noteikumu rokasgrāmata
TRANSCRIPT
Tirdzniecībā starp Eiropas Kopienu un citām Eiropas un Vidusjūras valstīm, kas piedalās Paneiropas un Vidusjūras valstu
kumulācijas sistēmā, izmantoto preferenciālo izcelsmes noteikumu
rokasgrāmata
2
SATURS
Priekšvārds ..................................................................................................... 5 Vispārīga informācija ..................................................................................... 6
1.daļa Informācija par jēdzienu „Noteiktas izcelsmes izstrādājumi”
1. Kas ir izcelsme? ......................................................................................... 8 2. Kas ir nepreferenciāla preču izcelsme? ..................................................... 8 3. Kas ir preferenciāla preču izcelsme? ......................................................... 8 4. Vai visi izstrādājumi var gūt labumu no preferenciālas preču izcelsmes? ........................................................................................ 8 5. Kur iespējams noskaidrot, vai izstrādājumi atbilst preferenciāla režīma kritērijiem? .............................................................. 9 6. Ko nozīmē termins „tarifu klasifikācija”? ................................................ 9 7. Vai bez apstrādes un pārstrādes ir citi kritēriji? ........................................ 10 8. Kas ir kumulācija? .................................................................................... 10 9. Kas ir divpusējā kumulācija? .................................................................... 12 10. Kas ir diagonālā kumulācija? .................................................................. 13 11. Kas ir pilnā kumulācija? ......................................................................... 15 12. Kāda ir atšķirība starp diagonālo un pilno kumulāciju? ......................... 16 13. Kas ir Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācija? ........................... 17 14. Kurās valstīs darbojas Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulācijas sistēma? .............................................................................. 17 15. Kas ir „mainīgā ģeometrija”? ................................................................. 18 16. Kur meklēt protokolu, kas attiecas uz valsti, ar kuru es tirgojos? ......... 18 17. Kurš nolīgums ir piemērojams manām precēm? ................................... 18
2.daļa Izcelsmes protokola analīze
Priekšvārds .................................................................................................... 21 Izcelsmes protokolu struktūra ....................................................................... 22 I sadaļa – Vispārīgi nosacījumi .................................................................... 23 1.pants – Definīcijas ..................................................................................... 23 II sadaļa – „Noteiktas izcelsmes isztrādājumu” jēdziena definīcija ............. 26 2.pants – Vispārīgas prasības ....................................................................... 26 Jautājumi:
1. Kā mani izstrādājumi var iegūt noteiktu izcelsmi? ............................ 27 2. Ko nozīmē termins „pilnībā iegūts”? ................................................. 28 3. Ko nozīmē termins „pietiekami apstrādāts vai pārstrādāts”? ............ 28
3.pants – Kumulācija Kopienā .................................................................... 28
3
4.pants – Kumulācija Šveicē ....................................................................... 34 5.pants – Pilnībā iegūti izstrādājumi ........................................................... 36 6. pants – Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi ...................... 38 Jautājumi
1. Vai ir kādi apstākļi, kad parasti aizliegtas nenoteiktas izcelsmes izejvielas var izmantot noteiktas izcelsmes izstrādājuma ražošanā?........................................................... 42 2. Kā lasīt II pielikumu? ....................................................................... 42
7.pants – Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde ........................................... 44 8.pants – Kvalifikācijas vienība .................................................................. 47 9.pants – Piederumi, rezerves daļas un rīki ................................................ 48 10. pants – Komplekti ................................................................................. 48 11.pants – Neitrālie elementi ....................................................................... 50 III sadaļa – Teritoriālās prasības .................................................................. 52 12.pants – Teritoriālais princips .................................................................. 52 13. pants – Tiešie pārvadājumi .................................................................... 54 14. pants – Izstādes ...................................................................................... 56 IV sadaļa – Nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no nodokļiem ..................... 58 15.pants – Nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no nodokļiem aizliegums ................................................................................... 58 V sadaļa – Izcelsmes apliecinājums ............................................................ 63 16.pants – Vispārīgas prasības .................................................................... 63 17.pants – Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas kārtība ................................................................... 65 Jautājumi
1. Kā ir jāaizpilda iesniegums preču aprites sertifikāta saņemšanai? ........................................................................................... 72 2. Kā jāaizpilda EUR.1 vai EUR-MED preču aprites sertifikāts? .............................................................................................. 73 3. Kā man vajadzētu norādīt izcelsmi, ja manā sūtījumā ir vairāku valstu izcelsmes preces? ........................................................ 73 4. Kad man vajadzētu lūgt izsniegt EUR.1 sertifikātu un kad EUR-MED sertifikātu? ............................................................... 74
18.pants – Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšana retrospektīvi ............................................................ 75 19.pants – Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izsniegšana ................................................................. 78 20.pants – Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšana uz iepriekš izsniegtu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājuma pamata ........................................................................................ 79 21.pants – Grāmatvedības segregācija ........................................................ 79
4
22.pants – Nosacījumi faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED sagatavošanai .......................................................... 83 Jautājumi
1. Kā jāaizpilda faktūras deklarācija vai faktūras deklarācija EUR-MED? ............................................................................................ 88 2. Kad man jāsagatavo faktūras deklarācija un kad faktūras deklarācija EUR-MED? ......................................................................... 89
23.pants – Atzīts ekportētājs ....................................................................... 90 Jautājumi
1. Kādi pienākumi ir saistoši atzītajam eksportētājam? ........................ 92 2. Kā eksportētājs var iegūt „atzītā eksportētāja”statusu? .................... 93
24.pants – Izcelsmes apliecinājuma spēkā esamība .................................... 93 25.pants – Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana ......................................... 94 26.pants – Importēšana pa daļām ................................................................ 95 27.pants – Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma .................................. 96 28. pants – Apstiprinoši dokumenti ............................................................. 97 29. pants – Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošu dokumentu uzglabāšana .............................................................................. 98 30.pants – Neatbilstības un formālas kļūdas ............................................... 99 31.pants – Summas, kas izteiktas eiro ......................................................... 100 VI sadaļa – Administratīvās sadarbības pasākumi ...................................... 101 32.pants – Savstarpēja palīdzība ................................................................. 101 33. pants – Izcelsmes apliecinājuma pārbaude............................................ 102 Jautājums Kas ir „pamatotas šaubas”? .............................................................. 106 34.pants – Domstarpību izšķiršana ............................................................. 107 35.pants – Sankcijas ................................................................................... 107 36.pants – Brīvās zonas ............................................................................... 108 VII sadaļa – Seūta un Meliļa ...................................................................... 109 37.pants – Protokola piemērošana .............................................................. 109 38.pants – Īpaši nosacījumi ........................................................................ 110 VII sadaļa – Nobeiguma noteikumi ............................................................ 112 39.pants – Protokola grozījumi ................................................................... 112 40. pants – Pārejas noteikumi par tranzītprecēm vai precēm uzglabāšanā .. 113 Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti ..................................................... 114 Kopīgā deklarācija par Sanmarīno Republiku ............................................. 114 I pielikums ................................................................................................... 115 II Pielikums ................................................................................................. 117
5
PRIEKŠVĀRDS
Šīs rokasgrāmatas mērķis ir sniegt plašu skaidrojumu tirgotājiem, studentiem, kā arī ikvienam interesentam, kas meklē informāciju par šobrīd lietotajiem preferenciālās izcelsmes noteikumiem starp Eiropas Kopienu un citām Eiropas partnervalstīm un Vidusjūras baseina valstīm, kuras ir iesaistījušās Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu partnerattiecībās.
Daļa no šajā rokasgrāmatā ietvertās informācijas daudziem tās lietotājiem būs labi zināma, bet citiem pilnīgi jauna. Tomēr, cerams, ka kopumā tā būs noderīga un informatīva visiem tās lietotājiem.
Rokasgrāmata sastāv no divām atšķirīgām daļām, un tās beigās ir pievienoti divi pielikumi. Pirmajā daļā aplūkoti pamatjautājumi par preču izcelsmi, bet otrajā daļā galvenokārt izskaidroti izcelsmes protokolu noteikumi. Rokasgrāmatas autori uzskata, ka rokasgrāmatai šāda uzbūve ir nepieciešama, lai dotu iespēju tiem lietotājiem, kuriem izcelsmes jautājumi nav pazīstami, tos labāk izprast, iepazīstoties ar rokasgrāmatas pirmo daļu. Otrā daļa ietver attiecīgo pantu skaidrojumus izcelsmes protokolos, kas ir izcelsmes noteikumu juridiskais pamats.
Visbeidzot arī jāuzsver, ka, ņemot vērā to, ka šī rokasgrāmata domāta plašam lietotāju lokam, tajā aplūkots protokolu noteikumu praktiskais pielietojums. Tādēļ vēsturiskais un tiesiskais skatījums, kā arī ekonomikas teorijas jautājumi saistībā ar muitas darbību u. tml., rokasgrāmatā nav skarti, jo praktiskas rokasgrāmatas specifika to neprasa.
6
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
Šai rokasgrāmatai nav juridiska statusa. Tā ir domāta vienīgi kā informatīvs avots. Rokasgrāmatā aprakstītā izcelsmes preferenciālo noteikumu sistēma pamatojas uz juridiskiem noteikumiem, kas izklāstīti nolīgumos starp Eiropas Kopienu un lielāko daļu no tās tirdzniecības partneriem Paneiropas un Vidusjūras baseina valstīs.
Rokasgrāmatā aprakstītie preferenciālie izcelsmes noteikumi attiecas uz
tirdzniecību starp Eiropas Kopienu, Islandi, Norvēģiju, Šveici (tostarp Lihtenšteinu), Farēru salām, Turciju, Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Tunisiju un Rietumu krasta Palestīnas pašpārvaldi un Gazas sektoru.
Nākotnē, iespējams, šajā sistēmā tiks integrētas arī citas valstis.
Rokasgrāmatā aprakstītā preferenciālās izcelsmes noteikumu sistēma parasti tiek saukta par „Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulācijas sistēmu”. Šim terminam nav juridiskas nozīmes.
Ar terminiem „zona” vai „Paneiropas un Vidusjūras zona” ir jāsaprot to valstu teritorijas, kurās piemēro Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulācijas sistēmas izcelsmes noteikumus, ja nav citu norādījumu. Termini „partneri” un „partnervalstis” nozīmē valstis, kurās darbojas kumulācijas sistēmas izcelsmes noteikumi, ja nav noteikts citādi. Abiem šiem terminiem nav juridiskas nozīmes.
Termins „valstis, ar kurām kumulācija ir piemērojama” attiecas uz tām Paneiropas un Vidusjūras baseina valstīm, kas ir parakstījušas brīvās tirdzniecības nolīgumus savā starpā, un šie nolīgumi ietver Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu izcelsmes protokolu.
Rokasgrāmatā lietotie piemēri jāuzskata par ilustratīvu materiālu, kas parāda, kā šī sistēma darbojas praktiski.
Sistēmas ilustrēšanai un skaidrojumam šajā rokasgrāmatā ir izmantots protokols starp EK un Šveici. Tomēr izcelsmes prasības visu nolīgumu izcelsmes protokolos starp EK un citām minētajām valstīm ir gandrīz identiskas. Atšķirības ir izskaidrotas rokasgrāmatā.
I pielikumā ir dots Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša numuru, kuros ir publicēti izcelsmes protokoli ar dažādām valstīm, kurās šī sistēma darbojas, saraksts.
7
1. DAĻA
INFORMĀCIJA PAR
JĒDZIENU
„NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI”
8
1. Kas ir izcelsme?
Vienkārši izsakoties, izcelsme nozīmē tirdzniecībā esošo preču „ekonomisko” valstspiederību. Ir nepieciešams noteikt preču valstspiederību un tarifu klasifikāciju (sk. 6. jautājumu, kurā dots īss tarifu klasifikācijas skaidrojums), lai varētu noteikt muitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, kā arī jebkurus tām piemērojamos muitas ierobežojumus un saistības. Izšķir divu veidu izcelsmi – nepreferenciālo un preferenciālo. Preces ievedot, muitošanas režīmu nosaka preču izcelsme.
2. Kas ir nepreferenciāla preču izcelsme?
Nepreferenciāla preču izcelsme norāda tikai uz preču „ekonomisko“ valstspiederību, nepiešķirot tām nekādas priekšrocības. Nepreferenciālu preču izcelsmi piešķir vienā valstī „pilnībā iegūtiem” izstrādājumiem (jēdziens „pilnībā iegūts” ir izklāstīts 5. panta skaidrojumā). Gadījumā, ja divas vai vairākas valstis ir iesaistītas kāda izstrādājuma ražošanā, izstrādājums iegūst tās valsts izcelsmi, kurā tiek veikta pēdējā būtiski svarīgā ekonomiski pamatotā apstrāde vai pārstrāde.
Nepreferenciāla preču izcelsme tiek lietota, piemēram, lai noteiktu, vai preces ir vai nav pakļautas antidempinga pasākumiem un kvantitatīviem ierobežojumiem, kā arī statistikas nolūkiem.
3. Kas ir preferenciāla preču izcelsme?
Preferenciālas preču izcelsmes statuss tiek piešķirts precēm no noteiktām valstīm, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem. Preferenciālas preču izcelsmes kritēriji parasti prasa, lai izstrādājumi tiktu pakļauti lielākai apstrādei vai pārstrādei nekā nepieciešams izstrādājumiem nepreferenciālas preču izcelsmes iegūšanai. Tomēr pilnībā iegūti izstrādājumi (sk. 5. panta skaidrojumu) arī var gūt labumu no preferenciālās preču izcelsmes.
Preču tirdzniecība starp valstīm, kuras izmanto preferenciālu preču izcelsmi, gūst zināmas priekšrocības, parasti - preču ievešanu ar pazeminātu likmi vai atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem. 4. Vai visi izstrādājumi var gūt labumu no preferenciālas preču izcelsmes?
Teorētiski visi izstrādājumi var gūt labumu no preferenciālas preču
izcelsmes, bet praktiski valstis nepiešķir preferences tiem izstrādājumiem, kuri, viņuprāt, negatīvi ietekmē vietējās nozares. Tādēļ par šādiem jautājumiem nolīguma partneriem ir jāvienojas sarunu ceļā. Attiecībā uz nolīgumiem, kas minēti šajā rokasgrāmatā, noteiktiem izstrādājumiem preferences statuss ir liegts. Tādēļ, lūdzu, nekad neaizmirstiet norādīt to, ka jūsu preces atbilst nolīgumam starp jūsu valsti un tirdzniecības partnervalsti!
9
5. Kur iespējams noskaidrot, vai izstrādājumi atbilst preferenciāla režīma
kritērijiem?
Lai iegūtu preferenciālas preču izcelsmes statusu, izstrādājumiem ir jāatbilst izcelsmes protokola „noteiktas izcelsmes izstrādājumu“ jēdziena definīcijai. Tas nozīmē, ka izstrādājumiem ir jābūt pilnībā iegūtiem (sk. 5. panta skaidrojumu) vai tiem ir jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem. Katra izcelsmes protokola pielikumā ir dots nepieciešamo apstrādes vai pārstrādes veicamo darbību saraksts, lai izstrādājumam piemērotu preferenciālu režīmu. (Rokasgrāmatas I pielikumā ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša numuru, kuros ir publicēti dažādi izcelsmes protokoli, saraksts.)
Veicamo darbību saraksts ir sastādīts, balstoties uz izstrādājumu tarifu klasifikāciju Harmonizētajā sistēmā (HS). Tātad, lai varētu noteikt, kāda apstrāde jūsu izstrādājumam ir nepieciešama, ir jāzina HS tarifu klasifikācija (sk. 6. jautājumu, kurā tarifu klasifikācija ir aplūkota detalizētāk). Papildu informācija par to, kā traktēt aprakstu par pārstrādi, ir atrodama 6. panta 2. jautājuma skaidrojumā un katra izcelsmes protokola I pielikumā.
6. Ko nozīmē termins „tarifu klasifikācija”?
Lai gan tarifu klasifikācija ir ļoti specifiska muitas joma, arī šeit ir nepieciešams īsumā apskatīt tās nozīmi un nozīmīgumu. Tarifu klasifikācijas pamatā ir sistēma, kas ir izstrādāta, lai identificētu ikvienu tirdzniecībā esošo izstrādājumu, vai tas būtu dabīgais māls podniecības izstrādājumu ražošanas vajadzībām, vai vismodernākā medicīniskā iekārta. Tādēļ ikvienam izstrādājumam ir jāpiešķir tarifa kods.
Tarifa kodi ir atrodami katras valsts tarifu sarakstā. Šajā rokasgrāmatā ietvertajām valstīm un grupējumiem klasifikācijas sistēmas pamatā ir Harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma, kas pazīstama arī kā „Harmonizētā sistēma“ vai „HS”. Harmonizētā sistēma sastāv no 97 nodaļām, kuras, savukārt, sīkāk sadalītas četrciparu kodos – „pozīcijās”.
Visus muitas nodokļus vai līdzvērtīgus maksājumus, preferences, kvotas u.tml. ikvienam izstrādājumam var noteikt, pamatojoties uz tarifu klasifikāciju un izcelsmi. Noteiktos gadījumos jāizmanto gan tarifu klasifikācija, gan nepreferenciāla izcelsme (piem., antidempinga pasākumos).
Preferenciālas izcelsmes gadījumā ir svarīgi zināt pareizo tarifa pozīciju, jo apstrāde un pārstrāde, kas nepieciešama izcelsmes iegūšanā, tiek arī noteikta, pamatojoties uz HS sistēmu. Izcelsmes piešķiršanas darbības ir izklāstītas katra protokola II pielikumā, un izstrādājumi tur ir uzskaitīti saskaņā ar to klasifikāciju HS.
Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai izstrādājumiem tiktu piešķirts pareizs tarifa kods; pretējā gadījumā eksportētājam un/vai importētājam radīsies problēmas un
10
grūtības. Ir jāuzsver, ka tirgotāja pienākums ir nodrošināt, lai viņa precēm tiktu piemērota pareiza tarifa pozīcija.
Ja jūs nezināt jūsu preču attiecīgo tarifu klasifikāciju, jūs varat vērsties pēc palīdzības vietējā muitas iestādē. Taču, lai muitas iestāde varētu jums palīdzēt, jums skaidri jāapraksta savs izstrādājums, sīki uzskaitot tā ražošanā izmantotās izejvielas, veicamās funkcijas, un vajadzības gadījumā jāsniedz ilustratīvi materiāli par šo izstrādājumu.
7. Vai bez apstrādes un pārstrādes ir citi kritēriji?
Nosakot izcelsmi, papildus noteiktām prasībām par apstrādi un pārstrādi precīzi jānosaka, ko izcelsmes kontekstā saprot ar terminu „valstspiederība”. Tas ir īpaši svarīgi, nosakot zivju un zivju izstrādājumu izcelsmi. Šīs rokasgrāmatas 2. daļas 5. panta skaidrojumā termins „valstspiederība” izcelsmes kontekstā ir aplūkots detalizētāk.
8. Kas ir kumulācija?
Izcelsmes protokola pielikumā (II pielikums), kurā izklāstītas
nepieciešamās darbības izcelsmes iegūšanai, skaidrots, kādas darbības ir jāveic ar izstrādājumu, lai tas gūtu labumu no preferenciālas izcelsmes. Tomēr mūsdienās preču ražošanā parasti ir iesaistītas vairākas valstis. Ja divas vai vairākas valstis izmanto vienādus izcelsmes noteikumus un starp tām ir noslēgti brīvās tirdzniecības nolīgumi, tās var kumulēt izcelsmi.
Šajā rokasgrāmatā ietverto nolīgumu kontekstā kumulācija nozīmē, ka tos izstrādājumus, kuri ir ieguvuši izcelsmes statusu vienā partnerattiecību dalībvalstī, var izmantot kādas citas partnerattiecību dalībvalsts izcelsmes izstrādājumos, neskarot galaprodukta preferenciālo statusu.
Kumulācijas gadījumā, lai galaproduktam piešķirtu partnervalsts izcelsmes statusu, katrā partnervalstī ar noteiktas izcelsmes izstrādājumiem veiktai apstrādei un pārstrādei 6. panta izpratnē nav jābūt „pietiekamai apstrādei vai pārstrādei”, bet šī apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 7. pantā noteiktās minimālās darbības.
1. piemērs.
Kāds Kopienā pilnībā iegūts izstrādājums tiek nosūtīts uz Šveici, kur tas tiek tālāk apstrādāts. Galaproduktam būs Šveices izcelsme ar noteikumu, ka Šveicē veiktā apstrāde un pārstrāde pārsniedz 7. pantā noteiktās minimālās darbības. Ja gatavais izstrādājums tiek eksportēts no Šveices uz Kopienu, to uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumu.
11
2. piemērs.
Kopienas izcelsmes nenokomplektētu darbgaldu nosūta uz Norvēģiju, kur tas tiek pakļauts tālākai apstrādei vai pārstrādei, pārsniedzot 7. pantā minētās minimālās darbības. Pēc tam šo darbgaldu sūta uz Šveici, kur to vēlreiz pakļauj pārstrādei vai apstrādei, pārsniedzot 7. pantā minētās minimālās darbības. Darbgalds tiek pilnībā nokomplektēts un pabeigts Šveicē.
Šim izstrādājumam, kad to sūta no kādas Kopienas dalībvalsts uz Norvēģiju, ir ES izcelsme. Norvēģijā veiktās pārstrādes vai apstrādes rezultātā, pārsniedzot minimālās darbības, izstrādājums iegūst Norvēģijas izcelsmi. Galaproduktam ir Šveices izcelsme, jo tur veiktā apstrāde un pārstrāde pārsniedz minimāli noteiktās darbības.
Nenoteiktas izcelsmes izejvielām vai detaļām ir jābūt pietiekami apstrādātām, lai tās iegūtu noteiktu izcelsmi un tām varētu piemērot kumulācijas noteikumus, kas formulēti šeit minētajos nolīgumos.
3. piemērs.
Indijas izcelsmes kokvilnas audumu ieved ES. Pirms auduma eksportēšanas uz Šveici to piegriež, un Šveicē izmanto vīriešu vai zēnu kreklu šūšanai. Visas apdares operācijas tiek veiktas Šveicē.
Gatavos izstrādājumus uzskatīs par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem un tiem nevarēs piemērot EK un Šveices nolīguma noteikumus. Tas ir tādēļ, ka noteikumos par vīriešu un zēnu krekliem, kas ietilpst HS pozīcijā 6205, ir noteikts, ka preferenciālas izcelsmes iegūšanai ražošanai zonas ietvaros jāsākas vismaz no pavediena. Tā kā Indijā no pavediena jau bija noausts audums, no tā gatavotie krekli nevar iegūt preferenciālu izcelsmi.
4. piemērs.
Citrusaugļus, kas ietilpst HS 8. nodaļā, ieved ES no Amerikas Savienotajām Valstīm. ES tos izmanto augļu sulu gatavošanai, kas ietilpst pozīcijā 2009. Pirmkārt, tiek izpildīts pozīcijas maiņas kritērijs, kā arī tiek izpildīta prasība, ka 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30% no izstrādājuma ražotāja cenas. Šajā gadījumā augļu sulas iegūst noteiktu izcelsmi, tādēļ ka nenoteiktās izcelsmes augļi ir pietiekami pārstrādāti.
Nosacījums, ka kumulācijā izmantotajiem izstrādājumiem ir jābūt noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ir paredzēts, lai veicinātu rūpniecības attīstību šajā zonā.
Šajā rokasgrāmatā ir aplūkoti trīs kumulācijas veidi: divpusējā kumulācija, diagonālā kumulācija un pilnā kumulācija.
12
9. Kas ir divpusēja kumulācija?
Divpusējo kumulāciju piemēro starp divām partnervalstīm. Tas nozīmē, ka ražotāji katrā partnervalstī var izmantot izejvielas un sastāvdaļas ar partnervalsts izcelsmi, it kā tām būtu savas valsts izcelsme, un darbības, kas ir veiktas vienā partnervalstī, var summēt ar citā partnervalstī veiktajām darbībām, piešķirot izcelsmes statusu precēm, ar kurām tās tirgojas savā starpā. Simbols apzīmē divpusēju nolīgumu. DIAGRAMMA A Valsts A Valsts B
1.piemērs.
EK izcelsmes linu audumu eksportē uz Ēģipti, kur to piegriež un no tā gatavo sieviešu un vīriešu apģērbus. Apģērbus eksportē uz EK.
Tā kā audumam ir EK izcelsme, to uzskata par Ēģiptes izcelsmes izstrādājumu, ja no tā tiek gatavoti apģērbi Ēģiptē. Gatavajiem apģērbiem ir Ēģiptes preferenciāla izcelsme. (Diagonālās kumulācijas gadījumā (sk. zemāk 10. jautājumu) tos varētu ar Ēģiptes preferenciālo izcelsmi eksportēt uz jebkuru saistīto valsti).
2.piemērs.
Pienu, kas pilnībā iegūts Šveicē, eksportē uz Vāciju, kur no tā ražo sieru
eksportam uz Šveici. Uzskata, ka šādam pienam ir EK izcelsme. Tā kā visi siera ražošanā
veiktie procesi notiek ar noteiktas izcelsmes produktu (pienu), gatavais izstrādājums atbilst noteiktas izcelsmes noteikumiem un tam ir EK izcelsme. (Ja sieru nosūta uz jebkuru citu Eiropas un Vidusjūras reģiona kumulācijas zonas partnervalsti, tam arī ir EK izcelsme, bet atbilstoši diagonālās kumulācijas nosacījumiem.)
Ir jāatzīmē, ka neskatoties uz to, ka izstrādājumi var iegūt noteiktu izcelsmi uz divpusējās kumulācijas pamata, to pārdošanas gadījumā kādai citai šīs sistēmas valstij tie saglabās noteiktu izcelsmi, nevis pamatojoties uz divpusējo kumulāciju, bet diagonālo kumulāciju. (sk. nākamo jautājumu).
10. Kas ir diagonāla kumulācija?
Diagonālo kumulāciju piemēro vairāk nekā divu valstu starpā. Ja
starp trim valstīm A, B un C ir noslēgti nolīgumi un katrā no tām darbojas
13
identiski izcelsmes noteikumi par nenoteiktas izcelsmes izejvielu pārstrādi un apstrādi, valsts A tirdzniecībā ar pārējām divām partnervalstīm var piemērot diagonālo kumulāciju, ja valstu nolīgumi paredz šādu kumulāciju.
Piemēram, noteiktas izcelsmes izstrādājumus no valstīm B un C var izmantot noteiktas izcelsmes izstrādājuma ražošanā valstī A. Izstrādājumu ievešana valstī A no valstīm B un C tiek veikta saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem starp valsti A un abām pārējām valstīm. Tomēr, tā kā visās trijās valstīs darbojas identiska izcelsmes noteikumu sistēma, visu izstrādājuma komponentu noteiktas izcelsmes statusu var ņemt vērā, piešķirot noteiktas izcelsmes statusu galaproduktam. To ilustrē diagramma B zemāk. Diagramma B
Valsts A Valsts B
Valsts C Šajā diagrammā ir redzams, ka šo trīs valstu darījumus saista to starpā
noslēgtie nolīgumi (apzīmēti ar simboliem ). Katrai no šīm valstīm ar katru no pārējām divām attiecīgajām valstīm ir jābūt identiskiem izcelsmes noteikumiem. Nepietiek ar to, ka tikai valsts A piemēro identiskus izcelsmes noteikumus ar pārējām divām valstīm, bet tām arī savā starpā jāpiemēro tie paši izcelsmes noteikumi.
VALSTS VAR PIEMĒROT KUMULĀCIJU TIKAI AR TĀM VALSTĪM, AR KURĀM TAI IR IZCELSMES PROTOKOLS, KAS PAREDZ ŠĀDU KUMULĀCIJU UN IDENTISKUS IZCELSMES NOTEIKUMUS.
Lai gūtu labumu no diagonālās kumulācijas, ir jāveic apstrāde vai pārstrāde ar noteiktas izcelsmes produktiem.
1. piemērs.
Norvēģijai ir nolīgumi ar Šveici un Turciju, kas paredz kumulāciju un
identiskus izcelsmes noteikumus. Arī Šveicei ir tāds pats nolīgums ar Turciju, kas paredz tādus pašus izcelsmes noteikumus, kādus tā piemēro attiecībās ar Norvēģiju.
Tādēļ Norvēģija var izmantot Turcijas un Šveices izcelsmes izstrādājumus, lai ražotu izstrādājumus ar Norvēģijas izcelsmi.
14
Citā variantā valstī A ražo noteiktas izcelsmes izstrādājumu, izmantojot valsts B izcelsmes izejvielas. Pēc tam valstī A izgatavoto izstrādājumu eksportē uz valsti C, kur to izmanto cita izstrādājuma ražošanā kopā ar kādas ceturtās valsts D izcelsmes izejvielām. Visām šīm četrām valstīm ir nolīgumi vienai ar otru, kuri paredz kumulāciju, kā arī savstarpēji identisku izcelsmes noteikumu piemērošanu, un tā kā visām izejvielām un sastāvdaļām ir noteiktas izcelsmes statuss, arī galaproduktam tiek piemērots noteiktas izcelsmes statuss.
2. piemērs.
Ēģiptē ražo izstrādājumu, kurā izmanto EK izcelsmes sastāvdaļas. Galaprodukts iegūst Ēģiptes izcelsmi. Tad šo Ēģiptes izcelsmes izstrādājumu eksportē uz Šveici, kur to iemontē kā sastāvdaļu mašīnā, kurā izmantotas arī Turcijas izcelsmes sastāvdaļas. Šveicē izgatavotā mašīna iegūst Šveices izcelsmi, jo visām tās izgatavošanā izmantotajām sastāvdaļām ir zonas izcelsme un sastāvdaļas, kurām ir Ēģiptes un Turcijas izcelsme, ir bijušas pakļautas plašākai apstrādei un pārstrādei, nekā veicot minimālās apstrādes vai pārstrādes darbības (sk. 7. panta skaidrojumu par minimālo pārstrādi).
Ja viena no zonas valstīm nav noslēgusi nolīgumu ar valsti, kurā notiek izstrādājuma pēdējā apstrāde, šīs valsts izcelsmes izejvielas varētu iekļaut noteiktas izcelsmes izstrādājumā, tikai veicot pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
Diagramma B
Valsts A Valsts B X
Valsts C
3. piemērs.
Ēģiptē (valstī A) ražo noteiktas izcelsmes izstrādājumu, izmantojot sastāvdaļas, kurām ir EK izcelsme. Gatavais izstrādājums iegūst Ēģiptes izcelsmi. Tad šo Ēģiptes izcelsmes izstrādājumu eksportē uz Jordāniju (valsti C), kur to iemontē mašīnā, kuras ražošanā ir izmantotas arī Turcijas (valsts B) izcelsmes sastāvdaļas.
Jordānijā izgatavotā mašīna iegūst Jordānijas izcelsmi, jo tās izgatavošanā izmantotajām sastāvdaļām ir zonas izcelsme, t.i., Ēģiptes izcelsmes sastāvdaļām ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz minimālās darbības. Ja starp Turciju un Jordāniju nebūtu noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums,
15
Turcijas izcelsmes izejvielas būtu izmantotas noteiktas izcelsmes izstrādājuma izgatavošanā, pamatojoties uz pietiekamu apstrādi un pārstrādi. (Sk. 7. panta skaidrojumu, lai iegūtu plašāku informāciju par minimālo pārstrādi).
11. Kas ir pilnā kumulācija?
Pan-Eiropas kumulācijas izcelsmes noteikumu izpratnē pilnā kumulācija tiek piemērota tikai starp Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) partneriem. To arī piemēro, pamatojoties uz vairākiem protokoliem ar Tunisiju, Maroku un Alžīriju.
EEZ sastāvā ietilpst EK, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Izstrādājumu noteiktas izcelsmes piešķiršanai EEZ uzskata par vienotu teritoriju. Pilnā kumulācija nozīmē, ka, nosakot izstrādājuma galīgo izcelsmi, ņem vērā visas darbības, kas veiktas EEZ. Nav nepieciešams, lai precēm pirms eksportēšanas tālākai to apstrādei vai pārstrādei citās EEZ partnervalstīs būtu kādas citas EEZ partnervalsts izcelsme, bet ir noteikts, ka ar šiem izstrādājumiem ir jāveic visas apstrādes vai pārstrādes darbības, kas paredzētas, lai tiem piešķirtu noteiktu izcelsmi.
Protokoli starp EK un Tunisiju, Maroku un Alžīriju arī paredz apstrādes vai pārstrādes kumulāciju. Līdzīgi kā EEZ, visas apstrādes vai pārstrādes darbības, kas nepieciešamas, lai piešķirtu noteiktu izcelsmi, nav jāveic vienas valsts muitas teritorijā, bet teritorijā, ko izveidojušas valstu, proti, EK, Tunisijas, Marokas un Alžīrijas muitas teritorijas.
Zemāk dotais piemērs sniedz labāku izpratni par to, kā darbojas pilnā kumulācija.
1.piemērs (raksturo EEZ pilno kumulāciju).
Indijas izcelsmes 100% kokvilnas pavedienus ieved Portugālē, kur no tiem
ražo kokvilnas audumu. Portugālē šis audums saglabā nenoteiktas izcelsmes statusu, jo noteiktas izcelsmes noteikumi pieprasa, lai audumu ražotu no šķiedras.
Nenoteiktās izcelsmes audumu no Portugāles eksportē uz Norvēģiju, kur no tā gatavo apģērbus. Norvēģijā šie gatavie apģērbi iegūst preferenciālas izcelsmes statusu, tādēļ ka, lai ražotu noteiktas izcelsmes apģērbus, ņem vērā kā Portugālē veiktās pārstrādes darbības, tā arī pārstrādes darbības, kas veiktas Norvēģijā. Noteikums par divkāršajiem pārveidojumiem (t.i., no pavediena līdz audumam un no auduma līdz apģērbam) ir izpildīts EEZ, tādēļ galaprodukts iegūst EEZ izcelsmi, un tā kā šo kumulāciju atzīst Eiropas un Vidusjūras baseina partnervalstis, zonas ietvaros šo izstrādājumu var eksportēt saskaņā ar preferenciāliem noteikumiem.
