DRAUDZES VĒSTIS 1 Nr. 3

VALMIERAS SV. SĪMAŅA EV. LUT. DRAUDZE

N O S E N A T N E S U Z M Ū Ž Ī B U 2013.gada 31.marts, Nr. 3 (98)

DRAUDZES VĒSTIS

Meklē savu prieku savā Kungā, tad

Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas! Lieldienu prieku visdrošāk mēs varam

meklēt paša Kristus priekā par augšām-

celšanos. Evaņģēlijs stāsta, ka Kristus

iziet cilvēcei pretī un sveicina kā uzvarē-

tājs: „Nebīsties!” „Esiet sveicināti!”

„Miers ar jums!”

Kristus dalās ar mācekļiem savā tri-

umfā, uzticot tiem varu piedot grēkus:

“Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs

piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie

paliks.”

Gan bauslībai, gan evaņģēlijam ir sava

vieta pēc Kristus augšāmcelšanās, taču

nu evaņģēlijs ir realizēts un piepildīts.

Uzvara ir attiecināma uz ikvienu, kas pēc

tās izsalcis.

Sekojot Kristum no nodevības līdz

krusta nāvei un augšāmcelšanās notiku-

mam, arī mēs varam piedzīvot Lieldienu

prieku. Skatoties no malas, mēs esam

tikai neitrāli vērotāji. Kļūstot par sekotā-

jiem — kristiešiem, mēs esam arī līdzda-

lībnieki augšāmcelšanās uzvarā.

Lai augšāmceltos ir jānomirst, lai

grēki tiktu piedoti, tie ir jānožēlo līdz

krusta nāvei — Kristus krusta nāvei. Tad

mēs tiekam līdz ar Kristu augšāmcelti.

Augšāmcelšanās mūsu dzīvei ir nepie-

ciešama jau šodien. To Dievs ļauj mums

piedzīvot vēl pirms esam miruši. Jau ša-

jās Lieldienās, Augšāmcelšanās svētkos.

Mācītājs Arnis Bušs

Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!

Visas upes vēl ledū kaltas, bet zem sniega sačukstas pirmie snieg-pulsktenīši un zaļie asni, ceļot galvas pretim saulei.

Marts — bagāts pavasara mēne-sis. Atvadoties, godinot, pieminot — esam izgājuši pretim gaismai.

Piekto gadu dažādu konfesiju mācītāji, kristieši un katrs Dievu mīlošs cilvēks gāja Krusta ceļu, pie-minot un godinot Kristus ciešanas. Krusta ceļa gājums sākās mūsu drau-dzes namā Veides ielā 2, tālāk aizvi-jās pa Limbažu un Rīgas ielām, ap-stājoties pieturās, kur klausījāmies Dieva vārdu. Vienotība dziesmās, lūgšanās, Tēvreizē, Ticība Kristum, kurš cieta pie krusta par mūsu grē-kiem, Viņa augšāmcelšanās mūs vi-sus vieno. Krusta ceļa gājēji noslēgu-mā pulcējās Sv.Sīmaņa dievnamā.

Varam priecīgi teikt:

“Jēzus Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!” Atvērsim savas sirds durvis Jēzum!

Redkolēģija

2013.gada 28.martā — Sv.Sīmaņa baznīcā Zaļās ceturtdienas dievkalpojumā

Arhibīskaps Jānis Vanags

...gājām Krusta ceļu ticības apliecinājumā un lūgšanās, pieminot Jēzus Kristus ciešanas.

DRAUDZES VĒSTIS 2 Nr. 3

Dziedināšana notiek tad, kad ļaujam sirdij būt lielākai par galvu jeb zināšanas nepalīdz — ir vajadzīga beznosacījumu Mīlestības pieredze

No 1.-2.martam Rīgā norisinājās starpkonfesionāls pasākums

„Dvēseles dziedināšanas dienas”. Apmeklēju šī pasākuma pirmo

dienu. Ļoti pozitīvi man šķita tas, ka kristieši uzdrošinās un jūt

vajadzību runāt par depresiju un izdegšanu ar tādu vērienu, un

cilvēku izrādītā atsaucība runā pati par sevi — pasākumu apmek-

lēja ap 500 dažādu draudžu pārstāvji tā, ka sākotnēji iecerētās

pasākuma telpas bija nepieciešams nomainīt pret lielākām...

Turpinājumā konspektīvs dzirdēto lektoru skatījums.

Pēteris Sproģis (baptistu bīskaps). Pazaudējot spēju raudāt ar

raudošajiem un smieties ar priecīgajiem, mēs zaudējam nozīmību

šai pasaulē. Kristieši daudzreiz nemāk raudāt ar raudošajiem un

dod klišejiskas atbildes. Bet kāds ir teicis, ka Dieva mīklas ir

vairāk dziedinošas nekā cilvēciski risinājumi. Mēs neesam gatavi

būt, bet gribam atrisināt, lai mums pašiem kļūtu vieglāk.

Jānis Dravants (pareizticīgo priesteris). Nezinot pareizās robe-

žas, tiek sagrauta personiskā un sabiedrības būtība. Pareiza garī-

gā dzīve acij ir pilnīgi apslēpta. Paštaisns, apmierināts ar sevi,

lepns — tāds var kļūt uzcītīgs kristietis, nezinot pareizas robežas

— ārēji laipns un smaidīgs, bet iekšēji atstūmis Dievu un kļuvis

par viņa pretinieku. Pareiza garīgā dzīve ir jādzīvo, mācoties no

svētajiem tēviem un tagadējās pieredzes. No pareizām domām

dzimst viss labais. Sabiedrībā dominē doma, ka visi viedokļi ir

pareizi, kas ir absurds.

Kristīne un Edgars Maži (psihoterapeite un baptistu mācītājs).

