Īpašais ziņojums Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana atjaunojamās enerģijas ražošanai: vai sasniegti labi rezultāti

LV 2014 Nr. 06

EIROPASREVĪZIJASPALĀTA

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA 12, rue Alcide De Gasperi 1615 Luxembourg LUXEMBOURG

Tālrunis +352 4398-1

E-pasts: eca-info@eca.europa.eu Internets: http://eca.europa.eu

Twitter: @EUAuditorsECA YouTube: EUAuditorsECA

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2014. gads

ISBN 978-92-872-0405-9doi:10.2865/84795

© Eiropas Savienība, 2014. gadsReproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Printed in Luxembourg

LV 2014 Nr. 06Īpašais ziņojums Kohēzijas politikas

līdzekļu piešķiršana atjaunojamās enerģijas ražošanai: vai sasniegti labi rezultāti

(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

02Saturs

Punkts

Glosārijs un saīsinājumi

I–VIII Kopsavilkums

1–11 Ievads

1–3 Atjaunojamā enerģija

4–6 ES politikas mērķi. Atjaunojamās enerģijas mērķis 2020. gadam

7 Šķēršļi atjaunojamās enerģijas iegūšanai

8 Kohēzijas politikas finansiālais atbalsts atjaunojamās enerģijas iegūšanai

9–11 Dalītā pārvaldība

12–13 Revīzijas tvērums un pieeja

14–47 Apsvērumi

14–16 Revidētajos projektos tiešie rezultāti bija sasniegti, kā plānots…

14–16 Kopiespaids ir tāds, ka projekti ir labi plānoti un rezultāti tiek sasniegti saskaņā ar plānu

17–21 … bet bija zināmas grūtības ar īstenošanu

17–21 Iespējami uzlabojumi visos projektu posmos, sākot ar iepirkumu, ieskaitot īstenošanu un beidzot ar uzraudzību un izvērtēšanu

22–25 … un vairākumā gadījumu nebija pienācīgi izvērtēti koprezultāti, vai projekti nesasniedza izvirzītos enerģijas ieguves mērķus

22–23 Var uzlabot AER datu ievākšanu un ziņojumu sagatavošanu

24–25 Ne vienmēr sasniegti projektu koprezultāti

26–31 AER projektu plānošanā nepietiekami ņemts vērā rentabilitātes princips

26–27 Rentabilitāte – svarīgs ES tēriņu mērķis

28–31 Rentabilitātei varētu pievērst lielāku uzmanību jau agrīnā stadijā

03Saturs

32–40 … iespējams īstenot rentablākus AER projektus

41–47 Kohēzijas politikas līdzekļi rada ierobežotu ES pievienoto vērtību: ar AER projektiem varēja vairāk veicināt ES enerģētikas mērķu sasniegšanu

48–54 Secinājumi un ieteikumi

I pielikums. Dalībvalstu virzība uz 2020. gada AER mērķu sasniegšanu

II pielikums. Kohēzijas politikas līdzekļu (ERAF un KF, 2007.–2013. g.) piešķīrumi AER un atlasītiem projektiem, 2007.–2012. g.

III pielikums. Revidēto AER projektu saraksts

IV pielikums. AER projektu rezultātu kopvērtējums

Komisijas atbildes

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

04Glosārijs un saīsinājumi

AER: atjaunojamie energoresursi. No tiem iegūtā enerģija nāk no atjaunojamajiem nefosiliem energoresursiem, proti, tā ir vēja, saules, aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes enerģija.

ο Ģeotermālā enerģija ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas zem zemes garozas.

ο Biomasa ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas.

ο Saules enerģija ir enerģija, ko saule izstaro gaismas un siltuma veidā un ko cilvēks var iegūt ar dažādām tehnoloģijām, piemēram, izmantojot solāro apkuri, saules fotoelementus vai no saules siltumenerģijas iegūtu elektroenerģiju.

ο Vēja enerģija ir izmantojama enerģija, kas iegūta no vēja, piemēram, vēja ģeneratoru saražotā elektroenerģija.

ο Hidroenerģija ir krītoša vai tekoša ūdens radītās kustības enerģijas izmantošana elektroenerģijas iegūšanai.

AER direktīva: 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK

AER 2020. gada mērķi: Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo enerģiju, kas dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2010. gada decembrim, visām dalībvalstīm ir izvirzīti obligāti mērķi, kuru izpilde ļautu 2020. gadā Eiropas Savienībā 20 % visas enerģijas iegūt no atjaunojamiem avotiem, turklāt transporta nozarē šim īpatsvaram jābūt 10 %.

CO2: oglekļa dioksīds

KF: Kohēzijas fonds

Enerģijas mērvienības

ο GW, MW, kW – gigavats, megavats, kilovats

ο GWh, MWh, kWh – gigavatstunda, megavatstunda, kilovatstunda

ο kWp – kilovatstunda pie maksimālā snieguma (fotoelementu moduļa nominālā jauda)

05Glosārijs un saīsinājumi

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES pievienotā vērtība: vispārīgā nozīmē tā ir vērtība, kas rodas ES intervences rezultātā papildus tai vērtībai, kuru, iztrūkstot ES intervencei, būtu radījusi dalībvalsts pati.

Garantētā maksa: politikas mehānisms, ar ko veicina ieguldījumus atjaunojamās enerģijas tehnoloģijā, piedāvājot atjaunojamās enerģijas ražotājiem ilgtermiņa līgumus, kuri parasti balstīti uz katras tehnoloģijas izstrādes izmaksām.

Liekais atbalsts: rodas, ja finansējumu piešķir saņēmējam, kurš būtu izdarījis to pašu izvēli arī bez atbalsta. Šādos gadījumos iznākums nav gūts, pateicoties attiecīgajai politikai, un saņēmējam izmaksātajam atbalstam nav bijusi tieša ietekme.

Rentabilitātes jēdziens: attiecas uz revidētās vienības, darbības vai programmas spēju vai potenciālu sasniegt zināmus rezultātus ar pieņemamām izmaksām. Rentabilitātes analīze ir pētījums par attiecību starp projekta izmaksām un iznākumu. Šo attiecību izsaka kā sasniegtā iznākuma vienas vienības izmaksas1. Rentabilitātes jēdziens ir uzsvērts arī ES finanšu noteikumos (sk. šā ziņojuma 6. punktu).

1 3000. augstāko revīzijas iestāžu starptautiskais standarts (ISSAI) “Lietderības revīzijas standarti un vadlīnijas, pamatojoties uz INTOSAI Revīzijas standartiem un praktisko pieredzi”.

06Kopsavilkums

IRevīzijā tika meklēta atbilde uz jautājumu, vai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (kohēzijas politikas līdzekļi) – diviem galvenajiem finansējuma avotiem, ko izmanto ES atjaunojamās enerģijas veicināšanas izdevumu programmām, – ir sasniegti labi rezultāti.

IIAtjaunojamai enerģijai 2007.–2013. plānošanas periodā piešķīra apmēram 4,7 miljardus EUR. Palāta pārbaudīja, vai šā perioda līdzekļus piešķīra rentabliem un labi izstrādātiem atjaunojamās enerģijas ieguves pro­jektiem, kuriem bija skaidras prioritātes un racionāli mērķi. Palāta pārbaudīja arī, vai šie līdzekļi ar labiem rezultātiem veicināja ES 2020. gada mērķi attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem (AER).

IIIPalāta konstatēja, ka revidētajos 24 AER projektos2 tiešie rezultāti bija sasniegti atbilstoši plānam. Lie­lākā daļa revidēto projektu bija pienācīgi izstrādāti un gatavi īstenošanai, tiklīdz atlasīti. Nebija nozīmīgi pārsniegtas projektu izmaksas vai kavēti termiņi, un atjaunojamās enerģijas ieguves iekārtas bija uzstādītas saskaņā ar plānu un darbojās. Nebija acīmredzama tehniskās ilgtspējas riska.

2 Revīzijas rezultāti iegūti, pārbaudot 24 pabeigtus atjaunojamās enerģijas ieguves projektus, kas ietilpa deviņās no ERAF un KF finansētās darbības programmās Maltā, Austrijā, Polijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē. Tie bija biomasas, fotoelementu, saules siltumenerģijas un vēja enerģijas projekti.

IVVienā trešdaļā revidēto projektu bija sasniegti (vai gandrīz sasniegti) un pienācīgi mērīti enerģijas iegu­ves rezultāti. Palāta konstatēja, ka kopumā kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana AER projektiem tikai ierobežotā mērā veicinājusi ES 2020. gada AER mērķu sasniegšanu, jo

ο rentabilitāte nav bijusi vadošais princips AER pro­jektu plānošanā un īstenošanā,

ο kohēzijas politikas līdzekļiem bija ierobežota ES pievienotā vērtība.

VKonkrētāk, Palāta konstatēja, ka revidētajās dalībvalstīs varētu veikt vairākus uzlabojumus: daži iepirkuma pro­cesi nenodrošināja pilnīgu pārredzamību, godīgumu un efektivitāti līgumslēdzēju atlasē; nebija pietiekamas sagatavotības uzraudzībai un novērtēšanai; program­mās nebija paskaidrots, kā ES līdzekļi varētu rentabli veicināt AER mērķu sasniegšanu; piešķirot budžetu, ne vienmēr apsvēra pasākumu rentabilitāti dažādās AER jomās; programmās nebija izvirzīti rezultātu uzraudzības un novērtēšanas rādītāji.

VIPalāta secina, ka vajadzīgi uzlabojumi, lai šo prog­rammu finansējums dotu pēc iespējas lielāku ieguldī­jumu 2020. gada AER mērķu sasniegšanā.

Kopsavilkums 07

VIIKohēzijas politikas izdevumi pārsvarā paredzēti vispā­rējās ekonomikas atbalstīšanai, un, lai gan kohēzijas politikas galveno mērķu – ekonomiskās izaugsmes un darbavietu radīšanas – tieša vērtēšana neietilpa revīzijas tvērumā, Palātas apsvērumi un ieteikumi ir formulēti arī šo politikas mērķu kontekstā.

VIIIŅemot vērā, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā AER veicināšanai droši vien piešķirs vēl vairāk ES līdzekļu, Palāta ir formulējusi turpmāk dotos ieteikumus.

1. ieteikumsKomisijai, kad tā izstrādā norādījumus programmu un projektu sagatavošanai un atlasei, kā arī izvirza nosacījumus, ar kādiem finansējums piešķirams AER ieguldījumiem,

ο jānodrošina, lai turpmākajās AER programmās, kuras līdzfinansē saskaņā ar kohēzijas politiku, būtu ievērots rentabilitātes princips, tostarp jāizvairās no liekā atbalsta sniegšanas. Programmas jāiz­strādā tā, lai tās balstītos uz vajadzību pamatīgu novērtējumu, lai prioritāras būtu visrentablākās tehnoloģijas (tajā pašā laikā nediskriminējot atse­višķas AER jomas) un lai pēc iespējas tiktu sekmēta ES 2020. gada AER mērķu sasniegšana. Jāizvirza pienācīgi atjaunojamās enerģijas ieguves mērķi saistībā ar budžetu, kā arī projektu atlases kritēriji, ar kuriem pievērsta pietiekama uzmanība enerģi­jas ražošanas rezultātu rentabilitātei (jāizvairās no projektu pārliekas kompensēšanas);

ο jāmudina dalībvalstis ieviest stabilāku un pare­dzamāku AER tiesisko regulējumu, un, praktiskākā līmenī, raitākas procedūras no atjaunojamiem ener­goresursiem iegūtās elektroenerģijas integrēšanai elektrotīklos.

2. ieteikumsPamatojoties uz Komisijas norādījumiem, dalībvalstīm ir jāievieš un jāpiemēro projektu apstākļiem pielāgoti obligātie rentabilitātes kritēriji. Dalībvalstīm arī jāvairo kohēzijas politikas līdzekļu pievienotā vērtība, uzlabo­jot AER projektu īstenošanu, uzraudzību un novērtē­šanu un uzkrājot mērījumu datus par enerģijas ražoša­nas izmaksām visās attiecīgajās AER jomās.

08Ievads

Atjaunojamā enerģija

01 Enerģija no atjaunojamiem avotiem ir svarīga, lai uzlabotu energoapgādes drošību Eiropas Savienībā un mazinā­tu ES atkarību no tradicionālā (fosilā) kurināmā un importētās enerģijas, kā arī lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Elektrības un siltuma ražo­šanai var tikt izmantoti dažādi avoti: saule (koncentrētā saules enerģija vai fotoelementu enerģija), vējš (sausze­mes vai jūras vējš), ūdens (lielas, mazas vai mikro hidroenerģijas stacijas), zeme (ģeotermālās koģenerācijas stacijas) un biomasa (cietā vai šķidrā biomasa, atkritumu gāze, rūpniecības un sadzī­ves atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas un šķidrā biodegviela).

02 Atjaunojamie energoresursi ir svarīgi arī, lai samazinātu oglekļa dioksī­da (CO2) emisijas un uzlabotu vides ilgtspēju. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas attīstība var uzlabot Eiro­pas ekonomiku, rūpniecības konkurēt­spēju un nodarbinātību. Tiek uzskatīts, ka vidējā un ilgākā termiņā atjauno­jamie energoresursi būs ekonomiski konkurētspējīgi ar tradicionālajiem energoresursiem3.

03 Atjaunojamās enerģijas izmantošana ir paredzēta Līguma par Eiropas Savienī­bas darbību 194. panta 1. punktā sais­tībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un vajadzību saglabāt un uzlabot vidi.

ES politikas mērķi. Atjau-nojamās enerģijas mērķis 2020. gadam

04 Jau 1997. gadā ES deklarēja mērķi, ka 2010. gadā 12 % enerģijas jānāk no at­jaunojamiem avotiem. Eiropas Savienī­bas Padome (Padome) izvirzīja saistošu ES mērķi, ka 2020. gadā enerģijas bruto galapatēriņā AER īpatsvaram jābūt 20 %; šis mērķis izvirzīts, pamatojoties uz Komisijas atjaunojamās enerģijas ceļvedi, kurā ieskicēta AER integrēšana ES energopolitikā un tirgū (sk. I pieli-kumu par valstu 2020. gada AER mēr­ķiem)4. Atjaunojamās enerģijas direktī­va, ko pieņēma 2009. gadā, ir juridiski saistošs pamats AER veicināšanai laikā līdz 2020. gadam5.

ο Direktīvā ne tikai izvirzīts ES 2020. gada vispārējais saistošais 20 % mērķis un valstu obligātie mērķi 10–49 % apmērā, bet arī uz­labots regulējums, kas veicina elek­troenerģijas iegūšanu no atjaunoja­miem avotiem (piemēram, ieviestas prasības dalībvalstīm attiecībā uz piekļuvi elektrotīklam un vienkāršo­tas administratīvās procedūras).

ο Ar Direktīvu dalībvalstīm uzdots izstrādāt valsts rīcības plānus, kuros paredzēta AER plašāka izmantoša­na, un Direktīvā ir arī noteikti da­lībvalstu sadarbības mehānismi ar mērķi rentabli sasniegt AER mērķi.

3 COM(2010) 630 galīgā redakcija “Enerģētika 2020. Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija”, 10.11.2010.

4 COM(2006) 848 galīgā redakcija “Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis. Atjaunojamie enerģijas avoti 21. gadsimtā: ilgtspējīgākas nākotnes veidošana”, 10.1.2007.

5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (“AER direktīva”) (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

09Ievads

05 No dalībvalstīm tiek prasīts nodroši­nāt, ka to AER īpatsvars ir vienāds ar 2020. gada AER mērķa orientējošo at­tīstības līkni vai pārsniedz to. Dalībval­stīm reizi divos gados jāziņo Komisijai par Direktīvas īstenošanu un panākto virzību valsts mērķa sasniegšanā. AER pasākumi jāievieš rentablā veidā6. Komisijai līdz 2014. gada 31. decem­brim jāsagatavo progresa ziņojums par AER direktīvas ieviešanu7.

06 Arī ES finanšu noteikumos paredzēts, ka rentabilitātes principam jābūt sva­rīgam kritērijam, pieņemot jebkuru lē­mumu par publiskajiem izdevumiem8. Eiropas Parlaments ir norādījis uz va­jadzību apzināt izmaksu ziņā visefek­tīvākos atjaunojamos energoresursus un izmaksu ziņā visoptimālāko politiku AER potenciāla izmantošanai9. Saskaņā ar Komisijas jaunāko progresa ziņo­jumu10 Eiropas Savienības 2020. gada AER mērķis kopumā, visticamāk, tiks pārsniegs, lai gan 2012. gadā ne visas dalībvalstis sasniedza savus saistošos valsts mērķus (sk. I pielikumu). Komi­sija saskaņā ar savu 2013. gada zaļo grāmatu ieskicēja sākotnējos apsvēru­mus par Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politiku 2020.–2030. gadā un ierosināja Eiropas Savienībai saisto­šu AER mērķi 27 % apmērā11.

Šķēršļi atjaunojamās enerģijas iegūšanai

07 Papildus ārējiem faktoriem (piemēram, enerģijas cenu izmaiņas vai piekļuve aizdevumiem) AER ieguldījumus visā Eiropas Savienībā kavē vairāki nozarei specifiski šķēršļi, kurus dalībvalstis un Komisija vēl nav novērsušas12.

ο Pastāv institucionāli un juridiski šķēršļi, piemēram, ES līmenī ener­gojautājumiem piešķirtā prioritāte ne vienmēr atspoguļojas vietējā, reģiona vai valsts līmenī, un līdz ar to trūkst skaidras īstenošanas stratēģijas, iestāžu elastības vai val­stu juridiskās kārtības elastības, kā arī skaidra likumiskā vai līgumiskā ietvara – tas kavē AER veicināšanu. Sarežģītas atļauju saņemšanas pro­cedūras, kas jāievēro AER iekārtu plānošanā, būvēšanā un eksplua­tācijā, kā arī vides aizsardzības pra­sības, traucē projektu iniciatoriem izstrādāt dzīvotspējīgu projektu priekšlikumus (trūkst efektīvas administratīvās sistēmas).

ο No atjaunojamiem energoresur­siem iegūto elektroenerģiju ir grūti integrēt pārvades un sadales tīklos (tehniskas problēmas, nepietieka­ma infrastruktūra, diskriminējoša prakse attiecībā uz piekļuvi tīk­liem, izmaksu sadale starp tīklu operatoriem, valdību un projektu iniciatoriem, kā arī iegūtās enerģijas mērījumu trūkums).

