latvijas republikas valsts kontrole otrais …...saskaņā ar likumu8 tiesu vara latvijas republikā...
TRANSCRIPT
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE Otrais departaments
_______________________________________________________________________________________________________ SKANSTES IELA 50, RĪGA, LV – 1013
tālr. 67017531, 67017506, fakss 67017673, e-pasts: [email protected]
Tieslietu ministrijas
valsts sekretāram M.Lazdovskim
Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV - 1536
REVĪZIJAS ZIŅOJUMS Rīgā
2012.gada 20.decembrī Nr.5.1-2-15/2012
Latvijas Republikas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšana
2
SATURA RĀDĪTĀJS Revīzijas juridiskais pamatojums ...................................................................................... 3
Revīzijas mērķis ................................................................................................................... 3
Valsts kontroles revidentu atbildība .................................................................................. 3
Revidējamās vienības atbildība .......................................................................................... 3
Revīzijas apjoms ................................................................................................................... 3
Kopsavilkums ....................................................................................................................... 4
Revidējamās jomas īss raksturojums ................................................................................. 6
Revīzijas konstatējumi, secinājumi un ieteikumi ............................................................ 10
1. Budžeta līdzekļu plānošana tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības
nodrošināšanai ........................................................................................................ 10
2. Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāte tiesu un zemesgrāmatu nodaļu
darbības nodrošināšanai ........................................................................................ 16
2.1. Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nodrošināšana ar tiesu darbam atbilstošām
darba telpām ........................................................................................................... 18
2.1.1. Kārtības un drošības nodrošināšana tiesās .................................................. 19 2.1.2. Tiesu nodrošināšana ar telpām .................................................................... 21 2.1.3. Telpu remonts ................................................................................................ 22
2.2. Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nodrošināšana ar mēbelēm .............................. 28
2.3. Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nodrošināšana ar informācijas tehnoloģiju
pakalpojumiem un datortehniku .......................................................................... 32
2.3.1. Tiesu administrācijas darbības tiesu iestāžu nodrošināšanā ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem un datortehniku ............................................... 33
2.3.2. Līgums par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumiem ............................................................................................... 41
2.3.3. Līgums par Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību.................... 45
3. Tiesnešu un tiesu darbinieku mācību organizēšana ................................................... 49
Pielikums ............................................................................................................................. 56
3
Revīzijas juridiskais pamatojums 1. Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 2.pantu un Valsts kontroles Otrā revīzijas
departamenta 2012.gada 8.maija revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-15/2012, veikta likumības revīzija par Latvijas Republikas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšanu.
2. Revīziju veica vecākā valsts revidente D.Žunna (revīzijas grupas vadītāja), valsts revidentes B.Pļaviņa, I.Ozoliņa, Z.Lībāne (līdz 2012.gada 26.oktobrim), L.Dzelme (līdz 2012.gada 31.oktobrim) un informācijas sistēmu auditors J. Druva.
Revīzijas mērķis
3. Iegūt pārliecību, ka Latvijas Republikas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšana tiek veikta efektīvākajā veidā un atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Valsts kontroles revidentu atbildība 4. Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas
pamatojas uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem.
Revidējamās vienības atbildība
5. Tieslietu ministrija ir atbildīga par normatīvo aktu ievērošanu un revidentiem sniegtās informācijas patiesumu.
Revīzijas apjoms 6. Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas
standartiem. Revīzija ir plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par Latvijas Republikas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
7. Revīzija ir veikta par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 1.oktobrim. Dažos jautājumos, lai izsekotu darījumam, pārbaudes tika veiktas arī ārpus šā laika posma.
8. Revīzija ietvēra:
8.1. intervijas ar Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, valsts akciju sabiedrības „Tiesu namu aģentūra” (vienotais reģistrācijas Nr.40003334410) (turpmāk – Tiesu namu aģentūra) un nodibinājuma „Latvijas Tiesnešu mācību centrs” (vienotais reģistrācijas Nr.5003253361) amatpersonām un darbiniekiem;
8.2. intervijas ar sešu tiesu priekšsēdētājiem vai to pienākumu izpildītājiem un trīs zemesgrāmatu nodaļu priekšniecēm;
8.3. pārbaudes Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā un Tiesu namu aģentūrā:
8.3.1. par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā:
8.3.1.1. par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu vajadzību apzināšanu, izvērtēšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu plānošanu;
8.3.1.2. par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu materiāltehniskajam nodrošinājumam izlietoto finanšu līdzekļu uzraudzību, kontroli un analīzi;
8.3.2. par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, nodrošinot tiesu un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem, darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru;
4
8.3.3. par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, organizējot tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku apmācībām izlietoto budžeta līdzekļu uzraudzības procesu;
8.3.4. par veicamo uzdevumu un atbildības sadalījumu starp Tiesu administrāciju un Tiesu namu aģentūru informācijas tehnoloģiju (turpmāk tekstā – IT) infrastruktūras nodrošināšanai tiesās un zemesgrāmatu nodaļās saskaņā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem un iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
9. Revīzijas laikā netika vērtētas:
9.1. Tiesu administrācijai noteiktās veicamās funkcijas saistībā ar tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāla jautājumiem;
9.2. tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku atalgojumu sistēma un sociālās garantijas;
9.3. Eiropas Savienības un Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu īstenošana;
9.4. jaunas tiesu ēkas Baldones ielā 1/Slokas ielā 37a, Rīgā būvniecība.
Kopsavilkums
10. Tiesu administrācijā izveidotā finanšu resursu plānošanas sistēma tiesu un zemesgrāmatu nodaļu materiāli tehniskajam nodrošinājumam ir nepilnīga, jo:
10.1. pretēji likumā „Par tiesu varu”1 noteiktajam netiek nodrošināta tiesu iestāžu finanšu pieprasījumu projektu izstrāde;
10.2. nav apzinātas un novērtētas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu faktiskās vajadzības tiesu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai, bet materiāli tehnisko vajadzību apzināšana galvenokārt pamatojas uz tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku rakstiskiem pieprasījumiem;
10.3. faktiskā tiesu iestāžu ēkām un telpām nepieciešamo remontdarbu apzināšana netiek dokumentēta, kā arī nav izstrādāta vienota kārtība vai procedūras nepieciešamo remontdarbu apzināšanai, izvērtējumam un plānošanai tiesu iestādēs;
10.4. nav izstrādāti plāni un kritēriji, kuri tiek ņemti vērā, veicot tiesu iestādēs nepieciešamo mēbeļu apzināšanu un nomaiņu, un revīzijā ir konstatēti gadījumi, ka tiesu iestādes lieto jau norakstītas mēbeles.
11. Tieslietu ministrija nav veikusi pietiekošas darbības, lai nodrošinātu tiesu iestādes ar tiesu telpām raksturīgām specifiskām prasībām par telpu sadalījumu publiskajā un slēgtajā zonā un neatkarīgu plūsmu kustību organizēšanu, kā arī pretēji likumā „Par tiesu varu”2 noteiktajam tiesu iestādes nav nodrošinātas ar tiesas kārtībnieka klātbūtni tiesās.
12. Tiesu administrācijā nav nodrošināta vienota tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbam nepieciešamās datortehnikas plānošana un iegādātās datortehnikas izmantošanas kontrole un ir pieļauts neefektīvs valsts budžeta līdzekļu izlietojums vismaz Ls 38 600 apmērā, jo pirms iegādes nav veikts datortehnikas vajadzību izvērtējums un iegādātā datortehnika pēc iegādes nav izmantota līdz pat pusotram gadam, piemēram:
1 Likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 5.punkts un 40.panta trešā daļa. 2 Likuma „Par tiesu varu” 115.panta ceturtā daļa.
5
12.1. 2011.gada oktobrī Tiesu administrācija iepirka 175 monitorus3, no kuriem 2012.gada 1.septembrī 157 monitori jeb 90% monitoru par kopējo summu Ls 20 739 vēl atradās noliktavā;
12.2. 2010.gadā Tiesu administrācija iepirka 30 datoriekārtas „Plānais klients” ar programmatūru. 2012.gada 1.jūlijā 25 iekārtas jeb 83% datoriekārtu par kopējo summu Ls 8894 atradās noliktavā Tiesu namu aģentūras un Tiesu namu administrācijas telpās;
12.3. 2011.gadā Tiesu administrācija kopumā iepirka 100 portatīvos datorus. 2012.gada 1.septembrī 30 datori jeb 30% datoru par kopējo summu Ls 8967 atradās noliktavā. Vienlaikus 2012.gada 27.jūlijā ir veikta vēl piecu portatīvo datoru iegāde par kopējo summu Ls 35824.
13. Tiesu administrācija nav nodrošinājusi efektīvas un atbilstošas uzraudzības sistēmas pār Tiesu administrācijai piederošajām materiālajām vērtībām IT jomā izveidi, kā rezultātā Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites dati nedod skaidru un patiesu priekšstatu par tām:
13.1. ir nepamatoti aprēķināts nolietojums vismaz par Ls 17 865, jo pretēji normatīvajā aktā5 noteiktajam, ka pamatlīdzekļu nolietojumu sāk aprēķināt pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā, visiem 109 pārbaudītajiem pamatlīdzekļiem nolietojums sākts rēķināt, nododot tos noliktavās;
13.2. 2011.gada noslēguma inventarizāciju aktos Tiesu namu aģentūrā un tiesās atklātās nesakritības liecina, ka pamatlīdzekļi dabā faktiski nav pārbaudīti, inventarizācijas akti ir formāli sastādīti, pamatojoties tikai uz grāmatvedības uzskaitē esošajiem datiem;
13.3. netiek ievērotas līguma6 starp Tiesu administrāciju un Tiesu namu aģentūru prasības par dokumentu apriti, un pamatlīdzekļu pārvietošana Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites sistēmā tiek reģistrēta ar sešu un vairāk mēnešu novēlošanos.
14. Ar Tiesu namu aģentūru noslēgtajā līgumā7 iekļautās aģentūras funkcijas un uzdevumi Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas serveru administrēšanā ir noteikti vispārīgi un, salīdzinot ar reglamentā minētajiem Tiesu administrācijas veicamajiem uzdevumiem, pārklājas ar Tiesu administrācijas funkcijām, precīzi nenodalot Tiesu administrācijas un Tiesu namu aģentūras veicamo darbu apjomu. Līguma nosacījumi un līguma izpildei ieviestā kontroles sistēma nenodrošina pakalpojuma saņemšanas uzraudzību, caurskatāmību un izsekojamību.
15. Revīzijas rezultātā Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai ir sniegti desmit ieteikumi, kurus ieviešot, tiktu:
15.1. nodrošināta valsts budžeta līdzekļu plānošana atbilstoši likumā „Par tiesu varu” noteiktajai kārtībai;
3 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk zemsvītras atsaucē – SIA) „TelCom” (vienotais reģistrācijas Nr.4003899464) 2011.gada 26.oktobra pavadzīme Nr.00711 un 28.oktobra pavadzīme Nr.00716 . 4 SIA “Atea” (vienotais reģistrācijas Nr.4003312822) 2012.gada 27.jūlija pavadzīme Nr.ATE203167. 5 Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 82.4 pants. 6 Līguma Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un Valsts akciju sabiedrību „Tiesu namu aģentūra” (turpmāk zemsvītras atsaucēs – VAS „Tiesu namu aģentūra”) ) 4.1.22.apakšpunkts. 7 Tiesu administrācijas un VAS “Tiesu namu aģentūra” 2008.gada 13.maija līgums Nr.1 0-6/452 par Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (turpmāk zemsvītras atsaucēs – VVDZ) reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību.
6
15.2. nodrošināts, ka tiesu iestāžu telpas atbilstu tiesu darbības nodrošināšanas vispārpieņemtajiem drošības principiem un normatīvo aktu prasībām;
15.3. nodrošināta vienota kārtība Tiesu administrācijā tiesu un zemesgrāmatu nodaļu faktisko materiāli tehnisko vajadzību apzināšanai un materiāli tehniskās apgādes nodrošināšanai un tiktu pilnveidota valsts budžeta līdzekļu plānošana;
15.4. nodrošināta atbilstoša uzraudzības sistēma pār faktiskajām materiālajām vērtībām IT jomā un atbilstoša Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaite;
15.5. novērsta Tiesu administrācijas un Tiesu namu aģentūras funkciju un uzdevumu pārklāšanās Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas serveru administrēšanā.
Revidējamās jomas īss raksturojums 16. Saskaņā ar likumu8 tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām,
apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Tiesu neatkarību garantē valsts. Revidējamā laika posmā Latvijas Republikā bez Augstākās tiesas un Satversmes tiesas bija 41 tiesa9, tajā skaitā:
16.1. 34 rajonu (pilsētu) tiesas;
16.2. piecas apgabaltiesas;
16.3. Administratīvā rajona tiesa ar četriem tiesu namiem (pa vienam katrā tiesu apgabalā);
16.4. Administratīvā apgabaltiesa,
kā arī 27 zemesgrāmatu nodaļas10.
17. Atbilstoši likumam11 tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administrēšanā un darbības nodrošināšanā piedalās Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija un Tiesu namu aģentūra.
18. Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanas un tiesību politikas nozarē, un viena no galvenajām ministrijas funkcijām ir izstrādāt tiesību politiku un apgabala un rajona tiesu administrēšanas politiku, kā arī organizēt un koordinēt minēto politikas jomu īstenošanu12.
19. Tieslietu ministrija izdod iekšējos normatīvos aktus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu, veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību, pilda Tiesu informatīvās sistēmas (turpmāk – TIS) un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (turpmāk – VVDZ) pārziņa funkciju un veic pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un zemesgrāmatu nodaļās13.
20. Tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā piedalās koleģiāla institūcija – Tieslietu padome. Tieslietu padomes funkcijās ietilpst sniegt viedokli par tiesu un tiesu namu darbības
8 Likuma „Par tiesu varu” 1.panta trešā daļa un 10.pants. 9 http://www.tiesas.lv/index.php?id=47 , skatīts 2012.gada 25.oktobrī. 10 http://www.zemesgramata.lv/default.asp?cid=21, skatīts 2012.gada 25.oktobrī. 11 Likuma „Par tiesu varu” 107. un 107.¹ pants. 12 Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.243 „Tieslietu ministrijas nolikums” 1., 4. un 5.punkts. 13 Likuma „Par tiesu varu” 107.pants.
7
teritorijām un to atrašanās vietu, par tiesu budžeta pieprasījumu, kā arī uzklausīt Tiesu administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem14.
21. Saskaņā ar likumu15 Tiesu administrācija organizē un nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu, tajā skaitā nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem, plāno tiesu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī analizē ekonomiskos rādītājus un rīkojas ar tiesu budžeta līdzekļiem.
22. Lai nodrošinātu minētās funkcijas izpildi, Tiesu administrācija veic šādus uzdevumus16:
22.1. sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodrošina tiesu iestāžu darbības analīzi un plānošanu;
22.2. organizē tiesnešu un tiesu darbinieku mācības;
22.3. sagatavo un iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par situāciju tiesu iestādēs;
22.4. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;
22.5. finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu;
22.6. nodrošina tiesu darba statistisko uzskaiti;
22.7. kontrolē TIS izveidi un lietošanu;
22.8. nodrošina VVDZ organizatorisko un tehnisko uzturēšanu.
23. Tiesu administrācija, organizējot un nodrošinot (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu, tajā skaitā nodrošina tās ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru. Šo uzdevumu izpildē Tiesu administrācija sadarbojas ar Tiesu namu aģentūru17.
24. Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšana, tajā skaitā atlīdzības izmaksa tiesnešiem un tiesu darbiniekiem un materiāli tehniskais nodrošinājums, Tiesu administrācijā tiek finansēta no valsts budžeta apakšprogrammai 36.02.00 ”Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas” apstiprinātajiem līdzekļiem:
24.1. 2010.gadā izlietoti Ls 23,2 milj.;
24.2. 2011.gadā izlietoti Ls 27,8 milj.;
24.3. 2012.gadā plānoti Ls 28,2 milj.
25. Revidējamā laika posmā Tiesu administrācijā tika īstenoti arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēti projekti, tajā skaitā:
25.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts „Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas izstrāde un ieviešana”18. Projekta mērķis ir izveidot vienotu un efektīvu zemesgrāmatu elektronisko procesu, pārejot uz
14 Likuma „Par tiesu varu” 89. ¹ pants, 89.11 panta pirmā un septītā daļa. 15 Likuma „Par tiesu varu” 107.¹ panta pirmā daļa un otrās daļas 15., 16. un 20.punkts. 16 Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.720 „Tiesu administrācijas nolikums” 2. un 3.punkts. 17 Likuma „Par tiesu varu” 107.¹ panta otrās daļas 21.punkts. 18 Tiesu administrācijas budžeta apakšprogramma 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”.
8
elektroniskajiem dokumentiem. Finansējums 2011.gadā izlietots Ls 0,57 milj., bet 2012.gadā plānots Ls 0,32 milj.;
25.2. Sadarbības programmas ”Citi ES finanšu instrumenti” 19 projektu finansējums 2011.gadā izlietots Ls 0,23 milj., bet 2012.gadā plānots Ls 0,44 milj. apmērā. Sadarbības programmas ietvaros īstenoti šādi projekti:
25.2.1. „Izpildu lietu reģistrs” ar mērķi izveidot nacionālu izpildu lietu reģistru, lai nodrošinātu izpildu lietu centralizētu, elektronisku uzskaiti un paaugstinātu Latvijas un ES dalībvalstu sadarbību spriedumu izpildē;
25.2.2. „Elektronizētu tiesvedības procedūru attīstīšana" ar mērķi uzlabot tiesu pakalpojumu kvalitāti nacionālā un Eiropas līmenī tiesvedības dalībniekiem krimināllietās un civillietās, elektronizētu tiesvedības dokumentu apstrādi, uzlabot procesuālo izmaksu segšanas sistēmu;
25.2.3. „Ceļā uz tiesvedības procesa optimizēšanu" ar mērķi nodrošināt tiesvedības un tiesu pārvaldības procesa efektivitātes un izmaksu optimizāciju, droša elektroniskās komunikācijas risinājuma starp starptautiskajām tiesvedības pusēm izstrādi un vadību;
25.2.4. „Tiesu lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošana patvēruma jautājumos" ar mērķi papildināt esošo Tiesu informatīvo sistēmu ar lietu kategoriju „bēgļu un patvēruma meklētāju lietas”, apmācīt tiesu izmeklēšanas tiesnešus bēgļu un patvēruma meklētāju lietu iztiesāšanā un starptautisko tiesību normu piemērošanā;
25.3. Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekts „Tiesu modernizācija Latvijā”20. Projekta mērķis ir tiesu aprīkošana ar videokonferenču aparatūru, kā arī tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņas ieraksta aparatūru. Finansējums 2011.gadā izlietots Ls 1,15 milj., bet 2012.gadā plānots Ls 3,68 milj. apmērā.
26. Ministru kabinets 1997.gada 12.februārī ar rīkojumu21 nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību „Tiesu namu aģentūra”, lai veidotu tieslietu nozares prasībām atbilstošu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un tiesu informatīvo sistēmu (TIS). Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam22 2004.gada oktobrī Tiesu namu aģentūru pārveidoja par valsts akciju sabiedrību, nosakot Tieslietu ministriju par valsts kapitāla daļu turētāju.
27. Atbilstoši Statūtiem23 Tiesu namu aģentūras darbības mērķi ir:
27.1. tieslietu nozares prasībām atbilstoša nekustamo īpašumu apsaimniekošana;
27.2. Tieslietu ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un tiesu nodrošināšana ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām;
27.3. TIS izstrādes organizēšana un uzturēšana;
27.4. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumu sniegšana;
19 Tiesu administrācijas budžeta apakšprogramma 70.06.00 „Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”. 20 Tiesu administrācijas budžeta apakšprogramma 72.06.00 „Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”. 21 Ministru kabineta 1997.gada 12.februāra rīkojuma Nr.70 „Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību „Tiesu namu aģentūra” 1. un 2.punkts. 22 Ministru kabineta 2004.gada 14.oktobra rīkojums Nr.766 „Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības „Tiesu namu aģentūra” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību”. 23 VAS „Tiesu namu aģentūra” statūti (apstiprināti akcionāru 2011.gada 22.decembra sapulcē (protokols Nr.6,3.§.), ierakstīti komercreģistrā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2012.gada 5.janvārī ar Nr.40003334410).
9
27.5. infrastruktūras attīstības projektu vadības un konsultāciju pakalpojumu sniegšana.
28. Ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu24 tika atbalstīta Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija un noteikts Tieslietu ministrijai līdz 2009.gada 2.janvārim nodot Tiesu namu aģentūrai pārvaldīšanā visus ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus, izņemot objektus, ko savu tiešo funkciju veikšanai izmanto un turpmāk pārvaldīs Ieslodzījuma vietu pārvalde.
29. Saskaņā ar revīzijas laikā iegūto informāciju25 2012.gadā noslēgusies visu Tieslietu ministrijas nodošanai plānoto nekustamo īpašumu nodošana Tiesu namu aģentūrai. Kopumā ministrija Tiesu namu aģentūrai ir nodevusi 44 nekustamos īpašumus26, kuros atrodas 35 tiesu iestādes, 15 komersanti, 12 citas valsts iestādes un 18 pārējie nomnieki (biedrības, fiziskās personas).
30. Saskaņā ar Statūtiem27 Tiesu namu aģentūras valdes sastāvā ir viens valdes loceklis, kurš pārstāv sabiedrību atsevišķi un kuru ievēlē amatā uz trim gadiem. Valsts akciju sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 14 154 738. Tiesu namu aģentūra, tās valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja personā, 2012.gada 26.aprīlī ir noslēgusi līgumu28 par valdes locekļa pienākumu pildīšanu līdz 2013.gada 9.martam.
31. Kapitālsabiedrību uzraudzībai Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un apstiprinājusi iekšējo normatīvo aktu29 „Tieslietu ministrijas turējumā esošo valsts kapitāla daļu un akciju valsts kapitālsabiedrībās pārvaldes kārtība”.
32. Revidējamā laika posmā Tiesu namu aģentūras darbība organizēta, izstrādājot 2011. un 2012. gada darba plānus30, kuros iekļauti gadā plānotie pasākumi un tiem plānotais finansējums.
33. Tiesu namu aģentūrā ir izveidota kvalitātes vadības sistēma, kas atbilst starptautiskā standarta LVS NE ISO 9001:2008 „Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības” prasībām. Kvalitātes vadības sistēmas darbības sfēra ir nekustamo īpašumu iznomāšana un apsaimniekošana, IT infrastruktūras nodrošināšana un tiesiskās informācijas publiskošana. Prasības darbu izpildei un izveidotā kārtība darbības veikšanai ir noteiktas Kvalitātes rokasgrāmatā, procesu aprakstos un amatu aprakstos.
34. Lai noteiktu vidēja termiņa tiesu iekārtas attīstības politiku, Ministru kabinets 2009.gadā atbalstīja31 Tieslietu ministrijas izstrādātās Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes).
24 Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 „Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 1.punkts un 8.5.apakšpunkts. 25 VAS „Tiesu namu aģentūra” Finanšu direktora 2012.gada 19.jūnijā sniegtā informācija. 26 VAS „Tiesu namu aģentūra” Finanšu direktora 2012.gada 19.jūnija sniegtā informācija. 27 VAS „Tiesu namu aģentūra” statūti (apstiprināti akcionāru 2011.gada 22.decembra sapulcē (protokols Nr.6,3.§.), ierakstīti komercreģistrā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2012.gada 5.janvārī ar Nr.40003334410). 28 Līgums Nr.03-08/10 par valdes locekļa pienākumu pildīšanu (noslēgts 2012.gada 26.aprīlī starp valsts akciju sabiedrību „Tiesu namu aģentūra” un S.S.). 29 Tieslietu ministrijas 2008.gada 4.aprīļa kārtība Nr.1-2/11 „Tieslietu ministrijas turējumā esošo valsts kapitāla daļu un akciju valsts kapitālsabiedrībās pārvaldes kārtība”. 30 VAS „Tiesu namu aģentūra” gada darba plāns un budžets 2011.gadam (apstiprināts VAS „Tiesu namu aģentūra” 2011.gada 9.februāra ārkārtas akcionāru sapulcē (protokols Nr.1)), VAS „Tiesu namu aģentūra” gada darba plāns un budžets 2012.gadam (plāns apstiprināts VAS „Tiesu namu aģentūra” 2012.gada 1.februāra ārkārtas akcionāru sapulcē (protokols Nr.1)). 31Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojums Nr.685 „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam”.
10
35. Atbilstoši Pamatnostādnēm tiesu iekārtas politikas mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu – neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami īsākā termiņā. Minētā mērķa sasniegšanai Pamatnostādnēs noteikti seši īstenojamie apakšmērķi:
35.1. veicināt tiesu pieejamību;
35.2. attīstīt tiesu infrastruktūru, pārvaldību un darba organizāciju;
35.3. veicināt cilvēkresursu attīstību tiesu varā;
35.4. samazināt un izlīdzināt tiesu noslodzi;
35.5. sekmēt tiesu varas neatkarību;
35.6. efektivizēt zemesgrāmatu procesu.
