ludzas novada vakara vidusskolas ......kurinmais 2610 6. invent rs 1006 7. saimniec ¯bas materi li...

Ludzas novada pašvald ba

Ludzas novada vakara vidusskola Re .Nr.4214900477, 1.maija iel 16, Ludz , Ludzas novad , LV-5701,

t lrunis/fakss 65722368, e-pasts [email protected]

LUDZAS NOVADA VAKARA VIDUSSKOLAS

PAŠNOV RT JUMA ZIŅOJUMS

LUDZA

2015

2

SATURS

1. Skolas visp r gs raksturojums ..................................................................................................3

2. Skolas darb bas pamatm r i (iepriekš jo m c bu gadu priorit tes un konkr tie rezult ti) .....10

3. Iepriekš j v rt šanas perioda ieteikumu izpilde ....................................................................12

4. Skolas sniegums kvalit tes r d t jos visu jomu atbilstošajos krit rijos. .................................13

4.1. M c bu saturs ...............................................................................................................13

4.2. M c šana un m c šan s ................................................................................................14

4.3. Skol nu sasniegumi .....................................................................................................18

4.4. Atbalsts skol niem .......................................................................................................39

4.5. Skolas vide ...................................................................................................................44

4.6. Resursi ................................................................................................................... ......46

4.7. Skolas darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana ..................................47

5. Citi sasniegumi ............................................................................................................ ............50

6. Turpm k att st ba ..........................................................................................................52

3

1. SKOLAS VISP R GS RAKSTUROJUMS

Ludzas novada vakara vidusskola (turpm k tekst – skola) atrodas 1. maija iel 16, Ludz ,

Ludzas novad . Skolas nosaukums ir main ts vair kas reizes. L dz 2009.gada 31.decembrim skolas

dibin t js bija Ludzas rajona padome. P c administrat vi teritori l s reformas stenošanas 2009.gad

skolas dibin t js ir Ludzas novada pašvald ba. Skolas darb bu regul nolikums, kas apstiprin ts Ludzas

novada domes s d .

Skola ir vien g vakarskola Ludzas novad , kura nodrošina visp r j s pamatizgl t bas un vid j s

izgl t bas programmu ieguvi ikvienam, kas to v las, neatkar gi no vecuma, ien kumu l me a,

nodarbošan s un dz ves vietas. Skola sniedz atbalstu un dod otro iesp ju izgl toties tiem cilv kiem,

kuriem daž du iemeslu d nav bijis iesp jams turpin t un pabeigt izgl t bas ieguvi visp rizgl tojošaj s

dienas skol s vai vid j s profesion laj s un arodizgl t bas iest d s.

M c bu proces skola paši atbalsta nepilngad gos jauniešus, kuri pirms m c b m mūsu skol

iepriekš j pamatizgl t bas ieguves laik ir sastapušies ar liel m grūt b m un negat vu izgl tošan s

pieredzi, un pieaugušos cilv kus, kuri p c ilg ka p rtraukuma ir nol muši turpin t izgl toties.

Lai izgl tojamiem pied v tu iesp ju apgūt m c bas p c individu la pl na (t dos gad jumos k

mazs b rns, mai u darbs, ilgstoša slim ba u.tml.), skola nodrošina individu las konsult cijas, k ar

papildus ieskaišu k rtošanas dienas br vlaikos.

Kop j telpu plat ba 457,38 kv. m, t.sk.: 7 m c bu kabineti, bibliot ka, las tava, skolot ju istaba,

direktora vietnieku kabinets, direktora kabinets, aktu z le, atbalsta person la kabinets, atpūtas telpa,

garderobe, saimniecisk s un sanit ri - higi nisk s telpas. Skolas telpas atbilst izgl t bas iest des

higi nas pras b m. Skolas telp s, izmantojot skolas resursus, novada iedz vot jiem pieejami

bezdarbnieku p rkvalifik cijas kursi.

Ludzas novada vakara vidusskolas darb bas tiesiskais pamats ir Izgl t bas likums, Visp r j s

izgl t bas likums, B rnu ties bu aizsardz bas likums, Skolas nolikums un citi izgl t bas iest des darbu

reglament jošie normat vie akti.

M c bas skol notiek latviešu valod . L dz 2014./2015.m c bu gadam skolai bija Zilupes

fili le, kuras kontingentu p rsvar sast d ja Zilupes arodskolas audz k i.

4

1.1. STENOJAM S IZGL T BAS PROGRAMMAS

2014./2015.m c bu gad skola realiz 3 izgl t bas programmas:

2014./2015.m.g 1. semestr licenc ta Pamatizgl t bas otr posma (7.-9. klase) pedago isk s

korekcijas vakara (mai u) programma.

1.2.IZGL TOJAMO SKAITS 2014./2015.m c bu gad skol m c s 130 skol ni,7 klašu komplekti.

( DATI NO VV-1 VISP R J S IZGL T BAS IEST DES P RSKATIEM)

M c bu gads Skol nu skaits Absolventu skaits

Ludz Zilupes fili l

Kop Ludz Zilupes fili l

Kop Pamat-

izgl. Vid j izgl.

Pamat- izgl.

Vid j izgl.

2010./2011. 8 162 71 241 6 59 12 77 2011./2012. 9 180 70 259 4 54 12 70 2012./2013. 8 156 49 213 4 40 10 54 2013./2014. 12 144 39 195 5 39 17 61 2014./2015. 10 120 130

P rsvar skol m c s izgl tojamie no Ludzas pils tas un novada, taču sam r daudz izgl tojamo

ir no kaimi u novadiem: no K rsavas novada – 13, no Ciblas novada – 16, k ar cit m Latvijas

pašvald b m.

Programmas nosaukums Programmas

kods

Licence Izgl tojamo skaits uz 01.09.14.

Numurs Izsniegšanas

datums

Pamatizgl t bas 2.posma (7.- 9.klase) pedago isk s korekcijas izgl t bas programma

23011812 V – 7729 11.12.2014 10

Visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena programma

31011012 V - 112 04.09.2009 56

Visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena programma

31011013 V - 2838 03.09.2010 64

5

1.3.SKOLAS PERSON LA KVALITAT VAIS SAST VS

Skolot ju skaits M c bu gads Ludz Zilupes

fili l Kop

2010./2011. 18(pamatdarb 9 skolot ji) 9 27 2011./2012. 20(pamatdarb 9 skolot ji) 8 28 2012./2013. 21(pamatdarb 9 skolot ji) 7 28 2013./2014. 22(pamatdarb 9 skolot ji) 7 29 2014./2015. 21(pamatdarb 9 skolot ji) 21

2014./2015. m c bu gad skol str d 21 pedago iskais darbinieks. Visu pedagogu izgl t ba un

profesion l kvalifik cija atbilst MK noteikumos izvirz taj m pras b m. Skol str d septi i pedagogi

ma istri, divi pedagogi – mentori. Pedago iskie darbinieki regul ri paaugstina kvalifik ciju

t l kizgl t bas un profesion l s pilnveides programm s.

Vair k par vienu likmi str d 6 pedagogi jeb 29%, maz ka darba slodze par likmi ir 15

pedagogiem, kuri Ludzas novada vakara vidusskol veic blakus darbu un str d v l cit izgl t bas

iest d .

Skolas vad ba ir direktore (1 likme), vietnieki – direktores vietniece m c bu darb (0,6 likmes),

direktores vietniece audzin šanas darb (0,2 likmes) un direktores vietniece metodiskaj darb (0,2

likmes). Skol str d ar bibliotek rs (1 likme). Skol izveidots un darbojas atbalsta dienests, kur

str d soci lais pedagogs (0,2 likmes), izgl t bas psihologs (0,2 likmes). Ludzas novada pašvald ba

nodrošina laboranta 0,25 likmi.

Skol darbojas metodisk padome un metodisk komisija audzin šanas darb .

3

13

2

16

1 4 1 2 1

101

0

20

40

60

80

100

120

Izgl tojamo sadal jums pa pašvald b m 2014./2015.m.g.

6

Pedagogu profesion l s kvalit tes nov rt jums

Pedago iskie darbinieki past v gi paaugstina kompetenci š dos jaut jumos:

m c bu priekšmeta m c šanas metodik ,

pedago ij ,

psiholo ij ,

audzin šanas darba organiz cij ,

skolvad bas jaut jumos,

jaunu un interakt vu tehnolo iju apguv

Skol str d 5 tehniskie darbinieki, kas nodrošina m c bu procesa atbalstu un skolas tehnisko

apkalpošanu.

Pedagogu vid jais vecums ir 46 gadi. 5 pedagogi ( 24%) ir vecum no 35 – 39 gadiem un no

45-49 gadiem, 3 pedagogi ( 14%) no 29 – 34 gadiem un no 55-60 gadiem. P r jie vecumi ir vienam

vai diviem pedagogiem. Pensijas vecum ir 2 pedagogi, kas sast da 10 % no kop j skaita.

56

9

10

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Nav pak pes 2.pak pe 3. pak pe 4.pak pe

Pedagogu skaits

29-34 gadi; 3; 14%

35-39 gadi; 5; 24%

40-44 gadi; 2; 9%

45-49 gadi; 5; 24%

50-54 gadi; 1; 5%

55-60 gadi; 3; 14%

Pensijas vecum ; 2;

10%

Pedagogu sadal jums p c vecuma 2014./2015. m.g.

7

P c pedago isk st ža visvair k – 38 % sast da pedagogi, kuri skol nostr d juši 11-20 gadus

– tie ir 8 pedagogi. 5 pedagogiem ir 21-30 gadi liels darba st žs, tikpat liels skaits ir tiem, kuri

pedago iskaj darb str d 31 gadu un pat vair k. Tas ir 24 %. L dz 4 gadiem ir 2 pedagogu st žs, bet

5-10 gadus str d 1 pedagogs.

1.4.SOCI L S VIDES SS RAKSTUROJUMS

Izgl tojamo sast vs: izgl tojamie jebkur vecum ar daž du zin šanu l meni; topoš s un jaun s m mi as;

str d jošie Latvij , k ar izbraukušie str d t uz laiku rvalst s, lūdzot saglab t vietu skol ;

pieaugušie ar m c bu laika p rtraukumiem no 2-10 un vair k gadiem;

soci l s atstumt bas riska grupas jaunieši.

0 - 4 gadi; 2; 9%5 - 10 gadi;

1; 5%

11 -20 gadi; 8; 38%21-30 gadi;

5; 24%

31 un vair k; 5; 24%

Pedagogu sadal jums p c pedagoģiska darba st ža 2014./2015. m.g.

15-17 gadi

17%

18-20 gadi

19%

21-24 gadi

14%

25-30 gadi

20%

31-35 gadi

17%

11%2%

Izgl tojamo sadal jums p c vecuma 2014./2015. m.g.

15-17 gadi

18-20 gadi

21-24 gadi

25-30 gadi

31-35 gadi

36-40 gadi

41 u vē aki

8

Skol m c s 55 str d jošie Latvij un 10 - rzem s, 59 izgl tojamiem ir nodibin tas imenes un 17 no tiem ir m mi as, kas audzina mazgad gus b rnus.

Izgl tojamo skaits skol ir diezgan stabils, neskatoties uz zemo dzimst bu un jauniešu emigr ciju no valsts.

Skol veikta izp te par skol nu ime u soci lekonomisko situ ciju.

46% 42%

8% 13%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

Nodi i ātas ģi e es Strādā Latvijā Strādā ārze ēs Mā iņas audzi aazgadīgus ēr us

Izgl tojamo nodarbin t ba 2014./2015.m.g.

9. klase; 10; 8%

10.klases; 35; 27%

11.klases; 34; 26%

12.klase; 51; 39%

Izgl tojamo sadal jums pa klašu grup m 2014./2015.m.g.

130

25 6 60

20

40

60

80

100

120

Kopā No tie izglītoja ie oaz odroši ātā

ģi e ē

No tie izglītoja ie-āre i

No tie izglītoja ie -i valīdi

Izgl tojamo ģimenes soci lais st voklis 2014./2015.m.g.

9

1.5.SKOLAS BUDŽETA NODROŠIN JUMS

Skolas budžetu veido valsts m r dot cijas un Ludzas novada pašvald bas l dzek i. Finanšu

l dzek i tiek izmantoti skolas vajadz b m saska ar normat vajos aktos noteikto k rt bu. L dzek u

apriti un uzskaiti veic Ludzas novada pašvald bas gr matved ba. M c bu nodrošin šanai un

materi l s b zes uztur šanai Ludzas novada pašvald ba sa em naudas l dzek us starppašvald bu

nor inu k rt b no pašvald b m, kuru iedz vot ji m c s mūsu skol .

2011.g. 2012.g. 2013.g.(LVL)

2014.g.(EUR)

Izpilde uz

01.12.2014.

Kop jais budžets 134737 146407 137971 184886

T.sk. no valsts budžeta

113539 110706 112461 149699

No pašvald bas budžeta

19947 19085 20535 35187

M c bu gr matu ieg dei izlietotais

finans jums

261 809.69 1799 3312

Pašu ie mumi 1251 1046.00 3176 4772

Nr. p.k. R d t ji Izlietojums 1. Darbinieku atalgojums, pabalsti, soc. apdrošin šana 26437 2. Pedagogu m r dot cija 146013 3. Maksa par elektroener iju 1310 4. Pakalpojumi, sakaru, interneta 496 5. Kurin mais 2610 6. Invent rs 1006 7. Saimniec bas materi li 523 8. Remontmateri li 643 9. M c bu l dzek i 1100

10. M c bu un bibliot kas gr matas 3312

1.6.SKOLAS PAŠIE PIED V JUMI: 1) kl tienes un nekl tienes apm c bas forma;

2) iesp ja apvienot darbu ar m c b m;

3) individu ls darbs ar katru audz kni;

4) atbalsta person ls (izgl t bas psihologs, soci lais pedagogs);

5) izgl tojamo un pedagogu pozit v sadarb ba;

6) skolas v stures materi lu apkopojums;

7) skolas trad cijas:

10

Zin bu diena

Tūrisma un sporta dienas

Skolot ju diena

Valsts sv tku un atceres dienu pas kumi;

M c bu priekšmetu ned as

Ziemassv tku pas kums

Valent ndiena

P d jais zvans

Izlaidums

2.SKOLAS DARB BAS PAMATM R I (IEPRIEKŠ JO M C BU GADU PRIORIT TES UN KONKR TIE REZULT TI)

Ludzas novada vakara vidusskolas darb bas m r is ir veidot izgl t bas vidi, organiz t un

stenot izgl t bas procesu, kas nodrošin tu Valsts pamatizgl t bas un visp r j s vid j s izgl t bas m r u

sasniegšanu cilv kiem jebkur vecum ; sekm t izgl tojamo atbild gu attieksmi pret sevi, imeni,

l dzcilv kiem.

