man ir gara gara krelle kurā ceļš pie ceļa vērts un katrs...

2016. gada 3. maijs Nr. 2 (38)

Grāmatu Māte un GaismasBruņiniece – tā vietējie iedzīvo-tāji sauc Ernu Ulasi – Feimaņubibliotekāri, kura jau gandrīz 35gadus saimnieko pagasta biblio-tēkā un laipni sagaida ikvienu ap-meklētāju. Šopavasar Ernas paš-aizliedzīgo darbu novērtējuši ganlasītāji, gan Latvijas Bibliotekā-ru biedrības pārstāvji, pasniedzotviņai bibliotēku nozares augstā-ko atzinību – balvu „Pagasta bib-liotekārs – Gaismas nesējs”.

Kopumā konkursam tika pie-teikti 54 bibliotekāri no visasLatvijas, tostarp 14 bibliotekārino Latgales (starp nominantiembija arī Tamāra Kablanova noKaunatas pagasta 1. bibliotēkas).Svinīgajā apbalvošanas ceremo-nijā, kas notika Latvijas Nacio-nālās bibliotēkas Ziedoņa zālē,„Gaismas nesēja” titulu saņēmačetri bibliotekāri – pa vienamkatrā reģionā. Sveicot labākosbibliotekārus, Latvijas Republi-kas Kultūras ministre Dace Mel-bārde atzinīgi novērtēja „Gais-mas nesēju” prasmes apvienotcilvēkus: „Bibliotekāri ir kā mag-nēti, kuri ap sevi pievelk cituscilvēkus un veido kopienu, savu-kārt spēcīgas kopienas veidostipru Latviju.” Sveicieniem pie-vienojās arī konkursa organiza-tore, Latvijas Nacionālās biblio-tēkas Atbalsta biedrības valdespriekšsēdētāja Undīne Būde:„Pagasta bibliotekārs – gais-mas nesējs” ļauj atklāt lieliskus, spilgtus un aktīvus cilvēkus tu-vākās un tālākās Latvijas vietās. Tas liek sajust lepnumu un ie-dvesmo arī citus lieliem darbiem.” Lai ikdienā varētu atpazīt„Gaismas nesējus”, gan Erna Ulase, gan pārējie laureāti saņēmanozīmīti atvērtas grāmatas veidolā. Tā simbolizē bibliotekāraprofesiju, gudrību, atvērtību un lasītprieku. Bez tam balvā tikapasniegta arī 100 EUR dāvanu karte, par ko Erna ir iegādājusieskrāsaino printeri bibliotēkas vajadzībām.

Feimaņu bibliotēka iekārtota divās gaišās telpās pagasta centrā,zem viena jumta ar pagasta pārvaldi, pastu, kultūras namu unjauniešu centru. Gadu laikā Erna Ulase Feimaņu bibliotēku iz-veidojusi par vietējo „gaismas pili”. Šī ir gan mājīga satikšanāsvieta, gan arī neaizstājams kultūras un izglītojošu aktivitāšucentrs, kur regulāri tiek rīkoti semināri un tematiskās pēcpusdie-nas. Īpaši padomāts par pašiem mazākajiem lasītājiem – uzstādī-ta neliela kinozāle, kur bērni var skatīties animācijas filmas,tiek rīkoti pasaku lasījumi, lai mazie feimaņieši var iepazīt uniemīlēt aizraujošo grāmatu pasauli. Jau 14 gadus bibliotēkas jau-nākie apmeklētāji iesaistās „Bērnu žūrijā”. Katru reizi tās noslē-gumā bibliotekāre organizē dalībniekiem un viņu ģimenes lo-cekļiem braucienus, lai pasauli iepazītu ne tikai no aprakstītā, betarī tuvplānā. Izrādes, muzeji, kino, boulinga centri – katru gadubērni gaida šos braucienus un nepacietīgi jautā: „Kas būs šoreiz?”

Papildus pasākumiem, kas tiek rīkoti teju ikvienā Latvijasbibliotēkā, piemēram, ekspozīcijas par godu rakstnieku un dzej-nieku jubilejām, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa, Droša internetanedēļa, Monētu dienas, Erna apmeklētājus pārsteidz arī ar savda-bīgām izstādēm, tostarp seno apsveikuma kartiņu parādi, sēņu

skati, pērlīšu izstrādājumu darbnīcu un citām izstādēm, kasbibliotēkas apmeklētājus iedrošina arī pašiem radīt ko jaunu.

2016. gadā bibliotēkai tika piešķirts 1600 EUR finansējumsgrāmatu un 800 EUR periodikas iegādei. Mūsdienu mainīgajāun ātri augošajā pasaulē bibliotēka gājusi daudz tālāk pargrāmatu izsniegšanas punktu un lasītavu. „Bibliotēkā pieejamideviņi datori. Apmeklētāji plaši izmanto tīmekļa piedāvātās ie-spējas, tostarp veicot norēķinus internetbankā, klausoties radiosižetus un TV raidījumus, skatoties filmas vai lasot jaunākāsziņas.” Erna nekad neatsaka palīdzību, jo ne visi paši spēj atrastvajadzīgo informāciju.

„Sevi uzskatu par misionāri kultūras jomā, kura neaprobežo-jas tikai ar grāmatu izsniegšanu un to anotāciju,” teic Erna Ulase.„Bieži vien iznāk būt arī par psihoterapeitu, jo daudzi apmeklē-tāji man uztic savus skumjos vai jautros stāstus. Sarunas gaitā,izprotot ikviena lasītāja vēlmes, varu piedāvāt tieši viņa tā brīžanoskaņojumam atbilstošāko literatūru.” Lai ieteiktu citiem pie-mērotākās grāmatas, bibliotekāre pati ļoti labi pārzina biblio-tēkas plašo krājumu. „Cenšos iepazīties ar visām jaunajām grā-matām, kas ienāk bibliotēkā. Protams, daudz lasu arī sirds prie-kam – tā var būt gan daiļliteratūra, gan dzeja, gan arī nozaru lite-ratūra, piemēram, psiholoģija. Vienmēr ar lielāko prieku saņemukārtējo „Tāvu zemes kalendaru”, ko izdod „Latgolas Kulturascentra izdevnīceiba”, patiess prieks bija arī par šajā izdevnie-cībā izdoto Kazimira Buiņicka grāmatu „Priestera Jordāna at-miņas”. Erna teic, ka daudz sanākot lasīt, vācot materiālus novad-pētniecībai. Bibliotekāres uzkrātie materiāli kalpos arī kā pa-matakmens profesora Ojāra Spārīša plānotajai grāmatai par

Feimaņu katoļu baznīcu un tāsdraudzi.

Bibliotekāre uzskata, ka vis-svarīgākais ir strādāt tā, lai cilvē-kiem bibliotēka ir vajadzīga, tā-pēc nedrīkst pazaudēt radošumu,atvērtību un laipnību. Lai gandaudz jau ir padarīts, arī nākotnesieceru Gaismas nesējai netrūkst:„Tā kā Feimaņu pagasts ir daudz-nacionāls, plānoju iegādāties vai-rāk grāmatas svešvalodās. Tāpatdomāju papildināt CD un DVDklāstu, kas tiktu izsniegti arī uzmājām.”

„Erna ir sava darba fanāti-ķe,” par bibliotekāri teic Rēzek-nes novada domes priekšsēdē-tāja vietniece Elvīra Pizāne. „Arsavu pašaizliedzīgo darbu un dzī-vesprieku viņa ir iemācījusi mīlētgrāmatas jau vairākām feima-ņiešu paaudzēm un bibliotēku pa-darījusi par populārāko iestādipagastā.”

Ernu Ulasi nozīmīgajam ap-balvojumam pieteica Feimaņupagasta aktīviste Silvija Assare.Viņa ir īsts nemiera gars, kuradaudz devusi novadpētniecībasmateriālu vākšanā, sniegusi sa-vas idejas un palīdzību, ieguldotsavu laiku un finansiālos līdzek-ļus, kā arī ir rakstījusi neskaitā-mus projektus Feimaņu katoļubaznīcas saglābšanai un restau-rācijai. Turklāt šis nebūt nav pir-mais apbalvojums, ko feimaņie-ši saņem, pateicoties Silvijas raks-

tītajiem pieteikumiem, jo pērn Gada balvu medicīnā nomināci-jā „Gada ārsta palīgs” saņēma pagasta feldšere Zinaīda Leščinska.Jautāta, vai Feimaņos maz ir palicis, kāds, ko izvirzīt vēl citiemapbalvojumiem, Silvija smaida: „Labu ļaužu pie mums daudz,gan jau izdomāsim, ko vēl varētu sumināt.”

„Darbs bibliotēkā nav iespējams bez sadarbības, palīgiemun atbalsta, tāpēc šī balva nepienākas man vienai,” teic Erna.„Liels paldies nu jau bijušajai Rēzeknes novada bibliotēku in-formācijas speciālistei Anastasijai Belogubovai par viņas sirs-nību, palīdzību un pacietību! Paldies novada un pilsētas kolē-ģēm par sadarbību un dalīšanos savā darba pieredzē! Pateicosarī bijušajam Viļānu centrālās bibliotēkas kolektīvam un tāsvadītājai Maijai Ančupānei, jo Viļānu bibliotēkā katrs darbinieksbija savā vietā un ļoti palīdzēja mums, jaunajiem darbiniekiem.Paldies par sadarbību un atsaucību novada datorspeciālistamInāram Zonnem, kurš mums steidzas palīgā, kad ir kāda neskai-drība ar datortehniku. Liels paldies Feimaņu pagasta pārval-des kolektīvam un Rēzeknes novada pašvaldībai! Īpašs paldiesmaniem lasītājiem, pateicoties kuriem saņēmu šo balvu.”

Zīmīgi, ka darba gaitas Erna uzsāka 1. novembrī, kas ir arīLatvijas Radio dibināšanas diena. Varbūt tieši tāpēc abiem irtik daudz kopīga – rūp cilvēku izglītošana, informācijas snieg-šana, patriotisms un dvēseļu bagātināšana. „Lai grāmatas arvienir draugi un skolotāji! Ļaujieties lasīšanas brīnumam, kas vei-cina smadzeņu darbību, fantāzijas lidojumu un rosina pasaulipadarīt labāku un interesantāku!” aicina Feimaņu bibliotekāre.

Madara Ļaksa,Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Erna UlasE – FEimaņU pagasta bibliotEkārE – „gaismas nEsēja”

Feimaņu pagasta bibliotekāre – „Gaismas nesēja” Erna Ulase ar jaunāko meitu Karīnu,piecgadīgo mazdēlu Edvardu un znotu Denisu.

Latvijaman ir gara gara krellekurā ceļš pie ceļa vērts

un katrs tajāman ir savas mūžības vērts

(Uldis Auseklis)

Darbs Latvijas izaugsmei nav viegls, tāpēc lai mūs stiprina apziņa par latviešutautas spēku, gudrību, centību un pašaizliedzību.

Arī turpmāk ik dienu dāvāsim Latvijai smaidu, labos darbus un savus sapņus! Sveicam Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā!

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds ŠvarcsPriekšsēdētāja vietniece Elvīra Pizāne

Izpilddirektors Jānis Troška

Madaras Ļaksas foto

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

2016. gada 3. maijs2 www.rezeknesnovads.lv

AicinA „LubānA piedzīvojums 2016”

Arī šogad Ūdenstūrisma centrs (ŪTC) „Bāka”, sadarbībā ar draugiem– biedrību „Aborieši” un Māri Valaini no Lubānas, rīko sacensībasjeb neparasto triatlonu, kas norisināsies 11. jūnijā, pašā pirmsjāņulaikā. Sacensību pamatmērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu un popu-larizēt ūdens un velo aktīvā tūrisma aktivitātes Lubāna ezera apkaimē.

Sīkāka informācija par sacensībām pieejama nolikumā, kā arīzvanot pa tālr. 26663358 (Lienei), 26649344 (Māris) vai rakstot uze-pastu: [email protected].

Rēzeknes novAdA teRitoRijānotiks miLitāRās mācībAs

Maijā Rēzeknes novada teritorijā Nacionālie bruņotie spēki rīkosSauszemes spēku kājnieku brigādes mācības. No 9. līdz 13. maijamČornajas, Kaunatas un Stoļerovas pagasta teritorijā Kaujas atbal-sta bataljona rota ir plānojusi veikt taktiskās nodarbības ar patruļ-bāzes ierīkošanu pie ūdenstilpnes un speciālo šāvienu imitācijaslīdzekļu izmantošanu. Savukārt no 16. līdz 18. maijam Čornajas unGriškānu pagasta teritorijā notiks taktiskās nodarbības ar patruļ-bāzes ierīkošanu un speciālo šāvienu imitācijas līdzekļu izmanto-šanu. Plānotajās apmācībās piedalīsies 50 karavīri pilnā kaujasekipējumā, kā arī tiks iesaistītas militārās autotransporta vienības.

Iedzīvotāji aicināti neuztraukties, redzot militārās tehnikas un ka-ravīru pārvietošanos pa apkārtnes autoceļiem. Militāro mācību laikānetiks nodarīts kaitējums privātpersonu īpašumiem vai apkārtējaividei, kā arī tiks ievēroti visi ugunsdrošības noteikumi.

Bruņotie spēki atvainojas par sagādātājām neērtībām, kas var īs-laicīgi rasties saistībā ar troksni vai militārās tehnikas pārvietošanos.

piRmoReiz notiks pAgAstusAcensībAs viegLAtLētikā

Lai popularizētu vieglatlētiku kā veselīga dzīvesveida sastāvdaļuun noskaidrotu labākās vieglatlētikas komandas starp novada pa-gastiem, 22. maijā pulksten 10.30 Maltas stadionā notiks sacensībasdažādās vieglatlētikas disciplīnās. Sacensībās aicinātas piedalītiesRēzeknes novada pagastu komandas ne vairāk kā desmit cilvēku sa-stāvā. Sacensībās drīkst piedalīties arī pagastu komandās nepieteik-tie sportisti – viņi cīnīsies par labākajiem rezultātiem individuālajāieskaitē. Sacensībās var piedalīties dalībnieki, kuri dzimuši 2000. ga-dā un vecāki. Savus spēkus varēs pārbaudīt tādās disciplīnās kā100 m, 400 m un 1500 m skrējienā sievietēm, 100 m, 400 m un 3000m skrējienā vīriešiem, kā arī tāllēkšanā, augstlēkšanā un lodes grū-šanā sievietēm un vīriešiem. Jāatzīmē, ka katrs dalībnieks drīkstēsstartēt ne vairāk kā divās disciplīnās.

Sacensībās uzvarēs komanda, kura ieguvusi visvairāk punktus,summējot vīriešu un sieviešu rezultātus visās disciplīnās. Tiks apbal-voti arī pirmo trīs vietu ieguvēji katrā disciplīnā atsevišķi.

