igaunijas - latvijas - krievijas pārrobežu sadarbības ...€¦ · web viewlatvijas...

Igaunijas - Latvijas - KrievijasPārrobežu sadarbības programma

2007.-2013. gadamEiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta

ietvaros

RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS......................................................................................................................................4PROGRAMMAS KOPSAVILKUMS UN PROGRAMMĒŠANAS PROCESA APRAKSTS.51. PROGRAMMAS TERITORIJAS APRAKSTS UN ANALĪZE..........................................10

1.1. Teritorija un iedzīvotāji..................................................................................................101.2. Demogrāfija...................................................................................................................121.3 Transports un infrastruktūra............................................................................................131.4. Reģionālā ekonomika.....................................................................................................151.5. Darba tirgus....................................................................................................................181.6 Informācija un komunikācijas.........................................................................................191.7. Izglītība un pētniecība....................................................................................................201.8. Vide un daba..................................................................................................................211.9. Tūrisms..........................................................................................................................221.10. Kultūra.........................................................................................................................22

2. SVID analīze.........................................................................................................................243. PROGRAMMAS STRATĒĢIJA.........................................................................................264. PRIORITĀTES.....................................................................................................................27

I prioritāte. Sociālekonomiskā attīstība.................................................................................27II prioritāte: kopējie izaicinājumu.........................................................................................29III prioritāte: cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana...................................................30

5. INDIKATORI.......................................................................................................................31I prioritāte. Sociālekonomiskā attīstība.................................................................................32II prioritāte. Kopējie izaicinājumi.........................................................................................33III prioritāte. Cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana..................................................33

6. SASKAŅOTĪBA AR ES POLITIKĀM UN PROGRAMMĀM..........................................357. PROGRAMMAS IEVIEŠANAS STRUKTŪRA UN PROCEDŪRAS..............................38

7.1. Apvienotā uzraudzības komiteja....................................................................................397.1.1 Apvienotās uzraudzības komitejas funkcijas............................................................397.1.2 Apvienotās uzraudzības komitejas sastāvs, priekšsēdētāja amats un lēmumu pieņemšana.......................................................................................................................407.1.3 Apvienotās uzraudzības komitejas nolikums............................................................417.1.4 Interešu konflikts......................................................................................................41

7.2. Nacionālās apakškomitejas............................................................................................417.3. Apvienotā vadošā iestāde...............................................................................................41

7.3.1. Apvienotās vadošās iestādes programmas vadības daļa........................................427.3.2. Apvienotās vadošās iestādes finanšu vadības daļa.................................................44

7.4. Apvienotās vadošās iestādes iekšējā revīzijas daļa........................................................457.5. Apvienotais tehniskais sekretariāts................................................................................46

7.5.1 Apvienotā tehniskā sekretariāta darbība.................................................................467.5.2 Apvienotā tehniskā sekretariāta uzdevumi...............................................................46

7.6. Programmas vadībai veltīto personālresursu pārskats...................................................477.7. Datorizētā Programmas vadības sistēma.......................................................................478. PROGRAMMAS IEVIEŠANA........................................................................................488.1 Pamatprincipi attiecībā uz projektiem un labuma guvējiem...........................................48

8.1.1 Labuma guvēji un projektu partneri........................................................................488.1.2 Ģeogrāfiskā atbilstība..............................................................................................498.1.3 Projektu veidi...........................................................................................................498.1.4 Attiecināmie izdevumi..............................................................................................49

8.2 Projektu sagatavošana, iesniegšana un atlase.................................................................50RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

2

8.2.1. ATS atbalsts projektu sagatavošanai......................................................................508.2.2. Projektu pieteikumu iesniegšana............................................................................508.2.3 Projektu pieteikumu vērtēšana.................................................................................508.2.4 Projektu atlase (lēmumu pieņemšana).....................................................................518.2.5 Projektu līgumu slēgšana.........................................................................................528.2.6 ATS atbalsts projekta ieviesanas gaitā....................................................................528.2.7 Programmas uzsākšanas indikatīvais grafiks..........................................................53

8.3 Programmas revīzijas un kontroles sistēma....................................................................538.3.1 Projektu izdevumu pārbaude...................................................................................548.3.2 Projektu izlases pārbaudes......................................................................................548.3.3 AVI iekšējā revīzija..................................................................................................558.3.4 AVI gada noslēguma ārējā revīzija..........................................................................558.3.5 Eiropas Komisijas kontrole......................................................................................56

8.4. Programmas finanšu vadība...........................................................................................568.4.1. Indikatīvais finansējuma plāns...............................................................................568.4.2. Tehniskās palīdzības budžets..................................................................................588.4.3. Programmas finanšu plūsmu procedūras...............................................................608.4.4. Neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšana..................................................................60

8.5 Atskaites..........................................................................................................................618.6 Programmas novērtējums................................................................................................618.7 Izmantotā valoda.............................................................................................................628.8 Informācija un publiskā identitāte..................................................................................62

9. AKRONĪMU, SAĪSINĀJUMU UN BIEŽI IZMANTOTO TEHNISKO TERMINU SARAKSTS..............................................................................................................................65


3

IEVADS

Teritorijai, uz kuru attiecas Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013. g. (tālāk saukta „Programma’’), ir ilga kopīga vēsture. No 14. gadsimta vidum līdz 16. gadsimta vidum Igaunijas centrālās un dienvidu daļas un Latvijas ziemeļu daļas veidoja Veco Livoniju, kuru pārvaldīja Livonijas ordenis. Tās pašas Igaunijas un Livonijas provinces saglabāja savu īpašo statusu tā saukto Baltijas īpašo tiesību ietvaros cariskajā Krievijas impērijā no 18. gadsimta. Līdz ar cariskās Krievijas impērijas krišanu un tai sekojošo Oktobra revolūciju, 1918. gadā Igaunija un Latvija ieguva neatkarīgu valstu statusu. 1922. gadā tika dibināta Padomju Savienība, un pēc divām desmitgadēm Igaunija un Latvija kļuva par Padomju republikām PSRS sastāvā. Pēc pusgadsimtu ilgas padomju ēras Igaunija un Latvija atguva savu neatkarību, atdaloties no Padomju Savienības 1991. gadā. Kopīga pagātne Padomju Savienībā bija izlīdzinājusi attīstības līmeņus šajās trīs valstīs, radot gandrīz vienādu turpmākās attīstības pamatni ar līdzīgām nākotnes vajadzībām. Deviņdesmito gadu laikā sadarbības attīstība starp trijām kaimiņu valstīm bija lēna, galvenokārt saistībā ar politiski jutīgajām attiecībām starp šīm valstīm, kuras bija tikko atguvušas neatkarību, un Krieviju, bet arī saistībā ar sadarbības projektiem paredzētu kopīgu finansēšanas instrumentu trūkumu. Līdz nesenam laikam sadarbības pasākumi tika biežāk īstenoti uz Igaunijas - Latvijas robežas; tikai dažos pēdējos gados arī Krievijas reģioni ir aktīvi iesaistījušies pārrobežu sadarbībā.

Kopš deviņdesmito gadu vidus Programmas teritorijas reģioni ir bijuši aktīvi iesaistīti dažādu pārobežu sadarbības programmu īstenošanā. Pirmais finansiālais atbalsts pārrobežu sadarbības pasākumiem starp Latviju un Igauniju nāca deviņdesmito gadu vidū kā Phare pārrobežu sadarbības programmas. Šīs programmas ir veicinājušas ekonomisko attīstību Igaunijas un Latvijas robežu reģionos, kā arī ir devušas būtisku ieguldījumu fiziskas infrastruktūras veidošanā, taču tās ir arī sniegušas šiem reģioniem iespēju iepazīties ar INTERREG programmu procedūrām un praksi. Phare pārrobežu sadarbības (PRS) programmas vienmēr ir tikušas skatītas kā reģionālās attīstības programmas. Programmas teritorijas Krievijas daļā populārāka ir kļuvusi pārrobežu sadarbība ar Somiju. Ļeņingradas apgabalam ir ilga sadarbības vēsture ar Somiju, savukārt Pleskavas apgabalam ir lielāka pieredze starpreģionu, nevis pārrobežu sadarbībā. Taču divpusēja sadarbība starp Krieviju, Latviju un Igauniju ir notikusi Phare Credo programmas laikā, PHARE ārējo robežu iniciatīvas programmas 2003 ietvaros – tās mērķis bija veicināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību Igaunijas apgabalos, kas robežojas ar Krievijas Federāciju.

Pirmā īstā trīspusējā sadarbība reģionā notika INTERREG IIIA Ziemeļu prioritātes ietvaros Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB kaimiņattiecību programmas laikā 2004.-2006. gadā. Tas bija pirmais finanšu instruments, kas koncentrējās uz šo trīs valstu savstarpējo robežu teritorijām, un tā galvenā prasība kopīgu projektu finansēšanai bija reāla pārrobežu sadarbība. INTERREG IIIA Ziemeļu prioritātes ieviešana pastiprināja sadarbību starp partneriem, kuri jau bija veikuši kopīgus pasākumus iepriekš, un, kas vēl svarīgāk – paplašināja intensīvas pārrobežu sadarbības teritoriju arī līdz reģioniem, kas neatrodas uz robežas vai tās tiešā tuvumā. Lai gan pārrobežu sadarbība mūsdienās ir gandrīz ikdienišķa parādība Programmas teritorijā, un kopīgu risinājumu rašana līdzīgām problēmām ir normāla prakse vietējām un reģionālām varas institūcijām pierobežu teritorijās, tas ne vienmēr ir bijis tik viegli, un joprojām priekšā ir daudz izaicinājumu.


4

Programma tiks ieviesta Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros. Programmas ieviešana ļaus šo trīs valstu attiecināmajiem reģioniem sākt sadarbību un turpināt sadarbību, kas aizsākta dažādu PRS programmu ietvaros kopš deviņdesmito gadu sākuma, it sevišķi Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB kaimiņattiecību programmas INTERREG IIIA Ziemeļu prioritātes Igaunijas-Latvijas-Krievijas ietvaros.

Programmas teritorija aptver gan lielas un labi attīstītas pilsētu teritorijas, gan reti apdzīvotas lauku teritorijas, kurām ir sevišķas īpašības un attīstības vajadzības. Veiktā reģionālā analīze liecina, ka teritorijas attīstība ir nevienmērīga – lieli pilsētu centri piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi, savukārt lielākajā teritorijas daļā ir vērojama zema uzņēmējdarbības aktivitāte, vāja pieejamība un iedzīvotāju pārcelšanās uz citām vietām. Tādejādi galvenais Programmas izaicinājums ir risināt kopējās problēmas tādā veidā, kas sniegtu abpusēju labumu visam reģionam un veicinātu Programmas redzējuma sasniegšanu, kurš ietver tāda reģiona izveidošanu, kas sniegtu attīstības iespējas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka stratēģiski ir jāizmanto galvenās reģiona stiprās puses – izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta, esoši ekonomiskie un kultūras centri un iepriekšēja pieredze – lai pārvarētu vājās puses, kas ir saistītas ar Programmas teritorijas nevienmērīgo attīstību.

Lai pārvarētu šos izaicinājumus, partnervalstis ir vienojušās, ka Programmas stratēģiskais mērķis ir veicināt kopīgus attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju. Konkrētāk runājot, ir veikta vienošanās, ka plašākā robežas teritorija jāpadara par pievilcīgu vietu gan tās iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, veicot pasākumus, kas vērsti uz dzīves standartu un investīciju klimata uzlabošanu. Lai šo mērķi sasniegtu, Programma paredz atbalstīt dažādu reģiona partneru kopīgos pasākumus trijās galvenajās prioritārās nozarēs – sociālekonomiskajā attīstībā, kopējo izaicinājumu risināšanā un cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšanā.

PROGRAMMAS KOPSAVILKUMS UN PROGRAMMĒŠANAS PROCESA APRAKSTS

Tiesiskais ietvars

Programma ir sagatavota saskaņā ar 2006. gada 24. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1638/2006 par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidi (tālāk saukta „EKPI regula’’), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Pārrobežu sadarbības 2007-2013 stratēģisko dokumentu (tālāk saukts „Stratēģiskais dokuments’’), 2007. gada 9. augusta Komisijas Regulu (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar 2006. gada 24. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1638/2006 ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (tālāk saukta „Ieviešanas noteikumi’’), 2002. gada 25. jūnija Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 2006. gada 13. decembra Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam un 2002. gada 23. decembra Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Programmas sagatavošanā ir ņemti vērā arī 2006. gada Eiropas Komisijas Ārējo darbību Līguma slēgšanas procedūru Praktiskās vadlīnijas noteikumi (tālāk saukti „PRAG noteikumi’’) un EKPI- Programmu sagatavošanas vadlīnijas.RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

5

Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (SVN) Programmai veica ārēji eksperti. SVN vides pārskats ir iekļauts kā Programmas pielikums.

Programmas izstrādes process

Programma ir izstrādāta ar kopējiem, tās ieviešanā iesaistītajām trim valstu spēkiem. Lai sāktu Programmas sagatavošanu, Latvijas, Igaunijas un Krievijas pārstāvji organizēja starpministriju tikšanos Rīgā 2006. gada 6. jūlijā, kuras laikā tika nolemts nodibināt programmas sagatavošanas Apvienoto darba grupu (tālāk saukta „ADG’’). ADG tika izveidota pēc partnerības principa, un tajā tika iekļauti pārstāvji no nacionālajām atbildīgajām institūcijām, kā arī attiecīgo reģionālo institūciju pārstāvji no visām trim iesaistītajām valstīm.

Lai nodrošinātu, ka programmēšanas procesā tiktu iekļauti arī citi būtiski partneri, Latvija izveidoja Nacionālu apakškomiteju (tālāk saukta „NAK’’), kas ietvēra nacionālu un reģionālu iestāžu un nozaru ministriju pārstāvjus, kas ir ieinteresēti Eiropas Teritoriālās sadarbības un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu sagatavošanā. Latvijas NAK sanāksmes notika reizi divos mēnešos un kalpoja kā galvenais forums konsultācijām, saskaņošanai un informācijas apmaiņai saistībā ar programmēšanas procesu.

Igaunijas Republikas Iekšlietu ministrija izveidoja Nacionālo darba grupu, kurā tika iekļauti pārstāvji no dažādām nozaru ministrijām, vietējiem un apgabala pašvaldību asociācijām. Nacionālās darba grupas mērķis bija saskaņot Igaunijas prioritātes un nostāju Eiropas Teritoriālās sadarbības un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu ietvaros. Pēc nepieciešamības tika veiktas konsultācijas ar reģionālo nevalstisko organizāciju (NVO) – ieskaitot Eiroreģionu Pleskava-Livonija pārstāvjiem.

Krievijā tika izveidota darba grupa Programmas sagatavošanai, kurā tika iekļauti pārstāvji no nacionālām (Reģionālās attīstības ministrijas un Ārlietu ministrijas) un reģionālām (Sanktpēterburgas, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalu) iestādēm. Papildu ekspertu palīdzību grupai sniedza Sanktpēterburgas Tacis vietējā atbalsta birojs. Tika organizētas nepieciešamās konsultācijas ir citiem reģionālajiem dalībniekiem, lai precizētu Programmas prioritātes un nepieciešamos pasākumus. Vienošanās par kopīgo nostāju un priekšlikumiem tika veiktas regulāru darba grupas sanāksmju laikā Sanktpēterburgā un Pleskavā.

Programmas sagatavošanās darbi sākās 2006. gadā, kad notika pirmā ADG sanāksme. Pavisam tika rīkotas septiņas ADG sanāksmes, kuru laikā pārstāvji apsprieda un apstiprināja Programmas prioritātes un ieviešanas noteikumus, kā arī vadības struktūru un finanšu aspektus. Visas vienošanās tika sasniegtas pēc plašām diskusijām, ņemot vērā dažādu pušu viedokļus, tādejādi nodrošinot, ka Programmas gala versija atbilst visu partnervalstu cerībām.


6

SVN process

Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar 2001. gada 27. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un Programmu ietekmes uz vidi novērtēšanu (SVN direktīva) veica biedrība „Baltijas vides forums – Latvija’’, balstoties uz līgumu, kas tika noslēgts starp biedrību un Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (kas darbojas kā Apvienotā vadošā iestāde) 2007. gada 6. jūlijā.

SVN mērķis ir likt pamatu augsta līmeņa vides aizsardzībai un nodrošināt vides apsvērumu iekļaušanu plānu un Programmu sagatavošanā un pieņemšanā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Saskaņā ar direktīvas 2001/42/EK 1. pielikumu, pieprasītā un būtiskā informācija un SVN rezultāti ir sniegti Vides ziņojumā. Ziņojums tika sagatavots, balstoties uz pieejamajiem politikas dokumentiem, statistiku, informāciju, pieejamajām zināšanām un vides novērtēšanas metodēm.

Vides pārskatā ir novērtēta Igaunijas-Latvijas-Krievijas PRS Programmas 2007.-2013. gadam potenciālā pozitīvā vai negatīvā ietekme uz šādiem identificētajiem būtiskajiem vides aspektiem: gaisa kvalitāti, klimata izmaiņām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, ūdens resursiem, atkritumu pārvaldi un piesārņotajām vietām. Būtiskums ir ticis identificēts saskaņā ar pasākumiem un atbalsta virzieniem, kas ir norādīti Programmēšanas dokumentā. Piesardzības princips ir ticis izcelts kā viens no galvenajiem vides novērtējuma principiem.Vides pārskatā ir iekļauti ieteikumi, lai novērstu, samazinātu un pēc iespējas pilnīgāk kompensētu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Tie ir jāņem vērā, apstiprinot jebkuru attiecīgu pasākumu.

Vides pārskatā ir piedāvāti indikatori, lai novērotu Igaunijas-Latvijas-Krievijas PRS Programmas 2007.-2013. gadam ieviešanas būtisko ietekmi uz vidi.

Vides pārskats ir skatāms arī kā rīks, lai padarītu plānus un programmas videi draudzīgākas, pateicoties ciešai sadarbībai starp vides ekspertiem un programmu izstrādātājiem. SVN eksperti, ar kuriem ir noslēgti līgumi, ir piedalījušies Programmas sagatavošanas sanāksmēs, kā arī piedalījušies divpusējās sanāksmēs un sazinājušies ar programmēšanas komandas valstu un attiecīgo vides institūciju pārstāvjiem.

Vides pārskata projekta sabiedriskās konsultācijas tika veiktas paralēli konsultācijām par Igaunijas-Latvijas-Krievijas PRS Programmu 2007.-2013. gadam 2007. gada novembrī un decembrī. Komentāri par Vides pārskata projektu tika saņemti tikai no ieinteresētajām pusēm Latvijā. Daļa no tiem bija saistīti ar nepareiziem Vides pārskata tulkojumiem latviešu valodā vai rediģējoša rakstura. Būtiskie komentāri par saturu ir tikuši integrēti, vai ir tikusi sniegta papildu informācija. Sabiedrisko konsultāciju procesa rezultāti tika izskatīti arī ADG sanāksmē, kas notika Rīgā 2007. gada 19. decembrī.

Pēc sabiedrisko konsultāciju procesa, pārskatītais Vides pārskats tika nosūtīts novērtējuma veikšanai Vides pārraudzības valsts birojam - Latvijā, kas ir ieceltā nacionālā SVN uzraudzības institūcija. Birojs izdeva Paziņojumu, kurā bija iekļauti ieteikumi par uzraudzības ziņojumu un prasības par gala Vides pārskata un Programmēšanas dokumenta publicēšanu. Rezultātā uzraudzības ziņojums jāiesniedz 2010. un 2013. gadā.


7

Sabiedriskās konsultācijas

Programmas projekta sabiedrisko konsultāciju process notika visās trīs valstīs saskaņā ar nacionālajiem likumiem. Latvijā Programmas projekts (datēts ar 2007. gada 7. novembri) un SVN projekts (datēts ar 2007. gada 16. oktobri) tika darīti publiski pieejami ar uzaicinājumiem, kas tika oficiāli nosūtīti Latvijas nozaru ministrijām un reģionālajām pārvaldēm, kā arī ar paziņojumiem Latvijas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis’’ 2007. gada 9. novembrī un Vides valsts biroja mājas lapā 2007. gada 12. novembrī.

Programma un SVN projekts bija arī publiski pieejami Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā no 2007. gada 9. novembra līdz 19. decembrim. Gala termiņš komentāru un ieteikumu iesniegšanai bija 7. decembris Programmas projektam un 19. decembris SVN ziņojuma projektam (saistībā ar nacionālo likumu prasībām attiecībā uz SVN ziņojumu sabiedriskajām konsultācijām). Pavisam sabiedriskajās konsultācijās piedalījās 23 organizācijas, 7 pašvaldības (pilsētu, rajonu un reģionu padomes), 14 valsts institūcijas, 1 Eiroreģions un Eiropas Komisija.

Igaunijā Programmas projekts (datēts ar 2007. gada novembri) un SVN projekts (datēts ar 2007. gada 16. oktobri) tika darīti publiski pieejami ministrijas interneta lapā www.siseministeerium.ee/interreg no 2007. gada 26. novembra līdz 20. decembrim. Sabiedrisko konsultāciju semināri tika rīkoti Igaunijas attiecināmajos apgabalos Narvas (07.12.2007), Rakveres (11.12.2007) un Tartu (13.12.2007) pilsētās. Pavisam semināros piedalījās 27 dalībnieki no 16 organizācijām, ieskaitot pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un pašvaldību apvienības.

Krievijā Sanktpēterburgas vietējam atbalsta birojam (VAB) tika lūgts veikt sabiedriskās konsultācijas par jauno Igaunijas-Latvijas-Krievijas PRS programmu. Sabiedrisko konsultāciju procesa ietvaros Programmas projekts un SVN ziņojuma projekts tika ievietots Sanktpēterburgas administrācijas interneta lapā 2007. gada 8. novembrī, bet decembra sākumā – arī Pleskavas apgabala administrācijas interneta lapā.

2007. gada 16. novembrī Sanktpēterburgas Ārējo attiecību komiteja, Ļeņingradas apgabala Starptautisko un ārējo ekonomisko attiecību komiteja un Sanktpēterburgas VAB organizēja kopīgu informatīvu semināru Smolnijā. Pasākumā piedalījās 48 pārstāvji no dažādām organizācijām, ieskaitot reģionālo un vietējo administrāciju, universitāšu un NVO nozaru komiteju pārstāvjus. Pēc informatīvā semināra beigām un saskaņā ar vienošanos ar reģionālo administrāciju pārstāvjiem, Sanktpēterburgas VAB darbojās kā kontaktpunkts, kur visas ieinteresētās organizācijas varēja iesūtīt savus jautājumus un komentārus līdz 2007. gada 10. decembrim. Pēc sabiedrisko konsultāciju procesa beigām, VAB sadarbībā ar reģionālo administrāciju pārstāvjiem apkopoja rezultātus ziņojumā.

Programmas satura kopsavilkums

Programmai ir 9 nodaļas.

1. un 2. nodaļa koncentrējas uz pēdējā laika attīstības tendencēm Programmas teritorijā, pārrobežu sadarbības vēsturi un reģiona stiprajām un vājajām pusēm. 1. nodaļā – Programmas teritorijas apraksts – katras apakšsadaļas pēdējā paragrāfā ir apkopotas svarīgākās problēmas attiecināmajā teritorijā, kuras Programmai ir jārisina.


8

3. un 4. nodaļā ir aprakstīts Programmas redzējums un mērķi, un to sasniegšanai plānotā stratēģija, kā arī sniegts Programmas prioritāšu un atbalsta virzienu detalizēts apraksts. Programmas indikatori ir norādīti 5. nodaļā. 6. nodaļā ir aprakstīta saskaņotība ar ES politikām un stratēģijām, un citām ES programmām.

7. un 8. nodaļa ir veltīta Programmas ieviešanas struktūrām un procedūrām – ir sniegts Programmas vadības struktūras apraksts, finanšu vadība un Programmas ieviešanā iesaistītās institūcijas. Ir sniegti arī noteikumi projektu izvēlei, ieviešanai, ziņošanai un revīzijai.

9. nodaļā ir aprakstīti Programmas akronīmi, saīsinājumi un bieži lietotie tehniskie termini.


