stratĒĢiskais ietekmes uz vidi novĒrtĒjums · dokumentus un noteikt attīstības potenciāla...

KRĀSLAVAS NOVADA TERITORIJAS

PLĀNOJUMAM

2012. – 2023.GADAM

STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI

NOVĒRTĒJUMS

Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādi

finansē Eiropas Sociālais fonds projekta

1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/059/034 „Krāslavas

novada pašvaldības attīstības plānošanas

kapacitātes paaugstināšana, izstrādājot jaunu

Krāslavas novada teritorijas plānojumu” ietvaros

2

SATURS

SATURS ............................................................................................................................................................................. 2

ATTĒLI UN TABULAS ..................................................................................................................................................... 4

IEVADS .............................................................................................................................................................................. 5

1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI UN ĪSS SATURA IZKLĀSTS, SAISTĪBA AR CITIEM

PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM .................................................................................................................................... 6

1.1. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI UN ĪSS SATURA IZKLĀSTS ...................................................... 6

1.2. SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM ....................................................................................... 7

2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS

LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI ........................................................................................................................................ 8

2.1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS ...................................... 8

2.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI ........................................................................................................ 8

3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS UN IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS

NETIKTU ĪSTENOTS ...................................................................................................................................................... 10

3.1. VIDES KVALITĀTE .............................................................................................................................................. 10

3.1.1. VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTE ................................................................................................................ 10

3.1.2. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTU RADĪTĀ SLODZE ........................................................................ 15

3.1.3. GAISA KVALITĀTE ...................................................................................................................................... 18

3.1.4. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS ................................................................. 19

3.1.5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA ............................................................................................................ 21

3.1.6. PAAUGSTINĀTA RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI .................................................................................. 22

3.2. IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA TERITORIJAS PLĀNOJUMS NETIKTU ĪSTENOTS ............................................... 22

4. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTS VAR BŪTISKI IETEKMĒT .. 24

4.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI ........................................................................... 24

4.1.1. DABAS PARKI ............................................................................................................................................. 24

4.1.2. AIZSARGĀJAMO AINAVU APVIDUS „AUGŠDAUGAVA” .......................................................................... 28

4.1.3. DABAS LIEGUMI ......................................................................................................................................... 28

4.1.4. DABAS PIEMINEKĻI .................................................................................................................................... 29

4.2. LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJAS ...................................................... 31

4.3. RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJAS ......................................................................................................... 32

4.4. BLĪVAS APBŪVES TERITORIJAS ........................................................................................................................ 33

5. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTĀS VIDES PROBLĒMAS .......................................................... 35

6. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI ........................................................................ 36

6.1. STARPTAUTISKIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI.............................................................................................. 36

6.2. NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI ..................................................................................................... 37

3

7. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA UN TĀ IESPĒJAMO ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS............................................................................................................................ 40

7.1. TIEŠĀS UN NETIEŠĀS IETEKMES ...................................................................................................................... 40

7.1.1. TIEŠĀS IETEKMES ....................................................................................................................................... 40

7.1.2. NETIEŠĀS IETEKMES .................................................................................................................................. 40

7.2. ĪSLAICĪGĀS UN ILGLAICĪGĀS IETEKMES .......................................................................................................... 41

7.2.1. ĪSLAICĪGĀS IETEKMES ............................................................................................................................... 41

7.2.2. ILGLAICĪGĀS IETEKMES ............................................................................................................................. 41

8. RISINĀJUMI, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU PLĀNOŠANAS DOKUMENTA UN TĀ IESPĒJAMO

ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKO IETEKMI UZ VIDI .................................................................................. 44

9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSS IESPĒJAMO ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS,

STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA VEIKŠANAS APRAKSTS ....................................................................................... 47

10. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI ....................................................................................................................... 48

11. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES

NOVĒRTĒJUMS ............................................................................................................................................................... 49

12. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS MONITORINGS .................................................................... 50

13. KOPSAVILKUMS ............................................................................................................................................... 51

4

ATTĒLI UN TABULAS Attēls 1: Daugavas loki

Attēls 2: Virszemes ūdensobjektu robežas

Attēls 3: Upju un ezeru ekoloģiskie tipi novada teritorijā

Attēls 4: Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti novadā

Tabula 1: Publiskās upes

Tabula 2: Publiskie ezeri

Tabula 3: Ezeri, kuros zvejas tiesības piedr valstij

Tabula 4: Pamata un papildus pasākumi

Tabula 5: Prioritārie zivju ūdeņi novada teritorijā

Tabula 6: Oficiālās peldvietas ūdens kvalitāte pēc 2011.gadā veiktajām pārbaudēm

Tabula 7: Centralizētās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas

Tabula 8: Uzņēmumi, kas 2010.gadā snieguši valsts statistikas atskaiti „Nr.2-Gaiss”

Tabula 9: Potenciāli piesārņotās vietas

Tabula 10: Ziņas par bijušām sadzīves atkritumu izgāztuvēm Krāslavas novadā

5

IEVADS Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam izstrāde uzsākta saskaņā ar Krāslavas novada domes 2011.gada 17.marta sēdes lēmumu (protokols Nr.3, 4.§) „Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam izstrādes uzsākšanu” un Darba uzdevumu teritorijas plānojuma izstrādei.

Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums Krāslavas novada teritorijas plānojumam 2012.-2023.gadam tiek izstrādāts pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 30.janvāra lēmumu Nr.4 Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu.

Krāslavas novada teritorijas plānojums 20123.-2023.gadam tiek izstrādāts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.1/DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/059/034 "Krāslavas novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana, izstrādājot Krāslavas novada teritorijas plānojumu” ietvaros.

Vides pārskats ir sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros Krāslavas novada

teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam 1.redakcijas izstrādes laikā, un kurā ir identificētas, aprakstītas un izvērtētas

teritorijas plānojuma iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi un iespējamās alternatīvas, ņemot vērā Krāslavas

novada teritorijas plānojuma mērķus, uzdevumus un teritorijas, kuras vietējās pašvaldības teritorijas attīstības

plānošanas dokumenta realizēšana varētu ietekmēt.

Vides pārskata sagatavošanas procedūras principus nosaka 2004.gada 23.marta MK noteikumi Nr.157 “Kārtība,

kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.

Krāslavas novadā atrodas vairākas NATURA 2000 teritorijas – daļa no dabas parkiem „Cārmaņa ezers” (Aulejas

pag.) un „Daugavas loki” (Kaplavas un Ūdrīšu pag.), dabas parks „Dridža ezers” (visa parka teritorijas atrodas

Krāslavas novada Krāslavas, Kombuļu un Skaistas pag.); daļa no dabas lieguma „Asūnes ezeri” (Robežnieku pag.),

dabas liegums „Starinas mežs” (Indras pag.) un daļa no aizsargājamā ainavu apvidus „Augšdaugava” (Kalniešu,

Kaplavas, Krāslavas, Piedrujas, Ūdrīšu pag. un Krāslavas pilsēta); dabas pieminekļi „Skaistas avotu purvs” un

„Troijnij rov avoti”.

6

1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI UN ĪSS

SATURA IZKLĀSTS, SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS

DOKUMENTIEM

1.1. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI UN ĪSS SATURA

IZKLĀSTS

Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam tiek izstrādāts, pamatojoties uz Krāslavas novada domes

2011.gada 17.marta sēdes lēmumu (protokols Nr.3, 4.§) „Par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.-

2023.gadam izstrādes uzsākšanu” un Darba uzdevumu teritorijas plānojuma izstrādei.

Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam ir Krāslavas novada administratīvās teritorijas attīstības

plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais

zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas

izmantošanas nosacījumi.

Teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums, mērķis

Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums saistīts ar to, ka pēc administratīvi teritoriālās

reformas pabeigšanas 2009.gadā, apvienojoties vairākām pašvaldībām (pilsēta un pagasti) vienā Krāslavas novada

pašvaldībā, teritorijas attīstības plānošanas dokumenti bija ar atšķirīgām versijām un detalizācijas pakāpi, trūka

līdzvērtīga grafiskā materiāla, kā arī Robežnieku pagasta teritorijas plānojuma termiņš ir līdz 2012.gadam. Līdz ar to

Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes galvenais mērķis ir pēc administratīvi teritoriālās reformas

pabeigšanas, paaugstināt novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitāti, izstrādājot vienotu (ietverot visas

Krāslavas novada teritoriālās vienības), kvalitatīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu teritorijas attīstības

plānošanas dokumentu ar kopīgiem teritorijas attīstības mērķiem, teritorijas izmantošanas veidiem un to

aprobežojumiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu un ilgtspējīgu Krāslavas novada teritorijas attīstības plānošanu.

Teritorijas plānojuma izstrādes uzdevumi

Izstrādes uzdevumi:

1) izvērtēt Krāslavas novada teritorijas attīstības potenciālu, iepriekš izstrādātos teritorijas plānošanas

dokumentus un noteikt attīstības potenciāla izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

2) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko

un vides risku novēršanai;

3) analizēt esošās apbūves teritorijas un struktūru un, ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka

inženierģeoloģiskie apstākļi, aizsargājamie dabas objekti, aizsargjoslas un teritoriju apgādes iespējas ar

inženierkomunikācijām, izstrādāt priekšlikumus apbūves, ražošanas un noliktavu, publiskās infrastruktūras

objektu utt. izvietojumam un attīstībai;

4) izvērtēt visu atļauto zemes izmantošanas veidu apbūves teritorijas, lai veicinātu novada ekonomisko

attīstību. Noteikt jauktas apbūves teritorijas, apvienojot sabiedriskās nozīmes apbūves teritorijas un

darījumu iestāžu apbūves teritorijas. Noteikt perspektīvās rūpniecības un darījumu iestāžu teritorijas,

mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonas;

5) pārskatīt derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Izvērtēt un iekļaut būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas.

Papildināt dažādu teritoriju (funkcionālo zonu) atļautās izmantošanas. Paredzēt teritorijas inženierbūvju

un objektu, kapsētu, atkritumu saimniecības objektu izvietošanai;

7

6) veicināt optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu un pakalpojumu pieejamību. Izstrādāt ceļu un ielu

klasifikāciju un kategoriju noteikšanas principus. Izstrādāt Krāslavas pilsētas un pagastu centru ielu

sarkano līniju plānus, satiksmes organizācijas shēmu Krāslavas pilsētas centrā;

7) saglabāt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko un bioloģisko daudzveidību. Izvērtēt īpašu

atļautās izmantošanas sadaļas izstrādi novada īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī Krāslavas

pilsētas vēsturiskā centra apbūvei. Izstrādāt dabas un kultūras objektu, kā arī publisko ūdenstilpņu

pieejamības koncepciju;

8) izvērtēt esošo apdzīvojuma struktūru, un, ja nepieciešams, noteikt to robežas;

9) izvērtēt un precizēt lauksaimniecisko teritoriju izmantošanas iespējas un nosacījumus;

10) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;

11) noteikt teritorijas, kurām turpmāk būtu jāizstrādā detālplānojumi un attīstības priekšlikumi.

Teritorijas plānojuma īss satura izklāsts

Krāslavas novada teritorijas plānojums sastāv no 4 sējumiem un Vides pārskata projekta.

Krāslavas novada teritorijas plānojums izstrādāts (izstrādes procedūra, dokumenta saturs) saskaņā ar teritorijas

attīstības plānošanas likumdošanas un normatīvo aktu prasībām.

Krāslavas novada teritorijas plānojuma sastāvdaļas

1.2. SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

Izstrādājot Krāslavas novada teritorijas plānojumu, ir ņemti vērā pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas

dokumenti – Krāslavas novada attīstības programma 2012.-2018.gadam, kā arī citi nacionālā, reģionālā – Latgales

plānošanas reģiona un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenti – spēkā esošie novada teritoriālo

vienību (pilsētas, pagastu) teritorijas plānojumi, detālplānojumi un zemes ierīcības projekti un to vietējo pašvaldību

teritoriju attīstības plānošanas dokumenti, ar kuriem robežojas Krāslavas novads. Detalizēts pārskats par Krāslavas

novada teritorijas plānojuma atbilstību augstāka līmeņa teritorijas plānojumiem dots teritorijas plānojuma IV

sējumā Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi Ziņojums par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību

augstāka plānošanas līmeņa teritorijas plānojuma prasībām.

Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādē tika ņemti vērā arī nacionālie tiesību akti (likumi, MK noteikumi) un

citi saistošie normatīvie akti, institūciju nosacījumi/priekšlikumi un informācija.

I PASKAIDROJUMA RAKSTS

teritorijas pašreizējā izmantošana un attīstības

priekšnoteikumi

teritorijas attīstības mērķi un virzieni

teritorijas plānojuma risinājumi un pamatojums

II GRAFISKĀ DAĻA

mērogā 1 : 10 000; 1:5000

topogrāfiskā karte

teritorijas pašreizējā izmantošana

teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana

citas kartes (plāni)

III TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES

NOTEIKUMI

vispārīgie noteikumi teritorijas izmantošanai un apbūvei

noteikumi izmantošanai un apbūvei atsevišķu izbūves teritoriju izmantošanai un

aprobežojumi

IV PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI

lēmumi par teritorijas plānojuma izstrādi, darba

uzdevums teritorijas plānojuma izstrādei

institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi, sabiedrisko apspriešanu

materiāli

citi dokumenti un informācija, kas saistīta ar teritotijas

plānojuma izstrādi

8

2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN

IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN

REZULTĀTI

2.1. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS

INSTITŪCIJAS

Vides pārskata izstrādē tika izmantoti elektroniski pieejami informācijas avoti, datu bāzes, kā arī dažādi publicēti

materiāli, valsts institūciju publiskie gada pārskati, sniegtie nosacījumi un informācija, pašvaldības attīstības plāni

un publiskie pārskati.

Plānošanas dokumenta nosaukums: Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam

Plānošanas dokumenta izstrādātājs: Krāslavas novada pašvaldība sadarbībā ar SIA „Reģionālie projekti”

Plānošanas dokumenta izstrādē un informācijas iegūšanā iesaistītās institūcijas:

Saņemti nosacījumi un cita informācija no institūcijām, kas norādītas Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes Darba uzdevumā (Ziņojums par nosacījumu un priekšlikumu ievērošanu teritorijas plānojuma izstrādē pievienots teritorijas plānojuma IV sējumā Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi)

Lēmuma par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanas pamatojums:

Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 30.janvārī sagatavots lēmums Nr.4 Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu, kas pieņemts saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.3pantā noteikto, izvērtējot Krāslavas novada pašvaldības 2011.gada 22.jūnija vēstuli Nr.1.2-3/878, 2012.gada 24.janvāra vēstuli Nr.1.2-3/87 un tām pievienotos Iesniegumus par Krāslavas novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam izstrādes uzsākšanu. Ņemot vērā likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.2pantā noteiktos stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritērijus un piemērojot citas tiesību normas, Vides pārraudzības valsts birojs, secināja, ka Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam attiecas uz likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuriem jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Institūcijas, kam jānosūta Vides pārskata projekts atzinumu saņemšanai, ko norādījis Vides pārraudzības valsts birojs:

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālai vides pārvaldei;

Dabas aizsardzības pārvaldei; Latgales plānošanas reģiona administrācijai; Veselības inspekcijas Latgales kontroles nodaļai.

Sagatavotā Krāslavas novada Teritorijas plānojuma 1.redakcija atzinumu saņemšanai tiks nosūtīta institūcijām, kas norādītas Teritorijas plānojuma izstrādes Darba uzdevumā.

2.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI

Sagatavojot Vides pārskata projektu, ņemti vērā Krāslavas novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrādes

stadijā saņemtie valsts institūciju nosacījumi un cita veida informācija, fizisko un juridisko personu

iesniegumi/priekšlikumi. Uzsākot Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādi saņemti 7 fizisko un juridisko

personu iesniegumi/priekšlikumi (Ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu

priekšlikumiem pievienots teritorijas plānojuma IV sējumā Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi).

9

Krāslavas novada teritorijas plānojuma 1.redakcija un Vides pārskata projekts tiek izstrādāts vienlaicīgi, tādā veidā

nodrošinot kopēju dokumentu sabiedriskās apspriešanas pasākumus, nosakot vienu sabiedriskās apspriešanas

laiku un sabiedriskās apspriešanas sanāksmes.

Sagatavotais teritorijas plānojuma 1. redakcijas materiāls un Vides pārskata projekts tika nodots sabiedriskai

apspriešanai, materiāli tika izstādīti Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļā, Skolas ielā 7, Krāslavā un

pagastu pārvaldes ēkās, darba dienās pašvaldības darba laikā un ievietoti arī Internetā – pašvaldības mājaslapā

www.kraslava.lv. Paziņojums par sabiedrības iespējām iepazīties ar Vides pārskata un plānošanas dokumenta

1.redakciju elektroniskā formā tika nosūtīts arī Vides pārraudzības valsts birojam ievietošanai mājas lapā Internetā.

Priekšlikumus par izstrādāto Vides pārskatu un teritorijas plānojumu līdz 03.09.2012. bija iespējams iesniegt rakstveidā Krāslavas novada pašvaldībā un pagasta pārvaldēs vai sūtīt pa pastu, adresējot Krāslavas novada domei, Rīgas iela 51, Krāslava, Krāslavas novads, LV-5601.

Pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas (kā pašvaldības saistošos noteikumus) pašvaldībai 14 dienu laikā ir

jāinformē iedzīvotāji, institūcijas par to, kā tika ņemti vērā Vides pārskatā iestrādātie ieteikumi.

Paziņojumam jābūt brīvi pieejamam pašvaldībā (pie ziņojuma dēļa), arī mājaslapā Internetā www.kraslava.lv.

http://www.kraslava.lv/

http://www.kraslava.lv/

10

3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS UN IESPĒJAMĀS

IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTU

ĪSTENOTS

3.1. VIDES KVALITĀTE

Vides kvalitāti novadā ietekmē dažādi saimnieciskās darbības veidi – lauksaimniecības produkcijas ražošana –

graudaugu audzēšana, gaļas un piena lopkopība, derīgo izrakteņu ieguve, sadzīves notekūdeņu novadīšana vidē,

katlu māju izmeši, autotransporta radītais piesārņojums, pārrobežu ūdens un gaisa piesārņojums, mežsaimniecība

(meža izciršana), būvniecība u.c. aktivitātes.

3.1.1. VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTE1 Krāslavas novada ūdensobjekti ietilpst Daugavas upju baseina apgabalā. Virszemes ūdeņi jeb zeme zem ūdeņiem

aizņem 8048,7 ha jeb 7,5%2 no Krāslavas novada kopējās teritorijas, ko veido dabīgas izcelsmes veidojušās

ūdensteces un ūdenstilpes (upes, ezeri, strauti) un mākslīgi veidoti ūdensobjekti (dīķi) no novada kopējās

teritorijas aizņem 25,4 ha.

Novada hidrogrāfisko tīklu veido

Daugava (D500), Dubna (D486),

Indrica (D501), Rosica (D503),

Asūnīca (D506), Tartaks (D484)

u.c. mazākas upītes.

Krāslavas novads ir viens no

bagātākajiem novadiem Latvijā ar

ezeriem. Daugavas baseina

apgabala ūdensobjekti Krāslavas

novadā – Cērpa ez. (Tērpes ez.)

(E140), Cērmenes ez. (Cārmaņa

ez.) (E144), Ārdavas ez. (E145),

Aulejas ez. (E146), Biržas ez.

(E147), Lejas ez. (E148), Ata ez.

(Ota ez.) (E149), Lielais Āžukņa ez.

(E151), Lielais Gaušļa ez. (E152),

Ižūna ez. (E166), Sargovas ez.

(E167), Baltas ez. (E168), Stirnu ez.

(E169), Alksnas ez. (Volksnas, Olksnas ez.) (E172), Indras ez. (E173), Garais ez. (E174, E184), Nauļānu ez. (E185),

Ormijas ez. (E186) u.c. ezeri. Novadā atrodas platības ziņā devītais lielākais ezers Latvijā – Sīvers (E150).

