T

BIEZAK LIETOTIE SAISINAJUMI

ABM

ANOAK

Beniluksa valstisBJVPBJPBMPBTLCAEV

CAP

CEFTACFE

CFSP

CSBMS

EBTAEDSA

EDSO

EMS

l,: l(

l,:l'Kl,'M.lvl'NACCNAI'oNl'l'

NVS

lk'ksagonale

- Eiropas Kopiena, no 1993. gada 1. novem-bra - Eiropas Savieniba (ES)

- Eiropas Padome

- Krievijas Federacija

- Melnas juras valshr padome

- Ziemelatlantijas Sadarbib as padome

- Ziemelatlantijas L,rgum a organizacija

- Kodolieroiu neizplati5anas ligums (Non-Proliferation Treaty)

- Neatkarigo Valstu Sadraudziba (dibi-ndta 1991. gada2l. decembn)

- Centraleiropas iniciativas grupa, kuru1992. gada julija izveido Italija, Austri-

.. x ...ja, Ungarija, Cehija, Slov€nija, veldk taipievienojas Horvatija

- NATO programma Partnerattiecr,bas mie-ram (Partnership for Peace),

- Rietumeiropas Savieniba

- Eiropas Stabilitates pakts

- ASV un PSRS 1972. gada parakstitais Pret-

ral;e5u ligums (Anti Ballistic Missale

Treaty)- Apvienoto Naciju Otganizaciia

- l-atvijas Republikas Arpolitikas koncepci-ja (1995. gada 10. februaris)

- Befgija, Niderlande, l.uksemburga

- Baltijas jrlras valstu Padome

- Barenca juras Padome

- Baltijas Ministru Padome

- Brivas tirdzniecibas ligums

- Centraleiropas un Austrumeiropas valstis(to skaiti Baltijas valstis)

- ES kop€jd lauksaimniecibas politika(Common Agriculhrre PolicY)

- Centrdleiropas Bnvas tirdzniecibas zona

- Ligums par parasto bru4ojumu Eiropa(1990. gads),

- Eiropas Savienibas kop€ja arpolitika undro6ibas politika (Common Foreign and

Security PolicY)

- Dro5ibu un uzticibu veicinoSi pasakumi

(EDSO 1994. gada Vines dokuments; Con-

fidence and Security Building Measures)

- Eiropas BnvAs tirdzniecibas asociacija

- Eiropas DroSibas un sadarbibas apsprie-

de (lidz 1995. gadam)

- Eiropas DroSibas un sadarbibas organizaci-ja (no 1995. gada)

- Eiropas Monetara savieniba

1,fl'

RtisSI'Vi$r'gradas grupa - 1991. gada 15. februari izveido Polija, ee-

hoslovakija, Ungarija

IEVADS

Latvijas arpolitika vairakkart meginats ieviest strat€giskasorit'ntAcijas un mer[u skaidribu, izstradajot programmatiskas

nostadnes un koncepcijas. Saja sakara der atcer€ties ministru

lrrr.zidenta V. Birkava uzsta5anos Zviedrijas Arpolitikas institutASlokholma 1993. gada 15. oktobri, vi4a ka arlietu ministra uzrunuInlvijas Universitates 75. gadadiend 1994. gada 74. aprili un Ar-politikas koncepcijas paradi5anos atklatiba 1995. gada 10. feb-ruari. Defineta arpolitikas koncepcija radas vairakus gadus pec

rteatkaribas atgrlsanas. To var skaidrot ar atseviSku politikas spe-

citlistu tolaik noteicoSajiem uzskatiem par anarhiju starptau-liskaja sistema, starptautisko attiecibu straujajAm izmai4am unrrt-.prognozejamibu, kas liek apSaubit koncepciju lietderibu.t Ie-sgxrjams, ka, qemot vera arvalstu karaspeka klatbutni, Latvijas

llolitil5i atturejas no arpolitikas konceptualu nostadr,ru popula-t'izF5anas. Tom€r nebltu jatzskata, ka 5i iemesla d€f latvijas ar-

lrolitikai nebija pamatorientacijas un merl,<a 'rzjutas, jautajums

slr'1fas vienigi darbibas adekvatuma un efektivitatE. Jau 7992.garlA par Latvijas Arpolitikas strategisko merfi tika imirzTta ie-l<lauSanas Eiropas procesos, to skaita Eiropas Kopiena. LatvijasAr'politikas koncepcijd (AIO definets, ka galvenais arpolitikas uz-rlt'vtrms ir neatgriezeniska valsts neatkaribas nostiprinaSana,l<irs sasniedzama, integr€joties pasaules un Eiropas droSibas,politiskajas un ekonomiskajas strukturas. IestaSanas EiropasSavicniba ir butiska latvie5u tautas izdzivo5anas un I-atvijasvitlsts saglabaSanas iespeja.2

l, lt, Ituzan, Peofle, States and Fear: An Agenda for International Security Studies

in lhe Post-Col.d War Era (1991), l1-28.Z, l;rtvijas Republikas Arpolitikas koncepcija // Intuijas Vestnesis - 1995. -

I0, fcbr

S:ulos apstak]os latvijas arpolitikas pamatuzdevums irrrr rt I ru$irrat neatkaribu valsts izdzivoSanas izpralne. No nacionaloIttlt'rr'$u viedokfa tas ir zemakais jeb fiziskas eksistences nodro-filtttt$:uras limenis. Saja sihracija pavisam likumsakariga ir viena-tllbtts ztmes likSana starp droSibas politiku un arpolitiku. Katrant'lrolitikas jautajuma lemsana prioritaru nozimi iegust l^affiast I tr r $ t ll as aspekti. o latvij as arpolitikas koncepcija defi neta integra-cljn liiropasT un Transaflantiskajas strukturas8 nav tikai arpoli-Ilkts mer[is, bet ir latvijas droSibas politikasrisinajums. Turpma-l<njns nodafAs sekos me$inajums pamatot'latvijas droSibas po-lilikas izv€les adekvatumu pa5reizejam starptautisko attiecibuslavoklim.

BroSuras uzdevums ir petit htrzijas droSibas politikasrisindjumu - integraciju Eiropas strukturds un to, kadi faktorik'tckrne iz5[<irSanos par to. Ar integracijas j€dzienu jasaprotLntviias plaSaki centieni ekonomiski, politiski un institucionaliIrrvirraties Eiropas strukturam, lai parredzama nakotn€ sp€tuit'l<lauties Eiropas Savieniba, Rietumeiropas Savieniba un

(i Virrlrnotivs arpolitisko l€mumu pie4em5ana - ka arpolitikas jautajuma viensvni otrs risinajums var€tu ietekmet latvijas droSibas situaciju. latvijasrlroSrba Saja darba jasaprot ka valsts un sabiedribas speja uztur€t savasttt,ittkartbas identitati un funkciondlo vienotibu (integritati). Nacionala dro-ntbl ir jidziens, kas izmantots, runajot par l,atvijas dro3ibas risinajumu. Poliliskas literaturas autori par dro5rbas kriterijiem nereti izvelas nacionalovcrttbu vienotibu, iekSejo un arejo draudu intensivitati, draudu un valstslrvirinojamibas kombinacijas sekas. Dro5iba tiek iedalita: militaraja ftru4otasrrizsurtlzibas un uzbrukuma speju apvienojums), politiskaja (valsts legi-lhni(ate, organizatoriskas un ideologiskas stabilitates apvienojums), eko-rrorniskaja fuieejamiba dabas u.c. resursiem, finansu un noieta tirgum), soci-rrluju (speja nodro5inat pastavigu socialo apstakfu uzlaboSanos).

Sk.: B. Buzan, Psofle, States and Fear, 19.'/, Iiiropas strukturas ir starptautiskas organizacijas, kas institucionalize

I,ilropas valstis. Seit EDSO, EP, ES, RES un NATO.ll, 'll'lnsatlantiskas strukturas - instit[cijas, kas nodroSina ASV iesaisti Eiropa.

3.

4 Maz,a valsts (srzall s/afa). Literatura s

valstis, vid€jas, mzvas un mikrovalstis'

PSRS sabnrkuma 1nr vienrgo pasaules

Sk.: ltrtuija lasaules folitika: iesf

instituts, 1995), 1.,5. nodala.

5.

audz iek5€ja rakstura draudiem dro5ibai'

ideja, tam irlkst nacionala indentitate' ka

ari tas apdraud atsevi3\i geostrategiski faktori'. - .

Sk.: I-atuiia Dasaules potitika: iesfeias un ierobeiojumi'76'

NATO. Par ieklau5anas jeb integracijas strategiju Latvijas arpo-

litika liecina Sadas iezimes:

- arpolitisko jautajumu starptautisko5ana (internaci onaJtzaclla)'

- daudzpusejo iniciatrvu atbalsts,

- aktivs darbs starptautiskajas organizaclias' kuru locekle

lidz Sim bija latuija (ANO, EDSO)'

- defineti centieni klut pat nozTmigu droSibas organizac\tt

dalibvalsti @S, RES un NATO)'

Runajot par arpolitisko j autajumu internacio nalizacii:u' iaat-

."r". ju,-rtaj,,rma par-Krievijas Federacijas karasp€ka izve5anu no

l^atvijprobl1994.ak1lnlizElot 5o jautajumu, Latvij

divpuseja dialoga ar Krieviju'politisku atbalstu un atrodotktus, latvijai izdevas Panaktne tikai Padarija Par iesP€jamu

vijas karasPeku, bet atrlavastabilitate un dro5iba.-_-epr,'r.o:ototrulatvijasarpolitikasstrat€gijasiezlmi-daldz-

pu.ej-Jni.irti*, atbalsti5anu kara

itt"ri:i attistijas regionalism* iona-

las iniciativas un organizacij tijusi

g"fft. jrlras valstu Padomes gada

marta un EiroPas Savienibas

Eiropas Stabilitates Paktu. Sada

tieniem Pec iesPejas cieSak iesa

it:ot i".pe:"s, ko piedava integracijas regionAlais limenis' Daliba

.t .pt "ii.f.q"s

institncijas ii katras valsts briva izv€le' kas

rrr'polilikas merl,<us fauj istenot daudzpusejo attiecibu limeni.Slrrr'1rl:rrrtisko organizaciju nozime ipa5i ir palielinajusies p€c-Itotrlirrrrtacijas posma, kad valsfu sakari un savstarp€ja atkariba irrlrurrlzl<art pieaugusi. Sada situacija neviena valsts nev€las at-lrlklics no dalibas daiadas starptautiskas organizacijas, tomerlzvclt's icspejas but par dalibvalsti ierobeZo atbilstiba katras orga-ttizitci,ias pamatprincipiem un dalibvalstu interesem. latvijai kentnzni valstij sevi5lfi svarigs ir arpolitikas daudzpusejo attiecibulitttcnis, kas dod iesp€ju kompenset Iatvijai pieejamo resursu unvlras (fower) trukumu. Dalibvalsts statuss hffiai pagaidam irliltli atseviSl,<as organizacijas - EDSO, ANO, Eiropas Padom€ unZir,rrrr'fatlantijas sadarbibas padome NACC). Pirmajas divAsl;rtvi.ia ir istenojusi Krieuijas politiku vai an tikusi ierauta attiecibuItittloiana ar Krievijas Federaciju.to Saja sakara jaatceras Krievijask;rrirspel<a izveSana, ka ari Sis valsts diplomatu visai veiksmigilxrrral<tA latvijas ievilkSana cilv€ktiesibu parmehrmu un atspe-Itojrrnru politikas orbita. Var uzskatit, ka no 5i stavokfa latvijaitlnlt'.ii ir izdevies izrauties, tikai sakot ar 1995. gadu.lt

(ialvena uzmanlba javerS uz l-af,r4as centieniem hrvinatiesun icl<lauties svangakajas Eiropas dro5ibas organizacijAs -l,lirop:rs Savieniba, Rietumeiropas Savieniba un NATO. Dalib-vrrlsls statuss Sajds organizacijas latvijai dotu neatkaribas neat-gt'it,zt.uiskuma un droSibas garantijas, kas 2skaidro to prioritArottoztttti arpolitika. Integracija ES, RES un NATO ir latvijas dro5r-lr;ts probl€mu atrisinajums. Skaidrojot to, kadi faktori ietekm€

l0 OrganizacijudienaskartibaLatvijairfigurCjusitikaisaistibaarKrievijujebktr vicrra jautajuma valsts (one issue country).

ll 'lirs notika, pateicoties pilsonibas un ar to saistrto likumu pie4emSanai,cr.kojo$ai uzpem5anai EP, valdibas aktivai uzmanibas piever5anai cilv€k-lllntbu jautajumiem (1994.gada marta tika izveidots Cilvektiesibu valststrtlrtislla postenis; 1994.gad,a 24. janvarl Ministru kabinets apstiprinajal,rrlvij;rs valsts cilvektiesrbu aizstavibas un veicinaSanas programmu, v€lakI I k rr lzvc itl ots Valsts cilvektiesibu birojs).

gPecaukstakaraizveiciojasSadasregionalasorganizacijasuniniciativas:BJ\|P'

Barenca juras padome, Vi5egradas grupa, Melnas juras valstu padome u'c'

10 11

izS\ir5anos par labu Sai izvelei, ja4em vera Sodienas starp

tautiskassistemasstavoklis.Tavarbuttiesiskajebstarptautiskotiesisko noffnu reguleta, hegemoniska vu rtz konfrontaciju

t"Gt"." KopS 1989. - 1991. gada revolucionarajam parmai4am

il;;il atrodas dro5ibas modela meklejumu faze' Nakotnes

;i;;;;. -.i*r.mtu

jeb H. Kisind;era piemineta iauna pasaules

GiiUo tlrt" redzama tikai nakoSaja gadsimta'tr Pa5reiz€jo

Arotm". modela veido5anas procesu raksturo svarstigums un

"".t"tifit"t". AtseviSl;i sp€crgi faktori starptautisko sistemu

.tt.":i var novest situdcija, kasi"ittat ar kadu vesturiski noteiktu

l;;a-ib". identitAti.r+ rahel ir jareliinas ar pla5am spekulacijam,

d,ai:ddi buvetiem scenarijiem par nakotnes Eiropas dro5ibas

arhitektum. Tikai savlaicigi ielemot argumentetu pozrclJo

LFii"i rastos iespeja starptautiskas parmai4as ietekmet velama

virziena.-- S-" atkapes noluks, nedaudz raksfirrojot I-atvijas arpolitiskas

stratefijLa.tuiiasdro{ibasfureta P€c detram latvijas ary

Ir,zttucm. Japiezime, ka arpolitikas analize nav jauzskata pargru$tttcrfi, bet gan par lidzekli dro5ibas politikas izv€les piera-rlt$rrrrai. Otraja nodafa La.tuijas dro{tbas folitikas risinajuma ie-r/4'izs tiek apskatitas dro5ibas risinajuma alternativas un faktori,Iurs lir:k pie4emt strategisku lemumu par integraciju Eiropasnlrttl<turas. Secinajumu dafa skaidrots arpolitiskas strategijasurlt,l<vatums paSreizejam starptautiskas sistemas stavoklim unl,nt vi ias dro5ibas sihracijas realitat€m.

ka 1939.-1940- gada.

12

1. LATVIJAS ARPOLITIKAS ANALIZE ATTIECIBAPRET SVARIGAKAJAM EIROPAS DROSIBASORGANIZACIJAM - EDSO, ES, RES UN NATO

lavs Klauss ir teicis: I'Mes zinam

amies kfut Par normalu EiroPaspateikts ari I-atvijas arpolitikas

pamatmerllis - integracija Eiropa. I-atvijas arpolitika ir pielidzi-

nama drosibas politikai un defin€jama ar formulu - drosiba caur

pieeja v€rsta tz Iafiijas politikas anallzi starptautisko notikumu

i<onieksta. Abu pieeju apvienojums dod iespeju atklat dro5ibas

apsverumu lomu arpolitisko lemumu pier] em6 ana'

15. Latvijas arpolitikas un drosibas politikas pamatorientacija: Latvijas ministru

prezidenta v. Birkava runa Zviedrijas starptautisko attiecibu institnta 1993.

gada 15. oktobri / / Diena. - 1993. - 28' okt'

Ll. Arpolltikas jautajumu internacionalizaciia

Ar'1 lolitikas jautajumu internacionabzaciju ir iespejams sa-xrrlr.gl rlivt,jacla cefa: izmantojot divpusejo un daudzpusejo attie-ltlrtt tliplontatiju. Mazam aktierim paSa sp€kiem iegut starptau-llEltnu sirbicclribas uzmanibu specifiski nacionAla jautajuma ir fotigt'tt I i, r r('l )iccieSams ietekmigu valshr atbalsts. Problemas interna-c I r r t t r t I i zirr: ij a starptautiska or ganizacija iespej ama, izmantoj of tre-Io vrrlslu atbalstu, un tikai tajos forumos, kur latvija ir lidztiesigarlrrltlrvalsts. Dalibvalsts statusu l-atvija baudaANO, EDSO, NACCln lil(lirs ar droSibu nesaistitas organizacijas ka EP, Baltijas Minis-lt'tt ;rrtlonr€ (BMP), BJVP u.c. Tad€f ir japrecizE- kads jautajums,kttrlrr ir.rneslu deJ un kuras instihlcijas tiek internacionalizets.

I(ricvijas Federacijas bru4oto sp€ku atraSanas Latvija ir ra-rlt.itrsi liclAkos draudus valsts eksistencei kopS neatkaribas atgu-Frrrrirs. Sis jautdjums bija valsts droSibas un arpolitikas prioritatettc lil<iri larkahdz 7994. gada 31. augustam,bet zinama m€ra ari1x't' l:un. Kad 1993. gada 31. augusta Krievijas karasp€ks atstajal,it,lttvtr, tatvijas 'tzredzes panakt tA drizu aizieSanu bija visairrt,sl<;rirlras. Tika izmantoti visi kanali, lai Sai problemai piev€rshr1x,t' icsltjas lielaku starptautiskas sabiednbas uzmanibu. Ievero-ilttrirkls aktivitates norisinajas ANO un EDSA. ANO 47. un 48. se-el,lrt l,irlvijai izdevas panakt rezollcijas pie4em6anu par karasp€kaizvt,slrrru no Baltijas valstim. Sarunu procesa politiskas balan-BFsiurirs cefa ANO 47. sesija tika piegemta otra rezollcija - parr'llvcl<licsibu stavokli Baltija. Tada veida ANO dienas kartibanonir('a iautajums par cilvektiesibu parkapumiem Iatvij5, kasttt.lriin Iatvijas intereses. latvijas realas iesp€jas un Krievijaslellkrut' svaru kausus nosv€ra ta, ka abu valsfu intereses lidz-xvrrrojas. IzSl;iriga loma jautajuma par KF bruloto speku izveSanusftltolrrcji bija starptautiskajam spiedienam un EDSA. 1992. gadallelsirrl<u dokumenta kolektiw prlfu rezultata paradijas 15. pa-rtrlrirl's, l<ura mnats par Srvalstu karaspeka izve5anu no Baltijas

1415

valstim. P€c vairak neka gada -uul.t, arli"t t minisb:u Romas tikpar Balfiju Pirmo reizi organ

menta tika fiks€ts milit5ra

ar KF Par Skrundas RIS statusu

Sauba.l6latvijas un IG samnu g

Ar Krievijas karasPeka i

aliekoSas Problemas atgadina Parstatu-

e tikaitikPatno ta

1 at stratefiski svariso.nlejla\:::.ti1T1'1i11lemas atrisindjumu' ASV ir vientga pasautes

sp€j lidzsvarot Krievijas intereses'

I e s 1 x rj ami Zrieto Sam sekam. Skrundas jautajuma internacionaliza-

llil ir vienigais cefs, kd panakt nacionalas droSibas intere5u ieve-rtr$anu. Vel aizvien iespejams nonakt situacija, kuras atrisinajumsvttr izradities apgrutinoSs.tz

Bez Skrundas ir ari citi jautajumi, kas tiek risinati ar EDSO

lrrrlrrlzibu. EDSO iesaisti5anos paredz Ligums par socialajam ga-ntntijam KF militarajiem pensionariem, kas atualinati ltdz1992. gada 28. janaarim, un uitpu gimenes locekliem, nozimejotr;rirSu organizacijas parstavi Si liguma nodro5inaSanai.B I<a zi-ttitnrs, Sim ligumam pievienotais protokols ir vienigais starpvalstuittridiski saisto5ais dokuments, ar kuru Krievija ir uz4emusiessitistibas repatriacijas joma. Krievijas un Igaunijas ligumos parrtrurijas izve5anu Sadas krievu saistibas neatrast. AtgrieZoties pieI;rtvijas un I{rievijas ligumiem, jauzsver, ka tie tika parakstitivicnkopus. Viena liguma neievero5ana principa nozim€, ka irlrirrkapti visi. Neizvedot militarpersonas tldz 7994. gada 31. de-

l'/ , 1994. gada 30. apr\a Iigunn far Skrundas RIS fagaidu funkcioneianu pNedzvairakus mehanismus, lai garantetu ta nosacijumu izpildi. Pirmk-rt, KFirl)Uemas iesniegt ANO DroSibas padom€ apstiprinajumu, ka ligums parSkrundas RIS netiks izmantots darbibam, kas v€rstas pret LR suverenitati unrlroSibas interesem. Otrkaft, EDSO inspekcijas regulari parbaudis RLS.'l'r'r'Skart, liguma par Skrundas RIS izpildes nodro5inaSanai ineidotajaAlrvienotaja komiteja pastavigi piedalas tre5- puse - EDSO parstavis un vi4aviltnieks, aizstajejs. EDSO 1995. gada 6. aprili par savu parstavi Apvienotajakrrrniteja nozrm€ja da4u diplomatu J.Andersenu, kurS, ka zinams, 4.maija,uzspridzinot Skrundas RLS jauno eku, netika ielaists funkcionejoSaja lokatora,lrri nov€rotu iesp€jami raditos trauc€jumus. 1995. gad,a 23. februari EDSOlricr;rema lemumu par EDSO inspekciju reZimu Skrundas R[S, taddjedirrlrstiprinot RIS darbibas starptautisku uzratdzTbu, tas izmanto5anu tikaikosmosa novero5anai radiolokacijas ceJa un demontaZu lidz 1999. gadalrt,igam atbilsto5i LR un KF 1994. gada 30. aprifa noslegtajam Ltgumam fiarShrundas RLS fagaidufunkcioneianu (Diena. - 1995. - 5. maijs).