Uzdevumi:

1. stenot visp r j s pamatizgl t bas programmu un visp r jas vid j s izgl t bas

visp rizgl tojoša virziena programmas.

2. Izmantot mūsdien gas m r tiec gas m c šanas un audzin šanas metodes, kas sekm

izgl tojam vispus gu, harmonisku izaugsmi.

3. Sadarboties ar atbalsta person lu, skol nu vec kiem un sabiedr bu, lai veicin tu katra

izgl tojam izgl tojoš darba efektivit ti.

4. Veidot est tisku un sak rtotu skolas vidi.

5. Racion li izmantot skolai iedal tos finanšu resursus.

IEPRIEKŠ JO M C BU GADU PRIORIT TES UN KONKR TIE UZDEVUMI

Pamatjoma Priorit te Sasniegtais rezult ts M c bu saturs Skolas izgl t bas

programmu efektivit tes izv rt jums.

Licenc ta visp r j s pamatizgl t bas otr posma (7. – 9. klase) pedago isk s korekcijas vakara (mai u) programma. Licenc ta visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena izgl t bas programma (ar izv les m c bu priekšmetiem : tūrisma pamati un viesm l bas pamati).

11

Licenc ta visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena izgl t bas programma 31011013 (nekl tiene) Izstr d ti m c bu priekšmetu satura tematiskie pl nojumi. Veikta pedagogu, izgl tojamo un vec ku aptauja, aptaujas rezult ti izmantoti t l k darba pl nošan .

M c šana un m c šan s

M c bu darba pl nošana un diferenc tu uzdevumu veidošana darbam ar izgl tojamiem ar daž d m m c bu sp j m. M c bu metožu un formu daž d ba efekt v kai m c bu vielas apguvei un izgl tojamo m c bu motiv cijas veicin šanai. M c bu sasniegumu rezult tu v rt šanas sist mas pilnveidošana.

P rbaudes darbi un darbs stund s tiek pl nots t , lai būtu diferenc ta pieeja stundu laik : stundas laik ir iesp jams vienlaic gi str d t ar izgl tojamiem, kuriem ir v j kas zin šanas un ar tiem, kuriem ir stipr kas zin šanas. Individu lo konsult ciju laik skolot ji intens vi str d ar izgl tojamiem ar daž d m m c bu sp j m. paša uzman ba tiek velt ta pedago isk s korekcijas

izgl t bas programm un nekl tienes programm . Skolot ji m c bu vielas apguves proces izmanto daž das m c bu metodes un pa mienus, daudz biež k sav s stund s izmanto inform cijas tehnolo ijas, kas pal dz ieinteres t izgl tojamos apgūstamaj s m c bu programm s. Skolot ji regul ri apmekl semin rus, kursus, konferences, dal s pieredz . Izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas k rt ba tika izstr d ta 2011.gad un papildin ta 2014.gad , iev rojot skolas specifiku. paši tiek uzsv rta izgl tojamo pašv rt šana, lai vi i var tu objekt vi apzin t savas stipr s un v j s puses m c bu priekšmetos.

Izgl tojamo sasniegumi

M c bu sasniegumu rezult tu dinamikas regul ra anal ze ikdienas darbos. Valsts p rbaudes darbu sasniegumu rezult tu uzlabošan s. Izgl tojamo motiv šana dal bai daž dos konkursos, m c bu priekšmetu

M c bu priekšmetu skolot ji regul ri apkopo un analiz ikdienas p rbaudes darbu rezult tus, apspriež tos metodisk s padomes un pedago isk s padomes s d s, mekl risin jumu, k uzlabot m c bu motiv ciju un padar t m c bu procesu v l efekt v ku. Valsts p rbaudes darbu rezult tu anal ze r da, ka rezult tu dinamika uzlabojas, jo izgl tojamo skaits ar F l meni samazin j s un par d j s vair k B un C l me i, pat A ieguv ju skaits. Skolot ji velta daudz laika izgl tojamo gatavošanai valsts p rbaudes darbiem, str d jot ar izgl tojamiem individu lo konsult ciju laik . Skolot ji cenšas motiv t izgl tojamos piedal ties daž dos pas kumos: tika iegūtas godalgotas vietas inform tikas, vizu l s m kslas, mijas starpnovadu olimpi d s.

12

olimpi d s u.c. pas kumos.

Skol ni iesaist s sava novada, starpnovadu un pat republikas konkursos un projektos.

Atbalsts izgl tojamiem

Atbalsta person la darba pilnveidošana

Skola nodrošin ta ar atbalsta person lu. Izgl tojamie, pedagogi un vec ki inform ti par atbalsta person la darbu. Apzin ti izgl tojamie, kuriem nepieciešama psiholo isk , pedago isk , soci l pal dz ba.

Skolas vide Est tiskas vides veidošana. Skolas mikroklimata uzlabošana.

Tiek veikti labiek rtošanas darbi skolas teritorij . Budžet pieš irto finanšu l dzek u robež s tiek veikti skolas iekštelpu kosm tiskie remonti. Skolai ir savas trad cijas, kas tiek att st tas. Iekš j s k rt bas noteikumi, kas paredz izgl tojamo r c bas izv rt jumu.

Resursi M c bu telpu apr kojums ar m c bu l dzek iem un to racion la izmantošana. M r tiec ga cilv kresursu izmantošana izgl tojoš s darb bas veikšanai

Ieg d ti mūsdien gi m c bu tehniskie l dzek i: datori, projektori, interakt v s t feles, datu kamera, portat vie datori, TV, audio un video iek rtas, mūzikas centrs. Izveidots apvienotais fizikas, mijas un biolo ijas kabinets. Labiek rtota datorklase, katr m c bu kabinet ir pieejams interneta piesl gums. Bibliot ka nodrošina m c bu procesu ar nepieciešamo m c bu gr matu, dai literatūras, enciklop diju, v rdn cu kl stu, presi, bet pedagogus - ar metodisko literatūru. Visiem pedagogiem ir normat vu pras b m atbilstoša izgl t ba. Tiek nodrošin ta pedagogu profesion l pilnveide- katru gadu da a pedagogu apgūst daž das t l kizgl t bas programmas. Da a pedagogu ir iesaist jušies projekt „Atbalsts visp r j s izgl t bas pedagogu nodrošin šanai priorit rajos m c bu priekšmetos” un „Pedagogu konkur tsp jas veicin šana izgl t bas sist mas optimiz cijas apst k os”.

Skolas darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana

Skolas darba izv rt šana, turpm ko m r u apzin šana un stenošana.

Regul ri notiek iekš jo normat vo aktu pilnveide atbilstoši groz jumiem r jos normat vajos dokumentos. Skol ni, pedagogi, darbinieki un vec ki tiek iesaist ti dokumentu apspriešan , skolas darba v rt šan un pl nošan . Skolas padomes s d s tiek apspriesti skolas att st bas strat ijas jaut jumi, skolas darba izv rt jums un uzdevumu izvirz šana n kamajam periodam.

13

3. IEPRIEKŠ J V RT ŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE

Rekomend cijas

Izpilde 2.2. Turpin t izgl tojamo m c bu sasniegumu izaugsmes izp ti un anal zi, rezult tus izmantot m c bu procesa kvalitat v pilnveidošan . Veicin t izgl tojamo m c šan s motiv ciju un uzlabot izgl tojamo sasniegumus gan ikdienas darb , gan p rbaudes darbos.

Skol notiek rūp ga un detaliz ta m c bu sasniegumu dinamikas izp te un anal ze. Rezult ti regul ri tiek apspriesti metodisk s padomes s d s, kur noskaidro grūt bu c lo us un lemj par iesp jamiem risin jumiem probl mu nov ršanai. Tiek plaši pielietotas mūsdienu tehnolo ijas m c bu vielas apguv , kas dod iesp ju skolot jiem izmantot laiku stund s maksim li efekt vi un pal dz veicin t izgl tojamo interesi par m c mo vielu. Motiv cijas izaugsmei izgl tojamie akt vi izmanto port lu uzdevumi.lv, kur vi i var vair k str d t patst v gi.

2.3. Pilnveidot izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas k rt bu skol , kas paredz vienotas pras bas izgl tojamo pašnov rt šan .

Izstr d ta m c bu sasniegumu v rt šanas k rt ba 2011.gad , papildin ta 2014.gad , emot v r daž das skolas specifikai rakstur gas

nianses (izgl tojamie p c profesion l s ievirzes m c bu iest d m, ieskaites nekl tienes klas s, izgl tojamo v rt šana pas kumos, saist tos ar m c bu priekšmetiem u.c.). V rt šanas k rt ba nosaka vienotas pras bas izgl tojamo p rbaud un sasniegumu v rt šan .

4.4. Nodrošin t past v ga atbalsta person la (medic nas m sa, soci lais pedagogs) piesaisti skolai.

Soci lais pedagogs str d 0,2 likmes, medic nas pakalpojumus var sa emt pie sertific ta imenes rsta, ar kuru ir nosl gts l gums.

5.2. Turpin t skolas labiek rtošanu un materi l s b zes pilnveidošanu.

Katru gadu skolas budžeta iesp ju robež s tiek pl nots un realiz ts iekštelpu kosm tiskais remonts. M c bu kabinetos tiek lietoti tr s multimediju projektori un portat vie datori, dokumentu kamera, 2 TV ar video magnetofoniem. Visos m c bu kabinetos ir nodrošin ta interneta pieeja.

6.1. Izveidot apvienoto mijas, biolo ijas un fizikas kabinetu.

Izveidots apvienotais fizikas, mijas un biolo ijas kabinets.

4. SKOLAS SNIEGUMS KVALIT TES R D T JOS VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS KRIT RIJOS

4.1. PAMATJOMA – M C BU SATURS

2014./2015. m c bu gad Ludzas novada vidusskola steno 3 izgl t bas programmas:

Pamatizgl t bas otr posma (7.- 9. klase) pedago isk s korekcijas vakara (mai u) programma (kods

23011812); Visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena programma ( kods 31011012);

Visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena programma, ( kods 31011013) nekl tiene.

Programmas ir licenc tas un saska otas ar izgl t bas iest des dibin t ju.

14

M c bu priekšmetu stundu/konsult ciju saraksts m c bu gadam katrai izgl t bas programmai

veidots, pamatojoties uz licenc t s programmas m c bu priekšmetu un stundu/konsult ciju pl nu.

M c bu priekšmetu stundu saraksts ir apstiprin ts un atbilst licenc tai izgl t bas programmai.

Izgl tojamo m c bu slodze nep rsniedz Visp r j s izgl t bas likum noteikt s pras bas. Skola pamat

nodrošina ar izgl t bas stenošanai atbilstošo m c bu literatūru.

Visi pedagogi darb izmanto VISC pied v tos programmu paraugus atbilstoši valsts

pamatizgl t bas un visp r j s vid j s izgl t bas standartam, veicot nepieciešam s korekcijas. Visas

m c bu priekšmetu programmas tiek stenotas atbilstoši licenc tajai izgl t bas programmai. Pedagogi

izprot un sp j paskaidrot savu m c bu priekšmetu standartos noteiktos m r us un uzdevumus, pl no

m c bu satura apguves sec bu, zina izgl tojamo sasniegumu v rt šanas formas un k rt bu, k ar lieto

standarta pras b m atbilstošas m c bu metodes un m c bu l dzek us.

Skol ir noteiktas vienotas pras bas tematisk pl na izstr d – taj ir j iek auj š das sada as:

laiks vielas apguvei, paredz tais stundu skaits, t ma, p rbaudes forma (v rt šana), piez mes. Pedagogi

pl no laiku m c bu darba diferenci cijai.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Izgl t bas programmas ir licenc tas un m c bu process tiek stenots atbilstoši licenc taj m izgl t bas programm m. Visos m c bu priekšmetos ir pieejami standarti, programmu paraugi un izstr d ti m c bu satura tematiskie pl nojumi. Skolot ji p rzina m c bu priekšmeta programmas saturu, m c bu formas un v rt šanas metodes. Pedagogi sniedz izgl tojamiem individu l s konsult cijas m c bu satura sekm gai apguvei.

Saglab t visas esoš s izgl t bas programmas, cenšoties piesaist t t m izgl tojamos. Metodiskajai padomei veicin t skolot ju savstarp jo sadarb bu un pieredzes apmai u. Turpin t nodrošin t jauno tehnolo iju izmantošanu m c bu proces .

V rt jums – 4 (ļoti labi)

4.2. PAMATJOMA – M C ŠANA UN M C ŠAN S

4.2.1. M c šanas procesa kvalit te

M c bu procesa kvalit tes nodrošin šana ir skolas galven priorit te m c bu darb . M c bu

process notiek atbilstoši visp r j s vid j s un pamatizgl t bas standartiem, paraugprogramm m un

apstiprin tajam m c bu stundu un m c bu priekšmetu stundu sarakstam. Ieraksti klases žurn los tiek

veikti savlaic gi, to kvalit te tiek kontrol ta dažas reizes attiec gaj m c bu gad . Ja rodas k das

nepiln bas, kuras nav būtiskas, t s tiek nov rstas oti operat vi.

