latvijas izglītības un zinātnes ministrijai · web viewj.krūmiņš apstiprinĀta lu senāta...

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijaiLR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19, Rīga, LV-1586, LatvijaTālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma Grāmatvedība un audits

Studiju programmas kods 46344 02

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

1 gads jeb 2 semestri pilna laika klātienes studijas 1,5 gadi jeb 3 semestri nepilna laika klātienes studijas, 40 kredītpunkti

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijas, 80 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

1) Augstākā profesionālā izglītība ekonomikas nozarē ar iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju Ekonomists,

studiju ilgums 2-3 semestri (40 kredītpunkti)

2) Akadēmiskā bakalaura grāds vai augstākā profesionālā izglītība ekonomikas vai vadībzinību nozarē, studiju ilgums 4 semestri (80 kredītpunkti)

Iegūstamais grāds un kvalifikācija Profesionālā maģistra grāds ekonomikā 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija Ekonomists (kods: 2441 02 )

Vieta, kurā īsteno studiju programmu LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Grāmatvedības institūts

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Docente Inga Būmanestudiju programmas direktore

LU EVF dekāns asoc. prof. M.Purgailis

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits direktore doc. I.Būmane

SATURA RĀDĪTĀJS Lpp.

1. Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu 32. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija 43. Studiju programmas licence 54. Iespēja programmas studējošiem turpināt izglītības ieguvi citās studiju programmās

programmas likvidācijas gadījumā 65. Titullapa 76. Anotācija 87. Programmas vispārējais raksturojums 8

7.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi un plānotie rezultāti 87.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa 107.3. Salīdzinājums ar citām studiju programmām 157.4. Studiju programmas organizācija 187.5. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 237.6. Imatrikulācijas nosacījumi 247.7. Studiju programmas praktiskā realizācija 257.8. Vērtēšanas sistēma 277.9. Studējošie 287.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls 337.11. Palīgpersonāla raksturojums 357.12. Struktūrvienību uzskaitījums 367.13. Ārējie sakari 367.14. Studiju programmas attīstības plāns 37

8. Studiju programmas izmaksu aprēķins 409. Studiju plāns 41

Pielikumi1.pielikums. Programmas Grāmatvedība un audits studiju kursu apraksti 442.pielikums. Programmas Grāmatvedība un audits realizācijā iesaistītie mācībspēki 743.pielikums. Studējošo un darba devēju aptauju materiāli un anketu paraugi 1014.pielikums. Prakses nodrošināšanas sadarbības līgums 1085.pielikums. Programmas Grāmatvedība un audits prakses nolikums, prakses

programmas, iestājpārbaudījuma - pārrunu tematika 1106.pielikums. Akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un piedalīšanās starptautiskajos

projektos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos 1267.pielikums. Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā

mācību literatūra 1308.pielikums. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 1379.pielikums. Metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai 15310.pielikums. RTU profesionālā maģistra studiju programma „Ekonomika” 17411.pielikums.Lenkašīras Universitātes (Apvienotā Karaliste) akadēmiskā maģistra studiju

programma „Grāmatvedība un finanšu menedžments” 17712.pielikums.Mariboras Universitātes (Slovēnija) akadēmiskā maģistra „ Ekonomika un

bizness” studiju virziena „Grāmatvedība un audits” programma 185 13.pielikums. Atsauksmes no citām augstskolām, sadarbības līgums ar Ščecinas Universitāti 191 14.pielikums. Atsauksmes no profesionālām organizācijām un darba devējiem 196

15.pielikums. 5.kvalifikācijas līmeņa Ekonomista profesijas standarts; programmas Grāmatvedība un audits satura salīdzinājums ar profesijas standartu; LR MK noteikumi Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības valsts standartu” 20116.pielikums. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām 211

2

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu (Nr. 196 no 29.05.2006.)

3

Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija

4

Studiju programmas licence (Nr. 04047-48; no 28.06.2005.)

5

LU Ekonomikas un vadības fakultātes Domes sēdes lēmums (Nr.6; no 28.03.2006.) par iespēju programmas studējošiem turpināt izglītības ieguvi citās studiju programmās programmas pārtraukšanas gadījumā

6

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

„GRĀMATVEDĪBA UN AUDITS” (kods 46344 02)

PROFESIONĀLĀ MAĢISTRA GRĀDA EKONOMIKĀ UN

EKONOMISTA (kods 2441 02) KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI

Programme of professional master studies in Accounting and Audit for receiving the Professional Master degree of Economics and the qualification of Economist

Programmas direktore:Inga Būmane,

docente, Dr.ekon.

APSTIPRINĀTAEkonomikas studiju programmupadomes sēdē 28.03.2006.protokola Nr. 7 Padomes priekšsēdētājs I.Ciemiņa

APSTIPRINĀTAEkonomikas un vadības fakultātesDomes sēdē 28.03.2006. protokola Nr.6 Domes priekšsēdētājs V.Niedrīte

APSTIPRINĀTALU Kvalitātes novērtēšanas komisijas sēdē11.05.2006. lēmums Nr. Komisijas priekšsēdētājs J.Krūmiņš

APSTIPRINĀTALU Senāta sēdē29.05.2006. lēmums Nr.196Senāta priekšsēdētājs M.Auziņš

7

6. Anotācija

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits aktualitāti un nepieciešamību nosaka uzņēmējdarbības attīstība Latvijā, kas rada pieprasījumu pēc augstāko profesionālo izglītību ieguvušiem speciālistiem finanšu direktoru, galveno grāmatvežu, nodokļu ekonomistu, revidentu un auditoru asistentu amatos uzņēmumos, auditorsabiedrībās, bankās, ministrijās, valsts ieņēmumu dienestā, muitā un citās iestādēs.

Studiju programmas saturs aptver svarīgākās grāmatvedības un audita jomas, kuru apgūšana ir nepieciešama, lai sagatavotu konkurētspējīgus grāmatvedības un audita speciālistus darbam Latvijas un starptautiskajā darba tirgū. Tādas ir Starptautiskie finanšu grāmatvedības standarti, iekšējais audits, Starptautiskie revīzijas standarti un vadības grāmatvedība. Nozīmīgu vietu studiju programmā ieņem prakses uzņēmumos.

Studiju programma Grāmatvedība un audits ir paredzēta kā nepārtrauktās izglītības forma, kā tālākas padziļinātas teorētiskās un praktiskās studijas personām, kas ir ieguvušas augstāko profesionālo izglītību ekonomikas nozarē ar iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju Ekonomists, un personām ar akadēmisko bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību ekonomikas un vadībzinību nozarē.

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma Grāmatvedība un audits, kas apstiprināta LU Senāta sēdē (lēmums Nr.196; 29.05.2006.) ir izstrādāta atbilstoši LR MK 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un 5.kvalifikācijas līmeņa Ekonomista profesijas standartam.

Studiju programmas darbība, pamatojoties uz 2005.gada 28.jūnijā saņemto licenci Nr. 04047-48 ir uzsākta ar 2005./2006. akadēmisko gadu.

Ar LU Ekonomikas un vadības fakultātes Domes lēmumu (protokols Nr.9; 29.03.2005.) par programmas direktori ir apstiprināta Dr. ekon., docente Inga Būmane (LU Senāta lēmums Nr.88; 30.05.2005.).

7. Programmas vispārējais raksturojums

7.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi un plānotie rezultāti

Profesionālās maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits īstenošanas mērķis ir dot nepieciešamās jaunākās iemaņas un paaugstinātu prasmju līmeni grāmatvedībā un auditā, lai, atbilstoši otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam, sagatavotu konkurētspējīgus grāmatvedības un audita speciālistus darbam mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū.

Galvenie uzdevumi šī mērķa sasniegšanai ir:

1. īstenot tādu programmas saturu, kas nodrošinātu piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošu teorētisko un praktisko zināšanu un iemaņu apgūšanu;

2. nodrošināt studiju procesa satura elastīgu pieeju attiecībā uz mainīgu ekonomisko, tai skaitā arī grāmatvedības un audita problēmu risināšanas nepieciešamību;

3. radīt nepieciešamos nosacījumus Latvijas un Eiropas Savienības darba tirgū konkurētspējīgu, augsti kvalificētu grāmatvedības un audita speciālistu sagatavošanai;

8

4. nodrošināt tādu zināšanu un prasmju kopuma apguves iespējas, kas ļautu programmas beidzējiem padziļināt zināšanas un pielietot Starptautisko grāmatvedības/finanšu pārskatu standartu un Starptautisko revīzijas standartu prasības un patstāvīgi risināt teorētiskas un praktiskas grāmatvedības un audita problēmas, kā arī turpināt studijas doktorantūrā;

5. attīstīt studentos ekonomisko un radošo domāšanu, sekmēt studentu intelektuālo pilnveidi un atbalstīt centienus patstāvīgai zināšanu paplašināšanai un praktisko iemaņu nostiprināšanai.

Plānotie rezultāti

Zināšanas1. Padziļinātas zināšanas Starptautisko grāmatvedības/finanšu pārskatu standartu

prasībās: uzņēmumu resursu, resursu avotu un transakciju atzīšanas, novērtēšanas, uzskaites pamatmetodes un pieļaujamās alternatīvās metodes, to atšķirības un adekvāto metožu izvēles pamatojums.

2. Padziļinātas zināšanas Starptautisko revīzijas standartu un iekšējā audita profesionālās prakses standartu prasībās: revīzijas procedūru un iekšējā audita veikšanas metodika.

3. Uzņēmējdarbības vadīšanā nepieciešamās vadības grāmatvedības informācijas satura, uzņēmuma izmaksu uzskaites modeļu un lēmumu pieņemšanas tehnoloģijas pārzināšana.

4. Vispārējas zināšanas mikroekonomikas analīzes un makroekonomikas analīzes teorijās un modeļos, mūsdienu galvenajos pasaules ekonomikas attīstības procesos, investīciju politikas problēmjautājumos, kā arī ekonomikas un vides savstarpējā mijiedarbībā.

5. Zināšanas par specifiskām statistikas metodēm ekonomikā un biznesā.6. Zināšanas saistību tiesību principos un tiesību aktos, to nozīme valsts, indivīda

un komersanta rīcībā.7. Zināšanas organizāciju psiholoģijas teorētiskajās atziņās un praktisko metožu

pielietojumā.

Prasmes1. Sagatavot praktiskajā grāmatvedībā dažādu uzņēmumu finanšu pārskatus,

izmantojot iegūtās zināšanas Starptautisko grāmatvedības/finanšu pārskatu standartu prasību piemērošanā.

2. Lietot Starptautiskajos revīzijas standartos noteiktās revīzijas procedūras, veicot uzņēmumu gada pārskatu revīzijas, un izmantot iekšējā audita metodiku valsts iestāžu un uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanā.

3. Veikt vadības grāmatvedībā izmantojamā uzņēmuma izmaksu uzskaites modeļa adekvātu izvēli un piemērošanu.

4. Patstāvīgi analizēt un risināt teorētiskas un praktiskas grāmatvedības un audita problēmas.

5. Izmantot specifiskās statistikas metodes ekonomisko un biznesa parādību analīzē.

6. Piemērot saistību tiesību principus un tiesību aktus praktiskajās situācijās.7. Veidot komandu darbu dažādās organizācijās, izmantojot organizāciju

psiholoģijas teorētiskās atziņas un praktiskās metodes.

7.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

9

Akreditējamās studiju programmas perspektīvo vērtējumu nosaka sekojošais:1. augstāko profesionālo izglītību ieguvušu speciālistu nepieciešamība finanšu

direktoru, galveno grāmatvežu, nodokļu ekonomistu, revidentu un auditoru asistentu amatos uzņēmumos, auditorfirmās, bankās, ministrijās, Valsts ieņēmumu dienestā, muitā un citās iestādēs. Atbilstošas grāmatvedības sistēmas ieviešana, uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmas izveide un adekvāta audita veikšana ir svarīgs priekšnosacījums uzņēmējdarbības rezultativitātes sasniegšanā, kas savukārt radīs pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Īpaši aktuāla augstākā profesionālā izglītība ar specializāciju grāmatvedībā un auditā kļūst līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības dalībvalstīm, kad turpinās grāmatvedību un auditu reglamentējošo prasību harmonizācija ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā rezultātā tiks paredzēta vairāku alternatīvu atzīšanas, novērtēšanas un uzskaites metožu izmantošana praktiskajā grāmatvedībā un auditā. Nepieciešamās izvēles veikšanu nodrošinās augsti kvalificēti grāmatvedības un audita darbinieki;

2. akreditējamo studiju programmu nepiedāvā citas Latvijas augstskolas. Profesionālā maģistra studiju programma palīdzēs risināt valstī tālākizglītības problēmu. Piedāvātā maģistra studiju programma ir gan profesionālo studiju, gan akadēmisko bakalaura studiju turpinājums;

3. piedāvātās profesionālās maģistra studiju programmas perspektīvais turpinājums ir studijas doktorantūrā.

Akreditācijai iesniegtā studiju programma ir profesionālā maģistra studiju programma, kura ir izveidota atbilstoši LU studiju programmu attīstībai (LU Senāta lēmums Nr.202; 24.11.2003.). Trīsgadīgajā akadēmiskā bakalaura programmā nebūs iespējams studentiem sniegt pietiekamas profesionālās zināšanas, lai sekmīgi iesaistītos darba tirgū. Piedāvātā profesionālā maģistra studiju programma dod iespēju akadēmiskā bakalaura grādu ieguvušajiem turpināt studijas un iegūt profesionālā maģistra grādu un profesionālo kvalifikāciju. Kā arī piedāvātā programma dod iespēju turpināt studijas un iegūt profesionālā maģistra grādu tiem, kuri iepriekš ieguvuši atbilstošu profesionālo kvalifikāciju. Programma nodrošina studējošiem perspektīvas: pēc programmas apgūšanas ir iespējas turpināt studijas doktorantūrā.

7.2.1.Programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam

Lai novērtētu akreditējamās studiju programmas Grāmatvedība un audits atbilstību darba tirgus pieprasījumam, programmas administrācija 2006.gada martā un aprīlī aptaujāja programmā studējošo studentu darba devējus, no kuriem saņemta 31 aptaujas anketa (darba devēju aptaujas anketas paraugu skat. 3.pielikumā).

Visi informāciju sniegušie uzņēmumi, no kuriem 7,5% pārstāv ražošanu, 30% - grāmatvedības un audita pakalpojumus sniedzošus uzņēmumus, 9% - citu pakalpojumu sniedzošus uzņēmumus, 23,5% - tirdzniecību, 30% - budžeta iestādes un citas jomas, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole, starptautiskās auditorfirmas, un, kuros ir ļoti atšķirīgs nodarbināto darbinieku skaits – tas variējas sākot ar darbinieku skaitu mazāku par 10 un līdz uzņēmumiem ar pāri par 250 darbiniekiem, bija informēti, ka to darbinieks studē minētajā studiju programmā.

No darba devējiem 91% atbildēja apstiprinoši uz jautājumu, vai viņi ir iepazinušies ar šīs studiju programmas saturu un kursu sarakstu, un 71% no aptaujātajiem uzskata, ka akreditējamās studiju programmas saturs pilnībā atbilst darba tirgus prasībām. Tādejādi minētās programmas studiju kursi, kas pēc darba devēju viedokļa ir visbūtiskākie konkrētā uzņēmuma darbā, studiju saturā ir uzskatāmi par pietiekami nozīmīgiem.

Darba devēji uzskata, ka no visiem studiju programmā iekļautiem kursiem, 8 kursi, kas, galvenokārt, tieši attiecas uz grāmatvedības un audita studiju virzienu, vislielāko ieguldījumu uzņēmumu darbībā dod „Starptautiskie finanšu pārskatu standarti”, „Starptautiskie revīzijas

10

standarti”, „Iekšējais audits”, „Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā”, „Vadības grāmatvedība”.

Katra studiju kursa nozīmība, kas izteikta procentos pret kopējo savu viedokli izteikušo darba devēju skaitu, apkopota 1. tabulā.

1. tabulaStudiju programmas Grāmatvedība un audits iekļauto studiju kursu nozīmība pēc

darba devēju aptaujas rezultātiem

Iekšējais audits 35,4% Starptautiskie revīzijas standarti

42%

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti

58% Investīciju politika 6,4%

Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā

19% Vadības grāmatvedība 6,4%

Pasaules ekonomikas attīstība 6,4% Organizāciju psiholoģija 19%

Lai arī 71% no aptaujātiem darba devējiem uzskata, ka programmas saturs pilnībā

atbilst darba tirgus prasībām, tomēr 22,6% ir atzīmējuši, ka tas ir jāpapildina ar citiem kursiem, kā nozīmīgākos nosaucot Latvijas grāmatvedības standartus un Finanšu grāmatvedību.

Kopumā 90% gadījumu tiek uzskatīts, ka darbinieks, kurš apguvis šo programmu, varēs praksē pielietot iegūtās zināšanas, viņam būs izaugsmes iespējas, kā iespējamos izaugsmes variantus minot – iespēju saņemt augstāku amatu, piemēram, iekšējā audita daļas vadītāja, galvenā grāmatveža, finanšu direktora, auditora, finanšu un analīzes daļas vadītāja vietu, un saņemt algas paaugstinājumu. 59% no aptaujātiem darba devējiem ir pārliecināti, ka izvēlētos minēto programmu arī citu darbinieku kvalifikācijas celšanai.

Darba devējiem tika arī jautāts, vai viņi piekrīt sniegt informāciju par savu uzņēmumu, prakses pārskatu un maģistra darba izstrādei. Uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja 60% no respondentiem, informāciju sniegt tikai daļēji piekrīt 34% no aptaujātiem, bet viens respondents, kas no kopējā apjoma sastāda 6% nepiekrīt sniegt šo informāciju.

Kopumā konstatēts, darba devēju aptaujas rezultāti liecina par profesionālās maģistru studiju programmas Grāmatvedība un audits atbilst darba tirgus pieprasījumam. Kā arī jāpiebilst, ka par kvalificētu speciālistu sagatavošanu liecina arī tas, ka Grāmatvedības institūts saņem pieprasījumus no uzņēmumiem, valsts un pašvaldību institūcijām ieteikt studentus vai absolventus darbam.

7.2.2. Programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijas standartam

Programma izstrādāta atbilstoši Izglītības likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, LR MK 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un 5.kvalifikācijas līmeņa Ekonomista profesijas standartam.

Veicot programmas salīdzināšanu kopumā ar otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, jāatzīmē, ka tā pilnībā atbilst LR MK noteikumu Nr.481 IV. nodaļai “Maģistra programmas obligātais saturs” (skat. 2.tabulu):

2.tabula

11

Studiju programmas Grāmatvedība un audits salīdzinājums ar LR MK noteikumu Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu” IV. nodaļas „Maģistra programmas obligātais saturs” prasībām

RādītājsProfesionālās augstākās izglītības valsts standarta

prasības

Grāmatvedība un audits studiju programmas dati

studiju ilgums 2 – 3 semestri

studiju ilgums 4 semestri

1. Apjoms profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei

Vismaz 40 k.p. 40 k.p. 80 k.p.

2. Kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei

Vismaz 5 gadi kopējais studiju ilgums, ņemot vērā iepriekšējo augstāko izglītību, vismaz 5 gadi

kopējais studiju ilgums, ņemot vērā iepriekšējo augstāko izglītību, vismaz 5 gadi

3. Kursu sadalījums Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi un pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību kursi, kuru apjoms vismaz 12 k.p.

Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi un pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību kursi - 12 k.p.

Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi un pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību kursi - 32 k.p.

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, kuru apjoms vismaz 2 k.p.

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi - 2 k.p.

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi - 2 k.p.

4. Prakse Apjoms vismaz 6 k.p. Prakse - 6 k.p. Prakse – 26 k.p5. Valsts

pārbaudījumsValsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana vismaz 20 k.p. apjomā

Maģistra darbs – 20 k.p.

Maģistra darbs – 20 k.p.

6. Studiju kursu saturs

Nosaka profesijas standarts Programma veidota atbilstoši Ekonomista profesijas standartam

Programma veidota atbilstoši Ekonomista profesijas standartam

7. Piešķiramais grāds un kvalifikācija

Pēc programmas apguves piešķir profesionālo maģistra grādu un izglītojamiem ar iepriekš iegūtu akadēmisko bakalaura grādu piešķir 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju

Programmas absolventiem piešķir profesionālā maģistra grādu ekonomikā

Programmas absolventiem piešķir profesionālā maģistra grādu ekonomikā un5. līmeņa Ekonomista kvalifikāciju

Pēc satura studiju programma ir atbilstoša Ekonomista profesijas 5.kvalifikācijas līmeņa standartam. Studiju programmas kursu un standartā noteikto zināšanu ieguves līmeņu salīdzinājumu skatīt 3. tabulā.

12

3.tabula

Studiju programmas Grāmatvedība un audits salīdzinājumsar 5.kvalifikācijas līmeņa Ekonomista profesijas standarta prasībām

Zināšanas Izpratne Pielietošana Piezīmes (P)Standarta prasības

Program-mas

atbilstība

Standarta prasības

Program-mas

atbilstībaMikroekonomika X X Mikroekonomikas analīzeMakroekonomika X X Makroekonomikas analīzeEkonomiskā prognozēšana

X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Ekonomiskā analīze un plānošana


Uzņēmējdarbības ekonomika

X X Investīciju politika

Finanses X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Grāmatvedība X X Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Vadības grāmatvedība

Tirgzinības X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Informācijas tehnoloģijas X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Vadības zinības X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Kvalitātes vadība X P Zināšanas iegūst studiju kursos Starptautiskie revīzijas standarti, Iekšējais audits

Pētnieciskā darba metodoloģija

X P Zināšanas iegūst studiju kursos Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Starptautiskie revīzijas standarti, statistiskās metodes ekonomiskā un biznesā un izstrādājot maģistra darbu

Svešvaloda X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Nodokļu un nodevu sistēmas


Vides ekonomika X X Vides ekonomikaStatistika X X Statistiskās metodes

ekonomikā un biznesāTiesību zinības X X Saistību tiesībasStarptautiskie ekonomiskie sakari

X X Pasaules ekonomikas attīstība

Nozares tehnoloģijas X P Zināšanas iegūst studiju kursos Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Starptautiskie revīzijas standarti, Iekšējais audits, Vadības grāmatvedība

13

Innovācijas X P Zināšanas pakārtotas nozares teorētisko kursu saturam

Darba un civilā aizsardzība


Lietišķā komunikācija X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Socioloģija X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Veicot studiju programmas kursu un profesijas standartā noteikto zināšanu ieguves līmeņu salīdzinājumu, tika ņemts vērā, ka piedāvātajā studiju programmā paredzēts apmācīt studentus, kas iepriekš ieguvuši akadēmisko bakalaura grādu, un arī studentus, kas iepriekš ieguvuši augstāko profesionālo izglītību ekonomikas vai vadībzinību nozarē. Tādejādi noteikts zināšanu apjoms (skat. 3. tabulu) ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmās.

Salīdzinājumu veicot, tika ņemts vērā profesijas standarta nodarbinātības apraksts, pienākumi un uzdevumi. Tika konstatēta ļoti cieša atbilstība standartā iekļautajiem formulējumiem ar augsta līmeņa grāmatvedības un audita darbinieka darba pienākumiem. Tas pamatojams ar to, ka Ekonomists ar specializāciju grāmatvedībā un auditā ir vadošs uzņēmuma darbinieks, kurš aktīvi piedalās uzņēmuma darbības mērķu noteikšanā un izvērtēšanā, iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanā un kontrolē, pamatojoties uz reālo situāciju analīzi, kas iegūstama no grāmatvedībā reģistrētajiem uzskaites datiem. Viņš zināmā mērā vada to saimniecisko darbības daļu, kas uztverama un izvērtējama tikai ar kvantitatīvās informācijas palīdzību, veic saimnieciskās darbības procesu un rezultātu analīzi gan mikrolīmenī, gan makrolīmenī, tādejādi netika konstatēta neatbilstība standartā iekļauto prasību līmenī.

Par programmas atbilstību otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un Ekonomista profesijas 5.kvalifikācijas līmeņa standartam ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no Rēzeknes augstskolas un Banku augstskolas (skat. 13. pielikumu). Bez tam ir saņemts programmas vērtējums no Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācijas un LR Grāmatvežu asociācijas un darba devēju atsauksmes no vairākiem uzņēmumiem (skat. 14. pielikumu).

7.3. Salīdzinājums ar citām studiju programmām

Profesionālās maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits salīdzināšana ar citām līdzīgām studiju programmām, dod iespēju izvērtēt tās saturu, konstatēt profesionālās

14

maģistra studiju programmas profilējošo kursu īpatsvaru, apjomu, kā arī noteikt konkurētspēju un attīstības iespējas.

Profesionālo studiju programma, kuras beidzēji iegūst profesionālā maģistra grādu ekonomikā un ekonomista profesionālo kvalifikāciju ir RTU profesionālā maģistra studiju programma ”Ekonomika” (skat. 10.pielikumu). Salīdzinājumā ar akreditējamo studiju programmu Grāmatvedība un audits, šajā programmā ir divi atšķirīgi virzieni: reģionālā ekonomika un finanšu analīze. Studiju ilgums 1,5 gadi jeb 3 semestri, bet studijām imatrikulē personas ar bakalaura profesionālo grādu ekonomikā vai vadībzinātnē; bakalaura akadēmisko grādu datorzinātnē, matemātikā, fizikā (virzienā „Finanšu analīze”).

Profesionālā maģistru studiju programma “Ekonomika” paredz lekcijās, praktiskajās nodarbībās un projektu izstrādes laikā apgūt padziļinātas zināšanas reģionālās ekonomikas vai finanšu analīzes jomā, attīstīt iemaņas zinātniski pētnieciskā darbā un paplašināt zināšanas ekonomiskajos, sociālajos un pedagoģiskajos priekšmetos.

Strādājot šajā programmā, students iegūst arī nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai iegūtu ekonomista profesionālo kvalifikāciju reģionālā ekonomikā vai finanšu analīzes jomā, sevišķu uzmanību pievēršot aktuārai, finanšu un investīciju analīzei.

Paredzēts, ka reizē ar zinātniskā un praktiskā darba iemaņu iegūšanu, tiek papildinātas zināšanas psiholoģijā un pedagoģijā.

Profesionālā maģistra studiju programmas apjoms ir 60 kredītpunkti, tajā ietverti – obligātie studiju priekšmeti (13 k.p.), obligātās izvēles specializējošie priekšmeti (21 k.p.) un prakse (6 k.p. – 6 nedēļas), kā arī tiek izstrādāts maģistra darbs (20 k.p.).

A. Obligātie studiju priekšmeti 13 k.p.B. Obligātās izvēles priekšmeti 21 k.p.D. Prakse 6 k.p.E. Valsts pārbaudījumi 20 k.p.

Kopā 60 k.p.

Izvērtējot RTU profesionālās maģistra studiju programmas “Ekonomika” studiju kursu sastāvu, jāsecina, ka studiju virzienā Finanšu analīze, kas pēc būtības ir tuvāks akreditējamai programmai Grāmatvedība un audits, iekļautie profesionālās specializācijas priekšmeti, piemēram, Ekonomisko un komercaprēķinu metodoloģija, Aktuārmatemātika, Dzīvības apdrošināšana, Komercdarbības rezervju uzskaite u.c. ir atbilstoši minētās programmas studiju virzienam, taču nekādā veidā nedublējās ar akreditējamo profesionālo maģistra studiju programmu Grāmatvedība un audits un tādejādi neveidojas savstarpēja konkurence.

Lai veiktu salīdzināšanu ar atbilstošām citu Eiropas Savienības valstu augstskolu programmām, tika izmantota Apvienotās Karalistes Lenkašīras Universitātē realizētā akadēmiskā maģistra studiju programma „Grāmatvedība un finanšu menedžments” un Slovēnijas Mariboras Universitātē piedāvātās akadēmiskā maģistra „Ekonomika un bizness” studiju programmas virziena „Grāmatvedība un audits” programma.

Lenkašīras Universitāte piedāvā akadēmiskā maģistra studiju programmu „Grāmatvedība un finanšu menedžments” (skat. 11. pielikumu), kuras beidzēji iegūst akadēmisko maģistra grādu grāmatvedībā un finanšu menedžmentā (angļu val. – MSc in Accounting and Financial Management).

Salīdzinot akreditējamās profesionālās maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits un Lenkašīras Universitātes piedāvātās akadēmiskā maģistra studiju programmas „Grāmatvedība un finanšu menedžments” imatrikulācijas noteikumus, konstatēts, ka tie ir līdzīgi. Lenkašīras Universitātes programmā, tāpat kā akreditācijai piedāvātajā programmā,

15

uzņem personas ar sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā un personas, kas ir beigušas profesionālo studiju programmu ar grāmatveža kvalifikāciju. Tāpat arī abās salīdzināmajās programmās uzņemšanas noteikumos par priekšnosacījumu nav noteikta iepriekšējā darba pieredze.

Lenkašīras universitātes piedāvātā akadēmiskā maģistra studiju programma „Grāmatvedība un finanšu menedžments” ir viengadīga studiju programma, kuras studiju plāns paredz:

Rudens semestrī (oktobris- decembris) apgūt vienu no četriem studiju kursiem: Finanšu kvantitatīvās metodes; Finanšu pamati; Finanšu pārskatu sastādīšanas principi; Finanšu tirgi.

Pavasara semestrī ( janvāris – marts) apgūt:1. divus vai trīs no četriem studiju kursiem:

Finanšu pārskatu analīze; Komplicēto uzņēmumu finanšu pārskati; Menedžmenta kontroles sistēmas.

2. vienu vai divus no sešiem studiju kursiem: Finanšu ekonometrija; Korporatīvās finanses; Investīciju menedžments; Cenu noteikšana; Starptautiskais finanšu menedžments; Fiksētā ienākuma tirgus.

Vasaras semestrī no maija līdz jūlija mēnesim maģistra darba rakstīšana un maģistra darba izstrādes pārskata nodošana. No jūlija līdz septembra mēnesim maģistra darba pabeigšana.

Septembrī pabeigta maģistra darba nodošana.Decembrī zinātniskā grāda iegūšana un Universitātes absolvēšana.

Lai gan šeit minētā programma ir nevis profesionālo maģistru studiju programma, bet akadēmisko maģistru studiju programma, tomēr salīdzinot programmas saturu un apjomu ar akreditējamo programmu, secinām, ka kopumā akreditējamā programma ir veidota līdzīgi: tās studiju plāna, kur paredzēts mācīties personām ar augstāko profesionālo izglītību ekonomikas vai vadībzinību nozarē, apjoms 1-1,5 gadi, tajā iekļauti profesionālās specializācijas kursi un tās nobeiguma posmā paredzēta maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana. Akreditējamā programmā, atbilstoši tās virzienam „Grāmatvedība un audits” ir iekļauti profesionālās specializācijas kursi: „Starptautiskie finanšu pārskatu standarti”, „Starptautiskie revīzijas standarti”, „Iekšējais audits” un arī mācību prakse. Turpretī salīdzināmajā programmā, atbilstoši tās specializācijai, ietverti studiju kursi, kas orientēti gan uz grāmatvedības zināšanām, gan uz finanšu menedžmenta zināšanu apguvi, neparedzot mācību praksi.

Tādejādi programma Grāmatvedība un audits ir kopumā veidota līdzīgi, bet nav vienāda ar salīdzināmo programmu, jo mūsu programmā ir uzsvērti ar grāmatvedību un auditu saistītie studiju kursi un veicamā prakse.

Mariboras Universitāte piedāvā apgūt akadēmiskā maģistra studiju programmu „Ekonomika un bizness”, kurai ir deviņi virzieni, viens no virzieniem ir „Grāmatvedība un audits” (skat. 12. pielikumu). Šīs programmas virziena beidzēji, līdzīgi kā akreditējamās programmas absolventi, iegūs ekonomikas un biznesa maģistra grādu (angļu val. – Master of Economics and Business).

16

Mariboras Universitātē realizētā programma ir divgadīga, pilna laika studiju programma, kurā var imatrikulēt personas ar bakalaura grādu ekonomikas nozarē un ar ļoti labām angļu valodas zināšanām, jo apmācība notiek šajā valodā.

Programmu satura salīdzināšanai tika ņemts akreditējamās programmas Grāmatvedība un audits divu gadu studiju plāns, kurā, tāpat kā Mariboras Universitātes studiju programmā, paredzēts apmācīt studentus ar iepriekš iegūtu akadēmiskā bakalaura grādu. Līdzīgu kursu salīdzinājumu sadalītu pa blokiem skatīt 4. tabulā.

4. tabulaStudiju programmas Grāmatvedība un audits studiju kursu salīdzinājums

ar Mariboras Universitātes studiju programmas Grāmatvedība un audits studiju kursiem

Grāmatvedība un auditsLU EVF

Grāmatvedība un auditsMariboras Universitāte

Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi

Makroekonomikas analīzeMikroekonomikas analīzeStarptautiskie finanšu pārskatu standartiStarptautiskie revīzijas standartiVadības grāmatvedībaInvestīciju politikaSaistību tiesības

Makroekonomika Mikroekonomika un biznesa ekonomikaPētniecība un sasniegumi grāmatvedībāAudita pētniecība un pilnveidošanaUzņēmuma attīstības teorijas un stratēģiskais menedžmentsBiznesa menedžmentsAtsevišķas sadaļas no biznesa un nodokļu likumdošanas

Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi

Iekšējais auditsVides ekonomikaPasaules ekonomikas attīstībaStatistiskās metodes ekonomikā un biznesā

Atsevišķas sadaļas no korporatīvām finansēm

Korporāciju pētīšana un nodokļu konsultācijasMatemātika un statistika grāmatvežiem un auditoriem

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi

Organizāciju psiholoģija

Prakse un maģistra darbs

Prakse – starptautisko finanšu pārskatu standartu pielietojums Prakse – vadības grāmatvedības informācijas izpēte Prakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēteMaģistra darbs

Maģistra darbs

Salīdzinot akreditējamās programmas Grāmatvedība un audits un Mariboras Universitātē realizētās programmas „Grāmatvedība un audits” studiju kursu sastāvu un apjomu, secināts, ka tajās ietilpst virkne līdzīgu studiju kursu. Abās programmās ir iekļauti

17

kursi „Mikroekonomika”, „Makroekonomika”, tomēr akreditējamā programmā šie studiju kursi tiks mācīti padziļināti – „Mikroekonomikas analīze”, „Makroekonomikas analīze”. Tāpat arī abās programmās ir līdzīgi studiju kursi, kuros apgūst izvēlēto specializāciju: akreditējamā programmā „Starptautiskie finanšu pārskatu standarti”, bet salīdzināmajā programmā „Pētniecība un sasniegumi grāmatvedībā”; akreditējamā programmā „Starptautiskie revīzijas standarti” un „Iekšējais audits”, bet salīdzināmajā programmā „Audita pētniecība un pilnveidošana”; akreditējamā programmā „Saistību tiesības”, bet salīdzināmajā programmā „Atsevišķas sadaļas no biznesa un nodokļu likumdošanas”. Galvenā atšķirība starp abās programmās ietilpstošo studiju kursu sastāvu ir, ka akreditējamās programmas ietvaros ir paredzētas trīs mācību prakses, bet Mariboras Universitātes programmā prakses nav ietvertas. Tas ir izskaidrojams ar to, ka akreditējamā programma ir profesionālā maģistra studiju programma, bet salīdzināmā programma ir akadēmiskā maģistra studiju programma.

Kopumā mēs secinām, ka akreditējamā studiju programma Grāmatvedība un audits ir veidota līdzīgi kā Mariboras Universitātes studiju programma „Grāmatvedība un audits”, bet tā kā mūsu programma ir profesionālā studiju programma, tad tajā atšķirībā no salīdzināmās programmas ir ietvertas trīs mācību prakses.

Veicot dažādu valstu studiju programmu salīdzināšanu, var konstatēt pietiekami lielu kopīgo daļu programmu satura un apjoma ziņā, kas norāda, ka profesionālā maģistra studiju programma Grāmatvedība un audits, ievērojot studējošo iepriekšējo izglītību, ir veidota līdzīgi citu ES valstu augstskolu studiju programmām un tādejādi rada priekšnoteikumus iegūtā diploma atzīšanai.

7.4. Studiju programmas organizācija

Profesionālā maģistra studiju programma Grāmatvedība un audits tiek realizēta LU Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūtā.

Programma izstrādāta atbilstoši Izglītības likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, LR MK 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un Ekonomista profesijas standartam.

Absolventi, kuri iepriekš ieguvuši augstāko profesionālo izglītību ekonomikā ar 5. līmeņa kvalifikāciju Ekonomists, iegūst profesionālā maģistra grādu ekonomikā, un absolventi, ar iepriekš iegūtu akadēmiskā bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību ekonomikas vai vadībzinību nozarē, iegūst profesionālā maģistra grādu ekonomikā un 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju Ekonomists.

Studiju forma ir pilna laika klātienes un nepilna laika klātienes studijas.Studiju procesa norisi un visas nepieciešamās izmaiņas studiju programmās izstrādā un

apstiprina šādos LU iekšējās struktūras līmeņos: profesoru (metodiskās) grupas; studiju programmas direktors; atbilstošā fakultātes studiju programmas padome; fakultātes Dome; LU Kvalitātes novērtēšanas komisija; LU Senāts.

Programmas darbu reglamentējošie dokumenti ir pieejami pie profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits programmas direktora un Grāmatvedības institūta direktora, kā arī EVF administrācijā.

Studiju programmas ilgums:

18

studējošiem ar iepriekš iegūtu augstāko profesionālo izglītību ekonomikas nozarē ar iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju Ekonomists - 2 semestri jeb 1 gads pilna laika klātienes studijas;

studējošiem ar iepriekš iegūtu augstāko profesionālo izglītību ekonomikas nozarē ar iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju Ekonomists - 3 semestri jeb 1,5 gads nepilna laika studijas;

studējošiem ar iepriekš iegūtu akadēmiskā bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību ekonomikas vai vadībzinību nozarē (augstākā profesionālā izglītība vadībzinībās, kam ir piešķirta 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija; agrāk iegūta augstākā izglītība ar profesionālo kvalifikāciju ekonomikas vai vadībzinību nozarē) - 4 semestri jeb 2 gadi pilna laika klātienes studijas.

Studiju programma, kas paredzēta studējošiem ar iepriekš iegūtu augstāko profesionālo izglītību ekonomikas nozarē ar iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju Ekonomists, ir izveidota 40 kredītpunktu apjomā (studiju ilgums: pilna laika klātiene – 1 gads, 2 semestri; nepilna laika klātiene – 1,5 gadi, 3 semestri) pamatojoties uz LR MK noteikumu Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” prasībām. Minētie MK noteikumi paredz, ka profesionālās maģistra studiju programmas apjoms ir 40 kredītpunkti un kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei ir vismaz pieci gadi.

Arī akreditējamās programmas apjoms ir noteikts 40 kredītpunkti, un ņemot vērā to, ka šajā programmā paredzēts uzņemt personas, kas iepriekš ieguvušas augstāko profesionālo izglītību ar iegūtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju Ekonomists, kuru piešķir pēc vismaz četru gadu studiju programmu realizācijas, akreditējamās programmas studiju ilgums atkarībā no studiju formas ir 1 un 1,5 gadi, kas pilnībā atbilst MK noteikumu prasībām par kopējo studiju ilgumu un apjomu profesionālā maģistra grāda ieguvei (skat. 5.tabulu).

Studiju programmā, kas paredzēta studējošiem ar iepriekš iegūtu augstāko profesionālo izglītību ekonomikas nozarē (iegūta 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija Ekonomists), kursi sadalīti divās daļās: A – obligātie kursi un B – obligātās izvēles kursi, kas ļauj studentiem veidot savam zināšanu līmenim atbilstošāku studiju programmas mainīgo daļu. Programmas kopējais apjoms ir 40 kredītpunkti, tai skaitā:

obligātie (A daļas) kursi – 36 kredītpunkti, kas sastāda 90 % no kopējā apjoma, no tiem: 6 k.p. – prakse;

20 k.p. – maģistra darba iestrāde, izstrāde un aizstāvēšana. izvēles (B daļas) kursi – 4 kredītpunkti, kas sastāda 10% no kopējā apjoma.

Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi (starptautiskie finanšu pārskatu standarti, starptautiskie revīzijas standarti) A daļā sastāda 8 kredītpunktu apjomu jeb 20% no kopējā programmas apjoma.

Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi (iekšējais audits, vides ekonomika, pasaules ekonomikas attīstība, statistiskās metodes ekonomikā un biznesā) A daļā sastāda 2 kredītpunktus jeb 5 % no kopējā programmas apjoma, bet B daļā, pēc izvēles veikšanas, sastāda 2 kredītpunktus jeb 5 % no programmas apjoma.

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kurss – organizāciju psiholoģija iekļauts programmas B daļā un sastāda 2 kredītpunktus jeb 5 % no kopējā programmas apjoma.

Programmas būtiskāko daļu 26 kredītpunktus jeb 65 % no kopējā programmas apjoma ieņem prakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēte (6 kredītpunkti jeb 15 % no kopējā programmas apjoma) un maģistra darba iestrāde, izstrāde un aizstāvēšana (kopā 20 kredītpunkti jeb 50 % no programmas apjoma), kas iekļauti programmas A daļā.

19

5. tabulaProfesionālās maģistra studiju programmas

Grāmatvedība un audits studiju plāns (PLK, 2 semestri) studējošiem ar iepriekš iegūtu augstāko profesionālo izglītību ekonomikas nozarē un

piešķirtu 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju EkonomistsKursa nosaukums 1. gads Kopā Pārbaudes

veidsDocētājs

1.s. 2.s.

Obligātā daļa (A daļa)

Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiStarptautiskie finanšu pārskatu standarti 4 4 eksāmens as.prof. L.Kaire

doc. I.BūmaneStarptautiskie revīzijas standarti 4 4 eksāmens lekt.A.PonomarjovsPētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiIekšējais audits 2 2 eksāmens prof. I.BrūnaPrakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēte 6 6 aizstāvēšana

Maģistra darbs 20 20 aizstāvēšana

Obligātā izvēles daļa (B daļa)

Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiVides ekonomika 2 2 eksāmens lekt. J.MalzubrisPasaules ekonomikas attīstība 2 2 eksāmens prof. E.KasalisStatistiskās metodes ekonomikā un biznesā 2 2 eksāmens prof. Z.Goša

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursiOrganizāciju psiholoģija 2 2 eksāmens prof. V.ReņģeKopā A daļat.sk. Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiPētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi

16

8

8

20

20

36

8

28Kopā B daļat.sk. Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiPedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi

4

6

2

4

6

2Kopā programmā 20 20 40

Studiju programma, kas paredzēta studējošiem ar iepriekš iegūtu akadēmiskā bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību ekonomikas vai vadībzinību nozarē (augstākā profesionālā izglītība vadībzinībās, kam ir piešķirta 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija; agrāk iegūta augstākā izglītība ar profesionālo kvalifikāciju ekonomikas vai vadībzinību nozarē) ir izveidota 80 kredītpunktu apjomā (studiju ilgums: pilna laika klātiene – 2 gadi, 4 semestri), pamatojoties uz LR MK noteikumu Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” prasībām. Minēto MK noteikumu prasības paredz, ka profesionālās maģistra studiju programmas apjoms ir 40 kredītpunkti un kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei ir vismaz pieci gadi.

20

Akreditējamās programmas apjoms ir noteikts 80 kredītpunkti, tajā skaitā 26 kredītpunktu apjomā ir iekļautas mācību prakses, un studiju ilgums ir noteikts 2 gadi (4 semestri).

Tāds programmas apjoms un ilgums ir noteikts, jo, pirmkārt, šajā studiju programmā ir paredzēts uzņemt personas, ar iepriekš iegūtu akadēmisko bakalaura grādu, kuru piešķir pēc trīs vai četru gadu studiju programmu realizācijas, un tā kā tās ir akadēmiskā bakalaura programmas, tad to ietvaros nav paredzētas mācību prakses 26 kredītpunktu apjomā, kā to priekš profesionālās augstākās izglītības programmām paredz MK noteikumi Nr. 481 ” Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”; un, otrkārt, paredzēts uzņemt personas, kuras ir ieguvušas augstāko profesionālo izglītību vadībzinību nozarē vai kuras agrāk ir ieguvušas augstāko izglītību ar profesionālo kvalifikāciju, kas neatbilst MK noteikumu Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un Ekonomista profesijas standarta prasībām.

