10,5 km 10,3 km 11,7 km 8,3 km 13 km 11,9 km 6,7 km 6,5 km 10,4 km 11,2 km 4,6 9,4 km 18,7 kmK L M O P R S TF HC DA B

Veeturismi marsruudid ja jõele juurdepääs / marŠruti uN pieejas puNKti upei

Põltsamaa jõgi, pikkuselt kolmas Eestis ning ühtlasi ainuke, mis läbib nelja maakonda. Jõgi on 135 km pikk, sellest ~ 115 km on veeturis-miks kasutatav ja sobiv kogu jäävaba aja. Koos Pede, Pedja ja Emajõega kuni Võrtsjärve õppe-keskuseni on veeteed võimalik läbida 135 km. Jõgi on rohke põhjavee toitega, mistõttu läbitav ka kõige kuivemal perioodil. Paadi, kanuu ja muude vahenditega matkamiseks sobilik alates Ao paisjärvest.Kanuumatkad Põltsamaa jõel viivad läbi nii loo-duskaitse alustelt inimtühjadelt sooaladelt, kus jõgi lookleb laisalt ning moodustab hulgaliselt vanajõgesid, kui ka Põltsamaa roosilisest kesk-linnast, kus jõgi kihutab üle kärestiku. Piirkonnas esineb karstinähtus, leidub fossiiliderohkeid paelademeid.

Pane tähele, et võib esineda jõkke langenud puid!

A – B Ao–Piibe, kitsas rahulik, lookleb võsa va-hel.

B – E Piibe–Jõeküla, raba servas vahelduva lan-gusega, asustuseta.

E – H Jõeküla–Rutikvere, valdavalt kivise põhja-ga, võsa ja metsaga äärestatud.

H – K Rutikvere–Pajusi, asustus tiheneb, võib näha põldusid, heinamaid.

K – L Pajusi–Põltsamaa, valdavalt kiirevooluline ja kivise põhjaga, allikarohke.

L – N Põltsamaa–Külmoja, inimtegevus näha, kiirevooluline, kivise põhjaga, allikarohke.

N – R Külmoja–Laashoone, vasakkallas loodus-kaitsealune raba, paremkallas asustuse ja põllumajandusala, jõgi vahelduva põhja ja voolukiirusega.

R – S Laashoone–Emajõgi, asustuseta loodus-kaitseala.

S – T Emajõgi–Võrtsjärv, olenevalt vee tase-mest kas vastuvoolu või allavoolu, tugeva vooluga tasandikujõgi.

Peltsamā ir trešā garākā upe Igaunijā un vienīgā, kas tek cauri četriem apriņķiem. Upe ir 135 km gara, aptuveni 115 km ir ūdenstūrismam piemēroti un braucami jebkurā laikā, ja upē nav ledus. Kopā ar Pedi, Pedju un Emajegi līdz Verts-jerva mācību centram izbraucamais ūdensceļa garums ir 135 km. Upei ir bagātīga gruntsūdeņu pieplūde, tāpēc tā izbraucama arī vissausākajā periodā. Sākot no Ao uzpludinātā ezera, pie-mērota braucieniem ar laivām, kanoe un citiem līdzekļiem.Kanoe ceļš pa Peltsamā upi ved gan cauri pur-vainiem dabas lieguma apvidiem, kuros nav neviena cilvēka, kur upe izveidojusi daudzas vecupes un tagad laiski līkumo, gan cauri rozēm slīgstošam Peltsamā pilsētas centram, kur upe traucas pāri krācēm. Apvidū noris karsta procesi, tiek atklāti fosilijām bagāti kaļķakmens slāņi.Atceries, ka upē var būt nokrituši koki!

A – B Ao–Pībe, šaura, mierīga, līkumo cauri krū-mājiem.

B – E Pībe–Jēkilas ciems, augstā purva mala ar mainīgu kritumu, neapdzīvota.

E – H Jēkilas ciems–Rutikvere, upes dibens pār-svarā akmeņains, to ieskauj krūmāji un meži.

