KRIEVIJASINFORMĀCIJAS KAMPAŅAS MANIPULATĪVĀS TEHNIKAS PĒTĪJUMA REZULTĀTU KOPSAVILKUMS

Kopsavilkums “Krievijas informācijas kampaņas

manipulatīvās tehnikas” aptver daļu no plašāka pētījuma

“Eiroatlantiskā vērtīborientācija un Krievijas stratēģiskā

politiskā komunikācija eiroatlantiskajā telpā”, kas tiks

noslēgts šā gada jūlijā.

Starptautisko pētījumu centra (SPC) pētījuma

„Eiroatlantiskā vērtīborientācija un Krievijas stratēģiskā

komunikācija eiroatlantiskajā telpā” mērķis ir identificēt

veidus, kā Krievija ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību

ietekmē eiroatlantiskās vērtības un pārdefinē demokrātijas,

patriotisma, nacionālisma, cilvēktiesību, vārda brīvības

un citu vērtību nozīmi eiroatlantiskajā telpā dažādos

sabiedrības grupu šķērsgriezumos Ukrainas krīzes laikā.

Politiskā retorika, politiskais saturs un naratīvs ir pētīts

šādās audiovizuālajās platformās: Первый канал (turpmāk

- Pirmais kanāls), RT (iepriekš - Russia Today) un Sputnik.

Veikta četru gadījumu analīze: pasažieru lidmašīnas MH

17 notriekšana, ekonomisko kontrsankciju noteikšana,

pirmais humanitārais konvojs un Minskas sarunas par

pamieru (tā dēvētā Minska II).

Pētījuma gaitā ir identificētas šādas Krievijas īstenotas

informācijas kampaņas manipulatīvās tehnikas1 :

• Vienkāršošana

Vienkāršošana noved pie vienkārša skatījuma un

vienkāršotas izpratnes par kompleksiem procesiem un

jautājumiem, neskartus atstājot sarežģītus jautājumus

un būtiskas detaļas.

• Ekspertīze/Eksperta balss

Šī tehnika attiecas uz ekspertīzi, kas ir tuva autoritātei,

taču nav saistīta ar varas hierarhiju. Eksperta skatījums

var pastiprināt autoritātes balsi. Ekspertu izmantošana

ziņu atspoguļojumā sniedz sajūtu par viedokļu

daudzveidību, kas tomēr neatbilst patiesībai, jo tikai

papildina to pašu vēstījumu vai naratīvu.

1 Minēto tehniku saraksts nav uzskatāms par galīgu. Tās tiek lietotas

gan atsevišķi, gan savstarpēji kombinējot. Tās ir identificētas, veicot četru

gadījumu analīzi, un katra plašsaziņas līdzekļa gadījumā tās atšķiras.

• Klusums

Šīs tehnikas pielietošana ir identificēta, ja notikuma

atspoguļošanā iztrūkst kāds būtisks aspekts (ar nolūku

vai bez). Šī tehnika tiek pielietota, ja atsevišķi notikuma

galvenie elementi netiek aktualizēti. Izteiksmīgs

piemērs – izvairīšanās no ekonomisko kontrsankciju

saistīšanas ar situāciju Ukrainā.

• Atkārtošana

Viena un tā pati vēsts tiek atkārtota vairākas reizes

vienas ziņu programmas ietvaros tās pašas vai citu ziņu

kontekstā. Šāda tipa atkārtojums var notikt vairāku

dienu garumā. Izteiksmīgs piemērs – uzticēšanas

zudums Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

• Autoritāte

Personas vai institūcijas, kas bauda augstu

uzticību, popularitātes un cieņas līmeni sabiedrībā,

izmantošana ziņu atspoguļojumā. Izteiksmīgs piemērs:

Putins kā augstākais un, visticamāk, visefektīvākais

autoritātes avots. Viņš komentē jebkuru jautājumu,

kas tiek uzskatīts par svarīgu. Citu autoritāšu (ministru

vai nozaru institūciju) izmantošana ir atkarīga no

hierarhijas un nepieciešamības pastiprināt oriģinālo

vēstījumu.

• Vienādošana/Apvienošana

Ar šīs manipulatīvās tehnikas palīdzību tiek apvienoti

vai savā nozīmē vienādoti dažādi procesi un notikumi.

Šeit papildus var tikt arī pielietota vienkāršošanas

tehnika. Vienādošana/apvienošana bieži tiek lietota

kopā ar apzīmēšanas tehniku.