Līdz ar to akreditējamā programma (apjoms - 80 kredītpunkti, t.sk. 26 kredītpunkti mācību prakses, ilgums- 2 gadi jeb 4 semestri) pilnībā atbilst MK noteikumu prasībām par kopējo studiju ilgumu un apjomu profesionālā maģistra grāda ieguvei (skat.6. tabulu).

Studiju programmā, kas paredzēta studējošiem ar iepriekš iegūtu akadēmiskā bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību ekonomikas vai vadībzinību nozarē (augstākā profesionālā izglītība vadībzinībās, kam ir piešķirta 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija; agrāk iegūta augstākā izglītība ar profesionālo kvalifikāciju ekonomikas vai vadībzinību nozarē), kursi sadalīti divās daļās: A – obligātie kursi un B – obligātās izvēles kursi.

Programmas kopējais apjoms ir 80 kredītpunkti, tai skaitā: A daļas kursi – 66 kredītpunkti, kas sastāda aptuveni 83 % no kopējā

apjoma, no tiem: 26 kredītpunkti – prakse; 20 kredītpunkti – maģistra darbs.

B daļas kursi – 14 kredītpunkti, kas sastāda aptuveni 17% no kopējā apjoma.

Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi (makroekonomikas analīze, mikroekonomikas analīze, starptautiskie finanšu pārskatu standarti, starptautiskie revīzijas standarti, vadības grāmatvedība, investīciju politika, saistību tiesības) A daļā sastāda 18 kredītpunktu apjomu jeb aptuveni 23 % no kopējā programmas apjoma, bet B daļā sastāda 6 kredītpunktu apjomu jeb aptuveni 7 % no kopējā programmas apjoma.Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi sadalīti divās daļās: A daļas kurss (iekšējais audits) sastāda 2 kredītpunktus jeb aptuveni 3 % no kopējā programmas apjoma, B daļas kursi (vides ekonomika, pasaules ekonomikas attīstība, statistiskās metodes ekonomikā un biznesā), sastāda 6 kredītpunktus jeb aptuveni 7% no kopējā programmas apjoma.Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kurss – organizāciju psiholoģija iekļauts programmas B daļā un sastāda 2 kredītpunktus jeb aptuveni 3 % no kopējā programmas apjoma.Programmas būtiskāko daļu 46 kredītpunktus jeb aptuveni 57 % no kopējā programmas apjoma ieņem trīs mācību prakses : prakse – starptautisko finanšu pārskatu standartu pielietojums, prakse – vadības grāmatvedības informācijas izpēte, prakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēte, (26 kredītpunkti jeb aptuveni 32 % no kopējā programmas apjoma) un maģistra darbs (kopā 20 kredītpunkti jeb 25 % no kopējā programmas apjoma), kas iekļauti programmas A daļā.

6. tabula

Profesionālās maģistra studiju programmasGrāmatvedība un audits studiju plāns (PLK, 4 semestri)

studējošiem ar iepriekš iegūtu akadēmiskā bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību ekonomikas vai vadībzinību nozarē

Kursa nosaukums 1. gads 2.gads Kopā Pārbaudes Docētājs

21

veids1.s. 2.s. 3.s. 4.s.Obligātā daļa (A daļa)Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiMakroekonomikas analīze 4 4 eksāmens prof. E.KasalisMikroekonomikas analīze 4 4 eksāmens as.prof. K.KrodersStarptautiskie finanšu pārskatu standarti 4 4 eksāmens as.prof. L.Kaire

doc. I.BūmaneStarptautiskie revīzijas standarti 4 4 eksāmens lekt.A.PonomarjovsVadības grāmatvedība 2 2 eksāmens as.prof. L.KairePētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiIekšējais audits 2 2 eksāmens prof. I.BrūnaPrakse – starptautisko finanšu pārskatu standartu pielietojums 10 10 aizstāvēšana

Prakse – vadības grāmatvedības informācijas izpēte 10 10 aizstāvēšana

Prakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēte 6 6 aizstāvēšana

Maģistra darbs 20 20 aizstāvēšanaObligātās izvēles daļa (B daļa)Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiInvestīciju politika 4 4 eksāmens prof. E.KasalisSaistību tiesības 2 2 eksāmens prof. J.NačisčionisPētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiVides ekonomika 2 2 eksāmens lekt. J.MalzubrisPasaules ekonomikas attīstība 2 2 eksāmens prof. E.KasalisStatistiskās metodes ekonomikā un biznesā 2 2 eksāmens prof. Z.Goša

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursiOrganizāciju psiholoģija 2 2 eksāmens prof. V.ReņģeKopā A daļat.sk. Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi

20

8

12

20

10

10

6

6

20

20

66

18

48

Kopā B daļat.sk. Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursi Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi

14

6

6

2

14

6

6

2

Kopā programmā 20 20 20 20 80

7.5. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājumsStudiju programmas vienīgais finansēšanas avots ir ieņēmumi no studiju maksas.

Budžeta finansējumu studiju programma nesaņem. Studiju programmas izmaksu aprēķinu skat. 8. punktā.

Studiju programmas īstenošanai materiāli tehniskais nodrošinājums ir organizēts tā, lai sekmētu studiju procesu. Šīs programmas studenti izmanto Ekonomikas un vadības fakultātes

22

materiāli tehnisko nodrošinājumu. Ekonomikas un vadības fakultātē studijas notiek 48 auditorijās un 5 datorklasēs ar 140 vietām, no kurām akreditējamās profesionālās maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits studentu grupām ir pastāvīgi izmantojamas auditorijas. Visas auditorijas ir aprīkotas ar kodoskopiem, dažas ir aprīkotas ar datoru, kā arī docētājiem ir iespēja izmantot pārnēsājamos datorus un multimediju projektorus kvalitatīvākai vizuālās informācijas pasniegšanai. Studentiem ir iespējas izmantot Ekonomikas un vadības fakultātes 140 datorus, kuri koncentrēti piecās datorklasēs. Nodarbības tiek saskaņotas ar fakultātēs vadību. Patstāvīgā darba, prakšu pārskatu, maģistra darbu veikšanai studenti var izmantot apmēram 40 datorus. Datori ir saslēgti lokālā tīklā un pievienoti Internetam. Tehniskais nodrošinājums ir pilnīgi pietiekošs, lai studiju procesu veiktu mūsdienu prasībām atbilstošā līmenī.

Grāmatvedības institūta pasniedzēji un darbinieki ir nodrošināti ar 10 datoriem, kas ir pieslēgti Internetam. Metodiskā materiāla pavairošanai ir 3 kopētāji. Akreditējamās profesionālo studiju programmas Grāmatvedība un audits realizēšanai visi metodiskie materiāli (uzskaites līdzekļi, programmas, nodarbību saraksti, uzdevumi, praktisko darbu uzdevumi un noteikumi, u.c.) tiek pavairoti un izdalīti studentiem.

Katru akadēmisko gadu, pasniedzēji izstrādā jaunus mācību līdzekļus (lekciju kursus un uzdevumus) vai pilnveido esošos. Par aktuālām praktiskām uzskaites problēmām pasniedzēji publicē rakstus profesionālos žurnālos “Bilance”, “Latvijas Ekonomists”, “Grāmatvedība un revīzija” u.c., kurus izmanto studenti.

Grāmatvedības institūts ir pilnībā nodrošināts ar finansēm, datortehniku un metodiskajiem materiāliem.

EVF un Grāmatvedības institūta bibliotēkas raksturojums. Profesionālās studiju programmas studenti ir reģistrēti Ekonomikas un vadības fakultātes bibliotēkā un izmanto gan bibliotēkas fondus, gan lasītavu, kā arī citas bibliotēkas, piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolas bibliotēku.

Lasītavas brīvpieejas fonds: 16095 eksemplāri grāmatu; 107 nosaukumu periodiskie izdevumi.

LU EVF bibliotēkā studentiem ir pieejamas mācību procesā nepieciešamās grāmatas, kuru eksemplāru skaits profesionālās specializācijas priekšmetos atkarībā no studiju kursa specifikas svārstās no 65 līdz 246 eksemplāriem, bet nosaukumu skaits šajos priekšmetos – no 18 līdz 43. Nozares teorētisko studiju kursu nodrošinājums ir ļoti labs, jo pieejamo dažādo grāmatu nosaukumi šajā jomā ir no 65 līdz 115 nosaukumiem, bet eksemplāru skaits no 157 līdz 1972. Sīkāks nodrošinājums ar bibliotēkas fondiem pa studiju kursiem dots 8.pielikumā.

Pie tam programmas studentiem ir iespēja arī izmantot LU bibliotēkas resursus elektroniskā veidā pieslēdzoties Interneta tīklā esošai LU bibliotēkas datu bāzei (http://www.lu.lv/biblioteka). Tādā veidā iespējams iegūt nepieciešamo informāciju no šādām datu bāzēm: Oxford Reference Onlaine: Premium Collection - 178 dažādu nozaru enciklopēdiju pilnie teksti; Emerald – pilnteksta datu bāze ekonomikas un vadībzinības un citās nozarēs; Britannica on-line; Eastview social Sciences & Humanities – Krievijas sociālo un humanitāro žurnālu pilni teksti; EBSCO Publishing; LETA; LURSOFT; LATLEX, NAIS.

Kā arī jāatzīmē, ka visi Eirofakultātes bibliotēkas resursi ir nodoti Latvijas Universitātes bibliotēkai, jo Eirofakultāte 2005.gada 1. jūlijā ir beigusi savu darbu.

Bez tam, Grāmatvedības institūtā šīs programmas studentiem ir iespējas izmantot specializētu literatūru 350 eksemplāru latviešu, krievu, vācu un angļu valodā.

LR Finanšu ministrija bez maksas Grāmatvedības institūtam studentu apmācības vajadzībām nodeva 30 eksemplārus “Konsolidēto gada pārskatu sastādīšanas rokasgrāmatas”. Bez tam institūtā ir grāmatvedības un audits specializētie žurnāli “Bilance”; “Kapitāls”; “Grāmatvedība un Revīzija”; “Latvijas Ekonomists” un visi likumdošanas akti, kurus var izmantot pasniedzēji un studenti.

23

http://www.lu.lv/biblioteka

2003. gadā Grāmatvedības institūts saņēma četrpadsmit mācību grāmatas vācu valodā, kuras var izmantot gan pasniedzēji, gan studenti. Grāmatvedības institūta 3 metodiskās grupās izskata problēmas par nepieciešamību iegādāties jaunas grāmatas, pēc tam apkopo lēmumus un institūta sēdē pieņem galīgo lēmumu.

7.6. Imatrikulācijas nosacījumi

Programmas imatrikulācijas nosacījumi un programmas kritēriji parādīti 7.tabulā.7.tabula

Profesionālās maģistra studiju programmasGrāmatvedība un audits imatrikulācijas nosacījumi un programmas kritēriji

Imatrikulācijas nosacījumi

Studijuprogram-maskritēriji

Augstākā profesionālā izglītība ekonomikas nozarē

ar iegūtu 5. līmeņa profesionālo

kvalifikāciju Ekonomists

Akadēmiskā bakalaura grāds

vai augstākā profesionālā izglītība ekonomikas vai

vadībzinību nozarē

Studiju forma Pilna laika klātiene

Nepilna laika klātiene

Pilna laika klātiene

Studiju ilgums 1 gads (2 semestri)

1,5 gads(3 semestri)

2 gadi(4 semestri)

Programmas apjoms

40 kredītpunkti 40 kredītpunkti 80 kredītpunkti

Piešķiramais grāds Profesionālā maģistra grāds ekonomikā

Profesionālā maģistra grāds ekonomikā

Profesionālā maģistra grāds ekonomikā

Piešķiramā profesionālā kvalifikācija

_______ _______ 5. līmeņa profesionālā

kvalifikācija Ekonomists

Programmas imatrikulācijas nosacījumi paredz, ka profesionālajā maģistra studiju programmā Grāmatvedība un audits tiek imatrikulēti šādi pretendenti:

1. pilna laika klātienē (1 gads, 2 semestri) un nepilna laika klātienē (1 gads, 3 semestri) var studēt personas, kuras iepriekš ieguvušas augstāko profesionālo izglītību ekonomikas nozarē ar 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju Ekonomists, nokārtojot iestājpārbaudījumu (tematiku skat. 5.pielikumā),

2. pilna laika klātienē (2 gadi, 4 semestri) uzņem personas, nokārtojot iestājpārbaudījumu (tematiku skat. 5.pielikumā), kurām iepriekš ir piešķirts:

akadēmiskais bakalaura grāds ekonomikas vai vadībzinību nozarē; augstākā profesionālā izglītība ekonomikas vai vadībzinību nozarē:

a) augstākā profesionālā izglītība vadībzinībās, kam ir piešķirta 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija,

b) agrāk iegūta augstākā izglītība ar profesionālo kvalifikāciju ekonomikas vai vadībzinību nozarē,

24

Profesionālā maģistra grāda ekonomikā iegūšanai (visiem studentiem) un Ekonomista kvalifikācijas piešķiršanai (studentiem, kas iepriekš ieguvuši akadēmisko bakalaura grādu vai augstāko profesionālo izglītību ekonomikas vai vadībzinību nozarē), nepieciešams sekmīgi izpildīt Grāmatvedība un audits studiju programmu; sekmīgi aizstāvēt maģistra darbu.

7.7. Studiju programmas praktiskā realizācija

Akreditējamās studiju programmas realizāciju nodrošina LU Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūts, nodarbinot 13 docētājus, 5 no tiem ir LU Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūta mācībspēki, 5 pārstāv citas LU struktūrvienības un pa vienam docētājam ir piesaistīti no Biznesa Augstskolas Turība un Ventspils augstskolas. Pie tam papildus minētajam studiju programmas realizācijā ir piesaistīts arī SIA „Rīnūži Stividors” Valdes priekšsēdētājs un SIA „Alpha Ekspresis” izpilddirektors Jānis Kasalis, kas studiju programmas ietvaros vada studējošiem mācību prakses un vadīs maģistra darbus.

Studiju programmas realizācijas procesā tiek izmantotas dažādas pasniegšanas metodes: lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, kā arī individuālais darbs.

Programmas tādos studiju kursos, kā “Starptautiskie finanšu pārskatu standarti”, “Starptautiskie revīzijas standarti”, “Vadības grāmatvedība”, kā arī citos speciālos studiju kursos 50% no kursa apjoma kā pasniegšanas metodes tiek izmantotas lekcijas: to ietvaros studentiem tiek izklāstīti teorētiskie jautājumi, kas ilustrēti ar prakses situācijām un normatīvo aktu prasībām. Lekciju laikā tiek lietoti tehniskie līdzekļi: kodoskopu slaidi un datorprojecēšana, kā arī studentiem tiek izsniegts kopēts izdales materiāls studiju kursu efektīvākai apguvei.

Citos studiju kursos, piemēram, “Iekšējais audits”, ”Saistību tiesības”, „Organizāciju psiholoģija” lekcijas orientētas uz studentu radošu līdzdalību zināšanu apguves procesā. Piemēram, studentiem tiks uzdoti jautājumi, kuri prasa jau iegūtās zināšanas pielietot biznesa konkrētās situācijās: kā pareizi izveidot, organizēt uzņēmuma iekšējā audita darbu un kādas metodes izmantot atbilstības (darbības) audita veikšanai; kā sevi (uzņēmumu) aizstāvēt konflikta situācijās, kuras radušās ar darbiniekiem, ar biznesa partneriem; kā adekvāti novērtēt darbinieku izpildītos darbus un celt to darba motivāciju u.c.

Atsevišķu studiju kursu, piemēram, „Iekšējais audits”, sekmīgākai apguvei studentiem Internetā tiek ievietots lekciju materiāls.

Praktiskie darbi studiju kursos ir vingrinājumi praktisku situāciju risināšanā, finanšu un citu dokumentu audits.

Pamatojums – profesionālo studiju programma paredz praktisku iemaņu iegūšanu un nostiprināšanu. Piemēram, studiju kursā „Starptautiskie finanšu pārskatu standarti” studenti veiks minētajos standartos reglamentēto alternatīvo uzskaites metožu analīzi, novērtēs to ietekmi uz uzņēmuma finanšu pārskata rādītājiem un izstrādās priekšlikumus to piemērošanai praktiskajā grāmatvedībā. Studenti prezentēs un pamatos izdarīto izvēli. Tāpat praktiskos darbus organizēs citos studiju kursos: „Starptautiskie revīzijas standarti", „ Iekšējais audits”, „Vadības grāmatvedība”, „Saistību tiesības” u.c.

Semināri ir papildinājums teorētiskām un praktiskām zināšanām par aktuālām problēmām. Semināros izmanto valsts likumdošanas aktus, starptautiskos standartus un novērtē to pamatotību.

Kontroldarbi tiek paredzēti, lai pārliecinātos par apgūto tematu izpratni. Kontroldarbus organizē gan nelielus (10 – 15 minūšu), vai arī apjomīgus (līdz 90 minūtēm).

Pamatojums – lai nepārtraukti kontrolētu un sekmētu zināšanu apguvi.Individuālais darbs izpaužas mājās izpildāmu uzdevumu risināšanā vai nelielu tēmu

izstrādē. Pamatojums – veicina studentu spējas patstāvīgi veikt noteiktus uzdevumus.Profesionālās studiju programmas studentiem ir regulāras zināšanu pārbaudes:

25

1. teorētisko zināšanu un izpratnes pārbaudei testi un “mazie” uzdevumi;2. praktisko iemaņu pārbaudei starptautiskos finanšu pārskatu standartu un starptautisko

revīzijas standartu priekšmetos paredzēti lielāki uzdevumi vai situācijas par noteiktām zināmām tēmām, bet kuras ir veidotas oriģināli.

Grāmatvedības institūta akadēmiskais personāls un doktoranti aktīvi piedalās

zinātniski pētnieciskā darbā, analizējot un novērtējot aktuālās ekonomiskās problēmas grāmatvedības, audita, starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu jomā, kas tieši ietekmē studiju darbu.

Galvenās zinātniskās pētniecības tēmas un virzieni. Grāmatvedībā pētniecības galvenie virzieni – grāmatvedības attīstība starptautisko

finanšu pārskatu standartu jomā, Latvijas grāmatvedības sistēmas pārkārtošana atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām, intelektuālā īpašuma tiesību atzīšanas, novērtēšanas un uzskaites problēmas, ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites problēmas, vadības grāmatvedība rūpniecības nozarē.

Audita galvenie pētniecības virzieni: iekšējās kontroles attīstības problēmas, vadības kontroles metožu izvēle un pielietojums atsevišķās uzņēmuma darbības jomās, revīziju kvalitātes kontroles sistēmu izveide, revidentu ētikas problēmas, audita attīstības virzieni Latvijā.

Minētās galvenās tēmās ir arī detalizētāki pētījumi par grāmatvežu profesionālo sagatavotību un izglītības problēmām.

Grāmatvedības institūta pasniedzēji piedalās zinātniskās konferencēs, starptautisko grāmatvedības un auditoru kongresos, ārvalstu augstskolu organizētās konferencēs. Bez tam, pasniedzēji piedalās starptautisko auditorfirmu organizētos semināros un praktiskās konferencēs. Grāmatvedības institūts, kopā ar Tautsaimniecības institūtu, 2003. gadā 20. jūnijā organizēja starptautisku konferenci, kurā piedalījās pasniedzēji un sagatavoja referātus. Kā arī 2005.gada 4.februārī gadskārtējās LU zinātniskās konferences ietvaros Grāmatvedības institūts kopā ar Finanšu institūtu veidoja kopēju sekciju „Grāmatvedība un finanses”, kurā ar zinātniskiem referātiem uzstājās minēto institūtu pasniedzēji un doktoranti. Pie tam 2006.gada 10. februārī Rīgā viesnīcā „Konventa sēta” notika Grāmatvedības institūta organizētā starptautiskā konference „Accounting, audit and taxes: development and trends of theory and practice”, kurā ar ziņojumiem piedalījās gan augstskolu pārstāvji, gan praktizējošie grāmatveži un auditori no 5 valstīm: Azerbaidžānas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas.

Publikāciju sagatavošana, aktīva zinātniskā darbība un pieredzes apmaiņa zinātniskās konferencēs pozitīvi ietekmēs studiju darbu, jo studenti tiek informēti par aktuālām problēmām ekonomikā. Līdz ar to iespējams iesaistīt studentus aktuālu problēmu izpētīšanā un novērtēšanā kursa darbos, prakses darbos, bakalauru darbos, diplomdarbos un maģistra darbos, kuros tiek risinātas arī profesionālās problēmas.

Profesionālās studiju programmas Grāmatvedība un audits studentus zinātniski pētnieciskā darbā paredzēts iesaistīt maģistra darba izstrādes gaitā. Zinātniskajos darbos pārsvarā var būt apskatītas dažādas aktuālas grāmatvedības un audita problēmas.

Mācību prasmes kursi studiju programmās nav speciāli izdalīti. Tie ietverti kā atsevišķas tēmas. Pasniedzēji norāda, kā pareizāk konspektēt, precīzāk mācīties tādus priekšmetus kā Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Starptautiskie revīzijas standarti, kā sagatavoties un veikt praktiskos darbus, kā uzstāties semināros. Profesionālo studiju programmas pasniedzēji norāda studentiem, kā novērtēt dažādas finanšu un ekonomiskās situācijas. Te svarīga nozīme prast interpretēt dažādu faktoru ietekmi uz ekonomiskiem procesiem.

26

Mācību prakse tiek organizēta atbilstoši prakses nolikumam un prakses programmām (skat. 5. pielikumu). Studentiem iespējams prakses vietas izvēlēties uzņēmumos, kurus, saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu starp LU EVF Grāmatvedības institūtu un LR Grāmatvežu asociāciju, nodrošina minētā grāmatvežu profesionālā organizācija (skat. sadarbības līguma kopiju 4. pielikumā), vai arī individuāli. Pie tam Grāmatvedības institūts ir pieteicis savu līdzdalību ES projektā „Eiropas Sociālā fonda atbalsts mācību prakšu īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem”. Šī projekta ietvaros ir noslēgti līgumi ar 12 uzņēmumiem par sadarbību studentu mācību prakšu organizēšanā.

7.8. Vērtēšanas sistēma

Augstākās profesionālās izglītības maģistra studiju programmā kursu novērtēšanā pielieto komplekso metodi. Tā ietver studentu praktisko darbu, individuālā darba un kontroldarbu un eksāmenu rezultātu novērtējumu. Studenti semestra sākumā tiek informēti kādā veidā, ņemot vērā semestra darba rezultātus, tiks noteikts galīgais rezultāts (atzīme). Studiju kursa aprakstos ir norādīts semestra laikā veiktā darba un gala pārbaudījuma procentuālais sadalījums kopējā novērtējumā. Tādos studiju kursos kā Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Starptautiskie revīzijas standarti, Iekšējais audits ir ietverts liels patstāvīgā darba apjoms starptautisko finanšu pārskatu standartu un starptautisko revīzijas standartu salīdzinošai analīzei, iekšējā audita darba metožu izvēlei.

Pamatojums – studentiem nepārtraukti jāapgūst studiju kursa teorētiskās un praktiskās zināšanas un pasniedzējam tās nepārtraukti jākontrolē un jānovērtē.

Praktiski novērtēšanas process notiek regulāri. Profesionālās maģistru studiju programmas studentiem novērtējums profilējošos studiju kursos: Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Starptautiskie revīzijas standarti, Iekšējais audits, Vadības grāmatvedība ir komplekss, kas sastāv no vairākiem posmiem. Studentu zināšanu galīgo vērtējumu izdara semestra beigās pēc visu posmu: praktisko darbu, semināru, patstāvīgā darba, kontroles darbu un eksāmena rezultātiem. Katra kursa pasniedzējs ir izstrādājis novērtējuma metodiku, bet Grāmatvedības institūta metodiskās grupās tiek apspriesta vērtēšanas sistēmas un tā rezultātā izdarīti papildinājumi. Vērtēšanas metodikā norāda, cik % no kopējā novērtējuma sastāda katrs novērtējuma kritērijs, un studiju kursa sākumā ar to iepazīstina studentus. Piemēram, studiju kursā “Starptautiskie finanšu pārskatu standarti” gala novērtējumu veido 50% no kontroldarbu vidējās atzīmes un 50% no eksāmena atzīmes; studiju kursā „Iekšējais audits” gala novērtējumu veido 40% no semināru darba novērtējuma un referāta sagatavošanas un prezentēšanas novērtējuma un 60% no eksāmena atzīmes.

Prakses novērtējums tiek veikts atbilstoši Grāmatvedības institūtā izstrādātam prakses nolikumam un prakses programmai (skat. 5. pielikumu). Pirms mācību prakses sākuma studenti tiks iepazīstināti ar prakses vadītāju, prakses programmu un tās gaitā veicamajiem uzdevumiem. Pēc prakses beigām noteiktā termiņā students iesniedz prakses vadītājam prakses pārskatu un prakses vietas apstiprinājumu. Prakses pārskata aizstāvēšana notiek pie prakses vadītāja, kurš to detalizēti izskatījis un sagatavojis jautājumus par prakses gaitu, studenta aktivitātēm prakses laikā un neskaidrajiem momentiem prakses pārskatā. Vērtējumā, kurš tiek izdarīts 10 baļļu sistēmā, vadās pēc tā: 1) cik labi students orientējas prakses vietas darba organizācijā un konkrētās situācijās; 2) kā praksē novērotais ir atspoguļots prakses pārskatā; 3) vai students spēj noteikt uzskaites un iekšējās kontroles sistēmas nepilnības un problēmas un dot konkrētus priekšlikumus to novēršanai.

Maģistra darba novērtēšanā tiks izmantota kompleksa pieeja. Pilnībā izstrādāta maģistra darba novērtēšana notiek valsts gala pārbaudījumu komisijā, pie kuras maģistrants aizstāv izrecenzētu maģistra darbu. Komisijas locekļi ņem vērā šādus kritērijus: 1) maģistra darba izstrādes kvalitāte un atbilstība maģistra darbu rakstīšanas metodiskajiem norādījumiem; 2) prezentācijas saturs un atbildes uz komisijas locekļu un recenzenta jautājumiem; 3) recenzijā izteiktais vērtējums un piezīmes. Kopējais maģistra darba vērtējums veidojas, apkopojot katra komisijas locekļa izliktās atzīmes, pārrunu ceļā

27

vienojoties par gala vērtējumu un par to balsojot. Komisijas priekšsēdētājam strīdu gadījumos ir noteicoša balss.

7.9. Studējošie

Augstākās profesionālās izglītības maģistra studiju programmā Grāmatvedība un audits studentu uzņemšana notika 2005.gadā, kopumā 2005./2006.ak.gadam imatrikulējot 160 studējošos, t.sk. 67 studējošos pilna laika studijās un 93 studējošos nepilna laika studijās. Patreiz studiju programmā studējošo skaits ir 149 studenti, t.sk. 59 studējošie pilna laika studijās un 90 studējošie nepilna laika studijās (studējošo skaitu skat. 8.tabulā).

8.tabula

Studējošo skaits profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programmā Grāmatvedība un audits

Gads 1.gadā imatrikulēto

studentu skaits

Studentu skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par

maksu

Absolventu skaits

Eksmat-rikulēto skaits1 2 3 4 5 6

2005.g. - pilna laika - nepilna laika

6793

5989

--

--

--

--

--

5989

5989

--

84

2006.g. - pilna laika - nepilna laika 1

5990

--

--

--

--

--

5990

5990

--

--

Grāmatvedības institūta profesionālo studiju programmu izpilde un pilnveidošana ir cieši saistīta ar studentu ieteikumiem un līdzdalību. Lai izdarītu pamatotus secinājumus, tiek veiktas studentu aptaujas un veikta to analīze.

2006. gada martā un aprīlī anketēšanas formā tika veikta studiju programmas Grāmatvedība un audits studentu aptauja, kas bija vērsta uz visas programmas kvalitātes novērtēšanu (studentu aptaujas materiālus un anketu skat. 3.pielikumā). Tika aptaujāti pilna un nepilna laika studējošie, kopā 84 studenti.

Aptaujas rezultātu analīze liecina par sekojošo (skat. diagrammas no 30.lpp. līdz 32.lpp.). 43% no visiem aptaujātiem uzskata, ka ir pilnībā apmierināti, ka ir izvēlējušies šo studiju programmu, un drīzāk apmierināti ar studiju programmas izvēli ir 55%, bet 2% atbildi uz šo jautājumu nesniedz. Studenti atzinīgi vērtē studiju programmā piedāvātos studiju kursus un to saturu. 49% no aptaujātiem norāda, ka studiju programmā ietvertie studiju kursi viņus pilnībā apmierina, 50% norāda, ka drīzāk apmierina, 1% atbildi nesniedz. Uz jautājumu par programmā ietverto studiju kursu saturu 48% atbild, ka ir pilnībā apmierināti, 49% uzskata, ka drīzāk apmierināti, bet 3% atbildi nesniedz. Attiecībā uz nodarbību plānojumu pa nedēļas dienām jānorāda, ka studējošie kopumā ir ar to apmierināti: 61% aptaujāto norāda, ka viņus tā pilnībā apmierina, 35% norāda, ka drīzāk apmierina, bet 1% drīzāk neapmierina, 3% atbildi nesniedz. Uz jautājumu par iespējām klausīties lekcijas pie vieslektoriem 64% uzskata, ka tās viņus pilnībā apmierina, 23% - drīzāk apmierina, bet 1% drīzāk neapmierina, 12 % no aptaujātiem atbildi nesniedz. Aptaujātie kopumā vērtē pozitīvi fakultātes personāla attieksmi pret studentiem: 57% ir pilnībā apmierināti ar to, 33% - drīzāk apmierināti, bet 5% drīzāk neapmierināti, 5% atbildi nesniedz. Studentu anketā tika iekļauts arī jautājums par to, kā tiek vērtēta informācijas iegūšanu par studiju procesu fakultātē: 44% atbild, ka ir pilnībā apmierināti, 43% - drīzāk apmierināti, 13% atbildi nesniedz. Materiāli - tehniskais

28

nodrošinājums, ko studenti un docētāji var izmantot studiju procesā, tiek vērtēts samērā atšķirīgi - ja 40% uzskata, ka tas viņus drīzāk apmierina (novērtējums “pilnībā apmierina” minēts 16 % gadījumu), tad 37% atbildi nesniedz un 6 % aptaujāto tehnisko līmeni vērtē kā drīzāk neapmierinošu, bet 1% tas pilnībā neapmierina. No aptaujas rezultātiem var secināt, ka studējošie kopumā ir apmierināti ar izvēlētās studiju programmas kvalitāti, jo uz jautājumu, vai plāno pēc studijām strādāt atbilstoši iegūtai izglītībai 76% atbild apstiprinoši (atbildes variants „jā, strādāšu”), drīzāk jā atbild 12% no aptaujātajiem, bet 1% uzskata, ka nestrādās un 11% atbildi nesniedz.

Programmā studējošo aptaujas rezultāti tika atsevišķi apkopoti (skat. 9.tabulu) arī pēc studējošo izvēlētās studiju formas: pilna laika klātiene (aptaujāti 36 studenti) un nepilna laika klātiene (aptaujāti 48 studenti), izmantojot 4 baļļu vērtējuma skalu, kur:

1 - ļoti labi;2 – labi;3 – apmierinoši;4 – neapmierinoši.

9.tabulaStudiju programmas aptaujas rezultātu kopsavilkums pēc 4 baļļu sistēmas studentu

anketās 2006.gadā

Kritērijs Pilna laika klātienes studenti(36 respondenti)

Nepilna laika klātienes studenti(48 respondenti)

Vidējais rādītājs(PLK un NLK) (84 respondenti)

Studiju programmas saturs 1.59 1.47 1.52Studiju programmas piedāvātās iespējas 1.54 1.74 1.66Prasmju attīstīšana studiju laikā 1.64 1.77 1.71Studiju procesa organizēšana 1.63 1.65 1.64Materiāli – tehniskais nodrošinājums 2.14 2.14 2.14

Analizējot studentu aptaujas kopsavilkuma rezultātus, var secināt, ka nav būtisku atšķirību studiju programmas novērtējumā starp pilna laika klātienes un nepilna laika klātienes studentu vērtējumiem. Kopumā studējošie viszemāk novērtējuši studiju materiāli – tehnisko nodrošinājumu: 2.14 balles, kas interpretējams kā „gandrīz labi”. Pārējie studiju programmas kvalitātes kritēriji saņēmuši vērtējumu starp „ļoti labi” un „labi”, kas liecina, ka studējošie ir apmierināti un atzinīgi vērtē gan studiju programmas saturu, piedāvātās iespējas, prasmju attīstīšanu studiju laikā un studiju procesa organizāciju kopumā.

Uz akreditācijas materiālu sagatavošanas brīdi minēto studiju programmu absolvējušo nav. Tomēr visi programmā studējošie strādā dažādos uzņēmumos un iestādēs, tajā skaitā, Valsts Kontrolē, Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijā un grāmatvedības un audita pakalpojumu sniedzošajos uzņēmumos. Tādēļ studējošie var vērtēt programmu no studiju lietderības viedokļa praktiskajā darbā.

Studējošo aptaujas rezultāti

29

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāGrāmatvedības institūts sadarbojas ar akreditējamās studiju programmas studentiem,

lai nodrošinātu pilnvērtīgu un efektīvu mācību procesu:Pirmkārt, regulāri, reizi nedēļā studentu grupās notiek tikšanās ar studiju programmas

direktori vai Grāmatvedības institūta direktori vai ar programmā strādājošu docētāju par mācību procesa plānošanu (par studiju kursu secību, nodarbībām, par prakses organizāciju un eksāmeniem). Piemēram, studenti ieteica veidot optimālāku pārbaudes darbu grafiku visa semestra laikā, koordinējot to starp atsevišķiem studiju kursiem;

Otrkārt, notiek aptaujas un pārrunas par studiju kursiem, praktisko darbu saturu un nozīmi profesionālajā sagatavotībā.

7.10. Studiju programmā nodarbinātaisakadēmiskais personāls

Profesionālās maģistra studiju programmas realizācijā ir nodarbināti 13 docētāji, 5 no tiem ir LU Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūta mācībspēki, 5 pārstāv citas LU struktūrvienības un pa vienam docētājam ir piesaistīti no Biznesa Augstskolas Turība un Ventspils augstskolas. Pie tam papildus minētajam studiju programmas realizācijā ir piesaistīts arī SIA „Rīnūži Stividors” Valdes priekšsēdētājs un SIA „Alpha Ekspresis” izpilddirektors Jānis Kasalis, kas studiju programmas ietvaros vada studējošiem mācību prakses un vadīs maģistra darbus.

Profesionālās maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla sastāvs dots 10.tabulā:

10.tabula

Akadēmiskā personāla sastāvs (skaits)

GrādsAmats

Ar doktora grādu

Ar maģistra grādu

Kopā

Profesori 5 5 Asociētie profesori 4 4 Docenti 1 1 Lektori 2 1 3 Kopā 12 1 13

No tabulā apkopotā programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla skaita izriet, ka no 13 docētājiem 92% ir ar doktora grādu, t.sk. 5 profesori. Ar maģistra grādu strādā viens docētājs, kas sastāda 8% no visiem docētājiem. Pamatdarba strādā 9 docētāji jeb 69%, blakus darbā – 4 jeb 31%.

Profesionālā maģistra studiju programmā nozīmīgi ir tas, ka programmas realizācijā piedalās pasniedzēji, kam ir praktiskā darba pieredze. Astoņiem no programmā nodarbinātajiem trīspadsmit docētājiem ir praktiska darba pieredze ekonomikas nozarē, tai skaitā sešiem no akadēmiskā personāla – darba pieredze grāmatvedības un revīzijas jomā pašreizējā vai iepriekšējos periodos.

Grāmatvedības jomā praktiskā darba pieredze ir prof. I.Brūnai, as. prof. L.Kairei, doc. I.Būmanei. Prof. I.Brūna, as. prof. L.Kaire sniedz savus ekspertu atzinumus LR Finanšu Ministrijas Grāmatvedības padomei par eventuālo praktisko grāmatvedības problēmu un neprecizitāšu novēršanu izstrādājot Latvijas Grāmatvedības Standartu projektus. As. prof. L.Kairei ir praktiskā darba pieredze strādājot par konsultanti grāmatvedības organizācijas un kārtošanas jautājumos SIA „Laine”. Doc. I.Būmane ir LR Finanšu ministrijas Grāmatvedības

33

padomes locekle un strādā pie Latvijas Grāmatvedības Standartu izstrādes un apspriešanas (darba grupa pie Latvijas Grāmatvedības Standarta „Ieņēmumi” projekta izstrādes un pie Latvijas Grāmatvedības Standarta „Nemateriālie ieguldījumi” projekta izstrādes ).

Revīzijas jomā praktiskā darba pieredze vadot revīzijas ir zvērinātai revidentei Dagnija Daņēvičai, kas uzaicināta no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un strādā par asociēto profesori Ventspils augstskolā. Kā arī praktiskā darba pieredze revīzijas jomā ir zvērinātai revidenta palīgam, kursa „Starptautiskie revīzijas standarti” docētājam Andrejam Ponomarjovam, kas 2005.gada decembrī sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu ”Revīzijas regulējošo prasību attīstības problēmas Latvijā” un ieguva ekonomikas doktora grādu zinātnes apakšnozarē „Grāmatvedība un uzskaites teorija”.

Praktiskā darba pieredze ekonomikas nozarē ir prof. E.Kasalim, prof. J.Načisčionim, lekt. J.Malzubram. Prof. E.Kasalim ir praktiskā darba pieredze strādājot par ekspertu padomes locekli Somijas konsultatīvās firmas JP Development Oy pētniecības projektā par A/S Baltic Pulp celulozes rūpnīcas projekta sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumu, kā arī strādājot par ekspertu LR Ekonomikas ministrijas pētījumos: „Tautsaimniecības nozaru attīstības tendences, konkurētspēja un struktūra” un „Ārējais līdzsvars un struktūrpolitikas loma tā uzturēšanā”. Prof. J. Načisčionis strādā par ekspertu, sniedzot atzinumus par grozījumiem tiesību aktos un likumprojektos, kas iesniegti izskatīšanai Saeimā. Lekt. J.Malzubrim ir praktiskā darba pieredze strādājot Latvijas Attīstības Aģentūrā ekspertu grupā pie līguma sagatavošanas par naftas ieguvi Baltijas jūrā starp Latvijas valsti un AMOCO.

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst struktūrvienības mērķa un uzdevumu realizācijai. Tā kā šīs programmas mērķis ir sagatavot speciālistus tautsaimniecībai ar plašām teorētiskām un praktiskām zināšanām, gan Grāmatvedības institūta, gan pieaicinātie pasniedzēji ir pazīstami speciālisti ar augstu teorētisko un praktisko sagatavotību.

Mācībspēku kvalifikācijas atbilstību struktūrvienības mērķu un uzdevumu realizācijai apstiprina pieredze, ka pie viņiem ar jautājumiem un nepieciešamām konsultācijām griežas valsts institūciju un komercstruktūru pārstāvji, piemēram, doc. I.Būmane pārstāv LR Finanšu ministrijas Grāmatvedības padomi. Arī mūsu absolventi bieži lūdz pasniedzējus konsultēt darba jautājumos.

Grāmatvedības institūta pasniedzēji ceļ kvalifikāciju dažādos kursos, semināros un iegūst sertifikātus: Prof. I.Brūna piedalījās starptautiskā seminārā “Starptautiskie grāmatvedības standarti un to pielietošana”. Starptautiskā 3 dienu seminārā “Kontrolings” piedalījās un saņēma sertifikātu I.Brūna, I.Būmane, L.Kaire

Akadēmiskais personāls veic pētniecisko darbību un piedalās dažādos zinātniskos projektos, kuros tiek uzaicināti kā eksperti, vai arī atsevišķu problēmu risināšanā. Piemēram, prof. I.Brūna sadarbojas ar Lauksaimniecības universitāti, doc. I.Būmane sadarbojas ar LR Finanšu ministriju. Programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības virzienus un piedalīšanos projektos skat. 6.pielikumā.

Grāmatvedības institūta pasniedzēji un pieaicinātie pasniedzēji aktīvi piedalās dažādās konferencēs un kongresos. Katru gadu pasniedzēji publicē savas zinātniskās izstrādes un sagatavoto mācību literatūru (skat. 7. pielikumu).

Grāmatvedības institūta personāla atlases principi izriet no studiju programmas satura, mērķiem un uzdevumiem.

Pirmkārt, programmas īstenošanā iesaistītajam akadēmiskajam personālam jānodrošina studējošo profesionālā sagatavotība: profesionālo zināšanu un prasmju apguve atbilstoši profesijas standarta prasībām. Otrkārt, personālam jānodrošina studējošo teorētiskā sagatavotība grāmatvedības un uzskaites teorijas apakšnozarē tādā līmenī, lai programmas absolventi varētu sekmīgi turpināt studijas doktorantūrā.

34

Pamatojoties uz minētajiem principiem, studiju kursu docēšanā ir iesaistīti gan pamatdarbā strādājošie docenti, asociētie profesori un profesori, gan zvērinātu revidentu auditorfirmās un citos uzņēmumos strādājošie speciālisti. Tādejādi, praktiķi strādā kopā ar docentiem, asociētiem profesoriem un profesoriem.

Grāmatvedības institūtā ir izstrādāta jauno speciālistu (maģistru, doktorantu) atlases kārtība, kuru pēc nepieciešamības tiek apspriesta institūta sēdēs un profesoru grupās.

Lai ar kvalificētiem speciālistiem atjaunotu personālu Grāmatvedības institūts uzaicina darbā doktorantus un maģistrantūras absolventus no starptautiskām firmām. Grāmatvedības institūtam ir paredzētas pasniedzēju rezerves perspektīvā (speciālisti no Latvijas Bankas, Parekss bankas, starptautiskām auditoru firmām, u.c.). Pēc doktorantūras beigšanas doktoranti turpinās darbu institūtā.

Personāla apmācība un kvalifikācijas celšana tiek organizēta vairākās formās. Pirmkārt, studijas doktorantūrā ir beiguši I.Būmane, A.Ponomarjovs, J,Kasalis, A.Prauliņš. Studijas doktorantūrā turpina L.Ābika, I.Millere, R.Šneidere (minēto lektoru promociju darbu tematus skat. 7. pielikumā). Otrkārt, programmas direktora organizētajos metodiskajos semināros. Jau ir notikuši četri metodiskie semināri, kuros ir apspriesti tādi jautājumi, kā studentu zināšanu kontrole un vērtēšana semestra laikā un eksāmenā, maģistra darbu metodika un tematika. Tā ir devusi pozitīvus rezultātus – studiju process tiek saistīts ar praksi, studējošie pastāvīgi tiek iepazīstināti ar praksē risināmām problēmām.

7.11. Palīgpersonāla raksturojums

No Grāmatvedības institūta palīgpersonāla akreditējamās programmas Grāmatvedība

un audits mācību procesa nodrošināšanā tieši piedalās Grāmatvedības institūta vecākā lietvede Dagmāra Briede.

Vecākās lietvedes Dagmāras Briedes darba uzdevumi:1. Piedalīšanās uzņemšanā (dokumentu pieņemšana, līgumu sagatavošana, datu

reģistrācija LUIS sistēmā).2. Programmas kataloga, studiju plānu un nodarbību sarakstu sastādīšana un

apstiprināšana pirms katra semestra LUIS sistēmā.3. Studiju karšu, studiju grāmatiņu un citu ar studijām saistīto studējošo dokumentu

regulāra sagatavošana.4. Eksaminācijas protokolu sagatavošana, un sekmju ievadīšana LUIS sistēmā.5. Studiju maksas regulāra kontrole.6. Studentu reģistrācija LUIS sistēmā jaunam semestrim.7. Dekāna norādījumu par maģistra darbu tēmu un zinātnisko vadītāju norīkošanu un

pielaišanu pie gala pārbaudījumiem sagatavošana.8. Iesniegto maģistra darbu reģistrācija, nodošana recenzentiem un studentu

iepazīstināšana ar recenziju.9. Diploma pielikumu sagatavošana10. Studentiem nepieciešamās informācijas sniegšana.

