Latvijas Izgltbas un zintnes ministrijai

Latvijas Izgltbas un zintnes ministrijai

LR IZM Augstks izgltbas departamentam

Augstks izgltbas kvalittesnovrtanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITCIJAI

Augstks izgltbas iestdes nosaukums

Latvijas Universitte

Augstks izgltbas iestdes juridisk adrese un telefons

Raia bulv. 19,

Rga, LV-1586, Latvija

Tlr.: 7034301

Augstks izgltbas iestdes reistrcijas apliecbas numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Medicnas un Farmcijas doktora studiju programma

Studiju programmas kodi

Medicna kods:51 721

Studiju programmas stenoanas ilgums un apjoms

3 gadi jeb 6 semestri pilna laika

kltienes studijs

4 gadi jeb 8 semestri nepilna laika

kltienes studijs

144 kredtpunkti

Prasbas, skot studiju programmas apguvi

Maistra grds bioloij, farmcij, uzturzintn, veselbas zintu maistra grds mszinbs vai profesionlais (otr lmea profesionl augstk izgltba) rsta grds, farmaceita grds, zobrsta grds

Iegstamais grds

Medicnas, farmcijas vai bioloijas zintu doktora grds

Vieta, kur steno studiju programmu

LU Medicnas fakultte, arlotes iela 1a, Rga, LV 1001

Personas vrds, uzvrds un amats, kuru augstks izgltbas iestde ir pilnvarojusi krtot ar akreditciju saisttos jautjumus

Profesors, Dr.h.med. Immanuels Taivans,

studiju programmas direktors

LU Medicnas fakulttes dekns

prof.U. Vikmanis

Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmas direktors

prof. I. Taivans

Satura rdtjs

lpp.

1.

Senta lmums par studiju programmas apstiprinanu

4

2.

Latvijas Universittes reistrcijas apliecbas kopija..

5

3.

Studiju programmas akreditcijas lapas kopija..

6

4.

Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidcijas gadjum studjoajiem tiek nodrointa iespja turpint izgltbas ieguvi cit studiju programm

7

5.

Titullapa.

8

6.

Studiju programmas anotcija

9

7.

Programmas visprjais raksturojums.

11

7.1.

Studiju programmas stenoanas mris, uzdevumi un plnotie rezultti..

11

7.2.

Studiju programmas perspektvais novrtjums no Latvijas valsts intereu viedoka..

11

7.2.1. Programmas atbilstba darba tirgus pieprasjumam.

12

7.2.2. Studiju programmas atbilstba akadmisks izgltbas standartam..

12

7.3.

Saldzinjums ar citu augstskolu studiju programmm.

13

7.4.

Studiju programmas organizcija

14

7.5.

Promocijas darba formas un izstrdes prasbas

17

7.6.

Studiju programmas finansanas avoti un infrastruktras nodroinjums

18

7.7.

Imatrikulcijas nosacjumi..

19

7.8.

Studiju programmas praktisk realizcija..

21

7.9.

Vrtanas sistma..

22

7.10.

Kvalittes nodroinjums studiju programm........

23

7.11.

Studjoie

24

7.11.1. Studjoo skaits........

24

7.11.2. Studjoo un absolventu aptauju analze...........

24

7.11.3. Studjoo ldzdalba studiju procesa pilnveidoan..

26

7.12.

Studiju programm nodarbintais akadmiskais personls.............

26

7.12.1. Dati par doktora darbu vadtjiem.

26

7.12.2. Akadmisk personla sastvs..

26

7.12.3. Studiju programmas realizcij iesaistt akadmisk personla ptnieciskie virzieni un to rezultti, projektu vadba

27

7.12.4. Akadmisk personla atlase, atjaunoana, apmcba un attstba

31

7.13.

Struktrvienbu uzdevumi programmas stenoan.

32

7.14.

rjie sakari.

37

7.14.1. Sadarbba ar darba devjiem..

37

7.14.2. Sadarbba ar citm ldzgm studiju programmm Latvij un rvalsts

36

7.14.3. Akadmiskais personls, kas strdjis rvalstu izgltbas iestds, veicis zintnisko vai ptniecisko darbu

38

7.14.4. Doktorantu studijas rvalsts.

39

7.15.

Studiju programmas attstbas plns............

40

7.16.

Studiju programmas SVID analze.

40

8.

Studiju programmas izmaksu aprins..

42

9.

Studiju plns..

43

10.

Pielikumi:

49

1. Studiju programm iekauto studiju kursu apraksti

50

2. Eksamincijas programmas.

71

3. Studiju programmas realizcij iesaisttie mcbspki

132

3.1. mcbspku saraksts.

133

3.2. mcbspku CV

135

3.3. programm esoo un beiguo doktorantu saraksts, kas iesaistti pirmsdiploma apmcb

197

4. Studjoo, absolventu, darba devju aptauju materili, anketu paraugi..

198

5. Studjoo un absolventu aptauju analze (diagrammas)..

204

6. Akadmisk personla piedalans starptautiskajos projektos, LZP un citu institciju finanstajos projektos.

218

7. Akadmisk personla galvens zintnisks publikcijas un sagatavot mcbu literatra..

227

8. Metodiskie nordjumi k izstrdt promocijas darbu

254

9. Viena Latvijas un divas ES studiju programmas (studiju plni), ar kurm veikta saldzinana...

259

10. Augstskolu atsauksmes (2)

391

11. LU Doktora studiju programmu direktoru padomes atzinums.

296

12. Profesionlo organizciju atsauksmes (2).

298

13. Aizstvto disertciju saraksts..

301

14. Doktorantu uzemanas kritriju tabula

303

15. Senta lmums par rsta grda pieldzinanu maistra grdam..

305

16. Medicnas un farmcijas doktora studiju programmas diploma pielikuma paraugs...

307

Senta lmums par studiju programmas apstiprinanau

(nav pieejams elektronisk form)

Latvijas Universittes reistrcijas apliecbas kopija

(nav pieejama elektronisk form)

Studiju programmas akreditcijas lapas kopija

(nav pieejama elektronisk form)

Vienoans

starp Latvijas Universitti un Rgas Stradia universitti

Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidcijas gadjum studjoajiem tiek nodrointa iespja turpint izgltbas ieguvi cit studiju programm

(nav pieejama elektronisk form)

LATVIJAS UNIVERSITTE

MEDICNAS UN FARMCIJAS DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA

(Medicna kods:51 721)

Doctoral programme in Medicine and Pharmacy

(Dr. med., Dr. pharm., Dr.biol.)

APSTIPRINTA

LU Medicnas un Farmcijas doktora

Studiju padomes sd 08.01.2008. protokola Nr. 08 - 1

padomes prieksdtjs

I.Taivans ________________(paraksts)

APSTIPRINTA

Medicnas fakulttes

Domes sd 14.01.2008.

protokola Nr. 840/2

Domes prieksdtjs

A.Vksna___________________(paraksts)

APSTIPRINTA

LU Kvalittes novrtanas komisijas sd 08.02.2008.

lmums Nr.__________

Prieksdtjs

J.Krmi_______________(paraksts)

APSTIPRINTA

LU Senta

Sd 25.02.2008.

lmums Nr.____________

Senta prieksdtjs

__________________(paraksts)

Studiju programmas anotcija

Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmas mris ir sagatavot augsti kvalifictus zintniekus un mcbspkus dads medicnas un farmcijas nozars, iegstot starptautiski pieldzinmu zintu doktora grdu medicn, farmcij vai bioloij, apgt studiju un ptniecbas darba realizcijas, organizcijas un vadbas principus.

LU doktora studiju programma Medicn un farmcija ir veidota atbilstoi LU doktorantras nolikumam. Mintais nolikums atbilst saeimas pieemtajam Zintnisks darbbas likumam, Augstskolu likumam, Izgltbas likumam un MK nolikumam Par promocijas krtbu un kritrijiem.

Studiju programm tiek uzemti specilisti kuriem ir: maistra grds bioloij, farmcij, uzturzintn, veselbas zintu maistra grds mszinbs, vai profesionlais (otr lmea augstk izgltba) rsta, farmaceita, zobrsta grds. Apmcba medicnas un farmcijas doktora programm iespjama divos veidos: realizjot pilna laika studijas, kas ilgst 3 gadus vai dalaika studijas, kas ilgst 4 gadus. Pilna laika studjoie saem stipendiju. Abu veidu studiju programms studiju apjoms atbilst 144 kredtpunktiem, no kuriem 100 tiek iegti par promocijas darba izstrdi. LU Medicnas fakultte piedv doktora studijas 19 medicnas un farmcijas apaknozars. Visi Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmas apaknozaru vadtji ir profesori vai asocitie profesori, dadu promocijas padomju loceki un dadu zintnisko projektu vadtji un eksperti. Studiju realizcija notiek LU Medicnas fakultt, zintniski ptnieciskos instittos un slimncs. Doktora studiju laik doktorantiem jveic dokumentta: zintnes apaknozares jaunko ptjumu metou un jaunko informcijas tehnoloiju apguve; lektora, projektu vadtja darba pieredzes pamatu apguve; piedalans ar refertiem starptautisks zintnisks konferencs, seminros un staans cits universitts; patstvga zintnisko rezulttu iegana, analze un publikciju sagatavoana publicanai zintniskaj periodik. Pabeidzot doktora studiju programmu ir jbt izstrdtam promocijas darbam. Promocijas darbs var bt: disertcija, tematiski vienota zintnisko publikciju kopa vai monogrfija recenzta zintniska grmata. Promocijas darbam ir jbt pabeigtam oriinlam ptjumam, kura rezulttiem ir paliekoa nozme attiecgaj zintnes apaknozar. Promocijas darba aizstvana notiek Medicnas, farmcijas un bioloijas zintnes promocijas padom saska ar ts nolikumu.

Saldzinjum ar citm valstm, Latvij ir oti mazs rstu skaits un tikai dai farmaceiti, kas ir ieguvui medicnas vai farmcijas zintu doktora grdu. Iemesli ir dadi, piemram, zemais rsta profesijas prestis un atalgojums, kas veicina talantgko specilistu doanos darb uz augstk attsttm valstm u.c. Tikai pdjos seus gadus Latvij ir iespjams iegt farmcijas zintu doktora grdu. No Latvijas valsts intereu viedoka ir btiski palielint specilistu skaitu ar visaugstk lmea kvalifikciju, kas ir iespjams tikai veicinot doktora studiju programmu attstbu un uzlabojot doktorantu zintnisk darba apstkus.

7. STUDIJU PROGRAMMAS VISPRJAIS RAKSTUROJUMS

7.1. Studiju programmas stenoanas mris, uzdevumi un plnotie rezultti

Programmas mris

Sagatavot augsti kvalifictus zintniekus un mcbspkus dads medicnas un farmcijas nozars, iegstot starptautiski pieldzinmu zintu doktora grdu medicn, farmcij vai bioloij, apgt studiju un ptniecbas darba realizcijas, organizcijas un vadbas principus.

Programmas uzdevumi

Veicint zintniskos ptjumus LU prstvts medicnas un farmcijas zintnes apaknozars.

Nodroint studiju un ptniecisk darba organizcijas un vadbas principu apganu.

Sagatavot augsti kvalifictus zintniekus, kuri sptu konkurt vietj un starptautiskaj zintnisk darba tirg.

Sagatavot augsta lmea medicnisk un farmaceitisk darba specilistus, kuri sptu sistematizt un visprint savus praktiskos novrojumus, ieviest jaunas diagnostikas un rstniecbas metodes un publict savus ptjumus starptautisk lmen.

Sagatavot akadmisk darba specilistus, kuri sptu sniegt studentiem jaunks zintnes atzias un ieskatu zintnes jaunrades proces.

Programmas plnotie rezultti

Programmas realizcijas rezultt ir plnots sagatavot augsti kvalifictus zintniekus un mcbspkus dads medicnas un farmcijas nozars, kas ir apguvui ptniecbas darba realizcijas, organizcijas un vadbas principus.

7.2. Studiju programmas perspektvais novrtjums no Latvijas valsts intereu viedoka

Saldzinjum ar citm valstm, Latvij ir oti mazs rstu skaits, kas ir ieguvui medicnas zintu doktora grdu. Iemesli ir dadi, piemram, zemais rsta profesijas prestis un atalgojums, kas veicina talantgko specilistu doanos darb uz augstk attsttm valstm, zintu doktora grda iegana nav saistta ar atalgojuma palielinanu rstniecbas iestds u.c. Promocijas darbs klniskajs disciplns jizstrd paralli ikdienas darbam klnik, jo trs gadu prtraukums tri zintniskai darbbai btu risks zaudt darba vietu klnik un faktiski nebtu iespjamas zem atalgojuma (stipendijas) d . Mintie apstki Latvij ievrojami ierobeo medicnas doktora studiju programmas absolventu skaitu.

