Valdes locekļa atbildība

S. Rudāns un D. Buša, ZAB “Cobalt”Rīga, 28.09.2016

2

Prezentācijas plāns

1. Valdes locekļa atbildība sabiedrības priekšā1) valdes locekļa pienākumi

2) business judgement rule

3) valdes locekļa atbildības aspekti:a. solidāra atbildība;b. valdes kompetences sadalīšana;c. pierādīšanas īpatnības.

4) valdes locekļa atbildības izslēgšana:a. civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;b. citas iespējas.

2. Valdes locekļa atbildība trešo personu priekšā

3

Valdes locekļa pienākumi

• Komerclikums: sabiedrības vadīšana ar krietna saimnieka rūpību.

• Tiesu prakse: • peļņas palielināšana, saglabājot sabiedrības mantu;• sabiedrības vadīšana atbilstoši saprātīgai komerciālās

apgrozības praksei.

• Pienākumu saturs ir atkarīgs no komercdarbības nozares, formas (SIA/AS), sabiedrības finansiālā stāvokļa un izmēra, dalībnieku struktūras utt..

4

Likuma ievērošanas pienākums

• Labas prakses noteikumus, korporatīvās pārvaldības principus drīkst pārkāpt, ja tas atbilst sabiedrības interesēm.

• Taču likums ir jāievēro vienmēr! Ar atsevišķiem izņēmumiem.• Valdes loceklis nedrīkst pārkāpt likumu, kaut arī tas būtu izdevīgi

sabiedrībai. Sabiedrība nedrīkst prasīt no valdes locekļa kompensāciju par piemērotu sodu pilnā apmērā, ja sabiedrība guva labumu.

• Likuma dažādas tulkošanas iespējas: valde drīkst paļauties uz sabiedrībai izdevīgāku tulkojumu, ja vien no tā nevar rasties nesamērīgi lielie zaudējumi.

5

Korporatīvo dokumentu ievērošanas pienākums

• Valdes loceklim ir pienākums pašam ievērot statūtus un dalībnieku/akcionāru sapulces lēmumus, kā arī rūpēties par to ievērošanu no darbinieku puses.

• Taču atšķirībā no likuma valde var panākt korporatīvā dokumenta grozīšanu vai atcelšanu. Valdei ir jāizmanto šīs tiesības sabiedrības interesēs.

• Valde drīkst pārkāpt tādu statūtu noteikumu, kas praksē nedarbojas.

6

Lojalitātes pienākums

• izvairīšanās no interešu konflikta:• balsstiesību ierobežojumi;• padomes piekrišana līguma slēgšanai ar sabiedrību.

• pienākums saglabāt komercnoslēpumu

• konkurences aizliegums:• Komerclikuma teksts neaizliedz būt par dalībnieku konkurējošā sabiedrībā;• padomes piekrišana atbrīvo no atbildības par sabiedrībai radītajiem zaudējumiem.

• pienākums darboties labākajās sabiedrības interesēs:• aktīva sabiedrības labuma sekmēšana;• corporate opportunities doktrīna.

• Lojalitātes pienākums darbojas arī pēc valdes pilnvarojuma termiņa beigām.

7

Valdes locekļa atbildība:aktuāla tiesu prakse I

• Nav neviena publiski pieejama tiesas sprieduma par valdes locekļa atbildību sakarā ar sabiedrībai neizdevīga lēmuma pieņemšanu aiz neuzmanības.

• Tiesu spriedumi attiecas uz gadījumiem, kad valdes loceklis apzināti darbojās pretēji sabiedrības interesēm vai pieļāva rupju pienākumu pārkāpumu:• naudas izņemšana no sabiedrības kases vai konta un izmantošana

privātām vajadzībām;• sabiedrības aktīvu pārdošana zem tirgus vērtības (aizdomīgos

apstākļos);• naudas aizdošana ārzonas sabiedrībai bez nodrošinājuma;• ilgstoša maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana (nodokļu

uzrēķins kopā ar soda naudu);• prasījuma nepieteikšana maksātnespējas administratoram.

8

Valdes locekļa atbildība:aktuāla tiesu prakse II

Valdes locekļu argumenti tiesas strīdos ar sabiedrību:• formāli valde rīkojās atbilstoši likumam un statūtiem;• valdes loceklis atsaucas uz it kā nozagtajiem dokumentiem;• sabiedrība nav veikusi pasākumus zaudējumu novēršanai vai

apmēra samazināšanai;• sabiedrības pārdoto aktīvu nolietošanās īsā laika periodā;• sakarā ar maksātnespējas procesa pasludināšanu sabiedrības

mantiskais stāvoklis vairs nevar pasliktināties, līdz ar ko valdes locekļa prettiesiska rīcība nevar radīt sabiedrības mantas samazinājumu.

