sabiedrisko attiecĪbu instrumentu …...attiecības pr teorija un prakse” ievadā norāda...
TRANSCRIPT
ALBERTA KOLEDŽA
Sabiedriskās attiecības
LĪGA SUDARE
Kvalifikācijas darbs
SSAABBIIEEDDRRIISSKKOO AATTTTIIEECCĪĪBBUU
IINNSSTTRRUUMMEENNTTUU IIZZMMAANNTTOOŠŠAANNAASS
PPIILLNNVVEEIIDDEE JJAAUUNNAA PPRROODDUUKKTTAA
VVIIRRZZĪĪBBAAII MMEEDDIIJJUU TTIIRRGGŪŪ
Rīga-2012
6
Darba izpildes un novērtējuma lapa
Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai
________________________________________________________________kvalifikācijas darba nosaukums
izstrādāts saskaņā ar studiju programmu ________________________________(studiju programmas nosaukums)
Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.Darba autors (-e): students (-e) ______________________ _______________
(Vārds, uzvārds) (paraksts, datums)
Iesaku darbu aizstāvēšanai.Darba vadītājs (-a):_______________________________________ ___________________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)
Atļaut aizstāvēt studiju programmas _________________________________(studiju programmas nosaukums)
kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.
Studiju programmas vadītājs (-a):_______________________________________ ____________________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)
Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas kvalifikācijas darbuaizstāvēšanas komisijas201_.gada _________________ sēdē un novērtēts ar atzīmi ________________
Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijassekretārs(-e) _____________________________
(paraksts un tā atšifrējums)
7
ANOTĀCIJA
Kvalifikācijas darba tēma - „Sabiedrisko attiecību instrumentu izmantošanas
pilnveide jauna produkta virzībai mediju tirgū”. Darba mērķis ir izpētīt nedēļas žurnāla
„Ir” kampaņās izmantotos sabiedrisko attiecību instrumentus un izstrādāt priekšlikumus
to pilnveidei.
Darba teorētiskajā daļā tiek sniegts raksturojums sabiedrisko attiecību būtībai un
mērķim, kā arī aprakstīti priekšnosacījumi un izmantojamie instrumenti kampaņu
veidošanā. Tāpat tiek raksturotas mediju tirgus īpatnības un iezīmēta žurnālu vieta
Latvijas mediju tirgū, lai izvērtētu sabiedrisko attiecību nozīmi medija popularizēšanā.
Darba empīriskajā daļā tiek aprakstītas žurnāla „Ir” veiktās sabiedrisko attiecību
un mārketinga integrētās kampaņas, kā arī apkopoti un analizēti anketā iegūtās žurnāla
lasītāju atbildes par realizēto kampaņu atpazīstamību un ietekmi. Līdzās iegūtajiem
datiem tiek piedāvāta autores interpertācija un skaidrojumi.
Pētījumā izmantotās metodes – literatūras analīze, sekundārā datu analīze,
empīriskās metode – anketēšana internetā.
Pētījuma rezultātā autore ir izdarīti 19 secinājumi un izstrādāti pieci priekšlikumi
sabiedrisko attiecību instrumentu izmantošanas pilnveidei jauna produkta virzībai mediju
tirgū.
Kvalifikācijas darbs sastāv no 53 lapām, kur iekļauti 4 attēli un četriem
pielikumiem, kopumā aizņemot 65 lapaspuses. Darba izstrādes gaitā izmantotas 20
grāmatas un elektroniskie informācijas nesēji latviešu un angļu valodā.
Kvalifikācijas darba atslēgas vārdi: sabiedrisko attiecību kampaņas, mediji,
žurnāls „Ir”.
8
ANNOTATION
The theme of this Qualification Thesis is „Improvement of using public relations
methods in order to promote a new product in the mass media market”. The objective is
to explore public relations (PR) instruments which are used in campaigns made by
weekly journal „Ir” and according to observation develop some proposals for
improvements.
In the part of theory studies description of the public relation’s purpose is given,
as well as a description of PR instruments which are used to create the public relations
campaign. Also there is a mass media market functions and features described and a little
insight into the journals place in the mass media market of Latvia to evaluate the
importance of the public relations to promote mass media
In the part of an empirical study author summarises integrated PR and marketing
campaigns done by the „Ir” and analysis the result from the authors survey about the
recognition and effect of the realized campaigns among the journal readers. Alongside
there are interpretation and explanation of data made by the author.
Methods that were used in the empirical study were – literature analysis,
secondary data analysis, as well as empirical study methods –internet survey.
In the result of the study the author came to 19 conclusions and 5 suggestions how
to improve the usage of PR instruments in order to promote a new product in the mass
media market.
The Qualification Thesis consists of 53 pages, including 4 pictures, graphical part
and 4 attachments taking 65 pages in total. During the development of this thesis 20
books and electronically published documents were used in Latvian and English
languages.
The keywords of the theses are: PR campaigns, mass media, journal „Ir”.
9
SATURS
IEVADS.....................................................................................................10
1. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS, TO BŪTĪBA UN MĒRĶIS...........121.1. Sabiedrisko attiecību kampaņu būtība un mērķi ......................................................14
1.2. Sabiedrisko attiecību instrumenti, to izmantošanas iespējas kampaņu realizēšanā ...17
2. MEDIJU FUNKCIJU RAKSTUROJUMS..........................................222.1. Žurnālu raksturojums Latvijas mediju tirgū.............................................................23
3. ŽURNĀLA „IR” RAKSTUROJUMS..................................................253.1. Žurnāla „Ir” realizētās kampaņas ............................................................................28
4. DARBĀ IZMANTOTĀS PĒTĪJUMA METODES.............................354.1. Pētījuma rezultāti....................................................................................................36
SECINĀJUMI...........................................................................................48
PRIEKŠLIKUMI......................................................................................50
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS ........................................................51
GRAFISKĀ DAĻA ...................................................................................54
PIELIKUMI..............................................................................................621. pieikums. 8.aprīlī nāk klajā jaunais medijs Ir .............................................................63
2. pielikums. Konkursa „Ko Tev nozīmē panākumi?” vizuālais noformējums................65
3. pielikums. „Ir” radošo risinājumu konkursa nolikums................................................66
4. pielikums. Anketa.....................................................................................................64
10
IEVADS
Lai novērtētu un saprastu sabiedrisko attiecību instrumentu nozīmi, virzot jaunu
produktu mediju tirgū, ir jāsaprot šī brīža mediju tirgus situācija un tas, cik
labvēlīgs/nelabvēlīgs jaunu produktu ieviešanai tas ir.
Šobrīd Latvijā pēc Latvijas Pasta datiem iespējams abonēt 128 žurnālus un 92
laikrakstus latviešu valodā, kas nebūt nav maz laikā, kad dažāda veida informācija ir brīvi
pieejama internetā. Vēl jo vairāk, gan nozares speciālisti, gan ASV „Harris Polls” veiktā
aptauja prognozē, ka jau tuvāko desmit gadu laikā drukāto mediju ēra beigsies, dodot
priekšroku interneta medijiem. [20] Arī Latvijas mediju eksperte Anda Rožkalne intevijā
laikrakstam „Diena” atzīst: „Man tikai atliek piekrist jau iepriekš ekspertu izteiktajam
viedoklim, ka mūsu dzīves laikā avīzes beigs pastāvēt papīra formātā un pāries pilnībā uz
internetu. Šo procesu veicina gan interneta izplatība caur mobilajiem pieslēgumiem, gan
arī krietni lētākās medija uzturēšanas izmaksas.” [8]
Šāda nākotnes perspektīva liek padomāt, kāpēc vispār mēģināt laist tirgū jaunu
drukāto mediju? Vēl jo vairāk tāpēc, ka pagātnē jau bijuši mēģinājumi izdot analītisku
nedēļas žurnālu, kura pamattēmas bija politika un ekonomika, bet tā dzīvotspēja izrādījās
vāja (piemēram, žurnāls „Nedēļa”, kas beidza savu pastāvēšanu 2009.gadā, jo nesniedza
plānotos rezultātus).
Neskatoties uz drukāto mediju nākotnes pesimistiskajām prognozēm, par labu
jauna medija ienākšanai tirgū liecināja ziņas, kas arvien vairāk parādījās informācijas
telpā, par Latvijas lielāko laikrakstu mīklainajiem īpašniekiem un tiešu atkarību no
konkrētiem cilvēkiem, kas liek apšaubīt sniegtās informācijas objektivitāti. Tādēļ aktuāls
kļuva jautājums par jauna neatkarīga medija ienākšanu tirgū. To prasīja ne tikai lasītāji,
bet arī paši žurnālisti, kuri atteicās turpināt darbu šādā situācijā un izveidoja interneta
portālu www.citadiena.lv, kas kalpoja kā platforma jaunā nedēļas žurnāla „Ir” radīšanai.
Balstoties uz veiktajiem pētījumiem, kas tika prezentēti potenciālajiem
akcionāriem, un sabiedrībā valdošo atbalstu, žurnāla radošais kodols izstrādāja tā
konceptu, mēģinot savienot ideoloģiju ar veiksmīgu biznesu. Jaunais žurnāls „Ir” tika
veidots kā analītisks nedēļas drukātais medjs ar sabalansētu informācijas daudzumu par
politiku, kultūru, ekonomiku, interesantiem dzīves stāstiem un aktuāliem notikumiem
11
Latvijā un ārvalstīs [7], kas popularizē sevi, izmantojot inovatīvus un neordinārus
risinājumus reklāmā, mārketingā un sabiedriskajās attiecībās.
Žurnāla divu gadu pastāvēšanas laikā ir veiktas visdažādākā veida pārdošanas
veicināšanas un sabiedrisko attiecību kampaņas, kas ir gan pārsteigušas ar saviem
rezultātiem, gan nedevušas cerēto efektu. Diemžēl šobrīd apkopotā veidā nav pieejama
informācija par realizētajām kampaņām, kas sniegtu ieskatu par metodēm, kas izmantotas
un kādu uzdevumu tās veikušas. Vēl jo būtiskāk ir tas, ka, ierobežoto resursu dēļ, nav
noskaidrota žurnāla lasītāju attieksme pret veiktajām kampaņām. Vairākas no žurnāla
„Ir” veiktajām kampaņām ir saņēmušas apbalvojumus jomas profesionālajos konkursos,
bet vai paši žurnāla lasītāji tās ir pamanījuši? Vai tās ir ietekmējušas viņu lēmumu
žurnālu turpināt abonēt vai pirkt? Vai lasītāji ir iesaistījušies kādā no kampaņām? Vai
viņiem tās vispār ir būtiskas? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem ir svarīgas
mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļai, jo var gadīties, ka dažas akcijas ir augstu
novērtētas no reklāmas, mārketinga un sabiedrisko attiecību sfēras profesonāļu puses, bet
žurnāla lasītāju tās atstāj pilnīgi vienaldzīgu. Tādēļ darba autore izvirza mērķi: izpētīt
nedēļas žurnāla „Ir” kampaņās izmantotos sabiedrisko attiecību instrumentus un izstrādāt
priekšlikumus to pilnveidei. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1. Teorētiski noskaidrot sabiedrisko attiecību jēdzienu un aprakstīt instrumentus, kas
tiek izmantoti jauna produkta virzībai tirgū.
2. Raksturot žurnālu „Ir” un tā veiktās kampaņas.
3. Izpētīt un novērtēt žurnāla „Ir” pastāvīgo lasītāju attieksmi pret veiktajām
sabiedrisko attiecību aktivitātēm periodā no žurnāla pirmā līdz simtajam
numuram.
4. Izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus sabiedrisko attiecību instrumentu
izmantošanas pilnveidei.
Darba autores iecerētais pētījums, analizējot veiktās sabiedrisko attiecību un
mārketinga integrētās aktivitātes un to, cik tās ir atpazīstamas, sniegs ne tikai ieskatu par
to, kādi ir priekšnosacījumi sabiedrisko attiecību mērķu sasniegšanai, bet arī ļaus apkopot
netradicionālās sabiedrisko attiecību metodes, kas attiecīgajos apstākļos tikušas veiksmīgi
izmantotas dažādu mērķauditoriju sasniegšanai, tāpēc var kalpot par iedvesmas avotu
citiem uzņēmumiem.
12
1. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS, TO BŪTĪBA UN MĒRĶIS
Dinamiskas, straujas, nemitīgā attīstībā un notikumu centrā – tā Anne Gregorija
raksturo sabiedriskās attiecības 21.gadsimtā savas grāmatas „Sabiedriskās attiecības
praksē” pirmajā nodaļā. [1, 15.lpp.] Tāda ir sabiedrisko attiecību trauksmainā daba, taču
tas nemaina to galveno funkciju – harmonizēt vidi starp uzņēmumiem, organizācijām,
atsevišķiem indivīdiem un pārējo sabiedrību.
Sabiedriskās attiecības ir salīdzinoši jauna parādība sociālo zinību vidū, jo par
oficiālu zinātni tā tika atzīta tikai 20.gadsimta otrajā pusē. Kā savas grāmatas „Publiskās
attiecības PR teorija un prakse” ievadā norāda žurnāliste un mediju eksperte Sandra
Veinberga - sabiedrisko attiecību pētnieciskā joma ir samērā jauna, līdz ar to prakse
turpina veidot zinātniski teorētisko platforumu [15, 4.lpp.]
To pierāda vienprātības trūkums jau paša sabiedrisko attiecību jēdziena
formulējuma un izskaidrojuma jautājumā. Starptautiskajā praksē lietotais jēdziens
sabiedriskās attiecības (turpmāk tekstā - PR) neapmierina ne vairumu pētnieku, nedz arī
pretendē uz izpētes objekta reālu atspoguļošanu. Šo iemeslu dēļ likumsakarīgs ir
rezultāts, ka vienota jēdziena definīcija ir gandrīz vai neiespējams mērķis, kas vēl jo
vairāk ļauj to interpretēt katram pēc savas saprašanas, uzturot gandrīz vai mītu par
sabiedrisko attiecību specialitāti, ko daudzi neizprot, citi nicina, bet tās nozīmīgums tiek
uzsvērts daudzu sabiedrībai svarīgu procesu norisē.
2012. gada sākumā Public Relations Society of America (PRSA) izveidoja mājas
lapu „Sabiedrisko attiecību definēšana – moderna definīcija sabiedrisko attiecību jaunajai
ērai” („Public realtions defined – a modern definition for the new era of public
relations”), kur jomas speciālistiem no visas pasaules bija iespēja iesūtīt savu definīciju
sabiedriskajām attiecībām, lai no visa kopējā izkristalizētos vienojošs kopsaucējs. Šobrīd
ir atlasītas trīs definīcijas, kas kandidē uz PRSA oficiālo PR definīciju, raisot plašas
diskusijas mājas lapas komentāru sadaļā.
Potenicālās sabiedrisko attiecību definīcijas no PRSA:
1. Sabiedriskās attiecības ir menedžmenta funkcijas, kas ētiskā veidā pēta, apvieno,
komunicē un sadarbojas ar ieinteresētajām personām, lai veidotu savstarpēji izdevīgas
attiecības un gūtu rezultātus.
13
2. Sabiedriskās attiecības ir stratēģisks komunikācijas process, kas attīsta un uztur
savstarpēji izdevīgas attiecības starp organizāciju un to mērķauditorijām.
3. Sabiedriskās attiecības ir saistības starp organizācijām un indivīdiem, lai sasniegtu
savstarpēju sapratni un realizētu stratēģiskos mērķus. [17]
Lai vai cik definīcijas un viedokļu par sabiedriskajām attiecībām nebūtu,
nemainīgi paliek faktori, kuru dēļ tās ir būtiskas gan organizācijām, gan indivīdiem, gan
sabiedrībai kopumā. Dažas no tām savā grāmatā „Sabiedriskās attiecības praksē” uzskaita
Anne Gregorija, norādot arī uz iemesliem, kāpēc sabiedriskās attiecības ir būtiskas šajos
procesos:
· Globalizācija – nepieciešamība komunicēt ar dažādu nāciju, rasu, reliģiju kultūru
pārstāvjiem. „Svarīgi ir būt globāli zinošiem”
· Informācija un informācijas tehnoloģijas – sabiedrisko attiecību nozares iespējas attīstās
līdzi tehnoloģiju sasniegumiem, tos efekīvi izmanotojot, lai ātri un jebkurā laikā ar
komunikācijas palīdzību ristinātu krīzes, sadarbības un realizētu kampaņas, taču vienmēr
jāpatur prātā, ka ne visa pasaule attīstās vienādā tempā, un dažas interešu grupas nav
sasniedzamas ar jauno tehnoloģiju palīdzību.
· Savstarpējā atkarība – kā pagātnē, tā arī vēl izteiktāk mūsdienās, ikviena kompānija ir
savtarpēji atkarīga no klientiem, piegādātājiem, vietējās kopienas, darbiniekiem u.t.t.
„Tagad tas sniedz milzīgas iespējas sabiedrisko attiecību profesionāļiem, jo visās stadījās
– augšup un lejup pa savstrarpējās atkarības ķēdi - ir kontaktu punkti, kas ir iespējamie
konfliktu un/vai sadarbības avoti.”
· Plurālisms – vērtību un ideālu apvienošana, kas saistīta ar sabiedrības spēju vai nespēju
pieņemt deviantus, kas tik un tā ir neizstrūkstoša jebkuras sabiedrības sastāvdaļa.
Tolerances veidošanā noteicošā loma ir tieši komunikācijai, kas var veicināt atšķirīgu
sabiedrības daļu saliedēšanu vai tieši otrādi – sašķelt to.