H – K Rutikvere–Pajusi, blīvāka apdzīvotība, var ieraudzīt laukus, siena pļavas.

K – L Pajusi–Peltsamā, pārsvarā ar ātru straumi, upes dibens akmeņains, daudz avotu.

L – N Peltsamā–Kilmoja, var redzēt cilvēku dar-bības pēdas, ātra straume, upes dibens akmeņains, daudz avotu.

N – R Kilmoja–Lāshone, kreisajā krastā rezervā-ta augstais purvs, labais krasts apdzīvots, lauksaimniecība, upes dibens un strau-mes ātrums ir mainīgi.

R – S Lāshone–Emajegi, neapdzīvots dabas lie-gums.

S – T Emajegi–Vertsjervs, atkarībā no ūdens līmeņa pret straumi vai pa straumi, līdze-numa upe ar spēcīgu straumi.

Alevivanema Carl Schmidti maja Kesk 4, 48105 Põltsamaa, +372 509 1937, 534 68303, www.csmaja.eu

Ebru Matkad OÜ +372 516 0279, www.ebru.ee

Eneli-x OÜ +372 522 7595, www.eestimatkad.eu

Heleni maja Pajusi mnt 12, 48106 Põltsamaa, +372 776 2720, www.helenimaja.ee

Jäägi talu kodumajutus +372 528 4502, www.jaagitalu.ee

Kase Turismitalu Kõpu küla, Pajusi vald, +372 514 9900, www.kasetalu.eu

Kuningamäe külalistemaja Kuningamäe küla, Põltsamaa vald, +372 773 8646, sadukkart@hot.ee

Külalistemaja Rivaal Veski 1, 48106 Põltsamaa, +372 776 2620, 512 2626, www.rivaal.ee

Pihla puhkemaja Väike-Kamari küla, Põltsamaa vald, +372 5818 9989 www.pihla24.ee

Vahe Külalistemaja Vahe 1, 48103 Põltsamaa, +372 501 7815, www.vahemajutus.ee

Kanuu / Kanoe

Süst / Kajaks

Meresüst / Jūras kajaks

Kummipaat / Piepūšamā laiva

Aerusur / Airdēlis

Ujuvparv / Pontonu plosts

SOT-süst / SOT-kajaks

teenusepakkujad / laivu noma

soovitused looduses liikujale:• Ole tähelepanelik enda ja teiste suhtes.•Prügipaneprügikastivõivõtaendagakaa-sa.•Tea, kus sa asud ning tee endale selgekspiirkonna kohta käivad juhised ja piirangud.•Igaüheõiguste kohaselt võid loodusesvabalt liikuda jalgsi, jalgrattal, suuskadel, paadiga või ratsa päikesetõusust päikese-loojanguni kõikide maaomanike maadel, kui sellega ei tekitata kahju maaomanikule. Liikumist ja muid igaüheõigusi on piiratud looduskaitsealadel ja matkaaladel, õueala-del, põldudel ja istandikel.•Avaliku veekogu veeteed on liikluseks jakaldale randumiseks ning kallasrajale pää-semiseks lubatud kõigile. Kallasraja laius on laevatatavatel veekogudel 10 meetrit ning teistel veekogudel 4 meetrit.•Lühiajaline viibimine maastikel puhka-miseks, päevitamiseks, suplemiseks, loo-dusandide korjamiseks, kalastamiseks, paadi ankurdamiseks või randumiseks on lubatud samades kohtades ning tingimustel kui maastikel liikuminegi. Pikemaks ajaks peatumiseks on vaja maaomaniku luba. Kui kasutatakse tähistatud ja ettevalmistatud telkimis- ja lõkkekohti, pole luba vajalik.•Lõketeitohitehaturbapinnasele,maakivi-dele ega ka rannaliivale, loata võib tuld teha matkapliidil, kus tuli asub maast kõrgemal. Lõkkematerjaliks võib korjata metsa alt risu. Lõke peab olema ohutu ning lahkumisel tu-leb veenduda, et tuli on summutatud ja söed lõplikult kustunud.•Avalikukskasutamiseksmääratudveekogulvõib kalastada ühe lihtkäsiõngega kellelegi tasu maksmata. Teiste kalapüügivahendite-ga on kalastamine lubatud vaid kalastaja-kaardiga ning seadusega sätestatud korras. Kalastuskaardi ja harrastuspüügiõiguse saad taotleda www.pilet.ee•JahipidamineonEestiskorraldatudseadu-sega, see ei kuulu igaüheõiguse alla. Jahipi-damisõiguse saad taotleda www.pilet.ee•Koeragavõibloodusesliikudavaidtedarih-mas pidades, välja arvatud jahi ajal. •Maastikul liikujapeabvältimametslooma-de ja lindude häirimist, seda eriti nende si-gimis- ja pesitsuspaikades. Ka ei ole lubatud veekogudel sõita kalade kudemis- ja lindude hulgalise pesitsemise paikadesse.