Subglaciālajās vagās novietojušies ezeri ir ļoti dziļi, piemēram, Lielais Gusena ezers (E182) (dziļums – 40 m), Drīdža

ezers (E143) (dziļums – 65 m).

Būtiska nozīme ūdens resursu attīstībā un izmantošanā ir ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem,

kuros, pamatojoties uz zivju krājumu pašreizējā stāvokļa vērtējumu, tiek noteikti turpmākās izmantošanas

nosacījumi. Šobrīd zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi, izstrādāti Aulejas, Sīvera, Cērmanes (Cārmaņa),

Lielais Gusens ezeriem.

1 Informācija no Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plāna 2010. – 2015.gadam 2 VZD dati uz 01.01.2012.

Attēls 2: Virszemes ūdensobjektu robežas

Krāslavas novadā

11

Tabula 1: Publiskās upes

Asūnīca posmā pa Latvijas – Baltkrievijas robežu

Dubna no iztekas no Sīvera ezera līdz ietekai Daugavā

Daugava tās atzarojumi un Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuves) — no Latvijas—Krievijas robežas līdz ietekai Rīgas jūras līcī (ieskaitot posmu pa Latvijas—Baltkrievijas robežu). Daugavā zvejas tiesības pieder valstij.

Tabula 2: Publiskie ezeri3

Pagasts Ezers Platība, ha Piezīmes

Aulejas pag. Skaistas pag.

Sīvera ez. 1759,0

Cērmenes ez. (Cārmaņa ez.) 221,8 2004.gadā izveidota Natura 2000 teritorija – Cārmaņa ezera dabas parks.

Indras pag. Dolgojes ezers (Latvijas daļa) 15,0

Maksimovas ezers (Latvijas daļa)

16,1

Kombuļu pag. Skaistas pag.

Drīdža ezers

753,2 Izveidota Natura 2000 teritorija – Dridža ezera dabas parks. Piekrastes ūdens daļa atrodas privātīpašumā.

Robežnieku pag. Lielais Gusena ezers 120,5

Baltais ezers (Belojes ezers) (Latvijas daļa)

35,3

Matejka ezers 9,9

Medvedka ezers (Lāču ezers) 8,4

Melnais ezers (Čornojes ezers) 8,0

Nauļānu ezers 55,9

Žabinka ezers 3,4

Tabula 3: Ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij4

Pagasts Ezers Platība, ha Piezīmes

Aulejas pag. Aulejas ezers 190,4 Lielākā daļa ezera ir privāto personu lietošanā vai īpašumā

Birža ezers 107,1 Lielākā daļa ezera privāto personu lietošanā vai īpašumā

Cērpa ez. (Tērpes ez.) 134,9 Lielākā daļa ezera privāto personu lietošanā vai īpašumā

Lielais Gaušļa ezers 72,2 Lielākā daļa ezera privāto personu lietošanā vai īpašumā

Mazais Gaušļa ezers 20,5 Lielākā daļa ezera privāto personu lietošanā vai īpašumā

Krāslavas pag. Alksnas ezers (Volksnas ezers, Olksnas ezers)

54,1

Balta ezers (Baltais ezers) 58,2

Zirga ezers 38,0

Kombuļu pag. Ārdavas ezers 229,8

Ata ezers (Ota ezers) 122,8 Atsevišķas ezera daļas ir pašvaldības īpašumā

Lejas ezers 177,4

Seklais ezers (Sekļa ezers) 26,9

Indras pag. Baltais ezers (Belojes ezers) 34,0

Ostrovnas ezers 31,5

3 Saskaņā ar Civillikums. Pielikumi. 1.pielikumu Publisko ezeru un upju saraksts 4 Saskaņā ar Civillikums. Pielikumi. 2.pielikumu Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij

12

Kalniešu pag. Dorotpoles ezers 37,8

Piedrujas pag. Garais ezers 71,2

Robežnieku pag. Garais ezers 103,1

Indricas ezers (Iļdža ezers) 24,9

Nauļānu ezers 53,0

Ormijas ezers 67,6

Skaistas pag. Ildzas ezers 26,0

Indras ezers 202,3

Ižūna ezers 101,4

Lielais Āžukņa ezers (Lielais Ožukna ezers)

88,5

Sama ezers (Soma ezers) 33,6

Skaistas ezers 46,7

Stirnu ezers 148,0

Kuļa ezers 35,8

Kaplavas pag. Šilovkas ezers 81,5

Varnaviču ezers 55,3

Vilnīšu ezers (Krivojes ezers) 45,0

Virszemes ūdensobjektu stāvokli novērtē pēc ekoloģiskās (raksturo ūdeņu ekosistēmu veselīgumu un

funkcionēšanu) un ķīmiskās kvalitātes (novērtē pēc ūdensobjektos konstatētajām ūdens videi bīstamo un

prioritāro vielu, kas noteiktas normatīvajos aktos, koncentrācijām).

Saskaņā ar Daugavas upju apgabala apsaimniekošanas plāna 2009.gada datiem kopumā novadā ietilpstošo upju un

ezeru ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte galvenokārt ir laba, dažiem ūdensobjektiem ir arī vidēja ekoloģiskā kvalitāte.

Dubnas upei saistībā ar būtisko morfoloģisko slodzi, upes ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, un pastāv risks sasniegt

labu kvalitāti. Pārējiem ūdensobjektiem (Cērmenes ez. (Cārmaņa ez.), Ārdavas ez., Aulejas ez., Lejas ez., Lielais

Āžūknis, Indras ez., Garais ez.), kuriem ekoloģiskā kvalitāte ir novērtēta kā vidēja nepastāv risks nesasniegt labu

kvalitāti, jo šos ūdensobjektus neietekmē būtiskas slodzes. Laba ķīmiskā kvalitāte, kas vērtēta pēc bīstamo un

ķīmisko vielu klātbūtnes ūdensobjektos, ir Daugavā pie robežas ar Baltkrieviju. Daugavas baseina apgabala

Attēls 3: Upju un ezeru

ekoloģiskie tipi novada teritorijā

13

apsaimniekošanas plāna mērķis ir sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti vai arī, gadījumos, kad ūdensobjekta kvalitāte

jau ir augsta/laba esošās kvalitātes nepasliktināšanos.

Vides kvalitātes mērķu sasniegšanai Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānā tiek paredzēta

programma, kurā tiek iekļauti pamata un papildus pasākumi, tos ievērojot un realizējot tiks uzlabots ūdensobjektu

stāvoklis Krāslavas novadā. Teritorijas plānojumā tiek iekļautas plānotās darbības, kas veicinās šo pasākumu izpildi

pašvaldībā (skatīt Tabulu 4).

Tabula 4: Pamata un papildus pasākumi

Daugavas upju baseina apgabala plāna programmā paredzētie pasākumi

Krāslavas novada teritorijas plānojuma atbilstība apsaimniekošanas plāna paredzētajiem pasākumiem

PAMATA PASĀKUMI

Piemērotās vietās veikt peldvietu labiekārtošanu, norādot tās teritorijas plānojumā un paredzot aizliegumu peldvietās izmantot motorizētus peldlīdzekļus.

Iekļauts teritorijas plānojuma tematiskajā attēlā.

Iekļaut teritorijas plānojumos paaugstinātā riska objektus (tie objekti, kas atbilst šajos noteikumos esošajām prasībām).

Iekļauts grafiskajā daļā un tehniskās izmantošanas un apbūves noteikumos.

Paredzēt riska samazināšanas pasākumus un ierobežojumus teritorijas plānojumos vietās, kas var ietekmēt ūdeņus, aizsargājamās teritorijas, aizsargjoslas u.c.

Iekļauts grafiskajā daļā un tehniskās izmantošanas un apbūves noteikumos.

Veikt ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu valsts līmeņa un reģionāla vai vietēja līmeņa plānošanas dokumentiem (stratēģijas, plāni, programmas).

Tiek veikts.

PAPILDUS PASĀKUMI IZPILDĪTĀJS

1. pas. ievērot 5 m platu veģetācijas buferjoslu ūdensteču un ūdenstilpju krastos, gar meliorācijas sistēmu novadgrāvjiem. 2.pas. ievērot 10 m platu buferjoslu. 3.pas. lauku mēslošanai izmantot zaļmēslojumu, nevis minerālmēslus vai organiskos mēslus, uzturēt zaļās platības un rugāju lauku ziemas periodā, un ievērot arī 5 m buferjoslu. 4.pas. lauku mēslošanai izmantot zaļmēslojumu, uzturēt zaļās platības un rugāju lauku ziemas periodā un ievērot arī 10 m buferjoslu. 5.pas. izmantot zaļmēslojumu (D486)

Zemkopības ministrija

1.pas. ievērot 10 m platu buferjoslu ūdensteču un ūdenstilpju krastos, kā arī gar meliorācijas sistēmu novadgrāvjiem mežu platībās (koki un krūmi, vēlams - kārkli) (D486)

Zemkopības ministrija

Veikt tehnisko izpēti par katras HES ietekmi uz ekoloģisko stāvokli un piemērotākajiem "mīkstinošajiem" pasākumiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem negatīvās ietekmes novēršanai (Upmaļu HES)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)

Veikt izpēti par piemērotākajiem pasākumiem upju dabiskās gultnes atjaunošanai (meandrēšanai) un straujteču veidošanai, izstrādājot konkrētus pasākumus (D486)

VARAM, Pašvaldība

Virszemes ūdeņu kvalitāti ietekmē gan dabiskās slodzes (dabiskas izcelsmes vielu notece), gan antropogēnās

slodzes. Pēc piesārņojošo vielu ietekmes uz virszemes, kā arī pazemes ūdensobjektiem slodzi rada punktveida un

izkliedētais piesārņojums, ko veido noteces no notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kā arī lauksaimniecības un

mežsaimniecības teritorijām, ir iespējams arī pārrobežu piesārņojums no Baltkrievijas, savukārt hidromorfoloģisku

ietekmi uz ūdensobjektiem rada melioratīvās būves – Upmaļu HES aizsprosti uz Vileikas (Viļeika) upi. Visbūtiskākās

slodzes un ietekmes uz Krāslavas novada ūdensobjektiem rodas galvenokārt no punktveida piesārņojuma slodzes

(Daugavai) un morfoloģiskās slodzes (Dubnas upei), jo ūdensobjekta apgabalā ārpus novada teritorijas darbojas

vairākas mazās hidroelektrostacijas.

14

Būtiska slodze no novadā esošām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām emitētām piesārņojošām vielām uz

ūdensobjektiem neveidojas, novada ūdensobjektu kvalitāti neietekmē un būtisku slodzi nerada arī izkliedētā

piesārņojuma slodze no mežsaimniecības, lauksaimniecības un iedzīvotājiem, kuru mājsaimniecībām nav

nodrošināts pieslēgums centralizētai kanalizācijas sistēmai.

Secinājumi un ieteikumi

1) Krāslavas novads ir bagāts ar virszemes ūdensobjektiem, kuri tiek izmantoti kā novada teritorijas attīstības

resursi (apdzīvot vietu, tūrisma un rekreācijas, zivsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā).

2) No Latvijas robežas līdz Daugavpilij ir saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā sastopami vērtīgi

biotopi, un kura ir pievilcīga tūristiem.

3) Krāslavas novada virszemes ūdensobjekti ietilpst Daugavas upju sateces baseina robežās.

4) Krāslavas novada teritorijas izmantošanā un apsaimniekošanā jāievēro Daugavas upju baseina apgabala

apsaimniekošanas plānā 2010.-2015.g. noteiktie Pamata pasākumi un Papildus pasākumi, kas īstenojami

visas Latvijas mērogā, plānā izvirzītā galvenā mērķa sasniegšanai Krāslavas novada pašvaldības

ūdensobjektos - sasniegt vidēju ūdensobjekta ekoloģisko kvalitāti līdz 2015.gadam un labu kvalitāti līdz

2021.gadam un kas būtu iekļaujami Krāslavas novada teritorijas plānojumā.

5) Novadā esošiem ūdensobjektiem, kam ekoloģiskā kvalitāte ir novērtēta kā vidēja nepastāv risks sasniegt

labāku ekoloģisko kvalitāti.

6) Visbūtiskākās slodzes un ietekmes uz Krāslavas novada ūdensobjektiem rodas galvenokārt no

morfoloģiskās slodzes (Dubnas upei) un Daugavai no punktveida piesārņojuma slodzes.

7) Izcila eitrofa ezera – Cārmaņa ezers un mezotrofa ezera – Drīdža ezers aizsardzībai izveidoti dabas parki,

līdz ar to šo ezeru aizsardzībai un izmantošanai jāņem vērā Ministru Kabineta noteikumi Nr.264. „Īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (16.03.2010.), kas izdoti

saskaņā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993.).

Teritorijas plānojums nosaka

1) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā tiek attēlotas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, kas noteiktas

atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Aizsargjoslas noteikšanas un attēlošanas mērķis ir samazināt

piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdensobjektu ekosistēmām, novērst erozijas procesu attīstību,

ierobežot saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās un saglabāt apvidum raksturīgo ainavu. Pilsētā un

ciemu teritorijās gar virszemes ūdensobjektiem tiek attēlota 10 – 20 m plata aizsargjosla.

2) Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteikts teritorijas

funkcionālais zonējums – Ūdeņu teritorijas (Ū), kā arī prasības ūdeņu teritoriju izmantošanai un

plānotajām darbībām.

3) Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteiktas prasības arī mākslīgo

ūdensobjektu ierīkošanai un krastu un ūdensmalu inženiertehniskai sagatavošanai pret krastu eroziju un

atļautai izmantošanai.

3.1.1.1. PRIORITĀRIE ZIVJU ŪDEŅI

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 118 (12.03.2002. ar grozījumiem) “Noteikumi par virszemes un

pazemes ūdeņu kvalitāti”, Latvijā noteikti prioritārie lašveidīgo un karpveidīgo zivju ūdeņi. No tiem Krāslavas

novadā atrodas 9 ezeri un 3 upes. Lielākais prioritāro zivju ezeru skaits Latvijā ir Latgales reģionā, kurā ir arī

lielākais ezeru blīvums. Krāslavas novadā Daugavas upes baseina apgabalā neatbilstoša kvalitāte ir 1 lašveidīgo

zivju ezeram (Drīdzis). Lašveidīgo zivju ūdeņos problēmas rada nepietiekams izšķīdušā skābekļa daudzums, bet

karpveidīgo zivju ūdeņos – paaugstināta amonija jonu (NH4+) koncentrācija, ko var attiecināt uz organiskā

piesārņojuma radītajām sekām.

15

Tabula 5: Prioritārie zivju ūdeņi novada teritorijā

Nr.p.k. Upes un ezera nosaukums Upju posma robežu apraksts Ūdeņu tips5

Upes

1. Asūnīca no Asūnes līdz valsts robežai K

2. Daugava no valsts robežas līdz grīvai K

3. Indrica visa upe K

Ezeri

1. Ārdavas ez. - L

2. Cērmenes (Cārmaņa) ez. - L

3. Drīdža ez. - L

4. Lejas ez. - L

5. Lielais Gusena ez. - L

6. Sīvera ez. - L

7. Stirnu ez. - L

8. Cērpa (Tērpes) ez. - L

9. Varnaviču ez. - L

3.1.1.2. PELDVIETU ŪDENS KVALITĀTE

Peldvietu ūdens kvalitāte tiek novērtēta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem parametriem), gan vizuāli,

īpašu uzmanību pievēršot ūdens krāsai, peldošiem u.c. atkritumiem ūdenī, naftas produktu noplūdei, fitoplanktona

aļģu savairošanās (ūdens ziedēšanai).

Krāslavas novada Krāslavas pagastā esošais Zirga ezers ir iekļauts Veselības inspekcijas oficiāli novēroto iekšzemes

peldvietu sarakstā, kas apstiprinātas ar 2012.gada 10.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.38 „Peldvietas

izveidošanas un uzturēšanas kārtība” 2.pielikumu. Oficiālās peldvietas ūdens kvalitātes monitoringu par valsts

budžeta līdzekļiem katru gadu veic Veselības inspekcija. Ūdens paraugi tiek ņemti peldsezonas laikā no 15.maija

līdz 15.septembrim. Ūdens paraugus valsts monitoringa programmas ietvaros ņem orientējuši vienu reizi mēnesī,

2011.gada peldsezonas laikā Zirga ezerā tika noņemti 5 ūdens paraugi, rezultātus skatīt Tabulā 6.

Tabula 6: Oficiālās peldvietas ūdens kvalitāte pēc 2011.gadā veiktajām pārbaudēm6

Peldvietas nosaukums Atrašanās vieta Kvalitāte pēc 2006/7/EK Kopējā mikrobioloģiskā kvalitāte pēc E coli pēc enterokokiem

Zirga ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā

izcila izcila izcila

Bez šīs oficiālās peldvietas novada teritorijā ir vēl citas peldvietas, kuras iedzīvotāji izmanto kā peldēšanās un

atpūtas vietas – pie Daugavas upes Ūdrīšu pagastā, pie Dridža ezera Skaistas pagastā, Krāslavas pilsētas peldvieta

pie Persteņa ezera. Krāslava novada pašvaldība 2012.gada maijā – jūnijā ir organizējusi un finansējusi ūdens

paraugu ņemšanu Krāslavas pilsētas peldvietā pie Persteņa ezera, ūdens kvalitāte ir atzīta par labu. Savukārt

saskaņā ar Veselības inspekcijas pārskatu par peldvietu ūdens kvalitāti 2009.gada peldsezonā peldvietas ūdens

mikrobioloģiskajai kvalitāte neatbilda peldvietā pie Daugavas upes Ūdrīšu pagastā, 2008.gadā veiktās analīzes

uzrādīja atbilstību mikrobioloģiskajai kvalitātei.

3.1.2. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTU RADĪTĀ SLODZE Novadā darbojas gan centralizēta, gan decentralizēta kanalizācijas sistēma. Centralizētā kanalizācijas sistēma

Krāslavas novadā ir izbūvēta Krāslavas pilsētā (arī lietus kanalizācijas sistēma, kas attīstīta nepilnīgi) un lauku

teritorijas ciemos - Aulejas, Indras, Vaivodu, Kalniešu, Pakulišku, Kaplavas, Kombuļu, Aleksandrovas, Piedrujas,

Lupandu, Robežnieku, Skuķu, Skaistas, Veterovkas, Ezerkalnu un Augstkalnes, apkalpojot dzīvojamo sektoru,

sabiedriskās iestādes un komercuzņēmumus. Tikai 30% lauku teritorijā dzīvojošajiem ir pieejama centralizēta

5 Ūdeņu tips: K – karpveidīgo zivju ūdeņi; L – lašveidīgo zivju ūdeņi 6 Pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti 2011.gada peldsezonā, Veselības inspekcija, Rīga, 2012.

16

ūdenssaimniecība, pārējiem ir nodrošināta individuālā ūdenssaimniecība – lokālās kanalizācijas sistēmas un akas.

Lielākajā daļā lauku teritoriju ciemu ir nepieciešams veikt centralizētās ūdenssaimniecības infrastruktūras

rekonstrukcijas darbi.

2010.gadā darbu uzsāka jaunas Krāslavas pilsētas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uz kurām neattīrītus

notekūdeņus novada arī no Ūdrīšu un Krāslavas pagastu centralizētās kanalizācijas sistēmām.

Tabula 7: Centralizētās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas

Teritoriālā vienība Pilsēta/ciems Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Izplūdes vietas

Aulejas pag. Auleja BIO-100 Aulejas ezerā

Indras pag. Indra BIO – 100. Mehāniskās attīrīšanas iekārtas (skeptiķis ar jaudu 7 m3/dnn un skeptiķis ar jaudu 18 m3/dnn) – notekūdeņi no 3 dzīvojamām mājām Blaževiča ielā un 1 individuālās mājas

Izovas strautā (N800015). Savicas upē (N800206).