Vieglatlētikas sacensībām jāpiesakās līdz 17. maijam, rakstot uze-pastu: [email protected], norādot vārdu, uzvārdu, pilnusdzimšanas datus un disciplīnas, kurās katrs dalībnieks startēs.

Sacensību nolikums un pieteikuma anketa pieejama Rēzeknesnovada pašvaldības mājas lapā. Vairāk informācijas: Rēzeknes no-vada pašvaldības sporta speciālists Igors Derjagins, tel. 26531922.

izsLudinātA sAbiedRiskāApspRiešAnA pAR koku izciRšAnu

FeimAņu pAgAstA kApsētāsRēzeknes novada pašvaldības Feimaņu pagasta pārvalde paziņo,

ka plāno Feimaņu kapsētā veikt 9 (deviņu) koku izciršanu ar mērķi at-brīvoties no bīstamiem kokiem pie kapu vietām. Šie koki atrodas uzRēzeknes novada pašvaldības īpašumā esošās zemes vienības arkadastra apzīmējumu 7852 006 0155.

Lūdzam iesniegt savus priekšlikumus un pieteikumus Rēzeknesnovada pašvaldības Feimaņu pagasta pārvaldē („Pagasta māja”,c. Feimaņi, Feimaņu pagasts, Rēzeknes novads) zvanot pa telefonu64644888, 64644894 vai rakstot uz e-pastu [email protected], sākotno 2016. gada 3. maija līdz 2016. gada 13. maijam.

Sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar Rēzeknes novadapašvaldības 2012. gada 15. novembra saistošajiem noteikumiem nr.91 „Par koku ciršanu ārpus meža Rēzeknes novadā”.

Sīkāka informācija pie kapsētas pārzines Ingas Štikānes, t. 28775066.Vita Ameļko,

Feimaņu pagasta pārvaldes lietvede

Jau tradicionāli aprīļaotrajā pusē keramiķi unviņu talanta cienītāji tie-kas Latgales podniekudienās. Māla meistari ko-pā pulcējas jau 36 gadus,un šogad svētku galve-nie pasākumi notika no29. līdz 30. aprīlim Rē-zeknes novada Ozolai-nes un Lūznavas pa-gastā.

Podnieku dienu gaidī-tākais notikums ir kera-mikas cepļa kurināšana.Šoreiz dūmi kūpēja ke-ramiķa Staņislava Viļumadarbnīcā ar saldo nosau-kumu „Cukrasāta” Ozo-laines pagastā. Meistarssmej, ka tikpat tradicio-nāls kā pašas Podniekudienas, ir arī apmeklētā-ju jautājums – „Cik māladarinājumu ietilpst vienāceplī?” Izrādās, ka šogadugunskristības piedzīvo-ja vairāk nekā 200 krū-zes, glāzes, svečturi unciti māla darinājumi. Laigan tika kurināts melnāsjeb svēpētās keramikasceplis, draudzības vārdāsavus darbiņus bija atve-duši arī tie meistari, kuriikdienā strādā ar glazētokeramiku. Jautāts, kā tasir – uzņemties gādību parPodnieku dienu galvenocepli, meistars atzina, katas esot gan liels gods,gan liela atbildība.

Ar smaržīgo skujkokumalku kurinātais ceplis ti-ka atvērts 30. aprīļa rītā,kad ikvienam apmeklē-tājam bija iespēja patu-rēt rokās vēl siltos māladarinājumus. Podniekudienu izskaņā Lūznavasmuižā tika atklāta ikga-dējā izstāde. Līdz 23. jū-nijam tajā ikviens intere-sents var novērtēt aptu-veni 35 Latgales kerami-ķu meistardarbus – gankrāšņi glazētus, gan bagātīgi rotātus, gan lipinā-tus, gan veidotus sarkanajā un melnajā gla-zūrā. Izstādes apmeklētāji atzina, ka šoreiz ke-ramiķi ir pārspējuši paši sevi, jo tik krāšņu undaudzveidīgu izstādi neatceras redzējuši patuzcītīgākie ikgadējo Podnieku dienu apmeklētāji.

Podnieku dienu izstādi papildināja lietuviešukomponista un gleznotāja Mikolajus Konstan-tina Čurļoņa darbu reprodukcijas un dokumentā-lās fotogrāfijas, savukārt par muzikālo noformē-jumu parūpējās Dricānu folkloras kopa „Boltavīšņa”, Vērēmu tautas nama folkloras kopa„Vorpa”, Ilzeskalna tautas nama folkloras kopa,grupa „Rūnas”, kā arī mūziķis Einārs Lipskis,kurš muzicēja uz jaunā Lūznavas muižas kon-certflīģeļa.

Podnieku dienas apvieno visus Latgales mā-la meistarus – tos, kas amatu mācījušies sko-lās, podniekus, kas māla prasmi apguvuši piekāda vecmeistara, un tādus, kas pašmācībasceļā cenšas iepazīt māla īpašības. Rēzeknesnovada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcspateicās podniekiem, kuri daudzu gadu garumāir uzticīgi savam arodam un ir uzticīgi arī Podie-ku dienu tradīcijai, kas ir māla meistaru profe-sionālie svētki. „Paldies arī ciemiņiem, jo, ja ne-būtu intereses no apmeklētāju puses, nebūtuarī nozīmes ik gadu rīkot šos svētkus.”

Latgales podnieku dienas organizēja Rēzek-nes novada pašvaldība, tautas lietišķās mākslas studija „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” un Latgales Kultūr-vēstures muzejs. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Madara Ļaksa, Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

LatgaLes podnieku dienas – 2016rrr AktUALItātes Rēzeknes novAdā


Valta Kleina foto

2016. gada 3. maijs 3


www.rezeknesnovads.lv

rrr IzgLītībA Un spoRts

21. aprīļa Rēzeknes novadadomes sēdē vienbalsīgi parjauno Rēzeknes novada paš-valdības Izglītības pārvaldesvadītāju apstiprināts GuntarsSkudra.

Prezentējot savu sagatavotoRēzeknes novada izglītības at-tīstības koncepciju, Guntars Skud-ra uzsvēra, ka izglītībai jāiet kop-solī ar laiku, tāpēc skolās vairākjāievieš mūsdienu tehnoloģijasun pasaules līmeņa jaunināju-mi, lai pēc skolas gaitu pabeig-šanas mūsu jaunieši būtu kon-kurētspējīgi ne vien vietējā, betvisas Latvijas un pat pasaulesmērogā. Kā atzina topošais Izglītības pārvaldes vadītājs, izglītības laukāvairāk jādomā par izglītības attīstību, nevis skolu optimizāciju. Tāpat Gun-tars Skudra paredzējis skolu tīkla sakārtošanu: „Lai Rēzeknes novadā pa-stāvētu dzīvība un šī saucamā „asinsrite”, mums pēc iespējas jāsaglabāskolas tuvāk bērnu dzīvesvietai, savukārt vidusskolās jānodrošina daudz-pusīga un kvalitatīva izglītība, ko palīdzēs sasniegt arī četrās novadavidusskolās izveidotie uzņēmējdarbības kontaktpunkti topošajiem unesošajiem uzņēmējiem.”

Guntars Skudra kopš 2007. gada strādājis Rēzeknes novada pašvaldībāpar interešu izglītības speciālistu. Pirms tam viņš bijis metodiķis Viļānubērnu un jauniešu centrā, kā arī piecus gadus vadījis Kaunatas pagastapirmsskolas izglītības iestādes darbu. Guntaram Skudram ir RēzeknesAugstskolas maģistra grāds pedagoģijā. Viņš ir vadījis vairākus starptau-tiskus projektus, tostarp jauniešu apmaiņas projektu „Jaunā Latvija piere-dzējušā Eiropā”, Sabiedrības integrācijas fonda Jauniešu vasaras izglītojošoskolu „Ieklausies…”, kā arī citus projektus.

Madara Ļaksa,Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Itūgod N. Rancāna konkurss izcyluokajim Latgolys regiona pedagogim nūtiks jauūtrū reizi. Konkursam taipoš kai paguojušajā godā var dasateikt četruos nominace-juos: par īguļdejumu un sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis un nūvoda vui-ceibys īvīsšonā un īdzeivynuošonā školys/augstuokuos izgleiteibys īstuodis vuiceibu/studeju vidē; par inovacejom izgleiteibys procesā; par myusdīneigu un rodūšu pīejuškolānu dorba tykuma audzynuošonai un omotu apvuiceibai; par veiksmeiguokūjaunuo pedagoga debeju (pedagogi, kuru dorba stažs napuorsnādz treis godus).Svareigi, kab dasacejuma anketa paruodeitu, ka pedagoga darbeiba ir bejuse aktivataišni īprīškejūs 2 – 3 godūs.

Bolvu – sudobra pokovsaktu – daškir reizi godā, septembrī, sagaidūt katuoļugoreidznīka i pedagoga, Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīka, monsiņjora NikodemaRancāna dzimšonys dīnu. Školuotuoju var vierzēt školys voi školānu (studentu)vadeiba, bīdreiba ci vacuoku padūmis puorstuovi.

Konkursa nūlykums i dasacejuma anketa www.lakuga.lv, www.ru.lv i Latgalīšu kul-turys bīdreibys jaunajā sātys lopā: www.latgalisubidreiba.mozello.lv

Školuotuojus konkursam var dasaceit nu 4. apreļa da 5. septembra.Nanūkavej i pastuosti par sovu lobuokū školuotuoju ari cytim!

Ilga Šuplinska, konkursa koordinatore

Rēzeknes novada pašvaldībā no aprīļa vidus darbu uzsāka divikomercdarbības speciālisti: Guntis Klīdzējs strādā uzņēmējdarbībaskontaktpunktos Maltā un Kaunatā, savukārt Sanita Zunda sniedzkonsultācijas topošajiem un esošajiem uzņēmējiem Dricānu unNautrēnu pusē.

Paredzēts, ka jaunie komercdarbības speciālisti apkārtnes jauniešiemkoordinēs karjeras izglītības jeb profesionālas orientācijas pasākumus,organizēs skolēnu vasaras prakses uzņēmumos, kā arī iniciēs skolēnumācību – ražošanas uzņēmumu darbības uzsākšanu. Kontaktpunktudarbinieki konsultēs arī jau esošos uzņēmējus, informējot par dažādiemprojektu un atbalsta pasākumiem, organizējot seminārus un pieredzesapmaiņas braucienus, kā arī sagatavojot un sniedzot investoriem ne-pieciešamo informāciju par pašvaldības nekustamajiem īpašumiem.Jāatzīmē, ka Guntis Klīdzējs un Sanita Zunda atzīti par atbilstošākajiemspeciālistiem no 19 pretendentiem, kuri piedalījās konkursā.

par izglītības pārvaldes vadītājuapstipriNāts guNtars skudra

Rēzeknes novada Izglītības pārvalde izslu-dina konkursu par finansējuma piešķiršanu in-ventāra un aprīkojuma iegādei jaunatnes pro-jektiem, kas tiks īstenoti laika posmā no 2016.gada 1. jūnija līdz 1. novembrim. Konkursa mēr-ķis ir atbalstīt aktivitātes jaunatnes sekmīgākaiintegrācijai politiskajos, ekonomiskajos, so-ciālajos un kultūras procesos Rēzeknes no-vadā.

Konkursā tiek aicinātas piedalīties Rēzeknesnovada pagastos darbojošās jauniešu nevalstis-

kās organizācijas, jauniešu centri, jauniešu klubi,skolēnu pašpārvaldes un jauniešu neformālās in-terešu grupas. Pieprasītā summa projekta īsteno-šanai nedrīkst būt mazāka par 400,00 EUR un lie-lāka par 700,00 EUR. Projekti tiek gaidīti Rēzeknesnovada domes Izglītības pārvaldē līdz 10. maijamplkst. 15.00 vai pa pastu līdz 6. maijam (pasta zī-mogs). Sīkāka informācija Konkursa nolikumā, kaspieejams Rēzeknes novada pašvaldības mājas lapā.

Jānis Šaudiņš, Rēzeknes novada pašvaldībasjaunatnes lietu speciālists

IzsludInāts konkurss par fInansējuma pIešķIršanuInventāra un aprīkojuma IegādeI jaunatnes projektIem

Esi sācis skriešanas sezonu? Skrien no rīta, va-karos, mēģini atrast vēl kādu vietu, kur neesi skrējis,bet vienalga šķiet, ka ir pamaz? Skrējiens „Rāzna –Muokūņkolns 2016” tevi jau gaida 7. maijā,plkst. 12.00 Rāznas ezera krastā (Mākoņkalnapag., Lipuškos)!

Jau piekto gadu Rēzeknes novada iedzīvotājitiek aicināti piedalīties aizraujošā pasākumā, skrē-jienā no Rāznas ezera līdz Mākoņkalna virsotnei,kura kopējā distance ir 3,5 km, no kuras 400 pēdē-jos metrus ir jāskrien līdz Volkenbergas pilsdru-pām pašā Mākoņkalna (Padebešu kalna) virsotnē.

Skrējienā var piedalīties Rēzeknes novada uncitu novadu iedzīvotāji individuāli, kā arī Rēzeknesnovada vispārizglītojošo skolu komandas, kas cīnī-sies par titulu „Kuplākā skola”.

Šogad kopējais balvu fonds ir 1000 EUR. Skrē-jiena uzvarētāju naudas balva – 70 EUR pienākasattiecīgi katram pirmās vietas ieguvējam savā ve-

cuma grupā. 2. - 3. vietas ieguvējiem un atraktīvā-kajiem skrējējiem speciālas balvas. Katrs dalīb-nieks saņems skrējiena piemiņas balvas. Balvasskolu komandām – 1. vieta – 150 EUR, 2. vieta –100 EUR, 3. vieta – 80 EUR. Balvas var izmantotsporta inventāra iegādei.

Sacensību dalībnieki skrējienam var reģis-trēties 7. maijā no 10.30 – 11.30, norādot vār-du, uzvārdu, dzimšanas datus, savukārt skolukomandām skrējienam jāpiesakās līdz 29. aprī-lim plkst. 12.00, atsūtot dalībnieku sarakstu uze-pastu: [email protected]. Skolaskomandā var pieteikt 2015./2016.m.g. audzēk-ņus no 1. - 12. klasei un mācību iestādes peda-gogus.

Skrējienu organizē Rēzeknes novada pašval-dības Izglītības pārvalde un Mākoņkalna pagastapārvalde.

Jānis Šaudiņš, Rēzeknes novadapašvaldības jaunatnes lietu speciālists

7. maijā notiks tradicionālais skrējiens„rāzna — muokūņkolns”

IzvēlētI komercdarbībasspecIālIstI Izglītības –

uzņēmējdarbības kontaktpunktos

Ūtrais Nikodema raNcāNa bolvys koNkurss latgolys izcyluokajim pedagogim2015. goda 13. septembrī Rēzeknis Augstškola (tān – Rēzeknis Tehnologeju akademeja) sadarbeibā ar Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibu (tān – Latgalīšu kul-

turys bīdreibu), Kulturys ministreju, Izgleiteibys i zynuotnis ministreju, Dagdys, Rēzeknis, Ludzys i Aglyunys pošvaļdeibom organizēja pyrmuo N. Rancāna konkursanūslāguma pasuokumu. Tymā pīsadaleja 28 nominanti i 9 īgiva N. Rancāna bolvu.