•RiigimetsaMajandamiseKeskus, Jõgevamaa metskond, +372 676 7449, 505 4627 •Keskkonnaamet,Jõgevamaakontor, +372 7762410

ieteikumi• Esiuzmanīgspretseviuncitiem.• Atkritumusmet atkritumukastē vai nes sevlīdzi.• Zini,kurtuatrodies,unnoskaidro,kādusnorā-dījumus un ierobežojumus jāievēro attiecīgajā apvidū.• SaskaņāarIgaunijaslikumiemikvienamirtie-sības brīvi pārvietoties dabā ar kājām, riteni, slē-pēm, laivu vai zirgu no saullēkta līdz saulrietam jebkura zemes īpašnieka zemē, ja tas nenodara kaitējumu zemes īpašniekam. Pārvietošanās un citas tiesības ir ierobežotas rezervātos un pastai-gu vietās, dārzos, laukos un stādījumos. • Ikviens drīkst izmantot publisko ūdenstilpjuūdensceļus, lai pārvietotos, izkāptu krastā un nokļūtu uz krasta ceļa. Krasta ceļa platums pie kuģojamām ūdenstilpēm ir 10  m, pie citām ūdenstilpēm – 4 metri.• Īslaicīga uzturēšanās apvidū, lai atpūstos,sauļotos, peldētos, vāktu dabas veltes, zvejotu, noenkurotu vai piesietu laivu, ir atļauta tajās pašās vietās un ar tiem pašiem nosacījumiem kā pārvietojoties apvidū. Lai apstātos uz ilgāku laiku, ir jāsaņem zemes īpašnieka atļauja. Ja uzturas apzīmētās un iepriekš sagatavotās telšu un ugunskura vietās, tad atļauja nav vajadzīga. • Ugunskurunedrīksttaisītuzkūdrasaugsnes,akmeņiem vai piekrastes smiltīs, bez atļaujas uguni var kurināt pārnēsājamās plītiņās, ku-rās uguns atrodas augstāk par zemes virsmu. Ugunskura kurināšanai drīkst savākt meža pa-kaišus. Ugunskuram ir jābūt drošam, un aizejot jāpārliecinās, ka uguns ir apslāpēta un ogles ir pilnībā nodzēstas. • Publiski lietojamās ūdenstilpēs ir atļautszvejot bez maksas, lietojot vienu parasto rokas makšķeri. Makšķerēšana ar citiem zvejas līdzek-ļiem ir atļauta vienīgi, saņemot makšķerēšanas karti un likumā noteiktajā kārtībā. Makšķerēša-nas kartes un atpūtas zvejas atļaujas saņemša-nai var pieteikties interneta lapā www.pilet.ee. • MedībunoteikumiIgaunijāirnoteiktiarliku-mu, tie nepieder pie vispārējām tiesībām. Uz medību tiesībām var pieteikties interneta lapā www.pilet.ee. • Arsuniatļautspastaigātiesdabā,tikaiturottopie siksnas, izņemot, ja notiek medības. • Pārvietojoties apvidū, jāizvairās traucēt sav-vaļas zvērus un putnus, jo īpaši viņu vairošanās un ligzdošanas vietās. Ūdenstilpēs ir aizliegts braukt zivju nārstošanas un lielās putnu ligzdo-šanas vietās.•Valstsmežuapsaimniekošanascentrs, Jegevamā mežniecība, +372 676 7449, 505 4627 • Videsaģentūra,Jegevamānodaļa, +372 776 2410