· Patērētājsabiedrība un individuālisms – mūsdienās, kad tik liels uzsvars tiek likts tieši uz
cilvēktiesībām un individuālismu, sabiedrībā vairāk nekā jebkad ir tendence dibināt īpašu
interešu, domubiedru klubus un biedrības, kas no mārketinga viedokļa uzskatāmas par
dažādām patērētāju vai sabiedriskās domas ietekmēšanas grupām. Ja senāk valdīja
uzskats, ka ģeogrāfiski saistīta kopiena vienādi risina esošās problēmas, tad mūsdienās
tas vairs nav tik viennozīmīgi, un visu nosaka attiecīgās grupas viedoklis, kurai indivīds
14
ir piederīgs. Tas nozīmē, ka ne tikai dažādu peļņas organizāciju komunikāciju
speciālistiem ir jāmāk „pareizi” runāt ar attiecīgās grupas klientiem, bet arī risinot
sociālas problēmas, ļoti būtiski ir atrast saikni ar katru kopienu vai indivīdu, kurš
mūsdienās ir daudz pašpārliecinātāks. [1, 21.lpp.]
Augstākminētie faktori ir tikai neliela daļa no visiem, kur sabiedriskajām attiecībām ir
nozīme. Iespējams, tas ir arī iemesls, kāpēc rodas problēmas šo jēdzienu īsi definēt un
ierobežot, jo tas var izpausties ļoti dažādos veidos, cilvēkiem pat neapzinoties, ka, piemēram,
pusdienām izvēlētais restorāns jau veido publisko tēlu un Ziemassvētku kartiņu izsūtīšana
uzņēmuma sadarbības parneriem jau ir neliela daļa no sabiedrisko attiecību funkcijām.
1.1. Sabiedrisko attiecību kampaņu būtība un mērķi
Sabiedrisko attiecību kampaņas plānošana var raksturot kā procesu, kura ietvaros
tiek pieņemti galvenie stratēģiskie lēmumi attiecībā uz to, kas un kādā secībā jādara, lai
atrisinātu problēmu. Kampaņas var būt liela mēroga vai ļoti sīkas, bet jebkurā gadījumā
tās sevī ietver veicamos uzdevumus un plānošanas procesu.
Sabiedriskās attiecības ir jāplāno, jo tikai mērķtiecīgu darbību kopums noved pie
rezultāta un, atšķirībā no nejaušām veiksmēm vai gadījuma pēc iegūtas labas reputācijas,
sabiedriskās attiecības gādā par ilgstošu komunikācijas procesa iniciēšanu un uzturēšanu.
Savā grāmatā „Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana” Anne Gregorija šo
procesu raksturo šādi: „Skaidrs ir viens, ka tie, kas praktizē sabiedriskās attiecības,
uzmanīgi apsver to, kā šādu programmu sākt un kā strukturētā veidā to turpināt, lai
labumu gūtu gan orgazinācija, gan sabiedrības, ar kurām šī organizācija savstarpēji
mijiedarbojas.” [2, 11.lpp.]
Lai apvienotu un strukturētu konkrētajam mērķim nepieciešamos instrumentus,
taktiskos soļus, resursus un izmantojamās metodes, tiek izstrādāta kampaņa, kas iezīmē
risināmo problēmu, visus veicamos darbus un ļauj koncentrēties uz mērķa sasniegšanu.
Vēl jo vairāk – viena pati preses relīze vai viens sponsorēšanas pasākums nespēj sniegt
tādu rezultātu, kā šādu aktivitāšu kopums, kas ir taktiski izplānots un mērķtiecīgi
realizēts. Līdz ar to iespējams secināt, ka sabiedrisko attiecību kampaņa vienlaicīgi ir ļoti
fundamentāla un sīkumaina – iekšienē tā sastāv no dauzām sīkām darbībām, uzdevumiem
un izmantotajiem instrumentiem, bet tiem visiem ir jākalpo vienam kopīgam kampaņas
15
mērķim. Turklāt kļūda, kas pieļauta vienā kampaņas „sastāvdaļā” var padarīt neefektīvas
pārējās vai tieši otrādi – viens pareizs solis kampaņas ietvaros var pievērst visu uzmanību
arī pārējām aktivitātēm. Svarīgs ir arī plašāks redzējums, jo kampaņa nedrīkst kļūt par
pašmērķi, aizmirstot, ka tā darbojas kādas organizācijas mērķu sasniegšanas nolūkā,
nevis kā neatkarīgs projekts, kas reklamē tikai pats sevi.
Kāda sabiedrisko attiecību aģentūra, kampaņu definē īsi, bet izmantojot plašus
jēdzienus: „Sabiedrisko attiecību kampaņu organizēšana ir komunikācijas darbību
kopums, kas tiek realizēts, lai palīdzētu sasniegt uzņēmuma vai organizācijas nospraustos
uzdevumus un mērķus.(..) Īsi sakot – gandrīz visu, ko jūs sistemātiski un mērķtiecīgi
darāt vai gribat darīt komunikācijas lauciņā var nosaukt par sabiedrisko attiecību
kampaņu.” [5]
Lai izstrādātu veiksmīgu un reālu kampaņu, ļoti būtisks ir sākuma posms, kurā
jānoskaidro atbildes uz pieciem pamatjautājumiem, kas turpmāk kalpos kā vadlīnijas,
izstrādājot konkrētus uzdevumus un pieņemot jebkuru ar kampaņu saistītu lēmumu. A.
Gregorijas grāmatā „Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana” šie pieci
jautājumi ir formulēti šādi:
1. Ko es vēlos sasniegt? (Kādi ir mani mērķi?)
2. Ko es vēlos uzrunāt (Kas ir mana mērķa auditorija?)
3. Ko es vēlos pateikt? (Kādu vēstījumu es vēlos izplatīt?)
4. Kādā veidā to pateikt? (Kādus līdzekļus izmantot vēstījuma izplatīšanai?)
5. Kā lai es zinu, ka esmu visu pareizi sapratis? (Kā es novērtēšu savu darbu?)
Šo jautājumu atbildēšana, pirmkārt, prasa skaidri formulēt mērķi, kas nedrīkst būt
abstrakts vai vispārīgs – tam jābūt specifiskam, izmērāmam, sasniedzamam, reālam un
ierobežotam laikā. Otrkārt, šie jautājumi palīdz izprast tālāk veicamos uzdevumus, kā arī
prasa veikt situācijas analīzi, skaidri noforumlēt esošo problēmu, izpētīt visu pieejamo
informāciju un, balstoties uz visu augstāk minēto, izstrādāt stratēģiju tālākai darbībai. [2,
49.lpp.]
Jēdziens „kampaņa” sabiedrisko attiecību plaknē nav nošķirams no stratēģijas, jo
tieši tā veido kampaņas karkasu un ir definējama kā „plāns, ar nodomu iecerēts darbības
veids.” [9, 20.lpp.] Pareiza stratēģija ir atslēga uz nosprausto mērķu sasniegšanu, taču gan
sabiedrisko attiecību aģentūras, gan konkrētas organizācijas sabiedrisko attiecību
16
speciālists nedrīkst aizmirst, ka jebkurā uzņēmumā ir vēl citi stratēģiskie plāni, kas saistīti
ar citām uzņēmuma daļām – pārdošanu, attīstību, darbaspēku, resursiem u.tml., tāpēc
vienmēr jācenšas šīs stratēģijas ja ne saskaņot, tad vismaz novērst to pretrunas vai
disonansi. Šī iemesla dēļ sabiedrisko attiecību speciālitam svarīga ir arī vadības funkcija,
kas palīdz turēt līdzsvarā visus notiekošos procesus.
Stratēģiskajai plānošanai teorijā ir vairāki modeļi, piemēram, Vilkoksa un
Kamerona modelis 2009 (Wilcox and Cameron Model 2009), Gregorijas modelis 2010
(Gregory model 2010) vai Kutlipa, Sentera un Brūma „Stratēģiskās komunikācijas
plānošanas modelis” (Cutlip, Center and Broom, 2000.), pēc kuriem vadoties iespējams
izstrādāt konkrētu stratēģiju, pielāgojot to konkrētajai kampaņai. Katrs no modeļiem
piedāvā plašāku vai šaurāku interpretāciju stratēģijas plānošanai, bet pamatlietas
nemainās: mērķis, situācijas analīze, stratēģija, taktika, auditorija, laika grafiks un
budžeta plānošana.
Taktika ir konkrētu darbību veikšana kādā situācijā, tā parasti ir daļa no lielāka
plāna vai stratēģijas. Anne Gregorija to definē šādi: „Īsumā – stratēģija ir tas, kā
sasniegsiet mērķi, bet taktika ir tas, ko darīsiet.” [2, 131.lpp.]
Viena stratēģiskā plāna ietvaros mēdz būt vairākas taktikas, kas paredzētas dažādu
uzdevumu realizācijai. Attīstoties tehnoloģijām, mainoties cilvēku ieradumiem un
sabiedrisko attiecību sfērai pielāgojoties, mūsdienās plašāk izmantojamās taktikas krasi
atšķirās no tām, kas tika izmantotas apmēram desmit gadus iepriekš. PR blogā „EndGame
Public Relations” tās uzskaitītas ar nosaukumu „10 jaundzimušās PR taktikas”, kas
iezīmē gan visas PR sfēras virzienu, gan tipiskākos stratēģiju elementus, piemēram, video
un audio relīzes (podcasting), virālais mārketings, mājas lapu dizains, korporatīvie blogi,
attiecību veidošana ar blogeriem, SEO PR (meklēšanas programmu optimizācija) u.c. [16]
No visa augstāk minētā iespējams secināt, ka kampaņas ir aktivitāšu kopumus, ko
vieno kāds konkrēts mērķis, iemesls, kāpēc viss tiek darīts. Stratēģija ir struktūra, kas
nosaka veicamos uzdevumus kampaņas ietvaros, taktiku un novērtēšanas mehānismus, lai
izdarītu secinājumus par kampaņas mērķu sasniegšanu. Stratēģijai obligāti nav jāatbilst
kādam no teorētiskajiem modeļiem, jo, kampaņas realizēšanā, stratēģijas pamatpunkti
iztirzāšana ir neizbēgama plānošanas procesa laikā pat tādā gadījumā, ja tie nav konkrēti
definēti.
17
1.2. Sabiedrisko attiecību instrumenti, toizmantošanas iespējas kampaņu realizēšanā
Sabiedrisko attiecību instrumenti ir visdažādākās aktivitātes, kas izmantojamas
sabiedrisko attiecību mērķu sasniegšanai. Daļa no instrumentiem ir sabiedrisko attiecību
speciālista ikdienas pienākumu sarakstā (piemēram, iekšējā un ārējā komunikācija, krīzes
komunikācijas plānošana, preses monitorings u.c.), bet citi izmantojami tieši kampaņu
realizēšanas procesā vai arī abos gadījumos.
No kampaņās izmantojamajiem sabiedrisko attiecību instrumentiem populārākie
ir – preses relīzes/video relīzes, preses konferences, prezentācijas, intervijas, pasākumu
organizēšana, konkursi un interaktīvas akcijas, sponsorēšanas pasākumi, komunikācija
sociālajos tīklos, kā arī dažnedažādi netradicionālie sabiedrisko attiecību instrumenti.
Turpmākajās rindkopās tiks sīkāk paskaidrots katrs no tiem, norādot, kā tie izmantojami
kampaņu realizēšanā.
Preses relīze ir informācija masu medijiem par būtiskiem uzņēmuma vai
organizācijas jaunumiem, viedokli par notiekošo savā jomā un valstī, par plānotu
notikumu, kas var pārvērsties ziņā. [6] Sūtot ziņojumu presei, ir jāņem vērā vairāki
aspekti, kas ietekmē ziņas publicēšanu. Pirmkārt, ziņas svarīgums, vērtīgums, aktualitāte
– vai tas, ko vēlaties pateikt būs saistoši mediju lasītājam.
Otrkārt, preses relīze nevar būt vispārīga un nekonkrēta, tur jābūt notikumam – ja
tiek informēts par kādu notikušu pasākumu, tad informācija nedrīkst būt pārāk
novecojusi. Ja relīze vēsta par gaidāmu notikumu, tā nedrīkst būt pārāk agri pirms
gaidāmā notikuma. Nevajadzētu aizmirst arī par mērķgrupu, kam relīze ir domāta, tāpēc
ieteicamos izmantot vārdus un izteicienus, kas šai grupai nebūs sveši, tomēr nekā ziņā
nevajadzētu aizrauties ar īpašības vārdu un vispārākās pakāpes lietošanu tekstā un,
protams, pirms ziņojuma nosūtīšanas presei, rūpīgi jāpārbauda pareizrakstība. [3,
179.lpp.]
Sabiedrisko attiecību jomas blogeri aktualizē šos preses relīzes noteikumus,
pielāgojot tos 21.gadsimta virtuālo mediju videi, jo mūsdienās vairs nepietiek ar relīzes
izsūtīšanu un cerēšanu, ka tā tiks publicēta. Public Relations Princess un End Game
Public Relations iesaka šādas alternatīvas:
18
1. Pievienot personalizētu e-pastu ar indivduālu reportiera uzrunu, ievadrinkopu un īsu
aprakstu, kurā izcelti svarīgākie relīzes fakti.
2. Ielikt „atslēgas ziņu” Twittter kontā, adresējot to pat konkrētu reportieru Twitter kontiem.
3. Izveidot bloga ierakstu par attiecīgo tēmu uzņēmuma mājas lapā vai saistītā blogā.
Izmantot saistošu sarunvalodu, nevis standartizēto preses relīzes stilu, atzīmēt visus
atslēgvārdus un saites uz attiecīgu vietni, kur pieejama plašāka informācija.
4. Izsūtīt ziņu lokālo un nacionālo mediju reportieriem Facebook lapā – personīgu ziņu ar
linku uz rakstu vai fotogrāfijām. [19]
Šie padomi palīdz komunikāciju padarīt personīgāku, tādējādi radot interesi un
aktualizējot preses relīzes objektu. Vēl jo vairāk – tieši šāda pieeja ir noderīga, izsūtot
relīzes par topošu kampaņu un tās aktivitātēm, jo būtiski panākt mediju pārstāvju
personīgu ieinteresētību, kad relīzes materiāls tiešām tiek izvērsts rakstā, nevis vienkārši
pārpublicēts kādā sadaļā kopā ar visām citām bezpersoniskajām relīzēm.
Video relīze ir multimediju produkts - video sižets, kas izskatās kā ziņu
reportāža, bet patiesībā ir radīts kādā PR, reklāmas vai mārketinga aģentūrā pēc kādas
organizācijas vai projekta pasūtījuma. [18] Video relīzes mērķis un koncepts ir līdzīgs kā
preses relīzei, izmantoti tikai citi izteiksmies veidi, padarot ziņu atraktīvāku – vizuāli un
audiāli uztveramu, tātad, saistošāku interneta lietotājiem. Šāda pieeja kampaņu
realizēšanā mūsdienās tiek izmantota arvien plašāk, jo sniedz daudz vairāk iespēju, kā
interesanti atspoguļot veiktās aktivitātes vai informēt par gaidāmo kampaņu.
Preses konferences un prezentācijas ir mediju aktivitātes, kas paredzētas, lai
paziņotu ko svarīgu, aktuālu un sabiedrībai svarīgu, tāpēc tiek bieži izmantotas kampaņu
realizācijas sākuma posmā, lai informētu par kampaņas sākumu, tās iemesliem un
mērķiem. Ja prezentācijas mērķis ir vienkārši ko atklāt un izskaidrot, tādējādi radot
jaunumu, tad preses konference ir plašāka un tendēta uz skaidrojošu dialogu starp
uzņēmumu, ekspertiem un žurnālistiem.
Preses konferencei jābūt samērā īsai (maksimāli 30 min.), to mēdz vadīt PR
speciālists, tālāk dodot vārdu direktoram vai citām atbildīgajām personām. Pēc
ievadvārdiem seko jautājumu uzdošana, ko koordinē sabiedrisko attiecību speciālists,
sekojot līdzi jauntājumu uzdošanas kārtībai. „Preses konferences vadītājam jāizvēlas
jautājumu atlses princips tēmu attīstībai, nepieļaujot atsevišķu žurnālistu solo
19
priekšnesuma attīstīšanu. Ideālajā variantā mēdz izdoties atbilžu secības dramaturģija,
kas veido noslēgtu loku.” [15, 226.lpp.]
Intervijas ir ne tikai datu vākšanas metode socioloģijā un žurnālistu darbības
žanrs, bet arī efektīvs sabiedrisko attiecību instruments, kas saistošā veidā palīdz izcelt
vajadzīgos notikumus, ievirza lasītāju domas vēlamajā virzienā un nepiespiestā veidā,
caur personības prizmu, pauž vērtības, ko pārstāv attiecīgā kampaņa vai organizācija.
Saprotams, ka šādās intervijās netiek iztaujāts sabiedrisko attiecību speciālists, bet gan
kāda cita reprezentatīva persona. Sabiedrisko attiecību speciālista pienākums ir šo
personu pienācīgi sagatavot, lai intervija pilnveidotu, nevis sagrautu vēlamo iespaidu.
Nereti intervijas tiek izmantotas priekšvēlēšanu kampaņās, bet arī citās jomās tā ir
pierasta prakse uzmanības radīšanai un noturēšani.
