Ēkas energoaudita p ārskats€¦ · 3 parskats_stacijas_28_10_05_2012.docx pievieno skici)...

Ēkas energoaudita p

____________________

– Energy Instruments –

kas energoaudita p ārskats

STACIJAS IELA 28, SIGULDA ______________________________

ārskats

ii

Saturs

I. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA ....................................................................................................................1

II. PAMATINFORM ĀCIJA PAR ĒKU .........................................................................................................2

III. ĒKAS NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJAS ....................................................................................6

IV. ĒKAS TEHNISK ĀS SISTĒMAS UN ENERĢIJAS SADAL ĪJUMS .......................................................9

V. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ UN UZSKAITE .............................................................................................. 12

VI. ĒKAS RENOVĀCIJAS PRIEKŠLIKUMI ............................................................................................. 13

VII. ĒKAS ENERGOEFEKTIVIT ĀTES RĀDĪTĀJI UN IZMAI ŅU PROGNOZE PĒC IETEICAMO RENOVĀCIJAS PASĀKUMU ĪSTENOŠANAS ......................................................................................... 16

1.PIELIKUMS. ĒKAS APSEKOŠANAS FOTO DOKUMENTĀCIJA VAI TERMOGRAMMAS ........... 17

▼ 2 ▼

PARSKATS_STACIJAS_28_10_05_2012.DOCX

II. Pamatinformācija par ēku 1. Dzīvojamās mājas tipveida projekta numurs

vai konstruktīvais risinājums 318.sērija (specprojekts)

2. Ekspluatācijā nodošanas gads 1973. 3. Stāvi 3.1. pagrabs ___ir___ (ir/nav)

3.2. tipveida stāvi ___4___ (skaits) 3.3. tehniskie stāvi ___0___ (skaits) 3.4. mansarda stāvs ___nav_ (ir/nav) 3.5. jumta stāvs ___ir_ (ir/nav)

4. Dzīvokļi 4.1 skaits 42

4.2. kopējā platība (m2) (bez lodžijām un balkoniem)

1939,4

4.3. telpu augstums (m) 2,5

4.4. aprēķina temperatūra (oC) 21

4.5. aprēķina platība (m2) 1939,4

4.6. cita informācija - 5. Kāpņu

telpas 5.1. skaits 4

5.2. platība (m2) 159,3

5.3. aprēķina platība (m2) 159,3

5.4. telpu augstums (m) 2,5

5.5. aprēķina temperatūra (oC) 16

5.6. cita informācija - 6. Pagrabs,

bēniņi, jumta stāvs, mansarda stāvs

6.1. telpas nosaukums Neapkurināts pagrabs

Bēniņi -

6.2. platība (m2) 554 554 -

6.3. telpu augstums (m) 2,1 ~2,0 -

6.4. aprēķina temperatūra (oC) -0,65 -0,65 -

6.5. aprēķina platība (m2) 0 0 -

6.6. cita informācija - - - 7. Citas telpas 7.1. telpas nosaukums - - -

7.2. platība (m2) - - -

7.3. telpu augstums (m) - - -

7.4. aprēķina temperatūra (oC) - - -

7.5. aprēķina platība (m2) - - -

7.6. cita informācija - - -

8. Kopējā aprēķina platība (m2) 2098,7

9. Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pielikumā

garums (m) 62,8

platums (m) 10,9

▼ 3 ▼


pievieno skici) augstums (m) 11,2

10. Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi

Dzīvokļu īpašnieki veikuši daļēju logu nomaiņu – ēkā nomainīti ~70% dzīvokļu logu. Kāpņu telpu ārdurvis aprīkotas ar aizvērējmehānismiem.

11. Cita informācija 11.1. Atzinums par ēkas vispārējo

tehnisko stāvokli

Ēkas vispārējais tehniskais stāvoklis neapmierinošs. Ēkas pagrabā novērojams paaugstināts mitrums, esošo apkures cauruļvadu siltumizolācija ievērojami bojāta, vietām atsedzot caurules metāla virsmu. Uz ēkas ārsienām novērojamas dažāda lieluma un garuma plaisas – nepieciešams novērtēt plaisu bīstamību un veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu tālāku sienu plaisāšanu. Apsekojuma laikā tika novērotas griestu tecēšanas pazīmes ceturtā stāva dzīvokļos, kas liecina par bojājumiem ēkas bēniņu pārsegumā, kā arī par nekvalitatīvu jumta segumu, kas pieļauj nokrišņu nokļūšanu bēniņu telpā. Ēkas iedzīvotāji sniedza informāciju, ka ziemas laikā nereti novērojama sniega iekļūšana bēniņu telpā.

