latvijas lauksaimniecības universitāte mašīnu projektēšana un

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Spēkratu institūts

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

bakalaura studiju programmas

Mašīnu projektēšana un ražošana

( kods 4252103)

pašnovērtējums

Jelgava, 2007

LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamentam

Iesniegums studiju programmas akreditācijai

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) piesaka akreditācijai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu Augstākās izglītības programmas nosaukums Mašīnu projektēšana un ražošana Augstākās izglītības programmas kods LR izglītības klasifikācijas kods 4252103 Augstākās izglītības programmas īstenošanas ilgums Pilna laika studijas - 4 gadi (8 semestri), nepilna laika studijas - 5 gadi (10 semestri) Augstākās izglītības programmas apjoms 160 kredītpunkti (KP) Augstākās izglītības programmas īstenošanas vieta, LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūts,

J.Čakstes bulv. 5, Jelgava, LV-3000 veids, Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma forma Pilna un nepilna laika studijas Augstskolas reģistrācijas apliecība Nr. 2841101568 Prasības uzsākot augstākās izglītības programmas apguvi Vidējā izglītība Iegūstamais grāds Profesionālais bakalaura grāds mašīnu projektēšanā

un ražošanā Iegūstamā kvalifikācija Mehānikas inženieris (LR Profesiju klasifikators

214515) Augstskolas nosaukums Latvijas Lauksaimniecības universitāte Personas vārds, uzvārds un amats, kuru Gunārs Vērdiņš, LLU Tehniskās fakultātes LLU pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju Spēkratu institūta profesors, tālr.mob. 26888609 saistītus jautājumus LLU rektors J. Skujāns

2

Saturs Ievads..........................................................................................................................................4

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, iegūstamie studiju rezultāti ..................................5

2. Studiju programmas organizācija, atbilstība augstskolas mērķiem un uzdevumiem, iekšējās

kvalitātes mehānisms..................................................................................................................6

3. Studiju programmas un tajā iekļauto lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu

studiju pasākumu apraksts ..........................................................................................................7

4. Vērtēšanas sistēma................................................................................................................34

5. Studiju programmas praktiskā īstenošana ............................................................................34

6. Studiju programmas perspektīvais novērtējums...................................................................36

7. Studējošie .............................................................................................................................38

8. Augstākā izglītības programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums ...............38

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums ..........................................................39

10. Ārējie sakari........................................................................................................................41

11. Garantijas studējošiem programmas likvidēšanas gadījumā ..............................................42

12. Studiju programmas attīstības plāns...................................................................................42 Pielikumi

1. LLU Senāta lēmums un studiju programma pilna laika studijām

2. Licence

3. Informācija par akadēmisko personālu

4. Akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības biogrāfijas

5. Studiju kursu apraksti

6. Diploma un tā pielikuma paraugs

7. Programmas pašnovērtējuma saturu apstiprinošie dokumenti:

7.1.akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība,

7.2.studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām,

7.3.infrastruktūras nodrošinājums,

7.4.sadarbības līgumi,

7.5.garantijas studējošiem.

8. Studiju kursu saraksts

9. Akadēmiskā personāla saraksts

10. Studiju programmas pilna un nepilna laika studijām

3

Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas

„Mašīnu projektēšana un ražošana” (LR izglītības klasifikācijas kods 4252103)

pašnovērtējums Studiju programmas nosaukums Mašīnu projektēšana un ražošana Studiju programmas kods LR izglītības klasifikācijas kods 4252103 Studiju programmas īstenošanas ilgums Pilna laika studijas - 4 gadi (8 semestri), nepilna laika studijas - 5 gadi (10 semestri) Studiju programmas apjoms 160 kredītpunkti (KP) Studiju programmas īstenošanas vieta, LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūts,

J.Čakstes bulv. 5, Jelgava, LV-3000 veids, Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma forma Pilna un nepilna laika studijas Augstskolas reģistrācijas apliecība Nr. 2841101568 Prasības uzsākot augstākās izglītības programmas apguvi Vidējā izglītība Iegūstamais grāds Profesionālais bakalaura grāds mašīnu

projektēšanā un ražošanā Iegūstamā kvalifikācija Mehānikas inženieris (LR Profesiju klasifikators

214515) Augstskolas nosaukums Latvijas Lauksaimniecības universitāte Personas vārds, uzvārds un amats, kuru Gunārs Vērdiņš, LLU Tehniskās fakultātes LLU pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju Spēkratu institūta profesors, tālr.mob. 26888609 saistītus jautājumus

4

Ievads

Pēc Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas

informācijas nozares attīstību bremzē augsti kvalificētu inženiertehnisko speciālistu deficīts.

Mašīnbūves uzņēmumos ir moderna, augstražīga tehnika, jaunas intelektuālas darbmašīnas ar

programvadību, ir programmatūra sarežģītu konstrukciju un tehnoloģisku procesu

projektēšanai. To pilnvērtīgai izmantošanai pietrūkst zinošu speciālistu. Nozarei vajadzīgi

mašīnu projektētāji, tehnologi, tehniskie apkalpotāji, normētāji, kvalitātes vadītāji,

produkcijas realizētāji. Jelgava un Jelgavas rajons piesaista mašīnbūves uzņēmējus ar

salīdzinoši lētu zemi un kvalificētu darbaspēku. Šeit vēsturiski ir atradušies tādi lieli

mašīnbūves uzņēmumi kā Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, Jelgavas lauksaimniecības mašīnu

rūpnīca, RAF. Turpinot tradīcijas, arī Jelgavas Domes deputāti nolēmuši veicināt šis nozares

attīstību, veidojot Jelgavu par mašīnbūves un metālapstrādes centru. Pašvaldība atbalsta jaunu

uzņēmumu veidošanos, iegulda līdzekļus personāla apmācībā, izveidojot Pieaugušo izglītības

centru, atbalstot Jelgavas inovāciju centra izveidošanu, atbalstot LLU Tehniskā fakultātē

studējošo mašīnbūves specializācijas studentu ekskursijas uz nozares izstādēm Hannoverā,

Leipcigā. Pēdējā laikā Jelgavā un tās tuvumā ir sākuši darboties jauni metālapstrādes

uzņēmumi SIA DINEX LATVIA, SIA GEOR, SIA „TS Riga”, SIA „Madara”, Radiatoru

rūpnīca, sākusies automobiļu ZIL rūpnīcas būve. Studiju programmas Mašīnu projektēšana

un ražošana īstenošana Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) ir aktuāla un

nepieciešama gan reģiona, gan visas Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Pie tam LLU ir visi

nepieciešamie priekšnosacījumi šīs programmas realizācijai – kvalificēts, pieredzes bagāts

akadēmiskais personāls, labs metodiskais nodrošinājums, modernas mācību laboratorijas ar

jaunākajām datorprogrammām, programmas saturam atbilstoša infrastruktūra, Jelgavas

pašvaldības un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas atbalsts

5

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, iegūstamie studiju rezultāti

Studiju programmas īstenošanas mērķis Sagatavot profesionālus, kvalificētus speciālistus darbam metālapstrādes, mašīnbūves,

projektēšanas, lauksaimniecības, transporta, tirdzniecības un citos tautsaimniecības

uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar iekārtu, ierīču, mašīnu projektēšanu, ražošanu, tehnisko

apkalpošanu, pilnveidošanu, realizāciju un remontu.

Studiju programmas īstenošanas uzdevumi

• Nodrošināt profesionālu inženiertehnisko sagatavotību atbilstoši profesijas

standarta „Mehānikas inženieris” prasībām speciālistam metālapstrādē,

mašīnbūvē, darba drošībā, vides aizsardzībā un tehniskajā apkalpošanā;

• Izkopt un nostiprināt pašizglītības un pašaudzināšanas prasmes, veidojot

pamatu tālākizglītībai mūža garumā;

• Attīstīt prasmi inženiertehnisko problēmu risināšanā, stratēģisku un taktisku

mērķu formulēšanā, izvirzīto uzdevumu risināšanā;

• Veidot aktīvu, komunikablu, radošu personību ar plašu redzesloku, savas

profesijas, novada un savas valsts patriotu.

Iegūstamie studiju rezultāti

Studiju rezultātā absolvents iegūst profesionālā bakalaura grādu mašīnu projektēšanā

un ražošanā un Mehānikas inženiera kvalifikāciju.

Mehānikas inženieris gūst zināšanas un prasmes saskaņā ar profesijas standarta

prasībām, lai varētu strādāt metālapstrādes, mašīnbūves, projektēšanas, lauksaimniecības,

transporta, celtniecības, tirdzniecības un citos tautsaimniecības uzņēmumos, kuru darbība

saistīta ar iekārtu, ierīču, mašīnu projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, apkalpošanu,

pilnveidošanu, realizāciju un remontu. Mehānikas inženieris ir sagatavots, lai varētu vadīt

kolektīvu, piedalīties projektēšanas, ražošanas, pētniecības, tehniskās uzraudzības,

izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta procesos, nodrošināt drošības tehnikas

un vides aizsardzības likumu, noteikumu ievērošanu.

Studiju rezultātā mehānikas inženieris iegūst zināšanas:

• vispārizglītojošos studiju priekšmetos sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu

jomā, kas nepieciešami vispusīgai izglītībai;

• mašīnzinātnes nozares teorētiskos pamatkursos un informācijas tehnoloģijas

kursos, lai attīstītu profesionālo kompetenci;

6

• nozares profesionālās specializācijas kursos, kas nepieciešami, lai iegūtu

mehānikas inženiera kvalifikācijai atbilstošās zināšanas un iemaņas;

• brīvās izvēles studiju priekšmetos un speciālos kursos, kas papildina zināšanas

izvēlētajā specializācijā;

• uzraksta un aizstāv bakalaura darbu, kas ietver pētījumus saistībā ar

mašīnbūves vai metālapstrādes tehnoloģijām.

Mehānikas inženieris mācību procesā un prakšu laikā apgūst prasmes mašīnu

projektēšanā: māk sagatavot tehnisko dokumentāciju; prot veikt mašīnu, mehānismu, mezglu,

detaļu stiprības aprēķinus;veic aprēķinu un projektēšanas darbus ar datorprogrammām;

projektēšanā māk pielietot progresīvās jaunrades metodes un teorijas. Viņam ir konstruktora

darba iemaņas. Viņš projektē iekārtas, konstrukcijas, mehānismus, konstruē mašīnas un

ierīces, pilnveido produktus, konstrukcijas.

Mehānikas inženierim gūst iemaņas mašīnbūves tehnologa darbā. Mehānikas

inženieris spēj veikt ražošanas procesu un produktu ekonomisko analīzi, gatavo tehnoloģisko

dokumentāciju, izstrādā detaļu izgatavošanas tehnoloģijas un mašīnu apkalpošanas

tehnoloģijas. Viņš prot izstrādāt kontroles un remonta tehnoloģijas, pārzina metālapstrādes

procesus un spēj vadīt ražošanu, pielieto kvalitātes vadības sistēmas atzinumus, pārzina jaunu

produktu radīšanas un esošo pilnveidošanas procesus, pielieto statistiskās metodes procesu

vadībā.

Mehānikas inženieris spēj risināt problēmsituācijas, prot komunicēties ar darba

biedriem un klientiem, spēj radoši pieiet darbam, māk organizēt vadāmos ražīgam darbam,

spēj iegūt un racionāli izmantot informāciju, gatavs pilnveidoties profesionāli un intelektuāli,

spēj uzņemties atbildību.

2. Studiju programmas organizācija, atbilstība augstskolas mērķiem un uzdevumiem, iekšējās kvalitātes mehānisms

Studijas LLU studiju programmā Mašīnu projektēšana un ražošana organizētas

atbilstoši Augstskolu likumam, LLU Satversmei un citiem normatīvajiem dokumentiem, kuri

ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, kā arī atbilstoši LLU Studiju nolikumam, kas

apstiprināts LLU Senātā 2003. gada 11. jūnijā. Studijas notiek pēc kursu sistēmas. Studentu

ieskaitīšana nākošajā kursā notiek pēc iepriekšējā kursa studiju plāna apguves. Studiju plāns

paredz savstarpēji pakārtotu priekšmetu apguves sistēmu, izmantojot iepriekšējos priekšmetos

sniegtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Pamatā ir centralizēts lekciju, laboratorijas un

praktisko darbu plānojums.

7

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu Mašīnu

projektēšana un ražošana organizē gan kā pilna, gan nepilna laika studijas.

Studiju apjoms – 160 KP. Studiju ilgums pilna laika studijās - 4 gadi (8 semestri),

nepilna laika studijās - 5 gadi (10 semestri).

Akadēmiskais personāls vada studentu zinātnisko darbu, piedāvājot savam pētniecības

virzienam atbilstošus un studentus interesējošus tematus. Obligāta prasība bakalaura darbam

ir kādas tehnoloģiskas, praktiskas vai analītiskas problēmas risinājums atbilstošā

inženierzinātnes jomā. Aktīvākie studenti iesaistās arī pētnieciskos projektos, kas saistīti ar

tehnikas racionālu izmantošanu, tehnisko un tehnoloģisko servisu, procesu vadību,

metālapstrādes darbu normēšanu.

LLU iekšējā audita daļa veic pārbaudes LLU un tās padotības iestādēs, balstoties uz

„Kārtību, kādā LLU tiek veikts iekšējais audits” un „LLU iekšējās audita daļas reglamentu”,

kā arī uz iekšējā audita plānu, ko sastāda, balstoties uz LLU stratēģisko plānu. Viens no

galvenajiem kontroles sistēmas elementiem LLU ir pašnovērtējuma ziņojums, ko katru gadu

gatavo fakultātes, tai skaitā arī Tehniskā fakultāte. Studiju programmas Mašīnu projektēšana

un ražošana nodrošināšanā ir iesaistītas 5 LLU fakultātes, 2 institūti, Fundamentālā

bibliotēka. Studiju darba metodisko vadību veic LLU Mācību padome, bet organizatoriski

nodrošina LLU Studiju daļa. Studiju daļas rīcībā ir visu fakultāšu studiju plāni, regulāri tiek

veikta to analīze un saskaņošana.

Studiju laikā studentiem ir iespējas piedalīties studiju programmu vērtēšanā. Studentus

aptaujā ar anonīmu anketu palīdzību par priekšmeta saturu un pasniegšanas kvalitāti. Četri

studentu pašpārvaldes pārstāvji darbojas Tehniskās fakultātes (TF) Domē, piedaloties ar

studiju procesa nodrošināšanu saistīto jautājumu lemšanā.

Mācību prakšu un ekskursiju laikā studenti iepazīstas ar darbu vadošajos Latvijas

metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumos un firmās, tiekas ar labākajiem un pieredzes

bagātākajiem nozares speciālistiem.

3. Studiju programmas un tajā iekļauto lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru un citu studiju pasākumu

apraksts Augstākās izglītības profesionālā bakalaura studiju programmas Mašīnu projektēšana

un ražošana saturs veidots saskaņā ar Ministru kabineta 20.11.2001. noteikumu Nr. 481

prasībām. Kopējais studiju programmas apjoms ir 160 KP. Vispārizglītojošo studiju kursi

paredzēti 20 KP apjomā, kas sastāda 12,5 % no kopējā apjoma. Nozares teorētiskie

pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi ieplānoti 36 KP apjomā, kas sastāda 22,5 % no

kopējā apjoma. Nozares profesionālās specializācijas kursi plānoti 54 KP apjomā un sastāda

8

33,8 % no kopējā. Pārējos nepieciešamos 6 KP (3,7 % no kopējā apjoma) nosedz

specializācijas kursi, kas iekļauti programmā ar nolūku dot iespēju studentam studiju

noslēguma daļā specializēties vienā no paša izraudzītajām vai darba devēja piedāvātajām

darbības jomām – projektēšanā, vai ražošanā, vai tehniskajā apkalpošanā.. Brīvai izvēlei

atvēlēti 6 KP (3,7 % no kopēja pjoma) un praksēm - 26 KP. Praksēm atvēlētais apjoms

sastāda 16,3 % no kopējā. Bakalaura darbam paredzēti 12 KP, jeb 7,5 % no kopējā studiju

programmas apjoma.

Pirmajā studiju gadā programmas Mašīnu projektēšana un ražošana studenti mācās

pēc līdzīgas programmas kā pārējie Tehniskās fakultātes inženiertehnisko zinību studenti,

galvenokārt apgūstot vispārizglītojošos studiju kursus. Arī nozares teorētiskie pamatkursi

daļēji sakrīt. Mainās kursu apjomi un kursa darbi. Būtiskas atšķirības sākas no 2. kursa 3.

semestra, kad programmā paredzēti nozares profesionālās specializācijas studiju kursi.

Mašīnu projektēšanas iemaņu apgūšana sākas ar Tēlotājas ģeometrijas un Inženiergrafikas

kursu studijām. Šajā laikā studenti iemācās inženieru valodas pamatus un tās praktisko

pielietošanu. Nākošais etaps saistās ar datorzinību pilnveidošanu studiju kursā Informātika, lai

pēc tam sekmīgāk apgūtu projektēšanai nepieciešamo datorprogrammu AutoCad. Pēc tam

seko kurss Datorprojektēšana, kurā studenti apgūst datorgrafiku ar programmu SolidWork.

Paralēli studenti apgūst studiju kursu Mašīnu elementi. Abu šo kursu apgūšana noslēdzas ar

kursa darba izstrādi Mašīnu elementos, kurā iegūtās zināšanas tiek izmantotas lai aprēķinātu

un datorgrafikā uzprojektētu reduktoru vai celšanas mašīnu. Vēl šaurākai specializācijai 10.

semestrī uz projektēšanu un konstruēšanu orientētiem studentiem jāapgūst kursi Mašīnu un

iekārtu projektēšana un Inženieraprēķinu programmas. Iegūtās zināšanas tiek praktiski

izmantotas un pilnveidotas Ražošanas inženierdienesta prakses un Ražošanas prakses laikā

mašīnbūves uzņēmumos. Studijas noslēdzas ar Bakalaura darba izstrādi, kad students izpilda

konkrētu projektēšanas uzdevumu, kura sekmīgai atrisināšanai nepieciešams veikt arī

pētījumus attiecīgajā zinātņu jomā..

Mašīnu ražošanas un Mašīnu apkalpošanas specializācijas studijas norit pēc līdzīgas

programmas. Atķirības ir izvēles programmās un 10. semestra kursos. Mašīnu ražošanas un

Mašīnu apkalpošanas speciālistiem mazāk noderīga ir programma AutoCad. Viņi izvēlas

datorprogrammas Master Cam apgūšanu.

10. semestrī uz mašīnu ražošanu orientētiem studentiem 6 KP apjomā jāapgūst kursi

Tehnoloģisko procesu projektēšana un Ierīču un instrumentu izgatavošana.

Uz mašīnu apkalpošanu orientētiem studentiem 10. semestrī 6 KP apjomā jāapgūst

kursi Darbmašīnu remonts un drošums un Mašīnu un iekārtu tehniskā apkalpošana.

9

Studiju programmas pasākumus vispilnīgāk apraksta studiju kursu anotācijas. Tās

ietver studiju priekšmeta nosaukumu, par studiju priekšmeta pasniegšanu atbildīgās fakultātes

un institūta/ katedras nosaukumu, vadošā mācībspēka amatu un zinātnisko grādu, kopējo

mācību disciplīnai atvēlēto kredītpunktu apjomu, sadalījumu lekcijām, laboratorijas (lab.)

darbiem, praktiskiem (prakt.) darbiem vai semināru nodarbībām un kontroles veidu. Uzdots

arī studiju priekšmeta nozīmīgums (obligātais vai izvēles), piederība studiju programmai un

norāde uz kursu un semestri, kurā šis priekšmets tiks plānots pilna laika vai nepilna laika

studentiem.

Nozares profesionālie specializācijas kursi, apjoms - 54 KP.

METĀLAPSTRĀDE

METAL PROCESSING

P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts

The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute

SPEK Metālapstrāde. Mag. sc. ing., doc. J.Avotiņš.

3,5 KP (56 h), lekcijas 16 h, lab. darbi 40 h.Eksāmens.

Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem.

Pilna laika: 1.kursa 2.sem.un 2.kursa 3.sem.

Nepilna laika: 2. kursa 3.un 4. sem.

Lējumu un kalumu nozīme mašīnbūvē. Lējumu ražošanas veidi un tehnoloģija.

Spiedienapstrādes veidi un produkcija. Sagatavju karsēšana spiedienapstrādei. Kalšanas

iekārtas, instrumenti un tehnoloģija. Metināšanas teorētiskie pamati un process.

Elektrometināšanas tehnoloģija, iekārtas, materiāli un tehnoloģija. Gāzmetināšanas

tehnoloģija. Kontaktmetināšanas veidi.

Apstrādes griežot teorētiskie pamati un veidi. Metālapstrādes mašīnas, ierīces un

griezējinstrumenti. Virpošanas, frēzēšanas, urbšanas slīpēšanas un citi metālapstrādes darbi.

Griešanas režīma izvēle. Mašīnbūves tehnoloģijas pamati. Pamatjēdzieni par tehnoloģisko

procesu izstrādi.

10

TEORĒTISKĀ MEHĀNIKA

THEORETICAL MECHANICS

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts

The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics

MEHA Teorētiskā mehānika. Dr. sc. ing., doc. A. Mežs.

5 KP (80 h): lekcijas 32 h, prakt. darbi 48 h.eksāmens

Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem

pilna laika studijās: 2 kursa 3.un 4. sem.

nepilna laika studijās: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem.

Materiālo objektu mehāniskās kustības un to līdzsvara stāvoļa izpēte. Spēku aprēķinu

metodes statiskajās konstrukcijās. Berze. Smagumcentra noteikšana. Ķermeņa kustības

kinemātisko parametru noteikšana. Ķermeņa punktu ātrumu un paātrinājumu noteikšana

dažādiem kustību veidiem. Objektu kustība atkarībā no to masas un spēkiem. Kustības

diferenciālvienādojumu sastādīšana un to risināšanas metodes. Kustības likuma noteikšana.

Mehāniskās sistēmas un cieta ķermeņa dinamika. Dinamikas teorēmas. Dalambēra un virtuālo

pārvietojumu princips.

MATERIĀLU PRETESTĪBA

STRENGTH OF MATERIALS

Programma



MEHA Materiālu pretestība, Dr. sc. ing., asoc.prof. A. Kaķītis.

4 KP (64 h): lekcijas 32 h, lab.darbi 16, prakt.darbi 16 h, eksāmens


pilna laika studijās: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem.

nepilna laika studijās: 3.kursa 5. un 6.sem.

Ārējie un iekšējie spēki, šķēluma metode. Iekšējo spēku faktoru epīras. Spriegumu un

deformāciju aprēķini pamatslogojumiem (stiepe, spiede, bīde, vērpe, cirpe). Konstrukciju

stiprības aprēķini. Saliktie slogojumi. Elastīgo pārvietojumu aprēķini. Ļodzes slogojums,

noturības aprēķini. Statiski nenoteicamas sistēmas. Dinamiskās un trieciena slodzes. Šķēlumu

laukumu ģeometriskie raksturotāji.

11

MAŠĪNU ELEMENTI

MACHINE ELEMENTS

Programma



MEHA Mašīnu elementi, Dr.habil. sc. ing., prof.. G.Uzkliņģis.

4 KP (64 h): lekcijas 32 h,lab. darbi 16 h , kursa darbs 16 h (1KP), eksāmens


pilna laika studijās: 3.kursa 5. un 6. sem.


Studiju priekšmets sastāv no divām daļām: 1. Mašīnu elementi. 2. Celšanas transporta

mašīnas. Studiju priekšmets ietver: vispārīgās nozīmes mašīnu detaļu un mezglu teoriju,

aprēķinus un konstruēšanu; celšanas - transporta mašīnu speciālās nozīmes detaļu, mezglu un

mehānismu aprēķinu, izvēli, konstruēšanas metodes un normas. Mašīnu elementu kursā

aplūko savienojumus, mašīnu elementus rotācijas kustībai, pārvadus, atsperes. Celšanas

transporta mašīnās aplūko speciālo detaļu un kopsalikumu vienību uzbūvi, aprēķinu izvēli, kā

arī celtņu un konveijeru mehānismus.

MAŠĪNU DINAMIKA

DINAMICS OF MACHINES

Programma



MEHA Mašīnu dinamika, Dr. sc. ing., prof. Ē. Kronbergs.

3 KP (48 h): lekcijas 16 h, prakt. darbi 32 h, eksāmens




Pamatjēdzieni: mehānisms, mašīna, mašīnu iedalījums, mašīnagregāts, automātiskās

plūsmas līnijas, mehanizācija un automatizācija. Mehānismu struktūra un klasifikācija.

Mehānismu kinetostatika. Mašīnagregāta kustības noteikšana. Mašīnagregāta gaitas

regulēšana. Mehānismu līdzsvarošana. Mašīnu vibroaizsardzība.

12

HIDRAULIKA UN PNEIMĀTIKA

HYDRAULIC AND PNEIMATIC

Programma



MEHA Hidraulika un pneimatika, Dr. sc. ing., doc. A. Mežs.

3 KP (48 h): lekcijas 24 h, lab. darbi 16 h, prakt. darbi 8 h, eksāmens



nepilna laika studijās: 3.kursa 5.un 6. sem.

Šķidruma un gāzes fizikālās pamatīpašības. Spiedieni un spēki mierā esošā šķidrumā

un gāzēs. Šķidruma strūklveida kustības raksturlielumi. Bernulli vienādojums. Iztece.

Cauruļvadu aprēķins. Hidraulisko mašīnu raksturlielumi, aprēķini, konstrukcija un

ekspluatācija. Pneimatisko agregātu raksturlielumi, aprēķini, konstrukcijas, ekspluatācija.

Ventilatori. Hidropiedziņa. Principiālā shēma un darba šķidrumi. Galveno hidroagregātu

funkcionālā nozīme, konstrukcija, darbības princips un galveno parametru aprēķins

MĒRĪŠANAS TEHNIKA

MEASURING TECHNIQUE

P r o g r a m m a



SPEK Mērīšanas tehnika. Mag. ing., doc. I. Dukulis.

1,5 KP (24 h), lekcijas 8h, prakt. darbi 16 h.

Ieskaite ar atzīmi.


Pilna laika: 1.kursa 1.sem.

Nepilna laika: 1.kursa 1.sem.

Tehnisko mērījumu attīstības vēsture. Mērvienību sistēmu salīdzinošs vērtējums.

Mērīšanas metožu klasifikācija, to raksturojums. Mērīšanas līdzekļi, to klasifikācija un

pielietošana. Mērinstrumentu metroloģiskie parametri. Mērīšanas līdzekļu kļūdas un to

novēršanas iespējas. Mērīšanas līdzekļu izvēles pamatojums. Statistiskās metodes kvalitātes

sistēmās. Virtuālo mērinstrumentu veidošanas principi.

13

TOLERANCES UN STANDARTIZĀCIJA

TOLERANZES AND STANDARTIZATION

P r o g r a m m a



SPEK Tolerances un standartizācija. Dr. sc. ing., doc. A.Čukure.

3 KP (48 h), lekcijas 16 h, prakt. darbi 32h.Eksāmens.




Savstarpējās apmaināmības (SA) un standartizācijas nozīme mašīnbūvē. SA

pamatjēdzieni un definīcijas. Virsmas kvalitāte un ģeometriskās formas novirzes. Pielaižu un

sēžu uzbūves vienotais princips. ISO un EN standarti un norādījumi terminoloģijā.

Radniecīgie nacionālie standarti. Gludie cilindriskie savienojumi. Sēžu aprēķins un izvēle.

Rites gultņu pielaides un sēžas. Pielaides izmēru ķēžu izmēriem. Leņķisko un konusa izmēru

pielaides. Vītņotā salāgojuma pielaides un sēžas. Zobratu pārvadu un gliemežpārvadu

savstarpējā apmaināmība. Ierievju un rievsalāgojumu SA.

METĀLAPSTRĀDES MAŠĪNAS

METAL WORKING MACHINES

P r o g r a m m a



SPEK Metālapstrādes mašīnas. Mag. sc. ing., doc. J.Avotiņš.

3 KP (48 h), lekcijas 24 h, lab. d. 8 h, prakt. darbi 16 h.Eksāmens.


Pilna laika: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem.

Nepilna laika: 4.kursa 7.un 8.sem.

Metālgriešanas mašīnu attīstības tendences un klasifikācijas paņēmieni. Mašīnu

struktūra un tehnoloģiskais uzdevums. Metālgriešanas mašīnu precizitāte, precizitātes klases.

Precizitātes pārbaudes. Mašīnu izpilddaļa un izpildelementi. Mašīnu piedziņa un vadības

principi: spēkvadība, nepārtrauktā signālvadība, komandvadība un ciparvadība. Ciparvadības

(CNC) sistēmas un to īpatnības. Ciparvadības mašīnu klasifikācija. Pamatjēdzieni par

programmu sagatavošanu ar datortehniku.

14

MEHATRONIKAS SISTĒMAS

COMPUTERIZED MEASURING SYSTEMS

Programma



MEHA Mehatronikas sistēmas, Dr.sc. ing., asoc.profesors A. Kaķītis.

3 KP (48 h): lekcijas 24 h, lab. darbi 16 h, prakt. darbi 8 h, eksāmens



nepilna laika studijās: 4.kursa 8.sem.

Ievads. Mehatronikas vēsture. Mehatronikas sistēmu galvenās sastāvdaļas.

Mehāniskās sistēmas. Elektromehāniskās sistēmas. Hidrauliskā un pneimatiskā piedziņa.

Dinamiskās sistēmas un to modeļi. Mehatronisko sistēmu automātiskā regulēšana un vadība.

Mērīšanas sistēmas. Sensori. Signāli un to apstrāde. Analogu ciparu pārveidotāji. Neelektrisku

lielumu elektriska mērīšana. Mērījumu datu apstrādes programmas.

DATORPROJEKTĒŠANA

COMPUTER-AIDED DESIGN

Programma



MEHA Datorprojektēšana

Mag. sc. ing., asist. I. Nulle.

3 KP (48h): lekcijas 24h, prakt. darbi 8 h, kursa projekts 16 h (1KP).

Eksāmens




SolidWork. Ievads projektēšanā. Datorprogrammas izmantošanas iespējas. Detaļu

projektēšana. Detaļu kopsalikuma izstrāde. Modeļa pārnešana uz rasējumu un rasējuma

noformēšana. Detaļu stiprības pārbaude ar datorprogrammas Cosmos Work palīdzību.

Animācijas veidošana mehānismiem.

15

MAŠĪNBŪVES TEHNOLOĢIJA

ENGINEERING TECHNOLOGY

P r o g r a m m a



SPEK Mašīnbūves tehnoloģija. Dr.sc. ing., prof. G. Vērdiņš.

3 KP (48 h), lekcijas 24 h, lab.d.16 h, prakt. d. 8 h.Eksāmens.


Pilna laika: 3.kursa 5.un 6.sem.

Nepilna laika: 4.kursa 8.sem.un 5.kursa 9. sem.

Ražošanas tehnoloģijas. Apstrādes precizitāte. Tehnoloģiskās sistēmas. Izmēru ķēdes.

Apstrādes precizitātes nodrošināšana. Bāzēšana, bāzu izvēle. Uzlaižu aprēķini. Tehnoloģisko

procesu projektēšana un ekonomiskā izvērtēšana. Ciparu vadības darbmašīnu pielietošanas

specifika. Mašīnu salikšana, izmēģināšana, aprīkojums. Mašīnbūves attīstības tendences.

VARBŪTĪBU TEORIJA UN MATEMĀTISKĀ STATISTIKA

PROBABILITY THEORY AND MATHEMATICAL STATISTICS

Programma

Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Matemātikas katedra

Ffaculty of information tehnology, department of mathematics.

MATE Matemātika, Dr.sc. ing., prof. I.Arhipova

2 KP(32 h), lekcijas 16 h, prakt. darbi 16h. Ieskaite ar atzīmi.


Pilna laika: 2. kursa 4. sem.


Varbūtība, nosacītā varbūtība. Gadījuma lielumi, nepārtrauktie un diskrētie sadalījumi.

Sadalījumu piemēri. Matemātiskā cerība un dispersija. Izlases, ticamības intervāli. Dispersijas

analīzes elementi. Daudzfaktoru funkcijas optimizācija. Hessa matrica.

16

TIRGZINĪBA

MARKETING

Programma

Ekonomikas fakultāte, Uzņēmējdarbības katedra

Faculty of Economics, Department of enterpreneuship

EKON Tirgzinība, Mag. oec., lektore I. Baraškina.

2 KP (32h): lekcijas 16 h, prakt. darbi 16 h, eksāmens.


pilna laika studijās: 4 kursa 8. sem.

nepilna laika studijās: 3.kursa 6. sem.

Tirgus darbības principi, valsts loma tirgus procesu norisē. Tirgzinības vēsturiskā

attīstība. Tirgzinības darbības koncepcijas un process. Tirgzinības būtība, mērķi, funkcijas,

vide. Patērētāju uzvedības izpēte. Tirgus segmentēšana un mērķtirgus noteikšana. Praktiskā

tirgzinība. Tirgvedības ētika. Starptautiskā mārketinga pamati, vadīšana un koordinācija.

Tirgzinības attīstības tendences.

DARBMAŠĪNU VADĪBAS SISTĒMAS

CONTROL SYSTEMS OF MACHINE TOOL

Programma

Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības enerģētikas institūts

Faculty of Engineering, Institute of Agriculture energetics

LEI Darbmašīnu vadības sistēmas, Dr. sc. ing, asoc. prof. A. Galiņš.

3 KP (48 h): lekcijas 16 h, lab. darbi 16 h, kursa darbs 16 h (1 KP), eksāmens




Tehnoloģisko procesu vadība. Ciparu un analogā vadība. Elastīgā (Floppy)

automatizācija. Vadības algoritmi. Vadības likumi. Mikroprocesoru tehnikas izmantošana

tehnoloģisko procesu vadīšanai. Procesori, mikroprocesori. Rūpnieciskie kompjūteri (IPC).

Programmējamie loģiskie kontrolleri (PLC), to sagatavošana darbam, programmēšana,

pieslēgšana. Vadības algoritmu izveide.

17

KVALITĀTES VADĪBA

QUALITY MANAGEMENT

P r o g r a m m a



SPEK Kvalitātes vadība. . Dr.sc. ing., doc. A. Čukure.

2 KP (32h), lekcijas 16 h, lab. darbi 8 h, prakt. darbi 8 h.Eksāmens.



Nepilna laika: 3.kursa 5. sem.

Kvalitāte, produktu raksturojumi, kvalitātes līmenis, kvalitātes pakāpe, projekta,

izgatavošanas un salikšanas, mārketinga un pārdošanas, sadales un piegāžu kvalitāte,

kvalitātes pārbaude, kvalitātes nodrošināšana, pilnveidošana, visaptverošā kvalitātes vadība

(TQM), kvalitātes sistēma un audits. ISO un EN standarti un norādījumi terminoloģijā,

kvalitātes sistēmās un auditā: ISO 9000, EN 29000 un EN45000 saime un radniecīgie

nacionālie standarti. Pārtikas nekaitīguma (HACCP) un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

ISO 9000:2000 standarta pamatprincipi un ieviešanas nosacījumi.

SPĒKRATI

MOTOR VEHICLE

P r o g r a m m a



SPEK Spēkrati. Dr.sc. ing., profesors V. Gulbis.

3 KP (48 h), lekcijas 24 h, lab. darbi 24 h.Eksāmens.




Spēkratu klasifikācija, uzbūve. Motoru klasifikācija. Dzirksteles aizdedzes un

kompresijas aizdedzes motoru darbības principi. Kloķa-klaņa un gāzu sadales mehānismi.

Karburatori, degvielas sūkņi, sprauslas un turbokompresori. Aizdedzes sistēmas. Motora

mehāniskā un elektroniskā regulēšana. Transmisiju tipi. Sajūgi, pārnesumkārbas, diferenciāļi,

diferenciāļu bloķēšana, galvenie pārvadi, jūgvārpstas. Stūres iekārta, balstiekārta, riteņi un

18

riepas. Stūres iekārtu veidi. Bremzes un bremžu iekārtas. Traktoru hidrosistēmas, trīspunktu

uzkare, hidrostatiskās transmisijas, vadības sistēmas, palīgiekārta.

Motoru un spēkratu teorija. Otto un dīzeļmotora darbības ideālie un mehāniskie cikli.

Motora raksturlīknes. Motoru izmēģināšanas metodika un aparatūra. No spararata noņemamās

jaudas aprēķināšana. Degvielas patēriņa mērīšana un aprēķināšana. Kustības pretestības spēki.

Automobīļa ieskrējiena un bremzēšanas dinamika. Spēkratu pārgājība, vadāmība un

manevrēšanas spēja. Statiskā un dinamiskā stabilitāte. Spēkratu lauka un ceļa izmēģināšana.

LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKA

AGRICULTURAL MACHINERY

Programma

Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības tehnikas institūts.

The Faculty of Engineering, Institute of agricultural machinery

LTEH Lauksaimniecības tehnika, Dr. sc.ing., as.prof. J. Palabinskis.

3 KP (48 h): lekcijas 24 h, lab. darbi 24 h, eksāmens



nepilna laika studijās: 4.kursa 7. un 8. sem.

Enerģijas avoti: elektroenerģija, degvielas, cietais u.c. veidu kurināmais, alternatīvie

enerģijas avoti. Enerģētiskās iekārtas: traktori, automobiļi, elektromotori, siltumģeneratori.

Laukkopības, dārzkopības un lopkopības mehanizētās tehnoloģijas, iekārtas un mašīnas to

realizēšanai, tehnoloģiju novērtēšana un salīdzināšana. Mašīnu uzbūves principiālās shēmas,

darbība, to vieta konkrētās produkcijas ražošanas tehnoloģiskajā ķēdē. Mašīnu un iekārtu

darba kvalitātes vērtēšana, iegādes un pielietošanas izmaksas.

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģijas kursi - 36 KP

MATEMĀTIKA

MATHEMATICS

Programma

Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Matemātikas katedra.

Faculty of information tehnology, Department of mathematics.

MATE Matemātika, Mag. math., lekt. I.Jēgere, Mag. math., lekt. L.Stupule, asist.

E.Hakels

9 KP(144 h), lekcijas 64 h, praktiskie darbi 80 h.

Obligāta Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem

pilna laika studijās:1. kursa 1.un 2.sem., 2.kursa 3. sem.Eksāmens.

19

nepilna laika studijās: 1.kursa 1.un 2.sem.un 2.kursa 3. sem.

Elementārās matemātikas pamatjautājumi. Lineārās algebras elementi un analītiskā

ģeometrija. Funkcija, funkcijas robeža. Funkcijas atvasinājums, tā pielietojumi. Nenoteiktais

un noteiktais integrālis, to pielietojumi. Vairākargumentu funkcijas, to pielietojumi.

Diferenciālvienādojumi, to veidi un risināšana. Diferenciālvienādojumu sastādīšana. Skaitļu

un funkciju rindas. Līniju integrāļi. Vektoranalīzes elementi. Matemātiskās fizikas

pamatvienādojumi.

FIZIKA

PHYSIC

Programma

Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Fizikas katedra.

Faculty of information technologies, Department of physics

FIZI Fizika, Dr. phis., doc. J. Kļaviņš.

6 KP (96 h): lekcijas 48h, lab. darbi 32 h, prakt. darbi 16 h, eksāmens




Mehānikas fizikālie pamati. Dinamikas pamatlikumi. Darbs un enerģija. Cietu

ķermeņu rotācija. Šķidrumu kustība. Svārstības un viļņi. Vielas uzbūve. Gāzes.

Molekulārfizikas pamati. Vielu agregātstāvokļa maiņa. Termodinamika. Elektrostatika.

Līdzstrāva. Elektromagnētisms. Elektrmagnētiskā indukcija un maiņstrāva. Elektriskās

svārstības un elektromagnētiskie viļņi. Gaismas daba. Gaismas īpašības. Gaismas kvantiskās

īpašības un atoma uzbūve. Atoma kodols un kodolprocesi.

ĶĪMIJA

CHEMISTRY

Programma

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Ķīmijas katedra

LUA Faculty of Food Technology, Department of Chemistry

KIMI Ķīmija, Atbildīgais pasniedzējs - doc. Māra Dūma.

2 KP (32 h): lekcijas 16 h, lab. darbi 16 h, eksāmens.

Obligāts Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem

pilna laika: 1.kursa 1. sem.

nepilna laika: 1.kursa 1.sem.

20

Ķīmijas pamatlikumi. Metālu īpašības un struktūra. Degvielas sadegšanas ķīmiskā

kinētika. Šķīdumu īpašības. Vielu koloidālais stāvoklis. Smērvielas un emulsijas.

Elektroķīmija, potenciālu teorija, galvaniskie elementi. Elektrolīzes procesi. Korozija un

aizsardzība pret to. Elektroķīmiskā rafinēšana.

TĒLOTĀJA ĢEOMETRIJA

DESCRIPTIVE GEOMETRY

Programma



MEHA Tēlotāja ģeometrija, Dr.sc. ing., doc J. Čukurs.

3 KP (48h): lekcijas 16h, prakt. darbi 32 h, eksāmens


pilna laika studijās: 1.kursa 1.sem.


Ģeometrisko pamatelementu punkts, taisne, plakne projekcijas. Punkta, taisnes un

plaknes savstarpējās stāvotnes. Epīru pārveidošanas paņēmieni un metriskie uzdevumi.

Ģeometrisko pamatvirsmu šķelšana ar plakni. Virsmu izklājumi. Virsmu savstarpēja

šķelšanās. Risinājumu metodes. Aksonometriskās projekcijas. Aksonometrisko attēlu

konstruēšana.

INŽENIERGRAFIKA

ENGINEER GRAPHICS

Programma



MEHA Inženiergrafika, Dr.sc. ing., doc. J. Čukurs.

3 KP (48h): prakt. darbi 48 h, eksāmens




21

Mašīnbūves rasējumu izpildes pamatnoteikumi. Izstrādājumu un konstruktoru

dokumentu veidi: skati, griezumi un šķēlumi. Materiālu grafiskie apzīmējumi šķēlumos.

Vītņotie izstrādājumi. Vītņu attēlošana un apzīmēšana rasējumos. Vītņu savienojumu

attēlošana. Detaļu rasējumi un skices, izpildes kārtība. Izjaucami un neizjaucami detaļu

savienojumi. Kopskata un kopsalikuma rasējums. Specifikācija. Detalizācija. Rasējumu

lasīšana. Shēmas un to veidi. Arhitektūrceltniecības rasēšanas pamati.

INFORMĀTIKA

INFORMATICS

Programma

Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Informātikas katedra

Faculty of Information technology, Department of Informatics

DASI Informātika: Doc. Mg.sc.ing., Mg.paed. I.Dukulis

3 KP (48h): lekcijas 16 h, prakt. darbi 32 h. Ieskaite ar atzīmi.


Pilna laika: 1. kursa 1.un 2. sem.

Nepilna laika: 1.kursa 2.sem.un 2.kursa 3. sem..

Informācijas apstrādes ierīču attīstības vēsture. Datoru galvenās sastāvdaļas un to

funkcijas. Datoru ārējās iekārtas un to funkcijas. Programmatūra. Ergonomika un tās nozīme

datoru kaitīgās ietekmes uz veselību mazināšanā. Teksta redaktori, to pamatfunkcijas un

lietošanas iespējas. Grafiskie redaktori, to pamatfunkcijas un lietošanas iespējas. Datoru tīkli,

to iedalījums un lietošana. Datorvīrusi. Tendences datoru pasaulē. Datoru latviskošana.

INTERNET tīkls.

MATERIĀLU MĀCĪBA

MATERIALS SCIENCE

P r o g r a m m a



SPEK Materiālu mācība. Dr. sc. ing., prof. G. Vērdiņš.

2,5 KP (40 h), lekcijas 24 h, lab. darbi 16h, eksāmens



Nepilna laika: 1. kursa 2. sem.

Konstrukciju, instrumentu un speciālo mašīnbūves materiālu klasifikācija, fizikāli

mehāniskās īpašības, struktūra, pielietojums. Sakausējumu teorija. Dzelzs-cementīta stāvokļa

22

diagramma. Termiskās apstrādes teorija un tehnoloģija. Ķīmiski termiskā apstrāde, difūzijas

metalizācija. Krāsainie metāli un sakausējumi. Kompozītu materiāli. Pulvermetaurģija.

Nemetāliskie materiāli. Instrumentu materiāli. Nanomateriāli. Materiālu izvēles

pamatprincipi.

SILTUMTEHNIKA

HEAT ENGINEERING

Programma

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Ķīmijas katedra

LUA Faculty of Food Technology, Department of Chemistry

KIMI Siltumtehnika. Dr.sc. ing., doc. E. Sturmoviča.

2,5 KP (40 h): lekcijas 16 h, lab. darbi 8 h, prakt. darbi 16 h, eksāmens.

Obligāts studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem

pilna laika: 2 kursa 4. sem.

nepilna laika: 3.kursa 5. sem.

Siltumtehnika – enerģētikas sastāvdaļa. Gāzu termodinamika. Ūdens tvaika

termodinamika. Gaiss, tā parametri un izmantošana. Siltuma apmaiņas procesi. Kurināmo

veidi, sastāvdaļas, degšana. Apsildes iekārtas, siltuma zudumi, kurināmā patēriņa aprēķini.

Tvaika un karstā ūdens ražošanas iekārtas. Kurtuvju veidi un uzbūve. Enerģētikas problēmas.

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRONIKA

ELECTROTECHNICS AND MANUFACTURING ELECTRONICS

Programma

Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības enerģētikas institūts

The Faculty of Engineering, Institute of Agriculture energetics

LEI Elektrotehnika un elektronika

Dr. sc. ing., asoc. prof. I.Ž. Kleģeris, Dr. sc. ing., asoc. prof. P. Leščevics

3 KP (48 h): lekcijas 24 h, lab. d. 24 h, eksāmens


pilna laika studijās: 3.kursa 5. sem.

nepilna laika studijās: 3.kursa 6. sem.

Jēdziens par līdzstrāvas, magnētiskajām ķēdēm un to analīzes metodēm.

Elektrodrošība. Maiņstrāvas raksturlielumi un aprēķinu metodes. Trīsfāzu maiņstrāvas ķēdes.

Elektrisko lielumu mērīšanas metodes. Elektriskie tīkli. Transformatori. Elektroenerģijas

patērētāji: asinhronie dzinēji, sildītāji, apgaismes iekārtas, to uzbūve un darbības princips.

Elektroiekārtu vadības un aizsardzības aparatūra, tās aprēķins. Elektronikas elementi: diodes,

23

tranzistori, tiristori, to parametri un raksturlīknes. Elektronikas iekārtas – pastiprinātāji,

elektromagnētisko svārstību ģeneratori, komutatori un maiņstrāvas pārveidotāji.

CILVĒKA AIZSARDZĪBA

PEOPLE PROTECTION

Programma

Meža fakultāte, Darba vides katedra

DVID Cilvēka aizsardzība. Dr. sc. ing., doc. V.Zujs

2 KP (32), lekc. 16 h, lab. darbi 8 h, prakt.darbi 8 h. Ieskaite ar atzīmi.

Obligāts Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem.



Starptautiskās darba aizsardzības konvencijas, LR darba aizsardzības un darba likumi,

nolikumi un noteikumi un citi normatīvie dokumenti. Apmācības sistēma darba aizsardzībā.

Prasības darba vietai, riski darba vidē, to noteikšana. Darba vides iekšējā uzraudzība un

kontrole. Elektrodrošība. Ugunsdrošība. Darba drošības kontrole.

Ārkārtējas situācijas, to izcelšanās iespējas Latvijā, to noskaidrošanas, novērtēšanas un

reaģēšanas uz tām pamatprincipi. Tiesības un pienākumi, kurus nosaka likumi, nolikumi un

noteikumi par ārkārtējām situācijām.

Specializācijas kursi – 6KP

MAŠĪNU UN IEKĀRTU PROJEKTĒŠANA

DESIGN OF MACHINE AND ENGINERY

P r o g r a m m a



MEHA Mašīnu un iekārtu projektēšana. Dr.habil. sc. ing., prof. G.Uzkliņģis.

3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h.Eksāmens

Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar projektētāja

specializāciju.



Priekšmetā aplūko mašīnu projektēšanas vispārējos metodoloģiskos principus, kas

derīgi ne tikai mašīnu, bet arī tehnoloģisko procesu un dažādu izstrādājumu projektēšanai. Tas

ļauj pareizi organizēt praktisko rīcību. Inženierprojektēšanas metodoloģija. Koncepcijas

izstrāde. Analīze, sintēze, salīdzināšana un vispārinājums. Optimizācija un drošums.

24

INŽENIERAPRĒĶINU PROGRAMMAS ENGINEERING CALCULATION PROGRAMS

P r o g r a m m a



MEHA Inženieraprēķinu programmas. Dr.sc. ing., profesors Ē. Kronbergs, asoc.

prof.A.Kaķītis.

3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h.Eksāmens.

Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar projektētāja

specializāciju.



Pro/Engineer. Mehānismu projektēšana un analīze. Savienojumu parametru

iestatīšana. Kustības un dzinēju noteikšana. Kustības analīzes rezultātu apstrāde. Izciļņu un

rievu savienojumu projektēšana. Mehānismu optimizācija.

Matlab/Simulink. Programmmas izmantošanas iespējas. Matlab programmēšanas

valoda un funkciju pieraksts. Sistēma Simulink kā MATLAB-a sistēmas paplašinājums.

Simulink izmantošanas iespējas. Dinamisko sistēmu modeļu sastādīšana izmantojot Simulink

bibliotēkas.

METĀLAPSTRĀDES IEKĀRTU UN MAŠĪNU APKALPOŠANA MAINTANCE OF METALWORKING MACHINES AND EQUIPMENT

P r o g r a m m a



SPEK Metālapstrādes iekārtu un mašīnu apkalpošana.

Mag. sc. ing., doc. J.Avotiņš.

3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h.Eksāmens.

Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar tehniskās

apkalpošanas specializāciju.



Metālapstrādes mašīnu un iekārtu plānotās profilakses apkopju un remonta sistēma:

ikdienas tehniskās apkopes, periodiskās tehniskās apkopes un plānotie remonti. Mašīnu

precizitātes pārbaudes. Mašīnu un iekārtu sarežģītības kategorijas un remonta vienības,

25

periodiskums un darbietilpība. Mašīnu sagatavošana un nodošana remontā. Vadotņu nodilums

un atjaunošanas iespējas. Virpu, frēzmašīnu, slīpmašīnu un citu mašīnu grupu nodiluma

īpatnības. Metālgriešanas mašīnu bāzēšana. Mašīnu piestrādes tehnoloģijas.

DARBMAŠĪNU REMONTS UN DROŠUMS BENCH REPAIR AND SAFETY

P r o g r a m m a



SPEK Darbmašīnu remonts un drošums. Dr. sc. ing., doc. A. Galoburda.

3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h. Eksāmens.

Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar tehniskās

apkalpošanas specializāciju.



Mašīnu remonta nepieciešamības pamatojums. Mašīnu remonta veidi un metodes.

Mašīnu remonta tehnoloģiskā procesa algoritms. Mašīnu tehniskā stāvokļa diagnostika.

Atteikuma riska izvērtēšana. Kvalitātes nodrošinājuma izvērtēšana. Pamatdetaļu defektēšana.

Salāgojumu atjaunošanas metodes. Detaļu atjaunošanas paņēmieni. Motora remonts. Mašīnu

agregātu remonts. Lauku apstrādes tehnikas remonts. Mašīnu izmēģināšana un piestrāde.

Mašīnu tehniskā stāvokļa pārbaude pēc remonta. Tehnikas drošuma galvenie jēdzieni.

Tehnikas drošuma novērtēšana un nodrošināšana.

TEHNOLOĢISKO PROCESU PROJEKTĒŠANA DESIGN OF TECHNOLOGICAL PROCESS

P r o g r a m m a



SPEK Tehnoloģisko procesu projektēšana. Mag. sc. ing., doc. J.Avotiņš.


Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar tehnologa

specializāciju.



Apstrādes tehnoloģisko procesu izstrādes vispārējā metodika. Izstrādājumu veidi.

Tehnoloģisko procesu struktūra. un veidi. Tehnoloģiskā procesa algoritms. Sagatavju

26

ražošana un izvēle. Tehnoloģisko procesu projektēšanas stadijas. Ierīču, griezējinstrumentu un

mērierīču izvēle. Griešanas procesa projektēšana. Tehnoloģiskie dokumenti un to

noformēšana. Tipveida tehnoloģiskie procesi.

IERĪČU UN INSTRUMENTU IZGATAVOŠANA PRODUCTION OF DEVICE AND TOOLS

P r o g r a m m a



SPEK Ierīču un instrumentu ražošana. Dr. sc. ing., prof. G.Vērdiņš.


Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar tehnologa

specializāciju.



Ierīču klasifikācija. Sagatavju bāzēšana. Sagatavju nostiprināšana. Ierīču bāzējošie,

vadošie un iestatīšanas elementi. Speciālās darbmašīnu ierīces. Griezējinstrumentu

stiprināšanas ierīces. Montāžas un kontroles ierīces. Ierīču izgatavošanas īpatnības.

Instrumentu klasifikācija. Griezējinstrumentu izgatavošanas tehnoloģijas. Mērinstrumentu

izgatavošanas tehnoloģijas. Sevišķi cietu materiālu izmantošana. Tehnoloģisko procesu

ekonomiskums.

Vispārizglītojošie studiju kursi – 20 KP

IEVADS STUDIJĀS INTRODUCTION IN STUDIES

P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības tehnikas institūts.

The Faculty of Engineering, Institute of agricultural machinery

LTEH Ievads studijās. Introduction in studies.

Profesors, Dr.sc. ing. K.Vārtukapteinis

0,5 KP (8 h), prakt.darbi 8 h.Ieskaite.




Augstākā izglītība pasaulē, Latvijā un LLU. Latvijas valsts izglītības sistēmas un

27

skolotāju darbību reglamantējošie dokumenti. LLU un TF attīstības vēsture, pašreizējā

struktūra un pārvalde. TF studiju programmas un apakšprogrammas. Studiju procesa

organizācija. Jelgavas un Jelgavas pils vēsture – studiju kultūrvides izpratnei.

INŽENIERPSIHOLOĢIJA ENGINEERPSYCHOLOGY

P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Izglītības un mājsaimniecības institūts

The Faculty of Engineering, the Institute of Education and Home-Economics

IZMA Inženierpsiholoģija. Mag. sc. ing., lekt. T. Sēja

1,5KP (24 h), lekcijas 8 h, prakt. darbi 16 h., ieskaite.




Dabas vides, sociālās vides un materiālās vides savstarpējās mijsakarības. Cilvēka

vajadzību klasifikācija. Personības struktūra. Uztvere. Lietišķā komunikācija. Ideju ģenerācija

un īstenošana. Prasme strādāt grupā. Grupas mērķi, uzdevumi un motivācija. Mērķu

izvirzīšana un laika plānošana. SVID analīze. Psiholoģiskā klimata optimizēšana. Stresa

faktors.

INŽENIERDARBA ORGANIZĀCIJA, ERGONOMIKA

FUNDAMENTAL OF ENGINEERING AND ERGONOMICS

P r o g r a m m a



SPEK Inženierdarba organizācija, ergonomika. Dr. sc. ing., doc. D.Kanaška.

3 KP (48 h), lekcijas 24 h, prakt. darbi 24 h.Eksāmens.


Pilna laika: 2.kursa 3.un 4. sem.


Inženierdarba saturs un raksturīgākās īpatnības. Inženiera darbības psiholoģiskie

pamati. Inženieruzdevumu risināšanas stratēģija. Jēdziens par sistēmām un to analīzi.

Sarežģitu sistēmu inženieruzdevumu risināšana. Risināšanas metodes un paņēmieni.

Inženierpētījumi. Darba rezultāts, tā novērtējums. Raksturīgākās kļūdas. Inženierdarba

organizācija.

28

VADZINĪBAS

MANAGEMENT SCIENCE

Programma

LLU Sociālo Zinātņu fakultāte, Socioloģijas katedra SOCI Vadzinības. Asist. Dž. Rakicka.

1,5 KP (24 h), 16 h lekcijas, 8 h semināri, ieskaite.




Vadzinības kā specifiska zinātnes nozare, kas apskata dažādu organizāciju vadīšanas,

pārkvalificēšanas procesu, ļauj labāk izprast vadītāja darbu un tā nozīmību organizāciju

kvalitatīvā un rezultatīvā darbā. Vara, tās izpausmes veidi. Vadītāja autoritāte. Motivācija,

motivāciju teorija. Komunikācijas, personālvadība. Inovāciju process un modeļi.

PRAKTISKĀ FILOZOFIJA

PRACTICAL PHILOSOPHY

Programma

LLU Sociālo Zinātņu fakultāte, Filozofijas katedra SOCI Praktiskā filozofija. Dr. phil., doc. L. Leikums

2 KP, (32 h) 16 h lekcijas, 16 h semināri. Ieskaite ar atzīmi.




Ētika un estētika kā praktiskā filozofija, to vieta Eiropas kultūrā un loma cilvēku dzīvē

un sabiedrībā. Galvenās ētikas un estētikas kategorijas: labais, ļaunais, cieņa, gods,

sirdsapziņa, pienākums, atbildība, laime, mīlestība, dzīves jēga, skaistais un neglītais,

zemiskais un cildenais, traģiskais un komiskais. Nozīmīgākās ētikas un estētikas problēmas

mūsdienās Eirointegrācijas procesā.

29

EKONOMIKAS TEORIJA

THEORY OF ECONOMICS

Programma

Ekonomikas fakultāte, Ekonomikas katedra

Faculty of economics, Department of Economics

EKON Ekonomikas teorija, Dr.oec., profesore V. Buģina.

1,5KP (24 h): lekcijas 16 h, prakt. darbi 8 h, ieskaite


pilna laika: 1.kursa 1.sem.

nepilna laika: 3.kursa 5. sem.

Ekonomika kā zinātne, tās funkcijas, problēmas un pamatjēdzieni. Galvenie tirgus

ekonomikas teorijas aspekti: pieprasījuma un piedāvājuma tradicionālā analīze un

robežanalīze, ražošanas izmaksu un cenu teorijas, ekonomiskās peļņas noteikšana, dažādu

tirgus veidu funkcionēšana, valsts regulēšana, ekonomiskās politikas sastāvdaļas.

Makroekonomikas pamatrādītāji. Inflācija, tās veidi. Bankas, to darbība. Nauda un monetārā

politika. Fiskālā politika. Starptautiskās ekonomiskās attiecības.

INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS UN PATENTI

INTELECTUAL PROPERTY AND PATENTS

P r o g r a m m a


The Faculty of Engineering, Mechanical Institute

MEHA Intelektuālais īpašums un patenti. Dr.sc. ing., prof. Ē. Kronbergs.

1,5 KP (24h), lekcijas 16h, prakt. darbi 8 h.Ieskaite.




Intelektuālā īpašuma tiesības un patenti. Izgudrojumu un patentu tipi. Patentu

informācijas izpratne. Patentspēja, patentu meklēšana. Starptautiskais un nacionālie patentu

klasifikatori. Latvijas Republikas patentu likums. Patentu sastāvdaļas, to izstrāde un

noformēšana.

30

PROFESIONĀLĀ SVEŠVALODA

PROFESSIONAL LANGUAGE P r o g r a m m a

Sociālo zinātņu fakultāte, Valodu katedra Faculty of Social Sciences, Department of Languages

VALO Profesionālā angļu valoda. English for Professional Purposes. Asoc. prof., Dr.paed. L.Maļinovska Profesionālā vācu valoda. German for Professional Purposes. Lekt., Mag.paed. N.Ogurcova 4 KP (64h) praktiskie darbi. Ieskaite.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem Pilna laika:1. kursa 1. un 2. sem. Nepilna laika:1. kursa 1. un 2. sem., 2. kursa 3.un 4. sem.

Programma paredz pilnveidot un izmantot studentu svešvalodu prasmes

profesionālajām vajadzībām dažādos valodas darbības veidos un saziņas līmeņos –

lasīšanā, runāšanā, audiēšanā, rakstīšanā.

EKOLOĢIJA UN VIDES AIZSARDZĪBA

ECOLOGY AND ENVIRONMENTAL PROTECTION

Programma

Lauku inženieru fakultāte, Vides un ūdenssaimniecības katedra

VIDE Ekoloģija un vides aizsardzība. Dr. sc. ing.,prof. V. Jansons

2.0 KP (32 h): lekcijas 24 h, prakt.darbi. 8 h. Eksāmens

Obligāts Mašīnu projektēšana un ražošana specialitātē.



Vides problēmu apskats. Ekoloģijas nozīme vides aizsardzībā. Vide un ilgtspējīga

sabiedrība. Vides uzlabošana – socioloģisko un tehnoloģisko risinājumu mijiedarbība.

Ekoloģijas organizācijas līmeņi. Ekosistēmas, ekosistēmu struktūra. Ražošana un patērēšana

ekosistēmās. Produktivitāte un enerģijas plūsma. Vielu bioģeoķīmiskie cikli. Daudzveidība

ekosistēmās. Sukcesija un ekosistēmu stabilitāte. Populācijas, populāciju dinamika.

Ekoloģiskā niša. Iedzīvotāji un apdzīvotības problēmas. Biosfēra.

Resursu izsīkšanas un vides kvalitātes pasliktināšanās cēloņi. Vides aizsardzības

nozīme un uzdevumi. Resursi un to racionāla izmantošana. Bioloģiskie resursi. Bioloģiskās

daudzveidības samazināšanās. Vides piesārņošana: cēloņi un sekas. Ražošanas un sadzīves

atkritumi. Klimata izmaiņas un ozona slānis. Vide un ekonomika. Vides politika un tiesiskā

aizsardzība.

31

UZŅĒMĒJDARBĪBA

ENTERPRENEUSHIP

Programma

Ekonomikas fakultāte, Uzņēmējdarbības katedra.

Faculty of economics, Department of enterpreneuship

EKON Uzņēmējdarbība. Mag. oec., lektore A. Asejeva.

2,5 KP (40 h): lekcijas 24 h, prakt. darbi 16 h, ieskaite.


pilna laika studijās: 2.kursa 4.sem.


Uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Komercdarbības formas.

Uzņēmumu dibināšana, organizācija, darbība, reorganizācija, likvidācija. Banku sistēmas

loma uzņēmējdarbībā. Uzņēmuma finansēšanas avoti. Uzņēmuma darbības plānošana.

Komercdarbības plāns, tā sastādīšana un ekonomiskais pamatojums. Uzņēmuma

saimnieciskās darbības analīze.

Prakses – 26 KP Praksēm 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā

Mašīnu projektēšana un ražošana paredzēti 26 KP.

Prakses organizē saskaņā ar studiju plānu. Prakšu nosaukumi, norises periodi, apjoms

kredītpunktos un ilgums nedēļās pilna laika studijās apkopoti 1.tabulā.

1.tabula

Prakšu nosaukumi, norises periodi, apjoms kredītpunktos un ilgums nedēļās

N.p.k. Prakses nosaukums Semestris Apjoms, KP Nedēļas 1. Metālapstrādes mācību prakse 2.,3. 3 3 2. Ražošanas tehnoloģiskā prakse 4. 3 3 3. Ražošanas inženierdienesta prakse 6. 8 8 4. Ražošanas prakse 7. 12 12 Kopā: 26 26

1. Metālapstrādes mācību prakses laikā studenti apgūst metālapstrādes pamatus

Tehniskās fakultātes mācību darbnīcās un iepazīstas ar metālapstrādes uzņēmumiem

prakses vadītāja vadībā. Prakses beigās students noformē pārskatu kā individuālu

darbu, par kuru saņem prakses novērtējumu (ieskaite ar atzīmi).

2. Ražošanas tehnoloģiskajā praksē studenti iepazīstas ar ražošanas procesiem

mašīnbūves uzņēmumā, ar darbu organizāciju, moderno tehniku un mūsdienīgu

tehnoloģiju izmantošanu metālapstrādē. Iepazīstas ar CNC darbmašīnu vadības,

pielietošanas un tehniskās uzraudzības tehnoloģijām. Prakse notiek prakses vadītāja un

32

uzņēmuma inženiertehniskā personāla vadībā. Prakse noslēdzas ar prakses pārskata

sagatavošanu, par kura aizstāvēšanu students saņem novērtējumu (ieskaite).

3. Ražošanas inženierdienesta prakses laikā studenti konkrētāk iepazīstas ar izvēlētās

profilējošās specialitātes darbības veidiem. Praktikanti iepazīstas ar mehānikas

inženiera darbu specifiku, uzņēmuma inženiera uzraudzībā piedalās ražošanas procesā,

izpilda tehnologa un/vai konstruktora un tehniskā uzrauga darbus. Prakses noslēgumā

praktikantii sagatavo darbu par ražošanas procesiem, kvalitātes vadību un ekonomiku

uzņēmumā, kuru novērtē ar atzīmi (eksāmens).

4. Ražošanas praksē studenti piedalās uzņēmuma inženieru problēmu risināšanā, strādā

algotu darbu, pilda atbildīgus tehnologa, konstruktora vai vadītāja pienākumus, kas

iespējami līdzinās izvēlētai specializācijai. Praktikants pilnīgi pakļaujas uzņēmuma

iekšējās kārtības noteikumiem. Prakses laikā students savāc informāciju bakalaura

darba izstrādei. Prakses beigās studenti sagatavo pārskatu par inženiera darba un

vadības organizāciju uzņēmumā un apgūtajām iemaņām. Pēc pārskata aizstāvēšanas

tiek saņemts prakses novērtējums (ieskaite ar atzīmi).

Nepilna laika studijās prakses 5 KP apjomā plānotas 2.,4.,6.,8. semestros un 6 KP

apjomā – 9. semestrī. Prakšu nosaukumi, norises periodi, apjoms kredītpunktos un ilgums

nedēļās nepilna laika studijās apkopoti 2.tabulā.

Nepilna laika studijās Metālapstrādes praksi plāno individuāli.

2.tabula

Prakšu nosaukumi, norises periodi, apjoms kredītpunktos un ilgums nedēļās nepilna laika studijās

N.p.k. Prakses nosaukums Semestris Apjoms, KP Nedēļas 1. Metālapstrādes prakse 2.. 5 5 2. Ražošanas tehnoloģiskā prakse 4. 5 5 3. Ražošanas inženierdienesta prakse 6. 5 5 4. Ražošanas prakse I 8. 5 5 5. Ražošanas prakse II 9. 6 6 Kopā: 26 26

Prakses vadītāji: Prof., Dr. sc. ing. G. Vērdiņš; doc., Mag. sc.ing. J. Avotiņš;, doc., Dr.

sc. ing. A. Galoburda, asist. J. Lāceklis-Bertmanis,

33

BAKALAURA DARBS

BACHELOR PAPER

P r o g r a m m a



SPEK Bakalaura darbs

12 KP



Nepilna laika: 4. kursa 10. sem

Bakalaura darbs ir valsts pārbaudījums studiju noslēgumā.Bakalaura darbā students

parāda savas zināšanas, prasmes un profesionālo kompetenci konkrētas inženierproblēmas

atrisināšanā, spēju noformulēt domas, uzrakstīt un publiski aizstāvēt bakalaura darbu, kas

obligāti ietver pētījumus saistībā ar mašīnbūves vai metālapstrādes tehnoloģijām.

Studiju priekšmetu galveno bloku un priekšmetu apjoma kredītpunktos salīdzinājums

pēc Ministru kabineta ieteikumiem un studiju programmā piedāvātajā variantā apkopoti

3. tabulā.

3. tabula

Studiju priekšmetu galveno bloku un priekšmeta apjoma salīdzinājums

Programmā

Struktūra

MK 20.11.2001. noteikumu

nr. 481 prasības, KP

KP %

Vispārizglītojošie studiju kursi 20 20 12,5 Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi 36 36 22,5

Nozares profesionālās specializācijas kursi 60 54 33,8 Specializācijas kursi 6 3,7 Brīvās izvēles kursi 6 6 3,7 Ražošanas prakses 26 26 16,3 Bakalaura darbs 12 12 7,5 Kopā: 160 160 100

Kopā ar brīvās izvēles kursiem nozares profesionālās speciālizācijas un

vispārizglītojošie kursi nodrošina profesionālo zināšanu un iemaņu apguvi. Specializācijas

kursi 6 KP apjomā ieviesti programmā ar nolūku dot iespēju studentiem pēc praksēm

papildināt zināšanas tieši tajā darbības jomā, kas viņus visvairāk interesē, vai kurā pēc

vienošanās ar darba devēju viņi strādās pēc augstskolas beigšanas.

34

4. Vērtēšanas sistēma Studiju rezultātus vērtē, ievērojot LLU Senāta lēmumu Par vienotu studiju kvalitatīvu

rezultātu vērtējumu.

Zināšanu pārbaudes formas – eksāmeni (E) , ieskaites (I), ieskaites ar atzīmi (Ia),

kursa darbi (K), praktiskie darbi. Patstāvīgais darbs un tā kontrole notiek semināros,

kontroldarbos, izstrādājot un aizstāvot kursa darbus, mājas darbus, mācību un ražošanas

prakšu pārskatus.

Zināšanu kvalitatīvais novērtējums - atbilstoši 10 ballu vērtēšanas skalai,

kvantitatīvais rādītājs – kredītpunktos (KP) pēc studiju priekšmeta apjoma.

Augstskolas diploma iegūšanai sekmīgi jāapgūst studiju programma, jāizstrādā un

sekmīgi jāaizstāv bakalaura darbs. Bakalaura darba apjoms ir aptuveni 40-50 datorsalikuma

lapas ar tekstu, shēmām un attēliem. Katru bakalaura darbu novērtē recenzents. Students,

aizstāvot bakalaura darbu, pēc ziņojuma atbild uz komisijas locekļu jautājumiem un parāda

savas zināšanas un prasmes izvēlētās tēmas risināšanā, kā arī mašīnbūves un metālapstrādes

teorētiskajos un praktiskajos jautājumos. Bakalaura darba autora zināšanu un prasmju galīgā

novērtējuma atzīme veidojas kā vidējais aritmētiskais no visu komisijas locekļu

individuālajiem vērtējumiem. Galīgo vērtējumu komisija apstiprina atklāti balsojot.

Vērtējums „gandrīz viduvēji” ir zemākā apmierinošā atzīme.

5. Studiju programmas praktiskā īstenošana Studijas notiek pēc kursu sistēmas. Studentu ieskaitīšana nākošajā kursā notiek pēc

iepriekšējā kursa studiju plāna apguves. Studiju plāns paredz savstarpēji pakārtotu priekšmetu

apguves sistēmu, izmantojot iepriekšējos priekšmetos sniegtās zināšanas, prasmes un

iemaņas. Pamatā ir centralizēts kontaktnodarbību plānojums. Ierastās studiju formas

universitātē ir lekcijas, praktiskie un laboratorijas darbi. Studijās arvien plašāk un biežāk tiek

izmantotas patstāvīgā darba metodes. Nozīmīga vieta studijās ir pētnieciskajam darbam, ko

obligāti veic, apgūstot studiju priekšmetu Inženierdarba organizācija, ergonomika un

bakalaura darba izstrādes gaitā. Pētniecisko darbu lomu varētu vēl palielināt arī teorētiskajos

studiju kursos. Kursa darbu, prakšu, bakalaura darbu izstrādē un aizstāvēšanā plaši tiek

izmantotas informācijas tehnoloģijas un multimēdiju iespējas.

Visas Tehniskās fakultātes lekciju auditorijas ir aprīkotas ar multimedijiem, ir ekrāni

mobilo datoru un datu projektoru izmantošanai. Multimēdijus studijās izmanto lielākā daļa

mācībspēku. Arī studenti savus patstāvīgo studiju vai pētījumu rezultātus prezentē, kā arī

prakses aizstāv, izmantojot multimediju un projektorus.

35

TF studējošo rīcībā ir Datorprojektēšanas laboratorija ar 12 darba vietām,

Datormodelēšanas laboratorija ar 12 darba vietām, Datorizētās mērīšanas laboratorija ar 12

darba vietām, Servisuzņēmumu projektēšanas laboratorija ar 11 darba vietām, datorklase ar 15

datoriem. Visas laboratorijas ir nodrošinātas ar programmatūru. Datormodelēšanas laboratorijā

studenti apgūst mikroprocesoru tehnikas izmantošanu tehnoloģisko procesu vadīšanā un darbu

ar programmējamiem loģiskiem kontrolleriem.

Datorprojektēšanas laboratorijā studenti apgūst datorprogrammu SolidWork un tās

pielietošanu detaļu un mezglu projektēšanā. Turpat apgūst detaļu stiprības pārbaudes metodes,

pielietojot programmu Cosmos Work.

Datorizēto mērījumu laboratorijā studenti apgūst mehatronisku sistēmu automātiskas

regulēšanas un vadības principus, neelektrisku lielumu mērīšanas metodes, signālu apstrādes

paņēmienus un analogo ciparu pārveidotāju pielietošanas jomas.

Datoru laboratorijā studenti apgūst projektēšanas programmu AutoCad, darbu ar

standartprogrammām, prezentācijas programmu Pover Point.

TF ir saglabātas rasētavas, kur studenti apgūst inženiergrafikas pamatus, bez kuriem

datorprojektēšana nav produktīva.

Sudiju programmā Mašīnu projektēšana un ražošana nodarbinātais akadēmiskais

personāls no 2006. gada 1.jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam ar ESF atbalstu paaugstināja

kompetences mašīnbūvē un metālapstrādē, īstenojot projektu „Tehniskās fakultātes

mācībspēku kompetenču paaugstināšana metālapstrādē un mašīnbūvē”. Projekta realizācijas

gaitā mācībspēki stažējās 12 Latvijas mašīnbūves uzņēmumos. No stažēšanās materiāliem ir

izveidotas filmas par ražošanas procesu norisi, kuras dod iespēju iepazīstināt studentus ar

Latvijas vadošo mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu ražošanas tehnoloģijām un

izgatavoto produkciju. Projekta ietvaros mācībspēki papildināja zināšanas angļu valodā,

apguva Power Point pielietošanas iespējas mācību darbā, papildināja zināšanas Interneta

izmantošanā un e-pasta pielietošanā.

Mācībspēki aktīvi nodarbojas ar zinātniski pētniecisko darbu un iesaista tajā arī

studentus. Zinātnisko darbu tematika parasti ir saistīta ar pasniedzamo studiju priekšmetu un

iegūtie rezultāti tiek izmantoti studiju procesā. Trīs programmā iesaistītie TF mācībspēki I.

Nulle, Ž. Jesko, T. Sēja studē doktorantūrā.

Visu kursu studenti piedalās ikgadējā TF studentu zinātniskajā konferencē, piedalās

fakultātes studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursā, piedalās republikas mēroga

sacensībās ar pašgatavotiem robotiem, vai veic citus ar studiju saturu saistītus pētījumus.

36

Akadēmiskais personāls vada studentu zinātnisko darbu, piedāvājot savam pētniecības

virzienam atbilstošus un studentus interesējošus tematus. Akadēmiskā personāla zinātniski

pētnieciskā darba rezultāti daļēji atspoguļoti 7.1.pielikumā.

Obligāta prasība bakalaura darbam ir kādas tehnoloģiskas, praktiskas vai analītiskas

problēmas risinājums atbilstošā inženierzinātnes jomā. Aktīvākie studenti iesaistās arī

pētnieciskos projektos, kas saistīti ar tehnikas racionālu izmantošanu, tehnisko un

tehnoloģisko servisu, procesu vadību, metālapstrādes darbu normēšanu. Pēc studiju

programmas Mašīnu projektēšana un ražošana apguves un profesionālā bakalaura grāda

ieguves absolventi varēs turpināt izglītību profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju

programmās. LLU ir maģistra studiju programma Mašīnu projektēšana un ražošana.

6. Studiju programmas perspektīvais novērtējums Studijas LLU studiju programmā Mašīnu projektēšana un ražošana organizētas

atbilstoši Augstskolu likumam, LLU Satversmei un citiem normatīvajiem dokumentiem, kuri

ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, kā arī atbilstoši LLU Studiju nolikumam, kas

apstiprināts LLU Senātā 2003. gada 11. jūnijā.

Augstākās izglītības programma Mašīnu projektēšana un ražošana atbilst

profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijas standartam Mehānikas inženieris

(LR Profesiju klasifikators 214515)

Studiju programmas realizācijā nopietna uzmanība tiek vērsta, lai studiju

rezultātā absolvents spētu kvalitatīvi un profesionāli pildīt pienākumus un uzdevumus

atbilstoši mehānikas inženiera profesijas standartam un tajā minētajam nodarbinātības

aprakstam, lai būtu apgūtas nepieciešamās zināšanas, kā arī vispārējās un profesionālās

prasmes.

Studiju programma Mašīnu projektēšana un ražošana īstenota pēc Latvijas

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas iniciatīvas. Konsultācijas ar

darba devējiem tika veiktas, jau uzsākot veidot studiju programmu un piedaloties profesijas

standarta izstrādāšanā.. Par absolventu nodarbinātības perspektīvām nākamajiem sešiem

gadiem konkrētāk aptaujāti darba devēji 12 Latvijas mašīnbūves uzņēmumos:A/S „Liepājas

metalurgs”, Liepājā, SIA „Zieglera Mašīnbūve”, Daugavpilī, A/S „Dambis”, Rīgā, A/S

„Rebir”, Rēzeknē, SIA „Larta-I”, Rēzeknē, SIA „LMR Āzene”, A/S „Ditton pievadķēžu

rūpnīca”, Daugavpilī, A/S „Valpro”, Valmierā, SIA „East Metal”, Dobelē, A/S „Jelgavas

Mašīnbūves rūpnīca””, Jelgavā, SIA „Baltrotors”, Salaspilī, SIA „Tehnika Auce”, Aucē.

Viennozīmīgi ir secināts, ka Latvijā ir izveidojies paaugstināts pieprasījums pēc mašīnbūves

un metālapstrādes specialitātes inženiertehniskiem darbiniekiem.

37

Lai nodrošinātu sagatavotību veikt mehānikas inženiera pienākumus un uzdevumus,

atbilstoši ir izstrādāti mācību prakses, tehnoloģisko un inženierdienesta prakšu uzdevumi un

vērtēšanas kritēriji. Prasmes, kas nepieciešamas inženierim, apgūst, studējot atbilstošos

studiju priekšmetus, veicot patstāvīgos, pētnieciskos darbus, kā arī kursa darbus. Iegūtās

prasmes studenti apliecina praksē un bakalaura darbā.

Studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana saturs, struktūra un apjoms

salīdzināti ar radniecīgām tāda paša līmeņa studiju programmām Rīgas Tehniskajā

universitātē, kā arī ar vadošo Anglijas (Bathas), ASV (Massačūsetas), Vācijas

(Braunschweigas) un citu valstu tehnisko augstskolu profesionālo mehānikas inženieru

apmācības studiju programmām. Visās iepazītajās studiju programmās ir līdzīga priekšmetu

programma, sadalījums, studiju procesa organizācija un studiju apjoms. Vairākumā

augstskolu bakalaura studijas ilgst 3-4 gadus, apjoms vidēji ir ap160 KP.

Arzemju augstskolās pieņemts studiju procesu sadalīt pamatstudijās (pirmie divi gadi)

un galvenajās studijās. Pamatstudijās galvenokārt apgūst nozares pamatpriekšmetus –

matemātiku, fiziku, termodinamiku, ķīmiju, teorētisko mehāniku, materiālu pretestību,

elektrotehniku, rasēšanu, informātiku, ekonomiku un vispārizglītojošos priekšmetus.

Galvenajās studijās padziļināti apgūst zinības izraudzītajā programmā (ir plašas izvēles

iespējas), strādā praksē un izstrādā bakalaura darbu.

Bakalaura darba apjoms ir 500-600 stundas vai 10-14 KP. Nedaudz atšķiras Vācijas

tehnisko augstskolu (Braunšveigas, arī Berlīnes un Minhenes Tehnisko universitāšu)

programmas, kurās mehānikas inženieri šobrīd vēl sagatavo 5 gados. Taču arī viņi tuvākajā

laikā gatavojas pāriet uz 4 gadu ilgām studijām.

Vispārējai izglītībai atvēl no 4 līdz 30 KP, ar plašām izvēles iespējām. Svešvalodas

apgūst galvenokārt pamatstudiju laikā. Apskatītajās studiju programmās reti sastopami

priekšmeti ir tēlotāja ģeometrija, estētika, ekonomikas teorija. Anglijas tehnisko augstskolu

programmu obligātajā daļā nav iekļauti vispārizglītojošie kursi.

Tā kā studiju programmas realizācija tiek uzsākta 2006./2007. studiju gadā, tad pirmie

absolventi pilna laika studijās būs 2010./2011. studiju gada noslēgumā, nepilna laika studijās -

2011./2012. studiju gada noslēgumā. Tādēļ tradicionālā nozīmē darba devēju aptauja par

studiju programmas absolventu piemērotību darba tirgus prasībām pagaidām nevar tikt veikta.

Tomēr, jau kopš studiju programmas tapšanas tiek uzturēta saikne un sadarbība ar darba

devējiem, kā arī uzklausīti vērtējumi un ieteikumi, sagatavojot mehānikas inženiera profesijas

standartu, analizējot uzņēmumu prakses vadītāju atsauksmes par studentu sagatavotības

līmeni, attieksmi pret praktisku darbu. Darba devēji atzīst, ka studiju programmā iekļauto

kursu daudzveidība ir pozitīva, jo absolvents būs daudzpusīgi izglītots, tādēļ varētu vieglāk

38

iekļauties darba vidē, elastīgi piemēroties dažādiem veicamajiem pienākumiem, kā arī aktīvi

iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

7. Studējošie 2007/2008. mācību gada sākumā LLU programmu Mašīnu projektēšana un ražošana

apguva 51 dienas nodaļas un 14 nepilna laika studējošie.

2006. gadā programmas apguvei LLU uzņēma 25 dienas nodaļas un 7 nepilna laika

studentus

2007. gadā programmas apguvei LLU uzņēma 25 dienas nodaļas un 7 nepilna laika

studentus

Studējošo aptaujas pēc tehnoloģiskās prakses uzņēmumos liecina, ka rūpniecības

uzņēmumos ir liela interese par šīs specialitātes inženiertehniskajiem darbiniekiem,

mašīnbūves un metālapstrādes nozare gaida jaunos speciālistus. Studenti atzinīgi izsakās par

praksē apgūto, par prakses uzņēmumu darbinieku atsaucību. Kā trūkums atzīmēta uzņēmumu

darbinieku aizņemtība ar veicamajiem darba pienākumiem un materiāla neieinteresētība

praktikantu apmācībā. Uzņēmumi nav ieinteresēti sagatavot speciālistus, ja nav pārliecināti,

ka viņi atgriezīsies strādāt šai uzņēmumā pēc augstskolas beigšanas.

Studējošie aktīvi piedalās studiju procesa pilnveidošanā – pirmā kursa studenti vēlējās

papildus nodarbības, lai sagatavotos fizikas kursa apguvei; trešā kursa studenti izteica vēlmi

vairāk laika atvēlēt svešvalodu apguvei; aktīvākie studenti savas zināšanas izmanto un

papildina, asoc. prof. A. Kaķīša vadībā darbojoties vadāmu pašgājēju robotu projektēšanā un

izgatavošanā; 2007. gadā viņu izgatavotais robots piedalījās Latvijas mēroga sacensībās, kur

ieguva 5. vietu. Pēc inženiertehniskās prakses rūpniecības uzņēmumos studenti izteica

vairākus vērtīgus priekšlikumus attiecībā uz prakses organizācijas pilnveidošanu.

8. Augstākā izglītības programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

Studiju programmas īstenošanā iesaistīti 38 mācībspēki - 8 profesori, 6 asociētie

profesori, 12 docenti, 7 lektori, 5 asistenti. Vienam pasniedzējam ir habilitētā zinātņu doktora

grāds, 23 ir zinātņu doktora grāds, 11 - maģistra grāds. Par akadēmiskā personāla

kvalifikācijas atbilstību mērķu un uzdevumu īstenošanai liecina Tehniskās fakultātes

mācībspēku iesniegtie un īstenotie ESF, ERasmus un citi projekti. Akadēmiskā personāla

zinātniskās pētniecības biogrāfijas skatīt 4. pielikumā.

Studiju programmas īstenošanā mācību darbā, neietverot izvēles daļas, prakšu, gala

pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu īstenošanu, strādā 84 % no ievēlētā akadēmiskā

personāla.

39

Ar mašīnu projektēšanu, ražošanu un tehnisko uzraudzību saistītās zinātņu nozarēs

universitātē ir 7 zinātņu doktori un 3 profesori, 4 asociētie profesori.

Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

nākamajiem sešiem gadiem īstenojas jau no 2006. gada, kad Tehniskās fakultātes

maģistrantūrā uzņēma pirmos divus tikko beigušos bakalaurus – Žani Jesko un Jāni Lācekli-

Bertmani, kuri ar 2007./2008. mācību gadu jau piedalās mācību darbā ar akreditējamās studiju

programmas studentiem. Par vēlmi paaugstināt kvalifikāciju liecina studiju programmas

īstenošanā iesaistīto mācībspēku aktīvā piedalīšanās ESF projektā par mācībspēku

kompetenču paaugstināšanu metālapstrādē un mašīnbūvē. Studentu interese par pasniedzēja

karjeras izvēli ir augusi proporcionāli mācībspēku algu pieaugumam un ir cerības, ka tuvākajā

nākotnē akadēmiskā personāla komplektēšana no spējīgākiem studentiem vairs sevišķas

grūtības neradīs.

Augstākās izglītības programmā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniski pētniecisko

darbu tematu klāsts ir visai plašs. Priekšstatu par mācībspēku zinātniskajām, kvalifikāciju,

kompetenci un interesēm dod pielikumā īsā pārskatā pieminētie mācībspēku daži pēdējā laikā

publicētie zinātniskie raksti (pielikums 7.1.).

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums Studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana pilna laika klātienes studijas

finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Programmas apguvei sākotnēji ik gadus pilna laika

studijās paredzētas 25 budžeta vietas.

Izmaksas uz vienu pilna laika klātienes studentu gadā rēķina pēc formulas:

(studiju vietas bāzes izmaksas 1267,20 Ls x studiju tematiskās jomas izmaksu

koeficients 2,3 x studiju līmeņa koeficients 1,0)+ studiju vietas sociālā nodrošinājuma

izmaksas 145,50 Ls = 3060,06 Ls (no valsts budžeta piešķirtais finansējums vienam

studentam inženieru izglītībā studiju nodrošināšanai vienam studiju gadam).

Izmaksas mainās pa gadiem, ar tendenci palielināties, atbilstoši valsts ekonomiskās

attīstības rādītājiem.

Nepilna laika studijas ir par maksu. Izmaksas uz vienu nepilna laika studentu gadā

rēķina pēc formulas:(studiju vietas bāzes izmaksas 1267,33 Ls x studiju tematiskās jomas

izmaksu koeficients 0,75 x studiju līmeņa koeficients 1,0) = 950,40 Ls (studiju izmaksas uz

vienu nepilna laika studentu gadā).

Studiju maksa, ko nosaka ar LLU Senāta lēmumu, tikai daļēji sedz studiju izmaksas.

LLU noteiktā studiju maksa programmā Mašīnu projektēšana un ražošana 2007.

/2008. m.g.

pilna laika studentiem ir 800 Ls, nepilna laika studentiem - 600 Ls.

40

Ar LLU Senāta lēmumu tiek reglamentēta arī studiju finansēšanas kārtība, kur,

piemēram, ir paredzēta divpusēja līguma slēgšana ar maksas studentiem, stipendiju izmaksa

vai tās pārtraukšana sekmīgajiem un nesekmīgajiem studentiem utt.

Studiju maksas segšanai ir paredzēts studiju kredīts, kuru ir iespējams saņemt

studējošajam.

Studējošā kredīts ir paredzēts studentu ikdienas tēriņiem. To var saņemt tikai pilna

laika studenti.

Studējošie, kuri studē valsts finansētajās studiju vietās un ir noteiktajā termiņā sekmīgi

nokārtojuši studiju programmā paredzētos pārbaudījumus, pamatojoties uz fakultātes

Stipendiju komisijas lēmumu, var saņemt stipendiju 10 mēnešus gadā (par jūliju un augustu

stipendiju nepiešķir).

Studējošajiem ir iespēja pretendēt un saņemt dažādas vārdiskās u.c. stipendijas,

piemēram Jāņa Čakstes stipendiju; Oļģerta Ozola stipendiju, LLU Senāta stipendijas, u.c.

LLU pamatstudijās par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem ir iespēja saņemt

transporta kompensāciju sabiedriskā transporta izmaksu segšanai maršrutā no dzīvesvietas

līdz LLU.

Lielākā programmas daļa tiek realizēta Tehniskās fakultātes telpās.Auditorijas

nodrošinātas ar vizuālās uztveres tehniskiem līdzekļiem, laboratorijas aprīkotas ar atbilstošam

iekārtām un uzskates līdzekļiem. No jauna Tehniskajā fakultātē 2007. gadā iekārtotas

datorprojektēšanas, datorizētās mērīšanas, servisuzņēmumu projektēšanas un

datormodelēšanas laboratorijas.

Sakarā ar to, ka Tehniskajā fakultātē nav modernas metināšanas laboratorijas, nav

modernu metālapstrādes darbmašīnu ar CNC vadību, nav attiecīgas programmatūras,

pagaidām nākas sadarboties ar citām izglītības iestādēm. Daļa no studiju kursa Metālapstrāde

nodarbībām notiek ārpus Tehniskās fakultātes. Metālapstrādes tehnoloģisko procesu

modelēšanai, simulēšanai un izstrādei nepieciešamās datorprogrammas MasterCam apgūšana

un praktiskā pielietošana notiek Jelgavas pieaugušo izglītības centrā (PIC), ar kuru TF ir

noslēgts sadarbības līgums. Turpat notiek praktiskās nodarbības metināšanā ar dažāda tipa

metināšanas aparatūru.

Praktiskie darbi uz ciparvadības metālapstrādes darbmašīnām pagaidām notiek Rīgas

Tehniskā koledžā (RTK), kur studentiem ir iespējas sastādīt detaļu apstrādes programmas un

strādāt uz CNC darbmašīnām. Ar RTK ir noslēgts līgums par savstarpēju sadarbību (skat.

pielikumu 7.4.).

41

Īss pārskats par studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana realizācijā

izmantojamo TFun citu struktūru materiālitehnisko nodrošinājumu dots 7.3. pielikumā.

Studijām nepieciešamā pamatliteratūra un ieteicamā papildliteratūra angļu, vācu,

krievu un latviešu valodās ir pieejama LLU Zinātniskajā bibliotēkā. Ik gadus LLU bibliotēkas

klāsts tiek papildināts ar jaunāko studijām nepieciešamo literatūru. Diemžēl nodrošinājums ar

tehnisko literatūru latviešu valodā specializētos studiju priekšmetos ir ļoti pieticīgs.

10. Ārējie sakari LLU Tehniskās fakultātes mācībspēki, kuri ir iesaistīti studiju programmas Mašīnu

projektēšana un ražošana īstenošanā, paaugstināja savu kompetences līmeni mašīnbūvē un

metālapstrādē, stažējoties 12 vadošajos Latvijas mašīnbūves uzņēmumos. Šis pasākums

finansēts no ESF līdzekļiem ar Zemkopības ministrijas atbalstu, 2006. un 2007. gadā īstenojot

projektu „Tehniskās fakultātes mācībspēku kompetenču paaugstināšana mašīnbūvē un

metālapstrādē”. Ar visiem šiem uzņēmumiem noslēgti nodomu līgumi par informācijas

apmaiņu, studentu ražošanas prakses nodrošināšanu, savstarpēju tehnisko palīdzību. Ar

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas, Jelgavas pašvaldības un

universitātes atbalstu 4 Tehniskās fakultātes mācībspēki un 8 studenti 2007. gadā apmeklēja

Hannoveras izstādi, Leipcigas izstādi un automobiļu BMW un Porsche ražošanas

uzņēmumus.

Tehniskai fakultātei ir sadarbība informācijas un mācību metodisko materiālu

apmaiņā ar Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību fakultātes institūtiem/katedrām, kas

īsteno līdzīgas studiju programmas.

Noslēgti sadarbības līgumi ar Rīgas Tehnisko koledžu un Jelgavas Pieaugušo

izglītības centru par savstarpēju tehnisko palīdzību un informācijas apmaiņu.

ERASMUS programmas ietvaros ir noslēgts sadarbības līgums ar Čehijas

Lauksaimniecības universitāti Prāgā par studentu apmaiņu, par pasniedzēju piedalīšanos

studiju un pētnieciskajā darbā (skat.pielikumu 7.4).

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki sadarbojas zinātniskos

pētījumos un piedalās informācijas apmaiņā ar Lietuvas Lauksaimniecības universitāti.

Noslēgts sadarbības līgums ar Nacionālo lauksaimniecības un pārtikas mašīnu un

iekārtu zinātniskās pētniecības un projektēšanas institūtu Bukarestē, Rumānijā par konferenču

organizēšanā un informācijas apmaiņu(skat. Pielikumu 7.4.).

42

11. Garantijas studējošiem programmas likvidēšanas gadījumā Studiju programmas likvidēšanas gadījumā profesionālās bakalaura studiju

programmas Mašīnu projektēšana un ražošana studenti varēs turpināt studijas LLU

Tehniskajā fakultātē Inženierzinātņu studiju programmā vai citās radniecīgās programmās , kā

arī Rīgas Tehniskajā universitātē (skat. pielikumu 7.5).

12. Studiju programmas attīstības plāns LLU attīstības stratēģiskajā plānā laika posmam no 2007. līdz 2010. gadam un

perspektīvā līdz 2013. gadam paredzēts pakāpeniski palielināt budžeta vietu skaitu augstākās

izglītības programmas „Mašīnu projektēšana un ražošana” pilna laika apmācības studentiem

no 25 līdz 45.

Plānots papildināt materiāli tehnisko bāzi ar moderniem metālapstrādes darbagaldiem,

vadības sistēmām, programmām, programmējamiem CNC vadības darbagaldiem ar dažādām

programmatūrām.

Studiju kvalitātes uzlabošanai turpmāk plānots nodrošināt studijās starppriekšmetu

saiknes; studiju, prakšu un bakalaura darbus orientēt uz vienotu teorētisko bāzi; pilnveidot un

daudzveidot studiju metodes; paplašināt IT izmantošanu, e-studiju formu ieviešanu un

tālmācības pielietošanu, sevišķi nepilna laika studijās; veicināt studentu apmaiņu ar ārvalstu

universitātēm; uzlabot akadēmiskā personāla struktūru; iesaistīt vieslektorus un inženierus

praktiķus.

Studiju kvalitātes pilnveidošanu kavē studentu materiālais nodrošinājums (ne visiem ir

personīgais dators, nepieciešamā programmatūra un INTERNET pieslēgums), kā dēļ ir

sarežģītāk veikt patstāvīgo studiju uzdevumus ārpus augstskolas, kā arī atšķirīga studentu

iepriekšējā sagatavotība eksaktajos studiju priekšmetos – matemātikā, fizikā, ķīmijā un

informācijas tehnoloģijās. Visumā slikti studenti zina svešvalodas (angļu, vācu, krievu), kas

ierobežo Interneta resursu un citās valodās izdotās tehniskās literatūras izmantošanu.

Studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana attīstības plāns

1. Sagatavot mašīnbūves un metālapstrādes problēmas risināt spējīgus mehānikas

inženierus, kuriem attīstīta profesionālā un sociālā kompetence, kuri apzinās savas

profesionālās darbības nozīmību, apzinās mūžizglītības nozīmi.

2. Pakāpeniski palielināt budžeta vietu skaitu augstākās izglītības programmas „Mašīnu

projektēšana un ražošana” pilna laika apmācības studentiem no 25 līdz 45.

3. Studiju saturu nepārtraukti pilnveidot un attīstīt, atbilstoši jaunākajām tendencēm

izglītības, tehnikas un zinātnes jomās.

4. Vairāk aktualizēt pētniecisko studiju metodi.

43

5. Turpināt attīstīt sadarbību ar darba devējiem studentu prakšu organizēšanā.

6. Sadarboties ar Latvijas augstskolām (RTU, LJA)- valsts eksaminācijas komisijās,

vieslekciju lasīšanā, priekšmetu un studiju programmas recenzēšanā, konferenču

organizēšanā un dalībā.

7. Turpināt pilnveidot sadarbību starp LLU fakultātēm, institūtiem, katedrām

programmas realizācijā.

8. Zinātniskā un akadēmiskā potenciāla attīstība un tuvināšana ES valstu augstskolu

rādītājiem.

9. Mācībspēku un studentu apmaiņa SOCRATES/ERASMUS u.c. programmu ietvaros.

10. Starptautisku zinātnisku konferenču organizēšana un konferences materiālu izdošana.

11. Iesaistīties projektu sagatavošanā un realizācijā, lai, piesaistot ES un citu fondu

līdzekļus, realizētu ar studiju programmas mērķiem un uzdevumiem saistītus

zinātniskos pētījumu, uzlabotu studiju materiāltehnisko, metodisko, informatīvo

nodrošinājumu.

12. Pilnveidot materiāli tehnisko nodrošinājumu.

PIELIKUMI

1.pielikums

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta lēmums

2. pielikums

3. pielikums

Informācija par akadēmisko personālu

Studiju programmā atkarībā no specializācijas nodarbināti 37-38 pasniedzēji. To skaitā ir 8 profesori, 6 - asociētie profesori, 12 – docenti, 7 – lektori, 5 – asistenti. 95 % no programmā iesaistītiem mācībspēkiem pamatdarba vieta ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 89 % no akadēmiskā personāla ir ievēlēti.

Pēc zinātniskās kvalifikācijas sadalījums ir sekojošs: viens habilitētais zinātņu doktors, 23 zinātņu doktori, 11 maģistri. 63 % no akadēmiskā personāla ir doktora zinātniskais grāds.

Akadēmiskā personāla zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija atbilst studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana mērķu un uzdevumu īstenošanai. Akadēmiskais personāls nodarbojas ar pētniecību, piedalās LZP granta tēmu izpildē, piedalās ESF projektu izstrādē, piedalās starptautiskās sadarbības līgumu izpildē, raksta mācību grāmatas, gatavo metodiskos materiālus. Studiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls gadā publicē 35...40 zinātniskas publikācijas. Apmēram tikpat referātu tiek nolasīts vietējās un starptautiskās konferencēs. Līdzšinējie mācību spēku praktiskās darbības virzieni un kvalifikācija ir atbilstoši studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanai (skat. 4. pielikumu). Studiju programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla saistība ar LLU, amats, zinātniskais grāds un pienākumi apkopoti 9. pielikumā.

4.pielikums

Akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības biogrāfijas

LIETIŠĶĀ BIOGRĀFIJA (CV)

Astra Asejeva Vārds Uzvārds

Bauskas raj., Iecavas ciems 1942. Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

LLU EF Uzņēmējdarbības un vadības katedra, lektore

Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese: Svētes iela 18

Jelgava

Tālruņa Nr. 3023773 Fakss:

E-pasts:

Izglītība Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra

(aspirantūra). Mācību iestāde, valsts Studiju laiks Specialitāte Kvalifikācija

Pamatstudijas –LLA Lauksaimniecības ekonomikas fakultāte

1964.-1970. L/s ekonomika un organizācija

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirantūra 1975.-1977. Lauksaimniecības ekonomika

Agronoms-ekonomists

Zinātniskā kvalifikācija

Zinātniskā padome, iestāde, valsts Gads Specialitāte Zinātniskais grāds Diploma Nr.

LLU 1992. Ekonomika zinātnes Ekonomikas zinātņu maģistrs

000032

Darba pieredze 1. 1978.-1990. LLA Lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas katedras asistente 2. 1990.-1992. LLU Lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas katedras vecākā pasniedzēja 3. No 1992. g. LLU EF Uzņēmējdarbības katedras lektore

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana Līdzdalība LZP valsts nozīmes programmas 96.P.13.1. apakšprogrammā 4-002. Zinātniskās darbības virziens: Lauksaimniecības uzņēmumu tehniskā bāze. Graudsaimniecības tehniskā un tehnoloģiskā modernizācija

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā) Aprīlis, 2004. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Ekonomikas zinātne – lauku attīstībai”, LLU Ekonomikas fakultātē. Aprīlis, 2005. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Ekonomikas zinātne – lauku attīstībai”, LLU Ekonomikas fakultātē. Aprīlis, 2006. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Ekonomikas zinātne – lauku attīstībai”, LLU Ekonomikas fakultātē.

Studiju kursi (studiju priekšmeti) Uzņēmējdarbība, Uzņēmējdarbības pamati, Uzņēmējdarbība un vides ekonomika

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): .29, t.sk. monogrāfijā 3 nod., grāmatās – 7, zinātniskie raksti – 9, metodiskie materiāli – 7, tēzes –1, zinātnisko darbu atskaites – 1.

Nozīmīgākās publikācijas (ne vairāk kā 5)

1. The choice of tehnological variants of soil tilillage and sowing for growing cereals// Proceeding of the International Scientific conference Economic science for rural development. – Jelgava, 2007. – 78.-84 p.

2. The choice of optimum ploughing and sowing aggregates for different scopes of work//Proceeding of the International Scientific conference Economic science for rural development. – Jelgava, 2006. – 139.-144 p.

3. Uzņēmējdarbības tehnoloģiskā modernizēšana graudu ražošanā // Uzņēmējdarbība lauku ilgtspējīgā attīstībā. Mācību līdzeklis. – Jelgava: LLU, 2004. – 281.-290.lpp.

4. A method of modernization assessment of field crop production. // Proceeding of the International Scientific conference Economic science for rural development. – Jelgava, 2004. – 55.-60 p.

5. The development trends of Cereal growing technologies in Latvia// International Scientific Conference Economic science for rural development – Jelgava, 2003. – 170. – 174. p.

6. Lauksaimniecības tehniskā apbruņojuma problēmas. Graudsaimniecības tehniskā un tehnoloģiskā modernizācija. Izmaksu samazināšanas iespējas un pasākumi graudu ražošanā // Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati. Zinātniska monogrāfija . – LLU, 1999. – 2.34-2.40, 10.6-10.26, 14.5 – 14.8 lpp.

Tālākizglītība un profesionālā pilnveide (pēdējo trīs gadu laikā) Programmas “Augstskolu didaktika” kursi LLU

Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, dažādos vēlētos amatos

Goda nosaukumi, apbalvojumi

Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u.tml.) Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_____________ valoda

22.10.2007. (Datums) (Paraksts)

CURRICULUM VITAE

Jānis Avotiņš Vārds Uzvārds

Valkas raj., Vijciema pagasts 110536-10018 Dzimšanas vieta Personas kods 11.05.1936. latvietis

Datums, mēnesis, gads Tautība precējies Ģimenes stāvoklis LLU Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts, docents,

Materiālu tehnoloģijas nodaļas vadītājs


Darba vietas adrese: Mājas adrese: J.Čakstes bulv. 5 Brīvības bulv. 28-18

Jelgava Jelgava LV-3001 LV-3004

Tālruņa Nr. 3080696 Tālruņa Nr. 3021052 Fax: E-mail:



Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte

1958-1963 Inženieris – mehāniķis



LLU 24.04.2002. Pedagoģijas maģistra grāds

Diploms Nr.001936

Darba pieredze No 1987.g. 6.febr. – docents (diploms ДЦ Nr.027622, no 13.12.1990.) , Spēkratu institūts, TF, LLU 1986.g. – 1989.g. – LLA Arodbiedrības komitejas pr-js 1978.g. – 1986.g. – dekāna vietnieks, LLA, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte 1972.g. – 1978.g. – LLA LMF arodbiedrības pr-js 5. No 1963.g. – 1968.g. – asistents, vec.pasniedzējs, LLA, LMF, Mašīnu remonta un metālu tehn. katedra

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana Pētījumi par inženieru sagatavošanu un izmantošanu.

