2018. GADA SEPTEMBRIS

EDGARS RINKĒVIČSĀrlietu ministrs, Jaunās Vienotības līderis Rīgā 13. Saeimas vēlēšanās

Latviju - drošu un eiropeisku!

Mūsu valstiskās aizsardzības spēju pastāvīga stiprināšana ir darbs, kas jāturpina ikdienā,

jo tas ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai.

Tādēļ pirmā un galvenā prioritāte ir, lai pavisam tuvā nākotnē valsts aizsardzībai tiktu atvēlēti

vismaz 2,5% no IKP.

13 . SAEIMĀ PAR 13 . SARAKSTU

KRIŠJĀNIS KARIŅŠ

Mūsu mērķis ir panākt, ka Latvijā vidējā alga ir 1500 eiro

SANDRA KALNIETE

Politiķus vērtēs pēc darbiem, nevis skaļiem paziņojumiem

VALDIS DOMBROVSKIS

Argumentēta un iedzīvotājam saprotama reformu programma – vienīgā saprātīgā atbilde tukšai vairāksolīšanai

AR PĀRLIECĪBU PAR LATVIJUFoto: Eiropas Kom

isija

“Mūsu uzdevums ir radīt apstākļus vidējās algas pieaugumam Latvijā līdz 1500 eiro.

Lai celtu tautas labklājību, mums ir jāpaveic tikai piecas lietas.Izglītībai jābūt modernai!Veselības aprūpei – pieejamai!Tiesai jābūt taisnīgai!Atalgojumam – cienīgam!Valsts robežām – pasargātām!”

ALGASMūsu vadībā Latvija ir sasniegusi augstākos izaugsmes tempus un strauju algu pieaugumu. Vidējā alga 1500 eiro ir Latvijas iespēja tuvākajos gados, ja turpināsim iesākto ekonomikas attīstību un īstenosim partiju apvienības “Jaunā Vienotība” programmu. Lai Latvijā palielinātos vidējā alga, ir nepie-ciešami gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi, kas vēlas mūsu valstī investēt, augt un attīstīties, tā veicinot labi atalgotu darbavietu veidošanos. Uzņēmēj-darbības vide sagaida saprotamu un prognozējamu nodokļu politiku, uzņēmē-jiem nepieciešami izglītoti cilvēki, efektīva tiesu sistēma un droša pārliecība par Latviju Eiropā. Būtiskākie darbi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir ēnu ekonomikas apkarošana, pakāpeniski samazinot nodokļu slogu zemajām algām un ieviešot ienākumu obligātu deklarēšanu ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ir jāmazina birokrātija un valsts iestādēs jāizskauž sodīšanas kultūra, jāpalīdz Latvijas uzņēmējiem iekarot jaunus eksporta tirgus .

TAISNĪGUMSLatvijas iedzīvotāji vēlas taisnīgumu – lai pensijas neapliek ar nodokli, lai tiek izskaustas nepilnības tiesu sistēmā un izbeigta maksātnespējas administratoru patvaļa. Esam aktīvi iestājušies par Satversmes grozījumiem, kas ļautu ievēlēt Valsts prezidentu atklātā balsojumā, un turpināsim to darīt. Mūsu izstrādātais likumprojekts par oligarhu sarunu publiskošanu un tiesiskais regulējums, kas ļautu žurnālistiem iepazīties ar publiskojamajiem kriminālllietu materiāliem, ir iesniegti Saeimā. Pateicoties mūsu darbam, ir sācis irt maksāt-nespējas administratoru saaustais tīkls, kas ļāva atsevišķām personām iedzīvo-ties uz grūtībās nonākušu uzņēmumu rēķina. “Jaunā Vienotība” turpinās cīņu par taisnīgumu – mūsu valsts nebūs atsevišķu indivīdu personisko rēķinu kārtošanas un iedzīvošanās instruments. Tiesiska valsts nozīmē brīvu un drošu valsti, kurā ikviens ir pārliecināts, ka tā aizsargās savu cilvēku tiesības, nodrošinās ātru un taisnīgu tiesvedības procesu un “viens likums, viena taisnība” principu, kā arī godīgas konkurences noteikumus visiem tautsaimniecībā iesaistītājiem, paredzot arī sabiedrības tiesības zināt par reālā labuma guvējiem ar valsts pasūtījumiem saistītās nozarēs.

IZGLĪTĪBAMūsu ministra Kārļa Šadurska virzītie likuma grozījumi par pāreju uz vispārējo vidējo izglītību latviešu valodā pēc gandrīz 15 gadu ilgas cīņas ir pieņemti. Šis būtiskais sasniegums gaidāmajās vēlēšanās mums būs jāaizstāv, jo ir politiskie spēki, kas, nonākot Saeimā, sola tos atcelt. Saliedēta, vienota sabiedrība ilgtermiņā ir vitāli nepieciešama, lai mēs neatgrieztos situācijā, kad jālemj par valstij naidīgu spēku rosinātu referendumu par divvalo-dību. Vienlaikus “Jaunā Vienotība” piedāvā kvalitatīvi uzlabot gan vidējo, gan profesionālo izglītību visā Latvijā, īstenojot iesākto programmu un satura modernizāciju. Izglītības saturam jābūt tiešā sasaistē ar stratēģiju valsts tautsaimniecības izaugsmei un attīstības tendencēm pasaulē. Latvijai ir vajadzīgi gudri cilvēki, kuri rada uzņēmumus ar pievienoto vērtību un darbavie-tas, kuri ar savu darbu ceļ savu, savas ģimenes un valsts labklājību.

VESELĪBALabklājīgā valstī veselības aprūpei ir jābūt pieejamai ikvienam. Esam panākuši, ka veselības nozarei tiek piešķirti papildu 200 miljoni, kas ļāvis palielināt medmāsu un ārstu algas, samazināt rindas pie speciālistiem. Taču ir skaidrs, ka ar naudas ielāpiem nebūs līdzēts, ir jāmai-na visa veselības aprūpes sistēma. “Jaunā Vienotība” piedāvā valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kurā nauda sekos pakalpojumam. Obligātā veselības apdrošinšana ir visu valsts iedzīvotāju interesēs: izmaksas saprotamākas, rindas – īsākas un paredzamākas. Turklāt sistēmas ietvaros mēs garantējam ikvienam iedzīvotājam ikgadēju veselības pārbaudi bez maksas. Jo veselāki cilvēki, jo veselāka sabiedrība un stiprāka valsts.

DROŠĪBAViens no būtiskiem priekšnoteikumiem Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanai ir mūsu valstiskās aizsardzības spēju pastāvīga stiprināšana. Mēs iestājamies par valsts budžeta finansējuma pakāpenisku palielināšanu aizsardzībai līdz 2,5% no IKP, par pastāvīgu NATO sabiedroto kontingenta klātbūtni Latvijā un par Zemessardzes stiprināšanu, veicinot tās sastā-va palielināšanu līdz 20 000 cilvēku, atbalstot zemessargu apmācību, ekipējuma modernizāciju un sociālo garantiju palielināšanu. Vienlaikus ir jāturpina stiprināt mūsu valsts iekšējo drošību un robežas. Policistu, glābēju un robežsargu atalgojuma palielināšanai esam piesaistījuši papildu 53 miljonus eiro, šis kurss jāturpina. Lai izslēgtu provokāciju iespēja-mību un izskaustu nelegālu robežas šķeršošanu, tiešā mūsu ministra Riharda Kozlovska pārrau-dzībā jau notiek Latvijas austrumu robežas nostiprināšana un modernizācija. Strādājam arī iekšējās kontroles uzlabošanai – Valsts policijā izveidots neatkarīgs Iekšējās drošības birojs, kas izmeklē ministrijas padotībā esošo iestāžu darbinieku noziedzīgos nodarījumus.