9

1. PROGRAMMAS TERITORIJAS APRAKSTS UN ANALĪZE

1.1. Teritorija un iedzīvotāji

Programmas teritorija ietver šādus NUTS III reģionus:

Latvijā: Latgale, Vidzeme; pieguļošās teritorijas: Rīgas pilsēta un Pierīga

Igaunijā: Kirde-Eesti, Lõuna-Eesti, Kesk-Eesti; pieguļošā teritorija: Põhja-Eesti

Krievijā: Ļeņingradas apgabals, Pleskavas apgabals, Sanktpēterburgas pilsēta.

1. karte. Programmas teritorija

Dažādu sektoru apraksts tālāk sniegtajās apakšsadaļās aptver visu Programmas teritoriju, ieskaitot gan attiecināmās gan pieguļošās teritorijas.


10

Programmas teritorija atrodas Baltijas jūras reģiona austrumos un aptver Latvijas ziemeļu un austrumu daļas, Igaunijas dienvidu, ziemeļu un austrumu daļas un Krievijas rietumu daļu. Programmas teritorijas platība ir 213 752 km2, no kuriem 14 798 km2 ir pieguļošā teritorija. 32 298 km2 platības pieder Igaunijai, 40 246 km2 – Latvijai, 141 208 km2 – Krievijai. 33,94 % Programmas teritorijas atrodas Eiropas Savienībā, 66,06% – ārpus tās.

Teritoriju sadala ES iekšējā robeža starp Igauniju un Latviju (343 km zemes robeža) un ES ārējā robeža starp Latviju un Krieviju (282 km) un Igauniju un Krieviju (338 km, ieskaitot 200 km ūdens robežu gar Peipusa ezeru un Narvas upi). Igaunijai un Krievijai ir arī gara jūras robeža gar Somijas līci. Attālums no tālākās piejūras vietas Igaunijā (Kesk-Eesti) un Krieviju pa jūru ir mazāk par 150 km. Kopējais robežu garums Programmas teritorijā ir 963 km, no kuriem 620 km ir ES ārējā robeža.

Reģionam ir visizdevīgākā ģeopolitiskā un ģeogrāfiskā atrašanās vieta galvenajā Krievijas stratēģiskajā centrā, lai veiktu sadarbību ar ES un it sevišķi ar Baltijas reģiona valstīm. Atrodoties jūras, upju, gaisa koridoru un autoceļu un dzelzceļu krustpunktā, Programmas teritorijai ir ievērojama kapacitāte attiecībā uz kravu plūsmu un pasažieru satiksmi starp ASV, Kanādu, ES un Āzijas reģiona valstīm.

No otras puses, Programmas apgabals aptver divas dažādas teritorijas – divas jaunas ES dalībvalstis – Latviju un Igauniju, kurām ir bijusi līdzīga vēsture un attīstība pēdējo piecpadsmit gadu laikā – un Krievijas Federācijas austrumu daļu un Sanktpēterburgu – otru lielāko pilsētu Krievijā. Lai gan viss reģions ietilpa Padomju Savienībā līdz 1991. gadam, vēsturiski kultūra un tradīcijas ir bijušas atšķirīgas. Arī notikumi pašreizējās ES ārējās robežas abās pusēs ir izraisījuši atšķirības ekonomiskajā situācijā un dzīves standartos.

Programmas teritorijas kopēja populācija ir 9 831 524 iedzīvotāji (2005. g.); gandrīz puse no tiem (4,6 miljoni) dzīvo Sanktpēterburgā. Pavisam 29,4 % Programmas teritorijas populācijas dzīvo ES teritorijā, bet 70,6 % - ārpus ES.

Vidējais iedzīvotāju blīvums Latvijā ir 35,5 iedzīvotāji uz km2 (2006. g.), un Programmas teritorijā šī rādītāja amplitūda ir no 15,9 Vidzemes reģionā līdz 36,4 Pierīgā. Igaunijā vidējais lielums ir 29,72 (2005. g.), savukārt Programmas teritorijā apdzīvojuma blīvums ir no 15,56 iedzīvotājiem uz km2 Kesk-Eesti līdz 51,4 – Kirde-Eesti. Programmas teritorijas Krievijas daļā (izņemot Sanktpēterburgas pilsētu) apdzīvojuma blīvums ir no 12,5 cilvēkiem uz km2

Pleskavas apgabalā līdz 19,7 Ļeņingradas apgabalā (vidējās rādītājs Krievijā ir 8,7 cilvēki uz km2). Variācijas Programmas teritorijas apdzīvojuma blīvumā ir parādītas tālāk sniegtajā kartē.

Kā redzams kartē, lielākā daļa iedzīvotāju ir koncentrēta pilsētu teritorijās. Krievijā Sanktpēterburgā, kas ir ceturtā lielākā pilsēta Eiropā pēc iedzīvotāju skaita, dzīvo 4,6 miljoni cilvēku 1439 km2 lielā platībā. Pleskavas un Ļeņingradas apgabalos pilsētu iedzīvotāju procentuālais apjoms ir attiecīgi 67% un 66,4%. Latvijā 68% iedzīvotāju dzīvo pilsētās un mazpilsētās, bet 32% – laukos, savukārt Igaunijā pilsētu un lauku iedzīvotāju attiecība ir attiecīgi 70% un 30%.


11

2. karte. Apdzīvojuma blīvums Programmas teritorijā

1.2. Demogrāfija

Demogrāfisko stāvokli raksturo zemi dzimstības līmeņi un iedzīvotāju novecošana Programmas teritorijas lielākajā daļā. Kopumā pēdējās desmitgades laikā dabiskais populācijas pieaugums Programmas teritorijā ir bijis negatīvs, un, lai gan mirstības līmenis nav ievērojami palielinājies, iedzīvotāju skaitā ir vērojama lejupslīdes tendence, ņemot vērā dzimstības līmeņa samazināšanos un to, ka paredzamais dzīves ilgums vai nu saglabājas nemainīgs vai palielinās nebūtiski. Paredzamais dzīves ilgums sadarbības teritorijā ir visai zems – apmēram 55-60 gadi vīriešiem un 70-72 gadi sievietēm Krievijā, un apmēram 63-64 gadi vīriešiem un 75-76 gadi sievietēm Igaunijā un Latvijā.


12

Programmas teritorijā krievvalodīgie iedzīvotāji ieņem lielu daļu arī ārpus Krievijas Federācijas teritorijas. Latvijā krievvalodīgo iedzīvotāju procentuālais apjoms ir 32,4% Latgalē un 10,3% Vidzemē, savukārt Igaunijā vidējais krievvalodīgo iedzīvotāju procentuālais apjoms ir 28%, bet dažās vietās Krievijas robežas tuvumā tas var būt ļoti augsts, piemēram, 95% Narvas pilsētā.

Vecākie iedzīvotāji veido lielu daļu lauku teritorijās, savukārt lielākās mazpilsētas un lielpilsētas, it sevišķi tās, kurās ir augstskolas un moderna, uz zināšanām balstīta rūpniecība, piesaista jauniešus. Iedzīvotāju koncentrācija, it sevišķi jauniešu, pilsētu teritorijās un reģionālajos centros un raksturīga lielākajai Programmas teritorijas daļai, savukārt vairākas lauku teritorijas ir ļoti reti apdzīvotas. Migrācijas tendences ir vērstas uz pilsētu teritorijām, galvenokārt uz lielpilsētām. Pēdējo gadu laikā ir vērojama arī migrācijas palielināšanās no Latvijas un Igaunijas sadarbības teritorijas daļām uz vecajām ES dalībvalstīm.

Ņemot vērā procentuāli lielo iedzīvotāju apjomu, kas dzīvo pilsētu teritorijās (it sevišķi lielpilsētās), un augošo tendenci jauniešiem migrēt uz pilsētām un mazpilsētām vai atstāt reģionu, lai strādātu vai mācītos ārzemēs, ir jāpieliek pūles, lai veicinātu policentrisku attīstību un palielinātu lauku teritoriju un mazāko pilsētu pievilcību. Saistībā ar to ir nepieciešami pasākumi, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, palielinātu dzīves standartus un sniegtu brīvā laika pavadīšanas iespējas. Programma risinās arī jautājumus, kas saistīti ar to, lai mudinātu vietējas kopienas iesaistīties NVO darbā un kopīgos pasākumos ar pārrobežu kaimiņiem.

1.3 Transports un infrastruktūra

Lai reģionam piesaistītu ārvalstu un iekšzemes investīcijas un palielinātu tā konkurences priekšrocības, tam ir nepieciešamas transporta un loģistikas iespējas, kas ļautu kvalificētiem cilvēkiem reģionā un apkārtējās teritorijās efektīvi nokļūt darba vietās, tādejādi mazinot pašreizējo apmācītu darbinieku trūkumu un uzņēmējiem nodrošinātu uzlabotu piekļuvi patērētājiem.

Programmas teritorija atrodas stratēģiski izdevīgā reģionā, kas piedāvā attīstības iespējas, pateicoties tā ģeogrāfiskajam stāvoklim un atrašanās vietai attiecībā pret ES TEN-T koridoru, kā arī piekļuvei Baltijas ostām. Transporta sistēmas un loģistikas pakalpojumu attīstībai ir potenciāls veicināt reģiona sociālekonomisko attīstību un īstenot mērķus, kas noteikti ar Baltic 21, VASAB 2010 Plus, INTERREG III, ES Lisabonas stratēģiju ekonomikas un nodarbinātības palielināšanai un ES Gēteborgas stratēģiju reģiona ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas palielināšanai ar transporta uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanu.

Programmas teritorijai ir pietiekams infrastruktūras tīkls, ieskaitot blīvu ceļu tīklu, dzelzceļus, jūras un iekšzemes ostas un starptautiska un reģionāla līmeņa lidostas.


13

3. karte. Transporta un infrastruktūras tīkls Programmas teritorijā

Taču tīkla pastāvēšana pati par sevi negarantē nepieciešamo iedzīvotāju mobilitāti un pārrobežu sakarus. Katram no reģioniem, kas ietilpst Programmas teritorijā, ir salīdzinoši labi savienojumi ar valstu galvaspilsētām un citām lielpilsētām un pilsētām valstī. Taču cilvēku kustību un preču pārvadāšanu Programmas teritorijā kavē divi šķēršļi – robežšķēršošanas infrastruktūras trūkums vai vāja kvalitāte (it sevišķi uz ES ārējās robežas) un vāji pārrobežu sabiedriskā transporta savienojumi.

Kas attiecas uz robežšķērsošanas procedūrām Programmas teritorijas iedzīvotājiem, ir lielas atšķirības, ceļojot starp Latviju un Igauniju (šķērsojot ES iekšējo robežu) un starp šīm divām valstīm un Krievijas Federāciju (šķērsojot ES ārējo robežu).


14

Uz Igaunijas-Latvijas robežas ir 11 starptautisko ceļu šķērsošanas punkti un 1 dzelzceļa šķērsošanas punkts. Šīs tīkls ir pietiekams, lai nodrošinātu cilvēku un preču pārrobežu plūsmu. Taču personīgās automašīnas joprojām ir galvenais transporta veids, ceļojot starp valstīm un šķērsojot robežu. Sabiedriskais transports - autobusi, galvenokārt kursē starp lielākajām pilsētām (Rīga-Pērnava-Tallina vai Rīga-Tartu) ar ļoti nedaudzām vietējām pieturām. Pastāv dzelzceļa savienojums starp Latvijas pilsētu Valku un Igaunijas pilsētu Valgu. Kopš 2008. gada 23. aprīļa dzelzceļa savienojumā ir atjaunoti pasažieru pārvadājumi.

Uz Latvijas-Krievijas un Igaunijas-Krievijas robežas galvenā problēma ir caurlaidspēja robežšķērsošanas punktos, kur notiek gan vīzu, gan muitas kontrole, ko raksturo ilgs gaidīšanas laiks uz robežas. Ir 3 starptautisko ceļu un 2 dzelzceļu šķērsošanas punkti uz Latvijas-Krievijas robežas un 3 starptautisko ceļu un 1 dzelzceļa šķērsošanas punkts uz Igaunijas-Krievijas robežas. Turklāt ir arī 2 divpusēji robežšķērsošanas punkti uz Igaunijas-Krievijas robežas un 2 uz Latvijas-Krievijas robežas.

Papildus ceļu un dzelzceļu savienojumiem, Programmas teritorijā ir piecas 5 starptautiskas lidostas – Rīgas starptautiskā lidosta Latvijā, Tallinas lidosta un Tartu lidosta Igaunijā (taču pēdējā netiek veikti regulāri reisi), un Pulkovo lidosta Sanktpēterburgā un lidosta Pleskavā, Krievijā. Tiek veikti regulāri tiešie reisi starp Rīgu un Tallinu, kā arī Rīgu un Sanktpēterburgu. Latvijas attiecināmajā teritorijā nav funkcionējošu reģionālo lidostu, tāpēc lai veicinātu Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbību Latvijas attiecināmajā teritorijā ir uzsākta bijušās Daugavpils lidostas atjaunošana. 2009.gadā no Daugavpils lidostas ir plānots uzsākt regulārus iekšzemes lidojumus, bet turpmākajos gados Daugavpils lidostu plānots attīstīt tā, lai no lidostas varētu veikt regulārus starptautiskos lidojumus. Programmas teritorijā ir vairākas mazākas lidostas.

Ūdens transports Programmas teritorijas robežās ir nepietiekami attīstīts. Taču Programmas teritorijai ir ostu infrastruktūra – Somijas līča krastos darbojas sešas starptautiskas ostas, ieskaitot vienu Narva-Jõesuu, četras Ļeņingradas apgabalā un vienu lielu komplekso ostu Sanktpēterburgā. Pleskavas apgabalā ir osta Starožiņecā (pie Peipusa ezera). Papildus tam, Igaunijas Programmas teritorijā ir 36 mazākas ostas – sešas no tām atrodas Peipusa ezera reģionā, 28 – Somijas līcī. Mazo ostu apgrozījums ir neliels, taču tās ir svarīgi faktori ekonomisko pasākumu diversifikācijai apkārtējā reģionā. Latvijas pusē (pieguļošajā teritorijā) ir starptautiska osta Rīgā, kā arī divas mazākas ostas – Skulte un Salacgrīva. Starptautisku mazo ostu attīstība Peipusa ezera krastos, Somijas līcī un Rīgas jūras līcī varētu kalpot kā nozīmīgs faktors ūdenstūrisma veicināšanai Programmas sadarbības teritorijā, kurai ir garas nacionālās ūdens robežas starp valstīm. Taču pašreiz vēl nav veikti pietiekami kopīgi pasākumi, lai attīstītu šīs salīdzinoši jaunās ūdens robežas.

Galvenās reģiona problēmas transporta jomā ir robežšķērsošanas punktu infrastruktūras trūkums vai nepietiekamība, kā arī sabiedriskā pārrobežu transporta trūkums – tās ir jārisina, lai palielinātu iedzīvotāju mobilitāti un kravu plūsmu reģionā. Ir iespējams arī uzlabot ūdensceļu izmantošanu un izveidot jaunus aviolīniju maršrutus reģiona robežās.

1.4. Reģionālā ekonomika

IKP struktūra


15

Programmas teritoriju veido lauku teritorijas un lieli industriālie un ekonomikas centri – Sanktpēterburga, Tallina un Rīga – kā arī industriālais rajons Kirde-Eesti. Stāvokli Programmas teritorijā raksturo kapitāla un darbaspēka koncentrēšanās lielajās pilsētu teritorijās, kur tiek ģenerēta lielākā daļa IKP. IKP sadalījums primārajos, sekundārajos un terciārajos sektoros ir visai vienmērīgs visā Programmas teritorijā, un tas ir šāds (2005. g.):

Valsts IKP daļa primārajā sektorā, %

IKP daļa sekundārajā sektorā, %

IKP daļa terciārajā sektorā, %

Latvija 6,30 25,73 67,97Igaunija 5,85 34,93 59,22Krievija 6,50 30,00 63,50

Terciārais sektors sastāda lielāko IKP daļu vairumā Programmas teritorijas. Svarīgākās jomas pakalpojumu sektorā ir tūrismu un tirdzniecība, kam seko sakari un transports. Lai gan pakalpojumu sektors kopš deviņdesmito gadu sākuma ir strauji attīstījies, tā attīstības modelis nav bijis labvēlīgs ģeogrāfiskā ziņā. Pakalpojumu pieejamība Programmas teritorijā ir ļoti nevienmērīgā – plašas izvēles iespējas starp dažādiem pakalpojumiem un patēriņa precēm ir realitāte tikai lielākajās pilsētās. Daudzām nelielākām apdzīvotām vietām un vairumam lauku teritoriju joprojām nav pieejami pat pamata sabiedriskie pakalpojumi, tādi kā centrālā apkure, ūdens piegāde un atkritumu izvešana. Lauku teritorijās ir ierobežota arī veselības pakalpojumu un sociālās aprūpes pieejamība, bieži fiziskā attāluma dēļ. Pieeja informācijai un dažādiem informācijas kanāliem (piem., internetam) arī ir pieejama tikai ierobežotai daļai iedzīvotāju. Tādēļ steidzami ir nepieciešama plašāka un vienmērīgāka sabiedrisko un privāto pakalpojumu attīstība.

Lauksaimniecības sektors sniedz nelielu IKP daļu Programmas teritorijā. Svarīgākās nozares šajā sektorā ir lopkopība un augkopība, un galvenie produkti ir kaņepes, piena un gaļas produkti, augļi un kartupeļi. Lielākā daļa lauksaimniecības ražotāju ir salīdzinoši nelieli, bieži audzējot tikai pašu patēriņam un pārdodot savas preces mazumtirdzniecībā tirgū. Teritorijā darbojas ierobežots skaits liela mēroga vairumtirdzniecības lauksaimniecības ražotāju.

Vissvarīgākais sektors Programmas teritorijā ir Rūpniecības sektors, svarīgākās jomas ir kokmateriālu un koka apstrāde, kā arī ēdienu un dzērienu (it sevišķi piena izstrādājumu un gaļas) ražošana. Papildus tam, ir svarīgi mašīnbūves un metālapstrādes rūpnieciskie uzņēmumi Latvijas un Pleskavas apgabalu attiecināmajās teritorijās, kā arī elektroenerģijas ražošana Kirde-Eesti un Pleskavas apgabalos. Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabalus raksturo daudzpusīga ekonomika – kuģu būve, mašīnbūve, metalurģija, ķīmiskā rūpniecība, degvielas pārstrāde, celulozes un papīra pārstrāde, poligrāfijas rūpniecība, utt.

Uzņēmējdarbība un MVU attīstība

Kopumā rūpniecības daļa ir samazinājusies kopš sabruka Padomju Savienība, kas koncentrējās uz nacionalizētu liela mēroga ražošanu smagajā rūpniecībā. Kopš deviņdesmito gadu sākuma ekonomika ir pārgājusi uz privātīpašuma principiem, un vairums uzņēmumu tagad ir mazi un vidēji. MVU daļa starp ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem Programmas teritorijā sasniedz 99% (2005. g.). Taču MVU attīstība Programmas teritorijā ir visai nevienmērīga, par ko liecina uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Latvijā vidējais MVU skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 22 (2004. g., Centrālā statistikas pārvalde), no 10,8 RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

16

uzņēmumiem Latgales novadā līdz 32,9 uzņēmumiem Pierīgā. Igaunijā vidējais MVU skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 48,51 (2005. g.), no 21,26 Kirde-Eesti līdz 65,46 Põhja-Eesti, savukārt Krievijā statistika liecina, ka Sanktpēterburgā uz 1000 iedzīvotājiem ir 25 uzņēmumi, bet Ļeņingradas un Pleskavas apgabalos – attiecīgi tikai 7,1 un 5,2 (2006. g.).

Papildus ļoti nevienmērīgam MVU sadalījumam Programmas teritorijā, vispārējais uzņēmējdarbības līmenis joprojām ir salīdzinoši zems, salīdzinot ar ES vidējo līmeni, kas sasniedz 50 MVU uz 1000 iedzīvotājiem (2004. g., Eurostat). Kopumā biznesa attīstību kavē uzņēmējdarbības tradīciju trūkums, administratīvie šķēršļi, atbalsta struktūru un uzņēmējdarbības attīstības centru trūkums, kā arī grūtības iegūt riska kapitālu un uzņēmējdarbības aizsākšanas kapitālu, un strukturāls bezdarbs. Lai risinātu šīs problēmas, Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem ir darīti pieejami vairāki ES MVU atbalsta instrumenti stāvokļa uzlabošanai. Latvijā ES atbalsta finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir pieejams dažādos veidos – kā subsīdijas, aizdevumi un galvojumi. MVU var gūt labumu arī no virknes nefinansiālu palīdzības pasākumu programmu un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu veidā. Igaunijā Enterprise Estonia – viena no lielākajām institūcijām nacionālajā uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā – sniedz finansēšanas līdzekļus, konsultācijas, sadarbības iespējas un uzņēmēju apmācību, izpētes un izstrādes institūcijas un sabiedrisko un trešo sektoru, savukārt Kredītu un eksporta garantiju fonda KredEx mērķis ir uzlabot mazo uzņēmumu finansēšanu Igaunijā un samazināt ar eksportu saistītus kredītriskus. Vairāki reģionālās attīstības centri un uzņēmējdarbības konsultāciju servisi sniedz konsultācijas uzņēmējiem, pašvaldībām un nevalstiskām organizācijām. Līdzīgi, Krievijā ir dažādas programmas MVU atbalstam gan federālā, gan reģionālā līmenī. MVU programmas saņem atbalstu no tādam ES programmām kā TACIS vai atsevišķiem ES apgabaliem un Krievijas federālās un reģionālā valdības. Galvenie sniegtie atbalsta līdzekļi ir finanšu palīdzība, institucionālas konsultācijas un tirgus izpēte, uzņēmējdarbības plānošana un juridiski pakalpojumi.

Inovāciju un uzņēmējdarbības inkubatori

Pēdējās desmitgades laikā Programmas teritorijā ir bijusi vērojama arī uzņēmējdarbības indikatoru, industriālo parku un tehnoloģisko centru izaugsme. Uzņēmumi arī piešķir lielāku uzmanību novatorisku preču un pakalpojumu izveidei, kas sniegtu augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares.

Igaunijā dominējošie reģioni attiecībā uz inovācijām, izpēti un uzņēmējdarbības aktivitāti ir Põhja-Eesti, Lõuna-Eesti un Kirde-Eesti, savukārt uzņēmumi, kas intensīvi izmanto izpēti un izstrādi, atrodas Tallinā un tās apkārtnē. Põhja-Eesti ar Tallinu un tās apkārtni ir lielākais industriālais reģions Igaunijā. Ir 11 industriālās zonas (ieskaitot industriālos parkus, tehnoloģiju centrus un industriālos ciematus ar sevišķu uzsvaru uz videi draudzīgām augstajām tehnoloģijām) un biznesa inkubatori. Lõuna-Eesti ar tās izglītības iestādēm, 6 industriālajiem parkiem un 2 industriālajām zonām ir liels potenciāls izpētes un izstrādes jomā. Kirde-Eesti ir otrs industriālais reģions Igaunijā, kura 6 industriālās zonas galvenokārt koncentrējas uz metāla, ķīmisko vielu, celtniecības, koka un elektronikas industriju.

Programmas Latvijas teritorijā industriālās zonas koncentrējas ap galvaspilsētu – ir 8 galvenie industriālie parki Rīgā un četri Pierīgā. Latgales novadā ir brīvā ekonomiskā zona Rēzeknē un industriālie un tehnoloģiju parki Daugavpilī, Līvānos un Rēzeknē, savukārt Vidzemes novadā Valmierā 2007. gadā tika atklāts uzņēmējdarbības inkubators. Latvijas Ekonomikas ministrija 2007. gadā aizsāka Inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības programmu, kas ir


17

vērsta uz to, lai uzlabotu inovāciju infrastruktūru, atbalstītu inovāciju centru un biznesa inkubatoru izveidi un darbību, kā arī piedāvātu biznesa inkubatoru un inovāciju centru pakalpojumus jaunizveidotiem uzņēmumiem, tādejādi veicinot jaunu, novatorisku uzņēmumu attīstību. Programmas ietvaros ir atbalstīti 11 projekti.

Krievijā Nacionālajai biznesa inkubatoru apvienībai ir 65 biedri, kas ir salīdzinoši maz, ņemot vērā valsts lielumu un ekonomisko potenciālu. Saskaņā ar Krievijas Zinātnes parku un jaunievedumu centru apvienības informāciju, Sanktpēterburgā ir trīs tehnoloģiju parki un viens biznesa inkubators.