16
2.piemērs (raksturo pilno kumulāciju ar Tunisiju, Maroku un Alžīriju).
Ķīnas izcelsmes pavedienus ieved Tunisijā, kur no tiem izgatavo audumu. Audums saglabā Ķīnas izcelsmi, jo noteiktas izcelsmes noteikumi paredz ražošanu no šķiedras.
Nenoteiktas izcelsmes audumu eksportē no Tunisijas uz Maroku, kur no tā izgatavo apģērbus. Marokā šie apģērbi iegūst preferenciālas izcelsmes statusu, tādēļ ka, lai ražotu noteiktas izcelsmes apģērbus, ņem vērā kā Marokā veiktās pārstrādes darbības, tā arī pārstrādes darbības, kas veiktas Tunisijā. Noteikums par divkāršajiem pārveidojumiem, līdzīgi kā iepriekšējā piemērā, ir izpildīts to valstu teritorijā, kuras gūst labumu no pilnās kumulācijas.
Galaprodukts iegūst Marokas izcelsmi un to var eksportēt uz Kopienu. Bet, ņemot vērā to, ka Eiropas un Vidusjūras baseina partnerattiecību dalībvalstis neatzīst pilno kumulāciju starp EK, Tunisiju, Maroku un Alžīriju, šo izstrādājumu nevar reeksportēt zonas ietvaros saskaņā ar preferenciālo režīmu.
12. Kāda ir atšķirība starp diagonālo un pilno kumulāciju?
Atšķirību starp diagonālo un pilno kumulāciju vislabāk ilustrē zemāk
esošā piemēra salīdzinājums ar 11. jautājuma pirmo piemēru.
Piemērs.
Indijas izcelsmes 100% kokvilnas pavedienus ieved Šveicē, kur no tiem
izgatavo kokvilnas audumu. Šveicē šis audums saglabā nenoteiktas izcelsmes statusu, jo izcelsmes noteikumi paredz ražošanu no šķiedras.
Nenoteiktas izcelsmes audumu eksportē no Šveices uz Turciju, kur no tā ražo apģērbus. Apģērbi, kas Turcijā izgatavoti no nenoteiktas izcelsmes auduma, nevar iegūt preferenciālas izcelsmes statusu, jo tas neizpilda noteikumus par nenoteiktas izcelsmes izejvielu izmantošanu apģērbu izgatavošanā (t.i., izgatavošanu no pavediena).
Ja nenoteiktas izcelsmes audumu eksportētu no Šveices uz Vāciju, kur no tā izgatavotu apģērbus, rezultātā rastos tāda pati situācija.
13. Kas ir Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācija?
Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācija ir termins, ko lieto, lai
aprakstītu diagonālo kumulācijas sistēmu, kas darbojas starp Eiropas Kopienu un vairākām Eiropas un Vidusjūras baseina valstīm. Bet šim terminam nav juridiskas nozīmes. Rokasgrāmatas 2. daļā (Izcelsmes protokola analīzē) Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācija ir aplūkota sīkāk.
17
14. Kurās valstīs darbojas Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulācijas sistēma?
Eiropas Savienības dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā,
Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Slovākijas Republikā, Slovēnijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā, Bulgārijā un Rumānijā), Farēru salās, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē, Turcijā, Alžīrijā, Ēģiptē, Izraēlā, Jordānijā, Libānā, Marokā, Tunisijā un Rietumu krasta Palestīnas pašpārvaldē un Gazas sektorā.
Kopienā šo kumulācijas sistēmu piemēro ar tām valstīm, ar kurām to paredz brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā arī ir ietverti Eiropas un Vidusjūras baseina izcelsmes noteikumi.
EK ir izveidotas muitas savienības ar Turciju, Andoras Firstisti un Sanmarīno Republiku. Izstrādājumiem, kas iekļauti muitas savienību ar Andoru un Sanmarīno kompetencē, piemēro nolīgumu izcelsmes protokolu noteikumus. Visos attiecīgajos nolīgumos ir ietverti kopīgie paziņojumi par to, ka partnervalstīm ir jāuzskata Andoras izcelsmes izstrādājumi no 25. līdz 97. nodaļai, kā arī visi Sanmarīno Republikas izcelsmes izstrādājumi par ES izcelsmes izstrādājumiem.
15. Kas ir „mainīgā ģeometrija”?
„Mainīgā ģeometrija” nozīmē, ka diagonālā izcelsmes kumulācija ir iespējama tikai starp tām Eiropas un Vidusjūras baseina valstīm, kuras atbilst nepieciešamajām prasībām. (Sk.10. jautājuma 3. piemēru).
16. Kur meklēt protokolu, kas attiecas uz valsti, ar kuru es tirgojos?
Kopienas un tās partnervalstu nolīgumu izcelsmes protokoli ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumos. Šīs rokasgrāmatas 1. pielikumā ir dots šo Oficiālā Vēstneša izdevumu saraksts, kā arī to publicēšanas datumi.
17. Kurš nolīgums ir piemērojams manām precēm?
Nolīgums, kas piemērojams jūsu precēm, ir nolīgums starp jūsu valsti un tirdzniecības partnervalsti (piemēram, Ēģipti, Maroku u.c.) vai attiecīgo valstu grupu (piem., EK, EEZ). To ilustrē turpmāk dotie piemēri.
Ir arī jāatzīmē, ka vēsturisku iemeslu dēļ Kopienai ir nolīgumi ar EBTA valstīm (t.i., Islandi, Norvēģiju un Šveici (kurai ir izveidota muitas savienība ar EEZ dalībvalsti Lihtenšteinu)). Bet EBTA valstis ir parakstījušas nolīgumus ar pārējām partnervalstīm kā vienota grupa. To ilustrē zemāk dotais 3. piemērs).
18
1. piemērs.
Turcijas eksportētājs, kas vēlas nosūtīt izstrādājumu no Turcijas uz
Lielbritāniju, piemēro Turcijas un Eiropas Kopienas nolīguma noteikumus. Tā kā Lielbritānija ir Eiropas Kopienas valsts, šajā gadījumā piemēro nolīgumu starp eksportētājvalsti un EK.
2. piemērs.
Norvēģijas eksportētājam, kas nosūta izstrādājumus no Norvēģijas uz Beļģiju, ir piemērojams nolīgums par EEZ izveidošanu vai EK un Norvēģijas nolīgums.
3. piemērs.
Islandes eksportētājs, kas nosūta izstrādājumus uz Ēģipti, piemēro EBTA/
Ēģiptes nolīgumu. (Islande ir parakstījusi nolīgumu ar Ēģipti tikai kā EBTA dalībvalsts).
4. piemērs.
Ražotājs no Jordānijas, kas vēlas eksportēt preces uz Rietumu krastu un Gazas sektoru, piemēro nolīgumu starp Jordāniju un Rietumu krastu un Gazas sektoru.
5. piemērs.
Uz Turcijas precēm, kuras eksportē uz Maroku, attiecas nolīguma starp Turciju un Maroku noteikumi.
Šajā rokasgrāmatā aplūkotais nolīgumu saraksts un atsauces uz Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša izdevumiem, kuros tie publicēti, ir dots 1. pielikumā. Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ attiecīgais nolīgums nav pieejams, vērsieties savas valsts informācijas dienestā, kas izpildīs jūsu lūgumu.
2006.gada 21. janvāra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C 16 izdevumā ir publicētas izcelsmes protokolu Skaidrojošās piezīmes.
Iepazīstieties arī ar 2007.gada 9.februāra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas izdevumu, kurā publicēta nolīgumu matrica ar spēkā esošajiem nolīgumiem starp partnervalstīm, uz kurām attiecas Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulatīvās izcelsmes noteikumi.
19
2. DAĻA
IZCELSMES PROTOKOLA
ANALĪZE
20
PRIEKŠVĀRDS
Rokasgrāmatas 2. daļā ir analizēti un skaidroti izcelsmes protokoli spēkā
esošajiem nolīgumiem starp Kopienu un tās partnervalstīm, kā arī starp pašām partnervalstīm.
Šajā rokasgrāmatā panti tiek analizēti noteiktā secībā. Šāda metode nodrošina pilnīgāku izpratni par attiecīgajos pantos ietverto, nereti sarežģīto informāciju. Ir dots katra panta teksts ar tam sekojošu skaidrojumu un, vajadzības gadījumā, arī atbilstīgi piemēri. Vēlreiz jāuzsver, ka šī rokasgrāmata ir tikai skaidrojošs materiāls un tai nav juridiska statusa.
Rokasgrāmatas lietotājiem jāatceras, ka šaubu gadījumā par to, kāds pants noteiktā situācijā pielietojams, ir lietderīgi izskatīt būtiskos pantus secībā, no tiem atlasot piemērotāko.
21
IZCELSMES PROTOKOLU STRUKTŪRA
Katrs protokols ir sadalīts astoņās daļās, ko sauc par „sadaļām”. Sadaļas aptver visus protokolā noteiktos izcelsmes aspektus. Protokolos ir šādas astoņas sadaļas: I sadaļa Vispārīgi nosacījumi II sadaļa Noteiktas izcelsmes izstrādājuma jēdziena definīcija III sadaļa Teritoriālas prasības IV sadaļa Nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no nodokļiem V sadaļa Izcelsmes apliecinājums VI sadaļa Administratīvās sadarbības pasākumi VII sadaļa Seūta un Meliļa VIII sadaļa Nobeiguma noteikumi
Šajās astoņās sadaļās ir dots Paneiropas un Vidusjūra baseina kumulācijas zonas spēkā esošais izcelsmes sistēmas juridiskais pamatojums. Katra sadaļa sastāv no vairākiem pantiem, un katrā pantā ir izklāstīts kāds noteikts protokola aspekts. Šajā rokasgrāmatas daļā izcelsmes sistēma skaidrota secīgās sadaļās un pantos.
22
I sadaļa
Vispārīgi nosacījumi
I sadaļā ir tikai viens pants, kurā sniegtas protokolā ietverto terminu juridiskās definīcijas. Lūdzu, ņemiet vērā, ka 1.pantā dotās definīcijas ir juridiskas definīcijas, nevis tās, kas atrodamas vārdnīcās.
1. pants
Definīcijas Šajā protokolā:
a) „ražošana” ir jebkāda veida apstrāde vai pārstrāde, tai skaitā salikšana vai citas īpašas operācijas;
b) „izejviela” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa u.tml., ko izmanto izstrādājuma ražošanā;
c) „izstrādājums” ir izstrādājums, ko ražo, pat ja to vēlāk paredz izmantot citās ražošanas operācijās;
d) „preces “ ir gan izejvielas, gan izstrādājumi; e) „muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada
Nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO Nolīgums par muitas vērtējumu);
f) „ražotāja cena” ir cena, ko maksā par izstrādājumu ražotājam Kopienā vai Šveicē, kur uzņēmumā veic pēdējo apstrādi vai pārstrādi ar noteikumu, ka cenā ir ietverta izmantoto izejvielu vērtība, atņemot jebkurus iekšējos nodokļus, kuri tiek vai var tikt atmaksāti, kad iegūto izstrādājumu eksportē;
g) „izejvielu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu muitas vērtība importēšanas laikā vai arī, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrotā cena, ko par izejvielām maksāja Kopienā vai Šveicē;
23
h) „noteiktas izcelsmes izejvielu vērtība” ir tādu izejvielu vērtība, kā noteikts g) apakšpunktā, ko piemēro mutatis mutandis;
i) „pievienotā vērtība” ir izstrādājuma ražotāja cena, no kuras atņemta katras tās ražošanā izmantotās izejvielas muitas vērtība, kuras izcelsme ir citās valstīs, kas minētas 3. un 4. pantā, kurai ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noskaidrot, tā ir pirmā noskaidrotā cena, kas maksāta par izejvielām Kopienā vai Šveicē;
j) „nodaļas “ un “pozīcijas” ir nodaļas un pozīcijas (četrciparu kodi), ko izmanto nomenklatūrā, kura veido Harmonizēto preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu, šajā protokolā turpmāk „Harmonizētā sistēma“ vai „HS”;
k) „klasificēts” attiecas uz izstrādājumu vai izejvielu klasificēšanu konkrētās pozīcijās;
l) „sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu vienlaicīgi nosūta viens eksportētājs vienam preču saņēmējam, vai arī nosūta ar kopīgu transportēšanas dokumentu, kurš ietver preču piegādi no eksportētāja preču saņēmējam vai arī šāda dokumenta trūkuma gadījumā – ar kopīgu faktūru;
m) „teritorijas” ietver arī teritoriālos ūdeņus. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
1. pants f) punkts – „Ražotāja cena”
Izstrādājuma ražotāja cena ietver:
- visu ražošanā izlietoto piegādāto izejvielu vērtību, - visas izmaksas (materiālu, kā arī citas izmaksas), ko sedz ražotājs.
Piemēram, ierakstītu video kasešu, ierakstu, disku, informāciju nesošas
datoru programmatūras un citu šāda veida izstrādājumu, kuri ir intelektuālā īpašuma tiesību elements, ražotāja cenā, ja iespējams, jāietver visas ar intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu saistītās preču ražošanas izmaksas, kuras sedz ražotājs, neskatoties uz to, vai šādu tiesību turētāja dzīves vieta ir vai nav ražotājvalsts.
Tirdzniecības cenu atlaides netiek ņemtas vērā (piemēram, par priekšapmaksu vai liela apjoma piegādēm). KOMENTĀRI 1. pantā ir definētas visu protokolā lietoto terminu nozīmes.
1. panta k) apakšpunktā dota izstrādājuma vai izejvielu klasifikācija atbilstoši Harmonizētās sistēmas noteiktai pozīcijai. Atbildība par to, ka preces ir pareizi klasificētas HS, gulstas uz tirgotāju. Ja jūs nespējat noteikt pareizo tarifu klasifikāciju savām precēm, jums jāvēršas pēc palīdzības vietējā muitas iestādē.
24
Lai muitas iestādes varētu jums palīdzēt, jums jāsniedz tām visa nepieciešamā informācija.
Ievērojiet to, ka nepareiza tarifu klasifikācija var radīt neērtības jums un jūsu tirdzniecības partnerim, kā arī radīt laika un naudas zudumus vienam no jums vai jums abiem.
Ir svarīgi iepazīties ar protokolā lietoto dažādo terminu nozīmēm. Visos izcelsmes protokolos definīcijas ir vienādas.
25
II sadaļa
„Noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziena definīcija Pēc protokolos lietoto terminu definīcijām II sadaļas 10 pantos ir definēts preferenciālās izcelsmes jēdziens saistībā ar nolīgumiem.
Kā minēts priekšvārdā, panti seko loģiskā secībā, sākot ar pamatelementiem līdz sarežģītākiem jēdzieniem. Piemēram, 3. un 4. pantā aplūkota kumulācija (divpusējā un diagonālā), bet 5. un 6. pantā apskatīts, kādā veidā preces var iegūt preferenciālo izcelsmi. Tātad jēdziens ir izskaidrots pirms tam, kad aprakstīts, kā to var īstenot.
Tirgotājiem vienmēr vajadzētu rīkoties tāpat. Ir nepieciešams noteikt, vai jūsu preces ir pilnībā iegūtas, vai arī to ražošanā izmantotas nenoteiktas izcelsmes izejvielas un vai šīs izejvielas ir pietiekami apstrādātas vai pārstrādātas atbilstīgi attiecīgajam saraksta noteikumam.
2. pants
Vispārīgas prasības
1. Lai īstenotu šo nolīgumu, šādus izstrādājumus uzskata par Kopienas
izcelsmes izstrādājumiem: a) izstrādājumi, kuri pilnībā iegūti Kopienā saskaņā ar 5. pantu; b) tie Kopienā iegūtie izstrādājumi, kuru ražošanā izmantotās izejvielas
nav pilnībā iegūtas Kopienā ar noteikumu, ka šādas izejvielas ir pietiekami apstrādātas vai pārstrādātas Kopienā saskaņā ar 6. pantu;
c) preces, kuru izcelsme ir Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līguma 4. protokolu.
2. Lai īstenotu šo nolīgumu, šādus izstrādājumus uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumiem:
a) izstrādājumus, kuri pilnībā iegūti Šveicē saskaņā ar 5. pantu; b) tos Šveicē iegūtos izstrādājumus, kuru ražošanā izmantotas
izejvielas, kas nav pilnībā iegūtas Šveicē ar noteikumu, ka šādas izejvielas ir pietiekami apstrādātas vai pārstrādātas Šveicē saskaņā ar 6. pantu. KOMENTĀRI
Šis pants nosaka kritērijus, kuri jāpiemēro precēm, lai tās varētu uzskatīt par Kopienas un partnervalstu izcelsmes izstrādājumiem. (Neaizmirstiet, ka
26
analīzē izmantotais protokola piemērs attiecas uz Kopienu un Šveici. Tādi pat kritēriji ir piemērojami precēm no jebkuras valsts, kurā darbojas šī sistēma).
2. panta 1. punkta b) apakšpunktā teikts, ka visām nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kas izmantotas noteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā, ir jābūt pietiekami apstrādātām vai pārstrādātām ražotājvalstī. Tas nozīmē, ka nenoteiktas izcelsmes izejvielas var izmantot Kopienā vai, šajā piemērā, Šveicē, lai ražotu noteiktas izcelsmes izstrādājumu ar noteikumu, ka šīs izejvielas tiek pakļautas pietiekamai apstrādei vai pārstrādei Kopienā vai Šveicē.
Kad Kopienā vai jebkurā zonas valstī ievestām nenoteiktas izcelsmes izejvielām neveic pietiekamu apstrādi vai pārstrādi, tās saglabā savu nenoteiktās izcelsmes statusu un nevar gūt labumu no preferenciālā režīma, ko paredz izcelsmes protokola nosacījumi, kad izejvielas ieved kādā citā zonas valstī. Piemēram, ja nenoteiktas izcelsmes preces ieved Kopienā, lai tās tur iegūtu noteiktu izcelsmi, tām Kopienā jāveic pietiekama apstrāde vai pārstrāde. Tas pats nosacījums attiecas uz Šveici (un uz jebkuru partnervalsti). Kad izejvielas ir ieguvušas noteiktu izcelsmi, tās var sūtīt uz citu partnervalsti, kur tām var veikt tālāku pārstrādi un tās var iegūt attiecīgas partnervalsts preferenciālo izcelsmi. Sīkāki skaidrojumi atrodami turpmāk šajā rokasgrāmatā.
Termini „preferenciāla izcelsme” un „noteikta izcelsme” attiecībā uz šeit apskatāmajiem nolīgumiem attiecas tikai uz Kopienas vai kādas no Paneiropas un Vidusjūras zonas valstu izcelsmes izejvielām vai izstrādājumiem. Tie neattiecas uz izejvielām un izstrādājumiem, kurām ir preferenciālais izcelsmes statuss citu Kopienas vai tās partneru preferenciālo režīmu ietvaros. Tas nozīmē, ka AKK (Āfrikas, Karību vai Klusā okeāna valstu) vai VPR (Vispārējais priekšrocību režīms) izcelsmes izejvielas un izstrādājumi ir uzskatāmi par nenoteiktas izcelsmes izejvielām un izstrādājumiem Paneiropas un Vidusjūras izcelsmes kumulācijas izpratnē.
Termina „mainīgā ģeometrija” kontekstā termini „preferenciāla izcelsme” un „noteikta izcelsme” neattiecas uz izejvielām un izstrādājumiem, kuru izcelsme ir kādā Paneiropas un Vidusjūras zonas valstī, ar kuru kumulācija nav piemērojama.
JAUTĀJUMI
1. Kā mani izstrādājumi var iegūt noteiktu izcelsmi?
Kā izskaidrots atbildē uz 1.jautājumu, izcelsme ir izstrādājuma ekonomiskā valstspiederība. Noteiktu izcelsmi var iegūt, ja izstrādājumi ir pilnībā iegūti (2.panta 1.punkta a) apakšpunkts un 2.panta 2.punkta a) apakšpunkts) vai pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti (2.panta 1.punkta b) apakšpunkts un 2.panta 2.punkta b) apakšpunkts).
27
2. Ko nozīmē termins „pilnībā iegūts”?
Termins „pilnībā iegūts” attiecas uz svaigiem produktiem (piem., augļiem un dārzeņiem), kas izaudzēti un novākti eksportētājvalstī, kā arī derīgiem izrakteņiem, kas tur iegūti. Tomēr atcerieties, ka jēdziens „pilnībā iegūts” neizslēdz arī importētus sastāvdaļas. Piemēram, šis noteikums attiecas uz dārzeņu izstrādājumiem, kuri novākti eksportētājvalstī, bet tas neizslēdz ievestu sēklu izmantošanu šo dārzeņu audzēšanā.
Izstrādājumi, kas vienā valstī ražoti no šajā valstī pilnībā ražotiem izstrādājumiem, ir pilnībā iegūti izstrādājumi.
5. pantā ir sniegts skaidrojums par to, kādus izstrādājumus var uzskatīt par pilnībā iegūtiem. Sīkāks šā jēdziena skaidrojums atrodams skaidrojošajā daļā pēc 5. panta.
3. Ko nozīmē termins „pietiekami apstrādāts vai pārstrādāts”?
Mūsdienu starptautiskās darba dalīšanas un attīstošos tehnoloģiju rezultātā vairums tirgoto preču ietver izejvielas, pusfabrikātus, sastāvdaļas u.tml. no vairāk kā vienas valsts.
Lai šādos gadījumos izstrādājums iegūtu noteiktu izcelsmi, ir nepieciešams, lai ražošanas gaitā tas būtu pakļauts vismaz minimālam procesu skaitam vai vairākiem procesiem. Obligātās operācijas vai pārstrāde, kas nepieciešama nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ir skaidri aprakstītas 6. pantā un izcelsmes protokolu II pielikuma 3. un 4. ailē.
Izcelsmes protokolu 6. pantā apskatīta pietiekama apstrāde un pārstrāde, un sīkāks šā jēdziena skaidrojums dots pēc 6. panta.
3.pants
Kumulācija Kopienā
1. Neskarot 2. panta 1. punktu, izstrādājumus uzskata par Kopienas izcelsmes izstrādājumiem, ja tie ir tur iegūti, pievienojot Bulgārijas, Šveices, (tostarp Lihtenšteinas)1 Islandes, Norvēģijas, Rumānijas, Turcijas vai Kopienas izcelsmes izejvielas ar noteikumu, ka Kopienā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā. Šādām izejvielām nav nepieciešams veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
2. Neskarot 2. panta 1. punktu, izstrādājumus uzskata par Kopienas izcelsmes izstrādājumiem, ja šādi izstrādājumi tajā ir iegūti, pievienojot izejvielas, kuru izcelsme ir Fēru salās vai jebkurā citā valstī, kas ir dalībniece Eiropas un Vidusjūras baseina partnerattiecībās, kuru pamatā ir Barselonas 1 Lihtenšteinas Firstistei ir muitas savienība ar Šveici, un tā ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse. 2 Alžirija, Ēgipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Sīrija, Tunisija, Rietumu krasts un Gazas josla
28
Deklarācija, kas pieņemta 1995. gada 27. un 28. novembrī Eiropas un Vidusjūras baseina valstu konferencē, bet ne Turcijas2 izcelsmes izejvielas ar noteikumu, ka Kopienas veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā. Šādām izejvielām nav nepieciešams veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
3. Ja Kopienā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7. pantā minētās darbības, iegūto izstrādājumu uzskata par Kopienas izcelsmes tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izejvielu vērtība, kuru izcelsme ir jebkurā no citām valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par tās valsts izcelsmes izstrādājumu, kurai ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtība Kopienā.
4. Vienas no 1. un 2. punktā minēto valstu izcelsmes izstrādājumi, kuri netiek pakļauti apstrādei vai pārstrādei Kopienā, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz vienu no šīm valstīm.
5. Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai ar noteikumu, ka:
a) valstīm, kuras ir iesaistītas attiecīgas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valstij ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;
b) izejvielām un izstrādājumiem iegūstot noteiktas izcelsmes statusu, tika piemēroti izcelsmes noteikumi, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā;
c) paziņojumi, kas norāda nepieciešamo prasību izpildi kumulācijas piemērošanai, ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērija) un Šveicē saskaņā ar tās noteikto kārtību.
Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērija).
Kopiena ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību nodrošina Šveicei sīkāku informāciju par nolīgumiem, tostarp par to spēkā stāšanās datumiem un atbilstīgajiem izcelsmes noteikumiem, kurus piemēro attiecībā uz citām valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
3. un 4. pants – Kumulācija
Izcelsmes piešķiršana
Galaprodukta izcelsmi parasti nosaka „pēdējā apstrāde vai pārstrāde” ar noteikumu, ka veiktās darbības pārsniedz 7. pantā minētās darbības.
29
Ja valstī, kurā notiek izstrādājuma pēdējais ražošanas posms, noteiktas izcelsmes izejvielas no vienas vai vairākām valstīm nav pakļautas apstrādei vai pārstrādei, kas pārsniedz minimālās darbības, galaproduktam piešķir tās valsts izcelsmi, kuras izejvielām ir visaugstākā vērtība. Šajā nolūkā pievienoto vērtību valstī, kurā veic beigu ražošanu, tostarp pietiekami pārstrādāto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtību, salīdzina ar izejvielu vērtību, kuru izcelsme ir katrā no pārējām valstīm.
Ja eksportētājvalstī apstrāde vai pārstrāde netiek veikta, izejvielas vai izstrādājumi saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz kādu no attiecīgajām valstīm.
Mainīgā ģeometrija
Kumulāciju var piemērot tikai tad, ja valsts, kurā notiek izstrādājuma pēdējais ražošanas posms, un galamērķa valsts ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus, kas ietver vienādus izcelsmes noteikumus, ar visām valstīm, kuras iesaistītas noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, t.i., ar visām izmantoto izejvielu izcelsmes valstīm. Izejvielas, kuru izcelsme ir valstīs, kas nav noslēgušas nolīgumu ar valstīm, kur notiek beigu ražošana, kā arī ar galamērķa valstīm, tiek uzskatītas par nenoteiktas izcelsmes izejvielām.
Zemāk minētie piemēri paskaidro, kā noteikt izcelsmi saskaņā ar 3. un 4. panta četriem punktiem.
Piemēri par izcelsmes piešķiršanu un mainīgo ģeometriju
1.piemērs – izcelsmes piešķiršana saskaņā ar pēdējo veikto apstrādi vai pārstrādi).
Audumus (HS pozīcija 5112, iegūtus no neķemmētas un nekārstas aitas vilnas), kuriem ir Kopienas izcelsme, ieved Marokā; oderei, kas gatavota no mākslīgas štāpeļšķiedras (HS pozīcija 5513), ir Norvēģijas izcelsme. Marokā izgatavo uzvalkus (HS pozīcija 6203).
Pēdējā apstrāde vai pārstrāde notiek Marokā; apstrāde vai pārstrāde (šajā piemērā - uzvalku izgatavošana) pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā, tādēļ uzvalki iegūst Marokas izcelsmi un tos var eksportēt uz citām valstīm, ar kurām kumulācija ir piemērojama.
Ja šajā piemērā aprakstītajā gadījumā nav noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums par Eiropas un Vidusjūras baseina valstu izcelsmes noteikumiem starp Maroku un Norvēģiju, mainīgā ģeometrija nozīmē, ka Norvēģijā ražotā odere uzskatāma par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu un tādēļ uzvalki neiegūst noteiktas izcelsmes statusu.
30
2. piemērs – noteiktas izcelsmes piešķiršana, ja pēdējā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz minimālās darbības; noteicošais faktors tādā gadījumā ir ražošanā izmantoto izejvielu augstākā vērtība.
Kostīma dažādās daļas, kuru izcelsme ir divās valstīs, tiek iepakotas Kopienā. Šveices izcelsmes bikšu un svārku vērtība ir 180 eiro, Jordānijas izcelsmes žaketes vērtība ir 100 eiro. Kopienā veiktā minimālā darbība (iepakošana) izmaksā 2 eiro. Uzņēmējs izmanto plastmasas maisiņus no Ukrainas, kuru vērtība ir 0,5 eiro. Galaprodukta ražotāja cena ir 330 eiro.
Tā kā Kopienā veiktā darbība ir minimāla, lai izstrādājumam varētu piešķirt noteiktu izcelsmi, pievienotā vērtība ir jāsalīdzina ar citu izmantoto izejvielu muitas vērtību: pievienotā vērtība Kopienā (kas ietver 2 eiro par iepakošanu un 0,5 eiro par maisiņu) = 330 eiro (ražotāja cena) – (mīnus) 280 eiro (180+100) = 50 eiro = Kopienas pievienotā vērtība.
Šveices izstrādājumu izcelsmes vērtība (180 eiro) ir augstāka nekā Kopienas pievienotā vērtība (50 eiro) un citu pārējo izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtība (100 eiro). Tādēļ galaproduktam ir Šveices izcelsme un to var eksportēt uz citām valstīm, ar kurām kumulācija ir piemērojama.
Ja šajā piemērā aprakstītajā gadījumā starp Kopienu un Šveici nebūtu brīvās tirdzniecības nolīguma par Eiropas un Vidusjūras baseina valstu izcelsmes noteikumiem, šim kostīmam būtu nenoteikta izcelsme, jo Šveicē ieguldītās darbības neattiecas uz pietiekamu pārstrādi un tās nevar gūt labumu no izcelsmes kumulācijas.
3.piemērs – izstrādājumi, kurus eksportē, neveicot ar tiem tālāku apstrādi
vai pārstrādi.
Paklāju, kuram ir Kopienas izcelsme, eksportē uz Maroku un pēc diviem gadiem to eksportē uz Sīriju, neveicot nekādas tālākas darbības. Paklāja izcelsme nemainās, un pēc ievešanas Sīrijā tam joprojām ir Kopienas izcelsme.
Šajā piemērā preferenciālu izcelsmes apliecinājumu var piešķirt eksporta precēm no Marokas uz Sīriju tikai tādā gadījumā, ja starp Kopienu un Sīriju darbojas brīvās tirdzniecības nolīgums par Eiropas un Vidusjūras baseina valstu izcelsmes noteikumiem.
Apstrādes vai pārstrādes kumulācija (pilnā kumulācija)
Pilnā kumulācija ļauj veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi nevis vienas valsts muitas teritorijā, bet gan īpašā zonā, ko veido valstu grupas muitas teritorijas. Piemēram, apstrādes vai pārstrādes kumulācija, kas neattiecas uz Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulāciju, ir paredzēta dažos izcelsmes protokolos ar Maroku, Alžīriju un Tunisiju. Tā kā apstrādes un pārstrādes kumulācija neatbilst Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu izcelsmes kumulācijai, izstrādājumi, kas iegūst izcelsmi, pamatojoties uz pilnīgo
31
kumulāciju, tiek izslēgti no Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu tirdzniecības.
Piemērs.
Nenoteiktas izcelsmes kokvilnas pavedieni (HS pozīcija 5205) tiek ievesti Kopienā, kur no tiem auž audumu (HS pozīcija 5208). Pēc tam audumu eksportē no Kopienas uz Tunisiju, kur to piegriež un šuj vīriešu kreklus (HS pozīcija 6205).
Saskaņā ar apstrādes vai pārstrādes kumulācijas noteikumiem uzskata, ka Kopienā veiktā aušana ir notikusi Tunisijā. Tādējādi noteikums izstrādājumam (HS pozīcija 6205) atbilst prasībai tikt ražotam no pavedieniem, un vīriešu krekli iegūst noteiktas izcelsmes statusu. Tomēr tā kā noteiktas izcelsmes statuss ir iegūts pretēji Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu prasībām, saskaņā ar kurām aušanai un šūšanai jānotiek vienā valstī, šos vīriešu kreklus nevar eksportēt, piemērojot preferences, no Tunisijas uz 3. un 4. pantā minētajām valstīm, izņemot Magrebas valstis un EK.
Izcelsmes apliecinājuma izmantošana ir sīkāk skaidrota 17. panta piezīmēs. KOMENTĀRI
Lai iegūtu Kopienas preferenciālo izcelsmi saskaņā ar šo pantu, izstrādājumiem jābūt ražotiem Kopienā, izmantojot Kopienas izcelsmes izejvielas vai izejvielas ar izcelsmi vienā vai vairākās 3. panta 1. un 2. punktā minētajās valstīs, ar kurām kumulācija ir piemērojama. Tas nozīmē, ka ražotājs Kopienā var izmantot Kopienas izcelsmes sastāvdaļas vai izejvielas vai sastāvdaļas un izejvielas, kurām ir kādas partnervalsts izcelsme, ar kuru šā izstrādājuma ražošanai ir piemērojama kumulācija.
Ja izstrādājums iegūst izcelsmi, pamatojoties uz pilno kumulāciju ar Tunisiju, Maroku vai Alžīriju, tas neiegūst tiesības diagonālai tirdzniecībai ar jebkuru valsti Paneiropas un Vidusjūras baseina zonā.
1.piemērs.
Jordānijas izcelsmes linus ieved Vācijā, kur no tiem vērpj linu pavedienus. Linu pavedieniem būs Kopienas izcelsme. Tad no linu pavedieniem auž linu audumu, no kura gatavo uzvalkus un sieviešu kostīmus. Šiem uzvalkiem un kostīmiem būs Kopienas izcelsme, tos eksportējot uz kādu citu šā reģiona valsti, ar kuru ir piemērojama kumulācija.
2.piemērs.
32
Pilnībā iegūtus linus savērpj linu pavedienos un auž linu audumu Jordānijā. Šo audumu ieved Vācijā, kur to piegriež un izgatavo uzvalkus un sieviešu kostīmus. Un arī šajā gadījumā gatavajiem apģērbiem būs Kopienas izcelsme, kad tos eksportēs uz kādu citu šā reģiona valsti, ar kuru ir piemērojama kumulācija.
6. pantā ir sniegts skaidrojums par to, kāda apstrāde vai pārstrāde ir pietiekama, lai izstrādājumam piešķirtu izcelsmi, strādājot ar nenoteiktas izcelsmes izejvielām vai daļām. Ja gatavā izstrādājuma ražošanā ir izmantotas tikai noteiktas izcelsmes izejvielas, tad, lai šis izstrādājums iegūtu Kopienas izcelsmi, apstrādei un pārstrādei jābūt plašākai nekā 7. pantā noteiktie minimālie procesi.
