paskaidrojuma raksts - kuldiga › images › faili › attistiba › ter_plan › ...latvijas...

KULD ĪGKULD ĪG AS NOVADA DOMEAS NOVADA DOME

KULD ĪGKULD ĪG AS NOVADAAS NOVADA

TERITORIJAS PLĀNOJUMSTERITORIJAS PLĀNOJUMS

PASKAIDROJUMA RAKSTSPASKAIDROJUMA RAKSTS

Teritorijas plānojums izstrādāts ESF projekta 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/096 „Kuldīgas un Skrundas novadu teritorijas plānojumu izstrāde” ietvaros.

20132013

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S P L Ā N O J U M S

P A S K A I D R O J U M A R A K S T S

2

K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 3 The image cannot be displayed. Your computer may not have enough memory to open the image, or the image may have been corrupted. Restart your computer, and then open the file again. If the red x still

SATURS

1. IEVADS ................................................................................................................................ 3 2. PLĀNOŠANAS SITUĀCIJA ................................................................................................. 7 3. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS VĪZIJA ...................................................................... 14 4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI ...................................................................... 17 5. VADLĪNIJAS TURPMĀKAJAI PLĀNOŠANAI .................................................................. 39



3


1. IEVADS Kuldīgas novada teritorijas plānojums ir pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi.

Teritorijas plānojuma izstrāde uzsākta saskaņā ar LR likumu “Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1148 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, turpināta saskaņā ar LR likumu “Teritorijas plānošanas likums” (13.10.2011.) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 711 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”.

Kuldīgas novada teritorijas plānojums izstrādāts, pamatojoties uz:

− Kuldīgas novada domes lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu;

− Darba uzdevumu teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei;

− Institūciju sniegtajiem nosacījumiem un informāciju teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei.

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēroti valsts, Kurzemes plānošanas reģiona reģionālās attīstības plānošanas dokumenti.

Novada teritorijas plānojuma sagatavošanai kā pamatkarte izmantota Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 TM izstrādātā topogrāfiskā karte ar mēroga noteiktību 1:10000.

Kuldīgas novada teritorijas plānojums izstrādāts analizējot Valsts zemes dienesta kadastra datus: kadastra datu bāzi un kartogrāfisko attēlu mērogā M 1:10000.

Plānojuma izstrādāšanai un kartogrāfiskā materiāla sagatavošanai izmantotas ortofotokartes mērogā M 1:10000.

Kuldīgas novada teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas:

− paskaidrojuma raksts;

− grafiskā daļa;

− teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.



4


Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietverts plānošanas situācijas apraksts (spēkā esošā teritorijas plānojuma izvērtējums), novada attīstības virzieni un mērķi, teritorijas plānojuma projekta risinājumu apraksts.

Teritorijas plānojuma izstrādei par informatīvu materiālu izmantots pašreizējās situācijas raksturojums (“Kuldīgas novada teritorijas raksturojums un attīstības priekšnoteikumi”, atsevišķā sējumā1).

Paskaidrojuma rakstam pievienotas kartoshēmas.

Grafiskajā daļā ietilpst šādas kartes:

− Kuldīgas novada Kuldīgas pilsētas teritorijas atļautas izmantošanas plāns

− Kuldīgas novada īpaši vērtīgās ainavas;

− Teritorijas, kurās atļauta vēja elektrostaciju (ar jaudu virs 20 kW) būvniecība;

− Ēdoles pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Ēdoles pagasta Ēdoles ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Gudenieku pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Gudenieku pagasta Gudenieku ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Gudenieku pagasta Basu ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Īvandes pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Īvandes pagasta Īvandes ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Kabiles pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Kabiles pagasta Kabiles ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Kurmāles pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Kurmales pagasta Vilgāles ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

1 Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 711 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas



5


− Kurmāles pagasta Priedaines ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Kurmales pagasta Upīškalna ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Laidu pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Laidu pagasta Laidu ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Laidu pagasta Sermītes ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Laidu pagasta Valtaiķu ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Laidu pagasta Vangas ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Padures pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Padures pagasta Padures ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Padures pagasta Deksnes ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Padures pagasta Ķimales ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Pelču pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Pelču pagasta Pelču ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Pelču pagasta Ābeles ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Rendas pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Rendas pagasta Rendas ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Rendas pagasta Ozolu ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Rendas pagasta Kauliņu ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Rumbas pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Rumbas pagasta Mežvaldes ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Rumbas pagasta Ventas ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;



6


− Rumbas pagasta Novadnieku ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Rumbas pagasta Rumbenieku ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Snēpeles pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Snēpeles pagasta Snēpeles ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Turlavas pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Turlavas pagasta Turlavas ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Turlavas pagasta Ķikuru ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Vārmes pagasta teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Vārmes pagasta Vārmes ciema teritorijas atļautās izmantošanas plāns;

− Jaunu ēku būvniecība Kuldīgas vēsturiskās apbūves zonās;

− Arhitektoniski un kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas Kuldīgas pilsētā.

Kuldīgas novada teritorijas plānojuma saistošajā daļā2 ietilpst teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa – funkcionālais zonējums, pilsētas, pagastu un ciemu robežas.

Kuldīgas novada teritorijas plānojums tika izstrādāts ESF projekta 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/096 „Kuldīgas un Kuldīgas novadu teritorijas plānojumu izstrāde” ietvaros. Plānojumu izstrādāja SIA “Projekti un vadība sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldības un PA “Kuldīgas attīstības aģentūra” speciālistiem.

2 Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumu Nr. 711 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” noteiktajā kārtībā.



7


2. PLĀNOŠANAS SITUĀCIJA

Saskaņotība ar citiem dokumentiem

Kuldīgas novada teritorijas plānojums izstrādāts pēc saskaņotības un pēctecības principa, ņemot vērā gan hierarhiski augstāk stāvošus plānošanas dokumentus, gan blakus esošo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu risinājumus.

Nacionālas nozīmes plānošanas dokumenti.

Galvenie nacionālās nozīmes plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā plānojuma izstrādē, ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (“Latvija 2030”) un „Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam" (NAP2020).

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam ir Latvijas hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments. Stratēģijas galvenie uzstādījumi ir laimīgs cilvēks labklājīgā valstī, ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā radīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris.

„Latvija 2030” prioritātes:

1. Kultūras telpas attīstība

2. Ieguldījumi cilvēkkapitālā

3. Paradigmas maiņa izglītībā

4. Inovatīva un ekoefektīva ekonomika

5. Daba kā nākotnes kapitāls

6. Telpiskās perspektīvas attīstība

7. Inovatīva pārvalde un sabiedrības līdzdalība

„Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam" (NAP2020) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments. NAP2020 vadmotīvs ir „Ekonomikas izrāviens”, bet kā prioritātes noteiktas trīs: „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja” un „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”.

Katrā no NAP2020 prioritātēm ir identificēti būtiskākie rīcības virzieni, to mērķi, kā arī rādītāji, lai noteiktu mērķu sasniegšanas pakāpi un varētu



8


novērtēt, cik atbilstīgi un efektīvi ir risinātas identificētās problēmas un novērsti šķēršļi.

„NAP2020” rīcības virzieni:

1. Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi

2. Izcila uzņēmējdarbības vide

3. Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība

4. Energoefektivitāte un enerģijas ražošana

5. Cienīgs darbs

6. Stabili pamati tautas ataudzei

7. Kompetenču attīstība

8. Vesels un darbspējīgs cilvēks

9. Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats

10. Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana

11. Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai

12. Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana

Reģionālas nozīmes plānošanas dokumenti

Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.gadam ir reģiona ilgtermiņa plānošanas dokuments. Reģiona telpiskai attīstībai noteikti trīs vispārējie mērķi. Dokuments nosaka 3 telpiskās struktūras attīstības virzienus: spēcīgi un dinamiski centri, kvalitatīva vide un daudzveidīgām aktivitātēm pieejamas lauku teritorijas, kā arī augstas kvalitātes infrastruktūra un satiksme.

Reģiona telpiskās attīstības vispārējie mērķi:

1. Integrēta attīstība un konkurētspēja

2. Ilgtspējīga attīstība



9


3. Augsta dzīves kvalitāte

Kurzemes plānošanas reģiona attīstības stratēģija ir reģiona vidēja termiņa plānošanas dokuments.

Reģiona attīstības prioritātes:

1. Stimulēt un dažādot reģionālo ekonomiku un attīstīt ražošanu

2. Pilnveidot reģiona multimodālā transporta un infrastruktūras iespējas

3. Investēt cilvēku resursos un attīstīt inovāciju kultūru

4. Veidot augstas kvalitātes dzīves vidi, saglabāt dabas vidi un sekmēt nomaļo teritoriju attīstītību

Plānošanas pēctecība

Kuldīgas novads tika izveidots 2009. gadā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Kuldīgas novada pašvaldību veido Kuldīgas pilsēta un 13 pagasti.

Līdz novada izveidei ir tikusi uzkrāta plānošanas pieredze gan Kuldīgas rajona, gan pilsētas, gan pagastu līmenī.

Kuldīgas rajons bija viens no pirmajiem Latvijā, kurā tika sākts darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes, t.sk. izmantojot ārvalstu finansiālo atbalstu un konsultantu palīdzību plānošanas pilotprojekta sagatavošanā.