Taču, par spīti biznesa inkubatoru un industriālo parku attīstībai, novatorisku uzņēmumu ziņā Programmas teritorija joprojām atpaliek no ES vidējā lieluma, kas ir 45%. Saskaņā ar Eiropas Inovāciju rezultātu tablo datiem Igaunija ierindojas 13. vietā, bet Latvija – 24. vietā no 25 ES dalībvalstīm. Šīs situācijas galvenais cēlonis ir tas, ka trūkst gan sabiedrisko, gan privāto ieguldījumu pētījumos un attīstībā (research and development – R&D), un uzņēmēju vidū ir zems izpratnes līmenis par inovāciju nozīmi. Pieejamā informācija par MVU Krievijā ir ierobežota. Taču vispārīgā tendence liecina, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav pietiekama finanšu stabilitāte, lai veiktu ieguldījumus R&D, un vairāk kā divas trešdaļas no ieguldījumiem inovacijās ir koncentrētas ķīmiskajā rūpniecībā un mašīnbūvē, kur dominē lielie uzņēmumi.

Par spīti pastāvošajam atbalstam, ir skaidrs, ka nepieciešams kopt uzņēmējdarbības aktivitāti Programmas teritorijā, it sevišķi lauku apgabalos un mazpilsētās valstu robežu tuvumā. Programmas teritorijā sadarbība starp uzņēmējiem attiecībā uz jaunu izstrādājumu un tehnoloģiju izveidi ir ierobežota. Uz inovācijām centrētie uzņēmumi koncentrējas ap lielajām pilsētām, un MVU bieži nepietiek resursu, lai veiktu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Arī zināšanas par likumiem un finanšu prasībām uzņēmējdarbības sākšanai kaimiņu valstī ir nepietiekamas, un izpratne par pārrobežu uzņēmējdarbības sadarbības iespējām un esošo tirgu paplašināšanu ar kopuzņēmumiem ir salīdzinoši zema. Šīs problēmas ir jārisina, veicot kopīgus pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības infrastruktūru, veicinātu kontaktēšanos un tīklus un atbalstītu jaunievedumus un mārketinga pasākumus.

1.5. Darba tirgus

Pēdējās desmitgades laikā, līdz ar pastāvīgu IKP izaugsmi, nodarbinātība Programmas teritorijā ir palielinājusies un bezdarba līmenis kopumā ir zemāks par ES vidējo, kas ir 8,9% (2006. g., Eurostat). Saskaņā ar oficiālo statistiku, bezdarba līmeņi Programmas teritorijā Krievijā ir pat zem 1% Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabalā, savukārt Pleskavas apgabalā nodarbinātības līmenis bija 3% (2006. g.). Latvijā tas dažādos reģionos atšķiras – no 5,9% Rīgā līdz 11% Latgalē, savukārt Igaunijas pusē bezdarba līmenis ir no 7,9% Põhja-Eesti līdz 16,2% Kirde-Eesti.

Darba tirgus situācija Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabalos ir strauju mainījusies pēdējo gadu laikā saistībā ar apgabalu industriālo un ekonomisko attīstību. Taču nodarbinātības līmenis reģionā nav vienmērīgs un ziemeļaustrumu teritorijās bezdarba līmeņi ir augstāki.

Pēdējo gadu laikā Latvijā un Igaunijā bezdarba problēmu aizstāj augoša darbaspēka trūkuma problēma saistībā ar darbaspēka migrāciju, it sevišķi jaunākās paaudzes vidū, no lauku teritorijām uz pilsētu centriem un ES-15 valstīm. Atlikušais darbaspēks bieži neatbilst darba RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

18

tirgus prasībām attiecīgajās teritorijās. Lai gan dažādi atbalsta mehānismi ir finansējuši pārkvalificēšanas pasākumus ilgtermiņa bezdarbniekiem, joprojām pastāv nepieciešamība veikt fokusētākas un plašākas aktivitātes šajā teritorijā.

Programmas teritorijā, it sevišķi lauku teritorijās, nepārprotami ir nepieciešams veikt pasākumus, lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēju, sniedzot atbalstu ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu, ka darbaspēka kvalifikācijas ir atbilstošas mūsdienu ekonomikai, ir nepieciešams veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kā arī panākt, lai potenciālie darbinieki tiktu apmācīti darba tirgū pieprasītām profesijām. Ir jāatbalsta arī iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai mudinātu jaunāko paaudzi dibināt savus uzņēmumus lauku teritorijās, nevis reģionu atstāt.

1.6 Informācija un komunikācijas

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamība ir viens no aspektiem, kas izmantojams, lai novērtētu reģiona pieejamību. Par mobilo telefonu un interneta pieejamību dažādos Programmas teritorijas reģionos ir pieejami tikai ierobežoti dati, tādēļ ir izmantoti nacionālās statistikas dati, un tiek uzskatīts, ka tie atspoguļo attiecīgās teritorijas situāciju.

Igaunijā ir visprogresīvākā informācijas infrastruktūra visās bijušajās komunistiskajās Austrumeiropas valstīs. 61% no strādājošajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem izmanto internetu, savukārt 90% no jauniešiem vecumā no 12 līdz 24 gadiem ir visaktīvākie interneta lietotāji. Ir 62,9 telefona līniju uz 100 ģimenēm, un līniju digitalizācijas līmenis ir 82%. 2006. gada rādītāji liecina, ka mobilu telefonu izmantošana ir sasniegusi 107%, jo dažiem cilvēkiem ir vairākas aktīvas SIM kartes.

2006. gadā 49% Latvijas iedzīvotāju regulāri izmantoja datoru, bet 46% – internetu. Latvijā 46% no visiem uzņēmumiem izmanto internetu, bet 59% uzņēmumu ir datori. Tāpat kā Igaunijā, ir atšķirības starp lielākajiem un mazākajiem uzņēmumiem IT izmantošanā, jo lielākajiem uzņēmumiem ir plašāki resursi un nepieciešamība izmantot informācijas tehnoloģijas. Līdzīgi stāvoklim Igaunijā, galvenie šķēršļi plašākai IT izmantošanai ir finanšu un cilvēku resursu trūkums un vājš interneta pārklājums, it sevišķi lauku teritorijās. Latvijā ir labs mobilo telefonu tīklu pārklājums, un apmēram 95% iedzīvotāju izmanto mobilos telefonus.

Krievijā, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, ir 152 interneta lietotāju uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt mobilo telefonu izmantošana ir sasniegusi 100% līmeni. Programmas teritorijā Sanktpēterburgā apmēram 650 tūkstošiem ģimeņu ir personālais dators. Pilsētā ir apmēram 100 publisko interneta pieejas punktu, ko izmanto apmēram 45 000 cilvēku mēnesī. Pleskavas apgabalā ir 28 telefona līnijas uz 100 ģimenēm, un digitalizācijas līmenis sasniedz 74% pilsētu teritorijās un 39,5% lauku teritorijās. Tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu ģimenēm interneta savienojumus, ieskaitot Wi-Fi interneta pārklājumu.

Programmas teritorijā ar informācijas un sakaru jomu saistītais izaicinājums ir ātras interneta piekļuves (platjoslas) pieejamība ārpus lielpilsētām un lielākajām mazpilsētām. Plašākajā teritorijā internets bieži ir pieejams tikai publiskās piekļuves punktos (skolās, bibliotēkās). Situācija ir ievērojami labāka Igaunijā, kur ir plašs Wi-Fi tīkla pārklājums. Vēl viena problēma, kas jārisina Programmas teritorijā, ir datoru izmantošanas paplašināšana un nepieciešamā apmācība iedzīvotājiem interneta izmantošanā, tādejādi paverot jaunas iespējas


19

vietējiem iedzīvotājiem, it sevišķi laukos. Dažādu e-pakalpojumu attīstība uzņēmumiem un iedzīvotājiem var būt ekonomiskās attīstības rīks attālās teritorijās.

1.7. Izglītība un pētniecība

Programmas teritoriju aptver plašs izglītības iestāžu tīkls, tādejādi sniedzot visiem iedzīvotājiem iespēju saņemt vispārīgo izglītību savas dzīvesvietas tuvumā. Attiecināmās teritorijas Igaunijā, Latvijā un Krievijā pārklāj arī plašs profesionālās izglītības centru tīkls, sniedzot daudzu, dažādu profesiju apgūšanas iespējas. Taču piedāvātie profesionālās izglītības kursi bieži neatbilst tirgus vajadzībām. Ir acīmredzama nepieciešamība sasaistīt profesionālās izglītības tīklu, taču arī piedāvāt dažādus pārkvalificēšanās kursus, lai labāk adresētu darba tirgus vajadzības. Lai gan saistība starp bezdarba līmeni un bezdarbnieku kvalifikācijas trūkumu pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, bezdarbs kvalifikācijas trūkuma dēļ joprojām ir problēma, it sevišķi lauku teritorijās.

Programmas teritorija piedāvā plašas iespējas augstākās izglītības iegūšanai. Igaunijā ir 7 valsts universitātes un 10 privātas augstākās izglītības institūcijas Tallinā, kas piedāvā programmas ekonomikā, tieslietās, dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Programmas attiecināmajā teritorijā Tartu atrodas valsts vecākā Universitāte ar medicīnas, dabaszinātnes, filoloģijas un ekonomikas fakultātēm, kā arī Lauksaimniecības universitāte. Latvijā ir 29 valsts un privātās augstskolas – 25 Rīgā, 1 Daugavpilī, 1 Rēzeknē un 1 Valmierā. Latvijas Universitāte, kas atrodas Rīgā, piedāvā mācību programmas dabaszinātnēs un sabiedriskajās zinātnēs, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte koncentrējas uz tehniskajām specialitātēm, bet Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā medicīnas programmas. Augstskolas ārpus Rīgas piedāvā studijas ekonomikā, tūrisma vadībā, IKT, pedagoģijā, filoloģijā, fizikā, matemātikā un mūzikā.

Programmas teritorijas Krievijas daļā ir 48 valsts augstskolas, 18 militāras augstākās izglītības institūcijas un 45 privātas augstākās izglītības institūcijas Sanktpēterburgā, kā arī 5 augstākās izglītības iestādes Ļeņingradas apgabalā. Tās piedāvā dažādas studiju programmas humanitārajās un sociālajās zinātnēs, medicīnā, finanšu un banku jomā, elektrības inženierzinātnē un ar to saistītās jomās. Pleskavas apgabalā ir 23 augstākās profesionālās izglītības institūcijas – 14 valsts augstākās izglītības institūcijas (9 no tām ir filiāles) un 9 privātas augstākās izglītības institūcijas, kas piedāvā 21 specializāciju aspirantūrā.

Bez universitātēm un augstākās izglītības institūcijām ir arī vairāki sabiedriski zinātnes institūti un organizācijas, akadēmiskie centri un augstāko izglītības iestāžu filiāles, kā arī privātas augstākās izglītības institūcijas visā sadarbības teritorijā, tādejādi sniedzot labu zinātnisko pētījumu potenciālu. Taču pētniecībai un attīstībai veltītie līdzekļi ir visai nelieli, un jaunievedumu politika nav valdību augstāko prioritāšu vidū. Lai gan situācija ir zināmi uzlabojusies pēdējo gadu laikā, zinātnes centriem bieži pašiem ir jāmeklē finansējums pētniecības projektiem.

Esošais profesionālās un augstākās izglītības iestāžu tīkls reģionā sniedz iespēju tālākai sadarbības attīstībai starp uzņēmumiem un izglītības institūcijām, kuras rezultātā industriju vajadzības tiktu labāk saskaņotas ar izglītības institūciju piedāvātajām mācību programmām. Ir jāmudina arī universitāšu sadarbība ar zinātniskiem centriem, lai dalītos zinātnisko pētījumu rezultātiem un savstarpēji papildinātu pieredzi.


20

1.8. Vide un daba

Programmas teritorija ir visai līdzena, un to pārklāj meži, purvi un purvāji, kā arī daudzi ezeri un upes. Peipusa ezers, kas atrodas uz robežas starp Igauniju un Krieviju, aptver 3521 km2

lielu platību un ir ceturtais lielākais ezers Eiropā, savukārt Lādogas ezers, kas atrodas Ļeņingradas apgabalā, ar savu 17 700 km2 platību un apmēram 660 salām ir lielākais ezers Eiropā. Programmas dabas resursu vidū ir degslānekļi, kūdra, fosforīts, kaļķakmens, dolomīts, dzintars, koks, māli un smiltis; Pleskavas apgabalā, Lõuna-Eesti, kā arī Vidzemes reģionā ir atrodami minerālūdeņi.

Teritoriju raksturo augsta bioloģiskā daudzveidība, un visās trijās valstīs tiek veikti pasākumi, lai aizsargātu dabas bagātības. Igaunijas attiecināmajās teritorijās ir 3 nacionālie parki, 26 dabas rezervāti un vairāk kā 50 ainavu rezervātu. Saskaņā ar dabas aizsardzības pārvaldes publicēto informāciju programmas attiecināmās teritorijas Latvijas daļā atrodas pilnībā vai daļēji 233 īpaši aizsargājamās teritorijas. No tām jāatzīmē 3 nacionālie parki (Gauja, Rāznas un Ķemeri), 1 biosfēras rezervāts (Ziemeļvidzeme), 2 dabas rezervāti (Teiči un Krustkalni). Attiecināmās teritorijas Igaunijā un Latvijā aptver arī ES nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklu Natura 2000.

Ļeņingradas apgabalā 6% teritorijas ir dabas aizsardzības apgabali, ieskaitot 5 starptautiskas nozīmes purvājus, 2 federālas nozīmes dabas parkus, 22 dabas rezervātus, 14 dabas vietas un 1 reģionālas nozīmes nacionālo dabas parku. Sanktpēterburgai kā pilsētai ir unikāla 840 kvadrātkilometru liela ūdens platība no Ņevas ietekas un Somijas Līča austrumu daļas, kas ietver vairāk kā 140 upes, kanālus un avotus un 260 slēgtas ūdenstilpnes.

Par spīti lielajam ūdens apsaimniekošanas projektu skaitam, joprojām ir daudz neattīrītu notekūdeņu, un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tālāka bojāšanās ir bieži sastopama problēma. Programmas teritorijā ārpus lielpilsētām ūdens apsaimniekošanas infrastruktūra vairumā ciematu un mazpilsētu ir novecojusi. Neapsaimniekotie urbumi rada pazemes ūdeņu piesārņojumu draudus. Noteiktās teritorijās dzeramais ūdens neatbilst kvalitātes standartiem un prasībām, jo piegādes tīklu tehniskais stāvoklis ir nepieņemams.

Lai gan reģions ir bagāts ar dabas resursiem, tas galvenokārt ir atkarīgs no importētas enerģijas. Latvija ir sevišķi atkarīga no energoresursu importa, jo 57% no visiem energoresursiem 2005. gadā tika importēti, galvenokārt no Krievijas, savukārt Igaunija importē 27,5% no visiem energoresursiem. Vispopulārākais enerģijas avots Latvijā ir dabasgāze, kas veido 31% no kopējā patēriņa; tai seko citi kurināmie (30%) un koka resursi (22%). Igaunijā populārākais enerģijas avots ir degslāneklis (56%), kam seko citi kurināmie (18%) un dabasgāze (12%). Latvijā atjaunojamo energoresursu proporcija pašreiz ir 36% (Eurostat, 2005. g.) no kopējā patēriņa – tādejādi Latvija ir starp Eiropas līderiem atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Atjaunojamo energoresursu daļa 25 ES dalībvalstu primārajā enerģijas patēriņā ir apmēram 6% (Eurostat, 2005. g.). Taču Latvijas augstais proporcionālais apjoms galvenokārt ir sasniegts, pateicoties hidroenerģijai, savukārt citus atjaunojamos enerģijas avotus vēl iespējams attīstīt. Saistībā ar plašu iekšzemes degslānekļa resursu izmantošanu, Igaunijā atjaunojamo energoresursu izmantošanas daļa ir krietni mazāka – 11% (Eurostat, 2005. g.). Krievijā atjaunojamo resursu izmantošana ir daudz zemāka un nesasniedz pat 3% no visas saražotās enerģijas.


21

Tādejādi, lai saglabātu Programmas teritorijas vides un dabas vērtības, ir nepieciešams risināt vairākas problēmas. Kopīgā vides pārvaldība sadarbības teritorijā ir nepietiekami attīstīta. Lai gan dabas resursi bieži ir vienādi abās robežas pusēs, piemēram, vairāki dabas rezervāti uz Igaunijas un Latvijas robežas un Peipusa ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas, netiek veikti pietiekami kopīgi pasākumi, tādi kā vides monitorings un ūdens vai zivsaimniecības fonda aizsardzība. Kopīgi uzraudzības pasākumi būtu vēlami arī attiecībā uz virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņojumu. Saistībā ar globālajām klimata izmaiņām, Programmas teritorijā lielāka uzmanība ir jāvelta tam, lai palielinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu kopējā enerģijas patēriņā, kā arī tam, lai veiktu kopīgus pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai. Visbeidzot, ir nepieciešams palielināt iedzīvotāju izpratni par vides jautājumiem, veicot dažādas izglītojošas un sabiedrisko attiecību kampaņas.

1.9. Tūrisms

Programmas teritorijai ir labs tūrisma potenciāls, pateicoties tīrai dabai, bagātīgam kultūrvēsturiskajam mantojumam un tādiem lieliem kultūras centriem kā Sanktpēterburga, Rīga un Tallina. Reģionā ir vērojams augošs pieprasījums pēc dažādiem tūrisma pakalpojumiem (atpūtas laukos, nedēļas nogales piedāvājumiem, rekreācijas kūrēm un piedāvājumiem), bet pakalpojumu piedāvājums un kvalitāte neatbilst pieprasījumam. Tūrisma uzņēmumi tādejādi ir spiesti veikt ieguldījumus savas infrastruktūras uzlabošanā un domāt par savu piedāvājumu dažādošanu un jaunu pakalpojumu piedāvāšanu. Nākotnē lielāks uzsvars būs jāliek uz inovatīvu risinājumu piedāvāšanu arī tūrisma jomā, lai nodrošinātu, ka šī nozare radītu augstu pievienoto vērtību saviem pakalpojumiem. Lai piesaistītu ārzemju tūristus, ir nepieciešama tūrisma operatoru sadarbība Programmas teritorijā attiecībā uz produktu piedāvājumiem un kopīgu mārketinga pasākumu organizēšanu, lai skaidri parādītu reģiona priekšrocības salīdzinājumā ar citām vietām.

Tūrismu plūsmu starp valstīm ietekmē pastāvošie vīzu un robežšķērsošanas režīmi. Tūrisms starp attiecināmajām teritorijām Igaunijā un Latvijā ir ievērojami vieglāks, jo nav nepieciešamas vīzas. 2007. gada 21. decembrī Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas Līgumam. Latvijas un Igaunijas robeža ar Krieviju kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu.

Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu izdošanas atvieglošanu noteiktām Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijām stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā.

Lai nodrošinātu turpmāku tūrisma industrijas attīstību reģionā, ir nepieciešamas kopīgas mārketinga aktivitātes, lai reklamētu Programmas teritoriju kā vienotu tūrisma galamērķi. Sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem, organizācijām un iedzīvotājiem, ir nepieciešams pētīt Programmas teritorijas pastāvošo tūrisma potenciālu un, balstoties uz to, uzlabot esošos tūrisma produktus un radīt jaunus (ieskaitot tādus nišu piedāvājums kā dabas tūrismu, sporta tūrismu, sakrālo tūrismu), kā arī veikt ieguldījumus dažādu objektu atjaunošanā lauku teritorijās – vecas muižas, baznīcas u. tml., ko būtu iespējams izmantot tūrisma produktu un tamlīdzīgu jomu attīstībai.

1.10. Kultūra

Programmas teritorijai ir bagātīgas un daudzveidīgas kultūras tradīcijas gan lielajās pilsētās, piemēram, Sanktpēterburgā, Rīgā un Tallinā, gan robežu apgabalos, kur dzīvo dažādas etniskās grupas – šie reģioni ir sevišķi interesanti dažādo kultūru sajaukuma dēļ.


22

Programmas teritorijā Igaunijā ir divas izceļamas teritorijas – Peipusa ezera rietumu krasts un Setomaa. 17. gadsimta beigās Krievijas vecticībnieki apmetās Peipusa ezera rietumu krasta centrālajā daļā. Pašlaik tur ir gandrīz 15 tūkstoši vecticībnieku, kas ir dzimuši Igaunijā. Igauņi un krievi ar savām atšķirīgajām valodām, paražām un ticībām šeit ir dzīvojuši blakus 300 gadus, nesaplūstot, bet gan miermīlīgi sadzīvojot. Līdz mūsdienām Peipusa ezera reģiona iedzīvotāju galvenie nodarbošanās veidi ir zvejniecība un dārzeņu audzēšana. Regulāri tiek organizēti tradicionālie zivju un sīpolu ēšanas svētki tādās vecticībnieku vietās kā Kasepää, Kallaste un Seto Lüübinitsa. Šie pasākumi ir ļoti populāri igauniešu vidū, taču ir sākuši piesaistīt arī ārvalstu tūristu interesi. Ir arī jāsaglabā un no jauna jāatklāj unikālā vecticībnieku kultūra un tradīcijas, kas nav daudz pētītas, it sevišķi Baznīcas vēsture.

Igaunijas dienvidaustrumu daļā ir interesants vēsturisks un etnisks reģions, kur dzīvo Seto cilvēki. Seto kultūra ir attīstījusies Austrumkrievijas un Rietumu somugru kultūru ietkmē. No 1862. līdz 1920. gadam Seto teritorija piederēja Krievijai, bet laikā no 1920. līdz 1940. gadam bija daļa no Igaunijas Republikas. Pašreiz vēsturisko Seto teritoriju sadala valstu robeža starp Igauniju un Krieviju. Lai veicinātu Setomaa kultūru un tradīcijas, tika izveidots Seto Kongress. Kuningriik (ikgadējā Seto Karalistes diena, kad tiek izvēlēts karalis) ieviešana no jauna, Seto nacionālās himnas pierakstīšana un dziedāšana, un, nesen, Setomaa karoga izveidošana un plīvošana ir palīdzējusi atjaunot interesi par Seto kultūru. Par panākumiem liecina tas, ka Kuningriik apmeklē tūkstošiem Igaunijas un Krievijas Seto.

Kirde-Eesi reģionam ir ciešas kulturālas, vēsturiskas un sabiedriskas saites ar Krievijas robežu reģioniem, ne tikai lielās krievvalodīgo daļas dēļ reģionā, bet arī saistībā ar ekonomisko specializēšanos degakmens un elektroenerģijas ražošanas jomā, kam ir ļoti liela ietekme uz dzīves vidi, un kas veido saistību ar Krievijas Slancu apgabalu. Galvenais intereses objekts ir unikāls viduslaiku cietokšņu komplekss Narvas un Ivangorodas pilsētās Narvas upes krastos.

Latvijas Programmas teritorijā - Rīgā un Rīgas reģionā atrodas 2927 kultūras pieminekļi (tostarp Rīgā 1672), Vidzemes reģionā - 1709 kultūras pieminekļi, bet Latgalē ir 1441 kultūras piemineklis. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, Vidzemē ir izcili viduslaiku arhitektūras paraugi, tādi kā, Cēsu un Turaidas pils kompleksi, bet Latgalē atrodas virkne izcilu sakrālās arhitektūras paraugu, kā arī starptautiskas nozīmes svētvieta Aglonas bazilika un Daugavpils cietoksnis.Latgales novadu raksturo etniska daudzveidība Latgales un Vidzemes reģioniem ir spēcīgas kultūras sadarbības tradīcijas ar kaimiņvalstīm, un dažādu etnisko grupu sajaukuma rezultātā ir izveidojusies bagātīga tradicionālā kultūra un lielisks kultūrvēsturiskais mantojums, ieskaitot izcilus arhitektūras pieminekļus – pilsētu, lauku muižu, katedrāļu un baznīcu ansambļus. Salīdzinājumā ar Latgali, Vidzemes novadam ir visai homogēna etniskā struktūra un augstākā etnisko latviešu daļa visos valsts novados. Tradicionālās Vidzemes kultūras saknes nāk gan no latgaļiem, gan līviem – reģiona senajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā teritoriju vēsturiskās attīstības atšķirības un dažādu kultūru mijiedarbību (latviešu, vācu, zviedru, poļu, krievu), Rīgā, Vidzemē un Latgalē ir bagātīgs un savdabīgs kultūrvēsturiskais mantojums (gan materiālais mantojums – kultūras pieminekļi, gan arī nemateriālais mantojums – folklora, tradīcijas, rituāli u.c.), kā arī liela kultūras daudzveidība, atšķirīgs teritoriju etniskais sastāvs un dažādo reliģiju ietekme (Latgalē katolicisms, pareizticība un vecticība, Vidzemē luterānisms).

