1

Sorosa fonds – Latvija

Rīga 2010

UDK 371(474.3)(082) Pa 560

Sastādītāja: Aija Tūna

Autori: Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» dalībnieki

Projekta vadītāja: Aija Tūna, Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» koordinatore

Korektore: Antra Legzdiņa

Šī publikācija ir sagatavota ar Sorosa fonda – Latvija finansiālu atbalstu.Par publikācijas saturu atbild tā autori, un tas nevar tikt uzskatīts par Sorosa fonda – Latvija viedokli.

Iespiests: Masterprint

Dizains: Masterprint

Makets: Artūrs Jurjāns

© Sorosa fonds – Latvija, 2010

ISBN 978-9934-8119-2-0

Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» laikā īstenotie projekti (2009–2010)Aglonas novads

Mainīties pašiem! (Grāveru pamatskola)

Aizputes novads

Motivācijas programma Kazdangas apkārtnes iedzīvotājiem «Nāc, mācies, dari – tu to vari»

Aknīstes novads

Būsim kopā (Asares pamatskola)Kopā palīdzēsim viens otram (Gārsenes pamatskola)

Alūksnes novads

Izglītības centra MŪZA izveide Jaunannā (Jaunannas pamatskola) Malienas Bērnu un Ģimenes atbalsta centra izveide (Malienas pamatskola)

Apes novads

Sikšņu pamatskola – izglītība visām paaudzēm

Baldones novads

Daudzpusīga, mūsdienīga uz iedzīvotāju vajadzībām un praktisku darbību orientēta darbnīcu kompleksa izveidošana Baldones novadā, apvienojot formālās un neformālās izglītības iespējas un vietējās sabiedrības resursus (Baldones vidusskola)

Balvu novads

Daudz siržu – viena zeme un valoda (Balvu pamatskola)Fēnikss: Briežuciema pamatskolas glābšanas misija (2009–2011)

Beverīnas novads

Projekts «Dzīves skola» (Trikātas pamatskola, Brenguļu sākumskola, J. Endzelīna Kauguru pamatskola)

Brocēnu novads

Mācīsimies dzīvot, izmantojot savas iespējas (Brocēnu vidusskola, Remtes, Blīdenes un Gaiķu pamatskolas)

Dagdas novads

Brīvā laika pavadīšanas centra «Upmala» izveidošana (Upmalas pamatskola)

Daugavpils novads

Daudzfunkcionāla izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centra izveidošana Daugavpils novada Skrudalienas pamatskolā Daugavpils novada Zemgales vidusskolas telpu pielāgošana Demenes pagasta iedzīvotāju sabiedriskajām, kultūrizglītības un sociālajām vajadzībām Nīcgales pagasta skolēns, skolotājs, iedzīvotājs ceļā, uz pašpietiekamu pašnodarbinātu personību

Gulbenes novads

Druvienas pamatskola kā izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centrsPastāvēs, kas pārvērtīsies (Tirzas pamatskola)

Jaunpiebalgas novads

Jaunpiebalgas novada Pētera pamatskolas daudzfunkcionālā centra izveide

Jelgavas pilsēta

Mācību procesa un rehabilitācijas darba nodrošināšana ilgstoši slimajiem bērniem ar psihiskās attīstības traucējumiem Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ģintermuiža»

Jēkabpils novads

Dunavas pamatskolas pārveide par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru

Jūrmalas pilsēta

Iekļaujoša atbalsta sistēma (Vaivaru pamatskola)

Kārsavas novads

Jaunas atspēriena iespējas Salnavas pamatskolā

Krāslavas novads

Pilnvērtīga dzīve visiem (Izvaltas pamatskola)

Krustpils novads

Tālākizglītības centra un interešu izglītības centra izveide (Vīpes pamatskola)

Kuldīgas novads

Daudzfunkcionāls centrs – skola visiem (Kabiles pamatskola)Dzīvotprieka skola (Turlavas pamatskola)

Līvānu novads

Radošās darbnīcas Jaunsilavās (Jaunsilavas pamatskola)

Madonas novads

Durvis ir atvērtas – nāc un sāc! (Lazdonas pamatskola)

Mazsalacas novads

Sabiedrības atbalsta centra izveide Mazsalacas vidusskolā

Naukšēnu novads

Naukšēnu novada «Skola visiem» (Naukšēnu novada vidusskola ar teritoriālo struktūrvienību «Ķoņu skola»)

Preiļu novads

Salas pamatskola – kultūras, sabiedriskais un izdzīvošanas centrs krīzes laikos

Raunas novads

Drustu pamatskolas izveide par izglītības centru personības intelektuālai, sociālai un kulturālai attīstībai

Rēzeknes novads

Daudzfuncionāla sabiedrisko resursu centra izveide un darbības nodrošināšana Nagļu pagastā Makašānu dzīvās mākslas centrs (Makašānu Amatu vidusskola)

Riebiņu novads

Izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centra izveide Stabulnieku pagasta Dravnieku pamatskolā Savā vidē, saviem cilvēkiem un sev (Riebiņu vidusskola)

Rugāju novads

Skola kā patvērums un daudzveidīgas izglītības centrs Rugāju novada iedzīvotājiem (Rugāju vidusskola)

Salacgrīvas novads

Daudzfunkcionālais centrs «Korģene» (Salacgrīvas vidusskolas filiāle Korģenes pamatskola)

Saldus novads

Pārmaiņu iespēja reorganizētajām skolām Saldus novadā (Nīgrandes pamatskola, Jaunlutriņu pamatskola, Jaunauces pamatskola)

Siguldas novads

Kopā varam vairāk (Allažu pamatskola)Siguldas novada vidusskolas pārveide par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centru

Stopiņu novads

Ulbrokas vidusskolas kapacitātes veicināšana «Izglītotai un konkurētspējīgai sabiedrībai» un «Brīvprātīgo omīšu dienests»

Strenču novads

Ģimenes atbalsta un diennakts bērnu centra izveide Strenču novada vidusskolas Plāņu filiālē

Talsu novads

Sabiles pilsētas un Abavas pagasta ģimeņu atbalsta centrs «Sirdspuksti» (Sabiles vidusskola)

Valmieras novads

Savu rītdienu veidojam šodien (Dikļu pamatskola)

Varakļānu novads

Murmastiene – mūsu mājas (Murmastienes pamatskola)

Vārkavas novads

Skola mazam un lielam (Vārkavas pamatskola)

Vecumnieku novads

Ideju, iniciatīvu un kultūras centrs Kurmenes pamatskolā Kopā būšana (Stelpes pamatskola)

Ventspils novads

Darbīgais Pužiņš (Puzes pamatskola)Užavas pamatskolas attīstošā rotaļu centra 3–6 gadīgiem bērniem pilnveidošana

Zilupes novads

Kokapstrādes darbnīcas izveidošana Zilupes mūzikas un mākslas skolā

Īstenojas sapnis par visiem pieejamu un draudzīgu SKOLU

Kādā pagājušā gada augusta naktī redzēju sapni.

Pavasara pēcpusdienā (jo apkārt zied ābeles, ziedos lodā bites un viss tā smaržo...) atveru kādas Latvijas lauku skolas durvis un ... neredzu nevienu skolas vecuma bērnu!? Gaiteņos manu vietējās sievas un vīrus, kas gaida komerczinību pasniedzēju – te jau viņa nāk pa gaiteni ar klēpjdatoru padusē  – un apspriež savus biznesa plānus. Nejauši noklausos un gluži vai iekārojas ideju nozagt – tik garšīga! Kundze ar sirmu copi un košu

lakatiņu ap kaklu stāsta pārējiem, kā pagastā veidos senioru gabaldarbu aģentūru. Pagrabstāvā nokāpjot, pa labi ieraugu uzrakstu «Atbalsta centrs ģimenēm ar bērniem», pa kreisi – «Salsas fanu klubs». Varētu uzdejot, bet darba laiks no 18.30 līdz 21.00. Žēl.

Kāpjot pa trepēm atpakaļ uz pirmo stāvu, pamanu vienu otru vidusskolēnu. Aprunājos. Pēc stundām steidzoties uz foto kluba nodarbībām. Esmu tā pārņemta un aizkustināta par skolā īstenotajām pārmaiņām, ka uz priekšpēdējā pakāpiena paklūpu un ... izgriežu potīti. Vai! Sāp kā traks! Aizkliboju līdz dežurantam – arī tāds neierasts tēls – puisis kailu galvu rūtainā kreklā, līdzjūtīgi smaida – un jautāju, kā tikt līdz vietējam doktorātam. Šis noteic: «Palīdzēšu jums tepat aizkļūt līdz māsiņas kabinetam – viņa jau mums no rīta ar bērniem, vēlāk ar pieaugušajiem ņemas.» Kad spēcīgā māsiņa – īsta lauku zeltene, ķērās klāt manai potītei, makten nosāpēja, bet potīte vietā.

Pamodos laimīga. Aprakstītajai līdzīgu ainu – gan ar citu dramaturģiju, saturu un tēliem,

tagad, pēc mazliet vairāk kā gada, man līdzīgi iebraucēji – vietējā mēroga tūristi – var ieraudzīt 53 Latvijas skolās, kas 2009. gada novembrī – decembrī bija ieguvušas SFL finansējumu, lai pārtaptu par savējiem, vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamiem daudzfunkcionāliem centriem. Kuros darba laiks ir no 7 rītā līdz 21 vakarā. Kur laipni tiek gaidīti gan jauni, gan veci; gan krievi, gan ukraiņi, gan poļi, gan romi un citu tautību latvieši. Kur var papildināt jau zināmās un attīstīt jaunas prasmes, kļūt gudrāki, zinošāki, labvēlīgāki. Saņemt atbalstu, padomu, palīdzību un tajos dalīties pašiem.

Brīnums ir noticis. Noticis SFL drosmes dēļ – izmēģināt Latvijā Eiropas valstīm tipiskas problēmas – mazo skolu slēgšanas skolēnu skaita samazināšanās dēļ – netipisku risinājumu. Bet izšķirošs veiksmes faktors ir Latvijas pašvaldību un skolu prasme atrast izeju grūtos laikos iedrošinot un aicinot vietējos iedzīvotājus pašiem ņemt savu dzīvi savās rokās, atrast trūkstošos resursus un par spīti krīzei un pesimistiem, veidot savu nākotni.

Sorosa fonds – Latvija (SFL) ir neatkarīgs resursu avots cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas darbināt demokrātiju, stiprināt tiesiskumu un vairot toleranci Latvijā. Bet tuvinājumā tie ir cilvēki, kuriem rūp citu cilvēku un valsts nākotne. Iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām arhitekts ir SFL valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, man bija gods šo iniciatīvu uzlikt uz papīra un parūpēties par finansējumu, kā arī piesaistīt uzticamus partnerus – Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas lauku forumu; savukārt visu mīlētā un apbrīnojamā iniciatīvas koordinatore Aija Tūna ir atbildīga par kopā sasniegto. Liels paldies Guntaram un Aijai, kā arī iniciatīvas ekspertu, skolu projektu padomdevēju komandai – Jānim Baltačam, Ausmai Pastorei, Valdim Kudiņam.

Mirkli noturēt tik skaistu kā šodien, ir grūti, bet nav neiespējami. Lepnums par panākumiem kopā ar skaidru izpratni par atbildību šodienas un rītdienas cilvēku priekšā ļaus mums kopā panākt Latvijas uzplaukumu.

Sirsnīgi Jūsu, Liesma Ose

SFL Cilvēktiesību un sociālās integrācijas programmas direktore

Satura rādītājs

1. Pārmaiņu asni labākai dzīvei: SFL iniciatīva mudina skolas kļūst par vietējās kopienas centru

53 pārmaiņu asni labākai dzīvei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8Aija Tūna, SFL iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» koordinatore

Par pārmaiņām ... . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12Ausma Pastore

Uzbūvē tiltu, lai cilvēki var satikties. Neredzamā cilvēka novērojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15Jānis Baltačs

Kopienas skola – durvis uz pašu veidotu nākotni . . . . . . . . . . . . . . . . 17Valdis Kudiņš

2. Kad skola sākas no agras bērnības: piedāvājumi pirmsskolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm

Kā skola var sniegt atbalstu ģimenēm un pirmsskolas vecuma bērnu attīstībai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20Drustu pamatskolas komanda

Salas pamatskola Smelteros – kultūras, sabiedriskais un izdzīvošanas centrs krīzes laikos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23Valentīna Liniņa, projekta vadītāja

Dāvana Užavas nākotnei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28Anita Pāvelsone, Ilze Geste, Inta Lazukina,Užavas pamatskolas pirmsskolas grupas audzinātājas

3. Kā mācīšanās notiek visu mūžu: aizraujošas nodarbības mūžizglītības kontekstā

Projekts «Naukšēnu novada «Skola visiem»». . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32Aiga Stiere, Naukšēnu vidusskolas projekta direktore

Salnavas pamatskola – dzīves prasmju skoliņa . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34Indra Punane

Latgaliešu tradīciju apgūšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36Laine Blūma, projekta direktore

Staravejīs pots, tad i Dīvs tev paleidzēs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42Anastasija Kaktiniece, Jaunsilavas pamatskolas projekta direktore

Mūžu dzīvo, mūžu mācies, jeb pieaugušo mūžizglītības pasākumu sekmēšanaVarakļānu novada Murmastienes pamatskolas projektā ‘’Murmastiene – mūsu mājas’’ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44Tāle Greine, projekta direktore

Pieaugušo mūžizglītības pasākumu sekmēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . 47Druvienas pamatskolas projekta komanda

Projekts «Fēnikss: Briežuciema pamatskolas glābšanas misija» . . . . . . . . . . . . 50Briežuciema pamatskolas projekta komanda

Kabiles Meirovica pamatskola – »Daudzfunkcionāls centrs – skola visiem» . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 52Kabiles pamatskolas projekta komanda

Balvu pamatskolas projekts «Daudz siržu – viena zeme un valoda» . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54Balvu pamatskolas projekta komanda

Mācīsimies dzīvot, izmantojot savas iespējas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57L. Miķelsone, M. Neilande, D. Barančane

4. Skolā deg gaisma, kopiena atdzīvojas: jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas

Ideju, iniciatīvu un kultūras centrs Kurmenes pamatskolā . . . . . . . . . . . 60Kristīne Jansone, Kurmenes pamatskolas projekta direktore

Skrudalienas pamatskola – pieaugušo mūžizglītības veicinātāja . . . . . . . . . . . . 63Santa Rokjāne, skolas direktore

Daudzfunkcionāla sabiedrisko resursu centra izveidošana un tā darbs Nagļu pagastā . . . . . . . . . . . . . . . . . . 65Marija Tjuša, projekta direktore

Lazdonas pamatskolā durvis ir atvērtas – nāc un sāc! . . . . . . . . . . . . . . 67Sarmīte Jansone un Sandra Sprukule, projekta darba grupas vārdā

Siguldas novada vidusskolas pārveide par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centru . . . . . . . . . . . . 71Māra Jēkabsone, projekta direktore

Savu rītdienu Zilākalnā veido šodien . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 73Inese Stepane, projekta «Savu rītdienu veidojam šodien» direktore

Saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 76Elfa Islamgarajeva, Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskolas projekta direktore, Nonna Jakovļeva

Stelpes pamatskola – pagasta atvērtās mājas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 80Kristīne Rulle, projekta direktore

Saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 84Andris Punculis, Gārsenes pamatskolas projekta direktors

Labā atkarība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 89Zanda Spuļģīte, Ināra Uzulēna, Turlavas projekta komanda

Kā uzņemt filmu un ne tikai... . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 92Asares pamatskolas īstenotā projekta darba grupa

Faktori, kas ietekmē un veido saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas nodrošinājumu vietējai kopienai . . . . . . . . . . . . . 95Harijs Rokpelnis, Mazsalacas vidusskolas projekta direktors

Projekts «Skola mazam un lielam» satuvina Vārkavas ļaudis . . . . . . . . . . 98Skaidrīte Medne, projekta direktore

5. Kopā varam vairāk: sadarbības stiprināšana kopienas ietvaros

«Pastāvēs, kas pārvērtīsies» Tirzas pamatskolā . . . . . . . . . . . . . . . . . 100Tirzas pamatskolas projekta komanda

Svešā cilvēka ceļš pie kopienas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 103Baiba Kotāne, Korģenes pamatskolas projekta direktore

Veidojam dialogu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 107Aina Keplere, Allažu pamatskolas projekta vadītāja

Strādāt sava pagasta un novada interesēs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 109Inga Leikuma, Izvaltas pamatskolas projekta direktore

Projekts ienes pārmaiņas Dunavas pagastā . . . . . . . . . . . . . . . . . . 111Gunta Dimitrijeva, projekta direktore, Astra Liopa, projekta vadītāja

Saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēja vietējiem iedzīvotājiem Brīvā laika pavadīšanas centrā «Upmala» . . . . . . . . . . . . 115Viktorija Roščupkina, projekta vadītāja

6. Mācamies gribēt, prast un darīt: jaunu prasmju veidošana nodarbinātības sekmēšanai

Saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 119Vera Doreiko-Sinkeviča, Zilupes mūzikas un mākslas skolas direktore

Beverīnas novada dzīves skola . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122Linda Krūmiņa, projekta direktore

Projekts «Nāc, mācies, dari – tu to vari!» Kazdangā . . . . . . . . . . . . . . 124Kazdangas projekta komanda

Makašānu Dzīvās mākslas centrs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125Gundega Rancāne, Gunta Spridzāne un Antons Rancāns, projekta komanda

Izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centrs Stabulnieku pagasta Dravnieku pamatskolā . . . . . . . . . . . . . . . . . . 128Skaidrīte Grigale, projekta vadītāja

Nīcgales pagasta skolēns, skolotājs, iedzīvotājs ceļā uz pašpietiekamu, pašnodarbinātu personību . . . . . . . . . . . . . . . . . 131Guberts Vēvers, projekta direktors

Darbīgais Pužiņš . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 134Anda Lejniece, projekta direktore

Skola kā patvērums un daudzveidīgas izglītības centrs Rugāju novada iedzīvotājiem . . . . . . . . . . . . . . . . . 136Rugāju novada vidusskolas projekta komanda

Origami burvība un prakse Riebiņu vidusskolā . . . . . . . . . . . . . . . . 139Riebiņu projekta komanda

Tālākizglītības un interešu izglītības centra izveide Vīpes pamatskolā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 141A. Semjonova, SFL Pārmaiņu skola projekta direktore, Vīpes pamatskolas direktore

Pārmaiņas Daugavpils novada Zemgales vidusskolā . . . . . . . . . . . . . . 144Zemgales vidusskolas projekta komanda

Sikšņu pamatskola – izglītība visām paaudzēm . . . . . . . . . . . . . . . . 148Sikšņu pamatskolas projekta komanda

Izglītības centra «Mūza» pieredze Jaunannas mūzikas un mākslas skolā . . . 151Jaunannas projekta komanda

Daudzpusīga darbnīcu kompleksa izveidošana Baldones novadā . . . . . . 154Arnolds Ziemelis, Dzintra Ziemele, Inese Grīnvalde, Sandra Krastiņa, Ģirts Kurmis

7. Saskatīt vajadzību, steigties palīgā: atbalsta sniegšana kopienas ietvaros

Daudzfunkcionālā centra izveide Jaunpiebalgas novada Pētera pamatskolā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 157Sanda Dravante, Silva Dolmane, Valentīna Dolmane, Valda Pumpure, Girta Upena, projekta komanda

Ulbrokas vidusskolas kapacitātes veicināšana «Izglītotai un konkurētspējīgai sabiedrībai» . . . . . . . . . . . . . . . . . . 160Ulbrokas vidusskolas projekta komanda

Projekta «Ģimenes atbalsta un diennakts bērnu centra izveide Strenču novada vidusskolas Plāņu filiālē» darbība un pieredze . . . . . . . . . . . 162Ingrīda Apsīte, projekta vadītāja

Kad Tu, skolotāj, vēl atnāksi? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 164Līvija Vilcāne, projekta vadītāja

Malienas Bērnu un ģimenes atbalsta centrs: sociālā atbalsta sniegšana kopienas iedzīvotājiem . . . . . . . . . . . . . . . 166Sandra Ābeltiņa, projekta radošo darbnīcu pedagoģe

Sociālā atbalsta sniegšana kopienas iedzīvotājiem Sabilē . . . . . . . . . . . 169Veneranda Iskrova, Anda Štoka

8

1.

Pār

mai

ņu

asn

i la

bāk

ai d

zīve

i: S

FL

in

icia

tīva

mu

din

a sk

ola

s k

ļūst

par

vie

tējā

s k

op

ien

as c

entr

u

53 pārmaiņu asni labākai dzīveiAija Tūna, SFL iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» koordinatore

Latvijai pašā krīzes viducī esot, 2009. gada novembris 53 Latvijas skolām atnesa jaunas iespējas parādīt savu varēšanu, pierādīt savas pastāvēšanas jēgu un nozīmi, atvērt durvis visiem vietējās kopienas ļaudīm, pārvēršot mūžizglītības jēdzienu ikvienam saprotamā realitātē. Sākās Sorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» ietvaros atbalstīto projektu īstenošana, skolām darbojoties kopā ar pašvaldībām, lai uzlabotu dzīvi savā apkārtnē. Pēc gada atskatoties, varam redzēt, kā šie pārmaiņu asni drosmīgi aug, gan pārliecinādami un iepriecinādami pašus projektu ieviesējus un dalībniekus, gan sniegdami bagātīgu pieredzi un mudinādami darboties arī citus.

Vispirms mazliet vēstures un skaitļu. Kā liecina daudzveidīgi informācijas avoti, ekonomiskā krīze, valsts administratīvi teritoriālā reforma, skolu tīkla optimizācija un skolu finansēšanas modeļa izmaiņas būtiski ietekmēja Latvijas izglītības sistēmu visos tās līmeņos. Jo īpaši skarbi tika skartas mazās Latvijas lauku skolas. Kaut arī vairumā gadījumu tās turpina nodrošināt formālās izglītības funkciju, būtiski ir samazinājusies interešu izglītības pieejamība, kas līdz šim bijusi neatņemama Latvijas skolu īstenoto izglītības programmu – un skolas kultūras – daļa. Turklāt neraugoties uz to, ka vietējās teritorijās ir saglabājušies kultūras nami, to resursi ir būtiski samazināti; līdz ar to ievērojami sarukušas arī iespējas nodrošināt interešu izglītības iespējas visu paaudžu iedzīvotājiem. Īpaši problemātiska ir kļuvusi situācija attiecībā uz agrīnā vecuma bērnu izglītības, sociālo un kultūras pakalpojumu pieejamību. Arī pieaugušo izglītības pasākumi pēdējos gados pieklusuši, vairāk

īstenoti dažādu īstermiņa projektu ietvaros un visbiežāk aprobežojušies ar sporta un mākslinieciskās pašdarbības nodarbībām tiem, kuri patiešām bija šo nodarbju entuziasti. Kopumā tas nozīmē, ka līdz ar valsts ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos Latvijas lauku teritoriju iedzīvotājiem dramatiski sarukušas jebkādas mūžizglītības, saturīgas brīvā laika pavadīšanas vai uz nodarbinātības veicināšanu vērstas izglītošanās iespējas viņu dzīvesvietu tuvumā.

SFL iesniedza projekta pieteikumu Atvērtās sabiedrības institūta Ārkārtas palīdzības fondā Latvijas mazo skolu un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālo vajadzību atbalstam. Ārkārtas palīdzības fonds bija izveidots, lai palīdzētu mazināt krīzes sekas Austrumeiropas un Vidusāzijas valstīs; situācija Latvijā bija sarežģīta; pieteikums sagatavots skaidri un pārliecinoši.

atsevišķi granti līdz 25 000 eiro tika piešķirti Latvijas pašvaldībām reģionu mazo skolu atbalstam.

Otrajai kārtai ekspertu komanda atlasīja 151 pretendentu. Tika apstiprināti 53 pārliecinošākie projekti. Diemžēl ierobežotā finansējuma dēļ aiz svītras palika daudzi citi labi projekti, un – kas ir vēl jo svarīgāk – Latvijas skolas un kopienas, kurām palīdzība tiešām bija nepieciešama. Tieši tādēļ viens no iniciatīvas galvenajiem uzdevumiem visu šo gadu bijis ne tikai sekmēt pārmaiņas 53 esošajos projektos iesaistītajās pašvaldībās un kopienās, bet arī procesā mācīties pašiem un veidot piemērus, no kuriem turpmāk varēs iedvesmoties un smelties pieredzi ikviena cita Latvijas skola, kopiena un pašvaldība.

9

1. P

ārmaiņ

u asn

i labāk

ai dzīvei: S

FL

iniciatīva m

ud

ina sk

olas k

ļūst p

ar vietējās ko

pien

as centru

Kā iniciatīvas uzsākšanas konferencē atzīmēja SFL valdes priekšsēdētājs Guntars Catlaks, «krīze izgaismoja vājās vietas Latvijas skolu sistēmā. Lai pastāvētu, mazajām skolām ir jāmainās un jāņem vērā, ka izglītība ir visas sabiedrības vajadzība. SFL šajā situācijā ir drīzāk kā katalizators, kas ar informācijas un ekspertu pieejamību un nelielu finansiālo atbalstu rada apstākļus, lai kopienas pašas varētu attīstīties, palīdzēt sev un veidot sadarbības tīklus.»

Sekmēt izmaiņas cilvēku domāšanas veidā un attieksmē un institūciju darbībā bija iniciatīvas virsuzdevums. «Ir skaidrs, ka ilgtspējīgu attīstību var veidot un nodrošināt tikai tāda sabiedrība, kurā cilvēki nav sava likteņa upuri, bet gan savas nākotnes veidotāji. Konkursā par līdzdalību iniciatīvā «Pārmaiņu iespēja skolām» iesniegtie projekti parādīja, ka daudzviet Latvijā cilvēki ir noskaņoti nevis tikai izdzīvot, bet dzīvot labi un uzņemties aktīvu lomu šī mērķa sasniegšanā. Īpaši gandarīti esam par to, ka arī daudzas pašvaldības ir iesaistījušās projektos ar savu līdzfinansējumu, pierādot, ka izglītība arī krīzes laikā ir sabiedrības prioritāte,» tādus ceļavārdus projektu ieviesējiem deva Andris Aukmanis, Sorosa fonda – Latvija izpilddirektors.

Pašvaldības lielo lomu akcentēja arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālos jautājumos Silvija Šimfa: «Pašvaldībai jābūt kopienai ar savu sirdi un kopīgu darbību. Nedrīkst ļaut cilvēkiem panīkt garā un pierast pie pazeminātas dzīves kvalitātes. Ja tas notiks, būs grūti mainīties arī tad, kad radīsies jaunas darba iespējas.»

Būtiski bija arī tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā iniciatīvas partneris no paša sākuma atbalstīja skolu funkciju un skolotāju kapacitātes paplašināšanas ideju un ieinteresēti gaidīja rezultātus. Savukārt Latvijas lauku forums visa gada laikā palīdzēja uztaustīt Latvijas lauku realitāti un veidot sinerģijas saikni ar citām veiksmīgām iniciatīvām un darbīgiem ļaudīm.

Te nu mēs bijām: projekta ekspertu komanda, gatava dalīties pieredzē, uzdot jautājumus, balstīt un uzmundrināt, un visi projektu ieviesēji, katrs ar iegūto naudas maisiņu un uzrakstīto projekta pieteikumu rokā. Kā tos salikt kopā? Vieniem tas bijis viens no daudziem, citiem – pirmais projekts, kura īstenošanas gaitā soli pa solim jāapgūst prasmes savas idejas pārvērst īstenībā, šad un tad nonākot pie atziņas, ka uzrakstīt projekta pieteikumu ir nesalīdzināmi grūtāk kā to īstenot.

Bija skaidrs, ka šajos laikos mēs nevaram atļauties izglītības sistēmā dārgas, neefektīvas un garlaicīgas programmas, kam nav ilglaicīgas ietekmes. Darot lietas «tāpat kā vienmēr», nevar gaidīt, ka pēkšņi rezultāti un iznākums būs atšķirīgs un labāks. Piedevām – šādas izmaiņas tā īsti nemaz nevar ienest no ārienes; tām jābalstās vajadzībās un jānāk no pašas vietējās sabiedrības. Tomēr sapratām arī to, ka ārējs atbalsts, kā, piemēram, šī SFL iniciatīva, var būtiski palīdzēt pārmaiņu procesā.

Piecdesmit trīs dažādi projekti, kur katrā no tiem uzmanības centrā liktas vietējās sabiedrības vajadzības. Tieši šo vajadzību vārdā skolai jākļūst par daudzfunkcionālu centru, darot nevis (vai katrā ziņā ne tikai) to, ko «mēs protam un kas mums labi patīk un padodas», bet to, kas nepieciešams apkārtējiem cilvēkiem un kopienai kopumā. Tas, lielā mērā, bija jauns izaicinājums, taču tāpēc arī gandarījums un ieguvums jo lielāks – par jaunapgūtām prasmēm, par cilvēkiem, kuri iznākuši no mājām, iztaisnojuši muguras un pievienojušies, lai meklētu veidus paši savas dzīves sakārtošanai. Tā arī ir vislielākā projektu ilgtspējas cerība – cilvēki, kas sastapuši cits citu un atraduši otro elpu šajā sarežģītajā dzīves brīdī.

Neraugoties uz daudzveidīgajām darbībām, ikvienā gadījumā vietējā sabiedrība vispirms meklējusi jaunus veidus, kā nepazaudēt jau esošos resursus – skolu ēkas fiziskā un skolas garīgā nozīmē, skolotāju zināšanas un prasmes, un kā pievienot tiem jaunus, līdz šim nepamanītus vai pilnībā neizmantotus resursus un iespējas. Viens no lielākajiem pārsteigumiem, ar ko sastapušies projektu īstenotāji un ko pamanījuši arī pašvaldību vadītāji – tie ir vietējo iedzīvotāju talanti, atsaucība, vēlme un gatavība nākt kopā, mācīties un darboties, par spīti samērā drūmajiem situācijas aprakstiem projektu pieteikumos. Tas nozīmē, ka pašu jau esošie resursi ir lielāki, nekā bija domāts, un paveikt varēs vairāk.

Izrādās, ka, pareizi uzrunāti, cilvēki atsaucas un iesaistās. Vēl jo vairāk – uzrunājot tieši tos cilvēkus, uz kuriem kāds risinājums attiektos, detalizēti izprotot viņu situāciju un vajadzības, noskaidrojot, kas jau ir un kāda palīdzība nepieciešama, atsaucība ir vēl jo lielāka. Protams, liela nozīme bijusi arī tam, ka daudzie kursi un nodarbības tiek piedāvātas bez maksas, taču, no otras puses, tas ļāvis sadūšoties un «pagaršot», ka dzīve var būt arī savādāka. Daudzviet cilvēki arī ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem jau pauduši apņēmību atrast veidus, kā saglabāt un paplašināt iespējas nākt kopā, darboties un mācīties arī pēc projekta finansējuma beigšanās. Galu galā – izrādās, ka tas nav nemaz tik dārgi; vēl jo vairāk ja pašvaldība nodrošina, ka skolas ēkā ir silts un deg gaisma. Un ja nu vēl tam pievienota neliela samaksa centra koordinatoram, darbība var turpināties.

Ko tad darījuši pārmaiņu skolu veidotāji? Iniciatīvas mērķis bija spēcināt ideju par kopveseluma pieeju: raugāmies gan uz cilvēku, gan kopienu kā veselumu, nesadalot resoru atbildības, budžeta rindiņas vai demogrāfisko rādītāju fragmentos. Tāpēc arī gandrīz katra projekta ietvaros noticis milzums darbību – tās, kuras cilvēkiem bija vajadzīgas. Tomēr galvenie darbības virzieni atspoguļoti arī šī krājuma nodaļās:

atbalsts vecākiem, ģimenēm, iedrošinājums visiem mācīties, attīstīties un nepazaudēt tik nozīmīgos pirmos bērna dzīves gadus;

10

1.

Pār

mai

ņu

asn

i la

bāk

ai d

zīve

i: S

FL

in

icia

tīva

mu

din

a sk

ola

s k

ļūst

par

vie

tējā

s k

op

ien

as c

entr

u

izglītība bērniem, brīvā laika nodarbes pieaugušajiem, un tad izrādās – kāpēc gan viņi nevarētu darboties kopā? Var, un ieguvēji ir visi!

kaltu plānus un pilnveidotu savu apkārtni, lai izveidotu biedrību un ķertos pie vēl lielāku lietu darīšanas;

vadītāja apliecības iegūšanas līdz origami meistarības apgūšanai, un visa dažādība pa vidu – izrādās, ka arī tas palielina iespējas strādāt, pelnīt un uzlabot savas dzīves kvalitāti. Vēl tikai jāiemācās sastapt tos, kuriem jauniegūtās prasmes un pakalpojumi nepieciešami;

vai pieaugušie ar īpašām vajadzībām, kāds, kuram mājās nav silta ūdens un iespējas izmazgāt drēbes, kāds, kas jūtas visu aizmirsts un vientuļš – projektu ieviesēji mācījās saskatīt vajadzības un steigties palīgā.

Iniciatīva lielā mērā bijusi vērsta uz mūžizglītības principu iedzīvināšanu un izglītības un tieši skolas lomas akcentēšanu vietējās sabiedrības dzīvē. Ir svarīgi atcerēties, ka izglītība nav brīnumlīdzeklis, kas atrisina visas problēmas, taču tai ir būtiska loma sabiedrības ilgtermiņa attīstībā un ikdienā visās tās jomās un izpausmēs. Savukārt skola, lai arī tā nav vienīgā vieta, kur cilvēks mācās,  ir iespēja un resurss, kas jāizmanto. Skola simbolizē izglītību un, atceroties, ka ar  izglītību mūsdienās saprotam daudz ko vairāk nekā tikai formālo izglītību mācību stundās, iespējams  Latvijas skolas ne vien nosargāt, bet arī padarīt par būtiskām, vitālām un ļoti nepieciešamām vietējās sabiedrības vienībām. Tieši dzīves izglītības ielaišana skolas telpās – visu vecumu un interešu vietējās sabiedrības iedzīvotājiem – var izrādīties par atslēgu, kā skolu nepazaudēt. Vēl jo vairāk, tas var palīdzēt kopienai veidoties un nostiprināties par vietu, kuru, izvēloties dzīves vietu, apdomās pilsētas steigas un anonimitātes nogurdinātās vai pārmaiņām un darbībai gatavās jaunās ģimenes. Jā, ģimenes ir vietējās sabiedrības «apdrošināšanas polises», šodienas resurss un nākotnes iespējas. SFL iniciatīva «Pārmaiņu iespēja skolām» sniedz iespēju vietējām kopienām meklēt veidus, kā uzrunāt vietējos ļaudis, kā izmantot un attīstīt esošos resursus. Tā mudina cilvēkus meklēt ceļus no vaļasprieka uz nodarbinātību, no vajadzības uz iespēju, no gaidīšanas uz darīšanu.

Un nu atkal nedaudz skaitļu:

iedzīvotāju.

var palīdzēt viņiem atrast vai mainīt nodarbinātības iespējas.

tehniskā bāze, iegādāti datori, sadzīves tehnika, sporta inventārs, mūzikas instrumenti, koka un metāla apstrādes darbgaldi un daudzas citas noderīgas lietas, kas tiks izmantotas vēl ilgi pēc projekta beigām.

gadījumos tā vienlaikus bijusi gan jaunu prasmju apgūšana, gan praktiska labuma radīšana savā apkārtnē.

citi pasākumi, kas saliedējuši kopienas locekļus un veicinājuši savstarpēju palīdzību un solidaritāti.

sekmējot mūsdienās tik aktuālo bērna agrīnās attīstības veicināšanu.

viņu iespēja iegūt papildus prasmes, psiholoģisko un praktisko atbalstu nodarbinātības sekmēšanai.

vecāku nevēlēšanos sazināties un sadarboties ar skolu.

Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. Precīzāka informācija par iniciatīvas un visu projektu rezultātiem būs atrodama pētījumā, kas tiks prezentēts 2011. gada pavasarī. Taču jau tagad varam teikt, ka skolu projektu sasniegtie rezultāti ir vērtējami kā viens no pirmajiem soļiem mazo lauku skolu transformācijas procesā par daudzfunkcionāliem vietējo kopienu centriem.

SFL iniciatīvas ietvaros skolas un pašvaldības gājušas jaunus ceļus, meklējušas jaunas darba formas, uzdevušas jautājumus un radušas atbildes, kā padarīt savu dzīvi krāsaināku un celt labklājību. Tas nozīmē arī apstāties, padomāt, šaubīties, padomāt vēl, meklēt atbildes un atbalstu un atkal doties tālāk. Tas, ko atrodam, var izrādīties šīs dienas, šīs situācijas vai šīs kopienas patiesība – risinājums un atbilde uz cilvēku vajadzībām, bet tieši tas mums ir tik ļoti nepieciešams šajos dinamiskajos, iespēju un izaicinājumu pilnajos laikos. 

Projektu īstenotāji iedvesmai izmantoja arī SIA SilJa valdes priekšsēdētājas Silvas Jeromanovas-Mauras vārdus: «Ja jūti gaisā ceļamies pārmaiņu vēju, necel sienu, aiz kuras paslēpties. Cel vējdzirnavas!»  Šķiet, ka tas ir tieši tas, ko daudzi no projektu ieviesējiem arī darījuši – izmantojuši situāciju, lai radītu jaunas iespējas, lai atrastu jaunus sadarbības partnerus (un cik pārsteidzoši, ka bieži vien tie atrodas turpat blakus – visu laiku redzēti, bet nepamanīti), lai izmēģinātu jaunas darbības formas utt. Tāpēc nākošā atziņa, ko likām savā interneta lapā ww.parmainuskolas.lv, bija futurologa Gerija Marksa vārdi par izvēlēm, kas mums dotas – aizstāvēt to, kas ir, vai radīt to, kas nepieciešams.

11

1. P

ārmaiņ

u asn

i labāk

ai dzīvei: S

FL

iniciatīva m

ud

ina sk

olas k

ļūst p

ar vietējās ko

pien

as centru

Šāda darbība prasa apzināšanos, ko tad īsti gribam, kas īsti ir nepieciešams un – kas esam «mēs», kā intereses pārstāvam, kuru viedokļus uzklausām un ņemam vērā.

Visa gada garumā no 53 Latvijas vietām plūduši labās pieredzes stāsti. Ir svarīgi, lai tos sadzird pēc iespējas plašāk. Tos joprojām var lasīt www.parmaiņuskolas.lv; tie atrodami šajā krājumā – kopā ar atklāto grūtību un pārvarēto šķēršļu aprakstiem. No tā, iespējams, var mācīties vēl vairāk.

Mēs ceram, ka projektu ieviesēju pieredze iedvesmos un iedrošinās uz darbošanos citu novadu un pagastu cilvēkus, palīdzēs nebaidīties no iespējamām grūtībām, bet rast risinājumus un noticēt pārmaiņu iespējamībai un rezultātiem. Pārmaiņu radīšana ir mūsu uzdevums, lai atbrīvotos no pašu vai citu radītiem, reāli esošiem vai izdomātiem šķēršļiem; tie atņem enerģiju un spēkus, kas tik ļoti nepieciešami konstruktīvu un reālu darbu veikšanai.

Domājot par projektu, bet vēl jo vairāk par Latvijas mazo skolu nākotni, mēs mudinām ikvienu būt atvērtiem jauna veida domāšanai un darīšanai, turpināt noskaidrot, kur jēgpilnas un cilvēkiem vajadzīgas darbības traucē veikt mūsu pašu kūtrums, pieradums, pieredzes trūkums, bet kur – lielāki vai mazāki birokrātiskie šķēršļi vai likumdošanas nepilnības; un meklēt ceļus, kā katrs atsevišķi un visi kopā varam šos traucēkļus novērst.

Smelsimies iedvesmu un ierosmi no šajā krājumā apkopotajiem pieredzes stāstiem. Tie atspoguļo projektu ieviesēju panākumus, pārdomas un grūtības, un gudram lasītājam var ļoti daudz pateikt priekšā. Šīs nav gatavas receptes, kuras precīzi jāievēro, bet darbarīku arsenāls, no kura ikviens var izvēlēties.

Indivīda līmenī varam pasmelties pieredzi, kā ietekmēt savā apkaimē vai darba vietā notiekošo. Skolas līmenī varam noticēt, ka skola – un

skolotāji – spēj piedāvāt vairāk, nekā tradicionāli domājām, un šis devums ir vajadzīgs pārējiem un sagādā prieku pašiem. Pašvaldības līmenī gūstam apstiprinājumu, ka, apzinot, pārplānojot un efektīvi izmantojot jau esošos resursus, varam paveikt daudz; katrā ziņā – sekmīgāk piesaistīt un apsaimniekot jaunus līdzekļus. Valsts līmenī tas viss summējas kopā, jo valsts, tāpat kā kopiena, jau esam mēs paši, ar savām dzīvēm, saviem izaicinājumiem un veiksmēm.

Piecdesmit trīs pārmaiņu skolas gada garumā meklēja jaunus ceļus un jaunus veidus, kā padarīt dzīvi labāku savas apkaimes, savas kopienas, mūsu valsts cilvēkiem. Daudzas no darbībām sākotnēji likās neparastas – «Nu kā tad tā, nāks te visi uz skolu, kad gribēs? Kas tad notiks?» Nu jau daudzi pārliecinājušies, ka nekas briesmīgs nenotiek; gluži otrādi – visiem ir labāk interesantāk un noderīgāk. Daudzām Latvijas skolām un pašvaldībām šādu pārmaiņu izmēģināšana vēl tikai priekšā – ceram, ka mēs spēsim iedvesmot un iedrošināt.

Bet mūsu pārmaiņu skolām es vēlos atgādināt kādu nesen lasītu domu, kas man patiešām lika aizdomāties: ikviena svaiga un inovatīva ideja ar laiku kļūst par iesīkstējušos dogmu. Vai arī otrādi – ikviena dogma reiz bijusi revolucionārs jauninājums.

Ko tas mums māca? Saglabāsim atvērtas acis, ausis un sirdis, lai sajūtam pārmaiņas, vajadzības un iespējas. Kļūsim paši par tām pārmaiņām, kādas mēs vēlamies redzēt – sev, saviem tuvajiem, saviem līdzcilvēkiem. Cilvēku līdzdalība, atbalsts un labie darbi ir vislabākā veldze pārmaiņu asniem! Lai veicas!

12

1.

Pār

mai

ņu

asn

i la

bāk

ai d

zīve

i: S

FL

in

icia

tīva

mu

din

a sk

ola

s k

ļūst

par

vie

tējā

s k

op

ien

as c

entr

u

Par pārmaiņām ...Ausma Pastore

Šodienas skolā, lai tā piemērotos ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām valstī un vietējā kopienā, pašā nepieciešamas pārmaiņas. Tādas pārmaiņas, kas balstītas vietējās sabiedrības vajadzībās un veicina kopienas attīstību.

SFL iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» ietvaros piecdesmit trim Latvijas skolām bija iespēja izprast un vadīt pārmaiņu vadības procesus. Kā iesaistītās skolas izprot pārmaiņu iespējas?

Skola mainās no mācību iestādes skolēniem uz brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības ieguves vietu visu paaudžu iedzīvotājiem, protams, saglabājot pamatizglītības funkcijas. Bez skolas jebkura vieta ar laiku iznīkst, zaudē jauno paaudzi. Pagasts zaudē kultūras un izglītības attīstības iespējas. (Drustu pamatskola)Laikā, kad samazinās skolēnu skaits, lauku skolai ir grūti izdzīvot, tāpēc arī skolai jāmainās. Jāpiedāvā aktivitātes, kuras aptver plašāku cilvēku loku un pēc satura ir tādas, kuras ir nepieciešamas vietējai sabiedrībai, vietējās kopienas attīstībai. Tas nozīmē, ka skolai jābūt par daudzfunkcionālu centru. (Grāveru pamatskola)Skola, mūsuprāt, ir gaismai, radošumam un sadarbībai atvērta vide, kurā droši var ienākt ikviens mācīties, mācīt un sadarboties gribošs cilvēks neatkarīgi no vecuma, tautības vai mantiskā stāvokļa. Šodien Latvijas lauku skolai ir jābūt tādai, kas ne tikai sniedz zināšanas noteiktu vecumu skolēniem, bet palīdz dzīvot, māca sadarboties paaudzēm, rosina nebūt vienaldzīgiem un palīdzēt cits citam, iedvesmo radīt un īstenot idejas, sniedz pamudinājumu pašattīstībai un izaugsmei. (Makašānu mākslas skola)

Pēcpusdienās un nedēļas nogalēs, pat vasaras skolēnu brīvlaikā skolas ir atvērtas ikvienam vietējās kopienas iedzīvotājam. Apzināti un mērķtiecīgi veidojoties par vietējās kopienas centru, skolas sniedz atbalstu ģimenēm ar maziem bērniem (izglītojošas nodarbības un mazo bērnu pieskatīšana); organizē saturīgas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes visa vecuma iedzīvotājiem; piedāvā izglītojošas nodarbības (piemēram, uzņēmējdarbība, valodas, saskarsme) un dažādu jaunu prasmju apgūšanu (piemēram, floristika, pērļošana, aušana, kokapstrāde); sniedz sociālo atbalstu vietējiem iedzīvotājiem (piemēram, lietoto mantu apmaiņas punkts, drēbju mazgāšana, diennakts atbalsts krīzes nonākušajiem); iesaista vietējo sabiedrību skolas attīstības plānošanā.

Pārmaiņas ir pastāvīga skolas darbības koriģēšana, sistēmas pārkārtošana, jaunu iespēju meklēšana. Pārmaiņas nenotiek viegli, un grūtībām, ar ko skolas saskaras pārmaiņu procesā, ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Pārmaiņas saistītas arī ar skolas darbinieku ieradumu maiņu. Tās ir sāpīgas un nepatīkamas. Tāpēc pārmaiņas ir jāvada un pārmaiņu vadībā ir jāņem vērā, ka tās noritēs sekmīgi:

Mūsu mērķis ir veidot skolu kā daudzfunkcionālu centru – mācības, pasākumi, sacensības, tikšanās, diskusijas, forumi, izstādes, lekcijas, nodarbības, semināri, koncerti, izrādes, vadošā loma skolai kā izglītības, kultūras un sabiedrības centram, jo kopā varam vairāk! (Allažu pamatskola)Svarīgs ir mērķis, kuru ar konkrētām aktivitātēm vēlamies panākt un tas, vai mērķis, ko paredz projekta īstenotāji, sakrīt ar kopienas iedzīvotāju mērķiem, kā panākt kompromisu šo divu dažādo mērķu starpā. (Korģenes pamatskola)

profesionālās prasmes un iemaņas, kā arī apgūt jaunajiem apstākļiem piemērotas zināšanas un prasmes;

Projekta komanda vienbalsīgi atzīst, ka «mācās mācot», ka paši arvien pilnveido savas zināšanas, vienlaicīgi tās sniedzot savu pulciņu dalībniekiem. (Stelpes pamatskola) Mācījāmies pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņš ir, kā personība. (Asares pamatskola)Daudz jāmācās bija pašiem, lai strādātu ar citādi domājošiem, sociāli kūtrajiem un cilvēkiem, kuriem ir attīstības traucējumi. (Allažu pamatskola)Iemācījāmies strādāt komandā, ejot uz vienu mērķi. (Izvaltas pamatskola)

aktivitātēs.Uzdrošināties mainīties, atvērties, ļauties pārmaiņām, atklāt savus talantus, nākt kopā un darboties kopā – tā ir mūsu labā un popularizējamā pieredze! (Stelpes pamatskola)Mūsu atziņa – tikai darbojoties cilvēks dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, jūtas atzīts un vajadzīgs. Tikai šādā projektā var savest kopā dažādu sociālo, intelektuālo un kulturālo ļaužu grupas – kopīgi uzvedumi bērniem, skolēniem, vecākiem, vecvecākiem un skolotājiem. (Drustu pamatskola)

13

1. P

ārmaiņ

u asn

i labāk

ai dzīvei: S

FL

iniciatīva m

ud

ina sk

olas k

ļūst p

ar vietējās ko

pien

as centru

Pārmaiņu ieviešanu projekta skolās sekmē vairāki aspekti.

Lielākā daļa skolu komandu ir apzinājusi savu kopienu iedzīvotāju viedokļus par skolas lomu vietējā sabiedrībā, kā arī, anketējot vai intervējot iedzīvotājus, skolu projektu komandas ir plānojušas un īstenojušas kopienas vajadzībām atbilstošas aktivitātes. Ja projekta komanda, plānojot pārmaiņas, nebija konsultējusies ar iedzīvotājiem, aktivitātes neraisīja iedzīvotājos interesi un neguva atbalstu.

Lai notiktu patiesas pārmaiņas, ir jāmainās cilvēkiem. Tam ir nepieciešams laiks un patiesa ieinteresētība cilvēkos. Formāla pasākumu organizēšana rezultātus nedos. (Kurmenes pamatskola)Citiem iesakām – izpētīt iedzīvotāju vēlmes, vajadzības, uzdrīkstēties, meklēt iespējas, iesaistīties! (Allažu pamatskola)

Skolas darbinieki kopīgi veido skolas attīstības vīziju, izvērtē esošo situāciju attiecībā uz vīziju, analizē skolas stiprās un vājās puses, izvirza turpmākos darbības virzienus, izstrādā reālus un izpildāmus plānus izvirzīto mērķu sasniegšanā. Kopīgi plānojot pārmaiņas savā skolā, visi plānošanā iesaistītie uzņemas individuālas atbildības pārmaiņu ieviešanā. Īstenojot pārmaiņas, skolas darbinieki regulāri tiekas, lai izvērtētu un priecātos par sasniegto, rastu jaunus risinājumus esošajiem izaicinājumiem, atbalstītu kolēģus un plānotu nākamos konkrētos soļus pārmaiņu ieviešanā.

Jo detalizētāk visu saplāno, jo vieglāk īstenot. (Makašānu mākslas skola)Mēs varam aizvest cilvēkus tikai tur, kur paši esam bijuši, jeb pa dzīvi ir jāiet uz priekšu, uzdrošinoties uzsākt kaut ko jaunu, pārkāpt ierastības robežas. (Kurmenes pamatskola)

vai nelabvēlīgās izmaiņas.Pārmaiņas sākas ar lēmumu, bet pārmaiņu īstenošanai nepieciešams

ilgs laiks. Par iecerēto runājam ne tikai savā (skolas kolektīva) starpā, bet ar jebkuru un visur – jo ir jāstāsta par to, ko esam iecerējuši, ko gribam sasniegt, kāpēc to darām, kam konkrēti kāds ieguvums/labums no tā būs. Pārmaiņu būtība ir jāskaidro, tas palīdz gan pašiem skaidri saprast, ko gribam sasniegt, gan arī citiem, ar pārmaiņu vadību nesaistītiem cilvēkiem mēs piedāvājam justies piederīgiem un iesaistītiem pārmaiņās.

Par pārmaiņu gaitu informējam sabiedrību – kas noticis, kādi ir rezultāti un secinājumi, kas sagaidāms turpmāk. Stāstām par cilvēkiem, kas īsteno pārmaiņas, un ieklausāmies to cilvēku viedokļos, kurus pārmaiņas skar.

Svarīgs ir pētnieciskais darbs, kas ļauj izdarīt secinājumus un labot kļūdas. (Korģenes pamatskola) Ārkārtīgi svarīgi ir visus darbus dokumentēt. Mēs visvairāk to darījām ar fotoaparātu, jo tāda bija mūsu projekta aktivitātes specifika. Ja ir bildes, visu daudz labāk var atcerēties un analizēt. (Makašānu mākslas skola)

Mēs domājam par cilvēkiem, kuriem ir jāmaina sava ikdiena. Mēs esam pacietīgi, jo ir jāpārvērtē personiskās vērtības, pārliecības, prasmes un jāpielāgojas iespējamām prasībām, ko noteiks pārmaiņas. Mums varbūt būs jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes, jālieto savādākas mācību metodes, jāsadarbojas ar cilvēkiem, kuriem izglītības jautājumi nav viņu stiprā puse...

Vajag atcerēties, lai mainītos apkārtējā vide, mums jāmainās pašiem. (Grāveru pamatskola)

Mums jāizmanto visi pieejamie komunikāciju līdzekļi, tajā pašā laikā neizmirstot, cik svarīgs ir «dzīvais» vārds un sarunas – tā ir iespēja cilvēkiem uzdot jautājumus, izteikt viedokli, komentēt pārmaiņas. Mēs atceramies, ka pārmaiņas skolas darbībā tieši vai netieši skar ikvienu novada iedzīvotāju, tāpēc organizējam diskusijas, forumus, aptaujas, iesaistām dažādas mērķa grupas un pārbaudām, vai tas, ko darām, atbilst iedzīvotāju vajadzībām un skolas iespējām. Izmantojam kopā būšanu, lai iesaistītu cilvēkus ne tikai skolas organizētajās aktivitātēs, bet piedāvājam iespējas pārmaiņu līdzdalībā – brīvprātīgais darbs, jebkāda veida atbalsts.

Atveriet skolas durvis visām idejām, aiciniet NVO un uzrunājiet uzņēmējus. (Stelpes pamatskola)

Nejaucam saviem kolēģiem prātus ar neskaitāmām jaunām idejām. Pārāk daudz jaunumu izraisa neticību. Neskrienam! Paies laiks, līdz cilvēki sapratīs, kā pārmaiņas ietekmē viņu ikdienu.

Tas patiesība nāk grūti, jo brīži, kad esi spārnos, mijas ar tādiem, kad liecies nesaprasts un nepieņemts. (Turlavas pamatskola)Ikvienam – gan lielam, gan mazam, gan skolēnam, gan skolotājam ir ārkārtīgi svarīga atzinība un sajūta, ka viņš var būt noderīgs. Tas cilvēkus atraisa labiem darbiem brīnumainā veidā. (Makašānu mākslas skola).Radās pārliecība, ka viss ko dari, ir kādam ļoti vajadzīgs. Tā ir ļoti jauka sajūta – darīt citam labu. Iekustināt sabiedrību nav nemaz tik viegli. (Murmastienes pamatskola)

14

1.

Pār

mai

ņu

asn

i la

bāk

ai d

zīve

i: S

FL

in

icia

tīva

mu

din

a sk

ola

s k

ļūst

par

vie

tējā

s k

op

ien

as c

entr

u

Vienam tikt galā nav iespējams, ir jāstrādā komandā, jāsadarbojas. (Grāveru pamatskola)

Pārmaiņas gribētos saprast kā izpratnes un attieksmes pret izglītību kopumā, pret ģimeni kopumā, arī pret valsti kopumā, kvalitatīvu kāpumu. Skolu kā daudzfunkcionālu centru raksturotu vispirms atvērtība visam jaunajam, saglabājot īstās vērtības tālākajā; pieejamība – laika, speciālistu, atbalsta ziņā, bez šauri resoriskām robežām. Skola kā attīstības inkubators. (Turlavas pamatskola)Pati svarīgākā atziņa – skola var būt tā vieta, kurā satiekas visu paaudžu iedzīvotāji, vieta, kas īsteno ne tikai izglītības programmas, bet piedāvā sabiedrībai dažādas socializēšanās iespējas, kurā notiek pašu iedzīvotāju veidoti kultūras pasākumi, kopā darbojas gan skolēni, gan viņu vecāki, skola, kas ir atvērta sadarbībai ar NVO un uzņēmējiem, skola, kas pašvaldībai apliecinājusi savas pastāvēšanas nepieciešamību un dzīvotspēju. (Stelpes pamatskola)Nedrīkst pieļaut apsīkt darbībai! Vide ir radīta, iespējas un iestrādes ir dotas. (Pētera pamatskola)

Eksperti reaģē uz pārmaiņu īstenotāju vajadzībām un piedāvā savas zināšanas un pieredzi, «skats no malas» palīdz identificēt problēmas un apzināt iekšējos un ārējos resursus problēmu mazināšanai.

Pārmaiņām ir ciklisks raksturs. Cikla sākumā notiek esošā stāvokļa un situācijas analīze; turpmāk – gala mērķa noteikšana un plāna izstrāde; darbinieku iesaistīšana pārmaiņās un viņu sagatavošana, pārmaiņu īstenošana, bet cikla noslēgumā jāveic pārmaiņu rezultātu novērtēšana un nostiprināšana. Un tad atkal varam ieviest jaunas pārmaiņas...

Projekta ieviešanas gaitā ir bijušas daudzas pārdomas un situāciju analīzes. Rezultātā izkristalizējušās dažas atziņas, kuras palīdzējušas arī mums: pastāvēs, kas pārvērtīsies; kāda būs pasaule – pelēka vai krāsaina, tas ir atkarīgs no mums pašiem; iegūstam līdzdarbojoties, nevis stāvot malā; nevaram būt pasaules glābēji un izpatikt visu prātiem. (Nagļu daudzfunkcionālais centrs)Kas ir skola kā daudzfunkcionāls centrs: vieta, kur vienmēr ir kāds, kurš uzklausīs, palīdzēs; vieta, kur var apgūt jaunas zināšanas un attīstīt prasmes un iemaņas; vieta, kur kopīgi atpūsties; vieta, kur veidot savu, ģimenes, kopienas nākotni. (Izvaltas pamatskola)

15

1. P

ārmaiņ

u asn

i labāk

ai dzīvei: S

FL

iniciatīva m

ud

ina sk

olas k

ļūst p

ar vietējās ko

pien

as centru

Uzbūvē tiltu, lai cilvēki var satikties. Neredzamā cilvēka novērojumiJānis Baltačs

Pārmaiņu skolas šobrīd skatās ārpus ierastajām robežām, ārpus skolas sienām, tālāk par sporta laukuma žogu. Skolas ielūkojas vietējā sabiedrībā ar citu skatu, un ir jāizšķiras vai skola vēlas un var kļūt par vietējās sabiedrības skolotāju.

Šī ir pilnīgi jauna situācija, un katrā vietā pašiem ir jātiek skaidrībā par lomu sadali. Kā pašvaldība redz skolas lomu? Kā skola saskata sadarbības iespējas ar uzņēmējiem? Vai visi ir gatavi kaut ko darīt kopīgi? Kam kopējā sadarbība būtu jāvada? Daudz jautājumu, daudz variantu. Tikai vienādi izprotot katra iesaistītā lomu, izveidosies ražīga sadarbība un būs labi rezultāti.

Iniciatīva «Pārmaiņu iespēja skolām» man bija lieliska iespēja, kas ļāva satikties un strādāt kopā ar daudziem, atšķirīgiem, bet bez izņēmuma zinošiem un varošiem cilvēkiem. Strādāju un mācos, mācos mācīt, izmantoju citu palīdzību un piedāvāju savējo, priecājos par skolu sasniegumiem un ceru, ka ieguldītais darbs nesīs augļus vēl un vēl.

Kas ir vietējā sabiedrība, kuras daļa ir arī skola? Kas to veido? Tie ir cilvēki, kuri apkaimē dzīvo, strādā, kuriem tur ir īpašumi, un arī tie, kuri ikdienā nav redzami ne veikalā, ne skolā. Tie ir apkaimes uzņēmumi un iestāžu filiāles, arī pasts, policija. Tā ir pašvaldība un, protams, skola. Katrs dara savu darāmo, katram ir savas intereses, un tā ir bijis ilgu laiku. Katram iesaistītajam ir savs viedoklis par citiem.

Un tad pēkšņi Pārmaiņu skola kļūst aktīva un daudzi to ievēro pirmo reizi! Viens par to ļoti nopriecājas, cits ir stipri pārsteigts un neticīgs, kāds varbūt sabīstas, sak, izlaidīsm džinu no pudeles, kas zina, kas notiks. Izaicinājums ir nopietns, un skolai savi plāni ir rūpīgi jāpārdomā un jāpārrunā ar citiem.

Šis pārdomu un pieredzes raksts nav mācību materiāls, taču ir vairāki jautājumi, kuriem es aicinātu pievērst uzmanību.

Vispirms jau jāsaredz apkaimes situācija un pašiem jāsaprot, kas ko šeit dara vai varētu darīt. Projektos ir vairāki labi piemēri par iedzīvotāju forumiem – tā ir lieliska pieredze un labs paņēmiens, lai, kopīgi sanākot, pavērtētu – ko mums vajag, kas no tā mums jau ir un kā mēs varam izveidot pārējo. Uzsvars šeit ir uz vārdu MUMS – apkaimes sabiedrībai.

Nākamais loģiskais solis būtu vienoties par to, kurš ko ir gatavs darīt, lai neiznāk, ka vienlaikus vairāki ķeras pie viena un tā paša, bet kaut kas paliek nedarīts.

Visiem aizsākumiem sākumā ir jāveic kāds ieguldījums, lai izveidotu, nodemonstrētu, pārliecinātos, kā tas darbojas. Tā notika arī šo projektu ietvaros. Piemēram, skola aprīko datorklasi. Nauda datoru iegādei nāk no projekta, pasniedzēja atalgojums – no projekta. Projekts beidzas. Ko tālāk? Skola datorklašu aprīkojuma jomā ir kļuvusi monopoliste vai pati stiprākā savā apkārtnē. Ko tas nozīmē? Cilvēki, kuri strādā skolā un jūtas tai piederīgi, var iedomāties dažādi: organizējam maksas kursus, lai skolotāji (vai arī skola?) var nopelnīt; meklējam nākamos projektu konkursus, lai arī turpmāk kursu dalībniekiem viss ir bez maksas; labāk nelaižam citus iekšā, ka nesabojā datorus. Kurš ir pareizais risinājums? Monopolistam raksturīgā citu «pastumšana malā» noteikti nē. Ideālā situācijā varam skatīties uz datorklasi kā uz apkaimei piederošu pamatlīdzekli, kam jābūt pieejamam visiem. Ideāli, ja izdodas iedrošināt cilvēkus nākt, izmantot to un mācīt citus. Mudinu jūs paraudzīties uz lietām no cita skatu punkta: nevis skola māca kāda projekta ietvaros, bet vietējais cilvēks nāk un no skolas nomā datorklases laiku un pasniedz citiem mācības par samaksu. Skolas loma – atrast, iedrošināt un izskolot šādus cilvēkus. Tie varētu būt, piemēram, esoši vietējie uzņēmēji, skolotāji, kas vēlas sākt savu uzņēmējdarbību. Varbūt jūsu apkaimē tādi jau ir. Tad jāuzmanās, lai skola ar kādu projektu neizkonkurē vietējo uzņēmēju piedāvātu komercpakalpojumu. Var šķist, ka situācija ir tik smaga, ka apkaimes cilvēki nespēj samaksāt par maksas kursiem pilnīgi neko. Jautājums jau nav par cenu, bet par principu. Varbūt skola var aicināt padarīt kādu noderīgu darbu un par to izsniegt mācību apmeklējuma talonus? Kas viegli nāk, tas viegli iet, un tas nav tas, ko mēs vēlamies.

Protams, ka ne jau datorklase ir vienīgais resurss. Ja kāds apkaimē sniedz pakalpojumus, piemēram, remontē apģērbus, tad skolai simt reižu būtu jāpārdomā, vai projekta pieteikumā vajag radīt konkurējošu aktivitāti – «Salāpi sevi pats». Var minēt desmitiem citu jūtīgu situāciju piemēru – kokapstrāde, valodu kursi u.c. Cita lieta, ja esošie biznesa uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji kļūst par sadarbības partneriem un piedalās plānošanā un lemšanā par to, kā vairot visas kopienas labumu. Pienācis laiks raudzīties uz vietējiem uzņēmējiem ne tikai kā uz sponsoriem, kuri allaž dod par maz, bet kā uz sadarbības partneriem, jo arī viņi ir kopienas daļa, turklāt ļoti nozīmīga daļa.

Biežāk gan ir tā, ka šobrīd nekā no iepriekš minētā apkaimē nav. Skola to iesāk. Tad kādēļ to visu rakstu? Tikai jau tādēļ, lai uzsākot būtu kopēja izpratne par to, kas notiks tālāk. Kā skola uzsāks, ierādīs, kā darāms un pārliecinājusies, ka jaunais pakalpojums darbojas stabili, – izstāsies. Lai

16

1.

Pār

mai

ņu

asn

i la

bāk

ai d

zīve

i: S

FL

in

icia

tīva

mu

din

a sk

ola

s k

ļūst

par

vie

tējā

s k

op

ien

as c

entr

u

jau sākumā pavērtētu, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai «ierādītu un izstātos», lai vienlaikus neiesāktu pārāk daudz. Skolai nav jācenšas darīt visu un iespējami daudz. Uzvarētājs nav tas, kas līkumā visātrāk spēj iebraukt, bet gan tas, kurš no līkuma visātrāk spēj izbraukt.

Šie ir vietējās attīstības organizācijas jautājumi un tās specifika – pēc laika paskatīties atpakaļ un lepoties ar to, kas apkaimē darbojas un kur mūsu vairs nav. Tas ir līdzīgi, kā skolas salidojumā satikt absolventus,

kuri kļuvuši par ievērojamiem cilvēkiem, un nodomāt «kā mēs ar viņu noņēmāmies ... un labi, ka to darījām – redz, kas iznācis».

Tas ir «Neredzamā cilvēka darbs» – uzbūvē tiltu, lai cilvēki var satikties. Cilvēki satiksies, aizies, tu paliksi un lūkosi pēc nākamās vietas, kur vajadzīgs tilts.

Vai skola vēlas uzņemties šo lomu, ir jāizlemj jums pašiem. Lai arī ko lemsiet – lai jums izdodas!

17

1. P

ārmaiņ

u asn

i labāk

ai dzīvei: S

FL

iniciatīva m

ud

ina sk

olas k

ļūst p

ar vietējās ko

pien

as centru

Kopienas skola – durvis uz pašu veidotu nākotniValdis Kudiņš

«Ar zelta atslēdziņu var atvērt durvis uz laimi!» – tā viedā bruņurupuciene Tortila saka mazajam koka cilvēciņam Buratino A. Tolstoja pasakā.

Domājot par iniciatīvu «Pārmaiņu skolas», šie Tortilas vārdi vedina mani uz jautājumiem: Kas ir šī zelta atslēdziņa? Kas ir mūsu laime? Kur ir durvis, kas ar atslēdziņu paver ceļu uz laimi?

Kopā ar atvērtajiem un pieredzējušajiem kolēģiem Aiju, Ausmu, Jāni, Liesmu un Sanitu vairāk kā gadu pavadot «pārmaiņu skolu» gaisotnē, roku rokā ar 53 dažādajām Latvijas skolām meklējot ceļu uz Laimi, gribu dalīties pārdomās par iepriekš uzdotajiem jautājumiem. Uzsākot pārmaiņu skolu iniciatīvu, neviens no mums īsti nezināja, ko tad īsti panāksim ar šo procesu, bet zinājām, ka vajag. Bija redzēts un dzirdēts pasaulē, kā skolas pārmaiņu procesos veidojas par kopienu skolām, bet pašmāju pieredzes vēl īsti nebija. Tomēr intuitīvi, pašu un citu pieredzes aizrauti, devāmies ceļā. Šodien mums ir vismaz 53 dažādas pieredzes, kas parāda, kā skolas var virzīties uz kopienu skolu pusi Latvijā. Šodien mums ir vismaz 50 dažādas kopienas Latvijā, kas ir pārliecinātas, ka skolai ir jābūt vietējam attīstības centram, kas aktīvi reaģē uz savas kopienas vajadzībām.

Pārmaiņu skola mijdarbībā

SFL iniciatīvas ietvaros mēs visi kopā veidojam un attīstām jēdziena «pārmaiņu skola» izpratni. Es vēlos paskatīties uz pārmaiņu skolām no grupu daudzveidības un to mijiedarbības

puses. Pārmaiņu skolu redzu kā vietu, kurai savu piederību izjūt dažādas vietējās sabiedrības organizētas un neorganizētas grupas, un šo grupu daudzveidībā un savstarpējā mijiedarbībā slēpjas pārmaiņu gars. Tikai jautājums, kā lai identificē un uzrunā šo grupu, un kā lai veido šo piederības

sajūtu vietējai skolai. Piederīgs ir tas, kurš jūtas drošs, kurš jūtas uzklausīts un saprasts, kurš jūtas iesaistīts. Skola darbojas ļoti raibā sabiedrībā. Protams, primāri tie ir skolēni un vecāki, kuriem ar skolu ir vistiešākais sakars, jo tā ir vieta, kas nodrošina vismaz pamatizglītību, kas mūsu valstī ir obligāta. Savukārt, ja vecāki nav tieši iesaistīti skolas dzīvē, tad skolēns noteikti ir tilts starp māju un skolu un vismaz ir informēts, ja ne līdzdarbīgs. Tradicionālam skolas garam piederīgi varētu būt arī pirmsskolas vecuma bērni un viņu vecāki, kas dzīvei nepieciešamo zināšanu meklējumos pakāpeniski «iestaigā taku» uz skolu. Arī jaunieši, skolu absolventi virs 18 gadiem nav sveša mērķauditorija, jo viņus ar skolu saista pavisam nesenas atmiņas. Ja skola izvēlas turpināt tradicionālu darbošanās un attīstības ceļu, tad darbs ar šīm iepriekš nosauktajām iedzīvotāju grupām ir gandrīz pietiekams un viennozīmīgi svarīgs. Kaut vai domājot par to, ka skola veic ne tikai izglītības funkciju, bet arī iesaistās sociālajā darbā (lai gan liela daļa izglītības politikas veidotāju par to nav laimīgi). Šodienas realitāte liek pievērst papildu uzmanību un atbalstu arī tādām skolēnu grupām, kurus pēc skolas mājas negaidīs siltas vakariņas vai gādīgo vecāku balsts. Tomēr pārmaiņu skolas rosina skatīties vēl tālāk vietējās sabiedrības grupu daudzveidībā un saskatīt tajā pārējos pieaugušos, no kuriem daļa varbūt ir bezdarbnieki, daļa – aktīvi uzņēmēji vai darba ņēmēji, liela daļa – veci cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ kļuvuši vientuļi vai arī kuriem ir nepieciešama aprūpe. Te var ieraudzīt arī tādas īpašas grupas kā audžuģimeņu vecāki, kuri ir izvēlējušies ļoti svarīgu misiju, taču ar šīs misijas īstenošanu nebūt neklājas viegli. Sabiedrībā varam saskatīt arī tādas iedzīvotāju grupas, kurām ir kopīgas pazīmes, piemēram, valoda, kultūra, vaļasprieki, dzīvesveids, un šīs kopīgās pazīmes rada vēlmi veidot interešu grupas. Un kāpēc ne pārmaiņu skolā? Lielākoties minētās un vēl daudzas citas sabiedrības grupas darbojas neformālā veidā, bet pārmaiņu skola pamana, uzrunā un līdzdarbojas ar vietējā sabiedrībā veidotām formālām grupām, piemēram, NVO (biedrības, nodibinājumi), pašvaldību kā «labo roku» un atbalstu pārmaiņu skolas ikdienas darbībā. Nozīmīgs pārmaiņu skolas sadarbības partneris un atbalsts ir VRG (vietējā rīcības grupa jeb partnerība), kas aktīvi iesaistās vietējo attīstības procesu iniciēšanā, koordinēšanā un resursu piesaistē. Un vēl ir daudzas citas formālas un neformālas grupas, kas ir pārmaiņu skolas sabiedrotie, dalībnieki, klienti. Pārmaiņu skola ir vietējās sabiedrības zieds, kur ziedlapiņu skaits ir atkarīgs no tā, cik plaši un daudzveidīgi skola ir gatava uzrunāt, ieklausīties, iesaistīt.

Nu jau, manuprāt, Latvijā pārmaiņu skolas veiksmīgi tikušas galā ar šādu vietējās sabiedrības ziedu izveidi, piesaistot grupu interesi, apzinot vajadzību, ieklausoties un piedāvājot risinājumus vai, vēl jo labāk, aktīvi iesaistot grupas risinājumu meklēšanā. Par to arī liecina 53 Latvijas skolu pieredzes, kas parāda,

VecākiSkolēni

Jaunieši virs 18

Pašvaldība...

VRG

NVO

Uzņēmēji

Bezdarbnieki

Pieaugušie

Pirmsskolas vecuma bērniSkola

18

1.

Pār

mai

ņu

asn

i la

bāk

ai d

zīve

i: S

FL

in

icia

tīva

mu

din

a sk

ola

s k

ļūst

par

vie

tējā

s k

op

ien

as c

entr

u

ka skola var kļūt par pieaugušo izglītības centru, par sociālu pakalpojumu sniedzēju, par radošu aktivitāšu inkubatoru, inovatīvu biznesa ideju avotu, kultūras mantojuma glabātāju.

Bet tagad mēģināsim paraudzīties tālāk. Atcerieties, zieda burvību nerada tikai katras ziedlapiņas skaistums (kas arī nav mazsvarīgi). Zieda burvība ir tā smaržā un šo ziedlapiņu mijiedarbībā, ko uztveram kopveselumā. To pašu varētu attiecināt uz vietējās sabiedrības ziedu, kura burvību varam mēģināt izbaudīt, radot iespēju dažādajām vietējās sabiedrības grupām mijiedarboties pārmaiņu skolā. Jau tagad dažos projektos varam redzēt, kā skolēni palīdz vai iepriecina seniorus, piemēram, Salas pamatskolā, kas aktīvi darbojas Preiļu novada Saunas pagastā, vai vietējās nevaldības organizācijas izglīto sociāli neaizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram Dunavas pamatskolā, kas veido sabiedrisko resursu centru Jēkabpils novada Dunavas pagastā. (Ar visiem šiem rosinošajiem piemēriem varam iepazīties gan šajā pieredzes krājumā, gan iniciatīvas veidotajā www.parmainuskolas.lv.) Tomēr aicinu būt mazliet trakiem un mēģināt meklēt mijiedarbības iespējas starp dažādām un dažkārt šķietami nesavienojamām grupām. Varbūt tie ir skolēni, kurus uzņēmējdarbības vidē ievada un atbalsta vietējie uzņēmēji, bet skolēni īsteno uzņēmējdarbības aktivitātes, motivējot bezdarbniekus atgriezties darba tirgū. Varbūt tas ir komplekss vietējais tūrisma maršruta piedāvājums, kur skolēni kopā ar profesionāļiem veido atraktīvu piedāvājumu, vietējie uzņēmēji, viesu mājas un citi interesenti piedāvā savu pakalpojumu, vietējā attīstības biedrība izstrādā mārketinga aktivitātes un meklē sadarbības partnerus piedāvājuma popularizēšanai, un no pakalpojuma pārdošanas noteikta ienākumu daļa tiek novirzīta kopienas skolas darbībai, par to informējot klientu un izsakot pateicību, ka viņš ar savu izvēli atbalsta šīs kopienas darbu. Tādā veidā mēs varam panākt, ka mācāmies cits no cita netradicionālos veidos. Un prāts vienmēr ir atvērts neparastām lietām. Ne velti virkne inovāciju rodas brīdī, kad tradicionālai problēmai tiek piekombinēts klāt netradicionāls risinājums. Esiet radoši! Eksperimentējiet! Un atcerieties, ka vietējā kopienā cilvēki cits citu ļoti labi pazīst, tāpēc uzticības kredīts ir pietiekami liels, lai uzdrīkstētos.

Plānota attīstība

Tajā pašā laikā esiet pietiekami kritiski attiecībā uz sevi un citiem un mēģiniet atšķirt jēgpilnu mijiedarbību no imitētas rosības, kas abas var radīt labsajūtu. Bet diemžēl ne ilgtermiņā. Jēgpilnas mijiedarbības rezultātā mēs varam novērot pozitīvas pārmaiņas sevī un sabiedrībā, varam izbaudīt zināmu dzīves kvalitātes pieaugumu, varam veicināt ekonomisku aktivitāti, kļūt iecietīgāki pret atšķirīgajiem, varam kļūt izpalīdzīgāki mazāk aizsargātajiem.

Viss ir mūsu rokās, tikai mums ir jābūt vienotam skatījumam, ko tad mēs īsti gribam sasniegt – tātad kopīgs skatījums, kopīga izpratne, kopīga rīcība. Tam visam pamatā ir plāns. Lai pārmaiņu skolu darbība ir vadāma, skolām nopietni ir jāizvirza reālistiski darbības mērķi un jānosaka konkrēti uzdevumi, nepieciešamie resursi mērķa sasniegšanai. Pirmajā iniciatīvas «Pārmaiņu skolas» darbības etapā skolu izstrādātie plāni kalpoja kā ceļu kartes pirmo soļu

speršanā, savas vietas kopienā apzināšanā, savu sabiedroto ieraudzīšanā, savu resursu apjaušanā. Tagad plānam ir jākļūst vēl nopietnākam, jo plānošanā, pirmkārt, ir jāiesaista tās grupas, kuras jau projekta laikā ir radījušas piederības sajūtu pārmaiņu skolai. Ir rūpīgi jāizvērtē sabiedrībā identificētās vajadzības un jānosaka, vai pārmaiņu skola uz to ir gatava reaģēt un uzņemties atbildību konstatētās situācijas mērķtiecīgā uzlabošanā. Jābūt arī pietiekami skaidrai apziņai, kādu identitāti pārmaiņu skola vēlas un veido vietējā sabiedrībā – mūžizglītības centrs, izglītības un sociālo pakalpojumu centrs, ģimenes atbalsta centrs, vietējo iniciatīvu attīstības centrs, vietējās attīstības centrs. Vēlos uzsvērt, ka pārmaiņu skolas attīstības plāns var kļūt un tam ir jābūt par pirmo ķieģelīti vietējās teritorijas vai ciema attīstības plānā. Savukārt, ja pārmaiņu skola izjūt atbildību un ir gatava aptvert visas ciema vai tuvākās teritorijas intereses, tad pārmaiņu skolas plānam jākļūst par ciema attīstības plānu, kas ir vietējās kopienas vienošanās par to, kādu mēs gribam redzēt savu teritoriju tuvākā nākotnē un kādā veidā mēs šo mērķi sasniegsim.

Jāatzīmē arī, ka kopēja vienošanās, spēja ieguldīt savus resursus kopīga mērķa labā, un tikai pēc tam – ārējo resursu piesaiste, var kļūt par «pārmaiņu skolas» vai ciema ilgtspējas «zelta atslēdziņu». Kad esam aptvēruši savu tuvāko horizontu, tad kāpjam augstāk un raugāmies tālāk. Kā nākamais plānošanas līmenis, ko varbūt tik daudz vairs nenosakām mēs paši – kopienas iedzīvotāji, bet vairāk

SKOLAS ATTĪSTĪBAS

PLĀNS

CIEMA ATTĪSTĪBAS PLĀNS

NOVADA ATTĪSTĪBAS PLĀNS

REĢIONA ATTĪSTĪBAS PLĀNS

VALSTS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

19

1. P

ārmaiņ

u asn

i labāk

ai dzīvei: S

FL

iniciatīva m

ud

ina sk

olas k

ļūst p

ar vietējās ko

pien

as centru

regulē dažādi normatīvie akti, ir attīstības plānošana novadā. Princips jau paliek tas pats: apzināt vajadzības, kopīgi vienoties par mērķi un rīcībām, apzināt pieejamos resursus un kopīgi doties ceļā uz šo mērķi. Un šeit pārmaiņu skolām ir ļoti svarīga misija: saskatīt vai skolas (ciema) attīstības mērķis iekļaujas novada attīstības mērķos un saprast, kādi ir pieejamie sabiedriskie resursi šī mērķa sasniegšanai. Atcerieties, skolas vai ciema attīstības plānam ir jākļūst par daļu no kopīgās stratēģijas, tāpēc nāciet ar priekšlikumiem, pārlieciniet un piedāvājiet savu vīziju, nevis akli paļaujieties uz to, ko kāds ir izsapņojis jūsu vietā! Plānošanas māksla ir spēja panākt vienprātību vai vismaz rast kompromisu. Šeit es gribētu atgādināt dažu projektu īstenotāju teikto: «Izdomājām, izplānojām, uzaicinājām, bet ir bažas vai iedzīvotājs atnāks un iesaistīsies.» Aktīva līdzdalība vēl nav kļuvusi par mūsu sabiedrības tradīciju, bet pārmaiņu skolām ar savu darbu sabiedrības iesaistē un aktīvu līdzdalību citos sabiedriskos procesos ir jākļūst par labu piemēru, kā, mainoties pašiem, spējam mainīt dzīvi, ko dzīvojam, ietekmēt lēmumus, kas atbalsta mūs ceļā uz kopīgo vīziju.

Tagad aktīvai līdzdalībai ir īstais laiks, jo Latvijā novadi pašreiz veido savas stratēģijas. Tāpēc, ja jūs neesat pie galda plānošanas procesā, tad būs par vēlu gūt labumu darīšanā. Kad ir aptverts novada līmenis, varam atkal kāpt augstāk, vērties plašāk. Un tur mēs redzam reģionus, kas plāno savu attīstību, vēl tālāk mēs redzam valsti, kas arī zīmē ceļa karti uz labāku nākotni.

Domāt. Runāt. Rīkoties. Uzņemties atbildību

Līdz šim apskatīju pārmaiņu skolas, kas, iesaistot vietējās sabiedrības grupas, domā, kā pēc iespējas efektīvāk, dažādāk, interesantāk veidot dzīvi kopienā. Pārmaiņu skolas arī daudz enerģijas ir ieguldījušas sabiedrības uzrunāšanā, sākot ar pamudinājumiem vietējos laikrakstos, aicinājumiem uz informācijas stendiem, vēstulēm katrā iedzīvotāja pastkastītē, telefonsarunām un visbeidzot uzrunājot tiešajā kontaktā, kas galarezultātā izrādās labākais veids. Ir arī sajūta, ka pārmaiņu skolu aktivitāšu rezultātā iedzīvotāji vairāk runā savā starpā, vairāk runā ar citām grupām un pašvaldību. Tāpat pārmaiņu skolas nav iztikušas bez rīcības, organizējot seminārus, radošās darbnīcas, nodrošinot publiskos interneta punktus, rīkojot nometnes un sporta sacensības, sarūpējot svētkus ciema iedzīvotājiem, arī pieņemot izaicinājumu un sarīkojot Miķeļdienas gadatirgu. Tātad, pārfrāzējot Lēdmanes uzņēmēja Tāļa teikto Vasaras skolā Siguldā, pārmaiņu skolas ir radījušas pilnvērtīgas pārmaiņas, jo radīšanas pamatā ir trīs savstarpēji saistītas un neatņemami faktori: doma, vārds, rīcība.

Par to varam būt gandarīti, bet ejam tālāk! Pievienojam atbildību! Ja šodien pārmaiņu skolas var priecāties par izciliem aktivitāšu rezultātiem – aktivizētas, informētas un izglītotas dažādas iedzīvotāju grupas, radīti oriģināli rokdarbi,

izveidotas un aprīkotas telpas un vēl paveikti daudzi citi labi darbi –, tad kas ar visu šo radīto notiks nākotnē? Projekta rezultātā, domāju, ir radīts milzīgs kapitāls vietējās kopienās, kas var palīdzēt atsperties un realizēt jaunas ieceres, bet ir jābūt KĀDAM, kas spēs šo kapitālu ieguldīt kopienas attīstībā. Šim KĀDAM, kurš uzņemsies atbildību, lai skolas (ciema) attīstības plāns nav tikai iecere (doma) un kopienas atbalstīta ideja (vārds), bet arī reāla rīcība. Līdz šim KĀDA lomu lielākoties ir uzņēmušies projektu vadītāji, projektu komandas, kas lielākoties veidojas no skolotājiem, un dažbrīd tie ir arī aktīvie bērnu vecāki. Bet tagad ir pienācis laiks paplašināt atbildību un aicināt aktīvākos projektu dalībniekus iesaistīties komandā vai pārmaiņu skolas kodolā.

Apsveicami, ka pašvaldības apņemas atbalstīt pārmaiņu skolu ilgtspēju, līdzfinansējot plānotās aktivitātes, tomēr patiesa ilgtspēja sākas ar to, ka pati kopiena ir gatava ieguldīt savus resursus (zināšanas, pieredzi, savu laiku, informāciju, materiālus, naudu u.tml.) attīstībā un tikai tad lūkoties pēc ārējiem resursiem, kas var palīdzēt ātrāk nokļūt uz izvirzīto mērķi. Pārmaiņu skolu attīstībai ir jābūt koordinētam savstarpējam gūšanas un došanas procesam, un koordinācijas loma ir jāuzņemas vietējās kopienas atbalstītam kodolam. To var veidot skolotājs, bibliotekāre, zemnieks, audžuģimenes vecāki, jaunā māmiņa, vietējā veikaliņa īpašnieks utt. – citiem vārdiem sakot, vietējais iedzīvotājs, kurš kopienas attīstības labā ir gatavs ar kopienas atbalstu rūpēties, lai kopīgi izsapņotā iecere – attīstības plāns, tiek īstenots dzīvē. To vari darīt arī Tu, lasītāj!

Arī šajā brīdī tomēr aicinu būt kritiskiem un reāli izvērtēt, cik daudz spējat ar saviem resursiem īstenot no plānotajām idejām, cik daudz resursus reāli spējat piesaistīt. Sākotnēji vienkāršs, maza apjoma, bet reālistisks plāns jeb kopienas vienošanās par attīstību sniegs daudz lielāku gandarījuma sajūtu un dos spēju noticēt pašu spēkiem, nekā plaša stratēģija, kas var radīt sarūgtinājumu, ka izsapņotās sapņu pilis pēc gada tomēr nebūvējas realitātē.

Kas tad ir tā zelta atslēdziņa, kas atver durvis uz laimi?Domāju, ka katrs, kurš būs izlasījis vai pašķirstījis šo pieredzes krājumu,

sapratīs, kas ir vai varētu būt šī zelta atslēdziņa, kas atver durvis uz laimi. Ja tomēr atbilde vēl nav pietiekami skaidra un jautājums joprojām ir aktuāls, tad mudinu jūs, tāpat kā Buratino, pašus doties tālākos meklējumos, ieklausīties sevī, ieklausīties kaimiņā, ieklausīties ceļā satiktā cilvēkā, pašiem satikt viltīgās lapsas un runčus, pašiem izbaudīt prieku un vilšanos, un visbeidzot atrast savu zelta atslēdziņu, savas durvis, izprast savu laimi.

Arī pieredzes krājums nav recepšu grāmata labākai dzīvei. Tāpēc noslēgumā novēlu nekļūt par savas dzīves notikumu vērotājiem, bet kopā ar savu kopienu doties meklējumos un kopīgi izbaudīt gan sasniegto mērķi, gan arī kopīgo ceļu uz to. Lai izdodas!

20

2.

Kad

sk

ola

sāk

as n

o a

gras

bēr

nīb

as:

pie

dāv

āju

mi

pir

mss

ko

las

vecu

ma

bēr

nie

m u

n v

iņu

ģim

enēm

Kā skola var sniegt atbalstu ģimenēm un pirmsskolas vecuma bērnu attīstībai Drustu pamatskolas komanda

2009. gada vasarā, uzzinot par Sorosa fonda – Latvija iniciatīvu «Pārmaiņu iespēja skolām», uzreiz sapratām, ka tā ir tieši priekš mums – lai mūsu baltā skola ezera krastā, Drustu pagasta centrā, kļūtu par vietējās izglītības un attīstības centru, kur tiek īstenota mūžizglītības programma kopējā sadarbībā bērni – vecāki – skolotāji. Projektā «Drustu pamatskolas izveide par izglītības centru personības intelektuālai, sociālai un kulturālai attīstībai» vislielākā uzmanība tiek pievērsta cilvēkam, jo īpaši – pirmsskolas vecuma bērniem. Tieši viņiem un viņu vecākiem par prieku ir izveidots krāsains rotaļu laukums, kurā izvietoti objekti ar domu, lai bērni varētu izkopt savu iztēli, kā arī orientēties, spert solīšus sava ķermeņa vingrināšanai (pilnveidot savu fizisko formu un lokanību). Tāpat ir iekārtota spēļu istaba, kur katru dienu darbojas pirmsskolas vecuma bērni, un nodarbību laikā vecākiem tiek piedāvāts bērnus pieskatīt. Tādā veidā tiek dota iespēja bērniem apgūt jaunas prasmes un visiem gūt pozitīvas emocijas un dalīties tajās, lai ikdienas steigā atcerētos, ka bērnam galvenais ir savstarpējās attiecības, uzmanība un mīlestība.Darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem ir svarīgi darboties kopā gan bērniem, gan vecākiem. Pieaugušā un bērna kopīga darbība, viņu saskarsme pirmsskolas vecumā ir viens no visefektīvākajiem audzināšanas līdzekļiem. Tieši šajā vecumā veidojas nākamā personība, kurai nepieciešama īpaša emocionālā saikne ar pieaugušo, tas ietekmē mazuļa rīcību, personības veidošanos, viņa uzvedību sabiedrībā.

Ideja veidot rotaļu istabu un ierīkot rotaļu laukumu pirmsskolas un sākumskolas bērniem radās, pamatojoties uz citu projekta aktivitāšu vadītāju ierosmēm. Galvenā doma bija šāda: kamēr vecāki izglītojas sev interesējošas aktivitātēs, tikmēr bērni tiek nodarbināti rotaļistabā, kur tiek organizētas rotaļas un spēles bērnu mācīšanai, iniciatīvas un aktivitātes raisīšanai, uzmanības noturēšanai, kā arī veicināta bērnu darbošanās, izziņas process un uzturēšanās brīvā dabā.

Rotaļistabu veidojām uz piecgadnieku un sešgadnieku rotaļu telpu pamata, un, projekta ietvaros papildinot materiālo bāzi, iegādājāmies:

Bērnu rotaļu laukums tika ierīkots kādā mazliet «nolaistā» laukumā pie skolas. Rotaļas brīvā dabā kopā ar citiem bērniem ir īpašas ikviena bērna dzīvē – tie ir pirmie spēka pārbaudījumi, uzdrošināšanās nokļūt ātrāk, augstāk, nokļūt pirmajam, viens no veidiem, kā izzināt pasauli.

Svarīgi ir atcerēties, ka, rotaļu laukumu plānojot, būvējot galvenās personas ir bērni. Konsultējieties ar viņiem! Mums viņi savas idejas pauda ar zīmējumiem konkursā «Mans sapņu rotaļu laukums». Jauks pasākums ir kopēja talka apkārtnes sakopšanā, tomēr, lai būtu pilnīga drošība par rotaļu laukuma kvalitāti, iekārtu uzstādīšana ir jāuztic būvfirmai (mums bija arī piedāvājums, ka varam to veikt paši saviem spēkiem).

21

2. K

ad sk

ola sāk

as no

agras bērn

ības: p

iedāvāju

mi p

irmssk

olas vecu

ma b

ērniem

un

viņu

ģimen

ēm

Rotaļistabas aktivitātēs iesaistījās divas skolotājas (viena ir pirmsskolas skolotāja, otra – sākumskolas skolotāja) un, kā vēlāk izrādījās, tas bija ļoti pareizs lēmums.

Bērnu, kuri apmeklē rotaļistabu, ir ļoti dažādi pēc vecuma, līdz ar to it kā rodas sadalījums divās grupiņās: mazie vairāk rotaļājas, lielākie spēlē nopietnākas galda spēles, veido dažādus radošos darbiņus, kā arī darbojas ar datoru.

Jāpiemin, ka reizēm mammas atved arī zīdainīšus, kuri ir auklējami, līdz ar to nākas mainīt iepriekš paredzēto nodarbības norisi. Labos laika apstākļos dodamies āra nodarbībās, gan jaunajā rotaļu laukumā, gan sporta laukumā, gan vienkārši ejam pastaigās, kuru laikā vērojam dabu, vācam dažādus dabas materiālus, kurus vēlāk bērni izmanto spēlējoties un veidojot radošos darbiņus, mācās saskatīt dabas materiāliem praktisku un estētisku nozīmi.

Atsevišķi bērni rotaļistabas darba laikā pilda skolā uzdotos mājas darbus, palīdzam arī viņiem, jo, pārrodoties mājās pēc astoņiem vakarā, viņiem vairs nebūs spēka tos izpildīt.

Nodarbībās ievērojam gadalaiku ritumu un svētkus. Notiek bērnu savstarpēja sadarbība: lielākie palīdz mazākajiem. Ar interesi var vērot arī «ģimenisko» saprašanos, jo parasti no vienas ģimenes uz rotaļistabu nāk vairāki, pat trīs vai četri bērni.

Rotaļistabas darbības laikā centāmies pielāgoties visiem (gan bērnu, gan pieaugušo vajadzībām), līdz ar to laikam arī kaut ko zaudējām... pašas...

Rakstot projektu, domājām, ka tā īstenošana būs skaidra un saprotama, «ies kā pa diedziņu», tomēr īstenība izrādījās mazliet citāda, un no tā esam guvuši vairākas mācības, ar kurām vēlamies padalīties:1. Nepieciešama stipra, ļoti izturīga komanda, kas gatava strādāt, pusceļā

neapstāties, jo projekts liek daudz mācīties un neļauj atslābt ne brīdi. Tikai kopā esot un darbojoties, rodas jaunas idejas nodarbībām un cilvēku ieinteresēšanai.

2. Svarīgi ir detalizēti un perfekti pārzināt visu iecerēto. Projekta sagatavošanas periodā ļoti nopietni jāpārdomā paredzētais, jāraksta tā, it kā mēs tērētu paši savu naudu, ļoti precīzi jācenšas paredzēt, kā viss notiks, jāpārliecinās, cik kas maksā, lai nav tā, ka pērkot attopamies, ka mūsu izvēlētā cena atbilst zemas kvalitātes precei. Ja gribam pārņemt citu pieredzi, jānoskaidro visi sīkumi. Bija situācija, kad bērnu rotaļu istabā iecerējām rotaļu sienu, kādu bijām noskatījuši citā skolā, taču vēlāk noskaidrojās, ka tādu nevar nopirkt, tā gatavota pēc pasūtījuma. Ļoti svarīga ir darba organizācija, īpaši pirmsskolas vecuma bērniem. Bērni ar interesi un aizrautību darbojas, ja pietiekami skaidri saprot sakaru starp mērķiem un uzdevumiem un sava darba rezultātiem.

3. Īpaši svarīgs projekta īstenošanā ir pašvaldības atbalsts. Novada domei bija pietiekami liela un nedalīta ieinteresētība atbalstīt projekta aktivitātes. Sarežģītāku jautājumu risināšanā vienmēr saņēmām tik nepieciešamo atbalstu. Būtiski tas ir, veicot iepirkumu aptaujas, gatavojot atskaites, izvēloties uz vietas labāko risinājumu. Iekārtojot rotaļu laukumu, vietu izvēlējāmies kopā ar novada domes speciālistiem, reizē arī izvērtējām veco soliņu un atsevišķu iekārtu pielietojumu. Ar domes atbalstu «mūsu atradumi» ieguva jaunu veidolu (tika nokrāsoti, salaboti) un praktisku pielietojumu.

4. Jāatceras, ka projektu realizējot būs neplānotas situācijas. Spilgts piemērs – bērnu rotaļu laukuma uzstādīšana. Laukumu pasūtījām paredzētajā laikā, bet dabas untumu (necerēti aukstā laika) dēļ nebija iespējams to uzstādīt. Bijām pacietīgi un zinājām, ka tas ir tikai laika jautājums, tomēr šajā periodā bija jārīkojas operatīvi, aktivitātes vadītāja meklēja radošu šīs problēmas risinājumu, tika organizētas «dabas laboratorijas» – nodarbības, viktorīnas, sacensības un aktivitātes dabā, vienlaikus tā bija gan atpūta, gan izziņas process, kas bērniem ļoti patika.

5. Atziņa, ka visvieglāk ir strādāt ar mazajiem, ir patiesa, bet vienam vadītājam novadīt, piemēram, zīmēšanas nodarbību pirmskolas vecuma bērniem ir ļoti grūti – ir vajadzīgi palīgi vai arī ir jāņem ļoti maza grupiņa. Ideāli, ja ir viens vai divi bērni un nodarbības vadītājs, jo bērni ātri zaudē interesi, ja viņus atstāj nomaļus, neievēro, viņiem patīk darboties kopā, un uzslavas arī ir vajadzīgas, tas stimulē darboties. Reizēm nodarbības norit sekmīgāk, ja mēs spējam «nolaisties» līdz bērna līmenim, lai saprastu, ka bērniem arī ir savas vajadzības, vēlmes un jūtas, kuras viņi varbūt neprot atbilstoši izpaust. Labs risinājums situācijā, kad pie atsevišķām spēlēm un rotaļlietām izveidojās bērnu bariņš, lai iztiktu bez strīdiem un grūstīšanās, veidojām «sarakstu», kurš pēc kura spēlēsies. Parasti, kad bērni pabeidza nodarbību vai padarīja kādu darbiņu, mēs apjautājāmies – kā tev šodien veicās, kas patika, kas tik labi nepadevās? Un reiz es saņēmu atbildi: «Viss bija labi no augšas līdz apakšai un no vienas malas līdz otrai!» (bija jāstrādā ar guašas krāsām uz zīmēšanas papīra, un bērns šādi savā valodā raksturoja zīmēšanas lapu).

6. Bērnu sirdis nav jāiekaro, viņi katru dienu būtu ar mieru darboties, uzzināt ko jaunu. Bērni ir reizē visnepacietīgākā un arī vispatiesākā auditorija. Ļoti daudzi pirmsskolas vecuma bērni runā «savā valodā» un uzreiz pat nevar saprast, ko viņi saka, bet, lai uzturētu sarunu, es arī kaut ko atbildu (ko tu man vēl pastāstīsi? vai vienkārši – jā, jā, tas gan bija interesanti utt.). To visu dzirdēja nedaudz lielākie bērni, kuri teica: «Tu gan, skolotāj, zini tik daudz svešvalodu, ka ar visiem vari sarunāties, mēs gan nesaprotam, ko teica Pēterītis!» Vienmēr jābūt modriem! Mazāko bērnu lielākos brāļus un māsas mēs saucām par «tulkiem», jo viņi parasti izskaidroja, ko mazākie saka vai grib.

22

2.

Kad

sk

ola

sāk

as n

o a

gras

bēr

nīb

as:

pie

dāv

āju

mi

pir

mss

ko

las

vecu

ma

bēr

nie

m u

n v

iņu

ģim

enēm

7. Jāatceras, ka jebkurā projekta posmā ir iespēja saskarties ar dalībnieku skepsi par to, vai ir vērts, vai vēl ko jaunu var iemācīties, skola taču vienmēr te ir bijusi, vai tad tur notiek arī kas cits bez mācīšanās... pieaugušie aiz tā slēpj savu kautrēšanos, ko citi teiks un padomās. Cilvēku iesaistīšanai esam izmantojuši visdažādākās metodes – vietējo avīzi, internetu, plakātus, «skrejlapiņas», speciālus ielūgumus, telefona zvanus u.c. – un esam nonākuši pie secinājuma: ja cilvēkus uzrunā personīgi, tad viņi pārsvarā arī atnāk un pat paņem kaimiņu līdzi.

8. Lielu darbu esam ieguldījušas, noformējot rotaļu telpu – izmantojam pašu bērnu izgatavotos darbiņus. Līdz ar to bērniem veidojas izpratne par sava darba vajadzīgumu un pielietojumu, veidojas saudzīga attieksme pret apkārtējo vidi, kurā mēs katrs attiecīgajā brīdī atrodamies (gan telpā, gan dabā). To, ko pats ar savām rokām esi izveidojis, negribas iznīcināt, saplēst, sagraut, izjaukt! Bieži vien bērni ved citus bērnus vai pieaugušos rādīt, cik skaisti viņa darbiņš izskatās, cik tas ir īpašs, jo «visa istaba tagad ir smukāka».

9. Kā mīnusu varētu minēt nodarbību laiku, jo pieaugušajiem dažreiz nodarbības notiek līdz pat astoņiem vakarā, bet bērni tik vēlā vakara stundā ir noguruši, daži pat aizmieg uz dīvāniņa, līdz ar to interese par rotaļistabu zūd, bērns niķojas, kašķējas, raud un nevar mammu sagaidīt. Tad nu sanāk tāds riņķa dancis: no rīta mājās bērns ceļas ap astoņiem, pa dienu bērnudārzā vai skolā un vakarā – vēl rotaļistabā līdz astoņiem vakarā. Tumšajos un aukstajos ziemas vakaros vecāki bieži vien pat nevēlējās bērnus ņemt līdzi, saprotot, ka tas mazam bērnam ir par grūtu.

Diezgan bieži pēcpusdienās rotaļistabā vēlas paspēlēties vai kaut ko citu padarīt piecgadnieki un sešgadnieki vai sākumskolas bērni. To mēs iespēju robežās arī atļaujam. Tomēr, izvērtējot visus iepriekš minētos apstākļus, mēs noteikti vēlētos turpmāk (ja būs tāda iespēja) paredzēt bērniem nodarbības pēcpusdienās, nevis vakaros, kā arī sadalīt bērnus divās vecuma grupās, lai nodarbībām paredzēto laiku viņi varētu izmantot pilnvērtīgi, radoši un interesanti.

Projekta īstenošana devusi prieku par gūto pieredzi, par iespēju iepazīt cilvēkus ārpus ierastās vides, par mūsu savstarpējo sapratni, par bērnos ieguldītajām vērtībām, par sarunām, kurām esam atlicinājuši laiku. Nekas nelīdzinās priekam par bērnu mirdzošajām actiņām, viņiem darbojoties mūsu veidotajā rotaļistabā un rotaļu laukumā.

Bērnus iedrošina skolotāju pārliecība, ka viņi var to izdarīt, pozitīva psiholoģiskā vide, radoši brīva gaisotne, atvērtība sadarbībā starp nodarbības vadītāju un mazo bērniņu. Nav taču lielākas laimes, kā sagādāt kādam prieku. Mums vienmēr būtu jāatceras R. Blaumaņa teiktie vārdi: «Kā Tu vari palīdzēt cilvēcei, ja nevari palīdzēt cilvēkam, kas cieš tepat Tavā tuvumā.»

Ja dzīvē otrreiz būtu jāsāk tāds projekts, tad obligāti tajā tiktu iekļautas aktivitātes ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, iesaistot ģimenes. Jāsāk ir no pirmsākuma, bērns – mamma, tētis, brālis, māsa, vecvecāki. Kādu laiku ģimenē noteicējs ir mazulis, ar viņu kopā nāks, viņu vedīs, viņš piedalīsies, un līdz ar to piedalīsies visi, kas viņam ir apkārt.

Projekta īstenošanas laiks bija īpašs, jo katrs kopīgi veiktais, pozitīvām domām svētītais darbs ir būtisks, svarīgs mūsu visu vienotībai, pozitīvas attieksmes modināšanai sevī un mūsu bērnos.