Kuldīgas rajona teritorijas plānojums tika izstrādāts, balstoties uz Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Dānijas Vides un enerģētikas ministrijas sadarbības projekta “Dānijas pieredzes apgūšana rajonu teritoriālplānošanā Latvijā. Kuldīgas rajons kā piemērs” (1997. – 1998. g.) ietvaros sagatavotajiem nozaru pārskata ziņojumiem. Projekts tapa līdzdarbojoties ar Dānijas un Grenlandes ģeoloģijas dienestu (GEUS), ainavu arhitektūras firmu Rasmussen & Witthoft, inženierfirmu COWI Consulting Engineers and Planners A/S, Dānijas Vides un enerģētikas ministrijas Telpiskās plānošanas departamentu, Dānijas Ziemeļu Jitlandes, Viborgas un Vejles apgabalu pašvaldībām, Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas Reģionālās attīstības departamentu, Latvijas Valsts Ģeoloģijas dienestu, kā arī Kuldīgas rajona padomi.

Pavisam izstrādāti 12 nozaru pārskati, no tiem publicēti 10:

1. Kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana (Rīga, VARAM, 1999);



10


2. Tūrisma nozares attīstība (Rīga, VARAM, 1999);

3. Derīgie izrakteņi (Rīga, VARAM, 1999);

4. Transporta nozares attīstība (Rīga, VARAM,1999);

5. Ainavu aizsardzība (Rīga, VARAM, 2000);

6. Atkritumu apsaimniekošana (Rīga, VARAM, 2000);

7. Lauksaimniecības nozares attīstība (Rīga, VARAM, 2000);

8. Dabas aizsardzība (Rīga, VARAM, 2000);

9. Pazemes ūdeņu aizsardzība (Rīga, VARAM, 2000);

10. Apdzīvojuma struktūras attīstība (Rīga, VARAM, 2001);

11. Mežsaimniecības nozares attīstība (nav publicēts);

12. Virszemes ūdeņu aizsardzība (nav publicēts).

Balstoties uz izstrādātajiem nozaru pārskatiem, veikta dažādu nozaru un to telpisko interešu salīdzināšana un izvērtēšana (jau sākotnēji tika veikta kartēšana vienādā mērogā, nodrošinot informācijas telpisko savietošanu), kā arī integrēšana vienotā plānā.

Teritorijas plānojuma izstrādes procesā, lai veicinātu rajona teritorijas ilgtspējīgu attīstību, veikta teritorijas kultūrvēsturiskā mantojuma un bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības inventarizācija. Teritorijas plānojums veidots ar ideju - samazināt ietekmi uz antropogēni jūtīgām teritorijām, vienlaikus veicinot rajona ekonomisko izaugsmi kopumā.

Rajona plānojuma grozījumu (2005.g.) ietvaros tika: 1. analizētas un noteiktas Kuldīgas un Skrundas pilsētu un lauku pagastu

robežteritoriju (teritoriju, kuru izmantošanas prasības pārsniedz atsevišķu vietējo pašvaldību kompetenci un ietekmes robežas) izmantošanas iespēju izvērtējumu, t.sk.,

a. identificējot optimālo pilsētu telpisko attīstību; b. nosakot nepieciešamās teritorijas robežu korekcijas;

2. izstrādāts pētījums par bijušo industriālo, tehniskās apbūves un militāro teritoriju turpmāko izmantošanu;

3. izstrādāts pētījums par Kuldīgas rajona tūrisma objektu un teritoriju attīstību un izmantošanu.



11


Rajona plānojuma un tā grozījumos tika risinātas dažādas problēmas, ko bija problemātiski atrisināt vienas vietējās pašvaldības plānojuma ietvaros (piemēram, pilsētas robežteritoriju attīstības virzieni u.c.), tika noteiktas vadlīnijas apdzīvojuma struktūras attīstībai:

1. Kuldīgas kā reģiona potenciālā administratīvā, izglītības un kultūras centra attīstība, reģionāla līmeņa centra statusam atbilstošo pakalpojumu nodrošināšana.

2. Skrundas kā esoša un Alsungas kā potenciāla novada līmeņa centra attīstība, nodrošinot adekvātu pakalpojumu apjomu.

3. Pilsētvides telpiskā attīstība, nodrošinot rezerves teritorijas dzīvojamās, sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves attīstībai, vienlaikus nepieļaujot tās haotisku un nekontrolētu ekstensīvu izplešanos un teritorijas vides un ainavisko degradāciju.

4. Līdzsvarota lauku apdzīvojuma struktūra ar pastāvošām ciešām funkcionālām saiknēm:

a. Ciemu kā lauku apdzīvojuma un pakalpojumu centru attīstība b. Viensētu tīkla kā dzīvesvides un kultūrainavas komponenta

saglabāšana un attīstība, nodrošinot to iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru.

5. Pilsētvides un lauku apdzīvoto vietu vēsturisko un ainaviski estētisko vērtību saglabāšana un attīstība, novēršot to deformācijas.

Rajona teritorijas plānojuma un tā grozījumu galvenā nozīme – vadlīniju sniegšana vietējo pašvaldību plānojumu izstrādei.

Kuldīgas pilsētā teritorijas plānojums tika izstrādāts un pieņemts 2002. gadā. Šajā laikā nebija oficiāli apstiprinātas pilnas attīstības programmas (atskaitot galvenās stratēģiskās prioritātes), tādēļ plānojums ietver būtiskākos mērķus un telpiskās attīstības virzienus. Plānojuma izstrādē tika ievērots nepārtrauktības un pēctecības princips, tas izstrādāts, pamatojoties uz 1973. gadā apstiprinātā Kuldīgas ģenerālplāna un pilsētas centrālās daļas detālplānojuma projekta un tā īstenošanas analīzes rezultātiem. Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā ievērota pilsētas vēsturiskās attīstības specifika un piedāvātie risinājumi izvērtēti no vēsturiskās pēctecības viedokļa. Būtiska nozīme plānojuma sagatavošanā bija vairākām jaunākām iestrādēm, galvenās no tām: Kuldīgas vēsturiskās apbūves teritorijas detālā plānojuma pilotprojekts un Phare finansētais „Kuldīgas – Gēsthahtes” projekts, kas tika izstrādāts sadarbībā ar sadraudzības pilsētas Gēsthahtes speciālistiem. Vēsturiskās apbūves detālā plānojuma projekta ietvaros tika izvērtēta esošā situācija, iepriekšējie plānojumi un to ietekme, sniegti priekšlikumi vecpilsētas attīstības koncepcijai un rekomendācijas turpmākai darbībai. „Kuldīgas – Gēsthahtes” projekta ietvaros tika izstrādātas 3 plānošanas tēmas: vecpilsēta, transporta sistēma un zaļās zonas. Šajā projektā tika attīstītas vairākas nozīmīgas koncepcijas, kas turpmāk daļēji tika iemiesotas teritorijas



12


plānojumā (vecpilsētas aizsardzības un attīstības virzieni, „mazā loka” koncepcija, zaļo zonu sasaistes tīkls u.c.).

Pilsētas teritorijas plānojuma un tā turpmāk izstrādāto grozījumu ietvaros veikta saglabājamo vērtību – kultūrvēsturiskā, arhitektoniski telpiskā un dabas mantojuma apzināšana. Funkcionālais zonējums veidots atbilstoši ilgtspējīgas attīstības un vērtību saglabāšanas interesēm. Saistošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz apbūves un cita veida saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai nepazeminātu pilsētas vides kvalitāti. Teritorijas plānojums paredz pilsētas kultūrvides, saimnieciskās darbības, dabas vides un rekreācijas potenciāla daudzveidības nodrošināšanu un diversificētas attīstības iespējas. Teritorijas plānojuma funkcionālais zonējums paredz dažāda rakstura aktivitātēm, piemērotu teritoriju veidošanu un zemes rezervēšanu. Plānojumā noteikti risinājumi pilsētbūvnieciskās struktūras, transporta un tehniskās infrastruktūras, ainavu un zaļo zonu attīstības jomā, dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā.

Kuldīgas novada pašvaldība ir apstiprinājusi novada teritorijas plānojumu, kurā ietilpst plānojumi, kas ir izstrādāti katrai atsevišķajai novada teritoriālajai vienībai:

− Kuldīgas pilsētas teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2010. gadā);

− Ēdoles pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2007. gadā);

− Gudenieku pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2007. gadā);

− Īvandes pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2006. gadā);

− Kabiles pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2008. gadā);

− Kurmāles pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2007. gadā);

− Laidu pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2008.gadā);

− Padures pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2006. gadā);

− Pelču pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2006. gadā);



13


− Rendas pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2007. gadā);

− Rumbas pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2007. gadā);

− Snēpeles pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2006. gadā);

− Turlavas pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2006. gadā);

− Vārmes pagasta teritorijas plānojums (spēkā esošā redakcija izstrādāta 2009. gadā).

Minētie plānojumi ir izstrādāti dažādos laikos, vadoties pēc atšķirīgām likumdošanas normām, ievērojot atšķirīgas sociāli ekonomiskās attīstības tendences; grafiskās daļas izstrādei izmantotas dažādas programmatūras, tajos noteiktas atšķirīgas prasības pēc būtības līdzvērtīgu teritoriju izmantošanai. Tas ievērojami apgrūtina gan attīstības projektu īstenošanu, gan zemes izmantošanas pārvaldību, gan būvniecības administrēšanu, gan nerada līdztiesīgus apstākļus novada iedzīvotājiem.

Plānojuma izstrādes gaitā tika analizētas atšķirības dažādu teritoriālo vienību (pilsētas un pagastu) zonējumā un teritoriju izmantošanas noteikumos un noteikts vienots zonējums un izmantošanas noteikumi.



14


3. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS VĪZIJA

Kuldīgas novada nākotnes vīzija

Kuldīgas novada teritorijas plānojums ir vērsts uz novada attīstības programmā3 noteiktās vīzijas un attīstības mērķu sasniegšanu.