Krišjānis KariņšEiropas Parlamenta deputāts,

Ministru prezidenta amata kandidāts

Krišjāņa Kariņapiecas darba prioritātes

Eiropas Parlamenta deputāte

Sandra Kalniete

“Es Krišjāni Kariņu pazīstu kopš 2002. gada un esmu pieredzejusi viņa izaugsmi no nedaudz naiva daudzrunātāja par stabilu un augsti profesionālu politiķi.

Krišjānim Kariņam piemīt būtiskākā Latvijas Ministru prezidenta spēja – atrast kompromisu starp dažādām, pat pretējām interesēm, jo arī nākamā valdība būs vairāku partiju veidota varavīksnes koalīcija. Tāpēc mūsu Ministru prezidentam jābūt gan komandas līderim, kas neatlaidīgi īsteno vēlētājiem solītās reformas, gan arī politiskam psihoterapeitam, kurš saliedē komandu un valdības partneriem palīdz saprast, ka bez vienošanās zaudetāji būs visi – vēlētājs valdību vērtēs pēc darbiem, nevis skaļiem paziņojumiem.

Krišjānis Kariņš savas politiķa īpašības ir kaldinājis Saeimā, valdībā un īpaši Eiropas Parlamentā, kur tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem deputātiem. Un tāds viņš tiešām ir. Viņš ir Parlamenta lielākās ETP frakcijas enerģētikas politikas koordinators. Ik likumdošanas akts top, Krišjānim atrodot kopsaucēju starp Eiropas Komisi-jas, Eiropas Parlamenta ar tajā ievēlēto dalīb-

valstu deputātu un politisko frakciju dažādajām, arī pretējām vēlmēm. Un to viņš panāk, vienmēr paturot prātā visbūtiskāko – Latvijas intereses. Bez prasmes atrast kompromisu Parlaments likumu noraidītu, un līdz šim Krišjānis to nav piedzīvojis. Ja Krišjānis Kariņš kļūs par nākamo Latvijas Ministru prezidentu, tad mums būs valdības vadītājs, kas brīvi pārvalda vairākas svešvalodas un kuram ir liela Latvijas un Eiropas politikas pieredze un plaši lietišķie kontakti. Viņš ir uz “tu” ar daudziem Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē un Eiropas Parlamentā, kas ļoti palīdz, meklējot Latvijai labāko risinājumu.”

Apmaksā politisko partiju apvienība Jaunā VIENOTĪBA, tirāža 5000 gab.

APVIENOJOT PIEREDZI

AR JAUNĪBAS

DEGSMI

Intervija ar ārlietu ministru,”Jaunās Vienotības” līderi

Rīgas apgabalā13. Saeimas vēlēšanās

EDGARU RINKĒVIČU

Jūs nesen apmeklējāt Gruzijas un Dienvidosetijas demarkācijas līniju. Savos izteikumos mēdzat būt skarbs. Vai tiešām uzskatāt, ka Latviju var piemeklēt Gruzijas un Ukrainas liktenis?Tā gluži es neesmu teicis. Tas, ko es vēlos pateikt, ir - mēs varam būt laimīgi, ka esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un ka pret Latviju tādu militāro agresiju, kāda tiek vērsta pret Gruziju vai Ukrainu, vērst nevar. Taču mums ir jāsaprot, ka par drošību ir jārūpē-jas ikdienā, drošības jomā mums nemitīgi jāstrādā ar saviem sabied-rotajiem un draugiem gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Mums ir arī jāatbalsta Gruzija, Moldova un Ukraina šo valstu cīņā par savu neatkarību, jo mūsu pirmā aizsardzības līnija ir tieši šīs valstis. Nesen sacēlāt ažiotāžu sociālajos tīklos, apgalvojot, ka Latvijā viss nemaz nav slikti – varot būt vēl sliktāk! Bet, ja nopietni – ko jūs gribētu teikt tiem, kuri joprojām daudzina, ka Latvija ir neizdevusies valsts?Lai viņi paskatās, kā dzīvo tajās valstīs, ar kurām mēs savulaik sākām vienu ceļu pēc Padomju Savienības sabrukuma, pēc padomju okupācijas beigām. Ja mēs paskatāmies uz Moldovu, Ukrainu, Gruziju, daudzām valstīm, kas kādreiz bija padomju tautu cietumā, tad redzam, ka esam nogājuši ļoti tālu ceļu. Cits jautājums ir, kas mums jādara tagad? Ko ”Jaunā Vienotība” darīs? Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz Eiropas Savienības attīstīto valstu vidējais dzīves līmenis. Ir vairākas lietas, pie kurām būs jāstrādā. Pirmkārt, jaunais Eiropas Savienības budžets, no kura mums būs jāsaņem pietiekami daudz naudas mūsu valsts attīstībai gan laukos, gan pilsētās. Otrkārt, tās ir reformas gan izglītībā, gan veselī-bā, gan mūsu konkurētspējas veicināšanā. Šīs reformas ne ”JaunāsVienotības,” bet daudz un dažādu aspektu dēļ diemžēl ir buksējušas. Es domāju, ka mūsu komanda ir pietiekami enerģiska un motivēta, lai šos darbus turpinātu. Jūs esat viens no ”Jaunās Vienotības” politiķiem ar pamatīgu pieredzi politikā. Jau septītais gads ārlietu ministra amatā, pirms tam darbs valsts pārvaldē. Kas ir tās izmaiņas, kuru dēļ var apgalvot, ka ”Jaunā Vienotība” nāk ar jaunu enerģiju?Pirmkārt, mēs esam partija, kas ir guvusi vēlētāju uzticību vairākus vēlēšanu ciklus, esam daudz darījuši valstij, kaut vai Valda Dombrov-ska un Laimdotas Straujumas vadīto valdību laikā. Esam arī izgājuši cauri diezgan smagam kļūdu un pašattīrīšanās ciklam. Tie cilvēki, kas pašlaik ir ”Jaunajā Vienotībā,” ir palikuši gan idejas vārdā, gan tāpēc, ka viņi tic – valstī ir jābūt centriskai partijai, kas piedāvā saprātīgus risinājumus. Tie ir politiķi, kas neskraida no partijas uz partiju, tie ir politiķi, kam ir pieredze apvienojumā ar jaunību un degsmi. Manu-prāt, ”Jaunajai Vienotībai” šajā vēlēšanu ciklā ir tas, kas nav citām partijām, – mums ir moderna, eiropeiska domāšana, mums ir jaunie cilvēki apvienojumā ar pieredzējušiem, mums ir cilvēki, kuri cīnās ne tikai par savām vietām Saeimā, bet par partiju un valsti. Ir politiķi, kuri teic, ka, mainot partijas, viņi vispirms domā par valsti. Bet tad man ir jautājums – ja jūs tik vienkārši maināt partijas, vai jūs kādā brīdi nepametīsiet valsti, kad tā nonāks patiesās grūtībās? Daudzi vērtē, ka tādas pirmsvēlēšanu cīņas kā šovasar vēl neesot redzētas. Vai jūs piekrītat, ka cīņas metodes kļūst arvien rafinētākas un melnākas?Pēdējā laikā varam vērot nemotivētus apvainojumus, ģimenes locekļu aizskaršanu, ko bieži izmanto tās vai citas partijas politiķi, cenšoties parādīt, cik viņi ir skaisti, gudri un godājami. Tā saucamie