23

2. K

ad sk

ola sāk

as no

agras bērn

ības: p

iedāvāju

mi p

irmssk

olas vecu

ma b

ērniem

un

viņu

ģimen

ēm

Salas pamatskola Smelteros – kultūras, sabiedriskais un izdzīvošanas centrs krīzes laikos Valentīna Liniņa, projekta vadītāja

Preiļu novada Salas pamatskola atrodas 17 km no novada centra Preiļiem un 12 km no pagasta pārvaldes Prīkuļos. Ceļi ir sliktā stāvoklī, un autobusu maršruts uz pagasta un novada centriem iedzīvotājiem ir neizdevīgs un dārgs. Apdzīvotā vietā Smelteros dzīvo 40 ģimeņu ar bērniem, vidējā paaudze un pensionāri. Salas skola Smelteros ir vienīgā vieta, kur cilvēki atnāk uz svētkiem, uz koncertiem, nāk atpūsties, sportot, satikties un komunicēt, pilnveidot sevi. Smelteros nav ne pasta, ne medpunkta, ne kultūras un atpūtas vietas. Palikusi tikai skola, bibliotēka un divi veikali. Ja nav skolas, tad cilvēkiem nav izglītības, sociālās kontaktēšanās un atpūtas iespēju.

Salas pamatskola Smelteros gan tuvākajā, gan tālākajā apkārtnē ir vienīgais kultūras, izglītības un sociālā atbalsta centrs vietējiem bērniem, skolēniem, jauniešiem, vecākiem, vecvecākiem, tāpat arī visiem, kas ierodas uz ilgāku vai īsāku laiku pie saviem radiem un ģimenēm. Skola var palīdzēt piesaistīt pagastam gados jaunus iedzīvotājus, ar laiku gatavojot projektu pieteikumus dažādiem fondiem, lai attīstītos un piedāvātu pagasta iedzīvotājiem jaunas darba vietas, jaunas izglītības, kultūras un sociālo aktivitāšu iespējas. Nākotnē tas veicinās pagasta iedzīvotāju skaita pieaugumu un ekonomisko attīstību.

Bet, lai to visu realizētu, nepieciešami līdzekļi. Piedaloties Sorosa fonda – Latvija projektā, radās iespēja daudz ko no iepriekšminētā īstenot dzīvē.

Darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem un atbalsts viņu vecākiem Salas pamatskolā

Pirmsskolas laiks ir pats svarīgākais, atbildīgākais un satraucošākais bērna attīstības posms. Šajā vecumā bērni sāk iepazīt pasauli. Viss viņiem ir jauns un neredzēts, viss ir interesants un atklājumu pilns. Šajā dzīves posmā bērniem veidojas pirmās iemaņas, prasmes, zināšanas, parādās pirmie draugi un pieaugušie, uz kuriem var paļauties. Tāpēc ir svarīgi, lai šajā laikā bērnam apkārt būtu silta, mājīga vide, skaistas lietas un spēles, jauki rotaļu biedri un mīļi, saprotoši un iejūtīgi pieaugušie. Darbība projektā deva iespēju bērniem no pusotra gada vecuma būt kopā ar pirmsskolas speciālistiem, kuri bērnus aprūpē, izglīto, samīļo, tā izbrīvējot māmiņām laiku, lai viņas varētu apmeklēt kvalifikācijas celšanas kursus, medicīnas un citas valsts iestādes. Pateicoties projekta ieviešanai, ir palielinājies to bērnu skaits, kuri no jaunāka vecuma apmeklē pirmsskolas grupu. Mūsu bērniem ir paveicies, jo Salas pamatskolas pirmsskolas izglītības iestāde nodrošina visu nepieciešamo bērna attīstībai un pieredzes pilnveidošanai.

Pateicoties Sorosa fonda – Latvija atbalstam, skolā ir iegādātas jaunas mēbeles – soli ēdamzālē, lai bērni varētu ērti, stabili sēdēt pie pusdienu galda, plaukti mācību materiālu, spēļu, rotaļlietu un grāmatu novietošanai, kanapkas, kur bērni var spēlēties pāros, grupās, kā arī atpūsties ar spilventiņu

24

2.

Kad

sk

ola

sāk

as n

o a

gras

bēr

nīb

as:

pie

dāv

āju

mi

pir

mss

ko

las

vecu

ma

bēr

nie

m u

n v

iņu

ģim

enēm

un mīļmantiņu, zīmēt, vingrot. Viss atbilst mazo bērnu vajadzībām, mēbeles ir ērtas un drošas.

Ir ierīkota spēļu istaba, kurā iegādātas spēles, rotaļlietas un mūzikas instrumenti dažāda vecuma bērniem – gan pavisam maziņiem, gan piecgadniekiem un sešgadniekiem. Katrs bērns te var atrast nodarbošanos, kas atbilst viņa spējām, interesēm, vecumam.

Nav vārdos aprakstāms bērnu prieks un mirdzums acīs, kad šīs spēles un rotaļlietas tika atvestas! Arī bērnu vecāki to ir atzinīgi novērtējuši, izsakot ļoti pozitīvas atsauksmes. Galvenā atziņa no vecāku puses ir: «Ja mans bērns ir laimīgs, tad arī mēs esam laimīgi.»

Pateicoties šim projektam, bērni no pusotra līdz triju gadu vecumam var palikt pirmsskolā un saņemt savam vecumam, interesēm atbilstošu atbalstu attīstībai. Tas ir liels atbalsts arī vecākiem, jo, kamēr bērni atrodas nepilnās dienas nodarbībās, vecākiem ir iespējas apmeklēt kursus, izbraukt uz pilsētu un piedalīties citās aktivitātēs. Ieguvums ir arī tas, ka vecākiem rodas iespēja satikties, pārrunāt sasāpējušās problēmas, dalīties padomos, pieredzē un kopīgi rast risinājumus. Savukārt bērni, pavadot laiku šajās nodarbībās, gūst jaunu pieredzi un iemaņas. Bērni iemācās dzīvot kolektīvā, sadarboties ar rotaļu biedriem, dalīties un rūpēties par citiem. Bērni apgūst arī pašapkalpošanās iemaņas. Redzot lielāko bērnu piemēru, mazie bērni kļūst patstāvīgāki, iemācās pareizi ēst, paši mēģina apģērbties, ievērot personisko higiēnu. Bērni mācās cits no cita, iegūst draugus, kļūst atvērtāki, atsaucīgāki un drošāki. Te bērniem ir iespēja atrasties tīrā, sakoptā un mājīgā vidē, rotaļāties aizraujošajā rotaļlaukumā. Var doties pastaigās, vērot un izbaudīt dabas krāšņumu, vākt dažādus dabas materiālus, kurus pēc tam var izmantot nodarbībās, veidojot brīnumjaukus darbiņus. Te bērni izjūt skolotāju un skolotāja palīga rūpes par viņiem. Četri bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem paliek katru dienu, bet vēl seši bērni pirmsskolas grupiņu apmeklē pēc nepieciešamības divas dienas nedēļā, no plkst. 800 līdz 1600.

Skolā tiek piedāvāts plašs metodisko līdzekļu klāsts, spēles un rotaļlietas, kas palīdz jau agrā bērnībā atklāt bērnu talantus un laicīgi sniegt atbalstu to izkopšanā. Nodarbības apmeklē arī mazāktautību bērni – krievi, romi, līdz ar to jau pirmsskolas vecumā bērni iepazīst svešvalodas, citu tradīcijas un mentalitāti.

Saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiem

SFL iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» ietvaros mūsu skola strādā pie bloka «Saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiem». Šajā jomā mēs esam plašākai sabiedrībai, dažādām paaudzēm organizējuši pasākumus:

Mārtiņdienas tirgus Smelteru ciematā – atraktīvs un ekonomiski lietderīgs pasākums gan vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, gan skolēniem. Tirdziņā varēja iegādāties amatnieku darinājumus – koka izstrādājumus kā ķeblīšus, karotes, kastītes, arī medaļas, putnu būrīšus, drāšu grozus, prievītes, jostas, cimdus, zeķes, šalles; tāpat arī piemājas un zemnieku saimniecībās izaudzēto produkciju – ābolus, zirņus, pupas, smiltsērkšķu ogas, medu, dārzeņus. Varēja iegādāties arī meža un dārza veltes, svaigas un konservētas, un vietējo saimnieču darinājumus – sieru, pašceptu maizi, kūpinātu gaļu, pīrāgus, veistekni. Uz vietas cepa aitas gaļas šašliku, kuru nosponsorēja z/s «Dižozoli» saimnieks. Pretī ēkai, kur notika gadatirgus, kurināja milzīgu ugunskuru, pie kura spēlēja mūzika, gāja rotaļās un dziedāja uz nebēdu. Pasākumu saturīgāku, interesantāku veidoja pasākuma Saimeniece ar Bērniem, Gaili, Čigānieti, Muzikantu, maskās (kaķis, pele, suns, vilks, vista, ezis) tērptiem Mārtiņdienas Bērniem. Mārtiņdienas tirgus tika kupli apmeklēts un tajā aktīvi iesaistījās visi klātesošie.

Radošās darbnīcas – tajās mācīja, kā pareizi izmantot kokmateriālus, ko un kā veidot. Mūsu skolas absolvents amatnieks A. Brics lielāko savas dzīves daļu ir pavadījis ar koku, pie koka un ar koku rokās. Viņam vadot koka darbnīcas, gan bērniem, gan bērnu tēviem bija daudz jauna un interesanta, ko redzēt, dzirdēt un iemācīties par koka sugām, par to, kur koku pielietot, kā atšķirt kokmateriālus, kā noteikt materiāla vecumu, tā kvalitāti. Krīzes laikos, kad visi dabīgā koka izstrādājumi ir dārgi, vērtīgi ir prast tos pagatavot pašiem no mājās esošiem dēļiem, malkas pagalītēm, nokaltušām ābelēm, izsalušam plūmēm, ķiršiem – labi noder gan ķeblīši, gan kastītes un virtuves piederumi, gan vārtiņi un durtiņas, un putnu būrīši. Jaunizveidotais nožogojums no klūgām, ietves no apaļiem koka ripiņu bluķīšiem, ir liels ieguvums, ne tikai ekonomiskā ziņā, bet arī pašapziņas celšanā. Ne visiem bērniem pirmais darbiņš izdevās bez kļūdām, tomēr tas neatņēma darba prieku. Bērni mēģināja atkal, un liels bija prieks, kad darbs tika augsti novērtēts. Vēl lielāks gandarījums bija par to, ka rezultāts sasniegts, izmantojot vienkāršus darba instrumentus.

Tējas namiņa izbūve notika koka darbnīcu ietvaros. Pie skolas saimniecības ēkas, pretī futbola laukumam, atradās telpa 18 m2 platībā, kurai bija tikai sienas un jumts. Pēc projekta vadītājas ieteikuma tika uzlikta dēļu grīda, ko nosponsorēja (gan darbu, gan materiālus) vietējie zemnieki. Ilgi domājot, tika rasts risinājums – no malkas, kura bija domāta skolas apkurei, tika izraudzītas vienāda diametra purvā augušas priedītes, nomizotas ar cirvīti un noklāti griesti, kuri ļoti labi iederas interjerā un ir piemēroti zāļu tēju un ārstniecisko augu žāvēšanai, jo labi vēdinās. Tējas namiņu izmanto nometņu laikā, starplaikos starp futbola un volejbola spēlēm, kā arī citu sacensību laikā.

25

2. K

ad sk

ola sāk

as no

agras bērn

ības: p

iedāvāju

mi p

irmssk

olas vecu

ma b

ērniem

un

viņu

ģimen

ēm

Tas noder, svinot vārda un dzimšanas dienas un vienkārši atpūšoties, malkojot tēju brīvā dabā. Arī lietus laikā interesentiem patīk uzturēties tējas aromātu pasaulē. Tējas namiņā bērniem rāda, kā pareizi sasiet, žāvēt tējas, pirts slotiņas (izmantojot dažādu augu un koku sugas, lapas, sēklas, augļus, košumkrūmus), kā arī stāsta par pirts slotiņu ārstniecisko nozīmi, var iepazīties ar apkopotu, pašu izdotu brošūru «Pirts slotiņas» ārstniecisko nozīmi cilvēka veselībā. Tējas maisiņu pagatavošanā no linu auduma un kokvilnas mežģīnēm, tika iesaistītas deviņas skolēnu vecmāmiņas. Paldies viņām!

Trīs dienu daudzbērnu ģimeņu nometne bērniem kopā ar vecākiem Smelteros Salas skolā notika pirmo reizi. Trīs dienu nometnē mazākajam dalībniekam bija četri mēneši, vecākajam – 86 gadi. Nometnē nepiespiestā atmosfērā satikās daudzas ģimenes, piedaloties spēlēs: «Ufo rullis», «sapin un atpin», atrakcijās – modes skatē, frizūru daudzveidībā, nakts diskotēkā. Vecāku un bērnu piedalīšanās kopējos pasākumos saliedēja ģimenes, kas dzīvo tālākos Latvijas nostūros, daudz uzzinājām par citu ģimeņu vaļaspriekiem, tradīcijām, bērnu interesēm, par pilsētas un lauku bērnu sadzīves atšķirībām un par kopīgo. Saturīgo un lietderīgo laika pavadīšanu vecāki izjuta kā atpūtu trīs dienu garumā, vērojot savus bērnus iesaistāmies visās piedāvātajās aktivitātēs. Ikdienā vecāki to neredz, jo ir aizņemti savās piemājas saimniecībās. Tā izpaudās arī paaudžu vienotība vecmāmiņa – māte – meita. Veidojās pozitīva saskarsme, kolektīvisms un vienotība, māka rīkoties nestandarta situācijās, kad mazākais palīdz lielākajam. Nometnes dalībnieku intervijas un aptaujas liecina par to, ka visi vienprātīgi atbalsta domu tādu nometni organizēt katru gadu. To mēs arī darīsim, piesaistot sponsorus, rakstot projektus.

Datorkursi pieaugušajiem – kursu laikā zemnieki, uzņēmēji apguva pamatprasmes darbā ar datoru, interneta pakalpojumu izmantošanu uzņēmējdarbības attīstīšanā, ieguva pamatprasmes elektroniskai rēķinu apmaksai. Datorkursu apmeklētāju skaits pārsniedza plānoto, kursus turpināsim arī pēc projekta darbības laika. Kursu dalībniekiem tā bija lieliska iespēja satikties, komunicēt un dalīties pieredzē. Īpaši liels prieks par vecmāmiņām, kuras ar lielu atbildības sajūtu un degsmi metās iekšā virtuālajā pasaulē, lai labāk saprastos ar saviem mazbērniem.

Piparkūku mājiņu cepšana – savu māku, radošo izdomu un oriģinalitāti mācīja četru skolēnu vecmāmiņa. Visos cepšanas un būvēšanas noslēpumos, kā arī kļūdu nepieļaušanas un labošanas knifos vecmāmiņa dāsni dalījās ar cepšanas un dekorēšanas interesentiem. Gala rezultāti pārsteidza visus, kas tika ne tikai pie piparkūku degustācijas, bet arī lasīja par to laikrakstos «Novadnieks» un «Vietējā avīze». Viena no mājiņām aizceļoja arī uz Ulbroku uz Sorosa fonda – Latvija semināru.

Garīgās mūzikas un dziedāšanas izkopšana. Pie skolas izveidots Smelteru lūgšanu nams, kurš ir ļoti apmeklēts, turp dodas dažādas paaudzes. Salas skolas dziedošie bērni dzied sv. mises laikā, mūziku spēlē skolas mūzikas skolotājs, kurš sagatavo skolēnus arī svecīšu vakariem ne tikai sava novada kapsētās, bet arī citur (Līvānos, Riebiņos, Vārkavā). Izvadot pēdējā gaitā aktīvus pašdarbniekus, ne tikai sava novada ļaudis, skolas bērni dzied garīga satura dziesmas. Lūgšanu namā sākumskolas skolēni ticības mācības skolotāja vadībāt apgūst kristīgās mācības pamatus, tas bērnus ļoti ieinteresē, jo prāvests A. Bernāns ar savām zināšanām, enerģiju, atvērtību, labestību ir nozīmīga personība skolēniem, ģimenēm, visiem, kas viņu pazīst.

Saunas pagasta iedzīvotāju – jubilāru apsveikšana 45, 50, 55, 60, 65, 70, 75, 80, 85, 90, 95 gadu jubilejās. Ar skolas iniciatīvu ir iedibināta jauna tradīcija – jubilāru apsveikšana pusapaļās un apaļās jubilejās ar pašgatavotiem apsveikumiem un nelielu izbraukuma koncertu, veltītu attiecīgajā gadalaikā dzimušajiem jubilāriem.

Folkloras ansamblis «Bindari», dibināts pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Tā kā no pašvaldības, kultūras iestādēm vadītājam netika nodrošināts nekāds finansējums, mēģinājumi dažreiz notika pēc pašu dziedātāju iniciatīvas, jo gribējās sanākt kopā, uzdziedāt, iepriecināt gan savējos, gan kaimiņus, gan apkārtējo sabiedrību. Uz mēģinājumiem vadītājs dziedātājas veda ar savu mašīnu. Svarīga bija arī šīs apkārtnes raksturīgo dziesmu saglabāšana. Liels prieks, ka «Koru karu» Rozā koris izvēlējās savā repertuārā no dziesmu Gribustu sādžas teicējas Annas Romanovskas pūra, «Jau rudins atnoce», kura pārtapa par «Pušķu laikiem». Pateicoties Sorosa fonda – Latvija aktivitātēm, ansamblis ir atsācis aktīvu darbību, paplašinājies tā sastāvs, iegādāti mūzikas instrumenti, un ar tiem arī spēlē koncertos, dodot dziesmām skanīgumu, savdabību, ritmu. Iegādāts audums, no kura uzšūti tautu tērpi, kas ansamblim dod vizuālo tēlu un dziedātājām ceļ pašapziņu. Ansamblis ir uzstājies Mārtiņdienā, Ziemassvētkos Lieldienās, Māmiņu dienā, Zelta kāzu vārtos, sveicot jubilejās u.c.

Vokālais ansamblis «Maganeņas» tika nodibināts, pateicoties projektam un jau dziedātgribošo jauno māmiņu vēlmēm sanākt kopā un likt lietā savas dziedāšanas prasmes, sniedzot koncertus pasākumos, jubilejās, rādot paraugu bērniem, ģimenēm, draugiem, kaimiņiem, un, par spīti laika trūkumam, aizņemtībai viņas atrod laiku mēģinājumiem, kopā būšanai. Dažas ansambļa dalībnieces kautrējās nākt uz mēģinājumiem, bet pēc pārrunām un pirmās atnākšanas reizes uz mēģinājumu tā arī palika un turpina skaisti dziedāt un priecēt apkārtējos.

26

2.

Kad

sk

ola

sāk

as n

o a

gras

bēr

nīb

as:

pie

dāv

āju

mi

pir

mss

ko

las

vecu

ma

bēr

nie

m u

n v

iņu

ģim

enēm

Ekskursijas bērniem kopā ar vecākiem. Pirms Lieldienām tika organizēta ekskursijas uz Latviešu biedrības namu un atpūtas kompleksu Lido, kur bērni kopā ar vecākiem apskatīja Lieldienu noformējumu, Lieldienu izstādes, izbaudīja Lieldienu rotaļas, dziesmas. Daudzi tur bija pirmo reizi un bija lielā sajūsmā. Latviešu biedrības namā notika labdarības koncerts, kuru ģimenes kopīgi noskatījās, un bija iespēja apskatīt Latviešu biedrības nama telpas un interjeru.

Basketbola laukuma ierīkošana. Tā kā skolā nav sporta zāles, āra basketbola laukuma ierīkošana dos iespēju skolēniem un apkārtējiem iedzīvotājiem sportiski un veselīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī attīstīt sportisko talantu. Tas pulcēs jauniešus, arī «pieturas bērnus», veselas ģimenes. Labos laika apstākļos varēs rīkot zaļumballes un citus pasākumus, jo plānojam blakus izveidot arī skatītāju vietas – laukums atrodas ļoti skaistā zaļā zonā.

Visinteresantākie un inovatīvākie aspekti Salas pamatskolas projektā

Āra kamīna izbūve – tā ir vienreizēja ar to, ka atrodas skolas apstādījumos, spireju ieskauta, laukumā pretī sākumskolai, kur ir labi piebraukt. Vieta ir brīnišķīga, lietus, vēja, sniega laikā atpūtnieki var redzēt un baudīt kamīna burvību sākumskolas abos plašajos foajē, kur kamīns ir labi redzams ne tikai tad, kad kuras, bet arī labi papildina, padara krāšņāku, pievilcīgāku skolas vidi. Kamīns ir īpašs arī pēc arhitektoniskās izbūves. Tas gatavots gan no ķieģeļiem, gan no pašu vāktajiem, gan šķeltajiem akmeņiem. Īpašs ar to, ka akmeņus uz vietas šķēla paši meistari bez iepriekšējas akmeņu šķelšanas pieredzes. Kamīns

veido vienotu ansambli ar blakus esošo sākumskolas ēku. Tas domāts atpūtai gan skolēniem, jauniešiem, gan dažādu paaudžu iedzīvotājiem. Šis āra kamīns ir pirmais tuvākā un tālākā apkaimē Saunas pagastā, pat Preiļu novadā un to skatīties, idejas smelties jau brauc cilvēki gan no Saunas pagasta, gan no tālākām vietām, kā arī tie, kas vēlas veidot kamīnu pie pašu mājām. Interese ir milzīga gan par materiāliem, gan izmaksām, kā arī par projekta autoru un mūrnieku.

Skola ir daudzfunkcionāls resursu centrs saturīgai laika pavadīšanai, jo pagasta centrs un tautas nams atrodas Priekuļos, 12 kilometru attālumā no mūsu skolas, Preiļu novada kultūras nams – 20 kilometru. Iedzīvotājiem, kuriem nav personīgā transporta ir diezgan sarežģīti izbraukāt uz pasākumiem. Pagasta transports ne vienmēr ir pieejams. Salas pamatskola ir vienīgā vieta, izņemot Smelteru lūgšanu namu un bibliotēku, kur Smelteru apkārtnes iedzīvotāji var sanākt un saturīgi pavadīt brīvo laiku. Skola pilda kultūras nama funkcijas, te tiek rīkoti interesanti, aizraujoši, saturīgi pasākumi, notika valodu diena, dziedošo ģimeņu vakari, Lāčplēša dienas pasākums, kurā uzstājas tikai skolas zēni un jaunieši, jauno zemnieku tematiskais vakars, pasākums «No vecmāmiņas pūralādes», pasaku un mīklu pēcpusdiena ģimenēm ar bērniem līdz skolas vecumam, Sveču diena – ar sveču liešanu, dekorēšanu, izstādes veidošanu un sveču krāsu nozīmes izzināšanu, trešajās Lieldienās – pasākums vecmāmiņām un vectētiņiem. Pirms Lieldienu gavēņa notika «Ģimeņu atpūtas vakars zivs zvaigznājā». Izdevušās bija koka amatnieku darbu izstādes, rokdarbu izstādes – izpārdošanas. Pēc projekta īstenošanas paveras plašākas iespējas brīvā laika saturīgai pavadīšanai – tējas namiņš, āra kamīns, basketbola laukums, veļas mazgājamā telpa maznodrošinātiem, kuriem nav iespēju iegādāties veļas mazgājamo mašīnu. Jaunā virtuves plīts uzlaboja darba

27

2. K

ad sk

ola sāk

as no

agras bērn

ības: p

iedāvāju

mi p

irmssk

olas vecu

ma b

ērniem

un

viņu

ģimen

ēm

apstākļus, tā ir ekonomiska, ar plašāku pielietojumu kulinārijas brīnumu gatavošanā.

Skolā nav medmāsas, un tuvākais medpunkts no skolas ir 12 kilometru attālumā. Tādēļ skolā ir iegādāts asinsspiediena mērītājs, ir skolotājs, kas spēj sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Jebkurā laikā cilvēki no tuvākās apkārtnes, skolēni, pedagogi, darbinieki, kā arī skolas pasākumu, radošo darbnīcu, aktivitāšu dalībnieki nepieciešamības gadījumā var izmantot asinsspiediena mērītāju. Pateicoties šim projektam, skolā regulāri reizi nedēļā strādāja medmāsa masiere, kas apmeklēja arī vecāka gadagājuma cilvēkus, veicot profilaktiskus pasākumus, pārbaudot medikamentu derīguma termiņus utt.

Laba sadarbība ir izveidojusies ar Pieniņu Romas katoļu draudzes prāvestu Aigaru Bernānu, kurš piedalās vecāku sapulcēs, uzstājas ar tēmām par savstarpējām attiecībām ģimenē, par lūgšanu nozīmi cilvēka dzīvē, par spēju saskatīt labo cilvēkos un sabiedrībā. Vecvecāku pasākumos prāvests dzied tautasdziesmas, kā arī estrādes dziesmas, spēlē kokli un dzied solo, stāsta par ceļojumiem un iespaidiem pie Sibīrijas latviešiem, rāda video un foto – tas viss ir interesanti un palīdz raisīt cilvēkos kopā būšanas prieku. Jubilejās par godu jubilāram prāvests notur svēto misi.

Uz skolu ar prieku nāk gan vietējie iedzīvotāji, gan cilvēki no citurienes, jo tās apkārtne ir ļoti sakopta, tīra, daudz ir puķu, košumkrūmu, stādījumu,

akmens veidojumu, koka noformējumu. Pati skola ir izremontēta, gaumīgi iekārtoti mācību kabineti, skolas aktu zālē atrodas kamīns. Uz skolas pasākumiem vienmēr nāk vietējie iedzīvotāji, jo te notiek interesanti pasākumi, koncerti, un ciemiņi tiek laipni uzņemti.

Skola ir kultūras centrs vietējiem iedzīvotājiem, cilvēkiem, kas atbrauc ciemos, jauniešiem, kas studē. Skolā ir iespēja uzstāties arī amatieru teātriem, profesionāliem mūzikas kolektīviem, deju kolektīviem. Dažādām iedzīvotāju grupām notiek arī semināri, tikšanās, lekcijas un nodarbības, jubileju svinēšanas, laulību ceremonijas. Daudzi kāzinieki brauc skolas teritorijā ieturēt maltīti, nofotografēties, pastaigāt pa skolas skaisto, sakopto, plašo (2,7 ha) teritoriju. Skola uzņem pieredzes apmaiņā ciemiņus no Valmieras, Cēsīm, Rīgas, Līvāniem, Rēzeknes un citām skolām, Latgales mazpulku vadītājus.

Pateicoties Sorosa fonda – Latvija īstenotajam projektam, mūsu mazajai lauku skolai tika dota lieliska iespēja visām iedzīvotāju grupām piedalīties un gūt jaunas zināšanas, lietderīgi pavadīt brīvo laiku, baudīt kultūras pieskārienus lauku sirdīm, iespēja palīdzēt cilvēkiem risināt sociālās problēmas, radoši izpausties. Ceram arī uz tālāku sadarbību! Paldies projekta konsultantiem par interesantajiem semināriem, par labvēlīgo attieksmi, par centieniem palīdzēt!

28

2.

Kad

sk

ola

sāk

as n

o a

gras

bēr

nīb

as:

pie

dāv

āju

mi

pir

mss

ko

las

vecu

ma

bēr

nie

m u

n v

iņu

ģim

enēm

Dāvana Užavas nākotneiAnita Pāvelsone, Ilze Geste, Inta Lazukina,Užavas pamatskolas pirmsskolas grupas audzinātājas

Mūsdienās katram cilvēkam ir nepieciešams patstāvīgi noteikt savas dzīves perspektīvas, izvirzīt sev mērķi un atbilstoši savām spējām un piedāvātajām iespējām atrast veidus un līdzekļus, lai tos īstenotu. Katrs cilvēka dzīves posms ir unikāls, un tam ir sava vērtība jaunas pieredzes un prasmju apguvē.

Mūsu sabiedrībai ir vajadzīgas radošas personības, jo tās ir sabiedrības bagātība. Radoša darbība orientē cilvēku uz nākotni, uz cilvēka iztēles realizāciju. Viss, ko radījušas cilvēka rokas, ir iztēles un uz iztēli balstītas radošas darbības rezultāts. Iztēle ir atkarīga no iepriekšējās pieredzes, viss, ko bērns redz un dzird, sagatavo pamatu viņa turpmākajai radošajai darbībai. Tādēļ iztēles attīstībai jāsākas jau agrā bērnībā

Užavas pamatskolā līdz pagājušā gada rudenim tika īstenota piecgadīgo un sešgadīgo bērnu mācību programma. Pagājušā gada rudenī skolā, sadarbībā ar Užavas pagasta pārvaldi, tika izveidots pirmsskolas bērnu mācību centrs. Tika uzsāktas nodarbības arī jaunākiem, trīs un četrus gadus veciem bērniem. Centram bija atvēlēta un pielāgota viena klases telpa, kurā bērni vienlaikus gan rotaļājās, gan mācījās. Šādam darbības veidam bija daži negatīvi aspekti – kamēr vieni mācījās, pārējie rotaļājās, un bieži vien tas traucēja nodarbību pilnvērtīgai norisei, jo divdesmit sešiem bērniem viena telpa rotaļām un mācībām vienlaikus bija daudz par mazu. Arī rotaļlietas bija jau krietni apbružātas. Bieži runājām un lauzījām galvu, ko darīt, lai situāciju

uzlabotu. Kad uzzinājām par iespēju pieteikties Sorosa fonda organizētajā projektu konkursā «Pārmaiņu iespēja skolām», daudz negudrojot nolēmām, ka jāpiedalās, jo skolai bija piemērotas telpas agrākajā skolas internātā, kurās varētu pārcelties pirmsskolnieki, bet tām bija nepieciešams remonts. Šāda apjoma projektu rakstījām pirmo reizi. Liels bija prieks, kad saņēmām ziņu, ka mūsu projekts tiks atbalstīts. Sākās aktīva darbošanās, kurai līdzi sekojām ne tikai mēs – skolas skolotāji, bet arī grupas bērni un vecāki.

Visi bijām ļoti satraukti un priecīgi, kad varējām pārcelties uz jaunajām telpām. Tagad pirmsskolnieku rīcībā ir izremontētā klases telpa bijušajā internātā un vēl atsevišķa telpa rotaļām, kā arī guļamistaba un glīti izremontēta tualete, kurā ir siltais ūdens, garderobe, kurā ir arī jauni skapīši. Liels paldies jāsaka arī Ventspils novada domei, jo par tās piešķirtajiem līdzekļiem tika izremontēta vēl viena telpa un gaitenis. Par projektā iegūtajiem līdzekļiem tika iegādātas jaunas mēbeles klases telpai, gultiņas, drēbju skapīši, dažādas rotaļlietas un spēles, magnetofons, dažādi mūzikas instrumenti, grāmatas, dators. Pārcelšanās uz jaunajām telpām mums visiem – bērniem, vecākiem, skolotājiem – bija kā lieli svētki, jo tagad ir iespēja daudz labāk strādāt un mācīties. Dienā, kad oficiāli tika atklāta grupas telpa, pie bērniem bija ieradušies arī viesi – skolas direktore Guntra Magonīte, Užavas pagasta pārvaldes vadītāja Laima Erliha-Štranka un arī kāds interesants viesis – Zaķis, kurš pamācīja, ko bērniem un audzinātājām darīt jaunajās telpās. Kopā tika gan padziedāts, gan arī iets rotaļās. Svētki beidzās, un tagad grupā notiek mācības. Darbu atvieglo tas, ka nodarbību laikā ir iespējams bērnus sadalīt pa vecumiem. Kamēr viena grupa mācās klases telpā, otra grupa kopā ar otru audzinātāju pavada laiku rotaļu telpā, mācoties, spēlējot dažādas spēles

29

2. K

ad sk

ola sāk

as no

agras bērn

ības: p

iedāvāju

mi p

irmssk

olas vecu

ma b

ērniem

un

viņu

ģimen

ēm

vai dziedot. Nodarbībām beidzoties, bērni atpūšas un tad samainās vietām. Tādējādi ir iespējams organizēt pilnvērtīgas nodarbības, un tas nodrošina labāku zināšanu un prasmju apguvi. Grupā darbojamies trīs skolotājas un divas auklītes. Lielu akcentu liekam uz rotaļām.

Skotāja Ilze Geste māca mūziku gan sākumskolas klasēs, gan pamatskolas vecākajās klasēs. Desmit gadus amatu apvienošanas kārtībā viņa bijusi muzikālā audzinātāja pirmsskolas izglītības iestādē un pēc tās likvidēšanas turpināja darbu skolā. Pēc ilgāka pārtraukuma atkal radusies iespēja darboties ar pirmsskolas vecuma bērniem. Savā pedagoģiskajā darbā skolotāja ir saskārusies ar dažāda vecuma un rakstura bērniem. Paaudzes ir mainījušās, un rotaļu grupu jau apmeklē viņas bijušo audzēkņu bērni. 20. gadsimtu nomainījis 21. gadsimts, līdzi nesot jaunas vēsmas, modernu tehnoloģiju arī bērnu rakstura iezīmes.

Mūsdienu bērnu intereses un atpūtas iespējas ir ļoti plašas un daudzveidīgas. Mūsdienu bērni vairāk vēlas aktīvi darboties, nevis pasīvi klausīties. Tieši mūzikā ir daudzveidīgas iespējas, kā radīt sadarbību starp bērniem. Kā vienu no veidiem ļoti labi var izmantot rotaļu. Rotaļas laikā bērns atraisās, atbrīvojas no uztraukuma. Rotaļa veicina dažādu bērna radošu spēju attīstību, iztēli. Izmantojot rotaļā gan dziedāšanu, gan ritma elementus, muzikālo mīklu minēšanu, mūzikas klausīšanos, mūzikas skolotājs attīsta bērna muzikalitāti. Mūzikas uztvere ir sarežģīts un emocionāls process. Nozīmīgi ir paši pirmie bērna dzīves gadi, lai veidotu viņa muzikalitāti. Šeit nu ļoti noder projekta ietvaros nopirktie mūzikas instrumenti. Bērniem ir iespēja pašiem «iemēģināt roku» mūzikas instrumentu spēlēšanas prasmē.

Mūzikas skolotājs pirmsskolas iestādē strādā ar bērniem, kuru muzikālās spējas ir atšķirīgas. Uz grupu atnāk bērni, kuri nedzied nevienu dziesmu, baidās iesaistīties rotaļās, jo tās neprot. Skolotāja mācītās dziesmas un rotaļas viņiem ir īsts atklājums. Vairāk šīs iezīmes jūtamas lauku vidē, kur bērniem nav pieejami bērnudārzi, kā tas līdz šim bija Užavas pagastā. Paiet zināms laiks, kamēr bērni pieņem jaunos apstākļus un iejūtas kolektīvā. Šie bērni ir klusāki, nedrošāki, tomēr labprāt pieņem visu jauno ar lielu interesi. Užavas pamatskolas pirmsskolas grupā tagad savas muzikālās prasmes var izkopt un pilnveidot bērni no trīs gadu vecuma, jo skolotāja ļauj arī pašiem mazākajiem – trīs un četrus gadus vecajiem bērniem – ņemt rokā kādu viņam piemērotāku instrumentu un izbaudīt spēlētprieku. Ar katru reizi tas ir arvien labāks un labāks, jo mazajos bērnos ir daudz talantu, kurus līdz šim neviens tā īsti nav ievērojis.

Neatsverama loma darbā ar bērniem ir sadarbībai ar vecākiem. Ikviens vecāks vēlas, lai viņa bērnā saskata talantu, vecākiem ir svarīgi viņu bērnu sasniegumi. Nesen kādas četrgadīgas meitenes mamma apjautājās, vai mēs gatavošot bērnus kādam muzikālam konkursam, jo viņai liekas, kas arī mūsu pirmsskolas grupas bērnu vidū ir kāds talantīgs dziedātājs. Protams, ka iespēju robežās to arī darīsim! Sarunās ar vecākiem cenšamies paskaidrot, ka ir ļoti svarīgi ar bērnu ne tikai kopā rotaļāties, bet arī uzdrīkstēties dziedāt kopā.

Uzskatu, ka mums ir ļoti laba sadarbība ar bērnu vecākiem. Viņi regulāri tiek informēti par visiem jaunumiem grupā, par bērnu veiksmēm un arī neveiksmēm, kuras tad kopīgi arī cenšamies novērst. Ja kādam no vecākiem ir neskaidrības, viss tiek paskaidrots un parādīts. Vecāki ir izteikuši vēlmi, ka arī viņi grib nedaudz izglītoties, tāpēc tiek organizētas vecāku sapulces – lekcijas. Pati pirmā nodarbība bija par bērnu vecumposmu īpatnībām. Daļai vecāku tas viss ir it kā zināms, bet citiem tas palīdz izprast sava bērna uzvedību, rīcību un darbošanos. Pēc sapulces kāda sešgadīga bērna mamma atzinās, ka dzirdētais viņai licis daudz ko pārdomāt par savām attiecībām ar dēlu un mazo meitiņu, ka tagad viņa saprot, kur ir problēma viņas dēla uzvedības pārkāpumiem. Uzskatu, ka tas ir liels sasniegums, jo mūsu mērķis ir arī vecāku apmācība. Lai noskaidrotu jautājumus, par kuriem vajadzētu rīkot nākamo lekciju, tiek rīkota vecāku aptauja. Cenšamies savu darbu plānot tā, lai tas būtu vērsts gan uz bērniem, gan vecākiem. Gadās, ka atnāk kāda no grupas bērnu mammām un lūdz padomu kādā jautājumā saistībā ar savu bērnu. Cenšamies sniegt padomu, izrunāties par esošo situāciju. Un patīkami ir tad, kad šī bērna mamma atnāk otrreiz un pasaka, ka mūsu padoms ir derējis. Bērnu māmiņas kļūst arvien jaunākas, ne vienmēr audzināšana veicas tā kā gribētos. Trūkst pieredzes, un arī vairāk laika gribas veltīt savai personīgajai dzīvei. Mācām vecākus nekaunēties par savu nezināšanu dažādos jautājumos, bet gan meklēt padomu, kādam pajautāt. Audzinātājas ir tās, kuras izglīto arī bērnu vecākus – sarunājoties, uzklausot, informējot par bērnu sasniegumiem.

Pozitīvs veids sadarbībai ar bērnu vecākiem ir kopīgi svētki grupā. Gatavošanās, sarunas par svētku norisi tuvina bērnus, vecākus, audzinātājas. Svētku brīdī tieši kopīgas rotaļas ar bērniem rada emocionālu gandarījumu. Mūsu pirmsskolas grupas bērni ne tikai svin svētkus savā grupiņā vien, bet iesaistās arī skolas rīkotajos pasākumos – Mārtiņos, Ziemassvētkos, Māmiņdienā utt. Tādējādi bērniem tiek rasta iespēja savu prasmi demonstrēt arī pārējiem skolas bērniem, skolotājiem, vecākiem. Pagājušā gada maijā mūsu grupai bija pirmais lielais izlaidums – ceļazīmi uz pirmo klasi saņēma deviņi

30

2.

Kad

sk

ola

sāk

as n

o a

gras

bēr

nīb

as:

pie

dāv

āju

mi

pir

mss

ko

las

vecu

ma

bēr

nie

m u

n v

iņu

ģim

enēm

grupas audzēkņi. Sākumā plānotie nelielie svētki izvērtās grandiozā pasākumā, uz kuru ieradās ne tikai bērnu vecāki, bet arī viesi. Liels gandarījums, ka tagad, kad bērni mācās pirmajā klasē, bērnu vecāki nāk un saka paldies par to, ka bērni ir labi sagatavoti skolai. Arī paši grupas absolventi ir bieži viesi mūsu grupā. Arī šogad jau esam aizvadījuši pirmos svētkus – Rudens svētkus, kuros bērni ne tikai muzicēja un dziedāja, bet kopā ar Rudens māti gāja rotaļās un gatavoja dekoratīvu kompozīciju. Svētku noslēgumā visi mielojās ar gardiem raušiem no tepat Užavā esošās K. Akumam piederošās ceptuves. Par skaistiem bērnu tērpiem rudens noskaņās bija parūpējušies bērnu vecāki. Pašlaik pilnā sparā rit gatavošanās Mārtiņdienai.

Ar lasītprasmes apguvi un rokas sagatavošanu rakstīšanai mūsu grupā visvairāk nodarbojas skolotāja Inta Lazukina. Lai labāk sagatavotos skolai, bērnam ir jāiepazīst visi alfabēta burti. Veiksmīgai burtu iepazīšanai noder par projekta līdzekļiem iegādātās jaunās attīstošās spēles, ar kuru palīdzību bērni var trenēties atpazīt burtus, salikt zilbes, vārdus. Spēles veicina interesi par drukātajiem burtiem, palīdz izprast jēdzienus – uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi. Saliktos vārdus bērni labprāt lasa priekšā citiem un ir gandarīti par saviem sasniegumiem. Jauniegūtās attīstošās spēles izmantojam matemātikas nodarbībās, stāstot par priekšmetu daudzumu, lielumu, skaitu, skaitu, atrašanās vietu. Spēlējoties bērni nostiprina zināšanas par daudzstūriem, kā arī nostiprina prasmi skaitīt līdz desmit utt. Bērni daudz spēlējas ar celtniecības materiāliem un lego. Strādājot ar šiem materiāliem, attīstās bērnu loģiskā domāšana, tiek apgūti un nostiprināti matemātiskie priekšstati. Izvēloties attīstošās spēles, mēs iegādājāmies tās, kuras, mūsuprāt, visefektīvāk varēs izmantot, apgūstot matemātikas priekšstatus, lasītprasmi, veicinot runas attīstību. Vecākiem ir bijusi iespēja iepazīties ar grupā esošajām attīstošajām spēlēm. Esam paskaidrojuši, ka tādām ir jābūt arī mājās, jo ar rotaļlietām vien ir par maz bērna daudzpusīgai attīstībai. Vairāki vecāki ir nākuši un jautājuši, kuru no attīstošajām spēlēm labāk iegādāties tieši viņu bērnam. Uzskatām, ka arī tas ir sasniegums, jo nozīmē, ka mēs nedarbojamies tikai grupas ietvaros, bet izglītojam arī vecākus.

Skolotāja Anita Pāvelsone skolā strādā kopš pagājušā gada rudens. Kad skola, kurā viņa strādāja kopš 1985. gada, tika slēgta, viņai piedāvāja nākt strādāt uz Užavas pamatskolas rotaļu grupu. Kopā ar grupas bērniem viņa pavada visvairāk laika. Skolotāji ir sadalījuši, kādas nodarbības katrs vadīs, un viņas ziņā ir rokdarbi, zīmēšana, veidošana, aplicēšana. Kopā ar skolotāju Ilzi tiek veidoti svētki, plānotas ekskursijas. Izmantojot projekta līdzekļus, bērniem bija iespēja apmeklēt teātra izrādes Ventspilī un Liepājā. Šoruden bijām ekskursijā uz Zooloģiskā dārza filiāli «Cīrulīši» Kalvenē un

Laumas dabas parkā. Par šīm aktivitātēm bērni ir ļoti apmierināti, jo ne visi vecāki var atļauties braukt ekskursijās vai apmeklēt teātra izrādes.

Vienu reizi nedēļā pie bērniem brauc arī logopēde Sigita Tumpele. Šāda iespēja ir rasta, pateicoties Sorosa fonda – Latvija finansētajam projektam. Tas ir milzu atvieglojums gan bērniem, gan vecākiem, jo grupā ir daudz bērnu ar dažādiem runas defektiem, bet ne katrs vecāks var atļauties izvadāt bērnu uz Ventspili pie logopēda, jo jāmaksā gan par autobusa biļeti, gan par logopēda apmeklējumu. Šo bērnu vecāki ir sajūsmā par projekta ietvaros rasto iespēju bērniem apmeklēt logopēdu. Logopēde strādā ar visiem grupas bērniem, sākot no trīs gadu vecuma. Ar trīs un četrus gadus veco bērnu vecākiem logopēde laiku pa laikam sarunā tikšanos, lai apstāstītu, ko vecāki paši var mājās papildus paveikt sava bērna pareizas runas veidošanā. Ar lielākajiem bērniem Sigita strādā grupā uz vietas.

Reizi nedēļā ar bērniem strādā arī angļu valodas skolotāja Aiva Cela. Bērniem patīk šīs nodarbības. Bieži vien pēc nodarbībām angļu valodā bērni tur dzirdēto un mācīto atkārto savās rotaļās. Arī šīs prasmes būs ļoti svarīgas, kad bērniem skolā būs jāsāk apgūt angļu valodas programma. Pirms uzsākt angļu valodas apmācību no trīs gadu vecuma, mēs aptaujājām vecākus, vai viņi tam piekrīt. Protams, ka atbilde bija pozitīva. Kāda piecu bērnu māmiņa pateica ļoti īsi un konkrēti: «Lai mācās! Mazam bērnam galvā viss ātrāk paliek! Neviena valoda nebūs par daudz.»

Tā kā grupā ir arī datori, tad bērni ir apguvuši pirmās iemaņas darbā ar datoru. Bērni nespēlē tikai spēlītes, bet arī mācās rakstīt un lasīt. Tā kā internetā ir pieejams liels daudzums multfilmu, tad diezgan bieži tās skatāmies. Esam apjautājuši vecākus un arī sarunās ar bērniem noskaidrojuši, ka mājās bērni skatās tās multfilmas, kurās popularizē vardarbību un bezgaumību. Mēs esam iemācījuši, ka multfilmas var būt arī savādākas – pamācošas un mīļuma cauraustas. Nu jau bieži vien bērni paši pasaka, kuru filmiņu vēlas skatīties. Ļoti patīk arī www. pasakas.lv, jo tajās ir gan jaukas multenītes, gan arī pasakas, kuras var lasīt datorā, dažādas atmiņas spēles utt. Sākumā daļai vecāku bija aplams priekšstats par to, kā mēs grupā apmācām bērnus lietot internetu un tajā piedāvātās iespējas. Kādā no pagājušā gada sapulcēm vecākiem bija iespēja uzzināt, ar kādām spēlēm un programmām mēs darbojamies un kādas multfilmas piedāvājam. Arī vecākiem esam snieguši ieskatu par to, kur labāk meklēt viņiem nepieciešamo informāciju.

Grupiņa strādāja arī vasarā un bija labi apmeklēta. Vecāki priecājās par šo iespēju, jo bērni arī siltajās dienās bija pieskatīti un nodarbināti. Lai gan nodarbības kā tādas vasarā nenotika, tomēr bērniem bija iespēja radoši darboties – zīmēt, veidot, aplicēt, strādāt ar ģipsi, dažādiem dabas materiāliem.

31

2. K

ad sk

ola sāk

as no

agras bērn

ības: p

iedāvāju

mi p

irmssk

olas vecu

ma b

ērniem

un

viņu

ģimen

ēm

Salīdzinot pagājušā gada rudeni un šī gada rudeni, liekas, ka kopā ar grupu esam mainījušies arī mēs visi, ar grupu saistītie – bērni, vecāki, skolotāji. Vecāki nekautrējas nākt pie mums ar savām idejām un ierosinājumiem, piedāvājumiem palīdzēt tajā vai citā jautājumā. Uzskatām, ka tas ir milzīgs solis uz priekšu, jo tikai sadarbojoties vecākiem un skolai, mēs varam gūt vislielākos panākumus bērna pilnvērtīgā attīstībā un izglītībā.

Iesaistoties Sorosa fonda rīkotajā projektu konkursā un arī tagad to realizējot, mēs visu laiku esam izjutuši Užavas pagasta pārvaldes atbalstu. No viņu puses esam saņēmuši visu to labāko. Protams, nevar aizmirst arī mūsu skolas direktori Guntru Magonīti, jo viņa ir tas cilvēks, kura nemitīgi par mums rūpējas un seko līdzi visam, kas pie mums grupā notiek, atbalsta un pamudina neapstāties pie sasniegtā un iet tālāk.

Uzsākot pirmsskolnieku apmācību jau no trīs gadu vecuma, skola ir sniegusi ļoti lielu ieguldījumu savam Užavas pagastam. Šo bērnu vecākiem ir lielākas iespējas meklēt darbu, jo nav jāraizējas, kas pieskatīs viņu mazo

atvasīti. Arī gadījumā, ja vecāki nestrādā, viņi sūta savu bērnu uz grupiņu, jo uzskata, ka bērns šeit vairāk ko iegūs, nekā mājās bezmērķīgi klīstot pa pagalmu vai viens pats rotaļājoties. Priecājamies par to, ka mums pamazām izdodas lauzt stereotipu, ka par bērna uzvedību un sekmēm skolā atbild skolotājs, bet vecākiem par to nav nekādas daļas. Esam likuši saprast saviem grupas bērnu vecākiem: tikai sadarbojoties mēs varam sasniegt mūsu kopīgo mērķi – veidot vispusīgi attīstītu, izglītotu un sirsnīgu cilvēku, kura rokās būs mūsu, mūsu pagasta, novada un valsts nākotne. Tas, ko esam paveikuši projektā «Pārmaiņu iespēja skolām», ir tikai sākums, starta punkts tālākam kopīgam darbam. Arī mums pašām, darbojoties šajā projektā, nācās apgūt jaunu pieredzi. Sākumā nedaudz pietrūka padoma, ko un kā labāk darīt, kur un ko meklēt. Tagad tas ir pārvarēts. Projekta realizācijas laikā esam praksē pārbaudījušas patiesību, ka nekad nevajag apstāties, sasniedzot mērķi. Ir jāizvirza nākamais – vēl lielāks, un jāiet tālāk, nebaidoties no grūtībām! Nav grūtību, ko nevar pārvarēt, ir tikai jāgrib to izdarīt!

32

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Projekts «Naukšēnu novada «Skola visiem»»

Aiga Stiere, Naukšēnu vidusskolas projekta direktore

Projekts «Naukšēnu novada «Skola visiem»» visā Naukšēnu novadā ienesis lielu rosību un kņadu. Lielākās projekta aktivitātes tiek plānotas un organizētas tieši bērniem. Ik dienas bērni apgūst prasmes un iemaņas netradicionālo rokdarbu nodarbībās, veselības mācību stundās un daudzveidīgajās pēcpusdienas skoliņās, viņiem ir pieejams psihologs un pasniegtas speciālas nodarbības, kā arī logopēda nodarbības. Tas viss notiek abās skolas ēkās – gan Naukšēnos, gan Ķoņos. Tomēr šoreiz vairāk vēlamies pastāstīt par aktivitātēm, ko organizējām pieaugušajiem – māmiņām, vecākiem un vienkārši ģimenēm.

Un tā – viena no ikmēneša nodarbībām, kas vieno un saista pieaugušos – vakarēšana. Jā, tieši tā, vakars ar ēšanu, tērzēšanu, priecāšanos, dziesmām un, protams, ar radošu un interesantu kopā darbošanos. Kā jau kārtīgiem latviešiem arī mums pirmā un svarīgākā lieta – pilns un sāta apmierināts vēders. Un vietā, kur sapulcējušās tik daudz krietnas saimnieces, katrai ir ko teikt un priekšā likt. Tā arī degustējām pašu gatavotos vasaras ogu un augļu kompotus, ievārījumus, sīrupus, kā arī rudens un vasaras dārzeņu veltes katras saimnieces burciņās. Esam kopīgi iemēģinājušas karsto maizes krāsniņu un kopā izceptas un gardu muti notiesātas daudz gardas maizītes. Esam vēlējušās izmēģināt arī ko modernāku, un tagad mums šokolādes, dārzeņu vai gaļas fondī vairs nav nekāds nezināms jaunums. Katra savu reizi esam palielījušās

arī ar pašgatavotu salātu un sviestmaižu receptēm. No visām šīm kopā ēšanām ir izveidotas trīs interesantas pavārgrāmatas, ko arī katra no dalībniecēm saņēmusi savā īpašumā.

Lai arī gatavošanas un ēšanas prieki ir vieni no galvenajiem, tomēr tas nebūt nav vienīgais vakarēšanu notikums. Gandrīz katrā no šiem pasākumiem mūs vieno arī kopīga tēma un iegūtas jaunas zināšanas. Esam iepazinušas krāsu, smaržu un smilšu terapiju, daļēji to izbaudījušas katra uz sevi, atradušas sev piemērotāko vai arī – nepiemērotāko. Esam uzzinājušas daudz jauna par uztura bagātinātājiem, vitamīniem un zāļu tējām. Esam tikušās un jaukas sarunas risinājušas ar novada sabiedrisko attiecību speciālistu Arni Ozoliņu, daudz derīga uzzinājušas no novada informācijas vācējas un glabātājas Marutas Krastiņas. Jauks un neaizmirstams vakars kopā pavadīts ar vietējo dzejnieci un mūziķi Agnesi Auniņu Linmeijeri.

Kad miesa un prāts ir guvuši savu, laiks darboties rokām. Kopā pagatavoti skaisti papīra dāvanu maisiņi, pērļu rotas un brošiņas, smaržīgi svečturīši, apgleznots stikls un dekupāžas tehnikā izgatavotas bļodiņas, šķīvji un trauciņi, mīļi Ziemassvētku nieciņi – rūķīši un eņģelīši, gatavoti interesanti Lieldienu rotājumi. Siena grābekļi likti goda vietā, un to galvenais pienākums – klausīt meistarēm un gatavot skaistu skaistos lakatus un šalles. Daudziem tas ir jaunums; mēs nu zinām, ka grābekļus gluži labi var izmantot tapošanai.

Viss minētais ir ļoti piemērots rudens un ziemas vēlajām un tumšajām novakarēm, savukārt, nākot pavasarim, esam devušās laukā, ciemos, lai aplūkotu mazdārziņus, runātu par to iekopšanu, mācītos sēt un stādīt ar mīlestību.

Kā nākamo svarīgo no aktivitātēm pieaugušajiem vēlos minēt nodarbību ciklu – Sports ģimenēm. Kopīgi galda spēļu turnīri, basketbola soda metienu sacensības, vairāki interesanti un aizraujoši ziemas slēpošanas pasākumi

33

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

vienojuši gana daudz ģimeņu mūsu novadā. Esam kopā nūjojuši, spēlējuši dvieļbolu, dambreti, novusu, galda tenisu, florbolu, braukuši ar kamanām un ragaviņām, šļūkuši un vēlušies pa vietējiem pauguriem un nokalnītēm, gan ziemas olimpiādes ietvaros, gan ārpus tās. Ar lielu azartu iesaistījušies ģimeņu šaušanas sacensībās, nelielos pārgājienos un kopīgos skrējienos. Mūs vienojusi bumba, šautriņas, mašīnu vilkšana, tūrisma sacensības un vienkāršas sporta spēles. Un punktu uz «i» bieži uzlikusi īpašā vakara pirts – ar pēršanās tradīcijām un rituāliem, medu, zāļu slotām un visādiem citādiem brīnumiem. Vēl priekšā ūdens sports, bet par to jau stāstīsim vēlāk.

Un vēl kāda interesanta nodarbība – Ekonomiskas mājsaimniecības pamati. Tātad, kā dzīvot, priecēt sevi un citus pēc iespējas lētāk, bet ar izdomu. Viena no aktuālākajām nodarbību tēmām – padomi mājsaimniecībā. Ģimenes budžeta plānošana un naudas tērēšana, taupīgas saimniekošanas principi – tā bija tēma, kas rosināja jaunām idejām un risinājumiem. Tāpat arī – mājokļa uzkopšanas vienkāršošanas principi un otrreizējo izejvielu radošs pielietojums mājsaimniecībā. Bija daudz ideju, ierosinājumu, pārdomu un arī smieklu. Dāvanu pagatavošana «no nekā». Svētku rīkošana pēc «Galdiņ, klājies!» principa. Pārdomāta stādu audzēšana un mazdārziņa veidošana. Veiksmes noteikumi mājas pagrabiņā. Šādus un līdzīgus jautājumus izzinājām šajās nodarbībās, kurās kopīgo gaisotni uzturēt palīdzēja smaržīgas tējas baudījums un apkārtējo prieks.

Projekta ietvaros īstenojam arī Sociālo prasmju attīstības nodarbības. Ko tad sadarījām šeit? Tādas praktiskas lietas kā CV, vienkārša iesnieguma un motivācijas vēstules rakstīšana izraisīja vispārēju ieinteresētību un debates. Uzzinājām, kā gatavoties darba intervijai un atstāt labāko iespaidu uz potenciālo darba devēju. Mācījāmies iepirkties un apmaksāt rēķinus internetā. Aplūkojām un iepazinām biežāk lietotās interneta adreses. Katrs varēja izmēģināt meklēšanas portālu Google, iegūt informāciju ziņu portālā Delfi, Meteo un citos. Interesanta bija arī NVA mājas lapas iepazīšana, meklējot darba sludinājumus.

Vēl interesanta nodarbība bija Neverbālā komunikācija, kas ļāva mums vairāk un tuvāk izprast žestu un mīmikas nozīmi, deva iespēju izspēlēt lomu spēles, mēģinot atpazīt grimases, žestus un emocijas, ko tie pauž. Te kā neiztrūkstoša piedeva bija vispārēja jautrība un smiekli līdz asarām. Daudz jauna uzzinājām arī par uztveres stiliem, līdz ar to izpratām lielās atšķirības mūsos pašos, mūsu domās, darbos un komunikācijā. Apjautām pateiktā vārda daudzveidīgo iespaidu uz katru no mums, kuri esam tik dažādi.

Lai veselā miesā mājotu arī vesels gars, organizējām arī Veselīga dzīves veida nodarbības. Un te nu katram bija iespēja izturēt aerobikas treniņus, iepazīt visiem zināmās Ziņģītes ķermeņa rīvēšanas metodiku, uzzināt šo to par akupunktūru un homeopātiju. Savāktās dažnedažādās zāļu tējas papildina šo

nodarbību sarakstu, un noteikti jāpiemin vairākkārtējās augļu un dārzeņu sulu kūres, kurās katram bija iespēja piedāvāt savu interpretāciju veselīgo dzērienu gatavošanā, pasniegšanā un, jā, arī garšošanā. Tikšanās ar profesionālu masieri deva ne tikai daudz jaunu zināšanu, bet arī īpašu izjūtu un sajūtu. Savukārt saruna ar medicīnas darbinieku daudzas sarežģītas lietas vērta vienkāršākas un mums visiem saprotamākas.

Ļoti kolorītas un mums visiem mīļas noteikti ir kļuvušas Garšas laboratorijas nodarbības. Tas ir fantastiski, cik daudz labu saimnieču ir mūsu vidū un kādas tik receptes tiek izmantotas un no jauna radītas. Garšīgus pīrādziņus prot cept daudzas, bet cik gan tie ir dažādi un cik atšķirīgi to gatavošanas noslēpumi! Īsti garšīgas mājas tortes pagatavošana ir īsts meistardarbs, ko mēs kopā arī apguvām, un ar visu vārīto krēmu. Ruļļa kūka! Tas ir kaut kas īpašs un ļoti savdabīgi gatavojams. Kārtainā mīkla katrai pa reizei ir sagādājusi grūtības, bet nu mums viss par šo veidojumu ir skaidrs, jo arī mums iznāk. Un kur tad vēl visas dabas veltes atbilstoši gadalaikam un to pagatavošanas māksla! Izpētījām un nu zinām visu par kabaci, tagad varam no tā pagatavot pat garšīgu kūku. Arī āboli, izrādās, var būt ēdami visdažādākajos ēdienos – gan saldos, gan sāļos, gan zupās, gan kūkās. Un kur tad vēl salāti no čipsiem vai neizlietotās maizes! Pie tam tas viss garšīgi un pārkaisīts ar daudz, daudz prieka...

Redziet, cik pie mums ir labi. Nu tik jau, ka dziedāt gribas. Un tādēļ pie mums notiek arī sadziedāšanās, tātad pasākumi, kuros kopā sanāk dziedāt gribētāji un arī varētāji. Rīkojam tematiskos vakarus un dziedam Mīlestības dziesmas, Ziemas dziesmas, pavasari gaidot – Saules dziesmas. Atceroties bērnību, jaukas ir arī skolas laika dziesmas, un nu jau ir izteikta vēlēšanās atcerēties un dziedāt skaistās krievu romances. Interesanti, ka šajās novakarēs pulcējas pamazs, bet ļoti noturīgs dalībnieku loks, ka esam kļuvuši atpazīstami, jo tikām uzlūgti un kopīgi sadziedājāmies pie kādas kundzītes Valmierā, kas par mūsu dziedāšanu uzzinājusi no rajona avīzītes un kura pie mums nevar atbraukt, viesoties un dziedāt savas sliktās redzes dēļ. Pavisam nopietni esam sevi atrādījuši nelielā koncertā Piksāru baznīcā, un daži drosmīgie savu balsi iemēģinājuši pat vietējos Talantu vakaros.

Tā mums te iet. Jauki, interesanti, radoši, bet galvenokārt – sirsnīgi un mīļi. Un vislielāko gandarījumu dod tieši šie dalībnieki, novada vietējie cilvēki, kas ir mūsu bērnu un skolēnu vecāki, vecvecāki, brāļi un māsas, tantes vai radinieki, cilvēki, kas ar katru dienu tuvojas skolai, iekļaujas un iejūtas tajā, vēlas līdzdarboties un būt līdzatbildīgi savā novada skolā, jo tieši tā mēs īstenojam projektu «Naukšēnu novada Skola visiem».

34

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Salnavas pamatskola – dzīves prasmju skoliņa

Indra Punane

Viens no galvenajiem projekta «Jaunas atspēriena iespējas Salnavas pamatskolā» uzdevumiem bija sekmēt dialogu starp skolu, pašvaldību un pagasta iedzīvotājiem. Visiem interesentiem tika organizētas nepieciešamās nodarbības dažādu interešu papildināšanai un jaunu prasmju un iemaņu apgūšanai. Projekta nodarbībās un aktivitātēs dalībnieki varēja lietderīgi un interesanti pavadīt savu brīvo laiku. Nepieciešamība pēc dažādu interešu, prasmju un iemaņu apgūšanas bija ļoti aktuāla, jo sevišķi lauku cilvēkiem, kuriem gan finansiāli, gan arī fiziski ir grūti apmeklēt maksas kursus vai nodarbības ārpus pagasta robežām.

Dažādās nodarbībās – datorapmācība, svešvalodu apguve, praktisko dzīvesprasmju apguve, nodarbību cikls «Ģimenes stiprumam, veselībai un pašapziņai» un uzņēmējdarbība – mēs, projekta vadības grupa, centāmies palīdzēt mūsu apkārtējiem līdzcilvēkiem – bērniem, vecākiem, viņu vecvecākiem un ikvienam pagasta iedzīvotājam, kurš vēlējās piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs, pilnveidot savas zināšanas un prasmes, gūt atbalstu, atrast domubiedrus un realizēt idejas. Centāmies sekmēt atvērtību citam pret citu, pret neierasto, nezināmo, vēl neatklāto, veidojot vērtējošu attieksmi pret sevi, citiem, pasauli, apgūstot un salīdzinot savas spējas, iespējas.

Mūsu gadsimts ir laiks, kad visi dzīvojam steigā un lielā informācijas pārbagātībā. Skola ir viena no tām institūcijām, kam ir jāmeklē visdažādākās

sadarbības iespējas ar skolēnu ģimenēm, iesaistot sadarbībā arī vecvecākus. Sorosa fonda atbalstītās aktivitātes radīja iespējāas ģimenes tuvināt skolai. Tas, savukārt, ir svarīgs nosacījums sabiedrības pozitīvai attieksmei pret skolu.

Svešvalodu apguve

Skolā kā daudzfunkcionālā resursu centrā aktīvi iekļāvās vācu valodas nodarbību grupas dalībnieki. Vācu valodu kā svešvalodu apguva desmit cilvēki  – skolēni un pieaugušie. Galvenais motīvs mācīties vācu valodu šajā projektā, bija tās noderīgums. Projekta īstenošanas laikā aktivitātes dalībniekiem bija interesanti būt kopā un pavadīt šo laiku lietderīgi. Ar patiku viņi mācījās dziesmas un rotaļas vācu valodā, centās veidot savstarpējus dialogus par desmit programmā iekļautajām tēmām, veidoja kolāžas un plakātus, kurus pēc tam arī prezentēja; aizrautīgas izvērtās gastronomiskās aktivitātes un rotājumu gatavošana; pašos pamatos tika apgūtas Vācijas tradīcijas un uzvedības etiķete. Ar gandarījumu jāatzīst, ka vācu valodas apguve dod iespēju lietderīgi, interesanti un saturīgi pavadīt brīvo laiku gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pēc projekta beigām vācu valodu varēs turpināt apgūt pulciņā, kuru finansēs pašvaldība.

Vadoties pēc izstrādāta darbības plāna, projektā tika iesaistīti arī dažāda vecuma pārstāvji ar un bez priekšzināšanām angļu valodas apgūšanai – tie bija gan skolēni, gan arī pieaugušie, kuri vēlējās nostiprināt savas zināšanas un arī apgūt angļu valodas pamatus. Valodu apgūšanas nodarbības pastāvīgi apmeklēja 36 cilvēki, no tiem deviņi bērni. Projektā nobeigumā katram dalībniekam tika iedota anketa, kuru aizpildot bija iespēja izteikt savas domas.

35

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

1. grupa – bērni no 6 līdz 8 gadu vecumam, kuri tikai sāka iepazīt angļu valodu. Nodarbības notika vienu reizi nedēļā. 2. grupa – pieaugušie bez priekšzināšanām, kuri apmeklēja nodarbības divas stundas nedēļā.

Nodarbībās bērniem bija iespēja apgūt dažādas tēmas, mācoties vārdiņus, spēles, dziedot dziesmas, skaitot skaitāmpantiņus, ejot rotaļās. Katrs dalībnieks izveidoja darba lapu, savu darbiņu portfolio, vārdnīcu. Mācoties izmantojām audio ierakstus, CD filmiņas, dažādus uzskates materiālus – magnētisko tāfeli, burtus, attēlu kartītes, plakātus, puzles, vārdnīcas, galda spēles, rotaļlietas. Tika veikti praktiskie darbi: taisītas pirkstiņu lelles, krāsu un ciparu grāmatiņas alfabēts. Bērni krāsoja, līmēja dažādas skaistas un taustāmas lietiņas. Nodarbības regulāri apmeklēja visi grupas dalībnieki, un ikviens no viņiem ar nepacietību gaidīja katru nākamo nodarbību, jo tas viesa lepnumu viņam pašam un arī citiem par labi padarītu darbu un lietderīgi izmantotu brīvo laiku.

Pieaugušajiem motivācija katram bija savādāka – viens to darīja aiz intereses, otrs, lai apgūtu ko jaunu, vēl nezināmu, cits – ar cerību apgūt vienkāršākās sarunvalodas frāzes, lai mēģinātu darbu meklēt ārzemēs, vēl cits – lai varētu izmantot datoru, interesanti pavadot savu brīvo laiku. Arī dalībnieku vecums bija visai atšķirīgs – 33–75 gadi.

Grupas dalībniekiem tika piedāvāts mācāmo tēmu saraksts, ko visi labprāt apstiprināja. Mācāmās un apskatāmās tēmas tika ņemtas no sākumskolas un pamatskolas skolēnu mācību grāmatām, izmantojot arī gramatikas grāmatas, audio ierakstus un CD filmas, tika sagatavoti arī interneta materiāli. Gatavojoties nodarbībām, tika veidotas darba lapas katram studentam, tad, secīgi darbojoties ar tām, tika ņemts vērā katra zināšanu apguves līmenis, temps, gatavība uztvert un apgūt to vai citu tematu. Pēc kopīgi padarīta darba katram protams, bija iespēja individuāli uzdot jautājumus un saņemt atbildes par interesējošo tēmu, ko studenti arī izmantoja.

Apgūstot angļu valodu, tika veidotas un pilnveidotas četras prasmes: lasītprasme, rakstītprasme, klausīšanās prasme un runātprasme. Savas zināšanas, prasmes un iemaņas interesenti pārbaudīja dažādu testu pildīšanā. Jāpiebilst, ka savu paldies par šo sagādāto iespēju, nodarbību dalībnieki izteica eseju veidā.

Bija izveidota arī grupiņa pieaugušajiem ar priekšzināšanām. Anketā «...think about your progress» katrs dalībnieks atzīmēja to, ko prata, uzsākot nodarbības, un – ko iemācījās, projektu beidzot. Pētot anketas, pamanāms, ka dalībnieks iemācījies klausīties valodu, saprast to, lasīt, runāt, rakstīt. Piemēram, kāda no dalībniecēm atzīmē, ka iemācījusies saprast dažāda veida informāciju. Cita – tikai atsevišķas frāzes. Lasot tekstus, dalībnieki spēja tulkot ne tikai ar vārdnīcas palīdzību, bet arī patstāvīgi. Lielu interesi radīja laikrakstu,

žurnālu apskats angļu valodā. Dalībnieki aktīvi iesaistījās dialogu veidošanaā, diskusijās par atsevišķiem tematiem, piemēram, «Mana ģimene», «Ģimenes tradīcijas», viņiem patika veidot aprakstus «Mani nākotnes nodomi,» «Ko man deva projekta nodarbības», kurās arī izskanēja galvenā pamatdoma: «Manuprāt, tā bija saprātīga brīvā laika pavadīšana, iespēja pilnveidoties, gūt jaunas zināšanas.»

Laukos iedzīvotājiem nav daudz iespēju, tā nu šī projekta īstenošana deva mazu cerību valodas pilnveidei. Kādam tas noderēs, strādājot ar datoru, ir arī vēlmes sarakstīties ar draugiem no citām valstīm, izmantot interneta materiālus angļu valodā, lietot Skype.

Datorprasmju apguve

Vietējiem iedzīvotājiem bija iespēja izmantot skolas datorklasē pieejamos resursus, lai apgūtu jaunas prasmes, vai papildinātu jau esošās informācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmes. Kā liecina datorkursu apmeklētāju anketēšanas rezultāti, daudziem kursu apmeklētājiem šī iespēja tiešām bijusi lietderīga, jo pašreizējā ekonomiskā situācija ir radījusi krasas izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī infrastruktūrā. Lai pielāgotos šīm izmaiņām, iedzīvotājiem ir jāapgūst jaunas prasmes un jāiegūst jaunas zināšanas.

Daudzi no kursu apmeklētājiem iepriekš tika tērējuši daudz laika un resursu tādu vienkāršu, elementāru problēmu risināšanai, kā, piemēram, dažādu komunālo maksājumu veikšanai, preču iegādei, saziņai ar dažādiem valsts dienestiem. Lai risinātu šīs problēmas, viņiem bieži vien nācās braukt uz novada centru Kārsavā vai tuvējām lielākajām pilsētām Ludzu, Rēzekni. Kā atzina daudzi no kursantiem, šobrīd viņiem nav jātērē savs laiks nelietderīgos pārbraucienos un viņi var atļauties izmantot iegūto laiku savām mājsaimniecībām, sev un saviem tuviniekiem, apmeklēt kādus kursus, iesaistīties neformālo organizāciju darbā.

Sports un veselīgs dzīves veids

Projekta uzdevums bija sekmēt pagasta iedzīvotāju, ģimeņu interesi par aktīvu atpūtu, fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu, kā arī dot nepieciešamo informāciju par veselības stāvokļa uzlabošanu, kas ir aktuāla visām paaudzēm. Šī projekta ietvaros sporta aktivitātes sekmīgi notika visu projekta laiku. Nodarbības visa gada garumā apmeklēja 15 dalībnieki. Pagasta iedzīvotāji izmantoja šo iespēju pilnveidot sevi. Tika piedāvāts volejbols, futbols, florbols, basketbols, kustību rotaļas, nodarbības uz kompleksā trenažiera. Ģimenēm tika dota iespēja kopīgi piedalīties fiziskajās aktivitātēs un iesaistīties veselību veicinošos pasākumos. Tika organizēta

36

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

sporta diena «Sportojam kopā», tūrisma diena, piedalījāmies sacensībās «Līgo 2010» Mežvidu pagastā.

Sporta aktivitātes apmeklēja ģimenes ar bērniem. Pirmajās nodarbībās grūtības sagādāja ģimeņu iesaistīšana fiziskās aktivitātēs. Lielākā interese apmeklēt nodarbības radās bērniem, nevis viņu vecākiem, jo aktivitātes mazos piesaistīja vairāk. Jaunieši ļoti aktīvi piedalījās nodarbībās, spēlējot volejbolu, florbolu. Apkopojot anketas rezultātus, tika secināts, ka lielākā daļa aktīvistu sportiskās nodarbības gribētu turpināt.

Latgaliešu tradīciju apgūšanaGodi un tradīcijas ir tautas kultūras sastāvdaļa, kas nodrošina tai nepazušanu

citās tautās, jo dzīvotspējīgas ir tikai tās tautas, kas ciena un godā savu senču tikumus un paražas, viņu dzīves gudrību un atziņas. Mācību procesā maz laika atliek šo tradīciju pētīšanai un izkopšanai, maz uzmanības tām velta mūsdienu ģimenes. Darba grupas, kurā darbojās pirmskolas un sākumskolas klašu bērni un vecāki, mērķis bija iepazīt senās tradīcijas, iemācīt latviešu tradīcijas citiem.

Mūsu vecvecāki prata čakli strādāt, prata lietderīgi izmantot savu brīvo laiku, tāpēc svarīgi to zināt arī bērniem, ka bez televizora un datora ir vēl daudz dažādas interesantas nodarbes, ir arī interesants radīšanas process. Senāk katrai meitai bija jāprot dažādi rokdarbi, bet mūsdienās tas it kā vairs nav tik aktuāli, tā nu nolēmām pierādīt pretējo. Garajos ziemas, rudens vakaros tika organizēta vakarēšana, kur bērni mācījās adīt, tamborēt, pīt, šūt, gatavot apsveikumus, telpu rotājumus. Bērni cītīgi un ar interesi gatavojās un svinēja gadskārtu svētkus – Meteņus, Lieldienas, Jāņus, Miķeļus, Mārtiņus, Ziemassvētkus. Tika izgatavots «Tradīciju pukstenis,» kurš parādīs, kāda gadskārta tuvojas, lai ģimenēs ar bērniem jau laikus varētu sākt gatavoties šiem svētkiem.

Interešu nodarbības

Projekta ietvaros aktivitātes vides izglītībā balstīja paradigma «Cilvēks dabā, cilvēks un daba, cilvēks dabai». Dažādu vecumu iedzīvotājiem – gan Salnavas pamatskolas skolēniem, gan pagasta iedzīvotājiem – tika piedāvāta iespēja motivēt sevi veselīgam dzīves veidam, iesaistoties teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās.

Nodarbībās pieaugušie cilvēki dalījās savā pieredzē; tika diskutēts par netradicionālo medicīnu, tautas medicīnu, skolēni mācījās ieklausīties cits citā, spēlēja vides spēles. Sarunas noritēja netradicionāli, pārvēršoties par savdabīgām «tautas universitātes» nodarbībām. Notika ekskursijas dabā ar mērķi iepazīt ārsniecības augus un apgūt minimālās tūrisma iemaņas. Tika vārītas un izgaršotas zāļu tējas. Apguvām iespējas pašiem mainīt apkārtējo vidi, sakopjot to.

Braucām ekskursijās uz stādu tirgu Rēzeknē, salīdzinājām košumaugu kvalitāti un daudzveidību veikalā noliktavā, iedzīvotāji paši varēja iegādāties stādus. Viesojāmies pie pazīstamiem daiļdārzniekiem, lai gūtu prasmes stādīšanā. Projekta aktivitātes veiksmes – aktivitātes bija paredzētas ilgtermiņa darbības nodrošināšanai un tika orientētas uz konkrētu apdzīvotās vietas specifisko vidi.

Projekta ietvaros tika organizētas praktiskas nodarbības rokdarbos. Mūsdienās arvien mazāk cilvēku nodarbojas ar rokdarbiem. Paša rokām darināta lieta noder arī kā dāvana, kas ir daudz sirsnīgāka par veikalā pirkto. Bieži ar rokdarbiem var norēķināties par citiem labumiem. Gada garumā grupiņa interesentu apguva dažādus rokdarbu veidus, kā arī iemācījās daudz ko jaunu. Dalībnieces iemācījās tamborēt skaistas sedziņas, zīdaiņu zābaciņus adīja praktiskas lietas, mācījās izvēlēties pareizos materiālus un piederumus. Ir tapušas skaistas zeķes, izmantojot speciālās zeķu dzijas. Tika mācītas apģērba rotāšanas prasmes un iemaņas audumu rotāšanā (pērlītes, auduma ziedi, tamborējumi). Nodarbību laikā tika apgūtas arī netradicionālās metodes (pečvorks, saīsinātās kārtas). Bez rokdarbu apguves cilvēki arī komunicējās savā starpā, dalījās ar pieredzi un idejām. Tā, apmeklējot nodarbības, cilvēki ieguva saturīgu brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Interesantas bija arī nodarbības kulinārijā. Lielāku interesi izrādīja mājsaimnieces un vecmāmiņas. Dalībnieki apguva prasmes vārīt sieru no lauku piena, konservēt pašizaudzētos augļus un dārzeņus, kā arī meža veltes. Dalībnieces apmainījās ar savstarpējām un pašu izmēģinātām kulinārijas receptēm. Pašreizējos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību veselīgam uzturam. Svētku galdā gan nepieciešami arī saldumi, un svarīgs ir arī svētku galda noformējums. Arī šādas iemaņas bija iespējams apgūt.

Floristi darbojās galvenokārt gan brīvā dabā parkā, gan skolas zālē. Šai brīnišķīgajai spēlei ar augiem ir savi noteikumi, kurus bija jāapgūst, praktiski darbojoties. Kaut arī pirmās asociācijas, kas saistās ar šo darbošanos, ir skaistums, krāsas un smaržas, darba specifika ietver arī savu «ērkšķīti». Tomēr nevar noliegt – florista darbu nav iespējams darīt bez mīlestības pret ziediem, augiem. Darbojoties atklājās cilvēkos mītošās spējas, viņu cenšanās veidot pozitīvu pasaules skatījumu, cieņu pret līdzcilvēkiem, mīlestību pret zemi, kurā dzīvojam, kā arī dažam labam – pievārēt pacietības trūkumu pabeigt darbiņu līdz galam. Kopā darbojoties, pārliecinājāmies, cik dažādi esam. Sapratām, ka brīnumus varam veikt ar pašu rokām un ka tas palīdz atbrīvoties no ikdienas rūpēm. Apguvām prasmes un iemaņas gatavot pušķus no lauku ziediem, dārza «spilvenus», Līgo galvas rotas, kļavlapu hūtes, pušķus un vainagus no vārpām, apaļo pušķi, vākt un saglabāt augu materiālus, Iepazināmies ar floristikas žurnāliem un savāktajiem uzskates materiāliem. Dalībnieki tika rosināti attīstīt savas mākslinieciski radošās spējas, aicināti

37

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

apgūt dažādus tehnikas paņēmienus, mudināti ticēt savām spējām, sagādājot prieku par paveikto gan sev, gan saviem līdzcilvēkiem.

Daudz prieka dalībniekiem sagādāja sociālo deju apgūšana. Te nebija vecuma ierobežojuma. Sociālās dejas ietver to deju klāstu, kuras sabiedrībā tiek dejotas saviesīgos pasākumos – no mājas ballītes līdz elitārajām ballēm. Deja kā savstarpējās saskarsmes veids – tā attīsta pašapziņu, drošības sajūtu sabiedrībā, veicina veselības uzlabošanos, izkopj interešu veidošanos, attīsta uzdrīkstēšanās prasmi, veido jaunus kontaktus starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Dalībnieku atziņa – mācīties dejot nekad nav par vēlu.

Projekta ietvaros darbojās radošā darbnīca psiholoģijā, kur palīdzību saņēma desmit skolēni, kuriem patīk domāt un fantazēt, darināja ko individuālu – dzejoli, atmiņu stāstu, tēlojumu, pasaku. Katrs mēģināja atrast kaut ko jaunu, analizējot dažādas psiholoģiskās situācijas. Intervējot savus vecākus un vecvecākus, skolēni uzzināja, kā agrāk tika svinēti gadskārtu svētki, kādas grāmatas tika lasītas, pierakstīja viņu atmiņas par skaistākajiem bērnības mirkļiem. Bērni daudz sacerēja arī paši, tiek veidots skolēnu jaunrades darbu krājums. Darbs turpināsies, jo bērnu radošums ir neizsmeļams. Paši dalībnieki uzskata, ka viņu pašapziņa ir augusi, jo ir daudz izdarīts.

Ceļazīme uzņēmējdarbībai

Nodarbību cikls «Ceļazīme uzņēmējdarbībai» palīdzēja interesentiem Salnavas pagastā pareizi izvērtēt savus resursus un izmantot tos tādā kombinācijā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu uzņēmējdarbībā. Tiem, kuri

vēlas uzsākt savu biznesu, tika organizētas praktiskas nodarbības, kurās tika veidoti biznesa plāni, kā arī tikšanās ar veiksmīgiem uzņēmējiem un pieredzes apmaiņas braucieni. Dalībnieki ieguva teorētiskas zināšanas par uzņēmējdarbības formām Latvijā, par uzņēmuma reģistrācijas kārtību. Ar interesi tika uzdoti jautājumi un sniegtas atbildes par kredītu formām, to saņemšanas iespējām, nosacījumiem.

Ko varam secināt

Galvenais ieguvums bija tas, ka daudzi skolēni, vecāki, pagasta iedzīvotāji atzina: projekta laikā tika dota iespēja praktiski darboties ar modernu aprīkojumu, un radušās iespējas un griba savu brīvo laiku pavadīt interesantāk, radošāk, kā arī apgūtās svešvalodas un datorprasmes, dos iespēju jebkuram cilvēkam sekmēt mūžizglītību.

Darba procesā, vērojot ģimeņu attiecības, varēja secināt, ka sadzīves problēmas tiek risinātas kopā. Ģimenes kļuva saliedētākas un draudzīgākas. Nodarbībās iegūtās prasmes un idejas dalībnieki mācīja pārējiem ģimenes locekļiem, kaimiņiem, draugiem. Ja bērnam un pieaugušajam patīk darboties kopā un tas rada prieku, tad kopējā sadarbība vēlāk pārvēršas dzīvespriekā, stiprinot savstarpējās attiecības.

Projekta darbības laikā regulāri sazinājāmies ar Zilupes, Balvu, Rēzeknes novadu skolu projektu vadītājiem, no kuriem guvām jaunas idejas un dalījāmies savā pieredzē. Nagļu pamatskolas projekta vadītāja pieredzes apmaiņā viesojās Salnavas pagasta pašvaldībā un Salnavas pamatskolā.

38

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Saldus novada trīs pagasti draudzējas Sorosa fonda – Latvija projekta ietvarosLaine Blūma, projekta direktore

Arī Saldus novadā, tāpat kā citviet Latvijā, viena no aktualitātēm ir skolu reforma – izglītības iestāžu tīkla sakārtošana atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim. Trīs reorganizētās skolas – Zaņas pamatskola, Šķēdes sākumskola un Jaunauces pamatskola, izrādīja iniciatīvu SFL atbalstītā projekta ietvaros atjaunot reiz iesāktās kultūras, mākslas un izglītošanās tradīcijas un uzsākt jaunas.

Šī gada laikā trijos pagastos notikušas visdažādākās aktivitātes – «Knēveļu skoliņas», deju kolektīva, vokālā ansambļa, amatierteātra nodarbības Jaunaucē, drāmas nodarbības Šķēdē un Zaņā, amatniecības un rokdarbu nodarbības, līnijdeju, sporta, datorkursu, ģitārspēles, pērlīšu un šūšanas nodarbības Šķēdē. Iedzīvotāju atsaucība ir laba, gan jaunieši, gan cilvēki brieduma gados šajā pārmaiņu laikā jūt nepieciešamību gūt pozitīvas emocijas, garīgi pilnveidoties.

Lielisks sadarbības partneris projektā bija Saldus Mākslas skola. Zinošu, atsaucīgu un pretimnākošu skolotāju pavadībā tur norisinājās radošās darbnīcas «Animācija», «Zīda apgleznošana» un «Keramika». Darbnīcas apmeklēja visu trīs pagastu cilvēki – jāatzīst, ka galvenokārt tie bija skolotāji. Projekta ideja bija, ka pēc nodarbībām Saldus Mākslas skolā viens cilvēks no pagasta apgūto mācīs saviem cilvēkiem pagasta skolā. Grupas ir noorganizētas, un pagastu cilvēki nāk apgleznot zīdu, strādāt ar mālu un plastiku, iemācīties strādāt ar animācijas programmu datorā.

Katrā pagastā par projekta īstenošanu rūpējas sava pagasta patriotes – Inguna Balcere Jaunaucē, Inta Andersone Šķēdē, Ginta Samata Zaņā. Katra no viņām izteica savu skatījumu par projekta laikā notikušo.

Inguna Balcere par Jaunauci

Krīzes apstākļos tika saglabāti divi pieaugušo interešu izglītības kolektīvi, pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atjaunots amatierteātris. Visi kolektīvi piedalījās novada pašdarbības kolektīvu skatēs, ieguva labus vērtējumus, un tiem tika piešķirts pašvaldības finansējums tālākai darbībai. Amatierteātris jaunajā sezonā ir izveidojis jauniešu grupu, kas teātri pārstāvēs novada skatē. Kolektīvos darbojas 45 interesenti (jaunieši un vidējā paaudze).

Ir saglabātas un pilnveidotas pagasta mākslinieciskās pašdarbības tradīcijas. Cilvēkiem nodrošināta iespēja pilnvērtīgi, atbilstoši interesēm pavadīt brīvo laiku, attīstīt savas spējas, radošumu. Kuplinātas dažādu svētku koncertprogrammas, pagasts pārstāvēts dažādās novada pašvaldības aktivitātēs.

Izveidota ilgi gaidītā trenažieru zāle, un interesentu grupiņa, kas līdz šim darbojās ar novecojušu un nepilnīgu aprīkojumu, papildinājusies ar jauniem dalībniekiem. Trenažieru zāli apmeklē dažāda vecuma cilvēki, t.  sk. vidējās paaudzes vīrieši, kuri ir pagasta inertākā iedzīvotāju daļa. Būtiski palielinājusies aerobikas nodarbību kvalitāte, jo tiek izmantots daudzveidīgs un kvalitatīvs aprīkojums.

Izveidotās mūžizglītības programmas pulcē pagasta sievietes radošām aktivitātēm, tās mazina sociālo atstumtību, kas ir viena no būtiskākajām pagasta problēmām. Bērnu un jauniešu iesaistīšanās animācijas

39

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

programmā veicina izpratni par moderno tehnoloģiju izmantošanas iespējām radošuma attīstīšanai un pašizpausmei. Pedagogi iegūtās zināšanas izmantoja vasaras radošajās nometnēs, kuru dalībnieki bija gan vietējie iedzīvotāji, gan interesenti no citiem novadiem. Tiek apgūtas jaunas prasmes, kas attīsta personību un paaugstina konkurētspēju darba tirgū. Tiek racionāli izmantotas bijušo pedagogu spējas, radīta iespēja gūt ienākumus.

Rotaļlaukuma trūkums bija vienīgais negatīvais aspekts kopumā ļoti labi nodrošinātajai pirmsskolas grupai. Tā izveide veicina bērnu fizisko attīstību. Laukums veidots, respektējot īpašo vidi – seno parku un muižas apbūvi. Tā ierīkošanā iesaistītie vecāki apzinājās kopību un savu nozīmīgumu laukuma izveidē.

Jaunauces pils piedalījusies divās tūrisma akcijās – «Apceļo Latvijas pilis!» un «Apceļo Kurzemi!». Pili apmeklējuši vairāki simti tūristu. Iepazīstinot ar pili, tika akcentētas kultūrvēsturiskās vērtības, vairota cilvēku izpratne par seno ēku īpašajām apsaimniekošanas īpatnībām. Popularizēts Jaunauces vārds, izveidota pils mājas lapa. Nodrošināta pils kā tūrisma objekta palikšana Latvijas tūrisma apritē.

Inta Andersone par Šķēdi

Šķēdes pagasta iedzīvotāji ir priecīgi par iespēju apmeklēt dažādas nodarbības, kurās var iemācīties un izgatavot daudz ko jaunu, noderīgu, praktiski izmantojamu, kā arī uzlabot savu fizisko formu un aktivitāti. Šajā saspringtajā laikā sevišķi svarīgi ir izrauties no mājas un atslēgties no ikdienas problēmām.

Drāmas nodarbības lieliem un maziem vada Daila Medne, amatniecības un rokdarbu nodarbības – Maija Zaļuma. Ir divas grupas, kuras mācās vēlu vakaros, dalībnieces apglezno stikla traukus un apgūst citus mūsdienīgus rokdarbus, piemēram, salvešu tehniku.

Šūšanas nodarbībās tapa iepirkumu somas, kuras rotāja ar paštaisīto jeb čunču audumu. Savukārt pērlīšu darbu interesenti gatavo rotas no pērlītēm. Savukārt līnijdejas iemīļojuši gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie.

Ģitārspēles nodarbības Šķēdē notiek otrdienās un ceturtdienās no rītiem, par tām interesi vairāk izrādījuši gados jauni cilvēki, bet aicināts ir jebkurš, kurš sajūt vēlmi izpausties muzikāli.

Ir iespēja nodarboties ar dažādiem sporta veidiem – gan hallē, gan laukā uz ledus; iegādātas slidas, pie kam tās var izmantot ne tikai Šķēdes, bet arī Jaunlutriņu pagasta lielie un mazie ziemas prieku mīļotāji. Vasarā notika tikai sporta nodarbības laukā, starp tām futbola sacensības bija vispopulārākās.

Notika arī dažādu neparastu sporta veidu apguve, piemēram, iešana ar koka kājām, slēpošana vasarā. Bija arī peldēšana un tūrisma pamatiemaņu apguve.

Septembrī atsākās līnijdejas, pērlīšu un šūšanas darbi, un šo nodarbību dalībnieki aktīvi piedalījās 18. septembrī pagasta svētkos «Šķēdei – 550». Rotu gatavotāji jau ir tik prasmīgi, ka savus darbus tirgo dažādos gadatirgos, arī Šķēdes svētku laikā.

Līnijdejās iesaistās arī jauni dalībnieki – gan pieaugušo, gan bērnu grupā. Pērlīšu darbos tapušas visdažādākās rotas gan pašu priekam, gan dāvanām – gan tikai no pērlītēm darinātas, gan apvienojumā ar aptamborētām koka bumbiņām. Rotas iemācījušies gatavot arī divi zēni. Šūšanas darbos jau tapušas dekoratīvas un arī parastās spilvendrānas, uzšūti un apgleznoti šablonu tehnikā galdauti svētku galdam, apgūta aplikācijas tehnika. Top stepētas segas. Notiek arī nodarbības animācijā, keramikā un zīda apgleznošanā, kuru vadītāji ir savas zināšanas ieguvuši, pavasarī paši apmeklējot nodarbības Saldus mākslas skolā.

Ginta Samata par Zaņu

Zaņas pagastā sporta dzīve no iedzīvotāju puses vienmēr ir aktīvi atbalstīta. Nodarbības, kas īstenotas projekta ietvaros, ir nodrošinājušas iespēju saturīgi, lietderīgi un veselīgi pavadīt brīvo laiku gan ziemas, gan arī vasaras mēnešos. Nodarbības katru mēnesi ir apmeklējuši līdz 30 dažāda vecuma dalībnieki. Ziemas mēnešos nodarbībās apgūtās prasmes ir nodrošinājušas sportistu sasniegumus starppagastu sporta spēlēs «Dienvidi», kur Zaņas pagasta sportisti izcīnīja kopvērtējumā pirmo vietu. Vasaras mēnešos papildus nodarbībām tika organizētas dažāda veida sacensības, kurās piedalījās ne tikai Zaņas pagasta iedzīvotāji, bet arī kaimiņu pagastu sportisti. Projektā organizētās nodarbības sportā ir veicinājušas skolēnu sasniegumus sportā arī skolās. Lielā atsaucība gan no pagasta iedzīvotāju, gan no kaimiņu pašvaldību iedzīvotāju puses liecina, ka sporta attīstībā ieguldītais darbs un finansu līdzekļi ir sasnieguši projektā izvirzītās aktivitātes mērķi – sekmēt sporta un fizisko aktivitāšu popularizēšanu kā saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju.

Amatnieku radošās darbnīcas «Pašu rokām – dari pats» ietvaros notika apmācības kokgriezumu darbos. Nodarbību laikā dalībnieki, apgūstot pamatprasmes darbā ar koku, izgatavoja norādes zīmes, kuras izvietoja sporta angārā. Šobrīd notiek nodarbības, kurās tiek apgūtas telpu iekšējās apdares pamatprasmes.

Drāmas nodarbību mēģinājumi notika divas reizes nedēļā. Iesaistījās dažāda vecuma interesenti. Nodarbību laikā tika izveidots jauniešu amatierteātris «Odziņa» un iestudēta izrāde bērnu auditorijai. Savukārt amatierteātra «Oga» dalībnieki iestudēja izrādi pieaugušo auditorijai. Dalībnieki piedalījās izrādes

40

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

sagatavošanā – iestudējuma veidošanā, dekorāciju, tērpu sagatavošanā. Sagatavotos iestudējumus prezentēja kultūras un atpūtas pasākumos Zaņas pagastā.

Savs skatījums uz projekta norisēm ir arī nodarbību dalībniekiem un vadītājiem.

Initra Kinstlere, nodarbību vadītāja un kursu apmeklētāja Zaņā

Pateicoties projektam, Zaņas pagasta iedzīvotājiem tika dota iespēja piedalīties kursos, tie bija par brīvu, apmeklētājiem bija pieejami nodarbībām nepieciešamie materiāli. Ļoti būtiski ir tas, ka tika atlīdzināta daļa transporta izdevumu nokļūšanai uz nodarbībām Saldū. Jauniegūtās prasmes kursu beidzēji nodod tālāk citiem interesentiem uz vietas Zaņas pagastā – Zaņas skolas telpās darbojas zīda apgleznotāju un keramikas pulciņi, bet Zaņas Dienas centrā – animācijas pulciņš.

Projekta «Pārmaiņu iespēja reorganizētajām skolām Saldus novadā» ietvaros realizēja arī citas lietderīgas nodarbības uz vietas Zaņas pagastā. Aktivitātes «Dari pats» pirmajā posmā interesenti iepazinās ar galdniecības pamatiem, kokmateriālu īpašībām un pielietošanu, izgatavoja norādes plāksnes no koka, mācījās restaurēt koka mēbeles. «Dari pats» otrajā posmā interesenti iepazinās ar jaunākajiem iekšdarbu remonta materiāliem, to praktisko pielietošanu. Jaunās zināšanas nostiprināja praktiski, veicot remontdarbus Zaņas skolas aktu zālē.

Pateicoties projekta iespējām, aktivizējās Zaņas amatierteātris. Projekta realizācijas laikā amatierteāris ieguva izrādēm nepieciešamos rekvizītus – parūkas, skatuves noformēšanai nepieciešamos materiālus, grima piederumus. Projekta laikā darbu uzsāka jauniešu amatierteātris. Teātra kolektīvi sagatavoja vairākas viencēliena izrādes, kā arī piedalījās Saldus novada Teātra svētkos.

Projekta «Pārmaiņu iespēja reorganizētajām skolām» realizācija Zaņas pagastā veicināja iedzīvotāju interesi par lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējām, attīstīja jaunas un pilnveidoja jau esošās iemaņas. Kā papildus stimuls darbojās par brīvu pieejamie nodarbību materiāli un atalgojums nodarbību vadītājiem. Pulciņu nodarbībām tika izmantotas reorganizētās Zaņas pamatskolas telpas.

No 2010. gada janvāra līdz aprīlim Saldus mākslas skolā notika nodarbību vadītāju apmācības trijās mūžizglītības programmās – zīda apgleznošana, veidošana un animācija, kurās piedalījās Zaņas reorganizētās pamatskolas skolotāji. Šobrīd šīs apgūtās prasmes tiek liktas lietā, vadot radošo darbnīcu nodarbības pagastā.

Zigrīda Buzoverova, veidošanas programmas skolotāja

Es vadīju veidošanas darbnīcu, kurā pārsvarā piedalījās bez darba palikušas skolotājas no dažādām lauku pašvaldībām. Tikai vienai astoņiem

kursu dalībniekiem bija kāda iepriekšēja saistība ar veidošanu, jo viņa vadīja keramikas pulciņu.

Programma bija sastādīta tā, lai caur praktisku darbību tiktu apgūtas arī minimālas teorētiskas zināšanas. Dalībnieki guva ieskatu tēlnieciskās veidošanas pamatos, veidojot konkrētus uzdevumus gan cilnī, gan apaļskulptūrā, iemācījās atliet ģipša formu no veidojuma un iegūt atspiedumu. Tāpat visi izmēģināja, kā ir veidot trauku uz podnieka virpas, veidot priekšmetus no māla plasta, tos apstrādāt līdz galam, un visu, kas saistīts ar glazēšanu un apdedzināšanu.

Katrā ziņā dalībniecei, kas vadīja keramikas pulciņu, šie kursi noderēja tīri profesionāli, jo bija padziļināta interese gan par veidojamām masām, gan apdedzināšanas temperatūrām, glazūru sastāvu un citiem jautājumiem.

Ja runā par sajūtām, kādas bija kursu sākumā un tos beidzot, tās bija krasi atšķirīgas. Pārsvarā bija atnākuši cilvēki, kas bija zaudējuši darbu un nekad nebija neko darījuši saistībā ar veidošanu un keramiku. Savstarpējās sarunās bija jaušama skepse un neticība tam, vai vispār viņi to īsti grib un var. Tomēr pēc pirmajiem darbiem parādījās neviltota interese un pat sajūsma par to, kas uzveidots, un jau atskanēja tādi teksti kā: «Nekad neticēju, ka man tā sanāks!» Laika gaitā noskaņojums pilnīgi izmainījās. Katrs uzdevums tika izpildīts ar lielu interesi un atbildības sajūtu. Nodarbības tika apmeklētas regulāri un gandrīz simtprocentīgi.

Ko šīs nodarbības deva to dalībniekiem un man? Cilvēkiem bija iespēja izmēģināt roku kādā pilnīgi citā jomā nekā viņi ir raduši darboties, piemēram, latviešu valodas skolotājai uzveidot savas mammas portretu cilnī, uzveidot podu un to izrotāt utt. Nedomāju gan, ka viņa tagad savā pagastā organizēs keramikas pulciņu un mācīs cilvēkiem veidot. Tomēr domāju, ka dalībniekiem, kam jau bija par to interese, kursi ļoti noderēja.

Man pašai sākumā bija tā savādi uzņemties atbildību cilvēkiem mācīt jaunu nodarbošanās veidu, un saprast, vai tik īsā laikā to vispār to var iemācīties. Tas viss nemaz nav tik vienkārši, jo ir bezgala daudz dažādu nianšu. Tomēr atmosfēra izveidojās tik radoša un ieinteresēta, ka man bija ārkārtīgi patīkami strādāt ar šiem cilvēkiem, un es arī centos viņiem sniegt tik, cik katrs vēlējās ņemt pretī.

Gunta Kraulere, zīda apgleznošanas programmas skolotāja

Manas izjūtas. Laba pieredze darbam ar dažādu profesiju un atšķirīgas sagatavotības līmeņa mākslā pārstāvjiem. Bija ko padomāt, kā sabalansēt kompozīcijas teorijas un prakses apgūšanu saīsinātā veidā. Smalks psihologa, pedagoga un mākslinieka prasmju pārbaudījums, izglītojot, iedvesmojot un iedrošinot cilvēkus darīt tiem līdz tam neierastas lietas.

41

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

Ar mākslu nesaistītu cilvēku gaumes un krāsu izjūtas veidošanas treniņš. Gandarījums par ieguldītā laika, darba un radošā eksperimenta rezultātu. Manu audzēkņu atklātās izjūtas. Prieks par iespēju iepazīt līdzīgā situācijā nonākušus cilvēkus, apmainīties ar pieredzi, izjūtām, attieksmi, viedokļiem un domām. Vēlme mācīties citam no cita, no pedagoga un no saviem mēģinājumiem zīda apgleznošanas un mākslas darba sacerēšanas un realizēšanas jomā. Interese par informācijas papildus ieguves avotiem internetā un par māksliniekiem, no kuru darbiem iespējams gūt iedvesmu savi daiļradei. Patīkama pārmaiņa ar ko atsvaidzināt ikdienu un jauna nodarbošanās, kas atnes iekšēju mieru un prieku. Nojausma par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu bezgalīgajām pielietošanas iespējām un variācijām, ko deva kompozīcijas un krāsu mācības pamatu apgūšana. Pateicība par iedvesmojošām idejām un iedrošinošo pieredzi, kas dos drosmi, pārliecību un ticību savai varēšanai, kā arī ļaus pielietot iegūtās zināšanas tālākā sabiedriski nozīmīgā un ekonomiski veiksmīgā un mākslinieciski kvalitatīvā darbībā.

Kopējie secinājumi ir tādi, ka zināšanas dod ne tikai izpratni, bet arī drosmi un pārliecību. Saskarsmes iespēja un kopējas darbošanās pieredze vispusīgi bagātina mūžizglītības projektā iesaistījušos – gan pedagogus gan apmācāmos.

Saulcerīte Levica, Saldus novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja

Sorosa fonda – Latvija atbalstītā projekta «Pārmaiņu iespēja reorganizētajām skolām Saldus novadā» gaitā īstenotas idejas, kas noteiktas kā prioritātes mūžizglītībā Eiropas Komisijas darba programmā «Izglītība un apmācība 2020» («Education and Training 2020») un Eiropas Komisijas stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei «Eiropa 2020» («Europe 2020: a strategy for smart, sustainable and inclusive growth»), nodrošinot pieejamību, kvalitāti un pēctecību izglītībā. Tā ir gudra un ilgtspējīga izaugsme – uz zināšanām un inovācijām balstīta izglītošana, kas samazina nabadzības riskam pakļauto

iedzīvotāju skaitu, un ietver inovatīvu pieeju un radošuma veicināšanu, izglītības mobilitāti, iekļaujošās izglītības attīstību, sadarbību un koordināciju, izglītības iespējas bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, pedagogu profesionālā pilnveidi,un pamatprasmju uzlabošanu.

Kādas ir projektā īstenoto aktivitāšu ilgtspējas iespējas? Vietējās pašvaldības daļu no nodarbībām finansēs; Zaņā tās būs drāmas un sporta nodarbības, Šķēdē drāmas, sporta un līnijdeju nodarbības, Jaunaucē – deju kolektīva, vokālā ansambļa, amatierteātra nodarbības. Beidzoties projekta finansējumam, pārējo nodarbību finansēšana beigsies, līdz tiks atrastas jaunas iespējas ar jaunu projektu palīdzību.