15

Skolot ji regul ri apmekl semin rus, kvalifik cijas celšanas kursus, dal s pieredz san ksm s,

apspried s pie administr cijas un pedago isk s padomes s d s. 2012.gad 2 pedagogi ieguva mentora

kvalifik ciju, tagad tie ir atbalsts skolas administr cijai skolas darba uzlabošan .

Skol notiek m c bu stundu v rošana, kuru veic skolas administr cija. Stundas norise tiek

apspriesta p c stundas kop ar skolot ju. P c stundu hospit cijas var secin t, ka m c bu m r i tiek

formul ti oti konkr ti, tie ir saprotami izgl tojamiem un sasniedzami. M c bu metodes ir oti

daudzveid gas, darbs tiek sapl nots t , lai m c m viela būtu saist ta ar re l s dz ves situ cij m, tiek

izmantotas daž das m c bu metodes (interakt v s, reprodukt v s un produkt v s). Diezgan bieži tiek

izmantotas t das metodes k probl msitu ciju risin šana, pr ta v tra, diskusija, kas rosina izgl tojamos

izteikt savu viedokli, argument t un aizst v t to. Apgūstot m c bu vielu, tiek plaši izmantotas

inform cijas tehnolo ijas (interakt v t fele, dators, projektors, datu kamera), kas pal dz veicin t

izgl tojamo m c bu motiv ciju, interesi par m c mo vielu. Skolot ji pl no savu darbu, emot v r

izgl tojamo individu l s sp jas un prasmes, diferenc uzdevumus, str d papildus individu laj s

konsult cij s atbilstoši apstiprin t jam individu lo konsult ciju grafikam ne tikai ar izgl tojamiem,

kuriem ir grūt bas m c b s, bet ar ar sp j g kajiem.

Skol ir papildin ta un pedago isk s padomes s d apstiprin ta izgl tojamo m c bu

sasniegumu v rt šanas k rt ba, kur atspogu otas daž das ar skolas specifiku saist tas nianses, m jas

darbu biežums un v rt šana, papildus sasniegumu v rt šanas formas (par piedal šanos m c bu

priekšmetu olimpi d s, konkursos, m c bu priekšmetiem velt t s ned s u.c.).

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas

M c bu metožu daž d ba un skolot ju prasme str d t ar mūsdienu tehnolo ij m veicina izgl tojamo m c bu motiv ciju un interesi par m c mo vielu. M c bu stundu laiks tiek izmantots produkt vi, atmosf ra stund s ir oti labv l ga. M c bu priekšmetu skolot ji pl no savu darbu, emot v r izgl tojamo sp jas, tiek pielietota

diferenc ta pieeja. Darbs individu laj s konsult cij s ar izgl tojamajiem, kuriem ir m c bu grūt bas vai kuri ir stipr ki, notiek regul ri. Skolot ji regul ri apmekl semin rus un kursus, pilnveido savu kvalifik ciju un dal s pieredz san ksm s.

Daž dot m jas darbu formas, t d veid paaugstinot izgl tojamo interesi par m c mo vielu. M c bu priekšmetu skolot jiem sadarboties v l cieš k, lai veicin tu izgl tojamo m c bu motiv ciju.

V rt jums 4 (ļoti labi)

16

4.2.2. M c šan s procesa kvalit te

Skola inform izgl tojamo vec kus par m c bu darba pras b m. M c bu priekšmetu skolot ji

un klašu audzin t ji visa m c bu procesa laik inform izgl tojamos un vi u vec kus par jaut jumiem,

saist tiem ar skolas m c bu procesu. Katra m neša beig s izgl tojamie sa em no klases audzin t ja

m c bu sasniegumu rezult tu izrakstu.

Skolot ji past v gi motiv izgl tojamos m c b m, izmantojot daž das m c šan s formas un

metodes, lai p c iesp jas efekt v k izmantotu skolas resursus zin šanu paplašin šanai. Skolot ji

apkopo izgl tojamo p rbaudes darbu rezult tus, seko vi u sasniegumu dinamikai. Balstoties uz

rezult tiem, pl no savu turpm ko darb bu ar konkr tiem izgl tojamiem. Metodisk s padomes s d s un

pedago isk s padomes s d s tiek analiz ti m c bu sasniegumu rezult ti semestros un gad , m c bu

grūt bu c lo i, risin jumi.

Skol notiek m c bu priekšmetu ned as, kur izgl tojamie var par d t savas zin šanas,

paplašin t redzesloku. Akt v ko izgl tojamo darbs tiek papildus v rt ts attiec gaj m c bu priekšmet

semestra beig s. Tas pal dz veicin t izgl tojamo interesi par m c bu priekšmetu.

Liel k da a izgl tojamo prot sadarboties m c bu proces , kaut ar ir daži izgl tojamie, kuri

lab k v las str d t individu li. M c bu priekšmetu skolot ji neatlaid gi str d , lai iem c tu izgl tojamos

sadarboties, organiz jot p ru un grupu darbu m c bu stund s. Tiek pied v ta projekta metode, kad

izgl tojamie izstr d prezent cijas un prezent savu veikumu citiem, t m coties gan pasniegt, gan

aizst v t un pamatot savu darbu. Š metode labi noder tiem skol niem, kuri nevar apmekl t m c bas

katru dienu, tas ir, nekl tienes klas s.

Izgl tojamo aptaujas rezult ti r da, ka 64 % izgl tojamo labpr t apgūst jauno vielu, ar interesi,

it paši soci lo zin t u un m kslas jomu m c bu priekšmetos, 25 % ir grūti m c ties un 11 %

izgl tojamo paši atz st, ka var tu m c ties lab k.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas M c bu priekšmetu skolot ji cieši sadarbojas ar klašu audzin t jiem. Klašu audzin t ji var savlaic gi izp t t situ ciju sav klas katr m c bu priekšmet , sekm jot m c bu sasniegumu rezult tu uzlabošanos. M c šan s vide skol veicina izgl tojamo v lmi apgūt jaunas zin šanas, m c šan s darbs ir oti lab l men . Izgl tojamo un skolot ju sadarb ba ir laba un attiec bas ir labv l gas, kas nodrošina izgl tojamo regul ru stundu un individu lo konsult ciju apmekl šanu.

Att st t izgl tojamo m c bu prasmes, lai var tu apgūt m c mo vielu p c iesp jas efekt v k. Cieš k sadarboties ar izgl tojamo vec kiem m c bu rezult tu lab kai p rzin šanai. Veicin t pozit vu attieksmi pret m c b m visos m c bu priekšmetos.

V rt jums - 3 (labi)

17

4.2.3. V rt šana k m c bu procesa sast vdaļa

Ludzas novada vakara vidusskol 2014.gad ir papildin ta 2011.gada „Izgl tojamo m c bu

sasniegumu v rt šanas k rt ba”. Atk rtota p rstr d šana bija nepieciešama, jo ir izgl tojamie, kuri

maina izgl t bas iest di m c bu gada laik un kuriem nesakr t m c bu pl ns no iepriekš j s m c bu

iest des ar Ludzas novada vakara vidusskolas attiec g s klases m c bu pl nu. Jaun „Izgl tojamo

m c bu sasniegumu v rt šanas k rt ba Ludzas novada vakara vidusskol ” tika izskat ta metodisk s

padomes s d un tika pie emta pedago isk s padomes s d . Izgl tojamie un vi u vec ki tika

iepaz stin ti ar to.

Izgl tojamo m c bu sasniegumi tiek v rt ti, balstoties uz visp r j s vid j s izgl t bas un

pamatizgl t bas standartiem. V rt šanas m r is ir sniegt objekt vu un profesion lu izgl tojamo m c bu

sasniegumu raksturojumu, kas sekm tu katra izgl tojam sabiedriskajai un individu lajai dz vei

nepieciešamo zin šanu un prasmju apguvi un izpratni par m c šan s pan kumiem. P rbaudes darbi var

būt rakstiski, mutiski, praktiski vai kombin ti. Ir tr s v rt šanas veidi – ievadv rt šana (m c bu procesa

s kum pirms temata vai m c bu priekšmeta apguves), k rt j v rt šana (nosakot izgl tojamo

sasniegumus, lai uzlabotu tos m c bu procesa laik , saska otu m c bu procesa norisi, m c bu m r a

un izmantoto m c bu metožu savstarp jo atbilst bu, veicin tu izgl tojamo pašnov rt šanas prasmes un

atbild bu) un nobeiguma v rt šana (nosakot izgl tojamo zin šanu un prasmju apguves l meni temata

vai lo iskas temata da as, semestra, m c bu gada vai izgl t bas pak pes nosl gum ). Skol ir izveidota

vienot v rt šanas tabula, kas nosaka balles par veikt p rbaudes darba apjomu procentos.

P rbaudes darbu datumi tiek apkopoti p rbaudes darbu grafik katram m nesim. M c bu

priekšmeta skolot js inform izgl tojamos par p rbaudes darba datumu, norisi un pras b m. Skolot js

apkopo katra veikt p rbaudes darba rezult tus, analiz tos un izmanto individu lajam darbam ar

izgl tojamiem.

M c bu priekšmetu skolot ji organiz izgl tojamo pašv rt jumu stund s. Tas pal dz

izgl tojamiem objekt vi nov rt t iegūto zin šanu kvalit ti, ka ar izanaliz t savas stipr s un v j s puses

konkr t m c bu priekšmet .

M c bu priekšmetu skolot ji cieši sadarbojas ar klašu audzin t jiem. Klašu audzin t ji tiek

inform ti par izgl tojamo m c bu sasniegumu rezult tiem katr m c bu priekšmet , lai sadarb bas

rezult t paaugstin tu izgl tojamo m c bu motiv ciju un rosin tu izgl tojamos uzlabot sekmes.

Pedago isk s padomes s d s pirms 2.semestra un m c bu gada beig s klašu audzin t ji veic savas

klases izgl tojamo m c bu sasniegumu rezult tu anal zi un izstr d uzdevumus t l kam darbam to

uzlabošanai. M c bu gada beig s 7.-8. un 10.-11. klas s tiek noz m ts m c bu gada pagarin jums tiem

izgl tojamajiem, kuri nav sa muši sekm gu v rt jumu k d no m c bu priekšmetiem.

18

V rt šanas k rt bas papildin jumi un / vai uzlabojumi tiek apspriesti metodisk s padomes

s d s, priekšlikumi tiek iesniegti skolas direktorei apstiprin šanai. P c nepieciešam bas k rt ba var tikt

labota un papildin ta.


Skol ir rūp gi un detaliz ti izstr d ta izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas k rt ba, ar kuru tika iepaz stin ti skolot ji, izgl tojamie un vec ki. M c bu priekšmetu skolot ji regul ri v rt izgl tojamos, apstr d rezult tus, analiz un, balstoties uz iegūtajiem rezult tiem, pl no savu turpm ko darb bu. M c bu stund s notiek pašv rt šana, kas veicina izgl tojamo prasmi apzin ties savas stipr s un v j s puses un objekt vi nov rt t sevi. V rt šanas sist ma skol atbilst m c bu priekšmetu pras b m un ir objekt va.

Metodiskajai padomei regul ri sekot MK noteikumu izmai am, savlaic gi inform t m c bu priekšmetu skolot jus Biež k veikt izgl tojamo pašv rt šanu m c bu stund s.

V rt jums - 3 ( labi)

4.3. PAMATJOMA - SKOL NU SASNIEGUMI

4.3.1. Skol nu sasniegumi ikdienas darb

Ikdienas darb izgl tojamo m c bu sasniegumu rezult ti atš iras no gal g v rt juma gad .

Ikdienas darbos izgl tojamiem ne vienm r izdodas sa emt sekm gu v rt jumu, it paši tiem

izgl tojamiem, kuri neattaisnotu un citu iemeslu d kav m c bu stundas. Skolot ji daudz str d ar

izgl tojamiem, kuriem sa emts nepietiekams v rt jums, lai vi i uzlabotu sekmes. M c bu gada beig s

lab ki sasniegumi m c bu darb ir tiem skol niem, kuri sistem tiski apmekl stundas un uzlabo savus

rezult tus konsult cij s, taču daži tiek spiesti p rtraukt m c bas daž du iemeslu d (darbs, b rnu

audzin šana, ilgstoš slim ba u.c.).

M c bu sasniegumi ikdienas darbos 2011./2012.m.g.: izgl t bas programmas kods 23011812

M c bu priekšmets

1-3 balles, nepietiekams l menis, %

4-5 balles, pietiekams l menis, %

6-8 balles, optim ls

l menis, %

9-10 balles, augsts

l menis, % Latviešu valoda 30 45 25 0 Literatūra 18 43 39 0

19

Ang u valoda 9 59 32 0 V cu valoda 6 74 20 0 Matem tika 39 54 7 0 Inform tika 10 46 44 0 Sports 0 84 6 10 Biolo ija 0 70 30 0 Fizika 19 37 44 0

mija 3 67 30 0 eogr fija 8 63 29 0

Latvijas un pasaules v sture 33 61 6 0 Soci l s zin bas 23 43 34 0 Mūzika 23 31 46 0 M jtur ba un tehnolo ijas 21 31 37 11 Vizu l m ksla 2 40 58 0

Vid ji 16,3 51 32 0,7

51% izgl tojamo ir pietiekams zin šanu l menis.

Iepriecina, ka lielai da ai izgl tojamo ir ar optim ls zin šanu

l menis. Nepietiekams v rt jums ir p rsvar tajos m c bu

priekšmetos, kur ir valsts p rbaud jumi.


M c bu priekšmets




l menis, %

9-10 balles, augsts l menis,

% 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12.