36. Pamatnostādnēs iekļauto mērķu īstenošanu bija plānots nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
37. Lai īstenotu Tieslietu ministrijas uzdevumus un funkcijas, 2011. un 2012.gadā izstrādāti un apstiprināti darba plāni32. Tieslietu ministrijas darba plānos ir ietverti darbības virzieni un to izpildes rezultāti atbilstoši Pamatnostādnēs noteiktajiem apakšmērķiem, tajā skaitā arī tiesu infrastruktūras attīstības, pārvaldības un darba organizācijas jomā.
38. Revīzijas laikā 2012.gada 15.maijā ar rīkojumu33 tieslietu ministrs ir apstiprinājis Tieslietu ministrijas iecerētos stratēģiskos attīstības darbības virzienus 2012.-2014.gadam34.
39. Lai nodrošinātu Tiesu administrācijas darba organizāciju, ir izstrādāti darba plāni35 2011.un 2012.gadam. Pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, Tiesu administrācijas darba plānos ir noteikti konkrēti veicamie uzdevumi un to pamatojums, izpildes termiņš, atbildīgā struktūrvienība un sagaidāmais rezultāts. Reizi ceturksnī darba plāni tiek aktualizēti.
Revīzijas konstatējumi, secinājumi un ieteikumi
1. Budžeta līdzekļu plānošana tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšanai
Konstatējumi
40. Atbilstoši likumam36 Tiesu administrācija organizē un nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu, rīkojas ar tiesu budžeta līdzekļiem, plāno tiesu budžeta ieņēmumus un izdevumus, analizē ekonomiskos rādītājus, sagatavo budžeta pieprasījuma projektus tiesu darba nodrošināšanai, kā arī nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
32 Tieslietu ministrijas darba plāns stratēģisko rīcības virzienu īstenošanai 2011.gadā (apstiprināts ar tieslietu ministra 2011.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.1-1/18 „Par Tieslietu ministrijas darba plānu stratēģisko rīcības virzienu īstenošanai 2011.gadā”), Tieslietu ministrijas darba plāns stratēģisko rīcības virzienu īstenošanai 2012.gadā (apstiprināts ar tieslietu ministra 2012.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.1-1/32 „Par Tieslietu ministrijas darba plānu stratēģisko rīcības virzienu īstenošanai 2012.gadā”). 33Tieslietu ministrijas 2012.gada 15.maija rīkojums Nr.1-1/181 „Par Tieslietu ministrijas iecerētajiem stratēģiskajiem attīstības darbības virzieniem 2012.-2014.gadam”. 34 Tieslietu ministrijas iecerētie stratēģiskie attīstības darbības virzieni 2012.-2014.gadam. 35Tiesu administrācijas darba plāns 2011.gadam (apstiprināts 2010.gada 29.decembrī ar Tiesu administrācijas rīkojumu Nr.1-2/216), Tiesu administrācijas darba plāns 2012.gadam (apstiprināts 2011.gada 20.decembrī ar Tiesu administrācijas rīkojumu Nr.1-2/236, aktualizēts 2012.gada 4.oktobrī ar Tiesu administrācijas rīkojumu Nr.1-2/179). 36 Likuma „Par tiesu varu” 107.¹ panta pirmā daļa, otrās daļas 15., 16., 17.,18. un 19.punkts.
11
41. Likums37 nosaka, ka tiesas priekšsēdētājs rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu līdzekļiem, kā arī sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijā.
42. Tieslietu ministrijā ir izstrādāti iekšējie normatīvie akti38, kas nosaka vispārējos principus Tieslietu ministrijas padotības iestāžu budžeta plānošanā.
43. Atbilstoši iekšējam normatīvajam aktam39 Tieslietu ministrija nosūta padotības iestādēm Tieslietu ministrijas budžeta programmu un apakšprogrammu maksimāli pieļaujamos valsts pamatbudžeta izdevumus („bāzes izdevumus”) un aizpildāmās budžeta pieprasījuma veidlapas. Normatīvais akts40 nenosaka detalizētu budžeta plānošanu tiesām un zemesgrāmatu nodaļām.
44. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācija budžetu plāno apakšprogrammas 36.02.00 „Apgabaltiesas un rajona (pilsētas) tiesas” līmenī, plānojot nepieciešamo finansējumu kopumā pa visām tiesām un zemesgrāmatu nodaļām maksimāli pieļaujamā budžeta („bāzes izdevumu”) ietvaros. Katrai tiesai vai zemesgrāmatu nodaļai atsevišķs budžets netiek plānots, izņemot izdevumus biroja precēm un saimniecības materiāliem41. Revīzijā konstatēts, ka revidējamā laika posmā tiesu priekšsēdētāji tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektus nav gatavojuši un Tiesu administrācijā nav iesnieguši.
45. Saskaņā ar revīzijas laikā iegūto informāciju42 Tiesu administrācija budžetu plāno sadalījumā pa ekonomiskās klasifikācija kodiem šādi:
45.1. vispirms plāno izdevumus, kuri izriet no līgumos uzņemtajām saistībām un to apjoms ir noteikts konstants attiecīgā periodā;
45.2. ņemot vērā izpildi iepriekšējos periodos, plāno izdevumus, kuri izriet no līgumos uzņemtām saistībām, bet ikmēneša maksājumi ir mainīgi atkarībā no patēriņa un iegādēm (piemēram, sakaru pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, biroja preču un saimniecības preču iegāde);
45.3. ņemot vērā izpildi iepriekšējos periodos, plāno procesuālos izdevumus (piemēram, liecinieku ceļa izdevumi, ekspertīzes, tulkošana), komandējuma izdevumus un mācību izdevumus;
45.4. izskata Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas pieprasījumus par nepieciešamajiem izdevumiem ēku un telpu kārtējam remontam, saimniecības pamatlīdzekļiem, kapitālajam remontam un rekonstrukcijai, kā arī Informācijas tehnoloģiju nodaļas un Tiesu informācijas sistēmas nodaļas pieprasījumus par nepieciešamajiem izdevumiem IT pakalpojumiem, nemateriālo ieguldījumu izveidošanai, datorprogrammām, datortehnikai, sakaru un citai biroja tehnikai un plāno izdevumus, izvērtējot iepriekšminēto izdevumu prioritāti un neatliekamību.
37 Likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 1.un 5.punkts, 40.panta trešā daļa. 38Tieslietu ministrijas 2009.gada 8.decembra kārtība Nr.1-2/22 „Tieslietu ministrijas valsts budžeta pieprasījuma sagatavošanas kārtība”, Tieslietu ministrijas 2010.gada 15.jūnija noteikumi Nr. 1-2/16 „Tieslietu ministrijas apropriācijas izmaiņu pieprasījuma un budžeta izlietojuma kontroles kārtība”. 39 Tieslietu ministrijas 2009.gada 8.decembra kārtības Nr.1-2/22 „Tieslietu ministrijas valsts budžeta pieprasījuma sagatavošanas kārtība” 6., 8. un 9.punkts. 40 Tieslietu ministrijas 2009.gada 8.decembra kārtība Nr.1-2/22 „Tieslietu ministrijas valsts budžeta pieprasījuma sagatavošanas kārtība”. 41 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Budžeta nodaļas vadītājas 2012.gada 27.jūnija e-pasta vēstule. 42 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Budžeta nodaļas vadītājas 2012.gada 22. un 27.jūnija e-pasta vēstule.
12
46. Saskaņā ar likumu43 Tiesu administrācija sagatavo visu tiesu budžeta pieprasījumu projektu un iesniedz to Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija budžeta pieprasījumu apkopojumu iesniedz Tieslietu padomē viedokļa sniegšanai, un pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas tiesu budžeta pieprasījumu, pievienojot tam Tieslietu padomes viedokli, iesniedz Finanšu ministrijā.
1.tabula
Tiesu administrācijas plānotie un faktiskie izdevumi 2010. – 2012.gadam (Ls)
Budžeta apakšprogramma 36.02. 00 „Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas”
2010.gads 2011.gads 2012.gads Plānots saskaņā ar likumu44
Izlietots45
Plānots saskaņā ar likumu46
Izlietots47
Plānots saskaņā ar likumu48
23 768 293
23 244 419
28 495 612
27 791 548
28 240 228
47. Revīzijā konstatēts, ka 2010.gadā un 2011.gadā ir veikta Tiesu administrācijā neizlietoto finanšu līdzekļu pārdale:
47.1. saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu49 2010.gadā budžeta apakšprogrammai 36.02.00 „Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas” samazināti izdevumi atlīdzībai50 par Ls 421 800 un pārdalīti citām budžeta programmām, no tiem izdevumiem par pakalpojumiem Ls 353 923 Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Ls 65 626 Valsts zemes dienestam un Ls 2251 Satversmes aizsardzības birojam;
47.2. saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu51 2011.gadā apakšprogrammai 36.02.00 „Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas” samazināti izdevumu atlīdzībai par Ls 1 043 931 un pārdalīti, no tiem Ls 593 931 apakšprogrammas ietvaros pakalpojumiem un pamatkapitāla veidošanai (pamatlīdzekļu iegādei) un Ls 450 000 Ieslodzījuma vietu pārvaldei izdevumiem par pakalpojumiem un pamatlīdzekļu iegādei.
48. Revīzijas laikā revidentiem netika uzrādīti dokumenti, kas apliecinātu, ka Tiesu administrācija, plānojot budžeta līdzekļus nākamajam periodam, ir apzinājusi un novērtējusi tiesu un zemesgrāmatu nodaļu faktiskās vajadzības tiesu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai, lai nodrošinātu tiesas funkciju veikšanu.
43 Likuma „Par tiesu varu” 50.² panta trešā daļa. 44 2009.gada 1.decembra likuma „Par valsts budžetu 2010.gadam” 4.pielikums „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām” [98.lpp.]. 45 Tiesu administrācijas 2010.gada pārskata Veidlapa Nr.2 „Pārskats par budžeta izpildi”. 46 2011.gada 14.aprīļa likuma „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” 4.pielikums „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”. 47 Tiesu administrācijas 2011.gada pārskata Veidlapa Nr.2 „Pārskats par budžeta izpildi”. 48 2012.gada 13septembra likuma „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” 4.pielikums „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”. 49 Finanšu ministrijas 2010.gada 7.decembra rīkojuma Nr.684 ”Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” 1.25., 1.26. un 1.27.apakšpunkts. 50 Finanšu līdzekļu ietaupījums saistībā ar darbinieku darba nespējas lapu „B” skaitu un vakantām darba vietām. 51 Finanšu ministrijas 2011.gada 5.oktobra rīkojuma Nr.475 ”Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” 1.3.2. un 1.3.10.apakšpunkts.
13
49. Revīzijā konstatēts, ka katras tiesas priekšsēdētāju rīcībā ir nodotas norēķinu kartes ar finanšu līdzekļiem, kurus saskaņā ar normatīvo aktu52 tiesās izmaksā saistībā ar lietas izskatīšanu lieciniekiem. Šī summa ir no Ls 10 līdz Ls 100 mēnesī atkarībā no tiesā izskatāmo lietu skaita.
50. Revīzijā konstatēts, ka no Tiesu administrācijā esošās grāmatvedības uzskaites sistēmas Horizon var saņemt atskaiti par izlietoto finansējumu katrā tiesā un zemesgrāmatu nodaļā, taču revidējamā laika posmā Tiesu administrācijā nav gatavotas atskaites par finansējuma izlietojumu sadalījumā pa tiesām.
51. Saskaņā ar likumu53 līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai tiesas priekšsēdētājs vada tiesas iestādes darbu:
51.1. rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;
51.2. nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus;
51.3. nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atsauksmju sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai);
51.4. atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;
51.5. sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai;
51.6. atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu;
51.7. organizē tiesas darbinieku ikgadējo novērtēšanu;
51.8. norīko tiesnesi pildīt pienākumus zemesgrāmatu nodaļā, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atrodas pagaidu prombūtnē, kas nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā.
52. Tiesas priekšsēdētāja kompetencē paralēli tiesas spriešanai un attiecīgās tiesas tiesnešu kolektīva vadīšanai ir tiesas administratīvā un saimnieciskā darba organizēšana. Tādējādi tiesas priekšsēdētāja kompetencē papildus ietilpst liels saimniecisko jautājumu loks. Šī problēma norādīta arī Tieslietu ministrijas 2009.gadā izstrādātajās Pamatnostādnēs54.
53. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācijā nav noteikta vienota kārtība, kā tiek apzinātas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu vajadzības materiāli tehniskajam nodrošinājumam. Revidējamā laika posmā tiesu iestāžu vajadzību apzināšana un identificēšana materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā notika, pamatojoties uz tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku rakstiskā vai elektroniskā veidā iesniegtu pieprasījumu Tiesu administrācijai par materiāltehniskā nodrošinājuma nepieciešamību55. Tātad tiesu un zemesgrāmatu nodaļu atbilstošu darba apstākļu nodrošinājums ir atkarīgs no tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka iniciatīvas un aktivitātēm.
52 Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumi Nr.983 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” un Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.754 „Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru”. 53 Likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešā un ceturtā daļa un 40.panta trešā daļa. 54 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685) II nodaļa. 55 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta direktora 2012.gada 7.septembra e-pasta vēstule.
14
54. Saskaņā ar revīzijas laikā Tiesu administrācijas sniegto informāciju56 tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku iesniegtie pieprasījumi Tiesu administrācijai par materiāltehniskā nodrošinājuma nepieciešamību tiek reģistrēti Tiesu administrācijas elektroniskajā dokumentu pārvaldības sistēmā DocLogix, kurā ir iespēja nodrošināt arī pieprasījuma izpildes kontroli un saņemto pieprasījumu uzskaiti.
55. Revīzijā konstatēts, ka ne visi tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku iesniegtie pieprasījumi dokumentu pārvaldības sistēmā DocLogix tiek reģistrēti. Piemēram, 2011.gadā ir reģistrēti tikai divi tiesu pieteikumi par datortehnikas nepieciešamību. Revīzijā noskaidrots57, ka pieprasījumi tiek iesniegti arī citos veidos: e-pasta vēstuļu veidā Tiesu administrācijas Informācijas tehnoloģiju nodaļai, Tiesu namu aģentūras pieteikumu sistēmai, Tiesu namu aģentūras IT daļas vadītājam, kā arī telefoniski un mutiski tiesās un zemesgrāmatu nodaļās, un šādi pieteikumi Tiesu administrācijas dokumentu pārvaldības sistēmā netiek reģistrēti.
56. Tiesu administrācija 2011.gadā ir organizējusi tiesu un zemesgrāmatu nodaļu aptauju „Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu apmierinātība ar Tiesu administrācijas atbalsta funkciju īstenošanu”, kurā tika ietverts jautājums par nepieciešamajiem uzlabojumiem materiāltehniskā nodrošinājuma jomā.
57. Saskaņā ar revīzijas laikā sniegto informāciju58 par aptaujas rezultātiem „materiāli tehniskā nodrošinājuma joma tiesās ir novērtēta lielākoties pozitīvi, tomēr daži respondenti ir norādījuši negatīvu vērtējumu remonta, defektu un avāriju novēršanas darbiem – 14%, kā arī darba telpu nodrošinājumā – 12%. Savukārt zemesgrāmatu nodaļas kopumā ir apmierinātas ar materiāltehniskā nodrošinājuma jomu, izņemot remonta, defektu un avāriju novēršanas darbiem, jo 27% respondentu norādījuši negatīvu vērtējumu”.
58. Likums59 nosaka, ka budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par likumā noteikto prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
59. Tiesu administrācija ir izstrādājusi metodiku60 biroja precēm un saimniecības materiāliem paredzētā budžeta sadalei tiesām un zemesgrāmatu nodaļām un šī budžeta izlietojuma kontrolei.
60. Metodika61 nosaka limitu aprēķināšanas kārtību tādām biroja precēm kā rakstāmpapīrs, veidlapas, kancelejas preces, aploksnes, kasetes, lentas, disketes, kā arī telpu uzkopšanas līdzekļiem. Saskaņā ar metodiku limitu aprēķiniem izmanto dažādus kritērijus, piemēram, darbinieku skaitu, iepriekšējā gadā izskatīto lietu un pieņemto lēmumu skaitu, telpu platību.
56 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta direktora 2012.gada 7.septembra e-pasta vēstule. 57 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja 2012.gada 26.oktobra e-pasta vēstule. 58 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta direktora 2012.gada 7.septembra e-pasta vēstule 59 Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa. 60 Tiesu administrācijas 2010.gada 26.marta rīkojums Nr.1-2/66 „Par budžeta sadali tiesām un zemesgrāmatu nodaļām un budžeta izlietojuma kontroli”, Tiesu administrācijas 2012.gada 14.marta rīkojums Nr.1-2/43 „Par budžeta sadali tiesām un zemesgrāmatu nodaļām un budžeta izlietojuma kontroli”. 61 Tiesu administrācijas 2010.gada 26.marta rīkojums Nr.1-2/66 „Par budžeta sadali tiesām un zemesgrāmatu nodaļām un budžeta izlietojuma kontroli”, Tiesu administrācijas 2012.gada 14.marta rīkojums Nr.1-2/43 „Par budžeta sadali tiesām un zemesgrāmatu nodaļām un budžeta izlietojuma kontroli”.
15
61. Tiesu administrācijas Budžeta nodaļa veic limitu aprēķinu katrai tiesai un zemesgrāmatu nodaļai gadam un proporcionāli sadalījumā pa mēnešiem un nosūta šo informāciju tiesu iestādēm62.
62. Apkopojot Tiesu administrācijas sniegto informāciju63, konstatēts, ka kopumā tiesu iestādēm aprēķinātā un izlietotā biroja preču un saimniecības materiālu limita summa netiek pārsniegta.
Secinājumi 63. Tiesu administrācijā izveidotā finanšu resursu plānošanas sistēma tiesu un
zemesgrāmatu nodaļu materiāli tehniskajam nodrošinājumam ir nepilnīga, jo:
63.1. pretēji likumā64 noteiktajam netiek nodrošināta tiesu iestāžu finanšu pieprasījumu projektu izstrāde;
63.2. nav apzinātas un novērtētas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu faktiskās vajadzības tiesu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai, bet materiāli tehnisko vajadzību apzināšana galvenokārt pamatojas uz tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku rakstiskiem pieprasījumiem, tāpēc atbilstošu darba apstākļu nodrošinājums ir atkarīgs no tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka iniciatīvas un aktivitātēm;
63.3. nav noteikta vienota kārtība un procedūras, kā tiek apzinātas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu vajadzības materiāli tehniskajam nodrošinājumam;
63.4. 2010. un 2011.gadā ir veiktas būtiskas valsts budžeta apakšprogrammā 36.02.00 „Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas” paredzēto līdzekļu pārdales, samazinot līdzekļus tiesām un zemesgrāmatu nodaļām līdz pat Ls 450 000 gadā.
64. Lai gan grāmatvedības uzskaites sistēmas Horizon funkcionalitāte dod iespēju sagatavot atskaites par izlietoto finansējumu katrā tiesā un zemesgrāmatu nodaļā, revidējamā laika posmā Tiesu administrācija šādas atskaites nav gatavojusi, tāpēc Tiesu administrācijas vadība, kā arī tiesu priekšsēdētāji un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki nav informēti par izdevumu apmēru konkrētās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas uzturēšanai.
Ieteikumi
65. Tieslietu ministrijai izvērtēt likumā „Par tiesu varu” tiesu priekšsēdētājiem noteiktos pienākumus saimniecisko jautājumu risināšanā un veikt pasākumus, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu plānošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
66. Lai pilnveidotu valsts budžeta līdzekļu plānošanu, Tiesu administrācijai izstrādāt vienotu kārtību tiesu un zemesgrāmatu nodaļu faktisko materiāli tehnisko vajadzību apzināšanai un materiāli tehniskās apgādes nodrošināšanai, kā arī noteikt šajā procesā iesaistītās institūcijas, amatpersonas un darbiniekus.
62 Tiesu administrācijas 2012.gada 3.februāra vēstule Nr.3-3/2 par finansēšanas plānu (adresēta apgabaltiesām, rajona (pilsētas) tiesām, administratīvajām tiesām, tiesu zemesgrāmatu nodaļām), piemēram, Alūksnes rajona tiesai, Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļai, Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļai. 63 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Budžeta nodaļas galvenās ekonomistes 2012.gada 2.jūlija e-pasta vēstule un Budžeta nodaļas vadītājas 2012.gada 19.septembra e-pasta vēstule. 64 Likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 5.punkts un 40.panta trešā daļa.
16
2. Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāte tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšanai
Konstatējumi 67. Budžeta apakšprogrammā 36.02.00 ”Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas”
apstiprinātā finansējuma izlietojuma mērķis65 ir taisnīgs, efektīvs (ātrs) un objektīvs tiesas process, kas ietver tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā un darījumu reģistrāciju zemesgrāmatā. Atbilstoši normatīvajam aktam66 Tiesu administrācija finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu.
68. Revidējamā laika posmā tiesu un zemesgrāmatu nodaļu uzturēšanai pieejamais budžeta finansējums uzrādīts 2.tabulā.
2.tabula
Tiesu administrācijas izdevumi tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšanai
(Ls)
2011.gads 2012.gads
Faktiskie izdevumi67
% no kopējiem izdevumiem
Plānotie izdevumi68
% no kopējiem izdevumiem
KOPĒJIE IZDEVUMI 27 791 548 100 28 244 036 100
Uzturēšanas izdevumi 27 088 647 97,5 27 987 931 99,1
no tiem Preces un pakalpojumi 8 010 472 28,8 7 889 872 27,9
no tiem Pakalpojumu samaksai 7 294 982 26,2 7 290 941 25,8
Krājumi, materiālu, energoresursu un inventāra
iegādei 660 613 2,4 554 966 2
Izdevumi kapitālieguldījumiem 702 901 2,5 256 105 0,9
69. Lai nodrošinātu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu materiāli tehnisko apgādi, Tiesu
administrācija organizē iepirkumus. Iepirkumu organizēšanas kārtību nosaka Publisko iepirkumu likums un Ministru kabineta noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām69 un par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību70.
70. Normatīvais akts71 nosaka preču grupas, kas pasūtītājam (tiešās pārvaldes iestādei) ir jāiegādājas no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar to starpniecību, tas ir,
65 Likuma „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” paskaidrojumi, 19. Tieslietu ministrija, http://www.fm.gov.lv/files/files/E2B593938104001330694111275753.doc, skatīts 2012.gada 29.oktobrī. 66 Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.720 „Tiesu administrācijas nolikums” 3.9.apakšpunkts. 67 Tiesu administrācijas 2011.gada pārskata Veidlapa Nr.2 “Pārskats par budžeta izpildi”. 68 Tiesu administrācijas direktora vietnieka/Finanšu un administratīvā departamenta direktora 2012.gada 17.jūlijā apstiprinātās izdevumu tāmes 2012.gadam. 69 Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.519 „Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām”. 70 Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.698 „Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību”. 71 Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1241 ”Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi” 1.punkts un 1.pielikums.
17
izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu72. Iepriekšminētajās preču grupās ietilpst biroja tehnika, datortehnika, programmatūra, drukas iekārtu piederumi un papīrs.
71. Līdz 2011.gada decembrim Tiesu administrācijā nebija izstrādāta publisko iepirkumu organizēšanas, veikšanas un izpildes kārtība. 2011.gada beigās Tiesu administrācijā izstrādāts un apstiprināts iekšējais normatīvais akts73, kurā noteikta kārtība, kādā Tiesu administrācija uzsāk un veic piegādes, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumus, plāno un reģistrē piegādes un pakalpojumu iepirkumus. Saskaņā ar iekšējo normatīvo aktu74 Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskais departaments nodrošina uzdevumu izpildi publisko iepirkumu jomā.
72. Iekšējā normatīvajā aktā75 ir noteikta kārtība iepirkuma veikšanai elektronisko iepirkumu sistēmā (turpmāk – EIS). Revīzijas laikā Tiesu administrācijas direktors ar rīkojumiem76 ir apstiprinājis EIS pilnvaroto lietotāju (iepircēju un saņēmēju) sarakstu tiesās un zemesgrāmatu nodaļās, kā arī EIS pilnvaroto lietotāju (administratoru un apstiprinātāju) sarakstu Tiesu administrācijā.
73. 2011. un 2012.gadam Tiesu administrācijā ir apstiprināti Publisko iepirkumu plāni77. Reizi ceturksnī šie plāni tiek aktualizēti. Iepirkumu plānā ir norādīta atbildīgā persona par iepirkumu, paredzamais procedūras uzsākšanas laiks, iepirkuma procedūras veids, plānotā līgumcena un paredzamais līguma darbības laiks. Iepirkumu procedūru veikšanai Tiesu administrācijā tiek izveidota iepirkumu komisija.