Katrā pagastā ir «izkristalizējusies» viena lieta, kuras turpināšanai tiks meklēts finansējums vispirms. Zaņā Sorosa fonda – Latvija projektā nodarbības «Pašu rokām – dari pats» ietvaros tika uzsākta skolas zāles renovēšana. Tā kā skolas ēka un blakus esošais sporta angārs ir arī galvenās kultūras aktivitāšu norises vietas, ir bezgala svarīgi sakārtot aktu zāli, lai Zaņas un kaimiņu pagastu cilvēkiem būtu vieta, kur satikties, piedalīties kultūras norisēs, organizēt pasākumus rudens un ziemas mēnešos. Šķēdē gan bērni, gan pieaugušie aktīvi un ar lielu prieku piedalās keramikas nodarbībās. Skolotājai, kura projekta ietvaros mācījās mākslas skolā un tagad vada nodarbības, jau iepriekš bija pieredze, un šobrīd viņas sapnis ir iegādāties krāsni keramikas apdedzināšanai, lai visu veidošanas procesu varētu veikt Šķēdē, šobrīd viss tiek vests uz mākslas skolu. Savukārt Jaunaucē ļoti nepieciešams atrast finansējumu «Knēveļu skoliņas» nodarbību turpināšanai, Ingunai Balcerei ir ieceres turpināt iesākto, paralēli nodarbībās iesaistot mazuļu māmiņas.

Saldus novada projekts ir īpašs ar trīs reorganizētu skolu aktivitātēm. Daudz nodarbību ir ar vienādu nosaukumu un mērķi, norise, neapšaubāmi, ir katram pagastam nedaudz atšķirīga. Ir prieks par kopumā tik daudzu cilvēku aktivitāti, iesaistīšanos jaunu prasmju apguvē. Esam gatavi meklēt jaunas projektu līdzekļu piesaistes iespējas, lai labās un cilvēkiem vajadzīgās lietas turpinātu.

42

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Staravejīs pots, tad i Dīvs tev paleidzēsAnastasija Kaktiniece, Jaunsilavas pamatskolas projekta direktore

Tā māca latgaliešu sakāmvārds. Citiem vārdiem sakot – ja gribi mainīt savu dzīvi, mainies pats. Jau gandrīz gadu šo principu «Pārmaiņu skolu» ietvaros ievēro Jaunsilavas pamatskola. Ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu skolā esam atvēruši sešas radošās darbnīcas, kurās ar prieku darbojas lieli un mazi.

Valodu klubiņā atsvaidzinātas vai pilnīgi no jauna apgūtas angļu un vācu valodas prasmes.

Interneta klases apmeklētāji ne vien iedraudzējušies ar datoru pamatzināšanu līmenī, bet arī iepazinuši komplicētas IT lietošanas iespējas.

Ritma studijā esam pozitīvi uzlādējušies un uzlabojuši veselību dziedot, vingrojot un sportojot.

Kokgriezēju darbnīca mācījusi iepazīt, iemīlēt un lietderīgi izmantot Latvijas bagātību – koku.

Dāvanu darbnīcā ar šūšanas, līmēšanas, zīmēšanas un citām smalkām roku darbībām veidotas dāvanas pašu un citu priekam.

Projekta dalībnieki ar saviem darbiem piedalījušies izstādēs, uzstājušies gan vietējās pašvaldības pasākumos, gan rīkojuši labdarības koncertus bērnu namos un speciālajā internātskolā.

Vairāki zēni un dažas meitenes mācījušās strādāt ar skaņu aparatūru, apgūstot dīdžeju prasmes. Kad Skaidrītes Bulmeisteres Ritma studijā sadumpojas mikrofoni vai nevar tikt galā ar skaņas kvalitāti, mūs allaž glābuši brāļi Jānis un Atis Auzāni, ne vien atrisinot tehniskas problēmas, bet arī radot

zēnos lielu interesi par sarežģīto spriegumu un frekvenču pasauli. Varbūt mūsu ritma studija kādā zinātkārā galvā būs modinājusi vēlmi tuvāk iepazīt elektrotehniku un fiziku?

Arī ritma studijas fiziskajā grupā notikumu netrūkst. Sākām ar ritmisko vingrošanu, bet turpinājām ar velomaratonu, un nu vadītāja Ineta Smilškalne sārtiem vaigiem nāk no basketbola treniņa. Tā teikt: «Kā tauta vēlas!»

Meitenēm un dāmām lieti noder prasmes rīkoties ar kvalitatīvajām izšūšanas un apmētāšanas šujmašīnām. Zīda apgleznošana dāvanu darbnīcas saimnieces Līgas Slicas vadībā ir ierasta lieta, turpretī ziepju gatavošana – jauks izaicinājums. Tāpat par izaicinājumu var uzskatīt kokgriezēja amata mācīšanos. Jānim Zvirbulim ir diferencēta pieeja jaunajiem amatniekiem: šis prot strādāt ar saplāksni, bet tam jādarbojas ar kaltu, šim var uzticēt virpu, tas jau tiks galā ar taisnošanas biezumēveli.

«Vācieši» un «angļi» ņemas ar jaunu leksiku un gatavo jaunus priekšnesumus. Valodnieču Sarmītes Ancānes un Janīnas Usāres nopelns ir tas, ka arī pirmklasnieki un otrklasnieki jau saprot pamatfrāzes un mēģina tās lietot ikdienā. Gan bērni, gan pieaugušie projekta laikā valodu darbnīcās ir apguvuši tiešām daudz.

Jauna lieta mums ir blogu veidošana. Taču maz pamazām interneta klases vadītāja Maija Ancāne savas darbnīcas apmeklētājiem ir atvērusi logu uz lielo un aizraujošo plašsaziņas pasauli. Maija ir smalka IT pazinēja, kas ne vien māca citus, bet mācās arī pati. Tagad mūsējie var teikt: «Blogi – tas ir lieliski!»

Pie visām labajām lietām, ko esam guvuši un iemācījušies, pieder arī pieredzes apmaiņa. Projekta plānošanas posmā, paredzot ekskursijas

43

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

uz amatnieku darbnīcām, mēs nemaz nevarējām iedomāties, cik patiesi lielu emocionālo baudījumu mums sniegs viesošanās Makašānos, kur apskatījām mākslinieku ģimenes darbus – meitas Gundegas Rancānes gleznas un tēva Antona Rancāna koktēlniecības un kokamatniecības meistardarbus.

Kas par ieguvumiem bija šajā ekskursijā! Pirmkārt, brīnišķīga ekskursija par projekta līdzekļiem. Otrkārt, pēc bīskapa Jāņa Buļa personīgā ielūguma viesošanās Rēzeknes Katoļu ģimnāzijā un tikšanās ar pašu bīskapu, saņemot viņa svētību. Treškārt, Nagļu sabiedriskā centra un zivsaimniecības apmeklējums. Ceturtkārt, pieredze, ko guvām pie «Pārmaiņu skolu» kolēģiem Makašānu amatu vidusskolā un Nagļos. Piektkārt, brīnišķīga un negaidīta uzņemšana ar īsti latgalisku viesmīlību pie klātiem galdiem visās trīs vietās, ko apmeklējām. Paldies lieliskajai Makašānu skolai, tās enerģiskajai direktorei un jaukajam kolektīvam! Paldies bīskapam Jānim Bulim un Rēzeknes Katoļu ģimnāzijai par uzņemšanu un svētīgo ieguldījumu Latvijas jaunatnes audzināšanā! Paldies mūsu draugiem Nagļos! Mūs, jaunsilaviešus, visu dienu nogaidījušies, viņi bija paspējuši noformēt rudens ražas izstādi. Taču paipalu olas un žāvētās zivis gluži par skaistām acīm vis mums nedeva. Dabūjām darboties visās sabiedriskā centra darbnīcās. Gan mašīndejas dejojām, gan spēlējām visneiedomājamākos mūzikas instrumentus.

Un vēl viena ekskursija projekta ietvaros. Šoreiz – «Uz bagāto Kurzemi» pie šī novada amatniekiem. Bet pa ceļam – pie lēdmanieša Tāļa Salas, ar ko iepazināmies «Pārmaiņu skolu» vasaras nometnē Siguldā. Baznīca bijušās atkritumu izgāztuves vietā... dažādu sabiedrības slāņu (skolasbērnu, cietumnieku, pensionāru utt.) iesaistīšana celtniecības un sakopšanas darbos... uzdrīkstēšanās sākt medus biznesu bez jelkādām priekšzināšanām... Tiešām var apmulst – kā tas iespējams? Bet uzņēmējs Tālis pasaka, kā akmenī iecērt: «Jūs varat pilnīgi visu!» MĒS NOTICĒJĀM!

Šlokenbekas pils ceļā gadījās gluži nejauši, un mēs nelaidām garām izdevību apskatīt Ceļu muzeju. Gleznaina vieta, senatnīga pils, sakopta apkārtne, vēsturiskas mašīnas, un iespēja izskraidīties. Bija labi!

Tukumā iepazināmies ar Pauļa Čivļa lazdukoka mēbelēm. Kas to būtu iedomājies! Lazda taču tik sīks koks! Bet iznāk – un skaisti! Savukārt Pauļa brālis Leons izrādīja savu mēbeļu restaurācijas darbnīcu. Nu, jautājumu mums netrūka. Lai gan grūti laiki, tomēr ir cilvēki, kas novērtē skaistumu un vēlas atjaunot šedevrus arī šī brīža saspringtajā ekonomiskajā situācijā. Gan pieaugušajiem, gan bērniem patika arī L. Čivļa dzīvesbiedres mākslinieces

Ingemāras Treijas gleznu izstāde un darbnīcas fasādes mākslinieciskais noformējums.

Tālāk mūsu ceļš veda pie kalēja Ginta Haņecka. Zēni bija stāvā sajūsmā. Kas par darbnīcu! Un pats kalējs – jauns, bet tāds sava aroda meistars! Un kad vēl zēni paši dabūja pacilāt kalēja veseri un pavirpināt pirkstos pašgatavoto naglu, tad nav brīnums, ka dažam labam pēc viesošanās Kurzemē kalēja Ginta smēde bija ekskursijas nagla.

Nākamais pārsteigums mūs sagaidīja Valdemārpilī Igurda Baņķa Amatu mājā. Kaut ko tādu nebijām gaidījuši. Mēs savā kokgriezēju darbnīcā vēl tikai sākam mācīties senās kokapstrādes prasmes, bet nevarējām iedomāties, ka kaut kur Latvijā kāds mūsdienās prot un dara ko tik skaistu un vajadzīgu. Kādas gultas! Kādi kokgriezumi! Kāds spogulis zēnu kopmītnes istabiņā! Kāda kafejnīca! Viss pašu rokām darināts! Ja būtu vairāk tādu cilvēku kā Igurds Baņķis – cilvēku ar mākslinieka dvēseli, amatnieka zelta rokām un īsta Latvijas patriota sirdi, mūsu tautai nebūtu, par ko bēdāt. Lai izdodas viss labais Amatu mājas jauniešiem un viņu skolotājam!

Kurzemes braucienu vainagoja Ventspils apmeklējums. Laika ziņas mūs baidīja ar vētru. Iepriekšējā vakarā piezvanīja šoferis un satrauktā balsī jautāja: «Vai jūs laika ziņas vispār klausāties?» Bet mēs riskējām un braucām pretī draudīgi melniem padebešiem. Ceļā pieredzējām sekojošas dabas parādības: lietu, brāzmainu vēju, sniegu, krusu, spožu sauli, varavīksni un – krāšņu lapu zeltu. Un, lai kurā objektā arī mēs apstātos, visur lietus nokaunējies rimās, un mēs izbaudījām gan Ventspils promenādi, gan parkus, gan pili, gan mazbānīti, un, protams, jūru. Daudzi Ventspilī bija pirmoreiz. Dažam tas varbūt liksies dīvaini, bet daudzi pirmoreiz nakšņoja viesnīcā. Tik daudz piedzīvojumu! Tik daudz iespaidu! Tik daudz VISA, kā nebūtu, ja nebūtu projekta «Pārmaiņu iespēja skolām».

Gatavojoties vasaras nometnei Siguldā, mēs, «Pārmaiņu skolas», veicām izpēti «Kas man ir Latvija un ko es tai varu dot». Matīss Zalāns, 7. klases skolnieks, teica: «Man Latvija ir kultūra, jo es ar to dzīvoju.» Jā, mēs esam kultūras tauta. Jā, mums vajag ēst un dzert, un apģērbties, un darbu, un... Bet mums vajag arī debesis!

Mēs atveram Sorosa fonda – Latvija dāvinājumu – grāmatu «Domāšanas māksla ikvienam» un lasām: «Dzīvojam līdzās citiem.» «Tev ir jādara.» Paldies «Pārmaiņu skolu» komandai – projekta iniciatoriem un koordinētājiem, kas mazajām lauku skolām dod spārnus!

44

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Mūžu dzīvo, mūžu mācies, jeb pieaugušo mūžizglītības pasākumu sekmēšana

Varakļānu novada Murmastienes pamatskolas projektā ‘’Murmastiene – mūsu mājas’’

Tāle Greine, projekta direktore

Daudzas jaunu zināšanu skolēns iegūst tieši skolā. Tās ir prasmes, bez kurām nevar būt iemaņu. Tā viņš mācās dzīvei.

Izrādās, ka pieauguši cilvēki arī visu mūžu mācās dzīvei. Iegūtās prasmes ļauj viņiem vieglāk pārvarēt nepatīkamas situācijas ikdienā saskarsmē ar līdzcilvēkiem, palīdz pārvarēt sevī vienaldzību, apātiju un grūtsirdību. Īpaši šodien, kad sabiedrībā valda bezdarbs, alkoholisms, garīgo vērtību trūkums. Tātad mēs katrs katru dienu apgūstam ko jaunu, tādējādi bagātinot sevi un rodot iespēju radoši dzīvot. Kas tad ir radoša dzīve? Vispirms tas ir prieks par to, ko mēs protam, varam, drīkstam. Tā ir labsajūta, ka varam būt vajadzīgi otram. Un pats galvenais – tas ir dzīves piepildījums un laime.

Murmastienes pamatskola jau 45 gadus izglīto skolēnus, bet pēdējos septiņos gados arī viņu vecākus. Šajā laikā esam izveidojuši «Vecāku mazo universitāti» ar mērķi palīdzēt vecākiem. Mūsu uzdevums ir saskaņot skolas un ģimenes attieksmes un intereses, kā arī centienus nodrošināt personības attīstības veidošanos nodrošināšanā; sekmēt uzlabojumus skolēnu socializācijas

procesos, panākot esošo sociālo, kultūrvērtību un sociālās uzvedības normu apguvi, celt ģimenes pedagoģisko potenciālu.

Kāpēc vecāku izglītošanai pievēršam tik lielu uzmanību? Mums katram jāmācās sakārtot pagātni un tagadni, domājot par nākotni un veidot dialogu ar laiku. Tāpat arī vajadzības gadījumā veidot citu sava ES identitāti, vingrināties labot savu emocionālo pieredzi, attīstīt prasmi izvēlēties savu emocionālo pieredzi un atbilstošus iekšējos resursus, pašaktualizēties, celt pašapziņu, attīstīt prasmes motivēt.

Kā rāda mūsdienu pedagoģiskā pieredze, daudzām ģimenēm dažādu iemeslu dēļ ir bērnu audzināšanas grūtības. Ierobežota sadzīves telpa (dzīvokļu platība) nerada iespēju vienlaicīgai saskarsmei ikdienā, tādējādi ierobežojot pieredzes nodošanu bērniem. Darbā un sadzīves organizēšanā pieaugušie ģimenes locekļi pavada vairāk laika nekā iepriekšējos gadu desmitos, tāpēc samazinās vecāku un bērnu savstarpējās komunikācijas laiks, bērni lielāko daļu no sava brīvā laika pavada ārpus ģimenes saskarsmes. Tāpat arī ir pārtrūkusi tautas tradicionālo pieeju izmantošana ģimenes pedagoģijā, tās vietā pārņemtas nekritiski izvērtētas «modernās» pieejas ģimenes audzināšanā, kurām raksturīgas vienpusīgas vai galējas tendences. Vecāki vienlaicīgi izmanto pretrunīgas audzināšanas metodes, kas tikai rada problēmas. Sabiedrībā ir izteikta cilvēku savstarpējā atsvešināšanās. Sevišķi spēcīgi šīs parādības jūtamas pilsētās, bet tās ienāk arī lauku cilvēku dzīvē. Līdz ar to skolas kontrole kļūst par bērnu sociālās uzvedības vienīgo kontroles veidu.

Vecākiem ir grūti, pat neiespējami rast atbildi uz daudziem bērnu jautājumiem. Tas izraisa savstarpēju neizpratni un neuzticēšanos ģimenē. Audzināšanas grūtības vecākiem sagādā arī viņu pedagoģiskā nekompetence

45

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

un atsevišķu rakstura iezīmju nelabvēlīga ietekme saskarsmē ar bērniem. Tā izpaužas neatbalstoša audzināšanas pieeja gan kā pārmērīgu prasību izvirzīšana, gan kā vienaldzība pret savu bērnu, gan kā «akla» mīlestība. Vecāku personiskās problēmas nereti var risinātas uz bērnu rēķina. Vecāki nereti mēģina risināt savus nepiepildītos sapņus un ilūzijas, tiecoties bērnus par katru cenu sūtīt mākslas, mūzikas, sporta skolās. Audzināšanas neveiksmes ir saistītas ar vecāku centieniem paildzināt bērnības fāzi. Audzināšanas grūtības, pēc novērojumiem Murmastienes pamatskolā, rodas arī ģimenēs, kurās piedzimst cita dzimuma bērni nekā vecāki cerējuši. Zēniem tiek pirktas meiteņu rotaļlietas, meitenēm auto kolekcijas utt. Reizēm vecāki nav pārliecināti par savām audzināšanas spējām, viņiem ir bail no savas sociālās lomas. Jo jaunāki vecāki, jo nepilnīgāka dzīves pieredze viņiem ir arī bērnu audzināšanā. Vecākiem bieži ir izteiktas pārspīlētas bailes par bērna veselību vai dzīvību vispār. No šim ģimenēm nāk bērni, kas pamatīgi un «profesionāli» stāsta par saslimšanas cēloni, slimības norisi utt. Un beidzot – audzināšanas grūtības ir vecākiem, kuriem ir vāji attīstīts vecāku instinkts un jūtas, tie parasti ir gados jauni vecāki, kuri nav sasnieguši sociālo briedumu.

Tāpēc ir tik svarīgi rast iespēju vecākiem mācīties to, kas noderēs arī viņu bērniem, pārzināt bērnu un jauniešu uzvedības traucējumus, kuru cēloņi visbiežāk meklējami ģimenes audzināšanas neveiksmēs. Pirms projekta «Pārmaiņu iespēja skolām» līdzekļus vecāku apmācībām meklējām pie vietējiem zemniekiem un uzņēmējiem. Tas bija gana problemātiski, jo daudzi uzrunātie atteicās piedalīties un finansiāli atbalstīt vecāku izglītošanu. Līdz ar projekta ieviešanu mums pavērās jaunas iespējas. Mums skolā nu ir izveidota «Vecāku mazās universitātes» aktivitāšu sistēma. Darbojamies šādās jomās:

Informatīvās lapas vecākiem. Tajās pausta aktuālā informācija par aktualitātēm skolā mācību un audzināšanas darbā, pateicības vecākiem par skolas atbalstīšanu un labu bērnu audzināšanu, jaunākās atziņas pedagoģijā un psiholoģijā, ir arī lappuse pārdomām un dažādas īsziņas (par vērtēšanu,

mācību līdzekļiem utt.). Informatīvās lapas tiek dotas katrai ģimenei (šogad skolā mācās bērni no 53 ģimenēm). Vecāki šo informāciju atzinīgi novērtē.

Tematiskās klašu vecāku sapulces. Klašu audzinātāji piedāvā vecākiem tematiskās klašu vecāku sapulces, kurās tiek runāts par dažādiem audzināšanas jautājumiem. Skolā ir izstrādāta audzināšanas programma, kuras sastāvdaļa ir karjeras izglītība. Šajās sapulcēs vecāki tiek aicināti veltīt pienācīgu uzmanību savam bērnam. Diemžēl šīs sapulces, nav sevišķi iecienītas. Vecāki labprāt atbalsta sapulces, kurās runā tikai par sekmēm, jo uzskata, ka pats galvenais ir mācības. Klašu audzinātāji katrai ģimenei raksta speciālu uzaicinājumu uz sapulci, vecāki tiek cienāti ar tēju vai kafiju, jo sarunas tad noris dabiskāk, un vecāki jūtas gaidīti un svarīgi.

Kultūras pasākumi brīvajā laikā kopā ar bērniem. Tā kā mūsu pagastā nav kultūras nama, visi lielākie pagasta pasākumi notiek skolas sporta zālē. Arī skolas organizētajos pasākumos vecāki tiek aicināti piedalīties. Skola jau kopš tās pastāvēšanas ir kultūras un izglītības centrs ne vien skolas vecuma bērniem, bet arī viņu vecākiem. Mākslinieku koncerti Ziemassvētkos, dažādas izstādes, Leļļu teātra izrādes bērniem, kaimiņpagastu pašdarbnieku koncerti, dziedošās Igauņu ģimenes koncerts. Tie ir tikai pēdējā laikā populārākie un vairāk apmeklētie kultūras pasākumi skolā. Arī skolēnu koncerti vecvecāku, «Mātes dienā» un pasākumā «Par skolas godu» ir populāri pagasta iedzīvotāju vidū.

Tieši projekta laikā radās jauna joma – «Viena diena kopā ar vecākiem». Paši skolēni un vecāki ierosina šādu darbošanos kopā. Tā ir muzeju apmeklēšana, tikšanās ar jaunizveidotā novada deputātiem, uzņēmējiem, skolas absolventiem. Mācību stundas šajā dienā nenotiek tradicionālā veidā. Par pasākuma norises vietu tiek izvēlēta pagasta bibliotēka, kaimiņpagasta novadpētniecības istaba, profesionālā vidusskola, muzejs utt. Vecāki ir ļoti atsaucīgi pasākumu apmeklētāji. Dažreiz nodarbības vada paši vecāki – dalās pieredzē, gatavo salātus, dekorus svētkiem utt. Mācās kopā ar saviem bērniem. Tas vieno ģimeni.

Vecāku diena skolā. Tā notiek katru gadu 2. semestrī. Vecāki saņem ielūgumus – ielīmes skolēnu dienasgrāmatās. Šajā dienā notiek interesanta skolas darba prezentācija, veidotas izstādes pa klasēm ar bērnu darbiem, pašu vecāku un skolotāju darbu izstādes. Tikšanās notiek gan kopā ar bērniem, gan atsevišķi vecākiem. Katru gadu tiek domāts, lai vecākiem šī diena būtu saistoša. Vairs nepopularizējam atklātās stundas, jo vecāki drīkst un ir aicināti, kad vien vēlas (sazinoties ar skolotājiem), ierasties apmeklēt stundas. Viņi tiek lūgti analizēt Vecāku dienu un ieteikt priekšlikumus turpmākajam darbam. Pārsvarā ierosinājumi ir vienveidīgi – «Tā turpināt», «Paldies par jauko sagaidīšanu, man bija interesanti».

46

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Ekskursijas. Tā kā Murmastienes skola atrodas 16 km no novada centra Varakļāniem un 32 km no Madonas, tad mums ir problemātiski izmantot pilsētu piedāvājumus. Katru gadu organizējam vismaz četras mācību ekskursijas. Vienmēr aicinot arī līdzi vecākus. Šī joma ir ļoti iecienīta, jo daudziem vecākiem pašiem nav iespējams kopā ar bērniem braukt ekskursijās. Pārsvarā ģimeņu izbraukumi saistās ar iepirkšanos vai ciemošanos. Regulāri apmeklējam Varakļānu un Madonas novadpētniecības muzeju izstādes, ar Rīgas muzeju apmeklējumu reizē skatāmies izrādes teātros, cirkā. Un ja vēl ceļa izdevumi no Sorosa fonda – tad atsaucība ir liela. Pagājušajā gadā jauka ekskursija bija pa Latgali, apciemojot metālmākslinieku Jāni Lubku un keramiķi Rēteri Gailumu.

Vecāki ir pateicīgi skolai par iespēju redzēt ko jaunu, pabūt kopā ar saviem bērniem un smelties zināšanas, kas agrāk nebija iespējams.

Mežu un dārzu diena lielā talka. Pateicoties šim pasākumam, mūsu skolas plašā apkārtne ir ļoti sakopta, ziedoša un pievilcīga visos gadalaikos. Iestādīts jauns ābeļdārzs, košuma krūmi, ziemcietes utt. Tas ir vecāku kopdarbs ar skolas bērniem. Katrs vecāks uzskata par savu pienākumu piedalīties talkā. Kopīga talkas zupas baudīšana, prieks par padarīto, sertifikāta «Dabas draugs» saņemšana pulcē lielu skaitu darboties gribētāju. Tā arī ir vecāku izglītošana par dabas aizsardzību un ‘’zaļu’’ dzīvošanu.

Talkā piedalās arī skolas absolventi un vecvecāki. Skolas bērniem šī diena patīk, jo ir neformāla gaisotne. Un ja vēl darba vadītājs ir tētis vai māmiņa, prieks ir dubults.

Tikšanās – nodarbības ar psihologiem, lektoriem, speciālistiem. Tā kā skolā nav psihologa, mums piedāvā tikai atsevišķas individuālās sarunas ar vecākiem. Bieži tas nav efektīvi. Vecāki vēlās kopā sanākšanu, kopā būšanu, jo atšķirtība rada vienaldzību. Skolā vairs neorganizējam kopīgas visas skolas vecāku sapulces. Efektīvas ir sarunas nelielā auditorijā, kur pieaicinām speciālistus. Vecāki labprāt uzklausa Kaspara Bikšes padomus. Tautskolas «Narmada» lektores treneres Andas Pēkšēnas nodarbība viņiem likās pārlieku sarežģīta. Manuprāt, nodarbība bija ļoti pārdomāta un kvalitatīva.

Vecāki nu jau saprot, ka skolēniem vispirms ir pienākumi, tikai tad tiesības.

Bērnu tiesību speciāliste Līga Bērziņa, dziednieks Jānis Urtāns, probācijas centra darbinieces bija gaidītas, un sarunas arī bija ļoti vajadzīgas. Vecāku vērtējumi ir dažādi. Pats galvenais, vienaldzīgo pēc nodarbībām nav.

Pateicoties vecāku izglītošanai, veidojas ģimenes audzināšanas kvalitāte, kur galvenā uzmanība pievērsta bērnu vajadzību apmierināšanas pakāpei, aizliegumu apjomam un saturam, audzināšanas stilam, bērnu izvirzīto prasību (pienākumu) apjomam ģimenē un skolā.

Un beidzot – paldies, ka Murmastienes skolas projekts tika apstiprināts! Kaut gan tas radīja daudz it kā lieka darba, tomēr tas bija to vērts. Ieguvēji esam visi! Mūsu galvenā bagātība ir cilvēks – liels un mazs.

47

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

Pieaugušo mūžizglītības pasākumu sekmēšanaDruvienas pamatskolas projekta komanda

Projekta «Druvienas pamatskola kā izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centrs» ilgtermiņa mērķis ir sekmēt Druvienas pamatskolas izveidi par novada mūžizglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru. Īstermiņa mērķis – radīt labvēlīgus priekšnosacījumus atvērtas sabiedrības veidošanai Druvienas pagastā un izveidot skolu par aktīvu vietējās sabiedrības centru.

Pati vide mums, druvēniešiem, izvirza tās stiprās puses, ar ko varam šajā laikā izdzīvot, uz ko balstīt savas skolas un pagasta nākotnes vīziju: pagasta kultūrvēsturiskais mantojums – Druvienas Vecā skola – muzejs ar ekspozīciju par J. Poruku, brāļiem Straumēm un Eglēm, Druvienas pamatskola – muižas ēka, Piļu un muižu asociācijas biedre, Silmaču muzejs – vienīgais vienas izrādes muzejs Eiropā, folkloras kopa «Pērlis», Druvienā pierakstīto tautasdziesmu krājums, ļoti daudzveidīga un ilgstoša interešu izglītība, savi amatnieki, jauna sporta zāle.

Savu otro iespēju Druvienas pamatskola redz, pārtopot par izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī pieaugušajiem, nodrošinot mūžizglītības iespējas perspektīvā plānojumā.

Pašreiz Gulbenes novadā tiek organizēts darbs pie stratēģiskas un sistēmiskas izglītības plānošanas mūža garumā. Mūžizglītības koncepts apvieno sevī gan formālās, gan neformālās, gan dzīves izglītības iespējas. Ir izveidota darba grupa, kas nopietni ķērusies pie šo jautājumu sakārtošanas. Arī Druvienas pamatskolas pārstāvji ir šajā darba grupā, jo mūsu pagastā ir

iestādes un organizācijas, kuras var veidot piedāvājumu tieši neformālās un mūžizglītības paplašināšanai vietējiem iedzīvotājiem: Druvienas pamatskola, Druvienas kultūras nams, Druvienas Vecā skola – muzejs un Silmaču muzejs, Druvienas pagasta attīstības biedrība «Pērļu zvejnieki», Druvienas pamatskolas un pagasta bibliotēkas.

Druvienas pamatskola, kura veidojas par pagasta daudzfunkcionālo centru, realizējot ne tikai vispārējās un interešu izglītības, bet Sorosa fonda – Latvija projekta ietvaros arī neformālo un mūžizglītību savā pagastā, ir nodefinējusi savas stiprās puses un nepieciešamo attīstību iedzīvotāju mūžizglītības veicināšanā:

Mūžizglītība

Stiprās puses: Vājās puses:

var veidot piedāvājumu tieši neformālās un mūžizglītības paplašināšanai vietējiem iedzīvotājiem, nodrošināt ar materiāli tehnisko un cilvēkresursu bāzi;

SIA «Austrumvidzeme» pieaugušo tālākizglītībā

mūžizglītības un tās informācijas plūsmas organizācijai novadā;

sadarbības;

uz vienotu mērķi. Lokāla pieeja katrā pagastā;

48

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Iespējas: Draudi:

iestādēm sistēmisku informācijas tīklu par mūžizglītības piedāvājumu pagastos un novadā;

programmas pagasta iedzīvotājiem redzesloka, kompetenču un radošuma paplašināšanai;

dzīves kvalitātes un kapacitātes paaugstināšanai.

interese;

(līderu) kapacitāte.

Ko esam paveikuši vietējā kopienā mūžizglītības pasākumu sekmēšanai Sorosa fonda – Latvija projekta ietvaros:

Notikuši 36 stundu kursi «Datorapmācība iesācējiem» vietējiem iedzīvotājiem. Kursus apmeklēja 21 vietējais un divi kaimiņu pagasta iedzīvotāji. Aktivitāte un atsaucība bija liela, jo iepriekš pagastā šādi kursi nekad netika organizēti. Šāda veida apmācībā ir bijuši iesaistīti bezdarbnieki. Kursu programmā tika iekļauta arī interneta un internetbankas lietošana, kas cieši saistās ar mūsdienu dzīves pieprasījumu.

Notikuši 36 stundu kursi «Angļu valoda iesācējiem» vietējiem iedzīvotājiem. Kursus apmeklēja 25 vietējie un divi kaimiņu pagasta iedzīvotāji. Lielā ieinteresētība šo kursu apmeklējumā saistāma ar to, ka Druvienas pamatskolā

padomju laikos kā otra svešvaloda tika mācīta vācu valoda. Nu jau vairāk kā desmit gadus bērni skolā mācās angļu valodu, bet vecāki šo valodu neprot un nevar palīdzēt saviem bērniem mācību procesā. Kursu apmeklējums deva iespēju pašiem pieaugušajiem apgūt pamatprasmes angļu valodā. Divi no dalībniekiem drīz pēc kursu beigām devušies uz Angliju, tātad viņiem valoda noderēs darba meklējumos un komunikācijā ar citu valstu iedzīvotājiem.

Reizi mēnesī tiek organizētas floristikas nodarbības, kur piedalās mammas kopā ar meitām un viena vecmāmiņa kopā ar savu mazmeitiņu. Apmeklētība ir vidēji septiņi cilvēki nodarbībā. Problēmas bija vasaras periodā, kad lauku sievietes daudz aizņemtas mājas darbos, līdz ar to apmeklētība bija mazāka. Šobrīd nodarbības plānojam pa darbdienu vakariem, jo pamazām iestājas tumšais laiks, kad visi lauku darbi jau apdarīti. Kopā noformējām skolas telpas 1. septembrim. Oktobrī sāksim gatavoties Ziemassvētkiem.

No septembra notiek pērļošanas nodarbības. Tās regulāri apmeklē septiņas dalībnieces. Nodarbības ir ļoti interesantas, jo katru reizi tiek apgūta kāda jauna tehnika, izgatavoti paraudziņi, kurus mājās dalībnieces pabeidz. Līdz ar to sievietes pašas var izgatavot sev rotaslietas, un tas ir daudz lētāk nekā iegādāties tās veikalā vai tirgū. Nodarbību apmeklētājas ar sajūsmu ik reizi vērtē katras veikumu. Veidojas pozitīva, darbīga vide, kas vieno skolotājas un bērnu māmiņas. Nodarbību noslēgumā plānota darbu izstāde, lai savu veikumu parādītu plašākai auditorijai, lai dalībnieču veiksmes iedvesmotu arī citus cilvēkus.

Trīs mēnešu garumā – no janvāra līdz aprīlim – svētdienās jaunajā sporta zālē notika nodarbības ārstnieciskajā vingrošanā. Tās apvienoja ļoti dažādu paaudžu cilvēkus, pat veselas ģimenes. Kopā šīs nodarbības apmeklēja 39  dalībnieki, bet vidēji katru reizi 22 dalībnieki. Vingrošanas nodarbības

49

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

vadīja vietējā speciāliste sabiedriskā kārtā, nodarbības tika piemērotas dažādām iespējām, atbilstoši katra varēšanai. Dalībnieki apguva prasmi pareizi izpildīt iesildīšanos pirms vingrošanas, dažādus vingrošanas elementus, vingrojumus dažādām problēmzonām, izstaipīšanos nodarbības beigās. Nodarbību apmeklēšana dod iespēju turpmāk katram individuāli pareizi organizēt savas veselības nostiprināšanu, fiziskās labsajūtas veicināšanu.

No februāra līdz jūlijam reizi mēnesī tika organizētas sešas radošās pašattīstības nodarbības kopā ar dziedošo Vītolu ģimeni. Nodarbību tēmas bija: Dziesmas lauks un tēli; Māras dziesmas, Dieva dziesmas; Pasaules koks – vertikāles izjūta; Vienotība; Radošais centrs cilvēkā; Krāsu dziesmas. Šīs nodarbības pulcēja cilvēkus, kuriem tuva dziesma, filozofija, sevis izzināšana. Kopā tās apmeklēja 20 cilvēki. Interesanti, ka tieši šīs nodarbības piesaistīja atsevišķus dalībniekus no kaimiņu pagastiem un pat blakus novadiem – Alūksnes un Jaunpiebalgas.

Aptaujas anketās viens pieaugušais izrādīja interesi iemācīties koka virpošanu. Mēs viņam nodrošinājām šo iespēju, uzaicinot darboties kopā ar skolēniem skolas kokapstrādes pulciņā.

Projekta īstenošanas gaitā radušies arī secinājumi par pieaugušo mūžizglītības jautājumiem vietējā kopienā:

vērojams motivācijas un izpratnes trūkums par to.

pielietojumu.

cilvēku vispār neizrāda interesi par sabiedriskajām aktivitātēm.

Neizdevās noorganizēt grozu pīšanas kursus, jo pieteicās tikai divi interesenti. Šo problēmu risināsim, iesaistot viņus kokapstrādes pulciņa darbā.

nodarbības, jo lauku cilvēki ir aizņemti lauku darbos.

Turpmākajam darbam esam izvirzījuši divus virzienu mūžizglītības programmu īstenošanai pagasta teritorijā: sadarbība ar Mācību centru SIA «Austrumvidzeme», lai organizētu iedzīvotāju profesionālo pilnveidi un pārkvalifikāciju saskaņā ar pieprasījumu un turpināt pilnveidot skolu kā daudzfunkcionāls centru, kas veido piedāvājumu radošuma, līderības, kompetenču pilnveidošanai un pēctecības un lokālā patriotisma audzināšanai.

50

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Projekts «Fēnikss: Briežuciema pamatskolas glābšanas misija»

Briežuciema pamatskolas projekta komanda

Projektu «Fēnikss: Briežuciema pamatskolas glābšanas misija» 2010. gada janvārī uzsākot, tika izvēlētas šādas darbības jomas:

interesentiem (nodarbību cikls «Raibās pupas»);

interneta kā informācijas un pašizglītošanās avota lietošanu vietējās kopienas iedzīvotājiem;

prasmes un saturīgi pavadīt brīvo laiku 60 bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem.

Aktīvi darbojoties projekta aktivitāšu realizēšanā, gūtas daudzas atziņas, uzkrāta pamatīga pieredze projektu realizēšanā, skolas kā daudzfunkcionāla resursu centra pakāpeniskā pārveidošanā, uzsāktas iestrādes skolas un pašvaldības attiecību veidošanā, apzināti un izvērtēti vietējie resursi un izaicinājumi turpmākās darbības produktivitātes celšanai.

Gatavojot apkopojumu iniciatīvas pieredzes krājuma veidošanai, mēs, projekta vadības grupa, izvēlējāmies trīs projekta jomas, kuras tiks analizētas un vērtēta padarīto darbu atbilstība mūsu sākotnējām iecerēm:

projekta administrēšana pieredze (uzskatām, ka šī ir ļoti būtiska joma, ņemot vērā mūsu projekta bagātīgo aktivitāšu klāstu) un projekta gaitā iegūtās zināšanas un prasmes, šis ir viens no mūsu vērtīgākajiem ieguvumiem, lai gan prasījis no mums neparedzēti daudz pacietības, izturības un prasmju pielāgoties dažādām neprognozējamām situācijām, kādas radās visā projekta laikā.

Izglītojošo nodarbību cikls «Raibās pupas» bērniem un viņu vecākiem un izzinoši radošā vasaras skola «Eksperiments 2010»

Plānotā iecere – organizējot dažādas nodarbības, nodrošināt vietējo iedzīvotāju, jo sevišķi bērnu, jauniešu un viņu vecāku, kā arī bezdarbnieku kultūras, sporta un sociālās vajadzības.

Projekta ietvaros noorganizētas aptuveni 25 dažāda rakstura un satura nodarbības, nodarbībās iesaistīti un aktivizēti vismaz 200 iedzīvotāji (arī no citiem novadiem). Nodarbību organizēšana liekas rūpes neradīja, jo tās pēc būtības daudz neatšķiras no skolas pamatfunkcijas – izglītojamo apmācības un nodarbību plānošanas. Arī aptaujātie nodarbību dalībnieki simtprocentīgi pauda apmierinātību ar nodarbību tēmu izvēli un to kvalitāti.

51

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

Arī vasaras nometnes organizēšana bija viens no projekta vadības grupas lielākajiem pārbaudījumiem, jo apmācības vasaras periodā skolā tika organizētas pirmo reizi. Nometnes organizēšanas laikā izkristalizējušies tīri praktiskas dabas padomi tiem, kuriem nometņu organizēšana vēl tikai priekšā:

līdz nometnes sākuma datumam, jo pēc tam ir pārāk daudz cita veida formalitāšu kārtošanas;

jāuztic «sagādnieka» loma – regulāri bija jāatjauno izejmateriālu krājumi, tualetes papīri, dvieļi, regulāri kaut kā pietrūka kādai no nodarbībām;

stundu, kuras būs jāpavada kopā ar bērniem (iepriekš neplānota, bet bērnu lūgta diskotēka, nakts pārgājieni, ekskursijas). Tātad vasaras nometne principā nav labi atalgots darbs, bet gan dzīvesveids, ar kuru var «saslimt» vienas nometnes laikā. Briežuciema skolas nākošā gada darbības plānā jau iekļautas divas vasaras nometnes (bērniem līdz 11 gadiem un jauniešiem no 18 līdz 23 gadiem);

ir daudz vairāk drosmes un prasmju, nekā to bijām iedomājušies. Viņi bija vislielākie palīgi nometnes realizēšanā;

un saliedētības stiprināšanā.Jaukā gaisotne, lieliskā saliedētības izjūta un piedzīvojumu gars, kas valdīja

vasaras nometnē, piešķīra spožumu un laimes izjūtu daudzām turpmākajām dienām ne tikai mums, bet arī bērniem. Lai gan pirms nometnes realizēšanas bija uztraukums, paveiktais daudzkārt pārsniedza mūsu prognozētos rezultātus.

«Informācijas bankas» izveide

Plānotā iecere bija skolas telpās izveidot speciālu vietu ar internetnodrošinājumu, kur katrs interesents bez maksas var saņemt jaunāko informāciju darba meklēšanas un tālākizglītības jomā.

Arī šī iecere no vienkāršas idejas par interneta izmantošanu vietējiem iedzīvotājiem pārvērtusies līdz nepazīšanai:

bijām plānojuši – lai apskatītu jaunumus savos e-pastos, tiek izmantoti

internetbanku pakalpojumi un mūsu informātikas skolotājas bezmaksas konsultācijas (piemērs no «Informācijas bankas» ikdienas  – kāda pagasta kundze nāca meklēt internetā tā Turcijas kūrorta fotogrāfijas, uz kuru bija devušies viņas dēls ar ģimeni);

(pērk, pārdod utt.), par sludinājumu dēli kalpo dekoratīva krāsns;

valodas stundu organizēšanai internetā var atrast lieliskus audiovizuālus mācību materiālus, kas ir ļoti svarīgi katras valodas apguvē.

stunda, kuras laikā jaunieši ar Skype palīdzību SFL eksperta J. Baltača vadībā apgūs mājaslapu veidošanas pamatus, iespējas un to uzturēšanu;

bagātinājusi savas funkcijas, ka laiku pa laikam šai telpā atskan nopūtas – tā ir kļuvusi par mazu visām aktivitātēm, kas tajā notiek.

Projekta administrēšana

Plānotā iecere bija vienkārši projekta dokumentācijas kārtošana. Taču projekta ietvaros radās virkne izaicinājumu un atziņu:

pagasta pārvalde – novada dome – Sorosa fonds prasīja daudz, daudz vairāk pūļu, nekā sākotnēji tika plānots. Principā dokumentācija bija jāsaskaņo trijās vietās, un, lai cik dīvaini tas nešķistu, visvairāk laika prasīja un visvairāk projekta norisi tādēļ arī bremzēja attiecības «skola – pašvaldība». Taču mēs esam uzkrājuši pamatīgu pieredzi. Esam sākuši dialogu ar pašvaldību cerībā, ka tiksim novērtēti kā mazi, bet spējīgi partneri. Pateicoties projektam, esam kļuvuši atpazīstami ne tikai novada, bet arī krietni plašākā mērogā;

norakstīšanas aktu sastādīšanā, dokumentu korektā sagatavošanā, kārtībā un veidā, kādā iesniedzami lūgumi pašvaldības sēdēm u.tml.;

novada dažādu speciālistu bezmaksas konsultācijām (juriskonsulta, grāmatveža, iepirkumu komisijas locekļu u.tml.).

Būtiskākais secinājums – esam kļuvuši stiprāki, zinošāki un redzošāki.

52

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Kabiles Meirovica pamatskola – «Daudzfunkcionāls centrs – skola visiem»Kabiles pamatskolas projekta komanda

Realizējot projektu, viena no kopienas atbalstītajām iedzīvotāju grupām ir pirmsskolas vecuma bērni. Ar bērniem regulāri strādā logopēds. Paralēli šīm nodarbībām logopēds konsultē gan bērnu vecākus, gan pedagogus, līdz ar to trīskāršojot nodarbību efektivitāti. Par šīm nodarbībām ir ļoti labas atsauksmes gan no bērniem, gan no viņu vecākiem.

Ģimenēm ar bērniem un bērnu vecākiem projekta ietvaros ir iespējams apmeklēt arī psihologa konsultācijas, lai izpētītu radušās problēmas un kopīgi rastu to risinājumus.

Tika organizētas logopēda un psihologu nodarbības vecākiem un pedagogiem par skolēnu mācīšanās traucējumiem un atbalsta pasākumiem bērniem ar mācīšanās traucējumiem gan ikdienā, gan kārtojot valsts pārbaudes darbus. Nodarbību laikā auditorija saņēma kvalitatīvu informāciju un izsmeļošas atbildes uz jautājumiem, jo šāda veida pasākumi ir salīdzinoši jauna lieta, un informācija par šiem jautājumiem nav sevišķi plaši pieejama. Šo problēmu risināšana ir ieguldījums bērnu attīstības veicināšanā. Pasākumi tika novērtēti ļoti pozitīvi gan pedagogu kolektīvā, gan arī no vecāku puses.

Projekta ietvaros pieaugušajiem tika organizēti kursi datorapmācībā, angļu valodā, nodarbību cikls psiholoģijā. Datorapmācības grupā mācījās pieaugušie bez priekšzināšanām datorzinībās. Motivācija pieteikties kursos bija dažāda – lai varētu konkurēt darba tirgū, lai datoru varētu izmantot kā

saziņas līdzekli, lai veidotu izpratni par modernajām tehnoloģijām un varētu sekot līdzi bērniem. Paralēli organizētajiem datorapmācības kursiem arī skolotāji, apmeklējot nodarbības, apguva iemaņas darboties ar portatīvo datoru un projektoru.

Angļu valodas kursos mācības notiek arī tiem, kuriem nav priekšzināšanu šajā valodā un interesanti ir tas, ka valodu apgūst sākumskolas bērni, viņu vecāki un arī daži vecvecāki. Šo kursu nodarbības kalpo ne tikai valodas apgūšanai, bet arī ģimeniskuma stiprināšanai. Nodarbības būs tikai aizsākums, jo valodas apguve neapstājas, beidzoties kursiem.

Nodarbību cikls psiholoģijā ir īpašs ar to, ka nodarbībās piedalās dažādu vecumu, dzimumu, tautību, profesiju, sociālo slāņu, konfesiju pārstāvji; nodarbības vadījuši trīs dažādi psihologi, kuri paši ir katrs ar savu skatījumu uz problēmām, situācijām. Tas veicinājis pārrunas par visdažādākajiem jautājumiem, tāpat arī diskusijas par tēmām, kuras netiek skartas ikdienas sadzīvē.

Dzīves ziņas nodarbības pieaugušajiem – «Ziemassvētku rotājumi» un «Dekupāža» – no dalībnieku puses tika novērtētas ļoti labi un atzītas par ilgtspējīgām, jo iegūtās zināšanas tiks izmantotas turpmāk, kā arī tika izteikta doma par līdzīga veida nodarbību organizēšanu arī pēc tam, kad projekts būs beidzies.

Projekta laikā kopienas iedzīvotājiem ir pilnveidojusies iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku, dažādojot nodarbes. Projekta ietvaros tika saremontēta telpa – skolas svinību zāle, kurā iespējams organizēt dažāda satura pasākumus. Jāatzīmē, ka, ieguldot Sorosa fonda – Latvija piešķirtos līdzekļus, sadarbojoties ar pagasta pārvaldi, darbus veicot skolas darbiniekiem un skolēnu vecākiem,

53

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

ar minimāliem resursiem tika panākts maksimāls rezultāts. Tika papildināts skolas sporta inventāra klāsts, kurš ir pieejams visiem kopienas iedzīvotājiem skolas sporta zālē, līdz ar to sniedzot iespēju dažādot sportiskās aktivitātes, gan nodarbību laikā, gan sporta pasākumos. Projekta ietvaros tika papildināti tehniskie mācību līdzekļi – iegādāti portatīvie datori, projektors, fotokamera, printeris – kopētājs, mūzikas centrs. Tas viss kopumā ļauj organizēt un veidot mūsdienīgus izzinošos un izklaides pasākumus.

Aktīvākajiem kopienas iedzīvotājiem pietiek, ja informācija par norisēm ir afišu vai paziņojumu veidā. Daļu dažāda vecuma cilvēku izdodas iesaistīt tad, ja viņi tiek uzrunāti personīgi, visu izskaidrojot un ieinteresējot. Labi ir tad, ja nākošajā reizē iepriekšējam apmeklētājam līdz ir draugs, kaimiņš vai kāds no ģimenes locekļiem. Tā ir kā uzslava par paveikto un labs darba novērtējums.

Apmeklēti un labi novērtēti ir projekta ietvaros organizētie dzīves ziņas un gadskārtu pasākumi, kurus apmeklē kopā bērni, vecāki un vecvecāki. Šādā veidā ģimenēm rodas iespēja kopīgi pavadīt laiku. Bērni pēc pasākumiem atzīst, ka viņi ģimenē turpina interesēties par šīm tēmām.

Ierasta lieta ir kļuvusi sporta zāles apmeklēšana dažādām interešu grupām – bērniem, vecākiem ar bērniem un sievietēm (veselības grupā). Projekta ietvaros bija iespējams apgūt dažādus sporta veidus, pilnveidot iemaņas, nostiprināt veselību, darbojoties kopā ar treneri. Šīs nodarbes ieguvušas vislielāko atsaucību un jāteic, piesaistījušas citādā veidā grūti iekustināmos vīriešus. Uz sporta nodarbībām nāk gan jaunie tēvi kopā ar bērniem, gan vectēvi kopā ar mazbērniem. Saturīga brīvā laika pavadīšana ir sporta pasākumi, kuros iespējams darboties gan tradicionālos, gan netradicionālos sporta veidos.

Ievirzes tam, ka ieviestās projekta idejas turpināsies, skaidri redzamas jau pašlaik. Tas attiecas gan uz sporta nodarbībām, kuras vadīs tas pats treneris, kurš vadīja sporta nodarbības dažādām interešu grupām projekta sakarā, bet jau ārpus projekta ietvariem. Turpinās psihologa konsultācijas. Dzīves ziņas nodarbes – dekupāža jau tagad turpinās ne no projekta līdzekļiem, jo projekta nodarbību dalībnieki to ir atraduši par tīkamu brīvā laika aizpildīšanas iespēju.

Par ļoti saturīgi pavadītu laiku, vasaras brīvlaikā, izvērtās nometne sākumskolas bērniem – «Vasaras skoliņa». Nometnes nodarbībās bērni ieguva jaunas zināšanas un apguva dažādas prasmes un iemaņas. Nometnē iegūto bērni varēja izmantot visas vasaras garumā, lai aizpildītu brīvo laiku – turpināt

izzināt Latvijas augu valsti, pētīt latviešu tautas tradīcijas, vākt dažāda veida informāciju, apkopojot datus, izgatavot spēles un rotaļlietas. Par to, ka bērniem šis kopā pavadītais laiks licies saturīgi pavadīts, liecina viņu jautājumi – vai nākošajā gadā atkal būs tāda nometne. To jautā arī bērnu vecāki un izsaka vēlmi darboties tādā vasaras skoliņā kopā ar bērniem.

Realizējot SFL atbalstīto projektu «Daudzfunkcionāls centrs – skola visiem», nodarbību un pasākumu laikā tiek stiprināta sadarbība galvenokārt starp dažādām paaudzēm paplašinot interešu loku, radot iespējas kopīgi darboties brīvajā laikā.

Starp skolu un pašvaldību sadarbība notiek divos līmeņos. Ar vietējo pagasta pārvaldi sadarbība īpaši jūtama bija, veicot remonta darbus skolas zālē, kad pārvalde atbalstīja ar transportu un strādniekiem. Šo sadarbību noteikti var uzskatīt par pozitīvi ietekmējošu apstākli kopienas attīstībai. Jāņem vērā tas, ka pagastā praktiski nav citas pietiekami plašas pulcēšanās vietas, kopš tika privatizēts muižas komplekss, kurā atradās pagasta kultūras nams. Ikvienas publiskās vietas fiziskās vides uzlabošana dod pozitīvu ieguldījumu kopienas attīstībā.

Ar Kuldīgas novada pašvaldību sadarbība notiek risinot galvenokārt finansiālus jautājumus. Novada centrs no Kabiles atrodas apmēram 28 kilometru attālumā, un attālums katrā ziņā ir apstāklis, kas ietekmē sadarbības apmērus.

Projekta ietvaros vairāk un lielāks akcents bija likts uz nodarbinātības prasmju paaugstināšanu gan apmeklējot nodarbības (dzīvesziņas, datorapmācības, angļu valodas, psihologa, sporta), gan nodarbību laikā pamēģinot praktiski, vai tīri teorētiski nonākot līdz atziņai par saviem tālākiem mērķiem. Darbojoties dzīvesziņas nodarbēs ir radušās idejas arī par iespēju uzsākt uzņēmējdarbību – vietējās kopienas iedzīvotāji būtu gatavi iziet apmācību uzņēmējdarbības kursos, lai uzdrīkstētos oficiāli veidot savu uzņēmumu vai kļūt par individuālā darba veicēju.

Projekta ietvaros tas vairāk bija kā sociāli psiholoģisks atbalsts gan individuālu konsultāciju laikā, gan grupās. Preventīvie pasākumi saistīti gan ar skolas vecuma problēmbērniem, gan ar pieaugušo auditoriju, sevišķi darba meklētājiem, ģimenēm, kur bērnus audzina tikai viens vecāks, kur kāds no vecākiem ir atkarīgais; arī audžuģimenēm (lai arī pagastā to nav daudz, tomēr projekta ietvaros ir nācies saskarties ar problēmām, kas raksturīgas šajās ģimenēs).

54

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Balvu pamatskolas projekts «Daudz siržu – viena zeme un valoda»Balvu pamatskolas projekta komanda

Projekta mērķis bija izveidot sabiedrības integrācijas un kultūrmijie dar-bī bas centru, kas:

pasākumus;

ar latviešu un krievu kultūru, tās tradīcijām, gan pasākumu rīkošanā, gan ēdienu gatavošanā, gan tautu tērpu darināšanā;

krieviem – latviešu valodu.

Projekta īstenošanai bija nepieciešams labiekārtot mājturības kabineta telpas 49,2 m2 platībā; iegādāties nepieciešamo aprīkojumu galdniecības kabinetam; iegādāties modernu aprīkojumu valodu apguvei; iegādāties nepieciešamo inventāru interešu grupu apmācībām.

Projekta komanda sastāv no pieredzes bagātiem pašvaldības, izglītības pārvaldes un skolas speciālistiem. Pašvaldības speciālists atrisināja radušos jautājumus pašvaldībā, skolas pedagogi – skolā, Izglītības pārvaldes

speciālists  – savā pārstāvētajā iestādē. Šāda komanda ir ļoti labs risinājums veiksmīgai projekta īstenošanai.

Projekta īstenošanu uzsākām ar mājturības kabineta remontu. Vienlaicīgi tika veiktas sarunas ar pretendentiem par mēbeļu izgatavošanu mājturības kabinetam. Pārrunu laikā vienlaicīgi divi uzņēmēji aizstāvēja savus piedāvājumus un pārliecināja projekta komandu, ka viņa piedāvājums ir tas izdevīgākais. Tika izvēlēts uzņēmums SIA «FAGOR» no Rēzeknes. Šī uzņēmuma pārstāvis mums piedāvāja sadarbību par izejmateriālu un furnitūras piegādi skolas galdniecības nodarbībām bez maksas. Sarunu laikā tika parakstīts trīspusējs sadarbības līgums, kura ietvaros sadarbība turpināsies arī pēc projekta īstenošanas beigām. Šī sadarbība ir ļoti nozīmīga skolai un pašvaldībai. Mājturības kabinetam tika nopirkti nepieciešamie izejmateriāli un aprīkojums.

Mājsaimniecības nodarbības māmiņām, meitām vecmāmiņām un mazmeitām notiek divas reizes nedēļā, katru reizi tās apmeklē 12–14 dalībnieces. Šobrīd grupas dalībnieces šuj krievu tautas tērpa sastāvdaļu sievietēm – sarafānu. Lai darbs tiktu veikts pēc iespējas profesionālāk ir pieaicināta profesionālā šuvēja. Šos sarafānus šuj konkrēti tautas deju kolektīva meitenēm. Nodarbībās tiek izšūti priekšauti, kas ir viena no tautu tērpa sastāvdaļām. Jau sašūtas un izšūtas astoņas vienības. Mūzikas stundām sagatavošanas grupai nodarbību laikā ir sašūti 30 spilveni. Interešu grupas dalībnieces uz nodarbībām pulcējas vakaros no plkst. 18 līdz plkst. 20. Māmiņas un vecmāmiņas ar prieku palīdz, māca, konsultē un darbojas kopā ar meitenēm. Nodarbības notiek projekta ietvaros izremontētajā siltā, gaišā un mājīgajā mājturības kabinetā.

55

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

Pamatskolas telpās tika izveidots un ar 11 jauniem datoriem aprīkots informātikas kabinets. Datoru pareizajā izvēlē lielu palīdzību sniedza pašvaldības datorspeciālisti. Šobrīd šajās telpās tiek veikta apmācība divām interešu grupām – «E-vide» datorzinības un Datorzinības iesācējiem. Šīs nodarbības vada zinošs pedagogs Rita Hrustaļova, tās ir labi apmeklētas. Ir sanācis tā, ka interesentu par šim nodarbībām ir vairāk nekā iespējams apmācīt. Projekta ietvaros datorzinību apguvei ir atvēlētas 40 stundas. Šīs grupas pasniedzēja uzskata, ka šo stundu ir nepietiekoši, lai datorzinības apgūtu no nulles. Uz nodarbībām nāk pieaugušie un ir ļoti pateicīgi par šo iespēju.

Galdniecības kabineta materiālā bāze tika būtiski palielināta. Iegādājāmies putekļu – skaidu nosūcēju, kokapstrādes virpu, elektrisko ripzāģi, elektrisko figūrzāģi, slīpmašīnu un dažādus instrumentus. Šajā kabinetā notiek galdniecības interešu grupas nodarbības, kuras vada sava darba entuziasts Aldis Voits.

Projekta ietvaros darbojas arī krievu valodas apguves grupa . Šeit pamatskolas vecuma latviešu bērni mācās krievu valodu. Interešu grupu vada Svetlana Pavlovska. Nodarbības ir ļoti interesantas, to pierāda grupas dalībnieku skaita pieaugums ik nodarbību par 2 –3 apmeklētājiem. Nodarbības pierāda, ka latviešu bērniem patīk krievu valoda un viņi labprāt to mācās, un tas ļoti lielā ir mērā atkarīgs no skolotāja un apmācību metodes. Šajā interešu grupā sākotnēji uzsāka nodarbības trīs bērni, tagad to skaits ir pieaudzis līdz 16 cilvēkiem vecumā no 8 līdz 17 gadiem. Skolotāja Svetlana Pavlovska uzsver, ka bērniem ļoti patīk mācības, viņi vēlas vairāk iemācīties, ir aktīvi un ir radošu ideju bagāti. Šobrīd jau nodarbībās notiek lasīšana krievu valodā. Ļoti daudz jautru brīžu un interesantas situācijas radās, mācoties krievu ābeces burtus. Mācoties ābeci, bija jāizdomā ēdiens ar ko pacienāt draugu, kas sākās ar noteiktu burtu.

Mācību gaitā tiek izmantotas dažādas rotaļas, kas mācību procesu padara ļoti interesantu; bērni:

priekšmetus;

vārdu īpatnības.

Šīs grupas dalībnieki ir ļoti centīgi, apmeklē katru nodarbību. Nodarbības notiek katru trešdienu no plkst.15:50 līdz 17:00. Bērniem ļoti patīk, ka šajās

nodarbībās netiek liktas atzīmes, netiek uzdoti mājas darbi, tāpēc viņi uz nodarbībām nāk ar prieku.

Par interešu grupas «Latviešu valoda cittautiešiem» darbību stāsta tās vadītāja Terēza Čudarkina: «Pirmajā nodarbībā katrs interešu grupas dalībnieks saņēma mapīti portfolio veidošanai. Šajā mapītē interešu grupas dalībnieki uzkrās visu nodarbību izdales materiālus un darba lapas. Lai veicinātu sadarbību, labvēlīgu gaisotni nodarbībās, pirmajā tikšanās reizē gan es kā skolotāja, gan kursu dalībnieki, lai iepazītos, izveidojām savas vizītkartes.

Mani sauc ......................................................................................................................

Mani raksturo

Tajās katrs uzrakstījām savu vārdu un ar zīmējumu un simbolu palīdzību attēlojām savas intereses, vaļaspriekus, to, kas visvairāk patīk. Pēc tam iepazināmies, stāstot par sevi. Šīs vizītkartes noder, lai skolotājs labāk atcerētos savu skolēnu vārdus.

Savās mapītēs visi saņēma arī citātus par valodu un mācīšanos. Šis materiāls tika izmantots pārrunās par valodas nozīmību, par to, ka mācīties var vienmēr. Šī saruna bija būtiska, jo daudzi vecāki sen nebija sēdējuši skolas solā un viņiem svarīgi ir pārvarēt gan šo «barjeru», gan valodas barjeru.

Izveidojām «domu karti» par valodu, kurā atspoguļojām asociācijas par valodu. Šādas «domu kartes» veiksmīgi izmantoju jaunas tēmas uzsākšanai, lai rosinātu atcerēties leksiku un «iesildītu» (aktivitāte «ledus laušana») dalībniekus darbam un nodrošinātu labvēlīgu nodarbības vidi.

Valoda

56

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Lai veicinātu izpratni par latviešu valodas apguvi, izmantoju SWID analīzes metodi:

Mana latviešu valoda

Stiprās puses (+) Vājās puses (-)

Iespējas Draudi

Nodarbībās izmantoju dažādas īsās jeb piecminūšu aktivitātes. Iepriekšminētā «domu karte» arī pieder šīm īsajām aktivitātēm. Tā labi noder, lai paplašinātu vārdu krājumu, veicinātu prasmi iesaistīt vārdus teikumos un veidot stāstījumu. Vārdu krājuma aktivizēšanai, pareizrunai, kā arī atslodzei nodarbības laikā izmantoju aktivitāti «Mikrofons». Iedomājamies, ka flomāsters ir mikrofons, tas tiek nodots no rokas rokā ar uzdevumu. Piemēram: skolotājs uzsāk ar jautājumu «Ko tu vakar darīji?» un dod

«mikrofonu» skolēnam. Viņš atbild: «Vakar es skatījos televizoru». Nākamais dalībnieks atkārto iepriekšteikto un nosauc, ko darījis pats: «Anna vakar skatījās televizoru, bet es mācījos latviešu valodu». Tā «mikrofons» tiek nodots pēc kārtas visiem dalībniekiem, līdz atgriežas pie skolotāja.

Uzsākot nodarbības, sastādīju tematisko plānu un pirmajā nodarbībā saskaņoju ar nodarbību dalībniekiem. Aptaujājot kursu dalībniekus, noskaidroju viņu vajadzības, lai veiksmīgāk plānotu nodarbību gaitu un sniegtu saviem skolēniem pēc iespējas vairāk labuma. Grupas dalībniekus interesē sarunvalodas attīstīšana, rakstītprasme. Lai to īstenotu, izmantoju jau iepriekšminētās aktivitātes, kā arī leksiski gramatiskus vingrinājumus (nepabeigtie teikumi, teikumu un teksta sakārtošana, tukšo vietu aizpildīšanas uzdevumi utt.), daudzveidīgas anketas.

Grūtības rada grupas dalībnieku dažādais sagatavotības līmenis. Tam izmantoju diferencētus uzdevumus un individuālu pieeju. Iepriecina grupas dalībnieku ieinteresētība valodas apguvē, izpratne par tās nepieciešamību, tāpēc labi saplānotas nodarbības, daudzveidīgi uzdevumi ir veiksmes atslēga gan savstarpējā sadarbībā un cieņā, gan valodas barjeras likvidēšanā, apgūstot latviešu valodu.»

Projekta īstenošanas laikā Balvu pamatskola pārtapa par daudzfunkcionālu resursu centru, kur tika nodrošināta saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana un pieaugušo mūžizglītības pasākumu sekmēšana Balvu pilsētā. Par šo iespēju liels paldies Sorosa fondam – Latvija!

57

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

Mācīsimies dzīvot, izmantojot savas iespējasL. Miķelsone, M. Neilande, D. Barančane

Brocēnu pašvaldība savu projektu realizē sadarbībā ar Brocēnu vidusskolu, Remtes, Blīdenes un Gaiķu pamatskolām. Teritoriālās reformas dēļ mūsu novads atradās neapskaužamā situācijā. Lai gan novadu izveidoja pirms desmit gadiem, izglītības jautājumos tas līdz 2009. gadam palika saistīts ar bijušo Saldus rajonu. Šogad Brocēnu novads vairs nevarēja izmantot Saldus novada pakalpojumus, un mums bija jāsāk veidot pašiem sava izglītības sistēma. Sistēmas izveidē mums palīgā nāca Sorosa fonda – Latvija iniciatīva «Pārmaiņu iespēja skolām». Ar projekta palīdzību mums izdevās uzsākt novada izglītības sistēmu veidošanu, tādēļ projektā ietvertās aktivitātes aptvēra ļoti daudzas sfēras, lai rosinātu visas mērķgrupas tālākam darbam. Lai koordinētu visu iesaistīto mērķgrupu darbu, izveidojām Sabiedrības atbalsta metodisko centru.

1. shēma. Sabiedrības atbalsta metodiskā centra darbības virzieni projektā

Tālāk rakstā apskatīsim sīkāk katru no pieminētajām projekta aktivitātēm. Teritoriālās reformas dēļ pašvaldībām jāuzņemas arvien lielāka atbildība

par izglītības iespējām novadā. Laba skola var ietekmēt pašvaldības attīstību, un novada deputāti var sekmēt labas skolas izveidi. Pašvaldības ziņā ir tas, kā plānot un realizēt ilgtspējīgu attīstību, taču pašvaldība nedrīkst veicināt tikai

kādu vienu no izglītības veidiem, tāpēc ir jādomā, kā nodrošināt iedzīvotājiem iespēju iegūt gan formālo, gan neformālo izglītību visas dzīves garumā.

Mūžizglītība, apvienojot formālo izglītību ar neformālo mācīšanos, sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām, tādēļ novadā piedāvātajām nodarbībām mūžizglītībā bija tik liela atsaucība no iedzīvotāju puses.

Projekta gaitā izvērtējām, kādas ir piedāvāto nodarbību veiksmes un pie kādiem jautājumiem jāstrādā nākotnē, lai iesāktais darbs turpinātos vēl sekmīgāk.

Veiksmes Jāpārdomā

Veiksmīgi atrasti pasniedzēji, kas spēj ieinteresēt un motivēt pieaugušos dažādos vecumos

Kā vēl vairāk veicināt interesi apgūt zināšanas tām mērķgrupām, kurām jaunās zināšanas, prasmes un iemaņas būtu visvairāk vajadzīgas?

Nepiespiesta, brīva mācību atmosfēra, kurā kursanti jūtas komfortabli

Kā veidot un kur izvietot informāciju par iespējām apgūt ko jaunu, lai tā sasniegtu mērķauditoriju?

Skola atvērta dažādām vecuma grupām, lauzti stereotipi par skolu vietējā sabiedrībā

Kā apzināt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju viedokļu par viņiem nepieciešamajām nodarbībām?

Iespēja iegūt praktiskas zināšanas, prasmes un iemaņas

Kā motivēt iedzīvotājus pašiem apzināties vajadzību pēc jaunām zināšanām, prasmēm, iemaņām?

Dažāda vecuma cilvēkiem iespēja komunicēt

Kā panākt, lai iedzīvotāju interese par iespējām apgūt jaunas zināšanas būtu ne tikai nodarbību sākumā, bet visā nodarbību gaitā?

Secinām, ka mūžizglītība mūsu novada iedzīvotājiem ir nepieciešama, jo ir ļoti liela interese par iespējām mācīties. Tomēr, ja nodarbības būtu par maksu, interese par tām nebūtu tik liela, jo diemžēl cilvēki nav gatavi ieguldīt līdzekļus neformālajā mūžizglītībā. Ir jādomā, kā piesaistīt citu projektu līdzekļus, lai turpinātu iesākto. Jo cilvēks vairāk zina un prot, jo viņā ir lielāka interese apgūt arvien ko jaunu un pilnveidot sevi.

E-apmācību iespējas tiek piedāvātas skolēniem, kas slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējuši piedalīties mācību procesā un kuriem ir nepieciešama palīdzība mācībās. Šāda veida apmācība mūsu novadā bija jauna pieredze ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem.

Mūžizglītība E- apmācība

Sabiedrības atbalsta metodiskais centrs

Skolu un NVO sadarbība

Neformālā izglītība

centrā «Kopā»

Sociālās spriedzes mazināšanas pasākumi

Smukumlietiņu gatavošana

58

3.

Kā

māc

īšan

ās n

oti

ek v

isu

mū

žu:

aizr

aujo

šas

no

dar

bīb

as m

ūži

zglī

tīb

as k

on

tek

stā

Šāda veida apmācība radīja nepieciešamību pēc īpaši izstrādātiem mācību materiāliem, kas palīdz e-apmācībā un kurus var izmantot arī mācību stundās.

Veiksmes Jāpārdomā

Gan skolēni, gan skolotāji pilnveido savas datorprasmes

Kā palīdzēt skolēnam saprast un noformulēt, kas viņam sagādā grūtības mācībās?

Uzlabojās kontakts ar skolēniem Kā motivēt skolēnus aktīvi iesaistīties e-apmācības procesā?

Skolēniem ir iespēja pilnīgot, nostiprināt zināšanas

Kā sekmēt mācīšanās un vēlāk arī pašmācības motivācijas veidošanos, izmantojot skolotāju sagatavotos e-materiālus?

Skolotāji uzzina, kas skolēniem sagādā mācību grūtības un šiem jautājumiem cenšas pievērst lielāku uzmanību stundās

Kā organizēt tematiskās e-konsultācijas, kurās tiek piedāvātas konkrētas mācību tēmas

Izveidotie materiāli palīdzēs turpmāk arī pašmācības ceļā apgūt mācību jautājumus

Skolotājiem ir iespējas pilnveidot savu mācīšanas metodiku

E-apmācības ir ilgtspējīgas, jo projekta ietvaros tiek pilnveidotas gan skolotāju, gan skolēnu zināšanas, prasmes un iemaņas, cilvēki ir iedrošināti izmantot modernās tehnoloģijas savu zināšanu pilnveidē.

Projekta ietvaros tika izvirzīts uzdevums satuvināt novada skolas. Šo uzdevumu vēlējāmies īstenot, rosinot novada skolēnus iesaistīties atraktīvos pasākumos, tādējādi veicinot skolu sadarbību. Jaunieši pilnveidoja mērķtiecīgas plānošanas un organizēšanas prasmes. Veiksmes pamatā bija skolēnu ieinteresētība, lai tiktu sasniegts pēc iespējas labāks rezultāts, kā arī atgriezeniskā saite – skolēni izvērtēja pasākumu veiksmes un neveiksmes.

Jādomā, kā vēl vairāk motivēt skolēnus uzņemties atbildību par sev uzticētajiem pienākumiem. Nākotnē iesāktais tiks turpināts, un skolēni ir iniciatori arvien jaunu pasākumu organizēšanai.

Pamats jebkādai darbībai ir labvēlīgas sociāli emocionālas vides un gaisotnes nodrošināšana, tikai tad radīsies vēlēšanās sadarboties. Šādu gaisotni

mēs centāmies radīt, darbojoties ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir zems sociālo pamatprasmju līmenis.

Lai jaunieši justos piederīgi vietējai sabiedrībai, tika rīkota sociālā prakse nedēļas garumā pie Brocēnu un Saldus novada uzņēmējiem, piemēram, a/s CEMEX. Šī prakse palīdzēja jauniešiem pēc skolas beigšanas izvēlēties piemērotāko profesiju.

Brocēnu vidusskolā jauniešiem tika piedāvātas dažādas iespējas pilnveidot prasmes un iemaņas. Puiši apguva kokapstrādes iemaņas, izveidojot atpūtas vietu. Meitenes gatavoja dažādas lietiņas šī gada Ziemassvētku labdarības akcijai. Šajā procesā jaunieši apguva sociālās prasmes – līdzdalību vietējās sabiedrības procesos, gatavību riskam, uzņēmību, prasmes risināt problēmas un konfliktus, toleranci.

Liela nozīme socializācijas procesā bija vienaudžu izglītotājiem. Šī izglītība ir neformālās izglītības metode, kurā vienaudzis vienaudzim nodod zināšanas un veido pozitīvu attieksmi pret jautājumiem, ko ir grūti apspriest, ja ir valodas, vecuma un statusa barjera. Jaunieši apmāca citus jauniešus par noteiktā vecumā aktuālām tēmām.

Veiksmes Jāpārdomā

Jaunieši ar zemām sociālām pamatprasmēm jūtas piederīgi vietējai sabiedrībai

Kā vienotos pasākumos iesaistīt jauniešus no dažādām sociālām grupām?

Jauniešu centrs «Kopā» kļūst atvērtāks vietējai sabiedrībai

Kā izplānot nodarbības, lai tās būtu interesantas dažādiem jauniešiem?

Veiksmīgi realizēta vienaudžu apmācība

Kur un kā izmantot bērnu ne sevišķi kvalitatīvos darbus, lai viņi tomēr justos gandarīti par padarīto?

Dažādu jauniešu sociālo grupu tuvināšanās

Nopietni jāpārdomā pieaugušo izvēle, kas strādās ar sociālā riska grupas jauniešiem

Darbs ar sociālā riska grupas jauniešiem gūs panākumus, ja tikšanās un nodarbības notiks regulāri, pieaugušais – apmācītājs būs uzticības persona un jaunieši būs piesaistīti noteiktai vietai un cilvēkiem. Galvenais ir nevis zināšanas, bet attieksme.

Ilgtspēju šajā aktivitātē nodrošina vienaudžu izglītotāju izstrādātais materiāls, ko papildinot un uzlabojot varēs izmantot darbā ar citiem

59

3. K

ā mācīšan

ās no

tiek visu

mū

žu: aizrau

jošas n

od

arbīb

as mū

žizglītības k

on

tekstā

jauniešiem, kā arī tas, ka jaunieši no sociālā riska grupas jau tagad ļoti labprāt iesaistās labdarības akcijās, uzņemas atbildību par vides sakārtošanu, apmeklē jauniešu NVO rīkotos pasākumus un paši piedāvā idejas pasākumiem.

Lai mazinātu sociālo spriedzi Brocēnu novadā, tika izstrādāta motivācijas programma, kurā iekļautas trīs sadaļas: veselīga dzīvesveida veicināšana, psiholoģiskā palīdzība pašam sev un apkārtējiem, praktiskās nodarbības smukumlietiņu gatavošanā. Programmas realizācijā iesaistījām vietējos un pieaicinātos speciālistus. Veiksmīgi izdevās noorganizēt tikšanos ar veiksmīgiem novada cilvēkiem, kas ar savu piemēru pierādīja, ka dzīvē nav nepārvaramu situāciju. Šādas tikšanās cilvēkus iedrošina pašiem izdarīt izmaiņas savā ikdienā. Būtiski bija aktivitātēs iesaistīt jauniešus, kuri dzīvo skolas internātā. Programma palīdzēja viņiem ātrāk iejusties jaunajā skolas vidē un saturīgi pavadīt brīvo laiku tumšajos rudens un ziemas vakaros.

Pozitīvais Jāpārdomā

Cilvēki arvien vairāk izmanto dažādu projektu piedāvātās iespējas dzīves kvalitātes uzlabošanai

Kā iedrošināt vietējos cilvēkus, lai viņi lepotos ar sasniegto?

Aktivitātēs labprāt iesaistās dažāda vecuma cilvēki

Kā iemācīties novērtēt vietējos resursus?

Cilvēki saprot, ka nav jākaunas meklēt palīdzību pie vietējiem speciālistiem un ka palīdzēt var arī labs vārds un jauka atmosfēra

Kā iedrošināt sociālās riska grupas cilvēkus vēl vairāk izmantot projekta piedāvātās iespējas?

Realizējot sociālās spriedzes mazināšanas pasākumus, secinājām, ka svarīgi ir ievērot šādus principus:

Projekta īstenošanas rezultātā mums darbu ir uzsācis Sabiedrības atbalsta metodiskais centrs.

2. shēma. Sabiedrības atbalsta metodiskā centra tīkls

Shēmā parādītā tīkla galvenais uzdevums ir kopīgs darbs, komunikācija un jēg-pilns jaunapgūto zināšanu un prasmju pielietojums. Katrā sadarbībā rodas pieredze, profesionālā izaugsme un pilnveide. Sadarbība starp dažādām struktūrām var būt veik-smīga, ja tiek sekmētas visu pušu vēlmes, izvēlētas dažādas formas un metodes, ko pīgi domāts par vietējās sabiedrības vajadzībām un naudas līdzekļu piesaisti un sadali.

Mūsu projekta ilgtspēju nodrošina šādi faktori:1. Ir izveidots Sabiedrības atbalsta metodiskais centrs.2. Centrā strādā vadītājs un astoņi metodisko apvienību vadītāji.3. Centram ir savas ar IT nodrošinātas telpas.4. Nākamgad centrā darbu uzsāks psihologs, sociālais pedagogs un logopēds.5. Jaunieši NVO un centra darbinieki izstrādājuši vairākus projektus, daļa

no tiem jau guvuši finansētāju atbalstu, piemēram, NVO «Brocēnu vidusskolas skolēnu parlaments» iegādājies sporta inventāru, ko skolas telpās varēs izmantot novada sabiedrība.

6. Uzsākta novada skolu sadarbība un izstrādātas galvenās sadarbības vadlīnijas.7. Vienaudži izglītotāji paplašinājuši savu darbības sfēru, apmācot arī novada jauniešus.8. Brocēnu vidusskola kļuvusi atvērtāka sabiedrībai.9. Noslēgts sadarbības līgums ar Skrundas, Kandavas un Saldus novadiem.

Tas ļaus racionālāk izmantot finanšu līdzekļus.10. Izveidotais metodiskais centrs palīdzēs koordinēt novadā izglītības un

sociālās atstumtības jautājumus. Sadarbojoties būs lielāka iespēja piesaistīt papildu finansējumu ideju realizācijai.

11. Tiks turpināta e-konsultāciju attīstīšana ar mērķi ieviest tālmācības programmu skolā.

Sabiedrības atbalsta metodiskais centrs

Izglītības speciālists Projektu speciālists

Brocēnu pašvaldība

Darbs ar vecākiem pirmskola sākumskola pamatskola

Atbalsta personāls

Jauniešu centrs «Kopā»

Skolas Kultūras un izglītības centrs

Bibliotēkas

Nevalstiskās organizācijas

Sociālais dienests

60

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

Ideju, iniciatīvu un kultūras centrs Kurmenes pamatskolāKristīne Jansone, Kurmenes pamatskolas projekta direktore

Kurmenes pagasts atrodas Vecumnieku novadā Latvijas – Lietuvas pierobežā, tas stiepjas gar valsts robežu 33 km garumā. Pagasta centrs atrodas 13 km no Skaistkalnes un 5 km no Neretas šosejas.

2009. gada augustā, kad tika izziņots par Sorosa fonda – Latvija ieceri izsludināt projektu konkursu iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolā», Kurmenes pagastā dzīve bija nezināmo pilna, jo tikko bija notikusi teritoriālā reforma un Kurmenes pagasts pievienots Vecumnieku novadam; finansējums skolai bija samazināts, jo tika ieviests jauns finansēšanas modelis – «nauda seko skolēnam». Kurmenes pamatskolā 2009./2010. mācību gadā mācījās 48 bērni un pirmsskolas grupu apmeklēja 15 bērni.

Projekta izsludināšanas brīdī pagastā nenotika nekādas iedzīvotāju pašdarbības aktivitātes, vien nostāsti vēstīja par seniem laikiem, kad bijis gan teātris, gan ansamblis, gan citas aktivitātes lieliem un maziem pagasta iedzīvotājiem. Nebija arī nekādu aktivitāšu pieaugušo neformālās izglītības programmās. Tā nu pagasts bija sastindzis sabiedrisko aktivitāšu jomā, lai arī varēja lepoties ar vairākām skaisti izremontētām ēkām – pamatskolu un iepriekšējo skolas ēku, pagasta tautas namu,

Sorosa fonda – Latvija projektu konkurss ar mērķi skolas izveidot par daudzfunkcionāliem izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centriem bija tieši tas, kas Kurmenes pagastam bija nepieciešams. Lai uzrakstītu projekta

pieteikumu, vispirms apzinājām vietējos iedzīvotājus – gan vecāka gadagājuma cilvēkus, gan jauniešus, strādājošos un bezdarbniekus, bērnu vecākus, lai uzzinātu par viņu interesēm un vajadzībām, par to, kādas aktivitātes pieaugušie vēlas apmeklēt paši un kas būtu nepieciešams bērniem.

Apkopojot iedzīvotāju priekšlikumus un pievienojot arī savas idejas, radās doma Kurmenes pamatskolā izveidot «Ideju, iniciatīvu un kultūras centru». Projekta iecere bija dot iedzīvotajiem, tai skaitā mums pašiem, iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku, apgūt jaunas iemaņas un prasmes, sanākt kopā, dalīties pieredzē. Taču galvenais projekta mērķis bija atraisīt iedzīvotājos vēlmi darboties pašiem, lai veidotu sava pagasta saturisko un materiālo vidi.

Ņemot vērā, ka pagastā pirms projekta uzsākšanas nebija praktiski nekādu aktivitāšu, projektā paredzējām nodarbības un aktivitātes visām vecuma grupām. Projekta ietvaros tika organizētas šādas aktivitātes:

61

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Rakstot projektu, nodarbības netika plānotas atsevišķi pa vecuma grupām, izņemot tās, kuras saturiski paredzētas konkrēta vecuma mērķgrupai. Mums bija būtiski, lai nodarbības apmeklētu dažādu vecumu, paaudžu cilvēki, lai nāktu ģimenes kopā ar bērniem.

Mūsu iecere, lai gan ne visās projekta nodarbībās, izdevās, jo daudzas nodarbības apmeklēja gan bērni, gan pieaugušie. Piemēram, latviskās dzīves ziņas nodarbībās piedalījās pat vairākas ģimenes pilnā skaitā – abi vecāki kopā ar bērniem, lai kopā padziedātu, apgūtu jaunus danču soļu vai uzzinātu ko jaunu par latviešu tradīcijām. Arī mākslas nodarbības apmeklēja gan mammas, gan bērni. Kopā sanākšana projekta laikā pamudināja cilvēkus uz jaunām aktivitātēm. Rokdarbnieces reizi nedēļā sanāca kopā, lai dalītos pieredzē un pamācītos viena no otras.

Projekts «Ideju, iniciatīvu un kultūras centrs Kurmenes pamatskolā» bija pirmais mēģinājums atdzīvināt pagasta sabiedrisko un kultūras dzīvi, piedāvāt neformālās izglītības pasākumus, tāpēc projekta ieviešana nebija atstrādāta rutīna un projekta īstenošanas laikā izkristalizējās vairākas atziņas:

nodarbības notika gandrīz katru dienu –, ka pēc pusgada daļa dalībnieku bija izsmēluši savas laika rezerves;

iedzīvotāju mīt pagasta centrā; iedzīvotāju dzīvesvieta nosaka viņu līdzdalību

nodarbībās, jo sabiedriskais transports kursē reti un ir nepieciešama ļoti liela motivācija, lai vakaros tumsā dotos uz nodarbībām;

ka daļa strādā pa dienu un nodarbības var apmeklēt vakaros, savukārt citi vakaros apkopj lopus un nodarbības var apmeklēt pa dienu;

Jau projekta īstenošanas otrajā pusē radās doma izveidot pagastā izstāžu zāli. Ņemot vērā, ka mums bija izdevies ietaupīt finanšu līdzekļus, nopērkot lētākus pamatlīdzekļus, mēs ar Sorosa fonda – Latvija akceptu ar vienkāršiem līdzekļiem aprīkojām kādu tukšu telpu. Jaunizveidotā izstāžu zāle ir ieguvusi nosaukumu «Kurmenes mākslas telpa». Pirmā bija kaimiņu pagasta rokdarbnieces Skaidrītes Baturovičas rokdarbu izstāde. Pēc izstādes apmeklēšanas divu bērnu māmiņa Liena sacīja, ka tā devusi iedvesmu jauniem rokdarbiem. Savukārt vietējās rokdarbnieces secināja, ka arī viņām ir ko parādīt. Izstāžu grafiks tika saplānots vairākus mēnešus uz priekšu.

Mākslas telpā nākamā bija Jāņa Anmaņa darbu izstāde. Mūsu iecere ir pamīšus rīkot vietējo amatnieku, mākslinieku un pieaicināto mākslinieku izstādes. Mēs paši tuvāk iepazītu vietējos cilvēkus un ienestu kādu vēsmu arī no ārpasaules. Jo šī brīža ekonomiskajā situācijā ne visi var atļauties apmeklēt izstādes Rīgā vai citos kultūras centros. Bet ir būtiski nepazaudēt saikni ar plašākā mērogā apkārt notiekošo, lai ekonomiskās situācijas sekas neradītu sajūtu par dzīvi izolētā vidē.

62

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

Uzsākot projekta ieviešanu, projekta komandā bija divi cilvēki. Sākotnēji tas, kāds ir komandas sastāvs, nešķita sevišķi būtiski, taču laika gaitā sapratām, ka svarīgi ir iesaistīt dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus, jo katram no viņiem ir savs redzējums par Kurmenes pagasta attīstību. Tāpēc projekta īstenošanas laikā mūsu komanda paplašinājās, iesaistoties arī pagasta iedzīvotājiem, kuri sākotnēji bija diezgan skeptiski par projekta norisi un tā nepieciešamību Kurmenē. Daži iedzīvotāji iesaistījās konkrētu pasākumu organizēšanā, citi līdzdarbojās visu projekta laiku.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas rodas uzsākot un realizējot projektu, ir šāds: kāds būs projekta turpinājums, kāda būs projekta ilgtspēja? Arī par to mēs domājām rakstot projektu. Viens no veidiem būtu prasīt finansējumu pašvaldībai, otrs – piesaistīt finanšu līdzekļus projektu konkursos, trešais meklēt «iekšējās» rezerves pašu vidū, gan dalībniekiem pašiem finansējot, gan piesaistot brīvprātīgo darbu. Lai nodrošinātu to, ka dzīve neapstājas pēc projekta, mēs, jau projektu uzsākot centāmies meklēt risinājumus tā turpinājumam, pašvaldības finansējumu «pietaupot» tikai tām pozīcijām, kurās nevarēs piesaistīt finanšu vai cilvēku resursus no citiem avotiem.

Viens no pirmajiem nodarbību cikliem projekta ietvaros bija psiholoģijas nodarbības. Beidzoties šīm nodarbībām, bija sajūta, ka tā visa bijis krietni par maz. Bet risinājums nāca ātri: mēs taču varam turpināt šo jauko pasākumu paši! Tā nu tas iegājās kā paradums, reizi mēnesī sanākt uz psiholoģijas

nodarbībām, tikai šoreiz jau pašu finansētām. Arī jogas nodarbības turpināsies, jo ir vēlme pašiem turpināt un pamatzināšanas ir apgūtas.

Rakstot projektu, mēs bijām iecerējuši izveidot novadpētniecības pulciņu, kas varētu projekta darbības laikā īstenot ieceri par Kurmenes pagasta muzeja izveidošanu. Muzeja aizsākums bija tukša telpa, kuru piešķīra pašvaldība, un dažas padomju laiku mēbeles no kāda šķūnīša. Lai aprīkotu telpu ar mēbelēm, tika uzrakstīts projekts Hipotēku bankas projektu konkursā «Mēs paši», un rezultāts bija pozitīvs. Muzejs ir tā vieta, kurā ne tikai vietējie kurmenieši var uzzināt par Kurmenes vēsturi vai līdzdarboties, pētot Kurmenes dzīvi, bet arī kā pavediens starp Kurmeni un tiem šeit augušajiem, kuri vairs nedzīvo Kurmenē.

Pašvaldība iespēju robežās plāno finansēt projektā aizsāktās iniciatīvas, jo sevišķi bērniem.

Laikā, kad mēs rakstījām projekta pieteikumu, skanēja diezgan daudz balsu, kas pauda: to nevienam nevajadzēs, neviens nenāks. Bet dzīve visu ir salikusi savās vietās, un projekta nodarbības apmeklē pat tie, kuriem neko nevajadzēja. Tā nu viena no atziņām ir šāda: vienmēr būs kāds, kuram vajadzēs, un pat tie, kuriem neko nevajag, var kļūt par procesa virzītājiem.

Šī projekta īstenošana ir pāršķīrusi jaunu lappusi pagasta dzīvē. Ir godīgi jāatzīst, ka 13 mēnešos mēs neesam apgāzuši kalnus, bet izkustinājuši vezumu gan, un tas virzās uz priekšu.

63

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Skrudalienas pamatskola – pieaugušo mūžizglītības veicinātājaSanta Rokjāne, skolas direktore

Daugavpils novada Skrudalienas pamatskola Sorosa fonda – Latvija projekta iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» ietvaros īsteno projektu «Daudzfunkcionāla izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centra izveidošana Daugavpils novada Skrudalienas pamatskolā». Projekts piedāvā Daugavpils novada Skrudalienas pašvaldības un citu apkārtējo pašvaldību – Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes, Laucesas – iedzīvotājiem bezmaksas apmācības kursus latviešu valodā, angļu valodā, datorzinībās, nodarbības aerobikā un trenažieru telpā. Triju līdz sešu gadus vecu bērnu vecākiem tiek piedāvātas tiksanās, kuru laikā tiek sniegti padomi bērna attīstībā, audzināšanā, izglītošanā.

Projekta ietvaros skolā notiek aktivitātes skolēniem – angļu valoda, datorzinības sākumskolai, koriģējošā vingrošana, atlētiskā vingrošana, radošās darbnīcas un interaktīvās nodarbības pirmsskolai. Nodarbības pasniedz pedagogi speciālisti ar augstāko pedagoģisko izglītību. Projekta realizācija noris no 2009. gada 9. novembra līdz 2010. gada 30. novembrim.

Skrudaliena ir ciemats, kurā nenotiek aktīva sabiedriskā darbība. Ciematā ir pamatskola, bibliotēka, kura atvērta dažas stundas dienā, veikals. Pašvaldības centrs atrodas astoņus kilometrus tālāk Silenē, tur ir pagasta ēka, ambulance, pasts, darbojas klubs. Lielākās sabiedriskās aktivitātes Skrudalienas pagasta iedzīvotājiem saistās ar Skrudalienas pamatskolu.

Šis projekts Skrudalienas pamatskolas komandai ir jauna pieredze, iepriekš nebija strādāts ar pieaugušo auditoriju. Darbojoties ar pagasta iedzīvotājiem, veidojas ciešāks kontakts. Skrudalienas pamatskolā strādā skolotāji, kuri nedzīvo vietējā pašvaldībā, lielākā daļa braukā no Daugavpils pilsētas, tāpēc sadarbība ar pašvaldības iedzīvotājiem aprobežojās, galvenokārt sazinoties ar bērnu vecākiem, vecvecākiem un pagasta pašvaldības vadību. Strādājot ar pašvaldības pieaugušo auditoriju, skolotāji uzzina vietējo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Arī vietējie iedzīvotāji labprāt vairāk pavada laika skolā, apmeklē skolas pasākumus – Mātes dienas pasākumu, Absolventu vakaru, skolēnu izlaidumus pirmsskolai, sākumskolai, pamatskolai, skolas organizētos koncertus.

Iepriekš līdzīgos projektos mūsu skolā sevišķi lielas atsaucības nebija. Izstrādājot projektu, tika veikta iedzīvotāju vēlmju un vajadzību aptauja, un tas arī satuvināja skolas un pašvaldības iedzīvotāju sadarbību.

Līdz šī projekta realizācijai Skrudalienas pamatskola bija tikai izglītības iestāde. Uzsākot šo projektu, mēs kļuvām atvērtāki sabiedrībai – tagad katru nedēļu skolas durvis virina ne tikai vecāki un vecvecāki, bet arī citi pagasta iedzīvotāji.

Skrudalienas un tuvāko pagastu iedzīvotāji pamatā ir krievvalodīgie. Daudzi izvēlas savus bērnus sūtīt uz latviešu mācībvalodas skolu – Skrudalienas pamatskolu. Jaunākā paaudze apgūst latviešu valodu, bet vidējai paaudzei latviešu valodas zināšanu trūkums sagādā grūtības. Projekta ietvaros iedzīvotāji apmeklē latviešu valodas kursus, kur attīsta savas sarunvalodas prasmes, iepazīst lietišķo rakstu noformējumu latviešu valodā. Kursanti ir gan zemnieki, gan pašvaldības strādnieki, gan pensionāri, gan bezdarbnieki, viņi

64

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

ir pateicīgi, jo apgūtās prasmes var likt lietā savu darījumu veikšanā. Kursanti griežas pie latviešu valodas skolotājas ar lūgumu pārbaudīt savu sastādīto dokumentu pareizību, izlabot kļūdas oficiāli rakstītās vēstulēs. Mēs esam priecīgi, ka viņi paši cenšas lietot savas latviešu valodas zināšanas praksē.

Vislielākā aktivitāte un atsaucība vērojama stepa aerobikas nodarbībās. Neraugoties uz to, ka katram dalībniekam mājās ir neliela saimniecība, nodarbības tiek apmeklētas regulāri divas reizes nedēļā.

Stepa aerobika paaugstina vispārējo fiziskās sagatavotības līmeni, vairo izturību, emocionāli uzlādē, veicina fizisko aktivitāti. Dalībniekus priecē arī kopā pavadītais laiks. Pašvaldība ir ieinteresēta turpināt finansēt aerobikas nodarbības pieaugušajiem, jo aktivitāte ir pietiekami liela. Stepa aerobika ir viena no aktivitātēm, kas veicina skolas un vietējo iedzīvotāju sadarbību, bieži pēc nodarbībām notiek pasēdēšana, pārrunas.

Datorkursi pieaugušajiem notiek jau veselu gadu. Tos apmeklē vietējie iedzīvotāji, kuri ir solīdā vecumā un kuriem nav bijusi iespēja apgūt pamatiemaņas darbā ar datoru. Datorkursu nodarbības notiek vienu reizi nedēļā, bet daudzi kursanti nāk uz skolas datorkabinetu arī brīvajā laikā, lai

apgūtās prasmes patstāvīgi nostiprinātu. Tagad viņi arī biežāk apmeklē ciemata bibliotēku, jo patstāvīgi māk izmantot publiski pieejamo datoru.

Pieaugušie ir apguvuši prasmes, kā var veikt komunālos maksājumus un apmaksāt pakalpojumus internetā, kā var pieteikt darījumus, pasūtīt nepieciešamās lietas. Tas sagādā prieku, jo var ietaupīt laiku un finanses, nebraucot uz pilsētu veikt šos darījumus, jo ciematā nav pasta vai bankas norēķinu grupas.

Jauka iespēja ir pirmsskolas vecuma māmiņām apmeklēt lekcijas, kurās tiek sniegti vērtīgi padomi bērnu audzināšanā, attīstībā un izglītošanā. Vecākiem tiek piedāvātas lekcijas par tēmām «Veselība savās rokās. Profilaktiskie pasākumi veselības nostiprināšanai», «Punktu masāžas. Veselības nostiprināšana», «3–4 gadīgo bērnu attīstības īpatnības», «5–6 gadīgo bērnu attīstības īpatnības», «Ko darīt, ja bērnam ir grūtības sadarboties ar vienaudžiem?» u.c. Māmiņas dalās pieredzē ar saviem novērojumiem, pārrunā neskaidros jautājumus.

Sadarbībā ar pašvaldības, ciemata iedzīvotājiem ir ieguvēji abi, jo veidojas savstarpēja saikne – skola uztur kultūrvidi, paaugstina kopienā izglītības, inteliģences līmeni, iedzīvotāji izglītojoties attīstās, sociālā spriedze mazinās.

65

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Daudzfunkcionāla sabiedrisko resursu centra izveidošana un tā darbs Nagļu pagastāMarija Tjuša, projekta direktore

2009. gada vasara mums – Nagļu pamatskolas kolektīvam nāca ar sliktām ziņām – pamatskola tiek reorganizēta par pirmsskolas izglītības iestādi. Reāli tas nozīmēja skolas slēgšanu. Pirmsskola kā darbojās līdz pamatskolas slēgšanai, tā turpina darboties arī tagad. Skola paliek tukša, skolotāji – bez darba. Jauno bezdarbnieku reakcija dažāda – kāds meklē darbu citur, cits apvainojies uz visu pasauli un ierāvies sevī, vēl cits mēģina pieņemt radušos situāciju un meklēt jauna veida risinājumus.

Sorosa fonda – Latvija izsludinātais projektu konkurss «Pārmaiņu iespēja skolām» bija kā neliels cerību salmiņš, pie kā mēģināt pieķerties. Apmēram trešā daļa bijušo skolotāju un daži radošākie pagasta darbinieki ķērāmies pie darba, jo mēģināts jau nav zaudēts.

Nebija pieņemama doma, ka skolas ēka stāvēs tukša, tā varēja tikt izdemolēta. Tur esošais inventārs, labākajā gadījumā, stāvēs neizmantots, sliktākajā – tiks aizvests uz citurieni vai pazudīs nezināmā virzienā. Kopējais sabiedrības domas izvērtējums liecināja, ka liela daļa iedzīvotāju ir pozitīvi noskaņota aktīvai darbībai. Uzdrīkstēšanās realizēt projektu bija sava veida izaicinājums. Vietējai sabiedrībai skola kopš 1911. gada bijusi iestāde, kurā savas zināšanas apgūst bērni. Radusies situācija piedāvāja pavisam citu skolas

telpu izmantošanas modeli un iespēju piedalīties visām sabiedrības grupām. Mēs, projekta īstenotāji, aptuveni nojautām, kā visa darbošanās varētu notikt, taču vai mūs sapratīs un atbalstīs vietējie iedzīvotāji, uz to varējām tikai cerēt. No šodienas skatupunkta, kad projekts nu jau tuvojas beigām, redzam, ka cerības pilnā mērā piepildījušās un vēl ar uzviju.

Iedzīvotājus par iespējām saturīgi pavadīt brīvo laiku, apgūstot arī kādas praktiskas, muzikālas vai sportiskas iemaņas, informējām ar pagasta avīzes «Nagļu Vēstis» palīdzību. Publicējām rakstus, kuros bija stāstīts par pulciņu darbu, iespēju saņemt sociālos pakalpojumus. Pagasta avīze nonāk katrā mājā, tāpēc bijām droši, ka, ja vien cilvēki nebūs par slinkiem izlasīt publicēto, viņi būs informēti. Daudz stāstījām un rādījām iekārtotās telpas atklāšanas pasākumā. Tuvojoties kādiem pasākumiem, parasti izliekam afišas un nodarbību apmeklētājus informējam arī mutiski.

Projekta ietvaros iedzīvotājiem piedāvājām pulciņus: kokapstrādes (dažādu praktisku un dekoratīvu koka izstrādājumu izgatavošana un remontēšana), šūšanas (apģērba modelēšana, šūšana, labošana), rokdarbu (tamborēšana, mezglošana, aušana, batikošana, adīšana), mūzikas (individuāli apgūt instrumentu spēlēšanu, ģimeņu muzicēšana), sporta (sporta spēles, vingrošana, nūjošana un citas aktivitātes), kā arī tūrisma pakalpojumus (informācijas sniegšana vietējiem iedzīvotājiem, baznīcas muzeja izveidošana un vietējā kultūras mantojuma apzināšana) un sociālos pakalpojumus (veļas mazgāšana, dušas izmantošana).

Pirmās divas projekta nedēļas pagāja, uzlabojot un pielāgojot telpas iecerētajām aktivitātēm, veicot pirmos lielākos iepirkumus. Janvāra vidū daudzfunkcionālais sabiedrisko resursu centrs vēra durvis visiem interesentiem.

66

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

Katrs pulciņa vadītājs piedāvāja savu izstrādāto programmu, bet, lai zinātu apmeklētāju reālās vajadzības un vēlmes, piedāvājām viņiem izteikt savus ierosinājumus, priekšlikumus. Rezultātā – mazliet pamainījās un arī bagātinājās pulciņos plānoto darbu veidi, kokapstrādes pulciņa darba laiks tika mainīts, jo sākumā piedāvātais apmeklētajiem bija ne visai ērts.

Tukšajā skolas ēkā atkal atgriezās rosība. Nodarbības apmeklē gan pirmsskolas vecuma bērni, gan skolēni, gan pieaugušie līdz pat sirmam vecumam. Iedzīvotāji var izvēlēties saturīgi pavadīt brīvo laiku, vienlaikus apgūstot kāda praktiska darba prasmes vai izkustoties sporta nodarbībās, piedaloties muzikālās aktivitātēs.

Pulciņu nodarbības notiek divas reizes nedēļā. Katru darbdienas pēcpusdienu pieejama rotaļu telpa, vakaros – kāds atsevišķs pulciņš un sporta nodarbības, bet sestdienā – visi, lai pulciņi būtu pieejami arī tiem, kuri darba nedēļu pavada, kur citur strādājot vai mācoties. Rokdarbu pulciņa dalībnieces labprāt izmanto iespēju, kad ir brīvs laiks, nākt jebkurā dienā aust.

Pulciņu nodarbības rit raiti. Top dažādi izstrādājumi, gan iepriekš plānoti darinājumi, gan tādi, kuru realizēšanu iespaidojusi apmeklētāju vajadzība vai ierosinājums. Kā piemēru jāmin, ka šūšanas pulciņā netiek tik daudz modelēts un šūts apģērbs, kā sākotnēji plānots, bet šūti dažādi ikdienas sadzīvē nepieciešami izstrādājumi, intensīvi labots apģērbs (acīmredzot sociālie apstākļi diktē savus noteikumus); rokdarbu pulciņā tiek darināti novada tautu tērpi.

Praktisko darbu pulciņu dalībniekiem ir iespēja ar saviem darbiem piedalīties izstādēs. Kokapstrādes pulciņa dalībnieki gan no tādas iespējas līdz šim ir atteikušies, jo visi darbi top savām vajadzībām. Rokdarbu un šūšanas pulciņu apmeklētāji gan ir atsaucīgāki, viņu darbi ir ceļojuši gan uz Rīgu uz izstādēm Ķīpsalā un Rāmavā, gan uz izstādēm Rēzeknes un Viļānu novados, kā arī vietējā Tautas namā.

Mūzikas pulciņa dalībniekiem ir iespēja savus priekšnesumus plašākai sabiedrībai parādīt, uzstājoties koncertos Nagļu Tautas namā.