Šaubas varētu rasties gadījumā, kad noteiktas izcelsmes izejvielas tiek ne tikai minimāli pārstrādātas, bet tajā pat laikā notiek pietiekama apstrāde vai pārstrāde. Ir svarīgi noteikt, vai šādā gadījumā nav tikusi piemērota kumulācija, jo no tā ir atkarīgs gan veids, kā ir jāpierāda izcelsme, gan nodokļu atmaksas piemērošana.
3.piemērs.
Norvēģijas izcelsmes kokmateriālus un EK izcelsmes alumīniju eksportē uz Tunisiju, kur no tiem ražo galdus (ex 94. nodaļa). Galaproduktu eksportē uz Kopienu.
Ex 94. nodaļas noteikumos teikts, ka „ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām, izņemot izstrādājuma pozīciju”.
Ar noteiktas izcelsmes izejvielām ir veikta ne tikai minimāla darbība, bet ir izpildīti saraksta noteikumi attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes izejvielām. Galaproduktiem ir Tunisijas izcelsme, un tos var reeksportēt uz citām zonas valstīm, ar kurām kumulācija ir piemērojama. Tā kā ir notikusi pietiekama pārstrāde, kumulācijas piemērošana nav nepieciešama, un Tunisijā var izsniegt EUR-MED „NO CUMULATION APPLIED” izcelsmes apliecinājumu.
Ja veiktās darbības nepārsniedz minimālās darbības, izcelsmi izstrādājumam piešķir, pamatojoties uz visaugstāko pievienoto vērtību tā ražošanas laikā. Visaugstāko pievienoto vērtību nosaka, salīdzinot izejvielu pievienoto vērtību Kopienā ar to izejvielu vērtību, kuru izcelsme ir katrā no partnervalstīm, kuras piegādā noteiktas izcelsmes izejvielas. ATCERIETIES!
1. Kad preces ieved Kopienā no kādas partnervalsts un tās eksportē uz citu partnervalsti, neveicot Kopienā apstrādi vai pārstrādi, preces saglabā tās partnervalsts izcelsmi, no kuras tās eksportētas uz Kopienu.
33
4. piemērs.
Kristāla dzērienu glāzes, kas pilnībā iegūtas Libānā, eksportē uz Vāciju.
Šīm glāzēm ir Libānas izcelsme. Vācu importētājs vēlāk šīs glāzes eksportē uz Šveici. Šajā gadījumā glāzes saglabā savu Libānas izcelsmi.
2. Vienmēr jāpārbauda, vai valstis, kuru izcelsme ir ražošanā lietotajām izejvielām, ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus ar valsti, kurā notiek galaprodukta ražošana, kā arī ar galamērķa valsti.
4.pants
Kumulācija Šveicē
1. Neskarot 2. panta 2. punkta nosacījumus, izstrādājumus uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumiem, ja tie ir tur iegūti, pievienojot Bulgārijas, Šveices (tostarp Lihtenšteinas)3 Islandes, Norvēģijas, Turcijas vai Kopienas izcelsmes izejvielas ar noteikumu, ka Šveicē veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā. Šādām izejvielām nav nepieciešams veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
2. Neskarot 2. panta 2. punkta nosacījumus, izstrādājumus uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumiem, ja tie ir tur iegūti, pievienojot izejvielas, kuru izcelsme ir Fēru salās vai jebkurā citā valstī, kas ir dalībniece Eiropas un Vidusjūras baseina partnerattiecībās, kuru pamatā ir Barselonas Deklarācija, kas pieņemta 1995. gada 27. un 28. novembrī Eiropas un Vidusjūras baseina valstu konferencē, bet ne Turcijas4 izcelsmes izejvielas ar noteikumu, ka Šveicē veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz darbības, kas minētas 7. pantā. Šādām izejvielām nav nepieciešams veikt pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.
3. Ja Šveicē veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7. pantā minētās darbības, iegūto izstrādājumu uzskata par Šveices izcelsmes tikai tādā gadījumā, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izejvielu vērtība, kuru izcelsme ir jebkurā no citām valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par tās valsts izcelsmes izstrādājumu, kurai ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes izejvielu vērtība Šveicē.
3 Lihtenšteinas Firstistei ir muitas savienība ar Šveici, un tā ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzēja puse. 4 Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Sīrija, Tunisija, Rietumu krasts un Gazas sektors
34
4. Izstrādājumi, kuru izcelsme ir vienā no valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā, kuri netiek pakļauti apstrādei vai pārstrādei Šveicē, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz vienu no šīm valstīm.
5. Šajā pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai ar noteikumu, ka:
a) valstīm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa valstij ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;
b) izejvielām un izstrādājumiem iegūstot noteiktas izcelsmes statusu, tika piemēroti izcelsmes noteikumi, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā; un
c) paziņojumi, kas norāda nepieciešamo prasību izpildi kumulācijas piemērošanai, ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijas) un Šveicē saskaņā ar tās noteikto kārtību.
Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijas).
Šveice ar Eiropas Kopienu Komisijas starpniecību nodrošina Kopienai sīkāku informāciju par nolīgumiem, tostarp par to spēkā stāšanās datumiem un atbilstīgajiem izcelsmes noteikumiem, kurus piemēro attiecībā uz citām valstīm, kas minētas 1. un 2. punktā. (sk. 12.pantu) KOMENTĀRI
Komentāri 3. pantam attiecas arī uz 4. pantu; izņemot to, ka 4. pantā kumulācija neattiecas uz kumulāciju Kopienā, bet kumulāciju partnervalstī.
5. pants
Pilnībā iegūti izstrādājumi
1. Par Kopienā vai Šveicē pilnībā iegūtiem uzskata šādus izstrādājumus:
a) minerālizstrādājumus, ko iegūst no zemes vai jūras dzelmes; b) tur novāktus dārzeņus; c) dzīvus dzīvniekus, kuri tur ir dzimuši un auguši; d) izstrādājumus, ko iegūst no tur audzētiem dzīvniekiem;
35
e) izstrādājumus, ko iegūst tur veiktā zvejā vai medībās; f) jūras zvejas izstrādājumus un izstrādājumus, kas ar to kuģiem iegūti
no jūras ārpus Kopienas un Šveices teritoriālajiem ūdeņiem; g) izstrādājumus, ko izgatavo ārvalstīs uz to zivju pārstrādes kuģiem tikai
no izstrādājumiem, kuri minēti f) apakšpunktā; h) šeit savāktus lietotos izstrādājumus, kas piemēroti izejvielu
atjaunošanai, to skaitā lietotas riepas atjaunošanai vai kā atkritumus; i) atkritumus un atgriezumus, kas radušies rūpniecisko darbību
rezultātā; j) izstrādājumus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus to
teritoriālajiem ūdeņiem ar noteikumu, ka tiem ir vienīgās tiesības apstrādāt šo jūras gultni vai jūras grunti;
k) preces, kas tur izgatavotas tikai no izstrādājumiem, kuri minēti a) līdz j) apakšpunktā.
2. Termini „to kuģi” un „to zivju pārstrādes kuģi” , kas minēti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, ir attiecināmi tikai uz kuģiem un zivju pārstrādes kuģiem:
a) kuri ir reģistrēti vai pierakstīti Kopienas dalībvalstī vai Šveicē; b) kuri kuģo ar kādas Kopienas dalībvalsts vai Šveices karogu; c) no kuriem vismaz 50% pieder kādas Kopienas dalībvalsts vai Šveices
valstspiederīgajiem vai arī uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā no šīm valstīm, kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī šādu padomju locekļu lielākā daļa ir kādas Kopienas dalībvalsts vai Šveices valstspiederīgie un turklāt līgumsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā vismaz puse no kapitāla pieder šīm valstīm vai valsts iestādēm, vai minēto valstu valstspiederīgajiem;
d) kuru kapteinis un virsnieki ir kādas Kopienas dalībvalsts vai Šveices valstspiederīgie;
un e) kuru apkalpē vismaz 75 % tās locekļu ir kādas Kopienas dalībvalsts
vai Šveices valstspiederīgie. KOMENTĀRI
Protokola kontekstā 5. pantā ir noteikts, ko nozīmē jēdziens „pilnībā iegūts”, kā arī uzskaitītas preces, uz kurām šis termins attiecas.
Īpaši jāatzīmē šādi gadījumi: 1. Rūpniecības izstrādājumu ražošanā, operācijas galaprodukta ražošanai
var veikt dažādās rūpnīcās; bet tikai tad, ja šīs rūpnīcas atrodas vienā valstī vai teritorijā un izmanto tikai tās izejvielas, kas pilnībā iegūtas tur, galaprodukts būs „pilnībā iegūts”.
2. Atklātai jūrai (jūrai ārpus teritoriālajiem ūdeņiem) nav valstspiederības. Zivis, kas nozvejotas ārpus partnervalsts teritoriālajiem
36
ūdeņiem, uzskata par „pilnībā iegūtām”, ja kuģis atbilst pieciem svarīgajiem kritērijiem, kas minēti 5. panta visos apakšpunktos, no a) līdz e) apakšpunktam ieskaitot.
Piemēri.
1. Vācijā cirstus kokus ieved Francijā, kur no tiem ražo celulozi (HS pozīcija 4701), izmantojot tikai Kopienas izcelsmes ķimikālijas. Izstrādājums ir pilnībā iegūts EK.
2. Portugālē ražo vīna pudeļu korķus, izmantojot dabīgo korķi vai otrreizējas pārstrādes korķi, ko izgatavo Portugālē. Korķi ir pilnībā iegūti EK.
3. Linu audums, kas austs Itālijā no Francijā novāktiem un vērptiem liniem, ir pilnībā iegūts EK.
4. Pītus grozus un citus pinumus, ko izgatavo Šveicē no klūgām, niedrēm, meldriem u.tml., kas ievākti Šveicē, uzskata par pilnībā iegūtiem Šveicē.
5. Izstrādājumus, kas ražoti Marokā no neapstrādātas dabīgās koksnes, kas iegūta no Marokā gāztiem kokiem, uzskata par pilnībā iegūtiem Marokā.
6. Spānijas zvejas kuģi nozvejo zivis Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos un nogādā tās krastā Spānijā. Šīs zivis uzskata par pilnībā iegūtām Norvēģijā, jo tās ir nozvejotas Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos.
7. Kuģis, kas kuģo ar Ēģiptes karogu un atbilst citiem protokola valstspiederības nosacījumiem, nozvejo zivis atklātā jūrā (ārpus teritoriālajiem ūdeņiem). Pirms ienākšanas ostā Francijā zivis uz kuģa tiek apstrādātas un sasaldētas. Šajā gadījumā zivis uzskata par pilnībā iegūtām Ēģiptē.
8. Kuģis, kas kuģo ar Turcijas karogu, nozvejo zivis atklātā jūrā un nogādā tās ostā Turcijā, bet pēc tam tās tranzītā transportē pa sauszemi uz kādu Kopienas valsti (piem., Vāciju). Zivis uzskata par pilnībā iegūtām Turcijā.
6. pants
Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti izstrādājumi
1. 2. panta piemērošanas nolūkā izstrādājumi, kuri nav pilnībā iegūti, tiek uzskatīti par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir izpildīti II pielikuma sarakstā minētie nosacījumi.
37
Iepriekš minētie nosacījumi norāda attiecībā uz visiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas nolīgums, apstrādi un pārstrādi, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kuras izmanto ražošanā, un tos piemēro tikai šādām izejvielām. Tātad, ja izstrādājumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot nosacījumus, kas minēti sarakstā, izmanto cita izstrādājuma ražošanā, nosacījumi attiecībā uz izstrādājumu, kura ražošanā tas izmantots, neattiecas uz šo izmantoto izstrādājumu, un neņem vērā nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kas var būt izmantotas šā izstrādājuma ražošanā.
2. Neatkarīgi no 1. punkta, nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kuras saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nevajadzētu izmantot izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar noteikumu, ka:
a) to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no ražotāja cenas; b) atbilstīgi šim punktam netiek pārsniegta neviena no nenoteiktas
izcelsmes izejvielu maksimālo vērtību sarakstā noteiktajām procentuālajām attiecībām.
Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, kuri ietverti Harmonizētās sistēmas 50. - 63. nodaļā.
3. 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 7. pantu. KOMENTĀRI
Mūsdienu starptautiskās darba dalīšanas un tehnoloģiju attīstības rezultātā lielākā daļa tirgoto preču satur izejvielas, pusfabrikātus, elementus u.tml. ar vairāku valstu izcelsmi.
Lai izstrādājums varētu iegūt noteiktu izcelsmi, ir nepieciešams, lai tā ražošanas laikā tas būtu pakļauts kādam īpašam procesam vai vairākiem procesiem.
Paneiropas un Vidusjūras izcelsmes kumulācijas gadījumā šis pants neattiecas uz izstrādājumiem, kuri jau ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu Kopienā vai kādā no Paneiropas un Vidusjūras zonas partnervalstīm, ar kurām kumulācija ir piemērojama.
Šis pants attiecas tikai uz nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kuras ir izmantotas izstrādājumu ražošanā, kuriem tiek pieprasīta izcelsme. Izcelsmes protokola II pielikuma 3. un 4. ailē minētas minimālās obligātās operācijas vai pārstrāde, kuru nepieciešams veikt ar nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem.
Vairumā gadījumu šis noteikums ir konkretizēts 3.ailē. Ja noteikums izklāstīts 4.ailē, eksportētājs var izvēlēties 3. vai 4.ailes noteikumu. Ja 4.ailē noteikums nav minēts, ir piemērojams 3.ailes noteikums.
Ja apstrāde vai pārstrāde ir pilnīgāka, t.i., tā sākas agrākā ražošanas stadijā nekā noteikts pielikumā, galaprodukts iegūst noteiktas izcelsmes statusu. Tomēr noteiktu izcelsmi nevar iegūt, sākot ražošanu vēlākā stadijā.
Pietiekamas apstrādes vai pārstrādes noteikšanai izmanto trīs kritērijus:
38
a) vērtības procentuālās attiecības, kas nozīmē, ka nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nedrīkst pārsniegt galaprodukta ražotāja cenas noteiktu procentu;
b) tarifa pozīcijas maiņu, kas nozīmē, ka izmantotajām nenoteiktas izcelsmes izejvielām vai sastāvdaļām jābūt citādai HS tarifa pozīcijai nekā galaprodukta tarifa pozīcijai;
c) īpašus noteikumus: gadījumos, kad ir noteikti īpaši kritēriji. Zemāk dotie piemēri ilustrē pietiekamas apstrādes vai pārstrādes jēdzienu.
Piemēri.
1. Pievienotā vērtība:
Izstrādājumi – biroja tehnika: HS pozīcijas: no 8456 līdz 8466; Noteikums: ražošanā izmantoto izejvielu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas;
Skaidrojums: Visu biroja tehnikas ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nedrīkst pārsniegt 40 % no galaprodukta ražotāja cenas. Tātad, noteiktas izcelsmes izejvielu vērtībai un biroja tehnikas ražošanas laikā veiktās apstrādes vai pārstrādes vērtībai, ieskaitot administratīvās izmaksas un peļņu, ir jābūt vismaz 60 % no galaproduktu ražotāja cenas.
2. Tarifa pozīcijas izmaiņa: Prece – keramikas izstrādājumi: HS pozīcija: 69. nodaļa;
Noteikums: visas ražošanā izmantotās izejvielas ir klasificētas citā HS pozīcijā nekā attiecīgais izstrādājums; Skaidrojums: Tas vienkārši nozīmē, ka visām keramikas izstrādājumu ražošanā izmantotajām nenoteiktas izcelsmes izejvielām jābūt no citas pozīcijas nekā galaprodukta pozīcija.
3. Īpašs noteikums:
a) Prece – zivju vai vēžveidīgo, molusku vai pārējo ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi:
HS pozīcija: ex 16. nodaļa; Noteikums: visām izmantotajām 3. nodaļas izejvielām jābūt pilnībā
iegūtām; Skaidrojums: Šis noteikums prasa, lai visiem 3. nodaļas izstrādājumiem,
kas izmantoti 16.nodaļas izstrādājumu ražošanā, būtu noteiktas izcelsmes statuss, pamatojoties uz to, ka tie ir pilnībā iegūti. Citu nodaļu izmantotās izejvielas vai izstrādājumi var būt nenoteiktas izcelsmes.
39
b) Prece – neadīti un netamborēti vīriešu vai zēnu kokvilnas krekli: HS pozīcija: ex 62. nodaļa; Noteikums: ražošana no pavediena; Skaidrojums: Lai krekli, kas gatavoti no nenoteiktas izcelsmes izejvielām,
varētu iegūt noteiktu izcelsmi, šīm izejvielām jābūt vismaz pavediena stadijā. Ja kreklu ražošanu uzsāks vēlākā stadijā, piemēram, no nenoteiktas izcelsmes auduma, galaprodukts nevarēs iegūt noteiktu izcelsmi. Tomēr, ja ražošana sāksies agrākā stadijā, piemēram, no nenoteiktas izcelsmes šķiedras, galaprodukts iegūs preferenciālas izcelsmes statusu.
Noteikums norāda minimālo pārstrādi, kas ļauj krekliem piešķirt noteiktas izcelsmes statusu, gatavojot tos no nenoteiktas izcelsmes izejvielām.
II pielikuma analīze rāda, ka ir daži noteikumi, kas ir trīs iepriekš minēto
noteikumu sajaukums, vai arī ka ražotājs var izvēlēties alternatīvus noteikumus. Dažos gadījumos 3. un 4. ailē ir doti alternatīvi noteikumi. Tomēr
noteikumu jaukšana ailēs nav pieļaujama. Ir jāizpilda pilnībā viens vai otrs noteikums.
Piemēri.
Prece – esteru sveķi: HS pozīcija: ex 3806; Noteikums 3. ailē: ražošana no sveķskābēm; Noteikums 4. ailē: ražošana, kurā visu izmantoto izejvielu vērtība
nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas; Skaidrojums: Eksportētājs pirms noteiktas izcelsmes statusa pieprasīšanas
var izvēlēties, vai ražot esteru sveķi no nenoteiktas izcelsmes sveķskābēm vai arī izmantot nenoteiktas izcelsmes izejvielas un nodrošināt, ka visu izcelsmes izejvielu vērtība un viņa veiktās pārstrādes pievienotā vērtība sastāda vismaz 60 % no esteru sveķu ražotāja cenas.
Ja izstrādājumam 3. ailē ir doti vairāki kritēriji, jāievēro visi šīs ailes kritēriji.
Prece – džemi: HS pozīcija: ex 2007; Noteikums: ražošana, kurā
- visas izmantotās izejvielas ir klasificētas citā pozīcijā kā izstrādājums,
- jebkuru 17. nodaļas izejvielu vērtība nepārsniedz 30 % no izstrādājuma ražotāja cenas;
Skaidrojums: Lai džems varētu iegūt preferenciālu izcelsmi, tam jāatbilst abiem 3.ailes nosacījumiem. Tādēļ visām nenoteiktas izcelsmes džema ražošanā
40
izmantotajām izejvielām jābūt citā pozīcijā, nevis pozīcijā 2007, un izmantoto 17. nodaļas nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtība nedrīkst pārsniegt 30 % no džemu ražotāja cenas. Tikai viena nosacījuma izpildīšana nav pietiekama.
Ja 17. nodaļas izejvielām ir noteikta izcelsme, tad, protams, jāievēro tikai pirmais kritērijs.
Visi II pielikuma noteikumi attiecas tikai uz nenoteiktas izcelsmes
izejvielām un izstrādājumiem.
JAUTĀJUMI
1. Vai ir kādi apstākļi, kad parasti aizliegtas nenoteiktas izcelsmes izejvielas var izmantot noteiktas izcelsmes izstrādājuma ražošanā?
Jā, ir. 6.panta 2.apakšpunkts pieļauj atkāpi izmantot nelielu daudzumu nenoteiktas izcelsmes izejvielu preču ražošanā.
Ir atļauts izmantot nenoteiktas izcelsmes izejvielas līdz 10% vērtībā no ražotāja cenas. Tomēr, ja II pielikumā ir noteikta cita aizliegto nenoteiktas izcelsmes izejvielu maksimālās vērtības procentuāla attiecība, šo daudzumu nedrīkst pārsniegt, piemērojot 10 % pielaidi. Maksimālā pielaide vienmēr būs tāda, kādu to nosaka saraksts. 10% pielaides noteikumu var izmantot, piemēram, piemērojot tarifa pozīcijas maiņas nosacījumu.
ATCERIETIES! 50. līdz 63.nodaļas (ieskaitot) tekstilizstrādājumiem šo pielaidi piemērot nedrīkst. Tomēr, 50. līdz 63.nodaļas (ieskaitot) tekstilizstrādājumiem tiek piešķirtas atlaides, tāpēc pievērsiet uzmanību 5. piezīmei II pielikuma priekšvārda piezīmēs, kas dotas katra protokola I pielikumā.
2. Kā lasīt II pielikumu?
Pirms sākat lasīt II pielikumu, izlasiet I pielikumu, kurā ir ievada piezīmes II pielikumam. Šajās piezīmēs ir paskaidrots, kā lasīt II pielikumu, kā arī doti daži piemēri.
a) II pielikumā minētā apstrāde un pārstrāde attiecas uz darbībām, kuras jāveic ar nenoteiktas izcelsmes izejvielām pirms tās var iegūt noteiktas izcelsmes statusu, kas tām dotu tiesības gūt labumu no preferenciālās izcelsmes.
Uzskaitītās darbības ir minimums, kam izstrādājumi ir jāpakļauj, lai
tie iegūtu noteiktu izcelsmi. Pārstrādi var sākt agrākā stadijā, bet nekādā gadījumā vēlākā.
1.piemērs.
41
Vīriešu un zēnu krekli ir klasificēti pozīcijā 6205 neatkarīgi no kāda
auduma tie gatavoti. Tā kā II pielikumā nav īpaša noteikuma par šāda veida apģērbiem, šajā gadījumā piemēro noteikumu „ražošana no pavediena”.
Tātad, lai krekli iegūtu preferenciālu izcelsmi, to izgatavošanā izmantotās nenoteiktas izcelsmes izejvielas var ražot tikai, sākot ar pavediena stadiju. Tomēr, ir iespējams ražot pavedienus no nenoteiktas izcelsmes šķiedrām un iegūt noteiktas izcelsmes statusu, bet nevar iegūt preferenciālu statusu, ja kreklus ražo no nenoteiktas izcelsmes auduma.
b) 1. ailē ir dota tarifa pozīcija. Kā iepriekš skaidrots, tarifa pozīcijai ir būtiska nozīme, ja jūs vēlaties, lai jūsu precēm būtu noteikta izcelsme, jo bez tās jūs nezināsiet, kādi noteikumi ir jāizpilda. Harmonizētās sistēmas 1. aile attiecas uz visām tarifa pozīcijām, pat ja tās, iespējams, nav atsevišķi pieminētas. Katra tarifa nodaļa ir atsevišķā pielikuma ailē.
Ja jūsu izstrādājumam īpašs noteikums nav minēts, informācija jāmeklē attiecīgās sadaļas sākumā, kur dota jūs interesējošā tarifa nodaļa.
2.piemērs
Mikroviļņu krāsnis ir klasificētas tarifa pozīcijā 8516. Protokola II pielikuma 1. ailē nav īpaša noteikuma pozīcijas 8516 precēm. Šajā gadījumā noteikumi ir atrodami sadaļas sākumā „ex 85. nodaļā”.
c) Ja visas kādas nodaļas vai pozīcijas preces nav pakļautas vienādiem noteikumiem, tad pirms nodaļas vai pozīcijas numura raksta „ex”. Iepriekš dotajā piemērā „ex 85.nodaļa” nozīmē, ka 3. un 4.ailes attiecīgie noteikumi ir piemērojami precēm 85.nodaļā ar noteiktiem izņēmumiem. Izņēmumi ir uzskaitīti zem pozīciju apraksta 2.ailē ar to attiecīgo tarifa klasifikāciju 1. ailē un noteikumiem 3. un 4.ailē. Šie noteikumi var attiekties tikai uz dažām vienas pozīcijas precēm.
3.piemērs.
Vēstuļu bloknoti, ierakstu žurnāli un dienasgrāmatas tiek klasificētas
pozīcijā 4820. Skatoties lejup 1.ailē, nonākam pie atzīmes „ex-4820” pretī atzīmei „vēstuļu bloknoti” (2. aile ) un īpašam noteikumam (3. aile).
„Ex” nozīmē, ka 3.ailes noteikums neattiecas uz visiem 4820.pozīcijas izstrādājumiem. Lai gan ierakstu žurnāli un dienasgrāmatas ietilpst vienā pozīcijā ar vēstuļu bloknotiem, tās nav īpaši minētas 2. ailē, un tādēļ uz tām attiecas vispārējie 48. nodaļas noteikumi.
42
Tādēļ, meklējot piemērotu noteikumu savām precēm, ieteicams sākt
meklēšanu no 1.ailes augšas attiecīgajā sadaļā vai ailē un iet uz leju. Ja pie jūsu izstrādājuma nav īpaša noteikuma, kas piemērojams attiecīgajai pozīcijai vai nodaļai, meklējiet vispārīgāku noteikumu tālāk ailes augšā.
7. pants
Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde
1. Neskarot 2. punktu, šādas darbības uzskata par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, neatkarīgi no tā, vai 6. panta prasības ir vai nav izpildītas:
a) saglabāšanas darbības, lai nodrošinātu, ka prece saglabā labu stāvokli transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
b) iesaiņojumu sadalīšana un apkopošana; c) mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu un citu segumu
noņemšana; d) tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana; e) vienkāršas krāsošanas un spodrināšanas operācijas; f) graudaugu un rīsu mizošana, daļēja vai pilnīga balināšana,
spodrināšana un glazēšana; g) darbības saistībā ar cukura krāsošanu un cukura gabaliņu
veidošanu; h) augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un
lobīšana; i) asināšana, vienkārša trīšana vai griešana; j) sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana pēc kvalitātes,
saskaņošana (to skaitā priekšmetu komplektu veidošana); k) vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kastēs,
kārbās, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;
l) zīmju, etiķešu, logo un citu atpazīšanas zīmju piestiprināšana vai drukāšana uz izstrādājumiem vai to iesaiņojumiem;
m) vienkārša izstrādājumu sajaukšana, neskarot to, vai tie ir vai nav atšķirīgi;
n) vienkārša priekšmetu daļu salikšana, lai izgatavotu veselu priekšmetu,. vai priekšmetu sadalīšana daļās;
o) divu vai vairāku darbību apvienošana, kas minētas a ) līdz n) apakšpunktā;
p) dzīvnieku kaušana.
43
2. Nosakot, vai izstrādājumam veiktā apstrāde vai pārstrāde ir uzskatāma par nepietiekamu 1. punkta nozīmē, visas darbības, ko ar attiecīgiem izstrādājumiem veic vai nu Kopienā vai Šveicē, aplūko kopā. KOMENTĀRI
Līdzīgi kā pastāv „pietiekama apstrāde vai pārstrāde” pastāv arī „nepietiekama apstrāde vai pārstrāde”, ko dažreiz sauc (bet kas nav juridisks termins) par „minimālu pārstrādi” vai „minimālām operācijām”. Uzskata, ka dažiem procesiem ir tik minimāla ietekme uz galaproduktu, ka tos nevar uzskatīt par tādiem, kas varētu tam piešķirt noteiktas izcelsmes statusu, neskatoties uz to, vai šie procesi ir veikti vieni vai kopā ar citiem procesiem. Vienkārši sakot, šādas operācijas nav pamats izcelsmes iegūšanai; kumulācijas kontekstā šādu darbību veikšana nedod tiesības piešķirt tās valsts izcelsmi, kurā šīs minimālās darbības ir veiktas.
Piemēri.
1. Neapstrādātas kafijas pupiņas Kopienā ieved vairumā no Kolumbijas. Izcelsmes noteikums kafijai nosaka „ražošanu no jebkuras pozīcijas izejvielām”. EK to attīra no putekļiem, šķiro un sadala dažādos iepakojumos. Ņemot vērā to, ka ne attīrīšana no putekļiem, ne iesaiņojumu sadalīšana un pārpakošana nav pietiekamas darbības, lai piešķirtu noteiktu izcelsmi, šī kafija saglabā Kolumbijas izcelsmi.
2. Neapstrādātas kafijas pupiņas Kopienā ieved vairumā no Kolumbijas. EK to attīra no putekļiem, grauzdē, maļ, šķiro un sadala dažādos iepakojumos. Tā kā Kopienā veiktās darbības šajā gadījumā ir pietiekamas, lai piešķirtu noteiktu izcelsmi („ražošana no jebkuras pozīcijas izejvielām”), kafija iegūst Kopienas izcelsmi.
Piemēru skaidrojumi.
Pirmajā piemērā ir uzskaitītas trīs minimālās darbības, kas veiktas ar
neapstrādātām kafijas pupiņām. Kā jau iepriekš minēts, šādu darbību rezultātā, neskatoties uz to, vai tās veiktas vienas vai kopā ar citām Tādēļ kafija saglabā savu Kolumbijas izcelsmi.
Otrajā piemērā kafija ir ne tikai attīrīta no putekļiem un sadalīta dažādos iepakojumos, bet arī ievērojami pārstrādāta. Tādēļ, neskatoties uz to, ka ir veiktas dažas minimālas darbības, ir jāņem vērā būtiskā veiktā pārstrāde, jo tā
44
atbilst II pielikuma noteikumam, un šādā gadījumā izstrādājums iegūst Kopienas izcelsmi.
Protokolu 7.panta 1.apakšpunktā minētas tās darbības, kas veiktas ar nenoteiktas izcelsmes izejvielām vienas vai kopā ar citām darbībām un kuru rezultātā noteiktu izcelsmi nepiešķir. Šis saraksts ir konkrēts, bet tas jāsaprot plašākā nozīmē. Piemēram, sijāt var gan pārtikas produktus, gan rūpniecības izstrādājumus.
Piemēri.
1. Kopienas izcelsmes smaržas eksportē konteineros no Austrijas uz Jordāniju, kur tās pārlej EK izcelsmes flakonos un iepako EK izcelsmes iepakojumā. Tā kā abas Jordānijā veiktās darbības uzskatāmas par nepietiekamām, lai piešķirtu Jordānijas izcelsmi, iepakotais galaprodukts saglabā savu Kopienas izcelsmi.
Tomēr šajā gadījumā jāņem vērā arī cits aspekts. Ja flakoni un/vai iepakojums ir pilnībā iegūts Jordānijā vai ja tiem ir Jordānijas izcelsme, nosakot galaprodukta izcelsmi, būtu jāņem vērā to vērtība.
2. Vācijas izcelsmes šūšanas piederumu komplekta sastāvdaļas eksportē uz Maroku, kur tās saliek komplektos un ieliek plastmasas futlārī un iepako. Neviena no Marokā veiktajām darbībām nav pietiekama, lai izstrādājumam piešķirtu Marokas izcelsmi, tādēļ iepakotie komplekti saglabā Kopienas izcelsmi. Tomēr plastmasas futlāra un iepakojuma izcelsme var ietekmēt galaprodukta galīgo izcelsmi.
Piemēru skaidrojums.
No šiem piemēriem ir skaidrs, ka ne smaržas, ne šūšanas piederumu komplekta sastāvdaļas nav tikušas pakļautas pārstrādei vai apstrādei, kas tos būtu kaut kādā veidā izmainījušas.
Smaržas jebkurā gadījumā paliek smaržas. Šūšanas piederumu komplekta sastāvdaļas ir tikai saliktas komplektos un nav nekādā veidā izmainītas. Tomēr abos gadījumos ir jāņem vērā vietējo darbību pievienotā vērtība galaprodukta izveidošanā, jo flakoni un futlāri, kā arī iepakojums, ir ražoti partnervalstī. Iepildīšana flakonos vai iepakojums vien izstrādājumam izcelsmi nepiešķirs, tomēr, lai iegūtu pareizu ieskatu par galaprodukta ražošanas izmaksām, ir jāņem vērā arī pārējie elementi.
8. pants
45
Kvalifikācijas vienība
1. Kvalifikācijas vienība šā protokola piemērošanai ir konkrētais izstrādājums, kuru uzskata par pamatvienību, nosakot klasifikāciju pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras. Tas nozīmē, ka:
a) ja izstrādājums, kas sastāv no izstrādājumu grupas vai komplekta, tiek klasificēts saskaņā ar Harmonizēto sistēmu vienā pozīcijā, tad šis kopums veido kvalifikācijas vienību;
b) ja sūtījums sastāv no vairākiem vienādiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā Harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola nosacījumus, katrs izstrādājums jāapskata atsevišķi.
2. Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iepakojums klasifikācijas nolūkos ir iekļauts izstrādājumā, to ņem vērā, nosakot izcelsmi. KOMENTĀRI
Svarīgākā lieta, kas šeit ir jāņem vērā, ir izstrādājuma vai eksportējamā izstrādājuma pareiza tarifu klasifikācija. Tarifu klasifikācijas skaidrojums ir atrodams šīs rokasgrāmatas I daļas 6.jautājuma atbildē.
Šaubu gadījumā vai arī, ja jūs nespējat noteikt atbilstošo tarifu klasifikāciju, vērsieties pēc palīdzības vietējā muitas iestādē vai citā kompetentā institūcijā.
8.pantā dots noteikums kvalifikācijas vienības noteikšanai, kas jāizmanto dokumentācijā.
Atsauces punkts šajā jautājumā ir Harmonizētā sistēma. Tādēļ gadījumā, ja kāds izstrādājums sastāv no vairākām sastāvdaļām, kas HS ir klasificētas kā vienība, tad šī vienība ir jāizmanto, lai noteiktu un pieprasītu preferenci. Komplekti ietilpst šajā kategorijā.
Ja izstrādājums sastāv no divām vai vairākām sastāvdaļām, bet Harmonizētajā sistēmā tiek uzskatīts par vienu izstrādājumu, tad izcelsmes protokolu kontekstā šo izstrādājumu uzskata par vienu izstrādājumu.
Ja sūtījums sastāv no vairākiem vienādiem vai līdzīgiem izstrādājumiem, tad, piemērojot protokolu noteikumus, jāņem vērā katrs atsevišķs izstrādājums.
