RR\1088910LV.doc PE565.145v02-00

LV Vienoti daudzveidībā LV

Eiropas Parlaments 2014-2019

Sesijas dokuments

A8-0050/2016

8.3.2016

ZIŅOJUMS

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Budţeta kontroles komiteja

Referents: Georgi Pirinski

PE565.145v02-00 2/34 RR\1088910LV.doc

LV

PR_INI

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS ............................................. 3

STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS ................................... 16

BUDŢETA KOMITEJAS ATZINUMS .................................................................................. 21

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS ......................................... 25

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS .................................................... 30

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS ...................................................... 34

RR\1088910LV.doc 3/34 PE565.145v02-00

LV

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2014. gada darbības pārskatu,

– ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2014. gada finanšu pārskatu un 2014. gada

statistikas ziņojumu,

– ņemot vērā 2014. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2014. gada ziņojumu par 3 pīlāru

izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2014. gada ziņojumu par Eiropas

Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

– ņemot vērā EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2014. gadu,

– ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas grupas 2014. gada ziņojumu par krāpšanas

apkarošanas darbībām,

– ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2014.–2016. gadam (2013. gada 17. decembris),

EIF korporatīvo darbības plānu 2014.–2016. gadam (2013. gada decembris) un EIB

grupas darbības plānu 2015.–2017. gadam (2015. gada 21. aprīlis),

– ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2014. gadā,

– ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2014. gada darbības

pārskatu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208.,

209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī LESD 5. protokolu par EIB statūtiem,

– ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

– ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) —

2012. gada pārskats1,

– ņemot vērā 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) —

2013. gada pārskats2,

– ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa

finansējumu3 un Komisijas 2014. gada 27. marta paziņojumu ―Eiropas ekonomikas

ilgtermiņa finansēšana‖ (COM(2014)0168),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu

Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam un Eiropas

Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas

Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas

darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības,

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0201.

2 Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0183.

3 Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0161.

PE565.145v02-00 4/34 RR\1088910LV.doc

LV

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 11. jūlija Regulu (ES)

Nr. 670/2012, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un

inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko

paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta

un enerģētikas tīklu jomā (attiecībā uz stratēģijas ―Eiropa 2020‖ projektu obligāciju

iniciatīvas izmēģinājuma posmu),

– ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumus, kuros skaidri norādīts uz EIB

līdzdalību jauna fonda izveidē, kas paredzēts investīcijām, lai uzlabotu energoefektivitāti

un modernizētu energosistēmas dalībvalstīs ar zemu ienākumu līmeni,

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu ―Investīciju plāns Eiropai‖

(COM(2014)0903),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017

par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un

Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES)

Nr. 1316/20131,

– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu ―Sadarbība nodarbinātībai un

izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai

atbalstīšanā‖ (COM(2015)0361/2),

– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

– ņemot vērā Budţeta kontroles komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības

komitejas, Budţeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās

attīstības komitejas atzinumus (A8-0050/2016),

A. tā kā EIB kā ES bankas pamatuzdevums ir finansiāli atbalstīt Savienības interesēm

atbilstošus projektus, kuri veicina iekšējā tirgus līdzsvarotu attīstību un sociālo,

ekonomisko un teritoriālo kohēziju, tādējādi nostiprinot Eiropas integrāciju, ne tikai

nodarbinātību, un tādēļ tas ir ārkārtīgi svarīgi konkurētspējas veicināšanai Savienībā;

B. tā kā visām EIB finansētajām darbībām ir jāatbilst ES līgumiem un ES vispārējiem

mērķiem un prioritārajām jomām, kā noteikts stratēģijā ―Eiropa 2020‖ un izaugsmes un

nodarbinātības mehānismā;

C. tā kā, veicot savu uzdevumu, EIB piešķir aizdevumus un sniedz garantijas, kuras atvieglo

projektu finansēšanu visās ekonomikas nozarēs, taču tās darbības pamatā nav peļņas

gūšana;

D. tā kā 2008. gada finanšu, ekonomikas un sociālā krīze ir izraisījusi nopietnu investīciju

trūkumu un radījusi ārkārtīgu bezdarba līmeni, īpaši jauniešu vidū, kā arī Eiropas

ekonomikas ilgstošas stagnācijas perspektīvu;

E. tā kā kopš 2008. gada ES vairs nedarbojas kā ―konverģences mašīna‖ vai pat atstāj

negatīvu ietekmi, ievērojami palielinot starp reģioniem un dalībvalstīm pastāvošās

atšķirības, kā arī izraisot aizvien dziļāku sociālo un ekonomisko nevienlīdzību visā

Savienībā, kas kavē ekonomikas atlabšanu un vēl vairāk kaitē sociālajai kohēzijai;

F. tā kā patlaban gan atsevišķas dalībvalstis, gan ES kopumā saskaras ar visā ES vēsturē

nepieredzētu milzīgu izaicinājumu, jo ir jāpārvalda masveida migrācijas pieplūdums no

daţādiem pasaules reģioniem;

1 OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

RR\1088910LV.doc 5/34 PE565.145v02-00

LV

G. tā kā pašreizējos apstākļos pilnīgi jauna steidzamības pakāpe iezīmē EIB centrālo lomu

Investīciju plāna Eiropai efektīvā īstenošanā un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda

(ESIF) efektīvā darbībā, kas ir galvenais instruments, lai veicinātu izaugsmi, radītu

pienācīgas kvalitātes darbvietas un pārvarētu sociālās un teritoriālās atšķirības visā

Savienībā;

H. tā kā Eiropas Investīciju fondam (EIF) ir izšķiroša loma EIB grupas atbildes pasākumos,

kuri attiecas uz krīzes ilgtermiņa ietekmes novēršanu, turklāt tas veicina Eiropas

ekonomikas atlabšanu, sniedzot atbalstu MVU;

I. tā kā EIB vajadzētu būt ne tikai finanšu institūcijai, bet arī zināšanu un labas prakses

bankai, kura konsultē dalībvalstis un ekonomikas dalībniekus un veicina ES līdzekļu

pievienotās vērtības maksimālu palielināšanu;

J. tā kā EIB finansē ārpus ES veiktas darbības, lai atbalstītu ES ārējās darbības politikas

mērķus saskaņā ar Savienības vērtībām un ievērojot ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos

standartus;

K. tā kā EIB pašreizējo uzdevumu apmērs un sareţģītība prasa no jauna apņemties nekādā

gadījumā nefinansēt projektus, kuri pārkāpj pareizas finanšu pārvaldības pamatstandartus,

tādējādi kaitējot EIB kā AAA kategorijas publiskas finanšu institūcijas ar nevainojamu

reputāciju uzticamībai,

EIB investīciju programma, kas ir ES politikas mērķu pamatā

Investīciju prioritāšu noteikšana atlabšanas paātrināšanai un produktivitātes veicināšanai

1. atzinīgi vērtē EIB 2014. gada pārskatus un tajos izklāstītos EIB sasniegumus un stingri

mudina EIB arī turpmāk censties uzlabot investīciju zemo līmeni ES;

2. īpaši atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā EIB finansēja 285 000 mazo un vidējo uzņēmumu,

tādējādi aizsargājot 3,6 miljonus darbvietu, un parakstīja līgumus par kopumā

413 projektiem ES iekšienē EUR 69 miljardu vērtībā un 92 jaunus projektus ārpus ES

kopumā EUR 7,98 miljardu vērtībā; atzinīgi vērtē arī to, ka šajā pašā gadā EIF ar pašu

kapitāla un garantiju pakalpojumu starpniecību izsniedza mazākiem uzņēmumiem

EUR 3,3 miljardus, tādējādi veiksmīgi īstenojot vienu no EIB visvērienīgākajiem biznesa

plāniem, EIB grupas nodrošinātajam kopējam finansējumam sasniedzot

EUR 80,3 miljardus; atzinīgi vērtē to, ka EIB 2014. gadā parakstīto aizdevumu apmērs ir

augstākais kopš 2009. gada, taču uzsver, ka visas iespējas šajā ziņā vēl nav izsmeltas;

atbalsta EIB kapitāla palielināšanu par EUR 10 miljardiem, par ko visas dalībvalstis

vienojās 2012. gadā;

3. aicina EIB pirmsapstiprināšanas stadijā sniegt lielāku tehnisko atbalstu dalībvalstīm,

kurām ir zemāks projektu apstiprināšanas rādītājs, un mudina EIB atvieglot dalībvalstīm

paraugprakses apmaiņu saistībā ar projektu veiksmīgu attīstīšanu;

4. aicina EIB koncentrēties uz investīcijām reālajā ekonomikā, lai stimulētu darbvietas un

izaugsmi ES;

5. norāda uz ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni daudzās dalībvalstīs, jo īpaši jauniešu bezdarba

līmeni, un mudina EIB šo situāciju ņemt vērā savas politikas īstenošanā;

6. norāda — ņemot vērā līdzekļu pieejamību, darbības ir jāvirza tā, lai radītu investīcijas,

kuras veicina ekonomikas atlabšanu un produktīvu nodarbinātību, un vienlaikus ir

jāsniedz pastāvīgs atbalsts dalībvalstīm ar mērķi vajadzības gadījumā palielināt

absorbcijas spēju un jāturpina ievērot apņemšanos novērst teritoriālās sadrumstalotības

PE565.145v02-00 6/34 RR\1088910LV.doc

LV

risku;

7. norāda, ka nepietiekama projektu radīšanas spēja publiskajā un privātajā sektorā un zema

aizņemšanās spēja vairākās dalībvalstīs apvienojumā ar pašreizējiem tirgus apstākļiem

rada ievērojamas problēmas EIB aizdevumu programmai; tādēļ mudina EIB visās

svarīgākajās darbības jomās sniegt tehnisko palīdzību un finanšu konsultācijas daudz

lielākā apmērā, nodrošinot to vieglu pieejamību un attiecinot tās uz visām dalībvalstīm, lai

ievērojami palielinātu spēju veicināt izaugsmi;

8. atzinīgi vērtē to, ka EIB izmanto 3 pīlāru izvērtējuma sistēmu un rezultātu mērīšanas

sistēmu, lai veiktu ex ante izvērtējumus par investīciju projektos gaidāmajiem rezultātiem

gan ES iekšienē, gan ārpus ES;

9. aicina EIB, izvērtējot un prioritārā secībā izkārtojot projektus, par izšķirošo prioritāti

uzskatīt investīciju ilgtermiņa ietekmi, ņemot vērā ne tikai finansiālos rādītājus, bet — vēl

jo vairāk — to ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, panākot

vēl vairāk uzlabojumu nodarbinātības, sociālo standartu un vides jomā;

10. uzsver, ka projektu finansējuma apstiprināšanas pamatā vajadzētu būt atbilstošai finanšu

un riska analīzei, finansiālajai dzīvotspējai un pareizai budţeta pārvaldību; uzskata, ka

EIB finansējuma saņemšanai apstiprinātajiem projektiem būtu jāsniedz nepārprotama

pievienotā vērtība Eiropas ekonomikai;

11. pauţ noţēlu par to, ka 3 pīlāru izvērtējuma ziņojumā nav iekļauta ar šī paša instrumenta

vai citu attiecīgu instrumentu palīdzību iegūta informācija par faktiskajiem rezultātiem,

kas gūti 2014. gadā ES iekšienē īstenotajās darbībās (atšķirībā no ārpus ES gūtajiem

rezultātiem), lai gan 3 pīlāru izvērtējums ir izstrādāts ar mērķi veicināt EIB spēju

uzraudzīt īstenošanu, sekojot līdzi ietekmei visa projekta cikla garumā; sagaida, ka

patlaban notiekošās 3 pīlāru izvērtējuma un rezultātu mērīšanas sistēmas saskaņošanas

rezultātā līdz 2016. gada sākumam tiks ieviesta un EIB ziņojumu par 2015. gadu

sagatavošanā tiks izmantota jauna, saskaņota sistēma, kura būs vairāk piemērota ex post

izvērtējumu veikšanai un ziņošanai par projektu rezultātiem gan ES iekšienē, gan ārpus