Sportistiem savukārt ir visas iespējas parādīt sevi sacensībās, veiksmīgi startējot gan Zvejniekdienas sporta svētkos Nagļos, gan sacensībās citviet. Oktobra sākumā visi priecājāmies, jo Anna Lucijanova, aktīva sporta pulciņa apmeklētāja, Rēzeknes un Viļānu novadu novusa turnīrā ieguva pirmo vietu novadā. Tas ir apliecinājums un, kā arī redzam no apmeklētāju sarosīšanās, pamudinājums citiem savu brīvo laiku pavadīt sportiskās aktivitātēs.

Izgatavotie izstrādājumi, iegūtās prasmes, aktīvi un lietderīgi pavadīts brīvais laiks dod gandarījumu daudzfunkcionālā sabiedrisko resursu centra apmeklētājiem un arī darbiniekiem, stimulējot visiem kopā domāt par tālāko darbošanos.

Esam gandarīti, ka projekta īstenotājiem ir izdevies realizēt iecerēto un atrast piedāvājumu, kas ir saistošs pagasta iedzīvotājiem no četru līdz pat 81 gada vecumam. Iesākto nedrīkst pārtraukt. To atzīst arī pagasta pārvalde, kura iespēju robežās turpmāk plāno nodrošināt centra darbu. Lai nepaļautos tikai uz pārvaldes labvēlību, arī mēs lūkojamies pēc plašākām iespējām. Esam nodibinājuši biedrību «Baltā skola». Ir idejas par izstrādājumu realizēšanas mēģinājumiem, kuri arī dotu savu artavu centra darba nodrošināšanai.

Projekta īstenošanas gaitā ar nopietnām grūtībām neesam saskārušies, bijušas tikai kādas sīkas ikdienišķas aizķeršanās (laicīgi neatnāk pasūtītā prece, vajadzīgs sīks remonts, lai pieslēgtu sadzīves tehniku), kuras risināmas sarunu ceļā. Nākotnē raugāmies ar optimismu un pārliecību, ja ir pamatota ideja un skaidrs redzējums, kā to realizēt, vēlēšanās aktīvi darboties, tad viss arī sekmēsies un notiks.

Pozitīvā attieksme un noskaņojums sastop iedzīvotāju atsaucību un ieinteresētību.

67

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Lazdonas pamatskolā durvis ir atvērtas – nāc un sāc!Sarmīte Jansone un Sandra Sprukule, projekta darba grupas vārdā

Tā nu, pateicoties Sorosa fonda – Latvija iniciatīvai «Pārmaiņu iespēja skolām», Lazdonas pamatskola no 2009. gada novembra ir plašāk atvērusi durvis, lai aicinātu te iegriezties ne tikai skolas vecuma bērnus un viņu vecākus, bet arī visus citus interesentus no vietējās sabiedrības. Lai šī «iegriešanās skolā» nebūtu tikai vienreizējs pasākums, bet izveidotos par patīkamu paradumu, mums, projekta darba grupai, nācās krietni padomāt – kā modināt apkārtējo ļaužu interesi par to, kas notiek skolā, kā pielāgot skolas vidi daudz plašākai un visādā ziņā daudzveidīgākai mērķauditorijai. Tā kā Lazdonas pagastā pašlaik nav ne kultūras nama, ne sporta zāles, kur fiziski aktīviem un radoši izpausties gribošiem cilvēkiem pulcēties, nolēmām, ka mūsu skola varētu uzņemties šo funkciju – kļūt par vietējās kopienas brīvā laika pavadīšanas centru, kas piedāvā daudzveidīgas iespējas dažāda vecuma cilvēkiem, no pirmsskolas vecuma bērniem līdz pensionāriem.

Protams, katrā vecumā cilvēkiem ir savi priekšstati par to, kā labāk, pareizāk pavadīt brīvo laiku. Iepriekšēja pieprasījuma izpēte apliecināja jau zināmo patiesību, ka bērniem un jauniešiem saistošākas šķiet aktīvas, atraktīvas izklaides, bet vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem svarīgāk ir apgūt kādas prasmes, kas nepieciešamas karjeras veidošanai, darba meklējumiem, arī veselības nostiprināšanai. Tomēr neatkarīgi no vecuma un nodarbošanās cilvēkiem patīk arī radoši izpausties: dziedāt, dejot, zīmēt, veidot kaut ko

skaistu no koka, papīra vai cita materiāla, varbūt vienkārši kopā būt, dalīties pieredzē, dažkārt uzstājoties vai vadot kādu pasākumu, citreiz piedaloties kā skatītājam vai klausītājam, tādā veidā apgūstot kaut ko jaunu un nozīmīgu sev. Domājot par potenciālo brīvā laika centra apmeklētāju vēlmēm un izvērtējot skolas personāla un materiāltehniskos resursus, nolēmām, ka brīvā laika centra darbība tiks vērsta vairākos virzienos:

piecās dažādās interešu grupās – vizuālajā mākslā, vokālajā mākslā, kokapstrādē, angļu valodā un sportā;

drošai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai pēc stundām, kā arī skolas brīvlaikos;

dzīvesveidu;

pasākumus, sakopjot apkārtni un pilnveidojot skolas rotaļu laukumu.

Par mūsu «lielo dienu» kļuva 2009. gada 25. novembris, kad notika brīvā laika centra atklāšana. Tajā, uzrunājot klātesošos pagasta iedzīvotājus, projekta vadītāja sacīja: «Šis ir iespēju un pārmaiņu brīdis mums visiem – gan skolai, gan katram cilvēkam. Tas, kāda būs tava dzīve, ir tavās rokās. Durvis ir atvērtas – nāc un sāc!»

«Rozīnīte» centra darbībā, mūsuprāt, ir interešu grupu nodarbības. Jau rakstot projektu, bijām pārliecināti, ka angļu valoda un kokapstrāde būs pieprasītas aktivitātes. Daudziem pagasta un tepat blakus esošās Madonas

68

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

iedzīvotājiem motivācija mācīties angļu valodu ir saistīta ar šā brīža ekonomisko situāciju – nodrošināties gadījumam, ja vajadzēs doties strādāt uz ārzemēm. Tāpēc nodarbībās arī dominē sarunvaloda, tiek izspēlētas dažādas sadzīves situācijas. Ar aizrautību angļu valodu mācās arī mūsu pagasta pirmsskolas bērni. Dziesmas, rotaļas, vārdu spēles ir pirmsskolnieku nodarbību pamats. Atsauksmēs vecāki atzinīgi novērtē šo piedāvājumu un ļoti priecātos, ja šāda iespēja bērniem tiktu dota arī pēc projekta darbības beigām. Tas patiešām būtu ļoti noderīgi, jo, kā zināms, ar nākamo mācību gadu skolu izglītības programmās angļu valoda tiks iekļauta jau no 1. klases.

Kokapstrādes nodarbībām tiek izmantots skolas jaunais mājturības tehnoloģiju kabinets, kas aprīkots ar nepieciešamajām iekārtām un instrumentiem. Šajās nodarbībās piesaista tas, ka te katrs var izgatavot kaut ko sev nepieciešamu un mājsaimniecībā noderīgu. Tā ir tapušas gan dažādas Ziemassvētku dāvaniņas, gan skaisti svečturi un kokgriezumi. Sadarbojoties ar pagasta sieviešu klubu un rokdarbu pulciņu, tika izgatavoti īpaši rāmji un adatas lakatu aušanai. Raksturīgi, ka savu darinājumu katrs vēlas paņemt līdzi arī tad, ja materiāls ir skolas sarūpēts, jo sagaidīt darbu izstādi, kas notiks rudenī, ir ļoti grūti.

Patīkams pārsteigums ir negaidīti lielā piekrišana vizuālās mākslas pulciņam. Nodarbību vadītājas Zanes radošā izdoma un atsaucība piesaista ne tikai mūsu skolas skolēnus un vecākus (itin bieži skolēni un vecāki darbojas kopā!), bet arī pagasta jauniešus un vasaras periodā – arī dažādu paaudžu interesentus no Madonas. Panākumu atslēga noteikti ir piedāvāto nodarbību dažādība (zīmēšana, aplicēšana, veidošana, marmorēšana, porcelāna, akmeņu, stikla un auduma apgleznošana, dekupāža, sveču liešana, papīra, stiepļu un citu materiālu locīšana, kompozīciju veidošana...), projekta ietvaros sarūpētie izejmateriāli un, protams, skolotājas personība. Ja ir interese un atsaucība, netiek rēķinātas atmaksātās darba stundas, notiek skolotājas «brīvprātīgais darbs». Patīkami vērot, ka nodarbību dalībniekiem negribas iet projām, patīk parunāties ar skolotāju, pabeigt iesākto un jau pafantazēt par to, ko varētu darīt nākamajā reizē. Un tā dzima ideja – «vārīsim ziepes!» Uz nākamo nodarbību skolotāja ieradās, kā parasti, apkrāvusies ar visādiem saiņiem un pakām, tikai šoreiz tie kaut kā jocīgi grabēja. Kad pēc kāda laika visa skola no pagraba līdz jumtam smaržoja kā parfimērijas fabrika, katram bija skaidrs – «nu būs ziepes!» Un bija arī! Turklāt – kas par ziepēm! Tādas jau nav redzētas pat vissmalkāko veikalu plauktos! Katrs gabaliņš – īsts, neatkārtojams brīnums gan krāsu, gan formas, gan arī smaržas ziņā. Skatoties uz šādu bagātību, dažam, gluži loģiski, galvā jau veidojās lielais biznesa plāns… Un kas zina – varbūt tiešām dienās kāds no mūsējiem kļūst par slavenu ziepju vārītāju?

Ar vokālo mākslu projekta ietvaros nodarbojas gan skolēni, gan pieaugušie (diemžēl ar lielu pārsvaru te virsroku ņēmušas sieviešu dzimtes pārstāves un ansamblī dzied tikai trīs zēni, bet pieaugušajiem vispār nav neviena no stiprā dzimuma). Ņemot vērā dalībnieku ierosinājumu, vokālā ansambļa nodarbības esam pārcēluši uz bērnudārza telpām, kas ir pašā pagasta centrā – tuvāk darbavietām. Tad, kā apgalvo pašas meitenes, nav jābaidās, ka pēc darba var uznākt slinkums izvingrināt balsis. Repertuārs, kas pamatā ir veidots no populārām latviešu komponistu dziesmām, tiek atjaunots un papildināts. Ansamblī kopā dzied gan latviešu, gan krievu tautības sievietes, un viņām dziedāšana ir arī patīkama kopā būšana, sevis un citu iepazīšana, radoša atpūta ar jautrības brīžiem. Laikam tāpēc viņu izpildītās dziesmas ir tik dzīvespriecīgas un gaišas, ka klausoties sejā neviļus uzplaukst smaids. Pagasta iedzīvotājus vokālais ansamblis ar savu uzstāšanos ir priecējis Ziemassvētkos, projekta darba atskaites koncertā maijā, kā arī Līgo dienas pasākumā.

Skola pagastā ir vienīgā vieta, kur ir pietiekams aprīkojums fiziskām aktivitātēm, tāpēc sporta nodarbībām īpašu reklāmu nevajadzēja. Projekta ietvaros iegādātais inventārs (trīs trenažieri, galda teniss, novuss, bumbas u.c.) piesaistīja gan sportistus iesācējus, gan rūdītus sportiska dzīvesveida piekritējus. Tika organizēti galda tenisa un novusa turnīri. Pavasarī un vasarā iecienītas bija sporta spēles (tautasbumba, volejbols, futbols, basketbols). Pagasta iedzīvotāji labprāt izmanto arī vingrošanas aprīkojumu mazajā sporta laukumā (pat vasaras karsonī). Atzinīgi tika novērtēta iespēja izmantot sporta zāli un trenažierus vakarā pēc darba. Sporta skolotājai ir izveidojies atsaucīgo fanu klubiņš, kas neizlaiž nevienu nodarbību. Viņi ir arī aktīvākie palīgi, organizējot lielākus sporta pasākumus.

Visu interešu grupu darba rezumējums būs vērojams projekta noslēgumā organizētajā pasākumā «Nāc un sāc arī tu!». Paveiktais darbs, sasniegtie rezultāti un dalībnieku ieguvumi lai ir motīvs arī citiem vietējās kopienas ļaudīm sarosīties un padomāt par sava brīvā laika saturīgāku pavadīšanu, kā arī pamats lēmuma pieņemšanai par finansējuma piešķiršanu no pašvaldības līdzekļiem, lai šo interešu grupu darbu varētu turpināt arī pēc projekta beigām!

Brīvā laika organizēšana centrā neaprobežojas tikai ar interešu grupu piedāvājumu. Lai brīvā laika centrs būtu atvērts un pieejams ilgāku laiku un plašākam apmeklētāju lokam, darbdienu pēcpusdienās un vakaros darbojas pēcpusdienas klase. Tā ir iespēja bērniem, jauniešiem un arī pieaugušajiem nākt uz centru, lai pavadītu savu brīvo laiku pēc saviem ieskatiem, izmantojot skolas materiāltehnisko bāzi – paspēlētu galda tenisu, novusu, bumbu, noskatītos kādu filmu, uzspēlētu galda spēles vai vienkārši satiktos ar citiem un parunātos «par dzīvi». Lai dažādotu pēcpusdienas klases tematisko piedāvājumu, sadarbojāmies ar Madonas pilsētas bibliotēku. Tā rezultātā pēcpusdienas

69

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

klases dalībniekiem bija iespēja noskatīties latviešu mākslas filmas bērniem «Sprīdītis», «Cilvēka bērns», «Maija un Paija» kā arī Disneja animācijas filmas. Bērni atzina, ka īpaši patikusi filma «101 dalmācietis».

Vasaras periodā atzinīgi tika novērtēta iespēja skolotāja uzraudzībā peldēties Rāceņa ezerā, jo karstais laiks aicināt aicināja pēc darbošanās telpās izbaudīt tuvējā ezera sniegtās iespējas. Patīkami, ka nākot uz Brīvā laika centru, bērni līdzi ņēma arī savus brālēnus un māsīcas, kas vasaras brīvlaiku bija nolēmuši pavadīt laukos. Daži bija patiesi pārsteigti par mūsu skolas piedāvātajām iespējām. Lai bērniem Vasaras skolā (tā pēcpusdienas klase tika pārdēvēta vasaras periodā) darboties būtu interesantāk, organizējām akciju «Puzles otrā dzīve», kuras ietvaros skolēni un skolotāji tika aicināti mājās iepazītās un jau apnikušās puzles atnest uz skolu. Akcijas ietvaros tika sarūpētas arī tādas puzles, kuru likšana prasa lielu pacietību un noder arī vecāko klašu bērniem un pat pieaugušajiem.

Samērā neliels pieprasījums bija pēc skolas piedāvātajiem interneta pakalpojumiem. Secinājām, ka vairumam iedzīvotāju izdevīgāk ir izmantot pagasta bibliotēkā pieejamos resursus, nekā mērot ceļu uz skolu, kas atrodas nevis pagasta centrā, bet gan nomaļus. Taču datorus kā informācijas gūšanas un izklaides līdzekli labprāt izmantoja skolēni, kuriem mājās internets un dators nav pieejami.

Brīvā laika centrs izvērtās ne tikai par vietu, kur saturīgi pavadīt dienu, bet arī par sava veida «terapijas iestādi». Izrādās, ka pagastā esošie iedzīvotāji ar īpašām vajadzībām dzīvo ļoti noslēgti un nereti emocionālā diskomfortā. Darbojoties Vasaras skolā, nācās arī uzklausīt izmisuma pilnus stāstus par dzīvi vientulībā, nomierināt un sniegt emocionālu atbalstu. Vasaras skola šiem dalībniekiem bija vieta, kurā viņi jutās gaidīti, varēja izrunāties un reizē arī apgūt ko jaunu. Vērā tika ņemta arī atsevišķu dalībnieku vēlme padziļināt savas zināšanas vācu valodā. Sarunvalodas prasmes tika attīstītas, gan liekot puzles, gan nodarbību laikā brīvā dabā, gan darbojoties ar dažādiem mācību līdzekļiem.

Protams, varēja vēlēties lielāku atsaucību un apmeklētību (īpaši vasarā, kad daudzi bērni ir bez pieskatīšanas). Sanākot kopā darba grupā, analizējām, kāpēc tas ir tā. Informācija tika izplatīta gan vietējā laikrakstā, gan reklāmas lapās pastkastītēs, gan skolas vecāku sapulcē, likās, ka vēlēšanās ir un dalībnieku būs daudz. Tomēr realitātē noslogotība varēja būt lielāka. Kā viens no iemesliem droši vien jāmin tas, ka bērni (īpaši vecāko klašu) grib brīvību, un skolotājs tam nereti ir tikai traucēklis, jo visu redzēs un noteiks zināmus «rāmjus». Vecāki (ne visi, protams) pat jaunākajās klasēs sen vairs nav noteicēji tam, kur bērniem iet, ko darīt, kur savu brīvo laiku pavadīt. Arī karstā vasara darīja savu. Daudz patīkamāka atpūta taču ir pie ūdens ar draugiem,

kur var darīt visu, kas ienāk prātā. Nereti bērniem pietrūkst pacietības un noturības, lai līdz galam veiktu kādu uzdevumu. Ja «Tautas bumbā» vai kādā citā sporta spēlē komanda zaudē, tad nē – vairāk negribam. Sapratām arī, ka lielāka atsaucība ir tad, ja Vasaras skolā ir ne tikai brīvā laika pavadīšana (pēc izvēles), bet arī tematiski pasākumi – dambretes turnīrs, pužļu maratons, filmu «parāde» utt.

Neizdevās sākotnēji iecerētā brīvprātīgo iesaistīšana. Vecāki ir aktīvi tikai tad, ja piedalās pašu bērns, bet uzņemties atbildību par citiem nevēlas. Pensionāriem prioritāte ir savs mazdārziņš, saimniecība un savi ģimenes locekļi. Ļoti lielā mērā arī veselības problēmas ir tās, kas viņus attur uzņemties papildu pienākumus un atbildību par «svešiem» bērniem, kas ne vienmēr ir rātni un paklausīgi, turklāt jaunajiem bērnu vecākiem un pensionāriem dažkārt ir lielā mērā atšķirīgi uzskati par bērnu audzināšanu. Rezultātā nākas dzirdēt: «Kāpēc mums vajag liekas problēmas?» Tā nu bērnu pieskatīšana vecāku nodarbību vai darba laikā, kā jau ierasts, ir palikusi pedagogu ziņā. Labi palīgi ir arī skolas tehniskais personāls, kas pazīst skolas vidi, bērnus un viņu vajadzības.

Saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju radīšanai projektā ir iekļauti arī atsevišķi pasākumi. Viens no tādiem bija «Ziemassvētku darbnīcas», kur pieaugušie un bērni kopā darbojās, dalījās pieredzē un apguva dažādas iemaņas – Ziemassvētku rotājumu gatavošanu, dažādas rokdarbu tehnikas dāvanu gatavošanai, kā arī apguva kulinārijas prasmes, cepot piparkūkas un pīrāgus. Aktīvās atpūtas cienītājiem (un tādi ir lielākā daļa bērnu un jauniešu, kā arī pieaugušie – skolēnu vecāki, pagasta darbinieki un iedzīvotāji) reizi katrā gadalaikā tika organizēti aktīvās atpūtas pasākumi – «Ziemas vitamīni», «Jurģukalna jampadracis», «Vasaras spēles» un «Rudens spēkošanās». Pirms pasākumiem aicinājām pagasta iedzīvotājus uz talkām, lai kopīgā brīvprātīgā darbā sagatavotu aktīvās atpūtas trasi plānotajam pasākumam. Talkās piedalījās vidēji 15–50 dalībnieki, un būtiska ir šo cilvēku vēlme kopā ne tikai izklaidēties, bet arī strādāt, sakopt apkārtni, saturīgi un veselīgi pavadīt brīvo laiku, gūstot gandarījumu par paveikto. Omulīgu atmosfēru šajos pasākumos radīja arī jautri atpūtas brīži un noslēgums pie lielā tējas vai zupas katla. Šāda kopā darbošanās tuvina dažādu paaudžu cilvēkus, mazina atstumtību, vairo uzticēšanos. Atceroties interesantākos notikumus aktīvās atpūtas pasākumos, visvairāk tiek minēta netradicionālo braucamrīku parāde un trakie nobraucieni «Ziemas vitamīnos», izveidotā šķēršļu josla ar «aklo labirintu «, purva forsēšanu», «komandas vienoto soli» pavasara pasākumā «Jurģukalna jampadracis», jautrajām stafetēm «Vasaras spēlēs». Zīmīgi, ka visvairāk atmiņā paliek tie momenti, kas saistīti ar radošu izdomu, netradicionālu pieeju parastām lietām, kā arī ar iespēju sajust komandas vienojošo garu. Patīkami, ka sporta pasākumos kopā startē ģimenes, ka

70

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

skolēni uz šīm aktivitātēm aicina līdzi savus draugus, kas nemācās Lazdonas pamatskolā, bet kas arī vēlas savu brīvo laiku pavadīt saturīgi un interesanti. Tas nozīmē, ka ar šādiem pasākumiem mums ir izdevies radīt apstākļus, kas sekmē jauniešu izvēli par labu aktīvam, veselīgam dzīvesveidam, nevis klīšanai pa ielām, ļaušanos kaitīgiem ieradumiem vai bezgalīgai sēdēšanai pie datora.

Tā kā mūsu pagastā apmēram 25% iedzīvotāju ir ar zemiem ienākumiem, daudzi cilvēki kultūras un atpūtas pasākumu apmeklējumam var atvēlēt ļoti maz (vai pat nemaz!) līdzekļu. Tikai neliela vietējās sabiedrības daļa apmeklē kultūras pasākumus Madonā, un bieži vien iemesls tam ir nevis naudas trūkums, bet gan kūtrums un vienaldzība attiecībā uz savas garīgās pasaules bagātināšanu. Gaišā sala mūsu kopienā ir pagasta bibliotēka, kur aktīvā un atsaucīgā bibliotekāre pulcē ne tikai grāmatu draugus, bet arī interneta lietotājus. Savs interesentu loks ir izveidojies pagasta rokdarbu pulciņam. Bet pietrūkst iespēju tepat uz vietas noskatīties kādu teātra izrādi, apmeklēt koncertu. Tādēļ projekta ietvaros nolēmām piedāvāt arī divus kultūras pasākumus – koncertu un leļļu teātra izrādi. Pēdējā skolas dienā pirms vasaras brīvdienām (31. maijā) visi pagasta iedzīvotāji tika aicināti uz Kristīnas Zaharovas koncertu. Koncerta apmeklētājiem bija iespēja ne tikai klausīties mākslinieces izpildītās dziesmas, bet arī uzdot jautājumus par solistes karjeru, interesēm, sasniegumiem. Pēc koncerta daudzi teica: «Cik forši, ka ar mākslinieci var tā vienkārši parunāties un viņa nemaz nav iedomīga. Aicināsim vēl kādus dziedātājus!» Sorosa

fonda – Latvija sniegtais finansējums ļāva padarīt neparasti skaistu gan pēdējo mācību gada dienu, gan arī jaunā darba cēliena sākumu – Zinību dienu, kad Lazdonā viesojās Madonas novada Barkavas kultūras nama leļļu teātris ar divām izrādēm.

Saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanai projekta ietvaros esam centušies maksimāli lietderīgi izmantot ne tikai telpas, bet arī skolas (brīvā laika centra) apkārtni. Tas īpaši saistīts ar atsevišķu sporta un aktīvās atpūtas pasākumu organizēšanu, kā arī ar pēcpusdienas klases darbu, kad bērniem ir nepieciešams pārmaiņus uzturēties arī svaigā gaisā, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Šim nolūkam par Sorosa fonda – Latvija līdzekļiem tika labiekārtots rotaļu laukums – atjaunotas esošās konstrukcijas un uzstādīts jauns rotaļu namiņš ar dažādām šūpolēm un slīdkalniņu. Ir prieks vērot, ka tagad bērni gan mācību pārtraukumos, gan pēcpusdienās kopā ar pedagogiem vai vecākiem ļoti labprāt uzturas rotaļu laukumā, kas ir kļuvis daudz košāks, bagātāks ar dažādām ierīcēm un arī drošāks. Rotaļu laukums ir brīvi pieejams visiem pagasta iedzīvotājiem. Saskaņā ar projekta koncepciju rotaļu laukumu, kā arī visu par Sorosa fonda – Latvija finansējumu iegādāto inventāru pagasta iedzīvotāji varēs izmantot arī pēc projekta darbības beigām. Lai projektā uzsāktās aktivitātes saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanai būtu ilglaicīgākas, jāpanāk vienošanās par kaut vai daļēju finansējuma piešķiršanu iesāktā darba turpināšanai no pašvaldības līdzekļiem. Mēs ticam, ka tas izdosies, jo tas ir ieguldījums iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanā.

71

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Siguldas novada vidusskolas pārveide par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras, sociālā atbalsta centruMāra Jēkabsone, projekta direktore

Siguldas pašvaldībai ir svarīga līdzsvarota novada teritorijas attīstība, tādēļ pastāvīgi tiek meklētas izaugsmes iespējas, kas nodrošinātu katra Siguldas novada iedzīvotāja harmonisku attīstības iespēju, sākot no audzināšanas ģimenē, pirmsskolas līdz motivētai mūžizglītībai. Šī projekta ietvaros tika piedāvāti dažādi izglītojoši kursi.

Ļoti nozīmīga bija tikšanās ar LU docenti, ģimenes psihoterapeiti, Baibu Martinsoni. Vecāki pulcējās, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kas skar gandrīz katru ģimeni – kā ar audzināšanu saistītie faktori – piesaistes stils, tā veidošanās bērnībā un piesaiste pieaugušā vecumā. Tika pārrunāti jautājumi par dažādu konfliktu veidošanos ģimenē un spriedzes novēršanas risinājumiem.

Vislielākā auditorija tika piesaistīta kursam «Bērnu emocionālās audzināšanas programma». Nodarbību ciklu piedāvāja Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Bērnudārzu audzinātājas ik nedēļu pulcējās zālē, lai mācītos labāk saprast pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas principus, tai skaitā, kā veicināt valodas un komunikācijas spēju attīstību, prast bērnu uzklausīt un veidot sarunu. Svarīgi ir bērnu novērot, viņam rotaļājoties, un veicināt viņa fantāzijas attīstību. Bija iespēja strādāt ar dažādām darba lapām, izpildīt testus, kas ļautu izvērtēt paša rīcību dažādās situācijās.

Vairāki Siguldas novada iedzīvotāji šajā laika posmā ir zaudējuši darbu, tāpēc atsaucību radīja Sokrata tautskolas piedāvātais mācību kurss «Komercdarbības pamati». Trīsdesmit cilvēku grupa divas reizes nedēļā pilnu darba dienu mācījās mārketinga pamatus, personāla vadību, vadīšanas pamatus, finanšu vadības un grāmatvedības uzskaites veidošanu, biznesa plāna sagatavošanu un saimnieciskās darbības reģistrāciju. Visiem kursu dalībniekiem bija dota iespēja pašiem darboties praktiski, rast labākos risinājuma paņēmienus un izvērtēt sava biznesa uzsākšanas iespējas un, protams, arī iespējamos šķēršļus un grūtības. Šajā grupā iesaistījās vairāki Siguldas novada vidusskolas audzēkņi. Viņi uzskata, ka tā ir bijusi lieliska iespēja saprast lielo atbildību un zināšanu nepieciešamību sava biznesa uzsākšanai. Vairākiem no viņiem ir radušās savas idejas, un viņi cer pēc skolas beigšanas tās arī realizēt dzīvē.

Pavisam netālu no Siguldas novada vidusskolas atrodas Siguldas mākslu skola. Šī skola izveidojās, apvienojoties Siguldas mūzikas un mākslas skolai. Projekta ietvaros ir izveidojusies sadarbība ar mākslu skolu. Visa mācību gada garumā katru nedēļu notika mākslas terapijas un mūzikas terapijas nodarbības. Projekta sadaļu «Māksla man» īstenoja mākslu skolas pedagogi. Siguldas novadā ir Mores pamatskola, kurā mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām. Tika atrasta iespēja šos bērnus atvest uz Siguldu uz mūzikas un mākslas terapijas nodarbībām

Biznesa augstskolas «Turība» docentes Ievas Kalves mācību tēma par jauna uzņēmuma dibināšanu un vadīšanu, efektivitāti un laika vadību ieinteresēja vairākus mūsu novada iedzīvotājus.

Katram audzēknim ir jāmāk savs darbs prezentēt. Nereti tas izrādās ir diezgan grūts uzdevums. Mācību tēmas «Prezentāciju sagatavošana» pamatā

72

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

bija apskatītas prasmes izveidot pareizu prezentāciju un vērst uzmanību gan uz prezentācijas plānošanu, gan ķermeņa valodu, prezentācijas struktūru un vairākiem veiksmīgas uzstāšanās pamatnoteikumiem. Mācību tēma «Publiskā runa» bija saistoša skolas audzēkņiem un arī skolas pedagogiem.

Šodiena ir radījusi nepieciešamību jebkura vecuma cilvēkiem strādāt ar datoru.Apgūt pamatprasmes Word, Excel un PowerPoint programmās izteica daudzi

novada iedzīvotāji. Tā kā katram dalībniekam ir nepieciešama vieta pie datora, tad šoreiz nevarējām apmierināt visus iedzīvotājus, kuri šādu vēlmi izteica. Saprotam, ka šādas prasmes ir nepieciešamas dažādu profesiju pārstāvjiem. Pateicoties Sorosa fonda – Latvija atbalstītajiem kursiem, daudziem vecākās paaudzes cilvēkiem bija iespēja apgūt pamatiemaņas darbā ar datoru.

Mūsu skolas audzēkņiem bija iespēja uzzināt daudz jauna lekciju ciklā «Mājas ekonomika». Skolā vakara nodaļā mācās daudzi jaunieši, kuriem jau ir izveidotas ģimenes, tāpēc jautājums par pareizu mājsaimniecības budžeta veidošanu ir īpaši svarīgs. Šeit bija iespēja ne tikai teorētiski uzzināt visu svarīgāko par veselīga uztura pamatprincipiem, bet arī pašiem aprēķināt pareiza uztura daudzumu un izveidot sabalansēta uztura ēdienkarti. Nodarbībās tika izanalizēti jautājumi par budžeta veidošanas principiem mājsaimniecībā, sniegti padomi ekonomiskai saimniekošanai. Lektore, vizuālās mākslas

pedagoģe Kristīne Rone sniedza lietišķus padomus mājas iekārtošanā un dizaina veidošanā, pievēršot uzmanību krāsu izvēlei un sniedzot ieteikumus un padomus savas dzīvojamās telpas iekārtošanai.

Esam ļoti priecīgi, ka projekta ietvaros bija iespējams iegādāties darba krēslus skolas datorkabinetam, kā arī kvalitatīvu multimediju komplektu.

Mēs dzīvojam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām. Bieži vien mēs pat neapzināmies to milzu bagātību, kas atrodas mums tepat līdzās. Runājot par pasaules tautu kultūras mantojumu, varbūt vispirms mācīsimies saskatīt to mūsu Siguldas tēlā. Lai katram cilvēkam, kas reiz viesosies mūsu zemē, būtu iespēja aizvest sev līdz kaut nelielu suvenīru, kas atgādinātu par pilsētu un valsti, kurā gribētu atgriezties vēlreiz.

Mūsu skola atrodas gleznainā vietā «Laurenčos». Īpaši skaisti ir rudeņos, kad lapas krāsojas visdažādākos toņos. Šī projekta izskaņā, Skolotāju dienā, pedagogi un audzēkņi devās skaistā pārgājienā un ieklausījās bioloģijas skolotājas Vijas Brikmanes stāstījumā par dabas procesiem, mācījās saklausīt un saskatīt to skaistumu ko dāvā mums daba.

«Pārmaiņu skola» – šis projekts ir devis iespēju skolu saskatīt citā gaismā. Interesantais un kvalitatīvais mācību kursu piedāvājums ir atvedis uz skolu daudzus Siguldas novada iedzīvotājus.

73

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Savu rītdienu Zilākalnā veido šodienInese Stepane, projekta «Savu rītdienu veidojam šodien» direktore

Ideja piedalīties Sorosa fonda – Latvija izsludinātajā projektu konkursā radās brīdī, kad pēc novada izveidošanas uz jautājuma bija Zilākalna sākumskolas pastāvēšana. Zilākalna sākumskola darbojās vienstāvu ēkā, kur atradās divas klases, neliela virtuvīte un ēdamzāle, viduszāle un mazs kabinets pedagogiem. Divas citas klases, skolas bibliotēka, logopēda kabinets un direktores kabinets atradās ēkā pāri pretī ielai. Tā radās doma: ja sākumskolu likvidē, tad lai ēka, kurā pašvaldība savā laikā bija veikusi kapitālo remontu, kurai tika pilnībā nomainīts jumts un visu telpu logi, siltināta fasāde, nestāvētu tukša un pamesta, ierīkot tajā daudzfunkcionālo atbalsta centru iedzīvotājiem.

Izstrādājot projektu, vispirms tika domāts par sociāli neaizsargāto iedzīvotāju daļu – bezdarbniekiem, jaunajām māmiņām, pensionāriem, tāpat arīpar jauniešiem un par dažādu tautību iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā. Zilākalna pagastā ir ļoti daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs. Tas izskaidrojams ar faktu, ka Zilākalna ciemats veidojies kā kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats pagājušā gadsimta 50. gadu beigās 60. gadu sākumā. Uz darbu kūdras purvā sabrauca strādnieki no visas toreiz plašās Padomju Savienības. Ciemata izpildkomiteja savukārt dibināta 1961. gada septembrī, apvienojot daļu Mujānu, Kocēnu un Dikļu pagastu robežu.

Padomju laikos Zilākalna ciematā norisinājās aktīva kultūras dzīve, darbojās pamatskola, kur mācības notika divās plūsmās – latviešu un krievu valodā. Atmodas laikā daudzas ģimenes izbrauca uz Krieviju, skolēnu trūkuma

dēļ skola tika slēgta un atvērta jau minētā sākumskola, kur mācības notika latviešu valodā 1.–4.klašu apmācības programmā. Šobrīd bijusī trīsstāvu pamatskolas ēka stāv tukša, neapsaimniekota pašā pagasta centrā… Ilgu laiku kultūras aktivitātes, un arī citas aktivitātes pagastā bija pierimušas. Pakāpeniski samazinājās kūdras rūpnīcas darbība, zuda darba vietas. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pagastā ir liels bezdarba līmenis, daudz vientuļu pensionāru. Lai veicinātu viņu integrāciju sabiedrībā, būtu dotu iespēju pilnveidoties, apgūt jaunas iemaņas, kas palīdzētu piedāvāt sevi darba tirgū, būt aktīviem, kā arī sniegt iespēju nesēdēt vienkārši mājās, bet tikties ar domubiedriem, nodarboties ar to, kas liekas interesants un nepieciešams.

Projekta nosaukums, «Savu rītdienu veidojam šodien», radās it kā pats no sevis, no projekta idejas – darbojies šodien, esi aktīvs un pats veido savu rītdienu, jo iespēja tev tiek dota.

Nevar aprakstīt prieku par saņemto projekta atbalstu, jo tas liecināja, ka esam rīkojušies pareizi, un tā 2009. gada 6. novembrī Rīgā tika parakstīts līgums par Sorosa fonda – Latvija piešķirtā granta izlietošanu un projekta īstenošanu.

Projekta ietvaros tika paredzēts izveidot daudzfunkcionālu atbalstu centru iedzīvotājiem, kurā darbotos šūšanas kursi, kulinārijas nodarbības, datorapmācība vidējai un vecākai paaudzei, bērnu istaba, lekciju cikli un psihologa konsultācijas.

Taču, kad tika saņemts projekta atbalsta apstiprinājums, Zilākalna sākumskola bija likvidēta un vienstāvu ēkas telpās darbu turpināja Jura Neikena Dikļu pamatskolas filiāle ar 1–2. klašu apmācību. Skolas vadība nepiekrita, ka mācību telpās pēcpusdienās notiek dažādas nodarbības. Nācās domāt, kur

74

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

izvietot nodarbību telpas. Tāpēc datoru apmācības nodarbībām iekārtojām bijušo logopēda kabinetu, šūšanas nodarbībām – bijušo bibliotēkas telpu, bet bērnu un jauniešu istabai iekārtojām vienu klases telpu jau minētajā otrajā ēkā (pāri ielai). Angļu valodas kursi un lekcijas notiek kultūras nama zālē.

Problēmas radās ar telpām kulinārijas nodarbībām. Bijušajā sākumskolas virtuvītē vairs pusdienas bērniem negatavoja, tās siltas atveda no Dikļu skolas, te tikai izdalīja porcijas un bērni ēdamzālē paēda, pēc tam trauki tika mazgāti – un viss. Taču virtuves darbiniece bija kategoriski pret to, ka vakaros te nāktu pieaugušie uz kulinārijas nodarbībām…

Kultūras namā kulinārijas nodarbībām nebija piemērotu telpu (kultūras nams ir neliels, nav lieku telpu), jo nepieciešams ūdens, kanalizācija, vieta plītij. Atradām variantu – pagasta centrā, divu minūšu gājumā no skolas, atrodas pagasta feldšerpunkts, kur jau ilgāku laiku ir tukšs un neizmantots zobārsta kabinets. Te vietā piebilst, ka Zilākalna pagasta teritorija ir neliela, centrā ir koncentrētas visas daudzdzīvokļu mājas, līdz ar to nodarbību apmeklētajiem nesagādā grūtības došanās uz nodarbībām jebkurā vietā ciema centrā.

Pēc projekta atbalsta saņemšanas veicām iedzīvotāju anketēšanu par to, kādas nodarbības viņi vēlētos apmeklēt, kādos laikos, kādas lekciju tēmas interesētu, cik daudziem būtu nepieciešamas psihologa konsultācijas. No pastkastītēs, bibliotēkā un veikalos izvietotām 500 anketām aizpildītas saņēmām nepilnu simtu… Arī labi, jo varējām uzzināt aktīvo iedzīvotāju viedokli. Izrādījās, ka ļoti daudzi vēlējās angļu valodas apmācību, kas projekta ietvaros nebija paredzēta. Sanācām kopā, projekta darba grupa, un nolēmām lūgt atļauju Sorosa fondam – Latvija, nemainot finansējumu, viena lektora darba samaksu novirzīt uz angļu valodas pasniedzēja algu un iekļaut projektā jaunu aktivitāti – angļu valodas kursus. Šo atļauju saņēmām.

Paralēli tika iegādāts inventārs. Projekta ietvaros iegādājāmies divus datorus, printeri, divas šujmašīnas, sintezatoru, mēbeļu komplektu, aprīkojumu bērnu istabai un kulinārijas nodarbībām. Materiālus bērnu un jauniešu nodarbību istabai izdevās iegādāties Valmierā, kur bija nepieciešamie izejmateriāli (otas, papīri, krāsas, u.c.), spēles, grāmatas. Pirms tā iegādes kopā ar Zilākalna pagasta bibliotekāri veicām izpēti, sazinājāmies ar bibliotēkām, kurās ir iekārtoti bērnu stūrīši, kā arī apjautājām pirmsskolas grupiņas audzinātājas un skolas pedagogus, tādējādi uzzinot, kas būtu nepieciešams un kas bērnus vairāk interesē. Tālāk iegāde grūtības nesagādāja, un mēs pilnībā iekļāvāmies paredzētajos līdzekļos.

Iegādājoties nepieciešamo inventāru kulinārijas nodarbībām, izrādījās, ka tam esam paredzējuši pārāk daudz līdzekļu. Tika iegādāti nepieciešamie trauki, dažādas bļodas, pannas, mikseris, elektriskā tējkanna un citi virtuves piederumi. Savukārt līdzekļus, ko neizlietojām šujmašīnu iegādei (jo izdevās

iegādāties lētāk nekā plānojām), mums atļāva izlietot overloka iegādei šūšanas nodarbībām, par ko bijām ļoti priecīgi. Jāatzīst, ka, plānojot nepieciešamos pamatlīdzekļus, nebijām ņēmuši vērā, ka pagasta klubā ir divi sintezatori, kuri netiek visu laiku intensīvi izmantoti. Lūdzām projekta vadībai Sorosa fondā atļauju sintezatoram paredzētos līdzekļus izlietot portatīvā datora un projektora iegādei, kas būtu nepieciešami gan produktīvām lekcijām, gan angļu valodas apmācībai. Mūs saprata un atbalstīja! Kopā ar nodarbību vadītājiem veicām inventāra iegādi un telpu iekārtošanu nodarbībām. Varējām rīkot centra atklāšanas svētkus, bet… nodarbību telpas vairs neatradās vienā ēkā, kā sākotnēji bija plānots, tās bija izkaisītas trijās vietās… tāpēc mums neizveidojās viens daudzfunkcionāls centrs, bet gan vairākas vietas, kas veic šo funkciju.

Visas paredzētās aktivitātes notika, izņemot psihologa konsultācijas. Uz pirmo nodarbību neieradās neviens interesents, arī uz piedāvājumu pieteikties uz konsultācijām telefoniski atsaucības nebija. Tas varbūt ir saistīts ar to, ka ciemata teritorija ir neliela, dzīvojamās mājas koncentrētas vienuviet, un iedzīvotāji ļoti labi cits citu pazīst; ir neērtība, bailes, ka kāds varētu uzzināt problēmu, nevēlēšanās šo problēmu atklāt.

Visu iepriekšējo darbību rezultātā Zilākalna iedzīvotājiem ir iespējas darboties sekojošās aktivitātēs: datorapmācība vidējai un vecākai paaudzei, angļu valodas kursi, šūšanas nodarbības, kulinārijas nodarbības, dažādas lekcijas un bērnu un jauniešu istaba.

Tā kā angļu valodas kursi sākotnēji nebija paredzēti, netika paredzēti līdzekļi arī mācību materiāliem. Zilākalna pagasta pārvalde bija pretimnākoša, un visi materiāli tika kopēti par pagasta pārvaldes līdzekļiem. Nepieciešamo tāfeli atradām pamestajā bijušās pamatskolas ēkā, tāfeles krītu iegādājāmies par Zilākalna kluba līdzekļiem. Uz angļu valodas kursiem sākumā ieradās pāri par 50 cilvēkiem! Nācās nodarbības dalīt divās grupās. Taču pamazam gribētāju palika aizvien mazāk un mazāk… līdz mācības regulāri turpināja apmeklēt 17 cilvēki.

Sarunājoties ar cilvēkiem, uzzināju, ka motivācija mācīties angļu valodu ir dažāda: cits vēlas doties darbā uz ārzemēm, kādam ir jau radi ārzemēs, pensionāri, piemēram, lai varētu, braucot pie bērniem uz ārzemēm, lidostā saprasties, kāds vienkārši tāpat, lai papildinātu savu zināšanu bagāžu.. Kursi tika veidoti no pašiem sākumiem, līdz sarunvalodas un vienkāršu rastu prasmei. Mācības ir grūtas, tiek uzdoti mājas darbi, klausīti fonomateriāli, izmantots projektors, pasniedzēja daudz liek runāt, sarunāties savā starpā. Tie kursu apmeklētāji, kuru attieksme ir nopietna, kuri apmeklējuši maksimāli daudz nodarbību un izturējuši līdz šim brīdim, saka – es tagad tiešām saprotu ko man angliski saka un varu pat atbildēt. Bija pat gadījumi, kad pie pasniedzējas

75

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

griezās ar lūgumu cilvēki no malas, kas neapmeklēja kursus – vairākkārt bija jātulko CV angļu valodā; bija jātulko motivācijas vēstule angliski; un reiz kāds palūdza pārtulkot kāda motorzāģa lietošana pamācību. Tātad šī aktivitāte tiešām bija nepieciešama.

Sākotnēji bija paredzēti šūšanas kursi, bet vēlmi no jauna mācīties šūt sākotnēji neizteica neviens… Bija interesenti, kas vēlējās ko pāršūt, apvīlēt vīles aizkariem, biksēm… Nodarbību vadītāja lika pašiem sēsties pie šujmašīnām un viņas uzraudzībā pašiem veikt nepieciešamās darbības. Apmeklētāji mainījās un šūšanas darbība un procesi bija dažādi. Redzot, ka prom neviens netiek raidīts, ka nodarbību vadītāja katram cenšas palīdzēt un parādīt nepieciešamās darbības, nāca interesentes ar saviem audumiem, un ar vadītājas palīdzību tika uzšūti jauni tērpi. Ņemot vērā to, ka vienlaicīgi var strādāt tikai pie divām šujmašīnām, nodarbības notiek divas reizes nedēļā, otrdienās un piektdienās bijušās sākumskolas bibliotēkas telpā.

Ir doma projekta noslēgumā, sadarbojoties ar citu nodarbību vadītājiem, izveidot nelielu izstādi, kur paradītu projekta gaitā iegūto.

Bērnu un jauniešu istaba darbojas pirmdienā, bijušās sākumskolas klasītes telpā. Te situācija ir tāda, ka bērni nāk katrs dažādos laikos, vienu reizi vieni, citu reizi citi; nāk pa vienam, nāk bariņos. Ir dažādas spēles, dažādas grāmatas, iespējas nodarboties ar radošām aktivitātēm. Liels pluss ir tas, ka gan nodarbību vadītāja, gan bērni ir ļoti atsaucīgi. Ir izveidotas vairākas bērnu darbu izstādes, kas tika izvietotas pagasta kultūras pasākumu ietvaros:

«Mana zeme – Latvija» Zilākalna klubā;

Kulinārijas nodarbībās, kuras notika reizi nedēļā, trešdienās, bijušā zobārstniecības kabinetā, tika apgūtas prasmes pagatavot ēdienu pēc iespējas lētāk, izmantojot dārza ražu un meža veltes. Tika cepti rabarberu plāceņi un kūkas; marinēti gurķi pēc īpašām receptēm, taisīti salāti no pirmajām pavasara lapiņām, cepti «lētie» pīrādziņi un «lētās» plātsmaizes. Un projekta noslēguma pasākumā tiks gatavots kāds gardums, ar ko visus pacienāt. Bija gadījums, kad viena ģimene lūdza, vai nevar izmantot telpu – plīti un visu inventāru, jo jāgatavojas vecmāmiņas 75 dzimšanas dienai, bet mājās virtuvīte maza un nav arī tāda inventāra… nezināju, vai rīkojos pareizi, bet atļāvu… un nekas nenotika, inventārs netika sabojāts, bet cilvēkiem prieks.

Lekcijas projekta ietvaros notiek divas reizes mēnesī, piektdienās, kultūras namā. Attiecībā uz lekciju tēmu, tika domāts vairāk par

praktiskām, noderīgām lietām. Tika sniegti padomi, kā sastādīt savu CV, rakstīt motivācijas vēstuli; kā noteikt savu stilu – ģērbšanās stils, kosmētika; kā uzturēt veselību un pareizi lietot pārtikas produktus. Pozitīvi vērtējams ir tas, ka cilvēki uzdod ļoti daudz jautājumu, lūdz lektoru telefona numuru, lai personīgi ko uzzinātu. Tas liecina, ka šāda veida lekcijas ir nepieciešamas – pārrunas, kur samērā brīvā stilā notiek saruna par konkrēto tēmu. Bet tajā pasā laikā saskaramies ar grūtībām – cilvēki ir samērā pasīvi, lai izteiktu savu viedokli, savu vēlmi, par kādu konkrētu jautājumu viņi vēlētos nākamās lekcijas.

Datorapmācība bija plānota tieši vidējai un vecākai paaudzei, jo jaunatne to jau apgūst skolā. Bibliotēkā ir iespēja strādāt pie datora, ir arī interneta pieslēgums, taču gados vecāki cilvēki kautrējas no bērniem, kuri vienmēr ir pie šiem bibliotēkas datoriem. Nodarbības notiek bijušajā sākumskolas logopēda kabinetā reizi nedēļā, pirmdienās. Ir divi datori, nodarbībās strādā vienlaikus pie katra datora divi cilvēki. Ir interneta pieslēgums.

Jāatzīmē, ka cilvēku prasmju līmenis, uzsākot datorapmācību, bija dažāds. Bija tādi, kas pirmo reizi piesēdās pie datora. Nodarbību vadītājs sniedza arī vairākas konsultācijas interesentiem, kas neapmeklē datorapmācību. Bija jāpalīdz izveidot savu e-pasta adresi; jāpalīdz veikt maksājumus caur i-banku, sastādīt CV, veidot tabulas; kā pareizi strādāt Exel programmā, palīdzēt atrast internetā vajadzīgo informāciju. u.c. Patīkami, ka gados vecākiem cilvēkiem ir iespēja lēni, bez steigas apgūt datorprasmi, veikt bezmaksas maksājumus caur i-banku, apgūt interneta iespējas.

Uzskatu, ka kopumā projekta aktivitātes noritēja, kā paredzēts. Varbūt nodarbību apmeklētāju skaits nav pārāk liels, taču tās visas ir vietējiem cilvēkiem nepieciešamas. Un ļoti svarīgi ir tas, ka visas aktivitātes ir bezmaksas. Izveidojusies laba sadarbība ar Zilākalna pagasta pārvaldi, bibliotēkas darbinieci. Pašvaldība par telpu lietošanu neprasa segt komunālos maksājumus, kā arī sedz elektrības patēriņus.

Žēl, bet neizveidojās cerētā sadarbība ar J. Neikena Dikļu pamatskolas administrāciju. Tāds sīkums – skolai ievajadzējās lielo sienas tāfeli no bērnu – jauniešu istabas, un tā tika aizvesta prom – nu jā, tā jau arī bija skolas…

Attiecībā uz aktivitāšu ilgtspēju – pagastā darbojas nevalstiskā organizācija  – biedrība «Attīstība. Virzība. Izaugsme». Ir ievadītas sarunas ar Kocēnu novada domi par uzsākto aktivitāšu pārņemšanu un turpināšanu. Zilākalna pagasta iedzīvotājiem ir svarīgi, lai izglītošanas, personības attīstību veicinošie, kā arī iespējas saturīgi un dažādu prasmju attīstošie pasākumi turpinātos, kā arī veicinātu jaunas idejas un aktīvu dzīves veidu, jaunas iespējas Zilākalna ļaudīm.

76

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

Saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiemElfa Islamgarajeva, Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskolas projekta direktore, Nonna Jakovļeva

Nemanāmi ir paskrējis laiks no tā brīža, kad bija izsludināts konkurss. Re, jau projekta beigas. Atskatāmies atpakaļ un mēģinām analizēt to, kas paveikts gada laikā. Uzdodam sev jautājumus un meklējam atbildes. Vai viss, kas bija ieplānots, tika realizēts? Vai izvirzītie mērķi ir sasniegti? Vai vispār izvirzījām pareizo mērķi? Vai tas, ko darījām, vietējai sabiedrībai bija pietiekami svarīgs? Ko darīsim tālāk? Jautājumu ir daudz. Kad uz tiem sev atbildēsim, varēsim virzīties uz priekšu.

Vispirms atgriezīsimies pie sākuma. Teritoriālā reforma, jaunās sistēmas ieviešana izglītības sfērā – «nauda seko skolēnam», valsts finansējuma trūkums, jo skoliņa ir maza. Radās jautājums – kā izdzīvot? Risinājumi varēja būt dažādi. Pirmais – nedarīt neko, dzīvot, kā ir, paļauties uz likteni. Rezultāts – pazust. Otrais risinājums – darīt kaut ko. Rezultāts – iespēja izdzīvot. Izvēlējamies otro, kas prasīja izdomu, spēku, laiku, darbu utt.

Kad tu kaut ko gribi, sāc domāt, un tad arī nāk nepieciešamā informācija, palīdzība. Mūsu gadījumā tā bija informācija no pašvaldības par Sorosa fonda – Latvija izsludināto konkursu, par iespēju tajā piedalīties, izdarīt kaut ko cilvēku labā un izdzīvot. Radās jautājums – ar ko sākt?

Salikām galvas kopā un domājām, kas būtu nepieciešams skolēniem, viņu vecākiem, vietējiem iedzīvotājiem, lai viņi varētu lietderīgi pavadīt laiku mūsu skolā, apgūt jaunas zināšanas, prasmes, attīstīt sevi. Domājām, kādas ir mūsu iespējas, ko varam piedāvāt paši. Izvērtējām situāciju, un atklājās, ka bezdarba līmenis mūsu pagastā ir virs 30 procentiem. Ap 40% iedzīvotāju uzskatāmi par trūcīgajiem, tajā skaitā ģimenes ar bērniem. Ģimenes nevar atļauties laist bērnus mūzikas vai mākslas skolā, jo nepieciešami naudas līdzekli, transports. Pašiem iedzīvotājiem nav iespēju saturīgi pavadīt laiku, netiek piedāvātas atbilstošas aktivitātes. Šādā situācijā cilvēki ir zaudējuši cerību, ka var ko mainīt

Griezāmies pēc palīdzības pie Aglonas novada attīstības plānotājas Inetas Valaines, cilvēka ar pieredzi, kura arī palīdzēja sagatavot projektu 1. kārtai. Tā tapa mūsu projekts «Mainīties pašiem!» Rezultāts iepriecināja – bijām to skolu starpā, kuras izgāja 1. kārtu. Vajadzēja papildināt, kaut ko uzlabot un iesniegt projektu 2. kārtai. Rezultāts – 6. novembrī ar mums parakstīja līgumu par granta piešķiršanu 25 000 eiro apjomā. Bijām laimīgi un vienlaikus apzinājāmies, kāda tā ir atbildība.

Pirmais, ko darījām – paziņojām sabiedrībai par to, ka Grāveru pamatskolā sāks darboties daudzfunkcionāls sabiedriskais centrs, kur tiks piedāvātas dažādas aktivitātes, ka jebkurš interesents varēs apmeklēt šo centru un mācīties datorkursos, angļu valodas, latviešu valodas, saskarsmes un lietišķās etiķetes kursos, lietderīgi pavadīt brīvo laiku floristikas, ansambļa un deju nodarbībās, piedalīties pagasta un skolas vēstures muzeja izveidošanā, ka bērni varēs vasarā atpūsties radošajā nometnē. Sludinājumi tika uzlikti skolā, pagastā, novadā. Par savas darbības uzsākšanu ziņojām arī presei,

77

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

vecākiem stāstījām skolas vecāku sapulcē, gājām pie kaimiņiem, zvanījām. Cilvēki atsaucās. Mums sāka zvanīt, interesēties un nāca uz skolu pieteikties nodarbībām. Pirmais solis bija sperts.

Vienlaikus veidojām darba komandu, pieaicinājām pasniedzējus, noslēdzām līgumus, veidojām nodarbību grafiku, noteiktajā kārtībā veicām iepirkumus. Tā kā iepriekšējas pieredzes nebija, protams, radās daudz jautājumu, kā un ko darīt, lai būtu pareizi. Te nāca palīgā SFL komanda – Aija Tūna un Liesma Ose konsultēja, kā veikt iepirkumus; Jānis Busenbergs izvērtēja mūsu atrasto firmu piedāvājumus un ieteica labāko un izdevīgāko piedāvājumu – tā mēs iegādājamies datortehniku. Veicām arī citus iepirkumus – kancelejas preces, floristikas materiālus, šādi veidojām materiālo bāzi centra pilnvērtīgai darbībai. Izvērtējot finanses, lūdzām atļauju arī veikt dažus grozījumus, ja kādā pozīcijā bija ietaupīti līdzekļi.

Vienlaikus jau notika nodarbības. Gan bērni, gan viņu vecāki, mūsu pagasta un arī kaimiņu pagastu iedzīvotāji, bezdarbnieki, pensionāri, maznodrošinātie, cilvēki, kuri slikti pārvalda latviešu valodu, vientuļie, dažādu grupu un slāņu pārstāvji apmeklēja mūsu daudzfunkcionālo sabiedrisko centru. Kursu beigās notika iegūto zināšanu un prasmju pārbaudes, prezentācijas, izlaidumi, dalībnieki saņēma apliecības par piedalīšanos nodarbībās, bija ziedi un pat dejas.

Mācījās dalībnieki, mācījāmies arī mēs. Es kā projekta vadītāja apmeklēju visus SFL rīkotos seminārus; neizdevās apmeklēt tikai pirmo, jo tolaik bija stiprs sals. Iepazinos ar jauko SFL komandu klātienē – ar Aiju Tūnu, Liesmu Osi, Ausmu Pastori, Jāni Baltaču, Valdi Kudiņu un citiem. Varējām droši uzdot jautājumus, atrisināt savas problēmas. Es konsultējos par starpatskaites sagatavošanu, par naudas līdzekļu pieteikšanu utt. Uz visiem jautājumiem varēja saņemt izsmeļošas atbildes. Semināri bija interesanti un lietderīgi, sniedza informāciju un lika aizdomāties par dažādiem jautājumiem – par uzņēmējdarbības aspektiem, par to, kā pārdzīvot pārejas laiku, kā skola var veicināt personīgo atbildību un līdzdalību vietējā līmenī, kā krāt pieredzi. Mēs dalījāmies pieredzē ar semināru dalībniekiem un paši ieguvām jaunas idejas. Jau pirmajā tikšanās reizē, kad notika līgumu parakstīšana, bija iespēja iepazīties arī ar ārzemju (Dānijas, Lielbritānijas, Zviedrijas) pieredzi.

Ļoti patika triju dienu Vasaras skola Siguldā. Varējām ilgāku laiku pavadīt kopā ar citiem projektu vadītājiem un dalībniekiem un apmainīties ar informāciju par savu projektu gaitu, tikties ar uzņēmējiem un dažādiem speciālistiem.

Priecājāmies arī redzēt pie sevis ciemos mūsu projekta konsultanti Ausmu Pastori, kura ar konkrētiem padomiem palīdzēja sakārtot projekta

lietas, iedvesmot un uzmundrināt. Viņa apmeklēja nodarbības, runāja ar kursantiem, pētīja, ar ko šeit cilvēki nodarbojas.

Visi kopā mācījāmies, strādājām, krājām pieredzi un rezultātā mums izdevās sasniegt izvirzītos mērķus, izpildīt uzdevumus, kurus bijām ieplānojuši.1. Izveidots un aprīkots daudzfunkcionālais sabiedriskais centrs Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskolā. Projekta darbus kārtoja projekta direktors, asistents un grāmatvedis. Tika piesaistīti pasniedzēji – strādāja trīs mūsu skolas skolotājas, bet pārējie speciālisti bija piesaistīti no Krāslavas, Aglonas, Preiļiem. Nopirkām desmit datorus, printeri, fotoaparātu, kancelejas preces, floristikas materiālus.2. Notikuši sabiedrību izglītojošie pasākumi – datorkursi, angļu, latviešu, saskarsmes un lietišķās etiķetes nodarbības. Dalībnieki iemācījās strādāt ar datoru un lietot internetu, paaugstināja savas valodas prasmes, paplašināja vārdu krājumu, izzināja sevi, paaugstināja savu pašvērtējumu. Viena no kursu dalībniecēm pēc angļu valodas kursu apmeklēšanas sekmīgi nokārtoja eksāmenu angļu valodā un iestājās augstskolā.3. Organizēta interešu izglītība: divas deju grupas – viena piecus līdz septiņus gadus veciem bērniem, otra – jaunatnei un pieaugušajiem, vokālā ansambļa nodarbības sievietēm. Bērni uzstājās skolas pasākumos, pieaugušie – skolas, pagasta un kaimiņu pagasta pasākumos – Ziemassvētkos, Lieldienās, Mātes dienā, 9. klases izlaiduma ballē, pilngadības svētkos, sagādājot daudz patīkamu brīžu iedzīvotājiem un paši sev, atklājot sevī jaunus talantus.4. Organizēta radoša vasaras dienas nometne «Saules bērni» 20 bērniem no sociālā riska ģimenēm, kuras laikā bērni guva pozitīvu pieredzi un iemācījās lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Nometnes laikā tika organizēta bērnu ēdināšana trīs reizes dienā, notika izglītojošās nodarbības, sporta sacensības, fotomākslas nodarbības, ekskursija, peldēšana, galda spēles, teniss, novuss.5. Savākti materiāli un izveidots pagasta un skolas vēstures muzejs. Muzejā var apskatīt dažādus eksponātus, fotogrāfijas un citus materiālus, informācija aptver laiku no 13. līdz 21. gadsimtam. Skolēni apmeklēja pagasta vēsturiskās vietas, senos pilskalnus, baznīcas, fotografēja, vāca informāciju, iepazina dzimtā pagasta vēsturi un tradīcijas. Novembrī notiks muzeja atklāšana un pirmā ekskursija. Skolas projekta laikā plānojam šo darbu turpināt, jau ir gatavas vēsturiski nozīmīgo vietu atpazīšanas zīmju skices. Zēni projekta nedēļas laikā mājturības skolotāja vadībā izgatavos šīs zīmes un uzstādīs atbilstošajās vietās, kuras varētu apmeklēt arī tūristi.6. Projekta laikā nodrošinājām publicitātes pasākumus: sūtījām rakstus laikrakstiem «Ezerzeme», «Aglonas novada vēstis», informāciju SFL vietnei www.parmaiņuskola.lv «Nepieciešams mainīties pašiem!» – nolēmuši Grāveros», «Radošas dienas Grāveru nometnē», Aglonas novada domes

78

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

mājas lapai www.aglona.lv. Mūs apmeklēja «Novadnieka» žurnālisti, Latgales televīzija. Informācija sludinājumu veidā bija pieejama skolā, pagastā, novadā. Kā projekta direktore esmu apmeklējusi semināru par blogu veidošanu Vārkavas pamatskolā, kuru vadīja Jānis Baltačs. Darbs šajā virzienā jau ir uzsākts. Jēkabpils drukai esam pieteikuši bukletus, kuros prezentējam projekta «Mainīties pašiem!» darbību. Bukleti tiks izplatīti novadā un ārpus tā.

Projekta realizēšanas laikā, protams, bija arī grūtības:

kārtību);

sakrita ar ieplānoto finansējumu (bija ietaupījumi, kurus mēs lūdzām atļaut izmantot citā pozīcijā);

lauku darbiem), kopējais ieplānotais stundu skaits nemainījās.

Visas grūtības tika pārvarētas, un ar SFL komandas palīdzību viss pakāpeniski nokārtojās – SFL pārstāvji atbildēja uz visiem jautājumiem, kuri radās darba procesā, un deva lietderīgus padomus.

Pēc tā, ka cilvēki nāk pie mums, darbojas, kā vērtē piedāvātās iespējas, mēs varam spriest, ka tomēr rīkojāmies pareizi, ka ieguldītie līdzekļi, darbs, pūliņi nav velti. Tas viss ir kādam ir vajadzīgs. Mums tā ir vērtīga atziņa. Gribu citēt mūsu kursantu atsauksmes.

Ināra Paļenkova, bezdarbniece:«Projekts «Mainīties pašiem» – tā ir iespēja pieaugušajiem apmeklēt

kursus un sevi attīstīt, pirms projekta šādas iespējas nebija. Ciemats atdzīvojās. Es it kā ieelpoju svaigu gaisu. Pati atbraucu no Rīgas uz laukiem, jo vīrs zaudēja darbu. Mums ir divi mazgadīgi bērni, un pilsētā izdzīvot bez darba nevarējām. Atbraucot uz laukiem, jutāmies atrauti no aktīvās dzīves, izjutām saskarsmes deficītu.

Viss izmainījās, kad skolā sāka darboties sabiedriskais centrs. Centos apmeklēt pēc iespējas vairāk dažādu nodarbību, kurās remdēju izsalkumu pēc saskarsmes, apguvu jaunas prasmes un ieguvu jaunas zināšanas. Apmeklējot datorkursus, iemācījos strādāt ar datoru, lietot internetu, jo tas atvieglo dzīvi  – var apmaksāt komunālos rēķinus, sagatavot atskaites saistībā ar zemnieku saimniecību (palīdzu mātei ar to nodarboties), atrast nepieciešamos materiālus. Paaugstināju savas valodas prasmes latviešu un angļu valodā, bija laba iespēja komunicēt šajās valodās, paplašināt savu vārdu krājumu.

Kopā ar bērnu gāju uz deju nodarbībām. Bērnam bija iespēja būt kopā ar vienaudžiem, attīstīt ritma izjūtu, plastiku. Pēc dabas esmu radoša, tāpēc biju ļoti priecīga, ka skolā varēja apmeklēt floristikas nodarbības, jo tur tapa skaisti darbiņi. Pēc profesijas esmu šuvēja, savā laikā strādāju pie pazīstamās modelētājas Annas Osmuškinas. Man patīk skaistums un harmonija cilvēkos un apkārtējā vidē. Šis projekts ļāva manai dvēselei atplaukt.

Valentīna Šamaka, bezdarbniece:Svešvalodu zināšana šodien kļūst īpaši aktuāla. Tāpēc angļu valodas

kursus, kas notika Grāveru pamatskolā angļu valodas skolotājas Tatjanas Eksta vadībā, var uzskatīt kā īpaši savlaicīgus. Mēs dzīvojam augstāko tehnoloģiju posmā, kad cilvēkam ir jāapgūst daudz informācijas. Tā ir nepieciešama, lai veiksmīgi varētu risināt jebkuras problēmas, tai skaitā sazināšanās problēmas, kuras saistītas ar svešvalodu zināšanām.

Kursi apvienoja dažādu profesiju, interešu un vecuma cilvēkus. Neraugoties uz to, ka valodas zināšanu līmeņi bija ļoti atšķirīgi, visiem kursu apmeklētājiem bija iespēja izteikt sevi svešā valodā, pamatojoties uz iepriekš apgūto praktisko pieredzi un zināšanām. Vadītāja lietoja interaktīvas metodes, vingrinājumus, lomu spēles, uzdevumus tā, lai katram izdotos. Mēs lasījām interesantus tekstus, dziedājām angļu tautas un populārākās dziesmas, apmainījāmies ar ēdienu receptēm, spēlējam, izdomājām komiksus.

Kursi daudziem palīdzēja nebaidīties no svešvalodas, kā arī izraisīja vēlmi mācīties to tālāk. Kursi parādīja, kā pareizi jāmācās un jāpilnveido valoda, lai to lietotu ar prieku. Domāju, ka angļu valodas kursi ir jāturpina.

Lūcija Kupše, pensionāre:Grāveros apmeklēju floristikas nodarbības. Esmu apmierināta ar šīs

nodarbes apgūšanu. Nu ir sapratne, kā veidot dažādus pušķus un dekorus no dabas veltēm. Man ir atklājusies jauna pasaule – apkārtējās dabas rotas, piemēram, rudenī kļavu lapas, ķirbji, kabači, paver plašāku un izsmeļošāku apvārsni. Nodarbību daudzveidību, ko mums izsmeļoši atklāj pasniedzēja Inta, nav iespējams tik īsā laikā kvalitatīvi apgūt. Tādēļ vēlos turpināt apgūt floristikas mākslu.

Svetlana Lukašonoka, bezdarbniece:Esmu ļoti pateicīga vasaras radošās nometnes organizētājiem par jauku

iespēju mūsu bērniem lietderīgi pavadīt brīvo laiku vasarā. Man nav darba, ir grūti attīstīt savu bērnu tā, kā gribētos, jo trūkst naudiņas. Nometne skolā deva iespēju arī manam bērnam ko jaunu apgūt, būt aizņemtam ar labiem darbiem, nevis nedarbiem. Bērni veidoja rotas, dāvanas, skaistus rāmīšus fotogrāfijām,

79

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

sacentās, peldējās, varēja garšīgi paēst. Par to gribu īpaši pateikties pavārītei. Artjoms bija ekskursijā, apmeklēja zoodārzu un jauno kinoteātri, iepazinās ar boulingu. Paldies jums visiem par mūsu bērnos ieguldīto darbu! Pati personīgi aizrāvos ar dejošanu. Man tas sagādā prieku un sniedz pozitīvas emocijas, ļauj izteikt sevi, savas jūtas bez vārdiem. Jūtos veselīgāka, kļuvu mierīgāka attiecībās ar bērniem. Dejošana ir labs enerģijas lādiņš. Kopā ar deju grupu jau dejoju tango, uzstājāmies koncertos. Jūtos drošāka.

Galina Gavrilova, pensionāre:Ziņa par to, ka skolā darbosies sabiedriskais centrs, atklīda arī līdz mūsu

laukiem, un, ejot uz veikalu pēc maizes, izlasīju sludinājumu, tieši kādi kursi skolā notiks. Interese radās arī vīram. Abi esam pensionāri, bērni aizbraukuši uz ārzemēm. Meita ar ģimeni aizbrauca uz Norvēģiju, bet dēls ar ģimeni dzīvo Zviedrijā. Bērnus un mazbērnus redzam reizi gadā, gribas jau biežāk, taču nesanāk. Abi ar vīru aizgājām uz datorkursiem, apguvām šo mākslu. Meita atsūtīja datoru. Tagad zinu, kas ir skaips. Vislielākais prieks ir par to, ka nu varam redzēt savus mīļos cilvēciņus – mazbērnus, kā viņi aug, varam sarakstīties, aprunāties. Par to varam pateikties kursu vadītājai Inesei, kura pacietīgi, soli pa solim mums iemācīja apieties ar šo brīnumkasti – datoru.

Mani personīgi ieinteresēja arī citas nodarbības – psiholoģija, sāku dziedāt arī ansamblī un vienā no koncertiem uzdrošinājos nodziedāt solo.

Šajā periodā, kamēr strādāja centrs, atmosfēra pagastā kļuva dzīvāka, jautrāka. Mūsu pagastā, kur ir tik daudz bezdarbnieku un jaunieši atbrauc no pilsētām, kur zaudējuši darbu, ir svarīgi atrast sev jomu, kurā iesaistīties.

Aļona Skorodihina, skolniece:

Es iemācījos vārīt ziepes, pīt lakatus, noformēt dāvanas, izgreznot telpas ar dekoriem, kas veidoti no dabas materiāliem. Man ļoti patīk, ka pati savām rokām varu pagatavot dāvanas un iepriecināt ar tām savus draugus, radus

un paziņas. Gribu pateikt paldies Sorosa fondam par to un vēl – par iespēju interesanti pavadīt laiku vasaras nometnē. Man nekad nav bijis tādas pieredzes, domāju, ka dzīvē man tas noderēs.

Mēs domājām arī par esošā saglabāšanu un iespējām turpināt iesākto. Jautājums – kā to izdarīt? Meklējam sponsorus, lai saglabāt skolu, kurā varētu turpināt darboties daudzfunkcionālais sabiedriskais centrs. Rezultāts – sponsors skolas mācību procesa atbalstam ir atrasts. Šogad skolu finansiāli atbalstīt piekrita pareizticīgo baznīcas galva Metropolīts Aleksandrs. Saimnieciskos izdevumus sedz pašvaldība. Uzturam sakarus ar norvēģiem, apgādājam skolu ar nepieciešamajām mēbelēm, palīdzam trūcīgajām ģimenēm. Izskatām jautājumu par NVO dibināšanu un statūtu sagatavošanu.

Nedaudz statistikas. Projekts piedāvāja 14 darba vietas – projekta direktore, projekta asistente, grāmatvedis, desmit pasniedzēji, pavāre un palīgstrādniece. Datorkursos no 21 dalībnieka 11 bija bezdarbnieki un 2 –pensionāri; bez darba palikuši cilvēki aktīvi apmeklēja arī latviešu un angļu valodas, saskarsmes un lietišķās etiķetes, floristikas kursus, kā arī ansambļa un deju nodarbības. Ar viņiem kopā mācījās skolēni un jaunieši, strādājošie, ikviens, kam bija interese un vajadzība.

Apzināmies, ka tas arī priekš mums ir svarīgi, un ka ir jādomā arī par piedalīšanos citos projektos. Kā viena no iespējām varētu būt LEADER projektu konkursi. Šogad bijām tā aizrāvušies ar SFL projektu un citām labām skolas aktivitātēm, ka neatlika laika iesākt citus nopietnus darbus. Ceram uz turpmāku sadarbību ar Sorosa fondu, jo tas deva ļoti vērtīgu iespēju mūsu iedzīvotājiem, bērniem un pieaugušajiem, ļāva cilvēkiem atplaukt. Projekta grupai, pasniedzējiem radās jauna vērtīga pieredze. Dzīvē var bankrotēt, pazaudēt materiālās vērtības, bet cilvēkam nevar atņemt viņu zināšanas un pieredzi.

80

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

Stelpes pamatskola – pagasta atvērtās mājasKristīne Rulle, projekta direktore

Kā viss sākās... Stelpe ir neliels pagastiņš 60 kilometru attālumā no Rīgas, pēc novadu reformas pievienots Vecumnieku novadam. Stelpes pagasta iedzīvotāju kopskaits ir neliels, kopā esam 1030 cilvēki, to skaitā 178 bērni un jaunieši līdz 18 gadiem, 223 pensionāri un 89 ģimenes ar bērniem. Vēl pirms pāris gadiem Stelpes pagasts bija mazs, kluss pagastiņš lielajā Bauskas rajonā, kura atpazīstamību veicināja tādi piena produkti kā «Stelpes paniņas» un «Stelpes piens», vēlāk arī «Stelpes ūdens». Dažādu iemeslu dēļ šobrīd gardie un veselīgie Stelpes produkti Latvijas veikalos nav pieejami. Vietējais uzņēmējs, motobraucēju pasaulē pazīstamais Ēriks Pīlādzis, nodarbina vairākus vietējos iedzīvotājus savā saimniecībā, darba vietas nodrošina arī «Stelpes ūdens», pāris vietējie veikaliņi un zemnieku saimniecības sezonas darbos, tomēr lielākais iedzīvotāju vairums strādā Rīgā, Bauskā vai Iecavā. Pēc novadu reformas esam pievienoti Vecumnieku novadam, un šobrīd novada centrs atrodas tikai desmit kilometru attālumā. Tas vietējiem iedzīvotājiem atvieglo dzīvi dažādu dokumentu kārtošanā, jo Bauska, kas iepriekš bija rajona centrs, atrodas 20 kilometru attālumā. Tomēr, tāpat kā senāk, pagasta dzīvi organizē un koordinē Stelpes pagasta pārvalde.

Mūsu pagasta lepnums ir Stelpes pamatskola. Tā celta 1938. gadā ar prezidenta Kārļa Ulmaņa svētību, skaisti izremontēta, siltināta, ar jauniem logiem un jumtu, mūsu skola vienmēr atzinīgi vērtēta gan kā izglītības iestāde,

gan arī kā augsta līmeņa interešu izglītības sniedzēja. Skola atrodas mazliet nostāk no pagasta centra, tāpēc bērnus uz skolu un pēc stundām izvadā pagasta autobuss. Skolēnu skaits klasēs ir mazs, tāpēc skolotāji vienmēr ir lietas kursā par saviem aizbilstamajiem. Pagastā kopš 1988. gada nav kultūras nama, tāpēc visi kultūras pasākumi un citas sabiedriskās aktivitātes notiek skolā. Te tiek rīkotas balles un diskotēkas, atceres vakari un skolēnu sadraudzības pēcpusdienas, koncerti un sporta svētki. Skola jau iepriekš apvienoja izglītības un kultūras iestādes funkcijas, tomēr izglītība, protams, vienmēr bija prioritāra.

Vēl pirms pāris gadiem Stelpes pagasts līdzinājās citiem maziem lauku pagastiem – iedzīvotāji strādāja, atpūtās, bērni mācījās, pabeidza Stelpes pamatskolu, devās tālāk mācīties uz Vecumniekiem, Rīgu vai citām pilsētām, brīvdienās, atgriežoties mājās, palīdzēja vecākiem vai izklaidējās, kā nu kurš. Tumšajos ziemas vakaros stelpieši sēdēja mājās, tikai reizēm sanākot kopā uz skolas rīkotajiem pasākumiem. Reizēm pensionāru pasēdēšanās tika apspriests, kā bija, kad vēl kultūras nams darbojās – bija tautas deju kolektīvs, dramatiskais teātris, pat savs orķestris. Jā, skolas kolektīvs darīja, ko spēja, rīkoja dažādus pasākumus, aicināja iedzīvotājus iesaistīties, tomēr vietējiem iedzīvotājiem Stelpes skola bija un palika tikai vieta, kur mācās viņu bērni, iestāde, kas tomēr ir ar savām noteiktām funkcijām, ēka, kuras logi satumst pēc tam, kad pēdējie bērni devušies mājup.

Kad mēs ar ģimeni sākām dzīvot Stelpē, man ļoti patika pagasta sniegtā drošības sajūta, skolas ieinteresētā attieksme pret tai uzticētajiem skolēniem un atvērtība pret jaunām idejām. Nopietni uztvēru sev uzticēto vecāku padomes priekšsēdētājas pienākumu, tad arī sāku iesaistīties skolas organizētajās aktivitātēs. Vadīju vecāko klašu meiteņu dziedāšanas pulciņu

81

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

un ar lielu gandarījumu vēroju viņu izaugsmi. Man bija interesanti un gribējās darboties vēl un vēl.

Pirms trīs gadiem parādījās pirmās iespējas saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un es ar dažām aktīvajām mammām un bariņu vietējo jauniešu nodibinājām jauniešu biedrību ļoti praktisku iemeslu dēļ – skolai nebija apskaņošanas aparatūras, bet gribējās dziedāt pie kvalitatīviem mikrofoniem. Nācām kopā turpat skolas telpās, domājām, plānojām, sapņojām, ko paši gribam darīt, kas mums ir, bet kā pietrūkst. Tā arī uzrakstījām savu pirmo projekta pieteikumu par mūzikas apskaņošanas aparatūras iegādi, un, lai popularizētu savu projektu, apbraukājām 12 Bauskas rajona skolas! Jaunieši organizēja diskotēku, spēlēja dažādas spēles, dziedāja karaoke, bet es tikmēr runājos ar skolotājām, klausījos citu skolu pieredzi, to, kā skolas vidē var apvienot dažādas nodarbes – izglītošanu, kultūras pasākumus un arī mūžizglītības nodarbības. Daudzas skolas savās telpās bija ļāvušas darboties vietējām biedrībām, īpaši draudzīga vietējiem iedzīvotājiem bija Mežgaļu skola – tur darbojās māmiņu klubs «Stīgas», kas turpat skolas teritorijā veiksmīgi realizēja vienu projektu pēc otra. Ar šo pieredzes bagāžu un lieliem plāniem devos pie Stelpes pamatskolas vadības, un tā mums pamazām izveidojās cieša sadarbība – biedrības jaunieši rīkoja diskotēkas un dažādus citus izklaidējošus pasākumus, bez maksas izmantojot skolas telpas, savukārt par to palīdzot sakopt skolas apkārtni. Labie piemēri iedvesmo, un sasparojās arī Stelpes pagasta pensionāres, nodibināja biedrību un sāka pieteikties uz dažādiem projektu konkursiem. Kopīgiem spēkiem abas biedrības izremontēja pašvaldībai piederošu un biedrībām iznomātu dzīvoklīti, un tā Stelpē darbojas arī NVO centrs.

Lai gan pašiem nu bija sanākšanas vieta, tomēr Stelpes pamatskola palika tā vieta, kur tika rīkoti visi plašākie pasākumi, tikai tagad tos plānojām kopā – jaunieši, pensionāri un skola. Tā dzima idejas par labdarības tirdziņu, par jauniešu pašu veidotiem koncertiem, pensionāres piedalījās skolas mājturības stundās, lai nodotu tālāk savas zināšanas par piparkūku un pīrāgu cepšanu. Vakaros skolā notika vingrošanas nodarbības, kopā pulcinot Stelpes pagasta sievietes. Skola atbalstīja ikkatru aktivitāti, tomēr naudas resursi neļāva piesaistīt papildus interešu pulciņu vadītājus, un tā daudzas mūsu ieceres netika realizētas.

Tad nāca mazo lauku skolu slēgšana, un arī pār mūsu skolu draudēja vilkties tumši mākoņi. Pēc apvienošanas novadā daudz tika runāts un spriests par mazo skolu nākotni. Mūsu iedzīvotāji aktīvi iesaistījās debatēs, aicināja uz skolu deputātus, diskutēja un argumentēja, cīnoties par skolas nākotni. Stelpes pamatskolas direktore ir arī Vecumnieku novada deputāte, skolas patriote, bet deputātu vidū ir arī lielo vidusskolu direktori, un domas par

mazo skolu saglabāšanu vai slēgšanu dalījās. Šajā laikā tad arī kā fantastiska iespēja nāca Sorosa fonda Latvijā aicinājums piedalīties projektu konkursā.

Mēs, Stelpes biedrības, mēdzam veikt iedzīvotāju anketēšanu. Tādējādi noskaidrojam iedzīvotāju viedokli svarīgos jautājumos, piemēram, par valsts mērķdotācijas izlietojumu, neapdzīvoto telpu izmantošanu, bērnu un jauniešu brīvā laika dažādošanas vēlmēm, un šoreiz, kad ātri, bet precīzi, rakstot projekta pieteikumu, vajadzēja izvērtēt Stelpes pagasta iedzīvotāju galvenās vajadzības un intereses, anketēšanu rezultāti lieti noderēja. Steidzos uz skolu, runāju ar direktori un lūdzu viņu pārdomāt, kas, viņasprāt, būtu svarīgs stelpiešiem un kā mēs varam piesaistīt skolas kolektīvu. Pēc pāris dienām, kad sākām likt kopā projekta pieteikumu, izrādījās, ka abas domājam vienā virzienā – mani uzskati par to, kas mums visiem būtu svarīgs, interesants un nepieciešams, gandrīz pilnībā sakrita ar direktores viedokli. Plānojām projekta aktivitātes, paturot prātā arī to, ka vēl joprojām pastāvēja skolas slēgšanas draudi, bet mūsu lielais ieguvumu pluss bija tas, ka skola jau pildīja kultūras nama funkcijas. Līdz ar to projekta nosaukums un īss kopsavilkums tapa ātri: «Projekta «Kopā būšana» mērķis ir izveidot Stelpes pamatskolu par laikmetīgu, pagasta sabiedrībai atvērtu izglītības un kultūras iestādi. Projekta uzdevumi ir: piedāvāt dažāda vecuma iedzīvotāju grupām saturīgi pavadīt brīvo laiku; aktivizēt kultūras dzīvi Stelpes pagastā; veicināt iedzīvotājos vēlmi socializēties un pašizglītoties. Projekta ietvaros pagasta bērniem, jauniešiem, visiem iedzīvotājiem un interesentiem tiks piedāvāta iespēja darboties dažādos interešu pulciņos. Atjaunosim Stelpes pagasta kultūras tradīcijas, organizējot dramatisko teātri, tautas dejas, kori, veicināsim bērnu un vecāku kopā būšanu, darbojoties tēlotājmākslas studijā, ieinteresēsim pusaudžus sporta aktivitātēs, piedāvājot skeitošanas un skrituļošanas nodarbības, mācīsimies angļu sarunvalodu un datorzinības, motivēsim iedzīvotājus papildināt zināšanas mājsaimniecības darbos un popularizēsim veselīgu dzīvesveidu. Kopā darbojoties, pārveidosim savu Stelpes pamatskolu no vienkāršas novada skolas par vietējo izglītības un kultūras centru, par kopā būšanas vietu.»

Nākamais solis – projektā iesaistītā komanda. Arī te bijām vienprātīgas – par pulciņu vadīšanu ir jārunā ar vietējiem iedzīvotājiem un skolas pedagogiem. Pirmkārt, projekts ir domāts mūsu pašu iedzīvotājiem, un tikai paši vietējie iedzīvotāji un skolotāji vislabāk zina, kas kuram vajadzīgs, kādi talanti un spējas gaida atklāšanu, un otrkārt, projekta aktivitātes tika stingri pieskaņotas skolas mācību plānam, lai skolā visu dienu līdz pat vēlam vakaram varētu notikt dažādas nodarbības. Projekta komandā ir seši skolotāji un divi vietējie iedzīvotāji. Vēl jāatzīmē, ka šāds komandas sastāvs nodrošina iespēju tikties regulāri, un projekta norises nianses var apspriest visi kopā. Runājām ar potenciālajiem pulciņu un nodarbību vadītājiem, apspriedām nodarbību

82

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

iespējamo saturu un laiku. Tagad, izvērtējot projekta īstenošanas gaitu, secinu, ka lēmums piesaistīt projekta realizēšanā vietējos iedzīvotājus un skolotājus ir bijis pareizs – nodarbību apmeklētāji ir ļoti iemīļojuši savu iecienīto nodarbību vadītājus, tautas deju un līnijdeju meitenes izmanto katru iespēju, lai publiski pateiktu «paldies» savai vadītājai, IT tehnoloģiju pulciņš regulāri darbojas ārpus paredzētā nodarbību laika, jo viņiem kopā esot ļoti interesanti, angļu valodas pasniedzējs, izmantojot personisku pazīšanos, iesaistījis nodarbību norisē angļu pensionāru pāri, un tagad, kā lepni stāsta angļu valodas studenti, esot iespēja praktizēties «uz dzīviem ārzemniekiem». Dramatiskā teātra dalībnieki, kas pēc varenas debijas uz Stelpes pagasta jaunuzceltās brīvdabas estrādes, lieliski nospēlējot Blaumaņa «Trīnes grēkus» ar Stelpes pamatskolas direktori galvenajā, Trīnes lomā, un ir uzaicināti uz viesizrādēm gan Iecavas novadā, gan netālajā Vecsaules pagastā, atguvuši otro elpu un ar savu režisori priekšgalā jau plāno jaunus iestudējumus.

Atgriežoties pie mūsu projekta norises – kopā ar Stelpes pamatskolas direktori sastādījām projekta aktivitātes, sarēķinājām budžetu un ar lielām cerībās sūtījām Sorosa fondam – Latvija. Liels bija prieks, kad saņēmām ziņu par veiksmīgu startu uz otro kārtu! Ar vēl lielāku entuziasmu slīpējām un pulējām projekta pieteikumu, ar cerību, ka mūsu vajadzības, cerības un nākotnes plānus izpratīs projekta vērtētāji – un tā notika, Stelpes pamatskola iekļuva to 53 skolu starpā, kas tika uzaicinātas slēgt finansēšanas līgumus un sākt savu skolu pārveidi par daudzfunkcionāliem, sabiedrībai atvērtiem resursu centriem.

Tagad padalīšos savā organizatoriskajā pieredzē šī projekta īstenošanā: komandas pirmajā tikšanās reizē spriedām par to, kā sakārtot līgumiskās

attiecības starp skolu un darbu veicējiem. Lai gan praktiski visi projektā iesaistītie līdz tam bija strādājuši tikai uz darba līguma pamata, vienojāmies, ka šajā projektā darbosimies kā pašnodarbinātie. Protams, bija bažas un neskaidrības, lūdzām palīgā vietējo resursu – Bauskas VID nodaļā strādājošu vingrošanas pulciņa dalībnieci, kas sīki un smalki aprakstīja visas pašnodarbināto priekšrocības, tad nu palikām pie šī darba attiecību varianta. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, uzreiz pateikšu, ka par spīti sākotnējām šaubām un uztraukumiem visi pulciņu vadītāji veiksmīgi iesniedza savas nodokļu deklarācijas Bauskas VID nodaļā, protams, atkal ar speciālistu atbalstu. Vēl jāpiemin tas, ka daži no projekta komandas dalībniekiem jau ir saplānojuši savu turpmāko darbu, izmantojot pašnodarbinātas personas statusu. Nākošais darbs bija projekta īstenošanas telpu sadalījums – skolai ir tikai viena zāle, bet nodarbību ļoti daudz: līnijdejas un tautas dejas, vingrošana un dramatiskais teātris, jauniešu teātra nodarbības un dziedāšana. Tā nu nācās rūpīgi domāt un plānot, lai visi interesenti būtu apmierināti. Ar mākslas studiju, «Dzīves skolu», angļu valodu, IT tehnoloģijām, ģitāras pulciņu un jauno līderu skolas nodarbībām plānošana vedās vieglāk, tām nevajag lielas telpas.

Mūsu projekts Stelpē iesākās bez liela pompa vai kādiem īpašiem pasākumiem – vienkārši sākām darboties, dziedāt, dejot, spēlēt teātri, mācīties ģitārspēli un kūku cepšanu, vingrojām un gatavojām rotaslietas, līdz pat vēlam vakaram pieskandinot skolas zāli un mācību klases. Pirmais lielais publiskais pasākums notika 2010. gada 5. februārī, kad rīkojām «Paldies Tev» balli. Mākslas studijas meitenes bija sagatavojušas īpašas balviņas tiem Stelpes pagasta iedzīvotājiem, kas nesavtīgi

83

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

daudzu gadu garumā darījuši labus darbus, finansiāli un materiāli atbalstot skolas dažādās vajadzības, izlīdzot ar transportu vai pārtikas produktiem vai vienkārši brīvprātīgā kārtā palīdzot vietējiem iedzīvotājiem, īpaši vientuļajiem pensionāriem. Paši sev un saviem viesiem sarīkojām koncertu – līnijdejotājām un tautu deju pulciņa dalībniecēm šis bija debijas pasākums, sieviešu ansamblis jau vairākkārt bija uzstājies, tāpēc lampu drudzis nebija tik liels, jauniešu teātra kopas vadītāja bija sagatavojusi skaistus dzejas un dziesmu priekšnesumus. Pasākuma īpašā «odziņa» bija skaisti klāts svētku galds, pie kura aicinājām savus viesus, Stelpes pagasta nesavtīgos sponsorus un draugus. Protams, arī te darbojās «Kopā būšanas» dalībnieki – pulciņā «Dzīves skola» apgūtās galdu klāšanas, kanapē maizīšu un salātu gatavošanas iemaņas tika liktas lietā, un svētku galds izdevās gan skaists, gan garšīgs.

Te atkal piebildīšu, ka mūsu projekta pamatā ir vietējo iedzīvotāju kopā nākšana, nesēdēšana mājās, un darbošanās dažādos pulciņos ir viena no metodēm, kā šo kopā būšanu panākt. Bet lai pašiem būtu interesanti un varētu novērtēt nodarbībās sasniegto un iemācīto, mēs ik pa laikam organizējam lielākus pasākumus, kuros rādām savas prasmes. Dažādos pulciņos darbojas ļoti daudzi stelpieši, un mūsu skolas organizētie pasākumi ir tik kupli apmeklēti kā nekad – ikviens grib redzēt savu draugu, radinieku vai kaimiņu sasniegumus. Īpaši labi tas bija redzams Stelpes pagasta brīvdabas estrādes atklāšanā, kad kupls skatītāju pulks priecājās par dramatiskā teātra iestudētajiem «Trīnes grēkiem», sieviešu ansambļa un dejotāju sniegumu.

Nu jau katra pasākuma neatņemama klātbūtne ir projekta pulciņa dalībnieku uzstāšanās, gan dziedāšana, gan deju priekšnesumi. Ir patiess prieks un gandarījums, ka paši sev varam rīkot koncertus, paši gatavot apsveikumus un balviņas, filmēt un fotografēt, iemūžināt savas aktivitātes. Esam kļuvuši

draudzīgāki, atvērtāki, sabiedriskāki un pašpārliecinātāki. Stelpieši lepni rāda savus talantus visā novadā, piedalās dažādās skatēs, koncertos un festivālos. No klusa, neievērojama pagastiņa esam izauguši par aktīvu, darbīgu Vecumnieku novada sastāvdaļu ar lepnumu par savu piederību.

Kopumā rezumējot projekta «Kopā būšana» īstenošanas gaitu un ieguvumus, pārlasot projekta pieteikuma veidlapu, varu vien secināt, ka tā vīzija, redzējums, ko veidojām ar Stelpes pamatskolas direktori, ir realizējusies, un pie tam nupat ir sākusies sniega lavīna, iedzīvotāju aktivitāte vairs nav apturama. Tautas deju pulciņa dalībnieces kopīgiem spēkiem ir uzrakstījušas projekta pieteikumu LEADER+ fondam un drīzumā jau leposies ar jauniem tautas tērpiem, jaunieši, turpinot iesāktās ģitārspēles stundas, nodibinājuši vietējo mūzikas grupu, vingrošana kļuvusi par neatņemamu Stelpes sieviešu ikdienu, ansamblis ir sadziedājies līdz pat trīsbalsībām, bet dramatiskā teātra aktieri, tīksminoties par debijas panākumiem, jau plāno nākošās lugas iestudēšanu.

Šobrīd Stelpes pamatskola ir mūsu pagasta atvērtās mājas, vieta, kur var darboties visu vecumu iedzīvotāji, šeit notiek skolēnu un pieaugušo izglītošanās, kultūras pasākumi, tiek rīkoti labdarības tirdziņi, stelpieši dzied, dejo, vingro, spēlē, zīmē. Un pilnīgi droši varu teikt, ka mūsu skola ir Stelpes pagasta iedzīvotāju galvenā satikšanās vieta, kuras pastāvēšanu nodrošinās ne tikai vietējie skolēni, bet arī Vecumnieku novada pašvaldības sniegtais finansiālais atbalsts trīs pulciņu turpmākai darbībai – tautas dejām, sieviešu ansamblim un dramatiskajam teātrim. Arī mēs paši centīgi turpināsim meklēt iespējas, lai varētu dažādot savas kopā būšanas aktivitātes, jo Sorosa fonda – Latvija atbalstītais «Kopā būšanas» projekts ir iekustinājis mūsu vietējos iedzīvotājus, ļāvis noticēt pašiem sev un devis motivāciju darboties vēl, par nākošo mērķi nu jau izvirzot pagasta attīstības plāna izstrādi.

84

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

Saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiemAndris Punculis, Gārsenes pamatskolas projekta direktors

SFL atbalstītais projekts tuvojas noslēgumam, ir pienācis laiks apkopot sava darba rezultātus, sasniegumus, izaicinājumus un projektā gūto pieredzi, tāpēc raksts būs ļoti praktisks un varbūt var noderēt citiem, strādājot pie dažādiem projektiem.

Katrs projekts sākas ar cerību un idejām, ka varbūt arī mēs varam tajā piedalīties. Uzzinājis par gaidāmo projektu, savās idejās dalījos ar kolēģiem un saņēmu uzmundrinošu atbalstu sākt projektu. Tas iedrošināja un bija jādomā par šādiem jautājumiem:1. Ar ko sākt?2. Kāpēc mēs piedalīsimies projektā?3. Kādi būs projekta galvenie virzieni?4. Kas īstenos projektu? 5. Kas atbalstīs projektu? 6. Kādi būs projekta rezultāti un sasniegumi?7. Kāda ir iespējamā projekta ilgtspēja?

Uzskatu, ka pats smagākais un grūtākais darbs ir projekta izstrādāšana un sagatavošana iesniegšanai, tāpēc vēlētos dalīties savā pieredzē. Kaut arī SFL ir granta projekts un līdzfinansējums nav nepieciešams, vispirms par

iespējamo projektu informēju Aknīstes novada pašvaldības vadību. Izprotot mazo lauku skolu smago stāvokli un saredzot SFL projektā mazo skolu izdzīvošanas perspektīvas, pašvaldības sniedza mums viennozīmīgu atbalstu. Tikai tad praktiski sākās darbs pie projekta. Vienam cilvēkam, protams, var būt daudz labu ideju un ierosmju, taču šādiem pietiekoši lieliem projektiem vispirms ir jāorganizē projekta komanda. Jāatzīstas, ka man personīgi nebija tik apjomīgu projektu pieredzes. Projekta komandas kodolu veidoja skolotāji, pagasta pārvaldes vadītājs un kultūras nama vadītāja, bet vēlāk tika piesaistīti iespējamo aktivitāšu vadītāji. Kā jau minēju, lūdzām novada pašvaldības vadības padomus un ieteikumus. Projekta komanda jau pirmajās tikšanās reizēs centās formulēt it kā vienkāršu jautājumu – kāpēc mums tas vajadzīgs un ko projekts dos skolai un Gārsenes kopienai? Tāpēc analizējām vietējo situāciju, kas bija izveidojusies pēc piespiedu administratīvi teritoriālās reformas. Secinājām, ka mūsu pagastam ir savas īpatnības un tradīcijas.

Gārsenes pagasta īpatnība ir tā, ka tā teritorijā izvietojusies Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca (APNS), kuras pacientu skaits ir ap 400, bet apkalpojošais personāls ap 250 cilvēki. Pacienti ir dažādu kategoriju slimnieki, bet daļai būtu iespējas piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Arī darbiniekiem būtu iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku un sevi pilnveidot. Gārsenes pagasts tradicionāli bijis slavens ar savu sakoptību un vairākkārt atzīts par sakoptāko Jēkabpils rajonā, kā arī ieguvis atzinības Zemgales reģiona pagastu sakoptības skatēs. Ar pagasta iedzīvotāju un Gārsenes pamatskolas skolēnu pūlēm izveidotas jaukas un apmeklētas dabas tūrisma takas. Lielu ieguldījumu taku izveidē veikuši vecāko klašu zēni, gan veidojot atpūtas vietas, gan izkaļot glītas koka norādes un objektu nosaukumus. Šīs profesionālās iemaņas vajadzētu

85

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

attīstīt tālāk, kā arī sniegt iespēju citiem interesentiem (bezdarbnieki, pagasta jaunieši, APNS pacienti) apgūt iemaņas kokapstrādē un metālapstrādē. Gārsenes pamatskola ir slavena ar savām mākslinieciskās pašdarbības un sporta tradīcijām un vienmēr bijusi pagasta kultūras, sporta un sociālās dzīves centrs. Atzīmējama skolas ciešā sadarbība ar katoļu un luterāņu draudžu mācītājiem. Skolā strādā talantīgs un pieredzējis skolotāju kolektīvs. Skolotāji ir kultūras, sporta un tūrisma darba vadītāji pagastā, līdz ar to var sniegt savu ieguldījumu projekta īstenošanā. Sakarā ar demogrāfisko krīzi skolā strauji samazinājies skolēnu skaits. 2009./2010. mācību gadā skolā mācījās 57 skolēni, bet vēl 1999. gadā viņu skaits bija 102. Diemžēl prognozes liecināja, ka 2010./2011. mācību gadā skolā varētu būt mazāk par 50 skolēniem. Sakarā ar izglītības reformu «Nauda seko skolēnam», katastrofāli samazinājies skolas finansējums gan pedagogu darba apmaksai, gan mākslinieciskās pašdarbības, sporta, tehniskās jaunrades un citu interešu izglītības pulciņu skaits. Sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu pagasts tomēr kļuvis par novada nomali, attālinājušies valsts sniegtie pakalpojumi (sociālais dienests, bāriņtiesa utt.). Gan bērnos, gan vecākos un visā sabiedrībā valda pesimisms. Secinājām, ka labās skolas telpas, sporta, mājturību un informātikas kabineti varētu kļūt plaši izmantojami gan skolēnu papildus nodarbībām, gan visas pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšanai izglītības, sociālo vajadzību, sporta, mākslinieciskās pašdarbības un citu aktivitāšu nodrošināšanai. Izmantojot SFL projekta iespējas un paplašinot materiāli tehnisko bāzi mājturības, sporta, informātikas un kultūras vajadzībām, Gārsenes pamatskola varētu kļūt par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru.

Pēc šiem secinājumiem un reālās situācijas novērtēšanas, protams, radās arī pirmās grūtības un jautājums – vai skolēni un iedzīvotāji gribēs izmantot SFL projekta dotās iespējas, un kādas aktivitātes viņus interesē? Teorētiski jau var paredzēt pat nodarbības kosmonautikā un baletā! Tā kā projekta sagatavošanas laiks bija īss, mums nebija iespēju veikt plašu iedzīvotāju anketēšanu. Izmantojām skolas dotās priekšrocības – ar skolēnu palīdzību nosūtījam anketas vecākiem un ātri saņēmām viņu atbildes ar idejām un ierosinājumiem. Skolēnu vēlmju izpēte, protams, mums problēmas neradīja. Tikāmies ar Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas vadību un darbinieku kolektīvu un apzinājām viņu vēlmes. Apzināt kopienas viedokli palīdzēja tas, ka projekta komandā bija kultūras nama vadītāja un mūs atbalstīja pagasta pārvalde. Tā kā mūsu pagasts ir mazs un cits citu pazīstam, vienkārši tikāmies vai telefoniski uzzinājām iedzīvotāju viedokli. Savus priekšlikumus izteica pensionāru padome un novada sociālais dienests.

Pēc reālās situācijas un iedzīvotāju interešu izpētes, varējām formulēt projekta mērķi un uzdevumus. Nolēmām, ka projekta mērķis ir Gārsenes

pamatskolas veidošana par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru. Savukārt kā uzdevumus izvirzījām paplašināt un atjaunot skolas materiāli tehnisko bāzi galvenā mērķa sasniegšanai, nodrošināt pašvaldības dažādu iedzīvotāju grupu vajadzību un interešu apmierināšanu un saglabāt skolu un skolotāju potenciālu, nodrošināt kvalitatīvu izglītību un harmonisku attīstību Gārsenes pagasta bērniem.

Pēc mērķu un uzdevumu nospraušanas projekta komanda sadalīja iespējamos darba pienākumus – projekta direktora vietnieks uzņēmās smagos pamatlīdzekļu un inventāra iepirkuma plānošanas jautājumus, citi komandas darbinieki strādāja pie iespējamās bērnu vasaras nometnes plānošanas jautājumiem. Kopā domājām par iespējamajiem projekta aktivitāšu vadītājiem, kuriem praktiski reizē arī bija jākļūst par komandas dalībniekiem. Ar iespējamajiem aktivitāšu vadītājiem tikos personīgi, un mums ļoti paveicās – uzrunātie (arī tie, kuri nav skolas darbinieki) ar lielu entuziasmu piekrita piedalīties projektā un jau pēc neilga laika piedāvāja savu redzējumu un aktivitāšu programmas.

Projekta uzrakstīšana pēc šiem priekšdarbiem kļuva par tehnisku darbu, kur lielākās grūtības bija budžeta tāmes sastādīšana. Lai izstrādātu pamatlīdzekļu un inventāra iepirkumu tāmi, projekta direktora vietnieks pētīja piedāvājumus tīmekļa resursos, apmeklēja lielākos Jēkabpils un Daugavpils veikalus un preču bāzes, kā arī izmantoja savu lielo pieredzi sporta un mājturības un tehnoloģiju inventāra jomā. Projekta direktors izmantoja savu pieredzi mūzikas inventāra jomā. Savukārt, iespējamo nodarbību un aktivitāšu vadītāji, apzinot reālo situāciju, iesniedza nepieciešamā inventāra, kancelejas, darba līdzekļu utt. sarakstu.

