Latvijas augstskolu 2017.gada absolventi gadu pēc absolvēšanas

(2018.gadā)

2020. g. 15. jūnijā

100 absolventu kopbilde

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (39)

Veselības aprūpe un sociālā labklājība (17)

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (13)

Pakalpojumi (10)

Humanitārās zinātnes un māksla (9)

Dabaszinātnes,matemātika un IT (7)

Izglītība (4)

Lauksaimniecība (1)

23 komerczinības un administrēšana

8 tiesību zinātnes

6 sociālās un cilvēkrīcības zinātnes

2 informācijas un komunikācijas zinātnes

16 veselības aprūpe

1 sociālā labklājība

8 inženierzinātnes un tehnoloģijas

4 arhitektūra un būvniecība

1 ražošana un pārstrāde

5 datorikas virzienā, 2 dabaszinātnēs

IZM augstāko izglītības iestāžu absolventu dati par 2017.gadu (n=14303)

Dati parāda, ka sabiedrības interesēs ir:

Nepieciešama lielāka un nopietnāka diskusija par to, ko mēs sagaidām no AII nozares kopumā, it īpaši no valsts finansētajiem AII

Nepieciešama lielāka diskusija par mērķētāku pieeju programmu konsolidācijai pēc būtības, ne AII piederības

Pārtraukt mītus par koledžām, jo koledžas arī nodrošina kvalitatīvu karjeru - vidēji koledžas līmeņa izglītību ieguvušie pelna tikpat, cik bakalaura izglītību ieguvušie

Mācīties ir svarīgi!Kopējie indikatori parāda augstākās izglītības pievienoto vērtību

VIDĒJĀ NODARBINĀTĪBA: 87%

VIDĒJAIS BEZDARBA LĪMENIS: 3%

EMIGRĒJUŠI: 1%

ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBA:

VIDĒJIE IENĀKUMI: ~14 678 EUR gadā

(~ 1223 EUR mēnesī)

ABSOLVENTU IENĀKUMI:

AUGSTĀKĀ KVALIFIKĀCIJA (VADĪTĀJI, VECĀKIE SPECIĀLISTI, SPECIĀLISTI):

79%

ABSOLVENTU PAMATPROFESIJA

DARBA TIRGŪ:

2x ZEMĀKS BEZRDARBA

LĪMENIS KĀ VALSTĪ VIDĒJILatvijā 2018.gadā bezdarbs: 7.4%

Emigrējuši Latvijā vidēji 2018.gadā :

8.2% uz 1000 iedzīvotājiem

VIDĒJIE IENĀKUMI: +22%

AUGSTĀKI KĀ VIDĒJI

VALSTĪ

valstī vidēji 12 048 EUR (2018)

1,7x VAIRĀK AUGSTĀKĀ

LĪMEŅA PROFESIJU

PAMATGRUPĀS Latvijā vidēji, uz 2018.g. sākumu,

~47%

?

Nodarbinātība: visa 2017.gada AII absolventu kopa, gadu pēc absolvēšanas (2018*)

11656; Nodarbināti;

81,4%

411; Bezdarbnieki; 2,9%

943; NA; 6,6%

Nodarbināti Bezdarbnieki Ekonomiski neaktīvi Emigranti NA

Nodarbināti, un no

tiem studē: 2842, vai

24,4%

Ekonomiski neaktīvi, no tiem sievietes: 754 vai 64,6%

Koriģētā nodarbinātība (pārrēķinot uz zināmajiem):

87.1%

*2018.,gada novembris

1168;

Ekonomiski neaktīvi;

8,2%

142;

Emigranti;

1,0%

NA, no tiem nav personas kodi: 219 vai 23,2% (visbiežāk-ārvalstu studenti)

Bet detalizētāka analīze iezīmē arī problēmas, kuru dēļ nepieciešams turpināt virzīt nozares reformas.

Absolventu sadalījums pa studiju līmeņiem, % un absolūtais skaits

Bakalaurs

(7374)

Detalizācija Absolventu skaits %

Otrā līmeņa profesionālais bakalaurs

(42)4600 32,12%

Otrā līmeņa profesionālais bakalaurs

(44)8 0,06%

Akadēmiskais bakalaurs 2766 19,32%

Bakalaurs; 7374; 51%

Doktors; 123; 1% Koledža; 2837; 20%

Maģistrs; 3986; 28%

Maģistrs

(3986)

DetalizācijaAbsolventu

skaits, %

Otrā līmeņa profesionālais maģistrs (46) 67 0,47%

Otrā līmeņa profesionālais maģistrs (49) 257 1,79%

Otrā līmeņa profesionālais maģistrs (47) 2170 15,15%

Otrā līmeņa profesionālais maģistrs (48) 152 1,06%

Akadēmiskais maģistrs 1340 9,36%

*https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Tertiary_education_statistics#Graduates

Koledžas; 7Bakalauri;

61

Maģistri; 28

Doktori; 4

EU-28 vidēji, 2017.gada absolventi, %*

1. Vai AII nozare atbild uz darba tirgus un sabiedrības vajadzībām?

Arhitektūra/būvn.