Latviešu valoda 21 17 12 34 56 53 42 26 35 3 1 0 Literatūra 17 12 13 43 64 46 38 20 37 2 4 4 Ang u valoda 31 14 22 54 71 47 14 13 24 1 2 7 Krievu valoda 8 4 24 50 64 34 40 29 36 2 3 6 Matem tika 22 38 40 71 57 40 6 5 18 1 0 2 Latvijas un pasaules v sture 16 24 14 62 66 50 22 10 36 0 0 0 Inform tika 9 - - 54 - - 37 - - 0 - - Fizika 2 2 2 89 88 46 9 10 49 0 0 3

mija 9 19 3 69 72 67 22 9 28 0 0 2 Biolo ija 4 33 10 78 61 63 18 6 23 0 0 4 Ekonomika 5 22 - 56 55 - 39 21 - 0 0 -

eogr fija 11 10 - 64 51 - 25 38 - 0 1 - Vesel bas m c ba 19 - - 27 - - 54 - - 0 - - Vizu l m ksla 1 - - 22 - - 73 - - 4 - - Psiholo ija - - 12 - - 28 - - 37 - - 23 Sports 0 14 5 39 38 51 28 17 14 33 31 30

N

P

O

A

20

Tūrisma pamati 10 - - 47 - - 43 - - 0 - - Viesm l bas pamati 20 - - 7 - - 60 - - 13 - - Vid ji 12 17,4 14,3 51 62 47,7 33,5 17 30,6 3,5 3,5 7,4

Sal dzinot rezult tus p c vid j r d t ja visos m c bu priekšmetos katr klas kopum , var

secin t, ka p rsvar izgl tojamiem ir pietiekams un optim ls zin šanu l menis vis s klas s. Beidzot

skolu, 12. klas nedaudz pieaug augst l me a r d t js.


M c bu priekšmets




l menis, %

9-10 balles, augsts

l menis, % 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12.



eogr fija 7 0 - 76 100 - 17 0 - 0 0 - Vesel bas m c ba - - 4 - - 79 - - 17 - - 0 Vizu l m ksla 5 - - 78 - - 15 - - 2 - -

Vid ji 11,5 2,9 20,2 70,8 81,5 71,3 17,5 15,6 8,5 0,2 0 0

10.klase

N

P

O

A

12.klase

N

P

O

A

11.klase

N

P

O

A

21

Situ cija nekl tienes klas s r da, ka liel kai da ai izgl tojamo ir pietiekams zin šanu l menis.

Apgūt vielu nekl tienes klas s ir grūt k, jo šaj s klas s daž du iemeslu d (darbs, imene,

p rtraukums m c b s u.c.) izgl tojamie nevar sistem tiski apmekl t stundas.


M c bu priekšmets




l menis, %


% 11. 12. 11. 12. 11. 12. 11. 12.

Latviešu valoda 10 10 90 85 0 5 0 0 Literatūra 13 7 85 76 2 17 0 0 Ang u valoda 22 25 78 68 0 7 0 0 V cu valoda 10 9 72 75 18 16 0 0 Maz kumt.val.un lit.(krievu) 4 20 88 66 8 12 0 2 Matem tika 33 36 67 58 0 6 0 0 Latvijas un pasaules v sture 34 21 66 74 0 5 0 0 Fizika 6 4 94 86 0 10 0 0

mija 23 4 77 82 0 14 0 0 Biolo ija 22 13 78 74 0 13 0 0 Ekonomika 20 - 80 - 0 - 0 -

eogr fija 13 - 83 - 4 - 0 - Psiholo ija - 16 - 44 - 33 - 2 Sports 0 8 98 69 0 9 2 14

Vid ji 16,1 14,4 81,2 71,4 2,5 12,2 0,2 2

10.klase

N

P

O

12.klase

N

P

O

11.klase

N

P

O

22

Diagrammas r da, ka 12.klas m c bu motiv cija ir augst ka un attieksme nedaudz nopietn ka;

saglab joties gandr z vien dam nepietiekam zin šanas l me a r d t jam, k ar 12.klas ir vair k

izgl tojamo ar optim l l me a un nedaudz vair k ar augst l me a zin šan m.


M c bu priekšmets




l menis, %


% Latviešu valoda 0 98 2 0 Literatūra 0 97 3 0 Ang u valoda 6 92 2 0 V cu valoda 5 93 2 0 Maz kumt.val.un lit.(krievu) 0 78 22 0 Matem tika 0 87 13 0 Latvijas un pasaules v sture 0 87 13 0 Fizika 0 78 22 0

mija 15 70 15 0 Biolo ija 11 79 10 0 Vesel bas m c ba 4 84 12 0

Vid ji 3,5 86 10,5 0

Šaj nekl tienes programm nav neviena izgl tojam

ar augst l me a zin šan m, toties nepietiekama l me a

r d t js ir tikai 3,5 %. P rsvar izgl tojamiem ir pietiekams

zin šanu l menis un desmitajai da ai ir optim ls zin šanu

l menis.

11.klase

N

P

O

A

12.klase

N

P

O

A

N

P

O

A

23


M c bu priekšmets




l menis, %

9-10 balles, augsts

l menis, % Latviešu valoda 5 74 21 0 Literatūra 11 66 23 0 Ang u valoda 9 91 0 0 Krievu valoda 2 70 28 0 Matem tika 34 62 4 0 Inform tika 9 63 28 0 Sports 3 40 27 30 Biolo ija 12 62 26 0 Fizika 0 77 23 0

mija 6 74 18 20 eogr fija 5 80 15 0

Latvijas v sture 0 75 25 0 Pasaules v sture 0 87 13 0 Latvijas un pasaules v sture 43 57 0 0 Soci l s zin bas 17 65 18 0 Mūzika 0 80 20 0 M jtur ba un tehnolo ijas 0 59 41 0 Vizu l m ksla 27 48 11 14

Vid ji 10,1 68,3 18,9 3,6

Rezult ti r da, ka liel kai da ai izgl tojamo ir pietiekams

zin šanu l menis, 3,6 % ir augsts l menis. Sal dzinot ar

2011./2012.m.g. šaj izgl t bas programm , var secin t, ka

izgl tojamo skaits ar optim lo zin šanu l meni ir maz ks, bet

nepietiekam l me a skaits ir samazin jies par 6%.


M c bu priekšmets




l menis, %

9-10 balles, augsts

l menis, % 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12.

Latviešu valoda 13 10 14 54 46 34 33 44 52 0 0 0 Literatūra 19 11 3 40 42 61 36 46 33 5 1 3 Ang u valoda 18 19 2 54 57 74 24 22 23 4 2 1 Krievu valoda 5 1 2 51 46 51 43 51 45 1 2 2 Matem tika 36 10 21 53 75 69 11 15 10 0 0 0 Latvijas un pasaules v sture 11 4 7 59 47 58 27 49 35 3 0 0 Inform tika 11 - - 28 - - 58 - - 3 - -

N

P

O

A

24

Fizika 3 4 4 52 69 62 45 27 30 0 0 4 mija 11 0 2 62 68 61 16 32 37 11 0 0

Biolo ija 21 3 11 40 62 67 37 35 22 2 0 0 Ekonomika 15 2 - 50 43 - 35 55 - 0 0 -

eogr fija 12 6 - 57 47 - 30 47 - 1 0 - Vesel bas m c ba 20 - - 28 - - 42 - - 10 - - Vizu l m ksla 18 - - 18 - - 49 - - 15 - - Psiholo ija - - 5 - - 11 - - 62 - - 22 Sports 2 2 5 15 30 11 39 48 39 44 20 45 Tūrisma pamati - - - - - - - - - - - - Viesm l bas pamati - 7 - - 24 - - 60 - - 9 -

Vid ji 14,3 6 6,9 44,1 50,5 50,8 35 40,9 35,3 6,6 2,6 7

Rezult ti r da, ka nepietiekam l me a ieguv ju skaits samazin j s 12.klas . Tas noz m , ka

izgl tojamo motiv cija ir augst ka, beidzot skolu. Stabili saglab jas pietiekam l me a ieguv ju

skaits un ir diezgan liels optim l l me a r d t js vis s klas s.


M c bu priekšmets



6-8 balles, optim ls l menis,

%

9-10 balles, augsts

l menis, % 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12.



eogr fija 12 3 - 83 81 - 5 16 - 0 0 -

10.klase

N

P

O

A

12.klase

N

P

O

A

11.klase

N

P

O

A

25

Vesel bas m c ba - - 4 - - 63 - - 33 - - 0 Vizu l m ksla 8 - - 62 - - 29 - - 1 - -

Vid ji 9,5 6,7 6,5 72,4 77,5 80,8 17,7 15,8 12,3 0,4 0 0,4

Nekl tienes programmas rezult ti 2012./2013.m.g. v lreiz apliecina, ka nekl tienes programm s

vair k grūt bu m c bu vielas apguv . Bet sal dzin jum ar iepriekš jo m c bu gadu ir samazin jies

nepietiekam l me a r d t js. Tas liecina, ka izgl tojamie tom r atrod iesp ju m c ties un uzlabot savas

sekmes, un skolot ji c t gi str d gan stund s, gan individu laj s konsult cij s ar šiem izgl tojamiem.

12.klas nepietiekam l me a ieguv ju skaits šaj m c bu gad ir samazin jies par 14 %.


M c bu priekšmets




l menis, %


% Latviešu valoda 5 95 0 0 Literatūra 12 88 0 0 Ang u valoda 2 98 0 0 V cu valoda 2 40 58 0 Maz kumt.val.un lit.(krievu) 0 84 16 0 Matem tika 25 75 0 0 Latvijas un pasaules v sture 3 93 4 0 Fizika 0 87 13 0

mija 5 95 0 0 Biolo ija 12 86 2 0 Vesel bas m c ba 2 91 7 0

Vid ji 6,2 84,7 9,1 0

10.klase

N

P

O

A

11.klase

N

P

O

A

12.klase

N

P

O

A

26

Nekl tienes maz kumtaut bu izgl t bas programm

2012./2013.m.g., sal dzinot ar iepriekš j m c bu gada m c bu

sasniegumu rezult tiem, nav augst l me a ieguv ju, bet

nepietiekam l me a rad t js ir samazin jies vair k nek par 50 %.

T p c var secin t, ka kopum izgl tojamo zin šanas uzlabojas;

liel kajai da ai izgl tojamo zin šanu l menis ir pietiekams.


M c bu priekšmets




l menis, %

9-10 balles, augsts

l menis, % Latviešu valoda 13 41 46 0 Literatūra 23 41 32 4 Ang u valoda 5 55 40 0 Krievu valoda 0 50 45 5 Matem tika 26 61 11 2 Inform tika 0 40 60 0 Sports 6 26 34 34 Biolo ija 24 34 35 7 Fizika 20 47 33 0

mija 9 55 35 10 eogr fija 0 63 35 2

Latvijas v sture 8 37 55 0 Pasaules v sture 5 44 51 0 Latvijas un pasaules v sture 28 56 12 4 Soci l s zin bas 10 48 39 3 Mūzika 7 48 35 10 M jtur ba un tehnolo ijas 14 32 54 0 Vizu l m ksla 30 5 51 14

Vid ji 12 43,5 39,1 5,4

Pamatizgl t bas posma m c bu sasniegumu rezult ti

r da, ka izgl tojamie k ūst daudz motiv t ki, ieinteres t ki par

m c b m, optim l un augst l me a r d t js ir augst ks nek

iepriekš jos divos m c bu gados. Grūt bas p rsvar ir literatūr ,

kur izgl tojamiem dažreiz grūti izanaliz t tekstu, matem tik ,

fizik , biolo ij (zin šanu trūkums, iest joties šaj skol ),

Latvijas un pasaules v stur , vizu laj m ksl . Sistem tisk

darba rezult t izgl tojamo zin šanas, beidzot pamatskolu, uzlabojas.

N

P

O

A

N

P

O

A

27


M c bu priekšmets



6-8 balles, optim ls l menis, %


% 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12.

Latviešu valoda 8 11 10 80 42 45 12 43 44 0 4 1 Literatūra 13 16 14 61 42 43 24 32 40 2 10 3 Ang u valoda 7 8 27 86 54 42 7 36 30 0 2 1 Krievu valoda 1 6 0 52 58 46 47 36 49 0 0 5 Matem tika 28 22 10 66 55 68 6 21 22 0 2 0 Latvijas un pasaules v sture

21 19 8 58 46 47 21 35 45 0 0 0

Inform tika 0 - - 47 - - 53 - - 0 - - Fizika 4 13 0 32 40 45 64 45 53 0 2 2


eogr fija 12 13 - 61 41 - 27 44 - 0 2 - Vesel bas m c ba 17 - - 31 - - 49 - - 3 - - Vizu l m ksla 6 - - 22 - - 65 - - 7 - - Psiholo ija - - 2 - - 14 - - 59 - - 25 Sports 0 0 2 70 26 16 16 26 38 14 48 44 Tūrisma pamati - - 0 - - 38 - - 27 - - 35 Viesm l bas pamati - - - - - - - - - - - -

Vid ji 11,9 12,3 6,5 56,3 43,4 42 30,1 36,4 41,2 1,7 7,6 10,3

Kl tienes izgl t bas programmas rezult ti 2013./2014.m.g. m c bu gad r da, ka, beidzot skolu,

izgl tojamo zin šanu kvalit te uzlabojas: samazin s nepietiekam l me a ieguv ju skaits un palielin s

optim l un augst l me a ieguv ju skaits. Tas liecina, ka m c bu sasniegumi ikdienas darb uzlabojas

un izgl tojamie tiek motiv ti apgūt jaunas zin šanas.

10.klase

N

P

O

A

11.klase

N

P

O

A

12.klase

N

P

O

A

28


M c bu priekšmets




l menis, %


% 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12. 10. 11. 12.



eogr fija 19 14 - 74 79 - 7 7 - 0 0 - Vesel bas m c ba - - 21 - - 50 - - 29 - - 0 Vizu l m ksla 26 - - 39 - - 35 - - - - -

Vid ji 17,6 9,2 12,3 71,4 79 72 11 11,4 15,5 0 0,4 0,2

Nekl tienes klas s stabili saglab jas pietiekam zin šanu l me a ieguv ju skaits. Iest joties

10.klas , nepietiekam l me a skaits ir liel ks nek beidzot skolu 12.klas . Tas liecina, ka nekl tnieki

tom r cenšas uzlabot m c bu sasniegumus, vi u optim lais zin šanu l menis 12.klas ir augst ks.