Programmas pieguļošās teritorijās Rīga un Tallina ir divas galvaspilsētas ar bagātīgu arhitektūras un kultūras mantojumu, muzejiem, teātriem un operu, kas sniedz iedzīvotājiem un viesiem plašas kultūras pasākumu iespējas. Programmas attiecināmajā teritorijā


23

Sanktpēterburgā ir ievērojams kultūrvēsturiskais mantojums, kas palīdz piesaistīt tūristus (gan iekšzemes, gan ārvalstu) un investīcijas jaunu sfēru, piemēram, kultūras tūrisma un radošo nozaru, attīstībai. Pilsētā ir vairāk kā 5800 kultūras pieminekļu, un Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Ļeņingradas apgabals ir bagāts ar vēstures un arhitektūras pieminekļiem (vairāk kā 1000), ieskaitot klosterus, cietokšņus un Vecās Lādogas pilsētu – Senās Krievijas pirmo galvaspilsētu. Pleskavas apgabalā Pleskavas pilsēta ir viena no Krievijas senākajām pilsētām un Vecās Krievijas arhitektūras un glezniecības centrs. Pilsētā ir gandrīz 100 vēsturisko pieminekļu – nocietinājumi, civilie un kulta objekti, kā arī monumentālās glezniecības objekti; daži no tiem ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Reģionā ir arī daži seni cietokšņi un veci klosteri, kā arī Puškina Rezervāts.

Lai saglabātu reģiona kultūrvēsturisko mantojumu un tradīcijas, ko bieži uztur vecie ļaudis, reģionā ir nepieciešams veikt pasākumus, lai veicinātu šīs vērtības un iepazīstinātu ar tām plašāku publiku. Papildus tam, ir vajadzīgi pētījumi, kas palīdzētu atklāt un labāk saprast gadsimtiem senās tradīcijas, padarot tās saistošas mūsdienu sabiedrībai. Pilsētu teritorijās ir jāpēta vēsturisko vērtību izmantošanas potenciāls pilsētas zīmolvedībai, un ir jāveicina sadarbība starp cilvēkiem, kas strādā kultūras jomās abpus robežām, tādejādi veicinot labāku izpratni par kaimiņu tautām.

2. SVID analīze

SVID analīze, kas ir balstīta uz augstāk sniegto reģionālo analīzi, kā arī uz reģionālo konsultāciju procesu programmēšanas procesa laikā, adresē pārrobežu elementus, kas ir būtiski visām trim iesaistītajām partnervalstīm, jo ir plānots, ka robežu reģionu vispārīgā attīstība tiks adresēta ar Kohēzijas fonda un 1. mērķa programmām abās ES dalībvalstīs, savukārt Krievijā tā tiks finansēta ar nacionālām attīstības programmām.


24

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES1. Izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta ar labiem ceļu un dzelzceļu savienojumiem,

starptautiskas nozīmes stratēģiskiem transporta koridoriem un tranzītsatiksmes maršrutiem.

2. Pamata uzņēmējdarbības un IT infrastruktūras esamība.3. Primārās infrastruktūras esamība (elektrības, ūdens, gāzes apgāde).4. Vispārīgās izglītības institūciju esamība teritorijā (universitātes un profesionālās

izglītības institūciju).5. Tīra un daudzpusīga vide un lieliska bioloģiskā un ainavu daudzveidība kā pamats

videi draudzīga tūrisma potenciālam lauku teritorijās.6. Lieli ekonomikas un kultūras centri - Sanktpēterburga, Tallina, Rīga – ir attīstības

veicinātāji visai teritorijai.7. Kultūras daudzveidība, kopīga vēsturiskā pieredze, vēsturiski izveidojušies

iedzīvotāju kontakti, labas savstarpējas zināšanas un izpratne.8. Kopēja sarunvaloda – krievu valoda – kurā var runāt vairums iedzīvotāju (30+ gadi).

1. Iedzīvotāju samazināšanās un novecošana, zems paredzamais dzīves ilgums.2. Zema uzņēmējdarbības aktivitāte un uzņēmumu dibināšana lauku teritorijās.3. Vāja un novecojusi infrastruktūra (piem., daudz grants ceļu, nepietiekami pārrobežu

transporta savienojumi). 4. Nepietiekami tranzīta un loģistikas pakalpojumi daudzās Programmas teritorijas

daļās. 5. Vāja sasaiste starp profesionālo izglītību un uzņēmumu vajadzībām. 6. Kvalificēta darbaspēka migrācija no lauku teritorijām uz pilsētu centriem.7. Nevienmērīga sabiedrisko pakalpojumu (piem., apkure, ūdens piegāde, atkritumu

izvešana, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi) un patēriņa preču pieejamība pierobežu teritorijās.

8. Nepietiekami attīstīta sadarbība starp valsts institūcijām, municipalitātēm un privāto sektoru.

9. Nepietiekama valsts sektora administratīvā kapacitāte.

IESPĒJAS DRAUDI1. Starptautisku transporta koridoru, loģistikas un transporta pakalpojumu attīstība. 2. Apstrādes un kultūras industrijas ar pievienoto vērtību attīstība, balstoties uz

vietējiem resursiem. 3. Sakaru palielināšana starp iedzīvotājiem un organizācijām pāri robežām, kopīgu

kultūras pasākumu un citu aktivitāšu palielināšana savstarpējā līmenī, pateicoties vīzu režīma atvieglošanai starp Krieviju un ES valstīm (vīzu režīma atvieglošana veicina arī tūrisma attīstību).

4. Turpmāka lielpilsētu un mazpilsētu tīkla attīstība (policentriska attīstība).5. Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, kuras kļūst pieejamākas un ko var

atļauties vairāk cilvēku.6. Starptautiskas tūrisma tendences, kas mudina reģiona tūrisma potenciāla

izmantošanu (vide, atpūtas iespējas, kultūrvēsturiskās vietas).

1. Zemo dzimstības radītāju saglabāšanās un iedzīvotāju novecošanās tendenču saglabāšanas pierobežas teritorijās.

2. Vietēju mikrorajonu un nepievilcīgu lauku izolācija un marginalizācija. 3. Kvalificēta darbaspēka emigrācija no attāliem reģioniem uz centriem vai citām

valstīm. 4. Globalizācijas spiediens – tradicionālo nozaru saskaršanās ar arvien pieaugošu

konkurenci. 5. Nepietiekams ieguldījumu līmenis reģionā, it sevišķi lauku teritorijās.


3. PROGRAMMAS STRATĒĢIJA

Programmas vispārējais mērķis ir izmantot plašākā pierobežas reģiona potenciālu reģiona ekonomikas attīstībai, lai piesaistītu produktīvas investīcijas nodarbinātības un labklājības līmeņa celšanai. Paturot to prātā, Programmas vīzija ir sasniegt stāvokli, kur pierobežas reģioni strauji attīstās, produktīvajās nozarēs piesaistot privātās un publiskās atbalsta investīcijas. Vietējās, reģionālās un nacionālās institūcijas sadarbojas ar izglītības un zināšanu institūtiem, lai nodrošinātu pietiekamu darbaspēku un cilvēku prasmju uzlabošanu saskaņā ar vietējo uzņēmumu vajadzībām. Transporta infrastruktūra ir uzlabota, piedāvājot kvalitatīvus ceļu, dzelzceļu un gaisa savienojumus ar loģistikas un noliktavu pakalpojumiem un citiem pievienotās vērtības pakalpojumiem par konkurētspējīgām cenām. Dabas resursi tiek izmantoti tūrisma attīstībai un atjaunojamās enerģijas potenciāla īstenošanai. Ar uzņēmējdarbību saistītā infrastruktūra tiek attīstīta atbilstoši Eiropas vides prasībām un labai praksei, tādejādi nodrošinot, ka vides resursi netiek turpmāk degradēti un esošās vērtības tiek saglabātas. Emigrācija samazinās, jo uzlabojās nodarbinātības iespējas, ienākumi, personīgo prasmju apgūšana un dzīves apstākļi. Kopienas abpus robežām sadarbojas, lai kopīgi uzlabotu dzīves kvalitāti un veidotu kopīgas vērtības, normas un toleranci multikulturālā vidē.

Programmas sākumpunkts ir nepietiekami savienojumi pāri robežām un sadarbības trūkums teritorijas kopīgai attīstībai. Savienojumi, kas pastāvēja pirms 15 gadiem, ir zuduši. Par spīti tam, ka dažādas reģiona vietas saskaras ar līdzīgām problēmām, sadarbība starp dažādiem institūciju līmeņiem un organizācijām joprojām ir vāja. Šis fakts neļauj reģionālām ieinteresētajām pusēm kopīgi risināt reģionālas un vietējās problēmas un veicināt Programmas teritorijas kopīgu attīstību, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu labklājību. Taču uzņēmumiem pierobežu reģionos ir labi sakari un regulāra savstarpēja sadarbība.

Programmas teritorija, kā tika aprakstīts iepriekšējās nodalās, aptver dažādas pilsētapmetnes un lauku teritorijas ar sevišķām īpašībām un attīstības vajadzībām. Lielos Programmas teritorijas apgabalos ir vērojams zems ekonomiskās aktivitātes un konkurences līmenis, vājš transporta tīklu stāvoklis, kas kavē pieejamību, kā arī jaunu un izglītotu cilvēku emigrācija no reģiona tā nepievilcības dēļ. No otras puses, lielo pilsētu un pilsētu teritoriju straujā ekonomiskā izaugsme padara plaisu starp dažādām Programmas teritorijas daļām vēl lielāku. Tādēļ galvenais Programmas uzdevums ir risināt kopīgās problēmas tādā veidā, kas būtu savstarpēji izdevīgs visam reģionam, kā arī veicināt Programmas teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Programmas plašākais stratēģiskais mērķis ir veicināt kopējās attīstības aktivitātes, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju. Specifiskais mērķis ir padarīt plašāko robežas teritoriju par pievilcīgu vietu gan tās iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, veicot pasākumus dzīves standartu un investīciju klimata uzlabošanai.

Lai sasniegtu šo stratēģisko mērķi, Programma izceļ trīs prioritātes, kas vērstas uz ekonomiskās attīstības sekmēšanu, kopīgu problēmu risināšanu pierobežas teritorijā un sadarbības veicināšanu starp vietējiem rajoniem.


4. PRIORITĀTES

Programmas prioritāšu struktūra un saturs tika noteikts, balstoties uz analīzēm, vīziju un stratēģiju, kas izklāstīta iepriekšējās nodaļās. Programma ir sadalīta trīs galvenās prioritātēs:

Pirmā prioritāte – sociālekonomiskā attīstība – ir veltīta pierobežu reģiona konkurētspējas stratēģiskai attīstībai, atbalstot uzņēmumu un darba tirgus attīstību, uzlabojumus komunikāciju tīklos un reģiona tūrisma potenciāla īstenošanu, kā arī uzturot efektīvas un drošas robežas.

Otrā prioritāte – kopējie izaicinājumi – ir vērsta uz to, lai risinātu kopīgas problēmas un sāktu un turpinātu sadarbību kopīgu interešu jomās abpus robežām.

Trešā prioritāte – cilvēku savstarpējas sadarbības veicināšana – koncentrējas uz neliela mēroga aktivitātēm, lai uzlabotu sadarbību pierobežu reģionā, un atbalsta virkni aktivitāšu, kas jāveic reģionālām un vietējām pašvaldībām un dažādiem sabiedriskiem subjektiem, kas ir atzīti par izšķirošiem reģiona vienotības sasniegšanai.

I prioritāte. Sociālekonomiskā attīstība

Aktivitāte 1.1. Sociālekonomiskās attīstības sekmēšana un uzņēmējdarbības un uzņēmumu dibināšanas veicināšana

Lai gan visā Programmas teritorijā ir vērojama pastāvīga ekonomikas izaugsme, uzņēmumu dibināšanas līmenis joprojām ir zems, salīdzinot ar ES vidējo līmeni. Vairums uzņēmumu veic ražošanu iekšzemes tirgum, un pārrobežu sakari starp uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīti. Ir nepieciešams attīstīt sadarbību starp uzņēmumiem un izglītības un zinātnes institūcijām, lai nodrošinātu augstāku inovāciju līmeni un darba tirgu, kas varētu apmierināt nozares pieprasījumu. Ir jāveicina darba iespēju radīšana un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes veicināšana, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves standartus pierobežu teritorijās un veicinātu sociālo problēmu risināšanu. Atbalsta virzieni tiek veidoti tā, lai plašs skaits atbalstāmo aktivitāšu tiktu realizēts ar investīciju projektiem un attīstības projektiem.

Atbalsta virzieni:

Atbalsts MVU attīstībai, ar uzņēmējdarbību saistītas infrastruktūras uzlabošanai, vietējās ekonomikas un uzņēmējdarbības vides veicināšanai un diversifikācijai.

Know-how attīstība un inovāciju, pētījumu un tehnoloģiju veicināšana. Darbaspēka konkurētspējas paaugstināšana (nodarbinātības apstākļu uzlabošana,

ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes veicināšana, sadarbība starp pētniecības institūcijām, izglītības institūcijām un uzņēmumiem, lai palielinātu darbaspēka kvalitāti un uzlabotu cilvēku resursu attīstību, utt.).

Uzņēmēju kontaktu un sakaru attīstība.


27

Aktivitāte 1.2. Transporta, loģistikas un sakaru risinājumi

Programmas teritoriju pārklāj blīvs ceļu un dzelzceļu tīkls. Taču to slikts stāvoklis un robežšķērsošanas punktu trūkums, kā arī pārrobežu sabiedriskā transporta trūkums, traucē reģiona iedzīvotāju mobilitātei un vieglai preču plūsmai teritorijā. Ūdensceļu un gaisa savienojumu izmantošana Programmas teritorijas robežās ir nepietiekami attīstīta, un ir nepieciešami savienojumu un pakalpojumu uzlabojumi. Aktivitāte iekļauj atbalsta virzienus, kas vērsti uz transporta koridoru attīstību, ar to saistīto infrastruktūru un sabiedriskā transporta maršrutiem, kā arī informācijas infrastruktūru, kas veicinātu reģiona pieejamības uzlabošanos. Tiks atbalstīti gan projekti, kas paredz investīcijas infrastruktūrā, gan attīstības projekti.

Atbalsta virzieni:

Transporta koridoru un neliela mēroga infrastruktūras attīstība (ceļu, dzelzceļu, ūdens un gaisa tīklu un pakalpojumu uzlabošana).

Ar robežām saistītās infrastruktūras plānošana un attīstība (stāvvietas, telpas dažādiem ceļotājiem nepieciešamiem pakalpojumiem (gan tūristiem, gan kravas automašīnu šoferiem), atpūtas telpas, utt.).

Jaunu pārrobežu transporta maršrutu un pakalpojumu izstrāde.

Informācijas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, kopīgu informācijas objektu radīšana.

Aktivitāte 1.3. Tūrisma attīstība

Bagātīgais kultūras mantojums un tīrā vide, rada potenciālu tūrisma attīstībai Programmas teritorijā. Reģionu raksturo pieaugošs tūristu skaits un augošs pieprasījums pēc kvalitatīviem pakalpojumiem vietējiem un ārzemju viesiem. Lai konkurētu ar citiem potenciāliem tūristu apmeklētajām vietām, tūrisma uzņēmumiem reģionā ir jāveic ieguldījumi jaunā infrastruktūrā un inovatīvus pakalpojumus, un jāpopularizē īpaši izveidoti brīvdienu piedāvājumi. Lai atrisinātu šos jautājumus, atbalsta virzieni iekļauj aktivitātes, kas ir vērsti uz infrastruktūras un pieejamības uzlabošanu, kā arī uz kopīgām mārketinga darbībām, lai popularizētu reģionu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi. Mērķu sasniegšanai tiks atbalstīti gan projekti, kas paredz investīcijas infrastruktūrā, gan attīstības projekti.

Atbalsta virzieni:

Tūrisma infrastruktūras attīstība, kopīgi tūrisma produkti un pakalpojumi un to pieejamība (ar tūrisma maršrutiem saistītu ceļu pieejamība, informatīvo plākšņu uzstādīšana u. tml.).

Koordinētas tūrisma stratēģijas un mārketinga pasākumi (kopīgi pasākumi, lai paplašinātu Programmas teritorijas pievilcību, informatīvi pakalpojumi u. tml.)

Tūrisma organizāciju tīklu attīstība un jaunu sakaru izveide tūrisma sektorā.


28

II prioritāte: kopējie izaicinājumu

Aktivitāte 2.1. Kopīgas darbības, kas vērstas uz vides un dabas resursu aizsardzību

Programmas teritorija ir bagāta bioloģiskās daudzveidības un dabas vērtību ziņā, un abpus robežām ir daudz aizsargātu teritoriju. Kaut dabas aizsardzības pasākumus galvenokārt veic dažādas valsts institūcijas, izpratne par vides jautājumiem sabiedrībā ir zema. Ir arī ļoti nedaudzi kopīgi pētījumi vai pasākumi, kas vērsti uz dabas vērtību pārrobežu apsaimniekošanu vai kopīgu piesārņojuma pārvaldīšanu reģionā. Aktivitātes atbalsta virzienu mērķis ir risināt kopīgas problēmas, veicot aktivitātes kopīgas vides vadības un pētījumu jomā, attīstot neliela mēroga infrastruktūru un nodarbojoties ar izglītošanu vides jomā. Šajā aktivitātē tiks atbalstīti gan projekti, kas paredz investīcijas infrastruktūrā, gan attīstības projekti.

Atbalsta virzieni:

Vides studijas un vadība (pētījumi par vides piesārņojumu, uzraudzību, vadību u. tml.).

Izpratnes par vidi palielināšana (ieskaitot informācijas centru izveidi un sistemātiskas vides izglītības ieviešanu, u. tml.).

Vides riska vadība un vides dienestu sadarbība. Nieliela mēroga vides infrastruktūras plānošana un uzlabošana.

Aktivitāte 2.2. Kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana un veicināšana, vietējo tradicionālo prasmju atbalstīšana

Tā kā Programmas teritorijā dzīvo dažādas etniskās grupas, it sevišķi pierobežas apgabalos, tur ir izveidojies interesants kultūru un tradīciju sajaukums. Reģionā ir arī bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums – arhitektūras pieminekļi, muzeji, un to kolekcijas. Taču zināšana par tradicionālajām prasmēm un amatiem lēnām izzūd līdz ar vecāko paaudzi, un daudzas vēsturiskās ēkas – vecas muižas, pilis un baznīcas, it sevišķi laukos – ir tādā stāvoklī, ka nepieciešams steidzami rīkoties, lai saglabātu šo mantojumu nākamajām paaudzēm. Šīs aktivitātes atbalsta virzieni ir vērsti uz to, lai atjaunotu gadsimtiem senās tradīcijas un saglabātu vēsturisko mantojumu, izmantojot tās mūsdienu kontekstā. Šajā aktivitātē tiks atbalstīti gan projekti, kas paredz investīcijas infrastruktūrā, gan attīstības projekti.

Atbalsta virzieni:

Kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana un atjaunošana. Vietējo amatu, zināšanu un tradicionālo prasmju pielietošana uzņēmējdarbības

attīstībā.

Aktivitāte 2.3. Energoefektivitātes uzlabošana


29

Lielai Programmas teritorijas daļai nav savi energoresursi, un tā ir ļoti atkarīga no importētas enerģijas. Ņemot vērā globālās klimata izmaiņas un nepieciešamību ieviest videi draudzīgu enerģijas izmantošanas pieeju, ir jāveic pasākumi, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu reģionā. Tādēļ šīs aktivitātes mērķis ir veicināt efektīvu un ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu un dažādot izmantoto enerģijas avotu virkni, veicot kopīgu izpēti, plānošanu un pieredzes apmaiņu. Šajā aktivitātē tiks atbalstīti gan projekti, kas paredz investīcijas infrastruktūrā, gan attīstības projekti.

Atbalsta virzieni:

Efektīva un ilgtspējīga energoresursu izmantošana, enerģijas taupīšana. Alternatīvo un atjaunojamo enerģijas avotu attīstība

III prioritāte: cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana

Aktivitāte 3.1. Vietējas iniciatīvas attīstība, paaugstinot vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvo kapacitāti

Lai gan pastāv pārrobežu sadarbība vēsture starp vietējām un reģionālām institūcijām un NVO Programmas teritorijā, tā joprojām galvenokārt ietver tikai kopīgu darbu atsevišķos projektos, nevis sadarbību ikdienā un kopīgu lēmumu pieņemšanu. Šīs aktivitātes atbalsta virzieni ir vērsti uz to, lai īstenotu projektus, kas padarītu sadarbību reģionā regulārāku un veicinātu vietējo un reģionālo institūciju administratīvās kapacitātes palielināšanos, veicot dažādus apmācības un tīklu veidošanas pasākumus. Šajā aktivitātē tiks atbalstīti gan projekti, kas paredz investīcijas infrastruktūrā, gan attīstības projekti.

Atbalsta virzieni:

Sadarbības un tīklu veidošanas veicināšana starp vietējām un reģionālām institūcijām un NVO. Veicināt sabiedrības dalību vietējās iniciatīvās un atbalstīt dialogu starp vietējām pašvaldībām un sabiedrību.

Vietējo un reģionālo institūciju administratīvās kapacitātes palielināšana (ieskaitot sadarbību sabiedrisko pakalpojumu un e-pakalpojumu sniegšanā, u. tml.).

Aktivitāte 3.2. Sadarbība kultūras, sporta, izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes jomās

Lai gan dažādu Programmas teritorijā dzīvojošo etnisko grupu vēsturiskās saites sniedzas rodamas jau 14. gadsimtā, mūsdienās valstu robežu (it sevišķi ES ārējās robežas) dēļ vietējās kopienas ir visai izolētas un iesaistās ļoti nedaudzos kopīgās aktivitātēs. Taču ir gaidāms, ka stāvoklis uzlabosies līdz ar vīzu režīma atvieglošanu starp ES un Krievijas Federāciju. Šīs aktivitātes mērķis ir veicināt vietējo kopienu sadarbību un tīklu veidošanu, atbalstot projektus kultūras, sporta, izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes jomās. Šajā aktivitātē tiks atbalstīti gan projekti, kas paredz investīcijas infrastruktūrā, gan attīstības projekti.

Atbalsta virzieni:RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

30

Cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana (kultūrā, sportā, izglītībā, sociālajā sfērā un veselības aprūpē, u. tml.).

Izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iniciatīvu apmaiņa. Kopīgas informācijas telpas un sadarbības tīklu izveidošana un attīstība

5. INDIKATORI

Programmas indikatori ir vitāli tās efektīvai ieviešanai. Tie kalpo, lai novērotu un novērtētu apjomu, kādā Programma ir sasniegusi savus mērķus, kā arī efektivitāti, ar kādu šie mērķi ir sasniegti.

Iespējams izšķirt divus indikatoru līmeņus. Par to pamata līmeni tiek uzskatīta nulle.

Horizontālais līmenis

Indikatori horizontālajā līmenī veic mērījumus, kas attiecas un vispārējiem principiem, kurus nepieciešams ievērot visos Programmas posmos (īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa).

Uzraudzības un novērtēšanas veikšanā, tiks sekots ierobežotiem un vienkāršiem indikatoriem, kas koncentrējas uz Programmas devumu Eiropas vispārējos mērķos, SVN un stratēģijas dokumenta uzdevumos (piemēram, ilgtspējīga attīstība un vienlīdzīgas iespējas).