− Kuldīgas novads – vienota un dzīvotspējīga administratīvā teritorija Kurzemes centrā ar daudzveidīgu ekonomisko darbību, augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem, kā arī dzīvei, darbam un atpūtai labvēlīgu vidi, reģionam raksturīgu, cilvēcīgu ainavu telpu un piesātinātu kultūras dzīvi.

− Kuldīga – starptautiski atpazīstama kultūras un dabas mantojuma vieta, tūrisma un radošo industriju pilsēta un reģionālas nozīmes centrs.

Sabiedrība, cilvēku resursi

− Stabilizējies iedzīvotāju skaits, paaugstinājies dzīves ilgums, iedzīvotāju skaits sastāvs ir pietiekams ekonomiskās dzīvotspējas un attīstības nodrošināšanai.

− Paaugstinājusies iedzīvotāju uzņēmība un sabiedriskā aktivitāte un motivācija, Kuldīgas novadā apmetas uz dzīvi radoši un uzņēmīgi cilvēki no citām teritorijām, kā arī ģimenes ar bērniem, pieaudzis jauniešu īpatsvars, kas atgriežas uz dzīvi pēc studijām vai izvēlas novadu kā teritoriju atpūtai un brīvajam laikam.

− Kuldīgas novads – pilsēta un lielākās apdzīvotās vietas ir nodrošinātas ar daudzveidīgām izglītības, t.sk. interešu un mūžizglītības, kultūras, sporta un sabiedriskās dzīves iespējām atbilstoši pieprasījumam, kā arī kvalitatīviem un novada robežās pieejamiem veselības aizsardzības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.

Ekonomika

− Kuldīgas novadā ir rosīga saimnieciskā dzīve, kas balstīta uz efektīvu vietējo resursu pielietojumu, augstu pievienoto vērtību,

3 Ņemtas vērā konceptuāli apstiprinātās novada attīstības programmas nostādnes. Līdztekus teritorijas plānojumam tiek izstrādāta Kuldīgas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma; plānojuma risinājumi tiek saskaņoti ar telpiskās attīstības vīziju, teritorijas attīstības mērķiem un uzdevumiem.



15


konkurētspējīgiem un atpazīstamiem produktiem. Saimniecības struktūru veido līdzsvarota tradicionālo nozaru – lauksaimniecības, meža nozares, vietējo produktu apstrādes un amatniecības, kā arī jauno, modernajās tehnoloģijās un pakalpojumos balstītu nozaru attīstība. Nozīmīga loma ir tūrismam un radošajām industrijām.

− Visu Kuldīgas novada teritoriju raksturo labi sasniedzamības rādītāji: nozīmīgākie autoceļi saista novada centru ar galvaspilsētu, lielākajām ostām un pārējo reģiona teritoriju, nodrošinot saimniecisko attīstību, visas lielākās novada apdzīvotās vietas (ciemi) un 90% viensētu atrodas mazāk nekā 5 km attālumā no kvalitatīviem un pienācīgi uzturētiem cietā seguma ceļiem, kas savieno pagastus ar novada centru. Pilsētā un ciemos 90 % ielas klātas ar cieto segumu un nodrošinātas ar atbilstošu labiekārtojumu. Visas lielākās apdzīvotās vietas un 90% viensētu atrodas efektīva moderno sakaru pārklājuma zonā.

− Novada enerģētisko nodrošinājumu veido maksimāla enerģijas avotu daudzveidība ar tendenci pārejai uz vietējiem atjaunojamiem avotiem; kā arī dilstošs enerģijas patēriņš apkurei un transportam.

Vide

− Sakopta, pievilcīga un katrai vietai raksturīga pilsētvide Kuldīgā un lauku centros ar kvalitatīvu mājokļa un inženierapgādes nodrošinājumu 90% iedzīvotāju, sakoptu publisko ārtelpu un aizsargātām kultūras vērtībām..

− Ainaviski daudzveidīga, reģionam raksturīga un cilvēkam patīkama lauku vide, ar samērīgu zemes izmantojumu un apdzīvotības blīvumu un raksturu – vide daudzveidīgai lauku saimnieciskajai darbībai, dzīvesveidam un atpūtai.

− Saglabātas, cilvēkam iespēju robežās pieejamas un vērtību izjūtu audzinošas aizsargājamās dabas teritorijas.

Telpiskā struktūra

− Kuldīga – novada attīstības dzinējspēks un pakalpojumu centrs tā iedzīvotājiem.

− Kuldīgas novada pagasti attīstās kā telpiskas vienības ar savu identitāti, ilgtspējīgām kopienām un administratīvo rīcībspēju.

− Pagastu lielākās apdzīvotās vietas (ciemi) saglabā savu nozīmi kā vietējas nozīmes publisko un privāto pakalpojumu centri lauku teritorijai un veicina lauku apdzīvotības saglabāšanos.



16


− Lauku viensētu apdzīvojums, dabas un kultūrainavu telpas – teritorijas identitātes un dzīves kvalitātes ietvars.



17


4. TERITORIJAS PLĀNOJUMA RISINĀJUMI

Plānojuma pamatnostādnes

− Kuldīgas novada teritorijas plānojumā noteikta teritorijas plānotā izmantošana, ietverot funkcionālo zonējumu (dažādas plānotās un atļautās izmantošanas teritorijas), satiksmes un inženierinfrastruktūras attīstību, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, drošības, veselības un higiēnas prasības (t.sk., aizsargjoslas).

− Teritorijas plānojuma ietvaros netiek mainītas Kuldīgas pilsētas robežas, bet tiek koriģētas ciemu perspektīvās robežas. Daļa ciemu teritoriju, kuru robežas tika noteiktas iepriekšējos teritorijas plānojumos, ir samazinātas atbilstoši demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendencēm.

− Kuldīgas novada teritorijas plānojumā kā galvenais teritorijas apdzīvojuma (dzīvojamās apbūves, sabiedrisko un apkalpes objektu) un attīstības centrs noteikta Kuldīgas pilsēta, kā vietējas nozīmes centri – lielākie ciemi; nav paredzēta jaunu apdzīvojuma centru veidošana.

− Publiskā un dzīvojamā apbūve tiek koncentrēta galvenokārt Kuldīgā un lielākajos ciemos. Netiek paredzētas jaunu koncentrētas apbūves zonu veidošanās ārpus pilsētas un ciemiem.

− Rūpniecības apbūves attīstībai tiek rezervētas teritorijas galvenokārt Kuldīgā lielākajos ciemos, kā arī esošo fermu kompleksos lauku teritorijā.

− Novada teritorijā ārpus apdzīvojuma centriem galvenie izmantošanas veidi ir lauksaimnieciskā ražošana, mežsaimnieciskā darbība, iedzīvotāju atpūta, tūrisms un ekoloģisko un ainavisko vērtību aizsardzība. Tiek pieļauts viensētu tipa dzīvojamās apbūves, darījumu, ražošanas un tehniskās apbūves objektu izvietojums, ja tas nav pretrunā ar lauku vides saglabāšanas, kultūras mantojuma un dabas aizsardzības interesēm.

Kuldīgas novads reģionālā skatījumā

Kuldīgas novada novietojums Kurzemes centrālajā daļā un vēsturiski izveidojies transporta tīkls sekmē citu reģiona apdzīvoto vietu sasniedzamību. Relatīvi labvēlīgs ir arī novada novietojums attiecībā pret trim galvenajām Latvijas ostām. Novada attīstību nelabvēlīgi var ietekmēt atrašanās nomaļus no valsts galvenajiem transporta koridoriem un tranzīta plūsmām. Kuldīgas novadam nav tiešas pieejas pie jūras.



18


Kuldīgas novads ir orientēts uz Kurzemes kā vienota reģiona ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, kas ļautu izmantot novada centrālā novietojuma priekšrocības un optimāli sadarboties ar visiem kaimiņu novadiem un pilsētām.

Kuldīgas novada plānojumā noteiktas šādas kopīgās intereses ar kaimiņu pašvaldībām:

− Transporta un komunikāciju infrastruktūras attīstība, rezervējot teritorijas šīs infrastruktūras izvietošanai.

− Izglītības, zinātnes, veselības aizsardzības infrastruktūras izstrāde, izdalot teritorijas šīs infrastruktūras izvietošanai.

− Tūrisma attīstības plāna un vienotu tūrisma maršrutu izstrāde, izdalot teritorijas tūrisma infrastruktūras izvietošanai atbilstoši perspektīvajām tūrisma un rekreācijas zonām.

− Veloceliņu tīkla attīstība.

− Ekoloģisko koridoru koncepcijas izstrāde, izdalot teritorijas ekoloģisko koridoru tīkla izveidei.

− Ventas upes baseina vides kvalitātes uzlabošana

− Kopīgi ar Talsu, Ventspils un Kandavas novadiem: īpaši aizsargājamās teritorijas “Abavas senleja” apsaimniekošana un aizsardzība.

Novada telpiskā struktūra

Kuldīgas novadam rakstūrīga monocentriska apdzīvojuma struktūra.

Kuldīgas novada centrā - Kuldīgas pilsētā koncentrējušies 46,5% no novada teritorijas iedzīvotājiem (skat. 33. attēlu). No lauku pagastiem lielākais iedzīvotāju īpatsvars ir Kurmāles (8,3%) un Rumbas (6,2%) pagastos, mazākais – Īvandes (1,5%), Gudenieku (2,9%) un Snēpeles (3%) pagastos.

Lielākais iedzīvotāju skaits vērojams Kuldīgas pilsētas pierobežas pagastos. Kuldīgas apkārtnes apdzīvojuma struktūrai ir raksturīgs “aglomerācijas efekts” – ap pilsētu izveidojušās apdzīvotās vietas ar īpaši ciešām un noturīgām saiknēm. Atsevišķos gadījumos tās ir arī teritoriāli saplūdušas.