ο Nestabila vai neparedzama stimu­lēšanas kārtība un informācijas trū­kums par piegādātājiem, klientiem un iekārtu uzstādītājiem kavē ren­tablas tehnoloģijas izmantošanu.

6 AER direktīvas 9. un 41. apsvērums.

7 AER direktīvas 23. panta 8. punkta c) apakšpunkts.

8 Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem, 18. panta 1. punkta h) apakšpunkts (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

9 Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcija par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū (2012/2259(INI)).

10 COM(2013) 175 final “Progresa ziņojums par atjaunojamiem energoresursiem”, 27.3.2013.

11 COM(2013) 169 final “Zaļā grāmata. Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam”, 27.3.2013., un COM(2014) 15 final “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2020.–2030. gadam”, 22.1.2014.

12 Sk., piemēram, COM(2012) 271 final “Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem – būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa”, 6.6.2012., kā arī Komisijas 2010. un 2012. gada progresa ziņojumus (tos sagatavo reizi divos gados) COM(2011) 31 galīgā redakcija, 31.1.2011., un COM(2013) 175 final, 27.3.2013. Sk. arī ziņojumus, ko sagatavojušas Eiropas AER asociācijas (Eiropas Atjaunojamās enerģijas padome (EREC) un tās dalīborganizācijas), īpaši EREC 2013. gada ziņojumu Analysis of deviation and barriers, 2013 report [“Noviržu un šķēršļu analīze”], www.keepontrack.eu/publications.

10Ievads

Kohēzijas politikas finan-siālais atbalsts atjaunoja-mās enerģijas iegūšanai

08 Kohēzijas politikas instrumenti – Eiro­pas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) – ir ES izde­vumu programmas, kuras ir svarīgā­kais finansējuma avots atjaunojamās enerģijas veicināšanai13. Ja 2000.–2006. gada plānošanas periodā šīs nozares projektiem bija atvēlēti tikai 600 miljoni EUR, tad 2007.–2013. gada periodā atjaunojamai enerģijai piešķīra jau apmēram 4,7 miljardus EUR, kas atspoguļo šīs politikas jomas lielāku nozīmi (sk. II pielikumu, kur parādīts atbalsta sadalījums dalībvalstīm). 2014.–2020. plānošanas periodā pa­lielināsies kohēzijas politikas atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un atbalsts no ERAF varētu sasniegt vismaz 27 miljar­dus EUR14. Papildu atbalstu var piešķirt arī no Kohēzijas fonda.

13 Citas ES programmas, ar kurām veicināja AER izmantošanu 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija: Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai, “Saprātīga enerģijas izmantošana Eiropā” un pētniecības pamatprogramma.

14 Reģioniem būs jāiegulda obligāta daļa ERAF resursu (20 % attīstītākajiem reģioniem, 15 % pārejas reģioniem un 12 % mazāk attīstītiem reģioniem) mazoglekļa ekonomikas atbalstam visās nozarēs, tostarp jāiegulda atjaunojamā enerģijā (4. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

Galvenie fakti par kohēzijas politikas izdevumiem atjaunojamiem energoresursiem

ο 270,8 miljardi EUR – ERAF un KF piešķīrumi kopā 2007.–2013. gada periodam

ο 0,6 miljardi EUR – ERAF un KF piešķīrumi kopā atjaunojamiem energoresursiem 2000.–2006. gada periodam

ο 4,7 miljardi EUR – ERAF un KF piešķīrumi kopā atjaunojamiem energoresursiem 2007.–2013. gada periodam

Vismaz 27 miljardi EUR – paredzētie minimālie ERAF piešķīrumi, ar kuriem veicina pāreju uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni, tostarp piešķīrumi AER, 2014.–2020. gadam. Papildu piešķīrumi iespējami arī no Ko­hēzijas fonda14.

1. iz

cēlu

ms

11Ievads

Dalītā pārvaldība

09 Īstenojot kohēzijas politiku, dalībvalstis izstrādā darbības programmas, ievieš un piemēro vadības un kontroles sis­tēmas un katru gadu iesniedz Komi­sijai īstenošanas ziņojumu. Valsts vai reģiona iestāžu ikdienas darbs ir atlasīt projektus un atbildēt par to īstenošanu un novērtēšanu.

10 Vadošās iestādes, starpniecības iestādes un apliecinātājiestādes vada darbības programmu īstenošanu15. Pro­jektus finansē, ja ir ievēroti noteikumi, kurus paredz daļēji ES līmenī16 un daļēji dalībvalstu līmenī (dalībvalstu iestādes atbild par projektu atlasi, par projektu izmaksu, ieguvumu un peļņas novērtē­jumu un par ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtējumiem).

11 Komisija izstrādā vadlīnijas attiecībā uz darbības programmu sagatavošanu, apstiprina darbības programmas un pārrauga dalībvalstu sistēmu ieviešanu un piemērošanu. Galvenais veids, kādā Komisija uzrauga darbības programmu īstenošanu, ir ar saņemto īstenošanas ziņojumu starpniecību un piedalīšanos uzraudzības komiteju darbā. Papildus gada īstenošanas ziņojumiem Komisija var lūgt vadošajām iestādēm sniegt sīkāku informāciju par programmām un projektu atlasi.

15 Noteikumu kopsavilkumu attiecībā uz to, kā 2007.–2013. gadā piemērojams Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds, tostarp attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, sk. http://europa.eu/legislation_summaries/regional_policy/management/g24241_en.htm.

16 Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).

12Revīzijas tvērums un pieeja

12 Revīzijā tika meklēta atbilde uz jau­tājumu, vai ERAF un KF projektos, ar kuriem iegulda līdzekļus atjaunojamās enerģijas ražošanā, tika sasniegti labi rezultāti. Revidentu izstrādātie revīzi­jas kritēriji (sk. IV pielikumu) balstījās uz dažādiem avotiem un pētījumiem, tostarp uz Komisijas dienestu veikto darbu. Palāta pārbaudīja, vai revidēto projektu īstenošana un tiešo rezultātu sasniegšana noritēja saskaņā ar plānu un vai projektos bija sasniegti ener­ģijas ražošanas mērķi. It īpaši revīzijā analizēja, vai 2007.–2013. gada plāno­šanas perioda darbības programmu līdzekļus piešķīra rentabliem un labi izstrādātiem atjaunojamās enerģijas ie­guves projektiem, kuriem bija skaidras prioritātes un racionāli mērķi, un cik lielā mērā projekti veicināja 2020. gada mērķa sasniegšanu attiecībā uz atjau­nojamiem energoresursiem.

13 Revīzijas rezultāti iegūti, pārbaudot 24 pabeigtus atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, kas ietilpa devi­ņās no ERAF un KF finansētās darbības programmās Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Maltā, Polijā un Somijā17. Tie bija biomasas, fotoelementu, saules siltumenerģijas un vēja enerģijas pro­jekti18. Revidēto AER projektu saraksts dots III pielikumā.

17 Pamatojoties uz AER piešķirtajiem līdzekļiem, projektus revīzijai izraudzījās no šādām darbības programmām (DP):

DP I Investing in Competitiveness for a Better Quality of Life – 2007MT161PO001

DP Niederösterreich 2007-2013: Ziel Regionale Wettbewerbsfähigkeit & Beschäftigung / EFRE – 2007AT162PO001

DP Salzburg 2007–2013: Ziel Regionale Wettbewerbsfähigkeit & Beschäftigung / EFRE – 2007AT162PO006

DP Steiermark 2007–2013: Ziel Regionale Wettbewerbsfähigkeit & Beschäftigung / EFRE – 2007AT162PO007

DP Program Operacyjny Infrastruktura i Środowisko – 2007PL161PO002

DP Regionalny Program Operacyjny Województwa Lubelskiego – 2007PL161PO007

DP Alueellinen Kilpailukyky- ja työllisyystavoite; Länsi-Suomen EAKR-toimenpideohjelma 2007–2013 – CCI2007FI162PO003

DP West Wales and the Valleys ERDF Convergence programme – 2007UK161PO002

DP East Wales ERDF Regional competitiveness and Employment programme – 2007UK162PO012

18 No 24 revidētajiem projektiem 9 projektos ražoja elektrību ar pilnas jaudas vai mikrojaudas vēja ģeneratoriem vai fotoelementu paneļiem, savukārt pārējos 15 projektos ieguva siltumu no biomasas vai ražoja karsto ūdeni ar saules kolektoriem. Projektu lielums bija dažāds, sākot no vienas mājsaimniecības ar vienu saules paneli, līdz pat vēja parkam ar 16 ģeneratoriem.

13Apsvērumi

Revidētajos projektos tiešie rezultāti bija sasniegti, kā plānots…

Kopiespaids ir tāds, ka projekti ir labi plānoti un rezultāti tiek sasniegti saskaņā ar plānu

14 Revidētie AER projekti bija pienācīgi izstrādāti un gatavi īstenošanai, tiklīdz atlasīti. Lai gan dažiem biomasas un vēja enerģijas projektiem bija samērā ilgs sagatavošanas posms, parasti pirms projektu apstiprināšanas bija saņemtas svarīgākās atļaujas un tehniskie plāni. Attiecīgos gadījumos bija arī nodrošinā­ta iekārtu savienošana ar pārvades vai sadales tīkliem vai līgumu noslēgšana ar pietiekami daudziem patērētājiem19.

15 Projektos nebija ievērojami pārsnieg­tas izmaksas vai kavēti termiņi. Kopu­mā revidētos AER projektus īstenoja plānotā laika grafikā vai ar samērā

maziem kavējumiem (tikai divu projek­tu īstenošana aizkavējās ilgāk par pus­gadu, un vienā no šiem gadījumiem kavējuma iemesls bija mazas koģene­rācijas stacijas remonts). Īstenošanas gaitā izmaksas netika būtiski pārsnieg­tas. 2. izcēlumā uzskaitīti revidēto AER projektu piemēri.

16 Izņemot vienu biomasas iekārtu pro­jektu20, atjaunojamās enerģijas jauda bija uzstādīta un darbojās saskaņā ar plānu. Nebija acīmredzama tehniskās ilgtspējas riska. Revidenti konstatēja tikai nelielas novirzes no sākotnējiem plāniem un apstiprinātajiem projektu priekšlikumiem. Projektu rezultātā uzstādītā enerģijas ražošanas jauda pārsvarā saskanēja ar līdzfinansēšanas lēmumiem. Kopš ekspluatācijas uzsāk­šanas iekārtas darbojās bez būtiskām tehniskām vai citām problēmām. Tikai nedaudzas ražošanas iekārtu daļas revidētajos projektos neekspluatēja. Operatoru rīcībā bija pietiekamas profesionālās zināšanas un resursi, lai nodrošinātu iekārtu raitu darbību un regulāru apkopi.

19 Piemēram, Austrijā revidētie biomasas projekti bija apstiprināti ar nosacījumu, ka saražotajai siltumenerģijai būs pietiekami daudz patērētāju.

20 Viens Austrijas biomasas spēkstacijas projekts bija novirzījies no sākotnējā plāna tādējādi, ka ES līdzekļi bija izmantoti siltumtīkla paplašināšanai, nevis otra katla uzstādīšanai atbilstoši sākotnējam plānam. Šī novirze bija skaidrojama ar gatavošanos apkures jaudas palielināšanai, lai apkalpotu jaunus siltuma patērētājus, un tātad tā nav nepilnība pareizas finanšu pārvaldības aspektā.

1. a

ttēl

s Biomasas spēkstacijas iekšskats Bruck an der Mur, Austrijā (spēkstacija uzbūvēta un darbojas saskaņā ar plānu)

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

14Apsvērumi

2. a

ttēl

s Kokskaidu glabātuve biomasas spēkstacijā Bruck an der Mur, Austrijā

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Saskaņā ar kohēzijas politiku līdzfinansēto, revīzijā iekļauto AER projektu tiešo rezultātu piemēri

Sīkāk par projektu tiešajiem rezultātiem sk. III pielikumu.

BiomasaAustrijā revidēja trīs biomasas siltumstacijas (šo siltumstaciju jauda bija robežās no 3 MW līdz 8 MW), kuras bija uzbūvētas kopā ar rajona apkures tīkla līnijām (0,6 līdz 11 km). Stacijas piegādāja apkuri un karsto ūdeni 266 patērētājiem (privātpersonām un uzņēmumiem).

Trijos Somijā revidētajos projektos bija uzstādīti jauni biomasas granulu vai kokskaidu katli (jauda no 0,8 MW līdz 2,5 MW). Ar tiem aizstāja vecos katlus, kurus darbināja ar fosilo kurināmo (smago dīzeļdegvielu). Divos no šiem projektiem bija ierīkoti arī vajadzīgie rajona apkures tīkli (0,6 km un 3 km).

Vēja enerģijaPolijā bija uzbūvēti pieci vēja parki ar jaudu amplitūdā no 3,2 MW līdz 38 MW. Parkiem ir arī visa vajadzīgā infrastruktūra (augsta un vidēja sprieguma apakšstacijas, savienojumi ar elektrotīklu un piekļuves ceļi).

Saules enerģija (fotoelementu enerģija un saules kolektori)Divos Maltas projektos uz sabiedriskajām ēkām bija uzstādītas fotoelementu elektrosistēmas, kā arī vajadzīgā infrastruktūra un uzraudzības sistēmas. Viens projekts bija papildināts ar mazu vēja ģeneratoru.

Piecos līdzīgos Polijas projektos uzstādīja plakanos saules kolektorus mājsaimniecībām un sabiedriskām ēkām piecās pašvaldībās, lai piegādātu iedzīvotājiem karsto ūdeni. Kopā apmēram 3 000 valsts sektora un privātie līdzekļu saņēmēji uzstādīja saules kolektorus. Vienā projektā bija iekļauta ielu apgaismošana un fotoelementu enerģija.

2. iz

cēlu

ms

15Apsvērumi

… bet bija zināmas grūtī-bas ar īstenošanu

Iespējami uzlabojumi visos projektu posmos, sākot ar iepirkumu, ieskaitot īsteno-šanu un beidzot ar uzrau-dzību un izvērtēšanu

17 AER izmantošanu kavē grūtības ar saražotās elektroenerģijas integrēšanu tīklā. Visā Eiropas Savienībā elektrotīk­lu nepietiekama attīstība ir apzināta kā viens no galvenajiem šķēršļiem, lai no AER iegūto elektrību integrētu pārva­des un sadales tīklos21. Tātad ES un tās dalībvalstīm jāiegulda gan valsts tīklos,

gan pārrobežu savienojumos, tādē­jādi veidojot iekšējo enerģijas tirgu. Revidēto projektu īpašnieki uzsvēra, ka tīklos nav pietiekamas rezerves jau­das22 un tīkli jāpaplašina un jāmoder­nizē, un ka visas sistēmas efektivitāti varētu uzlabot, ja būtu pārredzamāka informācija par to, kādu daļu izmaksu sedz tīkla operatori un kādu – valdība un projektu iniciatori. Lai gan tikai dažos no revidētajiem projektiem bija tīklu savienojuma problēmas, AER iz­mantošanu nepapildina dalībvalstu tīklu uzlabošanas pasākumi. Valsts iestādes un AER operatori bieži minēja, ka AER efektīvu integrāciju tīklā kavē neatrisināti tehniski un izmaksu jautā­jumi. 3. izcēlumā aprakstītas problē­mas, kādas var rasties ar atjaunojamās elektroenerģijas nodošanu tīklā.

21 COM(2013) 175 final.

22 Sk. arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Direktīvu 2005/89/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā (OV L 33, 4.2.2006., 22. lpp.). Direktīvas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā noteikts, ka, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir elektroapgādes drošība, dalībvalstis ņem vērā vajadzību nodrošināt pietiekamas pārvades un ražošanas rezerves jaudas stabilai tīklu darbībai.

3. a

ttēl

s Vēja parks Golicē, Polijā

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

16Apsvērumi

18 Komisija, analizējusi dalībvalstu 2011. gada progresa ziņojumus par atjaunojamiem energoresursiem, norādīja, ka joprojām lēni tiek likvidēti administratīvie šķēršļi un saglabājas sarežģītas un atturošas atļauju proce­dūras24. Revidētajās dalībvalstīs varētu ieviest uzlabojumus. Revīzijā tika konstatēts, piemēram, ka Maltā AER sāka izmantot tikai 2007.–2013. gada periodā, tāpēc tirgus vēl nav sasniedzis

briedumu. Vēl nav pilnībā ieviesta efektīva administratīvā sistēma. Polijā un Apvienotajā Karalistē vēl daļēji trū­ka valsts vai reģionu līmenī saskaņotas pieejas iestāžu darba koordinēšanai. Tika vāji mērīti un uzskaitīti projektu rezultāti enerģijas ieguves aspektā, un līdz ar to datus neizmantoja projektu un dažādu AER jomu salīdzināšanai, kas būtu noderīga informācija turpmā­ku pasākumu izstrādē.

24 SWD(2013) 102 final “Progresa ziņojums par atjaunojamiem energoresursiem”, 27.3.2013.

No AER ražotās elektroenerģijas nodošana tīklā Polijā, fotoelementu radītās elektroenerģijas integrācija tīklā Maltā

Polijā pārvades un sadales tīklu nekvalitatīvais stāvoklis un rezerves jaudas trūkums ir bijuši galvenie šķēršļi no fotoelementiem un vēja iegūtās elektroenerģijas nodošanai tīklā. AER plašāku izmantošanu kavē ne tikai nepieciešamība paplašināt un modernizēt tīklu infrastruktūru, bet arī sarežģījumi ar vajadzīgo atļauju saņem­šanu, lai pieslēgtos tīklam (juridiskas un tehniskas problēmas, kā arī pieslēgšanās maksa)23. Revidētajos vēja enerģijas projektos bijuši vajadzīgi 4 līdz 5 gadi no projekta sākuma līdz iekārtu izbūvei, ieskaitot laiku, kas bijis vajadzīgs tīkla piekļuves atļaujas saņemšanai.

Maltā attiecīgos gadījumos bija pieejamas skaidras vadlīnijas par saules un fotoelementu iekārtu būvatļaujām. Tomēr 2010. un 2011. gadā, kad īstenoja vairākus ES līdzfinansētus projektus, tajos bieži radās grūtības ar iegū­tās elektroenerģijas nodošanu tīklā, sevišķi tās enerģijas nodošanu, kas pārsniedza ražotāja paša patēriņu. Tā kā tīkla operators nebija uzstādījis skaitītājus, ražotājiem pat 4 mēnešus nesamaksāja garantēto maksu.

23 Integration of electricity from renewables to the electricity grid and to the electricity market – RES-Integration [“No AER saražotās elektroenerģijas integrācija elektrotīklā un elektrības tirgū”]. Valsts ziņojums: Polija. Eclareon, Oeko-Institut e.V., 20.12.2011.