10.klase

N

P

O

A

12.klase

N

P

O

A

11.klase

N

P

O

A

29

Apkopojums:

M c bu sasniegumu izaugsmes dinamika pamatizgl t b :

2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.

Pamatizgl t bas m c bu sasniegumu rezult ti r da, ka izgl tojamo zin šanas uzlabojas:

neskatoties uz to, ka ikdiena p rbaudes darbos katr gad ir nepietiekam zin šanu l me a ieguv ji, to

skaits pak peniski samazin s sistem tiska skolot ju darba rezult t .

Ar katru gadu augst zin šanu l me a r d t js palielin s, un 2013./2014.m.g. ir samazin jies

pietiekam zin šanu l me a ieguv ju skaits un palielin jies optim ls zin šanu l menis, kas noz m , ka

pedago isk s korekcijas programma ir nepieciešama un š darba rezult t paaugstin s izgl tojamo

m c bu motiv cija un zin šanu l menis. Izgl tojamo optim l un augst zin šanu l me a

paaugstin šan s liecina ar par to, ka vi i nopietn k gatavojas valsts p rbaud jumiem un ir gatavi velt t

vair k laika m c b m.

Visp r j s vid j s izgl t bas kl tienes klašu m c bu sasniegumu rezult tu dinamika:

2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.

Kl tienes klašu m c bu sasniegumu rezult ti r da, ka 11. un 12. klas palielin s optim l

zin šanu l me a r d t js un 12. klas ir liel ks augst l me a r d t js (vair k, nek par 50%) un

samazin j s pietiekam l me a r d t js. Daž das m c bu metodes, kuras tiek pielietotas m c bu

16,3

51

32

0,7

N P O A

10,1

68,3

18,9

3,6

N P O A

12

43,539,1

5,4

N P O A

14,8

65

17,2

3

N P O A

7,6

66,6

23,1

2,7

N P O A

10,2

47,3

36

6,5

N P O A

30

stund s, un sistem tisk individu lo konsult ciju apmekl šana veicina izgl tojamo sasniegumu

uzlabošanos. 2013./2014.m.g. liel k da a skolot ju s ka akt vi izmantot modern s tehnolo ijas, kas

pal dz veidot m c bu stundu ar oti efekt vu laika izmantošanu un padara stundu interesant ku.

Gatavojoties centraliz tajiem eks meniem, izgl tojamajiem ir nopietn ka attieksme pret

m c b m 11. un 12. klas un biež k tiek apmekl tas individu l s konsult cijas.

Visp r j s vid j s izgl t bas nekl tienes klašu m c bu sasniegumu rezult tu dinamika:

2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.

Nekl tienes klašu izgl tojamiem ir grūt bas m c b s, k jau bija min ts, daž du iemeslu d :

liels p rtraukums m c b s, darbs, mazu b rnu audzin šana u.c. M c bu priekšmetu konsult ciju

apmekl šana nav tik regul ra k kl tienes klas s. Ne visi izgl tojamie sp j sekm gi pabeigt vidusskolu

un ir spiesti p rtraukt m c bas, l dz ar to nepietiekam l me a ieguv ju skaits ikdienas darbos palielin s

12.klas .

Nekl tienes klas s optim l zin šanu l me a r d t js ir maz ks un augst l me a r d t js ir

minim ls, toties optim l l me a ieguv ju skaits ir diezgan stabils.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Skol notiek past v ga ikdienas p rbaudes darbu anal ze, rezult tu izp te, apspriešana metodisk s padomes s d s un turpm k darb ba tiek pl nota, iev rojot anal zes rezult tus. Izgl tojamo m c bu sasniegumu rezult ti uzlabojas, beidzot skolu, kas liecina par to, ka darbs individu laj s konsult cij s ietekm izgl tojamo m c bu sasniegumu rezult tu uzlabošanos.

Veicin t izgl tojamo m c bu motiv ciju vi u m c bu sasniegumu uzlabošanai.

7,5

80,2

12,2

0,1

N P O A

7,5

76,9

15,3

0,3

N P O A

13

74,1

12,7

0,2

N P O A

31

4.3.2. Skol nu sasniegumi valsts p rbaudes darbos

Skol notiek past v ga valsts p rbaud jumu rezult tu sal dzin šana ar iepriekš jo gadu (-iem)

un to anal ze tiek emta v r , pl nojot m c šanas un m c šan s darbu. P rsvar izgl tojamiem valsts

p rbaudes rezult ti atbilst vi u m c bu sasniegumiem ikdienas darbos.

Pamatizgl t bas posm izgl tojamie k rto četrus oblig tos p rbaud jumus: latviešu valod

(m c bvaloda), matem tik , Latvijas un pasaules v stur , svešvalod (p c izgl tojamo izv les).

Kopum rezult ti % ir š di:

Latviešu valoda (m c bvaloda)

Latviešu valodas eks men izgl tojamajiem ir p rsvar pietiekams zin šanu l menis. 2014.gad

30 % izgl tojamo ir nepietiekams l menis, bet taj paš gad 35% par d s optim ls zin šanu l menis.

Matem tika

Matem tika ir viens no grūt kajiem valsts p rbaud jumiem, jo ir nepieciešama sistem tiska

m c šan s. 2011. un 2012. gad ir nepietiekam zin šanu l me a ieguv ji.

0

20

40

60

80

100

2010

2011

2012

2013

2014

0

20

40

60

80

100

2010

2011

2012

2013

2014

32

Latvijas un pasaules v sture

Izgl tojamo v stures zin šanas ir pietiekam l men . 2011.gad 20% bija nepietiekams

v rt jums v stures eks men . Optim l un augst l me a ieguv ju nav, ikdienas darbos

izgl tojamiem ar ir grūt bas šaj m c bu priekšmet .

Angļu valoda

Ang u valodu k rto katru gadu. Rezult ti nav paši augsti, bet izgl tojamiem pat k šis m c bu

priekšmets un vi i m ina p rbaud t savas zin šanas. P c p rbaud juma darba izgl tojamie atz st, ka

tom r šo eks menu ir grūti k rtot un izsaka viedokli, ka ir j m c s nopietn k.

2010.gad bija viens izgl tojamais, kurš k rtoja v cu valodu - rezult ts bija 7 balles (optim ls

zin šanu l menis). P c t gada izgl tojamie, iest joties skol , k otro svešvalodu izv l j s krievu

valodu.

0

20

40

60

80

100

2010

2011

2012

2013

2014

0

20

40

60

80

100

2010

2011

2012

2013

2014

33

Krievu valoda

Krievu valodas (svešvalodas) eks mens rada vismaz k grūt bu, izgl tojamo rezult ti šaj

p rbaud jum r da, ka vi u zin šanas p rsvar ir optim l l men .

Vidusskolas posm izgl tojamie izv las 3 oblig tos centraliz tos eks menus (latviešu valoda,

matem tika, svešvaloda) un vienu p c izv les (daži izgl tojamie izv l j s vair k nek 4 eks menus).

No necentraliz tajiem eks meniem vispopul r k izv le bija maz kumtaut bu valoda un literatūra

(krievu) un eogr fija, 2010.gad tr s izgl tojamie k rtoja eks menu biznesa ekonomiskajos pamatos,

kur visi ieguva pietiekamo l meni.

Maz kumtaut bu valodas un literatūras (krievu) eks men 2011.gad optim ls zin šanu l menis

bija 100 % izgl tojamiem, bet 2012.gad - 50% pietiekams, 50% optim ls.

eogr fijas eks mena rezult ti % ir š di:

Nepietiekams Pietiekams Optim ls Augsts 2010. 0 80 20 0 2011. 0 75 25 0 2012. 0 78 22 0 2013. 0 40 60 0 2014. 0 100 0 0

0

20

40

60

80

100

2013

2014

0

20

40

60

80

100

2010

2011

2012

2013

2014

34

Š , izgl tojamo vidū vispopul r k , necentraliz t eks mena rezult ti liecina par to, ka katru

gadu, iz emot 2014.gadu, izgl tojamo interese par šo m c bu priekšmetu auga, sasniedzot 2013.gad

vair k par pusi optim l zin šanu l me a rezult tus. Nevien gad netika sa emts nepietiekams

l menis, kaut ar augt l me a ieguv ju ar nav. Šaj m c bu gad izgl tojamie ar izv las k rtot

eogr fiju.

Centraliz tie eks meni 2010.-2012.gad tika v rt ti ar l me iem: no F l dz A.

Izgl tojamo sasniegumi centraliz tajos eks menos ir š di:

Centraliz tie eks meni 2010.-2012. A B C D E F Latv.val.(m c bval.) 0 4 15 42 32 7 Latv.val.(valsts) 0 14 7 33 33 13 Matem tika 1 2 8 37 42 11 Ang u val. 1 11 10 63 15 Krievu val. 13 34 33 16 4 0 Latv. un pas.v sture 0 7 27 13 30 23 Biolo ija 0 0 17 37 23 23

mija 0 0 100 0 0 0 Fizika 0 0 0 100 0 0 V cu val. 0 0 0 0 0 100

Izgl tojamo rezult ti CE 2010.-2012.g. r da, ka vislab kie sasniegumi ir krievu valod (svešvalod ),

kur ir diezgan liels skaits A un B l me a ieguv ju. 1% izgl tojamo ir A l menis ang u valod un

matem tik . Latviešu valod (valsts) ir liel ks B l me a ieguv ju skaits nek latviešu valod

(m c bval.). Lielai da ai izgl tojamo ir C l menis krievu valod (svešval.), latviešu valod

(m c bval.), Latvijas un pasaules v stur un mij . Visvair k procentu tom r sast da D un E l me a

ieguv ju skaits: latviešu valod (valsts), latviešu valod (m c bval.), matem tik , Latvijas un

157 8 11

3327

17

100

0 0

A

B

C

D

E

F

35

pasaules v stur , biolo ij un fizik . F l me a ieguv ju vair k v cu valod , Latvijas un pasaules

v stur un biolo ij . Oblig to CE rezult ti ir š di:

Centraliz tais eks mens matem tik 2010.-2012.

Rezult ti CE matem tik r da, ka, neskatoties uz F l me a ieguv ju skaita palielin jumu

2012.gad , rezult ti kopum uzlaboj s: 2011. un 2012.gad par d j s vair k izgl tojamo, kuri ieguva

A, B un C l meni. Tas liecina par to, ka izgl tojamie bija motiv ti sa emt p c iesp jas augst kus

v rt jumus un vi u motiv cija un sagatavot ba p rbaud jumiem bija lab ka.

Centraliz tais eks mens latviešu valod (m c bvalod ) 2010.-2012.

L me i - % A B C D E F 2010. 0 0 20 47 20 13 2011. 0 0 17 37 46 0 2012. 0 11 7 44 30 8

Latviešu valodas

(m c bvalodas) CE rezult ti

r da, ka stipr k s zin šanas

izgl tojamiem bija

2012.gad , bet kopum

izgl tojamo zin šanu l meni

ir E un D.

0

20

40

60

80

100

A B C D E F

2010

2011

2012

0

20

40

60

80

100

A B C D E F

2010

2011

2012

36

Centraliz tais eks mens latviešu valod (valsts) 2010.-2012.

L me i - % A B C D E F 2010. 0 0 21 21 44 14 2011. 0 43 0 43 14 0 2012. 0 0 0 33 40 27

Vislab kie rezult ti ir 2011.gad , kur nav neviena F l me a un ir diezgan daudz B l me a

ieguv ju. 2012.gad latviešu valodas CE tika veidots vien ds (gan m c bvalod , gan valsts valod ) un

kop jie rezult ti ir diezgan zemi. Tas liecina, ka latviešu valodas (valsts) CE run šanas da a r d ja, ka

izgl tojamiem ir run šanas prasmes, un l dz ar to rezult ti bija lab ki, rakst šanas da a rada daudz

grūt bu.

Centraliz tais eks mens angļu valod 2010.-2012.

L me i - % A B C D E F 2010. 0 0 5 5 85 5 2011. 0 0 11 26 52 11 2012. 3 0 14 0 52 31

0

20

40

60

80

100

A B C D E F

2010

2011

2012

37

Analiz jot CE rezult tus ang u valod , ir redzams, ka lielai da ai izgl tojamo ir E zin šanu

l menis katru gadu. 2012.gad F l me a ieguv ju skaits ir diezgan liels, bet C un pat A l me u skaits

2012.gad ir liel ks par citiem gadiem.

Centraliz tais eks mens krievu valod 2010.-2012.

L me i - % A B C D E F 2010. 0 46 31 15 8 0 2011. 22 39 34 5 0 0 2012. 16 16 36 28 4 0

Krievu valodas CE rezult ti oti atš iras no iepriekš jo oblig to CE rezult tiem 2010.-2012.g.

Visos gados nav neviena F l me a un kopum rezult ti ir A, B un C l me i. Šis fakts liecina par to, ka

izgl tojamiem nav pašu grūt bu krievu valodas CE un vi i labpr t izv las k rtot šo svešvalodu.

0

20

40

60

80

100

A B C D E F

2010

2011

2012

0

20

40

60

80

100

A B C D E F

2010

2011

2012

38

Izgl tojamiem ir oti labas ne tikai rakst šanas, bet ar run šanas prasmes, jo š valoda bieži tiek lietota

vi u ikdienas dz v .

2013. un 2014. gados CE eks meniem netiek pieš irts l menis un rezult ti ir tikai procentos.

Svešvalodu v rt šanas krit riji main j s, tie tika piel dzin ti Eiropas Valodu kop gaj s pamatnost dn s

noteiktajiem valodu prasmju l me iem.