Väljaandja / Izdevējs: Põltsamaa Linnavalitsus / Peltsamā pašvaldībaKartograafia / Kartogrāfija: OÜ Kaardikirjastus Jāņa Sēta / SIA ” Karšu izdevniecība Jāņa sēta”

Piltide autorid / Foto: Rutt Tänav, Teele Kaeramaa, Eneli-x OÜ

RIVERWAYS

turismiinfokeskused / tūrisma informācijas centri:

Põltsamaa Turismiinfo / Peltsamā tūrisma informācijaPõltsamaa, Lossi tn 1b, +372 529 3307, turism@poltsamaa.ee, www.visitpoltsamaa.com

Rannu-Jõesuu puhkeala /Rannu-Jeesū atpūtas vieta Vaibla küla, Viljandimaa, +372 518 6346, info@vortsjarv.ee, www.vortsjarv.ee

LV

LV

EE

EE

vahemaa veekoguni

hotell, külalistemaja

hostel

talu, puhkemaja

kämping

puhkekoht

parkla

voodikohtade arv

saun

toitlustus

telkimiskohad

spordiväljakud

paadi rent

tasuta

tasuline

pikniku laud, pink

lõkkekoht

kuivtualett

joogivesi

elekter

varjualune

pood

bensiinijaam

kohvik

jalakäijate sild

vesiveski

kärestik

vaatamisväärsused

turismiteenused

jõele juurdepääs

marsruuti järvedes

kaugus, km

attālums līdz upei

viesnīca, viesu māja

jauniešu mītne

lauku māja

kempings

atpūtas vieta

stāvvieta

gultasvietu skaits

pirts

ēdināšana

telšu vietas

sporta laukumi

laivu noma

par brīvu

maksas

piknika galdi, soli

ugunskura vieta

sausā tualete

dzeramais ūdens

elektrība

nojume

veikals

degvielas uzpildes stacija

kafejnīca

gājēju tilts

ūdensdzirnavas

krāces

apskates vietas

tūrisma pakalpojumi

pieejas punkti upei

maršruti pa ezeriem

attālumi, km

legend / apzīmējumi

45

1 km

A

ao veskijärv, telkimine lV / ao dzirnavu ezers, telts vietas

B

piibeküla, lääne Virumaa, endla lKa lV / pībekilas ciems, dienvidvirumā, endlas dabas rezervāts

1

endla lKa Rabamaastik, kohati puutumatud reservaadid.lV / endlas dabas liegums Augsto purvu ainava, vietām neskarta daba.

2

NaVa lõKKeplats C

3

KiriKumäe lõKKeplats D

4

jõeküla sild Endise puusilla asemele paigaldatud sõjaväe metallsild Ameerika sõdurite poolt. Kallastel on vanad metsavahitalude asu-kohad. Sillast 2,3 km järel RMK lõkkeplats vasakul kaldal.lV / jēkilas ciema tilts E

Iepriekšēja koka tilta vietā amerikāņu karavīri uzstādīja metāla tiltu karaspēkam. Krastos ir vecas mežsargu māju vietas. 2,3 km aiz tilta kreisajā krastā ir ugunskura vieta.