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā) 1998.g. LLU Zinātniskā konference “Par dažādu faktoru ietekmi uz tērauda termisko apstŗādi”

Lekciju kursi Materiālmācība – kokapstrādes tehn.spec. Metālapstrāde – mājturības spec. Konstrukciju materiālu tehn. – TF spec. Metālgriešanas mašīnas – izvēles kurss Metālgriešanas mašīnu ciparvadība– izvēles kurss

Publikāciju skaits – pārsniedz 40: t.sk. grāmatas3, raksti 4, zinātnisko darbu atskaites 1, metodiskie materiāli – vairāk par 25.

Nozīmīgākās publikācijas 1. Mašīnbūves materiāli un to apstrāde. J.Avotiņa redakcijā. R., Zvaigzne, 1985. – 300 lpp. 2. Konstrukciju materiālu tehnoloģija. Tehnoloģisko procesu izstrāde: metodiskie norādījumi kursa darbam/

sast. J.Avotiņš – Jelgava, LLU, 1998. – 69 lpp. 3. J.Avotiņš. Konstrukciju materiālu tehnoloģija 1. daļa Metālu karstā apstrāde. – Jelgava: LLU, 2000. – 127

lpp. 4. J.Avotiņš. Konstrukciju materiālu tehnoloģija 2. daļa Apstrāde griežot. – Jelgava: LLU, 2001. –

221 lpp. 5. J.Avotiņš. Konstrukciju materiālu tehnoloģija 1. daļa Grafo analītiskie darbi metālu karstajā apstrādē. –

Jelgava: LLU. 2004. – 90 lpp. 6. J.Avotiņš. Konstrukciju materiālu tehnoloģija 2. daļa Apstrāde griežot. Laboratorijas darbi – Jelgava: LLU,

2004. – 145 lpp. 7. J.Avotiņš. Metālapstrāde. Kursa darbs/ Tehnoloģisko procesu izstrāde. Metodiskie norādījumi. - Jelgava:

LLU, 2005. – 90 lpp.

Kvalifikācijas celšana (pēdējo trīs gadu laikā) Datormācības kursi (EXCEL) 1998.g. LLU Informātikas institūts


LLU Konventa loceklis


Patentu, autora apliecību, licenču skaits - Patenti, izgudrojumi, reģistrētas jaunas augu un dzīvnieku šķirnes, līnijas

Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_______ valoda

02.05.2007.

(Datums) (Paraksts)


Irēna Baraškina Vārds Uzvārds

Jelgava 1970 Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

LLU Ekonomikas fakultāte, lektore


Darba vietas adrese: Svētes ielā 18,

Jelgavā, LV-3001

Tālruņa Nr. 26155916

Fakss: 63084987 E-pasts: [email protected]



Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija, maģistra grāds

01.09.1996. – 22.06.2001.

Ekonomika un agrārā politika Eiropas Savienībā

Ekonomiste

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija, bakalaura grāds 01.09.1992. –

18.06.1996. Uzņēmējdarbība Ekonomiste



-

Darba pieredze 01.09.2005. – līdz šim brīdim Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ekonomikas fakultāte, Ekonomikas

katedra, lektore 01.02.2004. – 31.08.2005. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Mācību prorektora vietniece

tālākizglītības jautājumos, Ekonomikas fakultāte, lektore 01.09.1996. – 31.01.2004. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ekonomikas fakultāte, Ekonomikas

katedra, lektore 21.09.1998. – 16.08.2000. Rīgas pašvaldības BO SIA “Rīgas novada slimokase”, līgumu auditore 01.01.1997. – 16.07.1998. LR Valsts ieņēmumu dienests, Informātikas pārvaldes Analītisko pētījumu

sektora vadītāja 11.09.1996. – 31.12.1996. LR Valsts ieņēmumu dienests, jaunākā muitas eksperte

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar ES konsultantu kompāniju Assystem un LLU īstenotais projekts ‘’Biznesa ideju autoru apmācības kursa’’ metodoloģijas apguvē un apmācības īstenošanā (2006.gada oktobris – decembris); • Dalība Leonardo da Vinči Pilotprojekts LT/04/B/F/PP-171000 „Apmācības programmas izveide bioloģiskās lauksaimniecības speciālistiem”, tirgzinību programmas izstrāde (no 01.09.2004.); • Dalība ESF aktivitātes 3.2.4.2. ‘’ Tālākizglītības programma MVU kapacitātes stiprināšanai, attīstot IKT infrastruktūru un zināšanu pārvaldību’’ (01.05.2006.-30.04.2007.); • Dalība PHARE 2002 projektā ‘’Inovatīvas e-studiju pieejamības paaugstināšana uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai Latvijā’’, RTU, Rīga (01.03.2005. – 31.12.2005.);

• Dalība EK 6.Ietvara projektā ‘’Impact of Environmental Agreements on the Common Agricultural Policy’’ (MEACAP) (01.11.2004. – 31.08.2006.); • Tirgzinību eksperte ES PHARE 2001 programmas projektā ‘’Nature Friendly Rural Management in the Mid-Baltic Area’’, 2003. – 2004.; • LZP grants ‘’Bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus un konkurētspēja’’ (01.09.2002.-31.08.2004.); • Inga Matule ‘’Mārketinga komunikāciju attīstības tendences Latvijā’’ (2007.); • Juta Čamāne ‘’Zivsaimniecības nozares attīstība Latvijā” (2007.) • Sanita Strade ‘’Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Latvijā’’ (2006.); • Gunta Grīnberga ‘’Zīmolu atpazīstamības nodrošināšana Latvijas sporta preču tirgū’’ (2005.); • Elīna Blumberga ‘’Challenges of Internet Marketing for Small Companies in Latvia’’ (2005.)

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā) • Baraškina I. Tiešais mārketings // INTERREG III projekta “R.E.N.E.” konference, Mosonmagiarovaras Lauksaimniecības augstskola, Ungārija, 2007.gada 15.februāris; • Baraškina I. Economics and Marketing od Organic Agriculture // LLU ES Leonardo da Vinči programmas Eksperimentālā projekta Nr. LT/04/B/F/PP-171000 ‘’Pieredzes apmaiņa bioloģiskās lauksaimniecības profesionālajā apmācībā Baltijas valstīs (TracoEcoBalt)’’ Latvijas, Lietuvas, Igaunijas videokonference, Rīga, LU Matemātikas un informātikas institūts, Rīga, 2006.gada 4.decembris; • BARAŠKINA I. E-STUDIJU MĀRKETINGS // PHARE 2002 PROJEKTA ‘’INOVATĪVAS E-STUDIJU PIEEJAMĪBAS PAAUGSTINĀŠANA UZ ZINĀŠANĀM BALSTĪTAS EKONOMIKAS VEICINĀŠANAI LATVIJĀ’’ SEMINĀRS, 2005.GADA 18.JŪLIJS, RĒZEKNE, LATVIJA; • Baraškina I. Marketing of E-courses // NOVA-BOVA sadarbības tīkla ‘’ICT in distance learning – exchange of experiences’’ seminārs, 2005.gada 27.-29.aprīlis, Kauņa, Lietuva; • Buģina V., Baraškina I. The Development of Co-operation in Agriculture in Latvia: referāts // Problems of Enterprise Development in Rural Areas and Small Cities un Aspect of Sustainable Development: starptautiskā zinātniskā konference, 2004.gada 2.-6.jūnijs, Ščecinas Lauksaimniecības universitāte, Ščecina, Polija; • BARAŠKINA I. TĀLĀKIZGLĪTĪBAS PILNVEIDOŠANA LLU // NEPILNA LAIKA STUDIJAS UN TĀLĀKIZGLĪTĪBAS – PROBLĒMAS UN RISINĀJUMI: MĀCĪBU METODISKĀ KONFERENCE, 2004.GADA 6.APRĪLIS, RTU, RĪGA, LATVIJA; • Baraškina I. Tālākizglītība un e-studijas LLU // E-studijas – sadarbībai un reģionālajai attīstībai: reģionālo augstskolu seminārs, 2004.gada 2.-3.aprīlis, Ventspils Augstskola, Ventspils, Latvija

Studiju kursi (studiju priekšmeti) Tirgzinība, Reklāmas veidošana, E-komercija, Starptautiskais mārketings, Agrārā tirgzinība

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): 27


• Baraškina I. Ekonomika un mārketings bioloģiskajā lauksaimniecībā: profesionālās apmācības studiju līdzeklis, Jelgava: LLU, 2006, p. 56; • Baraškina I. Tirgzinība bioloģiskajā lauksaimniecībā. – Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība: Jelgava, 2005 – 24 lpp.; • Rivža B., Krūzmētra M., Baraškina I., Rivža P. Dzīves kvalitātes augšanu ietekmējošās tendences Latvijas laukos // Lauku attīstība paplašinātajā Eiropā XXI gs.s.: starptautiskā zinātniskā konference, 2005.gada 27.-28.aprīlis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgava, Latvija – Jelgava: LLU, LLMZ, 2005. – 16. - 23.lpp.; • Baraškina I. Economic and Financial Conditions of Organic Farm Development in Latvia // Ekonomikas zinātne – lauku attīstībai: starptautiskā zinātniskā konference, 2003.gada 9.-10.aprīlis, Jelgava – Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2003. – 375.-380.lpp.; • Rivža B., Baraškina I. Institutionalizing and Marketing of Organic Food Production // Future Challenges for the Polish Food Sector and Nutrition: International Scientific Conference, October 24-26, 2002, Warsaw, Poland – Warsaw Agricultural University Press, 2002 – p. 95-101

Tālākizglītība un profesionālā pilnveide (pēdējo trīs gadu laikā) 08.05.2007. – 12.05.2007. Socrates/ Erasmus mācībspēku apmaiņas programmas lektore Bragansas

Politehniskajā institūtā, Portugāle; 10.04.2007. – 13.04.2007. Profesionālās pedagoģiskās pilnveides kurss, Drontenas Profesionālā

Lauksaimniecības universitāte, Nīderlande; 01.09.2001. – 31.08.2006. Studijas LLU Doktora studiju programmā Agrārā ekonomika

05.06.2006. – 07.06.2006. Starpkultūru komunikācijas kursi, Drontenas profesionālās Lauksaimniecības universitātes vieslektors K.Schipper, LLU, Jelgavā;

29.05.2006. – 02.06.2006. Socrates/ Erasmus mācībspēku apmaiņas programmas lektore HAS Den Bosch augstskolā, Nīderlande;

10.04.2006. – 08.06.2006. Norvēģu valodas kursi A1 līmenis, LKA Nordistikas centrs, Rīgā; 26.09.2005. – 30.09.2005. Socrates/ Erasmus mācībspēku apmaiņas programmas lektore Rosklides

Universitātē, Dānija; 20.06.2005. – 24.06.2005. Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģiju universitāte, Trondheima, Norvēģija,

Resursu menedžments; 06.06.2005. – 17.06.2005. Norvēģijas Biotehnoloģiju universitāte, As, Norvēģija, Politikas instrumentu

izvēle bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā; 17.05.2005. - 20.05.2005. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lielbritānijas bioloģiskās lauksaimniecības

uzņēmumiem, lai iepazīstos ar to mārketinga darba organizāciju; 27.04.2005. – 29.04.2005. Lietuvas Lauksaimniecības universitāte, Informācijas tehnoloģiju

pielietošana tālmācībā; 08.11.2004. – 09.11.2004. Kopenhāgenas Veterinārijas universitāte, Informācijas tehnoloģiju

pielietošana tālmācībā, Skovskolena, Dānija; 21.04.2004. – 07.05.2004. SIA ‘’Infosab’’ sadarbībā ar LR IZM, ES strukturālo fondu projektu

vadīšana; No 2003./2004.st.g. NOVA-BOVA starptautiskā maģistra kursa ‘’Agroekoloģija” lektore


Baltijas Mārketinga asociācijas valdes priekšsēdētāja; Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedre

Goda nosaukumi, apbalvojumi 20.08.2005. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pateicības raksts par bioloģiskās

lauksaimniecības attīstīšanas veicināšanu 28.02.2003. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības atzinības raksts par aktīvu un

pašaizliedzīgu darbu bioloģiskās lauksaimniecības idejas uzturēšanā un popularizēšanā 15.12.2001. Latvijas Zinātņu akadēmijas un publiskās akciju sabiedrības “Grindeks” jaunā zinātnieka balva

par maģistra darbu “Starptautiskā ekonomika un Latvija maksājumu bilances kontekstā” 15.08.1997. LR Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas nodaļa, pateicības raksts par apzinīgu darbu

Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u.tml.) - Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Angļu valoda

Norvēģu valoda



Veronika Buģina Vārds Uzvārds

Kuldīgas raj. 1952.gads 8.oktobris Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

LLU EF Ekonomikas katedra, profesore


Darba vietas adrese: Svētes iela 18

Jelgava LV-3001

Tālruņa

Nr. 3021041


Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts Studiju laiks Specialitāte Kvalifikācij

a LLA 1971.- 1976. Ekonomika ekonomists

organizators

LLA aspirantūra 1978. - 1981. Lauksaimniecības ekonomika

ekonom. zin. kandid.


Zinātniskā padome, iestāde, valsts

Gads Specialitāte Zinātniskais grāds Diploma Nr.

Ekonomikas nozares Ekonomikas apakšnozares Habilitācijas un promocijas padome, LLU, LR

1993. Agrārā ekonomika

Dr.oec. G - D No=000218

Darba pieredze

LLU EF Ekonomikas katedra – asistente, lektore, docente, asoc.profesore, profesore

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana

ZM pētījuma projekts „Lauksaimniecības kooperatīvu ekonomiskās efektivitātes analīze, salīdzinot to ar tradicionālā saimniekošanas metodēm zemnieku saimniecībās vai statūtsabiedrībās (2002).LZP grants „Kooperācijas attīstība lauksaimniecībā Latvijā ES apstākļos” (2007).

Bakalauri -32 (no 2002); maģistri – 23 (no 1995); doktoranti – 3.

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā)

1. Buģina V. „Sociāli ekonomiskie riski atkritumu apsaimniekošanā Latvijā” Starptautiskā zin.konference Konkurētspējas paaugstināšanas iespējas. Jelgava, 2004.g. 22.apr.

2. Buģina V., Pučure I. Solution of Unemployment Problems in Rural Areas of Latvia. Šauļu universitātes starptautiskā konference Lietuvā. 2004.g. 26.nov.

3. Buģina V.,Krūmiņš Ģ. „Eiropas Savienības tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem.” Starptautiskās zin.konference Lauku attīstība paplašinātā Eiropā 21.gs. sākumā. Jelgava, 2005. 27.apr.

4. Buģina V., Pētersons J. „Kanalizācijas riski, to samazināšanas iespējas un nepieciešamās investīcijas kanalizācijas infrastruktūrai Ventas upju baseina apgabalā.” Starptautiskā zinātniskā konference Ekonomikas zinātne Lauku attīstībai 2005. Jelgava, 2005.g. 27.apr.

5. Buģina V.Pučure I. Assesment of Development Trends in Latvian Agriculture. Economics and Management: Current issues and perspectives. Šauļi (Lietuva) 2005. 24. nov.

6. Buģina V. Lauku saimniecību attīstības iespējas Latvijā nacionālā atbalsta apstākļos. Economic Science for Rural Development. Jelgava, 2006. 27. apr.

Studiju kursi (studiju priekšmeti)

Reģionālās teorijas, ekonomikas teorija.

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): .

Zinātniskie raksti – 39; Grāmatas – 4;


1. Buģina V. Eiropas Savienības tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem // Ekonomikas zinātne lauku attīstībai - 2005. - Nr.8, Starptautiskā zinātniskā konference. - Jelgava: LLU, 2005. - 72.-84.lpp. Līdzautors Krūmiņš Ģ.

2. Buģina V. Kanalizācijas riski, to samazināšanas iespējas un nepieciešamās investīcijas infrastruktūrai Ventas upju baseina apgabalā // Ekonomikas zinātne lauku attīstībai - 2005., Nr. 9, Starptautiskā zinātniskā konference. - Jelgava: LLU, 2005. - 31. - 41.lpp. Līdzautors Pētersons J.

3. Buģina V. Dzeramā ūdens kvalitātes riski, to samazināšanas iespējas un nepieciešamās investīcijas Ventas upju baseina apgabalā // Latvijas Lauksaimniecības universitātes Raksti. - Nr. 15 (310) (2005). - Jelgava - 87.-98.lpp. Līdzautors Pētersons J.

4. Buģina V. Lauku saimniecību attīstības iespējas Latvijā nacionālā atbalsta apstākļos //Economic Science for Ruralk Development – 2006. – Nr.11: Proceedings of the International Scientific conference. – Jelgava, 2006. – 67.-86.lpp.

Tālākizglītība un profesionālā pilnveide (pēdējo trīs gadu laikā)

1. Kvalifikācijas paaugstināšana Lietuvā (ir sertifikāts) no 25. līdz 26. novembrim 2004. g. Konferencē „Economics and Management: Current Issuls and Perspectives.” Read paper Solution of Unemployment problems in Rural Areas of Latvia. Dean of the Faculty of Social Sciences Assoc prof. Dr. T.Tomašiūnas.

2. Kvalifikācijas paaugstināšana Vācijā (ir sertifikāts) no 2. aprīļa līdz 8. aprīlim 2005. An der Studienreise „International Hochschulkooperation” zu den Schwerpunken

• Aktuelle Probleme des Hochschulwesens in Deuchland;

• Unsetzung der Deklaration von Bologna; • Vergleichbarkeit von Hochschulabschlüssen an der VATTER Consulting

GmbH 02681 Schirgiswalde (Deutschland) Schirgiswalde 8.apr.2005.


1. LLMZA Ekonomikas zinātņu nodaļas īstenā locekle 2. LLU Ekonomikas un vadībzinātnes profesoru padomes locekle 3. Proceedings of the International Scientific conference „Economic Science for Rural

Development” redkolēģijas locekle 4. LLU Konventa locekle 5. Latvijas augstskolu profesoru asociācijas biedre


1. Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas konkursa “Sējējs” Diploms veicināšanas balvas saņēmējam – autoru kolektīvam par monogrāfiju “Riski lauksaimniecībā un privātajā mežsaimniecībā”, 25.11.2005., Nr. 18

2. Latvijas Lauksaimniecības un Meža Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Hipotēku bankas Atzinības raksts piešķirts par maģistra darba “Kooperācijas attīstība lauksaimniecībā Zemgales reģionā” vadīšanu, 22.12. 2006.


Latviešu valoda X X X

Krievu valoda X X X

Vācu valoda X X X

Angļu valoda

_____________ valoda


CURRICULUM VITAE

Antoņina Čukure

Vārds Uzvārds Daugavpils apriņķis 030238-10000

Dzimšanas vieta Personas kods 03.02.1938. latviete

Datums, mēnesis, gads Tautība precējusies Ģimenes stāvoklis

LLU Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts, Kvalitātes vadīšanas nodaļas vadītāja, Emeritus Docente, Dr.ing., Mgr.paed.

Darba vieta un ieņemamais amats Darba vietas adrese: Mājas adrese: J.Čakstes bulv. 5 Olgas ielā 49

Jelgava Jūrmala LV-3001 LV-2008

Tālruņa Nr. 3080696 Tālruņa Nr. 7768514

9682233


(aspirantūra). Mācību iestāde, valsts Studiju laiks

Specialitāte Kvalifikācija

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte

1956.-1961.

Lauksaimniecības mehanizācija

Inženieris – mehāniķis Diploms




Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

04.11.1982. L/s mehanizācija Tehnisko zin.kand. Diploms Nr.061166


25.09.1992. L/s mehanizācija Inženierzinātņu doktora zin. grāds

Diploms G-D Nr.000021


14.06.1995. LLU Emeritus goda doc.

Diploms Nr.46

LLU 20.06.2002. Pedagoģijas maģistra grāds

Diploms Nr.001913

Darba pieredze 1. No 1997..g. sept. – Emer.doc. Kvalitātes vad. nod. vad. Spēkratu institūts, TF, LLU 2. No 1992.g. – 1997. g. – Doc. Mašīnbūves katedrā, LMF, LLU 3. No 1987.g. - 1992. g. – Doc. Mašīnu remonta un mat. tehn. kat., LMF, LLA 4. No 1970.g. – 1987.g. – vec.pasn., Mašīnu remonta un metālu tehn. kat., LMF, LLA 5. No 1979.g. – 1981. g. – LLA Vietējās komitejas pr-ja vietniece 6. No 1970.g. – 1977. g. – prodekāne, LMF, LLA 7. No 1962. – 1970. g. - vec.pasniedzēja Mašīnu remonta un mat. tehn. kat., LMF, LLA 8. No 1961. g. aug. - 1962. g. sept. – līdzstrādniece Siltumtehnikas un enerģētikas katedrā, PRT, LLA

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana No 1998.g. – Maģistrantu vadīšana par kvalitātes sistēmu ieviešanu.

1990.g. – 2002.g. – pētījumi par Tehniskās fakultātes vēsturi un tās absolventiem. Kvalitātes sistēmas, to ieviešana. Iekšējais audits.

1985.g. – 1990.g. – saimniecību tehnisko centru projektēšana 1977.g. – 1985.g. – pētījumi par sivēnu infrasarkano apsildītāju izmantošanu un drošumu. 1967.g. – 1970.g. – pētījumi Latvijas lauksaimniecības tehn. remonta bāzes tehniski – ekonomiskai analīzei. 1962.g. – 1966.g. – hidrosūkņu zobratu izdiluma pētīšana, analīze.

Uzstāšanās konferencēs Jaunā standarta ISO 9001: 2000 versija/ Inženierproblēmas lauksaimniecībā. – Jelgava, 2000. Studenta motivēšana kvalitatīvam darbam. // LLU jaunajā gadu tūkstotī – Jelgava, 2000. Stenda referāti:

TF pedagoģisko un zin. darbinieku atceres: Prof. Indriķim Biernim (1894-1973) – 105 Dek. Eduardam Kļučņikam (1913-1993) – 85 Doc. Ludmilai Ozoliņai (1918-1982) – 80 Prof. Aleksandram Tabunam (1928-1976) – 70/ Inženierproblēmas lauksaimniecībā. – Jelgava, 1999.

Autoapkalpošanas kvalitātes problēmas./ Inženierproblēmas lauksaimniecībā. – Jelgava, 1999. Uzņēmuma (būvmateriālu) produkcijas sertifikācija. /Inženierproblēmas lauksaimniecībā. – Jelgava, 1999. Pētījumi par TF vēsturi./ Inženierproblēmas lauksaimniecībā. – Jelgava, 1998. Fakultātes kvalitātes rokasgrāmatas izstrādāšanas principi. / Inženierproblēmas lauksaimniecībā. – Jelgava, 1998. Latvijas kvalitātes balva./ Inženierproblēmas lauksaimniecībā. – Jelgava, 1998. Audits – studiju procesa sastāvdaļa./ Par racionālu studiju procesu. - Jelgava, 1998. Eiropas kvalitātes sistēmas elementi./ Mehanizācijas, enerģētikas un transporta problēmas lauksaimniecībā. -

Jelgava, 1997. Prof. V.Jansons – Mašīnu remonta un metālu tehn.katedras vadītājs./ V.Jansona 80 gadu atceres konference. -

Jelgava, 1997. Kvalitātes sistēmas galvenie aspekti. – Jelgava, 1997.

Lekciju kursi Studiju programmas: Mērīšanas tehnika; Tolerances; Metālapstrāde; ISO kvalitātes sistēmas; Mērīšanas tehnikas jaunākie virzieni; Mašīnu kvalitātes nodrošināšana.

Publikāciju skaits - 64: t.sk. grāmatas 0, raksti 23, pedagoģiski metodiskie 20, metodiskie materiāli 10, periodiskajos izdevumos 21.

Nozīmīgākās publikācijas Čukure A. (līdzaut.) Tehnisko līdzekļu un tehnoloģiju pilnveidošana lopkopībā. //LLU Raksti, Jelgava, 1990. Čukure A. Eiropas kvalitātes sistēmas galvenie aspekti // Meh. un enerģētikas problēmas lauksaimniecībā.

Jelgava, 1996., 135. – 136.lpp. Vārtukapteinis K., Čukure A. Tehniskā fakultāte, Jelgava, LLU, 1997., 66 lpp.

Vārtukapteinis K., Čukure A. Tehniskā fakultāte, Jelgava, LLU, 1998., 71 lpp. Vārtukapteinis K., Čukure A. Tehniskā fakultāte, Jelgava, LLU, 1999., 75 lpp.

Čukure A. Vārtukapteinis K. Audits – studiju procesa sastāvdaļa // Par racionālu studiju procesu, Jelgava, 1998., 44.-45.lpp.

Vārtukapteinis K., Tupiņš J., Čukure A. Prof. Indriķis Biernis – Jelgava, LLU, 1999., 67 lpp. Čukure A. Vārtukapteinis K. Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes 1980.gada absolventi.// Jelgava, LLU,

2000. – 100 lpp. Čukure A. , līdzaut. Studenta motivēšana kvalitatīvam darbam. // LLU jaunajā gadu tūkstotī – Jelgava, LLU,

2000. – 41.-46.lpp. Čukure A., Vārtukapteinis K. Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes 1981. gada absolventi. Vēsturisks

apskats.// Jelgava, LLU, 2001. – 84 lpp. Čukure A., Vārtukapteinis K. Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes 1982. gada absolventi. Vēsturisks



apskats.// Jelgava, LLU, 2003. – 166 lpp. Čukure A. (līdzautore) LLU Tehniskā fakultāte No pagātnes uz nākotni // Jelgava, 2005. – 368 lpp.

Kvalifikācijas celšana 2004. g. nov. – Dalība 8. gadskārtējā VKV jautājumiem veltītā Starptautiskajā konferencē, Apliecība Nr.

092/2004. 2002.g. maijā – PEFC Latvijas shēma, Diploms Nr.1 2001. g. novembrī – Kvalitātes sistēmas vadītājs. LNKB, Sertifikācijas centrs, Sertifikāts N11-1996-A. 2001. g. maijā – Kvalitātes sistēmu auditors; LZA Sertifikācijas centrs, Sertifikāts Nr.A-599. 2000.g.martā – Iekšējais audits valsts pārvaldē; Latv.Republikas ZM un Finansu ministrija. Apliecība. 2000.g.februārī – Kvalitātes vadības pamati; LZA sertifikācijas centrs. Sertifikāts NIA-587. 1999.g.martā – Kvalitātes vadības principu ieviešana pakalpojumu un sabiedriskajā sektorā; LU pašvaldību un

projektu vadības valsts mācību centrs. Apliecība Nr.2363. 1999.g.martā – ISO 9000 sērijas standarti un to praktiskā ieviešana ražojošā sfērā, LU pašvaldību un projektu

vadības valsts mācību centrs. Apliecība Nr.2218. 1998.g.julijā – Kvalitātes izmaksas. LU pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centrs. Apliecība Nr.1218. 1997.g.febr. – Kvalitātes auditors. RTU Ražošanas kvalitātes institūts. Apliecība Nr.KL/97-19. 1997.g.nov. – Kvalitātes un efektivitātes pilnveidošana attīstītā tirgus apstākļos. ASV Demokrātijas tīkla

programmas ietvaros, LNKB, Kvalitātes izglītības un apmācības komiteja. Apliecība Nr.18-96. 1995.g. okt. – 1996.g. maijs – Kvalitātes sistēmu vadītājs. LNKB, Sertifikācijas centrs, sertifikāts Nr.11-96. 1996.g.jūlijs – Biznesa psiholoģijas trenings – seminārs, Jack Zwissig (ASV). Apliecība. 1996.g.maijs – Kvalitātes nodrošināšana, Kvalitātes vadība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Apliecība.


1. 1996. … 2002. LLU Tehniskās fakultātes Domes locekle, sekretāre. 2. 1997. … 2000. LLU Tehniskās fakultātes III k. virskuratore. 3. 1999. … 2002. Latvijas Autoinženieru Asociācijas Sertifikācijas komisijas locekle. 4. 1999. … 2002. LLU Muzeja padomes locekle. 5. No 1995.g. – Tehniskās fakultātes muzeja sab. vadītāja. 6. No 1985.g. - sadarbības ar TF absolventiem koordinatore. 7. Pašvaldību Savienības kvalitātes konsultante. 8. SIA “Signum” kvalitātes ieviešanas konsultante. 9. Personāla sertifikācijas centra konsultante. 10. Jūras administrācijas kvalitātes konsultante. 11. L/s tehnikumu un arodvidusskolu kvalitātes sistēmu konsultante. 12. Fakultātes un LLU reklāma ar absolventu līdzdalību.

Goda nosaukumi, apbalvojumi 1. 1999.g.okt. – LLU Atzinības raksts. 2. 1998.g. febr. – LLU atzinības raksts Nr.17. 3. 1995.g. 14.jūn. – LLU Emeritus goda docenta nosaukums Dipl.Nr.46.

Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme

teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda


CURRICULUM VITAE

Jānis Čukurs Vārds Uzvārds

Valka 200336-10015 Dzimšanas vieta Personas kods 20.03.1936. latvietis

Datums, mēnesis, gads Tautība precējies Ģimenes stāvoklis

LLU Tehniskās fakultāte, Mehānikas institūts, docents , projektēšanas nod.vad. Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese: Mājas adrese:

J. Čakstes bulv. 5 Olgas iela 49 Jelgava Jūrmala LV-3001 LV-2008

Tālruņa Nr. 3080701 Tālruņa Nr. 7768514 Fax: 3027238 E-mail:



Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, aspirantūra Lauksaimniecības mehanizācija fakultātes Mašīnu, remonta un metālu tehnoloģijas katedrā Latvijas Lauksaimniecības akadēmija; Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte. Latvijas KPCK Marksisma-Ļeņinisma universitāte augstsk. pasn. nodaļa ideoloģisko kadru fak.

1969-1972

1959-1965

1980-1982

Lauksaimniecības mašīnu ekspluatācijas

un remonts


augstākā polit.izgl.

Tehnisko zinātņu

kandidāta grāds

inženiera mehāniķa diploms diploms Nr.5052



Latvijas Lauksaimniecības universitātes habilitācijas un promocijas padome H-1, Jelgava. PSRS Ministru padomes Augstākās atestācijas padome, Maskava. PSRS Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas Augstākās atestācijas komisija, Maskavā, pamatojoties uz Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas lēmumu.

1992.

1987.

1972.

Lauksaimniecības mehanizācija.

Lauksaimniecības mehanizācija.

Lauksaimniecības mašīnu ekspluatācija

un remonts.

inženierzinātņu doktors

(Dr.sc.ing.)

docents

tehnisko zinātņu

kandidāts

G-D 000029

ДЦ 097576

MTH 079742

Darba pieredze 1. No 1997.g. sept. – Projektēšanas nodaļas vadītājs, docents, Mehānikas institūts, Tehniskā fakultāte, LLU. 2. 1993.g. sept. – 1997. sept. – katedras vadītāja vietnieks, docents, Mašīnu projektēšanas katedra, Tehniskā

fakultāte, LLU. 3. 1990.g. – 1993.g. – katedras vadītājs, docents Tehniskā grafikas katedra, Lauksaimniecības mehanizācijas

fakultāte, LLA. 4. 1987.g. – 1990.g. – docents, Tehniskās grafikas katedras , Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte, LLA. 5. 1972.g. – 1987.g. – katedras vadītāja vietnieks, vecākais pasniedzējs pēc tam docents v.i., Ražošanas

apmācības katedra, LLA. 6. 1968.g. dec. – 1972.g. apr. – klātienes aspirants, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra,

Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte, LLA. 7. 1965.g. marts – 1968.g. nov. – asistents, Mācību mašīnu parks, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte,

LLA. 8. 1959. g. marts – 1965. g. febr. – laborants, mācību meistars, Mašīnu remontu un metālu tehnoloģijas

katedra, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte, LLA. 9. 1958. g febr. – 1959.g. jūlijs – mehāniķis, kolhozs “Zelta vārpa”, Plāņu ciema padome, Smiltenes rajons.. 10. 1956. g. marts – 1958.g. febr. – plaša profila traktorists – mašīnists, Mašīnu traktoru stacija (MTS),

Smiltene. 11. 1953.g. aug. – 1955.g. apr. – virpotājs, rūpnīca “Sarkanā Zvaigzne”, Rīga

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorandu (aspirantu) vadīšana 1. 1968. g. – 1974. g. – atbildīgais izpildītājs zinātniski pētnieciskajā grupā, Mašīnu remonta un metālu

tehnoloģijas katedra, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte. Pētījumi par lauksaimniecības tehnikas hidrosistēmu augstspiediena lokano eļļas vadu izturību un darba drošību.

2. 1974.g. – 1978. g . atbildīgais izpildītājs, pētījumi par šķidrmēslu ietekmi uz metāla koroziju cūku fermās un šķidrmēslu utilizāciju.

3. 1978.g. – 1982.g. – pētnieks, pētījumi par infrasarkano apsildītāju pielietojumu jaundzimušo sivēnu apsildīšanai cūku fermās.


Lekciju kursi 1. Pasniegtie mācību priekšmeti:: “ Tehniskie mērījumi”, “ Pielaides un sēžas”, Metālu tehnoloģija”, “ Mašīnu

remonta organizācija” , “ Traktoru un automobīļu uzbūve”, “ Ielu un ceļu satiksmes noteikumi”. 2. Pašlaik pasniedzamie mācību priekšmeti: “ Tēlotāja ģeometrija”, “ Inženiergrafika”.

Publikāciju skaits - : 72; sk. grāmatas 0, raksti 44, zinātnisko darbu atskaites 4, metodiskie materiāli 15.


1. Tēlotāja ģeometrija 7. daļās: mācību līdzeklis inženiertehnisko specialitāšu studentiem; līdzautore M Aumale. – Jelgava: LLU, 1999. – 336 lpp. 2. Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika: metodiskie norādījumi inženiertehnisko specialitāšu studentiem;

līdzautore M. Aumale – Jelgava, LLU 1998. – 46. lpp. 3. Tēlotāja ģeometrija: Kontroldarbu uzdevumi un metodiskie norādījumi Tehniskās fakultātes neklātienes

studentiem; līdzautore M. Aumale – Jelgava LLU, 1998.g. – 37. lpp. 4. Inženiergrafika: Metodiskie norādījumi kursa darba “Izstrādājuma kopsavilkums pēc detaļu darba

rasējumiem” izstrādei Tehniskās fakultātes studentiem – LLU, Jelgava, 1998. – 43 lpp. 5. Koka izstrādājumu un to detaļu rasēšana: Metodiskie norādījumi kokapstrādes specialitātes studentiem;

līdzautore M. Aumale, U. Vēveris – LLU, Jelgava, 1995. – 40 lpp. 6. Tēlotāja ģeometrija: mācību līdzeklis inženiertehnisko specialitāšu studentiem - 1.daļa. Projektēšanas

metodes. Punkta ortogonālas projekcijas. J. Čukurs, M. Aumale – Jelgava: LLU –35 lpp. 7. Tēlotāja ģeometrija: Mācību līdzeklis inženiertehnisko specialitāšu studentiem. –2.daļa. Taisnes ortogonālās

projekcijas. Punkta un taisnes savstarpējās stāvotnes. Divu taišņu savstarpējās stāvotnes. J.Čukurs, M.Aumale.- Jelgava: LLU, 1999. – 33 lpp.

8. Tēlotāja ģeometrija: Mācību līdzeklis inženiertehnisko specialitāšu studentiem – 3. daļa. Plakne, tās veidošanās un noteikšana kompleksajā rasējumā. Ģeometrisko elementu savstarpējās stāvotnes. J.Čukurs, M. Aumale – Jelgava LLU, 1999. – 50 lpp.

9. Tēlotāja ģeometrija: Mācību līdzeklis inženiertehnisko specialitāšu studentiem – 4.daļa. Kompleksā rasējuma pārveidošanas paņēniemi un metriskie uzdevumi. J. Čukurs, M. Aumale – Jelgava: LLU. 1999. – 74. lpp.

10. Tēlotāja ģeometrija: Mācību līdzeklis inženiertehnisko specialitāšu studentiem – 5. daļa. Aksonometriskās projekcijas. J.Čukurs, M.Aumale – Jelgava: LLU, 1999.- 20 lpp.

11. Tēlotāja ģeometrija: Mācību līdzeklis inženiertehnisko specialitāšu studentiem. – 6. daļa. Līknes un virsmas. J. Čukurs, M. Aumale.

12. Inženiergrafika. Celtniecības rasējumi un elektroinstalāciju plāni: Mācību līdzeklis Tehniskās fakultātes lauksaimniecības enerģētikas specialitātes studentiem. J. Čukurs, A. Galiņš, M. Aumale. – Jelgava: LLU, 2000 – 68 lpp.

13. J. Čukurs, I. Viļumsone, I. Nulle Inženiergrafika. Mašīnbūves rasēšana. Mācību grāmata inženiertehnisko specialitāšu studentiem un vidējās profesionālās izglītības audzēkņiem. Sagatavots datorgrafikas salikumā. Izdevniecība ”Raka” 2004. –258 lpp.

14. J. Čukurs, M. Aumale, I. Nulle. Tēlotāja ģeometrija. Mācību grāmata imženiertenisko specialitāšu studentiem. Izdevniecība “ Raka”, 2004. – 350 lpp.

Kvalifikācijas celšana (pēdējo trīs gadu laikā)


1. No 1990. g. – Domes loceklis, Tehniskā fakultāte. 2. 1992.g. – 1996. g. – Konventa loceklis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 3. No 1997. g. – biedrības priekšsēdētājs, Jūrmalas Latviešu biedrība. 4. No 1997. g. – Domes loceklis Latviešu biedrības savienība, Rīga. 5 No 1996. g. – 1998. g. – komisijas loceklis, Latvijas izglītības un zinātnes ministrija.

Mācību priekšmetu konsultatīvā padome. - Priekšmetu satura ekspertu komisija ražošanā un tehniskā grafikā; Izglītības satura un eksaminācijas komisija rasēšanā.

Goda nosaukumi, apbalvojumi Latvijas Lauksaimniecības universitātes pateicība, 1996.g.



Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

22.04.07

(Datums) (Paraksts)


Ilmārs Dukulis Vārds Uzvārds

latvietis 19.12.1964. Tautība Dzimšanas datums

LLU Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts, docents

LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Datoru sistēmu katedra, docents Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese:

J. Čakstes bulv. 5 Jelgava

LV–3001

Tālrunis: 3027747 Fakss: 3020762

E-pasts: [email protected]

Izglītība Mācību iestāde, valsts Studiju laiks Specialitāte Kvalifikācija

Doktorantūra – Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts 2005 – ... Lauksaimniecības

inženierzinātne

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Tehniskā fakultāte, Izglītības un mājsaimniecības institūts 2001 – 2002 Pedagoģija Pedagoģijas

maģistra grāds Zviedrijas Lauksaimniecības Zinātņu universitāte, Uppsala, Zviedrija. Dr.ing. kurss “Sistēmu analīze un simulācija” (“System Analysis and Simulation”)

1995 Lauksaimniecības mehanizācija Sertifikāts

Norvēģijas Lauksaimniecības universitāte, Åsa, Norvēģija. Dr.ing. kurss “Kontroles tehnika un auto-matizācija” (“Control Engineering and Automation”)


Karaliskā Veterinārijas un Lauksaimniecības universitāte, Kopenhāgena, Dānija. Dr.ing. kurss “Mērīšana un datu apstrāde” (“Measuring and Data Processing”)


Starptautiskā Lopkopības menedžmenta skola, Ontario, Kanāda. Kurss “Piena lopkopības saimniecību vadīšana”

1992 2 sertifikāti

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra

1989 – 1991 Lauksaimniecības tehnika

Inženierzinātņu maģistra grāds

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte 1983 – 1988 Lauksaimniecības

mehanizācija Inženiera diploms



Darba pieredze (laiks, amats, iestāde) 1. No 1997. g. sept. – tālākizglītības direktors, lektors (no 2000. g. 1. sept. docents), Spēkratu institūts,

Tehniskā fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). 2. No 1996. g. sept. – lektors (no 2000. g. 1. sept. docents), Informācijas tehnoloģiju fakultāte (līdz 2000. g.

1. sept. Informātikas institūts), Datoru sistēmu katedra (pirms tam Informātikas katedra), LLU. 3. No 1995. g. sept. – 2007. g. sept. – informātikas skolotājs, Jelgavas 4. vidusskola (no 1998. g. sept. arī

direktora vietnieks informātikas jautājumos). 4. 1992. g. aug. – 1997. g. sept. – lektors, Mašīnbūves katedra, Tehniskā fakultāte, LLU. 5. 1988. g. aug. – 1992. g. aug. – asistents, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra, Tehniskā

fakultāte, LLU. 6. 1988. g. jūn. – 1991. g. aug. – zin. pētnieks, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra, Tehniskā

fakultāte, LLU. Zinātniski pētnieciskā grupa, kas nodarbojas ar l/s tehnikas hidrosistēmu drošuma paaugstināšanas jautājumiem.

7. 1987. g. janv. – 1988. g. jūn. – laborants, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra, Tehniskā fakultāte, LLU. Zinātniski pētnieciskā grupa, kas nodarbojas ar l/s tehnikas hidrosistēmu drošuma paaugstināšanas jautājumiem.

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana 1. 1987. – 1991. g. – pētnieks zinātniski pētnieciskajā grupā, kas nodarbojas ar l/s tehnikas hidrosistēmu

drošuma paaugstināšanas jautājumiem (LLA LMF). 2. 1994. g. – Līdzdalība SOROSA fonda projekta vadīšanā granta saņemšanai par tēmu “Mācību priekšmeta

“Automatizētā projektēšana” ieviešana inženieru – mehāniķu studiju programmā”. 3. 1995. – 1996. g. – Augstākās izglītības un zinātnes integrācijas projekta “Automatizētā projektēšana”

vadīšana. 4. No 1994. g. – Datorprojektēšanas laboratorijas vadīšana LLU Tehniskajā fakultātē. 5. 2004. g. – līdzdalība PHARE 2001 ESK programmas projektā “Jēkabpils Kokapstrādes uzņēmējdarbības

biznesa parks”: kursa “Praktisko iemaņu apguve darbā ar datorizētās projektēšanas sistēmu AUTOCAD 2004” sagatavošana.

6. 2005. – 2006. g. – testētājs, apmācību vadītājs PHARE 2003 ESK programmas projektā “Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā” aktivitātē „IKT zināšanu standartizācija Zemgales reģionā”.

7. 2006. – 2007. g. līdzdalība pētījumu projektā „Inovatīva spēkratu dinamisko parametru reģistrācijas un analīzes sistēma”.

8. 2005. – 2007. g. grants projektā „Atbalsts doktorantūras studijām un pēcdoktorantūras pētījumiem inženierzinātnēs, lauksaimniecības inženierzinātnēs un mežzinātnē”

9. 2006. g. – vadītājs un eksperts ESF projektā „Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes mājas lapas izstrāde” (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.7.2./0027/0067).

10. 2006. g. – eksperts ESF projektā „Studiju programmu modernizācija būvniecības studiju nozarē Latvijas Lauksaimniecības universitātē” (Nr. 2005/0138/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0005/0067).

11. No 2005. g. zinātniskās darbības pamatvirziens – biodegvielu loģistikas sistēmu modelēšana. 12. 2007. g. vadīti 2 maģistrantu darbi – 1 pedagoģijā un 1 autotransportā. 13. 2007. – 2008. g. – eksperts projektā VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0028/0063 „Informācijas tehno-

loģiju studiju kursu pilnveidošana LU dabaszinātņu studiju programmās”. 14. 2007. – eksperts projektā 2006/0262/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2./0052/0067 „Tālākizglītības iespēju

paplašināšana Zemgales vispārizglītojošo skolu pedagogiem”.

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo piecu gadu laikā) 1. Presentation of the Conference Proceedings on CD-ROM / International Scientific Conference “Motor

vehicle, logistics, alternative fuels” – Jelgava, 2003. 2. Development of “Electronic Teacher” for the Subject of Automobile and Engine Theory / International

Scientific Conference “Motor vehicle, logistics, alternative fuels” – Jelgava, 2003. 3. Development of an Electronic Teaching Aid for the Subject of Application Software / International

Scientific Conference “Information Technologies and Telecomunications for Rural Development” – Jelgava, 2004.

4. Electronic Study Material for Technical Subjects / International Scientific Conference “Advanced Technologies for Energy Producing and Effective Utilization” – Jelgava, 2004.

5. Time of Repetition of the Order for Spare Parts and Materials in the Auto Service Storehouse / International Scientific Conference “Engineering for Rural Development” – Jelgava, 2006.

6. Biofuel Logistics / International Scientific Conference “Research for Rural Development” – Jelgava, 2006. 7. Experience of Biofuel Introduction in Latvia / International Scientific Conference “Engineering for Rural

Development” – Jelgava, 2007. 8. Modelling of Biofuel Logistics Systems / International Scientific Conference “Research for Rural

Development” – Jelgava, 2007.

Studiju kursu vadīšana 1. Pasniegtie mācību priekšmeti: “Metālzinība”, “Konstrukciju materiālu tehnoloģija”, “Metālapstrāde”,

“Mašīnu remonts”, “Tolerances”, “Tehniskie mērījumi”, “Mērīšanas tehnika” 2. Pašlaik pasniedzamie mācību priekšmeti: “Informātika”, “Lietojumprogrammatūra”, “Inženierdarba

pamati”, “Grafiskā programma CorelDraw” (izvēles kurss), “Prezentāciju programma PowerPoint” (izvēles kurss), “Pamati darbā ar AutoCAD” (izvēles kurss).

Publikāciju skaits – 57: t.sk. grāmatas 13, raksti 8, zinātnisko darbu atskaites 6, metodiskie materiāli un mācību līdzekļi 27, projekti Ziemeļvalstu doktorantūras kursiem 3.

Nozīmīgākās publikācijas (pēdējo piecu gadu laikā)

1. “Elektroniskā skolotāja” veidošana automobiļu un motoru teorijas priekšmetam // Spēkrati, loģistika un alternatīvās degvielas: Starptautiskās zinātniskās konferences raksti. – Jelgava, 2003. – 85. – 89. lpp.

2. Development of an electronic teaching aid for the subject of application software // Information technologies and telecomunications for rural development: Proceedings of the international scientific conference. – Jelgava, 2004. – pp. 182. – 188.

3. Dukulis I., Klegeris I. Ž. Tehnisko disciplīnu studiju materiāls e-vidē // Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai: Starptautiskās zinātniskās konferences raksti. – Jelgava, 2003. – 36. – 43. lpp.

4. Dukulis I. Pamati darbā ar AutoCAD 2004: Mācību līdzeklis. – Jelgava, 2004. – 104 lpp. 5. Dukulis I. Apgūsim jauno Excel! Microsoft Office Excel 2003. – R.: Turība, 2004. – 176 lpp. 6. Dukulis I. Apgūsim jauno Word! Microsoft Office Word 2003. – R.: Turība, 2005. – 168 lpp. 7. Informātika pamatskolai. 1. daļa: mācību grāmata / I. Bloka, I. Dukulis, I. Gultniece u.c.; Red. V. Vēzis. –

Rīga: Mācību grāmata, 2006. – 168 lpp. 8. Dukulis I. Apgūsim jauno PowerPoint! Microsoft Office PowerPoint 2003. – R.: Turība, 2006. – 144 lpp. 9. Berjoza D., Kunkule D., Tupins J., Dukulis I. Time of Repetition of the Order for Spare Parts and Materials

in the Auto Service Storehouse // Engineering for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference. – Jelgava, 2006. – pp. 63. – 67.

10. Informātika pamatskolai. 2. daļa: mācību grāmata / I. Bloka, I. Dukulis, I. Gultniece u.c.; Red. V. Vēzis. – Rīga: Mācību grāmata, 2006. – 192 lpp.

11. Gulbis V., Smigins R., Dukulis I. Experience of Biofuel Introduction in Latvia // Engineering for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference. – Jelgava, 2007. – pp. 12. – 17.

Tālākizglītība un profesionālā pilnveide 1. 2001. g. – ECDL (European Computer Driving Licence) sertifikāta iegūšana. 2. 2001. g. – Microsoft Visual Basic for Application – Rīga, LR IZM PIAC, LU, LIIS. 3. 2002. g. – Pārskats par testu veidošanas programmām – Rīga, LR IZM PIAC, LU, LIIS. 4. 2002. g. – Informātikas skolotāju profesionālās meistarības pilnveidošana (modulis “Pamatskolas mācību

standarta un programmu apskats”) – Rīga, LR IZM ISEC, LU, LIIS. 5. 2005. g. – Jaunāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju integrācija lauksaimniecības profesionālajā

izglītībā/apmācībā – Tulūza, Francija. 6. 2007. g. – 36 stundu tālākizglītības programma (programmas kods A-9014320040, saskaņojuma Nr. 1033)

„Valsts izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras veidošana un izvērtēšana” – Rīga, LR IZM ISEC.

Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, vēlētos amatos

1. No 1998. g. sept. – LLU Konventa loceklis. 2. No 2001. g. febr. – 2007. g. 1. janv. – LLU Senāta loceklis. 3. No 2002. g. – 2007. g. 1. sept. – LLU ITF Domes loceklis. 4. 1999. g. – 2004. g. – Jelgavas Skolu valdes informātikas skolotāju MA (metodiskās apvienības) vadītājs. 5. No 2001. g. – Latvijas IZM Informātikas priekšmeta konsultatīvās padomes loceklis. 6. No 2002. g. – darbs Latvijas IZM un LU grupā jaunā Informātikas standarta un mācību līdzekļu

izstrādāšanai. 7. No 2003. g. – LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas Skolu informātikas izglītības centra

eksperts.


Patentu, autorapliecību, licenču u.tml. skaits

Valodu zināšanas Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme Valodas: teicami labi vidēji teicami labi vidēji teicami labi vidēji Latviešu Krievu Angļu Vācu _______



Māra Dūma Vārds Uzvārds

Jelgava 1957. Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

LLU PTF Ķīmijas katedra, docente


Darba vietas adrese: Lielā iela 2

Jelgava LV 3001

Tālruņa Nr. 3005662 Fakss: 3022829




Pamatstudijas: Rigas Politehniskais institūts

1975. -1980. bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskā tehnoloģija

inženieris-ķīmiķis-

tehnologs Maģistrantūra: Latvijas Lauksaimniecības universitāte

1992. lauksaimniecība lauksaimniecības zinātņu

maģistrs Doktorantūra: Latvijas Lauksaimniecības universitāte

2005.- pārtikas zinātne



Darba pieredze Kopš 2000.gada docente Ķīmijas katedrā 1995. – 2000. lektore Ķīmijas katedrā 1989. – 1994. asistente Ķīmijas katedrā 1985. – 1989. vecākā laborante Ķīmijas katedrā 1982.-1985. bioķīmiķe Mikrobioloģijas institūtā

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana Pētījumu virziens : Se pārtikas izejvielās un produktos • Līdzdalība Sadarbības projekta Nr.02.0015 „Augu konversijas un dzīvnieku biotehnoloģijas procesu

likumsakarību izpēte augstvērtīgas pārtikas ieguvei” izpildē. • Valsts programmas 96.P.13.2 tēmas “Nepiesārņota un augstvērtīga pārtika: Kvalitātes kritēriji un

konkurentspēja” izpildītāja • Valsts programmas 96.P.13.3 tēmas “Jauni un uzlaboti pārtikas produkti no lauksaimniecības izejvielām un

to tehnoloģija” izpildītāja


• 2nd CEFoof congress, 26.-28.04. 2004, Budapest • LLU Mācību-metodiskā konference, Jelgava, 2005. • 3rd CEFoof congress, 22.-24.05. 2006, Sofia, • LLU doktorantu zinātniskā konference „Research for rural development 2006“ • MKonference “Selenium in Nordic-Baltic foodchain, Core-group meeting, 16.11.-18.11.2006,

Tartu, Estonia; • 5th International Congress on Food Technology, 9.-11.03. 2007, Thessaloniki, Greece; • 13th International Scientific Conference „Research for Rural Development 2007”, 16.-18.2007,

Jelgava, Latvia ; • 2nd International Symposium on Trace Elements and Health , 18.-20.June, 2007, Helsinki,

Finland; • 10th European Nutrition Conference, 10.-13. July, 2007, Paris, France.