No 2013.gada izgl tojamie k rtoja tikai CE. Izgl tojamie k rtoja latviešu valodu, matem tiku,

svešvalodu (ang u un krievu), k ceturto daudzi izv l j s Latvijas un pasaules v sturi. 2014. gad viens

izgl tojamais k rtoja biolo iju, kur kopv rt jums bija 46%.

Kop jie rezult ti ir š di:

Angļu valoda

Krievu valoda

Latviešu valoda

Matem -tika

V sture

2013. 28,57 66,58 33,66 19,59 42,33 2014. 28,33 75,6 31,48 20 44,6

CE rezult ti 2013. un 2014.gad r da, ka visaugst kie izgl tojamo sasniegumi CE ir krievu

valod , t p c var secin t, ka vi u prasmes rakst šanas da un run šanas da ir labas. V stures CE

rezult ti ir nedaudz uzlabojušies 2014.gad .

Visslikt kie rezult ti ir matem tik , kur izgl tojamiem ir visliel k s grūt bas. Liel k da a

izgl tojamo nesp j izpild t uzdevumus 3.da un ir grūt bas 2.da as uzdevumu izpild .

Visliel k s grūt bas latviešu valodas CE rada literatūras fragmenta anal ze un domraksta

rakst šana, dažiem ir grūt bas veikt atseviš us uzdevumus ar gramatikas da .

Ang u valodas CE v jie rezult ti ir saist ti ar to, ka izgl tojamiem ir grūt bas izteikt savas domas,

argument t t s gan rakstiski, gan mutiski. Produkt v s iema as ir zem kas nek reprodukt v s iema as

(las šana un klaus šan s).

0

20

40

60

80

100

Angļu Krievu Latviešu Matem. Vēsture

2013

2014

39


Izgl tojamie katru gadu tiek sagatavoti valsts p rbaudes darbiem par pamatizgl t bas un visp r j s vid j s izgl t bas iegūšanu. Tr s gadu laik izgl tojamo sekmes uzlabojas, un tie CE uzr da lab kus rezult tus sal dzin jum ar tiem, kas iegūti, beidzot 9. klasi. Katru gadu tiek veikta izgl tojamo valsts p rbaud jumu sasniegumu rezult tu anal ze, rezult ti tiek apspriesti metodisk s un pedago isk s padomes s d s, tiek noskaidrotas v zijas turpm kai darb bai. Da ai izgl tojamo sasniegumi valsts p rbaud jumos ir pat augst ki nek ikdienas p rbaudes darbos.

Apzin ties visliel k s grūt bas m c b s un izmantot efekt v kus m c bu pa mienus, lai p c iesp jas lab k sagatavotu izgl tojamos valsts p rbaudes darbiem.

4.4. PAMATJOMA – ATBALSTS SKOL NIEM

4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, soci lpedagoģiskais atbalsts un izgl tojamo droš bas garant šana (droš ba un darba aizsardz ba)

Skol izgl tojamie var sa emt psihologa, soci l pedagoga, klases audzin t ja un medic nas

darbinieka pal dz bu. Psihologs veic izgl tojamo izp ti, konsult šanu, sniedz rekomend cijas.

Pilngad gie izgl tojamie uz emas atbild bu par vesel bas st vokli. Skolot ji ir inform ti par izgl tojamo

vesel bas st vokli un atbilstoši r kojas vajadz bas gad jum . Skol ir inform cija par skol niem, kuri

n k no soci l riska imen m, regul ri tiek apzin tas skol nu soci l s vajadz bas. Risin t daž dus

jaut jumus soci laj jom skol niem pal dz soci lais pedagogs. Nepieciešam bas gad jum

sadarbojamies ar pašvald bas soci lo dienestu, b ri tiesu, Ludzas novada Izgl t bas, kultūras un sporta

p rvaldi, policiju un cit m institūcij m.

Transporta pakalpojumus nok ūšanai skol nodrošina pašvald bas autobuss un sabiedrisk

transporta maršrutu autobusi. Ce a izdevumus, kas saist ti ar sabiedrisk transporta izmantošanu

Ludzas novada pašvald bu b rniem, sedz Ludzas novada pašvald ba.

Skolai ir izstr d ts un atbilstoši pras b m izvietots evaku cijas pl ns. Ir noteikta k rt ba, k d

skol uzturas nepiederošas personas. Skol izstr d ti un darbojas darba k rt bas noteikumi un iekš j s

k rt bas noteikumi, ar kuriem katra m c bu gada s kum tiek iepaz stin ti izgl tojamie. Skol ir ier kota

ugunsdroš bas signaliz cija. Tiek veiktas regul ras instrukt žas par elektrodroš bu, ugunsdroš bu,

40

satiksmes noteikumiem, iekš j s k rt bas noteikumiem skol , r c bu ekstrem lajos gad jumos,

ekskursij s, p rg jienos. T s atspogu otas klašu žurn los un apstiprin tas ar izgl tojamo parakstiem.

Ar skolot ji katra m c bu gada s kum tiek iepaz stin ti ar iekš j s un darba k rt bas noteikumiem,

darba droš bas noteikumiem, ko apstiprina ar parakstu skolas darba aizsardz bas instrukt žas lap s.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Izgl tojamiem un vec kiem ir iesp ja sa emt atbalsta person la – psihologa, soci l pedagoga -konsult cijas vai pal dz bu. Skol ir izstr d ta un katru m c bu gadu aktualiz ta skolas iekš j s droš bas dokument cija. Izgl tojamiem ir pieejams transports nok ūšanai skol . Skol ir izstr d ti un redzam s viet s izvietoti evaku cijas pl ni.

Rast iesp ju palielin t izgl t bas psihologa un soci l pedagoga darba likmi.


4.4.2. Atbalsts person bas veidošan

Skol ir izstr d ta vienota audzin šanas darba programma. Klašu audzin t ju audzin šanas

programmas aptver t mu loku atbilstoši realiz jamajai izgl t bas programmai. emot v r valsts

izvirz t s audzin šanas darba priorit tes, izgl tojamo vajadz bas un vecumposma patn bas, tiek

izstr d ti klases audzin t ju stundu pl ni. Darbu vada un kontrol direktora vietniece audzin šanas

darb . Klašu audzin t ju veidot s stundas veicina vispus gu person bas att st bu.

Izgl tojamiem gandr z vienm r ir iesp jas p rrun t sev interes jošus jaut jumus ar skolas

administr ciju, skolot jiem, atbalsta person lu un citiem skolas darbiniekiem. Ikviens izgl tojamais var

br vi izteikt ierosin jumus skolas darba uzlabošanai.

Skol darbojas skol nu pašp rvalde. Katra m c bu gada s kum no katras klases tiek izvirz ti

divi izgl tojamie, kas darbosies skol nu pašp rvald . Divas reizes m nes notiek pašp rvaldes sapulces.

Skol nu pašp rvalde akt vi iesaist s skolas dz ves organiz šan , vada piedal šanos daž dos konkursos.

P c pas kumu norises darbs tiek izv rt ts skol nu pašp rvald . Skol nu pašp rvaldes p rst vji regul ri

tiekas ar skolas direktori, izsaka ierosin jumus, priekšlikumus.

Skol tiek organiz ti tradicion lie rpusstundu pas kumi – Skolot ju diena, L čpl ša diena, LR

proklam šanas diena, Ziemassv tku pas kums, atceres pas kums Barik žu dienu notikumiem,

Valent ndiena, 4. maijs - Latvijas Republikas neatkar bas atjaunošanas diena, p d jais zvans,

izlaidums. Skolas jauniešiem ir iesp ja daž di izpausties rpusstundu pas kumos: pas kumu

41

organiz šan un vad šan , skolas noform šan . T izgl tojamie m c s uz emties atbild bu, att sta

soci l s un pašdarb bas prasmes, m c s p rvar t savas bailes un dažreiz ar neveiksmes.

2011. gad skol par br vpr t go darbu pieredz dal j s EKL br vpr t gais no Sp nijas Rauls

Martins un projektu vad t ja un koordinatore Krist ne Gail te.

Izgl tojamiem ir iesp ja apgūt izv les m c bu priekšmetus: Viesm l bas un tūrisma pamati.

2013./2014.m.g. skol ni vad ja ekskursiju pa dzimto pils tu Ludzu L v nu vakarskolas skolot jiem.

Izgl tojamie att st ja run tprasmi un komunic ja ar grupu.

Izgl tojamiem ir iesp ja piedal ties skolas organiz taj s ekskursij s pa Latviju un Baltijas

valst m.

2012./2013. g. tika organiz ta ekskursija pa Latgali. Apzinot Latgales kultūrv sturisk novada

mantojumu, izgl tojamie apskat ja Prei u pils tas noz m g kos v stures objektus, Aglonas bazilikas

arhitektūru un iekš jo interjeru, Kara a kaln izvietot s koka skulptūras un apbūvi. Skol ni apmekl ja

v ngliemežu audz tavu „Ošu m jas”, kur iepazin s ar netradicion l m ražošanas iesp j m Latgales

laukos.

2014./2015.m.g. tika organiz ta m c bu viz te uz zin tnisko centru „AHHAA” Igaunij .

Izgl tojamiem bija iesp ja izm in t un p rbaud t savas zin šanas dabaszin bu jom .

Skol darbojas radoš s darbn cas, kur izgl tojamie var pilnveidot un att st t daž das prasmes

skolas rot šan un dekor ciju veidošan , k ar smelties jaunas idejas m jas rot šanai gadsk rtu

sv tkiem.

Neskatoties uz to, ka skol dažiem izgl tojamiem ir zemas soci l s un zin šanu pamatprasmes,

skolot ji m r tiec gi str d pie t , lai šie izgl tojamie veiksm gi integr tos klases kolekt vos un nejustos

atstumti.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Izgl tojamie var br vi izteikt ierosin jumus skolas darba uzlabošanai un iesaist s skolas pašp rvaldes darb . Izgl tojamiem ir iesp jas organiz t un uz emties atbild bu par daž diem pas kumiem; Notiek izgl tojamo pozit vo attieksmju, person bas paš bu, soci lo iema u un pašdarb bas prasmju

att st šana.

Interešu izgl t bas programmas stenošana.

Atbalst t visus pedagogus, kuri var pied v t atbalstu person bas veidošan , veidojot un realiz jot pulci u programmas.


4.4.3. Atbalsts karjeras izgl t b

Izgl tojamos ar karjeras izgl t bas t m m iepaz stina klases audzin šanas stund s. Skola

sadarbojas ar NVA karjeras konsultantu, veic izgl tojamo aptaujas un test šanu, lai noteiktu vi u

42

intereses un sp jas, atbilst bu noteikt m profesij m (person bas iez mes) un turpm k s karjeras

iesp jas. Izgl tojamiem tiek sniegta inform cija par profesiju daudzveid bu, par n kotnes pl nošanas

iesp j m. Izgl tojamie tiekas ar daž du profesiju p rst vjiem, uz m jiem, lai iepaz tos ar vi u darba

specifiku.

Izgl tojamiem pieejam viet iek rtots inform cijas stends, kur tiek izvietota inform cija par

daž du izgl t bas iest žu atv rto durvju dien m, par karjeras izv les iesp j m. Ar skolas bibliot k ir

pieejama un audzin šanas proces tiek izmantota daudzveid ga un lietder ga inform cija skol niem un

vi u vec kiem par vid j s, profesion l s un augst k s izgl t bas programmu izv les iesp j m Latvij

un rzem s; t s ir gr matas, bukleti un materi li CD form t , k ar piek uve datu b zei internet par

daž d m izgl t bas programm m. Inform cijas ieguvei skol ni var izmantot interneta resursus.

Katru gadu izgl tojamie piedal s nu dien s un ēno viet jos uz m jus vai pašvald bas iest žu

darbiniekus, lai papildin tu savas zin šanas un iesp jas karjeras izv l .

Izgl tojamie, kuri pl no t l k s izgl t bas iesp jas, katru gadu tiek mudin ti apmekl t R g

izst di „Skola 201..”.

2014./2015. m c bu gada projektu ned as ietvaros tiks p t tas daž das profesijas un to izv les

iesp jas mūsu skolas izgl tojamiem.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Klašu audzin t ji regul ri inform izgl tojamos par t l kizgl t bas iesp j m. Skol ir nepieciešamie metodiskie materi li karjeras izgl t bas darbam. Sadarb ba ar Ludzas NVA fili les karjeras konsultantu.

Turpin t sadarb bu ar Ludzas novada uz m jiem un Ludzas novada pašvald bas organiz cij m. Veicin t sadarb bu ar bijušajiem absolventiem, dal ties pieredz karjeras izv l .


4.4.4. Atbalsts m c bu darba diferenci cijai

M c bu proces skolot ji em v r talant go izgl tojamo intereses. Skol ni tiek rosin ti

piedal ties konkursos, m c bu priekšmetu olimpi d s (skol un starpnovadu), k ar skolas pas kumos

atbilstoši sav m sp j m.

Skolot ji pal dz un konsult izgl tojamos, kuriem ir m c šan s grūt bas vai kuri ilgstoši nav

apmekl juši skolu. Skolot ji em v r izgl tojamo individu l s patn bas, cenšas realiz t individu lo

pieeju konsult cij s. Priekšmetu skolot ji, it seviš i pamatskolas pedago isk s korekcijas klas ,

regul ri sadarbojas ar klašu audzin t jiem un atbalsta person lu (soci lo pedagogu, izgl t bas

psihologu), inform atbalsta person lu par probl m m un cenšas kop gi risin t.

43

Skol ir vienota kav jumu uzskaites k rt ba, to zina visi - skol ni un vec ki. Ja izgl tojamam ir

neattaisnoti kav jumi, skola r kojas atbilstoši MK noteikumiem. P c vajadz bas notiek klašu

audzin t ju, priekšmetu pedagogu un skolas administr cijas p rrunas ar izgl tojamo un nepilngad go

vec kiem, kur s kop gi tiek rasts optim lais risin jums sekmju uzlabošanai. Nepieciešam bas gad jum

pedagogi pied v un nosaka izgl tojamiem papildu m c bu pas kumus vasar .