11.2. Apkures veids, sistēmas un patēriņa regulēšanas raksturojums

Ēkā izvietoti ogļu apkures katli. Katli ražoti 1983.gadā, tie ir novecojuši, darbojas ar zemu efektivitāti, kas paaugstina ogļu patēriņu, attiecīgi paaugstinot izmaksas par siltumenerģiju apkures sezonā. Apkures katlus visu apkures sezonu uzrauga kurinātāji, kas arī nodrošina optimālas telpu temperatūras siltumnesēja sagatavošanu. Katlu mājā netiek izmantota automātiskās vadības sistēma, lai regulētu siltumenerģijas padevi uz ēku atkarībā no āra gaisa temperatūras. Korekcijas katlu darbināšanas režīmos tiek veiktas, ja dzīvokļu telpas tiek pārkurinātas vai to telpu gaisa temperatūra ir nepietiekama. Ēkā izveidota viencaurules apkures sistēma. Daļā dzīvokļu veikta sildķermeņu nomaiņa. Ēkā nav centralizēta karstā ūdens sadales sistēma, tādēļ visos dzīvokļos izveidoti lokāli karstā ūdens sildītāji – elektriskie un gāzes sildītāji.

11.3. Atzinums par mājokļa enerģijas patēriņa līmeni apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, ievērojot mājokļa atrašanās vietas klimatiskos apstākļus

Ēkā netiek veikta siltumenerģijas uzskaite un izvērtējot enerģijas patēriņa līmeni, pieejami bija tikai indikatīvi ogļu patēriņa dati pēdējās trijās apkures sezonās: 2008./2009.gada apkures sezonā 112 tonnas. 2009./2010.gada apkures sezonā 135 tonnas. 2010./2011.gada apkures sezonā 135 tonnas. Izmantojot dotos datus, aprēķināts ēkā patērētais siltumenerģijas patēriņš norādītajos periodos, iegūstot: 2008./2009.gada apkures sezonā 367 MWh. 2009./2010.gada apkures sezonā 398 MWh. 2010./2011.gada apkures sezonā 398 MWh.

▼ 4 ▼


Tā kā ēkas kopējās izmaksas par apkures nodrošināšanu 2010./2011.gada sezonā sastādīja 18033 Ls, tad par siltumenerģijas tarifu var uzskatīt izmaksu un piegādātās siltumenerģijas dalījumu. Tādējādi iegūstot 45,31 Ls/MWh. Īpatnējais apkures siltumenerģijas patēriņš standartgada klimatiskajos apstākļos (206 apkures dienas, vidējā āra gaisa temp. -0,65oC), ir 194 kWh/m2 gadā.

11.4. Atzinums par mājokļa iekštelpu klimatu un termālā komforta līmeni

Ēkas apsekojums tika veikts ārpus apkures sezonas. Veicot ēkas iedzīvotāju aptauju, noteikts, ka apkures sezonā ēkas dzīvokļos telpu gaisa temperatūra ir no 20 līdz 24oC. Īpašos apstākļos, kad ziemas periodā novērojams pastiprināts vējš no austrumiem, daļā dzīvokļu (ar nemainītiem logiem) telpu gaisa temperatūra pazeminoties līdz 12-15oC.

11.5. Ieteiktā energoefektivitātes kompleksa pamatojums ēkai (ieguvumi) un ekonomiskā izdevīguma novērtējums

Ieteiktie energoefektivitātes pasākumi: • Ēkas ārsienu siltināšana no ārpuses ar

100mm siltumizolāciju (tai skaitā visas kāpņu telpu sienas un piebūves sienas); logu aiļu siltināšana ar 30mm siltumizolāciju;

• Pagraba pārseguma siltināšana (tai skaitā sienas, kas robežojas ar dzīvokļiem) ar 100mm siltumizolāciju un ēkas cokola siltināšana ar 50mm ekstrudēto putu polistirolu; pagraba logu sakārtošana;