kompromatu kari, kaut kāda informācija, kas tiek apzināti nopludinā-ta. Tas tiešām rāda, ka cīņa par vietām Saeimā kļūst aizvien asāka, nežēlīgāka un, jā, arī melnāka. Kā jūs kopumā vērtējat politisko partiju piedāvājumu? No kā būtu jāuzmanās vēlētājiem?Manuprāt, mums ir ļoti, ļoti rūpīgi jāskatās uz tiem piedāvājumiem, kuros ir daudz skaistu, bet tukšu solījumu. Visās vēlēšanu kampaņās vienmēr ir bijuši tādi kandidāti, sevišķi tie, kam līdz tam nav bijusi atbildība par valsti, kas domā, ka pietiek ar diviem teikumiem, pietiek apsolīt kaut ko, un tas tiks izpildīts. Es aicinu cilvēkus tiešām kritiski izvērtēt līdzšinējo varas partiju un opozīcijas partiju veikumu. Tieši tikpat kritiski vajadzētu vērtēt arī jauno partiju piedāvājumu, jo ļoti bieži, kad pajautā – un kā jūs to domājat izdarīt? –, atbilde neseko. Bieži vien tiek apgalvots, ka partijas pirms vēlēšanām sola visu ko, taču ar solījumu izpildi pēc tam sokas vājāk. Kā ir ar jūsu pārziņā esošām jomām, vai solītais ir izpildīts?Atskatoties uz 2014. gada partijas programmu un to sadaļu, kas bija manā atbildībā – ārpolitika un drošība –, es varu teikt, ka četras lietas

ir solītas un izpildītas. Pirmā lieta ir saistīta ar mūsu valsts ārējo drošību. Esam sasnieguši 2% no IKP valsts aizsardzībai, kas ir būtiski NATO kontekstā. Pie mums atrodas NATO sabiedrotie, viņi te ierodas uz ilgu laiku un sargā mūsu drošību. Otra lieta, ko solījām pirms četriem gadiem, – mēs esam iestājušies OECD, tas notika 2016. gadā. Šī organizācija ir svarīga mūsu valsts ekonomikas attīstī-bai, izglītības konkurētspējai un veselī-

bas aprūpes attīstībai. Trešā lieta – man ir izdevies veicināt ārējos ekonomiskos sakarus, atverot vairākas jaunas vēstniecības - Indijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Dienvidkorejā. Mēs veiksmīgi pārorientējam mūsu eksportu no tām valstīm, kur mums ir problēmas, piemēram, Krievija. Ceturtā lieta ir darbs ar diasporu. Šobrīd valsts izglītības un kultūras programmām, tāpat saiknes stiprināšanai ar mūsu tautiešiem ārvalstīs atvēl vairāk līdzekļu nekā jebkad agrāk. Kas ir jūsu prioritātes no ”Jaunās Vienotības” 13. Saeimas vēlēšanu programmas?Pirmā un galvenā prioritāte ir mūsu ārējās drošības stiprināšana – tas ir darbs, kas ir jāturpina ikdienā. Nav tā, ka mēs varam teikt – tagad esam sasnieguši kaut kādu lēmumu, un viss uz visiem laikiem būs tā, kā ir patlaban. Situācija mainās, un mums ir jābūt ļoti elastīgiem un ļoti strauji jāreaģē. Būs jāstrādā tālāk, nodrošinot mūsu valsts aizsardzību, kiberdrošību, un tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāatvēl valsts aizsardzībai vairāk nekā 2% no IKP. Otra prioritāte ir Eiropas Savienība. Šobrīd ir smags brīdis – Lielbritānija aiziet, notiek tā saucamais Breksits. Mums ir jāstrādā pie tā, lai tie jautājumi, kas mūs interesē, tiktu aizstāvēti. Tāpat Eiropas Savienības budžets – nauda mūsu pilsētām un laukiem, nauda mūsu zinātnes un izglītības attīstī-bai, nauda mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanai. Trešā prioritāte ir mūsu enerģētiskās neatkarības, iekļaujoties Eiropas enerģētiskajās sistēmās, un mūsu digitālās ekonomikas attīstība – tās ir jomas, kas noteikti padarīs Latviju bagātāku un konkurētspējīgāku. Un, protams, svarīgs ir darbs ar mūsu tautiešiem, atbalsts, sadarbība, veicinot Latvijas ekonomikas izaugsmi tā, lai cilvēki sāktu atgriezties, lai mums nav jāsāk domāt par citu cilvēku piesaisti mūsu darba tirgum.

Iedomājieties, ka ir pienācis 2018. gada 7. oktobra rīts. Kāds tas ir?Par spīti visām sliktajām prognozēm, esmu pārliecināts, ka mēs visi pamodīsimies ar pārliecību un lepnumu par Latviju kā spēcīgu valsti.

“Jaunajai Vienotībai šajā vēlēšanu ciklā ir tas, kas nav citām partijām – mums ir moderna, eiropeiska domāšana, mums ir jauni cilvēki apvienojumā ar pieredzējušies cilvēkiem, mums ir cilvēki, kuri cīnās ne tikai par savām vietām Saeimā, bet par partiju un valsti.”

“Strādājot Rīgas domes opozīcijā, ikdienā redzu, kā ”Saskaņas” īstenotā politika Rīgas saimniecību sliktākajās Kremļa tradīcijās ir pārvērtusi par savu interešu sfēru. Ušakova grupējuma visatļautībai un pretvalstiskajiem centieniem nav robežu – ”Saskaņa” tērē miljonus rīdzinieku naudas, lai nodrošinātu Krievijas pilsoņiem braukšanu sabiedriskajā transportā bez maksas pat 8 gadus ātrāk nekā Latvijas pilsoņiem. Tas ir loģiski partijai, kas nav atzinusi Latvijas okupāciju, ir aicinājusi balsot pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, atbalsta agresīvo Krievijas rīcību Ukrainā un ņirgājas par latviešu kultūru, represijām, deklarējot, ka Latvijas neatkarība ir vēsturiska kļūda. Diemžēl šī pret Latviju naidīgā politika drīz var tikt īstenota visā valstī, jo redzams, ka ”Saskaņa” kopā ar populistiem gatavojas pārņemt varu pēc Saeimas vēlēšanām rudenī. Nedrīkst pieļaut Latvijas atgriešanu Krievijas ietekmes zonā, tāpēc loģiska izvēle ir “Jaunā Vienotība”, kas vienīgā skaidri iestājās par Latvijas piederību ES un NATO – cilvēki ar pieredzi un zināšanām – kā Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Kārlis Šadurskis, kā arī jauni cilvēki - Edmunds Jurēvics, Edgars Ikstens, kuri ir gatavi strādāt Latvijas labā.”

Rīgas domes VIENOTĪBAS frakcijas priekšsēdētājs

Vilnis Ķirsis

Valdis Dombrovskis

“Manuprāt, tieši politiskā pieredze, gatavība veikt reformas un spēja veidot pierādījumos balstītu politiku ir ”Jaunās Vienotības” spēka plecs politikā. To svarīgi uzsvērt īpaši šobrīd, kad pirmsvēlēšanu gaisotnē ir sākusies vairāksolīšana, ignorējot valsts budžeta reālās iespējas. Vienīgā saprātīgā atbilde tukšai vairāksolīšanai ir argumentēta un iedzīvotājam saprotama reformu programma.

Tieši pārdomāta un gudra politika visvairāk būs vajadzīga pieaugo-šas nestabilitātes apstākļos. Šādu politiku nespēj piedāvāt populis-ti. Mēs zinām, ka populismu baro nevienlīdzība un cilvēku sajūta, ka valsts nav taisnīga. Tāpēc nākamajā periodā svarīgs darbs ”Jaunajai Vienotībai” ir mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību.