Ja izstrādājums tiek klasificēts kopā ar iepakojumu, tad izcelsmes noteikšanā jāiekļauj arī tas.
Piemērs, kurā parādīts, kā kvalifikācijas vienību piemēro, ir dots zemāk.
Piemērs.
HS pozīcija 9605 aptver dažāda veida ceļojumu priekšmetu komplektus personīgai lietošanai. Nosakot, kāds izcelsmes noteikums jālieto šiem ceļojumu
46
priekšmetu komplektiem, jāpiemēro noteikums, kas attiecas uz pozīciju 9605, nevis noteikums, kas attiecas uz katru atsevišķo sastāvdaļu.
9. pants
Piederumi, rezerves daļas un rīki
Piederumi, rezerves daļas un rīki, ko nosūta kopā ar kādu aprīkojumu, iekārtu, ierīci vai transportlīdzekli un kas ir parastā aprīkojuma sastāvdaļa, un tādēļ ir iekļauti cenā, vai par kuriem nav izrakstīta atsevišķa faktūra, uzskata par minētā aprīkojuma, iekārtas, ierīces vai transportlīdzekļa daļu. KOMENTĀRI
Samērā bieži aprīkojumu un iekārtas eksportē kopā ar piederumiem, rezerves daļām un rīkiem, kas nepieciešami to tehniskai apkopei. Gadījumos, ja šādi piederumi u.tml. ir parasto iekārtu sastāvdaļa un ir iekļauti to cenā, vai par kuriem nav izrakstīta atsevišķa faktūra, tos uzskata par sūtījuma daļu, un tādēļ tos neaplūko atsevišķi.
10. pants
Komplekti
Komplektus saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgo noteikumu
uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes izstrādājumi. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumu ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME 10. pants – Izcelsmes noteikums komplektiem
Izcelsmes noteikums komplektiem attiecas tikai uz komplektiem Harmonizētās sistēmas 3.Vispārīgā noteikuma kontekstā.
Saskaņā ar šo noteikumu katram izstrādājumam, kas ietilpst komplekta sastāvā, izņemot tos izstrādājumus, kuru vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta kopējās vērtības, jāatbilst tās pozīcijas izcelsmes kritērijiem, kurā izstrādājums būtu klasificēts, ja tas būtu atsevišķs izstrādājums un nebūtu ietverts komplektā
47
neatkarīgi no pozīcijas, kurā viss komplekts ir klasificēts saskaņā ar iepriekš minēto Vispārīgo noteikumu.
Šie noteikumi ir piemērojami pat tad, ja izstrādājumam, kurš saskaņā ar iepriekš minēto vispārīgo noteikumu nosaka visa komplekta klasifikāciju, tiek piemērota 15 % pielaide. KOMENTĀRI
Komplekti bieži muitai sagādā nopietnas problēmas. Bez komplektu tarifu klasifikācijas un visa kopuma būtiskā raksturojuma noteikšanas klasifikācijas nolūkos ir arī nepieciešams noteikt komplektu izcelsmi, tos eksportējot.
Nemaz nerunājot par to faktu, ka komplektu tarifu klasifikācijā jāievēro stingri noteikumi, kas izklāstīti HS skaidrojošajos noteikumos, komplekti rada problēmas arī no izcelsmes viedokļa. Nosakot komplektu izcelsmi, vispirms jānosaka atsevišķu sastāvdaļu izcelsme.
Ja visas sastāvdaļas ir ar noteiktu izcelsmi, arī komplektam tiek piešķirta noteikta izcelsme. Tomēr, arī tie komplekti, kuru sastāvā ir noteiktas un nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļas, var iegūt noteiktu izcelsmi ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļas nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.
Piemērs. Personīgās tualetes piederumu komplektā ietilpst:
• plastmasas ķemme; • neliels spogulītis; • nagu vīlīte; • nagu knaibles; • mazas šķērītes; • skuveklis ar noņemamiem asmeņiem (asmeņi nav komplektā), kartona
futlāris.
Ja visas komplekta sastāvdaļas ir ražotas vienā valstī vai vairākās Paneiropas un Vidusjūras kumulācijas zonas valstīs, ar kurām kumulācija ir piemērojama, komplektam tiek piešķirta noteikta izcelsme.
Ja, piemēram, plastmasas ķemme un skuveklis ir ražoti Honkongā, jānosaka šo nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu vērtība, lai pārliecinātos, vai tā nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas. Ja Honkongas izcelsmes sastāvdaļas nepārsniedz 15 % no ražotāja cenas, uzskata, ka komplektam ir noteikta izcelsme.
48
11. pants
Neitrālie elementi
Lai noteiktu, vai izstrādājums ir noteiktas izcelsmes, nav nepieciešams ņemt vērā šādu ražošanā izmantoto līdzekļu izcelsmi:
a) enerģija un degviela; b) iekārtas un agregāti; c) darbgaldi un instrumenti; d) preces, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot
izstrādājuma galīgajā sastāvā. KOMENTĀRI
Termins „neitrālie elementi” attiecas uz tiem elementiem, kuri nav neatņemama galaprodukta sastāvdaļa. Tādēļ šajos gadījumos degvielas, darbgaldu vai mašīnu darbināšanai nepieciešamās enerģijas, kā arī ražošanā izmantoto robotu u.tml. izcelsme netiek ņemta vērā.
Piemērs.
Tvaika turbīnas (HS pozīcijas 8406) ražo Norvēģijā no noteiktas un nenoteiktas izcelsmes izejvielām. Šīs turbīnas ražo, izmantojot Japānas iekārtas un agregātus. Noteikumā ir teikts, ka, lai tvaika turbīnas iegūtu preferenciālu izcelsmi, jebkuras nenoteiktas izcelsmes izejvielas nedrīkst pārsniegt 40 % no galaprodukta ražotāja cenas.
Aprēķinot, vai noteikums par 40 % nenoteiktas izcelsmes izejvielu izmantošanu ir ievērots, ražotājam pie izmaksām nav jāpieskaita Japānas iekārtu un agregātu izmaksas. Būtībā ražotāja iekārtu un agregātu izmaksas ietilpst pieskaitāmajās izmaksās, un kāda daļa no šīm kapitāla izmaksām jebkurā gadījumā tiks iekļauta turbīnu cenā. Tādēļ tās kopā ar peļņu drīkst iekļaut izmaksu vienādojuma 60% noteiktas izcelsmes elementā. Tomēr atcerieties, ka izmaksu noteikšanā tās nekad nebūs noteiktas izcelsmes izejvielu elements.
III sadaļa
Teritoriālās prasības
Protokola nākamie trīs panti veido III sadaļu. Tajos aplūkoti jautājumi saistībā ar teritoriālo principu, preču tiešajiem pārvadājumiem no viena punkta uz otru un, visbeidzot, īpaši noteikumi par izstādēm.
49
Jāatzīmē, ka gan 12., gan 13. pantā ir apskatīta preču izvešana no zonas un ievešana tajā, tomēr starp abiem šiem pantiem ir ievērojama atšķirība:
• 12. pantā apskatīta situācija, kad preces izved no zonas teritorijas tālākai apstrādei vai pārstrādei, vai citos nolūkos un ieved atpakaļ zonas eksportētājvalstī;
• 13. pantā aplūkoti gadījumi, kad preces transportē no zonas vienas valsts uz kādu citu valsti tranzītā caur kādas trešās valsts vai vairāku valstu teritorijām.
12. pants
Teritorālais princips
1. Izņemot 2. punkta 1. punkta c) apakšpunktā, 3. pantā un 4. pantā un šī panta 3. punktā paredzēto, II sadaļā noteiktie nosacījumi par izcelsmes statusa iegūšanu Kopienā vai Šveicē ir jāizpilda nepārtraukti.
2. Izņemot 3. un 4. punktā paredzēto, ja noteiktas izcelsmes preces, ko eksportēja no Kopienas vai Šveices uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tās ir uzskatāmas par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nepierāda, ka:
a) preces, kuras nosūta atpakaļ, ir tās pašas, kuras eksportēja; un
b) preces netika pakļautas nekādām operācijām, izņemot tās, kuras bija nepieciešamas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, vai eksportēšanas laikā.
3. Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no Kopienas vai Šveices eksportētu izejvielu apstrāde vai pārstrāde ārpus Kopienas vai Šveices un sekojoša to atkārtota importēšana ar noteikumu, ka:
a) minētās izejvielas ir pilnībā iegūtas Kopienā vai Šveicē, vai arī tās pirms eksportēšanas ir bijušas pakļautas apstrādes vai pārstrādes operācijām, kas pārsniedz 7. pantā minētās:
un b) muitas iestādēm var pierādīt, ka:
i) atkārtoti importētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot
eksportētās izejvielas; un
ii) kopējā šo preču pievienotā vērtība, kas radusies ārpus Kopienas vai Šveices, piemērojot šo pantu, nepārsniedz 10% no tā galaprodukta ražotāja cenas, kura izcelsmes statusu vēlas noteikt.
4. Piemērojot 3. punktu, noteikta izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas minēti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas
50
veikta ārpus Kopienas vai Šveices. Tomēr, ja II pielikuma sarakstā ir noteikums, kas paredz galaprodukta noteiktas izcelsmes statusa noteikšanā piemērot visu tam pievienoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu maksimālo vērtību, tad attiecīgās puses teritorijā galaproduktā iekļauto nenoteiktas izcelsmes izejvielu kopējā vērtība līdz ar kopējo pievienoto vērtību, kas, piemērojot šo pantu, radusies ārpus Kopienas vai Šveices, nedrīkst pārsniegt noteikto procentu likmi.
5. Lai piemērotu 3. un 4. punkta nosacījumus, „kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas radušās ārpus Kopienas vai Šveices, ietverot tur pievienoto izejvielu vērtību.
6. 3. un 4. punkts nav piemērojams izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma sarakstā minētajiem nosacījumiem vai kurus var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem tikai tad, ja piemēro 6. panta 2. punktā noteikto vispārējo pielaidi.
7. 3. un 4. punkts nav piemērojams Harmonizētās sistēmas 50. – 63. nodaļā minētajiem izstrādājumiem.
8. Jebkāda apstrāde vai pārstrāde, kas atbilst šā panta nosacījumiem un kuru veic ārpus Kopienas vai Šveices, ir jāveic saskaņā ar izvešanas pārstrādei režīmu vai līdzīgu režīmu. KOMENTĀRI
Iepriekš minētajos vienpadsmit pantos tiek aplūkoti visi fiziskie aspekti, kas nosaka izstrādājuma izcelsmi. 12.pants pievērš uzmanību ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, kurus uzliek izcelsmes noteikumi.
2., 3. un 4.pants uzskaita valstis un teritorijas, kurās darbojas tā sauktā Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu izcelsmes kumulācijas sistēma, un nosaka nosacījumus, kuros precēm Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu robežās drīkst piešķirt preferenciālu izcelsmi.
12. pants sākumā vēlreiz apstiprina nepieciešamību izpildīt 2., 3. un 4.panta nosacījumus. Viens no šiem nosacījumiem paredz, ar dažiem izņēmumiem, ka apstrāde vai pārstrāde ir jāveic attiecīgajā zonā. Mūsdienīgā ražošanas praksē dažreiz ir nepieciešams izstrādājumus sūtīt uz citu valsti īpašai apstrādei, kuru nav iespējams veikt šīs zonas teritorijā, un šādas situācijas aplūko 12.pants.
Tomēr šī panta nosacījumi attiecināmi tikai uz precēm, kas tiek eksportētas minētajās situācijās ārpus noteiktās zonas, ja tās tiek ievestas eksportētājvalstī atpakaļ. Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad zonas eksportētājvalsts atšķiras no zonas importētājvalsts. Šā iemesla dēļ šāda apstrāde ārpus teritorijas ir jāveic saskaņā ar izvešanas pārstrādei režīmu vai līdzīgu režīmu.
12.panta 1.punkts nosaka, ka izcelsmes piešķiršanas nosacījumi, kas noteikti visos Protokola II sadaļas pantos, ir jāizpilda.
51
12.panta 2.punkts aplūko gadījumus saistībā ar izcelsmes precēm, kas tiek izvestas no attiecīgās zonas teritorijas un kaut kāda iemesla dēļ tiek ievestas atpakaļ. Ja muitas iestādēm var pierādīt, ka preces, kas tiek ievestas atpakaļ, ir tās pašas, kas tika izvestas no šīs zonas, un, ka laika periodā, kad tās atradās ārpus minētās zonas teritorijas, nekas nav veikts, lai tās jebkādi izmainītu, šādas preces, tās ievedot, var uzskatīt par tādām, kam ir attiecīgās zonas izcelsme. Ja to nevar pierādīt, tad preces, kuras tiek ievestas atpakaļ, tiek uzskatītas par nenoteiktas izcelsmes precēm.
12.panta 3.punkts norāda uz to, ka, neskatoties uz iepriekšējo 2.punktu, pastāv izņēmuma nosacījumi, kad apstrādi vai pārstrādi var veikt ārpus Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācijas zonas, galaproduktam nezaudējot tā izcelsmes statusu. Šie nosacījumi ir:
a) ja precēm, kas izvestas apstrādei vai pārstrādei ārpus attiecīgās zonas, ir šīs zonas izcelsmes statuss;
b) ir jāpierāda, ka atpakaļ ievestās preces ir radušās attiecīgajā trešajā valstī, apstrādājot vai pārstrādājot iepriekš izvestos materiālus;
c) kopējā pievienotā vērtība, kas radusies ārpus Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācijas zonas, nepārsniedz 10% no attiecīgā izstrādājuma ražotāja cenas, kuram tiek pieprasīta preference.
Ja kāds no minētajiem nosacījumiem netiek izpildīts, preces, kas tiek ievestas atpakaļ, tiek uzskatītas par nenoteiktas izcelsmes precēm.
Atbilstoši Paneiropas un Vidusjūras baseina izcelsmes kumulācijai 12.pants ir spēkā ne tikai, ja noteiktas izcelsmes izstrādājums tiek eksportēts uz kādu trešo valsti, bet arī uz kādu attiecīgās zonas valsti, ar kuru kumulācija nav piemērojama.
Šī panta nosacījumi neattiecas uz tekstilizstrādājumiem, kas minēti 50.– 63.nodaļā.
Ja galaprodukts iegūst noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz noteikumu par 6.panta 2.punktā minētās 10% pielaides piemērošanu, šajā pantā atļauto pielaidi nedrīkst piemērot. Nosakot galaprodukta izcelsmi, abus noteikumus par pielaidi nedrīkst piemērot kopā.
Nosakot galaprodukta izcelsmi, apstrāde vai pārstrāde ārpus līgumslēdzējas puses teritorijas parasti nav jāņem vērā. Tomēr uz galaproduktu attiecas II pielikumā minētais pievienotās vērtības noteikums, un kopējā ārpus līgumslēdzējas puses teritorijas veiktās apstrādes vai pārstrādes vērtība ir jāsummē kopā ar attiecīgās līgumslēdzējas puses teritorijā pievienoto nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtību.
Vērtību kopsumma (ārpus teritorijas pievienotās vērtības un nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtības summa) nedrīkst pārsniegt procentu likmi, kas noteikta II pielikumā ietvertajā saraksta noteikumā.
52
13. pants
Tiešie pārvadājumi
1. Preferenciālais režīms, kas paredzēts saskaņā ar nolīgumu, piemērojams tikai tiem izstrādājumiem, kuri atbilst šā protokola prasībām un kurus transportē tieši starp Kopienu un Šveici vai caur to citu valstu teritorijām, kas minētas 3. un 4. pantā, ar kurām ir piemērojama kumulācija. Tomēr, sūtot izstrādājumus, kas veido vienu sūtījumu, caur citām teritorijām, tos šajās teritorijās vajadzības gadījumā var pārkraut vai novietot pagaidu uzglabāšanā ar noteikumu, ka pārkraušanas vai pagaidu uzglabāšanas tranzītvalstī tie paliek muitas iestāžu kontrolē, kā arī ar tiem neveic citas operācijas, izņemot izkraušanu, iekraušanu vai jebkuru citu darbību ar nolūku saglabāt tos labā stāvoklī.
Noteiktas izcelsmes izstrādājumus var transportēt pa cauruļvadiem, kuri šķērso teritoriju, kas nav Kopienas vai Šveices teritorija.
2. Pierādījumus, ka 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm, uzrādot:
a) vienotu pārvadājuma dokumentu, kas pierāda transportēšanu no eksportētājvalsts caur tranzītvalsti; vai
b) tranzītvalsts muitas iestādes izsniegtu sertifikātu, kurā norādīts: i) precīzs izstrādājuma raksturojums; ii) izstrādājumu izkraušanas un pārkraušanas datumi un
vajadzības gadījumā kuģu vai citu izmantoto transportlīdzekļu nosaukumi; un iii) nosacījumi, ar kādiem izstrādājumi uzglabāti tranzītvalstī;
vai iv) ja to trūkst, tad jebkurus citus pamatojuma dokumentus.
KOMENTĀRI
13.panta mērķis ir nodrošināt, ka tad, kad preces tiek pārvadātas starp līgumslēdzējām pusēm, tās ir pakļautas muitas kontrolei pat tad, ja pārvadājumu veikšanai ir nepieciešams izbraukt no Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācijas zonas un tas ir saistīts ar transporta starppieturām maršruta laikā.
Tiešo pārvadājumu noteikuma mērķis ir nodrošināt to, ka principā visa apstrāde vai pārstrāde tiek veikta zonas partnervalstīs, un novērst to, ka precēm, kas neatbilst šim nosacījumam, tiek piemēroti preferenciālās izcelsmes atvieglojumi. 13.pants nosaka īpašus nosacījumus, kas piemērojami šādās situācijās:
53
1. pirmā situācija ir saistīta ar tiešajiem pārvadājumiem starp kaimiņvalstīm zonas ietvaros, un šīm valstīm ir kopēja robeža. Šādiem pārvadājumiem nevajadzētu radīt nekādus kontroles šķēršļus, jo preces paliek zonas robežās;
2. otrs scenārijs saistās ar netiešajiem pārvadājumiem, kas tiek veikti starp zonas valstīm caur citu zonas valstu teritorijām, ar kurām ir piemērojama kumulācija. Arī šādai situācijai nevajadzētu radīt nekādas lielas problēmas, jo pārvadājumi tiek veikti zonas ietvaros;
3. trešā situācija ir saistīta ar precēm, kas tiek pārvadātas starp divām zonas valstīm un kas pārvadājuma laikā šķērso teritorijas, kas atrodas ārpus 3. un 4.pantā minētās zonas. Šādi pārvadājumi var ietvert tranzītu cauri vairāk kā vienai valstij un to maršruta laikā varētu būt nepieciešamas starppieturas. Šādos gadījumos eksportētājam ir noteiktas stingras prasības, kas ir jāizpilda, un pēc muitas pieprasījuma ir jāsniedz pierādījumi par šo prasību izpildi.
Visos minētajos gadījumos preces var pārvadāt ar jebkuru transportlīdzekli. Turklāt 1. un 2.apakšpunktā minētās situācijas kopumā problēmas nerada, jo sūtījumiem tiek lietots vienots pārvadājuma dokuments. Problēmas var radīt 3.apakšpunktā aplūkotā situācija.
Gadījumos, kas aplūkoti 3. apakšpunktā, jāizpilda šādi nosacījumi: a) šo noteikumu var piemērot tikai nedalītiem sūtījumiem ar atbilstošiem
pavaddokumentiem; b) precēm, kas tādā veidā tiek pārkrautas, vienmēr ir jāpaliek muitas
iestāžu uzraudzībā. Šādas preces pārvadājuma laikā varētu būt nepieciešams izkraut un pārkraut, kā arī, iespējams, varētu būt veicamas darbības to uzturēšanai labā stāvoklī. Minētās darbības ir atļautas ar nosacījumu, ka tās tiek veiktas vietējo muitas iestāžu uzraudzībā.
Visos gadījumos, kad preces tiek pārkrautas vai atrodas pagaidu glabāšanā teritorijās, kas atrodas ārpus zonas, nepieciešams spēt pierādīt, ka sūtījums, kas ir izvests no eksportētājvalsts, ir tas pats, kas tiek ievests importētājvalstī.
Nepieciešamos pierādījumus var sagatavot vienā no trīs veidiem, kas norādīti 13.panta 2.punktā. Ja nav vienotā pārvadājuma dokumenta (piemēram, tranzīta konosamenta), to tranzītvalstu muitas iestādes, caur kurām preces ir vestas, izsniedz dokumentāru pierādījumu par to, ka sūtījums šo valstu teritorijās visu laiku ir atradies to uzraudzībā. Šādam pierādījumam jāietver 13.panta 2.punktā norādītās ziņas. Vienkārši sakot, šādam dokumentāram pierādījumam jāietver ziņas par tranzītpārvadājuma maršruta vēsturi cauri attiecīgas valsts teritorijai un par apstākļiem, kādos ir veikta attiecīgā pārvadājuma uzraudzība. Šāds dokumentārais pierādījums ir pazīstams kā sertifikāts, kas apliecina, ka ar sūtījumu nav veiktas manipulācijas.
Gadījumos, ja nav neviena no iepriekš minētajiem pierādījumiem, lai pamatotu prasību preferences piešķiršanai, var iesniegt jebkurus citus pamatojuma dokumentus. Tomēr ir grūti iedomāties jebkādus citus dokumentus
54
(piemēram, komercdokumentus), kas pietiekami atspoguļotu to, ka ir izpildīti visi šī panta 1.punktā minētie nosacījumi.
14. pants
Izstādes
1. Noteiktas izcelsmes izstrādājumi, kurus nosūta uz izstādi valstī, kas nav minēta 3. un 4. pantā un ar kurām piemēro kumulāciju, un kurus pēc izstādes pārdod importēšanai Kopienā vai Šveicē, tos importējot, gūst labumu saskaņā ar nolīgumu ar noteikumu, ka muitas iestādēm pierāda, ka:
a) eksportētājs ir nosūtījis šos izstrādājumus no Kopienas vai Šveices uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;
b) eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai kā citādi no tiem atbrīvojies, nododot tos kādai personai Kopienā vai Šveicē;
c) izstrādājumi izstādes laikā vai tūlīt pēc tās ir nosūtīti tādā pašā stāvoklī, kādā tie tika nosūtīti izstādīšanai;
un d) izstrādājumi kopš nosūtīšanas brīža uz izstādi nav izmantoti citiem
mērķiem, kā vien izstādīšanai. 2. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz vai sagatavo saskaņā ar V sadaļas
nosacījumiem un parastā veidā iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm. Uz tā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentus par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem izstrādājumi ir bijuši izstādīti.
3. 1. punktu piemēro jebkādai tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādei, gadatirgum vai līdzīgai publiskai skatei, kura netiek organizēta privātiem mērķiem veikalu vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārzemju izstrādājumus un kuras laikā izstrādājumi paliek muitas kontrolē. KOMENTĀRI
Šis pants attiecas uz noteiktas izcelsmes precēm, kuras tiek iepirktas atklātā izstādē, kas notiek kādā trešajā valstī. Šī panta nosacījumi neattiecas uz izstrādājumiem, kas iepirkti privātās izstādēs veikalos vai uzņēmumu telpās. Šis pants attiecas tikai uz 14.panta 3.punktā minētajiem izstāžu veidiem.
Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības izstāžu gadījumā ir svarīgi spēt pierādīt, ka preces, kas nosūtītas uz izstādi, nav nekādā veidā pārveidotas, apstrādātas vai arī nekādi neatšķiras no tām, kas tika izvestas no zonas. Otra prasība ir tā, ka preces nav izmantotas nekādiem citiem mērķiem, izņemot izstādīšanu, un ka tās tiek nosūtītas vienai no līgumslēdzējām pusēm zonas robežās vai nu izstādes laikā, vai tūlīt pēc izstādes noslēguma.
55
Izstāžu eksponātiem, kas pārdoti izstādes laikā vai pēc izstādes noslēguma, drīkst piemērot preferenciālo izcelsmi, ja var pierādīt, ka:
1. tos ir sūtījusi viena no līgumslēdzējām pusēm (piem., Šveice) uz izstādi, kur tie ir tikuši izstādīti;
2. ka eksportētājs ir pārdevis tos citas līgumslēdzējas puses (piem., Kopienas) personai;
3. ka tie ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes neizmainītā stāvoklī; un
4. kopš brīža, kad tos nosūtīja izstādei, tie ir izmantoti tikai demonstrēšanas vai izstādes mērķiem.
Ievērojiet, ka ir jāizpilda visi šī panta nosacījumi, pretējā gadījumā atpakaļ vestos eksponātus uzskatīs par nenoteiktas izcelsmes precēm, un tos tā arī noformēs.
Visbeidzot, ir jāizsniedz vai jāsagatavo izcelsmes apliecinājums, kā to paredz Protokola V sadaļas attiecīgo pantu noteikumi. (Sk. skaidrojumus par atbilstošajiem pantiem saistībā ar izcelsmes apliecinājumu).
IV sadaļa
Nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no nodokļiem
15. pants
Nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no nodokļiem aizliegums
1. a) Tās nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kas ir izmantotas noteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā Kopienā, Šveicē vai kādā citā 3. un 4. pantā minētajā valstī, kuriem izcelsmes apliecinājumi ir izsniegti vai sagatavoti saskaņā ar V sadaļu, nevar saņemt nekāda veida atmaksu vai atbrīvojumu no nodokļiem Kopienā vai Šveicē;
b) Izstrādājumi, kuri ietverti Harmonizētās sistēmas 3. nodaļā un pozīcijās 1604 un 1605, kuriem ir Kopienas izcelsme, kā paredzēts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kuriem izcelsmes apliecinājumi ir izsniegti vai
56
sagatavoti saskaņā ar V sadaļu, nevar saņemt nekāda veida nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no nodokļiem Kopienā.
2. 1. punktā minēto aizliegumu piemēro jebkādiem pasākumiem attiecībā uz daļēju vai pilnīgu muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu atmaksu, atbrīvojumu vai nemaksāšanu, ko piemēro Kopienā vai Šveicē gan izejvielām, kuras izmanto ražošanā, gan izstrādājumiem, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkts, ja šāda nodokļu atmaksa, atbrīvojums vai nemaksāšana tieši vai netieši piemērojama, kad no minētajām izejvielām iegūtie izstrādājumi tiek eksportēti, un nevis tad, kad tos izmanto vietējam patēriņam.
3. To izstrādājumu eksportētājiem, uz kuriem attiecas izcelsmes apliecinājums, ir jābūt gataviem jebkurā laikā pēc muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai pierādītu, ka nekāda atmaksa nav tikusi saņemta attiecībā uz tām nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kas izmantotas attiecīgā izstrādājuma ražošanā, un ka visi muitas nodokļi un maksājumi, kas attiecīgi piemērojami šādām izejvielām, ir faktiski samaksāti.
4. 1. līdz 3. punktu piemēro arī iesaiņojumam 8. panta 2. punkta nozīmē, piederumiem, rezerves daļām un rīkiem 9. panta nozīmē un izstrādājumiem komplektā 10. panta nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes izstrādājumi.
5. 1. līdz 4. punktu piemēro tikai tāda veida izejvielām, uz kurām attiecas nolīgums. Turklāt tie neaizkavē piemērot eksporta atmaksas sistēmu lauksaimniecības izstrādājumiem saskaņā ar nolīgumu.
Pants par atmaksas aizliegumu izcelsmes protokolos ar Maroku, Alžīriju, Tunisiju, Ēģipti, Rietumu krastu un Gazas sektoru, Jordāniju, Libānu un Sīriju ietver vēl divus punktus, kas skan šādi:
6. 1. punktā minētais aizliegums nav spēkā, ja izstrādājumus uzskata
par tādiem, kuru izcelsme ir Kopienā vai Jordānijā, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir vienā no citām 3. un 4. pantā minētajām valstīm.
7. Neskatoties uz 1. punktu, Jordānija drīkst, izņemot izstrādājumiem, kas ietverti Harmonizētās sistēmas 1. – 24. nodaļā, piemērot procedūras muitas nodokļu un līdzvērtīgu maksājumu atmaksas pieprasīšanai vai atbrīvojumam no nodokļiem, kas piemērojami nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kas izmantoti noteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā, atbilstoši šādiem nosacījumiem:
a) izstrādājumiem, kas ietverti Harmonizētās sistēmas 25. – 49. un 64. – 97. nodaļā, tiek saglabāta 5% muitas nodokļa likme vai attiecīgi zemāka likme, kas ir spēkā Jordānijā;
b) izstrādājumiem, kas ietverti Harmonizētās sistēmas 50. – 63. nodaļā, tiek saglabāta 10% muitas nodokļa likme vai attiecīgi zemāka likme, kas ir spēkā Jordānijā.
57
Šī punkta nosacījumi ir spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, un tie var tikt pārskatīti, kopīgi vienojoties. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
15. pants – Nodokļu atmaksa kļūdu gadījumā
Muitas nodokļa atmaksāšana vai atbrīvojums nepareizi izsniegta vai sagatavota izcelsmes pierādījuma gadījumā tiek piešķirts tikai tad, ja tiek izpildīti trīs nosacījumi:
a) nepareizi izsniegtos vai sagatavotos izcelsmes pierādījumus nosūta attiecīgajai eksportētājvalsts iestādei vai - kā alternatīvs risinājums - rakstisku paziņojumu sastāda importētājvalsts iestāde par to, ka preferences nav piešķirtas vai netiks piešķirtas;
b) izstrādājumiem, kas tiek izmantoti ražošanā, tiktu piešķirta nodokļa atmaksāšana vai atbrīvojums no nodokļiem saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem, ja nebūtu izmantots izcelsmes pierādījums preferences pieprasīšanai;
c) nav pārsniegts atmaksāšanai atļautais periods un ir izpildīti attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi par nodokļu atmaksu. KOMENTĀRI
Pirms šā panta nosacījumu skaidrojuma, iespējams, ir nepieciešams sniegt īsu termina „nodokļu atmaksa” paskaidrojumu. Kad preces ieved Kopienā no kādas trešās valsts, uz tām varētu attiekties īpašas likmes muitas nodoklis. Līdzīgi, kad Kopienas preces tiek ievestas partnervalstī, tām arī tiek piemēroti muitas nodokļi un citi maksājumi. Pirms šo preču piegādes importētājam vai tā aģentam šie muitas nodokļi ir jāsamaksā.
„Nodokļu atmaksa” attiecas uz atteikšanos no tādu muitas nodokļu iekasēšanas vai atmaksāšanas par izejvielām, kas izmantotas eksporta izstrādājuma ražošanā.
Šī panta mērķis ir novērst „nodokļu atmaksāšanu” par jebkādām nenoteiktas izcelsmes precēm, kas izmantotas noteiktas izcelsmes izstrādājuma apstrādē vai pārstrādē. Visi nodokļi, ar kuriem nenoteiktas izcelsmes preces tiek apliktas, ir jāsamaksā, un šie maksājumi nekad netiek atcelti vai atmaksāti, un pierādījums par to ir jāsniedz muitas iestādei, ja tā to pieprasa.
Ja izcelsmes pierādījums nepareizi izsniegts vai sagatavots, ir iespējams pieprasīt nodokļu atmaksu par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja ir izpildīti šādi trīs nosacījumi:
1) nepareizi izsniegtais izcelsmes pierādījums ir atdots atpakaļ eksportētājvalsts muitas iestādei vai rakstisks paziņojums par to, ka nekādas
58
preferences nav bijušas vai netiks piešķirtas, tiek izsniegts importētājvalsts muitas iestādē;
2) nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem būtu piemērota nodokļu atmaksa, ja kļūdaini izsniegtais izcelsmes pierādījums nebūtu izmantots, lai pieprasītu preferenci; un
3) periods, kas atļauts atmaksai attiecīgajā valstī, nav bijis pārsniegts, un būtiskie nosacījumi, kurus nosaka attiecīgās valsts nacionālā likumdošana, arī ir izpildīti. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
15. pants – Nodokļu atmaksas aizliegums divpusējā un diagonālajā tirdzniecībā
Nodokļu atmaksas aizliegumu piemēro, ja izstrādājumam ir iegūts noteiktas izcelsmes statuss, pamatojoties uz kumulāciju ar 3. un 4.pantā minēto valstu izcelsmes izejvielām, kas nav galamērķa valsts, vai tad, ja izcelsmes pierādījums EUR-MED izsniegts ar mērķi turpmāk piemērot diagonālo kumulāciju. Nolīgumos starp EK un Turciju, Šveici, Norvēģiju, Islandi un Farēru salām un nolīgumos starp EK un Izraēlu vienmēr piemērojams nodokļu atmaksas aizliegums.
Piemēri.
1. Piemērs par nodokļu atmaksas iespēju divpusējā tirdzniecībā. Ēģipte importē Apvienoto Arābu Emirātu izcelsmes alumīniju, lai ražotu
alumīnija skrūves (HS 7616). Ēģiptes izcelsmes galaprodukts tiek eksportēts uz Kopienu.
Tā kā Ēģiptes izcelsmes statuss tiek iegūts, pamatojoties uz pietiekamu apstrādi un pārstrādi, nevis pamatojoties uz kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir vienā no 3. un 4.pantā minētajām valstīm, Ēģiptes muitas iestādes var piešķirt atmaksu par nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kas izmantotas noteiktas izcelsmes izstrādājumos, kad tie tiek eksportēti uz Kopienu.
Tomēr šādas skrūves Kopienā nevar izmantot Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācijas mērķiem.
Šajā piemērā skrūves ar Ēģiptes izcelsmi var eksportēt uz Kopienu tikai ar preču aprites sertifikātu EUR.1 vai faktūras deklarāciju.
2. Piemērs par nodokļu atmaksas aizliegumu diagonālajā tirdzniecībā.
Apelsīni no Kostarikas (HS 0805) un EK izcelsmes cukurs (HS 1710) tiek eksportēti uz Jordāniju, kur no tiem tiek ražota apelsīnu sula (2009). EK izcelsmes cukura vērtība pārsniedz 30% no ražotāja cenas. Jordānijas izcelsmes produkts tiek eksportēts uz Ēģipti.