• Bēniņu pārseguma siltināšana ar 300mm siltumizolāciju un kāpņu telpas jumtu siltināšana ar 150mm siltumizolāciju;

• Novecojušo logu nomaiņa dzīvokļos; • Novecojušo kāpņu telpas logu nomaiņa;

• Apkures sistēmas renovācija: o cauruļvadu renovācija pagrabā, uzstādot rūpnieciski ražotas siltumizolācijas čaulas (nomainot bojātos sistēmas posmus); o automātisko balansēšanas vārstu uzstādīšana apkures stāvvadiem; o termostatisko ventiļu un apvadcaurules (ja nav) uzstādīšana dzīvokļu sildķermeņiem.

• Esošo novecojušo un ar zemu efektivitāti strādājošo ogļu katlu nomaiņa ar efektīvāku siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju (siltumsūknis, granulu katli, gāzes katli un.tml.), kas ļautu samazināt siltumenerģijas ražošanas izmaksas ēkas iedzīvotājiem;

• Ēkas enerģijas monitoringa sistēmas un enerģijas pārvaldības sistēmas izveide ēkā (sistēmas izveide ēkā ir pasākums, kura realizācijas gadījumā ir iespējams efektīvi kontrolēt ēkas siltumenerģijas patēriņu, nodrošinot efektīvu tā patēriņu, novēršot

▼ 5 ▼


nelietderīgu siltuma izmantošanu, kas ļauj ietaupīt līdz 5% no ēkas siltumenerģijas patēriņa).

Kopējais noteiktais enerģijas ietaupījums ir 245,13 MWh/gadā, kas atbilst 11107 Ls/gadā (pieņemot siltumenerģijas tarifu 45,31 Ls/MWh).

12. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas – pielikumā uz __2__ lapām.

▼ 6▼


III. Ēkas norobežojošās konstrukcijas 1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums

**

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Ar būvkonstrukciju saistīto termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ)

Termiskā tilta garums

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K 1. Ēkas ārsienas Ķieģeļu

mūrējums Apmetums

510 20

1057 1,22 Lai noteiktu ēkas siltumenerģijas zudumus termisko tiltu dēļ, tika veikts kopējais ēkas termisko tiltu aprēķins balstoties uz šādiem LVS ISO standartiem:

LVS ISO 13790:2008 G.1. pielikums;

LVS ISO 10211:2007; LVS ISO 14683:2007.

Aprēķins veikts balstoties uz ēkas ārējām norobežojošām konstrukcijām. Kopējie siltumenerģijas zudumi termisko tiltu dēļ ir 107 W/K.

21,65 1290

2. Ēkas ārsienas Ķieģeļu mūrējums Apmetums

380 20

185 1,51 21,65 279

3. Kāpņu telpu sienas

Ķieģeļu mūrējums Apmetums

510 20

99 1,22 16,65 121

4. Logu aiļu pārsedzes dzīvokļu sienām

Dzelzsbetons 510 54 2,18 21,65 118

5. Logu aiļu pārsedzes kāpņu telpu sienām

Dzelzsbetons 510 11 2,18 16,65 24

6. Piebūves ārsienas

Caurumoto māla ķieģeļu mūrējums Apmetums

510 20

44 0,93 21,65 41

7. Piebūves jumts

Dobjais dzelzsbetons Pieņemts

220

25 1,40 16,65 35

▼ 7 ▼


Nr. p.k.

Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums

**

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Ar būvkonstrukciju saistīto termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ)

Termiskā tilta garums

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K keramzīts 50

8. Kāpņu telpu jumts

Dobjais dzelzsbetons Pieņemts keramzīts

220 50

59 1,40 16,65 83

9. Bēniņu pārsegums

Dobjais dzelzsbetons Izdedži

220 120

554 0,80 21,65 443

10. Pagraba pārsegums

Dobjais dzelzsbetons Izdedži

220 50

554 0,79 21,65 438

11. Ēkas ieejas durvis

Koka durvis - 9 3,7 16,65 33

12. Kāpņu telpas logi

Dubultā stiklojuma logi ar savietotiem vērtņu rāmjiem

- 43,2 2,8 16,65 121

13. Dzīvokļu logi Dubultā stiklojuma logi ar savietotiem vērtņu rāmjiem

- 108 2,8 21,65 302

14. Dzīvokļu logi Dubultā stiklojuma pakešu logi plastikāta rāmī

- 248 1,8 21,65 446

2. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT

2.1. faktiskais 3881 2.2. normatīvais* 1518

▼ 8 ▼


Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". ** Norādīta norobežojošo konstrukciju platība (iekavās norādīta sienu platība, kuru nepieciešams siltināt, lai novērstu ēkas konstrukciju tālāku bojāšanos un neradītu jaunus termiskos tiltus)