Reflektīvā (atspoguļojošā) klausīšanās — Ījaba grāmatā draugi to

nedarīja, bet deva padomus Ījabam, par ko Dievs viņus neuzsla-

vēja... Nekompetence ieved dziļāk problēmā, var pat vest prom

no Dieva. Kurā brīdī jautājums ir tāds, ko mācītājs var risināt un

kurā tas ir jāuztic psihoterapeitam? — Attiecības ar Dievu mēs

mācāmies no attiecībām ar cilvēkiem — mums vajag šo cilvēcis-

ko aspektu. Reizēm cilvēks nāk pie mācītāja, lai pārliecinātos, ka

Kristus viņu mīl — tu netiec notiesāts, bet uzklausīts, respektēts,

mācītājs pat iespējams nepasaka ne vārda visu tikšanās laiku.

Caur acīm, acu kontaktu kā dvēseles spoguli, mēs dodam to, ko

nekā citādi nevar dabūt. Psihoterapeits sāk ar uzklausīšanu. Bet

kristieši mēdz uzreiz uzlikt „birkas” cilvēkiem: šizofrēnija —

velna apsēstība; depresija — mazticība u.c. Psihoterapeits var

virzīt Budas, Krišnas vai Kristus virzienā (atkarībā no savas pār-

liecības), ja cilvēks izvēlas vaicāt par Dievu, bet par varītēm tas

netiek uzspiests atšķirībā no mācītāja.

Grāmatas ir svarīgas, bet grāmatas nav attiecību aizvietotājas,

tāpat kā feisbuks vai draugiem.lv. — ir attiecības, kuras attīstās

tikai caur acu kontaktu un fizisku pieskārienu. Mēs varam redzēt,

bet nespējam konkrētajā brīdī ieraudzīt, tāpēc ir labi pārlasīt grā-

matas. Labas grāmatas par depresijas tēmu ir „Geniuss grief and

grace”, „Dziedinošās pārmaiņas”, Luisa Smita „Piedod un aiz-

mirsti”. Mēs mēdzam meklēt cilvēkus, kas ir pozitīvi, bet padzī-

vosim ar šo cilvēku 24 stundas kopā un tad paskatīsimies, cik

pozitīvs viņš ir... jo mēs mēdzam saņemties. Vēl arī mēs neesam

visi vienādi ievainoti —„Ja man tas darbojās, tad arī tev tas dar-

bosies”. Ja mēs prasām palīdzību labu gribošiem cilvēkiem, bet

situācija nerisinās, tad iespējams jāiet pie profesionāļa. Dievs

dara lēni, bet pamatīgi. Tu neesi nemīļāks, ja tev jārisina problē-

ma ilgāk, kā citiem — 5, 10, 15 gadi... Ir jāuzdrošinās atzīt, ka

mana problēma ir lielāka, nekā es to spēju atrisināt.

32. un 39. psalmā ir teikts: „kamēr es klusēju, man bija lielas

problēmas, bet tad es atzinos savos grēkos...”

UN vajag smieties.:) Dievs smejas vairāk nekā mēs domājam!

Izdegšanas simptomi:

*emocijās valda izsīkums, tās ir nestabilas, tu kļūsti cinisks;

*psihiski: koncentrēšanās zudums, atmiņas pavājināšanās;

*sociāli: bezpersoniskums — attālināšanās no cilvēkiem, spējas

just līdzi zaudēšana; darbā — vilšanās.

Kas ir uzņēmīgs: tie, kam zems pašvērtējums (80% cilvēku dzī-

vo ar zemu pašvērtējumu, jo pieņem to vērtējumu, ko sniedz ap-

kārtējie cilvēki).

Kas rada izdegšanu:

pastāvīgi augsts stress — vidusskolas skolotāji, slimnīcu

darbinieki — komplicētas cilvēciskas problēmas (ir vaja-

dzīgs neiesaistīties emocionāli darbā, ko darām, vai arī ilg-

stošā laikā mēs kļūstam pilnīgi nejūtīgi pret to, ko darām);

pastāvīgi traucējumi;

neprasme, neefektivitāte;

noslogojums — 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā.

Izdegšanu ietekmē:

vecums (jauni cilvēki izdeg vieglāk);

darbā pavadītais laiks;

neprecētie drīzāk piedzīvo izdegšanu;

tie, kam bērni, drīzāk nepiedzīvos izdegšanu;

individuālisti tendēti uz izdegšanu (piemēram, nīderlandieši

vairāk cieš no izdegšanas nekā itāļi);

ambīcijas (tie, kas orientēti uz panākumiem, vieglāk izdegs);

perfekcionisti izdeg.

Izdegšanu neizraisa:

*darba slodze, *pastāvīgs stress, BET reakcija uz to!

Cilvēkiem, kas neizdeg ir: *labs sociālais atbalsts *kaut 1 labs

draugs ir aizsargs pret izdegšanu (70% cilvēku, kas griežas pie

psihoterapeita, varētu neiet pie viņa, ja būtu ar ko parunāt par

problēmu); *aicinājuma un jēgas sajūta.

Ko darīt:

Apzināties risku;

Novērtēt sevi;

Tikt galā ar darba apjomu;

Veidot savu sociālā dzīve;

Izvairīties no izsīkuma;

Izstrādāt savu pašvērtējumu (nevis ietekmēties no citiem);

Kopt savu garīgo dzīvi.

Jesajas 40.nodaļā redzams Dieva tuvums (imanence) un Dieva

lielums (transcendence), un, kad esam sasaistīti ar Dievu cerībā

kā ar virvēm, tad atgūstam spēku.

Rinalds Grants (luterāņu mācītājs) par iedegšanos un izdegša-

nu draudzē: Draudze ir Kristus Miesa — darbīga Kristus klātbūt-

ne šajā pasaulē. Daudzām draudzēm ir nepieciešama dziedināša-

na no depresijas. Lai cilvēki ienākot draudzē piedzīvotu dvēseles

dziedināšanu katram ir jābūt gatavam apsiet priekšautu — drau-

dzes vadība sagatavo svētos kalpošanai, nevis paši visu dara.