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Skol ir apzin tas un iev rotas talant go izgl tojamo vajadz bas. Skola organiz individu lu darbu ar izgl tojamiem, kuriem m c bas sag d grūt bas vai kuri ilgstoši nav apmekl juši skolu. Skolas atbalsta person ls iesaist s m c šan s procesa izv rt šan un uzlabošan .

Motiv t izgl tojamos izmantot iesp ju vair k piedal ties konkursos, olimpi d s, nebaid ties par d t savas sp jas citu visp r jo visp rizgl tojošo skolu vidū, t d j di ce ot vi u pašapzi u. Pilnveidot diferenc tu un individu lu pieeju izgl tojamiem ikdienas m c bu proces .

V rt jums –– 3 (labi)

4.4.5. Atbalsts izgl tojamiem ar speci l m vajadz b m

Skol ir apzin ti izgl tojamie ar paš m vajadz b m. Izgl tojamiem ar m c šan s grūt b m ir

rad ta iesp ja konsult ties ar psihologu un soci lo pedagogu. Izgl tojamiem ar vesel bas probl m m

tiek nodrošin ts nepieciešamais atbalsts: m c bu procesa un p rbaudes darbu organiz šana

izgl tojamiem ar specifisk m vesel bas probl m m; izgl tojamo ar vesel bas trauc jumiem integr šana

klases m c bu proces ; neattaisnotu kav jumu nov ršana; atbr vošana no valsts p rbaudes darbiem

u.c.. Skola neveido pašas klases, kur m ir j nodrošina pašs apr kojums un atbilstošas izgl t bas

programmas.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Skol nodrošina izgl tojamiem iegūt savam vesel bas st voklim un att st bai atbilstošu izgl t bu p c iesp jas tuvu dz ves vietai un integr joties visp r j s izgl t bas klas .

P c iesp jas izgl tot pedago isko person lu darbam pedago isk s korekcijas programm un darbam ar skol niem ar paš m vajadz b m.

4.4.6. Sadarb ba ar izgl tojam ģimeni

Sadarb ba ar izgl tojamo imen m s kas jau taj br d , kad vec ki vai aizbildni kop ar

nepilngad gajiem jauniešiem ierodas skol , lai noskaidrotu, k das iesp jas ir šeit m c ties. Tad ar

nepilngad go izgl tojamo vec ki vai aizbild i tiek iepaz stin ti ar skolas pras b m.

44

Skol reizi gad tiek r kotas skolas vec ku sapulces, kur s vec ki tiek inform ti par skolas

m c bu darbam izvirz taj m pras b m, aktualit t m. Sapulču apmekl t ba nav liela, jo daudzi

izgl tojamie ir pilngad gi un paši ir vec ki, t d biež k komunik cija ir individu l s sarunas.

Skolot ji izmanto alternat vas sazi as formas ar vec kiem – visbiež k t s ir telefonsarunas, dažk rt ar

e-pasts vai sazi a soci lajos port los (draugiem.lv vai facebook.com).

Izlaiduma klašu izgl tojamie tiek iepaz stin ti ar Valsts p rbaudes darbu izvirz taj m pras b m

un noteikumiem, bet nepilngad gajiem izgl tojamiem - ar vi u vec ki. Klases audzin t js regul ri

(reizi m nes ) visiem izgl tojamiem (ar pilngad giem), izsniedz sekmju izrakstu, kur atspogu oti vi u

sasniegumi un stundu apmekl jums. Vec ki tiek aicin ti uz skolas pas kumiem un sv tkiem, kuros

piedal s izgl tojamie, taču tikai neliela da a vec ku ir atsauc gi un labpr t tos apmekl . Liel k da a

vec ku atz st, ka klašu audzin t ji inform vi us par b rna stiprajam un v jaj m pus m, ir izskaidrojuši

m jas darbu un p rbaudes darbu sist mu. Savu sadarb bu ar vec kiem klašu audzin t ji katru gadu

izv rt metodiskaj komisij , inform par to pedago iskaj s d m c bu gada nosl gum .

Vismaz divas reizes gad notiek skolas padomes s des, kur s tiek risin ti jaut jumi, saist ti ar

skolas darba pl nošanu, finanšu izlietojumu, m c bu rezult tu anal zi, skolas darba uzlabošanu. Vec ki

zina, ka skol darbojas skolas padome, taču ne visi vec ki ir inform ti par skolas padomes darbu un t

lietder gumu.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Skola regul ri sniedz inform ciju par izgl tojamo sasniegumiem, stundu apmekl jumiem, uzved bu un attieksmi pret m c bu darbu. Vec kiem tiek dota iesp ja regul ri apmekl t skol r kotos rpusstundu pas kumus.

Mekl t jaunas un efekt vas sadarb bas formas ar izgl tojam imeni.

V rt jums – 3 (labi)

4.5. PAMATJOMA – SKOLAS VIDE

4.5.1. Mikroklimats

Skola veicina izgl tojamos, vec kos un skolas darbiniekos pieder bas apzi u un lepnumu par

skolu. Tas tiek nodrošin ts pl nveid gi, veidojot skolas t lu sabiedr b – organiz jot skol pas kumus.

Skol regul ri tiek r koti pas kumi, kuri saist ti ar valsts sv tkiem, atceres un svinamaj m dien m.

Izgl tojamo un skolot ju sasniegumi tiek nov rt ti, par tiem inform sv tku pas kumos, pašvald bas

av z , informat vaj stend . Izgl tojamo darbi tiek izvietoti skolas telp s.

45

Vad bas, person la un izgl tojamo attiec b s valda labv l ba, savstarp ja cie a, uztic šan s un

izpal dz ba. Praktiski nav konfliktsitu ciju, nav discipl nas p rk pumu. Pedagogu kolekt vs ir salied ts,

darb gs un pieredzes bag ts, vajadz bas gad jum sniedz nepieciešamo profesion lo un kole i lo

atbalstu cits citam.

Skolas darbs tiek vad ts un koordin ts profesion li. Tiek dom ts gan par skolot ju profesion lo

izaugsmi, gan par kop gu atpūtas pas kumu organiz šanu. 2014./2015.m c bu gad skol tika

organiz ta apm c ba par port la „Uzdevumi.lv” izmantošanas iesp j m.

Skol ir izstr d ti iekš j s k rt bas noteikumi, kurus zina un iev ro izgl tojamie. To

izstr d šan iesaist jušies izgl tojamie un pedagogi. Izgl tojamo pašp rvalde akt vi piedal s skolas

dz ves organiz šan . Pedago isk s padomes s d s un metodiskaj s san ksm s tiek apspriesti jaut jumi

par skolas darba uzlabošanu.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Pedagogu kolekt vs ir salied ts, darb gs un pieredzes bag ts. Skol praktiski nav konfliktsitu ciju, nav discipl nas p rk pumu. Vad bas, person la un skol nu attiec b s valda savstarp ja cie a, uztic šan s un izpal dz ba. Izgl t bas iest des iekš j s k rt bas noteikumi ir izstr d ti demokr tiski, izgl tojamie un person ls ir iepaz stin ti un iev ro tos.

Turpin t populariz t skolas t lu sabiedr b . Izveidot skolas m jas lapu. Turpin t skolas trad ciju izkopšanu.


4.5.2. Fizisk vide

Skolas telpas ir est tiski noform tas, funkcion las, m j gas. T s ir t ras un sakoptas, atbilst

sanit ri - higi niskaj m norm m, to uzkopšana tiek veikta atbilstoši pras b m. Regul ri tiek pl noti un

veikti telpu remontdarbi budžeta iesp ju robež s: vis s telp s nomain ti logi, izveidots apvienotais

fizikas, mijas un biolo ijas kabinets, pal gtelpu rekonstrukcijas rezult t ier kota aktu z le,

nosiltin tas sienas un veikts remonts trijos skolas kabinetos, nomain tas durvis otraj st v .

Tualetes telpas atbilstošas mūsdienu pras b m. Tualet s vienm r ir š idr s ziepes, tualetes

pap rs un roku salvetes. Par telpu uzkopšanu un tualešu nodrošin šanu ar ziep m, tualetes pap ru,

salvet m rūp jas skolas apkop ja. Ir izstr d ts Ludzas novada vakara vidusskolas telpu uzkopšanas

46

pl ns. Skol pietiekam skait un atbilstoš s viet s ir pap rgrozi. Fizisk s vides uztur šanu skol

nodrošina 3 tehniskie darbinieki.

Skolas telpas ir drošas, koridoros redzam viet novietoti evaku cijas pl ni, gl bšanas dienestu

t lru u numuri, ugunsdz šamie apar ti un nor des uz izeju. Vis s skolas telp s ir ier kota

ugunsdz s bas signaliz cija.

Regul ri tiek dom ts par telpu est tisko noform šanu.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Skolas telpu remonts, m be u un apr kojuma ieg de tiek realiz ta pak peniski un pl nveid gi. Skolas est tisk s vides veidošan tiek iesaist ti izgl tojamie. Ir telpas bibliot kai un las tavai.

Turpin t telpu rekonstrukcijas un remontus.


4.6. PAMATJOMA – RESURSI

4.6.1. Iek rtas un materi ltehniskie resursi

Skolas telpas, iek rtas un resursi ir atbilstoši pilnv rt ga m c bu procesa un rpusstundu

nodarb bu norisei, t s tiek racion li izmantotas. Skol ir bibliot ka ar las tavu, datorklases ar interneta

piesl gumu, kuru izgl tojamie un skolot ji izmanto patst v gam un individu lam darbam, gatavojoties

m c bu procesam. Pedagogiem ir iesp ja izmantot interakt v s t feles, datu kameru, magnetafonus,

DVD, multimediju projektorus, portat vus datorus, kop t jus, projektorus. Ir nodrošin ta nepieciešamo

m c bu materi lu kop šana gan skolot jiem, gan izgl tojamajiem. Skola par budžeta l dzek iem var

ieg d ties toneri un pap ru kop šanai.

M c bu procesam nepieciešamo literatūru nodrošina skolas bibliot kas fonds. M c bu gr matu

ieg de tiek pl nota metodiskaj padom , to organiz skolas bibliotek rs. Reizi trijos gados direktore

apstiprina skolas izmantojamo m c bu gr matu sarakstu. Nepieciešam bas gad jum sarakst tiek

veikti groz jumi. Skola piln b nodrošina izgl tojamos ar m c bu literatūru.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Skolai ir nepieciešam s telpas m c bu procesa nodrošin šanai.

M c bu darbam pieejamas datorklase ar interneta piesl gumu, interakt v s t feles un multimediju projektori, datu kamera, DVD, audio atska ot ji, kop t ji, projektori, skeneri.

Regul ri j atjauno un j papildina m c bu l dzek u kl sts visos m c bu priekšmetos. Iegad ties sešus datorus apvienot j m fizikas, mijas un biolo ijas kabinetam.

47

Skola piln b nodrošina izgl tojamos ar m c bu literatūru.


4.6.2. Person lresursi

Skol licenc to izgl t bas programmu stenošanai ir nepieciešamie person la resursi. Visiem

pedagogiem ir augst k izgl t ba. 7 skolot ji ir ma istri, 2 skolot ji – mentori. 10 ir pieredzes bag ti

pedagogi ar 20 un vair k gadu st žu, 8 pedagogi šaj skol str d vair k nek 10 gadus. Skolai ir

atbalsta person ls – soci lais pedagogs un izgl t bas psihologs.

ESF projekt „Atbalsts visp r j s izgl t bas pedagogu nodrošin šanai priorit rajos m c bu

priekšmetos” piedal j s 4 pedagogi.

ESF projekta „Pedagogu konkur tsp jas veicin šana izgl t bas sist mas optimiz cijas

apst k os” ietvaros iegūta 2.pak pe 6 skolot jiem; 3.pak pe - 9 skolot jiem; 4.pak pe - 1 skolot jam.

Skola atbalsta pedagogu profesion l s meistar bas pilnveidi, apzina, pl no un koordin

skolot ju t l kizgl t bas vajadz bas. Inform cija par katra pedagoga t l kizgl t bas aktivit t m tiek

uzkr ta skolot ju personas liet s, skolot ju darba map s, ievad ta VIIS datu b z .

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Pedago iskais person ls ir kvalific ts, ar atbilstošu izgl t bu.

Metodiskajai padomei regul ri analiz t t l kizgl t bas efektivit ti. Veicin t sadarb bu pieredzes apmai ai ar citu vakarskolu pedagogiem. Veicin t jaunos skolot jus pl not darbu skol ilgtermi .


4.7.PAMATJOMA – SKOLAS DARBA ORGANIZ CIJA, VAD BA UN KVALIT TES NODROŠIN ŠANA

4.7.1. Skolas darba pašv rt šana un att st bas pl nošana

Skolas vad ba sistem tiski pl no skolas darba kontroli un izv rt šanu vis s t s darb bas jom s.

Inform cijas uzkr šana notiek visu m c bu gadu atbilstoši skolas att st bas virzieniem, priorit t m un

m c bu gada pl nam.

48

Skolot ji veic sava m c bu un audzin šanas darba s k ku izv rt jumu I semestra nosl gum un

m c bu gada beig s, k ar izv rt skolas darbu kopum atbilstoši att st bas priorit t m. Metodisk

padome un audzin šanas darba metodisk komisija regul ri v rt savu darbu.

Izgl tojamo m c bu sasniegumus kopum semestr un m c bu gad izv rt direktores vietniece

m c bu darb . Priekšlikumus darba uzlabošanai tiek p rrun ti un pie emti l mumi pedago isk s

padomes s d s, apspried s pie administr cijas. Darba izv rt šanai tiek izmantotas daž das metodes un

formas: anket šana, san ksmes, pedagogu pašv rt jumi, iekš j s kontroles materi li, p rbaudes darbu

rezult ti.

Skolas darbs tiek analiz ts, sadarbojoties skolas administr cijai, pedagogiem, skol niem,

vec kiem.

