kopsavilkums · web viewvisām programmām jāatspoguļo ar vidi saistīti apsvērumi, ne tikai tam...

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gadam ieviešanas Noteikumi9.pielikums – Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmata

9.pielikumsProgrammas apsaimniekotāja rokasgrāmata

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti 2009.-2014.gadam

Satura rādītājs1.IEVADS........................................................................................................................................ 41.1.Par rokasgrāmatu....................................................................................................................... 41.2. Uz rezultātiem balstīta vadība................................................................................................... 42. MĒRĶI........................................................................................................................................ 52.1. EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam galvenais mērķis un prioritātes sektori............. 52.2. Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam galvenais mērķis un prioritātes sektori... 52.3. Programmu jomas..................................................................................................................... 52.4. Programmu mērķi .................................................................................................................... 62.5. Plānotie Programmu rezultāti................................................................................................... 62.6. Programmu iznākumi............................................................................................................... 62.7. Horizontālās prioritātes........................................................................................................... 16

2.7.1. Laba pārvaldība.............................................................................................................. 162.7.2. Ilgtspējīga attīstība......................................................................................................... 172.7.3. Dzimumu līdztiesība...................................................................................................... 19

2.8. RĀDĪTĀJI............................................................................................................................... 202.8.1. Kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji.............................................................................. 202.8.2. Bāzes vērtības un mērķa vērtības...................................................................................202.8.3. Pārbaudes avots..............................................................................................................20

3. PROGRAMMAS IESNIEGUMA AIZPILDĪŠANA................................................................ 223.1. Kopsavilkums......................................................................................................................... 223.2. Pamatinformācija.................................................................................................................... 223.3. Programmas būtiskums...........................................................................................................223.4. Programmas motivācija un pamatojums.................................................................................22

3.4.1. Problēmu un vajadzību analīze...................................................................................... 223.4.2. Valsts un privātās struktūras, kas attiecas uz Programmas jomu...................................223.4.3. Likumi, kas attiecas uz Programmas jomu.................................................................... 223.4.4. Valsts atbalsts un publiskais iepirkums......................................................................... 223.4.5. Programmas stratēģijas pamatojums.............................................................................. 23

3.5. Programmas mērķi un rādītāji ................................................................................................ 233.5.1. Programmas mērķis (paredzētā ietekme)....................................................................... 233.5.2. Plānotais Programmas rezultāts..................................................................................... 233.5.3. Programmas iznākumi................................................................................................... 233.5.4. Rādītāji, pārbaude un bāzes vērtības.............................................................................. 23

3.6. Programmas mērķa grupas...................................................................................................... 233.7. Risks un nenoteiktība.............................................................................................................. 233.8. Divpusējās attiecības............................................................................................................... 23

3.8.1. Programmas donorvalsts partneris(i)………………………………………………..... 233.8.2. Donorvalstu partnerības projekti……………………………………………………… 23

1


3.9. Iepriekš noteiktie projekti…………………………………………………………………... 243.10. Neliela apjoma grantu shēmas.............................................................................................. 243.11. Horizontālās prioritātes......................................................................................................... 243.12. Programmas apsaimniekotāja projekta uzraudzība............................................................... 253.13. Informācija un publicitāte..................................................................................................... 253.14. Vadība................................................................................................................................... 25

3.14.1. Vadības struktūra......................................................................................................... 253.14.2. Laika grafiks................................................................................................................ 253.14.3. Atklātie konkursi.......................................................................................................... 253.14.4. Projektu atlase.............................................................................................................. 253.14.5. Finanšu vadība............................................................................................................. 253.14.6. Projektu grozījumi....................................................................................................... 26

3.15. Budžets.................................................................................................................................. 263.15.1. Budžeta pozīcijas......................................................................................................... 263.15.2. Avansa maksājums....................................................................................................... 26

3.16. Programmas iesniegumā paredzēto pielikumu pārskats....................................................... 264 FINANŠU PĀRSKATU SNIEGŠANA..................................................................................... 274.1. Starpposma maksājumi........................................................................................................... 274.2. Noslēguma bilance.................................................................................................................. 285. IKGADĒJAIS PROGRAMMAS PĀRSKATS PAR ĪSTENOŠANU UN NOSLĒGUMA PĀRSKATS.................................................................................................................................. 295.1. Kopsavilkums......................................................................................................................... 295.2. Programmas jomas īpašas izmaiņas........................................................................................ 295.3. Ziņošana par iznākumiem....................................................................................................... 295.4. Ziņošana par Programmas rezultātiem.................................................................................... 295.5. Projektu atlase......................................................................................................................... 305.6. Divpusējo attiecību attīstība.................................................................................................... 305.7. Uzraudzība.............................................................................................................................. 305.8. Koriģējumu nepieciešamība.................................................................................................... 305.9. Risku vadība............................................................................................................................ 305.10. Informācija un publicitāte..................................................................................................... 305.11 Horizontālās prioritātes.......................................................................................................... 305.12. Ziņošana par ilgtspējību........................................................................................................ 305.13. Ikgadējā programmas pārskata pielikums............................................................................. 305.14. Programmas noslēguma pārskata pielikums......................................................................... 316. PROJEKTA LĪMEŅA INFORMĀCIJA................................................................................... 326.1. Standartizētās informācijas prasības....................................................................................... 326.2. Informācijas iesniegšana......................................................................................................... 326.3. Projekta informācija................................................................................................................ 32

6.3.1. Pamatinformācija........................................................................................................... 326.3.2. Projekta partneri............................................................................................................. 326.3.3. Projekta kopsavilkums................................................................................................... 326.3.4. Īpaša informācija par programmas jomu....................................................................... 336.3.5. Kodēšana........................................................................................................................ 33

2


6.3.6. Finanšu informācija....................................................................................................... 336.3.7. Informācija par pabeigtajiem projektiem....................................................................... 33

7. UZRAUDZĪBA UN PĀRSKATI7.1. Galvenie uzraudzības līdzekļi................................................................................................. 347.2. Pārskati.................................................................................................................................... 347.3. Uzraudzības plāna formāts...................................................................................................... 34Pielikumi........................................................................................................................................ 35

3


1. IEVADS1.1. Par rokasgrāmatuAttiecībā uz EEZ finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānisma 2009.-2014.gadam ieviešanas Noteikumiem (turpmāk saukti “Noteikumi”), šī Rokasgrāmata nosaka, kā nodrošināt uz rezultātiem balstītu vadību (turpmāk saukta “RBV”) Programmu plānošanā, ieviešanā un izpildē saskaņā ar šiem finansēšanas instrumentiem. Šīs Rokasgrāmatas mērķis ir pirmkārt, nodrošināt, lai papildus Noteikumiem Programmas apsaimniekotājiem būtu pieejami praktiski norādījumi, nodrošināt tiem atbalstu Programmas iesnieguma sastādīšanā, kā arī sniegt pārskatu par Programmu, īpaši pievēršot uzmanību rezultātiem. Otrkārt, Rokasgrāmata nodrošinās priekšstatu par to, kādas informācijas prasības ir iekļautas visās Programmas cikla fāzēs. Galvenie Rokasgrāmatas mērķa lietotāji ir Programmas apsaimniekotāji.Šī Rokasgrāmata ir Noteikumu pielikums. Ja šī Rokasgrāmata ir pretrunā ar Noteikumiem, noteicošie ir Noteikumi.

1.2. Uz rezultātiem balstīta vadībaRokasgrāmata ir izstrādāta saskaņā ar vadības, kas balstīta uz rezultātiem metodoloģiju. Šī metodoloģija ir starptautiski atzīta un plaši izmantota programmas cikla vadībā. Tās būtība ir vairāk orientēties uz mērķu sasniegšanu nevis uz aktivitātēm un procesiem. RBV galvenie jēdzieni ir:

skaidri noteiktu mērķu uzstādīšanas nozīmīgums; priekšstats, ka rezultāti attēlo vissvarīgāko rezultātu līmeni rezultātu vadības ietvaros.

Uzmanība ir jāpievērš svarīgākajiem jautājumiem: ietekmei uz cilvēkiem un sistēmām; objektīvu rādītāju, kā arī mērķa vērtību un bāzes vērtību ierobežota skaita izstrādes

nozīmība, jo tie nodrošina informāciju, kad Programmai ir noteikta izmērāma virzība uz paredzētajiem rezultātiem;

fakts, ka riska vadība ir rezultātu vadības svarīga un neatņemama daļa. Kādi ir galvenie riski? Kā tos jānovērš un jāpārvalda, kurš to nodrošina un kad?

4


2. MĒRĶI2.1. EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam vispārējais mērķis un prioritātes sektoriEEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam vispārējie mērķi ir ekonomisko un sociālo neatbilstību samazināšana Eiropas Ekonomikas zonā, kā arī Donorvalsts(u) un Saņēmējvalsts divpusējo attiecību stiprināšana, veicot finanšu ieguldījumu zemāk uzskaitītajos prioritātes sektoros.Finansējums ir pieejamas šādos prioritātes sektoros:(a) Vides aizsardzība un vadība;(b) Klimata izmaiņas un atjaunojamā enerģija;(c) Pilsoniskā sabiedrība;(d) Tautas un sociālā attīstība;(e) Kultūras mantojuma aizsardzība.Zinātniskajai pētniecībai finansējums var tikt piešķirts tādā mērā, ciktāl tā attiecas uz vienu vai vairākiem prioritātes sektoriem. Prioritātes sektori un Programmu jomas, kurām jāsaņem atbalsts no EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam tiek pārrunātas starp Saņēmējvalstīm un Donorvalsti(īm), kā arī noteiktas Saprašanās memorandā (SM).

2.2. Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam vispārējais mērķis un prioritātes sektoriNorvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam vispārējie mērķi ir ekonomisko un sociālo neatbilstību samazināšana Eiropas Ekonomikas zonā, kā arī Norvēģijas Karalistes un Saņēmējvalstu divpusējo attiecību stiprināšana, veicot finanšu ieguldījumu zemāk uzskaitītajos prioritātes sektoros.Finanšu ieguldījums ir pieejamas šādos prioritātes sektoros:(a) Oglekļa uztveršana un uzglabāšana;(b) Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā;(c) Pētniecība un stipendijas;(d) Tautas un sociālā attīstība;(e) Tieslietas un iekšlietas;(f) Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un trīspusējas sadarbības veicināšana.Prioritātes sektori un Programmu jomas, kurām jāsaņem atbalsts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam tiek pārrunātas starp Saņēmējvalstīm un Norvēģijas Karalisti, kā arī noteiktas Saprašanās memorandā (SM).

2.3. Programmu jomasKatram Prioritātes sektoram tiek noteiktas Programmu jomas (skatīt 1. un 2.tabulu). Katrai Programmas jomai jāatbilst katra finanšu instrumenta diviem galvenajiem mērķiem. NoteikumosProgrammas joma ir noteikta kā tematiskā joma prioritātes sektora ietvaros ar noteiktu mērķi, kā arī noteiktiem un pārbaudāmiem rezultātiem. Katrai Programmas jomai tiek izvirzīts viens mērķis un noteikti vairāki paredzamie rezultāti (skatīt 1. un 2.tabulu). Šo mērķu noteikšana ir paredzēta finanšu instrumentu ietekmes un

5


nozīmīguma palielināšanai, kā arī rezultātu noteikšanas un apkopošanas veicināšanai Saņēmējvalstu nozarēs. Šā iemesla dēļ katrai Programmai jāatbilst šiem mērķiem un paredzētajiem rezultātiem. Programmas apsaimniekotājs nosaka rezultātus (skatīt 1.attēlu).

2.4. Programmu mērķiFinanšu instrumentu 2009.-2014.gadam izpratnē “mērķis” ir noteikts kā ilgtermiņa ietekme, uz ko ir vērsta Programma. Tas nozīmē, ka mērķi nav noteikti jāsasniedz kā Programmas rezultāts, bet situācijai pēc Programmas ieviešanas ir tuvāk mērķim nekā tad, pirms tā tika ieviesta. Programmas iesniegumam (skatīt šīs Rokasgrāmatas 3.nodaļu) jāattiecas uz vienu no 1. un 2.tabulā noteiktajiem mērķiem.