Pasākumu organizēšana ir klasiska disciplīna sabiedrisko attiecību kampaņu
realizēšanā, jo tā dod iespēju piesaistīt uzmanību un atstāt vēlamo iespaidu, taču tā kā
ikvienu pasākumu apmeklē ierobežota publika, tad ļoti svarīgi panākt, lai pasākums gūst
atspoguļojumu medijos. Pasākuma plānošanā nepieciešamas spēcīgas organizatora
prasmes un pieredze, tās paņem arī ļoti daudz laika, tāpēc liela mēroga kampaņās
sabiedrisko attiecību speciālists šos pienākumus var uzticēt kompānijām, kas nodarbojas
ar pasākuma organizēšanu.
Pasākumu spektrs var būt ļoti plašs – sākot no sporta spēlēm, koncertiem vai
jauna rekorda uzstādīšanas, beidzot ar brīvdabas kino vai cirka izrādi. Būtiski nepazaudēt
mērķi pasākuma norisē, lai tas vestu pie vēlamā rezultāta, kā arī atcrēties, ka visa
sabiedrības masa un nav auditorija vai mērķgrupa. Auditorija ir sašaurināta publika, tie ir
reālie patērētāji, kas apzināti uztver informāciju, ko tiem dod, turpretī masa ir pasīva
savās reakcijās un nostādnēs. [15, 100.lpp.]
Konkursi un interaktīvas akcijas ir labs veids, kā piesaistīt nevis masu, bet
katru indivīdu atsevišķi, jo sniedz iespēju individuāli vai pašorganizētās nelielās grupās
piedalīties kādā aktivitātē ar mēķi gūt kādu pašlabumu. Kampaņu ietvaros tas ir lielisks
veids kā likt cilvēkiem līdzdarboties un popularizēt kampaņu savu draugu un paziņu lokā,
kas, savukārt, var šo ziņu padot vēl tālāk.
Sponsorēšanas pasākumi sniedz ļoti plašu darbības lauku, jo ikvienā vietā,
ikvienā laikā, iekvienā jomā būs kaut kas, ko iespējams sponsorēt. Sabiedrisko attiecību
20
speciālista mērķis ir izvērtēt šīs iespējas, lai no tām gūtu arī labumu sevis pārstāvētajai
organizācijai. Šī iemesla dēļ, sponsorēšana ir cieši saistīta ar mediju attiecībām, jo
stratēģiski no tās nav nekāda labuma, ja par to neuzzina mediji un sabiedrība. „Tā kā
sponsorēšana ir darījums, tam jābūt izdevīgam abām pusēm, t.i., ne tikai naudas vai
pakalpojuma saņēmējam, bet arī devējam.” [15, 274.lpp.] Sponsorēšanas kampaņas
parasti arī dod lielāku efektu nekā vienkāršas reklāmas aktivitātes, un šāds efekts ir tieši
mediju ieinteresētības, kā arī sabiedrības pozitīvās attieksmes dēļ.
Komunikācija sociālajos tīklos ir svarīga gan uzņēmuma ikdienā, nodrošinot
saiti ar auditoriju, gan popularizējot kādu konkrētu kampaņu, jo mūsdienu tehnoloģiju
attīstība ir tendēta tādā virzienā, lai jebkurā laikā un vietā nodrošinātu indivīda sasaisti ar
kādu no sociālajiem tīkliem – Facebook.com, Twitter.com, draugiem.lv, instragram.com
u.c.
Netradicionālo metožu nozīmei sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas
jomā ir tendence pieaugt ar katru dienu, tāpēc ikvienam uzņēmumam būtu jāsaprot, ka
jaunus klientus nevar iegūt ar vecajām metodēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī citās
nozīmīgās jomās (tehnoloģijās, masu komunikācijā, veselības aprūpē u.c.) viss balstās uz
inovācijām, līdz ar to, tādām disciplīnām kā mārketings, sabiedriskās attiecības un
reklāma ir jācenšas būt soli priekšā, lai sasniegtu jaunās paaudzes klientu tam
visinteresantākajā veidā.
Netradicionālo metožu vērtība pieaug ne tikai tāpēc, ka tas iet roku rokā ar
inovācijām citās jomās, bet vēl divu citu, savstarpēji saistītu, būtisku iemeslu dēļ –
pirmkārt, kā to norāda komunikāciju aģentūras “Edelman Affiliate” valdes priekšēdētāja,
patērētājs ir noguris un pārsātināts ar informācijas gūzmu, kas tiek „iebarota” ar
visdažādākajām mārketinga metodēm. Viņš kļūst imūns un vienīgais veids, kā viņu
sasniegt, ir meklējot alternatīvus veidus viņa uzrunāšani. [10]
Otrkārt, netradicionālās metodes finansiālajā ziņā ļoti bieži mēdz būt daudz
lētākas par reklāmas laukumiem interneta un drukātajos medijos vai televīzijas klipiem,
toties spēj būt daudz efektīvākas. Ļoti bieži pati netradicionālās metodes ideja ir dārgāka
par izpildījumam nepieciešamajiem resursiem.
Deivids Mērmans Skots savā grāmatā „Jaunie mārketinga un sabiedrisko attiecību
likumi” to apraksta šādi: „(..) Grobe un Volcs uzņēma video ar vēl ekstrēmāku
21
eksperimentu, lai atbildētu uz šādu jautājumu: „Kas notiek, ja savieno 200 litrus Diet
Coke un vairāk nekā 500 Mentos konfekšu?” Rezultāti apbūra interneta auditoriju –tas ir
neprāts- un izraisīja klasisku epidēmijas fenomenu. (..) Iedomājieties Mentos mārketinga
biroja sajūsmu, kad video parādījās tiešsaitē -, miljoniem Mentos tika izrādīts par baltu
velti. Cena, kas būtu jāmaksā, lai šādus rezultātus panāktu ar tradicionālajām mārketinga
metodēm, būtu mērama desmitos, ja ne pat simtos miljonu dolāru.” [13, 120.lpp.]
Netradiconālās metodes ir īstais instruments, ar ko darbojas uzņēmumi, kas sevi
vēlas reprezentēt kā inovatīvi, asprātīgi un mūsdienīgi. Tā kā šādu kompāniju
mērķauditorija visbiežāk atbilst pašas kompānijas pašportretam, tad šīs ir īstais veids, kā
uzrunāt savus domubiedrus.
22
2. MEDIJU FUNKCIJU RAKSTUROJUMS
Mūsdienu cilvēka ikdiena vairs nav iedomājama bez mediju ietekmes uz to,
mediji lielā mērā nosaka mūsu vērtības un paradumus, tiem ir neaizstājama loma
politisko peripētiju izspēlēšanā un masu komunikāciju speciālistu starpā arvien nopietnāk
tiek diskutēts par to, vai mediju lietotāji nosaka to saturu vai arī mediju saturs daudz
lielākā mērā manipulē ar auditoriju. [11, 5.lpp.]
Sabiedriskie un komerciālie mediji, interneta un drukātie laikraksti, radio un
televīzija, kuri digitalizācijas procesā arvien vairāk saplūst ar datora funkcijām un
interneta sniegtajām iespējām – tie visi ir mūsdienu mediji, kas savā starpā gan konkurē,
gan papildina viens otru, gan cenšas būt universāli un neaizstājami jebkurā sitācijā.
Tehnoloģiju attīstības dēļ mainās mediju lietošanas paradumi, bet nemainās iemesli,
kāpēc mums mediji vispār ir vajadzīgi (iespējams, mainās tikai prioritārais iemeslu
izkārtojums). Demokrātiskā sabiedrībā medijiem ir četri galvenie uzdevumi:
1. informēt – medijiem jāziņo sabiedrībai par to, kas notiek;
2. komentēt – medijiem analītiski jākomentē un jāanalizē notiekošais;
3. vērtēt – mediji novērtē varas pārstāvju rīcību, darba rezultātus un kontrolē to ar
savu ziņojumu palīdzību
4. nodrošināt grupu komunikāciju – mediji gādā par informācijas apmaiņu starp
dažādām sabiedrības grupām. [14, 85.lpp.]
Šie četri nostādītie uzdevumi skaidri parāda, ka masu mediji nav vienkāršs
valdošās varas rupors, un sabiedrības informēšana ir tikai viena daļa no mediju funkcijām
un, ja nebūtu pārējo, tad medijiem netiktu piedēvēts „ceturtās varas” apzīmējums.
Medijem ir ļoti liela nozīme sabiedriskās domas veidošanā un ietekmēšanā, to
analizēšanai un pētniecībai pastāv vairākas masu komunikāciju teorijas, piemēram
„Klusuma spirāles teorija”, „Vārtsarga teorija” un citas.
Protams, runājot par masu mediju funkcijām, nedrīkst aizmirst arī par izklaides
funkciju – neskatoties uz laiku, politisko iekārtu maiņām un neskaitāmām vērtību
pārvērtēšanām sabiedrībā, vajadzība pēc izklaides materiāla nav mazinājusies, bet
interneta dēļ tai ir pat tendence pieaugt. Te gan uzreiz jāpiezīmē, ka „internets nav
23
medijs, bet gan saziņas līdzeklis, jo nodrošina dialogu un komunikāciju, nevis mediālu
(..)” [14, 5.lpp.]
Pateicoties internetam, mediji ir kļuvuši daudz interaktīvāki, kā arī internacionālāki,
mobilāki un ātrāki – mūsdienās mēs pāris minūtēs varam uzzināt par traģēdiju, kas
notikusi kādā citā valstī, pie tam mēs paši varam būt tie, kuri ar sabiedrisko mediju
palīdzību no notikuma vietas sniedz informāciju. Ja vēl pāris gadus atpakaļ neviens
nejuta vajadzību ar telefona palīdzību nepārtraukti sekot līdzi vairākiem interneta
portāliem, tādējādi „turot roku uz pasaules pulsa”, un nekavējoties iegūstot visas jaunākās
ziņas, tad šobrīd tā ir kļuvusi par neiztrūkstošu dzīves daļu daudziem cilvēkiem. Pie tam,
katra nākamā paaudze šādas lietas pieņem vēl vairāk kā pašsaprotamas, raidot
brīdinājumus tradicionālo mediju virzienā un liekot jau laicīgi domāt, kā piesaistīt un
nepazaudēt jauno auditoriju.
2.1. Žurnālu raksturojums Latvijas mediju tirgū
Izceļot tieši žurnālu vietu raibaijā mediju tirgū, jāatzīmē, ka Latvija tiek uzskatīta
par žurnālu lasītāju valsti, tāpēc žurnālu izvēle ir ļoti plaša un cenšas ko piedāvāt ikviena
interesēm. Tā ir arī galvenā žurnālu atšķirība no avīzēm – žurnāli lielākoties uzmanību
pievērš kādai konkrētai jomai un visupusīgi atspoguļo tieši šīs jomas tēmas. „Būtiski, ka
žurnāls vienmēr vēršas pie noteiktas, īpašas lasītāju grupas. Turpretī avīze vienmēr
uzrunā ļoti plašu un neierobežotu publiku, neņemot vērā lasītāja dzimumu, vecumu,
interešu loku vai piederību pie kādas organizācijas.” [14, 152.lpp.]
Šī brīža žurnālu tirgus ir uzskatāms par neviendabīgu, tajā dominē populārie un
komerciāli izdevīgie žurnāli, bet līdzās tiem pastāv arī neskaitāmi nekomerciāli izdevumi,
kas domāti kādai atsevišķai sabiedrības grupai. Žurnālus var sistematizēt pēc dažādiem
kritērijiem, bet pirmais solis ir populāro un nozaru žurnālu nodalīšana, jo pirmie pie sava
lasītāja vēršas kā pie patērētāja, bet otrie – kā pie profesionālās jomas darbinieka.
Populāros žurnālus tradicionāli iedala četrās grupās: izklaides un reportāžu žurnāli,
specializētie žurnāli, sēriju žurnāli (komiksi) un pornogrāfiskie žurnāli. [14, 153.lpp.] Šo
žurnālus var dalīt grupās, atkarībā no auditorijas, kam pie tie domāti. Mūsdienās līdzās
šiem dalījumiem jāparedz vieta arī interneta žurnāliem.
24
Šobrīd Latvijā visplašāk pārstāvētā niša ir sieviešu žurnāli. Arī populārākais
preses izdevums ir tieši sievietēm dotmātais žurnāls „Ieva”, kura auditorija pārsniedz pat
dienas avīzes, tiražēto eksemplārus apm. 75 000 apmerā. [4] Tā kā mūsdienās sieviešu
dzīves stils, vērtīborientācija un intereses mēdz būt ļoti dažādas un krasi atšķirīgas, tad arī
sieviešu žurnāli ir ļoti atšķirīgi, stingri nodalot savu mērķauditoriju – jaunas meitenes,
mājsaimnieces, kosmopolītas karjeristas, mātes u.tml.
Uzplaukumu piedzīvo arī speciālie žurnāli, kas piedāvā populārzinātniskus
rakstus par kādu jomu, nekļūst pārāk sarežģīti, tādējādi piesaistot interesentus, kuri nav
jomas profesionāļi. Tādu žurnāli kā „Ilustrētā zintāne”, „Leģendas”, „Mūsmājas” tirāža ir
vidēji 20 000, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā, ka tie piedāvā tikai konkrētu un nemainīgu
tēmu loku.
Žurnālu, kas pievērstos politikai ekonomikai, kultūrai un vispārīgām aktualitātēm,
šobrīd Latvijā nav daudz. Vienu reizi mēnesī vai retāk iznāk tādi žurnāli kā „Forbes” un
„Intellegent life”, no kuriem pirmais vairāk apskata uzņēmējdarbību starptautiskā
kontekstā, bet otrais – iznāk četras reizes gadā un vairāk pievēršas intelektuālu izklaižu
apcerēšanai. Līdzīgs ir arī žurnāls „Rīgas laiks”, kas visai attālināti pieskaras
aktualitātēm, vairāk publicējot rakstus, kuriem tā brīža ārējais konteksts nav būtisks.
Reizi nedēļā iznāk tikai divi žurnāli, kas piedāvā aktuālo tēmu apskatu Latvijā un
pasaulē, intervijas, sabiedrības procesu analīzes un izklaides sadaļas. Šie žurnāli –
„Sestdiena” un „Ir” - vienmēr reaģē uz tieši tajā brīdī svarīgākajiem notikumiem, vai tie
būtu politikā, kultūras dzīvē vai sportā. Ja žurnālā „Sestdiena” lielākais uzsvars tomēr ir
uz atpūtas un izklaides rakstiem, tad žurnāls „Ir” uzskatāms par nedaudz nopietnāka
satura izdevumu, jo katrā numurā piedāvā izvērstus komentārus par Latvijas un pasaules
aktuālajiem politikas problēmjautājumiem. Pēc SIA „Dienas žurnāli” datiem, žurnālam
„Sestdiena” šobrīd tirāža ir 34 000 [12], bet žurnāls „Ir”, lai arī konkrētus skaitļus par
savu tirāžu un auditorijas apjomiem izpaust atsakās, tomēr savu tirāža esot lielāka par 20
000.
25
3. ŽURNĀLA „IR” RAKSTUROJUMS
Faktori, kas noteica žurnāla radīšanu, vislielākajā mērā nosaka tā ideoloģiju,
tapšanas laiku un pat redakcijas sastāvu. Ja 2009.gada jūlijā līdzšinējais vairākuma
akcionārs - skandināvu mediju koncerns "Bonnier" - nebūtu pārdevis akciju sabiedrību
„Diena” Luksemburgā reģistrētai kompānijai "Nedela S.A.", iespējams, žurnāls „Ir”
nekad nebūtu tapis.
Problēmas laikraksta „Diena” redakcijā sākās pēc tam, kad izrādījās, ka nav īsti
iespējams noskaidrot kompānijas "Nedela S.A." patiesos īpašniekus, un toreizējais A/S
„Diena” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Tralmaks atteicās to paskaidrot laikraksta
redakcijas darbiniekiem. Iekšējā krīze savu kulmināciju sasniedza 2009. gada 10.oktobrī,
kad pēc savstarpējas neuzticības izrādīšanas, darbu uzteica izdevniecības „Dienas mediji”
galvenā redaktore Nellija Ločmele un laikraksta „Diena” galvenā redaktore Anita
Brauna, kurām sekoja vairāk kā desmit žurnālisti un citi redakcijas darbinieki. Toreiz
sniegtajās intervijās N. Ločmele izteicās, ka laikraksts „Diena” kā kvalitatīvs un
neatkarīgs medijs vairs nepastāv un izteica cerību, ka nākotnē varētu radīt jaunu mediju,
kas pārstāvētu vērtbas, ko senāk par savām deklarēja laikraksts „Diena”.
Pavisam neilgi pēc laikraksta „Diena” pamešanas, internetā tika izveidota mājas
lapa www.citadiena.lv, kas kalpoja kā sākuma platforma jaunā žurnāla „Ir” izveidei. Līdz
žurnāla iznākšanai, bijušie „Dienas” žurnālisti turpināja savu darbu, rakstot par dažādām
tēmām šajā portālā. Lapas sadaļā „Par mums” skaidri arī tika norādīts: „Šeit Jūs turpmāk
atradīsiet “Dienas” “aizgājējus” – mūsu ziņas, plānus, komentārus.”
Mājas lapā arī tika ievietoti vairāki video, kur vadošie žurnālisti – Nellija
Ločmele, Aivars Ozoliņš, Pauls Raudseps – komentē radušos situāciju un skaidro, kāpēc
vēlas veidot jaunu mediju. Šajā stadijā tika veikta rūpīga mediju tirgus analīze, piesaistīti
investori un lemts par to, kādā formātā būs jaunais medijs – kā interneta portāls vai
drukātais medijs.
