starptautiskā darbaspēka kustība
DESCRIPTION
Starptautiskā darbaspēka kustība. Cilvēkkapitāls Migrē kapitāls, cilvēks tam līdzi. Migrē kapitāls, cilvēks tam līdzi. Piemērs. Persija līča valstīm par bagātību jāpateicas naftai, bet par komfortu viesstrādniekiem. Sarežģītākais SEA elements jo procesā tiek iesaistīti dzīvi cilvēki. - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
StarptautiStarptautiskā skā
darbaspēkdarbaspēka kustībaa kustībaCilvēkkapitālCilvēkkapitāl
ss
Migrē Migrē kapitāls, kapitāls,
cilvēks tam cilvēks tam līdzilīdzi
Migrē kapitāls, cilvēks Migrē kapitāls, cilvēks tam līdzitam līdzi
PiemērsPiemērs
Persija līča valstīm par bagātību Persija līča valstīm par bagātību jāpateicas naftai, bet par komfortu jāpateicas naftai, bet par komfortu viesstrādniekiemviesstrādniekiem
Sarežģītākais SEA Sarežģītākais SEA elements jo procesā tiek elements jo procesā tiek
iesaistīti dzīvi cilvēkiiesaistīti dzīvi cilvēki Delikātākais SEA elements, bet Delikātākais SEA elements, bet
pretēji WTO, SVF, tirdzniecībā un pretēji WTO, SVF, tirdzniecībā un monetārajā sfērā, cilvēku migrācijas monetārajā sfērā, cilvēku migrācijas regulēšanai nav izveidoti nekādi regulēšanai nav izveidoti nekādi noteikumi un nav nekādas noteikumi un nav nekādas organizācija (piem., pasaules organizācija (piem., pasaules migrācijas organizācija), kas to migrācijas organizācija), kas to paveiktu.paveiktu.
MigrācijaMigrācija
ir iedzīvotāju pārvietošanas, kuras ir iedzīvotāju pārvietošanas, kuras rezultāta uz ilgāku vai īsāku laiku rezultāta uz ilgāku vai īsāku laiku izmaiņas to izvietojums teritorija, ka izmaiņas to izvietojums teritorija, ka ari skaits un sastāvs katra no ari skaits un sastāvs katra no apmaiņas reģioniem.apmaiņas reģioniem.
Atslēgas vārdi: darbaspēka Atslēgas vārdi: darbaspēka ģeogrāfiska mobilitāte, migrācija, ģeogrāfiska mobilitāte, migrācija, emigrācija, imigrācija, reemigracija, emigrācija, imigrācija, reemigracija, migrācijas politikamigrācijas politika
Kādā kontekstā?Kādā kontekstā?
Dabas bagātībasDabas bagātības DarbsDarbs Labāki dzīves apstākļiLabāki dzīves apstākļi MācībasMācības
Motīvs Motīvs Darbaspēks kā svarīgākais Darbaspēks kā svarīgākais
ražošanas faktors, cenšas sev ražošanas faktors, cenšas sev atrast visefektīvāko atrast visefektīvāko pielietojumupielietojumu ne tikai nacionālā, ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī – bet arī starptautiskā līmenī – notiek darbaspēka pašregulēšanāsnotiek darbaspēka pašregulēšanās
Gūt labumu no teritoriālās Gūt labumu no teritoriālās atšķirības atšķirības
Kustības virzieniKustības virzieni
No attīstības valstīm uz No attīstības valstīm uz attīstītajāmattīstītajām
No attīstītajām uz attīstītajāmNo attīstītajām uz attīstītajām No attīstības valstīm uz attīstībasNo attīstības valstīm uz attīstības No attīstītajām uz attīstības No attīstītajām uz attīstības
valstīm (pārsvarā saistīts ar valstīm (pārsvarā saistīts ar speciālistu piesaisti) speciālistu piesaisti)
Migrantu skaits pieaugsMigrantu skaits pieaugs
Novecojošajām postindustriālajām Novecojošajām postindustriālajām valstīm vajadzīgs darbaspēks, bet valstīm vajadzīgs darbaspēks, bet nabadzīgo valstu iedzīvotājiem – nabadzīgo valstu iedzīvotājiem – darbsdarbs