35

7.12. Struktūrvienību uzskaitījums

Profesionālā maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits nodrošināšanā ir tieši iesaistītas Latvijas Universitātes piecas struktūrvienības, kas atbilstoši savai zinātņu apakšnozarei docē programmas kursus (skat. 11. tabulu).

11. tabula

Programmas nodrošināšanā iesaistītās Latvijas Universitātes struktūrvienības

Struktūrvienība Uzdevumi

Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūts

Docējamie studiju kursi: Starptautiskie finanšu pārskatu standarti; Starptautiskie revīzijas standarti; Iekšējais audits; Vadības grāmatvedība.

Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības institūts

Docējamie studiju kursi: Mikroekonomikas analīze; Makroekonomikas analīze; Pasaules ekonomikas attīstība; Investīciju politika.

Ekonomikas un vadības fakultāte Statistikas un demogrāfijas katedra

Docējamie studiju kursi: Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā

Ekonomikas un vadības fakultāte Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedra

Docējamie studiju kursi: Vides ekonomika

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Psiholoģijas nodaļa

Docējamie studiju kursi: Organizāciju psiholoģija

7.13. Ārējie sakari

EVF Grāmatvedības institūtam ir sadarbība ar darba devējiem, kuri izsaka savus ierosinājumus studiju programmu izstrādē, nodrošina studentus ar prakses un darba vietām:

Latvijas Zvērināto revidentu asociācija;Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija;Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera;Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonds;Finanšu ministrija;Valsts Ieņēmumu dienests;Latvijas Pašvaldību mācību centrs;Latvijas Banka;Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Grāmatvedības Padome;European Accounting Association.

LR Finanšu ministrijas pārstāvji piedalās kā eksperti gala pārbaudījumu komisijās (Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktors Artūrs Malējs) un

36

kā maģistru darbu konsultanti. Grāmatvedības institūta pasniedzēji, kā arī doktoranti izsaka savus ierosinājumus un papildinājumus grāmatvedības un nodokļu likumdošanā un iesniedz Finanšu ministrijā un citās institūcijās (docente Inga Būmane un lektore Ruta Šneidere ir LR Finanšu ministrijas Grāmatvedības Padomes locekles).

Grāmatvedības institūts novērtēja un sniedza priekšlikumus LR Grāmatvežu asociācijas izstrādātā “Grāmatvežu ētikas kodeksa” izdošanā. Savukārt, Grāmatvežu asociācija piedalās studiju programmu izstrādāšanā un pilnveidošanā.

Daudzi Latvijas uzņēmumi, kuriem vajadzīgi finanšu direktori, grāmatveži, grāmatvežu palīgi darbam, revidenti, auditoru asistenti lūdz institūtu ieteikt savus absolventus, studentus. Darba devēji apmaksā arī studentu mācības (Lattelekom, Latvijas Gāze).

Grāmatvedības institūts sadarbojas, saistībā ar studiju programmu pilnveidošanu, ar sekojošām Latvijas un ārvalstu augstskolām: Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, Ventspils Augstskolu, Banku Augstskolu, Rēzeknes Augstskolu, Viļņas Universitāti, Tartu Universitāti, Tallinas Tehnisko Universitāti, Lodzas Universitāti, Rostokas Universitāti, Niagaras Universitāti, Adelaides Universitāti, Gracas Ekonomisko Universitāti, Ščecinas Universitāti, Harvarda Universitāti, u.c. Grāmatvedības institūta administrācija 2006.g. februārī atkārtoti noslēdza sadarbības līgumu ar Ščecinas Universitātes Grāmatvedības katedru par abpusēju sadarbību pieredzes un informācijas apmaiņā, kas attiecas uz mācību programmām, apmācības procesu, studiju prasībām u.c., paredzot arī studentu un pasniedzēju savstarpējās sadarbības un apmaiņas iespējas (sadarbības līguma kopiju skat. 13. pielikumā).

Kā arī Grāmatvedības institūts sadarbojas ar Eiropas biznesa Izglītības Padomi un 2002. gadā institūts tika uzņemts šajā Padomē.

Pie tam Grāmatvedības institūta doktorantus konsultē Viļņas Universitātes Grāmatvedības katedras vadītājs prof. J.Mackevičius.

Akreditējamās profesionālā maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits studējošiem tiek piedāvātas arī lekcijas pie ārvalstu vieslektoriem. 2006.gada maijā ārvalstu vieslektors no Universitātes Parīze XII (Francija) profesors Žans Dāvids Avenels lasīja studējošiem lekcijas „Starptautiskie grāmatvedības standarti”.

7.14. Studiju programmas attīstības plāns

Programmas administrācija veica studiju programmas stipro un vājo pušu analīzi ar mērķi noteikt tālākos programmas attīstības uzdevumus (skat. 12.tabulu).

12.tabula

Profesionālās maģistru studiju programmas Grāmatvedība un audits stipro un vājo pušu novērtējums

Stiprās puses Vājās puses1. Programma aizpilda noteiktu nišu

profesionālās un tālākizglītības jomā atbilstoši darba tirgus mainīgajām prasībām.

2. Programmas saturs atbilst ekonomista profesijas standarta prasībām un saskaņots ar profesionālās izglītības valsts standartu.

1. Ierobežotās iespējas studiju procesā iesaistīt ārzemju mācībspēkus (valodas barjera, atšķirīgas nacionālās likumdošanas grāmatvedības praksē, darba apmaksas jautājumi).

2. Grūtības nodrošināt atbilstošas prakses vietas visiem programmas studentiem atbilstoši to dzīves vietām.

37

3. LU iegūstamajām profesijām un diplomam ir augsts prestižs, jo šeit strādā pieredzējuši un augsti kvalificēti docētāji.

4. Iespēja izvēlēties studiju formu: pilna laika klātienes vai nepilna laika klātienes.

5. Studiju procesa un prakses tuvināšana, mācību procesā iesaistot tautsaimniecības speciālistus, organizējot mācību prakses.

6. Studentu iespējas izmantot attīstīto universitātes infrastruktūru un veikt zinātniski - pētniecisko darbu studiju laikā.

7. Karjeras iespējas programmas beidzējiem.

8. Laba sadarbība ar profesionālajām organizācijām Latvijā un starptautiskā sadarbības pieredze, iespējas studentiem piedalīties starptautiskajās studentu apmaiņas programmās.

9. Labs nodrošinājums ar mācību līdzekļiem un programmas realizācijai atbilstošs tehniskais nodrošinājums.

10. Programmā darbojas augsti kvalificēti akadēmiski docētāji un grāmatvedības un audita speciālisti.

3. Nepilna laika klātienes studentiem saspringts un intensīvs studiju process nedēļas nogalēs.

Iespējas Draudi1. Padarīt efektīvāku studiju procesu,

plašāk izmantojot datortehnikas iespējas.

2. Veicināt akadēmiskā personāla stažēšanos, nodrošinot teorijas un prakses vienotību, ārzemju pieredzes efektīvāku izmantošanu studiju procesā.

3. Veicināt studentu interesi par pētniecisko darbību, iesaistot konkursos un sniedzot pētnieciskā darba iemaņas prakses pārskatu un maģistra darba izstrādes un aizstāvēšanas gaitā.

4. Racionalizēt bibliotēku un lasītavu darba organizāciju nedēļas nogalēs.

5. Gatavot jaunus mācību materiālus, t.sk., elektroniskā formā.

1. Konkurences saasināšanās profesionālo studiju spektrā līdz ar demogrāfisko procesu radīto studentu skaita potenciālo samazinājumu.

2. Sabiedrības materiālās labklājības augsmes neatbilstība studiju maksas iespējamam pieaugumam un inflācijas procesiem tautsaimniecībā.

3. Grūtības studiju programmu īsā laikā aktualizēt atbilstoši darba tirgus mainīgajām prasībām un studējošo interesēm.

38

Profesionālā maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits attīstībai nākamajos gados veicami šādi uzdevumi:

1. Pamatojoties uz izglītības normatīvo aktu prasībām un studējošo vajadzību novērtējumu, pilnveidot programmas saturu un studiju kursu sastāva ziņā, gan atsevišķo kursu tematu saskaņošanas jomā.

2. Veicināt studiju kursu docētājiem praktisko darbu ietvaros vairāk iekļaut noteiktu uzdevumu izpildi, izmantojot datorus.

3. Lai paaugstinātu programmā imatrikulēto studentu zināšanu līmeni, meklēt iespējas plašāk sadarboties ar ārvalstu augstskolu docētājiem, uzaicinot tos nolasīt lekcijas atsevišķos studiju kursos.

4. Rosināt labāko studentu tālāko izglītību ar mērķi iesaistīt tos doktora studijās.5. Veicināt studentu stažēšanos ārvalstu augstskolās.6. Rast iespējas esošā akadēmiskā personāla regulārai kvalifikācijas paaugstināšanai,

veicināt viņu studijas doktorantūrā un stažēšanos ārvalstu augstskolās.7. Paaugstināt akadēmiskā personāla pētnieciskā darba kvalitāti, veicinot iesaistīšanos

pētniecisko projektu izstrādē, tādejādi paaugstinot arī docētāju praktiskā darba pieredzi.

8. Rīkot ikgadējās zinātniskās konferences, iesaistot tajās aktīvākos studentus un tādējādi nodrošinot pieredzes apmaiņu par veiktajiem pētījumiem un aktuālākajām grāmatvedības un audita teorijas un prakses problēmām.

9. Piedalīties praktiskās pieredzes apmaiņās un semināros, kas tiek organizēti LR Grāmatvežu asociācijā un LR Zvērinātu revidentu asociācijā.

10. Rūpēties par mācību procesa tehnisko un metodisko nodrošinājumu. Veicināt pasniedzējus sagatavot jaunus mācību līdzekļus un mācību grāmatas.

39

8. Studiju programmas izmaksu aprēķinsIzmaksu aprēķināšana programmai Grāmatvedība un audits

Nr. Parametra nosaukums Rin-das Nr.

Aprēķina formula Aprēķinātais lielums

I Tiešās studiju programmas izmaksasViena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadāAmats Pasniedzēja

vidējā darba alga mēnesī

Pasniedzēju īpatsvars studiju programmas nodrošināšanai

Profesors LVL1200.00 38.50% 1 462.00Asociētais profesors LVL1000.00 30.70% 2

307.00

Docents LVL 800.00 7.70% 3 61.60Lektors LVL 600.00 23.10% 4 138.60Asistents LVL 200.00 - 5 -Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL 6 6=(1+2+3+4+5)*12 11 630.40Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju 7 30Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL 8 8= 6/7 387.68Pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimniecības personālu)

9 0.1

Pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr. 10 3.20Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, LVL 11 11=8*9/10 12.12

N1 Darba algas fonds uz vienu studentu gadā, LVL 12 12=8+11 399.80N2 Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (24,09%),

LVL 13 13=12*0,2409 96.31N3 Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu

gadā, LVL14

4.00Pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā 1 studentu, LVL 15 5.80Citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija, fax u.c.), LVL 16 9.70

N4 Pakalpojumu apmaksa kopā 17 17=15+16 15.50Mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, LVL 18 6.50Kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs 19 2.43

N5 Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā 20 20=18+19 8.93Mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, LVL 21 13.00Grāmatu kalpošanas laiks gados 22 101 grāmatas cena, LVL 23 8.00Grāmatu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL 24 24=21*23/22 10.40Žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā 25 2.00

N6 Grāmatas un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā 26 26=24+25 12.40Sportam uz 1 studentu gadā, LVL 27 5.00Pašdarbībai uz 1 studentu gadā, LVL 28 3.00

N7 Studentu sociālajam nodrošinājumam 1 studentu gadā 29 29=27+28 8.00Iekārtu iegāde uz 1 studentu gadā, LVL 30 34.90Investīcijas iekārtu modernizēšanai – 20% no inventāra izmaksām 31 0.20Izmaksas iekārtu modernizēšanai, LVL 32 32=30*31 6.98

N8 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL 33 33=30+32 41.88

Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā – summa no N1 līdz N8, LVL 34 34=12+13+14+17+20+26+29+33 586.82

II Netiešās studiju programmas izmaksas

N9

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: LU bibliotēkai, zemes nodoklis, telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izdevumi, telefona abonēšanas un pakalpojumu izmaksas, komunālie pakalpojumi, tekošais remonts, īpašās programmas u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā (42,85%), LVL

35 35=34*0,4285 251.45Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, LVL 36 838.27

Dekāns: _______________________________________ ______.______.___________.

40

9.Studiju plāns

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma Grāmatvedība un audits (PLK, 2 semestri)

Kursa nosaukums 1. gads Kopā Pārbaudes veids

Docētājs1.s. 2.s.

Obligātā daļa (A daļa)Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiStarptautiskie finanšu pārskatu standarti 4 4 eksāmens as.prof. L.Kaire

doc. I.BūmaneStarptautiskie revīzijas standarti 4 4 eksāmens lekt. A.Ponomarjovs

Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiIekšējais audits 2 2 eksāmens prof. I.BrūnaPrakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēte

6 6 aizstāvēšana

Maģistra darbs 20 20 aizstāvēšanaObligātā izvēles daļa (B daļa)Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiVides ekonomika 2 2 eksāmens lekt. J.MalzubrisPasaules ekonomikas attīstība 2 2 eksāmens prof. E.Kasalis

Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā 2 2 eksāmens prof. Z.Goša


16

8

8

20

20

36

8


4

6

2

4

6

2Kopā programmā 20 20 40

41

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma Grāmatvedība un audits(NLK, 3 semestri)

Kursa nosaukums 1. gads 2.gads Kopā Pārbaudes veids

Docētājs1.s. 2.s. 3.s. -

Obligātā daļa (A daļa)Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiStarptautiskie finanšu pārskatu standarti 4 4 eksāmens as.prof. L.Kaire

doc. I.BūmaneStarptautiskie revīzijas standarti 4 4 eksāmens lekt.

A.PonomarjovsPētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiIekšējais audits 2 2 eksāmens prof. I.BrūnaPrakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēte

6 6 aizstāvēšana

Maģistra darba iestrāde 4 4 aizstāvēšanaMaģistra darba izstrāde un aizstāvēšana 16 16 aizstāvēšana

Obligātās izvēles daļa (B daļa)Pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiVides ekonomika 2 2 eksāmens lekt.

J.MalzubrisPasaules ekonomikas attīstība 2 2 eksāmens prof. E.Kasalis

Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā 2 2 eksāmens prof. Z.Goša


10

8

2

10

10

16

16

36

8


2

2

2

2

4

4

6

2Kopā programmā 12 12 16 40

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma Grāmatvedība un audits

42

(PLK, 4 semestri)Kursa nosaukums 1. gads 2.gads Kopā Pārbaudes

veidsDocētājs

1.s. 2.s. 3.s. 4.s.Obligātā daļa (A daļa)Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiMakroekonomikas analīze 4 4 eksāmens prof. E.KasalisMikroekonomikas analīze 4 4 eksāmens as.prof. K.KrodersStarptautiskie finanšu pārskatu standarti 4 4 eksāmens as.prof. L.Kaire

doc. I.BūmaneStarptautiskie revīzijas standarti 4 4 eksāmens lekt.A.PonomarjovsVadības grāmatvedība 2 2 eksāmens as.prof. L.KairePētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiIekšējais audits 2 2 eksāmens prof. I.BrūnaPrakse – starptautisko finanšu pārskatu standartu pielietojums 10 10 aizstāvēšana

Prakse – vadības grāmatvedības informācijas izpēte 10 10 aizstāvēšana

Prakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēte 6 6 aizstāvēšana

Maģistra darbs 20 20 aizstāvēšanaObligātās izvēles daļa (B daļa)Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiInvestīciju politika 4 4 eksāmens prof. E.KasalisSaistību tiesības 2 2 eksāmens prof. J.NačisčionisPētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiVides ekonomika 2 2 eksāmens lekt. J.MalzubrisPasaules ekonomikas attīstība 2 2 eksāmens prof. E.KasalisStatistiskās metodes ekonomikā un biznesā 2 2 eksāmens prof. Z.Goša


20

8

12

20

10

10

6

6

20

20

66

18

48Kopā B daļat.sk. Nozares teorētiskie un praktiskie studiju kursiPētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursiPedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi

14

6

6

2

14

6

6

2

Kopā programmā 20 20 20 20 80

43

1.pielikums

ProgrammasGrāmatvedība un audits

studiju kursu apraksti

44

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums Starptautiskie finanšu pārskatu standarti

Kursa kods Ekon5037Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorijaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 27.01.2005Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., asociētā profesore Laimdota KaireDr.ekon., docente Inga Būmane

PriekšzināšanasEkon2109, Finanšu grāmatvedība Kursa anotācija: Kursa mērķis: sniegt studentiem zināšanas par starptautiskiem grāmatvedības / finanšu pārskatu standartiem un dot salīdzinošu informāciju par Latvijas grāmatvedības standartu prasībām, kas ļaus izprast to nozīmi lēmumu pieņemšanā uzņēmumiem sadarbojoties gan starptautiskajā līmenī, gan reģionālajā līmenī. Sniegt Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu pamatnostādnes.Kursa uzdevumi: izskaidrot studentiem Starptautiskajos grāmatvedības / finanšu pārskatu standartos ietverto terminu definīciju saturu, iepazīstināt ar standartos paredzētajām uzskaites pamatmetodēm un pieļaujamajām alternatīvām metodēm, izprast atšķirības starp tām, salīdzināt ar Latvijas grāmatvedības standartu prasībām.

Kursu apraksts-plāns:1. Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes. 2. Kļūdu labošana un izmaiņas uzskaites politikā. 3. Krājumu, pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu uzskaite. 4. Nomas darījumu atspoguļošana. 5. Valdības dotāciju uzskaite. 6. Ienākumu nodokļa uzskaite. 7. Ienākumu atzīšana: ienākumi no preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas, ilgtermiņa līgumdarbiem. 8. Aizņēmumu izmaksu atspoguļošana. 9. Naudas plūsmas pārskata sastādīšana. 10. Varbūtēji aktīvi, saistības un uzkrājumu veidošana. 11. Finanšu ieguldījumu uzskaite: aktīvie un pasīvie ieguldījumi, parāda vērtspapīri. 12. Uzņēmējdarbības apvienošana un konsolidēto finanšu pārskatu sastādīšana. 13. Finanšu ieguldījumu efektivitātes rādītāja - peļņas uz akciju noteikšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāpiedalās diskusijās semināros. Jāizpilda sekmīgi divi kontroldarbi (50%), jānokārto eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra):1. International accounting standards.- International Accounting Standard Board, London, 2005. 2. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti – Rīga: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs,

45

https://luis.lanet.lv/pls/lu/prog.kurss_sakums?l=1&loc=10&kurss_kods=2EKO5036&kliet_kods=Ekon5037&kurss_nos=&limenis=&nozares_kods=&apnozares_kods=&status=&mek_tips=skat

2005. – 1500 lpp.3. Epstein B., Mirza A. Interpretation and application of International accounting standards.- New York: John Wiley &Sons, 2004.-1094 p. 4. Hague, Ian P.N. Applying international financial reporting standarts: financial instruments. – London: LexisNexis, 2004. – 242 p.5. Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu rokasgrāmata.- Rīga.: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, 2003.- 644 lpp.6. Latvijas grāmatvedības standarti.-www fm.gov.lv

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Alexander D., Archer S. International Accounting / Financial Reporting Standards Guide. - Miller Aspen Publishers,2004.-580 p. 2. Cairns D. Applying International Accounting Standards.- UK, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. The Economist, periodical, UK. 2. Grāmatvedība un revīzija. Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija. 3. Bilance. Lietišķās informācijas dienests. 4. Finansists. Anglo Business Club.

46


Kursa nosaukums Starptautiskie revīzijas standarti Kursa kods Ekon5028Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorijaLekciju skaits 32Semināru un praktisko darbu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 03.03.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., as.prof.Dagnija Daņēviča, Dr.ekon., lektors Andrejs PonomarjovsKursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par starptautiskajiem revīzijas standartiem, kas veido finanšu pārskatu revīzijas bāzi. Kursa uzdevumi: iepazīstināt studentus ar finanšu pārskatu revīzijas veikšanas pamatprincipiem, revidentu darba dokumentiem, revīziju kvalitātes kontroli, revīzijas plānošanu, revīzijas pierādījumu iegūšanas procedūrām, revīzijas nobeiguma dokumentiem un revidentu ziņojumu veidiem, kā arī ar revīziju saistītajiem pakalpojumiem..

Kursu apraksts-plāns:1.Revīzijas pakalpojumu tirgus struktūra. Revīziju veidi, revīziju regulējošā likumdošana. 2.Grāmatvežu profesionālās ētikas kodekss. Ētikas kodeksa pamatprincipi- profesionalitāte, godprātība, konfidencialitāte. 3.Finansu pārskatu revīzijas mērķis un vispārējie principi. Revīzijas līgums, revīzijas darba dokumenti un kvalitātes kontrole. Krāpšana un kļūdas. 4.Revīzijas plānošana. Zināšanas par uzņēmējdarbību. Revīzijas būtiskums. Stratēģiskais plāns un pārbaudes programma. Revīzijas budžets. 5.Revīzijas risks. Neizbēgamais risks, kontroles risks un atklāšanas risks. Riska novērtēšana un iekšējā kontrole. 6.Revīzijas pierādījumi. Sistēmiskā pieeja, analītiskās procedūras un detaļu testi. Izlases metode revīzijā. Grāmatvedības novērtējumu revīzija. Uzņēmuma darbības turpināšanas koncepcijas pārbaude. 7.Citu personu darba izmantošana. Citu revidentu darba izmantošana, iekšējā revidenta darba izmantošana, eksperta darba izmantošana. Revidenta atbildība izmantojot citu personu darbu. 8.Revīzijas nobeiguma dokumenti. Pārbaudes kopsavilkums. Labojumu priekšlikumi. Vadības ziņojums. 9.Revīzijas ziņojumi. Revidenta ziņojums vadībai par atklātajām nepilnībām iekšējās kontroles un grāmatvedības sistēmā. Revidenta atzinuma veidi un to formulējums. 10.Apliecinājuma pakalpojumi. Finanšu pārskatu pārbaude. Speciāla mērķa revīzijas uzdevumi. Uzdevums apkopot finanšu informāciju.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāpiedalās diskusijās, semināros un praktiskajos darbos, jāuzraksta sekmīgi 3 kontroldarbi (60%), jānokārto eksāmens(40%).

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Starptautiskie revīzijas standarti. – Rīga: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs, 2004. – 874 lpp.2.Starptautisko revīzijas, apliecinājuma pakalpojumu un ētikas oficiālo paziņojumu rokas grāmata, Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs, Rīga, 2003. 3.D.Daņēviča Finansu pārskatu revīzija. Starptautiskie revīzijas standarti. Rīga, Turība, 2003. 4.Handbook of International Auditing, Assurance and Ethics pronouncements 2003, International Federation of Accountants, New York, 2003. 5.Arens A., Elder R., Beasley M. Essentials of Auditing and Assurance Services. An integrated approach. New

47


Jersey, Prentice Hall, 2003. 6.Dan. M. Guy, D.R.Carmichael Guide to International Standards on Auditing and Related Services 2002, Practitioners Publishing Comapny, 2001. 7.Pany K., Whitington R.O. Principles of Auditing and other Assurance Services. Thirteen Edition, Singapore. McGraw, Hill Book, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Starptautiskās grāmatvežu federācijas mājas lapa- http:/www.ifac.org 2.Audits, nodokļi un grāmatvedība . Konferences materiāli. Rīgas menedžeru skola, 2004. – 188 lpp.3.Montgomery Auditing (tulkojums krievu valodā), Maskava, 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Grāmatvedība un revīzija. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izglītības centra periodisks izdevums. 2.The Economist, UK, periodisks izdevums angļu valodā.

48


Kursa nosaukums Iekšējais auditsKursa kods Ekon5024Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorijaLekciju skaits 8Semināru un praktisko darbu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 03.03.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesore Inta Brūna

PriekšzināšanasEkonP222, Finanšu grāmatvedība I Kursa anotācija: Kursa mērķis ir veidot izpratni par iekšējā audita būtību, tā lomu valsts iestāžu un uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanā. Iepazīstināt ar dažādām pieejām un metodēm, ko izmanto iekšējā audita darbā. Kursa uzdevumi: izskaidrot iekšējā audita mērķus, uzdevumus un metodiku; raksturot iekšējā audita regulējošās prasības un pamatprincipus; iepazīties ar iekšējā audita praksi dažādās tautsaimniecības jomās.

Kursu apraksts-plāns:1.Vispārējas uzņēmējdarbības uzraudzības aspekti - iekšējā audita nepieciešamība. 2.Iekšējā audita rašanās priekšnoteikumi un definīcijas, iekšējā un ārējā audita salīdzinājums. 3.Iekšējā audita darbības regulējums starptautiskā līmenī un Latvijas normatīvos aktos. 4.Iekšējā audita pamatprincipu un uzdevumu raksturojums. 5.Kontroles nodrošināšana un novērtēšana. 6.Iekšējā audita darba organizācija - audita posmu apskats. 7.Iekšējā audita profesionālās prakses standarti. 8.Uz riskiem balstīta iekšējā audita tvērums un būtība. 9.Atbilstības (darbību) audits un tā īpatnības.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Darbs semestra laikā - piedalīšanās semināros, referāta sagatavošana un prezentēšana 40% no kopējā novērtējuma. Pārbaudījums - eksāmens 60% no kopējā novērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra):1.Alvin A. Arens, Randal I.Elder, Mark S.Beasley Auditing and Assurance Services an integrated approach. - Pearson Edication, 2003.-765 p. 2.Mālderis G. Grāmatvedība, audits, revīzija. Rīga: Turība, 2002.-127 lpp.3.Chambers, Andrew D. Internal auditing. - Aldershot: Dartmounth, 1997.-666 p. 4.Taylor, Donald H. Auditing: an Assertions Approach. - New York:Wiley, 1997.- 748 p. 5.Dunn, John Auditing: Theory and Practice. - London: Prentice Hall, 1996.-313 p.

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Daņēviča D. Finansu pārskatu revīzija: starptautiskie revīzijas standarti. - Rīga: Turība, 2003.-123 lpp.2.Starptautisko revīzijas, apliecinājumu un ētikas oficiālo paziņojumu rokasgrāmata. - Rīga: starptautiskā grāmatvežu federācija, 2003.-742 lpp.3.Gotthilf, Daniel L. Treasurer's and controller's desk book. - New York: AMACOM, 2001.-723 p.

49


4.Hart, Norman The Public Relations Audit: Evaluation Checklists to measure the Impacct of Every Message you send to Costomers, shareholders and the public. - London: Pearson Education, 2000.-121 p. 5.Saweyer, Lawrence B., Vinter, Gerald The manager and the internal auditor: partners for profit. Chichester: Wiley, 1995.-402 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1."Grāmatvedība un revīzija". 2."Kapitāls". 3."Bilance". 4."Economist". 5."Finance&Development".

50


Kursa nosaukums Vides ekonomika Kursa kods VadZP003Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare VadībzinātneZinātnes apakšnozare Uzņēmējdarbības vadībaLekciju skaits 8Semināru un praktisko darbu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriMg.ekon, lektors Jānis Malzubris

PriekšzināšanasEkon1444, Makroekonomika Ekon1854, Mikroekonomika Kursa anotācija: Kursa mērķis ir izveidot sapratni par ekonomikas un vides mijiedarbību, tās regulēšanas metodēm un ietekmes uz vidi novērtēšanu. Kursa gaitā tiek veidota izpratne par dabas resursu lomu ekonomiskajā attīstībā. Kursa ietvaros tiek izvērtētas ekonomiskās regulēšanas metodes un studenti apgūst ietekmes uz vidi un vides ekonomiskās vērtēšanas metodes.

Kursu apraksts-plāns:1. Vides funkcijas kā pamats ekonomiskai attīstībai. 1.1. Vide kā resursu avots un atkritumu izvietošanas telpa. 1.2. Ekonomiskā izpausme un tās ietekme uz vidi. 2. Ietekmes uz vidi regulēšanas līdzekļi. 2.1. Administratīvie regulēšanas līdzekļi. 2.2. Ekonomiskie regulēšanas līdzekļi, licenču tirgus. 3. Dabas resursu klasifikācija. 3.1. Atjaunojamie resursi. 3.2. Neatjaunojamie resursi. 4. Hotelinga likums. 5. Rūpniecības ekoloģija un tās modelis. 5.1. Enerģijas un materiālu plūsmas ekonomika. 5.2. Ļeontjeva modelis. 5.3. Eksistences cikla analīze. 6. Vides kopējā ekonomiskā vērtība. 7. Konstruētā tirgus metodes. 8. Ilgtspējīga attīstība, vides rādītāju sistēma. 9. Videi draudzīga uzņēmējdarbība.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Darbs semestra laikā – pozitīvi novērtēti kontroldarbi un semināra darbs, kas veido 50% no vērtējuma. Kursa nobeigumā ir eksāmens (tests) - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Chandler D., Werther, Wiliam B. Strategic corporate social resonsibility: stakeholders in a global environment. – Thousand Oaks: Sage Publications, 2006. – 356 p.2. Tom Tietenberg. Envinormental and Natural Resource Economics.sixth.edition.-Pearson Addison Wesley,

51

https://luis.lanet.lv/pls/lu/prog.kurss_sakums?l=1&loc=10&kurss_kods=2VADP003&kliet_kods=VadZP003&kurss_nos=&limenis=&nozares_kods=&apnozares_kods=&status=&mek_tips=skat

2002. 3. Bjorn Lomborg. The Skeptical Environmentalist Measuring the Real State of the World.- Cambridge University Press. 2002.4. Rīss V., M.Vakerndžeils. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. - Rīga, Norden AB, 2002.Nick Hanley, Jason F.Shogren, Ben White, Introduction to Environmental Economics. Oxford University Press, 2001.6. Barry C. Field, Environmental Economics. Mc Graw-Hill/Irwin, 3rd edition, 2001. 7. Ilgtspējīgs Baltijas Reģions. Baltijas Universitātes Programmas materiāli, 1-10 burtnīcas varam, Rīga 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Hay B., Stavins R., Victor R. Environmental protection and the social responsibility of firms: perspektives from law, economics and business. – Washington: Resourses for the Future, 2005. -210 p.2. Hussen Ahmed M. Principles of Environmental Economics, Economics, Ecology and Public Policy. Routledge, NY, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Environment and Natural Resource Economics.

52


Kursa nosaukums Pasaules ekonomikas attīstība Kursa kods Ekon6018Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare Ekonomika

Lekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesors Edgars Kasalis

PriekšzināšanasEkon4011, Ekonomikas politikaKursa anotācija: Kursa mērķis - sniegt studentiem teorētiskās zināšanas un iemaņas diskutēt par galvenajiem ekonomiskajiem procesiem pasaulē, tās atsevišķos reģionos. Kursa ietvaros tiek aplūkotas nozīmīgākās starptautiskās institūcijas un to loma pasaules ekonomikas attīstībā. Balstoties uz jaunākajām teorētiskajām atziņām un faktoloģisko materiālu par jauno ekonomiku un globalizācijas, reģionalizācijas un lokalizācijas procesiem pasaulē, studentiem tiek veidots priekšstats par iespējamiem pasaules ekonomikas attīstības procesiem pārskatāmā nākotnē.

Kursu apraksts-plāns:1.Jaunākie virzieni un teorētiskās atziņas starptautiskajā ekonomikā. 2.Globalizācijas, reģionalizācijas un lokalizācijas priekšnoteikumi, izpausmes un ietekme uz pasaules reģionu un nacionālo valstu attīstību. 3.Jaunās ekonomikas teorētiskie pamati un izpausmes. 4.Nozīmīgākās starptautiskās institūcijas un to ietekme uz pasaules ekonomikas procesiem. 5.Valstu ekonomiskās un sociālās attīstības vērtēšanas un salīdzināšanas pieejas un indeksi. 6.Galvenie pasaules ģeopolitiskie un ekonomiskie centri, to veidošanās priekšnosacījumi, loma un vieta pasaules ekonomikā un attīstības perspektīvas. 7.Eiropas Savienības un Eiropas monetārās sistēmas attīstības dinamika un tendences. 8.Latvijas ekonomiskās situācijas un tās attīstības perspektīvu izvērtējums pasaules ekonomikas kontekstā

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi uzrakstīts un aizstāvēts studentu grupas patstāvīgais darbs (30%). Sekmīgi nokārtots semestra gala eksāmens(70%).

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Krugman P.R., Obstfeld M. International economics: theory and policy. – Boston: Pearsop Addison – Wesley, 2006. – 680 p.2.Krugman P.R. International economics: theory and policy. – Boston: Addison – Wesley, 2003. – 754 p. 3.Adams J. The Contemporary International Economy. St.Martin's Press, NY, 2000. 4.Krugman P.R., Obstfeld M. International Economics. Theory and Policy, Addison-Wesley Publishing Company, Masachussetts, NY, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Pagden A. The Idea of Europe; From Antiquity to the European Union., Woodrow Wilson Center Press and Cambridge University Press, 2002. 2.Pickles J. Theorising Transition; The PoliticAL Economy of Post Communist Transformations. Routlegde,

53


London, NY, 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.LR Ekonomikas ministrijas ziņojumi par tautsaimniecības attīstību. 2.The World Economy Outlook., series., International Monetery Fund. 3.Worlg Development Report, annual., The World Bank.

54


Kursa nosaukums Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā


Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare StatistikaLekciju skaits 12Semināru un praktisko darbu skaits 4

Kursa autoriDr.ekon., profesore Zigrīda GošaKursa anotācija: Kursa mērķis ir apgūt statistiskās metodes un to pielietošanu ekonomisko un biznesa parādību analīzē. Kursa uzdevumi: 1) iegūt teorētiskās zināšanas par specifiskām statistikas metodēm, 2) iegūt praktiskās iemaņas statistikas metožu pielietošanā ekonomisko un biznesa parādību analīzē. Kursā apskata statistiskās metodes, kuras plaši pielieto zinātniskā darbā, kā arī praksē.

Kursu apraksts-plāns:1.Statistikas priekšmets, metodes, uzdevumi un paņēmieni. 2.Relatīvo rādītāju lietošana ekonomisko parādību analīzē. Kopas struktūras salīdzinošā analīze. Džini koeficients un Lorenca līkne. 3.Dinamikas rindas un to analīzes metodes. Dinamiskās tendences tipa atklāšana un parametru aprēķināšanas metodes. Sezonalitātes analīze. 4.Ekonomisko parādību sadalījuma analīzes metodes (vidējie, variācijas lieluma un intensitātes rādītāji, dispersijas, sadalījuma asimetrijas u.c. rādītāji). 5.Korelācijas u.c. metožu lietošana ekonomisko parādību analīzē. Pāru lineāru regresijas vienādojuma parametru aprēķināšana, interpretācija un ticamības statistiskā novērtēšana. 6.Indeksu metodes lietošana ekonomisko parādību analīzē. Agregātindeksi, vidējie indeksi un vidējo lielumu indeksi. Indeksu metodes lietošanas robežas un nosacījumi. 7.Noslēguma lekcija. Izlases novērošanas datu attiecināšana uz ģenerālkopu. Izlases kļūda. Mazās izlases metodes nozīme ekonomikā un biznesā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāuzraksta sekmīgi divi kontroldarbi (60 % no kopējā vērtējuma). Eksāmenā tests (40 % no kopējā vērtējuma).

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Berenson M., Levine D., Krehbiel T. Basic business statistics: concepts and applications. – Upper Saddle River: Pearson Education International, 2004. – 833 p.2.Goša Z. Uzdevumu krājums statistikā. - Rīga, LU 2004. - 64 lpp. 3.Goša Z. Statistika. - Rīga, LU 2003. - 334 lpp.4.Krastiņš O., Ciemiņa I. Statistika. - Rīga, LR CSP 2003. - 267 lpp. 5.Jefimova M.R., Gančenko O.I., Petrova I.V. Statistikas vispārējās teorijas praktikums. - Maskava, Finansi i kredit, 2002. (krievu valodā)

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Jeļisejeva I.I., Juzbašev M.M. Obšaja teorija statistiki. Moskva. Finansi i statistika. 2004.- s.655.(krievu val.). 2.James T.McClave, Terry Sincich. Statistics. Prentince-Hall, 2003,p.850. 3.Paul Newbold, William L. Carlson, Betty M. Thorne. Statistics for Business and Economics. Prentince Hall,

55


2003.,p.850. 4.Gerald Keller, Brian Warrack. Statistics for management and economics. Thomson-Brooks/Cole,2003.,p.832.5.Jefimova M.R., Tančenko O.I., Hetrova E.V. Praktikum po obšei teoriji statistiki. Moskva. Finansi i statistika. 2002., s.335. (krievu val.).

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Journal of business and economic statistics. 2.Journal of the Royal Statistical Society. Ser.B. Statistical Methodology. 3.Newbold Paul. Statistics for Business and Economics. 2nd ed. Prentice-Hall International Editions. p.866. SPSS 7.5 for Windows. Student Version. Prentince-Hall.

56


Kursa nosaukums Organizāciju psiholoģijaKursa kods Psih5057Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare PsiholoģijaZinātnes apakšnozare Organizāciju psiholoģijaLekciju skaits 8Semināru un praktisko darbu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 07.03.2005Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.psych., profesors Viesturs ReņģeKursa anotācija: Kursa mērķis ir parādīt organizāciju psiholoģijas teorētisko atziņu un metožu izmantošanas iespējas dažādās organizācijās. Galvenā uzmanība tiek pievērsta darba motivācijai un apmierinātībai ar darbu, līderībai, darbam komandā un organizācijas kultūrai. Šīs zināšanas var tikt izmantotas gan pētnieciskajā, gan praktiskajā darbā. Paredzēta pastāvīga maģistrantu gatavošanās semināriem.

Kursu apraksts-plāns:1. Organizāciju psiholoģijas vēsture un mūsdienu stāvoklis. 2. Organizāciju psiholoģijas metodes. Kvantitatīvā un kvalitatīvā pieeja. 3. Amatu apraksti un personāla atlase. Darba izpildes novērtēšana. Efektivitātes kritēriji. 4. Darba motivācija un apmierinātība ar darbu. Lojalitāte pret organizāciju un pret profesiju. 5. Līderība un vadīšana. Līderības izpētes metodes. 6. Darbs komandā. Komandu veidošana. 7. Komunikācija organizācijās un tās pilnveidošana. 8. Organizāciju kultūra un pārmaiņu process.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Uzstāšanās ar priekšlasījumu kādā no semināriem, rakstisks eksāmens. 50% kopējā vērtējuma veido uzstāšanās seminārā, 50% - rakstiskais pārbaudījums.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Muchinsky, P. M. (2003). Psychology Applied to Work. London: Wadsworth.2. Chmiel, N. (ed.). (2000). Work and Organizational Psychology. A European Perspective. Oxford: Blackwell. 3. Reņģe, V. (1999). Organizāciju psiholoģija. Rīga: Kamene. Literatūra (02-papildliteratūra):1. Millward L. (2005). Understanding Occupational and Organizational Psychology. London: Sage.2. Cooper, C.L.&Locke, E.A. (Eds.)(2000). Industrial and Organizational Psychology. Linking Theory with Practice. Oxford: Blackwell.Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Journal of Occupational and Organizational Psychology. 2. Applied Psychology: An International Review


Kursa nosaukums Makroekonomikas analīze Kursa kods Ekon4012

57


https://luis.lanet.lv/pls/lu/prog.kurss_sakums?l=1&loc=10&kurss_kods=2PSI5060&kliet_kods=Psih5057&kurss_nos=&limenis=&nozares_kods=&apnozares_kods=&status=&mek_tips=skat

Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare MakroekonomikaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesore Elena DubraDr.ekon., profesors Edgars KasalisEkonomikas maģistra grāds, lektore Irina SkribāneSandra Eglīte | lektors

PriekšzināšanasEkon2060, Makroekonomika I Kursa anotācija: Kursa mērķis - sniegt studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas par galveno makroekonomisko modeļu izmantošanas iespējām makroekonomiskajā analīzē ekonomikas integrācijas un reģionalizācijas apstākļos un to iespējamo interpretāciju praktiskā ekonomikā, realizējot jebkuru fiskālo - monetāro politiku un ekonomikas stabilizācijas procesus.

Kursu apraksts-plāns:1.Saiknes starp preču un naudas tirgiem Keinsa, ISLM un ADAS modeļos. 2. Izspiešanas efekta būtība, tā mazināšanas iespējas makroekonomiskajā analīzē. 3.Fiskālās un monetārās politikas efektivitātes paaugstināšanas empīriskā un grafiskā interpretācija ISLM modeļa modifikācijās. 4.Ilgtermiņa augsmes modeļi. R.Solova ilgtermiņa augsmes modeļa analīze. 5.ADAS dinamiskā modeļa empīriskie vienādojumi un grafiskā analīze dažādās biznesa cikla stadijās. 6.HERMIN modelis, tā izmantošana makroekonomiskajā analīzē. 7.Pasaules ekonomikas internacionalizācijas un globalizācijas procesu analīze. 8.Latvijas ilgtermiņa attīstības vienotā stratēģija, tās analīze. 9.Ārējo ekonomisko sakaru un starptautiskās tirdzniecības modeļi, analīze. 10.Fiskālā politika un sabalansēts valsts budžets. 11.Monetārās politikas analīze. 12.Konkurētspējas analīze pasaules tirgū un Latvijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:1.Sekmīgi uzrakstīts un aizstāvēts patstāvīgais darbs - 20%. 2.Sekmīgi nokārtots starpeksāmens - 30%. 3.Sekmīgi nokārtots semestra gala eksāmens - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Williamson S.D. Macroeconomics. – Boston: Pearson Addison Wesley, 2005. – 678 p.2.Dornbusch R., Fischer S., Macroeconomics, McGraw-Hill, Inc., NY,2001.3.Varian H., Macroeconomic Analysis, Nortok,1998.

Literatūra (02-papildliteratūra):1.Mankiw G., Macroeconomics, Worth Publishers, NY,2002. 2.Blauchozd O. Macroeconomics, Prentice Hall International, Inc.,2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.LR Ekonomikas ministrijas ziņojumi par tautsaimniecības attīstību. 2.Latvijas Bankas biļeteni.

58

3.Žurnāls "Kapitāls". 4.Laikraksti "Dienas Bizness", "Latvijas Vēstnesis". 5.Žurnāls "Ekonomist" U.K.,London.

59


Kursa nosaukums Mikroekonomikas analīze Kursa kods Ekon5018Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare MikroekonomikaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., asociētais profesors Kaspars KrodersDr.mat., profesore Māra GulbeDr.ekon., profesors Roberts Škapars

PriekšzināšanasEkon1066, Mikroekonomika I Kursa anotācija: Kursa mērķis ir dot Ekonomikas un vadības fakultātes maģistriem spēju analizēt patērētāja un ražotāja motivāciju saimniecisko lēmumu pieņemšanas procesos, svarīgākās sakarības, lēmumu savstarpējo iedarbību un plānu koordināciju tirgū. Īpaša vērība tiek piegriezta peļņas maksimizēšanas problēmai dažādās tirgus formās. Tiek analizēta arī dažādu resursu veidu efektīva izmantošana. Plaši tiek izmantoti ekonomiski matemātiskie modeļi.