•

Studiju kursi (studiju priekšmeti) • Ķīmija 2.0 KP :TFLauksaimniecības Inženierzinātnes akadēmiskā studiju programma; • Ķīmija 2.0 KP TF Lauksaimniecības Enerģētikas profesionālā bakalaura studiju programma; • Ķīmija 2.0 KP TF Mašīnu projektēšanas un ražošanas profesionālā bakalaura studiju programma; • Analītiskā ķīmija 6.0 KP PTF Pārtikas zinību akadēmiskā studiju programma • Neorganiskā un analītiskā ķīmija 3.0 KP PTF Pārtikas produktu tehnoloģijas profesionalā studiju

programma

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli):44


• M.Dūma, V.Kreicbergs, D.Kārkliņa. The influence of Selenium additives on the sprouting activity og grain. 1st CEFoof congress, 22.-25.2002, Ljubljana, Book of Abstracts, p.152

• M.Dūma, D.Kārkliņa, V.Kreicbergs. Dynamic of selenium in wheat kernels and its influence on the

sprouting activity of grain. Maisto chemia ir technologia, ISSN 1392-0227, 2003. pp.37.-41 • M.Dūma, D.Kārkliņa, V.Kreicbergs. Changes of Selenium content in fermented cereals. 2nd CEFoof

congress, 26.-28.04. 2004, Budapest, Book of Abstracts, p.254 • M.Duma, D.Karklina, I.Karkla. Distribution of selenium during milling of wheat grains. 3rd CEFoof

congress, 22.-24.05. 2006, Sofia, Book of Abstracts, p.196 • M.Duma, D.Karklina. Fortified wheat grains with microelement selenium. International scientific

conference “Research for rural development 2006”, 17-20 May, 2006, Jelgava, Latvia, pp.210-213 • Dūma M., Karklina D. (2007). Influence of selenium aditives on amino acids content in wheat grains.

5th International Congress on Food Technology Proceedings, Vol.2, 391-396 pp



Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Domes un LLU Konventa locekle



Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

24.10.2007 (Datums) (Paraksts)


Ainārs Galiņš Vārds Uzvārds

Jelgava 170761-10005 Dzimšanas vieta Personas kods 17.07.1961 latvietis

Datums, mēnesis, gads Tautība šķīries Ģimenes stāvoklis

LLU Tehniskā fakultāte, Enerģētikas institūts, asoc. profesors Darba vieta un ieņemamais amats


J. Čakstes bulv. 5 Garozas iela 65B Jelgava Jelgava LV-3001 LV-3002

Tālruņa Nr. 3080687 Tālruņa Nr. 3084270 Fax: E-mail: [email protected]

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts Studiju laiks Specialitāte Kvalifikācija

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, habilitācijas doktorantūra Tehniskajā fakultātē Lauksaimniecības Enerģētikas institūtā

1997-1999

Lauksaimniecības enerģētika

Norvēģijas Lauksaimniecības universitāte, Aasa, Norvēģija. Dr.ing.kurss “Vadības tehnika” (“Control Engineering”)

1997 Lauksaimniecības enerģētika

Sertifikāts

Dānijas Karaliskā Veterenārijas un Lauksaimniecības universitāte, Kopenhāgena, Dānija. Dr.ing. kurss “Mērīšanas tehnika un datu apstrāde”(“Measuring Techniques and Data Processing”)


Sertifikāts

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija aspirantūra Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes Elektrotehnikas katedrā

1985-1988

Lauksaimniecības elektrifikācija un elektroiekārtas

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte

1979-1984 Lauksaimniecības mehanizācija

Inženieris mehāniķis



Habilitācijas/promocijas padome H-1, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija

1996 Lauksaimniecības tehnika

Dr.sc.ing. G-D Nr 000358

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Tehniskā fakultāte


Mgr.sc.ing. Nr 000892

Darba pieredze

1. No 2000.g. sept. – lauks. enerģētikas novirziena maģistratūras vadītājs, MEK sekretārs (no 2005.g. MEK

priekšsēdētāja vietnieks, LZP “Lauksaimniecības inženierzinātne” apakšnozares eksperts ), asoc. profesors, Enerģētikas institūts, Tehniskā fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

2. No 1999.g. sept. - direktora vietnieks zinātniskajā darbā, asoc. profesors, Enerģētikas institūts, Tehniskā fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

3. No 1998.g. sept. - asoc. profesors, Enerģētikas institūts, Tehniskā fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

4. No 1996.g. sept. - 1998.g. sept. - docents, pētnieks līgumdarbu grupā (½ slodze), Enerģētikas institūts, Tehniskā fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

5. No 1993.g. sept. - 1996.g. sept. - lektors, pētnieks līgumdarbu grupā (½ slodze), Enerģētikas institūts, Tehniskā fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

6. No 1990.g. okt. - 1993.g. sept. - vecākais pasniedzējs, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (½ slodze) līgumdarbu grupā, Elektrotehnikas katedrā, Lauksaimniecības Mehanizācijas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

7. No 1989.g. janv. - 1990.g. okt. - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks līgumdarbu grupā, Elektrotehnikas katedrā, Lauksaimniecības Mehanizācijas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.

8. No 1985.g. dec. - 1988.g. dec. - aspirantūra, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks līgumdarbu grupā (½ slodze), Elektrotehnikas katedrā, Lauksaimniecības Mehanizācijas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.

9. No 1985.g. marts - 1985.g. dec. - jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks līgumdarbu grupā (½ slodze), Elektrotehnikas katedrā, Lauksaimniecības Mehanizācijas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.

10. No 1984.g. aug. - 1985.g. dec. - asistents, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks līgumdarbu grupā (½ slodze), Darba aizsardzības katedrā, Lauksaimniecības Mehanizācijas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.

11. No 1981.g. marts - 1984.g. jun. - tehniķis zinātnisko līgumdarbu grupā (½ slodze), Mehānikas katedrā, Lauksaimniecības Mehanizācijas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana

1. 1985.g. - 1988.g. - Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks līgumdarbu grupā, kas nodarbojās ar elektrisko mašīnu drošuma pētījumiem un lauksaimniecības tehnikas automatizāciju. Nodarbojos ar graudu tīrāmās mašīnas OVS-25 automatizāciju un asinhrono mašīnu komutācijas pārspriegumu pētījnumiem. Zinātniski pētnieciskie līgumi ar Maskavas Elektropiedziņas VZPI un Vladimiras Elektromašīnbūves VZPI.

2. 1989.g. - 1990.g. - Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks līgumdarbu grupā, kas nodarbojās ar jaunas elektrisko mašīnu aizsardzības koncepcijas izstrādi. Strādāju pie elektrodzinēju kombinēto aizsardzības ierīču izstrādes. Zinātniski pētnieciskie līgumi ar “Ukrelektromaš”, “Nojabrskņeftjegaz”,”Arhangeļskļeseksport”.

3. 1990.g. - A. Grunduļa vadībā izveidots Radošais kolektīvs, kurā nodarbojamies ar kombinēto aizsardzības ierīču izpēti un ieviešanu ražošanā Lietuvas rūpnīcā “Ekranas”.

4. No 1990.g. līdz 1997.g. – pētnieciskajos līgumos ar VAS Latvenergo. 5. 1991.g. – Līgumdarba ietvaros, sāku nodarboties ar alternatīvo enerģētiku, ar vēja enerģētiskajām iekārtām. 6. No 1996.g. – nodarbojos arī ar koģenerācijas iekārtām VES Latvenergo līgumdarbu ietvaros. 7. No 1998.g. – līdzdalība FESTO firmas didaktikas projektos. 8. No 2000.g. – līdzdalība Leonardo projektā. 9. 2000.gadā – pētnieciskajā līgumdarbā ar VAS Latvenergo par vēja resursu izmantošanu Latvijā. 10. No 2002.g. – līdzdalība ZTP Ilgspējīgās enerģētikas klastera veidošanā pie LLU. 11. 2003.g. – līdzdalība bioenerģētikas projektā (RENSMASH) sadarbībā ar Zviedrijas Lauksaimniecības

Universitāti. 12. 2005.g. – IZM projekta „Kombinētā autonomā energoapgāde” tēmas vadītājs. 13. 2006.g. – IZM projekta ”Spiesto shēmu prototipu izgatavošanas iekārta” tēmas vadītājs. 14. Pašlaik vada 2 maģistrantus un 2 doktorantus. Zinātniskā darba virzieni: Asinhrono mašīnu ekspluatācijas drošums, diagnostika un aizsardzība. Pārspriegumi un to iedarbība uz elektrisko mašīnu izolāciju. Alternatīvā enerģētika un alternatīvās enerģētikas iekārtas.


1. Grundulis A., Galiņš A., Grundulis A., Zihmane K. Bioloģisko dīzeļdegvielu salīdzinošie pētījumi. / Starptautiskā zinātniskā konference - Spēkrati, loģistika un alternatīvās degvielas. – LLU TF, Jelgava, 2003.

gada 24. aprīlis. 2. Galiņš A., Grundulis A., Zihmane K. Kurināmo degvielu energoekonomiskais salīdzinājums. / Starptautiskā

zinātniskā konference - Spēkrati, loģistika un alternatīvās degvielas. – LLU TF, Jelgava, 2003. gada 24. aprīlis.

3. Грундулис А.О., Галиньш А.А., Система индивидуального энергообеспечения потребителя. / Международная научно-техническая конференция - Энергообеспечение и энергосбережение в сельском хозяйстве. – ГНУ ВИЭСХ, Москва, 14 -15 мая 2003 года.

4. Грундулис А.О., Галиньш А.А., Зихмане К.У. Энергоэкономическая оценка биотоплив. / II-я Международная научно-техническая конференция - Аграрная энергетика в ХХ1-м столетии. - Институт Энергетики АПК НАН Белоруси, Минск, 27-28 ноября 2003 г.

5. Galiņš A., Leščevics P. Pastāvīgās ierosmes sinhronās mašīnas izmantošana alternatīvās enerģijas iekārtās. / Starptautiskā zinātniskā konference - Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai. LLU TF, Jelgava, 2004.gada 28.-29. jūnijs.

6. Galiņš A., Grundulis Ar., Zihmane K., Strēle M., Research into quality indexes of the biodiesel produced inLatvia, “Ecobalt’2005” Starptautiskā konference, Rīga,- 2005.gada maijs.

7. Zihmane K., Galiņš A., Grundulis Ar., Seržane R. Investigation of physical parameters of different biofuels. INŽENIERPROBLĒMAS LAUKSAIMIECĪBĀ, Starptautiskās zinātniskās konferences raksti.- Jelgava, 2005.gada jūnijs.

8. Osadčuks V., Galiņš A. Kombinētā elektroenerģijas ražošanas procesa kontrole ar reāllaika vadības sistēmu. /Informācijas tehnoloģijas lauku attīstībai: Starptautiskās zinātniskās konferences raksti. – Jelgava, 2006.g.

9.

Lekciju kursi

1. Pasniegtie mācību priekšmeti: “Darba aizsardzība”, ”Vispārējā elektrotehnika”, “Elektropiedziņa”, “Lauksaimniecības tehnikas automatizācija”, “Teorētiskā elektrotehnika”.

2. Pašlaik pasniedzamie mācību priekšmeti: “Elektrozinību teorētiskie pamati”(5KP), “Datorgrafika”(3KP), “Datorgrafika enerģētikā” (2KP maģ.), “Alternatīvā enerģētika” (2KP maģ.), “Dinamisko procesu datormodelēšana” (2KP dokt.), “Praktiskā elektronika”(4,5KP izv.), “Elektronikas pamati” (1,5KP izv.), “Elektropiedziņa un vadība” (2KP izv. maģ.), “Mikroprocesoru vadības sistēmas” (2KP izv.), „Mikrokontrolleru vadības sistēmu projektēšana „ (2KP maģ.).

Publikāciju skaits - : 58 t.sk. grāmatas 1, zinātniskie raksti 36, zinātnisko darbu atskaites 13, patenti 4, mācību metodiskie materiāli 2, projekti Ziemeļvalstu doktorantūras kursiem 2.


1. Šnīders A., Grundulis A., Galiņš A. The small heat - electroenergy cogeneration plants in Latvia ruraenergetics. //Trends in Agricultural Engineering / Czech University of Agriculture Prague / 1999. p.646 - 649.

2. Galiņš A., Leščevics P. Pastāvīgās ierosmes sinhronās mašīnas izmantošana alternatīvās enerģijas iekārtāsStarptautiskā zinātniskā konfe-rence «Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanaiRakstu krājums.- Jelgava: LLU, 2004, 67.- 71. lpp. 2004.g.28.-29.06.

3. Galiņš A. Asinhrono elektrodzinēju komutācijas pārspriegumi un izolācijas kontrole./ Disertācija Dr. inž. grāda iegūšanai / Jelgava, 1996. -119.lpp.

Galiņš A. Elektrodzinēja elektriskās izolācijas kontroles shēmas.//LLU raksti/ Latvijas lauksaimniecības universitāte / 1993. 274. Laidiens 47 - 59. lpp.


1. 2003.g.- “Augstskolu didaktika” profesionālā pilnveide 4 KP, 40 kontaktstundas, LLU, Jelgava. 2. 2003.g.- „Zinātnes un tehnoloģijas parku modeļi Somijā” („Science and Technology park models in

Finland”) kursi, Somija, Helsinki, Turku, Tampere, Hameenlinna, Zinātnes un tehnoloģiju parks Hermia Tampere.

3. 2004.g.- “Mehatronikas sistēmu izveide un programmēšana izmantojot programmējamos loģiskos kontrollerus PLC, Vadības programmu izstrāde un pielietošana mikro rūpnīcu moduļiem MPS” (“Development and programming mechatronic systems using PLC, Design and implementation of control programs for MPS stations”) kursi, Lietuva, Kauņas Tehnoloģiskās universitātes FESTO industriālās automatizācijas centrs.

4. 2005.g.- „CNC darbagaldu programmēšana” („Training course on CNC programming”), 40 kontaktstundas, Leonardo da Vinči projekta No PT/04/F/EX-125879 ietvaros, PIC Jelgava.

5. 2007.g.- „M90 PLC – GSM tīkla izmantošana bezvadu automatizācijai” kursi, Rīga, Klinkmann Automation

Latvia.


1. LLU Tehniskās fakultātes domes loceklis 2. LLU Konventa loceklis, Konventa revīzijas komisijas loceklis 3. LZP eksperts 4. Promocijas padomes loceklis 5. LLMZA īstenais loceklis 6. LEB Alternatīvās enerģētikas sekcijas vadītāja vietnieks


Par veiksmīgu studentu zinātniskā darba un kvalifikācijas darba vadīšnu, no 1996. - 2004.g. saņemti 4 Atzinības Raksti un prēmijas konkursos, kurus organizē Latvenergo, 2 Atzinības Raksti no konkursiem, kurus organizē Latvijas Enerģētiķu Biedrība LEB. 2002. gadā pirmā vieta un prēmija LLU organizētajā Mācību līdzekļu konkursā par grāmatu “Proporcionālā hidropiedziņa”. 2005. gadā saņemts Izglītības fonda ”Mērķprogramma izglītībai, zinātnei un Kultūrai” un firmas SIA ABB Atzinības raksts par augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu.

Patentu, autora apliecību, licenču skaits - 4 Patenti, izgudrojumi, reģistrētas jaunas augu un dzīvnieku šķirnes, līnijas

1. Grundulis A., Šnīders A., Leščevics P., Galiņš A. Trīsfāžu elektrodzinēju kombinētās aizsardzības un diagnostikas ierīce.- Patenti un preču zīmes, 1997, Nr.5. Patenta pieteikums P-96-141 no 13.05.96.

2. Grundulis A., Šnīders A., Galiņš A. Trīsfāzu elektroģeneratora kombinētās aizsardzības un strāvas stabilizācijas ierīce.- Patenti un preču zīmes- 20.08.1999, Patenta pieteikums P-98-55 no 18.03.98.

3. Greivulis J., Grundulis A., Galiņš A. Asinhronās mašīnas bremzēšanas sistēma. - Patenti un preču zīmes- 20.04.2001, Patenta pieteikums P-00-05 no 13.01.2000.

4. Grundulis A., Grundulis A., Galiņš A., Zihmane K. Bioloģiskā dīzeļdegviela un tās ražošanas tehnoloģija. – Patenti un preču zīmes – 20.03.2004, Patenta pieteikums P-03-17 no 21.02.2003.


Latviešu valoda x x x

Krievu valoda x x x

Vācu valoda x x x

Angļu valoda x x x

_______ valoda


CURRICULUM VITAE

Aleksandrs Galoburda

Vārds Uzvārds Pokrovkas c., Krasnojarskas apg. 040342-10021

Dzimšanas vieta Personas kods 04.03.1942. krievs

Datums, mēnesis, gads Tautība precējies Ģimenes stāvoklis LLU Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts, docents


Darba vietas adrese: Mājas adrese: J.Čakstes bulv. 5 Mātera iela 17 – 20

Jelgava Jelgava LV-3001 LV-3001

Tālruņa Nr. 3080696 Tālruņa Nr. 3027426 Fax: E-mail:



Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, L/s mehanizācijas fakultāte

1961.-1966. L/s mehanizācija Diploms

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, aspirantūra L/s mehanizācijas fakultāte

L/s mehanizācija Doktora grāds


Zinātniskā padome, iestāde, valsts Gads Specialitāte Zinātniskais grāds Diploma Nr. Specializētā padome Д 122.06.01. PSRS Nemelnzemes centrālajos l/s mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniski – pētnieciskais institūts, Baltkrievija

1988. 05.20.03. Inženierzinātņu doktors

GD Nr.000073

Darba pieredze 1. No 1991.gada – docents, LLU, TF, Spēkratu institūts 2. 1983. – 1991. – vec. pasniedzējs, LLA, LMF, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra 3. 1977. – 1983. – asistents, LLA, LMF, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra 4. 1973. – 1977. – vec. zin. līdzstrādnieks, LLA, LMF, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra 5. 1970. – 1973. – aspirants, LLA, LMF, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra 6. 1967. – 1970. – asistents, LLA, LMF, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedra

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana No 1991.g. zin. darbības pamatvirziens – dīzeļmotoru diagnostika un remonts 1977. – 1991. – līgumdarbu vadītājs par hidrosūkņu ekspluatācijas pētījumiem 1973. – 1977. – vec. zin. līdzstrādnieks zinātniski – pētnieciskajā grupā, kas nodarbojās ar l/s tehnikas

hidropiedziņu drošuma paaukstināšanas jautājumiem

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā) Dīzeļmotoru atteikumu analīze, diagnostika un remonts. LLU zin. prakt. Konf., 1998.gada 1. – 3. Aprīlī

Lekciju kursi Pasniegtie mācību priekšmeti: Metālzinība; Konstrukciju materiālu tehnoloģija. Pašlaik pasniedzamie mācību priekšmeti: Metālzinība; Mašīnu remonts; Tehnikas drošums.

Publikāciju skaits - 24 : t.sk. grāmatas 0, raksti 8, zinātnisko darbu atskaites 13, metodiskie materiāli 3.


Palīgierīces mobilo mašīnu hidropiedziņas apkalpošanai ekspluatācijas apstākļos. Padomju Latvijas lauksaimniecība Nr.11, 1969. 23.-25. lpp.

Стенд для эксплуатационной проверки объемных гидроприводов. Механизация и эксплуатация соц. Сельского хозяйства. №2, 1972. С. 47.-48.

Исследование экспресс – анализа загрязнности рабочей жидкости тракторных гидросистем. Тр. Латв. С-х академии. 1975. С. 74.-78.

Повышение эффективности использовании гидропривода путем совершенствования средств диагностирования. Автореферат на соиск.уч.ст.канд.техн.наук. Минск, 1988. С 17.

Kvalifikācijas celšana (pēdējo trīs gadu laikā) 1998. – 1999. – Dīzeļmotoru diagnostika un remonts. Latvija, motorizmēģinājumu laboratorija


Spīdolas skolas atbalsta fonda pr-js




Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_______ valoda

09/06/2007 (Datums) (Paraksts)


Linda Griņēviča Vārds Uzvārds


LLU EF Ekonomikas katedra, vieslektore - asistente


Darba vietas adrese: Svētes ielā 18

Jelgava LV 3001

Tālruņa

Nr. 29724384

Fakss: E-pasts: [email protected]

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts Studiju laiks Specialitāte Kvalifikācij

a LLU EF

1999. – 2003.

Ekonomika, apakšprogrammā Tiesību zinātnes

Bakalaura akadēmiska

is grāds LLU EF

2003. – 2006.

Ekonomika, apakšprogrammā „Uzņēmējdarbība

un vadība”

Maģistra akadēmiska

is grāds



Gads Specialitāte Zinātniskais grāds Diploma

Nr.

Darba pieredze

05.05.2004. – 31.08.2005. LLU EF Starptautiskās maģistrantūras „Uzņēmējdarbības ekonomika un vadība” koordinatore; 01.09.2005. – 31.08.2006. LLU EF Ekonomikas katedra, asistente; 01.09.2006 - LLU EF Ekonomikas katedra, vieslektore – asistente.




Ekonomikas teorija; Makroekonomika.

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): 1........... Nozīmīgākās publikācijas (ne vairāk kā 5)

L.Griņēviča. Atpūtas un sporta pasākumu attīstība Ozolnieku novadā, Maģistrantu zinātniskā konference „Attīstība Daudzveidībā IV”, Jelgava, 2006. gada aprīlis, 91. -95.lpp.






Krievu valoda X X X

Vācu valoda

Angļu valoda X X X

_____________ valoda


CURRICULUM VITAE Vilnis Gulbis Vārds Uzvārds Rīga 130629-10118

Dzimšanas vieta Personas kods 13.06.1929.

Datums, mēnesis, gads

LLU Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts, profesors Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese: Mājas adrese: J.Čakstes bulv. 5 Raunas iela 45-198

Jelgava Rīga LV-3001 LV-1084

Tālruņa Nr. 3080703 Tālruņa Nr. 7565304 Fax: 3020762 E-mail: [email protected]



Latvijas Lauksaimniecības akadēmija aspirantūra, Latvija

1963-1966 Lauksaimniecības mehanizācija

Tehn. zin. kand.

Maskavas Lauksaimniecības inženieru institūts, Pedagoģiskā fakultāte, Krievija

1960-1961 Pedagoģija Inženieris – pedagogs

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Rīga, Latvija 1951-1956 Lauks. mehaniz. Inž.-meh.



Inženierzinātņu habilitācijas padome, LLU, Latvija


Dr.Sc.ing. G-D Nr.000013

Darba pieredze 1. No 1993. g. līdz šim laikam – profesors, Spēkratu institūts, Tehniskā fakultāte, LLU 2. No 1985. g. – 1993. g. – Traktoru un automobiļu katedras vadītājs, Tehniskā fakultāte, LLU 3. No 1986. g. – profesors, Traktoru un automobiļu katedra, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte, LLA 4. No 1980. g. – 1986. g. – docents, Traktoru un automobiļu katedra, Lauks. mehaniz. fakultāte, LLA 5. No 1974. g. – 1980. g. – vec. pasniedzējs, Traktoru un automob. katedra, Lauks. mehaniz. fakultāte, LLA 6. No 1966. g. – 1974. g. – asistents, Traktoru un automobiļu katedra, Lauks. mehaniz. fakultāte, LLA 7. No 1963. g. – 1966. g. – LLA klātienes aspirantūra 8. No 1956. g. – 1963. g. – tehn. priekšm. pasniedzējs Priekuļu lauks. mehaniz. tehnikumā, Priekuļos, Cēsu raj.

Zinātniskās darbības virzieni • spēkratu un motoru teorija • biodegvielu pielietošana iekšdedzes motoros • biomasas termoķīmiskā konversija un koģenerācija

Piedalīšanās projektos 2003. – 2006. g. LR ZP projekts Nr.04.1130 ‘Šķidro un g;azveida biodegvielu loģistika un pielietošana”.

Vadošais pētnieks 2003. g. – LR programma „Biodegvielu ražošana un pielietošana Latvijā” ( 2003 – 2010). Darba grupas loceklis 2003. g. – projekts „Biodīzeļdegvielas tehnisko prasību un pārbaudes metožu Latvijas valsts standarta (LVS)

izstrādei. Darba grupas loceklis

2001. – 2003. g. – LR ZP grants Nr. 01.0785. Daudzkomponentu biodegvielu energoefektivitāte iekšdedzes motoros. Vadošais pētnieks.

1998.-2000.g. – LR ZP grants 97.0817 Biodegvielu iegūšanu un pielietošanu iekšdedzes motoros. Zin. vadītājs un pētnieks

1996. – 1998.g. - LR ZP grants 96.073 Biomasu konversiju enerģijas ieguvei. Pētnieks 1994. – 1998.g. - LR ZP grants 93.712 Biodegvielu pielietošanas iespējas Latvijas lauksaimniecībā izmantoto

spēkratu motoros. Pētnieks 1998. – 2000. g. Valsts pētījumu programmas Nr.7 “Biodegvielu ieguve un pielietošana” vadības grupas

loceklis. 1996.-1997.g. “Biodegvielu koncepcijas” (1995.-1996.) un nacionālās programmas “Biodegvielu ražošana un

pielietošana Latvijā periodam 1997.-2005.gadam” izstrādāšanai pie LR ZM izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks

No 1994.g. – 1996.g. – TALC un Britu Padomes finansētā “Apmācības un akadēmiskās sadarbības projekta” Latvijas puses koordinators un izpildītājs.

1979. – 1991. g. Vissavienības Traktoru institūta (NATI, Maskava) un motoru institūta (NIKTID, Vladimira) līdzstrādnieks un Baltijas atbalsta punkta pie LLA vadītājs un pētnieks.

Lekciju kursi studentiem, maģistrantiem un doktorantiem 1. Pamatkursi: Spēkratu konstrukcija. Motoru un spēkratu teorija. 2. Izvēles kursi: Traktoru būvniecības attīstība Eiropā. Motoru biodegvielas. Biodegvielu izmantošana

iekšdedzes motoros. Alternatīvās degvielas un eļļas.

Publikāciju skaits - 67 : t. sk. Grāmatas 9, raksti 41, zinātnisko darbu atskaites 23, metodiskie materiāli 3, publ. starptautiskos izdevumos 14.

Kvalifikācijas celšana 1. 1996.g. jūn. – Bišopa Bērtona koledžā, Anglijā. 2. 1996.g. janv.- febr. – Silsoe koledžā Kranfīldas universitātē un Redingas universitātē. 3. 2002. g. febr. – Čehijā, firmās : Farmet, Česka Skalicē, DDW Natur Diesel, Sedecā-Brno un Jihlavas

transporta firmā – biodīzeļdegvielas ražošana un pielietošana. 4. 2002. g. jūn. – Nīderlandē, Tventes universitātē, firmās KARA un HOST – enerģija no biomasas. 5. 2003. g. okt. – Polijā, Ļubļinas tehniskajā universitātē – jaunākās metodes motoru izmēģināšanā.


LLU Tehniskās fakultātes Domes loceklis. Valsts pētījumu programmas Nr.7 “Biodegvielu ieguve un pielietošana” vadības grupas loceklis. LR Mazās enerģētikas fonda padomnieks 1995.-1998.g. (1996.-1997.g.).“Biodegvielu koncepcijas” (1995.-1996.) un nacionālās programmas “Biodegvielu ražošana un

pielietošana Latvijā periodam 1997.-2005.gadam” izstrādāšanai pie LR ZM izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks

Amerikas lauksaimniecības inženieru biedrības (ASAE) un Latvijas lauksaimniecības inženieru biedrības (LLIB) biedrs.


Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_______ valoda



Viesturs Jansons Vārds Uzvārds Rīga 1951

Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

Profesors, LLU LIF Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs Darba vieta un ieņemamais amats

Akadēmijas iela 19, LV-3001, Jelgava, Latvija Darba vietas adrese:

Tālruņa Nr. +371 3029851. Fakss: +371 3022180




Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Hidromeliorācijas fakultāte

1969.-1974. Hidromeliorācija Inž. Hidrotehniķis

Aspirantūra LLU Hidromeliorācijas katedrā 1976.-1980 Meliorācija un apūdeņošana

Dr.inž


Zinātniskā padome, iestāde, valsts Gads Specialitāte Zinātniskais grāds Diploma Nr. VZPI L/S polimeri un ūdenssaimniecība

1993 Ūdenssaimniecība un meliorācija

inženierzinātņu doktors

HD 000022

Darba pieredze

Strādāju LLU no 1974 gada

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģ istrantu un doktorantu vadīšana

Zinātniskā darbība, sadarbojoties ar ārzemju partneriem, tiek veikta vairākos virzienos: • Lauksaimniecības izsauktais difūzais piesārņojums (Zviedrija, Norvēģija) • Lauksaimniecības izsauktais punktveida (koncentrētais) piesārņojums (Norvēģija) • Ieteikumi saimniekošanai ievērojot vides prasības (Dānija) Starptautiskās sadarbības projekti/granti 1996-2007 gados: 1. Zviedrijas - Latvijas projekta "Agricultural Run- off Management Study in Latvia, " grupas loceklis, 1993 . 2. Zviedrijas - Latvijas projekta BEAROP ( Baltic Agricultural Run-off Action Programme,) grupas loceklis

atbildīgs par ūdeņu monitoringu un vides likumdošanu. 1994.-2002. g. 3. Norvēģijas - Latvijas projekta "Drainage Basin and Load of he Gulf of Riga, sub-project B: Soil and

nutrient loss from small catchments, " atbildīgais kordinātors Latvijā, 1993.- 1997. g. 4. Norvēģijas - Latvijas projekta "Drainage Basin and Load of he Gulf of Riga, sub-project : “Nutrient losses

from agricultural areas with high livestock densities in Latvia. " atbildīgais kordinātors Latvijā, 1995.-1996. 5. HELCOM PITF/TC projekta “Projectt on Agriculture” eksperts no Latvijas 1995. -1997. g.

6. Norvēģijas - Latvijas projekta “Environmental monitoring in agriculture, Nordic/Baltic cooperative” atbildīgais koordinators Latvijā, 1997. – 2001. g.

7. Pasaules Bankas un Globālā Vides Fonda projekta “Baltic Sea Regional Project” II komponenta monitoringa sadaļas atbildīgais koordinators Latvijā. 2004. - 2007. g.

8. Latvijas- Dānijas kopprojekta “Agricultural Influence on Ground Water in Latvia” vadības grupas loceklis 2003. - 2006. g.

9. ES COST Action 869 Mitigation options for nutrient reduction in surface waters and ground waters Latvijas pārstāvis projekta vadības grupā. 2006-2009.

Latvijas nozīmes granti: Laika periodā 1998-2006 vadītas 17 grantu un projektu tēmas, t.sk . sadaļa VPP No 1975 līdz 2006. gadam vadīti 55 diplomprojekti, 9 BSc darbi, 8 MSc darbi un 5 PhD darbi.

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā) 1. V. Jansons. Good Agricultural Practice in Latvia. Proceedings. Baltic Sea - Good Agricultural Practice in the

New EU Countries and the North-Eastarn Region of the Russian Federation. Umveltbundesamt. Berlin. December 2004.

2. V.Jansons. Designation of the vulnerable zones in Latvia. WB and GEF Regional Workshop on Agricultural Nutrient Reduction – Road to Compliance with EU Nitrate Directive Viļņa, Lietuva. 2004. g. 14-16. septembris.

3. V.Jansons. .Results of agricultural run-off monitoring in Latvia. Baltic Marine Environment Protection Commission seminārs par Baltic Sea Regional Project (WB un GEF) izpildi. 2005. g. 18.-20. maijā 2005. Kaļiņingradā. Krievija.

4. V.Jansons. Input and participation of LLU in course preparation. Konference Planning Course for Sustainable Agriculture and Environmental Health 12-14 septembris. 2005. Kauņa. Lietuva.

5. V.Jansons. Data availability in Latvia for Mare model. seminārs: NEST decision support system. 23-25 augusts 2005. Stoholma, Zviedrija

6. V.Jansons. Results of BSRP activities in monitoring and assesment in Latvia. .BSRP (Baltic Sea Regional Project) darba seminārs 11-13. janvāris 2006. Viļņa, Lietuva

7. V.Jansons. Implementation of BSRP programme in Latvia.BSRP (Baltic Sea Regional Project) darba seminārs 7-9. maijs 2006. Laulasmaa, Igaunija.

8. V.Jansons. Results of the Agricultural Run-off Monitoring in Latvia. Nordic – Baltic seminar on environmental monitoring inagriculure. 30. VIII - 1.IX 2006. Āsa, Norvēģija.

9. V.Jansons., K.Žūriņš. S. Lund. Monitoring of Ariculural Run-off in Latvia. WB and GEF Regional Conference on Nutrient Pollution Control in the Danube-Black Sea Basin 3-6. oktobris 2006. Kišiņeva, Moldova.

Studiju kursi (studiju priekšmeti) 1. VIDE 335, Ceļu automatizētā projektēšana 2. VIDE 361, Meliorācija, III daļa Apūdeņošana. 3. VIDE 372, Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas 4. VIDE 472 ĢIS karšu sagatavošana. 5. VIDE 512, Ilgtspējīga ūdenssaimniecība 6. VIDE 511 , Baltijas jūras vides aizsardzība.

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli):

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos – 39, konferenču tēzes – 28; zin. darbu atskaites 16.; mācību līdzekļi - 2.


1. N.Vagstad, V.Jansons, E.Loigu, J. Deelstra.. Nutrient losses from agricultural areas in the Gulf of Riga drainage basin. Ecological Engineering, 14 (2000). pp. 435-441

2. V. Jansons, N. Vagstad, R.Sudars, J. Deelstra, I. Dzalbe, D.Kirsteina. 2002. Nutrient Losses from Point and Diffuse Agricultural Sources in Latvia. Landbauforschnung Volkenrode. Volume 1, (52/1) 2002. pp 9-17.

3. Vagstad, N., Deelstra, J., Jansons, V. and. Loigu, E. 2002. Baltic agriculture in transition – the contribution to nutrient loads in the Gulf of Riga drainage basin. IAHS publication No 273. Agricultural effects on ground and surface waters, IAHS Press, Oxfordshire, UK. pp 367-371

4. Vagstad, N., Stalnacke, P., Andersen, H.E., Deelstra, J., Jansons, V., Kyllmar, K., Loigu, E., Rekolainen, S. and R, Tumas. 2004. Regional variations in diffuse nitrogen losses from agriculture in the Nordic and Baltic

regions. Hydrology and Earth System Sciences, 8 (4). (2004). pp. 651-662 5. Jansons , V., Kārkliņš, A., Kiršteina, D., Bušmanis, P. 2005. Lauksaimniecības un vides riska modelēšana ar

ĢIS metodēm. Monogrāfija: Riski lauksaimniecībā un privātajā mežsaimniecībā. LLU/RTU DITF, Jelgava. 363-384 lpp.



LLU Konventa loceklis LLU LIF Domes loceklis Latvijas vides zinātnes un izglītības padomes loceklis (pie VidM), Īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijas padomes loceklis (pie ZM), Lauksaimniecība un vides aizsardzības konsultatīvās padomes loceklis (pie ZM), LZA Terminoloģijas komisijas Hidroinženierzinātnes terminoloģijas apakškomisijas loceklis Latvijas pārstāvis HELCOM komisijas darba grupā par lauksaimniecību (HELCOM/PITF WGA) 1996.-2004. Latvijas pārstāvis pie Baltic21 lauksaimniecības darba grupas (HELCOM TFSA) 2000. - 2006. Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas (NJF) VIII sekcijas “Ūdens, augsne, vide” darba grupas ‘Ecological Engineering” loceklis 2000.- 2003. Latvijas pārstāvis NATO Science for Peace programmas Environmental Security Panel projektu vērtēšanas komisijā 2004.-2007.

Goda nosaukumi, apbalvojumi 2005. g. Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” gada balva (medaļa, diploms, stipendija par darbu “Lauksaimniecības ietekme uz ūdeņu kvalitāti Latvijā”

Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u.tml.) Nav Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji


Krievu valoda X X X

Vācu valoda

Angļu valoda X X X

_____________ valoda


CURRICULUM VITAE

Aivars Kaķītis Vārds Uzvārds

Latvija, Balvu raj. 050753 - 10322 Dzimšanas vieta Personas kods

05.07.53. Latvietis Datums, mēnesis, gads Tautība

precējies Ģimenes stāvoklis

LLU, Patentu un informācijas nod. vad. Darba vieta un ieņemamais amats


Lielā iela 2 Rostokas 18, dz. 4 Jelgava, LV-3001 Rīga, LV-1029

Tālruņa Nr. 3005671 Tālruņa Nr. 7405504 Fax: 3005685 E-mail: [email protected] E-mail: [email protected]



Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte

1975-1980 Lauksaimniecības mehanizācijas

Inženieris mehāniķis



Inženierzinātņu nozares lauksaimniecības mehanizācijas apakšnozares habilitācijas/ promocijas padome H-1, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija


Inženierzinātņu doktors

G-D No 000402

Darba pieredze LLA Lauksaimniecības mašīnu mehānikas zinātniskā laboratorija, pētnieks no 1980.g. LLU Zinātņu daļa, Patentu un informācijas nodaļas vadītājs, no 1996. gada. Asoc. prof. TF Mehānikas institūtā, Diploma Nr. 086, no 2002. gada.

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana LLA , vēlāk LLU, Lauksaimniecības mašīnu mehānikas zinātniskā laboratorija, 1980 – 2002. g. Darbības virzieni – lauksaimniecības mašīnu hidropiedziņa, impulsu hidropiedziņa, sapropeļa ieguves mehanizācija, neņūtona šķidrumu plūsmas modelēšana, biomasu ieguve un izmantošana, biomasu īpašības, biomasas brikešu noturība, sensori un virtuālās mērīšanas sistēmas. Pēdējos sešos gados vadīti 6 bakalaura un kvalifikācijas darbi un 4 maģistra darbi. 2004. gadā tiek vadīti: 1 doktora (I. Nulle), 2 maģistra (A. Laugalis un O. Vronskis) un 1 bakalaura kvalifikācijas darbs.

Uzstāšanās konferencēs 1. Kakitis A., Rheological properties of organic sediments. International Conference Physical methods in

Agriculture – Approach to Precision and Quality, Prague (Czech Republic) 27 – 30 August, 2001. 2. Kronbergs Ē., Kaķītis A., Šmits M. un Nulle I. Mechanization of biomass agro-ecotechnologies,

International scientific conference “Safe and economical agricultural technologies” Priekuļi, 25 – 26.07. 2002.

3. Kronbergs E., Kakitis A. and Plume I.Development of Rural Biomass Resources. Twelth European Biomass Conference “ Biomass for Energy, Industry and Climate Protection, 17-21 June 2002, Amsterdam, The Netherlands.

4. Kaķītis A. Nulle I., Biomasas brikešu noturība. Rēzeknes augstskolas 3. starptautiskā Zinātniski – praktiskā konference “Vide. Tehnoloģija. Resursi.”, 2003. gada 26. – 28. jūnijs.

5. Kronbergs Ē., Kaķītis A., Šmits M. un Nulle I. Biomass densification for alternative energy production. International Conference Agricultural Technique and Technologies on the Light AGENDA – 21, Lithuania, Kaunas, 17 – 19 September 2003.

6. Kakitis A., Kronbergs E., Nulle I., Smits M. Compacting energy of stalk material compositions. AgEng 2004 Conference “Engineering The Future” Leuven, Belgium, 12 – 16.09.2004.

Lekciju kursi

Materiālu pretestība, 3KP, MF Kokapstrādes spec.; Materiālu pretestība, 3KP, TF prof.; Materiālu pretestība, 1.5KP, LIF Būvniecības spec.; Ergonomika un dizains, 2KP, TF; Mērsistēmu interfeisi, 2KP, ITF; Eksperimenta datu ieguves un apstrādes datortehnoloģijas, 2KP, inž. spec. doktorantiem.

Publikāciju skaits - 59: t.sk. grāmatas - 2, raksti - 51, patenti un autorapliecības – 6

Nozīmīgākās publikācijas 1. Kaķītis A. Energoekonomiskas biškopības produktu apstrādes tehnoloģijas. Rēzeknes augstskolas 3.

starptautiskā Zinātniski – praktiskā konference “Vide. Tehnoloģija. Resursi.”, 2001. gada 19. – 21. jūnijs, Rēzekne, Rēzeknes augstskolas izdevniecība, 41.– 49. lpp.

2. Kakitis A., Rheological properties of organic sediments. In Proc. Of the International Conference Physical methods in Agriculture – Approach to Precision and Quality, Prague (Czech Republic) 27 – 30 August 2001. Czech University of Agriculture in Prague, pp 151 - 155.

3. Lauksaimniecības hidraulika. Uzdevumi., G. Birzietis, A. Kaķītis, Ē. Kronbergs, A. Mežs, J. Vizbulis, 2001, Lietuva, 66 lpp.

4. Proporcionālā hidropiedziņa lauksaimniecības tehnikā, A. Kaķītis, A. Kirka, A. Galiņš, Ē. Kronbergs, R. Puronas, 2001., Lietuva, 121 lpp.

5. Plūme I., Kronbergs Ē. un Kaķītis A. Ezeru apauguma ieguves tehnoloģijas. Rēzeknes augstskolas starptautiskās zinātniskās konferences “Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Vide un sabiedrība. Informācijas tehnoloģijas.” materiāli, 2002. gada 28. marts, Rēzekne, Rēzeknes augstskolas izdevniecība, 153 – 157. lpp.

6. Kronbergs Ē., Kaķītis A., Šmits M. un Nulle I. Mechanization of biomass agro-ecotechnologies, International scientific conference “Safe and economical agricultural technologies” Priekuļi, 25 – 26.07. 2002., LLU izd., 186 - 188. lpp.

7. Kronbergs E., Kakitis A. and Plume I.Development of Rural Biomass Resources. Twelth European Biomass Conference“ Biomass for Energy, Industry and Climate Protection”. Proceedings of the International Conference held in Amsterdam, The Netherlands 17-21 June 2002. Printed in Italy by Mani Fotolito- Florence, Italy, pp 265-268

8. Kaķītis A. Nulle I., Biomasas brikešu noturība. Rēzeknes augstskolas 3. starptautiskā Zinātniski – praktiskā konference “Vide. Tehnoloģija. Resursi.”, 2003. gada 26. – 28. jūnijs, Rēzekne, Rēzeknes augstskolas izdevniecība, 139 -144. lpp.

9. Kronbergs Ē., Kaķītis A., Šmits M. un Nulle I. Biomass densification for alternative energy production. Research papers 6(1) of Lithuanian University of Agriculture, Faculty of Agricultural Engineering. Kaunas, Akademija, 2003, pp. 69 – 72

10. Kakitis A., Kronbergs E., Nulle I., Smits M. Compacting energy of stalk material compositions. AgEng 2004 Conference “Engineering The Future” Leuven, Belgium, 12 – 16.09.2004.

Kvalifikācijas celšana

1. Zinātnieku kvalifikācijas celšanas kursi Norvēģijas Lauksaimniecības universitātē, “Control engineering”, 1997. gada maijs – augusts.

2. NOVABA kursi “Research communication”, Jelgava, 13. – 17. marts, 2000.g. 3. Pedagoģiskās tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā un augstskolu didaktikā”

LLU Izglītības un mājsaimniecības institūtā, 2000/01 un 2001/02 māc. gadi. 4. AS “Festo” rīkotie kvalifikācijas celšanas kursi “Training system on Mechatronics”, Kauņas Tehniskā

universitāte, 2002. g. 25. – 27. septembris. 5. Itālijas ārlietu ministrijas rīkotie kursi “Intelektuālā īpašuma aizsardzība”, RTU, Rīga, Promolazio, Itālija,

2003. gada 14. oktobris – 6. decembris, kursa ilgums 200 stundas.


LLU Konventa loceklis, LLU Senāta loceklis, Latvijas Biškopības biedrības Padomes loceklis


Patentu un autorapliecību skaits – 6 1. А.с. №1138540 (СССР). Шестеренный регулируемый насос /Э.Ж.Кронберг, А.А.Какитис -

Заявл.06.06.83б №3602889; Опубл.07.02.85, Бюл.№ 5. 2. А.с. №1824055 (СССР) Устройство для распределения жидкости/А. А. Какитис, Э. Ж. Кронберг, А.

Я. Межс - Заявл.06.04.90б №4836385; Опубл.30. 06. 93., Бюл. № 24. 3. Patents LV 11752 SKl. E02F3/54, Ierīce dūņu ieguvei / Ēriks Kronbergs, Aivars Kaķītis, Imants Plūme.-

Pieteikuma Nr. P-96-320; Publ. 20.04.1997 // Patenti un preču zīmes – 1997 –Nr.10 – 527. lpp. 4. Patents, LV 11753 SKl E02F3/54, Ūdenstilpju tīrīšanas ierīce / Ēriks Kronbergs, Aivars Kaķītis, Imants

Plūme – Pieteikuma Nr. P-96-320; Publ. 20.04.1997 // Patenti un preču zīmes – 1997-Nr.10 – 526. lpp. 5. Patents LV 12155, SKl A01D44/00. Siksnas griezējierīce ūdenstilpēm / Ē. Kronbergs, A. Kaķītis, I. Plūme.

– Pieteikuma Nr. P-98-119; Publ. 20.11.1998 // Patenti un Preču Zīmes. – 1998. – Nr.2 – 109 lpp. 6. Patents, Kl. C09B61/00, Nr. 12481, Lita Līne, Uldis Kauliņš, Aivars Kaķītis. Karotīna koncentrāta

izgatavošanas paņēmiens. Patenti un preču zīmes – 20.08.2000.


Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_______ valoda


LIETIŠĶĀ BIOGRĀFIJA (CV) 1.Vispārējās ziņas:

DAINA KANAŠKA Vārds Uzvārds

Jelgava 121061-10039 Dzimšanas vieta Personas kods

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts.

Vies-docente Darba vieta un ieņemamais amats


J.Čakstes bulv.5

Jelgava Latvija



Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra


Latvijas Lauksaimniecības akadēmija 1979-1984 Automobiļi un autosaimniecība

Inženieris-mehāniķis

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija 1986-1989 Darba aizsardzība



Ļeņingradas valsts agrārā universitāte

1991 Darba aizsardzība Tehnisko zinātņu kandidāts

KD 042274

LLU habilitācijas un promocijas padome H-1

1992 Darba aizsardzības inženiertehniskais nodrošinājums

Tehnisko zinātņu doktors

G-D 000031

Darba pieredze

Laika periods Darba vieta Amats

2006 -2007 LLU,TF, Spēkratu Institūts Vies-docents

2004-2006 JRPIC Uzņēmējdarbības atbalsta speciālists

1997-2007 LLU, MF, Darba vides kat Vies-docents

1992-1995 LLU, LMF, Lauksaimniecības maš īnu katedra

lektors

1985-1992 LLU,LMF, Darba aizsardzības katedra

asistents

1884-1985 p/s Vircava uzskaitvede


Latviešu valoda x x x

Krievu valoda x x x

Vācu valoda

Angļu valoda x x x

_____________ valoda

1.9. Citas būtiskas ziņas:

Kvalifikācijas celšana

2.Zinātniskā darbība un publikācijas:

2.6.1. Publikācijas starptautiski citējamos izdevumos:

1.Staša J., Jurēvics J., Šķēle A., Kanaška D. Ergonomicaly estimation of small-scale forest machines. Conference proceedings „Human and nature safety”1-3 June 2006. Europos saugas ir sveikatos darbe agentura, Akdemija 2006-p.p. 54-67.

2.Vērdiņš G., Avotiņš J., Kanaška D. The recession of hardness in preparations after cutting by plasma Conference proceedings „Engineering for rural development”May 24-25,2007. LLU- p.p. 226-232. 2.8. Piedalīšanās ar referātiem starptautiskajās zinātniskajās konferencēs:

1.Kanaška D., Jurēvics J. Darba vides riska faktoru varbūtības pētījumi šo

faktoru samazināšanai lauksaimniecībā. Starptautiskā zinātniskā konference "Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības problēmas". 2003.09.10. RTU, Rīgā. 2. Kanaška D., Staša J., Šķēle A, Jurevics J., Žukovskis I., Bērtaitis I.Darba aizsardzības vieta un loma inženierizglītībā. 5.Starptautiskā zinātniskā konference "Inženierzinātne lauku attīstībai 2006."18.05.2006, LLU, TF, Jelgavā.

3. Vērdiņš G., Avotiņš J., Kanaška D. The recession of hardness in preparations after cutting by plasma. 6.International Scientific conference„Engineering for rural development” May 24-25,2007. LUA, Jelgava.

2.9. Piedalīšanās ar referātiem citās konferencēs:

1 Kanaška D., Jurevics J. Jauniešu darbs Latvija. Zinātniski praktiska konference.2002.26,04, LLU, MF, Jelgavā. 3.Pedagoģiskā darbība 3.6. Studiju priekšmeti: Cilvēka aizsardzība Mērīšanas tehnika Inženierdarba organizācija un ergonomika 3.9. Tālākizglītība, profesionālā pilnveide: Augstskolu didaktika, 2006. LLU, Pedagoģijas institūts. 15.11.2007.

CURRICULUM VITAE Vārds, uzvārds: Jānis Kļaviņš Dzimšanas datums un vieta: 2. maijs 1951, Cēsu raj. Jaunpiebalga Personas kods: 020551-11218 Tautība: latviešu Ģimenes stāvoklis: atraitnis Darba vieta un LLU ITF Fizikas katedra, ieņemamais amats docents Darba vietas adrese: Lielā iela 2, Jelgava, LV – 3001 Tālruņa Nr. 3005675

E-mail: [email protected] Mājas adrese: Mārupes iela 31 – 22, Rīga, LV –1002 Tālruņa Nr. 7601355

Izglītība - 1969 beidzis Cēsu 1.vidusskolu. - 1969 -1974 beidzis fizikas studijas Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un mat. fakultātē - 1979 -1981 Latvijas Valsts Universitātes aspirants Spektroskopijas problēmu laboratorijā Zinātniskā kvalifikācija - Ļeņingradas Valsts Universitāte, PSRS, 1983, Fiz.mat. zinātņu kandidāta grāds, dipl. Nr.

МФ 018900 - Latvijas Universitāte, Latvija, 1992, Fizikas doktora grāds, dipl. C-D Nr. 000679 - Latvijas Universitāte, Latvija, 1994, Vadošā pētnieka akadēmiskais nosauk., dipl. LU-VP Nr.

0047 - Latvijas Lauksaimniecības Universitāte , 2005.g. Docents , diploms LLU-DOC Nr. 084

Darba pieredze - no 1974.gada Latvijas Valsts Universitātes Spektroskopijas problēmu laboratorijas

inženieris - 1975 - 1979 jaun. zinātn. līdzstrādnieks LVU Spektroskopijas problēmu laboratorijā - 1981 - 1984 jaun. zinātn. līdzstrādnieks Spektroskopijas problēmu laboratorijā - 1984 - 1989 vec. zinātn. līdzstrādnieks LVU Fiz. - mat. fakultātē - 1985 - 1989 pasniedzējs Rīgas Politehniskajā Institūtā - 1989 - 1994 vec. zinātn. līdzstrādnieks LU Spektroskopijas nodaļā - 1990 - 1992 pasniedzējs Latvijas Medicīnas Akadēmijā - 1994 - 2004 vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas

institūtā - 2004 - 2005 docenta v.i. Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, ITF Fizikas katedrā - 2005 - docents Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, ITF Fizikas katedrā

Zinātniskā darbība ir veikta sekojošos sekojošos virzienos: - atomu un molekulu fotofizika, lāzeru spektroskopija, enerģijas pārnese un jonizācija

molekulu un atomu sadursmēs, kā arī lāzeru izmantošana medicīnā (sadarbībā ar Latvijas Medicīnas Akadēmiju 1987.-’89.gadā).