▼ 9 ▼


IV. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums 1. Ventil ācijas sist ēmas telp ās, kuras iek ļautas kop ējā aprēķina plat ībā 1.1. Telpas ar dabisko ventilāciju 1.1.1. aprēķina laukums __2098,7___ m2

1.1.2. tilpums __5247___ m3

1.1.3. aprēķinā izmantotā gaisa apmaiņas intensitāte, iekļaujot infiltrāciju, _0,55____ (1/h)

1.2. Telpas ar mehānisko ventilāciju 1.2.1. aprēķina laukums __0___ m2 1.2.2. tilpums __0___ m3 1.2.3. aprēķinātā izmantotā gaisa apmaiņas intensitāte __-___ (1/h) 1.2.4. aprēķinātā izmantotā infiltrācija __-__ (1/h)

1.3. Ēkas ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve

___981______ (W/K) esošais

1.4. Cita informācija Ēkā izveidota tikai dabiskā ventilācijas sistēma. Ieteicams veikt ventilācijas šahtu tīrīšanu.

2. Enerģijas pat ēriņa sadal ījums apkurei, dzes ēšanai un karst ā ūdens sagatavošanai

(pamatojoties uz og ļu pat ēriņa datiem apkurei)

Enerģijas patēriņa sadalījums Vidējais (MWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

Vidējais koriģētais* (MWh gadā)

Īpatnējais koriģētais (kWh/m2 gadā)

2.1. Apkurei 387,7 184,7 407,1 194,0

2.2. Dzesēšanai 0 0

2.3. Karstā ūdens sagatavošanai 64,3 30,6

2.4. Mehāniskajai ventilācijai 0 0

2.5. Kopā 471,4 224,6

2.6. Paskaidrojumi par enerģijas patēriņa sadalījumu sistēmām ar kopīgu skaitītāju

Siltumenerģijas patēriņš apkurei noteikts ņemot vērā ogļu vēsturisko patēriņu. Karstā ūdens patēriņš aprēķināts, pieņemot, ka katrā ēkas dzīvoklī k.ūd. patēriņš ir 18m3/gadā.

Piezīme. * Aprēķināts, ņemot vērā normatīvos ārējos klimatiskos apstākļus 206 apkures dienas un -0,65oC āra gaisa temperatūra (tikai apkurei). 3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures period ā

Enerģijas ieguvumu sadalījums Kopējais (MWh gadā)

Īpatnējais (kWh/m2 gadā)

3.1. Iekšējie siltuma ieguvumi 88,1 42,0 3.2. Saules siltuma ieguvumi 25,8 12,3

3.3. Ieguvumu izmantošanas koeficients 0,93

3.4. Cita informācija -

▼ 10 ▼


4. Siltuma pieg āde/ražošana

4.1. Siltumenerģijas piegādes sistēma - centralizēta siltumapgāde

X lokāla siltumapgāde

4.2. Lokālās siltumapgādes apkures katls

4.2.1. apkures katla pārbaudes akts* pielikumā

Nav

4.2.2. pārbaudes akta datums -


Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.504 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 4.pielikumu. 5. Siltuma sadale – apkures sist ēma

5.1. Apkures sistēma X vienas caurules

- divu cauruļu

5.2. Siltummezgla tips X atkarīgā pieslēguma shēma

- neatkarīgā pieslēguma shēma

5.3. Siltumenerģijas piegādes kontrole un uzskaite dzīvokļos Nav

5.4. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis Apkures siltumnesēja sadales sistēma pagrabā sliktā stāvoklī. Esošā siltumizolācija ir novecojusi, sakritusies, daļa cauruļu atsegtas un bez siltumizolācijas. Esošajā situācijā veidojas ievērojami siltumenerģijas zudumi no apkures sadales sistēmas.