3. iz

cēlu

ms

17Apsvērumi

19 Tomēr Austrijā revidenti novēroja labas prakses piemēru. Pienācīgu uzraudzību šajā dalībvalstī nodrošināja biomasas siltumspēkstaciju kvalitātes vadības rīks (“QM Heizwerke”, sk. 4. izcēlumu).

Projektu uzraudzība Austrijā

Kvalitātes uzraudzība ir obligāta prasība visās rajona mēroga biomasas katlumājās, kas lielākas par 40 kW vai kas nodod siltumu tīklā, kurš garāks par 1 km. Finansēšanas koordinēšanu un plānošanas un ekspluatācijas datu apstrādi veic ar datubāzi, kas ir standarta platforma projektu līdzekļu saņēmējiem, kā arī sniedz tehniskos un ekonomiskos datus kvalitātes uzraudzītājiem un kalpo par IT platformu darbību uzraudzībai un optimizēša­nai. “QM Heizwerke” ieviesa 2006. gadā, un nu tajā ir dati par vairāk nekā 100 biomasas stacijām.

Tīmekļa saite: www.qm­heizwerke.at

4. iz

cēlu

ms

4. a

ttēl

s Revidenti apmeklē biomasas spēkstaciju Weissenbach an der Triesting, Austrijā

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

18Apsvērumi

20 Iepirkuma process nenodrošināja pil­nībā pārredzamu, godīgu un efektīvu līgumslēdzēju atlasi.

ο Divos Maltā revidētos fotoelementu projektos nācās atcelt konkursu, jo neviens piedāvājums neatbilda tehniskajiem vai administratīvajiem nosacījumiem. Tam par iemeslu bija vai nu pārāk stingras tehniskās prasības, vai arī pārlieku sarežģītas procedūras un prasības. Tas abos gadījumos izraisīja kavējumus un traucēja priekšlikumu iesniedzēju konkurenci.

ο Divos projektos Polijā bija jāizvēlas noteikti vēja ģeneratoru modeļi, jo tāds ierobežojums bija izvirzīts būvniecības plānos vai atļaujās. Tāpēc nevarēja izstrādāt tādas konkursa specifikācijas, kas nodro­šinātu konkurenci veicinošu iepir­kumu un labāko cenas un kvalitātes attiecību. Līdzīgi bija ar vēl vienu citu projektu, kurā jau iepriekš bija

noteikts saules kolektora tips. Katrā no šiem konkursiem tikai viens no iesniegtajiem priekšlikumiem atbil­da tehniskajām specifikācijām.

ο Īstenotājiestādēm un projektu līdzekļu saņēmējiem trūka zināša­nu par AER tehnoloģijām, to tirgu un iepirkuma regulējumu. Bieži AER iekārtu iegādes un uzstādīša­nas darbs bijis līdzīgs, pat identisks, turklāt maza mēroga, kas īpaši sakāms par darbībām, kuras finansē saskaņā ar dotācijas shēmām. Tātad pastāvēja priekšnosacījumi, lai iepirkumu saskaņotu specializēta ekspertu grupa valsts vai reģiona līmenī un tādējādi iegūtu labā­ku cenas un kvalitātes attiecību, ietaupītu uz lielāku apjomu rēķina un iepirkumu veiktu ātrāk. Piemēri ir ūdenssildīšanas jumta iekār­tas, fotoelementu paneļi un mazi biomasas projekti Maltā un Polijā. Maltā projektus reizēm nācās uz lai­ku pārtraukt iepirkuma neefektīvas organizācijas dēļ.

5. a

ttēl

s Biomasas spēkstacija Flačau, Austrijā

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

19Apsvērumi

21 AER projekti nav sagatavoti tā, lai tos būtu iespējams efektīvi uzraudzīt un novērtēt. Nevienā no revidētajām darbības programmām nebija izvirzīti pietiekami precīzi mērķi un rezultatīvie rādītāji, un tie nebalstījās uz ticamiem bāzes datiem. Tāpēc projektus neva­rēja salīdzināt ne vienā un tajā pašā AER jomā, ne saistībā ar citām AER jo­mām, un kompetentās iestādes nespē­ja pārbaudīt, kā ES līdzekļi veicinājuši Eiropas Savienības un valsts AER mērķu sasniegšanu (sk. arī 30. punktu).

… un vairākumā gadī-jumu nebija pienācīgi izvērtēti koprezultāti, vai projekti nesasniedza izvirzītos enerģijas iegu-ves mērķus

Var uzlabot AER datu ievākšanu un ziņojumu sagatavošanu

22 Dalībvalstīs nav pieejami precīzi un apstiprināti dati par AER projektu faktiskajiem rezultātiem. Šajā nozarē ir ļoti svārstījušās tehnoloģiju izmaksas (lielākajai daļai tehnoloģiju cenas ir ārkārtīgi kritušās), savukārt enerģi­jas cenas ir palielinājušās. Ir svarīgi analizēt aktuālāko informāciju par AER tehnoloģiju izmaksām, lai apzinā­tu, kuras tehnoloģijas ir visienesīgākās konkrētajos vietējos apstākļos un cik liels atbalsts tām vajadzīgs.

23 Tomēr, lai gan ir pieejami dati par projektu uzstādīto jaudu, 11 no 24 re­vidētajiem projektiem nebija datu par faktiski saražoto enerģiju vai šie dati nebija ticami.

Tā kā reāli mērījumi un attiecīgi ziņoju­mi nebija nosacījumi publiskā līdzfi­nansējuma saņemšanai, tad projektu noslēguma ziņojumos dotas aplēses, nevis mērīti rezultāti. Aplēses parasti balstītas uz AER tehnoloģiju tehniska­jiem parametriem, kādus norādījuši ražotāji, un uz vietējo situāciju. Daudzi atjaunojamās enerģijas ražotāji iegūto enerģiju nav mērījuši. Tā, 11 no 24 re­vidētajiem projektiem (pieci saules enerģijas projekti Ļubļinas rajonā Polijā, četri projekti Maltā un divi – Ap­vienotajā Karalistē) enerģijas ieguves rezultāti nebalstījās uz mērītiem un apstiprinātiem datiem, bet gan uz pieņemtām vērtībām, kas iegūtas no specializētās literatūras vai no profe­sionālām inženieru aplēsēm.

Ne vienmēr sasniegti pro-jektu koprezultāti

24 Ja 13 no 24 revidētajiem projektiem saražotā enerģija bija mērīta, tad mēr­ķus sasniedza tikai piecos projektos, savukārt vēl trijos citos projektos – mērķi tika gandrīz sasniegti. Pārējos projektos ražošanas mērķi netika sasniegti vai tika sasniegti tikai daļēji. Dažos gadījumos iemesls bija nepie­tiekami precīzas prognozes, bet dažos projektos bija tehniskas problēmas sākumposmā. 1. tabulā AER projektu ražošanas plāni ir salīdzināti ar faktiski saražoto enerģijas daudzumu.

25 Kopumā, izvērtējusi 24 revidēto projektu rentabilitāti, īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Palāta konstatē, ka ir bijuši gan labi, gan apmierinoši, gan vāji projekti, kā tas parādīts IV pieliku-mā. 5. izcēlumā minēti dažu AER pro­jektu vājo rezultātu iemesli.

20Apsvērumi

Vāju projekta rezultātu iemesli

Austrijā faktiski saražotais enerģijas daudzums saskanēja ar prognozēm vai pārsniedza tās projektu posmos, kuros tika saņemts tiešs atbalsts no ERAF. Taču plānotos mērķus nesasniedza divos vēlāk izvērstos projektos, vienā no kuriem palielināja apkures jaudu, savukārt otrā izbūvēja tīklus papildu klientu apkalpošanai. Galvenie iemesli bija par augstu novērtēts pieprasījums pēc apkures un lielu klientu īslaicīga apkures nepatērēšana.

Plānoto rezultātu nesasniegšanas iemesls Polijas vēja enerģijas projektos bija pārāk optimistiskas vēja progno­zes un tehniskas problēmas pirmajā ekspluatācijas gadā.

Apvienotajā Karalistē revīzijas laikā vēl nebija pieejami galīgie dati un revidētās dotācijas shēmas vēl nebija pabeigtas, tomēr apakšprojektu rezultāti liecināja, ka dažos no tiem nebija sasniegti plānotie enerģijas ražo­šanas mērķi, galvenokārt tāpēc, ka biomasas materiālos bija augsts ūdens saturs vai reālais enerģijas pieprasī­jums bija mazāks nekā prognozēts.

5. iz

cēlu

ms

1. ta

bula Vidēji plānotās un faktiski saražotās enerģijas salīdzinājums revidētajos

AER projektos, kuros mērīti enerģijas ieguves rezultāti (2009.–2012. gads, %)

Avots: Palātas aprēķini, pamatojoties uz “QM Heizwerke” datubāzi (Austrija), informācija par līdzīgu projektu vidējām ieguldījumu izmaksām (Somija un Polija), projektu finansēšanas nolīgumi un līdzekļu saņēmēju aprēķini par projektu rezultātiem.

PL 20. projekts

MT 22. projektsMT 21. projekts

MT 24. projektsMT 23. projekts

Dati nav pieejami

- 20

%

20 %0 %

40 %

60 %

80 %

100

%

AT 1. projektsAT 2. projekts

FI 4. projektsFI 5. projekts

FI 7. projektsFI 8. projekts

UK 9. projektsUK 10. projektsPL 11. projektsPL 12. projektsPL 13. projektsPL 14. projekts

PL 16. projektsPL 17. projekts

Dati nav pieejami

PL 19. projektsPL 18. projekts

PL 15. projekts

FI 6. projekts

AT 3. projekts

- 60

%

- 40

%

Plānotie rezultāti

21Apsvērumi

AER projektu plānošanā nepietiekami ņemts vērā rentabilitātes princips

Rentabilitāte – svarīgs ES tēriņu mērķis

26 Rentabilitāte ir revidētās vienības, darbības vai programmas spēja vai po­tenciāls sasniegt noteiktus rezultātus ar pieņemamām izmaksām. Rentabili­tātes analīze ir pētījums par attiecību starp projekta izmaksām un iznākumu. Šo attiecību izsaka kā sasniegtā iznā­kuma vienas vienības izmaksas25.

27 Optimāla (jeb rentabla) atjaunojamās enerģijas ražošana ir svarīga labai eko­nomikas darbībai. Kohēzijas politikas līdzekļi veido ievērojamu daļu atbalsta AER jomai un varētu būt svarīgs dzinēj­spēks gan AER politikai, gan reģionu ekonomikas attīstībai.

25 3000. ISSAI “Lietderības revīzijas standarti un vadlīnijas, pamatojoties uz INTOSAI Revīzijas standartiem un praktisko pieredzi”.

6. a

ttēl

s Polijā uzstādīta vēja ģeneratora ārskats un iekšskats

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

22Apsvērumi

Rentabilitātei varētu pievērst lielāku uzmanību jau agrīnā stadijā

28 Laikā, kad tika gatavotas darbības programmas, valsts iestādes neizs­trādāja pienācīgus vajadzību novēr­tējumus, kuros būtu apzinātas vis­rentablākās tehnoloģijas AER mērķu sasniegšanai un papildinoši finanšu instrumenti vai valsts atbalsta shēmas. Tāpēc darbības programmās nav skaid­rojuma par to, kā ES līdzekļi varētu ren­tabli veicināt AER mērķu sasniegšanu.

29 Turklāt Komisija un valsts iestādes neplānoja vajadzīgos kohēzijas politi­kas (vai valsts) līdzekļu ieguldījumus AER mērķu veicināšanā. Aplūkojot revidētās darbības programmas, kon­statēts, ka Austrijas un Somijas prog­rammās nebija noteikta plānotā un faktiskā atjaunojamās enerģijas ieguve ERAF un KF atbalstītos pasākumos. Lai 2020. gadā sasniegtu AER mērķi, piecās revidētajās dalībvalstīs uzstādāmā atjaunojamās enerģijas ieguves jauda ir 95 304 MW (sk. 2. tabulu). Īstenoša­nas ziņojumos, kurus vadošās iestādes iesniegušas Komisijai, redzams, ka līdz 2012. gadam revidētajās dalībvalstīs kohēzijas politikas projekti no vajadzī­gās jaudas bija nodrošinājuši 4 464 MW jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2020. gada mērķi (jeb 8,1 % pretnostatījumā 2013. gada trajektorijas mērķim revidē­tajās dalībvalstīs).

Atšķiras apmērs, kādā dalībvalstis izmanto kohēzijas politikas līdzekļus AER jomai. Kā var redzēt 2. tabulā, vai­rākās dalībvalstīs nav pieejami izman­tojami dati, kas ļautu salīdzināt kohēzi­jas politikas projektu sasniegto saistībā ar AER mērķiem. Datu trūkums apgrū­tina ekonomisko un enerģijas ieguves bāzes datu noteikšanu dažādās AER jo­mās un dažādām AER tehnoloģijām.

23Apsvērumi2.

 tabu

la 2007.–2013. gada kohēzijas politikas līdzekļi AER jomai un to ietekme uz 2020. gada AER mērķu sasniegšanu dalībvalstīs

1 Dalībvalstīm piešķirto līdzekļu un rezultātu attiecību (EUR/MW) nevar salīdzināt, jo ieguldījumi ir dažādi (enerģijas ražošana, AER veicināšana, sadarbība, eksperimentālie projekti u. c.).Avots: Valstu atjaunojamās enerģijas rīcības plāni (2010. g.), darbības programmu 2012. gada īstenošanas ziņojumi.

Darbības programma

AER piešķirtie ERAF un KF

līdzekļi (EUR)1

Papildu AER jauda, kas iegūta ar ERAF un KF ieguldījumiem

(MW)

Papildu AER jauda, kas vajadzīga 2020. g. AER mērķu sasniegšanai

(MW) ERAF un KF ieguldījums kopējā AER jaudā, kas vajadzīga 2020. g. AER

mērķu sasniegšanai (%)Plānotā jauda

Ziņojumos norādītā jauda

(2012. g. beigās)līdz 2013. gadam līdz 2020. gadam

(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7 = 3:6)

Austrija 25 037 408 105 99 11 301 13 179 0,79Beļģija 11 851 495 Dati nav pieejami 3 062 8 255

Dati nav paziņoti KomisijaiBulgārija 16 710 959 Dati nav pieejami 4 232 5 189

Kipra 9 520 000 Dati nav pieejami 190 584Čehijas Republika 397 759 730 131 12 Dati nav pieejami

Vācija 252 995 745 29 118 71 621 110 934 0,03

Dānija Dati nav pieejami 6 017 6 754

Dati nav paziņoti KomisijaiIgaunija 0 6 Dati nav pieejami

Spānija 160 152 052 Dati nav pieejami 49 722 69 844

Somija 20 682 247 Dati nav pieejami 24 690 33 420 Dati nav paziņoti Komisijai

Francija 363 591 135 1 161 307 1 833 445 39 628 62 167 Dati nav apstiprināti

Grieķija 283 795 789 156 106 6 872 13 271 1,18

Ungārija 349 310 777 0 0 1 109 1 537 Dati nav paziņoti Komisijai

Īrija Dati nav pieejami 3 496 8 339

Itālija 775 717 953 5 215 2 893 32 524 43 823 11,9

Lietuva 58 485 290 0 173 1 289 1 635 Dati nav paziņoti Komisijai

Luksemburga 1 767 056 5 000 11 000 179 347 Dati nav apstiprināti

Latvija 67 180 000 77 21 1 661 2 168 3,55

Malta 78 200 000 Dati nav pieejami 36 160 Dati nav paziņoti Komisijai

Nīderlande 19 182 600 Dati nav pieejami 6 086 14 994 Dati nav paziņoti Komisijai

Polija 825 761 396 972 246 4 444 10 335 9,4

Portugāle 59 857 312 0 0 12 699 19 200 Dati nav paziņoti Komisijai

Rumānija 331 542 611 200 275 9 635 12 589 1,58

Zviedrija 52 342 949 0 271 21 744 23 786 Dati nav paziņoti Komisijai

Slovēnija 54 186 553 355 120 1 258 1 693 21

Slovākija 90 252 216 98 72 2 144 2 746 3,57

Apvienotā Karaliste 159 590 365 12 000 4 120 14 660 38 210 31,4

Horvātija Dati nav pieejami Dati nav paziņoti Komisijai

Revidētās dalībvalstis 1 109 271 416 13 077 4 464 55 131 95 304 13,72

Kopā 4 665 401 221 1 185 643 1 852 975 318 998 505 159 Dati nav apstiprināti

24Apsvērumi

30 Revidētajās darbības programmās ne­bija aplūkota pasākumu rentabilitāte dažādās AER jomās, un, piešķirot bu­džeta līdzekļus atjaunojamiem energo­resursiem, tā nebija ņemta vērā. Tāpat nebija izstrādāti pienācīgi vajadzību un starpposma novērtējumi.

ο Kad 2007. gadā izstrādāja darbības programmas, trūka detalizētas stā­vokļa analīzes (tostarp trūka reģio­nu vajadzību novērtējuma dažādās AER jomās). Īpaši atzīmējams, ka valsts iestādes nebija aprēķinājušas uzstādītās jaudas vienības izmaksas vai saražotās enerģijas vienības izmaksas, tātad nebija aplūkotas ar publiskiem līdzekļiem finansējamo pasākumu izmaksas un ieguvumi.

ο Darbības programmu izstrādē ne­ņēma vērā agrāku valsts vai ES fi­nansētu AER programmu rezultātus vai pieredzi.

ο Nebija formulēts pienācīgs pama­tojums publisko līdzekļu piešķir­šanai intervences pasākumiem, kas paredz atjaunojamās enerģijas iegūšanu. Pārsvarā līdzekļus pie­šķīra, pamatojoties uz aptuvenām aplēsēm par reģiona potenciālu un līdzekļu apguves spēju, nevis uz re­ģiona stāvokļa sistemātisku analīzi un iespējamo AER veidu vai tehno­loģiju salīdzinājumu.

ο Kaut arī Somijas un Apvienotās Karalistes iestādes īstenošanas gaitā programmas nedaudz pie­lāgoja bez oficiālas novērtēšanas, parasti 2007.–2013. gada pasāku­miem neizstrādāja starpposma vai līdzīgus novērtējumus, bet tas būtu palīdzējis AER programmas ievirzīt labākā gultnē.

