studiju programmas pašnovērtējums - aiknc · web viewbridge engineering conference 2000...

Bakalaura profesionālās studijas “Transportbūves”

Studiju programmas pašnovērtējums

1


SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA...................................................................22. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS NOSACĪJUMI.............................................................4

2.1. Programmas mērķis...........................................................................................................42.2. Programmas uzdevumi un plānotie rezultāti.....................................................................42.3. Programmas īstenošanas ilgums un apjoms......................................................................42.4. Studiju uzsākšanai nepieciešamā izglītība.........................................................................4

3. PIEDĀVĀJAMĀS IZGLĪTĪBAS SATURS..........................................................................53.1. Programmas daļu apjomi, to kredītpunktu sadalījums......................................................63.2. Bakalaura darba īpatnības..................................................................................................73.3. Programmas realizācija......................................................................................................7

4. VALSTS PĀRBAUDĪJUMI.............................................................................................105. STUDENTI.............................................................................................................................116. AKADĒMISKAIS PERSONĀLS.........................................................................................127. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKAIS DARBS.............................................148. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA...................................................................................................159. PROGRAMMAS APGŪŠANAI NEPIECIEŠAMĀ MATERIĀLĀ BĀZE.....................1510. IZMAKSU NOVĒRTĒJUMS UZ VIENU BAKALAURU...........................................1511. PROGRAMMAS STARPTAUTISKAIS SALĪDZINĀJUMS......................................1612. PAŠNOVĒRTĒJUMS – SVID ANALĪZE......................................................................1913. APTAUJAS REZULTĀTI................................................................................................2014. Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai...........................................................................22

2


Studiju programmas organizācija

Bakalaura profesionālās studijas programmā ”Transportbūves” sāktas pēc RTU Senāta 2003.gada 31. marta lēmuma Nr. 476 ( sk. Pielikumu ”RTU Senāta lēmums par studiju programmas ”Transportbūves” ieviešanu”), ar kuru arī apstiprināta šo studiju mācību programma (pielikums ”Studiju satura un īstenošanas apraksts”).

Savā pastāvēšanas vēsturē no 1960.gadā dibinātās Ceļu, tiltu un aerodromu būves katedras izveidojušās pavisam trīs katedras - skat. 1.attēlu.

1.attēls

Ceļu un tiltu inženieri Rīgas Politehniskā institūta Inženierbūvju fakultātē tika sagatavoti arī pagājušajā gadsimtā – toreiz studiju programmas šifrs bija 1211, pēc tam 2910 un tās tika realizētas RPI Ceļu, tiltu un ģeodēzijas katedrā. Laika posmā no 1960.gada līdz 2003.gadam ir

3

Ceļu, tiltu un aerodromu būvniecības katedra1960. – 1975.

Ceļu, tiltu un ģeodēzijas katedra1975. – 1991.

Būvmehānikas katedraSākot ar 1975. g

Ceļu un tiltu katedra1991. – 1993.

Ģeodēzijas katedraSākot ar 1991.gTransportbūvju katedra

1993. – 1996.

Transportbūvju profesora grupa1996. – 2003.

Ceļu un tiltu katedraSākot ar 2003.g.

Ceļu un tiltu katedras attīstības vēsture

Ceļu un tiltu profesora grupa1996. – 2003.


sagatavoti 925 ceļu un tiltu inženieri. Studijas sekmīgi pabeigušo inženieru skaits atainots 2.attēlā.

Sagatavoto transportbūvju inženieru skaits

05

101520253035404550

1963

1965

1967

1969

1971

1973

1975

1977

1979

1981

1983

1985

1987

1989

1991

1993

1995

1997

1999

2001

2003

Ostu būvju inž.

Dzelzceļu inž.

Autoceļu inž.

2.attēls

2000.gadā, līdz ar strauju ceļu būvniecības apjomu palielināšanas, RTU tika uzsākta četrgadīga inženieru studiju programma: Transportbūves (Studiju programmas šifrs RBVB4, apstiprināta RTU Senātā 2000.gada 31.janvārī, protokola Nr. 446), iegūstamās profesijas šifrs atbilstoši profesiju klasifikatoram(PK) – PK 214204 – tiltu būvinženieris; PK 214210 – Ātrgaitas ielu un šoseju būvinženieris, PK 214215 – Ceļu būvinženieris, 214105 – Satiksmes plānotājs;). BVB4 programma tika starptautiski akreditēta uz 2 gadiem un, patlaban, pārstrukturējot to atbilstoši MK noteikumiem Nr.481 ”Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un izpildot RTU Senāta 2003.gada 27.janvāra lēmuma ”Par profesionālo studiju programmām” prasības, tā ņemta par pamatu bakalaura profesionālo studiju programmas ”Transportbūves” izstrādei.

Bakalaura profesionālo studiju programma ”Transportbūves” ar šifru BCT0 tiek realizēta RTU Ceļu un tiltu katedrā un šīs katedras vadītājs ir arī minētās studiju programmas direktors. Gadījumā, ja tiek pārtraukta šīs programmas realizācija, studenti tiks pārskaitīti uz akadēmisko studiju programmu ”Būvzinātne”, kura 2001.gadā akreditēta uz 6 gadiem. (skat. Pielikumu ”Vienošanās līgums par iespējām turpināt izglītību”).

2003.gada 4.jūlijā profesionālo studiju programma „Transportbūves” (455861) profesionālā bakalaura grāda transportbūvēs un inženiera kvalifikācijas transportbūvēs iegūšanai saņēma Latvijas Republikas izglītības ministrijas licenci Nr. 04051-15.

Programmas īstenošanas nosacījumiProgrammas mērķis

Bakalaura profesionālo studiju mērķis ir sniegt augstāko 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību transportbūvju nozarē, lai sagatavotu inženieri patstāvīgam darbam, kā arī

4


profesionālā bakalaura grādu, kas dod iespēju turpināt studijas profesionālajā/akadēmiskajā maģistrantūrā.

Programmas uzdevumi un plānotie rezultāti

Transportbūvju programmas bakalaura profesionālo studiju programma paredz lekcijās, praktiskajās nodarbībās un pastāvīgās literatūras studijās padziļināti apgūt fundamentālās zinātnes, transportbūvju virzienam atbilstošus tehniskos un ekonomiskos priekšmetus, kā arī humanitāri - sociālos priekšmetus.

Bakalaura profesionālo studiju rezultātā students iegūst nepieciešamās zināšanas, lai varētu uzsākt patstāvīgu darbu vai arī lai varētu turpināt studijas profesionālajā/akadēmiskajā maģistrantūrā. Bakalaura profesionālo studiju laikā students apgūst:

pētnieciskā darba un tehniskās literatūras analīzes iemaņas transportbūvju nozarē; prasmi izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu uzdevumu nostādnes formulēšanai un

risināšanai transportbūvju nozarē; prasmi iegūt, izmantot eksperimentālos datus un atbilstošās programmas; vismaz 26 nedēļas ilgu praktiskā darba pieredzi.

Bakalaura profesionālās studijas nodrošina zināšanas, kas veido augstu kultūras un inteliģences pakāpi, ļaujot uzsākt sabiedrisku un profesionālu darbību, kontaktēties ar Latvijas un ārzemju akadēmiskajām un profesionālajām aprindām.

Programmas īstenošanas ilgums un apjoms

Programma paredz studijas 4,5 gadu laikā ar apjomu 180 KP. Pēc studiju beigšanas, bakalaura darba ar inženierprojektu aizstāvēšanas students iegūst bakalaura profesionālo grādu transportbūvēs un inženiera profesionālo kvalifikāciju.

Studiju uzsākšanai nepieciešamā izglītība

Transportbūvju programmas profesionālajās bakalaura studijās uzņem pretendentus ar vispārējo vidējo vai tai pielīdzināmu izglītību. Programmā var tikt ieskaitīti arī RTU studenti pēc trīs gadu ilgām pirmā līmeņa profesionālajām studijām Transportbūvju specializācijā. Imatrikulējot profesionālo bakalauru studijās RTU studentus ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību Transportbūvju specializācijā, iepriekš apgūtie priekšmeti tiek pielīdzināti.

Nominālais studiju ilgums pēc trīs gadu ilgām pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijām Transportbūvju specializācijā ir 1,5 gadi. Šajā laikā studentiem jāapgūst sekojoši priekšmeti:

A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 35 KP2. Nozares teorētiskie pamatkursi un inf. tehnoloģijas

kursi14 KP

2.1 Varbūtības teorija inženieraprēķinos 4 KP2.2. Matemātikas papildnodaļas (būvniecībā) 4 KP2.3. Būvfizika 3 KP2.4. Datorprogrammu pielietojums transportbūvju projektēšanā 3 KP3. Nozares profesionālās specializācijas kursi 21 KP

5


3.1. Inženierbūvju apsekošana un pārbaudes 2 KP3.2. Būvmehānika speckurss (dinamika) 3 KP3.3. Pilsētu ceļi, ielas un laukumi 2 KP3.4. Autoceļu projektēšana, pamatkurss 6 KP3.5. Tilti un inženierbūves, pamatkurss 4 KP3.6. Kustības organizācija un satiksmes drošība 4 KP

B. IEROBEŽOTĀS IZVĒLES PRIEKŠM 9 KP1. Nozares profesionālās specializācijas kursi 9 KP1.1. Autoceļu projektēšana, speckurss 3 KP1.2. Tilti un inženierbūves, speckurss 3 KP1.5. Transportbūvju estētika 2 KP1.6. Autoceļu labiekārtošana 2 KP1.7. Ievads transporta plūsma teorijā 4 KP1.8. Jaunākās tendences transportbūvju projektēšanā un

uzturēšanā4 KP

D. PRAKSE 6 KP

E. VALSTS PĀRBAUDĪJUMI 12 KPBakalaura darbs ar inženierprojektu 12 KP

Kopā 62 KP

Piedāvājamās izglītības saturs

Transportbūvju bakalaura profesionālo studiju programma paredz profilam atbilstošu vispārizglītojošo studiju kursu - matemātikas, ekonomikas, saskarsmes pamatu, ievada būvniecībā, nozares teorētisko pamatkursu – fizikas, datormācības, tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas, datorgrafikas, būvfizikas, materiālzinību pamati, būvmateriālu, inženierģeoloģijas, būvmehānikas, galīgo elementu metodes būvniecībā, varbūtības teorijas inženieraprēķinos, matemātikas papildnodaļas (būvniecībā), nozares profesionālās specializācijas kursu - datorprogrammu pielietojuma transportbūvju projektēšanā, darba aizsardzības pamatu, civilās aizsardzības, ģeodēzijas, inženierbūvju apsekošanas un pārbaužu, būvmehānikas speckursa, pilsētas ceļu, ielu un laukumu, autoceļu projektēšanas, tiltu un inženierbūvju, būvkonstrukciju, hidraulikas, hidroloģijas un hidrometrijas, transportbūvju pamatu un pamatņu, ceļu un autoceļu būvniecības, pārvadājumu un transporta sistēmu, transporta un vides, ceļu ekspluatācijas, kustības organizācijas un satiksmes drošības, nozares specializācijas kursu – autoceļu projektēšanas, tiltu un inženierbūvju, ievada transporta plūsmu teorijā, jaunāko tendenču transportbūvju projektēšanā un uzturēšanā, transportbūvju estētikas, autoceļu labiekārtošanas, kā arī humanitāri-sociālo priekšmetu un valodu apguvi. Brīvās izvēles ietvaros paredzētas arī citu priekšmetu studijas. Tā kā ir paredzēta arī prakse un bakalaura darba ar inženierprojektu izstrāde, tad studiju beidzējs ir izpildījis Izglītības ministrijā apstiprinātā Transportbūvju inženiera profesijas standartā izvirzītās prasības un atkarībā no izvēlētās specializācijas viņu var uzskatīt pilnīgi sagatavotu profesijām, kuru šifri profesiju klasifikatorā ir sekojoši: 2142 04 Tiltu būvINŽENIERIS, 214105 satiksmes

6


plānotājs, 2142 10 Ātrgaitas šoseju un ielu būvINŽENIERIS, 2142 15 Ceļu būvINŽENIERIS ar 5.kvalifikācijas līmeni.

Programmas daļu apjomi, to kredītpunktu sadalījums

Lai veiktu salīdzinājumu, nepieciešams studijās paredzētos priekšmetus neformāli sadalīt grupās. Varētu tikt pieņemts sekojošs sadalījums: VIP - vispārizglītojošie studiju kursi, NTP - nozares teorētiskie pamatkursi un inf.tehnoloģijas kursi, NPS -nozares profesionālās specializācijas kursi , HOP – humanitārie, ekonomikas un organizācijas priekšmeti, VA – valodas.

Transportbūvju programmas profesionālā bakalaura studiju struktūra ir sekojoša:

Obligātie studiju priekšmeti : 117 KP; vispārizglītojošie studiju

kursi (VIP) 14 KP; 7,8% nozares teorētiskie

pamatkursi un inf.tehnoloģijas kursi (NTP) 44 KP; 24,4% nozares profesionālās

specializācijas kursi (NPS) 59 KP 32,8% obligātās izvēles priekšmeti: 15 KP;

nozares profesionālās specializācijas kursi (NPS) 9 KP; 5,0% humanitārie/sociālie un vadības priekšmeti (HOP) 2 KP; 1,1% valodas (VA) 4 KP 2,2%

brīvās izvēles priekšmeti - 6 KP 3,3% prakse - 26 KP 14,4% bakalaura darbs (ar inženierprojektu) 16 KP 9,0%

KOPĀ 180 KP 100%

Kā redzams, tad bakalaura profesionālo studiju programmā ir liels transportbūvju nozares speciālo priekšmetu īpatsvars (32,8+5=37,8%), kas ļauj reāli uzskatīt, ka bakalaura profesionālā grāda ieguvēji ir sagatavoti transportbūvju nozares uzdevumu risināšanai un viņu zināšanas atbilst Boloņas deklarācijas ”undergraduate” studiju līmenim.

Saskaņā ar Ministru kabineta standartu otrā līmeņa augstākajām profesionālajām studijām, vispārizglītojošo priekšmetu apjomam ir jābūt vismaz 20 KP. Tā kā šajā grupā ietilpst HOP, VA un VIP grupas studiju priekšmeti, tad to kopapjoms ir (14+2+4) 20 KP, t.i., standarta prasības ir izpildītas.

Nozares teorētisko kursu un informācijas tehnoloģijas kursu kopapjomam jābūt vismaz 36 KP. Dotajā programmā tas ir 44KP, t.i., standarta prasības ir izpildītas.

Nozares profesionālas specializācijas kursiem ir jābūt vismaz 60 KP apjomā. Dotajā programmā tas ir (59+9) 68KP, t.i., standarta prasības ir izpildītas.

Bakalaura profesionālo studiju priekšmetu apguvi vērtē 10 ballu sistēmā. Pārbaudījumi ir ieskaites, studiju darbi, bakalaura darbs (ar projekta daļu), praktiskais darbs un eksāmeni saskaņā ar katram mācību gadam apstiprinātiem studiju plāniem. Beidzot apmācību kursu students aizstāv bakalaura darbu (ar projekta daļu), kas veltīts aktuālām problēmām transportbūvju nozarē.

7


Bakalaura darba īpatnības

Bakalaura darbs paredz konkrētu literatūras avotu analīzi par problēmu transportbūvju jomā, kā arī inženierprojekta daļu, kurā tiek izstrādāts pētītā jautājuma iespējamās realizācijas variants. Pirms bakalaura darba aizstāvēšanas, darbus recenzē ar Transportbūvju institūta direktora rīkojumu apstiprināti recenzenti. Bakalaura darba aizstāvēšana notiek publiski, to novērtē RTU Rektora nozīmēta Valsts pārbaudījumu komisija, kuras sastāvā ir arī transportbūvju nozares profesionālo asociāciju un uzņēmumu pārstāvji.

Programmas realizācija

Programma tiek realizēta kā pilna laika tā nepilna laika studijās lekcijās, laboratorijas un praktiskajos darbos. Programmas realizācija ar stundu sadalījumu pa priekšmetiem un kontroles veidi sniegti 1. tabulā.

Kopumā paredzētas lekcijas 1008 auditoriju stundu apjomā, praktiskie darbi – 896 stundu apjomā un laboratorijas darbi 304 stundu apjomā. Kopējais auditoriju stundu skaits ir 2208 stundas, kas sastāda 76,6% no kopējā mācību laika. 256 mācību stundas ir paredzētas bakalaura darba ar inženierprojekta daļu izstrādei.

Kopējais eksāmenu skaits – 20, ieskaišu – 49 un studiju darbu skaits 15. Studiju darbi paredzēti tādos priekšmetos kā Būvmehānika, vispārējais kurss – 2 gab; Datormācība, speckurss būvniekiem; Būvmehānika speckurss; Pilsētu ceļi ielas un laukumi, Ceļu būvniecība, pamatkurss; Autoceļu būvniecība, pamatkurss; Hidraulika, hidroloģija, hidrometrija; Autoceļu projektēšana, ievadkurss; Būvkonstrukcijas; Tilti un inženierbūves, pamatkurss; Autoceļu projektēšana, pamatkurss – 2 gab.; Autoceļu projektēšana, speckurss; Tilti un inženierbūves, speckurss.

8


1.tabulaStudiju programma: BCTOŠifrs pēc

pr.mas

Mācību priekšmeta Studiju pusgads (KP / lekc.; pr.d.; lab.d. /kontroles veids)nosaukums KP 1 2 3 4 5 6 7 8 9

A Obligātie mācību priekšmeti 117

1. Vispārizglītojošie studiju kursi

14

1.1. Matemātika 9 3/2-2-0/E 3/2-2-0/E 3/2-2-0/E

1.2. Ekonomika 2 2/1-1-0/I1.3. Saskarsmes pamati 2 2/1-1-0/I1.4. Ievads būvniecībā 1 1/1-0-0/I1.5. Fiziskā audzināšana 0 0/0-2-0/I 0/0-2-0/I2. Nozares teorētiskie

pamatkursi un inf.tehnoloģijas kursi

44

2.1. Varbūtības teorija inženieraprēķinos

4 4/2-2-0/I

2.2. Fizika 6 3/2-0-1/E

3/2-0-1/E

2.3. Datormācība (pamatkurss) 3 3/1,5-0-1,5/E

2.4. Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika

2 2/0-0-2/I

2.5. Datorgrafika (būvgrafika) 2 2/0-0-2/I

2.6. Būvfizika 3 3/2-1-0//I

2.7. Būvmateriālu struktūrmācība 2 2/1-0-1/I

2.8. Datorprogrammu pielietojums transportbūvju projektēšanā

3 3/1-2/0/I

2.9. Būvmateriālu pamatkurss 3 3/2-0-1/I,E

9


Šifrs pēc

pr.ma


2.10. Inženierģeoloģijas pamatkurss 2 2/1-1-0/I

2.11. Būvmehānikas ievadkurss 3 3/1-1-1/I

2.12. Būvmehānika (vispārīgais kurss) 5 2/1-1-0/D,I

3/1-1-1/D,E

2.13 Galīgo elementu metode būvniecībā

2 2/1-1-0/I

2.14. Matemātikas papildnodaļas (būvniecībā)

4 4/2-2-0/E,I

3. Nozares profesionālās specializācijas kursi

59

3.1. Datormācība (speckurss būvniekiem)

2 2/0-0-2/D,I

3.2. Darba aizsardzības pamati 1 1/1-0-0/I

3.3. Civilā aizsardzība 1 1/1-0-0/I

3.4. Ģeodēzija 3 3/2-0-1/E,I

3.5. Ģeodēzijas praktikums 2 2/0-2-0/I

3.6. Inženierbūvju apsekošana un pārbaudes

2 2/1-0-2/I

3.7. Būvmehānika speckurss 3 3/2-1-0/D,I

3.8. Pilsētu ceļi, ielas un laukumi 2 2/2-1-0/D,E

3.9. Autoceļu projektēšana, pamatkurss

6 3/2-1-0/D,I

3/2-1-0/D.E

3.10. Tilti un inženierbūves, pamatkurss

4 2/1-1-0/I

2/1-1-0/D,E

3.11. Būvkonstrukcijas 6 3/1,5-1-0,5/D,I

3/1-1-1/E

3.12. Autoceļu projektēšana, ievadkurss

4 2/1-1-0/I

2/1-1-0/D,E

3.13. Hidraulika, hidroloģija un 2 2/1-0-

10


Šifrs pēc

pr.ma


hidrometrija 1/D,E3.14. Transportbūvju pamati un

pamatnes4 2/1-1-

0/I2/1-1-0/E,I

3.15. Ceļu būvniecība, pamatkurss 2 2/1-1-0/D,I

3.16. Autoceļu būvniecība, pamatkurss

3 3/2-1-0/D,E

3,17. Pārvadājumi un transporta sistēmas

2 2/2-0-0/I

3.18. Transports un vide 2 2/2-0-0/I

3.19. Ceļu ekspluatācija, ievadkurss 4 2/1-1-0/I

2/1-1-0/I,E

3.20. Kustības organizācija un satiksmes drošība

4 4/2-2-0/I

B. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI

15

1. Nozares profesionālās specializācijas kursi

9 4 5

1.1. Autoceļu projektēšana, speckurss

3 3/2-2-0/D,E

1.2. Tilti un inženierbūves, speckurss 3 3/2-2-0/D,E

1.3. Jaunākās tendences transportbūvju projektēšanā un uzturēšanā

4 2/2-0-0/I

2/2-0-0/I

1.4. Ievads transporta plūsmas teorijā

4 2/2-0-0/I

2/1-2-0/E

1.5. Transportbūvju estētika 2 2/2-0-0/I

1.6 Autoceļu labiekārtošana 2 2/2-0-0/I

11


Šifrs pēc

pr.ma


2. Humanitārie / sociālie un vadības priekšmeti

2 2

2.1. Vispārējā socioloģija 2 2/1-1-0/I

2.2. Vadības socioloģija 2 2/1-1-0/I

2.3. Politoloģija 2 2/1-1-0/I

2.4 Lietišķā etiķete 2 2/1-1-0/I

2.5. Sociālās attīstības modeļi 2 2/1-1-0/I

3. Valodas 4 1 1 23.1. Angļu valoda 4 1/0-2-

0/I1/0-2-

0/I2/0-3-

0/E3.2. Vācu valoda 4 1/0-2-

0/I1/0-2-

0/I2/0-3-

0/EC. Brīvās izvēles priekšmeti 6 2/I 2/I 2/ID Prakse 26 10/I 10/I 6/IE

VALSTS PĀRBAUDĪJUMI16 4/I 6/I 6/D

1. Bakalaura darbs (ar inženierprojektu)

Kopā: 180

19 19 22 19 20 19 22 19 21

Pa visu studiju laiku E - 20 I- 49 D- 15

12


STUDENTI

Studentu skaits visā Būvniecības fakultātē pēdējo gadu laikā strauji palielinājies (1.tab.).

1.tabulaGadi 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003Uzņemtie studenti

89 135 151 203 168 185 197 238 240 228 243

Jāatzīmē, ka tas, galvenokārt, panākts palielinoties studentu skaitam būvniecības programmā. Ja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad būvniecības nozarē bija jūtama krīze, uzņemto studentu skaits bija viens no vismazākajiem, salīdzinot ar pārējām RTU fakultātēm, tad tagad stāvoklis ir būtiski izmainījies un mēs esam fakultāte, kurā saskaņā ar 2003.gada uzņemšanas rezultātiem ir trešais lielākais konkurss.

Kopējais studentu skaits Būvniecības fakultātē uz 2004.gada 07. janvāri dots 2.tabulā. Kā redzams, tad visvairāk studentu ir studiju programmās “Būvzinātne” un “Būvniecība”. Dati, kas attiecas uz minētajām programmām 2.tabulā ir ieēnoti. Jāatzīmē, ka Būvniecības programmu popularitāte pēdējos gados ir strauji palielinājusies, bet budžeta finansēto vietu skaits vēl aizvien ir relatīvi neliels. Līdz ar to liela daļa studentu uzsāk studijas par samaksu. Tas studentu ģimenēs rada papildus sociālo spriedzi un mudina studentus jau studiju laikā uzsākt aktīvas darba gaitas, kas galarezultātā pazemina studiju kvalitāti un pagarina studiju laiku.

2.tabulaSTUDIJU PROGRAMMAS UN STUDĒJOŠIE

Studiju līmeņi,programmas un virzieni

Studentu skaits1.gadā 2.gadā 3.gadā 4.gadā 5.gadā 6.gadā Kopā

Bakalaura studijas 68 95 108 271 Būvzinātne (B) 35 61 80 Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija (S) 23 16 20 Ģeodēzijas un kartogrāfija (G) 14 9 8 Maģistra studijas 55 47 27 130 Būvzinātne (B) 28 26 13 68

Būvju konstrukcija un rekonstrukcija 3 3Konstruktīvā ģeometrija un inženierdatorgrafika 1 1

Transportbūves 2 2Civilo ēku būvniecība 28 26 2 56

Būvuzņēmējs-būvmateriālu ražotājs 2 2

Būvkonstrukciju automatizētā projektēšana 3 4

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija (S) 22 13 9 44Siltuma un gāzes tehnoloģija 22 13 6 41

Ūdens tehnoloģija 3 3 Ģeodēzijas un kartogrāfija (G) 5 8 5 18

Ģeodēzija, kartogrāfija un nekust.īpašuma vērtēš. 5 8 5 18

Profesionālās studijas 584

13


2.līmeņa pēc bakalaura studijām 60 80 140 Būvniecība (BGB0) 33 41 74Transportbūves (BGT0) 4 17 21 Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija (BIS0) 15 20 35 Ģeodēzijas un kartogrāfija (BIG0) 8 2 10

2.līmeņa pēc vidusskolas 118 129 73 32 352 Būvniecība (BCB0) 117 121 64 27 329Transportbūves (BCT0) 1 17 18 Ģeodēzijas un kartogrāfija (BVG0) 1 8 9 5 23Siltuma un gāzes tehnoloģija (BVSO) 5 9 7 5 26

1.līmeņa (koledžas) pēc vidusskolas (K) 25 32 35 92 Būvniecība (B) 25 32 35 92

Transportbūves 25 32 35 92

Studējošo kopskaits 985Doktoranti 7 4 6 17

Akadēmiskais personālsTransportbūvju bakalaura profesionālajā programmā iesaistīti sekojoši RTU pasniedzēji: Profesors, Dr.sc.ing. Juris Rihards

Naudžuns Profesors, Dr. hab.sc.ing. Kārlis Rocēns Profesors, Dr.hab.sc.ing. Felikss Bulavs Profesors, Dr.hab.sc.ing. Mārtiņš Kalniņš Profesors, Dr.hab.sc.ing. Rolands Rikards Profesors, Dr.hab.sc.ing. A.Jemeļjanovs Profesors, Dr.oec. Viktors Nešpors Profesors, Dr.habil. phys. Māris Knite Profesors, Dr.sc.ing. Modris Dobelis Asoc. profesors, Dr.sc.ing. Ainārs Paeglītis Asoc. profesors, Dr.sc.ing. Juris Smirnovs Asoc. profesors, Dr.sc.ing. Boriss

Gjunsburgs Asoc. profesors, Dr.sc.ing. Jānis Grabis Asoc. profesors, Dr.sc.ing. Aleksandrs

Korjakins Asoc. profesors, Dr.sc.ing. Ivars Radiņš Asoc. profesors, Dr.sc.ing. Albīns Skudra Docents, Dr.sc.ing. Ilmārs Kālis

Asoc. profesors, Dr.sc.soc. Gunārs Ozolzīle

Asoc.profesors, Dr.sc.oec. Ronalds Taraškevičs

Docents, Dr.phil. Andris Zvejnieks Docente, Dr.math. Līga Biezā Docente. M.soc. S.Gudzuka Docents, Dr.ped. J.Muižnieks Docents Dr.sc.ing. Pēteris Akmens Lektors, M.sc.ing. Boriss Jeļisejevs Asistents, M.sc.ing. Jānis Bidzāns Lektore, M.phil. G.Čākure Lektore, M.ped. I.Siliņa Docents, V.Ziemelis Profesors, Dr.habil.oec. V.Kozlovs Asistente, M.sc. Ilze Rozentāle Asistents, M.sc. Jānis Ancāns Asistents, M.sc. Raitis Lācis lektors, M.sc. Atis Zariņš Docents Māris Zemītis

Visu pasniedzēju darbs RTU ir pamatdarba vieta un viņu CV pievienoti pielikumā ”Akadēmiskā personāla curriculum vitae”. Doktora akadēmiskais grāds ir 69% no minētajiem mācību spēkiem, t.i., standarta prasības ir izpildītas.

14


Analizējot Būvniecības fakultātes akadēmiskā personāla kvalitatīvo sastāvu, varam secināt, ka darbinieku skaits ar zinātņu doktora (Dr.sc.ing. un. Dr.sc.habil.ing) grādu sastāda 2/3 no kopējā skaita. Personāla struktūra ir sekojoša (sk.3.tabulu). Kā redzams, tad palielinoties algu fondam ir pieaudzis arī mācību spēku skaits fakultātē.

3.tabula# ŠTATA VIETA, SKAITS 2000.G SKAITS 2002.G. SKAITS 2003.G1. Profesors 5 6 92. Asoc. prof. 8 8 133. Docents 9 11 234. Lektors 11 6 95. Asistents 1 2 7

Salīdzinot ar 2000.gadu, Būvzinātnes/Būvniecības un Transportbūvju studiju programmu realizējošo Būvniecības fakultātes struktūrvienību mācību spēku vidējais vecums ir mainījies sekojoši (skat.4.tabulu). Būvniecības fakultātes pasniedzēju vecuma struktūra dota 3.attēlā:

4.tabulaMācību spēku grupa

Vidējais vecums 2000.g



Profesori 60,4 59,50 59,8Asociētie prof. 53,2 52,71 51,00Docenti 54,3 56,38 59,2Lektori 56,7 44,37 45Asistenti 31,7 30,50 35

3.attēls

Vidējais aritmētiskais mācību spēku vecums ir 54,51 gads.

Analizējot profesoru grupu skaitlisko sastāvu, jākonstatē, ka sadalījums starp profesoru grupām nav vienmērīgs: atsevišķām grupām nav asistentu, lektoru un palīgpersonāla. Jāatzīmē fakts, ka vidējais mācību spēku vecums ir ievērojams un viens no galvenajiem katras profesoru grupas vadītāju un fakultātes kopumā uzdevumiem ir mācību spēku kontingenta atjaunināšana.

15


Profesora grupas sastāvu nosaka tās vadītājs, izejot no darba algas fonda lieluma un risināmiem uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka fakultāte gatavo būvniecības speciālistus gan ar akadēmisko, gan profesionālo izglītību, akadēmiskā personāla kvalitatīvo sastāvu var uzskatīt par labu.

Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs

Ceļu un tiltu katedras pasniedzēji piedalās starptautisku projektu realizācijā un ir iesaistījušies starptautisku organizāciju darbībā, kā arī uzstājušies ar referātiem konferencēs ārpus Latvijas. Par svarīgākām uzskatāmas sekojošas aktivitātes:

Dalība ICTCT (International Cooperation on Traffic Concepts and Theories) loceklis (J.Smirnovs);

SOCRATES projekts – EUCEET II(European Civil Engineering Education and Training). Izpildītāji: dr.sc.ing. J.Smirnovs, dr.sc.ing. J.Naudžuns;

Uzstāšanās ar referātu “Civil Engineering Education in Latvia” EUCEET projekta otrajā sēdē Glivicē, Silēzijas Tehnoloģijas universitātē, 2002.gada jūnijā (J.Smirnovs);

ES 5.ietvarprogrammas projekts PORTAL (Promotion Of Results in Transport Research and Learning 2000. – 2003.) Izpildītāji: dr.sc.ing. J.Smirnovs, dr.sc.ing. J.Naudžuns; studenti A.Buliga, R.Širmelis, V.Haritonovs

PHARE projekts – “Profesionālā izglītība 2000”. Izpildītāji: dr.sc.ing. J.Naudžuns, m.sc. V.Putnaērglis;

Maģistranti Ziedonis Lazda un Raitis Lācis Linčopingas universitātē pabeidza 10 mēnešu kursu “Satiksmes drošība un organizācija”

ES programma BRRT/CT98-5079 DURANET network eksperts – A.Paeglītis, FIB 5.tehniskās komitejas 5.2-1 darba grupas eksperts – A.Paeglītis IABSE Latvijas nodaļas vadītājs – A.Paeglītis; CEN TC104/SC8 asociētais dalībnieks – A.Paeglītis Piedalīšanās ar referātu IABSE 16.kongress Šveicē – A.Paeglītis Starptautiska konference ARC “01” – piedalīšanās ar referātu – A.Paeglītis IABSE simpozijs Melburnā 2002.g. – piedalīšanās ar referātu – A.Paeglītis Asistents Raitis Lācis 2004.gadā pabeidza Aberdīnas universitātes Safety

Engineering, reliability and Risk management programmu un ieguva M.sc/. grādu

Papildus minētajām aktivitātēm tiek veikti Latvijas autoceļu direkcijas finansētie pētījumi par tiltu un citu inženierbūvju ilgmūžību un darbspēju (A.Paeglītis, J.Naudžuns, J.Smirnovs). Ceļu būvmateriālu laboratorijā tiek veikti Rīgas asfaltbetona seguma testēšanas darbi, kuros iesaistīti maģistranti V.Haritonovs un A.Veikšāns.

Ceļu un tiltu katedras akadēmiskā personāla veiktais pētnieciskais darbs pozitīvi ietekmē studiju programmas realizāciju, jo ļauj iesaistīt studentus pētnieciskajā darbā gan arī izmantot apmācību procesā modernas iekārtas. Pasniedzēju publikāciju saraksts dots pielikumā.

16


Vērtēšanas sistēma

Studiju priekšmetu apguvi vērtē 10 baļļu sistēmā saskaņā ar RTU Senāta 2001.gada 29.janvāra lēmumu “Par pāreju uz vienotu studiju rezultātu vērtējumu” un RTU Senāta 2001.g. 25.maija lēmumu “Par kritērijiem studiju rezultātu novērtēšanai”. Pārbaudījumi ir ieskaites, studiju darbi un eksāmeni saskaņā ar katram mācību gadam apstiprinātajiem studiju plāniem.

Eksāmenu un ieskaišu jautājumus gatavo mācību priekšmeta atbildīgais pieteicējs, pamatojoties uz apstiprināto mācību priekšmeta aprakstu un programmu. Eksāmenu jautājumi tiek izveidoti tā, lai students, tos sagatavojis, būtu sasniedzis mācību priekšmeta mērķi.

Eksāmeni tiek kārtoti rakstiski saskaņā ar 26.01.98 un 30.03.98 apstiprināto nolikumu “ Par eksāmenu kārtošanu RTU”.

Programmas apgūšanai nepieciešamā materiālā bāze

a)esošā: Fakultātes infrastruktūra Transportbūvju laboratorija; bibliotēka; datoru klases ar pieeju

INTERNET;

metodiskais kabinets; normatīvo dokumentu bibliotēka; ceļu būvmateriālu laboratorija

b) nepieciešamā: autotransporta plūsmas izpētes iekārtas; autoceļu transporta - ekspluatācijas raksturlielumus fiksējošas iekārtas; datorprojektori.

Izmaksu novērtējums uz vienu bakalauru

Studiju maksa vienam studentam, pamatojoties uz RTU Senāta lēmumu par studiju maksu 2002./2003 m.g., ir 650,- Ls gadā.

Programmas starptautiskais salīdzinājums

Eiropā būvniecības nozares izglītībā pastāv divas sistēmas – kontinentālā un anglosakšu. Kontinentālā sistēma raksturojas ar nepārtrauktām izglītības programmām, kuras pabeidzot studenti iegūst inženiera profesionālo kvalifikāciju konkrētā specialitātē. Zemāk minētajā

17


apskatā kontinentālo sistēmu pārstāv Vīnes Tehniskās universitātes, Sofijas Arhitektūras, būvniecības un ģeodēzijas universitāšu Transportbūvju inženieru studiju programmas, kā arī Krievijā realizētā inženieru programma 291000 “Autoceļi un aerodromi”. Anglosakšu sistēmas pirmās pakāpes ietvaros tiek apgūti kopējie būvniecības priekšmeti, nesniedzot specializāciju konkrētā profesijā. Anglosakšu sistēmu pārskatā reprezentē Leipcigas Tehnikas, ekonomikas un kultūras augstskola, kā arī Karletonas universitāte no Kanādas

Studiju programmas transportbūvju inženiera profesionālās kvalifikācijas iegūšanai tiek piedāvātas vairākās Eiropas valstīs. Pēdējā laikā vērojama tendence pielīdzināt dažādu augstskolu programmas vienu otrai. Piemēram, Vīnes Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte un Sofijas Arhitektūras, būvniecības un ģeodēzijas universitātes Transportbūvju fakultāte kooperējoties savā starpā, piedāvā transportbūvju studiju programmu inženiera kvalifikācijas iegūšanai ar apmācību vācu valodā (skat. pielikumā “Starptautiskās studiju programmas”). Studijas ilgst piecus gadus. Salīdzinot Vīnes TU, Sofijas Arhitektūras, būvniecības un ģeodēzijas universitātes Transportbūvju studiju programmās minētos priekšmetus ar RTU bakalaura profesionālo studiju programmu Transportbūvēs, varam secināt, ka piedāvātās izglītības saturs ir līdzīgs (skat. 2.tabulu). Būtiska atšķirība ir prakses trūkums Vīnes un Sofijas augstskolu piedāvātajās programmās, kā arī tas, ka netiek piešķirts bakalaura grāds.

Inženiera kvalifikācijas iegūšanai specialitātē “Autoceļi un aerodromi” Krievijā tiek piedāvāta 5 gadus ilga studiju programma ar šifru 291000. Līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem tā tika realizēta RTU (RPI) Būvniecības fakultāte. Profesionālo priekšmetu apjoms salīdzināmajās studiju programmās ir ļoti līdzīgs. Krievijas programmā lielāku īpatsvaru ieņem mācību priekšmetu prakses, piemēram hidroloģijā, kā arī pirmsdiploma prakse un valsts eksāmens specialitātē, kas kopumā arī rada atšķirības studiju ilgumā 1 semestra apjomā.

Trīsgadīga profesionālo studiju programma (Bachelor of Engineering (B.Eng)) Būvniecības nozarē tiek realizēta Leipcigas tehnikas, ekonomikas un kultūras augstskolā (Hochschule für Technik, Wirtschaft und Kultur Leipzig) Studiju apjoms ir 180 European Credit Transfer System (ECTS) kredītpunkti, kas atbilst 180/1,5 = 120 RTU kredītpunktiem. Sestā semestra laikā studenti 16 nedēļas pavada praksē un izstrādā bakalaura darbu 8 ECTS kredītpunktu (5 RTU kredītpunkti) apjomā. Pēc studiju beigšanas tiek piešķirts “B.Eng” grāds. Kā redzams, bakalaura darba apjoms ir ievērojami mazāks nekā RTU, galvenā vērība tiek piešķirta būvniecības vispārējo mācību priekšmetu apguvei, mazāk uzmanības pievēršot konkrētajai specializācijai, līdz ar to inženiera kvalifikācija netiek piešķirta, netiek izstrādāts arī inženierprojekts (skat. 5.tabulu).

Četrgadīgas profesionālās studiju programmas B.Eng. grāda iegūšanai tiek piedāvātas daudzās Lielbritāniijas(piemēram, South Bank University London), ASV un Kanādas (piemēram, Carleton University) universitātēs (skat. pielikumu “Starptautiskās studiju programmas”). Minētajās valstīs B.Eng. grāds tiek piešķirts būvniecībā (Civil Engineering), bet inženiera profesionālo kvalifikāciju var iegūt pēc Master of Engineering grāda iegūšanas konkrētājā virzienā.

5.tabula

18


Mācību priekšmeta nosaukums

RTU Leipcigas

TEKA

SofijasABĢU

Vīnes TU

KP ECTSKred.p.

Stundas/nedēļā

Stundas/nedēļā

Matemātika 9 10 12 7Ekonomika 2 4.5 3 2

Saskarsmes pamati 2 1.5 1.5Ievads būvniecībā 1 1 1

Fiziskā audzināšana 0Varbūtības teorija inženieraprēķinos

4

Fizika 6Datormācība (pamatkurss) 3 3 3 2

Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika

2 2 6 3

Datorgrafika (būvgrafika) 2 2Būvfizika 3 4 5 3

Būvmateriālu struktūrmācība 2Datorprogrammu pielietojums

transportbūvju projektēšanā3 5 6

Būvmateriālu pamatkurss 3 8 6 4.5Inženierģeoloģijas pamatkurss 2 2 7 4

Būvmehānikas ievadkurss 3 14.5 14 12.5Būvmehānika (vispārīgais

kurss) 5 12 8 6

Galīgo elementu metode būvniecībā

2

Matemātikas papildnodaļas (būvniecībā)

4 8 5

Būvķīmija 2 3 2Likumdošana būvniecības

nozarē3

Plūsmas mehānika 2Būvju rekonstrukcija 3

Projektēšanas pamati 4 2.5Atkritumu saimniecība 1.5 2

Datormācība (speckurss būvniekiem)

2

Darba aizsardzības pamati 1 1.5 1.5Civilā aizsardzība 1

Ģeodēzija 3 3 3 3Ģeodēzijas praktikums 2 2 3

Inženierbūvju apsekošana un pārbaudes

2 4

Būvmehānika speckurss 3 8 4Pilsētu ceļi, ielas un laukumi 2 5

Autoceļu projektēšana, pamatkurss

6

Tilti un inženierbūves, pamatkurss

4

Būvkonstrukcijas 6 12 2.5 3Autoceļu projektēšana, 4

19



RTU Leipcigas

SofijasABĢU

Vīnes TU

KP ECTSKred.p.

Stundas/nedēļā

Stundas/nedēļā

ievadkurssHidraulika, hidroloģija un

hidrometrija2 2 9 3.5

Transportbūvju pamati un pamatnes

4 5 12 5.5

Ceļu būvniecība, pamatkurss 2 2 5 4Autoceļu būvniecība,

pamatkurss3 6 4.5

Pārvadājumi un transporta sistēmas

2 2

Transports un vide 2 2 5 3.5Ceļu ekspluatācija, ievadkurss 4 6 2

Kustības organizācija un satiksmes drošība

4 4 10 4

Ūdensceļu būvniecība 1.5Dzelzsceļu uzturēšana 5 2

Ūdenssaimniecība 7 8 7,5Tērauda konstrukcijas 5 3 4

Dzelzsbetona konstrukcijas 8 9 6Koka un mūra konstrukcijas 3 3 2

Būvniecības tehnoloģija 5Teritoriālplānošana 2 1.5

Būvniecība kalnainos apvidos 3 1.5Autoceļu projektēšana,

speckurss3

Tilti un inženierbūves, speckurss

3

Jaunākās tendences transportbūvju projektēšanā

un uzturēšanā

4

Ievads transporta plūsmas teorijā

4

Transportbūvju estētika 2 2 2Autoceļu labiekārtošana 2

Dzelzsceļi 2Vides aizsardzība 2

Pamati 2Trošu ceļi 3 3

Humanitārie / sociālie priekšmeti

2 2

Valodas 4 4Brīvās izvēles priekšmeti 6 2 2 2

Prakse 26 16Valsts pārbaudījumi 16 8 10 10

Aplūkoto transportbūvju inženierstudiju programmu struktūras un studiju ilguma analīze, ļauj izdarīt secinājumu, ka RTU bakalaura profesionālo studiju programma “Transportbūves” pēc satura ir ļoti līdzīga aplūkoto Eiropas augstskolu un universitāšu studiju programmām.

20


Pašnovērtējums – SVID analīze

Būvniecības fakultātes SVID analīze

Stiprās puses (SP) RTU prestižs +2 Būvn. specialitātes prestižs +3 Kvalificēti mācībspēki +2 Labas datorklases +3 Iespējas publicēties +3 +22 Relatīva brīvība +3 Atvaļinājums vasarā +3 +20 Arvien kvalitatīvāks reflektantu kontingents +3 +18 SP KOPĀ +22 +16 SP+VV= +7 +14 +12 +10 +8 (+6;+7) +6 +4 +2 -4 -2 +2 +4 +6 +8

Draudi (D) -2 Iespējas (I)Studentiem jāstrādā –1 Studijas ārzemēs +2Konkurence - 1 -4 Starptautiskie projekti +3 D KOPĀ -2 Konkurence +3 -6 I KOPĀ +8 -8

I +D = 8-2=6 BF SVID (+6;+7)

21

4.attēls

Vājās vietas (VV)Novecojis personāls -1Vāji strādā infosistēma -2Slikts auditoriju aprīkojums -2Trūkst mācību literatūras -3Novecojusi māc.lab. iekārta -3Nav lielo auditoriju -1Nolietota infrastruktūra/ēkas -3VV KOPĀ..................-15


Būvniecības un Būvzinātņu programmu SVID analīze (4.attēls.) ļauj secināt, ka atskaites periodā ir vērojama to tālāka attīstība un pakāpeniski tiek novērsti trūkumi, uz kuriem ir norādījusi akreditācijas komisija- piemēram, pasniedzēju novecošana.