Kuldīgas novada pagasti ir ar ļoti lielām iedzīvotāja skaita atšķirībām –no 2030 iedzīvotājiem Kurmāles pagastā līdz 361 Īvandes pagastā (sk. 34.attēlu). Iedzīvotāju skaits ir saistīts gan ar attālumu līdz novada centram, gan ar pagasta teritorijas platību.



19


Var izdalīt divus Kuldīgas „piepilsētas ciemu” lokus:

− Pirmajā lokā ietilpst apdzīvotās vietas Priedaine un Venta, kas teritoriāli saplūdušas ar Kuldīgu. Šajā teritorijā dzīvo ap 14 000 cilvēku.

− Otrajā lokā ietilpst Mežvalde, Pelči un vairākas citas Pelču, Rumbas un Padures pagastu apdzīvotās vietas, ko ar rajona centru saista cieša funkcionāla saikne. Šajā teritorijā dzīvo ap 16 000 iedzīvotāju.

Kuldīgas novada teritorijā ietilpstošās pagastos ir vēsturiski izveidojusies atšķirīga apdzīvojuma struktūra

− Izteikti monocentriska apdzīvojuma struktūra ir Ēdoles, Kabiles, Pelču, Rendas, Snēpeles un Vārmes pagastiem

− Bicentriska struktūra, kuros ir divi vairāk vai mazāk nozīmīgi centri ir raksturīga Gudenieku, Kurmāles, Rumbas un Turlavas pagastiem

− Policentriska vai dispersa (izkliedēta) struktūra, kuros centrs (pēc iedzīvotāju koncentrācijas pakāpes) ir vāji izteikts, liels ir arī viensētās un sētkopās dzīvojošo īpatsvars, ir raksturīga Laidu pagastam, relatīvi dispersa struktūra — Padures un Īvandes pagastiem.

Kuldīgas kā novada potenciālā administratīvā, izglītības un kultūras centra attīstība, reģionāla līmeņa centra statusam atbilstošo pakalpojumu nodrošināšana

Pilsētvides telpiskā attīstība, nodrošinot rezerves teritorijas dzīvojamās, sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves attīstībai, vienlaikus nepieļaujot tās haotisku un nekontrolētu ekstensīvu izplešanos un teritorijas vides un ainavisko degradāciju

Līdzsvarota lauku apdzīvojuma struktūra ar pastāvošām ciešām funkcionālām saiknēm:

− Ciemu kā lauku apdzīvojuma un pakalpojumu centru attīstība

− Viensētu tīkla kā dzīves vides un kultūrainavas komponenta saglabāšana un attīstība, nodrošinot to iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru

Pilsētvides un lauku apdzīvoto vietu vēsturisko un ainaviski estētisko vērtību saglabāšana un attīstība, novēršot to deformācijas

Mājokļa pieejamības un kvalitātes sekmēšana, izstrādājot atbalsta mehānismus.



20


Kuldīgas pilsētbūvnieciskā struktūra

Kuldīgas pilsētas telpisko struktūru noteikusi tās pilsētbūvnieciskās attīstības vēsture.

Pilsētai raksturīgs izteikts vēsturiskais centrs, vecpilsēta ar tai raksturīgo plānojuma struktūru, lielu veco apbūves ansambļu skaitu, tajā koncentrēti galvenie sabiedriskās nozīmes objekti. Vecpilsētas daļā atspoguļojas pilsētas vēsturiskā evolūcija; tai raksturīgā apbūve, ielu un laukumu tīkls, iekškvartālu telpu organizācija.

Intensīva centrālās daļas apmeklētība, sabiedrisko aktivitāšu koncentrēšanās tajā.

Būtiska problēma ir vecpilsētas ēku nolietojums, kā arī īpašumu sadrumstalotība.

Pārējo rajonu izvietojums dažādos virzienos no vēsturiskās centrālās daļas ar brīvām, neapbūvētām telpām starp tiem.

Ievērojamas iedzīvotāju koncentrācija daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijā pilsētas Z un ZR daļā (no centra uz Z un ZR).

Daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūves rajonu degradācija (ēku nolietojums, vizuāli nepievilcīga vide), taču pēdējos gados tiek veikta ēku siltināšana, krāsošana, atsevišķu labiekārtojuma elementu izvietošana.

Divi izteikti plaši savrupmāju rajoni (Putnudārzs un Pārventa), kas ir relatīvi nodalīti no pilsētas centrālās daļas.

Relatīvi vāji izteikts funkcionālais zonējums (ražošanas objekti „ieauguši” vēsturiskajā centrā un citviet ģimenes māju rajonos, kā arī Ventas ielejā, dažādās pilsētas daļās ir jaukta apbūve).

Relatīvi liels lauksaimniecības zemju, ģimenes dārziņu un haotisku, nekoptu „zaļo teritoriju” īpatsvars pilsētas teritorijā.

Ventas ieleja, kas veido būtisku pilsētas asi un lielā mērā nosaka tās struktūru.

Pilsētas D daļā veidojies rūpnieciskais rajons: bijusī “Vulkāna” rūpnieciskā apbūve, kuras attīstība bijusi saistīta ar upi un bijušo dzelzceļa trasi; upes piekrastē ekstensīvi izmantotas teritorijas ar degradētu vidi. Veidojas konflikts starp rūpniecisko apbūvi un dzīvojamo apbūvi, t.sk. vecpilsētas daļā.

Ar pilsētu telpiski un funkcionāli saistīta Priedaines un Ventas ciemu apbūve.



21


Galvenie pilsētas apstādījumi koncentrēti pilsētas centrālajā daļā; parku teritorijasbieži norobežo dzivojamo māju apbūves aizmugures.

Būtisks plānojuma elements līdzās apbūvei un ielu tīklam ir Alekšupīte, kas vieno dažādas vecpilsētas daļas.

Vecpilsētas organiska sasaiste ar citiem pilsētas rajoniem un dabiskajām ainavām, ko galvenokārt nosaka Ventas ieleja.

Kuldīgas telpiskās struktūras attīstības risinājumi

Vēsturiskās vecpilsētas kā pilsētas aktīvā centra saglabāšana un attīstība

Sabiedrisko iestāžu, pakalpojumu, tūrisma un rekreācijas aktivitāšu koncentrācija vecpilsētas zonā

− Vecpilsēta Kuldīgā tradicionāli ir bijusi pilsētas pārvaldes, saimnieciskās vadības un sabiedriskās, t.sk. kultūras dzīves centrs. Šeit koncentrētas nozīmīgākās iestādes.

− Lai saglabātu vecpilsētas dominējošo lomu un dzīvotspēju, nepieciešams attīstīt gan sabiedriskās un darījumu aktivitātes šajā zonā, gan saglabāt tajā pastāvīgos iedzīvotājus, uzlabojot to dzīves apstākļus (nodrošinājums ar inženierinfrastruktūru utt.).

− Vienlaikus vecpilsētas teritorijā izvietoti atsevišķi funkcionāli neatbilstoši ražošanas un tehniskās apbūve objekti.

− Teritorijas plānojums paredz saglabāt vecpilsētu un tai pieguļošos pilsētas rajonus kā jauktu darījumu un dzīvojamās apbūves zonu.

− Teritorijas plānojums paredz transformēt jauktā darījumu un dzīvojamās apbūves teritorijā pašreizējo tehnisko apbūvi starp Ventspils un Kaļķu ielām, kā arī bijušās pienotavas ražošanas teritoriju.

− Teritorijas plānojums paredz sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas veidošanu līdzšinējā tehniskās apbūves teritorijā starp Liepājas un Mucenieku ielām, izvietojot šeit tirgu.

Vecās apbūves atjaunošana, mērogam un formām atbilstošas jaunās apbūves veidošana

− Teritorijas plānojums paredz vecās apbūves atjaunošanu, mērogam un formām atbilstošas jaunās apbūves veidošanu vecpilsētas zonā, kā arī tās attīrīšanu no šai pilsētas daļai neraksturīgajām gadījuma celtnēm.



22


− Jebkurai būvniecībai, rekonstrukcijai, vecā apbūves atjaunošanai jāiekļaujas kopējā veidolā, saglabājot kopējo arhitektūras formu raksturu un pielietojamos materiālus.

− Teritorijas plānojums paredz īpašus apbūves noteikumus aizsargājamai vecpilsētas daļai (vēsturiskās apbūves zonām).

Jaunas uzturēšanās kvalitātes vecpilsētas zonā – lai uzlabotu pilsētas pievilcību, tās izmantošanu rekreācijā, tūrisma attīstību, nepieciešams veidot jaunas uzturēšanās kvalitātes vecpilsētas neapbūvētajās teritorijās (gājēju zona, tirgus laukums, parki, Ventas krasta teritorija, Pilsētas dārzs).

Iekškvartālu telpu kompleksa plānošana

− Iekškvartālu telpas ar savu arhitektoniski telpisko specifiku ir viena no vecpilsētas un Kuldīgas pilsētas vērtībām.

− Teritorijas plānojums paredz izstrādāt vecpilsētas iekškvartālu telpu labiekārtošanas projektus, nodrošinot to neatkārtojamā veidola būtiskāko iezīmju saglabāšanu, kā arī publisko pieejamību (plānojumā noteikti publiskie pagalmi).

Darījumu un atpūtas zonas vecpilsētas teritorijā

− Vecpilsētā vēsturiski ir izveidojušās divas zonas:

− aktīvā darījumu zona- ap Liepājas ielu (gājēju ielu): tajā koncentrējas gan biznesa sfēras, gan administratīvi nozīmīgi objekti;

− pasīvā atpūtas zona- vecpilsētas senākā daļa (pilsētas parks, Ventas krasts, vecais tilts, Rumbas ielas apkārtne).