Kursu apraksts-plāns:1.Tirgus pieprasījuma un piedāvājuma analīze. Pieprasījuma analīzes lineārie modeļi 2.Cenas elastība, ieņēmumi un robežieņēmumi. Elastīgās transformācijas. 3.Tirgus līdzsvara analīze. Līdzsvara veidi, to savstarpējā saistība. 4.Optimāla patēriņa plāna analīze. Patēriņa funkcijas. Optimalitāte un efektivitāte. Optimalitātes noteikšanas metodes. 5.Mājsaimniecības uzkrājumi. Uzkrājumu modelēšana. 6.Risks un tā novērtēšana. Riska diversifikācija. 7.Produkta ražošana, izmantojot vienu un vairākus mainīgus ražošanas faktorus, analīze. Līdzsvara teorijas pielietojums ražošanā. 8.Izmaksas īsā laikā analīze. Izmaksu minimizācijas modeļi. 9.Izmaksas ilgā laikā analīze. Izmaksu sadalījuma problēmas. 10.Pilnīgas konkurences tirgus modelis. Peļņas maksimizācijas īsā un ilgā laikā analīze. Ilgā laika līdzsvars, līdzsvara veidi. 11.Monopola tirgus modelis Dabīgais monopols, tā regulēšana. Pieprasījuma un piedāvājuma funkcijas dabīgā monopola apstākļos. 12.Cenu diferencēšana. Monopolistisko cenu modeļi (izkropļošana un diskriminācija). 13.Monopolistiskā konkurence. Peļņas maksimizācijas iespējas. Monopolistiskās konkurences spēļu teorijas modeļi, līdzsvari, to attēlošanas un noteikšanas veidi. 14.Oligopols. Lauztās pieprasījuma līknes, cenu līderstāvokļa u.c. cenu noteikšanas metožu analīze. Oligopola atkārtotās spēles modelis. 15.Preču maiņa, tā optimizācija. Optimizācijas metodes un modeļi. 16.Divu preču ražošanas iespējas. Transformācijas līkne. Divu preču ražošanas optimizācijas lineārie un nelineārie modeļi. 17.Sabiedriskās preces. Sociālās izvēles funkcijas labklājības teorijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāuzraksta patstāvīgais darbs (10%), trīs sekmīgi kontroldarbi (60%) un jānokārto eksāmens (30%).

60


Literatūra (01-mācību literatūra):1. Pinduck R., Rubinfeld D. Microeconomics. – Upper Saddle River: Pearson Education International, 2005. – 720 p.2. H.Varian. Intermediate Microeconomicks. 6 th.ed., Norton W.W. & Co 2003.,728 p. 3. Revina, M.Peļņa, M.Gulbe, S.Bāliņa. Matemātika ekonomistiem, LU, 2003.,305 lpp.4. R.Škapars. Mikroekonomika. Rīga, LU, 2004.,379 lpp.5. C.Mc Connell, S.Brue. Microeconomics. 15 th.ed.Mc graw - Hill Higher Education 2001.,624 pp. 6. R.S.Pindyck, D. Rubinfeld. Microeconomics. 5 thed., Pearson Education, 2000.,700 p.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Nicholson W. Intermediate microeconomics and its application. – Mason: South – Western, 2004. – 615 p.2. E.Mansfield. Microeconomics. 8 th.ed. Norton W.W. & Co 2000. 3. Gods. Mikroekonomika. 2.d., Rīga,Turības mācību centrs 1998.,134 un 222 lpp. 4. A.M.- Colell, M.D. Whinston, J.R.Green. Microeconomic theory. Oxford University press. 1995.,981 pp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Business Week. USA. 2.Economist. UK. 3.Journal of Political Economy. USA.

61


Kursa nosaukums Vadības grāmatvedība Kursa kods EkonP110Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorijaLekciju skaits 8Semināru un praktisko darbu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 27.01.2005Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., asociētā profesore Laimdota KaireKursa anotācija: Kursa mērķis ir dot zināšanas par uzņēmējdarbības vadīšanā nepieciešamās informācijas saturu, tās sagatavošanas paņēmieniem un lēmumu pieņemšanas tehnoloģiju. Uz apgūtās teorijas bāzes risināt konkrētas problēmsituācijas, veikt iespējamo variantu salīdzinājumu un novērtējumu.

Kursu apraksts-plāns:1. Vadības grāmatvedības raksturojums un virzieni. 2. Vispāratzītie izmaksu uzskaites modeļi. 3. Pamatprasības atsevišķu izmaksu veidu uzskaitei. 4. Vispārējo izmaksu uzskaites problēmas. 5. Ar darbības apjomu pamatota izmaksu uzskaites sistēma. 6. Procesa pašizmaksas kalkulācijas metodes. 7. Standartizmaksu uzskaite un noviržu analīze.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi jāizpilda viens kontroldarbs un jāgūst pozitīvs novērtējums rakstiskā eksāmenā. Kontroldarba novērtējums 20% no atzīmes, rakstiskā eksāmena novērtējums 80% no atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Needles B., Powers M., Cronen S. Financial and managenial accounting. – Boston: Houghton Mifflin Company, 2005. – 1297 p.2. Hongren G., Foster L. Buhučot : upravļeņčiskii aspekt. M. Finansi i statistika. 2002.-416 s.3. Drury C. Management and cost accounting. 6 th ed. London Chapman & Hall. 1996. - 874 p. Literatūra (02-papildliteratūra):1. A. Pelšs. Vadības grāmatvedība I daļa. – Rīga: KIF Biznesa Komplekss, 2001. - 200 lpp.2. A. Pelšs. Vadības grāmatvedība II daļa. – Rīga: KIF Biznesa Komplekss, 2001. - 232 lpp.Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Grāmatvedība un revīzija. Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija. 2. Bilance. Lietišķās informācijas dienests. 3. Latvijas ekonomists.


Kursa nosaukums Investīciju politika Kursa kods Ekon5021

62


https://luis.lanet.lv/pls/lu/prog.kurss_sakums?l=1&loc=10&kurss_kods=2EKOP096&kliet_kods=EkonP110&kurss_nos=&limenis=&nozares_kods=&apnozares_kods=&status=&mek_tips=skat

Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare MakroekonomikaLekciju skaits 16Semināru un praktisko darbu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesors Edgars Kasalis

PriekšzināšanasEkon4012, Makroekonomikas analīze Kursa anotācija: Kursa mērķis - sniegt studentiem nepieciešamās teorētiskās pamatzināšanas un prasmes investīciju politikas pamatjautājumos, investīciju projektu izvērtēšanā, investīciju lēmumu pamatošanā, finansu piesaistē un projektu realizācijā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta valsts un ārvalstu investīcijām, to plūsmām un ietekmei uz tautsaimniecības attīstību. Kursa apguves laikā pilnveidojas studentu prasmes par investīciju projektu izvērtēšanas un realizācijas problēmām.

Kursu apraksts-plāns:1.Investīciju būtība, veidi, klasifikācijas aspekti. 2.Investīciju pamatteorija valsts, reģiona, firmas un indivīda līmenī. 3.Ekonomikas sistēma, tās ietekme uz investīciju vides veidošanos. 4.Investīciju projektu sastāvdaļas, to izstrāde un novērtējums no tautsaimniecības, reģiona un investora viedokļa. 5.Investīciju projektu finansēšana un finansu piesaistes iespējas. 6.Investīciju projektu atmaksāšanās, efektivitātes un riska pakāpes izvērtēšanas metodes. 7.Privātās, valsts un pašvaldību investīcijas, to finansēšanas avoti. 8.Valsts investīciju programma, tās realizācija un pilnveidošanas problēmas. 9.Ārvalstu tiešās investīcijas, to iespējamā ietekme uz valsts ekonomiku. 10.Eiropas Savienības līdzekļu piesaistes iespējas un nosacījumi investīciju projektu realizācijai dažādās Latvijas tautsaimniecības sfērās.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Patstāvīgā darba (referāta) par uzdotu investīciju politikas tēmu sagatavošana un prezentācija (30%). Sekmīgi nokārtots eksāmens (70%).

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Reilly F., Brown K. Investment analysis and portfolio management. – Mason: South – Western, 2003. – 1215 p.2. Economic Analysis of Investment Operations., The World Bank, Washington, D.C.. 2001. 3. Gotze U.,Bloech I. Investitionvechnung. Z.Aufbage, Springer-Werlag, Berlin, Heidelberg, HY, 1995.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Solnik B., McLeavey D. International investments. – Boston: Pearson Addison Wesley, 2004. – 760 p.2. Dunning J. Regions, Globalization and the Knowledge- Based Economy. Oxford University Press, 2000. 3. Sachs J.D., Larrain F.B. Macroeconomics in the Global Economy. Harvester Wheatsheaf, NY, 1993. 4. Latvijas Republikas Finansu un Ekonomikas ministriju interneta mājas lapas.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību". Rīga. (periodisks izdevums reizi pusgadā). 2.Žurnāls "Kapitāls"(periodisks izdevums reizi mēnesī).

63

3.Žurnāls "The Economist".

64


Kursa nosaukums Saistību tiesībasKursa kods JurZ5051Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare Juridiskā zinātneZinātnes apakšnozare CiviltiesībasLekciju skaits 26Semināru un praktisko darbu skaits 6Kursa apstiprinājuma datums 24.02.2005Institūcija, kura apstiprināja kursu Juridiskā fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.jur., pasniedzējs Jānis Načisčionis

PriekšzināšanasJurZ4130, KomerctiesībasJurZP020, Ievads tiesību zinātnēKursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīt saistību tiesību kategorijas un tiesību institūtus, to savstarpējo nosacītību un mijiedarbību; veidot demokrātiskus uzskatus un mūsdienu tiesisko apziņu, attīstīt prasmes piemērot saistību tiesību aktus praktiskajā rīcībā.

Kursa uzdevumi ir iepazīstināt studējošos ar saistību tiesību principiem un tiesību aktiem, to nozīmi valsts, indivīda un komersanta rīcībā. Sekmēt studējošos izzināt saistību tiesības, to izpratni un praktisku realizāciju.

Kursu apraksts-plāns:Ievads. 1. temats. Saistības. 2. temats. Līgums. Līguma puses un saturs. 3. temats. Līguma noslēgšanas kārtība. 4. temats. Līguma sekas. Atbildības pienākums. 5. temats. Saistības no neatļautas darbības. Neatļautas darbības izpausmes. 6. temats. Saistību pastiprināšana. Procenti. 7. temats. Zaudējumi un to atlīdzība. 8. temats. Saistību tiesību izbeigšanās un pārveidošana. 9. temats. Dāvinājums. Prasījumi no atdošanas līgumiem. 10. temats. Kredītlīgums. Prasījumi no atsavinājuma līgumiem. 11. temats. Nomas un īres līgums. Prasījumi no darba attiecībām. 12. temats. Sabiedrības līgums. Prasījumi no svešu lietu pārziņas. 13. temats. Prasījumi no dažādiem pamatiem. Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Darbs semināros, risinot praktiskus uzdevumus (20%). Ja izpildītas akadēmiskās prasības - var kārtot eksāmenu. Sekmīgi nokārtots eksāmens -rakstveidā ( 80%).

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Handbook of Baltic business law. – Rīga: Sorainen Law Offices, 2005. – 390 p.2. K.Torgāna visp.redakcijā (Autoru kolektīvs). Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Otrais izdevums.R.Mans īpašums.2000.

65

https://luis.lanet.lv/pls/lu/prog.kurss_sakums?l=1&loc=10&kurss_kods=2JUR5048&kliet_kods=JurZ5051&kurss_nos=&limenis=&nozares_kods=&apnozares_kods=&status=&mek_tips=skat

3. J.Griģeļonis. Mūsdienu starptautiskās un tirdzniecības tiesības. Starptautiskais civilprocess. Otrais papildinātais izdevums. R. Izdevn. AGB. 2000.4. A. Grūtups. Saistību tiesību pastiprināšana. - A. Grūtups. Tiesu prakse un komentāri. Otrā grāmata. R., 1997, 123. - 178. lpp. 5. Skots Dž. Bērnems. Līgumu sastādīšana. R., 1995. 6. V. Sinaiskis. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. saistību tiesības. R., 1995.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. K.Torgāns. Privāto līgumu brīvība un publiskās varas aktu ietekme uz to. Starptautiskās zinātniskās konferences "Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā20.-21. gs.mijā" materiāli. R. LU 2004.29.-30.janvāris.

2. Anderson T., McChesney F. Property rights: contract, confict and law. – Princeton: Princeton University Press, 2003. – 398 p.3. Reich Norbert. Critical Comments on the Commission Communication "On European Contract Law" S. Grundmannand J. Stuyck (eds.), An Academic Green Paper on European contract Law. Kluwer Law International.2002.4. K. Balodis. Labas ticības princips.//Likums un Tiesības 4.sēj. Nr.9 2002.g.septembris. 279-286.lpp. 5. G.Sniedzīte. Kas ir komerciālais pirkums un kas to regulē.// Jurista vārds. 23.09.2003. Nr.34.,30.09.2003. Nr.35., 07.10.2003. Nr.36. 6. A. Bitāns. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. R., 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):Publikācijas žurnālos, laikrakstos. piem., "Likums un Tiesības", "Administratīvā un kriminālā justīcija", "Latvijas Vēstnesis", "Jaunā pārvalde" u.c.

66


Kursa nosaukums Prakse - starptautisko finanšu pārskatu standartu pielietojums

Kursa kods EkonP107Kredītpunkti 10ECTS kredītpunkti 15Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 160

Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorijaKursa apstiprinājuma datums 27.01.2005Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., docente Inga BūmaneDr.ekon., asociētā profesore Laimdota KaireKursa anotācija: Mācību prakses mērķis ir iepazīties ar starptautisko finanšu pārskatu standartu pielietojumu konkrētos uzņēmumos. Prakses uzdevumi: izpētīt svarīgākās uzskaites jomas uzņēmumā un noskaidrot kā praktiskais risinājums atbilst standarta prasībām.

Kursu apraksts-plāns:1. Iepazīšanās ar uzņēmumu. 2. Finanšu pārskata sastāvs, sagatavošanas un iesniegšanas pamatnostādnes. 3. Materiālo un nemateriālo aktīvu atspoguļošana. 4. Finanšu ieguldījumu uzskaite un informācijas atklāšana par saistītām pusēm. 5. Finansu rezultātu noteikšana un finansu informācijas atklāšana. 6. Atlikto nodokļa saistību un nodokļa aktīva noteikšana, nodokļa izmaksu atspoguļojums finanšu pārskatos. 7. Standartu prasību pielietojuma problēmas un priekšlikumu izstrāde konkrēto problēmu risināšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi aizstāvēts prakses pārskats.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. International accounting standards.- International Accounting Standard Board, London, 2005. 2. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti – Rīga: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs, 2005. – 1500 lpp.3. Epstein B., Mirza A. Interpretation and application of International accounting standards.- New York: John Wiley &Sons, 2004.-1094 p. 4. Hague, Ian P.N. Applying international financial reporting standarts: financial instruments. – London: LexisNexis, 2004. – 242 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Grāmatvedība un revīzija. Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija. 2. Bilance. Lietišķās informācijas dienests. 3. Finansists. Anglo Business Club.

67



Kursa nosaukums Prakse - vadības grāmatvedības informācijas izpēte



Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., asociētā profesore Laimdota Kaire

PriekšzināšanasEkon5025, Vadības grāmatvedība Kursa anotācija: Prakse paredzēta, lai studenti varētu nostiprināt mācību procesā iegūtās teorētiskās zināšanas par dažāda veida izmaksām, lai gūtu priekšstatu par perioda izmaksām un pašizmaksā iekļaujamām izmaksām, spētu izprast dažādus izmaksu uzskaites un pašizmaksas kalkulācijas modeļus.

Kursu apraksts-plāns:1. Iepazīšanās ar uzņēmumu. 2. Izmaksu klasifikācija finanšu grāmatvedībā. 3. Izmaksu klasifikācija pašizmaksas kalkulācijas vajadzībām. 4. Pašizmaksas kalkulācijas modeļa raksturojums. 5. Pamatizmaksu uzskaites problēmas. 6. Vispārējo izmaksu uzskaites, pārdales un pieskaitīšanas problēmas. 7. Priekšlikumu izstrāde konkrētu problēmu risināšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Sekmīgi aizstāvēts prakses pārskats.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. Needles B., Powers M., Cronen S. Financial and managenial accounting. – Boston: Houghton Mifflin Company, 2005. – 1297 p.2. Hongren G., Foster L. Buhučot : upravļeņčiskii aspekt. M. Finansi i statistika. 2002.-416 s.3. Drury C. Management and cost accounting. 6 th ed. London Chapman & Hall. 1996. - 874 p.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. A. Pelšs. Vadības grāmatvedība I daļa. – Rīga: KIF Biznesa Komplekss, 2001. - 200 lpp.2. A. Pelšs. Vadības grāmatvedība II daļa. – Rīga: KIF Biznesa Komplekss, 2001. - 232 lpp.

68



Kursa nosaukums Prakse - grāmatvedības un audita problēmu izpēte



Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesore Inta BrūnaDr.ekon., asociētā profesore Laimdota KaireDr.ekon., asociētais profesors Ilmārs KālisDr.ekon., docente Inga BūmaneDr.ekon., pasniedzējs Jānis KasalisKursa anotācija: Mācību prakses mērķis ir apliecināt studenta prasmi mācību procesā iegūtās teorētiskās zināšanas izmantot praktisku problēmu un neskaidrību identificēšanā un analīzē praktiskajā grāmatvedībā un auditā. Praksi veic studenti, kuri pilnībā ir beiguši programmas teorētisko daļu un kuriem Grāmatvedības institūtā noteiktā kārtībā ir apstiprināts prakses vadītājs. Mācību prakses programmu konkretizē atkarībā no izvēlētās prakses vietas.

Kursu apraksts-plāns:Prakses programma ir individuāla atkarībā no prakses vietas. Par pamatu izmantojama Grāmatvedības institūtā apstiprinātā prakses- grāmatvedības un audita problēmu izpēte programma, kuru individuāli konkretizē pēc prakses vadītāja ieteikumiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Mācību prakses pārskatu sekmīgi jāaizstāv pie nozīmētā prakses vadītāja.

Literatūra (01-mācību literatūra):1. International accounting standards.- International Accounting Standard Board, London, 2005. 2. Epstein B., Mirza A. Interpretation and application of International accounting standards.- New York: John Wiley &Sons, 2004.-1094 p. 3. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti – Rīga: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs, 2005. – 1500 lpp.4. Hague, Ian P.N. Applying international financial reporting standarts: financial instruments. – London: LexisNexis, 2004. – 242 p.5. Handbook of International Auditing, Assurance and ethics pronouncements 2003, International Federation of Accountants, New York, 2003. 6. Alvin A. Arens, Randal I. Elder, Mark S.Beasley. Auditing and assurance services an integrated approach.-Pearson Edication, 2003.-765 p. 7. Dan M. Gry, D.R.Carmichael. Guide to International Standards on Auditing and related Services 2002, Practitioners Publishing Company, 2001. 8.. Starptautiskie revīzijas standarti. – Rīga: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs, 2004. – 874 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra):1. Alexander D., Archer S. International Accounting / Financial Reporting Standards Guide. - Miller Aspen Publishers,2004.-580 p.

69


2. Hart, Norman. The Public Relations Audit: Evaluation Checklists to measure the Impacct pf Every Message you send to Costomers, shareholders and the public.-London: Pearson Education, 2000.-121 p. 3. Starptautiskās grāmatvežu federācijas mājas lapa - http:/www.ifac.org

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Bilance 2. Grāmatvedība un revīzija 3. The Economist ,UK, periodisks izdevums angļu valodā. 4. Eiropas Savienības procesu apskats 5. Journal of population economics 6. Latvijas ekonomikas biļetens 7. Journal of banking finance 8. Journal of monetary economics 9. European accounting review 10. European economic review 11. The World economics

70


Kursa nosaukums Maģistra darba iestrāde Kursa kods Ekon5224Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare EkonomikaZinātnes apakšnozare Grāmatvedības un uzskaites teorijaKursa apstiprinājuma datums 27.01.2005Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursu nevar apgūt eksternātāKursa autoriDr.ekon., profesore Inta BrūnaDr.ekon., asociētā profesore Laimdota KaireDr.ekon., asociētais profesors Ilmārs KālisDr.ekon., docente Inga BūmaneDr.ekon., pasniedzējs Jānis KasalisKursa anotācija: Patstāvīgs zinātniski - pētnieciska rakstura darbs, kas apliecina studenta teorētisku un praktisku sagatavotību profesionāli veikt kvalificēta grāmatveža, auditora vai finanšu direktora pienākumus saskaņā ar profesijas standarta prasībām uzņēmumos, dažādās organizācijās, valsts iestādēs un finanšu institūcijās. Maģistra darbā autoram jāveic analītiska rakstura pētījums par aktuālu zinātnisku, praktisku vai metodoloģisku grāmatvedības un audita problēmu, jāizstrādā un jāaizstāv pamatoti priekšlikumi tās risināšanai.

Kursu apraksts-plāns:Maģistra darba tematam jāsatur aktuāla zinātniska, praktiska vai metodoloģiska grāmatvedības audita problēma. Aktualitāti nosaka attiecīgās problēmas reāla pastāvēšana ekonomiskajā teorijā vai saimnieciskajā praksē, kā arī problēmas izpētes dziļums.

Par pamatu, izvēloties maģistra darba tematu, pētījuma metodiku, sastādot izvērstu plānu un literatūras sarakstu, izmantojami Grāmatvedības institūtā apstiprinātie Metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Apzināt pētījuma jomu un saskaņot ar nozīmēto maģistra darba vadītāju maģistra darba tematu, izvērstu plānu, pētījuma metodiku un literatūras sarakstu.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Žurnāli "Bilance", "Grāmatvedība un revīzija", "Latvijas Ekonomists" 2. The Economist 3. Eiropas Savienības procesu apskats 4. Journal of population economics 5. Latvijas ekonomikas biļetens 6. Journal of banking finance 7. Journal of monetary economics 8. European accounting review 9. European economic review 10. The World economics


Kursa nosaukums Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

71





Kursu apraksts-plāns:Maģistra darba teorētiskajās nodaļās students apkopo veiktos teorētiskos un vēsturiskos pētījumus atbilstoši pētāmo problēmu lokam un izvēlētajam maģistra darba tematam. Students veic maģistra darba praktiskās daļas izpēti un to apkopo, risina identificētās problēmas, izstrādā secinājumus un pamatotus priekšlikumus.

Maģistra darba izstrādē par pamatu izmantojami Grāmatvedības institūtā apstiprinātie Metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Jāizstrādā un ar maģistra darba zinātnisko vadītāju jāsaskaņo pabeigtais maģistra darbs, kas jānoformē atbilstoši Metodiskajiem norādījumiem un noteiktā termiņā jāiesniedz institūtā. Maģistra darbs jāaizstāv Maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē .

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Žurnāli "Bilance", "Grāmatvedība un revīzija", "Latvijas Ekonomists" 2. The Economist 3. Eiropas Savienības procesu apskats 4. Journal of population economics 5. Latvijas ekonomikas biļetens 6. Journal of banking finance 7. Journal of monetary economics 8. European accounting review 9. European economic review 10. The World economics


Kursa nosaukums Maģistra darbs Kursa kods Ekon6024Kredītpunkti 20ECTS kredītpunkti 30Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 320

72





Kursu apraksts-plāns:Maģistra darba tematam jāsatur aktuāla zinātniska, praktiska vai metodoloģiska grāmatvedības audita problēma. Aktualitāti nosaka attiecīgās problēmas reāla pastāvēšana ekonomiskajā teorijā vai saimnieciskajā praksē, kā arī problēmas izpētes dziļums. Maģistra darba teorētiskajās nodaļās students apkopo veiktos teorētiskos un vēsturiskos pētījumus atbilstoši pētāmo problēmu lokam un izvēlētajam maģistra darba tematam. Students veic maģistra darba praktiskās daļas izpēti un to apkopo, risina identificētās problēmas, izstrādā secinājumus un pamatotus priekšlikumus. Maģistra darba izstrādē par pamatu izmantojami Grāmatvedības institūtā apstiprinātie Metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Apzināt pētījuma jomu un saskaņot ar nozīmēto maģistra darba vadītāju maģistra darba tematu, izvērstu plānu, pētījuma metodiku un literatūras sarakstu. Jāizstrādā un ar maģistra darba zinātnisko vadītāju jāsaskaņo pabeigtais maģistra darbs, kas jānoformē atbilstoši Metodiskajiem norādījumiem un noteiktā termiņā jāiesniedz institūtā. Maģistra darbs jāaizstāv Maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē .Literatūra (03-ieteicamā periodika):1. Žurnāli "Bilance", "Grāmatvedība un revīzija", "Latvijas Ekonomists" 2. The Economist 3. Eiropas Savienības procesu apskats 4. Journal of population economics 5. Latvijas ekonomikas biļetens 6. Journal of banking finance 7. Journal of monetary economics 8. European accounting review 9. European economic review 10. The World economics

2.pielikums

73

Programmas Grāmatvedība un audits realizācijā iesaistītie mācībspēki

Programmas realizācijā iesaistīto mācībspēku saraksts

Nr. p.k.

Vārds Uzvārds Grāds Amats Statuss LU Pamatdarba vieta

1. Inta Brūna Dr. ekon. profesore pamata darba vieta

2. Inga Būmane Dr. ekon. docente pamata darba vieta

3. Dagnija Daņēviča Dr.ekon. as. profesore blakus darba Ventspils

74

vieta Augstskola SIA D. Daņēvičas revidentu birojs,direktore,zvērināta revidente

4. Zigrīda Goša Dr. ekon. profesore pamata darba vieta

5. Laimdota Kaire Dr. ekon. as. profesore pamata darba vieta

6. Ilmārs Kālis Dr. ekon. as. profesors pamata darba vieta

7. Edgars Kasalis Dr. ekon. profesors pamata darba vieta

8. Jānis Kasalis Dr. ekon. lektors blakus darba vieta

SIA “Rīnūžu Stividors”, Valdes priekšsēdētājs,SIA “Alpha Ekspresis”, izpilddirektors

9. Kaspars Kroders Dr. ekon. as. profesors pamata darba vieta

10. Jānis Malzubris Mg. ekon. lektors pamata darba vieta

11. Jānis Načisčionis Dr. jur. profesors

blakus darba vieta

SIA BAT Turība Publisko tiesību katedras vadītājs

12. Andrejs Ponomarjovs Dr. ekon. lektors blakus darba vieta

SIA „Zvērinātu revidentu auditorfirma „Kapitāls”, revidents, zvērināta revidenta palīgs

13. Viesturs Reņģe Dr. psych. profesors pamata darba vieta

Dr.ekon., profesore Inta Brūnadzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1957.

Izglītība: 1975. – 1980. studijas LVU Ekonomikas fakultātē1980. – 1985. aspirantūra Maskavas valsts universitātes

Ekonomikas fakultātes Ekonomikas – matemātisko metožu katedrā

75

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1985. ekonomikas zinātņu kandidāte1992. ekonomikas doktore (Dr.oec.) 1995. docente1998. asociētā profesore2003. profesore

Nodarbošanās: 1985. – 1986. vec.zin. līdzstrādnieks LPSR ZPPL institūtā1987. – 1995. vec.pasn. LU Grāmatvedības katedrā1995. – 1998. docente LU Grāmatvedības katedrā1998. – 2003. asociētā profesore LU Grāmatvedības institūtā2003. – profesore LU Grāmatvedības institūtā2004.- Grāmatvedības institūta direktore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. I.Brūna, M.Smagins. Latvijas un ASV grāmatvedības sistēmu salīdzinājums.

Latvijas Universitātes Raksti, sērija “Ekonomika” Nr.659, 2003. – 11 lpp.2. I.Brūna, A.Donis. Uzņēmuma plānotās naudas plūsma izmantošana kredītriska

novēršanā. Latvijas Universitātes Raksti, sērija “Ekonomika” Nr.659, 2003.– 11 lpp.3. L.Ābika, I.Brūna, I.Būmane, M.Kassale. Praktisko darbu uzdevumi grāmatvedības

teorijā. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. – 76 lpp.4. I.Brūna. Dažādu komersantu pamatkapitāla veidošanas īpatnības. LU 62 starpt. zin.

konference, sekcijas „Grāmatvedība un audits” referāti: R.: LU, 2004., 36.- 43.lpp5. L.Ābika, I.Brūna. Uzņēmumu grāmatvedības darba organizācijas iespējamās

izmaiņas, Latvijai iestājoties ES. LU EVF starptautiska konference „ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas”. R.; LU, 2004. 251.- 257.lpp.

6. I.Brūna. Control Procedures of Risks Prevention in Realization Cycle of Enterprice. The papers of international conference in Vilnius (6-7 October 2005) „Accounting and Audit System Integration into EU area, new Challenges and Opportunities.”,2005., 39.-48.p.

Kopējais publicēto darbu skaits – 34, t. sk. raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos – 8 mācību grāmatas un mācību līdzekļi - 12; konferenču tēzes - 14.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniski – pētnieciskās darbības virziens – vadības kontroles metožu izvēle un

pielietojums atsevišķās uzņēmuma darbības jomās. Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar dažādu nozaru uzņēmumiem profesionālo asociāciju ietvaros.

Akadēmiskie kursi: Grāmatvedības teorija ( Vadībzinību bakalaura programma, A daļa, 3 k.p.) Grāmatvedības teorija (Profesionālo studiju programma “Ekonomika

(grāmatvedība analīze, audits)”, A daļa, 4 k.p.) Finanšu grāmatvedība (Vadībzinību bakalaura programma, B daļa, 4 k.p.) Finanšu grāmatvedība I (Profesionālo studiju programma “Ekonomika

(grāmatvedība analīze, audits)”, A daļa, 4 k.p.)

76

Finanšu grāmatvedība II (Profesionālo studiju programma “Ekonomika (grāmatvedība analīze, audits)”, A daļa, 4 k.p.)

Uzņēmuma iekšējā kontrole (Ekonomikas bakalaura studiju programma, B daļa, 2 k.p.)

Uzņēmuma iekšējā kontrole (Profesionālo studiju programma “Ekonomika (grāmatvedība analīze, audits)”, B daļa, 2 k.p.)

Uzņēmuma iekšējā kontrole (Profesionālo studiju programma “Ekonomists (grāmatvedis)”, B daļa, 2 k.p.)

Uzņēmuma finanšu vadība un saimnieciskās darbības uzskaite (Profesionālā maģistra “Starptautiskais bizness” studiju programma, A daļa, 4 k.p.)

Izmaksu uzskaite un finansēšana (Vadības zinību maģistra programma, A daļa, 4 k.p.)

Iekšējais audits (Profesionālo maģistru studiju programma „Grāmatvedība un audits”, A daļa, 2 k.p.)

Iekšējais audits (Ekonomikas maģistra programma, B daļa, 2 k.p.)

Papildus ziņas par profesionālo darbību:LU Senāta revīzijas komisijas locekleLU Ekonomikas doktorantūras padomes locekleLU profesoru padomes “Ekonomika, vadības zinātne” locekleLU Rakstu sērijas “Vadības zinātne” redkolēģijas locekleLatvijas Grāmatvežu asociācijas biedre.

2006.gada 07. martā

77

Dr.ekon., doc. Inga Būmanedzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1968.

Izglītība : 1986. - 1990. studijas LU Ekonomikas fakultātes Grāmatvedības un SDA katedrā

1993. – 1995. maģistratūra LU Ekonomikas fakultātes Grāmatvedības un SDA katedrā

1995. – 2003. doktorantūra LU EVF Grāmatvedības institūtā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1993. asistente LU EVF Grāmatvedības institūtā 1995. Ekonomikas maģistrs 2000. lektore LU EVF Grāmatvedības institūtā 2003. Ekonomikas doktors (Dr.oec.) 2004. docente LU EVF Grāmatvedības institūtā Nodarbošanās: 1991.- 1993. grāmatvede SĒU “Rīga” 1993.- 2000. asistente LU EVF Grāmatvedības institūtā 2000.- 2004. lektore LU EVF Grāmatvedības institūtā 2004. docente LU EVF Grāmatvedības institūtā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. I.Būmane. Nemateriālie aktīvi un to uzskaites problēmu risinājumi: Monogrāfija. – Rīga:

Latvijas Universitāte, 2002. – 236 lpp.2. I.Būmane. Latvijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību nemateriālo aktīvu dinamikas un

sastāva analīze (1993. g.-2000. g.)//Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, 647. sēj. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. – R.: LU, 2002, 106.- 116. lpp.

3. I.Būmane. Revaluation of intangible assets in context with accession to the European Union// Enlargement of the European Union in the Baltic Sea Region: Social and Economic Challenges and Opportunities, international conference.- University of Latvia Faculty of Economics and Managment, 2004. 5 p.

4. I.Būmane. Goodwill and criteria for its recognition in financial statements//, Research papers, Economics.- Vilnius University Faculty of Economics, vol. 65. 2004. 12 p.

5. I.Būmane. Elaboration of treatment of goodwill in accordance with European Union requirements //Journal Humanities and Social Sciences. Latvia. Integration of Latvia's economy into the European Union.- University of Latvia Nr. 1(41)/2004. 11 p.

6. I.Būmane. Intellectual property rights and recognising and accounting for them in the accountancy of the Republic of Latvia // Actual problems of accounting in private and public sector, proceedings of the conference.- Tallinn University of Technology Department of Accounting, April, 2004. 11 p.

78

7. I.Būmane. Accounting policy of research and development costs of the Republic of Latvia // Accounting and audit system integration into European Union area, new challenges and opportunities, the Papers of International Conference.- Lietuvos Auditoriu Rumai, Vilnius, 6-7 th October, 2005. 49.-59. p.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 16Konferenču tēzes 2 Zinātniski pētnieciskā darbība:

1993. – 1995.g. - Starptautisko grāmatvedības standartu pielietojums ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē Latvijas Republikā.1995.- 2003.g. - Nemateriālo aktīvu grāmatvedības metodoloģiskās problēmas Latvijas Republikā.2004.g. - Intelektuālā īpašuma tiesību atzīšanas, novērtēšanas un uzskaites problēmas Latvijas Republikā.

Akadēmiskie kursi:

Grāmatvedības teorija Finanšu grāmatvedība I Finanšu grāmatvedība II

A daļa A daļa A daļa

4 kredītp. 4 kredītp. 4 kredītp.

Vadībzinību bakalaura studiju programma

Grāmatvedības teorija A daļa 4 kredītp.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Grāmatvedība, analīze, audits

Grāmatvedības teorija Finanšu grāmatvedība I Finanšu grāmatvedība II

A daļaA daļa A daļa

4 kredītp.4 kredītp. 4 kredītp.

Ekonomikas maģistru studiju programma

Grāmatvedības koncepcijas Starptautiskie grāmatvedības standarti

B daļaB daļa

2 kredītp. 6 kredītp.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma Grāmatvedība un audits

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti A daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

1. Prof. I.Brūnas metodiskās grupas „Grāmatvedības studijas bakalaura un maģistra programmās” locekle.

2. LU Revīzijas komisijas priekšsēdētāja.3. LU EVF Domes locekle.4. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūta Otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Grāmatvedība, analīze, audits valsts pārbaudījumu komisijas locekle.

5. LR Finanšu ministrijas Grāmatvedības Padomes locekle.6. LR Grāmatvežu asociācijas biedrs, LR Grāmatvežu asociācijā organizatoriskais darbs

pie grāmatvežu atestācijas organizēšanas.

2006. gada 6.martā

79

Dr. ekon., asoc. prof. Dagnija Daņēvičadzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1954. Izglītība: 1972.-1978. Studijas, LU, Ekonomikas fakultāte 1980.-1984. Aspirantūra, ZA Ekonomikas inst.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1987. ekonomikas zinātņu kandidāte 1992. ekonomikas doktore 2003. asociētā profesore

Nodarbošanās:1978.-1993. ZA Ekonomikas institūts, zinātniskā līdzstrādniece1987.-1993. Latvijas Universitāte, lektore1993.-1995. SWH Rīga, grāmatvede1995.-1999. KPMG Latvia, audita menedžere1999.-2000. USAID Barents Grupa,

grāmatvedības speciāliste, Kapitāla tirgus attīstības projekts, Latvijas grāmatvedības standartu izstrāde

PHARE, FTI projekts, vietējais eksperts,PHARE, SAPARD finansu vadības modeļa izstrāde

1999.- pašlaik SIA D. Daņēvičas revidentu birojsdirektore, revīziju vadītāja

Latvijas UniversitāteVentspils Augstskolaasociētā profesore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. D. Daņēviča. Mācību grāmata: Finansu pārskatu revīzija. Starptautiskie revīzijas standarti. Rīga, Turība, 2003.

2. D. Daņēviča. Poblems of Implementation of International Auditing Standards in Latvia, Warszava, 2003.

3. D. Daņēviča. Starptautisko revīzijas standartu ieviešanas aspekti Latvijā (kopā ar J. Jaunzemi), LU zinātnisko rakstu krājums, Rīga 2003.

80

4. D. Daņēviča. Strīdīgi jautājumi LR likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanā (kopā ar J. Jaunzemi un A.Petrovski), LU zinātnisko rakstu krājums, Rīga, 2003.5. D. Daņēviča. Issues in the Taxation of E- Comerce (together with J. Jaunzeme and A. Petrovskis). Materials of International Conference Information Society and Modern Business. Ventspils University College, Ventspils, 2003.

Kopējais publicēto darbu skaits – 19t.sk. raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos – 10;mācību grāmatas un mācību līdzekļi – 1;konferenču tēzes - 8.

Zinātniski pētnieciskā darbība :

Latvijas grāmatvedības standarti, revīziju kvalitātes kontroles sistēmas izveide.

Akadēmiskie kursi:Ekonomikas un vadībzinību bakalauru un maģistru studiju programmās:

Starptautiskie revīzijas standarti B daļa 4 kredītp. Starptautiskie grāmatvedības standarti B daļa 4 kredītp.


Latvijas Zvērināto revidentu asociācija, valdes locekle, ētikas komitejas priekšsēdētāja

AIKNC eksperte grāmatvedības un finanšu studiju programmu vērtēšanā

2006.gada 4. aprīlī

81

Dr.ekon. prof. Zigrīda Gošadzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1960.-1965. P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, Ekonomikas un juridiskā fakultāte 1978.-1981. Latvijas PSR ZA Ekonomikas institūts, aspirante Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1981. Ekonomikas zinātņu kandidāte 1987. Docente1992. Ekonomikas zinātņu doktore2003.- Profesore

Nodarbošanās: 1972.-1981. LPSRS ZA Ekonomikas institūts, zinātniskā līdzstrādniece1981.-1984. P.Stučkas LVU Statistikas un demogrāfijas katedra, vecākā pasniedzēja

1987.- 1999. Docente1999.- 2003. Asoc.prof.2003.- Profesore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Z.Goša. The Health of Children in Latvia and the Incedence of Disease. Humanities

and Social Sciences. Latvia. Demogrpahic development in Latvia 2(35) 2002. –Rīga, University of Latvia. – 74. – 87. lpp.

2. Z.Goša. Statistika. – Rīga : LU, 2003. – 1. – 333. lpp.3. Z.Goša. Uzdevumu krājums statistikā. – Rīga: LU, 2004. – 1. – 93. lpp.4. Z.Goša. Iedzīvotāju mirstība Latvijā. - Grāmatas „Demogrāfiskā situācija: tagadne un

nākotne” nodaļa .- Rīga : Zinātne, 2005.- 37.-57. lpp.5. Z.Goša. Bērnu nabadzība un tās sociālās sekas Latvijā.- Zinātnisko rakstu krājums X

„Dzīves jautājumi”. – Rīga, 2005. – 301. – 316.lpp.6. Z.Goša. Iedzīvotāju izglītības līmenis un nodarbinātība Latvijā.-Rīga: LU, 2005.- LU

Zinātniskie raksti, Ekonomika, IV, 689.sējums.-115.-127.lpp.

Kopējais publicēto darbu skaits 110 tai skaitā: Zinātniskās monogrāfijas, raksti 52 Konferenču tēzes un citas publikācijas 48 Mācību grāmatas un mācību līdzekļi 10

Zinātniski pētnieciskā darbība:2005. – 2007. Labklājības Ministrijas pētnieciskā projekta „Augstākās un profesionālās

izglītības iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc absolvēšanas” vadošais pētnieks.

82

Akadēmiskie kursi:

Ekonomikas maģistra programma:Statistiskā analīze A daļa 2 kredītp.Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā B daļa 2 kredītp.Sociālo procesu analīze B daļa 4 kredītp.Medicīnas statistika B daļa 4 kredītp.

Ekonomikas bakalaura programma:Statistika A daļa 4 kredītp.Statistika I A daļa 4 kredītp.Statistika II A daļa 4 kredītp.Statistika ekonomikā un biznesā A daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:1. Latvijas Universitātes Satversmes sapulces locekle.2. Latvijas Universitātes profesoru padomes „Demogrāfija, socioloģija, politoloģija”

locekle.

2006.gada 09.martā.

83

Dr.ekon., as. prof. Laimdota Kaire dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1956. – 1961. Studijas LVU Ekonomikas un Juridiskajā fakultātē


1981. Ekonomikas zinātņu kandidāte1990. Docente1992. Dr.oec (ekonomikas doktore)1999. Asociētā profesore

Nodarbošanās:

1961. – 1975. Grupas vadītāja Lauku celtniecības projektēšanas institūtā1975. – 1981. Vecākā zinātniskā līdzstrādniece Zemkopības un

Lauksaimniecības Ekonomikas institūtā1981. – 1985. Vecākā pasniedzēja LLA 1985. – 1990. Pasniedzēja LU 1990. – 1999. Docente LU 1999. – … Asociētā profesore LU

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. L.Kaire. Finansu ieguldījumu uzskaite uz portfeļa bāzes. LU zinātniskie raksti.

163.-167.lpp. 2001.g.2. L.Kaire. Apgrozāmo līdzekļu uzskaite. 2002.g.3. L.Kaire Finansu ieguldījumu uzskaite meitas un asociētos uzņēmumos. Ref. tēzes.

23.-27.lpp. 2002.g.4. L.Kaire. Konsolidētais gada pārskats un tā sagatavošanas metodika. 2003.g.5. L.Kaire. Secīgu uzņēmuma iegādes operāciju uzskaite. Ref. tēzes. 39.-42.lpp.

2003.g.6. L.Kaire. Uzdevumi kursa „Vadības grāmatvedība” apguvei. SIA „Izglītības soļi”.

2004.g.7. L.Kaire, I.Kālis. Grāmatvedība Latvijā, grāmatvedības normatīvie akti un to

atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. LU zinātniskie raksti. 2006.g. (pieņemts publicēšanai).

8. L.Kaire, I.Kālis. Pašizmaksas kalkulācija – uzņēmējdarbību veicinošs faktors. Zinātnisko rakstu krājums. Rēzeknes augstskola. 2006.g. (pieņemts publicēšanai).

Kopējais publicēto darbu skaits – 30, tai skaitā:

Zinātniskās monogrāfijas, raksti – 8Konferenču tēzes un citas publikācijas – 17Mācību grāmatas un mācību līdzekļi – 3

84

Zinātniski – pētnieciskās darbības virziens:

Uzskaites pārkārtošana atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām.

Akadēmiskie kursi:

Finansu grāmatvedība, Ekonomikas bakalaura programma A daļa 4 kredītp. Finansu grāmatvedība II, Ekonomikas bakalaura programma A daļa 2 kredītp. Starptautiskie grāmatvedības standarti, Ekonomikas maģistra programma A daļa 6 kredītp. Vadības grāmatvedība, Ekonomikas maģistra programma A daļa 6 kredītp.

Ekonomists grāmatvedis ,Viengadīgā profesionālo studiju programma A daļa 4 kredītp.


Latvijas Grāmatvežu asociācijas biedrs.

2006. gada 6. martā

85

Dr.ekon., as. prof. Ilmārs Kālisdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1962. – 1968. Studijas Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas

Ekonomikas fakultātē 1975. – 1978. Aspirantūra Zemkopības un Lauksaimniecības Ekonomikas institūtā


1979. Ekonomikas zinātņu kandidāts 1992. Dr.oec. (ekonomikas doktors)

Nodarbošanās: 1978. – 1982. Zinātniskais līdzstrādnieks Zemkopības un

Lauksaimniecības Ekonomikas institūtā 1982. – 1987. Vecākais pasniedzējs LU Ekonomikas fakultātē

1987. – 1999. Docents LU Ekonomikas fakultātē2000. – … Asociētais profesors LU Ekonomikas un vadības

fakultātē

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. I.Kālis. Finanšu menedžments. 1996.g.2. I.Kālis. Kontrolings. 2001.g.3. I.Kālis. Finanšu vadība. 2002.g.4. J.Sproģis, A.Sproģis, I.Kālis. Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas. 218.-

226.lpp. Tautsaimniecības attīstības institūts. 2005.g.5. L.Kaire, I.Kālis. Grāmatvedība Latvijā, grāmatvedības normatīvie akti un to

atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. LU zinātniskie raksti. 2006.g. (pieņemts publicēšanai).

6. L.Kaire, I.Kālis. Pašizmaksas kalkulācija – uzņēmējdarbību veicinošs faktors. Zinātnisko rakstu krājums. Rēzeknes augstskola. 2006.g. (pieņemts publicēšanai).