74. Saskaņā ar aktualizētajiem Publisko iepirkumu plāniem:
74.1. 2011.gadā Tiesu administrācijā kopumā plānoti78 63 iepirkumi, bet saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju79 faktiski veikti 46 iepirkumi jeb 73% iepirkumu, jo sešu iepirkumu veikšana tika pārcelta uz 2012.gadu, bet 11 iepirkumi no iepirkumu plāna līdz gada beigām izslēgti;
74.2. 2012.gadā kopumā plānoti80 72 iepirkumi, un pirmajā pusgadā faktiski veikti 26 iepirkumi jeb 36% iepirkumu.
72 Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esoša valsts informācijas sistēma www.eis.gov.lv. 73 Tiesu administrācijas 2011.gada 1.decembra iekšējie noteikumi Nr.1-3/88 „Iepirkumu kārtība”. 74 Personālvadības un juridiskā departamenta reglaments Nr.4-2/4 (apstiprināts 2010.gada 22.aprīlī, spēkā līdz 2012.gada 19.septembrim), Personālvadības un juridiskā departamenta reglaments Nr.4-2/1 (apstiprināts 2012.gada 20.septembrī). 75 Tiesu administrācijas 2011.gada 1.decembra iekšējo noteikumu Nr.1-3/88 „Iepirkumu kārtība” V nodaļa. 76 Tiesu administrācijas 2012.gada 18.jūlija rīkojums Nr.1-2/121 „Par Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošanas tiesībām tiesu un zemesgrāmatu nodaļu vajadzībām” un Tiesu administrācijas 2012.gada 18.jūlija rīkojums Nr.1-2/122 „Par Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošanas tiesībām Tiesu administrācijas vajadzībām”. 77 Tiesu administrācijas Publisko iepirkumu plāns 2011.gadam (apstiprināts ar Tiesu administrācijas direktora 2011.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.4.2-32/1), Tiesu administrācijas Publisko iepirkumu plāns 2012.gadam (apstiprināts ar Tiesu administrācijas direktora 2012.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.1-2/5). 78 Tiesu administrācijas aktualizētais Publisko iepirkumu plāns 2011.gadam (apstiprināts ar Tiesu administrācijas direktora 2011.gada 27.oktobra rīkojumu Nr.4.2-32/4). 79 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Finanšu nodaļas vadītājas 2012.gada 5.novembra e-pasta vēstule. 80 Tiesu administrācijas aktualizētais Publisko iepirkumu plāns 2012.gadam (apstiprināts ar Tiesu administrācijas direktora 2012.gada 26.jūnija rīkojumu Nr.1-2/101).
18
2.1. Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nodrošināšana ar tiesu darbam atbilstošām darba telpām
Konstatējumi 75. Lai nodrošinātu tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstību, viens no rīcības
virzieniem Pamatnostādnēs81 ir tiesu infrastruktūras attīstība.
76. Saskaņā ar Pamatnostādnēm82 tiesu infrastruktūras attīstības ietvaros pakāpeniski gan no uzturēšanai un darbam nepieciešamo resursu viedokļa, gan no tiesas darba organizācijas (tajā skaitā tiesas noslodzes) viedokļa efektivizējams tiesu izvietojums, vienlaikus nodrošinot personu tiesības uz pieejamu tiesas aizsardzību. Izmaiņas veicamas, saglabājot objektīvu tiesas pieejamību, jo tiesas darba specifika nav saistīta ar pirmās nepieciešamības vai ikdienas pakalpojumu sniegšanu.
77. Pamatnostādnēs paredzēts83, ka, risinot jautājumu par tiesu izvietojumu, ir būtiski jebkuras izmaiņas tiesu izvietojumā veikt plānveidīgi un pakāpeniski, nodrošinot sabiedrības informētību par plānotajiem pasākumiem. Tiesas telpām un tiesas aprīkojumam jānodrošina tiesas pamatfunkcijas – tiesas spriešanas – realizācija. Lai nodrošinātu tiesnešu un tiesas darbinieku drošību un mazinātu korupcijas risku, plānojot tiesu ēkas, nodalāma tiesas apmeklētāju jeb publiskā zona no tiesnešu un tiesas darbinieku darba telpām jeb slēgtās zonas, kā arī atsevišķi nodalāma konvoja zona. Tāpat ieviešama apmeklētāju pārbaude, liedzot ienest tiesu ēkās priekšmetus, kuri potenciāli varētu tikt izmantoti personu drošības apdraudējumam.
78. Saskaņā ar Pamatnostādnēs noteikto84 Tiesu infrastruktūras attīstības ietvaros paredzēts izstrādāt Tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepciju, kā arī noteikt tiesu ēku standartus, tiesu ēku drošības prasības un nodrošināt to ieviešanu. Līdz revīzijas ziņojuma sagatavošanai iepriekšminētie dokumenti vēl nebija sagatavoti. 2012.gada maijā ministrijā izstrādāts un tieslietu ministram iesniegts ziņojums85 par priekšlikumiem tiesu noslodzes izlīdzināšanā (tiesu izvietojuma modeļiem).
79. Līdz šim ārējos tiesību aktos nav noteiktas vienotas prasības un nosacījumi tiesu varas faktiskās darbības nodrošināšanai, izņemot likumā86 noteikto tiesu varas realizācijas pamatprincipu, - valsts pienākumu nodrošināt tiesu varas pārstāvju neatkarību un drošību, aizsargājot no neatļautas iespaidošanas, ietekmēšanas un draudiem.
80. Tiesu administrācija 2009.gada 24.augustā apstiprināja iekšējo normatīvo aktu87, kurā noteica prasības rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu ēkām un telpu aprīkojumam un kārtību, kādā Tiesu administrācijas atbildīgās personas un struktūrvienības piemēro šīs prasības. Kārtība nosaka prasības, kuras piemēro:
80.1. tiesu ēkas plānojumam;
81 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685) 2.nodaļas 2.1.apakšpunkts. 82 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685) 2.nodaļas 2.1.apakšpunkts. 83 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685) 2.nodaļas 2.1.apakšpunkts. 84 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685) 2.nodaļas 2.1.1. un 2.1.2.apakšpunkts. 85 Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktora p.i. 2012.gada 2.oktobra e-pasta vēstule. 86 Likuma „Par tiesu varu” 10.panta otrā daļa un 11.pants. 87 Tiesu administrācijas 2009.gada 24.augusta kārtība Nr.1-3/53 „Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu ēku un telpu aprīkojuma prasības un to piemērošanas kārtība”.
19
80.2. sistēmu (apkures, elektroapgādes, komunikāciju, drošības u.c.) instalācijai;
80.3. telpu aprīkojuma (datortehnikas, mēbeļu) prasību piemērošanai;
kā arī ir noteikti instalēto sistēmu un telpu aprīkojuma raksturlielumi.
81. Revīzijā konstatēts, ka minētajā kārtībā iekļautās prasības par tiesu plānojumu un sistēmu instalāciju ir piemērotas tikai īpaši tiesu vajadzībām celtās ēkās88, kā arī prasības par tiesu plānojumu un telpu aprīkojuma nodrošināšanu ir daļēji ievērotas atbilstoši tiesu vajadzībām piemērotās telpās89.
82. Saskaņā ar revīzijas laikā iegūto informāciju90 74 tiesu iestāžu91 (tiesu, tiesu namu un zemesgrāmatu nodaļu) iekšējās infrastruktūras pamatelementu nodrošinājums 2011.gada 1.decembrī bija šāds:
82.1. sadalījums publiskajā un slēgtajā zonā:
82.1.1. nav nodrošināts 37 tiesu iestādēs jeb 50% apmērā;
82.1.2. daļēji nodrošināts 9 tiesu iestādēs jeb 12% apmērā;
82.1.3. ir nodrošināts 28 tiesu iestādēs jeb 38% apmērā;
82.2. neatkarīgu plūsmu kustība92:
82.2.1. nav nodrošināta 44 tiesu iestādēs jeb 60% apmērā;
82.2.2. daļēji nodrošināta 13 tiesu iestādēs jeb 17% apmērā;
82.2.3. ir nodrošināta 17 tiesu iestādēs jeb 23% apmērā.
83. Revīzijas laikā ne Tieslietu ministrija, ne Tiesu administrācija nevarēja sniegt informāciju par plānotajām darbībām un termiņiem, lai pilnveidotu tiesnešu un tiesas darbinieku drošību un izslēgtu apdraudējuma risku tiesas ēkās un telpās, kuras neatbilst tiesu darbības nodrošināšanas vispārpieņemtajiem principiem. Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam apspriešanas gaitā Tieslietu ministrija ir sniegusi priekšlikumus93 un vērsusies ar lūgumu iekļaut tiesu infrastruktūras attīstību kā vienu no investīciju mērķiem Nacionālajā attīstības plānā, taču priekšlikums netika atbalstīts.
2.1.1. Kārtības un drošības nodrošināšana tiesās 84. Likums „Par tiesu varu”94 nosaka, ka tiesā kārtību nodrošina tiesas kārtībnieki, kuri
ietilpst policijas sastāvā. Bez tam šī likuma panta trešā daļa nosaka, ka policija gādā par tiesnešu un tiesas darbinieku, viņu ģimenes locekļu, kā arī par viņu mantas aizsardzību. Savukārt likumā „Par policiju”95 noteikts, ka policijas uzdevums ir
88 Jūrmalas tiesā, Zigfrīda Meierovica prospektā 1a, Jūrmalā, Administratīvajā apgabaltiesā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā. 89 Piemēram, Administratīvās rajonu tiesas Jelgavas tiesu namam, Atmodas ielā 19, Jelgavā, Administratīvās rajonu tiesas Liepājas tiesu namam, Lielā ielā 4, Liepājā, Administratīvās rajonu tiesas Valmieras tiesu namam, Voldemāra Baloža ielā 13a, Valmierā. 90 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Materiāli tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas 2012.gada 13.augustā sniegtā informācija un 9.novembra e-pasta vēstule. 91 34 rajonu (pilsētas) tiesas, piecas apgabaltiesas, kas izvietotas septiņos tiesu namos, viena Administratīvā apgabaltiesa, Administratīvā rajona tiesa, kas izvietota piecos tiesu namos, un 27 zemesgrāmatu nodaļas. 92 Trīs (apmeklētāju, tiesnešu un tiesas darbinieku, konvoja) neatkarīgu plūsmu kustība jānodrošina tiesās, bet divu (apmeklētāju, tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku) neatkarīgu plūsmu kustība jānodrošina zemesgrāmatu nodaļās. 93 Tieslietu ministrijas 2012.gada 14.novembra vēstule Nr.1-17/4203 „Par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam projekta precizēšanu” Pārresoru koordinācijas centram. 94 Likuma „Par tiesu varu” 115.panta ceturtā daļa. 95 Likuma “Par policiju” 3.pants.
20
likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā.
85. Valsts policijas reglamentā96 noteikts, ka Valsts policija veic likumā97, Ministru kabineta noteikumos98 un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus. Saskaņā ar reglamentu99 Galvenā kārtības policijas pārvalde koordinē un kontrolē kārtības policijas struktūrvienību darbu konvoja un tiesu apsardzes nodrošināšanā.
86. Ministru kabinets ar rīkojumu100 bija noteicis Valsts policijas apsargājamo objektu sarakstu, kurā bija iekļauta tikai Rīgas apgabaltiesas ēka Abrenes ielā 3, Rīgā. Izdarot grozījumus101 iepriekšminētajā rīkojumā, šī tiesas ēka tika svītrota no apsargājamo objektu saraksta.
87. Revīzijā konstatēts, ka no 74 tiesu iestādēm 2012.gada 1.septembrī102 Valsts policija atbilstoši likumā103 noteiktajam tiesas kārtībniekus faktiski nodrošināja astoņās tiesu ēkās Rīgas tiesu apgabalā104.
88. Revīzijā noskaidrots, ka Tiesu administrācija jau 2010.gadā bija vērsusies Valsts policijā, kā arī informējusi Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju par nepieciešamo tiesu ēku nodrošināšanu ar tiesas kārtībniekiem, minot arī konkrētus gadījumus, kad tiesās ir notikuši vairākkārtēji kārtības un tiesā esošo cilvēku drošības apdraudējumi.
89. Revīzijas laikā 2012.gada augustā Tiesu administrācija atkārtoti vērsās105 Valsts policijā, aktualizējot jautājumu par tiesas kārtībniekiem, lai nodrošinātu kārtību un drošību tiesu iestādēs. Valsts policija ir ierosinājusi izvērtēt iespēju tiesu ēkās ierīkot trauksmes pogas, kuras būtu piesaistītas tiesu ēku tuvējiem policijas iecirkņiem. Revīzijas ziņojuma sagatavošanas laikā vienošanās par konkrētām darbībām starp institūcijām nebija panākta.
90. Analizējot revīzijas laikā Tieslietu ministrijas sniegto informāciju106, konstatēts, ka Tieslietu ministrijā nav izveidota sadarbība ar Iekšlietu ministriju, lai risinātu jautājumu par drošības pasākumu īstenošanu tiesu iestādēs saskaņā ar likumā noteikto107. Tieslietu ministrijas sniegtajā informācijā ir uzsvērts, ka tieši Tiesu administrācijas pienākums ir savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamās darbības netraucēta tiesu iestāžu darba nodrošināšanai, kas izriet no likumā108 noteiktajām funkcijām Tiesu administrācijai.
96 Valsts policijas 2010.gada 8.janvāra reglamenta Nr.2 „Valsts policijas reglaments” 2.punkts. 97 Likums „Par policiju”. 98 Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumi Nr.46 „Valsts policijas nolikums”. 99 Valsts policijas 2010.gada 8.janvāra reglamenta Nr.2 „Valsts policijas reglaments” 25.6.apakšpunkts. 100 Ministru kabineta 2009.gada 25.novembra rīkojums Nr.808 „Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem” (redakcijā līdz 2011.gada 31.decembrim). 101 Ministru kabineta 2011.gada 28.decembra rīkojums Nr.693 „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.novembra rīkojumā Nr.808 "Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem””. 102 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Materiāli tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas 2012.gada 21.septembra, 5.oktobra un 6.novembra e-pasta vēstules. 103 Likuma „Par tiesu varu” 115.panta ceturtā daļa. 104 Rīgā, Brīvības bulvārī 34, Abrenes ielā 3, Daugavgrīvas ielā 58, Lomonosova ielā 10, Baložu ielā 14, Aiviekstes ielā 5, Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā 1a, Siguldā, Šveices ielā 27. 105 Tiesu administrācijas 2012.gada 2.augusta vēstule Nr.1-18.1/639 Valsts policijai „Par tiesas kārtībnieku”. 106 Tieslietu ministrijas 2012.gada 3.oktobra vēstule Nr. 1-17/3673 „Par informācijas sniegšanu par drošības pasākumu īstenošanu tiesās un zemesgrāmatu nodaļās”. 107 Likuma „Par tiesu varu” 115.panta ceturtā daļa. 108 Likuma „Par tiesu varu”107.1 panta pirmā daļa.
21
91. Iekšlietu ministrija savukārt vēstulē109 Valsts kontrolei ir norādījusi, ka likumā „Par tiesu varu”110 tikai vispārīgi ir noteikts, ka tiesā kārtību nodrošina tiesas kārtībnieki, un nevienā normatīvajā aktā nav noteiktas tās tiesas, kurās kārtība jānodrošina Valsts policijai.
92. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācija, lai risinātu jautājumu par kārtības un drošības nodrošināšanu tiesu iestādēs saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem, ir noslēgusi līgumus ar apsardzes komersantu111 par tiesu iestāžu tehnisko un/vai fizisko apsardzi.
93. Atbilstoši noslēgtā līguma112 nosacījumiem 2012.gada 1.septembrī apsardzes komersants:
93.1. fizisko apsardzi nodrošināja sešās tiesu ēkās113;
93.2. tehnisko apsardzi nodrošināja 57 tiesu ēkās.
94. Revidējamā laika posmā par tehniskās un fiziskās apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu Tiesu administrācija ir izlietojusi Ls 100 489, tajā skaitā 2011.gadā Ls 62 461, 2012.gada 1.pusgadā - Ls 38 028.
95. Revīzijā konstatēts, ka Rīgā trīs tiesu ēkās114 ir uzstādīti metāla detektori, kā arī vienā ēkā - metāla kontroles ierīce pie ieejas Rīgas apgabaltiesā, kas vienlaikus noslēdz piekļūšanu Ministru kabineta telpām.
96. Revīzijā konstatēts, ka 50 tiesu iestāžu ēkās nav nodrošināta Valsts policijas kārtībnieka klātbūtne, kā arī apsardzes komersanta fiziskā apsardze.
97. Tiesu priekšsēdētāji un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki revīzijas laikā apmeklētajās institūcijās kā vienu no trūkumiem tiesu darba organizēšanā norādīja nepietiekamo tiesas iestāžu drošību.
2.1.2. Tiesu nodrošināšana ar telpām 98. Atbilstoši likumā115 noteiktajam tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nodrošināšana ar
darba telpām noteikta Tiesu administrācijai sadarbībā ar Tiesu namu aģentūru.
99. Lai nodrošinātu tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar to darbam nepieciešamajām telpām, Tiesu administrācija kopumā ir noslēgusi 76 nekustamā īpašuma nomas un apsaimniekošanas līgumus116, no tiem:
99.1. ar Tiesu namu aģentūru – 30 līgumus;
99.2. ar komersantiem – 23 līgumus;
99.3. ar pašvaldībām – 10 līgumus;
99.4. ar citām valsts iestādēm – 13 līgumus. 109 Iekšlietu ministrijas 2012.gada 12.oktobra vēstule Nr.38/2879 „Par informācijas sniegšanu”. 110 Likuma „Par tiesu varu” 115.panta ceturtā daļa. 111 2010.gada 2.jūlija līgums Nr.4.2-6/102-10 „Par fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu”, 2010.gada 2.jūlija līgums Nr.4.2-6/104-10 „Par tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu” un 2012.gada 6.jūnija līgums Nr.4.2-6/106-12 „Par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu” ar SIA „AveLat Sargs” (vienotais reģistrācijas Nr.40003229283) un 2012.gada 20.augusta līgums Nr.4.2-6/165-12 „Par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu” ar SIA „Mega Sargs” (vienotais reģistrācijas Nr.40003575463). 112 2012.gada 20.augusta līguma Nr.4.2-6/165-12 „Par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu” 1.pielikums. 113 Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Antonijas ielā 6, Abrenes ielā 3, Lomonosova ielā 10, Pumpura ielā 1 un Aiviekstes ielā 5. 114 Rīgā, Abrenes ielā 3, Lomonosova ielā 10 un Aiviekstes ielā 5. 115 Likuma „Par tiesu varu” 107.1panta otrās daļas 21.punkts. 116 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas 2012.gada 17.augusta e-pasta vēstule.
22
100. Revīzijā konstatēts, ka:
100.1. Tiesu namu aģentūras telpu nomas maksa ir robežās no Ls 0,70 līdz Ls 14,95 par kvadrātmetru.
Augstākā nomas maksa ir par telpām jaunajās ēkās, kas celtas tiesu vajadzībām: Ls 11,67 par kvadrātmetru par Administratīvās apgabaltiesas telpām Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā, un Ls 14,95 par kvadrātmetru par Jūrmalas tiesas un Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas telpām Zigfrīda Meierovica prospektā 1a, Jūrmalā;
100.2. citu iznomātāju telpu nomas maksa ir robežās no Ls 0,25 līdz Ls 7 par kvadrātmetru.
Augstākā nomas maksa ir Ls 7 par kvadrātmetru par Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama telpām Lielā ielā 4, Liepājā.
101. Tiesu administrācija ar Tiesu namu aģentūru ir noslēgusi divu veidu līgumus par nekustamo īpašumu nomu un apsaimniekošanu:
101.1. ar nomas maksu, kur nekustamā īpašuma apsaimniekošanu veic Tiesu namu aģentūra;
101.2. bez nomas maksas, kur nekustamā īpašuma apsaimniekošanu veic Tiesu administrācija.
102. Revīzijā konstatēts, ka ir septiņi nekustamie īpašumi117, kurus Tiesu administrācija iznomā no Tiesu namu aģentūras bez nomas maksas un kuru apsaimniekošanu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem118 veic pati Tiesu administrācija.
103. Revīzijā noskaidrots119, ka starp Tiesu administrāciju un Tiesu namu aģentūru sarunu procesā ir panākta vienošanās, ka:
103.1. ēkās, par kurām nomas maksa tiek maksāta, telpu bojājumi un defekti jānovērš Tiesu namu aģentūrai;
103.2. ēkās, par kurām nomas maksa netiek maksāta, bojājumu un defektu novēršana ir Tiesu administrācijas kompetencē.
104. Revīzijas laikā izlases veidā pārbaudīta 23 Tiesu administrācijas noslēgtajos telpu nomas līgumos iekļauto nosacījumu izpilde, tajā skaitā četros līgumos, kas noslēgti ar Tiesu namu aģentūru. Pārbaudēs konstatēts, ka noslēgtajos līgumos ir nodalīti Tiesu administrācijas un telpu iznomātāja veicamie pienākumi un nosacījumi tiek ievēroti.
2.1.3. Telpu remonts 105. Lai novērtētu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nodrošināšanu ar darbam atbilstošām
telpām, revīzijā tika vērtēta tiesu iestāžu ēku un telpu remontu nepieciešamības apzināšana un veikšana.
106. Revidējamā laika posmā no 36 tiesu iestādēm, kurās veikti remontdarbi:
117 Dārza ielā 24, Rēzeknē; Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā; Garajā ielā 5, Valmierā; Tērbatas ielā 13, Valmierā; Dambja ielā 12, Jelgavā; Spīdolas ielā 4, Aizkrauklē; Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknē. 118 Līgums Nr.4.2-7/105-10 par objektu nomu (noslēgts 2010.gada 7.jūlijā starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”), līgums Nr.4.2-7/63-12 par objektu nomu (noslēgts 2012.gada 3.aprīlī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”). 119 2011.gada 31.oktobra Tiesu administrācijas un VAS „Tiesu namu aģentūra” vadības sanāksmes protokols un Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas 2012.gada 15.oktobra e-pasta vēstule.
23
106.1. 25 remontdarbu objektos jeb 22 tiesās un trīs zemesgrāmatu nodaļās remontdarbus nodrošināja Tiesu namu aģentūra120;
106.2. 11 remontdarbu objektos jeb 11 tiesu iestādēs, kuras tiek nomātas no Tiesu namu aģentūras, kā arī citiem iznomātājiem, remontdarbus nodrošināja Tiesu administrācija.
Tiesu namu aģentūra
107. Tiesu namu aģentūrā valdes sēdēs un akcionāru sapulcēs tiek apstiprināti gada darba plāni un budžets121, tajā skaitā arī ēku un telpu remontdarbu veikšanai. Saskaņā ar darba plāniem revidējamā laika posmā remontdarbi bija plānoti:
107.1. 2011.gadā - 24 tiesu iestādēs Ls 872 000 apmērā;
107.2. 2012.gadā - 21 tiesu iestādē Ls 643 000 apmērā.
108. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu namu aģentūra, lai sastādītu nākamo gadu renovācijas un remontu darba plānus, ir veikusi tiesu ēku apsekošanu un apzinājusi remontdarbu nepieciešamību:
108.1. 2010.gadā veikta nomnieku aptauja par nepieciešamajiem un vēlamajiem remontdarbiem laikā no 2011. līdz 2013.gadam122;
108.2. apsekojot tiesu iestādes uz vietas un konstatējot remontu nepieciešamību, tiek sastādīts defektācijas akts vai tehniskā specifikācija123, kas kalpo par pamatu lēmuma pieņemšanai, lai iekļautu objektu darba plānā un veiktu nepieciešamos remontdarbus.
109. Tiesu namu aģentūra ar vēstulēm124 informē Tiesu administrāciju par tiesu iestādēs plānotajiem un veiktajiem renovācijas un remonta darbiem.
110. Revidējamā laika posmā veiktie remontdarbi:
110.1. 2011.gadā125 – Ls 709 797 apmērā jeb izlietots 81% no remontdarbiem plānotā budžeta;
110.2. 2012.gadā126 – Ls 523 480 apmērā jeb izlietots 81% no plānotā budžeta, tajā skaitā arī tiesu iestādēs, kurās remontdarbi bija uzsākti iepriekšējos periodos.
111. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas turējumā esošo valsts kapitāla daļu un akciju valsts kapitālsabiedrības pārvaldes kārtību127 valsts akciju sabiedrība vienu reizi gadā
120 VAS „Tiesu namu aģentūra” 2012.gada 27.janvāra 2011.gada darba plāna un budžeta operatīvā izpilde (apstiprināta 2011.gada 30.decembra valdes sēdē ar valdes sēdes protokolu Nr.32 un 2012.gada 1.februāra akcionāru sapulcē ar akcionāru sapulces protokolu Nr.1). 121 2011.gada 7.februāra VAS „Tiesu namu aģentūra” gada darba plāns un budžets 2011.gadam (apstiprināts 2011.gada 24.janvāra valdes sēdē ar valdes sēdes protokolu Nr.3 un 2011.gada 9.februāra akcionāru sapulcē ar akcionāru sapulces protokolu Nr.1), 2012.gada 27.janvāra VAS „Tiesu namu aģentūra” gada darba plāns un budžets 2012.gadam (apstiprināts 2011.gada 30.decembra valdes sēdē ar valdes sēdes protokolu Nr.32 un 2012.gada 1.februāra akcionāru sapulcē ar akcionāru sapulces protokolu Nr.1). 122 VAS „Tiesu namu aģentūra” 2010.gada 4.novembra vēstule Nr.01-02/231 „Par nepieciešamajiem renovācijas un remonta darbiem”, tiesu iestāžu aizpildītās aptaujas tabulas „Nepieciešamie renovācijas un remonta darbi laika periodam no 2011.gada līdz 2013.gadam”. 123 2012.gada 31.jūlija tehniskā specifikācija darbu apjomam Aiviekstes ielā 5, Rīgā, 2012.gada 31.jūlija tehniskā specifikācija darbu apjomam Lomonosova ielā 10, Rīgā. 124 VAS „Tiesu namu aģentūra” 2011.gada 23.februāra vēstule Nr.01-02/47 par 2011.gadā plānotajiem remontdarbiem, VAS „Tiesu namu aģentūra” 2011.gada 14.oktobra vēstule Nr.01-02/266 par 2011.gadā plānotajiem un paveiktajiem renovācijas un remonta darbiem, Tiesu administrācijas 2012.gada 9.oktobrī sniegtā informācija „Darbības virzienu īstenošanas pasākumi 2012_koriģēts” tabula, kas ietver plānotos remontdarbus VAS „Tiesu namu aģentūra” apsaimniekotajos īpašumos. 125 Pēc stāvokļa uz 2011.gada 30.decembri. 126 Pēc stāvokļa uz 2012.gada 8.oktobri.
24
iesniedz izskatīšanai akcionāru sapulcē pārskatu par kapitālsabiedrības darba plāna īstenošanas un budžeta izpildes gaitu.
112. Revīzijā konstatēts, ka:
112.1. akcionāru sapulce128 2012.gada 1.februārī ir pieņēmusi zināšanai Tiesu namu aģentūras valdes sniegto informāciju par 2011.gada darba plāna un budžeta izpildi. Informācijā bija iekļauts Tiesu namu aģentūras mutisks ziņojums un dokuments „Valsts akciju sabiedrības „Tiesu namu aģentūra” 2011.gada darba plāna un budžeta operatīvā izpilde”129, tajā skaitā atskaites par uzdevuma „Tieslietu nozares prasībām atbilstoša nekustamo īpašumu apsaimniekošana” izpildi, norādot objektu, plānotos remontdarbus, sadarbības partnerus un rezultātu;
112.2. akcionāru sapulce130 2012.gada 25.aprīlī ir apstiprinājusi 2011.gada pārskatu.
Tiesu administrācija 113. Tiesu administrācija ēku un telpu remontdarbus organizē gan tiesu iestādēs, kuras
apsaimnieko pati, gan citu iznomātāju apsaimniekotajās tiesu iestādēs. Tiesu administrācijā nav noteikta vienota kārtība un procedūras nepieciešamo remontdarbu apzināšanai, izvērtējumam un nodrošināšanai tiesu iestādēs.
114. Saskaņā ar sniegto informāciju131 Tiesu administrācija remontdarbus veic, ņemot vērā no tiesu priekšsēdētājiem un zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem rakstveidā saņemto informāciju par nepieciešamajiem remontdarbiem ēkām un telpām, kā arī apsekojot tiesu iestādes uz vietas preču piegādes un citu darba braucienu laikā. Apkopojot šo informāciju, tiek sagatavots nepieciešamo remontdarbu saraksts gadam. Remontdarbu izpilde notiek atbilstoši piešķirtajam budžeta finansējumam. Revīzijas laikā tiesu iestāžu nepieciešamo remontdarbu apsekojuma rezultātus Tiesu administrācijas atbildīgie darbinieki nevarēja uzrādīt, jo apsekojuma rezultāti netiek dokumentēti.
115. Tiesu administrācijā ir izveidoti nepieciešamo remontdarbu saraksti 2011. un 2012.gadam tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšanai132, kuros iekļauti nepieciešamie remontdarbi:
115.1. 2011.gadā deviņās tiesu iestādēs Ls 281 000 apmērā;
115.2. 2012.gadā deviņās tiesu iestādēs Ls 499 500 apmērā.
116. Revīzijā konstatēts, ka, ja nepieciešamo remontdarbu sarakstos iekļautie remontdarbi plānotajā periodā nav uzsākti, tos iekļauj nepieciešamo remontdarbu sarakstā nākamajam periodam.
117. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācija tomēr nav izvērtējusi un šajos sarakstos nav iekļāvusi visus tiesu iestādēs nepieciešamos remontdarbus, piemēram:
127 Tieslietu ministrijas 2008.gada 4.aprīļa kārtības Nr.1-2/11 „Tieslietu ministrijas turējumā esošo valsts kapitāla daļu un akciju valsts kapitālsabiedrībās pārvaldes kārtība” 16.punkts. 128 Tiesu namu aģentūras 2012.gada 1.februāra akcionāru sapulces protokols Nr.1. 129 2012.gada 27.janvāra VAS „Tiesu namu aģentūra” 2011.gada darba plāna un budžeta operatīvā izpilde (apstiprināta 2011.gada 30.decembra valdes sēdē ar valdes sēdes protokolu Nr.32). 130 VAS „Tiesu namu aģentūra” 2012.gada 25.aprīļa akcionāru sapulces protokols Nr.3. 131 Tiesu administrācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas 2012.gada 29.augustā sniegtā informācija. 1322010.gada 21.decembra iesniegums Nr.3.1-13/17 „Par plānotiem remontiem 2011.gadā” (Tiesu administrācijas direktors saskaņojis 2010.gada 22.decembrī), Tiesu administrācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas 2012.gada 11.janvāra iesniegums Nr.3.1-13/2 „Par nepieciešamajiem remontiem 2012.gadā” (Tiesu administrācijas direktors saskaņojis 2012.gada 11.janvārī).
25
117.1. nepieciešamo remontdarbu sarakstā 2011.gadam Tiesu administrācija nebija iekļāvusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas ēkai nepieciešamo jumta rekonstrukciju un jumta seguma maiņu, lai gan nomas līgumam133 pievienotajā objekta apsekošanās aktā jau 2010.gada 9.jūlijā norādīts, ka jumta konstrukcija un segums pilnībā ir jāmaina. Saskaņā ar aktu134 2011.gada janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas ēkas jumtā notika avārija. Tiesu administrācijas pārstāvji ēkas apskates rezultātā konstatēja, ka divās tiesas sēžu zālēs caur bēniņu pārsegumu šuvēm tek ūdens, bojātas telpu sienas un vairākas piekaramo griestu plāksnes. Nepieciešamie jumta rekonstrukcijas un seguma maiņas darbi tika iekļauti tiesu iestādēs nepieciešamo remontdarbu 2012.gadā apkopojumā, bet līdz revīzijas ziņojuma sagatavošanai remontdarbi vēl nebija veikti;
117.2. nepieciešamo remontdarbu sarakstā 2011.gadam Tiesu administrācija nebija iekļāvusi Valmieras rajona tiesas ēkai nepieciešamo jumta seguma maiņu, lai gan nomas līgumam135 pievienotajā objekta apsekošanās aktā jau 2010.gada 12.jūlijā norādīts, ka jumta segums ir neapmierinošā stāvoklī.
118. Tiesu administrācijā remontdarbu veikšanai tiesu iestādēs nepieciešamais, plānotais un faktiski izlietotais finansējums uzrādīts 3.tabulā.
3.tabula
Tiesu administrācijā remontdarbiem tiesu iestādēs nepieciešamais, plānotais un faktiski izlietotais finansējums
Gads
Apsekojumu rezultātā nepieciešamie
remontdarbi136,, (tiesu iestāžu
skaits/apjoms latos)
Plānotie remontdarbi saskaņā ar sākotnējo ieņēmumu un
izdevumu tāmi137, (tiesu iestāžu skaits/apjoms
latos)
Faktiski veiktie remontdarbi138 (tiesu iestāžu
skaits/apjoms latos)*
2011. 9 6 9 281 000 138 000 158 422
2012. 9 7 7 499 500 339 105 93 160**
* Dati par remontdarbiem, par kuriem veikta samaksa saskaņā ar līgumu nosacījumiem, tajā skaitā, kas uzsākti iepriekšējos periodos, kā arī tie, kas nav vēl pabeigti.
** Informācija uz 2012.gada 4.oktobri.
133 Līguma Nr.4.2-7/105-10 par objekta nomu starp VAS „Tiesu namu aģentūra” un Tiesu administrāciju (parakstīts 2010.gada 7.jūlijā) 5.pielikums. 134 Tiesu administrācijas 2011.gada 5.janvāra akts, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 4.janvāra akts Nr.1. 135 Līguma Nr.4.2-7/105-10 par objekta nomu starp VAS „Tiesu namu aģentūra” un Tiesu administrāciju (parakstīts 2010.gada 7.jūlijā) 4.pielikums. 136 Tiesu administrācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas 2010.gada 21.decembra iesniegums Nr.3.1-13/17 „Par plānotiem remontiem 2011.gadā” (Tiesu administrācijas direktors saskaņojis 2010.gada 22.decembrī), Tiesu administrācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas 2012.gada 11.janvāra iesniegums Nr.3.1-13/2 „Par nepieciešamajiem remontiem 2012.gadā” (Tiesu administrācijas direktors saskaņojis 2012.gada 11.janvārī). 137 Pamatbudžeta programmas, apakšprogrammas, pasākuma resursu izdevumu segšanai (ieņēmumu) un plānoto izdevumu tāme 2011.gadam (Tiesu administrācijas direktors apstiprinājis 2011.gada 14.janvārī) un Pamatbudžeta programmas, apakšprogrammas resursu (ieņēmumu) un plānoto izdevumu kopsavilkuma tāme 2012.gadam (Tiesu administrācijas direktors apstiprinājis 2012.gada 12.janvārī). 138 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas 2012.gada 7.septembra un 4.oktobra e-pasta vēstule.
26
119. Analizējot tabulā uzrādītos datus, konstatēts, ka sākotnēji finansējums remontdarbiem plānots mazāks, nekā aprēķināts apsekojuma rezultātā: 2011.gadā – 49,1% no nepieciešamā un 2012.gadā – 67,9% no nepieciešamā finansējuma.
120. Revīzijā konstatēts, ka, plānojot remontdarbus 2011.gadam, Tiesu administrācija ir izveidojusi detalizētu tiesu iestādēs plānoto remontdarbu sarakstu ar finansējumu Ls 148 976 apmērā139, kas pārsniedz sākotnēji tāmē140 remontdarbiem plānoto finansējumu par Ls 10 976141. Revīzijā konstatēts, ka no nepieciešamo remontdarbu saraksta vispirms tiek izvēlēti tie remontdarbi, kas uzlabo ēku un telpu funkcionalitāti, piemēram, apkures sistēmas rekonstrukcija, ēkas pamatu hidroizolācija, jumta siltumizolācija u.c. un tikai pēc tam telpu kosmētiskie remonti.
121. Plānojot remontdarbus 2012.gadam, Tiesu administrācija ir izveidojusi detalizētu tiesu iestādēs plānoto remontdarbu sarakstu142 atbilstoši tāmē plānotajam finansējumam Ls 339 105 apmērā, iekļaujot sarakstā arī tos darbus, kas no nepieciešamo remontdarbu saraksta netika uzsākti iepriekšējā periodā.
122. Revīzijā konstatēts, ka remontdarbu veikšanai Tiesu administrācija veic iepirkumus. Revīzijā tika vērtēta tiesu ēkām un telpām nepieciešamo remontu apzināšana Tiesu administrācijas 2011.gadā veiktā iepirkuma143 ietvaros. Šis iepirkums veikts Publiskā iepirkuma likuma144 noteiktajā kārtībā, piemērojot iepirkuma procedūru – atklāts konkurss.
123. Saskaņā ar iepirkuma145 rezultātiem Tiesu administrācija 2012.gada janvārī noslēdza vienošanos146 par remontdarbu veikšanu ar četriem uzvarētājiem, vienošanās ietvaros paredzot slēgt līgumus, kuru kopējā summa nepārsniedz Ls 500 000. Vienošanās ir spēkā līdz norādītās summas sasniegšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadus no vienošanās spēkā stāšanās dienas.
124. Revīzijā, izlases veidā veicot pārbaudes, konstatēts, ka, pamatojoties uz tiesu iestādēs plānotajiem remontdarbu sarakstiem, Tiesu administrācija ir sūtījusi visiem četriem iepirkuma uzvarētājiem uzaicinājumu sniegt piedāvājumu konkrēta līguma noslēgšanai. Uzaicinājumā ir norādīts darbu apjoms, objekts, kurā veicami darbi, vēlākais iespējamais darbu izpildes termiņš, kā arī piedāvājumu iesniegšanas termiņi. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, ar uzvarējušo darbu izpildītāju ir slēgts līgums par remontdarbu veikšanu.
139 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Budžeta nodaļas vadītājas 2012.gada 10.oktobra e-pasta vēstule. 140 Pamatbudžeta programmas, apakšprogrammas, pasākuma resursu izdevumu segšanai (ieņēmumu) un plānoto izdevumu tāme 2011.gadam (Tiesu administrācijas direktors apstiprinājis 2011.gada 14.janvārī). 141 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Budžeta nodaļas vadītājas 2012.gada 10.oktobra e-pasta vēstule. 142 Paskaidrojošās veidlapas Tieslietu ministrijā iesniegtajam 2012.gada budžeta pieprasījumam – 4.pielikums „Informācija par plānotajiem izdevumiem ēku, būvju un telpu remontam 2012.gadā” (2241 EKK) un 15.pielikums „Informācija par plānotajiem izdevumiem kapitālajam remontam un rekonstrukcijai 2012.gadā” (5250 – 5270 EKK) Tieslietu ministrijas 2009.gada 8.decembra kārtībai Nr.1-2/22 „Tieslietu ministrijas valsts budžeta pieprasījuma sagatavošanas kārtība”. 143 Iepirkums Nr.TA2011/9/K. 144 Publiskā iepirkuma likuma 8.panta otrā daļa. 145 Iepirkums Nr.TA2011/9/K. 146 2012.gada 12.janvāra Vispārīgā vienošanās par remontdarbu veikšanu Nr.4.2-5/12-12 (noslēgta starp Tiesu administrāciju un SIA „Abama Holding” (vienotais reģistrācijas Nr.40003620339), SIA „Mūsu māja” (vienotais reģistrācijas Nr.40003198462), SIA „Musa Holding” (vienotais reģistrācijas Nr.40003915913) un SIA „Redmars” (vienotais reģistrācijas Nr.40003506546)).
27
Tieslietu ministrija 125. Tieslietu ministrijā ir izveidota Tiesu sistēmas uzraudzības nodaļa, kas ir tieši
pakļauta valsts sekretāra vietniekam tiesu jautājumos. Saskaņā ar Tiesu sistēmas uzraudzības nodaļas reglamentu147 nodaļai ir noteikts arī šāds uzdevums: nodrošinot tiesu darba organizatoriskās pārbaudes, veikt ar tieslietu ministra rīkojumu noteiktas darbības un analizēt pārbaužu rezultātā konstatēto.
126. Saskaņā ar sniegto informāciju148 ar tieslietu ministra rīkojumu nozīmēta komisija veic nozīmēto tiesu darba organizatoriskās pārbaudes. Pārbaužu rezultātā sagatavotie ziņojumi tiek iesniegti tieslietu ministram. Pārbaudes tiesās galvenokārt tiek noteiktas, pamatojoties uz tieslietu ministrijā saņemtajiem iesniegumiem un sūdzībām, un plāns pārbaužu veikšanai konkrētā laika posmā netiek gatavots. Vienota pārbaužu kārtība, procedūru apraksti, obligāti pārbaudāmie jautājumi vai pārbaudēs veicamās darbības nav noteiktas. Revidējamā laika posmā ir notikušas astoņas pārbaudes (2011.gadā – piecas pārbaudes, 2012.gada pirmajā pusgadā – trīs pārbaudes).
127. Revīzijā, analizējot tiesu pārbaužu ziņojumos ietvertos konstatējumus un secinājums, konstatēts, ka divos ziņojumos 2011.gadā (Latgales apgabaltiesā un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā) ir iekļauti konstatējumi par tiesu telpu slikto stāvokli saistībā ar tekošiem jumtiem, kā arī norādīts uz tiesas kārtībnieka trūkumu (Ludzas rajona tiesā) u.c. Revīzijā konstatēts, ka ziņojumos iekļautā informācija Tiesu administrācijai, kam jānodrošina atbilstoša tiesu darbība, nav nodota.
Secinājumi
128. Tieslietu ministrija nav veikusi pietiekamas darbības, lai nodrošinātu tiesu iestādes ar tiesu telpām raksturīgām specifiskām prasībām atbilstošām un drošām telpām, jo:
128.1. pretēji normatīvajā aktā149 noteiktajam tiesu iestādes nav nodrošinātas ar tiesas kārtībnieka klātbūtni tiesās;
128.2. 50% tiesu iestāžu nav nodrošināts telpu sadalījums publiskajā un slēgtajā zonā;
128.3. 60% tiesu iestāžu telpās nav nodrošināta neatkarīgu plūsmu kustība;
128.4. nav noteiktas prioritātes tiesu darbības vispārpieņemto drošības principu un atbilstošu telpu nodrošināšanai;
128.5. nav nodrošināta informācijas aprite ar Tiesu administrāciju pēc Tieslietu ministrijas veiktajām pārbaudēm tiesu iestādēs.
129. Tiesu administrācijā izveidotā tiesu iestāžu ēkām un telpām nepieciešamo remontdarbu vajadzību apzināšana ir nepilnīga, jo faktiskā tiesu iestāžu ēkām un telpām nepieciešamo remontdarbu apzināšana netiek dokumentēta, kā arī nav izstrādāta vienota kārtība vai procedūras nepieciešamo remontdarbu apzināšanai, izvērtējumam un plānošanai tiesu iestādēs.
Ieteikumi 130. Lai tiesu iestāžu telpas atbilstu tiesu darbības nodrošināšanas vispārpieņemtajiem
drošības principiem, Tieslietu ministrijai noteikt prioritātes tiesu darbībai atbilstošu
147 2009.gada 9.oktobra reglamenta Nr.10-1.1/10 „Tiesu sistēmas uzraudzības nodaļas reglaments” 5.5.apakšpunkts. 148 Intervija 2012.gada 29.maijā ar Tiesu sistēmas uzraudzības nodaļas vadītāju. 149 Likuma „Par tiesu varu” 115.panta ceturtā daļa un Valsts policijas 2010.gada 8.janvāra reglamenta Nr.2 „Valsts policijas reglaments” 25.6.apakšpunkts.
28
telpu izveidošanai, kā arī nodrošināt drošību tiesu iestādēs atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
131. Tiesu administrācijai izstrādāt vienotu kārtību nepieciešamo remontdarbu apzināšanai, izvērtējumam un plānošanai tiesu iestādēs.
2.2. Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nodrošināšana ar mēbelēm Konstatējumi
132. Tiesu administrācijas iekšējais normatīvais akts150 nosaka tiesas ēkas telpu aprīkojumu un to raksturlielumus, tajā skaitā arī tiesas mēbeļu (piemēram, darba galdu, tiesas apmeklētāju galdu, tiesas galdu, prokurora un advokāta vai aizstāvja galdu, tiesas sēžu sekretāra galdu, tribīnes, konvojējamo personu sola, barjeras, stacionārā stikla nožogojuma, stacionārā metāla nožogojuma u.c.) raksturlielumus.
133. Tiesu administrācijā nav izstrādāta kārtība vai procesu apraksts, kas noteiktu veidu, kādā tiek veikta nepieciešamo mēbeļu vajadzību apzināšana, izvērtējums un apgāde tiesu iestādēs un zemesgrāmatu nodaļās.
134. Revidējamā laika posmā Tiesu administrācijā mēbeļu iegādei tiesu un zemesgrāmatu nodrošināšanai:
134.1. 2011.gadā izlietoti Ls 178 885;
134.2. 2012.gadā 1.pusgadā izlietoti Ls 105 088.
135. Revīzijā konstatēts, ka mēbeļu iegādei Tiesu administrācija veic iepirkumus. Revidējamā laika posmā kopumā veikti četri iepirkumi, tajā skaitā:
135.1. trīs iepirkumi veikti EIS, iegādājoties darba galdus, dokumentu skapjus, drēbju skapjus, vadītāja, biroja un apmeklētāju krēslus, metāla dokumentu skapjus un arhīva plauktus;
135.2. viens iepirkums veikts, rīkojot atklātu konkursu mēbeļu izgatavošanai un uzstādīšanai tiesu iestādēs.
136. Revīzijā konstatēts, ka iepriekšminētā iepirkuma151 priekšmets ir sadalīts divās daļās - pirmā daļa - mēbeles, kas izgatavotas dabīgā koka apdarē, otrā daļa - mēbeles, kas izgatavotas no lamināta skaidu plāksnēm.
137. Revīzijā konstatēts, ka minētais iepirkums nav pamatots ar konkrētu tiesu iestāžu vajadzībām pēc konkrētām mēbelēm. Iepirkumā un tā rezultātā noslēgtajos līgumos noteiktie mēbeļu apjomi ir orientējoši. Saskaņā ar Tiesu administrācijā sniegto skaidrojumu152, veidojot iepirkuma specifikāciju, ir paredzētas iespējami dažādas mēbeļu pozīcijas, kas savā starpā komplektējas. Finanšu piedāvājumā noteiktajiem apjomiem ir informatīvs raksturs, lai varētu noteikt kopējo iepirkuma cenu.
138. Saskaņā ar sniegto skaidrojumu153, lai noteiktu mēbeļu daudzumu iepirkumā, tiek ņemti vērā šādi apstākļi:
138.1. budžetā plānotais un pieejamais finansējums;
138.2. vai ir plānota jaunas tiesas ēkas nodošana ekspluatācijā un cik darbavietas un/vai tiesas sēžu zāles būs jāaprīko ar jaunām mēbelēm;
150 Tiesu administrācijas 2009.gada 24.augusta kārtības Nr.1-3/53 „Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu ēku un telpu aprīkojuma prasības un to piemērošanas kārtība” 2.pielikums „Tiesas telpu aprīkojums”. 151 Iepirkums Nr.TA2011/7/K. 152 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas 2012.gada 21.augustā sniegtā informācija. 153 Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas 2012.gada 21.augustā sniegtā informācija.
29
138.3. vai stāsies spēkā normatīvo aktu grozījumi, kas paredz tiesnešu skaita palielinājumu;
138.4. tiesu un zemesgrāmatu nodaļu iesniegumi par mēbeļu nepieciešamību;
138.5. iepriekšējos līgumos par mēbeļu izgatavošanu un uzstādīšanu apgūtie apjomi un pozīcijas;
138.6. tiesu iestāžu apsekojuma rezultātā konstatēto darbavietu skaits, kuras ir jāatjauno.
139. Revīzijas laikā tiesu iestāžu apsekojuma rezultātus Tiesu administrācijas atbildīgie darbinieki nevarēja uzrādīt, jo apsekojuma rezultāti netiek dokumentēti.
140. Iepirkuma154 rezultātā 2011.gadā Tiesu administrācija noslēdza divus līgumus kopsummā par Ls 154 255 par mēbeļu izgatavošanu un uzstādīšanu tiesu vajadzībām, tajā skaitā:
140.1. ar komersantu noslēdza līgumu155 par mēbeļu izgatavošanu dabīgā koka apdarē un to uzstādīšanu, paredzot līguma summu Ls 18 817 un līguma darbības termiņu līdz līgumsaistību pilnīgai izpildei vai līguma summas sasniegšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadi;
140.2. ar komersantu noslēdza līgumu156 par mēbeļu izgatavošanu no lamināta skaidu plāksnēm un to uzstādīšanu, paredzot līguma summu Ls 135 438 un līguma darbības termiņu līdz līgumsaistību pilnīgai izpildei vai līguma summas sasniegšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadi.
141. Analizējot informāciju157 par tiesu iestādēs izmantojamām mēbelēm158, konstatēts, ka pēc stāvokļa uz 2012.gada 1.jūliju tiesu iestādēs tiek lietoti 29% mēbeļu, kas vecākas par 12 gadiem. Vislielākais vecāko mēbeļu īpatsvars ir Zemgales reģionā – 48%, bet vismazākais Rīgas reģionā – 16% (skatīt 1.attēlu).
16
4838 30
39
52
19 35 51 32
32 33 2718
29
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Rīgas reģions Zemgalesreģions
Kurzemesreģions
Latgalesreģions
Vidzemesreģions
jaunākas par 7 gadiem, %
7 līdz 12 gadus vecas, %
vecākas par 12 gadiem, %
1.attēls. Tiesās un zemesgrāmatu nodaļās izmantoto mēbeļu struktūra pēc lietošanas
ilguma.