Teritorijas plānojums paredz darījumu zonas attīstību Ventas krasta virzienā, tuvinoties pasīvajai kājām ejamai atpūtas zonai. Šīm zonām apvienojoties, vecpilsēta iegūtu vienotas funkcionāli saistītas teritorijas raksturu.

3 pilsētas centra mezgla punktu akcentēšana un to funkcionāla sasaiste

− Kuldīgas pilsētas centrālās daļas struktūru lielā mērā nosaka tās trīs vēsturiskie centrālie mezgli – Katrīnas baznīcas apkaime, Rātslaukums un Pilsētas laukums.

− Teritorijas plānojums paredz pilsētas vēsturisko centru saglabāšanu un to funkcionālo sasaisti.

Funkcionālais zonējums



23


Teritorijas plānojumā noteikts funkcionālais zonējums, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu tajās atļauto izmantošanu.

Novada teritorijas iedalījums funkcionālajās zonās atspoguļo tā funkcionālo un arhitektoniski telpisko organizāciju, nosaka teritorijas izmantošanas veidu, kā arī paredz specifiskus noteikumus un konkrētu pasākumu veikšanu.

Funkcionālo zonu robežas teritorijas planojumā noteiktas atbilstoši izvēlētā kartogrāfiskā materiāla mēroga noteiktībai un ir precizējamas lokālplānojumos un detālplānojumos, ievērojot skaidri izšķiramas robežas – ielas, ceļus, stigas, ūdensteces u.tml., vai zemes vienību robežas.

Nosakot funkcionālās zonas, ņemts vērā teritorijas iedalījumu urbānajās teritorijās (Kuldīgas pilsēta un ciemi) un lauku teritorijās, kurās apbūve nav primārais zemes izmantošanas veids.

Apbūves teritorijas:

− savrupmāju apbūves teritorijas;

− mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas;

− daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas;

− publiskās apbūves teritorijas;

− jauktas centru apbūves teritorijas;

− rūpniecības teritorijas;

− tehniskās apbūves teritorijas;

− transporta infrastruktūras teritorijas.

Teritorijas ar zemu apbūves intensitāti4, neapbūvētās teritorijas, „atvērtās telpas” teritorijas:

− dabas un apstādījumu teritorijas;

− mežu teritorijas;

− lauksaimniecības teritorijas;

4 Teritorijas, kurās apbūve nav primārais izmantošanas mērķis.



24


− ūdeņu teritorijas.

Tikai urbānajās teritorijās (Kuldīgas pilsētā un ciemos) ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

− savrupmāju apbūves teritorijas;

− mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas;

− daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas;

− jauktas centru apbūves teritorijas.

Katrai no izdalītajām zonām pašvaldības saistošajos noteikumos reglamentēta atļautā izmantošana un apbūves noteikumi.

Atsevišķām funkcionālajām zonām ir noteiktas apakšzonas, pievienojot funkcionālās zonas apzīmējuma burtiem ciparu indeksu un attiecīgi teritorijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosakot konkrētās teritorijas atļauto izmantošanu.

Savrupmāju apbūves teritorija

Savrupmāju apbūves teritorija teritorijas plānojumā noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju ar savrupmāju apbūvei atbilstošu teritorijas organizāciju un apbūves struktūru. Pie šī tipa apbūves funkcionāli un telpiski ieskaitāmas savrupmājas, dvīņu mājas, vasarnīcas, dārza mājas, kuras ir tendence pārvērst par mājokli pastāvīgai vai sezonas dzīvošanai5.

Savrupmāju apbūves teritorija noteikta Kuldīgas pilsētā un ciemos, paredzot teritorijas rezervi jaunu ģimenes māju apbūves zonu veidošanai. Vienlaikus atsevišķos ciemos samazināta iepriekšējos plānojumos noteiktā perspektīvās dzīvojamās apbūves platība.

Plānojumā noteiktas trīs savrupmāju apbūves apakšzonas, atkarībā no to specifikas:

− Blīvas savrupmāju apbūves teritorijas, Kuldīgas pilsētā tā ietver arī rindu ēku un dvīņu ēku apbūvi

− Retinātas savrupmāju apbūves teritorijas (ar minimālo jaunveidojamo zemes gabalu 0,5 ha)

5 Šeit un turpmāk zonu aprakstā izmantots metodiskais materiāls “Funkcionālā zonējuma klasifikators, tā sasaiste ar nekustamo īpašumu lietošanas mērķu klasifikatoru” (ETKS.3)



25


− Vasarnīcu tipa apbūves teritorijas - bij. dārzkopības sabiedrību teritorijas „Rumba” (izveidojusies starp Graudu ielu un Ventas krastu virzienā uz Skrundu) un „Kurzemīte” (izveidojusies pie Pelču ielas, virzienā uz Pelčiem) Kuldīgas pilsētā, kā arī “Ābele” Pelču pagastā un “Rumbenieki” Rumbas pagastā. Jaunas šāda veida teritorijas netiek plānotas.

Kuldīgas pilsētā savrupmāju apbūve izveidojusies Putnudārza un Pārventas rajonos, kā arī teritorijās ap Ēdoles, Planīcas, Aizputes, Parka, Egļu, Grants, Mālu, Dārza ielām, Ķelšu ciemā.

Teritorijas plānojums paredz blīvāk apbūvēt jau esošās šim mērķim paredzētās teritorijas, kā arī:

− teritorijas ap veco dzelzceļa trasi (starp Sūru ielu un bijušo dzelzceļa trasi, līdzās perspektīvai sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves teritorijai);

− teritorijas Skrundas ielas apkaimē, virzienā uz apvedceļu un ap to veidojamo sabiedriskās un darījumu apbūves teritoriju, paplašinot jau esošo dzīvojamās apbūves zonu;

− teritorijas starp Planīcas un Ēdoles ielām;

− teritorijas starp Lapegļu, Ventspils, Dārzniecības ielām un Ventas ieleju.

Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Dzīvojamās apbūves zona, kura tiek noteikta Kuldīgā un ciemos, lai nodrošinātu mājokļa funkciju ar dzīvojamo apbūvi stāvu skaitu līdz 3 stāviem. Pie šī tipa apbūves funkcionāli un arī telpiski ieskaitāmas 1-3 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas novada plānojumā noteiktas atbilstoši esošajai situācijai Kuldīgā un ciemos.

Jaunu, plašu mazstāvu (daudzdzīvokļu) dzīvojamās apbūves zonu veidošanu Kuldīgas novada teritorijas plānojums neparedz.

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas plānojumā izdalītas Kuldīgas pilsētā atbilstoši esošai situācijai. Šajās teritorijās galvenais zemju izmantošanas veids ir daudzstāvu daudzdzīvokļu nami, kā arī sabiedriskas iestādes, mazumtirdzniecības un darījumu uzņēmumi, kas nepieciešami



26


mikrorajona apkalpei. Plānojums paredz šo teritoriju saglabāšanu, nepieciešama vides un tehnisko kvalitāšu uzlabošana – infrastruktūras objektu radīšana, teritorijas labiekārtošana, ēku tehniskā stāvokļa atjaunināšana.

Daudzstāvu dzīvojamā apbūve izveidojusies atsevišķos masīvos, galvenokārt virzienā uz Z un R no pilsētas centrālās daļas, Piltenes – Lapegļu ielu, Planīcas – Mucenieku ielu, Parka ielas un Virkas ielas rajonos. Atsevišķas nelielas daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas izvietotas pilsētas D daļā (pie Jelgavas, Annas, Sūru, Skrundas ielām).

Teritorijas plānojumā paredzēta neliela teritorijas rezerve Planīcas – Mucenieku daudzstāvu dzīvojamās apbūves masīva attīstībai.

Publiskās apbūves teritorija

Publiskās apbūves teritorijas novada plānojumā tiek noteiktas, lai sekmētu publisko un privāto pakalpojumu pieejamību novada iedzīvotājiem, kā arī uzņēmējdarbības attīstību.

Publiskās apbūves teritorijas raksturo teritoriju un ēku pieejamību sabiedrībai, un tām ir atvērtas, publiskas telpas statuss telpiskajā struktūrā. Šajā zonā tiek ietverta sabiedrisko un komerciestāžu apbūve, kas neatšķiras pēc to lomas telpiskajā struktūrā (neatšķiras ar būvju apjomiem, teritorijas iekārtojumu u.tml.), taču tām ir dažādas funkcijas, kas atšķiras pēc tā, kas ir tajās veikto darbību galvenais mērķis – noteiktu pakalpojumu sniegšana ar vai bez peļņas gūšanas, bet tajā pašā laikā šīs funkcijas iespējams ātri mainīt vietām.

Kuldīgas pilsētā vēsturiski šīs teritorijas izvietotas pilsētas centrālajā daļā ap bijušajiem tirgus laukumiem uz Baznīcas ielas un ap Pilsētas laukumu. Šeit izvietotas galvenās administratīvās pārvaldes iestāde, izglītības un kultūras iestādes, reliģisko organizāciju objekti (t.sk. baznīcas).

Publiskās apbūves teritorijas Kuldīgas pilsētā paredzēts attīstīt pie Sūru – Mucenieku ielu krustojuma, starp Mucenieku un Adatu ielu (līdzšinējās tehniskās apbūves vietā), kā arī platībā starp daudzstāvu apbūvi un Aizputes ielu, veidojot jaunu sabiedrisko un darījumu aktivitāšu zonu nepabūvētajās teritorijās pilsētas centrālās daļas tuvumā.