Zinātniski – pētnieciskās darbības virziens:Finanšu vadības un kontrolinga metožu praktiskais pielietojums. Tautsaimniecības attīstība.

Akadēmiskie kursi:1. Maģistriem:

Finanšu menedžments B daļa 4 kredītp. Ekonomiskās situācijas vērtēšana, prognozēšana A daļa 4 kredītp.

2. Bakalauriem: Saimnieciskās darbības analīze A daļa 4 kredītp. Finanšu menedžments A daļa 4 kredītp. Kontrolings A daļa 4 kredītp. Finanšu analīze C daļa 2 kredītp. Finanšu menedžments C daļa 2 kredītp.


86

Dr.ekon., prof. Edgars Kasalisdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība:1964. – 1969. Studijas LVU Ekonomikas fakultātē 1973. – 1975. Aspirantūra LVU Ekonomikas fakultātes EIMAO katedrā


1975. Ekonomikas zinātņu kandidāts1990. Docents LU Ekonomikas fakultātē1991. Ekonomikas doktors (Dr.oec.)1998. Asociētais profesors LU Ekonomikas un vadības fakultātē2003. Profesors LU Ekonomikas un vadības fakultātē

Nodarbošanās:

1969. – 1975. Nodaļas vadītājs Lauksaimniecības ministrijas Informatīvajā skaitļošanas centrā

1975. – 1976. Nodaļas vadītājs Centrālās statistikas pārvaldes Zinātniskās pētniecības institūtā

1976. – 1977. Nodaļas vadītājs Valsts plāna Zinātniskās pētniecības institūtā 1977. – 1985. Direktora vietnieks Lauksaimniecības ministrijas Kolektīvās

lietošanas skaitļošanas centrā 1985. – 1986. Vecākais pasniedzējs Latvijas Universitātes Ekonomikas

fakultātes Tautsaimniecības katedrā1986. – 1999. Docents Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības

fakultātes Tautsaimniecības katedrā 1986. - 2002. Direktors Latvijas Universitātes Profesionālās apmācības un

atjaunotnes centrā1994. – 2000. Direktora vietnieks Eirofakultātē, vadītājs Latvijas Universitātes

Eirofakultātes Rīgas centrā1999. – 2003. Asociētais profesors Latvijas universitātes Ekonomikas un

vadības fakultātes Tautsaimniecības institūtāKopš 2003. Profesors Latvijas universitātes Ekonomikas un vadības

fakultātes Tautsaimniecības institūtā


1. E.Kasalis, J.Kasalis. Universāls uzņēmējdarbības finanšu analīzes modelis un tā adaptācija., Latvijas Universitātes raksti, 671.sējums, Ekonomika III, Latvijas Universitāte, Rīga 2004, 135-141 lpp., ISBN 9984-770-27-3.

2. E.Kasalis, J.Kasalis. Finanšu analīzes modeļi un to pielietojums Latvijas tautsaimniecībā., Starptautiskās zinātniskās konferences „Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas” referāti., Latvijas Universitāte, Rīga, 2004., 58-64 lpp., ISBN 9984-770-23-0.

3. E.Kasalis, M.Kasale, V.Paupa. Latvia’s Involvement in the European Area of Higher Education., Proceedings of the 9th Annual Conference of European Council for Business Education, June 4-6, 2004, Ljubljana, Slovenia., pp. 91-96, ISSN 1534-93.

87

4. E.Kasalis, E.Dubra, I.Skribane. Latvijas strukturālās politikas analīze Integrācijai ES. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2004.gadā Nr 10., Latvijas zinātnes Padomes ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija, Rīga, 2005., 38-42.lpp.

5. E.Kasalis, K.Beņkovskis, U.Rutkaste. Ārējais līdzsvars un struktūrpolitikas loma tā uzturēšanā. Ekonomikas ministrijas pētījumi. www.em.gov.lv/images/modules/items/item_file_11983 2005., 75 lp.

Zinātniski – pētnieciskā darbība:

Makroekonomiskā regulēšana un sociālā ekonomika; Ekonomiskā integrācija un struktūrpolitika; Darba tirgus attīstības problēmas.

Akadēmiskie kursi:

Ekonomikas bakalaura, 2.līmeņa profesionālo studiju programma „Grāmatvedība, analīze un audits” studiju programmas:

Makroekonomika A daļa 4 kredītp.Ekonomikas politika A daļa 4 kredītp.

Ekonomikas maģistra, profesionālās maģistratūras „Grāmatvedība un Audits” studiju programmas:

Makroekonomiskā analīze A daļa 4 kredītp.Investīciju politika A daļa 4 kredītp.Pasaules ekonomikas attīstība B daļa 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Kopš 2001 LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības institūta Profesoru

grupas vadītājs makroekonomikas novirzienā.2004 Eksperts Ekonomikas ministrijas pētījumā „Tautsaimniecības nozaru attīstības

tendences, konkurētspēja un struktūra”.2005 Eksperts Ekonomikas ministrijas pētījumā „Ārējais līdzsvars un

struktūrpolitikas loma tā uzturēšanā”.

2006. gada 15.martā

88

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/item_file_11983%20,75

Dr.ekon., Jānis Kasalisdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība:

1991. – 1995. Latvijas Universitāte, Ekonomikas bakalaura studijas;1995. – 1997. Latvijas Universitāte, Ekonomikas maģistrantūras studijas;

1998. – 2006. Latvijas Universitāte, Ekonomikas doktorantūras studijas Grāmatvedības un uzskaites teorijā


1995. Latvijas Universitāte, Ekonomikas bakalaurs;1997. Latvijas Universitāte, Ekonomikas maģistrs;

2006. Latvijas Universitāte, Ekonomikas doktors Grāmatvedības un uzskaites teorijā (Dr.oec.)

Nodarbošanās:

1993. – 1994. AS “Baltijas Tranzītu Banka”, Finansu analītiķis1994. – 1996. AS “Baltijas Tranzītu Banka”, Mārketinga daļas vadītājs1996. – 1998. SIA “Tallinna Pank Leasing Latvia”, Direktors

1998. – 2000. AS “Saules Banka” (SEB-Grupas banka) , Viceprezidents, Valdes loceklis, Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Kreditēšanas pārvaldes vadītājs 2000. – 2001. AS “Baltijas Tranzītu Banka”, Viceprezidents, Korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

2001. – 2002. AS “Rīnūži”, Komercdirektors Kopš 2002. SIA “Rīnūžu Stividors”, Valdes priekšsēdētājs

SIA “Alpha Ekspresis”, Izpilddirektors


1. J.Kasalis, E.Kasalis. Latvian economy at the turn of centuries; Analysis of the financial indicators of Latvia’s economic sectors // University of Latvia, Riga, 1(26)/2000, p. 106-122 .

2. J.Kasalis, E.Kasalis. Latvia’s economy on the road to the European Union; The European common currency and its possible influence on the Latvian economy // University of Latvia, Riga, 3(28)/2000, p. 89-103.

3. J.Kasalis, E.Kasalis. Enterpreneurship in Latvia; Trends in the concentration of capital structures in Latvian Credit Institutions and the effect of the trends on the business environment // University of Latvia, Riga, 3(32)/2001, p. 35-45.

4. J.Kasalis, E.Kasalis. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV; Globalizācijas ietekme uz Latvijas Republikas finansu sektoru // Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, Rīga, 2002, 355.-364. lpp.

89

5. J.Kasalis, E.Kasalis. Latvian economy at the start of the 21st century; Analysis of the financial operations of Latvia’s leading wood processing companies in the context of the processing industries and the national economy // University of Latvia, Riga, 4(37)/2002, p. 26-37.

6. J.Kasalis, E.Kasalis. Integration of Latvia’s economy into the European Union; Latvia’s business accounting system in the global context // University of Latvia, Riga, 1(41)/2004, p. 109-116.

7. J.Kasalis, E.Kasalis. Universāls uzņēmējdarbības finanšu analīzes modelis un tā adaptācija., Latvijas Universitātes raksti, 671.sējums, Ekonomika III, Latvijas Universitāte, Rīga 2004, 135-141 lpp., ISBN 9984-770-27-3.

8. J.Kasalis, E.Kasalis. Finanšu analīzes modeļi un to pielietojums Latvijas tautsaimniecībā., Starptautiskās zinātniskās konferences „Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas” referāti., Latvijas Universitāte, Rīga, 2004., 58-64 lpp., ISBN 9984-770-23-0.

9. J.Kasalis, E.Kasalis. Jūras transporta un ostu terminālu vadības jautājumi; Ostu terminālu finansiālās darbības analīzes modeļi un attīstības prognozēšana // Latvijas Jūras akadēmijas 7. zinātniskās konferences referāti, Rīga, 2005, 73.-76. lpp.

Zinātniski – pētnieciskā darbība:

Finanšu analīze un prognozēšana Grāmatvedības uzskaite, SGS un SFPS.

Akadēmiskie kursi:

Prakses pārskatu, bakalaura darbu un maģistra darbu vadīšana Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības Institūtā.


1994. Deutsche Bank, Frankfurte (Starptautisko darījumu finansēšana, 1 mēnesis); 1995. Austrijas Rūpniecības Kamera, Vīne (Mārketinga vadība un grāmatvedība, 1

mēnesis)1998. Euromoney, Ņujorka (Kredītrisku vadība, 1 nedēļa);1999. Pricewaterhouse Coopers, Tallinna, (Uzņēmumu apvienošanas tehnikas, 1

diena).

2006. gada 10.aprīlī

90

Dr. ekon., as.prof. Kaspars Krodersdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1956 .– 1961. LVU Ekonomikas un juridiskā fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1975. Ekonomisko zinātņu kandidāts 1992. Ekonomikas doktors (Dr. oec.)Nodarbošanās: 1966. – 1967. Rīgas rajona Skaitļošanas mašīnu stacija, priekšnieks 1968. – 1969. Projektēšanas institūts „Giprostroimateriāli”, ekonomists

1969. – 1974. ZA Ekonomikas institūts, ekonomists1975. – 1997. LU Ekonomikas fakultāte, docents1997. – 1999. LU Ekonomikas un vadības fakultāte, docents

1999. Latvijas Universitātes Tautsaimniecības institūta asoc. profesors


1. R.Grēviņa, K.Kroders u.c. Ekonomikas terminu vārdnīca. – Rīga, Zinātne, 2000. – 702 lpp.

2. K.Kroders, Dz. Strazds. Problems in the Establishment of Free Economic Zones in Latvia. Humanities and Social Sciences. Latvia. University of Latvia. 1(26)/2000.p.141 –157.

3. K.Kroders, D.Araja. The Latvian medications market and integration into the EU problems Humanities and Social Sciences. Latvia – University of Latvia, 3 (28) 2000, p. 118. – 131.

4. K.Kroders, D.Araja. Farmakonomikas problēmas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, Development problems of economics and management II. 636. sēj. 178. – 181 lpp. Rīga 2001.

5. K.Kroders, D.Arāja. Nodokļu politikas tendences farmācijas jomā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte, 647. sēj., Rīga, 2002., 409. – 415. lpp.

6. K.Kroders, D.Arāja. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas attīstības perspektīvas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte, 647. sēj. Rīga, 2002., 416. – 425. lpp.

7. D.Arāja, K.Kroders. Veselības aprūpes sistēmas attīstības virzieni Latvijā. Starptautiskās zinātniskā conference „Ekonomikas globalizācijas aktuālās problēmas” referāti. Latvijas Universitāte, Rīga, 2002. , 117. – 125. lpp.

8. K.Kroders, D.Araja. Health Care Financing problems in Latvia. Humanities and social Sciences Latvia. Latvian economy at the start of the 21 st. century. University of Latvia. 4 ( 37 ) 2002.p. 63. – 73.

9. K.Kroders, D.Arāja. Veselības apdrošināšanas perspektīvas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomika I. 658.sēj. Zinātne, 2003, 101. -112.lpp.

91

Zinātniski pētnieciskā darbība: Investīciju pilnveidošanas problēmas Latvijas tautsaimniecībā.Ekonomikas terminoloģija Latvijā.Brīvo ekonomisko zonu attīstības problēmas Latvijā.Veselības aprūpes sistēmas attīstības problēmas, Latvijai iestājoties ES.

Akadēmiskie kursi:

Uzņēmējdarbības ekonomika A daļa 4 kredītp. Ievads tautsaimniecībā A daļa 2 kredītp. Mikroekonomika I un II A daļa 8 kredītp. Mikroekonomikas analīze A daļa 4 kredītp. Starptautiskā uzņēmējdarbības ekonomika un konkurētspējas analīze A daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:LU Ekonomikas un vadības fakultātes Domes loceklis Eksperts Latvijas ZA ekonomikas terminoloģijas komisijas darbā LU Tautsaimniecības institūta profesoru grupas vadītājs

2006.g. 18. februārī

92

Mg.oec., lektors Jānis Malzubrisdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1949. Izglītība:

1970. – 1975. Latvijas Valsts Universitāte, Ekonomikas fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1999. Ekonomikas maģistrs

Nodarbošanās: 1975. – 1978. asistents, Latvijas Valsts Universitātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā 1978. – 1988. lektors Latvijas Valsts Universitātes Ekonomiskās

kibernētikas katedrā 1989. – 1991. pasniedzējs Latvijas Valsts Universitātes Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedrā kopš 1992. lektors LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedrā


1. J.Malzubris, D.Šķiltere. Ekonomisko instrumentu efektivitātes novērtēšana vides aizsardzībā. Latvijas ekonomikas integrācija Eiropas Savienībā. Rīga: LU 1999. 118 – 124 lpp.

2. J.Malzubris. Latvian State of the Environmental report 1998. Chapter 1. Environmental Consulting and monitoring Centre, Riga, 2000.

3. J.Malzubris, S.Senkane, R.C.Ready. The relationship between environmental values and income in a transition economy: surface water quality in Latvia // Environmental and Development Economics 7. – Cambridge University Press, 2002.

4. J.Malzubris, D.Šķiltere. Forecasting of impact of Environmental Performance on company’s behavior and its competitiveness. The abstract book of 19 WACRA Europe International conference, Brno 2002.

5. J. Malzubris, M. Knite, E. Vasermanis. Latvijas uzņēmējdarbības kritisko sektoru noteikšana Eiropas Savienības vides aizsardzības Direktīvu ieviešanas procesā. Latvijas Universitātes raksti 674.sēj., LU, Rīga, 2004.

93

Zinātniski pētnieciskā darbība: Zinātniski pētnieciskās darbības virziens – Vides ekonomika, ekonomiskie regulēšanas līdzekļi vides un dabas resursu pārvaldē.

1999 – 2000. Pētījums par tabakas akcīzes nodokļa ietekmi uz tabakas patēriņu (Pasaules Bankas un Labklājības ministrijas atbalstīts projekts)

2005. Projekts – Ilgtspējīga postpadomju militāro dzīvojamo teritoriju reintegrācija kā reģionālās iespējas un izaicinājumi. Starpreģionālās

sadarbības projekts.

Akadēmiskie kursi:

Optimizācijas teorija A daļa 4 kredītp. Ekoloģiskā ekonomika B daļa 2 kredītp. Dabas resursu ekonomika B daļa 4 kredītp. Vides ekonomika B daļa 4 kredītp. Baltijas reģiona attīstība un vide B daļa 4 kredītp. Uzņēmējdarbība un vide B daļa 4 kredītp.


1995. – 1999. Baltijas Universitātes (centrs Upsalā) programmu : “Baltijas jūras vide”, un “Ilgtspējīgs Baltijas reģions” koordinators un darba grupas loceklis Latvijā. Programmā piedalījās Baltijas jūras reģiona valstu augstskolas.

1997. – 1998. Latvijas Attīstības Aģentūra, eksperts darba grupā, kas gatavoja līgumu par naftas ieguvi Baltijas jūrā starp Latvijas valsti un AMOCO.


94

Dr.jur., prof. Jānis Načisčionis dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1971. – 1977. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, students, Augstākā juridiskā izglītība 1986. – 1989. Latvijas Universitāte, neklātienes aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1989. Juridisko zinātņu kandidāts1992. Tiesību doktors1993. LU docents1995. LPA docents 1998. LPA asociētais profesors

2002. LPA profesors 2005. SIA BAT Turība profesors, Publisko tiesību katedras vadītājs

Nodarbošanās: 1978. - 1983. RMI asistents1983. - 1991. RMI vec. pasniedzējs1991. - 1992. RMI docents 1993. - 1995. LU docents 1995. - 1998. LPA docents 1998. - 2002. LPA asociētais profesors2002. - 2005. LPA profesors2005. - SIA BAT Turība profesors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. J.Načisčionis. Administratīvo tiesību principi un to “iedzīvināšana” Latvijas Republikas

publiskās pārvaldes sistēmā.- LPA Raksti, 2002.- 11 lpp.2. J.Načisčionis. Uzņēmuma reģistra kompetences tiesiskā regulējuma pilnveide. Biznesa

augstskola “Turība”, 2002. – 11 lpp.3. J.Načisčionis. Administratīvās tiesības. Monogrāfija. – P&K., 2002. – 196 lpp.4. J.Načisčionis. Administratīvās tiesības. Monogrāfija. Papildināts izdev. – Latvijas

Vēstnesis,- Rīga, 2003. – 288 lpp.5. J.Načisčionis. Par konstitucionālās un administratīvās tiesvedības robežām - Kāds ir

vērtējums no tiesiskuma viedokļa. - Jurista vārds, 2003. Nr. 41.6. J.Načisčionis. Publiskās pārvaldes pilnveide.- Latvijas Policijas Akadēmija, 2003.7. J.Načisčionis. Speciālie termini, to piemērošana administratīvās tiesībās.- Latvijas

Policijas Akadēmija, 2004.

Kopējais publicēto darbu skaits – 32Zinātniskās publikācijas - 18Monogrāfijas - 2 Mācību līdzekļi - 11 Likumprojekts (Administratīvo sodu likumprojekts) - 1

95

Zinātniski pētnieciskā darbība:Zinātniskie pētījumi saistīti ar administratīvo tiesību un administratīvi procesuālo tiesību pilnveidi publiskā pārvaldē.

2000.g. 11.12. - projekta Tempus Phare S JEP - 12396 - 97 mobilā granta ietvaros sadarbības ar Somijas augstskolām zinātnisko pētījumu veikšanai (ierēdņu, komandējošā sastāva personāla atlases un komplektēšanas kritēriji) pirmās apakšgrupas vadītājs.

2002.g. 27.08. – līdzdalība valsts pasūtītā pētījumu projektā “Radikālisma un ekstrēmisma izpausmju juridiskais definējums un šādu darbību tiesiskā regulēšana”.

2004.g. 06.08. – 14.08. Ziemeļīrijas un Skotijas Policijas koledžās līdzdalība projektā 2003/004-979-07-02 “Policijas apmācība ” Twinning līgumā Nr.LV/2003IB/JH-03A.

2004.g. 08.08. – 14.08. dalība divpusējās sadarbības projektā “Policijas apmācības sistēmas uzlabošana un policijas apmācības sistēmas sniegumu vadīšanas sistēmas pilnveidošana”. Pieredzes apmaiņa studējošo izglītošanā Ziemeļīrijas un Skotijas Policijas koledžās – sertifikāts.

Akadēmiskie kursi: Administratīvās tiesības A daļa 4 kredītp. Komerctiesības A daļa 2 kredītp. Administratīvā procesa tiesības A daļa 3 kredītp.

Komerctiesības A daļa 4 kredītp. Saimnieciskās tiesības A daļa 3 kredītp. Darba tiesības A daļa 4 kredītp. Saistību tiesības A daļa 3 kredītp. Saistību tiesības B daļa 2 kredītp. Eiropas administratīvās tiesības A daļa 1 kredītp. Saimnieciskās tiesības (Uzņēmējdarbības tiesības, Komerctiesības) A daļa 4 kredītp. Tiesību pamati A daļa 2 kredītp. Saimnieciskās tiesības A daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: SIA BAT Turība SenatorsSIA BAT Turība Publisko tiesību katedras vadītājsEksperts, sniedzot atzinumus par grozījumiem tiesību aktos un likumprojektiem, kas iesniegti izskatīšanai LR Saeimā.

2006.gada 6.februārī

96

Dr. ekon., lektors Andrejs Ponomarjovsdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1990.-1995. Studijas Rīgas Tehniskajā universitātē,Inženierekonomikas fakultātē

1996.-1998. Maģistratūra Rīgas Tehniskajā universitātē, programmā “Uzņēmējdarbības vadīšana” 2002.-2005. Studijas Latvijas Universitātes EVF Grāmatvedības institūtā (doktorantūra)

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi1995. Inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā1996. Inženiera ekonomiska kvalifikācija (dipl. ar izcilību)1998. Ekonomikas maģistrs (M.oec.) (dipl. ar izcilību)2002. Lektors LU EVF Grāmatvedības institūtā2005. Ekonomikas doktors (Dr.oec.)

Nodarbošanās: 1992.-1998. RKF “Gauja”, galvenais grāmatvedis1999.-2003. SIA “Lanters”, finanšu direktors, grāmatvedis2003.-2004. SIA “Overlens”, finanšu menedžeris, grāmatvedis2000.- SIA “Zvērinātu revidentu auditorfirma Kapitāls”, revidents, zvērināta revidenta palīgs2001.- SO “Latvijas Republikas Grāmatvežu

asociācija”, Ētikas komitejas priekšsēdētājs2002.- Latvijas Universitāte, EVF Grāmatvedības institūts, lektors2005.- SO “Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija”, Valdes loceklis


1. I.Ludboržs, A.Ponomarjovs. How to Resolve Potential Problems Related to the Professional Liability of Auditors in Latvia. // Humanities and Social Sciences: Latvia, Nr.4 (37), 2002. – 93-103 pp.

2. I.Ludboržs, A.Ponomarjovs. Ētikas prasību ieviešana zvērinātiem revidentiem. // Ekonomika, II: Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. 659.sējums. – Rīga: LU, 2003. – 150.-160.lpp.

3. A.Ponomarjovs. Ētikas analīze un lēmumu argumentācija neatkarīgo auditoru profesionālajā darbā. // Grāmatvedība un Revīzija, Nr.2, 2004. – 26.-32.lpp.

97

4. A.Ponomarjovs. Neatkarīgo auditoru profesionālā darba ētikas un ētisko lēmumu pieņemšanas procesa analīze. // Ekonomika, III: Latvijas Universitātes zinātniskie raksti: 671.sējums. – Rīga: LU, 2004. – 278.-286.lpp.

5. A.Ponomarjovs. Revidentu neatkarības pamatjautājumi: Latvijas normatīvie akti un ES prasības. // Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: Sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas. – Rīga: LU, 2004. – 274.-276.lpp.

6. A. Ponomarjovs. Revīzijas rašanās vēsturiskie aspekti: Revīzijas attīstības galvenie posmi. // Grāmatvedība un Revīzija, Nr.6, 2004. – 43.-47.lpp.

7. A.Ponomarjovs. Corporate Financial Auditing: Latvian Legislation and Requirements of the European Union. // Economics and Management 2004: The Tendencies of Financial System Development Under Integration Process. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2004 – 60.-62.lpp.

8. A. Ponomarjovs. Revīzijas rašanās vēsturiskie aspekti: Revīzijas darbības attīstība un tās regulēšanas īpatnības Latvijā. Grāmatvedība un Revīzija, Nr.1, 2005. – 32.-41.lpp.

9. A.Ponomarjovs, J.Rakova. Revidents un revīzija kapitālsabiedrībās: problēmu risinājumi. // Likums un Tiesības: 7.sējums, Nr.1 (65), 2005. – 2.-8.lpp.

Kopējais publicēto darbu skaits 9,tai skaitā:

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 5,Konferenču tēzes un citas publikācijas: 4.

Zinātniski pētnieciskā darbība:2002.- Revīzijas regulējošo prasību attīstības problēmas Latvijā un ārzemēs 2002.-2005. Finanšu grāmatvedības aktuālākās problēmas un attīstība Latvijā. .

Akadēmiskie kursi: Starptautiskie revīzijas standarti Ekonom.maģistra studiju programma B daļa 4 kredītp. Starptautiskie revīzijas standarti Profes.maģistra studiju programma A daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbu:Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, sertificēts profesionāls grāmatvedis

2006.gada 7.martā

98

Dr. psych., prof. Viesturs Reņģedzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1952.

Izglītība: 1970. – 1975. Maskavas Valsts universitāte, Psiholoģijas fakultāte 1975. – 1978. Maskavas Valsts universitāte, Psiholoģijas fakultātes aspirantūra Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1979. Psiholoģijas zinātņu kandidāts 1981. Latvijas Tautsaimniecības vadītāju valsts institūta docents 1992. Psiholoģijas doktors 1999. LU asociētais profesors sociālās psiholoģijas apakšnozarē 2004. LU profesors personības psiholoģijas apakšnozarē

Nodarbošanās:1978. – 1981. Latvijas Tautsaimniecības vadītāju valsts institūta vecākais

pasniedzējs 1981. – 1991. Latvijas Tautsaimniecības vadītāju valsts institūta docents

1984. – 1991. Latvijas Tautsaimniecības vadītāju valsts institūta (līdz 1990. g. LPSR Tautsaimniecības vadītāju un speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas institūts) Psiholoģijas katedras vadītājs

1991.– 1992. LU Pedagoģijas fakultātes profesors1993. LU Pedagoģijas fakultātes Psiholoģijas katedras vad.v.i. 1993. – 1999. LU Pedagoģijas fakultātes psiholoģijas katedras docents (0,75) 1993. – 2004. Latvijas Mākslas akadēmijas Filozofijas un pedagoģijas katedras

asoc. profesors 1999. – 2004. LU PPF Psiholoģijas nodaļas asociētais profesors sociālās

psiholoģijas apakšnozarē 2004. - ... LU PPF Psiholoģijas nodaļas profesors personības psiholoģijas

apakšnozarē

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra1. V.Reņģe. Organizāciju psiholoģija. – R.: Kamene, 1999., 171 lpp.2. V.Reņģe. Sociālā psiholoģija. - R.: Zvaigzne ABC, 2002., 180 lpp.3. V.Reņģe, I.Austers. Sociālie priekšstati un to pētīšanas perspektīvas. LU Raksti.

Psiholoģija. S. Miezīte (red.), 664. sēj. – R.: Zinātne. 2003., 7. – 20. lpp. 4. U.Pāvuls, V.Reņģe. Apmierinātības ar atalgojumu un lojalitātes saistība bankās un skolās.

LU Raksti. Psiholoģija. S. Miezīte (red.), 664. sēj. – R.: Zinātne., 2003., 167. – 189. lpp. 5. V.Renge, Development of the science of psychology in Latvia after the regaining of

independence (1991 – 2003). Baltic Journal of Psychology, Vol. 4, No. 1, 2003., 34. – 52.p.

6. V.Renge, I.Austers. Social representations of science among university students and teachers in Latvia. Baltic Journal of Psychology, Vol. 4, No. 2, 2003., 20. – 30.p.

7. V.Renge, I.Austers. Social representations of science and psychology: anchoring and personification. Baltic Journal of Psychology, Vol., No. 1, 2004., 14. – 20.p.

8. V.Reņģe, I.Austers. Kvalitatīvās metodes sociālo priekšstatu pētījumos. LU Raksti. Psiholoģija. S. Miezīte (red.), 682. sēj. - R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2004., 29. – 40. lpp.

9. V.Reņģe. Par dažām postmodernisma tendencēm sociālajos priekšstatos par zinātni un zinātnieka sociālo atbildību. LU Raksti. Filozofija A. Rubenis (red.). 687. sēj. - R.: LU Akadēmiskais Apgāds, 2005., 144. – 152. lpp.

10. V.Reņģe. Psiholoģija organizācijās. – Rīga: Zvaigzne ABC (manuskripts pieņemts publicēšanai).

99

Zinātniski pētnieciskā darbībaLZA pētījuma “Radara TSP-117 starojuma ietekme uz vidi un cilvēkiem” (vad. LZA akad. A. Siliņš) dalībnieks (sadaļa “Sabiedrības viedokļa un masu saziņas līdzekļu analīze”) (2003).LZP finansētā pētījumu projekta “Sociālie priekšstati par zinātni mūsdienu Latvijas sabiedrībā” vadītājs (2003. – 2004). Stokholmas Domes Kompetences fonda finansētā projekta “Leadership and Organization” (“Līderība un organizācija”) (vad. Lundas Universitātes prof. B. Lindblūms) dalībnieks (sadaļa “Līderība un kultūra”) (2004. – 2005.). LU finansētā pētījumu projekta “Satiksmes drošību ietekmējošie redzes un sociāli kognitīvie faktori” (vad. LU prof. M. Ozoliņš) dalībnieks (sadaļa “Satiksmes drošības sociāli kognitīvie faktori”) (2005). LZP finansētā pētījumu projekta “Sociālie priekšstati par psiholoģiju mūsdienu Latvijas sabiedrībā” vadītājs (2005). LZP finansētā pētījumu projekta “Autovadītāju lēmumu pieņemšana un sociālie priekšstati par drošību uz ceļiem” vadītājs (2006).

Akadēmiskie kursi:LU Psiholoģijas bakalaura programmās:

Personības psiholoģija A daļa 4 kredītp. Organizāciju psiholoģija B daļa 3 kredītp. Sociālā psiholoģija (līdz 2003. g.) A daļa 2 kredītp.

LU Psiholoģijas maģistrantūras programmā: Attīstības psiholoģijas teorijas (līdz 2004. g.) A daļa 2 kredītp. Psiholoģiskā izpēte un konsultēšana organizācijās A daļa 2 kredītp. Psiholoģiskie pētījumi organizācijās B daļa 2 kredītp. Organizāciju kultūra un darba psiholoģija C daļa 1 kredītp. Personības un sociālā psiholoģija C daļa 2 kredītp.

LU Psiholoģijas doktorantūras programmā: Organizāciju psiholoģija 2 kredītp. Sociālā psiholoģija 2 kredītp.

LU Medicīnas fakultātes programmā: Personality and Social Psychology C daļa 2 kredītp.

LU Grāmatvedības institūta prof. maģistrantūras „Grāmatvedība un Audits” programmā: Organizāciju psiholoģija B daļa 2 kredītp.

Visi augstāk minētie studiju kursi ir izstrādāti patstāvīgi.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:LU Psiholoģijas profesoru padomes loceklis (no 2005. g. līdz šim brīdim).LU studiju padomē: LU Psiholoģijas studiju padomes priekšsēdētājs (no 2004.g. līdz šim brīdim), loceklis (1999. – 2003.).LU Zinātnisko rakstu krājuma psiholoģijā redkolēģijas loceklis (no 2003. g. līdz šim brīdim).Baltic Journal of Psychology redkolēģijas loceklis (no 2001. g. līdz šim brīdim).LU Psiholoģijas maģistrantūras programmas direktors (sociālā/organizāciju psiholoģija) (1994.-2004.).Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas priekšsēdētājs (1994. – 2000.).Latvijas Organizāciju psihologu biedrības priekšsēdētāja vietnieks (2000. – 2002.), valdes loceklis (2002. – 2004.).Latvijas Psihologu Apvienības valdes loceklis (2000. – 2002.).Starptautiskās Lietišķās Psiholoģijas Asociācijas (International Association of Applied Psychology) biedrs (no 2003. g. līdz šim brīdim).

2006. gada 6. martā.

100

3.pielikums

Studējošo un darba devēju aptauju materiāli un anketu paraugi

101

Studējošo aptaujas anketas paraugs

102

Grāmatvedība un audits ProfMag (kopā PLK+NLK)VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)

Vidējais Moda* Moda %

**Nevar

pateikt *** 1 Studiju kursu piedāvājums studiju programmā 1.51 2 50% 1 2 Studiju programmā piedāvāto studiju kursu saturs 1.51 2 49% 33 Studiju programmas noteikto A daļas kursu saturs 1.56 2 43% 9

4 Izvēles iespējas starp B daļas kursiem 1.68 5 40% 345 Iespējas apgūt vēlamos C daļas kursus 1.68 2 52% 6

6Studiju programmas piedāvātā iespēja attīstīt pētnieciskās/ profesionālās prasmes un iemaņas 1.78 2 61% 6

7

Studijās iegūtās prasmes efektīvi pielietot informācijas tehnoloģijas informācijas meklēšanai, apstrādei un noformēšanai utt 1.63 2 55% 1

8Studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju (izvērtēt, analizēt to) 1.77 2 56% 10

9Studijās iegūtās prasmes publiski izklāstīt informāciju, diskutēt un pamatot viedokli 1.97 2 42% 22

10Studiju programmas sniegtās iespējas apgūt nozares speciālo terminoloģiju vismaz vienā svešvalodā 1.47 1 63% 1

11 Nodarbību plānojums pa nedēļas dienām 1.38 1 61% 312 Nodarbību plānojums pa semestriem 2.00 2 32% 2213 Iespēja kursus apgūt arī elektroniski (Web CT vidē) 1.87 2 40% 3214 Iespējas klausīties lekcijas pie vieslektoriem 1.28 1 64% 1015 Fakultātes personāla attieksme pret studentiem 1.45 1 57% 416 Informācijas iegūšana par studiju procesu fakultātē 1.49 1 44% 1117 Fakultātes personāla darbība studiju procesa uzlabošanā 1.89 2 58% 2

18Studiju materiāli-tehniskais nodrošinājums (telpas, mācību līdzekļi utt.) 1.89 2 40% 31

19 LU nodrošinātās iespējas izmantot datorus 2.00 2 48% 13

20 Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība LU bibliotēkās 2.53 5 29% 24

21 Cik stundas nedēļā veltāt patstāvīgajam darbam? 1.28 1 68% 5vairāk kā

20h

22Kopumā vērtējot, vai esat apmierināts, ka izvēlējāties šo studiju programmu LU 1.56 2 55% 2

* moda - visbiežāk sastopamais vērtējums studentu anketās attiecīgajam jautājumam.** moda % - procentuāli, cik studenti pauduši attiecīgo viedokli***nevar pateikt - studentu skaits, kas atzīmējuši variantu nevar pateikt vai nav atbildējuši

Aptaujāti 84 respondenti 2006. gada aprīlī

Aptaujas rezultātu kopsavilkumsStudiju programmas saturs 1.52 Studiju programmas piedāvātās iespējas 1.66 Prasmju attīstīšana studiju laikā 1.71 Studiju procesa organizēšana 1.64 Materiāli - tehniskais nodrošinājums 2.14 Vai jūs plānojat turpināt studijas? LU akad. LU prof. LU citā noz. citā augstsk. nestudēs

% 71% 20% 1% 2% 5%Vai jūs strādājat darbu atbilstoši savai specialitātei? jā vairāk jā vairāk nē nē nevaru pateikt

% 15% 5% 4% 6% 70%Vai jūs plānojat strādāt savā studiju specialitātē? jā drīzāk jā drīzāk nē nē nevaru pateikt

% 76% 12% 0% 1% 11%

103

Grāmatvedība un audits ProfMag PLK (4.sem)VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)


**Nevar




7








20Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība LU bibliotēkās 2.56 5 31% 11


20h



Aptaujāti 36 respondenti 2006. gada aprīlīAptaujas rezultātu kopsavilkums

Studiju programmas saturs 1.59 Studiju programmas piedāvātās iespējas 1.54 Prasmju attīstīšana studiju laikā 1.64 Studiju procesa organizēšana 1.63 Materiāli - tehniskais nodrošinājums 2.14

Vai jūs plānojat turpināt studijas? LU akad. LU prof.LU citā

noz. citā augstsk. nestudēs% 69% 19% 0% 3% 8%

Vai jūs strādājat darbu atbilstoši savai specialitātei? jāvairāk

jā vairāk nē nē nevaru pateikt% 11% 3% 0% 6% 81%

Vai jūs plānojat strādāt savā studiju specialitātē? jādrīzāk

jā drīzāk nē nē nevaru pateikt% 81% 17% 0% 0% 3%

104

Grāmatvedība un audits ProfMag NLK (3.sem)VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)


**Nevar




7








20Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība LU bibliotēkās 2.51 5 27% 13


20h



Aptaujāti 48 respondenti 2006. gada aprīlīAptaujas rezultātu kopsavilkums

Studiju programmas saturs 1.47 Studiju programmas piedāvātās iespējas 1.74 Prasmju attīstīšana studiju laikā 1.77 Studiju procesa organizēšana 1.65 Materiāli - tehniskais nodrošinājums 2.14

Vai jūs plānojat turpināt studijas? LU akad. LU prof.LU citā

noz. citā augstsk. nestudēs% 73% 21% 2% 2% 2%

Vai jūs strādājat darbu atbilstoši savai specialitātei? jāvairāk

jā vairāk nē nē nevaru pateikt% 19% 6% 6% 6% 63%

Vai jūs plānojat strādāt savā studiju specialitātē? jādrīzāk

jā drīzāk nē nē nevaru pateikt% 73% 8% 0% 2% 17%

105

DARBA DEVĒJU APTAUJAS ANKETA

Lai novērtētu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) profesionālās

maģistra studiju programmu Grāmatvedība un audits, lūdzam atbildēt uz jautājumiem,

ievietojot atbilstošā lodziņā X vai ierakstot paredzētajā vietā savu viedokli.

Iepriekš pateicamies par Jūsu atsaucību.

1. Uzņēmuma/iestādes nosaukums:_______________________________________________

2. Vai Jūs esiet informēts, ka Jūsu darbinieks apgūst Latvijas Universitātes EVF profesionālā

maģistra studiju programmu Grāmatvedība un audits?

Jā Nē

3. Ja, jā vai Jūs esiet iepazinies ar šīs studiju programmas saturu un kursu sarakstu?

Jā Nē

4. Vai pēc Jūsu domām studiju programmas saturs atbilst darba tirgus prasībām?

Jā Nē Nemāku teikt

5. Kurš(i) no studiju programmas kursiem varētu dot lielāko ieguldījumu Jūsu uzņēmumā

(skatīt studiju kursu sarakstu)?

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

6. Vai pēc Jūsu domām šīs studiju programmas saturs būtu jāpapildina ar kādiem citiem

kursiem?

Jā Nē

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

7. Vai Jūs uzskatiet, ka darbinieks, kurš apguvis šo programmu, varēs pielietot iegūtās

zināšanas praksē?

Jā Nē Nemāku teikt

8. Kādas iespējas karjeras izaugsmē būtu darbiniekam pēc šīs programmas apgūšanas?

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

9. Vai Jūs vēlētos, lai citi uzņēmuma darbinieki apgūtu šo studiju programmu?

Jā Nē Sarežģīti novērtēt

106

10. Vai Jūs piekrītiet sniegt informāciju par savu uzņēmumu/iestādi prakses pārskatu un

maģistra darbu izstrādāšanai?

Jā Nē Daļēji

11. Kāda ir Jūsu uzņēmējdarbības joma?

Ražošana Tirdzniecība Kredītiestāde

Budžeta iestāde Grāmatvedības un audita pakalpojumi

Cita:___________________________________________________________

12. Cik darbinieku ir Jūsu uzņēmumā/iestādē?

< 10

10 – 50

50 – 250

> 250

Paldies par piedalīšanos aptaujā!

Profesionālās maģistra studiju programmu Grāmatvedība un audits studiju kursu saraksts

1,5 gads nepilna laika klātiene

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti Vides ekonomika

Starptautiskie revīzijas standarti Pasaules ekonomikas attīstība

Iekšējais audits Organizāciju psiholoģija

Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā

2 gadi pilna laika klātiene

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti Vides ekonomika

Starptautiskie revīzijas standarti Pasaules ekonomikas attīstība

Iekšējais audits Organizāciju psiholoģija

Statistiskās metodes ekonomikā un biznesā Investīciju politika

Makroekonomikas analīze Vadības grāmatvedība

Mikroekonomikas analīze Saistību tiesības

107

4.pielikums

Prakses nodrošināšanas sadarbības līgums

108

Sadarbības līgums par prakses vietu nodrošinājumu ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju

109

5.pielikums

ProgrammasGrāmatvedība un audits

prakses nolikumsprakses programmas

iestājpārbaudījuma – pārrunu tematika

110

APSTIPRINĀTSLU EVF Grāmatvedības institūtā

18.02.2004. Protokols Nr. 5

Prakses nolikums.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Studiju prakse ir studiju programmas neatņemama sastāvdaļa. Prakses mērķis - dot iespēju studentiem nostiprināt teorētiskās zināšanas, iegūt studiju programmai atbilstīgu kompetenci un apgūt praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas attiecīgās jomas speciālistiem, kā arī dot iespēju studentiem iegūt studiju darbu vai diplomdarba izstrādei vai maģistra darba izstrādei nepieciešamos datus un veikt pētniecisko darbu.1.2. Prakses ilgums un laiks ir noteikts studiju programmā un studiju kalendārajā grafikā.1.3. Prakses uzdevumi tiek noteikti attiecīgo mācību priekšmetu prakses programmās.1.4. Praksē students veic prakses programmā noteiktos uzdevumus, parādot patstāvību, sagatavotību, zināšanas un iemaņas, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanu, godīgi pildot savus pienākumus, neizpaužot trešajām personām prakses laikā iegūto konfidenciālo informāciju.1.5. Šis nolikums neattiecas uz pirmsdiploma praksi, kuras organizēšanu nosaka Valsts eksāmenu un diplomdarbu nolikums.

2.Prakses organizēšana

2.1. Metodiskā grupa, kas ir atbildīga par attiecīgās prakses organizēšanu, tiek nozīmēta ar Grāmatvedības institūta direktora rīkojumu.2.2. Atbildīgā metodiskā grupa:

izstrādā prakses programmu; nozīmē prakses vadītājus; organizē pirmsprakses semināru; vada un kontrolē prakses programmas izpildes gaitu;

2.3. Prakses vadītāji tiek apstiprināti ar Grāmatvedības institūta direktora rīkojumu. 2.4. Par prakses vadītājiem var būt Grāmatvedības institūta mācību spēki, uzņēmuma vadītāji, finanšu direktori vai galvenie grāmatveži. 2.5. Prakses vadītāja pienākumos ietilpst:

studentu konsultēšana prakses jautājumos; prakses programmas izpildes gaitas kontrole; prakses atskaites izskatīšana un novērtēšana.

2.6. Prakses vietas students izvēlas patstāvīgi. Prakse notiek saskaņā ar prakses līgumu. Par prakses vietu students var izvēlēties savu darba vietu. Izvēlētās prakses vietas nosaukums studentam jāiesniedz prakses vadītājam ne vēlāk kā 7 dienas pirms prakses sākuma.

3. Prakses materiālu noformēšana, novērtēšana un glabāšana

111

3.1. Pēc prakses beigām noteiktajā termiņā students iesniedz prakses vadītājam prakses atskaiti/pārskatu un prakses vietas apliecinājumu.3.2. Prakses atskaite/pārskats noformējama datortehnikā un saturiski tai ir jāatbilst prakses programmai. Prakses atskaiti/pārskatu paraksta tās autors.3.3. Prakses atskaites/pārskata aizstāvēšana notiek pie prakses vadītāja, kurš to detalizēti izskatījis un sagatavojis jautājumus par prakses gaitu, studenta aktivitātēm prakses laikā un neskaidrajiem momentiem prakses atskaitē/pārskatā. Vērtējumā, kurš tiek izdarīts10 baļļu sistēmā , vadās pēc tā:

cik labi students orientējas prakses vietas darba organizācijā un konkrētās situācijās; kā praksē novērotais ir atspoguļots prakses atskaitē/pārskatā, vai ir pievienoti

aizpildīti dokumenti un uzskaites reģistri; vai students spēj noteikt uzskaites un vadības sistēmas nepilnības un dot konkrētus

priekšlikumus to novēršanai.3.4. Prakses atskaites/pārskatus pēc aizstāvēšanas uzglabā Grāmatvedības institūta arhīvā vismaz 1 (vienu) kalendāro gadu.

112

LU Ekonomikas un vadības fakultātesGrāmatvedības institūta direktoreiprofesorei Intai Brūnai

Apliecinājums mācību prakses veikšanai

Apliecinu, ka LU EVF Grāmatvedības institūta profesionālo studiju programmas

Ekonomists (grāmatvedis) / Ekonomists (grāmatvedība, analīze, audits) / Grāmatvedība un (lieko nosvītrot)

audits students(e)___________________________ no ___.___.200__. līdz ___.___.200__. (vārds, uzvārds)

veica mācību praksi __________________________________________________________ (uzņēmuma nosaukums)

__________________________________________________________________________(struktūrvienībā)

___.___.200__. (paraksts)

113

Latvijas UniversitāteEkonomikas un vadības fakultāte

GRĀMATVEDĪBAS INSTITŪTS

Prakses programmaGrāmatvedības un audita problēmu izpēte

Sastādīja: I.Būmane.