154 Iepirkums Nr.TA2011/7/K. 155 Līgums Nr.4.2-6/132-11 par mēbeļu izgatavošanu un uzstādīšanu rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu vajadzībām (noslēgts 2011.gada 10.oktobrī starp Tiesu administrāciju un SIA „ERGOLAIN DESIGN” (vienotais reģistrācijas Nr.40103269193)). 156 Līgums Nr.4.2-6/171-11 11 par mēbeļu izgatavošanu un uzstādīšanu rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu vajadzībām (noslēgts 2011.gada 28.novembrī starp Tiesu administrāciju un SIA „DIŽOZOLS PLUS” (vienotais reģistrācijas Nr.40003378468)). 157 Grāmatvedības programmas Horizon uzskaites dati „Pamatlīdzekļu bilance uz 01.07.2012.”. 158 Mēbeles, kas grāmatvedībā uzskaitītas kā pamatlīdzekļi.
30
142. Revīzijā konstatēts, ka vislielākais mēbeļu vienību skaits, kas vecākas par 12 gadiem, ir Latgales apgabaltiesā – 96%, Zemgales apgabaltiesā – 84% un Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles sesijā – 91% (skatīt 2.attēlu).
24
0
8491
74
96
5967
69
0
105
0
1
9
15
7
100
5 4
26
4
32
17
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Rīgas
apgaba
ltiesa
Administr
atīvā
apgaba
ltiesa
Zemgale
s apgab
alties
a
Zemgale
s AT-A
izkrau
kles se
sija
Kurzem
es ap
gabalt
iesa
Latgale
s apg
abaltie
sa
Vidzemes
apgabalt
iesa
Vidzemes
AT - Mad
onas
sesija
jaunākas par 7 gadiem, %
7 līdz 12 gadus vecas, %
vecākas par 12 gadiem, %
2.attēls. Apgabaltiesās izmantoto mēbeļu struktūra pēc lietošanas ilguma.
143. Tiesu administrācijā ir izstrādāts iekšējais normatīvais akts159, kurā ir noteikta materiālo vērtību norakstīšanas, utilizācijas un iznīcināšanas kārtība. Saskaņā ar to160:
143.1. materiālās vērtības noraksta, pamatojoties uz to, ka materiālā vērtība ir morāli novecojusi vai tā nav lietojama, ko konstatē materiālo vērtību norakstīšanas komisija (turpmāk – komisija);
143.2. atbildīgā persona utilizē vai iznīcina materiālās vērtības viena mēneša laikā no norakstīšanas akta apstiprināšanas;
143.3. Tiesu administrācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs organizē norakstīto pamatlīdzekļu nodošanu utilizācijai vai iznīcināšanai pakalpojuma sniedzējam;
143.4. atbildīgā persona norakstītās materiālās vērtības līdz to utilizēšanai vai iznīcināšanai glabā Tiesu administrācijas telpās.
144. Iekšējā normatīvajā aktā161 nav noteikts, kuros gadījumos norakstītās materiālās vērtības utilizē vai likvidē ārpakalpojuma sniedzējs un kuros gadījumos un kādā veidā to dara pati Tiesu administrācija vai tiesu iestādes.
159 Tiesu administrācijas 2008.gada 26.marta kārtība Nr.1-3/34 „Materiālo vērtību norakstīšanas un utilizācijas kārtība” (spēkā līdz 2012.gada 12.aprīlim), Tiesu administrācijas 2012.gada 13.aprīļa kārtība Nr.1-3/91 „Materiālo vērtību norakstīšanas, utilizācijas un iznīcināšanas noteikumi”. 160 Tiesu administrācijas 2008.gada 26.marta kārtības Nr.1-3/34 „Materiālo vērtību norakstīšanas un utilizācijas kārtība” (spēkā līdz 2012.gada 12.aprīlim) 5., 6., 10. un 12.punkts, Tiesu administrācijas 2012.gada 13.aprīļa kārtības Nr.1-3/91 „Materiālo vērtību norakstīšanas, utilizācijas un iznīcināšanas noteikumi” 4.,9.,15.,17. un 20.punkts.
31
145. Konstatēts, ka Tiesu administrācijas direktors ar rīkojumu162 ir apstiprinājis materiālo vērtību norakstīšanas komisiju.
146. Revīzijas laikā, izlases kārtībā pārbaudot materiālo vērtību norakstīšanu, utilizāciju un likvidāciju, konstatēts, ka tiesu iestādēs tā tiek veikta atšķirīgi un neievērojot iekšējā normatīvajā aktā163 noteikto, ne visos gadījumos tiek sagatavoti akti materiālo vērtību nodošanai utilizēšanai vai likvidēšanai, piemēram:
146.1. 2011.gada 18.janvārī un 7.jūnijā komisija ar aktiem164 apstiprinājusi 95 un 18 materiālo vērtību vienību norakstīšanu Rīgas apgabaltiesā165. 2011.gada 5.augustā SIA „L&T” (vienotais reģistrācijas Nr.40003682818) no Rīgas apgabaltiesas teritorijas izveda šķirotos atkritumus 15m³ apjomā, par ko liecina akts166 par izpildītajiem darbiem; akts par konkrētu materiālo vērtību nodošanu utilizēšanai nav sastādīts;
146.2. 2011.gada 30.augustā komisija ar aktiem167 apstiprinājusi 17 materiālo vērtību vienību norakstīšanu Rīgas apgabaltiesā168, bet līdz 2012.gada 14.septembrim šo mēbeļu utilizācija vēl nebija veikta;
146.3. Cēsu rajona zemesgrāmatu nodaļā materiālās vērtības sakarā ar fizisku nolietojumu, pamatojoties uz 2012.gada 5.marta komisijas aktu169 par materiālo vērtību norakstīšanu, tika izkomplektētas un daļas ievietotas atkritumu konteinerā Cēsīs.
147. Revīzijas laikā apmeklētajās tiesu iestādēs noskaidrots, ka materiālo vērtību utilizācija un iznīcināšana tiek veikta atšķirīgi, piemēram:
147.1. Jelgavas zemesgrāmatu nodaļā un Saldus rajona tiesā norakstītās mēbeles turpina lietot;
147.2. Dobeles rajona tiesā norakstītās mēbeles iznīcinātas, tās sadedzinot;
161 Tiesu administrācijas 2008.gada 26.marta kārtība Nr.1-3/34 „Materiālo vērtību norakstīšanas un utilizācijas kārtība” (spēkā līdz 2012.gada 12.aprīlim), Tiesu administrācijas 2012.gada 13.aprīļa kārtība Nr.1-3/91 „Materiālo vērtību norakstīšanas, utilizācijas un iznīcināšanas noteikumi”. 162 Tiesu administrācijas 2011.gada 24.februāra rīkojums Nr.1-2/37 „Par ilgtermiņa ieguldījumu norakstīšanas pastāvīgās komisijas izveidošanu”, Tiesu administrācijas 2011.gada 18.oktobra rīkojums Nr.1-2/191 „Par grozījumu 2011.gada 24.februāra rīkojumā Nr.1-2/37„Par ilgtermiņa ieguldījumu norakstīšanas pastāvīgās komisijas izveidošanu””, Tiesu administrācijas 2010.gada 23.novembra rīkojums Nr.1-2/199 „Par inventāra norakstīšanas pastāvīgās komisijas izveidošanu”, Tiesu administrācija 2012.gada 14.marta rīkojums Nr.1-2/42 „Par ilgtermiņa ieguldījumu norakstīšanas pastāvīgās komisijas izveidošanu”, Tiesu administrācijas 2012.gada 14.marta rīkojums Nr.1-2/41 „Par inventāra norakstīšanas pastāvīgās komisijas izveidošanu”. 163 Tiesu administrācijas 2008.gada 26.marta kārtības Nr.1-3/34 „Materiālo vērtību norakstīšanas un utilizācijas kārtība” (spēkā līdz 2012.gada 12.aprīlim) 5., 6., 10. un 12.punkts, Tiesu administrācijas 2012.gada 13.aprīļa kārtības Nr.1-3/91 „Materiālo vērtību norakstīšanas, utilizācijas un iznīcināšanas noteikumi” 9.,15.,17., 18., 19. un 20.punkts. 164 Tiesu administrācijas 2011.gada 18.janvāra akts Nr.N0101 par nederīgo mazvērtīgo un ātri nolietojamo priekšmetu norakstīšanu budžeta iestādēs un 2011.gada 7.jūnija akti Nr.0420, Nr.0421, Nr.0422, Nr.0423, Nr.0424, Nr.0425, Nr.0426, Nr.0427, Nr.0428 par nederīgo pamatlīdzekļu norakstīšanu budžeta iestādēs. 165 Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 18.janvāra priekšlikums par nederīgo mazvērtīgo un ātri nolietojamo priekšmetu norakstīšanu budžeta iestādēs (saskaņots ar tiesas priekšsēdētāju), Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 7.jūnija priekšlikums par nederīgo pamatlīdzekļu norakstīšanu budžeta iestādēs (saskaņots 2011.gada 7.jūnijā ar tiesas priekšsēdētāju). 166 2011.gada 5.augusta akts par izpildītajiem darbiem (SIA „L&T” pārstāvja un Rīgas apgabaltiesas pārstāvja parakstīts). 167 Tiesu administrācijas 2011.gada 30.augusta akts Nr.0460 par ilgtermiņa ieguldījumu norakstīšanu un akts Nr.0692 par nederīgo mazvērtīgo un ātri nolietojamo priekšmetu norakstīšanu budžeta iestādēs. 168 Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 30.augusta priekšlikums par nederīgo pamatlīdzekļu norakstīšanu budžeta iestādēs (saskaņots 2011.gada 19.septembrī ar tiesas priekšsēdētāju). 169 Tiesu administrācijas 2012.gada 5.marta akts Nr.00171 par inventāra norakstīšanu.
32
147.3. Dobeles zemesgrāmatu nodaļā norakstītās mēbeles aizvestas uz Tiesu administrāciju.
Secinājumi
148. Tiesu administrācijā nav izstrādāti plāni un kritēriji, kuri tiek ņemti vērā, veicot tiesu iestādēs nepieciešamo mēbeļu apzināšanu un nomaiņu, jo revīzijā konstatēti gadījumi, ka tiesu iestādes lieto jau norakstītas mēbeles.
149. Tiesu administrācijā nolietoto mēbeļu norakstīšanas, utilizācijas un likvidācijas process tiesu iestādēs nav caurskatāms, jo tiesu iestādēs tas tiek organizēts atšķirīgi un neievērojot iekšējā normatīvajā aktā170 noteikto.
Ieteikums 150. Lai izveidotu efektīvu vajadzību apzināšanas un apgādes sistēmu tiesu iestāžu
nodrošināšanai ar mēbelēm, Tiesu administrācijai izstrādāt vienotu kārtību, kādā notiek visu tiesu iestāžu nepieciešamības pēc mēbelēm apzināšana un nodrošinājums, un precizēt iekšējo normatīvo aktu, nodrošinot caurskatāmu kārtību mēbeļu norakstīšanas, utilizācijas un likvidācijas procesam.
2.3. Tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nodrošināšana ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem un datortehniku
Konstatējumi 151. Tieslietu ministrija IT jomas organizēšanai un uzturēšanai ir izstrādājusi:
151.1. Tieslietu ministrijas pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu drošības politiku171, kuras mērķis ir nodrošināt tādu IT vidi, lai informācijas sistēmas tehniskie un informācijas resursi būtu aizsargāti pret ārējiem un iekšējiem informācijas sistēmas drošības riskiem un vienlaikus nodrošinātu informācijas sistēmas nepārtrauktu un kvalitatīvu darbību;
151.2. Tieslietu ministrijas un padotības iestāžu IT drošības pārvaldības politiku172, kas nosaka informācijas drošības pamatnosacījumus IT videi un kārtību informācijas un tehnoloģisko resursu aizsardzības nodrošināšanai iestādē. Politika attiecas uz Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām.
152. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas un pārvaldīšanas modeli173, kura mērķis ir Tieslietu ministrijas un tās padotības iestāžu, tajā skaitā Tiesu administrācijas, IT infrastruktūras atbalsta centra veidošana uz Tiesu namu aģentūras bāzes, lai nodrošinātu tieslietu nozares IT infrastruktūras administrēšanu, uzturēšanu un datorlietotāju atbalstu. 2010.gada oktobrī informatīvais ziņojums „Par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas un pārvaldīšanas modeli Tieslietu ministrijā un padotības iestādēs”
170 Tiesu administrācijas 2008.gada 26.marta kārtības Nr.1-3/34 „Materiālo vērtību norakstīšanas un utilizācijas kārtība” (spēkā līdz 2012.gada 12.aprīlim) 5., 6., 10. un 12.punkts, Tiesu administrācijas 2012.gada 13.aprīļa kārtības Nr.1-3/91 „Materiālo vērtību norakstīšanas, utilizācijas un iznīcināšanas noteikumi” 9.,15.,17., 18. un 20.punkts. 171 Valsts informācijas sistēmu drošības politika (apstiprināta ar Tieslietu ministrijas 2009.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.1-1/337). 172 Tieslietu ministrijas un padotības iestāžu informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības politika (apstiprināta ar Tieslietu ministrijas 2011.gada 24.novembra rīkojumu Nr.1-1/397). 173 Tieslietu ministrijas 2010.gada 24.septembra informatīvais ziņojums „Par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas un pārvaldīšanas modeli Tieslietu ministrijā un padotības iestādēs”.
33
tika izskatīts Ministru kabinetā. Saskaņā ar Ministru kabinetā174 nolemto pāreja uz jauno organizatorisko pārvaldības modeli jānodrošina līdz 2014.gada 1.janvārim175.
153. Likums176 nosaka Tiesu administrācijai tiesas un zemesgrāmatu nodaļas nodrošināt ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem, kā arī nosaka nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
154. Saskaņā ar likumu177 Tiesu administrācija nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru sadarbībā ar Tiesu namu aģentūru.
155. Lai nodrošinātu iepriekšminētajos likumos noteikto prasību izpildi, revidējamā laika posmā starp Tiesu administrāciju un Tiesu namu aģentūru ir noslēgti šādi līgumi178:
155.1. par IT infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumiem, līguma darbības laiks no 2011. līdz 2015.gadam (pieci gadi);
155.2. par VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību, līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku;
155.3. par informācijas sistēmu automātiskās drošības un ievainojamības risinājumu testēšanas pakalpojumiem (ar iekārtas Qualys palīdzību), līguma darbības laiks no 2011. līdz 2013.gadam (divi gadi);
155.4. par OpenOffice jaunākās versijas instalēšanu tiesu datorizēto darbavietu datoros, sagatavošanas darbiem, apmācības materiāla un testu sagatavošanu un datorlietotāju apmācību, līguma darbības laiks no 2011. līdz 2012.gadam (viens gads);
155.5. par Tiesu administrācijas turējumā esošo valsts informāciju sistēmu drošības pārvaldību, līguma darbības laiks no 2011. līdz 2012.gadam (viens gads);
155.6. par tiesu informatīvo kiosku ieviešanu Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros, līguma darbības laiks no 2012.gada 7.februāra līdz 6.maijam (trīs mēneši).
2.3.1. Tiesu administrācijas darbības tiesu iestāžu nodrošināšanā ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem un datortehniku
156. Tiesu administrācija ir izstrādājusi iekšējos normatīvos aktus, kas nosaka IT infrastruktūras organizēšanu un pārvaldību:
156.1. datortehnikas iegādes, uzstādīšanas un pārvietošanas kārtību179;
156.2. rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu ēku un telpu aprīkojuma prasības un to piemērošanas kārtību180;
174 Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra sēdes protokola Nr.51 26.§ 1.punkts. 175 Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra sēdes protokola Nr.51 26.§ 3.punkts. 176 Likuma „Par tiesu varu” 107.¹ panta otrās daļas 19. un 20.punkts. 177 Likuma „Par tiesu varu” 107.¹ panta otrās daļas 21.punkts. 178 Līgums Nr.10-6/452 (noslēgts 2008.gada 13.maijā starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra” ), Līgums Nr.4.2-6/269-10 (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”), Līgums Nr.4.2-6/128-11 (noslēgts 2011.gada 28.septembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”), Līgums Nr.4.2-6/172-11 (noslēgts 2011.gada 28.novembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”), Līgums Nr.4.2-6/175-11 (noslēgts 2011.gada 30.novembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”), Līgums Nr.4.2-13/32-12 (noslēgts 2012.gada 7.februārī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”). 179 Tiesu administrācijas 2008.gada 26.marta kārtība Nr.1-3/35 „Datortehnikas iegādes, uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība”.
34
156.3. Tiesu administrācijas uzturēto informācijas sistēmu drošības nodrošināšanas kārtību181;
156.4. TIS drošības noteikumus182.
157. Saskaņā ar reglamentu183 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta (turpmāk – TZD) IT nodaļa:
157.1. plāno un organizē datortīklu, datortehnikas un biroja tehnikas piegādi un uzturēšanu tiesu iestādēs;
157.2. organizē datortīklu, datortehnikas un biroja tehnikas uzskaiti un tehnisko apkalpošanu tiesu iestādēs.
158. Iekšējā normatīvajā aktā184 ir noteikts, ka gadījumos, ja tiesai vai zemesgrāmatu nodaļai ir nepieciešama jauna datortehnikas vienība, attiecīgās tiesas priekšsēdētājs vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks iesniedz Tiesu administrācijas direktoram rakstveida iesniegumu, tomēr iepriekšminētais normatīvais akts nenosaka detalizētu kārtību, kā Tiesu administrācijas par IT jomu atbildīgie darbinieki plāno un organizē tiesu iestādēs nepieciešamās datortehnikas vajadzību apzināšanu tās atjaunošanai un nomaiņai.
159. Revīzijā konstatēts, ka tiesu priekšsēdētāji vai zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki pieprasījumus par jaunas datortehnikas uzstādīšanu visbiežāk iesniedz gadījumos, kad tiesā vai zemesgrāmatu nodaļā tiek izveidotas jaunas darba vietas.
160. Revīzijas laikā atbildīgās personas sniedza skaidrojumu185, ka datortehnikas vajadzības Tiesu administrācijā tiek apzinātas, ņemot vērā tiesās un zemesgrāmatu nodaļās esošās datortehnikas stāvokli, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu pieteiktās vajadzības, kā arī plānotās sistēmu izmaiņas un esošās tehnikas piemērotību tām.
161. Revīzijas laikā Tiesu administrācija kā datortehnikas novērtējumu un izstrādātos plānus datortehnikas nomaiņai uzrādīja vienkāršotas Excel tabulas ar datortehnikas raksturlielumiem un zīmējumus bez nosaukumiem, paskaidrojumiem, secinājumiem, norādītiem laika termiņiem u.c.
162. Saskaņā ar Tiesu administrācijas izstrādāto iepirkumu kārtību186 Tiesu administrācijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādes noris trīs veidos:
162.1. iepirkuma procedūra tiek organizēta saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību;
162.2. iegādes notiek, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu;
162.3. iegādi līdz Ls 1000 veic uz rēķina pamata.
180 Tiesu administrācijas 2009.gada 24.augusta kārtība Nr.1-3/53 „Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu ēku un telpu aprīkojuma prasības un to piemērošanas kārtība”. 181 Tiesu administrācijas 2009.gada 12.oktobra kārtība Nr.1-3/56 „Tiesu administrācijas uzturēto informācijas sistēmu drošības nodrošināšanas kārtība”. 182 Tiesu administrācijas 2010.gada 14.janvāra noteikumi Nr.1-3/60 „Tiesu informatīvās sistēmas drošības noteikumi”. 183 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta reglamenta Nr.2-2/2 (apstiprināts 2010.gada 16.martā un zaudējis spēku 2011.gada 17.oktobrī) 15.1. un 15.6.punkts, Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta reglamenta Nr.2-2/1 (apstiprināts 2011.gada 17.oktobrī) 15.1. un 15.6.punkts. 184 Tiesu administrācijas 2008.gada 26.marta kārtības Nr.1-3/35 „Datortehnikas iegādes, uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība” 8. un 16.punkts. 185 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja 2012.gada 29.jūnija e-pasta vēstule. 186 Tiesu administrācijas 2011.gada 1.decembra iekšējie noteikumi Nr.1-3/88 „Iepirkumu kārtība”.
35
163. Revidējamā laika posmā IT infrastruktūras aprīkojumam kopumā veiktas iegādes Ls 3 643 879 apmērā (skatīt 4.tabulu). Konstatēts, ka iepriekš minētās iegādes veiktas ne tikai no budžeta apakšprogrammas 36.02.00 „Apgabaltiesas un rajona (pilsētas) tiesas” līdzekļiem, bet arī no šādu budžeta apakšprogrammu līdzekļiem:
163.1. apakšprogrammas 72.06.00 „Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”;
163.2. apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”;
163.3. apakšprogrammas 70.06.00 „Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”.
4.tabula
Tiesu administrācijas IT infrastruktūras aprīkojuma iegāde
Nosaukums 2011.gadā 2012.gada 1.pusgadā Kopā
Skaits (gab.)
Summa (Ls)
Skaits (gab.) Summa (Ls) Skaits
(gab.) Summa (Ls)
Stacionārie datori 754 397 550 754 397 550
Portatīvie datori 100 29 890 100 29 890
Monitori 508 68 849 508 68 849
Barošanas bloki 105 29 503 105 29 503
Datorinventārs - 10 639 - 5 062 - 15 701
Kopētāji 34 71 064 5 14 116 39 85 180
Printeri 178 24 771 5 1 372 183 26 143
Skeneri 100 93 350 100 93 350
Projektori 46 24 936 46 24 936
Serveri 7 26 845 7 26 845
Pretielaušanās iekārta 1 46 362 1 46 362
Datu pārraides tīkls 6 3 658 6 3 658
Informācijas kioski 46 62 251 46 62 251
Video un audio aprīkojums - 118 547 - 118 547
Video konferenču iekārtas - - 78 1 547 071 78 1 547 071
Audio ierakstu sistēmas - - 190 924 668 190 924 668
Centrālā infrastruktūra - 141 143 - 141 143
Rindu sistēma - - 1 2 232 1 2 232
Kopā 1 149 358 2 494 521 3 643 879
164. Analizējot IT infrastruktūras aprīkojuma iegādi tiesās un zemesgrāmatu nodaļās, konstatēts, ka 2011.gadā minētais aprīkojums iegādāts kopumā Ls 1 149 358 vērtībā, bet 2012.gada pirmajā pusgadā Ls 2 494 521 vērtībā, tajā skaitā par ES un citu valstu finansētu projektu līdzekļiem:
36
164.1. 2011.gadā187 – Ls 431 409 jeb 37% apmērā no visām iegādēm (tajā skaitā 72 datori, 58 monitori, 60 skeneri u.c.);
164.2. 2012.gada pirmajā pusgadā188 – Ls 2 471 739 jeb 99% apmērā no visām iegādēm šajā laika posmā (audio ierakstu sistēmas un video konferenču iekārtas).
165. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācija 2011.gada nogalē saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu189 ir pārdalījusi atlīdzībai plānotos neizmantotos finanšu līdzekļus, Ls 392 460 novirzot IT infrastruktūras aprīkojuma (disku masīvu, drošības sistēmu, projektoru, skeneru, datortehnikas) iegādei.
166. Analizējot grāmatvedības uzskaites datus, revīzijā konstatēti gadījumi, ka Tiesu administrācijas iegādātā datortehnika netiek izmantota vairāk nekā gadu, piemēram:
166.1. 2011.gadā Tiesu administrācija kopumā iepirka 508 monitorus par Ls 68 849.
No 2011.gada 26. un 28.oktobrī iepirktajiem 175 monitoriem190 2012.gada 1.septembrī 157 monitori jeb 90% monitoru par kopējo summu Ls 20 739 vēl arvien atradās noliktavā. Saskaņā ar Tiesu administrācijas atbildīgās amatpersonas sniegto skaidrojumu191 monitoru iepirkuma mērķis bija uzlabot tiesās un zemesgrāmatu nodaļās tehnikas stāvokli, kā arī, ieviešot jauno VVDZ sistēmu, tika plānots uzstādīt papildu monitorus darbiniekiem ērtākai sistēmas lietošanai, jo VVDZ sistēmas izstrādātāji rekomendēja darbavietas aprīkot ar diviem monitoriem. Tā kā jaunie monitori vizuāli un tehniski atšķīrās no zemesgrāmatu nodaļās esošajiem, kas, uzstādot jaunos monitorus blakus esošajiem monitoriem, padarītu darbiniekam neērtāku darbu ar sistēmu, Tiesu administrācijā tika pieņemts lēmums, ka zemesgrāmatu nodaļās uzstādīs Tiesu administrācijā esošos 1,5 gadus vecos monitorus, bet jaunos monitorus uzstādīs Tiesu administrācijā;
166.2. 2011.gadā Tiesu administrācija kopumā iepirka 100 portatīvos datorus par Ls 29 890.