T k medicniskie pakalpojumi un izgltbas piedvjums medicnas un farmcijas nozar ar ir uzskatmi par preci ar pievienotu vrtbu, tad no Latvijas valsts intereu viedoka ir btiski palielint specilistu skaitu ar visaugstk lmea kvalifikciju, kas sptu piedvt konkurt spjgus pakalpojumus Latvijas un pasaules tirg. Btiskkajiem faktori, kas veicintu augsta lmea specilistu apmcbu, ir palielints doktora studiju programmas finansjums, lielks budeta vietu skaits, motivti studjoie un uzlaboti doktorantu zintnisk darba apstki.

7.2.1. Programmas atbilstba darba tirgus pieprasjumam

Visi LU Medicnas fakulttes doktoranti strd atbilstoi specialittei slimncs, augstkajs mcbu iestds, zintnisks ptniecbas instittos vai cits institcijs, kas saisttas ar sabiedrbas veselbu. Biei vien doktoranti ir ar nodau, asociciju, biedrbu vai citu organizciju vadtji. Pieprasjums pc augsti kvalifictiem specilistiem ar zintu doktora grdu prsniedz piedvjumu, ldz ar to darba devji ir ieinteresti doktora studiju programmas attstb un sniedz jtamu atbalstu. Piemram, doktoranti zintnisk darba veikanai izmanto klniku un zintniski ptniecisko instittu laboratorijas, iekrtas, materilus. Sadarbba ir abpusji izdevga, jo zintniskie ptjumi ce klniku vai organizciju prestiu. Uzskatm, ka Medicnas un Farmcijas doktora studiju programm nav pieprasjumam atbilstos budeta vietu daudzums. obrd 54% no doktorantiem studja par persongo finansjumu. Viens no finansilu problmu risinjumiem btu sadarbbas lgumu slgana ar darba devjiem, kuri uzemtos doktora studiju maksas seganu. Divi da veida lgumi ar slimncm ir stjuies spk ar o akadmisko gadu.

Ir aptaujti darba devji, kuru vadb obrd strd msu programmu beiguie zintu doktori. Lielk daa programmu beiguo medicnas zintu doktoru strd slimncs. P. Stradia slimncas zintu direktors ar atzmi izcili vrt zintu doktoru zinanu praktisks pielietojuma spjas, viu prasmi prezentt un argumentt savu viedokli, viu komunikciju prasmi saskarsm ar koliem un pacientiem, spju plnot un organizt, k ar konkurtspju darba tirg. Ttad klniku administrcija ir apmierinta ar doktora studiju programmas gala rezulttu. Jaunie zintnieki strd ar zintniskos instittos, piemram, LOSI. o ptnieku novrtjums ldzgs pozcijs svrsts starp izcili un teicami. Daa doktora studiju programmu absolvjuie zintu doktori ir LU Medicnas fakulttes mcbspki (skat. 3.3.pielikumu). Ldzgi iepriekjiem aptaujas dalbniekiem fakulttes dekns izvljs visaugstks atzmes zintu doktoru novrtan. Fakulttes vadba ir ieinteresta izgltbas sistmas zintnisks attstbas un pilnveidoanas proces, kas nav iespjams bez jauniem, talantgiem kadriem.

7.2.2. Studiju programmas atbilstba izgltbas normatvajiem dokumentiem

LU doktora studiju programma Medicn un farmcija ir veidota atbilstoi LU doktorantras nolikumam. Mintais nolikums atbilst Zintnisks darbbas likumam, Augstskolu likumam, Izgltbas likumam un MK nolikumam Par promocijas krtbu un kritrijiem. Doktorantu tiesbas un pienkumus nosaka Augstskolu likums, Zintnisks darbbas likums, LU Satversme, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi, LU normatvie dokumenti, k ar zintnieka tikas kodekss.

7.3. Saldzinjums ar citu augstskolu studiju programmm

Doktora studiju programmas Eiropas Savienbas valstu Universitts un ptniecbas iestds ir oti atirgas, tomr ts tiek pakpeniski prveidotas lai nonktu pie vienota principa kas deklarts Boloas projekt. Saska ar Boloas procesu Doktora studijas tiek veidotas k nkam augstk izgltbas pakpe pc maistra grda ieganas, atirb no msu zem agrk eksistju principa, ka doktora grds tiek iegts tikai zintnisk ptjuma rezultt. Lai harmoniztu zintu doktora studiju saturu un iegt grda kvalitti biomedicnas un veselbas aprpes zintns Eirop 2004. gad tika izveidota ORPHEUS organizcija (Organization for PhD Education in Biomedicine and Health Sciences in European System), kuras mris ir nonkt pie savstarpji saldzinmas apmcbas programmas un gala produkta viendi izgltota specilista. Saska ar ORPHEUS Zagrebas 2005.gada deklarciju is gala produkts ir indivds, kur ir spjgs veikt patstvgu, oriinlu un zintniski nozmgu ptniecbas darbu un spj kritiski novrtt citu personu zintnisko devumu.

Lai sasniegtu o mri ORPHEUS iesaka apmcbu organizt t, lai aptuveni 20% no ieguldjuma veidotu organizta apmcba ar mri izprast zintnes procesu, bet 80% veidotu oriinls zintnisks ptjums, kura rezultti ir publicti vismaz trs starptautiski atztos recenzjamos zintniskajos izdevumos starp kuriem vismaz vien darb grda pretendents ir pirmais, vai atbildgais par saraksti ar redakciju autors. Apmcbas proces maksimli ieteikts apgt dau no zinanm citu valstu universitts un ptniecbas centros. Tdjdi, mums savu apmcbas programmu btu jvrt pc t, cik tuvu ms atbilstam iem kritrijiem.

Btiskk atirba starp attstto valstu universittm ir zintniskais potencils. Msu apmcbas sistma ir oti ldzga Varavas pakta valstu universittm, piemram, Kra Univesittei Hradec ehij, Comenius Universittei Slovkij vai Krakovas Universittei Polij. Visas raksturojas ar relatvi labi organiztu visprjo apmcbas programmas dau, bet vjku zintnisk ptjuma kvalitti. Klniskie ptjumu metodika biei aprobeojas ar arhva datu apkopoanu, bet neietver oriinlu izpti, izmantojot modernas tehnoloijas. Attstto valstu apmcbas programmas ir vairk konservatvas un lnk ievie Boloas procesa principus, toties ts ir balsttas uz augsta lmea zintniskiem ptjumiem, dakrt, tikai.

Piemram, Hamburgas universitte nekdus visprizgltojoos kursus doktorantiem nepiedv, visas studijas ir vrstas tikai uz zintniski ptniecisk darba izstrdi. Karolinska universitt Zviedrij, kur ik gadu tiek aizstvtas vairk k 370 disertcijas, doktoranti klniskajs disciplns vismaz 12 mneus no 30 pavada zintniskajs laboratorijs, kur persongi veic ptniecbas darbu. Klniku vadtjiem jdod rakstiska piekriana, ka aj laik doktoranti nepiedalsies klnikas darb. Liela vrba tiek veltta studenta zintniskajai orientcijai jau ldzdiploma izgltbas laik. Jau treaj apmcbas gad ir paredzts vairku nedu cikls zintniskaj ptniecb. Ja students vlas, pc tre kursa vi var pieteikt zintnisko gadu, tas ir, gadu prtraukt studijas, lai pilnb nodotos zintniskajam darbam. Nobeidzot mcbas augstskol viam ir pilngi skaidrs kda rakstura studijas to sagaida doktorantr.

Latvij, gandrz viengaj no Eiropas valstm doktora grds tiek pieirts noteikt zintnes nozar un apaknozar, piemram, medicnas doktora grds, patoloij, vai internaj medicn, kamr Eiropas Savienb pieir PhD filozofijas doktora grdu neatkargi no specialittes, kur tas iegts. Medicnas doktors Eiropas izpratn ir rsts, kur ieguvis diplomu pc profesionls rsta programmas apguves. Lai sasniegtu vienotus kritrijus ar citm Eiropas valstm mums bs nepiecieams veikt izmaias likum par promociju.

Latvij ldzga doktorantras mcbu programma medicn un farmcij ir Rgas Stradia universitt. Ldzgi t ir vrsta lai realiztu Boloas procesa principus un pc kvalittes btiski neatiras no doktorantras programmas Latvijas Universitt. Atirgas ir detaas. Msuprt LU absolventi ir vairk motivti mcbm doktorantr, jo pdjais semestris ir veltts diplomdarba izstrdei, kas nereti ir aizskums turpmkajam promocijas darbam. Atirbas ir visprizgltojoaj studiju da, kas RSU tiek piedvta plaka, ietverot brvs izvles C dau. LU visprizgltojo daa ir mrtiecgka un vrsta uz ptniecbas iemau apganu, ietverot vairk obligtos priekmetus. Atirbas ir ar kredtpunktu pieiran. LU nolikum ir stingri reglamentts, ka 100 KP no 144 var iegt tikai realizjot promocijas darbu. RSU kopjo kredtpunktu skaitu var iegt, neiesniedzot promocijas darbu. Tomr mints atirbas nav btiskas, ts neiet rpus Boloas procesa visprjiem principiem, tpc starp abm augstskolm ir noslgts lgums, par promocijas darba izstrdes premanu un turpinanu, ja objektvu iemeslu d tas tiek prtraukts otr augstskol.

7.4. Studiju programmas organizcija

Doktora studiju programma kop iepriekjs akreditcijas ir pilnveidota ar mri sniegt doktorantam plakas zinanas par modernajm zintnisks ptniecbas metodm, k ar lai veidotu specilistu ar plaku redzesloku, kur btu gatavs iesaistties akadmiskaj darb k mcbspks.

Lai realiztu o uzdevumu ir izveidoti 10 studiju kursi, katrs divu kredtpunktu vrtb. Kursi tlk ir sadalti A un B da. A sada ietilpst kursi biomedicniskaj statistik un modernajs biomedicnas metods. B sadaas programmas orienttas uz aurku biomedicnas tehnoloiju apganu. Doktorantiem ir ar iespja izvlties citus kursus LU, Latvij vai rpus ts robem.

Doktora studiju laik jveic dokumentta:

zintnes apaknozares jaunko ptjumu metou apgana un pielietoana praks;

jaunko informcijas tehnoloiju, ptjumu plnoanas, datu apstrdes, prezentanas pamienu apguve;

padziinta zintnes apaknozares teortisko disciplnu apguve;

lektora, projektu vadtja darba pieredzes pamatu apgana, piedaloties bakalaura, maistra studiju programmu un ptniecisko projektu realizcij;

piedalans ar refertiem starptautisks zintnisks konferencs, seminros, skols;

staans cits universitts ar kopj projekta rezulttu publicanu;

patstvga zintnisko rezulttu analze un publikciju izveidoana lai iesniegtu publicanai zintniskaj periodik.

LU piedv doktorantras studijas sekojos medicnas un farmcijas apaknozars, kuras vada sekojoi specilisti (numercija atbilst specialitu klasifikatoram):

30. Medicna

Apaknozare

Vadtji

30.1. Anatomija

Prof. Gundega Knipe

30.2. Histoloija un citoloija

Asoc.prof. Jurijs Markovs

30.3. Medicnisk biomija

Prof. Nikolajs Sjakste

30.4. Mikrobioloija un virusoloija

Prof. Aija ilvica

30.6. Norml fizioloija

Prof. Immanuels Taivans

30.8. Sabiedrbas veselba

Asoc. Prof Jnis Alfrds Spols

30.9. Patoloija

Prof. Immanuels Taivans

30.10. Farmakoloija

Prof. Vija Klua

30.11. Intern medicna

Prof. Valdis Prgs

30.12. Pediatrija

Prof. Ingrda Rumba

30. 15. Neiroloija

Prof. Igors Aksiks

30.18. irurija

Prof. Mris Mihelsons

30.21. Anestezioloija un reanimatoloija

Prof. Mris Mihelsons

30.24. Onkoloija un hematoloija

Prof. Uldis. Vikmanis

30.30. Medicnas vsture

Prof. Arnis Vksna

11. Farmcija

11.1. Zu formu tehnoloija

Prof. Ruta Muceniece

11.2. Farmcijas mija

Prof. Ruta Muceniece

11.3. Farmakognozija

Prof. Ruta Muceniece

11.4. Farmaceitisk farmakoloija

Prof. Ruta Muceniece

Apmcba medicnas un farmcijas doktora programm iespjama divos veidos:

a) Pilna laika studijas ilgst 3 gadus, kur doktorants ar vai bez iepriekjas ptniecbas darba pieredzes stud 52 nedas gad (40 stundas ned) no kurm 4 ir atvainjuma nedas un 48 darba nedas, kuru laik doktorants apgst izvles teortiskos kursus, iegst praktiskas iemaas un patstvgi izstrd zintnisku darbu LU Medicnas fakultt vai instittos un saem stipendiju, studiju un studjo kredtu, ja tdi viam ir pieirti. Studijas iestiepjas ar vasaras semestr.

b) Dalaika studijas ilgst 4 gadus, kur doktorants ar vai bez iepriekjas ptniecbas darba pieredzes stud 36 nedas gad (40 stundas ned), bez paa laika atvainjumam, strdjot pastvg darb kd augstskol vai ptniecbas iestd, stud izvles teortiskos kursus, iegst praktiskas iemaas un patstvgi izstrd zintnisku darbu LU Medicnas fakultt vai instittos. Studijas doktorantr var ilgt ldz 5 gadiem.