9

Valdes locekļa atbildība:rūpīga saimnieka kritērijs

• objektīva mēraukla – konkrētā nozarē tādā paša lieluma strādājošās sabiedrības vidusmēra vadītājs;

• dažu sabiedrību (piemēram, bankas) valdes locekļiem tiek izvirzītas stingrākas prasības;

• subjektīvas īpašības (īpašas zināšanas, pieredze, kompetence) var tikai paaugstināt, bet ne samazināt valdes locekļa atbildību;

• atlīdzības apmērs neietekmē valdes locekļa atbildību.

10

Business judgement rule

Business judgement rule (BJR) pirmo reizi parādījās ASV. Tagad šī doktrīna ir pārņemta visās attīstītajās pasaules valstīs.

Kāpēc ir nepieciešama šī doktrīna?• Arī krietns un rūpīgs valdes loceklis var pieļaut kļūdas. Atbildība par

jebkādu kļūdu varētu atturēt talantīgos un spējīgos cilvēkus no darba sabiedrības valdē;

• Saprātīgs risks ir nepieciešams nosacījums sabiedrības veiksmei;• Tiesneši nespēj izvērtēt biznesa lēmuma pareizību;• Retrospektīvas domāšanas īpatnība: cilvēku tendence vērtēt

pagātnes notikumus, vadoties no šīs dienas zināšanām un pieredzes.

11

BJR piemērošanas nosacījumi

• valde darbojās savas rīcības brīvības ietvaros;• pieņemot lēmumu, valde ievēroja sabiedrības intereses;• valde ieguva pietiekamu informāciju un pienācīgi

izvērtēja to.

12

Valdes rīcības brīvība

• valde tiesiski izmantoja savu rīcības brīvību:• Šīs rīcības brīvības robežas nosaka likums, statūti, dalībnieku

sapulces lēmumi, valdes reglaments, ar valdes locekli noslēgtais līgums.

• valdes rīcība bija apzināta;• nenoteikts iznākums uz lēmuma pieņemšanas brīdi.

Valdes rīcības brīvība ir ļoti plaša:• likuma prasību izpildes veids un kārtība;• ziedojumi;• reprezentatīvie izdevumi (privātas lidmašīnas noma);• nepamatots atteikums pildīt tiesiski noslēgtu līgumu;• atteikšanās no vēršanās tiesā pret parādnieku.

13

Sabiedrības interešu ievērošana

• Shareholder value vs. stakeholder value:• Latvijā: komercdarbība – darbība peļņas gūšanas nolūkā.

• Rīcības atbilstība sabiedrības interesēm:• ilgstoša rentabilitāte un konkurētspēja. Parasti tas nozīmē

izvairīšanos no tādiem riskiem, kas var apdraudēt sabiedrības pastāvēšanu.

• Valdes locekļa subjektīva pārliecība par savas rīcības pareizību:• interešu konflikts nav pieļaujams, bet valdes loceklis drīkst gūt

personisko labumu, ja viņa un sabiedrības intereses sakrīt;• neatkarība no svešas ietekmes.

14

Nepieciešamās informācijas iegūšana un izvērtēšana I

• No praktiskā viedokļa tas ir pats svarīgākais BJR nosacījums.

• Augstākā tiesa: “valdes loceklim, lai pieņemtu adekvātu lēmumu, ir pienākums noskaidrot visu nepieciešamo informāciju un izvērtēt iespējamos riskus”.

• Nepieciešamās informācijas iegūšana:• pēc valdes ieskatiem, ņemot vērā konkrētu situāciju;• stratēģiskam vai netipiskam lēmumam tiek izvirzītas

augstākās prasības;• darbinieku un trešo personu atzinumu saņemšana.

15

Nepieciešamās informācijas iegūšana un izvērtēšana II

• Lēmuma pieņemšana:• lēmuma atbilstība uzņēmumu vadīšanas teorijas atziņām:

• racionāli pamatots lēmums. Intuīcija vien neder;• alternatīvu apzināšanās;• “par” un “pret” apskatīšana + iespējamo scenāriju modelēšana.

• lēmuma atbilstība nozarē pieņemtajai praksei.

• Izvairīšanās no nesaprātīga riska:• sekas un iestāšanās varbūtība;• sabiedrībai netipiska komercdarbība;• nepietiekama izpratne par konkrētiem riskiem.

• Lēmuma noformēšana:• parasti protokols nesatur pamatojumu;• pierādīšanas nasta un 10 gadu noilguma termiņš.