UZ VALDeS LoceKĻA AMATU VAR PReTeNDĒT PeRSoNAS, KURAS ATbILST ŠāDāM PAMATPRASībāM:

v augstākā profesionālā izglītība (bakalaura vai maģistra grāds siltuma un ūdensinženiersistēmās tiks uzskatīts par priekšrocību);v darba pieredze vadošā amatā;v prasme patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību;v stratēģiskā domāšana, kas vērsta uz rezultātu sasniegšanu;v izpratne par finanšu vadību uzņēmumā;v labas komunikācijas prasmes, spēja strādāt komandā, spēja argumentēt un aizstāvēt

savu viedokli;v teicamas latviešu valodas (augstākā pakāpe Cl) un labas krievu valodas zināšanas

(angļu valodas vai citu svešvalodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību);v teicamas iemaņas darbā ar datoru (MS Office);v pieredze un izpratne Eiropas Savienības projektu realizēšanā;v pārzināt veicamā darba organizāciju un darbības principus.

Konkursā var piedalīties pretendents, kurš atbilst prasībām un kurš iesniedzis pieteikumukopā ar visiem nepieciešamajiem pretendentu atlases dokumentiem (skatīt nolikumuRēzeknes novada mājas lapā: www.rezeknesnovads.lv).

Savu pieteikumu var iesniegt līdz 2016. gada 9. maijam plkst. 10.00 (pēc plkst.10.00 saņemtie pieteikumi netiks izskatīti).

Pieteikumus var iesniegt: darbdienās no pl. 8.00 līdz 12.00 un no plkst. 13.00 līdz17.00 personīgi, slēgtā aploksnē, Rēzeknes novada pašvaldības Maltas pagasta pār-valdes 15. kabinetā sekretārei, vai atsūtīt pa pastu uz Rēzeknes novada pašvaldībasMaltas pagasta pārvaldes adresi: Skolas ielā 24, Malta, Rēzeknes novads, LV - 4630.Tālr. uzziņām: 64634377.

Uz aploksnes jābūt norādei „PSIA „Maltas dzīvokļu-komunālās saimniecības uzņēmums”valdes locekļa amata kandidātu atlasei”, kā arī konkursa dalībnieka vārdam, uzvārdam,adresei un tālruņa numuram.

Starp 16 darbiem, kas izvēlēti Latvijas Arhitektūras balvas 2016 pusfinālam, irarī Maltas vidusskolu rekonstrukcijas projekts (autori: SIA „SAALS”: Māris Krūmiņš,Rasa Kleina). Portāls „Delfi” sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību aicina pie-dalīties publikas balsojumā un noteikt, kurš ir spilgtākais darbs Latvijas arhitek-tūrā pagājušajā gadā.

Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodotastarptautiskās žūrijas rokās, bet paralēli tam aicinām ikvienu izteikt savas domas sabied-rības balsojumā.

No Latgales projektiem tik augstu atzinību vēl saņēmusi arī Rēzeknes Zaļā sinagoga(autori: Artūrs Lapiņš, SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”).

Maltas vidusskolu rekonstrukcijas projekts ir augstu novērtēts arī kā Gada labākābūve Latvijā 2015 nominācijā „PĀRBŪVE” .

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnī-jušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātas rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitek-tūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, kurus tālāk izskatīs un gala lēmumuspar finālistiem un galvenajām balvām pieņems starptautiskā žūrija. Konkursa apbalvo-šanas ceremonija notiks 19. maijā, Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Sabiedrības balsojums portālā „Delfi” notiks no 18. aprīļa līdz 18. maijam. Nobal-sot par, jūsuprāt, gada labāko arhitektūras darbu var vienu reizi 24 stundu laikā no vienasIP adreses. Portāls „Delfi” patur tiesības pārbaudīt rezultātus un dzēst negodīgi veiktosbalsojumus.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķiapzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūrasaugstvērtīgu attīstību. Tas ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitek-tūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas RepublikasKultūras ministriju.

Noslēdzies Rēzeknes novada pašvaldības Kultūras nodaļas no 1. marta līdz30. martam rīkotais radošo darbu konkurss. Konkursa vērtēšanas komisija – Rē-zeknes novada Kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne, Rēzeknes novada Izglī-tības, kultūras un sporta jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja AnitaLudborža (sēdē nepiedalījās slimības dēļ), māksliniece Daina Salmiņa, mūziķis ĒriksČudars un literāte, Rēzeknes novada mājas lapas satura redaktore Anna Rancāne –izvērtēja konkursā iesniegtos piecus projektus un nolēma pilnībā atbalstīt trīs no tiem.

Tāmē prasīto summu – 500 EUR saņems Lūznavas muižas projekts „Gleznošanasmeistarklases Mākslas Piknikā”. Šīs meistarklases paredzētas 24. jūlijā, un tās vadīsmākslinieces Agra Ritiņa, Vēsma Ušpele un Inga Onževa. Meistarklasēs jebkurš in-teresents varēs izmēģināt spēkus gleznošanā, konkursā piešķirtais finansējums pare-dzēts gleznošanas materiālu iegādei, kā arī trīs labāko plenēra darbu iepirkšanai Lūznavasmuižas fondiem. Tikpat augstu novērtēts arī biedrības „Jauniešu mūzikas studija” projekts„Festivāls Latgales ērģeļu dienas 2016”, kas jau ir kļuvis par tradicionālu un iecienītu pa-sākumu Latgalē un šovasar notiks arī Prezmas Romas katoļu baznīcā, kur ir unikālas se-nas ērģeles. 500 EUR piešķirti biedrības „Rikši” iecerei „Sadarbība ar latviešu diasporuVācijā”, lai piedalītos latviešu diasporas pasākumā Berlīnē un sniegtu latviešu tradicio-nālās mūzikas un danču meistarklases Vācijā dzīvojošo latviešu bērniem.

Daļēju atbalstu guva divi projekti – Sakstagala pagasta iesniegtais projekts „AtpazīstiSakstagala pagastu” saņems 200 EUR koka suvenīru iegādei, bet 300 EUR piešķirti kā līdz-finansējums iespieddarbiem Margaritas Voicišas grāmatai par 2. Zemessardzes novadu.

Radošo darbu konkurss Rēzeknes novada pašvaldībā tika organizēts pirmoreiz, tā ko-pējais finansējums bija 2000 EUR,viena projekta atbalstāmā summa –līdz 500 EUR. Konkursa nolikumā pa-redzēts, ka tajā finansiāli tiek atbals-tīti radošie darbi (literārie, mūzikas,mākslas, teātra, horeogrāfijas u.c.žanra darbi), kā arī pasākumi, kasveicina aktīvu kultūras un mākslasdzīvi, tās pieejamību un sabiedrībaslīdzdalību kultūras un mākslas jaun-rades procesa attīstībā Rēzeknesnovadā, stiprina dzimtenes mīlestī-bu, veicina piederības izjūtu Latvijaskultūras telpai, latviešu valodai, kā arīpadziļina izpratni par Latvijas vēsturiun kultūras mantojumu.

Latvijas arhitektūrasgada baLva 2016.

NOBALSO PAR MALTAS VIDUSSKOLU REKONSTRUKCIJAS PROJEKTU!

IzvērtētI rēzeknes novadapašvaldības IzsludInātajā radošo

darbu konkursā IesnIegtIe projektI

Annas Rancānes foto


Aicinām pieteikties pretendentus vAkAntAjAmpsiA „mAltAs dzīvokļu - komunālās sAimniecībAs

uzņēmums” vAldes locekļA AmAtAm

par latvijas ģEotElpiskās inFormācijas aģEntūraslaUkU darbiEm rēzEknEs novada tEritorijā

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) Austrumu nodaļas darbinieki2016. gadā veiks lauku apsekošanas darbus Rēzeknes novada Nagļu, Gaigalavas,Dricānu un Stružānu pagastā. Šie darbi notiek topogrāfiskās kartes M 1:10 000 izga-tavošanas aktualizācijas ietvaros.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir vadošā iestāde valsts politikas īste- nošanāģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā.

LĢIA darbojas, ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumus Nr. 384 „Lat-vijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras nolikums”, Ministru kabineta 2013. gada 17. decem-bra sēdē pieņemtajā Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā noteiktosLĢIA vidēja termiņa darbības rezultātus un ikgadējo darba plānu.

Aizsardzības ministrija plāno un uzrauga LĢIA ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu ie-gūšanas, sagatavošanas un atjaunināšanas, kā arī ģeotelpiskās informācijas pakalpo-jumu sniegšanas izpildi ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros.

LĢIA uzdevumi noteikti Ģeotelpiskās informācijas likumā un LĢIA nolikumā, kā arī Minis-tru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumos Nr. 113 „Ģeotelpisko pamatdatu informācijassistēmas noteikumi”.

Atbilstoši minētajos normatīvajos aktos noteiktajam, LĢIA veic topogrāfiskās kartes mē-rogā 1:10 000 sagatavošanu un aktualizēšanu visai Latvijas teritorijai. Karšu sagatavošanātiek izmantoti jaunākie aerofotomateriāli, bet, lai kartes dati būtu aktuāli un ticami, tiek veiktakartējamās teritorijas apsekošana dabā.

LĢIA darbinieki, kuri veic lauka apsekošanu, samērā bieži sastopas ar situācijām, kadiedzīvotāji neatļauj pārvietoties, apsekot un fotografēt savu īpašumu teritorijās, ir nelaipni,draud uzrīdīt suņus un sabojāt automašīnas.

Informējam, ka visiem LĢIA darbiniekiem ir darba apliecības, kuras nepieciešamībasgadījumā var uzrādīt, kā arī pārvietošanās notiek tikai ar Nacionālo bruņoto spēku automa-šīnām, kuras atpazīstamas pēc valsts reģistrācijas numurzīmēm, kuras sākas ar burtiem LA.

Informācija par Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru atrodamawww.lgia.gov.lv

Andra Zubko-Melne, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrasĢIS un IT departamenta Austrumu nodaļas vadītāja,

vecākā eksperte ģeoinformācijas pakalpojumu attīstības jautājumosmob. +371 26596999, e-pasts [email protected]

rrr AktUALItātes Rēzeknes novAdā


2016. gada 3. maijs 5www.rezeknesnovads.lv

Civilmilitārās sadarbības projekti ir īpaši ar to,ka to realizēšanā iesaistās Latvijas un ASV mili-tārie inženieri kopā ar vietējiem uzņēmējiem. Pro-jekta pamatdarbus veiks militārie inženieri, kam šiedarbi dos iespēju uzlabot savas aroda prasmes,savukārt materiālu piegādi, tehnisko ekspertīzi, kāarī kvalitātes uzraudzību saskaņā ar Latvijas būv-normatīviem veiks konkursa kārtībā izraudzīti vie-tējie būvuzņēmēji.

12. aprīlī potenciālie būvuzņēmēji tika aicinātiuz tikšanos Silmalas pirmsskolas izglītības iestā-dē, lai apskatītu plānoto būvobjektu, kā arī no ASVBruņoto spēku virspavēlniecības inženieriem uniepirkumu speciālista saņemtu atbildes uz neskaid-rajiem jautājumiem par dalību konkursā un būv-darbu veikšanu Silmalā.

Civilmilitārās sadarbības projekti palīdz ne tikaivietējām pašvaldībām sakārtot sabiedriskās ēkas,tādā veidā nodrošinot labākus apstākļus iedzīvo-

tājiem, bet arī dod iespēju ASV un Latvijas militā-rajiem inženieriem attīstīt savas prasmes, kā arīsadarbību ar citu valstu karavīriem. Līdzīgi projektijau vairākus gadus tiek realizēti arī citviet Latvijā,tostarp veikts aktu zāles remonts Liepājas 8. vi-dusskolā, mācību torņa remonts Ventspils uguns-dzēsības depo, jumta nomaiņa un siltināšanaOgres 1. vidusskolā, logu nomaiņa AlūksnesE. Glika ģimnāzijā un citi projekti.

Jāatzīmē, ka šādi sadarbības projekti tiek īs-tenoti ne vien Latvijā, bet arī citās valstīs, piemē-ram, 2013. gadā ASV Bruņoto spēku virspavēl-niecība Eiropā finansēja un realizēja 52 projektus17 dažādās valstīs ar kopējo vērtību apmēram11 miljoni ASV dolāru. Tika realizēti tādi projekti kābērnudārza un ugunsdzēsības depo renovācijaMoldovā, klīnikas celtniecība Igaunijā, dienas cent-ra bērniem ar īpašām vajadzībām celtniecībaSerbijā un citi projekti Eiropā.

„Kā sadzīvot ar gadiem? Essavus gadus vēl nejūtu! Ve-cums? Man vēl nav vecuma!”pārliecinoši apgalvo ValentīnaStrangate, kurai starp hobijiemir ne vien dejošana, rosīšanāspa un ap tēva mājām, bet arīsports. „Citreiz man saka – kurtu skrien?! Bet tā ir mana dzī-ve! Ja vilkšos kā gliemezis, ne-ko neizdarīšu un nebūšu arī ve-sela. Bet man ir jāpaspēj viss!”uzsver Valentīna. Dzīvi saistītar sportu nebija sapnis, lai gan,kā pati atzīst, šajā ziņā viņaivarētu būt dabas dots talants,ko sākusi attīstīt vieglatlētikā,īpaši – galda tenisā.

Arī rezultāti bija. Jaunībasgados Valentīnai gandrīz ne-bija konkurentu galda tenisasacensībās, bet dzīve izdarasavas korekcijas, enerģija vai-

rāk tika atdota ģimenei un darbam.Ir pienācis senioru vārda cienīgais vecums. Šiem gadiem gan nav sais-

tības ar palēninātu seniora soli, smej Valentīna. Viņa aktīvi piedalās Vē-rēmu pagasta senioru dzīves organizēšanā, ir senioru deju kopas „Zel-ta atvasara” dalībniece un pa reizei atgādina par sevi arī galda tenisaturnīros novadā un republikā, tagad – senioru grupās. Šogad jau pie-dalījusies Senioru finālsacensībās Iecavā, kur iegūta 2. vieta. NupatValentīna piedalījās Jēkabpils 40. atlases Lieldienu turnīrā galda tenisāun senioru grupā ieņēma godalgoto 2. vietu.

„Par rītdienu tāpat neko nevar izdomāt, jo nezini, kas būs rīt, bet pa-gātne – tā jau ir pagājusi. Ir jādzīvo šodienai! Kustība ir mana dzīve,”saka Valentīna un dodas uz senioru atpūtas centru, lai nodotos vēlvienai aktivitātei – nūjošanai.