Lai gan jaunā medija realizācija aizkavējās ilgāk, nekā sākumā tika plānots, tomēr
jau 2010.gada 8.aprīlī iznāca žurnāla „Ir” pirmais numurs, ko bez maksas savās
pastkastītēs varēja saņemt visi tie, kuri mājas lapā citadiena.lv bija reģistrējuši savu e-
pastu. Pirmā numura tirāža bija 20 000, kas nekavējoties tika izpārdoti. Neskatoties uz
26
mediju ekspertu pesimistikajām prognozēm un faktu, ka šis bija jau ceturtais mēģinājums
neatkarīgās Latvijas laikā izdot sabiedriski un politiski aktīvu iknedēļas žurnālu, tā
redaktore Nellija Ločmele bija optimisma pilna un izteica cerību, ka ar laiku žurnāla
tirāža varētu aug.
Žurnāla un interneta portāla www.ir.lv īpašnieks ir A/S „Cits medijs”. Šī akciju
sabiedrība tika dibināta ar mērķi radīt jaunu un kvalitatīvu mediju Latvijas sabiedrībai.
Uzņēmuma akcionārus, kuru vidū ir gan trimdas latvieši, gan advokāti, gan liela daļa
pašu žurnālistu, vieno mērķis veidot politiski un ekonomiski neatkarīgu mediju, tāpēc
visu akcionāru saraksts ir publiski pieejams ikvienam interesentam un nevienam no
ieguldītājiem nepieder noteicošā ietekme uzņēmumā. Akciju sabiedrības padomes
priekšsēdētājs ir Pauls Raudseps, bet valdes priekšsēdētāja ir Guna Spurava.
Interneta mājas lapa kalpo ne tikai kā jaunāko ziņu portāls, bet arī kā sarunu
terminālis un platforma žurnāla lasītāju kopienai. Drukātais žurnāls ir domāts ļoti plašai
auditorijai, jo cenšas aizsniegt tēmas, kas svarīgas Latvijas sabiedrībai. Kā vairākkārt
uzsvērsi žurnāla vadība, interneta medijs nekonkurē ar drukāto mediju, katram ir sava
vieta, tie lieliski papildina viens otru, tāpēc nevajag tos pretnostatīt, bet uztvert abas daļas
kā papildinošus elementus.
„Ir” medija galvenā ideja ir savienot kvalitatīvu žurnālistiku ar cilvēku līdzdalību,
radīt vienotu kopienu ar aktīvu savstarpējo komunikāciju. Savus lasītājus žurnāls definē
kā aktīvus un enerģiskus cilvēkus ar karjeru, kuriem ir savs bizness vai darbs, un kuri
vēlas saprast, kas notiek Latvijā un citur pasaulē. Lai šo vēlmi apmierinātu, žurnāls
mēģina savienot analītisko un pētniecisko daļu ar iedvesmu un radošiem risinājumiem.
Uzņēmuma mērķis ir radīt žurnālu kā labu, aizraujošu lasāmvielu, kas izskaidro,
iedvesmo un izklaidē. Tas saskan ar žurnāla moto: „Interesanti par svarīgo” un atbilst „Ir”
pašraksturojumum: atvērts, godīgs un pozitīvi dumpiniecisks medijs. Žurnāla izvirzītās
pamatvērtības ir: indivīdu pamattiesības, vārda brīvība, demokrātija, tiesiskums, brīvā
tirgus principi un ilgtspējīga valsts attīstība, kas nodrošina cilvēku dzīves kvalitātes
uzlabošanos un stiprina neatkarību un drošību. [7]
Žurnāla un mājas lapas saturu veido pieredzējusi un spēcīga žurnālistu komanda,
no kuriem liela daļa ir laikraksta „Diena” bijušie žurnālisti, bet laika gaitā piesaistīti arī
27
daudzi citi jomas profesionāļi. Žurnāla redaktore Nellija Ločmele atzīst, ka rakstu autori
ir primārā „Ir” vērtība.
Drukātais žurnāls iznāk reizi nedēļā – ceturtdienās, tā piedāvātais saturs aptver
diezgan plašu tematu loku – informatīvas ziņas par aktuālo Latvijā un pasaulē, analītiskus
rakstus par pašmāju un ārvalstu politikas peripetījām, statistiskus pētījumus ekonomikas
un tautsaimniecības nozarēs, atmaskojošus un sabiedrībai svarīgus atklājumus, recenzijas
par notikumiem kultūrā, populārzinātniskus un izklaidējošus faktus par visdažādākajām
norisēm, cilvēku personību, veiksmes un bēdu stāstus, anekdotes, kā arī katrā žurnālā ir
vismaz viens raksts par kāda latviešu uzņēmuma panākumiem, kas iedvesmo un sniedz
padomus arī citiem.
Interneta portāls Ir.lv funkcionē divos līmeņos – pirmkārt, kā no drukātā žurnāla
„Ir” neatkarīgs interneta medijs, kas piedāvā savu ziņu saturu, iespēju lasītājiem izteikt
savas domas, lasīt sabiedrībā populāru cilvēku blogus un viedokļus (piemēram, deputātes
Lolitas Čigānes, uzņēmēja Aivara Lemberga u.c.), foto galerijas, info grafikas, aktuālas
karikatūras, aptaujas un video sižetus.
Otrkārt, kā drukātā žurnāla digitālā versija, ko žurnāla abonamenti, kuri ir
reģistrējušies, var skatīt bez maksas, bet pārējie – par Ls 2.00 mēnesī var abonēt, iegūstot
autentisku saturu, kas pieejams žurnāla drukātajā versijā. Digitālās versijas pluss -
iespēju lasīt komentārus un paust savu viedokli interneta vidē.
Žurnāla divu gadu pastāvēšanas laikā tas ir vairākkārt nācis klajā ar dažādiem
skandaloziem atklājumiem dažādās ar valsts struktūrām saistītās jomās, publicējis
vairākas ekskluzīvas intervijas (piemēram, vienīgo prezidenta Andra Bērziņa sievas
interviju u.c.), kā arī pārsteidzis ar šokējošām fotokolāžām uz pirmā vāka.
Žurnāla satura pamattēmas un proporcionālais sadalījums laika gaitā nav īpaši
mainījies, arī komunikācija ar žurnāla lasītājiem netiek pazaudēta, tāpat arī regulāri tiek
piedāvāti izdevīgi abonēšanas piedāvājumi, ko nodrošina veiksmīga sadarbība ar citiem
uzņēmumiem. Pēdējā gada laikā žurnāls ir sācis pievērst arvienu lielāku uzmanību
dažādām netradicionālām mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitātēm, tādējādi
vairojot savu atpazīstamību un palielinot atbalstītāju skaitu. Iespējams šo augstākminēto
iemeslu dēļ, žurnāls veiksmīgi turpina darbu jau vairāk nekā divus gadus, arvien
palielinot savus tirgošanas rādītājus un turpinot attīstību.
28
3.1. Žurnāla „Ir” realizētās kampaņas
Jau no žurnāla pastāvēšanas sākuma, īpaša uzmanība ir tikusi pievērsta dažādu
tradicionālu, bet lielākoties netradicionālu kampaņu realizēšanai, tādējādi veicinot
žurnāla pārdošanu, abonentu skaita pieaugumu un žurnāla zīmola atpazīstamību, mēģinot
nodrošināt inovatīva un orģināla žurnāla reputāciju. Lai arī veiktās aktivitātes ir ļoti
dažādas un viena no otras neatkarīgas, tās visas vieno žurnāla „Ir” nospraustais mērķis
būt interesantiem un nodrošināt cilvēku līdzdalību ikvienā kampaņā.
Lai nodrošinātu šo dzīvo komunikāciju ar domubiedriem, žurnāls ļoti prasmīgi
izmanto sociālo tīklu „Twitter” kā mārketinga un sabiedrisko attiecību instrumentu,
iesaistoties kopienas diskusijās, informējot par jaunumiem portālā, izplatot ziņas par
savām kampaņām un rosinot savus sekotājus līdzdarboties jau pašā Twitter tīklā. Šobrīd
žurnāla „Ir” Twitter kontam @irLV ir 19437 sekotāji, kas ir lielākais sekotāju skaits
Latvijas mediju starpā, pārspējot pat tādus Twitter aktīvos lietotājus kā Radio 101 (šobrīd
16968 sekotāji) un laikrakstu „Diena” (šobrīd 10969 sekotāji). Te, protams, jāatzīmē, ka
Twitter sekotāju skaits neatspoguļo reālo žurnāla lasītāju, pircēju vai abonentu skaitu, jo
ne visi Twitter kopienas sekotāji reāli interesējas arī par pašu žurnālu un ne visi žurnāla
lasītāji ir Twitter lietotāji. Neskatoties uz to, Twitter konts veiksmīgi pilda savas
funkcijas, popularizējot „Ir” atpazīstamību.
Sava kvalifikācijas darba ietvaros autore izvēlējās 11 žurnāla „Ir” realizētās
mārketinga un sabiedrisko attiecību kampaņas, periodā no 1. līdz 100. numuram. Lai
nodrošinātu analizējamo kampaņu dažādību, tās tika atlasītas pēc vairākiem kritērijiem:
1. žurnāla 1. Un 100. numura kampaņas (iespēja pirmo žurnāla numuru saņemt bez maksas
un „Ir puķe” 8.martā);
2. kampaņas, kas ieguvušas apbalvojumus dažādos radošo risinājumu konkursos gan
Latvijā, gan ārpus tās („Ir zīlīte”, žurnāla video vāki, „Dulluma simulators”, „Ir balons”
žurnāla gada jubilejā)
3. kampaņas, kas saistītas ar tiešo mārketingu (abonēšanas kampaņas ar iespēju saņemt
„Valmiermuižas” un „Madara Cosmetics” dāvānu karti, abonējot žurnālu);
29
4. Kampaņas, kas nav tiešā veidā saistītas ar pārdošanu, bet gan ar pozitīva tēla veidošanu –
„Ir domubiedri”, Twitter sekotāju profila bildīšu publicēšanu uz Vecā gada pēdējā
žurnāla vāka);
5. kampaņas, kas no tās dalībniekim prasa piepūli, laika un radošās enerģijas izmantošanu
(konkurss „Ko tev nozīmē panākumi” un radošo risinājumu konkurss, sadarbībā ar
„Golden hammer”).
Žurnāla pirmā un simtā numura kampaņas ir ļoti atšķirīgas realizācijas un
koncepta ziņā, tāpat arī to realizēšanā izmantoti atšķirīgi sabiedrisko attiecību
instrumenti. Ja pirmā numura kampaņu noteica paša žurnāla tapšanas procesa konteksts,
tad 100.numura kampaņu ietekmēja ārējās vide – Sieviešu dienas atzīmēšana 8.martā.
Pirmā žurnāla numura kampaņā tika izmantoti gan tradicionālie, gan
netradicionālie sabiedrisko attiecību instrumenti. Sākuma stadijā tika izsūtīta relīze citiem
medijiem, kas 3 dienas pirms „Ir” iznākšanas, informēja par gaidāmo mediju, tam veltīto
preses konferenci un atklāšanas pasākumu žurnāla iznākšanas priekšvakarā (skat.
pielikumu nr.1).
Tātad, tika izmantoti trīs tradicionālie sabiedrisko attiecību instrumenti – preses
relīze, pasākuma un preses konferences organizēšana. Tāpat tika izmantoti arī
netradicionālie paņēmieni – žurnāla bezmaksas piegāde visiem, kuri bija norādījuši savu
mājas un e-pasta adresi portālā www.citadiena.lv. Šāda aktivitāte ne tikai deva iespēju
piegādāt žurnālu tiem cilvēkiem, kuri tiešām bija sekojuši līdzi žurnāla tapšanas
procesam, bet arī sagādāja žurnāla abonēšanas daļai datu bāzi ar potenciālajiem žurnāla
abonentiem, kuriem personīgā telefonzvanā piedāvāt iespēju žurnālu abonēt arī turpmāk.
Ņemot vērā žurnāla tapšanas procesu, kā instruments, kas paspilgtina žurnāla
pozitīvo tēlu darbojās arī pirmā numura vāka foto – dziedātājs Renārs Kaupers saskatās
ar rakstnieku Imantu Ziedoni. Latviešu kulturālajā apziņā šīs abas personas ir cieši
saistītas ar pozitīvo un gaišo; cilvēki, ar kuriem var lepoties un kurus tauta ļoti mīl un
ciena. Viņu kopīgais foto uz pirmā vāka kalpo kā apstiprinājums tam, ka žurnāls solās būt
labs un godīgs.
Žurnāla 100. numura kampaņa tika pakārtota 8.martam – Starptautiskajai Sieviešu
dienai, tādēļ likumsakarīgs šķiet rezultāts, kas saistītas ar puķēm. Kampaņas realizēšanai
tika izmantota komunikācija sociālajos tīklos, kā arī vairākas netradicionālās sabiedrisko
30
attiecību metodes. Simtajam eksemplāram tika radīts dizains, kas ar vienu papildus detaļu
palīdz pārvērst žurnālu papīra puķē. Šī elementa dēļ, žurnāla eksemplāri bija jāiesaiņo
papildus plēvē, ceļot žurnāla ražošanas cenu. Ierobežotā budžeta dēļ, puķes detaļa tika
iepakota līdzi tikai pārdodamajiem žurnāliem un abonenti to nesaņēma. Lai šo kampaņu
padarītu pamanāmāku, dienu pirms žurnāla parādīšanās veikalu plauktos, ar kurjeru
palīdzību pa vienam ekspemplāram slēgtās, baltās aploksnēs ar uzrakstu „Draudzīgs
sveiciens no žurnāla „Ir” tika uzdāvināti vairākiem plašsaziņas medijiem – LNT, Latvijas
radio, TV3, Radio 101 u.c., kā rezultātā žurnāls ne tikai uzlaboja savu tēlu, bet arī ieguva
plašu bezmaksas reklāmu, jo TV3 raidījuma „Bez tabu” vadītājs Juris Šteinbergs tiešajā
ēterā uzdāvināja „Ir” puķi savai kolēģei.
Jo interesantāku šo risinājumu darīja fakts, ka, iegādājoties plastmasas plēvītē
iepakoto žurnālu, cauri kartona ziedam bija redzama cilvēka acs, bet iepakojumu atverot
bija redzmams bijušā politiķa Einara Repšes portrets ar virsrakstu „Repše runā caur
puķēm”, tādējādi radot asprātīgu spēli ar frazeoloģismu.
Paralēli šīm darbībām, vairāki desmiti žurnāli-puķes tika bez maksas piegādāti arī
piecām dažādām kafejnīcām Rīgas centrā, piedāvājot kafejnīcām šādu darījumu – bez
maksas dāvināt savām kafejnīcas apmeklētājām Sieviešu dienā „Ir puķes” un ievietot
bildes vai video no šīs dāvināšanas akcijas sociālajos tīklos Twitter vai Facebook. Tā
rezultātā tika gādāts par pozitīvām emocijām Sieviešu dienā un bezmaksas reklāmu
sociālajos tīklos.
Šī gada radošās izcilības festivālā „Adwards 2012” tika apbalvoti žurnāla „Ir
video vāki, „Dulluma simulators” un „Balona pūšana” par godu žurnāla gada jubilejai, kā
arī „Ir zīlīte”, kas guva panākumus arī 16th Annual Webby Awards festivālā šī gada
maija sākumā. Šo kampaņu panākumi ir ne tikai svarīgi, lai popularizētu pašu žurnālu,
bet arī lai piesaistītu reklāmas devējus, kas vēlas realizēt orģinālas un ekstraordināras
idejas.
„Ir” žurnāla video vāki ir nelieli video klipiņi portāla ir.lv augšējā labajā stūrī, kas
asprātīgā veidā apspēlē nedēļas žurnāla galveno tēmu, radot intrigu un piesaistot
uzmanību. Šī kampaņa, kas norisinās ik nedēļu, saņēma festivāla „ADwards 2012”
pirmās pakāpes meistarības ordeni par radošo izcilību. Tiesa, portāla komentāru sadaļā
tiek pausti vairāki viedokļi, ka šie video klipiņi mēdz būt traucējoši un pat kaitinoši,
31
tomēr no komentāriem izrietošā kopsaucēja var secināt, ka vairāk ir tādu, kuri
ieinteresējas par žurnālu video vāku dēļ, nekā tādu, kuri no žūrnāla atsakās šīs kampaņas
dēļ.
„Dulluma simulators” bija kampaņa priekšvēlēšanu laikā, kas bija vērsta uz to, lai
motivētu cilvēkus piedalīties vēlēšanās. Izmantojot digitālos un jauno tehnoloģiju
risinājumus, ikviens sociālo tīklu lietotājs, nospiežot pogu varēja „nobalsot uz dullo” –
Pie griestiem piestiprināts termoprinteris izdrukā dalībnieka datus un lapiņa ar šiem
datiem nokrīt u grīdas, kur to iesūc viens no pieciem Irobot putekļsūcējiem, kas
reprezentē piecas vadošās partijas. Lai nebalsotu „uz dullo”, kampaņa iesaka lasīt žurnālu
„Ir”, kas ļoti aktīvi analizēja partiju solījumus un politiskās programmas. Nedēļu pirms
vēlēšanām „Dulluma simulatoru” jau bija izmēģinājuši 6000 cilvēku un „Adwards 2012”
festivālā šīs kampaņa tika apbalvota par labāko risinājumu sociālajos tīklos un tās
veidotājs Voldemārs Dūdums ieguva otrās pakāpes meistarības ordeni.