Tiesiskums ir nākamā prioritāte, kuru es uzsvērtu ”Jaunās Vienotības” programmā. No tieslietu jomas sabiedrība sagaida tiesu spēju ātri un taisnīgi lemt. No politiskajām partijām – likvidēt iespēju koruptai naudai ietekmēt politiķu lēmumus, oligarhiem pa kaktiem sarunāt politbiznesa shēmas un vienoties par saviem ielikteņiem dažādos amatos. Ir jāmazina naudas ietekme politikā, šī sērga cilvēkiem liek apšaubīt valsts taisnīgumu.

Vēl viena ”Jaunās Vienotības” prioritāte ir izglītība. Izglītots cilvēks būs kritisks pret populistu tukšajiem solījumiem. Laba izglītība dod vienādas starta iespējas visiem sabiedrības locekļiem, tādējādi veicina sociālo mobilitāti un mazina nevienlīdzību.

”Jaunā Vienotība” ir šobrīd vienīgais Eiropas vērtībās balstītais politiskais spēks, kas ir pārstāvēts gan Saeimā, gan valdībā, gan Eiropas Parlamentā. Tādā veidā mēs esam arī vienīgais politiskais spēks, kas aktīvi piedalās Eiropas veidošanas procesā visos šajos līmeņos.”

Foto: Eiropas Komisija

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību

Jaunā Vienotība Rīgā

Jaunās Vienotības kandidāti Rīgā

1. Edgars Rinkēvičs

Ārlietu ministrs kopš 2011. gada. Pieredzi valsts pārvaldē uzkrājis, strādājot par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru. Iestājas par demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumā balstītu starptautisko kārtību.

2. Rihards Kozlovskis

Politiķis un iekšlietu ministrs, kura vadībā Latvija ir stiprināta kā demokrātiska un droša valsts. Uzskata, ka drošība ir pamats, lai Latvijā cilvēki veidotu ģimenes, audzinātu un izglītotu bērnus un celtu savu un mūsu valsts labklājību.

3. Kārlis Šadurskis

Izglītības un zinātnes ministrs, profesors, matemāti-kas doktors. Latviešu valoda, mūsdienīga skola un mācību saturs, kur centrā ir skolēns, labi atalgots skolotājs – sabiedrībā cienīta un mīlēta profesija, gudra un izglītota sabiedrība, ir mērķis, kur gribu un varu likt lietā savas zināšanas un lielo Latvijas un Eiropas politiskā darba pieredzi.

4. Andrejs Judins

Jurists, krimināltiesību eksperts, Dr.iur., Saeimas deputāts. Likumiem ir jābūt taisnīgiem un politiķiem par to ir jārūpējas. Valsts – tie esam mēs visi, un es darīšu visu, lai nepieļautu valsts nozagšanu, kāda tā parādās Oligarhu sarunās.

9. Guntars Catlaks

Esmu vēsturnieks, skolotājs, pētnieks, mācību grāmatu autors, Valsts izglītības satura centra vadītājs, vadot jauna kompetenču pieejā veidota satura izstrādi. Kā savu uzdevumu Saeimā saskatu darbu pie modernas, konkurēt-spējīgas izglītības izveides Latvijā.

10. Veiko Spolītis

Esmu pārstāvējis jūs Saeimā un Baltijas Asamblejā. Pārliecināts, ka manas iemaņas palīdzēs turpināt iesākto Latvijas pašaizsardzības spēju un Latvijas sabiedrisko mediju stiprināšanā, un sagatavot Latvijas sabiedrību mākslīgā intelekta un robotu laikmeta izaicinājumiem.

11. Aleksejs Loskutovs

Jurists, augstskolas pasniedzējs, Saeimas deputāts. Uzskatu, ka pilsētas ir domātas cilvēkiem, nevis mašīnām. Saeimā strādāšu korupcijas novēršanas, valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanas jomā.

12. Kārlis Eņģelis

Labklājības ministra padomnieks. Spēja iedziļināties sociālajos jutājumos un profesionāla iedzīvotāju problēmu izpratne ir politiķa svarīgākā īpašība. Tikai tad var sagaidīt risinājumus Latvijas izaicinājumiem, kuri būs tautā atbalstīti un veicinās valsts uzplaukumu.

17. Didzis Brūklītis

Diplomēts jurists, pieredzējis valsts pārvaldes darbinieks, LEAN sistēmas entuziasts un Latvijas patriots. Strādāšu pie ekonomiskās attīstības veicināšanas, tiesiskuma nodrošināšanas, valsts aizsardzības stiprināšanas un eiropeisko vērtību saglabāšanas.

18. Dmitrijs Golubevs

Sabiedriski aktīvs IT eksperts, humānists. ”Domnīcas Profectus” dibinātājs, nākotnes politikas pētnieks. Atjaunošu ticību valsts pārvaldei, samazinot birokrātiju un iedzīvinot mērķi atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus, nevis sodīt.

19. Edvīns Kalviņš

Kanādas latvietis, uzņēmējs, inženieris, Kanādas Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdis. Vēlos sakārtot ekonomiku, palīdzēt mazajiem uzņēmējiem, samazināt birokrātiju, veicināt atklātību valsts pārvaldes procesos, palielināt eksportu.

20. Normunds Balabka

Skolas direktors, docents augstskolā. Esmu ieguvis augstāko izglītību ekonomikā, jurisprudencē, izglītības zinātnē un politikā. Strādāšu pie izglītības reformas jēgpilnas īstenošanas un nodokļu politikas jautājumiem uzņēmējdarbībā.

25. Jānis Lazdāns

Uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks. Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents. Atjaunoju un palīdzu atjaunot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Strādāšu pie ražīguma, radošuma un tautsaimniecības attīstības.

26. Krišjānis Liepiņš

Vides izglītības speciālists. Skeptiķis. Iestājos par cilvēka brīvību pašam veidot savu dzīvi. Manas prioritātes – izglītības un zinātnes politika, godīga demokrātiska valsts pārvalde, aprites ekonomika. Ar pārliecību par Latvijas jauno simtgadi!

27. Kristiāns Lēģeris

Neklātienes students. Apgūstu videospēļu izstrādes platformu Unity3d un 3d modelēšanu un animāciju radīšanu. Ja tikšu ievēlēts – strādāšu pie jauniešu nodarbinātības, karjeras un reliģisko lietu politikas veidošanas, stiprinot mūsu nāciju un radot jaunas iespējas.

28. Raja Ēriksone

Pensionāre, biedrības “Rīgas aktīvo senioru alianse" klientu konsultante. Mans pienākums pret Latviju ir strādāt ar pārliecību par valsts spēju aizsargāt savus iedzīvotājus. Kandidēju, jo vēlos piedalīties atbildīgas valsts sociālās politikas veidošanā.

33. Alīna Samīte

Politoloģe, Iekšlietu ministrijas PMLP speciāliste migrācijas jomā. Uzmanību pievērsīšu kultūras politikas īstenošanai, Latvijas nacionālās identitātes stiprināšanai, integrācijas, migrācijas politikas pilnveidošanai.

34. Edgars Engīzers

Vēsturnieks, lektors un dokumentālo filmu ”Atmodas antoloģija,” Ledus bērni u.c. veidotājs, Saeimas deputāta palīgs. Strādāšu pie Izglītības un kultūras politikas veidošanas, stiprinot latvisko kultūrtelpu un eiropeiskās vērtības.

35. Laura Segliņa

RSU Maģistrantūras studente tiesību zinātnē, partijas VIENOTĪBA juriste. Strādāšu pie aktīvas jauniešu iesaistes valsts procesos, kultūrā un sabiedrības dzīves veidošanā, jo jaunieši ir mūsu nākotne!