• Mazākais no ļaunumiem

Šī tehnika piedāvā risinājumu, kas kopumā nav

vērtējams kā pietiekami labs, tomēr pieņemams

konkrētajā momentā.

• Grupēšana un atšķiršana

Šī tehnika attiecas uz cilvēku specifisku apvienošanu vai

nošķiršanu grupās, un tiek atbalstīta ar apzīmēšanas

tehniku.

KOPSAVILKUMS

• Liecība

Šī tehnika attiecas uz citātu lietošanu no dažādiem

avotiem – gan no autoritātēm, gan “parastiem”

cilvēkiem – lai atbalstītu vai noliegtu vēstījumu.

• Apzīmēšana

Apzīmēšanas tehnika attiecas uz specifisku lingvistisku

apzīmējumu piešķiršanu jautājumiem vai cilvēku

grupām. Citiem vārdiem, tā attiecas uz lietoto

terminoloģiju. Izteiksmīgs piemērs – teroristisko

grupējumu dēvēšana par separātistiem un Krimas

pārvaldes pārstāvju dēvēšana par Krimas valdību.

• Dažādā un līdzīgā salīdzināšana

Šīs tehnikas pamatā ir atšķirīgā vai līdzīgā pielietošana,

un tā tiek arī lietota, lai grupētu cilvēkus vai tos

lingvistiski apzīmētu. Izteiksmīgs piemērs – Ukrainas

labējo spēku salīdzināšana ar nacistiskajiem spēkiem.

• Vienkāršais cilvēks

Starp izmantotajiem avotiem ir tā dēvēto “vienkāršo”

cilvēku (kādi lielākoties ir arī paši skatītāji) viedokļi.

Tādējādi tiek radīta sajūta par “vienkāršās

sabiedrības” skatījumu. Visbiežāk šis “vienkāršais”

cilvēks, kas pauž savu viedokli, ir pārstāvis no tuvējās

apkārtnes un rada iespaidu, ka zina, kā notikumi

risinās patiesībā.

• Hipotētiskā nākotne

Hipotētiskā nākotne tiek iezīmēta kā vadlīnija (ko visi

vēlētos sasniegt, Krievijai esot galvenajai spēlētājai) vai

drauds (no kā jāizvairās par jebkuru cenu, tāpat Krievijai

esot galvenajai spēlētājai). Cits jautājums tomēr ir par

iespējām nākotni ietekmēt, taču Krievija tiek portretēta

kā daroša visu, lai nākotne virzītos “pareizajā” virzienā.

• Instruēšana

Šī tehnika tiek pielietota, lai sniegtu skatītājiem

padomu par to, kur un kā iegūt informāciju.

KOPSAVILKUMS

• Pseido realitāte

Šī tehnika ir vērojama gadījumos, kad viedokļu daudzums

nesniedz pietiekami daudz skatupunktu, lai radītu sajūtu

par patiesu viedokļu daudzveidību. To pamatā lieto, lai

kritizētu Ukrainu vai Rietumus par pluralitātes trūkumu.

• Viktimizācija

Šīs tehnikas ietvaros viena no pusēm tiek apzīmēta

kā upuris, nesniedzot kontekstu. Tādējādi ir grūtības

objektīvi izvērtēt, kurš ir upuris, kurš – uzbrucējs.

• Statistika

Skaitļi un grafiki (ar un bez avota norādes) tiek lietoti, lai

leģitimētu jautājumu vai viedokli.

• Paraugs (integritāte/solidaritāte)

Šīs tehnikas ietvaros tiek atspoguļots kāds cilvēks

kā paraugs, kā rīkoties konkrētās situācijās. Tas tiek

leģitimēts ar dažādu avotu palīdzību.

• Morālais pārākums

Morālais pārākums tiek sasniegts salīdzināšanas

rezultātā. Izteiksmīgs piemērs – Krievijas salīdzināšana ar

Rietumiem, radot sajūtu, ka Krievija ir morāli pārāka par

Rietumiem.

• “Otrs ekrāns”

Dažādu sociālo tīklu, kontu un mirkļbirku

popularizēšana, kā arī citu kontu un lietotāju

diskreditēšana.

• Vērtējums

Šī tehnika rada vērtējumu bez analīzes. Tā bieži ir

saistīta ar apzīmēšanas tehniku.