Izstrādājot projektu, komanda, uzdeva jautājumu – kādi būs projekta rezultāti un kāda būs projekta ilgtspēja? Šajā jautājumā galvenās konsultācijas un palīdzība tika meklēta novada pašvaldībā. Jāsaka paldies novada pašvaldības domes priekšsēdētājai I. Vendelei un Izglītības un kultūras komitejas vadītājam I. Ielejam. Kopā prognozējām un izspēlējām iespējamos projekta turpināšanās variantus. Protams, sapratām, ka daudz kas būs atkarīgs no finansiālās situācijas valstī un novadā, tomēr atbalsts projekta ilgtspējai bija viennozīmīgs. Paredzējām, ka projektā iesāktās aktivitātes arī pēc projekta noslēguma daļēji varētu finansēt pašvaldība, iespējamie sponsori, kā arī aktivitāšu dalībnieku līdzfinasējums. Mūsu «trumpis» ir tas, ka skola atrodas Gārsenes pilī, tāpēc tās saglabāšana ir visa novada rūpe.

Ziņa par par projekta izvirzīšanu uz otro kārtu un pēc tam apstiprināšanu radīja prieku un entuziasmu. Uzsākot projekta īstenošanu, nācās risināt praktiskus jautājumus: nodarbību grafika plānošana un koriģēšana, aktivitāšu un nodarbību dalībnieku komplektēšana, nodarbību norises

86

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

organizēšana un atgriezeniskā saites iegūšana no dalībniekiem, projekta gaitas dokumentēšana, publicitātes jautājumi, tiesisko jautājumu ievērošana, komplektējot projekta nodarbību vadītāju grupu, materiāli tehniskās bāzes papildināšana (pamatlīdzekļu, inventāra, biroja preču utt. iegāde) utt.

Tā kā uzsvars ir uz vietējās kopienas saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošanu, tad galvenais tajā bija dažādu nodarbību organizēšana. Vēlreiz tikāmies ar aktivitāšu un nodarbību vadītājiem, plānojām iespējamo nodarbību ilgumus un grafikus. Tā kā atsevišķas nodarbības notiek kultūras namā, kas pielāgots arī sporta vajadzībām, nodarbību grafiks tika saskaņts ar kultūras nama vadītāju. Ar iespējamo nodarbību grafiku iepazīstinājām iedzīvotājus. Atkal izmantojām skolas priekšrocības, nosūtot ar bērnu palīdzību aicinājumus piedalīties un grafikus vecākiem. Izvietojām paziņojumus informācijas stendos (tādi mūsu pagastā ir visās apdzīvotajās vietās). Stāstījām un aicinājām cilvēkus personiski un telefoniski. Savu «komandu» komplektēšanā aktīvi darbojās nodarbību vadītāji. Publicitātei izmantojām novada avīzi «Aknīstes vēstis» kā arī reģiona laikrakstu «Brīvā Daugava». Palīdzēja, protams, arī tīmekļa resursu saziņas līdzeklis «draugiem.lv». Radās arī grūtības. Bija jāņem vērā strādājošo intereses, tāpēc vairums nodarbību notiek darba dienas beigās vai pēc darba. Aktivākie iedzīvotāji uzsāka nodarbības 3 – 5 aktivitātēs, tāpēc nodarbību pirmajā nedēļā notika grafiku saskaņošanas un citi organizatoriskie jautājumi. Ņemot vērā dalībnieku intereses un aktivitātēs pieteikušos skaitu, nedaudz izmainījām nodarbību specifiku. Rezultātā jau projekta pirmajā nedēļā piedāvājām šādas aktivitātes, kas ātri vien piepildījās ar dalībniekiem.

Nodarbība, pulciņš Nodarbību laiks VadītājsDalībnieku

skaits

Informātikas pamati Pirmdiena 15.00–19.00 L. Mažeika 20

Kristīgo vērtību pulciņš

Otrdiena 16.00–19.00 A. Lenšs 11

Vokāli instrumentālais ansamblis (skolēni)

Otrdiena 15.00–16.30 A. Punculis 7

Vokāli instrumentālais ansamblis

Otrdiena 18.00–21.00 A. Punculis 8

Volejbols Otrdiena 17.00–18.30 P. Stalidzāns 15

Florbols Trešdiena 17.00–18.30 P. Stalidzāns 17

Saskarsmes psiholoģija

Trešdiena 16.00–18.00 Dz. Vanaga 24

Mājturība jaunajām saimniecēm

Ceturtdiena 15.00–17.00 J. Krasovska 16

Angļu val. sarunvalodas līmenī

Ceturtdiena 18.00–20.00 I. Ķiķēna 19

Sporta pulciņš (trenažieri)

Ceturtdiena 16.00–18.00 G. Geida 8

Kokapstrādes un metālapstrādes pamati

Piektdiena 16.00–19.30 G. Geida 7

Jauniešu deju kolektīvs

Piektdiena 15.00–17.00 M. Caunīte 9

Fizioterapija Piektdiena 18.00–20.00 I. Vārna 16

Kopā 177

Nodarbību vadītāji uzsāka nodarbības pēc izstrādātajām programmām un iekārtoja nodarbību žurnālus. Uzskatījām, ka ļoti svarīga ir atgriezeniskā saite. Pēc katras nodarbības dalībnieki veica nelielu vērtējumu (ar ballēm, piktogrammām utt.). Projekta vadība nodarbību laikā un ikdienā tiekas ar aktivitāšu dalībniekiem. Līdz ar to tiek ņemti vērā dalībnieku ieteikumi (piemēram, par nodarbību laikiem, atsevišķām tēmām utt.). Plašāku vērtējumu dalībniekiem lūdzām, beidzot nodarbību pirmo pusgadu un uzsākot otro.

Sākām veidot projekta portfolio – nodarbības un vasaras nometne tika fotografētas. Par vasaras nometni tika veidoti apraksti un izveidots video materiāls. Nometnes noslēgumā piedalījās bērni un viņu vecāki. Materiāli par projekta gaitu jebkurā brīdī pieejami Gārsenes pamatskolā. Par visām nodarbībām ir pozitīvas atsauksmes. Sevišķi populāras kļuva saskarsmes psiholoģijas, informātikas pamatu, fizioterapijas un citas nodarbības. Tomēr jāņem vērā lauku dzīves specifika, un pavasara un rudens lauku darbu laikā nedaudz samazinājās nodarbību apmeklētība. Pēc dalībnieku lūguma, kā arī ņemot vērā skolas darba specifiku, vairumu nodarbību vasarā pārtraucām, bet rudens mēnešos palielinājām to skaitu.

Projekta gaitā turpinājām strādāt pie projekta publicitātes un reklāmas, izmantojot novada un reģionālo presi, dažādas tikšanās ar sabiedrību, individuālās sarunas un citus paņēmienus. Par projekta gaitu regulāri

87

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

informējam Aknīstes novada pašvaldības Izglītības un kultūras komiteju un pašvaldības domi. Jāatzīmē vispusīgais pašvaldības atbalsts projektam. Labu sadarbību veicina tas, ka projekta direktors un direktora vietnieks ir novada pašvaldības deputāti. Mums ir iespēja reklamēt (un mēs to darām) SFL projektu tūkstošiem cilvēku, jo Gārsenes pamatskolā izvietojies Gārsenes tūrisma informācijas centrs.

Šogad Gārsenes pils piedalās akcijā «Apceļosim Latvijas pilis». Daudzie ciemiņi, protams, interesējās par mūsu mazās skolas likteni, un mums radās iespēja stāstīt un rādīt projekta nozīmīgumu, jo gidi un TIC vadītājs ir projekta komandas locekļi.

Mūsu pieredzes trūkuma dēļ projekta sākumā radās jautājums, kā tiesiski pareizi nodrošināt nodarbību vadītāju apmaksu. Konsultējāmies ar novada pašvaldību, VID un juristiem. Ar Gārsenes pamatskolas skolotājiem bija iespēja slēgt vienošanos pie Darba līguma par papildus pienākumu veikšanu, ar citiem nodarbību vadītājiem slēdzām Darba līgumus uz noteiktu laiku par noteikta darba veikšanu.

Otrais galvenais virziens projektā bija materiāli tehniskās bāzes atjaunošana un nostiprināšana. Jau janvārī un februārī sākās pamatlīdzekļu iegāde. Saskārāmies arī ar grūtībām, kas bija saistītas ar pieredzes trūkumu un iepirkumu noteikumiem. Veicot iepirkumus, tika ievērotas projekta līguma prasības. Iepirkumus atviegloja interneta sakari, gan pētot izdevīgākos piedāvājumus, gan saskaņojot tos ar SFL. Ņemot vērā cenu atšķirības, plānojot budžetu un reālos izdevīgākos piedāvājumus, bija iespēja ieekonomēt līdzekļus un iegādāties vairāk vai vajadzīgākus pamatlīdzekļus. Par projekta ilgtspēju liecina labiekārtotie informātikas, zēnu un meiteņu mājturības kabineti, trenažieru zāle, iegādātie mūzikas instrumenti utt.

Kaut arī projekts vēl turpinās, mēģinām atbildēt uz jautājumu – ko esam sasnieguši? Neapšaubāmi, tā, pirmkārt, ir pagasta kopienas aktivitātes celšana. Projekta komandu pārsteidza lielais dalībnieku skaits dažādās nodarbībās. Informātikas nodarbībās pat bija jāorganizē trīs grupas, bet saskarsmes psiholoģijas nodarbībām skolas klases sāka kļūt par šaurām! Dažādos pulciņos piedalās visdažādākā vecuma gārsenieši. Tā mājturības nodarbībās izšuvumus veido vecmammas kopā ar saviem mazbērniem, florbolā un volejbolā sacenšas skolas komanda ar Gārsenes «senioriem». Ir arī taustāmi un redzami panākumi – mājturības pulciņa dalībnieces ar saviem izstrādājumiem piedalījās novada izstādē, deju kolektīvs priecējis cilvēkus ar savu līdzdalību vairākos koncertos, tikai neveiksmīga izloze mūsu skolas volejbolistiem neļāva pakāpties augstāk par 13. vietu valsts «Lāses» kausa izcīņā, vokāli instrumentālais ansamblis jau nospēlējis vairākus atpūtas vakarus, skolas komanda ieguvusi 1. vietu un «muižnieku» titulu Latvijas piļu un muižu asociācijas rīkotajā Muižnieku turnīrā

utt. Pēc nodarbību grafika redzams, ka katru dienu praktiski notiek vairākas aktivitātes, un Gārsenes pilī un kultūras namā gaisma nenodziest līdz vēlam vakaram. Skola šajos mēnešos kļuvusi par Gārsenes aktivitāšu «štābu», kur tiek plānoti un organizēti pagasta pasākumi. Kā piemēru var minēt novada sporta svētkus, kuros piedalījās 12 komandas! Pateicīgi par projekta aktivitātēm ir daudzi mazie gārsenieši. Vasaras dienas nometne tika plānota 15 bērniem uz 15 dienām. Taču jau projekta gaitā nolēmām, ka aptversim lielāku bērnu skaitu, pirmkārt, jau no maznodrošinātajām un riska ģimenēm, tāpēc organizējām divas īsākas nometnes. Dalībnieku sarakstu saskaņojām ar novada sociālo dienestu, un rezultātā 30 mazie gārsenieši (lielākā daļa skolas bērnu) pilnvērtīgi un jauki pavadīja vairāk kā nedēļu šajās nometnēs. Protams, ka projekta sasniegums ir pati skolas un skolotāju kolektīva saglabāšana. Uz skolām, kuras piedalās SFL projektos gan bijušajā Jēkabpils rajonā, gan Aknīstes novadā ir pavisam cits skatījums. Ja vēl pagājušajā vasarā mūs māca bažas par mazās skolas pastāvēšanu, tad šovasar tāds jautājums nemaz netika pieminēts.

Otrs svarīgs jautājums ir – kāda ir projekta ilgtspēja?Projekta komanda secina, ka arī pēc projekta noslēguma iepriekšminētās

cilvēku aktivitātes noteikti turpināsies. Septembrī un oktobrī veicām nodarbību dalībnieku anketēšanu. Uz jautājumu, vai dalībnieki ir gatavi turpinājumā līdzfinansēt nodarbību organizāciju, 95% atbild apstiprinoši. Savukārt ar novada pašvaldības vadību panākta vienošanās, ka, plānojot 2011. gada budžetu, tiks paredzēts finansējums vairākām nodarbībām. Atsevišķi pulciņi un to vadītāji ir gatavi darboties sabiedriskā kārtā pēc savas iniciatīvas, pašvaldība un skola ir gatava nodrošināt telpas (elektrība, apkure utt.). Projekta ilgtspēju noteikti sekmēs iegādātie pamatlīdzekļi un inventārs. Bez SFL projekta šajos apstākļos skola tos noteikti nevarētu iegādāties. Jāatzīmē arī pieredze, ko ieguva projekta komanda, pirmo reizi organizējot un vadot tik apjomīgu projektu. Projekta komanda ieguva ne tikai savu pieredzi. Tā kā no novada trim vispārizglītojošām skolām SFL projektā piedalās arī Asares pamatskola, tad viens otram ļoti palīdzam. Kontaktējamies vai tiekamies praktiski katru nedēļu, un tas ļoti palīdz šajā darbā. Paldies vietnei www.parmainuskolas.lv , kurā uzzinājām par citu projektu gaitu, «pašpikojām» pieredzi un idejas.

Tuvojoties projekta noslēgumam, redzam arī dažus trūkumus vai jaunas idejas jauniem, līdzīgiem projektiem. Iespējams, ka projektu pārāk sadrumstalojām, jo 13 veidu aktivitātes mūsu mazajam pagastam (pastāvīgie iedzīvotāji 680) varbūt ir par daudz, jo aktīvākie iedzīvotāji, kuri piedalās 3–5 pulciņos, ir pārāk noslogoti un no dažiem ir spiesti atteikties. Kopienas sabiedriskās dzīves organizēšanai būtu jāpulcina lielāka

88

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

komanda, kura varētu diskusiju, «prāta vētras», vietējo forumu vai kādā citā formā regulāri plānot dažādas aktivitātes pagastā. Tas likvidētu kopienas «nomales sindromu» un tālāk aktivizētu pagasta dzīvi. Ļoti noderīgas būtu nodarbības dažādu projektu rakstīšanā, un tas palīdzētu zemniekiem, kultūras darbiniekiem, skolotājien utt. Gūtā pieredze liecina, ka, plānojot šādus projektus, vairāk jāņem vērā lauku dzīves specifika. Dažas atziņas par projektu pašu dalībnieku skatījumā.

Uldis (vokāli instrumentālā ansambļa dalībnieks, 44 gadi): «Kolosāli. Piepildījies daudzu gadu sapnis vakaros uzspēlēt kopā vīriem. It kā jau sen to gribējās un projekts nāca kā grūdiens beidzot to uzsākt. Galvenais – tikai neapstāties!»

Regīna (fizioterapeite, 56 gadi): «Ļoti pozitīvas emocijas. Ir kolosāla iespēja veltīt laiku sev. Mums ir laimējies ar pasniedzēju – korekta, izpalīdzīga, jauka un jauna. Ļoti labs jaunais pedagogs, prieks darboties tādas skolotājas vadībā. Iesāktais obligāti jāturpina!»

Lūcija (saskarsmes psiholoģija, 38 gadi): «Uz nodarbībām nāku ar prieku, varētu darboties un nekad nebūs par daudz. Zināšanas varu pielietot darbā, vieglāk izprast dažādas situācijas saskarsmē ar kolēģiem, pacientiem, ģimenes locekļiem. Ar lielu nepacietību gaidīšu nodarbību turpinājumu.»

Kopumā projekta gaita liecina:

vēlas projekta aktivitāšu turpinājumu;

aktivitāšu veikšanu;

89

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Labā atkarība

Zanda Spuļģīte, Ināra Uzulēna, Turlavas projekta komanda

Iesaistīšanās SF Latvija iniciatīvā «Pārmaiņu iespēja skolām» Turlavas pamatskolai ir līdz šim lielākais projekts. Tas ir liels pārbaudījums visai skolas varēšanai, projekta darba grupai un arī pagasta iedzīvotājiem, īpaši pateicoties lielajam pasākumam «Kuršu ķoniņu diena».

Ideja par svētkiem dzima, jau rakstot projekta pieteikumu, tiem bija jākļūst par tādu kā projekta pirmās puses kopsaucēju, kas parādītu to, ko izdevies paveikt visiem kopā. Projektā iecerētās un nu jau gandrīz realizētās aktivitātes bija vērstas uz to vērtību iedzīvināšanu, kurām, mūsuprāt, bija jābūt interesantām ne tikai skolas bērniem un skolotājiem, bet arī citiem pagasta iedzīvotājiem – dzīvesziņas mācības lielajiem un mazajiem (Baltās stundas sākumskolai), pagasta vēsture novada kontekstā, šūšanas un rokdarbu prasmju apguve, kas rezumējas bērnu folkloras kopas «Ābelīte» un mazo tautas dejotāju tērpos.

Gan projekta komandai, gan visam Turlavas pamatskolas kolektīvam pasākums bija īpašs pārbaudījums. Gada garumā tika gatavota, un pa mozaīkas gabaliņam likta kopā «Kuršu ķoniņu diena» un godā celts Kurzemes vēsturiskais fenomens – kuršu ķoniņi (vēsturiski – bijušo kuršu pilsnovadu vecākie, kam Livonijas ordenis saglabāja priviliģētu stāvokli un brīvību, apmaiņā pret karošanu ordeņa pusē un ziņnešu pienākumu veikšanu, par īpašu varonību karošanā piešķirot lēņus).

Izplatot informāciju par pasākumu, cilvēki, kas gribēja piedalīties un palīdzēt, paši mūs atrada un piedāvājās nākt talkā. Lai iegūtu lielāku finansējumu, sagatavojām vēl projekta pieteikumus Valsts Kultūrkapitāla fondam un Kuldīgas novada pašvaldībai, atbalstu gan ieguvām tikai no pēdējās.

Kuršu ķoniņu diena pārauga svētkos mums pašiem un viesiem – no malu malām atbraukušajiem ķoniņu pēctečiem, zinātniekiem un vienkārši interesentiem. Pasākums sākās ar svētbrīdi Lipaiķu baznīcā, izstādēm (Kuldīgas novada krātuves unikālie materiāli – mēs bijām pirmie, kas pēc restaurācijas redzēja 13. gs. lēņu grāmatas, ZA vēsturnieku un folkloristu ekspedīcijas, skolas un turlavnieku vākums, vietējo rokdarbnieču darbiņi) un vēsturiskajiem lasījumiem skolā. Lasījumus atklāja Kurzemes kultūras mantojuma centra «Kūrava» vadītāja, stāstot par folkloristu devumu vietējās vēstures apzināšanā. Visu referentu priekšlasījumi bija interesanti, bet jo īpaši klausītājus uzrunāja vēstures profesora, viduslaiku ceļojumu aprakstu pētnieka Kaspara Kļaviņa stāstītais par ķoniņiem flāmu ceļotāja Žilbēra de Lanuā literārajā kontekstā un vēstures mijsakarībām Eiropā. Diskusiju izraisīja brīvciemu pašnoteikšanās tiesību jautājums, bet skaistu punktu pielika profesore Janīna Kursīte ar savu «Pliks, bet ķoniņš».

Nopietnībai sekoja jautrība – Brīvciemu tirgus ar savām lustēm un lauku labumiem. Esam patiesi lepni par savu veiksmīgo produktu – «Ķoniņu tējām». Ir atrasta sava odziņa – vasaras nometņu laikā tika vāktas un iepazītas tējas. Zāļu sieva maziem un lieliem pļavās mācīja atpazīt augus un pareizi sagatavot drogas tējām, savukārt šūšanas darbnīcā tika šūti un apgleznoti tējas maisiņi. Skaisti iepakotā tēja kļuva par savdabīgu pasākuma suvenīru. Turlavā tagad

90

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

pašu vāktās tējas ir katrā mājā, jo katrs grib labā nozīmē izcelties un padižoties, uzcienāt kaimiņus un draugus. Un kas gan var būt labāks par karstu, paša lasītu tēju saltos ziemas vakaros?)

Visu tirgus daļu vienoja uzvedums par kuršu ķoniņiem, kura ietvaru veidoja vēstures profesora un viņa nenopietnā studenta piedzīvotais vasaras ekspedīcijā. Teika par kuršu ķoniņiem, ko par patiesību pieņem students (izrāda teātra pulciņa bērni), profesoram liekas kritizējama – vēstures fakti jāmeklē dokumentos un rakstos. Viņa un studenta sarunā arī svētku viesi uzzina, kas ir lēņu grāmatas, kādu brīvību dzimtām tās devušas. Lai dzīvus ķoniņus atrastu, profesors ar studentu dodas uz krogu, kur satiek brīvciemu pārstāvjus, iztaujā tos. Tad arī sākas rīvēšanās un palielīšanās, ko profesors, hronikā balstoties, vai nu apstiprina, vai noliedz. Viss beidzas ar traku sievu pličāšanos, jo students apjautājies, kāpēc sievas no šī gala vien ņemtas. Ar to pieticis, lai sievas apvainotos un ņemtos pierādīt, cik feinas un trakas viņas ir (pličāšanās ir izdarība, kas balstīta ticējumā, ka alus, kas ir auglības simbols, ir jāizlieto tajā reizē, kurai brūvēts, un, ja nav izdzerts, tad tas jāizlieto citādāk).

Tirgus plača noslēgumā bērni un stāstnieki dalījās ar spoku stāstiem, bet aktīvākie pulcējās komandās Ziņnešu skrējienam, kurā bija jāveic dažādi uzdevumi.

Lai ļautu interesentiem dzīvajā iepazīties ar brīvciemiem, bija sagatavota ekskursija ar autobusu un gida stāstījums par Pliķiem, Kalējciemu, Ziemeļciemu un Koniņciemu.

Vakarpusē nopietnās sarunas turpinājās pieņemšanā Turlavas pagasta pārvaldē. Katrs viesis sevi ierakstīja iepriekš sagatavotā lapā ar brīvciemu sētu vārdiem, kādi tie bija 1929. gadā. Koniņu pēcteči meklēja savas sakņu vietas,

bet mums tika dati par viņiem šodien. (Attiecības jāuztur nākotnē, ļoti ceram, ka tas ir sākums skaistai tradīcijai.)

Vakaram satumstot, Dižgaiļu parka estrādē sākās koncerts. «Kūravas» ļaudīm ar dziesmām pievienojās kuršu ķoniņu pēcteča Ilmāra Meža ģimene, bet pēc koncerta visi varēja izdejoties īstā zaļumballē Kazdangas pūtēju orķestra pavadībā.

Pasākuma beigās arī projekta komandai kļuva skaidrs, ka «Kuršu ķoniņu diena» ir izdevusies. Lai sagatavotu tik vērienīgu pasākumu, bija jāiegulda daudz darba, un tas nebūtu iespējams bez vietējo cilvēku un pagasta pārvaldes atbalsta, bez mūsu sadarbības partneru līdzdalības, bez pašu ķoniņu pēcteču un zinātnieku intereses.

Mēs ceram, ka ar šīm aktivitātēm esam motivējuši pētīt un izzināt ne tikai kuršu ķoniņu vēsturi, bet arī katras turlavnieka dzimtas stāstu. Redzot lielo interesi, ko izrādīja gan vietējie, gan ciemiņi, sapratām, ka cilvēkiem ir svarīga ģimenes un vietas vēsture, tikai ikdienas skrējienā daudzi tam nevaļā paiet garām, piemirst par lietām, ko piekopuši pašu vecvecāki, un izrādās, ir labi, ja cilvēki no malas cenšas pa visiem to atdzīvināt un godā celt. Mums, projekta komandai, ir prieks par lielo interesi, ko guva vēsturiskie lasījumi, un prieks, ka ideja aiziet tautās – šoruden Kuldīgas muzejs arī rīko vēsturiskos lasījumus par hercogu Jēkabu, kurā piedalīsies arī mūsu atrastie lektori – profesori Kaspars Kļaviņš un Janīna Kursīte.

Projektu rakstot, bija iecerētas un vēlāk veiksmīgi realizējās arī sajūtu prieka aktivitātes – veselības uzlabošanai un labai omai apgūtas tējas vākšanas prasmes, veselīga uztura knifiņi, slinkā vingrošana cigun un turpināta aktīvā sportošana visām vecuma grupām, izmantojot skolas sporta zāli un trenažierus.

91

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Uzklausot iedzīvotāju vēlmes, tika paplašināts arī skolas psihologa darba pienākumu loks attiecībā uz pieaugušajiem un viņu problēmu risinājumu. Savukārt, floristikas nodarbībās iegūtās zināšanas un prasmes ļauj katram padarīt savu māju acij tīkamāku ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem. Negaidīti lielu piekrišanu bērnu, pat zēnu vidū, ieguva aušanas darbnīca, daudzas mammas Mātes dienā saņēma dāvanā krāsainus grīdas celiņus.

Lai veicinātu iedzīvotāju komunikāciju prasmes, celtu potenciālo konkurētspēju darba tirgum, tika iecerēti datorprasmju un valodu kursi. Angļu valodas kursos nācās pat izveidot divas grupas, datorkursi izrādījās arī visplašāk apmeklētie. Savukārt skolas pedagogu darbu pozitīvi ietekmējuši gan kursi par kritiskās domāšanas principu iedzīvināšanu mācību stundās, gan jauniegūtā datortehnika un prasmes ar to rīkoties.

2010. gada rudens atnāca pārsteidzoši ātri, un sākas projekta pēdējais cēliens. Korekcijas mūsu plānos ieviesa samazinātais finansējums mērķdotācijā pedagogu darba samaksai – cenšoties iztikt bez klašu apvienošanas, nācās gandrīz atteikties no psihologa un logopēda, kā arī no dažām interešu izglītības iecerēm. Tāpēc atbalsta personāla darbs vēl uz projekta laiku tiek kompensēts no projekta līdzekļiem; tāpat bērniem tiek nodrošinātas nodarbības tautas deju, aušanas un informātikas pulciņos. Projekta ietvaros esam sākuši veidot skolas mājas lapu, kuras uzturēšanā liela loma būs skolēnu pašpārvaldei. Lieliem un maziem arī rudens pusē tiek piedāvāta iespēja nodarboties ar sportu arī vakaros, apgūt jaunas prasmes rokdarbos, floristikas, angļu valodas un datorapmācības nodarbībās. No jauna klāt nākušas dārza lietas un pērļošana. Pēdējās, tāpat kā iepriekš apgūtā tapošana, daudziem varētu kļūt par modes lietu (rokdarbos turlavnieces iemācījās tapot, līdzekļus tas neprasīja daudz, tikai dziju un grābekli, toties kādas visām bija šalles, un ja vajadzēja, tad dāvana tiek uztapota pāris stundās, un mums atkal prieks, ka apkārtējie pagasti smeļas iedvesmu, un nu jau tapo visos kaimiņos).

Varbūt ka kādam arī šķiet – kas tur īpašs, ja cilvēks iznāk no mājas un iejūtas sabiedrībā, taču tas jau ir daudz. Mums prieks par katru floristikas

darbu, kura iedvesmas avots ir nācis no SFL projekta pulciņa, jo tajā brīdī saproti, cik notiekošais ir nozīmīgs. Ir tik brīnumskaisti redzēt, kā mammas kopā ar meitām darina rotas, pieskaņo tās tērpiem, dalās pieredzē, un te nu jāsaka, ka tā dalīšanās pieredzē nav tikai par tērpiem vai rotām, tā ir tā kopā būšana, pleca izjušana, kas mums šeit un tagad ir tik ļoti vajadzīga.

Ja pašā sākumā uz pulciņiem cilvēki nāca ar jautājumu «kas tur būs?», tad tagad jau nāk ar «kad būs?». Protams, ja cilvēkiem par to būtu jāmaksā pašiem, visticamāk, viņi nopirktu maizi vai samaksātu rēķinus, jo algota darba iespējas Turlavā ir niecīgas. Ir jau arī labie piemēri – cilvēki sevi motivē, lai ko sasniegtu, un mazie sapņi var piepildīties. Piemēram, kāda meitene tik ļoti gribēja pērļot, bet pērles un pērļošanas instrumenti ir padārgi, tāpēc meitene gāja mežos, lasīja un pārdeva dzērvenes, bet savu mērķi sasniedza un šodien nāk uz nodarbībām.

Projekta Dzīvotprieka skola īstenošanas gaitā mēs, visa komanda, izjutām arī to, cik cilvēki ir pretimnākoši un palīdzēt griboši, tikai, izrādās, vajag uzrunāt vienu, otru, trešo, un tad ceturtais jau tevi pats uzmeklēs. Iesākumā ir vajadzīga laba komanda, kas pamazām pulcē sev apkārt darīt gribošos. Sākumā jauno cilvēki uz visu raugās ar piesardzību un aizdomām, skatās, ko darīs kaimiņš vai draugs. Pie visa jaunā, arī tā, ka lietas var notikt, tikai katram pašam piedaloties, pierod pamazām, un tā kļūst par labu atkarību. Arī mēs, projekta komanda esam kļuvušas atkarīgas, mums ir daudz labu ideju, kuru realizācijai meklējam līdzekļus – gan par sportošanu, gan kopīgu velomaršruta izveidi un iekļaušanos novada tūrisma apritē, gan lauku labumu biznesu. Un visā tajā ir paredzēta vieta Turlavas skolai un tās bērniem.

Mūs priecē arī tas, ka uz nodarbībām nāk cilvēki nopietnā vecumā, un jaunajiem tiek dubulta pieredze gan mācoties, gan saņemot dzīves gudrības no vecāka gadagājuma ļaudīm. Mēs ļoti ceram, ka ar kopīgo darbošanos esam radījuši cilvēkiem vēlmi pašizteikties un pašizglītoties. Kur vēl labāku atkarību vēlēties, kā vakaros iet uz skolu?

92

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

Kā uzņemt filmu un ne tikai...Asares pamatskolas īstenotā projekta darba grupa

Asares pamatskolas projekta aktivitātes lielākoties pilnveido saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas vietējās kopienas iedzīvotājiem visām sociālajām grupām, veicina attīstību, stiprina kopību. Notiek sadarbība starp pašvaldību, uzņēmējiem, skolu.

Nepietiekamais finansējums izglītībai samazināja interešu izglītības piedāvājumu, tādēļ bija nepieciešama jauna pieeja un metodes, kā nodrošināt skolēnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas un kā rosināt vietējo iedzīvotāju sadarbību ar izglītības iestādi. No skolēniem, jauniešiem un vietējiem iedzīvotājiem ir atsaucība, atbalsts, bet nav cilvēku, kas varētu aktivitātes organizēt un vadīt. Pateicoties Sorosa fonda piedāvātajam projektam un Asares pamatskolas skolotāju darba grupas uzņēmībai, pagasta iedzīvotājiem ir iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku, gūt zināšanas, jaunas prasmes, pieredzi un pozitīvas emocijas, stiprināt veselību fiziskās aktivitātēs. Skolēni, jaunieši, vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji, institūcijas, pašvaldība veiksmīgi iesaistās projekta darbā.

Tā kā viens no mūsu īstenotā projekta aspektiem bija saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiem, tika izveidots Bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas klubiņš, kas skolēniem un skolu beigušajiem jauniešiem piedāvāja iespēju piedalīties dažādos pulciņos: dramatiskajā, videoamatieru, vizuālās mākslas, sporta, datorzinību pulciņā.

Dramatiskā un videoamatieru pulciņa darbība tika apvienota, īstenojot ieceri uzņemt spēļu videofilmu «Meistardetektīvs 2». Tās scenārijs tapis, iedvesmojoties

no A. Lindgrēnes darbiem. Līdzdalība filmas tapšanā krietni pārauga abu pulciņu un pat klubiņa robežas. Kā aktieri darbojās gan skolēni, skolotāji un skolu beigušie jaunieši, gan bērnu vecāki un ar skolu nesaistītie pagasta iedzīvotāji. Filmas tapšanā palīdzību saņēmām no policijas un zemessargiem. Vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji filmēšanai atļāva izmantot savus privātīpašumus – dzīvojamās mājas un citas ēkas, laukus, mežus, automašīnas un dažādus rekvizītus. Tik plašā mērogā īstenota iecere kopienas iedzīvotājus satuvināja. Ja tika lūgta palīdzība, uzrunātais labprāt iesaistījās filmas tapšanas procesos. Visiem šķita interesanti jau tas vien, ka tepat tiek uzņemta videofilma, kurā kā aktieri darbojas viņi paši un citi pazīstami cilvēki. Daudzi ar interesi sekoja filmēšanas procesiem, un daži pat vēroja epizožu uzņemšanu filmēšanas laukumos.

Tomēr jāteic, ka videofilmas uzņemšana brīvā laika pavadīšanas iespēju bagātināšanai (nevis kā atsevišķs projekts) rada virkni grūtību:

vienā laikā. Ja ir vajadzīgs neliels aktieru skaits, tas, protams, ir vienkāršāk. Bet, ja epizodē piedalās vairāki (un pie tam dažādu sociālo grupu cilvēki), kopīga brīvā laika izvēle ir problemātiska, jo katram ir nepieciešams savs laiks darbam, sadzīvei, kopīgiem pasākumiem ģimenē vai veselības problēmu risināšanai. Tāpēc filmējamo epizožu izvēle lielākoties ir atkarīga no tā, kuri aktieri var ierasties. Tā kā filmā darbojas neprofesionāli aktieri, epizodes ir jāuzņem vairākkārt pieļauto kļūdu dēļ (vārdu piemiršana, sajaukšana, pārteikšanās, balss skaļums, skatiens uz kameru, neveikli žesti vai mīmika u.c.). Pagarinās arī filmēšanas laiks, jo tikšanās iespējamas tikai vienu līdz trīs reizes nedēļā. Darbs filmēšanas laukumā ilgst divas līdz trīs stundas, ilgāk nevar, jo brīvais laiks visiem ir ierobežots un pakāpeniski zūd arī koncentrēšanās spējas;

93

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Tā kā filmā atainotie notikumi risinās aptuveni nedēļas laikā, tēlu ārējās izmaiņas pieļaujamas nelielas. Praktiski tas ir grūti īstenojams, jo reāli filmēšana noritēja septiņus mēnešus. Tāpēc dažādu iemeslu dēļ neizbēgami radās novirzes tēla ārējā veidojumā (apģērba detaļas un apavi nolietojas, saplīst, mati ataug, tiek krāsoti vai nogriezti u.tml.);

dabiskā vidē. Filmas darbība notiek vasarā, tāpēc agrā pavasarī vai rudenī uzņemamas tās epizodes, kas neatspoguļo dabu (telpu skati). Toties vasarā jāņem vērā laika prognozes, lai tikšanos varētu ieplānot filmēšanai piemērotos apstākļos;

(nokļūšanai filmēšanas vietā, rekvizītiem u.c.);

korekcijas scenārijā. Piemēram, kāds no lomas pretendentiem atsaka līdzdalību filmā, kāds no aktieriem atrodas ilgstošā prombūtnē vai slimo, sabojājas vai nav pieejama filmēšanai nepieciešamā tehnika;

nodrošina kopējās skaņas ierakstu, kas, savukārt, ir nepieņemami, ja tiek filmēta vidējā plāna epizode (vēl sliktāk, ja tas ir kopplāns) un ir jāieraksta aktieru dialogs. Starp kameru un aktieriem ir gaisa slānis, kas jūtami pasliktina audio ieraksta kvalitāti, jo tajā ir vējš, citi neparedzēti blakus trokšņi un skaņas. Šis nelabvēlīgais dabas fons atsevišķās epizodēs dominē. Kvalitatīvam audio ierakstam nepieciešams speciāls šim nolūkam paredzēts un pret ārējiem trokšņiem aizsargāts kondensatoru tipa stereo mikrofons vai arī ārējie iznesamie mikrofoni aktieriem;

un filmēšanu izlases veidā, vienas un tās pašas epizodes uzņemšanu atkārtojot vairākas reizes, ir uzkrāts apjomīgs video materiāls. Pirmkārt, šis materiāls ir jānoskatās, jāizvērtē un jāatzīmē veiksmīgi uzņemtās epizodes atbilstoši scenārijam. Otrkārt, atlasītais materiāls ir jāievada datorā. Datoram nepieciešams 1TB liels cietais disks video informācijas glabāšanai un apstrādei. Šobrīd tāda HDD nav, un tas ietekmēs videofilmas montāžas laiku. Montāža būs jāveic pa daļām. Pēc veiksmīgas daļu izveidošanas tās tiks apvienotas videofilmā.

Iepriekš minēto problēmu risinājums meklējams pamatīgā, regulārā, pacietīgā, pašaizliedzīgā darbā. Tā ir nemitīga sazināšanās, koordinēšana, vienošanās, pārrunas, elastīga pieeja un prasme ātri pieņemt lēmumus atbilstoši situācijai. Tomēr, lai būtu mazāk problēmu,

galveno lomu tēlotāji jau sākumā jābrīdina par filmēšanai nepieciešamo tērpu izvēli, ielāgošanu un saglabāšanu, par vajadzību krasi nemainīt frizūru, par iespējamo nepieciešamību mainīt savus privātos plānus, lai ierastos uz filmēšanu u.tml. Laika apstākļu, finansu un citas praktiskas problēmas risināmas, izmainot scenāriju, dialogu tekstus, filmēšanas apstākļus.

Vizuālās mākslas pulciņā bērniem tika dota iespēja darboties ar dažādiem netradicionāliem materiāliem un izteiksmes līdzekļiem, apgūstot jaunas prasmes un iemaņas, ko nebūtu iespējams apgūt mācību stundās.

Sporta pulciņš savu darbību uzsāka ar galda spēļu turnīriem. Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, tika iegādāti trenažieri, kurus aktīvi izmanto gan vecāko klašu skolēni, gan pieaugušie.

Datorzinību pulciņā skolēni iemācījās populāru lietojumprogrammu uzstādīšanu un noņemšanu, OS instalēšanu, apguva praktiskas iemaņas darbā ar internetu. Nodarbībās tika izmantotas intelektu attīstošas datorspēles.

Skolēni labprāt iesaistās bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas klubiņa aktivitātēs un vēlas turpināt radošo darbību pulciņos.

Vēl viena no projekta aktivitātēm ir Prakses un pieredzes apmaiņas klubiņš pieaugušajiem, kurā ir iesaistītas visas iedzīvotāju grupas. Kopā pavadītas Lieldienas un Jāņi – latviešu gadskārtu svētki, ko Ancenes iedzīvotāji ilgāku laiku svinējuši katrs savās mājās vai radu pulkā. Kopā organizējot un svinot, iespējama citāda svētku norise. Te varētu minēt šādus aspektus:

klāta galda, kā latvieši to raduši darīt, bet iztiekot ar nelielu kopīgi sarūpētu cienastu;

Piemēram, Lieldienās tika izveidoti dekoratīvi vārti no dabas materiāliem, pie kuriem cilvēki labprāt fotografējās. Ar entuziasmu vietējie iedzīvotāji rotāja telpas Jāņiem – sagādāja lauku ziedus, ozola zarus, sapina vainagus, sagatavoja Jāņu ugunskuru, noformēja telpu;

priecēja ar savām dziesmām, Lieldienās aktīvas, atraktīvas vietējās kopienas dāmas iejutās zaķa, lapsas, vistu lomās pašdarinātajās maskās, pirmsskolas vecuma bērni dziedāja, dejoja un rotaļājās;

vienoja dažāda vecuma cilvēkus, un tās vadīja ne tikai projekta darba grupa, bet arī uzņēmīgākie iedzīvotāji. Ģimenes stafetēs vecāki kopā ar bērniem juta cits citam līdzi, uzmundrināja. Sacensības gars, vienotība, jautrība pavadīja ikvienu. Jāpiemin arī daiļlasīšanas konkurss vīriešiem, kurā redzējām un dzirdējām tik daudz atraktīvu vīriešu vienkopus. Ar prieku atceramies Lieldienu rotaļas un dejas, kurās kopā līksmojās gan jauni, gan veci;

94

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

savu privātīpašumu pasākuma norisei;

bija interesanti, jautri, bija iespēja izkustēties, padejot, pabūt kopā ar bērniem, gūt pozitīvas emocijas.

apsveikšanai, taču pieceļas un atnāk Jānis; sieviete lūdz vīrieti uz deju, bet viņš atsaka. Neveiklās situācijas tika atrisinātas delikāti, ar humoru.

Grūtības, ar ko saskārāmies:

steidzami jāpieņem pareizie lēmumi – jāsameklē apģērbs, maska, darba rīks, jāatrod vajadzīgais cilvēks u.tml.l;

Kopienas iedzīvotāji priecājas par iespēju organizēti, saturīgi svinēt svētkus un to saglabāt kā tradīciju.

Citas klubiņa aktivitātes lielākoties bija praktiskas – pieredzes apmaiņa dārzkopībā, pavārmākslā, rokdarbos.

Mūžizglītības lekciju klubiņu apmeklēja gan pieaugušie iedzīvotāji, gan skolas vecuma bērni. Lekciju ciklu izvēlējāmies atbilstoši iedzīvotāju izteiktajām vēlmēm, apkopojot aptaujas rezultātus. Iedzīvotāji varēja noklausīties gan teorētiskas, gan praktiskas lekcijas. Apkopojot lekciju izvērtējumus, var secināt,

ka lekcijas patika, tās deva jaunas zināšanas, iedvesmoja uz sevis pilnveidošanu, un tika izteiktas vēlmes iesākto turpināt. Grūtības radās, saskaņojot lekciju laikus gan ar lektoriem, gan ar iedzīvotājiem. Uzaicinot lektorus, pieprasītā samaksa par lekciju bija lielāka nekā ieplānotā summa projekta ietvaros, un arī samaksa par ceļa izdevumiem pārsniedza plānoto.

Projekta ietvaros darbojas interaktīvs informatīvais centrs. Ancenes iedzīvotājiem ir iespēja piekļūt internetam (dažādu rēķinu apmaksai, interneta veikalu apmeklēšanai, informācijas apmaiņai, jaunāko ziņu iegūšanai u.c.). Gan sievietes, gan vīrieši, gan bērni un jaunieši ar lielu interesi apmeklē centru, apgūst pamatiemaņas darbā ar datoru, veido e-pastus un sarakstās ar citiem. Cilvēki ir atsaucīgi, reizēm pat pietrūkst datoru, pie kā visiem strādāt. Ir liels prieks, ka cilvēki arī pusmūža gados vēlas iemācīties darboties ar datoru. Vasarā un mācību gada laikā centru cītīgi apmeklē tie skolēni, kuriem mājās nav datora un interneta pieslēguma. Tam, kurš negrib darboties ar datoru, ir iespēja lasīt dažādus žurnālus un laikrakstus, kurus atnesuši iedzīvotāji.

Projekta norises laikā ir paaugstinājusies skolas un skolotāju loma, viņu prasmes strādāt, sadarboties, iesaistīt pieaugušos skolas un vietējās sabiedrības kultūras dzīvē.Projekta aktivitātes veidoja vietējās sabiedrības izpratni par skolas darbības daudzveidību.

Vietējai sabiedrībai šis projekts ir liels izaicinājums, tajā ir ieinteresēti skolas pedagogi, vietējie uzņēmēji, bērni, skolēni, jaunieši, pašvaldības darbinieki un citas sabiedrības grupas. Projekta darbība vienmēr tika saskaņota ar iedzīvotāju interesēm, pamatojoties uz viņu aptaujas anketām. Projekta īstenošana deva iespēju risināt problēmas, iegūt jaunas zināšanas un prasmes, celt cilvēku pašapziņu un mazināt depresiju.

95

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Faktori, kas ietekmē un veido saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas nodrošinājumu vietējai kopienaiHarijs Rokpelnis, Mazsalacas vidusskolas projekta direktors

Mazsalacas novads jau izsenis bijis slavens ar savu dabas krāšņumu un tūrisma potenciālu. Ikvienam varēt šķist, ka ainaviskais dabas krāšņums spēj nodrošināt cilvēku ar iespēju pavadīt brīvo laiku, staigājot pa alejām un baudot Salacas upes krastu daili. Diemžēl nākas atzīt, ka tā nav. Izraujoties no ikdienas raizēm un pienākumiem pie dabas krūts, pārņem miers un labsajūta, un šī aktivitāte uzlabo pašsajūtu un cilvēku attīra. Taču Mazsalacas apkārtnē dzīvojošajiem šī vide ir ikdiena, līdz ar to cilvēki meklē citus brīvā laika pavadīšanas veidus. Ņemot vērā, ka novadā ir trīs kultūras centri un četras bibliotēkas, kultūras piedāvājums ir gana dažāds un pietiekams, taču arī ar kultūru vien dvēseli nepabarosi.

Mazsalacas vidusskola ilgus gadus ir bijusi ļoti augstu novērtēta lauku skola, un šīs puses iedzīvotājus urda izsalkums pēc zināšanām, pēc kā jauna apgūšanas. Diemžēl vidusskolas budžets ārpusklašu nodarbībām ir pārāk zems, tādēļ skola pat nespēj pilnībā nodrošināt skolēnu vajadzības, tādas sabiedrības grupas, kā bezdarbniekus, māmiņas, strādājošos un cienījama gadagājuma cilvēkus pilnībā izslēdzot no aprites. Sorosa fonda – Latvija atbalstītais projekts «Sabiedrības atbalsta centra izveide Mazsalacas vidusskolā» idejiski lieliski aizpilda šo nišu. Par to, cik veiksmīga vai neveiksmīga bijusi projekta

īstenošana Mazsalacā un ar kādām problēmām saskārāmies, varēsiet iepazīties šajā rakstā.

Runājot ar cilvēkiem, kuri apmeklē nodarbības, šķiet, ka projekts ir īsts veiksmes stāsts. Lauku ļaudīm tika nodrošināta iespēja gan asināt prātu, gan attīstīt ķermeni visdažādākajās nodarbēs – darbojās teātra studija, lietišķās jaunrades darbnīca, zviedru, norvēģu un angļu valodas apmācība, mērķa izvirzīšana un sasniegšana, latviskā dzīvesziņa, lidmodelisms, datorapmācība senioriem, fotomākslas studija, atbalsta grupa, stājas projekts sievietēm un stājas projekts junioriem un nūjošana. Projekta ietvaros arī tika izremontētas telpas Mazsalacas vidusskolā, kas, kā plānots, tiktu izmantotas projekta nodarbību vajadzībām un kā atpūtas vieta ikvienam interesentam, jo sevišķi skolēniem, kas gaida autobusu ar ko doties uz mājām, uz tālākajām novada daļām.

Taču, uzklausot nodarbību vadītāju viedokli, nebūt nešķiet, ka viss būtu tik rožains.

Pirmā un lielākā problēma ir panākt iedzīvotāju aktivitātes kāpumu. Ja šobrīd, kad līdz projekta darbības beigām palikuši vairs tikai divi mēneši, dalībnieku skaits jau sasniedzis trīs simtus, tad pirms četriem mēnešiem tas bija uz pusi mazāks. Relatīvi skaits pieaudzis no 3,75 līdz 7,5 procentiem novada iedzīvotāju, vai, ja skatāmies uz pilsētas iedzīvotājiem, šobrīd tie jau būtu 20 procenti (lai arī vairākums dalībnieku ir Mazsalacas pilsētas iedzīvotāji, tomēr ievērojamu daļu veido novada lauku iedzīvotāji). Katrā gadījumā uzskatu, ka relatīvi apmeklējums ir krietni uzlabojies un labumu guvusi liela novada iedzīvotāju daļa. Taču vienmēr var gribēt vairāk. Projekta īstenošanas gaitā tika konstatētas vairākas problēmas, kā rezultātā apmeklējuma līmenis

96

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

bija tik zems. Pirmkārt, aptaujājot novada iedzīvotājus, izrādījās, ka daudzi nav informēti par Sorosa fonda – Latvija atbalstītajām aktivitātēm novadā. Galvenokārt informācija par nodarbībām līdz dalībniekiem nonākusi mutvārdu ceļā, tādējādi informēta bija tikai daļa iedzīvotāju un arī tikai par dažām ievirzēm, nevis par projektu un tā konceptu kopumā. Sākotnēji šis fakts radīja izbrīnu, jo informācija par projekta norisēm bija publicēta reģionālajā laikrakstā, kas laukos atrodams gandrīz katrā mājā, kā arī novada mājas lapā. Tomēr tas nav bijis pietiekami. Kā izrādās, lielo atsaucības pieaugumu izdevās iegūt ar pavisam vienkāršām metodēm. Viena no tām –jau esošā mutvārdu «mārketinga» tīkla izmantošana un iedrošināšana. Cilvēki, kas jau piedalījās kādā no nodarbībām, tika informēti par pārējām iespējām kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Ja arī attiecīgā informācija nenoderēja viņiem pašiem, tā tika novadīta tālāk. Nākošais pasākums apmeklētības veicināšanai bija detalizētu paziņojumu par nodarbībām (ar uzsvaru, ka tās ir bez maksas) izvietošana pilsētiņas stratēģiskajos punktos: veikalā, slimnīcā un novada bibliotēkās. Lai arī nu jau par projekta aktivitātēm novadā varēja dzirdēt runājam, ieklausoties ļaužu valodās, tomēr reizēm izskanēja tāda kā neticība, nedrošums. Tādēļ visur, kur tika izziņots par projekta aktivitātēm, tika arī publicēta projekta direktora vai attiecīgās nodarbības vadītāja kontaktinformācija. Lai arī tā ir šķietami nenozīmīga detaļa, ja es pats nebūtu uz savas ādas pārliecinājies, neticētu, par ko tik cilvēki neuztraucas un kādu informāciju tie vēlas precizēt. Protams, ka novada iedzīvotāji arī iedalās dažādās grupās, un informēšanas paņēmiens, kas labi darbojas uz vienu grupu, citu nemaz neaizsniedz. Lai piesaistītu riska grupu pārstāvjus aktivitātēm, tika iesaistīts novada sociālais darbinieks, tādējādi ne tikai informējot šo grupu, bet arī pamudinot iesaistīties; jāatzīst, ar panākumiem. Skolēnu piesaistē aktīvi darbojas skolotāji, gan tie, kas ir tieši saistīti ar projektu, gan tie, kam ar projektu praktiski nav nekādas saistības. Mazsalacā, tāpat kā lielā daļā Latvijas, vīrieši darba spējīgā vecumā ir ļoti mazaktīvi. Taču ir arī daži labi piemēri, kur vīrieši apmeklē nodarbības. Zinot, ka šai grupai mēdz būt vāja apmeklētība, tās pārstāvjiem tika pievērsta padziļināta uzmanība. Kādi tad īsti ir iemesli, kas liek vīriešiem apmeklēt nodarbības? Kā izrādās, nelielai daļai tā ir nepieciešamība, piemēram, angļu un norvēģu valodas kursi tika apgūti, lai spētu komunicēt ar biznesa partneriem vai arī turpināt pildīt savus tiešos darba pienākumus. Taču lielāko daļu šīs grupas pārstāvjus pamudināja viņu otrās pusītes. Par spīti tam, ka, tieši mērķējot uz šo grupu, tika izveidots lidmodelisma pulciņš, kā tēvu un dēlu aktivitāte, vīriešu atsaucība tajā ir maza. Tas nozīmē, ka vīriešus laukos no mājas ārā var dabūt tikai viņu sievietes.

Otrs būtisks aspekts ir pareiza jeb atzīta piedāvājuma veidošana. Te nu Mazsalacas pieredze ir tāda, kuru pavisam noteikti var izmantot kā piemēru

tam, ka cilvēku vēlmes ir mainīgas un bieži vien – neparedzamas. Pirmkārt, apskatot brīvā laika pavadīšanas piedāvājumu, iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» ietvaros, varam to iedalīt divos posmos: līdz 2010. gada jūnijam un no 2010. gada septembra līdz decembrim. Periodu pārdale šādās daļās nevis kvartālos ļauj parādīt atšķirības starp nodarbību piedāvājumu un to apmeklētību, jo līdz jūnijam teātra studija, lietišķās jaunrades darbnīca, angļu valoda, norvēģu valoda, zviedru valoda, stājas uzlabošanas projekts, nūjošana un mērķa izvirzīšana un sasniegšana kā dažādu bloku nodarbības bija nostabilizējušas savu vietu sabiedrībā. Sākotnēji nodarbību apmeklējuma statistika bija visai svārstīga, bet aprīlī un maijā jau bija stabili izveidojušies grupu lielumi. Skola un arī projekts devās vasaras brīvlaikā. Vienīgās nodarbības, kuras nebija attaisnojušas uz tām liktās cerības, bija zviedru valodas apmācība, kur apmeklējums bija ļoti zems un, pēc pierakstu lapām spriežot, nepastāvīgs. Tie, kas uz nodarbībām gāja neregulāri, radīja papildu noslodzi un dubultu darbu pasniedzējam. Tāpēc projekta darbības otrajā periodā tika nolemts samazināt zviedru valodas nodarbības uz pusi, tādējādi nodarbības notiek tikai katru otro nedēļu. Ņemot vērā budžeta izlietojumu, tika nolemts radīt jaunas pozīcijas un veidot jaunas nodarbības. Tas, kādas nodarbības piedāvāt, tika izvēlēts, balstoties uz līdzšinējo projekta darbību un novada iedzīvotāju profilu. Kā izrādās, jaunu nodarbību apmeklējums ir ļoti jūtīgs un neprognozējams process.

Tagad pastāstīšu par veiksmēm un neveiksmēm, veidojot jaunas nodarbības un cenšoties pielāgoties sabiedrības vajadzībām. Jāatzīst. ka reizēm nejaušība mēdz radīt daudz labākus apstākļus dzīvotspējīgai idejai nekā ilgi pārdomāts plāns. Viena no nodarbībām, kas radusies no jauna un sākusi darboties tikai otrajā periodā, ir fotomākslas studija. Ideja par to radās pavisam nejauši, kad Mazsalacā notika Vidzemes mēroga foto plenērs. Uzsākot sarunu ar plenēra organizētāju profesionālu fotogrāfu, izrādījās, ka viņš cer veidot foto biedrību un ieinteresēt mazsalaciešus fotomākslā. Vārds pa vārdam, un tapa koncepts fotomākslas studijai, ko atbalsta Sorosa fonds – Latvija. Šo nodarbību regulāri apmeklē ap četrpadsmit cilvēku, un interesanti ir tas, ka tie pārstāv visas paaudzes, sākot ar vidusskolēniem un beidzot ar pensionāriem.

Savulaik reģionā bija izplatīts lidmodelisma sports. Dažāda vecuma lidmodelisti piedalījās sacensībās un dalījās pieredzē. Nu jau vairākus gadus ar lidmodelismu Mazsalacā vairs nenodarbojas, jo nebijā neviena, kas šo kustību saturētu kopā, nodrošinātu ar inventāru un instrumentiem. Uzrunāju lidmodelisma entuziastu un piedāvāju vadīt šādas nodarbības Mazsalacas vidusskolas telpās ar cerību, ka tas varētu izvērsties kā tēvu un dēlu pasākums. It sevišķi, ņemot vērā faktu, ka līdz šim Mazsalacā ar lidmodelismu nodarbojās daudzas paaudzes un vienīgi jaunatnei netika sniegta iespēja ar šo sportu

97

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

iepazīties tuvāk. Diemžēl cerības nepiepildījās, taču nodarbību apmeklējums bija apmierinošs. Nodarbības apmeklē tikai skolēni, tēvi nav iesaistījušies.

Lai gan liela daļa Mazsalacas ekonomikas balstās uz mežizstrādi, kokapstrādi un lauksaimniecību, tomēr arī šeit manāms bezdarba pieaugums un riska grupas palielināšanās. Jo īpaši uztrauca fakts, ka Mazsalacas novadā ir pietiekams skaits vientuļo māmiņu bezdarbnieču un ģimeņu, kurās abi vecāki ir bezdarbnieki. Raizēs par šo ģimeņu labklājību un garīgo stāvokli tika izveidota atbalsta grupa sievietēm, kuru vada sertificēta psiholoģe. Lai nodrošinātu nodarbību apmeklējumu un dotu pirmo grūdienu, potenciālās nodarbības dalībnieces sakontaktēja novada sociālais darbinieks. Lai arī sākotnēji nodarbību apmeklējums bija diezgan uzspiests, jau pēc trešās nodarbības visas dalībnieces kā viena bija apmierinātas un nu jau gatavas tās apmeklēt bez īpaša pamudinājuma. Uzskatu, ka šis ir lielisks piemērs tam, ka sabiedrība reizēm neapzinās, kas tai īsti ir vajadzīgs. Diemžēl, šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad dalībniekus var īpaši pamudināt apmeklēt nodarbības, sākotnēji minot to kā vienu no nosacījumiem dažādu sociālo atbalstu saņemšanai.

Te nonākam pie mazāk veiksmīga piemēra. Mazsalacā vairākas reizes ir notikuši tautisko danču vakari, kas guva plašu dažāda vecuma un dzimuma pārstāvju atsaucību. Turklāt šovasar norisinājās arī 3 × 3 nometne, kura guva plašu vietējo iedzīvotāju interesi. Visi it kā liecināja par to, ka Mazsalacas novada iedzīvotāji ir ieinteresēti latviešu folkloras izzināšanā un latviskā gara kopšanā. Balstoties uz novērojumiem, tika pieņemts lēmums veidot latviskās dzīvesziņas nodarbību. Diemžēl apmeklētāju skaits neattaisnoja cerības. Tas bija tik zems, ka pāris nodarbības pat tika atceltas. Te nu mēs redzam, ka it kā novada iedzīvotāju profilam atbilstoša brīvā laika pavadīšanas iespēja, kas ietver arī mācīšanās un izzināšanas procesu, netiek novērtēta. Iespējams, ja pirmās nodarbības būtu izskanējušas ar lielāku «troksni», tās būtu guvušas lielāku atsaucību, gluži tāpat kā atbalsta grupai. Ņemot vērā faktus, atliek vien secināt, ka nodarbība bija vietā un laikā, tikai tās mārketinga kampaņa nebija pietiekami efektīva. Acīmredzot katra nodarbība ir jāpozicionē tā lai, pirmkārt, mērķa grupa iegūtu pilnīgu informāciju par to, un, otrkārt, tiktu iedrošināta uz to ierasties. Kā saka, kamēr nepagaršosi nezināsi, taču liela daļa izvēlas nepagaršot.

Praktiski divas trešdaļas pastāvīgo novada iedzīvotāju ir cienījama gadagājuma cilvēki, un beidzot arī viņi ir apzinājušie savu spēju ietekmēt lietas novadā. Mazsalacas seniori ir nodibinājuši biedrību, un pēc viņu lūguma tiek

organizēta datorapmācība senioriem. Šo nodarbību vien apmeklē trīsdesmit divi dalībnieki! Šis ir lielisks piemērs tam, ka ne visu vajag plānot, balstoties uz paredzamajām cilvēku vēlmēm un vajadzībām, reizēm pietiek vienkārši ar uzklausīšanu.

Vasaras sākumā trīs dienu garumā notika vides nometne, kurā piedalījās galvenokārt skolēni. Zinot, ka volejbols novadā ir gana populārs sporta veids, daļa vides nometnes budžeta tika veltīta jauna pludmales volejbola laukuma izveidei Mazsalacas vidusskolas parkā. Patīkamu pārsteigumu sagādāja fakts, ka uz laukuma veidošanu palīdzēt ieradās cilvēki, kas pašā nometnē nepiedalījās, un kāds vietējais zemnieks pat izpalīdzēja ar traktoru. Šī bija zīme, ka lēmums veidot jaunu laukumu un uzlabot esošo ir pareizs. Par to varēja pārliecināties arī vasaras gaitā, kad vakaros abi laukumi bija aizņemti un jaunieši veidoja rindu pie tiem, kā arī trīs veiksmīgi aizvadītas sacensības uz jaunajiem laukumiem. Par vides nometni dzirdamas tikai labas atsauksmes, gan no dalībnieku, gan Mazsalacas vidusskolas viesu puses. Šī nometne bija lielisks apliecinājums tam, ka cilvēki ir gatavi pavadīt savu brīvo laiku ne tikai mācoties vai izklaidējoties, bet arī strādājot. Nometnes laikā tika restaurēti soliņi un izveidoti jauni, atjaunoti un būvēti tiltiņi barona dīķīšos, kopta skolas apkārtne, atjaunota rampa un veidots volejbola laukums. Pateicoties iniciatīvai «Pārmaiņu iespējas skolām», nometnes ietvaros dalībnieki tika nodrošināti ar krāsām, kokmateriāliem, skrūvēm, otām, stādiem un visu citu nepieciešamo, pretī sniedzot savu degsmi un darbu.

Ņemot vērā to, ka Mazsalacā jau kopš pirmajiem neatkarības atgūšanas gadiem darbojas mūzikas skola, un ir izaugušas nu jau daudzas mūzikas instrumentus pārvaldošas paaudzes, kā arī ir plašas koru tradīcijas, sadarbībā ar Rīgas džeza orķestri Mazsalacā tiks rīkota muzikālās attīstības nometne, uz kuru aicināts ikviens interesents, kā mūzikas instrumentu spēlmaņi, tā arī vokālo talantu bagātināt gribētāji. Nometne norisināsies trīs dienas, ietverot mūzikas teoriju, dažādas meistarklases un vokālo studiju. Tās mērķis ir parādīt, ka mūzika var būt atšķirīga no tās, kas tiek mācīta mūzikas skolā vai korī.

Ar visu šo vēlējos kaut nedaudz ilustrēt galvenos faktorus, kas ietekmē un veido saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju vietējai kopienai. Raksta gaitā nepieminēju, ka Mazsalacas projekta darbības laikā nomainījās projekta vadītājs. Protams, ka ikvienam projektam šāds pavērsiens ir pārbaudījums, taču šādas izmaiņas (tam nav jābūt tieši projekta direktoram), piemēram, papildinājums projekta komandā ienes jaunas vēsmas un jaunu skatījumu, kas pavisam noteikti ir lietderīgi!

98

4.

Sk

olā

deg

gai

sma,

ko

pie

na

atd

zīvo

jas:

jau

nas

brī

vā l

aik

a p

avad

īšan

as i

esp

ējas

Projekts «Skola mazam un lielam» satuvina

Vārkavas ļaudis

Skaidrīte Medne, projekta direktore

Projekta ietvaros Vārkavas pamatskolā 2010. gadā darbojas praktiskās apmācības darbnīcas (šūšana, adīšana, tamborēšana, zīda apgleznošana, izšūšana, origami), mūzikas instrumentu spēles apmācības darbnīca, datorapmācības darbnīca, uzņēmējdarbības konsultācija un vasaras nometnes bērniem un jauniešiem.

Mūzikas instrumentu spēles darbnīcā interesentiem tika dota iespēja apgūt tautas mūzikas instrumentu spēli. Cītara, kokle, bungas, klabekļi, velnabungas atradās vietējā tautas namā; šie instrumenti tur bija gulējuši bez izmantošanas. Vārkavas pamatskola bez maksas instrumentus iznomāja uz gadu. Sākumā mūzikas pedagogu Lidijas Ozolas un Ineses Čiršas vadībā notika iepazīšanās ar šiem instrumentiem, un tad sekoja to spēles apguve. Šo darbnīcu sākumā apmeklēja tikai Vārkavas pamatskolas bērni, taču mums par prieku pēc laiciņa pievienojās arī pieaugušie, kas jau prata spēlēt kokli un cītaru. Skolā darbojās folkloras kopa «Žubītes». Aprīlī folkloras kopa savus mēģinājumus sāka apvienot ar mūzikas spēles apmācības darbnīcu. Ja līdz šim «Žubītēs» dziedāja tikai skolēni, tad tagad kopas mēģinājumus apmeklēja arī pieaugušās ciema sievas un vīri. Pirmā uzstāšanās notika Mātes dienas koncertā Vārkavas tautas namā. Skanēja droši un pārliecinoši.

Taču tad šim jau tā patīkamajam stāstam radās turpinājums. Vietējais Vārkavas pašdarbības teātris iestudēja lugu «Pādejais gods». Teātra režisore

Aija Bitinas ieradās Vārkavas pamatskolā ar garšīgu pašcepto vafeļu groziņu un ideju, ka skolas mūzikas instrumentu darbnīca un folkloras kopa «Žubītes» varētu veidot teātra muzikālo pusi.

Tas bija izaicinājums, kuram pamatā ielikti daudzi nopietni mēģinājumi, mūzikas aparatūras apguve, mikrofonu izmantošana un, protams, pa virsu kā pūdercukurs uzkaisīts prieks. Darbdienu laikā teātrim un muzikas darbnīcai mēģinājumi notika atsevišķi. Svētdienu vakari bija tie, kad visi pulcējāmies kopā vai nu vietējā tautas namā, vai arī Vārkavas estrādē. Šajos mēģinājumos piedalījās dažādas paaudzes – bērni, jaunieši, vidējā gadagājuma cilvēki, vecmāmuļas un vectētiņi. Teātra mēģinājumu laikā dzima un pakāpeniski attīstījās dažādu paaudžu saikne. Mazie bērni apguva kāzu un kāzu dziesmu tradīcijas, Daudzas lietas nav atrodamas nevienā grāmatā. Tās var iegūt tikai no cilvēkiem, kas paši ir piedalījušuies pasākumos, kur viņiem to iemācījuši vecāki. Savukārt vecākie kungi un kundzes priecājās par bērnu talantiem un komunicēšanas prasmēm.

2010. gada 29. maijā Vārkavas estrādē notika muzikālā teātra «Pādejais gods» pirmizrāde. Tā pulcināja gan Vārkavas novada iedzīvotājus, gan ciemiņus no kaimiņu novadiem. Izrādes noslēgumā dzirdējām daudzus pateicības vārdus par sagādāto prieku un pārsteigumu par to, ka tik mazā ciematiņā var būt tik uzņēmīgi cilvēki. Bijām gandarīti un ballējāmies līdz rītam.

Jūnijā, jūlijā un augustā devāmies viesizrādēs uz kaimiņu novadiem, jo teātris patika un bija pieprasīts. Paralēli lielajam uzvedumam piedalāmies gan mazākos, gan lielākos novada un skolas pasākumos. Mēģinājumi notiek reizi nedēļā un uz tiem nāk un koncertos piedalās skolas un bērni ciema pieaugušie iedzīvotāji.

99

4. S

ko

lā deg gaism

a, ko

pien

a atdzīvo

jas: jaun

as brīvā laik

a pavad

īšanas iesp

ējas

Analizējot Tautas mūzikas instrumentu darbnīcas darbību, esam veikuši virkni secinājumu. Pirmkārt, kaut arī finansējums mūzikas pedagogiem no SFL līdzekļiem ir beidzies, darbnīca joprojām turpina strādāt – reizi nedēļā notiek mēģinājumi skolas bērniem un pieaugušajiem, regulāri uzstājamies skolas, pagasta un novada pasākumos. Turklāt finansējums no 2010. gada 1. septembra jau tika piešķirts no interešu izglītības valsts dotācijas – mēs bijām sevi pierādījuši. Nākamais vērojums – pasākumos piedalās jaunās māmiņas, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumos; viņas par šo iespēju ir ļoti gandarītas, jo periodā jūtas atrautas no sabiedrības. No vecākā gadagājuma cilvēkiem esam iemācījušies dziesmas, paražas, uzzinājuši

daudzus viņu bērnības stāstus, viņi mums kļuvuši mīļi, un arī mēs viņiem, jo tagad šie cilvēki labprāt apmeklē skolu ne tikai folkloras darbnīcas, bet arī citu pasākumu laikā. Vietējai sabiedrībai mainījies priekšstats par skolu – «cik interesantas lietas pie jums notiek, mēs varam iemācīties pie jums jaunas prasmes un pamācīt jums to, ko mēs protam!». Laba ziņa ir arī tā, ka Vārkavas tautas nams pats piedāvāja tautas mūzikas instrumentus pārreģistrēt skolai, jo skolā tie tiek regulāri izmantoti. Nu un, protams, esam saspēlējušies ar vietējo pašdarbības teātra kopu, iemācījušies apskaņot viņu teātra izrādes, kā arī pēc padarītā kopīgi nosvinēt svētkus.

100

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

«Pastāvēs, kas pārvērtīsies» Tirzas pamatskolāTirzas pamatskolas projekta komanda

Tirzas pamatskolas projekta «Pastāvēs, kas pārvērtīsies» vispārīgais mērķis ir pārveidot skolu par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras, sporta un sociālā atbalsta centru, kurā tiks nodrošināta daudzpusīgu, ilgtspējīgu izglītības pakalpojumu pieejamība, veicinot privātās publiskās partnerības attīstību un iedzīvotāju sociālo aktivitāti. Skolai ir atbilstoša infrastruktūra, pieredze un personāls, lai tā kļūtu par šādu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru vietējā kopienā. Projekta īstenošanas gaitā meklējām inovatīvus risinājumus skolas kapacitātes paaugstināšanai un pagasta kopienai svarīgu problēmu risināšanai, veicinot dažādu iedzīvotāju mērķgrupu iesaistīšanos kopienas attīstībā.

Esam guvuši jaunas zināšanas un jaunu darbošanās pieredzi atbalsta sniegšanā ģimenēm, pieaugušo mūžizglītības sekmēšanā, uzņēmējdarbības veicināšanā, kopienas attīstības plānošanā un iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanā. Piedāvājam jaunas iespējas saturīgai brīvā laika pavadīšanai.

Pirmsskolas izglītības programmas bērniem no divu gadu vecuma Tirzas pamatskola sāka īstenot 2002. gadā, jo pagastā nebija bērnudārza un vecāki vēlējās, lai pašvaldība nodrošina šo iespēju. 2009. gadā tika paveikta ēkas rekonstrukcija, bet pietrūka līdzekļu aprīkojuma atjaunošanai un piedāvājuma paplašināšanai. Projekta laikā izlēmām atvērt diennakts grupu. Šo pakalpojumu izmanto ģimenes, kurās vecāki strādā maiņu

darbu. Tas arī ir atbalsts sociālā riska ģimenēm. Par projekta līdzekļiem iegādājāmies aprīkojumu: papildinājām spēles un rotaļlietu klāstu, iekārtojām rotaļu istabu.

Īstenojot šo ieceri, vajadzēja pierādīt pašvaldībai un sabiedrībai šī pakalpojuma aktualitāti, meklējot faktus un argumentus. Demogrāfiskā situācija pagasta teritorijā ir ar negatīvu tendenci, uzskatījām, ka šis pakalpojums piesaistīs jaunus klientus. Mūsu prognozes apstiprinājās. Šis pakalpojums ir nepieciešams iedzīvotājiem arī no kaimiņu pagastu teritorijām. Vecāki atzinīgi novērtē pirmsskolas programmas. Šādā veidā mums izdevās stabilizēt pirmsskolas grupu piepildījumu un nodrošināt plašāku un kvalitatīvāku piedāvājumu, kā arī uzskatāmi argumentēt pašvaldībā finansējuma nepieciešamību pirmsskolas programmu īstenošanai un pilnveidošanai Tirzas pamatskolā.

Sarunās ar novada domi panākta vienošanās par štatu algu palielināšanu pirmsskolas programmu īstenošanai. Tiek meklētas iespējas jaunu programmu piedāvājumam.

Projekta gaitā izveidojās vecāku iniciatīvas grupa, kura aktīvi iesaistās jaunu ideju radīšanā un īstenošanā. Vecāki uzrakstīja projektu finansējuma piesaistīšanai muzikālai labdarības izrādei, kuru iestudēja un plāno ar to viesoties novada sociālās aprūpes namos un pirmsskolas iestādēs.

Pirmsskolas programmu izglītojamo skaita dinamika 2004.–2010. gadā uzskatāmi parāda, ka bērnu skaits palielinājās un ir stabils. Diennakts grupas piepildījums ir 36% no pirmsskolas audzēkņu skaita, bērnu skaits pirmsskolas grupās palielinājās par 30%.

101

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

0

10

20

30

40200420082010

Diagramma bērnu skaita dinamika Tirzas pamatskolas pirmsskolas grupās

Izstrādājot projekta pieteikumu, izmantojām 2008. gadā biedrības «SATEKA» veikto Gulbenes rajona iedzīvotāju aptauju, kurā tika iegūtas 472 anketas ar atbildēm par teritorijas attīstības prioritātēm. Aptaujas rezultāti parādīja, ka teritorijas attīstībai jāveicina iedzīvotāju iniciatīva un izglītošanās visā rajona teritorijā. Pirms projekta Tirzas pagasta iedzīvotājiem bija nepietiekami pieejami pieaugušo izglītības pasākumi, to piedāvājums bija vienveidīgs: pamatā bezdarbnieku apmācība Gulbenē un konsultācijas pagastā lauksaimniecībā nodarbinātajiem. Autobusa satiksme ar Gulbenes pilsētu nav piemērota vietējo iedzīvotāju izglītošanās vajadzību apmierināšanai. Ekonomiskajai krīzei iestājoties, bezdarbs vai tā draudi un strauja dzīves līmeņa pazemināšanās palielināja sociālo spriedzi kopienā, kura arī pirms tam dzīvoja reģionā ar nepietiekami attīstītu ražošanu.

Projekta sākotnējā posmā kā prioritāti izvirzījām karjeras izvēles pasākumus bērniem, jauniešiem un citiem interesentiem, vēloties informēt par nodarbinātības iespējām laukos, t.sk. par uzņēmējdarbību. Darbojoties projektā, sapratām, ka tas ir virspusējs skatījums uz problēmu, ka jārunā ir par attīstības iespējām. Pirmkārt, jānoskaidro vietējo iedzīvotāju viedoklis, otrkārt, jābūt iespēju dažādībai sevis pilnveidošanai jeb izglītošanai mūžā garumā.

Projekta komanda nolēma organizēt t.s. mazo iedzīvotāju forumu, lai noteiktu turpmākās attīstības iespējas. Forumā aicinājām piedalīties skolā strādājošos un skolas padomi, skolēnu vecākus. Darbā izmantojām projekta semināros ieteikto metodiku attīstības plānošanai. Darbojoties grupās, meklējām atbildes uz jautājumiem: ar ko ir unikāla mūsu pagasta teritorija? Kā varam to izmantot, lai kļūtu pievilcīgi citiem?

Diskusijas parādīja, ka attīstības iespējas saskatām mazās uzņēmējdarbības attīstīšanā, izmantojot esošos dabas resursus, tūrisma veicināšanā, bet

trūkst zināšanu un uzdrīkstēšanās. Tas deva ierosmi organizēt pieaugušos pašiniciatīvas veicināšanai.

Darbā tika iesaistīti Tirzas pamatskolas pedagogi, Tirzas pagasta pārvalde, Tirzas pagasta attīstības biedrība. Konsultācijas nodrošināja Sorosa Fonda Latvija biroja speciālisti un Projekta konsultanti. Rezultātā tapa mūžizglītības programma Tirzas pagasta iedzīvotājiem un tika uzsākta tās īstenošana. Programmā ir seši moduļi, tās mērķis veicināt kopienas (pagasta) sabiedrības attīstību, sekmēt iedzīvotāju konkurētspēju, nodarbinātības un uzņēmējspēju attīstību, mazināt sociālo spriedzi (atstumtību) pagasta administratīvajā teritorijā. Tāpat arī nodrošināt izglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, kā arī funkcionāliem traucējumiem. Ar programmu iepazīstinājām Gulbenes novada domi.

Notika semināri uzņēmējdarbības pamatu apgūšanā, nodarbības angļu valodā, motivācijas seminārs, datorkursi iesācējiem. Programmas īstenošanai tika piesaistīti profesionālie, kā arī vietējie mācībspēki. Ir gūta pieredze darbā ar pieaugušo auditoriju. Uzņēmējdarbības programmas īstenošanā notika gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskā darbošanās, iesaistoties mājražotāju tirgos, kā arī izglītojoša ekskursija uz viesu namu un uz lauksaimniecības, t.sk. pārstrādes uzņēmumiem. Visu mācību gadu uzņēmējdarbības programmu apguva skolēni, integrējot ekonomikas mācības pamatelementus matemātikā un sociālo zinību stundās, kā arī veidojot skolēnu mācību firmas (uzņēmumus). Iegādājāmies jaunu matemātikas mācību līdzekli ar ievirzi ekonomikā 5.–6. klasei. Iesaistījāmies biznesa pasaku konkursā, skolēnu mācību firmu gadatirgos, darbojoties Junior Achievement programmās.

Domājot par projekta ilgtspēju, izvērtējot iegūto pieredzi un iespējas, piedalījāmies iepirkumu konkursā Nodarbinātības valsts aģentūrā ESF projektā «Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām.» Iesniedzām pieteikumu COMENIUS programmā un ieguvām stipendiju dalībai sagatavošanas vizītes seminārā Spānijā par tēmu «Uzņēmējdarbības veicināšana un mācību vide – skolu izaicinājums XXI gs.»

Projekta noslēgumā, sadarbojoties ar pagasta pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām, aicinājām Tirzas pagasta iedzīvotājus uz forumu. Forums notika 23. oktobrī, tā mērķis bija noteikt kopienas attīstības prioritātes un aktivizēt iedzīvotāju iniciatīvu. Foruma organizēšanā un norisē iesaistījām dažādas mērķgrupas, nodrošinājām iespēju sabiedriski apspriest kopienai aktuālās tēmas un vajadzības. Tika apzinātas kopienas vajadzības un turpmākās attīstības prioritātes.

Grūtākais foruma organizēšanā bija pārliecināt kopienas iedzīvotājus piedalīties forumā. Darba grupa daudz laika veltīja iedzīvotāju uzrunāšanai

102

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

pirms foruma: afišas, vēstules ģimenēm, reklāmas raksts novada laikrakstā, personiskās sarunas. Iepazināmies ar foruma rīkošanas pieredzi citā kopienās (Jaunpils pagasta, Lielvārdē), teorētiskās nostādnes guvām Latvijas Lauku foruma mājas lapā, izmantojām mūsu projekta konsultanta padomus un ieteikumus.

Forumā piedalījās 70 dalībnieki, to skaitā jaunieši, vecākā paaudze un darba spējīgā vecuma cilvēki; pašvaldības deputāti, pagasta pārvaldes darbinieki, pagasta iestāžu pārstāvji, Tirzas pagasta attīstības biedrība, biedrības «SATEKA» un «KāpNes». Iepriecināja iedzīvotāju atvērtība un aktīva dalība diskusijās, ieinteresētība risināmajos jautājumos.

Foruma ievaddaļā skatījāmies jauniešu uzņemto videofilmu «Kas Tev ir Tirza?» un šo sarunu turpinājām paneļdiskusijā, kuras laikā deputāti, pagasta pārvaldes vadītājs, iestāžu vadītāji un nevalstiskās organizācijas sniedza īsu pārskatu par aizvadītā gada pozitīvajiem notikumiem un pārmaiņām kopienā. Spraigā darbā, darbojoties grupās un prezentējot kopā paveikto, noteicām vajadzības un iespējas, izveidojām ideju banku. Nolēmām veidot pagasta mājas lapu, iedzīvotāji pieteicās dalībai darba grupās turpmāko aktivitāšu plānošanai. Noslēgumā iepazināmies ar pagasta pārvaldes sagatavotajiem priekšlikumiem infrastruktūras sakārtošanai pagastā, noskatījāmies pašdarbnieku koncertu. Foruma dalībnieki izteica priekšlikumu šāda veida pasākumus rīkot sistemātiski, jo tā bija vienreizēja iespēja gūt priekšstatu par kopienu šobrīd un lemt par tās attīstību turpmāk. Tas stiprināja piederības sajūtu kopienai un iedzīvotāju iniciatīvu.

Saturīga brīva laika pavadīšanai pagasta teritorijā līdz šim bija diezgan labas iespējas: kultūras namā sanāk pieaugušo pašdarbības kolektīvi, ir sporta zāle, kurā darbojas arī pagasta iedzīvotāji. Skolā tiek īstenotas interešu programmas. Tomēr atsevišķu programmu īstenošanai pietrūka aprīkojuma. Par projekta līdzekļiem uzlabojām materiālo bāzi un pilnveidojām piedāvājumu keramikas, kokapstrādes, vizuālās mākslas, rotkaļu radošajās darbnīcās, tautisko deju un populārās mūzikas interešu programmās. Šo iespēju izmantoja mūsu skolas skolēni, citu kopienu bērni un pieaugušie izglītojošās nometnes «Kopā jautrāk 2010» laikā un Trešajā tirzmaliešu saietā šī gadā augustā, kā arī Zinību svētkos 1. septembrī.

Sporta zālē notiek sporta svētki, draudzības spēles, darbojas veselības un vingrošanas grupas. Par projekta līdzekļiem, iegādājāmies florbola komplektu. Florbols ir kļuvis par populārāko sporta spēli skolā un pagastā. Notika sadraudzības spēles ar citu pagastu un novadu komandām.

Sadarbībā ar Tirzas pagasta attīstības biedrību septiņus mēnešus darbojās jauniešu vokāli instrumentālais ansamblis. Diemžēl, beidzoties finansējumam, aktivitāte neturpinās. Projekta īstenotājiem pagaidām nav izdevies atrast konkurētspējīgu finansējumu vadītāja atalgojumam. Ir pieaugušo iedzīvotāju interesentu grupa, kura gribētu nodarboties ar populāro mūziku, apvienojot dažādu paaudžu interesentus, bet trūkst līdera. Aktivitātes īstenošana turpinās, mācot ģitāras spēli 1.–4. klašu skolēniem, un projekta grupa arī turpina meklēt vokāli instrumentālās grupas vadītāju.

Projekta pieteikuma sagatavošanā, kā arī projekta īstenošanas laikā skola sadarbojās ar pagasta pārvaldi, pagasta attīstības biedrību, skolas padomi, skolēnu vecākiem, uzņēmējiem. Par lielu projekta veiksmi kļuva iedzīvotāju iniciatīvas grupu veidošanās dažādu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar savas dzīves kvalitātes uzlabošanu. Vecāku iniciatīvas grupa izgatavoja individuālus skapīšus 5.–9. klašu skolēniem, iestādīja un izaudzēja kartupeļus skolas kopgaldam. Kartupeļu talkā kopā strādāja bērni, vecāki, skolotāji un darbinieki. Iedzīvotāji bez atlīdzības piegādāja mēslojumu kartupeļu laukam.

Jauniešu iniciatīvas grupa izveidoja aktīvās atpūtas vietu pie skolas, organizēja hokeja maču skatīšanās seansus skolā, florbola draudzības spēles un pagasta atklāto čempionātu, izgatavoja apmales florbola laukuma norobežošanai. Iniciatīvas grupas raksta projektus, iegūst papildus finansējumu un sadarbojas ar uzņēmējiem. Projekta grupa māca rakstīt projektus, palīdz uzdrīkstēties, t.sk. izveidojot mājražotāju klubiņu, organizējot tirgošanās stendus gadatirgos. Projekta gaitā ir izveidojusies biedrība «KāpNes» pagasta kopienas iedzīvotāju pašiniciatīvas un izglītības veicināšanai. Projektam beidzoties, Tirzas pamatskola, pagasta pārvalde, pagasta attīstības biedrība, biedrība «KāpNes» aicināja kopienu uz iedzīvotāju forumu, lai noteiktu turpmākās attīstības prioritātes.

Darbojoties projektā, esam izpildījuši izvirzītos uzdevumus, izvērtējuši paveikto un veikuši saturiskās korekcijas, apzinoties jaunas vajadzības un izaicinājumus. Esam sapratuši savu misiju kopienā un saskatījuši turpmākās attīstības vīziju. Skola turpinās veidoties par izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru Tirzas pagasta un apkaimes iedzīvotājiem. Turpināsim pilnveidot izglītības piedāvājumu atbilstoši pieprasījumam, sniegsim iedzīvotājiem atbalstu uzņēmējdarbības pamatu apgūšanā, sniegsim atbalstu sociālā riska ģimenēm. Darbosies interešu un iniciatīvas grupas, radošās darbnīcas, interešu programmas. Tiks īstenoti sabiedriskā labuma sadarbības projekti, aktivizējot lauku iedzīvotājus un sabiedrisko dzīvi pagastā.

103

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

Svešā cilvēka ceļš pie kopienasBaiba Kotāne, Korģenes pamatskolas projekta direktore

Mani sauc Baiba. Man ir 29 gadi. Esmu precējusies, man nav bērnu, esmu divu bakalaura grādu (filoloģijā un pirmsskolas pedagoģijā), kā arī maģistra grāda izglītības zinātnēs īpašniece. Aizstāvēšanas komisija ieteica maģistra darba tēmu padziļināti izstrādāt doktorantūrā. Darba pieredze jau no 13 gadu vecuma, kad kā mazas Vidzemes pilsētiņas Ainažu (tolaik ap 2000 iedzīvotāju) kultūras namā biju pianiste interešu izglītības deju pulciņiem. Papildus strādāju arī kā deju skolotājas asistente darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Septiņu gadu vecumā sakomponēju savu pirmo dziesmu, ar kuru 20. gadsimta 90. gados kāds bērns uzvarēja Vidzemes bērnu vokālajā konkursā «Cālis». Kad biju ceturtajā klasē, skolotāja man uzticēja vadīt ansambli, un tam bija lieli panākumi Ainažu sabiedriskajā (skolas un kultūras) dzīvē. Sešpadsmit gadu vecumā pabeidzu mūzikas skolu. Mūzikas skolas skolotājas vienmēr apbrīnoja manu muzikalitāti. Kopš triju gadu vecuma dejoju tautas dejas. Pirms diviem gadiem vīra sirdskaites dēļ pievērsāmies moderno deju pamatsoļiem. Labi dejojam lēno valsi... Mani vaļasprieki ir daiļdārzniecība (dārzs ieguvis skaistākā daiļdārza titulu Ainažos 2005. gadā), interjera dizains, mēbeļu dizainēšana.... Kāda ļoti mīļa skolotāja (tā pati, kas ceturtajā klasē man uzticēja vadīt ansambli) man bērnībā teica, ka dzīvē man izdošoties darīt lielas un labas lietas. Brīžos, kad izsīkst spēki, vienmēr atceros viņas teikto.

Mana sirds pieder pirmsskolas vecuma bērniem. Pēc desmit gadu studijām un pirmsskolas skolotājas darba gaitām Rīgā atgriezos savā dzimtajā pusē, nu

jau Salacgrīvā (10 kilometru attālumā no manu vecāku mājām Ainažos), lai uzņemtos rūpes par pirmsskolas izglītības iestādes «Vilnītis» iemītniekiem – es uzvarēju Salacgrīvas novada domes rīkotajā konkursā par pirmsskolas izglītības iestādes «Vilnītis» vadītājas amata vietu. Man ļoti gribējās iegūt šo darbu! Gribējās darīt tās lielās un labās lietas.

Biju nostrādājusi divus mēnešus, kad reorganizācijas rezultātā piepeši kļuvu par triju iestāžu vadītāju. Tā sākās mans ceļš uz Korģeni...

Šajā ciematā vēl nekad nebiju bijusi. Svešs man bija it viss. Cilvēki, viņu domas, sajūtas, pieredze... Savulaik vidusskolā man bija divas ļoti jaukas klasesbiedrenes no Korģenes.

Pirmā iepazīšanās ar Korģenei klātienē man bija vasarā, uzreiz pēc reorganizācijas. Atceros naidu, neticību korģeniešu acīs, kad viņi mūs – reorganizētājus – ieraudzīja. Domāja – visu atņems, neko neatstās. Jutos kā zagle, kas iegājusi svešā sētā, taču es neko neesmu paņēmusi... Gluži otrādi – sirds man sažņaudzās, redzot mazo pirmsskolēnu grupiņu telpā ar pustukšiem plauktiņiem un rotaļlietām kā gluži no manas bērnības, tās varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem... Tupus, rāpus bez paklājiņa, bez leļļu ratiņiem un mašīnām... Man bija kultūršoks.

Pozitīvi noreaģēja mūs novada «saulīte» Dace, kas saprata, ka jāraksta korģeniešiem projekts, lai kaut nedaudz naidu kliedētu. Tā arī vēl šodien Dacei neesmu pajautājusi, kādēļ izvēle vadīt projektu Korģenē krita tieši man. Bez projektu, komandas darba vadīšanas pieredzes, jauna, neiestrādājusies, bez atstrādātās sistēmas, bailīga, vārdu sakot, nejutos tam gatava.

Notika pirmā sabiedriskā apspriede, 2009. gada februāris.

104

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

Apspriedi sāka Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, kurš interesentus iepazīstināja ar turpmākajiem Korģenes ciemata attīstības plāniem, rodot interesentos optimisma dzirksti, ka viss ir tikai vienīgi pašu iedzīvotāju rokās. D. Straubergs izteica gandarījumu par to, ka projekta ietveros ir izdevies Korģenē dibināt Korģenes publisko bibliotēku, par kuras vadītāju ar vienbalsīgu Salacgrīvas novada deputātu atbalstu iecelta līdzšinējā skolas bibliotekāre un latviešu valodas skolotāja Ilze Baumane, līdz ar to korģeniešiem paverot iespējas tikt pie kopēšanas, skenēšanas, printēšanas un interneta pakalpojumiem. Par projekta līdzekļiem paredzēts izveidot jaunu grāmatu fondu, iepirkt mēbeles.

Sarunu turpināju es, pirmsskolas izglītības iestādes «Vilnītis» un tās filiāļu Korģenē un Svētciemā vadītāja, kura bija uzņēmusies pildīt projekta direktores pienākumus. Visus klātesošos iepazīstināju ar septiņām projekta aktivitātēm, minot, ka projekta pamatideja un Korģenes ciema nākotnes pozitīvā attīstības vīzija pieder Salacgrīvas novada domes vietniecei sporta, kultūras un izglītības jautājumos Dacei Martinsonei. Līdzīgas aktivitātes viņa bija realizējusi Liepupes pagastā, iegūstot Liepupes iedzīvotāju atbalstu. D. Martinsone vēl piebilda, ka tieši šobrīd nedrīkst domāt negatīvas domas un pašiem ciema iedzīvotājiem un biedrībai «Mēs – Korģenei» pēc iespējas vairāk jācenšas iesaistīties dažādos projektos, tverot iespēju iegūt līdzekļus gan telpu remontam, gan projekta gaitā izveidoto aktivitāšu turpināšanai.

Gan ar Liepupes biedrības aktīvo darbošanos ikdienā, gan ar dalību projektos interesentus iepazīstināja Liepupes biedrības vadītāja Sanita Kalniņa, kura klātesošos vēl vairāk pārliecināja par pašu nerimtīgā darba nozīmi attīstībai. S. Klaniņa veiksmīgi vada arī Tūjas bibliotēku un izteica vēlmi iesaistīties un dot padomus Korģenes bibliotēkas izveidei. Ar Liepupes pozitīvo pieredzi mazpulku vadīšanā dalījās arī Liepupes mazpulku vadītāja Baiba Mantiņa. Tā kā viena no projekta aktivitātēm ir Korģenes mazpulku izveide, tad interesenti pēc B. Mantiņas lieliski sagatavotās prezentācijas izrādīja vēlmi iesaistīties mazpulku aktivitātēs arī Korģenē.

Vēlāk interesentiem tika izrādītas telpas, kurās projekta idejas tiek un tiks īstenotas. Salacgrīvas vidusskolas direktors Eduards Ādmīdiņš projekta realizācijai atvēlējis Salacgrīvas vidusskolas Korģenes filiāles skolas ēkas vienu korpusu. Pašlaik telpās aktīvi darbojas biedrība «Mēs – Korģenei» un tiek renovēts kabinets psihologa un sociālā pedagoga darbam.

Pēc telpu apskates bija saruna ar biedrības «Mēs – Korģenei» pārstāvēm, kuras sūdzējās, ka trūkst informācijas par projekta aktivitātēm un to norisi (dejošanas un kokamatniecības pulciņš) Korģenes iedzīvotājiem laikā, kad tās apmeklēt nav iespējams. Solījos darīt visu iespējamo, lai rastu kompromisu šajā situācijā. Pēc karstām diskusijām tika nolemts tikties vēlreiz, kuplākā

skaitā, 26. februārī, plkst. 19.00, lai projekta īstenotājiem izdotos informēt pēc iespējas vairāk Korģenes iedzīvotāju un varētu vienoties par iespējami labāko projekta turpmāko īstenošanas gaitu.

2010. gada 5. martā tagadējās Salacgrīvas vidusskolas Korģenes filiāles aktu zāle atkal pulcē kopā Sorosa fonda – Latvija projekta «Daudzfunkcionālais centrs «Korģene»» interesentus: biedrības «Mēs – Korģenei» pārstāvjus, pirmsskolas izglītības iestādes «Vilnītis» filiāles Korģenē skolotājus, Salacgrīvas vidusskolas Korģenes filiāles skolotājus un Korģenes iedzīvotājus, kopā nu jau 38 cilvēkus. Ciemata iedzīvotājus iepazīstinu ar aktivitātēm, kas paredzētas un jau tiek īstenotas projekta ietvaros. Izskan jautājumi par to, kā virsfrēze ievietosies kokamatniecības pulciņa telpās, kādēļ kokamatniecības pulciņš nedarbojas katru dienu 12 stundas, kādēļ kokamtniecības pulciņā jāgatavo kaut kas bērniem, kādēļ pirmsskolas bērniem vajag jaunas smilšu kastes, kādēļ kokapstrādi nevar pasniegt cilvēks, kura vienīgais izglītības dokuments ir apliecība par pamatizglītību, kādēļ kokapstrādes instrumentus nevar nest uz mājām... Informatīvās runas noslēgumā piedāvāju korģeniešiem, aizpildot anketas, iesaistīties ģimenes centra izveidē, līdz ar to noskaidrotos konkrēti aktivitātes «Stipra ģimene – stipra valsts» virzieni. Nolemts informāciju par projekta jaunumiem pie ciemata iedzīvotājiem nogādāt ar biedrības «Mēs – Korģenei» biedru palīdzību, informatīvās lapas izvietojot planšetē, kas atrodas pie projekta telpām Korģenes skolā un pie Korģenes veikala. Kokamatniecības pulciņš darbosies piektdienas vakaros, lai to varētu apmeklēt arī Rīgā studējošie, dejošanas nodarbības gan pieaugušajiem piektdienas vakaros no 17.00 līdz 19.00 būs pieejamas, tikai sākot no jūnija, jo pulciņa skolotājas piedāvātais laiks ziemas sezonā no plkst. 15.30 līdz 17.00 nepamierināja Korģenes pieaugušos.

Atmosfēra gana nospiedoša un saspringta. Korģenieši sāk savstarpējas diskusijas par to, kas svarīgs, kas mazāk svarīgs, izskan priekšlikumi dažādu jaunu aktivitāšu dibināšanai, skan pārmetumi par pasākumu trūkumu Korģenē, uz ko asi reaģē biedrības «Mēs – Korģenei» pārstāve Jūlija Pitraļska, kas apgalvo, ka pasākumi Korģenes skolas zālē notiekot gana bieži, bet korģenieši tos neapmeklējot. Jautājums – kādēļ... Pusstundu zālē ir milzīga kņada. Pārtraucot to, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs vēlreiz atgādina, ka katra paša iniciatīva un darbošanās griba ir sākums ceļam uz izaugsmi. Tieši tāds ir projekta mērķis – nodrošināt izglītojošus kopā būšanas brīžus, stiprinot citam citu.

Atbraucu mājās un daudz par to domāju... nevarēju saprast, kādēļ man, kas vienmēr ir bijis sabiedrībā mīlēts cilvēks, kas vienmēr no sabiedrības guvis pozitīvu lādiņu, pēkšņi nav spēka, biju pazaudējusi savu pozitīvisma dzirksti, jutu, kaut kas nav, kā vajag... Pēc šīm divām apspriedēm smagi saslimu. Neatstāja doma, ka izstāšos, jo darbu tāpat daru brīvprātīgi, bez atalgojuma.

105

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

Tomēr paliku. Sākām ar remontu ģimenes centra telpās. Paralēli iepirkām pirmsskolas grupai rotaļlietas. Sāka darboties mazpulki. Aktivitātes vadītāja Luīze Vasiļevska pati izrādīja milzu iniciatīvu un tūlīt mazpulku nodarbībās iesaistīja bērnus, pati sūtīja man sarakstus ar vajadzīgo.

Gribēju vēl piebilst, ka ļoti svarīgi ir iegūt atraktīvus, darboties gribošus un fanātiskus aktivitāšu vadītājus. Tāda mums ir Luīze. Nodibinājām publisko bibliotēku, sapirkām grāmatas (runāju daudzskaitlī, jo man palīdz mani «Vilnīša» darbinieki Valda Ābola, Ligita Dambe, Valentīna Jēkabsone). Ļoti svarīga ir komanda. Piesaistās arī Ilzīte – bibliotēkas vadītāja. Ilzīte bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas ļoti pozitīvi uzņēma mani korģeniešu pulciņā. Es atmetu oficialitāti...

Vasarā veicām remontu pirmsskolā. Tas nenācās viegli. Bija jāizvāc vecās mēbeles, gadu gadiem krāta, bet nu jau novecojusi manta, jāpārkrāso sienas... tūlīt radās doma telpas sakārtot kompaktāk. Vēl joprojām sajutu lielu nepatiku pret sevi no pirmsskolā strādājošo puses, taču neko nejautāju, tāpat neviens nebūtu teicis. Remontu veic paši korģenieši... ir ļoti svarīgi, ka kaut ko vari veikt pats. Piepirkām vēl klāt rotaļlietas (milzu mājiņu, veikala stendu, leļlu ratiņus, gultiņas, galda spēles), nopirkām žalūzijas. Svarīgi ir sākt ar lietu pirkšanu, kuras var vizuāli aptaustīt, apskatīt, radīt priekšstatu, ka «ir» – tātad nauda tiek tērēta paredzētajam mērķim.

30. augustā visi novada iestāžu vadītāji braukāja pa iestādēm un novērtēja iestādes gatavību jaunajam mācību gadam. Tikko bija beidzies remonts pirmsskolā, un izskatās tik tiešām skaisti. Cilvēki smaidīja. Man pat liekas, ka pasmaidīja arī man... Tātad ir svarīgi, lai tavas idejas īstenojums patīk tiem, kuri tur strādās, un arī pārējiem. Vislabāk jau būtu, ja šī ideja būtu radusies pašiem korģeniešiem.

Mana vīra vadītās kokapstrādes nodarbības piedzīvoja vislielāko ažiotāžu. Sākotnēji tās neapmeklēja. Korģenieši runāja, ka Normunds neko neprot, ka nodarbības ir garlaicīgas, notiek neērtā laikā... meklēja attaisnojumu nenākšanai. Nopratu savu kļūdu. Nekad sevis vadītā projektā neiesaisti savus mīļos, tuvos cilvēkus, lai cik labi speciālisti konkrētā nozarē viņi būtu, sevišķi, ja pats esi kopienas nemīlēts. Vienmēr kāds domās, ka tur, kur darba attiecībās ir iesaistīta ģimene, ir kas negodīgs, netīrs. Lai arī Normunds spēja iekarot korģeniešu sirdis un piesaistīt projekta aktivitātei interesentus, viņš no projekta aizgāja, un viņa vietā sāka darboties tikpat labs speciālists, kurš ir vietējais. Cilvēks ar lielu autoritāti vietējā kopienā, kurš sākotnējās apspriedēs ļoti negatīvi bija izturējies pret projekta īstenotājiem, projekta idejām. Svarīgi ir iegūt vietējās autoritātes labvēlību, un šis cilvēks obligāti jāiesaista projekta realizācijā, jau projektam iesākoties. Ar Gundaru man tagad ir ļoti labas attiecības.

Vēl vasarā, tiekoties ar biedrības loceklēm, jutu milzīgu nepatiku pret sevi. Dzirdēju, ka aizmugurēji tieku saukāta un zākāta. Un ne velti... Biedrības aktivitātei paredzēto vienīgo lietu – trenažieri nebiju paspējusi vēl nopirkt. Lai gan korģenieši zināja, ka regulāri notiek aktivitātes, un katru mēnesi presē parādījās raksti par projekta norisi, taču nebija šīs taustāmās un apskatāmās lietas. Trenažiera pirkšanas process tik tiešām ievilkās. Ar piedāvātāju bija jāslēdz pirkšanas – pārdošanas līgums un jākārto citas formalitātes, izbeidzās pirmais avanss. Mēģināju korģeniešiem to paskaidrot... nesaprata.

Augustā Korģenes ciema vecākais kopā ar Salacgrīvas novada domes izpilddirektoru ieradās manis vadītajā pirmsskolā Salacgrīvā, lai noskaidrotu, kādēļ trenažieris vēl nav iegādāts. Skaidroju vēlreiz, rādīdama starpatskaiti, kas jāgatavo, ka biedrības biedri nav sagatavojuši nevienu atskaiti par savu aktivitāti projekta ietvaros, līdz ar to starpatskaites sagatavošanas procesu sarežģījot un ievelkot. Rādīju sagatavotās anketas, kuras nepieciešams aizpildīt, pedagoģiskās hospitācijas...

Pēc šīs vizītes ciema vecākā attieksme pret mani izmainījās. «Ak, Dievs, kas tev tur papīru...» – tā viņš teica.

Lai pārliecinātu kopienas pārstāvi un mainītu viņa attieksmi, svarīgi ar šo cilvēku aprunāties manā teritorijā. Sarunas laikā jābūt pašpārliecinātam intelektuālim, jārada priekšstats, ka tu esi vienīgais, kas palīdzēs sasniegt mērķi....

Sagatavoju biedrībai sarežģītas anketas. Bija jālauž uzpūstā pašpārliecība, ka «mēs būsim tikai saņēmēji un lietotāji». Sarežģītās anketas un pašvērtējumi, kuri bija drīz jānodod, radīja milzu ažiotāžu. Papīru tik tiešām biju sagatavojusi daudz... nepagāja ilgs laiks, kad man zvanīja ciema vecākais un lūdza palīdzību. Nu jau šoreiz bez domes izpilddirektora.

106

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

Kopienā sākās šķelšanās, jo abas kopienas autoritātes atbalstīja Kotānieti – tā viņi mani dēvēja. Autoritātes apzinājās, ka vēl tiks rakstīti projekti, ka to izpildei būs nepieciešamas zināšanas un spējas. Tas, kas, Korģenes projekta celmus laužot, tagad ir Kotānietei... patlaban nezinu, kā kopienai klājas.

Bibliotēkā tūlīt parādīsies jaunie plaukti, datori, multifunkcionālā iekārta, krēsli un galdi.

1. septembrī savas durvis mazajiem «pelēniem» vēra no jauna iekārtotā pirmsskoliņa. Bērnu vecāki, sajūsmināti par telpu mājīgumu, rotaļlietām, saka paldies, un redzu – no sirds. Sapulcē – smaida, saka, kur Jūs bijāt pāris gadus ātrāk....

Grūti teikt, vai mans ceļš pie korģeniešim ir galā. Korģeniešu neizmantotas palika dejošanas un ģimenes centra aktivitātes. Nebija interesentu. Būtu labi, ja vienmēr iznāktu tā, kā plānots. Bet tā nav...

Man pašai... vēl joprojām ir 29 gadi, esmu jauna un sabiedriski aktīva sieviete. Ļoti mīlu savu vīru.