Abu veidu studiju programms studiju apjoms atbilst 144 kredtpunktiem, kurus doktorants iegst sekojo veid (izvrstu studiju plnu skat. programmas visprj raksturojuma 9. punkt):

A (obligt) daa

1. Eksmens apaknozares vadoaj kurs

4 Kp

2. Eksmens svevalod

4 Kp

3. Par katru no diviem A sadaas kursiem 2 KP

4Kp

4.Pedagoiskais darbs Medicnas un Farmcijas studiju programm (par apmcbu 1KP apjom vai diplomdarba vadanu)

2 Kp

5. Promocijas darba izstrdana

100Kp

Kop

114 Kp

B(obligt izvles) daa , kop jiegst vismaz 4Kp

1 Par katru no B sadaas kursiem.

2 Kp

2. Pcdiploma apmcbas kursi rzems

2 Kp par katru

3. Citi pcdiploma apmcbas kursi Latvij

2 Kp par katru

Kop (vismaz)

4Kp

Individuls studijas un ptniecba

3. Jaunas ptniecbas metodes apgana

2 Kp par katru

5. Zintnisk publikcija recenzjam izdevum (vismaz vien):

a) citjam urnl

a) LZP atzt recenzjam urnl

6Kp

4Kp

6. Referts par patstvgi izstrdtu zintnisku ptjumu starptautisk zintniskaj konferenc vai seminr

3 Kp

7. Referts par patstvgi izstrdtu zintnisku ptjumu vietj zintniskaj konferenc vai seminr

2 Kp

8. Publikcija zintnisk nerecenzjam urnl par promocijas darba tmu

2 Kp

9. Patenti

5Kp

A un B (obligtai izvles) daai kop jatbilst 118 kredtpunktiem, no kuriem 100 kredtpunkti ir promocijas darba izstrdei. Atlikuos kredtpunktus (26) doktorants iegst par individulm studijm un ptniecbu.

Akreditcijas laik ieviests prmaias kredtpunktu sadaljum:

2002. gada

kredtpunktu sadaljums

2008. gada

kredtpunktu sadaljums

A (obligt) daa

1.Eksmens apaknozares vadoaj kurs

4

4

2.Nokrtots eksmens svevalod

4

4

3.Par katru no diviem A sadaas kursiem 2 KP

-

4

4.Pedagoiskais darbs Medicnas un Farmcijas studiju programm (par apmcbu 1KP apjom vai diplomdarba vadanu)

-

2

Promocijas darba izstrdana

100

100

B (izvles) daa

1 Par katru no B sadaas kursiem

-

2

2.Pcdiploma apmcbas kursi rzems

1-3 Kp par katru

2 Kp par katru

3.Citi pcdiploma apmcbas kursi Latvij

1-3Kp par katru

2Kp par katru

Individuls studijas un ptniecba

4.Medicnisko ptniecbas metou apgana.

1-3 Kp par katru

2 Kp par katru

5. Zintnisk publikcija recenzjam izdevum (vismaz vien):

a) citjam urnl

b)LZP atzt recenzjam urnl

6

4

6

4

6.Pedagoiskais darbs Medicnas un Farmcijas studiju programm

2Kp

(obligtaj da)

7.Referts par patstvgi izstrdtu zintnisku ptjumu starptautisk zintniskaj konferenc vai seminr

2Kp

3 Kp

8.Referts par patstvgi izstrdtu zintnisku ptjumu vietj zintniskaj konferenc vai seminr

1Kp

2 Kp

Publikcija zintnisk nerecenzjam urnl par promocijas darba tmu

2 Kp

2 Kp

Patenti

5

5

7.5. Promocijas darba formas un izstrdes prasbas

Visprjs prasbas promocijas darbiem nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Par doktora zintnisk grda pieiranas (promocijas) tiesbu deleanu augstskolm (27.12.2005, nr. 1000), Doktora zintnisk grda pieiranas (promocijas) krtba un kritriji (27.12.2005, nr. 1001) un Noteikumiem par promocijas padomm un promocijas procesu Latvijas Universitt (12.04.2006, nr. 1/67).

(skat. 9.pielikumu - Metodiskie nordjumi k izstrdt promocijas darbu)

7.6. Studiju programmas finansanas avoti un infrastruktras nodroinjums

Lmumu par ldzeku apjomu doktora studiju programmai katram finansu gadam pieem LU sents. LU budeta finansto studiju vietu skaitu Medicnas un Farmcijas doktora studiju programm nosaka LU Zintnes padome. Pilna laika studijas doktorantr tiek finanstas no LU budeta pirmos 3 gadus, t.i., 156 nedas. Nepilna laika studijas doktorantr tiek finanstas no fizisko un juridisko personu ldzekiem. Par privtpersonu ldzekiem studjoajiem doktorantiem noteikti studiju maksas atvieglojumi, paredzot pilnas studiju maksas viet ldzdalbas maksjumu:

Studiju maksa doktorantr 2007./2008.ak.gad:

pilna laika studijs imatrikultajiem Ls 3750 par visu studiju programmu, ja t tiek izpildta trs gados, tai skait Ls 1250 par pirmo studiju gadu.

nepilna laika studijs imatrikultajiem Ls 5000 par visu studiju programmu, ja t tiek izpildta etros gados, tai skait Ls 1250 par pirmo studiju gadu.

Skot ar 2004 gadu pilna laika doktoranti saem finansjumu no Eiropas socil fonda ietvaros stenots nacionls programmas Atbalsts doktorantras studiju programmu stenoanai un pc doktorantras ptjumiem projekta Doktorantu un jauno zintnieku ptniecbas darba atbalsts Latvijas Universitt paldzbu. obrd aj programm ir iesaistti 13 (76%) pilna studiju laika doktoranti. Doktoranti saem stipendiju 300 Ls mnes, k ar 1900 Ls gad - komandjumu un krtjo ptniecbas darbu izdevumu seganai. Paralli iem ienkumiem doktorantiem saglabjs valsts nodroints budeta stipendijas. Studenti atzst, ka di ienkumi ir pietiekoi, lai realiztu doktora studiju programmu. Problmas ar nodroinjumu ir studentiem, kas nav iesaistti mintaj projekt. obrd 54% no doktorantiem studja par persongo finansjumu. Viens no finansilu problmu risinjumiem ir sadarbbas lgumu slgana ar darba devjiem, kuri uzemas studiju maksas seganu. da veida lgumi ar SIA Rgas Austrumu klnisk universittes slimncu ir stjuies spk ar o akadmisko gadu. Ldzji vienojas sadarboties, lai nodrointu iespjas slimncas personlam attstt savu zintnisko kvalifikciju LU doktora studiju programms.

Zintnisko darbu medicnas fakulttes doktoranti veic dads slimncs, LU Medicnas fakulttes struktrvienbs (piemram, Patoloijas katedr, Farmakoloijas katedr, Biomijas doctju grup, irurijas katedr, Iekgo slimbu katedr, Anatomijas un histoloijas katedr, u.c.) un zintniskos instittos (piemram, Latvijas Organisks Sintzes institt, LU Eksperimentls un Klnisks Medicnas institt u.c.). Doktorantras darbu izstrde notiek: P. Stradia KUS, Rgas Austrumu KUS, Rgas Austrumu KUS Onkoloijas centr, KUS Gaiezers, Jras Medicnas centr, Traumatoloijas un ortopdijas slimnc, Rgas 1. slimnc. Doktoranti praktiski strd savs esoajs vai nkamajs darba viets, izmantojot kabinetos un laboratorijs pieejamos materilus un aparatru. Pateicoties ES finanstajiem projektiem pdjo gadu laik jtami ir uzlabojusies zintnes materil bze. Uz to norda doktorantu lielais publikciju skaits starptautisks urnlos, kas liecina par starptautiski konkurtspjgas zintnes attstbu.

Doktoranti izmanto LU bibliotk (LUB) (kopjais fonds 1997081 vienbu) un Latvijas Medicnas bibliotk (LMB) ( kopjais fonds 725272 iespieddarbu vienbu) pieejamo literatru. LMB ir vienot datu bzes tkl ar LUB. LMB atraans vieta blakus fakulttei dot iespju efektvk izmantot bibliotkas resursus. Atsevii grmatu uzkrjumi atrodas LU MF katedrs un doctju grups, k ar ir doktorantu iegdti par ESF ldzekiem.

LUB pieejams datu bzes:

Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO Publishing, OVID, Oxford Reference Online, Premium Collection, Physical Review Online Archive (PROLA), RUBRICON, Science Direct Springer Link.

LMB pieejams datu bzes:

Springer projekta ietvaros Internet tkl Cochrane Library.

On-lineCD - ROM pilna teksta datu bze Proquest Medical Library 200 urnlu pilni teksti, var ieiet ASV Nacionls bibliotkas katalog.

CD ROM datu bzes:

Medline

Health Star

Embase Drugs & Pharmacology un uc.

Medicnas un Farmcijas doktora studiju programm nav pieprasjumam atbilstos budeta vietu daudzums. Tikai 46% doktorantu saem budeta finansjumu. Optimlais doktorantu skaits, kas saem budeta finansjumi vartu bt vismaz 30 (obrd 17 budeta vietas), bet kopjam doktorantu daudzumam nevajadztu prsniegt 50.

7.7. Imatrikulcijas nosacjumi

Nosacjumi doktora studiju uzskanai

Pretendenta iepriekjai izgltbai jbt: maistra grds bioloij, farmcij, uzturzintn, veselbas zintu maistra grds mszinbs vai profesionlais (otr lmea profesionl augstk izgltba) rsta, farmaceita, zobrsta grds. Medicnas fakulttes Domei pc pretendenta pieprasjuma ir tiesbas pieldzint iegto rsta grdu maistra grdam ar tiesbm iestties LU doktorantr (Senta lmums Nr. 155, 29.11.99. skat. 15.pielikumu). rvalstu pretendentiem nepiecieams Latvijas maistra grdam pieldzinma izgltba, dos gadjumos diploma atbilstbu nosaka ar Akadmisks informcijas centra ekspertzi.

Uzemana. Pretendenti doktorantr tiek uzemti konkursa krtb. Pieteikanos doktorantrai organiz LU Doktorantras daa. Pieteikans tiek izsludinta LU mjas lap. LU budeta finansto studiju vietu skaitu Medicnas un Farmcijas doktora studiju programm nosaka LU Zintnes padome, to saskaojot ar LU Sentu. 2007./2008. akadmiskaj gad programm bija 17 budeta vietas. Juridisku vai fizisku personu finansto studiju vietu skaits doktora studiju programm ldz im nav ierobeots.

Piesakoties studiju turpinanai doktorantr reflektantam jiesniedz:

Aizpildta noteikta parauga pieteikuma veidlapa ;

Kop ar iespjamo zintnisko vadtju sagatavots un abu personu parakstts izvlt darba pamatojums un iestrde.

Curriculum Vitae;

Akadmisks izgltbas dokumenta un sekmju lapas kopija (oriinla uzrdana obligta). rvalsts iegts izgltbas dokumentiem nepiecieama LR Akadmisks informcijas centra izzia;

Rekomendcijas studijm doktorantr (ja ir);

Pases kopija;

Reistrcijas naudas maksjuma eks;

Viena fotokartte.

Dokumentu pieemana notiek LU akadmiskaj departament noteiktos datumos. Tlk iesniegtie dokumenti tiek nodoti MF Doktorantras studiju padomei. Iestjprbaudjumus pilna un nepilna laika kltienes studijm prrunu veid organiz Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmas padome. Tiek izmantoti ar Doktora studiju programmu direktoru padomes rkojumu apstiprinti doktorantu uzemanas kritriji (skat. 14. pielikumu).

Kritriju tabulu aizpilda uzemanas komisijas sekretrs. Pretendenti tiek ranti (sakrtoti) pc iegto punktu kopsummas. Ranjuma rezultti tiek izmantoti, uzemot reflektantus doktorantr un ieskaitot budeta viets.

Reistrjoties doktorantras studijm:

Ar pretendentu tiek noslgts lgums par studijm LU doktorantr;

Tiek noslgta vienoans par darba izpildi ar doktorantras darba vadtju, doktorantras programmas direktoru un MF deknu;

Tiek apstiprints doktoranta individulais darba plns visam doktorantras periodam un pirmajam studiju gadam;

Ja studijas notiek par fizisku vai juridisku personu ldzekiem, tad doktorantam jsamaks studiju maksa par pirmo pusgadu.