36. Edijs Ostrovskis

Ekonomists, konsultējis nodokļu jomā, šobrīd strādā Eiropas Parlamentā ar ekonomikas un enerģētikas jautājumiem. Izmantojot gūto pieredzi Latvijā un Briselē, strādāšu pie taisnīgas un konkurētspēju veicinošas nodokļu sistēmas.

13. Saeimā par 13. sarakstu!

5. Zanda Kalniņa-Lukaševica

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Vadības zinātņu doktore. Aktīvi iesaistīta Diasporas likuma izstrādē. Uzsver NVO lomu valsts attīstībā. Pārstāvēja Latvijas prezidentūru ES Eiropas Parlamentā. Aizstāv Latvijas intereses ES budžeta izstrādes gaitā. Iestājas par stipru un vienotu ES.

6. Ojārs Ēriks Kalniņš

Diplomāts, vēstnieks, ārpolitikas eksperts ar 40 gadu pieredzi, aizstāvot Latvijas intereses pasaulē. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdē-tājs, NATO Parlamentārās asamblejas Politiskās komitejas vadītājs. Vienmēr lepns par Latviju.

7. Renārs Putniņš

Neiroķirurgs, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis un Saeimas deputāts. Mans mērķis ir panākt, ka Veselības ministrija lēmumus pieņem un naudu izlieto pacientu un medicīnas darbinieku interesēs. Tā nodrošināsim tūlītēju tikšanu pie ārsta, zemākas medikamentu cenas un dubultosim algas ārstiem un medmāsām.

8. Uģis Rotbergs

Pasaules Dabas Fonda valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts. Interesē pilsoniskā sabiedrība un ilgstpējīga attīstība. Gudra, droša un zaļa Latvija.

13. Santa Survila

Brīvprātīgā darbiniece biedrībā "Wings for Wheels", Saeimas un NVO foruma koordinatore. Esmu kā tilts starp cilvēkiem ar invaliditāti un valsti. Manas prioritātes ir taisnīgums, vienlīdzīga iekļaušana, valsts aprīkotas darbavietas un vide.

14. Inese Kalniņa

Dr.iur., Latvijas Universitātes docente. Tiesiskums ir viens no labklājīgas valsts svarīgākajiem pamatiem. Tādēļ par savu prioritāti izvirzu tiesiskuma nodrošināšanu valsts pārvaldē Latvijā.

15. Voldemārs Burģis

Savu jurista pieredzi Saeimā ceru izmantot straujākai pensiju palielināšanai; ātro kredītu likvidēšanai, saglabājot naudu pie cilvēkiem, tā apturot naudas un cilvēku aizplūšanu; bērnudārzu rindu izskaušanai.

16. Ernando Palasioss

Uzņēmējs, starptautisko attiecību speciālists. Uzskatu, ka jauniešu iesaiste politikā un inovāciju ieviešana gan tautsaimniecībā, gan valsts pārvaldē palīdzēs mūsu valstij attīstīties un augt ilgtermiņā.

21. Raivis Ķirsons

Bankas darbinieks ar jurista izglītību. Strādāšu pie tautsaimniecības attīstīšanas politikas veidošanas un juridiskajiem jautājumiem. Īpašu uzmanību pievērsīšu dalīto īpašumtiesību izbeigšanai.

22. Baiba Ervalde

Izglītības iestādes bibliotekāre. Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja. Valsts nākotnei ir jābūt drošās, izglītotās, radošās rokās, visiem bērniem jānodrošina vienādas izglītības iespējas, lai radoši veidotu savu karjeru Latvijā. Izglītība – tā ir izaugsme, darbs, labklājība.

23. Liesma Neipreisa

Pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas maģistrs. 25 gadu darba pieredze Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Izglītības politikai jāsekmē Latvijas kā nacionālas un eiropeiskas valsts izaugsme un attīstība, lai ikviens vēlētos iegūt izglītību Latvijā un strādāt tās izaugsmei.

24. Gatis Puriņš

Politologs, partijas VIENOTĪBA revīzijas komisijas loceklis, Saeimas deputāta palīgs, Salaspils novada domes priekšsēdētāja palīgs. Latvijai jābūt Eiropas kodolā, jāstiprina demokrātija, tiesiskums un pilsoniskā sabiedrība.

29. Jānis Jāzeps Dimants

Ārsts pensijā, sabiedrisks darbinieks. Latvijas Brīvības fonda dibinātājs un veidotājs. Joprojām aktīvs medicīnas jomā – dzemdniecības un ginekoloģijas specialitātē, sadarbojoties ar Latvijas kolēģiem. 17 gadus vadījis Latviešu ārstu un zobārstu apvienību, pašreiz valdes loceklis.

30. Gatis Gereišs

Students, IT eksperts. Uzskata, ka būtiski turpināt uzlabot izglītības sistēmu un ieviest kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, lai katrs skolu un augstskolu beigušais jaunietis spētu pilnveidot savus talantus Latvijas attīstības veicināšanai.

31. Viktorija Anna Graudiņa

Sabiedrisko attiecību speciāliste un sporta trenere. Patīk vēsture, ceļošana un kultūras pasākumi. Strādāšu pie uzņēmējdarbības, sporta un vides aizsardzības jautājumiem, vienlaikus stiprinot saiknes ar pasaules latviešu diasporu.

32. Harijs Tomaševskis

LPSR čempions regbijā (1987,1988). Uzņēmējs kopš 1988.gada. FGBMFI NP prezidents. Interjera dizainers. Darbojas biedrībās "Champagne Club" un Latvijas Regbija brālība. Iestājas par ēnu ekonomikas apkarošanu un piederības latviskajai kultūrvidei stiprināšanu.

37. Elīna Bīviņa

Mana pieredze darbam sabiedrisko attiecību jomā sakņojas ilgstošā pieredzē medijos – radio un televīzijā. Esmu bijusi padomniece kā kultūras, tā ekonomikas ministriem, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātiem. LNB jaunās ēkas jeb Gaismas pils projektu uzskatu par nozīmīgāko, pie kā bijusi iespēja strādāt.

38. Edmunds Jurēvics

Partijas VIENOTĪBA Rīgas domes frakcijas referents un frakcijas priekšsēdētāja Viļņa Ķirša padomnieks. Strādājot plecu pie pleca ar VIENOTĪBAS deputātiem RD opozīcijā, manī nostiprinājusies pārliecība, ka Kremļa atbalstītā partija“Saskaņa” ir drauds Latvijas neatkarībai. Izstrādāšu galvaspilsētas likumu, lai beidzot ierobežotu Nila Ušakova un ”Saskaņas” patvaļu Rīgā.

13.Saeimā par

13.sarakstu!

Jaunā Vienotība Rīgā

Kā vienu no galvenajiem paveiktajiem darbiem drošības jomā bieži min Latvijas robežas stiprināšanu. Vai laikā, kad runājam par hibrīdkaru un kibernoziegumiem, šie 283 kilometri būs izšķiroši? Viens no hibrīdkara elementiem ir izmantot vāju robežuzrau-dzību, ko uzskatāmi parādīja notikumi Ukrainā. Latvijas austrumu robeža ir ne tikai Latvijas ārējā robeža, bet arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Ievērojamas investīcijas austrumu robežas stiprināšanā ir veikušas arī Lietuva un Igaunija. Ja netiktu veikti ieguldījumi robežas stiprināšanā, tad nesamērojami augstāks būtu risks, ka Latviju daudz aktīvāk izmantotu cilvēku un akcizēto preču kontraban-disti. 283 km robežjoslas ierīkošana ar 93 km gariem žoga posmiem gar Krieviju šī gada beigās būs jau mūsu paveiktais darbs. Savukārt šogad aizsāktā Latvijas un Baltkrievijas robežas ierīkošana noslēgsies 2021. gadā.