59
Tā kā galaprodukts ir iegūts Jordānijā, pamatojoties uz kumulāciju ar vienu no 3. un 4.pantā minētajām valstīm, šajā gadījumā EK, nenoteiktas izcelsmes izejvielām nevar Jordānijā piemērot nekāda veida muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem. Tādējādi, ja preferenciālās izcelsmes pierādījums ir sagatavots Jordānijā, par Kostarikas izcelsmes apelsīniem ir jāmaksā muitas nodokļi.
Šajā piemērā Jordānijas izcelsmes izstrādājumu var eksportēt uz Ēģipti tikai ar preču aprites sertifikātu EUR-MED vai faktūras deklarāciju EUR-MED. Turklāt sulu var izvest atpakaļ diagonālās kumulācijas kontekstā no Ēģiptes uz citām 3. un 4. pantā minētajām valstīm.
Pārvadājuma sertifikāta EUR.1 un EUR-MED izmantošana ir sīkāk aplūkota 17. panta 4. punkta piezīmē. KOMENTĀRI
Nodokļu atmaksas aizliegumu piemēro gan divpusējā, gan diagonālajā
tirdzniecībā starp EK, Turciju, Šveici, Norvēģiju, Islandi un Farēru salām un nolīgumā starp EK un Izraēlu.
Nodokļu atmaksa ir iespējama tikai divpusējā tirdzniecībā starp EK un Maroku, Alžīriju, Tunisiju, Ēģipti, Rietumu krastu un Gazas sektoru, Jordāniju, Libānu un Sīriju.
Maroka, Alžīrija, Tunisija, Ēģipte, Rietumu krasts un Gazas sektors, Jordānija, Libāna un Sīrija var piemērot daļēju nodokļu atmaksu. Daļējas nodokļu atmaksas piemērošana neizslēdz preces no diagonālās kumulācijas.
60
V sadaļa
Izcelsmes apliecinājums
Protokola V sadaļa ietver 16 pantus. Šie panti apraksta tirgotājiem pieejamos apliecinājumu veidus un nosaka izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas kārtību.
Ja izcelsmi var aprakstīt kā preču „ekonomisku” valstspiederību, izcelsmes apliecinājumus varētu salīdzināt ar to „pasi” vai „identitātes kartēm”. Izcelsmes apliecinājumi veic tieši šādu funkciju, tie pierāda, ka tajos minētās preces, ir izpildījušas 5. līdz 7.pantā ietvertās izcelsmes prasības, kā arī citus nepieciešamos izcelsmes noteikumu nosacījumus, īpaši 15.pantā minēto noteikumu par nodokļu neatmaksāšanu.
Pastāv četru veidu izcelsmes apliecinājumi: preču aprites sertifikāts EUR.1, preču aprites sertifikāts EUR-MED, faktūras deklarācija un faktūras deklarācija EUR-MED. Muitas iestādei var uzrādīt ikvienu no šiem dokumentiem kā pamatojuma dokumentu preferenciālās izcelsmes pieprasījumam. To, kuru dokumentu vajadzētu izmantot, nosaka šajā protokola daļā noteiktie kritēriji.
61
16. pants
Vispārīgas prasības
1. Kopienas izcelsmes izstrādājumiem, kurus ieved Šveicē, un Šveices izcelsmes izstrādājumiem, kurus ieved Kopienā, ir tiesības izmantot Nolīgumā paredzētos labumus, iesniedzot vienu no šādiem izcelsmes pierādījumiem
a) III.a pielikumā pievienotā parauga preču aprites sertifikātu EUR.1; b) III.b pielikumā pievienotā parauga preču aprites sertifikātu EUR-
MED; c) 22. panta 1. punktā minētajos gadījumos deklarācija, turpmāk
„faktūras deklarācija” vai „faktūras deklarācija EUR-MED”, kuru eksportētājs sniedz uz faktūras, piegādes pavadzīmes vai jebkura cita komercdokumenta, kas pietiekami sīki raksturo attiecīgos izstrādājumus, lai tos varētu identificēt; faktūras deklarāciju tekstu paraugi ir sniegti IV a un b pielikumā.
2. Neatkarīgi no 1. punkta, noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šā protokola nozīmē 27. pantā noteiktajos gadījumos ir tiesības izmantot šajā nolīgumā noteiktos labumus bez 1. punktā minēto dokumentu iesniegšanas. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
16. pants – Dokumentārie apliecinājumi lietotām precēm
Izcelsmes apliecinājumu var izsniegt arī par lietotām precēm vai jebkurām citām precēm, ja tāpēc, ka ir pagājis ievērojams laiks starp ražošanas vai importēšanas datumu, no vienas puses, un eksportēšanas datumu, no otras puses, parastie pamatojuma dokumenti vairs nav pieejami, nodrošinot, ka:
a) preču ražošanas vai importēšanas datums ir pēc minētā laika perioda, kurā - atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem - eksportētājvalstī tirgotājiem reģistri ir jāglabā;
b) preces var uzskatīt par noteiktas izcelsmes precēm uz citu pierādījumu pamata, piemēram, pamatojoties uz ražotāja vai jebkura cita tirgotāja deklarāciju, eksperta atzinumu, preču marķējumu vai to aprakstu u. tml.;
c) nav norādes par to, ka preces neatbilst izcelsmes noteikumu prasībām.
16. pants (un 25. pants) – Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana, ja importa deklarācija tiek iesūtīta elektroniskā veidā
Gadījumos, kad importa deklarācija importētājvalsts muitas iestādei tiek iesūtīta elektroniski, šo iestāžu kompetencē ir izlemt, muitas likumdošanas ietvaros un saskaņā ar importētājvalstī spēkā esošo muitas likumdošanu, kad un kādā apjomā dokumenti, kas ietver apliecinājumus par izcelsmes statusu, ir faktiski jāiesniedz.
62
KOMENTĀRI
Parasti preferenciālā režīma piemērošanas nosacījums ir ticama izcelsmes apliecinājuma uzrādīšana. Nepieciešamais apliecinājums ir vai nu preču aprites sertifikāts EUR.1 vai faktūras deklarācija, vai arī preču aprites sertifikāts EUR-MED vai faktūras deklarācija EUR-MED. 17. un 22.pants attiecīgi aplūko šos apliecinājuma veidus.
Gadījumos, kad viena persona sūta otrai personai sīkpaku sūtījumus vai kad preces atrodas ceļotāja personiskajā bagāžā, noteiktos 27.pantā minētajos apstākļos šīs personas tiek atbrīvotas no prasības uzrādīt apliecinājumu.
Pirms jūs gatavojaties iegūt izcelsmes apliecinājumu, ir nepieciešams, atsaucoties uz iepriekš minētajiem pantiem, noteikt jūsu preču izcelsmi. Jums ir jānosaka, vai jūsu preces ir vai nav pilnīgi iegūtas vai pietiekami apstrādātas, vai visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kur tas nepieciešams, ir pilnīgi samaksāti, un noteikt pareizo tarifa klasifikāciju un veikt citas šā protokola iepriekš minētajos pantos aprakstītās darbības.
17. pants
Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas kārtība
1. Preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izsniedz eksportētājvalsts muitas iestādes, pamatojoties uz eksportētāja rakstisku iesniegumu vai uz eksportētāja pilnvarota pārstāvja, kas rīkojas eksportētāja vārdā, rakstisku iesniegumu.
2. Šim nolūkam eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED un iesnieguma veidlapu, kuru paraugi sniegti III.a un III.b pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurā sagatavots nolīgums, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktiem. Aizpildot veidlapas ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem. Izstrādājumu aprakstu ieraksta īpaši šim mērķim paredzētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu līniju. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, zem pēdējās apraksta rindiņas novelk horizontālu līniju, pārsvītrojot tukšo vietu.
3. Eksportētājam, kurš piesakās preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED saņemšanai, jābūt gatavam jebkurā laikā pēc tās eksportētājvalsts muitas iestāžu pieprasījuma, kurā preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED ir izsniegts, iesniegt visus atbilstīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī apliecina visu pārējo šā protokola prasību izpildi.
4. Neskarot 5. punktu, Kopienas dalībvalstu un Šveices muitas iestādes izsniedz preču aprites sertifikātu EUR.1 šādos gadījumos:
63
- ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Šveices vai jebkuras no 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir kādas citas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētās valsts izcelsme, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām;
- ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par kādas no 3. un 4. panta 2.punktā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem, ar kuru piemērojama kumulācija, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsme, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām, ar noteikumu, ka preču aprites sertifikāts EUR-MED vai faktūras deklarācija EUR-MED ir izsniegti izcelsmes valstī.
5. Preču aprites sertifikātu EUR-MED izsniedz Kopienas dalībvalsts vai Šveices muitas iestāde, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Šveices vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem, ar kuru piemērojama kumulācija, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām un ja:
- kumulāciju piemēroja izejvielām, kuru izcelsme ir kādā no citām 3.panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
- izstrādājumus kumulācijas kontekstā var izmantot kā izejvielas, lai ražotu izstrādājumus, ko eksportē uz kādu no citām 3. punkta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
- izstrādājumus var atkārtoti eksportēt no galamērķa valsts uz kādu no citām 3. punkta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētajām valstīm.
6. Preču aprites sertifikāta EUR-MED 7. ailē ir jābūt vienai no šādām frāzēm angļu valodā:
- ja izcelsme iegūta, piemērojot kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās 3. un 4. pantā minētajās valstīs:
”CUMULATION APPLIED WITH ... (valsts/valstu nosaukums)”
- ja izcelsme iegūta, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir vienā vai vairākās 3. un 4. pantā minētajās valstīs:
”NO CUMULATION APPLIED”
7. Muitas iestādēm, kuras izsniedz preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un citu šajā protokolā minēto prasību izpildi. Tādēļ tām ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja grāmatvedības dokumentu vai jebkādu citu pārbaudi, kuru tās uzskata par atbilstīgu. Tām arī jānodrošina, ka 2. punktā minētās veidlapas ir pareizi aizpildītas. Īpaši, tām ir jāpārbauda, vai izstrādājumu aprakstam paredzētā aile ir aizpildīta tā, lai izslēgtu jebkurus krāpnieciskus teksta papildinājumus.
64
8. Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas datums ir jānorāda sertifikāta 11. ailē.
9. Preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izsniedz muitas iestādes, un tas ir jānodod eksportētājam, tiklīdz eksportēšana ir veikta vai nodrošināta.
17.panta 4. un 5.punkts izcelsmes protokolos ar Maroku, Alžīriju, Tunisiju, Ēģipti, Rietumu krastu un Gazas sektoru, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Sīriju un Farēru salām nedaudz atšķiras un skan šādi:
4. Preču aprites sertifikātu EUR.1 izsniedz Kopienas dalībvalsts vai Jordānijas muitas iestādes, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Kopienā, Jordānijā vai vienā no pārējām valstīm, kas minētas 3. un 4. pantā, un tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
Neatkarīgi no 5. punkta preču aprites sertifikātu izsniedz Kopienas dalībvalsts vai Jordānijas muitas iestāde šādos gadījumos:
- ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar Kopienas vai Jordānijas izcelsmi, nepiemērojot kumulāciju ar kādu 3. un 4. pantā minēto valstu izcelsmes izejvielām, un tie atbilst pārējām šā protokola prasībām;
- ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par tādiem izstrādājumiem, kuru izcelsme ir vienā no pārējām 3. un 4. pantā minētajām valstīm, ar kurām kumulācija ir piemērojama, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā no pārējām 3. un 4. pantā minētajām valstīm, un tie atbilst pārējām šā protokola prasībām, ja preču aprites sertifikāts EUR-MED vai faktūras deklarācija EUR-MED ir izsniegta izcelsmes valstī.
5. Preču aprites sertifikātu EUR-MED izsniedz Kopienas dalībvalsts vai Jordānijas muitas iestāde, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Jordānijas vai vienas no pārējām 3. un 4. pantā minēto valstu izcelsmes izstrādājumiem, ar kurām ir piemērojama kumulācija un kuras atbilst pārējām šā protokola prasībām, un ja:
- ir piemērota kumulācija ar izejvielām, kuru izcelsme ir vienā no pārējām 3. un 4. pantā minētajām valstīm, vai
- izstrādājumus iespējams izmantot kā izejvielas kumulācijas kontekstā izstrādājumu ražošanai eksportam uz vienu no 3. un 4. pantā minētajām valstīm vai
- izstrādājumus iespējams atkārtoti eksportēt no galamērķa valsts uz vienu no 3. un 4. pantā minētajām valstīm. (sk. 20. pantu)
65
SKAIDROJOŠĀS PIEZĪMES
17. pants – Preču apraksts preču aprites sertifikātā EUR 1 vai EUR-MED
Gadījumi, kad precēm ir divu vai vairāku valstu vai teritoriju
izcelsme.
Ja izstrādājumiem, kas minēti preču aprites sertifikātā, ir izcelsme vairāk nekā vienā valstī vai teritorijā:
- 4.ailē (valsts, valstu grupa vai teritorija, kuru uzskata par izstrādājuma izcelsmes vietu) ir jābūt atsaucei „Sk. 8.aili”; un
- 8.ailē (Izstrādājuma numurs; marķējumi un numuri; paku skaits un iepakojuma veids; preču apraksts) katram izstrādājumam jānorāda attiecīgās valsts nosaukums vai oficiāli pieņemtā valsts nosaukuma abreviatūra(2).
Gadījumi ar lieliem preču sūtījumiem.
Ja attiecīgā aile preču aprites sertifikātā EUR.1 vai EUR-MED, kas
paredzēta preču aprakstam, ir nepietiekama, lai atļautu nepieciešamo ziņu norādi preču identificēšanai īpaši lielu sūtījumu gadījumā, eksportētājs var norādīt preces, uz kurām sertifikāts attiecas, uz pievienotās preču faktūras un, ja nepieciešams, papildu komercdokumentiem, ar nosacījumu, ka:
a) preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED 10.ailē ir norādīti faktūras numuri;
b) faktūras un, kur tas ir nepieciešams, papildu komercdokumenti tiek pievienoti sertifikātam pirms to iesniegšanas muitas iestādei, un
2 ISO-Alpha-2 un -3 kodi katrai no valstīm ir šādi: - Andora AD AND - Alžīrija DZ DZA - Bulgārija BG BGR - Ēģipte EG EGY - Fēru salas FO FRO - Islande IS ISL - Izraēla IL ISL - Jordānija JO JOR - Libāna LB LBN - Maroka MA MAR - Norvēģija NO NOR - Rumānija RO ROM - Sanmarīno SM SMR - Šveice CH CHE - Sīrija SY SYR - Tunisija TN TUN - Turcija TR TUR - Rietumu krasts un Gazas sektors PS PSE Kopienai nav ISO-Alpha koda, bet var tikt pieņemti EEC (latv. EEK), EC (latv. EK) vai CEE vai CE (latv. Centrālās un Austrumeiropas valstis) kodi.
66
c) muitas iestāde ir apzīmogojusi faktūras un papildu komercdokumentus pirms to pievienošanas sertifikātiem.
Vajadzības gadījumā uz faktūras ir jānorāda oficiāli pieņemto izcelsmes valstu nosaukumi, kā norādīts iepriekš minētajā piezīmē saistībā ar 8.aili, un kur nepieciešams, jebkuru papildu komercdokumentu.
17. pants – Preces, kuras eksportē muitas aģents
Muitošanas aģents drīkst rīkoties kā pilnvarots pārstāvis personai, kas ir
preču īpašnieks vai kam ir līdzīgas tiesības rīkoties ar precēm, pat gadījumos, kad šī persona neatrodas eksportētājvalstī, ja aģents spēj pierādīt preču izcelsmes statusu.
17. pants – Izcelsmes apliecinājums Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācijai
Preču aprites sertifikātu EUR.1 un EUR-MED izmantošana pēc izvēles. Preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED var izsniegt, ja
attiecīgajiem izstrādājumiem ir eksportētājvalsts izcelsme vai jebkuras 3. un 4.pantā minētās valsts izcelsme, ja kumulācija ar Farēru salām vai jebkuru no Vidusjūras valstīm, citu kā Turcija, NAV PIEMĒROTA.
Piemēri.
1. Piemērs par EUR.1 preču aprites sertifikāta izmantošanu, kad kumulācija ir piemērota, bet nav kumulācijas ar Vidusjūras partneri.
Cukurs (HS 1701) ar EK izcelsmi tiek ievests Šveicē, kur tas tiek pārstrādāts saldumos (HS 1704). EK izcelsmes cukura vērtība pārsniedz 30% no ražotāja cenas. Šveices izcelsmes produkts tiek eksportēts uz Turciju.
Tā kā izcelsmes statuss ir iegūts Šveicē, pamatojoties uz kumulāciju, nepiemērojot kumulāciju ar Vidusjūras partneri, un tā kā visas trīs valstis saista brīvās tirdzniecības nolīgumi, Šveices muitas iestāde drīkst izsniegt EUR.1 sertifikātu eksportam uz Turciju. Tomēr šajā piemērā preču aprites sertifikātu EUR-MED Šveices muitas iestāde var izsniegt arī, ja saldumus izmantotu Turcijā kumulācijas kontekstā ar jebkuru no citām 3. un 4.pantā minētajām valstīm, piemēram, ja saldumus paredzēts reeksportēt no Turcijas uz Tunisiju. Tādēļ, ja Šveices eksportētājs atbilstoši vēršas savā muitas iestādē, lai saņemtu preču aprites sertifikātu EUR-MED, šāds iesniegums ir jāpieņem un preču aprites sertifikāts EUR-MED jāizsniedz. Preču aprites sertifikāta EUR-MED 7. ailē ir jābūt ierakstam „CUMULATION APPLIED WITH EC”.
67
2. Piemērs par preču aprites sertifikāta EUR.1 izmantošanu, kad
kumulācija netiek piemērota.
Izšūti aizkari (HS 6303) tiek ražoti Libānā no nenoteiktas izcelsmes viena pavediena diegiem. Galaproduktu eksportē uz Kopienu.
Tā kā izcelsmes statuss ir piešķirts Libānā, pamatojoties uz pietiekamu apstrādi un pārstrādi, un kumulācija netika piemērota ne ar vienu no Paneiropas un Vidusjūras baseina valstīm, Libānas muitas iestāde drīkst izsniegt preču aprites sertifikātu EUR.1 eksportam uz Kopienu.
Tomēr preču aprites sertifikāta EUR-MED lietošana šajā piemērā arī ir iespējama, ja ir ievērots nodokļu atmaksas aizliegums Libānā. Tas ļautu šo aizkaru atkārtotu eksportēšanu uz jebkuru no citām 3. un 4.pantā minētajām valstīm. Tāpēc, līdzīgi kā pirmajā piemērā, ja Libānas eksportētājs atbilstoši vērsies savā muitas iestādē, lai saņemtu EUR-MED sertifikātu, šāds iesniegums ir jāpieņem un preču aprites sertifikāts EUR-MED ir jāizsniedz. Preču aprites sertifikāta EUR-MED 7. ailē jābūt ierakstam ”NO CUMULATION APPLIED”.
Obligāta preču aprites sertifikāta EUR.1 izmantošana.
Preču aprites sertifikāts EUR.1 ir jāizsniedz, kad netiek izpildīti nosacījumi diagonālajai, Paneiropas un Vidusjūras baseina izcelsmes kumulācijai. Tas notiek, kad netiek ievērots nodokļu atmaksas aizliegums divpusējā tirdzniecībā starp jebkuru no divām valstīm, kas minētas 3. un 4.pantā (sk. „Piemērs nodokļu atmaksas iespējām divpusējā tirdzniecībā”), vai kad ir notikusi apstrādes vai pārstrādes kumulācija ar Maroku, Tunisiju vai Alžīriju (sk. „Piemērs apstrādes un pārstrādes kumulācijai (pilnā kumulācija)”).
Obligāta preču aprites sertifikāta EUR-MED izmantošana
Preču aprites sertifikāts EUR-MED ir jāizsniedz, kad attiecīgajiem izstrādājumiem ir vai nu eksportētājvalsts, vai jebkuras citas 3. un 4.pantā minētās valsts izcelsme un kumulācija ar Farēru salām vai jebkuru no Vidusjūras baseina valstīm, citu kā Turcija, ir piemērota (”CUMULATION APPLIED”).
Piemēri.
1. Piemērs kumulācijai ar Vidusjūras baseina valsts izcelsmes
materiāliem.
Norvēģijā ieved Ēģiptes izcelsmes audumu (HS 5112), no kura tiek ražotas vīriešu bikses (HS 6103). Noteiktas izcelsmes statuss tiek iegūts Norvēģijā, pamatojoties uz kumulāciju, kas piemērota ar Ēģiptes izejvielām, un tādēļ, kad
68
galaproduktu eksportē uz Kopienu, Norvēģijas muitas iestādei ir jāizsniedz preču aprites sertifikāts EUR-MED, kurā ir ieraksts ”CUMULATION APPLIED WITH EGYPT”.
2. Piemērs kumulācijai, kas piemērota vienā no Vidusjūras baseina valstīm.
Norvēģijas koka dēļus, kas sazāģēti pēc noteikta izmēra (HS 4407), ieved
Marokā, kur no tiem ražo koka kastes (HS 4415). Marokas izcelsmes statuss tika iegūts, pamatojoties uz kumulāciju valstī, kas parakstījusi Barselonas deklarāciju, un tāpēc, kad galaproduktu eksportē uz Kopienu, Marokas muitas iestādei ir jāizsniedz preču aprites sertifikāts EUR-MED, kurā ir ieraksts ”CUMULATION APPLIED WITH NORWAY”.
Šī skaidrojošā piezīme mutatis mutandis attiecas uz 22. pantu. KOMENTĀRI
Saistībā ar EUR.1 vai EUR-MED sertifikāta izsniegšanu ir ļoti svarīgi saprast, ka pirms attiecīgā sertifikāta saņemšanas eksportētāja vai tā aģenta pienākums sertifikāta pieteikumā ir muitas iestādei sniegt pareizu informāciju. Iesniedzamās informācijas apjoms būs atkarīgs no izpildāmā noteikuma. Parasti pieprasa visu vai daļu no zemāk minētās informācijas:
- preču tarifa klasifikāciju; - apstrādi un pārstrādi Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācijas
zonā; - izcelsmes apliecinājumu jebkurām izlietotajām izejvielām vai daļām,
kurām tiek pieprasīts izcelsmes statuss; - ziņas par jebkurām nenoteiktas izcelsmes izejvielām vai daļām, kas
izmantotas galaprodukta ražošanā, ieskaitot to tarifa klasifikāciju un muitas vērtību;
- atbilstošo muitas nodokļu samaksas pierādījumu par izlietotajām nenoteiktas izcelsmes precēm;
- jebkādus citus pamatojuma dokumentus pēc muitas pieprasījuma. 17. panta 2. punkts skaidri nosaka, kā ir jāaizpilda pieteikums un
sertifikāts pirms to iesniegšanas apstiprināšanai muitā. Uzmanība jāpievērš tam, kā ir jāaizpilda dažādās ailes, īpaši attiecībā uz preču aprakstu, prasību par ierakstu izdarīšanu ar tinti vai lodīšu pildspalvu, nevis ar zīmuli vai citā viegli izdzēšamā veidā, par lielo vai drukāto burtu lietošanu saistīta burtu raksta vietā, par pareizās valodas lietošanu u. tml. Šo vienkāršo noteikumu neizpilde neizbēgami aizkavēs sertifikātu izsniegšanu.
EUR.1 vai EUR-MED sertifikātus izsniedz eksportētājvalsts muitas iestāde uz oficiālām veidlapām. Šāda veidlapa sastāv no divām lapām un uz tās ir identifikācijas numurs. Pirmā veidlapas lapa faktiski ir pats sertifikāts, un, kad
69
muitas iestāde ir to apzīmogojusi, tā tiks atdota eksportētājam. Otrā lapa satur iesniegumu sertifikāta izsniegšanai, un to paturēs eksportētājvalsts muitas iestāde kopā ar pielikumiem, kas iesniegti kopā ar attiecīgo iesniegumu.
Tiklīdz preču eksports ir noticis vai nodrošināts, muitas iestāde izsniegs eksportētājam preču aprites sertifikātu. Tomēr, ja eksportēšanas laikā nekāds sertifikāts nav izsniegts, 18. pants paredz sertifikātu izsniegšanu retrospektīvi.
Lūdzu, atcerieties, ka EUR.1 vai EUR-MED sertifikātā nedrīkst neko dzēst vai labot svītrojot! Jebkurus labojumus drīkst izdarīt attiecīgais eksportētājs vai tā aģents, un tie ir jāapstiprina muitas iestādē.
Aģents var rīkoties kā pilnvarots pārstāvis personai, kas ir preču īpašnieks, vai personai, kam ir tiesības rīkoties ar precēm pat tad, ja šī persona, kuru aģents pārstāv, faktiski neatrodas eksportētājvalstī. Tomēr aģenta pienākums ir pierādīt preču, kurām tiek pieprasīts preferenciālas izcelsmes statuss, izcelsmi. JAUTĀJUMI
1. Kā ir jāaizpilda iesniegums preču aprites sertifikāta saņemšanai?
Kā jau minēts 17.panta skaidrojuma sākumā, pirmais, kas jāapsver, kad jūs gatavojaties iesniegt pieteikumu EUR.1 vai EUR-MED sertifikāta saņemšanai, ir, vai jums ir visa nepieciešamā informācija, lai šādu pieteikumu izdarītu. Iesnieguma veidlapa atrodas uz otrās EUR.1 vai EUR-MED sertifikāta lapas. Šo daļu paturēs eksportētājvalsts muitas iestāde, kad tiek apzīmogots EUR.1 vai EUR-MED.
Pirms iesnieguma veidlapas aizpildīšanas, lai izvairītos no kļūdām, lūdzu, uzmanīgi izlasiet gan sertifikātu, gan iesniegumu! Ir jāņem vērā arī četri šādi nosacījumi:
a) ja iesniegums tiek aizpildīts ar roku, tas ir jādara ar tinti vai lodīšu pildspalvu;
b) otrās lapas otrajā pusē eksportētājam ir jānorāda iemesli, kāpēc attiecīgās preces atbilst nosacījumiem, kas noteikti preferenciāla režīma piemērošanai;
c) eksportētājam jāiesniedz dažādie dokumenti, kas pamato iesniegumu (piemēram, iepriekš iesniegto EUR.1 vai EUR-MED preču aprites sertifikātu kopijas, faktūras, muitas deklarācijas, ražotāja deklarācijas u. tml.);
d) iesniedzot deklarāciju, eksportētājam vai pilnvarotam eksportētāja pārstāvim tā ir jāapliecina ar savu parakstu.
2. Kā jāaizpilda EUR.1 vai EUR-MED preču aprites sertifikāts?
Ieteikums, kas sniegts atbildē uz iepriekšējo jautājumu, ir spēkā arī šeit. Tomēr ir dažas papildu piezīmes, kas attiecas uz šo jautājumu:
a) informācijai, kas attiecas uz precēm, ir jāietver precīza attiecīgo izstrādājumu definīcija, lai tās varētu bez grūtībām identificēt;
70
b) preču aprakstam paredzētā vieta ir jāaizpilda tā, lai būtu neiespējami izdarīt labojumus vai vēlākus papildinājumus. Starp preču uzskaitījuma ierakstiem nedrīkst atstāt brīvu vietu un tūlīt zem pēdējā punkta ir jānovelk horizontāla līnija. Jebkura neizmantotā vieta ir pilnīgi jāpārsvītro;
c) ja visu attiecīgo preču ierakstīšanai pietrūkst vietas, ir jāsniedz atsauce uz papildu dokumentu (faktūru, sīku sarakstu u. tml.). Papildu dokuments ir jāpievieno sertifikātam;
d) veidlapas 4.ailē ir jānorāda valsts, valstu grupas vai teritorijas nosaukums, kura tiek uzskatīta par izstrādājuma izcelsmes vietu. Ja attiecīgā teritorija ir Eiropas Savienība, šajā ailē var ierakstīt vārdus „Eiropas Kopiena”, akronīmu „EK” vai „EK/”, pēc slīpsvītras norādot dalībvalsts nosaukumu (piem., „EK/Somija”). Dalībvalsts, kas minēta 4. ailē, var obligāti nebūt tā valsts, kurā izsniegts preču aprites sertifikāts (piem., minētā valsts var būt Francija, kamēr sertifikāts ir izsniegts Vācijā);
e) EUR-MED sertifikātā 7.aile ir jāaizpilda šādi: ”CUMULATION APPLIED WITH ... (valsts/valstu grupas nosaukums)” vai „NO CUMULATION APPLIED”;
f) EUR.1 vai EUR-MED sertifikāta otrā puse paredzēta tikai dienesta vajadzībām, un tā eksportētājam nav jāaizpilda.
3. Kā man vajadzētu norādīt izcelsmi, ja manā sūtījumā ir vairāku valstu izcelsmes preces?
Ja sūtījums sastāv no vairāku valstu izcelsmes precēm, 4.ailē ierakstiet
frāzi „sk. 8.aili”. 8.ailē ir jānorāda katra izstrādājuma oficiālā izcelsmes valsts abreviatūra. Abreviatūras pamatojas uz ISO standartu un ir norādītas 17.panta skaidrojošā piezīmē.
4. Kad man vajadzētu lūgt izsniegt EUR.1 sertifikātu un kad -EUR-
MED sertifikātu?
Izcelsmes sertifikācija ir viens no svarīgākiem Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulācijas sistēmas elementiem. Tā ir saistīta ar mainīgo ģeometriju, pilno kumulāciju un nodokļu atmaksas aizliegumu.
Preču aprites sertifikātu EUR.1 var izsniegt, ja ir izpildīti Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu tirdzniecības nosacījumi, t.i.:
- izstrādājumam ir zonas valsts izcelsme; - tiek ievērots nodokļu atmaksas aizliegums; - pilnā kumulācija nav piemērota. Preču aprites sertifikāts EUR.1 ir jāizsniedz, kad nav izpildīti diagonālās,
Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu tirdzniecības nosacījumi, piem.:
71
- izstrādājumam ir zonas valsts izcelsme, un - ir piemērota pilnīgā kumulācija, vai - ir piešķirta nodokļu atmaksa. Kad EUR.1 preču aprites sertifikāts ir izsniegts, attiecīgajiem
izstrādājumiem ir jāpaliek importētājvalsts tirgū un tos nevar atkārtoti eksportēt, izmantojot preferenču režīmu, uz citām zonas valstīm (divpusēja EK un Vidusjūras partnervalstu tirdzniecība).
Preču aprites sertifikātu EUR-MED var izsniegt, kad ir izpildīti
diagonālās, Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulācijas nosacījumi, t.i.: - izstrādājumam ir zonas valsts izcelsme; - ir ievērots nodokļu atmaksas aizliegums; - pilnā kumulācija nav piemērota. Preču aprites sertifikāts EUR-MED ir jāizsniedz, kad minētie diagonālās,
Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu tirdzniecības nosacījumi ir izpildīti un ja ir piemērota kumulācija ar jebkuru no Vidusjūras baseina valstīm. Tas ir tādēļ, ka starptautisko tirdzniecības nolīgumu sistēma ar Vidusjūras baseina partnervalstīm ir nepilnīga, tālab ir absolūti nepieciešams izsekot valstīm, kas piedalās izcelsmes statusa iegūšanā, pamatojoties uz kumulāciju.
Kad preču aprites sertifikāts EUR-MED ir izsniegts, attiecīgos izstrādājumus var atkārtoti eksportēt, izmantojot preferenciālo režīmu, no importētājvalsts uz citu zonas valsti, ar kuru ir piemērojama Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulācija (diagonālā Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu tirdzniecība).
Atcerieties, ka, ja EUR-MED preču aprites sertifikāts ir izsniegts, ir jābūt aizpildītai 7.ailei:
- gadījumos, kad izstrādājums ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz kumulāciju, ir jānorāda izejvielu izcelsmes valstu nosaukumi;
- gadījumos, kad noteiktas izcelsmes izstrādājumi ir pilnībā iegūti vai kad nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kas izlietotas ražošanā, ir tikušas pietiekami apstrādātas, ir jāievelk ķeksītis ailē „Kumulācija nav piemērota”.
Ieraksti 7.ailē ”CUMULATION APPLIED WITH ...” un ”NO CUMULATION APPLIED” jāizdara angļu valodā.
72
18. pants
Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšana retrospektīvi
1. Neatkarīgi no 17. panta 9. punkta preču aprites sertifikātu EUR.1
vai EUR-MED ārkārtas gadījumā var izsniegt pēc attiecīgo izstrādājumu eksportēšanas, ja:
a) eksportēšanas laikā to neizsniedza kļūdas, netīšas paviršības vai īpašu apstākļu dēļ;
vai b) muitas iestādēm pierāda, ka preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-
MED tika izsniegts, bet importēšanas laikā to nepieņēma tehnisku iemeslu dēļ. 2. Neatkarīgi no 17. panta 9. punkta preču aprites sertifikātu EUR.1
vai EUR-MED var izsniegt pēc to izstrādājumu eksportēšanas, kuriem eksportēšanas laikā tika izsniegts preču aprites sertifikāts EUR.1, ja muitas iestādēm pierāda, ka ir izpildīti 17. panta 5. punkta nosacījumi.
3. Lai īstenotu 1. un 2. punktu, eksportētājam savā iesniegumā jānorāda izstrādājumu, uz kuriem attiecas preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED, eksportēšanas vieta un datums, kā arī jāmin šīs prasības iemesli.
4. Muitas iestādes var izsniegt preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED retrospektīvi tikai pēc tam, kad ir apstiprināts, ka sniegtā informācija atbilst datiem konkrētajā lietā.