Vērēmu tautas nama vadītāja Sarmīte Strupoviča

20. aprīlī bērzgales pamat-skolas jaunāko klašu skolēni,kā katru gadu, ar pirmajiem pa-vasara ziediņiem rokās devāsuz bērzgales kapsētu, lai atce-res dienā pieminētu novadnie-ku, izcilo Latgales rakstniekuAntonu Rupaini. bērni ieklausī-jās muzeja vadītājas stāstīju-mā par rakstnieku, viņa simbo-lisko „pārnākšanu mājās”, no-lika ziediņus pieminekļa pakājē.

Bērzgalē kopš 1988. gada pa-stāv Bērzgales pagasta vēsturesmuzejs. No 2005. gada muzejs ie-guvis ievērojamā rakstnieka vār-da nosaukumu: Antona Rupaiņamuzejs.

Muzeja misija ir rakstniekaAntona Rupaiņa (1906.13.09. –1976.20.04.) un viņa laikabiedru dzīves gājuma unsabiedriskās darbības atspoguļošana, Bērzgalespagasta vēstures popularizēšana.

Muzejā ir izveidotas 2 ekspozīcijas: „RakstniekaAntona Rupaiņa istaba” un „Bērzgales pagastavēsture”, 3 pastāvīgās izstādes: „Cilvēku dzīves-stāsti fotogrāfijās”, „Keramikas izstāde” un „Latga-les lauku sētas senie sadzīves priekšmeti”.

Muzejā tuvākajā nākotnē paredzēts liels darbs:telpu remonts un jaunas ekspozīcijas izveidošana:„Antona Rupaiņa istaba”.

Šogad septembrī, Dzejas dienās, paredzēts vēlviens liels pasākums Bērzgalē – rakstnieka AntonaRupaiņa 110. jubilejas svinības.

Skolēni jau šodien sāk domāt, kā sveiks rakst-nieku viņa lielajā jubilejā, jo viņi tic, ka Antons Ru-painis no mākoņa maliņas noraugās uz mums, uzmūsu darbiem un veikumu.

Antona Rupaiņa muzejs savukārt gaida apmek-lētājus, kuriem tiks izrādītas Bērzgales pagastavēsturiskās vietas.

Muzeja vadītāja olga Pekša

13. maijā 20.00 Lūznavas muiža aicina atgriezties muižas atklā-šanas laikā 20. gadsmita sākumā un baudīt tā laika mirdzošosaviesīgo dzīvi, uz kuru te vedīs Kadriļu nakts.

Ideja par Kadriļu nakti Lūznavas „Mūzā” dzima, iedvesmojoties noLatvijas Universitātes folkloras deju kopas „Dandari” pērn organizētāsKadriļu balles Rīgā. Kadriļas ierādīs un dejot aicinās folkloras kopa„Dandari” (Rīga), deju kopa „Dziga” (Rēzekne), folkloras draugu kopa„Vīteri” (Rēzekne). Kadriļu balli vadīs „balles maršals”, kurš pieteiks de-jas un izskaidros katras dejas izvešanas kārtību. Balles dalībnieki, tērp-joties Kadriļu naktij, aicināti ievērot 20. gs. sākuma modes tendences.

Kadriļa ir deja, kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas nostājasviens otram pretī. Parasti tā ir četrpāru deja, kurā dejotāji izkārtojasčetrstūrī. No 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta beigām tā bijaviena no pašām populārākajām balles dejām. Tās pirmsākumi rodamiangļu „lauku deju” tipa dejās. Vēlāk to krietni pārveidoja un pilnveidojaFrancijas deju skolotāji. Tā kļuva arvien iecienītāka, pārgāja arī uz Vā-ciju un nostiprinājās, vēlāk jau kļuva izplatīta daudzās Eiropas tautās.Latvijā kadriļas pieskaitāmas pie senākajām latviešu tautas grupu de-jām, kas pierakstītas 19. gadsimtā. Lielā šo deju izplatība, sevišķi Lat-galē, norāda, ka šīs dejas bijušas ļoti iecienītas tautā. Sākotnēji kadri-ļas bija inteliģences dejas, bet jau 19. un 20. gadsimta mijā tās dejotasit visur – godos, ballēs, krogos un danču vakaros.

Lūznavas muižas kungu māja sākta būvēt 1905. gadā. Ēku ir projek-tējis pats muižas īpašnieks Staņislavs Kerbedzs (1810 – 1899), poļu iz-celsmes Lietuvā dzimušais dzelzceļa būvju inženieris, profesors, Pēter-burgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, kurš šo īpašumu iegādājās1870. gadā no Laizānu sādžas poļu muižniekiem, brāļiem Pētera unJūlija Dlužņevskiem. Par Lūznavas muižas mantinieci kļuva S. Kerbedzameita Jevgēnija Kerbedza, kura īstenoja sava tēva projektu un 1911. ga-dā pabeidza Lūznavas muižas būvniecības darbus. Ēka ir ļoti neparastsromantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot 20. gs.Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. No 1911. – 1915. gadamLūznavas muiža (tajā laikā zināma kā Dlužņevas muiža) bija ievēro-jams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasarasrezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūstiesbrauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, māksliniekiun tēlnieki.

Iecerētā balles norise saturiski turpinās uzsākto kadriļu dejošanasapguves un popularizēšanas procesu, veidojot deju pasākumu Lūznavasmuižā atbilstoši 20. gs. sākuma saviesīgo pasākumu stilistikai, kā arīpalīdzēs tuvāk iepazīt Kerbedzu dzimtas stāstu un atstāto kultūrvēstu-risko mantojumu Latgalē.

Pieteikties ballei var ikviens interesents līdz 6. maijam, [email protected] vai zvanot 29390701. Dalība pasākumā ir bezmaksas. Kadriļu nakts norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fondsun Rēzeknes novada dome.

Inga DreleLūznavas muižas kultūras projektu vadītāja

[email protected]

Šovasar plānots siltināt silmalaspirmsskolas izglītības iestādi

bērzgalē atcEras rakstniEkUantonU rUpaini

Sarmītes Orlovskas foto

„kustība ir mana dzīve” – teicvalentīna strangate no vērēmiem

Lūznavas muižā maijā tiksizdejota kadriļu nakts

ASV bruņoto spēku virspavēlniecība eiropā sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā un Rēzek-nes novada pašvaldību jūnijā uzsāks civilmilitārās sadarbības projektu Silmalas pirmsskolasizglītības iestādē. Projekta ietvaros ar ASV finansējumu tiks veikta Silmalas bērnudārza fasādessiltināšana, savukārt par saviem līdzekļiem pašvaldība nomainīs dārziņa jumtu.

rrr Pagastos

Sarmītes Strupovičas foto


2016. gada 3. maijs6



Pagājis gads, kopš 2015. gada 25. aprīlī, Latgales Pod-nieku dienu laikā, durvis vēra atjaunotā Rēzeknes novadaLūznavas muiža. Par godu šai jubilejai, svētdien, 24. aprīlī,muiža aicināja uz jaunā koncertflīģeļa ieskandināšanu arlietuviešu pasaulslavenā mākslinieka un komponista Miko-lajus Konstantīna Čurļoņa mūziku.

M. K. Čurļoni (1875 – 1911) ar Lūznavas muižu saista muiž-nieku Kerbedzu dzimta, kuras īpašumos, Riebiņos un Lūznavā,20. gadsimta sākumā ciemojās un guva iedvesmu daudziievērojami tā laika gleznotāji, mūziķi, literāti, starp tiem arīČurļonis. Kaut arī faktos par viņa viesošanos Lūznavā vēl irdaudz neizpētīta, (profesors Pēteris Zeile grāmatā „Latgaleskultūras vēsture” min tikai Čurļoņa izteikumu par Riebiņiem,kas esot „īsta mākslinieku paradīze”), maz ticams, ka, ilgākulaiku uzturoties Riebiņu muižā, mākslinieki būtu ignorējušiotru, daudz gleznainākā vietā uzbūvēto Kerbedzu vasaras rezi-denci Lūznavu, kur kopš 1906. gada vasaras vadīja pati mece-nāte Jevgēnija Kerbedza. Un 24. aprīļa koncertā Lūznavasmuižas Sarkanajā zālē, kad pie jaunā koncertflīģeļa apsēdāskomponista mazmazdēls, pianists, Kauņas Mūzikas akadēmij-as profesors, vairāku starptautisko pianisma konkursu laureātsRoks Zubovs (Rokas Zubovas), lai spēlētu sava vecvectēvaradīto mūziku, pat bez ierakstiem arhīva dokumentos bija skaidrisajūtams – tieši te, Lūznavā, ir īpaša vieta Čurļoņa pārlaicīgajaimūzikai, gleznām, viņa pasaules radīšanas izjūtām. Roka Zubovaun dzīvesbiedres, lietuviešu pianistes Sonatas Deveiķītes —Zubovienes priekšnesumu kuplināja Čurļoņa gleznu repro-dukciju demonstrēšana un vēstuļu fragmentu lasījumi IvetasGraudiņas izpildījumā.

„Man ļoti patīkami, ka man ir iespēja pēc simts gadiemierasties šajā vietā, kur ir staigājis mans vecvectēvs. Priecājos,ka mani uzaicināja šeit atskaņot Čurļoņa skaņdarbus, ka te iratceļojusi Čurļoņa mākslas darbu un fotogrāfiju izstāde, kasveido tādu ļoti gaišu kontemplatīvu gaisotni. Čurļoņa pasauleir mūzikas, krāsu un vārdu pasaule,” – pirms koncerta teicaR. Zubovs. Viņa ārienē ir tik izteikta līdzība vecvectēvam, nevelti Roks Zubovs ir attēlojis Čurļoni kinorežisora RobertaMulana mākslas filmā “Vēstules Sofijai”, kas uz ekrāniemnonāca 2013. gadā, un kuru varēja redzēt arī LTV1.

Koncerta īpašais viesis bija Lietuvas Republikas ārkārtējaisun pilnvarotais vēstnieks Latvijā Ričards Degutis, kurš izteicaprieku, ka Lūznavas muiža savu gada jubileju svin kopā arČurļoni. „Mums šī muiža, tāpat kā Aglona, ir svarīga, jo saistāsar Lietuvas kultūrai svarīgu personību. Ceru, ka šīs pasākumsbūs sākums labai sadarbībai un ka nākotnē mums būs kopīgiregulāri pasākumi, kas veltīti Čurļonim.”

Šajā dienā piepildījās arī Lūznavas muižas sapnis par savuinstrumentu. Koncertflīģeļa pirmsākumi rodami 1910. gadā,slavenajā Kārļa Šrēdera mūzikas instrumentu fabrikā Pēter-burgā, taču jaunu elpu flīģelis atguva Ugāles ērģeļbūvesdarbnīcā, kuras vadītājs, mūzikas instrumentu meistars JānisKalniņš uzsvēra, ka Šrēdera instrumenti esot bijuši ļoti atzītigan Krievijā, gan ārpus tās, tos spēlējuši daudzi slaveni mūziķi,tostarp Ferencs Lists.

„Kad mēs reiz dabūjām šo instrumentu, tas bija izcilibēdīgā stāvoklī, un tad man jāvelk paralēles arī ar to, ka mēsnereti saņemam mūsu pagātnes mantojumu ļoti bēdīgā stāvoklīun nezinām, ko ar to visu iesākt, bet izrādās, ka var iesākt, unLūznava ir tam pierādījums. Man ir prieks, ka Lūznavas muižaizšķīrās par principiālo pieeju iegādāties restaurētu, laik-metam un ēkas stilam atbilstošu instrumentu, faktiski jūs esatpirmie Latvijā, kas to esat izdarījuši, jo lielākā daļa izvēlasnopirkt kaut ko jaunu. Lai instruments dzīvo!”

Svētdien Lūznavas muiža sanēja un dūca kā bišu strops,muižas gides nevarēja vien spēt izvadāt pa ēku un parkudaudzās ekskursantu grupas, kas lielākā vai mazākā pulkādrūzmējās priekštelpā. Starplaikā starp koncertiem, kas abinotika pārpildītā zālē, tika atklātas arī divas Mikolajus Kon-stantina Čurļoņa darbu izstādes ar kopējo nosaukumu „Čurļoņapasaule”. Izstādēs skatāmas mākslinieka cikla „Pasaules ra-dīšana” 12 darbu reprodukcijas un dabas skatu reprodukcijas,kā arī muižas viesi varēja ielūkoties M. K. Čurļoņa fotogrāfijās,kas dokumentē mākslinieka 1905. gada ceļojumu uz Kaukāzu.Izstādes tapušas sadarbībā ar Kauņas Čurļoņa Nacionālomākslas muzeju.

Divdesmitā gadsimta sākumā būvētās Lūznavas muižas re-novācijas darbi tika veikti, īstenojot Rēzeknes novada pašval-dības projektu „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverotlokālus restaurācijas darbus)”. Projektu finansēja Rēzeknes no-vada pašvaldība ar Eiropas Lauksaimniecības fonda laukuattīstībai (ELFLA) atbalstu. Pa šo gadu Lūznavas muiža ir netikai kļuvusi par iecienītu tūrisma objektu, koncertu un māk-slas izstāžu vietu, bet arī devusi stimulu pagasta un tuvākās ap-kārtnes infrastruktūras attīstībai. Par to tika runāts pirms kon-certa notikušajā preses konferencē, kurā piedalījās gan viesi,gan saimnieki, Rēzeknes novada un pagasta pārvaldes va-dītāji. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcspateicās gan projekta autorei, arhitektei Inārai Caunītei, ganceltniekiem par kvalitatīvi veiktajiem darbiem, gan arī novadadeputātiem, kas savulaik atbalstīja šī drosmīgā projekta īsteno-šanu. „Protams, var jau teikt, ka šāds projekts ir kā dzīres mēra

laikā, ka ir daudzas citas svarīgākas lietas un vajadzības, betes domāju, ka mēs ar šo projektu, pirmkārt, sakārtojām infra-struktūru, otrkārt, tas ir ilgtermiņa attīstības stimuls šai vietai,lai uzlabotu sociālo situāciju arī kopumā novadā. Lai arī pro-jekta realizācijas gaitā bija daudz grūtību, tomēr tas mūs irdarījis tikai stiprākus un ļāvis šai Lūznavas mūzai pamosties.Viņa jau tepat vien gulēja, varbūt zem nokrāsotajiem parketiemun ar eļļas krāsu nokrāsotajām sienām, bet viņa tepat vienbija, tagad viņa ir modusies, un par to mums ir liels prieks.”