Turpretī „Balona pūšanas” kampaņa par godu žurnāla gada jubilejai, saņēma
radošo risinājumu festivāla balvu kategorijā „Tirdzniecības veicināšanas pasākumi”. Šīs
netradicionālās kampaņas ietvaros, izmantojot autrorizāciju caur sociālajiem tīkliem vai
ierodoties kādā no „Narvesen” kioskiem, bija iespēja „iepūst gaisu” žurnāla jubilejas
balonā un interneta tiešraidē vērot, kā tas notiek. Žurnāla jubilejas dienā, milzīgais balons
tika taisīts vaļā un radītā gaisa plūsma nodzēsa gada jubilejas svecīti uz dzimšanas dienas
tortes. Kampaņas veidotāji skaidro, ka šai akcijai bija divi uzdevumi – iepriecināt esošos
lasītājus un piesaistīt jaunus.
Kamapņa „Ir zīlīte” ļoti plaši tika pamanīta šī gada aprīlī, kad tā tika nominēta tā
saucamajam „interneta Oskaram” – 16th Annual Webby Awards kategorijā
„Netradicionālais mārketings un inovācijas”. Tā kā nomināciju uzvarētājus nosaka
skatītāju balsojums, tad žurnāls „Ir” sociālajos tīklos ļoti aktīvi aicināja ikvienu nobalsot
par šo darbu, tādējādi pierādot, ka arī maza valsts ar savām idejām un darbu spēj
konkurēt ar lielvalstīm. Šīs kampaņas ietvaros tika pielietots arī tradicionālais sabiedrisko
attiecību instruments – intervijas publicēšana žurnālā „Ir” ar idejas autoru un realizētāju
Voldemāru Dūdumu. Šī pati kampaņa arī saņēma pērnā gada „Adwards 2011” digitālo
risinājumu otrās pakāpes ordeni.
32
Projekta idejas autors, reklāmas speciālists un žurnāla „Ir” radošais direktors
Voldemārs Dūdums pie savas lauku mājas novietoja datora klaviatūru, kas pieslēgta
„Twitter” konta lietotājam @ir_zilite un „apvilkta” ar speķi, ko zīlītēm knābāt, tādējādi
rakstot ziņas sociālajā tīklā. Mārketinga daļas vadītājs Rolands Puhovs atzīst, ka sākumā
bijušas šaubas par idejas izdošanos, vēl jo vairāk - no pašu organizatoru puses tā netika
radīta kā mārketinga aktivitāte, jo zīlītes konts nevienā brīdī nav reklamējis žurnālu,
retvītojis kādas žurnāla konta @irLV ziņas vai kā citādi ziņojis jebko citu, izņemot burtu
un simbolu rindas, ko saspiedušas zīlītes. R.Puhovs neuzskata, ka šī akcija kādā tiešā
veidā būtu ietekmējusi žurnāla pārdošanas vai abonēšanas rezultātus, taču tā pavisam
noteikti gādāja par žurnāla tēlu sociālajā tīklā un panāca tā atpazīstamību pasaules
mērogā.
Tiešās mārketinga kampaņas ir uzskatāmas par tradicionālām, jo tiek izmantota
pierastā stratēģija motivēt pārdošanu ar kādu izdevīgu bonusu. Taču arī tik ierastu
kampaņu realizēšanā, ļoti kvalitatīvi tiek izmantoti sabiedrisko attiecību instrumenti,
gādājot par to, ka šīs akcijas nekādā veidā nepazemina žurnāla vērtības. Pirmkārt, divreiz
gadā tiek realizētas abonēšanas kampaņas, kas piedāvā abonēt žurnālu trīs mēnešiem par
Ls 10.00 bonusā saņemto Ls 10.00 dāvanu karti no „Madara Cosmetics” (uz
Māmiņdienu) vai „Valmiermuižas alus” (uz Jāņiem). Nav nejaušība, ka par saviem
sadarbības partneriem žurnāls izvēlējies tieši šos uzņēmumus – gan „Madara Cosmetics”,
gan „Valmiermuižas alus” ir jauni uzņēmumi, kas sākumā savu produkciju piedāvāja ļoti
nelielos apmēros, bet uzmanību izpelnījās tieši dēļ savas kvalitātes, pretnostatot to
lielajiem kosmētikas un alus ražotājiem, kuri vairāk koncentrējas uz kvantitāti. Ņemot
vērā žurnāla „Ir” tapšanas vēsturi, šāds nostatījums ir ideoloģiski tuvs žurnālam, tāpēc
uzņēmumu sadarbošanās ir kā lielisks piemērs tam, kā labām idejām vienai otru atbalstīt.
Otrais solis, kas tiek stratēģiski īstenots no sabiedrisko attiecību viedokļa, ir esošo
un bijušo žurnālu abnonentu apzvanīšana. Lai gan pati zvanīšanas taktika ir mārketinga
aktivitāte, veids, kā tiek runāts ar potenciālo klientu, jau atspoguļo visa žurnāla „Ir”
attieksmi. Telefona zvani ir ļoti draudzīgi un personīgi, abonents tiek informēts, līdz
kuram datumam žurnāls ir abonēts, tad tiek izskaidrota akcija un ieteikts, ka šāda dāvanu
karte un žurnāls var būt ļoti laba un izdevīga dāvana. Šāda komunikācija abonentam
33
tiešām palīdz justies kā piederīgam žurnāla lasītāju kopienai, kas ir viens no izvirzītajiem
pamatmērķiem.
Pretējas tiešā mārketinga kampaņām ir tās, kas tiešā veidā pārstāv sabiedrisko
attiecību mērķus, nodrošinot komunikāciju starp žurnālu un tā lasītājiem un gādājot par
žurnāla tēlu. Vērienīgākā no šādām kampaņām ir „Ir domubiedri”, ko pirmām kārtām
minēja žurnāla Twitter konta sekotāji, atbildot uz jautājumu, kura no žurnāla „Ir”
veiktajām kapaņām tiem patikusi vislabāk.
„Ir domubiedri” – tie ir žurnāla abonenti, kuriem tika piedāvāta iespēja bez
maksas apmeklēt grupas „Instrumenti” koncertu un filmas „Marta īdas” seansu. Žurnāla
abonenti kā ieejas biļeti saņēma „Ir” uzlīmi, ko ieteica uzlīmēt vai nu uz telefona vai kādā
citā redzamā vietā, lai tā kalpotu kā „Ir” lasītāju atpazīšanās zīme. Sava ierašānaš uz
koncertu vai kino seanssu bija jāreģistrē internetā. Tiesa, kampaņas veidotāji – žurnāla
mārketinga nodaļa – nebija rēķinājušies ar tik lielu ieinteresētību no lasītāju puses un jau
pirmajās divās dienās, kad bija iespējams reģistrēties uz koncertu tika aizpildītas visas
vietas zālē (apm.1600 cilvēki), līdz ar to daudzi lasītāji piedzīvoja vilšanos, ko žurnāls
centās labot, piedāvājot šiem cilvēkiem rezervētas vietas uz filmas „Marta īdas”
seansiem.
Koncerta sākumā žurnāla vadība uzrunāja savus lasītājus un vakara gaitā
ikvienam bija iespēja neformālā gaisotnē satikt lielāko daļu no žurnāla komandas, kas
stiprināja savstarpējo komunikāciju un piederības sajūtu. Pēc pāris nedēļām notikušajos
filmu seansos arī bija iespēja satikt žurnāla redaktori Nelliju Ločmeli, kura pēc filmas
aicināja skatītājus palikt uz diskusiju par filmā redzēto un politisko situāciju Latvijā. Pēc
filmas katrs tās apmeklētājs saņēma žurnāla „Ir” laika plānotāju, kas arī ir viens no
sabiedrisko attiecību instrumentiem, lai radītu vienotas kopienas sajūtu.
Vēl viena akcija, kas demonstrēja žurnāla „Ir” īpašo attieksmi pret saviem
atbalstītājiem, bija Twitter konta sekotāju bildīšu publicēšana uz 2010.gada pēdējā
numura preikšējā un aizmugurējā vāka. Visi, kuri bija retvītojuši vienu @irLV ziņu,
varēja ieraudzīt savas profila bildītes miniatūru uz drukātā žurnāla vāka. Ar šo kampaņu
žurnāls vēlējās parādīt, ka žurnāls „Ir” - tie ir visi cilvēki, kas to atbalsta, bet, protams, tas
nostrādāja arī uz žurnālu pārdošanas rādīājiem, jo daudzi, kuri parasti žurnālu nepērk,
tagad vēlējās to iegādāties, jo atrada uz vāka arī savu mazo bildīti.
34
Paralēli digitalizētajām un ekstraordinārām kamapņām, žurnāls „Ir” mēdz
iesaistīties arī klasisku kampaņu realizēšanā, kas arī sevī ietver cilvēku interaktivitāti,
taču prasa vairāk piepūles, nekā tikai vienas pogas nospiešana žurnāla mājas lapā.
2011.gada pavasarī tika izziņots konkurss „Ko Tev nozīmē panākumi?”. Tas tika
piedāvāts sadarbībā ar NOKIA - uzvarētājiem balvā tika piešķirti NOKIA viedtālruņu
aksesuāri un žurnāla „Ir” abonaments uz vienu gadu. Sociālajos tīklos par šo kampaņu
nekas īpaši netika ziņots, arī pēc vizuālā noformējuma un paziņojumu teksta, tā vairāk
atgādināja NOKIA reklāmu (skat. pielikumu nr.2), nevis žurnāla „Ir” sabiedrisko
attiecību aktivitāti. Taču, neskatoties uz to, konkursa noslēgumā tika apbalvoti trīs
uzvarētāji, kas bija dalījušies savās pārdomās, un informācija par tiem vēl joprojām ir
atrodama portālā ir.lv.
Popularizējot sevi kā vienmēr jaunu un inovatīvu ideju meklētājus, žurnāls
2011.gada vasarā izsludināja radošo risinājumu konkursu, kas norisinājās sadarbībā ar
reklāmas festivālu „Golden Hammer” un no pretendentiem prasīja labāko „Print +
Internets” ideju (konkursa nolikumu skatīt pielikumā nr.3). Konkursa balvu fonds bija Ls
5000 un no pretendentiem tika prasīta dalības maksa Ls 150.00 apmērā, tādējādi atlasot
tikai nopietnus pretendentus, kuru konkursa darbs tika publicēts pa visu žurnāla lapu,
tādējādi nodrošinot reklāmas laukumu konkrētajam idejas autoras, kas citādi būtu
maksājusi apm. 800.00 LVL (cena par reklāmas laukumu, kas aizņem visu lapu). Par šo
konkursu bija pieejama informācija gan sociālajos tīklos, gan citos portālos, kas paredzēti
reklāmas jomas profesionāļiem, piemāram www.7guru.lv. Konkursa noslēgumā tika
apbalvotas piecas kampaņas, taču sakarā ar to, ka žurnālam „Ir” mainījās mārketinga
daļas vadība, informācija par kampaņu turpmāko realizāciju nav pieejama, un arī šī brīža
mārketinga daļas vadītājs sīkākus komentārus par to nesniedz.
Aprakstītās kampaņas ir tikai daļa no visām, kas tikušas realizētas, taču tās sniedz
ieskatu to dažādībā un parāda diferencētos uzdevumus, ko katra no tām centusies veikt.
Protams, pagaidām paliek neatbildēti jautājumu par veikto kampaņu efektivitāti, par to
nepieciešamību un pašmērķību, taču skaidrs ir viens – tās parāda, kā ar vieniem un tiem
pašiem sabiedrisko attiecību un mārketinga instrumentiem, ņemot palīgā tehnoloģiju
iespējas un orģinālas idejas, var nonākt pie simtiem atšķirīgu risinājumu, ar ko pārsteigt,
piesaistīt un iedvesmot.
35
4. DARBĀ IZMANTOTĀS PĒTĪJUMA METODES
Lai sasniegtu kvalifikācijas darbā izvirzīto mērķi, darba autore veica ne tikai
literatūras analīzi, kuras laikā tika pētītas teorētiskās nostādnes par kampaņās
izmantojamajiem sabiedrisko attiecību instrumentiem, bet arī pievērsās pašu žurnāla „Ir”
lasītāju aptaujāšanai, lai noskaidrotu viņu viedokli par realizētajām kampaņām. Pētījums
par žurnāla „Ir” veiktajām kampaņām un to atpazīstamību plānots vairākos posmos:
1. pētījuma plānošana;
2. pētījuma instrumentārija – anketas izveide;
3. aptaujas veikšana;
4. aptaujas anketās iegūto datu apkopošana un analizēšana;
5. rezultātu interpretācija, secinājumu izdarīšana un priekšlikumu izstrāde.
Datu savākšanas metode – anketēšana - ir sociālo zinību kvantitatīvais
instruments, kas palīdz dot priekšstatu par sabiedrisko domu attiecīgajā jautājumā, taču
nesniedz dziļāku ieskatu problēmās, nedod atbildes uz specifiskiem jautājumiem un
neizskaidro, kāpēc respondenti atbild tā vai savādāk. Lai izmantotu anketēšanas procesā
iegūtos datus, ir jāveic to analīze un sintēze, kas palīdz likumsakarību noteikšanā.
Pētījuma sākumā darba autore izvirzīja hipotēzi, ka par žurnāla „Ir” veiktajām
kampaņām labāk informēti ir tie žurnāla lasītāji, kuri seko žurnāla Twitter kontem
@irLV, tāpat arī autore pieņēma, ka respondenti, kuri dzīvo ārpus Rīgas būs daudz
mazāk informēti par realizētajām kampaņām, nekā tie, kuri dzīvo Rīgā.
Lai pārbaudītu šo hipotēzi un gūtu atbildes arī uz citiem jautājmiem, tika
izstrādāta anketa ar 11 dažāda tipa jautājumiem (slēgti, atvērti, atlasoši). Anketa tika
paredzēta tikai tiem, kuri kaut reizi ir iegādājušies vai abonējuši žurnāla drukāto vai
digitālo versiju.
Anketa tika izveidota mājas lapā www.zettool.lv un tika izplatīta ar interneta
starpniecību, publicējot linku uz to gan žurnāla „Ir” Twitter kontā, gan autores sociālo
tīklu profilos (aptaujas instrumentu, lūdzu, skatīt 4.pielikumā). Piedalīties anketas
aizpildīšanā bija iespējams laika posmā no 28.05.2012. līdz 08.06.2012.
36
4.1. Pētījuma rezultāti
Turpmākajā nodaļā tiks atspoguļoti anketā iegūtie rezultāti, piedāvājot autores
interpretāciju datu skaidrojumam. Tiek apskatīti visi anketas jautājumi un raksturots
atbilžu procentoālais sadalījums, taču nav iekļautas visas brīvā teksta atbildes, ja tās
atkārtojas tikai vienu reizi. Netiek arī veikts atbilžu salīdzinājums starp dažādām vecuma
vai dzimuma grupām, ja pēc autores domām, tas nav pietiekami būtiski derīgu secinājumu
izdarīšanai.
1. jautājums: Vai Jūs mēdzat iegādāties iknedēļas žurnālu "Ir"? Kopumā uz
anketas pirmo atlases jautājumu atbildi sniedza 96 cilvēki, bet tā kā 12 (12%) no tiem
atbildēja, ka žurnālu nekad nav iegādājušies vai abonējuši, tad viņi tika izslēgti no
turpmākās anketas aizpildīšanas, lai iegūtu tikai to cilvēku viedokli, kuri jau ir žurnāla
patērētāji un lemj par tā iegādi. Tātad, atbildes uz pārējiem jautājumiem tika iegūtas no 83
respondentiem, jo anketa bija paredzēta tikai tiem, kuri kaut reizi ir iegādājušies kādu
žurnāla „Ir” numuru.
Pirmā jautājuma atbildes parādīja, ka visvairāk respondentu žurnālu nopērk
reizēm - 41%, tam seko 18% žurnāla abonenti un 16% tie, kuri žurnālu kādreiz ir pirkuši
vai abonējuši, bet šobrīd to nedara. Žurnālu regulāri pērk 10%, bet žurnāla digitālo versiju
abonē tikai 3% no aptaujātajiem, kuri atbildējuši uz pirmo jautājumu. Žurnāla iegādes
paradumu attēlojumu skatīt 4.1. att.
4.1.att. Respondentu žurnāla „Ir” iegādes paradumi
37
2. jautājums: Lūdzu, norādiet savu dzimumu! No 83 respondentiem, kuri tālāk
aizpildīja anketu, 29 bija vīrieši un 54 sievieties (procentuāli 35,48 % vīriešu un 64,52%
sieviešu). Šāds sadalījums šķiet diezgan loģisks divu iemeslu dēļ – pirmkārt, sievietes
parasti ir atsaucīgākas, ja tiek aicinātas piedalīties kādā aptaujā. Otrkārt, sievietes ir ļoti
aktīvas žurnālu lasītājas, kā tika aprakstīts šī darba 2.1. nodaļā „Žurnālu raksturojums
Latvijas mediju tirgū”.
3. jautājums: Lūdzu norādiet savu vecumu! Respondenti ir vecumā no 18 – 71
gadam un vairāk. Visvairāk ir atbildējuši 23 līdz 26 gadus veci cilvēki - 29,03%, tiem
seko 20,97% respondent 27 līdz 33 gadu vecumā un 19,35% 18-22 gadus veci
respondenti. Vecumā no 34 līdz 40 gadiem ir tikai 10%, bet no 41 gada līdz 56 gadiem
15% no 83 respondentiem. 71 gadu vecs vai vecāks ir tikai viens respondents, bet
vecumā no 57 līdz 70 gadiem ir atbildējuši tikai 3 cilvēki, kopumā sastādot 2% no
kopējā respondentu skaita. Šis rezultāts varētu būt skaidrojams ar to, ka anketa tika
izvietota Twitter kontā, kur pārsvarā uzturās tieši publika no 18 līdz 35 gadiem un autores
sociālā tīkla draugiem.lv profilā, tādējādi sasniedzot savu vienaudžu auditoriju (23 – 26
gadi). Vidējo vecumu sastāvs attēlots 4.2.att.