5. Uz retrospektīvi izsniegta preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED ir jābūt šādai muitas iestādes atzīmei angļu valodā:
”ISSUED RETROSPECTIVELY”
Retrospektīvi izsniegtā preču aprites sertifikātā EUR-MED, piemērojot 2. punktu, ir jābūt šādai muitas iestādes atzīmei angļu valodā:
”ISSUED RETROSPECTIVELY (Original EUR.1 no ... ... .... [izsniegšanas datums un vieta])”
6. 5. punktā minētā atzīme jāieraksta preču aprites sertifikāta EUR.1 vai
EUR-MED 7. ailē. SKAIDROJOŠĀS PIEZĪMES
73
18. pants – Tehniskie iemesli Preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED var nepieņemt „tehnisku
iemeslu dēļ”, ja tas nav sagatavots tā, kā noteikts. Daži gadījumi, kad varētu būt nepieciešams vēlāk iesniegt retrospektīvi izsniegtu sertifikātu, varētu būt šādi:
- preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED ir sagatavots uz veidlapas, kas atšķiras no noteiktās veidlapas (piemēram, nav pītu lentīšu (gijošēta) raksta fona, tā ievērojami atšķiras no noteiktā parauga pēc izmēra vai krāsas, tai nav sērijas numura, tā nav iespiesta vienā no oficiāli noteiktajām valodām);
- viena no obligātajām ailēm (piem., EUR.1 vai EUR-MED 4.aile) nav aizpildīta;
- preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED nav apzīmogots un parakstīts (t.i., 11. aile);
- preču aprites sertifikātu EUR.1 un EUR-MED ir apstiprinājusi iestāde, kas to nav pilnvarota darīt;
- izmantotais zīmogs ir jauns, un muitas iestāde par to vēl nav informēta; - iesniegtais preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED nav oriģināls,
bet kopija vai fotokopija; - ieraksts 2. vai 5.ailē attiecas uz valsti, kas nav šā nolīguma dalībniece
(piemēram, Ukraina vai Kuba), vai valsts, ar kuru kumulācija netiek piemērota.
Kā rīkoties?
Uz dokumenta ir jāizdara atzīme ”DOCUMENT NOT ACCEPTED”, norādot iemeslu(s), un tad tas jānosūta importētājam, lai tas varētu retrospektīvi saņemt jaunu dokumentu. Muitas iestāde tomēr var paturēt nepieņemtā dokumenta kopiju pēcmuitošanas pārbaudes veikšanai vai gadījumā, ja ir aizdomas par krāpšanu. KOMENTĀRI
Kā minēts paskaidrojumā saistībā ar 17.pantu, ir gadījumi, kad muitas iestāde var izsniegt EUR.1 vai EUR-MED sertifikātu pēc eksportēšanas. Pieteikuma iesniedzējam ir jāpārliecina muitas iestāde, ka iemesli, kāpēc tiek pieprasīts izsniegt sertifikātu pēc eksportēšanas, ir patiesi. Iesniegumam ar prasību izsniegt sertifikātu jāpievieno informācija par eksportēšanas datumu un vietu. Šīm ziņām ir jāsakrīt ar to informāciju, kas atrodas attiecīgajā muitas iestādes lietā.
EUR.1 vai EUR-MED sertifikātus drīkst retrospektīvi izsniegt tikai noteiktos apstākļos. Viens no šiem apstākļiem ir, kad importētājvalsts muitas iestāde nav pieņēmusi sertifikāta oriģinālu „tehnisku iemeslu dēļ”. Daži piemēri ieskatam par to, ko var uzskatīt par tehnisku iemeslu:
74
Piemēri:
a) viena no ailēm, kura prasības iesniedzējiem ir jāaizpilda, nav aizpildīta; b) uz EUR.1 vai EUR-MED sertifikāta nav muitas iestādes paraksta vai
zīmoga; c) EUR.1 vai EUR-MED sertifikāts nav oriģināls, bet kopija vai
fotokopija; d) veidlapa, uz kuras ir sagatavots EUR.1 vai EUR-MED, precīzi neatbilst
specifikācijām, kas noteiktas šī protokola III pielikumā.
Gadījumā, kad, preces importējot, muitas iestāde nepieņem EUR.1 vai EUR-MED tehnisku iemeslu dēļ, uz šāda sertifikāta nepieciešams atzīmēt ”DOCUMENT NOT ACCEPTED”, kā arī jānorāda iemesli. Pēc tam tas ir jāatdod atpakaļ importētājam, lai tas varētu iegūt jaunu, retrospektīvi izsniegtu dokumentu. Importētājvalsts muitas iestāde var izlemt paturēt nepieņemtā dokumenta fotokopiju vēlākai pēcmuitošanas pārbaudei.
Piezīme: Jauns retrospektīvi izsniegts sertifikāts nevar aizstāt nepieņemto sertifikātu, ja tam par iemeslu ir bijusi izcelsmes noteikumu neizpilde.
Cits iemesls retrospektīvai preču aprites sertifikāta izsniegšanai attiecas uz „ārkārtas apstākļiem”. Šis ir stiepjams jēdziens, kuru lieto, lai aprakstītu neparedzētus vai ārkārtas apstākļus. Tāpēc ir neiespējami konkretizēt visus šādus gadījumus, un muitas iestādes kompetencē ir izlemt, vai attiecīgo gadījumu var uzskatīt par ārkārtas.
Preču aprites sertifikātu EUR-MED ir iespējams izsniegt arī, pamatojoties uz preču aprites sertifikātu EUR.1, bet tikai, ja ir izpildīti EUR-MED sertifikāta izmantošanas nosacījumi, t.i., ja attiecīgais izstrādājums pretendē uz diagonālās, Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu kumulācijas piemērošanu.
Muitas iestādes atzīmei ”ISSUED RETROSPECTIVELY” ir jābūt angļu valodā.
19. pants
Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta izsniegšana
1. Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED zādzības,
pazaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var griezties muitas iestādēs, kuras šo sertifikātu izsniedza, lai uz to rīcībā esošo eksporta dokumentu pamata saņemtu dublikātu.
2. Šādā veidā izsniegtos dublikātos ir muitas iestādes atzīme angļu valodā:
”DUPLICATE”
75
3. 2. punktā minēto muitas iestādes atzīmi ieraksta preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED dublikāta 7. ailē.
4. Dublikāts, kurā norāda oriģinālā preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas datumu, ir spēkā no šī datuma. KOMENTĀRI
Gadījumos, kad oriģinālais preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED tiek nozaudēts vai iznīcināts, tirgotājs var pieprasīt eksportētājvalsts muitas iestādei izsniegt sertifikāta dublikātu. Dublikāts ir precīza oriģināla kopija. Tāpēc tam ir jāattiecas uz tām pašām precēm un tas ir visu datu precīza oriģinālā sertifikāta kopija. Oriģinālā sertifikāta darbības termiņš attiecas arī uz dublikātu. Sertifikāta dublikāta 7.ailē vienmēr jābūt muitas iestādes atzīmei ”DUPLICATE”. Šai atzīmei ir jābūt angļu valodā. Vienmēr jāatceras, ka pirms EUR.1 vai EUR-MED sertifikāta pieprasīšanas muitas iestādē, jums ir jāspēj pārliecināt muitas amatpersonas, ka jūsu sniegtā informācija ir pareiza un to var pamatot.
20. pants
Preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED izsniegšana uz iepriekš izsniegtu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu pamata
Kad noteiktas izcelsmes izstrādājumi atrodas muitas iestādes kontrolē
Kopienā vai Šveicē, tā nodrošina iespēju aizstāt izcelsmes apliecinājuma oriģināleksemplāru ar vienu vai vairākiem preču aprites sertifikātiem EUR.1 vai EUR-MED, lai visus vai daļu no šiem izstrādājumiem nosūtītu uz citu vietu Kopienā vai Šveicē. EUR.1 vai EUR-MED aizstājējsertifikātu izsniedz tā muitas iestāde, kuras kontrolē izstrādājumi atrodas. KOMENTĀRI
Kad sūtījumus ieved partnervalstī, tos var sadalīt sīkākos sūtījumos muitošanai šīs valsts dažādās muitas iestādēs. Šādos gadījumos katra mazāka sūtījuma pavaddokumentos ir jābūt preču aprites aizstājējsertifikātam, kas izsniegts, pamatojoties uz sākotnējam sūtījumam lietoto EUR.1 vai EUR-MED. 20. panta nosacījumi ļauj izsniegt šādu aizstājējsertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, tomēr sūtījumam ir jāatrodas tās muitas iestādes kontrolē, kura izsniedz aizstājējsertifikātus.
76
Šis pants ir spēkā tikai, kad sūtījumi tiek sadalīti un tiek sūtīti uz citu vietu Kopienā vai tie tiek sadalīti un sūtīti uz citiem galapunktiem līgumslēdzēja partnera teritorijā. Ja izstrādājumi vai daļēji sūtījumi tiek sūtīti no vienas līgumslēdzējas puses otrai, ir jāizsniedz jauns sertifikāts, kā to paredz 17.pants.
21. pants
Grāmatvedības segregācija
1. Ja tādu atsevišķu noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes izejvielu krājumu, kas ir identiski un aizstājami, veidošana rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības, muitas iestādes pēc attiecīgo personu rakstiska lūguma var atļaut šādu krājumu pārvaldīšanā izmantot tā saukto „grāmatvedības segregācijas” metodi (turpmāk – „metode”).
2. Šai metodei jānodrošina, ka noteiktā atskaites periodā iegūto izstrādājumu skaits, kurus var uzskatīt par „noteiktas izcelsmes”, ir tas pats kā gadījumā, ja būtu pielietota fiziska krājumu segregācija.
3. Muitas iestādes var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kas tiek uzskatīti par atbilstīgiem.
4. Šo metodi piemēro un iegrāmatojumus veic, pamatojoties uz vispārīgiem grāmatvedības uzskaites principiem, ko piemēro tajā valstī, kurā izstrādājums tika ražots.
5. Šī atvieglojuma saņēmējs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to izstrādājumu daudzumu, kurus iespējams uzskatīt par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma saņēmējs sniedz paskaidrojumu par to, kā šis daudzums tiek pārvaldīts.
6. Muitas iestādes uzrauga atļaujas izmantošanu un var to anulēt jebkurā gadījumā, kad saņēmējs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai nepilda kādu no šajā protokolā izklāstītajiem nosacījumiem. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
21. pants – „Grāmatvedības segregācijas” lietošanas nosacījumi
ražošanā izmantojamo izejvielu krājumu pārvaldīšanai
1. Atļauja izmantot grāmatvedības segregāciju ražošanā izmantojamo izejvielu krājumu pārvaldīšanai tiek piešķirta visiem ražotājiem, kas muitas iestādei par to iesniedz rakstisku pieteikumu un kas atbilst visiem nosacījumiem šādas atļaujas izsniegšanai.
2. Pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda grāmatvedības segregācijas nepieciešamība, pamatojot to ar krājumu glabāšanas nepamatoti augstajām izmaksām un neracionalitāti, ja tie tiek fiziski glabāti atsevišķi pēc to izcelsmes.
77
3. Noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes izejvielām ir jābūt viena veida un ar to pašu komerciālo kvalitāti, kā arī tām ir jābūt tām pašām tehniskām un fiziskām īpašībām. Ir jābūt neiespējami atšķirt izejvielas vienu no otras, lai noteiktu to izcelsmi, kad tās ir iekļautas galaproduktā.
4. Grāmatvedības segregācijas sistēmas izmantošana nedrīkst izraisīt situāciju, kad noteiktas izcelsmes statusu iegūst vairāk izstrādājumu nekā tad, ja ražošanā izmantotās izejvielas būtu tikušas fiziski segregētas.
5. Uzskaites sistēmai: - ir skaidri jānodala iegādātās noteiktas izcelsmes un nenoteiktas
izcelsmes izejvielas, norādot datumus, kad attiecīgās izejvielas ir nonākušas krājumos, un, ja nepieciešams, šo izejvielu vērtību;
- jānorāda: a) izlietoto noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes izejvielu
daudzumi, un, ja nepieciešams, šo izejvielu kopējā vērtība; b) saražoto galaproduktu daudzums; c) visiem pasūtītājiem piegādāto galaproduktu daudzums, norādot
atsevišķi, i. piegādes pasūtītājiem, kam nepieciešams preferenciālās
izcelsmes apliecinājums (ieskaitot pārdošanu klientiem, kam izcelsmes apliecinājuma vietā nepieciešams cita veida apliecinājums) un
ii. piegādes pasūtītājiem, kas šādu apliecinājumu neprasa; - ir jāspēj ražošanas laikā vai jebkura izcelsmes apliecinājuma (vai citu
noteiktas izcelsmes statusa apliecinājumu) izsniegšanas laikā uzskatāmi parādīt, ka noteiktas izcelsmes izejvielu krājumi bija pieejami atbilstoši uzskaites reģistriem un ir pietiekamā daudzumā, lai pamatotu noteiktas izcelsmes statusa deklarāciju.
6.1. 5.punkta pēdējā atkāpē minētā krājumu bilance atspoguļo iegrāmatotās noteiktas izcelsmes un nenoteiksmes izcelsmes izejvielas. Krājumu atlikums ir jāuzrāda debetā visiem galaproduktiem, neskatoties uz to, vai šie izstrādājumi ir piegādāti ar preferenciālās izcelsmes deklarāciju, vai nē.
6.2. Ja izstrādājumi tiek piegādāti bez preferenciālās izcelsmes deklarācijas, nenoteiktas izcelsmes izejvielu krājumu atlikumu var debetēt tikai tad, ja šādu izejvielu atlikums ir pieejams, lai šādu darbību pamatotu. Ja tas tā nav, ir jādebetē noteiktas izcelsmes izejvielas.
6.3. Ražotājam un muitas iestādei jāvienojas par laiku, kurā tiek noteikta izcelsme (t.i., ražošanas laiku vai izcelsmes pierādījuma vai citas izcelsmes deklarācijas izsniegšanas datumu) un tas jāieraksta muitas iestādes izsniegtajā atļaujā.
7. Kad tiek iesniegts pieteikums grāmatvedības segregācijas uzsākšanai, muitas iestāde pārbauda ražotāja uzskaiti, lai noteiktu sākuma bilances noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes izejvielām, kuras var uzskatīt par krājumā esošām.
8. Ražotāja pienākums ir:
78
- uzņemties pilnu atbildību par to, kā atļauja tiek izmantota, kā arī par nepareizu izcelsmes deklarāciju izraisītajām sekām vai atļaujas cita veida nepareizu izmantošanu;
- pēc muitas iestāžu pieprasījuma nodrošināt muitas iestādei pieeju dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un pārskatiem par jebkuru attiecīgo periodu.
9. Muitas iestāde var atteikt izsniegt atļauju ražotājam, kas nesniedz visas garantijas, kuras muitas iestāde uzskata par nepieciešamām atbilstošai grāmatvedības segregācijas sistēmas darbībai.
10. Muitas iestāde var jebkurā laikā atļauju anulēt. Tas ir jādara, kad ražotājs vairs nepilda nosacījumus vai arī vairs nesniedz noteiktās garantijas. Šādā gadījumā muitas iestāde anulē nepareizi izsniegtos izcelsmes pierādījumus vai citus izcelsmi apliecinošus dokumentus. KOMENTĀRI
Šodien ražotāji ļoti bieži iegūst izejvielas gan no noteiktas izcelsmes, gan nenoteiktas izcelsmes izejvielu piegādātājiem, lai izpildītu pasūtītāju prasības. Tādēļ, lai nodrošinātu to, ka visi muitas nodokļi un līdzvērtīgi maksājumi ir samaksāti par nenoteiktas izcelsmes izejvielām, var izmantot grāmatvedības uzskaites metodi, kas pazīstama kā „grāmatvedības segregācija”, ja muitas iestāde ir izsniegusi ražotājam attiecīgu atļauju to darīt.
Tirgotājam, kas pieprasa atļauju izmantot grāmatvedības segregāciju, vispirms ir jāspēj pierādīt, ka fiziskā izejvielu segregācija būtu gan nepraktiska, gan radītu viņam nesaprātīgas finansiālās izmaksas.
Galvenais nosacījums šīs metodes izmantošanai ir, ka ir jābūt acīmredzamam, ka attiecīgā periodā noteiktas izcelsmes izstrādājumu daudzums būtu tas pats, ja noteiktas izcelsmes vai nenoteiktas izcelsmes izejvielas vai izstrādājumi būtu bijuši fiziski nodalīti. Citiem vārdiem sakot, noteiktas izcelsmes izstrādājumu daudzumam, kas tiek iegūts no noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes izejvielām vai izstrādājumiem, jābūt tam pašam, neskatoties uz to, kāda segregācijas metode ir izmantota.
Jābūt arī neiespējami atšķirt noteiktas un nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kad tās ir iekļautas galaproduktā. Grāmatvedības uzskaites sistēmai ir skaidri jānodala noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes izejvielu daudzumi un jāuzrāda datumus, kad šīs izejvielas tiek iegrāmatotas krājumos. Varētu būt nepieciešams norādīt arī gan noteiktas izcelsmes, gan nenoteiktas izcelsmes izejvielu vērtību. Ir jāspēj arī identificēt saražoto galaproduktu daudzumus, izmantojot noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kā arī izstrādājumu daudzumus, kas piegādāti tiem tirgotājiem, kas pieprasa noteiktas izcelsmes statusa apliecinājumu, un tiem, kuriem šādu prasību nav.
79
Šā panta mērķis ir piešķirt priekšrocības tiem ražotājiem, kas nespēj fiziski nošķirt noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kā arī samazināt finansiālo slogu, kuru ražotājiem radītu fiziskā segregācija.
Tomēr grāmatvedības segregāciju var izmantot tikai tie tirgotāji, kuriem muitas iestāde ir izsniegusi attiecīgu atļauju, un nosacījumus šādas atļaujas piešķiršanai nosaka attiecīgā muitas iestāde.
Tomēr muitas iestādei ir arī tiesības atļauju anulēt, ja ražotājs vairs nepilda atļaujas nosacījumus vai vairs nesniedz šajā atļaujā noteiktās garantijas. Muitas iestāde atzīst par spēkā neesošiem arī jebkurus izcelsmes pierādījumus, kas nepareizi izsniegti nepareizas grāmatvedības segregācijas piemērošanas dēļ.
22. pants
Nosacījumi faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED sagatavošanai
1. Faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED saskaņā ar
16. panta 1. punkta c) apakšpunktu var sagatavot: a) atzīts eksportētājs saskaņā ar 23. pantu
vai b) jebkurš eksportētājs par jebkuru sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros atrodas noteiktas izcelsmes izstrādājumi, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000. 2. Neskarot 3. punktu, faktūras deklarāciju var sagatavot šādos
gadījumos: - ja attiecīgos izstrādājumus var izskatīt par Kopienas, Šveices vai
kādas no 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem, ar kuru kumulācija ir piemērojama, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir kādas citas 3. panta 2. punktā un 4. pantā 2. punktā minētās valsts izcelsme, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām,
- ja attiecīgos izstrādājumus var izskatīt par kādas citas 3. panta 2. punktā un 4. pantā 2. punktā minētās valsts, ar kuru piemērojama kumulācija, izcelsmes izstrādājumiem, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir kādas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsme, un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām, ar noteikumu, ka EUR-MED sertifikāts vai faktūras deklarācija EUR-MED ir izsniegti izcelsmes valstī.
3. Faktūras deklarāciju EUR-MED var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Šveices vai kādas no 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem, ar kuru piemērojama kumulācija, un ja tie atbilst šā protokola prasībām un:
80
- kumulācija tika piemērota ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā citā no 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
- izstrādājumus kumulācijas kontekstā var izmantot kā izejvielas, lai ražotu izstrādājumus, kurus eksportē uz kādu no valstīm, kas minētas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētajām valstīm, vai
- izstrādājumus var atkārtoti eksportēt no galamērķa valsts uz kādu 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētajām valstīm.
4. Faktūras deklarācijā EUR-MED ir viena no šādām atzīmēm angļu valodā:
- ja izcelsmi iegūst, piemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir vienas vai vairāku 3. un 4. pantā minēto valstu izcelsme:
”CUMULATION APPLIED WITH ...” (valsts/valstu nosaukums). - ja izcelsmi iegūst, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kurām ir
vienas vai vairāku 3. un 4. pantā minēto valstu izcelsme: ”NO CUMULATION APPLIED”.
5. Eksportētājs, kurš sagatavo faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED, ir gatavs jebkurā laikā pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus atbilstīgos dokumentus, lai pierādītu attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to, ka ir izpildītas pārējās šā protokola prasības.
6. Faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED eksportētājs sagatavo uz faktūras piegādes pavadzīmes vai cita komercdokumenta uzrakstot, uzspiežot ar zīmogu vai uzdrukājot deklarāciju, kuras tekstu paraugi sniegti IV.a un IV.b pielikumā, izmantojot vienu no valodām, kas noteiktas šajos pielikumos, un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktiem. Ja deklarāciju aizpilda ar roku, tad raksta ar tinti un drukātiem burtiem.
7. Uz faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED ir eksportētāja paraksta oriģināls. Tomēr no atzīta eksportētāja 23. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz muitas iestādēm rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par jebkuru faktūras deklarāciju, kurā viņš ir minēts kā dokumenta parakstītājs.
8. Faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED eksportētājs var sagatavot attiecīgā izstrādājuma eksportēšanas laikā vai pēc tā eksportēšanas, ja šo deklarāciju importētājvalstī uzrāda ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo izstrādājumu importēšanas.
22. panta 2. un 3. punkts izcelsmes protokolos ar Maroku, Alžīriju, Tunisiju, Ēģipti, Rietumu krastu un Gazas sektoru, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Sīriju un Farēru salām nedaudz atšķiras un skan šādi:
2. Faktūras deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var
uzskatīt par Kopienas, līgumslēdzējas puses vai kādas no 3. un 4. pantā
81
minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
Neskarot 3. punktu, faktūras deklarāciju var sastādīt šādos gadījumos: - ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas vai Jordānijas
izcelsmes izstrādājumiem, nepiemērojot kumulāciju ar izejvielām, kuru izcelsme ir kādā no 3. un 4. pantā minētajām valstīm, un kas atbilst citām šā protokola prasībām;
- ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par kādas no 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem, ar kuru kumulācija ir piemērojama, nepiemērojot kumulāciju ar kādas no 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izejvielām, un kuri atbilst citām šā protokola prasībām ar nosacījumu, ka EUR-MED sertifikāts vai faktūras deklarācija ir izsniegta izcelsmes valstī.
3. Faktūras deklarāciju EUR-MED var sagatavot, ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Jordānijas vai kādas no 3. un 4. pantā minēto valstu izcelsmes izstrādājumiem, ar kurām kumulācija ir piemērojama, un kuri atbilst šā protokola prasībām un:
- kumulācija tika pielietota ar kādas no 3. un 4. pantā minēto valstu izcelsmes izejvielām, vai
- izstrādājumus kumulācijas kontekstā var izmantot kā izejvielas, lai ražotu izstrādājumus, ko eksportē uz kādu no 3. un 4. pantā minētajām valstīm, vai
- izstrādājumus var atkārtoti eksportēt no galamērķa valsts uz kādu no 3. un 4. pantā minētajām valstīm.
SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
22. pants – Praktiska noteikumu piemērošana saistībā ar faktūras
deklarāciju un faktūras deklarāciju EUR-MED
Jāievēro šādi norādījumi:
a) faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED teksta formulējumam ir jāatbilst šā protokola IV.a vai IV.b pielikumā dotajam teksta paraugam.
Ja izstrādājumi, kas minēti faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED, ir ar izcelsmi vairāk kā vienā valstī vai teritorijā, faktūras deklarācijas tekstā ir jāieraksta visu iesaistīto valstu3 nosaukumi vai to oficiālās abreviatūras, vai atsauce uz attiecīgu norādi faktūrā.
3 ISO-Alpha-2 un -3 kodi katrai no valstīm ir šādi: - Andora AD AND - Alžīrija DZ DZA - Bulgārija BG BGR - Ēģipte EG EGY - Fēru salas FO FRO - Islande IS ISL
82
Faktūrā vai līdzvērtīgā dokumentā katram faktūrā uzrādītajam izstrādājumam jānorāda izcelsmes valsts nosaukums vai tās oficiālā abreviatūra;
b) norāde par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem un tādēļ izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas faktūras deklarācija vai faktūras deklarācija EUR-MED, nav jāraksta pašā deklarācijā. Tomēr, lai izvairītos no jebkuriem pārpratumiem, šādai norādei ir jābūt precīzi dotai faktūrā;
c) deklarācijas, kas tiek sniegtas uz faktūru fotokopijām, ir pieņemamas, ja uz šādām deklarācijām ir eksportētāja paraksts, ar tiem pašiem nosacījumiem, kā uz faktūras oriģināliem eksemplāriem. No atzītiem eksportētājiem, kuriem ir atļauja neparakstīt faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED, netiek prasīts, lai tie tās paraksta, ja deklarācijas tiek sniegtas uz faktūras fotokopijām;
d) faktūras deklarācija vai faktūras deklarācija EUR-MED uz faktūras otras puses arī ir pieņemama;
e) faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED var sagatavot uz atsevišķas faktūras lapas ar nosacījumu, ka šī lapa nepārprotami ir faktūras daļa. Nedrīkst izmantot papildu veidlapu;
f) ir pieņemama faktūras deklarācija vai faktūras deklarācija EUR-MED, kas tiek sniegta uz uzlīmes, kas ir pievienota faktūrai ar nosacījumu, ka nav šaubu, ka šo uzlīmi ir pievienojis eksportētājs. Piemēram, uz attiecīgās faktūras un uzlīmes ir jābūt šī eksportētāja zīmogam vai parakstam.
22. pants – Vērtības bāze eksportētāja sagatavotas faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED izsniegšanai un pieņemšanai
Vērtības noteikšanai par pamatu tiek ņemta ražotāja cena, lai izlemtu, kad faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED var izmantot preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED vietā saskaņā ar 22.panta 1.punkta b) apakšpunktā noteikto vērtības robežapjomu. Ja par vērtības bāzi lieto ražotāja cenu, importētājvalsts pieņem faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED, kas sastādītas ar attiecīgu atsauci.
- Izraēla IL ISL - Jordānija JO JOR - Libāna LB LBN - Maroka MA MAR - Norvēģija NO NOR - Rumānija RO ROM - Sanmarīno SM SMR - Šveice CH CHE - Sīrija SY SYR - Tunisija TN TUN - Turcija TR TUR - Rietumu krasts un Gazas sektors PS PSE Kopienai nav ISO-Alpha koda, bet var tikt pieņemti EEC (latv. EEK), EC (latv. EK) vai CEE vai CE (latv. Centrālās un Austrumeiropas valstis) kodi.
83
Gadījumos, kad ražotāja cena nav dota, jo sūtījums ir piegādāts bez maksas, importētājvalsts muitas iestādes noteiktā muitas vērtība ir uzskatāma par pamatu vērtības robežai. KOMENTĀRI
Lai gan visiem sūtījumiem, kas pretendē uz preferenciāla režīma piemērošanu, ir jābūt izcelsmes apliecinājumam, noteiktos apstākļos izcelsmes pierādījums var būt arī kāds cits izcelsmes apliecinājums bez EUR.1 vai EUR-MED.
Tā vietā, lai katram sūtījumam izsniegtu EUR.1 vai EUR-MED sertifikātu, (1) atzīts eksportētājs visiem sūtījumiem neatkarīgi no to vērtības vai (2) jebkurš eksportētājs sūtījumiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 6 000 eiro, var sagatavot faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED. Nosakot sūtījumu vērtību, lai sagatavotu faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED, ir jāsniedz atsauce uz ražotāja cenu, kā to nosaka 1.panta f) punkts un šā panta skaidrojošā piezīme.
Šā panta mērķis ir vienkāršot procedūru ražotājiem, kas regulāri eksportē savus ražojumus uz partnervalstīm zonas ietvaros, neprasot, lai viņi iesniegtu pieteikumu muitas iestādē EUR.1 vai EUR-MED sertifikāta saņemšanai katram sūtījumam. Tomēr pirms atļaujas, kas ļauj izsniegt faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED, saņemšanas atzītam eksportētājam jāizpilda noteikti noteikumi un nosacījumi, kurus nosaka eksportētājvalsts muitas iestādes. 23.pants aplūko šo sistēmas aspektu.
To, vai konkrētajam sūtījumam var piemērot tarifa atlaides sūtījumiem, kuru vērtība ir 6 000 eiro vai zemāka, nosaka, ņemot vērā valūtu, kurā faktūra ir izrakstīta. Gadījumos, kad faktūra ir izrakstīta citā valūtā nevis eiro, faktūras valūtas maiņas kurss ir atsauces punkts, lai noteiktu, vai sūtījums pretendē uz tarifu atlaides piemērošanu. Sk. šajā rokasgrāmatā doto 31.panta skaidrojumu.
Teksts, kurš atzītiem eksportētājiem jālieto faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED, ir šāds:
„Šajā dokumentā minēto izstrādājumu eksportētājs (muitas iestādes atļauja Nr. ...) deklarē, ka, izņemot gadījumus, kad skaidri norādīts citādi, šiem izstrādājumiem ir ... preferenciāla izcelsme.”
vai „Šajā dokumentā minēto izstrādājumu eksportētājs (muitas iestādes atļauja
Nr. ...) deklarē, ka, izņemot gadījumus, kad skaidri norādīts citādi, šiem izstrādājumiem ir ... preferenciāla izcelsme.
- CUMULATION APPLIED WITH ... (valsts/valstu nosaukums) - NO CUMULATION APPLIED ” Katra protokola IV.a un IV.b pielikumā augstāk minētais teksts ir dots
visās Kopienas darba valodās, kā arī tās valsts valodā, kas ir šī protokola
84
dalībniece. Tomēr šīs rokasgrāmatas 3.pielikumā šo tekstu jūs atradīsiet visās Kopienas darba valodās un Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu izcelsmes kumulācijas sistēmā iesaistīto partnervalstu oficiālajās valodās.
Tekstam ir jābūt vienā no Kopienas darba valodām vai jebkurā no citām valodām, kas norādīta jūsu tirdzniecības partnera nolīgumā. Tāpēc, lūdzu, vienmēr pārbaudiet attiecīgā nolīguma protokola IV.a vai IV.b pielikumu, lai noskaidrotu, kuras valodas ir spēkā! Tomēr, ja tiek izsniegta faktūras deklarācija EUR-MED, atzīmēm ”CUMULATION APPLIED WITH ... (valsts/valstu nosaukums)” un ”NO CUMULATION APPLIED”, līdzīgi kā izcelsmes sertifikātos, ir jābūt angļu valodā.
Eksportētājam, kas sagatavo faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED, ir pienākums pēc eksportētājvalsts muitas iestādes pieprasījuma sniegt visus papilddokumentus, kas apliecina viņa deklarētās izcelsmes patiesumu. Kā visos gadījumos, kas skar izcelsmi, muitas iestādei ir jāpārliecinās par to, ka deklarētā izcelsme tiešām ir pareiza.
Pati deklarācija ir jāsagatavo tā, kā noteikts 22.panta 6.punktā. Ja netiks izdarīts tā, kā noteikts, tas radīs šķēršļus un, ļoti iespējams, novedīs pie tā, ka deklarācija netiks pieņemta. JAUTĀJUMI
1. Kā jāaizpilda faktūras deklarācija vai faktūras deklarācija EUR-MED?
Aizpildot faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED, ir jāatceras:
a) deklarācijas tekstam ir jāatbilst paraugam, kas dots protokola IV.a vai IV.b pielikumā;
b) sūtījumiem, kuri sastāv no precēm ar izcelsmi vairāk kā vienā Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācijas zonas valstī, faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED tekstā ir jāieraksta attiecīgo valstu nosaukumi vai šo valstu oficiālās abreviatūras, vai arī atsauce uz īpašu atzīmi faktūrā. (Sk. atbildi uz 3.jautājumu 17.panta skaidrojumā un šā panta skaidrojošo piezīmi, kurā dots valstu abreviatūru saraksts);
c) faktūrā katram sarakstā uzskaitītajam izstrādājumam jāieraksta attiecīgās valsts nosaukums vai oficiālā abreviatūra;
d) deklarācijas var sastādīt uz faktūru fotokopijām ar nosacījumu, ka uz tām ir eksportētāja paraksts, līdzīgi tam, kā tas tiek pieprasīts uz faktūrrēķinu oriģināleksemplāriem. Atzītiem eksportētājiem, kuriem ir atļauts neparakstīt faktūras deklarāciju vai faktūras deklarācijas EUR-MED oriģināleksemplārus, šādas deklarācijas uz faktūru fotokopijām nav jāparaksta;
e) faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED var sagatavot uz faktūras otras puses;
85
f) faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED var sagatavot uz atsevišķas faktūras lapas ar nosacījumu, ka šī lapa nepārprotami veido šīs faktūras daļu;
g) ja importētājs sagatavo faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED uz uzlīmes, kas vēlāk tiek pievienota faktūrai, ir jābūt nepārprotamam, ka šo uzlīmi ir pievienojis attiecīgais eksportētājs, un uz šīs uzlīmes, kā arī uz faktūras, ir jābūt viņa zīmogam vai parakstam;
h) faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED, kas dota uz piegādes pavadzīmes vai cita komercdokumenta, ir jāidentificē eksportētājs.
i) faktūras deklarācijas EUR-MED gadījumā ir jābūt obligātai atzīmei ”CUMULATION APPLIED WITH ... (valsts/valstu nosaukums)” vai ”NO CUMULATION APPLIED”.
2. Kad man jāsagatavo faktūras deklarācija un kad - faktūras deklarācija EUR-MED?
Sk. 4.jautājumu saistībā ar 17.pantu šajā rokasgrāmatā. KĀ RĪKOTIES?
Kad tiek izsniegta faktūras deklarācija EUR-MED, ir jābūt šādām obligātām atzīmēm:
- gadījumos, kad izstrādājums ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz kumulāciju, deklarācijas tekstā ir jāieraksta izejvielu izcelsmes valstu nosaukumi;
- gadījumos, kad noteiktas izcelsmes izstrādājums ir pilnībā iegūts vai kad nenoteiktas izcelsmes izejvielas, kas izlietotas ražošanā, ir tikušas pietiekami apstrādātas, frāze ”CUMULATION APPLIED WITH ...” ir jāizdzēš un jāatstāj frāze ”NO CUMULATION APPLIED”.
Atzīmes ”CUMULATION APPLIED WITH ... (valsts/valstu nosaukums)” un ”NO CUMULATION APPLIED” ir jāizdara angļu valodā.