Pirmo reizi Lūznavas muižā viesojās Latvijas piļu un muižuasociācijas izpilddirektore Aira Andriksone. „Šī gada laikā visaLatvija jau ir iepazinusi Lūznavas muižu, ka tā ir jūgendstilapērle, ka tā ir Latgales pērle, ka tā ir īpaša mākslas un mūzikasvieta. Mēs lepojamies ar to, ka Lūznavas muiža ir iestājusiesLatvijas piļu un muižu asociācijā, ka mūsu biedri var ņemtpiemēru no jums, kā jūs strādājat, ar kādu entuziasmu un kādālīmenī, arī to, kā jūs par to visu dodat zināt arī citiem. Es gribē-tu novēlēt jums kopt, lolot un spodrināt šo pērli arī turpmāk.”

Nepilna gada laikā Lūznavas muižā jau paspējuši sniegtkoncertus vairāki slaveni mūziķi, kamermūzikas izpildītāji,kuri pārliecinājušies par sarkanās zāles izcilo akustiku, īpašotuvību ar klausītāju, patīkamo gaisotni. Runājot par attīstībasvīzijām, muižas pārvaldniece Iveta Balčūne izteica cerību, kamuiža kā kultūras un tūrisma objekts veicinās arī uzņēmēj-darbību, jo tūristiem ir nepieciešamas naktsmītnes, ēdināšana,iespēja atpūsties un darboties kopā ar ģimeni, iegādāties māj-ražotāju un amatnieku izstrādājumus. Regulāra koncertu unizstāžu rīkošana ir ļāvusi izvairīties no sezonalitātes un sagla-bāt apmeklētāju pieplūdumu arī rudenī un ziemā, taču jaunātūrisma sezona Lūznavas muižā gaidāma ļoti darbīga. Līdz patmaija beigām te var apskatīt Latgales Podnieku dienu izstādi,Lūznavas muiža piedalīsies muzeju nakts un baznīcu nakts pa-sākumos, 13. maijā visi te varēs līksmoties Kadriļu naktī, bet18. jūnijā muižas parks atklās savus noslēpumus Dabas kon-certzālē. „Kopš pagājušā gada septembra līdz pat šim brīdimnav bijis tāds laiks, kad muižā nenotiktu nekas. Tagad te ir arītūrisma informācijas centrs, kas strādā arī brīvdienās, un tasnozīmē, ka muiža ir visu nedēļu apmeklējama un apskatāma.Sākot no nākamās nedēļas, mums nav brīvu brīvdienu līdz pataugusta beigām, tie ir ne tikai tūristi, bet arī dažādu pasākumuapmeklētāji, kāzas, ģimenes svinības,” – uzsvēra Iveta. SavukārtČurļoņa dienas ik gadu aprīļa nogalē, svinot Lūznavas muižasdzimšanas dienu, varētu kļūt par labu tradīciju arī nākotnē, pie-saistot viņa mūzikas un mākslas cienītājus no tuvas un tālasapkārtnes.

Anna Rancāne

AtjAunotā LūznAvAs muižA svin gAdA jubiLeju m.K. ČurļoņA zīmē


Aleksandra Tolopilo foto Roks Zubovs stāsta par savu vecvectēvu. Blakus – tulce Antra Kļavinska.

No kreisās: Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis, Monvīds Švarcs,Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Špeļs, Iveta BalčūneKlusītāji sajūsmināti par mākslinieku sniegumu


2016. gada 3. maijs 7



На должность члена правления мо-гут претендовать лица, соответству-ющие следующим основным требо-ваниям:

m высшее профессиональное обра-зование (степень бакалавра или маги-стра по инженерным системам тепло-и водоснабжения будет считаться пре-имуществом);

m опыт работы на руководящей долж-ности;

m умение самостоятельно приниматьрешения и брать на себя ответственность;

m стратегическое мышление, направ-ленное на достижение результатов;

m понятие о ведении финансов напредприятии;

m хорошая коммуникабельность, спо-собность работать в команде, умение ар-гументировать и отстаивать свое мнение;

m отличное знание латышского языка(высшая степень Cl) и хорошее знаниерусского языка (знание английского илидругого иностранного языка будет счи-таться преимуществом);

m отличные навыки работы с компью-тером (MS Office);

m опыт и понятие в реализации про-

ектов Европейского союза;m знать организацию труда и принци-

пы работы.В конкурсе может участвовать пре-

тендент, отвечающий требованиям и по-давший заявку со всеми необходимымидокументами по отбору претендентов(см. в Положении).

Свою заявку можно подать до 10.009 мая 2016 года (заявки, полученныепосле 10.00, рассматриваться не будут).

Заявки можно подать: по рабочимдням с 8.00 до 12.00 и с 13.00 до 17.00в запечатанном конверте лично секре-тарю в 15-й кабинет Малтского волост-ного управления Резекненского краевогосамоуправления или отправить по поч-те на адрес Малтского волостного управ-ления Резекненского краевого самоуп-равления: ул. Сколас, 24, Малта, Резек-ненский край, LV-4630. Телефон для спра-вок: 64634377.

На конверте нужно указать: «для от-бора кандидатов на должность членаправления ООО самоуправления «Малт-ское предприятие жилищно-коммуналь-ного хозяйства»», а также имя, фамилию,адрес и номер телефона участника кон-курса.

Среди 16 работ, отобранных для полуфинала приза года в латвийской ар-хитектуре 2016, есть и проект реконструкции Малтских средних школ (авторы –ООО «SAALS»: Mарис Круминьш, Раса Клейна). Портал «Delfi» совместно сЛатвийским союзом архитекторов приглашает участвовать в публичном го-лосовании и определить наиболее яркую работу в архитектуре Латвии запрошлый год.

Полуфиналистов номинировало национальное жюри, теперь оценка работ пе-редана в руки международного жюри, а параллельно с этим призываем каждоговысказать свое мнение в публичном голосовании.

Из латгальских проектов столь же высокое признание получила Зелёная сина-гога, авторы: Артур Лапиньш, ООО „Arhitektoniskās izpētes grupa”.

Проект реконструкции Mалтских средних школ также получил высокую оценкукак лучшее строение года в Латвии 2015 в номинации «ПЕРЕСТРОЙКА».

В общей сложности в этом году на конкурс была заявлена 51 работа, среди нихи вызвавшие большой резонанс объекты общественного значения, и частные ре-зиденции, а также значимые события, связанные с архитектурой. В полуфинал вы-двинуто 16 работ, которые в дальнейшем будет рассматривать и приниматьокончательное решение о финалистах и призах международное жюри. Церемониянаграждения состоится 19 мая, в рамках Недели архитектуры.

Общественное голосование на портале «Delfi» пройдет с 18 апреля по 18 мая.Проголосовать за лучшую, по вашему мнению, архитектурную работу с одного IP-адреса можно один раз в течение 24 часов. Портал «Delfi» сохраняет за собойправо проверить результаты и удалить нечестное голосование.

Приз года в латвийской архитектуре – это ежегодный национальный конкурс ар-хитектуры, целью которого является отбор и популяризация лучших достиженийлатвийской архитектуры, а также содействие ее высококачественному развитию.Это высочайшая награда в архитектуре Латвии. Приз года в латвийской архитек-туре проводится Латвийским союзом архитекторов совместно с Министерствомкультуры Латвийской Республики.

Проголосовать можно на странице портала «Delfi»: http://www.delfi.lv.По информации портала «Delfi»

Запрошенную в смете сумму – 500евро – получит проект Лузнавского по-местья «Мастер-класс живописи на Пик-нике искусства». Этот мастер-класс прой-дет 24 июля, и вести его будут худож-ницы Aгра Ритиня, Весма Ушпеле и ИнгаОнжева. Во время мастер-класса каж-дый желающий сможет проверить своиталанты в живописи. Выделенное кон-курсом финансирование пойдет на при-обретение материалов для живописи, атакже на закупку трех лучших работ пле-нэра для фондов Лузнавского поместья.

Столь же высоко оценен проект «Фе-стиваль Латгальские дни органа 2016»(общества «Молодежная музыкальнаястудия»), который уже стал традицион-ным и полюбившимся мероприятием вЛатгалии. Фестиваль этим летом пройдеттакже в Презменской римско-католиче-ской церкви, где имеется уникальныйстаринный орган.

500 евро выделено на идею обще-ства «Rikši» – «Сотрудничество с ла-тышской диаспорой Германии» – дляучастия в мероприятии латышской диас-поры в Берлине и проведения мастер-класса латышской традиционной му-зыки и танца для живущих в Германиилатышских детей.

Частичную поддержку получили двапроекта – проект Сакстагальской воло-сти «Узнай Сакстагальскую волость»получит 200 евро на покупку деревян-ных сувениров, а 300 евро выделено вкачестве софинансирования изданиякниги Маргариты Войциши о 2-м округеЗемессардзе.

Конкурс творческих работ Резекнен-ским краевым самоуправлением орга-низован впервые, общее финансирова-ние составило 2000 евро, сумма под-держки для одного проекта – до 500 ев-ро. Положение конкурса предусматри-вает, что финансовую поддержку полу-чат творческие работы (литературные,музыкальные, художественные, теат-ральные, хореографические и работыдругих жанров), а также мероприятия,способствующие активной культурно-художественной жизни, ее доступнос-ти и участию общества в развитии куль-турно-художественного творческого про-цесса в Резекненском крае, укрепляю-щие чувство любви к родине, способ-ствующие причастности к культурномупространству Латвии, латышскому языку,а также углубляющие понимание исто-рии Латвии и культурного наследия.

Приз года в латвийской архитектуре 2016.Проголосуй за Проект реконструкции

Малтских средних школ!

Получили оценку Проекты, Поданные наконкурс творческих работ, объявленныйрезекненским краевым самоуПравлением

Фотография Александра Толопило

Просим Претендентов Подавать заявкина вакантную должность члена Правления

ооо самоуПравления «малтское ПредПриятиежилищно-коммунального хозяйства»

О пОлевых рабОтах латвийскОгО агентства геОпрОстранственнОйинфОрмации на территОрии резекненскОгО края

Сотрудники Восточного отделения Лат-вийского агентства геопространственнойинформации (ЛАГИ) в 2016 году проведутработы по обследованию полей в Нагль-ской, Гайгалавской, Дрицанской и Стру-жанской волостях Резекненского края. Этиработы проводятся в рамках актуализа-ции изготовления топографической картыM 1:10 000.

Латвийское агентство геопространствен-ной информации (ЛАГИ) является ведущимучреждением по осуществлению государст-венной политики в области геодезии, карто-графии и геопространства.

ЛАГИ работает с соблюдением правилКабинета министров № 384 от 9 июля 2013года «Положение Латвийского агентства гео-пространственной информации», результа-тов деятельности среднего срока ЛАГИ,установленных концепцией развития Лат-вийской геопространственной информации,принятой на заседании Кабинета министров17 декабря 2013 года, и ежегодного планаработы.

Министерство обороны планирует и кон-тролирует получение, подготовку и обнов-ление основных геодезических и картогра-фических данных ЛАГИ, а также выполне-ние предоставления услуг по геопростран-ственной информации в рамках ежегодногофинансирования из государственного бюд-жета.

Задачи ЛАГИ установлены Законом о гео-пространственной информации и Положе-нием ЛАГИ, а также правилами Кабинетаминистров № 113 от 25 февраля 2014 года

«Правила информационной системы основ-ных геопространственных данных».

Согласно условиям вышеупомянутыхнормативных актов, ЛАГИ проводит подго-товку и актуализацию топографическойкарты в масштабе 1:10 000 для всей терри-тории Латвии. В подготовке карт использу-ются новейшие аэрофотоматериалы, а длятого, чтобы данные карты были актуальны-ми и достоверными, на местности прово-дится обследование картируемой территории.

Проводящие обследование поля сотруд-ники ЛАГИ довольно часто сталкиваются сситуациями, когда жители не разрешают пе-ремещаться, обследовать и фотографиро-вать на территории своих владений, ведутсебя недружелюбно, грозят натравить собаки испортить автомашины.

Доводим до сведения, что все сотрудникиЛАГИ имеют при себе служебные удосто-верения, которые в случае необходимостиможно предъявить, а также передвижениепроисходит только на автомашинах Нацио-нальных вооруженных сил, которые можнораспознать по государственным номернымзнакам, начинающимся с букв LA.

Информацию о Латвийском агентстве гео-пространственной информации можно най-ти на www.lgia.gov.lv.

Aндра Зубко-Mелне,руководитель Восточного отделения

Департамента ГИС и ИТ Латвийскогоагентства геопространственной информа-ции, старший эксперт по вопросам разви-

тия геоинформационных услуг

rrr новости реЗеКненсКого КрАя

Подошел к концу конкурс творческих работ, проводившийся отделомкультуры Резекненского краевого самоуправления с 1 по 30 марта. Оценоч-ная комиссия конкурса – руководитель отдела культуры Резекненского краяИнара Плейкшне, председатель постоянного комитета по вопросам образо-вания, культуры и спорта Анита Лудборжа (на заседании отсутствовала из-за болезни), художница Дайна Салминя, музыкант Эрик Чударс и литератор,контент-редактор домашней страницы Резекненского края Анна Ранцане –дала оценку пяти проектам, выдвинутым на конкурс, и решила оказать под-держку трем из них.



Проекты гражданско-военного сотрудниче-ства отличаются тем, что в их реализацию вклю-чаются военные инженеры Латвии и США со-вместно с местными предпринимателями. Ос-новные работы по проекту проведут военныеинженеры, которым эти работы дадут возмож-ность улучшить свои профессиональные на-выки. Доставку материалов, техническую экс-пертизу, а также надзор за качеством согласнолатвийским стройнормативам осуществят из-бранные на конкурсной основе местные под-рядчики.

12 апреля потенциальные подрядчики былиприглашены на встречу в Силмалское дошколь-ное образовательное учреждение для осмотразапланированного строительного объекта, а так-же получения от инженеров верховного коман-дования Вооруженных сил США и специалистапо закупкам ответов на неясные вопросы обучастии в конкурсе и проведении строительныхработ в Силмале.

Проекты гражданско-военного сотрудниче-ства не только помогают местным самоуправ-лениям приводить в порядок общественные зда-

ния, таким образом обеспечивая более хоро-шие условия для населения, но и дают воз-можность военным инженерам США и Латвииразвивать свои навыки, а также сотрудничествос военными других стран. Подобные проектыуже несколько лет реализуются и в других ме-стах Латвии, в том числе проведен ремонт акто-вого зала Лиепайской 8-й средней школы, ре-монт учебной вышки Вентспилсского пожарногодепо, замена кровли и утепление здания Огрской1-й средней школы, замена окон в Алуксненскойгимназии имени Э. Глюка и другие проекты.

Следует отметить, что подобные проекты со-трудничества осуществляются не только в Лат-вии, но и в других странах. Например, в 2013году верховное командование Вооруженныхсил США в Европе финансировало и реализо-вало в 17 разных странах 52 проекта общейстоимостью примерно в 11 миллионов долла-ров США. Были осуществлены проекты рено-вации детсада и пожарного депо в Молдове,строительство клиники в Эстонии и дневногоцентра для детей с особыми потребностями вСербии, а также другие проекты в Европе.