Civilā, militārā aizs.

Datorika

Dzīvās dabas zin.

Fizikālās zin.

Humanitārās zin.

Ind. Pakalpojumi

Informācijas un komunikācijas

Inženierzin./tehnoloģijas

Komerczinības un administrēšana,

29 institūcijas, 3333absolventi

Lauks, mežs., zivsaimn.

Māksla

Matemātika un statistika

Izglītība

Ražošana un pārstrāde

Sociālā labklājība

Sociālās un cilvēkrīcības zin.

Tiesību zinātne

Transporta pak.

Veselība

Veterinārija Vides aizsardzība

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

0 5 10 15 20 25 30 35

Ab

so

lven

tu s

kait

s

Augstākās izglītības institūciju skaits

Augstākās izglītības institūciju skaits un absolventu skaits - visi studiju līmeņi (2017)

Izteikta anomālija:Absolventu pārprodukcija

Neobjektīvi daudz institūciju, kuras piedāvā programmu

AII nozare kopumā apmierina nevis darba tirgus vajadzības, bet gan stereotipus par populārākajām nozarēm: visvairāk studējošo un absolventu komerczinībās un administrēšanā (23% absolventu, 29 institūcijas)

Līdzīgas tendences gan koledžu studiju līmenī…

Arhitektūra/būvn., 5, 123

Civilā, militārā aizs., 7, 225

Datorika, 11, 207

Humanitārās zin., 1, 4

Ind. Pakalpojumi, 8, 132

Informācijas un komunikācijas, 1, 5

Inženierzin./tehnoloģijas, 184

Komerczinības un administrēšana, 691

absolventi, 19 institūcijas

Lauks, mežs., zivsaimn., 1, 29

Māksla, 3, 33

Izglītība, 2, 20

Ražošana un pārstrāde, 3, 23

Sociālā labklājība, 4, 70

Tiesību zinātne, 5, 145

Transporta pak., 1, 51

Veselība, 7, 893

Vides aizsardzība, 1, 2

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

1000

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20

Ab

so

lven

tu s

kait

s

Augstākās izglītības institūciju skaits

Augstākās izglītības institūciju skaits un absolventu skaits - koledžas līmenī (2017)

…gan bakalaura, maģistra un doktora studiju līmenī.

Arhitektūra/būvn.

Civilā, militārā aizs.

DatorikaDzīvās dabas zin.

Fizikālās zin.

Humanitārās zin.

Ind. Pakalpojumi

Informācijas un komunikācijas, 252

Inženierzin./tehnoloģijas

Komerczinības un administrēšana

Lauks, mežs., zivsaimn.

Māksla

Matemātika un statistika

IzglītībaRažošana un pārstrāde

Sociālā labklājība

Sociālās un cilvēkrīcības zin.Tiesību zinātne

Transporta pak.

Veselība

Veterinārija

Vides aizsardzība0

500

1000

1500

2000

2500

3000

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20

Absolv

en

tu s

kaits

Augstākās izglītības institūciju skaits

Augstākās izglītības institūciju skaits un absolventu skaits - bakalaurs, maģistrs, doktors (2017)

Jomās, kurās darba tirgū ir vislielākā speciālistu pārprodukcija arī:- augstākie absolventu bezdarba rādītāji;- lielāks īpatsvars absolventu, kuri strādā zem augstākās izglītības kvalifikācijas (humanitārajās zinātnēs un mākslās).

Dabaszinātnes, matemātika, IT, 2,5%

Humanitārās zinātnes un

māksla, 4,0%Inženierzinātnes,

ražošana un būvniecība, 3,4%

Izglītība, 2,3%

Lauksaimniecība, 1,0%

Pakalpojumi, 3,6%

Sociālās, komerczinības, tiesības, 4,3%

Veselības aprūpe un sociālā labklājība,

1,9%

0,0%

0,5%

1,0%

1,5%

2,0%

2,5%

3,0%

3,5%

4,0%

4,5%

5,0%

0 1000 2000 3000 4000 5000 6000

Be

zd

arb

a līm

en

is

(% n

o e

ko

no

mis

ki a

ktī

va

jie

m)

Absolventu skaits

Absolventu bezdarba līmenis dažādās studiju tematiskajās grupās gadu pēc absolvēšanas (2017)

Vidējais:

2.9%

67%

69%

75%

76%

77%

87%

90%

90%

27%

26%

23%

22%

22%

13%

9%

9%

0% 50% 100%

Humanitārās zinātnes un māksla

Lauksaimniecība

Sociālās, komerczinības, tiesības

Pakalpojumi

Inženierzinātnes, ražošana unbūvniecība

Veselības aprūpe un sociālālabklājība

Dabaszinātnes, matemātika, IT

Izglītība

Kādā profesionālajā līmenī strādā absolventi?