23. pants
Atzīts eksportētājs
1. Eksportētājvalsts muitas iestādes var pilnvarot jebkuru eksportētāju (turpmāk - atzīts eksportētājs), kurš bieži veic izstrādājumu pārvadājumus saskaņā ar šo nolīgumu sagatavot faktūras deklarācijas EUR-MED neatkarīgi
86
no attiecīgo izstrādājumu vērtības. Eksportētājam, kurš lūdz šāda statusa piešķiršanu, muitas iestādēm ir jāsniedz visas garantijas, kas nepieciešamas, lai apliecinātu izstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu, kā arī lai izpildītu visas šī protokola prasības.
2. Muitas iestādes var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.
3. Muitas iestādes atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kuru uzrāda faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED.
4. Muitas iestādes kontrolē atzīta eksportētāja atļaujas izmantošanu. 5. Muitas iestādes var atņemt atļauju jebkurā laikā. Atļauju atņem, ja
atzīts eksportētājs vairs nenodrošina 1. punktā minētās garantijas, nepilda 2. punktā minētos nosacījumus vai kā savādāk izmanto atļauju nepiemērotā veidā. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
23. pants – Atzīts eksportētājs
Termins „eksportētājs” attiecas uz personām vai uzņēmumiem, kas eksportē preces no vienas līgumslēdzējas puses teritorijas, tie ir eksportējamās produkcijas ražotāji, un ražotā produkcija atbilst visiem šā protokola nosacījumiem. Muitas aģentiem nepiešķir atzīta eksportētāja statusu šā protokola nozīmē. Latvijā kārtību, kādā komersantam izsniedz pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, reglamentē 2006.gada 21.novembra Ministru kabineta noteikumi nr.939.
Atzīta eksportētāja statusu var piešķirt tikai pēc tam, kad eksportētājs ir iesniedzis rakstisku pieprasījumu. To izskatot, muitas iestādēm ir jāpievērš īpaša uzmanība šādiem nosacījumiem:
- vai eksportētājs izved preces regulāri: muitas iestādei būtu jāpievērš uzmanība ne tikai sūtījumu skaitam vai naudas summai, bet īpaši tam, cik regulāri tiek veiktas šādas darbības;
- vai eksportētājs vienmēr ir gatavs sniegt pierādījumus par izvedamo preču izcelsmi. Sakarā ar to ir nepieciešams pārliecināties, vai eksportētājs zina likumus par preču izcelsmi un vai viņa rīcībā ir visi nepieciešamie izcelsmi apliecinošie dokumenti. Attiecībā uz ražotājiem muitas iestādēm ir jāpārliecinās, ka uzņēmuma krājumu uzskaite ļauj noteikt preču izcelsmi un ka izmantotā uzskaites sistēma pieļauj šāda veida identifikāciju;
- vai, pārbaudot iepriekš veiktos darījumus, eksportētājs sniedz pietiekamas garantijas par preču izcelsmes statusu, ir izpildījis visus nosacījumus un spēj izpildīt visas no tā izrietošās saistības.
Kad atļauja ir izsniegta, eksportētājiem ir:
87
- jāuzņemas atbildība izsniegt faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED tikai tām precēm, par kurām viņu rīcībā deklarāciju izsniegšanas brīdī ir attiecīgs izcelsmes apliecinājums vai grāmatvedības dokumenti;
- jāuzņemas pilna atbildība par to, kā izsniegtās atļaujas tiek izmantotas, it īpaši par nepareizu izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu vai arī atļaujas izmantošanu nepiemērotā veidā;
- jāuzņemas atbildība par to, lai tā persona uzņēmumā, kas atbild par faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED sagatavošanu, pārzina un izprot preču izcelsmes noteikumus;
- jāuzņemas saglabāt izcelsmes apliecinājuma dokumentus vismaz trīs gadus kopš deklarācijas vai faktūras deklarācijas sagatavošanas datuma;
- jāuzņemas atbildība uzrādīt izcelsmes apliecinājumus muitas iestādēm jebkurā laikā, kā arī jebkurā laikā atļaut muitas iestādēm veikt pārbaudi.
Muitas iestādēm ir jāveic atzīto eksportētāju regulāras pārbaudes. Šo pārbaužu laikā ir jāpārliecinās par to, vai izsniegtā atļauja tiek izmantota atbilstoši nosacījumiem. Pārbaudes veic pēc iepriekš noteikta grafika, kas sastādīts, ja iespējams, pamatojoties uz riska analīzes kritērijiem.
Muitas iestādes ziņo Eiropas Kopienas Komisijai par attiecīgās valsts muitas atļauju numerācijas sistēmu atzītajiem eksportētājiem. Eiropas Kopienas Komisija šo informāciju sniedz tālāk citu valstu muitas iestādēm. KOMENTĀRI
Eksportētājs, kurš ir izpildījis muitas iestāžu noteiktos nosacījumus par izcelsmes apliecinājumu un kuram muitas iestādes ir piešķīrušas noteiktas tiesības, ir uzskatāms par atzītu eksportētāju. Lai iegūtu šādu statusu, eksportētājs iesniedz muitas iestādē rakstisku pieteikumu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem (Latvijā minētie nosacījumi ir ietverti Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos nr.939).
Tikai pēc tam, kad eksportētājs ir pārliecinājis muitas iestādi par savu atbilstību, viņš iegūst atzītā eksportētāja statusu. Lai noteiktu, vai eksportētājs atbilst nosacījumiem par atzīto eksportētāju, muitas iestādes var piemērot jebkurus nosacījumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, un eksportētājam tie ir jāizpilda. Viņam arī ir jāizpilda šā panta 1.punktā paredzētie nosacījumi. Atcerieties, ka nosacījumi dažādās partnervalstīs var atšķirties.
Muitas iestādes atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kas viņam jāuzrāda faktūras deklarācijā. Savukārt partnervalstu muitas iestādēm ir jāpaziņo Eiropas Komisijai par attiecīgās valsts muitas atļauju numerācijas sistēmu atzītajiem eksportētājiem. Komisija par to informē visas citas partnervalstis.
Turklāt muitas iestādes kontrolē atļauju izmantošanu, un gadījumā, ja tiek konstatēts, ka atzītais eksportētājs ir pārkāpis atļaujā noteiktos nosacījumus vai
88
kā savādāk ir izmantojis atļauju nepiemērotā veidā, muitas iestādes ir tiesīgas anulēt izsniegto atļauju.
Cits iemesls atļaujas anulēšanai ir atzītā eksportētāja nespēja nodrošināt šī panta 1.punktā minētās garantijas. JAUTĀJUMI
1. Kādi pienākumi ir saistoši atzītajam eksportētājam?
Pirms atzītā eksportētāja statusa piešķiršanas eksportētājam ir jāpārliecina muitas iestāde par savu atbilstību. Tomēr, lai eksportētājs saglabātu šo statusu, viņam ir jāuzņemas izpildīt šādus nosacījumus un saistības:
a) atzītais eksportētājs drīkst izsniegt faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED tikai tām precēm, par kurām viņa rīcībā deklarāciju izsniegšanas brīdī atrodas nepieciešamais izcelsmes apliecinājums vai grāmatvedības uzskaites reģistri un dokumenti;
b) viņam jāuzņemas pilna atbildība par muitas atļaujas izmantošanu, ieskaitot arī atļaujas izmantošanu nepiemērotā veidā;
c) atzītajam eksportētājam ir jānodrošina, ka persona, kas uzņēmumā ir atbildīga par faktūras deklarācijas un faktūras deklarācijas EUR-MED sagatavošanu, pārzina un izprot preču izcelsmes noteikumus;
d) eksportētājam ir jābūt gatavam saglabāt izcelsmes apliecinājuma dokumentus vismaz trīs gadus, sākot no brīža, kad attiecīgā deklarācija bija sagatavota;
e) pēc muitas iestāžu uzaicinājuma atzītajam eksportētājam ir jāuzrāda izcelsmes apliecinājumu jebkurā laikā un jāatļauj muitas iestādēm veikt pārbaudi.
2. Kā eksportētājs var iegūt „atzītā eksportētāja” statusu?
Eksportētājs, kurš vēlas iegūt „atzītā eksportētāja” statusu, iesniedz rakstisku pieteikumu muitas iestādē. Saskaņā ar šo pantu muitas iestādēm ir jāpārliecinās, ka eksportētājs atbilst „atzītā eksportētāja” statusam. Kritēriji šī statusa noteikšanai ir šādi:
- komersants ir reģistrēts Uzņēmumu reģistra komercreģistrā; - komersants veicis saimniecisko darbību vismaz divus gadus, tai skaitā
eksportējis preces vismaz gadu; - komersants ražo produkciju, kura saskaņā ar tirdzniecības vienošanos
atbilst izcelsmes iegūšanas kritērijiem; - komersants gada laikā, eksportējot preces, veic vismaz vienu sūtījumu
nedēļā, kura vērtība latos ekvivalenta 6000 eiro vai lielāka atbilstoši valūtas kursam, kas noteikts saskaņā ar tirdzniecības vienošanos, attiecīgās darbības veikšanas periodā;
89
- komersants gada laikā nav atkārtoti sodīts par administratīvajiem pārkāpumiem muitas jomā;
- komersants gada laikā nav sodīts par nodokļu vai galvojumu izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.
24. pants
Izcelsmes apliecinājuma spēkā esamība
1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus pēc tā izdošanas datuma eksportētājvalstī, un to minētājā laikposmā iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm.
2. Izcelsmes apliecinājumus, kuri ir iesniegti importētājvalsts muitas iestādēm pēc 1. punktā noteiktā termiņa beigām, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālu režīmu, ja šie dokumenti netika iesniegti līdz termiņa beigām ārkārtas iemeslu dēļ.
3. Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājvalsts muitas iestādes var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja atbilstīgie izstrādājumi ir iesniegti pirms termiņa beigām. KOMENTĀRS
Izcelsmes apliecinājumi ir derīgi četrus mēnešus, un tie var būt preču aprites sertifikāti EUR 1 vai EUR-MED vai faktūras deklarācija, vai faktūras deklarācija EUR-MED. Tie stājas spēkā ar to izdošanas vai izsniegšanas datumu, un četru mēnešu laikā tos iesniedz muitas iestādēm.
Tomēr 24. pants nosaka, ka importētājvalsts muitas iestādes noteiktos gadījumos var pieņemt izcelsmes apliecinājumus pēc to izdošanas termiņa beigām.
Muitas iestādes var pieņemt novēlotu izcelsmes apliecinājumu, ja to novēlota iesniegšana tiek uzskatīta par ārkārtas gadījumu (2.punkts). Ārkārtas gadījumi šajā kontekstā nozīmē: apstākļi, kurus nevar kontrolēt ne importētājs, ne viņa pārstāvis, kas atgadās reti un neietekmē importētājvalsts muitas iestādes spēju veikt preču izcelsmes pārbaudi.
Novēlotu izcelsmes apliecinājumu var arī pieņemt, ja izstrādājumi importētājvalsts muitas iestādei bija iesniegti pirms šī dokumenta beigu termiņa (3.punkts). Šajā kontekstā „iesniegts” nozīmē, ka importētājs ir iesniedzis izstrādājumus muitas iestādei un ir norādījis, ka šiem izstrādājumiem ir piešķirts preferenciālais režīms.
Noteikums par derīguma termiņu ir daļa no pārbaudes procedūras, kas garantē to, ka tikai precēm ar izcelsmes apliecinājumu piešķir preferenciālā tarifa režīmu. Ir svarīgi, lai jautājumi, kas saistīti ar patieso preču izcelsmi, tiktu
90
noskaidroti pēc iespējas ātrāk Tādēļ, lai izpildītu un atvieglotu pārbaudes procedūras prasības, noteikumos paredzētā kārtība uzliek importētājiem par pienākumu iesniegt izcelsmes apliecinājumus četru mēnešu laikā kopš to izsniegšanas datuma. Novēlota izcelsmes apliecinājuma pieņemšana tiek atstāta importētājvalsts muitas iestāžu ziņā. Taču šī rīcības brīvība nav neierobežota un pret pārbaudes prasībām ir jāizturas ar pienācīgu uzmanību.
25. pants
Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana
Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājvalsts muitas iestādēm saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgajā valstī. Minētās iestādes var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī var pieprasīt, lai kopā ar importa deklarāciju tiktu izsniegts importētāja rakstisks apliecinājums, ka izstrādājumi atbilst šā nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem nosacījumiem. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
16.pants (arī 25.pants) - Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana, ja importa deklarāciju nosūta elektroniski Gadījumos, kad importētājvalsts muitas iestādēm importa deklarācijas nosūta elektroniski, likuma ietvaros un saskaņā ar importētājvalsts muitas likuma noteikumiem muitas iestādes ir tiesīgas pieņemt lēmumu, kad un kādā apjomā izcelsmes statusu apliecinošie dokumenti būtu iesniedzami. KOMENTĀRS
Šis pants nosaka, ka importētājvalsts muitas iestādēm ir tiesības pieprasīt no importētāja izcelsmes apliecinājumu tulkojumus. Kārtību, kādā ir iesniedzami izcelsmes apliecinājumi, nosaka importētājvalsts. Atzīto eksportētāju gadījumā, kuriem nav nepieciešams ar savu parakstu apliecināt iesniedzamo dokumentu, netiek pieprasīts iesniegt faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED oriģinālu.
26. pants
Importēšana pa daļām
Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar nosacījumiem, ko noteikušas importētājvalsts muitas iestādes, izjaukti vai nesamontēti izstrādājumi Harmonizētās sistēmas 2. vispārīgā noteikuma a) daļas nozīmē, uz kuriem
91
attiecas Harmonizētās sistēmas XVI un XVII sadaļa vai pozīcija 7308 un 9406, tiek importēti pa daļām, šādu izstrādājumu vienoto izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas iestādēm pirmās preču partijas importēšanas laikā. SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME
26. pants - Importēšana pa daļām
Importētājs, kurš vēlas izmantot šā panta noteikumos paredzētās priekšrocības, pirms pirmās preču partijas eksportēšanas informē eksportētāju, ka ir nepieciešams vienots izcelsmes apliecinājums par visiem izstrādājumiem.
Ir iespējams, ka katra preču partija sastāv tikai no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem. Ja, importējot pa daļām, tiek iesniegti atsevišķi izcelsmes apliecinājumi, importētājvalsts muitas iestādes pieņem šos izcelsmes apliecinājumus par attiecīgajām daļām, tā vietā, lai pieprasītu vienotu izcelsmes apliecinājumu par visiem izstrādājumiem. KOMENTĀRS
26. pants nosaka, ka importētājiem ir tiesības lūgt muitas iestādēm atļauju ievest lielus izstrādājumus pa daļām. Par atsevišķiem sūtījumiem tiek sagatavots vienots izcelsmes apliecinājums, kuru iesniedz, importējot pirmo sūtījuma daļu. Tas vienkāršo procedūru, neizvirzot prasību iesniegt izcelsmes apliecinājumu par katru daļu atsevišķi.
Šis noteikums galvenokārt attiecas uz iekārtām un agregātiem, kurus pēc to rakstura būtu grūti nosūtīt vienā sūtījumā. Importētājvalsts muitas iestādēm ir tiesības vai nu piekrist šādam lūgumam, vai to noraidīt atkarībā no nosacījumiem, kurus tās uzskata par nepieciešamiem. Ja muitas iestādes nenoraida šo lūgumu, importētājs iesniedz tikai vienu izcelsmes apliecinājumu, importējot pirmo preču partiju.
Importētājs, kurš vēlas importēt sūtījumu pa daļām, informē eksportētāju par to, ka muitas iestādēm par visu sūtījumu ir jāiesniedz tikai viens izcelsmes apliecinājums pirms pirmās preču partijas eksportēšanas.
Ja katra daļa sastāv tikai no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, importētājvalsts muitas iestādes pieņem atsevišķus izcelsmes apliecinājumus.
27. pants
Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma
1. Izstrādājumus sīkpaku veidā, kurus viena privātpersona sūta otrai vai kuri veido daļu no ceļotāja personīgās bagāžas, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, neprasot iesniegt izcelsmes apliecinājumu, ar
92
noteikumu, ka šādi izstrādājumi netiek importēti ar mērķi tos pārdot un ka tie ir deklarēti kā tādi, kas atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šo deklarāciju pareizību. Gadījumā, ja šie izstrādājumi tiek sūtīti pa pastu, šo deklarāciju var veikt uz muitas deklarācijas CN 22/CN 23 veidlapas vai uz šim dokumentam pievienotas papīra lapas.
2. Importu, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no izstrādājumiem, kurus izmanto saņēmējs, ceļotājs vai viņu ģimenes locekļi personīgajām vajadzībām, neuzskata par importu, kas paredzēts tirdzniecībai, ja no izstrādājumu klāsta un daudzuma ir acīm redzams, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.
3. Turklāt šo izstrādājumu kopējā vērtība sīkpaku gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 500 vai gadījumā, ja tie ir daļa no ceļotāja bagāžas, - EUR 1200. KOMENTĀRI
Nelielus sūtījumus, kurus kāda privātpersona sūta otrai pa pastu, ir atļauts nosūtīt bez izcelsmes apliecinājuma. Tomēr šis atvieglojums attiecas tikai uz sīkpakām, kuru vērtība nepārsniedz EUR 500. Līdzīgs atvieglojums attiecas uz ceļotāju personīgo bagāžu, kuras vērtība nepārsniedz EUR 1200. Noteikumi par sīkpakām neattiecas uz izstrādājumiem, kas tiek piegādāti klientiem kā pasūtījumi pa pastu.
Šo atvieglojumu nolūks ir vienkāršot attiecīgu privātā sektora preču izcelsmes pierādīšanu. Taču šos atvieglojumus var piemērot tikai gadījumā, ja:
1) šie produkti netiek importēti tirdzniecības nolūkiem; 2) tie ir deklarēti saskaņā ar šā protokola prasībām; 3) nav šaubu par deklarācijas pareizību.
Ir jāizpilda visi trīs nosacījumi. Importētājvalsts muitas iestādēm ir jāpārliecinās par to, ka šāds imports
sastāv tikai no izstrādājumiem, kurus izmanto tikai saņēmēji vai viņu ģimenes locekļi personīgām vajadzībām. Izstrādājumu klāstu un daudzumu izvērtē, lai noteiktu, vai tie nav paredzēti komerciāliem nolūkiem. Lai iegūtu sīkāku informāciju par izstrādājumu summām eiro, sk. 31.panta skaidrojumus.
28. pants
Apstiprinoši dokumenti
Dokumenti, kas minēti 17. panta 3. punktā un 22. panta 5. punktā, kurus izmanto, lai pierādītu, ka preču aprites sertifikātā EUR.1 vai EUR-MED
93
vai faktūras deklarācijā, vai faktūras deklarācijā EUR-MED iekļautos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Šveices vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem un tie atbilst pārējām šā protokola prasībām, inter alia, var būt šādi:
a) tieši pierādījumi par eksportētāja vai piegādātāja veiktām darbībām, lai iegūtu attiecīgās preces, piemēram, faktūras vai grāmatvedības dokumentus;
b) dokumenti, kas apliecina izmantoto izejvielu noteiktas izcelsmes statusu, kas izsniegti vai sagatavoti Kopienā vai Šveicē, ja šos dokumentus izmanto saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
c) dokumenti, kas pierāda, Kopienā vai Šveicē veikto izejvielu apstrādi vai pārstrādi, kas izsniegti vai sagatavoti Kopienā vai Šveicē, ja šos dokumentus izmanto saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
d) preču aprites sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED vai faktūras deklarācijas, vai faktūras deklarācijas EUR-MED, kas apliecina izmantoto izejvielu noteiktas izcelsmes statusu, kuri izsniegti vai sagatavoti Kopienā vai Šveicē saskaņā ar šo protokolu vai arī kādā citā no 3. un 4. pantā minētajām valstīm saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas ir identiski šā protokola noteikumiem;
e) atbilstīgi pierādījumi attiecībā uz apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus Kopienas vai Šveices, piemērojot 12. pantu, pierādot, ka minētā panta prasības ir izpildītas. KOMENTĀRI
Kad eksportētājs pieprasa muitas iestādei izsniegt preču aprites sertifikātu EUR 1 vai EUR-MED, vai ja eksportētājs sagatavo faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED, viņam vienmēr jābūt gatavam iesniegt jebkuru papildu informāciju, ko muitas iestāde pieprasa. Attiecīgie papildu dokumenti palīdz muitas iestādei noteikt preferenciālo izcelsmes statusu precēm, par kurām tiek pieprasīts preču aprites sertifikāts EUR 1 vai EUR-MED. Šajā pantā ir doti piemēri. Tādēļ eksportētājiem vajadzētu atcerēties, ka, pieprasot izsniegt izcelsmes apliecinājumu, viņiem jābūt gataviem savai prasībai pievienot atbilstošus pierādījumus, lai apliecinātu, ka informācija pieteikumā ir pareiza.
29. pants
Izcelsmes apliecinājuma un apstiprinošu dokumentu uzglabāšana
1. Eksportētājs, kurš pieprasījis izsniegt preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, vismaz trīs gadus uzglabā 17. panta 3. punktā minētos dokumentus.
94
2. Eksportētājs, kurš sagatavo faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED, šīs deklarācijas kopiju un 22. panta 5. punktā minētos dokumentus uzglabā vismaz trīs gadus.
3. Eksportētājvalsts muitas iestādes, izsniedzot preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, 17. panta 2. punktā minēto iesnieguma veidlapu uzglabā vismaz trīs gadus.
4. Importētājvalsts muitas iestādes vismaz trīs gadus uzglabā tām iesniegtos preču aprites sertifikātus EUR.1 un EUR-MED un faktūras deklarācijas, un faktūras deklarācijas EUR-MED. KOMENTĀRI
Dažādu iemeslu dēļ dažreiz var rasties nepieciešamība atsaukties uz sūtījuma importa dokumentiem. Tādēļ gan eksportētājam, gan muitas iestādēm trīs gadus ir pienākums uzglabāt visus dokumentus, kas saistīti ar eksportu, t.i., iesniegumus preču sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanai, preču sertifikātus, faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED u.tml. Lai gan tirdzniecības nolūkiem preču aprites sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED ir derīgi tikai 4 mēnešus, neatkarīgi no tā tie ir jāuzglabā trīs gadus, jo var tikt pieprasīta dokumentu pārbaude.
30. pants
Neatbilstības un formālas kļūdas
1. Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kurus iesniedz muitas iestādei, lai nokārtotu formalitātes saistībā ar izstrādājumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments attiecas uz iesniegtajiem izstrādājumiem.
2. Acīmredzamām formālām kļūdām izcelsmes apliecinājumā, piemēram, pareizrakstības kļūdām, nevajadzētu būt par pamatu dokumenta nepieņemšanai, ja šīs kļūdas nerada šaubas par dokumentā izteikto apgalvojumu pareizību. KOMENTĀRI
Šajā pantā apskatītas situācijas, kad izcelsmes apliecinājumos parādās nelielas kļūdas, vai arī tiek atklātas nelielas neatbilstības starp izcelsmes apliecinājumā minēto informāciju un informāciju dokumentos, kurus iesniedz saistībā ar izstrādājumu importēšanu. Šajā kontekstā „kļūdas” nepieļauj tīšu nepareizas informācijas sniegšanu.
95
Ja izcelsmes apliecinājumos atklāj kļūdas, tos automātiski nenoraida, kamēr importētājvalsts muitas iestādes nav pārliecinājušās, ka šie izcelsmes apliecinājumi attiecas uz un atbilst iesniegtajām precēm. Tomēr tikai importētājvalsts muitas iestādes ir tiesīgas pieņemt lēmumu, vai kļūdas ir pietiekami nopietnas, lai nepieņemtu izcelsmes apliecinājumu.
31. pants
Summas, kas izteiktas eiro
1. Lai piemērotu 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 27. panta 3. punktu, ja faktūra par izstrādājumiem ir citā valūtā, nevis eiro, katru gadu nosaka Kopienas dalībvalstu, Šveices vai citu 3. un 4. pantā minēto valstu valūtā izteikto summu ekvivalentus eiro katrā no šīm valstīm.
2. Sūtījums gūst labumu no 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 27. panta 3. punkta, atsaucoties uz valūtu, kurā faktūra ir sagatavota saskaņā ar attiecīgās valsts fiksēto summu.
3. Summas, kas izteiktas jebkurā dalībvalsts valūtā, ekvivalentu eiro iegūst, piemērojot katra gada pirmās oktobra darbadienas valūtas kursu. Summas paziņo Eiropas Kopienu Komisijai līdz 15.oktobrim, un tās piemēro no nākamā gada 1.janvāra. Eiropas Kopienu Komisija paziņo fiksētās summas visām attiecīgajām valstīm.
4. Valsts, konvertējot eiro izteiktu summu valsts valūtā, drīkst noapaļot to uz augšu vai uz leju. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 5% no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās eiro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgada korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Valsts valūtas ekvivalents var palikt nemainīgs, ja konversijas rezultātā būtu radies samazinājums šā ekvivalenta vērtībā.
5. Summas, kas izteiktas eiro, pēc Kopienas vai Šveices lūguma pārskata Apvienotā komiteja. Veicot šo pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šajā nolūkā tā var nolemt mainīt eiro izteiktās summas. KOMENTĀRI
Sūtījumiem ar mazu vērtību var piemērot vienkāršotu izcelsmes apliecinājumu. Šo vērtību izsaka eiro. 31.pantā ir noteikta kārtība, kādā šo vērtību konvertē dalībvalstu valūtās ārpus tā saucamās „eiro zonas” un partnervalstu valūtās.
96
Lai nodrošinātu šā tirdzniecības atvieglojuma piemērošanas stabilitāti, konversija notiek katru gadu, un noteiktos apstākļos nacionālo valūtu ekvivalentu saglabā nemainīgu.
Eksportētājs apsver, vai viņš konkrētajam sūtījumam ir tiesīgs izmantot vienkāršoto procedūru, atsaucoties uz attiecīgo eiro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, kurā viņš sagatavo savu faktūru. Tas nozīmē, ka importētājvalsts atzīst šo summu un nekonvertē sūtījuma vērtību savā valūtā, lai pieņemtu lēmumu par to, vai sūtījumam piemērot vienkāršoto procedūru.
VI sadaļa
Administratīvās sadarbības pasākumi
Lai izcelsmes noteikumu kumulācijas sistēma varētu darboties šā
protokola izpratnē, ir būtiska cieša sadarbība starp to valstu muitas iestāžu administrācijām, kurās šī sistēma darbojas. Šā protokola nodaļā ir izklāstīts, kādā līmenī ir paredzēta sadarbība starp muitas iestādēm, kad tās pārbauda izcelsmes apliecinājumu pareizību.
32. pants
Savstarpēja palīdzība
1. Kopienas dalībvalstu un Šveices muitas iestādes ar Eiropas Kopienu
Komisijas starpniecību viena otrai izsniedz zīmogu nospiedumu paraugus, kurus muitas iestādes izmanto, izsniedzot preču aprites sertifikātus EUR.1 un EUR-MED, un muitas iestāžu, kuras ir atbildīgas par šo sertifikātu, faktūras deklarāciju un faktūras deklarāciju EUR-MED pārbaudi, adreses.
2. Lai nodrošinātu šā protokola pareizu piemērošanu, Kopiena un Šveice ar kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot preču aprites sertifikātu EUR.1 un EUR-MED, faktūras deklarāciju un faktūras deklarāciju EUR-MED un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.
97
KOMENTĀRI
Lai nodrošinātu pareizu Paneiropas un Vidusjūras reģiona valstu kumulācijas sistēmas pārvaldību un veiksmīgu darbību attiecībā uz noteiktas izcelsmes noteikumiem, dalībvalstu muitas administrācijas ir vienojušās par to, ka tās palīdz un sadarbojas viena ar otru. Šajā sakarā 32.pantā ir izklāstīti dalībvalstu muitas administrāciju pienākumi.
Viena no jomām, kurā iespējami likuma pārkāpumi, ir izcelsmes apliecinājumu izsniegšana. Lai samazinātu iespējas izsniegt viltotus dokumentus, līgumslēdzējas puses ir vienojušās viena otrai izsniegt zīmogu nospiedumu paraugus, kurus muitas iestādes lieto, lai apstiprinātu izcelsmes apliecinājumu autentiskumu.
Attiecīgajām līgumslēdzēju pušu muitas iestādēm arī ir pienākums savstarpēji palīdzēt, pārbaudot preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED un faktūras deklarāciju un faktūras deklarāciju EUR-MED autentiskumu un visu tajās iekļauto informāciju. Pārbaude tiek veikta tad, kad importētājvalsts muitas iestādes oficiāli pieprasa eksportētājvalsts muitas iestādēm pārbaudīt izcelsmes apliecinājumus.
33. pants
Izcelsmes apliecinājumu pārbaude
1. Turpmākas izcelsmes apliecinājumu pārbaudes veic izlases veidā vai vienmēr, kad importētājvalsts muitas iestādēm ir radušās pamatotas bažas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šajā protokolā minēto prasību izpildi.
2. Lai īstenotu 1. punktu, importētājvalsts muitas iestādes atdod eksportētājvalsts muitas iestādēm preču aprites sertifikātu EUR. 1 vai EUR-MED un faktūru, ja tāda ir iesniegta, faktūras deklarāciju vai faktūras deklarāciju EUR-MED vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā sniedzot informāciju par pārbaudes pieprasījuma iemesliem. Pārbaudes pieprasījumam pievieno jebkādus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.
3. Pārbaudi veic eksportētājvalsts muitas iestādes. Šajā nolūkā tām ir tiesības pieprasīt pierādījumus un veikt pārbaudi eksportētāja faktūrās vai arī veikt jebkuru citu pārbaudi, ko uzskata par atbilstīgu.
4. Ja importētājvalsts muitas iestādes nolemj pārtraukt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem izstrādājumiem, kamēr tiek saņemti pārbaudes rezultāti, importētājam piedāvā izstrādājumu izlaišanu, ievērojot jebkurus piesardzības pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem.
5. Muitas iestādes, kuras pieprasa pārbaudi, pēc iespējas ātrāk tiek informētas par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai dokumenti ir
98
autentiski, vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par Kopienas, Šveices vai kādas citas 3. un 4. pantā minētās valsts izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.
6. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasīšanas dienas netiek saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājuma patieso izcelsmi, tās muitas iestādes, kuras iesniedza prasību, izņemot ārkārtas apstākļos, noraida tiesības uz preferenciālu režīmu. SKAIDROJOŠĀS PIEZĪMES
33. pants – Preferenciālā režīma noraidīšana bez pārbaudes veikšanas
Šis pants attiecas uz gadījumiem, par kuriem uzskata, ka izcelsmes apliecinājums nav piemērojams, inter alia, šādu iemeslu dēļ:
- izstrādājumiem, uz kuriem attiecas preču aprites sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED, nav tiesību piemērot preferenciālo režīmu;
- izstrādājumu apraksta aile (8.aile preču aprites sertifikātā EUR.1 vai EUR-MED) nav aizpildīta vai attiecas uz citām, nevis uz iesniegtajām precēm;
- izcelsmes apliecinājumu ir izsniegusi valsts, uz kuru neattiecas preferenciālais režīms pat tad, ja precēm ir tādas valsts izcelsme, uz kuru attiecas preferenciālais režīms (piemēram, Ukrainā izsniegts preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED izstrādājumiem ar izcelsmi Sīrijā), vai arī izcelsmes apliecinājums ir izsniegts tādā valstī, ar kuru kumulācija nav piemērojama (piem., Sīrijā ir izsniegts EUR.1 vai EUR-MED precēm, kuras ir eksportētas uz Norvēģiju, bet starp šīm valstīm nepastāv līgums par brīvu tirdzniecību);
- obligāti aizpildāmajās ailēs preču aprites sertifikātā EUR.1 vai EUR-MED ir redzamas neapliecinātu dzēsumu pēdas vai labojumi (piemēram, ailēs, kurās dots preču apraksts vai iepakojumu skaits, galamērķa valsts vai izcelsmes valsts);
- ir beidzies preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED termiņš citu, nevis to iemeslu dēļ, kuri ir minēti noteikumos (piem., ārkārtēju apstākļu dēļ), izņemot gadījumu, kad izstrādājumi tika uzrādīti pirms beigu termiņa iestāšanās;
- izcelsmes apliecinājumu iesniedz pēc tam, kad preces jau ir negodīgā veidā importētas;
- preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED 4.ailē uzrāda valsti, kura nav līgumslēdzēja puse tam nolīgumam, saskaņā ar kuru tiek pieprasīta preferenciālā režīma piemērošana;
- preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED 4.ailē uzrāda valsti, ar kuru kumulācija nav piemērojama (piemēram, preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED ir izsniegts Eiropas Kopienā izstrādājumiem ar izcelsmi no
99
Farēru salām, kas importēti Marokā, bet starp Maroku un Farēru salām nepastāv brīvās tirdzniecības līgums).
Kā rīkoties? Lai novērstu šādu izcelsmes apliecinājumu izmantošanu, muitas iestāde, kurai šāds izcelsmes apliecinājums tiek iesniegts, uz tā uzliek atzīmi angļu valodā ”INAPPLICABLE” un to saglabā.
Ja nepieciešams, importētājvalsts muitas iestāde nekavējoties paziņo eksportētājvalsts muitas iestādei par atteikumu.
33. pants – Izcelsmes apliecinājumu pārbaudes beigu termiņi
Nevienā valstī nav jāapmierina prasība veikt 33.pantā minēto pārbaudi, ja pieprasījums saņemts vairāk kā trīs gadus pēc preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED izsniegšanas brīža vai faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED izsniegšanas brīža.
33. pants - Pamatotas bažas
Uz šo kategoriju ir attiecināmi, piemēram, šādi gadījumi: - dokumentu nav parakstījis eksportētājs (izņemot deklarācijas, kuras
saskaņā ar noteikumiem sagatavo atzītie eksportētāji uz faktūru vai komercdokumentu pamata);
- preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED nav parakstījusi izsniedzēja iestāde un izsniegšanas datums arī nav norādīts;
- atzīmes uz izstrādājumiem vai iepakojumiem, vai uz citiem apstiprinošiem dokumentiem attiecas uz citu izcelsmi, nevis to, kas uzrādīta preču aprites sertifikātā EUR.1 vai EUR- MED;
- ziņas, kas uzrādītas preču aprites sertifikātā EUR.1 vai EUR-MED, norāda, ka apstrāde nav bijusi pietiekama, lai izstrādājumiem piešķirtu noteiktu izcelsmi;
- zīmogs, kas lietots dokumenta apstiprināšanai, neatbilst tam, par kuru bija ziņots muitas iestādēm.