Piemēram, 1/7 daļa no Filipīnu Piemēram, 1/7 daļa no Filipīnu iedzīvotājiem, migranti dienā var iedzīvotājiem, migranti dienā var piepildīt Airbus A380piepildīt Airbus A380
Net migration rate world Net migration rate world
Word Bank Word Bank
Vidējas ienākumu atšķirības starp Vidējas ienākumu atšķirības starp izcelsmes un mītnes zemēm vidēji ir izcelsmes un mītnes zemēm vidēji ir pieckārtīgapieckārtīga
Migrantu izcelsmes zemes galvenokārt Migrantu izcelsmes zemes galvenokārt saņem ienākumus no viņu naudas saņem ienākumus no viņu naudas pārvedumiem, kas 2005. gada kopuma pārvedumiem, kas 2005. gada kopuma pasaule tiek rēķināti 167 miljardi pasaule tiek rēķināti 167 miljardi dolāru, un šī summa piedejos piecos dolāru, un šī summa piedejos piecos gados ir divkāršojusies. Citos avotos gados ir divkāršojusies. Citos avotos 2006.g. pat 300 miljardi.2006.g. pat 300 miljardi.
ApjomsApjoms
1960.gads – 3.2 miljoni1960.gads – 3.2 miljoni 1995.gads – 35 miljoni1995.gads – 35 miljoni 2005.gads – 50 līdz 100 miljoni2005.gads – 50 līdz 100 miljoni 2008.gads – 100 līdz 200 miljoni + 2008.gads – 100 līdz 200 miljoni +
200 miljoni apgādājamo200 miljoni apgādājamo Ja šis pus miljards nodibinātu Ja šis pus miljards nodibinātu
atsevišķu valsti, tad tā būtu trešā atsevišķu valsti, tad tā būtu trešā lielāka valsts pasaulē.lielāka valsts pasaulē.
Apjoms naudāApjoms naudā
1.1. Indija – 25,4 miljardiIndija – 25,4 miljardi
2.2. Meksika – 24,7 miljardiMeksika – 24,7 miljardi
3.3. Ķīna – 23,3 miljardi Ķīna – 23,3 miljardi
4.4. Filipīnas – 15 miljardiFilipīnas – 15 miljardi Latvija???Latvija??? Piem., Meksikā 2.9% no IKP, bet Piem., Meksikā 2.9% no IKP, bet
Filipīnās – 13%Filipīnās – 13%
Migrāciju vilņiMigrāciju vilņi
19gts. vidus un beigas – masveida migrācija 19gts. vidus un beigas – masveida migrācija uz ASV no Īrijas un Itālijas uz ASV no Īrijas un Itālijas
20 – 50gadi – saistīti ar pēckara periodu un 20 – 50gadi – saistīti ar pēckara periodu un ar to saistītām grūtībāmar to saistītām grūtībām
Pēckara periods – ‘’Smadzeņu aizplūšana’’ Pēckara periods – ‘’Smadzeņu aizplūšana’’ uz valstīm, kur tās vajadzīgas. Dodamies uz valstīm, kur tās vajadzīgas. Dodamies studēt, piemēram, uz ASV un atpakaļ studēt, piemēram, uz ASV un atpakaļ Latvijā vairs neatgriežamiesLatvijā vairs neatgriežamies
Dzelzs priekškars – bēgšana no PSRSDzelzs priekškars – bēgšana no PSRS Ekonomiskā migrācija no Meksikas un Ekonomiskā migrācija no Meksikas un
Kubas uz ASVKubas uz ASV
KV atbalsta kapitāla KV atbalsta kapitāla transnacionalizaciju un ievieš attiecīgā transnacionalizaciju un ievieš attiecīgā uzņēmuma politiku citas zemes. uzņēmuma politiku citas zemes. Vadītāji Vadītāji un speciālisti dod priekšroku īsiem un speciālisti dod priekšroku īsiem līgumiem, kas nodrošina augstāku samaksu, līgumiem, kas nodrošina augstāku samaksu, jo palielinoties laikam, kas pavadīts cita jo palielinoties laikam, kas pavadīts cita valsti, algas līmenis izlīdzinās ar šis valsts valsti, algas līmenis izlīdzinās ar šis valsts ienākumu līmeni.ienākumu līmeni.