«Как смириться с грузом лет?Я свой возраст еще не чувствую!Старость? У меня еще нет ста-рости!» – уверенно утверждаетВалентина Странгате, у которойсреди прочих хобби не только тан-цы и заботы по отчиму дому, нои спорт. «Иногда мне говорят –куда ты бежишь?! Но это мояжизнь! Если потащусь как улит-ка, ничего не сделаю, не будети здоровья. А мне нужно все ус-петь!» – подчеркивает Валенти-на. Связать свою жизнь со спор-том она не мечтала, хотя, как са-ма признается, в этой сфере у нее

может быть и талант от природы, который она начала разви-вать в легкой атлетике, особенно – в настольном теннисе.

Результаты тоже были. В молодости у Валентины почти не былоконкурентов в соревнованих по настольному теннису. Но жизнь вно-сит свои коррективы, энергия в большей степени была отдана семьеи работе.

Достигнут возраст, достойный звания сениоров. Хотя эти годы неотождествляются с замедленным шагом сениора, смеется Валенти-на. Она активно участвует в организации жизни сениоров Верем-ской волости, является участницей танцевального коллектива се-ниоров «Zelta atvasara», а иногда напоминает о себе и на краевыхи республиканских турнирах по настольному теннису, теперь – вгруппах сениоров. В этом году уже участвовала в финальных со-ревнованиях сениоров в Иецаве, где заняла 2-е место. Недавно Ва-лентина принимала участие в Екабпилсском 40-м отборном пас-хальном турнире по настольному теннису и в группе сениоров заво-евала почетное 2-е место.

«О завтрашнем дне лучше не думать, поскольку неизвестно,что будет завтра, а прошлое – оно уже прошло. Надо жить се-годняшним днем! Движение – это моя жизнь», – говорит Вален-тина и отправляется в центр отдыха сениоров, чтобы заняться ещеодним видом спорта – нордической ходьбой.

Сармите Струповича, руководитель Веремского народного дома

20 апреля ученики младших классов Берз-гальской основной школы, как и в предыду-щие годы, с первыми весенними цветочка-ми в руках отправились на Берзгальскоекладбище, чтобы в день памяти вспомнитьсвоего земляка, выдающегося латгальскогописателя Антона Рупайниса. Дети прослуша-ли рассказ руководителя музея о писателе,его символическом возвращении домой, воз-ложили цветы у подножья памятника.

В Берзгале с 1988 года существует музей ис-тории Берзгальской волости. С 2005 года музейносит имя выдающегося писателя Антона Ру-пайниса.

Mиссия музея – отображение жизненногопути и общественной деятельности писателяАнтона Рупайниса (13.09.1906 – 20.04.1976 г.)и его современников, популяризация историиБерзгальской волости.

В музее действуют 2 экспозиции – «Комнатаписателя Антона Рупайниса» и «История Берз-

гальской волости», 3 постоянные выставки –«Жизнеописание людей в фотографиях», «Вы-ставка керамики» и «Старинные латгальскиедеревенские предметы домашнего обихода».

В ближайшем будущем в музее предусмот-рено провести большую работу: отремонтиро-вать помещения и создать новую экспозицию«Комната писателя Антона Рупайниса».

В сентябре этого года, в Дни поэзии, в Берз-гале планируется еще одно крупное мероприя-тие – празднование 110-й годовщины со днярождения писателя Антона Рупайниса.

Ученики уже сегодня начинают думать, как от-метить крупный юбилей писателя, посколькуверят, что Антон Рупайнис с краешка облака на-блюдает за нами, нашими делами и достиже-ниями.

А музей Антона Рупайниса ждет экскурсан-тов и туристов, чтобы ознакомить их с истори-ческими местами Берзгальской волости.

oльга Пекша,руководитель музея

13 мая в 20.00 Лузнавское поместье приглашает вернуться во вре-мена открытия усадьбы, в начало XX века, и насладиться блескомсветской жизни начала прошлого века, в которую ведет Ночь кадрили.

Идея Ночи кадрили в лузнавской «Музе» родилась под впечатлениемпрошлогоднего Бала кадрили, организованного в Риге фольклорным тан-цевальным ансамблем «Dandari» Латвийского университета. Кадриль по-кажут и пригласят ее станцевать фольклорные танцевальные коллективы«Dandari» (Рига), «Dziga» (Резекне), «Vīteri» (Резекне). Бал кадрили про-ведет распорядитель бала, который объявит танцы и разъяснит порядокпроведения каждого танца. Просьба к участникам бала, наряжаясь кНочи кадрили, соблюдать тенденции моды начала XX века.

Кадриль – это танец, в котором участвует четное количество танце-вальных пар, стоящих напротив друг друга. Обычно это танец четырехпар, где танцоры образуют четырехугольник. С конца XVII до конца XIXвека это был один из самых популярных бальных танцев. Кадриль беретсвое начало от английского танца «деревенского» типа. Позднее его кар-динально переделали и усовершенствовали французские учителя танца.Этот танец становился все более популярным, перешел в Германию и за-крепился, позднее он распространился среди многих народов Европы.В Латвии кадриль можно причислить к стариннейшим групповым танцамлатышского народа, записанным в XIX веке. Широкая распространен-ность этого танца, особенно в Латгалии, указывает на то, что он оченьполюбился народу. Первоначально кадриль была танцем представителейинтеллигенции, но уже в конце XIX и начале XX века этот танец танце-вали везде – на торжествах, балах, в корчмах и на танцевальных вечерах.

Барский дом Лузнавского поместья начали строить в 1905 году. Зда-ние проектировал сам владелец поместья Станислав Кербедз (1810–1899), инженер железнодорожных сооружений, профессор, почетныйчлен Петербургской академии наук. Он был польского происхождения,родом из Литвы, эту усадьбу приобрел в 1870 году у польских дворянЛайзанской деревни, братьев Петра и Юлия Длужневских. НаследницейЛузнавского поместья стала дочь С. Кербедза Евгения, воплотившая вжизнь проект своего отца и в 1911 году завершившая работы по строи-тельству Лузнавской усадьбы. Здание является необычным образцом ро-мантического югендстиля, оно построено с соблюдением тенденцийевропейской архитектуры и искусства XX века. С 1911 по 1915 год Лу-знавское поместье (известное в то время как Длужневская усадьба) былозначительным центром культуры Латгалии. Оно известно как летняя ре-зиденция семьи Кербедз и центр искусства и отдыха, куда работать и от-дыхать приезжали как уже известные, так и молодые, талантливыемузыканты, литераторы, художники и скульпторы.

Предусмотренное проведение бала содержательно продолжит нача-тый процесс освоения и популяризации кадрили, танцевальное меро-приятие в Лузнавском поместье пройдет в стилистике светских меро-приятий начала XX века, а также поможет поближе узнать историю родаКербедз и оставленное культурно-историческое наследие Латгалии.

Заявить о своем участии в Ночи кадрили любой желающий можетдо 6 мая по электронной почте: [email protected] или по телефону29390701. Участие в мероприятии бесплатно. Проведение Ночи кад-рили поддерживают Государственный фонд культурного капиталаи Резекненская краевая дума.

Более подробная информация: [email protected].Инга Дреле,

руководитель проектов культуры Лузнавского поместья

запланировано утеплить СилмалСкоедошкольное образовательное учреждение

В Берзгале помнятписателя антона рупайниса

«Вся моя жизнь В дВижении», –гоВорит Валентина странгате из Вереми

В ЛузнаВском поместьепройдет ночь кадриЛи

Верховное командование Вооруженных сил США в Европе совместно с посольствомСША в Латвии и Резекненским краевым самоуправлением в июне приступит к осуществ-лению проекта гражданско-военного сотрудничества в Силмалском дошкольном образо-вательном учреждении. В рамках проекта при финансировании США будет утеплен фасадСилмалского детского сада, а за свои средства самоуправление заменит кровлю зданиядетсада.

rrr в волостях

Фотография Мадары Ляксы

Фотография Сармите Струповичи



rrr обрАЗовАние и спорт

21 апреля на заседании Резекнен-ской краевой думы новым руководи-телем Управления образования Ре-зекненского краевого самоуправле-ния единогласно утвержден ГунтарсСкудра.

Во время презентации подготовлен-ной им концепции развития образова-ния Резекненского края Гунтарс Скудраподчеркнул, что образование должноидти в ногу со временем, поэтому в шко-лах нужно побольше внедрять совре-менные технологии и новинки миро-вого уровня, чтобы после окончанияшколы наша молодежь была конкурен-тоспособной не только в местном, нои во вселатвийском и даже мировом

масштабе. Kак отметил будущий руководитель Управления образования,в сфере образования больше нужно думать не о сохранении школ, а оразвитии образования. Гунтарс Скудра также предусмотрел упорядоче-ние сети школ: «Для сохранения в Резекненском крае жизни и так назы-ваемого «кровообращения» мы должны по возможности сохранять шко-лы поближе к месту жительства детей, а в средних школах обеспечиватьмногостороннее и качественное образование, что помогут достичь кон-тактные пункты для будущих и действующих предпринимателей, соз-данные в четырех средних школах нашего края».

Гунтарс Скудра с 2007 года работал специалистом образования по ин-тересам в Резекненском краевом самоуправлении. До этого он был ме-тодистом Вилянского детско-молодежного центра, а также пять летруководил работой Каунатского волостного дошкольного образователь-ного учреждения. Гунтарс Скудра имеет степень магистра педагогикиРезекненской высшей школы. Он руководил несколькими международ-ными проектами, в том числе проектом молодежного обмена «МолодаяЛатвия в опытной Европе», проектом молодежных летних образователь-ных школ Фонда интеграции общества «Ieklausies…», а также другимипроектами.

Mадара Лякса,специалист по связям с общественностью

Резекненского краевого самоуправления

В этом году конкурс Н. Ранцана для самых выдаю-щихся педагогов Латгальского региона проводитсяуже второй раз. На конкурс, как и в прошлом году, мож-но подать заявку в четырех номинациях: за вклад идостижения во внедрении и введении латгальскогоязыка, истории культуры и краеведения в образова-тельную среду школы/высшего учебного заведения;за инновации в процессе образования; за современ-ный и творческий подход к трудовому воспитаниюшкольников и освоению ими ремесел; за самый успеш-ный дебют молодых педагогов (чей трудовой стаж непревышает трех лет). Важно, чтобы анкета участникапоказала, что деятельность педагога была активнойименно в 2 - 3 предыдущих года.

Приз – серебряная сакта в виде подковы – вруча-

ется один раз в год, в сентябре, в канун дня рождениякатолического священника и педагога, деятеля пер-вого Латгальского пробуждения, монсеньора НикодемаРанцана. Учителей могут выдвигать руководство школыили общество школьников (студентов) либо же пред-ставители родительского совета.

Положение конкурса и анкету участникаможно найти на сайте: www.lakuga.lv, www.ru.lvи на новой странице Общества латгальской

культуры: www.latgalisubidreiba.mozello.lv.Учителей на конкурс можно выдвигать с 4 апреля

по 5 сентября. Не опоздай и расскажи другим о своем лучшем

учителе! Илга Шуплинска, координатор конкурса

В Резекненском краевом самоуправлении с середины апреля началисвою работу два специалиста по коммерческой деятельности: ГунтисКлидзейс трудится в контактных пунктах предпринимательства в Малтеи Каунате, а Санита Зунда дает консультации будущим и действующимпредпринимателям в Дрицанской и Наутренской волостях. Предусмот-рено, что молодые специалисты по коммерческой деятельности будуткоординировать мероприятия карьерного образования или профессио-нальной ориентации для местной молодежи, организовывать летнююпрактику школьников на предприятиях, а также инициировать начало ра-боты учебно-производственных предприятий школьников. Сотрудникиконтактных пунктов будут консультировать и уже действующих предпри-нимателей, предоставлять им информацию о различных проектах и мерахподдержки, организовывать семинары и поездки по обмену опытом, атакже подготавливать и предоставлять инвесторам необходимую инфор-мацию о недвижимости самоуправления. Надо отметить, что ГунтисКлидзейс и Санита Зунда признаны наиболее соответствующими специа-листами среди 19 претендентов, принимавших участие в конкурсе.

Руководителем упРавленияобРазования утвеРжден

ГунтаРс скудРа Управление образования Резекненскогокрая объявляет конкурс на выделение финан-сирования для приобретения инвентаря иоборудования для молодежных проектов, ко-торые будут осуществляться в период с 1 июняпо 1 ноября 2016 года. Цель конкурса – под-держать молодежные мероприятия для ин-теграции в политические, экономические икультурные процессы Резекненского края.

Участвовать в конкурсе приглашаются дейст-вующие в волостях Резекненского края негосу-дарственные молодежные организации, молодеж-ные центры и клубы, школьные самоуправления

и неформальные молодежные группы по инте-ресам. Запрашиваемая на реализацию проектасумма не должна быть меньше 400 евро и боль-ше 700 евро.

Проекты можно подать в Управление образо-вания Резекненской краевой думы до 15 часов10 мая или отправить почтой до 6 мая (почтовыйштемпель).

Более подробная информация в Положенииконкурса.

Янис Шаудиньш,специалист по делам молодежи


объяВЛен конкурс на ВыдеЛение финансироВания дЛя приобретенияинВентаря и оборудоВания дЛя моЛодежных проектоВ

Ты уже открыл беговой сезон? Бегаешь по утрам,вечерам, пытаешься найти еще какое-то место, гдене бегал, но все равно кажется, что этого мало?Забег «Разна—Маконькалнс 2016» ждет тебя7 мая в 12 часов на берегу озера Разна (в Липуш-ках Маконькалнской волости)!

Жителей Резекненского края уже пятый год под-ряд приглашают участвовать в увлекательном меро-приятии – забеге от озера Разна до вершины горыМаконькалнс. Общая протяженность дистанции со-ставляет 3,5 км, из которых последние 400 м нужнопробежать до развалин замка Фолкенберг на самойвершине горы Маконькалнс (Поднебесной горы)!

В забеге могут участвовать жители Резекнен-ского и других краев индивидуально, а также коман-ды общеобразовательных школ Резекненского края,которые будут бороться за титул «Самая многочис-ленная школа».

В этом году общий призовой фонд составит 1000евро. Приз для победителей забега в размере 70 европолагается каждому обладателю первого места всвоей возрастной группе. Специальные призы по-лучат занявшие 2-е и 3-е место, а также наиболее ат-

трактивные бегуны. Всем участникам вручат па-мятные призы. Призы для школьных команд: 1-еместо – 150 евро, 2-е место – 100 евро, 3-е место –80 евро. Призы можно использовать для приобрете-ния спортивного инвентаря.

Участники соревнований могут зарегистриро-ваться для забега 7 мая с 10.30 до 11.30, указав своеимя, фамилию, дату рождения. Школьные командыдолжны подать заявку на участие в забеге до 12часов 29 апреля, прислав список участников на элек-тронную почту: [email protected]. В школь-ную команду можно включать учеников 1-12классов 2015/2016 учебного года и педагогов учеб-ного заведения.