ES un pilnībā saskaņota ar rezultātu pārskatu par ESIF operācijām; prasa sistemātiski

publicēt individuālu projektu izvērtējumus;

12. pieņem zināšanai EIB darbības plānu 2015.–2017. gadam; atzinīgi vērtē tās atzinumu, ka

dalībvalstu atlabšanas ātrums ir atšķirīgs, un to, ka ekonomisko un sociālo kohēziju tā ir

noteikusi par transversālu politikas mērķi;

13. ņem vērā to, ka EIB ir pārstrukturējusi EIB grupai 2015.–2017. gadam paredzēto galveno

sabiedriskās politikas mērķu klasifikāciju (inovācija un cilvēkkapitāls, MVU un

finansējums uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, efektīva infrastruktūra un vide) un tagad

tā atšķiras no sabiedriskās politikas mērķu formulējumiem 2014.–2016. gadam (izaugsmes

un nodarbinātības potenciāla palielināšana, vides ilgtspējība, ekonomiskā un sociālā

kohēzija un konverģence, kā arī klimata politika); norāda, ka sabiedriskās politikas mērķi

ir saskaņoti ar mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un šajā sakarībā aicina banku

nodrošināt, ka vēl vairāk tiek veicināti abi transversālie mērķi, proti, ar ekonomisko un

sociālo kohēziju ES un ar klimata politiku saistītie mērķi, kā arī plānotais to īstenošanai

paredzētais parakstīto projektu īpatsvars;

14. tomēr uzskata, ka 2014. gada darbības pārskatā iekļautais EIB darbību izklāsts pilnībā

neatbilst 2014. gadam noteiktajiem sabiedriskās politikas mērķiem; turklāt pauţ noţēlu

par to, ka trūkst informācijas par rezultātiem, kas sasniegti ar daţādu 2014. gadā spēkā

RR\1088910LV.doc 7/34 PE565.145v02-00

LV

esošu EIB finanšu instrumentu un iniciatīvu palīdzību; iesaka EIB, sniedzot informāciju

par tās darbību, galvenokārt koncentrēties nevis uz investīciju apmēru, bet gan to ietekmi;

15. sagaida, ka EIB dos ieguldījumu stratēģijas ―Eiropa 2020‖ vidusposma pārskatīšanā,

sniedzot informāciju par savām darbībām un to devumu stratēģijas mērķu sasniegšanā;

16. aicina EIB apsvērt iespēju 2015. gadā sagatavot visaptverošāku un analītiskāku pārskatu

par gada laikā veiktajām darbībām, kurā tiktu iekļauts tematiskajos ziņojumos sniegtās

informācijas atbilstošs kopsavilkums un kurš vairāk atbilstu EIB statūtu 9. pantā

minētajām prasībām;

17. atzinīgi vērtē jauno informāciju, kas sniegta budţeta projektam pievienotajā darba

dokumentā par finanšu instrumentiem; tomēr pauţ noţēlu, ka tajā trūkst vispārēja pārskata

par ikgadējām saistībām pret EIB un maksājumiem tai un sagaida papildu informāciju;

18. uzsver, ka investīcijām, strukturālām reformām un stabilai budţeta politikai ir jābūt

visaptverošas stratēģijas elementiem;

Jaunatnes nodarbinātības, inovācijas un MVU veicināšana

19. atzinīgi vērtē EIB iniciatīvas ―Prasmes un darbavietas — ieguldījums jaunatnē‖

īstenošanu 2014. gadā un mudina EIB turpināt investēt jauniešiem paredzētā izglītībā,

prasmju veidošanā un darbvietās; aicina EIB izsmeļoši ziņot par rezultātiem, kas gūti,

īstenojot ieguldījuma jaunatnē iniciatīvu, tostarp izmantojot tādu rādītāju kā ilgtspējīga

nodarbinātība, kuru nodrošinājuši konkrēti pasākumi;

20. atzinīgi vērtē visdaţādākā lieluma novatoriem paredzēta jauna produktu klāsta ieviešanu

2014. gadā programmas ―InnovFin — ES finansējums novatoriem‖ ietvaros, kā arī

InnovFin konsultāciju pakalpojumu ieviešanu lieliem pētniecības un izstrādes projektiem;

norāda arī uz to, ka 2014. gadā tika ieviests jauns EIB grupas riska veicināšanas mandāts;

21. norāda, ka 2014. gadā EIB parakstīja kopumā 225 operācijas ES iekšienē, kas bija

paredzētas inovācijas un prasmju veicināšanai (62 ar inovāciju un pētniecību un izstrādi

saistītas operācijas EUR 9,6 miljardu apmērā un 25 ar izglītību un prasmēm saistītas

operācijas EUR 4,4 miljardu apmērā) un MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu

(138 operācijas EUR 22,2 miljardu apmērā);

22. norāda, ka EIF kapitāls 2014. gadā palielinājās par EUR 1,5 miljardiem un EIF veica

rekordlielas investīcijas, nodrošinot riska finansējumu MVU par kopumā

EUR 3,3 miljardiem, kuri piesaistīja EUR 14 miljardus lielu kapitālu; prasa EIB gada

pārskatā sniegt visaptverošu un pārredzamu pārskatu par EIF operācijām;

23. norāda, ka EIB grupa novirza MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu paredzēto

finansējumu caur daţādiem finanšu starpniekiem, tādējādi cenšoties uzlabot finansējuma

saņemšanas nosacījumus un pieejamību; tāpēc aicina EIB daudz ciešāk sadarboties ar tās

finanšu starpniekiem dalībvalstīs un mudināt tos izplatīt attiecīgu informāciju

potenciālajiem saņēmējiem, lai veidotu uzņēmējiem draudzīgu vidi, kas ļauj MVU vieglāk

piekļūt finansējumam;

24. norāda, ka MVU daudzviet Eiropā saskaras ar milzu grūtībām, cenšoties piekļūt

vajadzīgajam finansējumam; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EIB lielāku uzmanību

pievērš MVU atbalstam; uzsver EIB nozīmi partnerību veicināšanā un atbalsta

instrumentu stiprināšanā, lai finansētu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu

darbību un novatoriskus jaunuzņēmumus; turklāt aicina EIB ciešāk sadarboties ar

reģionālajām publiskajām iestādēm, lai optimizētu MVU finansēšanas iespējas;

PE565.145v02-00 8/34 RR\1088910LV.doc

LV

25. atzinīgi vērtē EIB tirdzniecības veicināšanas programmas, jo īpaši MVU tirdzniecības

finansēšanas instrumentu, kas piedāvā garantijas ārvalstu bankām, kuras sniedz

tirdzniecības finansējumu MVU un tādējādi veicina tirdzniecības plūsmu atjaunošanu un

mazina naudas nodrošinājumu ierobeţojumus, kā arī citus jaunus tirdzniecības

finansēšanas projektus valstīs, ko smagi skārusi ekonomikas krīze, un īpaši pielāgotus

finanšu risinājumus, piemēram, Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kas

paredzēts finanšu integrācijai;

26. aicina EIB izstrādāt efektīvu komunikācijas politiku attiecībā uz potenciālajiem

privātajiem saņēmējiem, kura būtu tās konsultācijas pakalpojumu neatņemama daļa;

mudina to stiprināt un paplašināt biroju tīklu ES iekšienē;

27. pauţ noţēlu par to, ka 2014. gada darbības pārskatā nav iekļauta informācija par

2014. gada jūlijā ES Uzņēmumu un MVU konkurētspējas (COSME) programmas ietvaros

noslēgtā nolīguma starp Komisiju un EIF īstenošanu;

Vides ilgtspējības un klimata politikas veicināšana

28. norāda, ka no 84 vides projektiem, kuri 2014. gadā tika parakstīti ES iekšienē un kuru

kopējā vērtība sasniedz EUR 12,6 miljardus, ilgtspējīga transporta projektiem tika

piešķirts EUR 5,1 miljards, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektiem

— EUR 3,7 miljardi un vides aizsardzības projektiem — EUR 3,8 miljardi; norāda arī to,

ka saistībā ar transversālo klimata politikas mērķi tika parakstītas operācijas

EUR 16,8 miljardu jeb 24 % apmērā no kopējā ES iekšienē nodrošinātā EIB finansējuma;

29. pieņem zināšanai, ka EIB atbalsts atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanai

2014. gadā tika koncentrēts galvenokārt ES piecās lielākajās ekonomikās un no

EUR 4,5 miljardiem, kas tika piešķirti atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai ES

28 dalībvalstīs, tikai EUR 42 miljoni tika izlietoti13 jaunajās dalībvalstīs; piebilst, ka

līdzīga koncentrācija ir vērojama energoefektivitātes nozarē, kur no EUR 2 miljardiem

tikai EUR 148 miljoni tika piešķirti 13 jaunajām dalībvalstīm; mudina pakāpeniski

palielināt to turpmāko investīciju īpatsvaru, kuras veiktas atjaunojamo energoresursu

izmantošanas spējas attīstīšanā un energoefektivitātes jomā jaunajās dalībvalstīs, kamēr

tās līdz 2020. gadam sasniedz 30 % no kopējām investīcijām šajās jomās; prasa darīt

vairāk, lai sniegtu turpmāku tehnisko palīdzību valsts un reģionālajām iestādēm nolūkā

uzlabot to spēju sagatavot dzīvotspējīgus projektus, kas ļautu veikt lielākas investīcijas

enerģētikas nozarē;

30. atzinīgi vērtē tādu klimata politikas atbalstam paredzētu jaunu, inovatīvu instrumentu

ieviešanu 2014. gadā kā Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments un Dabas

kapitāla finansēšanas mehānisms un sagaida, ka EIB turpmākajos darbības pārskatos ziņos

par to īstenošanu;

31. pozitīvi vērtē EIB apņemšanos atbalstīt iniciatīvas, kas palīdz ES gan saglabāt vadošu

pozīciju, gan izpildīt savus ilgtermiņa plānus oglekļa dioksīda emisiju tirgus jomā saistībā

ar klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, zemu oglekļa

dioksīda emisiju stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam un ANO pārrunām par klimata

jautājumiem jauna globāla nolīguma izstrādei; prasa pārskatīt klimata politikā ieguldīto

EIB investīciju īpatsvaru, jo 25 % īpatsvars jau ir sasniegts;

32. pieņem zināšanai virzību uz zaļo obligāciju tirgus attīstību un EIB, kura pati emitē zaļās

un klimata obligācijas, vadošo lomu, kas atspoguļo investoru interesi par finanšu

produktiem, kuri paredzēti ilgtspējīgai, mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgai

RR\1088910LV.doc 9/34 PE565.145v02-00

LV

izaugsmei; aicina EIB 2016. gadā pārskatīt tās emisiju daudzuma standartu, ņemot vērā

ES zemu oglekļa dioksīda emisiju stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam;

33. atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada septembrī ir publicēta ―EIB klimata stratēģija —

finansējuma piesaistīšana pārejai uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu

ekonomiku‖ un kopsavilkuma ziņojums par to operāciju novērtējumu, kuras saistītas ar

EIB finansētajiem klimata politikas (klimata pārmaiņu novēršanas) pasākumiem ES

2010.–2014. gadā; prasa līdz 2017. gadam iekļaut SMART (konkrēts, izmērāms,

sasniedzams, atbilstošs un savlaicīgs) pieeju konkrētajos rīcības plānos, kuri izriet no EIB

klimata stratēģijas;