F r

mK

lõkk

epla

ts

lV

/ u

guns

kura

vie

ta

5 ru

tikv

ere

mõi

s

Pare

mal

kal

dal m

õisa

kom

plek

s, m

is

on e

rava

ldus

es ja

kas

utus

el k

alak

asva

tu-

sena

. Mõi

sa k

õrva

l Jää

gi Ta

lu k

odum

ajut

us.

lV /

ruti

kver

es m

uiža

Laba

jā k

rast

ā ir

mui

žas k

ompl

ekss

, kas

at

roda

s priv

ātīp

ašum

ā. Ir

zivj

audz

ētav

a.

Pie

mui

žas J

ēgi l

auku

māj

u na

ktsm

ītne.

6 jä

ägi t

alu

G

Rutik

vere

, +37

2 52

8 45

02

w

ww

.jaag

italu

.ee

7 ru

tikv

ere

kala

kasv

atus

Vasa

kul k

alda

l end

ise P

ajus

i kol

hoos

i ka

laka

svat

us, k

asva

tata

kse

vike

rfor

elli.

lV /

ruti

kver

es z

ivja

udzē

tava

Krei

sajā

kra

stā

atro

das a

grāk

ā Pa

jusi

ko

lhoz

a zi

vjau

dzēt

ava,

kur

ā au

dzē

vara

vīks

nes f

orel

es.

H r

utik

vere

pai

s

lV /

ruti

kver

es a

izsp

rost

s

I u

uevä

lja v

eesk

amis

koht

,

paju

si v

. Vee

skam

ine

lV

/ Ū

evel

jas l

aivu

iela

išan

as v

ieta

, pa

jusi

pag

asta

laiv

u ie

laiš

anas

vie

ta

8 pu

du

Küla

pu

hK

eKo

ht

J

9 pa

jusi

sild

K

M

etal

lsild

ühe

ndab

Paj

usi j

a Ad

aver

e as

ulai

d. V

asak

ul k

alda

l pai

sjärv

, mõi

s ja

mõi

sapa

rk.

lV /

paju

si ti

lts

Met

āla

tilts

savi

eno

Paju

si un

Ada

vere

s ci

emu.

Kre

isajā

kra

stā

atro

das u

zplu

dinā

ts

ezer

s, m

uiža

un

mui

žas p

arks

.

10 pa

jusi

mõ

is

17. s

aj ra

jatu

d m

õis,

pikk

kla

ssits

istlik

kiv

ist

peah

oone

püs

titat

i mõi

sa a

rvat

avas

ti 19

. sa

j alg

uses

. Pea

hoon

ele

lisan

dus h

ulk

kõrv

alho

onei

d ni

ng su

ur p

ark.

Mõi

sa

peah

oone

st o

n ka

asaj

al sä

ilinu

d ke

skos

a ja

par

empo

olne

tiib

, kus

asu

b Pa

jusi

Ra

hvam

aja.

lV /

paju

si m

uiža

ir v

eido

jusie

s 17.

 gs.,

ga

rā, k

lasic

isma

stilā

cel

tā m

uiža

s gal

venā

m

ūra

ēka,

vist

icam

āk, t

apus

i 19.

 gs.

sāku

mā.

G

alve

no ē

ku p

apild

ināj

a da

udz p

alīg

ēku

un

plaš

s par

ks. L

īdz m

ūsdi

enām

sagl

abāj

usie

s m

uiža

s gal

venā

s ēka

s vid

ējā

daļa

un

laba

is

spār

ns, k

urā

darb

ojas

Paj

usi T

auta

s nam

s.

11 põ

ltsa

maa

roos

iaed

Vahe

tult

enne

linn

a va

sakk

alda

l ca

0,5

km jõ

est o

n Ba

ltiku

mi s

uurim

a va

likug

a ro

osia

ed.

lV /

pelt

sam

ā ro

žu d

ārzs

Rožu

dār

zs a

r pla

šāko

rožu

izvē

li Ba

ltijā

at

roda

s upe

s kre

isajā

kra

stā,

tieš

i pirm

s pi

lsēta

s, ap

mēr

am 0

,5 k

m n

o up

es.