Организаторы забега – Управление образованияРезекненского краевого самоуправления и Маконь-калнское волостное управление.

С Положением забега можно ознакомиться надомашней странице Резекненского краевого само-управления: http://rezeknesnovads.lv.

Янис Шаудиньш,специалист по делам молодежи


7 мАя состоится трАдиционныйЗАбег «рАЗнА—мАКоньКАлнс»

избраны специаЛисты по коммерческойдеятеЛьности В контактных пунктах

образоВания и предприниматеЛьстВа

второй КонКурс нА соисКАние приЗА ниКодемА рАнцАнАсАмым выдАющимся педАгогАм лАтгАлии

13 сентября 2015 года Резекненская высшая школа (в настоящее время – Резекненская технологическая академия) совместно с Резекненским обществомлатгальской культуры (в настоящее время – Общество латгальской культуры), Министерством культуры, Министерством образования и науки, Дагдским,Резекненским, Лудзенским и Аглонским самоуправлениями организовала первое заключительное мероприятие конкурса Н. Ранцана. В нем приняли уча-стие 28 номинантов, и 9 из них получили приз Н. Ранцана.



Матерью книг и Рыцарем света местные жи-тели называют Эрну Уласе – библиотекаря изФеймани, которая уже 35 лет является хозяйкойволостной библиотеки и приветливо встречаеткаждого посетителя. Этой весной самоотвер-женный труд Эрны по достоинству оценили чи-татели и представители Латвийского обществабиблиотекарей, вручив ей высшую награду биб-лиотечной отрасли – приз «Pagasta bibliotekārs –Gaismas nesējs» («Волостной библиотекарь – но-ситель света»).

В общей сложности для участия в конкурсебыло заявлено 54 библиотекаря со всей Латвии,в том числе 14 – из Латгалии (среди номинантовбыла и Тамара Кабланова из 1-й библиотеки Кау-натской волости). Во время торжественной цере-монии награждения, прошедшей в зале ЗиедонисаЛатвийской национальной библиотеки, титуланосителя света удостоились четыре библиоте-каря – по одному в каждом регионе. Поздравляялучших библиотекарей, министр культуры Лат-вийской Республики Даце Мелбарде с призна-нием отметила умение носителей света объеди-нять людей: «Библиотекари, как магниты, способ-ны привлечь других людей и образовать общину,а сильные общины образуют сильную Латвию».К поздравлениям присоединилась и организаторконкурса, председатель правления Общества под-держки Латвийской национальной библиотекиУндине Буде: «Библиотекарь волости – носительсвета – позволяет открыть замечательных, яр-ких, активных и амбициозных людей из близких иотдаленных мест Латвии. Это вселяет чувствогордости и вдохновляет других людей на великиедела». Чтобы в повседневной жизни можно былораспознать носителей света, Эрна Уласе и осталь-ные лауреаты получили значок в виде раскрытойкниги. Он символизирует профессию библиоте-каря, мудрость, открытость и любовь к чтению. К тому жев качестве приза была вручена и подарочная карта на сумму100 евро, за которую Эрна решила приобрести цветной прин-тер для нужд библиотеки.

Фейманская библиотека занимает два светлых помеще-ния в центре волости, под одной крышей с волостным уп-равлением, почтой, домом культуры и молодежным центром.С годами Эрна Уласе превратила Фейманскую библиотекув местный «замок света». Библиотека является и уютнымместом для встреч, и незаменимым центром культурных иобразовательных мероприятий, где регулярно проводятсясеминары и тематические вечера. Особое внимание уделяетсясамым маленьким читателям – установлен небольшой ки-нозал, где дети могут посмотреть мультфильмы, прово-дится чтение сказок, чтобы маленькие фейманцы моглиузнать и полюбить увлекательный мир книги. Уже 14 летмладшие посетители библиотеки участвуют в работе «Дет-ского жюри». И каждый раз в конце этого мероприятия биб-лиотекарь организует для участников и членов их семейпоездки с целью узнать мир не только по прочитанному, нои вблизи. Спектакли, музеи, кино, центр игры в боулинг –каждый год дети ждут этих поездок и с нетерпением спра-шивают: «А что будет на этот раз?»

Помимо мероприятий, проводимых почти в каждой биб-лиотеке Латвии, например, экспозиций в честь юбилеев пи-сателей и поэтов, Недели библиотек северных стран, Неделибезопасного интернета, Дней монет, Эрна изумляет посети-телей также необычными выставками, среди которых парадстаринных поздравительных открыток, смотр грибов, ма-стерская изделий из бисера и другие выставки, побуждаю-щие посетителей библиотеки к созданию чего-то нового.

В 2016 году библиотеке выделено финансирование в раз-мере 1600 евро на приобретение книг и 800 евро – на по-купку периодических изданий. В современном, такомизменчивом и быстро растущем мире библиотека продви-нулась дальше, чем просто пункт выдачи книг и читальныйзал. «В библиотеке имеется девять компьютеров. Посе-тители широко пользуются возможностями сети, в томчисле производят расчеты через интернет-банк, слушаютрадиосюжеты, смотрят телепередачи и фильмы, читаютновости». Эрна никогда не отказывает в помощи, посколькуне все могут сами найти нужную информацию.

«Я считаю себя миссионером в области культуры, что неограничивается только выдачей книг и их аннотацией», –говорит Эрна Уласе. «Нередко приходится быть также пси-хотерапевтом, поскольку многие посетители доверяютмне свои грустные или веселые истории. В ходе беседы, по-нимая желания каждого читателя, могу предложить ли-тературу, соответствующую именно его настроению наданный момент». Чтобы рекомендовать другим более под-ходящие книги, библиотекарь сама очень хорошо знает боль-шую коллекцию библиотеки. «Я стараюсь ознакомитьсясо всеми книжными новинками, получаемыми библиотекой.Разумеется, много читаю и для души – это может бытьи художественная литература, и поэзия, и отраслевая ли-тература, например, психология. Всегда с радостью полу-чаю очередной «Tāvu zemes kalendars» («Календарь отчейземли») издательства Центра латгальской культуры, об-радовалась и книге Казимира Буйницкого «Priestera Jordānaatmiņas» («Воспоминания священника Иордана») этого жеиздательства». Эрна говорит, что приходится много читатьдля сбора краеведческого материала. Собранные библиоте-

карем материалы послужат основой для плани-руемой книги Оярса Спаритиса о Фейманскомкатолическом костеле и его приходе.

Библиотекарь считает, что самое важное – ра-ботать с людьми так, чтобы они чувствовали, чтобиблиотека им нужна, поэтому нельзя терять твор-ческий подход, открытость и приветливость. Не-смотря на то, что многое уже сделано, планов набудущее у носителя света еще много: «ПосколькуФейманская волость по своему составу много-национальна, планирую приобрести побольшекниг на иностранных языках. Также думаю рас-ширить диапазон CD и DVD, чтобы можно быловыдавать их на дом».

«Эрна – фанатик своего дела», – так о библио-текаре говорит заместитель председателя Резек-ненской краевой думы Эльвира Пизане. «Своимсамоотверженным трудом и жизнерадостнымхарактером она научила любить книгу уже не-сколько поколений фейманцев и сделала библио-теку самым популярным учреждением волости».

На соискание награды Эрну Уласе выдвинулаактивистка Фейманской волости Силвия Ассаре.Она обладает неуемной энергией, очень многосделала для сбора краеведческих материалов,предлагала свои идеи и помощь, не жалея нивремени, ни финансовых средств, а также писаламногочисленные проекты для сохранения и ре-ставрации Фейманского католического костела.К тому же это не первая награда, которую фей-манцы получают благодаря заявкам, написаннымактивисткой Фейманской волости Силвией Ас-саре, поскольку в прошлом году приз года в обла-сти медицины в номинации «Помощник врачагода» получила фельдшер Зинаида Лещинска. Навопрос, остался ли кто-либо еще в Феймани, когоможно было бы выдвинуть на получение другихнаград, Силвия отвечает с улыбкой: «Хороших

людей у нас много, придумаем, кого можно будет еще че-ствовать».

«Работать в библиотеке невозможно без сотрудниче-ства, помощников и поддержки, поэтому этот приз пред-назначается не только мне одной», – говорит Эрна.«Большое спасибо теперь уже бывшему специалисту по ин-формации библиотек Резекненского края Анастасии Бело-губовой за ее душевность, помощь и терпение! Спасибо кол-легам края и города за сотрудничество и обмен опытом!Благодарю также бывший коллектив Вилянской цент-ральной библиотеки и ее руководителя Майю Анчупане, вэтой библиотеке каждый сотрудник был на своем месте,и они очень помогали нам, молодым. Спасибо за сотрудни-чество и отзывчивость компьютерному специалисту краяИнарсу Зонне, который спешит к нам на помощь, если по-является какая-то проблема с компьютерной техникой.Большое спасибо коллективу Фейманского волостного уп-равления и Резекненскому краевому самоуправлению! Осо-бое спасибо моим читателям, благодаря которым я и полу-чила этот приз».

Важно отметить, что свой трудовой путь Эрна начала1 ноября, в день основания Латвийского радио. Может, именнопоэтому у них так много общего – важно образование лю-дей, предоставление информации, патриотизм и обогаще-ние душ. «Пусть книги всегда будут вашими друзьями иучителями! Познайте чудо чтения, способствующее мозго-вой деятельности, полету фантазии и делающее мир лучшеи интереснее!» – призывает библиотекарь из Феймани.

Mадара Лякса,специалист по связям с общественностью


носителем сВета стала БиБлиотекарь Фейманской Волости Эрна уласе

Для популяризации легкой атлетики, как части здо-рового образа жизни, и для выяснения лучших командсреди волостей края 22 мая в 10.30 на Малтском ста-дионе пройдут соревнования по легкой атлетике в раз-ных дисциплинах. Участвовать в соревнованиях смогутволостные команды Резекненского края в составе неболее десяти человек, а также спортсмены, не за-явленные в волостные команды, которые будут бо-роться за лучший результат в индивидуальном зачете.В соревнованиях могут принять участие легкоатлеты2000 года рождения и старше.

Свои силы можно будет проверить в таких дисцип-линах, как бег на 100 м, 400 м и 1500 м (для женщин),бег на 100 м, 400 м и 3000 м (для мужчин), прыжки вдлину, высоту и толкание ядра для женщин и мужчин.Надо отметить, что каждый участник сможет старто-вать не более чем в двух дисциплинах.

В соревнованиях победит команда, собравшаябольше всего очков во всех дисциплинах по суммеженских и мужских результатов. Награды получаттакже обладатели первых трех мест в каждой дисцип-лине отдельно.

На участие в соревнованиях нужно подать заявкудо 17 мая и отправить

ее на э-почту: [email protected],указав имя, фамилию, полные сведения

о рождении и дисциплины, в которых каждыйучастник будет стартовать.

Положение соревнований и анкета заявки доступнына домашней странице Резекненского краевого само-управления. Более подробная информация у специа-листа по вопросам спорта Резекненского краевого са-моуправления Игоря Дерягина, тел. 26531922.

В РЕзЕКНЕНСКОМ КРАЕ ВПЕРВыЕ ПРОйДУт ВОЛОСтНыЕ СОРЕВНОВАНИЯ ПО ЛЕгКОй АтЛЕтИКЕ

Фотография Мадары Ляксы



«Мне очень приятно, что у меня есть возможностьсто лет спустя побывать в этом месте, где бродил мойпрадед. Я рад, что меня пригласили исполнить музыкаль-ные произведения Чюрлёниса, что сюда прибыла выставкаего художественных работ и фотографий, создающаятакую светлую, созерцательную атмосферу. Мир Чюрлё-ниса – это мир музыки, красок и слов», – перед концертомсказал Р. Зубов. Он внешне так поразительно похож насвоего прадеда, что Рок не даром сыграл Чюрлёниса в ху-дожественном фильме кинорежиссера Роберта Муллана«Письма к Софии», который вышел на экраны в 2013 годуи который можно было посмотреть и на LTV1.

Особым гостем концерта был чрезвычайный и полно-мочный посол Литовской Республики в Латвии Ричард Де-гутис, выразивший радость от того, что Лузнавскоепоместье свой первый юбилей отмечает вместе с Чюрлё-нисом. «Для нас эта усадьба, подобно Аглоне, оченьважна, ибо связана с важной личностью литовской куль-туры. Надеюсь, что это мероприятие станет началом доб-рого сотрудничества и в будущем у нас будут общиерегулярные мероприятия, посвященные Чюрлёнису».

В этот день исполнилась и мечта Лузнавского поместьяо своем инструменте. Истоки концертного рояля ведут к1910 году, к знаменитой фабрике музыкальных инстру-ментов Карла Шредера в Петербурге, однако новое звуча-ние рояль приобрел в Угальской органной мастерской,руководитель которой, мастер музыкальных инструментовЯнис Калниньш, подчеркнул, что инструменты Шредерабыли очень известны и признаны как в России, так и за еепределами, на них играли многие известные музыканты,среди них и Ференц Лист.

«Когда мы получили этот инструмент, он был в весь-ма плачевном состоянии. Мне нужно провести параллелис тем, что мы часто получаем наше наследие в очень пла-чевном состоянии и не знаем, что со всем этим делать. Нооказывается, что сделать можно, и Лузнава тому дока-зательство. Я рад, что Лузнавское поместье решилось напринципиальный подход приобрести отреставрирован-ный инструмент, соответствующий эпохе и стилю зда-ния. Вы фактически являетесь первыми в Латвии, кто сде-лал это, поскольку большинство предпочитает купитьчто-то новое. Да здравствует инструмент!»

В воскресенье Лузнавское поместье гудело словно пче-линый улей, гиды усадьбы не успевали водить по зданиюи парку многочисленные экскурсионные группы, которыев большем или меньшем количестве толпились в фойе. Вперерыве между концертами, которые прошли в перепол-ненном зале, были открыты также две выставки МикалоюсаКонстантинаса Чюрлёниса под общим названием «Мир

Чюрлёниса». На выставке были представлены репродук-ции 12 работ из цикла художника «Сотворение мира» и ре-продукции пейзажей, гости усадьбы также смогли взгля-нуть на фотографии М. К. Чюрлёниса, документирующиепутешествие художника на Кавказ в 1905 году. Выставкисозданы при сотрудничестве с Каунасским национальныммузеем имени Чюрлёниса.