Izvaltas pag. Izvalta BIO - 100 Meliorācijas grāvis, pēc ~30 m Rudņas upē

Kalniešu pag. Kalnieši Nav datu

Kaplavas pag. Kaplava BIO-36. Uz Kaplavas ciema NAI notekūdeņus attīrīt ved no apdzīvotās vietas vai ciema Varnaviči.

Meliorācijas grāvī, pēc 1,5 km grāvis ietek Daugavas upē. NAI atrodas AAA „Augšdaugava” teritorijā

Kombuļu pag. Kombuļi BIO-50. Jaunas NAI, izbūvētas 2007.gadā, vecās mehāniskās attīrīšanas iekārtas demontētas.

Meliorācijas grāvis, pēc ~ 700 m grāvis ietek Kombuļu ezerā

Krāslavas pag. Ezerkalns Novada notekūdeņus uz NAI „Sārtlokos”

Krāslavas pilsēta Kalna ielā BIO (vecās) – demontētas

Priedaines rajonā

Individuālā kanalizācijas sistēma – izsmeļamās bedres vai lokāli septiķi

„Sārtlokos” Jaunās pilsētas NAI uz kurām notekūdeņus novada arī no Ūdrīšu un Krāslavas pagastiem (Augstkalnes un Ezerkalna ciemiem)

Piedrujas pag. Piedruja Centralizētas kanalizācijas sistēmas ciemos nav izbūvētas, notekūdeņi tiek uzkrāti rezervuāros un ar pašvaldības transportu nogādāti infiltrācijas vietās7

-

Aleksandrova

Lupandi

RKP „Paternieki”

Darbojas sadzīves un ražošanas bioloģiskās NAI BIOCLERE (2 gab.) ar kopējo jaudu 40 m³/dnn. Darbojas arī lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārta ALFA ROL -12 ar caurlaides spēju 62,24 l/s.

Meliorācijas grāvī, kas ieplūst Daugavā (pēc 5,6 km).

Robežnieku pag. Robežnieki BIO-100 ar pneimo aerāciju ar projekta ražību 100 m3/dnn

Meliorācijas grāvī, kas pēc 1,5 km ieplūst Asūnīcas upē (N800024)

Skaistas pag. Skaista BIO -100. NAI tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā neapmierinošs. Iekārtas ir nolietojušās un tās netiek nodarbinātas uz pilnu slodzi, nepieciešama to rekonstrukcija.8

Izplūdes vieta meliorācijas grāvī, kas pēc 3,7 km ieplūst Ķūļa ezerā

Ūdrīšu pag. Augstkalne Novada notekūdeņus uz NAI „Sārtlokos” - Borovka SIA „Latgales nafta” notekūdeņu

attīrīšanas iekārtas BIO-25

Tartaks Bijušās Krāslavas zvērsaimniecības NAI BIO-100

7 Piedrujas pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.g. Vides pārskats 8 Skaistas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.g. Vides pārskats

17

Pārējās apdzīvotās vietās notekūdeņus attīra ar smilšu filtru palīdzību vai arī uzkrāj izsmeļamajās bedrēs.

Lietus ūdens kanalizācijas sistēma ir ierīkota tikai Krāslavas pilsētā (11,9 m garumā), bet pilsētas centrālajā daļā

kanalizācijas sistēma faktiski darbojas pēc kopsistēmas principa, tas ir, ka novada gan lietus ūdeņus, gan sadzīves

kanalizācijas ūdeņus vienā kanalizācijas sistēmā. Attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Daugavā un Persteņa ezerā.

No Valsts statistikas pārskata „Nr.2 – Ūdens” datiem Krāslavas novadā 2010.gadā no notekūdeņu attīrīšanas

iekārtām tika saražotas 19,435 tonnas neapstrādātas dūņas. No saražotā 19,435 t dūņu daudzuma 5,565 tonnas tika

izmantotas lauksaimniecībā un 13,870 tonnas citādi izmantotas.

Secinājumi, ieteikumi

1) Centralizētās ūdens ieguves daudzumi un NAI attīrīto notekūdeņu piesārņojošo vielu emisiju

robežvērtības ir noteiktas B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujās.

2) Atsevišķām novada apdzīvoto vietu (skatīt Tabula 7) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīto notekūdeņu

izplūdes vietas ir virszemes ūdensobjektos. Lai novērstu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ietekmi uz

virszemes ūdensobjektu kvalitāti pašvaldības uzņēmumam, kas nodarbojas ar ūdenssaimniecību, jāveic

virszemes ūdens testēšana augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietām.

3) Kopš 2006.gada novadā tiek veikti ūdenssaimniecības attīstības projekti, piesaistot ES fondu

līdzfinansējumu un valsts budžeta līdzekļus. Krāslavas pilsētā – veikta ūdens un kanalizācijas tīklu

renovācija un jaunu pieslēgumu izbūve, uzbūvētas jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un

modernas NAI „Sārtlokos” Krāslavas pagastā. Kombuļu ciemā (Kombuļu pag.)– veikta ūdensvada un

kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana, izbūvētas ūdens attīrīšanas iekārtas. Ezerkalna ciemā

(Krāslavas pag.) – izbūvēta ūdens atdzelžošanas iekārta, tiek īstenota otrā kārta ūdenssaimniecības

attīstībai. Izvaltas ciemā (Izvaltas pag.) – 2009.gadā veikta NAI rekonstrukcija, kanalizācijas tīklu

rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve līdz 1,4 km garumā. Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti tiek

īstenoti arī Aulejas, Indras, Skaistas un Piedrujas ciemos.9

4) Piedrujas pagasta ciemi galvenokārt izvietoti gar Daugavas upes krastiem, kur jau pastāv

mikrobioloģiskais piesārņojums, ko vēl vairāk varētu palielināt neattīrītu notekūdeņu noplūde Daugavā no

blīvi apdzīvotām vietām. Tāpēc būtu nepieciešams uzstādīt jaunas konteinertipa bioloģiskās attīrīšanas

iekārtas un izbūvēt Piedrujas un Aleksandrovas ciemos centralizētu kanalizācijas tīklu, piesaistot Eiropas

Savienības struktūrfondu līdzekļus.

5) Īstenojot ūdenssaimniecības attīstības projektus, pašvaldība ir sasniegusi vairākus vides kvalitātes

uzlabojumus – pilsētas un ciemu iedzīvotāji tiek nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni,

kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija, kā arī jaunu vai esošo NAI rekonstrukcija nodrošina

efektīvu notekūdeņu savākšanas sistēmu, kas novērsīs grunts un gruntsūdeņu piesārņošanu.

6) Paredzēt maksimāli vairāk esošās vai jaunās dzīvojamās teritorijas pieslēgt pie kopējā kanalizācijas un

ūdensvada tīkla.

7) Nav datu par iespējamo gruntsūdens un pazemes ūdeņu piesārņojumu no šobrīd neizmantotajiem un

netamponētajiem ūdensapgādes urbumiem. Jāveic urbumu inventarizācija un konkrēta urbumu uzskaite,

paredzot pēc tam neapsaimniekoto un pamesto urbumu tamponēšanu, jo atstāti urbumi var būt

potenciāli pazemes ūdeņu piesārņojuma avoti.

8) Nav datu par iespējamo piesārņojumu vidē no centralizētajai kanalizācijai nepieslēgtajām

mājsaimniecībām un citiem objektiem.

9) Jāuzlabo NAI efektivitāte, lai netiktu pārsniegtas notekūdeņu izplūdes piesārņojošo vielu koncentrācijas,

kā arī jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanas procesā, radušos dūņu

apsaimniekošanu.

9 Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam

18


1) Teritorijas plānojuma grafiskā daļā attēlotas Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas ap ūdens

ņemšanas vietām.

2) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotas Sanitārās aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.

3) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēloti centralizētās ūdensapgādes artēziskie urbumi un NAI

atrašanās vietas.

4) Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktas prasības

inženierkomunikāciju, t.sk. ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, būvniecībai,

rekonstrukcijai un ekspluatācijai.

3.1.3. GAISA KVALITĀTE Gaisa kvalitāti raksturo galvenie piesārņojošo vielu rādītāji (indikatori) – sēra dioksīds, slāpekļa dioksīds, ozons,

oglekļa oksīds un daļiņas (PM10 un PM2,5), kuru paaugstinātās koncentrācijas ietekmē kā cilvēku veselību, tā arī

veģetāciju. Gaisa kvalitāti Krāslavas novadā ietekmē stacionārie un mobilie piesārņojuma avoti. Novada teritorijā

nav uzstādīta neviena gaisa kvalitātes novērojumu stacija. Tuvākās gaisa kvalitātes novērojumu stacijas (valsts un

līgumstacija) atrodas Rēzeknē. Ņemot vērā to, ka kopumā visā Latvijā gaisa kvalitāte ir raksturojama kā laba10, var

uzskatīt, kā arī Krāslavas novadā gaisa kvalitāte ir laba.

3.1.3.1. STACIONĀRIE GAISA PIESĀRŅOJUMA AVOTI

Pēc LVĢMC mājaslapā internetā pieejamās datus bāzes par valsts statistikas pārskata „Nr.2 – Gaiss. Pārskats par gaisa

aizsardzību” datiem 2010. gadā Krāslavas novadā atskaitījušies septiņi uzņēmumi, kuras atmosfērā emitē

piesārņojošas vielas. No tiem diviem uzņēmumiem izsniegta B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja un pieciem

uzņēmumiem C kategorijas apliecinājumi piesārņojošo darbību veikšanai. Valsts statistikas pārskatā " Nr.2 – Gaiss.

Pārskats par gaisa aizsardzību” apkopoti dati par lielākajiem stacionārajiem emisiju avotiem, taču decentralizēto

siltumapgādes objektu, nelielo ražošanas objektu radītais piesārņojums un izmeši, kas radušies lauksaimnieciskās

darbības rezultātā vai kādā citā saimnieciskā veidā, netiek apkopoti.

Gaisa veidlapu aizpilda operatori, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību

veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums enerģētikas jomā vai kuru darbība atbilst Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra

ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu 1.pielikumā minētajai piesārņojošai darbībai un

kuri emitē regulas Nr. 166/2006 2.pielikumā minētās piesārņojošās vielas.

Novada teritorijā nav izvietoti lieli ražošanas uzņēmumi, kas būtiski ietekmētu gaisa kvalitāti. Atmosfēras

piesārņojums Krāslavas novadā galvenokārt rodas no sadedzināšanas iekārtām katlu mājās tvaika un karstā ūdens

piegādei, no iekārtām (degvielas uzpildes staciju pildņu laukumi), kuras emitē gaistošus organiskos savienojumus

un iekārtām (kokapstrādes uzņēmums), kurās kurināmais tiek patērēts ražošanas procesu uzturēšanai.

7 uzņēmumi, kas 2010.gadā sniegušas atskaiti par radīto gaisa piesārņojumu, apkopotas Tabulā 8.

Tabula 8: Uzņēmumi, kas 2010.gadā snieguši valsts statistikas atskaiti „Nr.2-Gaiss”11

Uzņēmums Teritoriālā vienība

SIA „Krāslavas nami”, katlu māja Latgales ielā 14 Krāslava

SIA „Krāslavas nami”, katlu māja Pils ielā 5 Krāslava

SIA „Krāslavas slimnīca” Krāslava

SIA KU „RusLatNafta” DUS Krāslava

SIA „Ingrid A” DUS Krāslava

SIA „Duglāzija” Krāslava

10 Informācija no LVĢMC mājaslapas Internetā, http:// www.meteo.lv/ 11 LVĢMC dati, http://www.meteo.lv/

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2006R0166:20090807:LV:HTML

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31991L0689:LV:HTML

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31996L0061:LV:HTML

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2006R0166:20090807:LV:HTML

19

Robežnieku pagasta pārvalde, katlu māja Robežnieku ciemā

Robežnieku pag.

Novada teritorijā kā stacionāru gaisa piesārņojuma avotu var minēt arī kokapstrādes uzņēmumu SIA „Latgran”,

nodarbojas ar koksnes granulu ražošanu, uzņēmums darbību veic Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta teritorijā,

saskaņā ar VVV Daugavpils reģionālā vides pārvaldes 06.09.2011. izsniegtu B piesārņojošās kategorijas atļauju

Nr.DA 11 IB 0043.

Kopumā 7 uzņēmumu iekārtas 2010.gadā gaisā emitējušas 237,66 tonnas limitēto un faktisko piesārņojošo vielu, no

kurām 77% (183,64 t/a) veido oglekļa oksīds no siltumapgādes sistēmu katlu mājām. 12% no piesārņojošajām vielām

veido slāpekļa dioksīds (28,705 t/a), 6% (13,44 t/a) - cietās izkliedētās daļiņas, 3% (6,41 t/a) – slāpekļa oksīds (6,41

t/a). Pārējo piesārņojošo vielu faktiskās emisijas veido salīdzinoši mazāku daļu no kopējā emisiju apjoma.

Saskaņā ar valsts statistikas pārskata „Nr.2-Gaiss” datiem var secināt, ka viens stacionārais izmešu avots no SIA

„Krāslavas nami” katlu mājas Pils ielā 5, Krāslavā pārsniedza apliecinājumā noteikto emisijas limitu slāpekļa

oksīdam (2,401 t/a), faktiskās emitētās slāpekļa oksīda (NOx) emisijas daudzums sasniedza – 3,87 t/a.

3.1.3.2. MOBILIE PIESĀRŅOJUMA AVOTI

Galvenie mobilie gaisa piesārņojuma avoti ir autotransports un dzelzceļš, kuru kustības rezultātā atmosfērā emitē

piesārņojošās vielas – slāpekļa un oglekļa oksīdi, kā arī cietās daļiņas PM10.

Krāslavas novada teritoriju šķērso blīvs valsts un pašvaldības autoceļu (ieskaitot ielas) tīkls un dzelzceļa līnija.

Novadā ir 968,90 km grants seguma ceļu un 183,20 km melnā seguma ceļu.

Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Paternieki)

(šķērso arī Krāslavas pilsētu 5,4 km garumā). Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2011.gadā uz valsts galvenā

autoceļa A6 (posmā no valsts galvenā autoceļa A13 līdz valsts robežai) bija 4012 automašīnas/diennaktī, t.sk.,

kravas transporta gada vidējā diennakts intensitāte bija 995 automašīnas.12

Novada teritoriju šķērso arī valsts reģionālie autoceļi P61 Krāslava – Dagda (šķērso Krāslavas un Skaistas pagastu

teritorijas), P69 Skrudaliena – Kaplava – Krāslava (šķērso Kaplavas pag. teritoriju) un P62 Krāslava–Preiļi–Madona

(Madonas apvedceļš) (šķērso Ūdrīšu un Kombuļu pag.), kā arī vairāk nekā 20 valsts vietējās nozīmes autoceļi un

pašvaldības ceļi. Paralēli valsts autoceļam A6 novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnija Rīga –

Minska, kas nodrošina kravas pārvadājumus.

Dati par autotransporta radīto piesārņojuma apjomu un ietekmi Latvijā netiek veikti. Izmeši no mobilajiem avotiem

tiek kontrolēti periodiski - uz ceļiem un uzņēmumos sadarbībā ar CSDD autotransporta tehnisko apskašu laikā un

iegūti aprēķinu ceļā.

3.1.4. PIESĀRŅOTĀS UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS TERITORIJAS Krāslavas novadā saskaņā ar LVĢMC datu bāzi un reģistru par Piesārņotām un potenciāli piesārņotām teritorijām

nav identificēta neviena piesārņota vieta, bet ir identificētas 22 potenciāli piesārņotas vietas.

Tabula 9: Potenciāli piesārņotās vietas

Nr.p.k. Vietas nosaukums Pilsēta/Pagasts Sīkāks apraksts Aktīvais periods (gadi)

1. Slēgta sovhoza laika degvielas bāze

Izvaltas pag. Nelieto kopš 90. gada sākuma. Atrodas cisternas un mucas, un uzpildes iekārta.

Nav datu

12 VAS „Latvijas Valsts ceļi” dati, http://www.lvceli.lv/

20

2. Slēgta sadzīves atkritumu izgāztuve „Celitāni”

Izvaltas pag. Nelieto, rekultivēta 1998. gadā Nav datu

3. Slēgtā sadzīves atkritumu izgāztuve „Juhniki”

Kalniešu pag. Nelieto kopš 2000. gada Nav datu

4. Slēgta DUS Kaplavas pag. DUS tika slēgta ap 1997. gadu. Tukšas tvertnes un pildne.

Nav datu

5. Rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve „Mietiņi”

Kaplavas pag. Rekultivēta izgāztuve 1998. gadā, nelieto

Nav datu

6. Slēgtā degvielas uzpildes bāze Kombuļu pag. Nelieto kopš 90. gadu sākuma, atrodas tvertnes, mucas

Nav datu

7. DUS M.Kusiņi Krāslavas pag. No 1995.g. nedarbojas 7

8. Slēgta sadzīves atkritumu izgāztuve

Piedrujas pag. Slēgta pagasta izgāztuve, nav rekultivēta

Nav datu

9. Bijusī pesticīdu noliktava Robežnieku pag. Bijusī pesticīdu noliktava. Pesticīdi izvesti uz Gardeni.

Nav datu

10. Slēgtā sadzīves atkritumu izgāztuve „Barovina”

Robežnieku pag. Izgāztuve slēgta, nav rekultivēta. Nav datu

11. KS "Kopdarbs", bijusī DUS Skaistas pag. Nelieto Nav datu

12. Naftas bāzes un militārās bāzes Borovka teritorija

Ūdrīšu pag. Kā militārā bāze slēgta kopš 90. gadu sākuma. Naftas bāze iekonservēta.

Nav datu

13. Darbojošs DUS Ūdrīšu pag. Degvielas uzpildes stacija Nav datu

14. Krāslavas pilsētas izgāztuve „Ašūpuri”

Ūdrīšu pag. Sadzīves atkritumu izgāztuve, darbojās kopš 1977. g., slēgta

Nav datu

15. SIA “Latgales nafta”, iekārtas naftas produktu glabāšanai un

pārkraušanai

Ūdrīšu pag. SIA “Latgales nafta“ iekārtas naftas produktu glabāšanai un pārkraušanai; sadedzināšanas iekārtas, kurās izmanto degvieleļļu (mazutu) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Nav datu

16. SIA “Krāslavas nami”, katlu māja Latgales iela 14

Krāslava Katlu māju kurināja ar mazutu. Pašreizējais kurināmā veids – šķelda.

Nav datu

17. SIA „Geko”, Lielā iela 47 Krāslava Mēbeļu ražošana, ja ražošanas platība ir 1000 m2 un vairāk

Nav datu

18. SIA „Krebsar”, Indras iela 30 Krāslava Mēbeļu ražošana no koksnes (uzņēmuma ražošanas platība ir vairāk nekā 1000 m2), zāģbaļķu un zāģmateriālu pārstrādes cehi ar koksnes pārstrādes apjomu ap 20000m3/a, apaļo mietu ražošanas cehs, galdnieku darbnīca, taras cehs

Nav datu

19. Rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve „Kaktiņi”

Auleju pag. Rekultivēta sadzīves atkritumu izgāztuve, nelieto kopš 1998. gada

Nav datu

20. DUS, Indras ciemā Indras pag. Objekts nedarbojas 5

21. Dzelzceļa stacija Indra Indras pag. Darbojas no 1910.gada Nav datu

22. Slēgtā izgāztuve „Zareki” Indras pag. Slēgta 18

Bez potenciāli piesārņotām teritorijām pašvaldībā ir arī vairākas degradētas teritorijas, kuru atjaunošana jau ir

ilgtermiņa problēma. Degradētās teritorijas ir vietas, kuras ietekmējusi teritorijas un pieguļošo teritoriju iepriekšējā

izmantošana, ir pamestas vai neizmantotas, ir piesārņotas vai var tikt uzskatītas par piesārņotām, un kuras ir

radušās sociālo un ekonomisko pārmaiņu rezultātā, bet kuras ir iespējams atgriezt lietderīgai izmantošanai.