12 põ

ltsa

ma

a p

uh

KeK

oh

t L

13 põ

ltsa

maa

linn

Sild

ade,

par

kide

, roo

side

ja v

eini

linn

ca

430

0 el

anik

uga.

Vas

akka

ldal

Uue

-Põl

t-sa

maa

mõi

s, ko

olih

oone

d, n

oort

ekes

kus,

spor

diha

ll ja

raam

atuk

ogu,

Suu

re si

lla a

ll pa

is ja

järe

l hüd

roel

ektr

ijaam

. Par

em-

kald

al A

S Põ

ltsam

aa F

elix

hoo

ned,

linn

us,

jahi

mee

ste

maj

a, m

uusik

akoo

l. Ke

sklin

nas

roos

isaar

, mid

a üm

brits

eb 2

013

ehi-

tatu

d ka

lapä

äs. P

äras

t roo

sisaa

rt v

asak

ul

kirik

la, p

arem

al li

nnav

alits

us, õ

igeu

su k

irik,

te

rvise

kesk

us.

lV /

pelt

sam

ā pi

lsēt

aTi

ltu, p

arku

, rož

u un

vīn

a pi

lsēta

ar

apm

ēram

430

0 ie

dzīv

otāj

iem

. Kre

isajā

kr

astā

Jaun

ā Pe

ltsam

ā m

uiža

, sko

las

ēkas

, jau

nieš

u ce

ntrs

, spo

rta

halle

un

bibl

iotē

ka, z

em L

ielā

tilta

aiz

spro

sts u

n pē

c tā

hid

roel

ektr

osta

cija

. Lab

ajā

kras

tā A

/S

“Põl

tsam

aa F

elix

” ēka

s, pi

ls, m

edni

eku

māj

a,

mūz

ikas

skol

a. P

ilsēt

as c

entr

ā ro

žu sa

la, k

o ie

skau

j 201

3. g

adā

uzbū

vēta

is zi

vju

ceļš.

Pē

c ro

žu sa

las k

reisa

jā p

usē

māc

ītājm

āja,

la

bajā

pils

ētas

dom

e, p

arei

ztic

īgo

bazn

īca

un v

esel

ības

cen

trs.

14 põ

ltsa

maa

linn

us

Sa

ksa

ordu

kiv

ilinn

us 1

272.

aas

tast

, põ

les 1

941,

pra

egu

leia

b lin

nuse

st

muu

seum

i, ki

riku,

vei

nike

ldri,

rest

oran

i, ku

nstik

esku

se ja

käs

itöök

ojad

.lV

/ pe

ltsa

mā

pils

Vācu

ord

eņa

pils

uzbū

vēta

127

2. g

adā,

de

gusi

1941

. gad

ā, p

ilī ir

muz

ejs,

bazn

īca,

vī

na p

agra

bs, r

esto

rāns

, māk

slas c

entr

s un

rokd

arbu

dar

bnīc

as.

23 rõ

ika

vesk

i

18

. saj

lõpu

l asu

tatu

d su

ure

asul

a ja

pe

egliv

abrik

u va

rem

ed.

lV /

reik

as d

zirn

avas

18. g

s. be

igās

dib

ināt

ā ci

ema

un sp

oguļ

u fa

brik

as d

rupa

s.

24 la

ash

oo

Ne

Vee

sKa

mis

Koh

t R

25 pe

dja

jõgi

4

km e

nne

Emaj

õge

liitu

b Pe

dja

jõgi

ja

pare

mal

kal

dal o

n Lo

ndon

i tal

u jä

rgi n

ime

saan

ud lõ

kkep

lats

.lV

/ pe

djas

upe

4 km

pirm

s Em

ajog

i pie

vien

ojas

Ped

jas u

pe,

un la

bajā

kra

stā

atro

das L

ondo

nas l

auku

m

āju

vārd

ā no

sauk

ta u

guns

kura

vie

ta.