Programmas mērķi Ietekmes indikatori Mērķis2015. gadam

Ilgtspējīga attīstība To projektu skaits, kam ir pozitīva ietekme uz vidi un ilgtspējīgu attīstību

100% no visiem projektiem

Vienlīdzīgas iespējasTo projektu skaits, kas ir vērsti uz diskriminētām grupām, vai kam ir pozitīva ietekme uz dzimumu vienlīdzību

50% no visiem projektiem

Vertikālais līmenis

Otrais indikatoru līmenis seko programmas izveidei konkrētu izpildes indikatoru formulēšanā. Indikatori prioritātes līmenī ir nepieciešami, lai novērtētu un uzraudzītu Programmu. Šie indikatori ir saistīti ar katras prioritātes mērķi. Paveiktā darba indikatori mēra sekas pasākuma līmenī. Tiem ir īsākais laika horizonts – tie attiecas uz rezultātiem, kas parasti ir tieši saistīti ar pašu aktivitāti un materializējas salīdzinoši ātri. Rezultātu indikatori mēra sekas intervences jomas līmenī. Tie attiecas uz ilgāku laika amplitūdu, salīdzinājumā ar paveiktā darba indikatoriem, un ir saistīti ar tiešajām sekām.RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

31

I prioritāte. Sociālekonomiskā attīstība

Galvenie uzdevumi

Rezultātu indikatori

Mērķis 2015.

gadam

Paveiktā darba indikatori

Mērķis 2015.

gadam1.1.Sekmēt sociālekonomisko attīstību un veicināt uzņēmējdarbību un uzņēmumu dibināšanu

To projektu skaits, kas atbalsta uzņēmējdarbības attīstību un darba tirgus attīstību pierobežu teritorijā

8

Uzņēmējiem paredzētu jaunievedumu / iniciatīvu skaits 8

Izveidoto funkcionējošo tīklu skaits 5

1.2. Uzlabot transporta, loģistikas un sakaru risinājumus

To projektu skaits, kas rada jaunus vai uzlabo esošus pārrobežu fiziskos sakarus un IKT savienojumus

7

Izveidoto vai atjaunoto infrastruktūras objektu / pakalpojumu skaits

6

Tādu kopīgu iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Programmas teritorijas pieejamības (ārējas vai iekšējas) uzlabošanu

6

1.3. Attīstīt reģiona tūrisma potenciālu

Tūrisma attīstības projektu skaits 12

Izveidotās tūrisma infrastruktūras skaits (apjoms)

8

Sadarbības līgumu / vienošanos skaits 9

Izstrādāto kopīgo tūrisma stratēģiju skaits 4

Izveidoto ar dabu saistītu tūrisma pakalpojumu / sezonālā tūrisma produktu / pakalpojumu skaits

8

Tādu kopīgu pasākumu vai informatīvu pakalpojumu skaits, kas vērsti uz Programmas teritorijas pievilcības paplašināšanu

12


32

II prioritāte. Kopējie izaicinājumi

Galvenie uzdevumi


Mērķis 2015.

gadam


Mērķis 2015.

gadam2.1. Nodrošināt kopīgas darbības, kas vērstas uz vides un dabas resursu aizsardzību

Projektu skaits vides jomā 8

Vides infrastruktūras objekti 4

Tādu risinājumu skaits, kas izstrādāti / pārbaudīti, lai aizsargātu vidi

6

Kopīgu plānošanas pasākumu / iniciatīvu skaits

8

2.2. Saglabāt un veicināt kultūras un vēsturisko mantojumu un vietējas tradicionālās prasmes

Tādu projektu skaits, kas atbalsta kultūras un vēsturiskā mantojuma / tradicionālo prasmju saglabāšanu un veicināšanu

15

Tādu uzņēmējdarbības pasākumu skaits, kas izveidoti, balstoties uz vietējiem amatiem, zināšanām un tradicionālajām prasmēm

4

Atjaunoto vēstures un / vai kultūras objektu skaits

10

2.3. Uzlabot energoefektivitāti

Tādu projektu skaits, kas veicina sadarbību atjaunojamās enerģijas izmantošanas jomā, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā

5Enerģijas taupīšanai izstrādāto / pārbaudīto kopīgo risinājumu skaits

5

III prioritāte. Cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana.

Galvenie uzdevumi


Mērķis 2015.

gadam


Mērķis 2015.

gadam3.1.Attīstīt vietējo iniciatīvu, paaugstinot vietējo un reģionālo pašvaldību

Tādu projektu skaits, kas veicina labāku sadarbību starp dažādām institūcijām un

20 Tādu tīklu / vienošanos skaits, kurās iesaistītas municipalitātes, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas

10


administratīvo kapacitāti

organizācijām abpus robežām

Tādu kopīgu apmācību, semināru un forumu skaits, kas paredzēti municipalitātēm, NVO u. tml.

30

3.2. Palielināt sadarbību kultūras, sporta, izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes jomās

Tādu projektu skaits, kas veicina lielāku sadarbību starp dažādām institūcijām un cilvēkiem abpus robežām

30

Tādu oficiālo organizāciju skaits, kas iesaistītas sadarbības līgumos / vienošanās, ar kurām noteiktas pastāvīgas attiecības

30

Tādu institūciju skaits, kas iesaistītas projektos izglītības / kultūras / sporta / sociālās aprūpes / veselības aprūpes mērķu sasniegšanai

60


34

6. SASKAŅOTĪBA AR ES POLITIKĀM UN PROGRAMMĀM

Programma ir sagatavota saskaņā ar Stratēģisko dokumentu. Tas ir dokuments, kurā norādīta stratēģiskā struktūra EK atbalstam pārrobežu sadarbībai uz ES ārējām robežām, ieskaitot stratēģisku sadarbību ar Krieviju, līdz ar indikatīvo programmu šai sadarbībai.

Saskaņā ar Stratēģisko dokumentu, pamata mērķi pārrobežu sadarbības politikai uz Savienības ārējām robežām ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību abpus ES ārējām robežām, palīdzēt samazināt dzīves standartu atšķirības abās robežu pusēs, kā arī adresēt izaicinājumus un iespējas, kas rodas pēc ES paplašināšanās vai citādi izriet no tuvuma starp reģioniem pār zemes un jūras robežām. Pārrobežu sadarbības programmām ir jābūt sevišķi vērstām un četrām prioritārām jomām:

1) ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšana reģionos abpus kopējām robežām;2) kopīgu problēmu risināšana tādās jomās kā vide, veselības aizsardzība, kā arī

organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret to;3) efektīvu un drošu robežu nodrošināšana;4) cilvēku savstarpējās pārrobežu sadarbības veicināšana.

Programma ietver trīs prioritātes, kas adresēs augstāk norādītās jomas ar attiecīgiem atbalsta virzieniem. Programmas I prioritāte veicinās sociālekonomisko attīstību un palīdzēs uzturēt efektīvas un drošas robežas Programmas teritorijā, atbalstot uzņēmējdarbības un darba tirgus attīstību, veicot uzlabojumus sakaru tīklos un īstenojot reģiona tūrisma potenciālu, kā arī atbalstot ar robežām saistīto infrastruktūru un satiksmes tīklus. II prioritāte palīdzēs atrisināt kopējos izaicinājumus teritorijā saistībā ar kopīgu resursu pārvaldību, it sevišķi vides jomā, savukārt cilvēku savstarpējā sadarbība III prioritātes ietvaros koncentrēsies uz integrētāku pierobežu teritoriju izveidi ar sadarbību kultūras, izglītības un veselības aprūpes sfērās.

Programma ir tikusi sagatavota saskaņā ar ES kopējo politiku, un tās sagatavošanas laikā tika ņemtas vērā ES nostādnes attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, vienlīdzīgām iespējām visām sociālajām grupām, konkurenci un valsts pasūtījumiem. Šīs horizontālās nostādnes ir jāņem vērā visos Programmas ieviešanas aspektos, un Programmas atbalstītajiem pasākumiem būtu šie principi jāiekļauj savās darbībās.

Papildus tam, ka tiek ņemtas vērā ES prioritārās jomas pārrobežu programmām un vadlīnijas, kas iekļautas ES politikās, Programma arī nodrošinās saskaņotību ar pasākumiem, kas tiek ieviesti ES dalībvalstīs Konverģences uzdevuma ietvaros. 2007.-2013. g. programmēšanas perioda laikā Igaunija un Latvija īstenos operacionālās programmas, kuras tiks finansētas no Struktūrfondiem un Kohēzijas fonda. Konverģences uzdevuma programmu prioritātes Igaunijā un Latvijā, kā norādīts tālāk tekstā, ir saistītas ar sadarbības prioritātēm Programmas ietvaros. Taču pasākumi notiks vienas valsts teritorijas robežās un būs vērsti uz valsts mērķu sasniegšanu.

Igaunijā programmēšanas perioda laikā tiks īstenotas trīs dažādas programmas:1) Darba programma dzīves vides attīstībai (ERAF; Kohēzijas fonds), finansēšanas

pasākumi vides aizsardzības, enerģētikas, vietējās un reģionālās attīstības, izglītības RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

un veselības un sociālās aprūpes infrastruktūras uzlabošanas jomās;2) Darba programma ekonomiskās vides attīstībai (ERAF; Kohēzijas fonds), kas

atbalsta uzņēmumu attīstību un ražīguma pieaugumu, izpētes un izstrādes spējas, tūrismu un radošās nozares, nacionālo izpētes un izstrādes programmu izveidi, kā arī transporta infrastruktūras un informācijas sabiedrības attīstību; un

3) Darba programma cilvēku resursu attīstībai (ESF), kas finansē pasākumus, kuri atbalsta izglītību, izpēti un izstrādi, jauniešu nodarbinātību, darba tirgus attīstību, uzņēmumus un administratīvās kapacitātes palielināšanu.

Lai gan dažas no minētajām jomām atbalsta arī šī Programma, neviens no pasākumiem, kas izstrādāts Konverģences uzdevumam, nedublēsies ar pasākumiem, kas tiek finansēti EKPI pārrobežu sadarbības ietvaros. Programma veicinās nacionālās politikas mērķu sasniegšanu, taču atbalstīs tikai pasākumus ar skaidru pārrobežu ietekmi, īstenojot pārrobežu sadarbības pievienoto vērtību izvēlētajos atbalsta virzienos.

Latvijā Konverģences uzdevuma ietvaros tiks īstenotas trīs tematiskas darba programmas: 1) Darba programma cilvēku resursu attīstībai un nodarbinātības uzlabošanai (ESF),

kas vērsta uz izglītības un zinātnes attīstību, nodarbinātības sekmēšanu, sociālo integrāciju un darbaspēka veselību, kā arī administratīvās kapacitātes stiprināšanu;

2) Darba programma uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībai (ERAF), kas vērsta uz zinātnes un pētniecības sektora kapacitātes palielināšanu, jauno uzņēmēju atbalstu un esošo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu; un

3) Darba programma infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai (ERAF; Kohēzijas fonds), kas sniedz atbalstu septiņu prioritāru jomu struktūrā saistībā ar transporta tīkliem un infrastruktūru, liela mēroga vides infrastruktūras ieviešanu un uzlabošanu, atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu un informācijas sabiedrības izveides veicināšanu Latvijā.

Visas trīs valstīs piedalīsies vairākās pārrobežu sadarbības programmās programmēšanas periodā 2007.-2013. gadam.

Latvija piedalīsies Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros. Minētās programmas teritorija aptvers daļu no šīs Programmas attiecināmās teritorijas, un arī sadarbības prioritātes ir visai līdzīgas. Partnerībai ir bijis skaidrs nolūks ņemt vērā abu programmu savstarpēji papildinošo raksturu un saskaņot pasākumus, lai netiktu divkārši finansētas konkrētas darbības.

Latvija un Igaunija piedalīsies Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros. Minētās programmas teritorija aptvers daļu no šīs Programmas attiecināmās teritorijas. Līdzīgi kā Latvijas-Lietuvas gadījumā, pārrobežu sadarbības programmas prioritātes ir visai līdzīgas un abu programmu saskaņošana un divkāršas finansēšanas novēršana tiks panākta, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas valsts institūcijām.

Latvija un Igaunija piedalīsies arī Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā, kas tiks īstenota Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros paralēli šai Programmai, daļēji aptverot to pašu teritoriju un līdzīgas sadarbības jomas, kā arī ļaujot veikt divpusēju sadarbību starp Igauniju un Latviju.


36

Krievija piedalīsies EKPI pārrobežu sadarbības programmā Dienvidaustrumu Somija-Krievija, kur Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga būs attiecināmas teritorijas. Programma sniegs palīdzību kopīgiem attīstības projektiem, sekojot stratēģijai un prioritātēm, par kurām ir vienojušies Somijas un Krievijas partneri, lai attīstītu transporta sakarus un uzlabotu vides stāvokli, kā arī uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības vidi un sadarbības apstākļus.

Visas trīs valstis piedalīsies starptautiskajā Baltijas jūras reģiona programmā 2007.-2013. gadam, kur Igaunija un Latvija ir attiecināma ar visu teritoriju, un ir attiecināmi arī Krievijas Federācijas reģioni, kas ietilpst šajā Programmā. Programma koncentrēsies uz inovāciju sekmēšanu un pievilcīgu un konkurētspējīgu pilsētu un reģionu izveidi, kā arī uz iekšējo un ārējo pieejamību un Baltijas jūru kā kopīgu resursu. Baltijas jūras programmas virziens nedaudz atšķiras gan satura, gan ģeogrāfiskā pārklājuma ziņā, tādejādi nodrošinot, ka nenotiks dublēšanās ar šo Programmu.

Igaunija un Latvija piedalīsies arī starpreģionu programmā INTERREG IVC, kur abas valstis ir attiecināmas ar visu teritoriju, un var savstarpēji sadarboties vairākās jomās, kas līdzīgi tiek finansētas no šīs Programmas. Taču Igaunijas un Latvijas dalība augstāk minētajās programmas ir iespējama tikai plašākas sadarbības ietvaros. Turklāt pasākumi, kas tiek finansēti minēto programmu ietvaros, ir citā ģeogrāfiskā kontekstā, tādejādi sniedzot pietiekamu pārliecību, ka nenotiks dublēšanās ar šo Programmu.

Iespējamā finansējuma pārklāšanās tiks novērsta, pateicoties lēmumu pieņemšanas procesu saskaņošanai, ko veiks attiecīgo programmu apvienotās uzraudzības komitejas (AUK).


37

7. PROGRAMMAS IEVIEŠANAS STRUKTŪRA UN PROCEDŪRAS

ADG dalībnieki tās 3. sanāksmē, kas notika 2006. gada 1. decembrī, vienojās izveidot jaunu Programmas ieviešanas struktūru, izmantojot nepārtrauktības principu saskaņā ar Ieviešanas Regulas 17. pantu.

Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ieviešanas sistēma ir jāizveido saskaņā ar EKPI tiesisko bāzi, integrējot iepriekšējo Kaimiņattiecību programmu pieredzi (it īpaši Latvijas-Igaunijas-Krievijas sadarbību Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB Kaimiņattiecību programmas INTERREG IIIA Ziemeļu prioritātes ietvaros, (turpmāk tekstā Ziemeļu prioritāte)) un ievērojot PRAG noteikumus.

Programmas dokuments satur galvenos ieviešanas noteikumus, kas sīkāk ir izklāstīti Vadlīnijās projektu pieteicējiem. Vadlīnijas saturēs sīkākas norādes, kas paredzētas projekta pieteicējiem, labuma guvējiem un projekta partneriem, attiecībā uz projekta attīstību un ieviešanu.

Vienotās struktūras un atbildīgo iestāžu nozīmēšana

Zemāk attēlotā diagramma atspoguļo ieviešanas struktūru un Programmas ieviešanas procesā iesaistītās institūcijas.


38

7.1. Apvienotā uzraudzības komiteja

Saskaņā ar EKPI Regulas 11. panta 2. punktu un Ieviešanas Regulas 11. pantu, Programmas uzraudzībai un projektu apstiprināšanai tiek iecelta viena komiteja – Apvienotā uzraudzības komiteja (tālāk saukta AUK).

7.1.1 Apvienotās uzraudzības komitejas funkcijas

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas III nodaļu un it sevišķi 13. pantu, AUK ir atbildīga par šādām funkcijām attiecībā uz Programmu:

Apvienotās vadošās iestādes (tālāk saukta AVI) un Apvienotā tehniskā sekretariāta (tālāk saukts ATS) darba programmas apstiprināšana;

Lēmumu pieņemšana par Programmas resursu piešķiršanu un apjomiem tehniskajai palīdzībai (tālāk saukta TP) un cilvēku resursiem;

AVI pieņemto pārvaldes lēmumu pārskatīšana katrā sanāksmē;

Projektu atlases kritēriju noteikšana un šo kritēriju izmaiņu apstiprināšana saskaņā ar programmas vajadzībām;

Katrā sanāksmē – programmas progresa novērtēšana un uzraudzība, balstoties uz AVI iesniegtajiem dokumentiem;

Izvērtēt AVI pieteiktos neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanas gadījumus;

Vismaz reizi gadā – visu AVI iesniegto ziņojumu izskatīšana un, ja nepieciešams, attiecīgu pasākumu veikšana;

Programmas izmaiņu pieprasīšana (saskaņā ar Ieviešanas Regulas 7. pantu);

Lūguma iesniegšana Eiropas Komisijai (tālāk saukta EK) veikt Programmas pirmstermiņa pārtraukšanu, ja nepieciešams (saskaņā ar Ieviešanas Regulas 44. panta 1. punktu).

Papildus tam, AUK arī

apstiprina Vadlīnijas projektu pieteicējiem un jebkādas būtiskas izmaiņas tajās;

apstiprina pieteikuma komplektu, pirms AVI izsludina projektu pieteikumu konkursu;

apstiprinās AVI publicitātes un vizuālās identitātes plānu, kā tas ir noteikts Ieviešanas noteikumu 42. pantā;

pārbaudīs revīzijas un kontroles rezultātus, pārbaudot revīzijas gada pārskatus un nepieciešamības gadījumā pieņems lēmumu par neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu;

ja nepieciešams, izveido darba grupas.

AUK nominē sevi kā Atlases komiteju. Šajā ziņā AUK sastāvs un tās biedru balsošanas un nebalsošanas tiesības paliek tādas, kā aprakstīts šī Programmas dokumenta 7.1.2. nodaļā. Kad AUK darbojas kā Atlases komiteja, tās uzdevumi ir šādi:

apstiprināt atvēršanas sēžu ziņojumus;

izskatīt administratīvās atbilstības pārbaudes rezultātus;


39

iecelt vērtētājus, kas veiks projektu pieteikumu kvalitātes novērtēšanu;

apstiprināt novērtējuma ziņojumu;

atlasīt projektu pieteikumus;

pieņemt galējo lēmumu par projektu atlasi un katram projektam piešķirtā finansējuma lielumu.

7.1.2 Apvienotās uzraudzības komitejas sastāvs, priekšsēdētāja amats un lēmumu pieņemšana

AUK ietvers līdzsvarotu skaitu pārstāvju, kurus iecels katra valsts, kas piedalās Programmā, no nacionāliem un reģionāliem līmeņiem (vismaz viens pārstāvis no katra attiecināmā reģiona), līdz 7 cilvēkiem no katras valsts. Lēmums par savas AUK delegācijas sastāvu ir jāpieņem katras valsts nacionālajai atbildīgajai institūcijai. Pēc AUK dalībnieku iniciatīvas, priekšsēdētājam ir tiesības uzaicināt uz AUK sanāksmēm ekspertus, kas darbosies kā novērotāji. AUK dalībnieki tiek iecelti kā to valstu, kas piedalās Programmā, izvirzīto institūciju pārstāvji uz funkcionāla pamata. Valstīm, kas piedalās Programmā, ir tiesības aizstāt savus pārstāvjus, gan ieceļot pārstāvjus, gan nosūtot uz sanāksmēm vietniekus. Uz pārstāvjiem un aizstājējiem attiecas tādas pašas tiesības un pienākumi kā uz AUK dalībniekiem.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 11. panta 3. punktu, EK ir jāinformē par katras AUK sanāksmes organizēšanu un iznākumu. EK ir tiesības pēc savas iniciatīvas piedalīties visās AUK sanāksmēs kā novērotājai, bez jebkādas lēmumu pieņemšanas varas.

AVI un ATS pārstāvji piedalās AUK darbā kā konsultanti.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 12. pantu, AUK dalībniekiem ir mandāts pieņemt jebkādus ar Programmu saistītus lēmumus AUK kompetenču ietvaros. AUK lēmumi tiek pieņemti pēc to valstu, kas piedalās Programmā, delegāciju balsu vairākuma principa (viena balss katras valsts delegācijai). Taču daži jautājumi var tikt izlemti balsojot, it sevišķi tie, kas ir saistīti ar projektu gala izvēli un piešķirtā finansējuma apjomu. Šajā gadījumā lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu starp to valstu delegācijām, kas piedalās projektā.

AUK var arī pieņemt lēmumus ar rakstisku procedūru pēc tās priekšsēdētāja, AVI vai jebkuras valsts, kas piedalās Programmā, iniciatīvas. Gadījumā, ja rakstiskās procedūras laikā rodas domstarpības, jebkurš AUK dalībnieks var pieprasīt, lai lēmums tiktu apspriests sanāksmē.

AUK priekšsēdētājs tiek iecelts pēc ikgadējas rotācijas principa, pārstāvot Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Igaunijas Republikas Iekšlietu ministriju un Krievijas Federācijas Reģionālās attīstības ministriju.

AUK priekšsēdētājs vada diskusijas un darbojas kā arbitrs. Viņš vai viņa saglabā arī balss tiesības kā savas pārstāvētās nacionālās delegācijas biedrs/-e.

AUK savā darbā saņem atbalstu no ATS, kurš būs atbildīgs par visas ar sanāksmēm saistītās dokumentācijas sagatavošanu un sanāksmju protokolēšanu. AUK sanāksmju protokoli tiek sagatavoti, izplatīti un reģistrēti elektroniskā formātā. AUK sanāksmju protokoli tiek nosūtīti katram AUK sanāksmes biedram un dalībniekam, kā arī EK.


40

AUK sanāksmes ir jāveic tik bieži, cik nepieciešams, un ne retāk kā reizi gadā.

7.1.3 Apvienotās uzraudzības komitejas nolikums

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 12. panta 1. punktu, sīkāka informācija par AUK uzdevumiem, sastāvu, priekšsēdētāja amatu un lēmumu pieņemšanu tiek sniegta AUK nolikumā. Ieceltie AUK dalībnieki vienbalsīgi pieņem nolikumu savā pirmajā sanāksmē pēc tam, kad Programmu ir apstiprinājusi EK.

7.1.4 Interešu konflikts

Lēmumus par finansēšanu pieņem un Programmas ieviešanu novēro AUK dalībnieki. Visiem lēmumiem vai novērtējumiem ir jābūt bez aizspriedumiem, un tos nedrīkst ietekmēt jebkādu atsevišķu AUK dalībnieku un projektu novērtēšanā iesaistīto vērtētāju neobjektīva ieinteresētība. Lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta, individuāli dalībnieki nedrīkst būt labuma guvēji vai projektu partneri. Tie nedrīkst būt finansiāli iesaistīti projektā; t.i., darboties kā labuma guvēji, projekta vadītāji, labuma guvēja nolīgti speciālisti vai konsultanti. Visi AUK dalībnieki un vērtētāji paraksta konfidencialitātes un objektivitātes deklarāciju katrā sanāksmē vai vērtēšanas sēdē.

7.2. Nacionālās apakškomitejas

Partnervalstis var izveidot nacionālas konsultējošas organizācijas – nacionālas apakškomitejas (NAK). NAK mērķis ir nodrošināt, ka Programmas izstrādē un īstenošanā, lēmumu pieņemšanā un informētības veicināšanā ieguldījumu sniedz plašāka Programmas ieinteresēto pušu amplitūda (citas nacionālās nozaru ministrijas, reģionālās un vietējās institūcijas, sociālie un ekonomiskie partneri, vides organizācijas, NVO utml.). NAK darbosies kā forumi nacionālā viedokļa apspriešanai un definēšanai pirms AUK sanāksmēm. NAK var darboties arī kā papildinātājas informācijas izplatīšanā par Programmas piedāvātajām finansējuma iespējām un Programmas rezultātu izplatīšanā. NAK darbu finansē un organizē dalībvalsts.

7.3. Apvienotā vadošā iestāde

Saskaņā ar EKPI Regulas 10. pantu, Programmu ievieš AVI, kas atrodas kādā no dalībvalstīm. ES dalībvalstis, kas piedalās programmā – Latvija un Igaunija – kā arī partnervalsts Krievijas Federācija, ir izlēmušas iecelt Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju Programmas AVI funkciju pildīšanai.

AVI adrese: Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Lāčplēša iela 27, Rīga, LV – 1011, Latvija.