PIEMĒRSMērķis: Novērst ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu radītās traumas un nelabvēlīgu ietekmi uz vidiViena Programma droši vien nenovērš ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu radītās traumas un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Tomēr, ja Programma stiprina valsts iestāžu spēju realizēt un ieviest ES likumus par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem atkritumiem, tas droši vien nodrošinās traumu un nelabvēlīgās ietekmes samazināšanu.

2.5. Programmu paredzētie rezultātiFinanšu instrumentu 2009.-2014.gadam izpratnē “paredzētais rezultāts” ir noteikts kā iespējamie īstermiņa un vidēja termiņa Programmas rezultāti. Tie ir formulēti, lai raksturotu pozitīvo situāciju, kura ir paredzēta Programmas noslēgumā. Tāpēc, ja plānotais Programmas iedarbīgums ir panākts, iespējams arī, ka ir iegūti paredzētie rezultāti. Tomēr, Programmas apsaimniekotājs nevar garantēt, ka tiks iegūti paredzētie rezultāti. Programmas iesnieguma ietvaros ir jāizmanto vismaz viens no noteiktajiem paredzētajiem rezultātiem, kas dots 1.tabulā un izvēlētajiem projektiem jāveicina šāda/šādu paredzētā(o) rezultāta(u) iegūšanu. Jaunus rezultātus nav iespējams atkārtoti formulēt vai pievienot.

PIEMĒRSParedzētais rezultāts: Lielāka spēja realizēt un ieviest ES likumus par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem atkritumiemJa Programma paredz apmācību par attiecīgajiem ES likumiem, palīdz izveidot / uzlabot REACH palīdzības dienestus, kā arī palīdz izstrādāt valsts stratēģiju par bīstamajiem atkritumiem, iespējams, ka spēja realizēt un ieviest ES likumus par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem atkritumiem ir uzlabota.

2.6. Programmu iznākumiFinanšu instrumentu 2009.-2014.gadam izpratnē iznākumi ir noteikti kā iegūtie rezultāti (produkti, preces un pakalpojumi) Programmas izpildes rezultātā, t.i., reāli rezultāti.

6


Programmas apsaimniekotājs nosaka Programmas iznākumus Programmas iesniegumā. Programmas apsaimniekotājam ir jāgarantē iznākumi un tas nodrošina iespējamību, ka tiek iegūti iepriekš minētie

rezultāti. Programmas apsaimniekotājam rezultātu nodrošināšanā ir jāiesaista attiecīgās ieinteresētās puses. Programmas iesniegumā parasti jāietver vairāki priekšnosacījumi rezultātu ieguvei.

PIEMĒRS1.iznākums: Nodrošināta apmācība par ES likumiem2.iznākums: Izveidots REACH valsts palīdzības dienests3.iznākums: Izstrādāta valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija un iesniegta pieņemšanaiProgrammas apsaimniekotājam jānodrošina visu šo iznākumu izpildi. Tādējādi iespējams arī sasniegt paredzētos rezultātus. Iemesls, kāpēc nav iespējams garantēt paredzēto rezultātu sasniegšanu ir tāds, ka jāpieņem, ka personas, kuras iziet apmācību arī kaut ko iemācās, ka tiek izmantots valsts palīdzības dienests, un, ka stratēģija ir pieņemta un realizēta.

7


1.attēls: MĒRĶU HIERARHIJAFinanšu instrumenti Programma Projekts

GALVENIE MĒRĶIKopīgi visām Programmām saskaņā ar finanšu instrumentiem 2009.-2014.gadamPROGRAMMAS MĒRĶISIlgtermiņa iedarbība, kuru veicina Programma

PROGRAMMAS PAREDZĒTIE MĒRĶIIespējamie vai iegūtie īstermiņa un vidēja termiņa Programmas rezultātiFormulēti, lai raksturotu pozitīvo situāciju, kas ir paredzama Programmas perioda noslēgumāPROGRAMMAS IZNĀKUMIIegūtie rezultāti (produkti, preces un pakalpojumi) Programmas izpildes rezultātāProgrammas iznākumi ir Programmas izpildes reāli iegūtie iznākumi, kurus var garantēt Programmas apsaimniekotājs, un, kuri veicina paredzēto rezultātu iegūšanu kā minēts iepriekš

Projekta iznākumi tiek noteikti tikai projektu iesniegumos

8

FINANŠU INSTRUMENTA 2009.-2014.GADAM GALVENIE MĒRĶI“ekonomisko un sociālo neatbilstību samazināšana Eiropas Ekonomikas Zonā un tā/to

attiecību stiprināšana as Saņēmējvalstīm”

PROGRAMMAS JOMAS MĒRĶIS

Atjaunojamās enerģijas palielināta daļa enerģijas izmantošanā

PROGRAMMAS MĒRĶIS

Atjaunojamās enerģijas palielināta daļa enerģijas izmantošanā

PAREDZAMAIS(IE) REZULTĀTS(I)

- Palielināta atjaunojamās enerģijas ražošana- Palielināta atjaunojamās enerģijas ražošana transporta nozarē- u.c.

Rādītāji

PROGRAMMAS PAREDZĒTIE

REZULTĀTIPalielināta atjaunojamās enerģijas ražošana

Rādītāji

PROGRAMMAS

IZNĀKUMS NR.1:

Pilsētas katlu māju X skaits B apvidū

Rādītāji

PROGRAMMAS

IZNĀKUMS NR.2:Skolu X skaitam C apvidū tiek nodrošināti atjaunojamās enerģijas risinājumi

Rādītāji

PROJEKTA NR.1

REZULTĀTS:

Pilsētas katlu māju X skaits B apvidū

Rādītāji

PROJEKTA NR.2 REZULTĀTS:Skolu X skaitam C apvidū tiek nodrošināti atjaunojamās enerģijas risinājumiā

Rādītāji

PROJEKTA NR.2 IZNĀKUMS NR.1:Y skolām C rajonā nodrošināti biomasas boileri

PROJEKTA NR.2

REĀLAIS IZNĀKUMS

NR.2:Z skolām C rajonā nodrošināti saules termokolektori

PROJEKTA NR.2 REĀLAIS IZNĀKUMS NR.3:Apmācība RES nodrošināta X skolu administrācijai


1.tabula – Attiecināmās programmu jomas EEZ finanšu instrumentam 2009.-2014.gadamLūdzu, ņemiet vērā, ka mērķu ailē Programmu jomas ir iekļautas treknrakstā, bet mērķi ir norādīti zem Programmu jomām.

Prioritātes sektors Programmas joma/Mērķis Paredzētie rezultātiVides aizsardzība un vadība

Programmas joma: Integrētā jūras un iekšzemes ūdeņu apsaimniekošanaMērķis: Labs vides stāvoklis Eiropas jūras un iekšzemes ūdeņos

Jūras un iekšzemes ūdeņu resursu integrētāka pārvaldība Uzstādīti vides mērķi un izstrādāti apsaimniekošanas

plāni jūras un iekšzemes ūdeņiem Uzlabota ūdens resursu apsaimniekošanas infrastruktūra Jūras ūdeņu uzlabota uzraudzība Uzlabota jūras un iekšzemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanas

un prognozēšanas spēja Lielāka informētība un zināšanas par integrēto jūras un

iekšzemes ūdeņu apsaimniekošanuProgrammas joma: Bioloģiskā daudzveidība un Ekosistēmu pakalpojumiMērķis: Apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu

Lielāka Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas un uzraudzības spēja

Novērsta ekosistēmu fragmentācija Palielināta Natura 2000 teritoriju aizsardzība pret ārējo

nelabvēlīgo ietekmi, izveidojot buferzonas Uzlabota vietējo ekosistēmu aizsardzība pret invazīvām

svešzemju sugām Palielināta informētība un zināšanas par bioloģisko

daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, ieskaitot informētību un zināšanas par saistību starp bioloģisko daudzveidību un klimata izmaiņām, kā arī ekosistēmu ekonomisko novērtēšanu

Uzlabota bioloģiskās daudzveidības apsvērumu integrācija nozaru politikās un likumos

Uzlabota vides NVO bioloģiskās daudzveidības veicināšanas spēja

Programmas joma: Vides uzraudzība un integrēta plānošana un kontroleMērķis: Uzlabota atbilstība vides likumiem

Vides iestāžu uzlabota spēja attiecībā uz integrētu plānošanu un kontroli

Uzlabota vides informācija par ietekmi, stāvokli un tendencēm

Intensīvāka informācijas apmaiņa saistībā ar ietekmi uz apkārtējo vidi, tās stāvokli un tendencēm Saņēmējvalstīs un citās ES dalībvalstīs

Palielināta informētība un zināšanas par vides uzraudzību un integrēta plānošana un kontrole

Programmas joma: Bīstamo vielu samazināšanaMērķis: Novērst ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu radīto kaitējumu un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi

Uzlabota spēja realizēt un ieviest ES likumus par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem atkritumiem

Uzlabota rūpniecības atbilstība ES likumiem par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem atkritumiem

Izstrādātas iestāžu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas

Uzlabota bīstamo vielu uzraudzība vidē Bīstamo atkritumu apsaimniekošana videi draudzīgā

veidā Palielināta informētība un zināšanas par bīstamajām

vielām

Prioritātes sektors Programmas joma/Mērķis Paredzētie rezultāti

9


Klimata izmaiņas un atjaunojamā enerģija

Programmas joma: EnergoefektivitāteMērķis: Siltumnīcefekta gāžu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšana

Uzlabota energoefektivitāte ēkās Uzlabota energoefektivitāte rūpniecības un transporta

nozarē Uzlabota liekā siltuma izmantošana Uzlabota spēja veikt energoefektivitātes veicināšanas

pasākumus valsts, reģiona un vietējā līmenī Palielināta informētība un zināšanas par energoefektivitāti

Programmas joma: Atjaunojamā enerģijaMērķis: Atjaunojamās enerģijas palielināta daļa enerģijas izmantošanā

No oglekļa mazāk atkarīga ekonomika Palielināta atjaunojamās enerģijas ražošana Palielināta atjaunojamās enerģijas izmantošana transporta

nozarē Palielināta atjaunojamās enerģijas iekļaušana esošajās

enerģijas infrastruktūrās Izstrādātas stratēģijas zaļās investīcijas shēmu

uzlabošanai Uzlabota spēja rast atjaunojamās enerģijas risinājumus

valsts, reģiona un vietējā līmenī Palielināta informētība un zināšanas par atjaunojamās

enerģijas risinājumiemProgrammas joma: Pielāgošanās klimata izmaiņāmMērķis: Samazināta klimata izmaiņu ietekme uz cilvēku un ekosistēmām

Izstrādātas informācijas apmaiņas sistēmas par pielāgošanos klimata izmaiņām

Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai nodrošinātu pielāgošanos mainīgajam klimatam

Uzlabota klimata izmaiņu ietekmes novērtēšanas spēja Palielināta informētība un zināšanas par pielāgošanos

klimata izmaiņāmProgrammas joma: Jūras nozareMērķis: Samazinātas siltumnīcefekta gāžu un gaisa piesārņotāju emisijas no jūras nozares

Veikti pasākumi siltumnīcefekta gāžu emisiju samazināšanai kuģniecības sektorā

Attiecīgo iestāžu uzlabota spēja realizēt ar klimata izmaiņām saistītas politikas elementus

Palielināta informētība un zināšanas par to, kā samazināt kuģu emisijas

Klimata izmaiņas un atjaunojamā enerģija

Programmas joma: Pētniecība un tehnoloģija vides un klimata izmaiņu jomāMērķis: Uzlabota zināšanu bāze par vidi un klimata izmaiņām un palielināta vides tehnoloģiju izmantošana

Palielināta valsts un starptautiskā zināšanu bāze par EEZ programmu jomām saistībā ar vidi un klimata izmaiņām

Palielināta tehnoloģiju attīstība un izmantošana, kas nodrošina labumu videi

10


Prioritātes sektors

Programmas joma/Mērķis

Paredzētie rezultāti

Pilsoniskā sabiedrība

Programmas joma: Līdzekļi nevalstiskajām organizācijāmMērķis: Pastiprināta pilsoniskās sabiedrības attīstība un vairots sociālais taisnīgums, demokrātija un ilgtspējīga attīstība