I lt, I 992. gada 28. janvari PSRS bru4otie sp€ki tika par4emti KF jurisdikcija. Parl,)l)SO parstavi ar atsevi5\u mandatu 1995. gada 23. februarl tika nozimetsii, Magi, kas reiz€ - cita mandata ietvaros - pilda ari EDSO misijas Latvijavaditaja amatu

1617

rlztltrr, lrr,l rlauclz pla5aka intereSu sf€ru legitimizacijas un regionarllflrtef,tutits konteksta.zo Arpus I(F robeZam dzivojo5o etniskokt'lrvrr rrtbalsta un intereSu aizsardzibas programma dokumentalaveltla lrrrrirrhjas 1994. gada februari. Saja programma ir inrirzrtas

llt'HHll,ns izvr:idot nacionalu komiteju etnisko krievu uzsardztbu;

[,lFvFrHl prioritam uzmanibu; pandkt dubultpilsonibas institutalpvleArrrrrr ticm etniskajiem krieviem, kas dzivo arpus Krievijas;llelrrl lrolitiskus un ekonomiskus lidzekfus vi4u tiesibu garan-

lctatttti,ll 'l'c jAatzime, ka tuuo arzemju jedziens ir veco intere5u

Jettttx rk'lint.,jurns, kas piesaistits noteiktai geopolitiskai telpai, betilllu(.llr l)rogramma norada uz koncepcijas tap5anu.

Olrs icntesls, kas noteica cilvektiesibu jautajuma internacio-nallet f,tuurs, ir starptautiskajas attiecibas, it ipaSi Rietumvalsfu po-

lltlkn, rlonrinejo5ais racionalisms un pragmatisms, kas priek5-plerrn ir,virza intereSu samierina5anas klauzulu. Nenoliedzami, kaItllrvljls it'tekme un propaganda deva panakumus, nefaujot pie-

llrlurttti tlri pieradit to, ka Baltijas valstis bauda speciala gadijumalleelbns l,)iropas veshrre un attiecigi ari pilsonibas jautajums prasa

tpaBrt rlsirrajumu. Neizdodoties atrast acim redzamus cilvektiesi.

gll .l W l( l,r'lrirrgwell,rrThe Russian Military and Security Policy in the'rNearAlrr rrlllf trtt Suruiuol, Vol. 36, No. 3 (Autumn 1994),73.

Arftrlx rrzsvlr, ka 1991.-1992. gada nav bijis neviena KF politiskas elites lemumagltr ttr lxrllllkrrs strategiju un militaro dokhtnu. Pirm-s versijas paradas 1993. gada,

|trr ha gulvcnu tuuo anemja politikas sastavdafa ir minoritaSu tiesibu aizsardziba,

lriu riikrrlrri,ji figurC ka etnisko krievu, bet velak, pie4emot modernaku terminu, -K li lrllrr rlrrr lir,srbu aizsardziba. Tuuas aneme"s ka prdefinets intereSu jedziens tiek

lrlrral llr.krls KI,' arpolitika, sakot ar 1993. gadu, bet koncepcija par intere5ut enllrae[ur lirlzt,klicm un veidu rodas 1993. gada beigas un 1994. gada sZkuma.

Sk nrtl A. Mrrnpaunr, rrPocclra u 6nux<nee eapy6exrerr HesaaucumanI'stown (12, 18, xusaps 1994).

!l lllxrtlrlurtra 3arqurhl IrnTepecoB Ir tro,qAep)Kcr srHrrrIecKID( pocclrqn,

lllrrlrtnnnu(ux ia flpeAe.rlaMlr Poccnicxoi @eneparyrn, kas ari piemineta

lH91 garln Z4.k:bruara KF prezidenta B. Jelcina programmatiskaja vestijumaFederqlu.la Supulce - 06 yxpennenr.ru Poccuficxorc rccyAapcrsa: OcHonurre

Hallp{F,rttilill ttttytlleuuei r-r nneurnei rIoJrr.ITIrKIr.

L-*,,".uuu,.dibi ja-parkapi:::]'{l'^!-J;u"i::{:r:!,'r:*";?;:l9.22. pantu, io, 4emot -Yctu:

*1-.:l::1" ,iT)*,*\i, socialaiam garantij,am

uzskatit, ka karaspexs " tT..*,, !YIo^^::' r:;ii;"';; ii"i'tai ila'Krievija tadciadt ou" o':Tti;-;;'iii."-rrue,i vienkopus. nav pamlta

pantu, io, 4emot -vera' *,-,^-.-.

tiotrn(r bar soud'lajam garantii.aln

uritutit, ka karas-peks ir izvests; Ltttut'Iu t"' --iisu tilu lautttal hd'

i;ii, u;' ;;;, ; m ri pant''s" l',PttlS::::"il1.,T1,"nut, rezidtiiosas un

f {;l:!:#';i1':1Jil:i!i:'iir'::fl l':#il'.::l"Alu;#ff '::?"u1"1ee4' gada 31:.1"s"'l1T^^iJ tfd:ffi t"i*t*,tadu tas izdarits netika'

atvaf inatas militarPersonas

18

19

ms tomer bija tas' kura sakara

ai Krievija, bet an EiroPas un

!ilnr'1rl;rrrtisko organizaciju ietvaros daudzpus€jas iniciativas irvlrn$ rro politikas realiz€Sanas veidiem ikdienas samnu procesa.

Snll lurtu jApieverSas regionala meroga starpvalstu iniciativam.l,ntv[il ir iesaistijusies divas Sada lime4a iniciativas. BJVP unlllropns Stabilitates pakts (SP) ir ar regionalizacijas procesiem

l{h'o1lt cic5i saistitas daudzpusejas iniciativas. Tas tik tieSam ir ini-clHlivas, jo nevienai nepiemit organizaciias vai cita veida juridiskstltilu$$. ktvija ir atbalstrjusi gan BJVP izveidoSanu 1992. gada

nnllir, gau ari SP, kas savu darbibu saka 1994. gada maija, neska-

tollt,s rrz claZu Viduseiropas valstu, piemeram, Polijas un Cehijas,vlnll kritisko attieksmi pret 5o ES iniciativu, uzskatot to par

1 xrpiklu nosacijumu ieklu5anai ES.23

1,2.1. Baltijas iuras valstu padome

$r institrlcija, kum nereti sauc par orgutizaciju, izveidojasItrlz al rcfionalizacijas vilni, kas v€las pari Eiropai 90. gadu saku-

tt,p,:14 $crnot v€rA tas konferendu tipa raksturu, apsprieZamo jau-

lnlttttrtr $auro specifiku, daudz pareizak butu to dev€t par daudz-prrsrljrr irriciativu.2s BJVP dibinaSanas ideja pieder Danijai un Vaci-

!!lf sk,r A,l). Iiotfeld, rrEurope: the multilateral security processt' SIPRI Yearbook(l!)1)l'),21J4.

l='4 ll,lVl'rlalrbvalstis irLatvrla,Igaunija, Lietuva, Polija, Vacija, Danija,Zviedrila,Nrrlvr,Aija, Somija, Krievija un no 1995. gada maija Islande. latvija ir viena noll,lVl' rlarbu koordinejo5as institucijas - troikas dalibvalstim. BJ\? LatvijasAr'lrolitikas koncepcija min€ta ka regionala organizacija.

?Fr I l,l V I t

I rrioritaiu vidu ir infrastrukturas, ekolofijas, izglitibas jautajumi, nevislllrlr'lnas politiskas, ekonomiskas vai ar dro5ibu saistitas probl€mas. BJVPttrrrlnt'lrrrjls ar regionalo sakaru veicina5anu, brivas tirdzriecibas un tranzitarllttttrk'$itnu, atseviS\u regionalu projektu istenoSanu. Baltijas regionarsrllrbrbas, to skaita BIIP ietvaros ir tiku5ies arlietu, kulturas, videsrtiaxnrrlztbas, tieslietu un celtniecibas/transporta ministri.

Sk,r l),.Joienniemi, C.E. Stalvant, eds. Baltic Sea Politics: Achieuements and('httlllenws (Nordic Council, 1995), 31, 39.

1 .2. Daudzpuscio iniciauvu atbalstl5ana

22.M. vatder Stuls savas kartejas vizites laika 1994 ' gada7 ' septembri atzina'

'1" L*i:" ir izpildijusi vi4a un EP rekomendaclas'

20

21

s atrodas aP Baltijas jfiru' BFVP

eicinat stabilitati regiona' kuras

oSibas sistemu NVS ietvaros un

as, un viena, ar

sociaro drosibu saistita jautaju kopigas, poziti-

vas sadarbibas iespe5as' Viens as augliem tika

lrlttltls 1094. gada24.-25. maija, kad arlietu ministru Tallinas sesija

lllcr lz.vcidots BJVP demokratisko instihrciju un cilv€ktiesibu komi.relH lxrstenis. Amata tika apstiprinats darlu diplomats O. Esper-renn, Seida posteqa izveidoSanu noteica IGievijas intereses, kasl{,lVl' lava pieqemt politisku l€mumu. Vislielakas Baltijas regionavalnls intereses ir tas objektivais faktors, kurS nosaka BfVPttnkoI r rcs attistibas perspektivas.

l;rtvijas aktivitates BJVP nosaka veleSanas pec iespejas cie-Bak hrtcgreties Rietumu strukturas, nevis palikt saistitai ar PSRSnrrlrrrrkuma mantotdm saitem. Uzskats, ka BJVP varetu palldzetlrrlvijrri tuvinaties ES, sevi neattaisnoja,betlidz ar Zviedrijas unSottti,irts iestaSanos ES izveidojas jauna sihracija. ES nostiprinajaszlet t tr'lrr dimensija, saplustot regionalajAm vacieSu, da4u, zviedrulrr sornu interesem. So intereSu iespaida veidojas ES ziemefulrflrrrrs, kura nozimiba apstiprineta ES dokumentos.zg I-aBnJa

lt)(J(i,/97. gada gatavojas k|[t par BJVP prezidejo5o valsti. Uz4e-ntolils Sddu atbildibu, I^atvija var pieradit savu briedumu un celtrrut'lonalo prestiZu. Par savas prezidenturas m€r[i latvija ir no-:lrlnrrrlusi BJVP efektivitStes paaugstinaSanu un Sis padomes lo-Itrun trosliprinaSanu. Veiksmiga BJ\? darba vadi5ana latvijas Ar-

lxrlllikas koncepcija tiek atnta par vienu no arpolitikas priorita-lerrr, l,:rtvijas aktivitatem BJVP ietvaros ir plaSaks raksfurs. Darbi.hs ll.lVl' dod iesp€ju ne tikai pilnveidot sadarbibu ar regionavalnlirn uu attistit 3+5 savstarpejo atbalstu, bet ari ietekmet ES po-

llllkrr lrltiecibl uz Baltijas juras regionu.3o Ja4em vera pastavoSa

9ll lillrrlrlrlarnenta rezol[cijas par ES Baltijas juras politiku (Union's Baltic Sea

lbltr'f), liS komisijas par pieeju Baltijas juras regionam sagatavo5ana(( )ripn!ilions for a Union AfProach towards the Baltic Sea Region) , Stabilitatespaklr, kas apliecina no Vi5egradas valstim atdalitas pieejas raSanos.

5h r l'. Joienniemi, C.E. Stalvant, eds., Baltic Sea Politics: Achieuements

uu tl ('h ttl ll cnges, 36.,11) flkurrrlinavijas un Baltijas valstu sadarbiba tiek deveta par sadarbibu 3+5

hr nrrrlus ir:tvaros. Sk.: LR AK. - 13. lpp.

2223

konkurence starp Eiropas Savienibas,ziemelu un dienvidt' re-

il#;}.;;;t" rii'*"tt atsevisl;u -ES valstu centienus

akcentet Vidusirlras #;;;**bu- Papildus tam japiemin' ka

Baltijas jtras valstu pff;;; *iit"e l&ievijas' ipaSi Kali4ingradas

un Sanktpeterburgas "ig'"i"f" i"taisti5anos Baltijas juras regiona

infrastrukhrr". i^"iic,' tadcjadi stimulejot Krievijas atbalstu

regionalajai sadarbibai tn zinama mera ari Eiropas integraci-

j". ptfi:i."lil;ma jauzsver, ka sada t_atvijas politika dod iespeju

funkcionali ietekmet nili"t"f'" regiona talaku attistibu un iegfit

pieredzi, lai tuvinatol";;^;;&t";alas politikas modeliem'3l Ja

Baltijas juras valstu p"a"-"t [t"'"t sakuma stadija tika domats

;;;i;. nostiPrinasanu' tad sodien e{S-iS poritil<as sastavdalu P{j:slba BI\T

i- piuattot" latvijas strat€giskajam mer-

1.2.2. Eiropas Stabilitdtes pakts

a akcija, me-kas saucas

ideja Pirmo-ra runaattistibur vado5okoP€jas

lrolillnltrls aktivitates.32 Kad perioda p€c MAstrihtas vienoSanasnoaleglnuas Eiropas integracijas procesa iestajas zinams atsla-lrtuttn, lirancija ar Stabilitates paktu vel€jas iedzivinat Eiropas$avlrrrtlras kop€jo arpolitiku un dro5ibas politiku (CFSP).l9!lil gnrla junija ES Ministru Padomes Kopenhagenas sanaksmellka npspriesti kriteriji CAEV uz4emsanai ES. Kopenhagenasrftrkrtrrrr.ntii tika ietverti Baladura plana minetie minoritaSu unfobeCrr jauldjumi. 1993. gada decembri ES Ministru Padomellafnrlrtt'a iniciativa tika pardev€ta par Eiropas Stabilitates paktu,klttrlol ltar pirmo CFSP diplomatijas vingrinajumu.33 Par SPvFllerrrr liccina fakts, ka atklSSanas konference Parrze 1994. gada3(1, tnaijrr pulc€jas 47 valstu un starptautisko organizacrlu par-rlnvll, Slarp SP merl,<iem tika mineti vairaki: atrisinAt CAEV jauVttglttl'i$l(i noteiktos konflikhr c€lor,rus - robeiu un minoritdsuJaulAJtttttus, kA ari stiprinat stabilitati Eiropa CFSP ietvaros.3a Nollnrrr rrrt.rl5iem radies uzskats, ka pakts ir ES instruments, laiIttttzlltrttrr nacionalisma un politiska ekstremisma tendences(' r t t I rtt k, iropas un Au strumeiropas valstis. D zilaka SP idej a sl€pj aslifi vehrrc institucionalizet ES sviras lomu attieciba pret CAEV, lailehlurrclu $o valstu uzvedibu.3s ES bija svangi atrast veidu, kaItolnkltvi un legala veida istenot ietekmi uz devilam Central-e,lt'oprrn rrn Austrumeiropas valstim, kas pieprasija tas uzlemt ES.Ar Slrrbilitates paktu pirmo reizi Eiropa netieSi tiek iezimetaslattttan rlitltjurna linijas. SP legitimiz€ja privileg€taku valshr grupu: 1nrn1x,l<hvAs ES dalibvalstis, par kuram ES uzTemas aizgadpaItrttttt, l;ri novershr apgalvojumus, ka SP iezimE potencialas

H3 I'li, (inllis, ilEuropean Security Conference: The Balladur Plan" CRShfinrt fur ()tngress (April 12 1994), 4.

:3 Brl'rl/ Yur rboo k (1994), 220-222, 247 -249.H{ rrtlrrttt'ltullng I)ocument of the Inaugural Conference for a Pact on Stability

lfr fltrlrrf rr, Ittris26-27 Maytt Eurofe Docaments, No.1887.5ll ll, Wecvrr', Squeezed between Two Modern Emfires? The Baltic Region in

lho tHU|'r,20.

2425

5avttlrtrr'f l3altijas valshr daliba paktd tika noverteta pozitli,r rtqvrrt rl baltie5u entuziasmu.3e

l.rrtvijas aktivitati SP noteica ne tikai ES politiskais spiediens,Itt,l Ht't vclcSanas izmantot paktu savu m€r[<u sasniegSanai. Iat-vflae ilrlt,rcses bija ar SP starpniecibu piesaistit ES, lai tiktu garan-lFla l{X)4. gada 30. apriJa ligumzi izpilde par I(F bru+oto spekuItveArttrrr. tatvijai gan iekSpolitisku, gan arpolitisku iemeslu del bi-Ja trelrir,cie5amas ES garantijas, ka ligumi tiks ieveroti. SP pieda-vnJn k'speju ietvert pakta regiona stabilitatei butiskus starpvalstultgtrtnrrs, kaut ari juridiskls saistibas iegutas netika. Sadi riko-illlt.s, l;rtvija ieguva papildu politiskas garantijas ligumu iev€ro-gs

1111 i.'l{)

Otrs latvijai visai svangs jautajums ir 1920. gada 11. augustal,ulvijas un Padomju Krievijas miera ligums. Si hguma iekfauSanaSlt L:rtvijai fauhr uzsvert valstiskuma kontinuitdti, tadu bufu naMlerr,t, ka tadejedi izdotos piespiest Krieviju atzit latvijas valststtr'grirrtrauktibu. LTdz ar to iesp€jas Stabilitdtes pakta risinatAlrrcncs jautAjumu bija pavisam minimalas. Krievija nepiekrishrknrlot robeZjautajumus ar Iatviju, ja sarunds ka keSa pusepk'rlalitos ES. Krievijas lielvalstiskas interes€s ir nepiefaut ESelrrrlniecibu sev neizdevrga jaut5juma apsprieSana. Ja4em v€ra,Itrt, lriekritot ES starpniecibas pakalpojumiem, Krievijai buhrfiirrlzrst aizvien pieaugo5a ES politiska ietekme CAEV. Tadu tanrnlaz nev€las atteikties no apzi4as, ka CAEV un ipaSi Baltijasvulslis ir tAs aizgadnibas regions.

Lalvija SP uzskatija par forumu, kura ietvaros brltu iesp€jamsrIiskut€t par atseviS\iem arpolitikas jautajumiem. IaMja aicin-jag rrt lt t a dalibvalstis sniegt palidzibu nafnalizac[1as procesa uzsak-

'l!l rrll'rckground Note on the Pact on Stability in Europe", 11, 12.

'ltl l,ttlz ar SP nodo5anu EDSO parraudzib- iespejama ligumu parkapSananrrlornatiski tiktu kvalificeta ka EDSO principu, nonnu un saistiburrr,it'veroSana.

D o.1887.

37. Note on the Pact on Stability in Europe (drawn up by the EU

D General f"t n"*"itft' European Parliament)' (Luxembourg'

November 1994)' 5.

38. C. Mcfuclle Kelleher, "A Renewed Security Partnership? The United States

and the Europeun co,n-"Jtfin ift" rggo'"t n e Brookings Reuieu @alll993) '

2627

sanai,latviesuvalodasapmlcibas*ttTfi"orT::^3;;?.o::i1

ijas Procesa uzsakSana

lei, pragmatiski nodemonstreja

Sanas hgumu ieklau5ana Pakta'

uur.ii*,"pt"r.tiska atbalsta ieg -1nt "tii:Pj"1 ti:,il"T5*

hrrlrrrrrrcr:ju. Tai pa6a laika Krievijas nev€le5anas runat par robeLu

letttnjttrtricm sagrauj otru pakta pamahrzdevumu. Tadu bez

Ktlevi.its lidzdalibas nebutu iespejams apspriest Baltijas regionaslsbllllntcs ideju ka tadu. hndonas Karaliska p€tniecibas institftadlmklors Stabilitates paktu rakshrro visai lakoniski - pilnigs stila

tllurrrl's pAr butibu.+z latvijas aktiva daliba Stabilitates pakta faujUEeltHttt, kalldz ar pakta nodoSanu EDSO ir maksatas politiskas

ttodevtts ES.

1.3. Aktrva dallba starptautiskajds organizaciias

1,3.1. Eiropas Dro5lbas un sadarblbas organizaciia

l)aliba starptautiskajas organizacijas ir viens no bltiska-knjlt,rrr veidiem, kdmazavalsts sp€j palielinat savu ietekmi. TieSi

tlattrlzpus€jo attiecibu joma paveras plaSakas iespejas piev€rst

urtttrtntbu sev svangiem jautajumiem. Tadel ipa5i svariga lidz Sim

lr lriirrsi Latvijas daliba EDSO, jo tai ir vera 4emama pieredze, ipa-

il vrrlstu uzticibas pasakumu veicinaSana un bmrlojuma kontroles

Jrrttrrr, Iatvijai EDSO ir bttiska droSibas organizacija vismaz tikllgl, l<urner paraleli netiek ieguts dalibvalsts stahrss alianse vai

elltrt rsr rs veida droSib as organizacija.liiropas Dro5ibas un sadarbibas organizacija ir konferendu

lllur organizacija, kas veicina uzticibu starp valstim, bet nedodrltrrf,tlras garantijas. Ta vairak lidzinas institucionalizetam un pa-

elnvtgrtm politiskam dialogam, kam piemit strukturAli un funkcio-ttall lrrrkumi. EDSO funkcione tikai tada gadijuma, ja konfliktdk,attisltlAs puses ir gatavas kompromisam tam svangu intereSujrttrtrt. Neskatoties uz kolektivas droSibas sistemas ka dro5ibas

19 ,l liyrrl, rrThe Paris Pactrs Triumph of Style Over Substancet' The WallSlrcel Journal (23 March 1995).