Kā rīkoties?
Dokumentu nosūta izsniedzējiestādei, lai veiktu pēcmuitošanas pārbaudi, uzrādot iemeslus, kāpēc šāda pārbaude ir nepieciešama. Kamēr šīs pārbaudes rezultāti vēl nav saņemti, muitas iestādes veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu jebkuru piemērojamo nodokļu samaksu.
100
KOMENTĀRI
Pamatojoties uz līgumslēdzēju pušu valstu muitas iestāžu pienākumu savstarpēji nodrošināt izcelsmes noteikumu ievērošanu, 33.pants nosaka prasības muitas iestādēm un to, kā pārbaudes ir veicamas.
Kā jau paskaidrots iepriekšējā panta komentārā, importētājvalsts muitas iestādes var pieprasīt eksportētājvalsts muitas iestādēm veikt izcelsmes apliecinājumu autentiskuma un attiecīgo izstrādājumu izcelsmes statusa pārbaudi. Pārbaudes pieprasījuma iemesli var būt bažas par izstrādājumu patieso izcelsmi vai šaubas par dokumenta zīmoga autentiskumu gadījumā, ja par izstrādājumiem ir izsniegti preču aprites sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED. Šis pants nosaka, ka ir arī atļauts veikt izlases veida pārbaudes.
Kamēr nav saņemti pārbaudes pieprasījuma rezultāti, importētājvalsts muitas iestādes var pieņemt lēmumu uz laiku pārtraukt preferenciālā režīma piešķiršanu izstrādājumiem, kurus pārbauda, un jebkuriem tā paša eksportētāja nākošiem līdzīgu preču sūtījumiem. Tomēr, tās piedāvā izlaist preces, ievērojot visa veida piesardzības pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, piemēram, pieprasot no importētāja drošības maksu, kas līdzvērtīga pilnai maksājamo nodokļu summai, ja izstrādājumiem vai par šo darījumu ir bankas galvojums par nodokļu samaksu.
Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā atbilde uz pārbaudes pieprasījumu netiek saņemta vai ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, kas apliecina sertifikāta autentiskumu vai apliecināto izcelsmi, muitas iestādes noraida preferenciālā režīma piemērošanu.
Muitas iestādes var arī noraidīt preferenciālā režīma piešķiršanu, neprasot iesniegto pierādījumu pārbaudi. Daži no iemesliem šādai rīcībai var būt šādi:
a) izstrādājumiem, par kuriem ir iesniegts izcelsmes apliecinājums, nav tiesības piemērot preferenciālo režīmu;
b) nav aizpildīta aile, kas attiecas uz izstrādājumu aprakstu; c) izstrādājumi, kas aprakstīti izcelsmes apliecinājumā, neatbilst
uzrādītajiem; d) iesniegtajam izcelsmes apliecinājumam ir beidzies derīguma termiņš
un nav pamata pieņemt izcelsmes apliecinājumu ārkārtas iemeslu dēļ; e) izcelsmes apliecinājumā daži vārdi ir izdzēsti, vai arī ir pamanāmas
kādas citas labojumu pazīmes; f) preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED 4.ailē ir minēta valsts,
kura nav līgumslēdzēja puse, vai arī valsts, ar kuru kumulācija nav piemērojama. Augstāk minētajiem piemēriem par iemesliem, kāpēc tiek noraidīta
izstrādājumu izcelsme, ir tikai ilustratīvs raksturs. Tos nevar uzskatīt par izsmeļošu sarakstu.
101
JAUTĀJUMS
Kas ir “pamatotas šaubas”?
Ir neiespējami sniegt izsmeļošu aprakstu par to, ko var nosaukt par „pamatotām šaubām”, kas izklāstītas 33.panta 1.punktā. Tomēr zemāk minētie piemēri var sniegt priekšstatu par to, ko šajā terminā varētu ietvert:
a) uz faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED nav eksportētāja paraksta;
b) izsniedzējmuitas iestāde nav parakstījusi preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED vai nav ierakstījusi sertifikāta izsniegšanas datumu;
c) zīmogs, ar kuru apstriprināts dokuments, neatbilst attiecīgā zīmoga nospieduma paraugam, kas iesniegts Komisijā un caur Komisiju - citām partnervalstīm;
d) atzīme uz iepakojuma neatbilst iesniegtajā izcelsmes apliecinājumā deklarētajai izcelsmei.
Importētājvalsts muitas iestādes nosūta dokumentu eksportētājvalsts izsniedzējiestādēm un pievieno rakstisku paziņojumu par pārbaudes pieprasījuma iemesliem. Kamēr nav saņemti pārbaudes rezultāti, importētājvalsts muitas iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu jebkuru attiecīgo nodokļu samaksu.
34. pants
Domstarpību izšķiršana
Ja saistībā ar 33. panta pārbaudes procedūrām starp tām muitas iestādēm, kuras pieprasīja pārbaudi, un tām, kuras ir atbildīgas par pārbaudi, rodas domstarpības, ko nevar atrisināt, vai arī, ja saistībā ar šīm domstarpībām ir nepieciešama šā protokola interpretācija, tās nodod izskatīšanai Apvienotajā komitejā.
Visos gadījumos domstarpību izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem. SKAIDROJUMS
Nav šaubu, ka tādā sarežģītā sistēmā, kas pastāv starp Kopienu un tās partneriem, var rasties domstarpības par interpretāciju. Ja šāda veida domstarpības rodas starp importētājvalsts un eksportētājvalsts muitas iestādēm, ja nepieciešams, šo jautājumu atrisināšanai lietu var iesniegt izskatīšanai vai nu
102
Asociācijas vai Apvienotajā Komitejā. Asociācijas vai Apvienotajā Komisijā iesniedz arī informāciju par domstarpībām saistībā ar pārbaudes procedūru veikšanu.
35. pants
Sankcijas
Sankcijas piemēro jebkurai personai, kura sastāda vai ir bijusi par iemeslu tāda dokumenta sastādīšanai, kurā iekļauta nepareiza informācija nolūkā iegūt preferenciālu režīmu izstrādājumiem. SKAIDROJUMS
Ja eksportētājs vai jebkura cita persona (piemēram, piegādātājs) tīšuprāt iesniedz nepareizus dokumentus kā pierādījumu par to, ka izstrādājumiem ir tiesības piemērot preferenciālo režīmu, un šai personai uz šīs nepareizās informācijas pamata ir izsniegts preču aprites sertifikāts EUR.1 vai EUR-MED, pret šo personu var ierosināt lietu un tā ir pakļauta jebkurām tiesas uzliktām sankcijām.
Eksportētājiem vēlreiz nepieciešams atgādināt, ka pirms informācijas iesniegšanas muitas iestādē, lai saņemtu preču aprites sertifikātu, viņiem ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem par šīs informācijas pareizību.
36. pants
Brīvās zonas
1. Kopiena un Šveice veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur attiecīgās valsts brīvo zonu izstrādājumus, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, tie netiek aizstāti ar citām precēm un ka tos nepakļauj citām darbībām kā vien tādām, kas ir to saglabāšanas nolūkā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, kad Kopienas vai Šveices izcelsmes izstrādājumus importē brīvajā zonā, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, un tur apstrādā vai pārstrādā, attiecīgās iestādes pēc eksportētāja pieprasījuma izsniedz jaunu preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.
103
KOMENTĀRI
36. pantā tiek apskatītas teritorijas, ko sauc par brīvām zonām. Brīvās zonas ir teritorijas, kurās preces var ievest, pārstrādāt un eksportēt bez parastās muitas kontroles. Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācijas izpratnē var būt nepieciešams, transportējot preces no eksportētāja importētājam, ievest preces, kurām ir izcelsmes apliecinājums, brīvajā zonā uz laiku. Šādā gadījumā muitas iestādēm ir jānodrošina, lai preces, kas tiek izvestas no brīvās zonas, būtu tās pašas preces, kuras šajā zonā tika ievestas. Ir atļautas darbības, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai nodrošinātu šo preču saglabāšanu labā stāvoklī.
Brīvā zona ir attiecīgās valsts teritorija. Ja preces tiek ievestas brīvajā zonā to apstrādei vai pārstrādei, eksportētājam ir jālūdz muitas iestādēm izsniegt jaunu preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED. Ja šo preču apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem par izcelsmes nosacījumiem un ir izpildīts noteikums par nodokļu atmaksas aizliegumu, ja nepieciešams, eksportētājvalsts muitas iestāde izsniedz jaunu preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED.
VII sadaļa
Seūta un Meliļa
VII sadaļā ietverti divi panti, kas attiecas uz īpašo situāciju Spānijas autonomās pilsētās Seūtā un Meliļā.
37. pants
Protokola piemērošana
1. Termins „Kopiena”, kas lietots 2. pantā, neietver Seūtu un Meliļu. 2. Importējot Šveices izcelsmes izstrādājumus Seūtā vai Meliļā, tos
visādā ziņā pakļauj tādam pašam muitas režīmam, kāds piemērojams Kopienas izcelsmes izstrādājumiem saskaņā ar 2. protokolu Aktā par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Kopienām. Šveice piešķir to Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tādu pašu muitas režīmu, kā tiem Kopienas izcelsmes izstrādājumiem, kurus importē no Kopienas.
104
3. Lai 2. punktu piemērotu Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem, šo protokolu mutatis mutandis piemēro ar īpašiem nosacījumiem, kas noteikti 38. pantā. SKAIDROJUMS
Termins „Kopiena” Paneiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas sistēmas kontekstā neietver Spānijas autonomās pilsētas Seūtu un Meliļu. Tomēr šo protokolu nozīmē izstrādājumi ar Seūtas vai Meliļas izcelsmi tiek uzskatīti par tādiem, kam ir izcelsme no vienotas teritorijas, un tiem ir piešķirams tāds pats režīms, kā izstrādājumiem ar Kopienas izcelsmi, tos ievedot partnervalstī. Līdzīgi izstrādājumiem ar partnervalsts izcelsmi piešķir preferenciālo režīmu, tos ievedot Seūtā un Meliļā.
Lai noteiktu izcelsmes statusu tirdzniecībai starp Seūtu un Meliļu, no vienas puses, un attiecīgo partnervalsti, no otras puses, šā protokola nosacījumi ir piemērojami mutatis mutandis, kā arī jāievēro 38. pantā izklāstītie īpašie nosacījumi.
38. pants
Īpaši nosacījumi
1. Ar nosacījumu, ka tie ir transportēti tieši saskaņā ar 13. pantu, šādus var uzskatīt par:
1)Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem: a) izstrādājumi, kuri pilnībā iegūti Seūtā un Meliļā; b) izstrādājumi, kuri iegūti Seūtā un Meliļā un kuru ražošanā izmantoti
izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā ar noteikumu, ka: i) minētajiem izstrādājumiem ir veikta pietiekama apstrāde vai
pārstrāde 6. panta nozīmē; vai arī, ka ii) šiem izstrādājumiem ir Šveices vai Kopienas izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz 7. pantā minētās darbības.
2) Šveices izcelsmes izstrādājumiem: a) izstrādājumi, kas pilnībā iegūti Šveicē; b) izstrādājumi, kuri iegūti Šveicē un kuru ražošanā izmantoti
izstrādājumi, kas nav minēti a) apakšpunktā ar noteikumu, ka:
105
i) minētajiem izstrādājumiem ir veikta pietiekama apstrāde vai pārstrāde 6. panta nozīmē; vai arī ,ka
ii) šiem izstrādājumiem ir Seūtas vai Meliļas vai Kopienas izcelsme, ar noteikumu, ka tiem ir veikta apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz 7. pantā minētās darbības.
2. Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju. 3. Eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis ieraksta frāzi „Šveice” un
„Seūta un Meliļa” preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED 2. ailē, faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED. Turklāt, ja izstrādājumiem ir Seūtas vai Meliļas izcelsme, to norāda preču aprites sertifikāta EUR.1 vai EUR-MED 4. ailē, faktūras deklarācijā vai faktūras deklarācijā EUR-MED.
4. Spānijas muitas iestādes ir atbildīgas par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliļā. KOMENTĀRI
Šajā pantā sīki izklāstīti izcelsmes kritēriji, kas jāizpilda, ja izstrādājumus ar Seūtas un Meliļas izcelsmi eksportē uz citu partnervalsti, un otrādi. Šādiem izstrādājumiem ir arī jāatbilst 13. pantā minētajiem tiešo pārvadājumu nosacījumiem. Ja tas nav izdarīts, tas automātiski nozīmē to, ka izstrādājumiem nevar piemērot preferenciālo režīmu.
Izstrādājumi, kas ir pilnībā iegūti Seūtā un Meliļā, ir uzskatāmi par Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem. Izstrādājumi, kas nav pilnībā iegūti, ir ražoti no:
a) nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kuriem ir veikta pietiekama apstrāde vai pārstrāde 6. panta nozīmē; vai
b) izstrādājumiem, kuriem ir Kopienas izcelsme vai atbilstīgā nolīguma partnervalsts izcelsme, ar noteikumu, ka šie izstrādājumi tiek uzrādīti Seūtā un Meliļā, lai veiktu apstrādi vai pārstrādi, kas pārsniedz 7.pantā minētās minimālās darbības.
Tādi paši kritēriji attiecas mutatis mutandis uz izstrādājumiem, ko eksportē uz Seūtu un Meliļu no valstīm Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulatīvajā zonā.
Lai gan Seūta un Meliļa ģeogrāfiski nav vienotas, tās uzskatāmas par vienotu teritoriju šā protokola nozīmē.
Aizpildot preču aprites sertifikātus EUR.1 vai EUR-MED, „Seūta un Meliļa” un atbilstīgās partnervalsts nosaukums jāieraksta 2.ailē, un gadījumā, ja tie ir Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumi, tas ir jāieraksta 4.ailē.
Lai gan Seūta un Meliļa ir autonomas pilsētas, Spānijas muitas iestādes ir atbildīgas par šā protokola piemērošanu šajās pilsētās.
106
VIII sadaļa
Nobeiguma noteikumi
39. pants
Protokola grozījumi
Apvienotā Komiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus. SKAIDROJUMS
Šis pants attiecas uz nākotni. 3. un 4.pantā minētā preferenciālā izcelsmes sistēma, ko piemēro starp visām valstīm, nepārtraukti attīstās un tiek pilnveidota.
Pašreizējā Paneiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas sistēma attiecas uz projektu, ko ieviesa Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministri, lai paplašinātu Paneiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas sistēmu6, iesaistot visus Vidusjūras reģiona partnerus (Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Sīriju, Tunisiju un Rietumu krastu un Gazas sektoru). Šā projekta mērķis ir īstenot Barselonas procesa nodaļu par tirdzniecību.
Šī paplašinātā sistēma ir attiecināma arī uz Farēru salām. Ir skaidrs, ka nākotnē šī sistēma tiks pilnveidota un varbūt tai pievienosies
citas valstis, bet dažas no pašreizējām partnervalstīm kļūs par Kopienas dalībvalstīm. Bez šaubām, tiks izdarīti grozījumi, lai uzlabotu pašreizējos noteikumus un pilnveidotu pašreizējo sistēmu. Apvienotā Komiteja vai Asociācijas Padome attiecīgi lems par šādu grozījumu pieņemšanu.
107
6 Saskaņā ar EZZ nolīgumu (1994.g.) starp EK, EBTA valstīm, Centrālās un Austrumeiropas valstīm un Baltijas valstīm 1997.gadā izveidoja Eiropas kumulatīvo sistēmu. Pēc tam 1999.gadā to paplašināja, iekļaujot Slovēniju un rūpnieciskos izstrādājumus ar Turcijas izcelsmi. Tā rezultātā Eiropas kumulatīvā sistēma attiecas uz Kopienu, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Zonas dalībvalstīm (Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici) un Turciju.
40. pants
Pārejas noteikumi par tranzītprecēm vai precēm uzglabāšanā
Šo nolīgumu var piemērot precēm, kas atbilst šā protokola noteikumiem un kas šā protokola spēkā stāšanās dienā ir vai nu tranzītā, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā Kopienas vai Šveices muitas noliktavās vai brīvajās zonās, ja importētājvalsts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no attiecīgās dienas iesniedz preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED, kas izsniegts retrospektīvi eksportētājvalsts muitas iestādēs, kā arī dokumentus, kuri norāda, ka preces ir transportētas tieši saskaņā ar 13. pantu. SKAIDROJUMS
Šis pants ir Protokola nobeiguma pants. Protokola spēkā stāšanās dienā uz precēm, kas atrodas tranzītā vai uzglabāšanā, attiecas pārejas noteikumi, kas ļauj tām gūt labumu no Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulatīvās sistēmas.
108
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par Andoras Firstisti
1. Izstrādājumi ar Andoras Firstistes izcelsmi, kas iekļauti Harmonizētās
sistēmas 25. - 97. nodaļā, šā nolīguma nozīmē Šveicē ir uzskatāmi par Eiropas Kopienas izcelsmes izstrādājumiem.
2. 3. protokols mutatis mutandis attiecas uz augstāk minēto izstrādājumu izcelsmes statusa noteikšanu. _________________
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
par Sanmarīno Republiku
1. Izstrādājumi ar Sanmarīno Republikas izcelsmi šā nolīguma nozīmē Šveicē ir uzskatāmi par Eiropas Kopienas izcelsmes izstrādājumiem.
2. 3. protokols mutatis mutandis attiecas uz augstāk minēto izstrādājumu statusa noteikšanu. SKAIDROJUMS
Jebkura nolīguma izcelsmes protokolam klāt ir pievienotas divas kopīgās deklarācijas, no kurām viena attiecas uz Andoru, bet otra uz Sanmarīno. Abās valstīs ir izveidotas muitas savienības ar Eiropas Kopienu.
Izstrādājumi ar Andoras Firstistes izcelsmi, kas iekļauti Harmonizētās sistēmas 25. - 97. nodaļā, var gūt labumu, piemērojot tiem preferenciālo režīmu, importējot tos uz attiecīgā nolīguma partnervalsti atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kā izstrādājumiem ar Eiropas Kopienas izcelsmi, tomēr garantējot to, ka šiem izstrādājumiem ir piešķirta izcelsme atbilstoši attiecīgā izcelsmes protokola noteikumiem.
Izstrādājumi ar Sanmarīno Republikas izcelsmi var gūt labumu, piemērojot tiem preferenciālo režīmu, importējot tos uz attiecīgā nolīguma partnervalsti saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izstrādājumiem ar Eiropas Kopienas izcelsmi, tomēr garantējot to, ka šiem izstrādājumiem ir piešķirta izcelsme atbilstoši attiecīgā izcelsmes protokola noteikumiem
109
I PIELIKUMS
Šajā pielikumā ir dots Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnešu saraksts, kurā ir atrodami publicētie nolīgumi starp Kopienu un katru no partnervalstīm, kurās ir piemērojama šajā rokasgrāmatā izklāstītā izcelsmes kumulatīvā sistēma.
Lai precizētu situāciju sakarā ar publicētajiem protokoliem, tiks sniegts īss skaidrojums.
Paneiropas kumulatīvā sistēma tika ieviesta 1997.gadā. Dažās valstīs šī sistēma stājās spēkā atšķirīgos datumos. Kopš to stāšanās spēkā protokolos ir izdarīti vairāki grozījumi. Viena no galvenajām izmaiņām ir Turcijas integrēšana šajā sistēmā no 1999.gada 1.janvāra.
Atsevišķi grozījumi stājās spēkā arī 2000.gada un 2001.gada 1.janvārī. No 2002. – 2004. gadam tika konsolidēti protokoli ar dažādām
partnervalstīm. Paneiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecības sākās ar Eiropas
Savienības un Vidusjūras reģiona partnervalstu ārlietu ministru kopīgas deklarācijas pieņemšanu Barselonā 1995.gada novembrī, kuru tāpēc sauc arī par „Barselonas procesu”. Tās galvenais mērķis ir noteikt ietvarus pastiprināta dialoga attīstībai un vispārējai sadarbībai Vidusjūras reģionā.
Partneri ir vienojušies par stratēģiju, kas virzīta uz to, lai veidotu mieru, stabilitāti un vienlīdzīgu labklājību šajā reģionā, veidojot brīvu tirdzniecību starp ES un tās partneriem Vidusjūras reģionā, piešķirot savstarpējus tirdzniecības atvieglojumus. Šie nolīgumi aizstāj sadarbības nolīgumus, kas tika noslēgti 1970-os gados un kuri paredzēja vienpusējus tirdzniecības atvieglojumus. Sākot ar 1998.gadu, līdz šodienai ir stājušies spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumi ar Alžīriju, Tunisiju, Maroku, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Palestīnas Pašpārvaldi, Sīriju un Ēģipti.
Ir izveidota kumulācijas sistēma starp visām Vidusjūras baseina valstīm, Kopienu, EBTA valstīm (Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici), Farēru salām, Andoru, Sanmarīno un Turciju (Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulācija). Darba grupa kopā ar visām iesaistītām partnervalstīm izstrādāja Paniropas un Vidusjūras baseina valstu protokolu par izcelsmes nosacījumiem. Šo protokolu apstiprināja Eiropas un Vidusjūras baseina valstu tirdzniecības ministru sanāksmē Palermo 2003.gada 7.jūlijā.
Paneiropas un Vidusjūras baseina kumulāciju var piemērot starp zonas trim valstīm, tiklīdz ir noslēgti Brīvās Tirdzniecības nolīgumi (BTN), kuros ir iekļauti vienādi izcelsmes nosacījumi starp attiecīgajām valstīm. Tādējādi sistēmu var piemērot ierobežota valstu grupa, kamēr nav izveidots universāls BTN tīkls (tā saucamā ‘mainīgā ģeometrija’).
Ir svarīgi arī pieminēt, ka, lai muitas iestādēm un starpvalstu saimnieciskās darbības subjektiem sniegtu informāciju par valstīm, kurās kumulācija ir piemērojama, partnervalstis ar Eiropas Komisijas palīdzību ziņo viena otrai par brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, kuros ir ietverti Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu izstrādājumu izcelsmes protokoli.
110
Saņemot informāciju par to, ka ir stājies spēkā jauns brīvās tirdzniecības nolīgums vai Paneiropas un Vidusjūras baseina valstu protokols par izcelsmes noteikumiem starp divām vai vairākām partnervalstīm, Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Izcelsmes protokoli starp Eiropas Kopienu un Paneiropas un Vidusjūras baseina valstīm
Eiropas Kopienas partnervalsts
Piemērošanas datums
Oficiālais Vēstnesis, numurs un datums
Alžīrija EEA 01.11.2005. OV L 321, 08.12.2005. Ēģipte 01.03.2006. OV L 73, 13.03.2006. Farēru salas 01.12.2005. OV L 110, 24.04.2006. Islande 01.01.2006. OV L 131, 18.05.2006. Izraēla 01.01.2006. OV L 20, 24.01.2006. Jordānija 01.07.2006. OV L 209, 31.07.2006. Libāna Maroka 01.12.2005. OV L 336, 21.12.2005. Norvēģija 01.01.2006. OV L 117, 02.05.2006. Šveice 01.01.2006. OV L 45, 15.02.2006. Sīrija Tunisija 01.08.2006. OV, L 260, 21.09.2006. Rietumkrasts un Gazas sektors
Turcija 27.07.2006. OV L 265, 26.09.2006. Labojums OV L 267, 27.09.2006.
111
II PIELIKUMS
Termini un izteicieni angļu valodā, kas jālieto izcelsmes apliecinājumos, un faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas
EUR-MED versijas dažādās valodās Šīs rokasgrāmatas 2.pielikumā lietotāju ērtības labad vienkopus ir
apkopoti termini un izteicieni angļu valodā, kas jālieto izcelsmes apliecinājumos, kā arī faktūras deklarācijas vai faktūras deklarācijas EUR-MED versijas dažādās valodās.
Šajā pielikumā ir izklāstīti termini vai frāzes, kas attiecas uz šādām situācijām:
1. norāde uz valstīm, ar kurām piemērota kumulācija vai norāde uz to, ka kumulācija nav piemērota (sk. 17. panta 6. punktu un 22. panta 4. punktu);
2. retrospektīvi izsniegti preču aprites sertifikāti EUR.1 vai EUR-MED (sk. 18. panta 5. punktu);
3. preču aprites sertifikātu EUR.1 vai EUR-MED dublikātu izsniegšana (sk.19. panta 2. punktu);
4. kad tehnisku iemeslu dēļ preču aprites sertifikāts tiek noraidīts (sk. 18. panta Skaidrojošo piezīmi);
5. kad izcelsmes apliecinājumu uzskata par nepiemērojamu (sk. 33. panta Skaidrojošo piezīmi „Preferenciālā režīmu noraidīšana bez pārbaudes”);
6. faktūras deklarācijas un faktūras deklarācijas EUR-MED sagatavošana (sk. 22. panta Skaidrojošo piezīmi „Faktūras deklarācijas un faktūras deklarācijas EUR-MED nosacījumu praktiskais pielietojums”).
Pirmajos 5 punktos minētie termini un frāzes katrā izcelsmes protokolā
tiek rakstīti angļu valodā un 6.punktā minētais teksts – visās Kopienas darba valodās un to valstu valodās, uz kurām attiecas šis protokols.
1. Frāzes attiecībā uz kumulāciju (17.panta 6.punkts un 22.panta
4.punkts):
”CUMULATION APPLIED WITH” ”NO CUMULATION APPLIED”
2. Retrospektīvi izsniegtajos preču aprites sertifikātos EUR.1 vai EUR-MED (18.panta 5.punkts):
”ISSUED RETROSPECTIVELY”
112
3. Preču aprites sertifikātos EUR.1 vai EUR-MED dublikātos (19.panta 2.punkts):
”DUPLICATE” 4. Kad tehnisku iemeslu dēļ noraida preču aprites sertifikātu (18.panta
Skaidrojošā piezīme): ”DOCUMENT NOT ACCEPTED” 5. Kad izcelsmes apliecinājumu uzskata par nepiemērojamu (33.panta
Skaidrojošā piezīme „Preferenciālā režīma noraidīšana bez pārbaudes”):
”INAPPLICABLE” 6. Faktūras deklarācijas un faktūras deklarācijas EUR- MED teksts
Faktūras deklarācijas teksts
Arābu valodas redakcija
Kataloņu valodas redakcija (AD)
L’exportador dels productes inclosos en el present document (Autorizació duanera N°…), declara que, llevat s’indiqui el contrari, aquestos productes gaudeixen d’un origen preferencial ...........
Bulgāru valodas redakcija (BG)
Износителят на продукте, покрити от настоящия Документ (митническо разрешение номер ...), Декларира, освен ако не е ясно указано противното, че тези иродукти са от .... преференциален ироизход.
113
Čehu valodas redakcija (CZ)
Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení ...) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v ....
Vācu valodas redakcija (DE)
Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. ...) , der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte ... Ursprungswaren sind.
Dāņu valodas redakcija (DK)
Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. ...), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i ....
Igauņu valodas redakcija (EE) Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus Nr. ... ) deklareerib, et need tooted on ... sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.
Spāņu valodas redakcija (ES)
El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n° ... ) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial ....
Farēru valodas redakcija (FO)
Ùtflytarin av vørunum, sum hetta skjal fevnir um (tollvaldsins loyvi nr. ...
) váttar, at um ikki nakað annað er tilskilað, eru hesar vørur upprunavørur ... .
Somu valodas redakcija (FI)
Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupan:o ...) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja ... alkuperätuotteita.
Franču valodas redakcija (FR)
L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière n°...), déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle ... .
114
Angļu valodas redakcija (GB)
The exporter of the products covered by this document (customs authorization No ...) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of ... preferential origin.
Grieķu valodas redakcija (GR)
Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ΄αριθ. ....) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιµησιακής καταγωγής .....
Izraēļu valodas redakcija
Ungāru valodas redakcija (HU)
A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: ………) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az áruk kedvezményes ……… származásúak.
Islandiešu valodas redakcija (IS)
Útflytjanđi framleidsluvara sem skjal Ţetta tekur til (leyfi tollyfirvalda nr. ... ), lýsir Því yfir ad vörurnar séu, ef annars er ekki greinilega getid, af ....-friđindauppruna .
Itāļu valodas redakcija (IT)
L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. ...) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale ....
Lietuviešu valodas redakcija (LT)
Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr ... ) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra ... preferencinės kilmės prekės.
115
Latviešu valodas redakcija (LV)
Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šājā dokumentā (muitas pilnvara Nr. ...), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no ....
Maltiešu valodas redakcija
L-esportatur tal-prodotti koperti b’dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. …) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b’mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali ….
Holandiešu valodas redakcija (NL)
De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. ...) verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële ... oorsprong zijn.
Norvēģu valodas redakcija (NO)
Eksportøren av produktene omfattet av dette dokument (tollmyndighetenes autorisasjonsnr. ...)erklærer at disse produktene, unntatt hvor annet er tydelig angitt, har .... preferanseopprinnelse .
Poļu valodas redakcija (PL)
Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr ...) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają ... preferencyjne pochodzenie.
Portugāļu valodas redakcija (PT)
O abaixo assinado, exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira n° ...), declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial ....
Rumāņu valodas redakcija (RO)
Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizaţia
vamală nr. ... ) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferenţială ... .
Zviedru valodas redakcija (SE)
116
Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. ...) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande ... ursprung.
Slovēņu valodas redakcija (SI)
Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št .....)izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno .... poreklo.
Slovāku valodas redakcija (SK)
Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia ...) vyhlasuje, že okrem zretel'ne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v ...
Turku valodas redakcija (TR)
Isbu belge (gümrük onay No:…..) kapsamindaki maddelerin ihracatçisi aksi açikça belirtilmedikçe, bu maddelerin …. menseli ve tercihli maddeler oldugunu beyan eder.
117
Faktūras deklarācijas EUR-MED teksts
Arābu valodas redakcija
- cumulation applied with ……..(name of the country/countries); - no cumulation applied.
Kataloņu valodas redakcija (AD)
L’exportador dels productes inclosos en el present document (Autorizació duanera N°…), declara que, llevat s’indiqui el contrari, aquestos productes gaudeixen d’un origen preferencial ...........
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Bulgāru valodas redakcija (BG)
Износителят на продукте, покрити от настоящия Документ (митническо разрешение номер ...), Декларира, освен ако не е ясно указано противното, че тези иродукти са от .... преференциален ироизход.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Čehu valodas redakcija (CZ)
Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení ...)
prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v ....
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
118
Vācu valodas redakcija (DE)
Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. ...) , der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte ... Ursprungswaren sind.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Dāņu valodas redakcija (DK)
Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. ...), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i ....
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Igauņu valodas redakcija (EE)
Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus Nr. ... ) deklareerib, et need tooted on ... sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Spāņu valodas redakcija (ES)
El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n° ... ) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial ....
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Farēru valodas redakcija
Ùtflytarin av vørunum, sum hetta skjal fevnir um (tollvaldsins loyvi nr. . . . ) váttar, at um ikki nakað annað er tilskilað, eru hesar vørur upprunavørur . . . .
- cumulation applied with ……..(name of the country/countries); - no cumulation applied.
119
Somu valodas redakcija (FI)
Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupan:o ...) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja ... alkuperätuotteita.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Franču valodas redakcija (FR)
L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière n°...), déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle ... .
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Angļu valodas redakcija (GB)
The exporter of the products covered by this document (customs authorization No ...) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of ... preferential origin.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Grieķu valodas redakcija (GR)
Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ΄αριθ. ....) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιµησιακής καταγωγής .....
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Izraēļu valodas redakcija
- cumulation applied with ……..(name of the country/countries); - no cumulation applied.
120
Ungāru valodas redakcija (HU)
A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: ………) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az áruk kedvezményes ……… származásúak.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Islandiešu valodas redakcija (IS)
Útflytjanđi framleidsluvara sem skjal Ţetta tekur til (leyfi tollyfirvalda nr. ... ), lýsir Því yfir ad vörurnar séu, ef annars er ekki greinilega getid, af ....-friđindauppruna .
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Itāļu valodas redakcija (IT)
L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. ...) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale ....
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Lietuviešu valodas redakcija (LT)
Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr ... ) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra ... preferencinės kilmės prekės.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
121
Latviešu valodas redakcija (LV)
Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šājā dokumentā (muitas pilnvara Nr. ...), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no ....
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Maltiešu valodas redakcija
L-esportatur tal-prodotti koperti b’dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-
dwana nru. …) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b’mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali ….
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Holandiešu valodas redakcija (NL)
De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. ...) verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële ... oorsprong zijn.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Norvēģu valodas redakcija (NO)
Eksportøren av produktene omfattet av dette dokument (tollmyndighetenes autorisasjonsnr. ...)erklærer at disse produktene, unntatt hvor annet er tydelig angitt, har .... preferanseopprinnelse .
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Poļu valodas redakcija (PL)
Eksporter produktów objetych tym dokumentem (upoważnienie wladz
celnych nr ...) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie okreslone, produkty te mają ... preferencyjne pochodzenie.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
122
Portugāļu valodas redakcija (PT)
O abaixo assinado, exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira n° ...), declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial ....
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Runāņu valodas redakcija (RO)
Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizaţia
vamală nr. ... ) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferenţială ... .
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Zviedru valodas redakcija (SE)
Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. ...) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande ... ursprung.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Slovēņu valodas redakcija (SI)
Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih
organov št .....)izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno .... poreklo.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.
Slovāku valodas redakcija (SK)
Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia ...)
vyhlasuje, že okrem zretel'ne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v ...
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries);
123
- no cumulation applied.
Turku valodas redakcija (TR)
Isbu belge (gümrük onay No:…..) kapsamindaki maddelerin ihracatçisi aksi açikça belirtilmedikçe, bu maddelerin …. menseli ve tercihli maddeler oldugunu beyan eder.
- cumulation applied with ……….(name of the country / countries); - no cumulation applied.