No 2011.gada jūlijā iepirktajiem 100 portatīvajiem datoriem192 noliktavā Tiesu namu aģentūras telpās 2012.gada 1.jūlijā atradās 30 datori jeb 30% datoru par kopējo summu Ls 8967. Vienlaikus revīzijā konstatēts, ka, jau esot 30 portatīvo datoru atlikumam, 2012.gada 27.jūlijā ir veikta vēl piecu portatīvo datoru iegāde par kopējo summu Ls 3582193;
166.3. 2010.gadā Tiesu administrācija iepirka 30 datoriekārtas „Plānais klients” ar programmatūru par Ls 10 672. 2012.gada 1.jūlijā 25 iekārtas jeb 83% iekārtu par kopējo summu Ls 8894 vēl arvien atradās noliktavā Tiesu namu aģentūras un Tiesu namu administrācijas telpās.
187 Budžeta apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”, 70.06.00 „Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)” un 72.06.00 „Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”. 188 Budžeta apakšprogramma 72.06.00 „Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošana (2007-2013)”. 189 Finanšu ministrijas 2011.gada 5.oktobra rīkojuma Nr.475 „Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” 1.3.10.2.apakšpunkts. 190 SIA „TelCom” 2011.gada 26.oktobra pavadzīme Nr.00711 un 28.oktobra pavadzīme Nr.00716. 191 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja 2012.gada 19.septembra e-pasta vēstule. 192 SIA „Atea” 2011.gada 6.jūlija pavadzīme Nr.ATE 102265, 25.jūlija pavadzīme Nr.ATE 102607. 193 SIA “Atea” 2012.gada 27.jūlija pavadzīme Nr.ATE203167.
37
Saskaņā ar Tiesu administrācijas atbildīgās amatpersonas sniegto skaidrojumu194 iepirkuma mērķis bija pilnībā aprīkot vienu tiesu ar datoriekārtām „Plānais klients” kā pilotprojektu, jo pirms to iegādes tika apzinātas šīs datoriekārtas priekšrocības, salīdzinot ar standarta tipa datortehniku. Tieslietu ministrijā tika uzsākta IT resursu centralizācija, vienotas lietotāju autentifikācijas un autorizācijas sistēmas ieviešana, serveru konsolidācija un videokonferenču aparatūras uzstādīšana tiesās. IT centralizācijas rezultātā tika pārplānots „Plānos klientus” uzstādīt rajonos kā rezerves darbstacijas, lai, papildus uzliekot 30 datoriekārtas, nenoslogotu vienas tiesas tīklu. Revīzijas laikā līdz 2012.gada oktobrim visas datoriekārtas „Plānais klients” tika uzstādītas tiesās.
167. Tieslietu nozares IT infrastruktūras attīstības kontekstā Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā195 ir minēts, ka ir nepieciešams plānot datortehnikas nomaiņu datoriem, kuru kalpošanas ilgums ir sasniedzis četrus līdz piecus gadus, ņemot vērā vidējo datortehnikas kalpošanas laiku, kas ir pieci gadi. Šajā ziņojumā ir norādīts, ka, plānojot datortehnikas nomaiņu, ir jāņem vērā esošo iekārtu veiktspēja, izmantojot esošo programmnodrošinājumu, iespējamās apkalpošanas izmaksas un dīkstāves datortehnikas bojājuma gadījumos.
168. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācijā nav izstrādāta kārtība vai plāns pakāpeniskai datortehnikas nomaiņai tiesās un zemesgrāmatu nodaļās.
169. Revīzijas laikā, analizējot Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites datus, konstatēts, ka kopumā no 2892 datoriem (tajā skaitā 2558 datori tiesās un 334 datori zemesgrāmatu nodaļās), kuri 2012.gada 1.jūlijā atradās tiesu iestādēs un kurus lieto, 1712 datori jeb 59% datoru ir vecāki par pieciem gadiem, tajā skaitā:
169.1. tiesās 1593 datori jeb 62% datoru ir iegādāti laika posmā no 1995. līdz 2006.gadam;
169.2. zemesgrāmatu nodaļās 119 datori jeb 36% datoru ir iegādāti laika posmā no 2005. līdz 2006.gadam.
64
36
38
62
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Datortehnika līdz 5 gadiem(2007. - 2011.)
Datortehnika vecāka par 5gadiem
Datortehnika tiesās, %
Datortehnika zemesgrāmatu nodaļās, %
3.attēls. Tiesās un zemesgrāmatu nodaļās izmantoto datoru struktūra pēc to
lietošanas ilguma.
194 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja 2012.gada 31.augusta e-pasta vēstule. 195 Tieslietu ministrijas 2010.gada 24.septembra informatīvā ziņojuma „Par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas un pārvaldīšanas modeli Tieslietu ministrijā un padotības iestādēs” 1.5.apakšpunkts.
38
170. Saskaņā ar revīzijas laikā sniegto skaidrojumu196 sākotnēji tiek nomainīta datortehnika, kas vairs nenodrošina optimālu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu ikdienas darbu (tajā skaitā ātru un netraucētu valsts informācijas sistēmu lietošanu) vai saskaņā ar tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka pieprasījumu. Nepieciešamo informāciju par tiesās esošo datortehnikas stāvokli gūst, pieprasot apkopojumu Tiesu namu aģentūrai, jo šāds Tiesu namu aģentūras pienākums ir paredzēts savstarpēji noslēgtajā līgumā197 par IT infrastruktūras uzturēšanu.
171. Revīzijā konstatēts, ka 2011.gada oktobrī Tiesu administrācijas un Tiesu namu aģentūras vadība un atbildīgie darbinieki ir vienojušies par iknedēļas sanāksmju organizēšanu, lai pārrunātu aktuālos darba jautājumus198.
172. Analizējot sanāksmju protokolos norādīto informāciju, konstatēts, ka Tiesu administrācijas un Tiesu namu aģentūras pārstāvju sanāksmēs ir apspriesti ar IT infrastruktūras jomu saistītie jautājumi, tajā skaitā tiesu nodrošinājums ar datortehniku, datortehnikas iegāde, sadale un uzstādīšana, kā arī savstarpējās sadarbības un pienākumu saskaņošana, piemēram:
172.1. Tiesu administrācija ir uzdevusi Tiesu namu aģentūrai veikt esošās datortehnikas novērtējuma apkopojumus un sagatavot plānus datortehnikas nomaiņai, sadalei un uzstādīšanai;
172.2. Tiesu namu aģentūra noteikto uzdevumu (plānu un apkopojumu iesniegšanu) izpildi nav veikusi saskaņā ar sanāksmēs nolemto, jo pēc pirmreizēji noteiktā uzdevuma nākamajos protokolos seko to pašu uzdevumu atgādināšana, piemēram:
172.2.1. 2011.gada 25.oktobra sanāksmes protokolā Nr.1 Tiesu namu aģentūras IT daļas vadītājam uzdots iesniegt portatīvo datoru piegādes un uzstādīšanas plānu tiesām, norādot datoru skaitu un piegādes laiku grafiku;
172.2.2. 2011.gada 2.novembra sanāksmes protokolā Nr.2 Tiesu namu aģentūras IT daļas vadītājam uzdots līdz 11.novembrim nosūtīt portatīvo datoru piegādes plānu Tiesu administrācijas TZD amatpersonām, kā arī līdz 25.novembrim stacionāro datoru piegādes un uzstādīšanas plānu tiesās;
172.2.3. 2011.gada 9.novembra sanāksmes protokolā Nr.3 Tiesu namu aģentūras IT daļas vadītājam noteikts līdz nākamajai sanāksmei iesniegt tiesu sarakstu, kurām nepieciešami portatīvie datori, ar norādi, vai portatīvais dators nepieciešams kā papildu vai kā darba vietas dators.
173. Revīzijas laikā revidentiem netika iesniegti dokumenti, kas pamatotu Tiesu namu aģentūras atbildīgo darbinieku datortehnikas novērtējumu, plānus, sarakstus vai grafikus datortehnikas nomaiņai, jo, kā skaidrojumā norādīja Tiesu administrācijas atbildīgais darbinieks199, tādi dokumenti netiek saglabāti.
174. Revīzijā konstatēts, ka, lai Tiesu administrācija varētu nodrošināt tiesu un zemesgrāmatu nodaļu nepārtrauktu darbu, gadījumos, kad datortehnikai ir
196 Tiesu administrācijas 2012.gada 14.septembra vēstules Nr.1-18.1/718 „Par informācijas sniegšanu” 3.2.punkts, Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja 2012.gada 29.jūnija e-pasta vēstule. 197 Līguma Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un valsts akciju sabiedrību „Tiesu namu aģentūra”) 4.1.17. un 4.1.18.apakšpunkts. 198 Tiesu administrācijas un Tiesu namu aģentūras 2011.gada 25.oktobra sanāksmes protokols Nr.1. 199 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja 2012.gada 5.septembra e-pasta vēstule.
39
nepieciešams remonts vai jānomaina bojāta datortehnika, Tiesu administrācija veido datortehnikas rezervi. Tomēr Tiesu administrācijā nav izstrādāta kārtība datortehnikas rezervju veidošanai, kā arī nav noteikts nepieciešamais rezervju apmērs un to uzglabāšanas vietas (tiesu iestādes vai noliktavas).
175. Saskaņā ar revīzijas laikā sniegto informāciju200 Tiesu administrācijā datortehnikas rezerve tiek veidota, ņemot vērā esošo pieredzi, cik bieži tehnika tiesās un zemesgrāmatu nodaļās tiek labota un mainīta. Nepieciešamais rezervju daudzums aptuveni ir līdz 10% no kopējā tehnikas skaita. Rezerves tiek glabātas Tiesu administrācijas noliktavā Rīgā, Brīvības gatvē 204.
176. Revīzijas laikā, analizējot Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites datus, konstatēts, ka 2012.gada 1.jūlijā uzskaitē esošo 3128 datoru izvietojums bija šāds:
176.1. tiesās atradās 2558 datori jeb 81% no kopējā datoru skaita;
176.2. zemesgrāmatu nodaļās atradās 334 datori jeb 11% no kopējā datoru skaita;
176.3. noliktavās Tiesu administrācijas telpās201 atradās 122 datori jeb 4% no kopējā datoru skaita;
176.4. noliktavā Tiesu namu aģentūras telpās202 atradās 114 datori jeb 4% no kopējā datoru skaita.
177. No 236 datoriem, kas atradās noliktavās:
177.1. 196 datori jeb 83% datoru ir iegādāti laika posmā no 2010. līdz 2011.gadam;
177.2. 33 datori jeb 14% datoru ir iegādāti laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam;
177.3. septiņi datori jeb 3% datoru ir iegādāti 2005.gadā.
178. Revīzijas laikā nebija iespējams identificēt iepriekšminētās datortehnikas uzglabāšanas nolūku.
179. Revīzijā konstatēts, ka noliktavās Tiesu administrācijā un Tiesu namu aģentūrā tiek uzglabāta ne tikai datortehnika, bet arī cita biroja tehnika.
180. Revīzijas laikā izlases kārtībā pārbaudīti 109 pamatlīdzekļi (printeri, sistēmas bloki, lāzera drukas iekārtas, monitori, datora komplekti, datortīkla iekārtas203), kas saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem bija iepirkti laikā no 2006. līdz 2009.gadam, bet 2011.gada 1.janvārī vēl atradās noliktavās Tiesu administrācijā un Tiesu namu aģentūrā.
181. Revīzijā konstatēts, ka no 109 pamatlīdzekļiem:
181.1. 75 pamatlīdzekļi jeb 69% atradās noliktavās no diviem līdz četrarpus gadiem204;
181.2. 15 pamatlīdzekļi jeb 14% atradās noliktavā visu savu lietošanas laiku līdz pat to likvidācijai ar sākotnējo uzskaites vērtību Ls 2973, tajā skaitā:
181.2.1. 11 printeri sākotnējā uzskaites vērtībā Ls 1686;
200 Tiesu administrācijas 2012.gada 14.septembra vēstules Nr.1-18.1/718 „Par informācijas sniegšanu” 3.1.apakšpunkts. 201 Noliktavā Brīvības gatvē 204, Rīgā, atrodas 17 datori, Mūkusalas ielā 41b, Rīgā, atrodas viens dators, noliktavā Ūnijas ielā 8, Rīgā, atrodas 104 datori. 202 Noliktavā Baldones ielā 37, Rīgā. 203 Pamatlīdzekļi, kas Tiesu administrācijas grāmatvedībā uzskaitīti kontā 12381 „Datori (procesori), printeri, sistēmbloki, monitori, serveri”. 204 Analizēta Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta Finanšu nodaļas vadītājas 2012.gada 26.oktobrī sniegtā informācija par pamatlīdzekļu faktisko kustību laika posmā no to saņemšanas noliktavā līdz 2012.gada 1.jūlijam.
40
181.2.2. trīs datora komplekti sākotnējā uzskaites vērtībā Ls 1150;
181.2.3. monitors sākotnējā uzskaites vērtībā Ls 137.
182. Saskaņā ar Tiesu administrācijas atbildīgā darbinieka sniegto skaidrojumu205 iepriekš minētajās noliktavās esošā datortehnika izmantota dažādi, piemēram:
182.1. izmantota kā rezerve bojātās tehnikas nomaiņai, par īslaicīgo nomaiņu nenoformējot pieņemšanas un nodošanas aktus un attiecīgās darbības nereģistrējot grāmatvedībā;
182.2. izmantota apmācību klasē Tiesu administrācijā, dokumentāri nereģistrējot tehnikas pārvietošanas faktu.
183. Normatīvajā aktā206 ir noteikts, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu, nodrošinot pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu iestādes darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
184. Saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu207 nolietojums ir pamatlīdzekļa vērtības sistemātisks samazinājums tā lietderīgās lietošanas laikā, bet lietderīgās lietošanas laiks ir laika periods, kurā uzņēmums paredz izmantot pamatlīdzekli.
185. Atbilstoši normatīvajam aktam208 pamatlīdzekļu nolietojumu sāk aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā un beidz aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa ekspluatācijas izbeigšanas, izslēgšanas no uzskaites vai vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma aprēķinā.
186. Saskaņā ar Tiesu administrācijas iekšējo normatīvo aktu209:
186.1. pamatlīdzekļa pieņemšanu ekspluatācijā, pārvietošanu un izslēgšanu no pamatlīdzekļu sastāva pamato ar attaisnojuma dokumentu (piemēram, aktu par iegādātā pamatlīdzekļa nodošanu ekspluatācijā, pieņemšanas-nodošanas aktu, līgumu, rēķinu, pavadzīmi);
186.2. par pamatlīdzekļa ekspluatācijā nodošanas dienu uzskata:
186.2.1. paraksta par pamatlīdzekļa saņemšanu dienu uz preču pavadzīmes – rēķina un citiem attaisnojuma dokumentiem par pamatlīdzekļa iegādi;
186.2.2. TZD Informācijas tehnoloģiju nodaļas un Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas darbinieku sastādītā akta par pamatlīdzekļu pieņemšanu un nodošanu Tiesu administrācijas struktūrvienībai vai tiesu iestādei, ja pamatlīdzekli minētajai struktūrvienībai vai tiesu iestādei izsniedz no noliktavas, abpusējās parakstīšanas dienu.
187. Revīzijā konstatēts, ka akts par pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā tiek sastādīts brīdī, kad pamatlīdzeklis tiek nodots noliktavā, nevis brīdī, kad tas tiek izsniegts no noliktavas tiesu iestādei.
205 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja 2012.gada 10.oktobra e-pasta vēstule. 206 Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumu Nr.326 ”Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs” 11.punkts. 207 Latvijas grāmatvedības standarts Nr.7 „Pamatlīdzekļi” (pieņemts 2005.gada 21.decembrī ar Grāmatvedības padomes lēmumu). 208 Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 82.4 pants. 209 Tiesu administrācijas 2011.gada 7.oktobra iekšējo noteikumu Nr.1-3/85 „Tiesu administrācijas grāmatvedības organizācijas un uzskaites kārtība” 75. un 80.punkts.
41
188. Konstatēts, ka izlases kārtībā pārbaudītajiem 109 pamatlīdzekļiem ir nepamatoti aprēķināts nolietojums no to iegādes brīža līdz 2012.gada 1.jūlijam kopsummā vismaz par Ls 17 865 (pielikums).
189. Revīzijas ietvaros detalizētāk vērtēta līguma210 par IT infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumiem izpilde un līguma211 par VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību nosacījumu izpilde.
2.3.2. Līgums par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumiem
190. Tiesu administrācijai ir noslēgts līgums212 ar Tiesu namu aģentūru par IT infrastruktūras uzturēšanu tiesās, tajā skaitā par 1984 datorizēto darba vietu uzturēšanu, administrēšanu un atbalstu saskaņā ar līguma pielikumā ietverto pakalpojumu sarakstu.
191. Noslēgtajā līgumā213 ir ietverti nosacījumi par datortehnikas saņemšanu no Tiesu administrācijas un tās uzglabāšanu Tiesu namu aģentūras telpās līdz tehnikas uzstādīšanai tiesās, tajā skaitā arī noteikta šo darbību dokumentu aprite:
191.1. Tiesu administrācijas datortehnikas nodošanu Tiesu namu aģentūrai apliecina ar pieņemšanas un nodošanas aktu divos eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs paliek Tiesu administrācijai un otrs eksemplārs – Tiesu namu aģentūrai;
191.2. Tiesu namu aģentūra informē Tiesu administrāciju par uzstādītajām datortehnikas vienībām tiesu iestādēs, par to sastādot pieņemšanas un nodošanas aktu trīs eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs paliek tiesu iestādei, kurā uzstādīta datortehnika, otrs – Tiesu administrācijai un trešais – Tiesu namu aģentūrai;
191.3. Tiesu namu aģentūra vismaz reizi nedēļā informē Tiesu administrāciju par iepriekšējā nedēļā pārvietoto datortehniku, norādot datortehnikas vienību, datortehnikas pārvietošanas datumu un mērķi, vietu, no kurienes un uz kurieni datortehnika tiek pārvietota, nosūtot informāciju uz e-pasta adresi, pievienojot skenētus datortehnikas pieņemšanas un nodošanas aktus.
192. Normatīvais akts214 nosaka visus ierakstus grāmatvedības reģistros izdarīt saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis.
193. Revīzijā veikta pārbaude par datortehnikas pārvietošanu un dokumentu apriti starp Tiesu administrāciju un Tiesu namu aģentūru, pārbaudot tos pamatlīdzekļus, kas uzskaitīti kontā 12381 „Datori (procesori), printeri, sistēmbloki, monitori, serveri” 2011.gada novembrī un 2012.gada jūnijā un jūlijā.
194. Revīzijas laikā izlases kārtībā pārbaudīti 476 pamatlīdzekļu pārvietošanas gadījumi, tajā skaitā:
210 Līgums Nr.10-6/452 (noslēgts 2008.gada 13.maijā starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”). 211 Līgums Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”). 212 Līgums Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”). 213 Līguma Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”) 4.1.20., 4.1.21. un 4.1.22.apakšpunkts. 214 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 10.punkts.
42
194.1. no 181 pamatlīdzekļu pārvietošanas gadījuma no noliktavas Tiesu administrācijas telpās konstatēts, ka divos gadījumos jeb 1% gadījumu pamatlīdzekļu pārvietošana grāmatvedībā reģistrēta ar sešu un vairāk mēnešu novēlošanos;
194.2. no 295 pamatlīdzekļu pārvietošanas gadījumiem no noliktavas Tiesu namu aģentūras telpās konstatēts, ka:
194.2.1. 71 gadījumā jeb 24% gadījumu pamatlīdzekļu pārvietošana grāmatvedībā reģistrēta ar sešu mēnešu līdz vienam gadam novēlošanos;
194.2.2. 17 gadījumos jeb 6% gadījumu pamatlīdzekļu pārvietošana grāmatvedībā reģistrēta ar viena gada līdz viena gada un septiņiem mēnešiem novēlošanos;
194.2.3. septiņos gadījumos pamatlīdzekļu pārvietošanas dokumentam (pieņemšanas un nodošanas aktam) nebija darījuma datuma.
195. Saskaņā ar revīzijas laikā sniegto skaidrojumu215 Tiesu administrācija tikai inventarizācijas laikā pārliecinās par to, vai informācija par datortehnikas kustību no Tiesu namu aģentūras ir nonākusi Tiesu administrācijas Finanšu nodaļā, kurā tiek grāmatota pamatlīdzekļu kustība.
196. Saskaņā ar līgumu216 Tiesu namu aģentūra reizi gadā Tiesu administrācijai atļauj veikt neuzstādīto datortehnikas vienību, kas ar nodošanas un pieņemšanas aktiem nodotas Tiesu namu aģentūrai, inventarizāciju atbilstoši Tiesu administrācijas inventarizācijas grafikam.
197. Saskaņā ar līgumu217 pilnvarotais pārstāvis no Tiesu namu aģentūras puses ir IT daļas vadītājs. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu namu aģentūras IT daļas vadītājs paraksta inventarizācijas sarakstus218 kā atbildīgā persona.
198. Tiesu administrācijā ir izstrādāts iekšējais normatīvais akts219, kurā noteikta kārtība, kādā veikt inventarizāciju tiesās un zemesgrāmatu nodaļās.
199. Revīzijas laikā tika vērtēta 2011.gada slēguma inventarizācija Tiesu administrācijas materiālajām vērtībām, kas atrodas Tiesu namu aģentūras telpās Baldones ielā 1, Rīgā.
200. Konstatēts, ka Tiesu administrācijas direktors ar rīkojumu220 ir noteicis inventarizācijas norises laiku, komisijas sastāvu, inventarizācijas uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.
201. 2011.gada novembrī Tiesu namu aģentūras telpās un tiesās veikto inventarizāciju rezultāti liecina, ka materiālās vērtības atrodas Tiesu namu aģentūras telpās, bet
215 Tiesu administrācijas 2012.gada 14.septembra vēstules Nr.1-18.1/718 „Par informācijas sniegšanu” 1.2.apakšpunkts. 216 Līguma Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra” ) 4.1.23. un 4.3.apakšpunkts. 217 Līguma Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra” ) 9.3.apakšpunkts. 218 Tiesu administrācijas 2011.gada 23.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr. TNA un Tiesu administrācijas 2012.gada 6.septembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr. ĀK – TNA/2012, krājumu inventarizācijas saraksts Nr. ĀK – TNA/2012 un Nr. ĀK – TNA/2012K. 219 Tiesu administrācijas 2008.gada 4.janvāra kārtība Nr.1-3/31 „Kārtība, kādā Tiesu administrācija veic inventarizāciju rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās, zemesgrāmatu nodaļās un Tiesu administrācijā”. 220 Tiesu administrācijas 2011.gada 15.novembra rīkojums Nr.1-2/211 „Par 2011.gada inventarizāciju Tiesu administrācijā”, Tiesu administrācijas 2011.gada 9.novembra rīkojums Nr.1-2/204 „Par 2011.gada inventarizāciju”, 2011.gada 3.oktobra rīkojums Nr.1-2/182 „Par inventarizāciju komisiju izveidošanu apgabaltiesās, (rajonu) pilsētu tiesās, administratīvajās tiesās un zemesgrāmatu nodaļās”.