1) Izstrādājot monitoringa ziņojumu par Krāslavas novada teritorijas plānojuma realizāciju, jāpievērš

uzmanība piesārņoto vietu statistikai, t.i. vai piesārņotās vietas novadā tiek sakoptas, rekultivētas, vai

nepalielinās potenciāli piesārņoto vietu vai degradēto vietu skaits, vai nav bijušas iedzīvotāju sūdzības par

šīm vietām.


21

1) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotas potenciāli piesārņotās vietas.

2) Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktas prasības piesārņoto un

potenciāli piesārņoto vietu inženiertehniskai sagatavošanai un šo vietu atļautai turpmākai izmantošanai.

3.1.5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novadā nodarbojas uzņēmums SIA „DOVA”, noslēdzot līgumus par

pakalpojuma sniegšanu ar māju īpašniekiem, valdītājiem, īrniekiem, nomniekiem, uzņēmumiem un organizācijām.

Pašvaldība izdevusi saistošos noteikumus Nr.2012/7 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Krāslavas novada

administratīvajā teritorijā”, kas nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Krāslavas novada administratīvajā

teritorijā.

Krāslavas novada administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi tiek nogādāti un apglabāti Dienvidlatgales

reģiona sadzīves atkritumu poligonā „Cinīši”, kas atrodas Daugavpils novada, Demenes pagastā.

Pagastos sadzīves atkritumi tiek savākti un centralizēti izvesti tikai no pagastu centriem (ciemiem), lauku viensētas

vai to grupas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā piedalās tikai daļēji (atkarībā no atkritumu radītāja informētības

un ieinteresētības). Tā rezultātā ar atkritumiem tiek piegružoti meži, gravas, ūdeņi un augsne.

ERAF projekta ietvaros Krāslavā tika izveidoti un aprīkoti 20 atkritumu savākšanas punkti.

Īstenojot Dienvidlatgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.-2013.gadam pašvaldībā ir slēgtas visas

bijušās sadzīves atkritumu izgāztuves un daļēji rekultivētas. Nesankcionētu sadzīves izgāztuvju pašvaldības

administratīvā teritorijā nav.

Tabula 10: Ziņas par bijušām sadzīves atkritumu izgāztuvēm Krāslavas novadā13

Nr.p.k.

Pagasts Bijušās SAI nosaukums

Zemes īpašuma forma

Platība (ha) Slēgšanas gads Piezīme

1. Aulejas pag. Kaktiņi Pašvaldības 0,8 2000. Rekultivēta

2. Indras pag. Zareki Nav datu Nav datu Nav datu Slēgta

3. Izvalta pag. Celitāni Pašvaldības 0,5 2000. Rekultivēta

4. Kalniešu pag. Juhniki Pašvaldības 0,7 2002. Nerekultivēta

5. Kaplavas pag. Mietiņi Pašvaldības 0,8 2000. Rekultivēta

6. Piedrujas pag. Marki Pašvaldības 1,0 2002. Nerekultivēta

7. Robežnieku pag.

Boravina Pašvaldības 1,0 2003. Nerekultivēta

8. Skaistas pag. Glagači Pašvaldības 1,0 2000. Rekultivēta

9. Ūdrīšu pag. Kazanova SIA „Dova” 5,0 2006. Rekultivēta, teritorijā ierīkoti 3 monitoringa

urbumi

10. Ūdrīšu pag. Krāslavas pilsētas izgāztuve

Ašupuri Nav datu Nav datu Nav datu Slēgta

Bīstamo atkritumu savākšana notiek SIA „Dova” teritorijā, Indras ielā 37a, Krāslavā, jo uzņēmums ir kolektīvās

bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas SIA „Ekogaisma” pārstāvis novadā14.

Kopējais radītais sadzīves atkritumu daudzums 2010.gadā no organizācijām Krāslavas novadā, kuras ir atskaitījušās

ar Valsts statistisko pārskatu „Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” sastādīja – 881,1723 t, savukārt bīstamie

atkritumi – 10,6914 t.15

13 Dienvidlatgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007.-2013.gadam 14 Krāslavas novada Attīstības programma 2012.-2018.g., Krāslavas novada pašvaldība

22

3.1.6. PAAUGSTINĀTA RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI

Transporta avārijas un bīstamo kravu transportēšanas infrastruktūras objekti:

1) nacionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta riska teritorija valsts galvenais autoceļš A6 Rīga –

Daugavpils -Krāslava- Latvijas-Baltkrievijas robeža (Pāternieki), bīstamo kravu avāriju risks, kas var radīt

bīstamo vielu noplūdi, satiksmes negadījumu risks, gaisa piesārņojums ar automašīnu izplūdes gāzēm;

2) stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija Indra – Daugavpils – Krustpils – Rīga (šķērso Krāslavas novada

Indras, Kalniešu, Skaistas, Krāslavas, Kombuļu, Ūdrīšu un Izvaltas pagastus), bīstamo kravu avāriju risks,

kas var radīt bīstamo vielu noplūdi, sprādzienbīstamību u.c. sekas.

Plūdu riska teritorijas: augstāko plūdu risku novadā rada Daugavas upe.

Hidrobūves: novadā ir viena mazā hidroelektrostacija - Upmaļu hidroelektrostacija (atbilst C drošuma klasei), kas

atrodas uz Vileikas upes.

Paaugstinātas bīstamības objekti: novadā atrodas viens reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekts – SIA

„Latgales Nafta”, Ūdrīšu pagastā, kurā ir paredzēts uzglabāt naftas produktus. Vietējas nozīmes paaugstinātas

bīstamības objekti novadā ir septiņi (DUS, objekti, kas uzglabā un realizē gāzi un elektroenerģiju ražojošs objekts).

Augstsprieguma elektropārvades līnijas: novada teritoriju šķērso 110 kV augstsprieguma gaisvadu elektropārvades

līnija, pastāv iespējami bojājumi elektropārvades sistēmā.

Radioaktīvā piesārņojuma risks: Krāslavas novada administratīvā teritorija atrodas Ignalinas AES avārijas riska 100

km radioaktīvā piesārņojuma zonā.

Pārrobežu piesārņojums: Daugavas upes ūdens un tās krastu piesārņojumu var radīt pārrobežu piesārņojums no

Baltkrievijas (Novopolocka, Polocka, Vitebska) tautsaimniecības radītā pārrobežu piesārņojuma. Lielu rūpniecības

avāriju gadījumos šajā pilsētās esošajos uzņēmumos var radīt tiešus draudus videi un iedzīvotāju veselībai.

3.2. IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA TERITORIJAS PLĀNOJUMS NETIKTU

ĪSTENOTS

Krāslavas novada teritorijas plānojums tika izstrādāts, apkopojot pieejamo informāciju par novadu, un sniedz

priekšstatu par Krāslavas novada teritorijas turpmāko izmantošanu un iespējamām problēmām vides jomā.

Nozīmīgākā teritorijas plānojuma sastāvdaļa ir teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana (funkcionālais zonējums),

kas nosaka katras konkrētas teritorijas - gan pilsētas, ciemu, gan lauku teritorijas atļauto izmantošanu, ievērtējot

sociāli – ekonomiskos, vides un kultūrvēsturiskos apsvērumus.

Vietējās pašvaldības Teritorijas plānojums nemaina valstī noteikto politikas dokumentu, vadlīniju un normatīvo

aktu prasības, bet tikai „sakārto” tās teritoriāli. Tāpēc var uzskatīt, ka teritorijas plānojums ir īpašā veidā

strukturētas informācijas kopums, kas izvērtē dažādu nozaru politikas un normatīvo dokumentu prasības. Tomēr

dažādu nozaru un institūciju normatīvie akti mēdz būt pretrunīgi vai pietiekami skaidri nedetalizē prasības attiecībā

uz zemes izmantošanu. Tādā gadījumā vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par papildus ierobežojumu noteikšanu

zemes izmantošanai, lemj par lokālplānojumu, tematiskā plānojuma vai detālplānojumu teritorijām, īpaši

aizsargājamā teritorijām pieguļošo teritoriju attīstību, pašvaldībai nozīmīgu dabas teritoriju un kultūrvēsturiskā

mantojuma noteikšanu un var izstrādāt saistošos noteikumus šo teritoriju aizsardzībai un izmantošanai.

Teritorijas plānojuma neesamība novadā neizbēgami radītu konfliktsituācijas un likumdošanas pārkāpumus vides

aizsardzībā, aizsargjoslu aprobežojumu ievērošanā, dabas resursu izmatošanā ieguvē, būvniecībā u.c. valsts un

15 Valsts statistiskā pārskata „Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” kopsavilkums par 2010.gadu, LVĢMC, 2011.

23

pašvaldības pārraudzībā esošajās sfērās. Neizstrādājot vai nerealizējot Krāslavas novadā teritorijas plānojumu,

nākotnē droši var prognozēt neorganizētu un konfliktiem pilnu pašvaldības teritorijas turpmāko apbūvi un tās

apsaimniekošanu, novada teritorijā nebūtu vienotu normu attiecībā uz zemes izmantošanu un apbūves veidošanu,

kas radītu konfliktsituācijas, kā arī ievērojami apgrūtinātu vai pat izslēgtu atbilstošas infrastruktūras izveidi pilsētā,

ciemos un apbūves teritorijās visā novadā. Tiktu apgrūtināta ceļu, elektroapgādes, gāzes, ūdensvadu un citu

infrastruktūras objektu plānošana. Visai iespējamas ir šādas sekas, ka ražošanas teritorijas tiktu izvietotas blakus

tūrisma, rekreācijas un dzīvojamo ēku teritorijām, vēja elektrostacijas un citi liela apjoma inženierkomunikāciju

objekti ainaviskajās teritorijās un tiešā dzīvojamo ēku tuvumā vai augstvērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās

zemēs, notiktu nekontrolēta lauksaimniecības zemju apmežošana u.c. darbības.

24

4. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS

DOKUMENTS VAR BŪTISKI IETEKMĒT

4.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI

Novada teritorijā

atrodas trīs dabas

parki, aizsargājamo

ainavu apvidus, divi

dabas liegumi,

mikroliegumi un

vairāki dabas

pieminekļi. Teritorijas

plānojuma grafiskajā

daļā tiek attēlotas

īpaši aizsargājamo

dabas teritoriju

robežas, kā arī

aizsargājamie dabas

objekti (dabas

pieminekļi).

Attēls 4: Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti novadā

Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikti likumdošanas un normatīvie akti,

kas regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzību un izmantošanu.

4.1.1. DABAS PARKI

4.1.1.1. DABAS PARKS „CĀRMAŅA EZERS”

Nosaukums: „Cārmaņa ezers” (Natura 2000 teritorija)

Aizsardzības kategorija: Dabas parks

Platība (ha): Krāslavas novadā atrodas daļa no dabas parka teritorijas (Aulejas pagastā). Kopējā dabas parka teritorija – 529 ha.

Aizsardzībā kopš: 2004.g.

Dabas vērtības: Dabīgs nepiesārņots eitrofs ezers ar Latvijā īpaši aizsargājamiem biotopiem (akmeņaina grunts ezeros, smilšaina grunts ezeros) un īpaši aizsargājamu sugu – mieturu hidrillu. Agrāk ezerā konstatētas dortmana lobēlija un gludsporu ezerene. Ezers ļoti ainavisks – līčains, ar mežainiem krastiem. Nozīmīga vieta ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopa – dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju – saglabāšanā. Dabas parks izveidots arī raksturīgās ezera ainavas saglabāšanai, sabiedrības atpūtai un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.

Funkcionālās zonas: Nav noteiktas

Dabas aizsardzības plāns: Nav izstrādāts

25

Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi:

Nav izstrādāti. Teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Cārmaņa ezers saskaņā ar Civillikumu ir publiskais ezers, ezeram ir izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas

noteikumi, kuros noteikti nosacījumi ūdensobjekta resursu attīstībai un izmantošanai. Svarīgi dabas parka

apsaimniekošanas īstermiņa pasākumos paredzēt tūrisma un atpūtas infrastruktūras pilnveidošanu, tādejādi

nodrošinot dabas un ainavisko vērtību saglabāšanu.

Teritorijas plānojuma risinājumu ietekme

Krāslavas novada teritorijas plānojuma risinājumi dabas parka „Cārmaņa ezers” teritorijā paredz saglabāt dabā

esošo pašreizējo teritorijas izmantošanu jeb funkcionālo zonējumu - Ūdeņu teritorija (Ū), Lauku zemes (L) un Meža

zemes (M). Saglabājot esošo teritorijas izmantošanu, neplānojot šajā teritorijā blīvas apbūves teritorijas, kā arī

nosakot Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos atļautās izmantošanas un aprobežojumus teritorijas

plānotajā (atļautajā) izmantošanā, var uzskatīt, ka pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments neradīs

būtisku ietekmi uz dabas parkā esošajām dabas un ainaviskām vērtībām.

Cārmaņa (Cārmans) ezeram teritorijas plānojumā noteikta un attēlota virszemes ūdensobjektu aizsargjosla.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ieteicams noteikt minimālo jaunveidojamo zemes vienību platību

lauku un meža zemēs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņā ar šo teritoriju vispārējiem aizsardzības un

izmantošanas noteikumiem.

4.1.1.2. DABAS PARKS „DAUGAVAS LOKI”

Nosaukums: „Daugavas loki”

Aizsardzības kategorija: Dabas parks (ietilpst AAA „Augšdaugava”) Natura 2000 teritorija

Platība (ha): 12372 ha. Krāslavas novada Kaplavas un Ūdrīšu pagastos atrodas daļa no dabas parka kopējās teritorijas. Dabas parka teritorijā ietilpstošā platība Kaplavas pagastā – 0,91 tūkst. ha, Ūdrīšu pagastā – 3,90 tūkst. ha.


Dabas vērtības: Teritorija dibināta, lai saglabātu unikālo Daugavas ielejas vidusteces ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, dabas daudzveidību tajos, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Dabas parkā ietilpst 8 lieli Daugavas līkumi no Krāslavas līdz Naujenes gravai.

Dabas aizsardzības plāns: Izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2010.gada līdz 2022.gadam.



Ilgtermiņa jeb ideālais mērķis: Saglabāt dabas parka „Daugavas loki” dabas un kultūrvēsturiskās vērtības – astoņus cilvēka neizmainītos Daugavas upes lokus un tiem pieguļošo teritoriju, aizsargājot to ainavisko struktūru, kā arī biotopu un sugu daudzveidību, vienlaicīgi veicinot teritorijas ilgtspējīgu attīstību un līdzsvarojot dabas aizsardzības, kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības un sociālekonomiskās vērtības.

Īstermiņa mērķi un pasākumi: Ietver ieteikumus dabas parka administrēšanas uzlabošanai, sabiedrības izglītošanai, tūrisma attīstībai, sugu un biotopu apsaimniekošanai, teritorijas ainavas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

Perspektīvās teritorijas funkcionālās zonas16:

1) regulējamā režīma zona; 2) dabas lieguma zona; 3) dabas parka zona; 4) ainavu aizsardzības zona un 5) neitrālā zona

Citi plāni: 2011.gadā ir izstrādāts dabas parka „Daugavas loki” tūrisma attīstības plāns


1) Dabas parkam izstrādāts Dabas aizsardzības plāns laika posmam līdz 2022.gadam un tūrisma attīstības

plāns.

16 Noteiktas DAP Ieteikumos individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam

26

2) Dabas parka DAP sniegti priekšlikumi perspektīvām parka funkcionālām zonām.

3) Spēkā esošajos novada teritoriālo vienību teritorijas plānojumos noteikta šāda atļautā (plānotā) teritorijas

izmantošana dabas parka teritorijā:

- Kaplavas pagasta teritorijas plānojumā – lauksaimniecības teritorijas, mežsaimniecības teritorijas un

apmežojamās teritorijas;

- Ūdrīšu pagasta teritorijā plānojumā – lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas.

4) Apdzīvojuma struktūru dabas parka teritorijā veido blīvi apdzīvotas vieta – Tartaku ciems, viensētu grupas

un viensētas.

5) Svarīga ir turpmākā dabas parka apsaimniekošana un uzturēšana, ainavu vērtību saglabāšana, kopšana un

uzturēšana.

6) Meža teritorijām (58% aizņem no dabas parka teritorijas) dabas parkā ir augsta rekreācijas vērtība – sausie,

atklātie meža masīvi tuvu atrodas Krāslavas pilsētai un kalpo kā iedzīvotāju ogošanas un sēņošanas vietas

un kā aktīvās atpūtas vietas (velomaršruti, zirgu izjādes).

7) Lauksaimniecības zemes dabas parka teritorijā pārsvarā ir sadrumstalotas gan pēc īpašuma piederības,

gan pēc reljefa saposmotības, tādēļ parka teritorijā netiek intensīvi izmantotas lauksaimniecībā

izmantojamās zemes, kas veicina šo zemju aizaugšanu ar krūmiem, samazinot gan ainavisko, gan

bioloģisko daudzveidību17.

8) Izstrādājot Krāslavas novada teritorijas plānojumu, ieteicams noteikt vietējas nozīmes dabas pieminekļa

statusu lapegļu alejai pie Spoģiem.

9) Paredzot būvniecību dabas parka „Daugavas loki” teritorijā pašvaldībai, ir tiesības pieprasīt būvniecības

ieceres ierosinātājam veikt ainavu analīzes izvērtējumu un norādīt specifiskas prasības projektējamajiem

būvapjomiem.

Teritorijas plānojuma risinājumu ietekme

Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādē ņemti vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi, un daļēji arī dabas aizsardzības plānā ieteiktie priekšlikumi par

nepieciešamajiem grozījumiem spēkā esošajos teritorijas plānojumos, līdz ar to var pieņemt, ka teritorijas

plānojums tiešu ietekmi uz dabas parka teritoriju neradīs:

- Krāslavas novada teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlota dabas parka „Daugavas loki” robeža.

- Teritorijas plānojumā netiek iestrādātas dabas parka perspektīvās funkcionālās zonas, kādas ir noteiktas

DAP. Pēc dabas parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādes un apstiprināšanas,

ieteicams pārskatīt Krāslavas novada teritorijas plānojuma risinājumus attiecībā uz dabas parka teritorijā

noteikto funkcionālo zonējumu, kā arī vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānojumā ieteicams

iestrādāt tūrisma infrastruktūras shēmu.

- Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktas vispārīgas prasības ainavas saglabāšanai un

būvniecībai ainaviski vērtīgās teritorijās.

4.1.1.3. DABAS PARKS „DRIDŽA EZERS”

Nosaukums: „Dridža ezers”

Aizsardzības kategorija: Dabas parks, Natura 2000 teritorija

Platība (ha): 2627 ha. Atrodas Krāslavas novada Krāslavas, Kombuļu un Skaistas pagastos. Krāslavas pag. teritorijā – 85 ha; Kombuļu pag. teritorijā – 1567 ha un Skaistas pag. teritorijā – 975 ha. Dabas parka teritorijā ietilpst Drīdža (Dridzis, Dreidzs) ezers, Ota, Dubiņu, Sauleskalna, Solnas, Saules, Mazā Āžukņa (Mazā Ožukņa) ezeri un aizaugušais Nameņa ezers.


Dabas vērtības: Dabas parks izveidots, lai aizsargātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un pauguraiņu ainavu, kā arī dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, vienlaicīgi nodrošinot šīs teritorijas izmantošanu tūrismam un rekreācijai (sporta un atpūtas bāze „Sauleskalns”,

17 Dabas parka tūrisma attīstības plāns

27

slēpošanas trase Sauleskalnā, atpūtas bāze „Dridži” ezera A galā u.c. objekti). Dridža ezers ir mezotrofs (ar biogēniem vidēji bagāts ezers), Baltijas dziļākais ezers (65,1 m). Konstatētas daudzas Latvijā aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, tostarp arī ES Putnu un Biotopu direktīvu sugas.