Ekonomiskās un sociālās kohēzijas un konverģences veicināšana

34. norāda, ka EUR 19,9 miljardi jeb 29 % no kopējā ES iekšienē nodrošinātā EIB

finansējuma 2014. gadā bija paredzēti kohēziju atbalstošām darbībām; tomēr pauţ noţēlu,

ka nav informācijas par EIB grupas attiecīgajās nozarēs atbalstīto projektu skaitu vai

finanšu instrumentiem vai iniciatīvām, kuras saistītas ar šo transversālo politikas mērķi;

35. uzsver kohēzijas politikas izšķirošo lomu atšķirību mazināšanā starp Eiropas reģioniem un

Eiropas integrācijas veicināšanā un šajā sakarībā uzsver uz rezultātiem orientētas pieejas

svarīgo nozīmi; mudina EIB iekļaut turpmākajos gada pārskatos detalizētu informāciju par

ieguldījumu un rezultātiem, kas sasniegti kohēzijas politikas mērķu īstenošanā ar EIB

pasākumu palīdzību;

36. atzinīgi vērtē EIB grupas funkciju paplašināšanu attiecībā uz kohēzijas politikas

īstenošanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā; uzskata, ka tas ir solis pareizajā

virzienā, lai palielinātu EIB un ESI fondu sinerģiju; prasa EIB uzlabot savu darbību

saskaņā ar LESD 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzskata,

ka ir jāpastiprina Komisijas, EIB un vietējo un reģionālo iestāţu sadarbība, lai

nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek efektīvi izmantoti teritoriālās attīstības un

kohēzijas veicināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas un EIB sadarbību konsultatīvās

platformas „fi-compass‖ ieviešanā; ir nelokāmi pārliecināts, ka ir jāvienkāršo noteikumi

par ESI fondu atbalstu EIB finanšu instrumentiem;

37. īpaši atzinīgi vērtē EIB finansēšanas darbības, atbalstot infrastruktūras un transporta

projektus Eiropas reģionos; uzsver, ka šāda veida finansiāls atbalsts ievērojami palielina

tirdzniecības attīstības potenciālu, sekmējot izaugsmi un konkurētspēju, jo īpaši teritorijās

ar dabiskiem ģeogrāfiskiem ierobeţojumiem;

38. norāda, ka 2014. gadā EIB parakstīja 104 projektus sociālās un ekonomiskās

infrastruktūras attīstīšanai ES iekšienē par kopumā EUR 20,2 miljardiem, no kuriem

stratēģiskiem transporta projektiem (tostarp TEN-T) tika piešķirti EUR 8,2 miljardi,

konkurētspējīgas un drošas enerģētikas projektiem — EUR 7,5 miljardi un pilsētvides

atjaunošanas projektiem (tostarp veselībai) — EUR 4,5 miljardi;

39. uzsver — lai uzlabotu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi un darbvietas Eiropā, ir

svarīgi investēt ilgtspējīgos infrastruktūras projektos; tādēļ aicina EIB finansējumu

novirzīt jomām, kuras visvairāk skar augsts bezdarba līmenis, un lielākam skaitam

sociālās infrastruktūras projektu; uzsver, ka EIB, piešķirot finansējumu, galvenā uzmanība

būtu jāpievērš tām valstīm, kuras atpaliek no citām infrastruktūras kvalitātes un attīstības

ziņā, tomēr neaizmirstot par pareizas finanšu pārvaldības principu un projektu

dzīvotspēju;

40. pauţ noţēlu, ka līdz šim daudzos gadījumos EIB finansējums ir ticis izmantots, lai

PE565.145v02-00 10/34 RR\1088910LV.doc

LV

atbalstītu virkni infrastruktūras projektu, kuri nav finansiāli ilgtspējīgi ne sabiedrisko

interešu, ne ar klimatu saistītu pasākumu ziņā; ar baţām norāda uz tendenci finansēt

infrastruktūru, piemēram, autoceļus, kas veicina fosilā kurināmā patēriņu un tādējādi ir

pretrunā Savienības ilgtermiņa mērķiem, proti, pārejai uz bezoglekļa ekonomiku; aicina

EIB, atlasot gan ES, gan ārpus tās finansējamos projektus, iekļaut obligātu ex ante

izvērtējumu par pievienoto vērtību vides, ekonomiskajā un sociālajā jomā, un visus

ex ante un ex post izvērtējumus veikt, aktīvi iesaistot ieinteresētās personas, vietējās,

reģionālās un valsts iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus; turklāt prasa

publiskot un darīt pilnībā pieejamus šo izvērtējumu rezultātus un izmantotos rādītājus;

41. uzsver, ka lielu projektu finansēšana bieţi atvieglo ar organizēto noziedzību saistītu

uzņēmumu iefiltrēšanos; kritizē to, ka EIB ir nodrošinājusi finansējumu Mestres

apvedceļam, ar kuru ir saistītas izmeklēšanas par krāpšanu nodokļu jomā; ar baţām

norāda, ka EIB nav atbildējusi uz šajā sakarībā paustajiem pieprasījumiem, kas iekļauti

ziņojumā par 2013. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret

krāpšanu; atkārtoti aicina EIB pārtraukt jebkādu šī projekta finansēšanu;

42. uzsver reģionālās attīstības nozīmi un aicina EIB paplašināt dialogu un sadarbību ar

reģionālajām un vietējām pašvaldībām, bankām un aģentūrām; uzskata, ka šajā kontekstā

būtu jāatbalsta arī pārrobeţu sadarbība;

43. aicina EIB palielināt atbalstu projektiem, kas ietverti ES makroreģionālajās stratēģijās;

uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk atbalstīt ilgtspējīgas inovatīvās, kā arī tradicionālās ES

ekonomikas nozares; uzsver nepieciešamību savstarpēji savienot Eiropas Savienības

dalībvalstis ar intermodāliem pārvadājumiem un vietai piesaistītām investīcijām; turklāt

aicina izveidot finanšu un investīciju platformas, tādā veidā ļaujot sasaistīt no daţādiem

avotiem iegūtu finansējumu un piesaistīt investīcijas, kas vajadzīgas šādiem

makroreģionālajiem projektiem;

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pārvaldība

44. atzinīgi vērtē jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzsver nepieciešamību

pēc efektīvas, pilnībā pārredzamas un taisnīgas ESIF darbības, kas atbilst ESIF piešķirto

pilnvaru un ESIF regulējuma kritērijiem, un iesaka Parlamentam un Eiropas Revīzijas

palātai cieši sadarboties un uzraudzīt ESIF operācijas; uzsver, ka tā resursiem vajadzētu

nodrošināt īstenu papildu vērtību salīdzinājumā ar EIB parasti finansētajām darbībām;

atgādina, ka ESIF būtu arī jāveicina kohēzija, un aicina EIB nodrošināt saskaņotību un

papildināmību ar investīcijām no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem

publiskajiem fondiem; aicina EIB ciešā sadarbībā ar abām likumdevējām iestādēm īstenot

ESIF un turpmāk to pilnveidot, un tādēļ cita starpā laicīgi un obligāti noslēgt Parlamenta

un EIB iestāţu nolīgumu, par kuru vienošanās vēl nav panākta;

45. sagaida, ka ESIF mērķi atbildīs EIB sabiedriskās politikas mērķiem un ka EIB investīciju

apmērs 2016. gadā tiks pielāgots, lai ņemtu vērā arī ESIF īstenotās operācijas;

46. uzsver, ka no ESIF būtu jāiegūst visām dalībvalstīm un no tā nebūtu jāveic iepriekšēji

sektorāli vai reģionāli piešķīrumi, turklāt tā darbībai vajadzētu būt saskaņotai ar patlaban

īstenotām reģionālām vai vietējām investīciju iniciatīvām; uzsver, ka ESIF finansējums

būtu jāpiešķir arī neliela mēroga projektiem;

47. atzīst problemātiku, kas saistās ar stratēģisku ESIF projektu izstrādi un ātru darbības

uzsākšanu; atzinīgi vērtē EIB izveidoto Eiropas Investīciju konsultāciju centru, kura

mērķis ir sniegt tehnisko palīdzību un speciālās zināšanas potenciālajiem virzītājiem;

RR\1088910LV.doc 11/34 PE565.145v02-00

LV

sagaida, ka tehniskās palīdzības mehānisms efektīvi darbosies vietējā un reģionālā līmenī;

48. iesaka visām dalībvalstīm izraudzīties valsts attīstību veicinošas bankas un EIB ciešāk

sadarboties ar valsts attīstību veicinošajām bankām, finanšu institūcijām un investīciju

platformām, lai apkopotu speciālās zināšanas un zinātību un dalītos ar tām, kā arī lai labāk

saskaņotu EIB pasākumus ar dalībvalstu politikas prioritātēm; atgādina, ka attiecībā uz

valsts attīstību veicinošu banku un institūciju iesaisti ESIF projektos ir vajadzīga pilnīga

pārredzamība un prioritāra orientēšanās uz rezultātiem;

49. aicina EIB nodrošināt, ka ESIF netiek netieši izmantots kā EIB kapitāla palielināšanas

līdzeklis; tādēļ aicina EIB regulāri pārbaudīt tās saistību ar ESIF un apliecināt, ka Regulas

(ES) Nr. 2015/1017 5. panta 1. punktā noteiktie papildināmības nosacījumi ir izpildīti un

— jo īpaši — ka netiek izstumti privāti finansējuma avoti;

50. pauţ baţas, ka daudziem projektiem, kas tika atlasīti vērtspapīrošanas pārejas fāzē, būtu

bijusi piekļuve finansējumam parastos apstākļos un ka tie neatbilst papildināmības

prasībai; atgādina, ka ESIF garantija tika paredzēta, lai EIB varētu uzņemties lielāku risku,

vienlaikus saglabājot AAA kredītreitingu; uzsver, ka tas īpaši vērīgi uzraudzīs atbilstību

šim kritērijam;

51. sagaida, ka EIB grupa īpaši uzmanīgi uzraudzīs Finanšu regulas 140. panta 6. punkta

ievērošanu, kurā noteikts, ka finanšu instrumenti ―nerada nepamatotas priekšrocības, it

īpaši trešām personām nepamatotu dividenţu vai peļņas veidā‖, ņemot vērā baţas par to,

ka ESIF varētu kādā veidā veicināt risku socializāciju un peļņas privatizāciju tādu

finansiālo situāciju kontekstā kā projekts ―Castor‖ Spānijā vai Mestres apvedceļa projekts

Itālijā;

Projektu obligāciju iniciatīvas novērtējums

52. uzskata, ka būtu nopietni jāizvērtē projektu obligāciju iniciatīvas finansiālā un sociālā

ietekme, kā arī ietekme uz vidi; mudina Komisiju sākt iekļaujošu un atklātu ES līmeņa

apspriešanos, kurā aktīvi iesaistītos Eiropas Parlamenta pārstāvji, par projektu obligāciju

nākotni laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam, pirms ir pilnībā beidzies projektu obligāciju

iniciatīvas izmēģinājuma posms;

EIB intervences ārējās dimensijas atjaunināšana

53. atzinīgi vērtē EIB atjaunināto ārējo aizdevumu pilnvarojumu 2014.–2020. gadam, kas

nodrošina ES garantiju, kura attiecas uz EIB ārējiem darījumiem līdz pat EUR 30 miljardu

vērtībā, kā arī tās pamatmērķus, proti, vietējā privātā sektora attīstīšanu, sociālās un

ekonomiskās infrastruktūras attīstīšanu, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām un to

mazināšanu;