Tehniskās un ražošanas apbūves teritorijas pilsētas centrālajā daļā (t.sk. Ventas upes tuvumā) transformējamas publiskās apbūves teritorijās, vienlaikus nosakto īpašas prasības atsevišķu teritoriju izmantošanā.

Jauna publiskā apbūve veidojama apvedceļa – Graudu ielas apkaimē.

Teritorijas plānojumā paredzētas teritorijas Pārventā, pie Stendes ielas, kā arī atsevišķās platībās Ventas kreisajā krastā, kur šobrīd izvietoti ražošanas



27


objekti. Šīs teritorijas vēlams izmantot galvenokārt rekreācijas potenciāla paaugstināšanai.

Sabiedriskās un darījumu teritorijas attīstāmas Stacijas ielas un rūpniecības ielu apkaimē, t.sk. izmantojot līdz šim ekstensīvi izmantotās vai daļēji apbūvētās un neizmantotās rūpnīcas „Vulkāns” teritorijas.

Jauktas centra apbūves teritorija

Jauktas centra apbūves teritorija novada plānojumā noteikta pilsētas, ciemu un apkkaimju centros, lai nodrošinātu sabiedrisko un privāto pakalpojumu pieejamību novada iedzīvotājiem, uzņēmējdarbības attīstību, kā arī sekmētu iedzīvotāju nodrošinājumu ar mājokli un tūrisma attīstību. Apbūves zonai raksturīga daudzfunkcionāla jeb jaukta tipa izmantošana.

Vairākstāvu dzīvojamo namu pirmajos stāvos Kuldīgas vēsturiskajā centrā ieteicams izvietot tirdzniecības, pakalpojumu un darījumu iestādes, ēku augšējos stāvos - dzīvokļus.

Jauktas centra apbūves zona ietver lielāko Kuldīgas vecpilsētas daļu un tai piegulošos rajonus. Galvenā šīs teritorijas ass – Liepājas iela ar tās apbūvi.

Pilsētas centrālajai daļai raksturīgās jauktas centra apbūves teritorijas attīstāmas no virzienā no vecpilsētas uz rietumiem, gar Liepājas ielu.

Jauktā centra apbūvē transformējami neatbilstošie ražošanas objekti vecpilsētas zonā.

Rūpniecības apbūves teritorija

Rūpniecības apbūves teritorija plānojumā tiek noteikta, lai nodrošinātu rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, tehniskās apkalpes un teritorijas inženierapgādes iespējas.

Rūpniecības apbūves teritorijas paredzētas galvenokārt esošo rūpnieciskās ražošanas (Kuldīgā un atsevišķos ciemos) un lauksaimnieciskās ražošanas (t.sk. fermu kompleksu) robežās vai to kontaktteritorijās.

Plānojumā noteiktas trīs rūpniecības teritoriju apakšzonas, atkarībā no to specifikas:

− Rūpniecības teritorijas Kuldīgas pilsētā, kur galvenais zemes izmantošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi, transporta un noliktavu uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuriem atbilstoši normatīviem ir noteiktas sanitārās aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam.



28


− Rūpniecības teritorijas Kuldīgas pilsētā, kur galvenie zemes izmantošanas veidi ir vieglās rūpniecības ražošanas uzņēmumu, noliktavu, transporta un inženierkomunikāciju objektu apbūve. Šādas teritorijas pieļaujamas relatīvi tuvu dzīvojamai apbūvei un ekoloģiski jūtīgām teritorijām, lai saglabātu ražošanas un noliktavu saimniecības attīstības potenciālu vietās, kur jālikvidē videi un iedzīvotājiem kaitīgāki “smagās” ražošanas objekti.

− Rūpniecības teritorijas Kuldīgas pilsētā un lauku teritorijā, kur galvenie zemes izmantošanas veidi ir rūpniecības un lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, to darbībai un attīstībai nepieciešamo teritoriju organizācijas, inženiertehnisko apgādes un transporta infrastruktūras apbūve.

Rūpniecības teritorijas Kuldīgas pilsētā koncentrējamas uz D no Ganību ielas, kā arī pilsētas Z daļā, Ventspils ielas – Dārzniecības ielu apkaimē, kur tām ir laba sasniedzamība (smagā autotransporta pieejamība), potenciāli ērtas tehniskās infrastruktūras nodrošinājuma iespējas.

Saglabājamas pašreizējās vieglās ražošanas apbūves teritorijas pilsētas Z daļā – Ventspils ielas rajonā, D daļā – Graudu ielas rajonā, R daļā – starp Planīcas un Ēdoles ielām.

Daļēji saglabājamas (sašaurinot aizņemtās platības) vieglās ražošanas apbūves teritorijas Virkas ielas rajonā (Lauktehnikas komplekss) un Dzirnavu ielas rajonā („Kuldīgas tekstila” ražotne), kā arī teritorija starp Tehnikas un Kaļķu ielām (“Mobile-A” teritorija).

Plānojums paredz rezervēt vieglās ražošanas apbūves objektiem neapbūvētās teritorijas pilsētas D daļā, pie Graudu ielas, apvedceļa (Ganību ielas) un jaunbūvējamā „iekšējā loka” trases posma.

Vieglās ražošanas apbūves zona attīstāma pilsētas Z daļā, Ventspils ielas – Dārzniecības ielas un Ventspils ielas – Lapegļu ielas virzienā.

Tehniskās apbūves teritorija

Tehniskās apbūves teritorija plānojumā tiek noteikta Kuldīgas pilsētas un ciemu teritorijā, lai nodrošinātu tehniskās apkalpes un teritorijas inženierapgādes iespējas, vienlaikus nepieļaujot tuvējo dzīvojamo, atpūtas un sabiedrisko teritoriju apdraudējumu (piemēram, rūpniecības objektu izvietošanu).

Zona ietver inženiertehniskās apgādes, kā arī transporta apkalpes un noliktavu saimniecības vajadzības. Šajās teritorijās ietilpst DUS, GUS, sabiedriskās garāžas, auto apkalpes stacijas, noliktavu teritorijas, ar ūdensvada un kanalizācijas tīklu saistītas būves.



29


Transporta infrastruktūras teritorijas

Zona, kurā ietilpst transporta infrastruktūras tīkli un objekti, kā arī teritorijas to izbūvei, uzturēšanai un funkcionēšanai. Zona ietver visa veida satiksmes infrastruktūru - valsts autoceļi, pašvaldības autoceļi un ielas, komersantu un māju ceļi, atklātas autostāvvietas u.tml.

Plānojums nosaka esošo un plānoto ielu un ceļu teritorijas, kā arī gājēju un veloceliņu tīkla shēmu. Ielas un ceļi klasificēti atbilstoši to nozīmīguma pakāpei.

Ielu teritorijas noteiktas starp sarkanajām līnijām. Noteikti arī ielu profili.

Noteiktas perspektīvo ielu trases, kur tas iespējams; perspektīvo apbūves teritoriju iekškvartālu ielas nosakāmas lokālplānojumos vai detālplānojumos.

Dabas un apstādījumu teritorijas:

Dabas un apstādījumu teritorijas noteiktas ir lai nodrošinātu sabiedrībai brīvi pieejamas dabas vai daļēji pārveidotas un apbūvētas teritorijas, kuru izmantošana saistīta ar rekreāciju, sportu, tūrismu vai kvalitatīvas dabas un kultūrvides vai citu sociālo funkciju nodrošināšanu, kapsētas, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un būves.

Zonā ietilpst gan publiskas, gan privātas dabas un apstādījumu teritorijas, kurām ir kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska nozīme. Zonā tiek ietvertas dabas un apstādījumu teritorijas ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi, lielu ekoloģisko, estētisko un rekreācijas nozīmi, kas kalpo reprezentācijai kā apdzīvotās vietas seja, kā arī vietas ar specifiskām funkcijām, kurām nepieciešana regulāra kopšana. Tās ietver parkus (arī vēsturiskos muižu parkus), alejas, kapsētas, iekārtotas atpūtas vietas u.c. Tāpat grupā ieskaitāmas arī zaļumvietas, kurām vairāk ir ekoloģiska (vides kvalitātes) nevis kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme. Tās ir teritorijas, kurās atrodas sakņu dārzi, vizuāli un funkcionāli nepieciešamie aizsargstādījumi – sanitārās aizsargjoslas, vēja aizsargstādījumi, trokšņa aizsargstādījumi, maskējošie stādījumi u.tml.

Plānojumā noteiktas trīs dabas un apstādījumu teritoriju apakšzonas, atkarībā no to specifikas:

− Dabas teritorijas, kur galvenie zemju izmantošanas veidi ir dabas teritorijas, krastmalas, ūdeņi, teritorijas, kurās saimnieciskā darbība un apbūve nav galvenais izmantošanas veids.

− Parku un apstādījumu teritorija, kuras galvenie zemju izmantošanas veidi ir sabiedriskas nozīmes labiekārtoti koplietošanas rekreācijas objekti, parki, skvēri, piemiņas vietas.



30


− Tūrisma un rekreācijas teritorijas, kur galvenie zemju izmantošanas veidi ir sabiedriskas nozīmes labiekārtoti koplietošanas tūrisma un rekreācijas objekti.

− Kapsētu teritorijas, kur galvenais zemju izmantošanas veids ir mirušo cilvēku apbedījumi

Dabas teritorijas plānojumā izdalītas vietās, kur tās veido dabīgo ūdensteču un ūdenstilpju ekosistēmas, dabīgas aizsargjoslas ap ielām, kapiem, ražošanas teritorijām. Šajās teritorijās nav īpaši veidotu stādījumu un tās netiek izmantotas lauksaimniecībā. Atkarībā no attiecīgās teritorijas īpatnībām iespējama tādu objektu būvniecība, kas saistīti ar rekreāciju, vides aizsardzību, dabas resursu izmantošanu. Nelielās joslās saglabājamas dabīgo parku teritorijas ap dabīgajām ūdenstecēm un ūdenstilpēm, aizsargjoslās ap transporta infrastruktūras un ražošanas objektiem, kā arī ap kapiem.

Plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļauts novadā esošo parku saraksts.

Tūrisma un rekreācijas teritorijas Kuldīgas pilsētā noteiktas estrādes un Pārventas parku teritorijās, Ventas kreisā krasta rajonā, starp Putnudārzu un vecpilsētu, transformējot pašreizējās rūpnieciskās un degradētās teritorijas.

Kapsētu teritorijas noteiktas pēc esošās situācijas. Plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļauts novadā esošo kapsētu saraksts. Jaunu kapsētu izveide netiek plānota.

Lauku teritorijas

Lauku teritorijas (lauku zemes) Kuldīgas novada teritorijas plānojumā tiek noteiktas, lai atbilstoši novada attīstības mērķiem un uzdevumiem nodrošinātu lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanu un attīstību, lauku darbības dažādošanu un lauku vidi. Zonā ietilpst lauksaimniecības teritorijas un teritorijas laukos, kuras izmantojamas kā vietas dzīvošanai – viensētu apbūvei, publiska rakstura apbūvei un lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai.

Atbilstoši šiem mērķiem tiek veidoti lauku teritoriju izmantošanas un apbūves noteikumi.

Lauku zemes noteiktas atbilstoši pašreizējai situācijai un teritorijas saimnieciskajam un ainaviskajam vērtējumam.

Atbilstoši līdz šim spēkā esošajiem plānojumiem, izdalītas atsevišķas lauku teritorijas (apakšzonas), galvenokārt pilsētas un ciemu tuvumā, kur pieļaujama savrupmāju vai retināta savrupmāju būvniecība.



31


Mežu teritorijas

Mežu teritorija novada teritorijas plānojumā noteikta, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža resursu izmantošanu un saglabāšanu. Zonā ietilpst mežu, jaunaudžu un izcirtumu teritorijas, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstoši un tam pieguļošie pārplūstošie klajumi, lauces, purvi.

Mežu teritorijas noteiktas atbilstoši pašreizējai situācijai un tajās iekļautas vairākas perspektīvās (apmežojamās) teritorijas (skat. informāciju pārskatā par teritorijas plānojuma izstrādi). Teritorijas plānojums neaizliedz citu lauksaimniecības teritoriju apmežošanu gadījumā, ja to pieļauj teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, citi normatīvie akti un tā tiek saskaņota likumdošanā noteiktā kārtībā un to akceptē novada padome.

Teritorijas plānojumā noteikta mežu teritorijas izmantošana gan koksnes resursu izmantošanai un aizsardzībai, gan rekreācijai, gan dabas vērtību aizsardzībai.

Ūdeņu teritorijas.

Ūdeņu teritorijas noteiktas, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un dabas aizsardzībai. Zonā ietilpst dabīgas vai mākslīgas ūdenstilpes (ezeri, dīķi u.c.), ūdensteces (upes, strauti u.c.) un jūra, kā arī būves, kas saistītas ar attiecīgā ūdens baseina izmantošanu (laivu piestātnes, peldētavas u.c.) un uzturēšanu.

Ūdeņu teritorijas novada teritorijas plānojumā izdalītas pēc esošās situācijas.

Ūdensobjektu apsaimniekošanā jāievēro Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns. Saskaņā ar plānu līdz 2015. gadam Ventas upei jāsasniedz mērķis „laba kvalitāte”.

Kultūras un dabas mantojuma aizsardzība

Kuldīgas novadam raksturīgs bagātīgs kultūrvēsturiskais un ainaviskais mantojums. Kuldīgas novadā ir ap 128 valsts nozīmes un ap 25 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi. Kuldīgā pilsētā atrodas 49 valsts nozīmes un 2 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

Nozīmīgākās apdzīvotās vietas ar lielu kultūras pieminekļu koncentrāciju:

− Kuldīgas pilsētā - vislielākā dažādu laikmetu kultūras pieminekļu koncentrācija Kuldīgas novadā, kā arī Kuldīgas vecpilsēta kā pilsētbūvniecības piemineklis



32


− Ēdole, Kabile, Renda, Turlava - apdzīvotas vietas ar arheoloģisko, Kurzemes – Zemgales hercogistes laika pieminekļu, Krievijas impērijas laika celtņu – muižu un baznīcu, kā arī otrā pasaules kara piemiņas vietu sakopojumu.

Teritorijas ar īpašu vēsturiskās attīstības gaitu

− Suitu teritorija (Gudenieku pagasts). Vēsturiskais katoļticīgo vienlaidus apdzīvotais areāls luterāniskajā Kurzemē. Teritoriju vieno un raksturo etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas

− Kuršu ķoniņu brīvciemi: Ķoniņciems, Pliķu ciems, Kalējciems un Ziemeļu ciems Turlavas pagastā, Sausgaļu ciems Padures pagastā; Dragūnu ciems un Rimzātu ciems Rumbas pagastā. Kuršu Ķoniņu visblīvāk apdzīvotā teritorija atradusies tagadējā Turlavas pagasta teritorijā. Šobrīd no ķoniņu mantojuma saglabājušies tikai atsevišķi elementi (piemēram, Lipaiķu luterāņu baznīca ar ķoniņu dzimtu ģerboņiem logos, pamestie ķoniņu dzimtu kapi u.c.).

Vizuāli augstvērtīgas atklātas ainavu telpas (tālās skatu perspektīvas no Rietumkursas augstienes rietumu nogāzes Piejūras zemienes virzienā, ziemeļu un austrumu nogāzēm Kursas zemienes virzienā, kā arī no zemienēm Rietumkursas augstienes virzienā.

Mozaīkveida augstvērtīgas ainavu telpas (Kurmāles, Bandavas paugurainēs, kā arī Griķu apkārtnē).

Ainavu telpas ar lielu dabas un kultūrvēsturisko ainavas elementu sakopojumu (Ēdoles kultūrvēsturiskajā teritorijā, Gudenieku – Timzas apkaimē, Abavas un Ventas ielejās, Kuldīgā un tās apkārtnē, vairāku mazo upju ielejās, Usmas ezerainē, vairāku mazo ezeriņu apkaimē, Kabiles kultūrvēsturiskajā teritorijā).

Galvenās vērtības:

− Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā kā unikāla vērtība.

− daudzveidīgas kuršu laikmeta, Livonijas, Kurzemes hercogvalsts un vēlāku laiku materiālās un nemateriālās kultūras liecības novadā;

− Vizuāli un kultūrvēsturiski augstvērtīgas ainavas.

Teritorijas plānojuma risinājumi kultūrvēsturisko un ainavisko vērtību saglabāšanai un attīstībai:

Vlsts aizsargājamo kultūras pieminekļi un pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskie objekti iekļauti plānojuma grafiskajā daļā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļautas prasības to aizsardzībai.



33


Kuldīgas vēsturiskā centra aizsardzībai Kuldīgas novada pašvaldība ir ierosinājusi paplašināt pilsētbūvniecības pieminekļa “Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs” teritoriju6. Plānojumā noteiktas īpašas prasības vēsturiskā apbūves zonām. Vēsturiskās apbūves zonas sastāv no pilsētbūvniecības pieminekļa un tam piegulošajām apbūves teritorijām, kurās noteiktas īpašas prasības vēsturiskās kultūrainavas aizsardzībai un saglabāšanai.

Plānojumā iekļauti nosacījumi jaunu būvapjomu būvniecībai vēsturiskās apbūves zonā atbilstoši grafiskās daļas kartei “Jaunu ēku būvniecība Kuldīgas vēsturiskās apbūves zonās”. Katrai apbūves vietai ir noteikts atļautais būvvietas un ēkas tips. Attiecīgi noteiktas:

− Būves, kuras atjaunojamas vēsturiskās apbūves vietās.

− Būves, kuras daļēji atjaunojamas vēsturiskās apbūves vietās, saglabājot raksturīgo izvietojuma tipoloģiju (pēc analoģijas), jo mainījusies pilsētbūvnieciskā situācija.

− Jaunas apbūves vietas (saglabājot pilētvides kontekstu)

Noteikti jaunu ēku tipi:

− Vēsturiska ēka, pamatota ar izpētes materiāliem.

− Tipiska vēsturiskā ēka pēc lokālās pilsēttelpas konteksta (pēc analoģijas).

− Vēsturiskai ēkai raksturīgs būvapjoms ar mūsdienīgu detalizāciju (vēsturiskās apbūves būvapjoms, tektonika, mērogs, ritms, dalījums, faktūra, takstūra, krāsa, mūsdienu detalizācija – profili, apdares detaļas, mezglu risinājumi.

Kuldīgas pilsētā ārpus vēsturiskās apbūves zonām ir noteiktas arhitektoniski un kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas, kuras ir iedalītas šādās kategorijās:

− Stila dominantes – būvperiodam raksturīgs būvniecības stila paraugs, arhitektoniski nozīmīga ēka ar augstu autentiskuma saglabātības pakāpi un pilsētbūvnieciskās novietnes nozīmi.

− Industriālās būves - būvperiodam raksturīgs būvniecības stila paraugs, arhitektoniski nozīmīga ēka ar augstu autentiskuma saglabātības pakāpi un pilsētbūvnieciskās novietnes nozīmi.