2829

risinajuma neefektivitati, nepiecieSamo priek5nosacijumu truku-

ma de! EDSO sava teriiorija no Vanklveras lidz \rladivostokai ne-

.;ri;^tb*ies pat ka koiektivas droSibas sist€ma'a3 Viens no

fiii.f.af.u:i" motgantzecijas trukumi"-,il tu: instrumentu un me-

hanismu ierobeZotais "ti"na., jo konfliktsituacijas ta var pieda-

vat vienigi starPniecibu'Tomer l-atvijai piioput Dro$ibas un sadarbib as otganizaclja

\r nozTmlgavairaku i"-"tf" d€!: ta ir viena no nedaudzajam dro-

il;;;.fi\zeciiam,kura l-awijai ir pilnas dalibvalsts statuss jau

no 1991. gada; konsen."tu pti"tipt i"ttt-" pi"+:-:1n1 y:::'IoJ il.pEi"s ietekmet jebkura lemuma- pieqem6anu; o-rganwa-

cijas 52 valstu regionaiuit lleti"ttt piedava pla3as dialoga iesp€jas;

$Stili:ai snieaz garantijas armijal izve5anas ligumu ieve-

rosana.aa Atceroties to3 atpofitif.as un droSibas jautajumus' -kas

iiro" irrt"*^.ionalizeti EDSb, ir jauzsver Sis organizacijas nozime

43. Kolektivas droSibas sistema savu bezspecib" T oJ:t^^,1ti:t-'T :""t"ti"HY:

":i:::1"#:$'b?.-;;;*r'"*-"'i!rs":.:::,:1=:1-..::*:"TT""::li*:droSrbas risinajums, .loil-i;-1"t"*"s konfliktsituacijas nav iesp€iams

#;:?t:: ;i:^ill ffi: ri .,"'p,""ii't"1i"'it" l' a +1lcj := :i'-:gre

s o rs' kad as

sankcijas, kada m€ra un - gaivenais - Pret ko tas butu javerS'

A+.1"i"f1""i-nSn pi"ui.no:aJf g-gi. g"au'f S. septembri Cilv€ciskas dimensijas

Maskavas konferences laika

n tl"TiiJi"ii# ri * " " "*^ i "'tibu.'zs

aka 1 ee3' gacl a 1 e .l::T:,::'Yi'ff;#0"-?-'n""':"u;."il;;il;;nl'"nit1"'.TP',"1::11:::^'"""J?:f i"'?ftTtff i;l:'ff i'il$;;il;i"'"r"es^*rt"l":',111.:l:,T:,s'kaarivakti"i:#:"fi ;;';ffi ;;;-D'sA principu' nonnu un saistibu izpildi'

lt rrrrrrrlrlas uz tadam kriZu un saspilejuma vietam kaTadLrkija,Mrrkkrvn, I3osnija un Hercegovina, Gruzija u.c. Par misiju nosu-i t€tr r r rrs it'r-neslu tiek uzskatita preventivas diplomatijas, konfliktaf iuvFr$iulas vaikrTiu vadi5anas nepiecie5amiba. To gan nevar€fuEllln'lrritt uz latviju un Igauniju. Baltijas valstis nenotiek brur,rotacil,ttt, grilsorlu karS, nav bijis neviens uz etniskiem pamatiemlrnlnllts konflikts. EDSO aktivitates, izmantojot misiju mehanismukt'tlrr rtfionos, negativi ietekme Iatvijas telu, jo nevilus IaMjallrk ['r'irrrlota starp Sadiem kriZu regioniem.ao Viens no Iatvijasat'polilil<as uzdevumiem ir noverst tadu interpretaciju. PozitivslillSO klatb0tne ir tas, ka misijas zitojumi kalpo par objektivasIttfrrt'rttacijas avotu EDSO dalibvalstim. Misija zi4ojumos EDSOele;xrgulo realo situAciju latvija, kas Jauj visai efekhvi atspekot

;rAt'tttelrunus par nepilso4u tiesibu neiev€ro5anu. Misija dod

;rrrzllivrr starptautiskas klatbutnes efektu iekSpolitika, kas palidzr I I El I I rl h r cl vietejas paSvaldibas un valdibas institicijas korektai ar1rl Irr rt r rI l r saistitu jautajumu karto5anai.

llr'z KF karaspeka izve5anas un pilsonibas jautajumiemlillSO l.atvija risina ari citus jautajumus. Jasaprot, ka Sada kon-€rrn:urrir lipa organizAcija m€r\tiecigai politikas istenoSanai ir citagrtilll)ns pakape. l^ai iegutu visu dalibvalstu atbalstu kadiem poli-llkae irrrrlaiumiem, nepiecie6ams ieguldit daudz pufu un resursu,hnr grrltr gala var nenest gaiditos rezultahrs. Si iemesla d€J pozitiviqHErrlcrlzirrrru merlu ir pat mazak neka negativo. Mazai valstij irr v n t'tH i r r o t c ikt atseviSkas p o zitlvi sasniedzamas prioritAtes. Parej a

{ll lrllrrrlnrrn, Stokholmas miera petiSanas instituta (SIPRI) direktors A.lilrlft'Ils raksta, ka, lai nov€rstu konfliktu izcel5anos, EDSO preventivasrlllrLrttlrrlijls ietvaros ir nosutijusi 9 ilgtermina misijas uz Sarajevu, Skopji,M,'lrlovrr, (iruziju, TadZikiju, Ukrainu, Vojvodinu, Latviju un Igauniju

5k : A l). Rotfeld, "Europe: the multilateral security process" SIPRII'Eittfuuk (1995), 290.

Eflrlir rrrrstaja paradds ari EDSO dokumentos, sk.: Th.e CSCE Secretary1|tupntl Annual Report 1994 (ienn414 Nov.1994).

3031

darbiba vairak saistas ar nacionalajam interesem neatbilstoSu

iniciativu amortizeSanu' Ke EDSO I-atvijas politikas aktualitates

bntu jamin:1) regionalizacija un EDSO regionalo galdu jautajuT:'^

^2) Baltijas t"gionu dro5bas jiutejumu pature5ana EDSO

uzmanibas loka,

3) KF miera uzture5anas legitimizacijas centieni EDSO'

+j diskusilas institucional\zeSataEDso par droSibas mo-

deli EiroPa.1. Regionali zac\ias ideja EDSA ietvaros paradijas 7992' gada

Helsinku dokumenta, kas I-atvijas diplomatiem lika apsvert tas

ii-"ta"rrg", izmantoSanas iespeju'+z Balstoties v 1992' gada Hel-

sinku dokum"ntu, .u* uttistlU"t c"ltt uzsakaregionalo galdu ide-

:n'f.". ii."pt"t ka daiba grupa par regionalas droSibas jautaju-

miem. Iemesli, kas toreiz note

gionalu darba gruPu veidoSanu,

iel5anas iesP€ja laika Posma Pe

"i".. ftftJi"nu t onlititi izraisas lokala un regionala limeni' Ar.re-

ituAcijai,gadaiz-

tu iesPe-

47. I etot regionalus

lid lai palielinatuun PierobeZas

;rrrrrs aktualiz1t ar karasp€ka izve5anu un regionalo brulojumaIrorrtroli saistitos jautajumus. Baltijas regionalais galds laufu inter-r rircionalizet Baltijas dro5ibas probl€mas, tas regulari apsprieZot.llrrllijas regiondla galda ideja neguva EDSO dalibvalshr atbalstu,jrr las nevelejas institucionaluEt Krievijas Federacijas brur,rotor1 rcl<u izveSanas problemu.

Regionalo galdu nako5ais attistibas celiens ir saistits ar Eiro-prrs Stabilitates paktu.4e latvija, piedaloties SP, ir atbalstijusi re-piorrala galda ideju, lai an tas programma bija pavisam at5kirigatro lil)SA piedAvatas. Ar pakta nodo5anu EDSO rokas refiona-llsrrrir ideja ieglst zinamu apveidu, tatutAneskar dro5ibas jautaju-rrrrrs. So iemeslu ddl EDSO dienas kartha ir nostiprinajies reglo-rrrrlizat:ijas jautajums. Sagaiddms, ka regionalo galdu idejai EDSOtrrr,ginas dot jaunu, ar dro5ibas problematiku saistitu saturu.

2. I)Iemot vera ar Krievijas bruqoto speku izve5anu saistito suro;r[,rt'rlzi un Skrundas RIS atra5anos latvijas teritorija, Baltijas relkrtur dro5ibas jautajumu patur€Sana EDSO uzmanibas loka irlalviias intereses. To apstiprina atsevi5fu valstu oficiali pazi4ojumi,It n n si tl ur apdraudejumu latvijas suverenitAtei.s0

{tl \llrlrilitates pakts ir ES iniciatrva, kas skar Centralas un Austrumeiropasr rrlrlis, lai risinatu robeZu un minoritasu probl€mas. Sp ir politisku diskusijulrrtttrrrs Taja ES ir starpnieks un vada debates starp desmit uz ES dalibvalstsqlrrlr:{r l)retendejosam valstim un to kaimi4valstim. Tika izveidoti divi regio-rr,rlk, g;rldi - Baltijas un Centraleiropas. Baltijas galda piedalijas Igaunija, lat-vllrr, l.ir,tuva un Polija; pieaicinatas un kaimi4valstis - ASV, Kanada, Ikievija,i l'rll k lir,vija, Islande, Norvefija; uzaicinatas starptautiskas organizacijas unIrrelllrrcijas - EDSO, ieskaitot Augsto komisaru nacionalo minoritaSulrrrrlirjrrruos M. van der Stnlu, ANO Attistibas agenturu un BJVP, tas komisaruI I l'l.rllt,rscnu. Galdu vadija ES prezid€jo5as valstis - Fralcija un Vacija. Sptirrtisirrirjirs laika no 1994. gada27. maijamlidz lgg1. gada20. martam.

hlt lirrl lrgumi par armijas izveSanu jau bija parafeti, 1994. gada 5. aprili;lirirrlri:rs B. Jelcina dekretsNVli rrrr L gan izdevas panaktF-l tsA lro nakoS- prezidejosaI lrrHrrr ijrr 1994 gada 14. aprili Venecija nosodija 3o Krievijas ricibu.

apgabaliem,

- diskusija par resronaxem drosibas l.""Fj"*l:ati:^:T:5:*1:::::aH$-.'iiffi #: ilffi put pi"toi'z^ .zonam'

karasPeka koncen'

traciju apgabalos u.tml' Region ato cld " 19:1".'-^\::l:$:i,'il::""tt' *

;'fi i';ffi'ilffi ;;;'b;' -" b ru 46juma kon trole s j autajumiem'

Sk.: CSCE Helsinki Document lgg2, The bhoUungut of Change' Programme

Immeiliate Action-48. Tada veida tika izveidota EDSo Minska'. cip'i,l:: i^",1g1"*:"t5lll'd'"i'"#.ii ;'ii*#

" ".*rr+- u. vui.ti., kis so die n iesaistas Bo sn ij as

'.'"k, itffi ;S;;, ari veidJdurta grupu regionalu jautajumu risinajumA'

32 33

latvijas interes€s bija Pan

bp5

ganizacijas nelietderibu un nesp

i-zdevies ne vien paturet Baltijas

nibativu

Krievijas v€le5anas iegtt sPec'

NVS ieritorija, kas tiktu leAit

mandatu.sa Krievija savas Pra

iesaistitas miera uztur€5ana'

34

rueviena cita valsts nav gatava uz4emties miera uzhrreSanaslunkcijas bijuSas PSRS teritorija. Bez tam Krievijas v€las ne tikai1;anAkt ipaSas miera uztur€Sanas tiesibas tuvajas arzemes, bet anstarptautisku finansejumu EDSO mandata ietvaros.ss JebkururpaSu tiesibu pie5kirSana kadai valstij rada nevajadzigu prece-rlentu un apdraudejumu citu valshr suverenitatei. Sada visai ne-skaidra un pretruniga intereSu definicija piefauj Baltijas valsturlroSibas sihrAcijas bistamas interpretacijas iespejas. EDSOrlokuments, kas legitimizehr ipa5as miera uztureSanas tiesibas,lludapeStas konferenc€ netika pie4emts.56

4. P€c auksta kara Eiropa iezimejas jauna droSibas situacija,vie5ot zinamu neskaidribu par to, kada furpmak varehr b[t dro5t-bas organizaciju loma. Valstis un starptautiskas organizacijas at-rodas meklejumu faz€, meSinot pielagoties starptautiskas sist€-rnas izmaiqam. ArAustrijas, Somijas un Zviedrijas uz4em5anu ESir paplaSinajusies, bet debates par CAEV uzqem$anu ES unNATO ieqem aizvien noteiktAku vietu starptautiskaja dienas kar-lrba. Krievija cen5as rast jaunus Eiropas droSibas risinajumus ko-Icktivas droSibas sistemas ietvaros, sludinot nepiecie5amibuI|DSO veidot par centralo organizaciju Eiropas droSibas organi-zirciju hierahljd. Uz Sada fona ipa$i svangi ir Krievijas centieni in-stitucionalizet Eiropas 21. gadsimta droSibas modefa izlemSanu

lr5, KF prezidenta B. Jefcina uzruna Federalaja Sapulce 1994. gada 24. febru-rrlr: 06 yxpen,renrn PoccuicKorro rocyAapcrsa: OcHosHtIe HaIrpaBJreHI.It

rrryrpenneii u sueurHeii rroJrlrruKlr.M. Shashenkov, rrRussian Peace-keeping in the rrNear Abroadrrrr Suruiual,

Vol 36, No.3 (Autumn 1994),64.Autors uzskaita Krievijas pamatmerlus miera uztur€Sana - saglabat KF

rlarbibas brivibu, ka ari vienpusejo ipa5o lomu tuuo drzemju teritorija, iegutstarptautisku mandatu, 5o intereSu varda pieJaujot miera uztureSanasvit'nibu daudznacionalu sastavu.

l,li CSCE Budapest Document 1994. Toward.s A Genuine Partnership in A New/i.rr. Budapest Decisions, Ch. 3. - Further Development of the Capabilities ofllrc CSCE in the Conflict Prevention and Crises Management.

35

EDSO ietvaros.sT Sadas intereses var izskaidrot ar to' ka EDSO ir

fommu, kura tiktu noteikta vai

t interesesNATO Pa-Sanas ligu-

na sarunu posmi

latvijai b[tu jaiesaistas sarunu proce-

ir jauzskata par preventivu soli' ko -ra-

diju 5 as b aile s no NATO p aplatinas ant: -T

ki: ^ f,t, "?:l111i:tfl iilffi6;"i;il;a"r;s centraleiropas un Austmmeiropas

valstis. Jauna CFE ,"ltiu izstradaSani dotu iespeju samazinat

Centraleiropas vatstu lruqojuma limitus' Tomer ari Baltijas

36

virlstim varehr tikt pieprasits pavisam zems bru4ojuma limenis, jo

Itrrltijas integracija Eiropa no Krievijas puses tiek izprasta ke bn-

lishs zaudejums un tieSa Rietumu tuvoSands'60

Sis atkapes noluks tas sakaribas, kas

lrastAv EDSO diskusijas p modeli. Sr diskusija

rrorada uz cieSo saistibu ai4u procesa, kura

l,)l)SO veido tikai vienu [<edes posmu. Sis jautajums ne tik daudz

lit'cina par l^atvijas realizEto politiku, ka par nepiecieSamibu sekot

tlislrusiju galtai, kas saistita ar droSibas modeli.KA redzams, EDSO noris latvijas droSibai butisku jautajumu

klrdosana. Debates par Eiropas nakotnes drosibas modeli raisa

1[rrnatotas bai,as par I-atvijas iespejam istenot savas drosibas poli-

likas merki - integraciju Eiropas strukturas.Sakotn€ji EDSA bija ta institucija, kura latvijai bija japierada

srrvs politiskais briedums. I){emot vera arpolitikas merl,<us - iesta-

srrrrAs Eiropas Padome, integracija Eiropas Savieniba un perspek-

lrvir daliba NATO, Sis EDSO parbaudijums bija noteikti jaizLut'

Itiiu ne vien

[r';rs k saistt-

llrrrr latvijaspolitiska brieduma atzinums Eiropas valdibu un politiku uzskatos,

lri,jir tas uz4emsana Eiropas Pado nas no-

s;rt'rjumus EP - pluralisma demo cilv€k-

licstbu respekts, starptautiskam sonibas

liltrnns -, tika izpilditi tie krit€riji, kas tuvina latviju Eiropas

t;l) .t W R l.epingwell,rrThe Russian Military and Security Policy in the I'Near

Alrroad'trr Suruiual, Vol. 36, No. 3 (Autumn 1994)' 81.

rrl l,lt)So apvieno 52 dalibvalstis, to skaita stabilas ES un NATO pluralisma

rl|rnokr-tijas, ka ari nestabilas NVS regiona valstis ar akutam demokr-tijas

lrroblemam - Turkmeniju, TadZikiju, Kazahiju un Uzbekiju'till l,utvija tika uz4emta EP, neskatoties uz Krievijas meginajumiem kavet to.

Sk.: P A6lyarunon, I'Haqo-.uI{ TopofillTbcfl c lpuduona Jlarsrlfi n Conet

f ,)rrlrrrurtlr Hesaaucuman fagema (14 oxrs6ps 1994)

37

1.4. Latviias centienikliit par iz5firtgu dro5lbasorganizdciiu dalibvalsti

lrrs riciba esoSo lidzekJu klasts, lai sev velama virziena ietekmetu$os geopolitiskos procesus. Noteico5a Seit ir aktiva darbibast;rrptautiskajas organizacijAs, skaidra politika attieciba pret ES kal;rtvijas droSibai svarigu organizaciju un NATO ka organizaciju,krrra spej dot visnopiehakas dro5ibas garantijas.

1.4.1. Eiropas Savieniba

1991.gada 27. augustA Eiropas Kopiena viena no pirmajamrrlzina atjaunoto latvijas neatkanbu.oa Svarigi bija tas, ka lielakarlirla EK dalibvalstu nekad nebija atzinuSas Baltijas valshr iekJau-$nrru PSRS sastava. KopS latvijas neatkaribas atjauno5anas ar EKir noslegti vairaki svarigi ligumi.0s 1993. gada sakas aktivaks lat-vijas un EK attiecibu pilnveido5anas posms.66 1993. gada aprili

l\4. 1993 gada 1. novembri, kad stajas speka Mastrihtas ligums par EiropasSavienrbu, EK nomainija organizacijas nosaukumu.

tilt 1992. gada 11. maija starp Latviju un EK tika parakstits hgums par tirdz-nit'cibu, komercialo un ekonomisko sadarbibu, kas nodro5inaja vislielakasl;rbvclibas reiTmu tirdznieciba; 1993 gada 8. janvari - EK un Latvijasrrizrlimuma ligums, saskaq- ar kuru Latvijas Banka sa4ema 80 mlj. ekijuI i rransialo palidzibu maksajumu bilances uzlaboSanai 1992. / 93.Cada.

l;li 1993. gada 30. marta Ministru Padome pilnvaroja Arlietu ministriju lugt EKrrzsikt sarunas par asociacijas jeb Eiropas liguma nosleg3anu. 1993. gada1l junija Jlrmala triju Baltijas valstu vaditaji parakstija kopigu deklaraciju, kuralika lngts EK Padomei (European Counci[) iekJaut tas darba kartiba jautajumup;rr asociacijas liguma nosl€g5aau ar Baltijas valstrm. Tomer EK Padomesl(openhagenas sanaksme Sadu lemumu nepie4ema, bet uzdeva EK Komisijaisrrgatavot priek5likumus par brivas tirdzniecibas liguma (BTL) nosl€g5anu arlhltijas valstim, bet jautajumu par asociacijas ligumu neizskatija.

1993. gada 27. augustA Baltijas valstu prezidenti pie4ema kopigu pazi4ojumuprrr nostaju attieciba uz EK Ta paSa gada 13. septembri Tallina triju valstuprcmjerministri parakstija deklaraciju ar EK par BTL, nolemjot, ka katra valstsrlcklaracijai pievienos savu memorandu par BTL. Ta rezultata ES arlieturrrinistru sanaksme Brisele 1993. gada 20. decembri tika papildinats mandatsl,lS sarunam ar Baltijas valstim, ietverot izversta politiska dialoga formulu.

38 39

pret ES un Ema un darbasP€ka

kustibas bnviba,

- ar ttrdzniecibu saistitas ES likumdo5anas iev€ro3ana

Iztviia,- vienota tirgus nosacijumu ieveroSana I-atvija' to skaita ar

67. LRAK. - 13.-14.IPP.

trdzTga veida kriteriji formuleti ES Padomes sanaksm€ Kopenhagena

1993. gacla j0nija un ar papildinajumiem Esene 1994' gada decembrt'

Sk.: ttStrategy for preparing Central and Eastern European countries for

future accession to the European lJn\ont' Eurofe' Documents No'1916'

ES saskar,rota tirdzniecibas politika attiecibA pret treSajamvalstim.