Veicināta aktīva pilsonība Palielināta NVO iesaistīšana politikas un lēmumu pieņemšanas procesos

sadarbībā ar vietējām, reģiona pašvaldībām un valdību Attīstīta starpnozaru partnerība, īpaši ar valstiskajām organizācijām

vietējā, reģionālā un/vai nacionālajā līmenī Informētības veicināšana par demokrātiskām vērtībām, ieskaitot

cilvēktiesības Attīstīta aizstāvības loma NVO darba partnerattiecību ietvaros izstrādāti tīkli un koalīcijas Uzlabota NVO spēja un labvēlīga vide aktuālajai nozarei Nodrošināts palielināts ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā Palielināta labklājība un pamatpakalpojumi noteiktām mērķa grupām Iespēju nodrošināšana ietekmei pakļautajām grupām

Humānā un sociālā attīstība

Programmas joma: Riskam pakļautie bērni un jaunatneMērķis: Uzlabota riskam pakļauto bērnu un jaunu cilvēku labklājība

Likumi, politikas un pasākumi bērnu un jaunatnes tiesību jomā, ko paredz efektīvi pielietoti attiecīgi starptautiski instrumenti

Bērnu labklājības sistēmu un efektīvi uzlaboto aizsardzības pasākumu kvalitāte, kas nodrošina attiecīgo ieinteresēto ieinteresēto pušu un sabiedrības viedokļus, veicot augstas kvalitātes pārrunas dalībnieku līmenī

Efektīvi un iedarbīgi pasākumi, kas nodrošina noteiktam riskam pakļauto bērnu un jaunatnes aizsardzību

Novērsti bērnu un jauniešu vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas gadījumi, kas ierindoti starp iedarbīgiem un efektīviem novēršanas pasākumiem

Starpniecības politikas un standarti nepielngadīgo tiesvedības jomā, kas izstrādāti un realizēti, lai nodrošinātu aizsardzību un tiesības aizturēšanas laikā, kā arī plašu iespēju klāstu nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, lai atkārtoti integrētos sabiedrībā

Bērniem un jauniešiem nodrošināti vienlīdzīgas pieejamības veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi

Programmas joma: Pielāgošanās klimata izmaiņāmMērķis: Samazināta klimata izmaiņu ietekme uz cilvēku un ekosistēmām

Izstrādātas informācijas apmaiņas sistēmas par pielāgošanos klimata izmaiņām

Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai nodrošinātu pielāgošanos mainīgajam klimatam

Uzlabota klimata izmaiņu ietekmes novērtēšanas spēja Palielināta informētība un zināšanas par pielāgošanos klimata izmaiņām

Programmas joma: Vietējās un reģionālās iniciatīvas nacionālo nevienlīdzību samazināšanā un sociālās iekļaušanas veicināšanāMērķis: Uzlabota sociālā un ekonomiskā saliedētība valsts, reģionālajā un vietējā līmenī

Reģioni un pilsētas teritorijas sadarbojas valsts un privāto pakalpojumu sniegšanas, kā arī uzņēmējdarbības attīstības un inovāciju jomās, lai veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību

Reģionos tiek veikti uzlabojumi, īpaši attiecībā uz darba vietu radīšanu un/vai pieejas valsts pakalpojumiem uzlabošanu

Vietējās un reģionālās iestādes, kā arī privātie un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji izstrādā iniciatīvas, lai uzlabotu antidiskriminācijas pasākumus grupām, kas pakļautas sociālajai un ekonomiskajai atstumtībai

Vietējās un reģionālās iestādes sadarbojas ar privātajiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai veicinātu dalību lēmumu pieņemšanas procesos

Vietējās un reģionālās iestādes attīsta un modernizē valsts sektoruProgrammas joma: Samazināta nevienlīdzība starp lietotāju grupām

11


Sabiedrības veselības iniciatīvas

Izstrādāti līdzekļi visiem veselības aprūpes līmeņiem

Prioritātes sektors

Programmas joma/Mērķis Paredzētie rezultāti

Mērķis: Uzlabota sabiedriskā veselība un samazināta veselības aprūpes iespēju nevienlīdzības samazināšana

Uzlabota veselības aprūpes pārvaldība Uzlabotas finansēšanas sistēmas Uzlaboti valsts veselības reģistri un veselības informācijas sistēmas, kā

arī datu pārvaldība un izmantošana Uzlabota pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitāte,

ieskaitot reproduktīvo un profilaktisko bērnu veselības aprūpi Uzlabota pieeja veco ļaužu veselības aprūpes pakalpojumiem un to

kvalitāte Novērsta vai samazināta saslimstība ar dzīvesveidu saistītām slimībām Uzlabota infekciju slimību (ieskaitot HIV/AIDS un tuberkulozi)

ierobežošana un ārstēšana Uzlaboti garīgās veselības aprūpes pakalpojumi Uzlabota pārtikas drošība un palielināta pieeja informācijai par pārtikas

drošību un veselību patērētājiem, valsts iestādēm un nozareiProgrammas joma: Dzimumu līdztiesības principu stiprināšana un darba un privātās dzīves līdzsvara politikas veicināšana

Mērķis: Veicināt dzimumu līdztiesību un darba un privātās dzīves līdzsvaru

Dzimumu līdztiesības jautājumu veicināšana, realizējot politikas un prakses

Informētības palielināšana un pētniecības dzimumu līdztiesības jomā veicināšana

Veiksmīgu valsts politiku un labu prakšu dzimumu līdztiesības jomā uzlabošana

Uzlabots darba, privātās un ģimenes dzīves līdzsvars Uzlabots dzimumu līdztiesības līdzsvars uzņēmumu valdēs Samazinātas dzimumatšķirības atalgojumā Izveidoti dzimumu līdztiesības ombudi / iestādes Uzlabota dzimumu līdztiesības organizāciju un tīklu spēja

Programmas joma: Vienota institūciju sistēma patvēruma un migrācijas nozarēMērķis: Nodrošināt darbojošos valsts migrācijas vadības sistēmu, kas aizsargā tiesības meklēt patvērumu un pievērš īpašu uzmanību bērniem, kas meklē patvērumu bez pavadošām personām (BPPP)

Uzlabota vienota institūciju sistēma juridiskās aizsardzības un aprūpes nodrošināšanai visneaizsargātākajai migrantu grupai, proti, bērniem bez pavadošām personām

Izstrādāta efektīva patvēruma sistēma, kas nodrošina iespēju patvēruma meklētājiem izvirzīt savu prasību starptautiskai aizsardzībai, to prasība tiek savlaicīgi apstrādāta un tiem tiek piedāvāts patvērums lietas izskatīšanas laikā vai iespēja brīvprātīgi atgriezties savā izcelsmes valstī

Programmas joma: StipendijasMērķis: Uzlabots cilvēku kapitāls un zināšanu bāze Saņēmējvalstīs

Palielināta augstākās izglītības studentu un mācībspēku mobilitāte starp Saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm

Palielināta un uzlabota institūciju sadarbība visos izglītības nozares līmeņos (pamatskolas izglītība, augstākā izglītība, arodapmācība/arodizglītība un pieaugušo izglītība) starp Saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm

Palielināta izglītības nozares darbinieku mobilitāte visos izglītības līmeņos starp Saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm

Kultūras Programmas joma: Atjaunots un aizsargāts kultūras mantojums

12


mantojuma aizsardzība

Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana

Dokumentēta kultūras vēsture Turpmāk attīstītas vietējās kopienas, kā arī izveidota ekonomiski

ilgtspējīga nodrošināšana ar iztikas līdzekļiem kultūras mantojuma atjaunošanas rezultātā

Nodrošināta kultūras mantojuma pieejamība sabiedrībaiPrioritātes sektors


Mērķis: Kultūras un dabas mantojuma aizsardzība un saglabāšana turpmākām paaudzēm, kā arī pieejamības nodrošināšana sabiedrībai

Iepazīstināšana ar moderno mākslu un kultūru, kā arī lielākas auditorijas nodrošināšana

Kultūras daudzveidīguma apzināšanās sekmēšana un uzlabots starpkultūru dialogs

Stiprināta individuālu pilsoņu kultūras identitāte Dokumentēta kultūras vēsture

Programmas joma: Kultūras un mākslas daudzveidības veicināšana Eiropas kultūras mantojuma ietvarosMērķis: Uzlabots kultūru dialogs, kā arī stiprināta Eiropas identitāte kultūru daudzveidības izpratnes ietvaros

Laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšana ar mērķi paplašināt auditoriju

Informētība par veicināto kultūru daudzveidību un starpkultūru dialogu Stiprināta atsevišķu pilsoņu kultūras identitāte Dokumentēta kultūras vēsture

Piemērojams visiem prioritātes sektoriem


Akadēmiskā pētniecība

Programmas joma: Pētniecība prioritātes sektoru ietvarosMērķis: Uzlabota uz pētniecību balstītu zināšanu attīstīšana Saņēmējvalstīs

Palielināta sadarbība pētniecības jomā starp Saņēmējvalstīm un EEZ EBTA valstīm

Uzlabota pētniecības spēja Saņēmējvalstīs Palielināta līdzekļu piešķiršana pētniecībai Saņēmējvalstīs Palielināta pētniecības rezultātu izmantošana

2.tabula - Attiecināmās programmu jomas Norvēģijas finanšu instrumentam 2009.-2014.gadamPrioritātes sektors

Programmas joma/Mērķis

Paredzētie rezultāti

Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

Programmas joma: Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (OUU)Mērķis: Mazināt klimata izmaiņu radīto ietekmi

CO2 uztverts un uzglabāts drošā veidā Uzlabotas zināšanas un starptautiskā sadarbība OUU jomā

Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā

Programmas joma: Inovācijas “zaļās” ražošanas jomāMērķis: Palielināta “zaļo” uzņēmumu konkurētspēja, ieskaitot esošo nozaru “zaļas” darbības veicināšanu, “zaļās”

Biznesa iespēju realizācija saistībā ar Eiropas ekonomikas “zaļas” darbības nodrošināšanu

Samazināts atkritumu daudzums, kā arī samazinātas emisijas gaisā, ūdenī un zemē

Biežāka videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana Palielināta “zaļo” darba vietu radīšana un “zaļās” uzņēmējdarbības

veicināšana

13


inovācijas un “zaļo” uzņēmējdarbību

Cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšana

Programmas joma: Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanaiMērķis: Sekmēts cienīgs darbs un uzlabota trīspusēja sadarbība starp darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un valsts iestādēm, atbalstot objektīvu un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību

Uzlabotas sociālā dialoga un trīspusēja sadarbības struktūras un prakses Uzlabota izpratne par cienīga darba nodrošināto labumu Uzlabota darba iespēju pieeja, kā arī dalība darba tirgū Palielināta uzmanība darbaspēka mobilitātes sociālajai dimensijai Dzimumu līdztiesības uzlabošana un diskriminācijas novēršana darba

vietā Darba, ģimenes un privātās dzīves līdzsvara uzlabošana Uzlabota darbinieka pielāgošanās spēja un mūžizglītības iespējas

Pētniecība un stipendijas

Programmas joma: Divpusēja sadarbība pētniecības jomāMērķis: Uz pētniecību balstītu zināšanu uzlabošana Saņēmējvalstīs , nodrošinot uzlabotu sadarbību pētniecības jomā starp Norvēģiju un Saņēmējvalstīm

Palielināta sadarbība pētniecības jomā starp Norvēģiju un Saņēmējvalstīm

Uzlabots pētniecības darbs Saņēmējvalstīs un biežāka pētniecības rezultātu izmantošana sadarbības ietvaros starp Norvēģiju un Saņēmējvalstīm

Programmas joma: Divpusējā stipendiju programmaMērķis: Uzlabota cilvēku kapitāla un zināšanu bāze Saņēmējvalstīs

Palielināta augstākās izglītības studentu un mācībspēku mobilitāte Saņēmējvalstīs

Palielināta un uzlabota institūciju sadarbība augstākās izglītības nozarē starp Norvēģiju un Saņēmējvalstīm

Tautas un sociālā attīstība

Programmas joma: Kapacitātes stiprināšana un institūciju sadarbība starp Saņēmējvalstīm un Norvēģijas valsts iestādēm un vietējām, kā arī reģionālām pašvaldībāmMērķis: Iestāžu kapacitātes stiprināšana un cilvēkresursu attīstība valsts iestādēs Saņēmējvalstīs saskaņoto prioritātes sektoru ietvaros, nodrošinot sadarbību un zināšanu nodošanu līdzīgām institūcijām un iestādēm Norvēģijā