7.8. Studiju programmas praktisk realizcija

Doktorantras studenti realiz individuli sastdto studiju plnu, no kura 87% ir individulais zintniski ptnieciskais darbs, kur tiek veikts darba vadtja uzraudzb. Ldz ar to doktora studiju programm akcents tiek likts uz paizgltoans iespju veicinanu. Prjos 13% veido obligtie studiju kursi Zintnisk darba metodoloij un statistik un modernaj biomedicnas tehnoloijs. Studentiem ir iespja izvlties kdus no 8 brvs izvles kursiem, kurus piedv studiju programma. Students var apgt zinanas dados pcdiploma apmcbas kursos, kurus piedv citas msu valsts un rzemju augstskolas. Par o kursu apganu tik ieskaitts attiecgs kredtpunktu skats.

Turpins prrunas par doktora studiju programmas iesaistanu ORPHEUS (Organisation for PhD Education in Biomedicine and Health Sciences in the European system) sistm. Veiksmga risinjuma gadjum doktorantiem pavrsies iespja saemt informciju un apmeklt specialitt organiztos kursus Eiropas Savienbas valsts, kuri tiek organizti ORPHEUS ietvaros.

Akadmisk personla ptniecisk darbba un to ietekme uz studiju darbu

Visi Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmas apaknozaru vadtji ir habilittie doktori, dadu promocijas padomju loceki un dadu zintnisko projektu vadtji un eksperti. Apaknozaru un doktorantu vadtji ir ar piecu LU un 15 LZP projektu autori, kuros ir iesaistti ar doktoranti. Mintie specilisti ir autori aptuveni 45 publikcijm recenztos izdevumos 2006/07 akadmiskaj gad un visi apmekljui vairk k divus starptautiskus kongresus un konferences. Apakprogrammu vadtji ir ar vietjo un starptautisko urnlu redkoliju loceki. Piemram, prof. V.Klua ir Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Part B redkolij, prof. R. Ligere ir redaktore Latvijas Universittes Zintnisko Rakstu krjumam Medicna, prof. R. Muceniece. prof. M.Mihelsons, prof. V. Prgs un prof.U.Dumpis ir Latvijas rsta konsultatv padom, prof. M.Mihelsons: Lietuvos Chirurgija redkolijas loceklis, bet. Prof. U.Vikmanis ir Acta Oncologica redkolijas loceklis u.t.t.

Vairki fakulttes mcbspki, kas ir doktoru studiju apaknozaru un doktorantu darba vadtji ir Latvijas Zintu akadmijas akadmii: prof. V.Klua, prof. A. Vksna prof. A. ilevia, un korespondtjloceki: prof. U. Vikmanis, prof. R.Muceniece, prof. N. Sjakste un prof. I. Rumba.

Mints aktivittes auj iesaistt doktorantus dados ptjumu projektos. Vadtju lielais publikciju skaits un darbba urnlu redakcijs auj nodot disertantiem vrtgu pieredzi zintnisko datu prezentcij un publikciju sagatavoan. Ar aptaujas rda, ka doktoranti ir oti apmierinti ar promocijas darba vadtjiem.

7.9. Vrtanas sistma

Studiju gaita, atbilstbas prbaudes

Doktorants veic studiju individulo realizcijas plnu visam studiju laikam. Studiju apakprogrammas apguvi kontrol darba zintniskais vadtjs un Medicnas un Farmcijas doktora studiju padome. Par studiju un ptniecbas darba rezulttiem doktorants vismaz 2 reizes gad atskaits doktora studiju padomes organiztajos vai attiecgs zintu apaknozares zintniskajos seminros, konferencs, kur tiek pieemts specils lmums par rezulttu atbilstbu individulajai studiju programmai. Atskaite un ts pozitvs vrtjums ir pamats studiju turpinanai. Galgo lmumu par studiju atbilstbu apakprogrammas prasbm un rezulttu kvalitti pieem apaknozares (nozares) vadtjs, vajadzbas gadjum pieaicinot nepiecieamos ekspertus. Doktorantrai beidzoties ir jbt sekmgi nokrtotiem doktorantras eksmeniem svevalod un zintnes apaknozar. Eksaminanas komisiju veido 3-5 nozares specilisti, piedaloties vismaz vienam doktorantras padomes loceklim, citiem apaknozares vadoiem specilistiem, zintniskajam vadtjam. Eksmena laik doktorants atbild trs jautjumus. Pirmais jautjums ir nejauinta izvle no apaknozares eksamincijas programmas jautjumiem. Otrais ir jautjums promocijas darb izvlts zintnisks tmas ietvaros. Programmu iem jautjumiem izstrd zintniskais darba vadtjs konsultjoties ar apaknozares vadtju un promocijas padomi. aj jautjum doktorantam jparda dzias profesionlas zinanas, jaunks literatras przinanu un spja kritiski vrtt citu zintnieku sniegumu. Trekrt doktorantam latvieu vai angu valod (ja vlas saemt atzmi par svevalodas sekmgu apguvi) jsagatavo ziojums par savu zintnisko ptjumu, jmk diskutt un atbildt uz uzdotajiem jautjumiem. Zinanas tiek vrttas pc 10 punktu sistmas. Par gala rezulttu vienojas eksaminanas komisija (eksamincijas programmas skat. pielikum 2). Beidzot doktorantru ir jbt uzraksttm vismaz trim publikcijm recenzjamos izdevumos (vismaz vien publikcij doktorantam jbt pirmajam autoram vai atbildgajam par korespondenci ar redakciju). Attiecgs zintu apaknozares profesora organizt seminr vai doktora studiju padom tiek izvrtti un apspriesti studiju un ptniecisk darba rezultti, par ko tiek pieemts lmums ar ieteikumu virzt darbu uz aizstvanu vai turpint t pilnveidoanu.

7. 10. Kvalittes nodroinjums studiju programm

Medicnas un Farmcijas doktora studiju mris ir sagatavot augsti kvalifictus zintniekus un mcbspkus. Mra sasnieganai ir nepiecieamas augstas studiju programmas kvalittes nodroinjums, par kuru ir atbildgi doktora studiju padome, nozaru un apaknozaru vadtji, visi promocijas darba vadtji un studiju kursu autori. Studiju programmas realizcij obrd ir iesaistti 33 specilisti, no kuriem 15 ir habilitti zintu doktori, bet prjie 17 ir zintu doktori (tikai vienam specoilistam ir maistra grds), kas liecina par augsti kvalifictu kadru atlasi. Mintie specilisti pai aktvi nodarbojas ar zintniskiem ptjumiem un visi ir mcbspki. Nemitgi notiek programm iesaistt personla kvalifikcijas paaugstinana rpus Latvijas robem (skat. tabulu 14.3), kas nodroina ar plau starptautisku sadarbbu, kur tiek iesaistti ar doktoranti.

Par doktorantu darbu kvalitti pirmkrt rpjas darba vadtji, uz kuriem gulstas vislielk atbildba par doktorantu zintniskajiem ptjumiem, to aktualitti un publicitti. Studiju procesa kvalittes btiska sastvdaa ir neatkarga studjoo viedoku uzklausana. Gad vairkas reizes doktoranti prezent paveikto doktora studiju padomes rkotajs sds vai atestcij. Padomes loceki diskutjot ar doktorantu norda uz zintnisk darba nepilnbm vai kdm, pilnveidoanas iespjm un termiu ierobeojumiem. Pozitvi jvrt fakts, ka doktora studiju padom darbojas promocijas padomes prieksdtjs. Tas dod abpusju labumu, jo gan doktorantam tiek akcenttas atbilstos promocijas komisijas prasbas promocijas darbam, gan tiek informta promocijas komisijas prieksdtja par topoajm disertcijm - to saturu un kvalittes lmeni.

Studjoo viedoklis, par studiju programmu kopum, tiek iegts veicot ikgadju anketanu par studiju kvalitti, darba vadtjiem, studiju kursiem, problmm, nepilnbm un ieteikumiem to novranai. Iegtie aptauju rezultti tiek analizti un btiskkie emti vr tlkai programmas pilnveidoanai un kvalittes uzlaboanai. Dieml biei akcentt problma maz stipendija, nav atrisinma studiju programmas ietvaros. Studiju programmas kvalitti nodroina ar absolventu un to doktoru darba devju aptaujas. Ldz im darba devji ir sniegui tiki pozitvas atsauksmes par jaunajiem zintu doktoriem, kas liecina par programmas mra sasnieganu. Absolventi ir kritiskki un norda uz dadm programmas kvalittes uzlaboanas iespjm. Rezultt doktoranti iegst studjm svargus kursus, preczi noformultas studiju un promocijhas darba izstrdes prasbas.

Btisks ieguldjums doktora studiju kvalittes uzlaboan ir ikgadj panovrtjuma ziojuma sagatavoana, kas auj izvrtt gada laik padarto un novrtt negatvo rdtju izskauanu. Programmas kvalittes uzlaboanu nodroina ar ts sagatavoana krtjai akreditcijai.

7.11. Studjoie

7.11.1.Studjoo skaits

Pilna laika studjoo skaits pa studiju gadiem

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gad imatri-kulto studentu skaits

Pilna laika studjoo skaits pa studiju gadiem

Kop mcs

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulto skaits (Atbi-rums)

1.

2.

3.

1999

3

3

-

-

3

-

-

2000

3

3

3

-

6

-

2001

1

1

3

3

7

-

2002

4

4

2

2

8

2

2003

4

4

4

2

10

2

-

2004

6

6

4

3

13

3

1

2005

5

5

6

4

15

4

0

2006

4

4

5

6

15

4

0

2007

8

8

4

5

17

5

0

Nepilna laika studjoo skaits pa studiju gadiem

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gad imatri-kulto studentu skaits

Nepilna laika studjoo skaits pa studiju gadiem

Kop mcs

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulto skaits (Atbi-rums)

1.

2.

3.

4.

1999

5

5

-

-

-

5

-

-

2000

1

1

5

-

-

6

-

2001

2

2

1

2

-

5

-

3

2002

2

2

2

1

1

6

-

1

2003

0

0

1

0

1

2

1

3

2004

4

4

0

1

0

5

0

0

2005

3

3

4

0

1

7

1

1

2006

6

6

3

4

0

13

0

0

2007

9

9

6

3

3

21

3

1

Prsvar doktora studiju programm stud specilisti (obrd 38), kas LU ir pabeigui rstniecbas Otr lmea profesionls augstks izgltbas studiju programmu, LU Farmcijas studiju programmu (kur stud 185 pilna lika studjoie 39 maistra studiju programm un 146 bakalaura studiju programm) un LU Bioloijas studiju programmu (kur stud 318 pilna lika studjoie 110 maistra studiju programm un 208 bakalaura studiju programm). Sekmgi studiju programmu ir pabeigui 25 doktoranti. Ir aizstvtas 13 disertcijas, bet etras iesniegtas promocijas padomei izskatanai un tiks aizstvtas ldz 2008. gada beigm ldz akreditcijas noslgumam.

7.11.2.Studjoo un absolventu aptauju analze (skat. 5. pielikumu)

Ik gadus tiek veikta Medicnas un Farmcijas doktora studiju doktorantu aptauja. Studjoo skaits ar katru gadu pieaug un ldz ar to pdj aptauj bija vislielkais aptaujto skaits 34. No obrd studjoiem doktorantiem 58 % ir sievietes un 42% ir vriei. Vidjais studjoo vecums ir 35 gadi.

Aptauju rezultt ir iegta sekojoa informcija. 88% aptaujto doktorantu (etru vrtjumu skal oti labi, labi, apmierinoi un neapmierinoi) doktora studiju programmu novrtja ar labi, 6% ar vrtjumu oti labi un 6% ar vrtjumu apmierinoi. Uz jautjumu, kas Js pai apmierina doktora studiju programm, visvairk studjoi min relatvi brvu savu darba laika organizciju un patstvg darba iespjas. T k doktorantr stud augsti kvalificti specilisti, var secint, ka viu noslogoana ar lielu obligto studiju kursu skaitu nebtu vlama. K nkamais pozitvais moments tiek minta vadtja attieksme. 65% aptaujto novrt vadtja zintnisko kvalitti un sadarbbu ar vrtjumu oti labi, 29% ar labi un tikai 6%ar apmierinoi. Tiek pozitvi novrttas ar doktora studiju padomes rkots atskaites, kas regulri liek izvrtt padarto un saemt gan aizrdjumus, gan ieteikumus turpmkajam darbam. Pozitvi tiek novrttas atbilstoi augsts prasbas zintnisk grda ieganai. ESF stipenditi atzm adekvto finansjumu, kas auj apmeklt skolas, kongresus un konferences.