Drošība ir viena no ”Jaunās Vienotības” prioritātēm. Kas, jūsuprāt, šobrīd ir Latvijas galvenais apdraudējums un kā ar to cīnīties? Tas ir hibrīdkarš. Mūsdienās straujās pārmaiņas globālajos procesos un Krievijas agresīvā politika rada nepieciešamību stiprināt spējas dažādu hibrīdapdraudējumu novēršanā, kur fizisks apdraudējums var tikt kombinēts ar informatīvā kara elementiem. Tāpēc, lemjot par investīcijām Latvijas drošības stiprināšanā, jāņem vērā, ka hibrīdkarā pirmie dienesti, kas stāsies pretī apdraudējumam, būs iekšlietu dienesti. Varu apliecināt, ka esam tos stiprinājuši, lai šos apdraudējumus varētu novērst.Pašlaik nopietns darbs tiek veikts arī kiberdrošības spēju paaug-stināšanā. Šim mērķim šī gada budžetā ir panākts papildu finansējums, kas nodrošina iespēju sagatavot ekspertus kiber-drošības jomā, kā arī paaugstināt mūsu tehnisko kapacitāti.

AR VALSTSVĪRA RĪCĪBU

UZ LATVISKU SKOLU

Iekšlietu ministrsRIHARDS KOZLOVSKIS

par 21. gadsimta drošības izaicinājumiem, kā arī līdz šim izdarīto un plānoto Latvijas

drošības stiprināšanai un iekšlietu dienestu kapacitātes palielināšanai.

Esat paaugstinājis algas policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem. Vai ir plānoti vēl kādi soļi pēc vēlēšanām, lai uzlabotu apstākļus cilvēkiem, kas ikdienā mūs sargā? Stājoties ministra amatā, mana galvenā prioritāte bija nepazaudēt pašu galveno resursu dienestos – cilvēku. Kā iekšlietu ministrs atalgojumam, veselības aprūpei un sociālajām garantijām iekšlietu dienestiem esmu panācis turpat 100 milj. eiro papildu finansējumu. Savukārt nākamā gada budžeta prioritāte ir nozīmīgas sociālās garantijas – piecgadnieka pabal-sta – atjaunošana policistiem, glābējiem un robežsargiem no 2019. gada 1. janvāra. Izdienas pabalsta atjaunošanu normatīvajā regulējumā panācu 2013. gadā, lai mazinātu amatpersonu aizplūšanu no dienestiem. Paralēli jau esam uzsākuši un arī nākotnē plānojam daudz intensī-vāk novirzīt finanšu investīcijas iekšlietu dienestiem nepieciešama-jam materiāli tehniskajam nodrošinājumam.

Sabiedrības acīs policistu tēls pēdējo gadu laikā izteikti mainījies uz labo pusi, taču šad un tad tik un tā dzirdami neglaimojoši vērtējumi. Kā to mainīt? Uzskatu, ka negodprātīgiem policistiem nav vietas iekšlietu dienes-tos. Šobrīd esmu pārliecinājies, ka mana iniciatīva atdalīt no Valsts policijas Iekšējās drošības biroju, izveidojot to par neatkarīgu iestādi ministra pārraudzībā, ir bijis pareizs lēmums.

Kādas izmaiņas vēl ir nepieciešamas, lai iedzīvotāji sajustos pa-tiešām droši un varētu ar pārliecību teikt – mūsu valsts mūs sargā? Uzskatu, ka mēs Latvijā šobrīd dzīvojam drošā valstī. Neskatoties uz to, ka neesam atrauti no globālajiem procesiem, mums ir zemākais teroris-ma draudu līmenis. Tāpat pēdējos divos gados ļoti nopietni esam stiprinājuši ekonomisko noziegumu izmeklēšanas spējas. Savukārt rudenī pabeigsim dienestu efektivitātes un resursu izvērtējumu, lai nodrošinātu to, ka nākamajā desmitgadē tie efektīvi kalpo sabiedrības un Latvijas drošības un ekonomiskās izaugsmes interesēm.

Kārlis ŠadurskisIzglītības un zinātnes ministrs

DROŠA LATVIJA IR

EKONOMISKĀS IZAUGSMES

PAMATS

nām tehnoloģijām un mācību kabinetiem. Lai skolā ir pieejamas drošas un plašas sporta un fizisko aktivitāšu iespējas. Tā nav tikai vīzija, bet reāli darbi, kurus esam rosinājuši un virzījuši, lai tā kļūtu par realitāti. Nodrošinājām 282 miljonus eiro investīcijas pašvaldī-bām, lai visā Latvijā vairāk nekā 100 skolās atjaunotu, būvētu un veidotu modernu, skolēniem un skolotājiem ērtu vidi. Tā, piemēram, jau šajā mācību gadā atklāja atjaunoto Rīgas Franču liceja ēku Krišjāņa Valdemāra ielā. Arī daudzas citas skolas Rīgā un Latvijā piedzīvo patīkamas pārmaiņas. Tā ir daļa no mūsdienīgas skolu tīkla attīstības programmas.

Laikmetam atbilstošs izglītības saturs”Skola 2030” nodrošinās ne tikai 21. gadsimta vidus cienīgu kvalita-tīvu izglītību, kas ļaus mūsu bērniem attīstīt Latviju kā plaukstošu un drošu valsti, kur pārticība un labklājība būs pieejama katrai ģimenei, kurai gara gaisma būs vērtība.

VIENOTĪBAS rosinātās pārmaiņas ir vērstas uz to, lai mācību procesa centrā nokļūst skolēns, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes, un iegūst prasmes lietot zināšanas. Bērniem jādod pats svarīgākais – zināšanas un prasmes –, kas būs katras personības veiksmīgas dzīves pamatkapitāls. Jaunais mācību saturs samazinās mācību satura sadrumstalotību, galveno uzmanību veltot dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai. Lielāka loma kļūst bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstu-ra ieradumu, attieksmju un vērtību veidošanai. Par būtisku uzska-tu, ka sarežģīto debašu rezultātā atbalstu guva arī rosinājums jauniešiem vidusskolas posmā dot plašākas izvēles iespējas padziļināti apgūt tos mācību priekšmetus, ar kuriem viņi saista savas turpmākās studiju izvēles.VIENOTĪBA ir apliecinājusi, ka solītais nav tukši vārdi, bet godīgs darbs, lai sasniegtu rezultātu. Darba nebīstos un esmu gatavs strādāt. UNESCO ģenerāldirektors Frederiko Majora teicis, ka izglītība ir sociālo pārmaiņu pamats, kas izskaustu nabadzību un nevienlīdzību, un ikviens varētu tikt sadzirdēts.

Pāreja uz latvisku skolu LatvijāTas ir lielais, labais darbs Latvijas simtgadei, kas paveikts. Pa īstam to novērtēs varbūt pēc gadiem divdesmit, kad pēkšņi pamanīs – bet mums taču vairs Latvijā nav etniskas spriedzes, Kremļa propagandas mediji neietekmē sabiedrisko domu, visi Latvijas iedzīvotāju brīvi pārvalda valsts valodu un teiciens “neizdevusies valsts” vai “mīlu zemi, bet ienīstu valsti” izklausī-sies pēc medicīniskas diagnozes.

Izglītībai ir centrālā loma latviešu valodas kopšanas un stiprināšanas jautājumos. Tieši tādēļ esmu darījis visu, lai turpinātu valsts valodas nostiprināšanu visā izglītības sistēmā. Pretēji valsts nīdējiem izdevās panākt būtisku virzību pilnīgi visā izglītības sistēmā. Latviešu valoda ir un būs mūsu izglītības sistēmas pamats. Nekad neesmu vairījies no sarežģītu lēmumu virzīšanas, bet rīkojies, kad to ir iespējams paveikt.