Uzlabota un stiprinata sadarbība starp valsts iestādēm, vietējām un reģionālām pašvaldībām Saņēmējvalstīs un līdzīgām institūcijām un iestādēm Norvēģijā

Uzlabota iestāžu rīcībspēja un cilvēkresursu attīstība Saņēmējvalstu valsts iestādēs, kā arī vietējās un reģionālās iestādēs

Valsts iestāžu un vietējo, kā arī reģionālo iestāžu uzlabota kapacitāte un to sniegto pakalpojumu kvalitāte, nodrošinot uzlabotu iestāžu kapacitāti un cilvēkresursu attīstību

Programmas joma: Pārrobežu sadarbība

Ciešāka saziņa un sadarbība starp vietējām un reģionālajām iestādēm un NVO abās ES ārējās robežas pusēs

Vietējās un reģionālās iestādes un NVO uzlabo zināšanas un prasmes pārrobežu sadarbības attīstīšanai

14


Esošo pārrobežu sadarbības šķēršļu mazināšana Lielāka izpratne par kopējām pārrobežu problēmām un iespējām Attīstītas jauni un inovatīvi pārrobežu sadarbības veidi

Programmas joma: Sabiedrības veselības iniciatīvasMērķis: Uzlabota sabiedrības veselība un mazinātas veselības aprūpes pieejamības nevienlīdzība

Samazināta nevienlīdzība starp lietotāju grupām Izstrādāti līdzekļi visiem veselības aprūpes līmeņiem Uzlabota veselības aprūpes pārvaldība Uzlabotas finansēšanas sistēmas Uzlaboti valsts veselības reģistri un veselības informācijas sistēmas,

kā arī datu pārvaldība un izmantošana Uzlabota pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitāte,

ieskaitot reproduktīvo un profilaktisko bērnu veselības aprūpi Uzlabota pieeja veco ļaužu veselības aprūpes pakalpojumiem un to

kvalitāte Novērsta vai samazināta saslimstība ar dzīvesveidu saistītām

slimībām Uzlabota infekciju slimību (ieskaitot HIV/AIDS un tuberkulozi)

ierobežošana un ārstēšana Uzlaboti garīgās veselības aprūpes pakalpojumi Uzlabota pārtikas drošība un palielināta pieeja informācijai par

pārtikas drošību un veselību patērētājiem, valsts iestādēm un nozarei

Programmas joma: Dzimumu līdztiesības principu stiprināšana un darba un privātās dzīves līdzsvara politikas veicināšanaMērķis: Veicināt dzimumu līdztiesību un darba un privātās dzīves līdzsvaru

Dzimumu līdztiesības jautājumu veicināšana, realizējot politikas un prakses

Informētības palielināšana un pētniecības dzimumu līdztiesības jomā veicināšana

Veiksmīgu valsts politiku un labu prakšu dzimumu līdztiesības jomā uzlabošana

Uzlabots darba, privātās un ģimenes dzīves līdzsvars Uzlabots dzimumu līdztiesības līdzsvars uzņēmumu valdēs Samazinātas dzimumatšķirības atalgojumā Izveidoti dzimumu līdztiesības ombudi / iestādes Uzlabota dzimumu līdztiesības organizāciju un tīklu spēja

Programmas joma: Vardarbība mājās un dzimumvardarbībaMērķis: Novērsta un izskausta dzimumvardarbība

Samazināta dzimumvardarbība Samazināta vardarbība mājās Atbalsts cilvēktirdzniecības upuriem

Programmas joma: Šengenas valstu sadarbība un cīņa pret pārrobežu un organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēktirdzniecību un ceļojošas noziedzīgas grupasMērķis: Pilsoņa drošības palielināšana, uzlabojot

Struktūru, sistēmu un tehnisko ierīču izstrāde un uzlabošana, lai uzlabotu Šengenas acquis ieviešanu

Policijas sadarbības stiprināšana Šengenas dalībvalstīs Uzlabota spēja novērst un cīnīties pret pārrobežu un organizēto

noziedzību, ieskaitot cilvēktirdzniecību un ceļojošas noziedzīgas grupas

Uzlabota sadarbība starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, ieskaitot nevalstiskās organizācijas, atbalsta nodrošināšana cilvēktirdzniecības upuriem

15


sadarbības efektivitāti starp Šengenas dalībvalstu tiesībsargājošām iestādēm cīņā pret organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēktirdzniecībuProgrammas joma: Tiesu kapacitātes stiprināšana un sadarbība

Uzlabota pieeja tiesai, ieskaitot neaizsargātas personas (piem., cietušos, nepilngadīgos, minoritātes)

Izstrādāti alternatīvi strīdu risinājumi (atjaunojošs taisnīgums) Uzlabota tiesu sistēmu efektivitāte, ieskaitot sistēmu izstrādi lietu

izskatīšanā Veicināta pārstāvju kompetence tiesu sistēmā

Programmas joma: Korekcijas pakalpojumi, tajā skaitā ar ieslodzījumu nesaistītas sankcijasMērķis: Uzlabota korekcijas pakalpojumu sistēma saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem

Problēmu veiksmīga risināšana attiecībā uz ieslodzījumu vietu iemītnieku skaita palielināšanos un ieslodzījumu vietu pārpildītību

Palielināta ieslodzījumu vietu alternatīvu izmantošana Īpaša uzmanība pievērsta mazāk aizsargātajām grupām ieslodzījumu

vietās Ieslodzījumu vietu ieslodzīto un darbinieku uzlabotas zināšanas

2.7. Horizontālās prioritātes Finanšu instrumentu ietvaros ir trīs aktuālas horizontālās prioritātes: laba pārvaldība, ilgtspējīga attīstība un dzimumu līdztiesība (skatīt 38 B Protokolu un Regulu 1.6.pantu).Plānošanas fāze ir būtiska horizontālo prioritāšu integrēšanā Programmas projektā. Veicot horizontālo prioritāšu novērtēšanu plānošanas fāzē, ir iespējams noteikt problēmas un šķēršļus, kas grauj ilgtspējīgu un kavē finanšu instrumentu galveno mērķu sasniegšanu. Turpmākās sadaļas sniedz norādījumus par to, kā integrēt horizontālās prioritātes Programmas projektā.

2.7.1. Laba pārvaldībaLabai pārvaldībai ir 6 galvenie principi: tā paredz plašu iesaisti un ir ietveroša, saprotama, caurspīdīga, atsaucīgi reaģējoša, efektīva un iedarbīga, kā arī atbilst likumu noteikumiem. Tā nepieļauj korupciju, tās ietvaros tiek ņemti vērā minoritāšu viedokļi un tiek ņemti vērā arī sabiedrībā mazāk aizsargāto grupu viedokļi lēmumu pieņemšanas procesā. Minētos principus var raksturot šādi:

Iesaiste un ietveršana – visu attiecīgo ieinteresēto personu dalība, ieskaitot gan vīriešus, gan sievietes tiešā veidā un (valsts un privātu) iestāžu ietvaros.

Atbildība – kopumā, organizācijām un iestādēm jāuzņemas atbildība pret tiem, kurus ietekmē lēmumi vai darbības.

Caurspīdīgums – lēmumi un realizēšana tiek pieņemti un veikti noteikumiem atbilstošā veidā, informācija ir brīvi un tieši pieejama.

Efektivitāte un iedarbīgums – iestādes un procesi sniedz rezultātus, kas atbilst sabiedrības vajadzībām, tajā pašā laikā efektīvi izmantojot savā rīcībā esošos līdzekļus.

Tiesiskums – godīgs tiesiskais ietvars, kas tiek objektīvi ieviests, ieskaitot cilvēktiesību ievērošanu un nepieļaujot korupciju.

16


Laba pārvaldība ir pamats visu valstu ekonomiskās un sociālās attīstības procesam, un tādēļ tā ir nesaraujami saistīta ar finanšu instrumentu mērķiem. Elements, kas apdraud labu pārvaldību, pēc Donorvalsts(u) ieskatiem ir korupcija. Korupcija un nepareiza vadība kavē izaugsmi un attīstību.Labas pārvaldības principiem ir jāpapildina Noteikumu prasības, ieskaitot neatbilstību novēršanu, kā arī atlases un uzraudzības kārtību un tiem ir jāattiecas gan uz Programmu, gan projekta līmeni. Instrumentu ieviešanai jābūt caurspīdīgai un atklātai visās programmas fāzēs un projektu ciklos un pastāv absolūta prasība, lai projekti nebūtu pretrunā ar labas pārvaldības principiem. Donorvalsts(is) stingri ievēro nulles tolerances politiku attiecībā uz korupciju. Programmas līmenis: Programmas apsaimniekotājs nodrošina, lai labas pārvaldības principiem sekotu vadības izveides noteikšana, kas ietver noteiktas kārtības izveidi un uzturēšanu korupcijas un nepareizas vadības gadījumu novēršanai, noteikšanai un risināšanai, kā arī ātru un profesionālu reaģēšanu uz neatbilstībām, nepareizu vadību un korupciju. Projekta līmenis: Programmas apsaimniekotājs nosaka kārtību, kādā labas pārvaldības principi tiek ievēroti projekta līmenī.

2.7.2. Ilgtspējīga attīstībaIlgtspējīga attīstība ir ilgtermiņa ilgtspējas vīzijas ietvars, kurā ekonomiskā attīstība, sociālā kohēzija un vides aizsardzība iet roku rokā un savstarpēji papildina viena otru. Termins “ilgtspējīga attīstība” ir definēts kā “...attīstība, kas atbilst pašreizējām vajadzībām, ieskaitot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības.”Ilgtspējīga attīstība ir vērsta uz sabiedrības ilgtermiņa vīzijas nodrošināšanu. Pasākumiem, kuri jāveic esošo vajadzību nodrošināšanai joprojām var būt īstermiņa mērķi, bet papildus tiem jāietver ilgtermiņa perspektīva. Ilgtspējīga attīstība ir integrēts jēdziens, kura ietvaros visas cilvēku darbības tiek veiktas vietējā līmenī; un:

vērsta uz esošo un nākošo paaudžu dzīves kvalitātes uzlabošanu, tajā pašā laikā uzturot zemes spējuatbalstīt dzīvību visā tās daudzveidībā.

ir balstīta uz demokrātiju, tiesiskumu un fundamentālo tiesību ievērošanu, ieskaitot brīvību, vienlīdzīgas iespējas un kultūras daudzveidību.

veicina nodarbinātības augsta līmeņa nodrošināšanu, kas balstās uz izglītību, inovācijām, sociālo un teritoriālo kohēziju, cilvēka veselības un vides aizsardzību.