31 Turklāt darbības programmās nebi­ja izstrādāti rezultatīvie rādītāji, kas ļautu pienācīgi uzraudzīt un novērtēt AER pasākumu rentabilitāti, un arī tas būtu atvieglojis novērtējumu par ES lī­dzekļu devumu AER mērķu sasniegša­nā (2. tabula). Austrijas, Polijas un Mal­tas darbības programmām bija rādītāji attiecībā uz papildu AER jaudu, bet Somijas rezultatīvajos rādītājos neietil­pa rādītāji, ar kuriem novērtēt jaunie­gūto ražošanas jaudu, faktiski saražoto enerģiju vai CO2 emisiju samazināšanu/novēršanu, un arī Apvienotajā Karalistē nebija rezultatīvā rādītāja attiecībā uz AER jaudas uzstādīšanu. Tas nozīmē, ka vadošās iestādes un Komisija šajos gadījumos nespēja pienācīgi uzraudzīt un ex post novērtēt kohēzijas politikas līdzekļu ieguldījumu atjaunojamos energoresursos26.

26 Somijas un Apvienotās Karalistes gada īstenošanas ziņojumos nebija paskaidroti faktiskie rezultāti un to mērījumi un nebija novērtēti dažādu AER jomu šķēršļi, potenciāls un vajadzības revidēto darbības programmu aptvertajos reģionos.

25Apsvērumi

... iespējams īstenot ren-tablākus AER projektus

32 Uzlabojot AER projektu plānošanas un īstenošanas efektivitāti, tiešā veidā būtu veicināta 2020. gada ES un valstu mērķu sasniegšana. Turklāt tas nāktu par labu enerģijas patērētājiem un veicinātu ekonomiku kopumā.

33 ES atbalstītajiem projektiem bija dažādi rentabilitātes rezultāti. Ieguldī­jumiem AER tehnoloģijās ir ļoti atšķi­rīgas izmaksas, un tās ir atkarīgas no atrašanās vietas. Nav tā, ka ES varētu izdalīt vienu vienīgo visrentablāko

atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģiju. Tāpēc Palātas revidenti salīdzināja izmaksas tikai vienā un tajā pašā AER jomā vienā un tajā pašā dalībvalstī. Četri revidēti projekti bija ievērojami dārgāki nekā līdzīgi projek­ti tajā pašā dalībvalstī (biomasas un fotoelementu projekti, sk. 3. tabulu). Aprēķināts, ka revidētajos projektos uzstādītās jaudas vidējās izmaksas ir robežās no 0,16 miljoniem EUR/MW līdz 1,8 miljoniem EUR/MW. Vienā revidētajā dalībvalstī iestādes bija aprēķinājušas, ka revidēto projektu atmaksāšanās laiks varētu būt divi līdz 537 gadi. Kapitālietilpīgi ieguldījumi, kuriem atmaksāšanās laiks ir ilgāks par 100 gadiem, nesasniegs ekonomiski pieņemamu peļņas slieksni. Tas liecina, ka publisko atbalstu ne vienmēr piešķī­ra rentablākajiem projektiem.

7. a

ttēl

s Transformatoru stacija vēja parkā Golicē, Polijā

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

26Apsvērumi

3. ta

bula Revidēto AER projektu rentabilitāte

Avots: Palātas aprēķini, pamatojoties uz projektu dokumentiem, un vadošo iestāžu veiktā analīze1.

1 Piezīme par Somijas projektiem: Revidēto projektu vidējās ieguldījumu izmaksas par iekārtām. 5. projektā ieskaitītas izmaksas arī par cauruļu izbūvi spēkstacijā, 6. projektā – tikai papildu katls. Nav pieejami dati par Maltas 23. un 24. projektu (fotoelementi), Polijas 16.–20. projektu (saules enerģija) un Apvienotās Karalistes 9. un 10. projektu (biomasa).

EUR/MW miljonos

EUR/MW miljonos

EUR/kWp tūkstošos

Faktiskie ieguldījumi

Ieguldījumi 1 MW vai kWp iegūšanai salīdzinājumā ar vidējām ieguldījumu izmaksām dalībvalstī

Vidēji dalībvalstī

0 0,20 0,40 0,60 0,80 1,00 1,20

1,00 1,50 2,000,500

0 1,00 2,00 3,00 4,00 5,00

FI 8. projekts

FI 7. projekts

FI 6. projekts

FI 5. projekts

FI 4. projekts

AT 3. projekts

AT 2. projekts

AT 1. projekts

Biom

asa

Vējš

Foto

elem

enti

PL 15. projekts

PL 14. projekts

PL 13. projekts

PL 12. projekts

PL 11. projekts

MT 22. projekts

MT 21. projekts

27Apsvērumi

34 AER projektiem tikai daļēji izvirzīja racionālus enerģijas mērķus. Projekti saskanēja ar valsts stratēģiskajiem AER mērķiem. Vajadzības gadījumā bija izstrādātas kurināmā piegādes koncepcijas (biomasas projektiem Aus­trijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē). Dažiem projektiem bija veikta zināma priekšizpēte par ekonomisko dzīvot­spēju un ienesīgumu, bet nebija veikta analīze par labākajiem un rentablā­kajiem AER veidiem un labākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nebija aplūkoti agrāk īstenotu līdzīgu inter­vences pasākumu novērtējumi, tātad revidēto AER projektu sagatavošanā nebija ņemta vērā iepriekšējā pieredze.

35 Tikai apmēram pusei revidēto projektu (13 no 24) bija pieejami dati, kas ļauj pārbaudīt, kā izpildīts faktiski sara­žotās enerģijas rādītājs (1. tabula un III pielikums), sk. arī 24. punktu. Bieži pirms mērķu izvirzīšanas un projekta izstrādes nebija pieejami bāzes dati par enerģijas ražošanas izmaksām un patērētāju izmantotā tradicionālā ku­rināmā daudzumu (piemēram, Polijas Ļubļinas rajona darbības programma). Tātad šādos gadījumos nav iespējams novērtēt, vai finansētajos projektos izpildīti plānotie ekonomiskie vai finansiālie rezultāti (piemēram, saistībā ar atmaksāšanās laiku).

36 Atlases procedūras negarantēja ren­tablu projektu izraudzīšanos. Pārsvarā projektu atlases kritēriji, kurus apstip­rināja katrai darbības programmai iz­veidotās uzraudzības komitejas, neļāva īstenotājiestādēm apzināt rentablākos AER projektus. Bieži atlases vai līgum­piešķiršanas kritērijos nebija ņemta vērā uzstādītā enerģijas jauda, faktiski saražotā enerģija un vajadzīgie iegul­dījumi. Reizēm tā vietā, lai izstrādātu atjaunojamās enerģijas ražošanas kritē­rijus, izmantoja atlases kritērijus, kurus vispārīgi piemēroja daudzām darbības programmā ietvertām nozarēm27.

37 Reizēm trūka pietiekamas projektu pie­teikumu konkurences. Gadījumos, kad projektus atlasīja priekšlikumu kon­kursā, neņēma vērā pieteikumu pēc iespējas lielāku rentabilitāti (atmak­sāšanās laiks, ieguldījumu attiecība pret saražoto enerģiju). Kaut arī parasti projektu pieteikumiem bija jāatbilst obligātiem kritērijiem, projektu atlases process nenovērsa to, ka subsidē samērā zemas kvalitātes projektus enerģijas ražošanas rezultātu aspektā. Par priekšnosacījumu izvirzot noteiktu ieguldījumu apjomu, radās risks, ka noraida mazākus projektus, kuriem tomēr varētu būt labāki ekonomiskie parametri.

27 Piemēram,

– Polijas darbības programmā “Infrastruktūra un vide” dažādu jomu AER projektus atlasīja pēc vieniem kritērijiem, lai gan ierosināto AER projektu veidi nebija salīdzināmi;

– Somijā projektu pieteikumus nešķiroja prioritātēs un rentabilitātes un attiecināmības kritērijus balstīja uz aplēstu, nevis precīzu atmaksāšanās laiku;

– Maltā vienādus atlases kritērijus izmantoja darbības programmas aptvertās dažādās nozarēs, bet ne atsevišķus kritērijus tieši AER nozarē. Lai gan saskaņā ar vienu kritēriju bija paredzēts piešķirt punktus par to, ka “projekts atbilst stingrākiem rādītājiem, nevis tikai obligātajiem”, tomēr atlases kritēriji neietvēra atjaunojamās enerģijas ieguves rentabilitāti vai izmaksu un ieguvumu attiecību;

– Austrijā revidētajās darbības programmās neaplūkoja pieteikumu maksimālu rentabilitāti (atmaksāšanās laiks, ieguldījumu attiecība pret saražoto enerģiju).

28Apsvērumi

38 No otras puses, Austrijā, Apvienotajā Karalistē un zināmā mērā arī Somijā finansēšanas noteikumos bija iekļauti tehniski un ekonomiski kritēriji, kuru nolūks bija novērst nelietderīgu bio­masas projektu atlasīšanu. Tas mazinā­ja neefektīvu pieteikumu atlases risku. Ņēma vērā arī projektu ienesīgumu, un ienesīgākus projektus subsidēja mazāk (6. izcēlums). Pārējo revīzijā apmeklēto dalībvalstu kompetentās iestādes šādā veidā nepielāgoja projektu līdzfinansē­šanas likmes.

39 Darbības programmu ES līdzfinansē­šanas likme svārstījās robežās no 2 % līdz 85 %, bet dokumentos tas nebija pamatots. Saskaņā ar līdzfinansēšanas principu daļu projekta ieguldījumu izmaksu sedz publiskās dotācijas ga­lasaņēmējs un ir jāņem vērā projekta ieņēmumi vai ienesīgums. Dotācijas mērķim ir jābūt tādas darbības atbal­stīšanai, ko savādāk nevarētu uzsākt finanšu trūkuma vai ekonomiska stimula trūkuma dēļ. Radās alternatī­vās izmaksas, proti, liela līdzfinansē­juma piesaiste nozīmēja, ka atbalsts ar publiskiem līdzekļiem gāja secen citiem AER projektiem vai tos īstenoja mazākā apmērā. Netika noteikta saikne starp atbalsta likmi un ienesīgumu vai vajadzību stimulēt ieguldītājus AER projektu īstenošanai. Nepama­toti ļoti lielas līdzfinansēšanas likmes (publisks finansiāls atbalsts pārsniedz to, kas nepieciešams, lai projekts būtu ekonomiski vai finansiāli dzīvotspējīgs) radīja liekā atbalsta risku, t. i., tika aiz­stāti kā privāti, tā valsts līdzekļi, kā arī atbalstu saņēma mazāks AER projektu skaits. 7. izcēlumā aprakstīti pārmērī­gas līdzfinansēšanas gadījumi.

Projektu atlases piemēri Austrijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē

Piesakoties uz līdzfinansējumu Austrijā, jāievēro tehniski un ekonomiski kritēriji (siltuma plūsmas blīvums uz vienu rajona apkures cauruļu metru, rajona apkures un katlu efektivitāte). Tāpēc ir ievērojami mazāks risks, ka atbalstīs neefektīvus projektus.

Somijā ir paredzēti attiecīgi attiecināmības kritēriji, kā arī iespēja apspriesties ar enerģijas konsultantiem, un šādas kārtības nolūks ir izslēgt komerciāli dzīvotnespējīgus projektus: projekta priekšlikumu iesniedzējiem lūdza sniegt informāciju par to, kāds būtu projekta atmaksāšanās laiks bez publiskā atbalsta – tas nedrīkst būt īsāks par trim gadiem (komerciāli ienesīgs) vai garāks par 12 gadiem (neekonomisks).

Apvienotajā Karalistē ierosināto projektu izmaksas salīdzināja ar mērķizmaksām, kas balstījās uz agrāk īsteno­tiem līdzīgiem biomasas projektiem.

6. iz

cēlu

ms

29Apsvērumi

40 Dažādām AER jomām vai tehnoloģi­jām neaprēķināja ienesīgumu. Kad programmu plānošanas gaitā noteica līdzfinansēšanas likmes, neizšķīra da­žādas AER jomas, ieguldījumu apjomu un veidu, citus veicināšanas/atbalsta režīmus dalībvalstī (garantētā maksa, piemaksas), ieguldījumu iespējamo ienesīgumu un izmantotās AER tehno­loģijas veidu.

Liels publiskais līdzfinansējums Polijā un Maltā

Polijā shēmās, kurās īstenoja maza mēroga fotoelementu un saules enerģijas projektus, piešķīra 85 % ES finan­sējuma, līdz ar to atsevišķi projektu īpašnieki (mājsaimniecības) varēja saņemt līdz pat 100 % subsīdiju. Lielākā daļa lielu vēja parku saņēma maksimālo publisko atbalstu – vai nu gandrīz 70 % no kopējām attiecināmām ieguldījumu izmaksām, vai arī 10 miljonus EUR (4 no 5 revidētajiem projektiem). Kaut arī vairākumā gadījumu piemēroja maksimālo līdzfinansēšanas likmi, to nemodulēja vai nepamatoja, balstoties uz rentabilitātes apsvē­rumiem plānošanas dokumentos. Četri no pieciem līdzekļu saņēmējiem, kuri bija īstenojuši vēja enerģijas pro­jektus, atzina, ka viņi būtu varējuši īstenot projektus bez dotācijas vai ar mazāku dotāciju, un plānoja izmantot ES dotāciju aizņēmuma pirmstermiņa atmaksāšanai.

Maltā lielu daļu pieejamā ES finansējuma izmantoja tam, lai atbalstītu atjaunojamās enerģijas iekārtu uzstādī­šanu publiskām iestādēm, un tādā veidā nepiesaistīja pietiekami daudz privātā finansējuma. Caurmērā šajos projektos ES finansēja līdz pat 85 % ieguldījumu izmaksu. Turklāt divās lielās dotācijas shēmās privātām māj­saimniecībām un uzņēmumiem finansēja atjaunojamās enerģijas iekārtas attiecīgi par 50 % un 60 %.

7. iz

cēlu

ms

8. a

ttēl

s Saules kolektori uz privātmājas jumta Polijā

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

30Apsvērumi

Kohēzijas politikas līdzekļi rada ierobežotu ES pievienoto vērtību: ar AER projektiem varēja vairāk veicināt ES enerģētikas mērķu sasniegšanu

41 Ievērojama ES pievienotā vērtība bija uzskatāmi parādīta tikai dažos projek­tos, kuros ERAF un KF līdzfinansējums veicināja finansēšanu no citiem avo­tiem un līdzfinansējums tika atsaucīgi uzņemts kā papildu ieguldījumu avots un tādējādi sekmēja projektu īsteno­šanu. Tādiem lielākiem projektiem kā vēja parki trešās personas – finanšu iestādes – uzskatīja ES līdzfinansējumu par kvalitātes zīmi. Skaidrs, ka valstīs, kur AER agrāk neizmantoja tik plaši (īstenoja tikai dažas AER programmas, bija mazāka administratīvā pieredze šajā nozarē), ES līdzekļiem bijusi lielāka pievienotā vērtība, jo tie palīdzēju­ši attīstīties ekonomikai, uzlabojuši šīs nozares projektu kvalitāti, kā arī zināmā mērā kalpojuši par katalizato­ru un piesaistījuši līdzekļus no citiem avotiem. Jāatzīmē zināma “praktiskā pievienotā vērtība”: ES projektos īstenotājiestādēm izvirzītie pienāku­mi nodrošināja iesaistīto organizāciju pieredzes apmaiņu. To īpaši pieminēja organizācijas Maltā, Polijā un Apvieno­tajā Karalistē.

42 Palāta cita starpā konstatēja, ka AER piešķīrumiem Austrijas un Somijas darbības programmās bija tendence vienkārši aizstāt valsts līdzekļus. Abās šajās valstīs ERAF tikai papildināja jau esošus valsts vai reģiona finansēšanas mehānismus, un Austrijā ES atbalstu praktiski integrēja bez jebkādām izmaiņām jau pastāvošā subsidēšanas shēmā biomasas spēkstacijām. Austrijā un Somijā AER tradīcijas pastāv jau krietnu laiku (īpaši hidroenerģijas un biomasas jomās), un ir grūti novērtēt, vai ES līdzekļi devuši papildu pievieno­to vērtību, īpaši saistībā ar inovācijām.

31Apsvērumi

43 Komisija 2012. gadā uzsvēra, ka dalībvalstīm un reģioniem jānodro­šina, lai AER finansējums papildinātu privātos ieguldījumus un palīdzētu tos piesaistīt, nevis aizstātu tos28. Palāta konstatēja, ka dažus AER projektus varēja īstenot bez publiskā atbalsta. Bija skaidrs, ka daudzi projektu iesnie­dzēji būtu uzstādījuši AER iekārtas arī ar mazāku publisko dotāciju vai vispār bez tās, un tādējādi paliktu pāri nauda citiem AER pasākumiem. Tomēr dotāci­jas lēmumi bija svarīgi, jo tie veicināja spēcīgus projektus, kurus atbalstīja bankas.

ο Visi Austrijā revidētie projekti bija apstiprināti pēc būvdarbu pabeig­šanas, un tas liecina, ka subsīdija nebija nosacījums ieguldījumu veikšanai.

ο Četrus no pieciem Somijā revidē­tajiem projektiem varēja īstenot bez subsīdijām (tikai vienu pro­jektu neīstenotu bez publiskajiem līdzekļiem).

ο Vairāku vēja enerģijas projektu īpašnieki atzina, ka būtu realizējuši projektus bez publiskām subsīdi­jām, jo pietika ar tādiem ekono­miskajiem stimuliem kā vēja spēka izmantošana un “zaļais sertifikāts”. Un patiešām, vairāki līdzīgi vēja par­ki bija uzbūvēti bez subsidēšanas.

44 AER ieguldījumi tikai nedaudz uz­laboja pārvaldības spēju. Viens no sagaidītajiem ES pievienotās vērtības aspektiem ir labāka administratīvā un pārvaldes spēja dalībvalstīs. Lai gan daudzas ieinteresētās personas Maltā, Polijā un Apvienotajā Karalistē sacīja, ka ES projektos gūta ārkārtīgi vērtīga pieredze, pārsvarā nebija uzskatāmi parādīts, ka ievērojami uzlabojusies projektu plānošana, īstenošana un darbība. AER dotācijas shēmu un atsevišķu projektu pārvaldīšanā parasti galveno uzmanību pievērsa tam, lai viss būtu saskaņā ar noteikumiem, bet ne tam, lai darbu darītu saimniecis­ki visizdevīgākajā veidā. Austrijā un Somijā ES līdzfinansējumu vienkārši iekļāva valsts atbalsta mehānismos, īpaši neuzsverot inovāciju aspektu (sk. arī 42. punktu). Abās šajās dalīb­valstīs neizplatīja projektu īstenošanā gūto pieredzi un tajā nedalījās arī ar kaimiņreģioniem.