So integracijas nosacijumu isteno5anu ir paredzets panakt:rrosl€dzot asociacijas ligumu ar ES; sakartojot latvijas ekono-rrrisko sistemu atbilstoSi ligumam par EEI, 1957. gada Romaslrgumam un 1987. gada Eiropas vienotajam aktam, izpildot1991. gada nosl€gte Mastrihtas liguma nosacijumus.os

latvija jau ir pavirzijusies uz priek5u minetas arpolitikas eko-rromiskas dimensijas realiz€Sana. 7994. gada24. maija valdiba apsl"iprinaja programmu latvijas integrAcijai ES, kura valdibas insti-Iucijam paredz€ti foti konkreti uzdevumi. Nedaudz velak tika iz-vcidots Eiropas integracijas birojs, Eiropas integracijas padomeMinistru kabineta paklautiba un Saeimas Eiropas lietu komisija.Asociacijas liguma noteiktais I-atvijas parejas periods beidzas1999. gada. Lldz ar to sagatavo5anAs darbs visas galvenajas jomas

i:pabeidz lidz 1998. gadam. lai efektivdk spetu istenot Sis integ-lacijas vadiSanas, plano5anas un koordinacijas funkcijas, lidz1996. gada jrlnijam valdiba bija iecerejusi izstradat nacionalo pro-grammu l-atuijas integracija Eirofia. Sada struktureta integracijas

I )r'ocesa sagatavoSana ir priekSnoteikums veiksmigai integracijasrsteno5anai, jo, ka liecina Irijas piemers, pielago5anas process varilgt pat 16 gadu5.0s Lldz ar Siem sofiem nacionala limeni tiekicviesta politiska atbildiba par integracijas rezultatiem. Politiskairtbildiba ir nepiecieSams lidzeklis, lai nov€rstu klasisku integra-ciias problemu raSanos:

- nesp€ja intensific€t sakarus ar ES valstim un skatitiespari ekonomikas un politikas nacionalajam robeiam,

(ifl, LRAK. - 16. lpp.{il) Irijas pielago5anas ES sakas 1957. gada, bet uz4em5ana notika 1973.

gada, nosakot parejas posmu lldz 1978. gadam. Tas ir visilgakais nol.)iropas industriali mazak attistito valstu integracijas laika posmiem.VilAk, ES apstakfos, iri nespeja izturet konkurenci visas tradicionalajassaimniecibas nozar€s.

4041

- nespcja veikt ekonomikas pielago5anu, ietverot datdz-

slaqainas savstarpej as atkarib as realitate s,

- nespeja pieqemt integracija ietverto suverenitates iegro-

Loitmu.ToPar aiskaites punkhr integracijai ES tiek 4emtas tns pamat-

prasibas - kapacitate (iered4u skaits lemumu isteno5anai)' struk-

iuras esamibi un kompetence. So prasibu ieveroSana ir nepiecie-

Sama, lai izvairitos no Irijas un Griekijas ne visai veiksmigas piere-

dzes. ES prasa pieska4oties tas vienotai lemumu pie4emSanas

sist€mai jau ikdienas politikas 1imenr.71 Kztra ziqa Latvijai ir dots

laiks, lai macitos no cihr valstu kfndam un izvairitos no integra-

cijas'neveit<sm€m. Pastav risks, ka 1996. gada starpvaldibu kon-

f"."rr." var mainit speles noteikumus, attalinot iestasanos ES.

latvijas arpolitikas aktivize6anas rezultAIA 1994' gada 18' ju-

fija Brisele tika parakstits l-atvijas un ES Bnvas tirdzniecibas

hgums (BTL), kas stAjas speka 1995' gada 1' janvari' Nosledzot

BTL, latvija ir sPerusi Pirmo soli,

Eiropas Savienibu.T2 Sis ligums irveicina tirdzniecisko aPjomu untmmiem uz Rietumie-' gt to tiek nodroSinati vienadi kon-

kurences apstakJi, I-atvijas predu bnvaka pieeja ES tirgum' radits

p"-"ts tantai tirdzniecisko sakaru attistibai. Sledzot BTL ar ES

70. K. Driever, I'Closing the Gap: Irelandrs Expierence with Integration in the

EClEU'l Aussen Politik,Vol.45, 4 (1994)' 318,319'

71. Turpat, 323., 324. lPP.

Ke Grielijas integracijas ES problema Seit tiek mineta vispariga nespe1a

nacionalaja politika Gtu".t ES dimensiju. Savukart Irijas problemas ir mazefek-

trvalemumupie4em5anassistema,nespejaakcept€tpolitiskointegracijuuntas izraisitas sekas, nespeja formulet nacionalo ekonomisko politiku

72.BTL ar ES ietver tikai inpniecibas preces un izejvielas. ES hdzar liguma

"taSuno. speka atce| ievedmuitas tarifus, tadu Latvijai ir ietru gadu parejas

posms. Ipu5u vieno3anas attiecas uz lauksaimniecibas precem' jo' pastavot

subsideSanaspolitikaiEskopejaslauksaimniecibaspolitikas(CAP)ietvaros,panakt brivas tirdzniecibas reZimu nav iespejams'

rrn citam industriali attistitam valstim, tiek raditi priek5noteikumil;rtvijas ekonomiskas dro$ibas pieaugumam. Tiek samazinatavalsts vienpuseja tirdznieciska un ekonomiska atkariba no Krie-vijas monopola energijas un izejvielu piegad€, daZadots ar€jaslirdzniecibas eksporta un imporla tirgus.

ES Padome 1994. gada 28. novembri apstiprinaja mandatusamnam ar latviju asociacijas liguma nosl€gSanai. Tas tika pa-ral<stits 1995. gada 12. jnnija ES Luksemburgas sanaksm€.zs Velr rcsagaidot asociAcijas liguma ratifikacijas preceduru izpildi, I-at-vija ieguva tiesibas piedalities asocietajam valstim paredzEtajasl rukturetaja politiskaja dialoga.z+ Politiskais dialogs iecerets, lai:

- tuvinatu ligumsledzeju puSu nostaju da:Zados starptau-tiskos jautajumos, ipaSi jautajumos, kas blrtiski ietekmeIatviju un ES;

- nodroSinatu labaku sadarbibu Eiropas Savienibas CFSPjautajumos;

- veicinatu dro5ibu un stabilitAti Eiropa.zsllrlitiskais dialogs ar ligumsledz€ju pusi paredz nodibinat poli.lisl<as konsultlcijas tadu starptautisko organizAciju ka ANO unI,ll)SO ietvaros. Iatvija iegust regulAru pieeju informacijai par ES;rlrtivitdtem kop€jas arpolitikas un dro5ibas politikas ietvaros, ka;rrr tiesibas konsulteties droSibas jautajumos.z6 Tas nozim€, karrt'lrclitikas istenoSana Iatvija lielaka m€ra bls spiesta rel;inaties

i il. Lai ligums statos sp€ka, to jaratifice Saeima un visu ES valstu parlamentos.liatificeSana varetu ilgt lTdz pat 1996. gada beigam.

i4 Europe Agreement Establishing An Association between the Eurofean(hmmunities and their Member States and the Refublic of La.tuia, Trtle II:lblitical Dialogue.

'la 6. pants paredz politisko dialogu ministru limeni, vecako amatpersonurrn politisko direktoru limeni; 7. pants - parlamentarie5u limeni ESl'arlamentaras komitejas ietvaros.

'/li 'lurpat, 4. pants.'i (i 'lurpat, 6., 2. pants.

42 43

ar ES nostaju afl tEa gadijuma, ja ta nesaskanes ar Latvijas

interes€m. iaapznas, ka zinarna atteikSanas no suverenitates'

atseviSt<am interesem bus Iatvijas maksa par integraciju Eiropas

Savienita. Par iespeju integreties ES, ka an NATO' Latvijai bus

jaatdod dafa no suverenitatespieqemt vienPuseju Politiskuparej am or ganizaciias dalibvals

Tadu latvijas integracija

or garizacijas iek5€j o neatrisina

dols Sobrid vel ir neskaidrs. 19

Mastrihtas hgumam, iezimejas Eiropas Kopienas tradicionalais

Jzinejspeks - ekonomiskas intereses' Ar vienota Eiropas tirgus

*"idos_' izpalka gaiditie rezultafr - jauni dalibvalstu ekono-

mikas stimuli, pieaugo5s nacionalo sabiedribu atbalsts EK in-

stittcijam, kopienas iabadzlglko un bagato valstu stavoklaizlldzi-

naS"rra.. p"titeti saka samazinaties Eiropas Savienibas dala pa-

."ut". tirgu, ko lzrals\ia Dienvidaustrumaziias un i{inas ekono-

miskas attistibas leciens, Austrumeiropas leto cenu ietekme' ka

in imeidote ziemelamerikas brivas tirdzniecibas zona. Globalas

konkurences pieaugums prasa Eiropas cieSu saliedetibu' taiu

notiek ieslQsana ekonomiska kt7zE, arklaias kopienas strukturali

t ut umi, pl""ug politiskas atSl;iribas starp Franciju' Vaciju un

Lielbritaniju .77 Ptetrunas starp Eiropas lielvalstu galvaspilsetam

saistamas ar debatem par ES nakotni' Paize seko dirZisma

pri".ipi"- un ES Komisijas parnacionalas s'tibas idejai, lnn-

hona stingri pastav uz fib;rahs tirdzniecibas politikas un brrva

tirgu. pti"".iiiem, Bonna velas izveidot funkcion€jo5u Eiropas

s"i"n-rt". bizrobeht ekonomisko sistemu, kas balstitos ,t, uls-

pareju labklajibu un sp€cigu Vaciju Eiropas centra' 90' gados Ei-^rof". t"tat o valstu starpa iezim€jas zinami lidzsvara mekl€jumi'

77. J. van Scherpenberg, I'Crisis of the Economy - Crisis of the European

Integration?lr Aussen Po litik, Y ol'44, 4 (1993)' 315'

l<uros centrala un reiz€ inshumentala loma ir starptautiskam

instit[cijam. Krievija atbalsta EDSO lomas pieaugumu, lai,

lidzsvarojot to ar NATO, nodrosinatu savu institucionalo ietekmiEiropA, ASV atbalsta NATO ka Transatlantiskas dro5ibas balstu,

Francija fokusejas uz Eiropas lomas pieaugumu iepretim Trans-

atlantisko struktum ietekmei, Lielbritanija hrras pie NATO un

autonomas R-ES, lai lidzsvarotu ES.78

Saja situacija Eiropas Savieniba pie4em veshrrisko izai-

cinajumu - paplaSinaties. Uz4emot bijuSas neitralas valstis -Austriju, Somiju un Zviedriju, ES ieg[st bagato jaunpienaceju

finanses regionalajos un strukturpolitikas fondos, 1200 km garu

tieSo robeZu ar Krieviju, sareZgitaku lemumu pielemSanas gaihr

un grutAku kopejas politikas saskaqoSanu. Jaunuz4emtAs nav

NATO dalibvalstis, tadu tas neb0tu iauzskata par neitralam

valstim, jo neitralitate ir gruti savienojama ar integraciju.Te Aricentraleiropas un Austrumeiropas valstis neitralitates politiku ira?inu5as ka neatbilsto5u esoSajam starptautiskajam stAvoklim.

Centraleiropas un Austmmeiropas valstis ir deklareju5as vel€-

Sanos integreties Eiropas SavienibA, bet tas nebut nesteidzas

'/8 AfiertheColdWar:InternationalInstitutionsandStateStrategiesinEurofe,1989-1991, ed. RO. Keohane, J.S. Nye, S. Hoffrnan (1993), 398'

Starptautiskas organizic4as ipa5i izmantoja Vacija, kuras galvenais uzde-

ur-t Liiu panakt apvieno5anos ar \DR. Lai to istenotu, Sis jautajums ar ASV

tika kartots NATO ietvaros, ar Franciju - EK ar PSRS - solot atbalstu EDSA'

Sk.: "While Rejecting the Idea of A European Army, Douglas Hurd Says

the WEU Must Be Able to Actil Europe, No. 6431, (2 March 1995)'

Britu arlietu ministrs D. Herds uzskata, ka RES janostiprina, lai eiropiesi

praktiskaja arpolitika atsakas no neitralitates.

4544

attistit ciesaku savstarpeju integraciju.8O CAEV valstu starpa

pastav konkurence par kartibu, kada tas varehr tikt uz4emtas ES.

Tadu tas apvieno kopeja veleSanas ar iestasanos ES iegut netiesas

droSibas garantijas no labklajiba un dro5iba dzivojoSa ES un

NATO valstu kluba.Sastopoties ar ES paplaSinaSanas izaicinajumu, atklajas tris

problemu loki, kas trauc€ Eiropas integracijas procesu' - insti-

tucionalo reformu nepieciesamiba, GFSP nostiprinasana, Eiropas

MonetAras savienibas (EMS) izveido5ana. $ie jautajumi tiks iz-

skatiti 1996. gada starpvaldibu konferenc€, bet galvenais uzde-

vums bus nodrosinat politiskas savienibas izveidosanas prieks-

nosacijumus.sl Eiropas integracijas nakotni nosaka nevis ES

kopeja arpolitika un droSibas politika vai RES liktenis, bet gan ES

ka politiskas savienibas izveidosana un taja dominejosas starp

valstu attiecibas - starpvaldibu (intergouernmenta[) vai federS-

las.s2 Preteja gadijuma iespejams nonakt lidz fragmentetai Eiro-

pai, kur attiecibas noteiks sp€ku lidzsvars starp ParTzi, Bonnu,

l.ondonu un Maskavu.Papla5inaSanas jautajuma ES ietvaros nav vienpratibas, taiu

ar zinamam atkapem ES gataviba uzqemt asoci€tas valstis tika

cija varetu izradities par alternatrvu ES.

81. l. ltun Scherpenberg, rtCrisis of the Economy - Crisis of the European

neviendabibu.g2. A.D. Rotfeld, rrEurope: the multilateral security processt' sIPRI Yearbook

(1995),268.

izteikta ES Esenes sanaksm€ 1994. gada decembri.83 ES dilemmaslepjas jautajum-, ka savienot integracijas padzilinaSanu ar papla-

Sina5anu. ES valstu nacionalas intereses atSkiras - Francija akcen-t€ ES dienvidu regiona attistibu un sociali dro5u Eiropu, Vacijaprasa CAEV uz4emSanu un ES iekSejo baderu likvideSanu, Liel-britanija nev€las parnacionalas ES izveidi, cenSoties balanset fran-du un vacu intereses. Dro5ibas ambiciju varda Francija ir ieintere-seta palielinat Rietumeiropas droSibas lomu ar stiprinatu RES unparnacionalu ES, lai sahrrefu Vaciju tn reize nezaudehr savuidentitati.8a Vacija velas likvidet Eiropas nakotni apdraudoSodro5ibas vakuumu CAEV, panakt ES ka federalas valsts tipasavienibas 'tneidi un atrast veidu, ka sekmigi sadarboties ar Krie-viju.ss Rezultata nav iespejams izvainties no zinamas spriedzesstarp ES dienvidu un ziemefu regionu interes€m.

IntereSu pretunas ES jautajuma veicina daLailt Eiropas na-kotnes viziju raSanos. Viena no tam - par koncentrisko loku Eiro-

83 Ka ES arpolitikas uzdevumi Esene tika defin€ti: radit institucionaluspriekSnosacrjumus CAEV uz4emSanai (tas javeic 1996. gada starpvaldibukonference), sagatavot asoci€tas valstis pievienoSanas aktam. Taiu taja pa5a

laika tas nozTmeja, ka CAIV uz4em5ana tiek atlikta, ta k][st atkariga nostarpvaldibu konferences lemumiem, ES nodro5inas pret integracijas lime4asamazinaSanos ar CAEV uz4emSanu.

Sk.: A.D. Rotfeld, I'Europe: the multilateral security process[ S1PR/Yearbook (1995),282.

lJ4. P. Schmit, r'French Security Policy Ambitionstt Aussen Politik, Yol. 44, 4(1993), 338.

85. Reflections on Eurofiean Policy, Document of the CDU/CSU ParliamentaryGrouf in the Cerman. Parliament on the Future of EaroPean Unifi.cation.Durope Documents, No. 1895/96,12 September 1994. Sada nostaja definetaCDU/CSU - Bundestaga noteicoSaja frakcija.

Sk.: ilFifteen Envisage Non-Aggression Pact and Request PoliticalConsultation between NATO and Russia'r Europe, No. 6444 (21 March 1995).

ES arlietu ministru sanaksme 1995. gada 19. marta Karkasona 15 valstu minis-tri apstiprinaja nodomu uzsakt konsultacijas par liguma, hartas vai vieno5anassagatavo5anu ar KF specialo attiecibu konteksta. Tapat tika formuleti priek5-noteikumi, lai nosl€gtu parejas posma hgumu (Interim Agreement) ar Krieviju.

46 47

politique ltrangdrett Figaszl Eckodola .a-kotneli i" , Beniluksa valstis un varbut.-

^.i Oa"ii^ Trek pared citas valstis' tam izpildot

nepieci mus'Sk.: " C Will Have to Find A Way of Making Variable

Geome e,No'6424 (20-21 February 1995)'

48

iesp€jamo dalibu ES, lai gan asi versusies pret tas m€rl;i in-tegreties NATO. Jadoma, ka Krievija netic l-atvijas integracijai ESpanedzamanakotne. Tadu, no otras puses, I&ievija ir ieinteres€taattiecibu intensifikAcija ar ES ka tas svangeko tirdzniecibaspartneri. Kopeja ES un Krievijas robeiaveicinafir tirdzniecisko unekonomisko attiecibu pilnveidoSanos Eiropas kontinenta. Katrazha l{rievija ES netiek idenfficeta ar draudiem, jo ES ttek uz-

lverta ka regionala ekonomiska sistema un paradoksala kartanereti pielidzinata NVS. Krievija pagaidam nav kCrusies pieietekmes nodro5ina5anas instrumenta - ekonomiskiem lidzek-

Jiem, lai, bremzEjot Lafuijas tirdzrieciskos un ekonomiskos sa-

karus, var€tu apdraud€tu tas sp€jas izpildlt ES integracijas pra-sibas.88 Taiu ir iesp€jams, ka I(rievijai vel varetu rasties iebildumipar latuijas uz4em5anu, ipaSi qemot v€ra to, ka Baltijas valstuiekfauSana ES ir vieglak istenojama neka cihr daudz lielakuCentraleiropas un Austmmeiropas valstu uzqemSana.8s latvijasarpolitika ES tiek identificeta ka ekonomiska un politiska sis-

tema, kas piedava netieSas dro5ibas garantijas. Alternativa atro-das geografiski preteja irziena- Neatkango Valstu Sadraudziba.Tadu nevis NVS, bet gan ES ir noteico5a loma nakotnes EiropasdroSibas modefa veidoSanas procesa. ES pilda ar dro5ibu saistitasfunkcijas, nesot atbildibu par Eiropas valstu kopa satureSanu, unveic magn€ta funkcijas rrtuvajas arzemesrr - Centraleiropas un

88. Ilfozrtamma saulumbt. uH.nte[eco6 u no1defiwrcu Jmuu4ectur Poccutn,,n\onculavulux sa nfeienamu Poccuilcxoil @e1e[aquu, kas ari piemineta1994. gada 24. februara KF prezidenta B. Jelcina programmatiskaja v€stijumaFederalaja Sapulc€ - 06 yxpmenuu Poccnicxoro rocyAapcrBa: OcuosHue

Ha[paBJreHHfl nnyrpeuueii rl sHeuHe[ r]oJrarnKu.89. Baltijas valstis ir teritoriali mazas ar 7,5 milj. iedzivotaju, atrodas 'vdeviga

feopolitiskaja situacija, to ekonomiskie raditaji ir konkur€tspejigi ar citamCentralaustrumeiropas valstim. Asoci€to valstu starpa Rumanija, Bulgarija un

dafCji Polija ir ekonomiski mazak mobilas neka Baltijas valstis, to lielaisiedzivotaju skaits prasa vairak resursu sekmigai integracijai ES.

49

Austrumeiropas valstis.so Eiropas Savieniba Iatvijai dotu iespejulidzsvarot Krievijas ietekmes radito ricibas ierobeZojumu, tadel

droSibas mekl€jumi liek klauvet tie5i pie Sim durvim.

1.4.2. NATO, Ziemelatlantiias Sadarblbas padome unRietumei ropas Savientba

Divpolu pasaules sagruwms kfuva par tealitAti, pa5likvi-

dejoties Var5avas liguma organizacrju un sabrukot Padomju Sa-

vienibai. Reag€jot uz jauno situaciju, NATO izveidoja Ziemelatlan-tijas Sadarbibas padomi (NACC) kaorganwaciju uzticibas veicina-

Sanai ar jaunajiem partneriem. NACC ir v€l viena konferendu tipaorgnizacija ar neskaidm darba uzdevumu lauku. NACC piedava

regularu dialogu ar alianses valstim, tadu Centraleiropas unAustrumeiropas valstis NACC vairak v€rte ka iespeju risinat savas

probl€mas un tuvinaties pa5ai aliansei. Piemeram, latvija NACCcentas risinat I(F karasp€ka izveSanas jautajumu.el |a:u 1992. gada

latvijas arpolitikas vadlinijas fikseta Latvijas politika attieciba uz

5o organizaciju, nov€rtejot dalibvalsts statusu NACC ka tu-

vinaSanas iespeju NATO. Sadas idejas aizvien nostiprinajas 1993'

gada laika, kad atsevi5\as CAEV atklati deklar€ja veleSanos ie-

staties alianse. Tolaik izveidojas tris pieejas NATO papla5ina5a-

nas jautajuma - to neatbalstija LielbritAnija, pozitivi izteicas Vacija,

bet Francija runaja par parejas faZu define5anu un modificetam

90. EK Padome 1989. gada jnlijaParTzE uz{temas vesturisku atbildibu, k}nstotpar primaro daudzpusejo organizacgu, kas atbalsta un nodarbojas ar

makroekonomiskajam reformam CAEV. Pastav viedoklis, ka tieSi ES

disciplin€ CAEV, liekot atteikties no nacionalisma tendenc€m politika. Kapiemers nereti tiek min€ta civilizeta eehoslovakijas sadaliSanas 1993- gada.