16

Valdes locekļa atbildība parnepareiziem lēmumiem

• valde nopērk kapitāla daļas bez juridiskās un finanšu izpētes;• valde pieņem lēmumu paplašināt ražošanu, nepārbaudot iepriekš,

vai būs pietiekams pieprasījums pēc jauna produkta;• valde pieņem lēmumu uzsākt jaunu komercdarbību, bet tikai pēc

vērā ņemamu ieguldījumu veikšanas saprot, ka tai neizdosies saņemt nepieciešamo bankas finansējumu;

• valde slēdz līgumu par preču piegādi ar pēcapmaksu ar jaunu klientu, nesaņemot nodrošinājumu vai nepaturot īpašuma tiesības;

• valde aizvieto ilgtermiņa kredītus ar augstāku procentu likmi ar īstermiņa aizdevumiem ar sabiedrībai izdevīgākiem procentiem. Taču šāda rīcība rada bankai pienākumu samaksāt komisijas maksu par kredītu pirmstermiņa atdošanu;

• banka pagarina kredītu, nepārbaudot aizņēmēja aktuālo mantisko stāvokli.

17

Valdes locekļu solidāra atbildība

• Atbildības rašanās – ievēlēšana un piekrišana• Solidārās atbildības priekšnoteikumi - ja nevar

pierādīt, ka individuāli ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks

• Zaudējumu atlīdzības sadalījums – pakārtots jautājums

• Solidāra to valdes locekļu atbildība, kuri šo amatu nav pildījuši vienlaicīgi, uz Civillikuma pamata, ja:

• dažādos periodos darbojušies valdes locekļi;• nav iespējams konstatēt zaudējumu nodarīšanas brīdi.

18

Valdes locekļu kompetences sadalīšana• Pienākumu sadale nevar būt pamats valdes

locekļu atbrīvošanai no atbildības.• Kopīgi jāpieņem lēmumi par:

• komercdarbības plānošanu;• komercdarbības koordinēšanu;• komercdarbības kontroli;• vadošo darbinieku iecelšanu.

• Individuālā balsojuma ietekme uz atbildību.

19

Prettiesisks dalībnieku sapulces vai valdes lēmums

• Valdes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja rīkojies labā ticībā akcionāru sapulces likumīga lēmuma ietvaros. No tā izriet valdes locekļa pienākums izvērtēt dalībnieku sapulces lēmuma tiesiskumu un nepieciešamības gadījumā apstrīdēt to tiesā.

• Valdes prettiesiska lēmuma gadījumā ir jādara viss iespējamais, lai novērstu lēmuma izpildi un zaudējumu iestāšanos (attiecīgi informēt padomi vai sasaukt dalībnieku sapulci).

20

Apgriezta pierādīšanas nasta

• Kāpēc tā ir nepieciešama?

• Prezumpcija par valdes atbildību sāk darboties tikai pēc tam, kad sabiedrība ir pierādījusi, ka:

1) sabiedrībai ir nodarīts zaudējums (mantas samazinājums),

2) bijusi valdes locekļa rīcība (darbība vai bezdarbība),

3) pastāv cēloniskais sakars starp valdes locekļa rīcību un sabiedrības zaudējumu.

21

Valdes locekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšana I

• Adekvāta apdrošināšana aizsargā valdes locekļu personīgos līdzekļus, nodrošina sagaidāmo juridisko palīdzību un naudas līdzekļus sabiedriskajām attiecībām, lai mazinātu kaitējumu reputācijai.

• Apdrošinātās personas – valdes, padomes locekļi, sabiedrības de facto vadītājs vai «ēnu direktors», jebkurš vadītājs, kurš pārstāv sabiedrību pret trešajām personām (officer), personas, kas par vadītājiem kļūst polises perioda laikā.

22

Valdes locekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšana I I• Apdrošinātais risks – neatļauta darbība vai bezdarbība, t.i.,

jebkura esoša, piedēvēta vai iespējama kļūda, nolaidība, nepatiess apgalvojums, pienākumu pārkāpums, darba tiesisko attiecību pārkāpums, ko veikusi apdrošinātā persona.

• Segums – zaudējumi, kas rodas no prasības.• Papildu segums – sabiedrības samērīgi izdevumi juridiskai

palīdzībai, izmeklēšanas izmaksas, kas saistītas ar dažādu iestāžu veikto izmeklēšanu un sabiedrības vai apdrošināto personu lietu izskatīšanu (valsts nodevas), ārvalsts likuma interpretēšanas izdevumi, mediācija, drošības nauda, izdevumi sabiedriskajām attiecībām, pagarinātā zaudējumu atklāšanas perioda iespējas u.c.

23

Valdes locekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšana III• Būtiskākie izņēmumi – darbības ļaunā nolūkā, darbības

personiskā labuma gūšanai, prasības, kas celtas pirms polises spēkā stāšanās, apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī zināmi apstākļi, kas var izraisīt prasības celšanu, teritoriālie izņēmumi (ASV), izlīgumi.