Patlaban domāju, kā ir ar tām lielajām un labajām lietām...Prātoju, ka vajadzētu kaut ko sakomponēt mazajiem Pelēniem ģimeņu

dziedāšanas svētkos, kas būs februārī...

Svētdien aizbraucu pie saviem vecākiem uz Ainažiem, kur nebiju ilgi bijusi, skatos – lapas sabirušas, būs jāpalīdz sagrābt.

Zīlītes jau klauvē pie loga... un man nav barotavas.Ilzīte sapirkusi bibliotēkai jaunas grāmatas, būs jājautā pēc padoma,

kuru lasīt.Man ļoti gribas bērnus...Pelēnu skolai top jaunas mēbeles... vienkāršas un praktiskas. Vēl tikai

ārdurvis jānomaina.Mazpulcēni novākuši vasarā audzētās bietes. Esot brangi augušas.

Mazpulcēniem daudz ideju vēl priekšā...Korģenē noteikti vajadzētu atvērt mākslas un mūzikas skolas filiāli.Bērni ir izteikuši vēlmi vēl dejot.Varbūt izveidot atpūtas telpas ļaudīm gados?Gundega, mūsu domes arhitekte, ir izstrādājusi bibliotēkas telpu

paplašināšanas plānu ar atsevišķu datortelpu, telpu bērniem un telpu diskusiju rīkošanai.

Es gribu mājās...

107

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

Veidojam dialoguAina Keplere, Allažu pamatskolas projekta vadītāja

2009. gada jūnijā bija notikusi novadu reforma, gaisā virmoja neziņa par rītdienu. Vai Allažu pamatskola pastāvēs? Augustā atklājās otra iespēja mazajām lauku skolām ar Sorosa fonda projektu «Pārmaiņu iespēja skolām» piesaistīt skolai līdzekļus dažādu aktivitāšu realizēšanai. Šā projekta piedāvājums mums bija kā otra elpa, un bez vilcināšanās nolēmām šo iespēju izmantot.

Galvenais, kas nepieciešams jebkura projekta realizēšanā, ir strādīga, saprotoša projekta komanda. Skolas administrācija nāca klajā ar ideju par projektu, sāka meklēt domubiedrus, veidot projekta komandu, uzrunājot īstos cilvēkus, entuziastus, kas ne vien paši spēj aizrauties, bet aizrauj arī citus.

Projekta veiksmīgai realizācijai viens no galvenajiem uzdevumiem bija – uz sadarbību vērsts projekts. Apzinājām galvenās mērķa grupas, ar ko sadarbosimies, kā veidosim šo komandu.

Nospraudām mērķi, ka projekta laikā mēs veicināsim sadarbību:

Mūsu projekts bija ļoti daudzšķautņains. Sadarbojoties ar jau nosauktajām grupām, mums patiešām izdevās piesaistīt harizmātiskas personas, kuras mācēja aizraut projektā iesaistītos dalībniekus.

Par projekta veiksmi uzskatām regulāru skolas sadarbību ar pašvaldību. Ir svarīgi apzināt tos cilvēkus pašvaldībā, kuriem rūp mazās lauku skolas, to liktenis, un sadarboties ar šiem cilvēkiem. Savās stratēģiskās attīstības plānošanas sanāksmēs mums veiksmīgi izdevās piesaistīt domes deputātus, kuriem ir ne vien kreatīvas idejas, bet kuri arī tur rūpi par mūsu skolas un kopienas nākotni.

Reizi mēnesī organizējām stratēģiskās plānošanas sanāksmes, kurās kopā sanāca pedagogi, skolēnu vecāki, pašvaldības deputāti, dažādu pašvaldības dienestu pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji. Kopā meklējām risinājumus, kā saglabāt un attīstīt Allažu pamatskolu, kādas iespējas piedāvāt vietējās kopienas interesēm, kādā veidā piesaistīt līdzekļus gan no valsts, gan NVO, gan ES.

Stratēģiskās plānošanas sanāksmēs esam radījuši labas iestrādnes ne tikai tālākai nākotnei, bet, apkopojot spontānās idejas, tūlīt uz vietas organizējam interesantus un saturīgus pasākumus. Piemēram, septembra sanāksmē, kāds no skolas kolektīva pajokoja, ka deputāti Skolotāju dienā varētu novadīt kādu mācību stundu, kā Allažu deputāti un citi pašvaldības darbinieki to kādreiz ir darījuši. Šī ideja tika uztverta momentā. Nākošajā dienā sekoja telefona zvans no domes, ka Skolotāju dienā deviņi domes darbinieki (tajā skaitā novada domes vadītājs) vadīs mācību stundas jeb «Neiespējamā misija» Allažu pamatskolā notiks! Skolēni par šīm stundām bija sajūsmā. Pirmkārt, viņi varēja labāk iepazīt lēmējvaru, saprata, ka arī šie cilvēki ir atvērti sadarbībai, ka var sarunāties kā ar līdzīgiem. Savukārt domes pārstāvji, kuri vadīja stundas,

108

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

izjuta gandarījumu un pieteicās šo pasākumu ieviest mūsu skolā kā tradīciju un nākošgad ierasties atkal.

Tā ir viena no pēdējām epizodēm, kad īstermiņa pasākums vēršas ilgtermiņā. Un ilgtermiņa pasākumi ir garants skolas pastāvēšanai.

Mūsu skolā ir neliels skolēnu skaits, 2010./2011. mācību gadā šeit mācās 129 skolēni. Strauju skolēnu skaita pieaugumu mēs nesagaidām, tāpēc stratēģiskās plānošanas sanāksmēs mēs kopīgi meklējam iespējas, kā piesaistīt skolai pēc iespējas vairāk līdzekļu. Nolēmām, ka te ir vairāki ceļi, ko vajag izmantot:

Lai no valsts iegūtu pēc iespējas lielākas mērķdotācijas, nolēmām, ka skolai jālicenzē jaunas programmas padziļinātai priekšmetu apmācībai. Nevalstisko organizāciju pārstāvji ieteica izveidot EKO skolu vai skolu ar Vides apmācības novirzienu. Mūsu skolā ir iestrādnes, tradīcijas un resursi Vides izglītošanai, tāpēc nākotnē esam nolēmuši aktīvi piedalīties dažādos EKO projektos. Šobrīd par optimālāko variantu tomēr uzskatījām sporta novirziena klašu izveidi, jo ir iespēja izmantot resursus, ko piedāvā pie skolas uzceltā sporta halle. Arī vecāki un uzņēmēji atbalstīja šādas nākotnes ieceres.

Runājot par sporta dzīvi Allažos, no uzņēmēju pārstāvjiem nāca iniciatīva, ka vajag noorganizēt sacensības «Ceļojošais kauss» dažādās sporta disciplīnās starp dažādu Allažu teritorijā esošo uzņēmumu komandām. Lūk, kā veiksmīgas sadarbības rezultātā rodas jaunas tradīcijas vietējai sabiedrībai. Šis ir arī viens no veidiem, kā piesaistīt sponsorus.

Stratēģiskās plānošanas sanāksmēs svarīgi lemt ne tikai par skolas attīstību un izdzīvošanu, bet arī par iedzīvotāju vajadzību un vēlmju apmierināšanas iespējām uz vietas. Allažos iedzīvotājiem ir iespēja realizēt savus sapņus, jo uz vietas ir iespēja dejot, dziedāt, sportot, spēlēt teātri. Mēs labi apzināmies, ka liels atspaids šobrīd mums un mūsu cilvēkiem ir SFL projekts, kura ietvaros aktīvi darbojas teātra studija, tika atvērtas radošās darbnīcas, dažādu iedzīvotāju grupu motivācijas un atbalsta programmas. Ar SFL projektā paredzētajām teātra studijas izrādēm allažnieki ir pierādījuši savu prasmi un uzņēmību ar

mazu finansējumu izdarīt lielas lietas, tāpēc šajā gadā no pašvaldības līdzekļiem tika atjaunots finansējums teātra studijas vadītājai.

Stratēģiskās attīstības plānošanas sanāksmēs mēs risinām arī ar sabiedrisko transportu saistītās problēmas. Esam vienojušies, ka daļu skolēnu, kuriem nav nekādu iespēju nokļūt uz skolu ar sabiedrisko transportu, pārvadās novada autobuss. Uz lielākiem pasākumiem Allažos arī ir iespēja izmantot šo transportu, taču šajā jomā vēl daudz problēmu, kuras jārisina.

Tā kā Allažos ir vairāki sociālie centri gan bērniem, gan veciem cilvēkiem, gan cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, tad nolēmām, ka skola netiks veidota par sociālo centru vietējai kopienai. Tomēr sadarbībā ar krīzes centru un veco ļaužu aprūpes centru tiek meklēti ceļi, kā palīdzēt sociālā riska ģimenēm (veļas mazgāšana, dušas iespējas). Sanāksmēs piedalās arī krīzes centra vadītāja, kura piedāvā dažādus risinājumus, kā var palīdzēt ģimenēm ar bērniem. Šī sadarbība mūsu apstākļos ir nenovērtējama.

Attīstības plānošanas sanāksmē tika nolemts, ka jau kādreiz uzsākto, bet nerealizēto projektu par izgaismotu ceļu uz skolu nākošajā gadā realizēs. Līdzekļus šim projektam dažus gadus atpakaļ piesaistīja caur ES fondiem, bet līdzfinansējumu novada dome iekļaus nākoša gada budžetā. Šo projektu varēs pabeigt. Tāpat budžetā tiks iekļauti līdzekļi skolas siltināšanai. Mums šķiet, ka tā ir kā zaļā gaisma mazai lauku skolai, tās pastāvēšanai. Bez savstarpējas sadarbības un dialoga realizēt mūsu ieceres un sapņus būtu grūti, varbūt neiespējami.

Stratēģiskās attīstības sanāksmēs klātesošie ģenerē Allažu attīstības redzējumu, apkopo idejas, savukārt, novada domē šīs idejas tiek pārvērstas konkrētos lēmumos. Šīs sanāksmes ir balstītas uz dialogu, katras sanāksmes beigās mēs izvirzām jaunu tēmu diskusijai, kura tiek attīstīta nākošajā reizē.

Esam sapratuši: ja attīstības plānu veido tikai skolas pārstāvji, tas ir vienveidīgs (tikai no skolas administrācijas, skolotāju, skolēnu redzējuma), bet, strādājot kopā ar dažādu grupu pārstāvjiem, izkristalizējas labākais, atšķirīgais redzējums un piedāvājums, kā gribam un varam dzīvot un strādāt turpmāk.

Tāpēc veidojiet dialogu, aiciniet pie sevis ciemos vietējo lēmējvaru, aktīvos kopienas pārstāvjus, rādiet visu to labo, kas jums ir, ko jūs darāt, un jūs uzklausīs. Ja par jums zinās, dzirdēs jūsu veiksmes stāstus, arī lēmumi būs labvēlīgi jums!

109

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

Strādāt sava pagasta un novada interesēs

Inga Leikuma, Izvaltas pamatskolas projekta direktore

Kopš 18. gadsimta Izvalta ir kultūrvēsturisks centrs. Izvaltieši, cilvēki kas ir šī pagasta dvēsele un lepnums, allaž cēluši savu pagastu saulītē. Cilvēka spēkos ir katru vietu un lietu padarīt sirdij un acij tīkamu – un arī radīt iespaidu par pamestību un vienaldzību.

2009. gads bija pārmaiņu gads. Tikko bija notikusi novadu reforma, finansējuma samazinājums skolai un interešu izglītībai. Radās daudz jautājumu, pārdomu, tika meklēti risinājumi.

Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» izsludinātais projektu pieteikumu konkurss mūsu skolai nāca īstajā brīdī. Tika organizēta darba grupa. Var tikai apbrīnot cilvēkus, kas, cenzdamies padarīt dzīvi krāsaināku, un katru mirkli aizraujošāku, ar sirdi un dvēseli bija «iekšā» mūsu projekta tapšanā.

Nospraudām mērķi, ko projekta laikā veicināsim; galvenās mērķa grupas, ar ko sadarbosimies; pasākumus, kā veidosim komandas darbu. Realizējot šo mērķi, Izvaltas pamatskola pārtapa par daudzfunkcionālu izglītības centru.

Mūsu projektā sadarbība notika vairākos virzienos:

pamatskolu, Krāslavas pamatskolu;

Tā Izvaltas iedzīvotāji tika iesaistīti savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, rosināti uz sadarbību, paliekošu vērtību radīšanu sev un sabiedrībai kopumā.

Par projekta veiksmi uzskatām sadarbību ar domi, kas, pateicoties projektam, notika daudz ātrāk, produktīvāk, un atzīmējam SFL rūpes par visiem 53 projektiem – tā rīkotos seminārus, informatīvās vēstules, Vasaras skolu, atsaucīgos koordinatorus. Rakstot projektu, domājām, ka tā īstenošana ir skaidra. Te jāatzīmē, ka mums nebija pieredzes tik vērienīga projekta realizēšanā. Taču strādājot cilvēks atklāj jauno, izvēlas piemērotāko un praksē to realizē.

Iesakām:

optimālo cenu;

ir noslēgti līgumi un darbojas atlaides;

varēs produktīvāk strādāt grupās;

110

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

Mūsu projekta komanda regulāri apspriežas par kārtējā pasākuma norisi, uzklausa projekta dalībnieku viedokļus, sniedz konsultācijas un savstarpēji palīdz viens otram. Tagad, kad tik daudz jau sasniegts, notiek pozitīvas pārmaiņas, un ir arī materiāli ieguvumi – visai komandai ir izpratne un ieteikumi Izvaltas attīstībai caur savu ģimeni, savu skolas saimi, visa pagasta iedzīvotāju labklājību. Nākotnes stratēģijas izstrādes procesā iesaistījās liela daļa iedzīvotāju: pašvaldības un vietējo organizāciju speciālisti, zemnieki, vienkārši aktīvi cilvēki. Darbošanās projektā ir neatsverama pieredze darbā ne tikai savas iestādes labā, bet visa pagasta, novada interesēs.

Pagasta dzīvē pieauga skolas loma kultūras un sporta, izglītības jomā. Sākās sadarbība starp organizācijām. Mūsu projekta pieredze – jāveido iedzīvotāju, pašvaldību un skolu sadarbība novada ietvaros. Esam sapratuši, ka plānojot jāstrādā kopā dažādu grupu, organizāciju pārstāvjiem. Tā izkristalizēsies labākais. Tikai kopā strādājot, dzīve kļūs pilnvērtīgāka! Aiciniet pie sevis ciemos! Neturiet sveci zem pūra!

Ieguldītais darbs un iedzīvotāju atsaucība ir attaisnojuši mērķi. Šogad pašvaldība ir piešķīrusi nelielu finansējumu bērnu interešu pulciņiem, lai aizsāktais darbs neapstātos.

Galvenās atziņas, ko guvām šajās aktivitātēs:

pēcpusdienā, vakara stundās ir ļoti svarīga, lai nebūtu robežu starp iespējām pilsētā un laukos. Tā ir iespēja līdzdarboties «autoostas» bērniem. Vajadzība pēc saskarsmes bija dzinulis organizēt pēc nodarbībām arī kopīgu tējas dzeršanu un tērzēšanu.

tālākizglītības organizēšana deva iespēju apgūt šodien nepieciešamas prasmes un iemaņas darbā ar datoru un komunikācijā angļu valodā, iespēju apgūt dažādus rokdarbus. Tā bija iespēja iziet no mājām cilvēkiem, kas noilgojušies pēc zināšanām un saskarsmes. Visas grupas izveidojās kā sava veida klubiņi.

informāciju uz blakus skolām, ielikām interneta vietnēs, nodevām personiski, lai pēc iespējas vairāk interesentu varētu tās apmeklēt. Tas vienmēr attaisnojās. Pasākumus apmeklēja ne tikai novadnieki, bet arī tautieši no ASV, ciemiņi no Dānijas. Visvairāk apmeklētāju bija Miķeļdienas pasākumos (divās dienās ap 400 ciemiņu). Mūsu skolai ar 72 skolēniem tas bija liels notikums.

varētu vienoties kopīgā pasākumā. Jauki mums izvērsās visi koncerti: Lieldienas, Māmiņu diena, Līgo, Miķeļdiena. Bērniem ir svarīgs tuvinieku novērtējums, pieaugušajiem katram savs ķipars ir visforšākais. Kopīga atpūta ekskursijā, kopīgs darbs talkas laikā, vides uzkopšana mājās – tas ir veids kā veltīt laiku viens otram.

dalībnieku klubiņa mītni, otrā iekārtota Mūka istaba – muzejs. Skola atrodas Jezuītu klostera ēkā.

materiālā bāzē arī turpmāk.

Jāatzīmē, ka kopš pirmā lidojuma šī gada 24. septembrī Bite jau divas reizes ir aicināta uz novada pasākumiem.

Šis projekts iedrošināja, atvēra sadarbībai un jaunām idejām katru tajā iesaistīto – gan bērnu, gan vecmāmiņu, gan skolotāju, gan pašvaldības darbinieku, gan vecāku, gan Izvaltas ciemiņu. Ikdienas steigā ļaudis atrod laiku kopā būšanai – gan lielie, gan mazie. Ja būtu iespēja ieskatīties katra cilvēka slēptākajos dvēseles stūrīšos, cik gan daudz neparasta un apbrīnojama mēs tur atrastu. Katrs cilvēks ir vērtība. Daļa no tiem paliks dzimtajās mājās, veidos pagasta seju un rītdienu. Prieks cilvēku paceļ pāri ikdienībai un piepilda dvēseli!

111

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

Projekts ienes pārmaiņas Dunavas pagastā Gunta Dimitrijeva, projekta direktore, Astra Liopa, projekta vadītāja

Projekta «Dunavas pamatskolas pārveide par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru» īstenošana ir sabangojusi patālu no lielām pilsētām dzīvojošu cilvēku rāmo dzīvi. Projekta ietvaros organizēto apmācību nodarbību un pasākumu apmeklēšana, līdzdarbošanās tā īstenošanā, ideju ģenerēšana un risinājumu meklējumi ir kļuvusi par dunaviešu ikdienu.

Aktivitātes «Sabiedriskā resursu centra izveide un aprīkošana, vietējā sadarbības tīkla veidošana» mērķis bija organizēt un apmācīt vietējās kopienas iedzīvotājus savstarpējai sadarbībai, nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru. Tās ietvaros notika divi mācību semināri – 2010. gada 29. janvārī un 26. februārī. Katrā no tiem piedalījās 22 interesenti. Semināru dalībnieki dalījās pārdomās par pastāvošo sociālo taisnīgumu, sprieda par komandas veidošanu un darbu komandā, līdera lomu, sadarbības tīkla veidošanas principiem, sabiedroto meklēšanu un piesaistīšanu, izzināja vietējās vajadzības. Nodarbību vadītājas rosināja izzināt vietējās vajadzības un domāt, kā savu dzīvi padarīt interesantāku, kā izkļūt no «pārmaiņu bedres» . Semināru noslēgumā dalībnieki atzina, ka tā ir «lieliska iespēja izglītoties visiem, kas to vien vēlas», «saistošas praktiskās nodarbības, iespēja iepazīt citus un arī sevi», «interesanti pavadīts laiks», «iespēja darboties komandā, izteikt savas domas un uzklausīt citus», kā arī «sniegta noderīga informācija un labi izdales materiāli». Daloties pārdomās, izskan cerība, ka jaunveidojamais centrs varētu pārtapt par vietu, kur ikviens ir gaidīts, kur rodas jaunas idejas un iespējas. Mūsdienās ir ļoti svarīgi, ka mācīties

var par velti un tuvu pie mājām. Daudzi cer, ka projekta aktivitāšu dēļ vietējie iedzīvotāji (ne tikai skolēnu vecāki, kas ieinteresēti skolu saglabāt) kļūs aktīvāki, atvērtāki un apzināsies savas vietas nozīmīgumu. Vecākā gadagājuma cilvēki priecājas, ka nodarbības apmeklē arī jaunieši, tātad dzīve Dunavā neapstāsies. Informācija par šo projektu un pasākumiem tika nodrošināti ar pašvaldības informatīvā izdevuma starpniecību, paziņojumiem un afišām pagasta centrā, bet visiedarbīgākais veids tomēr bija tieša iedzīvotāju uzrunāšana gan telefoniski, gan arī satiekoties.

Aktivitātē «Centra atbalsts skolai un ģimenēm ar bērniem» tika izvirzīts mērķis – ar inovatīvu pasākumu palīdzību sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem, bērniem ar mācīšanās grūtībām un sociālā riska grupas bērniem.Tās ietvaros 2010. gada 17. un 18. martā notiek mācību semināri «Piecu un sešu gadu vecu bērnu sagatavošana skolai», kuros skolotājus un vecākus iepazīstinājām ar piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei un jaunākajiem metodiskajiem paņēmieniem bērnu mācību aktivitātes veicināšanā. Mācībās piedalās 23 dalībnieki – pamatā bērnu vecāki, vecvecāki, skolotāji, studenti. Klausītāji ir motivēti izzināt priekšnoteikumus labai pirmsskolas bērnu izglītībai, noskaidrot piecgadīgu un sešgadīgu gadīgo bērnu attīstības īpatnības, apzināties pirmsskolas izglītības vīziju, mērķi un uzdevumus. Domājot par praktiskākām lietām, svarīgi ir prast palīdzēt bērnam iemācīties lasīt/ rakstīt, veidot matemātiskos priekšstatus, iemācīt saskatīt un izprast sakarības dabā. Būtiska loma skolas sadarbībai ar vecākiem, vecāku sadarbībai ar skolu.

Semināra dalībnieki atzīst, ka nodarbības bija saistošas, gūti praktiski padomi, kā palīdzēt bērnam mācīties, kā rosināt mācīties ar prieku. Izskanēja

112

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

vēlme organizēt nodarbības, kurās varētu uzzināt, kā rast kontaktu ar pusaudžiem, kā palīdzēt mācību procesā.

Šis aktivitātes ietvaros notika vēl divi mācību semināri 6. un 7. maijā, «Kvalitatīva izglītība bērniem ar īpašām vajadzībām». To mērķis – veidot skolotājos saprotošu un ieinteresētu attieksmi, pilnveidot prasmes kvalitatīvi iekļaut izglītības iestādē bērnus ar īpašām vajadzībām. Mācībās piedalījās 25 interesenti, pārsvarā skolotāji no Dunavas, Dignājas, Asares, kā arī Jēkabpils. Starp semināra dalībniekiem bija arī vecāki, kuriem rūp savu bērnu sekmes. Semināra galvenās tēmas – ģimenes un skolas partnerattiecību veidošana, kvalitatīvas izglītības iespējas un metodes iekļaujošā skolā, iekļaujoša izglītība Latvijā, mācību materiālu pielāgošanas pamatprincipi.

Semināra dalībnieku komentāri – «daudz praktisku ideju darbam ar skolēniem, kam īpašas vajadzības, jo gūtās zināšanas varēs izmantot mācību stundās un klases audzināšanā», «saistoša jēdzienu apguves ieteicamā sistēma – to izmantošu mācību stundās», «paldies par materiāliem, rosinošajām spēlēm, pamēģināšu tās izspēlēt ar saviem mazbērniem». Tā kā Dunavas pamatskolā tiek realizētas mācību programmas bērniem ar īpašām vajadzībām, šie mācību semināri bija izglītojoši un noderīgi. Dalībnieki guva iespēju dalīties pieredzē, parunāties, uzklausīt citu kolēģu domas. Lielākais ieguvums – interesantas darba metodes, jo skolotāja centieni atbalstīt bērnu ar īpašām vajadzībām bieži vien atduras pret specifisko nepieciešamo zināšanu trūkumu, jo veiksmīgs skolotāja darbs sākas un beidzas ar mūsu attieksmi. Seminārus noslēdzām ar optimismu un vēlējumu: lai mums visiem – vecākiem, vecvecākiem, skolotājiem – pietiek spēka un pacietības strādāt ar bērniem, kam mācības sagādā grūtības.

Aktivitātes ietvaros Dunavā notika vienreizējs, līdz šim nebijis pasākums – Vasaras akadēmija skolēniem ar mērķi radīt iespēju skolēniem lietderīgi, radoši un interesanti pavadīt brīvo laiku, pilnveidoties garīgi un fiziski, kā arī attīstīt prasmes darboties kolektīvā, grupā un individuāli. Katrai dienai bija noteikta sava tēma, mērķis un uzdevumi. Skolēniem bija Sporta diena, pārgājiens «Dunavas pagasta centra un tā apkārtnes kultūrvēsturiskās vietas», radošās darbnīcas «Galda spēļu izgatavošana», «Savas grāmatas veidošana», dabaszinātņu eksperimentu diena, ekskursija «Dunavas pagasta iedzīvotāju privātie novadpētniecības muzeji», mazā pavārmākslas skola, intelektuālo spēļu diena, mākslinieciskās jaunrades diena. Nodarbībās piedalījās 23 skolēni vecumā no 9 līdz 15 gadiem – pamatā Dunavas pamatskolas skolēni, divi no Jēkabpils, divi no Dignājas pamatskolas. Ieguvēji bija visi, jo apmeklētas un apskatītas tika daudzas interesantas vietas, gūta prasme spēlēt galda tenisu, novusu, florbolu (nopirkts SFL projekta ietvaros), māka izgatavot dažādas atjautības spēles, «iemēģināta roka» ēdiena gatavošanā, iepazīti fizikas, ķīmijas un matemātikas likumu darbības principi dzīvē un daudzas citas noderīgas prasmes un iemaņas. Paši skolēni atzīst, ka divas nedēļas pagāja nemanot, viņi nemaz nenožēloja, ka piedalījās šajās aktivitātēs, kamēr citi nedarīja neko, bija lepni, ka pirmie apguvuši novusa, tenisa spēles principus un noteikumus, spēlējuši «Monopolu», «Vai tu esi gudrāks par piektklasnieku?», katru dienu ēduši siltas un garšīgas pusdienas. Tas nekas, ja reizēm, dodoties uz nodarbībām, salijuši, bijis grūti no rīta piecelties, tomēr ieguvums bija liels, emocionālais pārdzīvojums un lepnums par sevi arī. To paspilgtināja tas, ka ikviens saņēma apliecību par piedalīšanos Vasaras akadēmijā no Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja E. Meņķa rokām un blociņu draugu adrešu pierakstīšanai. Noslēgumā – kopīgs foto un gandarījums.

113

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

Lai nodrošinātu projekta ilgtspēju un veicinātu sadarbību starp izglītības iestādi, nevalstisko sektoru un uzņēmējiem, kā arī aktivizētu vecāku un vietējās sabiedrības pārstāvju darbību, tika īstenoti pasākumi aktivitātes «Centra atbalsts vietējās kopienas stiprināšanai izglītībā un nodarbinātībā» ietvaros.

2010. gada 23. augustā notika mācību seminārs «No idejas līdz projektam». Tā mērķis bija sniegt priekšstatu par to, kas ir projekts, kā to rakstīt, kā noformēt pieteikumu. Piedalījās 25 interesenti no Dunavas, Dignājas, Jēkabpils. Semināra dalībnieki, sadaloties grupās, veidoja projektu pieteikumus. Bija iecere izveidot rokdarbu muzeju, atjaunot dzimtas mājas – pusmuižu, sarīkot bērniem sporta spēles, organizēt nodarbības pirmsskolas skolēnu brīvā laika pavadīšanas pilnveidošanai, iekārtot skolotāju atpūtas istabu, lai sekmētu darba kvalitāti. Daudzi secināja, ka uzrakstīt projektu tā, lai tas gūtu atbalstu, ir sarežģīti un darbietilpīgi. Labas ieceres ir, jādomā, ka tās varētu arī piepildīties.

Šīs aktivitātes ietvaros notiek praktiska apmācība mājokļa iekārtošanā, mājsaimniecībā. Jūlijā un augustā notika apmācība remontdarbos – to rezultātā tika veikts centra telpu kosmētiskais remonts. Dalībnieki atzīst, ka vērtīgākais ieguvums ir prasme veikt kosmētisko remontu saviem spēkiem un padarīt skaistāku savu dzīves telpu. Aptaujātie saka paldies par iespēju mācīties, apgūt jaunas prasmes un iemaņas, atzīstas, ka teorētiski viss licies daudz vienkāršāk un vieglāk, atzīstami vērtē prasmi rīkoties ar dažādiem instrumentiem, mūsdienīgiem materiāliem. Visgarlaicīgākais un darbietilpīgākais – sienu, griestu, grīdu sagatavošanas process tālākiem darbiem, kad redzams rezultāts un gandarījums par paveikto. Daudzi gribētu mācības turpināt. Tagad zināms, ka šīs mācības devušas gaidīto rezultātu – vismaz triju praktisko nodarbību dalībnieki vasaras nogalē veikuši kosmētisko remontu arī savās mājās, iegūtās zināšanas un prasmes lieti noderējušas.

Tāpat notiek praktiska apmācība ēdiena gatavošanā. Sanākušie ne tikai mācās gatavot, bet arī dalās pieredzē, mainās ar receptēm, saturīgi, jauki un garšīgi pavada laiku. Apmācību dalībnieki cepa visdažādākos cepumus, tos degustēja arī tie, kas piedalījās Dzejas dienā Tadenavā. Vēl paredzētas divas nodarbības. Apmācību ēdienu gatavošanā un remontdarbos veica vietējie skolotāji, viņi arī izstrādāja apmācību programmas. Šie skolotāji guvuši lielisku pieredzi. Lai palīdzētu iedzīvotājiem būt aktīviem arī nākotnē, tika domāts par atbilstošām apmācībām.

Centra darbības nodrošināšanai kultūras atbalstam 2010. gada 2. jūnijā notika mācību seminārs «Etnogrāfiska metode kā līdzeklis vietējās kultūras uzkrāšanai un paaudžu sadarbībai» ar mērķi apgūt prasmi saglabāt kultūras mantojumu, veidot nelielu pētījumu par kādu kopienu vai etnisku grupu, tās kultūru, iegūt informāciju un to precīzi aprakstīt. Seminārā piedalījās 19

interesenti, gūstot priekšstatu par folkloras vākšanas procesu, par to, kā izpētīt rokdarbu ar kritiskās domāšanas palīdzību, uzzināja jaunus veidus, kā iesaistīt sadarbībā bērnus, vecākus un skolotājus. Dalībnieki atzīst, ka seminārā uzzināts daudz interesanta par rokdarbu izpēti, tas rosina pārcilāt savas dzimtas rokdarbus un tos saglabāt nākamajām paaudzēm. Gūtās zināšanas noderēs, veicot nelielus projektus skolā, rīkojot un iekārtojot izstādes. Mācību dalībnieki ir gandarīti, ka nodarbības paiet nemanot, teorija mijas ar praktisku darbošanos, un tas ir interesanti.

Aktivitātes ietvaros tiek rīkoti arī kultūras pasākumi vietējās sabiedrības paaudžu sadarbībai un kultūras dzīves aktivizēšanai. 2010. gada 10 septembrī tika organizēta Dzejas diena Tadenavā. Piedalījās jaunie literāti no Jelgavas R. Urtānes vadībā, Raiņa dzeju bērniem runāja Dunavas pamatskolas skolēni, dziedāja Dunavas sieviešu vokālais ansamblis un folkloras kopa no Rubeņiem. Pasākums izdevās sirsnīgs un jauks, to apmeklēja dažādu paaudžu cilvēki no tuvākās apkārtnes un kaimiņu skolu skolēni. Pasākumā bija tējas pauze ar cepumu degustāciju, kas to padarīja vēl sirsnīgāku. Šajās dienās Dunavas pamatskolā bija apskatāma ziedu izstāde «Rudens. Dzeja. Ziedi», notika arī dzejas stunda.

2010. gada 29. septembrī Dunavas pamatskola ikvienu aicināja uz «Miķeļdienas dārza svētkiem». Iedzīvotāji tika mudināti veidot kompozīcijas no dārzeņiem, dabas materiāliem un novietot tās zālājā pie skolas. Mūs priecēja liela ežu saime, ziedu paklāji u. c. figūras. Katra klase gatavoja dārzeņa CV, reklāmu tam, kā arī priekšnesumu. Rotaļās un jautrības stafetēs iesaistīja arī sanākušos dunaviešus. Pasākuma noslēgumā visi draudzīgi baudījām Miķeļdienas zupu.

Necerēti lielu iedzīvotāju atsaucību guva projekta ietvaros organizētā pēcpusdiena «No rudzu grauda līdz maizes klaipam», kas bija veltīta vienai no tradicionālajām mūsu tautas vērtībām – maizei. Apmeklētāji vecumā no viena gada līdz sirmgalvjiem ar interesi baudīja skolēnu sagatavotos priekšnesumus – teatralizētas pasakas, lomu spēles, dziesmas, dejas, ticējumus par maizi, tās cepšanas tradīcijām, tās nozīmi cilvēku dzīvē. Pasākumu ar savu stāstījumu un demonstrējumiem kuplināja Aglonas maizes muzeja vadītāja, pieredzē par maizes cepšanu dalījās vietējais pārstāvis Stankevičs, kurš nobaudīšanai bija atnesis paša ceptu triju veidu maizi. Vairā kā 70 pasākuma dalībnieki vienojās kopīgā dziesmā, atmosfēru sirsnīgāku un neformālāku darīja mielošanās ar tēju, dažādu veidu maizi un pašu apmācības dalībnieku gatavotās sviestmaizes.

Ja mums jautātu «Ko ieguvām pārveidojot Dunavas pamatskolu par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru» sekotu atbilde: «Jaunas atziņas, spēju apzināties, ka varam paveikt iepriekš neapzinātus darbus, labāk iepazinām viens otru».

114

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

Mūsu ieguvums projektā ir arī vietējo iedzīvotāju atsaucība, jo mācību semināros un praktiskajās apmācībās piedalījās vairāk kā 70 cilvēki  – gan pieaugušie, kuri ir ekonomiski aktīvi, pensionāri, bezdarbnieki, maznodrošinātie un trūcīgie, daudzbērnu ģimenes. Svarīgi, lai ikviens justos vajadzīgs, noderīgs Dunavā.

Projekta direktores Guntas Dimitrijevas pārdomas par gūto pieredzi un ilgtspēju:

Veidojot un īstenojot šo projektu, pašvaldībā ir iegūta jauna, līdz šim nebijusi pieredze. Tā kā Jēkabpils novada pašvaldība izveidojās, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienojoties septiņām nelielām pašvaldībām, jebkura aktivitāte, kura stiprina iekšējo sadarbību pašvaldības ietvaros un sniedz atbalstu iedzīvotājiem, ir īpaši svarīga. SFL atbalstītais projekts «atmodināja» vietējās sabiedrības pārstāvju iniciatīvas, motivāciju būt aktīviem, līdzdarboties un saskatīt izaugsmes iespējas atbilstoši esošajai situācijai.

Dunavas pagastā cilvēkiem nebija iepriekšējas pieredzes projektu ieviešanā, tādēļ projekta administrēšanā tika izveidots modelis, kurā darbojas projekta direktors ar iepriekšēju pieredzi. un projekta vadītājs, kuram šādas pieredzes nebija. Komandas sastāvā strādā arī grāmatvedis un izveidojamā centra vadītājs, kuriem iepriekš nav bijusi darbība projektu īstenošanā. Šāds risinājums nodrošināja projekta ieviešanu atbilstoši plānam, SFL nosacījumiem un LR pastāvošo normatīvo aktu prasībām. Pozitīvs ir fakts, ka veidojot projektu, tika veikta iedzīvotāju aptauja un notika fokusēšanās uz identificēto problēmu. Tas ir veicinājis tālāku virzību – Dunavas pamatskolas kā daudzfunkcionāla centra attīstību, jo pagastā nav kultūras nama un iedzīvotājiem ir pieejama sporta infrastruktūra. Šis projekts kalpoja par pamatu jaunam ELFLA projektam, kura rezultātā skola ir atdzimusi, un tās turpmākā pastāvēšana ir saistīta ne tikai ar vispārējo izglītību, bet arī ar pieaugušo izglītošanās un saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējām. No projekta vadītājas piezīmēm redzams, ka vietējie iedzīvotāji ir atzinīgi novērtējuši Sabiedriskā resursu centra izveidi un citus projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātus.

Projekta īstenošana ir veicinājusi labas sadarbības izveidošanos starp Dunavas iedzīvotājiem, pārvaldes darbiniekiem, skolu un pašvaldības administrācijas pārstāvjiem. Atzīmējams ir fakts, ka gan domes priekšsēdētājs, gan izpilddirektors ir piedalījušies nozīmīgākajos projekta pasākumos.

Pilnīgi jauna pieredze ir skolotājiem, kuri izstrādāja apmācību programmas, plānoja iegādājamo materiālu sortimentu daudzumus, vadīja nodarbības. Administrējošajam personālam – projekta vadītājai, grāmatvedei un centra vadītājam iegūtā pieredze paaugstina viņu konkurētspēju darba tirgū, labāku izpratni par dažādu normatīvo aktu nosacījumu izpildi, projekta menedžmentu, prasmi sasniegt plānotos rezultātus, nodrošināt projekta publicitāti; šo uzskaitījumu varētu turpināt.

Konkretizējot projektā iegūtos labumus, var teikt, ka tas ir noticis īstā laikā un īstā vietā, jo iesāktie darbi turpināsies un veidosies jaunas ieceres, kas nodrošinās labu projekta ilgtspēju, un jau tagad ir pazīmes, kas par to liecina. Vietējo iedzīvotāju pašapziņas paaugstināšanās, vispārējo un profesionālo prasmju ieguve, vietējā sadarbības tīkla izveidošanās, savstarpējās uzticēšanās un komunikācijas uzlabošanās ir tikai dažas būtiskākās lietas, ko var minēt kā netaustāmā labuma ieguvumus no projekta. Bez tam sadarbība ar SFL pārstāvjiem un viņu organizētie semināri arī projekta personālam deva iespēju iegūt jaunas zināšanas un pieredzi, ļāva justies līdzvērtīgiem nevis kontrolētiem vai stingri uzraudzītiem «no augšas». Prasības, kas ir izvirzītas no SFL puses, ir pamatotas, saprātīgas un nepieciešamas.

Turpmākie plāni pēc projekta beigām:

iniciatīvu izpausmēm un apmācību norisei;

ka bibliotēka ir gaismas saliņa un apvieno, informē, izglīto visu iedzīvotāju grupas;

pašvaldības speciālisti), pirmā nodarbība 2010. gada 4. novembrī, tēma «No idejas līdz dokumentiem». Iedzīvotājiem no Dunavas un citiem pagastiem ir iespēja iegūt zināšanas par savu ideju ģenerēšanu, īstenošanas iespējām un grāmatvedības pamatiem.

Projekta īstenošana spilgti demonstrē to, ka ikvienā vietējā sabiedrībā ir potenciāls iniciatīvām, personību izaugsmei, savstarpējai sadarbībai, tikai nepieciešams nedaudz palīdzēt to apzināties.

115

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

Saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēja vietējiem iedzīvotājiem Brīvā laika pavadīšanas centrā «Upmala»Viktorija Roščupkina, projekta vadītāja

No 2009. gada 9. novembra Dagdas novada Bērziņu pagasta Porečjes ciema iedzīvotājiem Upmalas pamatskolas vietā ir savs Brīvā laika pavadīšanas centrs «Upmala», ko esam izveidojuši ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu. Bet pirms tam, apkopojot statistiku uz 2009. gada 1. augustu, secinājām, ka Upmalas pamatskolu 2009./2010. mācību gadā apmeklēs tikai 26 skolēni. Pēc jaunā skolu finansēšanas modeļa, skolas pastāvēšana bija neiespējama. Tāpēc Dagdas novada pašvaldība pieņēma lēmumu ar 2009. gada 31. augustu

Upmalas pamatskolu slēgt. Skolas ēka palika tukša un neapdzīvota, skolotāji kļuva par

bezdarbniekiem, skolēniem bija jādomā, kur mācīties tālāk. Vecāku vidū valdīja satraukums par to, kā bērni adaptēsies jaunajās mācību iestādēs. Redzot pieaugošo spriedzi vietējā sabiedrībā, skolas vadībai radās ideja pārveidot Upmalas pamatskolu par brīvā laika pavadīšanas centru, kur pagasta bērni un jaunieši, kā arī viņu vecāki varēs iesaistīties dažāda veida aktivitātēs, jo skola vienmēr ir bijusi tā iestāde, kur virmoja dzīvība. Arī pēc skolas slēgšanas bērnu vecāki griežas Bērziņu pagasta pārvaldē ar lūgumu atjaunot pulciņu darbību, lai bērniem būtu iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku, realizēt savas intereses, apgūt jaunas prasmes, rast domubiedrus, sniegt atbalstu citiem šajā smagajā

pārejas periodā. Kopš Brīvā laika pavadīšanas centra «Upmala» atklāšanas tajā notiek daudzveidīgi pasākumi un nodarbības, uz kurām tiek aicināti bērni, jaunieši un pieaugušie. Piedāvājums ir plašs, un tas balstās uz vietējo iedzīvotāju interešu un vajadzību izpēti. Mēs piedāvājam interešu izglītības pulciņu nodarbības bērniem un jauniešiem (sports, novadpētniecība), publiskā interneta pieejas punktu. Savukārt visiem pieaugušajiem ir iespēja apgūt tālākizglītības programmas – datoru kursus un angļu valodu bez priekšzināšanām. Ģimenēm ar bērniem ir pieejamas psihologa un logopēda konsultācijas, bērnu rotaļu istaba.

Laika periodā no 2009. gada decembra līdz 2010. gada maijam divas reizes nedēļā skolas vecuma bērniem mūsu centrā tika piedāvātas psihologa konsultācijas, lai veiksmīgāk notiktu adaptācija jaunajā Ezernieku vidusskolā. Labi bija tas, ka visi skolēni vienlaicīgi aizgāja uz jaunu mācību iestādi, tātad kopā ar draugiem. Uzsākot darbu, psiholoģe veica aptauju «Kā tu jūties skolā?» ar mērķi noteikt skolēnu pašsajūtu jaunā vidē, iegūt informāciju par skolēnu aktuālākajām problēmām. Aptaujā piedalījās 13 Brīvā laika pavadīšanas centra «Upmala» apmeklētāji (2.–9. klašu skolēni), un no viņu sniegtās informācijas varēja secināt, ka lielākā daļa skolēnu ir labi iejutušies jaunajā izglītības iestādē (68%), savukārt paliela daļa bērnu skolā jutās nedroši un slikti. Attiecības ar skolotājiem visi bērni novērtēja kā pozitīvas, sirsnīgas, labas. Arī izvērtējot savstarpējās attiecības klasē, 72% bērnu atzīmēja, ka attiecības ar klases biedriem viņiem ir labas. Trauksmi un spriedzi skolēnos izraisa vērtējums un skolotāju piezīmes. Gandrīz puse no aptaujātajiem atzīmēja, ka skolā bailes neizjūt. Tomēr kā negatīvu faktu bērni minēja apsaukāšanos, sišanu un draudus no citu skolēnu puses.

116

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

No iegūtajiem rezultātiem psiholoģe secināja, ka bērniem ir raksturīgi sociālā stresa pārdzīvojumi – emocijas, kuras viņi izjūt, kad mēģina iekļauties sociālajā vidē (parādīt sevi vienaudžu grupā, ieņemt noteiktu vietu, būt pozitīvi novērtētam); bailes no zināšanu pārbaudes, kas ir neatņemama skolas dzīves daļa. Lai bērniem palīdzētu, psiholoģe savā darbā izmantoja dažādas metodes: pasaku terapijas elementus, spēles, vizualizēšanu, mākslu terapiju, lomu spēles, grupas diskusijas, problemātisku situāciju modelēšanu un analizēšanu, asociatīvās metodikas. Šādas nodarbības bērniem radīja lielu interesi, un daži no skolēniem saņēma arī individuālas psihologa konsultācijas. Interese par psiholoģisko atbalstu bija arī pieaugušajiem, tika apmeklētas gan individuālas psihologa konsultācijas, gan kopīgās nodarbības. Ja darbs tiks turpināts, apmeklētāju skaits noteikti palielināsies.

Izveidotajā centrā no bijušās Upmalas pamatskolas ir palikusi laba materiāli tehniskā bāze – izremontētas un aprīkotas telpas skolas ēkā ar lokālo malkas apkuri. Datorklasē 2008. gadā ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu tika ierīkots interneta pieslēgums skolēnu un skolotāju vajadzībām. Skolu slēdzot, interneta pieeja tika pārtraukta. Ļoti priecājamies, ka centrā, pateicoties SFL finansējumam, tika nopirkti divi jauni datori un turpina darboties publiskā interneta pieejas punkts ar nepieciešamajām iekārtām – tas nodrošina iedzīvotājiem bezmaksas dokumentu izdrukāšanas un kopēšanas pakalpojumus. Internets un dators mūsdienās ir lielisks palīgs gan ikdienas darbos, gan mācībās, gan redzesloka paplašināšanai.

Projekta ietvaros 22 vietējie dažāda vecuma iedzīvotāji apguva pamatprasmes datorzinībās. Mēs negaidījām tādu aktivitāti un interesi par centra darbību. Datorkursos tika viesta izpratne par informāciju tehnoloģiju iespējām un sniegta arī praktiska pieredze. Kursus apmeklēja dažāda vecuma cilvēki, vairumā tie bija zemnieki, kuriem datorprasmes ir vajadzīgas, lai sagatavotu atskaites, veiktu maksājumus, uzzinātu jaunāko informāciju, iepazītos ar jaunākajiem normatīvajiem aktiem likumdošanā, sazinātos ar draugiem. Bija arī tādi dalībnieki, kas datorpeli rokā turēja pirmo reizi. Piedāvātie kursi deva iespēju centrā satikties, dalīties pieredzē, gūt jaunas zināšanas, iemācīties izmantot internetu. Pateicoties pasniedzējai Olgai Brenčai, kursanti apguva datorprasmes, nokārtoja pārbaudes darbu un saņēma dokumentu par apgūtajām datorzinību tēmām. Izlaidumā izskanēja vēlējums  – turpināt mācības un apgūt jaunas zināšanas darbā ar datoru. Izvērtējot datorkursus, dalībnieki atzina, ka nodarbības vadītas augstā līmenī, bijušas labi noorganizētas, piedāvātais laiks bijis visiem ērts, jo dalībnieki bija sadalīti trijās grupās, ņemot vērā viņu iespējas apmeklēt mācības.

Par datorkursiem bija tikai pozitīvas atsauksmes un novēlējumi turpināt ne tikai kursus, lai padziļinātu zināšanas, bet arī centra darbību pēc projekta

noslēguma. «Mūsu pagasta iedzīvotājiem tāds centrs ir ļoti vajadzīgs, gribētos, lai tas pastāv arī turpmāk,» rakstīts dalībnieku izvērtējuma anketās.

Vienā no centra telpām ir ierīkota bērnu rotaļu istaba ar daudzām un dažādām attīstošām spēlēm. To ļoti iecienījušas gan jaunās māmiņas, gan viņu bērni. Šeit vecāki var droši atstāt savu mazo bērnu, kurš katru dienu, izņemot svētdienu un pirmdienu, no plkst. 10.00 līdz 18.00 tiks pieskatīts. Prasmīga un atsaucīga skolotāja Irēna Čapkeviča katru bērnu pieskata, veltot viņam individuālu pieeju, palīdz apgūt dažādas prasmes. Bērniem ir iespējas ne tikai rotaļāties, bet arī zīmēt, veidot atklātnītes un rotājumus dažādiem svētkiem, un šos darbiņus viņi veic ar patiku un interesi. Tā kā skolotāja pēc specialitātes ir sākumskolas un mājturības skolotāja, bērni nekautrējas nākt pie viņas pēc konsultācijas un palīdzības, veicot dažādus darbus, piemēram, tamborēšanu, adīšanu u. c.

Priecājamies, ka varam radīt mūsu iedzīvotājiem sportiski aktīvu vidi, jo ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu iegādājamies novusa galdu, tenisa galdu un desmit slēpju komplektus. Mūsu pagasta bērni, jaunieši un pieaugušie ar patiku iesaistās sporta aktivitātēs, un šogad jau esam secinājuši, kuras sporta nodarbības ir aktuālākas ziemā un kuras vasaras laikā. Vasarā, kad dienas ir garas un bērniem un jauniešiem ir brīvdienas, īpaši populāras ir sporta aktivitātes brīvā dabā. Brīvā laika pavadīšanas centra «Upmala» pagalmā tika ierīkots volejbola laukums, kuru jaunieši aktīvi izmantoja. Dalībnieki patstāvīgi veidoja jaukta tipa komandas, kurās visi bija vienlīdzīgi – gan bērni, gan pieaugušie. Lai paplašinātu sporta aktivitāšu loku, sporta pulciņa vadītājs Jevgēnijs Igaunis piedāvāja rīkot arī futbola spēles, kurās piedalījās daudzi ciemata iedzīvotāji. Augusta sākumā mūsu pagasta jaunieši piedalījās arī Dagdas novada sporta svētkos.

Ziemas aukstajos vakaros visiem labāk patīk uzturēties siltajās telpās. Šajā laikā iecienīts ir galda teniss, novuss un dambrete. Sportot gribētāju ziemas laikā ir daudz. Daži no viņiem labi pārzina tikai konkrētu spēli, bet citas ar prieku mācījās no pārējiem dalībniekiem un no sporta pulciņa vadītāja. Visu ziemu dalībnieki spēlēja savas iemīļotās spēles un tad pavasara vidū demonstrēja savas prasmes citiem – tika rīkots turnīrs. Galda tenisa turnīrs notika starp visām vecuma grupām – sākot ar bērnu grupu un beidzot ar pieaugušajiem. Savukārt dambretes spēles mākslu uzdrīkstējās parādīt tikai skolēni.

Projekta ietvaros te piedāvājām iespēju apgūt angļu valodu. Interesanti, kā skolotājs ar radošām aktivitātēm radīja priekšstatu par apgūstamo valodu un palīdzēja apgūt dažādas sadzīves sarunu tēmas. Kursu vadītājs, bijušās Upmalas pamatskolas skolotājs Jevgēnijs Igaunis ir ļoti prasmīgs un ar lielu darba pieredzi. To augstu novērtēja arī nodarbību apmeklētāji, kuri ir ļoti

117

5. K

op

ā varam vairāk

: sadarb

ības stip

rināšan

a ko

pien

as ietvaros

pateicīgi par iespēju apgūt ko jaunu un bagātināt savas zināšanas. Apmeklētāju nav daudz, bet tie, kuri nāk, cenšas mācīties.

Brīvā laika pavadīšanas centrā «Upmala» darbojas arī novadpētniecības klubiņš, kura mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk materiālu par skolu, par pagastu, par tā iedzīvotājiem, ievērotākajām vietām un kultūras dzīves norisēm pagastā. Klubiņu aktīvi apmeklē Upmalas pamatskolas bijušie audzēkņi un viņu vecāki. Viņi iesaistās dažādās aktivitātēs, palīdz rīkot izstādes, savākt tām nepieciešamos materiālus. Ar bijušo audzēkņu, viņu vecāku un skolotāju palīdzību tika izveidota ekspozīcija «Bijušo Upmalas pamatskolas skolēnu zīmējumi». Šajā ekspozīcijā tika apkopoti un sašķiroti daudzu iepriekšējo gadu laikā radītie skolēnu zīmējumi.

Novadpētniecības klubiņā ir izveidota ekspozīcija «Mācību grāmatas». Mācību grāmatu plauktā ir novietotas daudzas grāmatas, kuras vēl joprojām uz vietas mācībām var izmantot skolēni. Klubiņa dalībnieki veido arī albūmu «Mūsu skolas absolventi», kurā ievietotas fotogrāfijas ar skolēnu sarakstiem, kā arī attiecīgo klašu klases audzinātāju foto. Šajā albūmā var apskatīt pat pagājušā gadsimta 50. gadu absolventu fotogrāfijas. Mūsu klubiņa aktīvisti vēlējās vairāk uzzināt par mūsu pagasta iedzīvotāju dzīvi vairāku gadu garumā un, savācot dažādus materiālus, viņiem izdevās izveidot izstādi ar tematu «Mūsu pagasta iedzīvotāji laikrakstu slejās». Izstādē tika apkopoti laikrakstu raksti par vietējiem zemniekiem un viņu saimniecībām, kā arī par citiem mūsu pagasta ļaudīm.

Mūsu pagasta iedzīvotāji izrādīja lielu atsaucību, atbalstot pagasta tautas bibliotēkas bibliotekāres Olgas Brenčas iniciatīvu, kura 2009. gada decembrī brīvprātīgi organizēja papīra locīšanas pulciņu «Origami» centra «Upmala»

telpās. Uz pirmo nodarbību ieradās 13 pieaugušie un skolēni. Dalībnieku pulkā bija arī pensionāri. Pulciņš darbojās visu ziemu, kamēr sākās pavasara lauku darbi. «Origami» pulciņa dalībnieki dažādās tehnikās izveidoja daudzveidīgus interesantus darbus, kuri pēc tam tika izstādīti Bērziņu Tautas namā, Asūnes Tautas namā, Krāslavas Tautas namā, ka arī Krāslavas novada Robežniekos. Jaunākie pulciņa dalībnieki ar saviem darbiem piedalījās arī Grāmatu svētkos Krāslavā.

Pagasta bērni un jaunieši ir atsaucīgi, darbīgi, zinātkāri, aktīvi, labprāt iesaistās dažādos pasākumos un saturīgi pavada savu brīvo laiku. 2009. gada 29. decembra Ziemassvētku eglīte pirmsskolas vecuma bērniem bija pirmais lielais pasākums mūsu mājīgajās Brīvā laika pavadīšanas centra «Upmala» telpās, kuru mēs organizējām kopā ar Bērziņu pagasta teritoriālo pārvaldi. Pagastā ir tikai septiņi pirmsskolas vecuma bērni, un ar Bērziņu pagasta pārvaldes atbalstu Ziemassvētku vecītis visiem bērniem uzdāvināja nelielas, taču mīļas Ziemassvētku dāvanas. Bērni bija priecīgi, viņu vecāki arī. Pasākums neizpalika arī bez dzejoļu deklamēšanas Ziemassvētku vecītim, kopā dziedātām dziesmām un rotaļām.

Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus – tas ir septiņas nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pavasara iestāšanās laikā ir nozīmīgi ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem veicināt nākamā gada ražu. Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums ir laišanās ar ragaviņām. Tā arī mūsu centrā «Upmala» notika lustīga Meteņu svinēšana. Sapulcējās gan lieli, gan mazi, gan veci, gan jauni. Tā kā Meteņi ir laiks pirms gavēņa, tad galds ir īpaši bagātīgi klāts. Tas bija iespējams, pateicoties mūsu sponsorei –

118

5.

Ko

pā

vara

m v

airā

k:

sad

arb

ības

sti

pri

nāš

ana

ko

pie

nas

iet

varo

s

vietējai iedzīvotājai Allai Kalnačei. Meteņu mielastā bija pīrāgu un pankūku pārpilnība.

29. septembrī, kad latvieši svin Miķeļus, mēs centrā organizējām dārzeņu un rudens puķu izstādi. Atsaucība bija liela. Piedalījās gan pieaugušie, gan bērni. Izveidotās kompozīcijas bija fantastiskas!

2010. gada 9. augustā tika likti pamati sadarbībai ar Rīgas katoļu ģimnāziju. Svētceļnieki no Rīgas katoļu ģimnāzijas, kuri devās uz Jaunavas Marijas uzņemšanas svētkiem Aglonā, apciemoja centru un izmantoja telpas atpūtai un nakšņošanai.

Projekta «Pārmaiņu iespējas skolām» ietvaros, gatavojoties Vasaras skolai, visu projektu dalībniekiem bija uzdots mājas darbs «Kas man ir Latvija un ko es tai varu sniegt». Lai izpildītu mājas darbu, mēs veicām dažāda vecuma pagasta iedzīvotāju aptauju, kuri sniedza atbildi uz šo jautājumu. Dagdas novada Bērziņu pagasta bērni, jaunieši un pieaugušie izteica savas domas par Latviju, savu dzimto zemi, kur gadu simtiem dzīvojuši viņu senči. Atbildes bija diezgan līdzīgas: «Latvija ir skaista ar savu dabu, kultūru, tradīcijām. Latvija ir vieta, kur pieder sirds un dvēsele, kur dzīvo ģimene, draugi, kur var atgriezties. Latvija saistās ar ozoliem, kas simbolizē spēku, stiprumu un varenību. Bērni un jaunieši apliecina, ka darīs visu, lai latviešu tauta cienīgi, pārticīgi dzīvotu. Mēs Latvijai sniedzam mīlestību, savas darba rokas. Mēs – par tīru un sakoptu Latviju!»

Projekta īstenošanas laikā Bērziņu pagastā uzlabojas lauku sabiedrības vispārējais noskaņojums. Centrs kļuva par aktīvu vietējās sabiedrības pulcēšanās vietu, jaunu inovatīvu risinājumu meklēšanas vietu izglītības, nodarbinātības un sociālās aktivitātes jomās mazattīstītā pierobežas teritorijā. Pēc projekta noslēguma Dagdas novada pašvaldība no 2011. gada

1. janvāra uz Brīvā laika pavadīšanas centra «Upmala» iestrādnēm arī turpmāk atbalstīs «Ģimenes centru». Ģimenes centra atvēršana tālākai attīstībai ir ļoti nozīmīga ne tikai pagasta vai novada iedzīvotājiem, bet arī visai Latvijai, jo tādi centri norobežo jauniešus no nelabvēlīgas vides ietekmes – jaunieši taču ir mūsu valsts nākotne! Ģimenes locekļu kopdarbība palīdz vecākiem iepazīt un izprast savus bērnus, kā arī atrast pareizo pieeju to audzināšanā. Vecākiem un bērniem kopā iesaistoties sabiedriskajos procesos, nostiprinās savstarpējā saikne, rodas savstarpējā uzticība, kas ir panākumu atslēga problēmu veiksmīgam risinājumam.

Lai mazinātu atstumtību laukos, Brīvā laika pavadīšanas centra komanda 2010. gada 5. maijā nodibināja nevalstisko organizāciju «Nākotnei» ar mērķi radīt labvēlīgus apstākļus ģimenēm ar bērniem, dažādu sociālo grupu bērnu un jauniešu personības attīstībai, atbalstot viņu iniciatīvas un veicinot jauniešu līdzdalību sabiedriski nozīmīgos procesos vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Mēs iesniedzām Kopienu iniciatīvu fondam projektu «Kopā ar ģimeni uz skolu». Dagdas novada pašvaldība atbalstīja mūsu iniciatīvu un pieņēma lēmumu par projekta līdzfinansējumu. Sadarbībā ar Dagdas novada pašvaldību tiek gatavots projekta pieteikums LEADER programmas aktivitātei «Jaunu dabas un kultūras objektu izveide un esošo objektu sakārtošana sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem». Ir atbalstītas aktivitātes Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros, kuru rezultātā tiks renovētas biroja telpas biedrībai «Nākotnei» un aprīkotas ar mēbelēm, datoru un multifunkcionālo iekārtu. Biedrība «Nākotnei» Bērziņu pagastā startē projektu konkursos, vairo savu atpazīstamību ar mediju palīdzību, aktīvi piedalās pasākumos un palīdz organizēt svētkus pagasta mērogā, kā arī uztur sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem un sadarbojas ar bērniem un jauniešiem.

119

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošana vietējās kopienas iedzīvotājiemVera Doreiko-Sinkeviča, Zilupes mūzikas un mākslas skolas direktore

Laiki mainās, bet mūžsena ir cilvēku vēlme izglītoties, pielietot darba iemaņas.Pārmaiņu skolām jānodrošina jauniešiem spēja pielāgoties mūsu strauji mainīgajiem apstākļiem,vai pat vēl vairāk – mainīt apstākļus par labu sev.

Kā viss sākās

Jau ilgus gadus Zilupē veiksmīgi darbojas mūzikas un mākslas skola, kura zināmā mērā ir novada kultūras centrs.

Skolas attīstību ietekmē ne tikai cilvēki, kas tajā strādā, bet arī fiziskā, materiālā vide, kas nodrošina radošo ideju realizāciju. Provinces statuss un finansējuma trūkums ne vienmēr ļauj īstenot iecerētās idejas. Ikdienas realitāte ir tā, ka ar minimāliem līdzekļiem ir jāuztur izglītības iestādes materiāli tehniskā bāze. Tāpēc mēs ļoti priecājāmies, uzzinot par SFL izsludināto projektu. Mums nav sevišķi lielas projektu darbības pieredzes, jo līdz šim veiksmīgi piedalījāmies tikai divos Kultūrkapitāla fonda projektos.

Nosaukums «Pārmaiņu iespēja skolām» rosināja domāt: kā skolai izdzīvot šajos grūtajos krīzes laikos? Kā panākt, lai mūsu skola attīstās tālāk un nepazaudē savu popularitāti? Šis jautājums likās būtisks, tāpēc nolēmām piedalīties projektā.

Kad uzzinājām, ka projekts atbalstīts, prieks bija liels, jo tas ir vērā ņemams finansiālais atbalsts. Nedaudz baidīja milzīgais darbs, bet bijām apņēmības pilni un apsvērām, kurā nozarē skolai attīstība būtu nepieciešama vairāk.

Mūzikas specialitātes šeit sekmīgi darbojas jau 45 gadus, populāra ir dejas mācība, atsaucību jau ieguvusi salīdzinoši jaunāka programma «Vizuāli plastiskā māksla». Tieši šī programma varētu kļūt daudzveidīgāka, ja to papildinātu ar Latgalē tradicionālajām prasmēm, piemēram, kokapstrādi. Tādējādi varētu mācībām piesaistīt vairāk puišu.

Man sen nedeva mieru tukšās telpas, kas pēc kurtuves pārcelšanas bija atbrīvojušās pagrabstāvā. Jā, tur bija ļoti nepievilcīgs skats, bet, ieguldot līdzekļus, atstātās telpas varētu renovēt. Pagrabstāvā varētu droši strādāt. Ideāla vieta darbnīcai. Protams, ka prasīt pašvaldībai līdzekļus tik lielu plānu realizācijai tagad nemaz nevarētu atļauties, tāpēc izmēģinājām veiksmi, piesakot projektu, un tā tapa projekts vērienīgiem darbiem.

Darbu uzsākam ar telpu atbrīvošanu no dažāda veida netīrumiem. Piesaistījām bezdarbniekus, kuri strādāja pilsētas labiekārtošanā ESF «Darba praktizēšanās pasākumu nodrošināšana pašvaldības darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai» projektā un pabeidzām darbu novembra beigās. Un tad sākas pirmās problēmas. Kaut kanalizācija un ūdensvads bija iztīrītī, telpās bija daudz ūdens. Pēc konsultācijas ar komunālās saimniecības speciālistiem sapratām, ka telpām nepieciešami milzīgi hidroizolācijas darbi ārpus skolas ēkas, kuri saistīti ar lieliem izdevumiem un vienalga nedod 100% pārliecību par veiksmīgu rezultātu.

Projektu grupa pieņēma lēmumu par rezerves telpu variantu – izveidot darbnīcu skolas pirmajā stāvā. Līdz ar to aktivitātes varējām uzsākt tikai

120

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

jūnija sākumā, kad skolēniem beidzās mācību gads, taču, diemžēl arī projektu termiņi pabīdījās.

Lai neaizkavētu projekta gaitu, decembrī uzsākām cenu aptauju par pamatlīdzekļu iegādi, un tad radās citas grūtības. Izveidojās iespaids, ka Latgales veikali nemaz neinteresējas par preces realizāciju, un sajūta, ka tā ir vajadzīga tikai pircējiem. Dažiem Latgales veikaliem nav speciālistu, kuri varētu sniegt piedāvājumu cenu aptaujai, citi nevarēja savlaicīgi noformēt dokumentāciju, aizkavēja pasūtījumu, piedāvāja nesakomplektētu produkciju un pildīja tikai starpnieka funkcijas. Sakarā ar minētajām neērtībām projekts zaudēja daudz laika. Galu galā griezāmies SIA «PROMA» Rīgā.un pasūtījums (darba galdu iepirkums) tika veikts ātri un kvalitatīvi.

Pēc bēdīgās sadarbības pieredzes iegūšanas ar dažiem uzņēmumiem radās secinājums: ja jūs pēc būtības esat nopietns, rūpīgs un lietpratīgs cilvēks, tas nebūt nenozīmē, ka arī citi ir tādi paši. Un labvēlīgs padoms: neticiet solījumam satikties vai sazināties pa telefonu rīt vai parīt, nezaudējiet laiku un meklējiet citus uzticamus partnerus.

Iepriecinoši bija saņemt vēstuli ar priekšlikumu sadarboties no Arnolda Ziemeļa, SFL projekta vadītāja Baldones vidusskolā. Balstoties uz jau esošo pieredzi, A. Ziemeļa kungs sniedza nepieciešamās konsultācijas darbgaldu iegādes un darbnīcas iekārtošanas jautājumos. Augustā starp mūsu skolām projekta ietvaros noslēgts sadarbības līgums.

Ļoti vērtīgs bija augusta seminārs Siguldā, kur iepazinos ar daudziem brīnišķīgiem cilvēkiem, apmeklēju interesantas nodarbības un ieguvu daudz noderīgas informācijas.

Ko esam padarījuši

Pirmais solis. Izdarīts telpu remonts, uzstādīti darbagaldi, nogādāti kokmateriāli, uzsāktas mācības. Bet, galvenais, mēs esam saņēmuši daudz pieprasījumu no pilsētas organizācijām teritorijas vai interjera noformējumam. Tas mūs priecina un apliecina, ka mes esam vajadzīgi mūsu ļaudīm, mūsu pilsētai, un mūsu valstij! Strādāsim!

Otrais solis. Bērnus un jauniešus, kas vēlas nodarboties ar kokapstrādi, sadalījām trijās vecuma grupās – līdz 12 gadiem, no 12 līdz 15 gadiem, no 15 līdz 18 gadiem

Izstrādājam aptaujas anketas, lai apzinātu skolēnu, vecāku un skolotāju viedokli jautājumā: «Ko jūs gaidāt no nodarbībām kokapstrādes darbnīcā?»

Atbildes bija šādas:Skolēni:«Būs jautri, jauki un interesanti!» (Maksims,10 gadi)

«Es iegūšu daudz jaunu draugu, un mēs kopā izdomāsim, kā interesanti noformēt rotaļu laukumu pilsētas parkā.»(Vitālijs, 12 gadi)

«Ir patīkami redzēt skaistumu apkārt sevi. Šogad es beigšu mākslas skolu un par savu diplomdarbu izvēlējos bērnudārza teritorijas noformēšanu.» (Jurijs, 17 gadi)

Vecāki:«Pēdēja laikā aktuālā kļuvusi bērnu brīvā laika pavadīšanas problēma.

Mūsu pilsētā dzīvo ļoti sportiski jaunieši, kuri nodarbojas ar sporta soļošanu un futbolu un ir ieguvuši augstus novērtējumus reģionā un republikā. Jaunākie skolēni apmeklē mūzikas un mākslas skolu, bet ar ko nodarboties tiem, kam nav ne sporta, ne mūzikas talanta? Nodarbošanās ar kokapstrādi uzskatu par Dieva dāvanu. Milzīgs paldies Sorosa fondam par finansiālo atbalstu un projekta īstenotājiem par veiksmīgu realizāciju.» (Irina, Vadima māte)

«Nodarbības dos iespēju palīdzēt skolēniem atrast dzīves jēgu tās mainībā, sajust saikni ar citiem cilvēkiem un kopienām, izprast savas iespējas.» (Lolita, Jura māte)

Skolotāji:«Manuprāt, svarīgi ir tas, ka skolēni saņems pieredzi darbībai dažādos

dzīves mirkļos. Ja izdosies realizēt iecerēto, būs mantojums arī nākamajām paaudzēm. Tas tiešām ir svarīgi!» (Juris K.)

«Mūsu skola pirmo reizi piedalījās tik plašā projektā, un tikai tagad, kad projekts tuvojas noslēgumam, es saprotu, cik šis projekts ir nozīmīgs tā izstrādātājiem. Kā viņi priecājas par paveikto! Prieka brīžiem sekos radošais darbs. Kā mums veiksies, rādīs dzīve!» (Ludmila, zīmēšanas skolotāja.)

Kāds būs rezultāts?

Projekta reālā darbības vērtība būs skaidri izvērtējama, kad pilnvērtīgi uzsāks darbu kokapstrādes darbnīca un cilvēki (skolēni un pieaugušie) tiks iesaistīti darba procesā. Daži savu dzīvi saistīs ar šo profesiju vai tas ietekmēs karjeras izvēli. Cienījama vecuma cilvēkiem būs iespēja iesaistīties mūžizglītības aktivitātēs. Kopumā dzīves kvalitāte novadā uzlabosies.

Ar SFL atbalstīto projektu mēs ieguvām iespēju nevis sašaurināt, bet paplašināt darbības jomas, kas krīzes apstākļos, kad valsts finansējums mūzikas un mākslas skolām būtiski samazinās, ir milzīgs ieguvums un paliks arī pēc projekta darbības noslēgšanās.

Amatniecības centra izveide Zilupes mūzikas un māksla skolā, man ir sens sapnis, un projekta realizācija ir pirmais solis šī sapņa piepildīšanā.

121

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Jau agrāk ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu skolā iegādāta keramikas apdedzināšanas krāsns, aušanas mākslu un klūgu pīšanu skolā jau pašlaik var apgūt interešu izglītības jomā, un ar kokapstrādes darbnīcas atvēršanu skola tiešām būs ne tikai mūzikas un mākslas, bet arī amatniecības centrs. Pēc manām domām, centrs veicinās jauniešu interesi par tradicionālajām amatniecības nozarēm, un gribās ticēt, saglabās vissenākos tradicionālos amatus, kas stiprinās dzimtās puses un sabiedrības attīstību, aizsargājot Latgales tautas nacionālās vērtības, nodrošinās iespēju plašai sabiedrībai skolas telpās apgūt praktiskās iemaņas.

Amatniecības nodarbības ierosināja novada sieviešu interesi. Viņas apmeklē aušanas un klūgu pīšanas pulciņus pieaugušajiem, un ir cerība, ka mūsu jaunieši un vīrieši nestāvēs malā un saturīgi pavadīs savu brīvo laiku, pēc tam pielietojot iegūtās zināšanas dzīvē, un tas varbūt viņiem dos iespēju arī papildināt ģimenes budžetu.

Otrais solis – sadarbībā ar nodarbinātības aģentūras darbiniekiem rīkot apmācības kursus, ieinteresēt, iesaistīt, apmācīt vai pārkvalificēt jaunus

cilvēkus, bezdarbniekus un radīt viņiem iespēju nodarboties ar amatniecību – mūsu apstākļos tas ir ļoti svarīgi, jo mūsu novadā bezdarba līmenis sasniedz vairāk kā 20%.

Kokapstrādes darbnīcas izveidošana ierosināja arī lielu interesi bērnu vidū. Diemžēl līdz šim brīdim mūsu novadā nebija nevienas darbnīcas, kas ļautu iemācīt audzēkņiem strādāt ar koku, veidojot dabas dotu skaistumu par dekoratīvu lietišķās mākslas izstrādājumu. Audzēkņi tiek iepazīstināti ar Latgales mākslas tradīcijām, tādējādi, uzturot dzīvu saikni ar pagātnes kultūras mantojumu, kas veido un ietekmē katra indivīda pašapziņu. Tam visam ir būtiska iezīme, kas ļauj mums būt vērtīgiem, saglabāt latvisko identitāti, esot pilntiesīgiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

Valsts attīstās, un tai līdzi cilvēks, kurš apzinās savu atbildību pret sevi un valsti. Nākotnes sabiedrībai ir vajadzīgi ne tikai gudri, zinoši, bet arī atbildīgi un čakli cilvēki. Pārmaiņu skolas uzdevums ir tādus sagatavot un kļūt par sabiedrības pieprasītu kvalitatīvu pārmaiņu centru.

122

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Beverīnas novada dzīves skolaLinda Krūmiņa, projekta direktore

Beverīnas novads, līdzīgi kā daudzi citi piespiedu kārtā izveidotie novadi, pēc reformas sastapās ar katra atsevišķā pagasta ambīcijām un atšķirīgajiem uzskatiem par novada pārvaldi. Apvienotajos Kauguru, Brenguļu un Trikātas pagastos katrā ir viena skola – Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskola, Brenguļu sākumskola un Trikātas pamatskola. Tomēr, uzzinot par iespēju piedalīties Sorosa fonda – Latvija organizētajā iniciatīvā «Pārmaiņu iespēja skolām», tika pieņemts lēmums savstarpēji nekonkurēt, bet visām skolām startēt vienā projektā. Tas arī izrādījās viens no mūsu projekta «Dzīves skola» trumpjiem un arī lielākajiem ieguvumiem. Lai gan projektā piedalījās pietiekoši liels skaits dalībnieku, kuri apguva gan jaunas prasmes, gan zināšanas, tomēr visvairāk ieguvām no tiem projekta pasākumiem, kuros dalībnieki no visiem novadiem bija kopā, iepazinās cits ar citu un arī ar kaimiņu pagastiem. Diez vai tā būtu noticis, ja ne šis projekts.

Izstrādājot projekta pieteikumu un ņemot vērā, ka piešķirtais finansējums būs jādala uz trim skolām, sapratām, ka nesanāks iegādāties kādu dārgu aprīkojumu vai iekārtas, tādēļ nolēmām, ka uzsvars tiks likts uz mācībām un iespēju cilvēkiem gūt jaunas prasmes un zināšanas, tomēr tā, lai tajā pašā laikā arī skolas gūtu kādu labumu no projekta īstenošanas. Domājot par mērķauditoriju un ņemot vērā iniciatīvas pamatideju – mūžizglītība, plānojām pasākumus tā, lai tie būtu interesanti pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, respektīvi, lai katrs varētu atrast projektā ko sev piemērotu.

Tādējādi projekts tika sadalīts moduļos – uzņēmējdarbības, veselīga dzīvesveida, sociālo prasmju un latviskās dzīvesziņas moduļos.

Uzņēmējdarbības modulī piedāvājām apgūt projektu rakstīšanas prasmi, kā arī sniedzām ieskatu ar mazo uzņēmējdarbību saistītajā likumdošanā Šim modulim bija divas «odziņas». Viena bija kopīgi projekta dalībnieku braucieni pie trim veiksmīgiem novada uzņēmējiem. Katrā pagastā izvēlējāmies vienu uzņēmēju kā labas uzņēmējdarbības prasmes piemēru – uzņēmēji iepazīstināja ar savu darbību, stāstīja par attīstību un savām veiksmes formulām. Otra moduļa «odziņa» bija mazo projektu konkurss – visi tie, kuri piedalījās šī moduļa nodarbībās, varēja piedalīties arī mazo projektu konkursā – izstrādāt savu mazo projektu atbilstoši nodarbībās apgūtajam. Viena mazā projekta atbalsta summa bija 300 EUR, un katrā pagastā bija paredzēts atbalstīt trīs projektus, kuri pie tam varēja būt gan sabiedriskie projekti, gan tādi, kas iesniedzējam palīdzētu uzsākt mazo uzņēmējdarbību. Cerēto atsaucību izbojāja cilvēciskais faktors – daži «gudrie», kas norādīja, ka par tik mazām summām neesot pat vērts pildspalvu rokā ņemt, kā arī projekta dalībnieku pielietotā «viltībiņa» – savā starpā sarunāt, kurš vairāk grib ar šādu projektu īstenošanu nodarboties un tādējādi iesniegt tikai norādīto atbalstāmo projektu skaitu, tas ir, trīs katrā pagastā. Tomēr kopā saņēmām 11 projektu pieteikumus, no kuriem tad arī atbalstījām pieļaujamo projektu skaitu. Tikai divi no iesniegtajiem projektiem bija saistīti ar uzņēmējdarbības veidošanu, no tiem tika atbalstīts viens – puisis iegādājās instrumentus dārza mēbeļu izgatavošanai no koka, un, lūk, – viņam jau ir daži pasūtījumi!

Veselīgā dzīvesveida modulī vispieprasītākās izrādījās stājas korekcijas vingrošanas nodarbības, kas katrā skolā notika reizi nedēļā. Bijām gan

123

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

plānojuši, ka šāda vingrošana vairāk būtu nepieciešama skolas bērniem, kas staigā salīkušām mugurām, tomēr faktiskā mērķauditorija izrādījās pavisam cita – pieaugušie, kuri ilgas stundas pavada darbā, sēžot pie datora, kā arī skolotāji. Lai gan projektā tas nebija sākotnēji plānots, pēc dalībnieku lūguma atradām iespēju turpināt šo nodarbību ciklu arī tagad, rudenī. Vēl šajā modulī piedāvājām iepazīšanās nodarbības nūjošanā, semināru par zāļu tējām un ārstniecības augiem, un emocionālam uzmundrinājumam tumšajos rudens vakaros – motivācijas nodarbību «Esmu pats savas dzīves autors».

Latviskās dzīvesziņas moduļa ietvaros organizējām divus plašus pasākumus – projekta atklāšanu janvārī ar rotaļām un dančiem Ilgas Reiznieces vadībā un Jāņu ielīgošanu ar uguns rituālu Trikātas pilskalnā, kuru vadīja folkloras kopa «Delve» no Limbažu puses. Ielīgošanas pasākumu apmeklēja vairāk kā 120 dalībnieki!

Visbeidzot, sociālo prasmju modulī piedāvātās nodarbības tika sakārtotas tā, lai apgūtās iemaņas dotu tūlītēju labumu vienam vai otram projekta dalībniekam. Tā, neilgi pirms Jāņiem braucām mācīties siet Jāņu sieru, floristikas iemaņas apguvām tieši pirms jaunā mācību gada sākuma, izmantojot pagatavotos darbiņus skolu rotāšanai, bet vēl oktobra beigās apgūtā prasme gatavot kartiņas ar izspiešanas tehniku lieti noder, gatavojoties valsts svētkiem. Šajā modulī īpaši vēlamies izcelt remontmācības nodarbības – katra skola atvēlēja vienu vai vairākas telpas, kurās ar projektā iegādātiem materiāliem un instrumentiem tika veikts remonts, taču tika ne jau vienkārši remontēts – remontdarbus meistara vadībā veica projekta dalībnieki, kuri vēlējās apgūt tieši šo prasmi. Šīs nodarbības ir vēl viena no mūsu projekta

«odziņām» – cilvēki mācījās veikt kosmētisko remontu, bet skolas savukārt tika pie izremontētām telpām!

Projekta īstenošanas gaitā nonācām pie vairākām atziņām, kas varētu noderēt arī citiem.

izmantot vietējos pasniedzējus, novadniekus, lai parādītu dalībniekiem, ka tepat līdzās ir cilvēki, kas kaut ko ir sasnieguši saviem spēkiem un jau dalās ar citiem savās zināšanās. Tomēr ne vienmēr šis princips attaisnojās, iespējams, dažreiz būtu bijis labāk piesaistīt kādu plašāk zināmu profesionāli no citurienes.

gadījumā pagastā, kur liela daļa iedzīvotāju dzīvo ciematā, nodarbības bija daudz labāk apmeklētas nekā pagastā, kurā cilvēki pārsvarā dzīvo viensētās. Tā arī neatbildēts mums palika jautājums – kā iespējams piesaistīt cilvēkus pasākumiem tikai ar rakstītā vārda palīdzību – liekas, ka vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu, kur visi cits citu pazīst, cilvēki gaida, kad tos uzaicinās personīgi.

informāciju, un arī ar tevi dalīsies! To atzina arī paši projekta dalībnieki, kuri secināja, ka, ja pats neiesi un nepiedalīsies, tad arī paliksi neko neieguvis. Ar projekta īstenošanu vēlējāmies iekustināt vietējo sabiedrību uz darbību, mudināt cilvēkus būt aktīvākiem, gribēt apgūt jaunas lietas un nākt ar savām idejām, un patiesi var teikt, ka, lai gan ne tik plašā mērogā, kā vēlējāmies, tomēr tas mums ir izdevies.

124

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Projekts «Nāc, mācies, dari – tu to vari!» KazdangāKazdangas projekta komanda

Projektā «Nāc, mācies, dari – tu to vari!» Kazdangas apkārtnes iedzīvotājiem Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» ietvaros piedalās iedzīvotāji no novada administratīvā centra Aizputes pilsētas, kā arī Aizputes, Cīravas, Lažas, Kazdangas un Kalvenes pagastiem.

Piedāvājam sešas izglītības programmas bērniem un divpadsmit programmas pieaugušajiem. Astoņi nodarbību vadītāji ir Kazdangas iedzīvotāji. Jaunākie projekta dalībnieki divus gadus veci – tie ir bērnu vokālās un ritma studijas dalībnieki, sporta nodarbību dalībnieki.

Angļu valodā un datorapmācībā katrā izveidotas trīs apmācību grupas. Projekts deva iespēju apgūt datorprasmes un angļu valodu arī bezdarbniekiem, kuri kopā bija vairāk nekā 50%. Vācu valodas kursu dalībnieki papildināja valodu zināšanas ekskursijā pa Vāciju, kas notika jūnijā.

Rokdarbu kursu vadītāja Sandra Krūmiņa un kokapstrādes pulciņa vadītājs Jurģis Gofmans piedalījās Aizputes novada dienās, kas notika Liepājā, un mācīja darināt koka vilciņus un rotas. Kokapstrādes pulciņu dalībnieki piedalījās Dziesmu svētkos Rīgā, kur Vērmanes dārzā vadīja radošās darbnīcas. Ir notikušas divas rokdarbnieču izstādes – Kazdangā un Laidu pagastā. Rokdarbu kursu dalībnieces ar saviem izstrādājumiem piedalījušās piecos tirdziņos.

Ir izveidojusies dārzkopju iniciatīvu grupa. Dārzkopības kursu dalībnieki guva pieredzi divos pieredzes apmaiņas braucienos: Tukums – Babīte – Baltezers un brauciens uz dendrāriju Laidos.

Noorganizēti divi semināri, kuros uzņēmēji un Hipotēku bankas pārstāvji iepazīstināja klausītājus ar iespējām uzsākt uzņēmējdarbību. Četri no kursu dalībniekiem kļuvuši par pašnodarbinātajiem.

Ģimeņu ciklā notiek nodarbības veselības uzlabošanā, karjeras veidošanā, kulinārijā, pedagoģijā, floristikā, vides izglītībā. Iegādāts inventārs kokapstrādes un metālapstrādes pulciņam, šujmašīnas šūšanas pulciņam, kā arī sporta inventārs sporta pulciņam. Vasarā notika plaši sporta pasākumi – Skrējēju diena un «Mazie ņiprie 2010». Skolēnu vasaras brīvlaikā notika sporta nodarbības bērniem un klubiņš «Zaļā vasara» floristiem.

Projekta nodarbības notiek piecās ēkās: Kultūras un izglītības centrā, Kazdangas pamatskolā, Kazdangas pilī – bijušajā tehnikumā un darbnīcās, rekonstruētajā Saieta namā. Projekta realizācijas laikā uzsākta Kazdangas sporta angāra rekonstrukcija, lai iedzīvotājus iesaistītu sporta pasākumos. Pēc rekonstrukcijas atklāts Saieta nams, kurā ierīkots Bērnu attīstības centrs un jauniešu iniciatīvu centrs Kazdangas pils otrajā stāvā ierīkota plaša Meža muzeja ekspozīcija, bet pirmajā stāvā atrodas trenažieru zāle ar 14 trenažieriem. Projekta laikā gan neizdevās izremontēt darbnīcas, kurās notiek metālapstrādes pulciņa nodarbības.

Uzskatām, ka projekta mērķis – izveidot daudzfunkcionālu izglītības un sociālo centru bijušajās Kazdangas tehnikuma ēkās – tika sasniegts. Gūta bagātīga pieredze no projektā iesaistītajām skolām, ekspertiem, mājas lapas www.parmainuskolas.lv.

125

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Makašānu Dzīvās mākslas centrsGundega Rancāne, Gunta Spridzāne un Antons Rancāns, projekta komanda

Ideja. Mērķi. Darbība.

Šī gada novembrī Makašānu Amatu vidusskolā tika uzsākta projekta «Makašānu Dzīvās mākslas centrs» īstenošana. Šāda iespēja radās, pateicoties Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» konkursam, kurā saņēmām finansējumu ideju iedzīvināšanai. Projekta mērķis ir radīt Makašānu Amatu vidusskolā multifunkcionālu informācijas, izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru, kura darbība balstās uz formālās un neformālās izglītības mijiedarbību tradicionālo amatu apguvē un popularizēšanā.

Vēlme attīstīt Makašānu Amatu vidusskolu kā kopienas skolu radās, cenšoties reaģēt uz valstī un sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Situācijā, kad bezdarba līmenis turpina pieaugt, laukos slēgtas vairākas skolas, ir būtiski atrast veidu, kā motivēt novada bērnus un jauniešus apgūt jaunas prasmes, lietderīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī rosināt atsākt mācības tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ neapmeklē skolu. Ņemot vērā to, ka pat mazturīgu ģimeņu bērni un jaunieši bieži lieto internetu, ir pamats domāt, ka apmācības iespēja internetā, ko esam iecerējuši veidot, mudinās jauniešus atsākt mācības, iesaistīties radošās, izglītojošās un noderīgās aktivitātēs.

Tikpat svarīgi ir piedāvāt arī pieaugušajiem iespēju rast jaunus nodarbošanās veidus savā dzimtajā pusē, jo Rēzeknes novadā un Vērēmu pagastā kalnainā reljefa dēļ, kur cilvēki dzīvo viensētās, nevar būt vērienīga lauksaimniecība. Savukārt

amatniecībai Latgalē jau vēsturiski ir bijusi liela loma ģimenes labklājības veidošanā un, iespējams, tā būs arī nākotnē. Šodien, kad turpina pieaugt bezdarbs, nodarbošanās ar tradicionālo amatniecību lauku iedzīvotājiem varētu kļūt par nozīmīgu materiālo atbalstu, palīdzētu pārvarēt ekonomiskās grūtības un padarītu Latgali aizvien pievilcīgāku citu novadu un arī ārzemju tūristiem.

Lai jauniešus un citus cilvēkus ieinteresētu apgūt jaunas amatu prasmes savas vides izdaiļošanā ar Latgales tradīcijām raksturīgiem priekšmetiem, jārada pievilcīga, radoša, laikmetīga darbošanās vide un inovatīvas mācību metodes. Turklāt visefektīvāk to darīt, iesaistot viņus pašus šādas vides veidošanā. Tādēļ jau no projekta ieceres brīža plānojām, lai Makašānu Dzīvās mākslas centra aktivitātes būtu daudzveidīgas, nozīmīgas gan tiem, kas praktiski darbojas pie amatu priekšmetu izgatavošanas, gan skolai, gan pagastam, gan arī visai Latgalei. Par nozīmīgu projekta daļu uzskatām arī visu savu darbību dokumentēšanu, pieredzes apkopošanu un popularizēšanu, vācot materiālus multifunkcionālajai ekspozīciju telpai, fotografējot un aprakstot priekšmetu izgatavošanas tehnoloģiju un darba gaitu, kā arī interneta resursa skrinis.lv izveidi. Ar visām iepriekšminētajām aktivitātēm mēs padarīsim paliekošus un turpmāk izmantojamus savus kopīgos sasniegumus, tas būs piemērs un ierosme visiem, kas darbosies centrā, un arī plašākai auditorijai internetā. Tas dos iespēju arī mums pašiem nodrošināt darbu pēctecību un pieredzes izmantošanu nākotnē.

Seši lielie darbi

Projekta ietvaros divpadsmit mēnešu garumā norisinās vairākas savstarpēji saistītas aktivitātes.

126

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Skolēni, skolotāji, skolas absolventi, iedzīvotāji un amatnieki izgatavo dažādus amatniecības priekšmetus, vienlaikus dokumentējot un detalizēti aprakstot darba gaitu, lai visus sagatavotos materiālus izvietotu topošajā virtuālajā amatu pašmācības grāmatā, kas globālajā tīmeklī ir sameklējama adresē: www.skrinis.lv. Šajā periodā ir izgatavoti vairāki desmiti priekšmetu, no kuriem daļa nonāk Makašānu Dzīvās mākslas centra krājumā un būs paraugs turpmākajiem dalībniekiem. Kokapstrādes, tekstildarbu un apgleznošanas darbnīcās izgatavoti sēžamie, kokā grebti trauki, lādes, pulksteņu ietvari, gaismekļi, dekoratīvi logu rāmji, koka skulptūras dārzam, bērnu rotaļlietas, galdauti, adījumi, izšuvumi, tamborējumi, kā arī eļļas tehnikā apgleznoti gan pašu darinātie, gan arī pirkti koka priekšmeti. Tika izvēlēti tādi darba uzdevumi, kuri iesācējiem neprasītu lielus naudas ieguldījumus, lai uzsāktu nodarboties ar kādu no amatu veidiem.

Līdzās praktiskajiem darbiem amatniecībā tiek tālāk izstrādāts interneta resurss skrinis.lv, kas atspoguļo Makašānu Dzīvās mākslas centra darbību. Tā ietvaros top arī iepriekš minētā Virtuālā amatu pašmācības grāmata, kur jaunieši un pieaugušie pašmācības ceļā varēs apgūt tradicionālos amatus, atrast padomus, kā izgatavot koka lādes, traukus, dārza skulptūras, dažādus rokdarbus, kā arī interesantas idejas koka priekšmetu apgleznošanā gan tautiskā, gan arī modernā stilā. skrinis.lv iespējams atrast informāciju par Makašānu Amatu vidusskolu, par amatu vēsturi, centra darbiniekiem, kā arī sazināties ar mums, lai saņemtu konsultācijas.

Lai projekta dalībniekus ne vien iemācītu veidot koka dārza skulptūras, bet vienlaikus arī iesaistītu skolas vides organizēšanā, 2010. gada pavasarī uzsākta skulptūru dārza izveide. Šis jaunais objekts, kurā izvietotas atraktīvas cilvēku un dzīvnieku figūras, kļuvis par iecienītu vietu gan skolēniem, gan daudzajiem viesiem, kas visu vasaru apmeklēja Makašānu skolu. Skulptūru veidošana ir samērā smags un laikietilpīgs darbs. Vispirms ir jāsagādā piemēroti koka nogriežņi, tiem ir jāveic sākotnējā sagatavošanas apstrāde. Pirms lielo skulptūru veidošanas no plastilīna vai mazākiem kociņiem jāizgatavo maketi, tikai tad var ķerties pie iecerēto objektu veidošanas. Makašānu skulptūru dārzam ir arī kokā griezts nosaukums «Sētuve». Uzsākts darbs pie nākamo dārza objektu veidošanas.

Vasarā, kad skolēniem beigušās ikdienas mācības, uzsākts Makašānu Dzīvās mākslas centra multifunkcionālās ekspozīciju telpas remonts. Jūlijā darbi bija pabeigti, un telpa nekavējoties tika apdzīvota: izvietoti galdi, krēsli, projektors, dators, jauni un veci amatniecības izstrādājumu paraugi, grāmatas, žurnāli un fotogrāfijas. Telpā notiek koka priekšmetu apgleznošanas nodarbības, projekta dalībnieku tikšanās, darba grupas sapulces.

Nedēļu nogalēs projekta darbinieki dodas ekspedīcijās pa Latgali, lai fotografētu tautas mākslu – senus logu kokgriezumus, vecus amatniecības izstrādājumus, krucifiksus un rokdarbus, tiekas ar tautas mākslas meistariem, amatniekiem un rokdarbniecēm, aicinot viņus iesaistīties Virtuālās amatu pašmācības grāmatas satura veidošanā, piedāvājot savu pieredzi. Daudzi no apmeklētajiem amatniekiem ir ziedojuši kādu priekšmetu vai grāmatas centra ekspozīciju telpai.

Lai atzīmētu tos cilvēkus, kas dažādos veidos sekmējuši amatniecības un amatu izglītības attīstību un lai izvērtētu projekta pirmajā gadā padarīto, veidojam iniciatīvu Makašānu Lielā balva, kas ik gadu noslēgsies ar svinīgu pasākumu, balvu un atzinības rakstu pasniegšanu.

Soli pa solim gada garumā

Darbs sākas ar to brīdi, kad ir dzimusi ideja. Mūsu ideja par sabiedrības grupu līdzdarbošanos amatniecības attīstības un amatu izglītības jomā, kā arī darbības popularizēšanu caur internetu radās pirms vairākiem gadiem. Tas nozīmē, ka projekta aktivitāšu uzsākšanas brīdī mums jau bija daudz kas padarīts. Pareizāk sakot – daudz, kas izdomāts un vizualizēts.

Nākamais intensīvas domāšanas un diskusiju darbs bija projekta «Makašānu Dzīvās mākslas centrs» projekta pieteikuma veidošana. Šis posms ir ārkārtīgi atbildīgs, jo jāspēj pārliecināt granta devēji gan par aktivitāšu nepieciešamību, gan par mūsu spēju kvalitatīvi paveikt plānoto. Vienlaikus projekta izstrāde palīdz pamatīgi izvērtēt katru aktivitāti, katru izdevumu pozīciju, esošos resursus, kā arī labāk izprast, kādus rezultātus mēs sagaidām.

Kad projekta īstenošanai tika apstiprināts finansējums, rīkojām darba grupas apspriedes, kurās precizējām iesaistīto personu pienākumus, sastādījām aktivitāšu taktiskos plānus, nodarbību grafikus, materiālu iegādes grafiku saskaņā ar aktivitāšu plānu u.c. Projekta īstenošanas pirmajā nedēļā tika sagatavoti nepieciešamie dokumenti – līgumi un vienošanās, kā arī uzsākta projekta dienasgrāmatas veidošana.

Visu projekta laiku dažādos veidos centāmies nodrošināt pasākumu publicitāti: personīgi uzrunājām projekta dalībniekus, izvietojām informāciju skolas un pagasta interneta vietnēs, sūtījām preses relīzes uz laikrakstiem, stāstījām par projektu visos pasākumos, kuros bija iespēja piedalīties, kā arī sniedzām informāciju viesiem un tūristiem, kas apmeklēja Makašānus. Ik reizi, kad bijām publicējuši kādu rakstiņu, un pēc sižeta LTV1 saņēmām telefona zvanus no dažādām Latvijas vietām. Cilvēki pieteicās apmeklēt Makašānus, ziedoja mums grāmatas, rokdarbus un dažādus citus ar amatniecību saistītus priekšmetus, kā arī izteica atzinību mūsu darbam.

127

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Pirmajā projekta mēnesī tika veikti materiālu iepirkumi, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu amatniecības priekšmetu izgatavošanas nodarbības un procesa dokumentēšanu fotogrāfijās. Sākotnēji iegādājāmies apmēram pusi no paredzētā materiālu apjoma, lai pirmajā darba periodā saprastu, kas un cik daudz vēl ir nepieciešams, vai nav vajadzīga finansējuma pārdale. Drīz pēc tam pasūtījām portatīvo datoru, kas mums ir svarīgs instruments ne tikai darbam uz vietas centrā, bet arī līdzi ņemšanai izbraucienos, kad iepazīstinām cilvēkus ar projekta ideju, mērķiem, aktivitātēm un aicinām viņus sadarboties.

Ar katru mēnesi darba intensitāte un apjoms pieauga. Līdzās praktiskajām nodarbībām amatu pasniedzēji fotografēja atsevišķu priekšmetu izgatavošanu pa soļiem un aprakstīja darba procesu. Kopumā darba gaitā ir radies vairāk kā tūkstotis fotogrāfiju, kuras tiek šķirotas, kārtotas, apstrādātas. Daļa no tām nonāk Makašānu Dzīvās mākslas centra interneta vietnē skrinis.lv, bet pārējās izmantojam projekta dienasgrāmatai, publicitātei, atskaitēm un centra informācijas krājumam.

Tā kā, piemēram, skulptūru dārza veidošanas darbiem ir sezonāls raksturs, tad bija saplānots tā, ka līdz ar sniega nokušanu plānotajā teritorijā varēja izvietot pirmos objektus, bet pārējie, intensīvi strādājot, dārzā nonāca nākamo divu mēnešu laikā. Savukārt jūnijā tika veikts multifunkcionālās ekspozīciju telpas remonts, lai tajā nekavējoties varētu izvietot izgatavotos un savāktos priekšmetus, kā arī organizēt centra pasākumus, nodarbības.

Daudz laika un pūļu prasa interneta vietnes satura sagatavošana, materiālu pielāgošana mūsu pasūtītajam dizainam. Mums ir svarīgi, lai skrinis.lv dizains labi saskanētu ar tā idejisko saturu, lai tas būtu pietiekami atraktīvs lietotājiem, kā arī papildināms ar jauniem materiāliem un ziņām.

Septembrī un oktobrī aktīvi gatavojamies projekta pirmā gada noslēguma pasākumam «Makašānu Lielā balva», kurā kopīgi ar dalībniekiem, sadarbības partneriem un viesiem atskatīsimies uz padarīto, sumināsim čaklākos amatu pratējus un amatnieku atbalstītājus.

Atziņas

Pateicoties īstenojamam projektam, mums ir iespēja aktīvāk iesaistīt amatu apguvē gan savas skolas skolēnus, gan arī ieinteresēt citus sabiedrības pārstāvjus uzsākt sevis izglītošanu un jaunu prasmju apgūšanu.

Cilvēki, kas sen vairs nav tieši saistīti ar skolu, ir ieinteresēti un atsaucīgi mūsu piedāvājumam gan pašiem mācīties, gan arī dalīties savās prasmēs ar citiem.

Amatniecībai Latgalē ir nākotne, jo visos pagastos ir meistari, kuri prot radīt brīnumainas lietas. Ir jārada iespējas viņu prasmes celt gaismā, jāattīsta amatu izglītība un jāveicina uzņēmējdarbība amatnieku vidū. Ar savu darbu esam iedvesmojuši īstenot savas sen lolotās idejas gan kolēģus no savas skolas, gan arī no citām skolām.

Ikvienam – gan lielam, gan mazam, gan skolēnam, gan skolotājam ir svarīga atzinība un sajūta, ka viņš var būt noderīgs. Tas cilvēkus brīnumainā veidā atraisa labiem darbiem.

Projektu īstenošanā ir svarīga laba komanda. Par komandu šajā gadījumā mēs uzskatām darbiniekus, dalībniekus, pašvaldību un granta devēju. Ir ārkārtīgi svarīga uzticēšanās komandas dalībnieku starpā, kopīga izpratne par sabiedrības vajadzībām un mērķiem, ko gribam sasniegt.

Ir svarīga komunikācija un sadarbība ar citiem projektu īstenotājiem Latvijā, lai turpmāk, vienam otru bagātinot, veidotu savas skolas aizvien pievilcīgākas kopienas iedzīvotājiem.

Iniciatīva «Pārmaiņu iespēja skolām» iznesa plašumā un atbalstīja ideju, ko mēs savā skolā esam lolojuši gadu desmitiem ilgi, spītējot vairākiem skolu slēgšanas viļņiem. Skola, mūsuprāt, ir gaismai, radošumam un sadarbībai atvērta vide, kurā droši var ienākt ikviens mācīties, mācīt un sadarboties gribošs cilvēks neatkarīgi no vecuma, tautības vai mantiskā stāvokļa. Šodien Latvijas lauku skolai ir jābūt tādai, kas ne tikai sniedz zināšanas noteiktu vecumu skolēniem, bet palīdz dzīvot, māca sadarboties paaudzēm, rosina nebūt vienaldzīgiem un palīdzēt cits citam, iedvesmo radīt un īstenot idejas, sniedz pamudinājumu pašattīstībai un izaugsmei.

Viens no nozīmīgākajiem mūsu projekta ieguvumiem ir sadarbības saites, kas ir izveidotas ar vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldību, amatniekiem no visas Latgales un citiem sabiedrības pārstāvjiem. Tas ir sava veida nodrošinājums Makašānu Dzīvās mākslas centra ilgtspējīgai attīstībai.

128

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centrs Stabulnieku pagasta Dravnieku pamatskolāSkaidrīte Grigale, projekta vadītāja

Riebiņu novada Stabulnieku pagasta Dravnieku pamatskola, īstenojot SFL finansēto projektu «Izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centra izveide Stabulnieku pagasta Dravnieku pamatskolā», ir pārtapusi par izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī pieaugušajiem.

Ideja par šāda centra izveidi nāca pārdomāti, jo ikdienā mēs – gan pedagogi, gan uzņēmēji –sastopamies ar tām sociālajām un ekonomiskajām problēmām, kas skar arī mūsu pagasta iedzīvotājus. Aktīvākajiem pagasta iedzīvotājiem mēdz rasties arī jaunas idejas un vēlme kaut ko darīt sabiedrības labā. Redzot, ka lauku darbos nodarbinātie iedzīvotāji ir kļuvuši pasīvi, nelabprāt apmeklē kultūras pasākumus un reti arī skolu, dzima ideja par iedzīvotāju un audzēkņu savstarpējās sadarbības stiprināšanu un sociālā atbalsta pasākumu sniegšanu, lai mazinātu sociālās atstumtības risku un iedzīvotāji varētu lietderīgāk un radošāk pavadīt savu brīvo laiku.

Redzot, ka audzēkņi pēc mācību stundām nav nodarbināti un viņiem nav atsevišķas atpūtas telpas, dzima ideja par bērnu rotaļu istabas izveidošanu un pēcpusdienas skolas izveidi, kur audzēkņi varēja nodarboties radošajos pulciņos «Netradicionālās zīmēšanas metodes», «Aktīvā sporta studija»,

«Pašgatavoto leļļu teātra studija». Bija arī nodarbības, kurās audzēkņi mācījās pareizi kopt matus, ievērot higiēnu un apgūt galda kultūru.

Projekta laikā tika īstenotas vairākas aktivitātes, kas bija vērstas ne tikai uz bērnu izglītības un interešu attīstību, bet arī uz kultūras un sociālā atbalsta pasākumu īstenošanu pieaugušo auditorijai. Pieaugušie parasti visu uztver ar zināmām bailēm, neizpratni, skepsi. Lai viņus pārliecinātu izrauties no ikdienas dzīves, mēs piedāvājām plašu un saturīgu pašizglītošanās programmu un saturīgu brīvā laika pavadīšanas programmu. Tas pagasta iedzīvotājiem pavēra iespēju lielu daļu pakalpojumu saņemt tepat uz vietas – piedalīties neformālās izglītības apmācības kursos, bezdarbnieku apmācības kursos, papildināt zināšanas sadzīves prasmju centrā. Visatsaucīgākā publika apmeklēja radošo darbnīcu nodarbības – «Rotaslietu darināšanas darbnīcu», «Radošo fantāziju darbnīcu», «Apģērbu pārveidošanas darbnīcu», kur darbojoties tapa jaukas rotas lietas, apgleznoti trauki, konfekšu pušķi, radošas izdomas bagāti izstrādājumi. Floristikas kursiem bija liela atsaucība pagasta sieviešu vidū, jo izmantojot apkārt esošos dabas materiālus var radīt pārsteidzošus darbus.