Palielinām algasĪsā laikā izdevās izveidot pedagogu atalgojuma modeli, pie kura izstrādes nozare muļļājās vairākus gadus. Papildus visas izglītības sistēmas pedagogiem esam spējuši novirzīt jau 76 miljonus eiro. Arī šajā mācību gadā esam panākuši, ka tiek palielinātas skolotāju algas. Tas ir devis rezultātus. Reālais algu pieaugums skolotājiem par likmi vairākās Rīgas skolās pārsniedz 200 eiro. Vidējais atalgojums par likmi skolās Rīgā ir pieaudzis līdz 813 eiro, pat neraugoties uz to, ka vidējā slodze Rīgā ir tikai 0,8 likmes. Esmu pārliecināts, ka ieliktie pamati turpinās nest pozitīvas pārmaiņas pedagogu atalgojumā, un to apliecina daudzi reālie piemēri visā Latvijā.

Moderna un ērta skolu videSavu politiķa pieredzi un redzējumu esmu veltījis, lai skolēni un jaunieši var mācīties mūsdienīgā un ērtā vidē, ar moder-

“Esmu darījis visu, lai turpinātu valsts valodas nostiprināšanu visā izglītības

sistēmā. Pretēji valsts nīdējiem, izdevās panākt būtisku virzību pilnīgi visā izglītības

sistēmā. Latviešu valoda ir un būs mūsu izglītības sistēmas pamats.”

1. Zināšanu ekonomika a. Sākumskola un pamatskola tuvu mājāmb. Kvalitatīva 10.-12. klašu un profesionālā izglītība visā Latvijāc. Zināšanu un augstskolu resursu konsolidācija studiju kvalitātei

un valsts spējai pretendēt uz ES fondiem zinātneid. Izglītības programmu saturs atbilstoši darba tirgume. Viena no Latvijas universitātēm starp 100 labākajām ES,

vēl divas – prestižāko sarakstā

2. Veselības aprūpe a. Valsts veselības apdrošināšanas sistēma, kurā nauda seko

pakalpojumam valsts un privātajās ārstniecības iestādēsb. Ikgadēja veselības bezmaksas profilaksec. Kvalitatīva, pieejama veselības aprūpe visā Latvijā, vienoti

Nacionālās veselības standartid. Samazinātas zāļu cenas, ieviešot godīgu konkurenci

3. Ģimeņu labklājībaa. Plašāka mājokļa programma jaunām ģimenēmb. Sakārtots īres tirgus, atbalsts īres namu būvniecībaic. Samazināti nodokļi zemajām algām, paaugstinot neapliekamo

minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiemd. Palielināts neapliekamais minimums pensijām, pārrēķināti

pabalsti, pensijas cilvēkiem ar invaliditāti

4. Taisnīgums, rīcībspējīga tiesu sistēmaa. Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā atklātā balsojumāb. Publiskoti materiāli sabiedrībai nozīmīgos kriminālprocesos,

kuros iesaistītas valsts amatpersonasc. Publiskoti VDK arhīvi, Latvijas PSR komunistiskās partijas

nomenklatūras personu lietasd. Lietu iztiesāšana divos gadose. Atvērts tirgus starptautiskiem speciālistiem maksātnespējas

administrēšanaif. Pietiekami resursi efektīvai ekonomisko noziegumu izmeklēšanai

5. Ražīgums, radošums, eksportsa. Atbildīga budžeta politika, virzība uz budžeta pārpalikumu

izaugsmes gadosb. Dubultots “ALTUM” kapitāls eksporta, inovāciju un tehnoloģiju

uzņēmumu atbalstamc. Radīti apstākļi tehnoloģiju un radošās ekonomikas jaunuzņēmumu

izaugsmei, digitalizācijas un inovācijas sekmēšanad. Obligāta ienākumu deklarēšana ekonomiski aktīvajiem

iedzīvotājieme. Sakārtots autoceļu tīkls

6. Motivēta valsts pārvaldea. Pārvaldes mērķis – atbalstīt, nevis sodītb. Atalgojums atbilstoši darba rezultātiem, paredzot atbildību

par nepaveiktoc. OECD labas pārvaldības vadlīnijas valsts un pašvaldību

kapitālsabiedrību pārvaldēd. Reģionālā politika stipriem novadieme. Valsts pārvaldes atbalsta funkcijas reģionosf. Ieviesti pašvaldību referendumi

7. E-pārvalde, nulles birokrātijaa. Pieņemot jaunu regulējumu, tiek atcelti divi spēkā esoši

noteikumi, instrukcijasb. Aizliegts valsts un pašvaldību iestādēm prasīt iedzīvotājiem

izziņas par to rīcībā esošu informācijuc. Ērta e-pārvaldība, centralizēta stratēģija tās ieviešanaid. Personalizēti valsts apmaksātie pakalpojumi elektroniskā vidē

8. Enerģētiskā neatkarība, tīra vide a. CO₂ neitrāla ekonomikab. Attīstītas energoefektivitātes un atjaunīgo resursu tehnoloģijas,

to eksportsc. Ieviesta aprites ekonomika, arī dzērienu iepakojuma depozīta

sistēmad. Attīstību stimulējošas elektroenerģijas cenas rūpniecībai

9. ES budžets izaugsmei a. Īstenot Rail Baltica projektub. Lielāki Latvijai pieejamie ES fondi, to izlietojums reģionu

līdzsvarotai attīstībaic. ES līmenim tuvināti lauksaimniecības tiešmaksājumid. ES fondi eksportspējīgu tehnoloģiju, industriālo zonu, kultūras

un dabas mantojuma attīstībai

10. Latvijas drošībaa. ES kā spēcīga nacionālu valstu savienība, Latvija ES kodolāb. Stiprināt ES drošībā, enerģētikā, transportā, digitālajā vidē,

finanšu sektorāc. Aizsardzības budžeta pakāpenisks palielinājums līdz 2,5% no IKPd. Pastāvīga NATO sabiedroto kontingenta klātbūtnee. Spēcīga Zemessardze ar skaitlisko sastāvu līdz 20 000f. Sadarbība ar zinātnes nozari drošības industrijas attīstībai

11. Cilvēku drošībaa. Profesionāli atbildīgi un motivēti policisti, mediķi, ugunsdzēsēji,

robežsargib. Latvijas ārējo robežu modernizācija līdz 2021. gadam

12. Iekļaujoša sabiedrībaa. Pašvaldību informatīvie izdevumi brīvi no komercreklāmas un

politiskās aģitācijasb. Atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē, sadarbība

ekonomikā, zinātnē, sportā un pētniecībāc. Atbalsts diasporai, atgriežoties Latvijā, t.sk. bērnu integrācijai

izglītības sistēmād. Bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni – ģimenēs vai SOS

Bērnu ciematose. Uzņēmumi motivēti aprīkot darba vietas atbilstoši cilvēku ar

invaliditāti vajadzībāmf. Pieņemts faktiskās kopdzīves tiesiskais regulējumsg. Lai stiprinātu NVO, atbalsts sabiedriskā labuma organizācijām

iekļauts attaisnotajos izdevumos

JAUNĀS VIENOTĪBAS

PROGRAMMA LATVIJAS IZAUGSMEI

ATBALSTS

SENIORIEM

Lai veidotu Latviju kā nacionālu, eiropeisku, sociāli taisnīgu valsti, celtu tautas labklājību un radītuapstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro:

13. Saeimā par

13. sarakstu!