5.5. Siltuma regulēšana ēkā (t.sk. individuāli) Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta tikai pagrabā izvietotajos katlos, noslogojot tos ar lielāku vai zemāku jaudu. Tādēļ ēkas iedzīvotāji regulāri informē kurinātāju par esošo telpu gaisa temperatūru, lai nenotiktu telpu pārkurināšana vai pārmērīga atdzišana.

5.6. Cita informācija - 6. Karst ā ūdens sadales sist ēma

6.1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (oC) ~55

6.2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (oC) 5-10

6.3. Karstā ūdens sagatavošana - sagatavošana siltummezglā

- centralizēta apgāde

X individuālā

6.4. Karstā ūdens sadales sistēmas tips X bez cirkulācijas

▼ 11 ▼


- ar cirkulāciju

6.5. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis Ēkā izmanto tikai lokālos kārstā ūdens sildītājus – elektriskos boilerus un gāzes sildītājus.

6.6. Cita informācija - 7. Dzesēšana

7.1. Dzesēšanas sistēmas pārbaudes akts* pielikumā Nav

7.2. Pārbaudes akta datums -

7.3. Cita informācija Dzesēšana netiek veikta.

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.504 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 5.pielikumu.

▼ 12 ▼


V. Enerģijas patēriņš un uzskaite 1. Enerģijas pat ēriņa dati

(ja pieejama informācija, pārskatā iekļauj datus par pēdējiem pilniem pieciem gadiem vai sezonām)

1.1. Siltumenerģijas patēriņš telpu apkurei Kalendāra gads Patēriņš (MWh)

2011. 398*

2010. 398*

2009. 367*

2008. -

1.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai

Kalendāra gads Patēriņš (MWh)

2011. 64,3*

2010. 64,3*

2009. 64,3*

2008. -

1.3. Enerģijas patēriņš telpu dzesēšanai, kas nepieciešams kondicionēšanas sistēmas iekārtu darbināšanai


2010. -

2009. -

2008. -

1.4. Enerģijas patēriņš telpu ventilācijai, kas nepieciešams mehāniskās ventilācijas sistēmas iekārtu darbināšanai


2010. -

2009. -

2008. -

1.5. Cita informācija

Ēkā netiek veikta telpu dzesēšana un netiek izmantota mehāniskā ventilācija. *Norādītie siltumenerģijas patēriņi noteikti izvērtējot ogļu patēriņu ēkas apkures nodrošināšanai un aprēķinus par enerģijas patēriņu karstā ūdens sagatavošanai.

2. Enerģijas uzskaite 2.1. Siltumenerģijas skaitītājs apkurei - ir; uzstādīšanas datums: -

X nav

- kopā ar karstā ūdens siltuma patēriņu

2.2. Siltumenerģijas skaitītājs karstajam ūdenim

- ir; uzstādīšanas datums:

- Nav

2.3. Karstā ūdens kopējā patēriņa skaitītājs - ir; uzstādīšanas datums: -

X nav


▼ 13 ▼


VI. Ēkas renovācijas priekšlikumi

Nr. p.k.

Pasākums un tā apraksts

Sasniedzamais rādītājs un mērvienība*

Piegādātās enerģijas ietaupījums (no esošā izmērītā ēkas energoefektivitātes novērtējuma)

Pasākuma īstenošanas rezultātā iegūtais finansiālais ietaupījums

MWh gadā kWh/m2 gadā % Ls/m2 gadā

1. Priekšlikumi ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju uzlabošanai

1.1. Ēkas ārsienu siltināšana no ārpuses ar 100mm siltumizolāciju (tai skaitā visas kāpņu telpu sienas un piebūves sienas); logu aiļu siltināšana ar 30mm siltumizolāciju (1); Siltumizolācijas λ ≤0,041 W/(mK)

Silikātķieģeļi 0,51m ≤0,31 W/m2K Silikātķieģeļi 0,38m ≤ 0,32 W/m2K Pārsedzes ≤ 0,35 W/m2K Kāpņu telpu sienas ≤ 0,31 W/m2K Piebūves sienas ≤ 0,29 W/m2K