AVI ir atbildīga par Programmas pārvaldību un īstenošanu, ieviešot procedūras, lai nodrošinātu, ka Programmas ietvaros deklarētie izdevumi ir īsti un pamatoti, kā arī ieviešot uzticamas datorizētas grāmatvedības, uzraudzības un finanšu informācijas sistēmas.

AVI ir iekšējā revīzijas daļa, kas ir pilnīgi neatkarīgs no daļām, kas ir atbildīgas par Programmas vadību un finanšu vadību.


41

AVI tiek pakļauta ikgadējai ārējai noslēguma revīzijai, kas minēts Ieviešanas Regulas 31. pantā, un ko veic neatkarīgs ārējs revidents.

Saskaņā ar EKPI Regulas 10. panta 1. punktu un Ieviešanas Regulas 16. pantu, AVI izveido Apvienoto tehnisko sekretariātu.

Ja nepieciešams, AVI paraksta vienošanos ar Igaunijas Republikas Iekšlietu ministriju par Programmas ieviešanu, un it sevišķi par AVI pienākumiem, Programmas vadības un finanšu procedūrām, Programmas dalībvalstu atbildību saistībā ar revīziju un kontroli, kā arī neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.

Papildus tam, saskaņā ar EKPI Regulas 9. panta 8. punktu, EK noslēdz finansēšanas līgumu ar partnervalsti – Krievijas Federāciju – kas ietver juridiskos noteikumus, kuri ir nepieciešami Programmas ieviešanai. Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 10. panta 1. punktu, AVI paraksta šo finansēšanas līgumu.

Saskaņā ar EKPI Regulas 10. panta 5. punktu un Ieviešanas Regulas 14. pantu, AVI atdala Programmas operacionālo vadību no finanšu vadības, kā arī no revīzijas funkcijām. Finanšu vadības ietvaros AVI nodrošina atbilstošu pienākumu sadalījumu starp maksājumu autorizāciju un bankas kontu pārvaldību (grāmatvedību). AVI var izlemt deleģēt daļu no savām funkcijām ATS.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 14. panta 8. punktu, AVI ir sevišķi jāņem vērā granta līgumu, ko tās paraksta ar labuma guvējiem, nosacījumi un maksājumu termiņi. Izmantojot atbilstošas pārbaužu procedūras, tai ir jāpārliecinās, ka granta līguma ietvaros izmaksātie līdzekļi tiek izmantoti tikai tam mērķim, kam tie tikuši piešķirti. Vispārējā sistēma tiks izmantota kontu vadībai, grantu un līgumu administratīvai un finanšu uzraudzībai (sarakste, vēstules un atgādinājumi, ziņojumi, u.c.).

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 14. panta 9. punktu, AVI nekavējoties ir jāpaziņo EK un AUK par jebkādām izmaiņām tās procedūrās vai organizācijā, vai par jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt Programmas ieviešana.

AVI darbību finansē Kopienas ieguldījums, ieguldījums natūrā, ko sniedz AVI, kā arī papildu līdzfinansējums no valstīm, kas piedalās Programmā.

AVI un dažādi labuma guvēji, projektu partneri un līgumslēdzēji tiek pakļauti pārbaudēm, ko veic EK, Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (saskaņā ar Ieviešanas Regulas 14. panta 10. punktu).

7.3.1. Apvienotās vadošās iestādes programmas vadības daļa

Saskaņā ar EKPI Regulas 10. panta 5. punktu un Īstenošanas noteikumu 14. pantu, Programmas vadību veic AVI programmas vadības daļa, kas ir Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības instrumentu departaments.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 15. panta 1. punktu, AVI ir atbildīga par Programmas, ieskaitot TP, vadību un ieviešanu saskaņā ar saprātības finanšu pārvaldības principu un ekonomijas un efektivitātes principiem, un veic visas nepieciešamās pārbaudes saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas norādītas attiecīgajos noteikumos.


42

Saskaņā ar Ieviešanas Regulu un it sevišķi tās 14. un 15. pantu, AVI galvenās funkcijas saistībā ar programmas vadību ir šādas:

AUK sanāksmju organizēšana, ieskaitot sanāksmju protokolēšanu;

Programmas līmeņa ikgadējo darba, finanšu un jebkādu citu ziņojumu sagatavošana un nosūtīšana AUK un EK;

pēc AUK apstiprinājuma – projektu pieteikumu konkursu izsludināšana projektu un piedāvājumu atlasei;

projektu pieteikumu pieņemšana, vērtēšanas sēžu organizēšana, vadīšana un sekretariāta funkciju pildīšana, ziņojumu, ieskaitot novērtējumu ieteikumus, nosūtīšana AUK;

pēc AUK projektu atlases, granta līgumu parakstīšana ar labuma guvējiem;

procedūru izveide, lai nodrošinātu, ka visi dokumenti saistībā ar izdevumiem un revīzijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstošu revīzijas taku, tiktu uzturētas gan Programmas, gan projektu līmenī;

projektu ieviešanas rezultātu pārbaude;

Programmas detalizētā gada budžeta sagatavošana;

veikt Programmas līmenī jebkādus Ietekmes uz vidi novērtējumus,

sadarbībā ar ATS izstrādāt un ieviest informācijas un vizuālās identitātes plānu.

Papildus tam, AVI arī:

jānodrošina sistēma grāmatvedības datu reģistrēšanai un saglabāšanai datorizētā formā katram projektam Programmas ietvaros, kā arī jānodrošina, lai tiktu apkopoti dati par ieviešanu, kas ir nepieciešami finanšu vadībai, uzraudzībai, pārbaudēm, revīzijai un novērtēšanai;

jānodrošina, ka projekti finansēšanai tiek izvēlēti saskaņā ar Programmai attiecināmajiem kritērijiem, un ka tie atbilst attiecīgajiem Kopienas un valstu noteikumiem visā to ieviešanas periodā. Projektu izvēles un apstiprināšanas mērķim AVI ir jānodrošina, ka labuma guvēji ir informēti par konkrētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz produktiem vai pakalpojumiem, kuri tiks sniegti projektu ietvaros, par finansēšanas plānu, izpildes termiņu un finanšu un citu informāciju, kas ir jāuztur un jāiesniedz;

jānodrošina, ka labuma guvēji un citas organizācijas, kuras ir iesaistītas projektu ieviešanā, uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības sistēmu vai adekvātus grāmatvedības standartus visiem darījumiem, kas ir saistīti ar projektu, neskarot nacionālos grāmatvedības noteikumus;

jānosaka īstenošanas pasākumi katram projektam granta līgumā ar labuma guvēju;

jāpārliecinās, ka līdzfinansētie produkti un pakalpojumi tiek ieviesti un labuma guvēju deklarētie projektu izdevumi ir reāli veikti un atbilst Kopienas un valstu noteikumiem;

jāpārskata Programmas ieviešanas progress, galvenie iepriekšējā gada laikā sasniegtie rezultāti, finanšu izmantošana un citi faktori ar mērķi uzlabot ieviešanu;

jāizstrādā Vadlīnijas projektu iesniedzējiem saskaņā ar PRAG Programmas vadības kompetences ietvaros,


43

jāizstrādā revīzijas vadlīnijas organizācijām, kas veic Programmas revīziju un pārbaudes,

jānodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti saistībā ar Programmas izdevumiem un revīzijām tiek saglabāti, lai būtu pieejami EK un Revīzijas palātai 7 gadus pēc Programmas beigām.

7.3.2. Apvienotās vadošās iestādes finanšu vadības daļa

Saskaņā ar EKPI Regulas 10. panta 5. punktu un Ieviešanas Regulas 14. pantu, Programmas finanšu vadības un sertificēšanas funkcijas ir jānodrošina AVI finanšu vadības daļai, kuras pienākumus uzņemas Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Finanšu departaments.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulu, galvenās AVI funkcijas attiecībā uz finanšu vadību un sertifikāciju ir šādas:

izveidot neatkarīgus un atsevišķus Programmas kontus saskaņā ar Ieviešanas Regulas 22. pantu. Vismaz reizi gadā jāsagatavo un jāiesniedz atskaite AUK, par šī konta darījumu bilanci un Programmas bankas konta atskaite,

iesniegt nepieciešamos maksājumu pieprasījumus EK un saņemt EK veiktos maksājumus (Ieviešanas Regulas 15. pants);

saskaņā ar paredzēto regularitāti, sagatavot finanšu pārskatus un citus attiecīgus ziņojumus AUK un EK (Ieviešanas Regulas 15. pants);

nekavējoties informēt (5 darba dienu laikā) AUK par atkārtotiem nepamatotiem līdzekļu izlietošanas gadījumiem (Ieviešanas Regulas 15. pants),

veikt projektu finanšu pārbaudes;

pēc pamatojuma dokumentu saņemšanas un pēc darbības un finanšu pārbaudes izdarīšanas, veikt projekta maksājumus un izdot līdzekļu atgūšanas orderus. Pēc projekta noslēgšanas un pēc nepieciešamās revīzijas pārbaudes veikšanas, AVI veic gala maksājumus vai izsniedz līdzekļu atgūšanas orderus (Ieviešanas Regulas 15. un 27.(1) pants),

jebkurā gadījuma AVI ir atbildīga par nepamatoti vai nepiemēroti izlietoto līdzekļu atgūšanu no Dalībvalsts līgumslēdzēja un to atmaksu EK, neatkarīgi no tā vai līdzekļus ir izdevies atgūt. Gadījumā, ja AVI nespēj atgūt līdzekļus gada laikā, tie būs jāatmaksā tai Dalībvalstij, kurā līgumslēdzējs atrodas (Ieviešanas noteikumu 27. pants)

Gadījumā, ja līdzekļu atgūšanas orderis attiecas uz nepamatotu līdzekļu atgūšanu partnervalstī, un ja AVI tos neatgūst no labuma guvēja, līgumslēdzēja vai partnera (Ieviešanas noteikumu 27(3) pants) maksimāli 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā projekta noslēguma, tad lieta pilnībā ar visiem materiāliem tiek nodota EK, kas uzņemas turpmāku atbildību par šo lietu.

Papildus tam, AVI finanšu vadības daļa arī:

izstrādā Vadlīnijas projektu iesniedzējiem Programmas finanšu vadības un sertifikācijas kompetences ietvaros;

apliecina, ka:

- izdevumu pārskats ir precīzs, izriet no uzticamām grāmatvedības sistēmām un ir balstīts uz pārbaudāmiem, apliecinošiem dokumentiem;


44

- deklarētie izdevumi atbilst attiecināmajiem Kopienas un dalībvalstu noteikumiem, un ir veikti attiecībā uz finansēšanai izvēlētiem projektiem saskaņā ar Programmas attiecināmajiem kritērijiem, ievērojot Kopienas un valstu noteikumus.

saņem maksājumus, ko veic Programmas dalībvalstis TP līdzfinansēšanai;

sertifikācijas vajadzībām, nodrošinās un pārliecināsies, ka ir saņemts nepieciešamais informācijas daudzums no AVI programmas vadības daļas, par procedūrām un apstiprinājumiem, kas ir veikti attiecībā uz izdevumiem, kas ir iekļauti izdevumu pārskatā,

sertifikācijas vajadzībām ņems vērā visus AVI Revīzijas daļas veiktos revīzijas rezultātus,

datorizētā formā uztur grāmatvedības datus par EK deklarētajiem izdevumiem,

nodrošinās, ka labuma guvēji pēc iespējas ātrāk saņem visu attiecināmo summu. Summas nedrīkst samazināt un ieturēt, un nekādi specifiski papildus izdevumi, kas varētu samazināt labuma guvēja prasīto summu, netiek piemēroti,

uzturēt kontu atgūtiem un anulētiem līdzekļiem, kas tiek atcelti daļēji vai pilnīgi noraidītiem projektiem. Atgūtie līdzekļi ir jāatgriež Eiropas Savienības budžetā pirms Programmas slēgšanas, atskaitot tos no nākošā izdevumu pārskata,

programmas līmenī uzraudzīt ES fondu izlietošanu un izpildītos maksājumus,

vēlākais līdz katra gada 30. aprīlim nosūtīt EK provizorisku prognozi par plānotiem maksājumiem pašreizējā gada un nākošā finanšu gadā.

7.4. Apvienotās vadošās iestādes iekšējā revīzijas daļa

Saskaņā ar EKPI Regulas 10. panta 5. punktu, ir jānodrošina revīzijas funkciju atdalīšana, veicot atbilstošu pienākumu atšķiršanu AVI ietvaros, kas tālāk šajā Programmā saukta par AVI iekšējo revīzijas daļu. Kā noteikts ar Ieviešanas Regulas 14. panta 6. punktu, AVI iekšējā revīzijas daļa, kuras pienākumus veic Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Audita departaments, ir pilnīgi neatkarīga no struktūrvienībām un organizācijām, kuras ir atbildīgas par AVI darba, finanšu un sertificēšanas funkcijām.

Saskaņā ar Ieviešanas regulu, AVI iekšējās revīzijas daļas galvenās funkcijas attiecībā uz revīziju ir šādas:

ieviest kontroles programmu, lai pārbaudītu iekšējās darbības un nodrošinātu veikto procedūru atbilstību AVI. Gada atskaites sagatavošana un nosūtīšana Revīzijas darba grupai, AVI, AUK un EK (Ieviešanas noteikumu 15 (2, d) un 29 (1-2) pants).

organizēt ikgadēju ārējo finanšu revīziju par AVI tiešajiem izdevumiem. Šīm revīzijām ir jāpārliecinās arī par AVI kontu pareizību;

no Programmas pirmā gada beigām katru gadu nodrošināt ikgadējā revīzijas plāna sagatavošanu un īstenošanu Programmas finansētajiem projektiem (Ieviešanas Regulas 37.panta 1.punkts);

Papildus tam, AVI iekšējā revīzijas daļa:

organizē konkursus un apakšlīgumu parakstīšanu, kā arī uzrauga ikgadējās projektu pārbaudes atbildīgā revīzijas uzņēmumu darbu;


45

organizē revīzijas darba grupas darbu un sanāksmes.

7.5. Apvienotais tehniskais sekretariāts

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 16. pantu, AVI izveido ATS, kas palīdz Programmas ikdienas vadībā. Katrā partnervalstī, kas piedalās Programmā ir izveidotas ATS filiāles, kuru uzdevums ir informēt Programmas potenciālos labuma guvējus valstī, kurā ir paredzēti pasākumi, un palīdzēt tiem projektu sagatavošanā.

7.5.1 Apvienotā tehniskā sekretariāta darbība

Pēc konsultācijām ar partnervalstīm, kas piedalās Programmā, AVI ir izlēmusi, ka Programmas ATS vadīs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (tālāk saukta Aģentūra), kas ir atsevišķa juridiska organizācija, kura darbojas Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra uzraudzībā.

Apvienotā tehniskā sekretariāta adrese: Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Elizabetes iela 19, Rīga, LV – 1010, Latvija.

Papildus tam, ATS filiāles tiks izveidotas Igaunijā un Krievijā – divas katrā valstī. Igaunijā filiāles tiks izveidotas Tartu un Jõhvi. Krievijā filiāles tiks izveidotas Sanktpēterburgā un Pleskavā. Filiāles darbosies kā ATS neatņemamas daļas.

ATS vada ATS vadītājs.

ATS būs starptautisks personāls, nodrošinot visu Programmas teritorijas valodu un angļu valodas zināšanas, iekļaujot igauņus, latviešus un krievus. Dalībnieku darbā pieņemšanas procesiem un personāla jautājumiem AVI izveido atsevišķu darba grupu, kurā ir iesaistīti pārstāvji no visām trim partnervalstīm, kas piedalās Programmā. ATS personālu algos Aģentūra saskaņā ar Latvijas Republikas Darba likumu. Filiāļu personālu algos attiecīgās vadošās institūcijas saskaņā ar to nacionālajiem darba likumiem. Priekšlikumus par Igaunijas un Krievijas filiāļu vadošajām institūcijām sniegs nacionālās delegācijas AUK ietvaros, un institūcijas apstiprinās AUK. Personāla apjomam un kvalifikācijai jāatbilst tālāk aprakstītajiem uzdevumiem. ATS darbiniekiem ir jāpārvalda igauņu, latviešu, angļu un krievu valoda.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 16. panta 1.punktu, ATS tiek finansēts no TP budžeta.

7.5.2 Apvienotā tehniskā sekretariāta uzdevumi

ATS ir šādi uzdevumi:

• informācijas izplatīšana par Programmu;

• pasākumu organizēšana, lai popularizētu Programmu un atbalstītu projektu ģenerēšanu, izstrādi un īstenošanu;

• palīdzības sniegšana AVI Vadlīnijas projektu iesniedzējiem izstrādē;

• konsultāciju sniegšana potenciāliem un esošiem labuma guvējiem, kā arī Programmas projektu partneriem;

• AUK sanāksmju organizēšana, protokolēšana, tās lēmumu sagatavošana, īstenošana un izpildes pārbaudīšana, ieskaitot rakstisku procedūru organizēšanu, utt.;


46

• konsultāciju un palīdzības sniegšana finansētiem projektiem attiecībā uz pasākumu īstenošanu un finansiālo pārvaldību;

• finansēto projektu progresa uzraudzība, ieskaitot finansiālo progresu, apkopojot un pārbaudot projekta uzraudzības ziņojumus, uzraudzības rezultātus un finanšu rezultātus;

• Programmas informācijas un vizualizācijas plāna izstrāde un īstenošana;

• sadarbība ar organizācijām, institūcijām un tīkliem, kas ir būtiski Programmas mērķu sasniegšanai;

• projektu iesniegumu administratīvās atbilstības pārbaužu veikšana.

ATS uzdevumi un funkcijas detalizētāki tiek aprakstītas ATS nolikumā. ATS nolikumu apstiprina AUK.

7.6. Programmas vadībai veltīto personālresursu pārskats

Norādītais darbinieku skaits katrā no organizācijām, kas iesaistītas Programmas vadībā, ir papildus jāsaskaņo ar AUK:

AVI programmas vadības daļa – divi darbinieki uz pilnu slodzi;

AVI finanšu vadības daļa – divi darbinieki uz pilnu slodzi;

AVI revīzijas daļa – viens darbinieks uz pilnu slodzi;

ATS – divpadsmit darbinieki uz pilnu slodzi.

Lai nodrošinātu Programmas vadību un ieviešanu, AVI, piešķirtā TP budžeta robežās, nodrošina pietiekamus atbilstoši kvalificētus cilvēku resursus, kas pilnīgi veltīti Programmai, nepieciešamos datorizētās vadības un grāmatvedības rīkus un finanšu ķēdes, kas atbilst attiecīgajiem ES likumiem.

7.7. Datorizētā Programmas vadības sistēma

Lai nodrošinātu Programmas un projektu datu adekvātu uzglabāšanu un apstrādi, AVI un ATS izmantos drošu ierobežotas piekļuves datorizētu programmas vadības sistēmu – programmas datu bāzi. Šāda datu bāze ir tikusi izveidota Igaunijas-Latvijas-Krievijas Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas Ziemeļu prioritātes ieviešanai. Datu bāze ļauj veikt visa Programmas dzīves cikla informācijas saglabāšanu un apstrādi, un ir balstīta uz projektu līmeņa datiem. Tas ir rīks, kas tiek izmantots projektu saņemšanai, iesniegšanai, novērtēšanai, ziņošanai, uzraudzībai, maksājumiem un datu apkopošanai Programmas līmenī. Tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai atspoguļotu šīs EKPI Programmas vajadzības.


47

8. PROGRAMMAS IEVIEŠANA

8.1 Pamatprincipi attiecībā uz projektiem un labuma guvējiem

8.1.1 Labuma guvēji un projektu partneri

Attiecināmie noteikumi par projektu pieņemšanas uzsākšanas pasludināšanu ir atrunāti EKPI Regulas 14. un 21. pantā un Stratēģijas dokumentā.

Labuma guvējs ir organizācija, kas paraksta granta līgumu ar AVI, un kas uzņemas pilnīgu juridisku un finansiālu atbildību par attiecīgā projekta ieviešanu šīs institūcijas priekšā; tā saņem finansējumu no AVI un nodrošina, ka tas tiek izmantots un – attiecīgos gadījumos – sadalīts saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar tās partneriem (tālāk saukti projektu partneri). AVI priekšā ir atbildīgs tikai labuma guvējs, un tas tieši atbild AVI par pasākumu darba un finanšu progresu (Ieviešanas Regulas 2. panta 2. punktu).

Gan labuma guvējs, gan projekta partneri būs atbildīgi par atbilstošu projektu līdzekļu izdošanu un būs pakļauti nepamatoti izlietoto līdzekļu atgūšanas procedūrām kā tas ir aprakstīts šīs Programmas 8.4.4. nodaļā.

Labuma guvēji un projektu partneri var būt šādas organizācijas:

1. Nacionālās, reģionālās un vietējās valsts iestādes;

2. Apvienības, ko izveidojušas viena vai vairākas nacionālās, reģionālās vai vietējās iestādes;

3. Sabiedriskajām līdzvērtīgas organizācijas (jebkuras juridiskas organizācijas, ko pārvalda publiskās tiesības vai privātās tiesības):

a. kas izveidotas ar konkrētu mērķi kalpot vispārējām interesēm, bez rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b. kam ir juridisks statuss;

c. ko galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citas organizācijas, ko pārvalda publiskās tiesības vai kas ir pakļautas šo organizāciju uzraudzībai, vai kam ir administratīva, pārvaldes vai uzraudzības padome, kurā vairāk kā pusi no dalībniekiem ir iecēlusi valsts, reģionāla vai vietēja institūcija vai citas organizācijas, ko pārvalda publiskās tiesības (piemēram, municipālie un valsts uzņēmumi, arodbiedrības, ārstniecības iestādes, muzeji utml.).

4. Apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas organizācijas, ko pārvalda publiskās tiesības, kā noteikts 3. paragrāfā;

5. NVO un citas bezpeļņas organizācijas;

6. Izglītības iestādes (skolas, pirmsskolas iestādes, augstskolas, institūti, universitātes);

7. Mazie vai vidēji uzņēmumi (tālāk saukti MVU) (tikai 1. prioritātes ietvaros).

MVU var kvalificēties dalībai Programmā ar šādiem nosacījumiem:


48

• privātuzņēmums ir mikro, maza vai vidēja lieluma uzņēmums, kas nozīmē, ka tas nodarbina mazāk kā 250 cilvēkus, un tā gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai tā gada bilance nepārsniedz 43 miljonus eiro;

• MVU var kvalificēties finansējumam projektos, kuru tiešais mērķis ir nekomerciāls;• projektu, kuros piedalās MVU, rezultātiem ir jābūt pieejamiem plašākās sabiedrības

izmantošanai;• MVU piedalīšanās gadījumā maksimālais līdzfinansējuma apmērs ir 50% no šī MVU

kopējām attiecināmajām izmaksām;• MVU nevar būt projektu labuma guvēji;• MVU nevar būt vienīgie partneri no valsts, kas piedalās Programmā.

Saskaņā ar EKPI Regulas 14. pantu, privātuzņēmumi var kvalificēties finansējumam ar nosacījumu, ka tie ievēro noteikumus piekļuvei Kopienas ārējai palīdzībai, kas ir norādīti EKPI Regulas 1638/2006 21. pantā, ja tie sniedz devumu EKPI Regulas uzdevumu izpildē.

8.1.2 Ģeogrāfiskā atbilstība

Labuma guvējiem un projektu partneriem ir jāatrodas (juridiskajai adresei jābūt) Programmas teritorijā, lai varētu būt tiesīgiem ES finansējuma saņemšanai Programmas ietvaros.

Programmas finansējums līdz 20% apmērā var tikt izmantots, lai segtu izdevumus, ko veikuši projektu partneri no pieguļošajām teritorijām Igaunijā un Latvijā.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 40. pantu, katrā projektā ir jābūt iesaistītiem vismaz diviem partneriem, un vismaz vienam projekta partnerim ir jāatrodas Programmas teritorijā vienā no dalībvalstīm, un vismaz vienam projekta partnerim ir jāatrodas Programmas teritorijā Krievijas Federācijā.

8.1.3 Projektu veidi

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 41. pantu, projektu daba var būt viens no trīs veidiem:

integrēti projekti, kur katrs partneris veic daļu no kopīga projekta pasākumiem savā attiecīgajā robežas pusē;

simetriski projekti, kur līdzīgi pasākumi tiek paralēli veikti dalībvalsts/-u teritorijā un partnervalstī;

vienkārši projekti ar pārrobežu ietekmi, kas galvenokārt notiek tikai vienā robežas pusē, bet paredzēti visu projekta partneru labumam.