54. aicina EIB pievērst uzmanību tām trešām valstīm un reģioniem ārpus ES, kuri cieš no

konfliktiem un galējas nabadzības, un tā galvenokārt censties samazināt plaisu, kas

attīstības ziņā pastāv starp ES un šiem reģioniem, kā arī dot ieguldījumu MVU atbalsta

programmās tirdzniecības partnervalstīs, tostarp nodrošinot pietiekamu finansējumu MVU

paredzētajam padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA)

instrumentam, un sevišķi lielu uzmanību pievērst Vidusjūras reģiona dienvidu

kaimiņvalstīm un Austrumeiropas kaimiņvalstīm; aicina EIB sadarboties ar Āfrikas

Attīstības banku (AfDB), lai finansētu ilgtermiņa investīcijas, kas kalpotu ekonomikas

attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka ES dotācijas aizvien vairāk tiek apvienotas ar EIB

aizdevumiem, lai sasniegtu labākus projektu rezultātus ES partnervalstīs;

PE565.145v02-00 12/34 RR\1088910LV.doc

LV

55. mudina EIB arī turpmāk aktīvi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi gan attīstītajās, gan

jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; uzsver, ka EIB kā

Savienības finanšu struktūrai ir jāuztic atbilstoša loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu

īstenošanā; aicina attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada īpašu uzmanību

pievērst EIB 2016. gada vidēja termiņa ārējo aizdevumu pilnvaru pārskatīšanai;

56. mudina EIB izstrādāt un sākt izmantot visaptverošu pieeju, kas vajadzīga, lai reaģētu uz

nopietnajiem izaicinājumiem, kurus rada migrantu plūsma uz Eiropu, un šajā nolūkā cita

starpā pastiprināt savu darbību šādu plūsmu izcelsmes valstīs, kā arī valstīs, kuras tieši

robeţojas ar izcelsmes valstīm;

57. šajā sakarībā aicina EIB savas darbības vērst uz atbalstu investīciju vajadzībām

pilsētvides, veselības aizsardzības, izglītības un sociālajā infrastruktūrā, veicinot

saimnieciskās darbības, kas rada jaunas darba iespējas, un sekmējot pārrobeţu sadarbību

starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

58. norāda, ka EIB ir nozīmīgs dalībnieks ES ārpolitikas prioritāšu un mērķu sekmēšanā;

iesaka ciešāku koordināciju un sadarbību starp EIB un ES ārējās politikas dienestiem un

instrumentiem; prasa turpināt un uzlabot sistemātiskos ex ante un ex post izvērtējumus par

EIB finansēto projektu ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, ņemot vērā

EĀDD mērķus un Savienības ārējās darbības vispārējos principus, kas noteikti LES

21. pantā, kā arī ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām; aicina

attiecībā uz investīcijām ārpus ES sagatavot detalizētu ziņojumu par iespējamiem

zaudējumiem un par to, kā un kādos gadījumos ir izmantots garantijas instruments;

atzinīgi vērtē to, ka EIB ir organizējusi virkni seminārus par uzņēmējdarbību un

cilvēktiesībām;

59. aicina EIB sniegt Eiropas Parlamentam un sabiedrībai detalizētu informāciju par EIB

finansējumu un uzņēmējdarbības ombuda veikumu Ukrainā;

60. atzinīgi vērtē kopā ar Pasaules Banku rasto risinājumu, kas ļauj EIB veicināt Ukrainas

gāzes iegādi;

61. pauţ nodomu pirms vidusposma izvērtējuma rūpīgi pārbaudīt EIB ārējo pilnvaru

īstenošanu, ņemot vērā arī iespējamu papildu EUR 3 miljardu aktivizāciju; apstiprina

apņemšanos rūpīgi pārbaudīt pirmos projekta noslēguma ziņojumus, ko saskaņā ar ārējo

aizdevumu pilnvarām paredzēts publiskot par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam; prasa

Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu darbības

rezultātiem un atbilstību ES politikas nostādnēm;

EIB vadības, pārredzamības un kontroles sistēmas stiprināšana

62. atzinīgi vērtē EIB aktīvu augsto kvalitāti, samazinātas vērtības aizdevumu īpatsvaram

kopējā aizdevumu portfelī esot tuvu nullei (0,2 %), un tās piesardzīgo likviditātes

pārvaldību; uzskata, ka EIB ir svarīgi saglabāt AAA kredītreitingu, lai tai arī turpmāk

starptautiskie kapitāla tirgi būtu pieejami ar vislabākajiem finansēšanas nosacījumiem;

63. ierosina EIB pastiprināt nozaru analīzes spējas un publicēt statistikas datu apkopojumu un

informāciju par apakšprojektiem, atvieglojot mērķtiecīgu pieeju konkrētām nozarēm vai

MVU veidiem; uzsver, ka EIB gada pārskatos ir jāiekļauj pilnīgāka un sīkāka analīze par

investīciju vajadzībām katrā ES nozarē nolūkā apzināt jomas, kurās ir pārāk maz

investīciju, lai varētu īstenot ES prioritātes; uzskata, ka EIB būtu jāizvērtē, cik lielā mērā

tās investīciju instrumenti spēj novērst šādu investīciju trūkumu.

RR\1088910LV.doc 13/34 PE565.145v02-00

LV

64. uzsver nozīmību, kādu EIB piešķir absolūtai neiecietībai pret krāpšanu, korupciju un

slepenu vienošanos, kā arī tās apņemšanos nodrošināt stingru ar godīgumu un ētiku

saistītu noteikumu ievērošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EIB Padome apstiprināja

atjauninātu krāpšanas novēršanas politiku un EIB grupas 2014. gada ziņojumu par

krāpšanas apkarošanas pasākumiem; sagaida, ka EIB apturēs turpmāku aizdevumu

izmaksu projektiem, par kuriem notiek valsts vai Eiropas mēroga izmeklēšanas saistībā ar

korupciju;

65. atzinīgi vērtē EIB grupas pārskatītās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas

un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML-CFT) sistēmas pieņemšanu 2014. gada

jūlijā; mudina EIB uzturēt dialogu ar pilsonisko sabiedrību par to, kā uzlabot politiku

attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas; šajā sakarībā aicina EIB izstrādāt jaunu

atbildīgas nodokļu uzlikšanas politiku, sākot ar politikas attiecībā uz jurisdikcijām, kas

nesadarbojas, pārskatīšanu 2016. gadā; mudina EIB gan tiešo, gan netiešo finansēšanu,

izmantojot starpniekus, veikt ar nosacījumu, ka saskaņā ar Ceturtās kapitāla prasību

direktīvas noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm tiek atklāti ar nodokļiem saistītie dati

par katru valsti, kā arī informācija par faktisko labuma guvēju;

66. aicina EIB saistībā ar ex ante izvērtējumiem par uzņēmumiem, pret kuriem notiek tiesu

iestāţu izmeklēšana, atjaunināt politiku, kuru tā īsteno cīņai pret nelikumīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī organizēto noziedzību;

67. pieņem zināšanai ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2014. gadā;

uzstāj, ka ir jāsasniedz visaugstākais pārredzamības un iestāţu atbildīguma līmenis visos

līmeņos, nodrošinot izsmeļošas un precīzas budţeta informācijas publiskošanu pēc pašu

iestāţu iniciatīvas un ar EIB finansētajiem projektiem saistītas finanšu informācijas

pieejamību;

68. prasa nodrošināt maksimālu pārredzamību un publiskumu attiecībā uz līgumu un

apakšlīgumu sistēmu, kā arī visos gadījumos nodrošināt Parlamentam piekļuvi

informācijai un finanšu dokumentiem;

69. mudina EIB stingri ievērot prasības, kuras saistītas ar vides dokumentu publisko reģistru,

kas izveidots saskaņā ar Orhūsas Regulu (EK) Nr. 1367/2006, un turpināt regulāri ziņot

par aizdevumu darījumiem ārpus ES saskaņā ar Starptautisko palīdzības pārredzamības

iniciatīvas (IATI) standartiem;

70. atkārtoti norāda, ka EIB būtu jāpastiprina uzticamības pārbaudes darbības, lai uzlabotu

informācijas par galīgajiem saņēmējiem kvalitāti un efektīvāk novērstu darījumus ar

finanšu starpniekiem, kuri ir bijuši saistīti ar pārredzamības problēmām, krāpšanu,

korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai problēmām

vides un sociālās ietekmes jomā vai kuri ir reģistrēti ārzonas finanšu centros vai nodokļu

oāzēs, kur nodarbojas ar agresīvu nodokļu plānošanu; aicina EIB neizmantot projektu

obligāciju iniciatīvu, lai finansētu darbības, kurās iefiltrējusies organizētā noziedzība;

vēlreiz uzsver, ka EIB kopā ar Komisiju ir jāizveido stingrs un atklāts finanšu starpnieku

atlases kritēriju saraksts;

71. aicina EIB izstrādāt stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un skaidrus, stingrus

un pārredzamus kritērijus publiskā un privātā sektora partnerībām, kuras saņem

finansējumu, lai sabiedrisko interešu aizsardzības nolūkā nodrošinātu, ka starp

publiskajiem un privātajiem partneriem tiek taisnīgi sadalītas ne tikai investīcijas, bet arī

ar šīm investīcijām saistītie riski; aicina EIB nostiprināt zinātības bāzi, kas valdībām,

reģioniem un pašvaldībām ir vajadzīga līdzdalībai publiskā un privātā sektora partnerības

PE565.145v02-00 14/34 RR\1088910LV.doc

LV

struktūrās, tostarp arī nodrošinot tām vadlīnijas;

72. aicina EIB nodrošināt, ka uzņēmumiem, kas piedalās projektos, kurus līdzfinansē EIB,

tiktu pieprasīts ievērot vienādas darba samaksas un algu pārredzamības principu, kā arī

vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, kā ir noteikts Eiropas

Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūnija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa

īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm

nodarbinātības un profesijas jautājumos; turklāt norāda, ka, pieņemot lēmumus par

projektu finansēšanu, EIB būtu jāņem vērā kandidējošo uzņēmumu veiktie pasākumi

korporatīvās sociālās atbildības jomā;

73. uzskata, ka būtu noderīgi regulāri saņemt jaunāko informāciju par EIB pārvaldības

izmaksām un maksām un par finansēto projektu ietekmi uz nodarbinātību un pievienoto

ekonomisko vērtību, ko šie projekti nodrošina;

74. iesaka regulāri publicēt EIB tīmekļa vietnē dokumentus, kuri nav konfidenciāli,

piemēram, iepriekšējo gadu korporatīvos darbības plānus, iestāţu nolīgumus un

memorandus, un citus attiecīgus nolīgumus, kā arī darīt pieejamus EIB vadības struktūru

sanāksmju protokolus, sākot ar 2016. gada janvāri; uzskata, ka dokumentu lielāka

pieejamība sabiedrībai ir viens no galvenajiem elementiem iestādes pārredzamības,

pārskatatbildības un integritātes nodrošināšanā;

75. atzinīgi vērtē 2015. gada septembrī sākto EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politikas

pārskatīšanu un sabiedrisko apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

sagaida, ka sūdzību izskatīšanas mehānisma patlaban notiekošā pārskatīšana uzlabos tā

neatkarību un efektivitāti, kā arī nodrošinās par šo mehānismu atbildīgā biroja darbības

lielāku efektivitāti un lietderību; aicina EIB Vadības komiteju ņemt vērā šī biroja

ieteikumus un rīkoties, ņemot vērā Eiropas Ombuda atzinumus; prasa nodrošinot

pastāvīgu informācijas apriti starp EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma biroju un EIB

Direktoru padomi; uzskata, ka ir jāatjaunina saprašanās memorands starp EIB un Eiropas

Ombudu, lai ombuds aktīvāk varētu veikt EIB ārēju pārbaudi un uzlabot uzraudzības

procedūras un EIB pārskatatbildību;

76. atzinīgi vērtē EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2014. finanšu gadu un mudina