Ar vidi saistīti apsvērumi Visām Programmām jāatspoguļo ar vidi saistīti apsvērumi, ne tikai tam Programmām, kas ir īpaši vērstas uz apsvērumiem, kuri saistīti ar vidi. Kā piemēru var minēt infrastruktūras projektus, celtniecības darbību, kā arī saimniecisko darbību dažādās nozarēs. Galvenais jautājums ir sistemātiska Programmu ietekmes uz apkārtējo vidi izvērtēšana, to daudzuma noteikšana un pasākumu integrēšana jebkuras negatīvas ietekmes uz vidi ierobežošanai Programmas izpildes rezultātā. Plānošanas fāze ir būtiska, ja runa ir par apsvērumiem, kuri saistīti ar vidi, jo galvenos lēmumus attiecībā uz Programmas projektu var būt sarežģīti saskaņot turpmākās fāzēs. Uzņemoties ar vidi saistīti apsvērumu veikšanu plānošanas fāzē, ir iespējams noteikt un novērst jebkuru nelabvēlīgu tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, kā arī uzlabot vides apstākļus. Jāapsver vismaz šādi galvenie jautājumi, uzņemoties ar vidi saistīti apsvērumu veikšanu. Vai Programmas ietvaros paredzēts:

izmantot dabas resursus tādā veidā, kas pārsniedz šo resursu izmantošanu vai iespējamo izmantošanu jebkuram citam mērķim?.

atkritumu un bīstamos atkritumu rašanos, vai tas tiek novērsts un vai atkritumi tiek pārstrādāti/izmantoti atkārtoti?

veikt Programmā paredzētās darbības noteiktā vietā, un, iespējams, ietekmēt jebkuras ekonomiski jutīgas zonas, piemēram, Nacionālos parkus un citas aizsargājamās teritorijas, nozīmīgus

17


arheoloģiskos un kultūras objektus, mazāk aizsargātas ekosistēmas, kas nodrošina svarīgus ekosistēmas pakalpojumus vai sugas, kurām draud izmiršana?

radīt augsnes, ūdens vai gaisa piesārņojumu, ieskaitot klimata izmaiņas, un, vai iespējamā tiešā vai netiešā ietekme būs maznozīmīga vai ļoti nozīmīga, un, vai to iespējams vienkārši mazināt?

izstrādāt politikas iniciatīvas, kas var ietekmēt vidi, piemēram, izmaiņas lauksaimniecības, ūdens, eneģijas un transporta politikās?

ietver negadījumu risku, kas paredz arī iespējamu ietekmi uz apkārtējo vidi (naftas noplūšanu, ķīmisko vielu noplūšanu, u.c.)? Kā risks tiek samazināts?

radīt darba veselības un drošības riskus?Valsts un privāto projektu ietvaros, kuri paredz nozīmīgu ietekmi uz apkārtējo vidi tiek veikts Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) saskaņā ar IVN Direktīvu (Direktīvu 85/337/EEK ko groza Direktīva 97/11/EK un 2003/35/EK). Programmas apsaimniekotājam ir jānorāda, kā tiks ievērotas IVN prasības. Programmas apsaimniekotājam ir jāprecizē, kas tiks veikts, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un riskus, īpaši enerģijas patēriņu (piem. saistībā ar transportēšanu, enerģijas izmantošanu ēkās, u.c.) un atkritumu radīšanu (ieskaitot notekūdeņus). Kad vien iespējams tiek doti pamatrādītāji un mērķlielumi.Projekta līmenis: Programmas apsaimniekotājs nosaka vides ilgtspējīgas uzturēšanas kārtību projekta līmenī.

Ekonomiskie apsvērumiVisām Programmām jāietver ekonomiski ilgtspējīgi attīstības apsvērumi. Programmas sistemātiski jānovērtē plānošanas fāzē, ņemot vērā to pozitīvo ilgtspējīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī jāveic pasākumi, lai samazinātu jebkuru negatīvu ietekmi Programmas izpildes rezultātā. Novērtējot šādu ietekmi Programmas līmenī, tiek apsvērtas šādas jomas:

ietekme, ņemot vērā ekonomisko attīstību valsts / reģiona / vietējos līmeņos; ietekme uz darba vietu radīšanu; ietekme uz uzņēmējdarbību; spēja radīt labvēlīgu vidi pamatpakalpojumu attīstībai un sniegšanai; Programmas izmaksas un ieguvumi; kāpēc nepieciešamie līdzekļi ir pamatoti, attiecībā uz rezultātiem (rentabilitāte), ieskaitot izmaksu

novērtējumu saistībā ar alternatīvām pieejām; un nepieciešamības gadījumā, pakāpe, kādā tiek sagatavota valdība attiecīgajā līmenī (vai citas

finansējuma iestādes), lai turpinātu Programmas izpildes līdzekļu finansēšanu pēc tam, kad ir beidzies finanšu instrumentu nodrošinātais atbalsts.

Projekta līmenis: Programmas apsaimniekotājs nosaka kārtību, lai ilgtspējīgas attīstības principi no ekonomiskās perspektīvas tiktu pielietoti projekta līmenī.

Sociālie apsvērumiVisām Programmām jāietver sociāli ilgtspējīgi attīstības apsvērumi. Programmu sociālajās dimensijas ir sistemātiski jānovērtē plānošanas fāzē, ņemot vērā to ietekmi uz sociāli ilgtspējīgu attīstību, kā arī jāintegrē pasākumi, lai ierobežotu jebkuru negatīvo ietekmi Programmas izpildes rezultātā. Ilgtspējīgas attīstības novērtējums – sociālajiem apsvērumiem jāatspoguļo Programmas ietekme, ņemot vērā:

sociālā kapitāla veidošanu; nodrošināšanu, lai tiktu ievērotas dažādu grupu prioritātes un vajadzības, ņemot vērā dzimumu,

darbnespēju, etnisko izcelsmi, vecumu, seksuālo orientāciju un reliģisko piederību, veicinot līdztiesību un antidiskrimināciju;

dalību cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, ieskaitot bērnu sociālo atstumtību; galveno sabiedrības veselības apdraudējumu ierobežošanu;

18


pieejas darba iespējām, mājokļa iegādes iespējām, mobilitātei un veselības aprūpei veicināšanu; un

pieejas izglītībai un prasmju attīstībai veicināšanu.Projekta līmenis: Programmas apsaimniekotājs nosaka kārtību, kāda tiek nodrošināts, lai ilgtspējīgas attīstības principi no sociālās perspektīvas tiktu pielietoti projekta līmenī.

2.7.3. Dzimumu līdztiesībaVīriešiem un sievietēm ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām un iespējām visās sabiedrības un ekonomikas jomās, ja jānodrošina ilgtspējīga attīstība. Visu Programmu ietvaros jāveic dzimumu politikas ietekmes novērtēšana saskaņā ar finanšu instrumentiem. Dzimumu politikas ietekmes novērtēšana ietver dzimumu lomu katrā politikas un aktivitāšu posmā ar mērķi novērst dzimumu diskrimināciju un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Lai gan dažu Programmu saturs var būt neitrāls attiecībā uz dzimumiem, praksē tām var būt ļoti atšķirīga ietekme uz sievietēm un vīriešiem, kas tādējādi veicina esošās neatbilstības. Tādēļ ir svarīgi neveikt vispārīgus pieņēmumus, izstrādājot Programmas, piem., ka sievietes automātiski gūtu noteiktu labumu no Programmas ietvaros plānotajiem pasākumiem, vai, ka plānotie pasākumi sniegtu vienlīdzīgu labumu gan vīriešiem, gan sievietēm. Lai atrisinātu šādas problēmas, Programmām jebkuru prioritāšu ietvaros ir jāietver dzimumu līdztiesības jautājums.

PIEMĒRSProgrammas, kuru mērķis ir novērst vai samazināt ar dzīvesveidu saistītās slimības var būt neitrālas attiecībā uz dzimumu. Tomēr dzimumu politikas ietekmes novērtēšana atklās, ka vīriešiem un sievietēm pastāv atšķirīgas problēmas, ja runa ir par noteiktām ar dzīvesveidu saistītām slimībām. Kā piemēru var minēt sieviešu lielāku bioloģisko uzņēmību pret HIV izplatību salīdzinājumā ar vīriešiem. Atšķirīgu dzimumu jautājums kļūst aktuāls arī tad, ja runa ir par pieeju veselības aprūpes informācijai un pakalpojumiem. Savukārt pētniecības jomā dzimumu politikas ietekmes novērtēšanas ietvaros tiks konstatēts, ka sievietes zinātnē un tehnoloģijās ir mazāk pārstāvētas un pastāv nepieciešamība veicināt sieviešu dalību plānotajos pētniecības pasākumos.

Turpmāk minētie jautājumi var palīdzēt noteikt sieviešu un vīriešu īpašās vajadzības, kuras paredzētas katrā Programmā:Pārstāvība un dalība: vai Programmas mērķa grupā ir atšķirīga sieviešu un vīriešu daļa? Kāds ir to raksturojums?Pieeja līdzekļiem: Kā ir sadalīti līdzekļi vīriešiem un sievietēm Jūsu mērķa grupā (attiecībā uz laiku, informāciju, naudu un ekonomisko varenību, izglītību un apmācību, darbu un karjeru, IT un sakariem, sociālajiem pakalpojumiem, mobilitāti)? Tiesības, normas un vērtības: Vai pastāv pieņēmumi par to, ko vīrieši un sievietes dara attiecīgajā jomā? Kā tas ietekmē dzimumu lomas un darba dalīšanu atkarībā no dzimuma?Pēc šo īpašo vajadzību noteikšanas ir jāpievēršas turpmāk minētajām metodēm, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā dzimumu līdztiesība visās Programmas ieviešanas fāzēs:

Kā Programmas ietvaros ir ņemtas vērā katram dzimumam nepieciešamās vajadzības un kā raksturoti dzimumspecifiski nosacījumi?

Kā Programma atbilst valsts politikām un prioritātēm, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību? Kā Programma nodrošina atšķirīgu dzimumu pamatdatus un rādītājus? Vai Programmas ietver noteiktus budžeta piešķīrumus un līdzekļus pasākumiem, kas paredzēti

sieviešu/vīriešu vai dzimumu līdztiesības veicināšanai?

19


Kā Programma veicina vienlīdzīgu dalību tās vadības ietvaros?Projekta līmenis: Programmas apsaimniekotājs nosaka kārtību, kāda tiek nodrošināts, lai tiktu piemēroti sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principi projekta līmenī.

2.8. RādītājiRādītāji tiek lietoti kā instruments, lai pārbaudītu vai Programma nodrošina paredzēto mērķu un rezultātu sasniegšanu, vai nē. Rādītāju noteikšana palīdz izveidot Programmas uzraudzības un pārskatu sniegšanas sistēmas pamatu. Rādītāji tiek formulēti kā atbilde uz jautājumu: “Kā mēs zinām, ka tas kas tika plānots patiesībā notiek vai ir noticis? Kā mēs pārbaudām notikumu gaitu?”Rādītājiem jābūt objektīvi pārbaudāmiem, t.i., kad dažādas personas tā paša pasākumu procesa ietvaros neatkarīgi viens no otra iegūst tādus pašus rezultātus. Tas ir vienkāršāk izdarāms, veicot kvantitatīvus pasākumus nekā gadījumā, ja tiek mēģināts noteikt kvantitatīvās izmaiņas. Rādītāji tiek noteikti, izstrādājot Programmas iesniegumu. Donorvalsts(is) var uzskatīt par nepieciešamu pieprasīt Programmas apsaimniekotājam iekļaut papildu rādītājus pēc kopējā Programmas portfolio izveides. Tad Programmas apsaimniekotājam jāievēro izmaiņu veikšanas kārtība, kas noteikta Regulu 5.8.pantā. Rādītājiem jābūt savstarpēji neatkarīgiem, kur katrs attiecas vai nu uz paredzamo rezultātu, vai Programmas izpildes līdzekļiem. Piemēram, rādītājiem izpildes līdzekļu līmenī nav jābūt pasākumu kopsavilkumam, kas veikti izpildes ietvaros, bet tiem ir jāraksturo pasākumu izpildes konsekvenci. Galvenais princips būtu minimālā informācijas daudzuma savākšana, kas nepieciešama Programmas apsaimniekotājiem, lai noteiktu, vai tiek/ ir sasniegti rezultāti un izmantoti līdzekļi. Jāpiebilst, ka rādītāji ir tikai viens no daudziem instrumentiem, kurus būtu jāizmanto Programmas apsaimniekotājam, lai uzraudzītu un pārbaudītu iegūtos rezultātus. Pārskatu vērtēšana un to izstrāde var būt otrs šāds līdzeklis (skatīt šīs Rokasgrāmatas 7.nodaļu par Uzraudzību).

2.8.1. RādītājiRādītāju standartizēts saraksts [saite] sastāv no kvantitatīviem rādītājiem. Tomēr, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par rezultātu vai izmantoto līdzekli, var būt nepieciešams pievienot dažus kvalitatīvākus rādītājus. Daudzi kvalitatīvie dati ir subjektīvāki nekā kvantitatīvie dati. Kvantitatīvos pētījumus var veikt vairākiem cilvēkiem īsākā laikā (plašumā), kvalitatīvām intervijām savukārt nepieciešama plašāka informācija no mazāka personu loka (dziļums). Kvantitatīvo datu vākšana bieži vien ir vienkāršāka un tāpēc lētāka nekā kvalitatīvā. Tomēr, vienmēr nav iespējams vākt kvantitatīvo informāciju, jo ir jāizmanto arī kvalitatīvā pieeja.