6 Plānojuma izstrādes laikā VKPAI izvērtē šo priekšlikumu.



34


− Fona apbūve – būvperiodam raksturīga ēka vai ēku grupa ar augstu autentiskuma saglabātības pakāpi, kas veido ielas telpas pilsētbūvniecisko mērogu un nosaka tās raksturu.

Lai saglabātu Kuldīgas pilsētvidei būtisku, vēsturiski veidojušo ielu telpu, atsevišķām ielām noteikts saglabājamās ielas telpas statuss:

− Stendes iela.

− Aizputes iela posmā no krustojuma ar Alsungas ielu līdz pilsētas robežai.

− Ēdoles iela posmā no ielas sākuma līdz valsts autoceļam P118 (Kuldīgas apvedceļš)

− Ventspils iela posmā no krustojuma ar Grants ielu līdz krustojumam ar Lapegļu ielu.

− Dzirnavu iela posmā no krustojuma ar Mucenieku ielu līdz pilsētas robežai.

− Liepājas iela posmā no krustojuma ar Piltenes ielu līdz krustojumam ar Planīcas ielu.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļautas arī prasības ainavu un skatu perspektīvju aizsardzībai.

Dabas mantojums

Kuldīgas novadam raksturīga liela dabas daudzveidība. Priekšnoteikums dabas daudzveidībai ir lielās ar mežu klātās platības. Novadā ir daudz dīķsaimniecību, kurās izveidojušās dzīvotnes ūdensputniem.

Kuldīgas novadā pilnībā vai daļēji atrodas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas ir arī Eiropas nozīmes (NATURA 2000) teritorijas.

Visām Eiropas nozīmes (NATURA 2000) teritorijām ir Latvijas valsts aizsardzības statuss, tostarp valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss ir šādām teritorijām:

− Dabas parki

− Abavas senleja;

− Riežupe;

− Pinku ezers.



35


− Dabas liegumi:

− Ventas ieleja (sagatavots priekšlikums statusa maiņai uz dabas parku);

− Gudenieki;

− Maņģenes meži.

− Mikroliegums:

− Dzirnieku pļava.

Kuldīgas novadā ir šādi valsts nozīmes īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi:

− 7 aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi;

− 6 aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;

− 2 aizsargājamās alejas;

− dižkoki.

Kuldīgas novadā atbilstoši LR likumiem “Sugu un biotopu likums”, “Meža likums” un tiem pakārtotiem normatīviem aktiem ir izveidoti mikroliegumi7. Par mikroliegumu veidošanu ir atbildīgas šādas institūcijas:

− Dabas aizsardzības pārvalde nosaka mikroliegumus nemeža zemēs, kā arī dabas rezervātos un nacionālajos parkos;

− Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs ārpus dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem;

− Zemkopības ministrija nosaka mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.

Kuldīgas novadā plānojuma izstrādes laikā ir noteikti 68 mikroliegumi, t.sk. 51 – aizsargājamām putnu sugām, 10 – meža biotopiem, 7 – aizsargājamām augu sugām8.

7 Teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina

8 Pēc DAP sniegtās informācijas.



36


Kuldīgas novada teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ir attēloti dabas parki, dabas liegumi, kā arī dabas pieminekļi (ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, dendroloģiskie stādījumi un aizsargājamās alejas). Valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību nosaka valsts likumdošana – LR likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un tam pakārtotie normatīvie akti. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav iekļautas papildus prasības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībai.

Aizsargjoslas un citi aprobežojumi

Plānojumā noteiktas aizsargjoslas saskaņā ar LR likuma “Aizsargjoslu likums” un tam pakārtoto normatīvo aktu prasībām. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ir attēlotas aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos aprakstītas prasības visu aizsargjoslu noteikšanai.

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas tika noteiktas plānojuma izstrādes gaitā atbilstoši MK noteikumu Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” prasībām. Apsekojot teritoriju, pēc dabā esošām pazīmēm (saskaņā ar MKN Nr. 406 8. punktu) noteiktas applūstošās teritorijas.

Tauvas joslas nosakāmas atbilstoši Zvejniecības likums 9. pantam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādītas prasības to noteikšanai un attēlošanai detālplānojumos, zemes ierīcības plānos un būvprojektos.

Novada plānojumā noteikta meža aizsargjosla ap Kuldīgas pilsētu.

Alternatīvo energoapgādes objektu izvietošana

Teritorijas plānojumā paredzēti risinājumi alternatīvo energoapgādes objektu izvietošanai. Plānojuma grafiskajā daļā ir noteiktas teritorijas, kurās atļauta lielo elektrostaciju (ar jaudu virs 20 kW) būvniecība. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir iekļautas prasības vēja, saules, ūdens, zemes siltuma un biogāzes energoobjektu izvietošanai.

Derīgo izrakteņu ieguve

Kuldīgas novada ģeoloģisko potenciālu veido derīgie izrakteņi, ģeoloģiskās struktūras kā arī ģeoloģiskie objekti un teritorijas – īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi.

Derīgie izrakteņi ir saistīti ar kvartāra nogulumiem, kā arī augšdevona nogulumiežiem. Novada ziemeļu daļā izplatītie augšdevona nogulumieži satur dolomīta un kvarca smilts iegulas. Novada rietumu daļā viduskembrija smilšakmeņi satur naftas iegulas. Šiem iežiem ir būtiska nozīme arī kā



37


kolektorslānim gāzes krātuvju ierīkošanai. Novada rietumu daļā kvartāra nogulumi satur svarīgākās smilts un grants atradnes, Pieventas zemienes teritorijā ir lielākie Kuldīgas novada bezakmens māla un kūdras krājumi. Novada austrumu daļā upju ielejās atrodas lielākie aizsargājamo ģeoloģisko dabas objektu koncentrācijas areāli.

Teritorijas plānojumā nav noteiktas atsevišķas funkcionālās zonas derīgo izrakteņu ieguvei. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteikts, ka derīgos izrakteņus var iegūt novada teritorijas plānojumā noteiktajās Lauku un Meža teritorijās.

Noteikts, ka jaunas karjeru teritorijas derīgo izrakteņu iegūšanai atļauts veidot tikai:

− Ārpus pilsētas un ciemu teritorijām.

− Ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un kultūras pieminekļu teritorijām.

− Ne tuvāk par 100 m no zemesgabala robežas vai zemesgabalā esošas, citam īpašniekam piederošas ēkas, izņemot, ja piegulošā zemesgabala vai ēkas īpašnieks rakstiski piekrīt derīgo izrakteņu ieguvei mazākā attālumā no sava zemesgabala robežas vai ēkas.

Paredzēts arī, ka pirms jaunu karjeru ierīkošanas ainaviski vērtīgajās teritorijās ir jāizstrādā ainavu plāns.

Potenciāli piesārņotās vietas

Kuldīgas novadā reģistrētas šādas potenciāli piesārņotās vietas :

− Vulkāns 3, Kuldīga.

− Degvielas uzpildes stacija Basos, Gudenieku pagasts.

− Degvielas uzpildes bāze LKS "Ēdoles druvas", Ēdoles pagasts.

− Izgāztuve "Cīņas karjers", Īvandes pagasts.

− SIA “Kurmales mēbeles”, Kurmāles pagasts.

− Minerālmēslu noliktava "Jaunzemji”, Laidu pagasts.

− Degvielas uzpildes stacija "Spīdolas", Laidu pagasts.

− Degvielas uzpildes stacija "Lejas", Laidu pagasts.



38


− Degvielas uzpildes stacija "Valtaiķi", Laidu pagasts.

− Darbnīcas, Padures pagasts.

− Kuldīgas sadzīves atkritumu izgāztuve "Zīles", Pelču pagasts .

− Degvielas uzpildes stacija "Adrija" , Rendas pagasts.

− Cūku komplekss "Mazrenda", Rendas pagasts.

− Saimniecība "Doņi" (grants karjers, atrodas Ventas upes 10 metru aizsargjoslā), Rumbas pagasts.

− Cūku komplekss "Dižošnieki", Snēpeles pagasts.

− "Dižošnieki" (bijušā cūku kompleksa "Snēpele" teritorija), Snēpeles pagasts.

− Šķidrā amonija polifofosfāta noliktava, Turlavas pagasts.

− Degvielas uzpildes stacija "Upītes", Vārmes pagasts.

− Minerālmēslu noliktava "Jaunrūši" , Vārmes pagasts.

TIA noteikumos paredzēts aizliegums veikt būvniecību piesārņotā teritorijā.



39


5. VADLĪNIJAS TURPMĀKAJAI PLĀNOŠANAI

Lokālplānojumi un detālplānojumi

− Lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādāšana reglamentēta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

Tematiskie plānojumi

− Tematiskā plānojuma izstrāde anaviski vērtīgajām teritorijām. Rekultivējamās teritorijas

− Degradēto / piesārņoto teritoriju rekultivācijas / sanācijas plānu izstrāde.

Krasta erozijai pakļautā teritorija

− Krasta izmaiņu izvērtējums Kuldīgā pie „Melnās Kolkas” un erozijas ietekmēšanas iespēju izpēte.

Kultūras mantojums

− Pilsētbūvnieciskā pieminekļa “Kuldīgas vēsturiskais centrs” aplašināšana9

− Kultūras pieminekļu apsaimniekošanas plāni un individuālās aizsargjoslas.

− Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturisko objektu izmantošanas un aizsardzības noteikumi.

Citi uzdevumi

− Vasarnīcu apbūves teritoriju ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas sistēmas plānošana.

− Sniega savākšanas sistēma (uzglabāšanas laukumi, citi tehnoloģiskie risinājumi).

9 Saskaņošanas procesā plānojuma izstrādes laikā

paskaidrojuma raksts - kuldiga › images › faili › attistiba › ter_plan › ...latvijas...

Documents