NK samazina bezdarbu un paaugstina NK samazina bezdarbu un paaugstina algu līmeni reģionos, no kuriem algu līmeni reģionos, no kuriem masveida izbrauc darbinieki.masveida izbrauc darbinieki.
Kvalificētā un Kvalificētā un nekvalificētā darbaspēka nekvalificētā darbaspēka
migrācijamigrācija
Ekonomiskais labums Ekonomiskais labums (importētājvalstīm)(importētājvalstīm)
Viesstrādnieki pelna un daļu no Viesstrādnieki pelna un daļu no ienākumiem iztērē turpat valstīienākumiem iztērē turpat valstī
Valstij nav jātērē līdzekļus Valstij nav jātērē līdzekļus viesstrādnieku izglītošanaiviesstrādnieku izglītošanai
Viesstrādniekus var uzskatīt par Viesstrādniekus var uzskatīt par ‘’buferi’’ krīzes situācijās, jo viņi ir ‘’buferi’’ krīzes situācijās, jo viņi ir pirmie, kuri var tikt atlaistipirmie, kuri var tikt atlaisti
Viesstrādniekiem nav nepieciešamas Viesstrādniekiem nav nepieciešamas sociālās garantijas (izņemot ES)sociālās garantijas (izņemot ES)
Citi ieguvumiCiti ieguvumi
Imigranti spēj uzlabot un uzlabo Imigranti spēj uzlabot un uzlabo demogrāfisko situāciju novecojošajā demogrāfisko situāciju novecojošajā Eiropā. Piem. Francijā, Vācijā un Eiropā. Piem. Francijā, Vācijā un Zviedrijā 10% jaundzimušo ir Zviedrijā 10% jaundzimušo ir emigrantu pēcnācēji. Šveicē – 24% emigrantu pēcnācēji. Šveicē – 24% un Luksemburgā 38%un Luksemburgā 38%
Ekonomiskais labums Ekonomiskais labums (eksportētājvalstīm)(eksportētājvalstīm)
Papildus valūtas ieguves veids – Papildus valūtas ieguves veids – nopelna un atved, lai mājās nopelna un atved, lai mājās iztērētu. Atsevišķām attīstības iztērētu. Atsevišķām attīstības valstīm darbaspēka tirdzniecība ir valstīm darbaspēka tirdzniecība ir lielākais ienākumu avots, lielākais ienākumu avots, apsteidzot preču tirdzniecību un apsteidzot preču tirdzniecību un pakalpojumus (piem. Jemena pakalpojumus (piem. Jemena darbaspēka tirdzniecība par darbaspēka tirdzniecība par pārsniedz ieņēmumus no preču pārsniedz ieņēmumus no preču eksporta)eksporta)
Ekonomiskais labums Ekonomiskais labums (eksportētājvalstīm(eksportētājvalstīm
Marokai migrantu pārskaitījumi no Marokai migrantu pārskaitījumi no ārzemēm ienes vairāk naudas nekā ārzemēm ienes vairāk naudas nekā tūrisms, bet Šrilankai nekā tējas tūrisms, bet Šrilankai nekā tējas eksports.eksports.