45 Bieži AER projektus īstenoja nestabilā normatīvajā vidē. Tiesa, AER piešķirto ES līdzekļu mērķis nebija mainīt notei­kumus, tomēr ar tiem varētu panākt zināmus uzlabojumus. AER tiesiskajā regulējumā daudzās dalībvalstīs bija daudz izmaiņu, tostarp ar atpakaļejošu spēku mainīja subsīdiju un veicināša­nas kārtību. Atļauju saņemšanas pro­cedūras bieži ir sarežģītas un atturošas vai tās nepiemēro konsekventi, un kopā ar tirgus nenoteiktību un ener­ģijas cenu svārstībām ir apdraudēta ieguldītāju ticība šai nozarei.

28 COM(2012) 663 final “Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu”, 15.11.2012.

32Apsvērumi

46 Dalībvalstīs kohēzijas līdzekļi atjauno­jamajai enerģijai ir izmantoti dažādā mērā, tomēr kopumā maz. Lai arī salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu, kad AER nozarei piešķīra 0,6 miljardus EUR Eiropas Savienības līdzekļu, 2007.–2013. gada plānošanas periodā šai nozarei piešķīra jau 4,7 miljardus EUR, tomēr tas ir tikai 1,7 % no kopējiem ERAF un KF izdevu­miem. Ņemot vērā milzīgās ieguldīju­mu vajadzības, lai Eiropas Savienībā sasniegtu 2020. gada AER mērķus, valsts un reģionu iestādes ir maz piešķīrušas ES līdzekļus29. Dalībval­stis šai nozarei piešķīra 0–10,7 % no kopējiem ERAF un KF līdzekļiem. Pat Maltā AER piešķirtie 10 % nav ievē­rojams īpatsvars, lai sasniegtu valsts 2020. gada AER 10 % mērķi, ņemot vērā, ka 2007. gadā Maltā AER praktiski neizmantoja un 2012. gadā sasniegtais atjaunojamās enerģijas īpatsvars gala­patēriņā bija mazāk nekā 2 % (sk. I pie-likumu). No revidētajām dalībvalstīm Maltai nebija izdevies sasniegt pirmo starpposma mērķi, savukārt Austrija, Somija un Polija nebija iestrādājušas AER direktīvas prasības valsts tiesību aktos līdz 2013. gada oktobrim (ter­miņš bija 2010. gada 5. decembris).

47 AER nozarē piešķirto līdzekļu apguve bijusi gausa. Līdz 2012. gada beigām30 atjaunojamiem energoresursiem 2007.–2013. gadā pieejamo ERAF un KF līdzekļu apguve (tikai 58 %) bijusi daudz zemāka nekā caurmēra kopējo ERAF un KF līdzekļu apguve (88 %), turklāt zemāka arī nekā energoefek­tivitātes pasākumos (84 %). Lai gan energoefektivitātes pasākumu tirgus nepilnības un šķēršļi ir atšķirīgi, gan­drīz visās dalībvalstīs ES līdzfinansētus projektus vada tās pašas vadošās iestā­des (sk. 4. tabulu). Viens no iemesliem lēnākai ERAF un KF līdzekļu izmaksāša­nai AER nozarē nepārprotami ir projek­tu samērā lielā sarežģītība un nepietie­kama administratīvā spēja vadīt šāda veida ieguldījumu pasākumus. Tātad visumā kohēzijas līdzekļi tikai viduvēji veicinājuši ES atjaunojamo energore­sursu mērķu sasniegšanu.

29 SEC(2011) 131 galīga redakcija, 31.1.2011.

30 Summas, ko vadošās iestādes piešķīrušas atlasītajiem projektiem. Jaunākie pieejamie dati ir par 2012. gada beigām.

4. ta

bula Kohēzijas politikas līdzekļu apguve revidēto dalībvalstu AER projektos (atlasītos

projektos 2012. gada beigās)

Avots: Reģionālās politikas ĢD datubāze SFC 2007.

ES dalībvalsts Kopējie kohēzijas politikas līdzekļi atlasītiem projektiem (%)

Kohēzijas politikas līdzekļi atlasītiem energoefektivitātes

projektiem (%)

Kohēzijas politikas līdzekļi atlasī-tiem AER projektiem (%)

Austrija 75,6 287,3 50,6

Somija 90,8 34,5 30,6

Malta 88,1 37,9 43,3

Polija 85,4 112,2 57,8

Apvienotā Karaliste 84,7 73,6 49,9

Vidēji visās dalībvalstīs 87,7 84,5 58,0

33Secinājumi un ieteikumi

48 Kopumā Palāta konstatē, ka kohēzijas politikas līdzekļu atbalstam AER pro­jektiem bijusi tikai ierobežota atdeve un tas tikai ierobežotā mērā veicinājis ES 2020. gada AER mērķu sasniegšanu.

49 Revidētajos projektos tiešie rezultāti bija sasniegti saskaņā ar plānu. Lielākā daļa revidēto AER projektu bija pienā­cīgi izstrādāti un gatavi īstenošanai, tiklīdz atlasīti, projektos nebija nozīmī­gi pārsniegtas izmaksas vai kavēti ter­miņi, un atjaunojamās enerģijas jaudu pārsvarā uzstādīja saskaņā ar plāniem (14.–16. punkts).

50 Tomēr Palāta konstatēja nepilnības īstenošanas posmā. Te galvenokārt jāatzīmē nepilnības saistībā ar re­zultatīvajiem rādītājiem un projektu rezultātu mērīšanu un ziņošanu, kā arī trūkumi saistībā ar iepirkuma procedū­rām un projektu gala iznākumu. Bieži sastopamās grūtības ar atjaunojamās elektroenerģijas nodošanu tīklā ir gal­venais kavēklis AER attīstībai Eiropas Savienībā (17.–21. punkts).

51 Divās trešdaļās no revidētajiem AER projektiem nebija sasniegti enerģijas ražošanas mērķi vai nebija pienācīgi mērīti rezultāti. Lielākajā daļā šo gadījumu pieejamie dati par faktiski saražoto enerģiju nebija pietiekami vai tie nebija reāli mērīti. Plānotos rezultā­tus nesasniedza pārsvarā tāpēc, ka bija neprecīzas prognozes vai tehniskas problēmas. Kopumā projektiem ir biju­ši dažādi iznākumi (22.–25. punkts).

52 Rentabilitāte nav bijusi vadošais prin­cips AER projektu plānošanā. Izstrādā­jot attiecīgās darbības programmas, AER jomas nesakārtoja prioritārā secī­bā un nevērtēja, kā ieguldītie līdzekļi veicinās AER mērķu sasniegšanu. Pār­svarā līdzekļus piešķīra, pamatojoties uz aptuvenām aplēsēm par reģiona potenciālu un līdzekļu apguves spēju, nevis uz reģiona stāvokļa sistemātisku analīzi un iespējamo AER veidu vai tehnoloģiju salīdzinājumu. Pasākumu rentabilitāti neņēma vērā arī tad, kad tiem piešķīra budžetu. Ne visos pro­jektos bija izvirzīti racionāli enerģijas mērķi un pienācīgi enerģijas ražošanas rezultatīvie rādītāji. Atlases kritēriji un procedūras bieži neveicināja ren­tablāko AER projektu izraudzīšanos. Projektu rezultāti rentabilitātes ziņā bija neviendabīgi, un dažās dalībvalstīs augstā līdzfinansēšanas likme nebija pamatota dokumentos, kuros aplūkots projektu ienesīgums (26.–40. punkts).

53 Revīzijā tika konstatēts arī, ka AER pie­šķirtajiem kohēzijas politikas līdzek­ļiem bijusi ierobežota ES pievienotā vērtība. Dalībvalstīs, kuras izmantoja ES līdzekļus vienkārši AER piešķirto valsts dotāciju papildināšanai, pastāv risks, ka notiek vienkārši publisko līdzekļu aizstāšana, kā arī liekā atbalsta risks. Lai gan ES līdzfinansējumam bi­jusi zināma “praktiskā pievienotā vērtī­ba”, ieguldījumu projekti nav palīdzē­juši ievērojami uzlabot vadības spēju. Kopumā ERAF un KF līdzekļi AER noza­rē izmantoti nepietiekami, ņemot vērā vajadzību rīkoties aktīvāk, lai sasniegtu ES mērķus (41.–47. punkts).

34Secinājumi un ieteikumi

54 Palāta uzsver, ka vajadzīgi uzlaboju­mi, lai kohēzijas politikas finansējums dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu enerģētikas mērķu sasniegšanā31. Turklāt kohēzijas politikas izdevumi dod labumu visai ekonomikai, tostarp stimulē ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu, kas ir kohēzijas politikas virsuzdevumi. Ņemot vērā, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā AER veicināšanai droši vien piešķirs vēl vairāk ES līdzekļu, Palāta ir formulējusi turpmāk dotos ieteikumus.

1. ieteikums

Komisijai, izstrādājot norādījumus programmu un projektu sagatavošanai un atlasei, kā arī izvirzot nosacījumus, ar kādiem finansējums piešķirams AER ieguldījumiem,

ο jānodrošina, ka turpmāk saskaņā ar kohēzijas politiku līdzfinansētās programmās ievēro rentabilitātes principu, tostarp ES finansiālais atbalsts jāpiešķir rentablām prog­rammām, kuras bez atbalsta neīs­tenotu, un tādējādi būs iespējams izvairīties no lieka atbalsta sniegša­nas. Programmas jāizstrādā tā, lai tās balstītos uz vajadzību pamatīgu novērtējumu, lai prioritāras būtu visrentablākās tehnoloģijas (tajā pašā laikā nediskriminējot atseviš­ķas AER jomas) un lai pēc iespējas tiktu sekmēta ES 2020. gada mērķu sasniegšana. Jāizvirza pienācīgi atjaunojamās enerģijas ražošanas rādītāji attiecībā pret budžetu, kā arī projektu atlases kritēriji, uzsve­rot enerģijas ražošanas rezultātu rentabilitāti (jāizvairās no projektu pārāk lielas kompensēšanas);

ο jāsekmē tas, lai dalībvalstis ieviestu stabilu un paredzamu AER tiesisko regulējumu, kā arī raitākas proce­dūras attiecībā uz atjaunojamās elektroenerģijas integrēšanu tīklos.

2. ieteikums

Pamatojoties uz Komisijas norādīju­miem, dalībvalstīm ir jāievieš un jāpie­mēro projektu apstākļiem pielāgoti obligātie rentabilitātes kritēriji. Dalīb­valstīm arī jāvairo kohēzijas politikas līdzekļu pievienotā vērtība, uzlabojot AER projektu īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un uzkrājot mērījumu datus par enerģijas ražošanas izmak­sām visās attiecīgajās AER jomās.

31 Šajā politikas jomā Palāta ir publicējusi ziņojumu par energoefektivitātes pasākumiem, kurus līdzfinansē no ERAF un KF (Īpašais ziņojums Nr. 21/2012 “Kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē un to rentabilitāte”, https://eca.europa.eu). Minētajā revīzijā skatīja, cik rentabli ir kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē, īpaši pievēršoties Komisijas pārvaldības uzdevumiem, konkrēti, darbības programmu apstiprināšanai un programmu izpildes uzraudzībai reģionos.

35Secinājumi un ieteikumi

Šo ziņojumu 2014. gada 9. aprīļa sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Henri GRETHEN.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājsVítor Manuel da SILVA CALDEIRA

36Pielikumi

Dalībvalstu virzība uz 2020. gada AER mērķu sasniegšanu

I pie

likum

s

2020. gada AER mērķu sasniegšana saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju: 1 Avots: Eurostat, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas reālais īpatsvars (% enerģijas bruto galapatēriņā) 2012. gadā (kur sniegti dati arī par 2010. gadu), 10.3.2014.2 Avots: Progresa ziņojums par atjaunojamiem energoresursiem (Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai), COM(2013) 175 final, 27.3.2013. Pirmais starpposma mērķis, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs no 2011. un 2012. gada īpatsvara.3 Avots: sk. šīs tabulas 1. zemsvītras piezīmi.4 Avots: Direktīva 2009/28/EK.

Dalībvalsts AER īpatsvars 2010. g.1

1. starpposma mērķis2

AER īpatsvars 2012. g.3

2020. g. AER mērķis4

Beļģija 5,0 % 4,4 % 6,8 % 13 %

Bulgārija 14,4 % 10,7 % 16,3 % 16 %

Čehijas Republika 9,3 % 7,5 % 11,2 % 13 %

Dānija 22,6 % 19,6 % 26,0 % 30 %

Vācija 10,7 % 8,2 % 12,4 % 18 %

Igaunija 24,7 % 19,4 % 25,2 % 25 %

Īrija 5,6 % 5,7 % 7,2 % 16 %

Grieķija 9,7 % 9,1 % 15,1 % 18 %

Spānija 13,8 % 10,9 % 14,3 % 20 %

Francija 12,7 % 12,8 % 13,4 % 23 %

Itālija 10,6 % 7,6 % 13,5 % 17 %

Kipra 6,0 % 4,9 % 6,8 % 13 %

Latvija 32,5 % 34,0 % 35,8 % 40 %

Lietuva 19,8 % 16,6 % 21,7 % 23 %

Luksemburga 2,9 % 2,9 % 3,1 % 11 %

Ungārija 8,6 % 6,0 % 9,6 % 13 %

Malta 0,4 % 2,0 % 1,4 % 10 %

Nīderlande 3,7 % 4,7 % 4,5 % 14 %

Austrija 30,8 % 25,4 % 32,1 % 34 %

Polija 9,3 % 8,8 % 11,0 % 15 %

Portugāle 24,2 % 22,6 % 24,6 % 31 %

Rumānija 23,2 % 19,0 % 22,9 % 24 %

Slovēnija 19,2 % 17,8 % 20,2 % 25 %

Slovākija 9,0 % 8,2 % 10,4 % 14 %

Somija 32,4 % 30,4 % 34,3 % 38 %

Zviedrija 47,2 % 41,6 % 51,0 % 49 %

Apvienotā Karaliste 3,3 % 4,0 % 4,2 % 15 %

ES 12,5 % 10,7 % 14,1 % 20 %

37Pielikumi

Kohēzijas politikas līdzekļu (ERAF un KF, 2007.–2013. g.) piešķīrumi AER un atlasītiem projektiem, 2007.–2012. g.

II pi

elik

ums

1 Atlases rādītājs virs 100 % nozīmē, ka līdzekļus pārvietoja no citām prioritātēm vai pasākumiem tajā pašā darbības programmā vai no citas darbības programmas.

Avots: Reģionālās politikas ĢD datubāze SFC 2007 un atlasīto projektu 2012. gada īstenošanas ziņojumi.

Dalībvalsts

Atlasītie projekti Atlasītie projekti

ERAF un KF kopējā summa (EUR)

(A)

AER piešķirtā summa (EUR)

(B)

% no kopējiem AER līdzekļiem

(C)

ES summa (EUR) visiem atlasītajiem

projektiem(D)

% no atlasītajiem projektiem

(D) / (B)1

Beļģija 990 283 172 11 851 495 1,2 % 7 242 095 61,1 %

Bulgārija 5 488 168 381 16 710 959 0,3 % 4 226 413 25,3 %

Čehijas Republika 22 751 854 293 397 759 730 1,7 % 131 059 678 32,9 %

Dānija 254 788 620

Vācija 16 107 313 706 252 995 745 1,6 % 119 319 102 47,2 %

Igaunija 3 011 942 552

Īrija 375 362 372

Grieķija 15 846 461 042 283 795 789 1,8 % 392 484 152 138,3 %

Spānija 26 595 884 632 160 152 052 0,6 % 71 145 156 44,4 %

Francija 8 054 673 061 363 591 135 4,5 % 245 249 934 67,5 %

Horvātija 705 861 911

Itālija 21 025 331 585 775 717 953 3,7 % 397 058 482 51,2 %

Kipra 492 665 838 9 520 000 1,9 % 5 191 095 54,5 %

Latvija 3 947 343 917 67 180 000 1,7 %

Lietuva 5 747 186 096 58 485 290 1,0 % 67 554 207 115,5 %

Luksemburga 25 243 666 1 767 056 7,0 % 4 875 000 275,9 %

Ungārija 21 292 060 049 349 310 777 1,6 % 179 983 308 51,5 %

Malta 728 123 051 78 200 000 10,7 % 33 879 548 43,3 %

Nīderlande 830 000 000 19 182 600 2,3 % 22 345 138 116,5 %

Austrija 680 066 021 25 037 408 3,7 % 12 676 799 50,6 %

Polija 57 178 151 307 825 761 396 1,4 % 477 355 029 57,8 %

Portugāle 14 558 172 647 59 857 312 0,4 % 5 006 939 8,4 %

Rumānija 15 528 889 094 331 542 611 2,1 % 209 940 000 63,3 %

Slovēnija 3 345 349 266 54 186 553 1,6 % 14 408 713 26,6 %

Slovākija 9 998 728 328 90 252 216 0,9 % 66 524 170 73,7 %

Somija 977 401 980 20 682 247 2,1 % 6 329 763 30,6 %

Zviedrija 934 540 730 52 342 949 5,6 % 8 772 042 16,8 %

Apvienotā Karaliste 5 392 019 735 159 590 365 3,0 % 74 770 872 46,9 %

Pārrobežu 7 893 300 818 199 927 583 2,5 % 148 745 005 74,4 %

EU-27 + pārrobežu 270 757 167 870 4 665 401 221 1,7 % 2 706 142 640 58,0 %

38Pielikumi

Revidēto AER projektu saraksts

III p

ielik

ums

Proj

ekta

nu

mur

sDa

līb-

valst

sDa

rbīb

as

prog

ram

ma

Inte

rven

ces p

asāk

ums

Īsten

ošan

as

veid

s

Proj

ekta

bu

džet

s(m

iljon

os EU

R)

No kā

līdz

finan

sēju

ms

Papi

ldu

uzst

ādītā

AE

R ja

uda

(plā

notā

/fa

ktisk

ā)

MW

vai

kWp/

a

Iegu

ldīju

mi

revi

dēta

jos

proj

ekto

s(m

iljon

os

EUR/

MW

vai

EUR/

kWp/

a)

Vidē

jā sa

ražo

tā

ener

ģija

(plā

-no

tā/f

aktis

kā)

MW

h/a

Valst

s(m

iljon

os EU

R)ER

AF /

KF(m

iljon

os EU

R)