Aptaujas rezultāti

Ar nolūku noskaidrot studentu, pasniedzēju un darba devēju viedokli par studiju programmu tika veikta aptauja. Tās gaitā respondentiem tik piedāvāts atbildēt uz sekojošiem anketā apkopotiem jautājumiem:

UZDEVUMS LIELĀ MĒRĀ

DAĻĒJI

NEMAZ

IEGŪT SPĒJU ORGANIZĒT UN VEIKT EKSPERIMENTUS, ANALIZĒT UN INTERPRETĒT IEGŪTOS DATUSIEGŪT SPĒJU IZSTRĀDĀT ALGORITMU, KAS NODROŠINA VĒLAMĀ SASNIEGŠANUIEGŪT SPĒJU DARBOTIES DAUDZNOZARU KOMANDĀSIEGŪT SPĒJU KONSTATĒT, FORMULĒ UN RISINĀT INŽENIERTEHNISKĀS PROBLĒMASIEMĀCĪT IZPRAST PROFESIONĀLO UN ĒTISKO ATBILDĪBUIEGŪT SPĒJU EFEKTĪVI KOMUNICĒTIZVEIDOT ATZIŅU PAR MŪŽIZGLĪTĪBAS NEPIECIEŠAMĪBU UN SPĒJU TAJĀ IESAISTĪTIESAPGŪT ZINĀŠANAS AKTUĀLĀKAJOS TRANSPORTBŪVJU PROJEKTĒŠANAS, UZTURĒŠANAS UN BŪVNIECĪBAS JAUTĀJUMOSIEGŪT SPĒJU PIELIETOT IEMAŅAS, PAŅĒMIENUS UN MODERNU APRĪKOJUMU INŽENIERTHENISKAJĀ PRAKSĒ

Pavisam tika izplatītas 47 anketas, tai skaitā 18 darba devēju, 8 pasniedzēju un 21 studenttu aizpildītas anketas. Iegūtie dati tika apstrādāti sekojoši:

Par atbildi „Lielā mērā” tiek ieskaitīti +2 punkti Par atbildi „daļēji” tiek ieskaitīts + 1 punkts Par atbildi „nemaz” tiek ieskaitīti -2 punkti.

Iegūto punktu skaits tiek attiecināts pret maksimālo iespējamo un izteikts procentos. Līdz ar to iegūstam pārskatu par programmas stiprajām un arī par vēl pilnveidojamajām pusēm. Rezultāti apkopoti 5.attēlā.

Kā redzams, tad visas respondentu grupas atzinušas, ka augstā līmenī tiek apgūtas zināšanas aktuālākajos transportbūvju projektēšanas, uzturēšanas un būvniecības jautājumos (studenti -

22


89%, pasniedzēji – 100%, darba devēji – 97%) kā arī tiek iegūta spēja konstatēt, formulēt un risināt inženiertehniskās problēmas (attiecīgi 77%, 83% un 86%) un iegūta spēja pielietot iemaņas, paņēmienus un modernu aprīkojumu inženiertheniskajā praksē (attiecīgi 71%, 83% un 88%).

Darba devēji savās atbildēs norādījuši, ka jāuzlabo komunikācijas prasme (69%) un spēja darboties daudznozaru komandās (55%) Vienlaicīgi darba devēji ir apmierināti ar aktuālāko jaunumu apguves līmeni (97%).

Paši studenti par programmas vājo posmu uzskata nepietiekamās iespējas apgūt komunicēšanas prasmi (53%) un nepietiekamo izpratni par nepieciešamību iesaistīties mūžizglītības procesā.

Pasniedzēji visskeptiskāk novērtējuši studentu spēju organizēt un veikt eksperimentus, analizēt un interpretēt iegūtos datu (50%). Tāpat mazāk par 60% novērtēta studiju laikā iegūstamā spēja izstrādāt algoritmu, kas nodrošina vēlamā sasniegšanu.

Aptaujas dati sniedz pamatu secinājumam, ka kopumā profesionālo studiju programma ļauj iegūt labu profesionālo sagatavotību, bet jāpilnveido jauno speciālistu komunikāciju spēja un izpratne par mūžiglītības nozīmīgumu.

Aptaujas rezultāti

66

60

79

77

66

53

55

89

71

50

58

83

83

67

67

83

100

83

69

77

55

86

77

69

77

97

88

0 20 40 60 80 100 120

Iegūt spēju organizēt un veikt eksperimentus, analizēt un interpretētiegūtos datus

Iegūt spēju izstrādāt algoritmu, kas nodrošina vēlamā sasniegšanu

Iegūt spēju darboties daudznozaru komandās

Iegūt spēju konstatēt, formulēt un risināt inženiertehniskāsproblēmas

Iemācīt izprast profesionālo un ētisko atbildību

Iegūt spēju efektīvi komunicēt

Izveidot atziņu par mūžizglītības nepieciešamību un spēju tajāiesaistīties

Apgūt zināšanas aktuālākajos transportbūvju projektēšanas,uzturēšanas un būvniecības jautājumos

Iegūt spēju pielietot iemaņas, paņēmienus un modernu aprīkojumuinženiertheniskajā praksē

%

darba devējipasniedzējiStudenti

5.attēls

23

5.attēls

Priekšlikumi darba kvalitātes uzlabošanai.

Fakultāte lielas cerības saista ar jaunnodibinātā RTU attīstības fonda darbību, kas atļautu ievērojami uzlabot nolietojušos fakultātes infrastruktūru.

Neskatoties uz to, ka pēdējos gados ievērojami palielinājies mācību literatūras klāsts latviešu valodā, aizvien ir aktuāls jautājums par mācību literatūras izdošanu un rakstīšanu. Arī šis ir problēmu loks, kas ir jārisina nepārtraukti.

Līdz ar iestāšanos ES daudz aktuālāks kļūs jautājums par pasniedzēju atalgojumu Latvijā, salīdzinot ar citām ES universitātēm. Tā kā darbaspēka plūsma ES teritorijā ir brīva, tad var veidoties situācija, ka pēc sekmīgas doktorantūras studiju pabeigšanas jauno zinātnieku darba vieta nebūs Latvijā, bet gan ārpus tās. Acīmredzami, ka tas ir jautājumu loks, kas jārisina valsts līmenī.

Īsi vērtējot izvirzītos uzdevumus un gada laikā paveikto, var apgalvot, ka 90-95% no plānotajiem uzdevumiem ir izpildīti.

Izpildīts jauno speciālistu sagatavošanas plāns, ko nosaka RTU – IZM savstarpējais līgums

Vispārinātu darba pašnovērtējumu (SVID analīzi) sk. 5.attēlā. Analīze tika veikta 2004.g. janvārī. Ievērtējot 2.semestrī paveikto, var apgalvot, ka stāvoklis (vājās vietas) ir vēl vairāk uzlabojies. Piemēram, izremontēti 1.stāva gaitenis, 100-vietīgās (131., 132.) u.c. auditorijas, tualetes. Pamazām samazinās mācību personāla vidējais vecums.

Jāapzinās, ka arī Draudi pieaug. Būvinženieru deficīts var radīt konkurenci to izglītībā, piemēram, atverot programmas LU vai “Turībā”. Taču arī šāda konkurence, kā visas citas, ir veselīga un jau notiek ikdienā - nav noslēpums, ka bagātie būvuzņēmēji jau sen savas atvases sūta studēt uz ārzemēm, maksājot lielu naudu.

Trūkumi. Ceļu būvmateriālu laboratorijai jāaktivizē zinātniskā līgumdarbība.

Kopumā SVID analīzes dati dod pamatu secinājumam, ka studiju programmas realizācijas darbs vērtējams pozitīvi.

Ievērojamākie panākumi: Palielinājies jauno profesoru un asociēto profesoru skaits; Pašu spēkiem veikts infrastruktūras uzlabojums: veiktie remontdarbi, auditoriju

aprīkojums un labiekārtojums; Progress sadarbībā ar būvuzņēmējiem; Reizē ar atjaunoto profesūru un izmaiņām likumdošanā attiecībā uz pensijas vecumu

sasniegušajiem profesoriem, jūtams jaunu spēku pieplūdumu, aktivizējies darbs fakultātē kopumā.

2003.g. lielais 1. kursā uzņemto studentu skaits (243) un kvalitāte, nākotnē var izraisīt fakultātes mācību spēku pārslodzi, prognozējot to, ka pirmajos kursos nebūs tik liels atskaitīto studentu skaits (budžeta grupās ieskaitīti studenti ar vidējo atzīmi - 8,5), kā iepriekšējos gadus. Tādēļ jau šodien jādomā par jaunu un kvalitatīvu mācību spēku piesaistīšanu.

Programmas pieteicējsRTU Ceļu un tiltu katedras vadītājsAsociētais profesors Juris Smirnovs

Akadēmiskā personāla curriculum vitae

Līgas Biezāsdzīves un darba gājums

Personas kods 200735-10633Dzimšanas vieta Latvija, Mārcienas pagastsDzīvesvieta Rīga, Slāvu iela 15, dz.13Izglītība 1954. - 1959. - LVU Fizikas un matemātikas fak.,

studente1970- 1973. - Latvijas ZA Fizikas inst., Matemātikas

laboratorija, aspiranteZinātniskie grādi un akadēmiskie nosaukumi

1975. - fizikas un matemātikas zinātņu kandidāte1980. - docenta nosaukums Augstākās matemātikas katedrā1992. - matemātikas doktora zinātniskais grāds par disertāciju "Dinamisko sistēmu

izšķires problēmas daudzdimensiju telpā"Nodarbošanās

1962.- 1967. - asistente RPI Augstākās matemātikas katedrā1967.- 1970. - vecākā pasniedzēja RPI Augstākās matemātikas katedrā1973.- 1978. - vecākā pasniedzēja RPI Augstākās matemātikas katedrā1978.- 1982. - docenta v.i., vēlāk docente RPI Augstākās matemātikas katedrā1982.- 1987. - RPI Augstākās matemātikas katedras vadītāja, docente RPI Augstākās

matemātikas katedrākopš 1987. - docente RPI (vēlāk RTU) Augstākās matemātikas (vēlāk

Inženiermatemātikas) katedrā, vēlāk Inženiermatemātikas institūta Diskrētās matemātikas un matemātiskās informātikas profesora grupā, Inženiermatemātikas katedrā.

Zinātniskās publikācijas (skaits)Raksti zinātn. žurnālos, rakstu sējumos, konferenču tēzes - 13Citas zinātniskas publikācijas - 3

Publicētā mācību literatūra (skaits)Mācību līdzekļi - 17Metodiskie raksti - 3Akadēmisko kursu programmas - 10

Zinātniski pētnieciskā darbība (tēma)Diferenciālvienādojumu dinamiskās sistēmas, izšķires problēmu kritēriji daudzdimensiju telpā

Metodiskā darba galvenie virzieni1) Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā - trīs izdevumi, "Zvaigzne",

1984., 1986., 1996.2) Mācību līdzekļi iestājpārbaudījumiem RTU, 10 izd.

Akadēmiskie kursi1967.- 1998. - Augstākā matemātika un inženiermatemātika

Dzīves un darba gājums

1. Personīgie dati: 1.1. Vārds, uzvārds: Viktors Nešpors 1.2. Dzimšanas gads: 1943 1.3. Dzimšanas vieta: Latvija, Daugavpils apriņķis

2. Izglītība: 2.1. Daugavpils dzelzceļa transporta tehnikums 1962.g. 2.2. Rīgas politehniskais institūts, Inženierekonomikas fakultāte 1974.g. 2.3. Latvijas valsts universitāte, aspirantūra 1980.g. 2.4. EU-PHARE Public Administration Reform Programme, The Course on Financial

Management, Ronne, Denmark, November 1994.

3. Zinātniskā kvalifikācija: 3.1. Ekonomikas zinātņu doktors (uzņēmējdarbības ekonomika). Disertācija aizstāvēta 1984.gada 30.oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā.

3.2. Nostrifikācija: 1992.gada 11.decembrī RTU Habilitācijas padome H-09

4. Darba vēsture: 4.1. 1962 - 1963 – mašīnista palīgs Panevēžas lokomotīvju depo (Lietuva) 4.2. 1963 - 1966 - dienests armijā 4.3. 1966 - 1968 - maiņas meistars Rīgas vagonu rūpnīcā 4.4 .1968 - 1974 - students Rīgas Politehniskajā Institūtā 4.5. 1974 - 1984 - vecākais pasniedzējs RPI (RTU) 4.6. 1977 - 1980 - aspirants LVU (LU) 4.7. 1984 - 1999 - docents RTU Ekonomikas teorijas katedrā 4.8 .1992 - 1999 - auditorfirmas ‘’AUDIT’’ direktora vietnieks 4.9. 1999 - līdz šim brīdim - RTU mikroekonomikas profesora grupas vadītājs 4.10. 2003. – līdz šim brīdim RTU Inženierekonomikas fakultātes Tālākizglītības nodaļas

vadītājs, profesors

5.Svešvalodu prasme: 5.1. krievu - brīvi 5.2. angļu - lasu un tulkoju 5.3. lietuviešu - sarunvaloda

6.Publikācijas: 54 publikācijas (1225 lpp.) Svarīgākās no tām ir:

Ievads mikroekonomikas teorijā.- R.: Kamene, 2003. – 145. lpp. Mikroekonomika (zinātniskais redaktors 60% kopējā apjoma autors). – R.: Kamene, 2001. –

131. lpp. Ievads ekonomikā. – R.: Kamene, 2002. – 193. lpp. Postindustriālā sabiedrība un Latvijas vieta tajā. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu

krājums. Rēzekne, Rēzeknes augstskola , 2002. 257. – 262. lpp.

Mazo uzņēmumu definīcijas un atbalsta problēmas. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. R.: RTU 44. – 49. lpp.

Pašvaldību funkcijas finansiālā nodrošināšana Latvijā. RTU zinātniskie raksti 3. sējums. R.: RTU 2001. 30. – 35. lpp.

Sociālās vides formēšana un nostiprināšana pašvaldībās. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. R.: Banku augstskola, 2001. – 90. - 95. lpp.

Pašvaldību ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Starptautiskais konferences rakstu krājums. R.: Biznesa augstskola Turība, 2001. – 126. – 132. lpp.

2003. gada 14. oktobris

CURRICULUM VITAE

Sandra Gudzuka

Dzimšanas datums: 1958.g.28.aprīlisPersonas kods: 280458-12753Adrese: Kr.Valdemāra iela 39,dz.20, Rīga, LV 1010Tālruņa nr. 7227393

Darba vieta; RTU, HI Socioloģijas un pedagoģijas katedrasdocente ( praktiskā)

Izglītība: 1996. – LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātepsiholoģijas maģistrs

1984. – Ļeņingradas(Pēterburgas) valsts universitāte, Psiholoģijas fakultāte psihologa pasniedzēja diploms

1976. – Rīgas 49.vidusskola

Darba pieredze.Mācību metodiskā darbība

1993.- 1999.g. Semināru-treniņu “Efektīva pārdošana “ programmasizveide un realizācija. Programma īstenota dažāduorganizāciju reklāmas aģentu un pārdevēju profesionālajā apmācībā.

1984.- 1999.g. šim laikam. RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedra.Lektore.

1991.- 1999.g. Līdzdalība socioloģiskajos un mārketinga pētījumos.Fokusa grupu radīšana ( “Baltijas Datu Nams”, SKDS,ADM un citur ).

1997.- 1998.g. VND “Lietišķās psiholoģijas” metodiskā semināravadīšana un programmas izveide Darba meklētājuklubu lektoriem.

1996.- 1997.g. “Saskarsmes mākslas” eksperimentālas programmasizveide skolām.

- 2 -

1994.- 1995.g. VAS “Saskarsmes” programmas izstrāde un ierēdņu apmācība.

Konsultatīvā darbība personāla vadības, atlases un novērtēšanas jautājumos.

1995.- 1999.g. Sadarbība ar Latvijas Menedžmenta akadēmiju ( projektu realizācija veikaliem“Bergs”, “Burda Moden”; “Balt Com”).

1995.- 1999.g. Sadarbība ar Latvijas Biznesa skolu( projekta realizācija “Statoil”).

1993.- 1999.g. Individuālie darba līgumi ar organizācijām(Banka Baltija, RD Media, Dienas Bizness un citi).

1997.- 1999.g. LPPA Sertifikācijas komisijas locekle.

Papildizglītība: Maskavas Tiesu ekspertīzes institūts.Psihodiagnostika, psiholoģiskā konsultēšana.( 1986.g., 1992.g., 1997.g.).

Tallinas Pedagoģiskais institūts.Videotreniņu apmācība ( 1988.-1989.g.).

The Course on Communication and Psychologyfor the Trainers Affiliated to the Training Programmfor CS ( EU-PHARE PROGRAMME 1994.-1995.g.).

College For the Nursing and Caring Professions inEskilstuns. Psihoterapijas kurss (1992.-1995.g.).

Publikācijas: Industriālās attiecības., RTU, 1997., metodiskorakstu krājums, (autoru kolektīvs).

Rīgā, 2004.g. Sandra Gudzuka

.

2003. gada 14. aprīlisCURRICULUM VITAE

1. Uzvārds: Naudžuns2. Vārds: Juris Rihards3. Dzimšanas datums 1944.g. 4.marts4. Nacionalitāte: Latvietis5. Ģimenes stāvoklis: Precējies (dēls-dzim.1977.g.)6. Izglītība, kvalifikācijas kursi

Institūcija Rīgas Politehniskais institūtsDarbības laiks: no…līdz (gads / mēnesis) 1966.g. septembris -1970.jūnijsIegūtais diploms Satiksmes ceļu inženieris

Institūcija Maskavas Automobīļu-ceļu institūtsDarbības laiks: no - līdz (gads / mēnesis) 1985.septembris – 1985. decembris 1986.janvāris –1986.martsIegūtais diploms Tehnisko zinātņu kandidāts (Autoceļu

projektēšana un būvniecība) 1988Institūcija Rīgas Tehniskā universitāte

Laiks no – līdz (gads/mēnesis) 1993. jūnijsIegūtais diploms Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.Ing.)

Institūcija, kursi SWEROAD, Borlange, Sweden, Management Courses

Laiks: … (gads) 1992Institūcija, kursi Tallinn-Helsinki-Riga-Stockholm, Internat.

Programme in Transport Economics and Logistics Laiks: … (gads) 1992, 1994

Institūcija, kursi Anglo-Continental School of EnglishEnglish School, Bournemouth, UK, English Training

Laiks: … (gads) 1996Institūcija, kursi Manchester UMIST, UK, Western Construction

Management, FIDICLaiks: … (gads) 1997

Institūcija, kursi ICS/Penetron International Ltd., Testing of Building Materials

Laiks: … (gads) 1997

7. Valodas zināšanas:

Valoda Lasīt Runāt RakstītLatviešu (dzimtā)

Ļoti labi Ļoti labi Ļoti labi

Krievu Ļoti labi Labi LabiAngļu Labi Labi Labi

8. Darbība profesionālās biedrībās Latvijas Zinātnieku savienība, biedrs Latvijas Būvinženieru savienība, Valdes loceklisLatvijas Transporta attīstības un izglītības asociācija, vice presidentsLatvijas Būvniecības padome, loceklis (1997-1999)Latvijas Autoceļu Fonda padome, loceklis (1997-2001)

9. Citas iemaņas Word for Windows, Excel, TRIPS - pamatzināšanas10. Patreizējais amats Profesors, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu

katedra, Transportbūvju institūta directors, Būvniecības fakultātes dekāns

11. Darbība RTU (RPI) Kopš 1975 (1972)12. Kvalifikācija Starptautisku projektu vadība (SCORE); plānošana,

kontrakti (FIDIC), ceļu un tiltu projektēšana un apsekošana, projektu ,t.sk. starptautisku, ieviešana Latvijā.

13. Dažādu valstu darbības pieredze

Valstis Latvija Igaunija

14. Profesionālā pieredze:a) pedagoģiskajā un administratīvajā darbībāDarbības laiks no - līdz - (gads/mēnesis)

1975. g. septembris – līdz šodienai

Vieta Latvija, RigaUzņēmums Rīgas Tehniskā universitāte (bij. Rīgas Politehniskais Institūts)Amats Lektors, docents, asoc. profesors, profesors, katedras vadītājs, institūta

directors, fakultātes dekānsDarbības apraksts Lekciju kursi: Autoceļu projektēšana, Autoceļu uzturēšana, Transports un

vide, Matemātiskās metodes būvniecībā, Pārvadājumi un transporta sistēmas bakalauriem, inženieriem, maģistriem un doktorantiem Rīgas Tehniskajā universitātē; katedras, institūta un fakultātes vadīšana, fakultātes Domes vadīšana, RTU Senāta loceklis.Bakalauru darbu, inženieru projektu, maģistrantu un doktoru darba vadīšana un recenzēšana.

b) zinātniskajā un praktiskajā darbībāDarbības laiks no - līdz - (gads/mēnesis)

2000.g. marts – 2000.g. decembris

Vieta LatvijaUzņēmums Rīgas Tehniskā universitāteAmats Ceļu būvmateriālu laboratorijaDarbības īss apraksts Laboratorijas izveidošana, Ceļu bituminēto maisījumu testēšana

Darbības laiks no - līdz - (gads/mēnesis)

2000.g. maijs – 2003.g. septembris

Vieta LatvijaUzņēmums Rīgas Tehniskā universitāte, FGM AMOR (Austrija)Amats Nacionālais eksperts Darbības īss apraksts Promotion Of Results in Transport Research and Learning (PORTAL)

www.eu-portal.net


2001. –2002.g.

Vieta Latvija, FrancijaUzņēmums Rīgas Tehniskā universitāte, Ecole Nationale Des Ponts et Chaussess.Amats Nacionālais ekspertsDarbības īss apraksts SOCRATES projekts “European Civil Engineering Education and

Training ” –www.euceet.utcb.ro

Darbības laiks no - līdz - (gads/m/enesis)

1999. decembris –2001.maijs

Vieta Latvija, FrancijaUzņēmums Rīgas Tehniskā universitāte, Ecole Nationale des Ponts et ChaussessAmats Nacionālais ekspertsDarbības īss apraksts SOCRATES projekts “European Civil Engineering Education and

Training” www.euceet.utcb.ro


1999. decembris –2000.marts

Vieta LatvijaUzņēmums SIA ZTF INŽENIERBŪVEAmats EkpertsDarbības īss apraksts Latvijas tiltu inspekcijas, Ceļu satiksmes negadījumu ekspertīzes


1999. maijs 1999. decembris

Vieta LatvijaUzņēmums Rīgas Tehniskā universitāteAmats IzpildītājsDarbības īss apraksts Nacionālā satiksmes drošības programma – www.csdd.lv


1999. maijs–1999 oktobris.

Vieta LatvijaUzņēmums SIA ZTF INŽENIERBŪVEAmats Project managerDarbības īss apraksts Satiksmes organizācijas un drošības uzlabošanas koncepcijas izstrāde

Tukuma pilsētas centrālajai daļai un galvenajām ielām


1998.septembris - 1999. oktobris

Vieta Latvija, RīgaUzņēmums VIATEK (Finland), TRL (Great Britain), INŽENIERBŪVEAmats Vietējais ekspertsDarbības īss apraksts PHARE project: Multi-country Road Safety


1998.oktobris - 1999.decembris

Vieta Rīga, LatvijaUzņēmums TRADEMCO (Greece), INŽENIERBŪVE

Amats Vietējais ekspertsDarbības īss apraksts PHARE projekts: An Evaluation of PHARE financed Multi-country

Transport Programs


1998.aprīlis- 1998. novembris

Vieta Riga, LatvijaUzņēmums Tallinn Technical University, INŽENIERBŪVEAmats Nacionālais ekspertsDarbības īss apraksts PHARE project: CODE-TEN Project


1997. oktobris – 1998. aprīlis.

Vieta LatvijaUzņēmums ELT (Estonia)Amats Vietējais eksperts Darbības īss apraksts QUATTRO


1996. jūnijs- novembris

Vieta LatvijaUzņēmums INŽENIERBŪVEAmats EkspertsDarbības īss apraksts "Melno punktu " samazināšanas metode Latvijas autoceļiem.


1994. janvāris līdz 1995. decembris

Vieta LatvijaUzņēmums Latvijas Autoceļu direkcija, Satiksmes ministrijaAmats Darba grupu vadītājs, izpildītājsDarbības īss apraksts Latvijas Transporta attīstības programma 1996-2015. gadiem


1994. maijs - decembris

Vieta LatvijaUzņēmums INŽENIERBŪVEAmats EkspertsDarbības īss apraksts Ceļu satiksmes negadījumu izraisīto zaudējumu aprēķina metodes

izstrāde.

2003.g. J.Naudžuns


1. Jānis Muižnieks2. 100436 -105463. Latvija, Krāslavas rāj.4. Rīgā, Slokas ielā 91-15. RTU, Humanitārais institūts, sporta katedra no 1961.g. 1.09.6. Dr.paed-sporta pedagoģijā, dipi. G-D 000010 1992.g. 17.06.7. Fiz. kultūras un sporta treneris8. RTU docents.9. Mācību - treniņa procesa pilnveidošana un individualizācija10. Aparatūras izgatavošana bokseru ātruma un spēka vadītāju mērīšanai11. Starptautisko publikāciju nav12. 63 publikācijas13. Latviešu, krievu, vācu vai.14. Piedalīšanās augstskolu konferencēs un treneru semināros15. RTU boksa izlases treneris, LR kategorijastiesnesis, Boksa federācijas treneru

padomes loceklis.

J.Muižnieks

Curriculum VitaeVārds, Uzvārds Ainārs PaeglītisTautība Latvietis

Dzimšanas datums 1954.gada 30.maijs

Ģimenes stāvoklis Precējies

Izglītība Augstākā, Dr.sc.ing.

Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāte

Datums no (mm/gg) līdz (mm/gg) No 09/1972 līdz 05/1977

Iegūtais grāds vai diploms Satiksmes ceļu inženieris

Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāte

Datums (mm/gg) 01/1989

Iegūtais grāds vai diploms Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.)

Dalība profesionāls Organizācijās: Latvijas Būvinženieru savienības biedrs;

Latvijas Zinātnieku savienības biedrs;

Starptautiskās tiltu un būvju inženieru asociācijas biedrs (IABSE), Latvijas grupas priekšsēdētājs;

Starptautiskās betona federācijas biedrs (fib), 5.Tehniskās komitejas 5.3-1darba grupas “Betona tehniskā stāvokļa novērtēšana un atlikušā kalpošanas laika noteikšana” dalībnieks;

Amerikas betona institūta biedrs (ACI), 201. tehniskās komitejas “Betona ilgizturība” dalībnieks;

Latvijas Autoceļu standartizācijas komitejas, Tiltu un tuneļu apakškomitejas loceklis;

Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) 104.tehniskās komitejas 8.apakškomitejas (TC104/SC8) “Materiāli un sistēmas betona konstrukciju remontam un aizsardzībai” asociētais dalībnieks.

Amerikas būvinženieru asociācijas (ASCE) biedrs;

Valodu prasme: Runātprasme Lasītprasme Rakstītprasme

Latviešu Teicami Teicami Teicami Krievu Teicami Teicami Labi Angļu Labi Labi Labi Vācu Vidēji Labi Vidēji

Laiks Iestāde Amats un darbu veidi

2002 – līdz šim laikam Rīgas Tehniskā unversitāte Asociētais Profesors, priekšmets - “Tilti”, “Tiltu pamati”, “Inženierbūvju inspekcijas”

1994 – 2002 Rīgas Tehniskā unversitāte Docents, priekšmets - “Tilti”, “Pamati”, “Inženierbūvju inspekcijas”, lekcijas, semināri, darbu vadīšana

1991 – 1994 Rīgas Tehniskā universitāte Vec. Pasniedzējs, priekšmets - “Tilti”

1981 – 1991

1981 - 1984

Rīgas Politehniskais institūts Vec. Pasniedzējs, priekšmets - “Ģeodēzija”, “Būvmehānika”

Komjaunatnes komitejas sekretārs

1978 - 1981 Rīgas Politehniskais institūts Vec. inženieris

1977 - 1978 “LATGIPROGORSTROI” Tiltu inženierisTiltu konstrukciju projektēšana

Darba pieredze :

Zinātniskā kvalifikācija:

Galvenās zinātniskās publikācijas izdevumos, kas iekļauti LZP apstiprināto izdevumu sarakstā par pēdējiem 3 gadiem:

o A.Paeglitis, E.Akimovs, I.B.Andersens (Dānija) “Rehabilitation of Composite Bridge near Riga” – Starptautiska IABSE 16 kongresa “Structural Engineering for Meeting Urban Transportation Challanges, Lucerne, Switzerland, September 18-21, 2000” referātu pilna teksta izdevums (Zin. komitejā 15 valstu pārstāvji);

o A.Paeglitis “Durability design approach for concrete bridges” Proc. of the 24th International Baltic Road Conference Riga, Aug. 21-23 2000

o A.Paeglītis “Reconstruction and widening of a multispan concrete arch bridge” – Starptautiskas konferences “Third international arch bridge conference, Paris, France, 19-21 September 2001” referātu pilna teksta izdevums (Zin. komitejā 15 valstu pārstāvji).

o A.Paeglitis “Extension of Lifetime of Multispan Concrete Arch Bridge” IABSE Symposium “Towards a Better Built Environment – Innovation, Sustainability, Information Technology”, Melbourne, Australia, 11-13 September, 2002

o G.Šahmenko, V.Zvejnieks, A.Paeglītis, J.Linde “Vieglbetons tiltu konstrukcijām” , RTU Zinātniskie raksti. Sērija 2, Sējums 3. Rīga, 2002, 178 – 187 lpp.

Piedalīšanās starptautiskās konferencēs pēdējos 3 gados:

o Bridge Engineering Conference 2000 ‘’Past Achievements, Current Practice, Future Technologies’’ Sharm El-Sheikh, Egypt, 26-30 March, 2000

o IABSE 16 kongress “Structural Engineering for Meeting Urban Transportation Challanges”, Lucerne, Switzerland, September 18-21, 2000;

o 24-tā Starptautiskā Baltijas Ceļinieku konference, kas notika Rīgā, no 2000.gada 21. līdz 23.augustam, piedalīšanās ar diviem referātiem;

o Starptautiskas konferences “Third international arch bridge conference”, Paris, France, 19-21 September 2001.

o IABSE Symposium “Towards a Better Built Environment – Innovation, Sustainability, Information Technology”, Melbourne, Australia, 11-13 September, 2002

o ASCE 2003 Structures Congress & Exposition, Seattle, USA, May 29 – 31, 2003.

Līdzdalība starptautiski finansētu projektu īstenošanā:

o Eksperts ES finansētā projekta No. BRRT-CT98-5079 "Network for supporting the development and application of performance based durability design and assessment of concrete structures

Papildus prasmes:

(DURANET)" (1998-2001), projekta vadītājs: Dr. Tons Semes (TNO, Nīderlande). Piedalīšanās ikgadējos semināros.

o Piedalīšanās fip 5 .komisijas un WP5.3-1 darbā. Autors atsevišķām sadaļām fib 5. Komisijas, WP 5.3-1 sagatavošanā esošajam izdevumam “Assessment and Residual Service Life Evaluation of Concrete Structures”.

o Piedalīšanās CEN TC104/SC8 “Materiāli un sistēmas betona konstrukciju remontam un aizsardzībai” darbā.

Pedagoģiskās kvalifikācijas pilnveidošana Studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde:

o BTB 425 Tilti un inženierbūves (pamatkurss), 4 kp., I.M:

o BTB 503 Tilti un inženierbūves (speckurss), 2 kp., I.M;

o BTB 422 Transportbūvju pamati un pamatnes, 4 kp., I.M;

o BTB 426 Inženierbūvju apsekošana un pārbaudes, 2 kp.,I,M;

o BTB 427 Ostu estakādes, 2 kp., I,M.

o Varbūtības teorija inženieraprēķinos, 4 kp, I

Lekciju un semināru vadība:

o BTB 425 Tilti un inženierbūves (pamatkurss), 4 kp., I.M:

o BTB 503 Tilti un inženierbūves (speckurss), 2 kp., I.M;

o BTB 422 Transportbūvju pamati un pamatnes, 4 kp., I.M;

o BTB 426 Inženierbūvju apsekošana un pārbaudes, 2 kp.,I,M;

o BTB 427 Ostu estakādes, 2 kp., I,M;

o Varbūtības teorija inženieraprēķinos, 4 kp, I

Mācību grāmatu un līdzekļu sagatavošana

o Tiltu pamati, uzdevums un norādījumi kursa darba izstrādāšanai. 1993.g.

o Tilti (lekciju konspekts), 47 lpp., 2001.g.

o Tilti. Tilts ar dzelzsbetona laiduma konstrukcijām. Uzdevums un norādījumi kursa darba izstrādāšanai, 50 lpp., 2003.g.

o Tilti. Tilts ar koka laiduma konstrukcijām. Uzdevums un norādījumi kursa darba izstrādāšanai, 20 lpp., 2003.g.

o Tilti. Speckurss maģistriem (Literatūras apkopojums), 2002.g.

o Bridges (Selected papers), kurss ārzemju studentu apmācībai, 2002.g.

Grāmatas

o A.Paeglītis, A.Gailis, G.Šmits, E.Pariss “Tilta klāja hidroizolācija un dilumkārta”. Vadlīnijas tilta klāja projektēšanai, izd. “Autoceļi”, 2002.g. 94 lpp.

Profesionālās pieredzes apraksts:

o 2000.gadā projektu vadītājs: tilta pār Gauju a/c Rīga-Ainaži rekonstrukcijas projektam; tiltu pār Driksu un Lielupi Jelgavā rekonstrukcijas projektam;

o 2001.gadā projektu vadītājs: ceļa pārvad pār a/c A2 pagriezienā uz Tallinu būvprojekts, gājēju pārvada pār a/c A2 pie Berģu lielveikala būvprojekts; ceļa pārvadam pār dz/c Rīga-Krustpils;

o 2002.gadā projektu vadītājs: gājēju tilta pār a/c A2 pie Ādažu tirgus būvprojektam; tilta pār Lielupi ar pieejam Jūrmalā rekonstrukcijas būvprojekts; konsultants Rīgas Domes Finansu departamentam par Ziemeļu tuneļa Skiču projekta un Darba uzdevuma izstrādi.

Ainārs Paeglītis 2003.gada 15.jūlijā

Kontaktinformācija: E-mail: [email protected] Mob. +371 9269448 Ph./Fax.: 371 7089190

mailto:[email protected]

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Vārds, uzvārds: Māris KnitePersonas kods: 020455-11824Dzimšanas vieta: Dobele, Latvija Dzīves vieta: Dzirnavu 74/76 dzīv. 20, Rīga, LV-1050 Darba vieta: RTU Tehniskās fizikas institūts, Cietvielu fizikas profesora grupa, Āzenes ielā 14/24, Rīga, LV-1048, tel. 7089380, 9425509LR zinātniskais grāds: fizikas habilitētais doktors (Dr.habil.phys.), diploms C-Dh Nr.000208, specialitāte: cietvielu fizika.Darbs akadēmiskās iestādēs:06.2003. - RTU Senāta priekšsēdētājs10.1999. - RTU profesors, Cietvielu fizikas profesora grupas vadītājs,Tehniskās fizikas institūtā07.1999. - Rīgas Tehniskās universitātes Tehniskās fizikas institūta direktors03.1999. - 09.1999. asoc. profesors Rīgas Tehniskajā universitātē, Tehniskās fizikas institūtā09.1993. - 03.1999. docents Rīgas Tehniskajā universitātē, Tehniskās fizikas institūtā 02.1990. - 09.1993. vecākais pasniedzējs Rīgas Tehniskajā universitātē, Fizikas katedrā09.1978. - 02.1990. asistents Rīgas Tehniskajā universitātē, Fizikas katedrāProfesionālās iemaņas zinātniskajā darbā:segnetoelektriķu, segnetoelastiķu un silicīdu elektrisko un optisko īpašību un fāžu pāreju pētīšana; lāzera starojuma vadības ierīču un infrasarkanā starojuma sensoru izstrāde; polimēru – elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu izstrāde un pētīšana ar nolūku radīt jaunus funkcionālos materiālus.Profesionālās iemaņas pedagoģiskajā darbā:lekciju kursa pasniegšana, praktisko nodarbību un laboratorijas praktikuma vadīšana 1) bakalauratūras studentiem fizikā, kursā “Materiālu struktūra un īpašības”; 2) maģistratūras studentiem dielektriķu fizikā un optoelektronikā, kursā “Jauno materiālu fizika”; 3) muitniekiem fizikā.Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā: LZP finansēto zinātnisko projektu Nr. 96.0538 “Ar lāzera starojumu inducētu fāžu pāreju mehānismu pētījumi silicīdus saturošās daudzslāņu struktūrās”; Nr. 01.0576 “Aktīvi polmērkompozīti un daudzslāņu struktūras: izstrāde, īpašības un inducētie efekti” un LZP programmas daļas Nr. 02.0003.4.4 “Jaunas paaudzes metālu, polimēru un keramikas nanokompozīti” vadītājs.Svarīgākās starptautiskās publikācijas(1998-2003):1. M.Knite, V.Teteris, A.Kiploka. Materials Science & Engineering C, V23, 2003, p.781-790.2. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternbergs. Applied Surface Science, V208-209C,

2003, p.378-381.3. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternberg, Ferroelectrics, V286, 2003,

p.321-3264. M.Knite, V.Teteris, B.Polyakov, D.Erts. Materials Science & Engineering C, V19, Iss.1-2, 2002,

p.15-19.5. M.Knite, V.Teteris, I.Klemenoks, Boris Polyakovs, D.Erts. Proc. SPIE, Vol.4627, 2002, p.113-117.6. M.Knite, L.Shebanovs, V.Snitka. Proc. SPIE , Vol.4157, 2001, p.208-211.7. M. Knite, J.Blūms. Proc. of Second European International Conference on “Physics Teaching in

Engineering Education”, (PTEE 2000), Budapest, Hungary, 2000, 4 pages, http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdf

8. M.Knite, A.Krumins and D.Millers. “Defects and Surface-Induced Effects in Advanced Perovskites”, Kluwer Academic Publishers, Vol.77, 2000, p. 405-410.

Kopējais zinātnisko darbu skaits: 125 zinātniskie darbi; 17 mācību - metodiskie darbi.

Valodu prasme: latviešu, vācu, krievu, angļu. Nozīmīgākā pieredze ārzemēs (kvalifikācijas paaugstināšana): 10.1991 - 08.1992.g. stažēšanās Austrijā, Vīnes Universitātes Eksperimentālās fizikas institūtā. (rezultātā publicēts raksts - M. Knite, W. Schranz, A.Fuith and H.Warhanek, J. Phys.: Condens. Mater., 5, 1993, p. 9099-9104.)

Rīgā, 2004.g. 20. janvārī M.Knite

CURRICULUM VITAE

Uzvārds.......................................... BULAVSVārds ............................................ FĒLIKSS

Dzimšanas laiks un vieta ............... 1938. gada 30. maijs, RīgaPavalstniecība ............................... Latvijas

Informācija par izglītību un kvalifikācijas piešķiršanu:

Beidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas-matemātikas fakultāti 1962. gadā, iegūta matemātiķa kvalifikācija.Aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju " Orientēti armētu plastiku ilglaicīgā stiprība plaknes slogojuma gadījumā " LZA Fizikāli - tehniskās nodaļas zinātniskajā padomē 1969. gadā materiālu pretestības un būvmehānikas specialitātē.Aizstāvējis tehnisko zinātņu doktora disertācija "Armētu plastiku strukturālā mehānika īslaicīga un ilglaicīga slogojuma gadījumā " Maskavas būvkonstrukciju institūtā 1988. gadā būvmehānikas specialitātē.Ar Latvijas Zinātnes padomes 1992. gada 9. janvāra lēmumu Nr. 29-3-3 piešķirts habilitētā inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds.

Ievēlēts 1999. gadā par RTU būvmehānikas profesoru.Piešķirts: 1990. gadā būvmehānikas katedras profesora zinātniskais nosaukums;

1989. gadā tehnisko zinātņu doktora zinātniskais grāds;1986. gadā būvmehānikas katedras docenta zinātniskais nosaukums;1979. gadā tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds,1979. gadā vecākā zinātniskā līdzstrādnieka zinātniskais nosaukums;

Informācija par darbu:

Kopš 1999. g. Rīgas Tehniskās universitātes būvmehānikas profesors unprofesora grupas vadītājs.

1989. - 99. g. RTU Būvmehānikas katedras profesors un vadītājs.1984.-89. g. RTU Būvmehānikas katedras docents.1981. - 84. g RTU Būvmehānikas katedras vecākais pasniedzējs.1976. - 81. g. Kompozīto materiālu mikromehānikas laboratorijas sektora

vadītājs.1963. - 76. g. LZA Polimēru mehānikas institūta jaunākais, vecākais

zinātniskais līdzstrādnieks.1961. - 63. g. LZA Arhitektūras un celtniecības institūta vecākais inženieris

- grupas vadītājs.Sākot ar 1970, gadu vairāk kā 30 zinātnisko līgumdarbu izpildītājs un vadītājs kompozito materiālu mehānikā.Darba savienošanas kārtā laikā no 1960.gada līdz 1963. gadam matemātikas un fizikas skolotājs Rīgas 3. un 20. vidusskolās, bet 1964.7 65. m. g. matemātikas pasniedzējs LVU, 1965.7 66. m.g. matemātikas pasniedzējs RPI.

Zinātniskā darba virziens:Kompozīto materiālu un konstrukciju mehānika, konstrukciju materiālu īpašības ilglaicīgā slogojuma..

Zinātniskās publikācijas:97 zinātniskie darbi, to skaitā 6 zinātniskas monogrāfijas krievu, vācu un angļuvalodās.Svarīgākās zinātniskās publikācijas:

• M. Skudra, F. Ya. Bulavs, M. R. Gurvich, A. A.Kruklinsh. StructuralAnalvsis of Composite Beam Systems.- Technomic Publishing Co., USA,1991.p.296.

• M. Skudra, F. Ya. Bulavs . Composite Beam Structures.- Internationaledition "Handbook of Composites" ( VoL 2), North - HoHand Publishers, 1989,pp. 393-462.

• Ф.Булавс. Микромеханика ползучести монослоя. Машиностроение (Энциклопедия в сорока томах)б Том 1-3, Кн.1, Разд. 5, Гл. 5.1.4. Под ред. К.С.Колесникова, Москва, 1994., сю288-291..

• M. Skudra, F. Ya. Bulavs. Strength and Creep Micromechanics.Mechanics of Composites, Ivltr Publishers, Moscow, 1982, pp.77-109.

• M. Cкyдpa Ф.Я.Булавс. Структурная теория армированных пластиков. – Рига - 1978.- 192 c.

• M. Cкyдpa Ф.Я.Булавс.. Прочность армированных пластиков. Москва, Химия, 1982.-216 c.

• Skudra, F. Bulavs, K. Rocens. Ķriechen und ZeitstandverhaltenVerstārkter Plaste. VEB Deutseher Verlag fūr Grundstoffindustrie, Leipzig,1975, 215 S.

Aktivitātes:•Latvijas Zinātnieku savienības biedrs,•Latvijas Nacionālās Mehānikas Komitejas loceklis,•Latvijas Augstskolu Profesoru Asociācijas loceklis,

• RTU promocijas padomju loceklis būvniecības un cietvielu mehānikasnozarēs,

•RTU Būvniecības fakultātes Domes loceklis,•vadījis četru tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju izstrādāšanu.

Prasmes: darbs ar datoru, programmēšanas valoda Pascal, pārvaldu latviešu, krievu un vācu valodas.

Intereses: mūzika (vokālā māksla).