Pirms piekrist kalpot vajadzētu uzdot sev šādus jautājumus: Ja

Dievs šo kalpošanu svētīs, vai tad būs labāk? Kas būs labāk? —

Mērķim jābūt celsmīgam. Vai tā ir kalpošana, kas atbilst manām

gara dāvanām? Vai šī kalpošana nostiprinās Dieva prioritāti ma-

nā dzīvē? Vai neceru nopelnīt Dieva labvēlību? Mums jābūt uzti-

cīgiem Dieva ilgām dziedināt šo salauzto un ievainoto pasauli.

Kā iespējams savienot depresiju ar Dieva visvarenību un Mī-

lestību?! — Ir jābūt līdzsvaram starp Kristus godības un ciešanu

teoloģiju. Ir jāiemieso pieņemšana, Mīlestība, ilgstoša kalpošana.

Jāļauj cilvēkam būt mūsu vidū tādam kāds viņš ir.

„Ja tu kādu nosodi, tev nav laika viņu mīlēt.” (Māte Terēze)

Dievs izmanto cilvēka depresiju, lai viņš sāktu meklēt ārpus

sevis, lai meklētu jaunus priekšstatus par Mīlestību, par Dievu,

par cilvēkiem. Depresija var ārstēt no lepnības, tā ir iespēja būt

pašam, dziedināt daudzus ievainojumus caur piedošanu, ārstē no

vientulības un atsvešinātības — kad sirds pārvēršas par akmeni

un lūgšana kļūst neiespējama, tad to vislabāk var mācīties.

DRAUDZES VĒSTIS 3 Nr. 3

LĀSTS, SVĒTĪBA, PIENĀKUMS vai IESPĒJA ir cilvēks

depresijā tev līdzās? Tā ir iespēja būt ar pieliektu galvu, iespēja

būt darbībā. Draudzē cilvēkam, kurš ir depresijā, svarīgi parādīt

apkārt esošos resursus:

Vakarēdienu — iespēju, kā ļaut sevi skalot;

Dieva Vārdu — iespēju ielikt labas domas jau ierasto vietā

un izjaukt jau iemītās takas;

kalpošanu — iespēju ieraudzīt citus cilvēkus,

grēksūdzi;

lūgšanu — kopīgu, privātu, kā laiku kopā ar Dievu;

draudzi ar identitāti un mērķi.

„Tēti, es nezinu, kas es esmu, bet, ja es patīku Tev, es patikšu arī

sev,” saka Pinokio.

Būs daudz cilvēku mums līdzās, kas ir depresijā, un vajag ļaut

būt līdzās, pat vēl vairāk — dāvāt savu klātbūtni, tāpat kā Kristus

mums to dāvā. Kā mēs varam veidoties par tādu vietu, kur darbo-

jas augšāmceltais Kristus? — Lai mūsu lūpas čukst:

„Nāc, Svētais Gars, un dari darbu mūsu draudzē...”

Indulis Paičs (luterāņu mācītājs). Kas ir svarīgāks pieredze vai

teoloģija? Tas ir jautājums par vistu un olu. Visi dzīves pienāku-

mi, kas jāveic, ir kā žonglēšana ar bumbiņām. Un tad var gadī-

ties, ka klāt nāk vēl viena bumbiņa — attiecības ar Dievu. Un tā

ir tāda nešpetna bumbiņa, jo visai žonglēšanai klāt parādās spie-

diens, ka citās dzīves jomās tev nav kārtības, jo tev attiecībās ar

Dievu nav kārtības... Vai mēs saprotam pa īstam, ko nozīmē Mī-

lestība? Tas atkarīgs no mūsu pieredzes. Mīlestības un pieņemša-

nas pieredze ir visas kristietības pamatā, nevis kaut kas cits.

Psihoterapija ir laba, jo tās laikā sastopamies ar dzīvu cilvēku,

iegūstam jaunu pieredzi — kā tas ir, ka tevi uzklausa, pieņem,

mīl. Mēs mēdzam iedot instrumentus, bet neiedodam to, ko nozī-

mē būt cilvēkam — būt mīlētam. Metodes, kursi u.c.ir šie instru-

menti. Beznosacījumu Mīlestības piedzīvošana ir vienīgais veids,

kā tu pa īstam vari tikt pārvērsts. Nedrīkstam padarīt kristietību

par aktivitāti, kuras pamatā nav Kristus beznosacījumu Mīlestība.

Bet mūsu pieredze saka: „Tāda mīlestība nemēdz būt... es to ne-

esmu piedzīvojis, ir kādi nosacījumi...” BET Dievs nav ambiva-

lents — pretrunīgs, svārstīgs. Viņš ir teicis, tā ir un paliks mūžīgi.

Draudzē ir daudz cilvēku, kas savas nastas grib “uzgrūst”

citiem un ir cilvēki, kas grib nest citu nastas, lai nebūtu jānes

savējās — tas ved pie izdegšanas. Kalpošanai būtu jāizriet no tā,

kā cilvēks ir pieredzējis, ka kāds nes viņa nastas, bet mēs izlai-

žam šo soli un mēģinām Mīlestību aizstāt ar darbību, domājot, ka

tad, kad mēs būsim perfekti, Dievs un cilvēki mūs mīlēs.

5 padomi:

1. Konstatēt, vai tiešām ir problēma — kamēr es ticu, ka ar mani

viss lielās līnijās ir kārtībā, es mēdzu dzīvot ar problēmām, nekad

neuzdrošinoties tās risināt.

2. Ir jāatzīst sava bezspēcība, nespēja pašam savu dzīvi noregulēt

— mana regulēšana, aktivitāte, darbība — tā ir mana patiesā pro-

blēma.

3. Uzticēt savu dzīvi Dievam — esmu atvērts jauniem scenāri-

jiem savā dzīvē, gatavs kaut kam jaunam. Teksts no Bībeles:

”Lūdziet bez mitēšanās Dievu!” ir kā lakmusa papīrītis, kas parā-

da patiesās cilvēka attiecības ar Dievu — cilvēks bez Dieva uz-

skata, ka tā ir jauna prasība no Dieva, kas jāpilda. BET patiesībā

lūgt bez mitēšanās Dievu nozīmē būt bez mitēšanās šajā lūzuma

punktā: „Dievs, es vairāk nevaru, dari kaut ko Tu!” — un paliek

vieglāk. Pēc Svētā Augustīna lūgšana ir pievērstība Dievam.