1. pr

ojek

ts

AT

Leja

saus

trija

Biom

asas

spēk

stac

ijas b

ūvni

ecī-

ba W

eisse

nbac

h an d

er Tr

isting

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

745

0,117

0,117

3 / 3

MW

0,51

72 4

40 /

2 319

MW

h/a

2.

proj

ekts

Štīri

jaBi

omas

as sp

ēkst

acija

s būv

niec

ī-ba

un

rajo

na si

ltum

tīkla

izbūv

e Br

uck a

n der

Mur

Atse

višķs

pro

jekt

s5,

658

0,87

10,

882

8 / 8

MW

0,48

818

659 /

12

263 M

Wh/

a

3.

proj

ekts

Zalcb

urga

Biom

asas

spēk

stac

ijas b

ūvni

ecī-

ba u

n ra

jona

siltu

mtīk

la izb

ūve

Flača

uAt

seviš

ķs p

roje

kts

5,66

70,

886

0,88

56 /

4 M

W1,0

2724

009 /

23

026 M

Wh/

a

4.

proj

ekts

FI

Läns

i-Suo

men

Biom

asas

gra

nulu

katla

uzs

tādī

-ša

na (a

izstā

ti trī

s fos

ilā ku

rinām

ā ka

tli) u

n m

aģist

rālā

caur

uļva

da

izbūv

e, Lie

vestu

ore

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

405

0,01

70,

011

1 / 1

MW

0,25

24 1

36 /

5 215

MW

h/a

5.

proj

ekts

Läns

i-Suo

men

Biom

asas

koks

kaid

u kat

la uz

stā-

dīša

na (a

izstā

ts fo

silā k

urin

āmā

katls

) un

siltu

mtīk

la re

kons

truk-

cija K

yyjär

vi rū

pnie

ciska

jā zo

nā

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

711

0,08

50,

056

1 / 1

MW

0,41

52 5

00 /

2 394

MW

h/a

6.

proj

ekts

Läns

i-Suo

men

Jaun

a bio

mas

as g

ranu

lu ka

tla

uzst

ādīša

na (a

izstā

ts fo

silā k

uri-

nām

ā kat

ls) Ti

kkak

oski

zonā

At

seviš

ķs p

roje

kts

0,38

80,

022

0,00

92,

5 / 2,

5 MW

0,127

4 000

/ 7 5

00 M

Wh/

a

7. pr

ojek

tsLä

nsi-S

uom

en

Jaun

a bio

mas

as g

ranu

lu ka

tla

uzst

ādīša

na (a

izstā

ts fo

silā k

uri-

nām

ā kat

ls) u

n sil

tum

tīkla

izbūv

e pā

rveid

otā n

olik

tavā

, Kiuk

ainen

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

324

0,02

90,

021 /

1 M

W0,

270

2 800

/ 4 0

00 M

Wh/

a

8.

proj

ekts

Läns

i-Suo

men

Jaun

a bio

mas

as g

ranu

lu ka

tla

uzst

ādīša

na (a

izstā

ts fo

silā k

uri-

nām

ā kat

ls), E

ura

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

447

0,05

40,

036

0,8 /

0,8 M

W0,

31 1

40 /

1 500

MW

h/a

9. pr

ojek

ts

UK

Aust

rum

velsa

(k

onku

rēts

pēja)

Ko

ksne

s ene

rģija

s uzņ

ēmēj

darb

ī-ba

s shē

ma 2

(800

85)

Dotā

cijas

shēm

a0,

20

0,07

6 MW

/ da

tu

nav

–2 7

00 M

Wh

/ dat

i vē

l nav

pie

ejam

i

10.

proj

ekts

Riet

umve

lsa u

n Ie

leja

s(k

onve

rģen

ce)

Koks

nes e

nerģ

ijas u

zņēm

ējda

rbī-

bas s

hēm

a 2 (8

0028

)Fin

ansē

šana

s sh

ēma

1,2

00,

492,

6 MW

/ da

tu n

av–

5 300

MW

h/ d

ati

vēl n

av p

ieeja

mi

39PielikumiIII

 pie

likum

s

Proj

ekta

nu

mur

sDa

līb-

valst

sDa

rbīb

as

prog

ram

ma

Inte

rven

ces p

asāk

ums

Īsten

ošan

as

veid

s

Proj

ekta

bu

džet

s(m

iljon

os EU

R)

No kā

līdz

finan

sēju

ms

Papi

ldu

uzst

ādītā

AE

R ja

uda

(plā

notā

/fa

ktisk

ā)

MW

vai

kWp/

a

Iegu

ldīju

mi

revi

dēta

jos

proj

ekto

s(m

iljon

os

EUR/

MW

vai

EUR/

kWp/

a)

Vidē

jā sa

ražo

tā

ener

ģija

(plā

-no

tā/f

aktis

kā)

MW

h/a

Valst

s(m

iljon

os EU

R)ER

AF /

KF(m

iljon

os EU

R)

11.

proj

ekts

PL

Infra

stru

ktūr

a un

vide

Vēja

park

a cel

tnie

cība a

ustru

mu

Mar

gonin

II ra

jonā

Atse

višķs

pro

jekt

s29

,209

11,8

15,9

0620

/ 20

MW

1,460

46 73

5 /

47 28

8 MW

h/a

12.

proj

ekts

Infra

stru

ktūr

a un

vide

Trīs

vēja

ģene

rato

ru ce

ltnie

cība

Styp

olow,

Kozu

chow

paš

vald

ībā

Atse

višķs

pro

jekt

s7,5

841,

854,

315

4,5 /

4,5 M

W1,6

8514

153 /

10

074 M

Wh/

a

13.

proj

ekts

Infra

stru

ktūr

a un

vide

Vēja

park

a cel

tnie

cība,

Jaro

gniew

-Moł

towo

Atse

višķs

pro

jekt

s30

,179

15,3

510

,020

/ 20

MW

1,562

59 21

1 /

47 82

5 MW

h/a

14.

proj

ekts

Infra

stru

ktūr

a un

vide

Vēja

park

a cel

tnie

cība,

Golic

eAt

seviš

ķs p

roje

kts

55,75

35,41

10,0

38 /

38 M

W1,4

6780

332 /

57

393 M

Wh/

a

15.

proj

ekts

Infra

stru

ktūr

a un

vide

Četru

vēja

spēk

stac

iju b

ūvni

ecī-

ba, P

luznic

aAt

seviš

ķs p

roje

kts

5,914

1,51

3,36

53,

2 / 3,

2 MW

1,84

88 2

86 /

7 381

MW

h/a

16.

proj

ekts

Lube

lskie

Saul

es ko

lekt

oru u

zstā

dīša

na

publ

iskām

ēkām

un

dzīvo

jam

ām

mājā

m, K

łocze

wAt

seviš

ķs p

roje

kts

1,659

0,24

1,41

2,82

/ 2,

82

MW

0,52

81 5

02 M

Wh/

a /

Dati

nav s

nieg

ti

17.

proj

ekts

Lube

lskie

Saul

es ko

lekt

oru u

zstā

dīša

na

publ

iskām

ēkām

un

dzīvo

jam

ām

mājā

m, K

raśn

ik At

seviš

ķs p

roje

kts

1,096

0,14

0,931

1,55 /

1,55

M

W0,

588

972 M

Wh/

a /

Dati

nav s

nieg

ti

18.

proj

ekts

Lube

lskie

Saul

es ko

lekt

oru u

zstā

dīša

na

publ

iskām

ēkām

un

dzīvo

jam

ām

mājā

m, P

otok

Górn

y At

seviš

ķs p

roje

kts

1,86

60,

271,5

33,

46 /

3,61

M

W0,

415

972 M

Wh/

a /

Dati

nav s

nieg

ti

19.

proj

ekts

Lube

lskie

Saul

es ko

lekt

oru u

zstā

dīša

na

publ

iskām

ēkām

un

dzīvo

jam

ām

mājā

m, R

uda-

Huta

Atse

višķs

pro

jekt

s1,1

880,1

71,0

101,

89 /

1,89

M

W0,

519

990 M

Wh/

a /

Dati

nav s

nieg

ti

20.

proj

ekts

Lube

lskie

Saul

es ko

lekt

oru u

n fo

toel

emen

-tu

uzs

tādī

šana

un

ielu

apga

ismo-

jum

s, Go

raj u

n Tu

robin

Atse

višķs

pro

jekt

s1,3

710,

21,1

650,1

2 / 0,

12

MW

–Na

v not

eikts

/ Da

ti na

v sni

egti

40Pielikumi

III p

ielik

ums

Proj

ekta

nu

mur

sDa

līb-

valst

sDa

rbīb

as

prog

ram

ma

Inte

rven

ces p

asāk

ums

Īsten

ošan

as

veid

s

Proj

ekta

bu

džet

s(m

iljon

os EU

R)

No kā

līdz

finan

sēju

ms

Papi

ldu

uzst

ādītā

AE

R ja

uda

(plā

notā

/fa

ktisk

ā)

MW

vai

kWp/

a

Iegu

ldīju

mi

revi

dēta

jos

proj

ekto

s(m

iljon

os

EUR/

MW

vai

EUR/

kWp/

a)

Vidē

jā sa

ražo

tā

ener

ģija

(plā

-no

tā/f

aktis

kā)

MW

h/a

Valst

s(m

iljon

os EU

R)ER

AF /

KF(m

iljon

os EU

R)

21.

proj

ekts

MT

Iegu

ldīju

mi

konk

urēt

spēja

s ve

icinā

šana

i, lai

uzla

botu

dzīv

es

kval

itāti

Atja

unoj

amās

ener

ģija

s ieg

uves

ie

kārtu

uzs

tādī

šana

Mal

tas

Māk

slas,

zināt

ņu u

n te

hnol

oģija

s ko

ledž

ā

Atse

višķs

pro

jekt

s0,

464

0,07

0,39

513

4/13

4 KW

p/

a3 4

6423

5 / 21

3 MW

h/a1

22.

proj

ekts

Iegu

ldīju

mi

konk

urēt

spēja

s ve

icinā

šana

i, lai

uzla

botu

dzīv

es

kval

itāti

Ener

govie

da ie

stād

e (m

ājok

ļu

pārv

alde

)At

seviš

ķs p

roje

kts

0,04

10,

006

0,03

53,

48/3

,51

KW p/

a3 9

495,

23 /

5,28

M

Wh/

a1

23.

proj

ekts

Iegu

ldīju

mi

konk

urēt

spēja

s ve

icinā

šana

i, lai

uzla

botu

dzīv

es

kval

itāti

AER

izman

toša

nas v

eicin

āšan

a m

ājsa

imni

ecīb

āsDo

tācij

as sh

ēma

16,93

22,

7614

,392

9 216

KW

p/a

–9 0

15 /

13 82

4 M

Wh/

a1

24.

proj

ekts

Iegu

ldīju

mi

konk

urēt

spēja

s ve

icinā

šana

i, lai

uzla

botu

dzīv

es

kval

itāti

ERAF

ener

ģētik

as d

otāc

ijas

shēm

a uzņ

ēmum

iem

Dotā

cijas

shēm

a18

,404

2,76

15,6

436 0

23 K

W p/

a–

5 000

MW

h/a /

da

ti na

v sni

egti

1 Pi

ezīm

e: F

aktis

kie

rezu

ltāti

nav

bals

tīti u

z m

ērīti

em d

atie

m.

41Pielikumi

AER projektu rezultātu kopvērtējums

IV p

ielik

ums

NB! Salīdzināmības nolūkā šajā pielikumā daži projekti ir iedalīti apakšprojektos, tā ka kopumā to ir 27.

Izvērtēto projektu/apakšprojektu skaits

Vāji Apmierinoši LabiNeattiecas /

dati nav pieejami

Proj

ektu

īste

noša

na

Iekārtas darbojas bez ievērojamām problēmām (projekta rezultāti ir labi, ja iekārtas darbojas bez neplānotas dīkstāves; apmierinoši, ja dīkstāve tikai nedaudz ietekmē enerģijas ražošanu; vāji, ja dīkstāve ievērojami ietekmē enerģijas ražošanu)

0 2 25 0

Uzstādītā jauda (projekta rezultāti ir labi, ja ir uzstādīta plānotā jauda; apmierinoši, ja ir nelielas novirzes no plāna; vāji, ja plānotā jauda nav uzstādīta / ievērojamas novirzes)

0 0 27 0

Visa ražošanas jauda tiek izmantota saskaņā ar plānu (projekta rezultāti ir labi, ja energojaudu izmanto pēc plāna; apmierinoši, ja ir nelielas novirzes no plāna; vāji, ja energojaudu neizmanto / ievērojamas novirzes no plāna)

2 6 19 0

Ir ievērots tehniskais plāns (TP)(projekta rezultāti ir vāji, ja ir ievērojamas novirzes no TP; apmierinoši, ja ir tikai dažas novirzes, kas daudz neietekmē rezultātus; labi, ja noviržu nav)

0 1 26 0

Ir ievērots budžets (projekta rezultāti ir labi, ja nav mainījusies cena; apmierinoši, ja cena pieaugusi robežās no 0 % < x < 20 %; vāji, ja pieaugums > 20 %)

1 0 26 0

Ir ievērots darbības plāns (DP) (projekta rezultāti ir labi, ja nav noviržu no DP; apmierinoši, ja ir tikai dažas novirzes, kas daudz neietekmē rezultātus; vāji, ja ir ievērojamas novirzes)

2 6 19 0

Riska pārvaldība, projekta sarežģītība, īstenošanas šķēršļi (projekta rezul-tāti ir labi, ja gadījumos, kad apzināts risks, ir veikti attiecīgi pasākumi; apmierinoši, ja risks tikai daļēji analizēts un mazināts; vāji, ja risks nav pienācīgi analizēts)

0 10 17 0

Pārredzami, atbilstoši un izmērāmi rezultatīvie rādītāji un atlasīti vislabāk sagatavotie pieteikumi (projekta rezultāti ir labi, ja ir izmantoti pienācīgi rādītāji, lai atlasītu vislabāk sagatavotos pieteikumus, ir izvērtēta pie-teikumu rentabilitāte un nodrošināta projektu iesniedzēju konkurence; apmierinoši, ja šie kritēriji piemēroti tikai daļēji; vāji, ja šie kritēriji nav piemēroti)

0 27 0 0

Atļauju saņemšana un sabiedrības atbalsts (labi izstrādāti, gatavi projekti). Projekta rezultāti ir labi, ja iekārtas darbojas un nav bijušas problēmas ar atļauju saņemšanu; apmierinoši, ja saņemtas tikai svarīgākās atļaujas; vāji, ja konstatētas nopietnas problēmas ar atļauju saņemšanu un sabied-rības atbalstu

0 2 25 0

42Pielikumi

IV p

ielik

ums

Izvērtēto projektu/apakšprojektu skaits

Vāji Apmierinoši LabiNeattiecas /

dati nav pieejami

Rent

abili

tāte

Darbības efektivitāte. Projekta rezultāti ir labi, ja darbības efektivitāte ir > 95 %; apmierinoši, ja 80 %< x < 95 %; vāji, ja < 80 % 4 7 7 7 9

Ieguldījumu (būvniecības) izmaksas (EUR/MW vai EUR/KWp). Projekta rezultāti ir labi, ja ieguldījumu izmaksas pārsniedz caurmēra izmak-sas < 10 % vai mazāk; apmierinoši, ja pārsniedz caurmēra izmaksas 10 % < x < 30 %; vāji, ja pārsniedz caurmēra izmaksas > 30 %

4 1 17 5

Projektu atlasē izmantoti rentabilitātes kritēriji. Projektu rezultāti ir labi, ja atlasīti visrentablākie projekti:– labākā izmaksu / uzstādītās jaudas attiecība (EUR/MW)– labākā izmaksu / saražotās enerģijas attiecība (EUR/MWh); apmierinoši, ja rentabilitātes kritēriji izmantoti tikai daļēji; vāji, ja šie kritēriji nav izmantoti

12 10 5 5 0

Projektus finansē pēc atklātas konkursa un atlases procedūras un ir pretendentu konkurence. Projektu rezultāti ir labi, ja ir izmantota atklāta konkursa un atlases procedūra; apmierinoši, ja ir izmantota atklāta procedūra, bet saņemts maz priekšlikumu; vāji, ja nav izmantota atklāta procedūra

8 14 5 5 0

Ir pieejami kvalitatīvi pētījumi. Projektu rezultāti ir labi, ja plānošana balstīta uz priekšizpēti, uzņēmējdarbības plānu vai tmldz.; apmierinoši, ja šādi dokumenti ne vienmēr ir ievēroti; vāji, ja šādi dokumenti nav izmantoti

6 10 10 10 1

Līdzdalība (īpašnieku / ieinteresēto personu apņemšanās īstenot projek-tu). Projekta rezultāti ir labi, ja bija spēcīga apņemšanās to īstenot, tostarp pietiekamas zināšanas un projektam piešķirti līdzekļi no izstrādes posma līdz pat iekārtas ekspluatācijai; apmierinoši, ja apņemšanās bija stabila, bet zināma nedrošība ar līdzekļiem vai zināšanām; vāji, ja apņemšanas ne-bija stabila un nebija pietiekamu zināšanu un līdzekļu projekta plānošanai un īstenošanai

0 10 17 0

Atbilstība AER stratēģiskajam ietvaram. Projekta rezultāti ir labi, ja projekta mērķi saskanēja ar AER stratēģisko ietvaru; apmierinoši, ja dažas projekta sastāvdaļas nebija tieši saistītas ar AER mērķiem; vāji, ja mērķi nesaskanēja ar AER stratēģisko ietvaru

0 0 27 0

Izvērtēto projektu/apakšprojektu skaits

Mērķu sasniegšana Vāji Apmierinoši LabiNeattiecas /

dati nav pieejami

Saražotā enerģija. Projekta rezultāti ir labi, ja enerģija saražota > 95 % no plānotā; apmierinoši, ja 85 % < x < 95 %; vāji, ja < 85 % 6 2 6 13

43

Tādēļ Komisija uzskata, ka lietderība un efektivi­tāte būtu jānovērtē ne tikai atjaunojamās enerģijas megavatos uz vienu ieguldīto euro, bet arī attiecībā uz vispārējiem programmas un projektu panāku­miem vēlamo rezultātu sasniegšanā.

Komisija uzskata, ka rentabilitātes jēdzienu var definēt vairākos veidos – kā ļoti īslaicīgu izmaksu samazināšanos vai dinamisku vidēja termiņa un ilgtermiņa efektivitātes izmaksu samazināšanos, izmantojot inovācijas vispārējai enerģētikas sistē­mas pārveidei, kas sasaucas ar 2020. gada mērķiem un sagatavo pamatu tālākajam laika periodam.