EIB atbildīgās struktūras nodrošināt pilnīgu atbilstību prudenciālas banku darbības

paraugpraksei jomās, kur 2014. gadā šāda pilnīga atbilstība nebija panākta; pieņem

zināšanai EIB vadības nodomu reorganizēt bankas kontroles funkcijas; atbalsta Revīzijas

komitejas pieprasījumu iesniegt attiecīgu īstenošanas plānu, kā arī tās nodomu rūpīgi

uzraudzīt turpmāko attīstību; pozitīvi vērtē to, ka Revīzijas komiteja ir brīdinājusi EIB

vadību un dienestus par to, ka EIB būtu jāsaglabā kapacitāte, vienlaikus nepavājinot

pašreizējo iekšējās kontroles sistēmu;

77. uzskata, ka EIB gada pārskatos lielāka uzmanība būtu jāvelta pabeigto projektu

rezultātiem; šajā sakarībā aicina EIB kopā ar projektu partneriem par katru no

pabeigtajiem projektiem sagatavot rezultātu apkopojumu, kurā būtu izvērtēta EIB

finansējuma efektivitāte;

78. norāda, ka 2015. gada 27. oktobrī beidzas LESD 287. panta 3. punktā minētais trīspusējais

nolīgums, kas reglamentē EIB, Komisijas un Revīzijas palātas sadarbību attiecībā uz

metodēm, ar kuru palīdzību Revīzijas palāta kontrolē EIB darbību Savienības un

dalībvalstu līdzekļu pārvaldības jomā; aicina šīs trīs iestādes sadarboties minētā nolīguma

atjaunošanā un atjaunināšanā un nodrošināt, ka atjaunotais nolīgums attiecas uz jau

esošajiem un visiem jaunajiem EIB instrumentiem vai iniciatīvām, kas paredz ES vai

RR\1088910LV.doc 15/34 PE565.145v02-00

LV

Eiropas Attīstības fonda publisko līdzekļu izmantošanu; šajā sakarībā aicina Eiropas

Revīzijas palātai piešķirt plašākas pilnvaras, lai tā varētu rūpīgāk novērtēt EIB aizdevumu

izsniegšanas procedūras, instrumentus un iniciatīvas gadījumos, kad tie ir tieši saistīti ar

ES budţeta apropriāciju izmantošanu, un ziņot par to;

Virzība uz plašāku parlamentāro pārskatatbildību

79. uzskata, ka EIB darbības aizvien pieaugošā sareţģītība un apmērs līdz ar joprojām

pastāvošo neskaidrību finanšu tirgos vēl jo vairāk liek meklēt risinājumus, kā nodrošināt

efektīvu prudenciālo banku uzraudzību attiecībā uz EIB; tādēļ pauţ noţēlu, ka ne

Komisija, ne EIB nav ņēmusi vērā iepriekš iesniegtos Parlamenta priekšlikumus par

regulatīvas ārējas prudenciālās uzraudzības ieviešanu;

80. atbalsta iesaistīto pušu centienus izstrādāt Eiropas Parlamenta un EIB iestāţu nolīgumu,

kurā būtu paredzēta šo abu iestāţu ciešāka sadarbība; prasa arī uzturēt regulāru,

strukturētu dialogu starp EIB priekšsēdētāju un Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu

lielāku Parlamenta pārraudzību pār EIB darbībām; turklāt aicina EIB šī iestāţu nolīguma

ietvaros piekrist parakstīt vienošanos ar Parlamentu, kas ļautu Eiropas Parlamenta

deputātiem uzdot tiešus jautājumus tās priekšsēdētājam, nosakot atbildes sniegšanas

termiņu, kā tas patlaban jau notiek ECB priekšsēdētāja gadījumā;

°

° °

81. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju

bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PE565.145v02-00 16/34 RR\1088910LV.doc

LV

20.11.2015

STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS

Budţeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Yannick Jadot

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budţeta kontroles

komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. aicina Komisiju sadarbībā ar EĀDD izveidot sistēmu, kuru EIB izmantotu, lai ik gadu

sniegtu pārskatu par saviem darījumiem ārpus Eiropas Savienības, izvērtējot to atbilstību

Savienības ārējās darbības vispārējiem pamatprincipiem, kas noteikti LES 21. pantā, kā

arī ES stratēģiskajam satvaram un rīcības plānam par cilvēktiesībām; mudina Komisiju

nodrošināt, ka EIB atbalstītie projekti ir saskaņā ar ES politiku un ievēro Eiropas

intereses, un iesaka uzlabot ex-post kontroles, kurās saistībā ar EĀDD mērķiem izvērtē

EIB atbalstīto projektu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi; aicina attiecībā uz

investīcijām ārpus ES sagatavot detalizētāku ziņojumu par iespējamiem zaudējumiem un

par to, kā un kādos gadījumos ir izmantots garantijas instruments;

2. aicina EIB pievērst vairāk uzmanības EIB darījumu ietekmei uz cilvēktiesībām un darba

tiesībām un pilnveidot savu politiku attiecībā uz sociālajiem standartiem, pārveidojot to

par banku nozarē īstenojamu cilvēktiesību politiku; šajā nolūkā ierosina projektu

novērtēšanā iekļaut cilvēktiesību kritērijus;

3. atzinīgi vērtē ikvienu EIB iniciatīvu uzlabot pārredzamību un apspriešanos ar

ieinteresētajām personām, un jo īpaši EIB sabiedrisko apspriešanu par rīcību klimata

jomā; uzteic EIB par līdz šim paveikto darbu aktīvas klimata politikas jomā, tostarp

nodrošinot EUR 19,1 mljrd. klimata politikas projektu atbalstam; uzskata, ka EIB var vēl

vairāk stiprināt savas līderpozīcijas klimata jomā; ar prieku gaida, kad EIB atjauninās

darījumiem ārpus ES paredzēto klimata stratēģiju, cerot, ka tiks sagatavots rīcības plāns,

kurā attiecībā uz investīciju portfeli būs paredzēts lielāks skaits ar klimatu saistītu

projektu; aicina EIB reizi gadā sniegt ziņojumu par to, kā tiek īstenota tās klimata politika;

4. mudina EIB arī turpmāk aktīvi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi gan attīstītajās, gan

RR\1088910LV.doc 17/34 PE565.145v02-00

LV

jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; uzsver, ka EIB kā

Savienības finanšu struktūrai ir jāuztic atbilstoša loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu

īstenošanā; aicina attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada īpašu uzmanību

pievērst EIB 2016. gada vidēja termiņa ārējo aizdevumu pilnvaru pārskatīšanai;

5. prasa EIB 2016. gadā pārskatīt emisiju daudzuma standartu un samazināt emisiju

robeţvērtības līdz 350g CO2/kWh, lai finansētu tikai visefektīvākās fosilā kurināmā

spēkstacijas;

6. iesaka aizdevumu operācijas koncentrēt uz mazāka mēroga tīklā neiekļautiem

decentralizētiem atjaunojamās enerģijas projektiem, iesaistot iedzīvotājus un vietējās

kopienas un integrējot energoefektivitātes pirmo principu visās bankas politikās un

operācijās;

7. atzinīgi vērtē to, ka EIB ir organizējusi virkni seminārus par uzņēmējdarbību un

cilvēktiesībām;

8. mudina EIB vairāk izmantot to, ka uz to attiecas ES cilvēktiesības, sociālie un vides

noteikumi un ES tiesiskie mehānismi, kas tai ļauj pilnveidot savu materiālo un procesuālo

atbildību pret ārējām ieinteresētajām personām;

9. uzteic to, ka EIB ir izdevies panākt augstu pārredzamības līmeni; iesaka turpināt

uzlabojumus pārredzamības jomā attiecībā uz EIB starpniecības kredītu ekonomiskās un

sociālās ietekmes vērtējumu;

10. atgādina, ka MVU veido Eiropas ekonomikas pamatu; uzsver, ka vairāk nekā 600 000

MVU, kuros nodarbināti vairāk nekā seši miljoni cilvēku, nodrošina vienu trešdaļu no ES

eksporta kopējā apjoma; uzsver, ka piekļuve finansējumam ir viens no visaktuālākajiem

jautājumiem attiecībā uz ES MVU, un tādēļ aicina EIB nodrošināt, ka MVU ir starp

galvenajiem EIB finansējuma saņēmējiem;

11. iesaka EIB Iekšējo sūdzību izskatīšanas mehānisma atbildīgajam birojam sākt

izmeklēšanu par EIB starpniecības aizdevumu pārredzamību, efektivitāti un ietekmi uz

attīstību, kā arī EIB rīkoties atbilstoši šīs izmeklēšanas rezultātiem, kuriem vajadzētu

izkristalizēt izmantojamo finanšu starpnieku atlases kritēriju sarakstu;

12. aicina EIB sniegt Eiropas Parlamentam un sabiedrībai detalizētu informāciju par EIB

finansējumu un uzņēmējdarbības Ombuda veikumu Ukrainā;

13. aicina EIB atturēties no sadarbības ar finanšu starpniekiem, kuriem ir slikta reputācija

saistībā ar pārredzamību, nodokļu nemaksāšanu vai agresīvu nodokļu plānošanas praksi

vai kuri izmato citādas kaitīgas nodokļu prakses, piemēram, nodokļu nolēmumus,

ļaunprātīgu iekšējo cenu noteikšanu, krāpšanu un korupciju, vai kuri rada kaitīgu ietekmi

uz vidi un sabiedrību, vai kuriem nav būtiskas līdzatbildības vietējā līmenī;

14. uzteic EIB iesaistīšanos par labu MVU un pret mazāku ekonomisko vienību

diskrimināciju un aicina EIB garantēt MVU vēl efektīvāk pieejamu finansējumu, ko

nodrošina EIF un EIB ārējo aizdevumu instrumenti; iesaka noteikt proaktīvas MVU un

mikrouzņēmumu atbalsta politikas prasības starpniecības bankām, kuras izsniedz EIB

finansējumu saskaņā ar vispārējo aizdevumu mehānismu, nodrošinot politikas saskaņotību

PE565.145v02-00 18/34 RR\1088910LV.doc

LV

ar ES attīstības politiku, kuras mērķis ir samazināt neoficiālās ekonomikas apmēru;

atzinīgi vērtē EIB tirdzniecības veicināšanas programmas, jo īpaši MVU tirdzniecības

finansēšanas instrumentu, kas piedāvā garantijas ārvalstu bankām, kuras sniedz

tirdzniecības finansējumu MVU un tādējādi veicina tirdzniecības plūsmu atjaunošanu un

mazina naudas nodrošinājumu ierobeţojumus, kā arī citus jaunus tirdzniecības

finansēšanas projektus valstīs, ko smagi skārusi ekonomikas krīze, un īpaši pielāgotus

finanšu risinājumus, piemēram, Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kas

paredzēts finanšu integrācijai;

15. īpaši atzinīgi vērtē EIB finansēšanas darbības, atbalstot infrastruktūras un transporta

projektus Eiropas reģionos; uzsver, ka šāda veida finansiāls atbalsts ievērojami palielina

tirdzniecības attīstības potenciālu, sekmējot izaugsmi un konkurētspēju, jo īpaši teritorijās

ar dabiskiem ģeogrāfiskiem ierobeţojumiem;

16. aicina EIB nodrošināt, ka uzņēmumiem, kas piedalās projektos, kurus līdzfinansē EIB,

tiktu pieprasīts ievērot vienādas darba samaksas un algu pārredzamības principu, kā arī

vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, kā ir noteikts Eiropas

Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūnija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa

īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm

nodarbinātības un profesijas jautājumos; turklāt norāda, ka, pieņemot lēmumus par

projektu finansēšanu, EIB būtu jāņem vērā kandidējošo uzņēmumu veiktie pasākumi

korporatīvās sociālās atbildības jomā;