4. Meklēt praktiskos, šai pasaulē esošos piedāvājumus par to, kur

un kā es varu atgriezties pie pieredzes par beznosacījumu Mīles-

tību. Mēģināt būt ar cilvēkiem, kuri ir bijuši tur, kur es esmu ta-

gad.

5. Iesaistīties piedāvājumos bez saviem nosacījumiem un vērot,

vai man kļūst labāk. Piedalīties grupās bez akcentiem un milzī-

gām pretenzijām, tādās, kurās es varu būt tāds, kāds esmu.

Vispār ir jāmācas kristīgi slinkot. Kad noriet saule, sākas jauna

diena ar miegu, nedēļa sākas ar sabatu, ar atpūtu. Baznīcas gadā

pa priekšu ir svētki un otrajā pusē tikai sākas darbs.

Mācīties palikt Dieva priekšā, nemēģināt aizpildīt laiku ar

savu darbību un aktivitātēm. Pamēģināt ieviest 20 minūtes klusu-

ma lūgšanu savā dienā — nevis saprast, izplānot, bet pasēdēt

klusumā un mācīties apzināties, ka Dievs ir daudz tuvāk nekā es

to domāju. NAV vienmēr kaut kas jārunā vai jādara. Sabata ievē-

rošana ārkārtīgi svarīga — tas parāda uzticību Dievam!

Ir jābūt kopā, lai saņemtu Mīlestību no tā, kurš mani mīl.

Dvēseļu kopējam ir jābūt tādam, kurš ir piedzīvoji Dieva Mī-

lestību un netaisa neko vairāk no sevis - patiesuma un Mīlestības

nekad nevar būt par daudz.

Gan pati, gan runājot ar citiem cilvēkiem draudzē un ārpus

tās, esmu sajutusi ilgas un nepieciešamību pēc šāda veida dziļu-

ma, runājot par depresiju un izdegšanu, uz kādu aicināja un, ma-

nuprāt, arī piepildīja „Dvēseles dziedināšanas dienas”. Par to

liela pateicība Dievam, pasākuma organizētājiem

(www.dominuskopiena.lv) un lektoriem!

Laura Jursone

Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Jņ. 3:17

Martā Jēzus skoliņā runājām par Lieldienu noti-

kumiem. Ar pašdarinātiem

palmu zariņiem un ēzelīšiem

sagaidījām Jēzu Jeruzālemē,

runājām par pēdējo vakar-

ēdienu un Klusās nedēļas

stundā — par Jēzus sišanu

krustā. Pēc brīvlaika bērni

uzzinās, ka Jēzus nepalika

starp mirušajiem, bet uzvarē-

ja nāvi un grēku.

Liels prieks, ka bērni lūgšanās atver savas sirsniņas Dievam. Lūdz par tiem, kuri slimo un pateicas par jauko dienu,

kopā sanākšanu, ģimeni... Kāda meitenīte pateicās par to, ka viņa ir šajā pasaulē.

Ar lielu prieku bērni gatavoja nelielas dāvaniņas draudzes vecajiem ļaudīm Lieldienās.

Paldies Dievam, ka Viņš „Jēzus skoliņas” ģimenei piepulcinājis jaunus bērnus, kuri kopā ar mums var mācīties par

Jēzu, dziedāt dziesmas, lūgt, gatavot interesantus darbiņus un pāri visam sajust Dieva neizmērojamo mīlestību.

Ar mīlestību – Jēzus skoliņas kolektīvs

Foto: Zigmārs Stikāns

DRAUDZES VĒSTIS 4 Nr. 3

Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes padomes rekolekcijas „Skangaļos”

Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz

svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā

sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju

Dievs mīl. Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums

arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem

darbiem. Tā kā ir rakstīts: Viņš ir izbēris un nabagiem devis,

Viņa taisnība paliek mūžīgi. Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi

ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnī-

bas augļiem; tad jūs būsit bagāti visās lietās katram labam dar-

bam, un tā mēs panāksim, ka Dievam tiks dota pateicība. Jo šis

kalpošanas darbs ne tikvien novērš svētajo trūkumu, bet ir arī

pārbagāts ar daudzām pateicībām Dievam. Redzēdami jūsu sek-

mīgo kalpošanu, tie slavē Dievu par jūsu paklausības apliecinā-

jumu Kristus evaņģēlijam un jūsu sirsnīgo palīdzību viņiem un

visiem citiem, un, lūgdami Dievu par jums, tie ilgojas pēc jums,

vērodami Dieva bagāto žēlastību, kas pie jums parādījusies. Bet

paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu! 2.Korintiešiem 9:6-15

2013.gada 2.marta rītā mūsu draudzes mācītāji Arnis Bušs un

Magnus Olsons, kā arī draudzes padomes un revīzijas komisijas

locekļi devās uz rekolekcijām Liepas pagasta „Skangaļos”.

Pēc brokastīm virsmācītājs Arnis Bušs stāstīja un rādīja foto-

grāfijas par gūtajiem iespaidiem Valmieras sadraudzības pilsētas

Halles draudzē, Vestfālenes federālajā zemē, Gīterslo apriņķī,

Vācijas rietumos, un ieskicēja plānus par turpmāko sadraudzību

un sadarbību starp draudzēm un tikšanos Valmierā.

Mūsu gaidītais viesis — arhibīskaps Jānis Vanags — vadīja

lekciju „Diakonija draudzē”, stāstot par Diakonijas vēsturisko

attīstību no pirmbaznīcas līdz mūsdienām.

Īsumā vēlamies iepazīstināt arī mūsu lasītājus.