Apstiprināta Grāmatvedības institūta sēdē 2005.g. 27. janvārī Protokols Nr. 3 Institūta direktore, prof. I.Brūna

_________________________

1. Mācību prakses mērķis un uzdevumi.

114

Mācību prakse – grāmatvedības un audita problēmu izpēte ir profesionālo maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits A daļas sastāvdaļa.

Prakses mērķis ir apliecināt studenta prasmi mācību procesā iegūtās teorētiskās zināšanas izmantot praktisku problēmu un neskaidrību identificēšanā un analīzē praktiskajā grāmatvedībā un auditā.

Šo praksi veic studenti, kuri pilnībā ir beiguši programmas teorētisko daļu.

Praksē iegūtā informācija un pētījuma rezultāti var būt izmantojami maģistra darba izstrādē.

Prakses ilgums - 6 nedēļas.

Prakses vietu izvēlas students, saskaņojot ar Grāmatvedības institūta direktori.

Praksi vada institūta nozīmētais prakses vadītājs.

2. Prakses saturs.

2.1. Prakses laikā students iepazīstas ar prakses uzņēmumu, uzņēmuma grāmatvedības organizāciju, uzskaites politiku, iekšējās kontroles sistēmas un iekšējā audita darbību, uzņēmuma darbību raksturojošiem rādītājiem, tā vietu atbilstošajā Tautsaimniecības nozarē un attīstības perspektīvām.

2.2. Students identificē prakses uzņēmumā eksistējošas problēmas grāmatvedībā un auditā, un sniedz to novēršanas iespējamos risinājumus.

2.3. Par prakses laikā iegūto informāciju un pētījuma rezultātiem students sagatavo prakses pārskatu.

2.4. Prakses noslēgumā, institūta noteiktajos termiņos, students iesniedz prakses vietas apliecinājumu par prakses veikšanu (skat. pielikumu nr.1) un pie nozīmētā prakses vadītāja aizstāv prakses pārskatu.

3. Izmantojamā literatūra.Prakses pārskata sagatavošanai nepieciešamo literatūru izvēlas atbilstoši pētāmo problēmu lokam.

115

Pielikums nr.1

LU Ekonomikas un vadības fakultātesGrāmatvedības institūta direktorei,

profesorei Intai Brūnai


Apliecinu, ka LU EVF grāmatvedības institūta profesionālo maģistru studiju

programmas Grāmatvedība un audits students(e)_________________________ (vārds, uzvārds)

no ___.____.200_. līdz ___.___.200_. veica mācību praksi – grāmatvedības un

audita problēmu izpēte _____________________________________________ (uzņēmuma nosaukums)

________________________________________________________ (struktūrvienība)

__.__.200_. (paraksts)

116



Prakses programmaStarptautisko Finanšu Pārskatu Standartu pielietojums

Sastādīja: L.Kaire I.Būmane.


_________________________

117


Mācību prakse – Starptautisko Finanšu Pārskatu standartu pielietojums ir profesionālo maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits A daļas sastāvdaļa.

Prakses mērķis ir iepazīties ar starptautisko finanšu pārskatu standartu pielietojumu konkrētos uzņēmumos.

Prakses uzdevumi ir izpētīt svarīgākās uzskaites jomas uzņēmumā un noskaidrot kā praktiskais risinājums atbilst standarta prasībām. Prakses ilgums - 10 nedēļas.



4. Prakses saturs.

3.1. Prakses laikā students iepazīstas ar prakses uzņēmumu un uzņēmuma grāmatvedības organizāciju.

3.2. Students iepazīstas ar prakses uzņēmuma finanšu pārskata sastāvu, tā sagatavošanas un iesniegšanas pamatnostādnēm.

3.3. Raksturo prakses uzņēmumā izmantojamo materiālo un nemateriālo aktīvu uzskaites politiku uzņēmumā un pēta tās atbilstību Starptautisko Finanšu Pārskatu standartu prasībām.

3.4. Pēta prakses uzņēmumā pieņemto finanšu ieguldījumu uzskaiti un informācijas atklāšanu ar saistītām pusēm.

3.5. Raksturo uzņēmuma finansu rezultāta noteikšanu un finansu informācijas atklāšanu.

3.6. Analizē prakses uzņēmumā pieņemto atlikto nodokļa saistību un nodokļa aktīva noteikšanu un nodokļa izmaksu atspoguļojumu finanšu pārskatos.

3.7. Students identificē prakses uzņēmumā eksistējošas Starptautisko Finanšu Pārskatu standartu prasību pielietojuma problēmas un izstrādā priekšlikumus konkrēto problēmu risināšanai.

118

3.8. Par prakses laikā iegūto informāciju un pētījuma rezultātiem students sagatavo prakses pārskatu.


4. Izmantojamā literatūra.

International accounting standards.- International Accounting Standard Board, London, 2004.

Epstein B., Mirza A. Interpretation and application of International accounting

Грюнинг Х. ван, Коэн М. Международные стандарты финансовой отчетности.- М.: Весь Мир. 2003. - 336 с.

Grāmatvedība un revīzija. Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija.

Bilance. Lietišķās informācijas dienests.

Finansists. Anglo Business Club.

119

Pielikums nr.1






no ___.____.200_. līdz ___.___.200_. veica mācību praksi – starptautisko

finanšu pārskatu standartu pielietojums ________________________________ (uzņēmuma nosaukums)

________________________________________________________________ (struktūrvienība)

__.__.200_. (paraksts)

120



Prakses programmaVadības grāmatvedības informācijas izpēte

Sastādīja: L. Kaire.


_________________________

121


Mācību prakse – vadības grāmatvedības informācijas izpēte ir profesionālo maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits A daļas sastāvdaļa.

Prakse paredzēta, lai studenti varētu nostiprināt mācību procesā iegūtās teorētiskās zināšanas par dažāda veida izmaksām, lai gūtu priekšstatu par perioda izmaksām un pašizmaksā iekļaujamām izmaksām, spētu izprast dažādus izmaksu uzskaites un pašizmaksas kalkulācijas modeļus. Prakses ilgums - 10 nedēļas.



6. Prakses saturs.

4.1. Prakses laikā students iepazīstas ar prakses uzņēmumu un uzņēmuma vadības grāmatvedības organizāciju.

4.2. Students analizē un novērtē prakses uzņēmumā pieņemto izmaksu klasifikāciju finanšu grāmatvedībā un izmaksu klasifikāciju pašizmaksas kalkulācijas vajadzībām.

4.3. Raksturo prakses uzņēmumā lietotos pašizmaksas kalkulācijas modeļus.

4.4. Analizē prakses uzņēmumā esošo pamatizmaksu uzskaites kārtību un identificē problēmas.

4.5. Analizē prakses uzņēmumā esošo vispārējo izmaksu uzskaiti, pārdali un pieskaitīšanu un identificē problēmas.

4.6. Students identificē prakses uzņēmumā eksistējošas problēmas vadības grāmatvedībā un izstrādā priekšlikumus konkrēto problēmu risināšanai.

4.7. Par prakses laikā iegūto informāciju un pētījuma rezultātiem

students sagatavo prakses pārskatu.


122

5. Izmantojamā literatūra. Drury C. Management and cost accounting. 6 th ed. London Chapman & Hall.

– 874 p. Hongren G., Foster L. Buhučot : upravļeņčiskii aspekt. M. Finansi i statistika.

2002.-416 s. Pelšs. A. Vadības grāmatvedība I daļa, KIF Biznesa Komplekss. R. 2001. –

199 lpp. Grāmatvedība un revīzija. Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija. Bilance. Lietišķās informācijas dienests. Latvijas ekonomists.

123

Pielikums nr.1






no ___.____.200_. līdz ___.___.200_. veica mācību praksi – vadības

grāmatvedības informācijas izpēte ____________________________________ (uzņēmuma nosaukums)________________________________________________________________

________________________________________________________________ (struktūrvienība)

__.__.200_. (paraksts)

124

Profesionālās maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits iestājpārbaudījuma – pārrunu tematika.

1. Svarīgāko grāmatvedību reglamentējošo normatīvo dokumentu pamatprasības Latvijas Republikā.

2. Nemateriālo ieguldījumu atzīšanas, novērtēšanas un uzskaites aktualitātes.3. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana uzņēmuma ienākuma nodokļa

aprēķināšanai.4. Pamatlīdzekļu atzīšanas, novērtēšanas un uzskaites aktualitātes.5. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšana uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas

sastādīšanai. 6. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu atzīšanas un novērtēšanas aktualitātes.7. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu citu uzņēmumu kapitālā uzskaites metodes.8. Iegādāto obligāciju uzskaite uzņēmuma grāmatvedībā.9. Krājumu atzīšanas, novērtēšanas un uzskaites aktualitātes.10. Norēķinu konta un kases operāciju dokumentācija un uzskaite.11. Debitoru parādu sastāvs, izvērtējums, to uzskaites aktualitātes un uzrādīšana bilancē.12. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā ietilpstošo vērtspapīru novērtēšana un uzskaites

aktualitātes.13. Darba samaksas, atvaļinājuma un slimības laika aprēķināšanas aktualitātes.14. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un uzskaites aktualitātes.15. Uzkrājumu raksturojums un veidošanas pamatprasības.16. Pašu kapitāla sastāvs, raksturojums un uzskaites aktualitātes.17. Peļņas vai zaudējuma aprēķina sastādīšanas metodes.18. Naudas plūsmas pārskata sastādīšanas noteikumi un metodes.19. Gada pārskata sastāvs, tā sastādīšanas un iesniegšanas kārtība.20. Revidentu darba reglamentējoši likumdošanas akti Latvijas Republikā.21. Neatkarīgais audits kā kontroles – revīzijas sistēmas sastāvdaļa.22. Audita plānošanas posmi un audita risks, to raksturojums.23. Iekšējās kontroles novērtējums un nozīme audita darba plānošanā.24. Nodokļu audita specifika.25. Ieņēmumu un izdevumu audits, tā specifika.26. Analītiskās procedūras, to nozīme auditā.27. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu audits, metodes un paņēmieni.28. Uzņēmuma saistību audits, metodes un paņēmieni.29. Krājumu audits, inventarizācijas loma krājumu auditā.30. Pašu kapitāla sastāva audits, metodes un paņēmieni.31. Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu audita specifiskie paņēmieni.32. Nemateriālo ieguldījumu audits, metodes un paņēmieni.33. Pamatlīdzekļu audits, metodes un paņēmieni.34. Debitoru audits, metodes un paņēmieni.35. Naudas līdzekļu audita specifika.36. Notikumu pēc pārskata gada mijas, to ietekme uz finanšu pārskatu rādītājiem.37. Revīzijai radniecīgi pakalpojumi, to raksturojums.38. Audits datorvidē, tā specifika.39. Audita ziņojuma veidi, to raksturojums.40. Revīzijas līgums, tā saturs.

125

6.pielikums

Akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un piedalīšanās starptautiskajos projektos,

LZP un citu institūciju finansētajos projektos

126

Akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni

Prof. I.Brūna – vadības kontroles metožu izvēle un pielietojums atsevišķās uzņēmuma darbības jomās. Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar dažādu nozaru uzņēmumiem profesionālo asociāciju ietvaros.

Doc. I.Būmane - Nemateriālo aktīvu grāmatvedības metodoloģiskās problēmas Latvijas Republikā. Intelektuālā īpašuma tiesību atzīšanas, novērtēšanas un uzskaites problēmas Latvijas Republikā.

As. prof. D.Daņēviča - Latvijas grāmatvedības standarti, revīziju kvalitātes kontroles sistēmas izveide.

Prof. Z.Goša – Vadošais pētnieks Labklājības Ministrijas pētnieciskā projekta „Augstākās un profesionālās izglītības iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc absolvēšanas”.

As. prof. L.Kaire – Grāmatvedības uzskaites pārkārtošana Latvijā atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām.

As. prof. I.Kālis - Finanšu vadības un kontrolinga metožu praktiskais pielietojums. Latvijas tautsaimniecības attīstība.

Prof. E.Kasalis - Makroekonomiskā regulēšana un sociālā ekonomika. Ekonomiskā integrācija un struktūrpolitika. Darba tirgus attīstības problēmas. Eksperts Ekonomikas ministrijas pētījumā „Tautsaimniecības nozaru attīstības tendences, konkurētspēja un struktūra”. Eksperts Ekonomikas ministrijas pētījumā „Ārējais līdzsvars un struktūrpolitikas loma tā uzturēšanā”.

Lekt. J.Kasalis - Finanšu analīze un prognozēšana. Grāmatvedības uzskaite, Starptautiskie grāmatvedības standarti un Starptautiskie finanšu pārskatu standarti.

As. prof. K.Kroders - Investīciju pilnveidošanas problēmas Latvijas tautsaimniecībā. Ekonomikas terminoloģija Latvijā. Brīvo ekonomisko zonu attīstības problēmas Latvijā. Veselības aprūpes sistēmas attīstības problēmas, Latvijai iestājoties ES. Lekt. J.Malzubris - Vides ekonomika, ekonomiskie regulēšanas līdzekļi vides un dabas resursu pārvaldē.

Prof. J.Načisčionis - Administratīvo tiesību un administratīvi procesuālo tiesību pilnveide publiskā pārvaldē.

Lekt. A.Ponomarjovs - Revīzijas regulējošo prasību attīstības problēmas Latvijā un ārzemēs. Finanšu grāmatvedības aktuālākās problēmas un attīstība Latvijā.

Prof. V.Reņģe –Organizāciju psiholoģijas attīstība un tendences.

127

Piedalīšanās starptautiskajos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos

Prof. I.Brūna. ES projekts „Eiropas Sociālā fonda atbalsts mācību prakšu īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem.

Doc. I.Būmane. ES projekts „Eiropas Sociālā fonda atbalsts mācību prakšu īstenošanai profesionālās izglītības un augstākās izglītības studentiem.

Prof. Z.Goša. Labklājības Ministrijas pētnieciskais projekts„Augstākās un profesionālās izglītības iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc absolvēšanas”.

E. Kasalis. Pētījumi, kas veikti sadarbībā ar Rīgas Biznesa institūtu, Latvijas Lauksaimniecības Universitāti un Helsinku Universitāti:

2002-2003 Somijas konsultatīvās firmas JP Development Oy, pētniecības projekts “The Socio-Economic Study of the “Baltic Pulp” Project in Latvia”.

2002-2003 A/S Baltic Pulp celulozes rūpnīcas projekta sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējuma ekspertu padomes loceklis.

J.Malzubris.

2005. Projekts – Ilgtspējīga postpadomju militāro dzīvojamo teritoriju reintegrācija kā reģionālās iespējas un izaicinājumi. Starpreģionālās

sadarbības projekts. 1999 – 2000. Pētījums par tabakas akcīzes nodokļa ietekmi uz tabakas patēriņu

(Pasaules Bankas un Labklājības ministrijas atbalstīts projekts) 1997. Degvielas akcīzes nodokļa ietekme uz ekonomiku. Harvardas

Starptautiskās attīstības institūta atbalstīts un VARAM koordinēts 1997 – 1998. VARAM projekts “Ekonomisko instrumentu efektivitātes novērtēšana

vides aizsardzībā 1997 – 1998. Pētījums par iedzīvotāju gatavību maksāt par ūdens kvalitātes

uzlabošanu (VARAM un Harvardas institūta kopprojekts)

J.Načisčionis.

2004.g. 06.08.– 14.08.

Ziemeļīrijas un Skotijas Policijas koledžās līdzdalība projektā 2003/004-979-07-02 “Policijas apmācība ” Twinning līgumā Nr.LV/2003IB/JH-03A.

08.08. – 14.08. dalība divpusējās sadarbības projektā “Policijas apmācības sistēmas uzlabošana un policijas apmācības sistēmas sniegumu vadīšanas sistēmas pilnveidošana”. Pieredzes apmaiņa studējošo izglītošanā Ziemeļīrijas un Skotijas Policijas koledžās – sertifikāts.

2002.g.27.08. līdzdalība valsts pasūtītā pētījumu projektā “Radikālisma un ekstrēmisma izpausmju juridiskais definējums un šādu darbību tiesiskā regulēšana”.

2000.g. 11.12. projekta Tempus Phare S JEP - 12396 - 97 mobilā granta ietvaros sadarbības ar Somijas augstskolām zinātnisko pētījumu veikšanai (ierēdņu, komandējošā sastāva personāla atlases un komplektēšanas kritēriji) pirmās apakšgrupas vadītājs.

128

1999.g.04.-17.10.

Somijā, Helsinku universitātē līdzdalība mobilā granta projektā TEMPUS – PHARE S-JEP 12396-97. Projekta ietvaros - mācības un pieredzes apguve par studiju kursu saturu, studiju programmu sagatavošanu un studiju procesa organizāciju.

1998.g. 12.-15. 11.

līdzdalība projektā TEMPUS – PHARE S-JEP 12396-97 Somijas Helsinku universitātē veikts pētījums un pieredzes apgūšana par studiju procesa organizāciju un studējošo, docētāju darbu bibliotēkās, izmantojot datu bāzi “HELKA”. Mācības un pieredzes apgūšana par studiju procesa organizēšanu Helsinku Universitātes Tālākizglītības centrā.

V.Reņģe.2006.g. LZP finansētā pētījumu projekta “Autovadītāju lēmumu pieņemšana un

sociālie priekšstati par drošību uz ceļiem” vadītājs. 2005.g. LZP finansētā pētījumu projekta “Sociālie priekšstati par psiholoģiju

mūsdienu Latvijas sabiedrībā” vadītājs.2005.g. LU finansētā pētījumu projekta “Satiksmes drošību ietekmējošie redzes

un sociāli kognitīvie faktori” (vad. LU prof. M. Ozoliņš) dalībnieks (sadaļa “Satiksmes drošības sociāli kognitīvie faktori”).

2004.g. – 2005.g. Stokholmas Domes Kompetences fonda finansētā projekta “Leadership and Organization” (“Līderība un organizācija”) (vad. Lundas Universitātes prof. B. Lindblūms) dalībnieks (sadaļa “Līderība un kultūra”).

2003.g. – 2004.g. LZP finansētā pētījumu projekta “Sociālie priekšstati par zinātni mūsdienu Latvijas sabiedrībā” vadītājs.

2003.g. LZA pētījuma “Radara TSP-117 starojuma ietekme uz vidi un cilvēkiem” (vad. LZA akad. A. Siliņš) dalībnieks (sadaļa “Sabiedrības viedokļa un masu saziņas līdzekļu analīze”).

129

7.pielikums

Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra

130

Publikācijas Latvijas un ārvalstu izdevumos

I.Brūna, M.Smagins. Latvijas un ASV grāmatvedības sistēmu salīdzinājums. Latvijas Universitātes Raksti, sērija “Ekonomika” Nr.659, 2003. – 11 lpp.I.Brūna, A.Donis. Uzņēmuma plānotās naudas plūsma izmantošana kredītriska novēršanā. Latvijas Universitātes Raksti, sērija “Ekonomika” Nr.659, 2003.– 11 lpp.I.Brūna, L.Ābika, I.Būmane, M.Kassale. Praktisko darbu uzdevumi grāmatvedības teorijā. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. – 76 lpp.I.Brūna. Dažādu komersantu pamatkapitāla veidošanas īpatnības. LU 62 starpt. zin. konference, sekcijas „Grāmatvedība un audits” referāti: R.: LU, 2004., 36.- 43.lppI.Brūna, L.Ābika. Uzņēmumu grāmatvedības darba organizācijas iespējamās izmaiņas, Latvijai iestājoties ES. LU EVF starptautiska konference „ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas”. R.; LU, 2004. 251.- 257.lpp.I.Brūna. Control Procedures of Risks Prevention in Realization Cycle of Enterprice. The papers of international conference in Vilnius (6-7 October 2005) „Accounting and Audit System Integration into EU area, new Challenges and Opportunities.”,2005., 39.-48.p.I.Būmane. Nemateriālie aktīvi un to uzskaites problēmu risinājumi: Monogrāfija. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2002. – 236 lpp.I.Būmane. Latvijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību nemateriālo aktīvu dinamikas un sastāva analīze (1993. g.-2000. g.)//Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti, 647. sēj. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. – R.: LU, 2002, 106.- 116. lpp.I.Būmane. Revaluation of intangible assets in context with accession to the European Union// Enlargement of the European Union in the Baltic Sea Region: Social and Economic Challenges and Opportunities, international conference.- University of Latvia Faculty of Economics and Managment, 2004. 5 p. I.Būmane. Goodwill and criteria for its recognition in financial statements//, Research papers, Economics.- Vilnius University Faculty of Economics, vol. 65. 2004. 12 p. I.Būmane. Elaboration of treatment of goodwill in accordance with European Union requirements //Journal Humanities and Social Sciences. Latvia. Integration of Latvia's economy into the European Union.- University of Latvia Nr. 1(41)/2004. 11 p. I.Būmane. Intellectual property rights and recognising and accounting for them in the accountancy of the Republic of Latvia // Actual problems of accounting in private and public sector, proceedings of the conference.-Tallinn University of Technology Department of Accounting, April, 2004. 11 p.I.Būmane. Accounting policy of research and development costs of the Republic of Latvia // Accounting and audit system integration into European Union area, new challenges and opportunities, the Papers of International Conference.- Lietuvos Auditoriu Rumai, Vilnius, 6-7 th October, 2005. 49.-59. p.D. Daņēviča. Mācību grāmata: Finansu pārskatu revīzija. Starptautiskie revīzijas standarti. Rīga, Turība, 2003.D. Daņēviča. Poblems of Implementation of International Auditing Standards in Latvia, Warszava, 2003.D. Daņēviča. Starptautisko revīzijas standartu ieviešanas aspekti Latvijā (kopāar J. Jaunzemi), LU zinātnisko rakstu krājums, Rīga 2003.

D. Daņēviča. Strīdīgi jautājumi LR likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanā (kopā ar J. Jaunzemi un A.Petrovski), LU zinātnisko rakstu krājums, Rīga, 2003.

D. Daņēviča. Issues in the Taxation of E- Comerce (together with J. Jaunzemeand A. Petrovskis). Materials of International Conference Information Societyand Modern Business. Ventspils University College, Ventspils, 2003.

131

Z.Goša. The Health of Children in Latvia and the Incedence of Disease. Humanities and Social Sciences. Latvia. Demogrpahic development in Latvia 2(35) 2002. –Rīga, University of Latvia. – 74. – 87. lpp.Z.Goša. Statistika. – Rīga : LU, 2003. – 1. – 333. lpp.Z.Goša. Uzdevumu krājums statistikā. – Rīga: LU, 2004. – 1. – 93. lpp.Z.Goša. Iedzīvotāju mirstība Latvijā. - Grāmatas „Demogrāfiskā situācija: tagadne un nākotne” nodaļa .- Rīga : Zinātne, 2005.- 37.-57. lpp.Z.Goša. Bērnu nabadzība un tās sociālās sekas Latvijā.- Zinātnisko rakstu krājums X „Dzīves jautājumi”. – Rīga, 2005. – 301. – 316.lpp.

Z.Goša. Iedzīvotāju izglītības līmenis un nodarbinātība Latvijā.-Rīga: LU, 2005.- LU Zinātniskie raksti, Ekonomika, IV, 689.sējums.-115.-127.lpp.L.Kaire. Finansu ieguldījumu uzskaite uz portfeļa bāzes. LU zinātniskie raksti. 163.-167.lpp. 2001.g.L.Kaire. Apgrozāmo līdzekļu uzskaite. 2002.g.L.Kaire Finansu ieguldījumu uzskaite meitas un asociētos uzņēmumos. Ref. tēzes. 23.-27.lpp. 2002.g.L.Kaire. Konsolidētais gada pārskats un tā sagatavošanas metodika. 2003.g.L.Kaire. Secīgu uzņēmuma iegādes operāciju uzskaite. Ref. tēzes. 39.-42.lpp. 2003.g.L.Kaire. Uzdevumi kursa „Vadības grāmatvedība” apguvei. SIA „Izglītības soļi”. 2004.g.L.Kaire, I.Kālis. Grāmatvedība Latvijā, grāmatvedības normatīvie akti un to atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. LU zinātniskie raksti. 2006.g. (pieņemts publicēšanai).L.Kaire, I.Kālis. Pašizmaksas kalkulācija – uzņēmējdarbību veicinošs faktors. Zinātnisko rakstu krājums. Rēzeknes augstskola. 2006.g. (pieņemts publicēšanai).I.Kālis. Finanšu menedžments. 1996.g.I.Kālis. Kontrolings. 2001.g.I.Kālis. Finanšu vadība. 2002.g.I.Kālis, J.Sproģis, A.Sproģis. Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas. 218.-226.lpp. Tautsaimniecības attīstības institūts. 2005.g.I.Kālis, L.Kaire. Grāmatvedība Latvijā, grāmatvedības normatīvie akti un to atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. LU zinātniskie raksti. 2006.g. (pieņemts publicēšanai).I.Kālis, L.Kaire. Pašizmaksas kalkulācija – uzņēmējdarbību veicinošs faktors. Zinātnisko rakstu krājums. Rēzeknes augstskola. 2006.g. (pieņemts publicēšanai).E.Kasalis, J.Kasalis. Universāls uzņēmējdarbības finanšu analīzes modelis un tā adaptācija., Latvijas Universitātes raksti, 671.sējums, Ekonomika III, Latvijas Universitāte, Rīga 2004, 135-141 lpp., ISBN 9984-770-27-3.E.Kasalis, J.Kasalis. Finanšu analīzes modeļi un to pielietojums Latvijas tautsaimniecībā., Starptautiskās zinātniskās konferences „Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas” referāti., Latvijas Universitāte, Rīga, 2004., 58-64 lpp., ISBN 9984-770-23-0.E.Kasalis, M.Kasale, V.Paupa. Latvia’s Involvement in the European Area of Higher Education., Proceedings of the 9th Annual Conference of European Council for Business Education, June 4-6, 2004, Ljubljana, Slovenia., pp. 91-96, ISSN 1534-93.E.Kasalis, E.Dubra, I.Skribane. Latvijas strukturālās politikas analīze Integrācijai ES. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2004.gadā Nr 10., Latvijas zinātnes Padomes ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija, Rīga, 2005., 38-42.lpp.E.Kasalis, K.Beņkovskis, U.Rutkaste. Ārējais līdzsvars un struktūrpolitikas loma tā uzturēšanā., Ekonomikas ministrijas pētījumi, www.em.gov.lv/images/modules/items/item_file_11983 2005., 75 lp.

132

http://www.em.gov.lv/images/modules/items/item_file_11983%20,75

J.Kasalis, E.Kasalis. Latvian economy at the turn of centuries; Analysis of the financial indicators of Latvia’s economic sectors // University of Latvia, Riga, 1(26)/2000, p. 106-122 .J.Kasalis, E.Kasalis. Latvia’s economy on the road to the European Union; The European common currency and its possible influence on the Latvian economy // University of Latvia, Riga, 3(28)/2000, p. 89-103.J.Kasalis, E.Kasalis. Enterpreneurship in Latvia; Trends in the concentration of capital structures in Latvian Credit Institutions and the effect of the trends on the business environment // University of Latvia, Riga, 3(32)/2001, p. 35-45.J.Kasalis, E.Kasalis. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV; Globalizācijas ietekme uz Latvijas Republikas finansu sektoru // Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, Rīga, 2002, 355.-364. lpp.J.Kasalis, E.Kasalis. Latvian economy at the start of the 21st century; Analysis of the financial operations of Latvia’s leading wood processing companies in the context of the processing industries and the national economy // University of Latvia, Riga, 4(37)/2002, p. 26-37.J.Kasalis, E.Kasalis. Integration of Latvia’s economy into the European Union; Latvia’s business accounting system in the global context // University of Latvia, Riga, 1(41)/2004, p. 109-116.J.Kasalis, E.Kasalis. Universāls uzņēmējdarbības finanšu analīzes modelis un tā adaptācija., Latvijas Universitātes raksti, 671.sējums, Ekonomika III, Latvijas Universitāte, Rīga 2004, 135-141 lpp., ISBN 9984-770-27-3.J.Kasalis, E.Kasalis. Finanšu analīzes modeļi un to pielietojums Latvijas tautsaimniecībā., Starptautiskās zinātniskās konferences „Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas” referāti., Latvijas Universitāte, Rīga, 2004., 58-64 lpp., ISBN 9984-770-23-0.J.Kasalis, E.Kasalis. Jūras transporta un ostu terminālu vadības jautājumi; Ostu terminālu finansiālās darbības analīzes modeļi un attīstības prognozēšana // Latvijas Jūras akadēmijas 7. zinātniskās konferences referāti, Rīga, 2005, 73.-76. lpp.

K.Kroders, R.Grēviņa u.c. Ekonomikas terminu vārdnīca. – Rīga, Zinātne, 2000. – 702 lpp.

K.Kroders, Dz. Strazds. Problems in the Establishment of Free Economic Zones in Latvia. Humanities and Social Sciences. Latvia. University of Latvia. 1(26)/2000.p.141 –157.K.Kroders, D.Araja. The Latvian medications market and integration into the EU problems Humanities and Social Sciences. Latvia – University of Latvia, 3 (28) 2000, p. 118. – 131.K.Kroders, D.Araja. Farmakonomikas problēmas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, Development problems of economics and management II. 636. sēj. 178. – 181 lpp. Rīga 2001.K.Kroders, D.Arāja. Nodokļu politikas tendences farmācijas jomā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte, 647. sēj., Rīga, 2002., 409. – 415. lpp.K.Kroders, D.Arāja. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas attīstības perspektīvas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte, 647. sēj. Rīga, 2002., 416. – 425. lpp.K.Kroders, D.Arāja. Veselības aprūpes sistēmas attīstības virzieni Latvijā. Starptautiskās zinātniskā conference „Ekonomikas globalizācijas aktuālās problēmas” referāti. Latvijas Universitāte, Rīga, 2002. , 117. – 125. lpp.K.Kroders, D.Araja. Health Care Financing problems in Latvia. Humanities and social Sciences Latvia. Latvian economy at the start of the 21 st. century. University of Latvia. 4 ( 37 ) 2002.p. 63. – 73.

133

K.Kroders, D.Arāja. Veselības apdrošināšanas perspektīvas Latvijā. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Ekonomika I. 658.sēj. Zinātne, 2003, 101. -112.lppJ.Malzubris, D.Šķiltere. Ekonomisko instrumentu efektivitātes novērtēšana vides aizsardzībā. Latvijas ekonomikas integrācija Eiropas Savienībā. Rīga: LU 1999. 118 – 124 lpp.J.Malzubris. Latvian State of the Environmental report 1998. Chapter 1. Environmental Consulting and monitoring Centre, Riga, 2000. J.Malzubris, S.Senkane, R.C.Ready. The relationship between environmental values and income in a transition economy: surface water quality in Latvia // Environmental and Development Economics 7. – Cambridge University Press, 2002. J.Malzubris, D.Šķiltere. Forecasting of impact of Environmental Performance on company’s behavior and its competitiveness. The abstract book of 19 WACRA Europe International conference, Brno 2002. J.Malzubris, M. Knite, E. Vasermanis. Latvijas uzņēmējdarbības kritisko sektoru noteikšana Eiropas Savienības vides aizsardzības Direktīvu ieviešanas procesā. Latvijas Universitātes raksti 674.sēj., LU, Rīga, 2004.J.Načisčionis. Administratīvo tiesību principi un to “iedzīvināšana” Latvijas Republikas publiskās pārvaldes sistēmā.- LPA Raksti, 2002.- 11 lpp.J.Načisčionis. Uzņēmuma reģistra kompetences tiesiskā regulējuma pilnveide. Biznesa augstskola “Turība”, 2002. – 11 lpp.J.Načisčionis. Administratīvās tiesības. Monogrāfija. – P&K., 2002. – 196 lpp.J.Načisčionis. Administratīvās tiesības. Monogrāfija. Papildināts izdev. – Latvijas Vēstnesis,- Rīga, 2003. – 288 lpp.J.Načisčionis. Par konstitucionālās un administratīvās tiesvedības robežām - Kāds ir vērtējums no tiesiskuma viedokļa. - Jurista vārds, 2003. Nr. 41.J.Načisčionis. Publiskās pārvaldes pilnveide.- Latvijas Policijas Akadēmija, 2003.J.Načisčionis. Speciālie termini, to piemērošana administratīvās tiesībās.- Latvijas Policijas Akadēmija, 2004.A.Ponomarjovs, I.Ludboržs. How to Resolve Potential Problems Related to the Professional Liability of Auditors in Latvia. // Humanities and Social Sciences: Latvia, Nr.4 (37), 2002. – 93-103 pp.A.Ponomarjovs, I.Ludboržs. Ētikas prasību ieviešana zvērinātiem revidentiem. // Ekonomika, II: Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. 659.sējums. – Rīga: LU, 2003. – 150.-160.lpp.A.Ponomarjovs. Ētikas analīze un lēmumu argumentācija neatkarīgo auditoru profesionālajā darbā. // Grāmatvedība un Revīzija, Nr.2, 2004. – 26.-32.lpp.A.Ponomarjovs. Neatkarīgo auditoru profesionālā darba ētikas un ētisko lēmumu pieņemšanas procesa analīze. // Ekonomika, III: Latvijas Universitātes zinātniskie raksti: 671.sējums. – Rīga: LU, 2004. – 278.-286.lpp.A.Ponomarjovs. Revidentu neatkarības pamatjautājumi: Latvijas normatīvie akti un ES prasības. // Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: Sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas. – Rīga: LU, 2004. – 274.-276.lpp.A. Ponomarjovs. Revīzijas rašanās vēsturiskie aspekti: Revīzijas attīstības galvenie posmi. // Grāmatvedība un Revīzija, Nr.6, 2004. – 43.-47.lpp.A.Ponomarjovs. Corporate Financial Auditing: Latvian Legislation and Requirements of the European Union. // Economics and Management 2004: The Tendencies of Financial System Development Under Integration Process. – Kaunas: Kaunas University of Technology, 2004 – 60.-62.lpp. A. Ponomarjovs. Revīzijas rašanās vēsturiskie aspekti: Revīzijas darbības attīstība un tās regulēšanas īpatnības Latvijā. Grāmatvedība un Revīzija, Nr.1, 2005. – 32.-41.lpp.A.Ponomarjovs, J.Rakova. Revidents un revīzija kapitālsabiedrībās: problēmu risinājumi. // Likums un Tiesības: 7.sējums, Nr.1 (65), 2005. – 2.-8.lpp.

134

V.Reņģe. Organizāciju psiholoģija. – R.: Kamene, 1999., 171 lpp.V.Reņģe. Sociālā psiholoģija. - R.: Zvaigzne ABC, 2002., 180 lpp.V.Reņģe, I.Austers. Sociālie priekšstati un to pētīšanas perspektīvas. LU Raksti. Psiholoģija. S. Miezīte (red.), 664. sēj. – R.: Zinātne. 2003., 7. – 20. lpp. V.Reņģe, U.Pāvuls. Apmierinātības ar atalgojumu un lojalitātes saistība bankās un skolās. LU Raksti. Psiholoģija. S. Miezīte (red.), 664. sēj. – R.: Zinātne., 2003., 167. – 189. lpp. V.Renge, Development of the science of psychology in Latvia after the regaining of independence (1991 – 2003). Baltic Journal of Psychology, Vol. 4, No. 1, 2003., 34. – 52.p.V.Renge, I.Austers. Social representations of science among university students and teachers in Latvia. Baltic Journal of Psychology, Vol. 4, No. 2, 2003., 20. – 30.p.V.Renge, I.Austers. Social representations of science and psychology: anchoring and personification. Baltic Journal of Psychology, Vol., No. 1, 2004., 14. – 20.p. V.Reņģe, I.Austers. Kvalitatīvās metodes sociālo priekšstatu pētījumos. LU Raksti. Psiholoģija. S. Miezīte (red.), 682. sēj. - R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2004., 29. – 40. lpp.V.Reņģe. Par dažām postmodernisma tendencēm sociālajos priekšstatos par zinātni un zinātnieka sociālo atbildību. LU Raksti. Filozofija A. Rubenis (red.). 687. sēj. - R.: LU Akadēmiskais Apgāds, 2005., 144. – 152. lpp.V.Reņģe. Psiholoģija organizācijās. – Rīga: Zvaigzne ABC (manuskripts pieņemts publicēšanai).

135

Doktora darbu izstrāde

Doktorantūrā mācās vairāki Grāmatvedības institūta lektori un izstrādā aktuālus tematus Ekonomikas nozares apakšnozarē „Grāmatvedības un uzskaites teorija”:

1. L. Ābika – „Latvijas Republikas nodokļu sistēmas ietekmējošie faktori uz uzņēmumu attīstību un grāmatvedības uzskaiti”

2. I. Millere – „Grāmatvedības sistēmas attīstība Latvijā”

3. R.Šneidere - „Finanšu analīzes metodes bankrota prognozēšanai Latvijas Republikā”

136

8.pielikums

Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

137

Profesionālās maģistra studiju programmas Grāmatvedība un audits nodrošinājums ar informācijas avotiem LU Ekonomikas zinātņu bibliotēkā

Nr. Kursa nosaukums Nosaukumu skaits Eksemplāruskaits

1. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti

43 246

2. Starptautiskie revīzijas standarti 18 653. Iekšējais audits 20 654. Vadības grāmatvedība 25 1655. Mikroekonomikas analīze 112 19726. Makroekonomikas analīze 115 11187. Statistiskās metodes ekonomikā

un biznesā71 1085

8. Investīciju politika 65 1579. Vides ekonomika 14 1810. Pasaules ekonomikas attīstība 145 48611. Organizāciju psiholoģija 38 12812. Saistību tiesības 8 13

Kopā 674 nosaukumi 5518 eksemplāri

Apgūstot studiju programmu Grāmatvedība un audits tiks izmantoti šādi informācijas avoti: Mācību pamatliteratūra; Ieteicamā papildliteratūra; Statistikas izdevumi; Seriālizdevumi; Uzziņu literatūras fonds; Datu bāzes; Starptautiskā Valūtas Fonda depozitārais krājums.

138

LU EKONOMIKAS ZINĀTŅU BIBLIOTĒKA

LUB Ekonomikas zinātņu bibliotēka ir LU Bibliotēkas struktūrvienība, kuras darbības mērķis

ir nodrošināt akadēmiskās un profesionālās izglītības, kā arī zinātniskās pētniecības darba

bibliotekāro, bibliogrāfisko un informatīvo apkalpošanu.

LUB Ekonomikas zinātņu bibliotēkas darbības galvenie uzdevumi:

1. Bibliotēkas krājuma veidošana un uzturēšana.

1.1. tematiska bibliotēkas krājuma komplektēšana atbilstoši akreditētajiem

studiju kursiem LU ekonomikā un vadības zinībās;

1.2 pieprasījumu izvērtēšana par iespieddarbu iegādi sadarbībā ar Ekonomikas

un vadības fakultātes akadēmisko personālu, to noformēšana un izpildes

nodrošināšana;

1.3. krājuma statistiskās uzskaites un analīzes nodrošināšana;

iespieddarbu eksemplāru informācijas nodrošināšana un aktualizēšana

lektroniskajā katalogā, iespieddarbu tehniskā apstrāde.

2. Lasītāju apkalpošana.

2.1. lasītāju apkalpošanas darba organizēšana abonementā

2.2. lasītāju apkalpošanas darba organizēšana lasītavās;

2.3. lasītāju reģistrācija un datu rediģēšana bibliotēku informācijas sistēmā

ALEPH 500;

2.4. bibliogrāfisko uzziņu sniegšana, lasītāju informatīvā apkalpošana, apmācība darbam ar elektonisko katalogu un datubāzēm.

139

Ekonomikas un vadības fakultātes pasūtīto periodisko izdevumu saraksts 2006.gadam

1. Apdrošināšanas tirgus apskats 338.60 Ls2. Banku apskats 193.49 Ls3. Banku finansiālie rādītāji 286.95 Ls4. Bilance 24.00 Ls5. Cosmopolitan (latv. val.) 13.88 Ls6. Diena 60.75 Ls7. Dienas bizness 93.96Ls8. Digital times 11.00 Ls9. Direktors 32.76 Ls10. Eiropas Savienības procesu apskats 145.12 Ls11. Finansists 24.99 Ls12. Gastromāns 8.15 Ls13. Grāmatvedība un ekonomika 46.20 Ls14. Grāmatvedība un revīzija 14.91 Ls15. Izglītība un kultūra 30.00 Ls16. Kapitāls (2 eks.) 39.98 Ls17. Kvalitāte 14.18 Ls18. Latvijas ekonomikas biļetens 241.86 Ls19. Latvijas ekonomists 35.70 Ls20. Latvijas vēstnesis 48.00 Ls21. Likumdošanas apskats 145.12 Ls22. Mans īpašums 29.88 Ls23. Mērķis 7.99 Ls24. Neatkarīgā rīta avīze 77.00 Ls25. Office manager 32.00 Ls26. Privātā Dzīve 18.99 Ls27. Rīgas Laiks 20.00 Ls28. Sporta avīze 29.07 Ls29. Veselība 11.50 Ls30. Vides vēstis 8.50 Ls31. Балтийский курс 30.00 Ls32. Банковское дело 192.82 Ls33. Бизнес & Балтия 87.00 Ls34. Бизнес-практикум 36.73 Ls35. Бухгалтерия и экономика 46.20 Ls36. Вопросы экономики 83.16 Ls37. Деловые вести + Вести сегодня 50.00 Ls38. Деньги и кредит 34.22 Ls39. Интерьер дайджест 28.03 Ls40. Латвияс экономистс 35.70 Ls41. Маркетинг 62.64 Ls42. Менеджмент сегодня 293.10 Ls43. Мировая экономика и международные отношения 145.59 Ls44. Органиция управления. Реферативный журнал 127.28 Ls45. Проблемы теории и практики управлении 83.16 Ls46. Рекламные идеи 173.48 Ls47. Рекламные технологии 34.71 Ls48. РИСК 87.42 Ls49. Страховое дело 111.28 Ls50. Туризм: практика, проблемы, перспективы 165.52 Ls

140

51. Туристический бизнес 85.12 Ls52. Управление персоналом 82.21 Ls53. Управление риском 41.77 Ls54. ЭКО 45.60 Ls55. Abitare 70.8256. Tbe Baltic states business forecast report 333.83 Ls57. Business strategy review 193.39 Ls58. British journal of management 669.27 Ls59. The Computer journal 601.57 Ls60. Cambridge journal of economics 273.73 Ls61. Domus 91.65 Ls62. Econometric theory 325.04 Ls63. Environmental management 890.48 Ls64. European economic review 1041.94 Ls65. Econometrica 28.30 Ls66. The economist 128.96 Ls67. European financial management 725.81 Ls68. Expert systems 382.13 Ls69. FVW international 85.12 Ls70. Global finance journal 260.10 Ls71. German economic review & perspective 110.41 Ls72. Informatik-Forschung und Entwicklung 281.89 Ls73. International journal of the economics of business 366.98 Ls74. International economic review 350.67 Ls75. Intelligent systems in accounting finance & management 443.60 Ls76. Journal for East European management studies 43.56 Ls77. Journal of banking & finance 1672.68 Ls78. Journal of business and economic statistics 85.24 Ls79. Journal of monetary economics 1172.36 Ls80. Journal of population economics 424.09 Ls81. Journal of the Royal Statistical Society Ser.A: Statistics in society 253.97 Ls82. Journal of the Royal Statistical Society Ser.B:Statistical methodology 191.06 Ls83. Journal of the Royal Statistical Society Ser.C: Applied statistics 191.06 Ls84. Journal of applied econometrics 785.55 Ls85. Journal of consumer research 116.02 Ls86. Journal of industrial economics 159.61 Ls87. Journal of international trade &economic development 493.30 Ls88. Journal of political economy 24.39 Ls89. Journal of service research 416.79 Ls90. Journal of urban technology 230.54 Ls91. Journal of applied behavioral sciences 377.35 Ls92. LABOUR 264.46 Ls93. Marketing education review 61.19 Ls94. Management science 418.07 Ls95. Management today 83.25 Ls96. Nationalities papers 389.16 Ls97. Russia & CIS monitor 277.61 Ls98. Review of economic studies 31.56 Ls99. Scandinavian journal of statistics 172.43 Ls100.Tourism management 693.35 Ls101.The TQM magazine 3363.40 Ls102.The World economy 944.14 Ls

141

103.Zeitschrift fuer Geschichte der Europaeischen Integration 41.16 Ls104.Annals of regional science 384.88 Ls105.Journal of international business studies 154.52 Ls106.Umwelt Wirtschaft Forum 141.50 Ls

Lietišķās informācijas dienesta izdevumu (LR Nodokļu sistēma; Uzņēmējdarbība; Grāmatvedība; Tirdzniecība; Vērtspapīri; Kredītiestādes) kārtējie papildinājumi 354.00 Ls

Kopā: 107 komplekti 26592 Ls

142

EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTES LASĪTAVAS

Reģistrēto lasītāju skaits 2005.g. – 5294

Lasītava izvietota divās telpās ar tematiski izvietotiem brīvpieejas fondiem

Lasītava I / 301 t.