Adrese:Darba: Rīgas Tehniskā universitāte

Kalku iela 1, Rīga, LV1658, Latvija Tel.:+371 7 089262; Fax: 371 7 089121 e-mail: [email protected]

Mājas: A. Deglava iela 22-a dzīv. 2 Rīga, LV 1009, Latvija Tel.: +371 2 272709

DZĪVES UN DARBA GĀJUMSVārds, uzvārds: Modris DobelisAdrese: dzīvo: Blaumaņa ielā 12 dz. 43, LV-1011, Rīga, Latvija

tel.: 728-3991 (mājas)tel.: 708-9225 (darba)e:mail [email protected]

Personīgie dati: Dzimšanas datums: 1951. gada 21. oktobrīDzimšanas vieta: Durbe, LatvijaTautība: latvietis

Pārvalda valodas: Pārvalda brīvi: latviešu, angļu, krievu;var saprast un tulkot ar vārdnīcas palīdzību: vācu

Izglītība un zinātniskie grādi:

06.1994 – 09.1996 - stažēšanās datorizētās projektēšanas (Computer Aided Design - CAD) nozarē ASV. Piešķirti starptautiski sertifikāti par CAD kursu beigšanu: Westinghouse Electric Corporation; Southern Company Services; School of Engineering of the University of Alabama at Birmingham

1992 - piešķirts doktora grāds inženierzinātnēs (Dr. sc. ing.) Rīgas Tehniskajā universitātē

1985 - piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta grāds specialitātē “Polimēru fizika un mehānika” Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā

1983 -1985 - aspirantūra Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā 1969-1974 - studijas Rīgas Politehniskajā institūtā Aparātu būves un automatizācijas

fakultātē, piešķirta inženiera-mehāniķa automatizācijā kvalifikācija

Citas aktivitātes: RTU Promociju padomes P-06 eksperts Būvzinātnes apakšnozarēs “Būvkonstrukcijas” un “Ģeodēzija”, padomes P-06 loceklis un sekretārs

Latvijas universitāšu profesoru asociācijas biedrs RTU Profesoru padomes eksperts Būvniecības nozare LLU Profesoru padomes eksperts Lauksaimniecības nozare L/s inženierzinātņu

apakšnozare un Hidroinženierzinātņu nozare Baltijas valstu tehnisko augstskolu asociācijas BALTGRAF prezidents RTU Senāta loceklis

Darba stāžs: 2002 – pašlaik – RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupas vad., profesors

1999- 2002 – RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupas vad., asociētais profesors

1997- 1999 – RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas kat. vad., docents 1996-pašlaik - vadošais pētnieks, RTU Biomateriālu un biomehānikas profesora grupā 1994-1996 - CAD inženieris rūpnīcu projektēšanas nodaļā, Advanced Technology

Business Area, Westinghouse Electric Corporation, Pittsburgh, PA un Southern Electric International, Birmingham, AL; USA

1993-1999 - docents, RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas kat. 1985-1993 - vec. pasniedzējs, RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas kat. 1988-1994 - vec. zin. līdzstrādnieks, RTU Biomehānikas zinātniski pētnieciskajā

laboratorijā 1980-1987 - zin. līdzstrādnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas

institūta Biomehānikas laboratorijā 1974-1980 - vec. inženieris, Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas

institūta Biomehānikas laboratorijā 1970-1974 - laborants, Rīgas Politehniskā institūta Programmētās apmācības

zinātniski-metodiskajā kabinetā

Īslaicīga stažēšanās universitātēs:

Vācija, Dresden, Technische Universität Dresden, 1970. g., 1 mēn. Polija, Lublin, Akademia Medyczna w Lublinie, 1989. g., 1 mēn. Apvienotā Karaliste, Swansea, University College of Swansea, 1993. g., 1 mēn. Itālija, Bologna, University of Bologna, 1993. g., 1 mēn. ASV, Birmingham, AL University of Alabama at Birmingham, 1996. g., 1 ned. Zviedrija, Stockholm, Royal Institute of Technology un

Linköping, Linköping University, 1998. g., 1 mēn.1

CURRICULUM VITAE

P Ē T E R I S A K M E N SDzimšanas datums un vieta 1939.gada 15.jûnijs Rīgā, LatvijāMājas adrese Kooperatīva iela 4a - 32, Rīga, LV1067, tel.411034Darba vietas adrese RTU, Kaļķu ielā 1,Rīga, LV1050 tel/fax + 3717615191Izglītība un zinātniskie grādi1960 Rīgas Celtniecības tehnikums tehniķis-tehnologs1968 Rīgas Politehniskais institūts inženieris-celtnieks-santehniķis1980 Maskavas inženierceltniecības institūts, tehnisko zinātņu kandidāts (līdzvērtīgs Ph.D.grādam) siltumapgādç un gāzes apgādç1992 Rīgas Tehniskās universitātes promocijas padome P-03, Latvijas inženierzinātņu doktors (diploms B-D N0000115)1996 The official Seal of Certification Commision Certificate “Energy Audit in Buildings”Informācija par darbuKopš 1982 Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma, gāzes apgādes un ventilācijas katedras docents1976-1982 Turpat, vecākais pasniedzējs1970-1976 Turpat, vecākais inženieris, aspirants, jaunākais zinātniskais lîdzstrādnieks1969 Trestā “Baltceltmontiekārtas” inženieris1968-1969 Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijā vecākais inženieris1962-1968 Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātē laborants,mācību meistars, projektu grupas vadītājs1960-1961 Latvijas zinātņu akadēmijas Celtniecības un Arhitektūras institūta tehniķisGalvenie zinātniskie darbības virzieniGaisa apstrādes procesi un to optimizēšana ēku inženiersistēmāsValodas latviešu, krievu, angļu

Citas aktivitātesKopš 1991 Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, biedrsKopš 1988 Latvijas zinātnieku Savienības koordinators RTU Būvniecības un Arhitektūras fakultātēsKopš 2003 LZA TK Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas terminoloģijas apakškomisijas sekretārsPēdējo gadu publikācijas1. Akmens P., Krēsliņš A. Ēku apkure un ventilācija.- R.:”Zvaigzne ABC”, 1995. I daļa 167lpp,

II daļa – 168 lpp.2. Akmens P. Dabas gāzes tehnoloģisko zudumu aprēķina metodika.- R.:“Latvijas gāze”, 1995.-

12 lp.3. Akmens P.Heating and Ventilating. Air Conditioning. Conspect for the students of Civil

engineering Faculty. - R.: RTU, Faculty of Foreign students, I part. Terms Psychrometrics. Comfort. Heat transfer. - 1994. 43 p.II part. Heating, Ventilation and Cooling Load. Fluid Flow Fundamentals

and Piping sistems 43-96.pp.1995. III part. Air Distribution. 1996.pp. 97-130.

4. Akmens P. Būvniecības siltumfizika. Lekciju konspekts. 1999. 63.lpp.5. Akmens P. On determination of steam generating capacity from the evaporative open-pan

humudifier’s. REHVA. 2002., 119.-123.p.6. Akmens P., Klētnieks J. Gaisa tvaika mitrinātāja fotogrammetriskas izpētes rezultāti. RĪGA.

RTU, 2002. 70.-76.lpp.

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds: Mārtiņš KALNIŅŠ

Dzimis: 1939.gada 25. februārī, Rīgā

Darba vieta un amats: Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta direktors.Materiālzinātņu profesors

Intereses: Adhēzija, starpfāzu un robežprocesi, teorija un prakse Heterogēnie polimērkompozīti, teorija un prakse Materiālzinātnes Materiālu vēsture Materiālzinātņu un polimēru fizikas, ķīmijas un tehnoloģijas izglītība

Valodas: latviešu, angļu, krievu

Izglītība: Rīgas Industriālais politehnikums, 1957 Rīgas Politehniskais institūts, 1962 Aspirantūra, Rīgas Politehniskais institūts, 1968

Kvalifikācija: Ķīmijas zinātņu kandidāts, RTU, 1968 Docents, 1968 Tehnisko zinātņu doktors, Ļeņingradas TI, 1986 Profesors, 1987

Ieņemtie amati: Rīgas Politehniskais institūts, Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra: lektors, docents 1968 – 1987, Katedras vadītājs, 1976 - 1994

Profesors polimēru tehnoloģijā, 1987 – 1998 Polimērmateriālu institūta direktors, 1994 - Materiālzinātņu profesors, 1998 -

Lekciju kursi: Polimēru ķīmija, fizika un fizikālā ķīmija Polimēru pētīšanas metodes Virsmas un robežprocesi polimērkompozītu veidošanās procesos Polimēru adhezīvi Materiālzinātņu pamati Materiālu struktūra un īpašības Kompozītmateriāli

Patreizējās zinātniskās intereses:

Polimērkompozītu struktūras un īpašību uzlabošana Kompozītu veidošanās un pārstrādes procesu teorētiskie pamati Virsmas, starpfāzu un robežnorišu optimizācija polimērkompozītu

veidošanās procesos Polimērkomopozīti no atjaunojamām izejvielām Polimēru biokompozīti Polimēru materiālu reciklēšana

Viesprofesors: University of North Carolina, Chapel Hill, USA, 1985 The Royal Institute of Technology, Stockholm, Sweden, 1990 Technical University of Kassel, Germany, 1993, 1994, 1995, 1996 Madrid Institute of Matter Structure, Spain, 1995 Research Centers of the 3M Company, St. Paul, MN, Austin, TX, USA

(1992, 1993, 1994, 1995, 1996)

Lekcijas: “Adhesive Interaction of Polymer s with Metals: Surface Contact Reactions”. University of North Carolina, Chapel Hill, USA, 1985

“Structure of Boundary Layers of Polyolefins”. The Royal Institute of Technology, Stockholm, Sweden, 1990

“Contact Oxidation and Development of Adhesion of Polyolefins to Metals”. 8 Adhesion Research Centres, USA, 1992

Main Lectures, "SWISSBONDING", Internat. Symposium, Rapperswil am Zurichsee, 1993, 1994, 1997.

“Technology of Adhesive Bonding of Metals”. Research Centers, 3M Company, St.Paul, MN, Austin, TX, USA, 1992, 1993, 1994, 1995, 1996

“Adhesion of Polymers”, “Polymer Composites”. Technical University of Kassel, Germany, 1993, 1994, 1995, 1996.

“Methods of Investigation of Boundary Processes”. Madrid Institute of Matter Structure, Spain, 1995.

Pieredze: Rīgas Tehniskā universitāte (Ķīmijas fakultāte): Asistents , 1962-1964 Doktorants (aspirants), 1964-1968 Lektors, Docents, 1968-1987 Polimeru tehnoloģijas katedras vadītājs, 1976 - Profesors, 1987 - Polimērmateriālu institūta direktors, 1994 - Materiālzinātņu profesors, 1998 -

Profesionālās aktivitātes un

piedalīšanās biedrībās:

Žurnāla "Mechanics of Composite Materials” redakcijas loceklis, 1992 - Žurnāla “International Journal of Adhesion & Adhesives” redakcijas

loceklis, 1997 - RTU Promocijas padomes “Ķīmijas inženierzinātnes” priekšsēdētājs, 1993

Latvijas Zinātņu padomes Ekspertu komisijas “Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati” priekšsēdētājs, 1992 –

Latvijas Materiālu pētnieku biedrības loceklis, 1995 - Vispasaules biedrības The Adhesion Society loceklis, 1994 – Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis, 1996 - 1997 RTU Senāta loceklis 1991 – RTU Senāta Stratēģiskās komisijas loceklis,, 2000 - INTAS Zinātnieku padomes loceklis, 2000 - Valsts Materiālzinātņu centra - LU un RTU līgumsabiedrības kodibinātājs,

2000 –

Goda amati un balvas: Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, 1991Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, 1992LZA Gustava Vanaga prēmijas ķīmijā laureāts, 2000

Publcētie darbi: Vairāk kā 400 publicētu darbu, 2 monogrāfijas , 2 mācību grāmatas

Adreses: darbā: Rīgas Tehniskā universitāte, Polimērmateriālu institūts

Āzenes ielā 14, LV 1048, Rīga 371-708918, Fakss: 371- 7 615 765; e-pasts: [email protected]

mājās: Kalnciema ielā 39B - 9, LV 1046, Rīga

371- 7 624419; e-pasts: [email protected]

mājas lapa: http://www.lza.lv/scientists/kalninsm.htm

DZIVES UN DARBA GĀJUMS

1. Vārds uzvārds: Aleksandrs KORJAKINS2. Personas kods : 290163-106013. Dzimšanas vieta: Jekabpils, Latvija4. Dzīves vieta: A.Bieziņa iela 7 dz. 115, Rīga, LV10295. Darba vieta: Rīgas Tehniskā Universitāte

Būvniecības fakultāte, Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupaKaļķu iela 1, Rīga, LV-1658

6. LR zinātniskais grāds, diploms, specialitāte: Dr.sc.ing, diploms B-D No. 000859,deformējamo ķermeņu mehānika

7. Praktiskā/pedagoģiskā darbība: Beidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā Universitāte) Arhitektūras-Celtniecības fakultāti 1985. gadā ar diplomu “Inženieris-celtnieks”. 1997. gadā aizstāvēta disertācija inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Kopš 2002. gada būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupas asociētais profesors. Kopš 1999. gada Būvkonstrukciju Automatizētas Projektēšanas profesora grupas docents. Kopš 1998. gada pētnieks Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības fakultātes Būvkonstrukciju Automatizētas Projektēšanas profesora grupā. Pirms tam no 1993. gada pētnieks Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības fakultātes Konstrukciju aprēķina profīlinstitūtā. No 1988.-1993. gadam Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskais līdzstrādnieks. 1985.-1988. gados inženieris Rīgas Politehniskajā institūtā.

8. Zinātniskā darba virziens: Čaulu teorija, galīgo elementu metode, kompozītu materiālu konstrukciju dināmika un stiprība, kompozītu materiālu sabrukums.

9. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1995.-1999.): "Slāņainu konstrukciju dinamika un sabrukums mijiedarbībā ar šķidrumu" (1994. - 1996. g.) un "Kompozītu materiālu īpašību identifikācijas metožu izstrāde" (1997.g.-2000.g). Volkswagen fonda finansētā projektā "Šķiedru virsmas apstrādes ietekme uz kompozīta plīsuma parametriem" (partneris Paderbornas universitāte).

10. Pēdējo 5 gadu galvenās starptautiskās publikācijas:1. Korjakin, A., Rikards, R., Chate, A., Altenbach, H., Analysis of Free Damped Vibrations

of Laminated Composite Conical Shells. J. of Composite Structures. , 41, pp. 39-47, 1998.

2. Rikards, R., Buchholz, F.-G., Wang, H., Bledzki, A.K., Korjakin, A. and Richard, H.-A., Investigation of mixed mode I/II interlaminar fracture tiughness of laminated composites by using a CTS type specimen. Engineering Facture Mechanics, 61, pp. 325-342, 1998.

3. Rikards, R., Buchholz, F.-G., Bledzki, A. K., Wang, H., Korjakin, A. Interlaminar fracture toughness of GFRP influenced by fibre surface treatment. J. of Composite Materials. 32, N17, 1528-1560, 1998.

4. Korjakin, A., Rikards, R. and Kushnevsky, V., Mixed Mode I/II experiments using CTS specimens and development of a fracture criteria for CFRP laminates. Eleventh

International Conference on Mechanics of Composite Materials., June 11-15, 2000, Riga, Latvia, 104-105.

5. Korjakin, A., Rikards, R. , Altenbach, H., Chate, A., Free damped vibrations of sandwich shells of revolution. J. of Sandwich Structures and Material, 3, July, 2001, 171-196

6. Korjakin, A., Ivashkov, A., Kovalev, A., Optimization of stiffened laminated composite cylindrical panels in the buckling and postbuckling analysis. Third European LS-DYNA conference, June 18-19, 2001, Paris, France

7. Rikards, R, Abramovich, H., Auzins, J, Korjakins, A., Ozolins, O., Kalnins, K., Green, T., Surrogate models for optimum design of stiffened composite shells, Composite Structures, 2003

11. Kopējais zinātnisko darbu skaits: 26 zinātniskās publikācijas

12. Valodu prasme: krievu, latviešu, angļu, vācu

13. Kvalifikācijas celšana:1994. un 1995. gadā Eiropas Kopienas TEMPUS programmas ietvaros kopumā 9 mēnešus strādājis Kaseles Universitātē (Vācijā). Volkswagen fonda finansētā zinātniskā projekta ietvaros 1996. un 1997. gadā kopumā 4 mēnešus strādājis Kaseles Universitātē. 1997. gadā Eiropas Kopienas TEMPUS programmas ietvaros 1 mēnesi strādājis Swansea Universitātē (Lielbritanijā). 1998. gadā Eiropas Individuālās TEMPUS programmas ietvaros 2 mēnešus strādājis Halles Universitātē (Vācijā). 2002. gadā DAAD fonda ietvaros 3 mēneši strādājis Halles Universitātē (Vācijā).

Darba un dzīves gājums

Jānis GrabisDzimis 17. 05 . 39. RīgāAdrese Lokomotīves 70-9, Rīga LV 1057Tālrunis 7132719 (mājās)

IzglītībaAsociētais profesors 1999.g.aprīlis Inženierzinātņu doktors (Dr. sc. Ing.) 1992. g. 26. oktobrisTehnisko zinātņu kandidāts. 1970. g. 30. marts.Rūpniecības un civilās celtniecības katedras docents. VAK 1980. g. 27. augusta lēmums.Inženiera celtnieka kvalifikācija 1963. g. 22. jūnijs.

Darba pieredzeRTU Būvražošanas institūta direktors no 2000. gada.

No 1987. gada Rūpniecības un civilās celtniecības katedras vadītājs. Pasniedzēja darbs Rīgas Politehniskajā institūtā – Rīgas Tehniskajā universitātē no

1975. gada 26. septembra. Zinātniski pētnieciskais darbs Latvijas celtniecības zinātniskajā un eksperimentālās

tehnoloģijas institūtā no 1969. gada 20. novembra līdz 1975. gada 25. septembrim. Rīgas Politehniskā institūta klātienes aspirants no 1966. g. 20. novembra līdz 1969.

gada 20. novembrim. Zinātniski pētnieciskais darbs ZA Polimēru mehānikas institūtā no 1963.g. 17.

septembra līdz 1966. gada 14. novembrim.

Praktiskā būvinženiera darbība No 1999.gada SIA “Casno” tehniskais konsultants par koka statņu ēku

projektēšanu un būvniecību. No 1995.gada sertificēts būvinženieris ar tiesībām veikt “Ēku un to konstrukciju

tehnisko apsekošanu” (LBS Būvprakses sertifikāts Nr.20-205). Katru gadu vidēji tiek veiktas 20-30 ēku un to konstrukciju tehniskā stāvokļa ekspertīzes.

No 1994.gada RTU Būvniecības fakultātes Būvniecības konsultatīvā centra vadītājs.

Papildus informācijaLai popularizētu mūsdienu progresīvo ārzemju celtniecības pieredzi Latvijas celtnieku vidū, pēdējo gadu laikā esmu uzrakstījis vairāk nekā divi simti rakstu dažādos izdevumos. Esmu sarakstījis sešas grāmatas, kuras iespiestas izdevniecībā “Avots”. Tai skaitā grāmatas: “Mājas atjaunošana” (260lpp.); “Dārza teritorijas labiekārtošana” (165lpp.); “Amatnieka darbarīki” (286lpp.); “Dzīvojamās ēkas pārbūve” (300lpp).

2003. gada 12. novembrī.

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV)

Personas dati:Vārds, uzvārds: Ivars RadiņšDzimšanas gads, vieta: 1950., CēsisTautība, pilsonība: latvietis, pilsonisĢimenes stāvoklis, bērni: precējies, 2 bērni

Informācija par izglītību un kvalifikācijas piešķiršanu:Beidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas-matemātikas fakultāti 1974. gadā, iegūstot fiziķa kvalifikāciju. Sekmīgi pabeidzis aspirantūru, aizstāvot tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju “Armētu plastiku šļūdes mikromehānika vienkāršu slogojuma veidu gadījumā” 1981. gadā RPI zinātniskajā padomē, cieta deformējama ķermeņa mehānikas specialitātē.

Piešķirts: 1992. gadā inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds (Dr. sc. ing.); 1989. gadā būvmehānikas katedras docenta zinātniskais nosaukums; 1981. gadā tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds.

Darba pieredze:Kopš 2003. g. RTU Būvmehānikas katedras vadītājsKopš 1999. g. RTU Būvmehānikas profesora grupas asociētais profesorsKopš 1986. g. RTU Būvmehānikas katedras docents (lasītas lekcijas un vadīti

praktiskie darbi visos Būvmehānikas katedras pamatkursos: statiski noteicamu sistēmu būvmehānika, statiski nenoteicamu sistēmu būvmehānika, noturība un dinamika, atbildīgais par arhitektūras specialitātes studentiem pasniedzamo priekšmetu - mehānikas pamati)

1981.-86. g. RTU Būvmehānikas katedras vecākais pasniedzējs1975.-82. g. RTU Kompozīto materiālu mikromehānikas laboratorijas

jaunākais un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks1975. g. LZA Polimēru mehānikas institūta jaunākais zinātniskais

līdzstrādnieks1973.-74. g. vecākais laborants LVU Pusvadītāju problēmu laboratorijā1973. g. inženieris uz ½ slodzi LVU Fizikas un matemātikas fakultātē1969.-74. g. LVU Fizikas un matemātikas fakultātes dienas nodaļas students1969. g. Ugunssargs Rīgas rajona mežsaimniecibā

Cita nozīmīga pieredze:Kopš 2003. gada Vadošais pētnieks pie zinātniskā projekta Nr. 01.0625 “Slāņainu

stieņu strukturālā mehānika” izpildesKopš 1998. gada Docents, datormācības pasniedzējs Sociālo attiecību institūtā

“Attīstība” (MS Office XP, Corel Draw 10, Corel Photo Paint, Adobe Photoshop 6, MS Project 2000, u.c.)

Kopš 1975. gada Piedalījies kā izpildītājs pie zinātniski pētniecisko līgumdarbu veikšanas Būvmehānikas katedrā

Zinātniskā darba virziens: Kompozīto materiālu un konstrukciju mehānika.

Zinātniskās publikācijas:53 zinātnisko un metodisko publikāciju autors.

Pēdējās zinātniskās publikācijas:1. Влияние повышенных температур и влажности на реономные

свойства композитных материалов. Int. Conference SDSMS '96, Kaunas, Lithuania, 1996, p. 187-192. (līdzaut. F.Bulavs).

2. Behaviour of Composite Materials under Long-Term Static Load. Proceedings of the 6th International Conference “Modern Building Materials, Structures and Techniques”, Vilnius, Lithuania, 1999, 6 p. (līdzaut. F. Bulavs).

3. Mechanical Properties of Composite Materials Bar Systems. 7th Int. Conference “Modern building materials, structures and techniques” Vilnius, Technika. 2001, p. 58. (Full paper on enclosed CD-ROM). (līdzaut. F. Bulavs).

4. Regulation of Deflections of Homogeneous Beams. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2003, p. 51-55. (līdzaut. A. Skudra, F. Bulavs, N. Tirāns).

5. Model of Nonlinearly Deforming Laminated Material. 3rd International Conference -Strength, Durability And Structures SDSMS’ 03, Klaipeda, 2003, (līdzaut. F. Bulavs, N. Tirāns).

Pēdējās metodiskās publikācijas:

1. Statiski nenoteicamas sistēmas (Lekciju konspekts būvmehānikā neklātienes nodaļas studentiem). Rīga, RTU, 1994, 105 lpp. (līdzaut. - V.Juriksons).

2. Analysis for Windows 1.9 (Palīglīdzeklis darbam ar galīgo elementu programmu). Rokraksts (datorsalikums). Rīga, RTU, Būvmehānikas katedra, 1998. – 19 lpp. (līdzaut. F. Bulavs).

3. MS Windows 95, Word 7.0, Excel 7.0 (Materiāli būvniecības specialitātes studentiem kursa datormācība (speckurss) apgūšanai). Rokraksts (datorsalikums). Rīga, RTU, Būvmehānikas katedra, 1998. – 46 lpp.

4. Statiski nenoteicamu sistēmu aprēķina metodes. Palīglīdzeklis mehānikas pamatu kursa apgūšanai arhitektūras specialitātes studentiem. Rokraksts (datorsalikums). Rīga, RTU, Būvmehānikas profesora grupa, 1999. 35 lpp. (līdzaut. – F. Bulavs).

5. Būvmehānika. Ievadkurss. Lekciju konspekts būvniecības specialitāšu studentiem. RTU izdevniecība, Rīga, 2002, 143 lpp. (līdzaut. – F. Bulavs).

6. F. Bulavs, I.Radiņš. Būvmehānika. Statiski nenoteicamas sistēmas. RTU izdevniecība, Rīga, 2003, 172 lpp.

Prasmes:Iemaņas darbā ar datoru. Pārvaldu latviešu, krievu, angļu valodas.

Adrese:Darba: Rīgas Tehniskā universitāte

Kaļķu iela 1, Rīga, LV1658, LatvijaTel.: +371 7 089262; e-mail: [email protected]

Mājas: Madonas iela 27 dzīv. 9Rīga, LV-1035, Latvija Tel.: +371 7 584305

2003. gada 30. oktobris

ROLANDS RIKARDSProf. Dr. habil.sc.ing. LZA īstenais loceklis


Rīgas Tehniska universitāte Materiālu un konstrukciju institūts

http: ywww. bf.rtu. lv/~icas/

Kaļķu iela l, LV-1658, RīgaLatvijaFax: +371-7089254Phone:+371-7089124Email: [email protected]

Dzimis: 1942. gada 15. decembrī, Rīgār~-

Ģimene: sieva Baiba Ozola, divi dēli - Viesturs (dzimis 1981 g.), Mārtiņš (dzimis 1988.

g.) Valodu zināšanas: latviešu, angļu, krievu, vācu

Zinātnisko pētījumu virzieni:

• konstrukciju stiprība noturība un dinamika• kompozītu materiālu mikromehānika un sabrukums• skaitliskās metodes, galīgo elementu metode un konstrukciju datoraprēķini• konstrukciju optimizācija• materiālu īpašību identifikācija, inversās problēmas

Izglītība un zinātniskie grādi

• Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Būvniecības fakultātē 1966.gadā iegūts būvinženiera diploms.

• Tehnisko zinātņu kandidāta (PSRS) disertācija aizstāvēta Latvijas Zinātņu AkadēmijasPolimēru mehānikas institūtā 1970. gadā par tēmu " Kompozītu cilindrisku čaulu noturībapie ilglaicīga ārēja spiediena".

• Tehnisko zinātņu doktora (PSRS) disertācija aizstāvēta Maskavas Elektronikas mašīnbūvesinstitūtā 1983. gadā par tēmu "Kompozītu čaulu formas un materiālu struktūrasoptimizācija".

• Latvijas habilitētais inženierzinātņu doktors kopš 1992. gada (Latvijas Zinātnes Padomesnostrifikācija).

Darba vietas

• No 1967.-1981. gadam Latvijas Zinātņu Akadēmijas Polimēru mehānikas institūtazinātniskais līdzstrādnieks

No 1981.-1986. g. docents un no 1986.-1990. g. profesors Rīgas Politehniska institūta (tagadRīgas Tehniskā universitāte) Materiālu pretestības katedrā.

• No 1990.-1993. gadam Augstākās Padomes deputāts.• No 1993.-l994. gadam Tieslietu ministra padomnieks.• No 1994. gada Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes profesors• No 2002. gada Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta direktors

Pēdējo gadu galvenās publikācijas:*• Rikards, R., Finite Element Analysis of Vibration and Damping of Laminated

Composites.Composite Structures, 24, (1993) 193-204.

• Rikards, R., and Chate, A., Optimal Design of Sandwich and Laminated Composite PlatesBased on Planing of Experiments, Structural Optimization, 10 (1), (1995), 46-53.

• Altenbach H., Altenbach J., Rikards R. Einftirung in die Mechanik der Laminat- undSandwichtragwerke, Deutscher Verlag fūr Grundstoffindustrie, Stuttgart, 1996, 410 S (inGerman).

• Buchholz, F.-G., Rikards, R. and Wang, H., Computational analysis of interlaminar fractureof laminated composites. Int. J. of Fracture, 86, 1997, 37-57.

• Rikards, R. and Chate, A. K., Vibration and Damping Analysis of Laminated and Compositeand Sandwich Shells. Mechanics of Composite Materials and Structures, 4, (1997), 209-232.

• Rikards, R., Flores, A., Ania, F., Kushnevski, V and Balta Calleja, F. J., Numerical-Experimental method for the identification of plastic properties of polymers frommicrohardness tests. Computational Materials Science, 11, 1998, 233-244.

• Rikards, R. Korjakin, A., Buchholz, F.-G., Wang, H., Bledzki, A. K. and Wacker, G.,Interlaminar fracture toughness of GFRP influenced by fiber surface treatment. J. CompositeMaterials, 32 (17), 1998, 1528-1559.

• Rikards, R., F.-G. Buchholz, H. Wang, A. K. Bledzki, A. Korjakin, and H -A RichardInvestigation of mixed mode I/II interlaminar fracture toughness of laminated composites byusing a CTS type specimen, Engineering Fracture Mechanics, 61 (3/4), 1998, 325-342.

• Rikards, R., Chate, A., Steinchen, W., Kessler, A. and Bledzki, A. K. Method foridentification of elastic properties of laminates based on experiment design, Composites.PartB,30, 1999,279-289.

• Rikards, R. Interlaminar fracture behaviour of laminated composites, Computers &Structures, 76, 2000, 11-18.

• Rikards R., Chate A., Ozolinsh O., Analysis for buckling and vibrations of compositestiffened shells. Composite Structures, 51(4), 2001, 361-371.

• Rikards, R., Chate, A., Gailis, G., Identification of elastic properties of laminates based onexperiment design. Int. J. Solids and Structures, 38, 2001, pp. 5097-5115.

• Rikards, R. and Flores, A. Numerical modeling of microhardness tests for poiymermateriāls. J. Macromolecular Sci.-Phvsics, B40(5), 2001, 763-773.

Balvas un akadēmiskie tituli• Latvijas Zinātņu akadēmijas balva tehniskajās zinātnēs par monogrāfiju "Kompozītu

čaulu noturība" (krievu vai.), 1975 g.

• Latvijas Zinātņu akadēmijas balva tehniskajās zinātnēs par monogrāfiju "Kompozītucilindrisku čaulu optimizācija" (krievu vai.), 1978. g.

• Profesors, PSRS Valsts Augstākā atestācijas komiteja, 1989. g

• LZA korespondētājloceklis, 1992. g.• Latvijas Zinātņu akadēmijas Fridriha Candera balva inženierzinātnēs par pētījumu

kopumu"Plānsienu kompozīta konstrukciju datoraprēķina metožu izstrāde", 1996. g.

• LZA īstenais loceklis, 1997. g.

• Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme par nopelniem zinātniskajā darbā, 1997 g• Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā, 2000. g.

Dalība zinātniskās asociācijās, padomēs un žurnālu redakcijās• Starptautiskās zinātniskās asociācijas I ACM (International Association for

ComputationalMechanics) loceklis kopš 1991 g.

• ISSMO (International Society for Structural and Multidisciplinarv Optimization) locekliskopš 1995. g.

• Rīgas Tehniskās universitātes Promociju padomju Cietvielu mehānikā un Būvniecībāloceklis.

• Būvniecības un arhitektūras nozares profesoru padomes, Rīgas Tehniskā universitāte,priekšsēdētājs

• Žurnāla "Zinātne un Mēs" redkolēģijas loceklis, 1989.-l990. g.• Žurnāla "Revue Baltique" galvenais redaktors, 1990-1992.g

• Starptautiskā žurnāla "Mechanics of Composite Materials .and Structures" (ASV) redaktorskopš 1999. g.

• Žurnāla " Mechanics of Composite Materials " redkolēģijas loceklis kopš 1989 g.• Eksperts aeronautikā, Eiropas Komisija, Brisele, kopš 2002. g.• Aeronautikas programmu komitejas loceklis, Eiropas Komisija, Brisele, kopš 2002. g.

Dalība sabiedriskajās organizācijās

• Eiropas Kustība Latvijā valdes loceklis (no 1999.-2001. g.).• Augstākās Padomes LTF deputātu kluba valdes loceklis, kopš 2001. g.

Uzstāšanās konferencēs, lekcijas un darbs pie sadarbības projektiemPiedalījies ar referātiem daudzās starptautiskās konferencēs Austrijā, Vācijā, Dānijā, Anglijā, Čehijā, Polijā, Austrālijā, Ungārijā, Ķīnā, Japānā, Zviedrijā, Portugālē, ASV un Brazīlijā. Uzstājies zinātniskajos semināros un lasījis lekcijas dažādu Eiropas valstu universitātēs Vācijā (Minhenē, Kaizerslauternā, Zīgenē, Paderbornā, Berlīnē, Kaselē, Hallē), Austrijā (Insbrukā), Nīderlandē (Delftā), Dānijā (Olborgā), Grieķijā (Tesalonikos), Portugālē (Lisabonā), Anglijā (Londonā) un Spānijā (Madridē), kā arī Meksikā (Kolimas un Meksikas Nacionālajā universitātēs) un ASV (Drekselas universitātē, Džordžijas Tehnoloģiskais institūtā,

Teksasas A&M universitātē) 1993., 1994. 1995 un 1996. gada Eiropas Kopienas TEMPUS programmas ietvaros kopumā 9 mēnešus strādājis Kaseles universitātē (Vācijā) un Madrides Matērijas struktūras pētīšanas institūtā (Spānijā). Eiropas Kopienas finansēto zinātnisku tēmu ietvaros 1993. gadā 3 mēnešus strādājis Paderbornas universitātē Vācijā un 1994. un 1995. gadā kopumā 4 mēnešus Kaseles universitātē. Volkswagen fonda finansētā zinātniskā projekta ietvaros 1996. un 1997. gadā kopumā 3 mēnešus strādājis Paderbornas universitātē (Vācijā). 1997. gadā viesprofesors Halles Universitātes (Vācijā) Materiālzinību institūtā. 1999. gadā viesprofesors Džordžijas Tehnoloģiskajā institūtā (ASV).

Zinātniskie projektiLatvijas projekti:

Latvijas Zinātnes padomes granta tēmu "Svārstību dzišana kompozītu materiālu konstrukcijās" (1991. - 1993. g.), "Slāņainu konstrukciju dinamika un sabrukums mijiedarbībā ar šķidrumu" (1994 - 1996. g.) un "Kompozītu materiālu īpašību identifikācijas metožu izstrāde" (1997.g. - 2000. g.) vadītājs.Starptautiskie projekti:

• Starptautiskā zinātnes fonda (ISF, "Ņujorka, ASV) granta tēmas "Konstrukciju svārstībudzišana šķidrumā" (1994. - 1995. g.) vadītājs.

• Eiropas Savienības finansētā projekta "Atkārtoti pārstrādāto armēto plastmasu tehnoloģija"(1994.- 1995. g.) vadītājs no Latvijas (partneri Kaseles un Ščecinas universitātes).

• Volkswagen fonda finansētā projekta "Šķiedru virsmas apstrādes ietekme uz kompozītuplīsuma parametriem" (1996.- 1997. g.) vadītājs no Latvijas (partneris Paderbornasuniversitāte).

• VFR Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas IZM finansēts Latvijas-Vācijas projekta"Videi draudzīgu polimēru kompozītu materiālu tehnoloģija" (l998.-2000. g.) vadītājs noLatvijas (partneris Kaseles universitāte).

• Eiropas Savienības finansētā 5. ietvara zinātniskā projekta "Kompozītu ribotu čaulu, kasizmantotas lidmašīnu nesošajās konstrukcijās, noturības aprēķini" (2000.-2003. g.) vadītājsno Latvijas Partneri DLR (Vācijas kosmisko pētījumu centrs, koordinators) un Āhenasuniversitāte (Vācija), Milānas politehniskais institūts un AGUSTA Ltd. (Itālija), IzraēlasTehniskā universitāte un Israel Aircraft Industries Ltd. (Izraēla)

• Eiropas Savienības finansētā 5. ietvara zinātniskā projekta "Modernās sendviča tipakompozīta tērauda konstrukcijas" (2002.-2003.g.) vadītājs no Latvijas. Meyers VVerft,Vācija, koordinators.

Eiropas Savienības finansētā 5. ietvara zinātniskā projekta "Moderno kompozīta hibrīdosendviča tipa konstrukciju projektēšana un ražošana transporta sektoram" (2002.-2004.g.).Šefīldas universitāte, Anglija, koordinators

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CURRICULUM VITAE)

Personas dati: Valdis Ziemelisdzimis Alūksnes rāj. Kalncempju pagasts, 1937.g. 29. Septembrī' latvietis, precējies

Izglītība:1970.g. - Beidzis RPI, Elektroenerģētikas fakultāte,

Dipl.inženieris elektromehāniķis;1960.g. - Rīgas Industriālais Politehnikums

Darba pieredze:1998.g.-2004.g. RTU prakt. docents1973.g. - 1998.g. RTU (RPI), vec.pasniedzējs;1997.g. - 1999.g. RTU, galvenais enerģētiķis;1979.g. - RTU (RPI) Rektorāts, Darba aizsardzības un drošības tehnikas daļas vadītājs;1973.g. - 2004.g. LU, vec.pasniedzējs, lektors uz stundu slodzi;.1964.g. - 1979.g. RPI, vec.laborants, inženieris, vec.inženieris.

Cita pieredze:2003.g. - 2004.g. LVS Apgaismes Standartizācijas Tehniskās komisijas loceklis;1998.g.- 2004.g. Latvijas Darba aizsardzības asociācijas viceprezidents;1997.g. -.2004.g. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darba aizsardzības

padomes loceklis; 1973.g. - 2004.g. ārštata eksperts Republikas Prokuratūrā un tiesās par darba aizsardzību,

elektrodrošību un ugunsdrošību (veiktas 86 ekspertīzes).

Kvalifikācijas paaugstināšana:2003 .g. - Latvijas elektroenerģētiku biedrības apliecība Nr.51 pārkvalifikācijas

celšanas kursu apmeklēšanu elektrodrošībā;2002.g. - Apliecinājums-Nr.330 par Zygon Baltie Consulting semināra "Latvijas darba

aizsardzības likumdošana un starptautiskie standarti" apmeklēšanu;- Papildinājums sertifikātam 0038, ko izsniegusi Latvijas elektroenerģētiku

biedrība par tiesībām darbu vadīšanā un uzraudzībā elektroiekārtās;2001 .g. - LR LM un Zviedrijas seminārs - "Darba dzīve un ES";

piedalīšanās PVAS "LATVENERGO" seminārā par LEK 025 "Drošības prasības, veicot darbus elektroietaisēs" ieviešanu un piemērošanu;

- LR LM Spānijas seminārs - "Darba drošības, darba vides speciālistusagatavošana Spānijā";

2000.g. - Sertifikāts par piedalīšanos konferencē "Universālo vērtību loma pasaulesmiera un starpvalstu kultūras nostiprināšanā" (ASV);

1997.g. - piedalīšanās Labklājības ministrijas Darba aizsardzības daļas seminārā"Darba drošības instruktāžu izstrādāšanas kārtība".

piedalīšanās Eiropas Komisijas Tehniskās palīdzības informācijas biroja u.c.sadarbībā ar Labklājības ministriju rīkotajā seminārā "Darba drošība unveselības aizsardzība darbā".

1997.g. - Dānijas sertifikāts pēc 80 stundu kursu programmas pabeigšanas darba aizsardzībaspasniegšanas metodikā.

-Kanādas sertifikāts darba higiēnā pēc Kanādas valdības un AVM institūtaorganizētiem 40 stundu kursiem.

-Sertifikāts par piedalīšanos LAAA konferencē darba vides un darba higiēnasjautājumos.

Publikācijas:-metodiskais darbs - 35, 2212 Ipp.;-zinātniskais darbs - 99, 972 Ipp.

Pēdējo gadu nozīmīgākās publikācijas:2003.g. - Elektrodrošības pamati. Lekciju konspekts. LU izd., l l.lpp.2003.g.30.maijā Referāts Latvijas sīkuzņēmēju konferevcē par tēmu "Riska novērtēšana darba vietās

uzņēmumā". 2003.g. - Darba aizsardzība ģimenes uzņēmumā. Ģimenes gada grāmata 2003., 151. - 155.lpp.,

izdevniecība "Alberts XII". 2002.g. - Līdzautors izdevumam "Darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukcijas SIA "Getliņi EKO", 422.lpp.

2002.g. - Līdzautors lekciju konspektam "Darba aizsardzība" II dala, RTU izd.,114.1pp. 2001 .g. - Līdzautors lekciju konspektam "Darba aizsardzība" I daļa, RTU izd.,144.1pp. 2000.g. - Līdzautors "Mobilo telefonu-bāzes staciju radītā elektromagnētiskā lauka salīdzinājums ar

Latvijas valsts standartā pieļaujamo" (informatīvais materiāls). 1998.g. - Līdzautors publikācijai "Darba drošības un darba vides ekonomiskais

novērtējums"Zinātniskie raksti.- RTU. 1998.g. - Līdzautors "Nolikums par darba aizsardzības organizēšanu Latvijas

universitātē" LU,40.1pp.1997.g. - Līdzautors "Darba aizsardzības organizācija Farmācijas nozares iestādēs,

organizācijās un uzņēmumos" R., 272.lpp.1994.g. - Līdzautors lekciju konspektam "Darba un apkārtējās vides aizsardzība", IV

dala, RTUizd.,82.1pp.

Valodu prasme: latviešu, krievu un vācu vai. (lasu ar vārdnīcu)

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CURRICULUM

VITAE)

Viktors KOZLOVS RTU IEF Darba un civilās aizsardzības LV-1007, Rīga-07,profesors, institūta direktors. Saldus, 18-17,

doktors habil. oec. Rīga, Meža 1/1-310,t. 7089535 talr. 7455176Dzimis 1939 gadā 7 septembrī. Zaporožje, Ukrainā.Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu 1961. gadā.Pavisam 152 zinātnisko un metodisko publikāciju (kopā 228 iespl, 2107 Ipp.).Pārvaida latviešu un krievu vabdes, angļu lasa.Tehnisko zinātņu kandidāts kopš 1968. gada 27 decembra, diploms Nr. 046670 MTH.Tehnisko zinātņu doktors ar Centrālās Darba aizsardzības Zinātniski pētnieciskā institūta

Padomes lēmumu no 1985 gada 24 maja Diploms Nr. 01 5719 ПP.Tēma tehnisko zinātņu doktora grāda iegūšanā, "Darba drošības paaugstināšanas un

novērtēšanas metodoloģijas problēmas cilvēks-mašīna sistēmās".Pamatojoties uz RTU Habilitācijas padomes lēmumu, 1993. gada 1 1 janvārī ir piešķirts

Ekonomiskais grāds. Diploms Nr. OOOO55 B-Dh,Galvenais zinātniskais virziens "Matemātiskās metodes un modeli darba un apkārtējās vides

aizsardzības un tās ekonomiskā efekta prognozēšanā".Ir centrālā Zinātniski pētnieciskā institūta (Maskava) specializētās Padomes loceklis pie

doktora disertāciju aizstāvēšanas darba aizsardzībā un rūpniecības ražošanas organizācijā.Ir RTU Habilitācijas Padomes loceklis (H-09).Septiņus gadus no 1979. Līdz 1985. Gadam atbildīgais redaktors zinātnisko rakstu

krājumam "Inženierekonomikas fakultāte RPI'Par zinātnisko pētījumu rezultātu ieviešanu ražošanā 1979. gadā piešķirta Latvijas Valsts prēmija.Par ilggadīgu, apzinīgu un aktīvu darbu universitātē apbalvots ar krūšu nozīmi "RTU GODA

DARBINIEKS" (1992. g,).Ilggadīgi, vada darbu universitātes Darba un apkārtējās vides aizsardzības katedra kā

vadītājs no 1971. gada profesors no 1987. gada (Diploms Nr 015719 ПP)Svarīgākās pēdējo gadu publikācijas: The concept of the comples safety System of transit goods in Latvia. Report, 5 th International Emergency Planning Conference, The Hague, Netherlands, 1999. 4 Hypertext Data Base Projection in Economics, Proceediogs of the Latvia university.

Preceedings of the Latvia university of agriculture. Jelgava, 1999. The proposals for concept of transit goods in Latvia. Report International Conference Eco l$alt

2000. Rīga. 2000. Hypertexts in Economics, - Report Internacional Conference "Ekonomika ir Vaduba - 2000",

Kaunas „Technologija”. 2000. Hvpertext Technology in the Models of Work- safety and Environment Protection Economiks. International Conference, Riga, 2000.Ugunsgrēku izraisīto ekonomisko zaudējumu novērtēšanas metode. Starptautiskas

zinātniski praktiskās. Konferences zinātniskie raksti, Rīga, RTU, 2000.

Latvian, Russian, English.

Dzīves un darba gājums;

Vārds, uzvārds: Anatolijs JemeļjanovsPersonas kods: 300737 - 12701Dzimšanas vieta: Latvija, Daugavpils rajonsDzīves vieta: Rīga, LV -1057, Lokomotīves iela 78 - 39Darba vieta: Rīgas Tehniskā Universitāte, CA prof. gr. vadītājs.LR zinātniskais grāds, diploms #, specialitāte: Dr.habil.sc.ing., Nr. B-Dr000063, ugunsdrošība.Praktiskā darbība: no 1958. līdz 1986.gadam - LR ugunsdzēsībaspārvalde, dažādos amatos.Pedagoģiskā darbība: no 1989.g. RTU CA katedras vadītājs, no 1998.g.CA prof. gr. vadītājs.Zinātniskā darba virziens: tehnogēna drošība un ugunsdrošība.Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1994.-1999.):izstrādāti 4 jauniugunsdzēšanas sastāvi. Saņemti 3 izgudrojumu patenti Latvijā. Izpētītakravu tranzīta bīstamība Latvijā un izstrādātas rekomendācijas u.c.Pēdējo 5 gadu galvenās starptautiskās publikācijas: l) The concept ofthe complex safert svstem of trasit goods in Latvia, 1999, Hague; 2)Пpeимущества мелкодиерсионной перед другими огнетушещими веществами, 1999., C-Петербург; 3) Hoвые подхды к нормированию систем противопожарного водоснабжения, 1998., C-Петербург; 4) Poль и Мecто ДПФ в пожарно-оперативном обслуживании объктов 1998., C-Петербург; 5) Проблемы объективной оценки пожароврывоопасности 1998., C-Петербург un citi.Kopējais zinātnisko darbu skaits: 100.Valodu prasme: latviešu-3 pakāpe, vācu-apmierinoši, un krievu-brīvi.Kvalifikācijas celšana: Patstāvīgi, izmantojot Oklahomas Universitātes(ASV), Laisteras Universitātes (Lielbritānija) un citu valstu mācībasiestādes un glābšanas dienestus zinātniskus un metodikas materiālus.Profesionālais un sabiedriskais darbs: RTU senātā, IEF Domē unDarba un civilās aizsardzības institūtā.