Līdz 4.gadsimtam pēc Kristus, Baznīca bija neliela daļa no

sabiedrības. Tās ļaudis turējās kopībā (koinonia). Tā bija sadrau-

dzībā noslēgta neliela sabiedrības daļa. Kopības šķēlēja bija soci-

ālā nevienlīdzība sabiedrībā. Diakonijas uzdevums bija izlīdzināt

sociālo nevienlīdzību, vismaz tajā laikā, kad draudzes locekļi bija

kopā. Rūpējoties par vājākajiem, viņi centās veidot savā starpā

attiecības pēc Kristus parauga. Diakonija bija euharistijas sastāv-

daļa, kur Diakonija bija visas draudzes kopības uzdevums. Visi

bija līdzatbildīgi, kā tiek veidota Diakonija.

Turpmāk Diakonija veidojās kā savstarpēja sava tuvākā mī-

lestība, kas izpaužas labdarībā (karitas). Tai bija raksturīgi žēlsir-

dības darbi — Kristus mīlestība. Dodošās Baznīcas pamats, kad

viens dod, otrs — ņem. Diakonijas darbinieku sastāvs mainījās,

to sāka veikt atsevišķi cilvēki, amatpersonas. Veidojās attiecības

starp garīdzniekiem un lajiem. Diakonija aktīvi darbojās starp

cietumniekiem, ubagiem, bāreņiem, atraitnēm. Pastāvošā valsts

vara netika galā ar smago sociālo jomu un to atdeva baznīcai.

Tajā laikā aktīva bija klosteru darbība sociālajā jomā. Mūki, ga-

rīdznieki konkrētos namos izdalīja pārtiku, apkopa slimos. Vei-

dojās Diakonijas institūcijas ar abstraktu morāli. Diakonija atrā-

vās no liturģijas un atdalījās no euharistijas.

Tālāk — viduslaikos, reformācijas periodā, veidojās vietējās

draudzes (parohia), kur noteiktā teritorijā, kas piederēja Baznī-

cai, visi iedzīvotāji bija kristīti. Draudze rūpējās par vājākiem.

Vienlaicīgi, cilšu vadītāji, kas bija autoritātes, paralēli Baznīcai

rūpējās par cilts vecajiem, slimajiem. Tika pārdalīti uzdevumi,

baznīcai — priesteriem, mācītājiem, mūkiem — sakramentālas

darbības (kristības u.tml.), laicīgai varai piederēja bauslība, soci-

ālā joma. Karitas nonāca laicīgās varas ziņā. Pārstāja darboties

klosteri, labie darbi mazinājās, kaut arī tie tika uzskatīti par no-

drošinātu ceļu uz pestīšanu. Reformācijas laikā Diakonija mainī-

jās — laukos tā darbojās mācītāja vadībā un draudzes locekļu

kalpošanā, pilsētās darbu vadīja laicīgā vara. Reformatori uzska-

tīja, ka cilvēks var tikt pestīts arī bez labiem darbiem, tikai ticībā.

No 18.gadsimta baznīcā veidojas biedrības (socia), kuras rak-

sturojamas kā socioloģiskas. Tām raksturīga bija pestīšanas armi-

jas darbība, bāreņu, prostitūtu un citu līdzcilvēku sociālā aprūpe,

uzsverot, ka Baznīcai jāiet kopā ar izglītību un jāveic arī ārēja

misija, lai izglītojoties, cilvēki uzņemtos atbildību par savu dzīvi.

Baznīcā pakāpeniski atjaunojās tas, kas bija koinonia.

“ I r d a žā d a s ka lp o ša n a s , b e t v i en s p a t s

Kungs...” (1.Korintiešiem 12:5). Mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir

atdzimis Baznīcā. Atceramies, kādas bija Jēzus darbības, viņš

liecināja, sludināja, kalpoja (baroja, ārstēja, izdzina ļaunos ga-

rus). Arī šodien Diakonijai jābūt Baznīcā, jo Diakonija ir Baznī-

cas eksistences veids — viena no tās sastāvdaļām. Draudze var

būt diakoniska, kurai raksturīga aizstāvība, palīdzība vājākiem,

kas vestu pie Draudzes saliedēšanās.

Kā motivēt Draudzes locekļus pievērsties Diakonijas darbam?

Tā ir mīlestība uz Kristu. Katra paša mīlestība ļaus saprast kalpo-

šanas iespējas, realizēt savu aicinājumu, dalīties mīlestībā, nest

krustu, dalīties ciešanās, motivēs ziedot Diakonijas darbiem.

„Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastī-

bas, mēs nepiekūstam”. (2.Korintiešiem 4:1)

Vēlāk visi rekolekciju dalībnieki darbojās grupās, kur ap-

sprieda Diakonijas vietu mūsu draudzē šodien, grūtības Diakoni-

jas darbā. Pēc tam katra grupa prezentēja savu viedokli un idejas,

kā Diakonijas darbs spētu aptvert mūsu draudzi.

No dienas vidus līdz pat vakariņām rekolekciju dalībnieki

pulcējās divās darba sesijās, kur apsprieda draudzes padomes

darba aspektus, apzināja paveikto un to, kas virzīs mūsu draudzes

padomes darbību turpmāk.

Šīs rekolekcijas rosināja katru pārdomāt par mūsu personīgo

izvēli un darbību ikdienā un draudzē. Veicināja pārdomas par to,

kā es saprotu un atpazīstu Dieva norādījumus. Kādas ir manas

domas, mani vārdi, mani darbi. Cik daudz dzirdam un saprotam

par Dievu, cik daudz vēlamies konkrēti dalīties ar tuvākajiem.

Dalīties gan ar savu naudu, mantu, laiku, ar savu līdzjūtību, uz-

mundrinošiem vārdiem, reizēm vienkāršu klātesamību pie tiem,

kuriem mēs, lielākā daļa, ikdienā skrienam garām.

Tāpēc ar patiesu mīlestību un paļāvību vēlu katram Dieva

aicinātajam un mīļotajam Kristū censties domāt, runāt un darīt tā,

lai mēs visi kopā justos kā vienots, vesels, dzīvs organisms, kur

katrs loceklis ar prieku rūpējas, lai visa miesa būtu dzīva, vesela

un laimīga.