17. uzskata Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) mehānismu

maziem un vidējiem uzņēmumiem par nepietiekami finansētu, ņemot vērā tā mērķa

nozīmi kvalitatīvu darbvietu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, jo tam ir paredzēti tikai

EUR 200 mlj. uz vairāk nekā desmit gadiem trijās daţādās Austrumu partnerības valstīs,

izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un EIB kā

starpniekbankas;

18. aicina EIB jaunattīstības valstīm paredzētos līdzekļus koncentrēt uz infrastruktūras

attīstību un sadarboties ar Āfrikas Attīstības banku (AfDB), lai finansētu ilgtermiņa

investīcijas, kas kalpotu ekonomikas attīstībai;

19. atzinīgi vērtē kopā ar Pasaules Banku rasto risinājumu, kas ļauj EIB veicināt Ukrainas

gāzes iegādi;

20. aicina EIB daudzkāršot finansiālos resursus, apvienojoties partnerībās ar citiem

aizdevējiem un kombinējot ES līdzekļu piešķīrumus ar EIB aizdevumiem;

21. uzskata, ka EIB ieguldījums MVU atbalsta programmās tirdzniecības partnervalstīs

austrumu un dienvidu kaimiņreģionos būtu galvenokārt jāpievērš tam, lai veicinātu minēto

uzņēmumu dalību Eiropas vērtību ķēdēs; norāda, ka paļaušanās uz vietējām

partnerbankām vietējos finanšu tirgos var būt problemātiska attiecībā uz MVU piekļuvi

finansējumam, ja vietējās procentu likmes ir ļoti augstas kā, piemēram, Ukrainā;

22. aicina EIB saistībā ar ex-ante novērtējumiem par uzņēmumiem, pret kuriem notiek tiesu

iestāţu izmeklēšana, atjaunināt politiku, kuru tā īsteno cīņai pret nelikumīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī organizēto noziedzību, un cita starpā

izstrādāt jaunu un atbildīgu nodokļu politiku, šajā nolūkā 2016. gadā vispirms pārskatot

RR\1088910LV.doc 19/34 PE565.145v02-00

LV

savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

23. aicina EIB savu pilnvaru robeţās saglabāt nepieciešamo elastību, lai reaģētu uz postošiem

notikumiem ārvalstīs un krīţu laikā, iespējams, palielināt ārējo finansējumu ES Vidusjūras

austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

24. iesaka, ka EIB gan tiešā, gan netiešā finansēšana, izmantojot starpniekus, būtu jāveic ar

nosacījumu, ka saskaņā ar Ceturtās kapitāla prasību direktīvas noteikumiem attiecībā uz

kredītiestādēm tiek atklāti ar nodokļiem saistītie dati par katru valsti;

25. aicina EIB vākt datus par nodokļu maksājumiem, kas izriet no tās investēšanas un

aizdošanas darbībām, it īpaši par uzņēmumu peļņas aplikšanu ar nodokli un sevišķi

jaunattīstības valstīs, un reizi gadā šos datus analizēt un publiskot;

26. uzskata, ka jebkuram EIB uzdevumu un atbildības tālākam pieaugumam pretī ir jāliek

atbilstošs bankas kapitāla palielinājums;

PE565.145v02-00 20/34 RR\1088910LV.doc

LV

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums 19.11.2015

Galīgais balsojums +:

–:

0:

32

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Maria Arena, Tiziana Beghin, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle

de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora

Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Ska Keller, Gabrielius

Landsbergis, David Martin, Emmanuel Maurel, Alessia Maria Mosca,

Franck Proust, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi,

Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Adam Szejnfeld,

Hannu Takkula

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Klaus Buchner, Nicola Danti, Edouard Ferrand, Agnes Jongerius, Seán

Kelly, Fernando Ruas, Marita Ulvskog

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija

klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Edward Czesak, Rosa D‘Amato, Dario

Tamburrano, Janusz Wojciechowski

RR\1088910LV.doc 21/34 PE565.145v02-00

LV

10.12.2015

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS

Budţeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Eider Gardiazabal Rubial

IEROSINĀJUMI

Budţeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budţeta kontroles komiteju rezolūcijas

priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidi un mudina EIB

nodrošināt tā finansēšanas darbību papildināmību attiecībā uz pašreizējām ES

programmām un tradicionālajiem EIB pasākumiem; pauţ baţas, ka daudziem projektiem,

kas tika atlasīti vērtspapīrošanas pārejas fāzē, būtu bijusi piekļuve finansējumam parastos

apstākļos un ka tie neatbilst papildināmības prasībai; atgādina, ka ESIF garantija tika

paredzēta, lai EIB varētu uzņemties lielāku risku, vienlaikus saglabājot AAA

kredītreitingu; uzsver, ka tas īpaši vērīgi uzraudzīs atbilstību šim kritērijam; uzsver, ka ir

vajadzīga labāka pārredzamība, kuras nodrošināšanai ir jāuzlabo ziņošanas prakse; turklāt

aicina EIB pārredzami un pienācīgi izmantot rezultātu pārskatu;

2. atzinīgi vērtē sadarbību starp EIB un valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm

(NPBI), jo īpaši attiecībā uz ESIF, ņemot vērā to īpašās prasmes un zināšanas

mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī inovatīvu jaunuzņēmumu

finansēšanas jomā; atgādina, ka attiecībā uz NPBI iesaisti ESIF projektos ir vajadzīga

pilnīga pārredzamība un prioritāra orientēšanās uz rezultātiem;

3. uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un tiem arī turpmāk ir jābūt galvenajai

EIB aizdošanas darbību mērķauditorijai, tāpēc ir jāstiprina tādi instrumenti kā MVU

tirdzniecības finanšu mehānisms vai īpaši pielāgoti finanšu risinājumi, piemēram,

„InnovFin‖ MVU garantiju mehānisms;

4. atzinīgi vērtē jauno informāciju, kas sniegta budţeta projektam pievienotajā darba

dokumentā par finanšu instrumentiem; tomēr pauţ noţēlu, ka tajā trūkst vispārēja

pārskata par ikgadējām saistībām pret EIB un maksājumiem tai un sagaida papildu

informāciju;

PE565.145v02-00 22/34 RR\1088910LV.doc

LV

5. uzsver, ka EIB aizdošanas darbībās ir svarīgi novērst ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, lai

nodrošinātu piešķiršanu plašākā ģeogrāfiskā un nozaru kontekstā;

6. sagaida, ka EIB grupa īpaši uzmanīgi uzraudzīs Finanšu regulas 140. panta 6. punkta

ievērošanu, kurā noteikts, ka finanšu instrumenti „nerada nepamatotas priekšrocības, it

īpaši trešām personām nepamatotu dividenţu vai peļņas veidā‖, ņemot vērā baţas par to,

ka ESIF varētu kādā veidā veicināt risku socializāciju un peļņas privatizāciju tādu

finansiālo situāciju kontekstā kā projekts „Castor‖ Spānijā vai projekts „Passante di

Mestre‖ Itālijā;

7. uzskata, ka ir jāiesaistās ne tikai EIB un NPBI, bet arī visiem attiecīgajiem dalībniekiem,

lai risinātu atšķirīgas vajadzības un tirgus apstākļus daţādās dalībvalstīs un nodrošinātu

reālu papildināmību;

8. stingri mudina EIB izmantot visus līdzekļus, tostarp Eiropas Investīciju konsultāciju

centru, lai aktīvi sekmētu NPBI dalību tām uzticētajos finanšu instrumentos; jo īpaši

sagaida, ka NPBI vai to asociācijas ne tikai finansēs, bet arī izstrādās lielu daļu projektu;

9. pauţ nodomu pirms vidusposma pārskata rūpīgi pārbaudīt EIB ārējo pilnvaru īstenošanu,

ņemot vērā arī iespējamu papildu EUR 3 miljardu aktivizāciju; apstiprina apņemšanos

rūpīgi pārbaudīt pirmos projekta noslēguma ziņojumus, ko saskaņā ar ārējo aizdevumu

pilnvarām paredzēts publiskot par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam;

10. šajā saistībā aicina stiprināt EIB ārējās pilnvaras, lai reaģētu uz pašreizējiem

izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ES; uzsver EIB finansēšanas darbību nozīmi austrumu

un dienvidu kaimiņvalstīs; atgādina, ka galvenajām finansēšanas darbībām vajadzētu būt

vērstām gan uz steidzamām vajadzībām, gan ilgtermiņa izaicinājumiem, piemēram,

infrastruktūras atjaunošanu, pienācīgu mājokļu nodrošināšanu un ārkārtas reaģēšanas

infrastruktūru, kā arī jauniešu bezdarba novēršanu;

11. mudina EIB pastiprināt savas darbības, lai palīdzētu risināt pašreizējās bēgļu un

migrācijas krīzes ārējo aspektu un pamatcēloņus; šajā saistībā aicina EIB savas darbības

vērst uz atbalstu investīciju vajadzībām pilsētvides, veselības aizsardzības, izglītības un

sociālajā infrastruktūrā, veicinot saimnieciskās darbības, kas rada jaunas darba iespējas,

un sekmējot pārrobeţu sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

12. pilnībā atbalsta to, ka jau pašos EIB atlases procesa sākumposmos ir rūpīgi jāpārbauda

visu projektu atbilstība ES mērķiem un politikas nostādnēm, lai atbalstāmo projektu

sarakstā iekļautu tikai tos projektus, kuros šis priekšnoteikums ir pilnībā ievērots; aicina

EIB vēl vairāk uzlabot pārredzamību un piekļuvi informācijai gan iekšējā, gan sabiedrības

līmenī, jo īpaši attiecībā uz pasākumu un programmu atlasi, uzraudzību un novērtēšanu;

turklāt prasa, lai tiktu publiskota pēc iespējas plašāka informācija par līgumu un

apakšlīgumu slēgšanas sistēmu un lai Eiropas Parlamentam vienmēr tiktu garantēta

piekļuve minētās sistēmas finanšu informācijai un dokumentācijai;

13. norāda uz ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni daudzās dalībvalstīs, jo īpaši jauniešu bezdarba

līmeni, un mudina EIB šo situāciju ņemt vērā savas politikas īstenošanā;

14. uzsver, ka EIB gada pārskatos ir jāiekļauj pilnīgāka un sīkāka analīze par investīciju

vajadzībām katrā ES nozarē nolūkā apzināt jomas, kurās ir pārāk maz investīciju, lai

RR\1088910LV.doc 23/34 PE565.145v02-00

LV

varētu īstenot ES prioritātes; uzskata, ka EIB būtu jāizvērtē, cik lielā mērā tās investīciju

instrumenti spēj novērst šādu investīciju trūkumu.