8.1.4 Attiecināmie izdevumi

Programmai attiecināmie izdevumi ir noteikti saskaņā ar Ieviešanas regulas 33. un 34. pantu. Tas, vai izmaksas atbalstīto projektu ietvaros ir attiecināmas, nosakāms saskaņā ar Ieviešanas regulas 36. pantu, PRAG noteikumiem, kā arī citiem ES tiesību aktiem (piem., ES direktīvām, kas pārvalda valsts pasūtījumus un konkurenci) un ES dalībvalstu attiecīgajiem nacionālajiem likumiem. Detalizēti noteikumi par Programmas finansēto izmaksu atbilstību tiks sniegti Vadlīnijās projektu iesniedzējiem.


49

8.2 Projektu sagatavošana, iesniegšana un atlase

ATS uzņemas iniciatīvu atbalstīt labuma guvējus un projektu partnerus visā projektu dzīves ciklā, t.i., sagatavošanas laikā no pieteikumu izstrādes, projektu ieviešanas laikā, līdz attiecīgo projektu pilnīgai pabeigšanai. ATS arī veiks administratīvās atbilstības pārbaudi.

8.2.1. ATS atbalsts projektu sagatavošanai

ATS uzņemsies šādus pasākumus, lai atbalstītu projektu sagatavošanu:

• ikdienas kontaktēšanās ar kandidātiem, lai paskaidrotu Programmas prasības attiecībā uz tehniskiem jautājumiem, tādiem kā ideju piemērotība, tematiskā teritorija, partneru sastāvs, izvēles kritēriji, budžeta aspekti, pieteikšanās nosacījumi u. tml.;

• Programmas interneta mājas lapa, iekļaujot sadaļu ar bieži uzdotajiem jautājumiem (BUJ) un projektu ideju datu bāzi;

• regulāri informatīvi semināri potenciālajiem kandidātiem;

• tematiski semināri, kas koncentrējas uz vienu vai vairākām prioritātēm vai tēmām.

Sīkākas detaļas tiks norādītas Vadlīnijās projektu iesniedzējiem un ATS nolikumā.

8.2.2. Projektu pieteikumu iesniegšana

AVI veiks regulārus atklātos projektu konkursus. Atklāto projektu konkursu skaits gadā var mainīties atkarībā no, piemēram, Programmas progresa.

ATS sagatavos pieteikumu komplektu, balstoties uz PRAG noteikumu pielikumiem. Tas būs pieejams Programmas interneta mājas lapā digitālā formā lejupielādēšanai. Cita starpā tiks izdota pieteikuma veidlapa; tās izmantošana būs obligāta juridiskām organizācijām, kas vēlēsies pieteikties finansējuma saņemšanai.

Pieteikumi tiks nosūtīti ATS gan kā datu faili, gan drukātā formā ar tās juridiskās organizācijas parakstu, kas piesakās kā labuma guvējs. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumiem un novērstu, ka kandidātiem, kas atrodas tuvāk ATS, ir priekšrocība projekta pieteikuma nosūtīšanas laika un izmaksu ziņā, termiņš attieksies uz pasta zīmogu vēstulei ar drukāto pieteikumu un uz tā elektronisko versiju. ATS var noteiktā laika periodā pieprasīt mazsvarīgus trūkstošos dokumentus. Termiņa datuma pusnakts tiek noteikta kā pēdējais termiņš pieteikuma elektroniskai nosūtīšanai pa e-pastu.

Pēc tam, kad projektu pieteikumu veidlapas ir saņemtas, tās tiek ievietotas ierobežotas pieejamības interneta lapā, lai tām varētu piekļūt vērtētāji un AUK dalībnieki.

8.2.3 Projektu pieteikumu vērtēšana

Vērtēšanas procesu veido administratīvās atbilstības pārbaude un kvalitātes novērtēšanas process.

Administratīvās atbilstības pārbaudi, kas ir balstīta uz administratīvās atbilstības kritērijiem, veikt ATS AVI vārdā. Administratīvās atbilstības pārbaudes laikā Latvijas un


50

Igaunijas nacionālās institūcijas ir atbildīgas par labuma guvēju un projektu partneru juridiskā statusa pārbaudīšanu, kā arī par to, lai noteiktu, vai projekts nepārklājas ar citiem ES vai valsts finansētiem pasākumiem.

Administratīvās atbilstības pārbaudes rezultāts ir jāapstiprina AUK.

Kvalitātes novērtēšana ir jāveic ārējiem vērtētājiem. Kvalitātes vērtēšanas procesa organizēšanu un tehnisko atbalstīšanu nodrošina AVI un ATS.

Kvalitātes vērtēšana būs balstīta uz iepriekš noteiktiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Kvalitātes vērtēšanas kritēriji tiks norādīti Vadlīnijās projektu pieteicējiem, un tos apstiprinās AUK.

Kvalitātes vērtēšana tiks veikta, lai iegūtu kvalitatīvu spriedumu, kas izteikts ar punktiem. Tiks izmantots ‘’četru acu’’ princips – t.i., katrs pieteikums ir jāizlasa vismaz diviem vērtētājiem. Ja nepieciešams, ir jāveic papildu konsultācijas ar speciālistiem (tehniskas vai tematiskas).

Kvalitātes vērtēšana sākas ar ievadsēdi, kuras laikā vērtētāji saņem norādījumus, vienojas par saskaņotu vērtēšanas kritēriju interpretāciju, paraksta paziņojumu par konfidencialitāti un sadala pieteikumus. Ievadsēdi vada AVI. Sēdes protokolēšanu veic ATS.

Pēc tam vērtētāji veic individuālu vērtēšanu, izmantojot pieteikumu veidlapu un pielikumu elektroniskos eksemplārus. Katra pieteikuma vērtēšanas rezultāts ir individuāla novērtējuma tabula ar punktiem un komentāriem.

Kvalitātes vērtēšana tiek pabeigta ar noslēguma sēdi, kuras laikā tiek izveidotas apvienotas vērtējumu tabulas. Balsošana nenotiek. Apvienotās vērtējumu tabulas ietver katra iesaistītā vērtētāja individuāli piešķirots punktus un apvienotus komentārus. Ja konkrēta pieteikuma novērtējums iesaistīto vērtētāju vidū būtiski atšķiras, vērtējuma ziņojumā ir jāiekļauj visi komentāri, un jāveic trešais vērtējums. Noslēguma sēdi vada AVI. Noslēguma sēdes protokolēšanu veic ATS, un protokolā ir jāiekļauj ieteikumi lēmumu pieņemšanai. Līdz ar apvienotajām vērtējumu tabulām, ievadsēdes un noslēguma sēdes protokoli veido novērtējuma ziņojumu, kurš ir jāiesniedz AUK vismaz trīs nedēļas pirms tās sanāksmes.

8.2.4 Projektu atlase (lēmumu pieņemšana)

Lēmumus par finansējamajiem projektiem un grantu apjomiem pieņem AUK savu sanāksmju laikā.

AUK lēmumā ir jābūt iekļautam pieteikuma apstiprināšanas vai noraidīšanas pamatojumam. Pēc AUK lēmuma AVI nosūta kandidātiem vēstules, paziņojot par AUK lēmuma pieņemšanas procedūras rezultātu un norādot projekta apstiprināšanas vai noraidīšanas iemeslus.

AUK lēmumā var būt iekļauti arī nosacījumi, kas projektam jāizpilda pirms līguma noslēgšanas. Gadījumā, ja šādi nosacījumi tiek iekļauti, galējo lēmumu par projektu var pieņemt tikai pēc to izpildīšanas. Galējo lēmumu par apstiprināšanu šādos gadījumos pieņem vai nu AUK ar rakstisku procedūru, vai arī tas tiek uzticēts AUK priekšsēdētājam. Paredzētā procedūra tiek aprakstīta AUK sanāksmes protokolā.


51

Gadījumā, ja AUK lēmumā daļēji vai pilnīgi nav ņemti vērā vērtētāju ieteikumi, sanāksmes laikā tam ir jāsniedz pamatojums. Pamatojums ir jādokumentē AUK sanāksmes protokolā, kas tiek nosūtīts visiem AUK dalībniekiem un novērotājiem, ieskaitot EK. Šajā gadījumā EK tiek nosūtīts atsevišķs paziņojums pa e-pastu. Gadījumā, ja EK ir iebildumi par lēmumu, tai tie ir jādara zināmi AUK 15 darba dienu laikā. Ja 15 darba dienu laikā no EK nav saņemta atbilde, AUK lēmums stājas spēkā.

8.2.5 Projektu līgumu slēgšana

Pēc tam, kad AUK ir pieņēmusi lēmumu, AVI sagatavo granta līgumu, kas ir jāparaksta apstiprinātā projekta labuma guvējam. AVI vārdā šo līgumu sagatavo atbildīgie ATS projektu un finanšu pārvaldnieki, un to paraksta AVI vadītājs.

Pēc tam labuma guvējs paraksta partnerības līgumu ar visiem projekta partneriem, kurā norādīti noteikumi pienākumu sadalei, atbildībām un Programmas finanšu devumam. Partnerības līguma modeli sagatavo AVI, un tas tiek ievietots Programmas interneta mājas lapā.

Projekta ietvaros veicot preču, krājumu un pakalpojumu sagādi, ir jāievēro šādi noteikumi:

iepirkums, ko veic labuma guvēji un projektu partneri Krievijā – saskaņā ar PRAG noteikumiem;

iepirkums, ko veic labuma guvēji un projektu partneri ES dalībvalstīs – saskaņā ar nacionālajiem valsts pasūtījumu likumiem, neatkarīgi no to juridiskā statusa.

Veicot publiskos iepirkumus, ir jānodrošina, ka vienlīdzīgas iespējas tiek nodrošinātas potenciāliem apakšuzņēmējiem no visām valstīm, kas piedalās Programmā – t.i., darba uzdevums, tehniskās specifikācijas u. tml. ir jādara pieejamas angļu vai krievu valodā, un konkursa paziņojuma publicēšana ir jāveic tā, lai nodrošinātu, ka par to uzzina potenciālie apakšuzņēmēji visās attiecīgajās valstīs.

AVI piešķirto līgumu saraksts tiks publicēts Programmas interneta mājas lapā.

8.2.6 ATS atbalsts projekta ieviesanas gaitā

ATS veic šādus pasākumus projektu ieviešanas atbalstam:

• semināri ar fokusu uz vadību (piem., projektu vadība, sagāde, finanšu pārvaldība un revīzija, informēšanas un redzamības pasākumi, utt.), lai sniegtu labuma guvējiem informāciju par projektu ieviešanu;

• Speciālās sanāksmes ar projektu / finanšu vadītājiem, lai apspriestu projektu ieviešanas progresu;

• kvalitātes semināri / ar saturu saistīta apmācība notiekošiem projektiem, vai nu tematiskai vai šķērstematiska (1), lai virzītu projektus Programmas līmenī gaidīto rezultātu virzienā, (2) apkopotu projektu kompetenci Programmas vajadzībām un (3) nodrošinātu ideju apmaiņu starp projektu labuma guvējiem un partneriem;

• apstiprināto projektu datu bāze (ar informāciju, ko augšupielādē projekti);

• vēstuļu izsūtīšana un dažādi atgriezeniskās saites rīki (konsultāciju pasākumi, individuālas konsultācijas, aptaujas, jautājumu un atbilžu sadaļa interneta lapā u. tml.);


52

• individuālas konsultācijas ar projektiem un apmeklējumi uz vietas, balstoties uz jautājumiem, kas radušies projektu progresa ziņojumu pārskatīšanas gaitā vai projektu pašnovērtējuma ietvaros.

8.2.7 Programmas uzsākšanas indikatīvais grafiks

Trīs mēnešu laikā no brīža, kad Programmu apstiprina Eiropas Komisija:

• valstis, kas piedalās Programmā, ieceļ AUK dalībniekus, tiek veikta pirmā AUK sanāksme, tiek apstiprināti AUK procedūru noteikumi;

• tiek noslēgta vienošanās starp Latviju un Igauniju;

• tiek noslēgta vienošanās starp vadošo institūciju un filiāļu vadošajām institūcijām;

• tiek pieņemti galējie lēmumi par ATS personāla pieņemšanu darbā.

Sešu mēnešu laikā no brīža, kad Programmu apstiprina Eiropas Komisija:

• AUK sagatavo un apstiprina detalizētās procedūras un dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu un pabeigtu pirmo atklāto projektu konkursu, un tiek veikts pirmais atklātais projektu konkurss. NB! Atklātā projektu konkursa uzsākšana ir atkarīga no finansēšanas līguma plānotā parakstīšanas datuma. Jebkurā gadījumā, atklātais projektu konkurss projektu pieteikumu iesniegšanai ir iespējams tā sauktās ‘’atlikšanas klauzulas’’ ietvaros;

• tiek izstrādāts un apstiprināts Programmas pirmais gada darba plāns un informēšanas plāns.

Divu mēnešu laikā no projektu iesniegšanas termiņa beigām:

• tiek pabeigta projektu vērtēšana; tiek veikts AUK lēmums par finansējamajiem projektiem.

Trīs mēnešu laikā no brīža, kad AUK pieņem finansēšanas lēmumus:

• tiek parakstīti granta līgumi ar labuma guvējiem.

Līdz kalendārā gada beigām pēc gada, kurā Komisijas pieņem lēmumu par Programmas apstiprināšanu:

• tiek parakstīts finansēšanas līgums starp Eiropas Komisiju un Krievijas Federācijas valdību, darot Programmas līdzekļus pieejamus projektiem;

• tiek izveidota revīzijas darba grupa.

8.3 Programmas revīzijas un kontroles sistēma

Nepieciešamās kontroles un revīzijas procedūras saskaņā ar EKPI noteikumiem ir šādas:

• projektu izdevumu pārbaudīšana un projektu ziņojumu darba un finanšu pārbaudīšana saskaņā ar Ieviešanas Regulas pantiem 15 (2, h), 29 un 39;

• AVI izvēlēto projektu pārbaudes saskaņā ar Ieviešanas Regulas 37. pantu 2. pantu;


53

• iekšējo darbību iekšējās revīzijas un procedūru izpilde AVI ietvaros saskaņā ar Ieviešanas Regulas 15. panta 2d. punktu;

• ikgadējā AVI kontu noslēguma ārējā revīzija saskaņā ar Ieviešanas Regulas 14. panta 4. punktu.

8.3.1 Projektu izdevumu pārbaude

AVI ir jāīsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka Programmas ietvaros deklarētie izdevumi ir īsti un pamatoti, un jāievieš uzticamas datorizētas grāmatvedības, uzraudzības un finanšu informācijas sistēmas saskaņā ar Ieviešanas Regulas 14. panta 7. punktu.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 14. panta 8. punktu, AVI, izmantojot atbilstošas pārbaudes procedūras, ir jānodrošina, ka granta līgumu ietvaros izmaksātie līdzekļi tiek izmantoti tikai tam mērķim, kuram tie tikuši piešķirti.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 15. panta 1.punktu, AVI ir atbildīga par Programmas vadību un ieviešanu, ieskaitot TP, saskaņā ar saprātīgas finanšu pārvaldības principu un ekonomijas un efektivitātes principiem, un veic visas nepieciešamās pārbaudes saskaņā ar attiecīgo standartu noteiktajiem noteikumiem un procedūrām.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 39. pantu, dalībvalstis un partnervalsts Krievija ir vienojušās par kontroles sistēmu, kas dos iespēju pārbaudīt to teritorijā īstenoto projektu vai projektu daļu deklarēto izdevumu pamatotību, kā arī šādu izdevumu un saistītu projektu vai projektu daļu atbilstību Kopienas noteikumiem un to nacionālajiem noteikumiem. Šīs pārbaudes veiks ārējās revīzijas iestādes (tālāk saukti revidenti). Iepriekš izvēlēto revidentu sarakstu sagatavo AVI programmas vadības daļa. AVI programmas vadības daļa sagatavo detalizētu darba uzdevumu revidentiem, ieskaitot vadlīnijas par pārbaužu saturu un apjomu.

Revidenti pārbauda, vai labuma guvēju un projekta partneru deklarētās izmaksas ir reālas, precīzas un kvalificējas saskaņā ar granta līgumu, un sagatavo izdevumu apliecinājuma ziņojumu. 100% projekta izdevumu ir jāpārbauda, un pārbaužu rezultāti ir jāatspoguļo izdevumu apliecinājuma ziņojumā.

Pārbaužu ziņojumus ATS nosūta projektu labuma guvēji. Kad tos ir apstiprinājis ATS un AVI, tie tiek uzskatīti par maksājumu lūgumiem turpmākiem darījumiem no Programmas.

Izdevumu pārbaužu izmaksas tiek segtas no projektu budžeta.

8.3.2 Projektu izlases pārbaudes

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 37. panta 1. punktu, no Programmas pirmā gada beigām AVI iekšējai revīzijas daļai ir jānodrošina gada revīzijas plāna sagatavošana projektiem, ko tā finansē, lai tiktu veiktas projektu izlases pārbaudes.

AVI iekšējā revīzijas daļa noslēdz līgumu ar neatkarīgu ārējo revīzijas organizāciju, lai tā sagatavotu šo revīzijas plānu un veiktu projektu izlases pārbaudes. AVI iekšējā revīzijas daļa uzrauga ārējās revīzijas organizācijas darbu.

Saskaņā ar Ieviešanas regulas 37. panta 2. punktu, augstāk minētās pārbaudes tiek veiktas, izskatot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas atsevišķiem projektiem, ko izvēlējusi


54

AVI, konsultējoties ar revīzijas darba grupu, balstoties uz nejaušu statistisko paraugu ņemšanas metodi, ņemot vērā starptautiski atzītus revīzijas standartus, it sevišķi ievērojot riska faktorus, kas saistīti ar projektu vērtību, projektu veidiem, labuma guvēja veidu vai citiem būtiskiem elementiem. Paraugu grupai jābūt pietiekami raksturīgai, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecības līmeni attiecībā uz tiešajām AVI veiktajām pārbaudēm par projektu deklarēto izdevumu pastāvēšanu, precizitāti un atbilstību. Izlases pārbaudēm ir jāaptver projekti, kas pārstāv vismaz 5% no projektiem piešķirtā ES finansējuma.

Ir jāizveido atsevišķa revīzijas darba grupa. Tā ir atbildīga par revīzijas metodoloģijas apstiprināšanu, revīzijas rezultātu izskatīšanu un priekšlikumiem par nepieciešamajiem pasākumiem saistībā ar līdzekļu atgūšanu, balstoties uz revīzijas rezultātiem. Šajā revīzijas darba grupā ir jāiekļauj pārstāvji no dalībvalstu, Krievijas un EK nacionālajām atbildīgajām organizācijām. Izmaksas, kas saistītas ar revīzijas darba grupas pasākumu saskaņošanu, kā arī tās sanāksmju izmaksas, tiek segtas no Programmas TP budžeta.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 28, 29 un 30 pantiem, AVI iekšējā revīzijas daļa ik gadu sagatavo ziņojumu par projektu revīzijas plāna īstenošanu iepriekšējā gadā un nosūta to revīzijas darba grupai, AVI, AUK un EK kā pielikumu gada pārskatam. Šajā ziņojumā ir detalizēti jāapraksta metodoloģija, kas tikusi izmantota projektu paraugu izvēlei, kā arī veiktās pārbaudes, veiktie ieteikumi un secinājumi, kas izdarīti saistībā ar attiecīgo projektu finanšu pārvaldību.

8.3.3 AVI iekšējā revīzija

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas pantiem 15 (2, d) un 29, AVI iekšējā revīzijas daļa katru gadu īsteno revīzijas programmu, lai pārbaudītu iekšējās darbības un nodrošinātu, ka procedūras AVI ietvaros ir tikušas veiktas pareizi. Šīm pārbaudēm ir jāaptver arī ATS.

Iekšējā revīzijas daļa sagatavo gada pārskatu un nosūta to AUK un EK kā Programmas īstenošanas gada pārskata pielikumu, kas minēts Ieviešanas Regulas 28. pantā.

8.3.4 AVI gada noslēguma ārējā revīzija

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 3. panta 1. punktu, neatkarīgi no AVI ārējām revīzijām, kuras veic tās valsts pārvalde, kurā AVI ir izveidota, AVI (tās finanšu vadības daļa) pēc atklātā konkursa noslēdz līgumu ar neatkarīgu revidentu, kas ir starptautiski atzītas ar likumu noteikto revidentu uzraudzības organizācijas biedrs, lai tas katru gadu veiktu AVI finanšu pārskatā sniegto ienākumu un izdevumu pārbaudi saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) standartiem un ētikas normām.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 31. panta 2. punktu, ārējās revīzijas pārbaudēm ir jāaptver tiešie izdevumi saistībā ar TP un AVI projektu pārvaldību (maksājumiem). Ārējās revīzijas ziņojumam ir jāapliecina izdevumu un ienākumu pārskats, ko AVI ir sniegusi savā gada finanšu pārskatā, un it sevišķi ir jāapliecina, ka norādītie izdevumi ir reāli, precīzi un atbilstoši.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 31. panta 3.punktu, AVI nosūta ārējo revīzijas ziņojumu EK un AUK kā pielikumu gada pārskatam, kas minēts Ieviešanas Regulas 28. pantā.


55

8.3.5 Eiropas Komisijas kontrole

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 38. pantu, EK, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palāta un visi šo institūciju pilnvaroti ārēji revidenti var pārbaudīt, kā Kopienas līdzekļus izmanto AVI un dažādi labuma guvēji un projektu partneri, veicot dokumentu pārbaudes vai pārbaudes uz vietas.

Šīs pārbaudes var tikt veiktas pilnā revīzijas formā, balstoties uz kontu apliecinošajiem dokumentiem, grāmatvedības dokumentiem un jebkādiem citiem dokumentiem, kas ir būtiski projekta un Programmas finansējumam (ieskaitot, attiecībā uz AVI, visus dokumentus, kas ir saistīti ar procedūru izvēli un līgumiem).

8.4. Programmas finanšu vadība

8.4.1. Indikatīvais finansējuma plāns

1. tabula: programmas indikatīvā finanšu tabula

A B C D

INDIKATĪVS PROVIZORISKS

EK FINANSĒJUMS

LĪDZFINANSĒJUMS

PROGRAMMAS PROVIZORISKĀS SAISTĪBAS – EK FINANSĒJUMS-

PROGRAMMAS INDIKATĪVIE

PROVIZORISKIE MAKSĀJUMI

– EK FINANSĒJUMS-

2008. g.Projekti 0 0 0

TP nav pieejams 0 0KOPĀ 2008. g. 6 567 387 0 0 0

2009. g.Projekti 429 973 10 749 314 4 299 726

TP 570 439 828 850 828 850KOPĀ 2009. g. 7 179 359 1 000 412 11 578 164 5 128 576

2010. g.Projekti 1 053 433 12 899 177 10 534 328

TP 438 101 597 481 597 481KOPĀ 2010. g. 7 322 946 1 491 534 13 496 658 11 131 809

2011. g.Projekti 1 182 425 10 749 314 11 824 245

TP 469 006 644 782 644 782KOPĀ 2011. g. 9 392 240** 1 651 431 11 394 096 12 469 027

2012. g.Projekti 1 010 436 8 599 451 10 104 355

TP 526 377 761 548 761 548KOPĀ 2012. g. 9 541 628** 1 536 813 9 360 999 10 865 903

2013. g.Projekti 537 466 0 5 374 657

TP 589 789 823 662 823 662KOPĀ 2013. g. 7 771 169** 1 127 255 823 662 6 198 319


56

2014. g.Projekti 85 995 0 859 945

TP 512 490 735 049 735 049KOPĀ 2014. g. nav pieejams 598 485 735 049 1 594 994


TP 472 715 386 101 386 101KOPĀ 2015. g. nav pieejams 472 715 386 101 386 101


TP nav pieejams nav pieejams KOPĀ 2016. g. nav pieejams 0 0 0

X X X

KOPĀ 2008.-2016. g. 47 774 729 7 878 643 47 774 729 47 774 729 KOPĒJAIS LĪDZFINANSĒJUMS

** tiek pakļauts programmas vidējā termiņa pārskatam 2. tabula: EKPI pārrobežu sadarbības programmas indikatīvais finansējuma plāns, kas visam programmēšanas periodam norāda finansējuma indikatīvo apjomu pēc prioritātēm

Prioritātes pēc finansējuma avota (eiro)Kopienas finansējums (a) *

Līdzfinansējums (b)

Līdzfinansējuma apjoms (procentos) (c ) **

Kopējais finansējums (e) = (a)+(b)

1. prioritāte Sociālekonomiskā attīstība

17 198 902.44 1 719 890.24 10% 18 918 792.68

2. prioritāte Kopīgas problēmas

17 198 902.44 1 719 890.24 10% 18 918 792.68

3. prioritāte Cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana

8 599 451.22 859 945.12 10% 9 459 396.34

Tehniskā palīdzība 4 777 472.90 3 800 252.89(ieskaitot AVI

ieguldījumu natūrā221 337.20)

80% 8 577 725.79

Kopā 47 774 729.00 8 099 978.50(ieskaitot AVI

ieguldījumu natūrā221 337.20)

17% 55 874 707.50

* saskaņā ar Stratēģisko dokumentu.** līdzfinansējuma apjoms tiek aprēķināts, balstoties uz Kopienas ieguldījumu apvienotajā darba programmā, atskaitot tehniskās palīdzības apjomu, kas tiek finansēts no Kopienas ieguldījuma (skatīt Regulas Nr. 951/2007 pantu 20.1).