Platība : 96,08 m3

Darba vietas lasītājiem – 32

1 dators darbiniekam Lasītāju reģistrācijai Bibliogrāfisko uzziņu sniegšanai

Lasītava II / 202 t.

Platība 97, 29 m3

Darba vietas lasītājiem – 30

1 dators darbiniekam Lasītāju reģistrācijai Bibliogrāfisko uzziņu sniegšanai

2 datori lasītājiem Literatūras atlasei Kopkatalogā NAIS lokālās versijas izmantošanai LUB abonēto datubāzu izmantošanai

143

Par LU Ekonomikas zinātņu bibliotēkas sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu

Pēc Starptautiskā Valūtas Fonda (turpmāk tekstā – SVF) aicinājuma, tika iesniegts

projekta pieteikums SVF depozitārija glabātāja statusa iegūšanai Latvijā. Kā SVF depozitāra

fonda glabātāja ir izvēlēta LU Ekonomikas zinātņu bibliotēka, par ko 2001. gada 3.decembrī

tika noslēgts savstarpējs līgums, saskaņā ar kuru tiek regulāri piegādāti SVF informatīvie

izdevumi (bezmaksas). Līdz 2003. gada 15. oktobrim ir saņemtas jau ~ 620 vienības. SVF

informatīvo izdevumu depozitāra bibliotēka ir nozīmīgs papildinājums Ekonomikas zinātņu

krājumam, jo ietver sevī daudzpusīgu un ļoti operatīvu informāciju par nozarēm, kuras atbilst

ne tikai EVF pasniegtajiem studiju kursu virzieniem, bet nodrošina arī akadēmiskā personāla

vajadzības zinātniskajā pētniecībā.

144

Informācijas resursu iegādes līdzekļusadalījums akadēmisko struktūrvienību nozaru bibliotēkām 2005.gadam

Fakultāte Studentu skaits (uz 01.01.2005)

Piešķirtā summa

Periodika* Grāmatas Datubāzes Abonēšana Iztērētā summa kopā

Kopā 185.002.00 74 397.35 104 753.02 8 921.56 594.00 188 675.93Centrs 25 000 6 898.79 8 565.41 8 921.56 48.00** 24 433.76Bioloģijas 289 3 700 174.76 3 525.71 3 700.47Fizikas un matemātikas

1835 12 900 9 671.95 5 108.23 14 780.18

Ķīmijas 334 3 600 675.51 3 429.06 4 104.57Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu

730 6 700 1 262.61 5 851.47 7114.08

Medicīnas 602 5 300 318.38 3 855.60 4 173.98Filoloģijas 782 6 500 2 471.18 2 689.50 5 160.68Moderno valodu

1570 12 000 6 172.29 4 854.82 11 027.11

Teoloģijas 183 2 800 1 330.40 1 154.13 2 484.53Vēstures un filozofijas

732 6 800 4 602.30 6 173.63 10 775.93

Ekonomikas un vadības

8783 41 202 28 223.76 13 316.68 546.00*** 42 096.44

Juridiskā 2712 17 500 5 666.50 14 810.37 20 476.87Sociālo zinātņu

2143 13 200 1 103.21 12 631.73 13 734.94

Pedagoģijas un psiholoģijas

5723 27 800 5 825.71 18 786.68 24 612.39

* Ieskaitot LR Centrālās statistikas pārvaldes izdevumus 2005. gadam** „Grāmatu Jaunumi” abonēšana*** Ceturkšņa papildinājumu abonēšana dažādiem izdevumiem

145

LU Ekonomikas zinātņu bibliotēkas statistiskā atskaite2005. gads

Bibliotēkas kopējā platība – 327, 39 m2

Kopējais fonda lielums – 93 142 eks.Ziemeļamerikas studiju centra fonds ~ 2 300 eks.Irānas kultūras centra krājums – 385 eks.Starptautiskais Valūtas Fonds – 320 eks.Jaunieguvumi 2005.g. 691 nos. 3246 eks. 34 918.79 Ls

grāmatas 476 eks. 1533 eks. 17 418.78 Lsseriālizdevumi 215 nos. 1713 eks. 17 500.01 Ls

Izslēgts no krājuma 3695 eks.

Bibliotekārie darbinieki – 4,25 slodzesLasītāju skaits 13 766

abonementā 8472lasītavās 5294

Lasītāju datubāzē ievadīto reģistrēšanās veidlapu kopējais skaits

7349

Apmeklējums 59 200Izsniegums 310 590

abonementā 177 600lasītavās 132 990

Informācijas darbs – sniegto uzziņu skaits 177 660Parādnieki 841

Finansiālā darbībaPiešķirtie līdzekļi dokumentu iegādei

41 202.00 Ls

grāmatām 13 282.14 Lsseriālizdevumiem 27 373.50 Ls

Ieņēmumi par maksas pakalpojumiem

6451.74

kopēšana 699.97kavējuma nauda 5635.87

par pazaudētām grāmatām 115.90

146

Ekonomikas zinātņu bibliotēkas sadarbība ar citām institūcijām

Starptautiskais Valūtas Fonds

Latvijas Banka

Lietišķās informācijas dienests

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas zinātņu bibliotēkas turpmākā attīstība

1. Paredzēts veidot Starptautiskā Valūtas Fonda depozitāro krājumu.2. Paredzēts veikt 2.stāva bibliotēkas telpu remontu 2006.gada vasarā

147

LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIBLIOTĒKALU bibliotēka ir Latvijas lielākā augstskolas bibliotēka, galvenais LU studiju un

pētniecības darba informācijas resursu centrs. LUB darbības mērķis ir nodrošināt ar informācijas resursiem LU studiju un zinātnisko pētījumu procesu. Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami bibliotēkas krājums - vairāk nekā 2 miljoni sējumu daudzās pasaules tautu valodās. Krājumu veido iespieddarbi, nepublicēti dokumenti, audiovizuālie materiāli, elektroniskie resursi un citi dokumenti. Apmeklētājus apkalpo bibliotēkas abonementi un lasītavas, kuru krājumi ir izvietoti centrālajā ēkā Kalpaka bulvārī 4, nozaru un fakultāšu bibliotēkās.

LU BIBLIOTĒKAS KATALOGI UN KARTOTĒKASLU Bibliotēkas katalogu sistēmu veido

elektroniskais katalogs alfabētiskais katalogs periodisko un turpinājumizdevumu alfabētiskais katalogs sistemātiskais katalogs

Elektroniskais katalogsElektronisko katalogu LU Bibliotēka sāka veidot 1991. gadā. Elektroniskajā katalogā ir atspoguļoti dokumenti,

kas saņemti bibliotēkā pēc 1990.gada, neatkarīgi no dokumentu izdošanas gada; rekataloģizētie dokumenti.

2001. gada decembrī LU Bibliotēkas katalogs tika iekļauts Bibliotēku informācijas tīklu konsorcija, tagad VA “Kultūras informācijas sistēmas”, organizētajā Latvijas valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā. Elektronisko katalogu regulāri papildina ar jauniem ierakstiem. Tas ir pieejams visiem interneta lietotājiem.

Kartīšu katalogi. LU Bibliotēkas kartīšu katalogos iekļauta informācija par tiem dokumentiem, ko bibliotēka saņēmusi līdz 1990. gadam.

Alfabētiskais katalogs Katalogā atspoguļoti bibliotēkā esošie dokumenti autoru uzvārdu un iniciāļu vai izdevumu nosaukumu alfabētiskajā secībā. Bibliotēkā ir alfabētiskais katalogs latviešu valodā un ~ 50 svešvalodās, kas sakārtots atsevišķu valodu alfabētiskā secībā.

Periodisko un turpinājumizdevumu alfabētiskais katalogs Katalogā apkopota informācija par bibliotēkā esošajiem seriālizdevumiem: laikrakstiem, žurnāliem, biļeteniem, gadagrāmatām, zinātnisko rakstu, statistikas u.c. krājumiem. Informācija sakārtota izdevumu nosaukumu vai kolektīvo autoru alfabētiskajā secībā.

Sistemātiskais katalogs Sistemātiskais katalogs, tāpat kā alfabētiskais katalogs, atspoguļo līdz 1990. gadam bibliotēkas fondā saņemtos dokumentus. Katalogs ir veidots tematiski, vadoties pēc BBK (Bibliotekāri Bibliogrāfiskās klasifikācijas) sistēmas. Katras nozares ietvaros ievērots alfabētiskais kārtošanas princips – vispirms ir dokumenti latviešu valodā, tad svešvalodās.

KartotēkasCentrālās bibliotēkas Informācijas centrā ir pieejamas vairākas kartotēkas: Latvijas ekonomika, vēsture, tiesību zinātnes, likumdošana (materiāls līdz 2005.gadam); LU vēsture (no 1995. gada tikai elektroniskā formā); LU mācībspēku publikācijas (no 1995. gada tikai elektroniskā formā).

148

Lasāmatmiņas kompaktdiski (CD-ROM)Vairāk nekā 100 dažādu CD-ROM disku var lietot Informācijas centrā, LU Bibliotēkas centrālajā bibliotēkā.

DATUBĀZESLU Bibliotēkas veidotās datubāzes

LU zinātnieku publikāciju un vēstures datu bāzeDatu bāze satur LU docētāju un pētnieku publikāciju (grāmatu, rakstu u.c. dokumentu), kā arī LU vēstures materiālu bibliogrāfiskos aprakstus.DB tiek veidota kopš 1995.g. un papildināta katru darba dienu. Pašreiz tajā ir ap 46 tūkst. ierakstu. LU Bakalaura un maģistra darbu datu bāze

Datu bāze (DB) satur Latvijas Universitātes bakalaura, maģistra un kvalifikācijas darbu bibliogrāfiskos aprakstus. Lietotājiem ir iespējams iepazīties arī ar darba anotācijām, bet LANET tīkla lietotājiem ar darbu elektronisko versiju. Pašlaik datubāze ir veidošanas sākumposmā, pieejami tikai atsevišķu fakultāšu studentu darbi. Turpmāk ir paredzēts veidot LU mācībspēku un LU aizstāvēto disertāciju un promocijas darbu datubāzi.

LU Bibliotēkas abonētās datubāzes

LU Bibliotēkas izmēģinājuma pieejas datu bāzes, kas pieejamas visā LU (Lanet) datortīklā un Centrālajā bibliotēkā, Kalpaka bulv.4.

Britannica on-line Britannica Online ir 32 sējumu enciklopēdija internetā angļu valodā, kurā ir vairāk kā 72 000 rakstu, 10 000 ilustrāciju, ieskaitot fotogrāfijas, zīmējumus, kartes, karogus, vairāk kā 75 000 definīciju. Piekļuve divas reizes mēnesī iznākošajam biļetenam Inside Britannica. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

Cambridge Journals Online (CJO) - universālā pilntekstu DB dod iespēju meklēt un atrast informāciju vairāk nekā 100 zinātniskajos žurnālos kā arī saistītajos Interneta resursos humanitārajās un eksaktajās zinātņu nozarēs. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

Eastview Social Sciences & Humanities Pieejami Krievijas sociālo un humanitāro žurnālu pilni teksti. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

EBSCO - daudznozaru DB, kas ietver vairākas tematiski atšķirīgas pilntekstu un apskatu datu bāzes. EBSCO - šobrīd populārākā un visvairāk izmantotā datu bāze, pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm. Datu bāzes ietvaros var veikt meklēšanu daudzās datu bāzēs, t. sk.:

o Academic Search Premier Saturs: daudznozaru pilnu tekstu datu bāze (humanitārās un sociālās zinātnes, izglītība, māksla, literatūra, vēsture, filozofija, politika, fizika, ķīmija, datorzinātne, medicīna u.c.). Publikāciju skaits: ~4700 (sākot no 1975.gada) Žurnālu skaits: ~3600

o Business Source Premier Saturs: biznesa un ekonomikas pilnu tekstu datu bāze(menedžments, mārketings, ekonomika, finanses, grāmatvedība, starptautiskā tirdzniecība, apdrošināšana u.c.) Žurnālu skaits: ~7600 (sākot no 1922.gada)

149

o Newspaper Source Saturs: laikrakstu, televīzijas un radio ziņu pilnu tekstu datu bāze Laikrakstu skaits: ~25 ASV nacionālie un starptautiskie, ~200 ASV reģionālie laikraksti.

o Regional Business News Saturs: visaptveroša ASV reģionālo biznesa publikāciju pilnu tekstu datu bāze. Žurnālu skaits: ~75

o Business Source Complete Saturs: biznesa un ekonomikas bibliogrāfiska un pilnu tekstu datu bāze (menedžments, mārketings, ekonomika, finanses, grāmatvedība u.c.) Papildus pilnu tekstu žurnāliem datu bāzē pieejami finansu dati, monogrāfijas, uzziņu izdevumi, konferenču materiāli, dažādi ziņojumi un pētījumi, SVID analīzes, informācija par uzņēmumiem u.c. Salīdzinot ar Business Source Premier, kas pieejama jau abonēto EBSCO datu bāzu paketē, jaunajā datu bāzē ir pieejami daudz vairāk zinātniski recenzētu biznesa žurnālu pilnie teksti, tā ir papildināta un daudz plašāka. Papildus pilnu tekstu žurnāliem datu bāzē pieejami finansu dati, monogrāfijas, uzziņu izdevumi, konferenču materiāli, dažādi ziņojumi un pētījumi, SVID analīzes, informācija par uzņēmumiem u.c. visās biznesa nozarēs (menedžments, mārketings, finanses, ekonomika, grāmatvedība u.c.) Datu bāze ir pieejama uz izmēģinājuma laiku līdz 18.08.2006.

Emerald - pilnteksta DB ekonomikas un vadzinības, bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes jomās. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm. Datu bāzē atrodami:

42 000 raksti (pilnie teksti) no vairāk kā 100 žurnāliem (ekonomika un vadzinības, marketings, bibliotēkzinātne, inženierzinātnes u.c.). Rakstu arhīvs no 1994.gada. 170 000 rakstu apskati no 400 pasaules vadošajiem periodiskajiem izdevumiem (ekonomika un vadzinības, kvalitāte, marketings, finanses, grāmatvedība, informācijas menedžments u.c.). Arhīvs no 1988.gada. dažādi žurnāli (ekonomika un vadzinības, bibliotēkzinātne&informācijas zinātne, inženierzinātnes, tehnoloģijas). bibliogrāfiskie apraksti - četras rakstu anotāciju datu bāzes (Internet Civil Engeneering Abstracts, Computer Abstracts International Database, Computer&Communications Security Abstracts, Current Awareness Abstracts). No 1989.

Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" tiešsaistes versija. Datu bāze piedāvā informācijas meklēšanu un pārlūkošanu arhīvā no 1993.gada. Pieejami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un tā pielikumos publicēto likumdošanas aktu un rakstu pilnie teksti. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

LETA Latvijas nacionālās ziņu aģentūras DB. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

Letonika - Letonika ir latviska uzziņu un tulkošanas sistēma, kuras galvenais mērķis ir sniegt sistematizētu, enciklopēdisku uzziņu un tulkošanas informāciju. Letonika ietver Latvijas Enciklopēdisko vārdnīcu, Terminu vārdnīcu, tulkojošās un skaidrojošās datorvārdnīcas, datorenciklopēdiju Latvijas vēsture un interneta lappušu norādes. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

150

LURSOFT laikrakstu bibliotēka LATLEX - normatīvo aktu sistēma. Abas datu bāzes ir pieejamas Informācijas centrā (Kalpaka bulv. 4)

NAIS Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) satur pilnu Latvijas normatīvo aktu kopumu, kā arī LR spēkā esošos starptautiskos aktus. NAIS lokālā versija pieejama LU Centrālajā Bibliotēkā (Kalpaka bulv.4), Ekonomikas zinātņu bibliotēkā (Aspazijas bulv.5) un Juridisko zinātņu bibliotēkā (Raiņa bulv.19).

Oxford Reference Online: Premium Collection – ap 170 dažādu nozaru Oxford enciklopēdiju (t. sk. ekonomikā un biznesā) pilnie teksti. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

RUBRICON - universāla uzziņu izdevumu pilntekstu datu bāze, kurā veiksmīgi apvienota meklēšana vairāk nekā 60 nozīmīgākājās Krievijas enciklopēdijās, vārdnīcās, rokasgrāmatās un saistītajos Interneta resursos. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

Datu bāzē pieejami arī sekojoši uzziņu izdevumi:Толковый словарь«Экономика предприятия» - толкования 207 терминов, «Весь Мир», 1997 «Финансы и долги» Толковый словарь Всемирного банка - 1372 словарные статьи, «Весь Мир», 1997Статистический справочник ООН «Страны мира 2000» - 216 статей, «Весь Мир», 2001 Статистический справочник Всемирного банка «Страны и регионы 2000» - 275 статей, «Весь Мир», 2001 Статистический справочник ОЭСР «Страны ОЭСР. 2000» - 53 статьи, 17 диаграмм, «Весь Мир», 2001 Пакет бизнес-справочников «Проверено. КоммерсантЪ» В пакет входят три справочника из авторитетной серии изданий «Проверено. КоммерсантЪ»: «Информационные технологии. Путеводитель по новой экономике» - 365 статей, «Коммерсантъ», 2002 «Паевые инвестиционные фонды. Путеводитель по Российскому рынку капитала» - 165 статей, 38 иллюстраций, «Коммерсантъ», 2001 «Крупнейшие банки и их владельцы. Путеводитель по Российским банкам» - 1339 статей, «Коммерсантъ», 2002 Пакет учебных изданий «Бизнес-образование» В настоящее время в пакет входят 3 словаря и 19 книг: Словарь «Социальные теории организации» - В.В. Щербина. Москва, Издательство «ИНФРА-М», 2000. - 260 статей Современный финансово-кредитный словарь - М.Г. Лапуста, П.С. Никольский. Москва, Издательство «ИНФРА-М», 2002. - 2565 статей Краткий словарь по социологии - П.Д. Павленок. Москва, Издательство «ИНФРА-М», 2001. - 1165 статей «Акулы» и «дельфины» - П.Н. Шихирев, Р. Андерсон. Москва, Издательство «Дело», 1994. - 208 с. Алгоритмы преобразований в бизнесе - В.А. Гончарук. Москва, Издательство «Дело», 2001. - 296 с. Анализ прибыльности продукции - Компания МакКинзи. Москва, Издательство «Дело», 1996. - 168 с. Введение в российскую деловую культуру - П.Н. Шихирев. Москва, Государственный университет управления, 2000. - 205 с. Высший менеджмент для руководителя. Учебное пособие - Б.А. Аникин. Москва, Издательство «ИНФРА-М», 2001. - 144 с.

151

Деньги. Их виды и функции - М.А. Портной. Москва, издательство «Анкил», 1998. - 168 с. Исследование рынка - Компания МакКинзи. Москва, Издательство «Дело», 1996. - 164 с. Общества с ограниченной ответственностью - С.Д. Могилевский. Москва, Издательство «Дело», 2000. - 528 с. Организация маркетинга - Компания МакКинзи. Москва, Издательство «Дело», 1996. - 184 с. Органы управления хозяйственными сообществами - С.Д. Могилевский. Москва, Издательство «Дело», 2001. - 360 с. Особенности корпоративного управления в России - Д.Ю. Голубков. Москва, Альпина Паблишер, 1999. - 272 с. Реструктурирование предприятия - Компания МакКинзи. Москва, Издательство «Дело», 1996. - 200 с. Роль руководства в реструктурировании - Компания МакКинзи. Москва, Издательство «Дело», 1996. - 104 с. Слияния, поглощения и разделения компаний - Ю. Иванов. Москва, Альпина Паблишер, 2001. - 244 с. Союзы с зарубежными партнерами - Компания МакКинзи. Москва, Издательство «Дело», 1996. - 168 с. Справочник директора предприятия - Москва, Издательство «ИНФРА-М», 2002. - 832 с. Технология бизнеса. Маркетинг - О.Д. Андреева. Москва, Издательство «Дело», 2001. - 224 с. Финансовая отчетность - Компания МакКинзи. Москва, Издательство «Дело», 1996. - 160 с. Этические принципы ведения дел в России - П.Н. Шихирев. Москва, Финансы и статистика, 1999. - 248 с.

Science Direct datu bāzē atrodami, apmēram, 25% no visiem pasaules pilnajiem tekstiem zinātnes, tehnisko zinātņu un medicīnas jomā, kā arī bibliogrāfiskā informācija. Datu bāzē pieejama arī informācija par mākslu un humanitārajām zinātnēm. Datubāzē pieejami arī pilnie teksti biznesā, menedžmenta un grāmatvedībā, ekonomikā, ekonometrijā un finansēs. Datu bāze piedāvā bagātīgu žurnālu klāstu, ir pieejami vairāk nekā 2 000 nosaukumu. Ir iespēja meklēt arī arhīva materiālos, ir pieejami vairāk nekā 6 500 miljoni rakstu. Krājumā ir 4 miljoni rakstu, kas vecāki par 1995.gadu un 2, 75 miljoni rakstu, kas vecāki par 1994.gadu. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

SpringerLink SpringerLink ir viena no lielākajām tiešsaistes datu bāzēm zinātnē, tehnikā un medicīnā. Tajā pieejami izdevniecības Springer žurnālu un grāmatu pilnie teksti biomedicīnā, dzīvības zinātnē, klīniskajā medicīnā, fizikā, inženierzinātnē, matemātikā, datorzinātnē, humanitārajās zinātnēs un ekonomikā. SpringerLink pašlaik piedāvā vairāk kā 500 žurnālus un vairāk kā 2000 grāmatas. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

Westlaw International - juridiskā pētniecības datubāze - ES un ārvalstu likumdošana, normatīvie akti, juridiskie žurnāli. Datu bāze pieejama visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

152

9.pielikums

Metodiskie norādījumimaģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai

153

LATVIJAS UNIVERSITĀTEEkonomikas un vadības fakultāte

Grāmatvedības institūts

METODISKIE NORĀDĪJUMI

MAĢISTRA DARBA IZSTRĀDĀŠANAI UN AIZSTĀVĒŠANAI

Sastādīja I.BRŪNA

Apstiprināts:Grāmatvedības institūta sēdē

protokols Nr 12004.gada 6.septembrī

Rīga 2004

154

Metodiskie norādījumi paredzēti LU Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūta Ekonomikas maģistra programmas Saimnieciskās darbības uzskaites, kontroles un analīzes studiju virziena un Grāmatvedība un audits studiju virziena maģistra darbu izstrādāšanai.

Šie norādījumi sagatavoti, pamatojoties uz LU EVF grāmatvedības institūta 2000.gada maģistru darbu izstrādāšanas norādījumiem, tos precizējot atbilstoši Grāmatvedības institūta darbā uzkrātai pieredzei un grāmatvedības studiju virzienu īpatnībām.

155

Saturs

lpp.

1. Vispārīgās prasības 4

2. Maģistra darba temati un darba vadīšana 4

3. Maģistra darba apjoms un struktūra 6

4. Maģistra darba izstrādes gaita 10

5. Maģistra darba noformēšana 11

6. Maģistra darba iesniegšana, recenzēšana un aizstāvēšana 13

Pielikumi 16

156

1. Vispārīgās prasības

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas maģistra Saimnieciskās darbības uzskaites, kontroles un analīzes studiju virziena un Grāmatvedība un audits studiju virziena programma paredz maģistra darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu.

Maģistra darbs ir maģistranta patstāvīgs zinātnisks pētījums izvēlētajā zinātņu nozarē, kas apliecina viņa prasmi teorētisku un praktisku problēmu analīzē, risināšanā un konkrētu priekšlikumu izstrādāšanā un aizstāvēšanā, un tādēļ ir viens no nosacījumiem sociālo zinātņu maģistra grāda ekonomikā piešķiršanai.

Maģistra darba izstrādāšanas uzdevumi ir: padziļināt un nostiprināt teorētiskās zināšanas izvēlētajā studiju virzienā; formulēt risināmo problēmu loku; savākt un apkopot informāciju par pētījuma objektu; izvērtēt iespējamās problēmas risinājuma metodes un paņēmienus, izvēlēties

vispiemērotākos vai arī izstrādāt jaunu, oriģinālu risinājuma variantu; izdarīt secinājumus un izstrādāt pamatotus priekšlikumus par veikto pētījumu; aizstāvēt maģistra darba rezultātus un savu viedokli pētījuma jomā.

Maģistra darbam ir jāatbilst zinātniskā darba pamatprasībām: jābūt aktuālas zinātniskas vai metodoloģiskas problēmas patstāvīgam

pētījumam; jābalstās uz speciālās literatūras studijām, ekonomisko informāciju un citiem

datiem, tos apstrādājot ar mūsdienīgām pētījumu un datu apstrādes metodēm, vai arī uz personīgi veiktu apsekojumu un eksperimentu rezultātiem;

pētījuma gaitai un rezultātiem jābūt precīzi, loģiski un saprotami izklāstītiem; autora secinājumiem un priekšlikumiem jāizriet no maģistra darbā veiktā pētījuma satura;

darba plānam jānodrošina secīgs problēmas risinājums atbilstoši izvirzītajam maģistra darba mērķim un uzdevumiem; jāveido loģiska pāreja no viena jautājuma uz otru;

jāievēro vispārpieņemtie literatūras avotu un nepublicēto materiālu izmantošanas noteikumi;

visā darbā jālieto vienota, nepārprotama terminoloģija un saīsinājumi.

2. Maģistra darba temati un darba vadīšana

Maģistra darba tematu izvēlas maģistrants, ņemot vērā savas zinātniskās un profesionālās intereses, datu avotu un literatūras pieejamību, vai darba vietas intereses.

Tematam pēc būtības un pēc formulējuma jāsatur aktuāla grāmatvedības, audita, finansu analīzes vai cita ar grāmatvedības un uzskaites teorijas zinātņu apakšnozari vai praksi netieši saistīta problēma. Maģistra darbs var būt gan ar izteiktāku teorētisku, gan praktisku raksturu. Aktualitāti nosaka attiecīgās problēmas reāla pastāvēšana ekonomiskajā teorijā vai saimnieciskajā praksē, kā arī problēmas izpētes dziļums.

157

Maģistra darba temata apstiprināšana notiek, pamatojoties uz maģistranta rakstisku iesniegumu Grāmatvedības institūta direktoram (1.pielikums). Vienlaicīgi tiek apstiprināts darba zinātniskais vadītājs. Gadījumā, ja izvēlētais temats pēc Grāmatvedības institūta direktora vai potenciālā zinātniskā vadītāja domām nav aktuāls, ir pārāk šaurs vai plašs maģistra darba apjomam, vai var rasties grūtības informācijas iegūšanā, maģistrantam uzdod izvēlēties citu tematu. Maģistra darba tematus un zinātniskos vadītājus apstiprina Grāmatvedības institūta sēdē.

Maģistra darba izstrādāšanu vada zinātniskais vadītājs, par kuru var nozīmēt Grāmatvedības institūta, citu LU EVF katedru vai institūtu mācībspēkus vai zinātniskos darbiniekus, kā arī citu iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kuriem ir zinātņu doktora grāds un kas specializējas maģistra darba pētījuma jomā. Ja maģistra darba vadīšana prasa sevišķi specifiskas zināšanas un fakultātes mācībspēki kvalitatīvu darba vadīšanu nevar nodrošināt, atsevišķos gadījumos par zinātnisko vadītāju var apstiprināt augsti kvalificētu attiecīgās nozares speciālistu bez zinātņu doktora grāda. Maģistrantam ir tiesības konsultēties ar jebkuru LU mācībspēku.

Zinātniskā vadītāja pienākumos ietilpst: konsultēt pētījuma virziena noteikšanā un temata precizēšanā; apstiprināt maģistra darba izstrādāšanas un iesniegšanas kalendāro grafiku; konsultēt, sastādot darba sākotnējo un galīgo plānu, kā arī veidojot darba

struktūru; dot norādījumus, izvēloties literatūru un citus pētījuma avotus; izskatīt atsevišķas darba daļas un visu darbu kopumā un norādīt uz

nepieciešamām izmaiņām un papildinājumiem; izskatīt pabeigtu darbu un ar parakstu uz kopsavilkuma titullapas dot savu

piekrišanu tā aizstāvēšanai.

Maģistranta pienākums: darba zinātniskā vadītāja noteiktajos termiņos ierasties uz konsultācijām; uzklausīt vadītāja norādījumus un ievērot tos; ziņot par paveikto un uzrādīt vadītājam izpildīto darbu disketes formātā vai

datorizdrukas veidā; maģistra darba izstrādāšanā izmantot šo Metodisko norādījumu prasības; stingri ievērot maģistra darba izstrādāšanas kalendāro grafiku. nodrošināt savlaicīgu pilnībā sagatavota darba iesniegšanu un ievadīšanu

darbu uzskaites sistēmā elektroniskā formā.

Ja maģistrants nepilda augstākminētos pienākumus, zinātniskais vadītājs nedod savu piekrišanu aizstāvēt maģistra darbu. Nav pieļaujama pabeigta darba iesniegšana bez pētījuma virziena un darba plāna saskaņošanas ar zinātnisko vadītāju, izņemot atsevišķus gadījumus, saskaņojot ar programmas direktoru.

158

3. Maģistra darba apjoms un struktūra

Maģistra darbu veido:1) par izvēlēto un apstiprināto tematu sagatavots un iesiets darbs 80 – 100 lpp.

apjomā (bez pielikumiem);2) maģistra darbs elektroniskā lasīšanas un arhivēšanas veidā - disketes formātā,

kompaktdiskā, magnētoptiskajā diskā. ( 1 ) - Maģistra darba rekomendējamā struktūra ir šāda (% no kopējā darba

apjoma): ievads 2 –5 %; darba pamatdaļa 85 – 90%; secinājumi un priekšlikumi 5 – 6%.

Maģistra darba struktūru veido šādas daļas: titullapa (2.pielikums); saturs (3.pielikums); anotācijas; saīsinājumi un nosacīto apzīmējumu saraksts (ja tas ir nepieciešams); ievads; pētījuma izklāsts (nodaļās sadalīta pamatdaļa); secinājumi un priekšlikumi; izmantotās literatūras un avotu saraksts (4.pielikums); galvojums ( 5.pielikums); pielikumi (ja tie ir nepieciešami).

Titullapa (2.pielikums) satur informāciju par darba izstrādāšanu (mācību iestāde; fakultāte; struktūrvienība; maģistra darbs; temata nosaukums; informācija par darba autoru – studiju programma un virziens, kurss, vārds, uzvārds, studenta apliecības numurs, paraksts; informācija par zinātnisko vadītāju un recenzentu – viņu vārdi un uzvārdi, zinātniskie grādi, akadēmiskie nosaukumi, paraksti; darba izstrādāšanas vieta un gads). Ja darba izstrādāšanai bija nozīmēts konsultants, titullapā norāda arī viņa vārdu, uzvārdu, zinātnisko grādu un akadēmisko nosaukumu. Titullapa ir pirmā lappuse, taču to nenumurē.

Saturs (3.pielikums) ir norādījums par maģistra darba nodaļu, apakšnodaļu numuriem un nosaukumiem, kā arī lappusēm. Nodaļas numurē ar vienu arābu ciparu, apakšnodaļas – ar diviem, no kuriem pirmais ir nodaļas numurs. Apakšnodaļu tālākie iedalījumi tiek numurēti ar trim cipariem. Aiz kārtas cipariem liek punktus. Visiem nosaukumiem satura rādītājā obligāti jāsakrīt ar nosaukumiem darba tekstā un jābūt tajās lappusēs, kādas ir norādītas satura rādītājā.

Anotācijas ir īss darba satura raksturojums, kas dod iespēju lasītājam izprast darba temata problemātiku, pētījumā pielietojamo instrumentāriju, darba struktūru un svarīgākos informācijas avotus. Maģistra darbam jāpievieno anotācijas latviešu valodā un vienā svešvalodā.

159

Saīsinājumi un nosacīto apzīmējumu saraksts. Ja darbā ir ievērojams saīsinājumu un apzīmējumu skaits, tos nepieciešams sakārtot atsevišķā sarakstā, norādot katru saīsinājumu vai apzīmējumu un dodot īsu, bet konkrētu skaidrojumu. Vispārzināmi un plaši lietoti saīsinājumi ( piemēram, LR – Latvijas Republika; MK – ministru Kabinets; Ls – lats u.c.) nav jāpaskaidro.

Ievads ir svarīga maģistra darba daļa, kurā jāietver:1) temata aktualitātes pamatojums;2) darba mērķis;3) mērķa sasniegšanai veicamo uzdevumu formulējums;4) darba uzbūves (struktūras) pamatojums;5) pētīšanas metožu raksturojums;6) temata paplašināšanas vai sašaurināšanas pamatojums;7) pētījuma periods;8) darbā lietojamo saīsinājumu skaidrojums (ja tas nav dots atsevišķā sarakstā);9) norādījumi par atsauču lietošanas īpatnībām;10) literatūras un datu avotu raksturojums.

Temata aktualitāte jāpamato, pirmkārt, no aktuālu ekonomisku problēmu risināšanas viedokļa. Jāparāda, kāda nozīme ir darba tematā ietvertai problēmai kopējo ekonomisko uzdevumu risināšanā atsevišķā uzņēmumā, nozarē, valstī kopumā. Otrkārt, temata aktualitāte jāpamato no problēmas nepietiekamas izpētes viedokļa. Tas varētu būt problēmas nepietiekams atspoguļojums esošajā speciālajā literatūrā un nepilnības un trūkumi saimnieciskajā praksē, uzskaites kārtībā un organizācijā, likumdošanā utml. Tādēļ ievadā jādod svarīgāko publikāciju īss raksturojums, jānorāda, kādi jautājumi ir risināti nepilnīgi un kādā virzienā savu pētījumu iecerējis veikt darba autors.

Darba mērķa un izpētes objekta formulējumam jābūt konkrētam, īsam un precīzam, tam jāizriet no darba aktualitātes pamatojuma. Mērķa formulējums nedrīkst darbu virzīt aprakstošā virzienā, piemēram, “aplūkot”, “izskatīt”, “raksturot” utml. Darba mērķi nevar arī formulēt kā risināmo jautājumu uzskaitījumu, tam ir jābūt noformulētam kā galamērķim. Piemēram, maģistra darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus kokapstrādes uzņēmumu krājumu uzskaites un vadības pilnveidošanai.

Mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi konkretizē maģistra darba mērķa sasniegšanas gaitu, secīgi parādot izpildāmās datu apstrādes un analīzes darbības. Risināmie uzdevumi atspoguļo darba saturu. Piemēram,

- uz statistikas datu pamata analizēt kokapstrādes uzņēmumu darbības mērogus un raksturot to nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā;

- izpētīt speciālajā literatūrā analizētās krājumu uzskaites un vadības metodes;- noteikt svarīgākās īpatnības kokapstrādes uzņēmumu krājumu sastāvā un

kustībā;- izvērtēt iespējas kokmateriālu krājumu uzskaites specifiku atspoguļot

grāmatvedības datorprogrammās;- izstrādāt priekšlikumus kokapstrādes uzņēmumiem raksturīgo problēmu

risināšanai un konstatēto trūkumu likvidēšanai krājumu uzskaites un vadības jomā.

160

Darba uzbūves pamatojumā jānorāda, kāpēc darbā būs tieši tādas nodaļas un kāpēc tajās aplūkos tieši tos un ne citus jautājumus. Nedrīkst pieļaut, ka pamatojot darba uzbūvi, īsi atstāsta nodaļu un apakšnodaļu nosaukumus jeb jautājumus, kas tiks izskatīti darbā. Uzbūves pamatojumam jāatbilst uz jautājumu “kāpēc?”, nevis uz jautājumu “kas?”.

Pētīšanas metožu raksturojums ietver norādi, kādas pētīšanas metodes un kāpēc autors lietos, lai sasniegtu maģistra darba mērķi. Darbā var būt izmantotas ekonomiskās analīzes, statistiskās analīzes, kā arī ekonomiski - matemātiskās metodes, vai darba autora ieteiktās (izstrādātās) metodes.

Temata sašaurināšanas vai paplašināšanas pamatojums ir nepieciešams tad, ja darbā neparedz aplūkot dažus jautājumus, kas tematā ietilpst, vai arī ir paredzams aplūkot tādu jautājumu, kas tematā tieši neietilpst. Kā vienā, tā otrā gadījumā jādod tādas rīcības pamatojums.

Pētījuma periods ir laika posms, par kuru tiek raksturots pētījuma objekts un analizēti tā dati. Darba ievadā jāpamato, kāpēc tiek aplūkots tāds un ne cits periods.

Darbā lietojamo saīsinājumu skaidrojums ievadā jāiekļauj tikai tad, ja saīsinājumu ir nedaudz un netiek veidots atsevišķs saraksts.

Norādījumi par atsauču lietošanas īpatnībām ir nepieciešami tad, ja faktiskie materiāli ir ņemti no viena avota, un tāpēc nav nozīmes daudzkārt dot atsauces tekstā. Tādā gadījumā var minēt: “Visi faktiskie materiāli ir ņemti no uzņēmuma ABC gada pārskatiem, tādēļ atsauces darba tekstā par tiem nav dotas.”

Literatūras un datu avotu raksturojums ir paskaidrojums, kāda tipa literatūras un datu avoti pētījuma izstrādē un maģistra darba sagatavošanā tika izmantoti, nenosaucot konkrētus darbus. Piemēram, “ Maģistra darbā veiktā analīze un pētījums pamatojas uz LR likumdošanas aktu prasībām, statistikas datiem, Latvijas un ārvalstu zinātnieku darbiem, publikācijām zinātnisko rakstu krājumos un periodikā, internetā pieejamiem materiāliem, kā arī uzņēmuma nepublicētiem datiem.”

Ievada pirmo variantu, kurā formulē darba mērķi un uzdevumus, darba struktūru un pētīšanas metodes, obligāti jāraksta pirms paša darba izstrādāšanas. Ievada pirmo variantu precizē pēc darba pabeigšanas.

Pētījuma izklāsts. Šī ir darba pamatdaļa, kas tiek sadalīta nodaļās. Apjoma ziņā lielas nodaļas ir lietderīgi sadalīt apakšnodaļās. Nodaļu un apakšnodaļu skaits netiek reglamentēts, tas izriet no pētāmās problēmas rakstura un plašuma. Tomēr nodaļai nevar būt tikai viena apakšnodaļa, un to nevajadzētu sadalīt pārāk lielā skaitā, pēc apjoma visai nelielās apakšnodaļās. Pēc nodaļas nosaukuma nedrīkstētu būt teksts, kas nav iekļauts nevienā apakšnodaļā. Ja darbā ir paredzēti gan teorētiski, gan praktiski pētījumi, tad pirmā nodaļa parasti tiek veltīta teorētiskiem un vēsturiskiem pētījumiem, bet tālākajās nodaļās tiek risinātas praktiskas ievirzes problēmas. Katras nodaļas beigās ieteicams izdarīt secinājumus

161

un izvirzīt problemātiku, kas būtu risināma nākamajās nodalās. Tādejādi veidojas loģiska pāreja no vienas nodaļas uz otru.

Secinājumi un priekšlikumi ir maģistra darba noslēgums. Secinājumi un priekšlikumi jāraksta tēžu veidā, lakoniski formulējot svarīgākās atziņas, kas izriet no pētījuma. Vēlams atsevišķās tēzes numurēt ar arābu cipariem, vispirms norādot secinājumus, pēc tam – priekšlikumus. secinājumos jāpaskaidro veiktā pētījuma zinātniskā un praktiskā nozīme un autora personīgais veikums maģistra darba mērķa sasniegšanā. Secinājumiem jāizriet no paveiktā darba, tajos nav pieļaujami citāti no citu autoru darbiem, šeit jāparāda paša autora domas, spriedumi, atziņas.

Priekšlikumos apkopo darbā ieteiktos risinājumus konstatēto problēmu un trūkumu novēršanai, vai arī variantus pozitīvās pieredzes izmantošanai. Priekšlikumiem jāizriet no darbā veiktajiem pētījumiem un izdarītajiem secinājumiem, tiem jābūt konkrētiem un pamatotiem un izmantojamiem vairākos attiecīgās nozares uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās vai iestādēs.

Izmantotās literatūras un avotu sarakstā jāuzrāda visi literatūras un citi informācijas avoti, kas izmantoti maģistra darba izstrādes gaitā. Sarakstu var veidot alfabētiskā secībā, vai arī grupējot:

- likumi un LR MK noteikumi;- LR FM instrukcijas, metodiskie norādījumi un citi normatīvie akti;- statistisko datu avoti;- grāmatas un raksti periodikā;- nepublicētie materiāli (t.sk. interneta adreses).

Grupu ietvaros materiālu izvieto alfabēta kārtībā. (4.pielikums).

Galvojums nepieciešams kā autora apliecinājums patstāvīgai pētījuma izstrādāšanai un darba sagatavošanai ( 5.pielikums).

Pielikumi, kas seko pēc galvojuma, tiek numurēti ar arābu cipariem, tie papildina darba saturu, bet tos neieskaita darba apjomā. Pielikums var būt aizpildītas dokumentu un pārskatu veidlapas, skaitlisko datu tabulas, analītiskie aprēķini, ja tie ir apjomīgi, revidentu atzinumi, instrukcijas, norādījumi, uzņēmumu iekšējie nolikumi un tml. dokumenti un informācijas avoti. Maģistra darba izklāstā jādod norādes uz atbilstošo pielikumu un tajā ietvertās informācijas analīze. ( 2 ) - Disketes formātā iesniegtā maģistra darba sagatavošana.

Maģistra darbu sagatavo arī elektroniskā formā ievadīšanai Datorizētajā studentu un pasniedzēju darbu uzskaites sistēmā. Iesniegtajam tarbas jāsatur anotācija uz atsevišķa faila un darba galvenā daļa uz viena vai vairākiem failiem. Darba galveno daļu var izveidot uz vairākiem failiem, taču jānodrošina hipersaites starp failiem un vienota visu failu lapu numerācija. Darbi jāsagatavo Word vidē .doc formātā. Pieļaujama arī dokumentu failu iesniegšana .pdf; .rtf . vai html (.htm) formātā. Liela apjoma darba failus drīkst iesniegt arhivētā veidā. Iesniegtajiem maģistra darbiem jābūt izmantojamiem uz IBM un ar tiem savienojamiem datoriem. Darba iesniedzējam jānodrošina disketes lasāmība un, nepieciešamības gadījumā, darbs jāiesniedz atkārtoti. Vēlams darbus iesniegt uz divām disketēm. Uz disketes jāraksta: autora Vārds, Uzvārds, maģistra darbs, Grāmatvedības institūts un disketē ierakstīto darba failu pilns nosaukums. Iesniedzot darbu jāaizpilda speciāla forma, lai darbu ievadītu un reģistrētu datu bāzē.

162

4. Maģistra darba izstrādes gaita

Pēc temata un zinātniskā vadītāja apstiprināšanas maģistrants ierodas pie zinātniskā vadītāja uz ievirzes konsultāciju. Tās laikā tiek saskaņoti maģistra darba pētījuma virzieni, pētāmās problēmas jeb analizējamais objekts, pētīšanas metodes.