K negatvais studiju programm tiek mintas nepietiekams finansjums. Tiek mintas ar nepreczas prasbas par promocijas darba apjomu un sagatavoanu iesnieganai. Negatvi (18% aptaujto) tiek novrtts izvles studiju kursu nepietiekams daudzums, k ar tiek izteikts lgums pc regulra statistikas kursa. Doktoranti min laboratorijas telpu trkumu eksperimentliem ptjumiem. obrd tiek veidoti jauni izvles studiju kursi, un vairki obligtie kursi (ar statistik). Dieml visu doktorantu nodroinana ar finansjumu un atbilstom telpm, nav atrisinma problma tikai studiju padomes ietvaros.

Absolventu aptaujas rezultt tika noskaidrots, ka augstu tiek novrtts promocijas darba vadtju ieguldjums 10 bau sistm novrtjums svrstjs no 10 - 8. Visi aptaujtie atzst, ka doktorantras laik iegts iemaas un zinanas tiek praktiski pielietotas turpmkaj darb. Visi aptaujtie ar atzst, ka iegtais doktora grds auj veiksmgi konkurt darba tirg un 75% gadjumu ir veicinjis akadmisko karjeru. Visi aptaujtie absolventi turpina doktorantras laik iesktos ptjumus. Uz jautjumu Vai kopum esat apmierints ar studiju kvalitti?, atbilu variantu pilnb apmierints ir izvljuies 36%, daji apmierints 64%, bet neapmierints 0% aptaujto. 50% aptaujto absolventu atzst, ka doktora studiju darbs vartu bt efektvks. Tiek sniegti sekojoi ieteikumi studiju darba uzlaboanai 1) palielint izvles studiju kursu skaitu (viens iesaka ieviest ar obligtos studiju kursus), 2) nepiecieams optimizt zintnisko telpu un studentu apmcbas vidi kopum. Medicnas fakulttes doctju grupu darbs visefektvk vartu stenoties vienot telpu kompleks, lai vartu notikt aktva sadarbba starp dadm MF apaknozarm, nevis telpu zi bt izkaistiem pa visu Rgu, 3)nepiecieams daudz vairk modernas aparatras medicnas nozar, 4)pateicoties ESF pardjies finansjums doktorantiem un jaunajiem zintniekiem, bet ar Medicnas fakultte vartu padomt, vai ir iespjami kdi iekjie LU MF granti vl atbalstot doktorantus un jaunos zintniekus, kam ir intensvks ptnieciskais darbs, kas vainagojies ar rezulttiem. Patkami bija izlast sekojou komentru Rezultts, k visur, ir atkargs no katra cilvka motivcijas kaut ko izdart. LU pret studjoiem ir oti korekta un laba attieksme, paldies par to. Uzskatm, ka visi absolventu ieteikumi ir vr emami.

7.11.3. Studjoo ldzdalba studiju procesa pilnveidoan

Tiek veiktas studjoo aptaujas, kurs piedals lielk daa doktorantu. Aptauju rezultti dod ieskatu studiju procesa pilnveidoanas virzienos. Vadoties no aptaujas rezulttiem, obrd vislielk vrba tiek pievrsta jaunu izvles studiju kusu izstrdei un dau obligto studiju kursu ievieanai.

Visi doktoranti ir iesaistti pirmsdiploma studjoo apmcb. 51% no viiem strd ar k stundu pasniedzji. Tas auj paiem doktorantiem apgt pedagoga iemaas un pilnveidot zinanas, gatavojot studiju kursus.

7.12. Studiju programm nodarbintais akadmiskais personls

7.12.1. Dati par doktora darbu vadtjiem:

Amats, grds

2002

2003

2004

2005

2006

2007

LU Profesori - ar habilitta doktora grdu

8

8

7

6

8

13

LU Asoc. profesori - ar doktora grdu

1

1

7

8

7

7

LU Docenti ar doktora grdu

-

-

1

1

1

2

Citu instittu prstvji ar zintu doktora grdu Latvij/rvalsts

2/2

2/1

2/0

3/0

2/0

1/0

7.12.2. Akadmisk personla sastvs :

Vlans strdt radou

zintnisku darbu

Akadmiskaijai karjerai

Klniskajai karjerai

Lai paldztu pacientiem

Paapliecinans nolkos

Lai apkopotu iekrjuos

zintnisko materilu

Grds

Amats (ievlts LU)

Ar habilitta doktora grdu (skaits)

Ar doktora grdu (skaits)

Citi (skaits)

Kop

Profesori

13

-

Asocitie profesori

1

9

-

Docenti

5

-

Lektori

1

3

-1

Kop

15

17

-1

33

7.12.3. Studiju programmas realizcij iesaistt akadmisk personla ptnieciskie virzieni un to rezultti, projektu vadba (skat. pielikums 6- projektu vadba)

Studiju programmas realizcij obrd ir iesaistti 23 doktora darbu vadtji ar sekojoiem ptniecbas virzieniem:

Nr.p.k.

Vrds Uzvrds Grds

Ptnieciskie virzieni

Rezultti

1.

Igors Aksiks Dr.habil.med

1.Smagas galvas smadzeu traumas rstanas metodes izstrde un pilnveidoana.2.Epilepsijas irurisks rstanas kritriji. 3.Intracerebrlu hemoriju iruriska rstana.4.Attlu vadtas neiroirurijas pielietoanas kritriji. 5.Intrakranilo aneirismu endovaskulrs rstanas metodes izvle un teortiskais pamatojums.

Divu promocijas darbu vadana, kuru aizstvana paredzta nkamaj gad.

2.

Daina Andersone Dr.habil.med

1.Genoma izptes pieeja iekaisgas reimatisks slimbas novrtanai un terapijas uzlaboanai. 2. TNF alfa lmea izmaias asins serum pacientiem ar RA un to diagnostisk nozme.3. RA klnisks aktivittes DAS 28 un DAS 44 saldzinjums un diagnostisk nozme pacientiem ar reimatodo artrtu.

Viena doktora darba izstrdes vadana

3.

Mris Balti Dr.habil.med.

1.Hronisku slimnieku dzves kvalittes izpte. 2.Sabiedrbas veselbas raksturoanas prioritrie rdtji.3.Alkohola lietoanas izraist aunuma mazinanas iespjas. 4.Tkstogades deklarcijas mru piemroana Latvijas apstkiem. 5.Terminoloijas izstrdes un apstiprinanas sistma Latvij un pasaul.

Viena doktora darba izstrdes konsultana

4.

Aina Dlmane Dr.habil.med

1. Medicnas embrioloija

Viena doktora darba izstrdes vadana

5.

Uga Dumpis Dr.med.

1.Nozokomilo infekciju ptana. 2 Latvijas iedzvotju dzvildzi un dzves kvalitti apdraudoo galveno patoloiju zintniska izpte ar multidisciplinra ptniecisk konsorcija paldzbu. 3.Aktulko pret antimikrobilajiem ldzekiem rezistento infekciozo patognu msdiengas diagnostikas, epidemioloijas, profilakses un rstanas paskumu izstrde.

Viena doktora darba izstrdes vadana

6.

Andrejs rglis Dr.med.

1. Koronro artriju bifurkciju stenozjou bojjumu rstana. 2. Intravaskulrs ultraskaas pielietojums un standartizcija aterosklerotisks plksnes un neointmas novrtan saretos koronros bojjumos.3. Transradils un transfemorls koronrs angioplastijas metodes, komplikciju bieums. 4. Klniskie iznkumi un dzves kvalitte pacientiem pc miokarda infarkta. 5. Holesterna vielmaias, iekaisuma un entisko riska faktoru nozme koronrs sirds slimbas un neointmas progresanas novrtan pc koronrs intervences ar intravaskulrs ultraskaas (IVUS) virtuls histoloijas analzi. 6. Latvijas Akta koronra sindroma reistra rezulttu analze-pacientu riska un rstanas taktikas. 7. Sirds vainagartriju un miega artriju aterosklerotisko plku morfoloijas saistbas ietekme uz klniskajiem rezulttiem un restenozi pacientiem ar koronro sirds slimbu novrtana.

etru doktora darbu izstrdes vadana.

7.

Vija Zaiga Klua Dr.habil.med

1. Neirofarmakoloija: neiropeptdu, peptidomimtiu, atipisko 1,4-dihidropiridnu, butirobetanu (mildronts) ietekme uz smadzeu procesiem, uz atmiu, atalgojuma (reward) sistmu, receptoru sistmm, neiromiskiem un mitohondriliem mehnismiem. 2. Neirodeeneratvo un iekaisuma procesu modelana, neiroprotektjoo mehnismu ptana. 3. Uz mitohondriliem procesiem mrtu vielu mekljumi.

Divu aizstvtu promocijas darbu vadana. Trs doktora darbu izstrdes vadana.

8.

Gundega Knipe Dr.med.

1. Fizisks sagatavoanas paaugstinana, kustbu prasmju un iemau apgana un socilo prasmju attstba brniem ar gargs attstbas traucjumiem sporta stunds.2. Adipozittes izplatba un ts radts klnisks sekas pirmskolas un jaunk skolas vecuma brniem Latvij.

Viena doktora darba izstrdes vadana

9.

Mrcis Leja Dr.med.

1. Kolorektl va epidemioloija un profilakses iespjas Latvij. 2. Atrofiska gastrta neinvazvas diagnostikas iespjas. 3. Stabilo izotopu elptestu izmantoanas iespjas medicn. 4. H.pylori izplatba un terapijas efektivitte Latvij. 5. Barbas vada motorikas traucjumu un gastroezofagela atvia diagnostikas metodes.

etru doktora darbu izstrdes vadana

10.

Rente Ligere Dr.habil.med.

1. Leptns vielumaias fizioloiskais rdtjs. 2.Metabol sindroma riska faktori Latvijas Sarkan Krusta medicnas koledas studentiem vecum 18 ldz 25 gadiem.

Viena doktora darba izstrdes vadana

11.

Mris Mihelsons Dr.habil.med.

1. Dobjo orgnu biomehnikas izpte un jaunu rstniecbas metou izstrde. 2. Trahejas un bronhu morfoloisks uzbves un mehnisko pabu korelcija un ts izmantoana stentu raoan. 3. Ventilcijas nodroinana neatliekams situcijs "apgrtintu elpceu" gadjum. 4. Sinttisko materilu pielietoanas novrtjums pie hernioplastijm. 5. Mini laparotomija ults ceu irurij.

Viena aizstvta promocijas darba vadana. Trs doktora darbu izstrdes vadana

12.

Ruta Muceniece Dr.habil.biol.

1. Biomedicn pielietojamo autologo cilmes nu ieganas un pavairoanas tehnoloiju praktisko aspektu izstrdana. 2. Kartupeu (Solanum tuberosum, L.) ekstraktu rstniecisko pabu ptjumi. 3. Melanokortnu un to sinttisko mimtiu loma neiro-immno-endokrno sistmu savstarpj mijiedarbb. 4. Neiroiekaisuma un imno reakciju regulcijas iespjas ar melanokortniem un to mimtiiem.

Divu aizstvtu promocijas darbu vadana. Viena doktora darba izstrdes vadana.

13.

Valdis Prgs Dr.med.

1. Gremoanas endokrn regulcija. 2. Protenkinzes C loma cukura diabta komplikciju patoenz. 3. Endokrno slimbu entika un diabta izraistie mikrocirkulcijas traucjumi.

Trs doktora darbu izstrdes vadana.

14.

Aldis Putis Dr.med.

1. Barbas vada vnu aktas asioanas endoskopisks terapijas iespjas. 2. Asioanas no augj gremoanas trakta: diagnostika un rstana. 3. Barbas vada striktru terapijas vlnie rezultti. 4. Mazm radicijas devm pakauto pacientu augjs gremoanas trakta patoloijas optimls diagnostikas algoritma izstrde.

Viena aizstvta promocijas darba vadana.

15.

Ilona Puria Dr.med.

1.Ptjumi insulta pacientu aprpes kvalittes uzlaboanai. 2. Jauno diagnostisko kritriju izstrde vertebrobazils disfunkcijas noteikanai. 3. Sievieu un vrieu dzimumhormonu svrstbu ietekme uz slimbas norisi epilepsijas pacientiem.

Viena doktora darba izstrdes vadana.

16.

Ingrda Rumba Dr.habil.med

1. Epidemioloijas un entisko faktoru (dadu allu gnu) izpte pie autoimnm slimbm (juvenil artrta, diabta).

2. Vrusu loma juvenil artrta patoenz. 3. Brnu veselbas, saslimstbas un mirstbas rdtji Latvij. 4. Brnu reimatisko slimbu gaitas un iznkumu ptniecba. 5. Ptjumi medicnas izgltb.

Viena doktora darba izstrdes vadana.

17.

Alfrds Jnis Spols Dr.phil.

1.Insulna rezistences izmaias augstkalnu apstkos. 2.Imnsistmas disregulcija diftrijas un Gijna-Bar polineiroptij. 3. Insulna, NPY un citu peptdu ietekme uz CNS kodoliem reguljot stgribu un ermea svaru.

Divu doktora darbu izstrdes vadana.

18.