57

Programmas kopējais attiecināmais budžets ir 55 874 707 EUR, no kuriem 47 774 729 EUR ir Kopienas finansējums (saskaņā ar Stratēģisko dokumentu), 4 299 725 EUR ir nacionālais līdzfinansējums no labuma guvējiem un projektu partneriem (saskaņā ar Ieviešanas Regulas 20. pantu). 42 997 256 EUR no kopējā Kopienas finansējuma tiek piešķirti prioritātēm I-III. Kopējais valsts finansējums tiek sadalīts starp prioritātēm šādā veidā: 40% tiek piešķirti I prioritātei, 40% II prioritātei un 20% III prioritātei.

Valstis, kas piedalās Programmā, var atbilstoši Ministru kabineta nolemtajam ieguldīt programmā papildu valsts līdzekļus. Ja programmā tiek ieguldīti papildu līdzekļi, papildu līdzekļi ir jāpiešķir arī TP budžetam, lai nodrošinātu atbilstošu administratīvo kapacitāti šo līdzekļu pārvaldībai. Ja papildu līdzekļi nāk no partnervalsts un tikai vienas ES dalībvalsts, tad piešķirtie līdzekļi ir izmantojami tikai divpusēju projektu finansēšanai starp partneriem no tām valstīm, kuras programmā ieguldījušas papildu līdzekļus.

Kopējais TP piešķirto līdzekļu apjoms ir 8 577 725 EUR, kas ietver 4 777 472 EUR no Kopienas finansējuma. Valstis, kas piedalās Programmā, nodrošina TP līdzfinansējumu 3 578 915 EUR apmērā. Ieguldījums natūrā no AVI ir 221 337 EUR (skatīt 2. tabulu).

Kopienas finansējuma apjoms no EKPI līdzekļiem prioritātēm I–III ir līdz 90% no attiecināmajiem izdevumiem. Privātuzņēmumu gadījumā Kopienas finansējuma apjoms var būt līdz 50% no attiecināmajiem izdevumiem.

EKPI finansējums Programmai EKPI noteikumu ietvaros tiek ieskaitīts tālāk norādītajā Valsts kases kontā:

Viens bankas konta turētājs:

Konts Valsts kasē:

Kods:

….

….

….

Šim bankas kontam jādarbojas pēc dubultā paraksta principa – jāparakstās AVI finanšu vadības daļas pilnvarošanas un grāmatvedības ierēdņiem.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 21. panta 2. punktu, gadījumā, ja no bankas konta tiek gūti procenti, no pirms finansējuma maksājumiem ģenerētie procenti tiek piešķirti Programmai un deklarēti EK gala ziņojumā.

8.4.2. Tehniskās palīdzības budžets

Tiklīdz Programmu pieņem EK, TP budžetu var izmantot Programmas uzsākšanai saskaņā ar Ieviešanas Regulas 9. pantu.

TP budžetu savā pirmajā sanāksmē apstiprina AUK, ņemot vērā gada maksimālos lielumus, kas norādīti finanšu tabulā. Pēc tam tas tiek pieņemts regulāri (katru gadu) AUK turpmākajās sanāksmēs.

Tālāk ir sniegts provizorisks TP budžets visam īstenošanas periodam.


58

3. tabula: provizoriskais tehniskās palīdzības budžets visam Programmas īstenošanas periodam:

Tehniskās palīdzības budžeta punkts Plānotais budžets 2009.-

2015. g. (eiro)

Procenti no kopējā TP budžeta

TP piešķirtais Kopienas

finansējuma apjoms

(57% no kopējā TP budžeta)

TP līdzfinansējums no valstīm, kas

piedalās Programmā

(43% no kopējā TP budžeta)

KOPĀ (eiro) 8 356 388.59 4 777 472.90 3 578 915.69

Personāla izmaksas, saistītās personāla un administratīvās izmaksas 12 ATS personāla darbiniekiem

4 861 929.21 58,18 %

Programmas informācijas un vizualizācijas pasākumi

225 047.82 2,69 %

AUK sanāksmju organizēšana (divas AUK sanāksmes gadā, ceļa un uzturēšanās izdevumi AUK dalībniekiem)

244 260.25 2,92%

Projektu vērtēšanas izmaksas (izmaksas saistībā ar ārēju vērtētāju iesaistīšanu projektu novērtēšanā)

250 000.00 2,99%

Programmas pārvaldības datu bāze 284 260.25 3,4%

Projektu izlases pārbaudes 450 000.00 5,39%

Personāla izmaksas, biroju un aprīkojuma izmaksas 5 AVI personāla darbiniekiem

1 490 848.51 17,84%

Programmu vērtēšana 100 000.00 1,2%

AVI sniegtās revīzijas izmaksas (ATS izdevumu pārbaudīšana; AVI iekšējās revīzijas izmaksas; AVI ikgadējā ārējā revīzija; revīzijas vadlīniju sagatavošana; revīzijas darba grupas sanāksmju izmaksas; revīzijas programmas sagatavošanas izmaksas)

450 042.55 5,39%

KOPĀ8 356 388.59

100%

Tehniskās palīdzības budžeta sadalījumi ir tikai indikatīvi. Jebkādas izmaiņas šajā tabulā īstenošanas laikā nav saistāmas ar programmas izmaiņām.


59

8.4.3. Programmas finanšu plūsmu procedūras

AVI finanšu vadības daļa ir atbildīga par maksājumu saņemšanu no EK un maksājumu veikšanu labuma guvējiem, līgumslēdzējiem un ATS vadības iestāde. Katrs labuma guvējs ir atbildīgs par no AVI saņemto līdzekļu sadalīšanu sava projekta partneriem.

Lai gūtu tiesības pieprasīt maksājumus no AVI, katram labuma guvējam ir pienākums regulāri ATS iesniegt progresa ziņojumus. Šiem ziņojumiem ir jāpievieno revidenta slēdziens un maksājumu prasība par jebkādiem izrietošiem maksājumiem no Programmas līdzekļiem. Šis pienākums tiek iekļauts granta līgumā. Sīkāka informācija par ziņošanas procedūru un maksājumu plūsmām tiek iekļauta projektu pieteicēju vadlīnijās un granta līgumā.

Ziņojumi tiek nosūtīti ATS, un tos pārbauda attiecīgie projekta un finanšu pārvaldnieki. Pēc ATS projekta un finanšu pārvaldnieku apstiprinājuma ziņojums tiek nosūtīts AVI programmas vadības daļai, kura pārbauda, vai nepieciešamās revīzijas un kontroles procedūras ir pareizi veiktas, un apstiprina ziņojumu tālāku nodošanu AVI finanšu vadības daļai, kura veic galējās pārbaudes, apstiprinājumu un maksājuma veikšanu.

ATS tehniskās palīdzības daļas pārvaldības veikšanai tiks noslēgts atsevišķs līgums starp AVI un TP vadošo iestādi. Līgumā tiks norādīti noteikumi attiecībā uz maksājumiem, ziņojumiem un TP izdevumu pārbaudēm.

8.4.4. Neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšana

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 27. panta 1. punktu, AVI finanšu vadības daļa ir atbildīga par to, lai atgūtu jebkādus nepamatotus vai neatbilstošus izdevumus un atlīdzinātu EK tās daļu no atgūtajiem apjomiem, proporcionāli tās devumam Programmā.

Ja neatbilstoši izdevumi, kas jau ir segti ar maksājumu, tiek identificēti, saņemot līguma gala ziņojumu vai pēc pārbaudes vai revīzijas, AVI finanšu vadības daļa iesniedz attiecīgajiem labuma guvējiem atmaksas rīkojumus.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 27. panta 2. punktu, ja neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšana ir saistīta ar prasību pret labuma guvēju vai projekta partneri dalībvalstī, un AVI neizdodas atgūt parādu viena gada laikā pēc atmaksas rīkojuma iesniegšanas, tad dalībvalsts, kurā labuma guvējs vai partneris atrodas, samaksā parāda summu AVI un atgūst to no labuma guvēja vai projekta partnera.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 27. panta 3. punktu, ja neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšana ir saistīta ar prasību pret labuma guvēju vai projekta partneri Krievijā, un AVI neizdodas atgūt parādu viena gada laikā pēc atmaksas rīkojuma iesniegšanas, tad AVI iesniedz lietu EK, kura, balstoties uz pilnīgu lietu, pārņem parāda summu atgūšanas uzdevumu.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 27. panta 6.punktu, ja AVI vainas vai nolaidības dēļ parādu nav izdevies atgūt vai ja nav bijis iespējams dalībvalstij vai Komisijai nosūtīt Ieviešanas Regulas 4. punktā minēto pilnīgo dokumentāciju, AVI turpina būt atbildīga par līdzekļu atgūšanu arī pēc viena gada termiņa, un parāda summas tiek deklarētas kā summas, kam nevar saņemt Kopienas finansējumu.


60

8.5 Atskaites

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 28. panta 1. punktu, katru gadu ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam AVI nosūta EK gada pārskatu, kuru apstiprinājusi AUK un sertificējis revīzijas ziņojums, kas minēts Ieviešanas Regulas 31. pantā, par Programmas īstenošanu periodā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Pirmais gada pārskats ir jānosūta ne vēlāk kā līdz 2009. gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 28. panta 2. punktu, gada pārskatā ir jāiekļauj:

• Tehniskā daļa, kurā aprakstīts Programmas un tās prioritāšu īstenošanas progress, sniegts detalizēts parakstīto līgumu saraksts, kā arī iespējamās sastaptās grūtības, iepriekšējā gada laikā veiktie TP pasākumi, pasākumi, kas veikti, lai uzraudzītu, novērtētu un revidētu projektus, to rezultāti un pasākumi, kas veikti, lai novērstu identificētās problēmas, informēšanas un komunikāciju pasākumi, kā arī nākamajā gadā veicamo pasākumu programma;

• Finanšu daļa katrai prioritātei, kurā iekļauta informācija par līdzekļiem, kurus AVI piešķīrusi EK kā Kopienas devumu un valstis, kas piedalās Programmā, kā līdzfinansējumu, kā arī par visiem citiem iespējamiem Programmas ienākumiem, veiktajiem maksājumiem un summām, ko AVI ir atguvusi TP un projektiem, kā arī pārskats, kurā šī informācija salīdzināta ar Programmas bankas kontu, kvalificēto projektu izdevumu apjomiem, kurus labuma guvēji norādījuši savos ziņojumos un maksājumu pieprasījumos, kā arī AVI provizoriskais budžets nākamajam gadam;

• AVI pārstāvja parakstīta deklarācija, kas apliecina, ka Programmas iepriekšējā gada laikā izveidotās pārvaldības un pārbaužu sistēmas joprojām ir atbilstošas EK apstiprinātajam modelim un ir funkcionējušas tā, lai būtu iespējama pietiekama pārliecība par finanšu pārskata pareizību un ar to saistīto darījumu likumību un sistemātiskumu.

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 32. pantu, gala pārskatā par Programmas īstenošanu ir jāiekļauj (ar nepieciešamajām izmaiņām) tie paši elementi, kas gada pārskatos, ieskaitot to pielikumus, par visu Programmas periodu. Tas ir jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2016. gada 30. jūnijam.

8.6 Programmas novērtējums

Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 6. pantu, programmas pārskatīšanas ietvaros tiek veikta Programmas vidējā termiņa novērtēšana, saskaņā ar stratēģijas dokumentu. Šo novērtēšanu veic EK, un saskaņā ar tās rezultātiem, kuri tiek paziņoti AUK un AVI, var tikt veiktas izmaiņas Programmā.

Papildus vidējā termiņa novērtēšanai, Programmas vai tās daļas novērtēšanu EK var veikt jebkurā laikā.

Gadā pēc Programmas finansēto projektu īstenošanas posma beigām EK veic Programmas noslēguma ārējās revīzijas novērtēšanu.

AUK var izlemt veikt Programmas papildu novērtēšanu jebkurā tās posmā.


61

Uzraudzības un vērtēšanas mērķis ir uzlabot īstenošanas kvalitāti, efektivitāti un atbilstību. Novērtējumu rezultāti tiek ņemti vērā turpmākā programmēšanā vai Programmas korekciju pasākumos.

8.7 Izmantotā valoda

Programmas līmenī tiek izmantota angļu valoda. Projektu priekšlikumi būtu jāiesniedz angļu valodā. Līgumi tiek slēgti angļu valodā, un visiem oficiālajiem dokumentiem un komunikācijām saistībā ar Programmas īstenošanu būtu jābūt angļu valodā.

Programmas līmenī ar mutisko un rakstisko tulkošanu saistītās izmaksas var tikt segtas no TP budžeta. Projektu līmenī mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksas var tikt iekļautas projekta budžetā.

8.8 Informācija un publiskā identitāte

AVI ir atbildīga par Programmas informācijas un publiskās identitātes pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu visplašāko iespējamo dalību sabiedrisku un privātu organizāciju vidū. Saskaņā ar Ieviešanas Regulas 11. pantu, ATS būs galvenais atbildīgais par to, lai īstenotu šos pasākumus, lai palielinātu informētību par Programmu.

Programma sekos redzamības vadlīnijām, kas attiecināmas uz EK ārējiem pasākumiem un publicētas EuropeAID interneta lapā (adrese: http://europa.eu.int/comm./europeaid/visibility/index_en.htm).

Galvenais informācijas un publiskās identitātes mērķis ir nodrošināt ES līdzekļu izlietojuma atklātību, palielināt informētības līmeni par Programmu, ES lomu, finansējuma iespējām un atbalstītiem projektiem, kā arī veicināt pārrobežu sadarbību un tās rezultātus.

Galvenais princips, kas jāievēro, veicot informēšanas un publiskās identitātes pasākumus saistībā ar Programmas rezultātu popularizēšanu – projekti ir Programmas labākie vēstnieki. Tādēļ viens no galvenajiem informēšanas un redzamības stratēģijas uzdevumiem ir nodrošināt, ka adekvāti informēšanas un redzamības pasākumi tiek veikti projektu līmenī.

Informācijas un publiskās identitātes galvenās mērķa grupas ir:

• Potenciālie labuma guvēji (nacionālas, reģionālas un vietējas institūcijas, NVO, izglītības iestādes, privātas organizācijas, kas atrodas Programmas teritorijā utt.);

• Labuma guvēji (projektu vadošie partneri un partneri);

• Organizācijas, kas iesaistītas Programmas īstenošanā un lēmumu pieņemšanā – Programmas ieinteresētās puses;

• Plašākā sabiedrība (ar mediju starpniecību).

Informācijas un publisko identitāti veidos šādi elementi:

• Pietiekamas informācijas nodrošināšana par finansējuma saņemšanas iespējām;

• Kvalitātes konsultāciju nodrošināšana labuma guvējiem projektu ieviešanas laikā;


62

• Pietiekamas informācijas nodrošināšana par Programmas progresu, pasākumiem un rezultātiem.

Tiek izmantoti šādi līdzekļi:

• Programmas interneta lapa: galvenais saziņas līdzeklis, kurā iekļauta visa informācija par pieejamo finansējumu un nosacījumiem tā saņemšanai, par aicinājumiem iesniegt pieteikumus, par atsevišķiem projektiem un to pasākumiem un rezultātiem, kā arī sniegta praktiska informācija labuma guvējiem un potenciāliem labuma guvējiem saistībā ar pieteikšanos un projektu īstenošanu;

• Kontaktinformācijas datu bāze ar labuma guvēju un potenciālo labuma guvēju, Programmas ieinteresēto pušu, mediju u. c. kontaktinformāciju;

• Programmas korporatīvais dizains (logotips, šrifti, veidlapas, vizītkartes, prezentāciju veidnes, interneta dizains utt.) ir izmantojams, lai nodrošinātu Programmas identitātes unikalitāti un atpazīstamību;

• Īpaši informēšanas pasākumi: pieteikumu iesniegšanas posmā ir jāveic plaši informēšanas pasākumi visā Programmas teritorijā. Tuvojoties pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām ir jāorganizē īpašs pasākumus, kas vērsts uz potenciāliem vadošajiem kandidātiem. Programmas īstenošanas laikā ir jāorganizē īpaši kvalitātes semināri, kas vērsti uz labuma guvējiem. Atkarībā no TP budžeta pieejamības, ir iespējams organizēt atklāšanas un noslēguma konferences;

• Dokumenti un publikācijas: programmas dokumenti un informācija par attiecīgo likumu struktūru ir jādara pieejama Programmas interneta lapā. Publikācijas ar vispārīgu informāciju par Programmu un tās piedāvātajām finansējuma iespējam ir jāizdod visās nacionālajās valodās. Vēlākā posmā ir jāizdod publikācijas par Programmas rezultātiem. Ir jāizdod regulāri apkārtraksti;

• Tiešā vēstuļu izsūtīšana, izmantojot kontaktinformācijas datu bāzi;

• Partneru meklēšanas iespējas: atsevišķa sadaļa interneta lapā piedāvās iespējas attēlot projektu idejas un vēlamo partneru aprakstus; tiks organizēti arī īpaši partneru meklēšanas pasākumi;

• Individuāla padomu un konsultāciju sniegšana: pastāvīgi un pēc pieprasījumi projekta īstenošanas gaitā;

• Prezentācijas no pasākumiem būs pieejamas interneta lapā;

• Informācija presei tiks izplatīta līdz ar svarīgiem notikumiem Programmas īstenošanā – t.i., saistībā ar pieteikumu iesniegšanas perioda sākumu un beigām, par atbalstāmajiem projektiem pieņemtajiem lēmumiem, galvenajiem informatīvajiem pasākumiem, Programmas rezultātu publicēšanu u. tml.;

• Tiešās reklāmas medijos – lai popularizētu pieteikumu iesniegšanas perioda sākumu, Programmas pasākumus u. tml.;

• Reklāmas materiāli: suvenīri, rakstāmpiederumi un reprezentatīvi materiāli ar Programmas logotipu;

• Dalība ārējos pasākumos un kopīgos pasākumos ar citām Programmām, kas darbojas tajā pašā ģeogrāfiskajā teritorijā;


63

• Papildinātāji: AUK dalībnieki un nacionālo apakškomiteju locekļi, citas līdzīgas Programmas, Eiropas Komisija, kā arī projekti tiks mudināti izplatīt informāciju par Programmu un tās sasniegumiem;

• Iekšējie komunikāciju pasākumi, lai nodrošinātu adekvātu informācijas apmaiņu starp Programmas īstenošanā iesaistītajām organizācijām un institūcijām (ieskaitot kontroli un pārbaudes) un lēmumu pieņemšanu.

AVI sagatavo ikgadēju informēšanas un redzamības pasākumu plānu, kuru apstiprina AUK. Informēšanas un publicitātes pasākumi tiek finansēti no Programmas TP budžeta.

Attiecīga nodaļa par informēšanu un redzamību tiek iekļauta gada pārskatā.

Informācijas un publiskās identitātes pasākumu efektivitātes novērtēšana tiek veikta ar regulāriem intervāliem, izmantojot īpašas aptaujas. Pasākumu panākumu novērtēšanai tiek izmantoti šādi indikatori:

• interneta lapas apmeklētāju skaits;

• adrešu skaits kontaktinformācijas datu bāzē;

• organizēto pasākumu skaits;

• pasākumu dalībnieku skaits;

• apkārtrakstu lejupielāžu skaits;

• izplatīto drukāto izdevumu skaits;

• interneta lapai nosūtīto projektu ideju skaits;

• katrā aicinājuma reizē iesniegto projektu pieteikumu skaits;

• apstiprināto projektu skaits;

• rakstu skaits drukātajos medijos, reportāžu skaits elektroniskajos medijos.


64

9. AKRONĪMU, SAĪSINĀJUMU UN BIEŽI IZMANTOTO TEHNISKO TERMINU SARAKSTSBaltic 21 Baltijas jūras reģiona darba kārtība 21. gadsimtam ir reģionāls process

ilgtspējīgai attīstībai, kuru 1996. gadā aizsāka Baltijas jūras valstu padomes vienpadsmit dalībvalstu premjerministri

PRS Pārrobežu sadarbībaEK Eiropas KomisijaEKPI Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentsEKPI regula Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra regula Nr.

1638/2006 par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidiERAF Eiropas Reģionālās attīstības fondsESF Eiropas Sociālais fondsES Eiropas SavienībaES TEN-T Eiropas Savienības Transeiropas Transporta tīklsEurostat Eiropas Savienības statistikas birojsIKP Iekšzemes kopproduktsIKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijasINTERREG III Kopienas iniciatīva, kuras mērķis ir stimulēt reģionu sadarbību Eiropas

Savienībā no 2000. līdz 2006. g. Tā tiek finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Īstenošanas noteikumi

Komisijas Regula (EK) (2007. gada 9. augusts) Nr. 951/2007, kas paredz īstenošanas noteikumus pārrobežas sadarbības programmām, kuras tiek finansētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1638/2006, kurā sniegti vispārīgie noteikumi par Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidi

IT Informācijas tehnoloģijasASK Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas apvienotā

speciālā komisija Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007.-2013. g. ietvaros

ATS Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas apvienotais tehniskais sekretariāts Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007.-2013. g. ietvaros

AVI Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas apvienotā vadošā institūcija Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007.-2013. g. ietvaros

AUK Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas apvienotā uzraudzības komiteja Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007.-2013. g. ietvaros

VAB Vietējais atbalsta birojs (Tacis VAB)DV DalībvalstsNatura 2000 ES nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkls

NVO Nevalstiska organizācijaNAK Nacionālā apakškomitejaNUTS III teritorija Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras III līmenim atbilstošie reģioni

(pēc Eurostat datiem)OLAF Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanaiPhare Viens no trim Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumentiem, ar RAPLMprog_030708_EE_LV_RUS; Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts 2007.–2013. gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

65

kuru finansiālo atbalstu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis var atbilstoši sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā

PRAG noteikumi Praktiskais ceļvedis līgumu slēgšanas procedūrām EK ārējiem pasākumiem 2006. g.

I&I Izpēte un izstrādeSVN Stratēģiskais vides novērtējumsMVU Mazie un vidējie uzņēmumiStratēģijas dokuments

Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības stratēģijas dokuments 2007.-2013. g.

SVID analīze Stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu analīzeTP Tehniskā palīdzība programmu īstenošanaiTacis ES iniciatīva ar mērķi sniegt finanšu tehnisko palīdzību, lai veicinātu pāreju

uz tirgus ekonomiku un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu NVS valstīs UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras organizācijaVASAB 2010 Vīzijas un stratēģijas ap Baltijas jūru (vienpadsmit Baltijas jūras reģiona

valstu daudzpusēja starpvaldību sadarbība telpiskajā plānošanā un attīstībā)Wi-Fi Bezvadu tehnikas zīmols, kas veicina standartus ar mērķi uzlabot bezvadu

vietējo tīkla iekārtu savstarpējo savienojamību

Ministru prezidents I.Godmanis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Valsts sekretāre Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

E.Zalāns L.Straujuma K.Jaunzeme S.Smone A.Djakova

03.07.2008. 15:0820725A.ŠkabirevaTālr. 7770414; fakss: [email protected]


66

mailto:[email protected]

igaunijas - latvijas - krievijas pārrobežu sadarbības ...€¦ · web viewlatvijas...

Documents