CURRICULUM VITAE

1. VĀRDS UZVĀRDS: JĀNIS ANCĀNS2. DZIMŠANAS DATUMS: 1968. gada 8. jūnijs3. ĢIMENES STĀVOKLIS: Precējies4. IZGLĪTĪBA: Rīgas Tehniskā universitāte - inženierzinātņu maģistrs ģeodēzijā, 1996

Rīgas Tehniskā universitāte, - ģeodēzijas inženieris, 19945. VALODU PRASME: Latviešu, krievu, angļu6. CITAS PRASMES: Datorgrafika, programmēšana7. PAŠREIZĒJAIS AMATS: Rīgas Tehniskā universitāte, Ģeomātikas katedras, tālr. 7089263,

96540768. DARBĪBAS ILGUMS AMATĀ: 6 gadi9. DARBA UN CITA NOZĪMĪGA PIEREDZE:

Laiks un vieta: marts 1999, Lielbritānija, Velsa,Organizācija: EU PHARE TEMPUS JEP “Ģeomātikas izglītība Latvijā” & Nottingham Trent

University , (ģeodēzijas prakse)Amats: Prakses dalībnieks

Laiks un vieta: kopš janvāra 1998, LatvijaOrganizācija: EU PHARE TEMPUS JEP “Ģeomātikas izglītība Latvijā”Amats: Dalībnieks

Laiks un vieta: novembris 1997, DānijaOrganizācija: Mērniecības kursi, EU PHARE projekts ‘’Tehniskā palīdzība zemes privatizācijai

un reģistrācijai Latvijā’’Amats: Dalībnieks

Laiks un vieta: jūlijs 1997, ŠveiceOrganizācija: Darmštates Tehnoloģiskā universitāte, Vācija (ģeodēzijas prakse)Amats: Prakses dalībnieks

Laiks un vieta: kopš janvāra1997, LatvijaOrganizācija: Rīgas Tehniskā universitāteAmats: Asistents

Laiks un vieta: decembris 1996 – jūnijs 1997, LatvijaOrganizācija: EU PHARE projekts ‘’Tehniskā palīdzība zemes privatizācijai un reģistrācijai

Latvijā’’, izp. KAMPSAX GEOPLAN, DANAGRO, ORDNANCE SURVEYAmats: Lektors

Laiks un vieta: septembris 1992 – augusts 1993, LatvijaOrganizācija: Valsts Zemes ierīcības firma "Zemesprojekts"Amats: Darbinieks (līdz 1992. g. novembrim - mērnieks robežu uzmērīšanas

eksperimentālajos darbos; līdz 1993.g. augustam, - Latvijas pagastu robežu digitizētājs Latgalei)

2003. g. 16. aprīlis

ROLANDS RIKARDSProf. Dr. habil.sc.ing. LZA īstenais loceklis


Rīgas Tehniska universitāte Materiālu un konstrukciju institūts

http: ywww. bf.rtu. lv/~icas/

Kaļķu iela l, LV-1658, RīgaLatvijaFax: +371-7089254Phone:+371-7089124Email: [email protected]

Dzimis: 1942. gada 15. decembrī, Rīgār~-

Ģimene: sieva Baiba Ozola, divi dēli - Viesturs (dzimis 1981 g.), Mārtiņš (dzimis 1988.

g.) Valodu zināšanas: latviešu, angļu, krievu, vācu

Zinātnisko pētījumu virzieni:

• konstrukciju stiprība noturība un dinamika• kompozītu materiālu mikromehānika un sabrukums• skaitliskās metodes, galīgo elementu metode un konstrukciju datoraprēķini• konstrukciju optimizācija• materiālu īpašību identifikācija, inversās problēmas

Izglītība un zinātniskie grādi

• Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Būvniecības fakultātē 1966.gadā iegūts būvinženiera diploms.

• Tehnisko zinātņu kandidāta (PSRS) disertācija aizstāvēta Latvijas Zinātņu AkadēmijasPolimēru mehānikas institūtā 1970. gadā par tēmu " Kompozītu cilindrisku čaulu noturībapie ilglaicīga ārēja spiediena".

• Tehnisko zinātņu doktora (PSRS) disertācija aizstāvēta Maskavas Elektronikas mašīnbūvesinstitūtā 1983. gadā par tēmu "Kompozītu čaulu formas un materiālu struktūrasoptimizācija".

• Latvijas habilitētais inženierzinātņu doktors kopš 1992. gada (Latvijas Zinātnes Padomesnostrifikācija).

Darba vietas

• No 1967.-1981. gadam Latvijas Zinātņu Akadēmijas Polimēru mehānikas institūtazinātniskais līdzstrādnieks

No 1981.-1986. g. docents un no 1986.-1990. g. profesors Rīgas Politehniska institūta (tagadRīgas Tehniskā universitāte) Materiālu pretestības katedrā.

• No 1990.-1993. gadam Augstākās Padomes deputāts.• No 1993.-l994. gadam Tieslietu ministra padomnieks.• No 1994. gada Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes profesors• No 2002. gada Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta direktors

Pēdējo gadu galvenās publikācijas:*• Rikards, R., Finite Element Analysis of Vibration and Damping of Laminated

Composites.Composite Structures, 24, (1993) 193-204.

• Rikards, R., and Chate, A., Optimal Design of Sandwich and Laminated Composite PlatesBased on Planing of Experiments, Structural Optimization, 10 (1), (1995), 46-53.

• Altenbach H., Altenbach J., Rikards R. Einftirung in die Mechanik der Laminat- undSandwichtragwerke, Deutscher Verlag fūr Grundstoffindustrie, Stuttgart, 1996, 410 S (inGerman).

• Buchholz, F.-G., Rikards, R. and Wang, H., Computational analysis of interlaminar fractureof laminated composites. Int. J. of Fracture, 86, 1997, 37-57.

• Rikards, R. and Chate, A. K., Vibration and Damping Analysis of Laminated and Compositeand Sandwich Shells. Mechanics of Composite Materials and Structures, 4, (1997), 209-232.

• Rikards, R., Flores, A., Ania, F., Kushnevski, V and Balta Calleja, F. J., Numerical-Experimental method for the identification of plastic properties of polymers frommicrohardness tests. Computational Materials Science, 11, 1998, 233-244.

• Rikards, R. Korjakin, A., Buchholz, F.-G., Wang, H., Bledzki, A. K. and Wacker, G.,Interlaminar fracture toughness of GFRP influenced by fiber surface treatment. J. CompositeMaterials, 32 (17), 1998, 1528-1559.

• Rikards, R., F.-G. Buchholz, H. Wang, A. K. Bledzki, A. Korjakin, and H -A RichardInvestigation of mixed mode I/II interlaminar fracture toughness of laminated composites byusing a CTS type specimen, Engineering Fracture Mechanics, 61 (3/4), 1998, 325-342.

• Rikards, R., Chate, A., Steinchen, W., Kessler, A. and Bledzki, A. K. Method foridentification of elastic properties of laminates based on experiment design, Composites.PartB,30, 1999,279-289.

• Rikards, R. Interlaminar fracture behaviour of laminated composites, Computers &Structures, 76, 2000, 11-18.

• Rikards R., Chate A., Ozolinsh O., Analysis for buckling and vibrations of compositestiffened shells. Composite Structures, 51(4), 2001, 361-371.

• Rikards, R., Chate, A., Gailis, G., Identification of elastic properties of laminates based onexperiment design. Int. J. Solids and Structures, 38, 2001, pp. 5097-5115.

• Rikards, R. and Flores, A. Numerical modeling of microhardness tests for poiymermateriāls. J. Macromolecular Sci.-Phvsics, B40(5), 2001, 763-773.

Balvas un akadēmiskie tituli• Latvijas Zinātņu akadēmijas balva tehniskajās zinātnēs par monogrāfiju "Kompozītu

čaulu noturība" (krievu vai.), 1975 g.

• Latvijas Zinātņu akadēmijas balva tehniskajās zinātnēs par monogrāfiju "Kompozītucilindrisku čaulu optimizācija" (krievu vai.), 1978. g.

• Profesors, PSRS Valsts Augstākā atestācijas komiteja, 1989. g

• LZA korespondētājloceklis, 1992. g.• Latvijas Zinātņu akadēmijas Fridriha Candera balva inženierzinātnēs par pētījumu

kopumu"Plānsienu kompozīta konstrukciju datoraprēķina metožu izstrāde", 1996. g.

• LZA īstenais loceklis, 1997. g.

• Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme par nopelniem zinātniskajā darbā, 1997 g• Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā, 2000. g.

Dalība zinātniskās asociācijās, padomēs un žurnālu redakcijās• Starptautiskās zinātniskās asociācijas I ACM (International Association for

ComputationalMechanics) loceklis kopš 1991 g.

• ISSMO (International Society for Structural and Multidisciplinarv Optimization) locekliskopš 1995. g.

• Rīgas Tehniskās universitātes Promociju padomju Cietvielu mehānikā un Būvniecībāloceklis.

• Būvniecības un arhitektūras nozares profesoru padomes, Rīgas Tehniskā universitāte,priekšsēdētājs

• Žurnāla "Zinātne un Mēs" redkolēģijas loceklis, 1989.-l990. g.• Žurnāla "Revue Baltique" galvenais redaktors, 1990-1992.g

• Starptautiskā žurnāla "Mechanics of Composite Materials .and Structures" (ASV) redaktorskopš 1999. g.

• Žurnāla " Mechanics of Composite Materials " redkolēģijas loceklis kopš 1989 g.• Eksperts aeronautikā, Eiropas Komisija, Brisele, kopš 2002. g.• Aeronautikas programmu komitejas loceklis, Eiropas Komisija, Brisele, kopš 2002. g.

Dalība sabiedriskajās organizācijās

• Eiropas Kustība Latvijā valdes loceklis (no 1999.-2001. g.).• Augstākās Padomes LTF deputātu kluba valdes loceklis, kopš 2001. g.

Uzstāšanās konferencēs, lekcijas un darbs pie sadarbības projektiemPiedalījies ar referātiem daudzās starptautiskās konferencēs Austrijā, Vācijā, Dānijā, Anglijā, Čehijā, Polijā, Austrālijā, Ungārijā, Ķīnā, Japānā, Zviedrijā, Portugālē, ASV un Brazīlijā. Uzstājies zinātniskajos semināros un lasījis lekcijas dažādu Eiropas valstu universitātēs Vācijā (Minhenē, Kaizerslauternā, Zīgenē, Paderbornā, Berlīnē, Kaselē, Hallē), Austrijā (Insbrukā), Nīderlandē (Delftā), Dānijā (Olborgā), Grieķijā (Tesalonikos), Portugālē (Lisabonā), Anglijā (Londonā) un Spānijā (Madridē), kā arī Meksikā (Kolimas un Meksikas Nacionālajā universitātēs) un ASV (Drekselas universitātē, Džordžijas Tehnoloģiskais institūtā,

Teksasas A&M universitātē) 1993., 1994. 1995 un 1996. gada Eiropas Kopienas TEMPUS programmas ietvaros kopumā 9 mēnešus strādājis Kaseles universitātē (Vācijā) un Madrides Matērijas struktūras pētīšanas institūtā (Spānijā). Eiropas Kopienas finansēto zinātnisku tēmu ietvaros 1993. gadā 3 mēnešus strādājis Paderbornas universitātē Vācijā un 1994. un 1995. gadā kopumā 4 mēnešus Kaseles universitātē. Volkswagen fonda finansētā zinātniskā projekta ietvaros 1996. un 1997. gadā kopumā 3 mēnešus strādājis Paderbornas universitātē (Vācijā). 1997. gadā viesprofesors Halles Universitātes (Vācijā) Materiālzinību institūtā. 1999. gadā viesprofesors Džordžijas Tehnoloģiskajā institūtā (ASV).

Zinātniskie projektiLatvijas projekti:

Latvijas Zinātnes padomes granta tēmu "Svārstību dzišana kompozītu materiālu konstrukcijās" (1991. - 1993. g.), "Slāņainu konstrukciju dinamika un sabrukums mijiedarbībā ar šķidrumu" (1994 - 1996. g.) un "Kompozītu materiālu īpašību identifikācijas metožu izstrāde" (1997.g. - 2000. g.) vadītājs.Starptautiskie projekti:

• Starptautiskā zinātnes fonda (ISF, "Ņujorka, ASV) granta tēmas "Konstrukciju svārstību dzišana šķidrumā" (1994. - 1995. g.) vadītājs.

• Eiropas Savienības finansētā projekta "Atkārtoti pārstrādāto armēto plastmasu tehnoloģija" (1994.- 1995. g.) vadītājs no Latvijas (partneri Kaseles un Ščecinas universitātes).

• Volkswagen fonda finansētā projekta "Šķiedru virsmas apstrādes ietekme uz kompozītu plīsuma parametriem" (1996.- 1997. g.) vadītājs no Latvijas (partneris Paderbornas universitāte).

• VFR Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas IZM finansēts Latvijas-Vācijas projekta "Videi draudzīgu polimēru kompozītu materiālu tehnoloģija" (l998.-2000. g.) vadītājs no Latvijas (partneris Kaseles universitāte).

• Eiropas Savienības finansētā 5. ietvara zinātniskā projekta "Kompozītu ribotu čaulu, kas izmantotas lidmašīnu nesošajās konstrukcijās, noturības aprēķini" (2000.-2003. g.) vadītājs no Latvijas Partneri DLR (Vācijas kosmisko pētījumu centrs, koordinators) un Āhenas universitāte (Vācija), Milānas politehniskais institūts un AGUSTA Ltd. (Itālija), Izraēlas Tehniskā universitāte un Israel Aircraft Industries Ltd. (Izraēla)

• Eiropas Savienības finansētā 5. ietvara zinātniskā projekta "Modernās sendviča tipa kompozīta tērauda konstrukcijas" (2002.-2003.g.) vadītājs no Latvijas. Meyers VVerft, Vācija, koordinators.

• Eiropas Savienības finansētā 5. ietvara zinātniskā projekta "Moderno kompozīta hibrīdo sendviča tipa konstrukciju projektēšana un ražošana transporta sektoram" (2002.-2004.g.). Šefīldas universitāte, Anglija, koordinators

CURRICULUM VITAE

1. Uzvārds: Bidzāns2. Vārds: Jānis3. Dzimšanas datums: 3.marts 1971.4. Nacionalitāte: Latvietis

5. IzglītībaMācību iestāde Rīgas Tehniskā Universitāte

No (mēnesis/gads) Septembris 1989 -līdz (mēnesis/gads) Jūnijs 1993iegūtā izglītība Inženierzinātņu bakalaurs būvniecībā

(Dipl. Nr.002401)No (mēnesis/gads) Septembris 1993līdz (mēnesis/gads) Jūnijs 1994iegūtā izglītība Būvinženieris autoceļu un aerodromu

būvniecības specialitātē(Dipl. Nr. 002105)

No (mēnesis/gads) Septembris 1994 -līdz (mēnesis/gads) Marts 1998iegūtā izglītība Inženierzinātņu maģistra grāds

būvniecībā (Dipl. Nr. 000702)

6. Valodu prasme:

Valoda Lasīšana Runāšana RakstīšanaLatviešu(dzimtā) 5 5 5

Krievu 5 5 5Vācu 4 4 4

7. Līdzdalība profesionālajās organizācijās:Kopš 1999. gada Latvijas Būvinženieru Savienības biedrs.

8. Nostrādātie gadiLaiks (no-līdz) Janvāris 2004Vieta Rīgas Tehniskā UniversitātePatreizējais amats Asistents

Laiks (no-līdz) Februāris 2002Vieta SIA „BRD Projekts”Patreizējais amats SIA “BRD Projekts” direktors

Laiks (no-līdz) Septembris 1998- 2002Vieta SIA „SPI-Ventspils”Patreizējais amats SIA “SPI-Ventspils” Rīgas biroja vadītājs

Laiks (no-līdz) Septembris 1995-Augusts 1998Vieta Ceļu satiksmes drošības direkcija Amats Ceļu uzraudzības daļas galvenais inspektors

10. Profesionālās pieredzes saraksts

Laiks (no-līdz) Oktobris 1998.g.-februāris 1999.g.Vieta Autoceļa A9 Rīga-Liepāja (Annenieki) satiksmes drošības

uzlabošanas pasākumu būvprojekts.Amats Projekta līdzautorsDarbu apraksts Valsts galvenā autoceļa posma rekonstrukcijas projekts

Laiks (no-līdz) jūlijs 1999.g.-oktobris 1999.g.Vieta “LVS. Ceļu projektēšanas noteikumi. Ceļu vairāku līmeņu mezgli.”Amats Normatīva izstrādes līdzautorsDarbu apraksts Ceļu vairāklīmeņu mezglu projektēšanas normu izstrāde. Latvijas

Valsts standarts.

Laiks (no-līdz) maijs- 2000.g. septembris -2000.g.Vieta Jūrmalas pilsētas transporta attīstības koncepcijas sadaļaAmats Projekta izstrādes autors Darbu apraksts Pilsētas attīstības plāna sadaļa par iespējamo transporta attīstību

Jūrmalas pilsētā.

Laiks (no-līdz) Novembris 2000.g- Marts 2001. g.Vieta Lidostas “Rīga” pievedceļa rehabilitācijas būvprojektsAmats Projekta autorsDarbu apraksts Lidostas „Rīga” pievedceļa un ceļa pārvada pār K. Ulmaņa gatvi

būvprojekta atjaunošanas un izsoles tehniskās dokumentācijas sagatavošana atbilstoši ES ISPA prasībām

Laiks (no-līdz) Novembris 2001.g.-jūlijs 2002.g.Vieta “LVS. Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšana.”Amats Normatīva izstrādes autorsDarbu apraksts Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas normu izstrāde. Latvijas

Valsts standarts.

Laiks (no-līdz) Novembris 2002.g – februāris 2003. g.Vieta Rīgas pilsēta, Daugavgrīvas ielas posmā no Raņķa dambja līdz Ūdens

ielai satiksmes organizācijas shēmas izstrāde Amats Projekta autorsDarbu apraksts Pilsētas ielas maģistrālās ielas attīstības projekts

Laiks (no-līdz) Septembris 2002.g – jūlijs 2003. g.Vieta Rīgas pilsēta, Kleistu ielas posmā no Kurzemes prospekta līdz Buļļu

ielai rekonstrukcijas būvprojektsAmats Projekta autorsDarbu apraksts Pilsētas ielas rekonstrukcijas projekts

Laiks (no-līdz) Septembris 2002.g – oktobris 2003. g.Vieta Rīgas pilsēta, Ziepniekkalna virziena rekonstrukcijas būvprojektsAmats Projekta autorsDarbu apraksts Pilsētas ielu rekonstrukcijas projekts

Laiks (no-līdz) Marts 2003.g.-decembrsi 2003.g.Vieta “LVS. Autobusu pieturas.”Amats Normatīva izstrādes autorsDarbu apraksts Autobusu pieturu projektēšanas normu izstrāde. Latvijas Valsts

standarts.

11. Citi

Sertifikāti Latvijas reģionālās arhitektūras akadēmijas

“Satiksmes un transporta plānošanā” 25.01.2000.g.LBS Būvprakses sertifikāts Nr. 20-3654 „Autoceļu, ielu un laukumu projektēšanā“ 13.11.2000.g.

Citas zināšanas Word for Windows, Excel, CARD 7, AUTO CADPatreizējais amats SIA “BRD - Projekts” direktors, RTU asistents

J.BIDZĀNS02.2004.

CURRICULUM VITAE (CV)

1. Vārds, uzvārds Kārlis Rocēns2. Adrese Viļa Olava iela 2-2, Rīga, LV-10143. Tālrunis m. 7540178, d. 7089284, d. 7089184 Fakss: 7089121 E-mail: [email protected]. Dzimšanas dati 1939.gada 3.marts, Rīga5. Civilstāvoklis Precējies6. Izglītība: 1980.g. Dr.habil.sc.ing. (tehnisko zinātņu doktors bijušajā PSRS),

specialitāte būvmehānika, koksnes zinātne un tehnoloģija, Maskavas valsts būvniecības inženieru universitāte1968.g.Dr.sc.ing. (tehnisko zinātņu kandidāts bijušajā PSRS), specialitāte materiālu pretestība, būvmehānika, Ļvovas Politehniskais institūts1958.-1963.g. Inženieris-celtnieks, specialitāte rūpniecības un civilā celtniecība, Rīgas Tehniskā universitāte (Rīgas Politehniskais institūts bijušajā PSRS)1953.-1957.g. Hidrotehniķis, specialitāte hidroelektrostaciju būvniecība, Rīgas Lauksaimniecības tehnikums

7. Darba pieredze1993.g.- līdz šim brīdim Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un

rekonstrukcijas institūta direktors1999.g.- līdz šim brīdim Būvkonstrukciju profesors1985.-1999.g. Būvkonstrukciju katedras vadītājs, profesors1981.-1985.g. Būvkonstrukciju katedras docents uz 0,5 slodzi1972.-1985.g. Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūta Koksnes

modifikācijas laboratorijas vadītājs1968.-1972.g. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Koksnes

modifikācijas laboratorijā1967.-1968.g. Latvijas Lauksaimniecības universitātes vec.zinātniskais

līdzstrādnieks Materiālu pretestības katedrā1963.-1967.g. Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūta

jaunākais zin. līdzstrādnieks, vecākais inženieris grupas vadītājs Polimēru stiprības laboratorijā

1957.-1959.g. Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūta vecākais tehniķis meliorācijas, civilās celtniecības un

hidrotehnisko būvju daļās8. Cita nozīmīga pieredze1999.g.- līdz šim brīdim Eiropas Komisijas Tehniskā komiteja - Urban Civil

Engineering (Research, Political Co-ordination and Strategy) -komitejas loceklis

1999.g.- līdz šim brīdim Latvijas pārstāvis starptautiskās COST akcijas “Improvement of Building,s Quality by New

Technologies” vadības komitejā1999.g.- līdz šim brīdim "Journal of Civil Engineering and Management" starptautiskās

redkolēģijas loceklis 1999.- līdz 2002.g. Būvmateriālu un būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanas centra

ekspertu komisijas priekšsēdētājs

1998.g.- līdz šim brīdim Latvijas Universitātes mehānikas un materiālzinātņu nozares habilitācijas (promocijas) padomes loceklis

1998.,1999.,2000.,2001., Zinātniskās komitejas loceklis Starptautiskām2002.g. konferencēm - “Materiālu inženierzinātne”1997.- līdz 2001.g. Koksnes, koksnes materiālu, konstrukciju un izstrādājumu fizikāli-

mehānisko īpašību noteikšanas eksperts pie Krievijas Federācijas ekonomikas ministrijas

2001.g.- līdz šim brīdim Koksnes, meža materiālu, konstrukciju un izstrādājumu mehānisko īpašību noteikšanas eksperts pie Starptautiskās reģionālās mūsdienu koksnes zinātnes problēmu koordinācijas padomes

1997. - līdz 2001.g. Valsts nozīmes pētījumu programmas “Kompozīto materiālu izpēte, tehnoloģija un racionāla izmantošana inženierbūvēs" RTU programmas daļas vadītājs

1977.- līdz 2001.g. Valsts nozīmes pētījumu programmas “Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana” viens no atbildīgiem izpildītājiem

2002.g. - līdz šim brīdim Sadarbības programmas "Materiāli Latvijas tautsaimniecībai: tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde" viens no atbildīgiem izpildītājiem divās sadaļās

1995.,1997.,1999., 2001.g. Zinātniskās komitejas loceklis Starptautiskām konferencēm - Modernie būvniecības materiāli,konstrukcijas un tehnika

2000.g. Trešā starptautiskā simpozija "Koksnes uzbūve, īpašības un kvalitāte" orgkomitejas loceklis

1995., 1998., 2000.,2002.g. Vietējās org. komitejas loceklis Starptautiskām konferencēm - “Kompozīto materiālu mehānika”

1995.g.- līdz šim brīdim Darbs pie projektēšanas normu LBN 004-98 Projektēšanas pamatprincipi, slodzes un iedarbes, LBN 206-98 Koka konstrukciju projektēšanas normas un citu būvnormatīvu izstrādes

1992.g.- līdz šim brīdim RTU Būvniecības nozares Habilitācijas (promocijas) padomes loceklis, no 1998.gada priekšsēdētājs

1988.-1991.g. Rīgas Tehniskās universitātes rakstu krājumu -"Проектирование и оптимизация конструкций инженерных сооружений"atbildīgais redaktors

1988.-1991.g. Rīgas Tehniskās universitātes rakstu krājumu - "Механика армированных пластиков" redkolēģijas loceklis

2000.g.-līdz šim brīdim Rīgas Tehniskās universitātes zinātnisko rakstu Arhitektūra un būvzinātne redkolēģijas loceklis

9. Darbība profesionālāssabiedriskās organizācijās2001.g. - līdz šim brīdim Latvijas Būvniecības padomes loceklis1999.g.- līdz šim brīdim Eiropas materiālu biedrību federācijas loceklis1996.-līdz 2002.g. Baltijas materiālu pētīšanas biedrību apvienības

administratīvās komitejas loceklis1995.- līdz 2003.g. Eiropas keramikas biedrības padomes loceklis1994.- līdz 2003.g. Latvijas materiālu pētīšanas biedrības prezidents1992.g.- līdz šim brīdim Latvijas Nacionālās mehānikas komitejas loceklis1990.g.- līdz šim brīdim Latvijas būvinženieru savienības biedrs1990.g.- līdz šim brīdim “Mūsdienu koksnes zinātnes problēmu” reģionālās

koordinācijas padomes loceklis pie Starptautiskās koksnes zinātnes akadēmijas

1990.-1994.g. Latvijas būvinženieru savienības valdes loceklis10. Īpaši nopelni

1997.g.-līdz šim brīdim Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa)

1995.-1997.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa)

1972. un 1980.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmās pakāpes godalgas11. Prasmes Valodas - latviešu, krievu, angļu (lasu).

Analītisko un eksperimentālo darbu veikšana, kas saistīti ar konstrukciju materiālu - polimēru un stiegrotu plastiku, betona un stiegrota betona, metāla, stikla, koksnes un koksnes materiālu tehnoloģisko un ekspluatācijas īpašību noteikšanu un kvalitātes novērtēšanu, kā arī racionālu būvkonstrukciju veidošanu no šiem materiāliem. Iegūtie rezultāti apkopoti vairāk kā 160 publikācijās, t.sk. 4 monogrāfijās, viena izdota vācu valodā, 20 autorapliecības un patenti. Starptautiskā ekspertīzē darba zinātniskā kvalitāte novērtēta “ļoti labi” un “augsti” -pētījumu perspektīva

12. Prasmju papildināšana LATAK seminārs “Quality Management in Testing Laboratories”

and “Elaboration of Quality Manuals in Testing Laboratories” according to ISO 9000 Series and EN45000 Series on 8-th December 1994.

CSTC/WTCB, ICITE, EOTA, ETA - Denmark and SWBC International seminar on Construction Product Directives date 20,21 and 22 September 1999

Zviedrijas Valsts Būvaģentūras semināru “Eiropas būvprodukcijas 89/106 direktīva 89/106;” 2000g.4.-8. decembris;

Zviedrijas Valsts Būvaģentūras semināru “Būvdarbu kontrole un uzraudzība ” 2000.g.11.- 15.decembris

13. Intereses Modernās būvkonstrukcijas, kompozīto būvmateriālu tehnoloģiskā mehānika, konstrukciju materiālu zinātne, tehnoloģija un kvalimetrija

14. Ārpusdarba interesesBiškopība, dabas ainavu veidošana, koku audzēšana.

GjunsburgsBoriss11.jūlijs, 1940KrievsPrecējies1958-1963 -Saratovas Politehniskais institūts

Grāds- diplomēts inženieris 1966 -1969 - Saratovas Politehniskais institūts

Grāds-inženierzinātņu doktors

Krievu, latviešu, angļu Rīgas Tehniskās Universitātes, ūdensapgādes un kanalizācijas katedras vadītājs

un docents Profesionālā pieredze:

1964-1966 -inženieris ūdensapgādes unkanalizācijas specialitātē

1966-1969 - doktorantūra1970- asistents, lektors, docents

Rīgas Tehniskajā Universitātē, ūdensapgādes un kanalizācijas katedrā

Profesionālā aktivitāte:1979-1980 -Budapeštas Tehniskajā Universitāte.ūdensapgādes katedrā (prof. Kazak)

1987- -Maskavas valsts Universitāte,hidraulikas kursi

1988-1989 -Royal Tehnoloģijas institūts, inženierzinātnes fakultātē, hidraulikas laboratorijā

Līdzdalība profesionālās organizācijās:Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru Savienība

Publikācijas: Publicēti 40 raksti hidraulikas novirziena.

Uzvārds:Vārds:Dzimšanas gads:Tautība:Civilstāvoklis:Izglītība:

Valodas prasme: Ieņemamais amats

CV

Personas dati:Boriss Jeļisejevs dzim. 1976. gada 22. jūlijā, RīgāLatvijas Republikas pilsonisĢimenes stāvoklis: neprecējiesdzīv. Rīgā, Dzirciema ielā 49 dz. 54, tālr. 9571320

Izglītība:1983. g. – 1994. g. – Rīgas 68. vidusskola.1994.g. – 1997.g. – Rīgas Tehniskā Universitāte Būvniecības fakultāte (inženierzinātņu bakalaura grāds būvniecībā).1997.g. – 1999.g. – RTU Būvniecības fakultāte Transportbūvju institūts (inženiera kvalifikācija transportbūvju specializācijā).1999.g. – 2001.g. – RTU Būvniecības fakultāte Transportbūvju institūts (maģistra grāds būvzinātnē).2001.g. – ... – RTU Būvniecības fakultāte Transportbūvju institūts (doktorantūra, disertācijas temats ”Vienotā valsts ceļu ikdienas uzturēšanas koncepcija”).

Zinātniskā darbībaNopublicēti pieci zinātniskie raksti.Dalība sešās starptautiskās zinātniskajās konferencēs (uzstājoties ar disertācijai saistošiem referātiem).Paveikti divi komerciālie zinātniski tehniskie projekti RTU paspārnē.

Darba pieredze:2001.g. – ... RTU lektors (studiju priekšmeti: ceļu būvniecība, autoceļu būvniecība). 2002.g. – 2003.g. Rīgas Domes Satiksmes Departamenta eksperts transporta sistēmas uzturēšanas jautājumos.

Dalība sabiedriskajās organizācijas:Latvijas Būvinženieru Savienības biedrs

Valodu zināšanas:Latviešu, krievu, angļu

Rīga, 2004.gada 23.februāris

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

1. Uzvārds: Smirnovs2. Vārds: Juris3. Dzimšanas gads: 1959.4. Tautība: Latvietis5. Ģimenes stāvoklis: Precējies6. Izglītība

Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūts Datums: sākot ar (mēnesis/gads) Septembrisl977-

Beidzot ar (mēnesis/gads) Septembris 1982 Iegūtais grāds vai diploms Inženieris celtnieks autoceļu specialitātē

Izglītības iestāde Maskavas Autoceļu institūts Datums: sākot ar (mēnesis/gads) Decembris 1984 -

Beidzot ar (mēnesis/gads) Janvāris 1988 Iegūtais grāds vai diploms Tehnisko zinātņu kandidāts ( Autoceļu būvniecība)

Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā universitāte Datums: sākot ar (mēnesis/gads) Jūnijs 1993

Beidzot ar (mēnesis/gads) Iegūtais grāds vai diploms Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.Ing.)

7. Valodu prasme:

Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme Latviešu (dzimtā

5 5 5

Krievu .. 5 5 5 Vācu 5 5 5 Angļu 4 4 4

8. Dalība profesionālāsorganizācijās

9. Papildus prasmes

10.Patlaban ieņemamie amati

11.Darba pieredze

12.Darbu izpildes valsts

FCTCT (International Cooperation on Traffic Conflict Techniques)

MicroStation, Word for Windows, Excel, pamatzināšanas transporta plānošanas programpaketē TRIPS, LBS būvprasmes sertifikāts.

Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras asociētais profesors, katedras vadītājs, Būvniecības fakultātes dekāna vietnieks,

RTU-I5gadu

Latvija

14. Profesionālās pieredzes apraksts:

Datums: sākot ar -beidzot ar (mēnesis/gads)

Janvāris 1988 - līdz šim brīdim

Darba izpildes vieta Latvija Kompānija Rīgas* Tehniska Universitāte Ieņemamais amats Asistents, Lektors, Docents, Aociētais profesors, Būvniecības fakultātes

dekāna vietnieks Apraksts Lekciju kursi Transporta plūsmas teorija", Transports un vide",

"Autoceļu labiekārtošana'', "Dzelzceļu projektēšana" un "Sliežu ceļi ostās" Rīgas Tehniskās universitātes bakalauru, inženieru un maģistru studijām., bakalaura darbu, inženierprojektu un maģistra darbu vadīšana


Septembris 1998 - līdz šim brīdim.

Darba izpildes vieta Latvija Kompānija VIATEK (Somija), TRL (Lielbritānija), INŽENIERBŪVE Ieņemamais amats Vietējais eksperts Apraksts PHARE projekts: Multi-country Road Safetv


Oktobris 1998. - līdz šim brīdim

Darba izpildes vieta Latvija Kompānija TRADEMCO (Grieķija), INŽENIERBŪVE Ieņemamais amats Vietējais eksperts Apraksts PHARE projekts: An Evahiation of PHARE Financed Multi-country

Transport Programs


Aprīlisl998.- Septembris 1998.

Darba izpildes vieta Latvija Kompānija Tālīnas Tehniskā universitāte, INŽENIERBŪVE Ieņemamais amats Nacionālais eksperts Apraksts PHARE projekts: CODE-TEN Project (Strategic Assessment of Corridor

Development TEN Improvements and Extensions to the CEES/CIS)

Datums: sakot ar -beidzot ar (mēnesis/gads)

Oktobris 1997 - Aprīlis 1998.

Darba izpildes vieta Latvija Kompānija ELT^stonia Ieņemamais amats Vietējais eksperts Apraksts QUATTRO

Datums: sakot ar -beidzot ar (mēnesis/gads)

Jūnijs - Novembris 1996

Darba izpildes vieta Latvija Kompānija INŽENIERBŪVE Ieņemamais amats Projekta vadītājs Apraksts Bīstamo posmu noteikšanas metodika uz Latvijas autoceļiem.

2003.


Maijs - Novembris 1 995

Darba izpildes vieta Latvija Kompānija INŽENIERBŪVE Ieņemamais amats Projekta vadītājs Apraksts Autotransporta nobraukuma

aprēķina autoceļiem. metodika uz Latvijas valsts


Maijs - Decembris 1994

Darba izpildes vieta Latvija Kompānija INŽENIERBŪVE Ieņemamais amats Projekta vadītājs Apraksts Ceļu satiksmes negadījumu rezultātā tautsaimniecībai

nodarīto zaudējumu aprēķina metodika.

15. Papildus informācija

a) Stažēšanās Vācijas autoceļu un satiksmes zinātniski - pētnieciskajā institūtā (Bundesanstalt fuer Strassenwesen) 1993.gadā;

b) DAAD stipendiāts Rūras universitātē 1993-gadā Satiksmes organizācijas katedrā;c) SWEROAD organizētie ceļu nozares menedžmenta kursi 1995.gadā "Road and

TrafficManagement" Zviedrijā;

d) SIDA un VTI organizētie ceļu satiksmes drošības menedžmenta kursi 1995. gadā "Traffic SafetvManagement for Central and Easteurope" Zvjedrijā

e) Stažēšanās Padovas universitātē 1998.gadā.

Darba un dzīves gājums (Curriculum Vitae)

Vārds, uzvārds Māris ZemītisAdrese Talsu iela 12, Rīga, LV 1002, LatvijaTālruņi 7611392 (m), 7089143 (d), 9197868 (mob.)Elektroniskais pasts [email protected]

Izglītība un akadēmiskie grādi

Organizācija Latvijas Būvinženieru savienībaDatumi (no – līdz) 2003. gada septembrisIegūtais grāds vai diploms, vai pētījumu joma

Kursi par būvniecību reglamentējošo likumdošanu

Organizācija Latvijas Autoceļu direkcija un Norvēģijas ceļu administrācija

Datumi (no – līdz) 2001. gada maijsIegūtais grāds vai diploms, vai pētījumu joma

Kursi par transportbūvju tehnisko apsekošanu

Universitāte Stenforda universitātes (ASV) Inženierzinātņu fakultāte (School of Engineering)

Datumi (no – līdz) 2000. gada jūnijs – jūlijsIegūtais grāds vai diploms, vai pētījumu joma

Zinātniskie pētījumi par lielpilsētu satiksmes organizācijas problēmām

Universitāte Mančesteras universitāte (Lielbritānija)Datumi (no – līdz) 1997. gada janvāris – februārisIegūtais grāds vai diploms, vai pētījumu joma

Eiropas līmeņa būvniecības projektu vadības eksperts

Universitāte Rīgas Tehniskā universitāte Datumi (no – līdz) 1991. gada decembrisIegūtais grāds vai Docenta zinātniskais nosaukums (RTU

mailto:[email protected]

diploms, vai pētījumu joma

Padomes sēdes 23.12.91, lēmums Nr. 371)

Universitāte Maskavas Automobiļu un ceļu institūts Datumi (no – līdz) 1980. gada janvāris – jūnijsIegūtais grāds vai diploms, vai pētījumu joma

Tehnisko priekšmetu pasniedzējs

Universitāte Rīgas Politehniskais institūts Datumi (no – līdz) 1962. gads – 1971. septembrisIegūtais grāds vai diploms, vai pētījumu joma

Satiksmes ceļu inženieris

Universitāte Rīgas Celtniecības tehnikums Datumi (no – līdz) 1958. gada septembris – 1962. gada jūnijsIegūtais grāds vai diploms, vai pētījumu joma

Autoceļu būves un ekspluatācijas tehniķis

Profesionālā pieredze

Darba devējs Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)Datumi (no – līdz) 1990. gada janvāris – līdz šimDarba vieta Rīga, LatvijaIeņemamais amats RTU Ceļu un tiltu profesoru grupas docentsAmata pienākumu apraksts

Lekciju kurss “Ceļu ekspluatācija”

Darba devējs SIA InženierbūveDatumi (no – līdz) 1996. gads – līdz šimDarba vieta Rīga, LatvijaIeņemamais amats Inženieris – ekspertsAmata pienākumu apraksts

Tiltu un caurteku tehniskā apsekošana

Darba devējs RTU Ceļu būvmateriālu laboratorijaDatumi (no – līdz) 2000. gada jūlijs – 2003. gada novembrisDarba vieta Rīga, LatvijaIeņemamais amats EkspertsAmata pienākumu apraksts

Ceļu segumu un to materiālu kvalitātes kontrole

Darba devējs Prāgas Tehniskā universitāteDatumi (no – līdz) 1989. gada jūnijs – augustsDarba vieta Prāga, ČehoslovākijaIeņemamais amats Studentu prakses vadītājsAmata pienākumu apraksts

Transportbūvju ekspluatācija

Darba devējs LatTjumeņDorStroiDatumi (no – līdz) 1982. gada maijs – 1982. gada augustsDarba vieta Tjumeņas apgabals, PSRSIeņemamais amats Studentu prakses vadītājsAmata pienākumu apraksts

Betona ceļu būve naftas un gāzes ieguves rajonos

Darba devējs Rīgas Politehniskais institūtsDatumi (no – līdz) 1975. gada septembris – 1989. gada

decembrisDarba vieta Rīga, LatvijaIeņemamais amats Ceļu un tiltu katedras vecākais pasniedzējsAmata pienākumu apraksts

Lekciju kursi “Ceļu projektēšana” un “Satiksmes organizācija”, kursa un diplomprojektēšana

Dalība profesionālajās organizācijās

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS)

LBS būvprakses sertifikāts autoceļu, ielu un tiltu būvuzraudzībā un tehniskajā apsekošanā Nr. 20-3069

LBS eksperts specialitātē “ Autoceļi’Latvijas Mērnieku biedrība

Zvērināta mērnieka sertifikāts Nr. 164

Valodu prasme

Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu Dzimtā valoda

(5)Dzimtā valoda

(5)Dzimtā valoda

(5)Krievu 5 5 5Angļu 4 4 4

Papildus prasmes

Datora prasme MS Office (Word, Excel), Internet Explorer Auto vadības prasme B kategorijas vadītāja apliecība

Māris Zemītis 2004. gada janvāris

CURRICULUM VITAE

1. Uzvārds: Rozentāle2. Vārds: Ilze3. Dzimšanas gads 1954.4. Tautība: Latviete5. Ģimenes stāvoklis: Šķīrusies6. Izglītība

Institūcija Rīgas Politehniskais InstitūtsSākot ar (gads/mēnesis) 1973. septembris Beidzot ar (gads/mēnesis) 1979. jūnijsPiešķirtais grāds vai diploms Inženieris-celtnieks, specializācija Rūpniecības un

civilā celtniecībaInstitūcija Rīgas tehniskā universitāte

Sākot ar (gads/mēnesis) 1996. janvāris Beidzot ar (gads/mēnesis) 2000. jūnijsPiešķirtais grāds vai diploms Inženierzinātņu maģistra grāds būvniecībā

7. Valodu prasme:

Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5krievu 5 5 5angļu 4 3 3

8. Dalība profesionālajās organizācijās

-

9. Citas prasmes Word for Windows, Excel, Corel DRAW, autoCAD10. Patreizējais amats Ceļu un tiltu katedras asistente11. Darba pieredze RTU 29 gadi

Valsts Latvija

12. Profesionālās pieredzes apraksts:Laika periods (no/līdz) 2003. janvāris - decembris Eirokodeksu tulkošana un harmonizēšana Amats Līgumdarbu inženiere

Laika periods (no/līdz) 2002. janvāris - decembris Eirokodeksu tulkošana un harmonizēšana Amats Līgumdarbu inženiere

Laika periods (no/līdz) 2001. janvāris - decembrisEirokodeksu tulkošana un harmonizēšana

Amats Līgumdarbu inženiere

Laika periods (no/līdz) 2000. maijs - septembris Metodiskā materiāla „Studentu iegūtās izglītības vērtēšana” ES Phare

programmas „Profesionālā izglītība 2000” ietvarosAmats Izpildītājs

Laika periods (no/līdz) 1999. decembris – 2000. septembrisBūvdarbu vadītāja izglītības programmas izstrāde Phare programmas „Profesionālā izglītība 2000” ietvaros

Amats Izpildītājs

13. Papildus informācija No 2000.g. projektu vadīšana un mācību procesa organizēšana RTU Būvniecības koledžprogrammu nodaļā uz līguma pamata

Gunāra Ozolzīles dzīves un darba gājums(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1956.g. 30.septembris Talsu rajonsIzglītība: 1986-1989 Maskavas Valsts universitāte, aspirants

1975-1980 Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, students

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2000 RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras

asoc.profesors1995 RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras docents1992 Socioloģijas zinātņu doktors1989 Filozofijas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās: Kopš 2000 RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras asoc.profesors, katedras vadītājs

1995- 1999 RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras docents1991- 1994 RTU Politoloģijas katedras vec.pasniedzējs1989- 1991 RPI Sociālpolitisko teoriju katedras asistents1980- 1989 RPI Sociologu grupas zinātniskais līdzstrādnieks

Zinātniskās publikācijas(skaits):Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 15

Ozolzīle G. Institucionālās izmaiņas un demokrātijas stabilitāte Latvijā. RTU Zinātniskie raksti(8.sērija). Rīga, RTU, 2002. 1.sēj.115.-121.lpp.Ozolzīle G. Daži priekšnosacījumi populismam un ekstrēmismam Latvijā. LPA raksti. Rīga, LPA, 2000.7.sēj.75.-86.lpp.Ozolzīle G. Politiskās elites veidošanās un demokrātijas stabilitāte. LPA raksti.Rīga, LPA, 1999.6.sēj.57.-68.lpp.Ozolzīle G.(ar līdzaut.) Demokrātijas stabilitāte Latvijā: priekšnoteikumi un izredzes. Grām.: Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. Rīga, Jumava, 1998. 142.-173.lpp.Ozolzīle G. Demokrātiskās stabilitātes priekšnosacījumi. LPA raksti. Rīga, LPA, 1998. 5.sēj.41.-51.lpp.Ozolzīle G. Vēlēšanas un demokrātijas stabilitāte. STI Zinātnisko rakstu krājums. Rīga, STI, 1997.1.sēj.18-26.lpp.Ozolzīle G.(et al) The Stability of Democracy in Latvia. Social Cahnges in Latvia. Humanities and Social Sciences.Latvia. Riga, University of Latvia, 1997. pp.103-134. Ozolzīle G. Politiskā kultūra un demokrātija. LPA raksti. Rīga, LPA, 1997.4.sēj.51.-61.lpp.Ozolzīle G. Vēlreiz par vēlēšanu sistēmas reformu Latvijā. RTU Zinātniskie raksti (8.sērija). Rīga, RTU, 2003. 4sēj.125.-134.lpp.