Ināra Miķelsone, draudzes revīzijas komisijas locekle

DRAUDZES VĒSTIS 5 Nr. 3

“Skangaļos”...

DRAUDZES VĒSTIS 6 Nr. 3

Nerēķināt procentus, bet ieguldīties 9.martā mūsu draudzes namā bija iespēja klausīties uzrunu,

stiprināties ar garšīgu buljonu, tikties mazajās grupās, runāt un

uzdot jautājumus par tēmu „Ziedošana”. Pie mums ciemojās

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs.

Mācītājs sāka ar norādījumu par to, ka cilvēka attieksme pret

naudu un ziedošanu, parāda to, kas notiek viņa iekšējā pasaulē,

vai cilvēks ir pareizās attiecībās ar Dievu. Dažādās kristiešu gru-

pās populārs ir vienkāršots uzskats par desmito tiesu — no visa,

kas man ir, man ir jāatdod desmitā daļa draudzei, ka tas ir instru-

ments, ar kuru sakārtoju dzīvi un pretī dabūju žēlastību — līdzīgi

kā ieguldījums bankā. BET šāds skatījums neatbilst tam, kas

patiesībā ir desmitā tiesa. Desmitā tiesa nav ziedošana — tas

ir tas, ko mēs mūsdienās sauktu par nodokļiem. Vecajā Derībā

baznīca un valsts nebija dalītas — pakļaušanās ķēniņam bija pa-

kļaušanās Dievam. Desmitā tiesa ir stāsts par mūsu atbildību

citu cilvēku, valsts un garīgās varas priekšā. Nav jautājuma par

to, vai dot — skaidrs, ka jādod. Bardzība šai jautājumā, ko re-

dzam Maleahija grāmatā 3.nodaļā 8.-12.pantā, ir saistīta ar godī-

gu nodokļu nomaksu — ikviens, kurš maksā nodokļus, ir nomak-

sājis desmito tiesu – kā valsts var pastāvēt, ja paši to visu laiku

apkrāpjam?!!! Nedrīkst apkrāpt valsti, tad dot desmito tiesu

draudzei un cerēt saņemt svētību, nedrīkst distancēties no visas

sabiedrības.

Līdz ar to jautājums draudzes kontekstā nav par desmitās

tiesas došanu, bet par ziedošanu. Jēzus Kalna sprediķī pasaka:

tur, kur būs tava manta, tur būs tava sirds nevis otrādi.

Kad ieguldām naudu, tad tā lieta, kurā ieguldām kļūst svarīga

— ja ieguldām draudzē, tas mūs integrē tajā — ja gribas, lai kaut

kas kļūst svarīgs, tad jāiegulda tajā. Desmitā tiesa — morāla at-

bildība, pienākums — nodokļi; ziedojumi — tas viss, ko dodam

bez prasīšanas, bez likuma — tas ir garīgās izaugsmes galve-

nais indikators. Ziedošana ir vienīgais veids, kā investējas un

realizējas mana brīvā griba. Ja novirzām savu mantu, kur neko

nedabūsim atpakaļ vai kur būs galējs rezultāts, tad tā ir ziedoša-

na. Kamēr neziedojam, mēs vienkārši uzturam sevi. Sākot zie-

dot, mēs iesaistāmies šīs pasaules veidošanā. Ja neziedojam,

manta valda pār mums, nevis mēs pār to. Ziedošana nav baus-

lis, bet Dievs mudina ziedot — tas nav pienākums, tā ir dzīve.

Nedrīkst domāt par Dievu kā par investīciju banku! Panākot

ziedošanu ar varu, ir jābaidās par to, kas ar cilvēkiem no-

tiek garīgā nozīmē — rodas ievainojums, ieļaunojums, bailes,

nepareiza izpratne par Dievu... Labāk kļūdīties uz žēlsirdības

pusi, runājot par ziedošanu tiem, kas lūdz uz ielas. Bet ir situ-

ācijas, kad ir jābūt drosmei pateikt arī „nē”.

Runājot par nabaga at-

raitni Marka evaņģēlija

12.nod. 41.-44. pantā, jautā-

jums ir par to, vai noticis

kaut kas labs vai arī šeit ir

ticis kaut kas pārspīlēts? Runa šajā rakstu vietā ir par

nodokļiem, kas jāmaksā. Pēc

tam seko Jēzus pravietojums

par templi, no kura nekas

nepaliks pāri. Doma ir, ka

sieviete atdod visu, kas tai ir

un jautājams ir — vai tas ir

pareizi? Kur ir robeža, kad

mūsu ziedošana kļūst par

kaut ko smagu un nevajadzī-

gu? Dievs ziedošanas principus mums devis, lai darītu mūsu

dzīves brīvākas un dotu iespēju piedalīties Dieva mērķu pie-

pildīšanā. Atraitnei pienāktos atbalsts — sistēma var būt necil-

vēcīga un nežēlīga — ir cilvēki, kuriem jāprasa vairāk un ir cil-

vēki, kuri ir jāatbalsta. IR jāmāk arī pieņemt ziedojumi – nedrīkst

pazaudēt spēju izvērtēt situācijas — šoreiz mēs tev palīdzēsim,

nepalīdzi mums. Jēzus kristiešiem ir Vecās Derības iemiesojums.

Ja tu gribi būt tāds, kādu Dievs tevi grib redzēt — skaties uz Jē-

zu. Jaunā Derība akcentē ziedošanu, ziedošana un desmitā tiesa

netiek dalīta — citreiz 75%, citreiz mazāk vai vairāk — tā ir at-

tieksme. Nerēķināsim procentus, bet ieguldīsim sevi!

Novēlu mums visiem spēt to ieraudzīt un piepildīt!

Laura Jursone

DRAUDZES VĒSTIS 7 Nr. 3

Ir pieejams jaunais

Bībeles tulkojums.