4.2.att. Respondentu vecumu sastāvs
4. jautājums: Lūdzu, norādiet savu dzīves vietu (pilsētu, pagastu vai
apdzīvotu vietu!) Atbildot uz atvērtā tipa jautājumu, kurā jānorāda sava dzīves vieta,
atklājās, ka anketa ir vienlīdzīgi aptvērusi gan Rīgas iedzīvotājus, gan tos, kas
38
galvaspilsētā nedzīvo, jo no visa kopējā respondentu skaita, 48 % ir rīdzinieki, bet pārējie
52% kā savu dzīves vietu ir norādījuši pilsētas un pagastus Vidzemes, Kurzemes un
Zemgales novados (Aizkraukles, Kokneses, Valmieras, Talsiem, Menģeles, Liepājas,
Jelgavas u.c.). Šāds vienmērīgs respondentu sadalījums starp Rīgu un pārējo Latviju
skaidrojams ar to, ka mūsdienās interneta tīkls vienlīdzīgi pārklāj gandrīz visu Latvijas
teritoriju. No Latgales novada nav atbildējis neviens respondents.
No rīdziniekiem žurnālu abonē 22% lasītāju un tikai 8,4% no aptaujātajiem
žurnālu pērk regulāri, pārējie lielākoties žurnālu nopērk reizēm. No tiem, kas dzīvo ārpus
Rīgas, žurnālu abonē 16,67% respondentu un tieši tikpat cilvēku žurnālu pērk arī regulāri,
bet pārējie 66,66% žurnālu iegādājas reizēm vai arī kādreiz to ir darījuši. Tas, ka Rīgā ir tik
maz cilvēku, kas žurnālu pērk reguāli, iespējams, apstiprina mītu par galvaspilsētas
steidzīgo ritmu, kur ļoti maz laika paliek regulārām darbībām, tāpēc, ja žurnāls nav
abonēts, tad bieži paliek nenopirkts pat, ja būtu bijusi tāda vēlme. Turpretī cilvēki, kuri dod
priekšroku dzīvei ārpus Rīgas ir vairāk tendēti uz paradumu izstrādāšanu un regulāra
žurnāla iegāde varētu būt daļa no tā.
5. jautājums: Lūdzu, norādiet sfēru, kurā darbojaties! Atbildēs uz šo
jautājumu, atklājās, ka pārstāvētas visdažādākās dzīves jomas - sākot no studentiem, PR un
reklāmas darbiniekiem, beidzot ar mājsaimniecēm, celtniecības, flortistikas jomā
strādājošiem u.c. Šis jautājums ir būtisks, lai analizētu to kontekstā ar atbildēm uz citiem
jautājumiem un iezīmētu tendences, piemēram, vai mārketinga, sabiedrisko attiecību un
reklāmas jomās strādājošie piešķir lielāku vērību dažādām realizētajām kampaņām un
komunikācijai sociālajos tīklos.
6. jautājums: Vai Jūs sekojat žurnāla "Ir" Twitter kontam @irLV?
Sniegtajās atbildēs noskaidrojās, ka 66,13% neseko žurnāla „Ir” Twitter kontam un
attiecīgi 33,87 % aptaujāto lasa žurnāla tviterziņas. Četri no pieciem respondentiem, kuri
bija norādījuši, ka darbojas sabiedrisko attiecību, mārketinga vai reklāmas sfērā, ir
Twitter lietotāji un seko žurnāla „Ir” kontam @irLV.
No žurnāla abonentiem nedaudz vairāk kā puse seko līdzi Twitter kontam, tāda
pati proporcija ir arī starp tiem, kuri abonē žurnāla digitālo versiju un tiem, kuri žurnālu
pērk regulāri. Savukārt no tiem, kuri žurnālu iegādājas reti, tikai viena ceturtdaļa seko līdzi
39
„Ir” ziņām Twitterkontā. No tiem, kuri kādreiz ir pirkuši vai abonējuši žurnālu, bet to vairs
nedara, žurnāla Twitter kontam seko viena trešdaļa aptaujāto.
Žurnāla Twitter konta lietotāju vecums iezīmējas ļoti skaidri – lielākā daļa no
tiem ir vecumā no 18 līdz 33 gadiem, īpaši intervālā no 23 līdz 26 gadiem. Pēc 34 gadu
vecuma ir ļoti straujš kritums Twitter konta sekotāju vidū – no 34 līdz 40 gadiem ir divi
Twitter konta sekotāji, bet no 41 līdz 56 gadiem un no 57 līdz 70 gadiem, tikai viens
Twitter sekotājs katrā vecuma posmā. Šie dati pierāda, ka, lai arī Twitter popularitāte ir ļoti
liela un pat valsts pārvaldes personālijas tur mēdz aktīvi iesaistīties diskusijās, tomēr šī
tīkla auditorija neaptver visas interneta lietotāju grupas, koncentrējoties vairāk uz
jauniešiem. Jāņem vērā fakts, ka pieaugot cilvēka vecumam, nereti samazinās vēlme apgūt
ko jaunu un cilvēks arvien vairāk, arī interneta vidē, turās pie vecajiem ieradumiem. Jāņem
vērā arī fakts, ka reģistrēšanaš Twitter kontam un visa tīkla informācija šobrīd nav
pieejama latviešu vai krievu valodās, līdz ar to apgrūtinot vēl vairāk apgrūtinot iespēju
pievienoties Twitter kopienai cilvēkus, kuri ir uzauguši PSRS laikos, kad angļu valodas
apgūšana nebija prioritāte citu valodu starpā. Šie varētu būt iemesli, kas vērā ņemami
sašaurina auditoriju, ja to uzrunā tikai ar Twitter konta starpniecību.
Attiecībā pret respondentu dzīves vietu, no iegūtajiem datiem iespējams secināt,
ka rīdzinieki daudz aktīvāk seko līdzi informācijai Twitter kontā, jo vairāk kā puse seko
līdzi žurnāla „Ir” Twitter kontam, kamēr no respondentiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas, Twitter
kontam seko līdzi tikai viena ceturtdaļa. Tas liecina, ka interneta lietošanas paradumi tomēr
ir gana atšķirīgi starp rīdziniekiem un tiem, kuri dzīvo ārpus galvaspilsētas, neskatoties uz
faktu, ka interneta pieejamība ir vienāda. Tas ir būtisks fakts, kas jāņem vērā, ja vēlas
kampaņai piesaistīt cilvēkus no visas Latvijas.
7. jautājums: Kas Jums visvairāk patīk žurnālā "Ir"? Šajā jautājuma bija
iespēja atzīmēt vairākus no dotajiem variantiem, kā arī pievienot savējo. Atbildes
sakārtotas prioritārā secībā, sākot ar biežāk minēto:
1. Interesē kāda konkrēta žurnāla saturā apskatīta joma (politika, kultūra, analītiskie
pētījumi vai tml.) – minēts 31 reizi;
2. Patīk žurnāla stils - vizuālais noformējums, bildes, infografikas, vāka dizains u.tml. –
minēts 27 reizes;
3. Patīk, ka žurnāls sniedz atklātu un objektīvu informāciju - minēts 24 reizes;
40
4. Interesē gandrīz viss piedāvātais žurnāla saturs – minēts 18 reizes;
5. Interesē konkrētu žurnālistu darbs – minēts 13 reizes;
6. Patīk, ja ir izdevīgs abonēšanas piedāvājums – minēts 9 reizes;
7./8. Patīk, ka žurnāls ir interaktīvs, iesaistoties komunikācijā gan mājas lapā, gan Twitter
kontā – minets 8 reizes;
7./8. Patīk žurnāla realizētās kampaņas – minēts 8 reizes;
9. Patīk žurnāla mājas lapas tehnoloģiskie risinājumi un/vai kvalitatīvā žurnāla mobilā
versija – minēts 6 reizes;
10. Nekas īpaši nepatīk – minēts 5 reizes;
11. Cits variants: „Bišofa karikatūras” – minēts 1 reizi.
No iegūtajām atbildēm izriet, ka cilvēkiem interesē kādas noteiktas tēmas, ko
piedāvā žurnāls, bet tūlīt aiz tā ļoti būtisks ir vizuālais noformējums un žurnāla stils. No
pirmajām piecām prioritātēm četras ir tiešā mērā saistītas ar žurnāla saturu, uzreiz pēc
tam seko izdevīgs abonēšanas piedāvājums. Vērtības, kas saistītas ar sabiedrisko attiecību
un mārketinga kampaņām un komunikāciju sociālajos tīklos, vairumam nav noteicošās,
kas padara žurnālu patīkamu, taču visi tie, kuri dabojas sabiedrisko attiecību un
mārketinga jomā un seko žurnāla Twitter kontam, ir atzīmējuši, ka šīs lietas patīk.
8. jautājums: Kuras no uzskaitītajām kampaņām esat pamanījis
/pamanījusi? Jautājumā iekļautas 11 kampaņas, kas realizētas periodā no žurnāla 1. līdz
100. numuram, tās ir sakārtotas hronoloģiskā secībā, sākot ar vecāko (1.kampaņa) un
beidzot ar jaunāko (11. kampaņa). Uz šo jautājumu atbildes ir snieguši tikai 66
respondenti, tātad apmēram 80% no tiem, kuri bija atbildējuši uz pirmajiem 7 anketas
jautājumiem. Katrai minētajai kampaņai bija jānorāda viens no trijiem atbildes
variantiem: 1. Pamanīju šādu akciju un tajā piedalījos VAI dalījos ar to soc.tīklos, VAI
izmanotoju piedāvājumu. 2. Pamanīju šādu akciju, bet nepiedalījos, nedalījos ar to soc.
tīklos un neizmantoju piedāvājumu. 3. Neko neesmu dzirdējis par šādu akciju.
Tātad, pirmie divi atbilžu varianti liecina, ka kampaņa ir atpazīta, atšķiras tikai
respondenta aktivitāte vai pasivitāte pēc tam, kad kampaņa ir pamanīta. Rezultāti katrai
kampaņai ir ļoti atšķirīgi, tie skaidri pierāda, ka ne visas realizētās kampaņas žurnāla
patērētāju vidū ir vienlīdz labi ievērotas, taču dažas atsevišķas kampaņas izceļas ar ļoti
41
labiem rādītājiem. Zemāk, lūdzu, skatīt procentuālo atbilžu sadalījumu katrai no
kampaņām, kā arī pamanīto kampaņu atainojumu grafikā 4.3.att.
1. kampaņa „Iespēja pirmo žurnāla numuru saņemt bez maksas” – kopā pamanījuši
38,7% no respondentiem, no tiem piedāvājumu izmanotjuši 25,91%.
2. kampaņa „Konkurss sadarbībā ar NOKIA Ko Tev nozīmē panākumi?" – kopā
pamanījuši 13, 84% no respondentiem, bet konkursā iesaistījušies tikai 1,77% no tiem.
3. kamapaņa „Ir zīlīte Twitterī @ir_zilite” - kopā pamanījuši 50,05%, no respondentiem,
no tiem iesaistījušies 17,29%.
4. kampaņa "Dulluma simulators - putekļsūcēji pirms vēlēšanām” – kopā pamanījuši
29,35% no respondentiem, bet iesaistījušies 8,67%.
5. kampaņa "Ir balona pūšana par godu žurnāla gada jubilejai” – kopā pamanījuši
44,88% no respondentiem un 19,02% no tiem arī iesaistījušies.
6. kampaņa „Abonēšanas akcijas ar iespēju saņemt "Madaras" vai "Valmiermuižas"
dāvanu karti” – kopā pamanījuši 51,77 % no respondentiem, no tiem iesaistījušies
20,74%.
7. kampaņa "Ir jaunākā numura video vāki žurnāla mājas lapā” – kopā pamanījuši
25,91% no respondentiem, bet iesaistījušies tikai 3,5%.
8. kampaņa „Twitter sekotāju profila bildīšu publicēšana uz žurnāla Vecgada numura
vāka” – kopā pamanījuši 44,88% no respondentiem un 15,57% no tiem kampaņā
iesaistījušies.
9. kampaņa „Radošo risinājumu konkurss sadarbībā ar „Golden Hammer" – kopā
pamanījuši 31,09% no respondentiem, bet iesaistījušies 3,5%.
10. kampaņa „"Ir domubiedru pasākumi (ielūgumi uz grupas "Instrumenti" koncertu un
filmas "Marta īdas" seansu)” – kopā pamanījuši 51,77% no respondentiem, no tiem
iesaistījušies 13,84%.
11. kampaņa "Ir puķe 100. žurnāla numuram un Sieviešu dienai par godu” – kopā
pamanījuši 53,49% no respondentiem un iesaistījušies 22,46% no tiem.
Nevienu kampaņu nav pamanījuši 16% respondentu. Tos visus vieno fakts, ka
viņi neseko žurnāla Twitter kontam un lielākā daļa no tiem žurnālu iegādājas reizēm. Tie,
kuri seko Twitter kontam vidēji ir pamanījuši četras līdz piecas akcijas, bet deviņi no
respondentiem (13,6%) ir pamanījuši pilnīgi visas minētās kampaņas. Divi respondenti ir
42
tādi (3,03%), kuri neseko Twitter kontam, bet ir pamanījuši 8 kampaņas. Tas gan ir
vienīgais, kas šos cilvēkus vieno pēc atzīmētajiem kritērijiem.
Respondentus, kuri žurnālu abonē un sekot arī Twitter kontam varētu dēvēt par
lojālajiem žurnāla lasītājiem, no aptaujātajiem tādi ir apm. 9%. No minētajām
kamapaņām tie ir pamanījuši vismaz piecas kampaņas un katrs vismaz vienā ir
piedalījies.
4.3.att. Pamanītās žurnāla „Ir” realizētās kampaņas
Visvairāk pamanīta ir 11.kampaņa – „Ir puķe” uz 8.martu. Tam varētu būt vairāk
skaidrojumi. Pirmkārt, tā ir pati pēdējā no visām minētajām kampaņām, tāpēc vēl labi
saglabājusies atmiņā. Otrkārt, mārketinga nodaļa bija piestrādājusi pie preventīvajiem
pasākumiem – nogādājot žurnālu dažādās kafejnīcās, medijos, informējot par to žurnāla
lappusēs jau nedēļu pirms 8.marta, ievietojot mājas lapā video ar puķes meistarošanu
u.tml. Treškārt, žurnālu iespējams tā arī atstāt puķes formā, tāpēc to var pamanīt arī tie,
kuri to neizdarīja ne sociālajos tīklos, ne realitātē 8.martā. Tas, ka lielākā daļa tomēr nav
43
šajā kampaņā iesaistījusies, bet ir to pamanījusi, varētu būt saistīts ar šādiem faktoriem –
puķes izveidošanai nepieciešamā detaļa bija pievienota tikai preses tirdzniecības vietās
nopērkamajiem žurnāliem, tātad, tie, kuri žurnālu abonē, varēja par to izlasīt, bet pašu
puķi nesaņēma. Taču varbūt iemesls ir daudz triviālāks – Sieviešu dienā sievietes pašas
sev nepirks puķi, bet no respondentiem, kas ir atbildējuši uz šo jautājumu, apmēram 60%
ir tieši sievietes.
Vismazāk pamanītās akcijas ir konkursi – 2.kampaņa (to pamanījuši tikai 13,98%)
un 9.kampaņa (to pamanījuši 31,09%), kā arī žurnāla video vāki (7.kampaņa) mājas lapā
www.ir.lv, ko pamanījuši nedaudz vairāk kā 25% respondentu. Konkursu mazā
atpazīstamība, iespējams, skaidrojama ar to, ka sava dizaina dēļ žurnālā tie vairāk
atgādināja tipiskus reklāmas laukumus, tāpēc citu reklāmu starpā varēja palikt
nepamanīti. Rakstu konkurss par panākuma stāstiem nav specifiski grūts, bet tik un tā
prasa laiku un iedziļināšanos, tāpēc būtu jābūt nopietniem iemesliem, lai cilvēks tam
veltītu laiku. Iespējams, ka šajā gadījumā piedāvātā balva - mobilā telefona aksesuāri no
NOKIA un žurnāla abonaments nebija gana motivējoši.
Turpretī radošo risinājumu konkurss sadarbībā ar „Golden Hammer” uzrunāja
salīdzinoši šauru profesionāļu loku, tāpēc fakts, ka to pamanījuši nedaudz vairāk kā 30%
ir pat pārsteidzoši labs rādītājs. Tā kā informācija par konkursu bija pieejama arī citās
mājas lapās, tad tā noteikti sasniedza savu mērķauditoriju. Šajā gadījumā konkurss
kalpoja vairāk kā žurnāla sevis pozicionēšana reklāmas profesionāļu lokā, lai piesaistītu
tieši jaunus, radošus māksliniekus, jo attiecīgās jomas darboņi, visticamāk, pievērsīs
konkursam lielāku uzmanību, ja tas notiek sadarbībā ar „Golden Hammer”, kas ir ļoti
prestižs un internacionāls reklāmas festivāls.