Konferenču tēzes 12 Citas zinātniskās publikācijas 1

Publicētā mācību literatūra (skaits):Mācību līdzekļi 3Metodiskie raksti 5Akadēmisko kursu programmas 3

Zinātniski pētnieciskā darbība:2001 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma ”Jaunieši

ar garīgās attīstības traucējumiem kā sociāla grupa un viņu rehabilitācijas iespējas Latvijā” vadītājs

1998-1999 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma “Politiskās elites veidošanās un demokrātijas stabilitāte” vadītājs

1995 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma ”Latvijas politiskās sistēmas veidošanās: efektivitātes un stabilitātes problēma” vadītājs

1994 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma“Jauno interešu grupu politiskās orientācijas”

vadītājs1993- 1994 Centrāleiropas universitātes un Sorosa fonda

finansētā pētījuma “Jaunu politisko sistēmuveidošanās un demokrātijas stabilitāte: Latvijasgadījums” vadītājs

1993 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma“Politiskā kultūra un politiskās sistēmas stabilitāte Latvijā” vadītājs

Dalība starptautiskos projektos:

2000 – 2001 Latvijas, Lietuvas, Somijas izglītības projekts “Akcentu un struktūras maiņa

arodpedagoģiskajā izglītībā Latvijā un Lietuvā”

1999 – 2000 Nīderlandes valdības (programma “Matra”) un sab.org.”Saulespuķe” projekts “ Sunflower Project for Mentally Handicapped Children”

Akadēmiskie kursi:kopš1998 Demokrātija: teorija un prakse

kopš 1995 Sociālā politikakopš 1992 Socioloģijakopš 1989 Politikas zinātne

Latvijas politiskā sistēma

Valodu prasme: latviešu, krievu, vācu

2004. G.Ozolzīle

CURRICULUM VITAE1.Personiskie dati:

Vārds, uzvārts: Ronalds TaraškevičsDzimis: 1942.gada 23.novembrī, RīgāTautība: polisĢimenes stāvoklis: precējiesAdrese: Zeiferta ielā 20 dz. 68, Olainē, LV-2114Tālrunis: m. 7962572, d. 7089440

2.Izglītība: 1971.g. Rīgas politehniskais institūts, kvalifikācija-mašīnbūves inženieris-ekonomists;1983.g. ekonomisko zinātņu kandidāts;1988.g. docents;1992.g. Dr.oec., docents1999.g. Dr.oec., asociētais profesors

3.Papildus iemaņas: krievu un poļu valodās;darbā ar tehniskiem,ekonomiskiem,finansu ungrāmatvedības datiem, darbā ar datoru

4.Darba pieredze: no 1971.g. līdz 1989.g. Rīgas politehniskais institūts,vec.laborants, mācību daļas vadītāja vietnieks, mācībudaļas vadītājs, vec.pasniedzējs, docents, mācību prorek-tora palīgs, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks;no 1989.g. līdz šim brīdim Rīgas Tehniskā universitāte,vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, mācību prorektoravietnieks, kanclers, docents, asociētais profesors

5.Zinātniskās darb. virzieni: ekonomikas nozare, sociālās ekonomikas apakšnozare,ekonomiskā reģiona speciālistu kadru un augstākās iz-glītības ekonomikas un finansēšanas problēmas

6.Galvenās apkopojošas Augstākās kvalifikācijas kadru vajadzības prognozēša- publikācijas: nas daži metodoloģiskie aspekti.-Speciālistu kadru tau-

tas saimniecības vajadzības noteikšanas problēmas, Vis-savienības III simpozija materiāli, Viļņa, 1983.g.;Reģionālie faktori un to ietekme uz speciālistu kadru vajadzību. Sibīrijas tehnoloģiskais institūts, Krasnojar-ska, 1989.g.;Augstskolas kopējā darba algas fonda automatizētās sa-dales pa katedrām metodika. RPI, 1989.g.;LR izglītības sistēmas finansēšanas metodika. RTU, 1991.g.;Vadības saocioloģija. RTU, 1993.g.Augstākās izglītības finansējuma aprēķina metodika.RTU, 1996.g.;Studiju izmaksu normatīvu ekonomiskā analīze un pa-matojums. RTU, 1997.g.,1998.g.,1999.g.;Studiju izmaksu aprēķins un analīze pilna laika un ne-pilna laika studentiem. RTU, 2000.g.Izglītības finansēšanas sistēmas sociālie aspekti. RTU,

2002.g.7.Aizraušanās: Menedžmenta sociālie aspekti, Vadības socioloģija,

Tirgzinība.

2004.g. Ronalds Taraškevičs


Vārds, uzvārds: Andris Zvejnieks.Personas kods: 060544-11356Dzimšanas vieta: Rīga.Dzīves vieta Rīgā, A.Čaka ielā 68 dz. 4Darba vieta: RTU, HI Filozofijas profesora grupa, docents.Izglītība: 1967.-1972.g. Latvijas Valsts universitātes Vēstures un

filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļa.1983.-1984. mācības aspirantūrā.

LR zinātniskais grāds, diploms Nr., specialitāte: Dr.phil., C-D Nr.00840, filozofija.Zinātniskā darba virziens: ētika, filozofijas vēsture, sociālā filozofija.Pedagoģiskā darbība: pašlaik – 1998. docents Filozofijas profesora grupā.

1998. – 1993. docents, katedras vadītājs.1993. – 1988. docents.1988. – 1977. vecākais pasniedzējs RPI.1977. – 1972. stundu pasniedzējs RPI.

Pēdējo 3 gadu galvenās publikācijas: A.Zvejnieks. Sociālās attīstības modeļi. Lekcijukonspekts. R., RTU, 2003.A.Zvejnieks. Sociālā realitāte un inovācijas morālē. RTU Zinātniskie raksti, sēr. 8., sējums 1, Humanitārās un sociālāszinātnes, R., RTU, 2002., 98.-102.lpp.A.Zvejnieks. Sociālā realitāte un tikumiskā kultūra Latvijasmūsdienu sabiedrībā. Starptautiskās zinātniskās konferences „Sabiedrība un kultūra” materiālu krājums. Liepājas PU,2002., 177.-182.lpp.

Akadēmiskie kursi: Filozofija – 2 KPSociālās attīstības modeļi – 2 KPĒtikas pamati – 2 KPĒtika - 2 KPZinātnes un tehnikas ētika – 2 KPEiropas klasiskā filozofija – 2 KPKlasiskā filozofija – 5 KP

Valodu prasme: latviešu, krievu – pilnībā, bulgāru, angļu- zemākais līmenis.Kvalifikācijas celšana: EU – Phare Public Administration Reform Programme

kursos sertifikāts Valsts civildienesta kandidātu apmācībai ētikā (1995).


1. Vārds, uzvārds: Ilze Siliņa2. Personas kods: 280358-101133. Dzimšanas vieta: Latvija, Rīga4. Dzīves vieta: Stūrīša iela34, dz. 1. Rīga, LV-1006, Tālr.75538935. Darbavieta: RTU, Valodu institūts6. LR zinātniskais grāds, diploms#, specialitāte:

Pedagoģijas maģistrs, Diploms Nr. 00361. Vācu valodas filologs, pasniedzējs, tulks, Diploms Nr. HB Nr.360461

7. Praktiskā darbība: lektore vācu valodas mācību priekšmetā (RTU valoduinstitūts, 1993)

8. Pedagoģiskā darbība: 1995-1999. - lektore vācu valodas mācību priekšmetāRTU Valodu institūtā1993-1995. -asistente vācu valodas mācību priekšmetā RTU Valodu institūtā1982-1993. -vācu valodas skolotāja 2.pag.darba dienas skolā

9. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā (1994. — 1999):Maģistra darbs 'Tedagoģiskās darbības stili un to izpausme svešvalodu nodarbībās augstskolā". (1998)

10. Valodu prasme: latviešu - dzimtāvācu - ļoti labikrievu - labiangļu - lasītprasme (ar vārdnīcas palīdzību)

11. Kvalifikācijas celšana: 1995 - Diseldorfas universitāte, seminārs"Wirtschaftsdeutsch"

1995 - Kemnicas-Cvikavas Tehniskā universitāte, kurss '"Deutsche Sprache in der Fachkommunikation und Fachsprachendidaktik"

12. Profesionālais un sabiedriskais darbs:RTU Valodu institūta padomes locekleVācu valodas profesora grupas metodiskās komisijasvadītājaVācu valodas mācību darba koordinatore (Arhitektūrasun Būvniecības profils

Curriculum Vitae

Gunta Čakure150438-10145RīgaLV1079, Rīgā, Mežciema ielā 11-16RTU Valodu institūtsMA Phil. angļu valodas mācīšanas metodikā. LU Svešvalodufakultātes Domes sēdes 1993.g. 27.septembra protokols N3par esošās augstākās izglītības pielīdzināšanu maģistra grādam

1962.-2000. RPI/RTU pasniedzēja, vecākā pasniedzēja, lektore

angļu valodas priekšmetā Praktiskās nodarbības angļu valodā ar RTU Arhitektūras un

Būvniecības fakultāšu studentiem bakalauru, praktisko inženieruun maģistru studijās

Zinātniski metodiskāMācību līdzekļu, mācību grāmatu un vārdnīcu sastādīšanas metodika. Speciālās literatūras tulkošanas aspekti 11 publikācijas (mācību līdzekli, 2 mācību grāmatas, l vārdnīca) Latviešu, angļu, krievu valoda

Piedalīšanās LU Svešvalodu fakultātes rīkotajos semināros

Mācību darba koordinatore Arhitektūras un Būvniecības fakultātēs

Vārds, uzvārds Personas kods Dzimšanas vieta Adrese Darba vieta Izglītība

Ieņemamais amats

Darba pieredze

darba virzieni

Publicētie darbiValodu prasmeKvalifikācijascelšanaPapilduspienākumi

CURRICULUM VITAE

PERSONAS DATI:RAITIS LĀCISdzim. 07.11.1976, Jelgavadzīv. Ausekļa ielā 5-3, Jelgavatālr. 9110571

IZGLĪTĪBA:

1995 – 1998 Rīgas Tehniskā universitāte, Bakalaura grāds inženierzinātnēs1998 – 2000 Rīgas Tehniskā universitāte, Inženiera kvalifikācija būvniecībā 2000 – 2001 Linčopingas universitāte (Zviedrija), International Masters Programme of Traffic Environment and Safety Management, atzīmju izraksts un sertifikāts par piedalīšanos (Zviedrijas Institūta stipendija)2002 – 2003 Aberdīnas universitāte (Lielbritānija), MSc Programme Safety Engineering, Reliability and Risk Management (Britu Padomes stipendija)

DARBA PIEREDZE:1998 – 1999 Rīgas domes Satiksmes departaments, Ielu tīkla atjaunošanas speciālists1999 – 2000 ZTF Inženierbūve, Tiltu un ceļu projektu inženieris2001 – 2002 ZTF Inženierbūve, Tiltu un ceļu projektu inženieris2003 līdz šim brīdim ZTF Inženierbūve, Tiltu un ceļu projektu inženieris2004 līdz šim brīdim Rīgas Tehniskā universitāte, Lektora asistents Ceļu un Tiltu katedrā DARBS AMATU SAVIENOŠANAS KĀRTĪBĀ:2000 – 2002 Swedish Road and Transport Research Institute (VTI), izglītojošo moduļu dizainers projektā Rets-Net

VALODU ZINĀŠANAS:Latviešu, dzimtāAngļu, pārvalduKrievu, sarunvalodas līmenī

AUTORDARBI:Publikācija žurnālā “Autoceļi” 2/2000 - Intermodāls transports;Publikācija žurnālā “Autoceļi” 2/2002 – Vizuālās izteiksmes līdzekļi tiltu projektēšanā;Publikācija Information and Advertising Campaigns in Road Traffic Safety, 5. Starptautiskā konference Environmental Engineering, Viļņas Gediminas Tehniskā universitāte, Maijs 23-24, 2002;Dalība rokasgrāmatas izstrādē Gājēju tilti - vadlīnijas tipveida gājēju tiltu projektēšanai, Latvijas Autoceļu direkcija, 2003, ISBN 82-7207-337-4

APBALVOJUMI:2.vieta Jūrmalas pilsētas domes konkursā “Par Jūrmalas pilsētas veloceliņa projekta skici”, 2002

09.03.2004

Mācību priekšmeti

RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāteInženiermatemātikas katedra

Mācību priekšmeta aprakstsMācību priekšmeta nosaukums: DDM 101 Matemātika Mācību spēks: doc., Dr. math. Līga Biezā.Priekšmeta statuss: RTU obligātais.Studiju veids: akadēmiskā programma.Studiju līmenis: bakalaura studijas.

Mācību priekšmeta apjoms : 9 KP, 176 stundas, no tām lekcijas -80 stundas, semināri - 96 stundas.Pārbaudes forma: eksāmens.Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt pamatzināšanas augstākajā matemātikā. Mācību priekšmeta uzdevumi: Iemācīt studentiem matemātikas pamatjēdzienus un metodes, loģiski un precīzi formulēt apgalvojumus.Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. 1. un 2. daļa, Rīga, Zvaigzne, 1988, 534 lpp., 527 lpp.2. Kārlis Šteiners, Biruta Siliņa. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem.1. daļa, Zvaigzne, 1997, 96 lpp., 2. daļa, Zvaigzne, 1998, 115 lpp.3. Kārlis Šteiners. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem.3. daļa, Zvaigzne, 1998, 192 lpp., 4. daļa, Zvaigzne, 1999, 168 lpp.4. Māris Buiķis, Biruta Siliņa. Matemātika. Definīcijas. Formulas. Aprēķinu algoritmi. Zvaigzne, 1997, 288 lpp.5. Dz. Bože, L.Biezā, B.Siliņa, A.Strence. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. Zvaigzne, 1996, 328 lpp.Priekšmeta mācīšanas metode: Lekcijas un semināri.Priekšmeta apguves vērtēšana: Atzīme 10 punktu sistēmā, vērtējot teorētiskās zināšanas un prasmi tās izmantot uzdevumu risināšanā.Vērtējuma svaru sadalījums: Eksāmeni un kontrldarbi 70% Darbs grupā 5% Nodarbību apmeklēšana un piedalīšanās diskusijās - aktivitāte 5% Patstāvīgais darbs 20%

Kopā : 100%

Prasības priekšmeta apguvei: Kontroldarbu un individuālo mājas darbu savlaicīga izpilde, eksāmena nokārtošana paredzētajā laikā.Priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Priekšmeta saturs tiek saskaņots ar bakalaura studiju programmas tehnisko priekšmetu prasībām, piemērojot jaunākos metodiskos paņēmienus.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Pirms semināriem sagatavot iepriekšējās lekcijās un grāmatās doto materiālu. Precīzi un savlaicīgi izpildīt patstāvīgo darbu mājās.

Nodarbību plāns1. semestris

N.p.k. Tēma Lekciju skaits

Semināru skaits

1. Lineārās algebras elementi 3 32. Vektoru algebra 3 33. Analītiskā ģeometrija 3 34. Ievads matemātiskajā analīzē 3 35. Viena argumenta funkciju

diferenciālrēķini6 6

6. Vairāku argumentu funkciju diferenciālrēķini

4 5

7. Kompleksie skaitļi 1 18. Pārskata lekcija 1 -

Kopā 24 24

2. semestris


Semināru skaits

1. Nenoteiktais un noteiktais integrālis, neīstie integrāļi

5 8

2. Vairākkārtīgie integrāļi 3 43. Parastie diferenciālvienādojumi 4 64. Skaitļu un funkciju rindas 3 6

5. Pārskata lekcija 1 - Kopā 16 24

LEKCIJU PLĀNS

1. semestris 1. Matricas un determinanta jēdziens. Otrās un trešās kārtas determinanti, to

īpašības. Jēdziens par augstākas kārtas determinantiem.2. Matricu veidi. Lineāras darbības ar matricām. Matricu reizināšana. Inversā

matrica. 3. Lineāru vienādojumu sistēmas ar diviem nezināmiem un to atrisināšana ar

Krāmera formulām un Gausa metodi.4. Skalāri un vektori. Lineāras darbības ar vektoriem. Vektora projekcija uz

ass. Lineārā neatkarība, bāze. Vektora koordinātas Dekarta koordinātu sistēmā.

5. Vektora moduļa aprēķināšana, virziena kosinusi. Lineāras darbības ar Vektoriem, kam dotas koordinātas. Kolinearitātes nosacījums. Vektoru skalārais reizinājums, tā lietojumi.

6. Vektoriālais reizinājums, tā īpašības, lietojumi. Trīs vektoru jauktais reizinājums.

7. Dekarta un polārā koordinātu sistēma plaknē, līnijas vienādojumi. Taisnes vienādojuma sastādīšana. Leņķis starp divām taisnēm.

8. Otrās kārtas līniju kanoniskie vienādojumi (riņķa līnija, elipse, hiperbola, Parabola).

9. Virsmas un līniju vienādojumi trīsdimensiju telpā. Plaknes vienādojuma sastādīšana. Taisnes vienādojumi telpā.

10. Funkcija. Apslēpti un parametriski dota funkcija. Inversā funkcija. Funkciju klasifikācija. (Elementārās funkcijas, to grafiki – atkārtot patstāvīgi). Hiperboliskās funkcijas. Pāra, nepāra, periodiskas funkcijas.

11. Bezgalīgi mazi un bezgalīgi lieli lielumi (funkcijas), to īpašības. Vienpusīgas robežas. Skaitļu virknes un funkcijas robeža. Nenoteiktības, to novēršana.12. Pirmā un otrā ievērojamā robeža. Funkcijas pieaugums. Funkcijas

Nepārtrauktība punktā un intervālā. Pārtraukuma punkti, to veidi. Slēgtā intervālā nepārtrauktu funkciju īpašības.

13. Atvasinājuma definīcija. Atvasinājuma ģeometriskā un fizikālā jēga.

atvasināšanas pamatlikumi. Saliktas un inversas funkcijas atvasināšana.Atvasināšanas pamatlikumi. Elementāro funkciju atvasināšanas funkcijas(dažas pierādīt).

14. Apslēpti un parametriski dotas funkcijas atvasināšana. Logaritmiskā atvasināšana. Funkcijas diferenciālis, tā lietojumi, īpašības.

15.Augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi. Lagranža teorēma. Lopitālateorēma (kārtula, likums).

16.Funkcijas monotonitātes nosacījumi. Ekstrēmu definīcija, to nepieciešamā un pietiekamā pazīme. Funkcijas vislielākā un vismazākā vērtība slēgtā intervālā.17. Funkcijas grafika ieliektība un izliektība, pārliekuma punkti, to noteikšana.Funkcijas grafika asimptotas.18. Funkciju izpētīšanas vispārīgā shēma. Piemēri.19. Vairāku argumentu funkcijas jēdziens. Divu argumentu funkcijas

ģeometriskā jēga, virsmas vienādojums, cilindriskas un koniskas virsmas vienādojumi. Parciālie pieaugumi un pilnais pieaugums.

20.Parciālo atvasinājumu definīcija. Virsmas pieskarplakne un normāle, to vienādojumu sastādīšana. Apslēpti dotas vairāku argumentu funkcijas atvasināšana.

21.Augstāku kārtu parciālie atvasinājumi. Pilnais diferenciālis. Divu argumentu funkcijas ekstrēmu definīcija, to nepieciešamā un pietiekamā pazīme.22.Divu argumentu funkcijas vislielākā un vismazākā vērtība slēgtā apgabalā. Piemēri.23.Kompleksie skaitļi, to algebriskā un trigonometriskā forma.24.Pārskata lekcija.

2. semestris

1. Primitīvā funkcija, nenoteiktais integrālis, tā īpašības. Substitūcijas metode. Parciālā integrēšana.

2. Racionālas daļas, īstas un neīstas. Racionālas elementārdaļas, to integrēšana. Īstas racionālas daļas izteikšana elementārdaļu summas veidā.

3. Irracionālu izteiksmju integrēšana. Trigonometrisku izteiksmju integrēšana. Noteiktā integrāļa definīcija.

4. Noteiktā integrāļa īpašības. Ņūtona – Leibnica formula. Substitūcijas metode un parciālā integrēšana notektajam integrālim. Noteiktā integrāļa

lietojumi plaknes figūras laukuma aprēķināšanai Dekarta un polārajās koordinātās.

5. Noteiktā integrāļa lietojumi tilpuma un laka garuma aprēķināšanai (bez pierādījuma). Noteiktā integrāļa lietojumi fizikā. Jēdziens par neīstajiem integrāļiem.

6. Divkāršais integrālis, tā aprēķināšana Dekarta un polārajās koordinātās. Divkāršā integrāļa lietojumi tilpuma un plaknes figūras laukuma aprēķināšanai.

7. Divkāršā integrāļa lietojumi masas un smaguma centra aprēķināšanai.8. Trīskāršā integrāļa jēdziens, aprēķināšana, lietojumi.9. Diferenciālvienādojuma jēdziens. Vispārīgais un partikulārais atrisinājums,

sākuma nosacījumi. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi, Košī problēma pirmās kārtas diferenciālvienādojumam. Diferenciālvienādojumi ar atdalāmiem mainīgiem, homogēnie pirmās kārtas diferenciālvienādojumi.

10. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi – lineārie, Bernulli un eksaktie. Otrās kārtas diferenciālvienādojumi, kuriem var pazemināt kārtu.

11. Lineāri otrās kārtas diferenciālvienādojumi, to atrisinājumu īpašības. Lineāri homogēni 2. kārtas vienādojumi ar konstantiem koeficientiem koeficientiem, to vispārīgais atrisinājums.

12. Lineāri nehomogēni otrās kārtas diferenciālvienādojumi, to atrisināšana (nenoteikto koeficientu metode, Lagranža metode).

13. Skaitļu rinda, rindas parciālsumma. Skatļu rindas konverģences definīcija, konverģences nepieciešamā pazīme. Pozitīvu skaitļu rindu konverģences pietiekamās pazīmes (bez pierādījuma).

14. Maiņzīmju rinda. Leibnica pazīme (bez pierādījuma). Pakāpju rindas, tās konverģences intervāls. Funkciju izvirzīšana pakāpju rindā. Teilora rinda. Dažu elementāro funkciju izvirzījumi Maklorēna rindā.

15. Pakāpju rindu lietojumi funkciju vērtību un noteiktā integrāļa tuvinātai aprēķināšanai. Diferenciālvienādojuma partikulārā atrisinājuma atrašana, izmantojot pakāpju rindas. Kompleksā skaitļa eksponentforma.

16. Pārskata lekcija.

S E M I N Ā R U P L Ā N S

1. semestris

1. Determinanti, to aprēķināšana, īpašības.2. Darbības ar matricām, inversā matrica.3. Lineāru vienādojumu sistēmas, to atrisināšana ar Krāmera formulām, matricu

un Gausa metodi.

4. Vektoru algebra.5. Vektoru algebra.6. Vektoru algebra.7. Analītiskā ģeometrija plaknē.8. Analītiskā ģeometrija plaknē.9. Analītiskā ģeometrija telpā.10. Pamatjēdzieni par funkcijām.11. Robežas.12. Robežas. Funkcijas nepārtrauktība.13. Atvasināšana (saliktas funkcijas).14. Saliktas funkcijas atvasināšana. Parametriski un apslēpti dotas funkcijas

atvasināšana.15. Atvasinājuma ģeometriskā jēga. Lopitāla likums.16. Funkcijas monotonitātes un ekstrēmu noteikšana.17. Funkcijas grafika pārliekuma punktu noteikšana. Funkciju grafika

asimptotes.18. Funkciju pētīšana. 19. Parciālā atvasināšana.20.Parciālā atvasināšana.21.Augstākas kārtas parciālie atvasinājumi.22. Pilnais diferenciālis.23. Divu argumenta funkcijas ekstrēmu noteikšana.24. Kompleksie skaitļi.

INDIVIDUĀLIE MĀJAS DARBI: 1. Lineārā algebra; 2. Analītiskā ģeometrija; 3. Viena argumenta funkciju pētīšana; 4. Divu argumentu funkciju ekstrēmi.

KONTROLDARBI: 1. Vektoru algebra; 2. Robežas un atvasinājums.

2. semestris

1. Integrēšanas metodes.2. Integrēšanas metodes.3. Integrēšanas metodes.4. Integrēšanas metodes.5. Integrēšanas metodes.6. Noteiktā integrāļa aprēķināšana, lietojumi.

7. Noteiktā integrāļa lietojumi.8. Neīstie integrāļi.9. Divkāršā integrāļa aprēķināšana.10. Divkāršā integrāļa lietojumi.11. Trīskāršā integrāļa aprēķināšana.12. Trīskāršā integrāļa lietojumi.13. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi – ar atdalāmiem mainīgiem, homogēni.14. Lineārie, Bernulli vienādojumi. Eksaktie diferenciālvienādojumi.15. Otrās kārtas lineāri diferenciālvienādojumi, kas reducējami uz pirmās kārtas vienādojumu.16.2. kārtas lineāri diferenciālvienādojumi ar konstantiem koeficientiem,

homogēni un nehomogēni.17.2. kārtas lineāri nehomogēni diferenciālvienādojumi ar konstantiem

koeficientiem.18.Otrās kārtas lineāri diferenciālvienādojumi ar konstantiem koeficientiem,

Atrisināšana ar konstanšu variācijas metodi.19.Pozitīvu skaitļu rindu konverģences intervāls.20. Alternējošas rindas, to konverģence.21.Pakāpju rindu konverģences intervāls.22. Funkciju izvirzīšana pakāpju rindā.23. Pakāpju rindu lietojumi tuvinātos aprēķinos.24. Pakāpju rindu lietojumi tuvinātos aprēķinos. INDIVIDUĀLIE MĀJAS DARBI: 1. Nenoteiktais integrālis; 2. Noteiktais un divkāršais integrālis; 3. Diferenciālvienādojumi (otrās kārtas lineāri ar konstantiem koeficientiem); 4. Rindas, to lietojumi.

KONTROLDARBI: 1. Integrēšanas metodes; 2. Diferenciālvienādojumi (pirmās kārtas un otrās reducējamie tipi). Piezīmes par izpildāmajiem darbiem:

1. iekavās norādīts iespējamais dalījums.2. kontroldarbu apjoms var būt neliels (laika ziņā 20-30 min).

STUDIJU PRIEKŠMETA "EKONOMIKA" APRAKSTS

Atbildīgais par priekšmetu: Viktors Nešpors, Dr. oec. asoc. profesors

Priekšmets ir paredzēts: inženierspecialitāšu bakalauru un

profesionālām studijām

Priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 stundas ar sadalījumu:

16 stundas lekcijas

16 stundas praktiskās nodarbības

Kontroles forma: ieskaite vai eksāmens

Studiju priekšmeta mērķis: sniegt pamatzināšanas ekonomikā

Studiju priekšmeta uzdevumi: noskaidrot tirgus ekonomikas pamatjēdzienus, iemācīt

analizēt ekonomiskās parādības un veikt minimāli nepieciešamos aprēķinus

uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanai.

Nr. p.k. Temats Lekcijas (st.) Praktiskas

nodarbības1. Ekonomikas priekšmets 2 2

2. Pieprasījuma un piedāvājuma teorijas pamati 2 2

3. Tirgus struktūra 2 2

4. Ražošana un izmaksas 2 2

5. Uzņēmuma līdzekļi 2 2

6. Saimnieciskās darbības un finansu stāvokļu analīzes elementi 2 2

7. Makroekonomikas pamatjēdzieni 1 1

8. Nauda, inflācija, kredīts 1 2

9. Valsts fiskālā politika 2 1

KOPA 16 16

LITERATŪRA

1. Nešpors V. Ievads ekonomikā. -R.:, Kamene, 2002. -193 Ipp.2. Nešpors V. Ievads mikroekonomikas teorijā. - R.: Kamene, 2003. -145 Ipp.3. Saulītis J., Šenfelde M. Ievads makroekonomikā. -R.: RTU, 2003. -171 Ipp.4. Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika. -R: Zinātne, 2000. -515 Ipp.

5. Hofs K.H. Biznesa ekonomika. - R: Jāņa Rozes apgāds, 2002. -559 Ipp.6. Uzņēmējdarbības ekonomika. -R.: Kamene, 1999. -165 Ipp.7. Uzņēmējdarbības organizēšanas un plānošana. -R: Kamene, 1995. -264 Ipp.

RTU Humanitārais institūtsSocioloģijas un pedagoģijas katedra

Mācību priekšmeta apraksts

Nosaukums: Saskarsmes pamatiŠifrs: HPS 120

Mācību spēks: Sandra Gudzuka Mg.Psych., pr. Docente

Studiju programma: Visu mācību profilu un tām pielīdzinātām profesionālām studijām

Studiju veids: Akadēmiskās un profesionālās studijas

Studiju līmenis: Visu mācību profilu un tām pielīdzinātām profesionālām studijām

Mācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 stundas ar sadalījumu - 16 st. lekcijas 16 st. semināri

Mācību priekšmeta mērķis: Attīstīt izpratni par saskarsmes ētiskajiem, kultūras un psiholoģiskajiem aspektiem.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Sniegt zināšanas par komunikatīvā procesa nozīmi, būtību un

veidiem sabiedrībā; Pilnveidot izpratni par efektīvas saskarsmes nosacījumiem un

personisko saskarmes stilu

Izmantojamās literatūras saraksts:

1. L.Dubkēvičs, I.Ķestere. Saskarsme. Lietišķā etiķete. R. 2003.2. V.Kincāns. Etiķete sadzīvē, lietišķajos kontaktos, starptautiskajās

attiecībās. R. 2000.3. S.Omārova. Cilvēks runā ar cilvēku. R. 1996.4. A.Pīzs. Ķermeņa valoda. R. 19945. V.Veics. Uzvedības kultūra saskarsmē. 1.,2. daļas. R. 2000.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, interaktīvās metodes, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs.

Priekšmeta apgūšanas, vērtēšanas principi: priekšmeta apguvi vērtē ar ieskaiti. Zināšanas pārbauda rakstiski.

Prasības priekšmeta apguvei: lekciju apmeklēšana, dalība praktiskajās nodarbībās, patstāvīgais darbs, literatūras studijas.

Priekšmeta situācija: Priekšmets tiek pasniegts kontekstā ar citiem sociāli humanitārajiem priekšmetiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Lekcijās izklāstītās vielas apgūšana pirms praktiskajām nodarbībām.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Saskarsmes situāciju analīze Saskarsmes testu rezultātu apspriešana RTU studenta tēls Dažādu kultūru izpausmes saskarsmē

Mācību kursa saturs:

1. Saskarsmes būtība. Psiholoģiskais, ētiskais un kultūras aspekts. Funkcijas un veidi. Komunikācija kā informācijas apmaiņas process un cilvēku mijiedarbība. (4 stundas)

2. Saskarsme un cilvēku savstarpējās attiecības. Lietišķā un neformālā saskarsme. Saskarsmes stilu izpausme. ( 4 stundas)

3. Cilvēku mijiedarbība grupā. Sadarbības principi komandā. (4 stundas)4. Verbālā komunikācija. Valoda un runa. Klausīšanās nozīme un veidi. Verbālās

komunikācijas prasmju attīstīšana augstskolas studiju procesā. (4 stundas)5. Neverbālā komunikācija. Galvenie neverbālās komunikācijas elementi. Neverbālā

komunikācija un ķermeņa valoda. (4 stundas)6. Efektīva saskarsme un konflikti. Saskarsmes barjeras un grūtības. Konfliktu rašanās

iemesli un to risināšanas iespējas. (4 stundas)7. Saskarsmes ētiskie aspekti. Morālās vērtības, pozīcija, rīcība, uzvedība. Tikumiskā

kultūra, tās elementi un izpausmes. (4 stundas)8. Uzvedības un saskarsmes kultūra. Etiķete, tās funkcijas un veidi. Uzvedības normas,

manieres. Uzvedības normas augstskolā. Ārējais izskats un tēla veidošana. Apģērba funkcijas komunikācijā. (4 stundas)

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTS

Mācību spēks: Juris Naudžuns, dr.sc.ing., profesorsMācību priekšmets: IEVADS BŪVNIECĪBĀ

Studijuprogramma:Būvniecība,Transportbūves Studiju profils: Būvniecība Studiju veids: 5 līmeņa profesionālās sudijas

Mācību priekšmeta apjoms: 1KP, Kredītpunkti – 1, stundas – 16, lekcijas – 1, kontrole – I.Mācību priekšmeta mērķis: priekšmeta studijām jāsniedz ieskats būvniecības nozarē, tās

normatīvajos dokumentos un studiju procesa organizācijā būvniecības studiju profilā

Mācību priekšmeta uzdevumi: Vispārējās priekšmeta izpratnes un sistēmiskas domāšanas attīstīšana:

Sniegt priekšstatu par Būvniecības nozares nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, par būvniecības procesa organizāciju;

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana: Iepazīstināt ar studiju organizācijas principiem RTU un Būvniecības fakultātē. (zināšanu līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana: Sniegt pārskatu par Būvniecības fakultātes institūtos veikto pētījumu sasaisti ar praksi un pētījumu rezultātu realizāciju praksē. (zināšanu līmenī);

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas.Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: Ieskaite.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana un literatūras studijas.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Mācību literatūra:

1. Būvniecības likums.2. MK 1997.g. 1.aprīļa noteikumi Nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi”3. MK 1997.g. 6. maija noteikumi Nr. 167 “Būvdarbu autoruzraudzības

noteikumi”4. MK 1997.g. 6. maija noteikumi Nr. 168 “Būvuzraudzības noteikumi”5. www.rtu.lv – 02.02.2004. 6. www.bf.rtu.lv – 02.02.2004.7. www.building.lv – 02.02.2004.

http://www.building.lv/

http://www.bf.rtu.lv/

http://www.rtu.lv/

Programmas saturs.

Būvniecības nozares apskats. Būvniecības nozares nozīme Latvijas tautsaimniecībā. Būvniecības nozares likumdošanas akti. Būvniecības procesa organizācija un norise. Būvniecības nozares profesionālās asociācijas. 1., 2 nedēļa – 2 stundas.

Studiju procesa organizācija būvniecības nozarē. Akadēmiskās bakalaura studijas. Akadēmiskās maģistra studijas. Bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmas. Doktorantūras studijas. ECTS sistēma. Studiju procesu reglamentējošie RTU dokumenti. Studentu pienākumi un tiesības. 3., 4. nedēļa – 2 stundas.

RTU Būvniecības fakultātes institūtu veikto pētījumu sasaiste ar praksi un pētījumu rezultātu realizāciju praksē. Materiālu un konstrukciju institūta pētījumi. Transportbūvju institūta pētījumi. Būvražošanas institūta pētījumi. Būvniecības un rekonstrukcijas institūta pētījumi. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētījumi. 5.-16. nedēļa – 12 stundas.

Kontrole Ieskaite.

RTU mācību priekšmeta pieteikums.

01121.Sporta katedraA.Dati par mācību priekšmetu.

1.Priekšmeta šifrs: HPA1012.Priekšmeta statuss: RTU obligātais priekšmets

3.Studiju līmenis,kurā izmantojams priekšmets: Akadēmiskās izglītības bakalaura studijas(pamatstudijās)

4. Priekšmeta nosaukums: Fiziskā audzināšanaPhysical Training

Daļa Kred.p. Lekc. Pr.d. Lab.d. Darbs Pārbaudes divās daļās 0.0 kr. 0.0 4.0 0.0 II

l.daļa 0.0 kr. 0.0 2.0 0.0 I 2. daļa 0.0 kr. 0.0 2.0 0.0 I

5.Priekšmeta satura anotācija:Peldēšana. Ritmika. Smagatlētika. Sporta spēles. Vispārēja fiziskā sagatavotība.

Swimming.Rhythmics.Weight-lifting.Sports Gsaa.es. General Phvsical Training.

B. Dati par atbildīgo pasniedzēju.1. Muižnieks Jānis

Doktors,Docents

Krievu,Latviešu vai.2.Habilitācijas disertācijas nosaukums :

Struktūrvienība:


Mācību spēks: Ainārs Paeglītis, Dr.sc.ing., asoc.prof.

Mācību priekšmets : VARBŪTĪBAS METODES INŽENIERAPRĒĶINOS

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: BūvniecībaStudiju veids: 5. līmeņa profesionālās studijas

Mācību priekšmeta apjoms: 4 KP, stundas - 64 stundas, lekcijas- 2, praktiskie darbi – 2, kontrole – I

Mācību priekšmeta mērķisApgūt varbūtības metožu un statistikas pielietojumu risku vadībā, lēmumu pieņemšanas uzdevumos un inženierbūvju drošības aprēķinos.

Mācību priekšmeta galvenie uzdevumi Iepazīties ar varbūtību teorijas un statistikas pamatelementiem; Iepazīties ar datu apstrādes un prezentācijas metodēm; Apgūt varbūtību metožu pielietojumu konstrukciju drošuma novērtēšanā un inspekciju

plānošanu.

Priekšmeta mācīšanas metode: Lekcijas, praktiskie darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: Ieskaite par spējām atbilstoši mācību priekšmeta uzdevumiem izmantot lekcijās, kā arī literatūras studijās iegūtās

zināšanas praktisku un pētniecisku jautājumu risināšanā.

Prasības priekšmeta apguveiLekciju apmeklēšana un attiecīgu tēmu apgūšana pēc literatūras avotiem, iegūto zināšanu izmantošana praktisko darbu veikšanai un iegūto rezultātu aizstāvēšanā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībāmLekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas

Mācību grāmatas un ieteicamā literatūra1. Lekciju konspekts.2. I.Elishakoff Probabilistic Theory of Structures. Dover Publications. 1999.3. Risk and Safety in Civil Engineering, Lecture notes, Prof. Dr. M.H.Faber, 2001, Swiss

Federal Institute of Technology.4. O.Krastiņš Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. R.Zvaigzne.1978.g.

5. Probabilistic Assessment of Existing Structures. The Joint Committee on Structural Safety.RAILEM publication, 2001.

6. Jorg Schnaider Introduction to Safety and Reliability of Structures. Structural Engineering documents, IABSE, 1997.

7. Ayyub Bilal M. Probability, statistics, and reliability for engineers and scientists - 2nd ed. Chapman&Hall/CRC, 2003.g.

Programmas saturs

Ievads Risks, drošums, lēmumu pieņemšana nenoteiktības apstākļos.2 stundas.

Varbūtību teorijas pamatelementi Ģenerālkopa, izlase, notikumu veidi, Venna diagrammas, varbūtību teorijas aksiomas.3 stundas.

Nosacījuma varbūtība Pilnā varbūtība, Beiesa formula2 stundas

Gadījuma lielumi Diskrēti un nepārtraukti gadījuma lielumi, histogrammas2 stundas

Variācijas rādītāji Matemātiskā cerība, standartnovirze, mediāna, moda, asimetrijas un ekscesa rādītājs2 stundas.

Teorētiskie varbūtības sadalījumi Binomiālais, eksponenciālais, normālais, logaritmiski normālais, Puasona, Gumbela, Veibula sadalījums; statistisko tabulu izmantošana6 stundas

Statistiskās hipotēzes Ticamības intervāli, statistiskie testi2 stundas

Sakarību ciešuma pētīšana Korelācija un regresija2 stundas

Drošuma koncepcija un sistēmu drošums Rindveida sistēmas un paralēlās sistēmas4 stundas

Sistēmu atteices modeļi Defektu koks un notikumu koks2 stundas

Inženierbūvju drošums Robežstāvokļu metode, drošuma indekss, nenoteiktību modelēšana.

3 stundas

Drošuma aprēķinu metodes Pirmās un otrās kārtas drošuma analīzes metodes (FORM/SORM), Montekarlo simulāciju metodes.2 stundas

Kontroles metode - I

Macibu priekšmeta aprakstsMacibu speks : Maris Knite, Dr.habil.phys.,profesorsMacibu priekšmeta nosaukums: FizikaStudiju programma: TransportbuvesStudiju veids: Profesionalas studijasStudiju limenis: BakalauraMacibu priekšmeta apjoms: 6 KPMacibu priekšmeta merkis:Priekšmeta “FIZIKA” merkis ir :dot iespeju studentiem apgut teoretiskas zinašanas un praktiskas iemanas fizikaaugstskolas limeni, pielietojot augstakas matematikas elementus,attistit fizikali-tehnisko pasaules uztveri un logisko domašanu,radit interesi par jaunakajiem sasniegumiem fizika un to pielietošanu dažadutehnikas problemu risinašana, tai skaita, augstas pievienotas vertibastehnologijas.Macibu priekšmeta uzdevumi:nodrošinat iespeju studentiem iegut musdienu fizikas pamatzinašanu kopumu,lekcijas paradit fizikas teoretisko jautajumu saistibu ar praksi, veicot realusvienkaršus eksperimentus un fizikalo paradibu demonstracijas, ka ari risinotfizikas praktiskos uzdevumus,laboratorijas nodarbibas nodrošinat iespeju studentiem veikt fizikalo paradibupetijumus, apgut merijumu matematisko apstradi , veikt rezultatu analizi un izdaritsecinajumus.Apgut prasmes sekojošas jomas:fizikas praktisko uzdevumu risinašana,eksperimentu rezultatu matematiskaja apstrade.Macibu literatura:1. Fizika / A.Valtera redakcija. – R.: Zvaigzne. 1992. – 643 lpp.2. A.Apinis. Fizika. – R.: Zvaigzne, 1972. – 706 lpp.3. Petrovskis. Mehanika. – R.: Zvaigzne, 1976. – 360 lpp.4. J.Kručans. Molekularfizika. – R.: Zvaigzne, 1975. 278 lpp.5. J.Platacis. Elektriba. – R.: Zvaigzne, 1974. – 494 lpp.6. M.Knite. Elektrostatika. - R.:RTU, 1993. - 34 lpp.7. O.Students. Optika. – R.: Zvaigzne, 1971. – 412 lpp.8. K.Švarcs, A.Ozols. Holografija – revolucija optika. – R.: Zinatne, 1975. – 208lpp.9. J.Eiduss, U.Zirnitis. Atomfizika. – R.: Zvaigzne, 1978. – 328 lpp.10. B.Rolovs. – Kodolfizika. – R.: Latvijas Valsts izdevnieciba, 1964. – 390 lpp.11. Fizikas uzdevumu risinašana / A. Valtera redakcija. – R.: Zvaigzne, 1982. –175 lpp.12. V.Volkenšteine. Uzdevumu krajums fizika. – R.: Zvaigzne, 1968. – 353 lpp.13. Uzdevumi / Sast. A.Kiploka, M.Jansone, I.Klincare. – R.: RTU, 1998. – 53 lpp.14. Uzdevumi / Sast. A. Kiploka, M.Jansone, I.Klincare. – R.: RTU, 1999. – 70 lpp.15. Fizikas praktikums Tehniskas universitates studentiem / Sast. M.Jansone,I.Klincare, A.Kiploka. – R.: RTU, 1997. – 113 lpp.