91. 1993. gada 3. decembri un 1994. gada 10. junija NACC ministru sanaksmes

tika panakts, ka 5o tik5anos nosleguma dokumentos ir uzsverta

nepiecieSamiba izvest Krievijas Federacijas karaspeku no Baltijas valstim.

attiecibam asociacijas vai cita statusa.e2 NATO galvenais balstsASV neizteicas par labu nevienai no minetajam pozicijam.SvarstrSanas beidzas ar to, ka 1994. gada 11. janvan NATO pecASV ierosinajuma ieinteresetajam valstim piedavaja iniciativuPartnerattiectbas mieram (PfP). Ar So bridi alianse ieguva jaunufunkciju - kolektivas uzsardzlbas strukt0ra saka nodarboties ardalibvalstu kolektivu droSibas veicina5anu. Taiu Seit iezim€jaspretruna starp alianses aizsardzlbas pamahrzdewmu un EDSOregiona valstu kolektivas droSibas veicinaSanas uzdevumu, kasdraud novest pie NATO transformacijas no kolektivas uzsardzT-bas par kolektivas droSibas strukt[ru.e3

CAEV ar iestaSanos alians€ velas ieg0t dro5ibas garantijas.Ltdz ar PSRS sabmkumu starptautiskaja sist€ma bzuda tie5asagresijas iespeja, tadef militari draudi ka vadmotivs orient6cija uzNATO nav aktuali. Tadu daudziem CAEV politilliem draudi na-cionalajai droSibai pastAv uztveres limeni, kas ari nosaka strate-gisko orientaciju uz NATO. Sakotneji CAEV So iniciativu tzqEmaar entuziasmu, un Sis valstis steidzas parakstit PIP programmaspamatdokumentu. Iatvija PfP iekfavas 1994. gada 14. februari, pa-ziqojot, ka pievieno5anas alianses ierosinatajai programmai ir pir-mais solis cela uz pilntiesigu dalibu NATO. Jau 1994. gada18. julija Latvija NATO iesniedza sadarbibas priekSlikumu doku-menhr, kas radija pamahr individualas partnerattiecibu pro-grammas izstradaSanai. Istenojot PfP uzdevumus, I-atvijas bru-lotajiem sp€kiem jaapgust NATO standarti un jasasniedz savie-tojamrba, kas ir priekSnosacijums perspektrvai dalibai alians€. TaipaSa laika parbrerattiecibu planoSanas un parskata procesa izkris-

92. A.tr. Por'$e:nn, rrEnpona: K HoBoMy peruoHarrrrroMy pexr.rMy6eeouacuocrn. Mex<qyuaponuar 6egonacnocm ll paaopyx<euue'lEtr e z o0 uurc S I PRI, 1994. (Mocrra, 1994), I22.

93. S. Cowper-Coles, rrFrom Defence to Security: British Policy in TransitionrlSuruiual,Vol. 36, No. 1 (Sping, 1994), 148.

5150

talizesies tas valstis, kuru uzqemsana NATO ir visrealaka. SaOa

situacija ir skaidrs, ka PfP dod konstruktivas sadarbibas iespejas,

tadu nedod garantijas uz4em5anai alianse.latvijas arpolitikas koncepcija uzsverts, ka latvija izmantos

visas iespejas, lai kfntu par pilntiesigu alianses dalibvalsti. Lahijaatbalsta tadu NATO papla5inaSanu, kas jebkura tis stadijd palie-

linas, nevis samazinas htvijas dro5ibu. Tatu jaapzinas, ka tuva-

kaja laika uz4emsana NATO nav reala, tAdeJ visa pilniba jaizmanto

tas iespejas, ko piedava Ziemelatlantijas Sadarbibas padome un

PfP. Arpolitikas koncepcija mineto dro5ibas intere5u merlis irvei-cinat visu eso5o un perspektivo dalibvalstu savstarpejo uztice-

Sanos, sekm€t kopdarbibu miera uzhrreSanas operAciju veik5ana,

glabSanas operacijas un humanas palidzibas piegadc.e4 NACC gan

nepiedava iespejas dro5ibas nostiprinaSanai, bet PfP sniedzvienigi militaras sadarbibas iesp€jas.es Vesturiska iesp€ja pieda-

lities NATO vaditajos starptautiskajos miera nodro5inASanas

spekos Bosnija un Hercegovina (IFOR) radas pec DeitonasvienoSanas nosleg5anas. Veiksmig- l-atriijas 40 karaviru vienibaspiedali5anas IFOR ir pirmais parbaudijums cefa uz iespejamuuzqem5anu alianse.

foti svarigu lemumu NATO pie4€ma 1995. gada 5. decem-

bri, kad tika pabeigts NATO p€tijums par alianses papla6inaSanos.

Ziemefatlantijas padome, atbildot uz demokratisko Centralas unAustrumeiropas valshr velmem, sava dienas kertiba oficiali iekfa-

va jautajumu par jaunu dalibvalshr uz4emSanu' Pie4emot 5o prin-

cipialo nost-ju, NATO pazi4oja, ka paplaSina5anas process blspakapenisks un caurskatEms. Alianses papla5inaSanas merl,<is irunikala iesp€ja, neatjaunojot vecas dalijuma linijas, palielinat dro-

94. LRAK - 15.lpp.95. NACC un PfP ir iesaistijuSas gandriz visas NVS valstis, un Sada gadijuma

ne NACC, ne ari PfP nedod kadas v€ra 4emamas droSibas garantijas vai tas

nostiprinaSanas iespejas.

52

Sibu un stabilitdti Eiroatlantijas regiona.06 Tadu jaunas dalibvalstisne tikai baudis VaSingtonas liguma tiesibas, bet bus spiestaspielemt noteiktas saistibas, iev€rot alianses politiskas vadlinijasun iekSejo procedlru. Katras valsts veleSanas un realas spejas

iev€rot Sis saistibas bus noteico5ais faktors alianses kolektivajalemuma par to, lai aicinafir valsti pievienoties NATO. Liela lomaSaja lemuma bus noteiktu kriteriju izpildei, piemeram, etnisko unteritorialo stridu risinajums. Domajot par dalibu NAT0, ir jare-

lSinas ar uzqemsanas kriterijiem, kaut an tie ir defineti visparinatdveida un visai neskaidri.gz Vispangie uzqemSanas krit€riji alianseiformAli atstaj brivas ricibas iespejas ZlemSana. Pret€ja gadijumakriterijus atrak var izpildit ta valsts, kuru uz4emt ir geopolitiskisareZgitak, kuras karta naks velak vai ai nekad. L,rdz ar Sadu

alianses pieeju jautaju ms par Eiropas droiibas jauno karfibu paliekatklats.

Sobnd Eiropa veidojas tris galvenas droSibas sistemas vaikopienas, kam nav skaidru robeLuun kas nepilnigi atspogulo visuEiropas valstu droSibas v€lmes:

- droSibas sist€ma, kas apvieno NATO un ES dalibvalstis,

- droSibas pel€ka zona, kas sastAv no valstim, kuras tiecasiestaties ES un NATO,

96. G. Moltke, TTNATO moves towards enlargementrr NATO Reuiew (January

1996), 3,4.97. UzqemSanas kritcriji ir Sadi:

- demokratiska iekarta un briva tirgus ekonomika,

- geograliska robeZu saskare ar NATO valstrm (to min Z. BZezinskis), kasgan ir visai apstridams kriterijs, jo, piemeram, Turcija un Grieftija nebntneatrodas tuvu citam alianses valstim. Protams, var iebilst, ka min€tajamvalstim auksta kara laika bija stratefiska noitme un tada ta ir ari tagad'Tadu ari Sis arguments ir diskutejams, jo Baltijas valstis strategiski irdaudz nozimimigakas neka, piemeram, Ungarija vai Rumanija,

- labas kaimi4attiecibas, etnisko un teritorialo konfliktu atrisinajums,

- civila kontrole p-r militarajam strukturam,- dro5ibas politikas un militara budZeta atklatums.

Sk.:Turpat, 4.lpp.

53

- liela un pagaidam nestabila dro5ibas sist€ma, kas veidojas

no jaunajam neatkangajam valstim, ko NVS ietvaros saista

Krievija.latvija pec butibas pieder otrajai grupai, kas nav apmierinata

ar esoSo dro5ibas sifuaciju un velas pievienoties droSo un bagato

valstu klubam. CeJa uz So klubu Centraleiropas un Austrum-

eiropas valstis savstarpeji konkur€. Tas liek mer[<tiecigi saga-

tavoties integracijai Eiropas Savieniba, Rietumeiropas Savieniba

un NATO. Integracija aizsardztbas organizaciias - RES un NATO

latvijai nakotne ]autu ieglt nopietnakas droSibas garantijas, ka-

das vien iesp€jams iegut. Tadu pastav risks, ka tAs organizacijas,

kuras latvijai br-rs lemts iestaties, varehr parveidoties pec butibas

un p€c sahrra. Skatoties no cita viedokJa, pastav cieSa saikne starp

ES/RES un NATO, jo, piemeram, agresijas gadijuma pret Riehrm-

eiropas Savienibas dalibvalsti, kura tai paSa laika nav NATO dalib-

valsls, alianse var€tu tikt ierauta iespejama konflikta' Saja zi4a do-

ma par iestaSanos RES pirms NATO, lai netie5i iegttu NATO dro-

Sibas garantijas, ir visai apSaubama, kaut ai zinamu pamatu Sada

veida uzskatiem var atrast.ss Rietumeiropas Savienibas aktivitaSu

pieaugums droSibas politikas joma ir saistAms ar jaunu dalib-

valstu uzgemsanu Eiropas Savieniba, tendenci nostiprinat Eiropas

kolektivas palaizsardzlbas sp€jas un Eiropas droSibas identitati.Eiropas Savienibas starpvaldibu konferencei bntu jadod lielaka

skaidriba, vai Rietumeiropas Savieniba kfus par ES kop€jas arpo-

litikas un droSibas politikas sastavdafu un vai Eiropas aizsardiha

98. 1994. gada 9. maija l,atvijai reizE ar citam 8 Centraleiropas un Austrum-eiropas valstim tika pie5lifts asoci€ta partnera statuss RES. Parasti SEds

statuss tiek pieSf,irts, ja valsts ir noslegusi asociacijas ligumu ar ES. Baltijasvalstim izdevas to iegut vairak neka gadu pirms asociacijas ligumu nosleg-

Sanas. Tadu iespaidu var€tu ari radit RES d€veSana par NATO Eiropas pilaru,

kas drizak atgadina starptautisko diskusiju niveletu izteicienu, kuram nav

argumenteta pamatojuma. Tai pa5a laika RES tiek devcta ari par rrpapira

tigerirr.

kfrls par Eiropas Savienibas cefirrto pildru.gg Iatvijai ka RESasocietajai parhrervalstij teoretiski ir dota iespeja piedalitiesEiropas kolektivas aizsardzibas politikas veidoSana, palidzetapzinat Eiropas dro5ibas riska faktorus Baltijas regiona unuz4emties dafu atbildibas par kolektivas aizsardzlbas 13ft6f1i.100latvijas iespejas nosaka atbildiba, ko ta var€hr uzqemties. Dalibamiera uztrreSanas un humanas palidzibas operaciju planoSana,kopigs darbs pie jaunas Eiropas dro$ibas situacijas novertejuma(Common Reflection 0n new European Security conditions) tats-tamus rezultatus nedod. Iespejas ieguldit intelektualo potencialuir ierobei,otas, jo, piemeram, brihr dro5ibas situacijas un drauduuiltrere visai krasi atS|iras no baltieSu uztveres. Realas RES mierauzture5anas aktivitAtes, kuras varbuteji var€fu tikt izmantotsBaltijas bataljons, ir tikpat talas ka paSa bataljona pilnigaiTygids$2n2.101

Saglabajoties tadam st5voklim, kads ir pa\reiz,Iatvijai klutpar RES dalibvalsti pirms iesta5anas ES un NAT0 ir neiesp€jami.Alianse nepiefauhr sihraciju, kad dro5ibas garantiju statuss irneskaidrs. Iz4emuma gadijums ir iespejams, ja RES tiek iekfautaES ka ceturtais pilars. RES iekfau5ana Jautu sektorali lidzsvarotES, kas dodu iespeju tai attistrties par parnacionala tipa orgni-zac4uun globalas ietekmes centru. Risinajums, kas fautu inrairl-ties no alianses garantiju ieg[Sanas netie5i caur RES, prasa iev€-rotzinamtparalelitati ES un NATO papla6inaSana.lo2 Alianse peti-juma par papla5ina5anos uzsver, ka ES un NATO paplaSinaSana

99. ES darbibas virzieni struktureti tris pilaros: pirmais ir ekonomiskais,otrais - kop€ja ar€ja un droSibas politika, treSais - juridiskais.

100. LRAK. - 14. lpp.101. Baltijas bataljons tiek veidots miera uzture5anas aktivita5u nodro-

Sina5anai starptautiska mandata ietvaros. Patlaban Sads mandats ir tikaiANO. Pec plana Baltijas bataljonam jabut gatavam lldz 1997. gadam.

102. rlDas Interview britischen Aussenminister M. Rifkindil StiddeutcheZeitung (6 Februar 1995).

5554

savstarpcji papildina viena otm ka savas ieksejas dinamikas vaditiparaleli procesi.lO3 Paralelitate strategisko apsverumu pamata irlaba lieta, tadu ne vienmer sihracijas attistiba fauj to ieverot. Katra

zir,rA Sis ir tikai viens no ietriem risinajumiem jaut5juma par alian-

ses nakobri:1) uzlemsana NATO saistama ar uz4emsanu ES vai/un RES,

2) aliansi nav nepiecieSams paplaSinat,

3) NATO nepiecieSams dot politiskas garantijas Centraleiro-pas un AustrumeiroPas valstim,

4) pieJaujama pakapeniska alianses paplaSinaSanas.

1. Uz4emSana alianse, to saistot ar iekluSanu ES, ir balstita

uz principu, ka abam organizaciiam pamat- ir lidzigas tradicijas,

verlibu sistema un gandriz vienads dalibvalstu sastSvs. lai ari Eiropas integracijas procesa C,entraleiropas un Austrumeiropas

valstim trukst tik nepieciesamas stabilitates un droSibas izj[tas,

Sis valstis ir cefA uz eiropeisko v€rtibu iegt5anu. Integracijas

Eiropas Savieniba saska4oSana ar ieklauSanos NATO radrtu

priek5noteikumus stabilitatei visa Eiropa. Tadu, no otras puses,

tada veida tiktu atlikta alianses papla5inaSana, kam€r Central-

eiropas un Austmmeiropas valstis izpilditu ES dalibas notei-

kumus. Cits faktors, kas ietekme NATO paplasinasanu, ir saistits

ar Krieviju ka lielvalsti, kurai ir definetas intereses Eiropa. Saja

gadijuma Krievija netiek

keroties pie ietekmes sfe

Negativa puse saistas arapmierinata Centraleiropas un Austrumeiropas valstu v€lme iegttatras droSibas garantijas. Nav iesp€jams ne vien skaidri defin€t

103. G. Moltke, ilNATO moves towards enlargementrr, 5.

strategiskajam interesem Eiropa.toa Min€t5 pieeja ietver sevipretrunas, kas pagaidam neS[<iet atrisinatas.

2. Atteik5anas paplaSinat aliansi ir visvienkarSakais risina-jums, bet tada gadijuma tiek ignor€tas visas parmai4as, kas starptautiskaja sistema notikuSas pec auksta kara. Argumenti pret jau-nu biedru uz4em5anu ir visnotaf subjektivi, tie saistami ar droSi.bas situacijas un draudu uztveres atS$iribam. So pieeju uzstAvIftievija, kura NATO neuztver par parLneri vai ienaidnieku, betpar draudu avohr. Alianses paplaSinaSana I(rievijai ir izdomatsdrauds, jo ar to vienigi tiek mazinata Krievijas ietekme CAEV unpareja Eiropa. Ar PSRS sabrukumu Iftievija mantoja tiri psiholo-giska rakstura problemu - lielvalsts stafusa un tiesibu apdraud€-juma saj[tu. Krievija m€gina pieradit, ka ar Centraleiropas unAustrumeiropas valsfu iekJau5anos NAT0 tikhr nobremzets de-mokratisko un tirgus reformu process Krievija, iezimetas jaunasdalijuma linijas Eiropa, Ikievija tikhr izoleta un galu gala NATOizple5anas novestu pie auksta kara atdzimsanas aukstaja miera.ro5Sada argumentacija dnzak gan liecina par auksta kara laika iegu-tas droSibas identitates politisku kontinuitati, kas fautu ztnamaveida saglabat vecas dalijuma linijas.

Sada politika dod argumenhrs politikiem, kas kategoriski apgalvo, ka I(rievija ir cefa uz demokratiskas valsts inreidi un NATOpaplaSinaSana var€tu tikai negativi ietekmet parmai4u procesu unstarptautisko klimatu. Cits arguments norada uz bistamibu bdant

104. H. Kissinger, 'rExpand NATO Now'r Los Angeles Times (I9 December1994); R. Holbrooke, rrEuropean Security: "America, A European PowerrrrlForeign Affairs (March/April 1995); W. Safire, rrWe Cannot Trust Russian,So l,et the Alliance Growtt New York Times (17 January 1995).

Piemeram, autors min, ka preteja gadijuma no Eiropas jaizvac 110 000lielais militarais kontingents, bet ASV daliba NATO ir instruments, laisabalansetu Eiropas partneru intereses, nodroSinot stabilitati kontinenta-

105. Sada interpretacija tika mineta Krievijas prezidenta B. Jelcina uzrunaEDSA BudapeStas konference-

5756

principialas izrnailas starptautiskaja sistemA pirms 1995. gada

parlamenta un 1996. gada prezidenta vele5anam KrievijA.too

Valsts domes vele5anu rezultatiir zinami un butu smiekligiapgalvot, ka NATO papla5ina5ana ir vienigais un galvenais jauta-

jums, kas uztratc Krievijas vel€tajus. Krievija Sobrid atrodas v€s-

turiska vajuma stadija un ir ieintereseta novilcinat laiku, kas nepie-

cieSams jaunam ietekmes pieaugumam' Pff, specialu attiecibu h-

gums ar NATO vai kada cita veida ligumattiecibas Krievijai, velak

atgustot politisko, militaro un ekonomisko varenibu, var€hr 'tzradl-

ties ne vien saistoSas, bet an traucejoSas. Ari parakstot PfP doku-

menhr, Krievija izvirzria no parejam iniciativas dalibvalstim atSki-

rigus m€r\us. Krievijai PfP nebija instruments cela tz dalibu

NATO, bei alternativi, ka utlikt paplaSinaSano..toz $212 situacija

I(rievija ir ieinteres€ta saglabat neatrisinatu CAEV droSibas jau-

tajumu, jo tiek saglabata iesp€ja tuvakaja nakotn€ dro5ibas situ-

aciju Eiropa ietekmet sev daudz labv€ligaka .y':rziena.

Pagaidam Krievij ai nav pamata rupj ai ietekmes palielina5anai

Baltfias valstis, tadu tads var rasties vai tadus var atrast, jauniem h-

deriem nakot pie varas. Tas tikai norada uz alianses arkart€jo no-

zimi Baltijas valstu dro5ibas un neatkanbas neatgriezeniskuma

nodroSinaSalz.tos $365 risinajums noveshr Eiropu atpakal pie ve-

cas kartibas. Vienigi nav zinams, vai ti butu daudzpolara vai

bipolara varas lidzsvara sistema.

3. NATO politisku garantiju sniegSana Centraleiropas unAustrumeiropas valstrm ir risinajums, kas paredz modificetasattiecibas starp aliansi un pretendentiem. Sadas garantijas var€hrtikt sniegtas, nosl€dzot asociacijas ligumus ar tAm, kas nozim€tuuz4emSanas parejas perioda noteik5anu vai apliecinajumu sniegtmilitaras garantijas parskatama laika posma vai uz specifiskunoteikumu pamata.

Pozittvi ir tas, ka neparadas Centraleiropas un Austrum-eiropas valstu savstarp€js sadalijums, paliek iespeja kfut paralianses dalibvalsti un laiks ar PfP palidzibu militari tuvinatiesNATO limenim. Tai pa5a laika ir risks, ka var izraisitiesstrategiska ciqa par Baltijas un Ukrainas ka I(rievijas geopolitiskointere5u sapigako objektu piederibu, var nostiprinaties agresi-vitAtes un izolacionisma tendences I{rievijas politika. NATO riskenonakt sihracija, kura alianse nespej pie4emt lemumus, tadejadizardEjot uzticibu sev ka dro5ibu garantejo5ai organizacijai. Siizv€le praktiski varetu novest pie jautajuma par NATO trans-formaciju, kuru Sobnd alianse neuzskata par apsprieZamu.

Aizvien skaidrak iezimejas otrs variants, kura garantijassniedz NATO, no vienas puses, un IGievija, no otras. Sadu kruste-nisko garantiju piedavajumu latvijai ideica IGievijas arlietu mi-nistra vietnieks Sergejs If ilovs.ros laMja ir skaidri pateikusi, ka55da pozicija to neapmierina, jo neatrisina musu dro5ibas vaja-dzibas. Interesanti, ka I(rievija izteikusi savu piekri5anu citamvariantam - NAT0 garante kadas valsts droSibu, tajd pa5a laikanepapla5inot aliansi. Ta ir pilnigi jauna Krievijas nostaja, kasmer\eta uz tadas situacijas radi5anu, kura alianse nespetu pilditsavas funkcijas un br1tu spiesta parveidoties. SaAi priet<Slikumi,kas izteikti Iftievijas sarunas ar latviju, liecina ka Baltijas valshriesp€jama daliba NATO ir galvenais, ko ta cen5as noverst.

109. Krieoijas |ozicija fret NATO faflaiinaianuDiena. - 1995. - 3. febr.

hlulusi noteiktaka / /Kali4ingradas anklavu u.c.