PE565.145v02-00 24/34 RR\1088910LV.doc

LV

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums 10.12.2015

Galīgais balsojums +:

–:

0:

20

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Jean Arthuis, Richard Ashworth, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez,

José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Monika Hohlmeier,

Bernd Kölmel, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Clare Moody,

Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Paul Rübig, Petri

Sarvamaa, Eleftherios Synadinos, Isabelle Thomas, Inese Vaidere,

Monika Vana, Marco Zanni, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Mercedes Bresso, Anneli Jäätteenmäki, Andrey Novakov, Marco Valli

RR\1088910LV.doc 25/34 PE565.145v02-00

LV

8.12.2015

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS

Budţeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Dimitrios Papadimoulis

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budţeta kontroles komiteju

rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. ir iepazinies ar EIB 2014. gada pārskatu un atzinīgi vērtē to, ka EIB grupas piešķirto

aizdevumu apjoms ir palielinājies par 6,92 %, sasniedzot EUR 80,3 miljardus ekonomikas

situācijā, kad izaugsme ir ierobeţota un labila un kad daţos gadījumos pat ir vērojama

lejupslīde; ir ļoti nobaţījies, jo bezdarba, nevienlīdzības un nabadzības līmenis joprojām ir

augsts un daţās dalībvalstīs tas turpina pieaugt, un ir nobaţījies arī par to, ka investīciju

apjoms Eiropā vēl arvien ir nepietiekams; norāda, ka finanšu tirgos valda nenoteiktība;

uzsver, ka šādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ daudzām dalībvalstīm ir krietni vien

vājākas izredzes sasniegt gan savai ekonomikai noteiktos mērķus, gan arī stratēģijas

„Eiropa 2020‖ mērķus;

2. zina, ka 2012. gadā EIB kapitāls ir palielināts par EUR 10 miljardiem, un aicina

dalībvalstis apsvērt iespēju vēlreiz palielināt šīs ES iestādes kapitālu;

3. pauţ noţēlu, ka 2013. gadā kopējais investīciju apjoms Eiropas Savienībā bija par 13 %

mazāks nekā pirmskrīzes periodā, turklāt daţās dalībvalstīs investīcijas samazinājās par

25 % un citās pat par 60 %, radot Eiropas Savienībā bīstamu nelīdzsvarotību investīciju

jomā; uzskata, ka tādu investīciju nodrošināšana, kuras veicina izaugsmi un rada

darbvietas, cita starpā arī ES un dalībvalstu atvēlētā finansējuma efektīvāka sadale

nākamajos gados, joprojām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas EIB ir jārisina; ir

pārliecināts, ka EIB darbībai ir svarīga nozīme centienos visas ES mērogā atbalstīt

noturīgai, vienojošai un iekļaujošai izaugsmei paredzētas investīcijas;

4. prasa EIB, rīkojoties piesardzīgi, būtiski palielināt investēšanas aktivitāti un šajā sakarā jo

īpaši pievērsties tādām jomām kā stratēģiskā infrastruktūra, pētniecība, inovācija, MVU,

pētniecība un izstrāde, un novatoriski jaunuzņēmumi, tā apmierinot reālās ekonomikas

PE565.145v02-00 26/34 RR\1088910LV.doc

LV

vajadzības un risinot investīciju trūkuma problēmu, kas aktuāla Eiropas valstu

ekonomikai; prasa EIB uzlabot savu darbību saskaņā ar 28. protokolu par ekonomisko,

sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, cik liela nozīme ir tam, ka tiek radīti jauni

investīciju instrumenti, kas palielina EIB spēju uzņemties risku un veicina rentablas un

efektīvas investīcijas, vēlams, nepieļaujot privāto investīciju izstumšanu; atzinīgi vērtē to,

ka kopš 2009. gada ir palielinājies augstāko paraksta līmeņu skaits, taču uzsver, ka visas

iespējas šajā ziņā vēl nav izsmeltas; atzīmē, ka ir steidzami jānodrošina pieeja

finansējumam, jo īpaši MVU gadījumā;

5. aicina EIB, īstenojot tai piešķirtās pilnvaras, vēlreiz pārskatīt savu stratēģiskās plānošanas

programmu; mudina EIB finansēt tādus investīciju projektus, kas rada vislielāko

ekonomisko un sociālo ietekmi;

6. uzsver, ka galvenais priekšnoteikums tam, lai EIB varētu atbalstīt ekonomikai noteikto

mērķu īstenošanu, ir pārliecība par pašas EIB finanšu stāvokļa stabilitāti un ticība tās

atbalstītajiem projektiem; tāpēc uzsver, ka bankas kreditēšanas darbībai ir jābūt ļoti

kvalitatīvai;

7. uzsver, ka, paplašinot EIB īstenoto finansēšanas darbību, nevar aizstāt budţetu

konsolidēšanu un strukturālās reformas dalībvalstīs;

8. uzsver, ka investīcijām, strukturālām reformām un stabilai budţeta politikai ir jābūt

visaptverošas stratēģijas elementiem;

9. uzskata, ka EIB nevajadzētu būt tikai finanšu iestādei, bet arī zināšanu un paraugprakses

bankai;

10. ierosina EIB palielināt savu spēju veikt nozaru analīzi;

11. aicina EIB un citas ES investīciju struktūras sadarboties ciešāk, lai nepieļautu investīciju

pārklāšanās risku;

12. atgādina, ka Parlaments atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidi;

uzsver nepieciešamību pēc efektīvas, pārredzamas un taisnīgas ESIF darbības, kas atbilst

ESIF piešķirto pilnvaru un ESIF regulējuma kritērijiem; aicina EIB ciešā sadarbībā ar

abām likumdevējām iestādēm īstenot ESIF un turpmāk to pilnveidot, un tādēļ cita starpā

laicīgi un obligāti noslēgt Parlamenta un EIB iestāţu nolīgumu, par kuru vienošanās vēl

nav panākta;

13. atzinīgi vērtē EIB uzlabotos konsultāciju pakalpojumus, kas ļaus lietderīgāk izlietot ES

finansējumu, kā arī efektīvāk izstrādāt un īstenot projektus;

14. uzsver, ka projekta dzīvotspēju EIB vajadzētu uzskatīt par svarīgāko kritēriju aizdevuma

piešķiršanai; aicina EIB pievērsties tieši investīcijām reālajā ekonomikā, lai veicinātu

nodarbinātību un izaugsmi Eiropas Savienībā;

15. aicina EIB sākt īstenot efektīvu un mūsdienīgu atbildīgas nodokļu uzlikšanas politiku, ko

pārraudzītu par nodokļu jautājumiem atbildīgais dienests un kas būtu sīki izklāstīta EIB

gada pārskatā par nodokļu jomu; pieprasa, lai saskaņā ar šo politiku EIB aktīvi piemērotu

tā dēvēto pārvietošanas klauzulu un sistemātiski publicētu datus par to, kurā jurisdikcijā ir

RR\1088910LV.doc 27/34 PE565.145v02-00

LV

reģistrēti fondi, kas saņem EIB atbalstu; aicina EIB atturēties no līdzekļu piešķiršanas

saņēmējiem vai finanšu starpniekiem un no sadarbības ar finanšu partneriem, ja tie ir

ieguvuši sliktu reputāciju, kā arī stingri īstenot preventīvus pasākumus un regulāri vērtēt

nodokļu sistēmas, vēršoties pret nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas un ko Komisija

oficiāli ir atzinusi par nodokļu oāzēm, pret nodokļu nemaksāšanu, krāpšanu nodokļu jomā

un nodokļu apiešanu un pret nelikumīgu un agresīvu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

aicina EIB rīkoties efektīvāk, lai nepieļautu korupcijas un organizētās noziedzības

iefiltrēšanās iespējas EIB projektos; aicina EIB atgūt aizdevumu, ja tas nav izlietots

atbilstoši noteikumiem, un pieprasa iesniegt sarakstu, kurā norādīti nepabeigtie EIB

darījumi ar partneriem, jo īpaši tiem, kas reģistrēti jurisdikcijās, kuras Komisija iekļāvusi

„30 nozīmīgāko‖ vispasaules nodokļu oāţu sarakstā;

16. aicina EIB vēlreiz izvērtēt to, cik lielā mērā privātā un publiskā sektora partnerības ir

nozīmīgas attiecīgo valstu ekonomikai un sabiedrībai izaugsmes, nodarbinātības un

produktivitātes veicināšanas ziņā un cik lielu pievienoto vērtību tās šajā sakarībā

nodrošina, un cik rentabla un efektīva ir šādu partnerību ietekme uz publiskā sektora

budţetiem, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās ilgtermiņa procentu likmju prognozes; aicina

EIB nostiprināt zinātības bāzi, kas valdībām, reģioniem, pilsētām un pašvaldībām ir

vajadzīga līdzdalībai privātā un publiskā sektora partnerības struktūrās;

17. šajā sakarībā uzsver, ka dalībvalstis, kurās privātā un publiskā sektora partnerības ir

mazāk attīstītas, varētu apsvērt iespēju izstrādāt pamatnostādnes, kas veicinātu šāda veida

līgumu efektīvāku izmantošanu;

18. atzīmē, ka EIB obligācijas ir tikai Savienības parāda vērtspapīru emitēšanas piemērs;

19. atzinīgi vērtē EIB politiku, kuras mērķis ir palielināt finansējumu MVU un investīcijas

jaunatnē, taču ir nobaţījies, ka pagaidām rezultātu ziņā tās ietekme uz reālo ekonomiku un

nodarbinātību joprojām ir ierobeţota; atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju fonda (EIF)

kapitāla palielināšanu no EUR 3 miljardiem līdz EUR 4,5 miljardiem un aicina EIF sniegt

analītisku ziņojumu par progresu, kas panākts, pateicoties tik būtiskam palielinājumam;

tāpat pieprasa, lai EIB ziņotu par to, cik rezultatīvi ir īstenots EIB grupas riska

veicināšanas mandāts, atbalstot novatoriskus un augsta riska MVU;

20. atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā EIB ar EUR 4,3 miljardiem bija lielākais emitents zaļo

obligāciju tirgū, turklāt emitēto vērtspapīru apjoms tika būtiski palielināts, sasniedzot

EUR 28 miljardu vērtību, un aicina EIB vēl stingrāk īstenot videi draudzīgas atjaunojamās

enerģijas politiku; atzinīgi vērtē arī EIB ieceri izvērtēt savas darbības ietekmi uz klimatu

un pieprasīt novērtējuma publicēšanu, turklāt aicina EIB, ņemot vērā Komisijas

ieteikumus un Atkritumu pamatdirektīvu, par prioritārām noteikt investīcijas projektos,

kas izstrādāti atkritumu hierarhijas augstākajam līmenim, un investīcijas citos enerģijas

utilizācijas veidos;

21. uzsver reģionālās attīstības nozīmi un aicina EIB paplašināt dialogu un sadarbību ar

reģionālajām un vietējām pašvaldībām, bankām un aģentūrām; uzskata, ka šajā kontekstā

būtu jāatbalsta arī pārrobeţu sadarbība;

22. aicina EIB pievērst uzmanību tām trešām valstīm un reģioniem ārpus ES, kuri cieš no

konfliktiem un galējas nabadzības, un tā galvenokārt censties samazināt plaisu, kas

attīstības ziņā pastāv starp ES un šiem reģioniem, sevišķi lielu uzmanību pievēršot

PE565.145v02-00 28/34 RR\1088910LV.doc

LV

Vidusjūras reģiona dienvidu kaimiņvalstīm un Austrumeiropas kaimiņvalstīm; prasa

pilnībā ievērot līdzekļu saņēmēju valstu tiesību aktus; aicina EIB vēl vairāk palielināt

rezultātu mērīšanas sistēmas efektivitāti attiecībā uz darbībām, kas tiek veiktas aiz ES

robeţām; prasa Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo

aizdevumu darbības rezultātiem un atbilstību ES politikas nostādnēm; atzinīgi vērtē to, ka

ES dotācijās aizvien lielāks kļūst EIB aizdevumu īpatsvars un ka tas notiek tādēļ, lai

sasniegtu labākus projektu rezultātus ES partnervalstīs;

23. aicina EIB nodrošināt vēl lielāku pārredzamību un gan iekšēji (Parlamentam un citām ES

iestādēm), gan ārēji (sabiedrībai) vēl labāk pieejamu informāciju, jo īpaši par līgumu un

apakšlīgumu slēgšanas sistēmu, par iekšējās izmeklēšanas procesu rezultātiem, par

pasākumu un programmu atlasi, uzraudzību un vērtēšanu, ko veic, pamatojoties uz

precīziem un izmērāmiem rādītājiem, kā arī par metodiku, pēc kuras sagatavo iepriekšēju

(ex ante) ietekmes novērtējumu un izpildes (ex post) novērtējuma ziņojumu katram

finansētajam projektam, un par attiecīgajiem šādu novērtējumu un ziņojumu rezultātiem,

ja vien tas neskar komerciāli sensitīvu informāciju; mudina EIB stingri nodrošināt par

sūdzību izskatīšanas mehānismu atbildīgā biroja neatkarību un efektivitāti un vēl vairāk

samazināt birokrātiju, palielināt savu spēju veikt makroekonomisko analīzi un panākt

dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību vadošajos amatos; pauţ noţēlu, ka EIB Vadības

komitejā, Valdē un Direktoru padomē trūkst daţādības, jo īpaši dzimumu līdztiesības ziņā;

24. prasa, lai EIB bieţāk ziņotu Parlamentam un citām ieinteresētajām personām par saviem

lēmumiem, panākto progresu un kreditēšanas darbības ietekmi Eiropas Savienībā un trešās

valstīs, šajā nolūkā izmantojot pastāvīgas dialoga struktūras, kas ļauj palielināt

parlamentāro uzraudzību, tostarp dialogam par to, kā EIB īsteno savu politiku attiecībā uz

jurisdikcijām, kuras neievēro noteiktās prasības, un lai EIB pilnībā ievērotu ESIF regulu,

sevišķi noteikumus par iestādes sadarbību ar Parlamentu; aicina EIB arī visus savus

ikdienas darījumus veikt saskaņā ar ziņošanas un pārskatatbildības prasībām, kas noteiktas

ESIF regulā; ņemot to vērā, prasa, lai EIB parakstītu nolīgumu ar Parlamentu, saskaņā ar

kuru varētu tieši izvaicāt EIB prezidentu (kas jau ir iespējams attiecībā uz ECB

priekšsēdētāju), un lai EIB uzlabotu savu ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka

amatiem paredzēto atlases procedūru.