Augstākā kvalifikācija (1-3,0)

Zemākās kvalifikācijas nodarb. (4-9)

Nav informācijas

Cik %

paralēli

darbam

studē?

41%

29%

31%

19%

16%

18%

22%

25%

Pārdevēji,

kalpotāji utt.

2, Vecākiespeciālisti

3, Speciālisti 1, Vadītāji 4, Kalpotāji

5,Pakalpojum

u untirdzniecības

darbinieki

7, Kvalificētistrādnieki

un amatnieki

NA,profesijas

9,Vienkāršāsprofesijas

0, NBSprofesijas

8, Iekārtu unmašīnu

operatori

6, Kvalificētilauksiamnie

cībasdarbinieki

Skaits 4542 3593 907 880 811 238 227 186 127 124 21

38.97

30.83

7.78 7.55 6.96

2.04 1.95 1.60 1.09 1.06 0.180

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

4500

5000

AII absolventu nodarbinātība profesijās: skaits/ īpatsvars LR profesiju klasifikatora* pamatgrupās (visi nodarbinātie absolventi)

2,3,1,0=78.7%

* LR Profesiju klasifikators, http://lm.gov.lv/lv/index.php?option=com_content&view=article&id=80154; Profesiju klasifikators ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumiem Nr.264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un

kvalifikācijas pamatprasībām" ( MK noteikumi Nr.264); LR Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Tas veidots, piemērojot Starptautisko

standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO-08).

1. Vai sektors atbild uz darba tirgus un sabiedrības vajadzībām?

Sabiedrības interesēs ir nepieciešama lielāka un

nopietnāka diskusija par to, ko mēs sagaidām no AII nozares

kopumā, it īpaši no valsts finansētajiem AII

2. Lielā fragmentācija atsaucas uz rezultātiem; lielas atšķirības starp programmām dažādās augstskolās

0,1% absolventu

Citas augstskolas (1)

0,5% absolventu

Citas koledžas

(1)

3% absolventu

Komerczinību koledžas (5)

3% absolventu

Tehnoloģiju

augstskolas (4)

14% absolventu

Komerczinību un tiesību

zinību augstskolas (6)

4% absolventu (77% budžetā)

Citas koledžas (13)

7% absolventu (83% budžetā)

Medicīnas koledžas (5)

5% absolventu (28% budžetā)

Citas augstskolas (4)

9% absolventu (78% budžetā)

Universitātes un

augstskolas reģionos (5)

3% absolventu (87% budžetā)

Mākslas un kultūras

augstskolas (3)

50% absolventu (57% budžetā)

4 lielās universitātēs

LU

2826(20%)

RSU

1424(10%)

LLU

784

(5%)

BA

375LJA

117LNAA

41

LSPA

204

BAT

530

BSA

555EKA

179

REA

134

RISEBA

494

RJA

95

TSI

287

ISMA

143

RAI

62

RTU

2173(15%)

Valsts augstskolas (68% absolventu) Privātās augstskolas (17%

absolventu)

LU RMK

289RSU SMK

116DMK

72

Valsts koledžas (11% absolventu) Privātās koledžas (4% absolventu)

JK

202

BVK

62AK

125

GFK

54

VK

17

SKK

DU

419

(3%)

LiepU

274

(2%)

RTA

332

(2%)

VeA

160

(1%)

ViA

175

(1%)

JVLMA

104LKuA

121

LMāA

172

RTK

165

RCK

68

OMTKLJK

95

LKuA

LKK

SIVA

UCAKVRK

VPK

96MKJAK

BA UK

RTI

1

LKrA

Avots: CSP absolventu monitoringa dati (2017. gada absolventi), IZM dati; apļu lielums atspoguļo absolventu

skaitu

R1MK

126LBK

LU PSK

288

29%; 3283

75%; 2262

20%; 2309

4%; 115

16%; 1772

2%; 65

10%; 1115

5%; 152

8%; 962

3%; 100

5%; 560

5%; 216

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Valsts

Privāta

Absolventu sadalījums, pa tematiskajām programmu grupām*, pēc AII veida (privāta/ valsts)

Sociālās, komerczinības, tiesības Veselības aprūpe un sociālā labklājība Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Humanitārās zinātnes un māksla Dabaszinātnes, matemātika, IT Izglītība

Lauksaimniecība

*atbilstīgi Latvijas izglītības klasifikācijai, MK noteikumi Nr.322, «Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju» 13.06.2017, https://likumi.lv/doc.php?id=291524

Kopumā redzama agrīna tendence: lielākām AII kopumā ir zemāki bezdarba rādītāji. Institūcijas ar augstiem bezdarba rādītājiem pārsvarā ar

mazu absolventu skaitu (agrīna tendence – balstīta viena gada datos).