Pieaug pensijas neapliekamais minimums!

2020

2019

2018

2017

€300

€270

€250

€235

Par stāžu pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 31.12.1996

40 €

ViktorsDarba stāžs 40 gadiPiemērs

€

60€

250 €270

Piemaksa

Pensija Pensija

Piemaksa

Bija Tagad5 €6 €

15 €

27,5 Pensijas pieaugums

Pensijas indeksācijas procents

Indeksējamais pieaugums no algu pieauguma valstī

70%60%50%25%

2015 2016 2017 2018

25%

1,58% 1,86%4,39%

6,55%

līdz€

7,2%

līdz

līdzlīdz

1. oktobrī tiks indeksētas visas pensijas.

Tavas sociālās iemaksas ir senioru pensijas šodien un veidos tavu pensiju nākotnē.

Ar pārliecību par padarīto

Vēlēšanu dienā 6. oktobrī vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Trīs dienas pirms vēlēšanām dažas stundas dienā var izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā:

trešdien, 3. oktobrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00

ceturtdien, 4. oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00

piektdien, 5. oktobrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00*

Vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs var balsot vēlēšanu dienā 6. oktobrī vai arī pieteikties balsošanai pa pastu*.

Saeimas vēlēšanās var piedalīties Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu

Balsošanas dokumenti ir:

1) derīga Latvijas pilsoņa pase,

2) derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība (eID) kopā ar vēlētāja apliecību*.

Vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pases, no 2018. gada 24. septembra līdz 2018. gada 5. oktobrim jāizņem vēlētāja apliecība.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji var balsot savā atrašanās vietā. Balsošana vēlētāja atrašanās vietā jāpiesaka no 1. līdz 6. oktobra plkst. 12.00 vēlētāja atrašanās vietai vēlēšanu dienā tuvākajā vēlēšanu iecirknī.

*Vairāk informācijas par vēlēšanām: www.cvk.lv

Rihards Kozlovskis

NOSTIPRINĀJĀM AUSTRUMU ROBEŽU, izbūvējot 283 km Latvijas-Krievijas robežjoslu, kas aprīkota ar sensoriem, novērošanas iekārtām un 93 km gariem žoga posmiem.

PALIELINĀJĀM POLICISTU, GLĀBĒJU UN ROBEŽSARGU ALGAS, piesaistot tam 53 milj. eiro finansējumu.

PALIELINĀJĀM AIZSARDZĪBAS BUDŽETU LĪDZ 2% NO IKP un nodrošinājām ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā.

STIPRINĀJĀM ATBALSTU LATVIEŠIEM PASAULĒ, ar aktīvu Ārlietu ministrijas līdzdalību izstrādājot Diasporas likumu, kas sniegs reālu atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties mājās, kā arī veidos saikni ar latviešu ģimenēm ārvalstīs.

NODROŠINĀJĀM LATVIJAS DALĪBU OECD - attīstīto valstu ekonomikas un sadarbības forumā, kas ir kvalitātes garants ārvalstu investoriem un sniedz atbalstu cīņā pret korupciju.

PANĀCĀM LIELĀKO PENSIJU PIEAUGUMU DESMITGADĒ, novirzot papildu finansējumu 190 milj. eiro pensiju indeksācijai. Līdz ar šī gada indeksāciju pensijas divos gados būs pieuguušas vidēji par 28 eiro mēnesī, palielinot pensionāru ienākumus gadā vidēji par 300 eiro.

TRĪSKĀRŠOJĀM PABALSTU PĀRDZĪVOJUŠAM LAULĀTAJAM, lai no nākamā gada pensionāriem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas būtu ievērojami lielāks atspaids – puse no mirušā laulātā pensijas viena gada garumā.

PALIELINĀJĀM ATBALSTU ĢIMENĒM, ieviešot ģimenes valsts pabalsta piemaksas par otro un katru nākamo bērnu, palielinot finansējumu par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un dubultojot pabalsta apmēru audžuģimenei bērna uzturam.

RADĪJĀM ATBALSTU BĒRNU NOKĻŪŠANAI ĢIMENISKĀ VIDĒ, lai izbeigtu padomju laikos izveidoto bērnunamu sistēmu.

PALIELINĀJĀM ATBALSTU POLITISKI REPRESĒTAJIEM, Latvijas simtgades gadā represētajām personām piešķirot pabalstu 100 eiro pabalstu.

IZCĪNĪJĀM PĀREJU UZ IZGLĪTĪBU LATVIEŠU VALODĀ, panākot latviešu valodas lomas nostiprināšanu visā izglītības procesā no bērnudārza līdz augstskolai.

IZSTRĀDĀJĀM JAUNU IZGLĪTĪBAS SATURA MODELI, kas paredz, ka mācību procesa centrā ir skolēns, kurš mācās domāt, sadarboties un izmantot iegūtās zināšanas.

PALIELINĀJĀM ATALGOJUMU PEDAGOGIEM, piesaistot tam 60 milj. eiro finansējumu.

UZSĀKĀM OIK LIKVIDĀCIJU, panākot, ka tiks likvidēta treknajos gados izveidotā OIK shēma, kas nozīmē elektrības rēķinu samazināšanos.

UZSĀKĀM UN PAPLAŠINĀJĀM MĀJOKĻU GARANTIJU PROGRAMMU, kas nodrošinājusi atbalstu mājokļa iegādei vairāk nekā 9000 ģimenēm ar 14 000 bērniem.

KONSEKVENTI IESTĀJĀMIES PAR MINIMĀLĀS ALGAS PALIELINĀŠANU no 320 eiro 2014. gadā līdz 430 eiro 2018.gadā.

IEVIESĀM 0% LIKMI REINVESTĒTAJAI PEĻŅAI, kas palīdz uzņēmumiem ieguldīt savā attīstībā un veicina ekonomisko izaugsmi.

UZSĀKĀM PĀRMAIŅAS MAKSĀTNESPĒJAS JOMĀ, piespiežot Tieslietu ministriju uzsākt reformas un pielīdzināt maksātnespējas jomā iesaistītos valsts amatpersonām.

TURPINĀJĀM CĪŅU AR OLIGARHIEM, Saeimā iesniedzot likumprojektu, kas paredz oligarhu sarunu publiskošanu, kā arī ierosinājām grozījumus plašākām sabiedrības tiesībām iepazīties ar nozīmīgu krimināllietu materiāliem.

NEPIEĻĀVĀM PERSONAS AR APŠAUBĀMU REPUTĀCIJU AUGSTOS AMATOS, iestājoties pret ZZS finanšu ministres virzītajiem kandidātiem VID vadītāja amatam (piem., kriminālprocesā iesaistīto Ingu Koļegovu).

VEICINĀJĀM ATKLĀTĪBU VALSTS PĀRVALDĒ, Saeimai pieņemot mūsu deputātu sagatavotos grozījumus, kuri paredz, ka visu valsts un pašvaldības amatos strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta.

PASTIPRINĀJĀM CĪŅU PRET KREMĻA PROPAGANDU, panākot izmaiņas likumā Kremļa propagandas kanālu ierobežošanai, lai nepieļautu Latvijai naidīga satura izplatīšanu informatīvajā telpā.

Iekšlietu ministrs

Edgars Rinkēvičs

Ārlietu ministrs

Jānis Reirs

Labklājības ministrs

Kārlis Šadurskis

Izglītības un zinātnes ministrs

Arvils Ašeradens

Ekonomikas ministrs

Hosams Abu Meri

Saeimas frakcijas VIENOTĪBApriekšsēdētājs

13. Saeimā par

13. sarakstu!

12. Saeimā paveiktais Latvijas izaugsmei