IV – otrā aizzīmeKomisija uzskata, ka kohēzijas politikas investīci­jas AER ir veiktas saskaņā ar piemērojamā tiesiskā regulējuma mērķiem un prasībām. Savu viedokli par Eiropas pievienoto vērtību kohēzijas politikā Komi­sija izklāstīja 2011. gada jūnija Komisijas dienestu darba dokumentā “ES budžeta pievienotā vēr­tība”2

. Lielākā daļa investīciju AER būtu jānodrošina privātajam sektoram. Dalībvalstīm un reģioniem ir jānodrošina, lai publiskais finansējums saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu nevis aizstāj, bet papildina un palīdz piesaistīt privātās investīcijas. Kohēzijas politikas finansējums jāizmanto, lai papil­dinātu esošās valsts pievienotās vērtības nodro­šināšanas atbalsta shēmas. Komisija uzskata, ka, analizējot ES līdzekļu pievienoto vērtību šajā jomā, ir jāņem vērā dažādi faktori.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 30. pants.

2 Komisijas dienestu darba dokuments “ES budžeta pievienotā vērtība”, kas pievienots Komisijas paziņojumam “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, SEC(2011) 867 galīgā redakcija, 29.6.2011.

Kopsavilkums

IIIKomisija atzinīgi vērtē konstatējumu, ka visos revi­dētajos AER projektos tiešie rezultāti bija sasniegti atbilstoši plānam. Ņemot vērā pieaugošās inves­tīcijas kohēzijas politikā, kas plānotas ilgtspējīgas enerģijas, tostarp atjaunojamās enerģijas, jomā laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, Palātas ziņojums ir ļoti savlaicīgs, un kopumā ziņojumā paustā vēlme optimāli izmantot finansējumu ir apsveicama.

IVFaktiskie darbības rezultāti nav zināmi līdz brīdim, kamēr sistēma nav sākusi pilnībā darboties. Faktis­kais enerģijas ražošanas līmenis no gada uz gadu atšķiras atkarībā no vairākiem parametriem (tostarp, piemēram, laikapstākļiem, iekārtas uzticamības un ēkas noslogojuma). Faktiskos datus paziņo pēc tam, kad sistēma sāk pilnībā darboties.

IV – pirmā aizzīmeRentabilitātes prasības var noteikt konkrēto inter­vences pasākumu atlases kritērijos. Tomēr kohēzijas politika kalpo plašākam mērķim un visām darbības programmām, ko finansē saskaņā ar kohēzijas poli­tiku, ir jāatbilst politikas mērķiem stiprināt ekono­misko, sociālo un teritoriālo kohēziju un veicināt vispārēju harmonisku attīstību, mazinot atšķirības starp reģionu attīstības līmeņiem un veicinot izaugsmi vismazāk attīstītajos reģionos. Kohēzijas politika ir integrēta un vietai pielāgota politika, un atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana ir viens no vairākiem tās programmu mērķiem, kas nozīmē, ka projektiem var vienlaicīgi būt vairāk mērķu, nevis tikai atjaunojamās enerģijas ieguve. Komisija atzīst ES Finanšu regulā##1 noteiktos liet­derības un efektivitātes principus. Regulā noteikts, ka lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegtajiem rezultātiem un efektivitātes princips saistīts ar konkrētu noteikto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

Komisijas atbildes

Komisijas atbildes 44

Ja ir pierādījumi, kas izriet no darbības pārskata, ka attiecībā uz prioritāti nav izdevies sasniegt starp­posma mērķus, kas attiecas tikai uz noteiktajiem finanšu un tiešo rezultātu rādītājiem un galvena­jiem īstenošanas pasākumiem, un ka dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šo problēmu, Komisija var apturēt visu starpposma maksājumu vai daļu no tā vai visbeidzot piemērot finanšu korekcijas. Šādām programmām nevaja­dzētu piešķirt izpildes rezervi.

Saskaņā ar tiesisko regulējumu 2014.–2020. gadam Komisija attiecībā uz līdzekļiem pastiprina arī ex ante noteikumus, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti nepieciešamie nosacījumi to efektīvai izmantošanai.

Turklāt Komisija savā aktīvajā un nepārtrauktajā darbā ar dalībvalstīm ieteiks vadošajām iestādēm iekļaut AER projektu atlases procesā un atlases kri­tērijos Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus. Pašreiz atlases kritērijos nepieciešams iekļaut ieguldījumu prioritārā virziena gaidāmajos rezultātos.

Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam. Komisija piekrīt, ka ir svarīgi izvairīties no liekā atbalsta sniegšanas. Lai 2014.–2020. gada periodā atbalstītu vairāk uz tirgu vērstu pieeju, Komisija mudina, kā to paredz Regula (ES) Nr. 1303/2013, izmantot finanšu instrumentus, nevis dotācijas, lai atbalstītu investīci­jas, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, bet kuras nepiesaista pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem.

Komisija arī piekrīt, ka programmām jābūt balstītām uz vajadzību pamatīgu novērtējumu. Šajā nolūkā Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts, ka partnerības nolīgumā 2014.–2020. gadam tiks ietverta atšķi­rību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze. Katrā darbības programmā izdarītā izvēle attiecīgi jāpamato. Prasības, kas izriet no Atjauno­jamo energoresursu direktīvas (piem., stratēģiskā pieeja, vajadzību novērtējums un valstu rīcības plāni atjaunojamo energoresursu jomā), nodroši­nās arī kohēzijas politikas AER investīciju optimālu plānošanu.

VKomisija dalībvalstīm ir pastāvīgi uzsvērusi punktu par trūkumiem valstu pārvaldes sistēmās.

Kohēzijas politikas reforma 2014.–2020. gadam nodrošinās attiecīgo darbības programmu uzraudzī­bas komitejai nepieciešamo stimulu apstiprināt atla­ses kritērijus, tādējādi nodrošinot šāda veida inves­tīciju maksimālu ietekmi. Dalībvalstīm un reģioniem sākumā jāizlemj, kādus mērķus ir plānots sasniegt ar pieejamajiem resursiem, un precīzi jānosaka, kā katram prioritārajam virzienam novērtēs panāku­mus šo mērķu izpildē. Tas ļaus regulāri uzraudzīt un apspriest, kā tiek izmantoti finanšu resursi.

2014.–2020. gada plānošanas periodā ir ieviestas prasības stingrākai intervences loģikai visām priori­tātēm, tostarp vairāki kopīgi tiešo rezultātu rādītāji, kuru izmantošana attiecīgajos gadījumos ir obli­gāta. AER jomā gan ERAF, gan KF regulējumā 2014.–2020. gadam iekļauts kopīgs rādītājs “papildu jauda atjaunojamās enerģijas ražošanā”.

Attiecībā uz novērojumiem, kas saistīti ar rentabi­litātes aspektiem, Komisija atsaucas uz savu atbildi par IV punktu.

1. ieteikumsSaskaņā ar kohēzijas pamatnostādnēm Komisija, izņemot lielo projektu apstiprināšanu, projektu atlasē nav iesaistīta.

Jaunais tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam ar pieņemto programmu saturu un intervences loģiku, tostarp ar prioritārajos virzienos ietverto mērķu rezultātu rādītājiem un tiešajiem rezultātiem, tomēr no paša sākuma nodrošina, ka projektu atlase, ciktāl vien iespējams saskaņā ar Revīzijas palātas ietei­kumu, notiek dalībvalstīs.

Tāpat, pamatojoties uz katrai darbības programmai noteikto izpildes satvaru, Komisija ar starpposma mērķu palīdzību, kas attiecas tikai uz rādītājiem, varēs veicināt un pārskatīt programmu izpildi.

Komisijas atbildes 45

2. ieteikumsKomisija pieņem šo ieteikumu un uzskata to no savas puses par īstenotu. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā Komisijas 2013. gada novembra vadlīnijas par atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmu izveidi. Gaidāmās Enerģijas un vides aizsardzības atbalsta pamatnostādnes veicinās arī dalībvalstu atjau­nojamās enerģijas atbalsta shēmu rentabilitātes paaugstināšanos.

Ievads

07Komisija norāda, ka atbildība par tādu nozarei spe­cifisko šķēršļu novēršanu, kas kavē investīcijas AER, gulstas uz dalībvalstīm.

Komisija ir pievērsusies šiem šķēršļiem savos regu­lārajos ziņojumos, izklāstot ieteikumus dalībvalstīm. Atbalsta shēmas ne vienmēr bija labi izstrādātas, kas izraisīja vai nu nelabvēlīgus apstākļus, vai pārmērīgu kompensāciju. Komisijas vadlīnijās par atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmu izveidi, kas publicētas 2013. gada novembrī, kā arī vadlīnijās par sadarbības mehānismu izmantošanu atjaunojamās enerģijas jomā uzsvērti principi, kas būtu jāievēro, lai risinātu šo situāciju.4

4 C(2013) 7243 final, 5.11.2013., Komisijas paziņojums “Iekšējā elektroenerģijas tirgus darbība un optimāla publiskā intervence” un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 439 final “Eiropas Komisijas vadlīnijas par atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmu izveidi” un SWD(2013) 440 final “Vadlīnijas par sadarbības mehānismu izmantošanu atjaunojamās enerģijas jomā”.

Tomēr kohēzijas politika ir integrēta un vietai pielāgota politika, un atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana ir tikai viens no tās dau­dzajiem mērķiem. Citi kohēzijas politikas mērķi, piemēram, inovāciju veicināšana, var pamatot tādu tehnoloģiju izvēli, kas nav visrentablākās. Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts, ka atlases procedūrām un kritērijiem ir jānodrošina darbību ieguldījums darbības programmas attiecīgās priori­tātes konkrēto mērķu un rezultātu sasniegšanā, kas var aptvert vairāk mērķu nekā tikai atjaunojamās enerģijas ieguvi.

Attiecībā uz lielajiem projektiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā Komisija turpinās pieprasīt veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, tostarp ekonomisko un finanšu analīzi. Kā daļa no izmaksu un ieguvumu analīzes ir nepieciešama iespēju analīze, kurā ar mērķi palielināt projekta ieguvumus sabiedrībai, lai izvēlētos labāko variantu, cita starpā ņem vērā ekonomiskos un finansiālos apsvērumus, piemēram, būvniecības izmaksas.

Komisija pieņem otrajā ievilkumā izklāstīto ietei­kumu. Tā ir pastāvīgi atgādinājusi dalībvalstīm par nepieciešamību nodrošināt stabilitāti tiesiskajā regulējumā un ir arī pastāvīgi kritizējusi biežās izmaiņas ar atpakaļejošu datumu dalībvalstu tie­siskajā regulējumā. Šie jautājumi risināti Komisijas 2013. gada novembra paziņojumā par iekšējā elek­troenerģijas tirgus darbību un optimālu publisko intervenci un Komisijas vadlīnijās par atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmu izveidi, kā arī vadlīnijās par sadarbības mehānismu izmantošanu atjaunojamās enerģijas jomā3.

3 C(2013) 7243 final, 5.11.2013., Komisijas paziņojums “Iekšējā elektroenerģijas tirgus darbība un optimāla publiskā intervence” un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 439 final “Eiropas Komisijas vadlīnijas par atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmu izveidi’’ un SWD(2013) 440 final “Vadlīnijas par sadarbības mehānismu izmantošanu atjaunojamās enerģijas jomā”.

Komisijas atbildes 46

Apsvērumi

17Kaut arī Komisija atzīst, ka grūtības ar AER elektro­enerģijas integrēšanu tīklā ir kavējušas AER izman­tošanu, tas nav tieši atkarīgs no projektu vadības. Prasība uzlabot tīklu pieejamību AER elektroener­ģijai saskaņā ar Atjaunojamās enerģijas direktīvu ir juridiska prasība.

18Komisija uzskata, ka dalībvalstu progress, novēršot administratīvos šķēršļus šajā jomā, patiešām ir lēns.

Attiecībā uz atsauci uz Apvienoto Karalisti Komisija uzskata, ka formulējumā būtu jāņem vērā konstitu­cionālā kārtība un decentralizācijas process, kas ir spēkā šajā dalībvalstī. Dažādie darbības program­mas dokumenti un programmas uzraudzības komi­tejas Apvienotajā Karalistē ir savrupi un neatkarīgi, un saskaņošana tiek panākta, izmantojot transver­sālas tēmas, kas iekļautas visās valstī pastāvošajās programmās.

20 – pirmais ievilkumsLīgumslēdzēja iestāde atzinusi šos trūkumus, un konkursi tika izziņoti no jauna tieši tādēļ, lai nodro­šinātu pārredzamību un lielāku konkurenci.

20 – otrais ievilkumsAttiecībā uz vēja parku projektiem Polijā jāsaka, ka nav bijis šķēršļu (ja piešķiršanas procedūras rezul­tātā būtu izvēlēts cita piegādātāja piedāvājums), lai atbalsta saņēmējs pieteiktu izmaiņas būvatļaujās un norādītu citu ģeneratoru modeli.

Attiecībā uz saules kolektoru projektu Polijā jāno­rāda, ka konkursa joma tika norādīta pareizi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

Konkursa aprakstā bija noteikts, ka procedūra attie­cas uz konkrēto saules kolektoru tipu vai cita veida kolektoru tipu ar tādiem pašiem parametriem. Šajā projektā veiktas arī divas pārbaudes, ko veica valsts iestādes, kuras nav apšaubījušas projekta atbilstību publiskā iepirkuma likumam.

212014.–2020. gada plānošanas periodā ir ieviestas prasības stingrākai intervences loģikai attiecībā uz visām prioritātēm, tostarp vairāki kopīgi tiešo rezultātu rādītāji, kuru izmantošana atbilstošajos gadījumos ir obligāta. AER jomā gan ERAF, gan KF regulējumā 2014.–2020. gadam iekļauts kopīgs rādītājs “papildu jauda atjaunojamās enerģijas ražo­šanā”. Tomēr, lai no kohēzijas politikas līdzekļiem līdzfinansēto pasākumu ietekmi uz izmaiņām atjau­nojamās enerģijas ražošanā un patēriņā atdalītu no citu ārējo faktoru ietekmes, vienmēr tiek pieprasīts novērtējums.

23Faktiskie darbības rezultāti nav zināmi līdz brīdim, kamēr sistēma nav sākusi pilnībā darboties. Faktis­kais enerģijas ražošanas līmenis no gada uz gadu atšķiras atkarībā no vairākiem parametriem (tostarp, piemēram, laikapstākļiem, iekārtas uzticamības un ēkas noslogojuma). Faktiskos datus paziņo pēc tam, kad sistēma sāk pilnībā darboties.

24Attiecībā uz vēja parku projektiem Polijā, no kuriem četri no pieciem neatbilda 1. tabulā norādītajiem mērķiem, Komisija uzskata, ka rezultāti būtu jāvērtē vēja parka kompleksa pilnas darbības laikā, kas attiecībā uz vienu projektu tā nebija. AER investīci­jām ir ieteicams veikt labāku teritoriālo plānošanu, ņemot vērā īpašos apstākļus attiecībā uz atjauno­jamo energoresursu veidu konkrētajā vietā. Fakts, ka AER projekti dažkārt nesasniedz vai tikai daļēji sasniedz plānotos ražošanas mērķus, apstiprina šādu investīciju augsto riska profilu un līdz ar to publiskā finansējuma nepieciešamību, lai iegūtu banku atbalstītus projektus un tādējādi piesaistītu privāto finansējumu.

Komisijas atbildes 47

5. izcēlums – otrā rindkopaKomisija ierosināja Polijas iestādēm un partnerībai “Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos (JASPERS)” novērtēt vēja parka kompleksu projektu rezultātus un finansiālā ienesīguma normu (FRR), pamatojoties uz reālākām aplēsēm. Rezultātu rādītāji tad labāk atspoguļotu vēja parku kompleksu darbības laiku.

5. izcēlums – trešā rindkopaApvienotajā Karalistē diviem no pieciem objektiem, kuriem revīziju veica klātienē, tiešie rezultāti bija zemāki par plānotajiem, jo pieprasījums sistēmā bija mazāks par prognozēto. Datu vākšanas pasākums, kuru vadošā iestāde paredz darbības beigās, nepie­ciešams, lai savāktu objektam raksturīgos datus, kas nodrošina lielāku skaidrību par to, kāpēc pieprasī­jums bijis mazāks par prognozēto.

26Komisija atzīst ES Finanšu regulā noteiktos lietderī­bas un efektivitātes principus. Regulā noteikts, ka lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegtajiem rezultā­tiem un efektivitātes princips saistīts ar konkrētu noteikto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu. Tādēļ Komisija uzskata, ka lietderība un efektivi­tāte būtu jānovērtē ne tikai atjaunojamās enerģijas megavatos uz vienu ieguldīto euro, bet arī attiecībā uz vispārējiem programmas un projektu panāku­miem vēlamo rezultātu sasniegšanā.

27Rentabilitātes prasības var noteikt konkrēto inter­vences pasākumu atlases kritērijos. Tomēr kohēzijas politika kalpo plašākam mērķim un visām darbības programmām, ko finansē saskaņā ar kohēzijas poli­tiku, ir jāatbilst politikas mērķiem stiprināt ekono­misko, sociālo un teritoriālo kohēziju un veicināt vispārēju harmonisku attīstību, mazinot atšķirības starp reģionu attīstības līmeni un veicinot izaugsmi vismazāk attīstītajos reģionos.

Kohēzijas politika ir integrēta un vietai pielāgota politika, un atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana ir viens no vairākiem tās programmu mērķiem, kas nozīmē, ka projektiem var vienlaicīgi būt vairāk mērķu, nevis tikai atjaunojamās enerģijas ieguve. Turklāt konkrēti attiecībā uz investīcijām AER Komisija uzskata, ka rentabilitātes jēdzienu var definēt vairākos veidos – kā ļoti īslaicīgu izmaksu samazināšanos vai dinamisku vidēja termiņa un ilgtermiņa efektivitātes izmaksu samazināšanos, izmantojot inovācijas vispārējai enerģētikas sistē­mas pārveidei, kas sasaucas ar 2020. gada mērķiem un sagatavo pamatu tālākajam laika periodam.

28Lai gan Regulā (EK) Nr. 1083/2006 nav pieprasīts veikt “vajadzību novērtējumus”, Komisija piekrīt, ka vajadzību novērtējums varētu būt lietderīgs. Kā vispārēja prasība visām darbības program­mām, ko finansē saskaņā ar kohēzijas politiku laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, programmas ietver “situācijas analīzi atbilstīgajā jomā vai nozarē attiecībā uz stiprajām un vājajām pusēm un izvēlēto rīcības stratēģiju”.

Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam prioritārajos virzienos būs jāizvēlas viena vai vairākas investī­ciju prioritātes saskaņā ar īpašajām vajadzībām un kontekstu dalībvalstīs. Konkrētie mērķi un atbilsto­šie rezultatīvie rādītāji tad atspoguļos, ko paredzēts panākt katrā prioritārajā virzienā – saistībā ar situā­cijas analīzi un noteiktajām politikas vajadzībām.

29Laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam, ņemot vērā kopējo pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, kā arī kat­ras dalībvalsts noteiktās vajadzības un prioritātes, relatīvais AER veikto investīciju īpatsvars dažādās dalībvalstīs bija atšķirīgs. Pirms 2020. gada klimata un enerģētikas mērķu un attiecīgo ES tiesību aktu pieņemšanas tika plānotas un pieņemtas kohēzijas politikas darbības programmas 2007.–2013. gadam. Pēc tam tika ņemti vērā apsvērumi attiecībā uz ieguldījumu AER 2020. gada mērķu sasniegšanā, ja un kad dalībvalstis paziņojušas labojumus savās darbības programmās.

Komisijas atbildes 48

36Attiecībā uz konkrētiem projektiem jānorāda, ka dalībvalstis par atlasi ir atbildīgas pašas. Attiecībā uz apsvērumiem saistībā ar rentabilitāti un plašākiem kohēzijas politikas mērķiem Komisija atsaucas uz savām atbildēm par 26. un 27. punktu.

37Komisija atsaucas uz savām atbildēm par 26. un 27. punktu.

39Komisija piekrīt, ka ir svarīgi izvairīties no liekā atbalsta sniegšanas. Attiecībā uz līdzfinansē­šanas likmi noteikumi ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1083/2006 53. pantā. Tas pats par sevi neno­zīmē, ka daļu no projekta investīciju izmaksām sedz publisko subsīdiju galasaņēmējs. Tās pašas regulas 55. pantā ir arī noteikumi attiecībā uz pro­jektiem, no kuriem gūst ieņēmumus. Lai ievērotu saistošos AER mērķus, dalībvalstīm ir jāveicina inves­tīcijas AER projektos, kas, ņemot vērā šādu investī­ciju augstāku riska profilu, paši nevar saņemt banku finansējumu. AER līdzfinansēšanas likmes valsts atbalsta projektiem tiek noteiktas valsts lēmumos par atbalsta piešķiršanu, un tādā gadījumā finan­sējuma deficīta metodika nav piemērojama. Tomēr finansējuma deficīta aprēķināšana joprojām jāvei­cina, jo tā palīdz noteikt atbalsta apjomu (vai inten­sitāti) un, ja nepieciešams, ierobežot valsts atbalstu zem maksimālā līmeņa.

Lai 2014.–2020. gada periodā atbalstītu vairāk uz tirgu vērstu pieeju, Komisija mudina, kā to paredz Regula (ES) Nr. 1303/2013, izmantot finanšu instru­mentus, nevis dotācijas, lai atbalstītu investīcijas, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, bet kuras nepiesaista pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem. Finanšu instrumentu atbalsta pamatā saskaņā ar iepriekš minētās regulas 37. panta 2. pun­ktu ir sīks ex ante novērtējums, kurā inter alia sniegti pierādījumi par tirgus nepilnībām vai neoptimāliem investēšanas apstākļiem, kā arī par publisko inves­tīciju vajadzību lēsto līmeni un apmēru, tostarp par atbalstāmo finanšu instrumentu veidiem.

Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka lielākā daļa investīciju šajā jomā būtu jāveic privātajam sektoram. Dalīb­valstīm un reģioniem ir jānodrošina, lai publiskais finansējums saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu nevis aizstāj, bet papildina un palīdz piesaistīt privātās investīcijas. Kohēzijas politi­kas finansējums jāizmanto, lai papildinātu esošās valsts pievienotās vērtības nodrošināšanas atbalsta shēmas.

30Kopš 2009. gadā pieņemta Atjaunojamo energore­sursu direktīva un juridiskā prasība apstiprināt val­stu rīcības plānus atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAEJ), no dalībvalstīm faktiski tika pieprasīts veikt pienācīgu AER investīciju vajadzību novērtē­jumu un VRPAEJ pamatā bija šādi vajadzību novēr­tējumi. Tie arī veido nopietnu un labi atspoguļotu pamatu ar AER saistītajām investīcijām dalībvalstīs. Turklāt fakts, ka šādi plāni tika pieņemti pārredzamā veidā un bija publiski pieejami, veicināja labāku plā­nošanu un pārredzamību, pirmo reizi ļaujot visiem dalībniekiem, tostarp investoriem un kaimiņu dalībvalstīm, koordinēt šādas investīcijas un līdz ar to panākt lielāku pievienoto vērtību un rentabilitāti. Tomēr visas 2007.–2013. gada kohēzijas politikas darbības programmas apsprieda un apstiprināja pirms VRPAEJ pieņemšanas (2010. gada jūnijā).

30 – ceturtais ievilkumsDarbības programmu starpposmu izvērtēšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 48. pantu, ja to neprasīja konkrēti apstākļi, nebija obligāta.

Tomēr visi projekti Velsā, sākot ar 2014. gadu, tika novērtēti. Līdz 2014. gada beigām Velsas vadošā iestāde pasūtīs visu darbības novērtējumu kopsa­vilkumu, lai izdarītu konstatējumus programmas līmenī, tostarp attiecībā uz situāciju enerģētikā.

32Komisija piekrīt vispārējam apgalvojumam, bet norāda, ka revidēto projektu plānošanā un īsteno­šanā nav konstatētas būtiskas nepilnības.

Komisijas atbildes 49

Secinājumi un ieteikumi

Komisijas kopējā atbilde par 48. un 52. punktuKohēzijas politikas reforma 2014.–2020. gadam nodrošinās attiecīgo darbības programmu uzrau­dzības komitejai nepieciešamos stimulu apstiprināt atlases kritērijus, tādējādi nodrošinot šāda veida investīciju maksimālu ietekmi. Dalībvalstīm un reģioniem sākumā jāizlemj, kādus mērķus ir plānots sasniegt ar pieejamajiem resursiem, un precīzi jāno­saka, kā katram prioritārajam virzienam novērtēs panākumus šo mērķu izpildē. Tas ļaus veikt regulāru uzraudzību un apspriest, kā tiek izmantoti finanšu resursi.

Attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts, ka atlases procedūrām un kritērijiem ir jānodrošina darbību ieguldījums darbības programmas attiecīgās priori­tātes konkrēto mērķu un rezultātu sasniegšanā, kas var aptvert vairāk mērķu nekā tikai atjaunojamās enerģijas ieguvi. Attiecībā uz lielajiem projektiem Komisija pieprasa dalībvalstīm/ vadošajām iestādēm veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, tostarp ekono­mikas un finanšu analīzi, katram lielajam projektam, lai pierādītu, ka projekts ir vēlams no ekonomiskā viedokļa (t. i., sabiedrībai šis projekts būs ieguvums) un ka ir vajadzīgas kohēzijas politikas līdzekļu inves­tīcijas, lai projekts būtu finansiāli dzīvotspējīgs un, dažos gadījumos, ņemot vērā riska profilu, varētu saņemt banku finansējumu. Kā daļa no izmaksu un ieguvumu analīzes ir nepieciešama iespēju ana­līze, kurā ar mērķi palielināt projekta ieguvumus sabiedrībai, lai izvēlētos labāko variantu, cita starpā ņem vērā ekonomiskos un finansiālos apsvērumus, piemēram, iespējami zemas būvniecības izmaksas.

Komisija arī atsaucas uz savām atbildēm par 25.–26., 28.–32., 36.–37. un 39. punktu.

7. izcēlumsVēja parku projektiem Polijā piešķīra 22–70 % no kopējām attiecināmajām investīciju izmaksām, nepārsniedzot 10 miljonus euro. Var atzīmēt, ka ES līdzfinansējuma līmenis vēja parku lielajiem pro­jektiem, t. i., projektiem, kurus vērtē Komisija, ir 22–25 %.

42Attiecībā uz dalībvalstu publiskā finansējuma mehā­nismiem jānorāda, ka kohēzijas politikas finansē­jums tik tiešām bija nepieciešams to papildināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 9. pantu. Esošajiem ERAF finansējuma papildināšanas mehā­nismiem ir finanšu pievienotā vērtība tādā nozīmē, ka ir iespējams izdarīt vairāk, nekā tas būtu gadī­jumā, ja kohēzijas politikas līdzekļu nebūtu. Nav nepieciešams mainīt politikas būtību pievienotās vērtības dēļ.

44Komisija norāda, ka, lai ES pievienotā vērtība uzla­botu administratīvo spēju, ir nepieciešams laiks. AER investīcijas ir salīdzinoši jauna kohēzijas politikas joma, un būs nepieciešams zināms laiks, lai šādas pieredzes rezultātiem būtu kāda ietekme.

45Komisija atsaucas uz savu atbildi par 7. punktu.

46Komisija atsaucas uz savu atbildi par 29. punktu.

Komisijas atbildes 50

— atbalsta ieguldījums atjaunojamo energore­sursu tirgu attīstībā dalībvalstīs un Eiropas Savienībā;

— ieguldījums ES līdzekļos AER mērķu sasniegša­nai rentablā un energoefektīvā veidā, vienlaikus sekmējot inovācijas un tehnoloģiju attīstību (ES integrētās enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas mērķi).

Komisija atsaucas uz savām atbildēm par 42., 46. un 47. punktu.

1. ieteikumsKomisija saskaņā ar kohēzijas politikas pamatnos­tādnēm, izņemot lielo projektu apstiprināšanu, projektu atlasē nav iesaistīta.

Jaunais tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam ar pieņemto programmu saturu un intervences loģiku, tostarp ar prioritārajos virzienos ietverto mērķu rezultātu rādītājiem un tiešajiem rezultātiem, tomēr no paša sākuma nodrošina, ka projektu atlase, ciktāl vien iespējams saskaņā ar Revīzijas palātas ietei­kumu, notiek dalībvalstīs.

Tāpat, pamatojoties uz katrai darbības programmai noteikto izpildes satvaru, Komisija ar starpposma mērķu palīdzību, kas attiecas tikai uz rādītājiem, veicina un pārskata programmu izpildi. Ja ir pierādī­jumi, kas izriet no darbības pārskata, ka attiecībā uz prioritāti nav izdevies sasniegt starpposma mērķus, kas attiecas tikai uz noteiktajiem finanšu un tiešo rezultātu rādītājiem un galvenajiem īstenošanas pasākumiem, un ka dalībvalsts nav veikusi vajadzī­gos pasākumus, lai novērstu šo problēmu, Komisija var apturēt visu vai daļu starpposma maksājuma vai visbeidzot piemērot finanšu korekcijas. Šādām programmām nevajadzētu piešķirt izpildes rezervi.

50Komisija dalībvalstīm ir pastāvīgi uzsvērusi punktu par trūkumiem valstu pārvaldes sistēmās. Tā ir arī juridiska prasība, kas izklāstīta Atjaunojamo energo­resursu direktīvas 13. pantā. To uzrauga un analizē Komisijas pārgadu atjaunojamo energoresursu progresa ziņojumos.

Komisija atsaucas uz savām atbildēm par 17. un 21. punktu.

51Komisija atsaucas uz savām atbildēm par 23. un 25. punktu.

53Komisija uzskata, ka kohēzijas politikas investīci­jas AER ir veiktas saskaņā ar piemērojamā tiesiskā regulējuma mērķiem un prasībām. Savu viedokli par Eiropas pievienoto vērtību kohēzijas politikā Komi­sija izklāstīja 2011. gada jūnija Komisijas dienestu darba dokumentā “ES budžeta pievienotā vērtība”. Komisija uzskata, ka, analizējot ES līdzekļu pievie­noto vērtību šajā jomā, ir jāņem vērā šādi faktori:

— atbalstāmo tehnoloģiju un projektu iegul­dījums, lai panāktu ES AER mērķus, tostarp veicinot tehnoloģiju attīstību un inovācijas, un ieguldījums nodarbinātības iespējās un reģio­nālās attīstības nodrošināšanā, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos;

— atbalstāmo projektu ieguldījums AER mērķu sasniegšanā un panākumi valstu rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā īstenošanā (tai skaitā, ņemot vērā ieguldījumu AER veicinā­šanā dažādās nozarēs (AER – elektroenerģijas ražošanā, AER – apkurē un dzesēšanā, kā arī AER – transportā));

Komisijas atbildes 51

Tomēr kohēzijas politika ir integrēta un vietai pielāgota politika, un atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana ir tikai viens no tās dau­dzajiem mērķiem. Citi kohēzijas politikas mērķi, piemēram, inovāciju veicināšana, var pamatot tādu tehnoloģiju izvēli, kas nav visrentablākās. Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts, ka atlases procedūrām un kritērijiem ir jānodrošina darbību ieguldījums darbības programmas attiecīgās priori­tātes konkrēto mērķu un rezultātu sasniegšanā, kas var aptvert vairāk mērķu nekā tikai atjaunojamās enerģijas ieguvi.

Attiecībā uz lielajiem projektiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā Komisija turpinās pieprasīt veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, tostarp ekonomisko un finanšu analīzi. Kā daļa no izmaksu un ieguvumu analīzes ir nepieciešama iespēju analīze, kurā ar mērķi palielināt projekta ieguvumus sabiedrībai, lai izvēlētos labāko variantu, cita starpā ņem vērā ekonomiskos un finansiālos apsvērumus, piemēram, būvniecības izmaksas.

1. ieteikums – otrā aizzīmeKomisija piekrīt šim ieteikumam. Tā ir pastāvīgi atgādinājusi dalībvalstīm par nepieciešamību nodrošināt stabilitāti tiesiskajā regulējumā un ir arī pastāvīgi kritizējusi biežās izmaiņas ar atpakaļejošu datumu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā. Šie jautā­jumi risināti Komisijas 2013. gada novembra paziņo­jumā par iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību un optimālu publisko intervenci un Komisijas vadlīnijās par atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmu izveidi, kā arī vadlīnijās par sadarbības mehānismu izman­tošanu atjaunojamās enerģijas jomā5.

5 C(2013) 7243 final, 5.11.2013., Komisijas paziņojums “Iekšējā elektroenerģijas tirgus darbība un optimāla publiskā intervence” un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2013) 439 final “Eiropas Komisijas vadlīnijas par atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmu izveidi’’ un SWD(2013) 440 final “Vadlīnijas par sadarbības mehānismu izmantošanu atjaunojamās enerģijas jomā”.

Saskaņā ar tiesisko regulējumu 2014.–2020. gadam Komisija pastiprina arī ex ante noteikumus attiecībā uz līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti nepie­ciešamie nosacījumi to efektīvai izmantošanai.

Turklāt Komisija savā aktīvajā un nepārtrauktajā darbā ar dalībvalstīm ieteiks vadošajām iestādēm iekļaut AER projektu atlases procesā un atlases kri­tērijos Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus. Pašreiz atlases kritērijos nepieciešams iekļaut ieguldījumu prioritārā virziena gaidāmajos rezultātos.

1. ieteikums – pirmā aizzīmeKomisija daļēji piekrīt šim ieteikumam. Komisija piekrīt, ka ir svarīgi izvairīties no liekā atbalsta sniegšanas. Lai 2014.–2020. gada periodā atbalstītu vairāk uz tirgu vērstu pieeju, Komisija mudina, kā to paredz Regula (ES) Nr. 1303/2013, izmantot finanšu instrumentus, nevis dotācijas, lai atbalstītu investīci­jas, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, bet kuras nepiesaista pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem. Finanšu instrumentu atbalsta pamatā saskaņā ar iepriekš minētās regulas 37. panta 2. pun­ktu ir sīks ex ante novērtējums, kurā inter alia sniegti pierādījumi par tirgus nepilnībām vai neoptimāliem investēšanas apstākļiem, kā arī par publisko inves­tīciju vajadzību lēsto līmeni un apmēru, tostarp par atbalstāmo finanšu instrumentu veidiem.

Komisija arī atzīst, ka programmām jābūt balstītām uz vajadzību pamatīgu novērtējumu. Šajā nolūkā Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēts, ka partnerības nolīgumā 2014.–2020. gadam tiks ietverta atšķi­rību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze. Katrā darbības programmā izdarītā izvēle attiecīgi jāpamato. Prasības, kas izriet no Atjauno­jamo energoresursu direktīvas (piem., stratēģiskā pieeja, vajadzību novērtējums un valstu rīcības plāni atjaunojamo energoresursu jomā), nodroši­nās arī kohēzijas politikas AER investīciju optimālu plānošanu.

Komisijas atbildes 52

2. ieteikumsKomisija pieņem šo ieteikumu un uzskata to savas puses par īstenotu. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā Komisijas 2013. gada novembra vadlīnijas par atjau­nojamās enerģijas atbalsta shēmu izveidi. Gaidāmās Enerģijas un vides aizsardzības atbalsta pamatnos­tādnes veicinās arī dalībvalstu atjaunojamās enerģi­jas atbalsta shēmu rentabilitātes paaugstināšanos.

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

• Viens eksemplārs: ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).

• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes: Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm), Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm), ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm) vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas

vai taksofonus).

Maksas izdevumi

• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).

Maksas abonementi

• Ar Eiropas Savienības Publikāciju biroja tirdzniecības aģentu starpniecību (http://publications.europa.eu/others/agents/index_lv.htm).

QJ­A

B­14­006­LV­C ISSN

1831­0877

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) novērtēja, vai ar kohēzijas politikas līdzekļiem līdzfinansēto atjaunojamās enerģijas ieguves projektu rezultāti palīdz sasniegt ES šajā jomā izvirzīto 2020. gada mērķi. ERP secina, ka, lai gan projektu tiešie rezultāti bija sasniegti saskaņā ar plāniem, tomēr daudzos ieguldījumu projektos nebija pietiekami ņemts vērā rentabilitātes princips vai tie nedeva reālu ES pievienoto vērtību. ERP iesaka Komisijai veicināt rentabilitātes principu ES līdzfinansētās atbalsta programmās, savukārt dalībvalstīm – ieviest stabilu un paredzamu atjaunojamās enerģijas tiesisko regulējumu. Turklāt dalībvalstīm jāpiemēro projektu apstākļiem pielāgoti obligātie rentabilitātes kritēriji un jāvairo ES pievienotā vērtība, labāk īstenojot, uzraugot un novērtējot projektus.

EIROPASREVĪZIJASPALĀTA