VK

BA UK

SIVA

RSU

JAK

RTULU

OMTK

LLU, 3%

0%

2%

4%

6%

8%

10%

12%

14%

16%

18%

20%

0 300 600 900 1200 1500 1800 2100 2400 2700 3000

Bezdarb

s (

% n

o v

isie

m a

bsolv

entiem

)

Absolventu skaits konkrētā AII

Absolventu bezdarba līmenis institūciju līmenī

Vidēji 3%

Augstākie bezdarba

rādītāji AII ar mazu

absolventu skaitu (<300)

– bet jāņem vērā, ka

balstīts viena gada datos.

…un arī programmu (grupu) līmenī kopumā mazāko programmu grupu absolventiem ir augstāks bezdarba līmenis (gan mazajās, gan lielajās AII). Mazās programmu grupas ar augstu bezdarbu nav problēma tikai mazajās

AII.

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

0 50 100 150 200 250 300

Be

zd

arb

a līm

enis

pro

gra

mm

u g

rupā

ko

nkrē

tā A

II

Absolventu skaits

Studiju programmas (grupas) dažādās AII un bezdarba līmenis (2017)

Bezdarbs virs 5%

Studiju programmu (grupas)

ar augstu bezdarbu (>5 %) un

mazu absolventu skaitu (<50)

redzamas gan mazās, gan

lielās AII

Bezdarbs virs 10%

2. Lielā fragmentācija atsaucas uz rezultātiem; lielas atšķirības starp programmām dažādās

augstskolās

Sabiedrības interesēs ir nepieciešama lielāka diskusija par mērķētāku pieeju

programmu konsolidācijai pēc būtības, ne AII piederības

Paldies

vairāk informācijas –datu kopa

Augstskolas - saīsinājumi

SIA Alberta koledža AK

Banku augstskola BA

Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža BA UK

Biznesa augstskola Turība BAT

SIA Baltijas starptautiskā akadēmija BSA

SIS Biznesa vadības koledža BVK

Daugavpils Universitāte DU

Daugavpils Universitātes aģentūra/ DU medicīniskā

koledža DU DMK

Ekonomikas un kultūras augstskola EKA

SIA Grāmatvedības un finanšu koledža GFK

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola ISMA

Jēkabpils Agrobiznesa koledža JAK

Juridiskā koledža JK

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija JVLMA

Nodibinājums Lutera Akadēmija LA

SIA Latvijas biznesa koledža LBK

Liepājas Universitāte LiepU

Latvijas Jūras akadēmija LJA

Liepājas Jūrniecības koledža LJK

Latvijas Kristīgā akadēmija LKrA

Latvijas Kultūras akadēmija LKuA

Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūra/ LKA Latvijas

kultūras koledža LKuALKK

Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU

Latvijas Mākslas akadēmija LMāA

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija LNAA

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija LSPA

Latvijas Universitāte LU

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža LU PSK

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāleLU PSK

Rēzekne

Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža LU RMK

Malnavas koledža MK

Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža OMTK

Rīgas 1. medicīnas koledža R1MK

Rīgas Aeronavigācijas institūts RAI

Rīgas Aeronavigācijas institūta Daugavpils filiāle RAI D

Rīgas Celtniecības koledža RCK

Rīgas Ekonomikas augstskola, SSERīga REA

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA RISEBA

SIA Rīgas Juridiskā augstskola RJA

Rīgas Stradiņa universitāte RSU

Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža RSU SMK

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija RTA

Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts RTI

PIKC Rīgas Tehniskā koledža RTK

Rīgas Tehniskā universitāte RTU

Sociālās integrācijas valsts aģentūra SIVA

SIA Starptautiskā kosmetoloģijas koledža SKK

Transporta un sakaru institūts TSI

Transporta un sakaru institūta Latgales filiāle TSI L

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža UCAK

Ventspils Augstskola VeA

Vidzemes Augstskola ViA

Vadības koledža VK

Valsts policijas koledža VPK

Valsts robežsardzes koledža VRK

*Valsts izglītības informācijas sistēma, https://www.viis.lv