Dabas aizsardzības plāns: Izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2009.gada līdz 2019.gadam.


Nav izstrādāti. Teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošnaas noteikumi.

Ilgtermiņa mērķi: 1) saglabāta un apsaimniekošanas rezultātā palielināta Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) – dabas parka „Dridža ezers” – bioloģiskā un ainaviskā vērtība, ko nodrošina dabiski funkcionējošas ūdeņu un sauszemes ekosistēmas; 2) dabas parka „Dridža ezers” teritorijā ir attīstīta tūrisma infrastruktūra, kura ir bāzēta uz ilgtspējīgu un saudzīgu vietējo dabas, kultūras, vēstures un cilvēkresursu izmantošanu, veicinot teritorijas apmeklētāju izglītošanu ar vidi un dabas aizsardzību saistītos jautājumos; 3) dabas parks Latvijā un ārpus tās robežām atpazīstams kā izcili ainaviska, dabas un kultūrvēsturisko vērtību teritorija.

Īstermiņa mērķi: Īstermiņa mērķu sasniegšanai Dabas aizsardzības plānā izvirzīti 32 pasākumi teritorijas apsaimniekošanai.

Visa dabas parka „Dridža ezers” teritorija atrodas privātīpašumā. Drīdža ezers pēc Civillikuma atrodas publisko

ezeru sarakstā, bet tomēr, tā ūdens piekrastes daļas atrodas privātīpašumā. Atsevišķas parka teritorijā ietilpstošās

ezeru (Dubiņa, Ota, Sauleskalna, Solnas ez.) daļas ir pašvaldības īpašumā. Raksturīgi, ka dabas parkā esošo ezeru

piekrastes joslu zemes platības nav pašvaldības īpašumā, bet ir privātīpašumā, kas kavē brīvas piekļūšanas iespējas

ūdensobjektiem, izņemot Sauleskalna teritorijā esošās atpūtas bāzes pludmali Drīdža ezera krastā18.

Dabas parka teritorijā atrodas 7 valsts aizsardzības kultūras pieminekļi, kas attēloti teritorijas plānojuma grafiskajā

daļā (Nr. kartē 50, 85, 90, 96, 89, 46, 47) – senkapi, kapsēta un apmetne, pilskalns un kulta vieta.

Dabas parka teritorija ir samērā mazapdzīvota, apbūves struktūru veido atsevišķas viensētas un viensētu grupas

jeb sādžas (Skrebeļi, Mazie Unguri, Sarkanais rags, Jadlovci, Kursīši, Kusiņi, Škutāni, Ļakses, Čenčupi, Luņi, Trapišķi,

Zukulišķi, Grundāni un Orupi.

Dabas parka teritoriju un tajās esošos biotopus visvairāk ietekmē antropogēnā slodze, kas rodas būvniecības

rezultātā, lauksaimnieciskās darbības rezultātā, tūrisma un rekreācijas attīstības rezultātā (piemēram, briežu dārza

ierīkošana), zvejniecības un nedaudz arī no mežsaimnieciskās darbības.

Teritorijas plānojuma ietekme

Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādē ņemti vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi, līdz ar to teritorijas plānojums tiešu ietekmi uz dabas parka teritoriju

neradīs. Dabas parka teritorijā tiek saglabāta dabā esošā pašreizējā teritorijas izmantošana - ūdeņu teritorijas (Ū),

lauku zemes (L) un mežu teritorijas (M), transporta infrastruktūras teritorijas (robežojas ar valsts vietējo autoceļu

V642, pašvaldības ceļi Ko-9; Ko-10; Ko-11; Ko-20; Ko-22; Ko-28; Kr-4; Kr-5; Sk-8; Sk-9; Sk-15; Sk-22).

Teritorijas plānojums nosaka, ka Lauku zemē galvenās izmantošanas veids ir lauksaimnieciska izmantošana un

viensētu apbūve, bet papildus atļauta mežsaimnieciska izmantošana, sabiedriskas, komercdarbības, ražošanas un

tehniskas būves. Lauku zemēs, kas atrodas ĪADT nav atļauts izvietot rūpnieciskās ražošanas uzņēmums un pārtikas

rūpniecības uzņēmums.

Jāatzīmē, ka pirms konkrētu darbību īstenošanas, nepieciešamības gadījumā tām veicams ietekmes uz vidi

novērtējums, t.sk. ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteiktajā

kārtībā, savukārt pirms tādu darbību īstenošanas, kurām var būt būtiska ietekme uz novada teritorijā esošajām

Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ietekme vērtējama Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa

noteikumos Nr.300 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

(Natura 2000)” noteiktajā kārtībā.

18 Dati no Dabas aizsardzības plāna

28

4.1.2. AIZSARGĀJAMO AINAVU APVIDUS „AUGŠDAUGAVA”

Nosaukums: „Augšdaugava”

Aizsardzības kategorija: Aizsargājamo ainavu apvidus (AAA), Natura 2000 teritorija. AAA teritorijā ietilpst: dabas parks „Daugavas loki”, ģeoloģiskie veidojumi – Sproģu gravas un Adamovas krauja

Platība (ha): Kopējā platība - 52098 ha. Krāslavas novadā atrodas daļa no AAA teritorijas - Kalniešu, Kaplavas, Krāslavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastos un Krāslavas pilsētā.


Dabas vērtības: Teritorija nodibināta, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskas un dabaszinātniskas vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē. Teritorijā konstatēti tādi ES Biotopu direktīvas biotopi kā - 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi, 2330 Klajas iekšzemes kāpas, 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 9180* Nogāžu un gravu meži, 6210 Sausi zālāji kaļķainās augsnēs u.c. Teritorijā sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.





1) Aizsargājamā ainavu apvidus „Augšdaugava” teritorijā Krāslavas novadā apdzīvojuma struktūru veido blīvi

apdzīvotas vietas - Krāslavas pilsētas daļa no Rīgas ielas un Augusta ielas līdz Daugavai, ciemi - Kaplava,

Piedruja, Kalnieši (daļa no ciema teritorijas), Tartaks, Varnaviči, Aleksandrova, vasarnīcu ciemi Zapoļņiki,

Cepļi un Krīviņi, kā arī viensētu grupas (sādžas) un atsevišķas viensētas. Apdzīvotām vietām ir pārskatītas

un galvenokārt samazinātas ciemu robežas, izslēdzot no ciemu teritorijām lauksaimniecības un mežu

zemju platības, kurās perspektīvā netiek plānotas apbūves teritorijas, kā arī veicinot apdzīvo vietu

kompaktumu.

2) Veicot jebkādu saimniecisko darbību, jāņem vērā vispārējos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktās prasības ainavu aizsardzības apvidus aizsardzībai un

šo teritoriju izmantošanai, kā arī Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktās prasības.

3) Paredzot būvniecību AAA „Augšdaugava” teritorijā pašvaldībai, ir tiesības pieprasīt būvniecības ieceres

ierosinātājam veikt ainavu analīzes izvērtējumu un norādīt specifiskas prasības projektējamajiem

būvapjomiem.


Krāslavas novada teritorijas plānojumā paredzētas jaunas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas (R1), visvairāk šīs

teritorijas tiek plānotas Kaplavas pagasta teritorijā (4 teritorijas) 2 derīgo izrakteņu ieguves teritorijas tiek plānotas

arī Piedrujas pagasta teritorijā, lai arī plānotās derīgo izrakteņu ieguves teritorijas galvenokārt tiek plānotas mežu

zemēs vai pie mežiem, paredzētā darbība atstās ietekmi uz ainaviskām izmaiņām. Svarīgi pēc derīgo izrakteņu

ieguves beigām veikt šo teritoriju rekultivāciju, paredzot citu teritorijas izmatošanu, kas nav pretrunā ar īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošnaas noteikumiem. AAA teritorijā tiek saglabāta spēkā

esošos novada teritoriālo vienību teritorijas plānojumos noteiktā plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana un dabā

esošā pašreizējā teritorijas izmantošana jeb funkcionālais zonējums – lauku zemes, mežu teritorijas, ūdeņu

teritorijas, rūpniecības teritorijas, t.sk., derīgo izrakteņu teritorijas, transporta infrastruktūras teritorijas.

4.1.3. DABAS LIEGUMI

4.1.3.1. DABAS LIEGUMS „ASŪNES EZERI”

Nosaukums: „Asūnes ezeri”

Aizsardzības kategorija: Dabas liegums, Natura 2000 teritorija.

Platība (ha): Kopējā platība - 70 ha. Krāslavas novadā atrodas neliela daļa no dabas lieguma teritorijas – Robežnieku pagastā. Galvenokārt dabas lieguma teritorija robežojas ar Krāslavas novada teritoriju.

29


Dabas vērtības: Teritorija dibināta galvenokārt vienas sugas dēļ – melnā zīriņa aizsardzībai. Teritorijā sastopamas arī tādas ES Putnu direktīvas sugas kā lielais dumpis, zivju ērglis, niedru lija, mazais ormanītis un brūnā čakste.





Dabas lieguma teritorija aptver Lielo un Mazo Asūnes ezeru un to piekrastes teritorijas, caur abiem ezeriem cauri

tek upe Ormijanka. Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādē ņemti vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, līdz ar to teritorijas plānojums tiešu ietekmi uz dabas lieguma

teritoriju neradīs. Dabas lieguma teritorijā tiek saglabāta dabā esošā pašreizējā teritorijas izmantošana ūdens

teritorijas un mežu teritorijas.

4.1.3.2. DABAS LIEGUMS „STARINAS MEŽS”

Nosaukums: „Starinas mežs”

Aizsardzības kategorija: Dabas liegums, Natura 2000 teritorija.

Platība (ha): Platība - 157 ha. Krāslavas novadā atrodas Indras pagastā.


Dabas vērtības: Teritorija izveidota jauktu platlapju mežu, kā arī izcilu nogāžu un gravu mežu aizsardzībai. Izcila meža kokaudzes bagātība – dominē osis, apse, liepa, kļava, vietām daudz ozolu, zemsedzē tipiski gāršas elementi. Īpaša nozīme ir Ostrovnas ezera salīdzinoši augstajam rietumu krastam ar dziļām sāngravām, kas klātas ar nogāžu un gravu mežu. Daudz kritalu, apsūnojošas un trupošas koksnes u.c. bioloģisko daudzveidību vairojošu elementu. Ezera sala klāta ar liepu mežu, te konstatēta ES Biotopu direktīvas sūnu suga – zaļā divzobe, kā arī vitāla un bagātīga Šultesa madaras audze. Nogāžu un gravu meža ezera rietumu krastā bagātīgas retas augu sugas Benekena zaķauzas audzes.





Krāslavas novada teritorijas plānojuma risinājumos dabas lieguma teritorijā tiek saglabāta dabā esošā pašreizējā

teritorijas izmantošana Mežu teritorijas (M). Teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanas kārtību regulē īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kuros noteiktas pieļaujamās un

aizliegtās darbības meža zemju izmantošanai dabas liegumu teritorijās.

Teritorijas plānojumā Ostrovnas ezeram attēlota virszemes ūdensobjektu aizsargjosla.

4.1.4. DABAS PIEMINEKĻI

4.1.4.1. AIZSARGĀJAMIE ĢEOLOĢISKIE UN ĢEOMORFOLOĢISKIE DABAS PIEMINEKĻI

Dabas pieminekļa nosaukums: Spoģu gravas

Atrašanās vieta: Krāslavas novada Kaplavas pagastā, pie Daugavas upes

Normatīvais akts: MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (17.04.2001.) 83.pielikums


Platība, ha: 12,3 ha

Vērtība: Grava saposmota, stāva Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē, kas pēc avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija

30

Augšdaugavā. Ietilpst dabas parka „Daugavas loki” teritorijā.

Dabas pieminekļa nosaukums Adamovas krauja

Atrašanās vieta Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Krāslavas pilsētā, pie Daugavas upes

Normatīvais akts MK noteikumi Nr.175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (17.04.2001.) 84.pielikums


Platība, ha: 40,3 ha

Vērtība: Reti sastopama starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem, vairākkārt veikti palinoloģiskie pētījumi, kad atrastas >50 augu sugu makroatliekas. Ietilpst dabas parka „Daugavas loki” teritorijā. Adamovas krauja ir viens no Daugavas ielejas pamatkrasta atsegumiem upes labajā krastā.

4.1.4.2. DIŽKOKI

Novada teritorijā saskaņā ar datu bāzi Īpaši aizsargājamie un retie koki apzināti 8 dižkoki (skatīt Tabulu Nr.11), kuru

aizsardzību regulē 16.03.2010. MK noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”. Datu bāzē apzinātie dižkoki atrodas novada Kalniešu, Kaplavas un Kombuļu pagastos.

Tabula Nr.11: Dižkoki

Nr.p.k. ID Suga Aizsardzības kategorija

1. 1924 Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

Dižkoks

2. 1926 Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

Dižkoks

3. 1925 Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

Dižkoks

4. 1927 Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

Dižkoks

5. 1928 Parastais ozols (Quercus robur L.)

Dižkoks


Dižkoks


Dižkoks

8. 1929 Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)

Dižkoks

4.1.4.3. MIKROLIEGUMI

Krāslavas novada administratīvā teritorijā teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir izveidoti 12 mikroliegumi.

Mikroliegumos aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu.

Mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību nosaka 30.01.2001. MK noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu

izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”.

Saskaņā ar LR Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8.panta 5.daļu un MK noteikumu Nr.45 (30.01.2001.) 41.punktu

informācija par mikroliegumos esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atradnēm uzskatāma par ierobežotas

pieejamības informāciju, tādēļ vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos sugu dzīvotnes norādītas

vispārīgi, grafiskā un teksta daļā nenorādot sugu nosaukumus.

31


1) No novada teritorijā esošajām sešām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tikai divām teritorijām ir

izstrādāts Dabas aizsardzības plāns (dabas parkiem „Daugavas loki” un „Drīdža ezers”), savukārt

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nav izstrādāti un pieņemti nevienai dabas teritorijai.

2) Izstrādājot novada teritorijas attīstības plānojumu, kā arī, apsaimniekojot, īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas ieteicams ņemt vērā Dabas aizsardzības plānos ietverto informāciju un rekomendācijas teritoriju

apsaimniekošanai.

3) Priekšlikumi par dabas parku „Daugavas loki” un „Drīdža ezers” teritoriju funkcionālām zonām tika

sagatavoti dabas aizsardzības plānu izstrādes ietvaros, un, tā kā individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi nav apstiprināti Ministru kabinetā, minētās funkcionālās zonas Vides pārskatā tiek apskatīti kā

priekšlikumi par ieteicamo teritoriju funkcionālām zonām. Kad Ministru kabinetā tiks apstiprināts IAIN,

pašvaldībai būtu jāsalīdzina minētās robežas un zonas ar teritorijas plānojumu un vajadzības gadījumā

jāattēlo teritorijas plānojumā, kā arī priekšlikumi un ieteikumi jāiestrādā teritorijas plānojuma teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos.

4) Novadā esošās aizsargājamās dabas teritorijas un objekti vienlaicīgi kalpo arī kā tūrisma apskates objekti,

līdz ar to svarīgi ir nodrošināt šajās teritorijās un pie šiem objektiem sakārtotu infrastruktūru – nodrošināt

norādes zīmes, uzstādīt atkritumu urnas un periodiski apsaimniekot šo infrastruktūru.

5) Nākotnē veidojot tūrisma, atpūtas un rekreācijas zonas ĪADT pašvaldībai, jābūt skaidri definētiem

mērķiem un norādēm, kas varētu būt šajā teritorijā, lai ieinteresētie uzņēmēji vai zemes īpašnieki var

realizēt savas idejas, nepārkāpjot dabas aizsardzības prasības un nesamazinātu dabas un ainavisko

daudzveidību šajās teritorijās.

6) Teritorijas plānojumā nosakot turpmāko novada teritorijas attīstību un plānojot funkcionālo zonējumu

ņemti vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas normatīvie akti un

šo teritoriju izveidošanas mērķi.


1) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi.

2) Teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktas prasības un uzskaitīti

normatīvie akti, kas regulē aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzību un izmantošanu, kas

jāņem vērā veicot jebkādu darbību šajās teritorijās, kā arī noteiktas prasības ainavas saglabāšanai un

būvniecībai ainaviski vērtīgās teritorijās.

4.2. LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJAS

Krāslavas novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 46% (49506,2 ha) no novada kopējās teritorijas

platības, savukārt meži no novada kopējās platības aizņem – 35% jeb 37607,4 ha.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās

saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu piešķirts 2328 novada zemes vienībām ar kopējo platību 18870,2

ha (vidējais vienas zemes vienības lielums ir 8 ha).

Meža zemēs atrodas vairāki mikroliegumi, kas sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību. Īpaši

aizsargājamās dabas teritorijās un meža platībās ar dabas aizsardzības atzīmēm galvenā funkcija ir dabas

aizsardzība. Meža teritorijas novadā iedalās, kur noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi (galvenokārt

īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) vides aizsardzības nolūkos un bez saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis Lauksaimniecības zeme piešķirts 8 785 novada zemes vienībām ar kopējo

platību 59 987,3 ha (vidējais vienas zemes vienības lielums – 6,83 ha).

32

Kopējās meliorētās platības novadā sastāda 22 382 ha. Daudzām meliorācijas sistēmām ir nepieciešama

rekonstrukcija, jo to stāvoklis pasliktinās, līdz ar to meliorācijas sistēmai pilnvērtīgi nefunkcionējot veidojas

pārmitras vietas, kas veicina LIZ aizaugšanu ar krūmājiem. Nosacīti šīs teritorijas ir izmantojamas apbūvei, pirms

tam veicot teritorijā inženiertehnisko sagatavošanu.


1) Teritorijas plānojumā novada lauku telpā noteikts teritorijas funkcionālais zonējums – Lauku zemes (L) un

Mežu teritorija (M), un noteiktas šo teritoriju atļautās izmantošanas un apbūves rādītāji.

2) Lai pēc iespējas saglabātu teritorijas vērtīgos vienlaidus lauku zemju un meža zemju nogabalus, Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka Lauku zemju (L) un Mežu teritoriju (M) jaunveidojamo

zemes vienību minimālā platība ir 2 ha. Lauku zemēs noteikts, ka atsevišķā zemes vienībā, kas mazāka par

2 ha atļauts atdalīt zemi, kas nepieciešama viensētas un saimniecības ēku uzturēšanai, ja paliekošā zemes

vienība nav mazāka par 2 ha un jaunizveidotajām zemes vienībām ir nodrošināta piekļuve un nepieciešamā

inženiertehniskā apgāde.

3) Lauku zemēs (L1), kuras atsevišķi tiek izdalītas kā tālākas perspektīvas apbūves zemes ciemos, kuru

galvenā izmantošana ir lauksaimnieciskā darbība un dzīvojamo māju apbūve, bet papildus izmantošana –

citu atļauto būvju būvniecība un teritorijas izmantošana, jaunveidojamo zemes vienību minimālā platība

noteikta 2500 m2.

4) Lauku zemēs (L) bez lauksaimnieciskās izmantošanas ir atļauta arī mežsaimnieciskā darbība, ierīkot zivju

audzētavas, būvēt dzīvojamo māju, komercdarbības, sabiedriskās un ražošanas būves, kā arī veicot

būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu vai izstrādājot detālplānojumu (izņemot īpaši aizsargājamās

dabas teritorijās), atļauts ierīkot rūpnieciskās ražošanas un pārtikas rūpniecības uzņēmumus.

5) Lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir

noteiktas prasības lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto ēku izvietojumam, iekļauts

ierobežojums – ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem nav atļauts ierīkot tuvāk nekā 50 m no dzīvojamo telpu

logiem blakus zemes vienībās, kā arī jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides

kvalitāte. Zemes vienības robežās uz kuras atrodas lauksaimniecības dzīvnieku ēka, jānodrošina pasākumi

aizsardzībai pret smaku, troksni un neestētiskiem skatiem.