Nikolajs Sjakste Dr.habil.med.

1. aundabgo audzju marieru izstrde, izmantojot ar DNS ciei saisttu protenu grupu 2. Pretva vielu sinerisma un multirezistences fenomena izpte jaunu pretva prepartu radanai. 3. Asinsspiedienu noteicoie entiskie faktori Latvijas populcij. 4. Uz DNS mikrorindm pamatotas integrtas pieejas attstba genoma epientiskiem ptjumiem. 5. Ar DNS ciei saisttie proteni audzjos. 6. Gnu un protenu ekspresijas izmaias flavonodu un citu prepartu ietekm. 7. Farmakoloisk metabolisma izmaiu korekcija cukura diabta modeos.

Viena aizstvta promocijas darba vadana. Viena doktora darba izstrdes vadana.

19.

Gunta Strazda Dr.biol.

1. Lzerdoplerogrfijas metodes iespju izpte das alerisko testu kvantitatvai novrtanai. 2. H1 antihistamnu ietekme uz histamna izraisto asins perfzijas pieaugumu d, izvrtjot ar lzerdoplerogrfijas metodi. 3. Leikotrina B4 un lipoksna A4 novrtana izelpas gaisa kondenst. 4. Neinvazvi plauu funkcionlie izmekljumi.

Doktora studiju programmas zintnisk sekretre

20.

Immanuels Taivans Dr.habil.med.

1. Plauu pcopercijas funkcijas prognotisko kritriju izstrde. 2. Morfofunkcionlo kritriju izstrde obstruktvu plauu slimbu racionlai rstanai. 3. Plauu slimbu jaunu diagnostikas metou izstrde.4. Morfofunkcionlu kritriju izstrde hroniskas obstruktvs plauu slimbas (HOPS) diagnostik un rstan. 5. Izelpas gzu sastva analzes iespjas slimbu diagnostik izmantojot mkslgos oas sensorus.

Doktora studiju programmas vadtjs. Divu aizstvtu promocijas darbu vadana. Viena doktora darba izstrdes vadana.

21.

Uldis Vikmanis Dr.habil.med.

1. Klniski morfoloiskie kritriji slimniecm ar krts vzi neoadjuvants mijterapijas gadjum. 2. Epidemioloijas, diagnostikas, rstanas un prognozes izpte krts va saslimanas gadjum. 3. Imnmodulatoru nozme plauu va kombintaj terapij. 4. mijterapijas lietoana olncu audzju gadjumos.

Viens aizstvts promocijas darbs.

22.

Arnis Vksna Medicnas goda doktors/Dr.med

1. Nozaru un disciplnu, specialitu virzba. 2. Iedzvotju veselbas aprpe dados laikposmos un ts virzieni. 3. Sakari un ietekmes. 4. Institciju vsture medicnas izgltbas, zintnisks ptniecbas, lielko rstniecbas iestu, biedrbu. 5. Personbas un zintnisks skolas.

Viena doktora darba izstrdes vadana

23.

Aija ilevia Dr.habil.med.

1. Klniski svargu patognu virulences faktori. 2. Jaunu antibakterilu prepartu mekljumi. 3. Baktriju rezistences entiskie mehnismi. 4. Nozokomils infekcijas.

Viena doktora darba izstrdes vadana

7.12.4. Akadmisk personla atlase, atjaunoana, apmcba un attstba

Vadoties pc nolikuma par doktora darba vadtju drkst bt profesors, asocitais profesors un skot ar iepriekjo gadu ar docenti. Ldz ar to programm iekautie specilisti ir fakulttes vadoie ptnieki, par kuru kompetenci liecina lielais publikciju un zintniski ptniecisko projektu skaits, kuros tiek iekauti ar doktoranti. Doktora programmas absolventi jau obrd pai vada esoos doktorantus. Piemram, asoc.prof. A. rglis (disertcija aizstvta 2006.gad) ir vadtjs vairkiem promocijas darbiem kardioloij. Septii jaunie zintnieki, kas ir sekmgi beigui doktora studiju programmu un aizstvjui promocijas darbu ir Medicnas fakulttes mcbspki, bet divi no mintajiem G. Latkovskis un B. Opmane jau ir docenti. Minto specilistu vadb veiksmgi tiek sagatavoti bakalaura un maistra darbi farmcijas studiju programm, k ar diplomdarbi profesionlaj studiju programm rsta grda ieganai. Visi jaunie zintnieki ir iesaistti Eiropas socil fonda ietvaros stenots nacionls programmas Atbalsts doktorantras studiju programmu stenoanai un pc doktorantras ptjumiem projekt Doktorantu un jauno zintnieku ptniecbas darba atbalsts Latvijas Universitt. Darbs projekt garant finansjumu starptautiskai tlk izgltbai, kas pilnb tiek izmantota, k ar stipendiju. Astoi doktoranti un divi doktorantras beidzji, kas vl tikai gatavojas aizstvt disertciju tuvkaj laik, ar ir fakulttes mcbspki. Vii vada nodarbbas, iesaista studentus zintniski ptnieciskaj darb un konsult ptjumos iegto datu apstrd. Visiem fakulttes mcbspkiem, kam ir atbilstoa izgltba, bet nav zintniskais grds, tiek piedvtas studijas doktorantr. Gadjum, ja rodas problmas ar budeta vietm, tad dos gadjumos studiju izmaksas sedz fakultte. obrd medicnas fakultte studijas doktorantr apmaks diviem mcbspkiem.

7.13. Struktrvienbu uzdevumi programmas stenoan

Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmas realizcij iesaistto struktrvienbu galvenais uzdevums ir nodroint studjoos ar promocijas darbam atbilstoiem ptjumu virzieniem un to realizcijas iespjm.

Programm iesaistto institciju un to ptjumu virzienu saraksts, kuros iespjams realizt promocijas darbus

Struktrvienba

Ptjumu virzieni, doktora studiju programmas stenoan

LU Medicnas fakultte:

1.Anatomijas un histoloijas katedra

1. Latvijas brnu un pusaudu fizisks attstbas, fizisks kondcijas un fizisks sagatavotbas ptjumi.

2. Adipozittes un citu metabolisko sindromu ptjumi Latvijas brniem un pusaudiem.

3. Latvijas brnu imeu socili ekonomisk stvoka noteikana un novrtsana.

4. Aknu ultsceu adaptvo prmaiu imnhistomiskais raksturojums vrusa hepatta C pacientiem.

5. Aknu nu TGF beta ietekme uz konjugt bilirubna koncentrciju asins hroniska hepatta C pacientiem.

6. Imnoloisks tolerances radtju izmaias un hronisks mandeu iekaisums.

2. Iekgo slimbu katedra

Endokrinoloija

1. Metabol sindroma riska faktori brniem un jaunieiem.

2. Aptaukoans signlu insulna un leptna mijiedarbba ar smadzeu opiodiem un Y neiropeptdu uztura atalgoanas sistm.

3. Insulna rezistences un hiperglikmijas saistba ar asins nu disfunkciju.

4. Aptaukoans izraisto slimbu un cukura diabta msdiengu agrns diagnostikas, profilakses un terapijas paskumu izstrde.

5. Vairogdziedzera mezglaino slimbu molekulr diagnosika. Jaunu agrno vairogdziedzera va biomarieru izpte un ievieana klniskaj praks.

6. Akromeglijas farmakogenomika. Zu rezistences molekulro clou izpte.

7. Cukura diabta rstana ar nu terapijas paldzbu.

8. Cukura diabta patoenzes entiskie pamati.

Gastroenteroloija

1. Malignittes riska izvrtana pacientiem ar aizkua dziedzera cistomu, pielietojot endoskopisko ultrasonoskopiju.

2. Adipoknu metabolisma analze pacientiem ar nealkohola aknu steatozi.

3. Granuloctu aferzes terapijas ietekme uz resns zarnas gotdas iekaisuma rdtjiem.

4. Malnutrcijas analze, vadoties pc slimbas smaguma un aktivittes, pacientiem ar iekaisgm zarnu slimbm.

5. Aknu hemodinamikas parametru izvrtana, pielietojot endoskopisko ultrasonoskopiju, pacientiem ar hroniskm aknu slimbm.

6. Agrna aizkua dziedzera va diagnostika dadu agrn karcinoenz iesaistto antivielu analze aizkua dziedzera va, citu gastrointestinlo vu slimniekiem un kontrolgrupai.

7. Prmantot aizkua dziedzera va slimnieku atlase, raksturgo gnu mutciju analze, ciltskoka analze.

8. Aizkua dziedzera va agrna diagnostika (matrices metlproteinu antivielu, CEACAM6 antivielu analze aizkua dziedzera va, citu gastrointestinlo vu slimniekiem un kontrolgrupai) .

Infektoloija

1. Antibakterils rezistences attstbas tendenu prognozana izmantojot dadas antibiotiku patria mranas metodes

2. Staphylocococcus aureus un Escherichia coli baktermiju riska faktori un infekciju kontroles paskumu loma to ierobeoan

3. Infekciju kontroles paskumu ievieanas ietekme uz nozokomilo infekciju incidenci intensvs terapijas noda

Kardioloija

1. Aktu koronru sindromu (AKS) rstanas rezultti Latvij: AKS reistra datu analze.

2. Fenotipisko un entisko faktoru ietekme uz antitrombotisks terapijas efektivitti pacientiem ar koronro sirds slimbu.

3. Artrijas sienias morfoloisko un funkcionlo pabu asocicija ar koronro aterosklerozi un pangas struktru.

4. Iedzimto sirdskaiu rstana pieauguajiem: jaunko tehnoloiju pielietojuma rezultti Latvij.

5. Vazomotor disfunkcija angioptijas patoenz.

Nefroloija

1. Poliomas-BK vrusa (BKV) infekcija pacientiem ar nieres transplanttu.

Plauu slimbas un tuberkuloze (ftiziopneimonoloija)

1. HOPS un plauu va riska faktoru ptana un o slimbu norises saistba ar entiskajiem faktoriem, pai, AAT defictu, k ar iekaisuma rdtjiem un oksidatv stresa parametriem.

2. Bronhektu (BE) riska faktoru un klnisks norises ptana, to skait BE saistba ar CFTR gnu mutcijm un iekaisuma rdtjiem.

3. Invazvo un irurisko metou loma plauu slimbu un tuberkulozes diagnostik un rstan.

4. Neinvazvo metou pielietoana agrn plauu slimbu un tuberkulozes diagnostik un norises monitoran.

5. Invazvo diagnostikas metou un pleiras punktta biomisko un oksidatv stresa rdtju nozme pleiras slimbu diagnostik un rstanas rezulttu novrtan.

6. Invazvo metou, iekaisuma rdtju un oksidatv stresa parametru loma sarkoidozes un citu disemintu plauu parenhmas slimbu diagnostik, k ar to norises prognozan un monitoran.

7. Plauu pcopercijas funkcijas prognostisko kritriju izstrde

Reimatoloija

1. TNF alfa lmea izmaias asins serum pacientiem ar RA un to diagnostisk nozme.

2. RA klnisks aktivittes DAS 28 un DAS 44 saldzinjums un diagnostisk nozme pacientiem ar reimatodo artrtu

3. AntiCCP subfrakciju noteikanas diferencildiagnostisk nozme.

4. Membrnaktvo vielu izmantoana jonu transporta normalizcijai muskuu patoloijs.

3. irurijas katedra

Nesen ieviestu tehnoloiju izvrtana no dadiem skatu punktiem:

1.fleboloij: endoluminla vnu lzerkoakulcija, endoluminla radiofrekvences oblitercija vai putu skleroterapija saldzintas ar konvencionlo ekstirpcijas flebektomiju vai ar sav starp.

2.proktoloij: Longo opercija versus Milligan Morgan opercija

3.visprj irurij: ultraskaas un hlija skalpea izmantoanas izvrtjums.

4.videoskopisko operciju rezulttu izvrtana, piem., laparoskopiskas postoperatvas hernioplastijas analze.

5.onkoloij: monoklonlo antivielu izmantoana audzju rstan.

Relatvi nesen ieviesto metou konstatto problmu ptana - ,piem.,implantu infekcijas izpte.

Novatorie ptjumi: onkoloisko slimbu skrninga izstrde, onkoloisko slimbu riska faktoru entisk analze, cilmes nas izmantoana irurisko slimbu rstan, jaunu implantu izgudroana.

4. Patoloijas katedra

1.Hroniskas obstruktvas plauu slimbas patoenzes imunoloiskie mehnismi.

2.Jaunu, neinvazvu izmeklanas metou izstrde plauu slimbu diagnostikai.

3.Iekaisuma procesa hronizcijas mehnismu izpte.

5. Pediatrijas katedra

1.Latvijas iedzvotju dzvildzi un dzves kvalitti apdraudoo galveno patoloiju zintniska izpte ar multidisciplinra ptniecisk konsorcija paldzbu.