2.8.2. Bāzes vērtības un mērķa vērtībasBāzes vērtības attiecas uz sākotnējo vērtību, uz kuru tiek vēlāk attiecināts rādītājs. Bāzes vērtību nolūks ir novērtēt situāciju pirms attīstības intervences, salīdzinājumā ar ko ir iespējams novērtēt progresu. Parasti sākotnējais solis mērķu uzstādīšanā ir noteikt pamatvērtību. Progresu nevar noteikt, ja nav noteiktas bāzes vērtības.

2.8.3. Pārbaudes avotsRādītājiem jābūt nosakāmiem konsekventā veidā un par pieņemamu cenu. Pārbaudes avotu ir jāapsver un jānosaka tajā pašā laikā, kad tiek noteikti rādītāji. Tas palīdzēs noteikt, vai rādītājus ir reāli iespējams noteikt, ņemot vērā paredzēto laiku, naudu un ieguldīto darbu.

Kā vajadzētu vākt informāciju (piem. no administratīviem ierakstiem, īpašiem pētījumiem, izlases veida apsekojumiem, novērojumiem, u.c.) un/vai pieejamiem dokumentētiem avotiem (piem. progresa ziņojumiem, projekta atskaitēm, oficiālo statistiku, u.c.)?

20


Kam būtu jāvāc/jānodrošina informācija (piem. attiecīgās jomas darbiniekiem, pētniecības darba grupām, rajona veselības aprūpes iestādei, projekta vadības grupai)?

Kad un cik regulāri to būtu jānodrošina (piem., katru mēnesi, katru ceturksni, katru gadu, u.c.)?

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, jānovērš paralēlās informācijas sistēmu radīšana un jāsamazina papildu izmaksas. Nepieciešamo informāciju parasti ir jāvāc, izmantojot esošās sistēmas, vai vismaz veicot esošo sistēmu uzlabojumus. Galvenais uzdevums ir uzlabot esošās sistēmas un avotus (ja tas ir iespējams un ir atbilstoši) pirms jaunu sistēmu un avotu izveides.

21


3. PROGRAMMAS IESNIEGUMA AIZPILDĪŠANA

3.1. KopsavilkumsŠajā sadaļā tiek sniegts Programmas iesnieguma kopsavilkums. Nodrošināt, lai šeit sniegtā informācija tiek iekopēta arī Statistikas pielikumā.

3.2. PamatinformācijaTiek sniegta pamatinformācija par Programmu, lai programmu varētu atpazīt. Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā. Programmas nosaukums;

Programmas joma (atsauce uz SM);

Programmas apsaimniekotāja nosaukums;

Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir).

3.3. Programmas svarīgumsAprakstīt, kā plānotā Programma atbilst: vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem;

attiecīgās programmas kopējam mērķim,

tiesību aktiem un valsts prioritātēm.

3.4. Programmas motivācija un pamatojums

3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīzeDefinēt un aprakstīt izaicinājumus un nepieciešamības Saņēmējvalstī saistībā ar Programmas jomu, tostarp aprakstīt ietekmi uz tiešo mērķa grupu / Programmas mērķa iestādi. Uzskaitīt reālos avotus.Aprakstīt, kam trūkst finansējums, esošo papildu finansējumu un iepriekšējo pieredzi ar finansējumu.

3.4.2. Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes Aprakstīt dažādus Saņēmējvalsts valsts pārvaldes un/vai reģionālo un vietējo iestāžu un/vai privātā sektora un/vai nevalstiskās sektora aspektus saistībā ar šo Programmu.

3.4.3. Ar programmas jomu saistītie likumi un noteikumiUzskaitīt ES un valsts likumus un noteikumus, kas attiecas uz Programmas jomu, un aprakstīt to, kā Programma atbilst šiem likumiem un noteikumiem.

3.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumiAprakstīt, kā likumi un noteikumi valsts atbalsta jomā ir attiecināmi uz Programmu un kā tiek risināti šādi jautājumi (piemēram, valsts atbalsta shēmas, grupu atbrīvojumi, paziņojumi, vadlīniju izmantošana). Norādīt nepieciešamās atsauces. Aprakstīt, kā Programmai ir piemērojami likumi un noteikumi publisko iepirkumu jomā un kā tiek risināti šādi jautājumi.

22


3.4.5. Programmas stratēģijas pamatojumsAprakstīt Programmas stratēģiju, tostarp stratēģijas izvēles iemeslus un to, kā stratēģija palīdzēs sasniegt noteiktos rezultātus.

3.5 Programmas mērķi un indikatori Programmas un projektu definīcijās lūdzam atsaukties uz Regulas 1.5.pantu.Atsaukties uz PAR otro sadaļu mērķa, plānoto rezultātu, iznākumi un indikatoru definīcijām. Mērķis, plānotais(ie) rezultāts(i), iznākumi un indikatori ir pamatelementi Programmas prioritāšu noteikšanā. Šī iemesla dēļ, kad notiks projektu konkurss (atsauce uz PAR 3.14.3.sadaļu), noteiktajam mērķim, rezultātam(iem), iznākumiem un indikatoriem būs izšķiroša nozīme Programmas apsaimniekotāja projektu iesniegumu izvēlē.

3.5.1. Programmas mērķis (plānotā ietekme) Norādīt Programmas jomu:Norādīt Programmas mērķi:Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu iekopētā arī šeit.

3.5.2. Plānotais programmas rezultātsAprakstīt, kāpēc un kā noteiktie indikatori tika izvēlēti katram rezultātam.Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

3.5.3. Programmas iznākumiDefinēt vismaz 2 Programmas iznākumus ar pievienotiem indikatoriem katram plānotajam rezultātam. Aprakstīt, kāpēc un, kā noteiktie iznākumi tika izvēlēti katram rezultātam un, kā un, kāpēc iznākuma indikatori tika izvēlēti katram iznākumam.Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

3.6. Programmas mērķa grupas Norādīt katra rezultāta mērķa grupas un aprakstīt, kā tiek sniegtas konsultācijas mērķa grupām plānošanas un īstenošanas laikā.Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu iekopētā arī šeit.

3.7. Riski un neskaidrībasIdentificēt un novērtēt attiecīgos riska faktorus, kas var ietekmēt Programmas plānotā(o) rezultāta(u) sasniegšanu. Minēt katru riska faktoru, analizēt attiecīgo risku un riska seku mazināšanas plānu.

3.8. Divpusējas attiecībasAprakstīt, kā tiks veicinātas divpusējās attiecības starp Saņēmējvalstīm un Donorvalstīm.

3.8.1. Donoru programmas partneriAprakstīt donoru programmas partneru saistību ar Programmu un iesaistīšanos Programmas iesnieguma sagatavošanā. Aprakstīt iepriekšējo sadarbību starp Programmas apsaimniekotāju un donoru programmas partneri (ja tāda ir bijusi).

3.8.2. Donoru partnerības projektiAprakstīt, kā ir plānots noteikt potenciālos partnerus, to lomu un saistību ar Programmas projektiem.

23


Aprakstīt un pamatot, kādi pasākumi bilaterālā fonda ietvaros tiks attiecināti uz fondu. Aprakstīt attiecību starp abiem pasākumiem.Aprakstīt plānotos operatīvos un informatīvos pasākumus (piemēram, kārtību atlase, granta likme, maksimālais granta apjoms, informējošais darbs, padomi par publiskajiem iepirkumiem un valsts atbalstu u. c.). Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu iekopētā arī šeit.

3.8.3. Donorvalstu kandidāti Aprakstīt un pamatot ierobežojumus, kas tiks piemēroti donorvalstu kandidātu tiesībām tikt izvēlētiem.

3.9. Iepriekš noteikti projektiInformācija par iepriekš noteiktiem projektiem tiek iekļauta Programmas iesnieguma Pielikumā. Identificēt un aprakstīt plānotos iepriekš noteiktos projektus un to, kā tie atbilst attiecīgajam Programmas rezultātam.

3.10. Mazās grantu shēmasPamatot mazo grantu shēmu mērķi, tostarp mērķa grupu un tās ieguldījumu Programmā kopumā.Sniegt tehnisku informāciju par mazajām grantu shēmām.Pamatot un aprakstīt situācijas, kad mazās grantu shēmas tiek piešķirtas ārējam apsaimniekotājam. Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

3.11. Horizontālās prioritātes

3.11.1. Laba pārvaldībaAprakstīt konkrētus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka Programmas plānošanā un īstenošanā, kā arī Programmas ietvaros atbalstītajos projektos tiktu ievērots labas pārvaldības princips.

3.11.2. Vides apsvērumiNovērtēt, vai Programma, kā arī Programmas ietvaros atbalstītie projekti pozitīvi vai negatīvi ietekmē vidi. Aprakstīt konkrētus pasākumus, kas ir/tiks veikti, lai nodrošinātu, ka videi netiek nodarīts kaitējums, un kā tas tiek pārbaudīts.

3.11.3. Ekonomiskā ilgtspējaAprakstīt, kā tiks nodrošināta projektu ekonomiskā ilgtspēja.

3.11.4. Sociālā ilgtspējaAprakstīt, kā tiks nodrošināta projektu sociālā ilgtspēja.

3.11.5. Dzimumu līdztiesībaAprakstīt konkrētus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka Programmas plānošanā un īstenošanā, kā arī Programmas ietvaros atbalstītajos projektos tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips. Aprakstīt Programmas pozitīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesību.

24


3.12. Programmas apsaimniekotāja veikta projekta uzraudzībaPamatot izvēlēto Programmas projektu uzraudzības metodoloģiju saskaņā ar Regulas 4.7.1.panta „f” apakšpunktu un principiem, kas noteikti PAR piektajā sadaļā.Pievienot kā Pielikumu Programmas iesniegumam uzraudzības plānu pirmajam Programmas darbības gadam.

3.13. Informācija un publicitātePievienot kā Pielikumu Programmas iesniegumam Komunikācijas plānu, kura veidlapa ir pieejama Komunikācijas rokasgrāmatā, saskaņā ar Regulas 4.7.2.pantu un Informācijas un Publicitātes prasībām.

3.14. Vadība

3.14.1. Vadības struktūraProgrammas apsaimniekotājs sniedz informāciju par to, kā programma tiks vadīta. Pievienot Programmas iesniegumam kā Pielikumu vienu vai vairākus grafikus, lai attēlotu vadības struktūru. Programmas apsaimniekotājs Pielikumā pievieno kvalificētu galveno darbinieku sarakstu ar aktuāliem CV.Ja ir iesaistīti Programmas partneri, aprakstīt viņu lomu, sniegto pievienoto vērtību, lomu sadalījumu un attiecīgos pienākumus. Aprakstīt Sadarbības komitejas darbību, ja tāda ir izveidota, un ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

3.14.2. Laika grafiksIesniegt laika grafiku un pievienot visu svarīgāko notikumu ar Programmas īstenošanu saistīto pasākumu paskaidrojumus.Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

3.14.3. KonkursiSniegt informāciju par plānoto konkursu skaitu un laikiem, kā arī indikatīvo katra konkursa summu. Aprakstīt un pamatot katra konkursa minimālo un maksimālo granta summu, kā arī granta likmi.Aprakstīt publiskos pasākumus un pamatot paredzētos ierobežojumus.Aprakstīt piemērotos pretendentus un pamatot kandidātu un/vai projekta partneru piemērotības ierobežojumus. Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

3.14.4. Projektu atlaseSniegt projektu atlases struktūras, procesu un kārtību pārskatu.

3.14.5. Finanšu vadībaAprakstīt Programmas finanšu vadību, attiecībā uz to, kā tiek radīts ekonomiskais labums, kā tiek uzturēti atsevišķi bankas konti, kādi ir noteikumi par ieguldījumu natūrā attiecināmību, kārtību, kādā tiek veikti maksājumi projektu īstenotājiem, un maksājuma pieprasījuma pārbaudes kārtību.