Skol tiek analiz ti sasniegumi. Skolas darba v rt šana notiek vad bas s d s, metodisko

komisiju un metodisk s padomes san ksm s, pedago isk s padomes un skolas padomes s d s. Veicot

izv rt šanu, tiek uzklaus tas visas izgl t bas proces iesaist t s puses.

Skolas att st bas pl na izstr des proces piedal s skolas darbinieki, skolas padome, skol nu

pašp rvalde. Pl ns tika veidots, pamatojoties uz izvirz tajiem m r iem, iepriekš j att st bas pl n

sasniegt anal zi un valsts izgl t bas att st bas priorit t m. Att st bas pl ns ir saska ots ar skolas

dibin t ju, Skolas padomi, pedagogu kolekt vu. Att st bas pl n ietvert s priorit tes tiek iek autas

skolas gada darba pl n . Nepieciešam bas gad jum tiek veiktas nepieciešam s korekcijas.

Ir izstr d ta visa oblig t skolas darbu reglament još dokument cija. Tiek uztur ta un

aktualiz ta VIIS datu b ze.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Veicot pašv rt šanu, konstat tas skolas darba stipr s puses; nepieciešamos uzlabojumus person ls zina un izmanto, pl nojot turpm ko darb bu. Regul ri tiek v rt ti daž di skolas darba virzieni.

Skolas darba v rt šan un t l k s att st bas vajadz bu apzin šan akt v k iesaist t izgl tojamos un vec kus. Turpin t akcent t regul ru pašv rt šanas procesu, pl nojot turpm ko darb bu.

V rt jums – 3 ( labi)

4.7.2. Skolas vad bas darbs un person la p rvald ba

Skol ir visa Ministru kabineta noteikt nepieciešam oblig t dokument cija saska ar arh v

apstiprin to lietu nomenklatūru, t izstr d ta atbilstoši likumu un normat vo aktu pras b m. Skolas

darb bu reglament skolas nolikums, iekš j s k rt bas noteikumi, darba k rt bas noteikumi un citi

skolas iekš jie normat vie akti.

49

Ir izstr d ta prec za skolas vad bas struktūra. Skolas direktorei ir 3 vietnieki: vietniece m c bu

darb , vietniece metodiskaj darb (ar mentora kvalifik ciju) un vietniece audzin šanas darb (ar

mentora kvalifik ciju). Daž du l me u vad t jus skol iece valst noteiktaj k rt b , iev rojot vi u

kvalifik ciju, pieredzi un skolas darba vajadz bas. Vietnieku ties bas un atbild bas jomas ir noteiktas

amata aprakstos un saska otas ar darbinieku. Skolas vad bas struktūra un atbild bas jomas ir zin mas

pedagogiem, izgl tojamiem un vi u vec kiem. Vec ki ir inform ti, k sazin ties ar iest des vad bu un

atbalsta person lu.

Pedagogi atz st, ka skolas vad ba prot uzklaus t un atbalst t. Attiec bas ir kole i las, visi cenšas

izpild t uztic tos pien kumus. Direktorei ir atbilstoša izgl t ba un vi a ir ieinteres ta skolas prestiža

nodrošin šan un radošu, pozit vu p rmai u ieviešan . Direktore konsult jas ar darbiniekiem svar gos

jaut jumos, taču saglab atbild bu par gal g l muma pie emšanu. Direktorei ir noteikts apmekl t ju

pie emšanas laiks.

Direktore ir izveidojusi vienotu vad bas komandu un nodrošina t s darb bu. Vad bas komand

ir laba savstarp ja sadarb ba, un visi vietnieki profesion li veic uztic tos pien kumus. Direktora

vietnieki par pl noto un paveikto darbu inform apspried s pie administr cijas, pedagogus –

metodiskaj s san ksm s un pedago isk s padomes s d s, k ar aktu lo inform ciju izvieto skolot ju

istab . Katru gadu tiek organiz tas vismaz divas pedago isk s padomes s des un vismaz divas skolas

padomes s des, kas tiek protokol tas.

Skol darbojas metodisk padome, kura pl no un organiz metodisko darbu iest d . Metodisko

darbu vada un p rrauga direktores vietniece metodiskaj darb . Metodisk padome akt vi iesaist s

skolas iekš jo reglament jošo dokumentu izstr d . Gandr z visi pedagogi ir atzinuši metodisk s

padomes lietder bu skol .

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Skolas vad bas komandai izveidojusies laba savstarp j sadarb ba.

Turpin t pilnveidot skolas darba organiz ciju, vad bas p rraudz bas un kontroles darbu. Turpin t iekš jo normat vo dokumentu aktualiz ciju atbilstoši izmai m r jos normat vajos aktos.


4.7.3. Skolas sadarb ba ar cit m institūcij m

Skola regul ri sadarbojas ar Ludzas novada pašvald bu, Izgl t bas, kultūras un sporta p rvaldi,

soci l dienesta, b ri tiesas un ties bsarg jošo institūciju speci listiem. Katru gadu skolas direktore

50

sagatavo budžeta projektu, iepriekš konsult joties ar pašvald bas ekonomistiem un budžeta projekta

poz cij s sniedzot pamatojumu, nor dot skolai būtisk k s priorit tes.

Skola sadarbojas ar Valsts Nodarbin t bas a entūru un Profesion l s Karjeras izv les centra

darbiniekiem, lai pal dz tu jauniešiem n kam s profesijas izv l un darba mekl jumos.

Skolas kolekt vs iesaist jies ESF finans taj projekt „Atbalsts izgl t bas p t jumiem” un taj

iek autaj sada ”Jaunu izaicin jumu un to risin šanas iesp ju identific šana un anal ze, kas ietekm

pieaugušo iesaist šanos (atgriešanos) mūža m c šan s proces ”, kuru koordin Latvijas Universit tes

profesore Ir na Maslo. Projekt piedal s 21 vakara/mai u vidusskola š d s aktivit t s: anketas,

diskusijas, pieredzes apmai a un citi pas kumi.

Stipr s puses T l k s att st bas vajadz bas Laba sadarb ba ar Ludzas novada pašvald bas institūcij m un izgl t bas iest d m.

Sadarboties ar cit m Latvijas vakara vidusskol m. Akt v k iesaist ties daž dos starptautiskos projektos.


5. CITI SASNIEGUMI

Vizu l s m kslas jom izgl tojamiem ir š di pan kumi:

Laika posms Pas kums Rezult ts Izgl tojamo v rds,

uzv rds

2009./2010.m.g. Ludzas un Ciblas apvien bas vizu l s m kslas olimpi de

2. vieta 3. vieta

Veronika Benga Santa Kunti a

2010./2011.m.g. Ludzas un Ciblas apvien bas vizu l s m kslas olimpi de

3.vieta Oleksii Kozlovskyi

2012./2013.m.g.

Ludzas, Ciblas un Zilupes novadu apvien bas vizu l s m kslas konkurss „M s par

Latviju!”

3. vieta Edgars Silinieks

2014./2015.m.g. Ludzas novada B rnu un jauniešu centra z m jumu konkurss „Mana

Latvija” 2. vieta Dajana Maklere

Neviens no izgl tojamiem nebija m c jies m kslas skol , bet pašm c bas ce att st ja savas

z m šanas dot bas. Pedagogi paman ja un att st ja izgl tojamo dot bas, str d ja ar vi iem individu li,

iedrošin ja piedal ties olimpi d s un konkursos.

51

Izgl tojamie piedal j s m c bu priekšmetu olimpi d s. Pan kumi ir š di:


uzv rds

2010./2011.m.g.

Ludzas un Ciblas novadu apvien bas krievu valodas (

maz kumtaut bu) eseju konkurss

3.vieta A ona Kuz ecova

2011./2012.g. Ludzas un Ciblas novadu

apvien bas mijas olimpi de 2. vieta

Vladlens Garbuzovs

2012./2013.m.g. Ludzas un Ciblas novadu apvien bas inform tikas

olimpi de 1.vieta Edgars Silinieks

Sport ir gūti š di pan kumi:


uzv rds

2013./2014.m.g. V. Kurjanova piemi as kauss

svarcelšan Balvos 3. vieta Melita Ulase

2013./2014.m.g. Latvijas čempion ts

V-14 svarcelšan 3. vieta Melita Ulase

2013./2014.m.g. Panevežas starptautiskais turn rs

svarcelšan 7. vieta Melita Ulase

2013./2014.m.g. Latvijas čempion ts svarcelšan

Ogr 1. vieta Žanis Tihomirovs

Izgl tojamie piedal j s rpusskolas pas kumos un konkursos:


uzv rds

2009./2010.m.g. G tes institūta r kotais Ziemassv tku konkurss „Vai eksist Salavecis?”

Iegūta d vana un pateic ba

Di na Raka

2010. gads Dzejas konkurss „Mans

sveiciens Latvijai dzimšanas dien ”

Pašsacer t dzeja tika iek auta Ludzas novada autoru dzejo u izlas .

Igors Malzubs

2011.gads

Ludzas novada pašvald bas r kotais

konkurss „Ziemassv tki 2011”

Iegūta nomin cija „Lab kais valsts un pašvald bas iest žu

noform jums”

2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.

Milit ri patriotisk sp le „Jaunie K rsavas sargi”.

Iegūta pateic ba par piedal šanos

11.-12. klašu komanda „Smaili”

2011.-2013.g. Konkurss „Drošs

internets”

Par liter ro tiesu- uzvedumu „Tiesa

internetam” 2011. gad R g sa ma balvas.

10., 11. klašu izgl tojamie

52

2014.gads

Kultūras ministrijas kultūras kanona konkurss

„ Kultūras trad cijas imen ”

Atzin bas raksts

Agnese Bauska, Di na eonova, Edv ns Svil ns

2014. gads Konkurss „B rnu žūrija”

6. TURPM K ATT ST BA

Pamatjoma T l k s att st bas vajadz bas M c bu saturs Saglab t visas esoš s izgl t bas programmas, cenšoties piesaist t

t m izgl tojamos. Metodiskajai padomei veicin t skolot ju savstarp jo sadarb bu

un pieredzes apmai u. Turpin t nodrošin t jauno tehnolo iju izmantošanu m c bu

proces . M c šana un m c šan s

Pielietot daž dus m jas darbu veidus, t d veid paaugstinot izgl tojamo interesi par m c mo vielu.

M c bu priekšmetu skolot jiem sadarboties v l cieš k, lai veicin tu izgl tojamo m c bu motiv ciju.

Att st t izgl tojamo m c bu prasmes, lai var tu apgūt m c mo vielu p c iesp jas efekt v k.

Cieš k sadarboties ar izgl tojamo vec kiem m c bu rezult tu lab kai p rzin šanai.

Veicin t pozit vu attieksmi pret m c b m visos m c bu priekšmetos.

Metodiskajai padomei regul ri sekot MK noteikumu izmai as, savlaic gi inform t m c bu priekšmetu skolot jus

Biež k veikt izgl tojamo pašv rt šanu m c bu stund s.

Skol nu sasniegumi Veicin t izgl tojamo m c bu motiv ciju vi u m c bu sasniegumu uzlabošanai.

Apzin ties visliel k s grūt bas m c b s un izmantot efekt v kus m c bu pa mienus, lai p c iesp jas lab k sagatavotu izgl tojamos valsts p rbaudes darbiem.

Atbalsts skol niem Rast iesp ju palielin t izgl t bas psihologa un soci l pedagoga

darba likmi. Atbalst t visus pedagogus, kuri var pied v t atbalstu person bas

veidošan , veidojot un realiz jot pulci u programmas. Turpin t sadarb bu ar Ludzas novada uz m jiem un Ludzas

novada pašvald bas organiz cij m. Veicin t sadarb bu ar bijušajiem absolventiem, dal ties pieredz

karjeras izv l . Motiv t izgl tojamos izmantot iesp ju vair k piedal ties

konkursos, olimpi d s, nebaid ties par d t savas sp jas citu visp r jo visp rizgl tojošo skolu vidū, t d j di ce ot vi u pašapzi u.

Pilnveidot diferenc tu un individu lu pieeju izgl tojamiem ikdienas m c bu proces .

53

P c iesp jas izgl tot pedago isko person lu darbam pedago isk s korekcijas programm un darbam ar skol niem ar paš m vajadz b m.

Mekl t jaunas un efekt vas sadarb bas formas ar izgl tojamo imen m.

Skolas vide Turpin t populariz t skolas t lu sabiedr b . Izveidot skolas m jas lapu. Turpin t skolas trad ciju uzkopšanu Turpin t telpu rekonstrukcijas un remontus.

Resursi Regul ri atjaunot un papildin t m c bu l dzek u kl stu visos m c bu priekšmetos.

Ieg d ties sešus datorus apvienotajam fizikas, mijas un biolo ijas kabinetam.

Metodiskajai padomei regul ri analiz t t l kizgl t bas efektivit ti.

Veicin t sadarb bu pieredzes apmai ai ar citu vakarskolu pedagogiem.

Veicin t jaunos skolot jus pl not darbu skol ilgtermi . Skolas darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana

Skolas darba v rt šan un t l k s att st bas vajadz bu apzin šan akt v k iesaist t izgl tojamos un vec kus.

Turpin t akcent t regul ru pašv rt šanas procesu, pl nojot turpm ko darb bu.

Turpin t pilnveidot skolas darba organiz ciju, vad bas p rraudz bas un kontroles darbu.

Turpin t iekš jo normat vo dokumentu aktualiz ciju atbilstoši izmai m r jos normat vajos aktos.

Sadarboties ar cit m Latvijas vakara vidusskol m. Akt v k iesaist ties daž dos starptautiskos projektos.

Iest des vad t js Reg na Borisova _________________

(paraksts)

Z.v.

SASKA OTS Ludzas novada pašvald bas izpilddirektors

Sergejs Jakov evs _______________

(paraksts)

07.01.2015.

Z.v.

ludzas novada vakara vidusskolas ......kurinmais 2610 6. invent rs 1006 7. saimniec ¯bas materi li...

Documents