Iespējams iegādāties.

Interesēties: Draudzes nama

Kancelejā — Veides ielā 2,

Tālr. 64232224

Bībeles lasījumu kalendārs Aprīlim

1. Ps 92 Jņ 2 5Moz 29-30 1.

2. Ps 93 Jņ 3 5Moz 31-32 2.

3. Ps 94 Jņ 4 5Moz 33-34 3.

4. Ps 95 Jņ 5 Joz 1-2 4.

5. Ps 96 Jņ 6 Joz 3-4 5.

6. Ps 97 Jņ 7 Joz 5-6 6.

7. Ps 98 Jņ 8 Joz 7-8 7.

8. Ps 99 Jņ 9 Joz 9-10 8.

9. Ps 100 Jņ 10 Joz 11-12 9.

10. Ps 101 Jņ 11 Joz 13-14 10.

11. Ps 102 Jņ 12 Joz 15-16 11.

12. Ps 103 Jņ 13 Joz 17-18 12.

13. Ps 104 Jņ 14 Joz 19-20 13.

14. Ps 105 Jņ 15 Joz 21-22 14.

15. Ps 106 Jņ 16 Joz 23-24 15.

16. Ps 107 Jņ 17 Soģ 1-2 16.

17. Ps 108 Jņ 18 Soģ 3-4 17.

18. Ps 109 Jņ 19 Soģ 5-6 18.

19. Ps 110 Jņ 20 Soģ 7-8 19.

20. Ps 111 Jņ 21 Soģ 9-10 20.

21. Ps 112 Gal 1 Soģ 11-12 21.

22. Ps 113 Gal 2 Soģ 13-14 22.

23. Ps 114 Gal 3 Soģ 15-16 23.

24. Ps 115 Gal 4 Soģ 17-18 24.

25. Ps 116 Gal 5 Soģ 19-21 25.

26. Ps 117 Gal 6 Rut 1-2 26.

27. Ps 118 Flp 1 Rut 3-4 27.

28. Ps 119:1-59 Flp 2 1Sam 1-2 28.

29. Ps 119:60-118 Flp 3 1Sam 3-4 29.

30. Ps 119:119-176 Flp 4 1Sam 5-8 30.

Tikšanās brīnišķīgā pasākumā Dažādu personīgu iemeslu dēļ jau labu laiciņu nebiju ap-

meklējusi nevienu pasākumu draudzē. Tāpēc dvēselei prasījās

pēc kaut kā garīga, tīra, pamācoša. Prasījās pēc Bībeles patiesī-

bām un pārdomām par tā. Biju dzirdējusi, ka pie mums vieso-

sies Rīgas Mārtiņa Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs. Gri-

bēju kādu pasākumu apmeklēt, tādēļ ļoti priecājos, ka neesmu

nokavējusi tikšanos ar šo cilvēku.

Pirms desmit gadiem biju izlasījusi mācītāja Induļa Paiča

sprediķu grāmatu "Cerību gaisma". Toreiz, zinot viņa jaunos

gadus, mani šī grāmata patīkami pārsteidza ar domas skaidrību,

dziļajām zināšanām un ļoti labo, saprotamo valodu.

Ar lielu interesi un priecīgu prātu 9.marta rītā pl.10 ierados

uz šo pasākumu, bet nepatika tas, ka pasākums bija samērā maz

apmeklēts. Mācītāja Induļa Paiča viesošanās bija pelnījusi

daudz kuplāku publiku!

Tikai pirms pasākuma uzzināju, ka lekcijas tēma būs

"Desmitā tiesa". Par desmito tiesu bija dzirdēts daudz gan spre-

diķos, gan Bībelē lasīts, gan citur, tomēr lekcija bija ļoti intere-

santa. Kaut arī Bībeli esmu izlasījusi vairākas reizes, tomēr

Indulis Paičs prata daudzas lietas atklāt it kā no jauna un savā

skatījumā.

Patīkami pārsteidza lektora skaidrais, ar liekvārdību nepie-

sārņotais redzējums. Bija daudz man nezināmu faktu par Vecās

derības laika cilvēku dzīvesveidu un likumiem, arī par desmitās

tiesas nepieciešamības rašanos. Izrādās pirmsākumi meklējami

jau 1. Mozus grāmatā Kaina un Ābela dzīves laikā. Jau konkrē-

tāk par to runāts Ābrahama un Melhisedeka attiecību veidoša-

nā.

"Bet šodien desmitā tiesa ir stāsts par manu attieksmi garī-

gās varas priekšā," teica mācītājs Indulis Paičs.

Tālāk lektors runāja par 3 dažādām desmitām tiesām Vecajā

derībā. Mūsdienās nodokļu nomaksu varot saukt par desmito

tiesu. Savukārt, “Ziedojums ir galvenais garīgās izaugsmes

indikators. Kad tu ziedo, ir vienīgais brīdis, kad tu šajā pasaulē

dzīvo", teica mācītājs Indulis Paičs.

Klausītāji mācītājam uzdeva daudz jautājumu, uz kuriem

saņēma izsmeļošas, bet īsas un konkrētas atbildes.

Mājās nācu ļoti pacilātā noskaņojumā. Ja vēl kādu reizi būs

tikšanās ar šo cilvēku, es noteikti to apmeklēšu.

Sarmīte Ziemane

Pārdomas... Ja mēs piederam Valmieras Sv.Sīmaņa draudzei, tad mums

tai ir jāziedo. Pareizāk būtu teikt mēs ziedojam Dievam —

Viņš, savukārt, piešķir līdzekļus un resursus mūsu draudzei.

Pēc Dievnama izskata mēs arī varam spriest par draudzi un tās

attieksmi ne tikai pret Dievnamu kā fizisku ēku, bet arī, kā mēs

patiesībā attiecamies pret Dievu. Vai mēs Dievnamā esam tikai

patērētāji? Tad mēs ne ar ko neatšķiramies no pārējās pasaules.