• Prēmiju ietekmējošie faktori – atbildības limits, aktīvu lielums, apgrozījums, īstermiņa un ilgtermiņa likviditāte, uzņēmuma darbības nozare, teritorija, koncerna struktūra, akcionāru sastāvs, iepriekšējā vēsture u.c.

24

Valdes locekļa atbildības izslēgšana

• Pašreiz dominējošais viedoklis: valdes locekļa atbildību nav iespējams izslēgt vai samazināt!• Dalībnieku sapulce nevar atbrīvot valdes locekli no atbildības par

nākotnē iespējamu prettiesisku rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai var tikt nodarīti zaudējumi. Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes locekli tikai par konkrētu jau veiktu un dalībnieku sapulcē atklātu prettiesisku rīcību. Turklāt uz sapulces dienu ir jābūt zināmam precīzam zaudējumu apmēram.

• Šī viedokļa kritika:• jebkura persona var atteikties no savām tiesībām/prasījumiem;• pilnvarotājs/darba devējs var atbrīvot pilnvarnieku/darbinieku no

atbildības par neuzmanību;• vienbalsīgs dalībnieku sapulces lēmums: nepastāv bažas par

mazākuma dalībnieku interešu aizskārumu;• līgumiska valdes locekļa atbildības izslēgšana un vēlāka atsaukšanās

uz šādas vienošanās spēkā neesamību var būt pretēja labai ticībai.

25

Valdes locekļa atbildības izslēgšanaIeteikumi

• slēgt vienošanos par valdes locekļa atbildības ierobežošanu, iekļaujot tajā saprātīgus noteikumus (atbildības izslēgšana par vieglu neuzmanību, de minimis pārkāpumi, saīsināts noilguma termiņš);

• pie gada pārskata apstiprināšanas lūgt dalībnieku sapulcei pieņemt lēmumu par atbrīvošanu no iespējamas atbildības par riskantiem darījumiem;

• pirms pilnvarojuma termiņa beigām sasaukt dalībnieku sapulci, lai tā pieņemtu lēmumu par atbrīvošanu no iespējamas atbildības;

• saņemt dalībnieku sapulces piekrišanu riskantai darbībai;• vērsties pie padomes ar lūgumu dot piekrišanu vai sniegt viedokli par konkrētu

darījumu (ja statūti neparedz padomes piekrišanas saņemšanu attiecīgā jautājumā);

• vienošanās ar sabiedrības dalībniekiem, saskaņā ar kuru viņi apņemas atlīdzināt sabiedrībai nodarītos zaudējumus valdes locekļa vietā;

• sabiedrības apņemšanās atbrīvot valdes locekli no atbildības trešo personu priekšā (naudas soda uzlikšana valdes loceklim);

• sabiedrības apņemšanās apmaksāt juridisko palīdzību valdes loceklim, ja starp sabiedrības un valdes locekļa interesēm nepastāv konflikts (kriminālprocesa ierosināšana pret valdes locekli sakarā ar Konkurences likuma pārkāpumu).

26

Valdes locekļa atbildība trešo personu priekšā

• Trešās personas ir sabiedrības dalībnieki, kreditori, darbinieki, kā arī citas personas (visi izņemot pašu sabiedrību).

• Šī atbildība pastāv tikai izņēmuma gadījumos:• nozieguma izdarīšana, izmantojot sabiedrību (finanšu piramīdas

izveidošana, sabiedrības glabāšanā nodotās mantas piesavināšanās);• darījuma partnera uzticēšanās ļaunprātīga izmantošana/maldināšana:

• līguma noslēgšana, skaidri apzinoties, ka sabiedrība nevarēs to izpildīt;• pārdevēja pierunāšana turpināt preču piegādi neskatoties uz ievērojamu

parādu, kas tā arī paliek nenomaksāts;• darbinieku pārliecināšana piešķirt aizdevumu finansiālajās grūtībās

nonākušajam darba devējam, lai saglabātu savas darbavietas.• trešās personas interešu aizskārums (delikts) (konfidenciālās

informācijas izplatīšana par darījuma partneri, kas noved pie tā maksātnespējas pasludināšanas);

• valdes loceklis kā sabiedrības pienākumu izpildes garants (līzingā paņemto iekārtu ekspluatācijas noteikumu neievērošana).

27

KONTAKTI

DITA BUŠAZVĒRINĀTA ADVOKĀTE+371 6720 1838 dita.busa@cobalt.legal.lv

SERGEJS RUDĀNSZVĒRINĀTS ADVOKĀTS+371 6720 1814 sergejs.rudans@cibalt.legal