Darbaspēka aizplūšanas rezultātā Darbaspēka aizplūšanas rezultātā valstī mazinās bezdarba līmenis un valstī mazinās bezdarba līmenis un attiecīgi sociālā spriedzeattiecīgi sociālā spriedze
Trūkumi valstiskā līmenīTrūkumi valstiskā līmenī
Importētājiem – sociālā spriedze, Importētājiem – sociālā spriedze, jo iebraucēji sāk integrēties jo iebraucēji sāk integrēties darba tirgus nišās, kuras var darba tirgus nišās, kuras var aizpildīt vietējie, kā ari etniskās aizpildīt vietējie, kā ari etniskās nesaskaņas un strīdinesaskaņas un strīdi
Eksportētājiem – pamatā tā ir Eksportētājiem – pamatā tā ir ‘’smadzeņu aizplūšana’’ ‘’smadzeņu aizplūšana’’
Trūkumi individuālā Trūkumi individuālā līmenīlīmenī
Atgriešanās dzimtenē ir tikpat grūts Atgriešanās dzimtenē ir tikpat grūts kā ilgais atšķirtības laikskā ilgais atšķirtības laiks
Vientulība, laulības pārkāpumi, Vientulība, laulības pārkāpumi, atkarības: gluži kā ziepju operasatkarības: gluži kā ziepju operas
Ģimenes sairšanaĢimenes sairšana
Lielākie darbaspēka Lielākie darbaspēka pievilkšanas centripievilkšanas centri
ASVASV – pirmkārt vēsturiskais faktors, – pirmkārt vēsturiskais faktors, otrkārt ģēniju pievilkšanas politika, otrkārt ģēniju pievilkšanas politika, treškārt lētā darbaspēka asimilācijas treškārt lētā darbaspēka asimilācijas politika strādniekiem no Meksikas politika strādniekiem no Meksikas (50% no iedzīvotāju pieauguma ik (50% no iedzīvotāju pieauguma ik gadu)gadu)
ESES – vismaz ¼ pasaules ārvalstu – vismaz ¼ pasaules ārvalstu darbaspēka darbaspēka
Jaunie pievikšanas centriJaunie pievikšanas centri
Naftas valstis – Katara (5 000 000 Naftas valstis – Katara (5 000 000 viesstrādnieku), Saudu Arābija, viesstrādnieku), Saudu Arābija, Apvienotie arābu emirāti. Pārsvarā Apvienotie arābu emirāti. Pārsvarā strādnieki no Ēģiptes un Āzijas, kas strādnieki no Ēģiptes un Āzijas, kas valstī veido zemāko kastuvalstī veido zemāko kastu
AustrālijaAustrālija DĀRDĀR TaivānaTaivāna Argentīna un VenecuēlaArgentīna un Venecuēla
Darbaspēka migrācijas Darbaspēka migrācijas regulēšanaregulēšana
Valsts Valsts Starptautiskie tiesiskie akti Starptautiskie tiesiskie akti
1948.gada ANO cilvēktiesību 1948.gada ANO cilvēktiesību deklarācija nosaka brīvu dzīves un deklarācija nosaka brīvu dzīves un darba vietasdarba vietas izvēli izvēli
Regulu ietekmes virzieniRegulu ietekmes virzieni
Darbaspēka migrācijas ciklsDarbaspēka migrācijas cikls
1.1. Darbaspēka aizbraukšana uz citu Darbaspēka aizbraukšana uz citu valstivalsti
2.2. Uzturēšanās citā valstīUzturēšanās citā valstī
3.3. Darbaspēka atgriešanās dzimtenēDarbaspēka atgriešanās dzimtenē
Vispārpieņemtās normasVispārpieņemtās normas Tiesību nodrošināšana uz brīvu pārvietošanos Tiesību nodrošināšana uz brīvu pārvietošanos
un nodarbinātībuun nodarbinātību Garantēt migrantu atgriešanosGarantēt migrantu atgriešanos Nodrošināt migrantu nopelnītās naudas Nodrošināt migrantu nopelnītās naudas
ieplūšanu valstīieplūšanu valstī Virzīt mazāk pieprasītā darbaspēka izplūšanu no Virzīt mazāk pieprasītā darbaspēka izplūšanu no