144,18 68,7 30,6 3,11

1.2. Pagraba pārseguma siltināšana (tai skaitā sienas, kas robežojas ar dzīvokļiem) ar 100mm siltumizolāciju un ēkas cokola siltināšana ar 50mm ekstrudēto putu polistirolu; pagraba logu sakārtošana; Siltumizolācijas λ ≤0,041 W/(mK)

U ≤0,23 W/m2K

26,86 12,8** 5,7 0,58

1.3. Bēniņu pārseguma siltināšana ar 300mm siltumizolāciju un kāpņu telpas jumtu siltināšana ar 150mm siltumizolāciju (2); Siltumizolācijas λ

Bēniņu grīdai ≤0,12 W/m2K Kāpņu telpu jumtam ≤0,23 W/m2K

44,91 21,4 9,5 0,97

▼ 14 ▼


≤0,041 W/(mK)

1.4. Novecojušo logu nomaiņa dzīvokļos (3)

1,4 W/(m2×K) 16,16 7,7 3,4 0,35

1.5. Kāpņu telpas ieejas durvju bloka nomaiņa

1,6 W/(m2×K) 1,89 0,9 0,4 0,04

1.6. Kāpņu telpas logu nomaiņa

1,4 W/(m2K) 6,30 3,0 1,3 0,13

2. Priekšlikumi ēkas tehnisko sist ēmu uzlabošanai

2.1. Apkures cauruļu pagrabā siltumizolācijas nomaiņa/ uzstādīšana, bojāto posmu nomaiņa (4)

Rūpnieciski ražotas siltumizolācijas čaulas. Biezums σ=30mm; λd ≤0,041 W/(mK)

4,83 2,3** 1,0 0,10

3. Citi ēkas energoefektivit ātes pas ākumu priekšlikumi

3.1. Termostatisko ventiļu un apvadcaurules uzstādīšana (kur nav uzstādītas) dzīvokļu sildķermeņiem, automātisko balansēšanas vārstu uzstādīšana apkures stāvvadiem vai apkures sistēmas nomaiņa, nodrošinot sildķermeņus ar termostatiskajiem ventiļiem

Nodrošināta efektīva telpu temperatūras kontrole, novēršot telpu pārkurināšanu.

3.2. Ventilācijas sistēmas ekspluatācijas apkope

Uzlabota gaisa plūsma ventilācijas šahtās.

3.3. Apkures sistēmas ekspluatācijas apkope, ja netiek veikta apkures sistēmas rekonstrukcija

Nepieciešams veikt, lai nodrošinātu efektīvu sistēmas ieregulēšanu.

3.4. Jumta seguma sakārtošana vai

Novērsta siltumizolācijas samirkšana.

▼ 15 ▼


nomaiņa, lai nepieļautu nokrišņu nokļūšanu uz siltumizolācijas virsmas

3.5. Ēkas enerģijas monitoringa sistēmas un enerģijas pārvaldības sistēmas izveide ēkā

Ēkas enerģijas monitoringa un enerģijas pārvaldības sistēmas izveide ēkā ir pasākums, kura realizācijas gadījumā ir iespējams efektīvi kontrolēt ēkas siltumenerģijas patēriņu, nodrošinot efektīvu tā patēriņu, novēršot nelietderīgu siltuma izmantošanu, kas ļauj ietaupīt līdz 5% no ēkas siltumenerģijas patēriņa.

Piezīme. * Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients U (W/(m2×K)), ar būvkonstrukciju saistīto termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients ψ (W/(m×K)). **Aprēķinos ņemts vērā, ka pēc cauruļu siltumizolācijas nomaiņas (vēlams nomainīt arī bojātos cauruļu posmus) ēkas pagrabā, palielināsies siltuma zudumi no pagraba pārseguma.

(1) Pirms ēkas ārsienu siltināšanas obligāti jāveic bojāto norobežojošo konstrukciju sakārtošana (labojumi konstrukcijās, plaisu un bojātā mūrējuma sakārtošana). Nav pieļaujama siltumizolācijas uzstādīšana uz bojātām sienu konstrukcijām.

(2) Pirms ēkas bēniņu papildus siltināšanas nepieciešams apsekot un novērst jumta konstrukciju bojājumus vai veikt jumta seguma nomaiņu. Nav pieļaujama mitruma nokļūšana uz siltumizolācijas virsmas.