16. Noverojumu un merijumu rezultatu matematiskas apstrades pamati. Metodiskinoradijumi laboratorijas darbu veikšanai / Sast. A.Valters, N.Zagorska. – R.:RTU, 1991. – 25 lpp.17. Fizikas praktikuma laboratorijas darbu atskaites noformešana / Sast.A.Kalnača, J.Zvirgzde. – R.: RPI,1989. – 18 lpp.18. Praktikums mehanika / Sast. A.Kurzemnieks, V.Rupeneits. – R.:RTU, 1991. –34 lpp.19. I.Abrams, J.Berzinš, V.Rupeneits, U.Upmanis. Praktikums mehanika unmolekularfizika.. – R.: RPI, 1982. – 65 lpp.20. A.Okmanis. Praktikums elektriba. – 3. Parstr. izd. –R.: Zvaigzne, 1977. – 270lpp.21. A.Valters. Praktikums optika un atomfizika. – R.: RPI, 1985. – 104 lpp.22. M.Jansone, I.Klincare, A.Kiploka, I.Klemenoks, M.Knite, V.Novikovs. Fizikaspraktikums tehniskas universitates studentiem. Riga, RTU, 2001,172 lpp.23. I.Klincare, M.Jansone, A.Kiploka, I.Klemenoks, M.Knite, V.Novikovs. Fizikaspraktikums tehniskas universitates studentiem. Riga, RTU, 2001,189 lpp.24. M.Jansone, A.Kalnača, J.Blums, A.Kiploka, I.Klemenoks, A.Medvids,M.Knite.Uzdevumu krajums visparigaja fizika. Riga, RTU, 2000, 247 lpp.25. M. Knite, J.Blums. Physics for speciality “Management of Customs “ at RigaTechnical University, Proc. of Second European International Conference on“Physics Teaching in Engineering Education”, (PTEE 2000), Budapest,Hungary, 2000, 4 pages, http://www.bme.hu/ptee2000/papers/knite.pdfPriekšmeta macišanas metode1.LekcijasLekciju uzdevums ir iepazistinat ar :priekšmeta terminologijumatematisko aparatufizikas likumiem, fizikalo paradibu interpretacijufizikas eksperimentu demonstracijam2.Praktiskie darbiPraktiskajos darbos ietilpst tipveida uzdevumu patstaviga risinašana.3.Laboratorijas darbiPriekšmeta “FIZIKA” apguves gaita studenti veic 6 laboratorijas darbus no zemakminetajiem I semestri:1) “Maksvela svarsts”2) “Rotacijas kustibas petišana ar Oberbeka iekartu”3) “Kermena kustibas atruma noteikšana ar verpes ballistisko svarstu”4) “Lodites kustibas atruma noteikšana ar ballistisko svarstu”5) “Vienmerigi paatrinatas kustibas petišana ar “Atvuda” iekartu “6) “Elektrisko meraparatu parbaude un merdiapazona paplašinašana”7) “Elektriska lauka petišana”8) “Kompensacijas metode, elementa elektrodzinejspeka un iekšejas pretestibasnoteikšana”II semestri ari veic 6 laboratorijas darbus no zemak minetajiem :1) ”Vielu elektriskas vaditspeja un tas atkariba no temperaturas”:a)metalu elektriska vaditspeja,

b)pusvaditaju elektriska vaditspeja.2) “Zemes magnetska lauka horizontalas komponentes noteikšana artangensgalvanometru”.3) “Mainstravas kede. Induktivitates un kapacitates noteikšana”.4) “Gaismas interference”a) Junga dubulsprauga,b) Nutona gredzeni.5) “Plakans difrakcijas režgis”.6) “Gaismas polarizacija”.7) “Fotoefekts”.8) “Spektroskopija” .9) “Radioaktiva starojuma dozas jaudas noteikšana”.4.KontroldarbiKontroldarbos tiek parbaudits, ka studenti ir apguvuši lekcijas sniegtas zinašanas.5.Patstavigais darbsPatstavigais darbs tiek paredzets:lekciju materiala un macibu literaturas studijam,pastavigai uzdevumu risinašanai,pielaides iegušanai laboratorijas darbu izpildei,laboratorijas darbu atskaites sagatavošanai.6.KonsultacijasKonsultacijas tiek sniegtas lekciju materiala paskaidrošanai un patstavigo uzdevumuveikšanai

FIZIKAS PROGRAMMA1.semestris. 3 kreditpunkti un 3 stundas nedela: lekcijas – 2 stundas, laboratorijasdarbi – 1 stunda, praktiskie darbi – 0 stunda.2.semestris. 3 kreditpunkti un 3 stundas nedela: lekcijas – 2 stundas, laboratorijasdarbi – 1 stunda, praktiskie darbi – 0 stunda.1.semestrisMEHANIKAS FIZIKALIE PAMATIIevads materiala punkta un absoluti cieta kermena kinematika. Fizikaspriekšmets un ta sakars ar citam zinatnem. Mehaniska kustiba. Atskaišu sistemas.Materials punkts. Trajektorija. Parvietojums un celš. Atrums unpaatrinajums.Tangencialais un normalais paatrinajums. Materiala punkta kustiba paaploci. Sakars starp lineara un lenkiska atruma un paatrinajuma vektoriem.Materiala punkta dinamika. Pirmais Nutona likums. Inercialas atskaišusistemas. Kermenu mijiedarbiba.Speks, masa. Otrais Nutona likums. Impulss(kustibas daudzums). Trešais Nutona likums. Impulsa nezudamibas likums.Speku veidi mehanika. Elastibas speki.Berzes speki. Gravitacijas speki.Jedziens par speka lauku. Gravitacijas lauks un ta intensitate. Smaguma speku lauksap Zemi.Darbs. Mainiga speka darbs. Jauda. Konservativie un nekonservativiespeki.Potenciala energija. Sakars starp speku un potencialo energiju. Elastigideformeta kermena energija. Energijas nezudamibas likums mehanika. Sistemaslidzsvara nosacijums.

Cieta kermena dinamika. Jedziens par absoluti cietu kermeni. Kermenatranslacijas un rotacijas kustiba. Cieta kermena inerces (masas) centrs.Speka moments. Inerces moments. Rotacijas kustibas dinamikaspamatvienadojums. Impulsa moments. Impulsa momenta nezudamibas likums.Rotejoša kermena kinetiska energija.Mehaniskas svarstibas. Periodiska kustiba. Harmoniskas svarstibas.Svarstibu raksturojošie lielumi: amplituda, faze, frekvence, periods. Harmoniskusvarstibu saskaitišana. Savstarpeji perpendikularu svarstibu saskaitišana.Harmonisku svarstibu dinamika. Kvazielastigie speki. Matematiskais un fizikalaissvarsts. Harmonisku svarstibu kinetiska, potenciala un pilna energija. Rimstošassvarstibas. Uzspiestas svarstibas. Rezonanse.Vilni Vilnu veidošanas. Garenvilni un škersvilni. Vilnu virsma un vilnu fronte.Heigensa princips. Plakana vilna vienadojums. Vilna garums. Superpozicijasprincips. Koherenti vilnu avoti. Vilnu interference. Stavvilni. Jedziens par vilnudifrakciju. Vilnu energija. Umova vektors.MOLEKULARA FIZIKA UN TERMODINAMIKATermodinamiskas sistemas. Ideala gaze. Makroskopisku kermenutermodinamiska un molekulari kinetiska petišanas metode. Molekulu siltuma kustiba.Brauna kustiba. Sistemas stavoklis. Stavokla parametri. Lidzsvara un nelidzsvarastavokli. Idealas gazes stavokla vienadojums.Molekulari kinetiskas teorijas fizikalie pamati. Ideala gaze ka realu gazumolekulari kinetiskas teorijas pamatvienadojums. Vienatomu molekulas videjatranslacijas kustibas energija un tas sakars ar temperaturu. Brivibas pakapju skaitsun daudzatomu molekulas videja energija.Idealas gazes iekšeja energija.Gazes molekulu atrumu sadalijums. Sadalijuma funkcija. Maksvelasadalijums. Maksvela sadalijuma grafiks. Molekulu visvarbutigakais, videjaisaritmetiskais un videjais kvadratiskais atrums. Molekulu sadalijums pa translacijaskustibas kinetiskas energijas vertibam. Maksvela sadalijuma eksperimentalaparbaude.Ideala gaze smaguma speku lauka. Dalinu blivuma izmaina atkariba noaugstuma. Bolcmana sadalijums. Maksvela-Bolcmana sadalijums.Molekulu savstarpeja sadursme. Molekulu efektivais diametrs. Molekuluvidejais briva cela garums.Parneses procesi. Molekulu siltuma kustiba un ar to saistita masas, impulsaun energijas parnese. Difuzija, viskozitate un siltuma vaditspeja gazes. Difuzijas,viskozitates un siltumvaditspejas eksperimentalie likumi. Difuzijas, viskozitates unsiltumvaditspejas koeficientu aprekinašanas molekulari kinetiska teorija.Termodinamikas pamati. Lidzsvara un nelidzsvara procesi. Gazes veiktaisdarbs, mainoties tilpumam. Pirmais termodinamikas likums. Idealas gazessiultumietilpiba. Izoprocesi. Adiabatisks process. Gazes veiktais darbs dažadosprocesos. Cikliskie procesi.. Otrais termodinamokas likums. Entropija. Entropijasizmainas atgriezeniskos un neatgriezeniskos procesos. Stavoklu varbutiba..Entropijas un stavoklu varbutibas sakars. Otra termodinamikas likuma statiska jega.ELEKTR0MAGNETISMSElektriskais lauks vakuuma. Elektriska ladina ipašibas. Elementarladinš.Ladina nezudamibas likums. Kulona likums. Elektriskais lauks. Lauka intensitate.

Lauku superpozicijas princips. Intensitates vektora plusma. Ostrogradska-Gausateorema. Lauka intensitates aprekinašana dažadiem ladetiem kermeniem.Elektriska lauka speku darbs, parvietojot ladinus. Lauka intensitates vektoracirkulacija. Potencials. Elektriska lauka intensitates un potenciala sanstarpejaissakars. Punktveida ladina potencials. Elektriskais lauks ladeta vaditaja iekšiene.Ladinu sadalijums vaditajos.Elektriskais lauks dielektrikos. Brivie un saistitie ladini. Elektriskais dipols.Elektriskais dipolmoments. Dipols homogena elektriska lauka. Polaras un nepolarasmolekulas. Dielektriku polarizacija. Polarizacijas vektors. Elektriska lauka indukcija(nobide).Vaditaji elektriskaja lauka. Vaditaji elektriskaja lauka. Vaditaju elektriskakapacitate. Kondensatori. Ladinu sistemas energija. Ladeta vaditaja energija. Ladetakondensatora energija. Elektrostatiska lauka energija. Lauka energijas blivums.Lidzstrava. Stravas stiprums. Stravas blivums.Oma likums kedes posmam.Vaditaju pretestiba. Stravas avoti. Elektrodzinejspeks. Oma likums pilnai kedei. Omalikums kedes posmam, kura ir dzinejspeks. Sazarotas kedes. Kirhofa likumi. Stravasdarbs un jauda. Džoula - Lenca likums.Metalu elektrovaditspejas elementara klasiska teorija. Oma un Džoula-Lencalikumu izvedums, pamatojoties uz klasisko elektronu teoriju. Oma likumapielietošanas robežas.Magnetiskais lauks vakuuma. Stravu magnetiska mijiedarbiba. Magnetiskaislauks. Ampera likums. Stravas konturs magnetiskaja lauka. Stravas konturamagnetiskais moments. Magnetiska indukcija. Magnetiska konstante. Ampera speks.Kustošu ladinu magnetiskais lauks.. Lorenca speks. Ladetu dalinu kustiba homogenamagnetiskaja lauka.Stravu magnetiskais lauks. Bio- Savara-Laplasa likums stravas elementam.Taisnas un rinka stravas magnetiskais lauks. Magnetiskas indukcijas vektoracirkulacija. Solenoida magnetiskais lauks.Magnetiska plusma.Stravas konturaparvietošanas darbs magnetiskaja lauka.Magnetiskais lauks viela. Magnetiska lauka un vielas mijiedarbiba. Jedzienspar elementarstravam.Vielas magnetizacija. Magnetizacijas vektors. Magnetiskauznemiba. Magnetiska caurlaidiba.Magnetiska lauka intensitate.Magnetiki. Vielu iedalijums diamagnetikos, paramagnetikos unferomagnetikos. Diamagnetisms. Paramagnetisms. Magnetiskas uznemibas atkaribano temperaturas. Feromagnetisms. Domeni. Histereze. Kiri punkts.Elektromagnetiska indukcija. Faradeja elektromagnetiskas indukcijaseksperimenti. Faradeja elektromagnetiskas indukcijas likums. Lenca likums.Pašindukcija. Induktivitate. Savstarpeja indukcija. Magnetiska lauka energija.Magnetiska lauka energija. Magnetiska lauka energijas blivums.Maksvela vienadojumi. Faradeja elektromagnetiskas indukcijas likumavisparinajums. Nobides stravas.Vispariga Maksvela vienadojumu sistema integralaforma.2.semestrisELEKTROMAGNETISMS(turpinajums)Elektromagnetiskas svarstibas. Svarstibu konturs. Harmoniskas

elektromagnetiskas svarstibas un to vienadojums. Rimstošas elektromagnetiskassvarstibas, to vienadojums. Svarstibu rimšanas koeficients, frekvence, svarstibulogaritmiskais dekrements. Uzspiestas elektromagnetiskas svarstibas, tovienadojums, amplitudas un fazes analize. Rezonanse.Elektromagnetiskie vilni. Elektromagnetisko vilnu diferencialvienadojums un taatrisinajums. Vilnu ipašibas. Energija. Umova-Pointinga vektors. Elektromagnetiskovilnu skala.VILNU OPTIKAGaismas dispersija. Gaismas absorbcija. Bugera likums.Gaismas interference. Koherentu vilnu iegušana. Divu koherentu vilnuinterferences ainas aprekins. Optiskais celš. Optiska gajuma diference. Gaismasavota nemonohromatiska un gaismas avota izmeru loma interference.Interferences lietošana: interference planas kartinas, interferometri, dzidrinataoptika.Gaismas difrakcija. Heigensa-Frenela princips. Frenela zonu metode. Zonuplate. Difrakcija apala sprauga un aiz apala ekrana. Difrakcijas reýgis. Optiskoinstrumentu izškiršanas speja. Rentgenstaru difrakcija telpiska reýgi. Holografija.Gaismas polarizacija. Dabiska un polarizeta gaisma. Lineari polarizetasgaismas iegušana. Malisa likums. Brustera likums. Gaismas dubultlaušana.Polaroidi. Polarimetri. Optiski aktivas vielas.STAROJUMA KVANTU DABA.Siltuma starojums. Izstarošanas un absorbcijas speja. Kirhofa likums. Absolutimelns kermenis. Energijas sadalijums absoluti melna kermena starojuma spektra.Stefana-Bolcmana likums. Vina parbides likums. Kvantu hipoteze un Planka formula.Optiska pirometrija.Arejais fotoelektriskais efekts, ta likumi. Fotoni. Einšteina vienadojums. Fotonamasa un impulss. Gaismas spiediens. Komptona efekts.Elekromagnetiska starojuma korpuskularo un vilnejado ipašibu dialektiskavieniba.KVANTU MEHANIKAS UN ATOMFIZIKAS ELEMENTIKvantu mehanikas elementi. Debrolji hipoteze. Vielas korpuskulari vilnejadoipašibu eksperimentalais apstiprinajums. Nenoteiktibu sakariba. Vilnu funkcija, tasstatistiska jega, Šredingera vienadojums stacionariem stavokliem. Dalina homogenataisnstura dzila potenciala bedre. Energijas un dalinas impulsa kvantešana. Linearsharmonisks oscilators.Atoma uzbuves modeli. Bora teorija. Udenraža atoms kvantu mehanika.Galvenais, orbitalais un magnetiskais kvantu skaitlis. Spins un ta eksperimentalaispamatojums. Spina kvantu skaitlis. Pauli princips.Gaismas emisija un absorbcija atoma. Spontanais starojums. Uzspiestais(inducetais) starojums. Luminescence. Lazeri.CIETVIELU FIZIKAS ELEMENTIEnergetisko zonu veidošanas kristalos. Elektronu sadalijums pa energijaszonam. Valenta zona, vaditspejas zona un aizliegta zona. Kvazidalinas – vaditspejaselektroni un caurumi. Efektiva masa. Vielu iedalijums metalos, pusvaditajos unizolatoros no zonu teorijas viedokla. Jedziens par Boze-Einšteina un Fermi-Dirakakvantu statistikam. Metalu vaditspejas kvantu teorija. Fermi energija. Fermi limenis.

Pusvaditaju pašvaditspeja un piejaukumvaditspeja. Donori un akceptori, n –tipa un p tipa pusvaditaji. Fermi limenis pusvaditajos. Kontaktparadibas. Pusvaditajuelektroniskas ierices.ATOMU KODOLU FIZIKAS UN ELEMENTARDALINU FIZIKAS ELEMENTIAtoma kodola uzbuve un sastavs, ta raksturlielumi. Nukloni un to mijiedarbe.Jedziens par kodolspeku dabu. Kodola modeli. Saites energija un kodola masasdefekts.Radioaktivitate un tas veidi. Alfa, beta, gamma starojumu likumi un rašanasmehanismi. Radioaktivas sabrukšanas likums. Radioaktiva starojuma biologiskaiedarbiba.Kodolreakcijas un nezudamibas likumi. Kodolu dališanas reakcijas. Kedesreakcijas. Kodolu sintezes reakcijas. Kodoltermisko reakciju vadišanas problema.Jedziens par kodolenergetiku.Elementardalinas, to klasifikacija un savstarpeja parveršanas. Kvarki. Četruveidu fundamentalas mijiedarbes, to saistiba.



Datormācība (pamatkurss) Computer Sciences (fundamental course)

Mācību priekšmeta pasniedzējs: Felikss Bulavs, Dr.hab.sc.ing., prof., Ivars Radiņš, Dr.sc.ing., as.prof.

Studiju programma BūvniecībaStudiju profils BūvniecībaStudiju veids akadēmiskā; profesionālāStudiju līmenis bakalaurs, prakt. inžen.Studiju virziens būvniecība.

Mācību priekšmeta apjoms – 3 KP.

Mācību priekšmeta mērķis

Apgūt iemaņas programmēšanā Turbo Pascal valodā. Veikt patstāvīgu programmu sastādīšanu, kompilēšanu un pielietošanu uzdevumu risināšanai. Pielietot Pascal valodas bibliotēkas standartprogrammu paketes.

Mācību priekšmeta uzdevumi

Galvenie uzdevumi ir: apgūt iemaņas programmu sastādīšanā, to noskaņošanā un izmantošanā praktisku uzdevumu risināšanai; apgūt racionālas nestandarta aprēķinu darba metodes daudznosacījumu un ciklveida uzdevumu risināšanā; izkopt uzdevumu algoritmizācijas iemaņas;

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts

1. G. Spalis. Turbo Pascal for Windows. Rīga, Datorzinību centrs. 1998,126 lpp.2. A.Jepaņešņikovs,V. Jepaņešņikovs. Programmēšana Turbo Pascal 7.0 vidē.

Maskava, 1998, 367 lpp. ( krievu val.)3. A. Ratnieks. Datormācība. Lekciju konspekts. Rīga, 1997, 82 lpp.

Priekšmeta mācīšanas metode

Lekcijas, laboratorijas darbi pie datora, individuāli studentu darbi un to aizstāvēšana.

Priekšmeta apguves vērtējums Eksāmens (spec. RBBPO, RBBQO) vai ieskaite (spec. RBVBO, RBPBO) par veiktajiem patstāvīgajiem darbiem.Prasības priekšmeta apguvē

Laboratorijas darbu apmeklēšana vai attiecīgās tēmas apgūšana pēc literatūras avotiem un obligāta individuālo aprēķinu darbu veikšana un aizstāvēšana.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējam laboratorijas (praktiskajam) darbam

Zināšanas par laboratorijas darba veikšanas metodiku un praktiskās aprēķinu programmas pielietošanas principiem un paņēmieniem.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs

Darbu ieskaites pārrunas.

Mācību priekšmeta saturs

Informātika un datori. Informācijas pamatjēdzieni. Informācijas mērvienības: baits - bits. Informācijas pārraide ar nepārtrauktiem un diskrētiem signāliem. Burtu attēla elementu pieraksts ciparu veidā. Skaitīšanas sistēmas ar atškīrīgām bāzēm. Veselie skaitļi, reālie skaitļi eksponentformā un fiksēta punkta formā. Informācijas attēļojums datora reģistros un atmiņā. Īss pārskats paŗ galvenajām algoritma valodām un to salīdzi-nājums.

Dati un to iedalījums. Elektroniskā skaitļotāja uzbūve. Datora galvenās sastāvdaļas, to funkcijas.Centrālais procesors, atmiņas iekārtas, ieveda-izveda kanāli un iekārtas. Datoru darbības pamatprincipi. Operētājsistēma, tās loma un uzdevumi. Faili un direktoriji, to veidi un struktūra. Nozīmīgākās OS programmas.

Uzdevumu sagatavošana un risināšana ar datoru. Uzdevumu algoritmizēšana. Algoritmu shēma. Algoritmu struktūras ( lineāra, sazarota, cikliska, iteratīva ). Programmas elementi : konstantes, mainīgie lielumi, operātori. Tipveida programmas struktūra. Apraksta daļas saturs.

Skaitliskās, loģiskās un rakstzīmju konstantes, to pieraksts programmā. Mainīgo lielumu apzīmējums un to apraksts. Aritmētiskās, loģiskās un rakstzīmju izteiksmes. Aritmētiskās un loģiskās operācijas. Piešķires, ievades un lineāru nesazarotu programmu veidošana. Iezīmes un pārejas operātori. Vairākkārtīgi sazarojumi. Nosacījumu operātori. Vienkāršie un saliktie operātori. Cikla operātori. Cikls ar fiksētu atkārtojumu skaitu.

Vien - un vairākdimensionāli masīvi. To uzpildīšana un elementu sakārtošanas metodes. Darbības ar masīviem un to elementiem.

Standarfikcijas, lietotāja veidotās funkcijas un procedūras. Formālie un faktiskie parametri. Rekursīvās funkcijas un procidūras. Darbs ar programmu bibliotēkām. Biežāk lietojamās bibliotēku programmas.

Programmu kļūdu meklēšanas metodika. Sintaktiskās un loģiskās kļūdas. Nekorekti ievadīti dati. Programmu testēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

kursa apjoms 48 stundas;lekcijas 24 stundas;laboratorijas darbi 24 stundas; ;individuālo darbu aizstāvēšana;ieskaite;eksāmens

Kalendārais plāns

Skat.mācību priekšmeta Datormācība (pamatkurss) būvniekiem programmu BBM 103.

Mācību priekšmeta Datormācība (pamatkurss) būvniekiem nozīme būvniecības bakalauru un profesionālo studiju PROGRAMMĀS.

Mācību priekšmets sagatavo studentu racionālai turpmāko studiju priekšmetu apguvei. Dod iespēju studentam patstāvīgi rast risinājumu jebkurai algoritmizējamai problēmai uzdotās precizitātes robežās.


Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafikaBTG131.0 UO; B 2.00 K (0.00-0.00-2.00) I; D

Studiju programma Transportbūves,Būvniecība

Studiju veids ProfesionālaisStudiju līmenis Profesionālās studijas

Mācību spēks Modris Dobelis Dr.Sc.ing., profesors

Mācību priekšmeta apjoms:

2 KP

Mācību priekšmeta mērķis:

Dot studentiem detalizētu sapratni par grafiskās komunikācijas pamatlīdzekļu pielietošanas teoriju un attīstīt grafiskās iemaņas inženiertehnisko ideju izteikšanā un problēmu risināšanā.

Mācību priekšmeta uzdevumi:

1. Dot studentiem teorētiskos pamatus un metodes telpas objektu attēlošanai divu dimensiju rasējumā.

2. Apgūt kompleksā rasējuma veidošanas paņēmienus eiropiskajā un amerikāniskajā sistēmās.

3. Veidot iemaņas telpisko objektu ģeometriskās formas analīzē.4. Dot pamatzināšanas par datorizētās rasēšanas un datorizētās

projektēšanas sistēmām.

Mācību valoda: Priekšmeta apmācību realizē latviešu un angļu valodā.

Rekomendētā literatūra:Mācību grāmatas: 1. Dobelis M., Jurāne I., Z. Veide, u.c. Inženiergrafika. Rīga: RTU.

2003. -180 lpp.2. V. Jurāns, V. Rieksts, A. Seņins. Inženiergrafika. 1983.3. A. Blaus. Tēlotājas ģeometrijas pamatjautājumi. 1976.4. А. Д. Посвянкий. Краткий курс начертательной геометрии.

1974.5. А. А. Чекмарев. Инженерная графика. 1988.6. В. Е. Михайленко. Инженерная графика. 1990.7. А. И. Лагерь. Инженерная графика. 1985.8. G. C. Beakley. Introduction to Engineering Graphics. 1971.9. M. Dobelis. Ievads datorgrafikā. Rīga: Zvaigzne. 1999.

Lekciju konspekti: 1. A. Vicinskis. Tēlotāja ģeometrija. Rīga: RTU. 1999.2. M. Dobelis. Descriptive Geometry and Engineering Graphics.

Textbook for Foreign Department Students. 1999.

Mācīšanas metodes: Lekcijas, individuāli praktiskie un laboratorijas darbi nodarbībās,grafiskie mājas darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi:

Ieskaite par spēju patstāvīgi pielietot iegūtās zināšanas praktiskajā un pētnieciskajā darbā inženiertehnisku problēmu risināšanā saskaņā ar mācību priekšmeta uzdevumiem

Priekšmeta apguvei veltītais laiks kontaktstundās:

Lekcijas par tēmāmIndividuālie vingrinājumiMājas darbiGrafiskie darbiKontroldarbiIeskaite

23 %23 %19 %16 %13 % 6 %

Prasības priekšmeta apguvei:

Iepazīšanās ar priekšmeta attiecīgas tēmas teorētiskās daļas pamatjautājumiem pirms nodarbības. Obligāta ir praktisko un laboratorijas nodarbību apmeklēšana. Savlaicīga un regulāra vingrinājumu, grafisko un mājas darbu izpilde un nodošana.Savlaicīga kontroldarbu uzrakstīšana.

Vērtēšanas metodika: Grafiskā valoda ir viens no tehniskās domas izteiksmes veidiem. Studentu darbi tiek vērtēti ar atzīmi, lai raksturotu viņa grafiskās komunikācijas spējas un kultūru. Par katru izpildīto darbu studentam jāsaņem apmierinoša atzīme.Galīgā ieskaites atzīme tiek aprēķināta kā vidējā no trim atzīmēm:

kontroldarba atzīme par tēlotājas ģeometrijas kursu; kontroldarba atzīme par inženiergrafikas kursu; vidējā atzīme par visiem individuālajiem darbiem.

Priekšmeta apmācība: Ievada nodarbībā.Izskaidro priekšmeta apmācības mērķi un uzdevumus. Studentiem ir pieejamas lekciju tēmas, laboratorijas, praktisko un mājas darbu izpildes kalendārie plāni visam semestrim. Tiek izskaidroti mācību priekšmeta sekmīgas studēšanas priekšnoteikumi: mācību literatūras izvēle no rekomendētā saraksta; tēmu apguves paškontroles jautājumi; priekšmetā nepieciešamo instrumentu un piederumu saraksts

grafisko darbu izpildei; pareiza studenta darba organizācijas pamatprincipi, studējot jeb

patstāvīgi apgūstot mācību priekšmetu:jaunā tēma jāizlasa patstāvīgi literatūrā pirms

nodarbības; nodarbībā pasniedzējs paskaidro tikai grūtāk saprotamo vielu un atbild uz jautājumiem;

savlaicīgi jāizpilda un jānodod vingrinājumus un individuālos darbus;

savlaicīgi un sekmīgi jāuzraksta kontroldarbi.Tematiskajās lekcijās.Studentiem jau jāzin pamattermini un definīcijas, lai lietderīgi varētu izmantot lekcijas laiku par jauno tēmu. Pasniedzēji aplūko jaunās vielas grūtāk saprotamos jautājumus un akcentē tās daļas, kuras jāizmanto darbu izpildē. Pasniedzēji norāda, kuras nodaļas studēt turpmāk un kādas ir atšķirības terminos un apzīmējumos dažādajās mācību grāmatās.

Praktiskajās nodarbībās.Teorētisko jautājumu izpratne tiek nostiprināta pildot individuālos vingrinājumus un grafiskos darbus. Lai taupītu studentu laiku, 60 % no izpildāmajiem darbiem tiek pildīti uz izdales materiāla. Izdales materiāls ietver uzdevumu sākuma nosacījumus, svarīgāko teorētisko jautājumu konspektīvu izklāstu vai atgādinājumus par momentiem, kur studenti visbiežāk pielaiž kļūdas. Nodarbības laikā studenti nekavējoties sāk risināt uzdevumus un pasniedzēji konsultē studentus.Laboratorijas darbos.Laboratorijas darbos strādā ar telpiskiem ģeometriskajiem modeļiem, mērinstrumentiem un rokasgrāmatām, kuri nav pieejami studentiem patstāvīgam darbam mājās. Laboratorijas darbi par datorgrafikas un datorprojektēšanas jautājumiem notiek auditorijās. Mājas darbi.Paredzēti darbietilpīgāko teorētisko jautājumu patstāvīgai apguvei.

Tematiskais plāns: Skatīt pielikumu: Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika BTG131.0Lekciju, laboratorijas un praktisko darbu kalendārais plāns.


Datorgrafika (būvgrafika)BTG242.0 FO; B 2.00 K (0.00-0.00-2.00) I

Studiju programma Transportbūves, Būvniecība

Studiju veids ProfesionālāsStudiju līmenis Profesionālās studijas

Mācību spēksModris Dobelis Dr.Sc.ing., profesors

Mācību priekšmeta apjoms:

2 KP

Mācību priekšmeta mērķis:

Dot studentiem vispārīgos principus par inženiertehnisku būvju projektu tehniskās dokumentācijas izstrādāšanā tradicionālajā tehnikā, kā arī ar datorizētās rasēšanas un projektēšanas līdzekļu pielietojumu.


1. Dot teorētiskos pamatus un speciālās metodes būvobjektu attēlošanai plaknē.

2. Iepazīties ar dažādiem celtniecības rasējumu veidiem un to izpildīšanas noteikumiem.

3. Iepazīties ar kotētām projekcijām un to pielietošanu ar zemes darbiem saistīto projektu izstrādāšanā.

4. Apgūt datorizēto rasēšanas un projektēšanas sistēmu teorētiskos pamatus.

5. Attīstīt praktiskās iemaņas celtniecības rasējumu veidošanā ar datorizētās rasēšanas un projektēšanas sistēmām.

Mācību valoda: Priekšmeta apmācību realizē latviešu un angļu valodā.

Rekomendētā literatūra:

Mācību grāmatas: 1. Korojevs J. Rasēšana celtniekiem. Rīga: Zvaigzne. 1975. – 276 lpp.

2. M. Dobelis. Inženiergrafika. Ievads datorgrafikā. Rīga: Zvaigzne. 1999. – 48 lpp.

3. Cūberga M. Tēlotāja ģeometrija. Ēnu teorija, perspektīva, kotētās projekcijas. Īss lekciju konspekts un uzdevumu krājums. Rīga: RTU. 1991. –112 lpp.

Metodiskie materiāli: 4. Dobelis M. Datorgrafika būvniecībā. Pamatjēdzieni ēku telpiskajā modelēšanā. RTU: TGIDG, 1998. –21 lpp.

5. Dobelis M. Būvniecības datorgrafika. Ēkas telpiskā modelēšana. Laboratorijas darbs. RTU: TGIDG, 1997-2003. –16 lpp.

Mācīšanas metodes: Praktiskas nodarbības par tēmām, individuāli grafiskie mājas darbi,laboratorijas darbi datoru klasē.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi:

Ieskaite par spēju patstāvīgi pielietot iegūtās zināšanas praktiskajā darbā inženiertehnisku problēmu risināšanā saskaņā ar mācību priekšmeta uzdevumiem.

Prasības priekšmeta apguvei:

Patstāvīga iepazīšanās ar priekšmeta attiecīgās tēmas teorētiskās daļas pamatjautājumiem pirms nodarbībām datoru klasē. Obligāta ir laboratorijas nodarbību apmeklēšana datoru klasē.Savlaicīga un regulāra grafisko mājas darbu izpilde un nodošana.Savlaicīga kontroldarba uzrakstīšana.

Vērtēšanas metodika: Studentu darbi tiek vērtēti ar atzīmi, lai raksturotu viņa grafiskās komunikācijas spējas un kultūru. Par katru izpildīto mājas darbu studentam jāsaņem apmierinoša atzīme. Laboratorijas darbā jāizpilda viss aprakstā paredzētais.Galīgā ieskaites atzīme tiek aprēķināta kā vidējā par grafiskiem mājas darbiem un laboratorijas darbu datoru klasē.

Priekšmeta apmācība: Ievada nodarbība.Izskaidro priekšmeta apmācības mērķi un uzdevumus, ievērojot tehnisko nodrošinājumu priekšmeta apguvei tekošajā mācību gadā. Tiek izskaidrotas prasības ieskaites saņemšanai mācību priekšmetā.Tematiskās praktiskās nodarbības.Pirms nodarbības studentiem patstāvīgi pēc literatūras jāapgūst pamattermini un definīcijas, lai lietderīgi varētu izmantot nodarbības laiku par jauno tēmu. Pasniedzēji aplūko jaunās vielas grūtāk saprotamos jautājumus un akcentē tās daļas, kuras jāizmanto mājas darbu izpildē.Mājas darbi.Paredzēti darbietilpīgāko teorētisko jautājumu patstāvīgai apguvei. Izpildītie mājas darbi jāaizstāv.

Laboratorijas darbi.Laboratorijas darbus studenti izpilda datoru klasē. Uzdevums: izveidot ēkas telpisko datormodeli; apgūt kā no primārā objekta modeļa iegūst datora veidoto sekundāro informāciju — plānu, griezumu, fasādes, perspektīvu; specifikāciju ģenerēšana no virtuālās ēkas datormodeļa.

Izmantotā programmatūra:

Teorētiskie jautājumi tiek nostiprināti praktiskajās nodarbībās, izmantojot licencētas datorizētās rasēšanas vai projektēšanas programmatūras.

Tematiskais plāns: Skatīt pielikumu: Datorgrafika (būvgrafika) BTG242.0Kalendārais plāns mācību priekšmetam.


Mācību spēks: Pēteris Akmens, dr.sc.ing., doc.Mācību priekšmets: PRAKTISKĀ BŪVFIZIKA

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: BūvniecībaStudiju veids: profesionālās

Mācību priekšmeta apjoms: 2KP, stundas – 32, lekcijas – 2, praktiskie darbi – 2. kontrole – I.

Mācību priekšmeta mērķis: veidot izpratni par transportbūvju ekspluatācijas efektivitāti un drošības līmeni atkarība no vietējiem klimatiskiem, topogrāfiskiem apstākļiem un būvmateriālu fizikālām īpašībām.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Vispārējās priekšmeta izpratnes un sistemātiskas domāšanas attīstīšana : Izpratnes

veidošana par satiksmes drošību kā inženiertehnisku un apkārtējās vides problēmu loku.

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana : Speciālo satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu izvēle un pielietošana konkrētu satiksmes apstākļu uzlabošanā (prasmes līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana : Eksistējošo objektu satiksmes drošības līmeņa uzlabošana izstrādājot kompleksu inženiertehnisku pasākumu drošības plānu, tā efektivitātes novērtēšana (prasmes līmenī).

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskie darbi (grupu darbs pie kursa darba).Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: darba aizstāvēšana, ieskaite.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana, darba izstrāde un aizstāvēšana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra.

1. LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”2. Гусев Н.М. Основы строительной физики. М.Стройиздат, 1975. 440 с.3. LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”4. S.V.SZOKOLAY Environmental Science Handbook for Arhitect and Builders.(tulkojums

krievu val. Arhitekturnoe projektirovaņie, ekspluatacija objektov, ih svjaz s okružajuščei sredoi.-Moskva, Stroiizdat, 1984.-670 s.)

5. Belindževa-Korkla, Olita. Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie aprēķini : metod. norādījumi LBN 002-01 izmantošanai / Olita Belindževa-Korkla ; Rīgas Tehniskā universitāte. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inst. Rīga : RTU, 2002. 166 lpp ISBN 9984326306

6. Akmens P., Krēsliņš A. Ēku apkure un ventilācija. I daļa. – R.,: “Zvaigzne ABC”, 1995.—166 lpp.

7. Blumberga, D. Apgaismes standarti Latvijā / D. Blumberga, P. Krieviņš, I. Veidenbergs Rīga : [Ekodoma], 2002. 32 lpp. ISBN 9984960838

8. Blumberga, D. Praktiskais ceļvedis apgaismes projektiem Latvijā / D. Blumberga, P. Krieviņš, I. Veidenbergs. Rīga : Ekodoma, 2003. 20 lpp. ISBN 9984960846

9. Nacionāla ceļu satiksmes drošības programma. // www.csdd.lv10. Efektīva apgaisme : māc. līdz. / A. Blumberga ... [u.c.]. Rīga : [b.i.], 2002 124 lpp.ISBN

9984960811

Programmas saturs.

Gaisma. Fizikālo lielumu nosacītie apzīmējumi un saīsinājumi. Gaismas fizikālā būtība. Gaismcaurlaidība. Refleksija (atstarošana). Gaismas krāsa. Refrakcija (laušana). Virsmu krāsa. Krāsu apzīmējumi. Krāsu temperatūra. Krāsainība. Fotometriskie lielumi. Apgaismojuma likumi. Telpiskais apgaismojums. 1.nedēļa – 2 stundas.Cilvēka reakcija uz gaismu. Acs uzbūve. Acs kontrastainības jutība. Izšķiršanas asums. Redzes analizatora caurlaides spēja un efektivitāte. Prasības apgaismojumam un spīdīgums. Redzes defekti. Krāsu uztvere un pāreja. Acs un smadzenes. Apkārtējās vides izziņa ar redzi. 2.nedēļa – 2 stundas.Gaismas vide. Plaknes apgaismojums. Telpiskais gaismas sadalījums. Spožums un spīdīgums. Ārējais dabiskais apgaismojums. Debess apgaismojuma aprēķina lielumi. 3.nedēļa – 2 stundas.Dabiskais apgaismojums. Difūzijas gaisma. Tiešais saules apgaismojums. Dabiskais apgaismojums un būvobjektu plānojums. 4., 5.nedēļa – 4 stundas.Mākslīgais apgaismojums. Gaismas avoti. Vietējais un kopējais apgaismojums. 6.nedēļa – 2 stundas.Apgaismojuma aprēķinu metodes. 7., 8.nedēļa – 4 stundas.Siltums. Fizikālo lielumu nosacītie apzīmējumi un saīsinājumi. Siltuma fizikālā būtība. Termodinamikas pamati. Siltumapmaiņas veidi: siltumvadamība, konvekcija, starošana. Psihrometrija. 9., 10.nedēļa – 4 stundas.Siltumapmaiņas procesi. Būvmateriālu siltumtehniskās īpašības. Būvkonstrukciju gaiscaurlaidība, siltumapguves spēja, siltumnoturība. 11., 12.nedēļa – 4 stundas.Videsziņa. Apkārtējā vide. Globālie klimatiskie mehānismi. Klimats. Mikroklimats. Topogrāfisko, vietējo dabas apstākļu, dažādu objektu ietekme uz transportbūvju ekspluatāciju. 13.nedēļa – 2 stundas.Cilvēka siltumreakcija. Metabolisms. Siltuma balanss. Siltās, aukstās un komfortablās vides. 14.nedēļa – 2 stundas.Būvkonstrukciju siltumpārejas pretestība un virsmu temperatūras; to sadalījums masīvā. 15.nedēļa – 2 stundas.Būvkonstrukciju mitruma režīms. 16.nedēļa – 2 stundas.

http://www.csdd.lv/

Kursa darbs – Dotās apdzīvotās vietas apstākļos novērtēt dabiskā apgaismojuma efektivitāti un dotajai būvkonstrukcijai aprēķināt temperatūru sadalījumu grafiku, lai novērtētu tās ekspluatācijas drošību (darbs grupā).

Materiālzinību pamati ĶPK 103Kursu pasniedz: Profesors Mārtiņš KalniņšBakalaura studijasKredītpunktu skaits: 2 (lekcijas - 1,5, praktiskie darbi - 0,5; laboratorijas darbi - 0)Pārbaudes forma: ieskaite

Priekšmeta satura anotācija: Mācību priekšmeta mērķis: veidot topošā inženiera kompetentu mūsdienīgu lietpratīgu attieksmi pret materiāliem - civilizācijas attīstības svarīgāko produktu.Mācību priekšmeta uzdevumi: Īsā lekciju kursā iztirzāt svarīgākos vispārīgos materiālzinātnes aspektus, kuri ir būtiski visu materiālu iegūšanas, pārstrādes, ekspluatācijas un utilizācijas procesos: Materiālu loma cilvēka eksistences vajadzību nodrošināšanā Izejvielu un enerģijas resursi, to izvērtēšana, izejvielu pieejamība un atjaunošanās potences, izejvielu un enerģijas taupīšanas principi; Tapšanas procesos veidotā materiāla struktūras un īpašību ciešs kopsakars; Iespējas vadīt struktūras veidošanās procesus un iegūt materiālus ar vēlamām īpašībām; Materiālu spēja noteiktos tehnoloģiskos procesos pārtapt par konkrētiem izstrādājumiem ar vēlamiem derīguma parametriem; Ierobežotas atsevišķu materiālu veidu izmantošanas jomas, materiālu izvēles kritēriji; Materiālu struktūras un īpašību maiņa ekspluatācijas gaitā - novecošana; ierobežots objekta kalpošanas “mūžs”, iespējas to prognozēt un regulēt; Iespējas nokalpojušus materiālus utilizēt; Nepieciešamība pilnveidot un īstenot dzīvē jaunu materiālu radīšanas, ieviešanas un racionālas izmantošanas stratēģiju. Praktisko nodarbību gaitā paredzēts sniegt priekšstatus par plašo praktiski izmantojamo materiālu klāstu.

Literatūra: 1. Lekciju konspekts: M. Kalniņš, “Ievads materiālzinībās” 2. W. D. Callister, Jr., Materials Science and Engineering, 4-th Ed., J Wiley & Sons, 1997, p.852 3. J. C. Anderson, K. D. Leaver, R. D. Rawlings, J. M. Alexander, Materials Science, 4-th Edition, Chapman & Hall, 1991, p.608. 4. The Science and Engineering of Materials. 2-nd Ed. Ed.by D. R. Askeland, P. Webste, London, Chapman & Hall, 1990. 880 pp. 5. P. A. Thornton, V. J. Colangelo. Fundamentals of Engineering Materials, Prentice Hall, 1985, p.679.



Mācību priekšmets : DATORPROGRAMMU PIELIETOJUMS TRANSPORTBŪVJU PROJEKTĒŠANĀ

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: BūvniecībaStudiju veids: Profesionālas

Mācību apjoms: 3 KP, stundas - 48 stundas, lekcijas- 1, praktiskie darbi – 2, kontrole – I

Mācību priekšmeta mērķisApgūt datorprogrammu pielietojumu transportbūvju projektēšanā

Mācību priekšmeta galvenie uzdevumi Iepazīties ar datorprogrammu veidiem; Iepazīties ar instrumentiem un iekārtām, kas nepieciešamas datorprogrammu

pielietošanai; Iepazīties ar datorprogrammu pielietošanas metodēm transportbūvju projektēšanā.


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: Ieskaite par spējām atbilstoši mācību priekšmeta uzdevumiem izmantot lekcijās, kā arī literatūras studijās iegūtās




Mācību grāmatas un ieteicamā literatūra1. Bauinformatik JOURNAL, Werner Verlag;2. Stöcker, H., Taschenbuch mathematischer Formelnund moderner Verfahren, Harri-Deutsch-

Verlag, Frankfurt;3. Gelhaus, R./Ehlebracht, H.: Kleine Ingenieurmathematik. Teil 1, WIT 29, Teil 2, WIT 30,

Werner Verlag, Düsseldorf;4. Herz, R./Schlichter, H. G./Siegener, W.: Angewandte Statistik für Verkehrs- und

Regionalplaner, WIT 42, Werner Verlag, Düsseldorf;

5. Lawo, M./Thierauf, G.: Stabtragwerke. Matrizenmetoden der Statik und Dynamik, Teil 1: Vieweg-Verlag, Braunschweig;

6. Falter, B.: Statikprogramme für Personalcomputer, Werner Verlag, Düsseldorf;7. Werkle H.: Finite Elemente in der Baustatik, Vieweg, Wiesbaden;8. Katz C./J. Stieda: Praktische FE-Berechnung mit Plattenbalken, Bauinformatik 1/92;9. Werkle H./P. Bock: Zur Anwendung der FEM in der Praxis-Fehlerquellen bei der

Modellbildung und Ergebnisinterpretation, 4. FEM/CAD-Tagung, TH Darmstadt, 1996;10. Craig A., Borland C++ 5 in 21 days,SAMS publishing;

Programmas saturs

Datoru priekšvēsture. Pirmsākumi. Datora darbības principi. Pirmie plaša profila pielietojamie datori. Personālie datori. Datoru attīstība 21. gadsimtā.2 stundas.

Datorprogrammu veidi un to izvēle inženierbūvju projektēšanā. Grafiskās programmas- AutoCad, MegaCad, MicroStation u.c.. Teksta apstrādes programmas Microsoft Word, StarOffice, Lotus. Programmas aprēķinu veikšanai Excell, Lotus123, MathCad. Speciālās aprēķinu programmas.2 stundas.

Stieņu sistēmas aprēķina programmas. Pielietojuma principi un datu sagatavošana 2D stieņu sistēmas aprēķinu programmām PlStatik un IQ100.4 stundas.

Telpiskās stieņu, plātņu un sieniņu aprēķina programmas. Pielietojums un datu sagatavošana programmai RFEM 3D.4 stundas.

Būves pamatu aprēķinu programmas. Seklo pamatu aprēķina programmas. Pāļu pamatu aprēķini. Datu sagatavošana pamatus sēšanās aprēķina programmai. Pāļu režģoga aprēķini. Pāļu aprēķini uz horizontālo slodzi.4 stundas.

RTU BŪVNIECĪBAS FAKULTĀTEMATERIĀLU UN KONSTRUKCIJU INSTITŪTS

BŪVMATERIĀLU LIETOŠANA CELTNIECĪBĀ PROFESORA GRUPA

PROGRAMMA MĀCĪBU PRIEKŠMETAM

Būvmateriāli, pamatkurss

Šifrs BMT251

Būvniecības, transportbūvju programmas bakalaura studijām.Kredītpunkti – 3, stundas – 48, lekcijas – 32, laboratorijas darbi - 16,

kontrole – E.