- 1997 - 1998.g. vadīju LZP finansētu grantu: " Sadursmju pētījumi vielas gāzveida fāzē ar lāzera inducētās fluorescences metodēm ".

- 1998 - 2000.g. vadīju Polijas ZA zinātniskās sadarbības projektu: "Spectroscopy and relaxation dynamics of laser excited alkali metal vapours“. Sadarbības projekts turpināts 2001-2003.g.

- Pētījumi veikti arī kā viespētniekam strādājot Kaizerslauternas Universitātē (1992.g. DAAD stipendiāts) Vācijā, Lundas Universitātē (1993.g., Zviedru institūta un Lundas Universitātes finansējums) Zviedrijā un Antverpenes Universitātē (1994-’96.g. brīvā pētnieka statusā ar UIA fondu finansējumu) Beļģijā. 1998-2002. gados ar Polijas ZA finansējumu veicu pētījumus Fizikas institūtā Varšavā, Polijā. 1999.gadā un arī 2003.- 2004 g. atkal Kaizerslauternas Universitātē Vācijā prof. K. Bergmann grupā . 2005.gadā un 2006.gadā zinātniskais darbs Fizikas institūtā Varšavā, Polijā. ( kopā 2mēneši).

- Esmu piedalījies arī LZP projektu ekspertīzē. Uzstāšanās konferecēs ( pēdejo 3 gadu laikā )

1. K. Michulis, A. Ekers, M. GŁÓDŹ, V. Grushevsky, A. Huzandrov, J. Kļaviņš, I. Sydoryk, J. Szonert , THEORETICAL QUENCHING CROSS SECTIONS OF S AND D STATES OF POTASSIUM. COMPARISON WITH EXPERIMENT, 11th European Workshop on Quantum Systems in Chemistry and Physics, (St. Petersburg, Russia, August 20-25, 2006);

2. B. Bienak, E. Dimova-Arnaudova, A. Ekers, S Gateva-Kostova, M. GŁÓDŹ, V. Grushevsky, A. Huzandrov, J. Kļaviņš, J. Szonert, K. Vaseva-Gulieva, Experiments with alkali atoms at IP PAS, Intern. Conference ”Advances in Laser Spectroscopy: in memory of Prof. Maris Jansons”, (Riga, Latvia, September 28-29, 2006),

3. R. Garcia-Fernandez, B.W. Shore, K. Bergmann, A. Ekers, J. Klavins, and L.P. Yatsenko, Coherent control of population flow in a molecular ladder system, in: Abstracts of ICOLS 05 – 17th International Conference on Laser Spectroscopy (Cairngorm National Park, Scotland, 2005) p. 244,

4. R. Garcia-Fernandez, A. Ekers, L. P. Yatsenko, O. Dulieu, M. Aymar, J. Klavins, B. W. Shore, and K. Bergmann, Control of population flow by delayed pulses in a molecular ladder level system, in: Abstracts of the XXI International Symposium on molecular beams, ISMB XXI, edited by T. Kitsopoulos (IESL-FORTH, Hersonissos, Greece, 2005) p.69.

5. M. Glodz, A. Huzandrow, S. Magnier, L. Petrov, I. Sydoryk, J. Szonert, J. Klavins, “Transfer K(7s) – K(5f) induced in thermal collisions with ground state K atoms”, in: Abstracts of the 8th European Conference on Atomic and Molecular Physics (ECAMP VIII), 6 -10 July 2004, Rennes, France, p.3-49,

Lekciju kursi - Patreiz lasu LLU TF studentiem fizikas kursa lekcijas, vadu laboratorijas darbus. - Iepriekšējos gados Latvijas Universitātē esmu vadījis kursa un diplomdarbus optikas un

spektroskopijas specializācijas studentiem; lasījis atsevišķas nodaļas no speckursiem; fizikas studentiem vadījis lāzeru praktikuma darbus; recenzējis studentu bakalauru un maģistru darbus; kā arī lasījis lekcijas LU medicīnas studentiem par fizikālo medicīnas tehniku.

- Esmu strādājis par fizikas pasniedzēju Rīgas Politehniskajā Institūtā ( 1985-’89 ). - Esmu pasniedzis fizikas kursu Latvijas Medicīnas Akadēmijā (1990-’92). Zinātnisko publikāciju skaits - apm. 50 Nozīmīgākās publikācijas ( ne vairāk kā 5 )

1. A.Ekers, O.Kaufmann, K.Bergmann, J.Alnis , J.Klavins , “Vibrational effects in Na(3P) + Na2(A1Σ) associative ionization “ , ”Chem. Phys. Lett.”, Vol.304, p.69-72, 1999,

2. H. Hulsman and J. Klavins, “Vibrational relaxation of Na2 molecules in a triplet state: collisional transfer from mixed A 1ΣU - b 3ΠU gateway level to long-lived levels of b 3ΠU “ , ”Chem. Phys. Lett.”,Vol.274, p. 85, 1997,

3. B. Bieniak, K. Fronc, S. Gateva-Kostova, M. Glódz, V. Grushevsky, J. Klavins, K. Kowalski, A. Ruciñska, J. Szonert, “Excitation transfer between the rubidium 52D fine-structure levels in collisions with ground state rubidium atoms: experiment and theory.”, ”Physical Review A.”, vol. 62, p.022720, 2000,

4. A. Ekers M. Glodz, J. Szonert, J. Klavins, V. Grushevsky, “Energy transfer between the 2S and 2D states in alkalis: experiment and theory.”, ”Canadian Journal of Physics.”, vol.79, p.1039-1053, 2001.

5. Ruth Garcia-Fernandez, Aigars Ekers, Janis Klavins, Leonid P. Yatsenko, Nikolai N. Bezuglov, Bruce W. Shore, and Klaas Bergmann, “The Autler – Townes effect in a sodium molecular – ladder scheme”, Physical Review A, vol. 71, p.023401, 2005

Kvalifikācijas celšana ( pēdejo 3 gadu laikā ) - 2005. gadā beidzu augstskolu pedagoģijas kvalifikācijas kursu LLU. - 2004.–’05.g. 2 mēn. zinātniskais darbs Kaizerslauternas Tehniskajā Universitātē, Vācijā . - 2005. – ‘06.gadā zinātniskais darbs Fizikas institūtā Varšavā, Polijā ( kopā 2mēneši) Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās Esmu Latvijas Zinātnieku Savienības un Starptautiskās optikas inženieru ( SPIE ) biedrs. Īslaicīgi ( 1994 ) biju Ņujorkas Zinātņu Akadēmijas biedrs. Valodu zināšanas Latviešu, krievu, angļu, vācu valodas. 25. okt. 2007.g. / Jānis Kļaviņš /


Ilmārs Žanis Klegeris Vārds Uzvārds

Jelgava 03.05.1932 Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

LLU TF Lauksaimniecības enerģētikas institūts, asoc.prof.


Darba vietas adrese: J.Čakstes bulv. 5

Jelgava LV 3001





Ļeņingradas lauksaimniecības institūts, kvalifikācijas celšanas fakultāte Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, kvalifikācijas celšanas kursi Latvijas KP CK Marksisma ļeņinisma universi- tāte, ideoloģisko kadru fakultāte Latvijas PSR Starpresoru kvalifikācijas celšanas institūts, augstskolu vadošo kadru kursi Rīgas Politehniskais institūts, inženieru kvalifikā- cijas celšanas kursi LVU aspirantūra (eksterns) LLA aspirantūra (eksterns) Rīgas pedagoģiskais institūts, fizikas matemātikas fakultāte

1988

1987

1986

1978

1965

1972

1970

1958

Elektroenerģijas lietošana

lauksaimniecībā Programmēšana,

elektron. skaitļotāju lietošana

Augstskolu mācībspēks

Augstskolu AVS

Automatiskās vadības sistēmas

pedagoģija


Fiziķis

sertifikāts (apliecība)

sertifikāts (apliecība)

diploms

sertifikāts (apliecība) sertifikāts (apliecība) Zin.kand. minimuma eksāmeni

-“-

diploms



Promocijas padome, DPU, Latvija Habilitācijas un promocijas padome H-1, LLU, Latvija Zinātniskā Padome LVU

1993 1992 1973

pedagoģija inženierzinātnes pedagoģija

pedagoģijas zin.doktors inženier. zin.doktors pedag.zin. kandidāts

G-D No.000020 G-D No.000053 МПД No006283

Darba pieredze 1. No 2006.g. asoc.profesors, Lauksaimniecības enerģētikas institūtā, TF, LLU. 2. No 1980.g. docents, elektrotehnikas katedrā (EK) lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē (LMF) Latvijas

lauksaimniecības akadēmijā (LLA), tagad Lauksaimniecības enerģētikas institūtā (LEI), Tehniskā fakultātē (TF) LLU.

3. No 1967.g. vecākais pasniedzējs, EK, LMF, LLA. 4. No 1962.g. asistents, EK, LMF, LLA. 5. No 1960.g. laborants, EK, LMF, LLA. 6. No 1958.g. fizikas un ražošanas pamatu skolotājs, Jelgavas 2.vidusskolā. 7. No 1954.g. laborants, fizikas skolotājs, Rīgas 6.vidusskolā. 8. No 1952.g. skolotājs Jelgavas 2.vidusskolā. No 1950.g. pārzinis Abrenes rajona Malienas pamatskolā.

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana No 1961.g. (LLA,)LLU: 1. Studiju didaktika - teorētiskais, metodiskais, tehniskais un organizatoriskais nodrošinājums. 2. Augstskolu automatizātās vadības sistēmas-organizatoriski metodiskais nodrošinājums. 3. Inženiertehniskā problemātika lauksaimniecības elektrifikācijā, alternatīvajā enerģētikā. 4. No 1999…2004.g. vadīta deviņu maģistra darbu izstrādāšana, kas noslēgusies ar akadēmiskā pedagoģijas

zinātņu maģistra grāda piešķiršanu. 2007.g. turpinās maģistrantu un doktorantu darbu izstrādāšanas vadība.

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā) 1. Par enerģētiķu studiju programmas specializācijas variantiem/ LLU zinātniski praktiskā konference

konference. – Jelgava, 1999. 2. On the way to improving voca-tional education: New electrical engineering study tool CD ROM «Electrical

circuit analysis» International scientific conference «Research for rural development 2002» Jelgava, Latvia22-24 May 2002.

3. Inženierizglītības problēmas enerģētikā/ Starptautiskā zinātniskā konference «Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai», LLU, 2004, Jelgava.

4. Tehnisko disciplīnu studiju materiāls e-vidē/ Starptautiskā zinātniskā konference «Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai», LLU, 2004, Jelgava.

Studiju kursi (studiju priekšmeti) 1. Vispārīgā elektrotehnika. Elektrotehnika un rūpniecības elektronika. Metroloģija un elektriskie mērījumi.

Elektrozinību pamati. Elektrotehnikas pamati. Enerģētika. 2006./07.studiju gadā: Elektriskie mērījumi; enerģētika; vispārīgā elektrotehnika; elektrotehnika un rūpniecības elektronika; lietišķā elektrotehnika.



1. Lineāru līdzstrāvas ķēžu aprēķins (programmēts mācību līdzeklis) - LLA, Jelgava, 1968. 2. Mācību procesa tehnisko līdzekļu pielietošanas efektivitātes palielināšana - Harkovas LI Raksti, 1978. 3. Lauksaimnieciskās ražošanas procesu automatizācija (mācību grāmata) - Zvaigzne, R (1992). 4. Zināšanu integrācija mājturības priekšmeta apguvē/ “Mājturības pedagoģijas aktualitātes”, starptautiskās

konferences materiāli. – LLU, Jelgava, 1998. 5. Tehnisko disciplīnu studiju materiāls e-vidē/ “Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai

izmantošanai”, starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – LLU, Jelgava, 2004.

Tālākizglītība un profesionālā pilnveide (pēdējo trīs gadu laikā) 1. Darba vizītes: Rīgas tehniskajā universitātē, Rēzeknes pedagoģijas augstskolā, Daugavpils pedagoģiskajā

universitātē. 2. Latvijas IZM ISEC sertifikāts mācību grāmatu ekspertīzē,2002. LLU ITF sertifikāts Interneta mājas lapu

veidošanā, “Front Page – 2000”, 2004. Pašizglītība.


1. No 1994. Latvijas IZM Izglītības satura un eksamenācijas centra konsultatīvās padomes loceklis. 2. No 1997.g. LLU izstrādāto studiju materiālu konkursa žūrijas loceklis. 3. No 1994.g. LLU Konventa loceklis. 4. No 1995.g. LLU Senāta loceklis. No 1994.g. LLU Tehniskās fakultātes Domes loceklis.

Goda nosaukumi, apbalvojumi LLU Emeritus goda docenta Diploms No. 48, 1995.

Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u.tml.) - Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda


DZĪVES APRAKSTS (Curriculum vitae)

Ēriks Kronbergs Vārds Uzvārds

Jelgavas rajons 210944-10003 Dzimšanas vieta Personas kods

21. septembris, 1944. g. latvietis Datums, mēnesis, gads Tautība


LLU Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts, profesors, Lauks. maš. mehānikas zin. laboratorija, vadošais pētnieks.



J. Čakstes bulv. 5 Nameja ielā 2a-37

Jelgava Jelgava, LV-3001

LV-3001 Latvija

Tālruņa Nr.

3080674 Tālruņa Nr. 3082476

Fax: 3020762 E-mail: [email protected]

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību

iestāde, valsts

Studiju laiks


Rīgas Politehniskais institūts 1962-1970 Mašīnbūves tehn. Inž. meh.




LLA Zinātniskā Padome LLU habilitācijas padome

1988

1992



Tehn. zin. kand.

Dr. sc. ing.

TH Nr 120050 G-D Nr 000009

Darba pieredze

1. 1961.-1962. g.- instrumentu atslēdznieks Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā 2. 1966.-1969. g.- laborants ½ slodze Rīgas Politehniskajā institūtā 3. 1970.-1973. g.- vecākais inženieris, nod. vad. Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā 4. 1973.-1976. g.- jaun. zin. līdzstr. LLA 5. 1976.-1991. g.- vec. zin. līdzstr. LLA 6. no 1991.g.- vad. pētn. LLU 7. no 1999. g. - vad. pētn. LLU, docents 8. no 2001. g. - vad. pētn. LLU, asociētais profesors 9. no 2005. g. 1. septembra - profesors Zinātniskās iestrādes , zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu

(aspirantu) vadīšana

Lauks. maš meh. zinātniskās laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks. Darbības virzieni - lauksaimniecības mašīnu mehānika un hidrauliskā piedziņa, krāvēju piedziņa un vadības sistēmas, lauka smidzinātāji un to stieņu dinamika un uzkares sistēmas, sapropeļa ieguves un biomasu konversijas un kondicionēšanas mehanizācija. Granti:

1. Nr. 96.0073 Biomasas konversijas mehanizācija enerģijas un mēslojuma ieguvei 2. Nr. 01.0790 Biomasas resursi un mehanizācija kondicionēšanas procesos 3. Nr. 05.1598 Augu biomasas kondicionēšana pārstrādei un enerģijas ieguvei (sākta 2005. g.)

Doktorantu vadīšana: 1. A. Kaķītis Energoekonomiskas sapropeļa ieguves tehnoloģijas (disertācija aizstāvēta 1999. g.) 2. I. Plūme Energoefektīvas kompostēšanas tehnoloģijas (izstr. turpinās) 3. I. Zaķis Lauku smidzinātāju dinamiskās testēšanas pētījumi (izstr. turpinās) 4. M. Šmits Stiebru materiālu kondicionēšanas procesu mehanizācija (patreiz doktorantūrā)

Maģistrantu vadīšana 1. M. Šmits Augu biomasas kompaktēšana (darbs aizstāvēts) 2. A. Kronbergs (darbs aizstāvēts)

Uzstāšanās konferencēs (2005 - 2007 g.)

1. Kronbergs Ē., Smits M. Stalk material shredder shape determination. In Proc. of International Scientific Conference „Agricultural engineering problems”, Jelgava, Latvia, 2-3 June 2005, publ. LUA, pp. 138-142

2. Kronbergs Ē., Smits M. Size reduction and densification of herbaceous biomass. In Proc. of International Scientific and practical Conference , Rezekne, Latvia, June 16-18, 2005, publ. RA izdevnieciba, pp. 257-261

3. Šmits M., Kronbergs Ē. Stalk material cutting energy. In Proc. of International Scientific Conference „Research for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 19-22 May, 2005, publ. LUA, pp. 56-60

4. Kronbergs E., Smits M. Ecosystem approach for solid biofuel production. In Proc. of International Conference „Opportunities and problems of economic development”, Rezekne, Latvia, 24. March, 2006, publ. RA Izdevniecība, pp. 444-448

5. Kronbergs E., Smits M. Stalk biomass shredder investigation. In Proc. of International Scientific Conference „Engineering for rural development”, Jelgava, Latvia, 18-19 May, 2006, publ. LUA, pp. 165-170

6. Kronbergs E., Kakitis A., Smits M., Nulle I. Biomass conditioning for Solid Biofuel Compositions. In Proc. of International Baltic Bioenergy Conference „Use of Bioenergy in the Baltic Sea Region”Stralsund, Germany, 02. - 04. Nov. 2006, publ. Fachhochschule – Stralsund – University of Applied Sciences, pp.81-91

7. Kronbergs E., Smits M. Stalk material bale size reduction. In Proc. of 6th International Scientific Conference „Engineering for rural development”, Jelgava, Latvia, 24-25 May, 2007, publ. LUA, pp. 110-113

8. Smits M., Kakitis A., Kronbergs E. and Nulle I. Mechanical properties of biomass compositions for solid biofuel production. Twelth European Biomass Conference “ Biomass for Energy, Industry and Climate Protection”. Proceedings of the 15th International Conference held in Berlin, Germany 7-11 May 2007.pp. 314-317

Lekciju kursi

Hidraulika un hidropiedziņa – Mežu fak. kokapstrādes specialitātei un Tehniskās fak. spec. ; Mašīnu dinamika – Tehniskās fak. spec. ; Izvēles lekc. kurss TF maģistrantiem – Mašīnu konstruēšana; Tehniskās fak. Mašīnu projektēšanas un ražošanas specialitātēm – lekc. Kursi „Intelektuālais īpašums un patenti”un „Inženieraprēķinu programmas”.

Publikāciju skaits (kopējais) - 106, t. sk. 78 raksti, 28 autora apliecības un patenti

Piedalīšanās projektos: Tālākizglītības kursi ”Education in Latvia for an International Cooperation, Sustainability of Society and Rural Development” (72 h.), 2007.,Leonardo Da Vinci programme

Nozīmīgākās publikācijas (pēdējo 3 gadu)

1. Kronbergs Ē., Smits M. Stalk material shredder shape determination. In Proc. of International Scientific Conference „Agricultural engineering problems”, Jelgava, Latvia, 2-3 June 2005, publ. LUA, pp. 138-142

2. Kronbergs Ē., Smits M. Size reduction and densification of herbaceous biomass. In Proc. of International Scientific and practical Conference , Rezekne, Latvia, June 16-18, 2005, publ. RA izdevnieciba, pp. 257-261

3. Šmits M., Kronbergs Ē. Stalk material cutting energy. In Proc. of International Scientific Conference „Research for Rural Development”, Jelgava, Latvia, 19-22 May, 2005, publ. LUA, pp. 56-60

4. Kronbergs E., Smits M. Ecosystem approach for solid biofuel production. In Proc. of International Conference „Opportunities and problems of economic development”, Rezekne, Latvia, 24. March, 2006, publ. RA Izdevniecība, pp. 444-448

5. Kronbergs E., Smits M. Stalk biomass shredder investigation. In Proc. of International Scientific Conference „Engineering for rural development”, Jelgava, Latvia, 18-19 May, 2006, publ. LUA, pp. 165-170

6. Kronbergs E., Kakitis A., Smits M., Nulle I. Biomass conditioning for Solid Biofuel Compositions. In Proc. of International Baltic Bioenergy Conference „Use of Bioenergy in the Baltic Sea Region”Stralsund, Germany, 02. - 04. Nov. 2006, publ. Fachhochschule – Stralsund – University of Applied Sciences, pp.81-91

7. Kronbergs E., Smits M. Stalk material bale size reduction. In Proc. of 6th International Scientific Conference „Engineering for rural development”, Jelgava, Latvia, 24-25 May, 2007, publ. LUA, pp. 110-113

8. Smits M., Kakitis A., Kronbergs E. and Nulle I. Mechanical properties of biomass compositions for solid biofuel production. Twelth European Biomass Conference “ Biomass for Energy, Industry and Climate Protection”. Proceedings of the 15th International Conference held in Berlin, Germany 7-11 May 2007.pp. 314-317

Kvalifikācijas celšana (pēdējo 3 gadu laikā)

Akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanas kursi „ Studiju kvalitātes pilnveide”(160 h.) – 2007., Rīgas Tehniskā universitāte. Tālākizglītības kursi ”Education in Latvia for an International Cooperation, Sustainability of Society and Rural Development” (72 h.), 2007.,Leonardo Da Vinci programme English language course at Intermediate level (72 h.) – 2007.


1. LLU Tehniskās fakultātes Domes loceklis. 2. LLU Konventa un Senāta loceklis 3. LLU TF Promocijas Padomes loceklis. 4. LLMZA loceklis.

Patentu, autora apliecību, licenču skaits (kopējais) - 28 Patenti, izgudrojumi, reģistrētas jaunas augu un dzīvnieku šķirnes, līnijas

Autora apliecības Nr.:: 701792, 719563, 754002, 781280, 794251, 800292, 823116, 843867, 884631, 957800, 1025927,

1002700, 1076890, 1331440, 1329729, 1138540, 1173090, 1459624, 1609883, 1824055. Patenti: 1. Pat. LV-11752, SKl. E 02 F 3/54. Ierīce dūņu ieguvei / Ē.Kronbergs (LV), A. Kaķītis (LV), I. Plūme (LV).-Pieteikuma Nr.

P-96-320; Publ. 20. 10. 1997 // Patenti un Preču Zīmes.- 1997.-Nr. 5.- 1086. lpp. 2. Pat. LV-11753, SKl. E 02 F 3/54. Ūdenstilpju tīrīšanas ierīce / Ē.Kronbergs (LV), A. Kaķītis (LV), I. Plūme (LV).-

Pieteikuma Nr. P-96-320; Publ. 20. 10. 1997 // Patenti un Preču Zīmes.- 1997.-Nr. 5.- 1086. lpp. 3. Pat. LV-12127, SKl. B 66 D 1/04. Ķēdes vinča / Ē. Kronbergs (LV).-Pieteikuma Nr. P-98-123; Publ. 20. 12. 1998 // Patenti

un Preču Zīmes.- 1998.-Nr. 6. 4. Pat. LV-12155, SKI A 01 D 44/00. Siksnas griezējierīce ūdenstilpnēm / Ē. Kronbergs (LV), A. Kaķītis (LV), I. Plūme

(LV).-Pieteikuma Nr. P-98-119; Publ. 20. 02. 1999 // Patenti un Preču Zīmes.-1999.-Nr. 2.-109. lpp. 5. Pat. LV 12409 B, SKI A01 D82/02 Augu materiālu kondicionēšanas ruļļu mehānisms/ Ē. Kronbergs (LV).-Pieteikuma Nr.

P-99-117; Publ. 20. 01. 2000. // Patenti un Preču Zīmes.- 2000.-Nr.3,-301. lpp. 6. Pat. LV 12435, SKI G01 N3/08 Iespīlēšanas ierīce lentveida materiālu stiepes pārbaudei./Ē.Kronbergs ( LV), A Strupausis

(LV)- Pieteikuma Nr. P-98-164; Publ. 20. 04. 2000.// Patenti un Preču Zīmes.- 2000.-Nr4, -427. lpp 7. Pat. LV 12465, SKI F24 D5/10 Grīdu apsildīšanas iekārta/ Ē.Kronbergs (LV), I. Plūme (LV) un I. Ziemelis (LV)-

Pieteikuma Nr. P-98-202; Publ. 20. 07. 2000.// Patenti un Preču Zīmes.- 2000.-Nr7, -776. lpp 8. Patents LV 13447., Ķīpu smalcinātājs/ Ē. Kronbergs (LV), M. Šmits (LV) -A01F29/00 13.02.2006.


Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

05.06.2007.

(Datums) (Paraksts)

Leonards Leikums Vārds Uzvārds

Krāslavas raj. 230352-10051 Dzimšanas vieta Personas kods

23.03.1952. Latvietis Datums, mēnesis, gads Tautība

Precējies Ģimenes stāvoklis

LLU SZF Filozofijas katedras, docents Darba vieta un ieņemamais amats


Lielā iela 2 Jelgava LV-3001

Neretas 10-119 Jelgava LV-3002

Tālruņa Nr. 3005649 Tālruņa Nr. 3020386 Fax: 3021821 Mob. 6825917 E-mail: [email protected]



1. LU Vēstures un filozofijas fakultāte 2. LVU neklātienes aspirantūra

1970-1975

1979-1984

Filozofija

Filozofija

Filozofijas pasniedzējs, sociologs Filozofijas pasniedzējs, sociologs.



LU Habilitācijas un promocijas padome LPSR ZA Filozofijas un tiesību institūts

1993 1987

Filozofija Filozofija

Dr. phil. Filozofijas zin. kand.

C-D 000955 PC 008696

Darba pieredze 1.1998.g. LLU Filozofijas katedras vadītājs. 2.1995.g.LLU Filozofijas katedras docents. 3.1993.-1996.g. Filozofijas katedras lektors. 4.1989.-1993.g. LLA Filozofijas katedras vecākais pasniedzējs. 5.1988.-1989.g. LLA Marksisma-ļeņinisma filozofijas katedras vecākais pasniedzējs. 6.1975.-1988.g. Liepājas pedagoģiskā institūta Marksisma-ļeņinisma katedras pasniedzējs, vecākais pasniedzējs.

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana Zinātniskās darbības pamatvirzieni: 1. Apziņas problēma filozofijā. 2. Zinātnes filozofija.

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā) 1. 2002.g. 13.-14. jūnijā. “Atsvešinātā sabiedriskā apziņa”- referāts starptautiskā zinātniskā konferencē “Sociālais kapitāls”. - Jelgava, LLU SZF. 2. 2003.g. 25.- 26. aprīlī. “Globalizācija un sabiedriskās apziņas izmaiņas” – referāts starptautiskā zinātniskā konferencē “ Kultūru saskarsme globalizācijas procesā”. – Jelgava, LLU SZF. 3. 2004. g. 20.-21. maijā. „Integrācija un dezintegrācija kā patības raksturojums” – referāts starptautiskā zinātniskā konferencē „Sociālā integrācija paplašinātajā Eiropā”. – Jelgava, LLU SZF. 4. 2004. g. 29.-30. aprīlis. „Racionālais un emocionālais vēsturiskā mantojuma aspektā” starptautiskā zinātniskā konferencē „Vērtību orientācijas izmaiņas Latvijā un Polijā iestājoties ES”. – Olština, Informātikas un ekonomikas augstskola. 5. 2004. g. 8.-9. oktobris. „Integrācija un dezintegrācija kā patības raksturojums Latgales apstākļos” – referāts LPI XII zinātniskā konferencē „Latgales pagātne, tagadne, nākotne”. – Dagda, Latgales pētniecības institūts.

Lekciju kursi 1.Filozofija (bak.) 2.Ētika un estētika (bak.) 3 Loģika (bak.) 4.Zinātnes filozofija (maģ.) 5.Izglītības filozofija (maģ.) 6. Ievads zinātnes metodoloģijā (dokt.)

Publikāciju skaits – 26 , t.sk.: grāmatas un brošūras - 1, raksti zinātniskos krājumos - 9, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli - 5, tēzes - 11.

Nozīmīgākās publikācijas (ne vairāk kā 5) 1.Apziņa un tās struktūra .- Rīga: Zin. b. izd., 1984.-24.lpp. 2.Krīze XX gs. rietumu kultūrā // LLU raksti, 1996.-Nr.5. -22-27.lpp. 3.Проблематичностъ существования бессознателного психичeского. В кн.: Вопросы теории методологии научного познания: Сборник научных трудов. Рига: ЛГУ,1983,-99 -111.c. 4.Субьективные отношения и ценности // Žmogaus udymo problemos šiulaikineje. Kaunas-Akademija, 1998. 34.-38. p 5.Zinātnes filozofija: mācību līdzeklis filozofijas kursa apguvei maģistrantūrā un doktorantūrā. –3. izd. Pap. – Jelgava: LLU, 2002. – 104 lpp. (36.-50., 63.-68. lpp.)


Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, dažādos vēlētos amatos Kopš 1996. g. HI Domes, SZF Domes loceklis. LLU Konventa loceklis.




Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

____ valoda


Curriculum vitae

Pēteris Leščevics Vārds Uzvārds

Jelgavas rajons 250439 – 10006 Dzimšanas vieta Personas kods

25.04.39. polis Datums, mēnesis, gads Tautība


LLU Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības enerģētikas institūts, asoc. profesors Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese: Mājas adrese: J.Čakstes bulv. 5

Rīgas iela 2 a Jelgava Jelgava LV-3001 LV-3004

Tālruņa Nr.

3022242, 3080687 Tālruņa Nr. 3020963

Fax: 3020672 E-mail: [email protected]

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts Studiju

laiks Specialitāte Kvalifikācija

Saules enerģijas iegūšana un izmantošana ūdens uzsildīšanai (Austrijas, Vācijas un Somijas zinātnieku un speciālistu vadīti kursi)

1997 Enerģētika Sertifikāts

Projektu vadīšana, LU, (Chemnicas Universitāte, Drēzdenes Universitāte), Latvija – Vācija

1997 Projektu vadība Sertifikāts

Alternatīvā enerģija, Krenfildas universitāte Silsoe koledža, Anglija.

1995 Enerģētika

Lauksaimniecības ekonomika un apmācība (Training of trainers) , Bishop – Burton koledža, Anglija.

1992 Pedagoģija Sertifikāts

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, aspirantūra (neklātiene) Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes Elektrotehnikas katedrā

1986-1989 Lauksaimniecības elektrifikācija

Kandidāta disertācija

Ļeņingradas Boņč-Brujeviča vārdā nosauktais elektrosakaru institūts, Radiosakaru fakultāte

1970 Radio sakaru inženieris

Diploms



Gads Specialitāte Zinātniskais grāds Diploma

Nr. Mehanizācijas un elektrifik. zinātniskā padome, Minskas lauksaimn.mehanizācijas un elektrifikācijas institūts, Baltkrievija.

1989. Lauksaimniecības elektrifikācija.

Tehnisko zinātņu

kandidāts

TH Nr. 121042

Habilitācijas un promocijas padome H-1, LLU, Latvija

1992 Dr.sc.ing. G-D Nr. 000052

Darba pieredze

1. No 1960. g. marta. –1966. g. nov. – radiomehāniķis, “Latvijas televīzijas uztveršanas tīkls”, Sakaru ministrija, LPSR.

2. No 1966. g. nov. -1974. g. sept. - iekārtu inž., Virusoloģijas lab., AF, LLA. 3. No 1974. g. sept. -1980. g. sept. - asist., LMF, LLA. 4. No 1980. g. apr. -1989. g. sept. - vec. pasn., LMF, LLA. 5. No 1989. g. febr. -1993. g. sept. - neklāt. prodek., LMF, LLA. 6. No 1989. g. maija -1998. g. aug. - docents, LMF (vēlāk TF), LLA. 7. No 1994. g. apr. -1998. g. sept. – Zinātņu daļas vadītājs, LLU. 8. No 1998. g. sept. – asoc. prof. Lauksaimniecības Enerģētikas institūtā, LLU.

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana

1974– 1997.g. [no sākuma jaunākais zin. līdzstrādnieks, vēlāk vec. zin. līdzstrādnieks (no 1992. –pētnieks)] sekojošos zinātniskajos līgumos:

1. No 1990.g. līdz 1997.g. – pētnieciskajos līgumos ar Latvenergo un Daugavas HES kaskāde.

2. No 2000.g. līdz 2002.g - pētnieciskajos līgumos ar Valsts a/s Latvenergo. 3. No 2001,g. līdz 2002.g. – vada maģistra darbu L. Muizinikai, M.Timma. 4. . No 2002,g. līdz 2004.g. – vada maģistra darbu M. Melnim. Pētnieciskā darba virzieni: Lauksaimniecībā izmantojamo elektrodzinēju aizsardzība. Ūdens apgādē izmantojamo elektrodzinēju aizsardzība un diagnostika. Vēja enerģijas ieguve un pārveidošana elektriskajā enerģijā. Enerģijas akumulēšana. Saules enerģijas ieguve un izmantošana lauksaimniecībā. Kooģenerācijas iekārtu pētniecība.

Uzstāšanās konferencēs

1. Enerģētikas studiju programmas un studenti LEI Inženierproblēmas lauksaimniecībā LLU TF , 2000. 12 aprīlī.

2. Mazās Hidroenerģētikas subsidēšana. LEB konference Rîgâ, 2000. 6 oktobrî. 3. LLU 2001.g. 4. Inženierizglīt’bas problēmas enerģētikā. / Advanced Technologies for Energ’y

Producing and Effective Utilization, LLU Jelgava 2004. 5. Enerģijas ietaupījuma aspekti tehnoloģiskajās iekārtās ar regulējamu elektrisko

piedziņu/ Advanced Technologies for Energ’y Producing and Effective Utilization, LLU

Jelgava 2004. 6. Pastāvīgās ierosmes sinhronās mašīnas izmantošana alternatīvās enerģijas iekārtās. /

Advanced Technologies for Energ’y Producing and Effective Utilization, LLU Jelgava 2004.

7.

Lekciju kursi

1. Pasniegtie mācību priekšmeti: Ēlektrifikācija”, “Elektronika”, “Mikroprocesori un robottehnika”, “Automātika un ražošanas procesu automatizācija”, “Automātikas pamati”, “Automātiskās sistēmas”, “Automatizācija”, “Tehnoloģisko procesu automatizācija”, “Neelektrisko lielumu elektriskā mērīšana”, “Energoapgāde”. 2. Pašlaik pasniedzamie mācību priekšmeti: “Lietišķā elektrotehnika”, “Elektrotehnika un elektronika”, “Lietišķā elektronika un sakaru tehnika”, Ražošanas procesu automatizācija”, “Energonesēji un energoresursi”, “Energoapgādes sistēmu ekspluatācija”, “Automātisko sistēmu projektēšana”.

Publikāciju skaits - : 58, t.sk.: − raksti -31, − zinātnisko darbu atskaites - 20 − un metodiskie materiāli -7.


1. Vēja parki – problēmas un risinājumi.- E & S Nr.21, 2002. 2. Enerģijas ietaupījuma aspekti tehnoloģiskajās iekārtās ar regulējamu elektrisko piedziņu./

Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai. LLU Jelgava, 2004. 23-29 lpp.

3. Inženierizglītības problēmas enerģētikā./ Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai. LLU Jelgava 2004. 31-36 lpp.

4. Pastāvīgās ierosmes sinhronās mašīnas izmantošana alternatīvās enerģijas iekārtās. / Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai. LLU Jelgava 2004. – 5 lpp.

5. Mikroelektronikas komponentes un pamatshēmas. VPIC, Valmiera, 2003.(tulkojuma rediģēšana).

6. Elektronika. LLU Jelgava, 2006. – 58 lpp. 7. Tehnoloģisko iekārtu automatizācija. LLU Jelgava 2007. – 69 lpp.


1. 2002. g. Internet lapu veidošanas pamati ar Micrsoft FrontPage 2000. LLU, Jelgava. 2. 2003. – Profesionālās izglītības attīstība Latvijā, IZM, Rīga. 3. 2003.g. – “Augstskolu didaktikas kursi”, LLU, Jelgava. 4. 2006. – 2007. – Tehnoloģiskā prakse AS “Augstsprieguma tīkls”


1. LLU Konventa Revīzijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks no 1993 līdz 1998.gadam. 2. Informātikas institūa - Domes loceklis no 1993.gada., bet no 2002.g. ITF. 3. LLU Zinātņu Padomes loceklis no 1994. -1999. gadam. 4. LLU Saimniecības Padomes loceklis no 1994. – 2000. gadam. 5. LLU Konventa Revīzijas komisijas loceklis no 1998. gada – 2005.g.

6. TF Domes loceklis no 1998. gada. 7. LLU Konventa Šķīrējtiesas komisijas loceklis no 2005. gada – arī patreiz.


1. 1977. g. Latvijas PSR Valsts prēmija zinātnē un tehnikā. 2. 2004. g. LLU Atzinības raksts.

Patentu, autora apliecību, licenču skaits - 10 Patenti, izgudrojumi, reģistrētas jaunas augu un dzīvnieku šķirnes, līnijas

1. Trīsfāžu elektrodzinēju kombinētās aizsardzības un diagnostikas ierīce. – Latvijas patents LV 11876B, publicēts 20.12.1997.

2. Elektroapsildāmās grīdas konstrukcija. – Latvijas patents LV 12138B, publicēts 20.10.1998. Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_______ valoda

(Datums) (Paraksts)


Larisa Maļinovska Vārds Uzvārds

Dundaga 27.07.1951. Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

LLU, Sociālo zinātņu fakultāte, Valodu katedra, asociētā profesore


Darba vietas adrese: Čakstes bulv. 5

Jelgava LV-3001





Šefildas universitāte. Šefilda, Lielbritānija. Kurss „Angļu valodas mācīšana un pilnveidošana” (English Language Teaching and Development) Latvijas Valsts universitāte, aspirantūra Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā Latvijas Valsts universitāte, Svešvalodu fakultāte

1990 1988-1991 1969-1975

Filoloģija Pedagoģijas teorija un vēsture Angļu valoda un literatūra

Sertifikāts Maģistra grāds Diploms



Latvijas universitāte, Pedagoģijas zinātnes hab. un promocijas padome

1997 Pedagoģijas teorija un vēsture

Doktora grāds

C-D 001398

Darba pieredze

1. No 1975.g. – asistente, Valodu katedra, Latvijas lauksaimniecības akadēmija 2. No 1992. – 1997. g. lektore, Valodu katedra, Latvijas Lauksaimniecības universitāte 3. No 1997. g. – docente, Valodu katedra, Latvijas Lauksaimniecības universitāte 4. No 2002. g. – asoc. prof. Valodu katedra, Latvijas Lauksaimniecības universitāte


Zinātniskās darbības virzieni Studentu pastāvības un atbildības mijsakarība studiju procesā augstskolā, kooperatīvā mācīšanās, motivācija mācīties svešvalodas, satura un valodas integrēta mācīšanās, starpkultūru komunikācija, darbs komandā.

Maģistrantu vadīšana 1. Astra Bērziņa –Balandina „ Angļu valodas rakstītprasmju pilnveide sākumskolā”. 2000. 2. Svetlana Brasnujeva „ Angļu valodas komunikatīvās kompetences veidošana, apgūstot frazeoloģiskas vienības komunikatīvajos vingrinājumos ar uzskates palīdzību”. 2002. 3. Laila Vēvere „ Mācību procesa individualizācijas iespējas angļu valodas apguvē pamatskolā”. 2002. 4. Antra Ternovska „ Sarunvalodas prasmju pilnveidošana angļu valodas apguvē ārpusklases darbā”. 2002. 5. Valentīna Rubīna “Spēles ietekme uz angļu valodas runas prasmju veidošanos 4. klases skolēniem”. 2002. 6. Uldis Ozols “Skills Necessary for Passing the Writing Test of Year 12 English Exam”. 2003. 7. Ieva Caune “Novadpētniecisko materiālu, tekstu un līdzekļu izmantošana svešvalodu stundā pamatskolā”. 2007. 8. Aleksandra Daņiļčenko “Pašvērtējuma loma pozitīvas mācīšanās motivācijas veidošanā”. 2004. 9. Konsultante bakalaura darbam Latvijas Universitātē, Moderno valodu fakultātē – Agnese Kļaviņa “Terminology Used in Sugar Industry”. 2000. 10. Zinātniskā vadītāja 9 kvalifikācijas darbu izstrādē. 2003. (L. Feldmane, Ē. Palkavnieks, M. Galiņa, S. Vilciņa, E. Lēnerte, M. Lācis, R. Lazdiņš, G. Kasparinskis, A. Ozoliņa) Zinātniskā vadītāja 8 kvalifikācijas darbu izstrādē. 2004. (L. Cunska, Z. Dobuma, I. Kivļonoka, R. Mediss, S. Redliha, Z. Rudzīte, T. Sniķeris, Z. Stalidzāne) Zinātniskā vadītāja 5 bakalaura darbu izstrādē. 2005. (L. Feldmane, G. Kasparinskis, T. Maslojeda, A. Ozoliņa, S. Vilciņa) Zinātniskā vadītāja 8 bakalaura darbu izstrādē. 2006. (L. Cunska, D. Kaļva, Z. Dobuma, D. Laizāne, K. Freiberga, Z. Stalidzāne, R. Mediss, Ē. Palkavnieks) Zinātniskā vadītāja 9 bakalaura darbu izstrādē. 2007. (A. Balode, B. Baško, I. Frolova, E. Galvanauska, I. Jaunā, I. Junkurēna, N. Kovaļenko, D. Krēsliņa, I. Mačule, L. Seikste, Z. Surgovte, G. Zēberga) Doktorantu vadīšana V. Tomsons. Mūžizglītības kompetenču pilnveide pamatstudijās. Nozīmīgākie projekti 2007. 20. 04. Noorganizēta starptautiska zinātniska konference TF un SZF studentiem, maģistrantiem un doktorantiem “Students on their Way to Science”. Piedalās Latvija, Lietuva, Krievija, Vācija, Brazīlija (9 augstskolas). 2006. 29.-31. 05. Noorganizēts starptautiska projekta “Baltijas jūras tīkls” partneru dienu seminārs LLU Jelgavā. Piedalās Latvija, Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, Somija. 2006. 1.-12. 04. Noorganizēts starptautisks intensīvais projekts “Starpkultūru menedžmenta kompetenču pilnveide Baltijas jūras reģionā PIM 2006”. Piedalās Latvija, Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, Somija. 2005. 12. 05. Noorganizēta starptautiska zinātniska konference TF un SZF studentiem, maģistrantiem un doktorantiem “Students on their Way to Science”. Piedalās Latvija, Lietuva, Baltkrievija (5 augstskolas). No 2004. gada starptautisks projekts Baltic Sea Network. No 2005. g. šī projekta orgkomitejas locekle. 2004. Līgums ar PMPMA par metodisko materiālu sagatavošanu latviešu valodā brošūrai “Vadlīnijas patērētājizglītībai Baltijas valstīs”. 2003. – 2006. Leonardo da Vinci projekts “Team Teaching – Transfer and Boundary Zones in

Content and Language Integrated Learning” (Latvija, Somija, Anglija, Polija, Spānija). Projekta koordinatore. 2003. Starptautiskās zinātnes konferences “Multicultural Communication and the Process of Globalisation” rīcības komitejas locekle 2003. Studiju programmas “Iestāžu un uzņēmumu ārējie sakari” izstrāde 2003. Minētās programmas akreditācijas materiālu sagatavošana, 2006. Pārakreditācijas materiālu sagatavošana. 2002. - 2005. Starptautisks projekts “Vadlīnijas patērētājizglītībai Baltijas valstīs”. Dzīves prasmes ilgtspējīgai attīstībai. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu projekts “Patērētājizglītība un attīstība”

No 2002. gada Lauksaimniecības tehnikas terminoloģijas komisijas locekle. 2001. Studiju programmas “Iestāžu darba organizācija un vadība” izstrāde – darba grupas dalībniece 2001. – 2005. Zinātnisks projekts Nr. 01. 0787. Piena lopkopības tehnoloģijas un mehanizācijas pilnveides pētījumi. Izpildītāja. 2000. Starptautiskā semināra “A Challenge for Agricultural Engineers” organizācijas komitejas locekle 2000. SELL sporta spēļu rīcības komitejas locekle Regulāri – studentu un maģistrantu zinātnisko konferenču organizēšana angļu valodā Zinātnisko darbu recenzēšana V. Tomsons. “Theoretical Frame for Research on Sustainability of Competences”. Raksts žurnālam “Journal of Science Education”. (Bogota, Colombia). 2006. A. Aizsila. “Experience and Perspective of Further Education”. Raksts žurnālam “Journal of Science Education”. (Bogota, Colombia). 2006. A. Aizsila. “Acquisition of Ethic Values and Dynamica of Self – Education. Raksts LLU zinātniskajiem rakstiem. 2006. B. Briede. Raksts žurnālam “Journal of Science Education”. (Bogota, Colombia). 2006. B. Briede. “Education for Getting Competence from Constructuvusts Perspective in the Context of Environment”. Raksts LLU zinātniskajiem rakstiem. 2004. Zinātniskā recenzente – Proceedings of the International Scientific Conference “Rural Environment. Education. Personality.” (299. lpp.) 2003. Recenzija Dianas Golovanovas grāmatai “Debates kā viena no mācību metodēm komunikatīvā mācīšanā”. 2003. (Izdevniecība RaKa) Rakstu rediģēšana žurnālā “Journal of Science Education”, Bogota, Colombia, 2002, Vol. 3,No2, 104.– 105. “Safe and Economical Agricultural Technologies”//Proceedings of the Conference, 2002, Priekuļi. – 197 p. (English language edited by Larisa Maļinovska) Recenzente zinātniskajam izdevumam LLU LF starptautiskajā seminārā “Organic Farming”. 2002. Recenzente grāmatai – G. Rudzītis, A. Aizsila. The Productive Educators During the First Independent State of Latvia//Teaching Aid. – Jelgava, LUA, 2000 – 27 pp. Regulāra pedagoģijas maģistrantu darbu recenzēšana. Regulāra bakalauru darbu recenzēšana.


1. 2007. Nolasīts lekciju kurss „Starpkultūru komunikācija” Socrates/Erasmus projekta ievaros (Kopenhāgenas Tehnoloģiskajā akadēmijā)

2. 2006. Starptautiskā zinātniskā konferencē “New Dimensions in the Development of Society” referāts „New Competences for the Faculty” (Jelgava, LLU) 3. 2006. Starptautiskā zinātniskā konferencē “Engineering for Rural Develoment” referāts „Content and Language Integrated Learning – Improvement of Study Process” (Jelgava, LLU) 4. 2006. Starptautiskā zinātniskā konferencē “New Dimensions in the Development of Society” referāts „CLIL Cross-cultural Dimensions” (Jelgava, LLU) 5. 2006. Starptautiskā zinātniskā konferencē “Rural Environment. Education. Personality” referāts „Necessary Competences for Introduction of CLIL at the Latvia University of Agriculture” (Jelgava, LLU) 6. 2006. Starptautiskā zinātniskā konferencē “Lauku vide. Izglītība. Personība” referāts “Necessary Competences for Introduction of CLIL at the Latvia University of Agriculture” (Jelgavā, LLU) 7. 2006. Nolasīts lekciju kurss “Starpkultūru komunikācija” Socrates/Erasmus projekta ievaros (Viļņā, Augstākās Izglītības koledžā) 8. 2005. Starptautiskā zinātniskā konferencē Baranoviču Valsts universitātē referāts „CLIL as Means of Forming Professional Culture” (Baltkrievijā) 9. 2005. Baltic Sea Network seminārā “Problems of Cross-cultural Communication” (Ķīle, Vācija) 10. 2005. Baltic Sea Network seminārā “The Importance of Cross-cultural Communication” (Pēterburga, Krievija) 11. 2005. Leonaro da Vinci projekta “CLIL. AXIS” seminārā “CLIL Core Competences” un “Methods of Team Teaching” (Valensijā, Spānijā) 12. 2004. Starptautiskā zinātniskā konferencē “Scientific Achievements for Wellbeing and Development of Society” referāts “Self-Education and Independent Work in Foreign Language Learning” (Rēzeknes augstskola) 13. 2004. Starptautiskā zinātniskā konferencē “Multicultural Communication and the Process of Globalisation”referāts “English Club – Means of Communication and Dissemination of Different Cultures” (Jelgava, LLU) 14. 2004. Leonardo da Vinci projekta “CLIL. AXIS” seminārā “Team Teaching Practices at the Faculty of Engineering” (Ventspils Augstskolā) 15. 2004. Starptautiskā zinātniskā konferencē “Sociālā integrācija paplašinātajā Eiropā” stenda referāts “CLIL – a Prerequisite for Successful Integration in the EU” (Jelgavā, LLU) 16. 2004. Starptautiskā zinātniskā konferencē Kauņas Lauksaimniecības universitātē “Introduction of CLIL in the Course of Physics” (Kauņā, Lietuvā) 17. 2004. Nolasīts lekciju kurss “Baltic Studies” Somijā Laurea Polytechnik Socrates/Erasmus projekta ietvaros 18. 2004. Mācību metodiskajā konferencē LLU “Studiju organizēšana nepilna laika studiju priekšmetos un tālākizglītības programmās” stenda referāts “Satura un valodas integrēta mācīšanās nepilna laika studijās” (Jelgavā, LLU)


Angļu valoda doktorantiem Profesionālā angļu valoda Tehniskās fakultātes studentiem. Profesionālā angļu valoda pedagoģijas un inženierzinātņu maģistrantiem ( TF, MF, LIF) Padziļinātā profesionālā angļu valoda Tehniskās fakultātes studentiem Lietišķā komunikācija ( angļu valodā) Teksta leksikostilistiskā analīze ( angļu valodā) Specializācijas moduļi pedagoģijā:

Svešvalodu mācīšanas metodika un saturs Izglītības sistēmas ES

Publikāciju skaits 75 (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): ...........


1. L. Malinovska, A. Zeidmane, A. Mezote. Content and Language Integrated Learning - Improvement of Study process//Proceedings of the 6th International Scientific Conference „Engineering for Rural Development”, May 24-25, 2007, Jelgava.- p. 397 – 402.

2. Malinovska L., Zeidmane A. Necessary Competences for Introduction of CLIL at the Latvia University of Agriculture.- Journal of Science Education, Vol. 7, 2006, Bogota, Colombia.- p. 44-47.

3. L. Malinovska, A. Zeidmane. CLIL Cross-cultural Dimensions//Proceedings of the International Scientific Conference „New Dimensions in the Development of the Society”, 15-16 June, 2006, Jelgava.- p. 107 114.

4. L. Maļinovska. Self-Education and Independent Work in Foreign Language Learning//Proceedings of the International Conference “Scientific Achievements for Wellbeing and Development of Society”.-Rēzekne, 2004.-45-50 pp.

5. L. Maļinovska. English Club – Means of Communication and Dissemination of Different Cultures//Proceedings of the International Scientific Conference Multicultural Communication and the Process of Globalisation.-Jelgava, 2003.-134-140 pp.