(3) Veicot logu nomaiņu, pastiprināta uzmanība jāpievērš regulārai telpu vēdināšanai, jo būtiski samazinās gaisa pieplūde caur neblīvumiem, pasliktinot telpu gaisa kvalitāti, veicinot pelējuma veidošanos.

(4) Pirms apkures cauruļu siltumizolācijas uzstādīšanas, jānovērtē apkures cauruļu tehniskais stāvoklis, un nepieciešamības gadījumā jāveic to nomaiņa, lai novērstu potenciālus plīsumus nākotnē.

Ēkas iedz īvot ājiem nepieciešams apsv ērt jauna siltumener ģijas ražošanas avota izb ūvi (jaunu siltumener ģijas ražošanas iek ārtu uzst ādīšanu), kas apr īkots ar autom ātisko vad ības sist ēmu. Esošie ēkas og ļu katli ir novecojuši, to siltumener ģijas ražošanas efektivit āte ir ļoti zema, k ā arī to siltumener ģijas ražošanas jaudas regul ēšana ir sal īdzinoši ierobežota. Nomainot og ļu katlus, tiks pan ākta augst āka siltumener ģijas ražošanas efektivit āte, samazinot kurin āmā patēriņu un samazinot kop ējās izmaksas par siltumener ģijas ražošanu. Papildus jaunas autom ātiski izveidotas sist ēmas izveide ļaus atteikties no kurin ātāja klātbūtnes siltumener ģijas ražošanas proces ā, kas vēl vair āk samazin ās kop ējās siltumener ģijas ražošanas izmaksas un paaugstin ās siltumener ģijas padeves uz ēku regul ēšanu.


1.pielikums. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

Ēkas siltumenerģijas patēriņu apkurei nodrošina divi novecojuši ogļu katli, kas izvietoti pagrabā.

Esošā apkures cauruļu siltumizolvirsmas. Ieteicama siltumizolā

Apkures sadales caurules bez siltumizolēkas pagrabā.

▼ 17 ▼

_05_2012.DOCX

pielikums. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai

ņu apkurei nodrošina u katli, kas izvietoti ēkas

Karsto ūdeni iedzīvotāji sagatavo ar elektrisko un gāzes sildītāju palīdzību.

u siltumizolācija ir ļoti sliktā stāvoklī, paaugstinot siltumenerIeteicama siltumizolācijas nomaiņa un esošā cauruļu tehniskā stāvokļa nov

Apkures sadales caurules bez siltumizolācijas Ēkas bēniņos tika novērots samircis siltumizol(izdedžu) slānis, kas norāda uz slikto jumta seguma kvalitāti, kas pieļauj nokrišņgrīdas.

pielikums. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai

ji sagatavo ar elektrisko un

, paaugstinot siltumenerģijas zudumus no to vokļa novērtēšana.

rots samircis siltumizolācijas nis, kas norāda uz slikto jumta seguma

auj nokrišņu nokļūšanu uz bēniņu


Daļā dzīvokļu novērojama griestu tecseguma bojājumu dēļ.

Uz ēkas ārsienām vietām novēgaruma un lieluma plaisas, ieteicama to pun preventīva rīcība, lai novērstu to tattīstību.

Ēkas dienvidu fasādes fragments.

▼ 18 ▼

_05_2012.DOCX

rojama griestu tecēšana, jumta Ēkas kāpņu telpu vējtvera durvis nav apraizvērējmehānismiem. Ieteicama to uzstsamazinātu gaisa apmaiņu apkures sezonā.

m novērojamas dažāda

garuma un lieluma plaisas, ieteicama to pārbaude ērstu to tālāku

Uz ēkas ārsienām novērojamas samirkšanas pazīmes nekvalitatīva jumta seguma d

des fragments. Ēkas ziemeļu fasādes fragments.

jtvera durvis nav aprīkotas ar

nismiem. Ieteicama to uzstādīšana, lai apmaiņu ēkas kāpņu telpā

rojamas samirkšanas va jumta seguma dēļ.

des fragments.

▼ 19 ▼

Ēkas energoaudita p ārskats€¦ · 3 parskats_stacijas_28_10_05_2012.docx pievieno skici)...

Documents