2.Brnu vecuma hronisko invalidizjoo slimbu (juvenilais artrts, insulna atkargais diabts, bronhil astma, aptaukoans) riska faktoru un pieauguo slimbu prediktoru izpte, efektvu primrs profilakses paskumu kompleksa izstrde.

3.Vrusu asocitais juvenilais artrts: patoenzes ptjums.

6. Farmakoloijas doctju grupa

1.Stresa izraistie neiromisko procesu traucjumi un to protekcijas/reversijas iespjas: mitohondriji k mris.

2.Atkarbu izraisoo vielu melanokortnerisko signlmehnismu ptjumi.

3.Jaunas stratijas anti-HIV terapijas izraisto neiro- un kardiomioptiju protekcij.

4.Uz mitohondrijiem mrts farmakoterapijas efektivitte multipls sklerozes model.

5.Targeting of taurine and its analogues to protect against oxidative stress.

6.Design for Sustainable and/or Green Biologically Important Agents

7.Mildronta protektvie efekti anti-HIV terapijas izraistajs kardio- un neiroptijs

8.Mildronta terapeitisks/protektvas aktivittes novrtjums dadu klau anti-HIV prepartu kardio-, neiro- un hepatotoksicittes modeos.

9.Cerebrokrasta jauno analogu neiroprotektvs aktivittes ptjumi in vivo.

10.Mildronta terapeitisks efektivittes noteikana stavudna izraisto perifro neiroptiju model urkm.

7. Mikrobioloijas doctju grupa

1.Dau klniski svargu patognu virulences faktoru ptjumi.

2.Baktriju rezistences entiskie mehnismi un to molekulr epidemioloija dados Latvijas daudzprofila stacionros.

9. Neiroloijas doctju grupa

1.Primro galvas smadzeu audzju rstanas kritriji

2.Epilepsijas rstanas kritriji

3.Mugurkaulja un muguras smadzeu audzju rstanas kritriji

4.Ishmisko insultu rstanas kritriji.

5.Dzio spontnu hemoraisko insultu rstanas kritriji

6.CNS deeneratvo slimbu rstanas kritriji

7.CNS infekcijas rstanas kritriji.

8.Mugurkaulja deeneratvo slimbu rstanas kritriji.

10. Biomijas doctju grupa

1. 14. hromosomas molekulro marieru saistba ar patoloijm.

2. Ar DNS ciei saisttie proteni audzjos.

3. Gnu un protenu ekspresijas izmaias flavonodu un citu prepartu ietekm.

4. Farmakoloisk metabolisma izmaiu korekcija cukura diabta modeos, kandidte.

LU Eksperimentls un Klnisks medicnas institts

1.Neiroendokrinoloija un ermea masas disregulcija.

2.Koronr un perifr ateroskleroze. Aterotromboze.

3.Metabolais sindroms, cukura diabts un citas endokrns slimbas.

4.Gnu polimorfismu profilu izpte kardiovaskulra un diabta novrtanai.

5.Vazotor un neirovaskulr regulcija.

6.nu alerisko reakciju mehnismu izpte.

7.Plauu pcopercijas funkcijas prognostisko kritriju izstrde.

8.Jaunu, nenvazvu izmeklanas metou izstrde plauu slimbu diagnostikai

9.Iekaisuma procesa hronizcijas mehnismu izpte

10.Va mikronu raans mehnismi.

11.nu malignizcijas un va nu rezistences raans morfoloiskie mehnismi (nu optisko un morfoloisko pabu novrtana ar datoriztu mikroskopiju).

12.nu membrnu jonu kanlu un protenu izpte signlu transdukcijas procesos.

13Noguruma fizioloiskie mehnismi un psihofizioloisk adaptcija.

LZP A. Kirhenteina Mikrobioloijas un Virusoloijas Institts

1. Vrusu infekciju imunoloija .

2. Onkovirusoloija .

3. nas bioloija.

4. Imnmodulatoru izpte.

5. nu biotehnoloija un vrusu indikcija.

Latvijas Organisks sintzes institts

1. Neiropeptdu farmakoloija.

2. Neiroprotektoru farmakoloija.

3. Sirds imisk slimba -komplikcijas, profilakse, rstana.

4. Va eksperimentl terapija.

5. rstniecbas vielu mija.

6. Bioloiski aktvu vielu farmakoloija.

7. Karnitna biosintzes loma enerijas metabolisma regulan un sirds imisks slimbas rstan.

Latvijas Onkoloijas centrs

1.Krts va epidemioloija, diagnostika un terapija.

2.Kua vzis, riska mazinana, biomarieri, rstanas optimizana.

3.aundabgo saslimanu epidemioloija.

4.Preventvo paskumu (t.sk. skrninga) modelana.

5.Farmakoentika (ar ievirzi onkoloisko slimbu terapijai).

6.Skrninga metou efektivittes izvrtana Latvij.

7.Kolorektl va skrninga efektivittes izvrtana Latvij.

8.Kolorektl va skrninga metou saldzinjums.

9.Jaunu funkcionls diagnostikas metou izstrde (t.sk. stabilo izotopu diagnostikas elptesti).

10.Jaunu biomarieru metou izstrde aundabgo saslimanu diagnostikai.

11.Jaunu staru terapijas metou izstrde.

Jras medicnas centrs

1. ultsceu irurija.

2. Vnu mikroirurija.

Paula Stradia Klnisk universittes slimnca

1. Arterils hipertensija.

2. Bronhil astma un HOPS.

3. Cukura diabts.

4. Autoimns saistaudu slimbas.

5. Gremoanas sistmas slimbas.

6. Endokrns sistmas slimbas.

7. Profilakses ptjumi.

Paula Stradia klnisks universittes slimncas Latvijas Kardioloijas centrs

1.Slodzes tests - t nozme, diagnostisko kritriju izstrde un interpretcija pacientiem pc miokarda revaskularizcijas ar angioplastijas metodi.

2.Aktu koronru sindromu reistra analze.

3.Koronro artriju bifurkciju stenozjoo bojjumu rstana ar perkutns koronrs intervences metodi.

4.Miega artriju stenozjou bojjumu rstana ar perkutns koronrs intervences metodi.

5.Kreiss koronrs artrijas kopj stumbra rstana ar perkutns koronrs intervences metode.

6.Intravaskulrs ultraskaas pielietojums un standartizcija aterosklerotisks plksnes un neointmas novrtan saretos koronros bojjumos.

Latvijas Biomedicnas ptjumu un studiju centrs

1. Imnsistmu reguljoo gnu transkripcijas faktoru struktrfunkcionl organizcija. Aktivtu T-nu kodolu faktoru (NFAT) gnu izolana, jaunu formu raksturoana, to izplatba un loma dads imnsistmas nu grups.

2. Protenu telpisk struktra un ts matemtisk modelana, antigns determinantes un to saistba ar antivielm.

3. Himrs kapsdu struktras uz RNS bakteriofga Qb apvalka protena bzes.

4. Epitopu prezentcija uz B hepatta vrusa core antigna virsmas.

5. Bioloiski aktvu olbaltumvielu producentu radana ar entisks inenierijas metodm.

6. Baktriju vrusu RNS translcijas un replikcijas regulcijas mehnismu ptjumi forsts evolcijas sistm. Fgu genoma regulcijas rajonu strukturlie modei.

7. Jauna metode oligodezoksiribonukleotdu sintz uz ciets fzes 5'-3' virzien.

8. Modernas diagnostiskas un prognostiskas metodes aundabgo audzju terapij un profilaks.

LU Kardioloijas institts

1.Kardiovaskulro slimbu epidemioloija un prevencija.

2.Invazv kardioloija.

3.Koronr un perifr ateroskleroze.

4.Gnu polimorfismu profilu izpte koronrs sirds slimbas novrtanai.

5.Sekundro kardiovaskulro riska faktoru izpte.

Valsts brnu klnisk slimnca "Gaiezers"

1.Brnu reimatisko slimbu diagnostika un rstana.

2.Brnu bronhils astmas diagnostika un rstana.

3.Pediatrisko neatliekamo stvoku rstana.

Rgas Austrumu klnisk universittes slimnca (klnika Linezers,

1.Atrofisks gastrts, H.pylori infekcija, biomarieru diagnostika paaugstinta kua va riska noteikanai.

2.Dzelzs deficta anmiju riska faktoru analze.

3.Celiakija (epidemioloija u.c.).

4.H.pylori virulences un rezistences ptjumi.

7.14. rjie sakari

7.14.1. Sadarbba ar darba devjiem

Ir aptaujti trs darba devji, kuru vadb obrd strd msu programmu beiguie zintu doktori. Lielk daa programmu beiguo medicnas zintu doktoru strd dads P. Stradia KUS nodas. Par viiem interviju sniedza slimncas Mcbu un zintnes daas direktors Dainis Krievi. Ar atzmi izcili tika novrttas zintu doktoru zinanu praktisks pielietojuma spjas, viu prasme prezentt un argumentt savu viedokli, viu komunikciju prasme saskarsm ar koliem un pacientiem, spja plnot un organizt, k ar konkurtspja darba tirg. Divi zintu doktori strd LOSI Farmaceitisks farmakoloijas laboratorij, kuras vadtja ir Maija Dambrova. Vias vrtjums par iepriek mintajm pozcijm svrstjs starp izcili un teicami. Studiju programmas pilnveidoanai via ierosina ieviest izvles studiju kursa Laboratorijas dzvnieku zintne. Ieteikums ir pamatots, jo daa no doktorantiem zintniskajam darbam izmanto laboratorijas dzvniekus, dieml Latvij grti realizjams, jo nav sertifictu specilistu da kursa vadanai un uzturanai. Tuvk vieta, kur vartu noklausties minto kursu, ir Helsinki. Td mint kursa realizcijai ir divas iespjas pieaicint lektoru no citas valsts vai stt doktorantus uz mcbm rpus Latvijas. Abi varianti ir rpgi jizvrt no maksas efektivittes viedoka. Prjie doktora studiju programmu absolvjuie zintu doktori ir Medicnas fakulttes mcbspki. Ldzgi iepriekjiem aptaujas dalbniekiem fakulttes dekns Uldis Vikmanis izvljs visaugstks atzmes zintu doktoru novrtan. Via ieteikums programmas pilnveidoanai ir statistikas kursa prvietoana no izvles uz obligto studiju programmas dau.

7.14.2. Sadarbba ar citm ldzgm studiju programmm Latvij un rvalsts

ogad doktora studiju programmas prstvji piedaljs ORPHEUS (Organisation for PhD Education in Biomedicine and Health Sciences in the European system) organiztaj treaj konferenc, kas notika Helsinkos. Konferences mris bija savkt kop Eiropas Universitu prstvjus Biomedicn un Veselbas zintns, kas nodarbojas ar zintu doktora studiju organizciju. Konferences dalbnieki daljs sav un savas valsts pieredz par doktora studiju organizanu. Konferences darba rezultt tiks izstrdtas rekomendcijas studiju pilnveidoan ar mri vienotu prasbu ievieanai PhD studentiem Eiropas valsts. obrd tiek risintas prrunas par Latvijas iekauanos ORPHEUS dalbvalstu sastv. Tas veicintu doktorantu mobilitti, izgltbas iespjas dadu valstu piedvts studiju programms un konkurtspju darba tirg.

Sadarbb ar citm LU studiju programmm tiek veidoti jauni izvles studiju kursi doktorantiem.

7.14.3. Akadmiskais personls, kas strdjis rvalstu izgltbas iestds, veicis zintnisko vai ptniecisko darbu

Akadmisk personla staans rzems akreditcijas period

Akadmiskais personls

Valsts

Darbbas ilgums

Prof. R.Muceniece

Parzes universitte V, Medicnas fakultte, Francija un projekts Osmoze

2 nedas

Florences Universitte, Medicnas fakultte Itlija, ERASMUS programma, lekciju lasana

10 dienas

Prof. N.Sjakste

Turku Universitte, Somija

1 mnesis

Vias Universitte, Lietuva

6 mnei

Augu entikas un kultraugu institts, Vcija.

1 mnesis

Parzes universitte V, Medicnas fakultte, Francija, projekts Osmoze

2 reizes pa 1 mnesim

Prof. V.Z.Klua

Louven Universitte Beij,

1 neda

Plovdivas Universitte, Bulgarij

1 neda

Florences Universitte, Medicnas fakultte Itlija, ERASMUS apmaia, lekciju lasana

10 dienas

Asoc. prof. J.Spols

Sietlas universitte, ASV

Katru gadu 2 mnei

prof. A.ilevia

Perudas Universitte

neda

Asoc.prof. M.Leja

P.Pruita gastroenteroloijas klnika ASV

2 nedas

Magdeburgas Universitte (Vcija)

10 dienas

Karolinskas Universitte (Zviedrija)

mnesis

Huddinges slimnca, Karolinskas Universitte (Zviedrija)

mnesis

prof.G.Knipe

Sanktpterburgas Medicnas akadmija.

divas nedas

Prof. I. Taivans

Lundas Universitte (Zviedrija)

Divas nedas

Prof. I. Aksiks

Diseldorfas Neiroirurijas klnika (Vcija)

neda

Universittes klnika Minhen (Vcija)

neda

Universittes slimnca Miln (Itlija)

neda

Asoc. prof. D. Krievi

Stenfordas universitte (ASV)

1 mnesis

Frankfurtes Universittes klnika (Vcija)

neda

Briseles Universittes klnika (Beija)

neda

7.14.4. Doktorantu studijas rvalsts

Padziinta zinanu apguve aur specialitt Latvijas ietvaros ir ierobeota, tpc msu studiju programmas padome atbalsta un iespju robes veicina studiju kursu apguvi rpus Latvijas robem.