valsts, un ierobežot izbraukšanu to profesiju valsts, un ierobežot izbraukšanu to profesiju pārstāvjiem, kas valstī ir īpaši pieprasītipārstāvjiem, kas valstī ir īpaši pieprasīti
Nodrošināt viesstrādnieku pienācīgu Nodrošināt viesstrādnieku pienācīgu nodarbināšanu sfērās, kas nepieciešamas valsts nodarbināšanu sfērās, kas nepieciešamas valsts attīstībaiattīstībai
Sociālo garantiju nodrošināšana migrantiemSociālo garantiju nodrošināšana migrantiem
Pretrunas Pretrunas
Valstij jāievēro atvērtās ekonomikas Valstij jāievēro atvērtās ekonomikas princips, kura pamatā ir brīva princips, kura pamatā ir brīva darbaspēka kustība un tanī pat laikā darbaspēka kustība un tanī pat laikā jāievieš dažāda veida regulas, lai jāievieš dažāda veida regulas, lai ierobežotu darbaspēka migrācijuierobežotu darbaspēka migrāciju
LiberālismsLiberālisms ESES1.1. Romas līgums (1957.g.) par četru Romas līgums (1957.g.) par četru
ekonomisko brīvību īstenošanu. ekonomisko brīvību īstenošanu. 2.2. Līgums par ES (Mārstrihtas līgums Līgums par ES (Mārstrihtas līgums
1992.g.) – ES tiesības brīvi 1992.g.) – ES tiesības brīvi pārvietoties, studēt, strādāt, un ceļot pārvietoties, studēt, strādāt, un ceļot jebkurā ES valstī jebkurā ES valstī
3.3. Amsterdamas līgums (1997.g.) – Amsterdamas līgums (1997.g.) – valstīm paredzēts kontrolēt valstīm paredzēts kontrolēt nodarbinātības stratēģiju. Piemēram, nodarbinātības stratēģiju. Piemēram,
Regulu ietekmes virzieniRegulu ietekmes virzieni
Brīva personu Brīva personu pārvietošanās ESpārvietošanās ES
Tūrisms – Šengenas vienošanās par Tūrisms – Šengenas vienošanās par iekšējo robežu likvidēšanuiekšējo robežu likvidēšanu
Iebraukšana, lai strādātu – brīva Iebraukšana, lai strādātu – brīva darbaspēka kustība, lai uzlabotu darbaspēka kustība, lai uzlabotu ekonomisko situācijuekonomisko situāciju
Regulu ietekmes virzieniRegulu ietekmes virzieni
ProtekcionismsProtekcionisms VīzasVīzas, kas ierobežo pārvietošanos, kas ierobežo pārvietošanos Darba vīzasDarba vīzas, kas ierobežo darbaspēka , kas ierobežo darbaspēka
pārvietošanospārvietošanos
KvotasKvotas piem. ASV ik gadus drīkst iebraukt piem. ASV ik gadus drīkst iebraukt ne vairāk 200 tūkstoši viesstrādniekune vairāk 200 tūkstoši viesstrādnieku
Eiropa – nepiešķirt pilsonību ne tikai Eiropa – nepiešķirt pilsonību ne tikai migrantiem, bet arī viņu valstī dzimušajiem migrantiem, bet arī viņu valstī dzimušajiem bērniembērniem
Cik strādā tūrismā?Cik strādā tūrismā?
Precīzi var noteikt Precīzi var noteikt tiešitieši nodarbinātos nodarbinātos
(pasaulē ~ 385 milj. (~ katrs 8-tais (pasaulē ~ 385 milj. (~ katrs 8-tais 2010.g.) 2010.g.)
50% no tiem viesmīlībā,50% no tiem viesmīlībā, pārējie – visos pārējos tūrisma pārējie – visos pārējos tūrisma
uzņēmumos; uzņēmumos; Latvijā ~ 5 tūkst.)Latvijā ~ 5 tūkst.) NetiešiNetieši nodarbinātie nodarbinātie ((pasaulē ~ 540 milj.;pasaulē ~ 540 milj.; Latvijā ~ 56 tūkst.)Latvijā ~ 56 tūkst.)