Nākamais etaps ir maģistra darba izstrādes plāna sastādīšana. Tajā ietilpst:

darba struktūras plāns; apgūstamās literatūras un datu avotu provizorisks saraksts; darba izstrādes kalendārais grafiks.

Darba struktūras plānā norāda nodaļu un apakšnodaļu nosaukumus un to secību, pamatojoties uz vispārējiem priekšstatiem par maģistra darba tematu, pamatliteratūras apskatu un zinātniskā vadītāja norādēm ievirzes konsultācijā. Plāna sākotnējais variants, kas pēc tam var būt koriģēts, dod iespēju mērķtiecīgi studēt speciālo literatūru, vākt datus par pētāmo problēmu loku un veikt apstrādi.

Darba struktūras plānu darba gaitā var mainīt vairākkārt atkarībā no atziņām, kādas rodas studējot speciālo literatūru, vācot un apstrādājot faktisko materiālu. Darba struktūras grozījumi saskaņojami ar zinātnisko vadītāju. Izstrādājot un koriģējot darba struktūras plānu, jānodrošina tā atbilstība tematam un izvirzītajam darba mērķim. Nodaļu un apakšnodaļu nosaukumi nedrīkst sakrist ar darba nosaukumu (tematu).

Darbā izvirzītās problēmas risināšanai nepieciešamo speciālo literatūru un datus sameklē pats darba autors. Viņš sastāda sarakstu un ar to iepazīstina vadītāju, kurš novērtē tās atbilstību izvēlētajam tematam.

Darba izstrādes kalendārajā grafikā nosaka literatūras studēšanas, materiālu vākšanas un darba atsevišķu nodaļu, visa darba sagatavošanas un iesniegšanas termiņus. Noteiktajos datumos darba autors ierodas pie zinātniskā vadītāja uz konsultāciju, ziņo par paveikto un saņem norādījumus par nepieciešamajiem labojumiem un papildinājumiem.

Izstrādājot maģistra darbu, jāievēro, ka pētījuma process aptver zinātniskā vispārinājums trīs stadijas: 1) faktu, procesu, tendenču konstatēšana; 2) faktu un tendenču analīze; tos ietekmējošo faktoru atklāšana; analīzes rezultātu novērtēšana; 3) rekomendācijas trūkumu novēršanai. Nav pieļaujams vienīgi izlasītās literatūras īss pārstāstījums un konstatēto faktu uzskaitījums. Galvenais ir prast faktus analizēt, pareizi novērtēt analīzes rezultātus un uz to pamata izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus. Jebkurā maģistra darbā jāietver kaut neliels oriģināls jaunrades elements. Šis ir galvenais kritērijs, pēc kura vērtē tā kvalitāti un nozīmi.

Darbu pilnā apjomā vispirms iesniedz vadītājam melnrakstā, bet tīrrakstā sagatavo tikai pēc saskaņošanas ar vadītāju.

163

5. Maģistra darba noformēšana

Maģistra darbu noformē datorrakstā, tekstu izpildot fontā “Times New Roman” , burtu lielums – 12, atstarpes platums starp rindām – 1,5. Jāievēro šādas atkāpes no lapas malām: kreisajā pusē – 35 mm; labajā – 10 mm; augšā un apakšā – vismaz 20 mm. Tekstu izdrukājot, jāizmanto A4 formāta lapas, rakstot tikai uz vienas papīra lapas puses.

Lapas numurē augšējās malas vidū ar arābu cipariem. Pirmā lapa ir titullapa, otrā – satura rādītājs. Uz šīm lapām numurus neliek, bet iekļauj kopējā lappušu skaitā.

Nodaļas, secinājumus un priekšlikumus sāk jaunā lappusē, apakšnodaļas – tanī pašā lappusē, kur beidzas iepriekšējā apakšnodaļa.

Maģistra darba jāraksta pareizā literārā valsts valodā. Zinātniskos darbos nav pieļaujama vietniekvārdu un darbības vārdu lietošana 1.personā. Piemēram, nedrīkst rakstīt “es uzskatu”, “pēc manām domām” . Pareizāk būtu rakstīt “pēc autora viedokļa”, “pareizs ir uzskats, ka…” utml. Izvairoties izteicienu formu, tomēr jāizsakās tā, lai būtu skaidrs, kuri ir paša autora uzskati, kuri – citu autoru domas.

Citātu, skaitļu, formulu u.c. datu, kas ņemti no publicētiem darbiem, kā arī citu autoru slēdzienu un aizgūtu domu izmantošana obligāti jānorāda atsaucē. Atsauces var noformēt divējādi, bet darbā lieto tikai vienu no šiem variantiem:

aiz citāta, skaitliskā materiāla vai cita aizguvuma kvadrātiekavās divu ar komatu atdalītu skaitļu veidā [ 18, 359 ], kur pirmais skaitlis rāda avota kārtas numuru literatūras sarakstā, bet otrais – aizguvuma avota lappusi;

attiecīgās lappuses apakšā, zem svītras norādot autora uzvārdu un iniciāļus, darba nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecību, gadu, lappusi. Šādi sagatavotas atsauces katrā lappusē numurē atsevišķi.Ja vienā lappusē ir vairākas atsauces uz vienu un to pašu avotu, tad pirmajā atsaucē uzrāda pilnu bibliogrāfisku aprakstu, bet nākošajā raksta vārdu “turpat”, norādot lappusi.

Piemēram, Nemateriālo aktīvu veida - pētniecības un attīstības darbu sastāvu un to atšķirības apkopotas tabulā.1 …. Savukārt, intelektuālais īpašums sadalās rūpnieciskajā īpašumā un autortiesībās.2

_____________________________________________________________________

1 Būmane I., Ludboržs I. Nemateriālo aktīvu būtība un klasifikācija. – R.: Latvijas universitāte, 1999. – 15.lpp.

2 turpat 18.lpp.

164

Par nepublicēto materiālu avotiem atsauces dodamas gadījumos, ja aizguvumi ņemti no vairākiem avotiem. Pretējā gadījumā vienu konkrēto nepublicēto materiālu avotu norāda ievada beigās. Piemēram, Uzņēmuma ABC gada pārskats par 2000. gadu. Ja maģistra darbs satur autora aprēķinus, atsaucēs norādāmi izejas datu avoti.

Ievietojot citu autoru domas citātu veidā, tie liekami pēdiņās, bet izlaidumi aizstājami ar daudzpunktiem. No publikācijām ņemto domu atstāstījumu nav jāliek pēdiņās, bet tas jādara tā, lai nesagrozītu domas saturu un būtību. Burtiska avotu pārrakstīšana bez atsaucēm ir kvalificējama kā rupjš zinātniskā darba ētikas pārkāpums.

Tabulu un attēlu noformēšana. Pārskatāmības labad skaitlisko informāciju ieteicams ievietot tabulās un attēlot grafiski. Darba ilustrēšanai var izmantot arī shēmas un diagrammas. Tabulās vai grafikos attēloto informāciju darbā obligāti jāanalizē, nav pieļaujams, ka skaitliskie datu tiek pievienoti tekstam bez komentāriem. Tomēr maģistra darba teksts nav jāpārblīvē ar skaitlisko informāciju, tādejādi apgrūtinot darba lasīšanu un izpratni. Skaitliskais materiāls, uz kura pamata veikti aprēķini, jāievieto pielikumā. Tāpat jārīkojas arī tajos gadījumos, ja skaitlisko datu tabula aizņem vairāk nekā vienu lappusi.

Katrai tabulai, shēmai, grafikam jāpiešķir kārtas numurs. Tabulas numurē ar arābu cipariem virs tabulas, labajā pusē. Piemēram, 2.4. tabula. Pirmais cipars norāda darba nodaļas numuru, otrais – tabulas kārtas numuru attiecīgajā nodaļā. Attēlus ( shēmas, grafikus, diagrammas) atsevišķi numurē nodaļas ietvaros, numuru izvietojot zem attēla. Piemēram, 3.11. attēls.

Katrai tabulai, grafikam vai attēlam jādod nosaukums, kas atbild uz jautājumiem: kas? (kas parādīts tabulā vai attēlā, norādot mērvienības), kad? (laika periods, par kādu ir skaitļi vai dati), kur? (kur sastopami uzrādītie skaitļi). Tabulas nosaukums jāraksta virs tabulas zem numura. Savukārt, attēla nosaukumu raksta zem tā.

Tabulas saturu sadala ailēs, kurām dod nosaukumus, ko raksta ar lielo burtu. Apakšaiļu nosaukumus, ja tie sastāda ailes nosaukumu, raksta ar mazo burtu.

Piemēram, 3.5.tabulaHansabankas Ziemassvētku depozīta ar termiņu līdz 1 gadam likmes

privātpersonām 2000.gadā (%) [atsauce uz avotu]

ValūtaNoguldījuma termiņš un procentu likmes

vienam mēnesim sešiem mēnešiem vienam gadamLVL 3,75 5,25 6,10USD 4,50 5,50 6,25EUR 2,75 3,85 4,55

Tabulas darbā pēc iespējas jāizvieto tūlīt pēc pirmās norādes uz tām. Šī prasība attiecas arī uz grafisko attēlu izvietojumu. Tabula jāizvieto tā, lai tā būtu ērti pārskatāma un lasāma teksta lasīšanas virzienā, vai arī, pagriežot darbu par 90° pulksteņa rādītāja virzienā. Tabulā ieteicams izvairīties no lieliem skaitļiem. Lietderīgi lietot palielinātas mērvienības.

Formulu noformēšana. Darbā ievietotās formulas numurē ar arābu cipariem nodaļas ietvaros līdzīgi kā tabulas un attēlus. Numuru raksta lappuses labajā pusē tajā rindā, kurā dota formula. Zem formulas paskaidro tajā izmantotos simbolus tādā secībā, kā tie formulā doti. Katra simbola paskaidrojumu raksta savā rindā.

165

Piemēram, Peļņas normu ieguldītajam kapitālam aprēķina kā peļņas summasattiecību pret bilances pasīva kopējo summu:

P

Pn = [ 2.7. ], Kkur Pn – peļņas norma; P - pārskata perioda peļņas summa, latos; K – kopējā kapitāla summa, latos.

Atsaucoties tekstā uz formulu, iekavās jānorāda tās numurs. Piemēram, Ar formulu [2.7.] var novērtēt … . Ja formula aizgūta no kāda avota, tad nepieciešams dot atsauci uz to. Ja darbā ievietotas paša autora izveidotas formulas, tas jānorāda zemsvītras atsaucē. Piemēram, Formulu [4.2.] izstrādājis autors.

Literatūras saraksta noformēšanā jāvadās pēc 4.pielikumā dotā parauga. Vispirms jānorāda LR likumi, normatīvie akti, oficiālās statistikas krājumi, pēc tam visi pārējo autoru darbi alfabētiskā secībā (pēc uzvārda). Ja literatūras un informācijas avoti ir vairākās valodās, tad vispirms uzrāda latviešu valodā publicētos avotus, pēc tam svešvalodās latīņu alfabēta secībā, visbeidzot norāda izmantoto literatūru svešvalodās citu alfabētu ( piem., kirilica alfabēta) secībā.

Bibliogrāfiskajā aprakstā par grāmatām jāuzrāda: autora uzvārds, iniciāļi, grāmatas nosaukums, izdošanas vieta, izdevniecība, izdošanas gads, kopējais lappušu skaits grāmatā. Ja darbam ir divi autori, tad viņu uzvārdus raksta grāmatā norādītajā secībā. Ja darbam ir trīs un vairāk autoru, var norādīt tikai pirmo un tālāk rakstīt “…un citi”. Rakstu krājumu vai vairāku autoru kolektīvu darbu uzrāda sarakstā pēc tā nosaukuma pirmā burta.

Periodikā publicētos rakstus iekļauj sarakstā, norādot autoru, raksta nosaukumu, izdevuma nosaukumu, izdošanas gadu, numuru un lappuses, kurās raksts nopublicēts. Nedrīkst sarakstā iekļaut žurnālu vai avīžu komplektus. Piemēram, Žurnāls “Bilance” par 2004.gadu.

Saraksta nobeigumā jāuzrāda nepublicētie dati (arī interneta adreses)Piemēram, “N” uzņēmuma nepublicētie materiāli.

6. Maģistra darba iesniegšana, recenzēšana un aizstāvēšana

Maģistra darba iesniegšana saistīta ar vairākām secīgām darbībām: zinātniskais vadītājs ar parakstu uz kopsavilkuma titullapas dod savu

piekrišanu darbu aizstāvēt;

maģistra darba datorizdrukas pilnu tekstu iesietā veidā, kā arī tā ierakstu disketes formātā nodod Grāmatvedības institūtā reģistrēšanai un aizstāvēšanas dienas nozīmēšanai līdz iepriekš noteiktā darbu iesniegšanas termiņa beigām.

Maģistra darbus, kurus neiesniedz laikā, nepielaiž pie

166

aizstāvēšanas, izņemot gadījumus, kad termiņš ir nokavēts studenta slimības dēļ un ir iesniegta medicīniskā izziņa.

Grāmatvedības institūta direktors izskata darbu un, ja tas atbilst izvirzītajām prasībām, ar parakstu uz titullapas apliecina atļauju to aizstāvēt. Ja institūta direktors uzskata, ka darbs prasībām neatbilst, to aizstāvēšanai nevirza, bet apspriež institūta sēdē, piedaloties darba zinātniskajam vadītājam. Slēdzienu fiksē protokolā.

pilnu maģistra darbu vismaz 7 dienas pirms aizstāvēšanas nodod recenzentam.

Maģistra darba recenzēšana. Maģistra darba novērtēšanai ar LU EVF dekāna rīkojumu tiek apstiprināts recenzents. Par recenzentu var būt LU vai citu augstskolu mācību spēki, citi augsti kvalificēti speciālisti, ja tiem ir zinātņu doktora grāds. Pēc maģistra darba saņemšanas, recenzents izvērtē darba saturu, tā atbilstību tematam un izvirzītajam mērķim, kā arī nosaka, cik pamatoti un nozīmīgi ir autora izdarītie secinājumi un izvirzītie priekšlikumi. Recenziju raksta uz Grāmatvedības institūta izstrādātas veidlapas. Recenzents parakstās arī uz darba kopsavilkuma titullapas.

Maģistra darba pielaišana pie aizstāvēšanas atsevišķos gadījumos:1) Ja maģistra darba zinātniskais vadītājs ar parakstu uz darba titullapas apliecinājis savu

piekrišanu darba aizstāvēšanai un recenzents devis pozitīvu vai arī negatīvu recenziju, darbu var aizstāvēt un vērtējumu nosaka maģistru gala pārbaudījumu komisija;

2) Ja maģistra darba zinātniskais vadītājs nav devis savu piekrišanu darba aizstāvēšanai (neparakstās un maģistra darba titullapas), Grāmatvedības institūta direktors papildus nozīmē otru darba recenzentu. Darbu aizstāvēšanai nepielaiž, ja abas recenzijas ir negatīvas. Ja viena recenzija ir pozitīva, bet otra – negatīva, darbu var aizstāvēt un vērtējumu nosaka maģistru gala pārbaudījumu komisija;

3) Ja maģistra darba zinātniskais vadītājs vai recenzents konstatē, ka maģistra darbs ir plaģiāts, tad to aizstāvēšanai nepielaiž.

Maģistra darba aizstāvēšana notiek maģistra gala pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē, kurā ir uzaicināti piedalīties zinātniskie vadītāji un recenzenti. Aizstāvēšanas kārtību nosaka pārbaudījumu komisija. Aizstāvēšana norit šādā secībā:

maģistra darba autors uzstājas ar ievadrunu līdz 7 min., kurā pamato temata aktualitāti, formulē darba mērķi un uzdevumus, īsi raksturo darba saturu, galveno vērību piegriežot secinājumiem un priekšlikumiem un izceļot paša autora veikumu un jaunrades momentus;

pārbaudījumu komisijas locekļi uzdod jautājumus, uz kuriem jādod īsas, precīzas un izsmeļošas atbildes;

recenzents iepazīstina klātesošos ar uzrakstīto recenziju un, ja nepieciešams, uzdod maģistra darba autoram papildus jautājumus;

167

maģistrantam tiek dots galavārds, kurā viņš atbild uz recenzijā izvirzītajiem jautājumiem un ieteikumiem. Darba autoram ir tiesības izteikt savas domas par recenziju un , argumentējot, pat noraidīt izteiktās piezīmes.

pēc visu darbu apspriešanas, kas pieņemti aizstāvēšanai attiecīgajā dienā, komisija slēgtā sēdē novērtē darbu. Darba vērtējuma pamatā ir recenzenta novērtējums, komisijas locekļu uzskati par darba praktisko un teorētisko nozīmi un autora prasmi veikt zinātnisku darbu un aizstāvēt savu viedokli. Maģistra darba aizstāvēšanu novērtē 10 baļļu sistēmā. Ja komisijas locekļu viedokļi sadalās vienādi, izšķirošā balss ir komisijas priekšsēdētājam.

ja aizstāvēšanā saņemts novērtējums, kas ir zemāks par 4 “gandrīz viduvēji”, maģistra darbs nav aizstāvēts, un nākamajā gadā to var atkārtoti aizstāvēt par citu tematu.

168

1.pielikums

LU Ekonomikas un vadības fakultātesGrāmatvedības institūta direktoram

______________________ (vārds, uzvārds)______________________ (studiju virziens)_____________ laika ____ kursa(pilna; nepilna)student______________________ (studenta apliecības Nr.)___________________ (datums)

[ Par maģistra darba temata apstiprināšanu]

IESNIEGUMS

Lūdzu apstiprināt maģistra darba tematu __________________________

____________________________________________________________________

____________________________________________________________________un norīkot zinātnisko vadītāju

________________ (paraksts)

Apstiprināts par zinātnisko vadītāju _____________________

169

Grāmatvedības institūta direktors _______________________(paraksts)

2.pielikums


Grāmatvedības institūts

MAĢISTRA DARBS

_____________________________________(nosaukums)

Autors (paraksts) Pilna (nepilna) laika

__________________________

(studiju virziens)__________ kursa students (-e)

_________________________(vārds, uzvārds)

_________________________(studenta apliecības Nr.)

Institūta direktors (paraksts) ________________________(zinātniskais nosaukums)

________________________(vārds, uzvārds)

Zinātniskais vadītājs (paraksts) _______________________(ieņ. amats; zin. nosaukums)

_______________________( vārds, uzvārds)

Recenzents (paraksts) _______________________(ieņ. amats; zin. nosaukums)

_______________________( vārds, uzvārds)

170

Rīga 200_3.pielikums

Saturs

lpp.

Anotācijas………………………………………………………………………….Saīsinājumi un nosacīto apzīmējumu saraksts…………………………………….Ievads………………………………………………………………………………1. …………………………………………………………………………………

1.1. ……………………………………………………………………………..1.2. ……………………………………………………………………………..

2. …………………………………………………………………………………2.1. ……………………………………………………………………………..2.2. ……………………………………………………………………………..2.3. ……………………………………………………………………………..

3. …………………………………………………………………………………3.1. ……………………………………………………………………………..3.2. ……………………………………………………………………………..

3.2.1. ………………………………………………………………………3.2.2. ………………………………………………………………………

Secinājumi un priekšlikumi ………………………………………………………Izmantotās literatūras un avotu saraksts ………………………………………….Galvojums ………………………………………………………………………...Pielikumi ………………………………………………………………………….

171

4.pielikums.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. LR likums Par autortiesībām un blakustiesībām. Latvijas Vēstnesis.- 1993., Nr.31, 4.lpp.

2. LR FM metodiskie norādījumi Par uzņēmuma iegādes atspoguļošanu grāmatvedībā. Latvijas Ekonomists. – 1996., Nr.2., 12.lpp.

3. Andžāne V. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite. Rīga: LU, 1994. – 31 lpp.4. Avots M. Ieildzis strīds par preču zīmi Moskovskaj(y)a. Neatkarīgā Rīta Avīze. –

1999., Nr 106, 3.lpp.5. Black J. Oxford dictionary of economics. Oxford University Press, 1997. – 507 p.6. Estonia. Accounting Law. EV ramatupidamise toimkond. Hea raa matupidamis tava.

Tallin: Estonia Accounting Board, 1998. – 555 p.7. Hague, Ian P.N. Applying international financial reporting standarts: financial

instruments. – London: LexisNexis, 2004. – 242 p.8. Grāmatvedības terminu vārdnīca. Rīga: LU, SIA tipogrāfija Ogre, 1998. – 49 lpp.9. Нидлз Б., Андерсон Х., Колдуэлл Д. Принципы бухгалтерского

учета. Москва: Финансы и Статистика,1993.- 495 с.10. Энтони Р. Основы бухгалтерского учета. Москва : С.П.Триада НТТ,

1992. -318 с.11. Latvijas grāmatvedības standarti.-www fm.gov.lv

172

5. pielikums

Galvojums

Ar šo es apgalvojums, ka maģistra darbs ir izpildīts patstāvīgi, bez citu palīdzības un no svešiem pirmavotiem ņemtie dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šis darbs tādā vai citādā veidā nav nekad iesniegts nevienai citai pārbaudījumu komisijai un nav nekur publicēts.

200_. gada _____. _____________ ______________(paraksts)

173

10.pielikums

RTU profesionālā maģistra studiju programma „Ekonomika”

174

RTU maģistra profesionālo studiju programma “Ekonomika”

Maģistra profesionālo studiju programma “Ekonomika” izveidota atbilstoši Rīgas Tehniskā universitātē noteiktajai kārtībai, formai un struktūrai un saskaņā ar LR MK atbilstošajiem noteikumiem.Programmas nosaukums: EkonomikaStudiju līmenis: Maģistra profesionālās studijas Nominālais studiju ilgums: 1,5 gadi Studiju apjoms: 60 kredītpunkti Iepriekšējā izglītība: Bakalaura profesionālais grāds ekonomikā vai vadībzinātnē

vai tam pielīdzināma izglītība

Iegūstamais grāds: Sociālo zinātņu grāds ekonomikā

Iegūstamā kvalifikācija Ekonomists

Specializācijas virzieni: Reģionālā ekonomika; Finanšu analīze.

Studiju uzsākšanai nepieciešamā izglītībaStudiju programmā imatrikulējamas personas ar bakalaura profesionālo grādu

ekonomikā vai vadībzinātnē, kā arī ar tam pielīdzināmu izglītību – ar bakalaura akadēmisko grādu ekonomikā vai vadībzinātnē; bakalaura akadēmisko grādu datorzinātnē, matemātikā, fizikā (virzienā „Finanšu analīze”).

Programmas īstenošanas nosacījumiMaģistra profesionālo studiju programma „Ekonomika” paredz lekcijās, praktiskajās

nodarbībās un projektu izstrādes laikā apgūt padziļinātas zināšanas reģionālās ekonomikas un finanšu analīzes jomā, attīstīt iemaņas zinātniski pētnieciskā darbā un paplašināt zināšanas ekonomiskajos, sociālajos un pedagoģiskajos priekšmetos.

Strādājot šajā programmā, students iegūst arī nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai iegūtu ekonomista profesionālo kvalifikāciju reģionālā ekonomikā vai finanšu analīzes jomā, sevišķu uzmanību pievēršot aktuārai, finanšu un investīciju analīzei.

Paredzēts, ka reizē ar zinātniskā un praktiskā darba iemaņu iegūšanu, tiek papildinātas zināšanas psiholoģijā un pedagoģijā, lai veiksmīgāk varētu uzsākt profesionālo un arī pedagoģisko darbu.

Piedāvājamās izglītības saturs, programmas daļu apjomi, to kredītpunktu sadalījumsProfesionālo studiju ilgums ir 1,5 gadi (60 k.p.), tajā ietverti – obligātie studiju priekšmeti

(13 k.p.), obligātās izvēles specializējošie priekšmeti (21 k.p.) un prakse (6 k.p. – 6 nedēļas), kā arī tiek izstrādāts maģistra darbs.

A. Obligātie studiju priekšmeti 13 KPB. Obligātās izvēles priekšmeti 21 KPD. Prakse 6 KPE. Valsts pārbaudījumi 20 KP

Kopā 60 KP

Studiju programma paredz reģionālās attīstības plānošanas un organizēšanas, pašvaldību projektu vadības, reģiona finanšu pārvaldības apgūšanu, vai arī aktuāro aprēķinu veikšanas, finanšu plānošanas, riska novērtēšanas un investīciju portfeļa izveidošanas prasmju apgūšanu. Noslēdzot studijas, jāizstrādā maģistra darbs ar projektēšanas elementiem.

175

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Studiju progr.apstiprināta RTU Senāta sēdē

Inženierekonomikas fakultāte 2003.g. 2. jūnijā prot.Nr. 478, izmaiņas 2004.g. 18.jūnijā, rīkokums Nr. 02/27

Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūts Mācību prorektors ……………………….. E.Beķeris

STUDIJU PROGRAMMAProgrammas nosaukums: ekonomikaStudiju līmenis: maģistra profesionālās studijas Nominālais studiju ilgums: 1,5 gadi Studiju apjoms: 60 kredītpunkti

Iepriekšējā izglītība: bakalaura profesionālais grāds ekonomikā vai vadībzinātnē, vai tam pielīdzināma izglītība

Iegūstamais grāds: maģistra profesionālais grāds ekonomikāStudiju programmas šifrs IGE0

Uzņemšana no 2004. / 05 .akad.g.A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 13 KP1. Makroekonomikas analīze 3 KP2. Mikroekonomikas analīze 3 KP3. Ekonomiskās analīzes metodes 3 KP4. Korporatīvās finanses 2 KP5. Darba aizsardzība 2 KPB. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 21 KP1. Specializējošie priekšmeti reģionālajā ekonomikā 19 KP

1.1. Reģionālās attīstības sociāli ekonomiskā analīze, plānošana un organizēšana 4 KP

1.2. Reģiona finanses 3 KP1.3. Latvijas apdrošināšanas sistēma 2 KP1.4. Reģionālā infrastruktūra 3 KP1.5. Tirgus ekonomikas problēmas un politika 3 KP1.6. Zemes pārvaldības pamati 4 KP1.7. Ekonomikas attīstības faktori un modeļi 3 KP1.8. Starptautiskā konkurence 2 KP

Specializējošie priekšmeti finanšu analīzē 19 KP1.9. Ekonomisko un komercaprēķinu metodoloģija 3 KP1.10. Aktuārmatemātika 3 KP1.11. Dzīvības apdrošināšana 3 KP1.12. Finanšu risku vadība 3 KP1.13. Finanšu tirgus modelēšana 2 KP1.14. Komercdarbības rezervju uzskaite 2 KP1.15. Finansiālās informācijas analīzes metodes 2 KP1.16. Stohastiskie modeļi apdrošināšanā 2 KP2. Pedagoģijas un psiholoģijas priekšmeti 2 KP2.1. Pedagoģija (maģistriem) 2 KP2.2. Saskarsmes psiholoģija (maģistriem) 2 KP2.3. Sociālā psiholoģija 2 KPD. PRAKSE 6 KP1. Prakse 6KPE. VALSTS PĀRBAUDĪJUMI 20 KP1. Maģistra darbs 20 KP

Kopā: 60 KPProgramma akceptēta Inženierekonomikas fakultātes domes 2003. g. 19.maija sēdē, prot. Nr.65

Priekšsēdētājs K.Didenko

Programma izvērtēta Ekonomikas nozares studiju programmu komisijas sēdē 2003.g. 12.maijā.

176

11.pielikums

Lenkašīras Universitātes (Apvienotā Karaliste) akadēmiskā

maģistra studiju programma

„Grāmatvedība un finanšu menedžments”

http://www.lums.lancs.ac.uk.

177

Lenkašīras Universitātes (Apvienotā Karaliste) akadēmiskāmaģistra studiju programmas „Grāmatvedība un finanšu menedžments” raksturojums.

178


179


180


181


182


183


184

12.pielikums

Mariboras Universitātes (Slovēnija) akadēmiskā

maģistra „Ekonomika un bizness” studiju virziena

„Grāmatvedība un audits” programma

http://www.uni-mb.si

185

Mariboras Universitātes (Slovēnija) akadēmiskāmaģistra „Ekonomika un bizness” studiju virziena „Grāmatvedība un audits” programmas raksturojums.

186


187


188


189


190

13.pielikums

Atsauksmes no citām augstskolām

Sadarbības līgums ar Ščecinas Universitāti

191

ATZINUMS no Banku Augstskolas Finanšu katedraspar profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmuGrāmatvedība un audits

192

ATZINUMS no Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes Finanšu vadības katedraspar profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmuGrāmatvedība un audits


193


194

14.pielikums

Atsauksmes no profesionālām organizācijām

Atsauksme no Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas

196

par profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmuGrāmatvedība un audits

Atsauksme no Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācijaspar profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu

197

Grāmatvedība un audits

Atsauksme no I/U Baltimoras Konsultāciju centrapar profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu

198


Atsauksme no SIA AGREMpar profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu

199


200

15. pielikums

5. kvalifikācijas līmeņa Ekonomista profesijas standarts

Programmas Grāmatvedība un audits satura salīdzinājums ar profesijas standartu

LR MK noteikumi Nr.481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”

201

APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 20. aprīļa rīkojumu Nr. 241

PROFESIJAS STANDARTS

Reģistrācijas numurs PS 0254

Profesija Ekonomists Kvalifikācijas līmenis 5

Nodarbinātības apraksts Ekonomists var veikt darbus, kas saistīti ar ekonomisko procesu un sasniegto rezultātu analīzi gan mikrolīmenī, gan makrolīmenī, problēmas apzināšanu, mērķu formulēšanu, to sasniegšanas ceļu prognozēšanu, plānošanu, īstenošanu. Ekonomists var ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās, iestādēs, komercsabiedrībās, nevalstiskajās, starptautiskajās un pārnacionālajās organizācijās.

202

Pienākumi un uzdevumi

Pienākumi Uzdevumi 1. Veikt iekšējās un ārējās vides izpēti. Pētīt dažādas ekonomiskās problēmas -

makroekonomiskos procesus, naudas apgrozību, ražošanas veidus un tirgvedību, nacionālās un starptautiskās tirdzniecības tendences, valūtas finansiālo politiku un cenu politiku, nodarbinātību, darba ražīgumu un samaksu, ražošanas izdevumus, kā arī konsultēt šajos jautājumos.

2. Formulēt ekonomiskās darbības mērķus.

Vākt, analizēt un interpretēt ekonomikas datus, izmantojot ekonomikas teorijas, kā arī dažādas statistikas un citas metodes.

3. Noteikt mērķu sasniegšanas ceļus. Noteikt mērķa sasniegšanas alternatīvos variantus, veikt to salīdzināšanu un izvērtēšanu.

4. Prognozēt un plānot ekonomisko darbību kopumā un atsevišķus tās posmus.

Konsultēt ekonomiskās politikas un darbības izvēles jautājumos, ņemot vērā iepriekšējos, esošos un sagaidāmos ekonomiskos faktorus un tendences.

5. Vadīt procesus un resursus ar mērķi nodrošināt to efektīvu izmantošanu.

Veikt zinātniskās pētniecības darbu, attīstot ekonomiskās teorijas, koncepcijas un metodikas, ko izmanto, nosakot un analizējot nacionālo un starptautisko ekonomisko resursu efektīvu izmantošanu.

6. Veikt ekonomiskās darbības procesu un rezultātu analīzi.

Lietot zināšanas, veidojot ekonomisko politiku, risinot pašreizējās un nākotnes ekonomiskās problēmas un sniedzot konsultācijas.

Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi

• Vides mainīguma noteikta nepieciešamība paredzēt izmaiņas, reaģēt, pielāgoties un ietekmēt tās.

• Nevienmērīgs darba ritms – iekšējās un ārējās vides izmaiņu rezultātā ir vērojami atsevišķi ļoti intensīva darba periodi.

• Darbs tiek veikts gan individuāli, gan strādājot komandā. • Darbs saistās ar liela apjoma informācijas uztveri. • Darbība aizvien pieaugošā mērā iekļaujas globālajā ekonomiskajā telpā, kas saistās ar plašu

starptautisku saskarsmi.

Īpašas prasības uzdevumu veikšanai

• Spēja izdarīt vispārinātus abstraktus spriedumus no konkrētu faktu kopuma un spēja pielāgot šos vispārinātos secinājumus konkrētu faktu izskaidrošanai.

203

Prasmes

Kopīgās prasmes nozarē Specifiskās prasmes profesijā

Vispārējās prasmes un spējas

• Izprast grāmatvedības operācijas.

• Orientēties banku un finansu sektora darbībā un nodokļu sistēmā.

• Izprast likumdošanas procesu un tā ietekmi uz ekonomiku.

• Novērtēt situāciju tirgū un pielāgot uzņēmējdarbību atbilstoši tirgus prasībām.

• Izprast uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi īsā un ilgā laika posmā.

• Pārzināt lēmumu pieņemšanas metodes.

• Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz sociāli ekonomisko vidi.

• Izmantot ekonomikas teorijas atzinumus konkrētu faktu vērtēšanā un analīzē.

• Izvērtēt un salīdzināt ekonomiskās darbības alternatīvas, novērtēt to iespējamās sekas.

• Novērtēt uzņēmējdarbības vidi un tās iespējamās izmaiņas.

• Izprast ekonomiskās darbības uzskaiti un kontroli.

• Veikt ekonomisko un finansu analīzi.

• Lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

• Formulēt problēmas, dot uzdevuma nostādni.

• Ievērot ētiskos aspektus mērķu formulēšanā un to sasniegšanā.

• Izmantot secinājumu veidošanas loģiskās metodes.

• Izmantot saskarsmes prasmes un valodu zināšanas.

• Izmantot atbilstošas vadības metodes un formas.

• Sagatavot un sniegt prezentācijas.

Zināšanas

Zināšanas Zināšanu līmenis Priekšstats Izpratne Pielietošana

Mikroekonomika xMakroekonomika xEkonomiskā prognozēšana xEkonomiskā analīze un plānošana xUzņēmējdarbības ekonomika xFinanses xGrāmatvedība xTirgzinības xInformācijas tehnoloģijas xVadības zinības xKvalitātes vadība xPētnieciskā darba metodoloģija xSvešvaloda x

204

Nodokļu un nodevu sistēmas xVides ekonomika xStatistika xTiesību zinības xStarptautiskie ekonomiskie sakari xNozares tehnoloģijas xInnovācijas xDarba un civilā aizsardzība xLietišķā komunikācija xSocioloģija x

Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs (vārds, uzvārds, darbavieta, amats):

• Arbidāne Iluta Rēzeknes augstskola, Ekonomikas fakultāte, dekāne; • Brīvers Ivars Banku augstskola, maģistrantūras vadītājs; • Didenko Konstantīns

Rīgas Tehniskā universitāte, Inženierekonomikas fakultāte, dekāns;

• Jaunzeme Ieva Latvijas Darba devēju konfederācija, ģenerāldirektore; • Kudinska Marina

Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, Finansu institūts, profesionālās studiju programmas direktore;

• Ķipsna Jānis Rīgas Tehniskās universitāte, Inženierekonomikas fakultāte, Uzņēmējdarbības vadīšanas profesora grupas vadītājs;

• Paupa Vilma LR Grāmatvežu asociācija, prezidente; • Šenfelde Maija Rīgas Tehniskā universitāte, Inženierekonomikas fakultāte, dekāna

vietniece; • Vītiņa Anda Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ekonomikas fakultāte,

dekāne.

Konsultanti: Iraida Mlijevska - AS „Ditton PR” personāla daļas vadītāja; Vladislavs Siņavskis - AS „Rebir” personāla daļas vadītājs

Profesijas standarta eksperti: K.Gerhards, LR Ekonomikas ministrija, valsts sekretārs; R.Karnīte, BO SIA Latvijas ZA Ekonomikas institūts, direktore.

205

Salīdzinājums ar Ekonomista profesijas 5.kvalifikācijas līmeņa standartu

Zināšanas Izpratne Pielietošana Piezīmes (P)Standarta prasības

Program-mas

atbilstība

Standarta prasības

Program-mas

atbilstībaMikroekonomika X X Mikroekonomikas analīzeMakroekonomika X X Makroekonomikas analīzeEkonomiskā prognozēšana


Ekonomiskā analīze un plānošana


Uzņēmējdarbības ekonomika

X X Investīciju politika

Finanses X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Grāmatvedība X X Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Vadības grāmatvedība

Tirgzinības X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Informācijas tehnoloģijas X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Vadības zinības X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Kvalitātes vadība X P Zināšanas iegūst studiju kursos Starptautiskie revīzijas standarti, Iekšējais audits

Pētnieciskā darba metodoloģija

X P Zināšanas iegūst studiju kursos Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Starptautiskie revīzijas standarti, statistiskās metodes ekonomiskā un biznesā un izstrādājot maģistra darbu

Svešvaloda X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Nodokļu un nodevu sistēmas


Vides ekonomika X X Vides ekonomikaStatistika X X Statistiskās metodes

ekonomikā un biznesāTiesību zinības X X Saistību tiesībasStarptautiskie ekonomiskie sakari

X X Pasaules ekonomikas attīstība

Nozares tehnoloģijas X P Zināšanas iegūst studiju kursos Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Starptautiskie revīzijas standarti, Iekšējais audits, Vadības grāmatvedība

206

Innovācijas X P Zināšanas pakārtotas nozares teorētisko kursu saturam

Darba un civilā aizsardzība


Lietišķā komunikācija X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

Socioloģija X P Kurss ir apgūts iepriekšējās augstākās izglītības programmā

207

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.481

Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr. 57, 9.¤)

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.

2. Otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūst, apgūstot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas: profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas (turpmāk — bakalaura programmas), profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas (turpmāk — maģistra programmas) un profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (turpmāk — profesionālās programmas).

II. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu stratēģiskie mērķi un galvenie uzdevumi

3. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas īsteno tikai augstskolā. Programmu stratēģiskie mērķi ir: 3.1. nodrošināt valsts ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālās studijas; 3.2. nodrošināt nozares zinātņu teorētiskajos pamatos sakņotas, profesijas standartiem atbilstošas, praktiski piemērojamas profesionālās studijas. 4. Programmu galvenie uzdevumi ir: 4.1. izglītot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus tautsaimniecībai un valsts drošībai nepieciešamajās nozarēs, kā arī sekmēt to konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba tirgū; 4.2. īstenot nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu apguvi, kas nodrošina iespēju izstrādāt jaunas vai pilnveidot esošās sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavo jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam nozarē. 5. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas specifiskos mērķus un uzdevumus nosaka atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un galvenajiem uzdevumiem.

III. Bakalaura programmas obligātais saturs

6. Bakalaura programmas obligātais saturs nodrošina šādu profesionālo kompetenci — zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas nepieciešams profesionālās darbības veikšanai: 6.1. nozarei atbilstošo humanitāro, sociālo, dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju, vadībzinību un nozares teorētisko pamatu zināšanas, kā arī to piemērošanas prasmes; 6.2. spēju stratēģiski un analītiski formulēt un risināt nozares problēmas; 6.3. speciālās iemaņas un prasmes profesijā; 6.4. prasmes informācijas ieguvē, atlasē un apstrādē; 6.5. zināšanas un prasmes projektu izstrādē un to īstenošanā; 6.6. jaunrades, pētniecības, organizāciju un kvalitātes vadības prasmes; 6.7. izpratni par profesionālo ētiku un nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību; 6.8. sociālās pamatprasmes (komunikatīvās prasmes, patstāvīga darba un komandas darba prasmes); 6.9. motivāciju tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas pilnveidei.

208

7. Bakalaura programmas apjoms ir vismaz 160 kredītpunktu. 8. Bakalaura programmas obligātais saturs ietverts šādās studiju programmas struktūras pamatdaļās: 8.1. studiju kursi; 8.2. prakse ārpus izglītības iestādes (turpmāk — prakse); 8.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana. 9. Bakalaura programmas obligāto saturu veido: 9.1. vispārizglītojošie studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu: 9.1.1. humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi; 9.1.2. kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas; 9.2. nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 36 kredītpunkti; 9.3. nozares profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 60 kredītpunktu; 9.4. bakalaura programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti; 9.5. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti; 9.6. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 12 kredītpunktu. 10. Studiju kursu izvēli bakalaura programmā, studiju kursu apjomu un saturu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam profesionālajam grādam nosaka profesijas standarts. 11. Studiju procesā vismaz 30 procentus no studiju kursu apjoma īsteno praktiski. 12. Bakalaura programmas apguves laikā izglītojamais izstrādā un aizstāv vismaz trīs studiju darbus. 13. Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu, kurā ietverti prakses mērķi, uzdevumi, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu pienākumi un atbildība. Prakses mērķi izglītojamais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un iepriekšējā darba pieredzi. 14. Imatrikulējot bakalaura programmā izglītojamos ar iepriekš iegūtu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, bakalaura programmas saturs un apjoms, kā arī studiju kursu saturs un apjoms savstarpēji jāsaskaņo. 15. Pēc bakalaura programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu nozarē (profesionālās darbības jomā). 16. Profesionālais bakalaura grāds dod tiesības, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, turpināt izglītību akadēmiskā maģistra vai profesionālā maģistra studiju programmā.

IV. Maģistra programmas obligātais saturs

17. Maģistra programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums profesionālās augstākās izglītības maģistra grāda ieguvei ir vismaz pieci gadi. 18. Maģistra programmas obligāto saturu veido: 18.1. studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē un kuru apjoms ir vismaz 7 kredītpunkti; 18.2. pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 5 kredītpunkti; 18.3. pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 2 kredītpunkti; 18.4. prakse, kuras apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti; 18.5. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu. 19. Izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, maģistra programmā var imatrikulēt izglītojamos ar iepriekš iegūtu profesionālo bakalaura grādu vai akadēmisko bakalaura grādu, vai profesionālo kvalifikāciju, kura iegūta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu.

209

20. Maģistra programmā izglītojamie ar iepriekš iegūtu akadēmisko bakalaura grādu iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. 21. Studiju kursu izvēli maģistra programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam grādam nosaka profesijas standarts. 22. Pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo maģistra grādu nozarē, starpnozarē, kopnozarē vai profesijā. 23. Profesionālais maģistra grāds dod tiesības, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā doktora studiju programmā, turpināt izglītību doktora studiju programmā.

V. Profesionālo programmu obligātais saturs

24. Profesionālo programmu apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz četri gadi. 25. Profesionālās programmas obligāto saturu veido: 25.1. nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 4 kredītpunkti; 25.2. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti; 25.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 10 kredītpunktu. 26. Studiju kursu izvēli profesionālajā programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai nosaka attiecīgās profesijas standarts. 27. Pēc profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

VI. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

28. Vērtējot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi, ievēro šādus pamatprincipus: 28.1. zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība — atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai; 28.2. vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi. 29. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. 30. Eksāmenā un valsts pārbaudījumā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā: 30.1. ļoti augsts apguves līmenis (10 — “izcili”, 9 — “teicami”); 30.2. augsts apguves līmenis (8 — “ļoti labi”, 7 — “labi”); 30.3. vidējs apguves līmenis (6 — “gandrīz labi”, 5 — “viduvēji”, 4 — “gandrīz viduvēji”); 30.4. zems apguves līmenis (3 — “vāji”, 2 — “ļoti vāji”, 1 — “ļoti, ļoti vāji”). 31. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, vai arī vērtējums 10 ballu skalā. 32. Šo noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3.apakšpunktā minētais programmas apguves līmenis uzskatāms par pozitīvu. Par katru studiju kursu, studiju darbu, bakalaura, maģistra darbu (diplomdarbu/diplomprojektu), valsts pārbaudījumu vai sasniegto prakses mērķi ieskaita kredītpunktus, ja to apguves līmenis ir pozitīvs vai ir saņemts vērtējums “ieskaitīts”. 33. Valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra (diplomdarba/diplomprojekta) darba izstrāde un aizstāvēšana, vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk — komisija), kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam gadam apstiprina augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā. Komisija darbojas saskaņā ar augstskolas senāta apstiprinātu nolikumu.

210

34. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠIzglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 28.novembri.

16.pielikums

Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

211

Kopijas no reklāmas un informatīvā izdevuma „Augstākā līmeņa studiju programmas” – LU Akadēmiskais apgāds, LU Ekonomikas un vadības fakultāte, 2006.

213


214


215


216


217


218


219

latvijas izglītības un zinātnes ministrijai · web viewj.krūmiņš apstiprinĀta lu senāta...

Documents