Piemram, neiroirurgs R. Sverickis noklausjs lekciju ciklu neiroirurij Veila Kornela seminr Zalcburg (29.02-06.03.2004.) un apguva smadzeu stimulcijas metodiku Neiroirurijas klnik Slovkij (28.10.2003 01.11. 2003), k ar piedaljs pcdiploma apmcbas kursos par fluorescences kontrolto malignu gliomu rezekciju ar 5- aminolevulnskbes metodiku, kas notika Marok, Marake Pasaules neiroirurgu kongresa laik (19.06-24.06.2005.), farmcijas studiju programmas doktorantes L. Krgere un L. Zvejniece apmeklja starptautiskos kursus Research, Animals & Welfare Arhangesk, Krievij (30.05 09.06.2004), G. Latkovskis apmeklja kursus Logical Reasoning in Human Genetics Helsinkos, Somij (19.- 23.09.2004) un kursus statistik darbam ar SPSS Apvienotaj Karalist (06 09.05.2003), E. Liepi apmeklja 6to Baltijas valstu vasaras skolu Malm - Lund, Zviedrija (22.08.04. 10.09.04), kas bija veltta diabta izptei, A. Stka piedaljs EFIM (European Federation of Internal Medicine) rkotaj seminr Francij par klniskajiem ptjumiem un Yung Clinician Training kursos Saint-Sauveur, Kand (07.09. 09.09.2005), A. Hegmane apmeklja kursus medicniskaj onkoloij, kas notika Vi, Lietuv (03.09 05.09.2005.) un Masterclass in Clinical Oncology 6, kas notika Nikozij, Kipr (06.03 11.03.2005), Krlis Kups apmeklja starptautisko seminru neiroradioloij 3rd Neuro - Interventional Workshop Upsal, Zviedrij (13.12 14.12, 2004), k ar stajies Upsalas universittes neiroradioloijas klnik (25.05 29.05.2005), Nora Jurjne piedaljusies apmcbas programm New directions developing EEG Parnu, Igaunij, k ar ir piedaljusies Eiropas Epilepsijas Akadmijas (EUREPA) organiztaj apmcbu programm Modern trends in Epilepsy Brno, ehij un apmcbu kurs Epilepsy practical daily managment Glazgov, Skotij, (16.02.05) Iveta Mintle ir piedaljusies Interaktvs apmcbas kurs Nukleraj Kardioloij un neinvazvaj diagnostik Kanns, Vilnis Sosrs ir piedaljies apmcbas cikl endoskopiskaj ultrasonogrfij Holand, Kristne Geldnere ir piedaljusies Vnes klnisko ptjumu skolas organiztajos kursos Ievads klnisko ptjumu veikan Varav, Reinis Vilrsts ir stajies Krakovas Universittes Medicnas fakulttes Farmakoloijas laboratorij, Sergejs Isajevs ir mnesi stajies Groningenas Universittes Patoloijas klnik Nderland, Juris Rumaks ir apmekljis vasaras skolu Stem Cell Biology: Future perspectives and possible treatment options l, Vcij. u.t.t. Gad ir tikai dai doktoranti, kas nav izbraukui no valsts, lai papildintu savas zinanas izvltaj zintniskaj nozar, saistb ar promocijas darbu. Apmeklto valstu skaits ir oti liels un apgtie kursi praktiski neatkrtojas. oti dads ir ar studiju ilgums no dam dienm, kas ir raksturgi pcdiploma apmcbas kursiem starptautisku kongresu ietvaros, ldz pat vairkiem mneiem, gadjumos, ja doktorants veic kdu sava promocijas darba sadau rpus Latvijas.

7.15. Studiju programmas attstbas plns

Akadmisk darbba:

1. Jaunu izvles un obligto studiju kursu ievieana doktora studiju programm

2. Citu doktora studiju programmu kursu piesaistana Medicnas un Farmcijas studiju programmai.

3. Iesaistt studiju programmu ORPHEUS (Organisation for PhD Education in Biomedicine and Health Sciences in the European system) ietvaros.

4. Doktorantu sagatavoana akadmiskajam darbam.

Finansjuma un infrastruktras attstba:

1. Budeta doktorantras vietu skaita palielinana.

2. Lgumu slgana ar slimncm, kuras uzemas doktora studiju maksas seganu.

3. Aktva promocijas darbu vadtju un doktorantu iesaistans dada lmea finanstos projektos un grantos.

4. Turpint sadarbbu ar ESF finanstiem projektiem.

5. Sadarbba ar zintniski ptnieciskiem instittiem un slimncm infrastruktras iespju pilnveidoanai.

Personla attstba:

1. Promocijas darbu vadtju skaita palielinana

2. Jauno zintu doktoru, kas beigui Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmu, iesaistana doktorantu vadan un apmcb.

7.16. Studiju programmas SVID analze

Notiek ikgadja programmas SVID analze, kur tiek iesaistti mcbspki, studenti un darba devji.Vadoties no doktorantu un absolventu aptaujas var spriest, ka Medicnas un Farmcijas studiju programmas viena no stiprajm pusm ir augstas kvalifikcijas mcbspki promocijas darbu zintniskie vadtji. Studiju programma ir ar labiem starptautiskiem sakariem. Visiem studjoajiem ir iespja staties, piedalties konferencs, seminros, pcdiploma izgltbas kursos, skols ar rpus Latvijas robeas. Visiem doktorantiem ir pieejams dators, internets un zintnisks datu bzes. Nav finansilu problmu doktorantiem, kas ir iesaistti projekt Doktorantu un jauno zintnieku ptniecbas darba atbalsts Latvijas Universitt un saem nepiecieamo finanses dm aktivittm. Finansili grtk ir daiem doktorantiem, kas nav iekauti aj projekt, vai stud par maksu. Turpins prrunas par doktora studiju programmas iesaistanu ORPHEUS (Organisation for PhD Education in Biomedicine and Health Sciences in the European system) sistm. Veiksmga risinjuma gadjum doktorantiem pavrsies iespja saemt informciju un apmeklt specialitt organiztos kursus Eiropas Savienbas valsts, kuri tiek organizti ORPHEUS ietvaros. Pozitvi ir vrtjams ar pieaugoais aizstvto disertciju skaits vien gad.

Uzskatm, ka Medicnas un Farmcijas doktora studiju programm nav pieprasjumam atbilstos budeta vietu daudzums. Atskaites period 46% no doktorantiem studja par persongo finansjumu. Viens no risinjumiem ir sadarbbas lgumu slgana ar slimncm, kuras uzemas maksas seganu. da veida lgumi stsies spk tikai ar nkamo akadmisko gadu, bet ietvers tikai nelielu dau maksas doktorantu. Das doktorantu darba viets ir nepietiekams materili tehniskais nodroinjums, ko darba vadtjiem vai zintniski ptnieciskajm grupm vajadztu risint ar projektu un grantu finansjumu paldzbu. Vr emams ir ar absolventa ieteikums, ka nepiecieams optimizt zintnisko telpu un studjoo apmcbas vidi kopum. Medicnas fakulttes doctju grupu darbs visefektvk vartu stenoties vienot telpu kompleks, lai vartu notikt aktva sadarbba starp dadm MF apaknozarm. Joprojm nav programm iekautas visas medicnas un farmcijas apaknozares, jo faktiski tas nav iespjams liels daudzveidbas d. Ja students vlas veidot promocijas darbu kd specifiskk discipln, tad tas netiek aizliegts, bet meklta iespja viu piesaistt kdai no programm esoajm apaknozarm.

Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmas izmaksu aprins

Izmaksu aprinana Medicnas un Farmcijas doktora studiju programmai

Nr.

Parametra nosaukums

Rin

das Nr.

Aprina formula

Aprintais lielums

I

Ties studiju programmas izmaksas

Viena pasniedzja darba algas fonda aprins vienam studentam gad

Amats

Pasniedzja vidj darba alga mnes

Pasniedzju patsvars studiju programmas nodroinanai

profesors

LVL983.00

44%

1

D1=A1*B1

432,52

Asocitais profesors

LVL786.00

29%

2

D2=A2*B2

227,97

docents

LVL 629.00

15%

3

D3=A3*B3

94,35

Lektors

LVL 503.00

0%

4

D4=A4*B4

0.00

Asistents

LVL 402.00

0%

5

D5=A5*B5

0.00

Stundu pasniedzjs

LVL 400.00

12%

6

D6=A6*B6

48.00

Pasniedzja vidj alga gad, LVL

7

D7=(D1+D2+D3+D4+D5+D6)*12

9633,72

Vidjais studentu skaits uz 1 pasniedzju

8

X

3

Pasniedzja darba alga uz 1 studentu gad, LVL

9

D9= D7/D8

3211,24

Prjo darbinieku skaits uz 1 pasniedzju (neskaitot saimniecbas personlu)

10

X

0.40

Pasniedzju un prjo darbinieku algu fonda attiecba stud. progr.

11

X

1,50

Prjo darbinieku darba alga uz 1 studentu gad, LVL

12

D12=D9*D10/

D11

864,47

N1

Darba algas fonds uz vienu studentu gad, LVL

13

D13=D9+D12

4075,71

N2

Darba devja socilie maksjumi uz 1 studentu gad (26,09%), LVL

14

D13=D12*0,2409

1063,35

N3

Komandjumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gad, LVL

15

X

5,34

Pasta un citu pakalpojumu izmaksas gad 1 studentu, LVL

16

X

15,00

Citi pakalpojumi (kopana, tipogrfija, fax u.c.), LVL

17

X

13,00

N4

Pakalpojumu apmaksa kop

18

D18=D16+D17

28,00

Mcbu ldzeku un materilu iegde vienam studentam gad, LVL

19

X

52,00

Kancelejas preces un cits mazvrtgais inventrs

20

X

4,50

N5

Materili un mazvrtg inventra iegde uz 1 studentu gad

21

D21=D19+D20

56,50

Mcbu grmatas uz 1 studentu gad, LVL

22

X

13,00

Grmatu kalpoanas laiks gados

23

X

10

1 grmatas cena, LVL

24

X

8,00

Grmatu iegdes izmaksas uz 1 studentu gad, LVL

25

D25=D22*D24/D2

10,40

urnlu iegdes izmaksas uz 1 studentu gad

26

X

2,00

N6

Grmatas un urnlu iegdes izmaksas uz 1 studentu gad

27

D27=D25+D26

12,40

Sportam uz 1 studentu gad, LVL

28

X

2,00

Padarbbai uz 1 studentu gad, LVL

29

X

2,00

N7

Studentu socilajam nodroinjumam 1 studentu gad

30

D30=D28+D29

4,00

Iekrtu iegde uz 1 studentu gad, LVL

31

X

45,00

Investcijas iekrtu modernizanai 20% no inventra izmaksm

32

X

9,00

Izmaksas iekrtu modernizanai, LVL

33

D33=D31*D32

405,00

N8

Iekrtu iegdes un modernizanas izmaksas uz 1 studentu gad, LVL

34

D34=D31+D33

450,00

Kop ties izmaksas uz 1 studentu gad summa no N1 ldz N8, LVL

35

D35=D13+D14+D15+

D18+D21+D27+D34

5695,30

II Neties studiju programmas izmaksas

N9

Izdevumi LU darbbas nodroinanai: Lu bibliotkai, zemes nodoklis, telpu noma, re, ku ekspluatcijas izdevumi, telefona abonanas un pakalpojumu izmaksas, komunlie pakalpojumi, tekoais remonts, pas programmas u.c. uz 1 nosacto studentu gad (42,85%), LVL

36

D36=D35*0,30

2440,44

Pavisam kop viena studjo studiju izmaksas gad, LVL

37

D37=D35+D36

8135,74

Dekns - Vrds uzvrds /Uldis Vikmanis/

STUDIJU PLNS

Pilna laika studiju programma Medicnas un Farmcijas doktora studijm (sei semestri)

Kursa nosaukums

1. gads

2.gads

3.gads

Kop

Prbaudes veids

Doctjs

1.

sem

2.

sem

3.

sem

4.

sem

5.

sem

6.

sem

Obligt daa (A daa)

Teortisk daa

1. Biomedicnas statistika

2

2

Eks-mens