595B

r4. Pakapeniski paplaSinot aliansi, katra Centraleiropas un

Austrumeiropas valsts sadarbojas ar NATO atbilstoSi PfP nosa-

cijumiem un p€c zinana laika posma individuala kartA tsek v'4emta organizacfa. Visai pamatoti var apgalvot, ka alianse irizS|irusies par Sadu risinajumu, jo NATO papla5inaSanas disku-

sijas iezim€jas noteikta strukhrra. Debates par alianses izv€r5anos

iezmejas CAEV gradacija, izdalot Poliju, Cehiju, Ungariju un

atsevi5k-s versijas ari Slovakiju ka pirma e5elona valstis dalibaiNA]'O.110 Otraje uz4emsanas karte starp atliku5ajam CAEV m€s

varam iedomaties ari Baltijas valstis. Lieki piebilst, ka Sada attrs-

tibas gaita nebut nepalielina Baltijas valshr droSibu, bet drlzAk

atstij brivas rokas I&ievijas manewam, iztulkojot baltieSu atsta-

Sanu pastari5u loma ka lielisku iesp€ju ietekmes neatgriezeniskainodroSina5anai. Pakapeniska alianses paplaSina5ana sahrr riskuBaltlas valshr dro5ibai, jo pastav Sadi draudus raiso5i elementi:

- arguments, ka CentrAleiropas valsfu uzqemSana fautu pie-

radinat Iftieviju attieciba uz NATO 2pleSanos tas robeZu

tieSa hrvuma, ir jav€rt€ ka riskants, idelL€ts priek5stats unapstridams pie4emums;111

- lidz ar pirmo uz4emsanu alians€ tiktu dots signals saktdroSibas sferu sadali;

110. H. Kissinger, rrExpand NATO Nowt' Los Angeles Times (19 December1994); Radzevidute A. Bieiinski's: Viiehradas ualstis NATO uzryems

pirmas / / Diena- - 1995. - 2. maijs; W' Safire, rrWe Cannot Trust Russian,

So Let the Alliance Growtt New York Times (17 January 1995);

Z.Brzennski, rrA Plan for Europerr Foreign Affairs ]anuarylFebruary 1995);

M. E. Brown 'TNATO Expansion: The Need is Dubious, the Risk Realtt New

York Times (17 January 1995); R. Holbrooke rrEuropean Security:

'tAmerica, A European Porverrrrr Foreign Affairs (March/April 1995).

Runajot par Eiropas droSibas jautajumiem, Riiards Holbruks nepieminBaltiju, bet Centraleiropu.

Lll. Z. Brzezinski, "A Plan for Europerr Foreign Affairs UanuarY/February1995); Radzevidute A. Bieiinskis: Viiehradas ualstis NATO uzqems

Pirmas / / Diena. - 1995. - 2. maijs.

- p€c pirmo jauno dalibvalstu uzgemSanas NATO talaka pa-plaSinaSana varetu nenotikt vispar.: ._

Saja situacija nepiecieSams nodroSinaties, lai NATO papla-SinaSana neaprobeZotos vienigi ar ViSegradas valstim. ASV Kon-gress, gatavojoties pielemt Nacionalas dro5ibas aktu (NationalSecurity Act), uzsv€ra nepiecie5amibu uz4emt NATO pa grupam -Poliju, eehiju, Ungariju un Slovakiju lldz 1999. gadam, bet Bal-tijas valstis - kaut kad velAk. Konservativie republika4i seno neuz-tic€Sanos Ikievijai ir nomainiju5i ar vel senako izolacionismu -izolet Baltijas nacijas no uz4emSanas alianse.ll2 Lai izvairTtos nogrupu uz4em5anas principa, I-a.,"''ija piedavaja paplaSina5anu veiktpami5us pa pariem - vispirms uz4emot Poliju un I^atviju, tadeehiju un Igauniju, Ungariju un Liehrvu. Sads zignga integracijaspiedavajums starptautiski tika uzqemts ar dalitam jltam. Igaunijaiun Lietuvai varehr nepatikt, ka tas tiek noliktas aiz latvijas, savu-kart Vi5egrldas valstim varehr brlt iebildumi, ka tiek m€ginatsnobremz€t nosacita pirma eSelona kandidatu uz4emsanu. Sajivarianta netiek ietverts Baltijas vienotibas princips, kaut gan stra-tegiski tas funkcion€ viena kompleksa. Galvenais uzdevums, izvir-zot zigzaga ideju, bija pieverst polifiku un masu mediju uzmanibuBaltijas droSibas probl€mai, kas ari izdevas.rl3 Pret€ja gadijumaBaltijas valstis tiktu atstatas izoletas dro5ibas pelekaja zona, dodotIGievijai iespeju to interpret€t ka brivas ricibas legitimizaciju savugeopolitisko ambiciju realiz€Sanai. latvijas interes€s ir atbalstituz4emSanu, vadoties pec individualas pieejas, nevis p€c zinamagrupu sadalijuma. Iaffiai ir jaakttvizE darbiba savas dro5ibas un

II2. Z. Brzezinski, rrA Plan for Europerr Foreign Affairs ]anuary/February1995).

113. rrThe Washington Postrr 1995. gada 18. janv-ri rakstija, ka Valda Birkavapiedavata koncepcija ir ieintri$€jusi ASV valsts sekretaru V. Kristoferu unvi4a vietnieku S. Talbotu. Trka uzsverta labv€liga psihologiska un politiskaefekta nodroSinaSana, kas mazinatu iespaidu par NATO draudigutuvoSanos Maskavai.

60 61

raizsardzibas potenciala vairoSana, lai sp€tu ieverot tas prasibas,kas izSlfirtu uzqem5anu alianse:

-sp€ja organizEt savu aizsardzibu, izmantojot eso5osresursus,

- uzsardzlbas organizacija ieverot tos paSus demokratiskosprincipus tas vertrbu sist€mas ietvaros, kada pastav NATO,

- attistit praktisku un vera 4emamu kopdarbibu ar NATO,

- parliecinat,ka ar latvijas uz4em5anu alians€ dro5iba tiktuprojiceta pari nacionalam robei,am un laffia dotu savuieguldijumu Eiropas droSibas stiprina5ana. ltn

Izveloties pakapeniskas papla5ina5anas variantu, Baltijasvalstim ir jablt dafai no NATO papla5ina5anas un Eiropas dro-Sibas pel€kds zonas atrisinajuma, lai tas nekJltu par dafu no prob-lemas.l15 Vai iesp€jams nov€rst nosacito uzqemSanu NATO pa de-finetAm grupam, tas ir tuvakas nakotnes jautAjums. Vadoties nopa5reizejas situacijas, vienigi japafaujas, ka jaunu biedru uz.em-Sanu alians€ noteiks individuala pieeja. Sada individuala pieeja ne-dod nekadas garantijas Iafiiijas uz4em5anai Saja organizacija, tadutA nodroSina vienadas starta poncjas visam CAEV. Tadel japiln-veido nacionalas a2sardzibas potencials, jastiprina stabilitatevalsti, japaatrina integracijas process ES. Tas latvijai faufu pro-jic€t droSibu pari savam robeiam.

114. Uzdevumi lidzigi defineti: LR AK. - 15. lpp.115. Probl€mu varetu radit Sads scenarijs - NATO papla5ina5anas pirmais solis

tiks sagaidits ar logisku Krievijas pretreakciju, lai apstadinatu talakupaplaSinaSanos. Baltijas valstim atrodoties nosacitaja otraja uz4emSanaskarta, IGievija steigsies nkoties preventivi, lai noverstu to uz4emSanu.

2. LATVIJAS DROSIBAS POLITIKASRISINAJUMA IESPEJAS

Ar konfrontacijas posma izbeig5anos Eiropa ir izveidojusieskvalitativi jauna dro5ibas situacija. Mes nevaram teikt, ka paS-

reiz€jais stavoklis iemieso tadu dro5ibas risinajumu, kas apmie-rinafu ne vien Rietumeiropas, bet ari Centraleiropas un Austrum-eiropas valshr intereses un Eiropas lielvalsts - Krievdas ambicijas.Sodienas dro5ibas sihracija Eiropa ir auksta kara mantojums. Taskaidri parada to butisko lomu, kas jaunas Pasaules kartibas vei-do5anas procesa ir starptautiskajam organizacijam. Sobnd EiropacieSa saistiba ar esoSajam dro5ibas organizacijam iezimejas tnsgalvenas dro5ibas kopienas: ES un NATO valshr droSibas sist€ma,droSibas peleka zona Centraleiropa un Austrumeiropa un I(rie-vijas stimuleta NVS droSibas kopiena. Sada kompleksa situacija irizaicinajums visam Eiropas valsflm, liekot parskatit politiku attie-crba pret pieaugoSu nonmi ieguvu5ajam starptautiskajam organi-zacijam un pagaidam nedefineto pasaules kArtibu ar trim dro5ibaskopienam. Tadu ir ja4em vera vel kAds apstaklis, kas noteicoSi ie-tekm€ Eiropas droSibas nakotni. Eiropu p€c aukst5 kara raksturodezintegracijas process Austrumos un paakinajumu ieguw5aisintegracijas process Riefumos. Eiropas integracija, atsvabinotiesno nospiedo5a Austrumu un Riehrmu konfrontacijas sloga, iezlmEsvarigako geopolitisko liniju kontinenta valstu attiecibas. l^ai defi-nehr Eiropas droSibas nAkotnes modefa strat€giju, pirmam kar-tam ir janoformule politika attieciba pret ES ka Eiropas integra-cijas procesa lokomotivi. I){emot vera Eiropas droSibas vakuumazona eso6o CAEV strategisko orientaciju gan uz ES, gan uzNATO, Eiropas integracija klr1st ne vien par 'tzteiktu droSibas pro-bl€mu atrisinaSanas iespeju, bet ari par intere5u pretrunu unspriedzes objektu. Galvenas droSibas orgarizacijas - ES unNATO - pagaidam nav mazinajuSas CAEV baZas par savu droSi-

62 63

rtu. Sada situacijA ikvienai Eiropas valstij ir jadefine sava nostajapret Eiropas integracijas procesu. To darot, ir lietderigi izmantotda4u eksperta Morbena Kelstrupa piedavatas mazo valstu arpo-litiskas strategijas:

1) izolacijas jeb norobeioianas folitikai maza valsts izvairasno jebkada veida saspilejuma, intere5u konflikta vai izv€lasneitralitates politiku;

2) Itdzsuaroianas strategija (counter - alliancd: maza valstskonfrontacija ar lielu valsti cenSas rast atbalsfu citas valstis;

3) lieslieianas lielaalstij ftandwagoninp: maza valsts pie-

biedrojas lielvalstij vai ari stipru valshr organizaciiai;4) balanseianas strategija: maza valsts cen5as palielinat ncibasbrivrbu, manew€jot starp speka balansa esoSam lielvalstrn.rlG

1. Izolacijas politika nav viendabiga, tai var but divi paveidi,pirmkart, neitralitate, otrkart, izvairi5anas no starptautiskas die-nas kartibas galvenajiem jautajumiem, no intere5u konfliktiem unatraSanis intere5u centra. Runajot par neikalitati ka':z.rEli, jev-sver, ka paSreiz€ja starptautisko attiecibu situacija neitralitate irzaudejusi to j€gu un bltibu, kada tai bija Austrumu un Rietumukonflikta apstakJos. Domajot par Somijas, Zviedrijas vai Austrijasneitralitati, jaatceras, ka to neitralitati nodro5inaja aukstA karaspecifika, regionalas ipatnibas un pa5pietiekamiba jeb sp€ja or-ganizEtun nodro5inat nacionalo aiz'sardzibu.ttz $ip valstim iesta-

116. M- Kelstrup, "Small States and European Political Integration: Reflectionson Theory and Strategyrr Ch.VII, 141.

117. Austrijas neitralitate ir maksa par padomju okupacijas likvideSanu 1955.gada un neatkarigas valsts izveidoianu. Auksta kara laika 5i neitralitate tikakompens€ta ar paSpietiekamibu (speju nodro3inat savu dro5ibu un aizsar-dzibu) un izdevigo feopolitisko situaciju. Somijas neitralitati nole\ca Draudzi-Das ligums ar PSRS, ta tika kompenseta ar pa5pietiekamibu Ziemelu droiibaskopienas (securit! commanitl) jeb starp blokiem attistita droSibas reZimaietvaros, ko veidoja Norvefija, Danija un Islande ka NATO valstis un Zviedriia,Somija ka neitralas valstis. Zviedrijas neitralitati noteica v6sturiska tradicija,pa5pietiekamiba augsta militara potenciala n44 auksti kara specifika.

joties Eiropas Savieniba jeb nonakot savieniba ar Eiropas liel-valstim, tas principa ir atteikuSas no neitralitltes.

l^atvija nevar izvel€ties neitralitates politiku ka savas droSr-bas uztureSanas veidu, jo tai trukst nepiecieSamo nosacijumu.Iatvija objektivi ir maza un visai vaja valsts, tai trukst resursu, taatrodas parejas stavokli un tie5i blakus lielvalstij ar geopolitiskaminteresem. Tadel l^ah/ija nav spejiga nodroSinat savu pa5pietie-kamibu. Sodienas starptautisko attiecibu situacija neitralitate navaktuala, jo neatbild uz jautajumu, pret ko tie5i butu jaietur neitralanostAja. Lafrija, izv€loties neitralitati, kad par€jas Centraleiropasun Austrumeiropas valstis orientejas uz integraciju Eiropas Savie-niba un NATO, riske bnvpratigi nokJut NVS dro5ibas sist€ma.Nostajoties pretim Eiropas integracijas straumei, l^aMja ne-glabjami tiktu iesviesta plaSajos Neatkango Valstu Sadraudzibasude4os. NATO papla5ina5anas del starp alianses valstim unKrieviju raduSas domstarpibas neatslabst, un jautAjums parCentraleiropas un Austrumeiropas valstu strategisko piederibupagaidam nav atrisinats.

Sada sihracija Rietumu politil;u dro5ibas doma5ana paradaszinami auksta kara Sabloni, par ko liecina raksti prese. Baltijasvalstim tiek prasita cena par integraciju Eiropas Savieniba -neikalitates imEle (preclzak - atteik5anas no velmes but NATO),kas javerte ka prasiba pie4emt tadu droSibas identitati ka Somijaiauksta kara laika.tta Sada ideja paradijAs laika, kad ES ministridebat€ja par Asociacijas ligumu nosl€g5anu ar Baltijas valstim,kas netieSi norada, cik foti trausla ir Igaunijas, laffias un Lietuvasceriba tikt uz4emtAm NATO. Risks slepjas apstakli, ka, pieaugotsaspil€jumam jaunas Eiropas kartibas define5ana, pastiprinati tiekmekleti kompromisa risinajumi. Viens no tiem prasa izveidotipaSu dro5ibas reZimu Krievijas robeiu hrvuma.

118. A. Marshall, "Neutrality Price of Baltic Entrytt The Independent (31 October1994).

64 65

Eiropas Savienibas un NATO valstu droSibas sist€ma varehrform€ties tadejadi, ka visas sistemas valstis butu EiropasSavienibas locekles, tadu valstis, kas tie5i robeZojas ar Krieviju,nekfnst par NATO loceklem un veido dro5ibas parejas reLrmu.Sads risinajums var€hr apmierinat atsevi5ku lielvalstu ambicijas,

tadu I-atvijas bzr:ias par savu droSibu netikfu iev€rotas. Navizsledzams, ka neitralitate varehr but Baltijas valstu izv€le, ja Bal-

tijas atraSanas intereSu centra fautu akast 5o intere5u lidzsvaru,kas apmierin-tu regiona aktieru geopolitiskas intereses. Taiu Saja

vestures posma neitralitate ir pilnigi neadekvata starptautiskoattiecibu sist€ma dominejoSam Eiropas integracijas procesam.

|tremot v€ra Krievijas definetos centienus veidot ap sevi droSibas

sistemu, visai agresivo politiku attieciba uz I-atviiu un Igauniju,neikalitate latviju neatgriezeniski noveshr Krievijas ietekmessfera.

NorobeZoSan-s no starptautisko attiecibu akhralitatem unkonlliktiem ir otrs izolacionisma strategijas paveids. LaMjai Sada

strat€giska izv€le ir neiespejama, jo tad ta atrastos turpat, kur1991. gada. JaLatvija bntu izvel€jusies izolacionisma piekop5anu,tad netikhr atrisinats Krievijas bruloto speku izveSanas jautajums

vai Skrundas RIS problema. Starptautisko attiecibu staVoklis,valstu savstarpeja atkaribaizslEdz iesp€ju ar norobeZoSanas stra-

tEAiju gut panakumus arpolitika. Lahdjas arpolitika jau sakotn€jiatzina tAdas strat€gijas, kas fautu iekfauties Eiropas instihlcijas.l^atvijas arpolitisko strategiju raksturo Sadi izolacionismam ne-

atbilstoSi elementi: dro5ibas jautajumu internacionalbacija, at-

balsts regionalajam iniciativAm, aktiva daliba starptautiskajAsorganizacijas un centieni piesaistities dro5ibas organizacijam -Eiropas Savienibai, Riefumeiropas Savienibai un NATO.

2. Rakstot par lidzsvaroSanas strat€gijas pielieto5anu, jaat-

zlme,ka LaMja principa izmanto So pieeju savu droSibas proble-

mu risinaSana. Atrazdamas zinama attiecibu spriedzes stdvokli arKrieviju, latrnja savas droSibas probl€mas ir cenhrsies kartot ar

treSo valstu atbalstu starptautiskos forumos. Seit vieta ir piemin€tIatvijas droSibai kritiska probl€mu kompleksa risinajumu, kas

saistas ar Krievijas bru4oto speku izveSanu. Tadai valstij kalatvija domstarpibu gadijuma ar lielvalsti nav daudz instrumenhrprobl€mas risinaSanai, un lidzsvaro5anas strat€lija ir viens nogalvenajiem lidzekfiem merla sasniegSanai.

Sis strategijas izmantoSana ipaSa loma ir starptautiskajamorganizacijam. Iahdjas droSibas politikas inrEle - integracija Eiro-pas Savieniba un NAT0 - jaanalizE lidzsvaro5anas strategijas kon-teksta. Ka norada iepriek6eja nodafa arnlizEtA Iaffias Srpolitikasprakse, iekfauSanos Eiropas integrdcijas procesa motive Krievijasfaktora izrusTta apdraudejuma sajuta un attiecigs droSibas ga-

rantiju meklejums. Krievijas draudu realitatei Saja gadijuma irnacionali subjektivas iezimes, kur buhr ja5kir iztele uzburti draudino patiesiem. Starptautisko notikumu analTze pagaidam neliecina,ka bfitu radies kads iemesls atteikties no 5o draudu esamibasnov€rtejuma. Iatuijas droSibas politikas risinajuma tiek mefinatslidzsvarot Krievijas/NVS ietekmi ar Eiropas Savienibas/NAT0pievilkSanas speku. Iai sabalansetu feopolitisku faktoru noteikhrKrievijas ietekmi, ir jaizdaru izv€le starp Sim divam potencialamdro5ibas sist€mam, jo Centraleiropas un Ausbrrmeiropas valshrdro5ibas peleka zona objektivu iemeslu def nav sp€jiga patstavrgifunkcion€t.

3. NakoSa strat€Aija balstas uz piesteSanos lielvalstij ka ie-

spejai, nenonakot konflikta ar So lielvalsti, risinat savas droSibasproblemas. Pieslie5anas strategijas izmatoSana jaskata geopot-tiska griezuma. Tadu lielvalshr vai lielu un stipru valshr ar pietiekamu ietekmes potencialu, kuram Iatrnja varehr pieslieties, navvisai daudz. No lielvalstrm brltu jamin regionali hrva Ikievija unVacija, teor€tiski an ASV. l)Iemot vera Amerikas Savienoto Valstu -vienigas pasaules meroga lielvalsts - globalas Hatbfitnes momentuun to nenoliedzamo ietekmi uz pasaules notikumu gaihr, Sadu

iespeju nebuhr jaizsledz.

66 67

Pieslie5anas Krievijai nozimehr pilnigu atteikSanos no ie-

spejam nodro5inat nacionalas neatkaribas neatgriezeniskumu unvalsts identitates pastave5anu, jo Krievijas pagatnes un tagadnespolitika nedod iemeslu ihlzijam.tts Sadas skat€gijas praktiskierea;Jtah redzami Baltkrievijas gadijuma.

Otra regionala lielvalsts, kurai var€hr pieslieties, ir Vacija.

Taiu jdqem vera, ka Vacija ir cie5i saistita Eiropas Savienibu,Riehrmeiropas Savienibu un NAT0. Eiropas Savienibas izvei-

doSanu liela mera noteica tie5i veleSanas mazinat frandu un vacu

naidigumu pec Otra pasaules kara, iespeja kontrolet Vaciju,iesaistot to kop€ja droSibas sist€ma, lai nepiefauhr tas atkartotuiz5kirSanos par patstavrgu dro5ibas politiku. Savukart NATOnodroSina ASV klatbltni Eiropa, tE amerika4iem lidzsvarojotEiropas partnem iesp€jamas prebunas. Sada situacija'vl\irlgaloma ir Eiropas dro5rbas organizacijam, un Vacija tajas veido tikaivienu, lai an butisku elemenhr.

V€lir iespeja orienteties uz ASV, tadu 5i strat€gija ietver pret-runas, kas saistamas ar Iatvijas orientaciju uz Eiropas Savienibuun savstarpejo Aeogrffisko attalinatibu. I,'{emot verl ASV globalo

llg.DaZ\ piem€ri, kas raksturo Krievijas realizEto politiku pret Baltiju un Latviju:Dominium Maris Baltici iepriek5ejos gadsimtos; ietekmes nostiprina5anascentieni starpkaru perioda, piemeram, 1924. gad.a neveiksmiga puda

organize5ana Igaunija, 1939. gada Molotova-Ribentropa pakts, 1940. gadaaneksija, genocids pret latvijas tautu; neveleSanas atnt okupacijas sekas(piem€ram, vizites laika Polija 1993. gada KF prezidents B. Jelcins atvainojaspolu tautai); Latvijas valstiskuma kontinuitates neatzi5ana (1920. gada mieraligums), agresivi politiski izl€cieni pret Baltijas valstim (A. Kozireva pazv1oju-

mi EDSA Stokholmas konference; 1994. gada 5. aprifa B. Jelcina rikojums parkarabazu izveido5anu NVS valstis un Latuija, cilvektiesibu parkapumukampa4a, meginajums nobremzet uzgemSanu EP, piedavajumi iesaistitiesNVS strukturas, to skaita kop€jas gaisa kontroles sistema) u.c.