43
pieņemšanas un nodošanas aktos uzrādītā informācija liecina, ka šīs materiālās vērtības ir nogādātas tiesām, piemēram:
201.1. pieņemšanas un nodošanas akts221 liecina, ka Tiesu namu aģentūra 2010.gada 6.decembrī pamatlīdzekli (printeri Epson Laser)222 ir nogādājusi Kuldīgas rajona tiesā, bet 2011.gada novembrī sagatavotie inventarizācijas saraksti223 norāda, ka minētais pamatlīdzeklis atrodas Tiesu namu aģentūras telpās, nevis Kuldīgas rajona tiesā. Revīzijā konstatēts, ka šī pamatlīdzekļa pārvietošana grāmatvedībā uzskaitīta tikai 2012.gada 29.jūnijā, tas ir, pēc gada un sešiem mēnešiem;
201.2. pieņemšanas un nodošanas akts224 liecina, ka Tiesu namu aģentūra 2011.gada 14.aprīlī piecus pamatlīdzekļus (datorus Hewlett-Packard)225 un piecas inventāra vienības (monitorus)226 ir nogādājusi Jelgavas tiesā, bet 2011.gada novembrī sagatavotie inventarizācijas saraksti227 norāda, ka minētās materiālās vērtības atrodas Tiesu namu aģentūras telpās, nevis Jelgavas tiesā. Revīzijā konstatēts, ka šo materiālo vērtību pārvietošana grāmatvedībā uzskaitīta tikai 2012.gada 1.jūlijā, tas ir, pēc gada un diviem mēnešiem;
201.3. pieņemšanas un nodošanas akts228 liecina, ka Tiesu namu aģentūra 2011.gada 12.janvārī divus pamatlīdzekļus (printerus Epson Laser)229 ir nogādājusi Administratīvajā apgabaltiesā, bet 2011.gada novembrī sagatavotie inventarizācijas saraksti230 norāda, ka minētie pamatlīdzekļi atrodas Tiesu namu aģentūras telpās, nevis Administratīvajā apgabaltiesā. Revīzijā konstatēts, ka šo pamatlīdzekļu pārvietošana grāmatvedībā uzskaitīta tikai 2012.gada 29.jūnijā, tas ir, pēc gada un pieciem mēnešiem;
201.4. pieņemšanas un nodošanas akts231 liecina, ka Tiesu namu aģentūra 2010.gada 28.novembrī un 8.decembrī trīs pamatlīdzekļus (printerus Epson Laser)232 ir nogādājusi Rīgas apgabaltiesā, bet 2011.gada novembrī sagatavotie inventarizācijas saraksti233 norāda, ka minētie pamatlīdzekļi atrodas Tiesu namu aģentūras telpās, nevis Rīgas apgabaltiesā. Revīzijā konstatēts, ka šo pamatlīdzekļu pārvietošana grāmatvedībā uzskaitīta tikai 2012.gada 29.jūnijā,
221 2010.gada 6.decembra nodošanas – pieņemšanas akts starp VAS „Tiesu namu aģentūra” un Kuldīgas rajona tiesu. 222 Pamatlīdzekļa uzskaites Nr.0013877. 223 Tiesu administrācijas 2011.gada 23.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.TNA, Tiesu administrācijas 2011.gada 24.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.022 Kuldīgas rajona tiesā. 224 2011.gada 14.aprīļa nodošanas – pieņemšanas akts starp VAS „Tiesu namu aģentūra” un Jelgavas tiesu. 225 Pamatlīdzekļu uzskaites Nr.0014460, Nr.0014461, Nr.0014462, Nr.0014468, Nr.0014549. 226 Inventāra uzskaites Nr.376/61, Nr.376/62, Nr.376/63, Nr.376/64, Nr.376/65. 227 Tiesu administrācijas 2011.gada 23.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.TNA, Tiesu administrācijas 2011.gada no 22. līdz 24.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.008 Jelgavas tiesā. 228 2011.gada 12.janvāra nodošanas – pieņemšanas akts starp VAS „Tiesu namu aģentūra” un Administratīvo apgabaltiesu. 229 Pamatlīdzekļu uzskaites Nr.0013860 un Nr.0013868. 230 Tiesu administrācijas 2011.gada 23.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.TNA, Tiesu administrācijas 2011.gada no 23. līdz 25.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.ADT2I Administratīvajā apgabaltiesā. 231 2010.gada 28.novembra nodošanas – pieņemšanas akts starp VAS „Tiesu namu aģentūra” un Rīgas apgabaltiesu. 232 Pamatlīdzekļu uzskaites Nr.0013873, Nr.0013878, Nr.0013880. 233 Tiesu administrācijas 2011.gada 23.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.TNA, Tiesu administrācijas 2011.gada no 22. līdz 23.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.091 un 2011.gada 21.novembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.ABR-RAT Rīgas apgabaltiesā.
44
tas ir, attiecīgi pēc gada un sešiem mēnešiem un pēc gada un septiņiem mēnešiem.
202. Revīzijas laikā, 2012.gada 6.septembrī, Tiesu administrācija veica inventarizāciju materiālajām vērtībām, kas atrodas Tiesu namu aģentūras telpās Baldones ielā 1, Rīgā, pēc stāvokļa uz 2012.gada 1.septembri. Valsts kontroles revidenti piedalījās inventarizācijas novērošanā.
203. Novērojot inventarizāciju, konstatēts:
203.1. atbilstoši normatīvajos aktos234 noteiktajam inventarizācija veikta, pamatojoties uz rīkojumu235, kurā noteikta ārpuskārtas inventarizācija, inventarizācijas komisija, inventarizācijas uzsākšanas un pabeigšanas termiņi;
203.2. inventarizācijas sarakstos kā atbildīgā persona parakstījies Tiesu namu aģentūras IT daļas vadītājs un apliecinājis, ka uz inventarizācijas sākumu visi dokumenti, kas attiecas uz vērtību saņemšanu vai izdošanu, un visas viņa atbildīgā glabāšanā saņemtās vērtības ir iereģistrētas attiecīgajos reģistros;
203.3. neievērojot normatīvajos aktos236 noteikto, inventarizācija notika bez atbildīgās personas klātbūtnes, lai gan inventarizācijas norises laikā netika konstatēti ārkārtas apstākļi, kuru dēļ atbildīgās personas klātbūtne inventarizācijā nav iespējama, kā arī rīkojumā237 nebija norādīts, ka inventarizācija nav jāveic atbildīgās personas klātbūtnē;
203.4. noslēdzoties inventarizācijai, ne komisijas priekšsēdētāja, ne komisijas locekļi inventarizācijas sarakstu neparakstīja, kā to nosaka normatīvie akti238, kā arī saraksta noslēgumā neveica apkopojošas atzīmes par inventarizācijā faktiski konstatēto materiālo vērtību skaitu un konstatējumus par trūkstošajām materiālajām vienībām;
203.5. noslēdzoties inventarizācijai, revidentiem tika iesniegta cauršūta inventarizācijas akta kopija.
204. 2012.gada 24.septembrī Tiesu administrācijas atbildīgie darbinieki revidentiem iesniedza ar grāmatvedības uzskaiti salīdzināto inventarizācijas sarakstu239, kuru bija parakstījuši visi komisijas locekļi, priekšsēdētāja un atbildīgā persona. Sarakstā uzrādītā informācija atšķiras no informācijas, kas uzrādīta inventarizācijas dienā, 6.septembrī, iesniegtajā inventarizācijas saraksta kopijā:
234 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 51. un 52.punkts, Tiesu administrācijas 2008.gada 4.janvāra kārtības Nr.1-3/31 „Kārtība, kādā Tiesu administrācija veic inventarizāciju rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās, zemesgrāmatu nodaļās un Tiesu administrācijā” 2. un 3.punkts. 235 Tiesu administrācijas 2012.gada 5.septembra rīkojums Nr.1-2/153 „Par ārpuskārtas inventarizāciju VAS „Tiesu namu aģentūra” noliktavā Baldones ielā 1, Rīgā”. 236 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 53.punkts, Tiesu administrācijas 2008.gada 4.janvāra kārtības Nr.1-3/31 „Kārtība, kādā Tiesu administrācija veic inventarizāciju rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās, zemesgrāmatu nodaļās un Tiesu administrācijā” 4.punkts. 237 Tiesu administrācijas 2012.gada 5.septembra rīkojums Nr.1-2/153 „Par ārpuskārtas inventarizāciju VAS „Tiesu namu aģentūra” noliktavā Baldones ielā 1, Rīgā”. 238 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 59.3.apakšpunkts, Tiesu administrācijas 2008.gada 4.janvāra kārtības Nr.1-3/31 „Kārtība, kādā Tiesu administrācija veic inventarizāciju rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās, zemesgrāmatu nodaļās un Tiesu administrācijā” 10.punkts. 239 Tiesu administrācijas 2012.gada 6.septembra ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas saraksts Nr.ĀK – TNA/2012, krājumu inventarizācijas saraksts Nr.ĀK – TNA/2012 un Nr.ĀK – TNA/2012K.
45
204.1. inventarizācijas laikā identificētās dabā trūkstošās 54 materiālo vērtību vienības 2012.gada 24.septembrī iesniegtajā inventarizācijas sarakstā ir uzrādītas kā dabā esošas. No tām:
204.1.1. 11 materiālo vērtību vienībām attaisnojuma dokumentus (pieņemšanas un nodošanas aktus par šo materiālo vērtību vienību nodošanu tiesām laikā no 2012.gada 13.jūlija līdz 3.septembrim) Tiesu namu aģentūras darbiniece iesniedza inventarizācijas komisijai inventarizācijas noslēgumā;
204.1.2. 24 materiālo vērtību vienībām attaisnojuma dokumentus (pieņemšanas un nodošanas aktus par šo materiālo vērtību vienību nodošanu tiesām laikā no 2012.gada 13.februāra līdz 30.augustam) Tiesu administrācija identificēja, salīdzinot grāmatvedības uzskaites datus ar inventarizācijas rezultātiem;
204.1.3. deviņām materiālo vērtību vienībām kā attaisnojums ir inventarizācijas sarakstā ar roku veikts ieraksts par to, ka minētās materiālās vērtības atrodas Brīvības ielā 34 un Raiņa bulvārī 15, Rīgā;
204.1.4. vienai (IT tīkla iekārtai) kā attaisnojuma dokuments tika uzrādīts 2012.gada 29.jūnijā Tiesu administrācijai sniegto darbu pieņemšanas un nodošanas akts no komersanta. Pēc pieņemšanas un nodošanas akta satura var secināt, ka minētā iekārta atrodas Kurzemes apgabaltiesā Liepājā;
204.1.5. deviņas materiālās vērtības bez attaisnojuma dokumenta un paskaidrojuma ir uzrādītas kā dabā esošas. Pēc inventarizācijas norises dienas Tiesu administrācija paskaidroja, ka inventarizācijas brīdī trūkstošās vienības vēlāk tomēr tika konstatētas inventarizācijas norises telpās, piemēram, viens sistēmbloks tika konstatēts uz galda, viens portatīvais dators un cietais disks – uz galda zem dokumentiem.
2.3.3. Līgums par Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību
205. Tiesu administrācijai ir saistoša Tieslietu ministrijas valsts informācijas sistēmu drošības politika240. Politika nosaka, ka informācijas sistēmu drošības prasības izstrādā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem standartiem informācijas drošības jomā.
206. No standarta241 izriet, ka ar trešajām pusēm slēgtos līgumos par informācijas sistēmu pārvaldību iekļauj drošības prasības piekļuves kontrolēšanai, ietverot:
206.1. ārpakalpojuma sniedzējam atļautos piekļuves veidus, lietotāju identifikatoru, paroļu un citu unikālu identifikatoru kontrolēšanu un izmantošanu;
206.2. prasību uzturēt piekļuvei pilnvaroto personu sarakstu.
207. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ) serveru administrēšanai un pārraudzībai noslēgts līgums ar Tiesu namu aģentūru, paredzot par darbu izpildi veikt ikmēneša samaksu Ls 2966242 pēc akta par līguma darbu izpildi parakstīšanas.
240 „Valsts informācijas sistēmu drošības politika”, apstiprināta ar Tieslietu ministrijas 2009.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.1-1/337. 241 Latvijas standarta LVS ISO/IEC 17799:2007 „Informācijas tehnoloģija. Drošības metodika. Prakses kodekss informācijas drošības pārvaldībai” 6.2.3.apakšpunkts. 242 Tiesu administrācijas un VAS “Tiesu namu aģentūra” 2008.gada 13.maija līguma Nr.1 0-6/452 par VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību 3.1., 3.3.apakšpunkts.
46
208. Revīzijā konstatēts, ka starp Tiesu administrāciju un Tiesu namu aģentūru precīzi nav nodalīti VVDZ serveru administrēšanas darbi:
208.1. Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatas departamenta Informāciju tehnoloģiju nodaļa (turpmāk – IT nodaļa) citu darbu starpā:
208.1.1. nodrošina VVDZ sistēmas informācijas apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām;
208.1.2. administrē un uzrauga Tiesu administrācijas un VVDZ sistēmu serveru darbību243.
208.2. Tiesu namu aģentūra, pamatojoties uz noslēgto līgumu, citu darbu starpā:
208.2.1. nodrošina VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru datu ievades un apskates darbību;
208.2.2. nodrošina datu apmaiņu ar citām informācijas sistēmām;
208.2.3. nodrošina VVDZ palīgserveru infrastruktūras (programmatūras) nepārtrauktu darbību (DNS, e-pasts, proxy, www)244.
209. Veicot VVDZ Rīgas pilsētas servera auditācijas pierakstu pārbaudi par laika posmu no 2012.gada 1.janvāra līdz 8.oktobrim, konstatēts, ka gan Tiesu administrācijas IT nodaļas darbinieki (veiktas 204 darbības), gan Tiesu namu aģentūras darbinieki (veiktas 23 612 darbības) ir pieslēgušies Rīgas pilsētas serverim. Precīzas administrēšanas darbības Rīgas pilsētas serverī nav iespējams noteikt, jo auditācijas pierakstos šāda informācija netiek uzkrāta. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu namu aģentūras darbinieki piekļuvei VVDZ Rīgas pilsētas serverim izmantojuši vienu lietotājkontu Administrator, pēc kura nav identificējams darbinieks, kas ar to ir strādājis. Izvērtējot lietotājkonta Administrator lietošanas nosacījumus, konstatēts, ka līgumā245 nav noteiktas prasības Tiesu namu aģentūras piekļuves tiesību nodrošināšanai VVZD resursiem, kā arī nav noteikti Tiesu namu aģentūras darbinieki ar tiesībām piekļūt VVDZ resursiem.
210. VVDZ drošības riska pārvaldības plāns246 nosaka, ka Tiesu administrācijas IT nodaļas vadītājs katru nedēļu veic VVDZ sistēmas neautorizētu darbību uzskaiti un kontroli. Revīzijā netika konstatēts, ka šādas pārbaudes ir veiktas, turklāt, izvērtējot VVDZ Rīgas pilsētas servera auditācijas pierakstus par laika posmu no 2012.gada 1.janvāra līdz 8.oktobrim, konstatēts, ka darbības veiktas ar 156 lietotājkontiem, no kuriem:
210.1. 85 lietotājkonti ir sasaistāmi ar konkrētu darbinieku;
210.2. 71 lietotājkonts nav sasaistāms ar konkrētu darbinieka pienākumu veikšanu, kā arī to izveides nepieciešamība nav dokumentēta.
211. Līgums247 nosaka: ja, pieņemot darbus, Tiesu administrācija ir konstatējusi trūkumus vai defektus, tiek sagatavots atsevišķs akts par konstatētajiem defektiem un to novēršanas termiņiem. Par līgumā noteikto saistību pilnīgu vai daļēju
243 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatas departamenta 2011.gada 17.oktobra reglamenta Nr.2-2/1 15.9.un 15.11.apakšpunkts. 244 Tiesu administrācijas un VAS “Tiesu namu aģentūra” 2008.gada 13.maija līguma Nr.1 0-6/452 par VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību 1.pielikuma 1., 2., 5.punkts. 245 Tiesu administrācijas un VAS “Tiesu namu aģentūra” 2008.gada 13.maija līgums Nr.1 0-6/452 par VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību. 246 Ar Tiesu administrācijas 2009.gada 20.novembra rīkojumu Nr.1-2/247 „Par valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas drošības riska pārvaldības plāna apstiprināšanu” apstiprinātā „Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas drošības riska pārvaldības plāna” 8.punkts. 247 Tiesu administrācijas un VAS “Tiesu namu aģentūra” 2008.gada 13.maija līguma Nr.1 0-6/452 par VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību 2.2. un 6.1.apakšpunkts.
47
neizpildi paredzētajos termiņos vai apjomos Tiesu namu aģentūra maksā līgumsodu 0,5% dienā par katru nokavēto dienu. Revīzijā konstatēts, ka, veicot VVDZ serveru darbības nodrošināšanu, līgums nenosaka problēmas novēršanas ilgumu vai citus rādītājus serveru darbības pieejamības novērtēšanai.
212. Līgums248 nosaka, ka tehniskā atbalsta problēmu pieteikšana un apstrāde jānodrošina uz interneta aplikācijas bāzētas programmatūras.
213. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu namu aģentūra nenodrošina programmatūru, kurā veikt ar VVDZ serveru darbību saistītu problēmu pieteikšanu un apstrādi. Tiesu administrācija piesaka problēmas, Tiesu namu aģentūrai nosūtot e-pastu vai telefoniski. Saistībā ar līguma par IT infrastruktūras uzturēšanu tiesās249 izpildi Tiesu namu aģentūrā ir izveidots uz interneta aplikācijas bāzēts pieteikumu reģistrs, kurā lietotājs var pieteikt problēmu, sekot tās novēršanas gaitai, kā arī iegūt informāciju par pieteikumiem, kuri vēl nav atrisināti.
Secinājumi
214. Tiesu administrācijā nav nodrošināta vienota tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbam nepieciešamās datortehnikas plānošana un iegādātās datortehnikas izmantošanas kontrole, jo:
214.1. ir pieļauts neefektīvs valsts budžeta līdzekļu izlietojums vismaz Ls 38 600 apmērā, kad, neizvērtējot iegādātās datortehnikas (monitori, portatīvie datori un datoriekārtas) pielietojumu, tā nav izmantota līdz pusotram gadam pēc iegādes;
214.2. nav izstrādāta datortehnikas nomaiņas politika;
214.3. nav noteikta vienota kārtība datortehnikas rezerves veidošanai.
215. Tiesu administrācijā nav nodrošināta iekšējās kontroles darbība, jo pretēji normatīvajā aktā250 noteiktajam, ka pamatlīdzekļu nolietojumu sāk aprēķināt pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā, visiem no 109 pārbaudītajiem pamatlīdzekļiem, kas atradās noliktavās Tiesu administrācijā un Tiesu namu aģentūrā no iegādes brīža, ir nepamatoti aprēķināts nolietojums vismaz par Ls 17 865.
216. Tiesu administrācija nav nodrošinājusi efektīvas un atbilstošas uzraudzības sistēmas pār Tiesu administrācijai piederošajām materiālajām vērtībām IT jomā izveidi, kā rezultātā Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites dati nedod skaidru un patiesu priekšstatu par tām, jo:
216.1. netiek ievērotas līguma251 starp Tiesu administrāciju un Tiesu namu aģentūru prasības par dokumentu apriti, un pamatlīdzekļu pārvietošana Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites sistēmā tiek reģistrēta ar sešu un vairāk mēnešu novēlošanos;
216.2. 2011.gada noslēguma inventarizācijas aktos Tiesu namu aģentūrā un tiesās atklātās nesakritības liecina, ka pamatlīdzekļi dabā faktiski nav pārbaudīti, inventarizācijas akti gan Tiesu namu aģentūrā, gan tiesu iestādēs ir formāli sastādīti, pamatojoties tikai uz grāmatvedības uzskaitē esošajiem datiem;
248 Tiesu administrācijas un VAS “Tiesu namu aģentūra” 2008.gada 13.maija līguma Nr.1 0-6/452 par VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību 1.pielikuma 8.punkts. 249 Līgums Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”). 250 Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 82.4 pants. 251 Līguma Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010. gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra” ) 4.1.22.apakšpunkts.
48
216.3. 2012.gada 6.septembra inventarizācija Tiesu namu aģentūrā ir veikta, neievērojot normatīvo aktu252 prasības.
217. Ar Tiesu namu aģentūru noslēgtajā līgumā253 iekļautās aģentūras funkcijas un uzdevumi VVDZ serveru administrēšanā ir noteikti vispārīgi un, salīdzinot ar Tiesu administrācijas veicamajiem uzdevumiem, kas ir noteikti reglamentā, pārklājas ar Tiesu administrācijas funkcijām, precīzi nenodalot Tiesu administrācijas un Tiesu namu aģentūras veicamo darbu apjomu. Līguma nosacījumi un līguma izpildei ieviestā kontroles sistēma nenodrošina pakalpojuma saņemšanas uzraudzību, caurskatāmību un izsekojamību:
217.1. līgumā nav noteikta pieejas tiesību piešķiršana Tiesu namu aģentūras darbiniekiem, līdz ar to nav izsekojama lietotājkonta Administrator lietošana;
217.2. Tiesu administrācijā nav veiktas piekļuves tiesību pārbaudes atbilstoši tiesību aktam254, tādējādi 45% pārbaudīto gadījumu nav izsekojama lietotājkonta izmantošana un izveides nepieciešamība;
217.3. līgums nenosaka VVDZ serveru darbības problēmu novēršanas ilgumu un citus rādītājus pieejamības novērtēšanai, neveicinot pakalpojuma saņemšanas kvalitāti un iespēju piemērot līgumā noteiktās soda sankcijas par trūkumiem vai defektiem Tiesu namu aģentūras sniegtajā pakalpojumā;
217.4. Tiesu namu aģentūrā nav izveidota programmatūra ar VVDZ serveru darbību saistītu problēmu pieteikšanai un apstrādei, līdz ar to Tiesu administrācijai apgrūtinot pieteikto problēmu risināšanas izsekošanu.
Ieteikumi
218. Lai izveidotu efektīvu vajadzību apzināšanas un apgādes sistēmu tiesu iestāžu nodrošināšanai ar atbilstošu datortehniku un IT infrastruktūru, Tiesu administrācijai sadarbībā ar Tiesu namu aģentūru izstrādāt vienotu kārtību, kādā veikt nepieciešamās datortehnikas apzināšanu un nodrošinājumu, tajā skaitā datortehnikas rezerves veidošanas un nomaiņas politikas izstrādi, paredzot skaidru un nepārprotamu pienākumu sadali starp institūcijām.
219. Tiesu administrācijai izvērtēt līgumā255 ar Tiesu namu aģentūru iekļautos nosacījumus, lai nodrošinātu regulāru un atbilstošu dokumentu apriti starp institūcijām, un izveidot kontroles procedūras, kas nodrošina efektīvu līguma nosacījumu izpildi.
220. Tiesu administrācijai veikt pasākumus iekšējās kontroles darbības pilnveidošanai, lai nodrošinātu nolietojuma aprēķina piemērošanu atbilstoši pamatlīdzekļu faktiskās lietošanas uzsākšanai un inventarizāciju veikšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
221. Lai nodrošinātu caurskatāmu VVDZ serveru administrēšanu un novērstu Tiesu administrācijas un Tiesu namu aģentūras funkciju un uzdevumu dublēšanos:
252 Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 53.punkts, un 59.3.apakšpunkts, Tiesu administrācijas 2008.gada 4.janvāra kārtības Nr.1-3/31 „Kārtība, kādā Tiesu administrācija veic inventarizāciju rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās, zemesgrāmatu nodaļās un Tiesu administrācijā” 4. un 10.punkts. 253 Tiesu administrācijas un VAS “Tiesu namu aģentūra” 2008.gada 13.maija līgums Nr.1 0-6/452 par VVDZ reģistrācijas un izplatīšanas serveru darbības administrēšanu un pārraudzību. 254 Ar Tiesu administrācijas 2009.gada 20.novembra rīkojumu Nr.1-2/247 „Par valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas drošības riska pārvaldības plāna apstiprināšanu” apstiprinātā „Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas drošības riska pārvaldības plāna” 8.punkts. 255 Līgums Nr.4.2-6/269-10 par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu (noslēgts 2010.gada 30.decembrī starp Tiesu administrāciju un VAS „Tiesu namu aģentūra”).
49
221.1. izvērtēt Tiesu administrācijas un Tiesu namu aģentūras veicamos darbus saistībā ar VVDZ serveru administrēšanu un atbilstoši precizēt iekšējos normatīvos aktus;
221.2. Tiesu administrācijai izvērtēt ar Tiesu namu aģentūru noslēgto līgumu, nodrošinot līgumsaistību papildināšanu ar prasībām pieejas tiesību nodrošināšanai, kā arī veikt regulāras piekļuves tiesību pārbaudes;
221.3. Tiesu administrācijai un Tiesu namu aģentūrai vienoties par programmatūras ieviešanu ar VVDZ serveru darbību saistītu problēmu pieteikšanai un apstrādei.
3. Tiesnešu un tiesu darbinieku mācību organizēšana
Konstatējumi
222. Likums „Par tiesu varu”256 nosaka, ka tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā.
223. Atbilstoši normatīvajam aktam257 viena no Tieslietu ministrijas funkcijām tiesu sistēmas jomā ir tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanas nodrošināšana.
224. Ņemot vērā, ka tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanai un zināšanu paplašināšanai ir būtiska loma tiesu darbības kvalitātes nodrošināšanā, Tieslietu ministrijas izstrādātajās Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs258 kā viens no tiesu iekārtas politikas apakšmērķiem ir noteikts cilvēkresursu attīstības veicināšana tiesu varā, izvirzot vairākus uzdevumus mācību procesa uzlabošanai, tajā skaitā:
224.1. izstrādāt tiesnešu un tiesas darbinieku mācību funkcijas ilgtermiņa risinājumus;
224.2. veicināt to institūciju sadarbību mācību programmu izstrādē, kuras ir atbildīgas par tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesu sistēmai piederīgo personu mācībām;
224.3. dažādot tiesnešu un tiesas darbinieku mācību metodes;
224.4. nodrošināt vispārējā zināšanu līmeņa paaugstināšanu par ES jautājumiem (tajā skaitā Eiropas Kopienu tiesas praksi), ES dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi;
224.5. veicināt svešvalodu (īpaši ES oficiālo valodu) apguvi;
224.6. uzlabot tiesnešu un tiesas darbinieku starptautiskās tiesiskās sadarbības prasmes u.c.
225. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem259 tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku apmācību organizē, plāno un nodrošina Tiesu administrācija. Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta reglamentā260 Personālvadības nodaļai ir noteikts organizēt tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu
256 Likuma „Par tiesu varu” 89.panta piektā daļa. 2572003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta notikumu Nr.243 „Tieslietu ministrijas nolikums” 5.2.1.2.apakšpunkts. 258 „Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam” informatīvās daļas 3.punkts (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685 „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam”). 259 Likuma „Par tiesu varu” 107.¹ panta otrās daļas 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.720 „Tiesu administrācijas nolikums” 3.4.apakšpunkts. 260 Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta reglaments Nr.4-2/4 (apstiprināts 2010.gada 22.aprīlī).
50
nodaļu darbinieku mācību programmu savlaicīgu un kvalitatīvu izstrādāšanu, kā arī sagatavot dokumentus par tiesnešu un darbinieku piedalīšanos mācībās.
226. Pamatojoties uz normatīvajiem aktiem261 un konkursa262 rezultātiem, Tiesu administrācija 2009.gada 27.jūnijā ir noslēgusi līdzdarbības līgumu263 ar nodibinājumu „Latvijas Tiesnešu mācību centrs” (turpmāk – Tiesnešu mācību centrs), kurā Tiesu administrācija pilnvaro Tiesnešu mācību centru veikt Tiesu administrācijai nolikumā264 noteikto funkciju saistībā ar tiesnešu, tiesnešu amata kandidātu un tiesu darbinieku apmācību līdz 2014.gada 31.decembrim. Mācības tiek īstenotas saskaņā ar Mācību programmu, ko izstrādā Tiesnešu mācību centrs un apstiprina Tiesu administrācija265.
227. Saskaņā ar līgumu266 Tiesnešu mācību centra galvenie uzdevumi ir:
227.1. izstrādājot Mācību programmu, ņemt vērā Tiesu administrācijas ieteikumus un Augstākās tiesas tiesu prakses vispārinājumus mācību tēmu izvēlei;
227.2. nodrošināt Mācību programmas pieejamību savā interneta mājaslapā www.ltmc.lv, atjaunojot informāciju divu dienu laikā pēc Mācību programmas izmaiņām, bet ne retāk kā reizi mēnesī;
227.3. veikt dalībnieku koordinēšanu un mācību apmeklējumu uzskaiti, nodrošinot dalībnieku parakstu saņemšanu pierakstu lapā;
227.4. nokomplektēt dalībnieku grupas mācību apguvei;
227.5. iesniegt Tiesu administrācijai:
227.5.1. atskaiti par iepriekšējā mēnesī notikušo mācību norisi, atskaitē norādot dalībniekus, kas apmeklējuši mācības, Mācību programmu, mācību un lektoru novērtējumu;
227.5.2. finanšu atskaiti par finanšu līdzekļu izlietojumu mācībām iepriekšējā mēnesī;
227.6. līgumā noteikto saistību izpildei gādāt telpas, materiāli tehniskos un administratīvos resursus.
228. Revīzijā konstatēts, ka Mācību programmu izstrādei un mācību tēmu izvēlei, Tiesnešu mācību centrā ir izveidotas Mācību programmas darba grupas, kuru sastāvā saskaņā ar Tienešu mācību centrā izstrādāto kārtību267 ir ne mazāk kā astoņi locekļi: vienas vai vairāku instanču tiesneši, prokurors, advokāts, valsts pārvaldes pārstāvis, akadēmiķis, lektors, kuri ir savas nozares teorētiķi vai praktiķi.
229. Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegtajiem priekšlikumiem par aktualitātēm tiesu jomā un plānotajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī ņemot vērā
261 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. – 53.pants, Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumi Nr.419 „Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtība”. 262 Konkurss „Par tiesībām nodrošināt rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu, apgabaltiesu tiesnešu, administratīvo tiesu tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu, tiesnešu amata kandidātu un tiesu darbinieku apmācību” (identifikācijas Nr.TA2009/1/L). 263 Līdzdarbības līgums Nr.10-9/240-09 (noslēgts 2009.gada 27.jūlijā starp Tiesu administrāciju un nodibinājumu „Latvijas Tiesnešu mācību centrs”). 264 Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.720 „Tiesu administrācijas nolikums” 3.4.apakšpunkts. 265 Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 (noslēgts 2009.gada 27.jūlijā starp Tiesu administrāciju un nodibinājumu „Latvijas Tiesnešu mācību centrs”) 2.punkts. 266 Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 (noslēgts 2009.gada 27.jūlijā starp Tiesu administrāciju un nodibinājumu „Latvijas Tiesnešu mācību centrs”) II nodaļa. 267 2010.gada 2.decembra nodibinājuma „Latvijas Tiesnešu mācību centrs” Mācību programmu satura izstrādes kārtība.
51
iepriekšējā mācību periodā veikto informācijas analīzi par tiesnešu un tiesu darbinieku, lektoru ierosinājumiem par mācību tēmām, Mācību programmas darba grupas veic Mācību programmā iekļaujamo semināru izvērtēšanu. Lēmumu pieņemšana par mācību semināra iekļaušanu Mācību programmā notiek, Mācību programmas darba grupā iesaistītajiem darbiniekiem balsojot.
230. Mācību programmas tiek veidotas sešos blokos:
230.1. Krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību bloks;
230.2. Civiltiesību un civilprocesa tiesību bloks;
230.3. Administratīvo tiesību un administratīvā procesa tiesību bloks;
230.4. Cilvēktiesību un starptautisko tiesību bloks;
230.5. Vispārējo nodarbību bloks, kurā iekļauti mācību semināri par tiesību teoriju un juridisko metodi, nodokļu tiesības, pamatprincipi darbā ar Tiesu informatīvo sistēmu u.c.;
230.6. Juridisko prasmju bloks, kurā iekļauti mācību semināri par tiesneša lomu un ētiku, krīžu psiholoģiju, tiesas sēdes vadīšanu, sprieduma rakstīšanas tehniku u.c.
231. Saskaņā ar Tiesnešu mācību centra darbinieku sniegto informāciju kalendārajā gadā plānoto semināru un lekciju skaits ir atkarīgs no plānotā pieejamā finansējuma, par kuru pirms Mācību programmu sagatavošanas Tiesnešu mācību centru informē Tiesu administrācija. Semināru un lekciju tēmu parasti ir vairāk nekā iespējamais pieejamais finansējuma apjoms, līdz ar to katrā no darba grupām notiek „balsošana” par svarīgākajām (prioritārajām) tēmām. Tiek ņemts vērā lektoru viedoklis, ikgadējo tiesnešu aptauju un anketu rezultāti, tiek aicināti arī Tieslietu ministrijas pārstāvji no konkrēto tiesību jomu departamentiem. Nemainīgi Mācību programmā tiek iekļautas juridisko prasmju mācības.
232. Tiesnešu mācību centrs mācību programmas projektu saskaņā ar līdzdarbības līguma268 nosacījumiem nosūta Tiesu administrācijai saskaņošanai. Tiesu administrācija ar mācību programmas projektu iepazīstina arī Tieslietu ministriju, kura izsaka viedokli par mācību programmas saturu. Lai gan līdzdarbības līguma nosacījumi to neparedz, Tiesnešu mācību centrs kopā ar mācību programmas projektu Tiesu administrācijai iesniedz tāmi, kurā uzrāda katra mācību programmas projektā iekļautā semināra izmaksu summu un gada mācību programmas kopsummu.
233. Saskaņā ar līdzdarbības līgumu269 par dalībnieku apmācību atbildīgā Tiesu administrācijas amatpersona veic uzraudzību pār Tiesnešu mācību centra darbību, kas saistīta ar līgumā paredzēto saistību izpildi. Tiesu administrācija ar rīkojumu270 ir noteikusi atbildīgo amatpersonu - Personālvadības un juridiskā departamenta Personālvadības nodaļas vadītāju.
234. Atbilstoši līdzdarbības līgumā noteiktajam271 reizi mēnesī Tiesnešu mācību centrs sagatavo atskaiti par notikušajām mācībām, norādot dalībniekus, semināru programmu, mācību un lektoru novērtējumu, un nosūta to Tiesu administrācijai.
268Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 (noslēgts 2009.gada 27.jūlijā starp Tiesu administrāciju un nodibinājumu „Latvijas Tiesnešu mācību centrs”) 2.punkts. 269 Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 (noslēgts 2009.gada 27.jūlijā starp Tiesu administrāciju un nodibinājumu „Latvijas Tiesnešu mācību centrs”) 32.punkts. 270 Tiesu administrācijas 2011.gada 15.marta rīkojuma Nr.1-2/62 „Par atbildīgo personu noteikšanu” 1.9.apakšpunkts. 271 2009.gada 27.jūlija Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 12.1.apakšpunkts.
52
Reizi ceturksnī272 Tiesnešu mācību centrs iesniedz Tiesu administrācijai atskaiti par mācību vērtējumu un mācību procesā veiktajiem uzlabojumiem273, piemēram, par semināra laika plānojuma izmaiņām, lai no reģioniem atbraukušajiem tiesnešiem būtu iespēja piedalīties seminārā, ņemot vērā transporta kustību sarakstus.
235. Revīzijā konstatēts, ka Tiesnešu mācību centrs saskaņā ar līdzdarbības līguma274 nosacījumiem katru mēnesi sniedz Tiesu administrācijai atskaiti par iepriekšējā mēnesī izlietotajiem finanšu līdzekļiem, kā arī reizi gadā kopējo finanšu atskaiti par līguma summas izlietojumu iepriekšējā gadā.
236. Līdzdarbības līgums nenosaka iesniedzamo ikmēneša un gada atskaišu par finanšu līdzekļu izlietojumu saturu un finanšu informācijas uzrādīšanas veidu. Atskaitēs sniegts finanšu līdzekļu izlietojums pēc izdevumu struktūras, piemēram, izdevumi lektoru atlīdzībai, telpu nomai, semināra izdales materiāliem u.c., nevis pēc izdevumiem konkrēto semināru organizēšanas nodrošināšanai.
237. Revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācija līdzdarbības līguma nosacījumu izpildi kontrolē, salīdzinot atskaitēs uzrādītās mācības ar mācību programmā noteiktajām, un uzrauga, lai kopējā gada maksājamā summa nepārsniedz līdzdarbības līgumā275 apstiprināto.
238. Revīzijā konstatēts, ka līdzdarbības līgumā276 ir paredzēta pakalpojuma summa par 2010.gada mācībām Ls 95 982 apmērā. Katram nākamam gadam tiek izstrādāta jauna mācību programma, noslēdzot attiecīgā kalendārā gada Vienošanos pie līdzdarbības līguma277, kurā tiek noteikts attiecīgā kalendārā gada Mācību programmas finansējuma apmērs.
5.tabula Finansējums tiesnešu mācībām līdzdalības līguma
ar Tiesnešu mācību centru ietvaros
Gads Līguma (vienošanās) summa (Ls)
Papildu finansējums278 (Ls)
Notikušo semināru skaits
2010. 95 982 45*
2011. 95 982 54 20 000 9
2012. 95 982 54/31** * 41 vienas dienas seminārs un 4 piecu dienu semināri. ** 2012.gadā plānotais semināru skaits/1.pusgadā notikušo semināru skaits.
239. Kā redzams pēc 5.tabulā ietvertās informācijas, kopš 2010.gada finansējums tiesnešu un tiesas darbinieku apmācībai ir nemainīgs, un saskaņā ar Tiesu
272 2009.gada 27.jūlija Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 28.punkts. 273 Tiesnešu mācību centra 2012.gada 5.janvāra vēstule Nr.2012/SK-002 „Mācību izvērtējums par periodu 2011.gada oktobris – decembris”. 274 Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 (noslēgts 2009.gada 27.jūlijā starp Tiesu administrāciju un nodibinājumu „Latvijas Tiesnešu mācību centrs”) 12.2. un 24.3.apakšpunkts. 275 2009.gada 27.jūlija Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 23.punkts. 276 2009.gada 27.jūlija Līdzdarbības līguma Nr.10-9/240-09 23.punkts. 2772010.gada 29.jūnija Vienošanās pie 2009.gada 27.jūlija līguma Nr.10-9/240-09, 2011.gada 24.janvāra Vienošanās Nr.2., 2011.gada 19.oktobra Vienošanās Nr.3 par 2009.gada 27.jūlija līdzdarbības līguma grozījumiem, 2012.gada 13.februāra Vienošanās Nr.4 par 2009.gada 27.jūlija līdzdarbības līguma grozījumiem. 278 Lai nodrošinātu vienotu izpratni par likuma „Par tiesu varu” grozījumiem278, kas stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī un noteica, ka „Zemesgrāmatu nodaļa izskata arī pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu”, pēc Tiesu administrācijas pieprasījuma Mācību programma tika papildināta ar mācībām par likuma grozījumiem, paredzot papildu finansējumu Ls 20 000 apmērā.
53
administrācijas sniegto informāciju279 pēc tiesu un zemesgrāmatu nodaļu pamatdarbības un pamatfunkciju nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu apzināšanas tiek plānots un sadalīts finansējums pārējiem izdevumiem, tajā skaitā arī tiesnešu un tiesu darbinieku mācībām.
240. Atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajai informācijai Tiesnešu mācību centrs 2011.gadā ir organizējis 54 mācību seminārus, bet 2012.gadā plānojis 54 mācību seminārus, 2012.gada pirmajā pusgadā ir organizēts 31 mācību seminārs.
241. Kopš 2010.gada beigām Tiesnešu mācību centrā ir izveidota Mācību informatīvā sistēma (turpmāk tekstā - MIS), kas nodrošina mācību procesa norises administrēšanu un datu apkopošanu.
242. MIS paredz tiesnešiem un tiesu iestāžu darbiniekiem iespēju reģistrēties gan Tiesnešu mācību centra organizētiem, gan starptautiskiem semināriem, pieeju visiem mācību materiāliem (ieskaitot audio materiālus), mācību semināru novērtējumu u.c. MIS ir iespējams iepazīties ar pilno mācību programmu attiecīgajam kalendārajam gadam un jau laikus ieplānot dalību mācībās.
243. Katram tiesnesim atbilstoši tā darbības jomai tiek piedāvātas attiecīgai tiesību jomai aktuālas mācības. Reģistrētais lietotājs (jebkurš tiesnesis un tiesu iestāžu darbinieks var reģistrēties MIS) var iegūt informāciju par pieejamo konkrēto mācību semināru, iespējamo dalībnieku skaitu un brīvo pieejamo vietu skaitu, semināra norises laiku, tā programmu un lektoriem.
244. Tiesnešiem nav noteikts apmeklējamo semināru nepieciešamais minimums gadā, un katrs tiesnesis pats izvērtē savas mācību vajadzības un pieņem lēmumu, kurā no piedāvātajiem mācību semināriem piedalīties.
245. Atbilstoši apmeklētajām mācībām MIS ir apkopota informācija par mācību apmeklētību gan katram tiesnesim atsevišķi, gan arī ir iespējams iegūt informāciju kopumā. Faktiskā dalība mācību seminārā tiek fiksēta saskaņā ar dalībnieku parakstu lapām, kurās dalībnieki semināra laikā apliecina savu klātbūtni konkrētajā lekcijā. Saskaņā ar MIS esošajiem datiem Tiesnešu mācību centrs sagatavo izziņas par tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku dalību tā organizētajos semināros un reizi gadā nosūta informāciju Tiesu administrācijai.
246. Saskaņā ar Tiesnešu mācību centra sniegto informāciju280 2011.gadā:
246.1. tiesneši ir apmeklējuši no diviem līdz pat 26 semināriem;
246.2. tiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesneši ir apmeklējuši no diviem līdz pat 30 semināriem;
246.3. 26 tiesneši jeb 4,9% no kopējā tiesnešu skaita nebija reģistrējušies MIS;
246.4. 27 tiesneši jeb 5,1% no kopējā tiesnešu skaita nebija apmeklējuši nevienu mācību semināru.
247. Reizi gadā Tiesu administrācija informē tiesu priekšsēdētājus par tiesnešu un tiesu darbinieku mācību semināru apmeklētību.
248. Ārpus līdzdarbības līguma ietvaros apstiprinātajai mācību programmai tiesnešiem un tiesu darbiniekiem ir iespēja apmeklēt arī citus Tiesnešu mācību centra organizētos mācību seminārus, kurus Tiesu administrācija nefinansē vai finansē daļēji. Revidējamā laika posmā tiesneši un tiesu darbinieki ir piedalījušies:
279 2012.gada 5.septembra intervija ar Tiesu administrācijas Finanšu un administratīvā departamenta direktoru. 2802012.gada 8.februāra nodibinājuma „Latvijas tiesnešu mācību centrs” Apmeklējuma atskaite par 2011.gadu.
54
248.1. 32 starpdisciplinārajos semināros281;
248.2. 10 mācību semināros, kas tika rīkoti sadarbībā ar valsts aģentūru „Maksātnespējas administrācija”;
248.3. 2011.gadā trijos mācību semināros, kas rīkoti sadarbībā ar Vācijas Juridiskās sadarbības fondu.
249. Eiropas Komisijas Paziņojums282 kā vienu no mērķiem izvirza radīt iespēju pusei no praktizējošiem juristiem ES piedalīties Eiropas tiesiskās apmācības pasākumos līdz 2020. gadam, izmantojot visus iespējamos resursus vietējā, valsts un Eiropas mērogā. Tiesnešu un praktizējošu juristu apmācība ES tiesību jomā ir viens no galvenajiem ieteikumiem, lai dotu iespēju pilsoņiem un uzņēmējiem aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt vienotā tirgus efektivitāti. Paziņojumā283 ir uzsvērts, ka pieredzes apmaiņa ir viens no labākajiem veidiem, lai iegūtu praktiskas zināšanas par ES juridiskajiem instrumentiem vai citām tiesību sistēmām, apmainītos ar pieredzi un tādējādi palielinātu savstarpēju uzticēšanos un saprašanos.
250. Kopš 2004.gada Tiesnešu mācību centrs ir Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla284 (turpmāk tekstā – EJTN) biedrs. Tas ir valsts tiesiskās apmācības struktūru un Eiropas Tiesību akadēmiju tīkls, kas koordinē tīkla darbības, dalās ar labāko praksi, attīsta kopīgas mācību programmas tiesnešiem un prokuroriem lietošanai valsts mērogā un organizē seminārus, izmantojot aktīvas mācību metodes un ļaujot pieredzējušiem juristiem dalīties pieredzē par labāko praksi un risinājumiem285. Tiesnešu mācību centrs piedalās projektos un darba grupās, kā arī organizē iespēju Latvijas tiesnešiem (arī prokuroriem) apmeklēt starptautiskos seminārus un citus pasākumus savu profesionālo zināšanu pilnveidošanai.
251. Revidējamā laika posmā kopumā tiesneši ir piedalījušies 30 starptautiskajos semināros, dalību kuros organizēja Tiesnešu mācību centrs.
252. Eiropas Komisijas Paziņojumā286 ir uzsvērts, ka svešvalodas un tās juridiskās terminoloģijas apguve ir svarīga un būtu jāietver praktizējošu juristu turpmākā apmācībā, jo tas ir priekšnoteikums, lai varētu efektīvi sazināties visās dalībvalstīs, kas savukārt ir tiesiskās sadarbības stūrakmens.
253. Revidējamā laika posmā tiesnešiem bija iespēja apgūt juridiskās svešvalodas prasmes starptautiskos semināros, tajā skaitā:
281 Starpdisciplinārais seminārs – dažādu institūciju un juridisko profesiju pārstāvju kopējās mācības (tiesneši, prokurori, brīvo juridisko profesiju pārstāvji). Mācību forma – lekcija, seminārs, diskusija, pieredzes apmaiņa, ar mērķi nodrošināt vienotu mācību satura apgūšanu un vienotu izpratni tiesību jomā, piedaloties dažādu institūciju un juridisko profesiju pārstāvjiem gan mācību organizēšanas darbā, gan pašā mācību procesā. 282 Eiropas Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Uzticēšanās veidošana tiesiskumam. ES mērogā Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija” (2011.gada 13.septembris). 283 Eiropas Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Uzticēšanās veidošana tiesiskumam. ES mērogā Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija”. 284 European Judicial training network. 285 Eiropas Komisijas Paziņojuma Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Uzticēšanās veidošana tiesiskumam. ES mērogā Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija” (2011.gada 13.septembris) 4.punkts. 286 Eiropas Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Uzticēšanās veidošana tiesiskumam. ES mērogā Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija” (2011.gada 13.septembris).
55
253.1. EJTN projekta287 ietvaros astoņi tiesneši ir piedalījušies mācību semināros, kuru ietvaros tiesneši guva zināšanas svešvalodā par starptautisko sadarbību krimināllietās;
253.2. Spānijas Tiesnešu un prokuroru skolas rīkotajos mācību semināros288 divi tiesneši ir apguvuši juridiskos jautājumus angļu valodā.
254. 2011.gadā Tiesu administrācija ir nodrošinājusi289 piecu tiesnešu un trīs Tiesu administrācijas darbinieku franču valodas apguvi sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu.
Secinājumi
255. Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija ir nodrošinājušas iespēju tiesnešiem un tiesu darbiniekiem piedalīties savu zināšanu paplašināšanā un kvalifikācijas paaugstināšanā, noslēdzot līdzdarbības līgumu ar Tiesnešu mācību centru.
256. Ņemot vērā to, ka Tiesu administrācija nav noteikusi Tiesnešu mācību centram Tiesu administrācijā iesniedzamo finanšu atskaišu saturu, Tiesu administrācijā pieejamās Tiesnešu mācību centra finanšu atskaites nav salīdzināmas un nav vērtējamas saistībā ar katra mācību semināra izmaksām.
Ieteikums
257. Lai nodrošinātu Tiesnešu mācību centra sniegto pakalpojumu izvērtējumu, Tiesu administrācijai veikt pasākumus iesniedzamo finanšu atskaišu pilnveidošanai.
Revīzijas grupas vadītāja, vecākā valsts revidente D. Žunna
Revīzijas grupa:
valsts revidente B. Pļaviņa
valsts revidente I.Ozoliņa
IS auditors J.Druva
SASKAŅOTS
Departamenta direktore D.Nulle
Sektora vadītāja A.Jaunroze
Sektora vadītāja I.Kalniņa – Junga
287 2011.gada 11.aprīļa Vienošanās par dalību Eiropas Juridiskās tālākizglītības tīkla projektā „Language training on the vocabulary of judicial cooperation in criminal matters” Nr.4.2-6/32-11 (starp Tiesu administrāciju un Latvijas tiesnešu mācību centru par sešu dalībnieku līdzfinansējumu EUR 2400 apmērā), papildus divu tiesnešu dalības saskaņošana 2011.gada 12.decembrī elektroniski (bez papildu līdzfinansējuma). 288 Elektroniskās 2011.gada 29.aprīļa, 2012.gada 5.marta Spānijas Tiesnešu un prokuroru skolas (Judicial School of the Spanish General Council for the Judiciary) vēstules (bez Tiesu administrācijas finansējuma). 289 2011.gada 7.marta Pakalpojuma līgums par franču valodas apmācību Nr.4.2-6/15-11.
56
Pielikums
revīzijas ziņojumam revīzijas lietā Nr.5.1-2-15/2012
Pamatlīdzekļi, kuri pēc Tiesu administrācijas grāmatvedības uzskaites datiem 2011.gada 1.janvārī atradušies tikai noliktavā un kuriem aprēķināts nolietojums
(iegādāti laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam)
Nr. Nosaukums Skaits (gab.)
Noliktavā saņemšanas
datums
Uzskaites vērtība
(Ls)
Nolietojuma vērtība uz
30.06.2012. vai līdz
likvidācijai (Ls)
1. Printeris HP LaserJet 4 11.12.2006. 816,56 790,16
2. Sistēmbloks DELL Optiplex 1 14.12.2006. 601,14 571,14
3. Lāzerdrukas iekārta 6 23.07.2007. 598,80 469,92
4. Sistēmbloks DELL Optiplex 1 20.08.2007. 686,40 629,20
5. Monitors DELL 1 20.08.2007. 153,40 125,44
6. Datorkomplekts Vector 3 18.12.2007. 1 288,26 1159,92
7. Monitors LG 4 18.12.2007. 546,36 355,68
8. Datorkomplekts Vector 5 06.08.2008. 1 457,14 772,74
9. Printeris HP Laserjet 4 06.08.2008. 1 083,91 605,68
10. Printeris HP Color LaserJet 1 20.10.2008. 640,24 469,90
11. Datortīkla iekārta HP ProCurve 14 20.10.2008. 8 277,50 6014,32
12. Monitors HP 16 20.10.2008. 2 842,25 1680,70
13. Sistēmbloks DELL 5 17.12.2008. 2 293,91 1331,10
14. Printeris HP LaserJet 2 17.12.2008. 533,36 373,80
15. Printeris Brother 2 16.12.2009. 451,80 113,10
16. Printeris HP LaserJet 30 18.12.2009. 7 782,60 1276,80
17. Sistēmbloks DELL Optiplex 10 18.12.2009. 3 514,02 1125,12
Kopā 109 x 30 567,65 17 864,72
Sagatavoja valsts revidente I.Ozoliņa