2004. g. Laurea Polytechnik, Somija 2005. g. Baranoviču Valsts universitāte 2005. g. Aviatoru koledža, Spānija 2006. g. Viļņas Augstākās izglītības koledža, Lietuva 2006. g. Līdsas Metropolitēna universitāte, Lielbritānija 2007. g. Drontenas Profesionālajā Lauksaimniecības universitāte, Nīderlande 2007. g. Kopenhāgenas Tehnoloģiskā akadēmija, Dānija


1. No 1990. g. Angļu kluba prezidente 2. No 1991. – 1996. g., no 2001. g. LLU Konventa locekle 3. No 1994. g. Latvijas Pedagoģijas zinātnieku asociācijas locekle 4. No 1995. g. Latvijas skolotāju asociācijas locekle 5. No 1996. – 2006. g. SZF Valodu katedras Angļu valodas sekcijas vadītāja 6. No 1997. g. LSSE ( Latvian Society for Studying English) valdes locekle 7. No 1997. g. LLU Sociālo zinātņu fakultātes padomes locekle 8. No 2002. g. Profesionālās augstākās izglītības programmas „ Iestāžu darba organizēšana un vadība” vadītāja 9. No 2003. g. Bakalauru programmas “Iestāžu un uzņēmumu ārējie sakari” vadītāja 10. LLU maģistrantu eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja un doktorantu eksaminācijas komisijas locekle 11. LLU SZF bakalauru eksaminācijas komisijas locekle 12. No 2005. g. Starptautiska projekta Baltic Sea Network orgkomitejas locekle


1999. g. Atzinības raksts sakarā ar LLU 60. gadadienu. 2007. g. Pateicības raksts sakarā ar SZF 5. gadadienu.

Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u.tml.) Bakalaura studiju programma Iestāžu un uzņēmumu ārējie sakari Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda


CURRICULUM VITAE

Arnolds Mežs Vārds Uzvārds

Jelgava 110136 - 10048 Dzimšanas vieta Personas kods

11.01. 1936 Datums, mēnesis, gads

LLU, Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts, docents Darba vieta un ieņemamais amats

Darba vietas adrese: Mājas adrese: J. Čakstes bulv. 5 “ Šleseri “

Jelgava Saulkrasti Rīgas rajons

Tālruņa Nr. 3080700 Tālruņa Nr. 7952808 Fax: 3027238 E-mail:

Izglītība


Latvijas Lauksaimniecības akadēmija 1955-1960 Lauksaimniecības mehanizācija




Zinātņu padome, LLA, Latvija LLU Habilitācijas padome

1972 1992

Lauksaimniecības mašīnas Lauksaimniecības mašīnas

Tehn.zin. kand. Dr. sc. inž.

MKD 017825 GD 000030

Darba pieredze

Inž-konstr. rūpnīcā VEF 1960-1961. Lauksaimniecības mašīnu mehānikas zinātniskās laboratorijas vad. 1961-1973, Mehānikas kat. asistents 1973-1975, docents, vadītājs 1978-1989, docents no 1989.

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorandu (aspirantu) vadīšana

Hidroficēto manipulātoru aprēķins. Ēriks Kronbergs doktora disertācijas vad. (aizstāvēta 1988.g.)


1. A. Mežs. Ar nemainīgu spēku slogota hidrocilindra virzuļa pārvietošnās laika tuvīns aprēķins, Zin. pr.konf. Inženierproblēmas lauksaimniecībā. Jelgava, 2000.g.

2. A. Mežs. Ekoloģiski tīra malkas apkures katla ekspluatācja. Zin. pr. konf. Inženierproblēmas

lauksaimniecībā. Jelgava, 2000.g. 3. Guna Laganovska, Arnolds Mežs, Acs lēcas apvalka mehāniskie raksturojumi. Oftamologu 10.

Konference. Viļņa, 2001.g. un Tamperē, 2002.g. 4. Guna Laganovska, Ideja Vaļkova, Irēna Vaļkova, Arnolds Mežs. Kapsulas riņķis dislocēta kapsulas

maisa gadījumos. Rīgas Stradiņa universitāte. 2003.gada Medicīnas nozares zinību konference.

Lekciju kursi

Teorētiskā mehānika, Hidraulika un hidropiedziņa, Pneimopiedziņa.

Publikāciju skaits – 82 : t.sk. grāmatas - 2 , raksti – 25, zinātnisko darbu atskaites - 5, metodiskie materiāli - 50.


1. Triju strēļu manipulatora savstarpēja strēļu stāvokļu noteikšana. LLA, Raksti, 202. izdevums, 1982.g. 2. Teorētiskās mehānikas kursi un to mācību grāmatas latviešu valodā, Tēzes Vispasaules latviešu

zinātnes kongress. Rīga, 1991.g. Nr. 1, Tehniskās zinātnes. 3. Tilpuma hidropiedziņa 1. 2. un 3 . daļa, 1976; 1982; 1990. un 1997.g. 4. Īso uzdevumu krājums Teorētiskajā mehānikā. Krievu val. O. Kepes redakcijā. Izdevniecība “ Višaja

škola”, Maskava, 1989.g.


1. Kauņas tehniskās universitātes FESTO centrā. 2004.g. 2. Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Inovācijas augstākās izglītības sistēmā. Jelgava, 2004.g.


LLU Konventa loceklis.


Krūšu nozīme – 25 gadi pedagoģiskajā darbā.


13 autorapliecības – dažādi hidroficēti mehānismi. Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_______ valoda

(Datums) (Paraksts)


Imants Nulle Vārds Uzvārds

Smiltene 1978. Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts – asist.


Darba vietas adrese: J. Čakstes bulv. 5, Jelgava

LV - 3001

Tālruņa Nr. +371 3080674 Fakss: +371 3020762


Izglītība Pamatstudijas, maģistrantūra,

doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts

Studiju laiks Specialitāte Kvalifikācija

Doktorantūra, LLU, TF, Latvija 01.11.2003. – līdz šim brīdim

Lauksaimniecības inženierzinātne

-

Maģistrantūra, LLU, TF, Latvija 01.09.2001. – 15.06.2003.

Lauksaimniecības mašīnu

projektēšana un ražošana

Inženierzinātņu maģistra grāds

lauksaimniecības inženierzinātnē

Pamatstudijas, LLU, TF, Latvija 01.09.1997. – 15.06.2001.

Uzņēmējdarbība agroservisā

Inženierzinātņu bakalaura grāds

mašīnzinātnē

Darba pieredze

05.03.2002. – līdz šim brīdim: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts, asistents 21.06.2001. – 28.02.2002.: A/S “Jelgavas mašīnbūves rūpnīca”, Ārējo ekonomisko sakaru nodaļa, reģionālais speciālists


Tēlotāja ģeometrija: TF, L/S inženierzinātnes specialitāte - 3 KP; LIF, Būvniecības specialitāte - 1,5 KP; MF, Kokapstrādes specialitāte - 1 KP. Inženiergrafika: PTF, Pārtikas produktu tehnoloģijas specialitāte - 3 KP; PTF neklātiene, Pārtikas produktu tehnoloģijas specialitāte - 3 KP. MF, Meža inženieri - 1 KP



Grāmatas: 1. J. Čukurs, M. Aumale, I. Nulle. Tēlotāja ģeometrija. Rīga: RaKa, 2004. – 233 lpp. 2. J. Čukurs, I. Viļumsone, I. Nulle. Inženiergrafika. Mašīnbūves rasēšana. Rīga: RaKa,

2004. 256 lpp. Metodiskie norādījumi: M. Aumale, J. Čukurs, I. Nulle. Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika. Kontroldarba uzdevumi un metodiskie norādījumi PTF Pārtikas produktu tehnoloģijas specialitātes un TF Enerģētikas specialitātes nepilna laika studentiem. Jelgava: LLU, 2005. 36 lpp.


Autodesk Civil 3D 2007, Rīgas Tehniskā universitāte, 15.05. – 28.06.2006. Biosystems Instrumentation, The Royal Veterinary and Agricultural University, 7.03. – 18.03.2005. Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_____________ valoda

14. 03. 2007.

(Datums) (Paraksts)


Nataļja Ogurcova Vārds Uzvārds

Baltkrievija 24.11.50. Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Sociālo Zinātņu fakultāte, Valodu katedra, lektore


Darba vietas adrese: Lielā iela 2

Jelgava LV- 3001

Tālruņa Nr. 3005650 Fax: 3027238 E-mail: [email protected] [email protected] 26376280

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts

Studiju laiks


Valsts Pedagoģijas un Svešvalodu institūts, Minska Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pedagoģijas maģistrantūra

1969-1975 1994-1996

Vācu valoda Pedagoģija

Vācu valodas pasniedzēja Mag. paed.



Gads Specialitāte Zinātniskais grāds

Diploma Nr.

LLU Pedagoģijas maģistrantūras eksāmenu komisija

1996 Pedagoģija Pedagoģijas maģistrs

000961

Darba pieredze

No 1997. - LLU SZF Valodu katedra, lektore. 1995. – 1996. LLU HI Valodu katedra, asistente. 1992. – 1994. Jelgavas 5. vidusskola, vācu valodas skolotāja. 1982. – 1991. LLA HI Valodu katedra, asistente. 1979. – 1982. LLA Zinātniskās informācijas nodaļa, līdzstrādniece.


1. Starptautiskā zinātniskā konference „Kultūru saskarsme globalizācijas procesā”. Referāts

„Erweb der interkulturellen Kommunikativen Kompetenz”. („Interkuilturālās komunikatīvās kompetences iegūšana”). LLU, Jelgava, 2003.

2. Teachers’ Training in the 21 st Centure - changes and Perspektives”Lietuva, Šauļos Universitāte 07.12.2004.g. Improving the level of teachers Professional competence within the EU.

3. Starptautiskā zinātniskā konference New Dimensions in The Development of Society. Referāts „Психолингвистические трудности в межкультурной иноязычной коммуникации” Jelgava 15.-16. jūnijs 2006.g.

4. 5. starptautiskā konference „Pedagoģija: teorija un prakse.” Referāts (Līdzautors L. Pēks) „Автодидактические аспекты изучения взрослыми иностранного языка в контексте непрерывного образования”. Liepājas Pedagoģijas akadēmija. 08.06.2007.g.

Studiju kursi

Profesionālā vācu valoda SZF studentiem. Profesionālā vācu valoda Tehniskās fakultātes pilna un nepilna laika studentiem. Profesionālā vācu valoda PTF fakultātes studentiem.

Publikāciju skaits : 15 t.sk. 5 raksti ,2 referātu tēzes, 8 referātu tēzes kopā ar studentiem .

Nozīmīgākās publikācijas

1. „Преодоление стресса как средство и цель в изучении иностранного языка и в общении” Kauņa, Lietuva, 1998

2. „Sprechorientierter fachbezogener DaF- Unterricht” . Rīgas Tehniskā universitāte, 2002. 3. „Erwerb der interkulturellen kommunikativen Kompetenz”Jelgava, 2003. 4. Improving the level of teachers Professional competence within the EU. , Šauļi, Lietuva,

2004. 5. „Психолингвистические трудности в межкультурной иноязычной коммуникации.”

Jelgava 15.-16. jūnijs 2006.g. Starptautiskā zinātniskā konference New Dimensions in The Development of Society.


„106. Eiropas skolotāju seminārs” Bonnā – Briselē , 27.11. – 03.12.2003. IZM - Kursi B1,”Mūsdienīga pieeja krievu valodas kā svešvalodas stundu vadīšana”, 15.04. – 30.04.2005. , B2 - 2.07.2005., Jelgavā. Ekonomikas un biznesa vācu valoda. Seminārs „Norddeutschland intensiv” Hamburgā Vācijā no 26.03 – 01.04.2006. Profesionālas pilnveides programma „Inovācijas augstskolas didaktikā” no 2007. gada 26. janvāra līdz 13. aprīlim, LLU, Jelgava.


Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācija (LVVSA) Deutschlehrerverband Lettland (DLVL). Starptautiskā asociācija „ Sonnenberg” Vacijā Vācijas ārvalstu biedrība ar centru Lībekā „ Deutsche Auslandsgesellschaft ” Goda nosaukumi, apbalvojumi Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u. tml.) Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi,vidēji

Krievu valoda - dzimtā

Latviešu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

Baltkrievu valoda

Itāļu valoda

14. 05. 2007.

(Datums) (Paraksts)


TĀLIVALDIS SĒJA

Dzimis: 1955.gada 16.februārī Tautība: latvietis

Rīgas rajona Ķekavas pag. Personas kods: 160255-11285 Ģimenes stāvoklis: precējies, 3 bērni Mājas adrese: “Gaidēni” Zaube, Cēsu rajons LV-4113,. Tel. 26 407216 E-pasts: [email protected] Darba vietas adrese: J.Čakstes bulvāris 5, LV-3001, Jelgava. Tel. 30 80694

Izglītība Gadi Mācību iestāde Specialitāte Kvalifikācija, grāds 1994-1997 LLU Pedagoģijas

maģistrantūra Pedagoģija Mg.paed.

1977-1982 LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte


Dipl. Ing.

1970-1974 Priekuļu Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikums

Autotransports Tehniķis-mehāniķis

Akadēmiskie un zinātniskie grādi

Gads Grāds, nosaukums Kas piešķīris Dokuments

1997 Pedagoģijas maģistrs LLU Maģistra diploms Nr 001145

Tālākizglītība - stažēšanās ārzemēs

G a d s Nosaukums, vieta Valsts Ilgums 1992 Deutsche und lettische Geschichte und die

Beziehungen zwischen Deutschland und Lettland. Lineburg.

Vācija 2 nedēļas

1996 72.Europa-Lehrerseminar Bonn, Maastriht, Brussels

Vācija, Beļģija

1 nedēļa

1996 Trainer training programme at Bishop Burton college

Lielbritānija 2 nedēļas

1999 Development of the master degree programmes for Baltic states. Hull, Beverley, York

Lielbritānija 4 nedēļas

2002 ERASMUS ietvaros lasītas lekcijas Vīnes Austrija,

Agrārpedagoģijas akadēmijā Vīne 1 nedēļa 2003 ERASMUS ietvaros lasītas lekcijas Laurea

Polytechnic un Helsinku universitātē Somija 1 nedēļa

2004 Erasmus ietvaros lasītas lekcijas Minsteres universitātē

Vācija

2005 Erasmus ietvaros lasītas lekcijas Londonas Metropolitan universitātē,

Lielbritānija

2006 Erasmus ietvaros lasītas lekcijas Mannheimas Valsts Darba aģentūras profesionālajā augstskolā

Vācija

- ārzemju speciālistu vadītie semināri

G a d s Nosaukums Vieta Ilgums 1994 Civilzinību mācīšanas

metodoloģija Jelgava 1 nedēļa

1995 Civilzinību skolotāju kvalifikācijas celšanas seminārs

Jūrmala 1 nedēļa

2005 Maģistra studiju programmas „Karjeras konsultants” veidošanas teorētiskie un filozofiskie aspekti (prof. Peter Plant, Dānija)

Jūrmala 2 dienas

2006 Karjeras konsultantu sagatavošanas metodoloģija (prof. Bernd-Joachim Ertelt, Dānija)

Rīga 2 dienas

- citi nozīmīgi tālākizglītības veidi

G a d s Nosaukums Izglītības iestāde, organizācija

Ilgums

1991-1993 Vēstures skolotāju neklātienes kursi

LU Vēstures un Filozofijas fakultāte

2 gadi

1997 Ekonomikas skolotāju sagatavošanas kursi

Junior Achievment of Latvia

1 nedēļa

1999 Eiropas Savienība un Latvijas integrācija tajā

Eiropas integrācijas birojs & Phare

1 diena

2001 Ekonomikas mācību metodika LU Ekonomiskās izglītības centrs Ekonomists, Latvijas Ekonomikas skolotāju asociācija

1 nedēļa

- piedalīšanās starptautiskās konferencēs un semināros Latvijā Nr. Nosaukums Laiks Vieta 1. Svešvalodas profesionālajai un

zinātniskajai darbībai 2000.g. marts Rīga, RTU

2. DPU 2. Starptautiskā zinātniskā konference

2000.g. aprīlis Daugavpils, DPU

4. Sadarbība un kompetence izglītībā 2000.g. maijs Jelgava, LLU

5. Personība, laiks, komunikācija 2001.g. marts Rēzekne, RA 6. Komunikācija un kopība 2001.g. maijs Jelgava, LLU 7. 2.Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2001.g. augusts Rīga, LZA 8. LPA konference 2002.gada maijs Liepāja, LPA 9 Tradicionālais un novatoriskais

sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā 2002.gada februāris-marts

Rēzekne, RA

10 Lauku vide Izglītība Personība 2003.gada marts Jelgava IMI 11. Sustainable development, Culture,

Education 2003.gada maijs Daugavpils, DU

12. Research for rural development

2004.gada maijs Jelgava, LLU

- piedalīšanās starptautiskās konferencēs un semināros ārzemēs Nr. Nosaukums Laiks Vieta 1. ATEE Spring University 2001,

Realising Educational Problems 2001.g. maijs Lietuva, Klaipēdas

universitāte 2 Globalisation versus Regionalism

Agrarian perspectives X. 2001.g. septembris

Čehija, Prāgas lauksaimniecība universitāte

3. Rural Development 2003. Globalisation and Integration Challenges to the Rural Areas of East and Central Europe,

2003.gada maijs Kaunas, Lietuva

4. Tehnology days in Viikki 2003. gada oktobris

Somija, Helsinku universitāte

5. Profession European Guidance Counsellor and the Recognition of Formal, Non-formal and Informal Skills

2006.gada janvāris

Roma, Itālija

Publikācijas

Nr Gads Nosaukums Kur publicēts 1 2 3 4 1 1999 Sēja T.

Demokrātijas attīstība Latvijā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas

DPU 7.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums

2 1999. Sēja T.Lauksaimniecības izglītība Latvijā uz 21.gadsimta sliekšņa

LLU doktorandu konferences materiāli

3. 2000. Sēja T. Lauksaimniecības skolu skolotāju tālākizglītības problēmas

Dabaszinātnes un skolotāju izglītība, starptautiskās zinātniskās konferences (2000.gada 27.-28.aprīlis) rakstu krājums, DPU

4 2000. SējaT. Eiropas dimensija izglītībā

LLU IMI starptautiskās zinātniskās konf. Sadarbība un kompetence izglītībā (2000.gada 4-6.maijs) raksti

5. 2001. Sēja T. Personība. Laiks.

Skolotājs lauksaimniecības skolā: realitāte un perspektīva

Komunikācija. Starptautiskās zinātniskās konferences (2001.gada 1.-2.marts) raksti, RA

6. 2001. Sēja T. Agricultural Education in Latvia at the beginning of the XXI Century (referāta publikācija)

Proceedings of the conference Realising Educational Problems ATEE Spring University & Klaipeda University

7. 2001. Sēja T. Lauksaimniecības izglītības tendences Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību

2.Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa tēžu krājums Rīga, 2001

8. 2002. Sēja T. Some aspects of educational work in European countries

Svešvalodas profesionālai un zinātniskai darbībai (Foreign Language for Professional and Scientific Purposes), Starptautiska zinātniska conference, 2001.gada 31.marts, Rīgas Tehniskā universitāte, 87.-90.

9. 2002 Pēks L., Katane I., Sēja T. Lauku izglītības vides attīstība.

Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā. Starptautiska zinātniska konference, Rēzeknes augstskola, 2002.gada 28.februāris - 2.marts, 30.-36.lpp.

10. 2002 Sēja T. Lauksaimniecības izglītība Latvijā: par globalizāciju un nacionālo identitāti domājot.

Starptautiskas zinātniskas konference Komunikācija un kopība (Communication and Community) raksti, LLU Humanitārais institūts, 270.-276.lpp.

11. 2002 Katane I., Sēja T. Development of a creative personality in art education in the context of rural educational environment.

Starptautiskas zinātniskas conferences raksti, Daugavpils universitāte, 2002.gada maijs

12. 2003 Sēja T. Further Education of Teachers working in rural areas of Latvia

Journal of Teacher Education and Training, Volume 2, 2003, Faculty of Pedagogy and Psyhology, Daugavpils University, pages 63.-68.

13. 2003 SējaT., Katane I. Changes in Agricultural Education in Latvia in the Context of the European integration (tēžu kopsavilkums)

Proceedings of the international scientific conference: Rural Development 2003. Globalisation and Integration Challenges to the Rural Areas of East and Central Europe, Kaunas, 15-16 May 2003, 153.-

154.lpp. 14. 2004 Sēja T.

The Regional Aspects of the Vocational Education in Latvia in the EU Integration Process

Proceedings of the international scientific conference: Research for Rural Development 2004., Jelgava LLU, 2004

Zinātniskais darbs Promocijas darba tēma: “Profesionālās izglītības attīstība Latvijā reģionālās ekonomikas skatījumā”

Pedagoģiskais darbs Laiks Vieta Amats, priekšmeti 1997. līdz šim brīdim

LLU Izglītības un mājsaimniecības institūts

Lektors. (Izglītības sistēmas; Studiju un karjeras konsultēšana; Lietišķā komunikācija; Ekonomika un darba tirgus.)

1994.-1999. Cēsu rajona skolu valde

Civilzinību skolotāju metodiskās apvienības vadītājs.

1991.-2003. Cēsu raj. Zaubes pamatskola Skolotājs Vēsture, sociālās zinības

1991.-2003. Cēsu vakara vidusskola Skolotājs Vēsture, politika un tiesības, biznesa un ekonomikas pamati.

Svešvalodu prasmes (5- maksimālais vērtējums) Valoda Lasītprasme Sarunvaloda Rakstība Vācu 4 4 4 Krievu 5 5 5 Angļu 4 4 4 Zviedru 4 4 3

Projekti un līgumdarbi -Latvijā: 1999.gadā: projekta vadītājs un scenārija autors dokumentālai videofilmai “Mazs pagasts Vidzemē” -starptautiskie: 1. 1996.g.: dalībnieks TEMPUS projektā (Latvija, Lielbritānija, Itālija) 2. 1997.g.: dalībnieks Latvijas – Norvēģijas kopprojektā par vides izglītību.

3. 1997.g.: dalībnieks Latvijas – Nīderlandes kopprojektā par sociālo zinību mācīšanu vispārizglītojošajās skolās.

4. 1999.g.: dalībnieks TEMPUS projektā (Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Igaunija) 5. 2002./2003.g. dalībnieks LEONARDO da VINCI projekts “Studiju un karjeras konsultanti”

(Latvija, Somija, Austrija, Norvēģija). 6. 2002.g. : Socrates – Erasmus programmas ietvaros lasītas lekcijas Vīnes Agrārpedagoģijas

akadēmijā Austrijā 7. 2002.g.: dalībnieks Leonardo da Vinci mobilitātes projektā par studiju un studentu

konsultēšanu augstskolās (Austrija, Somija, Norvēģija) 8. 2003.g.: Socrates – Erasmus programmas ietvaros lasītas lekcijas Helsinku universitātē un

Laurea Polytechnic Somijā 9. 2004.g.: Koordinators - Leonardo da Vinci mobilitātes projekts „Profesionālās orientācijas

konsultantu izglītības programmu attīstība” (Austrija, Somija, Dānija) 10. 2005. – 2007.g.: ekspertu grupu 3.1 un 3.2 vadītājs ESF Latvijas Nacionālās programmas

3.2.7.1 projektā „Karjeras izglītības programmu ieviešana izglītības sistēmā”

Aizraušanās, vaļasprieki Rīgas Latviešu biedrības Latvijas Nacionālā vīru kora dalībnieks.

14. 08. 2007.

(Datums) (Paraksts)


Liene Strupule Vārds Uzvārds


Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātes Matemātikas katedras lektore, Mg.math.



Lielā iela 2 LV-3001 Jelgava





LVU Fizikas-matemātikas .fak, /pamatstudijas/ LU Fiz.mat.fak, Matemātikas nodaļa

septembris 1987.- jūnijs 1992. 1.oktobris 1993.- 30.jūnijs 1995.

Matemātiķis-pedagogs Matemātiķis

Matemātiķis, pasniedzējs Nr. 100475 Mag.mat. Nr. 001202



Darba pieredze Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

septembris 1992. septembris 1993.

Darba vietas nosaukums LLA Lauku inženieru fakultāte, Augstākās matemātikas katedra

Amata nosaukums Asistents-stažieris Galvenie pienākumi Praktiskie darbi Augstākā matemātikā Tehniskās fakultātes un Mežu fakultāšu

studentiem Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

Septembris 1993.g. līdz septembris 1997.

Darba vietas nosaukums LLU Lauku inženieru fakultātes Augstākās matemātikas katedra Amata nosaukums Asistente Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

Septembris 1997.g. līdz septembris 2001

Darba vietas nosaukums LLU Informātikas Institūts Matemātikas katedra Amata nosaukums Lektore

Datums: no (mm/gggg) līdz (mm/gggg)

Septembris 2001.g. līdz šodienai

Darba vietas nosaukums LLU Informāciju tehnoloģijas fakultātes Matemātikas katedra Amata nosaukums Lektore Galvenie pienākumi Lekcijas un praktiskie darbi EF studentiem, praktiskie darbi Matemātikā I, II, III

TF studentiem, praktiskie darbi MF, PTF studentiem, lekciju kurss Matemātikā III TF un PTF studentiem.




Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): .....4......


Tālākizglītība un profesionālā pilnveide (pēdējo trīs gadu laikā) No 2003.g.26.septembra līdz 2003.g.28.novembrim veikta profesionālā pilnveide programmā AUGSTSKOLU DIDAKTIKA, 4KP, 40 kontaktstundas, Nr.000175




Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_____________ valoda

14.11.2007.

(Datums) (Paraksts)


Elīna Sturmoviča Vārds Uzvārds

Jelgava 1959. Dzimšanas vieta Dzimšanas gads

LLU, Pārtikas tehnoloģijas katedra, docente



Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001

Tālruņa Nr. 26161674, 300564 Fakss: +371 3022829


Izglītība


Latvijas Lauksaimniecības akadēmija Latvijas Lauksaimniecības universitāte (doktorantūra)

1977-1982

1993-1996

Piena un piena produktu tehnoloģija Pārtikas tehnoloģija

Inženieris- tehnologs




1998 Pārtikas tehnoloģija Dr.inž. 000385

Darba pieredze

1. No 2000.g. sept. - docente. Pārtikas tehnoloģijas katedrā, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē

2. No 1998. g. sept. - lektore Pārtikas tehnoloģijas katedrā, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē

3. No 1991. g. janv. - 1998. g. sept. - asistente Pārtikas tehnoloģijas katedrā, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē

4. No 1986. g. jūn. - 1991. g. janv. - jaunākā zin. līdzstrādniece Pārtikas produktu hidrotermiskās apstrādes problēmu laboratorijā, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā

5. No 1985. g. sept. - 1986. g. jūn. - vecākā laborante, Enerģētikas un siltumtehnikas katedrā, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā

6. No 1982. g. aug. - 1985. g. sept. - vecākā tehnoloģe, Jelgavas maizes kombinātā

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana Siltuma procesu aprēķini Piena sūkalu izmantošana maizes gatavošanā Maizes ražošanas tehnoloģisko procesu pētījumi Granta līguma nosaukums: „Profesionālās izglītības un tālākizglītības attīstības veicināšana Latvijas reģionos”


Konference „7th Framevork Programme” Varšavā, Polija 14.11.06.-18.11.06. Kongress 5th Internacional Congress of Food Technology“Consumer Protection through Food Process Improvement & Innovation in the Real World”. Thessaloniki, Grieķija 09.03.07.-11.03.07.


Termodinamika, Siltumtehnika Pārtikas procesi un iekārtas

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): 18, t.sk., : grāmatas 1, raksti 13, metodiskie materiāli 4.

Nozīmīgākās publikācijas (5 ne vairāk)

1. Sturmoviča E. New Dry Concentrate Obtained from Fermented Evaporated Whey and Flour. CHISA′’98, 13th International Congress of Chemical and Process Engineering. - Praha, Czech Republic, 1998. - Summaries 8, p.114.

2. Skudra L., Blija A., Sturmoviča E., Dukaļska L., Āboliņš A., Kārkliņa D. Studies on Whey Fermentation Using Lactic Acid Bacteria L.acidophilus and L. bulgaricus. Acta Biotechnol. 18 (1998) 3, p. 277-288.

3. Sturmoviča E. Influence of flour lactoacid concentrate on bread making. Functional Foods - A new challenge for the food chemists 22 - 24 September, 1999, Budapest, Hungary FECS - Event No. 234, Vol. 3 p. 722-726.

4. Sturmovica E., Tomsone L. Influence of Boiled Potatoes and Potato-Starch on Bread Quality// 17. Internacional Congress of Nutrion, Vienna, Austria.-23-26. august 2001.-27.-31. p.

5. Ракчеева Т., .Скудра Л., Стурмовича Э. Использование пророщенного зерна в производстве пшеничного хлеба. 7- ая Пущинская конференция молодых ученых. Биология наука 21 века, Пущино, сборник тезисов. 2003.

6. Sturmoviča E. Use of Flour Lactoacid Concentrate for Quality Improvement of Wheat and Rye Bread. 5th Internacional Congress on food TechnologyProceedings, Volume 1, Thessaloniki, 2007.-595–599 pp.


Iegūts sertifikāts „Gāzu Hromotogrāfija MASS Spektrometrija” Rīga, 20.09.2005., ko izdeva SIA Armgate un Restek korporācija Iegūts sertifikāts „Scientific writing and presentations for teachers and researchers” Tartu, Igaunija, NOVA-BOVA kursi 28.11.05.-02.12.05., ko izdeva C.Norris (Helsinku universitāte).


Zinātnisko konferenču organizēšana PTF domes locekle PTF inventarizācijas komisijas locekle Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

_____________ valoda

24.05.2007. (Paraksts)

CURRICULUM VITAE

Guntars Uzkliņģis Vārds Uzvārds Ape 180137 - 10032

Dzimšanas vieta Personas kods 18.01.1937.


LLU Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts, direktors Darba vieta un ieņemamais amats


J. Čakstes bulv. 5 Brīvības bulv. 28 - 37 Jelgava Jelgava

LV - 3001 LV-3004

Tālruņa Nr. 3080701 Tālruņa Nr. 3024654 Fax: 3027238 E-mail: [email protected]



LLU, Pedagoģijas katedra Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte.

1997-1999

1957-1962

Pedagoģija un psiholoģija. Didaktika

Lauksaimniecības mehanizācijas

Apliecība un sertifikāts

Inž.-meh.



ВИСХОМ. Maskava LLU LLU

1981 1992 1994

Lauks. mašīnbūve Lauks. mašīnbūve Lauks. mašīnbūve

t.z.k. Dr. inž. Dr. hab. inž.

TH 050674 000016 000018

Darba pieredze Mehānikas institūta direktors kopš 1997 g. Mašīnu projektēšanas katedras vadītājs (1993-1997). Materiālu stiprības un mašīnu elementu katedras vadītājs (1980-1993). Asistents (1962-1971), vecākais pasniedzējs (1971-1978), docenta v.i. (1978-1983), docents (1983-1994),

profesors (kopš 1994).

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maìistrantu un doktorandu (aspirantu) vadīšana Ķēdes iekārtas; ķēdes pārvadi; lauksaimniecības mašīnbūve. Zinātniskais darbs veikts kopš 1962. g. Regulāri bijuši līgumdarbi un grants (1993.-1996. g.). Vadu divu maģistrantu un viena doktoranta zinātniskos pētījumus.


Mathematical modelling of gearing of chain belt. 7 th International Conference MMA 2002, Kaariku, Estonia. Modeling in operation of convefor chain equipment. 12th Conference of the European Conortium for

Mathematics in Industry. Jūrmala, Latvia, 2002.

Lekciju kursi Lasu lekcijas, vadu praktiskos darbus, laboratorijas un kursa projektus un darbus: Mašīnu elementos un celšanas-transporta mašīnās; Rasēšanā; Tēlotājā ģeometrijā.

Publikāciju skaits - 100 : t.sk. grāmatas - 2, raksti - 45, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli- 32; autorapliecības un patenti 9.


Ноый метод геометрического расчета роликовых передач. // Вестник машиностроения, 1985. – Nr.7. – С. 26-28.

Возможные варианты кинематических схем многоваловых ценных передач // Изд. высш. уч. зав. Машиностроение. – 1987. – Nr.3. с. 31-35.

Mezglu punktu izvēle vārpstas integrālo parametru aprēķinā. LLU raksti, Jelgava: LLU, 1995. – 35-40 lpp. Vārpstu noslogojuma kodēšana: Lauksaimniecības mehanizācija.1. laid.: Zinātnisko rakstu krājums. Rīga, 1995.

- 372-377 lpp. Stiprības varbūtības aprēķinu metodikas īpatnības // LLU raksti, 1998. – Nr.13 (290).-83-87 lpp.

Kvalifikācijas celšana (pēdējo trīs gadu laikā) Vācu valodas kursi 2002 un 2003 gadā.


LLMZA loceklis kopš1995. LLU Senāta loceklis 1995-1997. LLU Tehniskās fakultātes. Habilitācijas padomes loceklis 1997-1999. Latvijas Agrārinženieru biedrības biedrs no 1996. LLU Tehniskās fakultātes Domes loceklis. LLU Konventa loceklis. LLU Zinātņu nozares Profesoru padomes loceklis

Patentu, autora apliecību, licenču skaits - 9 Patenti, izgudrojumi, reìistrētas jaunas augu un dzīvnieku šíirnes, līnijas

Urkunde uber die Eintragung des umstehenden Gebrauchsmusters. GM 8000898 ( Bundesrepublik Deutschland). Zerlegbare Laschenprderkette.

Пластинчатая разборная тяговая цепь. Патент ГДР 148664. Kozebiratekny lamelovy dopravni rezet. Патент ЧССР, 209737. Latvijas Republikas patents LV 10417 B. “ Plāksnīšu ķēde” B65 G 19/20, - Rīga, 1995. Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda


CURRICULUM VITAE

Kaspars Vārtukapteinis Vārds Uzvārds

Latvijas PSR, Alūksnes raj. 170451-10037 Dzimšanas vieta Personas kods

17. aprīlis 1951. gads Datums, mēnesis, gads

LLU Tehniskā fakultāte, dekāns; Lauksaimniecības tehnikas institūts, profesors Darba vieta un ieņemamais amats


Čakstes bulvāris 5, Jelgava, Nameja iela 4 dz. 7, Jelgava, LV-3001 LV-3003

Tālruņa Nr. 3026666, 3020762, 9250437 Tālruņa Nr. 3081139 Fax: 3020762 E-mail: [email protected]



Maskavas Veterinārā akadēmija, 10 mēnešu franču valodas kursi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte

1988-1989

1969-1974

Lauksaimniecības procesu mehanizāc.

Diploms

inženieris-mehāniķis



Specializētā padome pie LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes Habilitācijas un promocijas padome H-1 pie LLU Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes

1984

1992


Lauksaimniecības

mehanizācija

Tehnisko zinātņu

kandidāts

Inženierzinātņu doktors

TH 077979 G-D 000004

Darba pieredze kopš 1991. g. – LLU Tehniskās (līdz 31.12.96. – Lauksaimniecības mehanizācijas) fakultātes dekāns. kopš 2001. g. – profesors uz pusslodzi (amatu apvienošanā) LLU Lauks. tehnikas institūtā.

kopš 1998. g. – asociētais profesors uz pusslodzi (amatu apvienošanā) LLU Lauks. tehnikas institūtā. 1991-1998 – docents uz pusslodzi (amatu apvienošanā) LLU Lauksaimniecības tehnikas institūtā(agrāk

Lauksaimniecības mašīnu, Augkopības mehanizācijas un Mehanizācijas katedras). 1986-1991 – prodekāns LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē (amatu apvienošanā). 1989-1991 – docents LLA Lauksaimniecības mašīnu katedrā. 1985-1989 – docents LLA Mehānikas katedrā. 1974-1985 – zinātniskais līdzstrādnieks LLA Mašīnu ekspluatācijas un Lauksaimniecības mašīnu katedrās.

Zinātniskā un pedagoģiskā darbība: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (līdz 1991. g. LLA), šķidro minerālmēslu izmantošanas mehanizācija, stieņa smidzinātāju konstrukcija un izmantošana, augstākās izglītības un inženieru sagatavošanas problēmas, zinātnes vēsture. Pedagoģiskā darbība: lekciju kursi “Lauksaimniecības mehanizācija” un “Ievads studijās”, agrāk - “Teorētiskā mehānika” un “Lauksaimniecības mašīnas”.

Publikāciju skaits - 127: t.sk. 16 grāmatas un brošūras, 58 raksti, 5 zinātnisko darbu atskaites, 6 metodiskie materiāli.

Nozīmīgākās publikācijas:

1. Šķidro komplekso minerālmēslu izmantošana un iestrādes mehanizācija / J.Ozols, K.Vārtukapteinis, A.Kārkliņš. – Rīga: Liesma, 1979. – 163 lpp.

2. Jānis Balsars - inženieris, docents. - Jelgava: LLU, 1998. - 75 lpp. 3. Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā. 1862-1999. Enciklopēdija. – Jelgava: LLU, 1999. – 373 lpp.

(Līdzautors un redkolēģijas loceklis). 4. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas absolventi // LLU Raksti, 2002, Nr.6 (301), 120.-127. lpp. 5. Oļģerts Ozols / sast. K.Vārtukapteinis, I.Melgalve - Jelgava: LLU, sērija JLA-LLA-LLU rektori, 2004. – 232 lpp.


Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis (Inženierzinātņu nodaļa) Latvijas Lauksaimniecības inženieru biedrības prezidents. Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidija loceklis. LLU Konventa, Senāta, Mācību un Saimniecības padomju loceklis. Tehniskās fakultātes Domes priekšsēdētājs.

Goda nosaukumi, apbalvojumi LR Ministru kabineta Atzinības Raksts - 1999. g. 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīme (Nr.2434) – 2000. g. Zemkopības ministrijas Atzinības raksts – 2005. g.

Patentu, autora apliecību, licenču skaits – 11 PSRS izgudrojumu autorapliecības. Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda Krievu valoda Vācu valoda Angļu valoda Franču valoda 20.06.2007.

CURRICULUM VITAE

Gunārs Vērdiņš Vārds Uzvārds

Ludzas apriņķis, Kārsava 161242-10509 Dzimšanas vieta Personas kods 16.12.1942.


LLU Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts, profesors


Darba vietas adrese: Mājas adrese: J.Čakstes bulv. 5 Mežrozīšu iela 8 dz.1

Jelgava Rīga LV-3001 LV-1016

Tālruņa Nr. 63027747 Tālruņa Nr. 67-433434 Fax: E-mail: [email protected]



Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, Koksnes ķīmijas institūts, aspirantūra Koksnes modifikācijas laboratorijā

1976.-1979. 05.21.05 Kokapstrādes ražošanas procesu

mehanizācija; koksnes zinātne

Rīgas Politehniskais institūts, Mašīnbūves fakultāte 1960.-1965. Mašīnbūves tehno-loģija, metālgriešanas mašīnas un instrumenti



Zinātniskā padome, iestāde, valsts Gads Specialitāte Zinātniskais grāds

Diploma Nr.

Maskavas Mežtehnikas institūta zinātniskā padome, Krievija

1983 05.21.05 Kokapstrādes ražoš. procesu mehani-zācija; koksnes zinātne

Tehnisko zinātņu kandidāts

062922

LLU Habilitācijas un promocijas padome H-1

1992 Inženierzinātņu doktors

G-D 000039

Darba pieredze No 2004. g. sept. - profesors, Spēkratu institūts, Tehniskā fakultāte, LLU No 2001. g. sept. - asoc. profesors, Spēkratu institūts, Tehniskā fakultāte, LLU No 2000. g. sept. - asoc. profesors, Kokapstrādes katedra, Meža fakultāte, LLU No 1997.g. sept. - docents, Spēkratu institūts, Tehniskā fakultāte, LLU No 1992. g.aug. - 1997. g. sept. - docents, Mašīnbūves katedras vadītājs, Tehniskā fakultāte, LLU No 1984. g. jūn. - 1992. g. aug. - asistents, vec. pasn., docents, Mašīnu remonta un metālu tehnoloģijas katedras

vadītājs, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte, LLA No 1970. g. okt. - 1984. g. maijs - inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, Koksnes modifikācijas

laboratorija, Koksnes ķīmijas institūts, Latvijas PSR Zinātņu akadēmija

No 1969. g. apr. - 1970. g. okt. - treneris - pasniedzējs, Rīgas Flotes jahtklubs, Baltijas flote No 1967. g. janv. - 1969. g. martam - meistars, inženieris - tehnologs, Tehniskā daļa, Rīgas Eksperimentāli

mehāniskā rūpnīca.

Zinātniskās iestrādes, zinātniskās darbības virzieni 1. No 1997. g. - materiālu mehānika; strukturāli nebalansētu slāņainu lokšņveida kompozītmateriālu uzvedība,

formas veidošanas principi, izgatavošanas tehnoloģijas un pielietojums; kokmateriālu žāvēšanas procesa optimizācija; nanomateriāli, to pielietošana.

2. No 1992. g. - slāņainu konstrukciju materiālu formas noturības pētījumi. 3. No 1984.g. jūn. - 1991.g. zin. pētnieks un tēmas vadītājs zinātniski -pētnieciskā laboratorijā, kas nodarbojās ar

lauks. tehnikas hidrosistēmu drošuma paaugstināšanas problēmām (LLA LMF). 4. No 1970. g. okt.- 1984. g.maijam - inženieris un jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks LPSR ZA Koksnes

modifikācijas laboratorijā, kas nodarbojās ar modificētas koksnes mehānisko īpašību noteikšanu, jaunu materiālu veidošanu, slāņainu uz koksnes bāzes veidotu materiālu formas noturības pētījumiem.

Uzstāšanās starptautiskās konferencēs Cietības izmaiņas ar plazmu izgrieztās sagatavēs / 6. Starptautiska zinātniskā konference “Inženierzinātne laukiem”. – Jelgava, 2007. Behaviour of layered composites under conditions of changeable moisture content/4. starptautiskais simpozijs „Koksnes struktūra, īpašības un kvalitāte - 2004’’. – Sankt-Pēterburga, 2004. Spriegumi un deformācijas priedes (Pinus Sylvestris) koksnē žāvēšanas procesa sākumā/ 8 Starptautiskā IUFRO koksnes žāvēšanas konference “Improvement and innovation in wood drying- a major issue for a renewable material’’.- Brasov, Rumānija, 2003. Spēkratu eļļošanas problēmas un risinājumi/ Starptautiska zinātniskā konference “Spēkrati, loģistika un alternatīvās degvielas”. – Jelgava, 2003.

Lekciju kursi Pasniegtie mācību priekšmeti:’’ Konstrukciju materiālu tehnoloģija’’,’’Metināšana’’,

‘’Metālapstrāde’’,’’Mašīnbūves tehnoloģija’’,’’Metālapstrādes instrumenti’’, ’Mašīnu salikšanas tehnoloģija’’,’’Griezējinstrumentu ražošana’’, ‘’Metalogrāfija defektu analīzē’’, ‘’Griezējinstrumentu saimniecība’’.’’Ierīču projektēšana’’,”Materiālzinību pamati”.

Pašlaik pasniedzamie mācību priekšmeti: „Konstrukciju materiāli’’, „Materiālu mācība’’, „Metālu zinība’’, „Termiskās apstrādes tehnoloģija’’, „Materiālu tehnoloģiskās pārbaudes’’.

Publikāciju skaits - 40 t.sk. 32 zinātniskie raksti, 4 metodiskie materiāli, 1 autorapliecība, 3 LV patenti.

Nozīmīgākās publikācijas Vērdiņš G. Strukturāli nebalansētu daudzslāņu koksnes materiālu formas veidošanas pamatprincipi. Jelgava, LLU

Raksti , Nr.16 (293)- 1998. 10 lpp. Vērdiņš G., Rocēns K. Izliektu koksnes plākšņu formēšana, īpašības un pielietošana celtniecībā. 6. starptautiskās

konferences ‘’Jauni celtniecības materiāli, struktūras un tehnoloģijas’’ materiāli. - Viļņa, 1999. 6 lpp. Vērdiņš G., Rocēns K., Serdjuks D. Sedlveida kompozītu lokšņu formas veidošana. Kompozītu materiālu mehānika,

Rīga, 36, Nr.6.- 2000. 6 lpp. Vērdiņš G., Akerfelds I., Tihomirovs I. Spriegumi koksnē ierobežotu mitruma deformāciju gadījumā. Jelgava, LLU

Raksti, Nr.7 (302)- 2002. 7 lpp. Spēkratu eļļošanas problēmas un risinājumi/ Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums “Spēkrati,

loģistika un alternatīvās degvielas”. – Jelgava, 2003. 6 lpp.

Tehniskā pieredze un zināšanas Eksperts krimināllietā par Bauskas rajonā notikušās dzelzceļa katastrofas faktu 1998. g. A/s “Liepājas metalurgs” tērauda stiegru betona stiegrošanai ražošanas tehnoloģijas novērtēšana 1999.g. Sniegtas konsultācijas un veiktas materiālu ekspertīzes pēc iestāžu un uzņēmumu lūguma.

Kvalifikācijas celšana Angļu valodas kursi no 2006. g. oktobra līdz 2007.g. maijam. Datorzinību kursi ( MS Power Point, Internet, e-pasts) 2007.g. Kompetenču paaugstināšana mašīnbūvē un metālapstrādē, no 2006.g. jūlija līdz 2007. g. jūnijam ESF projekta VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2/0121/0067 ietvaros

Dalība biedrībās un amatos LLU Tehniskās fakultātes Domes loceklis. LLU Konventa loceklis. Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības loceklis. Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas loceklis.

Goda nosaukumi LLU Atzinības raksts 60 gadu jubilejā 2002. g.

Patenti, autora apliecības, licences 3 LV Patenti , 1 autora apliecība . . Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda

Krievu valoda

Vācu valoda

Angļu valoda

29.05.2007.. (Datums) (Paraksts)

5. pielikums

Studiju kursu apraksts

Vispārizglītojošie studiju kursi IEVADS STUDIJĀS

INTRODUCTION IN STUDIES P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības tehnikas institūts. The Faculty of Engineering, Institute of agricultural machinery LTEH Ievads studijās. Introduction in studies.

Profesors, Dr.sc. ing. K.Vārtukapteinis 0,5 KP (8 h), prakt.darbi 8 h.Ieskaite. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem Pilna laika: 1. kursa 1. sem. Nepilna laika: 1. kursa 1. sem.

Augstākā izglītība pasaulē, Latvijā un LLU. Latvijas valsts izglītības sistēmas un

skolotāju darbību reglamantējošie dokumenti. LLU un TF attīstības vēsture, pašreizējā struktūra un pārvalde. TF studiju programmas un apakšprogrammas. Studiju procesa organizācija. Jelgavas un Jelgavas pils vēsture – studiju kultūrvides izpratnei.

INŽENIERPSIHOLOĢIJA

ENGINEERPSYCHOLOGY P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Izglītības un mājsaimniecības institūts The Faculty of Engineering, the Institute of Education and Home-Economics IZMA Inženierpsiholoģija 1,5 KP.

Vadošais mācībspēks Mag. sc. ing., lektors T. Sēja Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. 1,5KP (24 h), lekcijas 8 h, prakt. darbi 16 h., ieskaite.. Pilna laika: 1. kursa 1. sem. Nepilna laika: 1. kursa 1. sem.

Dabas vides, sociālās vides un materiālās vides savstarpējās mijsakarības. Cilvēka vajadzību klasifikācija. Personības struktūra. Uztvere. Lietišķā komunikācija. Ideju ģenerācija un īstenošana. Prasme strādāt grupā. Grupas mērķi, uzdevumi un motivācija. Mērķu izvirzīšana un laika plānošana. SVID analīze. Psiholoģiskā klimata optimizēšana. Stresa faktors.

INŽENIERDARBA ORGANIZĀCIJA, ERGONOMIKA

FUNDAMENTAL OF ENGINEERING AND ERGONOMICS P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Inženierdarba organizācija, ergonomika. Dr. sc. ing., doc. D.Kanaška.

3 KP (48 h), lekcijas 24 h, prakt. darbi 24 h.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 2.kursa 3.un 4. sem. Nepilna laika: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem.

Inženierdarba saturs un raksturīgākās īpatnības. Inženiera darbības psiholoģiskie pamati. Inženieruzdevumu risināšanas stratēģija. Jēdziens par sistēmām un to analīzi. Sarežģitu sistēmu inženieruzdevumu risināšana. Risināšanas metodes un paņēmieni. Inženierpētījumi. Darba rezultāts, tā novērtējums. Raksturīgākās kļūdas. Inženierdarba organizācija.

VADZINĪBAS MANAGEMENT SCIENCE

Programma

LLU Sociālo Zinātņu fakultāte, Socioloģijas katedra SOCI Vadzinības. Management. Asist. Dž. Rakicka.

1,5 KP (24 h), 16 h lekcijas, 8 h semināri, ieskaite. Obligāts Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem Pilna laika: 2. kursa 4. sem.


Vadzinības kā specifiska zinātnes nozare, kas apskata dažādu organizāciju vadīšanas, pārkvalificēšanas procesu, ļauj labāk izprast vadītāja darbu un tā nozīmību organizāciju kvalitatīvā un rezultatīvā darbā. Vara, tās izpausmes veidi. Vadītāja autoritāte. Motivācija, motivāciju teorija. Komunikācijas, personālvadība. Inovāciju process un modeļi.

PRAKTISKĀ FILOZOFIJA PRACTICAL PHILOSOPHY

Programma

LLU Sociālo Zinātņu fakultāte, Filozofijas katedra

SOCI Praktiskā filozofija. Dr. phil., docents L. Leikums 2 KP, (32 h) 16 h lekcijas, 16 h semināri. Ieskaite ar atzīmi. Obligāts Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem.

Pilna laika: 1. kursa 1. sem. Nepilna laika: 2.kursa 3.sem. Ētika un estētika kā praktiskā filozofija, to vieta Eiropas kultūrā un loma cilvēku

dzīvē un sabiedrībā. Galvenās ētikas un estētikas kategorijas: labais, ļaunais, cieņa, gods, sirdsapziņa, pienākums, atbildība, laime, mīlestība, dzīves jēga, skaistais un neglītais, zemiskais un cildenais, traģiskais un komiskais. Nozīmīgākās ētikas un estētikas problēmas mūsdienās Eirointegrācijas procesā.

EKONOMIKAS TEORIJA THEORY OF ECONOMICS

Programma

Ekonomikas fakultāte, Ekonomikas katedra Faculty of economics, Department of Economics EKON Ekonomikas teorija.

Dr.oec., profesore V. Buģina. 1,5KP (24 h): lekcijas 16 h, prakt. darbi 8 h. Ieskaite Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem

pilna laika: 1.kursa 1.sem. nepilna laika: 3.kursa 5. sem. Ekonomika kā zinātne, tās funkcijas, problēmas un pamatjēdzieni. Galvenie tirgus ekonomikas teorijas aspekti: pieprasījuma un piedāvājuma tradicionālā analīze un robežanalīze, ražošanas izmaksu un cenu teorijas, ekonomiskās peļņas noteikšana, dažādu tirgus veidu funkcionēšana, valsts regulēšana, ekonomiskās politikas sastāvdaļas. Makroekonomikas pamatrādītāji. Inflācija, tās veidi. Bankas , to darbība. Nauda un monetārā politika. Fiskālā politika. Starptautiskās ekonomiskās attiecības.

INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS UN PATENTI

INTELECTUAL PROPERTY AND PATENTS P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Mechanical Institute MEHA Intelektuālais īpašums un patenti. Dr.sc. ing., prof. Ē. Kronbergs.

1,5 KP (24h), lekcijas 16h, prakt. darbi 8 h.Ieskaite. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 3.kursa 6.sem. Nepilna laika: 4.kursa 8.sem.

Intelektuālā īpašuma tiesības un patenti. Izgudrojumu un patentu tipi. Patentu informācijas izpratne. Patentspēja, patentu meklēšana. Starptautiskais un nacionālie patentu klasifikatori. Latvijas Republikas patentu likums. Patentu sastāvdaļas, to izstrāde un noformēšana.

PROFESIONĀLĀ SVEŠVALODA

PROFESSIONAL LANGUAGE P r o g r a m m a

Sociālo zinātņu fakultāte, Valodu katedra Faculty of Social Sciences, Department of Languages VALO Profesionālā angļu valoda. English for Professional Purposes.

Asoc. prof., Dr.paed. L.Maļinovska Profesionālā vācu valoda. German for Professional Purposes. Lekt., Mag.paed. N.Ogurcova 4 KP (64h) praktiskie darbi. Ieskaite.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem Pilna laika:1. kursa 1. un 2. sem. Nepilna laika:1. kursa 1. un 2. sem., 2. kursa 3.un 4. sem.