Piemeri, kas raksturo Krievijas realizlto politiku NVS ietvaros: nesta-bilitates uztureSana Nzkaukaza un Gruzijas ievilk5ana NVS; Baltkrievijaspiesaisti5ana, apdraudot tas valstiskuma pamatelementus u.c.

Sk.: Ozoli4S A. httuija - maza ualsts Eiropas droilbas sistema // LaI.r4apasaules politika: iespejas un ierobeZojumi. - R.: l,AI, 1995 - 23. lpp.

khtbutni pasaules notikumos, l.atrnja ir parak maza valsts, lai pec

savas butibas spehr piesaistit intensivu Savienoto Valstu :uzma-

nibu. latvijas attiecibas ar ASV ir jaskata nevis divpusejo attiecibuklasiska bpratne, bet gan attiecibu ASV-Krievija-latvija trijsturi.Iatvija, balstoties uz veshrrisko pieredzi un Krievijas apstakfupaziSanu, var efektivi izmantot savus intelektualos un politiskosresursus, lai cerehr uz pastavigu viefu ASV un Krievijas dialoga.Pauiot Iatvijas bazas Krievijas politikas konteksta, rodas iespejasietekmet to dialoga daJu, kas skar Iatvijas intereses. Krievijaspolitikas un notikumr analize ir ta niSa, kurd latvijai atmaksajasieguldit savus cilveku un ari materialos resursus. l^atvijas un ASVattiecibas ir attistijuSas veiksmigi, jo ne velti I(rievijas strategi irsakuSi runat par amerikanu konkurejoSu ietekmi Baltijas valstiska vi4u intereSu apdraud€jumu.tzo Suti55 klasisks maza aktierapieslieSanas risinAjums Eiropas veshrre izradijies nepiemerots, joEiropa ilgstoSi funkcionejoSas sp€ku lidzsvara (balance of fiower)politikas tradicijas to neapstiprina.

Ja pieslieSanas strat€gija noztmE mzas valsts pievieno5anosstipru valstu blokam, tad par tadu uzskatama Iatvijas integracijaEiropas Savieniba un NATO. Integracija ES ir pieslie5anas eko-nomiski un politiski specigai savienibai, kas dod netie5as dro-Sibas garantijas, bet integracija NATO ir pieslieSanas aliansei, kasdod tieSas droSibas garantijas, to skaita ari militaras. Problemas,ar kur5m latvijai jasastopas cela uz ES un NATO, var risinAt,izmantojot sava veida taktisku pieslieSanos. Regionalo, eko-nomisku un citu intereSu kopiba ar Ziemel,valstim un Vaciju faujiegut 5o valstu atbalstu. Vacija, Zviednja, Danija un Somijaatbalsta Baltijas valshr uz4emSanu Eiropas Savieniba, vacie5i, daqiun norveAi visnotaf pozitti tztuer NATO paplaSinaSanoS

120. A. Kypnon, A. Xanrr,ryxanre,qon, rrC xerra 6rrm? I4.nr xeu 6r'rrr? PoccriicxarOenepaqua B reono.rrrrrrrqecKoM rrocrpaHcrBerr Hesaaucuman fasema(22 uot6ps 1994) .

68 69

rBaltija.tzt Tom€r latrzijas strategijas bltibu nosaka integracija ESun NATO, kam atseviSl,ru valstu atbalsts ir tikai pakartots.

4. Balanse5anas strat€gija saistas ar speku lidzsvara poli-tiku, kuras ietvaros mazais aktieris, manew€jot starp lielvalstim,cen5as nodro5inat ricibas brivibas minimumu. Lielvalsh: pretru-nas, saspilejums starptautisko atiecibu sistema un sp€ku lidzsvarapolitika veido priekSnosacijumus,lai maza valsts butu spiesta iz-veleties balanseSanas strat€piju. Pa5reiz starptautiskas attiecibaslielvalshr speku lidzsvars nedomin€, tadef nav iemesla izv€l€tiesSadu strat€giju.

Tom€r blhr jaapsver, vai Sobrid neveidojas nosacijumi, kasvarehr novest pie speku lidzsvara politikas nostiprinaSanas starptautiskajas attiecibas. Krievijas un NATO iesp€jamam pretrunamjautajuma par Centraleiropas un Austrumeiropas valsfu strate-

fisko piederibu ir iz5hiriga nozime Eiropas jaunas kirtibas vei.doSanas procesa. Kam€r nav ahisinats jautajums par droSibaspel€ko zonu Eiropa, pastav zinams risks nonakt sihracija, kadadekvata reakcija bus speku lidzsvara politika. SAds scenarijs ireksk€ms piem€rs, taiu tada attistiba vistieSaka veida ietekmesLatvijas situaciju. Sp€ku lidzsvaru starp NATO un Krieviju/NVSvar pielidzinAt nespeka lidzsvaram atrisinat jautajumu par Eiro-

121. C. Bildt, "Importance of Nordic influence in EUtt Financial Times (22November 1994).

Ziemelvalstu arlietu ministru pazi4ojuma 1995. gada 2. februari tiekaicinats 4emt vera Baltijas valstu dro5ibas baZas, papla5inot ES un NATO.

Vacijas aizsardzibas ministrs 1995. gada 23. janvarT Berln€ notiko5ajakonferenc€ The United Eurofe and the Trans-Atlantic Partnershif - TheEuro-Atlantic Agend.a in Its West and East Dimensions mineja, ka ES unNAT0 paplaSindSanai uz austrumiem jabut balstitai uz individu-lu pieeju.

1995. gada 5. februiri Minhen€ konferences par droSibas politiku laikaVacijas arlietu ministrs ir teicis, ka ES un NATO paplaSina5ana, uz4emotCAEV, ir savstarp€ji saistita, tatuhdz ar ES papla5ina5anu ir nepiecieSamsizvairities no samazinatas dro5ibas zonu radi3anas. Taja paSa laika irjaveido konstruktivas attiecibas ar KF un NVS.

pas dro5ibas pel€ko zonu. Saja gadijuma NATO, sastopoties ar

Krievijas draudiem, var atteikties no daiu pelekas zonas valshriekJauSanas sava droSibas sistdma, mekl€jot kompromisu, kasapmierinahr abas puses. Tad pelekas zonas valstim tiktu piedavats

atteikties no dalibas alians€, ka rezultatA brltu nepiecie5amialternativi dro5ibas risinajuma varianti.

Viena no alternativam varefu but modffic€ta neitralitate:tradicionala neitralitate, atsakoties no dalibas ES un NATO, vainosacita neitralitate - daliba ES, neiekf aujoties Transatlantiskajaalianse. Lieti atcereties, ka Sadas idejas, vismaz attieciba tz Bal-tijas valstim, ir paradiju5as starptautiskaja pres€. Otra alternativaparedzetu droSibas pel€kas zonas saglabaSanu, kas veidotu bufer-zonu starp NATO un NVS. Jau 1993. gada I{rievijas prezidentsB. Jelcins v€shrle ASV prezidentam B. Klintonam izLeica pieda-

vajumu NATO un Krievijai kopigi sniegt dubultas droSibas garan-

tijas CAEV.tzzI{ievia nav atteikusies no Sada varianta, jo ari ne-

sen MaskavA latvijas delegacijai tika izteikts dubulto garantijupiedavajums. Attieciga situacija min€ta alternativa var rast augliguvidi, jo ted€jadi tiktu 4emtas vera Krievijas lielvalstiskas intereses.

Pastdv vel treSa alternatrva - EDSO izveidoSana par centraloorganizaciju Eiropas dro5ibas organizaciiu hierarhija, kura fiekpretnostatita Ziemelatlant:jas alianses paplaSina5anas planam.

Min€ta alternativa paredz kolektivas dro5ibas principa reali-z€Sanu jeb Paneiropas dro5ibas sist€mas radiSanu, kur EDSOietvaros ES, NATO, NVS un CAEV kolektivi risinatu visu Eiropasvalstu droSibas probl€mas. Krievijas me$inajumi EDSO ietvarosradit Eiropas 21. gs. droSibas modeli norada uz Sadam tenden-

L22. A.tr. PorSe"'nn, rrEnpona: K HoBoMy perlroutL'IblroMy petKlrMy

6e3oracHocru. Mex<g;,'napo,qHar 6e30lacHocrr rr pa3op)2Keuuet' Ettce?ueauux

S IP RI, 799 4 (Mocxna, 1994), I25.Japiebilst, ka vestule tika rakstita p€c atgriebanas no vizites Polija, kad

B. Jelcins 1993. gada 25. augusta kopiga paziqojumairteica sapratni attieciba

uz Polijas integraciju, bet, atgrieZoties Maskava, vi43 krasi mainrja poziciju.

70 71

cem. Paneiropas kolektivas droSibas sistema nekada gadijumanesp€hr apmierinat visu Eiropas valstu droSibas intereses, betvalstu konflikta gadijuma ta demonstr€hr savu neefektivitati. Sadaalternativa neatrisina laMjas dro5ibas vajadnbas, un Central-eiropas un Austrumeiropas valstim piedavatais droSibas risina-;jums ir pavisam S\ietams.

Eiropas integracijas procesa neveiksme nenov€r5ami noves-tu situacija, kad rastos nepiecieSamie priekSnosacijumi spekulidzsvara politikas izmantoSanai. Teda situacija mazas CAEV bufirspiestas balanset starp lielvalstim vai to blokiem. ES un NATOnespeja tz4emt jaunds Centraleiropas un Austrumeiropasdemokratijas liecinatu par Eiropas integracijas neveiksmi. Eks-tr€ma gadijuma tas noveshr pie Eiropas fragmentacijas jebdaudzpolaritates, kura dominetu klasiska speku lidzsvara politikastarp Franciju, Vaciju, Lielbritaniju un Krieviju. Atgrie5anas pieSAdas Eiropai v€sturiski tradicionalas politikas butiski mazinahrCentraleiropas un Austrumeiropas valsfu droSibu. Nobeigumagan jauzsver, ka starptautiskaja sistema Sobrid neveidojas priekS-noteikumi speku lidzsvara atdzim5anai. Taiu taipat laika I^atrzijasdroSibas problemas neb0t nav atrisinatas un risks, ka Eiropaspelekas zonas dro5ibas problemas varetu palikt neatrinatas,joprojam nav noversts.

3. SECINAJUMI

Lldz ar auksta kara beigam radikali izmainijas Eiropasstarptautiska sistema, kura bijusi Riehrmeiropa un AustrumeiropazaudEja savu droSibas identitati, ko raksturo polNizacija unatture5ana (deterance) ka pastavigs stAvoklis. Rodas pamats

veidoties jaunam identitatem, un sak formeties jaunas dro5ibaskopienas. Bipolaras pasaules sagruvuma izS\inga loma bija starptautiskajam organizacqam - ES, EDSA un NATO, kas nodroSinajalidzsvarotu notikumu attrstrbu un nobremzeja valstu iesligSanuekstrema politika. Sodien starptautiskas orgarizacijas ir tAs, kasnosaka valstu droSibu un iezime jaunas dro5ibas sistemas veidolu.Atbnvojoties no auksta kara skavam, Eiropa iezim€jas dinamisksekonomiskas un politiskas integracijas celiens. ES ar jaunu dalib-valsfu ieklauSanu uz+emas varas un ietekmes centra funkcijas, kaari veicina demokratijas un briva tirgus attistrbu CAEV. Adekvatireagejot uz parmai4am starptautiskaja sisteml, bloku pasaul€pastav€ju5as neitralas valstis nekav€jas iestaties ES.

Eiropas integracija ir process, kas akodas visdinamiskakasattrstibas celiena un faktiski nosaka Eiropas dro5ibas nakobresarhitekt0ru. Viena no svangakajam jeb pioniera loma ir ES, jo tie5isavieniba iesaista jaunus partnerus dro6ibas sist€ma, kurasmugurkaulu veido transaflantiskAs saites. Potencialas droSibaskopienas veido5anos nosaka tadas starptautiskls organizacijas kaES un NATO, veidojot perspektivu, uz ASV strat€fiskajaminteres€m balstitu un ar tam lidzsvarotu Eiropas droSibassistemu. Pret€jd flanga Krievija, parcie5ot PSRS sabrukumaraditas decentralizacijas sekas, uz bijuSajiem pamatiem cen5asbuvet NVS ka dro5ibas sistemu. Sis sistemas attistibu bremzejoSsfaktors ir tas iek5eja hegemonija, kuru nenov€rSami rada partnerunesabalansetiba un krasi atSf,irigas resursu un ietekmeskapacitates. Krievijas hegemonija NVS droSibas sistema acim

73

redzami norada tz tAs krievisko identitati un interes€m. StarpSiem diviem pievilk5anas poliem droSibas vakuuma zona atrodasCAEV, kuru droSibas problemas pagaidam nav atrisinatas.

Saja starptautisko attiecibu sihracija latvija ir definejusi savu

droSibas politikas m€rl;i - integracija Eiropas strukhlras. KopS

neatkanbas atjauno5anas 1991. gada I-affia iespeju robeZas ircentusies lidzsvarot Austrumu un Rietumu attiecibu akcenhrs,parorient€jot politiskos, ekonomiskos un kulturas sakarus vir-ziena uz jaunu geopolitisko centru. Sada centra veido5anos no-

saka Eiropas integrdcijas process.I-atvijas centieni integreties Eiropas strukturas balstas uz ar-

politikas integrativo strategiju: dro5ibas jautajumu internaciona-lizacija, atbalsts daudzpusejam iniciativam, aktiva darbiba starptautiskajas organizacijas un visu attiecibu dzrZadoSana. Iz5[iriganozime latvijas droSibas politikas mer\a istenoSana ir dalibvalstsstahrsa ieguSanai ES un NATO, kas tadejAdi fautu iegrlt ne tikaitie5as dro5ibas garantijas, bet ari jaunu dro5rbas identitati.

Sadu dro5ibas politikas izv€li nosaka daudzi faktori. Pirm-kart, paSreizejais starptautisko attiecibu stavoklis ir nosaciti lab-veligs mazo valstu interesem. Starptautiskaja sist€mA Sobrid ne-

domine athrr€Sana (deterance) vai polarizacija, bet gan pastavoSas

koalicijas. I-atvijai ir iespejams pieslieties vai nu vienai, vai otraikoalicijai. Saja gadijuma - Eiropas droSibas kopienai, ko veido ES

ka stipru valshr savieniba un NATO ka Transatlantiska alianse, vaian I{F hegemonijas determinetajai NVS. Iatvijas izvele nevar brltneitralitate, jo ta ne tikai neatbilst starptautiskas sistemas stavok-lim un Eiropas integracijas procesam, bet ari Iatvijas realajamiespejam.

Otrkaft, modernajas starpvalstu attiecibas awien lielaku lo-mu gust starptautiskas organizacijas, kas liecina par zinamu starptautisko nonnu respekta pieaugumu. Sadas attistibas tendencesI-:rhrijil dod iespejas realizet savu ietekmi, lai meginatu starptautisko notikumu gaitu iespaidot sev labvellga virziena.

. TreSkart, starptautiskas sistemas strukturu Sobrid nerak-sturo hegemonija vai hierarhija. Divpolarit5tes vai daudzpola-ritates apstakfos l-atvijai butu neparvaramas grutibas nodroSinatsavas neatkaribas identitAti un suverenitates integritati. Sajavestures bridi ta ir zinama priek5rociba Iahiijas droSibas politikasizveles sasnieg5anai.

Cehrrtkart, jaruna par latvijas kvalitativajam ipa5ibam, ob-jektivajam iespejam un geopolitiskajam realitatem. Patiesiba 5ifaktoru grupa ir viena no nozlmlg-akajam arpolitikas vai droSibaspolitikas lemumu pieqemSanas procesa. latvija ir maza un vajavalsts, kas izpauLas visa veida resursu nepietiekamiba. Sadasituacija Latvlja ir spiesta rekinaties ar blakus eso5u nepro-gnozEjamu, militariem un citiem ietekmes resursiem bagatu liel-valsti, kuras arpolitikas definicijas satur zinamu apdraudejumuIatvijas droSibas interesem. Krasi at5llingais resursu sadalijums,v€sturisku un citux apstaklu noteikta savstarp€ja draudziguma unnaidiguma pakape, strategisko intereSu pretrunas starp I-atviju unI(F determine l^atvijas arpolitikas pamatuzdevumu - nodro5indtvalsts eksistenci. Sada situacija daudzi arpolitikas jautajumi kJustpar droSibas politikas jautajumiem. Butisks nacionalo droSibasintere5u apdraudejums nosaka Iatvijas dro5ibas politikas ri-sinajuma i^reli - iekJauSands Eiropas integracijas procesa. Integ-rejoties ES un NATO, Iatvija sava droSibas politika isteno lidzsva-roSanas un pieslie5anas strat€giju, kur pieslie5anas stipm valsfuklubam vai aliansei ir lidzeklis, lai taja rastu pastAvrgu atbalsfir unsabalans€tu I(rievijas ietekmi. Sadas strat€gijas maksa ir zinamaatteikSanas no suverenitates, kad atsevi5[as valsts funkcijas tiekdeleg€tas jaunam centram.

latvijas arpolitika lidz5in€ja laika posma ir integrativa, verstauz visu attiecibu daZadoSanu un orientaciju uz starptautiskajamorganizacijam. Neiedzifinoties laffi as diplomatijas strat€gija untaktika, jdsaka, ka viens no veiksmes faktoriem politikas m€r[<usasnieg5ana ir I(rievijas 5i briZa v€shrriska vajuma stadija. laika

7574

Ifaktoram paSlaik ir izS[<iriga nozTme, kas starptautisko situacijuliek izmantot sava laba, jo p€c kada laika latvijai Sis priekSrocibasjeb izveles iespejas var€tu an nebut.

I-abrija, definejot integraciju Eiropa ka droSibas politikasrisinajumu, ir adekvati reagejusi uz izmai4am starptautiskajasistemA - Eiropas integracijas procesu ka globalu geopolitiskuparAdibu. Atsakoties no izolacionisma, neitralitates, pieslie5anaslielvalstij ka Si briZa starptautiskas sistemas st5voklim neadekvahrstrategiju pielieto5anas, latvija ir izv€l€jusies potencialu iespejuatrisinat savas droSibas jautajumu. I-atvijas definetie centieniintegreties ES un NATO liecina par lidzsvaroSanas un pieslie-Sanas strategijas izmantoSanu, kas dod iespeju sabalans€t IG

.x.ietekmi. Saja veshrres spndi laMjas alternativas nosaka divaspretejas droSibas sistemas - ES/NATO alianse un I{rievijalNVS.DroSibas pel€ka zonaEiropa nevar ilgstoSi pastavet, jo lielvalstis,kas atrodas ap Centraleiropas un Austrumeiropas valstim, agri vaivelu 5o hrk5umu centisies aizpildltar savu ietekmi. SajA gadijumanacionala perspektiva ir integrejoSai dro$ibas politikai, kas verstaprom no Krievijas hegemonijas NVS uz lidzsvarotu Eiropas dro-Sibas kopienu.

Iatvijas droSibas mer\u sasniegSana nenoliedzami pastavriska faktori, kas ir neatkarigi no l^atvijas spejam. Ta ka Iatvijasintegracija Eiropas Savieniba dohr netieSas dro6ibas garantijas,bet integracija NATO - tie5as droSibas garantijas, tad risks slepjasapstakli, ka 5i organizacija, iek5eji parstrukhrr€joties, var€tu nedotto, ko v€lamies, to skaitd droSibas garantijas. K- zinams, ganNATO, gan ES plano izeju no Sodienas situacijas, kas atsevi5ftosgadijumos tiek raksturota ka izeja no krzes. Kad pienaks Iatvijaslaiks un karta dalibai kade no minetajam strukturlm, tad tas varnebut identiskas Sodien eksist€jo5am. Bez tam nebutu jaizsledzan tada varbartiba, ka jauni biedri var€tu tikt uzlemti NATO velpirms Eiropas Savienibas paplaSinaSanas, jo Ziemelatlanfijas ali-anse nodarbojas tikai ar aizsardzTbas jautajumiem, kamer ES

parzi1a ir vairakas citas jomas. Tas daudzkart sarei,pi jaunubiedru uzqem5anu.

Otrs riska faktors saistas ar starptautiskas sabiedribasnespeju parvaret aukstA kara sekas, ka renitata neatgriezeniskinostiprinas tris minetds Eiropas dro5ibas kopienas. Saja gadijumano Centraleiropas un Austrumeiropas valstim ipaSi apgrutinatabutu Baltijas valstu, to skaita htvijas situacija nacionalas dro5ibasuzhrrCSana. latvijas atra5anas droSibas vakuuma zona un blakusKrievijai akumul€tu tadu droSibas kompromisa risinajuma pie-qem6anu, kas apmierinahr lielo speletaju, bet ne musu intereses.Paveras celS musu dro5ibas risinajumam bistamam alternatlam,kas saistAs ar kolektivas dro5ibas principu uzspieSanu.

x._Saja sakara jamin tns latrzijas dro5ibas surogata iesp€jamie

varianti: dubulto jeb krustenisko garantiju piedavajums atseviS-

fam pelekAs zonas valstim, kuras vienlaicigi sniegtu NATO unKrievija vai NVS; meginajums ievilkt Iatviju regionalas diskusijAspar droSibas jautajumiem EDSO ietvaros, kuru institucionalizacijatiktu iztelota par mtsu droSibas problemu risinajumu jeb izkarto-jumu (security arrangement); treSais diezgan nerealais variants irsaistits ar kolekflvas dro5ibas sist€mas ievieSanu Eiropa, kurEDSO atrastos droSibas organizAciju hierarhijas aug5gala. Liekipiebilst, ka, izejot no Sodienas situacijas, visi min€tie varianti irriskanti lahrijas droSibai. Vel viens alternatls riska faktors irsaistits ar nespeju atrisinat Eiropas pel€kAs zonas droSibas probl€-mas, kas var€tu radit labv€ligu vidi un motivet atseviSkas liel-valstis izveleties tadu Centraleiropas un Austrumeiropas valstuprobl€mas risinajumu, kas tiktu balstits uz sp€ku lidzsvara poli-tiku. Sada scenarij a izraistta Eiropas fragmentacij a raditu kritiskustavokli latvijas neatkaribai.