Pozitīvas prakses piemērs ir arī tas, ka iedzīvotājiem projekta ietvaros bija iespējams saņemt bezmaksas konsultācijas gan no jurista, gan psihologa, gan sociālā pedagoga. Minētie speciālisti bija pieejami noteiktā dienā. Visbiežāk tika risināti jautājumi, kas skar mantojuma lietas, ģimenes strīdus, sociālas dabas problēmas. Skolā ar bērniem arī strādāja gan psihologs, gan sociālais pedagogs, kas gan lielāku uzmanību pievērsa nepilno, maznodrošināto ģimeņu problēmām.

Brīžos, kad klājas grūti, ir labi saņemt atbalstu no tuviem cilvēkiem. To mēs panācām arī caur ziedojumu akciju organizēšanu. Noorganizējām divas

129

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

ziedojumu akcijas un bijām gandarīti par cilvēku atsaucību šo akciju laikā. Akcijas tika īstenotas ar mērķi palīdzēt maznodrošināto ģimeņu bērniem gan Ziemassvētkos, gan pirms 1. septembra – drēbes, pārtiku, kancelejas preces saņēma šo ģimeņu bērni.

Neiztrūkstoša vērtība, katra pagasta dzīvē ir arī kultūras pasākumu organizēšana un piedalīšanās tajos. Atbalstot citam citu, esam panākuši, ka sabiedrība saliedējas un sociālās problēmas tiek risinātas sekmīgāk. Pieaugušie kopā ar bērniem ir veidojuši gan Ziemassvētku pasākumu ar pašdarbnieku koncertu, gan Lieldienu pasākumu un Miķeļdienas pasākumu. To, ka iegūtās prasmes un iemaņas varēs pielietot praktiskajā darbā, parādīja arī Miķeļdienas gadatirgus. Šī tirgus laikā vietējie iedzīvotāji pārdeva savu saražoto produkciju – žāvētas zivis, gaļu, sieru, avenes, kā arī lietas, kuras iemācījās gatavot, apmeklējot radošās nodarbības – rotaslietas, mājās gatavotas ziepes, adījumus, tamborējumus, konfekšu pušķus, radoši iesaiņotas pudeles un daudz ko citu. Šo pasākumu gaidījām ar nelielām bažām – vai tas izdosies, vai nē, vai būs tirgotāji utt. Uzskatām, ka, pirmo reizi organizējot šāda veida pasākumu, mums tas izdevās. Kopīgi sadarbojoties ar Stabulnieku kultūras nama pašdarbnieku kolektīviem, noorganizējām arī pašdarbnieku deju kolektīvu, skolēnu deju kolektīvu un dziedātāju koncertu, kas priecēja tirgus apmeklētājus. Lai pateiktu paldies par projektā iesaistīšanos, par atbalstu un aktivitāti – aktīvākajiem, radošākajiem projekta dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem pasniedzām arī piemiņas veltes un izteicām atzinību par kopējo sadarbību.

Jāatzīmē, ka Stabulnieku pagastā ir augsts bezdarba līmenis (līdz 15 %). Tāpat kā visā valstī, pašlaik darba tirgū darba piedāvājumu ir ļoti maz, tie

ar augstām prasībām, tāpēc lielākā daļa bezdarbnieku nemaz nevar pretendēt uz šādām vakancēm, it sevišķi bezdarbnieki no sociālās atstumtības riska grupām. Pagastā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir nepietiekamas iemaņas informācijas tehnoloģiju metožu lietošanā, trūkst svešvalodu zināšanu, kas celtu viņu konkurētspēju darba tirgū. Arī finansiālu problēmu dēļ viņi nevar nokļūt Preiļos uz bezdarbnieku apmācības kursiem, tādējādi negūstot iespēju paaugstināt savas prasmes un iemaņas un papildināt tālākizglītību. Apmeklējot datorkursus, angļu valodas kursus, pārdevēju kursus, frizieru un floristu kursus, iedzīvotāji ir atzinuši, ka darba organizācija uz vietas ir devusi ne tikai atbalstu vietējiem, bet arī jaunas prasmes un iemaņas piemēram, kases aparāta apliecības iegūšanu. Strādājot individuālo darbu vai savā saimniecībā veicot saimniecisko darbību, būs nepieciešama apliecība par kursu beigšanu darbam ar kases aparātu. Sievietes, kuras apguva mazumtirdzniecības veikala pārdevējas programmu, kursu laikā ieguva šo apliecību un bija priecīgas, ka šo pakalpojumu varēja saņemt tepat uz vietas, netērējot liekus izdevumus transporta pakalpojumiem, lai nokļūtu līdz pilsētas centram.

Identificējot vairākas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, esam devuši viņiem iespēju tālākizglītības iegūšanai un pamatprasmju apguvei, aktīvai sabiedriskajai dzīvei, jo visus šos faktorus nosaka materiālie resursi. Ar katru, kurš piedalās aktivitātēs, varējām mierīgā gaisotnē aprunāties, «izkratīt sirdi» vai vienkārši dot nomierinošu padomu. Daudzām sievietēm kursi bija vienīgā iespēja izrauties no ikdienas rutīnas, iemācīties ko jaunu un aizvest vēl mājās kādu pašgatavotu, mīļu, radošu darbiņu. Aicinot Stabulnieku pagasta iedzīvotājus piedalīties ne tikai izglītības, bet arī kultūras un sociālajās dzīves norisēs, sekmējām viņu pašapziņas celšanos, stiprinājām motivāciju tālākajām

130

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

dzīves un darba gaitām, sekmējām viņu radošo spēju apzināšanos un savstarpēju saprašanos. Ikviena kopā pavadīta diena vai vakars nestrādājošajiem vai jaunajām māmiņām, kuras gadiem ilgi mājās ir bijušas vienīgās pavarda kurinātājas, lika sevi apzināties kā jaunu personību, kas var iemācīties ko jaunu un parādīt arī to citiem. Kā pozitīvs fakts jāmin tas, ka kursu laikā apgūtās prasmes un iemaņas varējām redzēt ne tikai izstādēs, bet sievietes arī dāvināja saviem radiem, draugiem un paziņām jaukus rokdarbus, kurus pašas šo kursu laikā gatavoja. Bija patīkami viņu acīs redzēt lepnumu par savu veikumu.

Pieaugušo tālākizglītība pieder sarežģītām aktivitātēm, jo nevar zināt, vai iedzīvotāji būs pietiekoši aktīvi, vai viņus varēs ieinteresēt ar piedāvātajām programmām, vai citi uzdevumi nebūs svarīgāki par pašizglītošanās procesu. Kopumā ņemot mērķauditorijas aktivitāti, jāsaka, ka tā bija pietiekoši liela un piedalījās visi tie, kuri kaut ko gribēja uzzināt vai iegūt jaunu pieredzi. Arī brīvā laika pavadīšana pieaugušajiem, lika aizdomāties par veselīga dzīvesveida popularizēšanu, jo vakaros pieaugušie apmeklēja gan volejbola, gan basketbola nodarbības un piedalījās arī sacensībās. Pagasta sievietes no mājām izvilka darbošanās radošajās darbnīcās – rotaslietu gatavošanas, apģērbu pārveidošanas darbnīca, radošo fantāziju darbnīca, pašapziņas celšanas kursi. Liels prieks mirdzēja sieviešu acīs, kad viņas bija iemācījušās izgatavot suši vai boli, kad pašas varēja sašūt linu auduma somiņu ar koka rokturiem un koka pogām.

Labās prakses piemērus varētu minēt daudz, arī nometņu organizēšanu skolā maznodrošināto, daudzbērnu ģimeņu bērniem. Projekta ietvaros mēs

noorganizējām piecu dienu nometni ar tēmu «Senās amata prasmes». 20 bērni nometnes laikā strādāja radošajās darbnīcās – «Linu diena», «Seno amata rīku, darbarīku diena» «Podu un ziepju diena», «Sveču diena», kuru laikā tapa radoši darbi no linu audumiem, pašgatavotas ziepes, sveces, sviesta ķērnē tapis sviests un citas jaukas lietas. Nometnes laikā tika ielikts pamats skolas muzeja izveidošanai, kur skolēni iesaistījās seno amata rīku, instrumentu atnešanā un ekspozīcijas izveidošanā. Patīkams piedzīvojums skolēniem bija vienas dienas ekskursija uz Latgales lauku sētu, lai iemācītos pīt skalu grozus un aust. Bērnu atsauksmes bija ļoti pozitīvas. Vislabāk viņiem patika «vārīt ziepes», labi paēst, šūt linu somas un arī brīvajos brīžos pasportot.

Īstenojot projektu, esam nonākuši pie atziņas, ka, lai cilvēkus iesaistītu jebkāda veida pasākumos, aktivitātēs katrs cilvēks ir jāuzrunā atsevišķi, un tikai tad viņš sapratīs, ka arī par viņu kāds domā un ka viņš kādam ir vajadzīgs, kaut vai kā sarunu biedrs. Pagastā pastāvīgi ir jābūt kādam klubiņam, nevalstiskajai organizācijai vai kultūras centram, kas lauku iedzīvotājus aktivizētu uz kopēju sadarbību, jo tikai tā var panākt plānoto rezultātu. Kā «Rotaslietu darināšanas darbnīcā» strādājot teica kāda sieviete: «Ir labi, ka mūs kāds atceras, ka izvelk laukā no mājām, jo pēdējo gadu laikā nekas tāds nav darīts. Un ja vēl pats šo dažu stundu laikā vari uzmeistarot darbiņu, kas pašai patīk, nu tad mana pašapziņa arī pacēlusies un es jūtu, ka esmu, kaut uz brīdi, bet laimīga...’’

131

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Nīcgales pagasta skolēns, skolotājs, iedzīvotājs ceļā uz pašpietiekamu, pašnodarbinātu personību

Guberts Vēvers, projekta direktors

Mūsu mainīgajā pasaulē bieži ir tādas situācijas, kad rodas vajadzība pēc pārmaiņām, kas veicinātu turpmāko darbību. Sakarā ar to, ka valsts nevarēja un necentās pilnvērtīgi uzturēt mazās skolas, bija jādomā par citām skolas iespējām. Pieredze, kas bija iegūta, iesaistoties iepriekšējos projektos, ļāva izvērtēt radušos situāciju un mēģināt nedaudz būt neatkarīgiem no valsts institūcijām. Izvēlējāmies tieši šo projektu, jo gribējām pārmaiņas, kas ne tikai sekmētu skolas attīstību un pilnveidotu tās materiāli tehnisko bāzi, bet arī radītu ciešāku saikni starp skolu, ģimeni un sabiedrību. Sadarbība rodas tikai tad, kad tiek veikts kopīgs darbs, apvienojoties dažādiem cilvēku slāņiem neatkarīgi no viņu sociālā statusa.

Projekta sākumā tika apzinātas cilvēku grupas, kas ir ieinteresēti piedalīties tā realizēšanā, izmantojot anketēšanu, individuālās pārrunas un uzrunas kopsapulcēs. Anketas tika izplatītas Nīcgales pamatskolā skolēniem, skolas darbiniekiem, vietējā veikalā, jo tajā ienāk ne tikai vietējie, bet arī citu pagastu cilvēki. Bija veiktas arī individuālas sarunas ar interesentiem, pārrunas ar vecākiem skolas vecāku sapulcēs. Pie Nīcgales «Saules» veikala tika izvietota afiša. Pēc šādas kampaņas projektā piedavātajās aktivitātēs pieteicās 113 interesenti, no tiem 30 bērni un 83 pieaugušie, turklāt astoņi cilvēki bija no

kaimiņu pagastiem (trīs no Kalupes pagasta, pieci no Līksnas pagasta). Daudzi no šiem dalībniekiem piedalījās vairākās nodarbībās. Ieinteresētās personas bija pirmsskolas un skolas vecuma bērni, jaunieši, bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām, pieaugušie, kuri ir ekonomiski aktīvi, pensionāri, bezdarbnieki, maznodrošinātie un trūcīgie, vientuļie cilvēki, iedzīvotāji ar zemām sociālajām prasmēm, vientuļie vecāki, daudzbērnu ģimenes. Interesanti ir tas, ka etnisko minoritāšu pārstāvji (ukraiņi, lietuvieši) vēlējās mācīties latviešu valodu, kaut arī tas nebija ieplānots. Tāpēc projekta ietvaros tika izveidota grupa, kas mācījās latviešu valodu.

Nīcgalē izveidojusies situācija, ka skola un bērnudārzs spēj vairāk veikt bērnu sagatavošanā dzīvei nemitīgi mainīgajā vidē, nekā to nereti veic viņu ģimenes. Daļai bērnu vecāki atrodas ārzemēs, sociālajā depresijā un pesimismā cieš ne tikai no nabadzības un bezpalīdzības, bet arī no zema pašvērtējuma, nespēj atteikties no pieņemtajiem stereotipiem. Tāpēc mūsu projektā tika piedāvāti psihologa un logopēda pakalpojumi, sevišķu uzmanību pievēršot pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu attīstības veicināšanai. Vajadzība pēc šiem speciālistiem pastāvēja jau sen, bet skolai un pašvaldībai nepietika līdzekļu, lai varētu tādus algot, un ierosinājums nāca gan no vecāku, gan skolotāju puses. Lai vecāki, skolotāji un iedzīvotāji izprastu bērnu nepieciešamību pēc šīm nodarbībām, logopēde Jolanta Lukovska stāstīja par šo specifisko nodarbību niansēm kopsapulcē un skolas vecāku sapulcē, pedagoģiskajā kolektīvā. Tikai ciešā sadarbībā starp dažādām sabiedrības grupām veidosies izpratne par šo jautājumu risināšanu. Vecāku aptauja parādīja, ka ir uzlabojusies bērnu valoda un izpratne par iegūto zināšanu izmantošanu, arī strādājot patstāvīgi.

132

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Nīcgales pagasta bērnu, pieaugušo mūžizglītības pasākumu sekmēšana

Realizējot šo projektu tika sasniegti izvirzītie mērķi un uzdevumi, Nīcgales pamatskolā tika uzlabota materiāli tehniskā bāze, iegādāta interaktīvā tāfele, nopirkti datori, kuriem tika pieslēgts internets – tas ļāva interesentiem ne tikai apgūt jaunās tehnoloģijas, bet arī izmantot šo datortehniku pasākumu, kopsapulču, konferenču organizēšanā un rīkošanā un individuālā redzes loka paplašināšanai. Iegādātais aprīkojums palīdzēja skolēniem un pagasta iedzīvotājiem mācīties angļu, vācu valodu, interesanti un radoši rakstīt projektus. Tā rezultātā skolēni ieguva labus panākumus olimpiādēs: Daugavpils novada bioloģijas olimpiādē piedalījās Jekaterina Sokolova, latviešu valodas olimpiādē Laura Bernāne un Marika Stalidzāne, vēsturē Laura Bernāne, Ēriks Guģis ieguva 2. vietu vizuālās mākslas olimpiādē, pētnieciskajā darbā «Pusaudžu pašizaugsme un slengs» Edmunds Lazdāns un Valdis Pīzelis ierindojās 3. vietā.

Pavāru nodarbību organizēšanai tika labiekārtots mājturības kabinets un papildināts tā aprīkojums, iegādājoties virtuves kombainu, profesionalo elektrisko plīti un dažādus virtuves piederumus. Jaunie pavāri iemācījās galda servēšanas kultūru, ēdienu pagatavošanu, izmantojot iegūto aprīkojumu, iemācījās novērtēt ēdienu enerģētisko vērtību, jo tam ir liela nozīme veselīga dzīves veida kopšanā. Kā izteicās jaunie pavāri Jānis, Ēriks un Raivis: «Tagad mēs zinām ne tikai to no kā sastāv salāti, bet arī kā var tos noformēt, lai tie izskatās arī garšīgi un rosinātu apetīti.» Uz jautājumu: «Par ko jūs gribētu kļūt?» viņi viennozīmīgi atbildēja: «Par pavāriem!» Jācer, ka iegūtās zināšanas viņiem ne tikai noderēs sadzīvē, bet arī kļūs par viņu profesiju. Pieaugušie dalībnieki Larisa un Nadja bija pateicīgas par to, ka iemācījās cept tortes. Savu prasmi viņas nodemonstrēja arī, uzcepot tortes Jāņu dienas pasākuma dalībniekiem.

Ar inventāru un materiāliem projekta realizēšanai tika papildinātas zēnu darbnīcas un vizuālas mākslas kabinets. Tas deva iespēju šo nodarbību dalībniekiem izpausties daudz radošāk un iegūt tās iemaņas, kas noderēs ikdienā un veidojot savu biznesu. Modests Zaletilo, pateicoties darbam šajā projektā, ieguva VISC un Čehijas Republikas pateicību par piedalīšanos 38. starptautiskajā bērnu mākslas konkursā «Lidice 2010» ar savu darbu no saplākšņa. Dalībnieku izstrādājumi arī sekmīgi tika realizēti gan gadatirgū, gan individuāli. Dažādo mākslas nodarbību dalībnieki pārsteidza ar savu iracionālo domāšanu dažādu mākslas priekšmetu un mākslas tehniku izmantošanā: zīda, dažādu ķeramikas izstrādājumu, piemēram: flīžu, kā arī laukakmeņu, stikla izstrādājumu apgleznošanā, ziedu kompozīciju veidošanā,

aušanā, plastisko darbu veidošanā, izmantojot ziepju izstrādājumus. Parasts ziepju gabaliņš kļuva par figūru, un tas izraisīja lielu interesi pārējo aktivitāšu dalībnieku vidū. Pateicoties šādai darbībai, dalībnieki saņēma pateicību par piedalīšanos Vaboles, Naujenes pagasta Mākslas dienās. Konkursā «Ritmu spēles» 2010. gada martā 1. vietu ieguva Sigita, Klinta, Modests, Mārtiņš, Jolanta, Marika, bet atzinību Ēriks. Konkursa «Lidice 2010» dalībnieku Marikas, Sigitas, Klintas, Ērika darbi tika izstādīti Rīgā. Zīda apgleznošanas nodarbību dalībnieces Rudīte Stikāne un Valentīna Zvingule, Lilija Lozda savus darbus gan dāvināja, gan realizēja vietējā un kaimiņu pagastu gadatirgos.

Sekmējot pieaugušo un jaunās paaudzes mūžizglītību, katram Nīcgales pagasta iedzīvotājam bija iespēja izmēģināt savas spējas projektu rakstīšanā. Šajās nodarbībās piedalījās arī 9. klases skolēni Mārtiņš Dzenis un Modests Zaletilo, kuri teica: «Dzīvē viss noderēs.» Tātad viņi izprot šo nodarbību jēgu turpmākajā darbībā, un tas ir pats galvenais projekta mērķis. Šo nodarbību rezultātā, skolēniem piedaloties Zemkopības Ministrijas projektā «Mans mazais pārgājiens» tika iegūta atzinība, vides projektā «Jāņupes ekoloģiskais raksturojums» Jekaterina Sokolova ieguva 2. vietu. Arī pieaugušie centās neatpalikt no bērniem, un viens no projektiem pēc tā realizēšanas kļuva par Nīcgales bērnu sajūsmas objektu, jo tās bija piepūšamās atrakcijas, bet otrs sekmīgi startē otrajā kārtā Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas «NVO fonds» apakšprojektā. Ieguldītais darbs attaisnojas, jo tiek sekmīgi piesaistīti arī jauni līdzekļi, lai šis projekts varētu pastāvēt ilgākā laika periodā.

Saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas Nīcgales pamatskolā

Nīcgales pagastā bija nepieciešams arī popularizēt veselīgu dzīvesveidu un iemācīt cilvēkiem mērķtiecīgi pavadīt brīvo laiku, tāpēc tie tika iesaistīti mākslas dienās, gadatirgos, sporta pasākumos, grāmatu svētkos un citos pasākumos. Lielu interesi izraisīja atskaites kopsapulce par paveikto darbu aktivitātēs. Uzstājoties auditorijas priekšā, ir vajadzīgas noteiktas zināšanas, aktiera prasmes un drosme, un visi, kas uzstājās auditorijas priekšā, bija apveltīti ar šim īpašībām – folkloras kopas dalībnieki; angļu, vācu un latviešu valodas grupas dalībnieki, kas izspēlēja dažādas dzīves situācijas; mākslas un kokapstrādes darbus prezentēja šo nodarbību dalībnieki; uzstājās arī aerobikas nodarbību apmeklētāji. Lai sekmīgi izdotos pasākums, jauno tehnoloģiju aktivitātes dalībnieki nodrošināja vizuālo un audio apskaņošanu, bet logopēde Jolanta stāstīja par sava darba specifiku. Nīcgales pamatskolas projekta dalībnieki aktīvi iesaistījās Jāņu dienas gaidīšanas pasākumā 22. jūnijā, kurā

133

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

piedalījās visu aktivitāšu dalībnieki un ciemiņi. Turpinot tradīciju, pavāru nodarbību dalībnieki vārīja Jāņu sieru un pēc tam cienāja ar to pasākuma dalībniekus; folkloras kopa mēģināja dziesmas, kuras tika dziedātas šīs dienas koncertā; angļu valodas grupa rīkoja jautrās stafetes ar dažādiem uzdevumiem. Mākslinieki apgleznoja stiklu, flīzes un pina vainagus, bet kokgriezēji izgatavoja dažādas rotaļlietas. Dalībniekos jautrību izraisīja piepūšamās atrakcijas, kuras iegādājās pašvaldība LEADER pieejas programmas ietvaros. Jautrās stafetes vadīja sporta aktivitāšu dalībnieki. Pagasta iedzīvotāja Ļubova Vērdiņa uz šo pasākumu bija atvedusi savas mazmeitas un atzina: «Esmu ļoti lietderīgi pavadījusi laiku». Projekta SFL «Pārmaiņu iespējām skolām» Nīcgales pamatskolas radošās darbnīcas piedalījas Daugavpils un Ilūkstes novadu 9. Grāmatu svētkos sadarbībā ar Lauku bibliotēku atbalsta biedrību, kuras tika rīkotas mūsu skolā. Nodarbības vadīja Evita Kleina floristikā «Pušķosim augustu». Floristikas nodarbībās piedalījās ciemiņi no Dubnas Vjačeslavs Undrovinas, Dvietes māsas Egita un Brigita Griļevskas un izteica atziņu: «Mēs sapratām, ka jebkuru dabas materiālu var pielietot arī praktiski, un tas ir forši.» Flīžu apgleznošanas un papīra plastikas nodarbībās «Ar otu pārvērst pasauli» Naujeniete Oksana Klimanska, Bebreniete Līga Ragele, Biķrnieku pārstāve Jeļena Kļiņina atzina: «Jānopērk vienkāršas flīzes, un tālāk ir paša radošais darbs.» Lielu sajūsmu izraisīja ķermeņu apgleznošana, jaunieši bija sajūsmā par iespēju izmēģināt ļoti populāru mākslas veidu. Uz sejas, rokām, izmantojot speciālās krāsas, tika gleznoti pašu izdomāti tēli un motīvi. Raimonda Tūmiņa vadītajās nodarbībās kokapstrādē «Koka noslēpums» no saplākšņa tika izgrieztas Nīcgales pagasta kontūra un uz tās tika uzlīmēti mazi oļi, jo Nīcgali visi atpazīst pēc Lielākā akmens Latvijā. Ilze

Mežniece folkloras aktivitātēs «Ai, jūs, bērni rakarīši, nākat skaisti padziedāt» ievadīja dalībniekus Latviešu tautas tradīciju izkopšanā ar dziesmu un rotaļu palīdzību. Folkloras kopas dalībnieki uzstājās pagasta gadatirgū, kopu skatē Mežiniekos, Daugavpils novada Augšdaugavas svētkos, Skolēnu Dziesmu un Deju svētkos Brīvdabas muzejā, jo folkloras kopu skatē tika iegūts 2. pakāpes atzinības raksts, un arī skolas rīkotajos pasākumos.

Nīcgales pagasta skolēns, skolotājs, iedzīvotājs ceļā uz pašpietiekamu, pašnodarbinātu personību – realitāte vai mīts?

Latgalē vispārējās nabadzības, bezdarba un neinformētības apstākļos pieaug sociālā izslēgtība. Nīcgales pagastā 18 nepilnās ģimenēs aug 25 bērni. Visvairāk audzēkņu ir no maznodrošinātām ģimenēm, kurām nav iespējas nopirkt grāmatas, pasūtīt preses izdevumus. Pagastā bija nepieciešams visiem – skolotājiem, skolēniem, vecākiem, maznodrošinātajiem iedzīvotājiem  – pieejams izglītības un interešu attīstības centrs, kas pilnveidotu skolēnu, viņu vecāku un ikviena interesenta intereses gan psiholoģiskās spriedzes mazināšanai un pašapziņas celšanai, gan arī papildinātu zināšanas par iespēju piesaistīt naudu un kļūt par pašnodarbinātjiem, izmantojot projektu naudu, kā arī veicinātu veselīga dzīvesveida izkopšanu un mērķtiecīgu brīvā laika pavadīšanu.

Projekta laikā šie uzdevumi tika sekmīgi īstenoti, jo ir izveidojusies ciešāka saikne starp pagasta iedzīvotājiem, skolu, pašvaldību, novadu, kas sekmē kopienas attīstību. To parāda arī kopīgi rīkotie pasākumi.

134

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Darbīgais PužiņšAnda Lejniece, projekta direktore

Šis gads Puzes pamatskolas skolēniem ir bijis savādāks kā iepriekšējie. Par prieku visiem Puzē dzīvojošajiem, projekts «Darbīgais Pužiņš» bija to 53 laimīgo projektu starpā, kurus atbalstīja Sorosa fonds – Latvija, lai gan konkurence bija pietiekami liela – 323 pretendenti.

Teju, teju beigsies pirms gada uzsāktais projekts, šie mēneši burtiski aizskrējuši. Bērni ar patiesām skumjām uztver to, ka nodarbības beigsies. Taču ticam, ka noteikti jau pagastā atradīsies cilvēki, kas pamācīs bērnus arī par ļoti simbolisku algu vai pat bez maksas. Laukos daudzas ģimenes ir trūcīgas, un tas nozīmē, ka vecāki nevar atļauties apmaksāt papildus ārpusstundu nodarbības, tāpēc jāmeklē visas iespējas šādas nodarbības bērniem piedāvāt bez maksas. Šobrīd jau divi no projektā iesaistītajiem pasniedzējiem ir izteikuši vēlmi darboties ar bērniem arī pēc projekta noslēguma, jo no nodarbībām ir palikuši vēl nedaudz materiāli – vilna filcēšanai, kokmateriāls, dzija. Ar novembri Amatniecības centrā tiks uzsāktas klūdziņpīšanas nodarbības pieaugušajiem, drīzumā tiks izveidota filcētāju grupa un tuvākā nākotnē tiks organizētas aušanas nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem.

No 2009. gada 8. novembra sākās lielā rosība – tika uzsākts otrā stāva remonts, notika nepieciešamā inventāra meklēšana, salīdzināšana un labākās preces iegāde. Un tā 15. janvārī tika atklāts mūsu jaunais Amatniecības centrs, kurā ir iespēja darboties gan jauniem, gan ne tik jauniem, bet galvenais – šīm dažādajām paaudzēm ir iespēja sadarboties, jo viens no visiedarbīgākajiem

paņēmieniem, kā parādīt īstās vērtības un pavērt durvis uz jaunām iespējām, ir stāstīt par dzīvi. Atklājot šo centru, svarīgi likās Olgas Lisovskas vārdi:Durvis. Durvis. Durvis.Aiz katrām – citādi viss.Pa nākošajām vairs neiziesiKāds biji te ienācis.

Amatniecības centrs ir iekārtots, lai nodrošinātu Puzes pamatskolas skolēniem iespēju kvalitatīvi apgūt mājturības un tehnoloģiju mācību programmu, tādējādi gūstot elementārās zināšanas un praktiskās darbības pieredzi, kas nepieciešama gan izdzīvošanai ikdienā, gan pieņemot atbildīgus lēmumus savā dzīvē. Šis centrs spēj amatapmācības ārpusstundu nodarbības padarīt daudzpusīgas, izmantojot jauno materiālo bāzi, tā veicinot vēlmi iegūt jaunas dažādu rokdarbu prasmes. Jaunās amatniecības centra telpas un materiālo bāzi var izmantot visi pagastā dzīvojošie interesenti, veidojot vakarēšanas tradīcijas un radot iespēju apmainīties savstarpējā pieredzē. Rudenī sāksies klūdziņpīšanas nodarbības pieaugušajiem un tiek plānots arī aušanas pulciņš.

Sorosa fonds – Latvija ne tikai finansēja jauna centra izveidi, bet arī septiņus pieredzes apmaiņas braucienus, kuros gūt ieskatu senajos arodos, tādējādi popularizējot senās tradīcijas un bērnos veidojot interesi par senlatviešu daiļamatniecību, un septiņas tikšanās – nodarbības ar amatniekiem, kurās 32 stundu garumā bija iespēja praktiski apgūt iemaņas gan jaunajās rokdarbu tehnoloģijās, gan senajos arodos. Šie pasākumi paredzēti tieši Puzes pamatskolas skolēniem.

135

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Pirmais pieredzes brauciens janvārī bija uz Stiklu speciālās internātpamatskolas kokapstrādes darbnīcu Stiklos, Puzes pagastā, Ventspils novadā, lai iepazītos ar darbnīcu, ar galdnieka svarīgākajiem darbarīkiem un darbgaldiem.

Janvārī un februārī bērni apguva senlatviešu ēdienu gatavošanas prasmes pensionāru klubiņa «Vakarblāzma» pārstāvju vadībā un metālapstrādes pirmās iemaņas, arī metināšanu meistara Aivara Bogdanova vadībā.

Februāra brauciens bija uz ērģeļbūves darbnīcu Ugālē, Ventspils novadā. Mācītājs, ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš iepazīstināja ar specifisku kokapstrādes darbnīcu, kurā top ērģeles. Bērniem tika radīta iespēja tuvumā apskatīt Ugāles baznīcā esošās ērģeles un ieklausīties to varenajā skanējumā.

Martā bērni pirmsskolas grupas skolotājas, klūdziņpinējas Sanitas Bergas vadībā apguva klūdziņpīšanas iemaņas. Autobuss šajā mēnesī bērnus aizveda arī uz Ventspili pie profesionāla akmeņkaļa Ginta Stepana, i/u «Una», kur varēja iepazīties ar akmeņkaļa darbnīcu un tā darbarīkiem, bija iespēja ne tikai vērot akmeņkali darbībā, bet arī ievingrināt roku gravēšanā.

Aprīlis iesākās ar jaunām nodarbībām. Divu mēnešu garumā «Puzes attīstības veicināšanas biedrības Niedre» pārstāve, rokdarbniece, jauno rokdarbu tehnoloģiju zinātāja Dace Grundmane mācīja vilnas filcēšanu, bet galdnieks restaurators Jānis Ekšteins bērniem radīja iespēju apgūt prasmi no veca iegūt jaunu. No bibliotēkas fondos esošajām senlietām tika atjaunots spoguļa skapītis, ratiņš, ogļu gludeklis un kafijas dzirnaviņas.

Aprīļa un maija pieredzes braucieni bija cieši saistīti. Pirmais no tiem bija pieredzes brauciens uz z/s «Remeši», kur bērnus iepazīstināja ar aitu audzēšanas īpatnībām, un roka tika ievingrināta aitu cirpšanā. Pensionāru klubiņa «Vakarblāzma» dalībniece Velga Krūmiņa bērniem demonstrēja un ļāva pamēģināt, kā senos laikos no aitu vilnas gatavoja dziju. Otrs brauciens bija uz vilnas pārstrādes uzņēmumu «Jaunbuži», Pācē, Dundagas novadā. Te varēja vērot dzijas tapšanas procesu rūpnieciskā apstrādē, kā arī tika mainīta

aitu vilna, kuru ziedoja z/s «Remeši» īpašnieki Santa un Aigars Pēterfeldi, pret krāsainām dzijām.

Pēc vasaras brīvdienām, septembrī un oktobrī bērniem ir iespēja apgūt kokapstrādes prasmes jau iepazītā pasniedzēja galdnieka – restauratora Jāņa Ekšteina vadībā. Ar Jāņa palīdzību bērni gatavo drēbju pakaramos amatniecības centra otrajam stāvam, te tiek izmantoti kokmateriāli, kurus ziedoja SIA «Māzers R» īpašnieki Sanita un Sandis Rozenbergi. Paralēli kokapstrādei visiem ir iespēja iemācīties vai papildināt savas iemaņas adīšanā un tamborēšanā. Šīs nodarbības vada Puzes invalīdu biedrības «Labas pārmaiņas» vadītāja, rokdarbniece Gunta Minalgo.

Septembrī bērni devās ekskursijā uz Ventspils Amatu māju pie keramiķa Jāņa Kupča. Keramiķis ļāva bērniem darboties ar mālu un sniedza daudz vērtīgu informāciju par keramiķa amatu.

Puzes pamatskolas skolēni lepojas ar to, ka čaklāko nodarbību apmeklētāju darbiņi aizceļoja uz izstādi Mālpils pagasta Kultūras centā, Mālpils novadā, Rīgas reģionā.

Pašlaik, kad rakstu šīs rindas, vēl palikušas trīs kokapstrādes un trīs adīšanas nodarbības. Tāpat autobuss mūs vēl vienu reizi aizvizinās pieredzes apmaiņā uz Anci, lai iepazītos ar audēju darbu un piedalītos rokdarbnieku rīkotajā vakarēšanā. Projekts noslēgsies ar bērnu dabu izstādi Puzes kultūras namā. Novembrī ne tikai rakstīsim visas nepieciešamās atskaites, bet arī apkoposim filmu par pieredzi bagātinošajiem braucieniem un prasmi attīstošajām nodarbībām.

Atskatoties uz visu šo gadu, rodas patiess gandarījums par paveikto. Pārdomājot katru aktivitātes gaitu, pārskatot dokumentus, varu secināt, ka projekts ir ritējis pēc iecerētā. Varbūt ir gadījušies kādi nelieli misēkļi vai ķibeles, bet kopumā viss ir izdevies, viss ir noticis, kā iesākumā bija iecerēts. Vislielākais prieks ir par radīto iespēju bērniem, viņu pieredze un zināšanas tika papildinātas ar daudz, daudz jaunām lietām, bez Sorosa fonda – Latvija finansējuma tas nebūtu bijis iespējams.

136

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Skola kā patvērums un daudzveidīgas izglītības centrs Rugāju novada iedzīvotājiemRugāju novada vidusskolas projekta komanda

Atrodamies skolēnu pašpārvaldes telpā Rugāju novada vidusskolā. Sēžam uz omulīgā dīvāniņa, dzeram tēju un sarunājamies par dzīvi. Pagājušais mācību gads daudzām skolām ir pagājis krīzes ēnā. Mēs savukārt, pateicoties SFL iniciatīvai «Pārmaiņu iespēja skolām», esam darījuši daudzas pozitīvas lietas, spējuši uz dzīvi un izdarītajiem darbiem, organizētajiem pasākumiem paraudzīties ar gandarījuma un radošuma skatienu. Uz kārtējo pašpārvaldes sanākšanu piecpadsmit skolēni ir nākuši ar jaunām idejām, kā vajadzētu organizēt skolēnu radošo dzīvi šajā mācību gadā. Projekta aktivitātes izveidoja daudzas jaukas iestrādnes, kuras tagad ir noteikti jāturpina.

Esam ļoti priecīgi, ka paši savām rokām esam izremontējuši Skolēnu pašpārvaldes telpu, kas tagad ir kļuvusi par skolēnu tikšanās, atpūtas un darba vietu. Par projekta līdzekļiem noliktavas tipa telpa tika pārvērsta brīnišķīgā, mājīgā telpā, kurai skolēni paši izvēlējās sienas krāsojuma toņus. Satraucoši bija, kad Skolēnu pašpārvaldes Vides ministre Laura Konivale uzdrīkstējās pati uzzīmēt sienas zīmējumu. Skolas direktore atļāva skolēniem brīvu improvizāciju. Par projekta līdzekļiem tika iegādātas krāsas, un sienas māksla varēja sākties. Sienas gleznojums izdevās! Arī pašai gleznojuma autorei Laurai projekta dotā iespēja strādāt ar krāsām un, veidojot tik lielu gleznojumu uz

sienas, deva iespēju pārbaudīt savus spēkus. Tā kā viņa mācījās 12. klasē, tad šis projekta darbs deva ierosmi studēt RTU vides dizainu. Nu jau būdama mūsu skolas absolvente, Laura ir nolēmusi izveidot vēl vienu skolas sienas gleznojumu. Skaisti izremontētā un iekārtotā pašpārvaldes telpa ir tā vieta skolā, kurā labprāt uzturas skolēni, kuriem ir brīva kāda no mācību stundām. Šajā telpā atrodas dators ar interneta pieslēgumu, skandas, tējkanna, brīnišķīgs zaļš dīvāniņš, liels galds, uz kura var veidot afišas un izpildīt citus rakstu darbus. Pašpārvaldes telpu skolēni arī izmanto ārpus stundām, dažreiz te tiek plānoti jauni pasākumi, dažreiz skolēnu grupiņas svin kādus svētkus, piemēram, dzimšanas dienas. Skolēnu pašpārvaldes telpa ar savu mājīgumu ir atvērta visiem skolas skolēniem, te drīkst uzturēties ikviens, izmantojot to kā atpūtas telpu. Tā kā šogad skolā ir izremontēti dabaszinību kabineti, tad skolēniem starpbrīžos ir jāuzturas gaiteņos, tāpēc iespēja izmantot pašpārvaldes telpu tiek atzinīgi novērtēta.

Pašpārvaldes telpā notiek skolas avīzes plānošana. Daudzus gadus skolā tika izdota avīzīte. Tad sākās problēmas ar papīra iegādi un tās izdošanu. Lai veicinātu sadarbību ar vecākiem un sabiedrību, projekta ietvaros skolēni nolēma atjaunot skolas avīzi. Skolas avīzē tiek atspoguļoti skolā notiekošie pasākumi, sasniegumi, risinātas problēmas. Katrs skolēns par velti varēja divos mēnešos reizi saņemt skolas avīzes numuru, kurš bija iespiests tipogrāfijā. Ieguvums no avīzes izdošanas ir ne tikai skolēniem, tā ir veiksmīga skolas reklāma, jo avīze tika dāvināta arī skolas ciemiņiem.

Par iespēju izdot skolas avīzīti «Teleskops» stāsta redakcijas meitenes un zēni.

Vita Daukste (11. kl.): Rakstot rakstiņus skolas avīzei, es pilnveidoju savu rakstīšanas prasmi. Mācījos intervēt cilvēkus, apkopot viedokļus. Zandis Kadakovskis (6. kl.): Es pierakstīju skolotāju izteicienus, pēc tam tos nopublicēja skolas avīzē. Tas bija jautri.Ilona Supe (11. kl.): Man patika, ka skolas avīze nopublicēja manus radošos darbiņus. Es pati nekad tos neuzdrošinātos sūtīt uz laikrakstiem un žurnāliem. Arī šogad es darbošos skolas avīzē.Inese Grigāne (11. kl.): Šogad es būšu skolas avīzes redaktore. Mans uzdevums būs plānot avīzes rakstu izvietojumu, salikt avīzi datorsalikumā. Tā būs jauna pieredze strādāt ar datorprogrammām. Ir iecerēts šogad avīzi ievietot skolas mājaslapā, lai to varētu lasīt arī internetā.Santa Pērkone (12. kl.): Darbojoties avīzē, jutos kā žurnāliste, jo skolotāja konsultante mūs sauca par žurnālistēm. Iemācījos rakstīt reportāžas par notikumiem. Skan zvans, un sākas kārtējais starpbrīdis. Latvijā nav nemaz tik

daudz skolu, kurās darbojas skolas radio. Varbūt esam pat vienīgā

137

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

skola, kurā starpbrīžos skan skolēnu izvēlēta mūzika. Par mūziku rūpējas jaunie skolas dīdžeji. Tiek veiktas aptaujas, kādas dziesmas un informāciju skolēni un skolotāji vēlētos dzirdēt. Iespēja klausīties mūziku tiek ļoti atzinīgi novērtēta. Aptaujājot skolēnus, visi 100% priecājas par mūziku. Protams, dažreiz ir strīdi par to, kas tieši būtu jāatskaņo skolas radio.

Una Rindža (12. kl.): Es priecājos, ka mūsu skola ir tik progresīva un skolotāji tik mūsdienīgi, ka atļauj starpbrīžos skanēt mūzikai.Nauris Kadakovskis (10. kl.): Ir tik superīgi darboties ar radio pulti. Esmu stāvā sajūsmā arī par dīdžeju pulciņa nodarbībām.

Projekta ietvaros skolēni, kuriem interesē diskotēkas un prasmes apgūt māku darboties ar dīdžeju pultīm, apmeklēja jauno dīdžeju nodarbības. Iesaistījās skolēni no piektās līdz divpadsmitajai klasei. Jauno dīdžeju nodarbības apmeklēja gan zēni, gan meitenes. Iepriekšējos gados pasākumu apskaņošanai vajadzēja algot kādu darbinieku, bet tagad skolēni ir ieguvuši prasmes paši darboties ar skaņu iekārtām. Skolēni iemācījās apskaņot skolas pasākumus paši patstāvīgi, bez pieaugušo klātbūtnes. Vienīgi liela problēma ir tā, ka skolai nav savas skaņu aparatūras, tā ir tikai tautas namam. Tas rada dažus sarežģījumus pasākumu sagatavošanā. Lieliski ir tas, ka jaunie dīdžeji jau vasarā pamēģināja paši organizēt jauniešu diskotēkas. Jāteic, tas labi izdevās!

Jauno dīdžeju domas par projekta iespēju – DJ nodarbībām.Diāna Smoļaka (8. kl.): Patika, ka dīdžeju nodarbības vadīja profesionālis DJ ČIVIS. Mēs darbojāmies ar īstu, profesionālu pulti. Meitenēm pat izdevās labāk nekā zēniem. Artūrs Ozoliņš (6. kl.): Forši bija tas, ka DJ ČIVIS nešķiroja, kuri ir mazie un kuri ir lielie, visiem skaidroja vienādi par diskotēkas veidošanu.Jānis Konivals (11. kl.): Patīkami, ka Rugāju jaunos dīdžejus uzaicināja uz Latvijas mēroga pasākumu Kubulos «Nāc un tusē».Nauris Kadakovskis (10. kl.): Ceru, ka skolai atradīsies nauda diskotēkas pults iegādei, jo mans sapnis pēc šīm nodarbībām ir skolā un novadā (varbūt pat ārpus novada) veidot diskotēkas, kļūt par slavenu DJ.

Tuvojas Mārtiņdienas gadatirgus. To gaida visi – gan pircēji, gan tirgotāji. Šogad tirgu noteikti gaida tirgotāji, jo radošajās darbnīcās ir apguvuši dažādās tehnikās veidotus apsveikumus. Skolēni projekta ietvaros apmeklēja radošās darbnīcas, kurās apguva gan pērlīšu tehnikā, gan simegrāfijas tehnikā veidotus apsveikumus. Jau pagājušajā mācību gadā skolēni, kas izšuva apsveikumus simegrāfijas tehnikā, Mārtiņdienas tirgū nopelnīja sev kabatas naudiņu. Radošās darbnīcas iedvesmoja skolēnus gatavot vienreizējus, neatkārtojamus svētku apsveikumus Ziemassvētkiem,

Lieldienām, Mātes dienai, ielūgumus svētkiem – piemēram, izlaidumiem. Skolēni priecājas, ka šogad tā pati skolotāja Iveta Useniece, kas mācīja projektā radošajās darbnīcās, vadīs pulciņu «Vaļasprieku parks». Projektā iesāktais darbs turpināsies pulciņā. Radošajās darbnīcās tika veidoti arī Adventes vainagi, Lieldienu un Žetonu vakara noformējums. Veidojot svētku noformējumu, skolēni darbojās kopīgi ar vecākiem. Iesaistījās par veselas ģimenes – tēvi gādāja egļu zarus, ar ko gatavot vainagus. Radošās darbnīcas it kā netieši apvienoja ģimenes kopīgam radošam procesam. Ar pašu rokām izgatavotā vainagā sveces dega spožāk un siltāk.

Skolēnu domas par radošajām darbnīcām:Elvita Žuga (6. kl.): Man ļoti patika radošās darbnīcas. Es izgatavoju daudz apsveikumu Ziemassvētkiem, tie nebija jāpērk. Gints Kukurāns (5. kl.): Es darbojos floristikas pulciņā, taisījām Adventes vainagus. Man savs vainags patika vislabāk.Renāte Dobrovoļska (5. kl.): Es radošajās darbnīcās darbojos kopā ar mammu, man patika, ka mēs bijām kopā. Mums sanāca ļoti skaisti apsveikumi.Ieva Pušpure (5. kl.): Es kopā ar mammu gatavoju Adventes vainagu klasei, man patika, ka skolotāja izvēlējās tieši mūsu vainagu. Patika līmēt ar līmes pistoli skaistās pērlītes, ko skolotāja Daiga bija par projekta naudiņu nopirkusi.

Pēc radošajām darbnīcām sapratām, cik mūsu skolēni ir talantīgi. Mazliet iedvesmas un padoma, un rezultāts ir gatavs. Radošajās darbnīcās iegūtās prasmes skolēni izmanto arī skolas pasākumu afišu un noformējuma veidošanā. Pirms Ziemassvētkiem tika izdekorēta visa skola un daudzas Rugāju novada iestādes. Rugāju ciemiņiem ilgi paliks atmiņā iestāžu logi, no kuriem Ziemassvētku sveicienus sūtīja gan rūķi, gan eņģelīši.

Jau esam saņēmuši daudz labu atsauksmju no absolventiem par doto iespēju mācīties rakstīt ZPD – zinātniski pētnieciskos darbus. Projekts organizēja mācības, kurās vidusskolēni varēja apgūt pamatprasmes ZPD rakstīšanā. Skolas ZPD mazliet līdzinās augstskolas kursa darbam, tāpēc tagad bijušie skolēni, nu jau absolventi, priecājas, ka bija tāda iespēja mācīties. Šobrīd jaunajiem studentiem augstskolās tas noder.

Vita Bleidere (pagājušajā māc. g. 12. kl., šobrīd studente LU): Projekta ZPD nodarbības man palīdzēja iemācīties saprast, kas ir zinātniski pētnieciskais darbs, kā jāizvirza hipotēze, kā darbs ir jāaizstāv, kā jāveido prezentācija. Šobrīd, atrodoties studentu rindās, jūtos pārliecināta par savām prasmēm.

138

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Projekts deva lielāku iedvesmu pasākumu organizēšanā. Sasparojās skolēnu pašpārvalde. Jūtot, ka viņu rosīšanās tiek atbalstīta, tika veidoti ļoti jauki un saturīgi pasākumi – Popiela, Nepieradinātās modes skate, Profesiju nedēļa ar atpūtas vakaru noslēgumā, Ģimeņu sporta spēles. Visos pasākumos projekta ietvaros skolēni varēja iegūt materiālus noformējuma un diplomu veidošanai. Patīkami bija arī saņemt par projekta līdzekļiem sarūpētās gandarījuma balviņas. Skolēni skolā, gatavojot pasākumus, rosījās līdz pat vēlai naktij. Uz pasākuma prezentāciju tika aicināti arī vecāki un novada sabiedrība. Piemēram, skolas Popielā aktīvi piedalījās skolotāji. Modes skates veidošanā tērpus palīdzēja gatavot pat vecmāmiņas. Kā atzīst paši skolēni, kopīgs darbs rada prieku un gandarījuma sajūtu.

Pavasara Ģimeņu sporta spēlēs piedalījās ģimenes, kuras šādas sporta spēles atkārtotu atkal šogad. Visi pasākumi tiek iemūžināti, izmantojot skolas fotoaparātu, kurš ir sagādāts par projekta līdzekļiem. Ar fotogrāfiju palīdzību tiek veidota skolas vēsture – visi svarīgie notikumi tiek nofotografēti un ievietoti skolas stendos, lai tos varētu apskatīties vecāki un ciemiņi, pēc tam fotogrāfijas tiek liktas skolas albumā.

Vislielākais projekta ieguvums ir datorklases aprīkojums ar jauniem datoriem. Informācijas tehnoloģiju laikmetā moderni iekārtots kabinets ir skolas lepnums.

Ar jaunajiem datoriem īpaši lepojas skolēni.Helmuts Medinieks (9. kl.): Beidzot nav kauns ciemiņus vest datorklasē.Romāns Aščeulovs, Guntis Mosāns (9. kl.): Mēs darbojamies skolas mazpulkā, bet mājās mums nav datoru, tāpēc mēs paliekam pēc stundām un savus projektus rakstām datorklasē. Te ir arī pietiekoši ātrs interneta pieslēgums.Laura Janiša (10. kl.): Man patīk nākt uz informātiku, jo beidzot ar jaunajiem datoriem var normāli strādāt.

Par aktīvu darbu Skolēnu pašpārvalde nopelnīja ekskursiju uz Rīgu. Projekts dāsni apbalvoja šo skolēnu ceļojumu, jo visas aktivitātes – ceļš, pusdienas, izstādes, boulings un LNT šovs «Latvijas zelta talanti» bija par velti. Šī ekskursija skolēniem bija kā jauns stimuls aktīvai darbībai šajā mācību gadā. Pateicoties projektam, skolēni, jūtas novērtēti. Talantu šovā mēs sapratām, ka

arī mūsu vidū ir daudz talantīgu skolēnu. Iespējams, paši arī uzdrošināsimies veidot kādu pasākumu, kas saistīts ar talantiem.

Rakstot šo projektu, plānojot projekta aktivitātes, mēs atļāvāmies sapņot. Šobrīd, kad projekts jau ir finiša taisnē, esam guvuši kādu ļoti vērtīgu atziņu: sapņi piepildās, ja ir mērķis, griba darboties un sabiedrotie. Projekts mums visu to arī iedeva.

Sākotnēji mūsu mērķis bija sākt ceļu uz to, ka skola nav tikai vieta, kur māca bērnus, bet veidojas par izglītības un kultūras iestādi, kur mācās, tiekas, apmainās viedokļiem dažādu paaudžu cilvēki. Griba darīt auga augumā, jo mums pēkšņi bija materiāltehniskie līdzekļi un resursi komunikācijai, kvalitatīvāku pasākumu organizēšanai (datorklase, pašpārvaldes kabinets, radio telpa, interesanti lektori un ļoti daudzveidīgas nodarbības dažādām gaumēm un vecumiem). Un vērtīgākais ieguvums – mums bija un ir sabiedrotie – skolēni, vecāki, sabiedrības pārstāvji. Skolotājs viens bez sabiedrotajiem gan mācību procesā, gan ārpusstundu aktivitātēs ir kā saucējs tuksnesī, atbalss rodama ir tikai tad, ja ir kāds, kurš vēlas dzirdēt un uzklausīt. Priecē tas, ka, darbojoties projektā, skolai radās iespēja publiski parādīt savu varēšanu, «apgāzt» dažus iesīkstējušus stereotipus, celt prestižu un vairot apkārtējos pārliecību – mēs esam atvērti dialogam, jaunām idejām un radošai darbībai. Arī pedagogu kolektīvā projekts bija stimuls darboties inovatīvāk, atbildīgāk, tālredzīgāk.

Patīkams pārsteigums projekta vadības grupai visa projekta īstenošanas garumā ir labvēlības un uzticības pilnā attieksme no Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas koordinatores Aijas Tūnas, ko uzskatām par īpašu, jo tik pozitīvas pieredzes sadarbībā ar finansētājiem Latvijā mums līdz šim nav bijis. Paldies projektu īstenotājiem par saistošajiem semināriem un projekta eksperta Jāņa Baltača konsultācijai projekta pārbaudes laikā, kuras rezultātā apjautām daudzas iespējas, kā turpināt projektā iemīļotās aktivitātes jaunā kvalitātē pēc projekta noslēguma!

Sorosa fonds – Latvija projektu atbalstīja laikā, kad mainījās arī skolas vadība, gan skola, gan sabiedrība bija gatava pārmaiņām, un līdz ar to mēs droši varam teikt: projekts attaisnoja izvirzītos mērķus un nodrošināja pārmaiņu iespēju skolām, jo īpaši mūsējai. Paldies par to!

139

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Origami burvība un prakse Riebiņu vidusskolāRiebiņu projekta komanda

Vai mūsu pat ne tik tālie senči maz zināja, ka tālu, tālu austrumos dzīvo japāņi? Un kur nu vēl par seno, brīnišķīgo papīra locīšanas mākslu – origami! Tā tiešām ir ļoti sena māksla, kas radusies Japānā un ar laiku tur kļuvusi par nacionālo laika kavēkli. Tikai 19. gadsimtā japāņu tradīcija izplatījās visā pasaulē.

Bet mūsdienās? Katram cilvēkam iepazīšanās ar origami notiek citādi: vienam – lasot Annas Sakses pasaku «Magnolija», citam – uzzinot par japāņu meiteni Sadako, kas locīja papīra dzērves, lai uzveiktu atombumbas atnesto slimību – leikēmiju, citam – lidinot klasē papīra lidmašīniņas vai laižot kuģīšus pavasara strautiņos, vēl citam – iesaistoties origami pulciņā skolā.

Mūsu, Riebiņu vidusskolā origami mākslu bērni sāka iepazīt skolotājas Allas Solovjovas vadībā, sākumā darinot pavisam vienkāršas lietas, bet, kopš iesaistīšanās SFL iniciatīvā «Pārmaiņu skolas», origami kustība (nu jau tā to gribētos nosaukt) aptver arvien plašāku interesentu loku un rod arvien jaunas iespējas. Par tām tad arī būs mūsu stāsts.

Origami nodarbībās iesaistās dažādu vecumu skolēni un arī pieaugušie. Arī tie bērni, kas nav varējuši sevi apliecināt sporta sacensībās, erudītu konkursos, mākslinieciskajā pašdarbībā, ir kļuvuši par origami lietpratējiem un bieži vien arī par skolotājiem iesācējiem šajā mākslā. Jāpiebilst gan, ka ar origami pie mums nodarbojas arī gan sportisti, gan dziedātāji, gan dejotāji, vārdu sakot

visi, kam tas ir interesanti. Tā, piemēram, ir jau organizētas personālizstādes, origami izstāde un meistarklase Preiļu bērnu bibliotēkā, izstādes skolā. Pavisam īpaša izstāde tika sarīkota labdarībai, tajā eksponētos darbiņus varēja iegādāties, ziedojot naudu ar leikēmiju slimas meitenītes ārstēšanai.

Origami darbi arvien vairāk kļūst par neatņemamu sastāvdaļu dažādu svētku noformējumos gan skolas vestibilā, gan zālē. Pavisam nesen, Skolotāju dienā, ikvienam skolotājam svētkos tika sarūpēts origami zieds, kas priecēs vismaz visa mācību gada garumā, arī vestibila logus greznoja krāsainas, rudenīgas lapas. Izlaidumā zālē rotājās origami margrietiņas, savukārt 1.  septembrī visu skolas saimi sveica čaklā darba darītāja – bitīte. Ļoti interesanta bija siržu darbnīca Valentīndienas priekšvakarā, kad origami sirdis darināja visi – gan lielie, gan mazie, gan pieaugušie, sarūpējot dāvanas cits citam. Bet pašos svētkos skolas vestibilu rotāja liels origami gulbis.

Origami dāvanas – tas ir vēl viens interesants un daudzveidīgs stāsts. Kas tik netiek pagatavots: kastes un kastītes dāvanu iesaiņošanai, dažādas figūras, zīmuļu trauki, konfekšu šķīvji, jau minētie ziedi. Tie mūsu skolā mēdz uzziedēt dažādi: pavasarī – sniegpulkstenīši un daudzkrāsainas tulpes, tad ceriņi un sakuras, vēlāk – gerberas, margrietiņas, saulespuķes.

Īpaši darinājumi ir origami no moduļiem, parasti tie ir tikai vienā eksemplārā – dāvanas īpašiem gadījumiem un īpašiem cilvēkiem. Protams, ikviens no mums ir ar kaut ko īpašs un tāpēc pelnījis īpašu dāvanu! Ir taču tik patīkami saņemt dāvanā, piemēram, mārīti, kuras «vēderiņā» noslēpušās visgardākās konfektes! Pamatoti lepojamies, ka mūsu darinātie zīmuļu trauciņi ir aizceļojuši arī uz Valsts prezidenta kanceleju. Bet sevišķi iecienītas mūsu skolā ir pūcītes – gudrības simbols. Tās gan tapušas daudzas – mazas, lielas

140

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

un pavisam lielas. Arī materiālu izmantojam dažādu, tāpēc pūcītes mēdz būt pelēkbaltas, brūni baltas un raibas – pēdējās darinām no izlasītiem žurnāliem, tā saudzējot arī mežu, mūsu Latvijas zaļo rotu. Kad tiek saņemts kāds steidzīgs pasūtījums, tā tapšanā iesaistās teju visa skola – ikviens, kam brīvs brītiņš, cītīgi loka moduļus, jo vienai pūcītei to vajag daudz – ap astoņiem simtiem. Un vienmēr gandarījumu sagādā arī tas, cik ļoti priecīga apbrīna jaušama dāvanas saņēmēja acīs un vārdos. Šīs mazās, ar lielu mīlestību un pacietību darinātās veltes esam dāvinājuši gan skolas viesiem, gan veduši kā suvenīru no savas skolas tuvākos un tālākos ciemos.

Origami – tā ir arī iespēja izpaust savas emocijas, jūtas, domas un vajadzības. Tāpēc varam teikt, ka šī māksla pie mums darbojas kā viena no mākslu terapijas sastāvdaļām. Te var runāt gan par iespēju pašapliecināties, gan sakārtot savas domas, gan atbrīvoties no raizēm, gan paskatīties uz sevi no malas. Skolā tapusi arī unikāla «Veselības grāmata», kuras vāks tāpat darināts origami tehnikā.

Origami māksla ir ieinteresējusi vidusskolēnus ne tikai kā sava veida jauka nodarbe, bet arī kā virziens, ko iespējams pētīt un rakstīt par šo tēmu pētnieciskos darbus. Tā pagājušajā mācību gadā 11. klases skolnieces savos darbos noskaidroja origami vēsturi un origami nodarbību psiholoģiskos aspektus, kā arī veica praktiskos darbus, ko tāpat bija iespēja izmantot arī Lieldienu un jau minētās Valentīndienas skolas noformējuma bagātināšanai.

Mēs lepojamies ar to, ka mūsu skolā ir iespējams apgūt origami pamatus, jo esam atraduši šai senajai mākslai ļoti daudz pozitīvu aspektu. Origami nekad neatstāj vienaldzīgu. Ir vērts pamēģināt!

Kopumā darbošanās projektā ir atklājusi daudzas līdz šim neapzinātas iespējas, radījusi daudz pozitīvu emociju un vēlēšanos darboties arī turpmāk. Paldies SFL iniciatīvu grupai par kolosālo ideju šāda veida projektam, kas aptvēra daudzas funkcijas, daudzas jomas, daudzas cilvēku grupas, kā rezultātā visā Latvijā tika paveiktas daudzas labas lietas.

141

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Tālākizglītības un interešu izglītības centra izveide Vīpes pamatskolā.A. Semjonova, SFL Pārmaiņu skola projekta direktore, Vīpes pamatskolas direktore

Piedaloties SFL iniciatīvas «Pārmaiņu iespēja skolām» projekta īstenošanā, Vīpes pamatskolas izvirzītais mērķis ir izveidot tālākizglītības un interešu izglītības centru, kas veicinātu kopienas iedzīvotāju mācīšanās, uzņēmējdarbības un brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidi.

Skola pašreiz ir ar salīdzinoši nelielu skolēnu skaitu. Jaunizveidotajā Krustpils novadā ir sešas izglītības iestādes, kas atrodas bijušo pagastu centros, tāpēc svarīgi un aktuāli ir katrai no tām atrast savu īpašo nišu, lai varētu veiksmīgi darboties, lai skola veidotos par to vietu, kur nāk pagasta iedzīvotāji, nāk visi, ne tikai skolēni, bet arī jaunieši un pieaugušie, un visi atrod sev nodarbošanos, mācās vai vienkārši lietderīgi pavada brīvo laiku.

Paralēli realizējot arī otru projektu par amatniecības attīstību un amatnieka prasmju apguves iespējām, skola uzsāka piedāvāt visiem interesentiem apgūt iemaņas kokapstrādē, darbā ar saplāksni, koku. Projekta ietvaros izveidota grupa, kur jaunieši un arī pieaugušie mācās apgūt prasmes zīda apgleznošanā. Top krāsainas šalles un lakatiņi.

Pirmie darbības soļi – ieinteresēt cilvēkus un iedrošināt uzdrīkstēties darīt citādāk, atļauties būt māksliniekam, mēģināt pašam radīt darbus, tādējādi ceļot savu pašapziņu, kā arī aizpildot brīvo laiku lietderīgās nodarbēs. Sākums ir diezgan smags, jo lauku

iedzīvotāji, no kuriem liela daļa ir bezdarbnieki un kuriem bieži nav arī savas piemājas saimniecības, ir diezgan depresīvi. Cilvēkos jūtama liela vienaldzība par apkārt notiekošo, nevēlēšanās kaut ko uzsākt pašam un arī iniciatīvas trūkums. Pozitīva rezultāta iegūšanai svarīgi bija uzrunāt katru atsevišķi, arī nedaudz iedrošināt. Šis projekts bija virzīts uz cilvēkiem. Darbojāmies vairākās jomās.

Kokapstrāde, skolotājs Jānis Zvirbulis – galdnieks, kokamatnieks. Interese par darbošanos ar koku un rotaļlietu izgatavošana pamatā no saplākšņa piesaista daudz skolēnu, nāk arī jaunieši. Ir grupa skolēnu, kuriem ļoti patīk izgriezt no finiera jaukas un sarežģītas lietas. Pozitīvi ir tas, ka šie cilvēki ir aizņemti lietderīgā darbā, apgūst prasmes, mazāk tiek izniekots laiks. Pieaugušie vēlētos strādāt ar koku un izgatavot lielākus priekšmetus – taburetes, svečturus utt. Nopirkta daudzfunkcionāla virpa ar kopēšanas iekārtu, un nu arī kādas konkrētas lietas virpošanai ir iegādāta profesionāla virpa. Iespējams izvirpot ātri daudz identisku detaļu, mājturības kabinetam top taburetes. Skolā ir izgatavots lielais un mazais svečturis.

Zīda apgleznošana, skolotāja Dace Zvirbule – mākslu skolotāja. Skaistas un krāsainas šalles ir rezultāts, kas veiktajām darbam piešķir dubultu prieku. Zīmēšanas un krāsošanas process nomierina un rada pozitīvas emocijas, līdz ar to aizrauj un pozitīvi uzlādē, rada labu gaisotni un atbrīvo cilvēkus, ceļ pašapziņu un dod spēku uzdrīkstēties. Pamatā šajā interešu grupā darbojas pieaugušie. Iesaistījām arī cilvēkus, kuri reģistrēti kā bezdarbnieki. Šiem cilvēkiem tā bija liela uzdrīkstēšanās un ticības vairošana sev un saviem spēkiem. Vērojumi liecina, kā izmainījās cilvēki, atraisījās, jo apsēsties pie balta zīda auduma gabala un sākt uz tā veidot ko skaistu dažiem šķita īpaši svarīgi

142

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

un arī – īpaši grūti. Sākumā bikli, bailīgi, kautrīgi un neticīgi, šie cilvēki kļuva atvērti, paši pauda savas vēlmes un idejas, sāka piemeklēt zīmējumus, izvēlēties krāsas, un svarīgākais jau ir prieks, ko katrs no tā guva.

Šī gada laikā, realizējot projektu un pastāvot iespējām piedāvāt interešu izglītību, kas varētu nākotnē veidoties kā viena no tālākizglītības iespējām, ieguvums ir tas, ka cilvēkos pamazām mainās domāšana par skolu kā tādu, ka skola nav tikai tā vieta, kur mācīties dodas bērni, ka uz skolu var nākt ikviens, ka skolā var veidoties daudzfunkcionāls izglītības un interešu izglītības centrs, ka skola ir tā vieta pagastā, kur pastāv iespēja lietderīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku.

Mazajiem skolēniem brīva laika pavadīšanai, kamēr jāgaida skolas autobuss, pēc stundām skolotājas Gaļinas Leites vadībā darbojas radošā darbnīca. Bērni mācās izzināt un izpētīt apkārtni, saskatīt skaisto dabā, rotaļājoties izspēlē interesantas epizodes, kā arī mācās veidot, griezt, līmēt un krāsot.

Izzinot vēlmes un izpētot iespējas, skolā noorganizējām angļu valodas apguves nodarbības. Interese bija ļoti liela. Plānoto desmit cilvēku grupā uz nodarbībām nāk 15 pieaugušie cilvēki, dažāda vecuma un dažādu profesiju pārstāvji un mājsaimnieces. Svarīgi, ka nodarbības dalībniekiem ir bez maksas. Šajās nodarbībās ir prieks vērot, ar kādu uzņēmību un nopietnību cilvēki mācās, cik svarīgi viņiem ir to apgūt un cik interesanti un aizrautīgi pasniedzēja prot to visu pasniegt. Angļu valodas nodarbības viņi vēlētos turpināt arī turpmāk, šķērslis varētu būt finanses.

Dažas atsauksmes:

jāmācās vēl!

ir angļu valodā. Gribu runāt angliski!

angliski.

Šis ir laiks, kad lauku iedzīvotāju skaits samazinās straujāk nekā iepriekš, jo jaunieši dodas darba meklējumos, laukos dzīvot paliek aizvien mazāk cilvēku, dzimst mazāk bērnu, ienākumi ģimenēm ir ļoti zemi un apmēram 30% no visiem iedzīvotājiem ir bez darba un trūcīgi.

Lai cilvēkiem parādītu, kā un ko dara daži citi uzņēmīgi cilvēki, kā uzsāk savu biznesu vai uzņēmējdarbību, kas vajadzīgs lai to izdarītu un kādi ir rezultāti tam, ja cilvēks uzdrošinās ko darīt pats, noorganizējām pieredzes apmaiņas ekskursijas. Braucām gan skolēni, gan skolotāji, gan pieaicinājām vecākus un tos cilvēkus, kuri apmeklē skolā organizētās nodarbības.

Līgatnē, ciemojāmies pie karošu meistara, amatnieka Aināra Vanaga. Tā bija ļoti jauka ekskursija amatnieka pasaulē. Viss tik vienkāršs un tomēr ļoti svarīgs. Izteiksmīgais stāstījums, iespēja iziet un apskatīt visu procesu, kā no parastiem baļķiem, parastas malkas šķilas, kuru sazāģē ar lentzāģi, un ar kalta palīdzību tiek izgrebta vajadzīgā forma karotei. Tas bija ļoti interesanti, varēja iemēģināt roku un apgūt pirmās iemaņas un prasmes. Apskatījām arī gatavo produkciju, kuru var iegādāties. Ieguvums – veidojās pārliecība, ka vajadzīga tikai uzņēmība un var sākt! Varbūt kādam no mums, kurš vēroja un klausījās, tieši šis mirklis bija atspēriena punkts, lai uzsāktu veidot savu ražotni, savu mazo uzņēmumu, kurš veiksmīgas un prasmīgas darbības rezultātā var pārtapt par īstu amatniecības un varbūt pat ražošanas centru.

SIA «Papīrfabrika Līgatne», apskatām papīra ražošanas procesu no makulatūras – paši kopā ar vecākiem pagājušajā mācību gadā savācām 1,3 tonnas makulatūras un nodevām Līgatnes fabrikai. Makulatūras vākšana ir ļoti nozīmīgs darbs mūsu vides tīrības saglabāšanai un koku ciršanas samazināšanai papīra ražotnēm. Redzam izlietotā papīra pārtapšanu jaunā papīrā, kas pamatā ir dažāds iesaiņojuma papīrs, taču top arī biroja papīrs. Šis arī viens no uzņēmējdarbības veidiem, ko iepazīstam.

Rudens ir visīstākais gadalaiks, lai izbaudītu Latvijas skaistumu un krāsainību Siguldā. Cilvēkam, lai viņš varētu radoši un veiksmīgi darboties, ir ļoti nepieciešams veldzēties dabas dotajā spēkā. Emocionālais un garīgais baudījums, krāsu bagātība... un šo dabas skaistumu dvēselēs sasmēlušies, dodamies pie dzintara apstrādes amatnieka Harija Jākobsona, lai skatītos, kā amatnieks rada tik brīnišķīgas rotas. Atkal uzzinām daudz jauna. Kas ir dzintars? Cik daudz dzintara ir Latvijā? Cik ir amatnieku, kas strādā ar dzintaru? Kā dzintaru apstrādā, lai viņš pārtaptu mirdzošā, saules pielietā akmenī. Esam izbrīnīti, jo apstrādes iekārtas ir ļoti vienkāršas, uzzinām un varam arī pārbaudīt, vai dzintars ir īsts. Un atkal piemērs kādam ir jābūt uzņēmīgam cilvēkam! Tā bija jauka ekskursija un ieguvām daudz jaunu zināšanu.

Pateicoties projekta sniegtajām iespējām, bija iespēja apmeklēt amatniekus, paskatīties, ieklausīties, uzzināt un varbūt radīt sevī kādu klusu vēlmi, kurai ļaut arī piepildīties. Jau organizējot nodarbības, varēja vērot, ka cilvēkiem ļoti vajadzīgs atbalsts, uzmundrinājums, arī pieredzes apgūšana un labs piemērs. Šie braucieni mums visiem bija ļoti vērtīgi.

Netradicionāls kokgriešanas veids, ko apskatījām, bija Vecumnieku pagasta «Jūrās». Saimnieks Juris Audzijonis visu savu piemājas zemi pārvērtis skaistā gleznā, kur cits aiz cita rindojas mazi skaisti kokgriezumā veidoti namiņi, figūras un simboli, šūpoles un pajūgs, un gleznas, kur īstais attēls veidojas, piemēram, dzīvojamajā istabā uz sienas, kad caur izgriezumiem krīt

143

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

saules stari un rada zīmējumu. Viss veidots kā pateicība Dievam, skaisti un netradicionāli. Te iespējams redzēt viena cilvēka roku darbu, griežot koku un veidojot stāstu, kas piesaista tūristus un tie nāk katru dienu, bet saimnieks to visu dāvā apmeklētājiem par brīvu un ir priecīgs visus sagaidīt. Arī šeit visa pamatā ir darbs un cilvēka uzņēmība un neatlaidība, un rosināt to arī ir izglītības un interešu izglītības centru uzdevums. Svarīgi, lai katrs pats domātu, darītu un būtu radošs, apzinātos ko viņš vēlas izdarīt. Pārāk daudz mums laukos apkārt ir vienaldzīgo cilvēku. Šajā gadā realizējot projektu, esam centušies iedrošināt cilvēkus darboties, radīt interesi un vēlmi, gan darbojoties pulciņos un nodarbībās, gan aizbraucot ekskursijā un vērojot un klausoties uzņēmīgu cilvēku stāstījumā, celtu savu pašapziņu un uzdrošinātos paši uzsākt darbību.

Tālāk ir svarīgi atrast uzņēmīgākos, kas paši sāktu nodarboties ar amatniecību vai kādu citu radošu darbību, mācītos un apgūtu amatnieka prasmes, kļūtu arī par meistariem un, iesaistot tajā citus, virzītu savas darbības attīstību un uzņēmējdarbības uzsākšanu. Skolā būtu nepieciešams arī nākošajā gadā rast finansējumu, lai piesaistītu interesentus un nodrošinātu iespēju apmeklēt nodarbības, organizējot paralēli arī uzņēmējdarbības mācīšanu. Cenšamies attīstīt katrā vēlēšanos darīt pašam!

Apmeklējam arī Valdemārpils amatniecības privātskolu. Un atkal jāatzīst, ka visa pamatā ir cilvēks, kurš uzņemas mācīt un darboties. Tāds ir Igurds Baņķis – fantastisks, uzņēmīgs, mērķtiecīgs un azartisks un bezgala interesants cilvēks, ar reālistiskām un reizē pārdrošām idejām, ar domu un spēku tās piepildīt. Te katrs varam mācīties – gan atbildību, gan to nemieru, kas liek darboties, darīt un izdarīt! Privātskolā pamatā mācās tie puiši, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav paticis iet uz skolu, taču šeit viņi nāk un kļūst par zeļļiem un meistariem, top brīnišķīgi diplomdarbi. Mācoties un apgūstot prasmes, var iegūt 1. kvalifikācijas pakāpi, zeļļa un meistara diplomu. Vērojam arī amatnieka sētu, kurā top un plānojas daudzi projekti. Te mēs varējām mācīties – vēlēšanos darīt!

Projekta gaitā šī gada laikā ļoti daudz ieguvām. Iegādājoties jaunu un mūsdienīgu aprīkojumu, pavērsies iespēja vēl kvalitatīvākam un galvenais – daudzveidīgākam darbam, strādājot ar koku. Pozitīvi, ka paralēli īstenojam arī otru amatniecības attīstības projektu, kas ļauj iegādāties kokapstrādes instrumentus un darbgaldus. Cilvēkiem šī bija iespēja paskatīties uz dažādiem amatniecības veidiem un to organizāciju Latvijā.

Projekta ietvaros cilvēkiem tika dota iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku, tikties ar citiem, komunicēt un attīstīt saskarsmes spējas, kļūt drošākiem un pašpietiekamiem. Kopienas iedzīvotāji izglītojās, taču novērojām, ka vietējie iedzīvotāji labprāt apmeklē piedāvātās nodarbības, taču paši vēl nav gatavi ko uzsākt.

Projekta laikā kopienas cilvēkos veidojās cita izpratne par skolu un tās piedāvātajām iespējām.

Domājot par nākotni, uzskatām, ka veiksmīgam risinājumam ļoti vajadzīgi cilvēkresursi, uzņēmīgi cilvēki, kas uzdrošinās ne tikai piedalīties nodarbībās, bet arī kļūt par vadītājiem. Skolās uzņēmējdarbības un biznesa plāna rakstīšanas iemaņu veidošanai ir iespēja reģistrēt skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) – Junior Achievement – Young Enterprise – praktiskas mācību programmas īstenošanai. Projektā plānojām to izdarīt. Ir nepieciešami darboties un organizēt griboši un varoši cilvēki, kas palīdzētu skolēniem šo darbību realizēt. Darbība SMU dotu iespēju veidot komandu, sadalīt pienākumus un atbildību, veidot biznesa plānu, nosakot sava uzņēmuma darbības virzienus un mērķus, ražot un pārdot savus izstrādājumus vai sniegt pakalpojumus, kas ir svarīgi un ļoti nepieciešams, mācot uzņēmējdarbību. Šobrīd skolotāji ir ar nelielu slodzi skolā, tāpēc strādā vairākās skolās, un viņiem pietrūkst laika šo plānu realizēšanai.

Un vēl – svarīga ir novada izglītības iestāžu tālākattīstības plānošana perspektīvā, lai varētu paredzēt, ko katra mazā skolā darīs tālāk, jo bez novada finansiālā atbalsta daudzfunkcionāls centrs un interešu izglītības centrs pastāvēt nevarēs. Vajadzīgs vadītājs, kurš varētu strādāt un darboties ar skolēniem un kopienas iedzīvotājiem.

Projekts ir bijis kā atspēriens tālākai darbībai, gūtas iemaņas un prasmes, un ļoti daudz zināšanu SFL rīkotajos semināros.

Nākotnes skolai laukos jākļūst par daudzfunkcionālu centru – skola priekš visiem! Lauku skolām ir jāpastāv, jo tikai tā mēs varēsim uzturēt un sakopt un apstrādāt Latvijas laukus un mežus, nepārdodot tos ārzemniekiem, saglabājot tikai Latvijai raksturīgo skaisto un tīro dabas vidi.

Pirmais gads ir bijis ļoti radošs un praktiski reāli ir bijusi iespēja realizēt projekta mērķus, bet dzīvotspējai tālāk ir vajadzīgs finansējums, un mazajām lauku skolām ne vienmēr līdzās ir bagāti uzņēmēji, kas var tās sponsorēt. Iedzīvotāji paši šajā laika posmā ir maksātnespējīgi, jo pagastā ir lieli bezdarba procenti. Taču mēs ar pozitīvu skatu raugāmies nākotnē, esam ar radošām idejām un darbotiesgribu.

144

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Pārmaiņas Daugavpils novada Zemgales vidusskolāZemgales vidusskolas projekta komanda

Mūsu projektā notikušās aktivitātes var likties neparastas, taču tās bijušas ļoti nozīmīgas mūsu kopienas iedzīvotājiem.

No janvāra līdz maija beigām projekta «Daugavpils novada Zemgales vidusskolas telpu pielāgošana Demenes pagasta iedzīvotāju sabiedriskajām, kultūrizglītības un sociālajām vajadzībām» ietvaros notika riteņtraktora vadītāja un šuvējas palīga kursi. Otrais projekta etaps – B un C1 kategoriju autovadītāja un sekretāres-lietvedes kvalifikācijas iegūšana notiek 2010. gada rudenī. Nodarbību mērķis – iegūt riteņtraktora vadītāja, šuvējas palīga, sekretāres-lietvedes, B, C1 kategoriju autovadītāja apliecības. Nodarbību programmā ietilpst gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības.

Kad tika uzsākta projekta īstenošana, saskārāmies ar dažādām grūtībām, kuras pārvarēt palīdzēja projekta komandas milzīgā vēlme darīt ko jaunu, vēl neiepazītu, interesantu gan sev, gan mūsu skolēnu vecākiem, pagasta iedzīvotājiem, kā arī visu projektā iesaistīto cilvēku – skolas administrācijas, pasniedzēju, ražošanas apmācības meistaru, skolas psihologa un katra dalībnieka personīgā drosme, dzīvesgudrība, profesionālā pieredze, ieinteresētība redzēt projekta reāli izjūtamos rezultātus.

Problēma, kuru gribējām risināt, bija «izvilkt no purva» bezdarbniekus, kuri tur jau bijuši jau ilgāku laiku. Lūk, ar kādām grūtībām nācās saskarties:

mainīga;

saskarsmē, zemais pašvērtējums, cits uztveres temps, materiāla pārdomāšana un iegaumēšana, neticība saviem spēkiem un gribas trūkums, emocionālā nenoturība neveiksmes gadījumā, pārlieku lielā jūtība novērtējuma procesā, individuālās personības īpatnības);

arī piedāvās darbu; nācās skaidrot, ka galvenais ir pats cilvēks, ka katram pašam jābūt aktīvam, jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, pastāvīgi sevi jāattīsta, piemērojoties mūsdienu prasībām... strādājot šeit un tagad, mēs dodam makšķeri, nevis zivis;

autovadītāja un riteņtraktora vadītāja apliecību (medicīniskā apskate, nodarbības ar ārstu – pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana, eksāmena kārtošana CSDD, kopā Ls 60).

Traktoristu, šuvēju, autovadītāju un sekretāru grupas mēs veidojām, izmantojot dažādus informācijas izplatīšanas veidus un paņēmienus: izvietojām informāciju par projektu skolas avīzē «Zemgales Ekspresis,» Demenes pagasta avīzē «Demenes Ziņas,» uz informācijas stenda pagastā, autobusu pieturās, veikalos. Īpaši efektīvi izrādījās personīgie ziņojumi vecākiem, kurus nodevām ar skolēnu palīdzību. Šādā veidā panācām informācijas «piegādi» potenciālajiem projekta dalībniekiem, pašiem skolēniem, kā arī

145

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

citiem vecākiem, kuri uzzināja, kas interesants notiek skolā, kādu iespēju skolai piedāvā Sorosa fonda atbalstītais projekts. Šo centienu rezultātā tika noformētas divas grupas «Šuvējas palīgs» pa 15 cilvēkiem katrā, kā arī divas grupas «Riteņtraktora vadītājs», tāpat pa 15 dalībniekiem. Uz autovadītāju kursiem atnāca 37 cilvēki, bet apgūt datorprasmes – 15. Nodarbību grafiks bija pārdomāts, tika organizēta atvešana, dalībnieku ēdināšana. Visi jautājumi tika apspriesti un konstruktīvi risināti pirmajā organizatoriskajā sanāksmē un visu mācību laiku. Skolā pastāvīgi ir redzami pieaugušie, mūsu skolēnu vecāki, pagasta iedzīvotāji. Tas izraisa ieinteresētību no abām pusēm: kas notiek skolas iekšienē un kādas problēmas to skar, kā tiek organizēts bērnu darbs un daudz kas cits. No bērnu puses – prieks, ka vecāki arī mācās, ka vecākus var redzēt skolā biežāk!

Ļoti svarīga bija ciešā sadarbība ar pagasta sociālo dienestu: tika apspriestas visas radušās problēmas, rasts kopīgs risinājums.

Laba ideja psiholoģisku grūtību pārvarēšanā izrādījās darbs ar psihologu-konsultantu pirms nodarbību sākuma. Tas bija terapeitisks grupu darbs seminārā «Ņem dzīvi savās rokās!» (24 stundas katrā grupā, kopā 129 stundas) un individuālās psihologa konsultācijas pēc dalībnieku vēlēšanās (100 stundas). Šī darba rezultāts bija labvēlīgas atmosfēras, drošības un savstarpējās uzticēšanās sajūtas nodrošināšana, saskarsmes barjeras pārvarēšana, efektīvu sadarbības un mijiedarbības formu apgūšana, motivācijas un ticības sev nostiprināšana, sevis apzināšanās un izpratne, to dzīves stereotipu, kas traucē pilnveidoties, laušana un transformācija. Saprotams, ka terapeitiskā darba rezultāts deva sava veida grūdienu nākamajam darbam ar sevi, kas ne visiem izdodas. Par to grupu dalībnieki runā savās refleksijās:

Larisa: Es domāju, ka kursi būs tikai tāda formalitāte, bet biju pārsteigta, cik viss ir nopietni un pamatīgi organizēts. Sapratu, ka pienācis laiks ķerties sev klāt pa īstam. Man patīk strādāt aplī psihologa nodarbībās, sevišķi ar jauniešiem. Man patīk viņu intereses un uzskati. Jūtu, ka man iekšā kaut kas atraisās, iegūstu jaunu informāciju, kas man ir ļoti svarīga. Tas ļauj man novērtēt, kas notiek manā dzīvē, ļauj paskatīties uz sevi it kā no malas.

Valentīna: Pakāpeniski zūd kompleksi. Nodarbību sākumā es klusēju, tagad man ir, ko teikt, un es runāju, dalos savā priekā. Atzīstu, ka psihologa nodarbības katram ir noderīgas un svarīgas. Sāku pievērst uzmanību tam, kā es komunicēju pati, kā komunicē citi uz ielas, sabiedriskajā transportā, zinu, kādi saskarsmes līmeņi pastāv, ļoti vēlos nokļūt konvenciālajā līmenī. Domāju, ka šie pieci mēneši skolā man daudz ko dos. Man ir stimuls, lai būtu pārmaiņas uz labāku dzīvi. Ir jāstrādā.

Ludmila: Nodarbības liek aizdomāties ne tikai par to, kas notiek šeit, bet arī par savu dzīvi, savu ģimeni, vīru, bērniem. Domāju par to, kā es dzīvoju,

kāpēc ar mani tā notiek. Saprotu, ka neesmu savā dzīvē noteicēja, to ietekmē arī citi cilvēki, apstākļi. Kā atrast īsto, patieso sevi? Es pagaidām vēl nezinu, bet mani iepriecina tas, ka šis jautājums man neliek mieru.

Valērijs: Pēc tādām nodarbībām ir par ko padomāt, rodas nepieciešamība analizēt savu darbību, domas – savas un citu. Rodas brīvības sajūta domās, izvēlē. Ir komforta, miera sajūta, ir interesanti.

Teorētisko un praktisko šūšanas nodarbību laikā kursu dalībnieces veidoja piegrieztnes, mācījās šūt spilvendrānas un gultas apvalkus, kā arī šuva sev kleitas, bikses, blūzes un priekšautus. Kursu dalībnieces ne tikai iemācījās dažādus šuvju veidus, bet arī ieguva jaunas draudzenes. Visas nianses iemācīja pacietīgā šūšanas pasniedzēja Anna Andrejeva.

Īpaši svarīgi paņēmieni, lai pārvarētu grūtības, bija mērķtiecīgs dalībnieku psiholoģiskais atbalsts, kā arī nodarbību vadītāju individuālā pieeja. To izjuta un novērtēja arī projekta dalībnieki:

Inese: Pirmais, ko es pastāvīgi piegriezu un pati sašuvu, bija bridžas. Pieredzējušās pasniedzējas vadībā man tas bija viegli. Viņa neskopojās ar padomiem, tūlīt pamanīja mūsu kļūdas, un mēs tik tiešām mācījāmies. Mūsu bija daudz, bet viņa ar mums tika galā, no viņas mantojām pacietību, un ar katru gatavo apģērba gabalu mūsu entuziasms pieauga, jo sevišķi, kad mūs paslavēja. Žēl, ka, tikko izjutām īsto šūšanas prieku par paveikto savām rokām, kad jau viss beidzās!

Marina: Pasniedzēja Anna labi juta katras mūsu individuālās īpašības, tādēļ ātri atrada atbilstošu mācību metodi. Īpašu uzmanību viņa pievērsa praktisko iemaņu veidošanai. Viņa nodrošināja maksimālu katras kursu dalībnieces aizņemtību visu nodarbību laikā, paspēja visām dot konkrētus uzdevumus, kontrolēt darbu un tai pat laikā palīdzēt, mierināt un atbalstīt. Būdama pati skolotāja, es guvu papildus iespēju mācīties pedagoģisko meistarību nodarbību organizācijā un vadīšanā, mācījos pacietību, uzstājību un bezgalīgu psiholoģisko atbalstu un gudrību.

Tatjana: Man ļoti patika mācīties, jo mūsu grupa bija draudzīga un jautra, vienīgi mazliet žēl, ka šo nodarbību bija tik maz!

Nebija viegli arī nākamajiem traktoristiem. Visa kursa laikā vajadzēja apgūt milzīgu informācijas apjomu: pilnībā bija jāapgūst traktora uzbūve, drošības tehnikas noteikumi darbā ar traktoru, ceļu satiksmes noteikumi. Materiāls bija apjomīgs, ļoti daudz vajadzēja iegaumēt un atcerēties, saprast. Tā kā mācījās dažādu vecumu cilvēki, tas nebija viegls uzdevums. Daudz tika risināti uzdevumi, daudz tika apspriestas, analizētas un izskatītas kļūdas. Visi zina, ka no kļūdām mācāmies. Tā tas notika arī pie mums. Pakāpeniski šo kļūdu kļuva arvien mazāk, bet pareizo atbilžu arvien vairāk. To veicināja «skolēnu» vēlme visu apgūt, ar visu tikt skaidrībā, un visbeidzot sekmīgi nokārtot teorētiskos

146

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

eksāmenus. Protams, mācību sākumā izskanēja jautājums: «Bet kad sāksies praktiskās nodarbības?» Un beidzot šis ilgi gaidītais brīdis pienāca. Kursu dalībnieku uzmanību izpelnījās mācību procesa «galvenais varonis» – liels un nopietns traktors, bet smaidīgais instruktors tūlīt iekaroja apmācāmo sirdis.

Tas bija tikai turpinājums nebūt ne vieglajam darbam, kas sākās februārī. Ne viss izdevās tūlīt, vajadzēja labi vien papūlēties, vajadzēja pacietību un centību. Bija arī izmisums, tomēr griba sasniegt uzvaru un darbs uzveica visas grūtības. Tikt galā ar grūtībām lielā mērā palīdzēja tas, ka pirms tam bija psihologa nodarbības. Jāpiebilst, ka pašā nodarbību sākumā visi jutās kā svešinieki, projekta dalībniekiem bija sarežģīti komunicēt savā starpā, jo tie bija dažādu vecumu ļaudis ar dažādām interesēm. Pakāpeniski psihologa darba procesā arī mācību kabinetos veidojās draudzīga gaisotne, radās savstarpējā sapratne, auga savstarpējais atbalsts un savstarpējā palīdzība.

Pirms beigu eksāmena CSDD skolas direktors organizēja iekšējo pārbaudi (skolas eksāmenu) ceļu satiksmes noteikumos, ceļu drošības noteikumos, traktora uzbūvē un traktora vadīšanas praktiskajās iemaņās. Eksāmenam tika izstrādātas biļetes un jautājumi. Tie, kuri nokārtoja šos eksāmenu, tika pielaisti pie lielā eksāmena – CSDD. Tie, kas nenokārtoja, mēģināja vēlreiz, pārvarot savas bailes un nedrošību. Beidzot pienāca arī ilgi gaidītā diena – eksāmens. Sākumā visiem bija jārisina biļetes ar 24 jautājumiem – ceļu satiksmes noteikumi, drīkstēja pieļaut tikai divas kļūdas. Tālāk mutiskais eksāmens traktora vadīšanas drošībā, kur bija jāatbild uz diviem jautājumiem. Beigu etapā bija praktiskais eksāmens riteņtraktora vadīšanā. Tad tiesības bija rokā. Tas nebija viegls pārbaudījums cilvēkiem, kas sen nav sēdējuši skolas solā.

Kas projekta dalībniekiem palicis atmiņā? Lūk, ko viņi paši saka:

Vitālijs: Mācības patika. Ieguvu daudz jaunu zināšanu, impulsu tālākai dzīvei, domāju, ka iegūtās tiesības man palīdzēs atrast darbu un, tātad, dzīvot labāk. Gribu teikt paldies skolas direktoram Aleksandram Petkevičam, psiholoģei Olgai Petkevičai, pasniedzējai Marinai Cipinai un vadīšanas instruktoram Arvīdam Kļaderam.

Valērijs: Liels paldies par iespēju mācīties un iegūt tiesības. Nodarbībās bija draudzīga atmosfēra, kas stimulēja sekmīgāk apgūt mācību materiālu. Liels paldies skolas direktoram, psiholoģei, pasniedzējai un vadīšanas instruktoram, kā arī Sorosa fondam.

Jevgēņijs: Man bija ļoti interesanti un arī lietderīgi piedalīties projektā. Eksāmenu nokārtoju pirmajā reizē, kas bija ļoti patīkami. Paldies visiem, kas deva man šo iespēju.

Jeļena: Es biju vienīgā sieviete grupā. Eksāmenu sekmīgi nokārtoju ar pirmo reizi. Man bija interesanti apgūt traktora vadīšanu. Paldies skolas direktoram Aleksandram Petkevičam, psiholoģei Olgai Petkevičai, pasniedzējai Marinai Cipinai un vadīšanas instruktoram Arvīdam Kļaderam. Viss bija brīnišķīgi! Atliek cerēt, ka šādi projekti arī turpmāk tiks īstenoti un šāda iespēja tiks dota pārējiem pagasta bezdarbniekiem, kuru pagastā ir tik daudz, lai arī viņiem tiek dota iespēja jaunam dzīves startam un šādām mācībām!

Pirmā projekta daļa ir sekmīgi pagājusi un īstenota. Lielākā daļa kursu dalībnieku eksāmenu nokārtoja pirmajā reizē un ieguva cerēto traktora vadītāja apliecību, kā arī šuvējas palīga diplomu.

Mūsu panākumus veicināja:

atbildību par katru soli;

147

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

degsme»);

mums izdosies!»);

saglabājuši ražošanas apmācības materiālo bāzi – šūšanas, autoapmācības, traktormācības kabinetus, saglabājām tehniku – traktorus un to aprīkojumu, automašīnu, saglabāts arī pasniedzēju personāls, kadri un speciālisti, kad masveidā tika atlaisti skolotāji, – psihologs, šūšanas, traktormācības un autoapmācības pasniedzēji joprojām strādā;

Esam atraduši, ka visvērtīgākais pozitīvais projekta rezultāts sastāv no četriem komponentiem:

Pirmkārt, mainījās kursu dalībnieku psiholoģija («izrāvās no bedres, no purva,» noticēja paši sev, pieauga pašvērtējums un pašcieņa, ieguva jaunas savstarpējā atbalsta un saskarsmes iemaņas, mainīja attieksmi paši pret sevi, guva sava veida impulsu tālākai virzībai uz priekšu un jaunu iespēju un resursu meklējumiem, ieguva jaunus draugus).

Otrkārt, dalībnieki ieguva konkrētas praktiskas iemaņas un prasmes, ko apliecina arī šuvējas palīga un riteņtraktora vadītāja apliecība.

Treškārt, tika nostiprināta skolas un vecāku savstarpējā saikne. Liela cilvēku grupa ieraudzīja skolas reālo dzīvi no iekšpuses, kā dzīvo un strādā lielais skolas kolektīvs – skolēni kopā ar administrāciju, skolotājiem, tehnisko personālu. Vecāki ieraudzīja skolu ne tikai savu skolēnu acīm vai skatot caur savas pagājušās skolas dzīves prizmu, bet nu jau pieauguša cilvēka acīm, kuram aiz muguras savas dzīves pieredze. Vecāki izjuta praktisko skolas kā sarežģīta organisma un daudzfunkcionāla centra, ārkārtīgi svarīga dotā apvidus turpmākajā attīstībā, vērtību. Mūsu skola dod iespēju šai vidē ne tikai iegūt vidējo izglītību, bet arī apgūt profesiju – meitenēm šuvējas palīga un sekretāres, zēniem – riteņtraktora vadītāja un B un C1 kategorijas autovadītāja profesijas. Katrs skolēns pabeidz skolu ar divām profesijām un dzīvē ir labāk adaptējies.

Ceturtkārt, tika uzlabota skolas materiālā bāze: tika veikts traktoru T-40 un MT3-80 kapitālais remonts; notika šūšanas darbnīcas modernizācija (5 šujmašīnu, 2 gludekļu, 2 gludināmo dēļu iegāde) un internāta guļamtelpu remonts; izveidotas un labiekārtotas internāta atpūtas telpas; iegādāta kinokamera un digitālais fotoaparāts, instrumenti traktora remontam, mēbeles utt.

Piektkārt, skolotāji ieguva jaunu pieredzi gan projektu darbā, gan strādājot ar pieaugušajiem, nodibināja ciešākus kontaktus un savstarpējo sapratni ar savu skolēnu vecākiem. Bez morālā gandarījuma, skolotāji guva arī materiālo atbalstu krīzes un algu samazināšanas laikā.

Mēs ceram, ka piedalīšanās projektā veicinās bezdarbnieku sekmīgu integrēšanos sabiedrībā, ļaus iekārtoties darbā, pārvarēt negatīvo noskaņojumu, kā arī aktivizēs jaunus personīgos resursus.

148

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Sikšņu pamatskola – izglītība visām paaudzēmSikšņu pamatskolas projekta komanda

Sikšņu pamatskola atrodas Virešu pagasta teritorijā Vidagā un ir mazākā no visām Apes novada skolām. Projekta sākumā tajā mācījās 62 skolēni un 18 pirmsskolēni, tagad vairs 44 skolēni un 17 pirmsskolēni. Skolā notiek nodarbības Gaujienas mākslas un mūzikas skolas skolēniem, kuri dzīvo Vidagā – lai nebūtu jābrauc uz Gaujienu. Skolas ēkā izvietots jaunatnes brīvā laika pavadīšana centrs «Burziņš», kurā jaunieši var atpūsties un organizēt sev pasākumus, bet tajā nav piemēroti iekārtotas telpas semināriem, apmācībām. Skolas telpās darbojas biedrības «Latvijas mazpulki» teritoriālā vienība «Augšgaujas mazpulks» un biedrība «Pagasta attīstības grupa «Vireši»». Skolas telpās tiek organizēti arī kultūras pasākumi pagasta cilvēkiem valsts svētkos, Ziemassvētkos u.c., kuros uzstājas skolēni. Vidaga atrodas 60 km no Alūksnes un 30 km no novada centra Apes. Pašreizējā situācijā cilvēki nevar atļauties braukt uz pilsētu, lai apgūtu sev nepieciešamās prasmes. Tādēļ dažādas iespējas cilvēkiem izglītoties, satikties, iekļauties sabiedrībā jādod uz vietas Sikšņu pamatskolā.

Sikšņu pamatskola Sorosa fonda – Latvija iniciatīvā «Pārmaiņu iespēja skolām» iesaistījās vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem bija tas, ka sākās ekonomiskā krīze, un mēs esam maza lauku skola, kurai ļoti nopietni jādomā, kā pastāvēt, kā būt. Sapratām, ka ja mēs nemainīsimies un nereformēsim paši sevi, tad, iespējams, mūsu skolu varētu reformēt citi. Otrs iemesls bija tas, ka

mēs skolā jutām cilvēku vajadzību satikt citus cilvēkus, kontaktēties ar viņiem pozitīvā, radošā gaisotnē. Trešais iemesls – skolas ēka 2009. gadā tika izremontēta no grīdas līdz pat skursteņu galiem. Tik skaistās ēkās ir jābūt dzīvībai.

Mūsu dalībai projektā mērķis bija izveidot Sikšņu pamatskolu par vietējās sabiedrības izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru.

Projektā paredzētās aktivitātes:1. Apmācību klases labiekārtošana.2. Pagasta bērnu un jauniešu apmācība:

3. Pirmsskolas vecuma bērnu nodarbības:

4. Skolēnu vecāku, bez darba palikušo jauniešu un pieaugušo apmācība:

149

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

5. Profesionālās izglītības programmas «Datu ievades operators» izstrāde un gan skolēnu, gan pieaugušo apmācības uzsākšana.

6. Divu pasākumu skolēnu vecākiem un sociāli neaktīviem cilvēkiem noorganizēšana, lai sniegtu informāciju par projektu, tā iespējām un lai cilvēkus iesaistītu vietējās sabiedrības dzīvē, radītu iespēju «iznākt no mājas».

Paredzējām, ka projekta rezultātā Sikšņu pamatskolā būs izveidots izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centrs, iekārtota apmācību klase un noorganizētas apmācības vismaz 305 apmācību apmeklētājiem 800 stundu garumā, izstrādāta un uzsākta realizēt profesionālās izglītības programma «Datu ievades operators».

Projekts deva kolosālu iespēju mums apzināt savus vietējos resursus. Izrādījās, ka ir puisis, kuram ļoti patīk darboties ar datoru un miksēt mūziku. Viņš labprāt šo savu prasmi parādīja un iemācīja arī mūsu jauniešiem. Atradām floristi, kura ļoti labi prata savas zināšanas nodot gan bērniem gan pieaugušajiem, pie tam vēl, darbojoties grupā ar visu vecumu cilvēkiem.

Projektā bija aktivitātes, kuras guva ļoti lielu cilvēku atsaucību, piemēram, angļu valodas kursi, floristika, ritma un dziesmu studija pirmsskolas vecuma bērniem, «aklais raksts» jeb ātrrakstīšana. Daudzi cilvēki vēlējas apmeklēt gandrīz visas aktivitātes, bet aktivitāšu daudzuma un laika ierobežojuma dēļ, viņi bija spiesti izvēlēties dažas no aktivitātēm. Kā teica kāda sieviete: «Es gribu izmantot visas iespējas tikt laukā no mājas, cilvēkos un kaut ko jaunu iemācīties, bet katru dienu es tomēr nevaru to darīt. Mani taču izrakstīs no mājas grāmatas!»

Projekta gaitā esam labiekārtojuši apmācību klasi, kas pie reizes ir skolas datorklase – gan ar mēbelēm (galdi, krēsli, plaukti), gan datortehniku, interaktīvo tāfeli, dokumentu kameru. Telpa tiek izmantota gan projekta vajadzībām, gan skolas mācību un ārpusstundu nodarbībām. Šeit notiek angļu valodas nodarbības, uzņēmējdarbības, blogu veidošanas pasākumi, katru dienu ir iespēja pāris stundas trenēties «aklajā rakstā», datorkursi. Skolai šeit notiek informātikas stundas, skolotāji vada citu mācību priekšmetu stundas bioloģijā, ģeogrāfijā, latviešu valodā, angļu valodā, vizuālajā mākslā, ķīmijā u.c., izmantojot IT piedāvātās iespējas.

Saviem pirmsskolas vecuma bērniem mēs piedāvājām darboties mūzikas un ritma studijā. Nodarbības notika pirmsskolas grupiņā divas reizes nedēļā. Gan mēs paši, gan vecāki uzskatām, ka šīs nodarbības ļoti daudz deva bērnu

attīstībā. Bijām paredzējuši, ka mūsu latviskajā vidē bērni varētu apgūt arī angļu valodas pamatus, bet pēkšņi mūsu pirmsskolas grupā ienāca divi bērniņi, kuri runāja tikai krievu valodā. Viņu vecāki vēlējās, lai bērni iemācās latviešu valodu, lai vēlāk skolas gaitas varētu turpināt latviešu skolā. Mūsu vietējiem bērniem radās iespēja apgūt krievu valodu, dzirdot to ikdienā un kontaktējoties savā starpā. Šis process norit ļoti veiksmīgi. Visi vecāki ir ar to apmierināti. Uzskatījām, ka vēl trešās svešvalodas apguve šobrīd būtu drusku par daudz.

Lielākā daļa aktivitāšu mūsu projektā ir vērstas uz pieaugušo izglītību: angļu valoda, mazā biznesa uzsākšana, datorkursi, floristika, «aklais raksts» u.c. Pieaugušie ir ļoti aktīvi dažādu apmācību apmeklētāji, bet ļoti aktīvie, kuri vēlas visas iespējas izmantot, tik piesātinātu programmu nespēj apgūt. Tādēļ dažos piedāvātajos kursos bija maz apmeklētāju, jo cilvēki izvirza sev prioritātes, un tās šobrīd ir datorprasmes, valodu apguve un savam priekam – floristika. Pēc savas pieredzes varam teikt, ka pieaugušajiem vienlaicīgi nedēļā var piedāvāt maksimāli trīs vakarus kaut kādām nodarbībām, turklāt tas ir tikai ziemas periodā. Apmācības jāsāk pēc ražas novākšanas dārzos un jābeidz pirms dārza darbiem pavasarī. Optimāli nodarbības pieaugušajiem ir divi vakari nedēļā. Šobrīd gan situācija nedaudz mainās, jo visaktīvākie cilvēki jau lielākoties ir apguvuši to, ko visvairāk vēlējās. Tagad uz dažādām nodarbībām sāk nākt tie, kuri līdz šim nogaidīja, paklausījās, ko cilvēki runā par šo pasākumu, vai arī tiek ierosinātas arvien jaunas aktivitātes, ko cilvēki vēlas, piemēram, tapošana un citi modernie rokdarbu veidi. Pašlaik strādājam pie nākamajiem projektiem, un nu mums jāņem vērā visi šie aspekti: jāveido nodarbības aktīvajai sabiedrības daļai, lai viņiem būtu kur tālāk pilnveidoties, attīstīties, augt, un jāveido piedāvājums arī pasīvajai daļai, kuri ir domīgāki, bailīgāki, nogaidoši, tomēr beidzot ir nolēmuši iesaistīties kādās aktivitātēs. Esam uzsākuši jau otrā līmeņa angļu valodas kursus un, iespējams, meklēsim finansējumu, lai turpinātu arī nākamos līmeņus valodas apguvē. Šobrīd arī datorkursu programmas veidojam gan kā turpinājumu iepriekš apgūtajām zināšanām, gan arī cilvēkiem bez priekšzināšanām.