• Nozīmīgums/Izvietošana

Šī tehnika attiecas uz notikuma atrašanos dienaskārtībā

un notikuma izvietošanu ziņu programmā. Notikuma

nozīmīgums var tikt paspilgtināts/vājināts ar ziņu

atspoguļojuma garumu un veidu (diktora balss, video

un diktora balss, pilna ziņu pakete utt.). Izteiksmīgs

piemērs – MH 17 notriekšana.

www.stratcomcoe.orgtwitter.com/stratcomcoefacebook.com/stratcomcoe#StratCom

KOPSAVILKUMS

Kā manipulatīvās tehnikas atspoguļojas četru gadījumu

analīzē:

• MH-17 notriekšanas gadījuma analīze deva iespēju

izprast operatīvas RT un Pirmā kanāla prakses, ieskaitot

abu platformu mijiedarbību neplānotā (ārkārtas?)

gadījumā. Neskatoties uz kopīgu versiju un apakštēmu

pārplūdumu, tika fiksēti atšķirīgi naratīvi, piemēram,

atšķirīgs ASV lomas atspoguļojums RT International,

RT America un Pirmajā kanālā, kā arī svarīguma

pazemināšana RT America. Galvenās leģitimācijas

stratēģijas ir racionalizācija, autoritātes balss un

ekspertīze. Pirmajā kanālā tika minimizētas emocijas

(mazāk cilvēkstāstu, lai neradītu emocijas).

• Ekonomisko kontrsankciju ieviešana, kas kā

Kremļa plānots notikums apliecināja auditorijas

segmentēšanu. RT America šīs temats tika noklusēts,

RT International galvenokārt notika Rietumu pasaules

dalīšana (grupēšana un atšķiršana), balstīta racionālā

informācijā (statistikas, ekspertu vērtējuma un

vienkāršo fermeru emocijās). Tajā pašā laikā Pirmajā

kanālā tika instruēta auditorija (ar paraugstāstu

palīdzību) un sasaiste ar konfliktu Ukrainā tika

noklusēta. Galveno zaudētāju stāsti tika filmēti arī

Latvijā. Vizualizācijai savukārt netika pievērsta īpaša

uzmanība.

• Pirmais humanitārais konvojs ir plānots notikums,

kurš tika izmantots, lai parādītu Krievijas morālo

pārākumu. Ukrainas un dažu Ukrainas politisko

grupu demoralizācija (nosaukumu piešķiršana,

grupu veidošana, „vienkāršo” cilvēku izmantošana ar

emocijām) tika veikta ar īpaši izvēlētiem neskaidras

izcelsmes kadriem un filmētiem materiāliem.

Vizualizācijā bieži tika atainotas cilvēku sāpes, cilvēku

mirstīgās atliekas, bērni, ar bērniem saistīti artefakti

(gan tuvplānos, gan fona interviju laikā). Pirmā kanāla

sižetos tika veikta Ukrainas karavīru / viņu radinieku

instruēšana (palikt ārpus konflikta), kā arī skatītāju

instruēšana (kā rīkoties pret Rietumu un Ukrainas

informācijas kampaņām).

• Minskas sarunas par pamieru (tā dēvētā Minska II),

kas arī ir identificēts kā plānots, bet daļēji kontrolēts

notikums, parādīja infortainment (izklaidējoša

informēšana) pusi, kas neiezīmējās iepriekšējos

gadījumos. Ar īpašu uzmanību detaļām, mūzikas,

izklaidējoša rakstura „otrā ekrāna” saturu (no

sociālajiem tīkliem) tika mēģināts mazināt saspīlējumu.

Taču tas vairāk ir attiecināms uz RT saturu un uz Sputnik

News portāla saturu (Sputnik News analīze tika veikta

tikai šīm gadījumam). Taču tas bija raksturīgs tikai

pirmajām dienām un vēlāk gadījums emocionalitātes

ziņā sāka līdzināties konvoja gadījumam.

Pētījuma rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu diskusijā par

eiroatlantiskās informācijas telpas drošību un kalpos kā

instruments globālas eiroatlantiskas identitātes veidošanai

un to pārstāvošo vērtību iedzīvināšanai katras Eiropas

Savienības un NATO dalībvalsts sabiedrībā.

Ņemot vērā un ieviešot praksē pētījuma rezultātus

un rekomendācijas, būs iespējams veidot stratēģisko

komunikāciju tādā veidā, lai saliedētu dalībvalstis un

spēcinātu to piederību transatlantiskajai valstu saimei un

to pārstāvošajām vērtībām, patriotismam, demokrātijai,

brīvībām un tiesībām, kas ir Rietumu pasaules

neatņemamas sastāvdaļas.