Fakts, ka nav pamanīti žurnāla „Ir” video vāki, kas izpelnījušies profesionāļu
novērtējumu un apbalvojumu, visticamāk ir skaidrojams ar to, ka mājas lapas www.ir.lv
apemklētāji viekārši nezina, ka nelielais video klipiņš lapas kreisajā stūrī tiek dēvēts par
„video vākiem”. Ņemot vērā, ka ļoti bieži mājas lapas ir pārsātinātas ar dažādiem
kustīgiem reklāmas baneriem, tad interneta lietotājs arvien vairāk pierod tos ignorēt,
tāpēc darba autore pieļauj, ka nereti mājas lapas apmeklētāji šos video vākus ir redzējuši,
bet nav piefiksējuši un pievērsuši tiem uzmanību.
44
4.3.att. uzskatāmi redzams, tikai viena kampaņa ir tāda, kur no visiem, kas to ir
pamanījuši, vairāk ir tādu, kas tajā ir piedalījušies – tā ir pati pirmā kampaņa, kas
piedāvāja pastkastītē saņemt žurnāla pirmo eksemplāru bez maksas. Salīdzinoši liela
aktivitāte ir arī abonēšanas kampaņai (6. kampaņa), balona pūšanas kampaņai (5.
kampaņa) un 100.numura kampaņai „Ir puķe” (11. kampaņa).
Pētījuma autore īpaši vēlētos izcelt 3. kampaņas „Ir zīlītes” rezultātus, jo pati
kampaņa aizsākās 2011.gada ziemā un darbojās arī šoziem kā neatkarīgs Twitter konts.
No aptaujas datiem šobrīd izriet, ka Twitter zīlīti ir pamanījuši vairāk kā 50% no
aptaujātajiem, bet žurnāla Twitter kontam seko apmēram 33% respondentu, tātad, par
Twitter zīlīti šie cilvēki ir uzzinājuši citā veidā, nevis Twitter kontā. Pētījuma autore
izsaka pieļāvumu, ka tas ir saistīts ar žurnālā „Ir” publicēto interviju maija sākumā, kur
idejas autors un realizētājs V.Dūdums stāsta par šīs kampaņas tapšanu un izpildījumu. Ja
ņem vērā iegūtos datus, ka žurnāla tekstuālajam saturam tiešām aptaujātie pievērš lielu
uzmanību, par šo kampaņu uzzināja arī visi tie, kuri nepavada daudz laika sociālajos
tīklos un neinteresējas par šāda veida kampaņām.
9. jautājums: Vai kāda no žurnāla veiktajām kampaņām ir pozitīvi
ietekmējusi Jūsu lēmumu pirkt vai abonēt žurnālu? Ar šī jautājuma palīdzību tika
noskaidrots, ka no visiem respondentiem, 41,07% tiešām ir izlēmuši pirkt vai abonēt
žurnālu, pateicoties kādai no kampaņām. Autore uzskata, ka tas ir labs rādītājs un atbilst
kampaņu veidošanas izvirzītajiem mērķiem.
Respondenti, kuri bija atbildējuši apstiprinoši uz šo jautājumu, tika novirzīti uz
jautājumu 9.a: Lūdzu, norādiet, kura tieši kampaņa ir pozitīvi ietekmējusi Jūsu
lēmumu iegādāties žurnālu (var minēt vairākas kampaņas)! Apskatot brīvā teksta
atbildes uz šo jautājumu, autore secina, ka 35% no atlasītajiem respondentiem ir pozitīvi
reaģējuši uz abonēšanas kampaņu piedāvājumiem, tiekot pie „Valmiermuižas” vai
„Madara Cosmetics” dāvanu kartēm. Tas nozīmē, ka šīs kampaņas patiešām žurnāla
auditorijai šķiet izdevīgas un pareizi piedāvātas. Vēl jo vairāk, arī žurnālam tas nodrošina
garantētos lasītājus vismaz 3 mēnešus, un tas ir pietiekams laiks, lai žurnāla lasītājiem
izveidotos pieradums ceturtdienās pastkastītē saņemt šo žurnālu un ļoti iespējams, viņi
turpinās to pasūtīt arī turpmāk.
45
30% no aptaujātajiem apgalvo, ka viņu lēmumu iegādāties žurnālu ir ietekmējusi
tieši 100.numura kampaņa „Ir puķe”. Tiesa, pāris respondenti piebilst - pastāv reāla
varbūtība, ka viņi šo žurnāla numuru būtu iegādājušies tik un tā, pat,ja tur nebūtu puķes,
jo interesē jau pats žurnāls. Tas lielā mērā atbilst mārketinga nodaļas vadītāja R.Puhova
teiktajam, ka pārdošanas rādītāji 100.numuram nepalielinājās, taču par to bija atrodamas
daudz vairāk atsauksmes un komentāri interneta vidē, nekā tas ir par citiem numuriem.
No tā var secināt, ka šī netradicionālā kampaņa ir izpildījusi atpazīstamības
veicināšanas uzdevumu, bet nav zināms, vai tiešā veidā ir piesaistījusi kādus pastāvīgos
žurnālu pircējus. Lai izvērtētu šīs akcijas lietderīgumu, jāņem vērā arī fakts, ka
finansiālajā ziņā tā prasīja daudz vairāk ieguldījumu, nekā, piemēram, „Ir zīlīte”,
„Dulluma simulators” un citas akcijas, jo te vajadzēja klāt pasūtīt kartona puķu trafaretus,
plēves iepakojumu žurnāliem un arī tirāža šim numuram bija pasūtīta lielāka. No visa
augstāk minētā izriet, ka šī kampaņa ir nesusi uzņēmumam finansiālus zaudējumus, taču
mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs šo minējumu nedz apstiprina, nedz
noliedz.
10% no aptaujātajiem apgalvo, ka visas akcijas kopā ietekmē viņu lēmumu
izvēlēties tieši žurnālu „Ir” par savu lasāmvielu. Interesanti, ka tikai 5% apgalvo, ka
pirmā bezmakas numura saņemšana ir ietekmējusi viņu lēmumu turpmāk iegādāties
žurnālu. Šis fakts ir grūti interpretējams, nezinot citus apstākļus, bet tā kā 25% izmantoja
iespēju saņemt žurnālu bez maksas un pēc tam vēl ir to abonējuši vai pirkuši, tad rādītājs,
ko ietekmējusi pirmā žurnāla kampaņa, varētu būt lielāks. Detalizētu attēlojumu par
kampaņām, kuras ietekmējušas respondentu lēmumu žurnālu iegādāties, lūdzu, skatīt
4.4.att.
Interesanti, ka „Ir balona” kampaņa, kas reklāmas festivālā ir ieguvusi balvu
kategorijā „Tirdzniecības veicināšanas pasākumi” aptaujā ir uzrādījusi tik niecīgus
rezultātus un tikai 5% no aptaujātajiem tā ir ietekmējusi žurnālu iegādāties. Diemžēl
darba autorei neizdevās noskaidrot kritērijus pēc kādiem tieši tiek piešķirta šī „ADwards”
balva, taču lai tā būtu tiešām pelnīta, tai jābalstās uz kādiem konkrētiem tirdzniecības
pieauguma rādītājiem, kas ir bijuši vairāk par vidējo rādītāju. Šī iemesla dēļ autore izsaka
pieņēmumu, ka visu žurnāla „Ir” lasītāju vidū, tā ir bijusi vairāk pamanīta un sniegusi
apmierinošu rezultātu.
46
4.4.att. Kampaņas, kas pozitīvi ietekmējušas lēmumu iegādāties žurnālu „Ir”
10. jautājums: Kā Jūs trīs vārdos raksturotu žurnāla "Ir" veiktās
kampaņas? Šis brīvā teksta jautājums ļāva apkopot žurnāla lasītātāju redzējumu par
žurnāla veiktajām kampaņām, lai secinātu, vai tas, kā lasītāji šīs kampaņas raksturo,
saskan ar to, kā žurnāla kampaņu veidotāji to ir domājuši un redz.
Žurnāla „Ir” veiktās kampaņas respondenti ir apzīmējuši ar 43 atšķirīgiem
pozitītvas nozīmes īpašības vārdiem. Visbiežāk atkārtojas šādi vārdi: interesantas -
minēts 18 reizes, orģinālas - minēts 9 reizes, radošas - minēts 7 reizes, mūsdienīgas -
minēts 5 reizes, izklaidējošas - minēts 4 reizes un citi īpašības vārdi ar līdzīgu nozīmi.
Protams, tiek izteikts arī viedoklis, ka kampaņas ir klusas (minēts 3 reizes), normālas,
labas, „ne priekš manis” u.tml. Vairāki respondenti nav ievērojuši jautājuma prasību un ir
vienkārši pauduši savu viedokli par žurnāla „Ir” kampaņām, piemēram:
„Aicinu tām būt pamanāmākām, ar lielāku ietekmi uz sabiedrību pozitīvā veidā.”
„Žēl, ka nevarēju apmeklēt domubiedru pasākumus, jo viss Rīgā un darba dienās, bet
doma jau laba.”
„Saistošas regulāriem lasītājiem.”
„Neesmu tās pamanījis.”
47
„Dažreiz neiet kopā ar žurnāla saturu.”
„Iespējams interesanti, bet ne visiem abonentiem saistoši. Mani principā kaitina
pārspīlētā sociālo tīklu aktivitāte.”
Kopumā ir 18 atsauksmes ar negatīvu vai vienaldzīgu attieksmi un 48 pozitīvas
vai neitrālas atsauksmes, kas ir pārdomu vērts rezultāts, jo godīgi parāda ne tikai
pozitīvās lietas, bet arī negatīvās, izgaismojot faktu, ka aptuveni viena ceturtā daļa no
žurnāla lasītājiem vispār nav pamanījuši kampaņas un uzskata, ka tās ir domātas tikai ļoti
regulāriem lasītājiem.
Kopsavilkumā iespējams secināt, ka autores veiktā anketa un tās analīze nesniedz
viennozīmīgas atbildes uz jautājumiem, kāda veida kampaņas nodrošina visplašāko
atpazīstamību un vai garantē pārdošanas rādītāju pieaugumu, taču tā iezīmē tendences,
kam būtu jāpievērš uzmanība nākotnē, lai veicinātu žurnāla popularitāti un gūtu apbrīnu
ne tikai konkursos, bet arī no savu lasītāju puses.
48
SECINĀJUMI
1. Sabiedriskās attiecības ir disciplīna, kas atrodas nemitīgā attīstībā, tāpēc
nepieciešams regulāri sekot līdzi jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm,
kā arī pašam tās jārada.
2. Sabiedrisko attiecību kampaņas realizēšanā ļoti būtiska ir mērķtiecīga un konkrēta
stratēģija – tieši tā nekonkrētas idejas un rīcību pārvērš par reālu kampaņu.
3. Instrumenti, kādus organizācija izmanto savu kampaņu realizācijā, jau parāda
kāda stila kompānija tā ir – tradicionāla, inovatīva u.tml.
4. Laika gaitā mediju pamantfunkcijas nemainās, bet būtiski mainās kanāli, caur
kuriem sasniegt auditoriju.
5. Latvijas mediju tirgū žurnāli vairāk pilda izklaides funkciju, tāpēc satura ziņā
žurnāls „Ir” vairāk konkurē ar laikrakstiem, nevis citiem žurnāliem.
6. Interneta medijiem nav jākonkurē ar drukātajiem – tie viens otru neapdraud, bet
gan papildina.
7. Ar interviju var uzrunāt un ieinteresēt to auditoriju, kas nepavada daudz laika
sociālajos tīklos, bet rūpīgi pievērš uzmanību masu mediju saturam.
8. Modernās tehnoloģijas un inovācijas ir ļoti spēcīgs instruments arī sabiedrisko
attiecību jomā.
9. Žurnāla galvenā vērtība ir tā saturs, taču stilam un dizainam arī ir būtiska nozīme.
10. Ne vienmēr tās kampaņas, kas ir atzinīgi novērtētas no jomas profesonāļiem ir tās,
ko visvairāk pamana pārējie žurnāla lasītāji.
11. Twitter konts ietekmē kampaņu atpazīstamību Twitter lietotāju vidē, taču jāpatur
prātā, ka ir sabiedrības grupas, kuras ar šo instrumetnu sasniegt nav iespējams.
12. Cilvēki aktīvāk piedalās tādās kampaņās, kas neprasa lielu laika patēriņu un kur
iespējams gūt kādu papildus labumu.
13. Konkursi, kas prasa nopietnāku iesaistīšanos un garīgu darbu, nav noderīgi
atpazīstamības veicināšanai, jo mūsdienās nepiesaista pat lojālo lasītāju
uzmanību.
49
14. Neskatoties uz ekspertu izteikumiem, tradicionālās kampaņas vēl joprojām ir gana
efektīvas uzmanības piesaistīšanai, nereti izkonkurējot netradicionālās sabiedrisko
attiecību kampaņas.
15. Interneta lietošanas paradumi ir atškirīgi starp rīdziniekiem un tiem, kuri dzīvo
ārpus Rīgas, tāpēc atšķiras arī instrumenti, ko ieteicams lietot, šo grupu
sasniegšanai.
16. Ne vienmēr lielāki finansiāli ieguldījumu kampaņas veidošanā garantē lielākus
panākumus.
17. Sabiedrisko attiecību kampaņu rezultāti ļoti bieži nav tieši izmērāmi un par to
nozīmi var spriest tikai vērtējot zīmola reputāciju ilgtermiņā.
18. Lasītāju raksturojums par veiktajām kampaņām, saskan ar žurnāla pausto sevis
pozicionēšanu – interesants un vērsts uz inovācijām.
19. Kvalifikācijas darba izvirzītais mērķis ir sasniegts, kas ir izdevies sistemātiski
realizējot visus izvirzītos darba uzdevumus.
50
PRIEKŠLIKUMI
1. Tā kā žurnāla lietotāji kā būtiskāko novērtē žurnāla saturu, tad ar sabiedrisko attiecību
kampaņu palīdzību informēt esošos un potenciālos lasītājus tieši par žurnāla saturu,
nevis citām, nesaistītām lietām.
2. Virzīt kamapaņas uz to, lai cilvēki jūt no tām kādu izdevīgumu (gan finansiālu, gan
garīgu), nevis tikai demonstrē jauno tehnoloģiju iespējas un orģinālās idejas.
3. Meklēt alternatīvas aktivitātēm Twitter kontā, lai ar realizētajām kampaņām sasniegtu
arī gados vecāku auditoriju.
4. Ņemot vērā atšķirīgos interneta lietošanas paradumus starp rīdziniekiem un žurnāla
lasītājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, cilvēku iesaistīšanā un informēšanā lietot ne tikai
Twitter sociālo tīklu, bet arī informācijas izvietošanu drukātajā žurnālā.
5. Realizējot kampaņas, pievērst lielāku uzmanību balvu fondam, ietverot tajās
attiecīgajai mērķauditorijai interesējošas lietas (piemēram, mobilo telefonu NOKIA,
nevis telefona aksesuārus).
51
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS
1. Gregorija, A. Sabiedriskās attiecības praksē. – Rīga: PR sērija, 2007. - 242 lpp.
2. Gregorija, A. Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana. – Rīga: PR
sērija, 2007. – 199 lpp.
3. Herbsts D., „Sabiedriskās attiecības”. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. – 184 lpp.
4. Izdevniecības ŽURNĀLS SANTA žurnāli un vēsture [Elektroniskais resurss]. –
Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : Mani Žurnāli, 2012. – Nosaukums no tīmekļa lapas –
Resurss apskatīts 2012.g. 05.jūnijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:
http://www.manizurnali.lv/par_izdevniecibu/
5. Kampaņu organizēšana [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : PR
holding, 2012. – Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 29.maijā.
Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: http://prholding.lv/sabiedriskas-attiecibas-un-
komunikacijas-vadiba/kampanu-organizesana/
6. Kas ir preses relīze [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : PR
service, 2012. – Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 09.maijā.
Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: http://prservice.lv/pr-pamati/ieteikumi-rakstot-
preses-relizi/kas-ir-preses-relize/
7. Manifests [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : Ir.lv, 2012. –
Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 09.maijā. Pieejas veids:
tīmeklis WWW.URL: http://www.ir.lv/manifests/
8. No drukātajiem medijiem nenovēršas [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites
pakalpojums. –Rīga : European Journalism Observatory, 2012. – Nosaukums no
tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 09.maijā. Pieejas veids: tīmeklis
WWW.URL: http://lv.ejo-online.eu/514/mediju-ekonomika/no-drukatajiem-
medijiem-nenoversas
9. Olivera, S. Sabiedrisko attiecību stratēģija. – Rīga: PR sērija, 2009. – 231 lpp
52
10. Pieaug ideju vērtība sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgū [Elektroniskais resurss].
–Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : Reklāmas katalogs, 2012. – Nosaukums no tīmekļa
lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 09.maijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:
http://www.reklamaskatalogs.lv/?id=reklamas_mediju_un_rp_agenturas&template=vi
ewarticle&article=Pieaug_ideju_vertiba_sabiedrisko_attiecibu_pakalpo
11. Rožkalne, A. Kas? Kur? Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. – Rīga: Biznesa
augstskola Turība, 2011. – 352 lpp.
12. Sestdiena [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –Rīga : Dienas mediji,
2012. – Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 05.jūnijā. Pieejas
veids: tīmeklis WWW.URL: http://www.dienasmediji.lv/produkti/zurnali/sestdiena
13. Skots, D.,M. Jaunie mārketinga un sabiedrisko attiecību likumi. – Rīga: Lietišķās
informācijas dienests, 2009. – 295 lpp.
14. Veinberga, S. Masmediji Prese, radio un televīzija. - Rīga: Zvaigzne ABC, - 358 lpp
15. Veinberga, S. Publiskās attiecības PR Teorija un prakse. –Rīga: Zvaigzne ABC, - 327
lpp.