Floristikas kursi mums pašiem patīk vislabāk, jo tas ir darbiņš gan prasmju apguvei, gan sirdspriekam. Šajos kursos ir visjaukākā atmosfēra. Te darbojas dažāda gadagājuma cilvēki, cilvēki ar dažādu dzīves pieredzi. Viņi darbojas visi kopā, veidojas ciešāka saikne starp paaudzēm. Par mūsu floristiem zina arī visā novadā, un floristes no Apes pašas mūs atrada un brauca pieredzes apmaiņā pie mums un uzaicināja mūs ciemos pie sevis gan vasarā uz Apes mazajiem Puķu svētkiem, gan tagad uz savu darbu izstādi. Priecēja tas, ka daļa floristikas pulciņa apmeklētāju rudenī atsāka darbu un ir arī meitenes, kuras pievienojās tikai šajā rudenī. Pasniedzēja pulciņa programmu veidoja tā, lai

150

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

pagājušajā gadā, kad darbu sākām ziemā, varētu darboties ar mākslīgajiem ziediem un dažādiem veikalā iegādātiem materiāliem, bet pavasarī tika dots uzdevums pa vasaru savākt pašām dažādus dabas materiālus. Rudenī darbu uzsākām, izmantojot pārsvarā dalībnieču pašu savāktos dabas materiālus, vispirms dzīvos ziedus, kamēr tie vēl bija dārzā, tagad dažādus kaltētus vai vēl pašlaik savācamus, piemēram, sūnas, čiekurus utt. Pateicoties prasmīgajai pasniedzējai, šī programma ir veidota tā, ka jebkurā laikā jebkurš interesents var tajā iekļauties.

Kā vienu no neparedzētiem projekta rezultātiem mēs varam minēt to, ka mūsu pašvaldība – Apes novads – mūsu skolu šobrīd redz kā mūžizglītības centru savā novadā. Mēs tiekam šādi prezentēti visur, kur vien var, un no pašvaldības tiek dots gan materiāls atbalsts līdzfinansējuma veidā projektiem, kas tiek veidoti mūžizglītības jomā, gan morāls atbalsts mūžizglītības programmām mūsu skolā. Pašvaldība ir tā, ka mūs arī mudina veidot mūžizglītības programmas, sniedzot mums informāciju par dažādām iespējām mūžizglītības jomā.

Projekta gaitā tika dota iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus. Diemžēl, šīm nodarbībām nebija daudz apmeklētāju, bet tie, kuri nāca, kontaktus ar pasniedzēju uztur vēl joprojām. Galvenais šo nodarbību mērķis bija iedrošināt domāt un arī darīt. Cilvēkiem bieži vien ir kāda ideja, bet vai nu viņš pats vai kāds cits to ļoti ātri noliedz, iznīcina: «Ko tad es. Ai, tur jau tāpat nekas nesanāks.» Kursos apguvām gan ideju ģenerēšanu, gan ceļus, kā idejas var realizēt dzīvē. Mēģinājām sevi pārvarēt, cita citu iedrošinājām, mācījāmies savu ideju prezentēt, pasniegt citiem, apguvām arī biznesa plāna rakstīšanu, apkopojām savas prasmes, vēlmes un iespējas. Prieks, ka vakarā atskan zvans pasniedzējam un kāds no kursantiem vēlas konsultēties par kādas savas idejas realizēšanas iespējām. Tātad, uzdrīkstēšanās ir panākta. Mūsdienās darbā ļoti daudziem var noderēt «aklā raksta» jeb ātrrakstīšanas prasme, ko projekta gaitā

varēja apgūt. Šo prasmi gan visvairāk apguva skolēni, bet arī pieaugušie, pat vīrieši katru pēcpusdienu nāca uz skolas datorklasi, lai trenētu pirkstus ātrai rakstīšanai, izmantojot datora tastatūru. Šīs prasmes var noderēt ļoti daudzu profesiju pārstāvjiem, ne tikai sekretārēm. Prieks, ka arī skolēni to saprot, ka prasme veikli rakstīt, neskatoties uz tastatūru un izmantojot visus desmit roku pirkstus, dzīvē noderēs.

Mūsu projekta ietvaros sevišķi lielu atbalstu neguva blogu veidošana ne skolniekos, ne jauniešos. It kā sākumā atnāk, paklausās, padarbojas, bet pēc tam viss apsīkst. Varbūt negribas domāt, izteikt savas domas citiem, varbūt nebijām īstajā laikā un īstajā vietā mūsu kopienā.

Toties angļu valodas kursos pieplūdums bija tāds, ka sākumā nezinājām pat, kā telpā visus sasēdināt. Priecēja tas, ka lielākā daļa kursus arī pabeidza un rudenī nākamo līmeni turpināja puse no iepriekšējās grupas. Žēl, ka vairāki kursu dalībnieki, ielauzījušies svešvalodā, jau strādā ārzemēs. Pašlaik gan vēl gatavojas atgriezties. Bet šādi mēs esam cilvēkiem palīdzējuši – iedrošinājuši, devuši zināšanas, kuras nepieciešamas, lai meklētu un atrastu darbu.

Projekts «Sikšņu pamatskola – izglītība visām paaudzēm» mūsu skolai ir devusi atpazīstamību novadā un ārpus tā. Esam izveidojušies par izglītības, kultūras centru un sociālā atbalsta centru. Novada cilvēki, domes deputāti mūsu nākotni saskata tieši mūžizglītībā un ar to saistītos projektos. Šī projekta iedvesmoti, esam izstrādājuši projektu, kurā lielu uzmanību pievēršam neformālajai izglītībai dažādu rokdarbu apguvē, piemēram, tapošana, filcēšana utt. Projektā varēs iesaistīties bērni kopā ar vecākiem, un mācīs vecāki, kuri to prot, kopā ar saviem bērniem. Tas būs gan izglītojošs, gan brīvā laika lietderīgas pavadīšanas pasākums pusgada garumā. Strādājam arī pie Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajām iespējām izglītības iestādēm. Pašlaik gatavojam piedāvājumu IT un svešvalodu apguves jomā.

151

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Izglītības centra «Mūza» pieredze Jaunannas mūzikas un mākslas skolāJaunannas projekta komanda

Izglītības centra «Mūza» izveide Jaunannā tapa ar mērķi radīt labvēlīgu vidi pašu pagasta, Annas un citu Alūksnes novada bērnu un jauniešu personības attīstībai, jauniešu un pieaugušo tālākizglītībai un konkurētspējas uzlabošanai darba tirgū, kā arī apvienot pagasta ļaudis kopējām aktivitātēm. Tā realizācija tika uzsākta pagājušā gada 1. decembrī.

Projekta ietvaros bija paredzēts Jaunannas pamatskolā un Jaunannas mūzikas un mākslas skolā izveidot izglītības centru «Mūza». Pirms projekta sagatavošanas tika aptaujāti pagasta iedzīvotāji un apzinātas viņu vēlmes, kādās jomās viņi vēlētos izglītoties. Projekta gaitā tika piedāvātas dažādas izglītības programmas, kurās tika piedāvāta iespēja apgūt mazā uzņēmuma vadību, datorzinības (gan iesācējiem, gan dalībniekiem ar priekšzināšanām), svešvalodas – angļu un vācu valodu, praktisko psiholoģiju un garīgo veselību, daiļdārzniecību, kulināriju, lietvedību, izglītoties mākslas studijā ar apakšprogrammām keramikā, mākslas studijās skolēniem un pieaugušajiem, mazo rūķu darbnīcā, darboties mūzikas studijā, apgūstot akustiskās ģitāras, kā arī elektriskās ģitāras – solo un basa ģitāras, taustiņinstrumentu spēli, papildināt dziedāšanas prasmes, izveidot Jaunannā vokāli instrumentālo ansambli, darboties sporta studijā.

Apkopojot informāciju par projektā iesaistītajiem cilvēkiem, esam secinājuši, ka visvairāk dalībnieku, kas apmeklējuši kursu nodarbības, ir no

pašu mājām – Jaunannas pagasta. Taču ceļu uz Jaunannu, lai apgūtu jaunas zināšanas, mērojuši arī Alsviķu, Annas, Jaunlaicenes, Malienas un Ziemeru pagastu, kā arī Alūksnes iedzīvotāji.

Pieaugušo mūžizglītības pasākumu sekmēšana

Vislielākā interese bija par keramikas un daiļdārzniecības kursiem, kurus vadīja Uģis Puzulis un Agris Veismanis. Nodarbības pie keramiķa Uģa Puzuļa apmeklējuši dalībnieki vecumā no sešiem līdz 66 gadiem. Keramiķis atzīst, ka viņu pārsteigusi cilvēku lielā interese un vēlēšanās darboties. Nodarbības, kurās interesenti apguvuši keramikas pamatprincipus, noslēdzās ar cepļa kurināšanu «Racupkalnā», un šie darbi pēc tam bija skatāmi izstādē Jaunannas tautas namā. Darba procesā tika izmēģināta arī kāda neierasta māla apdedzināšanas metode, kuru ir iespējams izmantot ikvienam cilvēkam ikdienišķos apstākļos, t.i., izrokot zemē bedri, piepildot to ar apdedzināmajiem traukiem un čiekuriem, kam pāri tiek pārliktas malkas šķilas.

Tā kā daudzi kursu dalībnieki izteica vēlēšanos arī turpmāk apmeklēt nodarbības pie keramiķa un paši apmaksāt pasniedzēja darbu, programma tiek turpināta, izmantojot mākslas skolas telpas, kuru uzturēšanu sedz pašvaldība.

Nodarbības pie daiļdārzniecības pasniedzēja Agra Veismaņa sākotnēji projekta norisē nebija plānotas, bet, dodoties mājupceļā pēc granta līguma parakstīšanas, šādu kursu apguvi piedāvāja pats pasniedzējs. Kā vēlāk izrādījās, atsaucība no iedzīvotāju puses bija ļoti liela, pat 44 interesenti! Tiesa, laika gaitā viņu skaits saruka, un apliecinājumus par kursu beigšanu saņēma divi desmiti dalībnieku, toties iegūtās zināšanas ir noderīgas ne vien pašiem

152

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

kursantiem, ar tām var padalīties arī ar tiem cilvēkiem, kuriem neradās iespēja šo kursu apgūt.

Atziņas un pārsteigumi

Ir patiess gandarījums par to, ka projektā iesaistījušies dažādu paaudžu iedzīvotāji. Te nu liels paldies jāteic pagastmājā strādājošajām kundzītēm, kuras no savas puses centās iedrošināt cilvēkus nebīties un iesaistīties nodarbībās. Bez tam mēs kārtējo reizi varējām pārliecināties par to, ka informācija par labām lietām ātri izplatās no mutes mutē. Citu apdzīvoto vietu cilvēki labprāt viens otram stāstīja par projektā notiekošajām aktivitātēm, un laiku pa laikam atskanēja kāds telefona zvans ar jautājumu, vai ir iespēja iesaistīties norisēs.

Sākotnēji šķita, ka atsaucīgākie būs bērni, taču nodarbības apmeklēja arī vidējā paaudze un pensijas vecuma cilvēki. Vakaros, redzot pie pamatskolas un mūzikas un mākslas skolas mašīnu rindu, kad jaunannieši un arī citu pagastu un Alūksnes iedzīvotāji ieradās uz nodarbībām, varēja rasties priekšstats, ka tur notiek kāds lielāks pasākums. Prieks par to, ka vecāki un bērni rada iespēju darboties vienlaicīgi vai arī līdztekus. Daudzi vecāki devās uz keramikas nodarbībām ņemot līdzi arī savas atvases (vai arī otrādi), bet prieks bija nolūkoties uz kādu ģimeni, kura mēroja ceļu uz Jaunannu no 30 km attāla pagasta, un, kamēr dēli apguva keramikas prasmes, māmiņa izglītojās un rada spēku sev psiholoģijas un garīgās veselības nodarbībās.

Ziemas periodā nodarbību piedāvājums bija ļoti piesātināts, līdz ar to ne visiem interesentiem bija iespēja apgūt visas interesējošās nodarbes, bet interese par iespēju darboties nav zudusi visa projekta realizācijas gaitā.

Ļoti darbīgs periods ziemas mēnešos bija mūzikas studijas audzēkņiem. Ļoti īsā laika periodā viņi apguva vairāku mūzikas instrumentu spēli un izveidoja iecerēto vokāli instrumentālo ansambli, kurš pavasara periodā paspēja sniegt piecus koncertus Litenē, Liepnā un Jaunannā. Ņemot vērā apstākli, ka projekta ietvaros tika iegādāta visa nepieciešamā aparatūra ansambļa darbībai, tad droši var teikt, ka arī šis projekts turpinās dzīvot. Daļēju finansējumu pēc SFL projekta noslēguma ansambļa darbībai jau ir sarūpējis Jaunannas tautas nams, jo iedzīvotāju interese par paveikto ir liela, un vēlme redzēt ansambļa dalībniekus uzstājamies – arī, tātad mēs nedrīkstam iedzīvotājus pievilt.

Jaunu prasmju veidošana

Klusītēm, bet neatlaidīgi svešvalodu zināšanas apgūst un atjauno cilvēki, kuri ir izvēlējušies apmeklēt angļu un vācu valodas kursu nodarbības. Arī šeit blakus skolas solā sēž gan skolas vecuma bērni, gan arī kundzes cienījamā vecumā. Lai gan bieži vien sabiedrībā ir dzirdēts uzskats, ka svarīgākā valoda,

kuru nepieciešams zināt ikvienam cilvēkam ir angļu valoda, mūsu projekta ietvaros pasniegtā vācu valoda nebūt nav pelnījusi mazāku interesi no iedzīvotāju puses, un ļoti daudz valodas interesentu mēro ceļu uz Jaunannu no Alūksnes.

Īpašāks stāsts ir par datorzinību apguvi. Šis priekšmets tika dalīts divās daļās, un pavasara periodā laiks tika atvēlēts interesentiem, kuriem nebija zināšanu datora lietošanā. Īpašs šis stāsts ir tādēļ, ka datoru lietošanas kursus apmeklēja galvenokārt kundzītes vecumā no 50 līdz pat 70 gadiem. Katrai bija savi iemesli, kas tieši pamudināja viņas saņemties uz šo soli, bet rezultāti neizpalika. Sākotnēji, vēloties pieteikt savu dalību nodarbībās, pa telefonu skanēja satrauktas balsis kurās jautās mulsums un skanēja kautrīgi izteikts jautājums: «Vai es drīkstu pieteikties uz datorkursiem, ja es neko no datora nesaprotu, un pat nezinu kā to ieslēgt?». Un katrā nodarbībā atskanēja atziņa, ka gudrs gan ir tas dators. Ceļš uz zināšanām nebija viegls, bet patiesu prieku radīja fakts, ka par spīti grūtībām, mājās arī dators tika «studēts», lai nostiprinātu nodarbībās apgūtās prasmes.

Par īpašu notikumu šai aktīvistu grupai izvērsās kursu noslēgums. Tam cilvēki gatavojās gluži kā skolas izlaidumam, tika gādāti ziedi, dāvanas pasniedzējai un svinību galds pašiem absolventiem. Šķiet Jaunannas pagastā nebija neviena cilvēka, kurš nebūtu informēts par svarīgo notikumu un tā nozīmīgumu.

Atziņas un pārsteigumi

Neatlaidība ceļā uz zināšanām bija vienkārši apbrīnojama. Kā jau lauku apvidū, darba iespējas cilvēkiem ir visai ierobežotas, tādēļ tiek izmantota katra iespēja strādāt, kam seko fizisks nogurums. Bet tas nebija šķērslis, kā priekšā padoties. Kādā fermā gotiņām tika pārkārtots vakara slaukšanas laiks, lai saimnieki varētu paspēt uz nodarbībām. Kursu apmeklētājas, kuru darba ikdiena pagāja, katru dienu satrādājot uz lauka vējā un saulē, rada spēku pārvarēt nogurumu un turpināt apgūt jaunās parsmes.

Noslēdzot nodarbību ciklu, šķita, ka galvenais mērķis ir sasniegts, jo nodarbību apmeklētājas pārstāja baidīties no datora un, kā pašas teica, nu vismaz pratīs skaisti noformēt vēstuli un izgatavot apsveikuma kartiņas. Bet pēc laika radās pārliecība, ka šīs nodarbības ir devušas vēl vairāk – kāda no dalībniecēm uzaicina pasniedzēju pievienoties portālā «Draugiem.lv», citai dēls no ārzemēm ir atsūtījis datoru, lai varētu sazināties savā starpā, izmantojot internetu. Tātad nodarbības nav bijušas veltas.

Zinot, ka vasaras mēneši laukos ir ļoti darbīgi, šajā laikā nodarbības pieaugušajiem cilvēkiem neplānojām, tomēr centāmies rast interesantu

153

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

piedāvājumu jauniešiem un iesaistījām viņus džudo pulciņa nodarbībās. Kā izrādījās, šis lēmums organizēt nodarbības vasaras mēnešos bija stratēģiski pareizs risinājums, jo tika rasta iespēja darboties ne vien tiem bērniem un jauniešiem, kuri ikdienā atrodas Jaunannā, bet arī iesaistīties nodarbībā jauniešiem, kuru ikdiena ir saistīta ar citām izglītības iestādēm, un mājās ir iespēja pabūt vien brīvdienās.

Savukārt sievietes visā projekta laikā izmanto iespēju uzturēt savu fizisko formu, izvēloties ārstnieciskās vingrošanas nodarbības vai aerobiku, atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai un veselības stāvoklim.

Vēlmi papildināt savas zināšanas uzņēmējdarbības attīstībā visiem intersentiem piedāvā pasniedzēja Ilze. Sākotnēji interesi par uzņēmējdarbības pamatiem izrādīja salīdzinoši neliels interesentu skaits, bet, atsākot nodarbības pēc vasaras brīvdienām, sapratām, ka sākotnējais iemesls, kādēļ nodarbības neapmeklēja cilvēki, kuri grupai ir piepulcējušies tagad, ir bagātīgais programmu piedāvājums ziemas un pavasara periodā, kas liedza iespēju piedalīties visās izvēlētajā apmācību jomās. Jauns un nebijis eksperimments mūs vēl sagaida – videonodarbība tiešsaistē ar konsultantu Jāni Baltaču.

Žēl, ka neviena no kundzēm, kura apmeklēja mākslas studijas nodarbības, neizmantoja iespēju tuvāk iepazīt uzņēmējdarbības pamatus, jo zināšanas un prasmes, kas tika iegūtas šajās nodarbībās, nešaubīgi varētu kalpot par pamatu, lai uzsāktu kādu nelielu uzņēmējdarbības rūpalu. Apgleznotas auduma somas un T-krekli, skaistas zīda šalles, dekupāžas tehnikā apstrādāti trauki, čunčurotas šalles, dažādas rotas un greznumlietas – tas viss tagad rotā daudzas Jaunannas un ne tikai Jaunannas dāmas. Nodarbībās, darinot izstrādājumus, laiku pa laikam notika dalīšanās pieredzē – kur līdzīgus izstrādājumus ir bijis iespējams iegādāties un cik tie ir maksājuši. Interesantu atgadījumu pastāstīja kāda no dalībniecēm. Lielākā tirgus reizē, iepazīstoties ar pārdevēju piedāvājumu, uzmanību piesaistījis darinājums, kādi veidoti arī mākslas studijas nodarbībās. Preces summa arī diezgan iespaidīga. Stāstītājas meita viszinošā balsī esot noteikusi: «Ak, tā ir tā tapotā šalle! Tādu tak pats var vienkārši uztaisīt!» Tas esot izsaucis lielu nepatiku pārdevējas sejā.

Gribētos ticēt, ka kādudien varētu rasties biznesa plāns, ko kopīgi izveidos cilvēki, kuri ir apmeklējuši uzņēnējdarbības pamatu nodarbības, un pieaicinās savā rūpalā mākslas studijas dalībniekus. Bet, kamēr tas vēl nav noticis, katrai mākslas studijas dalībniecei ir iespēja justies skaistai un atšķirīgai, pateicoties pašu veidotajiem darbiem.

Atskatoties uz paveikto

Strauji tuvojas projekta noslēguma brīdis. Kā ikvienā dzīves situācijā, arī šajā projektā ieviesās korekcijas. Izrādījās, ka paredzētā programma lietvedībā nav pietiekoši aktuāla iedzīvotāju vidū. Projekts ieiet noslēguma etapā. Drīzumā noslēgsies nodarbības atlikušajās programmās, bet to dzirkstelīti, kuru spējām kopīgi iedegt iedzīvotājos, tas noteikti nenodzesīs. Jau šobrīd no daudzu projektā iesaistīto dalībnieku puses dzirdam aicinājumu rakstīt projektus un censties rast finansējumu, lai varētu turpināt aktivitātes, jo viņi vēlas turpināt darboties. Atskatoties uz aizvadīto laika periodu, jāteic, ka projekts ir realizējies ne vien par 100%, bet vēl vairāk. Zaudētāju noteikti nav, bet ieguvēji ir daudzi. Ieguvēji noteikti ir iedzīvotāji, jo guva iespēju pašapliecināties, iemācīties jaunas, noderīgas zināšanas un prasmes. Ieguvēji ir pasniedzēji, jo sajuta iedzīvotāju vēlmi apgūt sniegtās zināšanas. Ieguvēji esam abu izglītības iestāžu kolektīvi, jo ieguvām dažādus tehniskos līdzekļus un aparatūru, kā arī mūs iepazina un novērtēja līdz šim ar izglītību nesaistīti cilvēki. Un mūsu lielais kopīgais ieguvums ir tas, ka projekta realizācijas laikā bija iespēja iepazīties un sadarboties ar ļoti daudziem dažādiem cilvēkiem no dažādām Latvijas vietām.

Ja man jautātu, kur slēpjas projekta veiksmīgas realizācijas noslēpums, es minētu vairākus faktorus:

arī apkārtējos;

apkārt it visās vietās un lietās!

154

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

Daudzpusīga darbnīcu kompleksa izveidošana Baldones novadā Arnolds Ziemelis, Dzintra Ziemele, Inese Grīnvalde, Sandra Krastiņa, Ģirts Kurmis

Baldones projekta nosaukums ir «Daudzpusīga, mūsdienīga uz iedzīvotāju vajadzībām un praktisku darbību orientēta darbnīcu kompleksa izveidošana Baldones novadā, apvienojot formālās un neformālās izglītības iespējas un vietējās sabiedrības resursus».

Projekta idejas autors skolotājs Arnolds Ziemelis, kurš kopīgi ar Dzintru Ziemeli, Ģirtu Kurmi un Inesi Grīnvaldi izstrādāja projekta pieteikumu, ko atbalstīja Baldones novada dome. Pieteikumā projekta gaita tika sadalīta vairākos posmos, kas gan secīgi seko cits citam, gan arī notiek visu projekta laiku un turpināsies arī pēc Sorosa fonda – Latvija piešķirtā projekta finansējuma beigām.

Projekta vadība un administrēšana ir nepārtraukts process, kas notiek visu projekta laiku. Projekta darba grupa strādā produktīvi un koleģiāli. Katrs darba grupas loceklis pilda jau projekta pieteikumā plānotos pienākumus un darbus, atbildot par savu jomu. Papildus projekta grupai, tajā faktiski darbojas arī Ģirts Kurmis, veicot pieteikumā paredzēto darbību un sniedzot atbalstu projekta gaitai. Pēc Baldones novada domes priekšsēdētājas prasības tika mainīts projekta grupas sastāvs, iekļaujot kā renovācijas/būvdarbu, montāžas darbu ekspertu domes izpilddirektori Ilzi Simsoni, kura kļuva par starpnieku starp domes priekšsēdētāju un projekta direktoru; līdz ar to daudzus jautājumus ir vieglāk risināt.

Ir izstrādāti arī projekta normatīvie dokumenti – nolikumi, instrukcijas un vadības apraksts. Projekta laikā bija nepieciešamas atsevišķas korekcijas, jo sevišķi darba apmaksas jomā, tāpēc iesakām visiem pievērst uzmanību projektu budžetēšanai un atalgojuma apmēra un izmaksas kārtības noteikšanai.

Svarīgi turpmākos projektos līgumā fiksēt ne tikai projekta direktoru, bet arī uzdot finansējuma saņēmējam noteikt atbildīgo projekta grāmatvedi no pašvaldības, kurš, darbojoties kopīgi ar projekta direktoru, ir atbildīgs par līdzekļu savlaicīgu izlietojumu, pārskatu finansu sadaļu un atbilstošu dokumentu noformēšanu līdzekļu precīzai identificēšanai. Šajā projektā veiksme ir Baldones novada domes galvenās grāmatvedes atsaucība un situācijas izpratne, apkopojot projekta grāmatvedības dokumentāciju.

Projekta laikā tā norisēs aktīvi iesaistās Baldones vidusskolas 11.a klases skolēns ar īpašām vajadzībām Rihards Snikus, kurš gatavo prezentācijas un apskaņo pasākumus. Paredzēts, ka viņš būs repetitors darbā ar 3D projektēšanas programmu; piedaloties mācībās Tallinā, viņš apguvis jaunas zināšanas un sekmē projekta ilgtspējas nodrošināšanu.

Jelgavas RPIC Metālapstrādes nodaļā kopā ar tās vadītāju Māri Ernestsonu un Jelgavas RPIC izgatavotais metāla velosipēds ir kā ideja nākošiem metālapstrādes darbiem Baldonē. Ir apmeklēta Rīgas 3. profesionālā vidusskola, Rīgas pilsētas centrs «Annas 2» un «Tehnoannas pagrabi», ar ko arī plānota sadarbība.

SFL vasaras skolas laikā tika apmeklēta arī Siguldā esošā atklātā kokapstrādes darbnīca, kuras iekārtojums bija rosinošs un vienlaikus gan skatāms, gan funkcionāls, kurā bija redzams galdnieka darba process.

155

6. M

ācamies grib

ēt, prast u

n d

arīt: jaun

u p

rasmju

veido

šana n

od

arbin

ātības sek

mēšan

ai

Kā savstarpēja pieredzes apmaiņa veidota arī sadarbība ar Daugmales pamatskolas un Ķekavas vidusskolas skolotājiem – Mārtiņu Geku un Juri Balodi, kuras rezultātā pavasarī notika 1. starpnovadu olimpiāde 6.–8.klasēm. Olimpiādes dalībnieku darbi – to apkopošana nav viegls uzdevums, katrs ir centies izgatavot labu izstrādājumu. No 2010. gada maija līdz oktobrim notika kokapstrādes un komplekso tehnoloģiju darbu izstāde Ķekavas bibliotēkā. Pēc bibliotēkas darbinieku teiktā, izstāde bija ļoti iecienīta. Veidojas reāla sadarbība ar Ķekavas novadu – Ķekavas vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotāju Juri Balodi, Ķekavas privātskolu «Gaismas Tilts». 2010. gada 14. oktobrī notika ieinteresēto vecāku sanāksme skolā un tajā tika nolemts 2010. gada 5. novembrī skolā uzsākt interešu izglītības nodarbības kokapstrādē un metālapstrādē, sākotnēji izmantojot Baldonē esošo darbnīcu aprīkojumu.

Jauni sadarbības piemēri veidojās arī skolā, piemēram, fizikas un astronomijas skolotājas Mārītes Eglītes skolēni, Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu skates laureāti Artūrs Āre un Baiba Zvejniece lūdza palīdzību uzskatāma zvaigznes modeļa izgatavošanā, kas būtu kā ilustrācija viņu zinātniskajam darbam. Ar skolotāja Arnolda Ziemeļa palīdzību jaunieši izgatavoja pēc izskata savam darbam atbilstošu zvaigznes modeli (koks + plastikāts + metāls), kurš bija kā «odziņa» gan izstādē Maskavā gan Eiropas skatē Portugālē. Tāda starppriekšmetu sadarbība skolā bija pirmo reizi un bagātināja visus iesaistītos. Tai turpinoties, 8. klašu skolēni izgatavoja fizikas vielas apguvei nepieciešamo aprīkojumu, ko izmantoja fizikas stundās vielas par inerci uzskatāmai apguvei.

Dalīšanās pieredzē notika arī Pierīgas novadu mājturības un tehnoloģijas skolotāju metodiskās apvienības organizēts seminārs, kurā skolotāji dalījās pieredzē un arī iepazinās ar SFL finansētā projekta darbības rezultātiem. Seminārs notika 2010. gada 19. oktobrī Baldones vidusskolā kokapstrādes un metālapstrādes darbnīcās. Skolotāji izvērtēja arī Baldonē notiekošo mācību procesu šajā priekšmetā un redzēja skolēnu aktivitāti un praktisko darbību kokapstrādes pulciņā. Seminārs, kas parasti beidzas jau ap 13.00, šoreiz nemanot ieilga, turklāt skolotāji devās mājup, ne tikai ar darbu un telpu fotogrāfijām, bet arī kā paraugdemonstrējumu izgatavojuši metāla stieples spēlīti prāta asināšanai «Izvelc sirdi», izmantojot projektā iegādāto aprīkojumu un instrumentus.

Projekta gaitā plānotās konsultatīvās un apmācības darbības ietvaros izstrādāts uzskatāms materiāls – darba aizsardzības instrukciju svarīgāko punktu attēli, ko pēc konsultēšanās ar darba grupu veidoja Beatrise Barone. Šie dzīvie zīmējumi ir īpaši nozīmīgi drošības instrukciju atgādnei personām ar īpašām vajadzībām.

Vēl būtisks pasākums bija konsultācijas un apmācība par mūsdienīga mācību procesa īstenošanu vispārizglītojošās skolās skolēniem ar speciālām vajadzībām, izmantojot praktisko darbu metodes. SIA Izglītības un attīstības centra EGO lektore ar lielu praktisko pieredzi apmācību īstenoja divas dienas. Piedalījās 17 personas, tai skaitā arī skolēnu vecāki un sākumskolas skolotāji.

3D projektēšanas programmas komplekta iegāde un apmācība. Sākotnēji iesniedzot piedāvājumu, bija paredzēts iegādāt datorprogrammu vispārējā kārtībā un instalēt uz informatizācijas projektā iegādājama datora. Izvērtējot situāciju un ievācot papildus informāciju, kā arī veicot izskaidrošanu un pārrunas ar pārstāvjiem «CadON» (Igaunija un Somija), ir panākta vienošanās par programmas SolidWork izglītības versijas ar licenci desmit darba vietām iegādi, kopā ar darba staciju – portatīvo datoru un aprīkotu ar 24» monitoru, kas izmantojams darbību demonstrēšanai skolēniem. Nosacījums ir tāds, ka minēto komplektu atļauts izmantot tikai vispārējās izglītības (formālās un neformālo nodarbību) ietvaros, tas tiek apliecināts ar Baldones vidusskolas un Baldones novada domes izziņu. Vienlaikus konsultāciju pasākumu ietvaros ir mācību seminārs Tallinā pirms programmas komplekta iegādes.

Izglītības programmas izstrāde pamatskolai un jaunas interešu izglītības programmas izstrāde metālapstrādes un citu materiālu (plastmasu, stikla u.c.) tehnoloģijām. Apmācības programmas izstrāde bērniem un personām ar īpašām vajadzībām. Programmas izstrādā praktiķi – skolotājs Arnolds Ziemelis un skolotāja Inese Grīnvalde. Programmu būtība – individuāla pieeja skolēniem un maksimāli dažādas izpausmes iespējas. Pašlaik notiek izstrādāto programmu komplektu pārskatīšana, precizēšana un redakcionāla labošana pirms drukāšanas. Programma bērniem ar speciālām vajadzībām izstrādāta un jau aprobēta pulciņa nodarbībās. Skolēniem darbošanās patīk, un atklājas viņu spējas – rūpīgums un pacietība.

Šis projekts būtiski atšķiras no iepriekšējiem Baldonē bijušiem projektiem, notikušām aktivitātēm un pārējiem projektiem valstī ar vairākām iezīmēm, ko plānots ievērot un attīstīt arī pēc SFL finansētā posma noslēguma:

Projekts virzīts praktiskai, radošai darbībai. Tajā jau tiek un turpmāk tiks gatavotas praktiski pielietojamas un sabiedrībai noderīgas lietas, kā arī izstrādāti dažādu dizaina un «sapņu variantu» projekti, veidota ideju banka.

Projekta ietvaros izgatavoti vienota stila informācijas stendi Baldones novadam.

Projekts veicina ne tikai jauniešu, bet arī pedagogu un vecāku radošuma attīstību un pilnveidošanos.

Projektā iesaistās plašs personu loks, un katra veic kādu sadarbības posmu vai konkrētu darbību. Projekts veicina arī personu ar speciālām vajadzībām patiesu integrāciju, iesaistot «C» līmeņa izglītojamos praktiskā darbībā,

156

6.

Māc

amie

s gr

ibēt

, p

rast

un

dar

īt:

jau

nu

pra

smju

vei

do

šan

a n

od

arb

ināt

ības

sek

mēš

anai

paredzot iespējas arī darboties kopīgi ar prasmīgākajiem vai ieinteresētākajiem skolēniem – repetitoriem.

Projekta īstenošana uzlabo gan formālās, gan neformālās izglītības kvalitāti un to dažādo.

Projekta galvenā vērtība – parādīt, ka iespējams, kopīgi kooperējoties, veikt lielas lietas ar nelielu naudu un izmantojot entuziasmu un brīvprātīgo darbu. Rezultāts – katram ir gandarījums par reāli paveikto un arī iespēja izgatavot sev noderīgas lietas pašu rokām. Projekta gaita apliecina arī to, ka katrai personai ir iespējas iesaistīties vietējās sabiedrības dzīvē un tas ir kā tieša pilsoniskās sabiedrības veidošanas bāze (praktiski darbojoties, rodas labas idejas, ko īstenojot nākas darboties dažādi, arī ar politiskām metodēm vai parādot stingru nostāju).

Projekta īstenošanā veidojas dažāda savstarpēja sadarbība un netradicionāli risinājumi (piemēram, ideja – nākošā gadā savstarpēji «mainīties skolotājiem»,

lai dažādotu apmācību un skolēniem parādītu jaunus praktiskus paraugus, jo katram skolotājam ir sava atšķirīga pieeja un «savas stiprās puses», kuru izmantošana uzlabos izglītības kvalitāti un pilnveidos interešu izglītību).

Projekta ilgtspēja tiek nodrošināta, ne tikai darbojoties Baldones novadā, bet arī plašākā apkārtnē un vairākos virzienos – Ķekavas novadā, Vecumnieku novadā sadarbībā ar Vecumnieku vidusskolu, Rīgā – sadarbojoties ar Rīgas pilsētas mācību iestādēm (vasaras nometņu organizēšana) un arī Latvijas uzņēmējiem (materiālu sagāde un jauniešu mācību ekskursijas uz uzņēmējsabiedrībām). Vēl viens no perspektīviem ilgtspējas virzieniem ir pedagogu tālākizglītība, ne tikai teorētiski, bet arī nodrošinot praktisku iemaņu un prasmju apguvi koka, metāla un kompleksu materiālu tehnoloģijās.

Šo projektu var uzskatīt kā pilotprojektu mājturībā un tehnoloģijās II apmācības kvalitātes paaugstināšanā un radošuma attīstīšanā priekšmeta ietvaros.

157

7. S

askatīt vajad

zību

, steigties palīgā: atb

alsta sniegšan

a ko

pien

as ietvaros

Daudzfunkcionālā centra izveide Jaunpiebalgas novada Pētera pamatskolāSanda Dravante, Silva Dolmane, Valentīna Dolmane, Valda Pumpure, Girta Upena, projekta komanda

Projekta «Pārmaiņu iespēja skolām» ietvaros Zosēnu pagasta Pētera pamatskolā tika izveidots daudzfunkcionāls centrs pagasta iedzīvotājiem, kura būtiska sastāvdaļa ir sociālās pašaprūpes centrs.

Ideja par šāda centra nepieciešamību un izveidošanu radās jau krietni pirms projekta izsludināšanas. Sociālā situācija Zosēnu pagastā nekad nav bijusi viegla, bet krīzes laikā tā kļuvusi vēl grūtāka. Tāpēc iespēja piedalīties projektā nāca īstajā brīdī. Un tā projekta ietvaros tika izveidots sociālo pakalpojumu bloks: kapela, lietotu mantu apmaiņas punkts, veļas mazgātuve, duša.

Tā kā Zosēnu pagastā nav baznīcas, nelielai domubiedru grupiņai radās ideja izveidot vietu, kur sanākt ticīgiem ļaudīm, neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības un konfesijas, kā arī cilvēkiem, kuri vēl ir tikai ceļā uz pievēršanos dievam. Kaut arī kapela vēl pilnībā nav iekārtota, darba gaitā ir bijušas vairākas ticīgo cilvēku tikšanās, kopīgas sarunas, lūgšanas un dažiem sākotnējiem domubiedriem ir pievienojušies vēl citi. Kapelā ir viesojies arī mācītājs un devis savu svētību šādas svētvietas izveidei. Un, kā uzsvēra mācītājs, šai gadījumā vissvarīgākais ir nevis jau gatava izveidota vieta, kur cilvēkiem sanākt, bet process, ceļš, kā līdz tam nokļūt. Ir ieplānots, ka pilnībā kapela tiks iekārtota divu nedēļu laikā, un tad šīs garīgās tikšanās notiks regulāri.

Lietotu mantu apmaiņas punkts, mūsuprāt, darbojas vissekmīgāk. Šinī laikā punktā ir bijuši kopā 1278 rezultatīvi apmeklējumi (saskaitot kopā apmeklējumus, kuru laikā iedzīvotāji ir nodevuši mantas, kā arī ieguvuši sev noderīgas lietas). Ļoti liela atsaucība ir gan no cilvēkiem, kuri nodevuši sev nevajadzīgas, bet kādam noderīgas lietas, gan no tiem, kuri izmantojuši iespēju šīs mantas iegūt savā īpašumā. Punkta lietoto mantu sortiments ir ļoti plašs – apģērbi, apavi, grāmatas, žurnāli, trauki, bērnu rotaļlietas, sporta inventārs, dzijas, sadzīves priekšmeti. Sākumā varbūt nedaudz traucēja aizspriedumi, lietot pazīstamu cilvēku mantas, bet šis laiks ir pārgājis un ar mantu starpniecību cilvēki ir kļuvuši tuvāki, saprotošāki un izpalīdzīgāki attieksmē citam pret citu. Punktu ir apmeklējuši arī cilvēki no kaimiņu pagastiem, kuri nav atraidīti, un arī viņiem ir mēģināts palīdzēt. Raksta tapšanas brīdī sarunājāmies ar Daci, vienu no punkta biežām apmeklētājām. Dace ir četru bērnu māmiņa un ļoti atzinīgi vērtē punkta darbību. Dace šo iespēju ir izmantojusi vairākas reizes, ir gan pati atnesusi bērniem par mazām kļuvušās drēbes, kā arī atradusi savai ģimenei vajadzīgas lietas. Dace atzinīgi vērtē laipno apkalpošanu, priecājas par iespēju laikā, kamēr pati meklē mantas, bērniem rotaļāties rotaļu stūrītī.

Ļoti liela vajadzība iedzīvotājiem ir arī pēc veļas mazgātuves, jo daudziem cilvēkiem laukos nav veļas mašīnas, ūdensvada, kā arī fiziski ir grūti izmazgāt veļu mājās (sanest, sasildīt ūdeni). Kopš šā gada augusta, kad veļas mazgātuve sāka darboties, šo pakalpojumu izmantojuši jau 60 cilvēki. Veļas mašīna praktiski ir noslogota katru dienu bez pārtraukuma, ir izveidojušās pat nelielas rindas. Ir paredzams, ka rudens un ziemas periodā pieprasījums pēc šī pakalpojuma vēl pieaugs.

158

7.

Sas

kat

īt v

ajad

zīb

u,

stei

gtie

s p

alīg

ā: a

tbal

sta

snie

gšan

a k

op

ien

as i

etva

ros

Pakalpojumu nomazgāties dušā vēl nevaram piedāvāt, jo ir radušās problēmas ar kanalizācijas pieslēgšanu, taču tuvākajās dienās iedzīvotājiem būs pieejams arī šis pakalpojums. Interese par šo pakalpojumu ir liela. Arī šī pakalpojuma pieejamība īpaši aktuāla kļūs rudens un ziemas periodā.

Bet vissvarīgākais aspekts ir tas, ka cilvēkiem, kuri dažubrīd ir nonākuši grūtībās, ir iespēja satikties, kontaktēties, parunāties, apmainīties ar informāciju, dalīties priekos un bēdās, neļaujot norobežoties no apkārtējās pasaules un ar savām grūtībām palikt vienam pašam. Ļoti palīdz arī tas, ka meitenes, kas pārrauga centru, dara to ar prieku un lielu atdevi un ir kā tādi labie gariņi.

Ļoti priecājamies arī par to, ka skola nav aizgājusi nebūtībā un turpina pildīt savu misiju. Nedaudz māc bažas, kas ar centru notiks pēc projekta beigām. Protams, meklēsim jebkuras iespējas kopā ar pašvaldību, lai šīs labās iesāktās lietas turpinātu, jo iestrādes ir ļoti labas un tas būtu pat noziegums, visu pamest. Bet ar cilvēku entuziasmu vien nepietiek, diemžēl ir vajadzīga arī reāla nauda, tāpēc ļoti ceram, ka radīsies varbūt vēl kāda iespēja rast finansējumu projekta turpinājumam.

Projekta ietvaros ir bijusi lieliska iespēja arī jauniešiem pavadīt savu brīvo laiku, esot kopā ar draugiem, vingrojot trenažieru zālē, spēlējot biljardu, spēlējot attīstošās galda spēles, darbojoties bērnu kafejnīcā, nodarbinātības brīžos iemalkojot tēju, apmeklējot pulciņus. Aptaujājot jauniešus par jauniešu centra aktivitātēm, vairums atbildēja, ka ir lieliski pēc skolas pavadīt vēl brīvo laiku kopā ar draugiem un atpūsties, bet daļa bērnu un jauniešu ir sajūsmā, ka pēcpusdienās ir pieejams internets, jo mājās viņiem tas nav pieejams un pagasta vietējā bibliotēka (kur ir internets) pēc skolas laika beigām ir slēgta. Tā kā skolās daudzi mājasdarbi tiek uzdoti izpildīšanai datorrakstā, datorzāle ir lieliska iespēja apvienot izklaidi ar lietderīgo. Izpildot mājasdarbus, vēl atliek laiks izklaidēties internetā, spēlējot spēles. Diemžēl projektā nebija iekļauts iegādāties printeri, tāpēc to varu minēt kā mīnusu, jo skolnieks nevar uzreiz savu mājasdarbu izprintēt, un tas paliek uz nākamo dienu skolā darāms. Lielākā daļa jauniešu, kas apmeklē jauniešu centru, nāk no maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm.

Ir prieks salīdzināt situāciju šajā Zosēnu pagastā šobrīd un pirms gada. Lai gan šeit pirms gada vēl bija skola, vienalga, jaunieši pēc skolas nebija nodarbināti un bieži bija manīti, sēžam pieturā un darām ne visai labus darbus, staigājot pa centru šurpu turpu, sastrādājot ne mazums vien blēņu.

Pārmaiņas pamanījuši un atzinīgi novērtē arī vecāki:

laiku lietderīgi, nevis ar draugiem klīst pa pagastu vai ārā saule spīd, vai lietus līst, vai puteņo.

centram un tikai pēc tam sākt pildīt mājasdarbus, kas uzdoti uz nākamo dienu.

piemēram, putnu būrīti. Priecājos, ka šī iespēja manam dēlam ir dota projekta ietvaros.

pirmsskolas iestādi, tāpēc varu teikt vien labus vārdus, jo meita apmeklē gleznošanas pulciņu un kopā ar pulciņa vadītāju esam noskaidrojušas, ka viņai uz gleznošanu ir talants.

Varam vecākiem piekrist, jo pagastā tiešām ir maz nodrošinātas aktivitātes bērniem un jauniešiem, un tieši šī projekta ietvaros, kas nu jau strauji tuvojas noslēgumam, bērniem un jauniešiem ir pieejamas dažāda veida ārpusstundu nodarbības, brīvā laika pavadīšanas iespējas, jauniešu centrs ir pieejams pat sestdienās. Sestdienās notiek arī gleznošanas pulciņš, kuru lielākoties apmeklē pirmsskolas, sākumskolas bērni un jaunieši. Vecāki droši drīkst atvest savus bērnus uz nodarbību un uz divām stundām atstāt pulciņa vadītājas uzraudzībā.

Varam teikt vien labus vārdus par SFL finansēto projektu, jo gada laikā esam sapratuši, kas interesē mūsu jaunatni, kas viņus piesaista, un kas viņiem neinteresē nemaz. Esam sadraudzējušies un brīvo laiku pavadām kopā kā draugi.

Jaunpiebalgas novada priekšsēdētāja vietniece atzīmē: Sorosa fonda  – Latvija finansētā projekta «Pētera pamatskolas daudzfunkcionālā centra izveide» īstenošana deva iespēju pēc Pētera pamatskolas reorganizācijas neaizvērt tās durvis pavisam. Projekts palīdzējis mums apzināt tos materiālos un cilvēku resursus, kurus iespējams apkopot un izmantot vietējās sabiedrības vajadzībām. Projekta laikā visdažādākās aktivitātēs izdevies iesaistīt iedzīvotājus no skolas vecuma līdz pensijas vecumam.

Izveidots bērnu un jauniešu centrs, tam atvēlot ēkas apakšējo stāvu. Tas sekmē jaunās paaudzes brīvā laika mērķtiecīgāku un lietderīgāku pavadīšanu. Paplašināta Jaunpiebalgas novada reģionālās tautskolas darbības teritorija, dodot pieaugušo tālākizglītības iespējas arī Zosēnu pagasta iedzīvotājiem.

Visu projekta laiku noritēja deviņu pulciņu un nodarbību aktivitātes. Mēs, projekta īstenotāji, vēlējāmies aptvert un aktivizēt visplašākās iedzīvotāju intereses un sniegt pēc iespējas lielāku izvēli. Tomēr jāatzīst, ka vietējai sabiedrībai nodarbību grafiks ir bijis pārāk blīvs, jo iedzīvotāju Zosēnos ir pamaz. Pie tam mazāk apmeklētas nodarbības bija vasarā, kad laukos ir sezonas darbi piemājas saimniecībās un vasaras brīvlaiks ģimenēm ir aizņemtāks. Diemžēl praktisko darbu pulciņus var atļauties apmeklēt iedzīvotāji, kuriem

159

7. S

askatīt vajad

zību

, steigties palīgā: atb

alsta sniegšan

a ko

pien

as ietvaros

ir pietiekami lieli ģimenes ieņēmumi, jo materiālu gādāšana arī maksā naudu, un citiem tās trūkst.

Lielu atsaucību guvušais sociālās pašpalīdzības centrs, kurā jau darbojas lietoto mantu apmaiņas punkts, veļas mazgātava un žāvētava, kā arī pieejama duša, atspoguļo vietējās sabiedrības labklājības līmeni un iedzīvotāju rocību. Zosēnu pagastā gandrīz piektā daļa iedzīvotāju ir reģistrējušies kā trūcīgās vai maznodrošinātās personas. Taču faktiskais to skaits ir lielāks, jo daudzi pagasta iedzīvotāji iztiek no savām naturālajām saimniecībām vai gadījuma darbiem, savukārt ir cilvēki, kas kautrējas iet reģistrēties un iztiek, kā nu sanāk. Darba vietas nodrošina tikai pagasta pārvalde un piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Drusti». Pagastā ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbojas mazāk kā 40 zemnieku un piemājas saimniecību.

Tāpēc svarīgi ir sekot un izzināt sociālās sfēras iespējas, kā palīdzēt iedzīvotājiem šajā sarežģītajā laikā saņemt gan morālu atbalstu, gan sniegt motivējošu stimulu savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Jāpiedāvā psiholoģiskie sevis izzināšanas kursi. Nepieciešams veicināt mājražotāju veidošanos un attīstību, rīkojot attiecīgus seminārus, kursus, organizējot konsultācijas interesējošos jautājumos, kā arī veicinot mājražotāju apvienošanos, piemēram, biedrībā. Jāturpina organizēt pieaugušo mūžizglītības pasākumu ciklu, jo sevišķi maznodrošinātajai un trūcīgajai iedzīvotāju daļai. Tāpat jāīsteno ideja par tematisko nometņu organizēšanu šīm ģimenēm. Pieejamā Pētera pamatskolas ēka un šobrīd tajā esošie materiālie resursi ir labs pamats, lai domātu par cilvēku resursu un finansējuma piesaisti šo mērķu īstenošanai.

160

7.

Sas

kat

īt v

ajad

zīb

u,

stei

gtie

s p

alīg

ā: a

tbal

sta

snie

gšan

a k

op

ien

as i

etva

ros

Ulbrokas vidusskolas kapacitātes veicināšana «Izglītotai un konkurētspējīgai sabiedrībai» Ulbrokas vidusskolas projekta komanda

Sorosa fonda – Latvija atbalstītais projekts «Ulbrokas vidusskolas kapacitātes veicināšana «Izglītotai un konkurētspējīgai sabiedrībai» un «Brīvprātīgo omīšu dienests»» Stopiņu novadā savu darbību uzsāka laikā, kad daudzus Latvijas iedzīvotājus skāra ekonomiskā krīze. Daudzas ģimenes saskārās ar bezdarbu. Bezcerību pastiprināja apstākļi, kad ilgstoši tika meklēts darbs, bet pūliņi nedeva nekādus rezultātus vai arī atrastais darbs bija zemākas kvalifikācijas nekā iepriekš strādātais, kā arī neatbilda darba meklētāja iepriekšējai darba pieredzei un specializācijai. Projekta mērķis bija sniegt atbalstu Stopiņu novada iedzīvotājiem, pavērt plašāku redzesloku un neļaut palikt vieniem savās problēmās. Projekts piedāvāja iedzīvotājiem šādus tālākizglītības kursus:

valoda (12 cilvēku grupa);

un izpratnes iegūšana (12 cilvēku grupa);

apgleznošana un apdruka, filcēšana, rotaslietu izgatavošana) (12 cilvēku grupa).

Neraugoties uz projekta pieteikumā noteikto cilvēku skaita ierobežojumu, nodarbībās, tika pieņemti visi interesenti. Daudzi bezdarbnieki uztraucās, vai viņi varēs apmeklēt kursus pēc tam kad atradīs darbu, bet projektā tika pieņemti visi interesenti, neraugoties uz to, vai viņi šobrīd ir bez darba, vai strādājoši, vai arī pensijas gados. Pats svarīgākais bija dalībnieku motivācija iesaistīties projekta aktivitātēs.

Dalībnieku mainību varētu vērtēt kā pozitīvu tendenci, jo, apgūstot sev nepieciešamās zināšanas, dalībnieki spēj atrast sev darbu. Daudzi dalībnieki stāstīja, ka, izraujoties no mājām, apgūstot jaunas zināšanas, daudzi ir cēluši savu pašvērtējumu. Tas norāda uz to, ka ilgstošs, bezcerīgs bezdarbs Stopiņu novada iedzīvotājus nav skāris.

Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir kāda uzņēmējdarbības kursu dalībnieka pieredze. Kursos aizdomājoties par saviem resursiem, kāds dalībnieks nolēma aizsākt jaunsardzes nometņu kustību, kas sekmīgi tika uzsāka 2010. gada vasarā. Redzot pozitīvo pirmo pieredzi, ir doma šādu nometņu kustību turpināt arī nākamajās skolēnu brīvdienās.

Liels dalībnieku skaits ir radošajās darbnīcās. Ļoti praktiskas un nepieciešamas zināšanas ieguva tie dalībnieki, kuri strādā pedagoga darbu vai vada vietējos dienas centrus. Ar savām jauniegūtajām zināšanām kursu dalībniecēm ir iespējams dalīties tālāk. Kā atzina kursu apmeklētājas, esot bez darba, ir iespējams mazliet piepelnīties, paziņām pārdodot savus rokdarbus. Dalībnieces kursos ieguva zināšanas filcēšanā, rotaslietu pagatavošanā no pērlītēm, apguva zīda apgleznošanas tehniku, dekupāžu.

Vislielākās bija angļu valodas apmācības grupas. Projekta laikā darbojās sešas apmācības grupas, un tikai divās no tām notika valodas apmācība ar

161

7. S

askatīt vajad

zību

, steigties palīgā: atb

alsta sniegšan

a ko

pien

as ietvaros

priekšzināšanām. Projekta dalībnieki bija ļoti priecīgi par iespēju piedalīties šādos bezmaksas kursos, jo, kā daudzi atzina, nepietiekošo materiālo apstākļu dēļ paši tos nevarētu atļauties apmeklēt. Par iespēju mācīties vai uzlabot savas zināšanas angļu valodā vislielāko interesi izrādīja cilvēki vecumā virs četrdesmit gadiem, jo viņi iepriekš skolā valodu nebija mācījušies vai arī to darījuši ļoti sen, un visas zināšanas jau bija aizmirstas. Vienā no angļu valodas apmācības grupām bez priekšzināšanām sākotnēji plānoto astoņu cilvēku vietā angļu valodu sāka mācīties divdesmit viens cilvēks. Šajā grupā arī sākotnēji bija vislielākais bezdarbnieku skaits. Arī tad, kad projekts aktīvi norisinājās, pagasta iedzīvotāji turpināja interesēties par iespēju izglītoties tālākizglītības kursos. Tā kā visvairāk bija jautājumi par iespēju piedalīties angļu valodas kursos bez priekšzināšanām, tika nolemts, ka ir nepieciešams papildus esošajām grupām izveidot vēl divas jaunas grupas angļu valodas apmācībai bez priekšzināšanām. Apmeklētāju skaits projekta laikā bija mainīgs, jo daudzi aizbrauca uz ārzemēm strādāt. Īpaši tas bija izteikts angļu valodas apmācības grupu apmeklētāju vidū. Projekta dalībnieki arī saskārās ar to, ka, atrodot darbu, jaunie darba devēji nelabprāt atļāva darbiniekam aiziet no darba neilgi pirms tā beigām, lai varētu apmeklēt kursus. Darba vietas atrašana bija bieži nosaukts iemesls, kura dēļ dalībnieki pārtrauca apmeklēt kursus. Vislielākā dalībnieku mainība notika vasaras beigās.

Latviešu valodas kursos cilvēkiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, piedalījās arī cilvēki, kuri nesen atbraukuši uz Latviju, izveidojuši šeit ģimenes un tādēļ viņiem radusies vēlme un nepieciešamība mācīties latviešu valodu.

Kā parādīja projekts, pieaugušajiem ir nozīmīgi sevi pilnveidot. Šādus kursus sevišķi atzinīgi novērtē ģimenes cilvēki, kuriem ir svarīgs

personiskais ģimenes budžets un nav iespējams atrast papildus līdzekļus, lai varētu mācīties kursos, kā arī ir svarīgi šādas iespējas rast pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, lai nevajadzētu papildus tērēt laiku un naudu ceļam. Ņemot vērā to, ka Stopiņu novadā ir vairākas izglītības iestādes, dienas centri, Mākslas un mūzikas skola un kultūras nams, pieaugušo tālākizglītība un interešu pilnveidošanās turpināsies arī turpmāk atbilstoši pašvaldības pieejamajiem resursiem.

Uzsākot projektu, tika nolemts, ka būtu nepieciešams papildus padomāt par jaunajiem vecākiem, jo sevišķi par jaunajām māmiņām, piedāvāt mācīties kursos, kamēr viņas dzīvo mājās un pieskata savu bērniņu. Parasti šādas ģimenes saskaras ar problēmu, ka nav uzticama cilvēka, kas bērniņu varētu pieskatīt, tādēļ radās iecere aizsākt «Brīvprātīgo omīšu dienesta» kustību. Ieceres būtība bija noskaidrot Stopiņu novada iedzīvotāju vidū aktīvos pensijas vecuma cilvēkus, kuri labprāt savā brīvajā laikā pieskatītu bērniņus. Projekts parādīja, ka ideja vēl jāprecizē, jo daudzas ģimenes nav gatavas uzņemt svešu cilvēku, kas varētu bērniņu pieskatīt. Savukārt pensijas vecuma cilvēkiem parasti nav tādi mājas apstākļi, kuros varētu pieskatīt mazu bērnu. Neatrisināts bija arī jautājums par transporta izdevumiem. Apkopojot iedzīvotāju viedokļus par to, kuri potenciāli varētu iesaistīties projektā, tika secināts, ka ļaudis labprātāk uz kursu norises laiku bērniņu atstātu pieaugušo uzraudzībā rotaļu istabā skolas telpās. Turpmāk vajadzētu precizēt iedzīvotāju reālās intereses un aktivitāti, jo par šādu ideju interese bija daudziem, bet potenciāli dalībnieku bija salīdzinoši maz.

162

7.

Sas

kat

īt v

ajad

zīb

u,

stei

gtie

s p

alīg

ā: a

tbal

sta

snie

gšan

a k

op

ien

as i

etva

ros

Projekta «Ģimenes atbalsta un diennakts bērnu centra izveide Strenču novada vidusskolas Plāņu filiālē» darbība un pieredzeIngrīda Apsīte, projekta vadītāja

SFL atbalstītā projekta «Ģimenes atbalsta un diennakts bērnu centra izveide Strenču novada vidusskolas Plāņu filiālē» ietvaros Plāņu pamatskolā tiek veiktas vairākas jaunas funkcijas. Kā pirmo var minēt skolas kā daudzfunkcionālu resursu centra veidošanos. Tā ietvaros tika izremontētas atsevišķas skolas telpas, kurās sākotnēji atradās viena no bērnudārza grupām, kas bērnu skaitu samazināšanās rezultātā tika slēgta. Telpas ieguva jaunu izskatu, kļuva sociāli piemērotas iedzīvotāju vajadzībām. Remontējot un iekārtojot telpas, radās arī dažādas grūtības. Pirmkārt jau celtnieka atrašana. Lai gan apkārtnē ir diezgan liels bezdarba līmenis, labu meistaru ir grūti atrast. Savukārt profesionālie celtnieki prasa lielu atalgojumu. Telpu iekārtošanai lūdzām Plāņu pagasta «Simtlatnieku» programmas dalībnieku palīdzību. Uzrunātie cilvēki ieradās palīgā, bet ne visi šā projekta ietvaros strādājošie cilvēki savu darbu veica godprātīgi, tādēļ ne vienmēr varēja paļauties uz viņu paveikto. Nereti šo cilvēku darbs prasa nepārtrauktu kontroli. Un tā kā pati tajā laikā vadīju mācību stundas un nevarēju šo kontroli veikt, tad darbi reizēm bija jāveic no jauna vai jālabo pieļautās kļūdas. Tās izdevās labot, palūdzot pagasta pārvaldi iesaistīt «Simtlatnieku» programmā patiešām

prasmīgus cilvēkus, kuri paši nebija izteikuši vēlmi darboties. Tas atrisināja daudzas problēmas, saistītas gan ar remontu, gan ar telpu iekārtošanu un mēbeļu salikšanu. Tā visas šīs darbības rezultātā mūsu skolā ir izveidots jauks ģimenes atbalsta centrs «Saulstariņš».

Centra «Saulstariņš» darbības virzieni ir sociālais atbalsts, psiholoģiskā palīdzība, bērnu īslaicīga pieskatīšana un izglītojošās aktivitātes. Tā visa mums līdz šim bija pietrūcis. Lai bagātinātu skolas sniegto pakalpojumu resursus, ģimenes atbalsta centrā «Saulstariņš» darbojas mājturības, sporta, dizaina un informātikas pulciņi, kurus apmeklē dažādu sociālo slāņu cilvēki.

Informātikas pulciņu apmeklē gan jaunāko klašu skolēni, kuriem skolā informātika nav kā mācību priekšmets, gan vecāko klašu skolēni, kuri papildina savas stundās iegūtās zināšanas. Pulciņu apmeklē arī pieaugušie, kuriem nav nekādu priekšzināšanu datorzinībās.

Sporta pulciņā darbojas dažāda vecuma skolēni ar dažādu sagatavotības pakāpi. Pulciņā interesanti ir visiem. Tiek spēlētas dažādas sporta spēles, iemācītas jaunas. Uzlabojas skolēnu fiziskā sagatavotība.

Mājturības pulciņa ietvaros skolēni apguva vienkāršākos, skolēnam pieejamākos sviestmaižu veidus. Iemācījušies tās glīti dekorēt tā, ka pat svētku galdā var likt goda vietā. Skolēni apguva mezglošanas tehniku, lai veidotu dažādus dekorus un sadzīves priekšmetus – grāmatzīmes, grāmatu vākus. Savukārt dizaina pulciņā tika gatavotas dekoratīvas kastītes dažādu priekšmetu glabāšanai, jauki foto un gleznu rāmīši, pamatnes adventa vainagiem un citas jaukas lietas. Darināšanai tika izmantoti dabas materiāli – lapas, sūnas. Tāpat izmantoja arī dažādus auduma atgriezumus. Tika parādīts, kā gandrīz vai ne no kā var izgatavot skaistas lietas.

Arī pulciņa skolotāji ir sastapušies ar grūtībām pulciņu vadīšanā. Lielākās grūtības ir pulciņu darbā iesaistīt pieaugušos. Iepriekš veiktajā aptaujā daudzi pieaugušie izteica vēlmi piedalīties nosauktajos pulciņos, taču, kad reāli ir jāapmeklē pulciņš, tad min dažādas atrunas – septembrī lauku darbi, vai – man nesanāks. Tādēļ arī ir lielākas grūtības pārvarēt mazvērtības kompleksus, kauna sajūtu. No plānotajiem 12 pieaugušajiem pulciņus pagaidām apmeklē pieci. Taču arī tie sākumā nenāca. Esam sapratuši, ka, lai veicinātu viņu aktivitāti un iesaistītu pulciņos, katrs ir jāuzrunā individuāli. To mēs darām joprojām.

Grūtības sagādā arī materiālu iegāde, jo tiklīdz dalībniekiem lūdz atnest materiālus, tā sarūk apmeklētāju skaits. Šajā apkaimē tā ir gadiem izstrādājusies problēma. Iedzīvotāji ir kūtri paši kaut ko atrast, meklēt. Skolotāji palīdz rast risinājumu, izmantojot nodarbībās dabas materiālus, materiālus, kas iegādāti humānās palīdzības veikalos, kā arī saziedotos materiālus. Viens no mūsu uzdevumiem un arī grūtībām ir telpu saglabāšana un uzturēšana tādā sakārtotā vizuālā un morālā noformējumā, kādā tās ir tagad.

163

7. S

askatīt vajad

zību

, steigties palīgā: atb

alsta sniegšan

a ko

pien

as ietvaros

Šie pulciņi ir viens no veidiem, kā sekmēt skolas ilgtspēju, jo, piedāvājot dažādas ārpusstundu aktivitātes (jau vairākus gadus mūsu skolā tās netika piedāvātas), tiek piesaistīti vairāk skolēni. Tie paliek mācīties mūsu skolā, jo šeit ir interesanti. Skolas ilgtspēju veicina arī tie bērni, kuri īslaicīgi uzturas diennakts centrā. Viņiem tiek piedāvāts uz vietas turpināt mācīties skolā, apmeklēt bērnudārzu, kā arī apmeklēt pulciņu nodarbības. Šie apmeklētāji varētu būt potenciālā mērķauditorija mūsu skolai.

Pateicoties šim projektam, radās iespēja iegādāties logopēda darbam nepieciešamos materiālus – skaņu izrunas kastīšu komplektus, didaktiskās spēles un citas lietas. Logopēda nodarbībās skolēni apgūst pareizas runas veidošanu un pareizrakstības nosacījumus latviešu valodas apguvei. Nodarbības apmeklē ne tikai mūsu skolas bērni, bet arī pirmsskolas vecuma bērni un bērni no citām novada apdzīvotām vietām. Grūtāk logopēdam ir strādāt ar tiem bērniem, kuru ģimenēs vecāki nemaz nerunā latviešu valodā.

Liels atbalsts iedzīvotājiem un skolotājiem ir ģimenes atbalsta centra «Saulstariņš» psiholoģe. Psiholoģei ir iekārtots kabinets konsultācijām un smilšu spēļu terapijai. Viņa ir iepazinusies ar visu klašu skolēniem, lai pastāstītu par sava darba nozīmīgumu, par to, kā viņa var palīdzēt cilvēkiem. Klašu audzinātājas konsultējas ar psiholoģi par to, kā sasniegt labākus audzināšanas rezultātus, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas. Bērniem ar emocionālām problēmām ir notikušas četras smilšu terapijas sesijas. Pēc palīdzības griezušies četri pieaugušie un deviņi bērni. Deviņām ģimenēm ir notikušas psihoterapijas sesijas saistībā ar vardarbību ģimenē. Psiholoģei ir laba sadarbība arī ar Strenču novada bāriņtiesu. Saņemti divi pieprasījumi izvērtēt ģimeņu psiholoģisko klimatu un sniegt atzinumus. Psiholoģiskās palīdzības sniegšana un pieejamība ir ļoti nepieciešama arī laukos. Lai gan līdz šim Plāņos psihologs nekad nav bijis, cilvēku ieinteresētība par iespēju apmeklēt psihologu ir liela un ir sāktas sarunas par psihologa algošanu arī turpmāk.

Lai iepazīstinātu apkārtējo novadu vadību ar jaunatvērtā diennakts centra darbību, uz centra atklāšanas pasākumu tika uzaicināti apkārtējo novadu pašvaldības pārstāvji – pagasta pārvaldnieki un sociālie darbinieki. Jau atklāšanas pasākumā sarunās ar viesiem izkristalizējās domas par apkārtējo novadu pašvaldību iecerēm veidot līdzīgus centrus, taču tā, lai to funkcijas nedublējas ar mūsu izveidoto centru.

Centrs ir pilnībā attaisnojis savas funkcijas. Šajos nepilnajos divos mēnešos centrā jau ir bijuši vairāki klienti, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība. Kā pirmie klienti bija vecvecmāmiņa ar trim mazmazbērniem. Centrā viņi

uzturējās divas nedēļas, kamēr tika kārtotas viņu sociālās un ģimeniskās problēmas un risināts jautājums par bērnu tālāku aizbildniecību. Šajā laikā vecākais bērns apmeklēja mācību stundas skolā, bet piecgadīgais bērns apmeklēja bērnudārzu. Šeit parādījās skolas klātesamības nepieciešamība, jo abi bērni varēja turpināt mācības. Tika nodrošinātas gan bērnu sociālās, gan izglītības vajadzības. Tāpat abi zēni varēja iesaistīties pulciņu aktivitātēs, līdz ar to viņiem tika nodrošināta arī pilnvērtīga brīvā laika pavadīšana. Arī trešajam bērnam – trīs mēnešus jaunai meitenītei, tika nodrošinātas viņas sociālās un fizioloģiskās vajadzības. Meitenīte tika aprūpēta, vesta pastaigās un jutās labi.

Pašlaik centrā uzturas piecgadīga meitenīte. Centrā viņa atradīsies tik ilgi, kamēr tiks atrisinātas problēmas viņas ģimenē. Arī šī meitenīte apmeklē piecgadīgo apmācības grupu bērnudārzā. Meitenītei uzturēšanās laikā bija dzimšanas diena, tā tika nosvinēta ar visu jubilejas kūku un dāvanām, tā mācot svētku svinēšanas tradīcijas un veidojot pozitīvu emocionālo noskaņojumu.

Lai nodrošinātu bērnu un pieaugušo sociālās un fizioloģiskās vajadzības, saskārāmies ar siltā ūdens un apkures problēmām. Apkuri skolai pieslēdz tikai oktobrī, taču jau septembrī telpās bija auksts un mitrs. Ņemot vērā to, ka centrā atradās zīdainītis, mums siltums bija nepieciešams ātrāk. Šo problēmu atrisinājām, ieliekot telpā eļļas radiatoru. Taču ar to iespējams piesildīt tikai vienu telpu. Tāpat nebija arī siltā ūdens. To mums nācās sildīt virtuvē uz plīts, un visi mazgājās bļodā. Nācās atgriezties pie īsti laucinieciska dzīves veida. Problēmu padziļināja arī tas, ka novada vadība atteica lūgumu iegādāties elektrisko ūdens sildītāju.

Ģimenes atbalsta centra «Saulstariņš» telpās tiek sniegti arī bērnu īslaicīgās pieskatīšanas pakalpojumi. Ir gadījumi, kad vecākiem vai vecvecākiem jādodas nokārtot savas sociālās vajadzības – uz novada centru kārtot dokumentus, apmeklēt ārstu vai vienkārši doties iepirkties, tad viņiem ir iespēja atstāt savus lolojumus skolotāja palīga pieskatīšanā.

Centrs nodrošina arī brīvā laika pavadīšanas iespējas pēc stundām tiem bērniem, kuriem mācību stundas beidzas ātrāk un ir jāgaida autobuss, lai dotos mājās. Vidēji dienā šādu pakalpojumu izmanto 10 līdz 13 bērni. Viņi var gan skatīties televīziju, gan rotaļāties, mācīties.

Šajā aspektā saskārāmies ar problēmu, ka ir tikai viena rotaļu un atpūtas telpa. Bērni, kuri skatās televīziju vai rotaļājas. traucē tiem, kuri vēlas pildīt mājas darbus. Skolā nav pagarinātās dienas grupas. Varētu mācīties kādā klasē, bet tās atrodas skolas otrā galā, un skolotāja palīgs nevar visus pieskatīt.

Tā mums ir veicies šajā laikā. Turpinām strādāt, ar optimismu. Arī tad, ja kaut kas neizdodas. Mēģināsim vēlreiz, vēlreiz un gan jau izdosies.

164

7.

Sas

kat

īt v

ajad

zīb

u,

stei

gtie

s p

alīg

ā: a

tbal

sta

snie

gšan

a k

op

ien

as i

etva

ros

Kad Tu, skolotāj, vēl atnāksi?Līvija Vilcāne, projekta vadītāja

Necīnies, lai izvairītos no pārmaiņām, jo pārmaiņas ir neizbēgamas. Visam ir savs laiks. Pārmaiņas ir vienīgais,par ko cilvēks var būt drošs. Pretestība pret pārmaiņām nes tikai ciešanas.Kosmosā viss kustas. Kosmosā viss ir ciklisks.Saprast un pieņemt to ir pirmais solis ārā no ierobežojumiem.Larss Mūls

Jelgavas pilsētā ar vairāk kā 64 tūkstošiem iedzīvotāju bērni dažādas izglītības programmas apgūst gan vispārizglītojošās, gan speciālās izglītības iestādēs.

Bērniem, kuriem ir psihiskās attīstības traucējumi, mācoties speciālajās skolās, mācību gada laikā sava veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešams iziet ārstniecisko kursu Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» bērnu nodaļā. Kā rāda statistika, mācību gada laikā bērnu nodaļā ārstējas vidēji 140 bērni no Jelgavas, Jelgavas novada, Rīgas, Bauskas, Tukuma, Dobeles un citām tuvākām un tālākām Latvijas pašvaldībām. Vidējais ārstēšanās ilgums bērniem nodaļā ir no divām nedēļām līdz divarpus mēnešiem. Situācijā, kad bērni ar psihiskās attīstības traucējumiem tik ilgu laiku pavada prom no savām ģimenēm, mājām, savas skolas, ļoti svarīgi ir ārstēšanās laikā bērnu nodaļā nodrošināt mācību un rehabilitācijas darbu, lai bērni nezaudētu jau apgūtās

mācību prasmes un iemaņas, komunikācijas ar vienaudžiem un skolotājiem un, pats galvenais, lai viņiem nebūtu grūtības izglītības turpināšanā pēc ārstēšanās atgriežoties savās skolās.

Kā radās projekta ideja? Sakarā ar valsts budžeta deficītu 2009./2010.mācību gadā krasi tika samazinātas mērķdotācijas izglītībai, kas bija tiešs apdraudējums ilgstoši slimo bērnu mācību un rehabilitācijas darba nepārtrauktības procesam psihoneiroloģiskajā slimnīcā «Ģintermuiža». Vairums bērnu ar īpašām vajadzībām ir sociāli un pedagoģiski ielaisti, nāk no nepilnām, maznodrošinātām, sociālā riska ģimenēm. Lai panāktu šo bērnu un viņu ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanos ilgtermiņā, ir vajadzīga laba profesionāļu komanda no pašvaldības, izglītības un ārstniecības iestāžu speciālistiem.

Un ideja pārtapa īstenībā! Projektu Jelgavā izstrādāja un dzīvē realizēja speciālisti ar augstu profesionalitāti un lielu darba pieredzi izglītības procesa vadīšanā un administrēšanā, darbā vietējā pašvaldībā un darbā ar bērniem, kuriem ir psihiskās attīstības traucējumi.

Projekta komandu, ar kuru mēs lepojamies, veido Gunta Auza – skolotāja, pašvaldības iestādes «Jelgavas izglītības pārvalde» vadītāja; Sarmīte Joma – skolotāja, pašvaldības iestādes «Jelgavas izglītības pārvalde» galvenā speciāliste pirmsskolas izglītībā; Līvija Vilcāne – speciālās izglītības skolotāja, pašvaldības iestādes «Jelgavas izglītības pārvalde» galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; Jānis Dēvics – skolotājs, pašvaldības iestādes «Jelgavas izglītības pārvalde» galvenais speciālists; Ludmila Zilbermane – bērnu psihiatre, rehabilitācijas nodarbību vadītāja, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» bērnu nodaļas vadītāja; Sandra Dzilna – rehabilitācijas nodarbību vadītāja, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» bērnu nodaļas vecākā māsa un

165

7. S

askatīt vajad

zību

, steigties palīgā: atb

alsta sniegšan

a ko

pien

as ietvaros

Zenta Stundiņa – rehabilitācijas nodarbību vadītāja, Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» bērnu nodaļas darba terapijas instruktore.

Lai sekmīgi noritētu mācību un rehabilitācijas darbs, ar SFL piešķirto finansējumu bērnu nodaļā tika uzlabota nodarbību telpu materiāli tehniskā bāze, iegādāts inventārs, mūzikas centri, portatīvais dators un projektors, mācību grāmatas, dažādas attīstošās spēles un citas bērnu attīstībai nepieciešamas lietas.

Projekta īstenošanas laikā mācību un rehabilitācijas nodarbībās pedagogi un mediķi veica ilgstoši slimo bērnu veselības stāvokļa, psihiskās attīstības, komunikāciju prasmju un iemaņu izpēti, uz kā pamata tālāk izstrādāja individuālos plānus bērna attīstībai un izaugsmei, precizēja rekomendācijas izglītības iestādei un vecākiem.

Pēctecības un sadarbības modelis

Bērns – mācību un rehabilitācijas nodarbībās

Īpaša uzmanība tika veltīta bērnu radošajām nodarbēm – mākslinieciskajai un praktiskajai pašizpausmei. Bērni strādāja ar dažādiem dabas materiāliem, ar plastilīnu, veidoja aplikācijas, izšuva spilventiņus, sedziņas, apsveikuma kartiņas, tamborēja, darba procesā attīstot roku koordināciju, pirkstu muskulatūru, mācoties būt pacietīgiem un uzmanīgiem.

Bērnu veidotie darbi tiešām bija apbrīnas vērti un radošo darbu izstādēs priecēja gan pašus bērnus, gan skolotājus un slimnīcas personālu, gan ciemiņus. Projekta komanda īpaši priecājās par doto iespēju bērnu radošos darbus aplūkot Rīgā starptautiskās konferences par iekļaujošo izglītību dalībniekiem un kolēģiem SFL organizētajā vasaras skolā Siguldā.

Projekta komanda, izmantojot savas profesionālās zināšanas un prasmes, meistarīgi panāca mācību un rehabilitācijas procesu savstarpēju mijiedarbību un pēctecību, emocionāli bagātinot visas projektā iesaistītās grupas.

Kā jebkurai uzsāktai aktivitātei, kampaņai, organizētam pasākumam, tā arī mūsu projekta realizācijai pastāvēja zināms apdraudējums jeb riska faktori: projekta idejas ilgtspēja; bērnu veselības stāvokļa izmaiņas sakarā ar adaptācijas un socializācijas problēmām; speciālistu komandas sadarbība bērnu mācību un rehabilitācijas vajadzību nodrošināšanā ilgtermiņā.

Tomēr kopīgi veiktais darbs projektā parādīja, ka ieguvumu ir daudz vairāk nekā apdraudējumu, un tie ir vērā ņemami, izstrādājot un īstenojot jaunas aktivitātes un piedāvājumus bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm nākotnē.

Kā ieguvumus var minēt to, ka ilgstoši slimajiem bērniem tika nodrošināts nepārtraukts mācību un rehabilitācijas process; tika nodrošināta pēctecība; veikta bērna veselības stāvokļa izpēte, diagnostika; bērna spēju un iemaņu attīstība tika nodrošināta atbilstoši izstrādātajiem individuālajiem plāniem; notika starpinstitucionālā sadarbība bērnu un ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanā ilgtermiņā; sabiedrība tika informēta par bērnu ar speciālām vajadzībām un ģimeņu vajadzību nodrošināšanu; notika pedagogu un metodiķu profesionālās kompetences pilnveide; notika materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana slimnīcas bērnu nodaļā; ilgstoši slimojošo bērnu apmācība un rehabilitācija tika nodrošināta no Izglītības un zinātnes ministrijas mērķdotācijām 2011. gadā.

Mēs – vienmēr par labām pārmaiņām!

Speciālās izglītības iestādes

Valodas lietošanas prasmes

Radošā pašizpausme

Matemātiskās prasmes

Izpratne par norisēm dabā

un sabiedrībā

Lasīt prasme

Rakstīt prasme

Stāstīt prasme

SocializācijaPaškontrole

Uzvedība

Miega higiēna

Sevis apzināšana

Pašapkalpošanās

Ģimenes ar bērniem, kuriem ir speciālās

vajadzības

Ārstēšanas process

Rehabilitācijas process

Mācību process

Mācībunodarbības

Rehabilitācijas nodarbības

166

7.

Sas

kat

īt v

ajad

zīb

u,

stei

gtie

s p

alīg

ā: a

tbal

sta

snie

gšan

a k

op

ien

as i

etva

ros

Malienas Bērnu un ģimenes atbalsta centrs: sociālā atbalsta sniegšana kopienas iedzīvotājiemSandra Ābeltiņa, projekta radošo darbnīcu pedagoģe

Sociālā atbalsta aktualitāti iedzīvotājiem nosaka pašreizējā situācija valstī kopumā un arī Alūksnes novada Malienas pagastā, kur līdz ar ekonomikas lejupslīdi ir strauji pieaudzis bezdarba līmenis, daudzi iedzīvotāji zaudējuši iztikas līdzekļus vai piedzīvojuši to krasu samazināšanos un līdz ar to nonākuši grūtībās, kas bieži vien ir saistītas ar agrāk uzņemto kredītsaistību izpildi. Dažiem situācija ir tik nopietna, ka trūkst līdzekļu iztikai, bērnu apģērbam, skolas izdevumiem un medicīnas pakalpojumiem.

Jāatzīst, ka ne valsts, ne iedzīvotāji nebija gatavi tādai situācijai ne finansiāli, ne emocionāli. Līdz ar maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu un tajā pašā laikā sarūkošo pašvaldību sociālā budžeta apjomu trūkst līdzekļu, lai palīdzību no pašvaldības saņemtu visi, kam tā nepieciešama. Nevar noliegt, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki mudina iedzīvotājus iesaistīties pasākumos, kas viņiem dotu iespēju nopelnīt iztiku ģimenei. Arī vairāki mūsu pašvaldības iedzīvotāji iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos nodarbinātības atbalsta pasākumos, kas sabiedrībā pazīstami ar apzīmējumu «simtlatnieki», kā arī darba apmācības programmās pie darba devēja. Tādējādi šie cilvēki, kas palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem vai kas būtu gribējuši atgriezties

darba tirgū pēc bērna kopšanas, iegūst iespēju nopelnīt savas ģimenes iztikai kaut nelielu, bet noteiktu summu.

Tomēr jāatzīst, ka ar šo palīdzību bieži vien ir par maz, un to ir grūti izmantot, piemēram, vientuļai mātei, kuras divus gadus vecajam bērnam ir nepieciešama pieskatīšana un aprūpe. Iedzīvotāji, kam zuduši iztikas līdzekļi, sastopas arī ar citām grūtībām. Ne visiem trūcīgajiem iedzīvotājiem viņu dzīves vietā ir siltais ūdens, vanna vai duša, daudziem nav veļas mašīnas. Šādos apstākļos rodas grūtības parūpēties par personīgo higiēnu, daudz laika un piepūles prasa sadzīves procesu organizācija. Tas līdz ar bažām par iztikas līdzekļiem rada emocionālu nomāktību, veicina depresiju, mazina ticību saviem spēkiem un sekmē dažādu sociālo negāciju (alkoholisms, konflikti un vardarbība ģimenē, noziedzība, u.tml.) pieaugumu.

Malienas bērnu un ģimenes atbalsta centrs tapa ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu pēc tam, kad Malienas pamatskola iesniedza pieteikumu dalībai projektu konkursā «Pārmaiņu iespēja skolām». Iecere radās, izvērtējot situāciju pašvaldībā, kā arī apzinoties risku mazajām skolām izglītības iestāžu tīkla optimizācijas rezultātā tikt slēgtām. Malienas skolu apmeklē apmēram 70 bērni, un tā ir starp skolām, kam pastāv slēgšanas risks nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Skolas zaudēšana būtu smags trieciens Malienas pašvaldībai un varētu pamudināt daudzas ģimenes mainīt dzīvesvietu, bet citām radītu grūtības nodrošināt izglītošanās iespējas saviem bērniem. Skolas saglabāšanas iespēja bija viens no galvenajiem pamudinājumiem piedalīties konkursā.

Ieceres īstenošanās pašvaldības iedzīvotājiem sniedz atbalstu vairākos aspektos. Iedzīvotāji var izmantot veļas automātu un apmeklēt dušu Ģimenes atbalsta centra telpās, savukārt bērniem tiek nodrošināta iespēja nodarboties

167

7. S

askatīt vajad

zību

, steigties palīgā: atb

alsta sniegšan

a ko

pien

as ietvaros

atpūtas un aktivitāšu telpā «Kabata» sešas dienas nedēļā; tā darbdienās strādā no 13.00 līdz 17.00, bet sestdienās no 10.00 līdz 14.00. Īpaši svarīgi ir tas, ka bērni arī sestdienās var darboties kopā ar pedagogu, tādējādi dodot iespēju vecākiem paveikt sadzīvē nepieciešamos darbus.

Jāatzīst, ka sākotnēji projekta veidotājiem bija bažas par to, vai iedzīvotāji izmantos veļas mazgāšanas un dušas pakalpojumu centra telpās. Šīs bažas bija saistītas ar to, ka cilvēkiem varētu būt savā ziņā neērti to darīt, ka tas varētu būt saistīts ar bailēm no aprunāšanas, kas īpaši raksturīga mazām kopienām. Tomēr jāatzīst, ka veļas automātu centra telpās izmantoja ne tikai tie mūsu pašvaldības iedzīvotāji, kam pašiem nav veļas mašīnas, dažkārt tā ir noderīga arī citiem. Dziļas ziemas dēļ vairākās saimniecībās akās pietrūka ūdens jau decembrī, un šīs ģimenes veļas mazgāšanai līdz pavasarim izmantoja Ģimenes atbalsta centra pakalpojumus. Arī dušas telpa tika regulāri izmantota. Esam sapratuši, ka ne vienmēr bažas par to, ka iedzīvotāju atsaucība būs maza, attaisnojas. Ja vien projekta ieceres rašanās un attīstības periodā tiek apzinātas reālās vietējās kopienas iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, piedāvātie pakalpojumi gūst atsaucību. Svarīgi jau projekta ieceres rašanās posmā iesaistīties aktīvā dialogā ar tiem, kam potenciāli projekta piedāvātie pakalpojumi varētu tikt adresēti. Ir svarīgi arī noskaidrot ne tikai to, kādi pakalpojumi iedzīvotājiem būtu vajadzīgi, bet arī nosacījumus, pie kādiem cilvēki tos var un vēlas izmantot. Ne vienmēr projekta plānošanas posmā var paredzēt visas iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, izprast dažādas nianses, kas ir ar tām saistītas.

Tā, piemēram, bērnu pieskatīšana Malienas Bērnu un ģimenes atbalsta centrā ir plaši pieprasīts pakalpojums, neraugoties uz to, ka pašvaldības teritorijā atrodas arī pirmsskolas izglītības iestāde. Tam ir vairāki izskaidrojumi. Vispirms jau tas, ka Ģimenes atbalsta centra telpās tiek laipni sagaidīti dažāda vecuma bērni. To apmeklē skolas vecuma bērni, lai pēc stundām skolā sagatavotu mājas darbus. Tas ir īpaši noderīgi tiem bērniem, kuru vecāki strādā algotu darbu un vēlu pārnāk mājās. To izmanto arī tie bērni, kuru vecākiem ir zemnieku saimniecības un kuri mēdz būt aizņemti vakarā lauku darbos. Šis pakalpojums ir vērtīgs tiem vecākiem, kuru darbs ir saistīts ar ikdienas braucieniem uz citu pašvaldību vai kas strādā maiņu darbu. Noderīgi tas ir arī tiem bērniem, kas nedzīvo pašvaldības teritorijā un kas līdz brīdim, kad ar sabiedrisko transportu varēs doties mājās, laiku tērētu nelietderīgi. Centra telpās «Kabatā» pēc vajadzības tiek pieskatīti un saturīgās aktivitātēs nodarbināti arī tie mazie bērni, kas pirmsskolas izglītības iestādi neapmeklē.

Otrkārt, «Kabatas» priekšrocība ir iespēja atstāt bērnus drošībā uz brīdi, kad vecākiem ir kas steidzams darāms mājās vai pilsētā. Mazu bērnu vecāki izmanto iespēju atstāt mazuļus «Kabatā», kamēr paši apmeklē ārstu vai frizieri, steidz paveikt lauku darbus, u.tml. Ne visi no šiem vecākiem vēlas, lai bērns

apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi katru dienu, jo viņi paši vēlas rūpēties par bērnu audzināšanu. Citi savukārt sastopas ar to, ka pirmsskolas izglītības iestādes izmaksas ir pārāk augstas.

Ne visi vecāki, kas to vēlas, var savam mazulim atrast vietu pirmsskolas izglītības iestādē. Tā kā mūsu pašvaldības teritorijā atrodas tikai speciālā pirmsskolas izglītības iestāde, kas papildus nodrošina 5–6 gadus vecu bērnu sagatavošanu skolai, bērniem jaunākiem par pieciem gadiem, kam nav veselības problēmu, rodas grūtības iegūt vietu pirmsskolas izglītības iestādē. Tā kā dzimstība mūsu pašvaldībā ir maza un bērnu skaits neliels, šo problēmu risināt nākas katram vecākam pašam. Izeja no situācijas ir Ģimenes atbalsta centrs, kur mazulis var atrasties piecas, sešas dienas nedēļā četras stundas dienā. Šajā laikā vecāki paveic steidzamākos saimnieciskos darbus vai apmeklē ārstu vai citus speciālistus pilsētā.

«Kabatas» priekšrocība ir arī tas, ka vecāki savu bērnu uz turieni var vest tad, kad tas viņiem ir vajadzīgs. Pirmsskolas izglītības iestādē par kavējumiem ir vajadzīga ārsta zīme, bet vecākiem nereti gribas vienkārši kādu dienu pavadīt kopā ar savu bērnu. «Kabata» sniedz lielāku brīvību vecākiem izvēlēties, kā organizēt savu un sava bērna ikdienu, atbilstoši savam dzīves ritmam un vajadzībām.

«Kabatas» pakalpojumi ir tik pieprasīti, ka daudzi vecāki jautā par iespējām pieskatīt bērnus ilgāku laika sprīdi, vakara stundās vai svētdienās. Tas nenozīmē, ka vecāki vēlas atbrīvoties no bērnu uzraudzības, tas vajadzīgs ne visiem vecākiem un ne visu laiku. Tomēr dažkārt rodas situācijas, kad vecāki vēlētos apmeklēt kursus, kādu kultūras pasākumu vai tamlīdzīgi, bet viņiem ir grūtības bērniem atrast pieskatītāju. Īpaši svarīga šāda iespēja būtu gados jauniem vecākiem, kas nav pabeiguši vidusskolu, kam būtu nepieciešams iegūt darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju vai atrast darbu, lai uzturētu ģimeni. Vientuļajiem vecākiem arī tas būtu vērtīgs atbalsta pasākums, par ko jādomā nākotnē.

«Kabatā» bērni sagatavo mājas darbus, mācās paši pagatavot sev sviestmaizes, tēju, svētku reizēs izcep kūku, gatavo apsveikumus jubilāriem un rotaļājas. Mazajiem bērniem no attālākām lauku mājām ir iespēja atrast draugus savu vienaudžu vidū un radināties pie dzīves kolektīvā.

«Kabatā» bieži vien savu brīvo laiku pavada audžuģimenēs ievietotie bērni. Mūsu pašvaldībā ir 13 audžuģimenes, kurās nereti tiek ievietoti māsas un brāļi – 2–3 vienā, 2–3 citā ģimenē, jo uzņemt 5–6 vai vairāk vienas ģimenes bērnus audžuģimenes nespēj. «Kabata» dod iespēju māsām un brāļiem pavadīt laiku kopā, palīdzēt cits citam mācīties, uzturēt ikdienas kontaktus. Arī audžuģimenēm «Kabata» ir liels atbalsts, jo tur skolotājs pēc stundām var individuāli strādāt ar tiem bērniem, kam ir grūtības mācībās. Nav noslēpums,

168

7.

Sas

kat

īt v

ajad

zīb

u,

stei

gtie

s p

alīg

ā: a

tbal

sta

snie

gšan

a k

op

ien

as i

etva

ros

ka bērni, kas tiek izņemti no savām ģimenēm un ievietoti audžuģimenēs, ļoti bieži ir agrāk kavējuši skolu, viņiem ir bijušas grūtības mācībās. Arī tas, ka bērni pēc stundām ir pieskatīti, ļauj audžuvecākiem justies drošāk, ņemot vērā to, ka daudziem no šiem bērniem ir arī uzvedības problēmas, viņi ir gan klaiņojuši, gan ubagojuši, gan zaguši, lai izdzīvotu. Zinot, ka bērni ir pieskatīti un sagatavojas stundām nākamajai dienai, audžuvecāki, jūtas daudz mierīgāk, it īpaši adaptācijas periodā, kamēr iepazīst ģimenē ievietotos bērnus, viņu raksturu un spējas.

Malienas Bērnu un ģimenes atbalsta centrs ir tikšanās vieta audžuģimenēm ar psihologu un audžuģimeņu koordinatoru. Psihologa pakalpojumi pieejami skolēniem un viņu vecākiem, arī citiem interesentiem. Ne tikai materiāla palīdzība, arī morāls atbalsts un padoms ir svarīgi cilvēkiem krīzes situācijās, kādas rodas, zaudējot darbu, krasi samazinoties iztikas līdzekļiem un sastopoties ar grūtībām izpildīt kredītsaistības. Dažkārt noderīgs ir citu vecāku piemērs un vērtīga viņu pieredze problēmu risināšanā, bet citkārt ir vajadzīga profesionāla palīdzība, lai atgūtu līdzsvaru, apzinātos svarīgākās vērtības savā dzīvē un atbilstoši tām veidotu savu dzīves modeli.

Ir raksturīgi, ka, nonākot krīzes situācijās, cilvēki kļūst noslēgti, izvairās no kontaktiem un līdz ar to negūst tik nepieciešamo emocionālo atbalstu. Kopīga darbība veicina to, ka sarunas drīz vien skar dažādas sadzīves tēmas, un rezultātā attīstās vecāku savstarpēja palīdzība, daloties ar mazuļu apģērbu, dažādiem sadzīvē nepieciešamiem priekšmetiem, izaudzētajiem augļiem vai dārzeņiem. Bieži vien jaunajiem vai vientuļiem vecākiem ar maziem bērniem tieši tāda veida palīdzība ir nozīmīga. Ģimenes atbalsta centrā vecāki tiekas gan neformāli, gan organizētos pasākumos, viņi var iesaistīties aktivitātēs, kas sniedz iespēju apgūt jaunas prasmes un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Malienas Bērnu un ģimenes atbalsta centrs ir devis iespēju mūsu pašvaldības iedzīvotājiem gan apgūt angļu valodu un iegūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, gan iepazīties ar uzņēmējdarbības pamatiem un projektu rakstīšanas pamatprincipiem. Aktīvi apmeklētas ir bijušas rokdarbu un radošo darbnīcu nodarbības, kas devušas iespēju gan pieredzējušām adītājām un tamborētājām apgūt ko jaunu, gan iesācējām iegūt pirmās iemaņas. Pieaugot savas varēšanas apziņai, rodas vairāk ticības saviem spēkiem, raisās jaunas idejas un tiek saskatītas iespējas izmantot tos resursus, kas katram jau ir, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti šodienas apstākļos.

Centrā tiek organizētas dažādas sportiskas aktivitātes, kuras galvenokārt apmeklē pašvaldības jaunieši. Tas nozīmē, ka tieši viņiem brīvā laika saturīga pavadīšana un aktīvā atpūta ir tās vajadzības, ko apmierina ģimenes atbalsta centrs. Skolas sporta zāle un sporta laukums ir vienīgās vietas pašvaldības teritorijā, kur jaunieši var pievērsties sportiskām aktivitātēm un kur ir arī atbilstošs inventārs. Tā efektīva izmantošana rada iespējas pašvaldības jauniešiem un citiem interesentiem saturīgi pavadīt savu brīvo laiku. Savā ziņā šādas aktivitātes ir preventīvs pasākums, kas, iespējams, mazina dažādu negāciju (alkoholisms, klaiņošana, noziedzīgi nodarījumi u.tml.) izplatīšanos jaunatnes vidū.

Ikvienam, kas savā ikdienā saskaras ar jauniešiem, ir skaidrs, ka šī iedzīvotāju grupa izceļas ar lielu aktivitāti, plašām interesēm, azartu un vēlmi pēc kaut kā jauna. Tāpēc plānotajām aktivitātēm ir jābūt vērstām uz to, lai dotu jauniešiem vairāk iespēju pašiem noteikt, kam tieši viņi katrā konkrētā brīdī vēlas veltīt vairāk uzmanības. Tieši tāpēc laika gaitā esam atraduši tādu sporta aktivitāšu norises formu, kas ļauj jauniešiem izvēlēties gan sporta veidu, gan inventāru, pašiem veidot komandas un organizēt sacensības, stafetes vai tamlīdzīgi. Centra darbiniekam šeit ierādāma vairāk vides veidotāja un inventāra «pārvaldnieka» loma, jauniešiem neko neuzspiežot. Pateicoties šādai attieksmei, sporta nodarbības ir aktīvi apmeklētas, tajās valda pacilāta gaisotne. Tas jauniešiem no problēmu ģimenēm rada emocionālu atbalstu, vairo ticību saviem spēkiem un palīdz atrast savu vietu kolektīvā arī tad, ja piemēram, sekmes mācībās neļauj izvirzīties un gūt panākumus.

Kopumā mūsu Bērnu un ģimenes atbalsta centra darbība ir vērsta uz to, lai veicinātu iedzīvotāju pašu aktivitāti un iniciatīvu, savstarpējo atbalstu un palīdzību.

Gan šī projekta īstenošanas gaitā, gan ikdienā pašvaldība ir sniegusi atbalstu Malienas skolai, vienmēr rūpējusies par to, lai atrastu līdzekļus un iespējas skolas telpu labiekārtošanai, dažādu ideju īstenošanai. Par skolas nākotni domā arī vietējie iedzīvotāji un skolas absolventi, kas dzīvo citur. Skolas atbalsta fondam līdzekļus ziedojuši daudzi bijušie skolēni un skolotāji. Katra 9. klase, absolvējot Malienas pamatskolu, dāvina skolas labiekārtošanai kādu noderīgu lietu.

Skola Latvijas laukos šobrīd ir viens no nedaudzajiem kultūras un sabiedriskās dzīves centriem, ar kuru ir saistītas daudzas ģimenes. Var teikt, ka skolas pastāvēšana nodrošina to, lai ģimenes ar bērniem paliktu pašvaldības teritorijā un sniegtu savu ieguldījumu tās nākotnē.

169

7. S

askatīt vajad

zību

, steigties palīgā: atb

alsta sniegšan

a ko

pien

as ietvaros

Sociālā atbalsta sniegšana kopienas iedzīvotājiem Sabilē Veneranda Iskrova, Anda Štoka

Sabiles vidusskola pagājušā gada nogalē pieteicās Sorosa fonda izsludinātajam projektu konkursam «Pārmaiņu iespēja skolām». Šajā programmā varēja pieteikties visas Latvijas skolas. Talsu novadā uz šī projekta konkursa 1. kārtu startēja 13 izglītības iestādes.

Iegūstot informāciju par iespēju sagatavot projektu pieteikumus SFL iniciatīvai «Pārmaiņu iespēja skolām», mēs veidojām komandu un plānojām, kādas aktivitātes skola varētu piedāvāt Sabiles pilsētas un Abavas pagasta iedzīvotājiem. Bija situācija, ka skolā mācījās tikai skolēni, bet ļoti reti, izņemot skolēnu vecākus, iegriezās pilsētas un pagasta cilvēki.

Organizējām nelielu projekta nosaukuma konkursu, bet skaidrs bija viens, ka mūsu galvenā mērķa grupa būs ģimenes, pensionāri, čigānu (romu) jaunās māmiņas. Tā radās projekta nosaukums «Sabiles pilsētas un Abavas pagasta ģimeņu atbalsta centrs «Sirdspuksti»». Projekta komandai paveicās, jo, plānojot projekta aktivitātes, nodarbību vadību ar prieku uzņēmās lektores Linda Meiere, Zinta Linde un Anda Štoka.

Izturot konkursa pirmo atlases kārtu ar projektu «Sabiles pilsētas un Abavas pagasta ģimeņu atbalsta centrs «Sirdspuksti»», iekļuvām 2. kārtā. No 150 otrās kārtas kandidātiem esam 53 Sorosa fonda apstiprināto projektu  – laureātu vidū. Jāatzīmē, ka mūsu ideja par seminārveida nodarbību organizēšanu Sabiles un Abavas pagasta iedzīvotājiem bija

vienīgais Sorosa fonda atbalstītais projekts no Talsu rajona. Projekta laikā no 2010. gada janvāra līdz decembrim Sabiles vidusskolas skolotāju un projektam piesaistīto speciālistu vadībā vidusskolā tika īstenoti seši regulāri nodarbību cikli:

Projekta laikā bijuši divi pieredzes apmaiņas braucieni, vidusizvērtēšanas un noslēguma pasākums. Projekta ietvaros ir bijis arī viens «izlaidums», nodarbību apmeklētāji saņēma apliecības.

Projekts jau iegājis finiša taisnē, tādēļ mēs varam uzsvērt to, kas mums ir izdevies:1. Projekta popularizēšanas kampaņa bija samērā veiksmīga, jo novada

iedzīvotāji regulāri pie ziņojuma dēļiem varēja redzēt nākamo nodarbību laikus un lektorus.

2. Nodarbību pirmajam posmam pieteicās necerēti liels skaits vietējo un blakus esošo pilsētu iedzīvotāju. Pozitīvi, ka projekta aktivitātes apmeklēja gan sievietes gan vīrieši.

3. Dažās nodarbībās izdevās iesaistīt čigānu (romu) jaunās māmiņas.4. Grupu nodarbību apmeklētājus skaits nesamazinājās. Bija grupas kodols,

kas nemainījās, bet pārējie apmeklētāji rotēja.

170

7.

Sas

kat

īt v

ajad

zīb

u,

stei

gtie

s p

alīg

ā: a

tbal

sta

snie

gšan

a k

op

ien

as i

etva

ros

5. Lielākais pluss nodarbībām bija tāds, ka iedzīvotāji varēja nākt tajās dienās, kad varēja tikt, un neko nebija palaiduši garām, jo katra lekcija bija ar savu tēmu. Cilvēki, neapmeklējot kādu nodarbību, neko nezaudēja. Cilvēki jutās brīvi, jo bija iespēja izrauties no mājām tieši tajās trešdienās, kad viņi varēja.

6. Vidusizvērtēšanas konferences aptaujā ar anketēšanas palīdzību noskaidrojām iedzīvotāju domas: «Esam pateicīgi par iespēju sanākt kopā, kontaktēties ar domu biedriem, apmainīties ar pieredzi, iepazīt sevi, apgūt datorzinības, justies drošāk darba meklējumos. ... Mēs atkal esam skolā, sēžam skolas skolos un mācāmies, tas ir lieliski! Daži no mums ir atraduši darbu.»

7. Projekts jāturpina, jo cilvēki ir izteikuši vēlmi turpināt datorapmācības un ļoti vēlas apgūt angļu valodu.

8. Esam nonākuši pie atziņas, ka skolai jākļūst par daudzfunkcionālu resursu centru, kurā ikviens Sabiles pilsētas un Abavas pagasta iedzīvotājs varētu iegriezties sev izdevīgā laikā, lai varētu turpināt izglītoties.

Projekta laikā esam sadarbojušies ar novada Sociālo dienestu mērķgrupas piesaistīšanā. Projekta norises gaita liecina, ka mums ir izdevies atvērt skolas durvis novada iedzīvotājiem – pensionāriem, bezdarbniekiem, čigānu (romu) ģimenēm. Ziemas periodā organizētās apmācības bija plaši apmeklētas, rudenī aktivitāte nedaudz mazinājās, jo mazpilsētas un pagasta teritorijā cilvēki aizņemti ar lauku darbiem. Pēc lekcijām lektoriem patīkami dzirdēt pozitīvos apmeklētāju atzinumus par to, ko cilvēki no jauna iemācījušies vai atskārtuši.

Šis projekts ir radījis labvēlīgu augsni skolas un iedzīvotāju turpmākajai sadarbībai. Projekts ir radījis ievirzi, ka skola var kļūt par iedzīvotājiem pieejamu daudzfunkcionālu resursu un mūžizglītības centru.

172