6) Mežu teritorijās (M) bez galvenās mežsaimnieciskās izmantošanas atļauta arī derīgo izrakteņu ieguve,

mežaparku izveide, dabas tūrisma infrastruktūras objektu izveide, arī papildizmantošana – dzīvojamās

mājas (savrupmājas) būvniecība, kā arī veicot būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu vai izstrādājot

detālplānojumu (izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās), atļauts ierīkot komercdarbības būves,

ražošanas un noliktavu būves.

7) Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlota meža aizsargjoslas ap Krāslavas pilsētu.

8) Atļauta dīķu un mākslīgo ūdenskrātuvju ierīkošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ierīkojot dīķus

un ūdenskrātuves ar platību virs 0,1 ha ir jāizstrādā tehniskais projekts, kas saskaņojams normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā.

9) Kopumā teritorijas plānojumā noteiktās prasības nav pretrunā ar dabas aizsardzības interesēm, ņemot

vērā - ja plānotā saimnieciskā darbība lauksaimniecībā un mežsaimniecībā tiks veikta, ievērojot LR

normatīvo aktu, atbildīgo institūciju izsniegtos tehniskos nosacījumus un pašvaldības prasības.

10) Lai saglabātu novadam raksturīgo un vērtīgi ainavisko teritoriju vērtību, Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumos noteiktas prasības ainavas saglabāšanai un paredzētai būvniecībai.

4.3. RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJAS

Rūpniecības jeb ražošanas teritorijas un lielākie uzņēmumi novadā galvenokārt koncentrējušies Krāslavas pilsētā

un pagastu centru lielākajos ciemos bijušo mehānisko darbnīcu, noliktavu u.c. tehniskās teritorijās. Esošās

rūpniecības teritorijas, nedaudz arī paredzot šo teritoriju paplašināšanu, tiek saglabātas un atbalstītas novada

teritorijas plānojumā.

33

Krāslavas novada teritorijā neatrodas lielas vai intensīvas ražošanas teritorijas, galvenokārt novadā ir attīstījusies

uzņēmējdarbība, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi (piem., AS „Krāslavas piens”),

kokapstrādi (piem., SIA „Varpa”, „Latgran”), vieglās rūpniecības (apģērbu un mājas tekstilu ražošana,

amatniecība) un tirdzniecības jomā.

Esošo rūpniecības jeb ražošanas teritoriju attīstība, t.sk., arī derīgo izrakteņu ieguves teritorijas, vēsturiski ir

attīstījusies arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – AAA „Augšdaugava” un dabas parkā „Daugavas loki”.


1) Teritorijas plānojums atbalsta ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumu apbūves veidošanu

apdzīvotās vietās un lauku teritorijā (galvenokārt esošu ražošanas teritoriju attīstība), nosakot šāda veida

darbībām funkcionālo zonējumu – Rūpniecības teritorijas (R).

2) Teritorijas plānojums neparedz konkrētu jaunu rūpniecības uzņēmumu vai transporta infrastruktūras

objektu būvniecību, tāpēc nav iespējams identificēt vai šāda veida darbības notiks un vai tās radīs vides

problēmas.

3) Rūpniecības apbūves teritorijā (R) būves vai ēkas, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku,

attālums no zemes vienības robežām ar dzīvojamo apbūvi nedrīkst būt mazāks nekā 50m, izņemot

inženierbūves un teritorijas labiekārtojumu.

4) Teritorijas plānojumā tiek noteikts funkcionālais zonējums Rūpniecības apbūves teritorijas (R) ar

apakšzonējumu – R1, teritorijas, kur galvenā izmantošana, noteikta derīgo izrakteņu ieguve.

5) Atsevišķi Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteiktas prasības derīgo izrakteņu ieguvei.

Derīgo izrakteņu ieguvi atļauts veikt arī Lauku zemēs (L), Mežu teritorijā (M).

6) Derīgo izrakteņu ieguve veicama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

4.4. BLĪVAS APBŪVES TERITORIJAS

Krāslavas novada apdzīvojuma struktūru veido blīvi apdzīvotās vietas - Krāslavas pilsētas un ciemi, lauku teritorijā -

viensētas un viensētu grupas (sādžas).

Izvērtējot vēsturiski izveidojušos novada apdzīvojuma struktūru un to ģeogrāfisko izvietojumu, spēkā esošos

novada teritoriālo vienību teritorijas plānojumos noteikto, iedzīvotāju skaita dinamiku, apbūves struktūru un

plānoto apbūvju teritoriju realizāciju un sociālās infrastruktūras nodrošinājumu, nākotnes iedzīvotāju skaita un

saimnieciskās darbības prognožu perspektīvas, teritorijas plānojumā tiek noteiktas un Grafiskās daļas kartēs

apdzīvoto vietu teritoriju robežas attēlotas Krāslavas pilsētai un 16 ciemiem – Kaplava, Augstkalne, Ezerkalns,

Izvalta, Kombuļi, Skaista, Auleja, Kalnieši, Indra, Robežnieki, Piedruja, Tartaks, Varnaviči, Krāslavas stacija,

Aleksandrova, Skuki. 4 vasarnīcu ciemi – Zapoļņiki (Ūdrīšu pag.), noteiktas ciema robežas, Krāslavas pagastā - Eži

Cimoškas (netālu no Zirga ezera), Cepļi (pie Skaistas upes), Krīviņi (netālu no Daugavas), nav noteiktas ciemu

robežas. Novada teritoriālo vienību pagastu teritorijas plānojumos noteiktās ciemu teritoriju robežas ir pārskatītas

un precizētas, atbilstoši aktuālajai situācijai un 12 gadu plānošanas perioda perspektīvai, izslēdzot no ciemu

teritorijām iekļautās lielās lauksaimniecības zemju un mežu teritorijas, kurās bija plānota jaunas blīvas apbūves

veidošanās.


1) Teritorijas plānojuma Grafiskās daļas kartēs attēlotas 47 ciemu robežas, citām urbānām vietām (Rēzeknes

2) Spēkā esošajos teritorijas plānojumos apdzīvotām vietām noteiktās ciemu robežas ir plaši izkliedētas un

starpgabalainas, kas neveicina kompaktu ciemu apbūvi, līdz ar to novada teritorijas plānojuma risinājumi

paredz samazināt ciemu robežas, no ciemu teritorijām izslēdzot iepriekšējos teritorijas plānojumos noteiktās

lielās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas un meža teritorijas.

3) Teritorijas plānojumā atsevišķi tiek noteikts funkcionālais zonējums Krāslavas pilsētai, ciemiem un lauku

teritorijām, nosakot zonējumu veidus - Savrupmāju dzīvojamās apbūves (DzS – savrupmāju apbūves teritorijas,

34

DzS1 – vasarnīcu un dārzu māju apbūves teritorijas), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM),

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD), Centra apbūves teritorijas (C) – tikai Krāslavas pilsētā, kur

paredzēta jaukta apbūve – gan dzīvojamā, gan publiskā, gan komercuzņēmumu, Publiskās apbūves teritorijas

(P), Rūpniecības apbūves teritorijas (R, R1 – derīgo izrakteņu ieguves teritorijas), Tehniskās apbūves teritorijas

(TA), Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) un teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids –

Lauku zemes (L, L1 perspektīvās apbūves zemes ciemu teritorijās), Mežu teritorijas (M), Ūdeņu teritorijas (Ū)

un Dabas un apstādījumu teritorijas ar labiekārtošanu, mazdārziņi, kapsētas un dabas teritorijas (DA, DA1, DA2,

DA3).

4) Teritorijas plānojumā paredzēti risinājumi inženierkomunikāciju būvniecībai, rekonstrukcijai un ekspluatācijai,

t.sk., ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ierīkošanai.

5) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikta detalizēta katras funkcionālās zonas atļautā

izmantošana, jaunveidojamā minimālā zemesgabala platība, un apbūves parametri – max apbūves blīvums,

max intensitāte, min brīvā teritorija, atļautais stāvu skaits un max būvju augstums.

6) Teritorijas plānojumā noteikti apdzīvojuma līmeņi – reģiona nozīmes attīstības centrs - Krāslavas pilsēta, novada

nozīmes centrs – Indras ciems, vietējas nozīmes centri – Augstkalne, Auleja, Ezerkalns, Izvalta, Kalnieši,

Kaplava, Kombuļi, Piedruja, Robežnieki un Skaista, un lauku ciemi – Aleksandrova, Krāslavas stacija, Skuki,

Tartaks un Varnaviči.

35

5. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTĀS VIDES

PROBLĒMAS Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012. – 2023. gadam nosaka vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas

priekšnoteikumus, aprobežojumus, kā arī dabas resursu, dabas un kultūrvēsturisko vērtību apsaimniekošanas un

saglabāšanas noteikumus. Galvenokārt ar teritorijas plānojumu saistītie vides aspekti ir kvalitatīvas dzīves vides

attīstība, dabas un kultūrvides saglabāšana, kas ietver arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu.

Krāslavas novada teritorijas plānojums ir daudzpusīgs vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas

dokuments, kurā plānotie risinājumi, iespējams, pēc to realizēšanas atstās noteiktu pozitīvu vai negatīvu ietekmi

konkrētā teritorijā.

Izvērtējot teritorijas plānojumā noteiktos teritorijas attīstības plānošanas risinājumus novada vēlamai telpiskai

struktūrai, teritorijas funkcionālam zonējumam, veidojas priekšstats par jomām, kurām būtu jāpievērš pastiprināta

uzmanība:

1) plānotās saimnieciskās darbības – lauksaimnieciskās darbības un apmežošanas iespējas lauku zemēs,

derīgo izrakteņu ieguves sabalansēšana ar dabas aizsardzības un kultūras pieminekļu, kultūrvēsturiski

nozīmīgu objektu un ainavas saglabāšanas interesēm;

2) esošo blīvi apdzīvoto vietu apsaimniekošana, jaunu apbūves teritoriju veidošanās;

3) ūdenssaimniecības efektivitātes paaugstināšana un atbilstoša apsaimniekošana;

4) pamesto un neapsaimniekoto urbumu konkretizēšana, apzināšana un tamponēšana;

5) degradētās un pamestās bijušo lauksaimnieciskās ražošanas objektu teritoriju apsekošana, veicināt šo

teritoriju revitalizāciju;

6) potenciāli piesārņoto vietu rekultivācija;

7) radīto atkritumu apsaimniekošana;

8) derīgo izrakteņu ieguvē jāņem vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas

noteikumi, kā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu aprobežojumi.

Teritorijas plānojums nosaka, ka pilsētas un ciemu teritorijās pirms katras jaunas neapbūvētas teritorijas attīstības,

jāparedz pieslēgumi centralizētās ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas tīkliem. Lokāli risinājumi pieļaujami

tikai vienīgi kā pagaidu variants. Detālplānojumos un/vai būvprojektā jāparedz detalizēti ūdensapgādes un

notekūdeņu savākšanas un citu nepieciešamo inženierkomunikāciju risinājumi.

36

6. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI Krāslavas novada teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kura izstrādē

jāņem vērā virkne Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, kuras regulē teritoriju attīstības plānošanu, kā arī

normatīvie akti, kas regulē saimnieciskās darbības, kas plānotas vietējās pašvaldības teritorijā (mežsaimniecība,

lauksaimniecība, tūrisma attīstība u.c.), normatīvie akti, kas regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un dabas

pieminekļu aizsardzību un izmantošanu, kā arī valsts aizsardzības kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un

izmantošanu u.c. normatīvie akti. Tikpat nozīmīgas ir valsts mēroga programmas un stratēģijas, kas ietekmē teritorijas

izmantošanas prioritātes.

Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanu un attīstību regulē ne tikai LR normatīvie akti, bet saistoši ir arī Latvijā

ratificētās ES Direktīvas, konvencijas, regulas u.c.

6.1. STARPTAUTISKIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI

Starptautiskie mērķi vides aizsardzības jomā ir ietverti starptautiskās konvencijās, līgumos, protokolos un Eiropas

Savienības direktīvās, regulās.

Starptautiskās konvencijas:

Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Riodežaneiro (05.06.1992.)

Konvencija „Par bioloģisko daudzveidību” akceptēta Saeimā 1996. gadā. Konvencijas mērķis - bioloģiskās

daudzveidības saglabāšana, tās komponentu ilgtspējīga izmantošana, godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu

patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu

tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu.

Konvencija „Par bioloģisko daudzveidību” dod šādu definīciju: „Bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu

formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos,

kuru sastāvdaļas ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām”.

Konvencijas prasības Latvijas likumdošanā iestrādātas likumos „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”

(02.03.1999.), „Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000.).

Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne (16.09.1979.)

Konvencijas mērķis – saglabāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru

aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, kā arī veicināt šādu sadarbību.

Konvencijas prasības LR likumdošanā iestrādātas: - LR likums „Par sugu un biotopu aizsardzību” (16.03.2000.).

- LR MK noteikumi Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši

aizsargājamo sugu sarakstu” (14.11.2000.).

- LR MK noteikumi Nr. 45 „Par mikroliegumu izveidošanu, aizsardzību un apsaimniekošanu”

(30.01.2001.).

- LR MK noteikumi Nr. 199 „Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)

izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.).

Ainavu aizsardzībai, pārvaldībai un plānošanai ir pieņemta „Eiropas ainavu konvencija” (Florencē,

2000.gada 20.oktobrī), kas Latvijā stājās spēkā kā likums „Par Eiropas ainavu konvenciju” (29.03.2007.).

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, UNESCO konvencija (1972.)

Konvencija definē jēdzienu „dabas mantojums” un nosaka uzdevumus tā aizsardzībai:

37

Dabas pieminekļi – fizikāli un bioloģiski veidojumi vai šādu veidojumu grupas ar īpašu, universālu estētisko vai zinātnisko vērtību.

Ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un noteiktas zonas – apdraudētu augu un dzīvnieku sugu dzīves vietas ar īpaši zinātnisku vai saglabāšanas nozīmi.

Dabas teritorijas, kam īpašas nozīmes universālas vērtības no zinātnes, saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.

Valsts pienākums ir tās teritorijā nodrošināt kultūras un dabas mantojuma identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizēšanu un saglabāšanu nākošajām paaudzēm. Tādēļ maksimāli jāizmanto esošie valsts resursi un nepieciešamības gadījumā arī starptautiskā palīdzība un sadarbība.

ES direktīvas:

ES Padomes direktīva 79/409/EEK (02.04.1979.) Par savvaļas putnu aizsardzību jeb Putnu direktīva.

Direktīvas mērķis ir aizsargāt, pārzināt un uzraudzīt putnu sugas, putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju,

kā arī noteikt to izmantošanas normas.

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai skaitliski uzturētu putnu sugu populācijas tādā līmenī, kas pirmām

kārtām atbilst ekoloģijas, zinātnes un kultūras prasībām, tajā pašā laikā ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās

prasības, lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim.

Padomes direktīva 92/43/EEK „Par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību” jeb

Biotopu direktīva.

Vienota Eiropas ekoloģiskā tīkla Natura 2000 izveide, veicinot izpētes un zinātnisko darbu. Eiropas kopienas

padome izveidoja saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, un kuru

nosaukums ir Natura 2000. Kopš 2004.gada arī Latvija ir izveidojusi savu daļu no šī tīkla. Teritoriju izveidošanas

pamatnosacījums ir visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu)

aizsardzība.

Latvijā Natura 2000 teritorijas kopā aizņem 11,9 % no valsts platības. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un

apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam

saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Dabas parki, dabas liegumi un ainavu aizsargājamais

apvidus Krāslavas novada teritorijā ir noteikti kā Natura 2000 teritorijas saskaņā ar Biotopu direktīvas prasībām.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 200/60/EK Ūdeņu struktūrdirektīva (23.10.2000.)

Direktīvas mērķis ir aizsargāt un uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu ekosistēmu stāvokli un veicināt ilgtspējīgu

ūdeņu lietošanu, ieviešot integrētu upju baseinu apsaimniekošanas procesu.

Direktīvas prasības iestrādātas LR likumā „Ūdeņu apsaimniekošanas likums” (12.09.2002.). Saskaņā ar šo Direktīvu

dalībvalstīm jānosaka to teritorijā, atrodošos atsevišķu upju sateces baseinus un jāpievieno tos noteiktam upes

sateces baseina apgabalam. Upes sateces baseins, kas atrodas vairāku dalībvalstu teritorijā, jāpievieno

starptautiskam upes sateces baseina apgabalam.

Likuma pamatmērķis ir līdz 2015.gada beigām visās ūdenstilpēs nodrošināt tajā noteikto pazemes un virszemes

ūdeņu kvalitāti. Krāslavas novada ūdensobjekti ietilpst Daugavas upju baseina apgabalā.

6.2. NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI

Starptautiskie vides aizsardzības mērķi tiek iestrādāti nacionālā vides un dabas aizsardzības likumdošanā un

normatīvos aktos.

Vides aizsardzībai valsts līmenī izstrādāts dokuments „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm” (MK

15.08.2002. rīkojums Nr.436), kas nosaka valsts līmeņa rīcības ilgtspējīgu nodrošināšanu visās galvenajās nozarēs.

38

Vieni no svarīgākajiem vides aizsardzības mērķiem ir saistīti ar ūdens kvalitāti:

aizsargāt ūdens ekosistēmas, kā arī no ūdens atkarīgās sauszemes ekosistēmas un mitrājus;

veicināt ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu;

nodrošināt labu kvalitāti visos pazemes un virszemes ūdeņos, novērst to tālāku piesārņošanu un

pakāpeniski samazināt esošo piesārņojumu;

nodrošināt dzeramā ūdens atbilstību kvalitātes normatīviem.

Viens no vides politikas mērķiem ir gaisa aizsardzība, respektīvi, nodrošināt normatīviem un ilgtermiņa mērķiem

atbilstošu gaisa kvalitāti, uzlabot to vietās, kur tā nav apmierinoša, īpašu uzmanību veltot pilsētām un ražošanas

uzņēmumiem.

Nākotnē attīstot derīgo izrakteņu ieguvi ir saistoši arī zemes dzīļu izmantošanas ilgtspējīgas attīstības politika:

nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu;

veicināt pašvaldību un zemes īpašnieku līdzdalību zemes dzīļu ilgtspējīgā izmantošanā.

Krāslavas novadā ir aizsargājamās dabas teritorijas, līdz ar to ir saistoši arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas

un veicināšanas politikas mērķi:

saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību;

saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

saglabāt lauksaimniecības augu un dzīvnieku šķirņu daudzveidību, veicināt to raksturošanu un

izmantošanu;

pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu;

veicināt tradicionālas ainavas struktūras saglabāšanos;

nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Liela nozīme ir potenciāli piesārņoto vietu apzināšanai, izpētei un sanācijai. Šo pasākumu mērķi ir:

novērst vai mazināt iepriekšējās saimnieciskās darbības rezultātā radušos piesārņojumu un tā

kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, īpašumu, vidi un bioloģisko daudzveidību;

panākt augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu piesārņotajās vietās;

nepieļaut piesārņoto vietu bīstamo vielu iekļūšanu virszemes un pazemes ūdeņos;

atjaunot un uzlabot vides kvalitāti piesārņotajās vietās;

vietējās pašvaldības teritorijas plānošanā ņemt vērā esošo vides piesārņojumu;

noteikt reālo zemes vērtību un atbilstošu nekustamā īpašuma nodokli, ņemot vērā piesārņotības

pakāpi.

Tāpat jāņem vērā atkritumu apsaimniekošanas vides politikas mērķi:

nodrošināt atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā;

veicināt atkritumu apstrādi pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām;

veicināt šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldībās.