Papildu augstak uzskaititajiem vel butu japiemin subjektivsfaktors: I-atvijas nespeja izpildit nosacijumus dalibai EiropasSavieniba. Saja gadijuma ipaSi negativas sekas l.atvijai neshrintegracijas procesa un realizactlas organizacijas limela trukums,

76 77

Ineprasme ietvert BS dimensiju nacionalas politikas limeni, ne-sp€ja pielagoties un 'wturEt ES konkurenci, kd ari ekonomiska kn-ze. Protams, ka S\erSfus integracijai ES var radit objektivi apstak-

!i, piemeram, politiski nelabv€liga attistiba Krievija, kam sekohrlatvijas ekonomiska un cita veida blokade; ES standarhr raditimaksligi S|erSli vai pardk augstas prasibas. Nebutu japiemirst, kal^atvijas speja integreties ES ir priekSnoteikums perspektivaidalibai NATO.

Nobeiguma jasecina, ka, ja ai latvijas dro5ibas politikasizvEle ir adekvata starptautiskas sistemas stavoklim un situacijai,tas realizaciju neblt neietekm€ tikai musu prats un iesp€jas, betan no Iztvijas neatkarigi apstakfi un likumsakaribas. Realiz€jotintegrAciju ES un NATO, latvija un parejas Baltijas valstis izdarituvesturisku soli - atgriezhr Krieviju 18. gs. sakuma situacija, kad tacaur Baltiju saka cirst logu uz Eiropu. Bntu jaapzinas nospraustamer\a vertiba un sagaidamas grutibas, jo ta sasniegSana nozi-m€tu divu gadsimtu gaiti stiprindtas geopolitiskas sp€les notei-kumu radikalas izmai4as.

BIBLIOGRAFIJA

1. A6,ryarr.rnon, P. rrHanorrr roporr,rrlcr c npu€uou llarnuu e Cose,rEnponr,rll. B Hesaaucumaa lasema,14 oxrn6pt 1994.

2. Afier the Cold War: International Institutions and State Strategies inEurofe, 1989-1991. Ed. by RO.Keohane, J.S.Nye, S. Hoffman. - 1993.

3. f rAmbushed in Budapestrr In International Herald Tribune,8 Decemberr994.

4. Andersen, M., Skak, M. The New Western Ostfolitik: Challenges,Current State&Issues,Arhus: Institute of Political Science, University ofArhus, 1994.

5. Armstrup, N. I'The Perennial Problem of Small States: A Survey ofResearch Effortsrr lt Cooferation and Conflict, 1976, N3.

6. Background Note on the Pact on Stability in Earofe (drawn up by theEU Directorate - General for Research, European Parliament),Luxembourg, November 1994.

7. Baltic Sea Politics: Achieuements and Challlenges. Ed. by P. Joienniemi,C.E. Stalvant, Nordic Council, 1995.

8. Baranovsky, V. rrPost-Soviet Conflict Heritage and Risks. WorldArmaments and Disarmament.rr In SIPRI Yearbook 1993, O>dord, 1993.

9. Baranovsky, V. 'rRussia and its Neighbourhood: Conflict Developments and Settlement Efforts. Armaments, Disarmament andInternational Securityrrln S/PRI Yearbook -1995, Oxford 1995.

10. Bildt, C. fflmportance of Nordic influence in EU.rr kt Financial Times,22 November 1994.

11. Binnendijk, H., Simon, J. "Baltic Security and NATO Enlargementrr.ln Strategic Forum, Institute of National Strategic Studies, No.57,December 1995.

79

12. Birkaus Z laMjas arpolitikas un droSibas politikas pamatorientS-cija. Ministru prezidenta V. Birkava runa Zviedrijas starptautiskoattiecibu instituta 1993. gada lS.oktobn / / D\ena. - 1993. - 28. okt.

13. Birkaus Z tahdjas arpolitikas sturakmens / / Diena. - 1995. -2. nov.

14. Borkenhagen, F. "Regions in Europe.'r ln Aussen Politik,Yol. 2, 1994.

15. Brock, G. rrMaastricht Deal Gave Community Variable Gearbox.'r InThe Times,2 June 1994.

16. Brown, M. E. I'NATO Expansion: The Need is Dubious, the RiskReal.ll In New York Times,lT Ianuary, 1995.

17. Brundtland, O. "Nordic Security at the End of the Cold War, l.egaciesand Challenges.rr In Baltic Nordic Security Conference, Oslo, 2l-22September 1993.

18. Brzezinski, Z. rA Plan for Europe.rr ln Foreign Affairs, January/Feb'ruary,1995.

19. Buzan, B. Peofle, States and Fear. An Agenda for InternationalSecurity Studies in the Post-Cold War Era, New York, lnndon:Harvester Wheatsheaf, 199 1.

20. B:rzan, B., Kelstmp, M., kmaitre, P., Tromer, E., Waever, O. TheEurofean Security Order Recast: Scenarious for the Post Cold War Era,1990.

21. Btzan, 8., Waever, O. rrFraming Nordic Security: EuropeanScenarious for 1990's and Beyond.'t ln Nordic Spcurity in the 1990's:Oftions in the Changing Eurofe, tondon, 1992.

22. Contending Theories of Intemational Relations: A CotnfirehensiueSuruey. Ed. byJ. E. Daugherty and R L. Pfaltzgaff,1990.

23. Cowper-Coles, S. 'rFrom Defence to Security: British Policy inTransition.rrln Suruiual, Vol. 36, No. 1, Spring 1994.

24. CSCE Budapest Document 1994, Towards A Genuine Partnenhif in ANew Era.

25. TTCSCE Helsinki Document 1992. The Challenges of Change.rl

26. Dalbiq5, J. rrBaltic Cooperation: the Key to Wider Security." ln NATOReu iew, January 1996, 7 -II.

27 . Dir ector ate-General for Research, European Parliament rrBackground

Note on the Pact on Stability in Europerr, 24 November 1994.

28. Dodd, T. rrCooperatives: A Paradigm for Eastern Europe.rr ln AussenPolitik,Yol. 43,2/94.

29. Driever, K rrClosing the Gap: Ireland's Expierence with Integration inthe ECIEU." ln Aussen Politik, Yol. 45, 4/94.

30. Eirofas Ekonomiskas asociacijas 1957. gada dibinaianas ligums. -Hamburga, 1991.

31. Eurofe Agreement Establishing An Association between the EurofeanCommunities and their Member States and the Refublic of l,atuia.

32. Eurofean Integration and Denmark's Particifation. Ed. by M.Kelstrup, Copenhagen: Institute of Political science, 1992.

33. Eyal, J. rrThe Paris Pactrs Triumph of Style Over Substance.tt In IheWall StreetJoumal,23 March 1995.

34. rrFederal Trusl The IGC Wil Have to Find A Way of Making VariableGeomeky Acceptable.rr ln Europe, No. 6424, 20-21 February 1995.

35. rrFifteen Envisage Non-Aggression Pact and Request PoliticalConsultation between NATO and Russia.rr In Eurofe, No. 6444, 2lMarch 1995.

36. Gallis, P.E. 'rEuropean Security Conference: The Balladur Plan.rr InCRS Rebort for Congress, April L2 L994.

37. Germany in A New Era. Ed,. by G. L. Geipel, Hudson Institute: 1993.

38. Ghebali, V.-Y. rrAfter the Budapest Conference: The Organization forSecurity and Cooperation in Europe.n ln NATO Reuiew, March 1995.

80 81

39. Goble, P. A. The Baltics: Three States, Three Fates (unpublished paper).

40. Goldsmith, Ch. rrldentity Crises: Iceland Feels Isolation Growing AsEurope and U. S. Reduce Thes.rr In The Wall Street Journal Eurofe,30 May 1994.

41. Harrisson, D.M. The Organization of Eurofe: Deuelofing aContinental Market Order, London, 1995.

42. Heurlin, B. rrfhe Baltic Region and the New Security Dynamics andChallenges.fr ln Baltic Sea Politics: Achieuements and Challenges,Nordic Council, 1995.

43. Heurlin, B. I'The Nordic Countries and the Baltic Countries from aCommon Security Perpective.rr In Common Security in the NorthernEurofe Afier the Cold War. A refort from the Olof Palme InternationalCenter seminar, Stockholm, March 18-20, 1994.

44. Holbrand,C. Danish Neutrality: A Study in the Forei.gn Policy of aSmall State, O>dord, 1991.

45. Holbrooke, R "European Security: rrAmerica, A European Powerrr.rr InForeign Afairs. March/April 1995.

46. Holsti, K J. Change in International System. Essays on the Theory andPractice, England: Edward Elgar, 1991.

47. Holtsmark, S. G. 'rNorth - Northeast European Partnership: How RealAn Option?rr ln The World Today,Yol. 47,I99L.

48. Hoppe, H. J. rThe Situation in Cenkal and Southeast EuropeanCountries.rr In Aussen Politik, Yol. 2, 1994.

49. lfHurd Rejects Idea of European Army.rr ln Financial Times, I March1995.

50. Hyde-Price, A. Eurofean Security Beyond the Cold War: FourScenariousfor the Year 2010, London: RIIA, 1991.

51. Enrqnn, B. 06 yrcfnneuuu Poccuilcroeo eocy1afcmaa: Ocuoeuateuanfaeneuue anymfeu,ueil u auewueil nonutnvKu (ununa FederalajdSapulce 1994. gada24.februai; nepublic€ts materials ).

52. Joulwan, G.A. rrNATOrs Military contribution to PfP: The Progressand the Challenge.rrI. NATO Reuiew, No. 2, March 1995.

53. Katzenstein, P. J. Small States in World Markets. Industrial Poli.cy inEurofe, London, 1985.

54. Kelstrup, M. rrSmall States and European Political Integration:Reflections on Theory and Strategy.tt lt The Nord,ic Countries and theEC, Copenhagen, 1993.

55. Keohane, R.O., Nye, J.S. rr'rPower and Interdependencerr Revisited.rlIn International Organizatiozs, Vol. 41, No. 4, Autumn 1987.

56. Keohane, R.O., Nye J.S. Power and Interdefendence, HarwardUnivesity,1989.

57. Kissinger,H. Diflomacy. NewYork, 1994.

58. Kissinger, H. ilExpand NATO Now.rr In los Angeles Times, 19December 1994.

59. Kiuinens O. EDSA pati sevi nogalina / / Diera. - L994. - 17. dec.

60. Knudsen, O.F. I'The Foreign Policies of the Baltic States: InterwarYears and Restoration.rr In Cooferation and Conflict,Yol.28 (I),47-72.

61. Knudsen, O.F. Sharing Borders with a Great Power: An Esaminationof Small State Predicanrents, Oslo,1992.

62. Knudsen, O.F. rrVulnerabilities of the Baltic States. The Significanceof Domestic Factors for the Security of Estonia, latvia and Lithuania.r'In The Baltic and Nordic Security Conference, Oslo: NUPI, 21-22September,1993.

63. I(ramer, H. rrfhe European Community's Response to the rrThe

Eastern Europerr.rrlnJournal of Common Market Studies,Vol.31, No. 2,

June 1993.

64. Kupchan, Ch. rrltrs a lnng Way to Bratislava.rr In The Washington Post,14 May 1995.

82 83

65. Kypnon, A., XanrrayxaMeAoB, A rrC rev 6rtrs? khru xena 6rtrt,?Poccufcrag <DeAepaqns B reorIoJrLITLIqecKoM rlocrpaHcrBe.rr BHesasucunae las ema, 22 yot6px 1994.

66. latvijas droSibas arpolitiskie un iekSpolitiskie aspekti, arlietu ministraV. Birkava runa latvijas UniversitAtes 75. gadadiend, 1994, 14 apr.(nepublic€ts materials).

67. Lalvija pasaules politika: iesp€jas un ierobeZojumi. - R.: latvijasArpolitikas instituts, 1995.

68. Iatvijas Republikas Arpolitikas koncepcija / / la.lrqijas Veqtnesis. -1995. - 10. febr.

69. legvold, R rrWestern Europe and the Post-Soviet Challenge.rr In T/ea

International System Afier the Collapse of the East - West Order,Dordrecht, 1994.

70. tehne, S. The CSCE in the 1990's, Common European House orPotemkin Village, laxemburg: Austrian Institute of InternationalAffairs, 1991.

71. tepingwell, J.W.R. rllhe Russian Military and Security Policy in therlNear Abroad",'t ln Suruiual, Vol. 36, No. 3, Autumn 1994.

72. Lieber, R. J. No Common Power: Understanding InternationalRelations, NewYork Harper Collins, 1991.

73. Lindell, U., Persson, S. 'lfhe Paradox of Weak State Power: A Researchand Literature Overview.r' In Cooferation and Conflict,1986, No. 21.

74. Iyr<il:a, B. rrMrr HaxoALIMcq B or{eHL, moxofi leonolurlrqecxoicrlryaquu.rl B Hesaaucunaa fasema,14 uapra 1995.

75. Lukin, V. rlRussia Predicament.'t In Foreign Policy,Fall1992.

76. Lynch, A. "After Empire: Russia and Its Western Neighbors.r' InRFE/RL Research Refort,Vol. 3, No. 12,25March1994.

77. Marshall, A "Neutrality Price of Baltic Entry.rr lt The Indefendent,3lOctober 1994.

78. McArdle Kelleher, C. rrA Renewed Security Parhrership?- The United-St"6i-;d the European Community in the 1990rs.tt ln The Brookings

Reuiew, Fall 1993.

79. Michalski, A., Wallace, H. The Eurofean Community: The Challenge ofEnlargement, [,ondon: RIIA, 1992.

80. MnrpanrH, A. rrPoccur u 6nuxcree sapy6e>rce'rr B Hesaaucunaefas e m a, 12,18, xuvaPt 199 4.

81. Moltke, G. "NATO moves towards enlargement.ttln NATO Reuiew,

January 1996,3-6.

82. New tional Arena: The Foreign Poli'cies of the

Battic Joenniemi, P. Vares, Tampere Peace

Resear RePort No. 50' 1993.

83. Nordic Security in the 1990's: Options in the Changing Eurofe' Ed' by

J. Oberg, tondon,1992.

g4. il ilHoeoe eapy6exoerr It [raHcbr poccuicro-aruepllKaHcKolo {a-pTHep-- n"ij'-n poriii'il.crcuil' Hayuuutil Qoid. Hayuutrc aorcnaaat,Ho' 14, Mocxna,1993.

8 . I'atuia in the Eurof Limits ands, paper Presented Ministry'srirri,idn ambassadors 16-17 MaY,

1994 in Riga.

86. 'rflepecuorp AoKTpI{HbI -tt B Eusuec & Eanmua,21 anpenx 1995'

87. t4HTepecoB I'I aoAAepxGI'I gTHuqecKI'Ix poccll{H'rr eAenaMlt Poccl'Iicroi (DeAepa$'rn (neony6rut-

K

88. "Peanl,Irocrll LI AI{JIeM\,GI: BneuruerIoJII'ITI'IqecKI'Ie Bo3Mo)IGocrI'I yPoccrau MeHbIIre veu y CCCP. Mecro Pocculr n Erpoue'rr B Hesaau-

cuama fagema, 22 Yol.6Pt t994.

89. "Reflections on European Policy, Document of the CDU/CSU" p".ti".*tt w Group in'the Germ-an Parliament on the Future ofb;i6;il ljtification." ln Earope Documents, No' 1895/96, 12

September 1994.

8485

90. Reisch, A. A rrCentral Europe's Disappointments and Hopes.rr InRFE/RL Research Refort, Vol.3, No.12, 12 March 1994.

9I. Riekstirl{ M. Krievijas poncrla pret NATO paplaSinaSanu k}uvusinoteiktaka / / Diena. - 1996. - 3. febr.

92. Roffeld, A D. I'In Search for A New European Security System, TheCSCE: Towards A Security Organization." In S1PR1 Yearbook 1993:World Armaments and Disarmament, Ot'ord, 1993.

93. Rotreld, A.D. rrEurope: the Multilateral Security Process.rr In SIPR1Yearbook, 1995, 26L300.

94. Roffeld, A. D. rrCompetence and Responsibility of Security Organizations OSCE-NATO-WEU: How They Should Cooperate,rr paper pre-sented at the Warsaw Parliamentary Conference and Responsibility ofInternational Organizations for European Security, Warsaw, 56 May1995.

95. Por$enrn A .tl. "Enpola: K HoBoMy peryroHzurbHoMy pex<r.rMy6egouacuocu. Me44rnaponuaa 6esonacHocrb r{ pznopyrr(eHne.rr BEwee oduutc SIPRI, 1994, Mocrea, 1994.

96. Rothstein, P.L. Alliances and Small Porperc, NewYork, hndon, 1968.

97. Ruehl, L. rrEuropean Security and NATO's Eastward Expansion.rr InAussen Politik, Yol. 2, 1994.

98. Safre, W. rrWe Cannot Trust Russians, So kt the Alliance Grow.r' InNew York Times, L7 January 1995.

99. Scherpenberg J., van. rrCrisis of the Economy - Crisis of the EuropeanIntegration? rr ln Ausse n Politik, Y ol. 44, 4 / 93, 3L5.

100. Schmit, P. rrFrench Security Policy Ambitions.rr In Aussen Politik,Yol. 44,4/93.

101. Shashenkov, M. 'rRussian Peace-keeping in the rrNear Abroadrr.rr InSunti.ual, Vol. 36, No. 3, Autumn 1994.

102. Stalvant, C. E. rrSweden, Baltic Cooperation and Regional Europe.r'ln Current Sweden, No. 395, January 1993.

103. Stalvant, C. E. rrl,ending Stability and Prosperity by Integration?European Integration and Nordic - Baltic Regional EconomicRelations,rr paper to 2nd Conference of the Institute of Nordic BalticHistory, 1-3 June, 1993.

104. Stalvant, C. E. rrlhe Baltic Sea Area: An International ResourceRegion and A Test Case for Regionalism.rt ln Cooferation in the BalticSea Region. Ed. by P. Joenniemi, London, 1993.

105. Stranga A. Arpolitikas koncepciju gudot / / labrit. - 1995. - 24. febr.

106. Stranga ,4. DroSibas sistemas Eiropa: modeli, pieredze, progno-zes / / Labnt. - 1994. - 6. nov.

t07. Stranga,A. Tikai reelismu... / / Labrlt. - 1995. - 14. marts.

108. Stranga A. NATO paplaSinaSana unKriev4a / / labnt - 1995. - 1. jln.

109. rrStrategy for preparing Central and Eastern European countries forfuture accession to the European Union.rr ln Europe, DocumentsNo.1916.

110. llThe Defence of Europe. It can't be done alone.rr ln The Economist,25 February 1995.

111. ffThe Baltic States: U.S. Policy Concerns.rr CRS Issue Brief,.29 December 1993.

lL2. The Eurof ean Security Order Recast: Scenarious for the Post Cold WarEra,l-ond,on,1990.

LL3. The Foreign Policies of the Baltic Countries: Basic Issues. Ed. byP. Joenniemi, J. Prikulis, Riga, 1994.

Il4. The International System Afier the Collafse of the East - West Order,Dordrecht, 1994.

86 87

,l.t "r"o ,-$

Yr'1 !:::'f \-n lE ,'115. Tsoukalis,L. The New Eurofean Economy. The Politics and Economy

of Economy, Oxford 1991.

116. lTwo Scenarios for PfP.r' ln The Wall Street Journal Eurofe, l0March 1994.

117. Ugglas, M., af. "swedenrs Security Policy in Post Cold War Europe.rlIn NATO Reuiew,April 1994.

118. I'Un entretien avec le premier ministre Edouard Balladur: Notrepolitique 6trangbre.rr En Figaro,30 ao0t 1994.

119. \4enna Document 1994. Confidence and Ssecurity Building Measures.

120. Waever, O. Squeezed between Two Modern Empires? The BalticRegion in the 1990's. Unpublished paper.

121. Walker, J. Security anil Arms Control in Post Confrontation Eurofe,Oxford: SIPRI, 1994.

122. Wetnrrg, G. rrMoscow's Perception of NATO's Role.rr In AussenPolitik,Yol.2,1994.

123. 'rWhile Rejecting the Idea of A European Army, Douglas Hurd saysThe WEU Must Be Able to Act.rr In Eurofe, No. 6431, 2 March 1995.

l24.Wo\f,M. rrWhythe European Union will Enlarge Eastwards, Slowly'rlInThe Financial Times,25 April 1994.

Latvijas Arpolitikas institlts (LAI) ir neatkartga, sabiedriska

bezpefiras organizaclja, kas veic Baltijas dro5ibas jautAjumu

izpEti, riko lekcijas, seminarus un apmailas programmas,

publice zinatniskus, informativus un izglitojodus izdevumus'

Institltam ir specializeta biblioteka.

Arpolitikas institDts nepretende uz savu ipaiu nostaju

r publikacijas aplDkotajos jautajumos; par katras publikacijas

saturu ir atbildigs tas autors.

Vai Latvija pieder Eiropai? Si doma nodarbinadaudzus no mums. Vai mds gribam bUt modernasEiropas neatnemama sastavdala, kas dotustabilitati un dro5ibu? Uz 5o jautdjumu pirmarn

kdrtdm katram ir jdatbild pa5am. Sodien, p6c

vairak neka pieciem gadu desmitiem, Sadaiespdja beidzot ir radusies. Nelielu ieskatu Sajos

un citos jautajumos lasitdjs atradis Sajd darb6.

Toms Baumanis tg93. gada'ir beicfzls

Latvijas Universitdtes VEstures un filozo-fijas fakultati, 1995. gada - Politikas zinat'nes un starptautisko attiecibu ma$istra-tUru. StaZejies Zviedrijas Arpolitikasinstituta. ANO Atbru4o5anas un ierodu

kontroles stipendiats 1995. gadd. Stradadiplomdtiskaja dienesta.