Programma paredz pilnveidot un izmantot studentu svešvalodu prasmes

profesionālajām vajadzībām dažādos valodas darbības veidos un saziņas līmeņos – lasīšanā, runāšanā, audiēšanā, rakstīšanā.

EKOLOĢIJA UN VIDES AIZSARDZĪBA ECOLOGY AND ENVIRONMENTAL PROTECTION

Programma

Lauku inženieru fakultāte, Vides un ūdenssaimniecības katedra VIDE Ekoloģija un vides aizsardzība. Prof., Dr. sc. ing. V. Jansons

2.0 KP (32 h): lekcijas 24 h, prakt.darbi. 8 h. Eksāmens Obligāts Mašīnu projektēšana un ražošana specialitātē. Pilna laika: 1. kursa 2. sem. Nepilna laika: 2. kursa 4. sem.

Vides problēmu apskats. Ekoloģijas nozīme vides aizsardzībā. Vide un ilgtspējīga

sabiedrība. Vides uzlabošana – socioloģisko un tehnoloģisko risinājumu mijiedarbība. Ekoloģijas organizācijas līmeņi. Ekosistēmas, ekosistēmu struktūra. Ražošana un patērēšana ekosistēmās. Produktivitāte un enerģijas plūsma. Vielu bioģeoķīmiskie cikli. Daudzveidība ekosistēmās. Sukcesija un ekosistēmu stabilitāte. Populācijas, populāciju dinamika. Ekoloģiskā niša. Iedzīvotāji un apdzīvotības problēmas. Biosfēra.

Resursu izsīkšanas un vides kvalitātes pasliktināšanās cēloņi. Vides aizsardzības nozīme un uzdevumi. Resursi un to racionāla izmantošana. Bioloģiskie resursi. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Vides piesārņošana: cēloņi un sekas. Ražošanas un sadzīves atkritumi. Klimata izmaiņas un ozona slānis. Vide un ekonomika. Vides politika un tiesiskā aizsardzība.

UZŅĒMĒJDARBĪBA ENTERPRENEUSHIP

Programma

Ekonomikas fakultāte, Uzņēmējdarbības katedra. Faculty of economics, Department of enterpreneuship EKON Uzņēmējdarbība. Mag. oec., lektore A. Asejeva.

2,5 KP (40 h): lekcijas 24 h, prakt. darbi 16 h. Ieskaite. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 2.kursa 4.sem. nepilna laika studijās: 5.kursa 10.sem.

Uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Komercdarbības formas. Uzņēmumu dibināšana, organizācija, darbība, reorganizācija, likvidācija. Banku sistēmas loma uzņēmējdarbībā. Uzņēmuma finansēšanas avoti. Uzņēmuma darbības plānošana. Komercdarbības plāns, tā sastādīšana un ekonomiskais pamatojums. Uzņēmuma saimnieciskās darbības analīze.

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģijas kursi

MATEMĀTIKA MATHEMATICS

Programma

Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Matemātikas katedra. Faculty of information tehnology, Department of mathematics.

MATE Matemātika, Mag. math., lekt. I.Jēgere, Mag. math., lekt. L.Stupule, asist.

E.Hakels 9 KP(144 h), lekcijas 64 h, praktiskie darbi 80 h. Obligāta Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās:1. kursa 1.un 2.sem., 2.kursa 3. sem.Eksāmens. nepilna laika studijās: 1.kursa 1.un 2.sem.un 2.kursa 3. sem.

Elementārās matemātikas pamatjautājumi. Lineārās algebras elementi un analītiskā

ģeometrija. Funkcija, funkcijas robeža. Funkcijas atvasinājums, tā pielietojumi. Nenoteiktais un noteiktais integrālis, to pielietojumi. Vairākargumentu funkcijas, to pielietojumi. Diferenciālvienādojumi, to veidi un risināšana. Diferenciālvienādojumu sastādīšana. Skaitļu un funkciju rindas. Līniju integrāļi. Vektoranalīzes elementi. Matemātiskās fizikas pamatvienādojumi.

FIZIKA PHYSIC

Programma

Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Fizikas katedra. Faculty of information technologies, Department of physics

FIZI Fizika

Dr. phis., doc. J. Kļaviņš. 6 KP (96 h): lekcijas 48h, lab. darbi 32 h, prakt. darbi 16 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 1.kursa 2.sem.un 2.kursa 3. sem. nepilna laika studijās: 1.kursa 2.sem.un 2.kursa 3. sem.

Mehānikas fizikālie pamati. Dinamikas pamatlikumi. Darbs un enerģija. Cietu ķermeņu rotācija. Šķidrumu kustība. Svārstības un viļņi. Vielas uzbūve. Gāzes. Molekulārfizikas pamati. Vielu agregātstāvokļa maiņa. Termodinamika. Elektrostatika. Līdzstrāva. Elektromagnētisms. Elektrmagnētiskā indukcija un maiņstrāva. Elektriskās svārstības un elektromagnētiskie viļņi. Gaismas daba. Gaismas īpašības. Gaismas kvantiskās īpašības un atoma uzbūve. Atoma kodols un kodolprocesi.

ĶĪMIJA CHEMISTRY Programma

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Ķīmijas katedra LUA Faculty of Food Technology, Department of Chemistry KIMI Ķīmija. Atbildīgais pasniedzējs - doc. Māra Dūma. 2 KP (32 h): lekcijas 16 h, lab. darbi 16 h. Eksāmens.

Obligāts Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika: 1.kursa 1. sem. nepilna laika: 1.kursa 1.sem.

Ķīmijas pamatlikumi. Metālu īpašības un struktūra. Degvielas sadegšanas ķīmiskā kinētika. Šķīdumu īpašības. Vielu koloidālais stāvoklis. Smērvielas un emulsijas. Elektroķīmija, potenciālu teorija, galvaniskie elementi. Elektrolīzes procesi. Korozija un aizsardzība pret to. Elektroķīmiskā rafinēšana.

TĒLOTĀJA ĢEOMETRIJA DESCRIPTIVE GEOMETRY

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Tēlotāja ģeometrija

Dr.sc. ing., doc J. Čukurs. 3 KP (48h): lekcijas 16h, prakt. darbi 32 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 1.kursa 1.sem. nepilna laika studijās: 1.kursa 1.sem.

Ģeometrisko pamatelementu punkts, taisne, plakne projekcijas. Punkta, taisnes un plaknes savstarpējās stāvotnes. Epīru pārveidošanas paņēmieni un metriskie uzdevumi. Ģeometrisko pamatvirsmu šķelšana ar plakni. Virsmu izklājumi. Virsmu savstarpēja šķelšanās. Risinājumu metodes. Aksonometriskās projekcijas. Aksonometrisko attēlu konstruēšana.

INŽENIERGRAFIKA ENGINEER GRAPHICS

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Inženiergrafika

Dr.sc. ing., doc. J. Čukurs. 3 KP (48h): prakt. darbi 48 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 1 kursa 2. sem. nepilna laika studijās: 1.kursa 2.sem.

Mašīnbūves rasējumu izpildes pamatnoteikumi. Izstrādājumu un konstruktoru dokumentu veidi: skati, griezumi un šķēlumi. Materiālu grafiskie apzīmējumi šķēlumos. Vītņotie izstrādājumi. Vītņu attēlošana un apzīmēšana rasējumos. Vītņu savienojumu attēlošana. Detaļu rasējumi un skices, izpildes kārtība. Izjaucami un neizjaucami detaļu savienojumi. Kopskata un kopsalikuma rasējums. Specifikācija. Detalizācija. Rasējumu lasīšana. Shēmas un to veidi. Arhitektūrceltniecības rasēšanas pamati.

INFORMĀTIKA INFORMATICS

Programma

Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Informātikas katedra F a c u l t y o f I n f o r m a t i o n t e c h n o l o g y , D e p a r t m e n t o f I n f o r m a t i c s DASI Informātika: Doc. Mg.sc.ing., Mg.paed. I.Dukulis

3 KP (48h): lekcijas 16 h, prakt. darbi 32 h. Ieskaite ar atzīmi. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem Pilna laika: 1. kursa 1.un 2. sem.

Nepilna laika: 1.kursa 2.sem.un 2.kursa 3. sem.. Informācijas apstrādes ierīču attīstības vēsture. Datoru galvenās sastāvdaļas un to funkcijas. Datoru ārējās iekārtas un to funkcijas. Programmatūra. Ergonomika un tās nozīme datoru kaitīgās ietekmes uz veselību mazināšanā. Teksta redaktori, to pamatfunkcijas un lietošanas iespējas. Grafiskie redaktori, to pamatfunkcijas un lietošanas iespējas. Datoru tīkli, to iedalījums un lietošana. Datorvīrusi. Tendences datoru pasaulē. Datoru latviskošana. INTERNET tīkls.

MATERIĀLU MĀCĪBA

MATERIALS SCIENCE

P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Materiālu mācība. Dr. sc. ing., prof. G. Vērdiņš.

2,5 KP (40 h), lekcijas 24 h, lab. darbi 16h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 1.kursa 2.sem. Nepilna laika: 1. kursa 2. sem.

Konstrukciju, instrumentu un speciālo mašīnbūves materiālu klasifikācija, fizikāli mehāniskās īpašības, struktūra, pielietojums. Sakausējumu teorija. Dzelzs-cementīta stāvokļa diagramma. Termiskās apstrādes teorija un tehnoloģija. Ķīmiski termiskā apstrāde, difūzijas metalizācija. Krāsainie metāli un sakausējumi. Kompozītu materiāli. Pulvermetaurģija. Nemetāliskie materiāli.Instrumentu materiāli. Nanomateriāli. Materiālu izvēles pamatprincipi.

SILTUMTEHNIKA HEAT ENGINEERING

Programma LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Ķīmijas katedra LUA Faculty of Food Technology, Department of Chemistry KIMI Siltumtehnika. Dr.sc. ing., doc. E. Sturmoviča. 2,5 KP (40 h): lekcijas 16 h, lab. darbi 8 h, prakt. darbi 16 h. Eksāmens.

Obligāts studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika: 2 kursa 4. sem. nepilna laika: 3.kursa 5. sem.

Siltumtehnika – enerģētikas sastāvdaļa. Gāzu termodinamika. Ūdens tvaika termodinamika. Gaiss, tā parametri un izmantošana. Siltuma apmaiņas procesi. Kurināmo veidi, sastāvdaļas, degšana. Apsildes iekārtas, siltuma zudumi, kurināmā patēriņa aprēķini. Tvaika un karstā ūdens ražošanas iekārtas. Kurtuvju veidi un uzbūve. Enerģētikas problēmas.

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRONIKA ELECTROTECHNICS AND MANUFACTURING ELECTRONICS

Programma

Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības enerģētikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Agriculture energetics LEI Elektrotehnika un elektronika

Dr. sc. ing., asoc. prof. Ž. Kleģeris, Dr. sc. ing., asoc. prof. P. Leščevics 3 KP (48 h): lekcijas 24 h, lab. d. 24 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 3.kursa 5. sem. nepilna laika studijās: 3.kursa 6. sem.

Jēdziens par līdzstrāvas, magnētiskajām ķēdēm un to analīzes metodēm. elektrodrošība. Maiņstrāvas raksturlielumi un aprēķinu metodes. Trīsfāzu maiņstrāvas ķēdes. Elektrisko lielumu mērīšanas metodes. Elektriskie tīkli. Transformatori. Elektroenerģijas patērētāji: asinhronie dzinēji, sildītāji, apgaismes iekārtas, to uzbūve un darbības princips. Elektroiekārtu vadības un aizsardzības aparatūra, tās aprēķins. Elektronikas elementi: diodes, tranzistori, tiristori, to parametri un raksturlīknes. Elektronikas iekārtas – pastiprinātāji, elektromagnētisko svārstību ģeneratori, komutatori un maiņstrāvas pārveidotāji.

CILVĒKA AIZSARDZĪBA PEOPLE PROTECTION

Programma

Meža fakultāte, Darba vides katedra DVID Cilvēka aizsardzība. Dr. sc. ing., doc. V.Zujs

2 KP (32), lekc. 16 h, lab. darbi 8 h, prakt.darbi 8 h. Ieskaite ar atzīmi. Obligāts Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem.

Pilna laika: 2. kursa 3. sem. Nepilna laika: 5. kursa 9. sem.

Starptautiskās darba aizsardzības konvencijas, LR darba aizsardzības un darba likumi,

nolikumi un noteikumi un citi normatīvie dokumenti. Apmācības sistēma darba aizsardzībā. Prasības darba vietai, riski darba vidē, to noteikšana. Darba vides iekšējā uzraudzība un kontrole. Elektrodrošība. Ugunsdrošība. Darba drošības kontrole. Ārkārtējas situācijas, to izcelšanās iespējas Latvijā, to noskaidrošanas, novērtēšanas un reaģēšanas uz tām pamatprincipi.. Tiesības un pienākumi, kurus nosaka likumi, nolikumi un noteikumi par ārkārtējām situācijām.

Nozares profesionālie specializācijas kursi

METĀLAPSTRĀDE

METAL PROCESSING P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Metālapstrāde. Mag. sc. ing., doc. J.Avotiņš.

3,5 KP (56 h), lekcijas 16 h, lab. darbi 40 h.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 1.kursa 2.sem.un 2.kursa 3.sem. Nepilna laika: 2. kursa 3.un 4. sem.

Lējumu un kalumu nozīme mašīnbūvē. Lējumu ražošanas veidi un tehnoloģija. Spiedienapstrādes veidi un produkcija. Sagatavju karsēšana spiedienapstrādei. Kalšanas iekārtas, instrumenti un tehnoloģija. Metināšanas teorētiskie pamati un process. Elektrometināšanas tehnoloģija, iekārtas, materiāli un tehnoloģija. Gāzmetināšanas tehnoloģija. Kontaktmetināšanas veidi.

Apstrādes griežot teorētiskie pamati un veidi. Metālapstrādes mašīnas, ierīces un griezējinstrumenti. Virpošanas, frēzēšanas, urbšanas slīpēšanas un citi metālapstrādes darbi. Griešanas režīma izvēle. Mašīnbūves tehnoloģijas pamati. Pamatjēdzieni par tehnoloģisko procesu izstrādi.

TEORĒTISKĀ MEHĀNIKA THEORETICAL MECHANICS

Programma Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Teorētiskā mehānika.

Dr. sc. ing., doc. A. Mežs. 5 KP (80 h): lekcijas 32 h, prakt. darbi 48 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 2 kursa 3.un 4. sem. nepilna laika studijās: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem.

Materiālo objektu mehāniskās kustības un to līdzsvara stāvoļa izpēte. Spēku aprēķinu metodes statiskajās konstrukcijās. Berze. Smagumcentra noteikšana. Ķermeņa kustības kinemātisko parametru noteikšana. Ķermņa punktu ātrumu un paātrinājumu noteikšana dažādiem kustību veidiem. Objektu kustība atkarībā no to masas un spēkiem. Kustības diferenciālvienādojumu sastādīšana un to risināšanas metodes. Kustības likuma noteikšana. Mehāniskās sistēmas un cieta ķermeņa dinamika. Dinamikas teorēmas. Dalambēra un virtuālo pārvietojumu princips.

MATERIĀLU PRETESTĪBA STRENGTH OF MATERIALS

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Materiālu pretestība

Dr. sc. ing., asoc.prof. A. Kaķītis. 4 KP (64 h): lekcijas 32 h, lab.darbi 16, prakt.darbi 16 h, Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem. nepilna laika studijās: 3.kursa 5. un 6.sem.

Ārējie un iekšējie spēki, šķēluma metode. Iekšējo spēku faktoru epīras. Spriegumu un deformāciju aprēķini pamatslogojumiem (stiepe, spiede, bīde, vērpe, cirpe). Konstrukciju stiprības aprēķini. Saliktie slogojumi. Elastīgo pārvietojumu aprēķini. Ļodzes slogojums, noturības aprēķini. Statiski nenoteicamas sistēmas. Dinamiskās un trieciena slodzes. Šķēlumu laukumu ģeometriskie raksturotāji.

MAŠĪNU ELEMENTI MACHINE ELEMENTS

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Mašīnu elementi

Dr.habil. sc. ing., prof.. G.Uzkliņģis. 4 KP (64 h): lekcijas 32 h,lab. darbi 16 h , kursa darbs 16 h (1KP). Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 3.kursa 5. un 6. sem. nepilna laika studijās: 3.kursa 6.sem.un 4.kursa 7. sem.

Studiju priekšmets sastāv no divām daļām: 1. Mašīnu elementi. 2. Celšanas transporta mašīnas. Studiju priekšmets ietver: vispārīgās nozīmes mašīnu detaļu un mezglu teoriju, aprēķinus un konstruēšanu; celšanas - transporta mašīnu speciālās nozīmes detaļu, mezglu un mehānismu aprēķinu, izvēli, konstruēšanas metodes un normas. Mašīnu elementu kursā aplūko savienojumus, mašīnu elementus rotācijas kustībai, pārvadus, atsperes. Celšanas transporta mašīnās aplūko speciālo detaļu un kopsalikumu vienību uzbūvi, aprēķinu izvēli, kā arī celtņu un konveijeru mehānismus.

MAŠĪNU DINAMIKA DINAMICS OF MACHINES

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Mašīnu dinamika

Dr. sc. ing., prof. Ē. Kronbergs. 3 KP (48 h): lekcijas 16 h, prakt. darbi 32 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem. nepilna laika studijās: 3.kursa 6.sem.un 4.kursa 7. sem.

Pamatjēdzieni: mehānisms, mašīna, mašīnu iedalījums, mašīnagregāts, automātiskās plūsmas līnijas, mehanizācija un automatizācija. Mehānismu struktūra un klasifikācija. Mehānismu kinetostatika. Mašīnagregāta kustības noteikšana. Mašīnagregāta gaitas regulēšana. Mehānismu līdzsvarošana. Mašīnu vibroaizsardzība.

HIDRAULIKA UN PNEIMĀTIKA HYDRAULIC AND PNEIMATIC

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Hidraulika un pneimātika

Dr. sc. ing., doc. A. Mežs. 3 KP (48 h): lekcijas 24 h, lab. darbi 16 h, prakt. darbi 8 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem. nepilna laika studijās: 3.kursa 5.un 6. sem.

Šķidruma un gāzes fizikālās pamatīpašības. Spiedieni un spēki mierā esošā šķidrumā un gāzēs. Šķidruma strūklveida kustības raksturlielumi. Bernulli vienādojums. Iztece. Cauruļvadu aprēķins. Hidraulisko mašīnu raksturlielumi, aprēķini, konstrukcija un ekspluatācija. Pneimatisko agregātu raksturlielumi, aprēķini, konstrukcijas, ekspluatācija. Ventilatori. Hidropiedziņa. Principiālā shēma un darba šķidrumi. Galveno hidroagregātu funkcionālā nozīme, konstrukcija, darbības princips un galveno parametru aprēķins

MĒRĪŠANAS TEHNIKA

MEASURING TECHNIQUE P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Mērīšanas tehnika. Mag. ing., doc. I. Dukulis.

1,5 KP (24 h), lekcijas 8h, prakt. darbi 16 h. Ieskaite ar atzīmi. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 1.kursa 1.sem. Nepilna laika: 1.kursa 1.sem.

Tehnisko mērījumu attīstības vēsture. Mērvienību sistēmu salīdzinošs vērtējums. Mērīšanas metožu klasifikācija, to raksturojums. Mērīšanas līdzekļi, to klasifikācija un pielietošana. Mērinstrumentu metroloģiskie parametri. Mērīšanas līdzekļu kļūdas un to novēršanas iespējas. Mērīšanas līdzekļu izvēles pamatojums. Statistiskās metodes kvalitātes sistēmās. Virtuālo mērinstrumentu veidošanas principi.

TOLERANCES UN STANDARTIZĀCIJA

TOLERANZES AND STANDARTIZATION P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Tolerances un standartizācija. Dr. sc. ing., doc. A.Čukure.

3 KP (48 h), lekcijas 16 h, prakt. darbi 32h.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 2.kursa 3.sem. Nepilna laika: 2.kursa 4.sem.

Savstarpējās apmaināmības (SA) un standartizācijas nozīme mašīnbūvē. SA pamatjēdzieni un definīcijas. Virsmas kvalitāte un ģeometriskās formas novirzes. Pielaižu un sēžu uzbūves vienotais princips. ISO un EN standarti un norādījumi terminoloģijā. Radniecīgie nacionālie standarti. Gludie cilindriskie savienojumi. Sēžu aprēķins un izvēle. Rites gultņu pielaides un sēžas. Pielaides izmēru ķēžu izmēriem. Leņķisko un konusa izmēru pielaides. Vītņotā salāgojuma pielaides un sēžas. zobratu pārvadu un gliemežpārvadu savstarpējā apmaināmība. Ierievju un rievsalāgojumu SA.

METĀLAPSTRĀDES MAŠĪNAS

METAL WORKING MACHINES P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Metālapstrādes mašīnas. Mag. sc. ing., doc. J.Avotiņš.

3 KP (48 h), lekcijas 24 h, lab. d. 8 h, prakt. darbi 16 h.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 2.kursa 4.sem.un 3.kursa 5. sem. Nepilna laika: 4.kursa 7.un 8.sem.

Metālgriešanas mašīnu attīstības tendences un klasifikācijas paņēmieni. Mašīnu struktūra un tehnoloģiskais uzdevums. Metālgriešanas mašīnu precizitāte, precizitātes klases. Precizitātes pārbaudes. Mašīnu izpilddaļa un izpildelementi. Mašīnu piedziņa un vadības principi: spēkvadība, nepārtrauktā signālvadība, komandvadība un ciparvadība. Ciparvadības (CNC) sistēmas un to īpatnības. Ciparvadības mašīnu klasifikācija. Pamatjēdzieni par programmu sagatavošanu ar datortehniku.

MEHATRONIKAS SISTĒMAS COMPUTERIZED MEASURING SYSTEMS

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Mehatronikas sistēmas

Dr.sc. ing., asoc.profesors A. Kaķītis. 3 KP (48 h): lekcijas 24 h, lab. darbi 16 h, prakt. darbi 8 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 3 kursa 5.un 6. sem. nepilna laika studijās: 4.kursa 8.sem.

Ievads. Mehatronikas vēsture. Mehatronikas sistēmu galvenās sastāvdaļas. Mehāniskās sistēmas. Elektromehāniskās sistēmas. Hidrauliskā un pneimatiskā piedziņa. Dinamiskās sistēmas un to modeļi. Mehatronisko sistēmu automātiskā regulēšana un vadība. Mērīšanas sistēmas. Sensori. Signāli un to apstrāde. Analogu ciparu pārveidotāji. Neelektrisku lielumu elektriska mērīšana. Mērījumu datu apstrādes programmas.

DATORPROJEKTĒŠANA COMPUTER-AIDED DESIGN

Programma

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Datorprojektēšana

Mag. sc. ing., asist. I. Nulle. 3 KP (48h): lekcijas 24h, prakt. darbi 8 h, kursa projekts 16 h (1KP). Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 3 kursa 5.un 6. sem. nepilna laika studijās: 4.kursa 7.sem.

SolidWork. Ievads projektēšanā. Datorprogrammas izmantošanas iespējas. Detaļu projektēšana. Detaļu kopsalikuma izstrāde. Modeļa pārnešana uz rasējumu un rasējuma noformēšana. Detaļu stiprības pārbaude ar datorprogrammas Cosmos Work palīdzību. Animācijas veidošana mehānismiem.

MAŠĪNBŪVES TEHNOLOĢIJA

ENGINEERING TECHNOLOGY P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Mašīnbūves tehnoloģija. Dr.sc. ing., prof. G. Vērdiņš.

3 KP (48 h), lekcijas 24 h, lab.d.16 h, prakt. d. 8 h.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 3.kursa 5.un 6.sem. Nepilna laika: 4.kursa 8.sem.un 5.kursa 9. sem.

Ražošanas tehnoloģijas. Apstrādes precizitāte. Tehnoloģiskās sistēmas. Izmēru ķēdes. Apstrādes precizitātes nodrošināšana. Bāzēšana, bāzu izvēle. Uzlaižu aprēķini. Tehnoloģisko procesu projektēšana un ekonomiskā izvērtēšana. Ciparu vadības darbmašīnu pielietošanas specifika. Mašīnu salikšana, izmēģināšana, aprīkojums. Mašīnbūves attīstības tendences.

VARBŪTĪBU TEORIJA UN MATEMĀTISKĀ STATISTIKA PROBABILITY THEORY AND MATHEMATICAL STATISTICS

Programma

Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Matemātikas katedra Ffaculty of information tehnology, department of mathematics.

MATE Matemātika, Dr.sc. ing., prof. I.Arhipova 2 KP(32 h), lekcijas 16 h, prakt. darbi 16h. Ieskaite ar atzīmi. Obligāta studiju programmā Mašīnu projektēšana un ražošana Pilna laika: 2. kursa 4. sem. Nepilna laika: 2.kursa 4.sem. Varbūtība, nosacītā varbūtība. Gadījuma lielumi, nepārtrauktie un diskrētie sadalījumi. Sadalījumu piemēri. Matemātiskā cerība un dispersija. Izlases, ticamības intervāli. Dispersijas analīzes elementi. Daudzfaktoru funkcijas optimizācija. Hessa matrica.

TIRGZINĪBA MARKETING Programma

Ekonomikas fakultāte, Uzņēmējdarbības katedra Faculty of Economics, Department of enterpreneuship EKON Tirgzinība.

Mag. oec., lektore I. Baraškina. 2 KP (32h): lekcijas 16 h, prakt. darbi 16 h. Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās 4 kursa 8. sem. nepilna laika studijās: 3.kursa 6. sem.

Tirgus darbības principi, valsts loma tirgus procesu norisē. Tirgzinības vēsturiskā attīstība. Tirgzinības darbības koncepcijas un process. Tirgzinības būtība, mērķi, funkcijas, vide. Patērētāju uzvedības izpēte. Tirgus segmentēšana un mērķtirgus noteikšana. Praktiskā tirgzinība. Tirgvedības ētika. Starptautiskā mārketinga pamati, vadīšana un koordinācija. Tirgzinības attīstības tendences.

DARBMAŠĪNU VADĪBAS SISTĒMAS CONTROL SYSTEMS OF MACHINE TOOL

Programma

Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības enerģētikas institūts Faculty of Engineering, Institute of Agriculture energetics LEI Darbmašīnu vadības sistēmas

Dr. sc. ing, asoc. prof. A. Galiņš. 3 KP (48 h): lekcijas 16 h, lab. darbi 12 h, kursa darbs 16 h (1 KP). Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 4 kursa 7. sem. nepilna laika studijās: 4.kursa 8.sem.

Tehnoloģisko procesu vadība. Ciparu un analogā vadība. Elastīgā (Floppy) automatizācija. Vadības algoritmi. Vadības likumi. Mikroprocesoru tehnikas izmantošana tehnoloģisko procesu vadīšanai. Procesori, mikroprocesori. Rūpnieciskie kompjūteri (IPC). Programmējamie loģiskie kontrolleri (PLC), to sagatavošana darbam, programmēšana, pieslēgšana. Vadības algoritmu izveide.

KVALITĀTES VADĪBA

QUALITY MANAGEMENT P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Kvalitātes vadība. . Dr.sc. ing., docente A. Čukure.

2 KP (32h), lekcijas 16 h, lab. darbi 8 h, prakt. darbi 8 h.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 2.kursa 4.sem. Nepilna laika: 3.kursa 5. sem.

Kvalitāte, produktu raksturojumi, kvalitātes līmenis, kvalitātes pakāpe, projekta, izgatavošanas un salikšanas, mārketinga un pārdošanas, sadales un piegāžu kvalitāte, kvalitātes pārbaude, kvalitātes nodrošināšana, pilnveidošana, visaptverošā kvalitātes vadība (TQM), kvalitātes sistēma un audits. ISO un EN standarti un norādījumi terminoloģijā, kvalitātes sistēmās un auditā: ISO 9000, EN 29000 un EN45000 saime un radniecīgie nacionālie standarti. Pārtikas nekaitīguma (HACCP) un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas. ISO 9000:2000 standarta pamatprincipi un ieviešanas nosacījumi.

SPĒKRATI

MOTOR VEHICLE P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Spēkrati. Dr.sc. ing., profesors V. Gulbis.

3 KP (48 h), lekcijas 24 h, lab. darbi 24 h.Eksāmens. Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 4.kursa 7.sem. Nepilna laika: 4.kursa 8.sem.un 5.kursa 9. sem.

Spēkratu klasifikācija, uzbūve. Motoru klasifikācija. Dzirksteles aizdedzes un kompresijas aizdedzes motoru darbības principi. Kloķa-klaņa un gāzu sadales mehānismi. Karburatori, degvielas sūkņi, sprauslas un turbokompresori. Aizdedzes sistēmas. Motora mehāniskā un elektroniskā regulēšana. Transmisiju tipi. Sajūgi, pārnesumkārbas, diferenciāļi, diferenciāļu bloķēšana, galvenie pārvadi, jūgvārpstas. Stūres iekārta, balstiekārta, riteņi un riepas. Stūres iekārtu veidi. Bremzes un bremžu iekārtas. Traktoru hidrosistēmas, trīspunktu uzkare, hidrostatiskās transmisijas, vadības sistēmas, palīgiekārta. Motoru un spēkratu teorija. Otto un dīzeļmotora darbības ideālie un mehāniskie cikli. Motora raksturlīknes. Motoru izmēģināšanas metodika un aparatūra. No spararata noņemamās jaudas aprēķināšana. Degvielas patēriņa mērīšana un aprēķināšana. Kustības pretestības spēki. Automobīļa ieskrējiena un bremzēšanas dinamika. Spēkratu pārgājība, vadāmība un manevrēšanas spēja. Statiskā un dinamiskā stabilitāte. Spēkratu lauka un ceļa izmēģināšana.

LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKA

AGRICULTURAL MACHINERY Programma

Tehniskā fakultāte, Lauksaimniecības tehnikas institūts. The Faculty of Engineering, Institute of agricultural machinery LTEH Lauksaimniecības tehnika

Dr. sc.ing., as.prof. J. Palabinskis. 3 KP (48 h): lekcijas 24 h, lab. darbi 24 h. Eksāmens Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem pilna laika studijās: 4 kursa 7. sem. nepilna laika studijās: 4.kursa 7. un 8. sem.

Enerģijas avoti: elektroenerģija, degvielas, cietais u.c. veidu kurināmais, alternatīvie

enerģijas avoti. Enerģētiskās iekārtas: traktori, automobiļi, elektromotori, siltumģeneratori. Laukkopības, dārzkopības un lopkopības mehanizētās tehnoloģijas, iekārtas un mašīnas to realizēšanai, tehnoloģiju novērtēšana un salīdzināšana. Mašīnu uzbūves principiālās shēmas, darbība, to vieta konkrētās produkcijas ražošanas tehnoloģiskajā ķēdē. Mašīnu un iekārtu darba kvalitātes vērtēšana, iegādes un pielietošanas izmaksas.

Specializācijas kursi – 6KP

MAŠĪNU UN IEKĀRTU PROJEKTĒŠANA

DESIGN OF MACHINE AND ENGINERY P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Mašīnu un iekārtu projektēšana. Dr.habil. sc. ing., prof. G.Uzkliņģis.

3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h.Eksāmens Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar projektētāja specializāciju. Pilna laika: 4.kursa 8.sem. Nepilna laika: 5. kursa 10. sem.

Priekšmetā aplūko mašīnu projektēšanas vispārējos metodoloģiskos principus, kas derīgi ne tikai mašīnu, bet arī tehnoloģisko procesu un dažādu izstrādājumu projektēšanai. Tas ļauj pareizi organizēt praktisko rīcību. Inženierprojektēšanas metodoloģija. Koncepcijas izstrāde. Analīze, sintēze, salīdzināšana un vispārinājums. Optimizācija un drošums.

INŽENIERAPRĒĶINU PROGRAMMAS

ENGINEERING CALCULATION PROGRAMS P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Mehānikas institūts The Faculty of Engineering, Institute of Mechanics MEHA Inženieraprēķinu programmas. Dr.sc. ing., profesors Ē. Kronbergs, asoc.

prof.A.Kaķītis. 3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h.Eksāmens. Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar projektētāja specializāciju. Pilna laika: 4.kursa 8.sem. Nepilna laika: 5. kursa 10. sem.

Pro/Engineer. Mehānismu projektēšana un analīze. Savienojumu parametru iestatīšana. Kustības un dzinēju noteikšana. Kustības analīzes rezultātu apstrāde. Izciļņu un rievu savienojumu projektēšana. Mehānismu optimizācija. Matlab/Simulink. Programmmas izmantošanas iespējas. Matlab programmēšanas valoda un funkciju pieraksts. Sistēma Simulink kā MATLAB-a sistēmas paplašinājums. Simulink izmantošanas iespējas. Dinamisko sistēmu modeļu sastādīšana izmantojot Simulink bibliotēkas.

METĀLAPSTRĀDES IEKĀRTU UN MAŠĪNU APKALPOŠANA

MAINTANCE OF METALWORKING MACHINES AND EQUIPMENT P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Metālapstrādes iekārtu un mašīnu apkalpošana.

Mag. sc. ing., doc. J.Avotiņš. 3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h.Eksāmens. Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar tehniskā uzraugaspecializāciju. Pilna laika: 4.kursa 8.sem. Nepilna laika: 5. kursa 10. sem.

. Metālapstrādes mašīnu un iekārtu plānotās profilakses apkopju un remonta sistēma: ikdienas tehniskās apkopes, periodiskās tehniskās apkopes un plānotie remonti. Mašīnu precizitātes pārbaudes. Mašīnu un iekārtu sarežģītības kategorijas un remonta vienības, periodiskums un darbietilpība. Mašīnu sagatavošana un nodošana remontā. Metālgriešanas mašīnu remontam nepieciešamās iekārtas, ierīces un instrumenti. Vadotņu nodilums un atjaunošanas tehnoloģija. Virpu, frēzmašīnu, slīpmašīnu un citu mašīnu grupu remonta īpatnības. Metālgriešanas mašīnu pamati un uzstādīšana uz pamatiem. Mašīnu piestrāde pēc remonta.

DARBMAŠĪNU REMONTS UN DROŠUMS

BENCH REPAIR AND SAFETY P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Darbmašīnu remonts un drošums. Dr. sc. ing., doc. A. Galoburda.

3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h. Eksāmens. Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar tehniskā uzrauga specializāciju. Pilna laika: 4.kursa 8.sem. Nepilna laika: 5. kursa 10. sem.

Mašīnu remonta nepieciešamības pamatojums. Mašīnu remonta veidi un metodes. Mašīnu remonta tehnoloģiskā procesa algoritms. Mašīnu tehniskā stāvokļa diagnostika. Atteikuma riska izvērtēšana. Kvalitātes nodrošinājuma izvērtēšana. Pamatdetaļu defektēšana. Salāgojumu atjaunošanas metodes. Detaļu atjaunošanas paņēmieni. Motora remonts. Mašīnu agregātu remonts. Lauku apstrādes tehnikas remonts. Mašīnu izmēģināšana un piestrāde. Mašīnu tehniskā stāvokļa pārbaude pēc remonta. Tehnikas drošuma galvenie jēdzieni. Tehnikas drošuma novērtēšana un nodrošināšana.

TEHNOLOĢISKO PROCESU PROJEKTĒŠANA

DESIGN OF TECHNOLOGICAL PROCESS P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Tehnoloģisko procesu projektēšana.

Mag. sc. ing., doc. J.Avotiņš. 3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h. Eksāmens. Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar tehnologa specializāciju. Pilna laika: 4.kursa 8.sem. Nepilna laika: 5. kursa 10. sem.

Apstrādes tehnoloģisko procesu izstrādes vispārējā metodika. Izstrādājumu veidi. Tehnoloģiskā procesa struktūra. un veidi. Ražošanas tipi. Sagatavju ražošana un izvēle. Uzlaides apstrādei.. Apstrādes bāzu izvēle. Tehnoloģisko procesu projektēšanas stadijas. Ierīču, griezējinstrumentu un mērierīču izvēle. Griešanas procesa parametru izvēle. Tehnoloģiskie dokumenti un to noformēšana. Tipveida tehnoloģiskie procesi.

IERĪČU UN INSTRUMENTU RAŽOŠANA

PRODUCTION OF DEVICE AND TOOLS P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Ierīču un instrumentu ražošana. Dr. sc. ing., prof. G.Vērdiņš.

3 KP (48h), lekcijas 24 h, lab. d. 12 h, prakt. d. 12 h. Eksāmens. Speciālais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem ar tehnologa specializāciju. Pilna laika: 4.kursa 8.sem. Nepilna laika: 5. kursa 10. sem.

Ierīču klasifikācija. Sagatavju bāzēšana. Sagatavju nostiprināšana. Ierīču bāzējošie, vadošie, iestatīšanas un palīgelementi. Speciālās darbmašīnu ierīces. Griezējinstrumentu stiprināšanas ierīces. Montāžas un kontroles ierīces. Ierīču izgatavošanas īpatnības. Instrumentu klasifikācija. Griezējinstrumentu izgatavošanas tehnoloģijas. Mērinstrumentu izgatavošanas tehnoloģijas. Sevišķi cietu materiālu izmantošana. Tehnoloģisko procesu ekonomiskums.

Prakses – 26 KP Praksēm 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā Mašīnu projektēšana un ražošana paredzēti 26 KP.

Prakses organizē saskaņā ar studiju plānu. Prakšu nosaukumi, norises periodi, apjoms kredītpunktos un ilgums nedēļās pilna laika studijām apkopoti 1.tabulā.

1.tabula Prakšu nosaukumi, norises periodi, apjoms kredītpunktos un ilgums nedēļās

N.p.k. Prakses nosaukums Semestris Apjoms, KP Nedēļas 1. Metālapstrādes mācību prakse 2.,3. 3 3 2. Ražošanas tehnoloģiskā prakse 4. 3 3 3. Ražošanas inženierdienesta prakse 6. 8 8 4. Ražošanas prakse 7. 12 12 Kopā: 26 26

Metālapstrādes mācību prakses laikā studenti apgūst metālapstrādes pamatus Tehniskās fakultātes mācību darbnīcās un iepazīstas ar metālapstrādes uzņēmumiem prakses vadītāja vadībā. Prakses beigās students noformē pārskatu kā individuālu darbu, par kuru saņem prakses novērtējumu (ieskaiti ar atzīmi). Ražošanas tehnoloģiskajā praksē studenti iepazīstas ar ražošanas procesiem mašīnbūves uzņēmumā, ar darbu organizāciju, moderno tehniku un mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu metālapstrādē. Iepazīstas ar CNC darbmašīnu vadības, pielietošanas un tehniskās uzraudzības tehnoloģijām. Prakse notiek prakses vadītāja un uzņēmuma inženiertehniskā personāla vadībā. Prakse noslēdzas ar prakses pārskata sagatavošanu, par kura aizstāvēšanu students saņem novērtējumu (ieskaiti). Ražošanas inženierdienesta prakses laikā studenti konkrētāk iepazīstas ar izvēlētās profilējošās specialitātes darbības veidiem. Praktikanti iepazīstas ar mehānikas inženiera darbu specifiku, uzņēmuma inženiera uzraudzībā piedalās ražošanas procesā, izpilda tehnologa un/vai konstruktora un tehniskā uzrauga darbus. Prakses noslēgumā praktikantii sagatavo darbu par ražošanas procesiem, kvalitātes vadību un ekonomiku uzņēmumā, kuru eksāmenā novērtē ar atzīmi. Ražošanas praksē studenti piedalās uzņēmuma inženieru problēmu risināšanā, strādā algotu darbu, pilda atbildīgus tehnologa, konstruktora vai vadītāja pienākumus, kas iespējami līdzinās izvēlētai specializācijai. Praktikants pilnīgi pakļaujas uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem. Prakses laikā students savāc informāciju bakalaura darba izstrādei. Prakses beigās studenti sagatavo pārskatu par inženiera darba un vadības organizāciju uzņēmumā un apgūtajām iemaņām. Pēc pārskata aizstāvēšanas tiek saņemts prakses novērtējums (ieskaite ar atzīmi).

Nepilna laika studijās prakses 5 KP apjomā plānotas 2.,4.,6.,8. semestros un 6 KP apjomā – 9. semestrī. Prakšu nosaukumi, norises periodi, apjoms kredītpunktos un ilgums nedēļās nepilna laika studijās apkopoti 2.tabulā.

Nepilna laika studijās Metālapstrādes praksi plāno individuāli.

2.tabula

Prakšu nosaukumi, norises periodi, apjoms kredītpunktos un ilgums nedēļās

nepilna laika studijās

N.p.k. Prakses nosaukums Semestris Apjoms, KP Nedēļas 1. Metālapstrādes prakse 2.. 5 5 2. Ražošanas tehnoloģiskā prakse 4. 5 5 3. Ražošanas inženierdienesta prakse 6. 5 5 4. Ražošanas prakse I 8. 5 5 5. Ražošanas prakse II 9. 6 6 Kopā: 26 26

Prakses vadītāji: Prof., Dr. sc. ing. G. Vērdiņš; doc., Mag. sc.ing. J. Avotiņš;, doc., Dr. sc.

ing. A. Galoburda, asist. J. Lāceklis-Bertmanis,

BAKALAURA DARBS

METAL PROCESSING P r o g r a m m a

Tehniskā fakultāte, Spēkratu institūts The Faculty of Engineering, Motor Vehicle Institute SPEK Bakalaura darbs

12 KP Obligātais Mašīnu projektēšana un ražošana studentiem. Pilna laika: 4.kursa 8.sem. Nepilna laika: 4. kursa 10. sem.

Bakalaura darbs ir valsts pārbaudījums studiju noslēgumā.Bakalaura darbā students parāda savas zināšanas, prasmes un profesionālo kompetenci konkrētas inženierproblēmas atrisināšanā, spēju noformulēt domas, uzrakstīt un publiski aizstāvēt bakalaura darbu, kas obligāti ietver pētījumus saistībā ar mašīnbūves vai metālapstrādes tehnoloģijām.

6. pielikums

Diploma un tā pielikuma paraugs

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE

Lielā ielā 2, Jelgavā, LV-3001, Reģ.Nr. 2841101568, tālrunis: 3022584, fakss: 3027238, e-pasts: [email protected]

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par, diplomā minētās personas, sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

DIPLOMA PIELIKUMS (Diploma sērija PD C Nr. 0400) 1. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU

1.1. Vārds(i): Jānis

1.2. Uzvārds(i): Bērziņš

1.3. Dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 01.01.1986

1.4. Studenta identifikācijas numurs vai personas kods: 010186-10000

2. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU

2.1. Kvalifikācijas nosaukums: Profesionālais bakalaurs mašīnu projektēšanā un ražošanā, mehānikas inženieris

2.2. Galvenā(s) studiju joma(s) kvalifikācijas iegūšanai:

Mašīnzinātne, Metālapstrāde, Mašīnbūve

2.3. Kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, valsts akreditēta (25.10.2001), valsts dibināta universitāte

2.4. Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss: tā pati, kas 2.3. punktā

2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): Latviešu

3. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI

3.1. Kvalifikācijas līmenis: Pirmais (pamatstudiju) profesionālais grāds

3.2.Oficiālais programmas garums, programmas sākuma un beigu datums:

4 gadi pilna laika studiju, 160 Latvijas kredītpunkti, 240 ECTS kredītpunkti, no 01.09.2007 līdz 01.07.2010

3.3.Uzņemšanas prasības:

Vispārējā vidējā izglītība vai pamatizglītība un 4 gadu vidējā profesionālā izglītība

4. ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM

4.1.Studiju veids: Pilna laika studijas

4.2.Programmas prasības: Jāapgūst profesionālā bakalaura pamatstudiju programma; jāizstrādā un jāaizstāv bakalaura darbs

4.3.Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums / atzīme / kredītpunkti:

VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Ievads studijās 0.50 0.75 ieskaitīts Inženierpsiholoģija 1.50 2.25 9 (teicami) Inženierdarba organizācija, ergonomika 3.00 4.50 7 (labi) Praktiskā filozofija 2.00 3.00 7 (labi) Ekonomikas teorija 1.50 2.25 ieskaitīts (6) Svešvaloda /angļu valoda/ 4.00 6.00 9 (teicami)

Ekoloģija un vides aizsardzība 2.00 3.00 7 (labi)

Vadzinības 1.50 2.25 ieskaitīts (6)

Uzņēmējdarbība 2.50 3.75 7 (labi)

Intelektuālais īpašums un patenti 1.50 2.25 ieskaitīts (6)

Fizkultūra 3.00 4.50 ieskaitīts

NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Ķīmija 2.00 3.00 7 (labi) Tēlotāja ģeometrija 3.00 4.50 7 (labi)

Siltumtehnika 2.50 3.75 7 (labi)

Informātika 3.00 4.50 7 (labi) Fizika 6.00 9.00 7 (labi) Matemātika 9.00 13.50 7 (labi) Inženiergrafika 3.00 4.50 7 (labi) Materiālu mācība 2.50 3.75 7 (labi) Elektrotehnika un elektronika 3.00 4.50 7 (labi)

Cilvēka aizsardzība 2.00 3.00 ieskaitīts (6)

NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Metālapstrāde 3.50 5.25 7 (labi) Teorētiskā mehānika 5.00 7.50 7 (labi) Materiālu pretestība 4.00 6.00 7 (labi) Mašīnu elementi 4.00 6.00 7 (labi) Tirgzinība 2.00 3.00 7 (labi) Mašīnu dinamika 3.00 4.50 6 (gandrīz labi) Hidraulika un pneimātika 3.00 4.50 7 (labi

Tolerances un standartizācija 3.00 4.50 7 (labi)

Metālapstrādes mašīnas 3.00 4.50 7 (labi Mehatronikas sistēmas 3.00 4.50 7 (labi) Datorprojektēšana 3.00 4.50 6 (gandrīz labi) Mašīnbūves tehnoloģija 3.00 4.50 7 (labi) Varbūtību teorija un matemātiskā statistika 2.00 3.00 6 (gandrīz labi) Kvalitātes vadība 2.00 3.00 7 (labi) Mērīšanas tehnika 1.50 2.25 ieskaitīts (7) Darbmašīnu vadības sistēmas 3.00 4.50 7 (lab) Spēkrati 3.00 4.50 7 (labi) Lauksaimniecības mašīnas 3.00 4.50 7 (labi)

SPECIALIZĀCIJAS KURSI Tehnoloģisko procesu projektēšana 3.00 4.50 7 (labi) Ierīču un instrumentu izgatavošana 3.00 4.50 7 (labi)

BRĪVĀS IZVĒLES STUDIJU KURSI Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Svešvaloda 1.50 2.25 ieskaitīts (8) Pamati darbā ar AutoCAD 2.00 3.00 ieskaitīts (10)

Ievads personības psiholoģijā 1.00 1.50 ieskaitīts (7)

Personāla vadība 2.00 3.00 ieskaitīts (8)

KURSA DARBI / PROJEKTI

Mašīnu elementi 2.00 3.00 7 (labi)

Datorprojektēšana 1.00 1.50 7 (labi)

Darbmašīnu vadības sistēmas 1.00 1.50 7 (labi)

PRAKSES Praktisko iemaņu apguve 0.50 0.75 ieskaitīts Ražošanas prakse 3.00 4.50 ieskaitīts (8) Tehnoloģiskā prakse 1 3.00 4.50 ieskaitīts (8) Tehnoloģiskā prakse 2 8.00 12.00 ieskaitīts (8) Inženierdienesta prakse 12.00 18.00 ieskaitīts (8)

GALA / VALSTS PĀRBAUDĪJUMI Bakalaura darbs 12.00 18.00 9 (teicami)

Tēmas nosaukums: Virpas darba vārpstas izgatavošanas tehnoloģija

4.4.Atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu:

Atzīme (nozīme)

10 (izcili) 9 (teicami) 8 (ļoti labi)

7 (labi) 6 (gandrīz labi)

5 (viduvēji) 4 (gandrīz viduvēji) 3-1 (neapmierinoši)

K v a l i f i k ā c i j a s ī p a š n i e k a s v ē r t ā v i d ē j ā a t z īm e : 7 . 2 1 4.5. Kvalifikācijas klase: “Standarta”

Kvalifikācijas klases “Standarta” piešķiršanas kritērijus skat. 6.1. punktā

5. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS FUNKCIJU

5.1.Turpmākās studiju iespējas: Tiesības stāties maģistrantūrā un profesionālajās programmās, kuras paredzētas studijām pēc bakalaura grāda ieguves

5.2. Profesionālais statuss: Nav paredzēts piešķirt

6. PAPILDINFORMĀCIJA

6.1. Sīkāka informācija:

Dotais diploma pielikums ir derīgs tikai ar diplomu PD C Nr. 0000.

Diploma pielikumu angļu valodā izsniedz Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mašīnu projektēšana un ražošana bakalaura studiju programma ir akreditēta no 19.07.2008 līdz 31.12.2014.

Papildinājums punktam 4.4 kvalifikācijas īpašnieka svērto vidējo atzīmi rēķina kā: av=sum(a*f)/sum(f), kur: av – svērtā vidējā

atzīme, a – studenta iegūtais vērtējums par katru programmas kursu, f – šā kursa apjoms kredītpunktos.

Papildinājums punktam 4.5 Kvalifikācijas klases “Standarta” piešķiršanas kritēriji: - izpildītas visas programmas prasības. 6.2.Papildinformācija avoti:

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE, Lielā iela 2, Jelgava, Latvija, LV-3001, telefons: +371-3022584, fakss: +371-3027238, e-pasts: [email protected]; Akadēmiskās Informācijas centrs (Latvijas ENIC/NARIC) Vaļņu iela 2, Rīga, Latvija, LV-1050, telefons: +371-7225155, fakss: +371-7221006,

e-pasts: [email protected];

7. PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS

7.1.Datums: 21.06.2006

7.2.Paraksts: _____________________ Arnis Mugurēvičs

7.3.Pielikuma apstiprinātāja amats: Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību prorektors

7.4.Zīmogs:

8. ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ

Skat. nākamās divas lappuses

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS RAKSTUROJUMS

VISPĀRĒJĀ VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA

Kopējais vispārējās vidējās izglītības ilgums ir 12 gadi. Vidusskolas līmenī ir 4 virzienu programmas: vispārizglītojošā; humanitārā un sociālā; matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas, kā arī profesionālā virziena1. Visiem virzieniem kopīgi ir šādi obligātie priekšmeti: latviešu valoda; pirmā svešvaloda; otrā svešvaloda (mazākumtautību skolās – mazākumtautības valoda); matemātika; vēsture; sports; biznesa ekonomiskie pamati; lietišķā informātika. Papildus tiem katra programma ietver attiecīgā virziena obligātos un izvēles priekšmetus. Mācību gads. Atskaitot eksāmenus devītajā un divpadsmitajā klasē, mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1. septembra līdz maija beigām. Kopumā vidējās izglītības programmā (3 gados minimālais mācību stundu skaits) ir 3150 stundas, maksimālais – 3780 stundas (30–36 stundas nedēļā). Lai saņemtu Atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jākārto ne mazāk kā pieci eksāmeni un ne vairāk kā četras ieskaites. Eksāmeni jākārto: latviešu valodā, izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā priekšmetā, vienā izglītības iestādes noteiktajā priekšmetā un divos izglītojamā izvēlētos priekšmetos. Notiek pāreja uz centralizētiem noslēguma eksāmeniem un uzņemšanu augstskolā atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem.

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

Lai iegūtu tiesības stāties augstskolā, ir jāiegūst vispārējā vidējā izglītība. Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst 4 gadus pēc pamatizglītības (bet ne 2 vai 3 gadu arodizglītības programmas!).

1 absolventi, kas beiguši skolu līdz 2002. gadam, apguva 5 obligātos mācību priekšmetus: latviešu valodu, matemātiku, svešvalodu, vēsturi, fizisko kultūru, kā arī vismaz 7 izvēles priekšmetus.

Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības absolventus uzņem augstskolā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Tajā pašā laikā augstskolas var noteikt specifiskas uzņemšanas prasības, piem. to, kādus mācību priekšmetus jāapgūst vidusskolā, lai varētu stāties konkrētā augstskolas programmā. Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem (tiem pielīdzinot arī grādus medicīnā un zobārstniecībā – attiecīgi 6 un 5 gadu studijas) - doktorantūrā. Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālai darbībai un tā tiek realizēta saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura grādu zinātnes nozarē (nozaru grupā) piešķir pēc akadēmisko studiju pirmā posma. Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120 – 160 (180-240 ECTS) kredītpunktu (KP): obligātā daļa - ≥50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ≥20 (30 ECTS) KP, bakalaura darbs ≥10 KP (15 ECTS), pārējais ir brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir 6 līdz 8 semestri. Maģistra grādu piešķir zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc akadēmisko studiju otrā posma. Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 (120 ECTS) KP, no kuriem ne mazāk kā 20 KP ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētas jomas teorētiskās atziņas (≥30 KP) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā (≥15 KP).

Profesionālās augstākās izglītības uzdevums, saskaņā ar I un II līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartiem, ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas, sagatavojot jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē. Bakalaura profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS), tajā skaitā: vispārizglītojošie kursi (≥15 KP), nozares teorētiskie pamati (≥36 KP), profesionālā specializācija (≥60 KP), izvēles kursi (≥6 KP), prakse (≥26 KP), valsts pārbaudījums, t.sk. noslēguma darbs (≥12 KP). Maģistra profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 40 KP (60 ECTS), t.sk.: jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē (≥7 KP), prakse (≥6 KP), valsts pārbaudījums, t.sk. noslēguma darbs (≥ 20 KP), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas u.c. kursi.

Profesionālajā augstākajā izglītībā bez bakalaura un maģistra programmām pastāv vairāki citi programmu veidi: Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šīs programmas var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) apjomā uzreiz pēc vidusskolas. Abos gadījumos jānodrošina, lai programmas kopumā ietvertu praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu, t.sk. noslēguma darbu vismaz 10 kredītpunktu apjomā. Ja programma ietver bakalaura programmas obligāto daļu (70 KP kopā ar obligātās izvēlēs kursiem), absolventiem ir tiesības stāties maģistrantūrā.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šo programmu apjoms ir 80-120 KP (120-180 ECTS). Tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

Doktorantūra. Kopš 2000. gada 1. janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds Doktors.

Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra vai tam pielīdzināts grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju, kuras izstrāde var tikt veikta triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē, u.c. Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas zinātnes padome. Doktora grādus piešķir Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātas promocijas padomes.

Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts (KP) Latvijā ir definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju slodze. Vairumā programmu vidējais vienam studiju gadam paredzētais apjoms ir 40 kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos Latvijas kredītpunktu skaits ir jāreizina ar 1.5.

Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu: Apguves līmenis

Atz. Aptuv. ECTS atzīme

10 izcili (with distinction) A ļoti augsts 9 teicami (excellent) A 8 ļoti labi (very good) B

augsts 7 labi (good) C 6 gandrīz labi

(almost good) D

5 viduvēji (satisfactory) E vidējs 4 gandrīz viduvēji

(almost satisfactory) E/FX

zems 3-1 negatīvs vērtējums (unsatisfactory)

Fail

Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem, augstskolas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā programmā un pašai augstskolai ir apstiprināta Satversme (priekšnoteikums - arī augstskolas akreditāciju kopumā). Kvalitātes vērtēšana ietver augstskolas pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu un ekspertu novērtējumu. Ekspertu grupās no vismaz trim ekspertiem tikai viens var būt no Latvijas, pārējie vairumā gadījumu ir no Rietumeiropas un no Baltijas valstīm. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas akreditāciju – Augstākās izglītības padome. Akreditācijas pirmais cikls Latvijā noslēdzās 2001. gadā. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados.

VALSTS ATZĪTĀS AUGSTSKOLAS LATVIJĀ

Universitātes: • Latvijas Universitāte; • Rīgas Tehniskā universitāte • Latvijas Lauksaimniecības universitāte; • Daugavpils universitāte; • Rīgas Stradiņa universitāte;

Valsts dibinātas augstskolas • Latvijas Kultūras akadēmija; • Latvijas Mākslas akadēmija;

• Latvijas Mūzikas akadēmija; • Latvijas Policijas akadēmija. • Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; • Liepājas Pedagoģijas akadēmija, • Banku augstskola; • Latvijas Jūras Akadēmija; • Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija; • Rēzeknes augstskola; • Rīgas Ekonomikas augstskola; • Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola; • Vidzemes augstskola; • Ventspils augstskola, • Rīgas Juridiskā augstskola.

Juridisko personu dibinātas (privātas) augstskolas: • Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”; • Latvijas Kristīgā Akadēmija; • Biznesa augstskola Turība; • Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola; • Biznesa institūts „RIMPAK Livonija”; • Transporta un sakaru institūts; • Baltijas Krievu institūts; • Sociālo tehnoloģiju augstskola; • Informācijas sistēmu augstskola; • Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola • Ekonomikas un kultūras augstskola, • Psiholoģijas augstskola, • Rīgas Aeronavigācijas institūts.

Valsts koledžas:2 • Koledža RRC; • Jēkabpils Agrobiznesa koledža; • Latvijas Kultūras koledža; • Liepājas Jūrniecības koledža; • Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža; • Rīgas Celtniecības koledža • Rīgas Tehniskā koledža; • Rīgas Uzņēmējdarbības koledža; • Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledža; • Valsts Robežapsardzes koledža Juridisko personu dibinātas (privātas) koledžas:3 • Alberta koledža • Grāmatvedības un finansu koledža; • Juridiskā koledža; • Biznesa un vadības koledža.

Papildinformācija par izglītības sistēmu http://www.izm.lv

http://www.aic.lv par augstskolu un programmu statusu: http://www.aiknc.lv

2 kurām ir vismaz viena akreditēta programma 3 realizē tikai 1. līmeņa profesionālās augst. izgl. programmas

7.pielikums

Programmas pašnovērtējuma saturu apstiprinošie dokumenti

Pielikums 7.1.

Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas „Mašīnu projektēšana un ražošana” realizēšanā iesaistītā personāla zinātniskie pētījumi un jaunrades sasniegumi Zinātniski pētniecisko darbu tematu klāsts ir visai plašs. Priekšstatu par mācībspēku zinātniskajām interesēm dod īsā pārskatā pieminētie mācībspēku daži pēdējā laikā publicētie zinātniskie raksti. Galiņš A., Grundulis Ar., Zihmane K., Strēle M., Research into quality indexes of the biodiesel

produced in Latvia, “Ecobalt’2005” Starptautiskā konference, Rīga,- 2005.gada maijs. Vērdiņš G., Avotiņš J., Kanaška D. The recession of hardness in preparations after cutting by

plasma Conference proceedings „Engineering for rural development”May 24-25,2007. LLU- p.p. 226-232.

Zihmane K., Galiņš A., Grundulis Ar., Seržane R. Investigation of physical parameters of different biofuels. INŽENIERPROBLĒMAS LAUKSAIMIECĪBĀ, Starptautiskās zinātniskās konferences raksti.- Jelgava, 2005.gada jūnijs.

Osadčuks V., Galiņš A. Kombinētā elektroenerģijas ražošanas procesa kontrole ar reāllaika vadības sistēmu. // Informācijas tehnoloģijas lauku attīstībai: Starptautiskās zinātniskās konferences raksti. – Jelgava, 2006.g.

Vērdiņš G.,Rocēns K. Behaviour of layered composites under conditions of changeable moisture content/ Proceedings of IV International Symposium „Wood structure, properties and quality - 2004’’. – St.Petersburg, 2004. pp.200-207.

L. Malinovska, A. Zeidmane, A. Mezote. Content and Language Integrated Learning - Improvement of Study process//Proceedings of the 6th International Scientific Conference „Engineering for Rural Development”, May 24-25, 2007, Jelgava.- p. 397 – 402.

Malinovska L., Zeidmane A. Necessary Competences for Introduction of CLIL at the Latvia University of Agriculture.- Journal of Science Education, Vol. 7, 2006, Bogota, Colombia.- p. 44-47.

L. Malinovska, A. Zeidmane. CLIL Cross-cultural Dimensions//Proceedings of the International Scientific Conference „New Dimensions in the Development of the Society”, 15-16 June, 2006, Jelgava.- p. 107 114.

L. Maļinovska. Self-Education and Independent Work in Foreign Language Learning//Proceedings of the International Conference “Scientific Achievements for Wellbeing and Development of Society”.-Rēzekne, 2004.-45-50 pp.

L. Maļinovska. English Club – Means of Communication and Dissemination of Different Cultures//Proceedings of the International Scientific Conference Multicultural Communication and the Process of Globalisation.-Jelgava, 2003.-134-140 pp.

Uzkliņģis G. Fizisku punktu kopas raksturotāju noteikšana trīsdimensionālā telpā ar ortogonālo metodi //LLU Raksti, 2002. –Nr.7 (302). 89.-96. lpp.

Kronbergs E., Smits M. Conditioning of stalk materials for energy production. In Proc. of International Scientific conference „Advanced Technologies for energy producing and effective utilization”, Jelgava, Latvia, 28-29 June 2004, publ.LUA, pp.87-91.

Kaķītis A. Rheological properties of organic sediments. In Proc. Of the International conference physical methods in agriculture – Approarch to precision and quality, Praque (Czech Republic) 27-30 August 2001. Czech university of agriculture in Praque, pp.151-155.

Gulbis V., Grundulis A., Šmigins R., Zihmane K. Biodegvielu ietekme uz dīzeļmotora darba parametriem // Starptautiskās zinātniskās konferences „Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai” raksti – Jelgava, 2004.

V. Jansons, N. Vagstad, R. Sudars, J. Deelstra, I. Dzalbe, D. Kirsteina. 2002. Nutrient losses from point and diffuse agricultural sources in Latvia. Landbauforschung Volkenrode. Volume I, (52/1) 2002. pp.9-17.

Dukulis I. , Kleģeris Ž. Tehnisko disciplīnu studiju materiāls e-vidē // Starptautiskās zinātniskās konferences „Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai” raksti – Jelgava, 2004. – 36.-43. lpp.

Birzietis G,. Vartukapteinis K. Agricultural sciences core curricula in agricultural engineering study programme in Latvia University of Agriculture // Proceeedings „Agricultural sciences core curricula in agricultural engineering university studies. Edited by D.Briassoulis and P.Panagakis. 4nd USAEE Workshop, Leuven, Belgium, September 17-18, 2004. Agricultural university of Athens, Greece. Athens 2004.

Akerfelds I., Vērdiņš G. Stresses and deformation in Pine (Pinus Sylvestris) sawn timber during the initial phase of drying/ 8th International IUFRO wood drying conference “Improvement and innovation in wood drying- a major issue for a renewable material’’.- Brasov, Rumānija, 2003.

Galiņš A., Leščevics P. Pastāvīgās ierosmes sinhronās mašīnas izmantošana alternatīvās enerģijas iekārtā. Starptautiskās zinātniskās konferences „Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai” Rakstu krājums.-Jelgava:LLU,2004. 67-71 lpp.

Vērdiņš G. Spēkratu eļļošanas problēmas un risinājumi/ Starptautiska zinātniskā konference “Spēkrati, loģistika un alternatīvās degvielas”. – Jelgava, 2003.

Gulbis V., Zihmane K.,Grundulis A., Gudriniece E. Biodiesel physical-chemical constants determination in diesel engine, Lithuanian university of Agriculture, International research conference, Kaunas, 2004.

Vērdiņš G., Šternbergs K. Moisture-caused deformation of unbalanced composite sheets/ Twelfth International conference „Mechanics of composite materiāls” - Rīga, 2002.

Ozols O. Par matemātikas lietošanu tehnikā / sast. K. Vārtukapteinis, J. Svētiņš – Jelgava: LLU, 2001. – 95 lpp.

Vērdiņš G., Akerfelds I., Tihomirovs I. Spriegumi koksnē ierobežotu mitruma deformāciju gadījumā/ LLU Raksti. Nr.7, Jelgava, 2002.

Ozols J. Vārtukapteinis K. Development of scientific qualification in the faculty of Agricultural Mechanization of the Latvian Agricultural Academy // Science, higher education, Technologies, medicine, humanities in the Baltics – past and present. Abstracts on the 21st international Baltic conference on the history of science. – Riga: LZA,2003. – pp. 110-111.

Vērdiņš G., Rocēns K. Relationship of shape change for wood materials sheets/ Proceedings of III International Symposium „Wood structure, properties and quality - 2000’’. – Petrosavodsk, 2000.

Vērdiņš G., Rocēns K., Serdjuk D. Formation of saddle-shaped composite sheets/Mech. compos. mater.- 2000.-Vol.36, No.6.

D.Kārkliņa, M.Dūma, V.Kreicbergs. Jauni un uzlaboti pārtikas produkti. Zinātniska monogrāfija "Jauni un uzlaboti pārtikas produkti".1999., LLU, 12.57 - 12.63. lpp.

M.Dūma, D.Kārkliņa, I.Alsiņa. The effect of Se-fertilization on the lettuce growing. 37th Croatian symposium on Agriculture, Opatia, February 19-23, 2001. p. 178

M.Dūma, V.Kreicbergs, D.Kārkliņa. The influence of Selenium additives on the sprouting activity og grain. CEFoof congress, 22.-25.2002, Ljubljana, Book of Abstracts, p.152

M.Dūma, D.Kārkliņa, V.Kreicbergs. Dynamic of selenium in wheat kernels and its influence on the sprouting activity of grain. Maisto chemia ir technologia, ISSN 1392-0227, 2003. p.37.

M.Dūma, D.Kārkliņa, V.Kreicbergs. Changes of Selenium content in fermented cereals. CEFoof congress, 26.-28.04. 2004, Budapest, Book of Abstracts, p.254

Sturmovica E. Use of Flour Lactoacid concentrate in the Production of Rye Bread. Maisto chemija ir technologija. Lietuvos maisto institutas. - Kaunas, 1997. 31 t., p. 74-76.

Sturmovica E. New dry Concentrate obtained from fermented Evaporated Whey and Flour. CHISA’98, 13th International Congress of Chemical and Process Engineering. - Praha, Czech Republic, 1998. -Summaries 8, p. 114.

Skudra L., Blija A., Sturmovica E., Dukalska L., Abolinš A., Karklina D. Studies on Whey Fermentation Using Lactic Acid Bacteria L.acidophilus and L.Bulgaricus. Acta Biotechnol. 18 (1998) 3, p. 277-288.

Sturmovica E., Tomsone L. Influence of Boiled Potatoes and Potato-Starch on Bread Quality// 17. Internacional Congress of Nutrion, Vienna, Austria.-23-26. august 2001.-27.-31. p.

I.Zalāne, D.Kaufmane Informācija. Ierobežojumi. Vide. 6.-7. Maijs, 2005. Liepāja, Latvija. Aboltins A, Berzins E.,Palabinskis J. Heat-mass transfer in grain primary processing Buletin

USAMV-CN, 55-56, Cluj-Napoca, Romania, (2001), pp 141-146 Aboltins A., Palabinskis J., Skrupskis I. Results of Modelling the Treatment of Granular

Agricultural Produce // Proceedings of the International Symposium on Applications of Modelling as an Innovatine Technology in the “Agri-Food-Chain”, Acia Hortcultural Nr. 476, p. 85. – 91.

Aboltins A., Palabinskis J., Skrupskis I. The results of heat – mass transfer modelling of small granular agricultural production. International conference on agricultural engineering. Part I, EurAgEng’ 98, Oslo, p. 361. – 362.

Leikums L.Apziņa un tās struktūra .- Rīga: Zin. b. izd., 1984.-24.lpp. Leikums L..Krīze XX gs. rietumu kultūrā // LLU raksti, 1996.-Nr.5. -22-27.lpp. Leikums L..Проблематичностъ существования бессознателного психичeского. В кн.:

Вопросы теории методологии научного познания: Сборник научных трудов. Рига: ЛГУ,1983,-99 -111.c.

Leikums L..Субьективные отношения и ценности // Žmogaus udymo problemos šiulaikineje. Kaunas-Akademija, 1998. 34.-38. pp.

Jaunrades sasniegumus galvenokārt atspoguļo publicēto mācību grāmatu un metodisko

darbu saraksts, kā arī saņemtie patenti. Dukulis I. Apgūsim jauno Word! Microsoft Office Word 2003. – R.: Turība, 2005. – 168 lpp. Informātika pamatskolai. 1. daļa: mācību grāmata / I. Bloka, I. Dukulis, I. Gultniece u.c.; Red.

V. Vēzis. – Rīga: Mācību grāmata, 2006. – 168 lpp. Dukulis I. Apgūsim jauno PowerPoint! Microsoft Office PowerPoint 2003. – R.: Turība, 2006.

– 144 lpp. Berjoza D., Kunkule D., Tupins J., Dukulis I. Time of Repetition of the Order for Spare Parts

and Materials in the Auto Service Storehouse // Engineering for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference. – Jelgava, 2006. – pp. 63. – 67.

Informātika pamatskolai. 2. daļa: mācību grāmata / I. Bloka, I. Dukulis, I. Gultniece u.c.; Red. V. Vēzis. – Rīga: Mācību grāmata, 2006. – 192 lpp.

Gulbis V., Smigins R., Dukulis I. Experience of Biofuel Introduction in Latvia // Engineering for Rural Development: Proceedings of the International Scientific Conference. – Jelgava,

2007. – pp. 12. – 17.Dukulis I. Apgūsim jauno Excel! Microsoft Office Excel.-R.: Turība, 2004.-176 lpp.

Avotiņš J. Konstrukciju materiālu tehnoloģija. 2. daļa. Appstrāde griežot .- Jelgava: LLU, 2001. – 221 lpp.

Čukurs J., Aumale M., Nulle I. Tēlotāja ģeometrija. Mācību grāmata inženiertehnisko specialitāšu studentiem. - R: RAKA, 2004. – 350 lpp.

Avotiņš J. Konstrukciju materiālu tehnoloģija. 1. daļa. Grafo analītiskie darbi metālu karstajā apstrādē.- Jelgava: LLU, 2004. – 166 lpp.

Avotiņš J. Konstrukciju materiālu tehnoloģija. 2. daļa. Appstrāde griežot. Laboratorijas darbi.- Jelgava: LLU, 2004. – 145 lpp.

Čukurs J., Viļumsone I., Nulle I. Inženiergrafika. Mašīnbūves rasēšana. Mācību grāmata inženiertehnisko specialitāšu studentiem un vidējās profesionālās izglītības audzēkņiem. - R.:RAKA, 2004. – 256 lpp.

Oļģerts Ozols / sast. K. Vārtukapteinis, I. Melgalve – Jelgava: LLU, sērija JLA-LLA-LLU rektori, 2004. – 232 lpp.

Patents LV-12127, SKI, B 66 D 1/04. Ķēdes vinča / Ē. Kronbergs. Publ. 20.12.1998. Patents LV- 12155, SKI A 01 D 44/00. Siksnas griezējierīce ūdenstilpnēm / Ē. Kronbergs, A.

Kaķītis, I. Plūme. Publ. 20.02.1999. Patents LV – 12079. Uzbriešanas spiediena noteikšanas paņēmiens / G. Vērdiņš, K. Rocēns.

Publ. 20.07.1998. g. Patents LV- 12409, SKI A 01 D 82/02. Augu materiālu kondicionēšanas ruļļu mehānisms / Ē.

Kronbergs. Publ. 20.01.2000. Patents LV – 12104. Liektu daudzslāņu lokšņveida sagatavju/detaļu uz koksnes bāzes

izgatavošanas paņēmiens / G. Vērdiņš, K. Rocēns, J. Brauns. Publ. 20.09.1998. g. Patents LV- 12435, SKI G 01 N3/08. Iespīlēšanas ierīce lentveida materiālu stiepes pārbaubei /

Ē. Kronbergs, A. Strupausis. Publ. 20.04.2000. Patents LV – 12191. Kompozītpārsegumu konstrukcija / G. Vērdiņš, K. Rocēns, D. Serdjuks,

L. Pakrastiņš. Publ. 20.03.1999. g. Patents LV- 12465, SKI F24 D5/10. Grīdu apsildīšanas iekārta / Ē. Kronbergs, I. Plūme, I.

Ziemelis. Publ. 20.07.2000.

Pielikums 7.2.

Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām

Studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana saskaņotība ar Latvijas un Eiropas kopējās izglītības telpas prasībām, tās saturs un apjomi salīdzināti ar vadošo Anglijas (Bathas), ASV (Massačūsetas), Vācijas (Braunschweigas, Berlīnes, Minhenes), Rīgas Tehniskās universitātes un citu valstu tehnisko augstskolu profesionālo mehānikas inženieru apmācības studiju programmām.

Visās iepazītajās studiju programmās ir līdzīga priekšmetu programma, sadalījums, studiju procesa organizācija un studiju apjoms. Visbiežāk augstskolu bakalaura studijas ilgst 3-4 gadus, studiju apjoms vidēji ir ap160 KP. Visās augstskolās gadā plāno apgūt studiju kursus 40 KP apjomā.

Rietumeiropas augstskolās studiju procesu parasti sadala pamatstudijās (pirmie divi gadi) un galvenajās studijās. Pamatstudijās galvenokārt apgūst nozares pamatpriekšmetus – matemātiku, fiziku, termodinamiku, ķīmiju, teorētisko mehāniku, materiālu pretestību, elektrotehniku, rasēšanu, informātiku, ekonomiku un vispārizglītojošos priekšmetus. Galvenajās studijās padziļināti apgūst zinības izraudzītajā programmā (ir plašas izvēles iespējas), strādā praksē un izstrādā bakalaura darbu.

Bakalaura darba apjoms ir 500-600 stundas vai 10-14 KP. Nedaudz atšķiras Vācijas tehnisko augstskolu (Braunšveigas, arī Berlīnes un Minhenes Tehnisko universitāšu) programmas, kurās mehānikas inženieri šobrīd vēl sagatavo 5 gados. Taču arī viņi tuvākajā laikā gatavojas pāriet uz 4 gadu ilgām studijām.

Pieteiktā profesionālā studiju programma atšķiras no RTU piedāvātajām ar to, ka tā dod iespēju sagatavot plaša profila mehānikas inženierus individuālai un sērijveida ražošanai ar papildus specializāciju konkrētā darbības sfērā, kas orientējas mūsdienu tehnoloģiju un procesu vadības metodēs un spējīgs risināt problēmas projektēšanā; mašīnu ražošanā; metālapstrādē uzņēmējdarbībā; lauksaimniecības tehnikas, spēkratu, darbmašīnu tehniskā apkalpošanā un citās jomās. LLU piedāvātās studiju programmas studiju kursu un apjoma salīdzinājums ar citu valstu universitāšu un RTU radniecīgām studiju programmām dots tabulā.

LLU piedāvātās studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana studiju kursu un apjoma salīdzinājums ar citu valstu universitāšu un RTU radniecīgām studiju programmām

Universitātes Studiju kursi

LLU, Latvija

KP

Bath, Anglija

KP

Braun-schwei-

gas, Vācija

KP

Massa- čūsetas,

ASV

KP

RTU, Latvija

KP

Vidēji

KP Vispārizglītojošie kursi 20 3,3 12 18 16 3,3-18 Matemātika 11 9,9 12 18 9 9-18 Fizika 6 3 4 6 0-6 Ķīmija 2 2 4 2 0-4 Rasēšana 3 3,3 4 3 2 2-4

Tēlotāja ģeometrija 3 3 2 0-3 Materiālu mācība 2,5 3,3 4 4 2 2-4 Informātika 3 3 3 3 0-3 Termodinamika 2,5 3,3 3 6 3-6 Elektrotehnika 3 3,3 3 4 2 2-4 Datorprojektēšana 3 6,6 3 3 2 2-6,6 Materiālu tehnoloģija 3,5 3,3 4 3 3 2-4 Materiālu pretestība 4 3,3 3 3 2 2-4 Mērīšanas tehnika 1,5 3,3 2 3 3 1,5-3,3 Teorētiskā mehānika 5 3,3 8 6 2 2-8 Mašīnu elementi 4 3,3 3 3 3 3-4 Mašīnu dinamika 3 3,3 3 3 3-3,3 Mašīnbūves tehnoloģija 3 3,3 3 3 8 3-8 Hidraulika 3 6.6 3 3 3-6,6 Specializācija,izvēle 6 3,3 6 9 (32) 9-32 Brīvā izvēle 6 4 4 6 4-6 Prakse 26 26 26 0-26 Bakalaura darbs 12 20 10 Kopā, KP Mācību ilgums

160 4 gadi

120 3 gadi

200 5 gadi

135 4 gadi

161 4 gadi

120-200 3-5 gadi

Vispārējai izglītībai radniecīgās Anglijas, Vācijas un ASV augstskolās atvēl no 4 līdz 30 KP ar plašām izvēles iespējām. Svešvalodas apgūst galvenokārt pamatstudiju laikā. Apskatītajās studiju programmās reti sastopami priekšmeti ir tēlotāja ģeometrija, estētika, ekonomikas teorija. Anglijas tehnisko augstskolu programmu obligātajā daļā nav iekļauti vispārizglītojošie kursi.

Tabulas dati liecina, ka studiju programma Mašīnu projektēšana un ražošana un tās atsevišķas daļas gan pēc apjoma, gan pēc struktūras, gan pēc satura maz atšķiras no citu augstskolu programmām un labi saskaņojas ar Latvijas un Eiropas kopējās izglītības telpas prasībām.

Pielikums 7.3.

Studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana realizēšanai izmantojamais materiālitehniskais nodrošinājums

LLU Tehniskās fakultātes un citu struktūrvienību materiālā bāze, ar kuru tās piedalās 2.

līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas Mašīnu projektēšana un ražošana realizēšanā, aprakstīta 1. un 2. tabulā.

1. tabula

1. LLU Tehniskās fakultātes materiālā bāze Studiju programmas realizēšanai izmantojamo Spēkratu institūta auditoriju, laboratoriju, darbnīcu un citu mācību telpu nodrošinājums Telpas numurs un nosaukums

Platība, m2

Tehniskais aprīkojums (demonstrēšanas iekārtas, uzskates līdzekļi, modeļi, darbmašīnas utt.)

Studentu vietu skaits

101. Materiālu apstrādes laboratorija

35 Frēzmašīna ar ciparu vadību, zobratu frēzmašīna, instrumenti, palīgierīces, tāfele

12

102. Mācību mehāniskās darbnīcas

145 Universālās metālapstrādes virpas – 5 gab., universālās frēzmašīnas – 4 gab., plakanslīpmašīna, apaļslīpmašīna, galda urbjmašīna u.c.darbmašīnas, uzskates līdzekļi, palīgierīces un instrumenti

15

103. Atslēdznieku darbnīca 49 Vertikālā urbjmašīna, skrūvspīles -12 gab., galda šķēres – 2 gab., palīgierīces un instrumenti

12

114. Smēde 35 Ēze, laktas, palīgierīces un instrumenti

4

128. Degvielu un eļļu laboratorija

46 Oktānskaitļa noteikšanas iekārta, Degvielas parametru noteikšanas iekārtas

12

129. Traktoru laboratorija 46 Traktors, traktora agregāti 28 133. Automobiļu laboratorija

49 Modeļi, automašīnu agregāti, stendi, transmisijas, uzskates līdzekļi, mezglu griezumi, sajūgi, tilti

25

137. Tehniskā servisa laboratorija

210 Traktoru un automobiļu diagnostikas iekārtas, atgāzu pārbaudes stends (Boša firmas ), elektrības, stūres iekārtas, bremžu pārbaudes stendi, riepu montāžas stends, uzskates līdzekļi

25

202. Metalogrāfijas laboratorija

49 Mikroskopi- 4 gab., Brineļa un Rokvela spiednes, elektriskās

18

mufeļkrāsnis- 2 gab., stiloskops, multimediji,tāfele, plakāti u.c.

205. Datorklase 35 Datori – 16 gab., grafoprojektors, ekrāns, standartprogrammas, videoprojektors

16

207. Tehnisko mērījumu laboratorija

48 Mērmikroskopi – 2 gab., Interferometrs, mērinstrumenti, kalibri, virsmas raupjuma noteikšanas ierīces un etaloni

18

214. Materiālu tehnoloģijas laboratorija

48 Griezējinstrumentu asināšanas iekārtas – 2 gab., Optiskā dalāmā galva, cietības noteikšanas spiednes – 2 gab., uzskates līdzekļi, plakāti, tāfele

24

225. Motoru laboratorija 48 Agregātu un motoru griezumi – 20 gab., darbojošies modeļi – 4 gab.

16

247. Degvielu aparatūras laboratorija

70 Dīzeļdegvielas aparatūras pārbaudes stendi – 3 gab., agregāti, modeļi, plakāti

12

248. Elektrisko iekārtu laboratorija

35 Ģeneratoru un starteru pārbaudes stendi, elektriskās iekārtas, maketi, plakāti

12

Biodegvielu zinātniskā laboratorija

160 Dzinēji, ģeneratori, degvielu ķīmiskās analīzes iekārta

12

Studiju programmas realizēšanai izmantojamo L/s enerģētikas institūta auditoriju, laboratoriju, darbnīcu un citu mācību telpu nodrošinājums 301.Procesoru vadības un mehatronikas laboratorija

35 Spiedplātņu gravēšanas iekārta, mēraparatūra, instrumenti, kontrolleri, mikroprocesori, tāfele

12

309. Elektromērījumu laboratorija

33 Mēraparatūra, elektrisko un neelektrisko lielumu mērīšanas stendi

12

312. Datormodelēšanas laboratorija

35 Datori, programmējamie kontrolleri, instrumenti, mēraparatūra

12

316.Vispārīgā elektrotehnika

69 Mēraparatūra, laboratorijas iekārtas, projektors, elektroiekārtu pārbaudes stendi

25

Studiju programmas realizēšanai izmantojamo Mehānikas institūta laboratoriju, darbnīcu, auditoriju un citu mācību telpu nodrošinājums 106. Mašīnu elementu un celšanas mašīnu laboratorija

35 Demonstrējamas iekārtas, uzskates līdzekļi, plakāti, tāfele

15

111. Materiālu stiprības laboratorija

70 Materiāli pārbaudes mašīnas – 2 gab., demonstrēšanas iekārtas, tāfele, grafoprojektors

20

125. L/s mašīnu mehānismu zinātniskā laboratorija

70 Mēraparatūra, materiālu pārbaudes mašīna, datori – 3 gab., standartprogrammas Multisim,

4

Engineer Pro,Labview, AutoCAD, Tilde, kodoskopi – 4 gab., portatīvie videoprjektori -2 gab., kopētājs

426.,427. Hidraulikas laboratorija

35/80 FESTO Didactc hidraulikas un pneimatikas stendi; stendi hidrostatiskā spiediena, kritiskā Reinoldsa skaitļa, hidrauliskā berzes koeficienta noteikšanai; zobratu un plakanspārnu tipa sūkņu, rotācijas virzuļsūkņu, drošībasm vienvirziena, vadāmo, redukcijas vārstu, droseļum sadalītāju, hidrocilindru, filtru, akumulatoru un citu ierīču griezumi un modeļi

12

405. Datorizētās mērīšanas laboratorija

35 Iekārta temperatūras sensoru kalibrēšanai, sensoru un mērsistēmu apmācības iekārtu komplekts, virtuālie instrumenti Pico scope, grafoprojektors, tāfele

15

418. Rasētava 49 Tēlotājas ģeometrijas priekšmetam mācību līdzekļi, grafoprojektors, tāfele

17

419. Rasētava 49 Inženiergrafikas priekšmetam mācību līdzekļi, grafoprojektors, tāfele

17

406. Rasētava 35 Mācību līdzekļi, grafoprojektors, tāfele

15

407. Rasētava 49 Mācību līdzekļi, grafoprojektors, tāfele

16

408. Datorprojektēšanas laboratorija

49 Datori, programmatūra, grafoprojektors, tāfele

16

402. Mācību laboratorija 69 Ierīču komplekts zobratu profīla veidošanai, stendi berzes koeficienta noteikšanai skrūves pārī, rotējošu masu statiskai un dinamiskai līdzsvarošanai, reducētā berzes koeficienta noteikšanai slīdgultņos, tāfele, grafoprojektors

24

403. Auditorija 69 Grafoprojektors, tāfele 40 410. Auditorija 70 Grafoprojektors, tāfele 102 429. Auditorija 200 Grafoprojektors, tāfele 120 Studiju programmas realizēšanai izmantojamo L/s tehnikas institūta laboratoriju, darbnīcu, auditoriju un citu mācību telpu nodrošinājums 109. Augsnes apstrādes mašīnu laboratorija

Arkli de]dažādi – 3 gab., kultivators, rindstarpu vagotāji – 2 gab., vertikālās karuseļecēšas

12

112. Graudu apstrādes mašīnu laboratorija

Graudu tīrāmās un šķirojamās mašīnas, graudu kalšu maketi – 2 gab., graudu pirmapstrādes laboratorija

12

113. Sadalītājmašīnu laboratorija

Graudaugu un zālāju sējmašīnas – 3 gab., smidzinātāji-2 gab., minerālmēslu izkliedētāji – 2 gab., kartupeļu stādāmās mašīnas – 3 gab.

12

115. Stiebraugu novākšanas mašīnu laboratorija

Grauaugu kombains, pļaujmašīnas – 2 gab., stiebraugu prese – 2 gab., rulonu ietinējs, smalcinātājpļaujmašīna, grābeklis- vālotājs

12

117. Tehnisko kultūru novākšanas mašīnu laboratorija

Kartupeļu kombains, cukurbiešu lapu griezējs un kombains, linu kombains, kartupeļu racējs – 2 gab.

12

121.,122. Lopbarības sagatavošanas laboratorijas

Barības gatavošanas iekārtas, barības izdales robots, kūtsmēslu izvākšanas iekārtas

12

326. laboratorija Aukstummašīnas 12 349. laboratorija Piena vadi, dzesētāji – 2 veidu 12 350. laboratorija Teļu dzirdināšanas iekārtas 12 352. laboratorija Govju slaukšanas iekārtas – 3 varianti 12 Studiju programmas realizēšanai izmantojamo auditoriju, laboratoriju, darbnīcu un citu mācību telpu nodrošinājums 241. auditorija 49 Tāfele, grafoprojektors, ekrāns 56 238. auditorija 35 Tāfele, grafoprojektors, ekrāns 24

2. tabula

2. Citu LLU struktūrvienību materiālā bāze N.p.k.

Struktūrvienība Fakultāte Nosaukums Raksturojums

Auditorija 322.aud. -175 sēdvietas, tāfele, ekrāns

1. Fizikas katedra ITF

Laboratorijas Mehānikas lab.- 18 darba vietas; Elektrības lab.- 20 darba vietas; Optikas lab. – 16 darba vietas

2. Matemātikas katedra ITF Auditorija

284. aud. – 54 sēdvietas, tāfele Datorklase – datori - 12 gab., standartprogrammas – MS Office, MathCad, WinZip, Visual Studio, Turbo Pascal

3. Ķīmijas katedra PTF Laboratorijas 151.aud. - 32 darba vietas; 149.aud. - 25 darba vietas

4. Ekonomikas katedra EF Auditorijas 306. aud.- 30 sēdvietas, tāfele, 210. aud.- 14 sēdvietas, datori

5. Uzņēmējdarbības katedra

EF Auditorijas 203. aud.- 30 sēdvietas, tāfele, grafoprojektors Datorklase – datori - 14 gab,. standartprogrammas Windovs, Tildes birojs, printeri, kopētājs

6. Darba vides katedra MF Auditorija 101.aud.- 30 sēdvietas, tāfele;

103.lab.- 15 darba vietas, grafoprojektors, kopētājs, normatīvie dokumenti

7. Vides un ūdenssaimniecības katedra

LIF Auditorijas 401. aud.- 32 sēdvietas, tāfele, grafoprojektors; 403. aud.- 28 sēdvietas, tāfele, grafoprojektors, multimediju projektori - 2gab., kopētājs

Citu iestāžu un uzņēmumu materiālā bāze, ar kuru tie piedalās 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas „Mašīnu projektēšana un ražošana” realizēšanā apkopota 3. tabulā.

3. tabula

Citu iestāžu un uzņēmumu materiālā bāze N.p.k. Iestāde Struktūrvienība Iekārtas Raksturojums

1. Jelgavas Pieaugušo izglītības centrs (PIC)

Metālapstrādes laboratorija; Metināšanas laboratorija

CNC darbmašīnas; MMA, MIG, MAG, TIG metināšanas posteņi

4 darba vietas; 8 darba vietas

2. Rīgas Tehniskā koledža Metālapstrādes darbnīcas

CNC darbmašīnas

12 darba vietas

Pielikums 7.4.

Sadarbības līgumi

Pielikums 7.5.

Garantijas studentiem studiju programmas likvidēšanas gadījumā :

8. pielikums

Visu studiju kursu saraksts studiju programmai Mašīnu projektēšana un ražošana

(pilna laika apmācībai)

N.p.k.

Studiju kursa nosaukums Apjoms, KP

Īstenošanas plānojums pa semestriem

Atbildīgais akadēmiskais personāls

1. Vispārizglītojošie studiju kursi 20 1. Ievads studijās 0,5 1. Prof. K.Vārtukapteinis 2. Inženierpsiholoģija 1,5 1. Lekt. T.Sēja 3. Inženierdarba organizācija,

ergonomika 3 3.,4. Doc. D.Kanaška

4. Vadzinības 1.5 4. Asist. Dž .Rakicka 5. Praktiskā filozofija 2 1. Doc. L.Leikums 6. Ekonomikas teorija 1,5 2. Prof. V.Buģina 7. Intelektuālais īpašums un

patenti 1,5 6. Prof. Ē.Kronbergs

8. Svešvalodas 4 1.,2. Asoc. prof.L.Maļinovska, Lekt. N.Ogurcova

9. Ekoloģija un vides aizsardzība 2 2. Prof. O.Jansons 10. Uzņēmējdarbība 2,5 3. Lekt. A.Avsejeva 2.

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi

36

2.1. Matemātika 9 1.,2.,3. Lekt. I.Jēgere, asist. L.Strupule

2.2. Fizika 6 2.,3. Doc. J.Kļaviņš 2.3. Ķīmija 2 1. Doc. M.Dūma 2.4. Tēlotāja ģeometrija 3 1. Doc. J.Čukurs 2.5. Inženiergrafika 3 2. Doc. J.Čukurs 2.6. Informātika 3 1.,2. Doc. I.Dukulis 2.7. Materiālmācība 2,5 2. Prof. G.Vērdiņš 2.8. Siltumtehnika 2,5 4. Doc. A.Sturmoviča 2.9. Elektrotehnika un elektronika 3 5. Acoc. prof. Ž.Kleģeris,

Acoc. prof. P.Leščevics 2.10. Cilvēka aizsardzība 2 3. Doc.V.Zujs 3.

Nozares profesionālās specializācijas kursi

54

3.1 Metālapstrāde 3,5 2.,3. Doc. J.Avotiņš 3.2 Teorētiskā mehānika 5 3.,4. Doc. A.Mežs 3.3. Materiālu pretestība 4 4.,5. Asoc. prof.A.Kaķītis 3.4. Mašīnu elementi 2 +2 5.,6. Prof. G.Uzkliņģis 3.5. Mašīnu dinamika 3 5.,6. Prof. Ē.Kronbergs 3.6. Hidraulika un pneimatika 3 4.,5. Doc. A.Mežs 3.7. Mērīšanas tehnika 1,5 1. Doc. I.Dukulis

3.8. Tolerances un standartizācija 3 4. Doc. A.Čukure 3.9. Metālapstrādes mašīnas 3 4.,5. Doc. J.Avotiņš 3.10. Mehatronikas sistēmas 3 5.,6. Asoc.prof. A.Kaķītis 3.11 Datorprojektēšana 3 5.,6. Asist.I.Nulle 3.12. Mašīnbūves tehnoloģija 3 5.,6. Prof.G.Vērdiņš 3.13. Varbūtību teorija un

matemātiskā statistika 2 4. Prof. I.Arhipova

3.14. Tirgzinība 2 8. Lekt.I. Baraškina 3.15. Darbmašīnu vadības sistēmas 3 7. Asoc.prof.A.Galiņš 3.16. Kvalitātes vadība 2 4. Doc. A.Čukure 3.17. Spēkrati 3 7. Prof. V.Gulbis 3.18. Lauksaimniecības tehnika 3 7. Asoc.prof.J.Palabinskis 4. Specializācijas kursi 6 4.1. Mašīnu un iekārtu

projektēšana

4.1.1.

Mašīnu un iekārtu projektēšana 3 8. Prof. G.Uzkliņģis

4.1.2.

Inženieraprēķinu programmas 3 8. Prof. Ē.Kronbergs, Asoc.prof. A.Kaķītis

4.2. Mašīnu un iekārtu tehniskā apkalpošana

4.2.1. Metālapstrādes iekārtu un mašīnu apkalpošana

3 8. Doc. J.Avotiņš

4.2.2.

Darbmašīnu remonts un drošums

3 8. Doc. A.Galoburda

4.3. Mašīnu un iekārtu ražošana 4.3.1.

Tehnoloģisko procesu projektēšana

3 8. Doc. J.Avotiņš

4.3.2.

Ierīču un instrumentu izgatavošana

3 8. Prof. G.Vērdiņš

9. Pielikums Akadēmiskā personāla saraksts

Studiju programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla saistība ar LLU, amats, zinātniskais grāds un pienākumi

N.p.k.

Vārds, uzvārds Saistība ar LLU Amats, akadēmiskais vai zinātniskais grāds

Pasniedzamie studiju kursi

1. I. Arhipova Pamatdarbā, ievēlēta

Prof., Dr.sc.ing. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Varbūtību teorija un matemātiskā statistika

2. V. Buģina Pamatdarbā, ievēlēta

Prof., Dr.oec. Lekcijas priekšmetā Ekonomikas teorija

3. V. Gulbis Pamatdarbā, emeritus

Prof., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Spēkrati

4. V. Jansons Pamatdarbā, ievēlēts

Prof., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Ekoloģija un vides aizsardzība

5. Ē. Kronbergs Pamatdarbā, ievēlēts

Prof., Dr.sc. ing. Lekcijas, laboratorijas, praktiskie darbi priekšmetos Intelektuālais īpašums un patenti, Mašīnu dinamika, Inženieraprēķinu programmas

6. G. Uzkliņģis Pamatdarbā, emeritus

Prof. Dr.habil.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetos Mašīnu elementi, Mašīnu un iekārtu projektēšana

7. K. Vārtukapteinis Pamatdarbā, ievēlēts

Prof., Dr.sc.ing. Lekcijas priekšmetā Ievads studijās

8. G. Vērdiņš Pamatdarbā, ievēlēts

Prof, Dr.sc.ing.

Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetos Materiālu mācība, Mašīnbūves tehnoloģija, Ierīču un instrumentu izgatavošana

9. A. Galiņš Pamatdarbā, ievēlēts

Asoc. prof., Dr.sc. ing.

Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Procesu vadības metodes un līdzekļi

10. P. Leščevics Pamatdarbā, ievēlēts

As.prof., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Elektrotehnika un elektronika

11. A. Kaķītis Pamatdarbā, ievēlēts

Asoc. prof., Dr.sc. ing.

Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetos Materiālu pretestība, Mehatronikas sistēmas, Inženieraprēķinu

programmas 12. I. Kleģeris Pamatdarbā,

ievēlēts As.prof., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Elektrotehnika un

elektronika 13. L. Maļinovska Pamatdarbā,

ievēlēta Asoc. prof., Dr.paed. Praktiskie darbi priekšmetā Angļu valoda

14. J.Palabinskis Pamatdarbā, ievēlēts

As.prof., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Lauksaimniecības mašīnas

15. A. Čukure Pamatdarbā, ievēlēts

Doc., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetos Tolerances un standartizācija, Kvalitātes vadība

16. J. Čukurs Pamatdarbā, ievēlēts

Doc., Dr.sc.ing. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetos Tēlotāja ģeometrija, Inženiergrafika

17. M. Dūma Pamatdarbā, ievēlēta

Doc., Mag.agr. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Ķīmija

18. A. Galoburda Pamatdarbā, ievēlēts

Doc., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Darbmašīnu remonts un drošums

19. D. Kanaška Pamatdarbā, ievēlēta

Doc., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Inženierdarba organizācija, ergonomika

20. J. Kļaviņš Pamatdarbā, ievēlēts

Doc., Dr.phis. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Fizika

21. L. Leikums Pamatdarbā, ievēlēts

Doc., Dr.phil. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Praktiskā filozofija

22. A.Mežs Pamatdarbā, ievēlēts

Doc., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Teorētiskā mehānika, Hidraulika un pneimātika

23. E. Sturmoviča Pamatdarbā, ievēlēta

Doc., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Siltumtehnika

24. V. Zujs Pamatdarbā, ievēlēts

Doc., Dr.sc.ing. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetā Cilvēka aizsardzība

25. J. Avotiņš Pamatdarbā, emeritus

Doc. Mag.paed. Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetos Metālapstrāde, Metālapstrādes mašīnas, Tehnoloģisko procesu projektēšana, Metālapstrādes mašīnu un iekārtu apkalpošana

26. I. Dukulis Vieslektors Doc., Mag.sc.ing., Mag.paed.

Lekcijas un laboratorijas darbi priekšmetos Mērīšanas tehnika, Informātika

27. A. Asejeva Pamatdarbā, ievēlēta

Lekt., Mag.oec. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Uzņēmējdarbība

28. I. Baraškina Pamatdarbā, ievēlēta

Lekt., Mag.oec. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Tirgzinība

29. I. Jēgere Pamatdarbā, ievēlēta

Lekt, Mag. math. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Matemātika

30. L. Griņēviča Pamatdarbā, ievēlēta

Lekt., Mag.oec. Praktiskie darbi priekšmetā Ekonomikas teorija

31. N. Ogurcova Pamatdarbā, ievēlēta

Lekt., Mag.paed. Praktiskie darbi priekšmetā Vācu valoda

32. T. Sēja Vieslektors Lekt., Mag.sc.ing. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Inženierpsiholoģija 33. L.Strupule Pamatdarbā,

ievēlēta Lekt, Mag. math. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Matemātika

34. E.Hakels Pamatdarbā, ievēlēts

Asistents,augst. izgl.matemātika .

Praktiskie darbi priekšmetā Matemātika

35. Ž. Jesko Vieslektors Asistents, Mag. sc. ing.

Laboratorijas darbi priekšmetā Metālapstrāde

36. J.Lāceklis-Bertmanis

Vieslektors Asistents,augst. tehn.izgl.

Laboratorijas darbi priekšmetā Materiālu mācība, Ražošanas prakšu vadītājs

37. I. Nulle Pamatdarbā, ievēlēts

Asist., Mag.sc.ing. Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Datorgrafika

38. Dz. Rakicka Pamatdarbā, ievēlēta

Asistente, augst. ekonom. izgl.

Lekcijas un praktiskie darbi priekšmetā Vadzinības

10. pielikums

Studiju programma nepilna laika studijām

Studiju programmā Mašīnu projektēšana un ražošana apgūstamo studiju priekšmetu sadalījums nepilna laika studijās

1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5. kurss N.p k..

Studiju kursi Ap- joms KP

1. sem.

2. sem.

3. sem.

4. sem.

5. sem.

6. sem.

7. sem.

8. sem

9. sem.

10. sem

1. Vispārizglītojošie studiju kursi 1.1. Ievads studijās 0,5 0,5 1.2. Inženier-

psiholoģija 1,5 1,5 I

1.3. Inženierdarba organizācija, ergonomika

3 1,5 1,5 E

1.4. Vadzinības 1.5 1,5 I 1.5. Praktiskā

filozofija 2 2 E

1.6. Ekonomikas teorija

1,5 1,5 I

1.7. Intelektuālais īpašums un patenti

1,5 1,5 I

1.8. Svešvalodas 4 1 1 1 1 E 1.9. Ekoloģija un

vides aizsardzība2 2 E

1.10. Uzņēmējdarbība 2,5 2,5 E

Kopā: 20 3 1 3 4,5 3 1,5 1,5 2,5 2. Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi 2.1. Matemātika 9 3E 3 I 3 E 2.2. Fizika 6 3 E 3 E 2.3. Ķīmija 2 2 E 2.4. Tēlotāja

ģeometrija un Inženiergrafika

6 3 E 3 I

2.5. Informātika 3 2 I 1I 2.6. Materiālmācība 2,5 2,5E 2.7. Siltumtehnika 2,5 2,5E 2.8. Elektrotehnika

un elektronika 3 3 E

2.9. Cilvēka aizsardzība

2 2 I

Kopā: 36 8 13,5 7 2,5 3 2

3. Nozares profesionālās specializācijas kursi 3.1 Metālapstrāde 3,5 2 I 1,5E 3.2 Teorētiskā

mehānika 5 3 I 2 E

3.3. Materiālu pretestība

4 2 I 2 E

3.4. Mašīnu elementi

2 +2 2 I 2E,K

3.5. Mašīnu dinamika

3 1 I 2 E

3.6. Hidraulika un pneimatika

3 1,5I 1,5E

3.7. Mērīšanas tehnika

1,5 1,5I

3.8. Tolerances un standartizācija

3 3E

3.9. Metālapstrādes mašīnas

3 1 I 2 E

3.10. Mehatronikas sistēmas

3 3 E

3.11 Dator- projektēšana

3 2+1 K

3.12. Mašīnbūves tehnoloģija

3 1 I 2 E

3.13. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika

2 2 E

3.14. Tirgzinība 2 2 E 3.15. Darbmašīnu

vadības sistēmas

3 2+1 E,K

3.16. Kvalitātes vadība

2 2 E

3.17. Spēkrati 3 1,5 1,5E 3.18. Lauksaimnie-

cības tehnika 3 1,5 1,5E

Kopā: 54 1,5 2 9,5 7,5 8,5 9,5 12 3,5 4. Specializācijas kursi 4.1. Mašīnu un iekārtu projektēšana 4.1.1. Mašīnu un

iekārtu projektēšana

3 E

4.1.2. Inženier- aprēķinu programmas

3 E

4.2. Mašīnu un iekārtu tehniskā apkalpošana 4.2.1. Metālapstrādes

iekārtu un 3 E

mašīnu apkalpošana

4.2.2. Darbmašīnu remonts un drošums

3 E

4.3. Mašīnu un iekārtu ražošana 4.3.1. Tehnoloģisko

procesu projektēšana

3 E

4.3.2. Ierīču un instrumentu izgatavošana

3 E

Kopā: 6 6 Studiju programmas apguves apjomi sadalās sekojoši:

1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5. kurss Studiju priekšmetu grupas

Ap- joms KP

1. sem.

2. sem.

3. sem.

4. sem.

5. sem.

6. sem.

7. sem.

8. sem

9. sem.

10. sem

Vispārizglītojo- šie studiju kursi

20 3 1 3 4,5 3 1,5 1,5 2,5

Nozares teorētis- kie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi

36 8 13,5 7 2,5 3 2

Nozares profe- sionālās specia- lizācijas kursi

54 1,5 2 9,5 7,5 8,5 9,5 12 3,5

Specializācijas kursi

6 6

Brīvās izvēles kursi

6 1 2 2 1

Ražošanas prakse*

26 5 5 5 5 6

Bakalaura darbs 12 12 Pavisam kopā 134 12,5 14,5 13 14 13 13,5 13 13,5 14 13 Atsevišķos kursos 27 27 26,5 26,5 27 * - nepilna laika studentiem ražošanas prakse pēc pirmo četru kursu apgūšanas plānota vasarā, katru gadu 5KP apjomā un 6 KP 9. semestrī pirms specializēto kursu apguves un bakalaura darba izstrādāšanas, katram individuāli.

latvijas lauksaimniecības universitāte mašīnu projektēšana un

Documents