Nodarbinātības Nodarbinātības multiplikatora aprēķināšanas multiplikatora aprēķināšanas
piemēripiemēri Pēc pakalpojumu sfērā nodarbināto skaitaPēc pakalpojumu sfērā nodarbināto skaita
( - attīstītās valstīs – 50-60% nodarbin. ( - attīstītās valstīs – 50-60% nodarbin. pakalpojumos, no tiem 5-10% tūrismā,pakalpojumos, no tiem 5-10% tūrismā,
- zema līmeņa valstīs 15-20% nodarbin. - zema līmeņa valstīs 15-20% nodarbin. pakalpojumos, mazās tūrisma valstīs līdz 50% no pakalpojumos, mazās tūrisma valstīs līdz 50% no ekonom. aktīviem iedzīv. nodarbin. tūrismā)ekonom. aktīviem iedzīv. nodarbin. tūrismā)
•• Pēc tūrismā tieši nodarbināto skaitaPēc tūrismā tieši nodarbināto skaita ((Šveices piemērs:Šveices piemērs:~ 300 tūkst. tieši nodarbināto (10% no ~ 300 tūkst. tieši nodarbināto (10% no
strādājošiem): ~ 420 tūkst. netieši strādājošiem): ~ 420 tūkst. netieši nodarbinātajiem, kopā ~ 720 tūkst.jeb 24% no nodarbinātajiem, kopā ~ 720 tūkst.jeb 24% no strādājošiem , t.i.strādājošiem , t.i.
1 tieši nodarbinātais : 1.4 netieši nodarbinātajiem, 1 tieši nodarbinātais : 1.4 netieši nodarbinātajiem, ))
Vispārējas darba resursu Vispārējas darba resursu izmantošanas izmantošanas
likumsakarības tūrismālikumsakarības tūrismā1) 1) Jo mazākJo mazāk attīstīta valsts , attīstīta valsts , jo lielāksjo lielāks
kalpotāju skaits viesmīlības uzņēmumos. kalpotāju skaits viesmīlības uzņēmumos. Kāpēc?Kāpēc?
- lēts darbaspēks- lēts darbaspēks
- vājš tehniskais aprīkojums- vājš tehniskais aprīkojums( Kalpotāju skaits uz 1 vietu viesnīcā Kenijā – 1.6 ( Kalpotāju skaits uz 1 vietu viesnīcā Kenijā – 1.6
Seišeļu salās – 1.8) Seišeļu salās – 1.8)
2) Viesmīlībā pārsvarā (>50%, Somijā 76%, Zviedrijā 63%, Austrijā
61.3%) strādā sievietes, jo:
- var būt zemāka kvalifikācija
- var būt zemāka alga
- nepilna darba diena
3) 3) Attīstītās valstīs daudz Attīstītās valstīs daudz viesstrādniekuviesstrādnieku (liels roku darba īpatsvars, sezonalitātes (liels roku darba īpatsvars, sezonalitātes dēļ)dēļ)(Vācijā – 25%,t. sk. 18% no viesnīcu (Vācijā – 25%,t. sk. 18% no viesnīcu darbiniekiem, Francijā – 24%)darbiniekiem, Francijā – 24%)
Darba specifika tūrismāDarba specifika tūrismā
Sezonāls rakstursSezonāls raksturs Nepilna darba dienaNepilna darba diena Liels nekvalificēta darba īpatsvarsLiels nekvalificēta darba īpatsvars(Austrijā 12% speciālisti, 88% - nekvalificēti (Austrijā 12% speciālisti, 88% - nekvalificēti
darbinieki)darbinieki)
•• Maz iespēju automatizēt un Maz iespēju automatizēt un mehanizēt, roku darbsmehanizēt, roku darbs
•• Jābūt psiholoģiski sagatavotamJābūt psiholoģiski sagatavotam•• Nav augsti atalgotsNav augsti atalgots
Vai Jūs joprojām Vai Jūs joprojām vēlaties strādāt vēlaties strādāt
tūrismātūrismā??