16. 10 Newborn PR Tactics [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –
EndGame Public Relations– Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g.
03.jūnijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:
http://www.endgamepr.com/blog/2009/03/25/10-newborn-pr-tactics/
17. Final Candidates for a Modern Definition of Public Relations [Elektroniskais resurss].
–Tiešsaites pakalpojums. –PUBLIC RELATIONS DEFINED. – Nosaukums no
tīmekļa lapas – Resurss apskatīts 2012.g. 27.maijā. Pieejas veids: tīmeklis
WWW.URL: http://prdefinition.prsa.org/index.php/2012/02/09/final-candidates-for-
a-modern-definition-of-public-relations/
18. Focus on video news releases [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites pakalpojums. –
MEDIA EDUCATION FOUNDATION , 2012 – Nosaukums no tīmekļa lapas –
Resurss apskatīts 2012.g. 29.maijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:
http://www.mediaed.org/Handouts/VNRhandout.pdf
19. Six Alternatives to Sending a Press Release [Elektroniskais resurss]. –Tiešsaites
pakalpojums. – Public Relations Princess , 2012 – Nosaukums no tīmekļa lapas –
Resurss apskatīts 2012.g. 29.maijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:
53
http://www.publicrelationsprincess.com/2011/05/six-alternatives-to-sending-a-press-
release.html
20. Troubles for Traditional Media - Both Print and Television [Elektroniskais resurss]. –
Tiešsaites pakalpojums. –Harris interactive. – Nosaukums no tīmekļa lapas – Resurss
apskatīts 2012.g. 09.maijā. Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL:
http://www.harrisinteractive.com/NewsRoom/HarrisPolls/tabid/447/ctl/ReadCustom
%20Default/mid/1508/ArticleId/604/Default.aspx
54
ALBERTA KOLEDŽAStudiju programmas
Sabiedriskās attiecības
SABIEDRISKO ATTIECĪBU INSTRUMENTU IZMANTOŠANAS PILNVEIDEJAUNA PRODUKTA VIRZĪBAI MEDIJU TIRGŪ
GRAFISKĀ DAĻA
Specializācija: sabiedriskās attiecības
Students/-e: _________________________________________________ (paraksts, datums)
55
Alberta koledžaProgramma “Sabiedriskās attiecības”
Līga Sudare
KVALIFIKĀCIJAS DARBS„Sabiedrisko attiecību instrumentu
izmantošanas pilnveide jaunaprodukta virzībai mediju tirgū”
1. Tēmas aktualitāte
• Mediju tirgus situācija
• Inovatīvas un orģinālas kampaņas
• Ko par kampaņām domā lasītāji?
• Netradicionālo SA instrumentu
Apkopojums2.
56
2. Izmantotās pētījuma metodes
à Literatūras analīze
àRealizēto kampaņu raksturojums unanalīze
àAptauja par žurnāla kampaņuatpazīstamību žurnāla lasītāju vidū
3.
3. Mērķis un uzdevumi
• Mērķis – izpētīt un izstrādāt priekšlikumus!
• Uzdevumi:
1. Teorētiski izpētīt un aprakstīt SA instrumentus
2. Raksturot žurnālu un tā veiktās kampaņas
3. Izpētīt lasītāju attieksmi
4. Izdarīt secinājumus, izstrādāt priekšlikumus
4.
57
4. SA būtība un mērķis
• Jauna zinātne
• Dinamiska, strauja, nemitīgā attīstībā
• Kāpēc SA ir svarīga?
• SA kampaņas, to būtība un struktūra
• Stratēģija = visa pamats!
5.
5. SA instrumenti kampaņās
üSA instrumentu definīcija
üPopulārākie instrumenti kampaņu realizēšanā:
ØPreses/ video relīze
ØPreses konference
ØKonkursi un interaktīvas akcijas
ØSociālie tīkli
ØNetradicionālās metodes
6.
58
6. Mediju tirgus īpatnības
• Funkciju raksturojums –
informēt, komentēt, vērtēt, nodrošināt grupu
komunikāciju un izklaidēt
• Žurnālu raksturojums LV mediju tirgū –
izklaides un reportāžu žurnāli, specializētie
žurnāli, sēriju žurnāli un porno žurnāli
7.
7. Žurnāla “Ir” raksturojums
• Žurnāla rašanās trauksmainā vēsture
• “Ir” vērtības, mērķis, ideoloģija
• Drukātā žurnāla apraksts
• Interneta portāla apraksts
8.
59
8. Žurnāla kampaņu raksturojums
1. 1. un 100. kampaņa
2. Kampaņas, kas ieguvušas apbalvojumus
reklāmas festivālos
3. Kampaņas ar mārketinga mērķiem
4. Kampaņas ar SA mērķiem
5. Kampaņas, kas prasa piepūli no dalībnieka9.
9. Pētījums un tā rezultāti
1. Aptauja – 83 respondenti
2. Žurnāla lielākā vērtība - SATURS
3. Pamanītākās kampaņas
4. Vismazāk pamanītās kampaņas
5. Kampaņas, kas pozitīvi ietekmējušas lēmumu
žurnālu iegādāties10.
60
10. Secinājumi1. Ne vienmēr tās kampaņas, kas ir atzinīgi
novērtētas no jomas profesonāļu puses ir tās, ko
visvairāk pamana pārējie žurnāla lasītāji.
2. Twitter konts ir labs kanāls, kā sasniegt gados
jaunu publiku un rīdziniekus.
3. Cilvēki aktīvāk piedalās tādās kampaņās, kas
neprasa neko sarežģītu un kur iespējams gūt
kādu papildus bonusu.11.
11. Priekšlikumi1. Meklēt alternatīvas aktivitātēm Twitter kontā, lai
sasniegtu, popularizējot kamapņas, sasniegtuarī gados vecāku auditoriju.
2. Atteikties no tādu kampaņu organizēšanas, kasprasa piepūli no dalībnieku puses, bet navpietiekami motivējošas, lai ieinteresētu.
3. Tā kā žurnāla lietotāji kā būtiskāko novērtēžurnāla saturu, tad ar kampaņu palīdzībuinformēt esošos un potenciālos lasītājus tieši paržurnāla saturu, nevis citām, nesaistītām lietām.
12.
61
PALDIES!
13.
62
PIELIKUMI
63
1. pielikums
8.aprīlī nāk klajā jaunais medijs IrRīgā, 2010.gada 5.aprīlī
Ar moto Interesanti par svarīgo ceturtdien, 8.aprīlī, nāks klajā jaunā nedēļas žurnāla Ir
pirmais numurs un darbu sāks sarunu terminālis ir.lv.
Neatkarīgais, atvērtais un pozitīvi dumpinieciskais medijs apvienos kvalitatīvu
žurnālistiku un tiešu lietotāju līdzdalību, veidojot kopienu, kas saturīgi diskutē un rosina
pozitīvas pārmaiņas.
«Kāpēc Ir? Ik dienas dzirdam, kā Latvijā nav. Trūkst uzticēšanās, nepietiek naudas, nav
darba, nav drošības. Mūsu mērķis — līdzvērtīga saruna par to, kas ir! Jo Latvijā ir daudz
talantīgu un uzņēmīgu cilvēku, kas nenolaiž rokas. Ir biznesa veiksmes un iedvesmojošas
idejas. Ir unikāli dzīvesstāsti un vērtīga pieredze. Ir spilgti mākslas un kultūras fakti, kas
aizkustina un liek domāt,» uzsver medija galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Žurnāls veidots kā krāsaina mozaīka par svarīgo un interesanto, plašais tematu klāsts ērti
pasniegts četros blokos — ir svarīgi par sabiedrības aktualitātēm, ir kultūra par mākslu
pasauli, ir cilvēki iedvesmos ar izcilām personībām, ir viss kaut kas sagādās gudru atpūtu.
Kā svarīgāko žurnālā ik nedēļu atradīsit pētniecību, vērtīgus komentārus par politikas un
ekonomikas norisēm, aktuālo nedēļas notikumu apskatu un pasaules pieredzi. Kultūras
blokā — intervijas ar spilgtām personībām, recenzijas, esejas. Cilvēku sadaļā Latvijas
portreti —veiksmes stāsti, personības, kas ar saviem darbiem iekarojušas daudzu prātus
un sirdis, atklāsim arī jaunos talantus un unikālo šķietami parastos līdzcilvēkos.
Žurnāls iznāks reizi nedēļā — ceturtdienās, drukātā un elektroniskā formātā. Izdevums
maksās 70 santīmu, savukārt mēneša abonementa cena būs Ls 2,98.
Inovatīvais sarunu terminālis ir.lv piedāvās vidi, kur ne tikai uzzināt pašus svarīgākos
jaunumus līdz ar pazīstamo žurnālistu komentāriem, bet arī apmainīties viedokļiem —
uzklausīt un izteikties. Lasītāji varēs tieši sazināties ar visiem rakstu autoriem, saviem
64
1. pielikuma turpinājums
domubiedriem un citiem ir.lv apmeklētājiem. Ir.lv aicina uz patiesi atvērtu komunikāciju
un viedokļu apmaiņu, kur vārds tiek dots tikai reģistrētiem lietotājiem un Ir abonentiem.
Medija saturu veidos spēcīga žurnālistu komanda — pieredzējušie komentētāji Aivars
Ozoliņš, Pauls Raudseps, Laila Pakalniņa, Askolds Rodins, pētnieciskās žurnālistes
Sanita Jemberga un Anita Brauna, dzīvesstila žurnālistes Anda Burve–Rozīte un Ieva
Alberte, karikatūristi Ernests Kļaviņš un Māris Bišofs. Žurnāla izpildredaktori būs Dace
Smildziņa un Māris Diņģelis, radošais direktors Armands Leitis, tehniskais redaktors
Jānis Kulmanis. Portālu veidos redaktori Jānis Juzefovičs, Pauls Bankovskis, žurnāliste
Indra Sprance, dizaineris Miķelis Baštiks. Mediju vadīs galvenā redaktore Nellija
Ločmele.
Ir izdos a/s Cits medijs. Trešdien, 7.aprīlī, tiks paplašināts uzņēmuma akcionāru loks un
apstiprināta vadība. Par lēmumiem informēsim preses konferencē. Tāpat 7.aprīlī, plkst.19
Spīķeros notiks jaunā medija atklāšanas pasākums.
A/s Cits medijs
Uzziņām: Nellija Ločmele, mob.t. 29473690, e-pasts [email protected]
65
2. pielikums
Konkursa „Ko Tev nozīmē panākumi?” vizuālaisnoformējums
66
3. pielikums
„Ir” radošo risinājumu konkursa nolikums
Žurnāls "Ir", portāls Ir.lv un iedvesmojošās reklāmas festivāls GOLDEN HAMMER
vasarā izsludina konkursu par radošāko "Print + Internets" ideju.
Balvu fonds 5000 LVL
Galvenā balva — reklāmas izvietošana žurnālā "Ir" un portālā Ir.lv 3000 LVL vērtībā.
Piesaki savu radošo risinājumu "Print + internets", sūtot uz [email protected].
Konkursā var iesniegt gan komerciāla, gan nekomerciāla veida reklāmas un dizaina
idejas, kuras var realizēt žurnālā un portālā. Tām nav jābūt iepriekš publicētām vai
izmantotām un tās var būt ar brīvu saturu, ko ir vēlme paust plašākai sabiedrībai.
Balvas
Galvenā balva — iespēja savu radošo risinājumu izvietot žurnālā "Ir" un portālā Ir.lv
3000 LVL vērtībā. (Par šo summu var izvietot divas pilnas lappuses un lielo ekrāna
baneri divas nedēļas.)
Pārējos 2000 LVL "Ir" un žūrija izvērtēs un piešķirs diviem vai vairāk risinājumiem, kas
neiegūs pirmo vietu.
Darbu iesniegšana
2011.gada 15.jūnijs—15.jūlijs
Radošais risinājums jāiesniedz elektroniskā veidā 205x250 mm izmērā ar 5 mm
pārlaidēm. (detalizētus iesniegšanas noteikumus, lūdzu skatīt www.ir.lv/konkurss)
Visi iesniegtie risinājumi tiks publicēti žurnālā "Ir" vasaras laikā. Katru žurnālu lasa 41
000 lasītāju (TNS pavasara dati).
Dalības maksa 150 LVL + PVN.
Par dalības maksu konkursa dalībnieka ideja tiek publicēta žurnālā "Ir" pa vienu lappusi
un ievietota portālā Ir.lv sadaļā "Konkurss". Žurnāla "Ir" auditorija saskaņā ar TNS
67
3. pielikuma turpinājums
pavasara pētijumu sasniedz 77 000 lasītāju, savukārt portālu Ir.lv ik mēnesī apmeklē ap
100 000 unikālo lietotāju.
Darbu vērtēšana
Uzvarētāju noteikšana notiks divos posmos:
1. Katram nodrukātajam risinājuma būs pievienots "Ir" aicinājums balsot par to Ir.lv.
Pirmo kārtu veidos "Ir" un Ir.lv lasītāju balsojums.
2. Otrajā kārtā 10 visaugstāk novērtētos risinājumus izvērtēs īpaša "Ir" žūrija un piešķirs
galveno balvu un citus apbalvojumus.
Uzvarētāju paziņošana
2011.gada 5.septembrī
Kampaņu varēs izvietot žurnālā un portālā gada laikā.
68
4. pielikums
Anketa
1. Vai Jūs mēdzat iegādāties iknedēļas žurnālu "Ir"?
· Abonēju žurnāla drukāto versiju· Abonēju tikai žurnāla virtuālo versiju· Pērku žurnālu regulāri· Reizēm nopērku kādu žurnāla numuru· Žurnālu kādreiz esmu pircis vai abonējis, bet to vairs nedaru· Nekad neesmu iegādājies ne žurnāla drukāto, ne virtuālo versiju
2. Lūdzu, norādiet savu dzimumu!· Vīrietis· Sieviete
3. Lūdz, norādiet savu vecumu!
· 8-17 gadi· 18-22 gadi· 23-26 gadi· 27-33 gadi· 34-40 gadi· 41-56 gadi· 57-70 gadi· 71 gads un vairāk
4. Lūdzu, norādiet savu dzīves vietu (pilsētu, pagastu vai apdzīvotu vietu)! Atbildes brīvā tekstā
5. Lūdzu, norādiet sfēru, kurā darbojaties! Atbildes brīvā tekstā6. Vai Jūs sekojat žurnāla "Ir" Twitter kontam @irLV?
· jā· nē
7. Kas Jums visvairāk patīk žurnālā "IR"? (vairākas atbildes iespējamas)· Interesē gandrīz viss piedāvātais žurnāla saturs· Interesē kāda konkrēta žurnāla saturā apskatīta joma (politika, kultūra, analītiskie
pētījumi vai tml.)· Interesē konkrētu žurnālistu darbs· Patīk, ka žurnāls sniedz atklātu un objektīvu informāciju· Patīk, ka žurnāls ir interaktīvs, iesaistoties komunikācijā gan mājas lapā, gan Twitter
kontā· Patīk, ka žurnāla mājas lapas tehnoloģiskie risinājumi un/vai kvalitatīvā žurnāla mobilā
versija· Patīk žurnāla realizētās kampaņas· Patīk žurnāla stils - vizuālais noformējums, bildes, infografikas, vāka dizains u.tml.
69
· Patīk, ja ir izdevīgs abonēšanas piedāvājums· Nekas īpaši nepatīk· Cits variants
8. Kuras no uzskaitītajām žurnāla "Ir" veiktajām kampaņām esat pamanījis/pamanījusi?
9. Vai kāda no žurnāla veiktajām kampaņām ir pozitīvi ietekmējusi Jūsu lēmumu pirkt vaiabonēt ˛urnālu?
· jā· nē
10. Lūdzu, norādiet, kura tieši kampaņa ir pozitīvi ietekmējusi Jūsu lēmumu iegādātiesžurnālu (jautājums tikai tiem, kuri uz 9.jautājumu atbildēja „jā”)
Atbildes brīvā tekstā11. Kā Jūs trīs vārdos raksturotu žurnāla "IR" veiktās kampaņas?
Atbildes brīvā tekstā
Nr.p.k
.Kampaņas nosaukums
Pamanīju šāduakciju un tajāpiedalījos VAI
dalījos ar tosoc.tīklos VAI
izmanotojupiedāvājumu
Pamanīju šāduakciju, bet
nepiedalījos, nedalījosar to soc. tīklos un
neizmantojupiedāvājumu
Neko neesmudzirdējis par šādu
akciju
1. Iespēja pirmo žurnāla numurusaņemt bez maksas
2. Konkurss sadarbībā ar NOKIA"Ko Tev nozīmē panākumi?"
3."Ir" zīlīte Twitterī @ir_zilite
4. "Dulluma simulators" -putekļsūcēji pirms vēlēšanām
5. "Ir balona pūšana" par godužurnāla gada jubilejai
6. Abonēšanas akcijas ar iespējusaņemt "Madaras" vai
"Valmiermuižas" dāvanu karti7. "Ir" jaunākā numura video vāki
žurnāla mājas lapā
8. Twitter sekotāju profila bildīšupublicēšana uz žurnāla Vecgada
numura vāka9. Radošo risinājumu konkurss
sadarbībā ar "Golden Hammer"
10."Ir" domubiedru pasākumi
(ielūgumi uz grupas"Instrumenti" koncertu un filmas
"Marta īdas" seansu)11. "Ir puķe" 100. ˛urnāla numuram
un Sieviešu dienai par godu