Работы по реновации Лузнавской усадьбы, построен-ной в начале двадцатого века, проводились в рамках про-екта Резекненского краевого самоуправления «Реконструк-ция здания Лузнавской усадьбы (включая локальные ре-ставрационные работы)». Проект финансировало Резек-ненское краевое самоуправление при поддержке Евро-пейского сельскохозяйственного фонда по развитию села(ELFLA). За этот год Лузнавское поместье стало не толькоизлюбленным туристическим объектом, местом концер-тов и художественных выставок, но и стимулом для раз-вития инфраструктуры волости и ближайшей округи. Обэтом шел разговор и на пресс-конференции перед концер-том, в которой приняли участие и гости, и хозяева, руко-водители Резекненского края и волостного управления.Председатель Резекненской краевой думы Монвид Шварцпоблагодарил за качественно выполненную работу и ав-тора проекта, архитектора Инару Цауните, и строителей, идепутатов края, в свое время поддержавших реализациюэтого смелого проекта. «Разумеется, можно говорить,что такой проект – как пир во время чумы, что есть мно-жество других важных дел и нужд, но я думаю, что мыэтим проектом, во-первых, упорядочили инфраструктуру,во-вторых, создали для этого места стимул для долго-срочного развития, чтобы улучшить социальную ситуа-цию и по нашему краю в целом. Несмотря на то, что входе реализации проекта было много трудностей, этосделало нас только сильнее и позволило проснуться этойлузнавской музе. Она тут же и была, может, под покры-тым краской паркетом и стенами, окрашенными масля-ной краской, но она здесь была, теперь она проснулась, имы этому очень рады».

Впервые в Лузнавском поместье гостила исполнитель-ный директор Латвийской ассоциации замков и усадебАйра Андриксоне. «В течение этого года вся Латвия уз-нала о Лузнавском поместье, о том, что оно является жем-чужиной югендстиля, что оно само – жемчужина Лат-галии, что это особое место для искусства и музыки. Мыгордимся тем, что Лузнавская усадьба вступила в Лат-вийскую ассоциацию замков и усадеб, что члены нашейассоциации могут брать с вас пример, как вы работаете,с каким энтузиазмом и на каком уровне, а также то, каквы обо всем этом ставите в известность других. Я хо-

тела бы пожелать вам беречь, лелеять эту жемчужинуи придавать ей блеск и в дальнейшем».

За неполный год в Лузнавской усадьбе успели высту-пить с концертами многие известные музыканты, испол-нители камерной музыки, удостоверившиеся в прекраснойакустике Красного зала, в особой близости со слушателем,в приятной атмосфере. Говоря о видении развития, управ-ляющая усадьбой Ивета Балчуне выразила надежду, чтопоместье, как объект культуры и туризма, будет способ-ствовать и развитию предпринимательской деятельности,поскольку туристам необходимы ночлег, питание, возмож-ность отдохнуть и провести время вместе с семьей, при-обрести изделия надомников и ремесленников. Регулярноепроведение концертов и выставок позволило избавитьсяот сезонности и сохранить приток посетителей также осе-нью и зимой, однако новый туристический сезон в Лузнавс-ком поместье обещает быть очень деятельным. Уже 30 ап-реля здесь откроется 36-я выставка Дней латгальских гон-чаров, Лузнавская усадьба примет участие в мероприятияхНочи музеев и Ночи церквей, 13 мая все желающие смогутповеселиться на Ночи кадрили, а 18 июня парк поместьяоткроет свои тайны в Природном концертном зале. «С сен-тября прошлого года и до сих пор не было такого проме-жутка времени, чтобы в усадьбе ничего не происходило.Теперь здесь находится также информационный центртуризма, который работает и по выходным, а это значит,что усадьбу можно посещать и осматривать всю не-делю. Начиная со следующей недели, у нас не будет свобод-ных выходных вплоть до конца августа. И это не толькотуристы, но и посетители различных мероприятий, свадь-бы, семейные торжества», – подчеркнула Ивета. А еже-годные Дни Чюрлёниса в конце апреля, в день рожденияЛузнавского поместья, в будущем могли бы стать добройтрадицией и привлекать любителей его музыки и творче-ства из близких и отдаленных мест.

Текст и фото Aнны Ранцане

ВосстаноВЛенное ЛузнаВское поместье отмечаетсВой перВый юбиЛей под знаком м. к. чюрЛёниса

Микалоюса Kонстантинаса Чюрлёниса (1875 – 1911) с Лузнавским поместьем связывает род помещиковКербедз, во владениях которого, в Риебини и Лузнаве, в начале XX века гостили и получали вдохновение многиехудожники, музыканты, литераторы того времени, в том числе и Чюрлёнис. Несмотря на то, что в фактах егопребывания в Лузнаве многое еще не исследовано (профессор Петерис Зейле в книге «История культуры Лат-галии» упоминает только высказывания Чюрлёниса о Риебини, которые представляются «настоящим раем дляхудожников»), маловероятно, что длительно находясь в поместье Риебини, художники проигнорировали бы дру-гую, построенную в более живописном месте, летнюю резиденцию рода Кербедз – Лузнаву, где с 1906 года прово-дила лето сама меценат Евгения Кербедз. И 24 апреля, во время концерта в Красном зале Лузнавской усадьбы,когда за новый концертный рояль сел правнук композитора, пианист, профессор Каунасской музыкальнойакадемии, лауреат нескольких международных конкурсов пианистов Рок Зубов (Рокас Зубовас), чтобы сыгратьмузыку своего прадеда, даже без архивных записей ясно чувствовалось – именно здесь, в Лузнаве, особое местодля звучащей сквозь века музыки Чюрлёниса, для его картин, для его видения сотворения мира. ВыступлениеРока Зубова и его супруги, литовской пианистки Сонаты Девейките-Зубовиене, дополнилось демонстрациейрепродукций картин Чюрлёниса и прочтением фрагментов его писем в исполнении Иветы Граудини.

НА тЕРРИтОРИИ РЕзЕКНЕНСКОгО КРАЯПРОйДУт ВОЕННыЕ УЧЕНИЯ

В мае на территории Резекненского края Национальные вооруженные силы будутпроводить учения пехотной бригады сухопутных войск. С 9 до 13 мая на территорииЧернайской, Каунатской и Столеровской волостей рота батальона боевой поддерж-ки запланировала провести тактические занятия с установлением патрульной базывозле водоема и применением специальных средств имитации выстрелов. А с 16 до18 мая на территории Чернайской и Гришканской волостей пройдут тактические за-нятия с установлением патрульной базы и применением специальных средств ими-тации выстрелов. В запланированных учениях примут участие 50 солдат в полнойбоевой экипировке, а также будут использованы единицы военного транспорта.

Просьба к жителям не волноваться при виде перемещения военной техники исолдат по окрестным дорогам. Военные учения не причинят никакого вреда владе-ниям частных лиц или окружающей среде, а также будут соблюдены все правилапротивопожарной безопасности.

Вооруженные силы приносят свои извинения за неудобства, которые могут крат-косрочно возникнуть в связи с шумом или перемещением военной техники.

ОБъЯВЛЕНО ОБщЕСтВЕННОЕ ОБСУжДЕНИЕ ПО ПОВОДУВыРУБКИ ДЕРЕВьЕВ НА КЛАДБИщАх ФЕйМАНСКОй ВОЛОСтИФейманское волостное управление Резекненского краевого самоуправления со-

общает, что планирует вырубку 9 (девяти) деревьев на Фейманском кладбище, чтобыосвободиться от опасных деревьев вблизи мест захоронений. Эти деревья находятсяв пределах земельной единицы, входящей в собственность Резекненского краевогосамоуправления под кадастровым номером 7852 006 0155.

Просьба подать свои предложения и заявки в Фейманское волостное управ-ление Резекненского краевого самоуправления (Феймани, Фейманская волость,Резекненский край) по телефону 64644888, 64644894 или по э-почте: [email protected],начиная с 3 мая до 13 мая 2016 года.

Общественное обсуждение проходит согласно обязательным правилам Резекнен-ского краевого самоуправления № 91 от 15 ноября 2012 года «О вырубке деревьевза пределами леса в Резекненском крае».

Более подробную информацию можно получить у заведующей кладбищем ИнгиШтикане, телефон: 28775066.

Вита Амелько, делопроизводитель Фейманского волостного управления

Пианист, правнук М. К. Чюрлёниса Рок Зубову нового инструмента

oZoLAINeS PAGASTAoZoLAINeS PAGASTA iedzīvotāji šogad talkoja ne tikai savu māju pagalmos, bet arī pie-dalījās pirmajā kopīgajā sabiedriskajā talkā. Vides dizaineres Dainas Zvejsalnieces vadībā pie pagas-ta pārvaldes ēkas tika izveidots neliels dendroloģiskais parks, iztīrīta mazā upīte, kas plūst cauriparkam, pāri tai ierīkots dekoratīvs tiltiņš. Iestādītas divas ozolu alejas, kas vedīs uz brīvdabas at-pūtas un pasākumu vietu, „Līgo kalnu” Bekšos. Ozolaines pagasta Bekšu ciema organizētās talkasietvaros tika iestādīti 134 koki un krūmi, uzstādīti 9 putnu būrīši. Piedalījās aptuveni 50 talkotāji,starp kuriem bija gan Ozolaines pagasta iedzīvotāji, gan rēzeknieši un ciemiņi no Rīgas un Kuldīgas,pārstāvji no Rēzeknes novada pašvaldības un Satiksmes ministrijas. Ozolaines pagastā kopumātika savākta gandrīz 21 tonna dažādu sadzīves atkritumu, kas rada cerību, ka pagasts kļuvis krietnitīrāks un sakoptāks.

Lielās talkas dalībnieki kuplā skaitā pulcējās pie Lūznavas muižas, LūZNAVAS PAGASTāLūZNAVAS PAGASTā.Talcinieki bija aicināti līdzi ņemt savus darba rīkus, bet par darba cimdiem, atkritumu maisiem, spēci-nošu zupu un pozitīvu gaisotni parūpējās talkas organizatori. Kaut arī laiks nelutināja, spoža saulemijās ar aukstu vēju un krusas brāzieniem, talkotāji strādāja čakli, lai sakoptu un sagatavotu muižasparka teritoriju rudenī iecerētajai akcijai – 100 ozolu stādīšanai. Tika iestādīti trīs pirmie ozoliņi, kurustādīšanā piedalījās Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Špeļs un Rēzeknes novadadomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.

DRIcāNU PAGASTāDRIcāNU PAGASTā saposta Pilcenes baznīca, savākti atkritumi ceļmalās, Dricānu birztalāun centrā. Talkā strādāja 109 talcinieki.

ILZeSKALNA PAGASTAILZeSKALNA PAGASTA pārvaldes rīkotajā talkā piedalījās 45 cilvēki, savākti 40 maisi atkri-tumu. Talkas laikā sagrābtas lapas vecajā muižas parkā, sakopta Gailumu ezera publiskā peldvieta,sakopts ciemata centrs un savākti atkritumi ceļmalās.

MALTAS PAGASTāMALTAS PAGASTā 23. aprīlī talkoja vairākas nelielas entuziastu grupiņas, gan bērni, ganpieaugušie. Tika vākti atkritumi pie ūdens krātuvēm, gar ceļu malām un citām sabiedriskām vietām.Pēc talkošanas dalībnieki varēja sasildīties ar karstu zupu. Arī Maltas pagasta iestādes (bibliotēka,pirmskolas izglītības iestāde, muzejs u.c.) centās atbalstīt akciju un sakopa iestādei blakus pieguļošoteritoriju jau talkas priekšvakarā.

oZoLMUIžAS PAGASTāoZoLMUIžAS PAGASTā „uz strīpas” bija 25 talkotāji, tika savākti visi 150 maisi ar atkritu-miem, kuri arī aizvesti uz izgāztuvi. „Sakopām pagasta dīķa malu, sporta laukumu un parka malu,kā arī salasījām nokritušos, sakaltušos zarus parkā.”

RIKAVAS PAGASTāRIKAVAS PAGASTā Lielās talkas laikā atjaunoja bērnu rotaļlaukumu, salaboja un pārkrāsojaslidkalniņus un šūpoles. Otrs darbs, ko paveica, bija ābeļdārza sakopšana Rikavas ciema centrāpie daudzdzīvokļu mājām Upes ielā. Talkā piedalījās 87 iedzīvotāji.

Līdz ar Saietu nama atvēršanu, SToĻeRoVAS PAGASTASToĻeRoVAS PAGASTA jauniešiem izveidojusies jaunatradīcija – Lielās talkas ietvaros, stādot daudzgadīgos kokus un krūmus, tiek veidots mūžzaļaisdabas stūrītis.

LeNDžU PAGASTāLeNDžU PAGASTā brīvdabas estrādes apkārtnē kopīgiem spēkiem tika iestādīti pirmiekociņi – tūjas un priedes. Vieni raka bedres, citi veda zemi, vēl citi laistīja un stādīja. Darba pietikavisiem. Pēc darba visi kopā dzēra tēju un ēda pīrāgus. Tas ir tikai sākums lielajiem apzaļumošanasdarbiem brīvdabas estrādes teritorijā. Talkā piedalījās 78 dalībnieki.

GRIŠKāNU PAGASTāGRIŠKāNU PAGASTā jauniešu kluba JOLO dalībnieki un kultūras nama darbinieki talkojaZarečnajas pamatskolas teritorijā. Kaut arī laika apstākļi nebija labvēlīgi, dalībnieki bija pozitīvi no-skaņoti, darbs veicās labi. Arī pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns bija talkotāju rindās.Jaunākā talkas dalībniece bija piecgadīgā Alīsija Dembovska. Kad talka bija noslēgusies, talcinie-kiem vēl pietika spēka, lai uzspēlētu futbolu ar pagasta pārvaldes vadītāju.

Talkas dienā un talkas ietvaros KAUNATAS PAGASTāKAUNATAS PAGASTā piedalījās 153 dalībnieki vecumā no3 līdz 70+ gadiem. Sakārtots Kaunatas pagasta Dubuļu ciema centrs un bērnu rotaļu laukums, uz-kopts zālājs un stādījumi, sakopta Brāļu kapu teritorija un Kaunatas vidusskolas stadiona apkārtne,savākti atkritumi ceļa malās. Veikti sakārtošanas un labiekārtošanas darbi ap Kaunatas centrālodīķi: uzlikti pieci soli, sakārtota bruģētā laukuma teritorija un stādījumi, izzāģēti apkārtējās teritori-jas krūmāji un sausie koku zari, iztīrīts grāvis zem gājēju tilta un dīķa krasta līnija, kā arī sakoptadzīvojamās mājas Rāznas ielā 22 apkārtnes teritorija, zālājs, asfaltētie celiņi, izremontēti soliņi.

Pagastu sniegto informāciju apkopoja Anna Rancāne

Rēzeknes novads top sakoptāks

Sestdien, 23. aprīlī Rēzeknes novada iedzīvotāji pulcējās uz Vislatvijas Lielo talku, lai sakoptu un sakārtotu novada teritoriju, iestādītu kokus un košumkrūmus, izjustu kopāstrādāšanas prieku un arī atpūstos pēc padarītā darba. Talkas ietvaros strādāja 1856 talcinieki, savākti 4805 maisi ar atkritumiem, taču gandarījums par paveikto nav skaitļos izmērāms.

Raimonda Kaļvas foto

man ir gara gara krelle kurā ceļš pie ceļa vērts un katrs...

Documents