RR\1088910LV.doc 29/34 PE565.145v02-00

LV

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums 1.12.2015

Galīgais balsojums +:

–:

0:

48

5

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès,

Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds,

Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Roberto Gualtieri,

Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Jeţek,

Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Sander Loones,

Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Costas Mavrides,

Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios

Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-

Lerner, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Renato Soru,

Theodor Dumitru Stolojan, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora

van Nieuwenhuizen, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni, Sotirios

Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Matt Carthy, Philippe De Backer, Ildikó Gáll-Pelcz, Marian Harkin,

Sophia in ‗t Veld, Barbara Kappel, Verónica Lope Fontagné, Paloma

López Bermejo, Thomas Mann, Alessia Maria Mosca, Michel Reimon,

Maria João Rodrigues

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija

klāt galīgajā balsošanā

Agnes Jongerius, Anneleen Van Bossuyt, Igor Šoltes

PE565.145v02-00 30/34 RR\1088910LV.doc

LV

13.11.2015

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS

Budţeta kontroles komitejai

par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats

(2015/2127(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Ivan Jakovčić

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budţeta kontroles komiteju

rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē visu EIB grupas finansēšanas darbību palielināšanos 2014. gadā, tostarp

piešķirot vairāk nekā EUR 50 miljardus papildu aizdevumos un piesaistot vairāk nekā

EUR 150 miljardus investīcijās, kas ir nozīmīgs kohēzijas politikas un Eiropas strukturālo

un investīciju fondu (ESI fondu) papildinājums;

2. atzīst, ka ekonomikas un finanšu krīze un tās ietekme uz tradicionālajām kredītsistēmām,

kā arī esošie finansiālie un nefinansiālie šķēršļi ir samazinājuši investīciju apmēru, kas

savukārt traucē Eiropas Savienības ekonomikai sasniegt pilnu izaugsmes potenciālu un

apdraud MMVU (mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu) attīstības iespējas; šajā

sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un tā spēju palielināt

privātās investīcijas;

3. atgādina, ka ESIF būtu arī jāveicina kohēzija, un uzsver nepieciešamību nodrošināt ESIF

un pārējo ES politikas virzienu un instrumentu, jo īpaši ESI fondu, savstarpējo

saskaņotību un papildināmību, kas palīdzētu nodrošināt stabilu un labvēlīgu vidi

investīcijām un uzņēmējdarbībai; iesaka dalībvalstīm izraudzīties valsts attīstību

veicinošās bankas;

4. uzskata, ka ir jāizstrādā saziņas politika par EIB darbībām, lai nodrošinātu, ka par šīm

programmām ir pastāvīgi informēti visi pārvaldes līmeņi; ir nelokāmi pārliecināts, ka ir

jāvienkāršo noteikumi par ESI fondu atbalstu EIB finanšu instrumentiem; aicina EIB

vairāk popularizēt savas plānošanas konsultācijas, kas palīdz ESI fondu vadošajām

iestādēm labāk izlietot pieejamos resursus, tādējādi sniedzot labumu visiem Eiropas

iedzīvotājiem;

RR\1088910LV.doc 31/34 PE565.145v02-00

LV

5. atzinīgi vērtē garantiju mehānismā InnovFin iekļautos jaunos instrumentus un

pakalpojumus, kas veicina pētniecību un inovāciju;

6. pieņem zināšanai EIB darbības plānu 2015.–2017. gadam; atzinīgi vērtē tās atzinumu, ka

dalībvalstu atlabšanas ātrums ir atšķirīgs, un to, ka ekonomisko un sociālo kohēziju tā ir

noteikusi par transversālu politikas mērķi;

7. uzskata, ka EIB noteikumi un procedūras, tostarp horizontālā un nozaru politika, būtu

jāpiemēro visām tās darbībām, kas saistītas ar ES budţetu, tostarp ESIF; uzskata, ka

EIB/EIF finansēšanas darījumi būtu jāizraugās pārredzami, nodrošinot pārskatatbildību un

pamatojoties uz kvalitātes kritērijiem; uzsver, ka būtu regulāri jāizvērtē šo instrumentu

darbība, kā arī pienācīgu pārbauţu īstenošanas efektivitāte;

8. atzinīgi vērtē EIB grupas funkciju paplašināšanu attiecībā uz kohēzijas politikas

īstenošanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā; uzskata, ka tas ir solis pareizajā

virzienā, lai palielinātu EIB un ESI fondu sinerģiju; uzskata, ka finanšu instrumentu

izmantošanā būtu jāievēro teritoriālais aspekts un pilsētu, lielpilsētu un lauku apgabalu

daudzveidība, lai cita starpā arī uzlabotu kohēziju reģionos; uzsver, ka ir svarīgi uzturēt

pastāvīgu dialogu ar darbības programmu pārvaldības iestādēm, lai panāktu sinerģiju un

tādējādi sasniegtu stratēģijas ―Eiropa 2020‖ mērķus, cita starpā atbalstot MMVU un

nodrošinot tiem finanšu instrumentu pieejamību; tomēr pauţ baţas, ka 2007.–2013. gada

plānošanas periodā galīgajiem saņēmējiem tika izmaksāts neliels kohēzijas politikas

finanšu instrumentu līdzekļu apjoms;

9. uzsver EIB lomu tādu darbību finansēšanā, kas nodrošina trešo valstu iedzīvotāju

pamatvajadzības;

10. aicina EIB prasīt lielāku pārredzamību no finanšu starpniekiem attiecībā uz aizdevumu

piešķiršanu kandidātprojektiem;

11. uzskata, ka administratīvais slogs un administratīvo spēju trūkums nopietni kavē kohēzijas

politikas mērķu veiksmīgu sasniegšanu; uzskata, ka ir svarīgi pārskatīt administratīvās

procedūras un šādu slogu samazināt; uzsver EIB padomdevējas lomu un atzīst tās

centienus šajā jomā; atzinīgi vērtē Komisijas un EIB sadarbību konsultatīvās platformas

„fi-compass‖ ieviešanā; aicina EIB sniegt Komisijai un dalībvalstīm ieteikumus par

administratīvo procedūru vienkāršošanu un spēju veidošanu, ņemot vērā EIB pieredzi

darbā ar publisko finansējumu;

12. tāpat uzskata, ka ir jāpastiprina Komisijas, EIB un pašvaldības un reģionālo iestāţu

sadarbība, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek efektīvi izmantoti teritoriju

attīstības un kohēzijas politikas veicināšanai;

13. aicina EIB palielināt atbalstu projektiem, kas ietverti ES makroreģionālajās stratēģijās;

uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk atbalstīt ilgtspējīgās, inovatīvās, kā arī tradicionālās ES

ekonomikas nozares; uzsver nepieciešamību savstarpēji savienot Eiropas Savienības

dalībvalstis ar intermodāliem pārvadājumiem un vietai piesaistītām investīcijām; turklāt

aicina izveidot finanšu un investīciju platformas, tādā veidā ļaujot sasaistīt no daţādiem

avotiem iegūtu finansējumu un piesaistīt investīcijas, kas vajadzīgas šādiem

makroreģionālajiem projektiem;

PE565.145v02-00 32/34 RR\1088910LV.doc

LV

14. uzsver uz rezultātiem orientēto pieeju kohēzijas politikai 2014.–2020. gada plānošanas

periodā; saistībā ar EIB gada pārskatiem prasa vairāk informācijas par EIB darbību

rezultātiem un ieguldījumu kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā; šajā sakarībā aicina

Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 sniegtās iespējas,

lai attiecīgos gadījumos palielinātu finanšu instrumentu izmantošanas apjomu laikposmā

līdz 2020. gadam un aicina EIB vairāk popularizēt savus instrumentus un saņēmēju labo

praksi, lai palielinātu šo instrumentu pievilcību;

15. atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt daudzpusēju sadarbību starp EIB un valsts attīstību

veicinošajām bankām, lai sekmētu sinerģiju, kopīgi uzņemtos risku un izmaksas un

nodrošinātu pienācīgus aizdevumus ES projektiem, kuri labvēlīgi ietekmē produktivitāti,

darbvietu radīšanu, vides aizsardzību un dzīves kvalitāti;

16. atgādina, ka Parlamentam vajadzētu būt galvenajai lomai, nodrošinot uzraudzību pār to,

kā šīs stratēģijas un projekti ietekmē nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi; prasa īstenot

ciešāku dialogu un informācijas apmaiņu starp EIB un Parlamentu attiecībā uz EIB

darbībām, kas ietekmē ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, šajā nolūkā rīkojot

regulāras sanāksmes; uzskata, ka būtu noderīgi regulāri saņemt jaunāko informāciju par

EIB pārvaldības izmaksām un maksām un par finansēto projektu ietekmi uz nodarbinātību

un pievienoto ekonomisko vērtību, ko šie projekti nodrošina.

RR\1088910LV.doc 33/34 PE565.145v02-00

LV

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums 12.11.2015

Galīgais balsojums +:

–:

0:

34

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Pascal Arimont, Victor Boştinaru, Andrea Cozzolino, Rosa D‘Amato,

Michela Giuffrida, Anna Hedh, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić,

Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra

Mihaylova, Younous Omarjee, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák,

Julia Reid, Terry Reintke, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria

Spyraki, Ruţa Tomašić, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg,

Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim

Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Andor Deli, Josu Juaristi Abaunz, Ivana Maletić, Jan Olbrycht,

Demetris Papadakis, Tonino Picula, Claudia Schmidt, Hannu Takkula,

Damiano Zoffoli, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija

klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg

PE565.145v02-00 34/34 RR\1088910LV.doc

LV

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums 23.2.2016

Galīgais balsojums +:

–:

0:

22

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Nedzhmi Ali, Louis Aliot, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis,

Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina

Dlabajová, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Verónica Lope

Fontagné, Monica Macovei, Dan Nica, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa,

Claudia Schmidt, Bart Staes, Michael Theurer, Marco Valli, Derek

Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā

balsošanā

Cătălin Sorin Ivan, Benedek Jávor, Markus Pieper, Julia Pitera, Marco

Zanni