25


3.14.6. Izmaiņas projektosAprakstīt kārtību, kas saistīta ar izmaiņām projektā.

3.15. Budžets

3.15.1. Budžeta pozīcijas

3.15.2. Avansa maksājums

3.16. Nepieciešamo Programmas iesnieguma pielikumu pārskatsI. Saīsinājumu saraksts

II. Informācija par iepriekš noteiktajiem projektiem (ja tādi ir)III. Uzraudzības plānsIV. Komunikācijas plānsV. Vadības struktūras grafiks

VI. Galveno darbinieku CV VII. Kartes un attēli

26


4.FINANŠU PĀRSKATU SNIEGŠANAMaksājumi Programmām tiek veikti avansa maksājumu, starpposma maksājumu un noslēguma bilances maksājumu veidā. Programmas iesniegums ietver avansa maksājuma pieprasījumu, sīkāku informāciju skatīt šīs Rokasgrāmatas 3.15.2.nodaļā. Starpposma maksājumi un noslēguma bilances maksājumi tiek veikti saskaņā ar Noteikumu 8.3. un 8.4.pantiem. Finanšu plūsmas pamatprincips ir avansa iemaksu veikšana Programmas apsaimniekotājiem īstenošanas perioda laikā, lai segtu aprēķinātos turpmākos izdevumus un tajā pašā laikā ziņošana par iepriekš saņemto līdzekļu izlietošanu, lai segtu faktiski radušos Programmas apsaimniekotāju izdevumus.

4.1. Starpposma maksājumiStarpposma maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz Starpposma finanšu pārskatiem, kurus iesniedz Programmas apsaimniekotājs, apliecina Sertificējošā iestāde un apstiprina FIK. Pārskata standarta formāts ir iekļauts Noteikumu 11.pielikumā. Katrs pārskats tiek pielāgots noteiktai Programmai, t.i., pārskats ietver noteiktu informāciju, piemēram, Programmas apsaimniekotāja kontaktinformāciju, iepriekš iesniegto pārskatu finanšu informāciju, aktuālo valūtas kursu, u.c.Uz tīmekli balstītais interfeiss ļauj Programmas apsaimniekotājiem iesniegt Starpposma finanšu pārskatus, kā arī ļauj Sertificējošām iestādēm apliecināt pārskatus. Interfeiss nodrošina visus nepieciešamos skaidrojumus un vadlīnijas Programmas apsaimniekotājiem visos pārskata izstrādes un iesniegšanas posmos. Pārskati tiek iesniegti iepriekš noteiktā biežumā, kas ietver trīs pārskata periodus katrā kalendārajā gadā:

(a) 1.janvāris – 30.aprīlis, kur iesniegšanas gala termiņš FIB ir 15.jūlijs;(b) 1.maijs – 31.augusts, kur iesniegšanas gala termiņš FIB ir 15.novembbris; un(c) 1.septembris – 31.decembris, kur iesniegšanas gala termiņš FIB ir nākošā gada 15.marts.

Starpposma finanšu pārskata mērķis ir divējāds. Pirmkārt, Programmas apsaimniekotājs nodrošina faktisko izdevumu pārskatu, kas radušies pārskata periodā pirms pārskata iesniegšanas datuma (t.i. ja iesniegšanas gala termiņš ir 15.jūlijs, pārskatam jāietver periods no 1.janvāra līdz 30.aprīlim). Programmas apsaimniekotājs iesniedz atsevišķus pārskatus par attiecināmiem un neattiecināmiem izdevumiem. Visas summas šajā sadaļā ir noteiktas vietējā valūtā un tiek automātiski pārveidotas eiro valūtā pēc attiecīgā valūtas kursa. Otrkārt, Programmas apsaimniekotājs nodrošina ierosināto attiecināmo izdevumu pārskatu par pārskata periodu uzreiz pēc pārskata iesniegšanas datuma (t.i. ja iesniegšanas gala termiņš ir 15.jūlijs, ierosinātajiem izdevumiem jāietver periods no 1.septembra līdz 30.decembrim). Visas summas šajā sadaļā ir noteiktas eiro valūtā. FIK izmaksā granta daļu no ierosinātajiem izdevumiem, ja vien Programmas apsaimniekotāja ierosinātie izdevumi netiek uzskatīti par nepamatotiem. Apstiprinot prasību tiek ņemta vērā jebkura iepriekš izmaksāto, bet neizlietoto līdzekļu summa. Lai maksājums tiktu apstiprināts, jāizpilda jebkuri nosacījumi, kas paredzēti Noteikumos un Programmas līgumā. Pārskati par faktiskajiem izdevumiem, kā arī ierosinātajiem izdevumiem iedalās budžeta pozīcijās tā, ka noteikts Programmas iesniegumā un apstiprināts Programmai. Atbilstošas budžeta pozīcijas katrai Programmai tiks norādītas Starpposma finanšu pārskatā. Sīkāku informāciju par budžeta pozīcijām skatīt šīs Rokasgrāmatas 3.15.1.nodaļā.

27


Programmas apsaimniekotājs spēs pieprasīt radušās izmaksas saistībā ar Programmu sagatavošanu pirmajā Starpposma finanšu pārskatā.

4.2. Noslēguma bilanceGalīgā bilance tiek izmaksāta, balstoties uz galīgās bilances aprēķinu Noslēguma programmas pārskata Finanšu pielikumā, ko apliecina Sertificējošā iestāde un apstiprina FIK. Pārskata standarta formāts ir iekļauts šīs Rokasgrāmatas 2.pielikumā. Līdzīgi kā Starpposma finanšu pārskats, arī šis pārskats tiks pielāgots īpašai Programmai un pārskatu iesniegs Programmas apsaimniekotājs un to apliecinās Sertificējošā iestāde ar uz tīklu balstīta interfeisa palīdzību. Aprēķinot galīgo bilanci, no vienas puses tiek ņemti vērā visi attiecināmie izdevumi, kurus Programmas apsaimniekotājs iekļāvis pārskatā, savukārt no otras puses visi iepriekšējie maksājumi, kas veikti Programmas ietvaros un jebkuri iespējamie atvilkumi, piemēram uzkrātie procenti, kuri vēl nav atmaksāti vai jebkuri līdzekļi, kurus atmaksā Projekta ieviesēji, un, kuru atmaksu Programmas apsaimniekotājs vēl nav veicis FIK.Vairumos gadījumu noslēguma bilance būs summa, kura no FIK ir maksājama Programmas apsaimniekotājam, tomēr izņēmuma gadījumos tā var būt summa, kuru Programmas apsaimniekotājs maksā FIK. Iepriekšēja pārskata periodā radušos faktisko izdevumu pārskats arī tiks iekļauts Galīgā programmas pārskata Finanšu pielikumā. Šajā sadaļā tiek ievērots Starpposma finanšu pārskata tās pašas sadaļas standarta formāts.

28


5. IKGADĒJAIS PROGRAMMAS PĀRSKATS PAR IZPILDI UN NOSLĒGUMA PĀRSKATSProgrammas apsaimniekotājs sagatavo Ikgadējo programmas pārskatu, kā arī sniedz pārskatu par Programmas izpildi, tieši norādot Programmas iesniegumā iekļaujamo informāciju un Programmas līguma prasības. Pārskatā iekļautajai informācijai ir jāaprobežojas ar pārskata periodu (iepriekšējie 12 mēneši), neatkārtojot informāciju, kas iepriekš jau ir bijusi iekļauta pārskatā. Pārskati tiek iesniegti saskaņā ar SM un Regulu norādījumiem (skatīt 5.10.pantu).Noslēguma pārskats tiek balstīts uz Programmas mērķu, paredzētā(o) rezultāta(u) un iznākumu(iem). Tiek iekļauti tikai galvenie Programmas izpildes elementi. Noslēguma pārskata gadījumā pārskata periods ir tāds pats kā visas Programmas periods (skatīt Regulas 5.11.pantu).Pārskata galvenā daļa nedrīkst būt garāka par 20 lappusēm, izņemot jebkurus pielikumus. Pārskatam ir jāietver zemāk minētās sadaļas.

5.1. KopsavilkumsŠai sadaļai jāietver īss pārskata galveno iegūto datu un jautājumu kopsavilkums.

5.2. Programmas jomas īpašas izmaiņasAttiecībā uz informāciju, kas nodrošināta Programmas iesniegumā (īpaši 3.3.nodaļu), ir jānorāda svarīgi veiktie pasākumi Programmas jomā, ņemot vērā arī politikas, finanšu vai administratīvās izmaiņas.

5.3. Ziņošana par Programmas iznākumiemJānodrošina kopsavilkums un jāveic analīze par to, kā izvēlētie projekti ir veicinājuši vai veicina Programmas katra iznākumu gūšanu, kas ir noteikts Programmas iesniegumā. Jāveic virzības analīze attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, kā arī jāpaskaidro jebkura novirze no plāna. Jāizmanto rādītāji, kas ir noteikti progresa pārbaudei. Ja tiek veikts jebkāds projektu pārskats, tos būtu arī jāizmanto, lai pārbaudītu progresu. Jāizmanto piemēri, lai raksturotu un parādītu progresu. Jāpievērš uzmanība vissvarīgākajiem rezultātiem programmas iznākumu līmenī. Katram iepriekš noteiktā projekta ir jānodrošina kopsavilkums. Kad projektu izpilde ir pabeigta, jānodrošina kopsavilkums par to faktisko ieguldījumu iznākumu mērķu sasniegšanā. Jānodrošina kopsavilkums par neliela apjoma grantu shēmu īstenošanu. Ja tas ir Noslēguma pārskats, tad ir jānodrošina kopsavilkums par grantu shēmas faktisko ieguldījumu Programmas iznākumos.

5.4. Ziņošana par Programmas rezultātiemJāveic analīze par to, kā projektu un Programmas līdzekļi nodrošina Programmas iesniegumā noteikto paredzēto rezultātu gūšanu. Jāizmanto rādītāji, kas ir noteikti progresa pārbaudei. Ja Programma tiek pārskatīta, šī pārskata rezultātus ir jāņem vērā, lai pārbaudītu progresu. Jāpievērš uzmanība vissvarīgākajiem rezultātiem paredzētā rezultāta līmenī. Ja tas ir Noslēguma pārskats, pārskatā ir jāiekļauj sasniegtais rezultāts salīdzinājumā ar paredzēto rezultātu. Jāizmanto pārbaudes vajadzībām noteiktie rādītāji.

29


5.5. Projektu atlaseAtsaucoties uz programmas iesniegumu, ir jāuzskaita pārskata perioda laikā rīkotie atklātie konkursi. Jāiekļauj aicinājuma(u) kopsavilkums un jāraksturo intereses līmenis. Ja tas ir Noslēguma pārskats, atklāto konkursu kopsavilkums ir jānodrošina par visu Programmas periodu.

5.6. Divpusējo attiecību attīstībaJānodrošina kopsavilkums par to, kā tiek veicinātas partnerattiecības starp Saņēmējvalstīm un Donorvalsti(īm) pārskata perioda laikā. Donorvalstu partnerības programmu gadījumā tiek vērtēta sadarbība starp Programmas apsaimniekotāju un programmas donorvalsts partneri. Jānorāda Donorvalstu partnerības projektu skaits un jānorāda, kas ir paveikts, lai veicinātu šādu partnerattiecību izveidi. Jānodrošina īss pārskats par Līdzekļu izlietojumu divpusējām attiecībām Programmas līmenī.

5.7. UzraudzībaAttiecībā uz uzraudzības plānu par tekošo pārskata periodu, jāraksturo veiktie uzraudzības pasākumi un jāsniedz kopsavilkums par iegūtajiem datiem. Jāsastāda uzraudzības plāns nākošajam pārskata periodam saskaņā ar šīs Rokasgrāmatas 7.23.nodaļā ietverto formātu.

5.8. Koriģējumu nepieciešamībaVisa plānošana noteiktā mērā ir balstīta uz pieņēmumiem, un pieņēmumi, kas veikti, sastādot Programmas plānu laika gaitā var mainīties. Tas var radīt nepieciešamību veikt izmaiņas plānā. Ja Programmas apsaimniekotājs ir izmantojis iespēju veikt Programmā izmaiņas saskaņā ar Regulu 5.8.pantu un Programmas līgumu pārskata perioda laikā, izmaiņas tiek raksturotas šajā sadaļā.

5.9. Risku vadībaAttiecībā uz Programmas iesniegumā ietvertajiem riskiem, jāveic analīze par situāciju un jebkurām veiktajām vai plānotajām nelabvēlīgu ietekmi mazinošām darbībām. Ja ir konstatēti jauni riski, tad tie arī tiek izklāstīti šajā sadaļā.

5.10. Informācija un publicitāteAttiecībā uz Programmas iesniegumā ietverto Komunikācijas plānu (skatīt minēto 3.13.nodaļu), jāsniedz pārskata periodā veikto darbību kopsavilkums.