26 lo

Nd

oN

i tel

Kim

ispl

ats

S

27 su

ur-e

maj

õgi

Võrt

sjärv

eni s

õite

s pär

ast

maa

ntee

silda

sid p

arem

al k

alda

l asu

b Võ

rtsjä

rve

õppe

kesk

us.

lV /

liel

ā em

ajeg

iBr

auco

t uz V

erts

jerv

u, p

ēc v

isiem

šose

jas

tiltie

m la

bajā

kra

stā

atro

das V

erts

jerv

a m

ācīb

u ce

ntrs

.

28 Võ

rtsj

ärve

õpp

ekes

kus

Küla

staj

atel

e on

ava

tud

Kala

la

järv

emuu

seum

. Kla

ssik

alist

e st

endi

des

seisv

ate

muu

seum

iobj

ektid

e as

emel

on

täie

sti e

lus E

estis

ela

vad

mag

evee

kala

d..

lV /

Vert

sjer

va m

ācīb

u ce

ntrs

Kala

las e

zera

muz

ejs i

r atv

ērts

ap

mek

lētā

jiem

. Kla

sisko

s ste

ndos

izst

ādītu

m

uzej

a ob

jekt

u vi

etā

šeit

ir dz

īvas

Igau

nija

s sa

ldūd

ens z

ivis.

T e

maj

õe k

ülas

tusk

esku

s,

Vi

ljand

imaa

Vee

skam

ine

lV

/ em

ajeg

i apm

eklē

tāju

cent

rs

15 a

leks

andr

ikoo

li ho

one

Ka

arlim

õisa

s (Vä

ike-

Kam

ari k

ülas

) 18

88 a

vatu

d ko

oli j

aoks

kog

us ra

ha k

ogu

eest

i rah

vas,

see

oli r

ahvu

sliku

ärk

amise

es

imen

e su

urak

tsio

on.

lV /

ale

ksan

dra

skol

as ē

kaKā

rlim

eizā

(Vei

ke-K

amar

i cie

mā)

188

8. g

adā

atvē

rtaj

ai sk

olai

nau

du v

āca

visa

igau

ņu

taut

a, tā

bija

nac

ionā

lās a

tmod

as p

irmā

lielā

akc

ija.

16 pi

hla

pu

hKe

ma

ja

w

ww

.pih

la24

.ee

17 Ka

ma

ri p

ais

järV

M

U

jum

isko

ht, r

ajat

ud k

alap

ääs,

kuns

tkoe

lmud

, uue

d pa

isud

ja si

llad,

ke

vade

l vee

lindu

de p

arad

iis.

lV /

Kam

ari u

zplu

dinā

tais

eze

rs

Peld

viet

a, iz

būvē

ts z

ivju

ceļ

š, m

āksl

īgas

nā

rsta

vie

tas,

jaun

i aiz

spro

sti u

n til

ti,

vasa

rās ū

dens

putn

u pa

radī

ze.

18 Ka

mar

i hüd

roel

ektr

ijaam

Tööt

ab, e

rava

ldus

es.

lV /

Kam

ari h

idro

elek

tros

taci

jaD

arbo

jas,

priv

ātīp

ašum

ā.

19 Kü

lmo

ja t

elKi

mis

plat

s N

20 a

lam

-ped

ja l

Ka

Hõl

mab

pea

gi jõ

e va

sakk

alda

, par

em-

kalla

s asu

stus

ega

ja p

õllu

maj

andu

sega

. Su

ured

kui

vend

atud

, pol

drisü

stee

mid

ega

alad

. lV

/ pe

djas

lejt

eces

dab

as li

egum

sIe

tver

gan

drīz

visu

upe

s kre

iso k

rast

u,

labā

kra

sta

apdz

īvot

ās te

ritor

ijas u

n la

uksa

imni

ecīb

as ze

mes

. Lie

li no

susin

āti

apga

bali,

pol

deru

sist

ēma.

21 a

hju

per

a V

eesK

am

isKo

ht

O

22 rõ

iKa

Vee

sKa

mis

Koh

t P