Tūrisma nozarē galvenie vides politikas mērķi ir:

nodrošināt tūrisma ilgtspējīgu attīstību, kas radītu nozarei papildu izaugsmes iespējas un ļautu

pilnīgāk izmantot Latvijas tūrisma svarīgākos resursus;

turpināt vides pārvaldības sistēmu ieviešanu tūrisma nozarē;

veicināt vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveidošanu;

ieviest videi draudzīgas tehnoloģijas tūrisma uzņēmumos;

izglītot tūrisma nozares darbiniekus vides un dabas aizsardzības jautājumos.

Lai varētu realizēt vides politikas mērķus, liela nozīme ir sabiedrības iesaistīšanā, informēšanā un līdzdalībā

projektu izstrādē, tāpēc ir izstrādāti arī vides informācijas un sabiedrības līdzdalības vides politikas mērķi:

nodrošināt aktīvāku sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā;

39

nodrošināt vides informācijas izmantošanu un analīzi normatīvo aktu izstrādes un politisku

lēmumu pieņemšanas procesā un politikas efektivitātes izvērtēšanā.

Izstrādājot Krāslavas novada teritorijas plānojumu ir ņemti vērā virkne LR normatīvie akti vides un dabas

aizsardzības jomā.

40

7. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA UN TĀ IESPĒJAMO

ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS IETEKMES UZ VIDI

NOVĒRTĒJUMS

7.1. TIEŠĀS UN NETIEŠĀS IETEKMES

7.1.1. TIEŠĀS IETEKMES Tiešās ietekmes ir saistītas ar izmaiņām vidē, realizējot teritorijas plānojumā paredzētās darbības un kuras

nepastarpināti var atstāt pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi:

1) zemes izmantošanas veidu maiņa (apmežošana, derīgo izrakteņu ieguves karjeri, jauna apbūve,

infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūve utml.) - pirms zemes izmantošanas veidu maiņas rūpīgi

jāizvērtē šādas darbības ietekme uz vidi un ainavu tiešā un attālākā tuvumā;

2) esošo apdzīvoto vietu attīstība un jaunu objektu būvniecība var radīt lielāku slodzi uz vidi, ja netiek

sakārtota ceļu infrastruktūra un nodrošināta inženierkomunikāciju esamība un pietiekoša to efektivitāte

un apsaimniekošana;

3) piesārņojuma emisijas, novadot to vidē.

Novada teritorijas plānojums neparedz lielas ražošanas, satiksmes infrastruktūras būves salīdzinoši ar esošo

situāciju, līdz ar to ietekmes nav mērāmas kā liela apjoma. Tiek precizētas esošās ciemu robežas un funkcionālais

zonējums apdzīvotās vietās un lauku teritorijā, nosakot atļauto izmantošanu un to precizējot ar teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Lai pēc iespējas mazinātu zemes izmantošanas veidu maiņas un konkrētu objektu (dzīvojamās apbūves, ražošanas,

inženierkomunikāciju u.c.) tiešās ietekmes uz vides kvalitāti, ļoti svarīgi ir ievērot un kontrolēt pašvaldības

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļautos aizliegumus, ierobežojumus un nosacījumus dažādu

teritoriju izmantošanai un atļautās apbūves un labiekārtojuma veidošanai.

Teritorijas plānojums konceptuāli paredz saglabāt pašreizējo teritorijas apdzīvojuma struktūru un samazina to

robežas - turpinot attīstīt Krāslavas pilsētu un esošos ciemus, koncentrējot tajos gan dzīvojamo apbūvi, gan

sabiedriskos un komercobjektus, gan videi draudzīgas, nelielas ražošanas teritorijas.

Pašvaldības teritorijā ir realizēti vairāki ūdenssaimniecības attīstības projekti, rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas

iekārtas un kanalizācijas tīkli. Būtisks notekūdeņu pieaugums tuvākajā nākotnē netiek prognozēts, jo novadā

pastāv iedzīvotāju skaita un būvniecības aktivitātes samazinājuma tendence. Svarīgi ir pēc iespējas vairāk pieslēgt

jaunus patērētājus centralizētajiem kanalizācijas tīkliem.

7.1.2. NETIEŠĀS IETEKMES Netiešās ietekmes lielākoties saistītas ar saimnieciskās darbības paplašināšanos, tūristu un transporta plūsmas

pieaugumu, kā arī zemes fragmentāciju.

1) Saimnieciskās darbības paplašināšanās un aktivitāte vidi ietekmē netiešā veidā. Esošās ražošanas

teritorijas galvenokārt ir koncentrējušās Krāslavas pilsētā vai tiešā to tuvumā, kā arī pagasta centros bijušo

mehānisko darbnīcu teritorijās vai arī izmantojot bijušo lielfermu teritorijas un ēkas.

2) Iespējamais tūrisma plūsmas pieaugums var atstāt netiešu ietekmi uz novada apkārtējo vidi (veģetācijas

nomīdījumu sekas, krasta erozijas, ugunskuru vietu patvaļīga izveide, dabas pieminekļu bojājumi,

atkritumu daudzuma vairošanās u.c. ietekmes), kā arī var veicināt resursu patēriņu. Svarīgi, īpaši

aizsargājamās dabas teritorijās un apskates objektos kultūras pieminekļu tuvumā, kā arī gar

41

ūdensobjektiem sakārtot infrastruktūru (dabas takas, atkritumu urnu izvietojums, informatīvas zīmes un

atpūtas vietu ierīkošana).

3) Ja apbūve tiek veidota uz esošajiem pamatiem un netiek apgūtas jaunas teritorijas, ietekme uz vidi ir

nenozīmīga. Jaunu teritoriju apbūve, veicot zemes transformāciju, samazina dabas pamatnes platības.

Īpaša uzmanība jāpievērš apbūves paplašināšanai vai cita veida darbībām īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju vai kultūras pieminekļu tiešā tuvumā, kā arī ūdensobjektu tuvumā.

4) Transporta infrastruktūras attīstība, izbūvējot jaunus autoceļus var radīt troksni, palielināt gaisa

piesārņojumu ar izplūdes gāzēm. Novada teritorijā nav plānoti jauni nacionālas nozīmes transporta

infrastruktūras attīstības projekti.

Ņemot vērā visas iespējamās netiešās ietekmes, ja netiek pārsniegti ne trokšņa, ne gaisa, ne virszemes ūdeņu

robežvērtības šī ietekme neatstāj nekādas būtiskas sekas uz novada teritoriju.

7.2. ĪSLAICĪGĀS UN ILGLAICĪGĀS IETEKMES

7.2.1. ĪSLAICĪGĀS IETEKMES Teritorijas plānojumā kā īslaicīgās ietekmes var izdalīt plānoto – ēku, būvju, ceļu, dažāda veida

inženierkomunikāciju (sakaru, elektroapgādes līniju, ūdensapgādes un notekūdeņu tīklu u.c. inženierkomunikāciju)

būvniecību. Pats būvniecības process rada salīdzinoši īslaicīgus traucējumus vidē, bet galvenās problēmas, kas

saistītas ar minētajām darbībām ir troksnis, zemsedzes bojājumi, būvgruži, putekļu emisija. Lielākā daļa šo faktoru

tiek likvidēti līdz ar būvniecības darbības izbeigšanos.

Īslaicīgās ietekmes laikā ir jāizvērtē vai bojājot un iznīcinot zemsedzi netiek iznīcināti vērtīgi biotopi un sugas, kā arī

vai piesārņojot augsnes virskārtu ar būvniecības laikā izmantotām ķīmiskām izejvielām, netiek piesārņoti

gruntsūdeņi.

Par nelielu īslaicīgu ietekmi uz vidi novada teritorijā var uzskatīt apmeklētāju skaita sezonālās svārstības, kas rodas

pateicoties tūrismam un aktīvajai atpūtai, līdz ar to pašvaldībai aktīvajā tūrisma sezonā papildus jāizvieto atkritumu

savākšanas tvertnes visvairāk tūristu iecienītajās atpūtas vietās.

7.2.2. ILGLAICĪGĀS IETEKMES Zemes transformācija vai zemes lietojuma maiņa no viena zemes lietojuma mērķa uz citu lietojuma mērķi var radīt

ilglaicīgu ietekmi. Ilglaicīga ietekme var būt saistīta attīstoties jebkāda veida ēkām un būvēm, autoceļiem,

virszemes inženierkomunikācijām. Arī intensīva lauksaimniecības zemju izmantošana ir uzskatāma par ilglaicīgu

ietekmi. Teritorijas plānojumā paredzētā iespēja veikt meža zemes transformāciju apbūvei, lauksaimniecības zemju

apmežošanu (lietošanas kategoriju maiņu no LIZ uz meža zemēm), kā arī iespējamā lauksaimniecības zemju

lietošanas mērķu maiņa un meža zemju transformācija par derīgo izrakteņu ieguves karjeriem, radīs ilglaicīgu

ietekmi uz vidi - samazinās lauksaimniecības un meža zemju īpatsvaru, radīs izmaiņas ainavā, biotopos un

virszemes notecē. Savukārt veicinot lauksaimniecības zemju apmežošanu palielinās ar mežu klātās teritorijas

novadā. Līdz ar to ir svarīgi izpildīt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos izvirzītos nosacījumus -

pašvaldība un atbildīgās institūcijas, pirms zemes lietošanas kategorijas maiņas vai transformācijas atļaujas

izsniegšanas, izvērtēt katru plānoto atsevišķo gadījumu un iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī ievērot īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana

Iespējamās ietekmes

Ieteikumi šo iespējamo ietekmju mazināšanai

Mežu teritorijas - meža zemju transformācija

- apbūve, dabas tūrisma infrastruktūras objekti

- derīgo izrakteņu ieguve - lauksaimnieciska izmantošana

- mainās ainava; - mainās biotopi; - augu sugu sastāva izmaiņas vai iznīcināšana; - īpaši uzmanīgi šīs darbība jāveic ĪADT tuvumā vai buferzonā, lai neietekmētu

- Teritorijas plānojumā attēlotas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas, kurās jau notiek ieguve un kurās ir veikta izpēte, nosakot šīs teritorijas kā perspektīvas derīgo izrakteņu ieguvei; - derīgo izrakteņu ieguve jāveic atbilstoši

42

pašu ĪADT; - samazinās meža teritoriju īpatsvars konkrētajā teritorijā

normatīvo aktu prasībām; - pirms darbu uzsākšanas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tuvumā vai to robežās, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums uz NATURA 2000 teritoriju (saskaņā ar 2006.gada 6.jūnija MK noteikumiem Nr.455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)”); - pirms darbu uzsākšanas, jākonsultējas ar Dabas aizsardzības pārvaldi; - neveicināt lauksaimniecības zemju apmežošanu ainaviski vērtīgās teritorijās

Lauku zemes

- transformācija apbūves teritorijās - transformācija meža zemēs

- transformācija derīgo izrakteņu teritorijās

- mainās ainava; - izmaiņas virszemes notecē; - mainās biotopi; - samazinās lauksaimniecības zemju īpatsvars konkrētajā teritorijā

- atbalstīt zemnieku interesi par lauksaimniecību, nodrošinot zemju atbilstošu apsaimniekošanu (atbalstot arī bioloģisko un netradicionālo lauksaimniecību); - lauksaimniecības zemi transformēt apbūves zemēs tikai tad, ja tam ir pamatota vajadzība, tiek aizpildīti un sakopti „brīvie zemes apbūves gabali”, tādejādi arī tiek sakopta vide; - novada teritorijas plānojumā noteiktas Lauku zemes (L1), kas ir tālākas perspektīvas apbūves zemes ciemos, kuru galvenā izmantošana ir lauksaimnieciskā darbība un dzīvojamo māju apbūve, bet papildus izmantošana – citu atļauto būvju būvniecība un teritorijas izmantošana; - attīstot apbūvi ņemt vērā arī novada ainaviskās vērtības; - veicot lauksaimnieciskās darbības, ievērot Aizsargjoslu likumā noteiktos virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumus un aprobežojumu tajās

Pilsētas un ciemu apbūve

Teritorijas plānojums paredz precizēt esošo ciemu robežas, pārsvarā

samazinot esošās ciemu robežas

- mainās ainava; - iespējams pazemes ūdeņu piesārņojums; - iespējams virszemes ūdeņu piesārņojums; - mainās zemes izmantošanas veids (no lauksaimniecības, mežsaimniecības – apbūves); - palielinās notekūdeņu daudzums un noslodze NAI; - palielinās atkritumu daudzums

- maksimāli aizpildīt „brīvos” laukumus jau esošā apdzīvotā vietā; - apbūvēt „nesakārtotas”, pamestas teritorijas/pagalmus, tādejādi sakārtot teritoriju; - jaunās apbūves teritorijas maksimāli pieslēgt kopējam kanalizācijas, ūdensapgādes tīklam; - izsniedzot būvatļaujas un izvērtējot detālplānojumus paredzēt ceļu infrastruktūru, pieslēgumus

Ražošanas objektu apbūve

- mainās ainava; - iespējams pazemes ūdeņu piesārņojums; - iespējams virszemes ūdeņu piesārņojums; - gaisa piesārņojums; - palielinās troksnis; - atkritumu daudzuma palielināšanās; - palielinās pieprasījums pēc pazemes ūdeņu/dzeramā ūdens izmantošanas

- jaunas ražošanas zonas veidot jau esošo tuvumā vai „degradēto” teritoriju vietās (tādejādi sakārtojot teritoriju gan vizuāli, gan teritoriāli); - paredzēt pieslēgties kopējam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam; - paredzēt līgumu par atkritumu (arī bīstamo, ja tādi ir) apsaimniekošanu; - jaunas ražošanas teritorijas neveidot blīvi apdzīvoto vietu tuvumā, izglītības iestāžu, rekreācijas teritoriju tiešā tuvumā, ainaviski vērtīgās teritorijās

Tūrisma un rekreācijas teritoriju attīstība un infrastruktūras objektu

- palielinās tūrisma plūsma konkrētās teritorijās;

- labiekārtot atpūtas vietas; - izstrādāt atkritumu šķirošanas sistēmu

43

būvniecība - palielinās atkritumu daudzums atpūtas vietās; - izteikti sezonāla tūrismu plūsma uz noteiktiem atpūtas, tūrisma objektiem; - palielinās ceļu būves atkritumi to būvniecības laikā;

- palielinās noslodze - iespējams virszemes ūdeņu piesārņojums; - iespējamas biotopu izmaiņas; - tūrisma un atpūtnieku skaita palielināšanās vasaras sezonā; - atpūtnieku atstātu atkritumu daudzuma palielināšanās

un ieviest ikdienā; - ierīkot labiekārtotas peldvietas; - ierīkot pastaigu takas, informatīvos stendus; - veloceliņu izveide pašvaldības teritorijā, paredzot pieslēgumu kaimiņu pašvaldību veloceliņiem, ja tādi ierīkoti;

- jāizdod pašvaldību saistošie noteikumi par prasībām atpūtas vietu ierīkošanā, uzturēšanā un apsekošanā; - jābūt skaidri nodefinētiem ezera piekrastes apsaimniekošanas noteikumiem; - jāņem vērā un jāiestrādā teritorijas plānojumā dabas aizsardzības plāna vadlīnijas, ieteikumi, apsaimniekošanas noteikumi

44

8. RISINĀJUMI, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU

PLĀNOŠANAS DOKUMENTA UN TĀ IESPĒJAMO

ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKO IETEKMI UZ VIDI Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012. – 2023. gadam, lai mazinātu teritorijas plānojumā paredzēto darbību

ietekmi uz apkārtējo vidi paredz dažādus pasākumus, kas gan tieši, gan netieši var mazināt plānoto darbību

iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.

Risinājumi saistībā ar apbūves plānošanu un apbūves rādītāju noteikšanu teritorijas plānojuma saistošajā daļā,

kas gan tieši, gan netieši var ietekmēt apkārtējās vides stāvokli plānošanas teritorijā:

teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana jeb funkcionālais zonējums noteikts, ņemot vērā pašreizējo

teritorijas izmantošanas veidu, fizisko un juridisko personu priekšlikumus, pašvaldības priekšlikumus un

augstāka līmeņa teritorijas plānošanas dokumentu vadlīnijas, kā arī balstīta uz trīs kritērijiem – 1) spēkā

esošajos novada teritoriālo vienību teritorijas plānojumos identificētas galvenās izmantošanas veidu

grupas, lai novada plānojumā noteiktu mazāku izmantošanas veidu skaitu, 2) iespēju robežās apvienotas

spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteiktās zonas ar līdzīgiem izmantošanas un apbūves

noteikumiem, tādejādi nosakot vienotas funkcionālās zonas novada teritorijas plānojumā, 3) ievērots

pēctecības princips, maksimāli saglabājot šobrīd spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteikto teritorijas

izmantošanu un apbūves rādītājus;

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikti teritorijas plānoto (atļauto) jeb funkcionālo

zonējumu izmantošanu apbūves rādītāji un citas prasības katrai konkrētai plānotai izmantošanai un

vispārīgās prasības visām izbūves teritorijām;

blīvas apbūves teritorijas plānotas tikai Krāslavas pilsētas un novada ciemu teritorijās;

novada teritorijas attīstības plānošanā ņemtas vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi un Dabas aizsardzības plānos ieteiktie priekšlikumi teritorijas

plānojumu izstrādei;

ievērojot pēctecības principu, teritorijas plānojumā tiek saglabāti ciemi, grozot to robežas, kas noteikti

iepriekšējos teritorijas plānojumos;

TIAN detalizēti noteiktas jaunveidojamo zemesgabalu minimālās platības pilsētas, ciemu un lauku

teritorijās;

ja kādai novada teritorijai ir izstrādāts un spēkā esošs lokālplānojums vai detālplānojums, kas detalizētāk

nosaka zemes vienību izmantošanu un to apbūves prasības, tad papildus šo teritoriju Apbūves

noteikumiem jāievēro arī novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

noteiktas prasības tematiskajiem plānojumiem, lokālplānojumiem un detālplānojumiem;

teritorijas plānojumā izdalītas atsevišķāks prasības Teritorijām un objektiem ar īpašiem noteikumiem.

Plānojumā noteiktie ierobežojumi

Krāslavas novada teritorijas plānojums paredz pasākumus, kas gan tieši, gan netieši samazinās slodzi uz vidi un mazinās darbības negatīvo ietekmi.

Teritoriju izmantošanas ierobežojumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

Teritorijas izmantošanai jānotiek atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kā arī sugu un biotopu aizsardzības

normatīvo aktu prasībām un Dabas aizsardzības plānu izstrādes ietvaros veikto izpētes un šo teritoriju

apsaimniekošanas ieteikumu prasībām.

45

Svarīgi, lai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saimnieciskās darbības ierobežojumus ievērotu to zemju īpašnieki,

kuru īpašumi vai lietojumi atrodas dabas parku, aizsargājamā ainavu apvidū un dabas liegumu teritorijās, kā arī

potenciāliem tūristiem, apmeklējot, ĪADT būtu jāņem vērā informatīvās zīmes.

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldi īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā

esošā Dabas aizsardzības pārvalde. Teritoriju apsaimniekošanu veic zemes īpašnieki.

Ierobežojumi lauksaimniecības zemju izmantošanai

Lauksaimniecības zemju lietošanas veidu maiņa veicama saskaņā r LR normatīvo aktu prasībām.

Teritorijas plānojuma TIAN tiek noteiktas prasības jaunu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto ēku

izvietošanai un esošo dzīvnieku turēšanas ēku vai būvju ekspluatācijai.

Ierobežojumi meža teritoriju izmantošanai

Mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamās teritorijās nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie

aizsardzības un izmantošanas normatīvie akti.

Teritorijas plānojumā attēlota meža aizsargjosla ap Krāslavas pilsētu. Šīs aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt

Krāslavas pilsētas iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai

kompensētu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi. Aprobežojumus mežu aizsargjoslā ap Krāslavas pilsētu regulē

Aizsargjoslu likums.

Meža zemes transformācija (atmežošana) veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ierobežojumi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai

Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai un izmantošanai nosaka kultūras pieminekļu aizsardzību

regulējošie normatīvie akti.

Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap valsts aizsargājamajiem

kultūras pieminekļiem – Krāslavas pilsētā – 100 m, lauku teritorijā – 500 m, kā arī kultūras pieminekļu aizsargjoslas,

kas iestiepjas no blakus esošo novadu teritorijām.

Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos bez vispārīgām prasībām kultūras

pieminekļu aizsardzībai tiek noteiktas prasības arī Krāslavas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzībai.

Ierobežojumi derīgo izrakteņu ieguves teritorijās

Derīgo izrakteņu ieguve normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atļauta tikai vietās, kas norādītas teritorijas plānojuma

Apbūves noteikumos, t.i., Lauku zemēs (L), Mežu teritorijā (M) un Rūpniecības apbūves zonā (R1).

Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pēc derīgo izrakteņu karjeru ekspluatācijas beigām, tie ir jārekultivē. Pēc rekultivācijas nosakāma turpmākā

izmantošana atbilstoši funkcionālai zonai Mežu teritorija (M), Lauku zeme (L) vai Ūdeņu teritorija (Ū).

Teritorijas plānojumā noteiktās aizsargjoslas

Par ietekmi uz vidi un cilvēku drošu dzīves vidi samazinošiem pasākumiem var uzskatīt visas teritorijas plānojumā

noteiktās aizsargjoslas (vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, ekspluatācijas aizsargjoslas, sanitārās un

drošības aizsargjoslas), it īpaši vides un dabas resursu aizsargjoslas, kuru galvenais uzdevums ir samazināt vai

novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

46

Krāslavas novada teritorijas plānojuma Grafiskā daļas kartē „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” tiek

attēlotas visa veida aizsargjoslas, kas attiecas uz Krāslavas novadu, kuru platums ir 10 m un lielāks, kā arī

„Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu” 5. nodaļā „Aizsargjoslas un apgrūtinājumi” tiek noteikti visi

aizsargjoslu veidi (saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, t.i. 11.07.1997. likumu “Aizsargjoslu likums”

un atbilstošajām aizsargjoslu noteikšanas metodikām).

Vides pārskatā netiek uzskaitītas visas aizsargjoslas, jo tās tiek atrunātas Krāslavas novada teritorijas plānojuma

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Apbūves noteikumos nav uzskaitīti katras konkrētās aizsargjoslas

aprobežojumi, jo to nosaka Aizsargjoslu likums un citi normatīvie akti.

Teritorijas plānojums nosaka, ka aizsargjoslas, kas mazākas par 10 m, jānosaka un jāattēlo izstrādājot

detālplānojumus (ja tas nepieciešams) vai zemes ierīcības projektos.

47

9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSS IESPĒJAMO ALTERNATĪVU

IZVĒLES PAMATOJUMS, STRATĒĢISKĀ NOVĒRTĒJUMA

VEIKŠANAS APRAKSTS

Krāslavas novada teritorijas attīstības perspektīva nosaka plānošanas teritorijas telpiskās un saimnieciskās

attīstības galvenos virzienus un mērķus, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus 12 gadu laika periodam.

Novada teritorijas plānojums paredz saglabāt un aizsargāt novada dabas resursus – ūdensobjektus, mežus, īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas un objektus un kultūrvēsturisko mantojumu.

Kā vienīgo alternatīvu Krāslavas novada teritorijas plānojumam varētu uzskatīt „0” alternatīvu, kad tiek saglabāta

esošā situācija un netiek plānota teritorijas attīstība un netiek izstrādāts teritorijas plānojums. Šāda situācija ir

pretrunā gan ar augstāka līmeņa plānošanas dokumentu attīstības mērķiem, gan ar vides aizsardzības interesēm,

kā arī normatīvo aktu prasībām. „0”varianta realizēšanas gadījumā netiktu veidoti priekšnoteikumi vides un dabas

aizsardzības pasākumu realizēšanai. Šajā gadījumā attīstības procesi plānošanas teritorijā var ieviest nepārdomātus

risinājumus, stihisku teritorijas attīstību, vides problēmu saasināšanos. Netiks sasniegti attīstības mērķi, kas

definēti Krāslavas novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Krāslavas novada pašvaldībai ir

nepieciešams teritorijas plānojums, kurš būtu par pamatu ilgstošai, stabilai novada ekonomiskai attīstībai,

nodrošinot atbilstošu dzīves līmeni, izmantojot novadā esošos resursus, ievērojot tradīcijas, apzinot

kultūrvēsturisko mantojumu un veicinot tā saglabāšanu, regulējot būvniecības attīstību.

Vides pārskats izstrādāts, izvērtējot Krāslavas novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas atbilstību vides un dabas

aizsardzības regulējošo noteikumu prasībām (vispārīgajām, individuālām u.c. normatīvo aktu) un teritorijas

plānojuma izstrādē iesaistīto institūciju sniegtajiem nosacījumiem, kā arī pēc institūciju atzinumu izvērtēšanas,

nepieciešamības gadījumā, vides pārskats tiks pārskatīts, precizēts vai papildināts.

Vides pārskats tika izstrādāts, ņemot vērā Krāslavas novada teritorijas plānojuma 1.redakcijas sējumos iekļauto

informāciju – esošās situācijas aprakstu un attīstības resursus, teritorijas plānojuma risinājumu aprakstu un

pamatojumu (teritorijas attīstības mērķi un virzieni, novada vēlamā telpiskā attīstība, teritorijas funkcionālais

zonējums), fizisko un juridisko personu priekšlikumus, kā arī pašvaldības priekšlikumus un normatīvo aktu prasības.

Izstrādājot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Krāslavas novada teritorijas plānojumam, tika izmantots šāds

pamatprincips:

1) Vides pārskata projekta sagatavošana notika vienlaicīgi ar teritorijas plānojuma 1.redakcijas sagatavošanu,

kas ļauj operatīvi izvērtēt katru jaunu ideju vai alternatīvu, kā arī plānoto pasākumu atbilstību vides un

dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām;

2) sagatavojot Vides pārskatu, tiks iesaistīta arī sabiedrība (organizēta sabiedriskā apspriešana un sanāksmes un tiks noteikti sabiedriskās apspriešanas termiņi ar pieejamiem materiāliem).

Metodes:

1) plānošanas teritorijas vizuālā apskate dabā;

2) informācijas analīze – tika analizēti novada teritoriālo vienību spēkā esošie teritorijas plānojumi, lai

izstrādātu kopēju novada teritorijas attīstību telpiski, plānojuma izstrāde balstīta uz Krāslavas novada

attīstības programmā 2012. – 2018.g. definētajām attīstības prioritātēm;

3) datu ieguve, izmantojot dažādas datu bāzes/reģistrus, publikācijas u.c. pieejamo literatūru;

4) tika analizēti izstrādātie dabas aizsardzības plāni dabas parkiem „Dridža ezers” un „Daugavas loki”, to mērķi, rīcības salīdzinātas ar pašvaldības izvirzītajām prioritātēm un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem;

5) tika analizēts Daugavas upju baseina apsaimniekošanas plāns, tā mērķi, rīcības, priekšlikumi, salīdzināts ar pašvaldības izvirzītajām prioritātēm un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

48

10. KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI

Kompensējošos pasākumus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam veic, lai

nodrošinātu plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmju līdzsvarošanu un teritorijas vienotības

(viengabalainības) aizsardzību un saglabāšanu.

Krāslavas novada teritorijas plānojums neparedz plānotās darbības, kuru rezultātā tiktu negatīvi ietekmēta Eiropas

nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāte un nav pretrunā ar

teritorijas izveidošanas un vispārējām aizsardzības prasībām, kā arī plānošanas dokumentā nav paredzētas tādas

darbības, kas minētas likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta sestā, septītā un astotā daļā

minētos gadījumos.

Tā kā teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tas neparedz būtisku negatīvu ietekmi

uz Natura 2000 teritoriju, līdz ar to kompensēšanas pasākumi plānošanas dokumentam nav jāparedz.

49

11. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS

BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Krāslavas novads robežojas ar Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabalu, no 2004.gada 1.maija novada robeža

veido daļu no Eiropas Savienības ārējās robežas.

Krāslavas novada teritorijas plānojumā nav paredzēts būvēt jaunus vai palielināt esošos ražošanas objektus, kas

varētu radīt gaisa pārrobežu piesārņojumu un ietekmēt Baltkrievijas Republikas teritoriju. Avārijas gadījumā

Baltkrievijas Republikas Novopolockas pilsētas ķīmiskajos un naftas pārstrādes uzņēmumos, bīstamās vielas var

nokļūt Daugavā, kas var radīt Daugavas baseina ūdeņu piesārņojumu, tas savukārt, negatīvi ietekmētu cilvēku

ikdienas dzīvi un saimniecisko darbību, it īpaši tūrisma un rekreāciju teritorijas, kas atrodas Daugavas upes

krastos.19

Krāslavas novadā esošās ūdensteces, kas ietilpst Veļikajas baseinā, tek Baltkrievijas Republikas virzienā, taču esošā

un plānotā saimnieciskā darbība Krāslavas novadā nerada draudus pārrobežu piesārņojumam. Atsevišķās

ūdenstecēs tiek iepludināti attīrītie notekūdeņi no novada apdzīvoto vietu NAI, bet tas arī nerada draudus

pārrobežu piesārņojumam, jo pašvaldība, realizējot ūdenssaimniecības attīstības projektus, nodrošina atbilstoši

normatīviem aktiem piesārņojošo vielu robežvērtības emisijām, kas ieplūst ūdensobjektos.

Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlota Latvijas Republikas valsts robežas josla un pierobežas josla.

Ierobežojumus šo joslu izmantošanai nosaka LR normatīvie akti.

19 Krāslavas novada Civilās aizsardzības plāns

50

12. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS MONITORINGS

Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.157

„Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.

Monitoringu veic ar nolūku konstatēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma īstenošanas tiešo vai netiešo

ietekmi uz apkārtējo vidi, ūdeni (pazemes, virszemes), gaisu, bioloģisko daudzveidību, cilvēku dzīves un darba

telpu, būvniecību, ievērojot Vides pārraudzības valsts biroja (Birojs) atzinumu par Vides pārskatu, kā arī, lai

nepieciešamības gadījumā, izstrādātu teritorijas plānojuma grozījumus. Monitoringu veic, izmantojot valsts

statistikas datu bāzes, salīdzinot vēsturiskos un aktuālos datus par pārskata teritoriju, kā arī citu pašvaldībā

pieejamo informāciju.

Biroja atzinumā par Vides pārskatu norādītajā termiņā pašvaldība sastādīs un iesniegs Birojam monitoringa

ziņojumu. Par palīglīdzekli monitoringa ziņojuma formai var izmantot Biroja sagatavoto paraugu, kas pieejama

Biroja mājas lapā Internetā. Monitoringa ziņojuma forma strukturēta – vides (dabas) faktori, sociālekonomiskie

faktori un teritorijas plānojuma rezultatīvie rādītāji.

Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringa ziņojumu būtu vēlams izstrādāt pēc katrām vietējās pašvaldības

vēlēšanām (2017.g.), lai jaunievēlētā dome lemtu par jauna teritorijas plānojuma vai esošā teritorijas plānojuma

grozījumu izstrādi vai lokālplānojuma izstrādi, kas sakrīt ar teritorijas plānojuma realizācijas vidus posmu.

Par pamatu tālākai monitoringu atskaišu veikšanai var ņemt Krāslavas novada teritorijas plānojumu, Vides

pārskatu, valsts statistiskos pārskatus u.c. informācijas avotus, īpašu uzmanību pievēršot atsevišķiem indikatoriem

(indikatoru grupām):

1) virszemes ūdeņu kvalitātei – virszemes ūdeņos novadīto notekūdeņu daudzums, paliekošais

piesārņojums, ūdensobjektu ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte, peldvietu ūdens kvalitāte (sadarbībā ar

reģionālo vides pārvaldi un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Veselības inspekciju);

2) gaisa kvalitātei – limitētās un faktiskās emisijas uzskaite vai aprēķini no katlu mājām, rūpniecības u.c.

uzņēmumiem (sadarbībā ar uzņēmumiem, reģionālo vides pārvaldi un Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centru);

3) potenciāli piesārņoto vietu skaitam un tam, vai šīs vietas tiek rekultivētas (pašvaldības un objektu vai vietu

īpašnieku kompetence);

4) notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrīto notekūdeņu kvalitātei un rādītājiem:

savākto un attīrīto notekūdeņu daudzums;

fizisko un juridisko personu skaits, kam tiek nodrošināti centralizēti kanalizācijas

savākšanas un attīrīšanas pakalpojumi;

attīrīto notekūdeņu kvalitātes atbilstība normatīvo aktu prasībām;

virszemes ūdeņu kvalitāte, kuros tiek novadīti attīrītie notekūdeņi

(sadarbībā ar reģionālo vides pārvaldi un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

centru);

NAI radušos dūņu turpmākā apsaimniekošana.

5) atkritumu apsaimniekošanai – šķiroto atkritumu procentuālais daudzums, radītais kopējais sadzīves

atkritumu daudzums;

6) dzeramā ūdens kvalitātei – dzeramā ūdens analīžu rezultāti, pazemes ūdeņu krājumu izmantošanas

intensitāte (sadarbība ar Veselības inspekciju un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru);

7) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stāvoklim - Dabas aizsardzību plāna izstrāde un individuālo aizsardzības

un izmantošanas noteikumu pieņemšana.

51

13. KOPSAVILKUMS

Vides pārskats ir izstrādāts Krāslavas novada teritorijas plānojumam 2012. – 2023. gadam. Krāslavas novada

Teritorijas plānojums ir pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas

izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk SIVN) izstrādes nepieciešamība noteikta likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējums”, tā sastāvs un izstrādes kārtība - 23.03.2004. MK noteikumos Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Krāslavas novada teritorijas plānojumam SIVN procedūra uzsākta saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja 2012.gada 30.janvāra lēmumu Nr. 4 „Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”. Vides pārskatu Krāslavas novada teritorijas plānojumam sagatavoja SIA “Reģionālie projekti”, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, iesaistot Krāslavas novada pašvaldības darbiniekus. Sabiedrības informēšanai par Teritorijas plānojuma 1.redakciju un Vides pārskata projektu, tiks organizēta sabiedriskā apspriešana un sanāksmes saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Krāslavas novada teritorijas plānojums 20123.-2023.gadam tiek izstrādāts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.1/DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/059/034 "Krāslavas novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana, izstrādājot Krāslavas novada teritorijas plānojumu” ietvaros.

Vides pārskata mērķis ir novērtēt Krāslavas novada teritorijas plānojumā plānoto darbību, risinājumu, plānotās

teritorijas izmantošanas un apbūves radīto ietekmi uz vidi, izvērtējot pašvaldības saistošos noteikumus, kas sastāv

no Grafiskās daļas kartēm (plāniem) un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes pamatojums un galvenais mērķis saistīts ar to, ka pēc

administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas 2009.gadā, apvienojoties vairākām pašvaldībām (pilsēta un

pagasti) vienā Krāslavas novada pašvaldībā, teritorijas attīstības plānošanas dokumenti bija ar atšķirīgām versijām

un detalizācijas pakāpi, trūka līdzvērtīga grafiskā materiāla, kā arī Robežnieku pagasta teritorijas plānojuma

termiņš ir līdz 2012.gadam. Līdz ar to Krāslavas novada teritorijas plānojuma izstrādes galvenais mērķis ir pēc

administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, paaugstināt novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitāti,

izstrādājot vienotu (ietverot visas Krāslavas novada teritoriālās vienības), kvalitatīvu un normatīvajiem aktiem

atbilstošu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu ar kopīgiem teritorijas attīstības mērķiem, teritorijas

izmantošanas veidiem un to aprobežojumiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu un ilgtspējīgu Krāslavas novada

teritorijas attīstības plānošanu.

Vides stāvoklis Krāslavas novadā vērtējams kā salīdzinoši labs, bet atsevišķās jomās, stāvoklis ir jāuzlabo vai

pastiprināti jākontrolē. Novads ir bagāts ar ūdensobjektiem, un atsevišķos ūdensobjektos tiek iepludināti attīrītie

notekūdeņi no NAI, līdz ar to pašvaldībai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība NAI darbībai, jāuzlabo to efektivitāte.

Palielināta slodze uz NAI netiek plānota sakarā ar patērētāju skaita samazināšanos un ciemu robežu samazināšanu,

līdz ar to samazinās arī blīvas apbūves teritorijas. Tāpat novadā esošais blīvi noklātais hidrogrāfiskais tīkls un

ainaviski vērtīgais potenciāls, kā arī kultūrvēsturiskais mantojums veicina tūrisma attīstību. Līdz ar to svarīgi ir

attīstīt un apsaimniekot tūrisma infrastruktūru, sabalansējot dabas un ekonomiskās vērtības.

Teritorijas, kurās teritorijas plānojuma rezultātā var tikt pieļautas kādas ietekmes ir noteiktas:

īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti;

lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas;

rūpniecības attīstības teritorijas;

blīvās apbūves teritorijas;

Izvērtējot teritorijas plānojumā noteiktos teritorijas attīstības plānošanas risinājumus novada vēlamai telpiskai

struktūrai (apdzīvojumam, lauku teritoriju daudzveidīgai attīstībai, inženierinfrastruktūras attīstībai), teritorijas

funkcionālam zonējumam, veidojas priekšstats par jomām, kurām būtu jāpievērš uzmanība: apmežošanas iespējas

52

LIZ, derīgo izrakteņu ieguves teritoriju radītās sekas, esošo blīvi apdzīvoto vietu attīstītība un apsaimniekošana,

degradēto, potenciāli piesārņoto vietu revitalizācija.

Ietekmes - teritorijas plānojuma realizācija jeb plānojumā paredzēto pasākumu īstenošana novada teritorijā var

radīt tiešas un netiešas ietekmes, kā arī īslaicīgas un ilglaicīgas ietekmes.

Krāslavas novada teritorijas plānojums 2012. – 2023. gadam, lai mazinātu teritorijas plānojumā paredzēto darbību

ietekmi uz apkārtējo vidi paredz dažādus risinājumus, kas gan tieši, gan netieši mazinās plānoto darbību negatīvo

ietekmi uz vidi un mazinās darbības negatīvo ietekmi – risinājumi saistībā ar apbūves plānošanu un apbūves

rādītāju noteikšanu, aizsargjoslu noteikšana un attēlošana grafiskajā daļā (atbilstoši LR „Aizsargjoslu likumam”),

teritoriju izmantošanas ierobežojumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (atbilstoši LR normatīvo aktu dabas

aizsardzības jomā prasībām), ierobežojumi lauksaimniecības un meža zemju izmantošanai, ierobežojumi derīgo

izrakteņu ieguves teritorijās, ierobežojumi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai.

Krāslavas novada teritorijas plānojums neparedz „0” variantu, kad netiek izstrādāts vietējās pašvaldības teritorijas

plānojums, jo tas ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, kā arī teritorijas plānojumā netiek plānotas darbības, kas

ietekmētu Natura 2000 teritorijas līdz ar to kompensēšanas pasākumi nav nepieciešami un netiek noteikti.

Krāslavas novada teritorijas plānojuma īstenošanas gadījumā nav paredzamas pārobežu ietekmes uz Baltkrievijas

Republikas teritoriju.

Lai novērtētu Krāslavas novada teritorijas plānojuma īstenošanas jeb realizācijas paliekošās sekas ir nepieciešams

veikt teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringu, lai konstatētu plānojuma īstenošanas tiešo vai netiešo

ietekmi uz apkārtējo vidi, ūdeni (pazemes, virszemes), gaisu, bioloģisko daudzveidību, cilvēku dzīves un darba

telpu, būvniecību.

stratĒĢiskais ietekmes uz vidi novĒrtĒjums · dokumentus un noteikt attīstības potenciāla...

Documents