5.11. Horizontālās prioritātesJāraksturo, kādi ir Programmas izpildes rezultāti (pozitīvi vai negatīvi) attiecībā uz trijām horizontālajām prioritātēm (skatīt šīs Rokasgrāmatas 3.11.nodaļu), un kuri pasākumi ir veikti, lai uzlabotu kvalitāti.

5.12. Ziņošana par ilgtspējībuJa tas ir Noslēguma pārskats, jāveic vērtējums par Programmas pozitīvo ietekmi un tās ilgtspējību pēc finansēšanas perioda.

5.13. Ikgadējā programmas pārskata pielikumsUzraudzības plāns, skatīt šīs Rokasgrāmatas 7.3.nodaļu

5.14. Programmas noslēguma pārskata pielikums30


Finanšu pielikums, skatīt šīs Rokasgrāmatas 2.pielikumu

31


6. PROJEKTA LĪMEŅA INFORMĀCIJA6.1. Standartizētās informācijas prasībasStandartizētā informācija, kas ļauj apkopot datus, ir nepieciešama projekta līmenī. Programmas apsaimniekotāji ir atbildīgi par informācijas iesniegšanu, kas attiecas uz katru apstiprināto projektu. Šīs informācijas aktualizēšana un izmaiņas projekta izpildes ciklu laikā arī ietilpst Programmas apsaimniekotāju atbildības ietvaros.Programmas apsaimniekotājiem jāapzinās, ka FIB var speciāli pieprasīt papildu informāciju pārskatu, pētījumu un vērtējumu veikšanas nolūkos, kā arī, lai izpildītu Donorvalsts(u) informācijas pieprasījumus. Saskaņā ar Noteikumu 4.7.panta (p) apakšpunktu Programmas apsaimniekotāji ir atbildīgi par projekta informācijas ievadīšanu informācijas datu bāzē. Finanšu instrumentu līdzekļu izmaksa ir pakļauta šīs prasības izpildei saskaņā ar Noteikumu 12.1.pantu.

6.2. Informācijas iesniegšanaUz tīklu balstītais interfeiss [saite] ļaus Programmas apsaimniekotājiem iesniegt un atjaunot statistisko informāciju par FIB. Interfeisam jānodrošina visus nepieciešamos skaidrojumus un veidlapas, kā arī jānodrošina norādījumi Programmas apsaimniekotājiem visos informācijas iesniegšanas posmos un atjaunošanā. Pieprasītās statistiskās informācijas priekšskatījums Programmas un projekta līmenī būs arī pieejams mājas lapā. Visu informāciju ir jāiesniedz angļu valodā.

6.3. Projekta informācijaKatra apstiprinātā projekta ietvaros Programmas apsaimniekotājs atbild par informācijas sniegšanu, kas uzskaitīts zemāk 6.3.1. – 6.3.7.punktos. Programmas apsaimniekotājs izmanto uz tīklu balstītu pārskatu sniegšanas sistēmu, lai iesniegtu informāciju, kas attiecas uz projektu:

ne vēlāk kā 15 dienas pēc projekta līguma noslēgšana; ne vēlāk kā 15 dienas pēc grozījumu veikšanas projektos vai projekta informācijas pārskatīšanas;

6.3.1. PamatinformācijaJānodrošina projekta pamatinformācija

projekta ID-numurs (Programmas apsaimniekotāja noteiktais numurs); projekta nosaukums Projekta ieviesēja vārds, uzvārds/nosaukums un kontaktinformācija; un paredzētais projekta sākuma/beigu datums

Papildus uz tīklu balstītais interfeiss nodrošina ID-numuru, kas paredzēts finanšu instrumentiem. Tas ir galvenais projekta noteicējs un tiek lietots visā saziņas gaitā.

6.3.2. Projekta partneriPar citiem projekta partneriem tiek nodrošināta šāda informācija:

projekta partneru vārds, uzvārds/nosaukums un kontaktinformācija; izcelsmes valsts; un informācija par partnerības saturu un kā tās veicinās projektu mērķu sasniegšanu.

6.3.3. Projekta kopsavilkumsKatram projektam tiek nodrošināts īss projekta kopsavilkums (no 700 līdz 1000 zīmēm), ieskaitot katra projekta ietvaros paredzētos rezultātus un galvenās aktivitātes. Kopsavilkumi tiek ievadīti un ir pieejami tiešsaistes projekta datu bāzē par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem (skatīt: www.eeagrants.org un www.norwaygrants.org), kā arī pieejami Programmas apsaimniekotāja mājas lapā saskaņā ar Noteikumu

32

http://www.eeagrants.org/


4.pielikumā noteiktajām prasībām. Projektu kopsavilkumu veidlapa un paraugi ir pieejami informācijas un pārskatu sniegšanas sistēmā.

6.3.4. Projekta kopsavilkumsProgrammas apsaimniekotājs nodrošina informāciju, kas attiecas uz Programmas jomu, kurā ietilpst projekts un/vai projekta ietvaros veiktajiem pasākumiem. Kategorijas katrai Programmas jomai būs pieejamas ar skaidrojumiem uz tīmekli balstītajā interfeisā.

6.3.5. KodēšanaKodēšana tiek izmantota kā nozares, mērķa grupu un ģeogrāfiskās jomas klasificēšana. Nozares informācijas klasificēšanas rezultātā tiek nodrošināts grantu sadalījums pa tematiskajām jomām, kas attiecas uz noteiktu nozari, un tāpēc ir iespējams salīdzināt summu, kas izlietota citiem starptautiskajiem tematiskajiem kodiem, piemēram, OECD lietotajam DAC CODE un FOI (Intervences jomai - Field of Intervention), kuru izmanto Eiropas Komisija periodā no 2007.-2013.gadam. Programmas apsaimniekotājs nosaka galveno(ās) mērķa grupu(as), kas gūst labumu no projekta. Tiek uzskaitīts noteikts skaits iepriekš noteiktu mērķa grupu, bet Projekta ieviesēji nepieciešamības gadījumā nosaka citas mērķa grupas. Projektu ģeogrāfisko dimensiju noteikšana ir svarīga, lai saprastu kur un kā tiek sadalīts finansējums Saņēmējvalstī. Finanšu instrumenti attiecas uz NUTS kodēšanas standarta sistēmu, lai klasificētu ģeogrāfisko informāciju. Projektiem var būt vai nu vietēja, reģionāla, vai valsts nozīme atkarībā no mērķa un projekta pasākumu ietekmes. Tiek pielietots zemākais iespējamais NUTS kodēšanas līmenis. Uz tīmekli balstītais interfeiss nodrošina pilnu NUTS kodu sarakstu, kā arī attiecīgu ģeogrāfisko identifikāciju. Lūdzu, skatīt pilnu sarakstu ar definīcijām, skaidrojumiem un piemēriem uz tīmekli balstītajā interfeisā.

6.3.6. Finanšu informācijaVisiem projektiem tiek nodrošināta informācija par granta apmēru un projekta granta likmi. Visas summas tiek dotas eiro valūtā.

6.3.7. Informācija par pabeigtajiem projektiemProgrammas apsaimniekotājs nosaka papildinformāciju pabeigtajiem projektiem ne vēlāk kā 15 dienas pēc projekta beigu datuma. Tā ietver:

galīgās projekta izmaksas; atmaksātās summas; projektu rezultātu un ietekmes kopsavilkumu; un

33


7. UZRAUDZĪBA UN PĀRSKATIVadošā iestāde ir galvenā atbildīga persona par Programmām. Uzraudzība Programmu ietvaros tiek vislabāk veikta pašu Saņēmējvalstu sistēmās. Tomēr, šie norādījumi nodrošina vispārīgu priekšstatu par to, kādus instrumentus uzraudzības sistēmai ir jāietver. Ikdienas uzraudzības funkcijas veic Programmas apsaimniekotājs.

7.1. Galvenie uzraudzības līdzekļiUzraudzības sistēma, kas balstīta uz rezultātiem piedāvā uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanas modeli. Tiklīdz ir izveidots rezultātu ietvars ar rādītājiem, bāzes vērtībām un mērķa vērtībām, tam jābūt saistītam ar plānu un sistēmu, kas nodrošina vadītājiem un citām ieinteresētajām personām drošu informāciju par to, kas darbojas un kas nē. Tas nozīmē nepieciešamo uzraudzības un pārskatu sniegšanas sistēmu izmantošanu kvalitātes noteikšanai atbilstošajos institūciju un organizācijas līmeņos, nepieciešamo datu avotu pieejamības nodrošināšanu, uzraudzības biežuma saskaņošanu, kā arī kompetentu darbinieku nodrošināšanu informācijas vākšanai un novērtēšanai vai ir iegūti vēlamie rezultāti saskaņā ar plānu un budžetu. Katra projekta izpildes gaitā ir iespējamas izmaiņas. Izmaiņas ir projekta īstenošanas parasta un paredzama daļa. Izmaiņu veikšana var būt nepieciešama sakarā ar nepieciešamajiem projekta grozījumiem, projekta izpildes vietas apstākļu atšķirībām, materiālu un darbaspēka pieejamību, izmaiņām, ko pieprasa darbuzņēmējs, kā arī ārējo ietekmi. Papildus apstiprināto projekta izmaiņu veikšanai, jānodrošina arī izmaiņu dokumentācija. Kad projekta izmaiņas ir veiktas, projekta efektivitāti un ilgtspēju ir jāizvērtē atkārtoti. Projekta sākotnējiem mērķiem jāpaliek nemainīgiem. Pēc grozījumu veikšanas projektā tam ir jāveic uzraudzība, lielāko uzmanību pievēršot no Projekta ieviesējiem saņemtajai informācijai. Programmas apsaimniekotājam ir jāplāno un jāsastāda budžets pārbaudēm projekta īstenošanas vietas apmeklējumiem. Pārbaudes projekta īstenošanas vietas ir svarīgs uzraudzības instruments. Projektus ir jānosaka iepriekš vai jāizvēlas pēc nejaušības principa atkarībā no paredzētajām uzraudzības prasībām un rezultātiem. Projektu izvēli, kuriem jānodrošina pārbaude projekta īstenošanas vietā jānosaka pēc sarežģītības līmeņa, riska vai politiskā nozīmīguma. Pārbaudes projekta īstenošanas vietā var veikt iekšējie vai ārējie pārstāvji.

7.2. PārskatiPārskati ir līdzeklis, kādu jāizmanto Programmas apsaimniekotājam, lai novērtētu vai projektu izpilde saskaņā ar Programmu, Programmas daļām vai Programmu kopumā norit saskaņā ar plānu. Pārskati ir balstīti uz Programmas vai projekta darbības aspektiem, kā arī tā virzību un rezultātiem, salīdzinot ar plānu.Pārskatos parasti ir jāizvērtē Programmas efektivitāte, kā arī pakāpe, kādā Programma tiek pildīta saskaņā ar plānu un ņemot vērā Programmas rezultātus (efektivitāti). Tie var arī norādīts iespējamās jomas, kur jāveic uzlabojumi. Nepieciešamības gadījumā pārskatos var iekļaut arī būtiskumu, ilgtspēju un gūto pieredzi. Lēmumus par pārbaudāmiem projektiem var pieņemt saskaņā ar sarežģītības līmeni, risku vai projektu politisko nozīmību. Pārskatu saturu, kā arī to, vai personām, kas sastāda pārskatu jābūt ārējai, iekšējai vai apvienotai grupai nosaka Programmas apsaimniekotājs.

7.3. Uzraudzības plāna formātsProjektu uzraudzība parasti tiek veikta saskaņā ar Programmas apsaimniekotāja katru gadu sagatavoto uzraudzības plānu. Plāns tiek iekļauts Programmas iesniegumā un pēc tam katru gadu pārskatīts Ikgadējā Programmas pārskata pielikumā. Uzraudzības plāns var ietvert dažus vai visus zemāk minētos elementus:a) plānu rādītāju apkopošanai un noteikšanai;b) jebkurus periodā paredzētos pārskatus; un

34


c) plānoto pārbaužu projektu īstenošanas vietās skaitu.

Pielikumi1. Programmas iesnieguma veidlapa2. Noslēguma programmas pārskata finanšu pielikuma veidlapa

35

kopsavilkums · web viewvisām programmām jāatspoguļo ar vidi saistīti apsvērumi, ne tikai tam...

Documents