Vai arī, mēs ziedojam tādēļ, ka Kristus mūs ir atpestījis. Die-

vam nevajag, lai mēs ziedojam ar „zobu sāpēm”, Dievs vēlas

priecīgu devēju, kurš saprot, KĀPĒC viņš ziedo Dievam. Tā-

pēc, ka apzinās, ka viss labais nāk no Dieva un, ka viss, kas

cilvēkam pieder ir Dieva dots — alga, darbs, dzīvesbiedrs, ticī-

ba utt. Viss ir no Tā Kunga. Ja mēs to saprotam, vai tiešām

mums ir tik grūti ar pateicību Dievam dot 10 tiesu no visiem

saviem ienākumiem? Vai tiešām mums liekas, ka Dievs grib

mūs iedzīt nabadzībā un mūs iznīcināt? Vai nav gluži pretēji —

Dievs vēlas mums dot kaut ko vairāk?

Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka

Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļau-

numa un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu

to, ko jūs cerat. /Jes.29:11/

DRAUDZES VĒSTIS 8 Nr. 3

Draudzes Vēstis veidoja: Anita Martinsone, Inese Eglīte, Monika Jurkāne, Linda Pētersone, Silvija Adamoviča.

Par teksta saturu un faktiem atbild autori. Tajos paustais viedoklis ne vienmēr atbilst redkolēģijas viedoklim.

Lietvedības sekretāre — Kristīne Švalbe Kancelejā, draudzes namā, Veides ielā 2

otrdienās un piektdienās no 11:00 līdz 15:00

trešdienās un ceturtdienās no 14:00 līdz 18:00 tālr. 64232224, e-pasts: kanceleja@simanadraudze.lv

Valsts un Baznīcas svētkos kanceleja nestrādā.

[Draudzes bibliotēka

Trešdienās no 16:30 līdz 18:30 Vija Velika (mob.25619515)

Vīru vakari katra mēneša 1. un 3. piektdienā 18:30 draudzes namā

koordinators Egils Juitinovičs (mob. 29190568)

Grupa “Saulgriezes” katra mēneša pēdējā piektdienā 16:00 draudzes namā

koordinatore Māra Rozenberga (mob. 26813153)

Draudzes koris trešdienās 18:00 baznīcā

kora vecākā Maija Dukure (mob. 29283215)

Vīru ansamblis ceturtdienās 16:30 draudzes namā

vadītājs Leons Āķeris (mob. 26862723)

Liturģiskais koris “Avots” Otrdienās 18:00 draudzes namā

koordinatore Aiga Paidere (mob. 26409312)

Jauniešu ansamblis “Cum laudem Deo”

sestdienās 13:00 draudzes namā, Veides ielā 2

koordinatore Krista Buša (mob. 20243449)

Jēzus skoliņa

ceturtdienās 18:00 draudzes namā, Veides ielā 2

vadītāja Daina Stikāne (mob. 29521709)

Sīmaņa skola, trešdienās 18:30 draudzes namā

koordinatore Anta Paegle (mob. 29272738)

Pateicamies Dievam un visiem ziedotājiem! Dievkalpojumu un dežūru kolektes:

19.02.2013. – 24.02.2013.... .................... Ls 344.73

26.02.2013. – 10.03.2013. ....................... Ls 562.27

12.03.2013. – 17.03.2013. ....................... Ls 365.99

19.03.2013. – 24.03.2013. ....................... Ls 407.10

07.03.2013. Ziedojumi Sīmaņu skolā . .... Ls 68.30

Ziedojumi Svētdienas skolai ................... Ls 53.77

10 tiesas ziedojumi baznīcā uz 24.03....... Ls 351.21

Dievkalpojumi: svētdienās 11:00 baznīcā,

darbadienas dievkalpojumi un Bībeles stundas

ceturtdienās 18:00 draudzes namā.

Baznīca atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas

no 11:00 līdz 17:00. Tālr.64200333.

Piektdienu vakaros baznīca atvērta līdz 22:00,

aizlūgumu un pateicības svētbrīdis 17:30,

Tezē lūgšanas (dziedājumi) 18:00.

Katra mēneša pirmajā otrdienā 11:00

baznīcā notiek svētbrīdis ar Svēto Vakarēdienu.

Mācītāju pieņemšanas laiki:

Arnis Bušs (tel. 29102673)

ceturtdienās 14:00 līdz 17:00 draudzes namā

Magnus Olsson (tel. 26191743)

ceturtdienās no 14:00 līdz 17:00 draudzes namā

Valsts un Baznīcas svētkos mācītāji nepieņem.

Imants Ziedonis ir Dieva mākslas darbs.

Imants Ziedonis ir brīnums, kas uzdāvināts Latvijai.

Dzejnieka dzeja uzdzirkstī ar vēl lielāku spēku tad, kad

aiz viņa aizvērušās Mūžības durvis.

Cilvēks Ziedonis ir miris, ir pienācis brīdis iepazīties

ar mūžīgo Ziedoni, kas vairs nekad šo zemi un tautu ne-

pametīs.

Jaunas iepazīšanās brīdī ļausim pašam Ziedonim

mums pasacīt to, ko viņš tieši šajā dienā mums vēlējies

sacīt. Man šķiet, ka neviens pavadītājs nevarēs pateikt

neko dziļāku un lielāku par šiem pirms 30 gadiem tieši

šai dienai rakstītajiem vārdiem:

Es izeju tai gaismā,

kur tālāk nav kur iet.

Brīvs putns esmu gaisā,

man kapu nerociet.

Mācītāja Jura Rubeņa piemiņas vārdi Imantam Ziedonim

Viss ir pavisam savādāk...

No avota — kļūt skaidram mācīšos,

No torņa smailēm — lepni augšup celties,

No kalnu grēdām — druskās nesašķelties.

No kalnu strauta — steigties mācīšos,

No kāpu priedes — neliekties nevienam,

No saules — gaišumu dot visām dienām.

/Kārlis Kalnietis/

Mīļš, pavasarīgs sveiciens

visiem aprīļa gaviļniekiem!