Apstiprināts Materiālu un konstrukciju institūta padomes sēdē 2003. 16. aprīlī. Protokols Nr. 7.

Rīga, 2003 .

1. Ievads. Būvmateriāli, būvizstrādājumi, būvkonstrukcijas. Standartizācija: VSt., EN, DIN u.c.

2. Būvmateriālu īpašības. Fizikālās īpašības. Mehāniskās īpašības. Stiprības īpašības. Fizikāli – ķīmiskās īpašības. Ķīmiskās īpašības. (2. nedēļa, 2 stundas)

3. Dabīgā akmens materiāla klasifikācija. Mineraloģiskā klasifikācija (kvarca grupa, alumosilikāti, dzelzs magneziālie silikāti, karbonāti un sulfāti). Ģeoloģiskā klasifikācija (izvirduma ieži, sedimentālie jeb noguluma ieži, metamorfiskie ieži). (3. nedēļa, 2 stundas)

4. Dabīgā akmens izstrādājumi. Dabīgā akmens ieguve, apstrāde un īpašības. Galvenie ieži akmens materiālu ieguvei Latvijā. (4. nedēļa, 2 stundas)

5. Mākslīgi apdedzināti materiāli būvizstrādājumu izgatavošanai. Keramiskie izstrādājumi. Attīstības vēsture. Keramisko izstrādājumu iedalījums. Keramisko būvmateriālu izejvielas un ražošana. Keramisko būvmateriālu īpašības un pielietojums. Keramisko būvmateriālu priekšrocības un trūkumi. (5. nedēļa, 2 stundas)

6. Mākslīgi apdedzināti materiāli būvizstrādājumu izgatavošanai. Stikla izstrādājumi. Stikla attīstības vēsture. Stikla izstrādājumu iedalījums. Stikla ražošana un izejvielas. Keramisko būvmateriālu īpašības un pielietojums. Stikla izstrādājumu izturības uzlabošana. (6. nedēļa, 2 stundas)

7. Minerālās saistvielas. Saistvielu attīstības vēsture. Ģipša saistvielu (būvģipša, anhidrītcementa) ieguve, īpašības. Kaļķu saistvielu (gaisā cietējošu kaļķu, dolomītkaļķu, hidraulisko kaļķu) ieguve, īpašības. Romāncementa ieguve, īpašības. Magneziālo javu saistvielu ieguve, īpašības. (7. nedēļa, 2 stundas)

8. Minerālās saistvielas. Poculāncementa un portlandcementa ieguves vēsture. Aktīvās hidrauliskās piedevas. Portlandcementa ķīmiskais un mineraloģiskais sastāvs. Portlandcementa standarti. Speciālie cementi (ātri cietējošais, sulfātu izturīgais, magneziālais, tomponāžas, ceļu būves, baltais un krāsainie, plastificētais, hidrofobais, maztermiskais, dzelzs rūdas). (8. nedēļa, 2 stundas)

9. Siltumizolācijas un skaņas materiāli. Konstruktīvie siltumizolācijas materiāli. Lokšņu un ruļļu siltumizolācijas materiāli. Beramie siltumizolācijas materiāli. Kombinētie siltumizolācijas materiāli. Īpašības, pielietojums. (9. nedēļa, 2 stundas)

10. Konstruktīvie būvmateriāli un izstrādājumi nesošām konstrukcijām. Dabīgie akmens materiāli. Keramikas materiāli. Betoni no minerālām saistvielām. Monolītas saliekamais dzelzsbetons. (10. nedēļa, 2 stundas)

11. Silikātu izstrādājumi. Koksne, fiziskas un mehāniskas īpašības. Kokmateriāli. Polimērmateriāli. (11. nedēļa, 2 stundas)

12. Konstruktīvie materiāli jumta segumam. Keramikas materiāli. Betona izstrādājumi. Betona saliekamās konstrukcijas. Polimērmateriāli. Materiāli no bitumena un darvas. Metāla izstrādājumi. (12. nedēļa, 2 stundas)

13. Speciālie konstruktīvie materiāli. Hidroizolācijas materiāli. Tvaika izolācijas materiāli, hermetizējošie materiāli. Nomenklatūra. Īpašības. Pielietojums. (13. nedēļa, 2 stundas)

14. Konstruktīvie apdares materiāli. Ārējās apdares konstruktīvie materiāli. Balkonu un lodžiju norobežojošie materiāli. Grīdas un kāpņu seguma materiāli. Norobežojošo konstrukciju apdares materiāli. Iekārtie griesti, iebūvētās mēbeles. Ceļu segumi. Nomenklatūra, īpašības, pielietojums. (14. nedēļa, 2 stundas)

15. Apdares materiāli. Ārējās apdares materiāli. Iekšējās fasādes apdares materiāli. Speciālie apdares materiāli. Nomenklatūra, īpašības, pielietojums. (15. nedēļa, 2 stundas)

16. Kritēriji materiālu izvērtēšanā. Kritēriji, konstruktīvo apdares materiālu novērtēšana atkarībā no pielietojamības. Materiālu savstarpēja aizvietojamība. (16. nedēļa, 2 stundas)

Laboratorijas darbi:Būvmateriālu galveno īpašību noteikšana. Vielas blīvuma noteikšana; materiāla blīvuma noteikšana; cietības noteikšana. –2 stundas. Ģipša pārbaude. – 2 stundas. Cementa pārbaude – 2 stundas Smilšu pārbaude – 2 stundas. Šķembu pārbaude – 2 stundas. Betona un javas sastāva projektēšana – 4 stundas. Betona izgatavošana ar un bez piedevām – 2 stundas. Betona paraugu pārbaude uz spiedi, ūdensuzsūci un ūdenscaurlaidību.

Literatūra:1. Žurnāls “ Māja un dzīvoklis”2. Žurnāls “ Praktiskā būvniecība”3. John Ashurt, Nicola Ashurt “Pratical buildung conservation” Ehglish Technical Handbook,

volume 1, 2, published by Gower Technical Press Ltd. 1988 4. Būvniecības rokasgrāmata5. J. Freibergs, I.Šulcs, A.Zīle, Arhitektūras materiālmācība, RTU, Rīga, 19916. Строительное материаловедение. И. А. Рыбьев. Высшая школа, Москва, 20027. Koka un plastmasu konstrukcijas. J. Ulpe, L. Kupče, Rīga, “Zvaigzne”, 1991

Mācību priekšmeta apraksts RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Ģeotehnikas profesora grupaPriekšmeta BRC 110 “Inženierģeoloģijas pamatkurss”

apraksts

Studiju programma – BūvniecībaStudiju veids – ProfesionālaisStudiju līmenis – Bakalaurs

Mācību spēksJana Ošiņa M.sc.geol. docente

Mācību priekšmeta apjoms2 KP

Mācību priekšmeta

mērķis

Dot studentiem zināšanas un prasmes būvniecības teritoriju inženierģeoloģisko apstākļu novērtēšanā būvju projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas vajadzībām

Mācību priekšmeta uzdevumi: 1.Dot pamatzināšanas par Zemes virskārtas iežu sastāvu, uzbūvi un saguluma apstākļiem, pazemes ūdeņu horizontiem, ģeoloģiskajiem un iespējamiem inženierģeoloģiskajiem procesiem tajos.2.Apgūt būvlaukuma teritorijas ģeotehniskās izpētes satura un apjoma izvēles metodiku.3.Apgūt grunšu un pazemes ūdeņu izpētes un tās rezultātu novērtēšanas metodes.

Mācību valodaPriekšmeta apmācību realizē latviešu un angļu valodā

Rekomendētā literatūra Mācību grāmata: A.Indāns, J.Ošiņa, A.Zobena “Inženierģeoloģija” , Rīga, Zvaigzne, 1986

Mācīšanas metodesLekcijas, laboratorijas darbi, grafiskais mājas darbs

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi

Ieskaite par spēju iegūtās zināšanas pielietot praktisko inženiertehnisko problēmu risināšanā saskaņā ar mācību priekšmeta uzdevumiem

Priekšmeta apguvei veltītais laiks kontaktstundās Lekcijas – 50%

Laboratorijas darbi – 44%Ieskaite – 6%

Prasības priekšmeta apguvei Obligāta laboratorijas nodarbību apmeklēšana.Savlaicīga laboratorijas nodarbību protokola noformēšana.Savlaicīga mājas darba izpilde.

Vērtēšanas metodika Laboratorijas darbu vērtēšana notiek vienlaicīgi ar teorētisko zināšanu pārbaudi.Galīgā ieskaite tiek dota, ņemot vērā, laboratorijas darbu veikšanu pilnā apjomā, mājas darbu izpildi, teorētisko zināšanu apguvi

Priekšmeta apmācība Tematiskās nodarbības (lekcijas). Pasniedzējs analizē jaunās vielas principiālos jautājumus un norāda uz individuāli apgūstamoLaboratorijas darbi. Studenti apgūst praktiskās iemaņas ģeotehniskās izpētes darbu veikšanaiMājas darbs. Studenti sastāda ģeoloģisko griezumu pēc individuāla uzdevuma

Tematiskais plānsPriekšmeta programma un kalendārais plāns

Priekšmets “Inženierģeoloģijas pamatkurss”

Mācību programma un kalendārais plāns

Mācību saturs NedēļaLekcijas

Inženierģeoloģija un ģeotehnika. Inženierģeoloģiskie apstākļi, to nozīme būvniecībā.

1.

Zemes uzbūve. Endogēnie un eksogēnie ģeoloģiskie procesi. Iežu absolūtais un relatīvais vecums. Ģeohronoloģija.Zemes garozas tektoniskās kustības. Mūsdienu tektonisko kustību inženierģeoloģiskā nozīme. Tektoniskās struktūras. Zemestrīču izcelšanās un intensitāte. Seismiskā rajonēšana un mikrorajonēšana

3.

Iežu dēdēšana. Vēja darbība. Eoliskie nogulumi. Plaknes erozija. Delūvijs. Gravu veidošanās. Upju erozija un akumulācija. Alūvijs.Ledāju veidojumi – morēna, fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi

5.

Jūras transgresija un regresija, abrāzija un akumulācija. Purvu nogulumi.Pazemes ūdeņu veidošanās, pazemes ūdeņu horizonti. Pazemes ūdeņu sastāvs un agresivitāte. Gruntsūdeņu, maldu gruntsūdeņu un starpslāņu ūdeņu raksturojums, režīms

7.

Pazemes ūdeņu kustība. Darsi likums. Filtrācijas koeficienta un gruntsūdeņu plūsmas ātruma noteikšanas metodes. Paralēlas un radiālas

9.

plūsmas aprēķins. Pazemes ūdeņu pieplūdes būvbedrēm un akām aplēse.Karsts. Sufozija. Īstie un pseidoplūdeņi. Noslīdeņi, nogruvumi un nobiras. Sezonālā sasaluma izraisītie procesi.Inženierģeoloģiskie procesi un to izpausmes.

11.

Inženierģeoloģiskie pētījumi un ģeotehniskā izpēte. Ģeotehnisko izpēti reglamentējoši dokumenti Latvijā. Izpētes saturu un apjomu noteicošie faktori. Izpēte būves projektēšanas, būvdarbu veikšanas un būves ekspluatācijas laikā.

13.

Ģeotehniskās izpētes darbi – urbšana, šurfēšana, laboratorijas darbi. Lauka metodes grunšu īpašību noteikšanai – statiskā un dinamiskā zondēšana, presiometrija, “spārniņu” metode, spiedogi u.c.Ģeofiziskās izpētes metodes. Stacionārie pētījumi. Kamerālie darbi.

15.

Laboratorijas darbiIežu un minerālu veidošanās. Minerālu īpašības. 2.Galveno iežu veidojošo minerālu raksturojums. Minerālu noteikšana 4.Iežu sastāvs, struktūra, tekstūra un saguluma apstākļi.Magmātiskie ieži, to klasifikācija un noteikšana

6.

Nogulumiežu veidošanās un saguluma formas. Nogulumiežu klasifikācija, raksturojums un noteikšana.

8.

Ģeoloģiskā griezuma sastādīšana 10.Metamorfisms. Metamorfo iežu sastāva un uzbūves raksturojums un noteikšana.Grunšu klasifikācija

12.

Pazemes ūdeņu karšu sastādīšana 14.Ieskaite 16.



Būvmehānikas ievadkurss Introduction to Structural Analysis

Mācību priekšmeta pasniedzējs: Felikss Bulavs, Dr.hab.sc.ing., prof.Ivars Radiņš, Dr.sc.ing., as. prof.

Studiju programma būvniecība, transportbūvesStudiju profils būvniecībaStudiju veids profesionālāStudiju līmenis bakalauru profesionālās studijas

Mācību priekšmeta apjoms - 3 KP.


Apgūt konstrukciju elementu deformatīvā un spriegumstāvokļa noteikšanas metodes un paņēmienus.


Galvenie uzdevumi ir: apgūt konstrukciju elementu deformatīvā un spriegumstāvokļa noteikšanas metodes;

apgūt būvju un konstrukciju aprēķiniem nepieciešamās iemaņas; iepazīties ar piepūļu aprēķina metodēm; apgūt konstrukciju nestspējas novērtēšanas iemaņas; apgūt konstrukciju racionālas struktūras izvēli;


1. O. Kepe, J. Vība. Teorētiskā mehānika. Rīga, “Zvaigzne”, 1982, 577 lpp.2. E. Lavendelis. Materiālu pretestība. Rīga, “Zvaigzne”, 1977, 560 lpp.

3.F.Bulavs, I.Radiņš Būvmehānika. Ievadkurss. Lekciju konspekts, RTU, 2002.g.


Lekcijas un praktiskie darbi, individuāli studentu aprēķinu darbi un laboratorijas darbi un to aizstāvēšana.

Priekšmeta apguves vērtējums

Ieskaite par teorētiskā kursa apguvi un veiktajiem patstāvīgajiem darbiem.

Prasības priekšmeta apguvē

Lekciju un praktisko nodarbību apmeklēšana vai attiecīgās tēmas apgūšana pēc literatūras avotiem un obligāta individuālo aprēķinu darbu un laboratorijas darbu veikšana un aizstāvēšana.


Atskaite par katru aprēķina darbu un laboratorijas darbu, t.sk. secinājumi par iegūtajiem rezultātiem, darbu ieskaites pārrunas.


Ievads. Mehānikas pamatu kursa uzdevumi. Teorētiskās mehānikas, materiālu pretestības un būvmehānikas kursu pētīšanas objekts, galvenie pieņēmumi un metodes.Statikas galvenie jēdzieni, aksiomas un pieņēmumi. Spēki. Balsti un balstu reakcijas. Balstu aksioma. Spēka moments pret p-tu, tā īpašības. Spēku pāris. Spēkpāra moments.Izkliedētu slodžu ievērošana statikas uzdevumos. Plakanas spēku sistēmas līdzsvara nosacījumi. Līdzsvara vienādojumu veidi. Līdzsvara vienādojumu pielietošana balstu reakciju noteikšanā. Balstu reakciju noteikšana ķermeņu sistēmām.Šķēlumu metode iekšējo piepūļu noteikšanai plakanās sistēmās. Kopnes. Piepūļu noteikšana kopnes stieņos izmantojot momentpunkta (Rittera), projekciju un mezglu izgriešanas metodes. Liece. Slodžu un balstu veidi. Piepūļu noteikšana un epīru konstruēšana. Diferenciālās un integrālās sakarības starp slodzēm, lieces momentu un šķērsspēku.Piepūļu epīras vienlaiduma sijām. Piepūļu epīru pārbaude ar mezglu līdzsvara un epīru savstarpējo sakarību likumiem.Šķēluma statiskais moments, smaguma centra noteikšana. Šķeluma inerces momenti. Galvenās inerces asis un galvenie inerces momenti.Stieņa pamatslogojuma veidi. Stiepes un spiedes spriegumu un deformāciju noteikšana. Materiāla īpašību eksperimentāla pētīšana. Stiepes un spiedes diagrammas. Materiālu sabrukuma veidi. Stiprības aprēķins pie stiepes un spiedes.Spriegumi liecē. Sijas aprēķins uz stiprību.Taisnu stieņu noturības aprēķins.

Aprēķina darbi.

Statiski noteicamas kopnes aprēķins.Sijas aprēķins uz stiprību.

Laboratorijas darbi.

Koka sijas liece.Sijas aprēķins izmantojot galīgo elementu programmu Analysis for Windows 1.9.


kursa apjoms 48 stundas;lekcijas 16 stundas;praktiskie darbi 16 stundas;laboratorijas darbi 16 stundas;individuālo aprēķina darbu aizstāvēšana;ieskaite.

Kalendārais plāns

Skat.mācību priekšmeta Būvmehānikas ievadkurss programmu BBM 110.

Mācību priekšmeta Būvmehānikas ievadkurss nozīme būvju konstrukcijas un rekonstrukcija PROGRAMMĀS.

Mācību priekšmeta programmā ir ietverta informācija par balstu reakciju un piepūļu noteikšanas metodēm un paņēmieniem konstruciju elementos. Priekšmets sagatavo studentu kursa Būvmehānika apgūšanai.



Būvmehānika (vispārīgais kurss)Structural Analysis (General course)

Mācību priekšmeta pasniedzēji: Felikss Bulavs, Dr. h. inž., prof.,Ivars Radiņš Dr. inž., asoc. prof., Albīns Skudra, Dr. inž., asoc. prof.

Studiju programma Transportbūves, BūvniecībaStudiju profils BūvniecībaStudiju veids akadēmiskā, profesionālāStudiju līmenis bakalaurs, prof.bakalaursStudiju virziens būvniecība.



Apgūt būvkonstrukciju deformatīvā un spriegumstāvokļu noteikšanas metodes un paņēmienus, nolūkā izmantot iegūtās zināšanas konstrukciju aprēķinu pastāvošo metožu pilnveidošanai, jaunu konstruktīvo formu patiesās darbības izpētei un ekspluatācijā esošo būvju slogojuma stāvokļa diagnosticēšanai, izstrādājot jaunus, rekonstrukcijas un pastiprināšanas projektus.


Galvenie uzdevumi ir: iepazīt iespējamās konstrukciju aprēķinu shēmas; apgūt būvju un konstrukciju aprēķiniem nepieciešamās iemaņas; iepazīties ar piepūļu aprēķina metodēm; apgūt konstrukciju nestspējas novērtēšanas iemaņas; apgūt konstrukciju racionālas struktūras izvēli;


1. I. Melderis, G. Teters. Būvmehānika. Zvaigzne, 1977, 560 lpp.2. I. Melderis, V. Juriksons. Būvmehānikas uzdevumi ar atrisinājumiem. Rīga. Zvaigzne, 1970, 367 lpp.3. Дарков А.В. Строительная механика. Высшая школа, 1976, 600 с.4. Jefrey P. Laible. Structural Analysis.HOLT RINEHART AND WINSTON,1985, 901 p.


Lekcijas, praktiskie darbi, individuāli studentu aprēķinu darbi un to aizstāvēšana.


Eksāmens spēju atbilstoši akadēmiskajiem mērķiem vai profesionālām vajadzībām izmantot lekcijās, praktiskajos darbos un literatūras studijās iegūtās zināšanas praktisku uzdevumu risināšanā novērtēšanai.


Lekciju, praktisko nodarbību apmeklēšana vai attiecīgās tēmas apgūšana pēc literatūras avotiem un obligāta individuālo aprēķinu darbu veikšana un aizstāvēšana.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējam praktiskajam darbam

Zināšanas par praktiskā darba veikšanas metodiku, un praktisko aprēķina programmu pielietošanas principiem un paņēmieniem.


Atskaite par individuāli veiktiem aprēķinu darbiem, t.sk. secinājumi par iegūtajiem rezultātiem, darbu ieskaites pārrunas.


Plakanu stieņu sistēmu struktūras analīze. Jēdziens par ģeometriski nemainīgām un mainīgām sistēmām. Diski. Sistēmas kustības brīvības pakāpe un mainīguma pakāpe. Acumirklīgi mainīgas sistēmas, to pazīmes. Ģeometriski nemainīgu sistēmu veidošanas likumi. Struktūras analīzes secība.Šķēlumu metode iekšējo piepūļu noteikšanai plakanās sistēmās. Diferenciālās un integrālās sakarības starp slodzēm, lieces momentu un šķērsspēku. Liece. Slodžu un balstu veidi. Piepūļu noteikšana un epīru konstruēšana. Piepūļu epīras vienlaiduma sijām. Daudzlaidumu statiski noteicamas sijas piepūļu aprēķins. Piepūļu epīru pārbaude uz mezglu līdzsvara un epīru savstarpējo diferenciālsakarību pamata. Neizdevīgākā slogojuma gadījuma noteikšana.Jēdziens par ietekmes līnijām. Ietekmes līnijas vienlaiduma un daudzlaidumu sijām. Piepūļu aprēķins pēc ietekmes līnijām. Jēdziens par kustīgas un mainīgas slodzes neizdevīgākā stāvokļa noteikšanu. Ietekmju līniju konstruēšana netiešā slogojuma gadījumā. Piepūļu noteikšana statiski noteicamās sijās ar liektu asi nekustīgas slodzes gadījumā..Kopnes, to klasifikācija. Piepūļu noteikšana kopnes stieņos izmantojot momentpunkta (Rittera), projekciju un mezglu izgriešanas metodes. Kopņu veidi. Šprengeļveida sistēmas Lokveida kopnes. Piepūļu sadalījums dažādas konfigurācijas kopnēs. Kopņu stieņu piepūļu ietekmes līnijas.Telpiskas kopnes, to balsti.Kinemātiskais ietekmju līniju konstruēšanas veids.

Statiski noteicamu plakanu rāmjveida stieņu sistēmas.Trīslocīklu loki. Piepūļu aprēķini stieņos. Loku racionālā ass. Loki ar savilci. Spēku darbs un pārvietojumu aprēķinu metodes. arējo spēku darbs. Potenciālā enerģija. Darbu savstarpīguma un pārvietojumu savstarpīguma teorēmas. Pārvietojumu aprēķina formula. Pārvietojumu aprēķina tehnika, Temperatūras pārvietojumi. Enerģētiskais pārvietojumu aprēķina paņēmiens.Balstu sēšanās izraisītie pārvietojumi.

Individuālie aprēķinu darbi:1.Daudzlaidumu siju piepūļu aprēķins statisku un kustīgu slodžu gadījumos izmantojot ietekmes līnijas.2.Statiski noteicamu dažādas konfigurācijas kopņu piepūļu noteikšana ar amalītiskām metodēm. .


kursa apjoms 64 stundas;lekcijas 32 stundas;

praktiskie darbi 32 stundas; individuālo darbu aizstāvēšana; eksāmens.

Kalendārais plāns

Skat.mācību priekšmeta BŪVMEHĀNIKA programmu BBM 210.***Mācību priekšmeta BŪVMEHĀNIKA nozīme būvniecības bakalauru un profesionālo studiju PROGRAMMĀS.

Mācību priekšmeta programmā ir ietverta informācija par būvju un to konstruktīvo elementu faktiskā deformatīvā un spriegumstāvokļa noteikšanas metodēm, paņēmieniem un izmantojamām skaitliskā aprēķina programmām. Priekšmets rezumē visas iepriekš iegūtās zināšanas materiālu un konstrukciju mehānikā un noslēdz būvstatikas kursu, nodrošinot studenta spēju patstāvīgi veikt būvkonstrukciju piepūļu aprēķinus atbilstoši izvēlētai aprēķinu shēmai un izvēlēties uzdo-tajiem ekspluatācijas apstākļiem atbilstošu racionālāko konstrukcijas shēmu. Priekšmets orientēts uz drošu, racionālu un ekonomiski izdevīgu konstrukciju radīšanu.

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

BŪVNIECĪBAS FAKULTĀTE

KOMPOZITO MATERIĀLU UN KONSTRUKCIJU KATEDRA

PROGRAMMA MĀCĪBU PRIEKŠMETAM

GALĪGO ELEMENTU METODE BŪVNIECĪBĀŠifrs: BKA 305

Studiju līmenis: Bakalaura studijas

Priekšmeta statuss: Programmas obligātais priekšmets

Kredītpunkti – 2, semestri – 1, stundas – 32,

lekcijas – 1, praktiskie darbi – 1, kontrole – I

Apstiprināta Konstrukciju aprēķina profilinstitūta padomes sēdē2000. gada 7. janvārī, protokols Nr. 1

RĪGA 2003.

Ievads. Vēsturisks atskats. GEM salīdzinājums ar citām metodēm. Uzdevuma formulējums uz stiepta stieņa 1D piemēra. Variāciju pieeja uzdevuma risināšanā. Rica metode. Diferenciāl-vienādojumu risināšana (analītisks risinājums). GEM (Galīgo Elementu Metode).4 stundas, 1,2 nedēļa

Galīgie elementi. Sijas lieces galīgie elementi. Plakanā spriegumstāvokļa kvadrātiskais elements.2 stundas, 3 nedēļa

Modelēšanas paņēmieni. Ievads. Elementu tipi. Elementu izmēri. Elementu mezglu novietojums. Elementu skaits. Vienkāršojumi atkarīgie no ķermeņa fiziskām īpašībām. GE modelis bezgalīgam ķermenim. Mezglu numerācijas kārtība. Automātiskā tīkla ģenerēšana.4 stundas, 5,6 nedēļa

Galīgo elementu programmu paketes. Ievads. Modeļa būvēšana. Slodžu pielikšana un aprēķins. Rezultātu interpretēšana.6 stundas, 7,8,9 nedēļas

LITERATŪRA1. Bathe K.-J. and Wilson E. L. Numerical Methods in Finite Element Analysis. – Prentice-

Hall, Inc. - 1976.

2. Бате К., Вилсон Е. Численные методы анализа и метод конечных элементов. –

Стройиздат: Москва. – 1982.

3. Rao S. S. The Finite Element Method in Engineering. Second Edition. – Pergamon Press:

Oxford, New York, Seoul, Tokyo. – 1989.

4. Sigerlind L. J. Applied Finite Element Analysis. – John Wiley and Sons, Inc. - 1976.

5. Zienkiewicz O. C. and Cheung Y. K. The Finite Element Method in Structural and

Continuum Mechanics. – McGraw-Hill: London. - 1967.

6. Hbrfhlc H.<.> Xfnt F.R. Ghbvtytybt vtnjlf rjytxys[ 'ktvtynjd d htitybb pflfx ntjhbb egheujcnb. Vtnjlbxtcrjt gjcj,bt. Ð HGB% Hbuf. Ð 1985.

Programmu sastādīja: Prof. R. Rikards

RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāteInženiermatemātikas katedra

Mācību priekšmeta aprakstsMācību priekšmeta nosaukums: DIM 203 Matemātikas papildnodaļas (būvniecībā)Mācību spēks: doc., Dr. math. Līga Biezā.Priekšmeta statuss: profila obligātais.Studiju profils: Būvniecība.Studiju veids: akadēmiskā programma.Studiju līmenis: bakalaura studijas.Mācību priekšmeta apjoms : 4KP, 64 stundas, no tām lekcijas -32 stundas, semināri - 32 stundas.Pārbaudes forma: eksāmens.Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt pamatzināšanas augstākajā matemātikā. Mācību priekšmeta uzdevumi: Iemācīt studentus lietot matemātikas metodes lielāka apjoma praktiskos uzdevumos speciālajās matemātikas nodaļās. Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. 1. un 2. daļa, Rīga, Zvaigzne, 1988, 534 lpp., 527 lpp.2. Kārlis Šteiners, Biruta Siliņa. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem.1. daļa, Zvaigzne, 1997, 96 lpp., 2. daļa, Zvaigzne, 1998, 115 lpp.3. Kārlis Šteiners. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem.3. daļa, Zvaigzne, 1998, 192 lpp.4. Māris Buiķis, Biruta Siliņa. Matemātika. Definīcijas, formulas. Aprēķinu algoritmi. Zvaigzne, 1997, 288 lpp.5. Dz. Bože, L.Biezā, B.Siliņa, A.Strence. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. Zvaigzne, 1996, 328 lpp.Priekšmeta mācīšanas metode: Lekcijas un semināri.Priekšmeta apguves vērtēšana: Atzīme 10 punktu sistēmā, vērtējot teorētiskās zināšanas un prasmi tās izmantot uzdevumu risināšanā.Vērtējuma svaru sadalījums: Eksāmeni un kontroldarbi 70% Darbs grupā 5% Nodarbību apmeklēšana un piedalīšanās diskusijās - aktivitāte 5% Patstāvīgais darbs 20% Kopā : 100%

Prasības priekšmeta apguvei: Kontroldarbu un individuālo mājas darbu savlaicīga izpilde, eksāmena nokārtošana paredzētajā laikā.Priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Matemātikas priekšmeta saturs regulāri tiek saskaņots ar studiju programmas tehnisko mācību priekšmetu programmu prasībām.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Pirms semināriem sagatavot iepriekšējās lekcijās un grāmatās doto materiālu. Precīzi un savlaicīgi izpildīt patstāvīgo darbu mājās.

Nodarbību plāns3. semestris


Semināru skaits

1. Furjē rindas 2 22. Parciālie diferenciālvienādojumi 2 23. Līnijintegrāļi un virsmas integrāļi 2 24. Lauku teorijas elementi 3 35. Varbūtību teorijas elementi 6 66. Pārskata lekcija 1 1

Kopā 16 16

Lekciju plāns.

1. Divu funkciju ortogonalitātes definīcija, rindas pēc ortogonālu funkciju sistēmas funkcijām, koeficientu aprēķināšana. Furjē rinda periodiskai funkcijai ar periodu 2 l.

2. Furjē rinda periodiskai funkcijai, kuras periods periods ir 2. Jēdziens par Furjē rindu konverģenci. Furjē rinda pāra un nepāra funkcijai.

3. Parciālie diferenciālvienādojumi. Stīgas svārstību vienādojums, tā atrisināšana.

4. Siltuma vadīšanas vienādojums, tā atrisināšana ar Furjē metodi un jēdziens par tuvinātu atrisināšanu ar režģa metodi.

5. Pirmā un otrā veida līnijintegrāļi, to aprēķināšana.6. Grīna formula. Līnijintegrāļa neatkarība no integrācijas ceļa. Virsmas

integrālis, tā aprēķināšana.7. Skalārs lauks, līmeņa virsmas. Atvasinājums dotajā virzienā. Gradients.

8. Vektoru lauks. Vektoru plūsma caur virsmu.. Gausa - Ostrogradska formula. Vektoru lauka diverģence.

9. Vektoru lauka cirkulācija. Rotors. Hamiltona operators.10.Varbūtību teorijas pamatjēdzieni. Varbūtības definīcijas. Varbūtību

saskaitīšanas kārtulas nesavienojamiem notikumiem. Nosacītā varbūtība. Varbūtību reizināšanas kārtula.

11.Varbūtību saskaitīšanas teorēma savienojamiem notikumiem. Pilnās varbūtības formula. Beiesa formulas. Bernulli formula. Puasona formula.

12.Diskrēti gadījuma lielumi un to sadalījuma likums. Binomiālais sadalījums. Matemātiskā cerība, tās īpašības. Dispersija, tās īpašības.

13.Nepārtraukti gadījuma lielumi, to sadalījuma funkcija, tās īpašības. Varbūtību blīvuma funkcija.

14.Nepārtraukta gadījuma lieluma matemātiskā cerība un dispersija. Varbūtību normālais sadalījums.

15.Matemātiskās statistikas pamatjēdzieni. Vidējie lielumi. Ticamības intervāli. 16.Pārskata lekcija.

Semināru plāns.

1. Atkārtojums – parciālā integrēšana, funkciju grafiku zīmējumi, izmantojot pārbīdi un deformāciju.

2. Furjē rinda.3. Stīgas svārstību vienādojuma atrisināšana.4. Siltuma vadīšanas vienādojuma tuvināta atrisināšana ar režģa metodi.5. Līnijintegrāļi. Virsmas integrāļi.6. Atvasinājums dotajā virzienā. Gradients.7. Vektoru plūsma. Diverģence.8. Cirkulācija. Rotors.9. Jaukti uzdevumi par lauku teoriju.10.Atkārtojums – savienojumi (variācijas, permutācijas, kombinācijas).

Varbūtības definīcija. 11.Notikumu summa, reizinājums. Pilnās varbūtības formula. Beiesa formulas.12.Bernulli formula. Puasona formula.13.Diskrētu gadījuma lielumu sadalījuma likums. Matemātiskā cerība.

Dispersija.14.Nepārtraukti gadījuma lielumi, to sadalījuma funkcija. Varbūtību blīvuma

funkcija. Nepārtraukta gadījuma lieluma matemātiskā cerība un dispersija.15.Normālais sadalījums. Ticamības intervāli.16.Dažādi uzdevumi varbūtību teorijā. Pārskata nodarbība.

Kontroldarbs: Lauku teorija.

Individuālie mājas darbi: 1. Furjē rinda; 2. Stīgas svārstību vienādojuma atrisināšana; 3. Varbūtību teorija.



Datormācība (speckurss būvniekiem)Computer Sciences (special course for builders)

Mācību priekšmeta pasniedzējs: Felikss Bulavs, Dr.hab.sc.ing., prof., Ivars Radiņš, Dr.sc.ing., as.prof

Studiju programma BūvniecībaStudiju profils BūvniecībaStudiju veids akadēmiskā; profesionālāStudiju līmenis bakalaurs, praktisk. inžen.Studiju virziens būvniecība.

Mācību priekšmeta apjoms – 2 KP.


Apgūt iemaņas darbam ar MS Windows 95 vidi un gatavām programmu paketēm MS Office, MathCad.


Galvenie uzdevumi ir: apgūt iemaņas darbam ar failiem (Windows Explorer), pielietojamām programmām (Paint, Calculator, …) un servisa programmām (Scandisk, Defrag ) Windows 95 vidē; apgūt racionālas darba metodes ar MS Word un MS Excel ar ievirzi būvniecības uzdevumu risināšanā; apgūt matemātisku uzdevumu risināšanas metodes ar MathCad;


4. Radiņš. Palīglīdzeklis kursa datormācība (speckurss) apgūšanai: MS Windows 95, Word 7.0, Excel 7.0.

5. K.Sataki. Microsoft WINDOWS’95 ikvienam. 1995. 146 lpp.6. A.Geske, A.Grīnfelds. Teksta redaktors MS WORD 6.0 un 7.0 for Windows. 1998. 60

lpp.7. Microsoft Word 7.0 (6.izd.), 1997. 80.lpp.8. V.Vēzis. Microsoft EXCEL 5.0 ikvienam. 1994. 208 lpp.


Laboratorijas darbi, individuāli studentu darbi un to aizstāvēšana.


Ieskaite par veiktajiem patstāvīgajiem darbiem.


Laboratorijas darbu apmeklēšana vai attiecīgās tēmas apgūšana pēc literatūras avotiem un obligāta individuālo aprēķinu darbu veikšana un aizstāvēšana.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējam laboratorijas (praktiskajam) darbam

Zināšanas par laboratorijas darba veikšanas metodiku un praktiskās aprēķinu programmas pielietošanas principiem un paņēmieniem.


Darbu ieskaites pārrunas.


Windows 95 vides raksturīgākās īpašības. Programmu palaišana izpildei. Darbs ar logiem. Failu, dokumentu, u.c. kopēšana, pārvietošana, dzēšana. Programma Windows Explorer.Darbs ar Windows 95 programmām Paint, Calculator, WordPad, ScanDisk, Defrag...

MS Word 7.0 Word 7.0 īss raksturojums. Komandu grupas, darba rīku grupas, statusa rinda. Word vides noskaņošana (komandu un darba rīku grupu rediģēšana, jaunu izveide un dzēšana, Tools…Options, Tools…AutoCorrect, View…Ruler ). Lappuses parametru iestādīšana. Sagataves (templates), normal.dot. To izveidošana un izmantošana. Eksistējošu dokumentu atvēršana un jaunu veidošana (pogas, komandas). Režīmi dokumentu izvadīšanai uz ekrāna, to raksturojums. Dokumentu saglabāšanas veidi. Darbs ar tekstu. Latviešu valodas kodu tabulas (WinLat, WinLogs), konvertēšanas iespējas. šrifti, to parametru nomaiņa. Teksta izcelšanas iespējas. Teksta formatēšana izmantojot Formatting grupā esošās piktogrammas un komandu Format…Font.... Simbolu ievietošana. Teksta pārnešana jaunā rindā. Rindkopa, tās formatēšana. Rindkopas robežas un ēnojums. Komanda Format…Paragraph.... Teksta ievietošana rāmī, tā formatēšana. Darbs ar tabulām. Tabulas izveidošana. Kursora pārvietošana tabulā. Komanda Insert…Caption.... Tabulas rediģēšana. Tabulas elementu izcelšana. šūnu, kolonnu un rindu

ievietošana un dzēšana, pārvietošana un kopēšana. Tabulas kolonnu platuma un rindu augstuma maiņa. Datu šķirošana tabulās. Citas komandu grupas Table komandas. Racionāls darbs ar dokumentu. Sagatavju (template) izmantošana. Kolontitulu veidošana. Stilu izmantošana, jaunu stilu veidošana. Pogas Format Painter izmantošana. Lauki, dokumentu formu sagatavošana. Makrokomandu veidošana. Objektu ievietošana dokumentā. Darbs ar MS Equation 2.0.

MS Excel 7.0 MS Excel 7.0 raksturojums: galvenā un dokumentu logu elementi. Formulu rinda. Darba burtnīca un lapas (tabulas). Excel tabulas raksturojums. Pārvietošanās tabulā. Tabulas loga sašķelšana. Informācijas ievadīšana tabulā. Relatīvās un absolūtās adreses. Formulu ievadīšana (Function Wizard). Aprēķinu secība. Šūnas satura rediģēšana un dzēšana. Tabulas apgabalu izcelšana, pārvietošana, kopēšana (ar peli, ar komandām). Komandas Paste Special, Paste Link. Komentāri. Tabulas apgabala, veselas tabulas ievietošana, izmešana. Darbs ar šūnu apgabalu izmantojot apgabala jūtīgo punktu. Komandas Edit…Fill... izmantošana. Darbību atsaukšana un atkārtošana. Kolonnu platuma un rindu augstuma maiņa. Tabulas kolonnu un rindu slēpšana un atklāšana. Datu kārtošana tabulā. Diagrammu veidošana. Standarta histogrammas veidošana. Diagrammas elementu rediģēšana. Diagrammas veidošana izmantojot programmu Chart Wizard.

MathCad 7.0Matemātisku izteiksmju izskaitļošana un vienkāršošana. Integrāļu aprēķins. Darbs ar matricām. Funkciju diagrammu veidošana.


kursa apjoms 32 stundas;laboratorijas darbi 32 stundas; ;

individuālo darbu aizstāvēšana; ieskaite.

Kalendārais plāns

Skat.mācību priekšmeta Datormācība speckurss būvniekiem programmu BBM 103.

Mācību priekšmeta Datormācība speckurss būvniekiem nozīme būvniecības bakalauru un profesionālo studiju PROGRAMMĀS.

Mācību priekšmets sagatavo studentu racionālai turpmāko studiju priekšmetu apguvei.

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE IEF DARBA UN CIVILAS AIZSARDZĪBAS

INSTITŪTS18221, Darba un civilās aizsardzības katedra

APSTIPRINĀTS 15.02.03. katedras sēdē. Protokols Nr.2

Mācību priekšmeta

IDA 117 DARBA AIZSARDZĪBAS PAMATIProgramma

Atbildīgais par priekšmetu: Viktors KOZLOVS, Dr.habil.oec., profesors

Valdis ZIEMELIS, docents

Studiju profils: būvniecībā

Studiju veids: akadēmiskā programma

Studiju līmenis: profesionālais bakalaurs

Priekšmeta apjoms: 1KP, 16 stundas ar sadalījumu: -16 stundas lekcijas

Kontroles forma: ieskaite

Mācību priekšmeta mērķis: Iemācīt studentus novērtēt dažādu ražošanu drošības (riska)līmeņus un projektēt aizsardzības sistēmas un līdzekļus drošu darba apstākļu nodrošināšanai

Mācību priekšmeta uzdevums: Galvenie priekšmeta uzdevumi studentu apmācībai ir:1) noteikt kaitīgos ražošanas faktorus un tos prognozēt;2) izmērīt šo faktoru parametrus un zināt to normēšanas

principus saskaņa ar Eiropas standartiem;3) zināt aizsardzības no kaitīgiem bīstamiem faktoriem

metodes un principus;

p/k Temats Stundu skaitsLekcijas Lab.d.

1 Vispārīgie jautājumi1.1 Latvijas Republikas likums par darba aizsardzību, likums par

darba inspekciju. Darba aizsardzības jēdziens. Kursa sastāvdaļas. Terminoloģija. Darba aizsardzības likumdošanas akti. Darba drošības standarti, normas un noteikumi. Instrukcijas un instruktāža. Kontrole un uzraudzība darba aizsardzībā. Darba aizsardzības organizācija valsti un uzņēmumā. Atbildība par darba aizsardzības noteikumu neievērošanu. Nelaimes gadījumu izmeklēšana un uzskaite. Traumatisma analīzes metodes.

3,5

2 R a ž o š a n a s s a n i t ā r i j a2.1 Ražošanas sanitārija jēdziens. Kaitīgie ražošanas faktori. To

iedarbība uz cilvēka organismu. Normēšanas principi. Pasākumi kaitīgo faktoru iedarbības novēršanai vai samazināšanai. Atmosfēras piesārņojuma avoti. Meteoroloģiskie apstākļi ražošanas telpā. Meteoroloģisko apstākļu iedarbība uz cilvēka organismu. Meteoroloģisko apstākļu normēšana

1,0

2.2 Putekļi. Putekļu iedarbība uz cilvēka organismu. Pniemokoniozes. Faktori, no kuriem atkarīgs putekļu iedarbības smagums. Putekļu koncentrācijas normēšana. Aizsardzības pasākumi

0,5

2.3 Toksiskās vielas. Akūta un hroniska saindēšanās. Faktori, no kuriem atkarīgs kaitīgās vielas iedarbības smagums. Vielu iedalījums pēc to iedarbības uz atseviš- ķiem orgāniem. Vielu koncentrāciju normēšana. Saindēšanās profilakse. Pirmā palīdzība pie akūtas saindēšanās un ķīmiskiem apdegumiem

1,0

2.4 Radioaktīvais (jonizējošais) starojums. Radioaktīvā starojuma iedarbība uz apkārtējo vidi un cilvēka organismu. Mērvienības un normēšana Aizsardzības pasākumi.

0,5

2.5 Elektro-magnetiskais lauks. Elektro-magnetisko lauku iedalījums pēc frekvences. Radioviļņu diapazona elektro-magnētiskā lauka iedarbība uz apkārtējo vidi un cilvēka organismu normēšana. Aizsardzības pasākumi. Lāzera starojuma iedarbība uz cilvēka organismu. Aizsardzība

0,5

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEINŽENIEREKONOMIKAS FAKULTĀTE

Civilās aizsardzības profesora grupaApstiprināts

......................................profesora grupas sēdē

Mācību priekšmetaICA 102 CIVILĀ AIZSARDZĪBA

programmaAtbildīgais par priekšmetu: A.Jemeļjanovs, Dr.habil.sc.ing., prof.

Studiju profils: BuvniecībaStudiju programma: BūvniecībaStudiju veids: akadēmiskā programmaStudiju līmenis: bakalaurs, inženieris.Priekšmeta apjoms: 1KP, 16 stundas ar sadalījumu:

- 8 stundas lekcijas; - 8 stundas laboratorijas darbi

Kontroles forma: ieskaite

Mācību priekšmeta mērķis: Pasniegt topošajiem dažādu nozaru speciālistiem teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas iedzīvotāju un ražošanas objektu aizsardzībā no iespējamo avāriju, katastrofu, stihisko nelaimju sekām, kā arī šo seku likvidācijas gaitā.Mācību priekšmeta uzdevumi: Sniegt zināšanas un rekomendācijas sekojošu uzdevumu risināšanai:- tehnogēno risku fundamentālās izcelsmes un to realizācijas shēmas noteikšana;- objekto bīstamo faktoru identificēšana;- jaunas tehnikas un tehnoloģisko procesu projektēšana saskaņā ar mūsdienīgajām ekoloģiskās un tehnogēnās drošības prasībām, ar nolūku

celt tautas saimniecības objektu un tehnisko sistēmu funkcionēšanas stabilitāti;- prognozēšana un pareizu lēmumu pieņemšana ārkārtējo situāciju apstakļos cilvēku aizsardzībai iespējamās avārijās, katastrofās, stihiskajās nelaimēs, kā arī to seku likvidācijas gaitā;- drošības sistēmu vadība tehnogēno un citu risku līmeņu morālo un materiālo zaudējumu samazināšana, cilvēku dzīves un darbības drošības veidošana.

Nr. Temats Stundu skaits

1. Vispārīgie jautājumi 41.1 LR likums "Par LR civilo aizsardzību".

Civilās aizsardzības jēdziens. Terminoloģija. Kursa sastāvdaļas. Ugunsdrošības standartu sistēma un noteikumi. Kontrole un uzraudzība. Atbildība par aizsardzības noteikumu neievērošanu.

1

1.2 Iespējamo ārkārtējo situāciju klasifikācija LR, to potenciālās briesmas (dabas katastrofas, tehnogēnās katastrofas, kas saistītas ar ražošanas avārijām sprādzienu, ugunsgrēku, ķīmisko vielu noplūdi, radioaktīvo vielu iedarbību u.c. faktoru rezultātā; epidēmijas, epizootijas un epifitotijas, u.c. ārkārtējās situācijas saskaņā ar likuma 1.pantu).Statistika. Analīzes metodes. CA plāna struktūra.

1

1.3 Bīstamības avotu noteikšana un novērtēšana (definīcijas, darbs ar risku, analīze un organizācija, briesmu un

1

bīstamības analīzes metode ar piemēriem, kas pieņemta APELL programmas (Awareness and Preparednes for Emergencies at Local Level, UNEP/PAC, 1988) ietvaros.

1.4 Ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas, glābšanas un citu neatliekamu darbu organizēšana un veikšana tautsaimniecības objektos. Pasākumu komplekss iedzīvotāju un strādājošā personāla aizsardzībai. Profilakse un metodika to īstenošanai.

1 4

2. Speciālie nozares jautājumi 42.1 Būvniecībā pielietojamo materiālu un vielu

iespējamā sprādziena, - ugunsbīstamība. Bīstamības novērtēšanas metodikas.

1

2.2 Sprādzienu un ugunsgrēku iespējamības fakta ievērošana būvniecības objektu projektēšanas gaitā saskaņā ar LBN 201-96 prasībām. Sprādzien, - ugunsbīstamības kategoriju noteikšanas īpatnības.

1

2.3 Dabas katastrofu seku likvidācijas jautājumi būvniecības nozares objektos.

1

2.4 Pasākumi, kas veicami būvniecības objektu stabilitātes nodrošināšanai ārkārtējās situācijās

1 4

Kopā: 8 8

Izmantojamās literatūras saraksts

1. LR likums "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību".2. A.Jemeļjanovs, V.Šķepasts / Civilās aizsardzības pamati. Lekciju

konspekts, RTU,1996.3. Bīstamības avotu noteikšana un novērtēšana vietējā sabiedrībā, RTU,

1994.4. Glābšanas un citu neatliekamu darbu organizēšana un veikšana

uzņēmumos ārkārtējo situāciju gadījumos, RTU, 1996.5. A.Jemeļjanovs, V.Šķepasts / Pārspiediena noteikšana sprādzienam

telpās. Mācību līdzeklis, RTU, 1994, 71 lpp., mašīnraksts.6. A.Åģåėü˙ķīā, Ź.Ųåšńņīįčņīā / Óńņīé÷čāīńņü šąįīņū ļšīģūųėåķķūõ

īįśåźņīā ā ÷šåēāū÷ąéķūõ ńčņóąöč˙õ. Ó÷åįķīå ļīńīįčå, ŠŅÓ, 1990, 77.ńņš.

7. Ņ. Ļīńņīķ, Č.Ńņžąšņ / Ņåīšč˙ źąņąńņšīō, Ģ., 1980.

Literatūra patstāvīgajam darbam:1. Būvnormatīvs LNB 201-96 "Ugunsdrošības normas".2. LR krimināllikums, R, 1998.3. Valsts ugunsdrošības noteikumi (VUN-001), LR, IEM, 1992, 91 lpp.4. Objekta civilās aizsardzības pinās ārkārtēju gadījumos (makets), LR,

CA centrs, 1995, 50 lpp.5. Ārkārtējo situāciju apzināšana un gatavība tām vietējā līmenī.

Reaģēšana uz tehnoģēnām avārijām. Rūpniecības un vides birojs Apvienoto Nāciju Vides Programmu LR CA centrs - 1995. - 50.lpp.

Ģeodēzija BĢE 296Lekcijas

1.lekcija. Ievads.Ģeodēzijas pamati. Ģeodēzija, tās uzdevumi un saturs. Ģeodēzijas nozares. Ģeodēziskie mērījumi. Ģeodēzisko mērījumu precizitāte. Ģeodēziskās mēru vienības. Zemes veids un lielums. Ģeoids. Zemes elipsoids. Starptautiskā ģeodēziskā sistēma WGS-84.

2. lekcija. Priekšstati par Zemi.Zemes planetārais stāvoklis. Zemes uzbūves modelis. Zemes

fizikālās īpašības: magnētisms, smaguma spēks. Zemes attēlošanas veidi: globuss, karte, plāns. Mērogs. Kartogrāfiskās projekcijas. Horizontālā projekcija. Zemes virsmas sagrozījumi horizontālā un vertikālā plaknē. Reljefa attēlošanas veids. Horizontāle.

3. lekcija. Punktu koordinātu noteikšana. Līnijas orientēšana.Plaknes ģeodēzisko koordinātu sistēmas. Gausa - Krīgera

koordinātu sistēma. Transversālā Merkatora koordinātu sistēma. Nacionālā LKS-92 sistēma. Punktu

augstuma sistēmas. Baltijas augstuma sistēma. Līnijas orientēšana: azimuts, rumbs, direkcionālais leņķis. Ģeogrāfiskā un magnētiskā meridiāna noteikšana.

Tiešais un pretējais ģeodēziskais uzdevums plaknē. Direkcionālā leņķa pārnešana. Tiešais un pretējais punkta augstuma noteikšanas uzdevums. 4.lekcija. Teodolīts. Horizontālo un vertikālo leņķu mērīšana.

Teodolīta uzbūve. Galvenie ģeometriskie nosacījumi un to pārbaude. Horizontālo leņķu mērīšanas metodes un precizitāte. Vertikālo leņķu mērīšanas metodes un precizitāte. 5. lekcija. Attālumu mērīšana.

Attālumu mērīšanas metodes un precizitāte. Attāluma mērīšana ar mērlentu un

ruleti. Pavedienu tālmērs. Paralaktiskie tālmēri. Digitālie tālmēri. Netiešās attālumu mērīšanas metodes. Slīpa attāluma reducēšana uz horizontālo garumu.

6. lekcija. Nivelieris. Paaugstinājuma mērīšana.Paaugstinājuma mērīšanas metodes un precizitāte: ģeometriskā,

trigonometriskā un hidrostatiskā līmetņošana. Nivelieris, uzbūve, galvenie ģeometriskie nosacījumi un to pārbaude. Nivelieris ar optisko mikrometru. Digitālais nivelieris. Lāzera nivelieris. 7. lekcija. Ģeodēziskie tīkli.

Valsts ģeodēziskais tīkls. Uzmērīšanas pamattīkls. Slēgts teodolīta gājiens. Izstiepts teodolīta gājiens. Ģeodēzisko tīklu uzmērīšanas metodes un precizitāte.

8. lekcija. Ģeodēziskais augstuma tīkls.Valsts ģeodēziskais augstuma tīkls. Slēgts līmetņošanas

gājiens.Līmetņošanas gājiens starp diviem reperiem. Karājošs līmetņošanas gājiens. Precīzā un tehniskā

līmetņošana. 9. lekcija. Horizontālās un vertikālās uzmērīšanas metodes.

Līniju uzmērīšanas metodes. Taisnleņķu un polāro koordinātu metode. Leņķu un

līniju krustojuma metode. Apvidus topogrāfiskie objekti. Virsmas līmetņošana.

Tahimetrija. Aerotopogrāfiskā uzmērīšana. Ortofoto. Digitālā karte.10. lekcija. Profila uzmērīšana.

Profila veidi un elementi. Garenprofila uzmērīšana un sastādīšana.Profila projekta

elementi: slīpums, projekta un darba augstumi, nulles darba punkts. Trases

uzmērīšana. Trases pagrieziena līknes. Riņķa līkne, tās galvenie elementi. Klotoīda. Līknes detalizēta nospraušana.

11. lekcija. Inženiertopogrāfiskā uzmērīšana. Topogrāfiskās uzmērīšanas noteikumi. Uzmērīšanas pamatojums.Uzmērāmie objekti un metodes. Apakšzemes komunikāciju uzmērīšana. Speciālie

inženiertopogrāfiskās uzmērīšanas darbi: ūdenstilpju gultnes mērījumi, ostu un dzelzceļu būvju uzmērīšana. Esošo plānu skenēšana. Inženiertopogrāfiskā digitālā karte.

12. lekcija.Ģeodēziskie mērījumi būvniecībā. Projekta līnijas virziena un leņķa nospraušanas metodes. Attāluma atlikšana. Punkta augstuma nospraušana. Punkta augstuma pārnešana montāžas zonā. Punkta koordinātu nospraušana. Vertikālās līnijas un vertikālās plaknes nospraušana. Sānu vizūras metode. Slīpas līnijas nospraušana. Šķērsprofila nospraušana.

13. lekcija. Būvniecības ģeodēziskais projekts.Ģeodēzisko darbu sastāvs un projekts. Būves ģeodēziskie atbalsta tīkli. Būvasu nospraušanas ģeodēziskais projekts. Būvasu nospraušanas metodes un precizitāte. Būvdetaļu detalizētā nospraušana. Būvniecības un montāžas asu pārnešana būves stāvos. Ģeodēziskie izpildmērījumi.

14.lekcija. Būvju deformācijas.Deformāciju veidi. Būves pamatu sēšanās novērošana. Sēšanās procesa analīze un grafiskie attēli. Horizontālo deformāciju novērošanas metodes. Ostu hidrobūvju tehniskā uzraudzība. Krānu sliežu ceļu ģeodēziskā kontrole. Torņveida būvju un mastu vertikālā nosliece.

15.lekcija. Globālās pozicionēšanas sistēma - GPS.GPS uzbūve un darbības principi. Satelītu signālu fizikālie pamati. Pozicionēšana ar kodētiem signāliem. Signālu fāzes mērījumi. GPS uztvērēji. Absolūtā un relatīvā pozicionēšana. Mērījumu apstrāde un rezultāti. Diferenciālais GPS. Koordinātu noteikšanas precizitāte.

16.lekcija. Ģeogrāfiskās informācijas sistēma - ĢIS.Datu bāzes shēma. Apvidus objektu klasifikators un klasifikācijas shēma. Pārskata kartes shēma. Meta datu struktūra.

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEBūvniecības fakultāte

Transportbūvju institūtsĢEOMĀTIKAS KATEDRA

ĢEODĒZIJAS PRAKTIKUMS

Ģeodēzijas praktikums - BĢE 298Programma 2002

Tēma/uzdevums Stundu skaits1. Prakses ievaddaļa. 2 1.1 Darba uzdevuma saņemšana.

1.2. Iepazīšanās ar uzmērāmo apvidu. 1.3. Ģeodēziskās zīmes.

1.4. Apvidus shēmas sastādīšana. 1.5. Prakses lietas uzsākšana.

1.6. Ģeodēzisko instrumentu saņemšana pēc pieprasījuma.

2. Teodolīta gājiens. 6

2.1. Teodolīta pārbaudīšana(laboratorijā un uz lauka). 2.2. Gājiena projektēšana.

2.3. Gājiena shēmas sastādīšana.

2.4. Punktu nostiprināšana.2.5. Punktu piesaistīšana apvidus objektiem. Punktu abrisu sastādīšana.2.6. Teodolīta gājiena horizontālo leņķu mērīšana

(neatkarīgi 2 reizes). 2.7. Gājiena horizontālo leņķu aprēķināšana.

2.8. Gājiena malu mērīšana(neatkarīgi 2 reizes).

2.9. Gājiena malu garumu aprēķināšana.

2.10. Gājiena punktu koordinātu aprēķināšana.

3. Nivelēšanas gājiens. 6

3.1. Gājiena projektēšana.

3.2. Gājiena shēmas sastādīšana.

3.3. Niveliera pārbaudīšana(laboratorijā un uz lauka).

3.4. Gājiena punktu nivelēšana(neatkarīgi 2 reizes).

3.5. Gājiena punktu augstumu aprēķināšana.

4. Topogrāfiskā uzmērīšana.

4.1.Horizontālā uzmērīšana. 4

4.1.1.Uzmērīšanas projektēšana.

4.1.2. Uzmērīšanas abrisu sastādīšana.

4.1.3. Topogrāfisko objektu piesaistīšana uzmērīšanas līnijām. 4.1.4. Topogrāfisko objektu koordinātu aprēķināšana.

4.2. Vertikālā uzmērīšana.

4 4.2.1.Uzmērīšanas projektēšana.

4.2.2. Uzmērīšanas abrisu sastādīšana.

4.2.3. Topogrāfisko objektu nivelēšana.

4.2.4. Topogrāfisko objektu augstumu aprēķināšana.

4.3. Tahimetrija. 4 4.3.1. Uzmērīšanas projektēšana

4.3.2. Uzmērīšanas abrisu sastādīšana. 4.3.3. Topogrāfisko objektu noteikšana ar tahimetrijas metodi. 4.3.4. Topogrāfisko objektu koordinātu un augstumu aprēķināšana. 4.4. Topogrāfiskā plāna sastādīšana.

4 5. Prakses nobeigšana.

2 5.1. Prakses lietas sakārtošana. 5.2. Darba pārbaudīšana un iesniegšana.

5.3. Ieskaite. Kopā: 32 stMācību grāmatas: 1. Ģeodēzija, U.Zumenta redakcijā. Rīga, 1993.2. Heribert Kahmen. Vermessungskunde. Berlin, New York, 1993.2. Eberhard Bauman. Vermessungskunde. Bonn, 1995.3. Russell C.Brinker. Elementary Surveying. Pensylvania., 1971.

Ģeodēzijas prakses dokumentu saraksts

1. Ģeodēzijas prakses programma

2. Kalendārais plāns

3. Nepieejama punkta koordinātu un augstuma noteikšana

4. Vertikālā nospraušana

5. Horizontālā nospraušana

6. Teodolīta gājiena dati (shēma; leņķu, attālumu un koordinātu saraksts)

7. Nivelēšanas gājiena dati

8. Topogrāfiskās uzmērīšanas dati

Geod_296



Mācību priekšmeta nosaukums: INŽENIERBŪVJU INSPEKCIJA UN PĀRBAUDES


Mācību priekšmeta apjoms: 2 KP, stundas – 48, lekcijas – 1, praktiskie darbi – 0, laboratorijas darbi – 2, kontrole - I

Mācību priekšmeta mērķis: Apgūt koka, dzelzsbetona un tērauda tiltu konstrukciju inspekcijas un izpētes metodes, ievērojot to ekspluatācijas īpatnības un bojājumu rašanās mehānismus.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Iepazīties ar būvju inspekcijas un pārbaudes metodēm. Iepazīties ar instrumentiem un iekārtām, kas nepieciešamas pie konstrukciju apsekošanas; Iepazīties ar metodēm tiltu konstrukciju tehniskā stāvokļa novērtēšanai.

Priekšmeta mācīšanas metode Lekcijas, praktiskie darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi Ieskaite par spējām atbilstoši mācību priekšmeta uzdevumiem izmantot lekcijās, kā arī literatūras studijās iegūtās zināšanas praktisku un

pētniecisku jautājumu risināšanā.



Mācību grāmatas un ieteicamā literatūra: 1. Lekciju konspekts.2. G.P.Mallett REPAIR OF CONCRETE BRIDGES // Thomas Telford, 1996, 194p.3. Graham West ALKALI-AGGREGATE REACTION IN CONCRETE BRIDGES // Thomas

Telford, 1996, 163p.4. ISO/CD 13822 BASES FOR DESIGN OF STRUCTURES - ASSESSMENT OF EXISTING

STRUCTURES // 1999,36 p.5. MANAGEMENT, MAINTENANCE AND STRENGTHENING OF CONCRETE

STRUCTURES. Technical report // fib Bulletin 17, 2002., 174 pp.

6. STRATEGIES FOR TESTING AND ASSESSMENT OF CONCRETE STRUCTURES. Guidance report // CEB Bulletin 243, 1998, 184 pp.

7. GUIDELINES FOR THE SUPPLEMENTARY LOAD TESTING OF BRIDGES // the institution of Civil Engineers UK, 1998, 73 pp.

Programmas saturs

Būvju inspekcijas un pārbaudes uzdevums. Pārbaužu veidi. Inspekciju kārtība. Rezultātu apostrādes metodes. 1.un 2.ned. – 4 st.

Instrumenti un ierīces spēku un deformāciju mērīšanai statiskajās pārbaudēs. Spēku mērāmie instrumenti. Atsperu dinamometri. Hidrauliskais dinamometrs. Deformācijas mērāmie instumenti. Izlieču mērītāji. Indikatori. Tenzometri. 3.un 4.ned. – 4 st.

Slīpuma mērītāji. Bīdes deformāciju mērīšana. Instrumentu uzstādīšanas noteikumi. 5.ned. – 2 st.

Nesagraujošās pārbaudes metodes. Mehāniskās pārbaužu metodes. Sklerometrija. Elastīgā atsitiena metode. Atraušanas metodes.6.ned. – 2 st.

Metāla elementu cietības un stiprības noteikšana. Koksnes stiprības noteikšana. Betona elementu defektoskopija ar ultraskaņas metodi. Tērauda elementu defektoskopija. Impulsa radars. Korozijas noteikšana izmantojot elektropotenciālu metodi. 7.ned. – 2 st.

Akustiskās pārbaužu metodes. Rezonanses un pašsvārstību metode. Ultraskaņas impulsu metode. Skrejošā viļņa metode. Radiometriskā metode.8.ned. – 2 st.

Būvkonstrukciju inspekcija. Inspekcijas uzdevums un kārtība. Dzelzsbetona konstrukciju mehāniskie un slodžu izraisītie bojājumi un to cēloņu analīze. Betona konstrukciju termiskie bojājumi. Betona konstrukciju ķīmiskie bojājumi (karbonizācija, hlorīdi, sulfāti). Metāla konstrukciju mehāniskie un slodžu izraisītie bojājumi. Metāla konstrukciju korozija. Tilta balstu inspekcija. 9. un 10.ned. – 4 st.

Būvju statiskā un dinamiskā pārbaude. Slodzes statiskajās pārbaudēs. Mērinstrumentu izvietošanas noteikumi. Konstrukciju slogošanas procedūra. Mērinstrumentu nolasīšanas kārtība. Spriegumu noteikšana pēc mērījumu rezultātiem. Sijas izlieces noteikšana pēc mērījumu rezultātiem. Lieces momentu noteikšana. Kopņu mezglu pārvietojumu noteikšana. Iegūto rezultātu novērtēšana. Dinamiskās slodzes. Vibrogrammu raksturlielumi. Aparatūra svārstību raksturlielumu noteikšanai. Dinamiskās pārbaudes rezultātu apstrāde. 11. un 12.ned. – 4 st.

Betona konstrukciju aizsardzība un remonts. Betona virsmu tīrīšanas metodes. Bojātā betona noņemšana ar augsta spiediena ūdens strūklu (hydrodemolation). Atsegtā stiegrojuma tīrīšana un aizsardzība. Betona virsmu impregnēšana un pārklāšana ar aizsargpārklājumiem. Betona virsmu torkretēšana. Plaisu injicēšana. Betona konstrukciju pastiprināšana ar līmētu ārējo stiegrojumu. Metāla laiduma konstrukciju remonts. 13.,14.,15. un 16.ned. – 8 st.

Kontroles forma par visu kursu: Ieskaite.



Būvmehānika (Speckurss)Structural Analysis (Special course)

Mācību priekšmeta pasniedzēji: Felikss Bulavs, Dr. h. inž., prof., Albīns Skudra, Dr. inž., asoc. prof.

Studiju programma transportbūvesStudiju profils būvniecībaStudiju veids profesionālāStudiju līmenis profesionālā bakalaura studijasStudiju virziens būvniecība.



Apgūt būvkonstrukciju deformatīvā un spriegumstāvokļu noteikšanas metodes un paņēmienus, nolūkā izmantot iegūtās zināšanas konstrukciju aprēķinu pastāvošo metožu pilnveidošanai, jaunu konstruktīvo formu patiesās darbības izpētei un ekspluatācijā esošo būvju slogojuma stāvokļa diagnosticēšanai, izstrādājot jaunus, rekonstrukcijas un pastiprināšanas projektus.


Galvenie uzdevumi ir: iepazīt iespējamās konstrukciju aprēķinu shēmas; apgūt būvju un konstrukciju aprēķiniem nepieciešamās iemaņas; iepazīties ar piepūļu aprēķina metodēm; apgūt konstrukciju nestspējas novērtēšanas iemaņas; apgūt konstrukciju racionālas struktūras izvēli;


1. I. Melderis, G. Teters. Būvmehānika. Zvaigzne, 1977, 560 lpp.2. I. Melderis, V. Juriksons. Būvmehānikas uzdevumi ar atrisinājumiem. Rīga. Zvaigzne, 1970, 367 lpp.3. Дарков А.В. Строительная механика. Высшая школа, 1976, 600 с.4. Jefrey P. Laible. Structural Analysis.HOLT RINEHART AND WINSTON,1985, 901 p.


Lekcijas, praktiskie darbi, individuāli studentu aprēķinu darbi un to aizstāvēšana.


Eksāmens spēju atbilstoši akadēmiskajiem mērķiem vai profesionālām vajadzībām izmantot lekcijās, praktiskajos darbos un literatūras studijās iegūtās zināšanas praktisku uzdevumu risināšanā novērtēšanai.


Lekciju, praktisko nodarbību apmeklēšana vai attiecīgās tēmas apgūšana pēc literatūras avotiem un obligāta individuālo aprēķinu darbu veikšana un aizstāvēšana.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējam praktiskajam darbam

Zināšanas par praktiskā darba veikšanas metodiku, un praktisko aprēķina programmu pielietošanas principiem un paņēmieniem.


Atskaite par individuāli veiktiem aprēķinu darbiem, t.sk. secinājumi par iegūtajiem rezultātiem, darbu ieskaites pārrunas.

Mācību priekšmeta satursNEMAINĪGA ŠĶĒRSGRIEZUMA STIEŅA ĻODZE. EILERA METODE

Vispārīgi jēdzieni par ļodzi. Kritiskais spēks. Kritiskā spēka noteikšana ar Eilera metodi stienim, kuram abos galos ir locīklas. Stieņa liektās ass vienādojums pēc noturības zuduma. Stieņu galu balstījuma veidu iespaids uz kritisko spēku. Potenciālas enerģijas metode kritiskā spēka noteikšanai. Lagrānža - Dirihlē kritērijs. Līdzsvara veidi. Kritiskais spēks. Kritiskā spēka noteikšana ar ļodzes koeficientu metodi. Kritiskais ļodzes spriegums. Eilera formulas pielietošanas robežas. Kritiskais spēks. Ekscentritātes un šķērsspēka ietekme uz kritisko spēku. Liektās ass diferenciālvienādojums. Kritiskais spēks.(I) Mainīga šķērsgriezuma stieņu noturība. Divposmu stieņa noturība. Timošenko metode.(II) Saliktu stieņu noturība. Režģojuma veida ietekme. Šķērsspēka ietekme. Kritiskais spēks. Rāmja noturība. Kritiskā spēka noteikšana ar spēka metodi. Kritiskā spēka noteikšana ar pārvietojumu metodi.Liece un ļodze.Rezultējošais lieces moments. Maksimālie spriegumi.

(III) Loku noturība Riņķveidīgu loku noturība. Parabolisku loku noturībaSistēmu ar vienu kustības brīvības pakāpi svārstības. Vispārīgs jēdziens par elastīgām svārstībām. Brīvās svārstības. Vides pretestība. Uzspiestās svārstības. Reducētā masas. Donkerleja formula. Releja formula. Dinamiskais koeficients. Rezonanse.(IV) Sistēmu ar vairākām brīvības pakāpēm svārstības. Kustības diferenciālvienādojums. Brīvās svārstības. Uzspiestās svārstības.

(V) Sistēmu ar bezgalīgi lielu brīvības pakāpju skaitu svārstības. Kustības diferenciālvienādojums. Brīvās svārstības. Uzspiestās svārstības.(VI) Plakanu rāmju dinamiskā aplēse. Problēmas būtība. Rāmja aplēse ar spēka metodi. Rāmja aplēse ar pārvietojumu metodi. Rāmja aplēses tuvinātās metodes.

Aplēses darbi:1. Rāmja aplēse uz noturību.2. Rāmja aplēse uz vibrāciju slodzi.Literatūra:

1.I.Melderis, G.Teters. Būvmehānika, Rīga, 1977.g.2. I.Melderis, V.Juriksons. Būvmehānikas uzdevumi ar atrisinājumiem, Rīga, 1970.g.3. Дарков А.В. Строительная механика. Высшая школа, 1976, 600 с.4. Jefrey P.Laible Structural analysis. Holt Renehart and Winston, 1985.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:Kursa apjoms 48 stundasLekcijas 32 stundasPraktiskie darbi 16 stundasIndividuālo darbu aizstāvēšana;Eksāmens

Mācību priekšmeta BŪVMEHĀNIKA nozīme būvniecības bakalauru un profesionālo studiju PROGRAMMĀS.

Mācību priekšmeta programmā ir ietverta informācija par būvju un to konstruktīvo elementu faktiskā deformatīvā un spriegumstāvokļa noteikšanas metodēm, paņēmieniem un izmantojamām skaitliskā aprēķina programmām. Priekšmets rezumē visas iepriekš iegūtās zināšanas materiālu un konstrukciju mehānikā un noslēdz būvstatikas kursu, nodrošinot studenta spēju patstāvīgi veikt būvkonstrukciju piepūļu aprēķinus atbilstoši izvēlētai aprēķinu shēmai un izvēlēties uzdo-tajiem ekspluatācijas apstākļiem atbilstošu racionālāko konstrukcijas shēmu. Priekšmets orientēts uz drošu, racionālu un ekonomiski izdevīgu konstrukciju radīšanu.


Mācību spēks: Juris Smirnovs, dr.sc.ing., asoc.prof., J.Bidzāns, M. sc. ingMācību priekšmets: PILSĒTU CEĻI, IELAS UN LAUKUMI


Mācību priekšmeta apjoms: 2KP, stundas – 48, lekcijas – 2, praktiskie darbi – 2. kontrole – D,E.

Mācību priekšmeta mērķis: veidot izpratni par pilsētas ceļu un ielu plānošanas principiem un normām, ielu krustojumu, šķērsojuma mezglu ,satiksmes laukumu un autonovietņu projekta risinājumiem un to aprēķina metodēm.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Vispārējās priekšmeta izpratnes un sistēmiskas domāšanas attīstīšana : Izpratnes

veidošana par pilsētu ceļu, ielu un laukumu projektēšanas vēsturi. Priekšmetā apskatāmo jautājumu saistība ar satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanu apdzīvotās vietās.;

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana : Speciālo pilsētvides satiksmes prasību izpratne kā pamats ielu trases, laukumu plānojuma veidošanai, segas konstrukcijas izvēlei (prasmes līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana : Pilsētu ielu, ceļu un laukumu projektēšana. Eksistējošo objektu rekonstrukcija. Satiksmes drošības līmeni paaugstinošo inženierpasākumi pamatošana un realizācija pilsētvidē. (prasmes līmenī).

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskie darbi (individuālais darbs pie projekta).Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: darba aizstāvēšana, eksāmens.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana, darba izstrāde un aizstāvēšana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra.

11. P. Dzenis. Pilsētas ceļi, ielas un laukumi. RTU – 1994. – 72. 12. Autoceļu projektēšana. Nestingo segu konstruēšana un aprēķini. – RTU – 1991.13. Latvijas pagaidu būvnormatīvs. Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve.

LBN 100.14. LVS 190-1:2000 “Ceļa trase”15. LVS 190-2:1999 “Ceļu tehniskā klasifikācija, parametri, normālprofili.”

16. LVS 190-3:2000 “Ceļu vienlīmeņa mezgli.”17. Urban Traffic Areas. Part 10. The Visual Environment. – Copenhagen – 1993. – 93

p 18. An Improved Traffic Environment. A Catalogue of Ideas. Report 106. Copenhagen –

1993. – 172 p.19. R.Lamm et al. Highway Design and Traffic Safety Engineering Handbook. McGraw-Hill

– 1999..20. W. Homburger. Transportation and Traffic Engineering Handbook. – 1982. –

Englwood Cliff – 883 p.

Programmas saturs.

Pilsētas ielu un ceļu plānošana. Pilsētas plānošanas principi. Pilsētas ceļu un ielu klasifikācija. Pilsētas transporta sistēmas organizācijas principi. Pilsētas ielu un ceļu šķērsprofili. Ielas šķērsprofilu elementi. Apakšzemes komunikācijas. Ielas caurlaides spēja. Pilsētas plānojuma projekts. 1., 2., 3.nedēļa – 6 stundas.

Pilsētas ceļu un ielu projektēšana. Ielas plāna projektēšana. Ielas garenprofila projektēšana. Ielas šķērsprofila projektēšana. Gruntsūdens līmeņa pazemināšana. Virsmas ūdeņu novadīšanas prasības. Tekņu projektēšana. Slēgtā virsmas ūdeņu novadsistēma. Pilsētas ceļu un ielu segu konstrukcijas. Segas konstruktīvo kārtu uzdevumi. Segu kārtu projektēšanas principi. 4., 5., 6., 7.nedēļa – 8 stundas.

Krustojumi un šķērsojuma mezgli. Transportlīdzekļu kustība ielu krustojumos. Satiksmes drošības prasības. Ielu krustojumi un pieslēgumi. Satiksmes laukumi. Ielu šķērsojuma mezgli. Ielas pārvada pandusa garuma noteikšana. Gājēju pārejas. Projektēšanas darbu secība. 8., 9., 10., 11. nedēļa – 8 stundas.

Transportlīdzekļu stāvlaukumi. Aprēķina transportlīdzeklis. Transportlīdzekļu stāvvietas brauktuves malās. Stāvlaukumu plānošana. Gājēju ietves stāvlaukumos. Stāvlaukumu kapacitāte. 12., 13. 14. nedēļa – 6 stundas.

Ielu un laukumu apgaismojums. Apgaismojuma prasības un normas. Gaismas avotu izvietojums. 15. nedēļa – 2 stundas

Projekta izstrādāšana. Rekonstruējamo ielu uzmērīšana. Ielas projekta sastāvs. 16. nedēļa – 2 stundas.

Kursa projekts – Jaunbūvējamas ielas projekts.

Literatūra:

1. LVS 190-1 Ceļa trase2. LVS 190-2 Ceļu tehniskā klasifikācija, parametri, normālprofili3. LVS 190-3 Ceļu vienlīmeņa mezgli4. LVS 190-4 Vairāklīmeņu ceļumezgli5. LVS 77 Ceļa zīmes6. LVS 85 Ceļa apzīmējumi7. LVS 93 Ceļa signālstabiņi – Lietošanas noteikumi8. LVS 94 Ceļa metāla drošības barjeras - Lietošanas noteikumi9. LVS 99 Ceļa ātrumvaļņi10. Autoceļu terminu tehniskā vārdnīca, Angļu/Latviešu, PIARC, Rīga,1999.11. Autoceļu projektēšana, RPI, Rīga, 1983.12. Autoceļu nestingo segu projektēšana Rokasgrāmata. RTU, Rīga, 1997.13. Autoceļu nestingo segu projektēšanas instrukcija BCH 46-83. Maskava, 1985. (krievu val.)14. AASHTO Guide for design of pavement structures. ASV, 1993. (angļu val.)15. Autoceļi. Lūsis, Slēde, Mengots Rīga, 1972.16. Autoceļu projektēšana, I daļa. Babkovs, Andrejevs Maskava, 1982. (krievu val.)17. Ceļu satiksmes noteikumi. CSDD, Rīga, 1999.


Mācību spēks: Juris Naudžuns, Dr.sc.ing, Atis Zariņš, M. Sc. Ing.

Mācību priekšmeta nosaukumsAutoceļu projektēšana, pamatkurssDesign of roads and highways, part I

Studiju programma BūvniecībaStudiju profils BūvniecībaStudiju līmenis Inženieru, maģistru studijasStudiju virziens Būvniecība

Mācību priekšmeta apjoms 6 KPMācību priekšmeta mērķis

Galvenie uzdevumi ir: apgūt Valsts standarta un citu normatīvo un tiesisko dokumentu prasības

ceļu būvniecības nozarē iepazīties ar ceļu projektēšanas procesu, tās dalībniekiem, to tiesībām un

pienākumiem detalizēti apgūt ceļu projektēšanas principus, metodiku un aprēķinu būtību

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts1. LVS 190-1 Ceļa trase2. LVS 190-2 Ceļu tehniskā klasifikācija, parametri, normālprofili3. LVS 190-3 Ceļu vienlīmeņa mezgli4. LVS 190-4 Vairāklīmeņu ceļumezgli5. LVS 77 Ceļa zīmes6. LVS 85 Ceļa apzīmējumi7. LVS 93 Ceļa signālstabiņi – Lietošanas noteikumi8. LVS 94 Ceļa metāla drošības barjeras - Lietošanas noteikumi9. LVS 99 Ceļa ātrumvaļņi10. Autoceļu terminu tehniskā vārdnīca, Angļu/Latviešu, PIARC, Rīga,1999.11. Autoceļu projektēšana, RPI, Rīga, 1983.12. Autoceļu nestingo segu projektēšana Rokasgrāmata. RTU, Rīga, 1997.13. Autoceļu nestingo segu projektēšanas instrukcija BCH 46-83. Maskava, 1985. (krievu val.)14. AASHTO Guide for design of pavement structures. ASV, 1993. (angļu val.)15. Autoceļi. Lūsis, Slēde, Mengots Rīga, 1972.16. Autoceļu projektēšana, I daļa. Babkovs, Andrejevs Maskava, 1982. (krievu val.)17. Ceļu satiksmes noteikumi. CSDD, Rīga, 1999.

Priekšmeta mācīšanas metodeLekcijas, praktiskie darbi

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principiStudiju darbu izstrāde,ieskaites un eksāmens

Prasības priekšameta apguveiLekciju apmeklēšana vai attiecīgas tēmas apgūšana pēc literatūras avotiem un obligāta

praktisko un studiju darbu veikšana.

I daļa

Ceļu projektēšanas processCeļu projektēšanas juridiskā un normatīvā bāze. LVS ; tā klasifikācija un lietošana. Autoceļu klasifikācija 1.nedēļa, 1 stundaProjekta sastāvs. Projektēšanas darbi, secība, saturs. Darba zīmējumi. Atkārtotu projektu lietošana. Darbu apjomu aprēķini, saraksti.1. nedēļa, 1. stunda.Iepriekšējā izpēte. TEP sastādīšana. Projektēšanas izejas datu noteikšana. 2. nedēļa, 1 stundaTehniskā izpēte. Tehniskās izpētes uzdevums, metodes. Trasēšana. 2. nedēļa, 1 stundaTopogrāfiskā uzmērīšana. Trases nospraušana apvidū, piesaiste. 3. nedēļa, 1 stundaMākslīgo būvju un ūdens novadsistēmas izpēte. Hidrometeoroloģiskie novērojumi, aprēķini. 3. nedēļa, 1 stundaNobrauktuvju un krustojumu izpēte. 4. nedēļa, 1. stundaInženierģeoloģiskā izpēte, tās uzdevumi, metodes. Uzbērumu pamatņu un ierakumu inženierģeoloģiskā izmeklēšana. 4. nedēļa, 1 stundaProjekta variantu tehniskā un ekonomiskā salīdzināšana. Vispārīgas prasības autoceļu projektēšanā. 5. nedēļa, 1. stunda

Autoceļa elementu projektēšanaAutomobīļa kustības likumsakarības. Saķeres īpašības. Inerces īpašības. Degvielas patēriņš. 5. nedēļa, 1. stundaPlāns, tā elementi un parametri. Projektēšanas prasības. Aprēķins. 6.,7. nedēļa, 3. stundasGarenprofils, tā elementi un parametri. Projektēšanas prasības. Aprēķins. 7.,8. nedēļa, 2. stundas Šķērsprofilu tipi. Šķērsprofils, tā elementi un parametri. Projektēšanas prasības. Aprēķins. 8. nedēļa, 1. stundaCeļš kā telpisks objekts. Ceļa vizuālā uztvere, tās nozīme. Telpiskās projektēšanas principi. 9. nedēļa, 1. stundaVirāža un brauktuves paplašinājums. Izveidojums, aprēķins. 9. nedēļa, 1. stundaSatiksmes drošība apgrūtinātas redzamības apstākļos. Redzamības attālumi. Aprēķins.10.nedēļa, 1 stundaZemes klātnes projektēšanas principi. Prasības. Zemes klātnes materiālu izvēle, īpašības, lietošana. Zemes klātnes stiprības un noturības nosacījumi. Zemes klātnes nestspējas paaugstināšana.10.,11. nedēļa, 2 stundasIerakumu projektēšanas principi. Prasības. Pamatnes grunts īpašības, to uzlabošanas iespējas. 11. nedēļa, 1 stundaŪdens atvadsistēma, risinājumi, prasības. Nokrišņu un gruntsūdens, to iedarbība. Zemes klātnes mitruma režīms. 12. nedēļa, 1 stunda

Ceļa segaCeļa sega, tās elementi, funkcijas. Segas deformācijas. Ceļa segu projektēšanas metodes, principi. Aprēķina slodzes, to noteikšana. 12.,13. nedēļa, 2 stundasSegas aprēķins pēc elastīgās ielieces. Segas aprēķins pēc bīdes spriegumiem gruntī. 13., 14 nedēļa, 2 stundas Segas aprēķins pēc starpslāņu bīdes. Segas konstrukcijas noturības aprēķini. 14., 15. nedēļa, 2 stundas

Ūdens siltuma režīms ceļa segā. Sala iedarbība. Ceļa segas salnoturība, tās paaugstināšanas metodes, aprēķins. 15.,16. nedēļa, 2 stundasCeļa segas drenāža, risinājumi, aprēķins. 16. nedēļa, 1 stunda

Praktiskie darbiPlāna elementu aprēķins. 4 stundasGarenprofila elementu aprēķins. 4 stundasVirāžas un brauktuves paplašinājuma projektēšana. 2 stundasZemes klātnes un ierakuma nogāžu noturības aprēķins. 2 stundasSegas konstruēšana un aprēķins. 4 stundas

Studiju darbsTēma: Ceļa segas aprēķins

II daļa

Satiksmes organizācijas projektēšanaCeļa zīmju klasifikācija, lietošana. 1. nedēļa, 2 stundasVertikālo un brauktuves apzīmējumu klasifikācija, lietošana. 2. nedēļa, 2 stundasCSN prasības, to ievērtēšana ceļa projektā. 3. nedēļa, 2 stundasKonfliktpunkti, to samazināšanas iespējas. Ceļu satiksmes negadījumu analīze un ievērtēšana ceļa projektā. 4. nedēļa, 2 stundasCeļa aprīkojuma elementi, to projektēšana, lietošana. 5. nedēļa, 2 stundas

Vienlīmeņa mezglu projektēšanaVispārīgie autoceļu vienlīmeņa mezglu projektēšanas principi. Mezglu caurlaides spēja. Mezglu tehniski ekonomiskā izmeklēšana. 6. nedēļa, 2 stundasVienlīmeņu mezgla elementi, to funkcijas. Nobrauktuves. Kanalētie krustojumi. Apļveida krustojumi. Shēmu izvēle. 7., 8. nedēļa, 4 stundasMezgla elementu parametru noteikšana, aprēķins. 9. nedēļa, 2 stundasSatiksmes organizācija vienlīmeņa mezglos. 10. nedēļa, 2 stundas

Vairāklīmeņu mezglu projektēšanaVairāklīmeņu mezglu klasifikācija, projektēšanas nosacījumi. 11. nedēļa, 2 stundasVairāklīmeņu mezgla elementi, to funkcijas. Vairāklīmeņu mezglu shēmas, to pielietojums, aprēķins, praktiskā projektēšana. 12.,13. nedēļa, 4 stundasVairāklīmeņu mezgli uz A kategorijas ceļiem, shēmas izvēle, parametru noteikšana. 14.,15. nedēļa, 4 stundasVairāklīmeņu mezgli uz B kategorijas ceļiem, shēmas izvēle, parametru noteikšana. 16. nedēļa, 2 stundas

Praktiskie darbiSatiksmes organizācijas shēmas projektēšana. 4 stundasVienlīmeņa mezgla elementu aprēķins. 4 stundasVairāklīmeņu mezgla elementu aprēķins. 4 stundasVienlīmeņa krustojuma satiksmes drošības analīze. 2 stundasVairāklīmeņu mezgla satiksmes drošības analīze. 2 stundas

Studiju darbsTēma: Vienlīmeņa ceļu mezgls



Mācību priekšmeta nosaukums: TILTI UN INŽENIERBŪVES, pamatkurss


Mācību priekšmeta apjoms: 4 KP, I.sem., stundas – 32, lekcijas – 1, praktiskie darbi – 1, kontrole – I; II.sem. stundas – 32, lekcijas – 1, praktiskie darbi – 1, kontrole – D,E

Mācību priekšmeta mērķis: Apgūt koka, dzelzsbetona un tērauda tiltu konstrukciju aprēķina un konstruēšanas metodes, ievērojot to izgatavošanas, montāžas un ekspluatācijas īpatnības.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Iepazīt tiltu būves vēsturisko attīstību un to klasifikāciju pēc dažādām pazīmēm. Iepazīt aplūkojamo konstrukciju materiālu uzbūvi, sastāvu un reakciju uz fizikālām un

ķīmiskām iedarbēm. Iepazīt slodzes un slodžu kombinācijas; Iepazīt konstrukciju aprēķina principus pēc robežstāvokļu metodes; Apgūt konstrukciju projektēšanas iemaņas.


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi Ieskaite un eksāmens par spējām atbilstoši mācību priekšmeta uzdevumiem izmantot lekcijās, kā arī literatūras studijās iegūtās




Mācību grāmatas un ieteicamā literatūra: 1. Lekciju konspekts.

2. Chanakya Arya DESIGN OF STRUCTURAL ELEMENTS // E&FN Spon, 1994. 360p.

3. Bruhviler E., Menn C. STAHLBETONBRÜCKEN // Springler-Verlag, 2004, 541p.

4. Ramberger G. STRUCTURAL BEARINGS AND EXPANSION JOINTS FOR BRIDGES // Structural Engineering Documents Nr.6, IABSE, 2002, 89 pp.

5. R.P.Johnson, D.Anderson DESIGNER’S HANDBOOK TO EUROCODE 4 // Thomas Telford, 1993.,182p.

6. LVS ENV 1991 – 3 SATIKSMES SLODZES TILTIEM // CEN, 2002.

7. Hamill L. BRIDGE HYDRAULICS // E&FN Spon, 1999, 367 pp..

8. Gulvanessian H., Calgaro J-A., Holicky M. DESIGNER’S GUIDE TO EN 1990. EUROCODE: BASES OF STRUCTURAL DESIGN // Thomas Telford, 2002, 192 pp.

9. Taly N. DESIGN OF MODERN HIGHWAY BRIDGES // McGraw-Hill, 1998, 1451 pp..

10. Walther R., Houriet B., Isler W., Moia P., Klein J.F. CABLE STAYED BRIDGES (second edition)//Thomas Telford, 1999, 225 pp..

11. Zavickis J., Leikarts J., Linde J. TILTU PROJEKTĒŠANAS ROKASGRĀMATA. AUTOCEĻU TILTU PROJEKTĒŠANAS VADLĪNIJAS // Latvijas Autoceļu direkcija, 2003, 181 lpp.

12. Paeglītis A., Gailis A., Šmits G., Pariss E., Gode P., Akimovs E., Lācis R. GĀJĒJU TILTI. VADLĪNIJAS TIPVEIDA GĀJĒJU TILTU PROJEKTĒŠANAI // Latvijas Autoceļu direkcija, 2003, 79 lpp..

13. Paeglītis A., Gailis A., Šmits G., Pariss E. TILTA KLĀJA HIDROIZOLĀCIJA UN DILUMKĀRTA. SEGAS PROJEKTĒŠANAS UN BŪVĒŠANAS VADLĪNIJU ROKASGRĀMATA // Latvijas Autoceļu direkcija, 2003, 89 lpp.

14. Šmits G. TILTU BŪVNIECĪBA // Zvaigzne, 1972, 327 lpp.

Programmas saturs

1. Semestris

Vispārīgs apskats par tiltiem un inženierbūvēm. Tiltu iedalījums pēc statiskās shēmas, materiāla, garuma, izmantošanas veida utt.. Tiltu projektēšanā izmantojamo būvnormatīvu raksturojums. Slodžu sistēmas tiltiem. Eirokodekss ENV 1991-3. 1.ned. 2 st.

Projektēšanas pamatprincipi. Eirokodeksu sistēma. Galvenās prasības. Drošuma noteikumi. Kalpošanas laiks. Ilglaicīgums. Kvalitātes nodrošināšana. 2.ned. – 2 st.

Robežstāvokļu metodes pamatprincipi. Aprēķina gadījumi. Stiprības robežstāvokļi. Lietojamības robežstāvokļi. Iedarbes. Vides iedarbes. Iedarbju raksturīgās vērtības. Iedarbju reprezentatīvās vērtības. Materiālu un izstrādājumu īpašības. 3.ned. – 2 st.

Drošuma koncepcija. Sabrukuma varbūtība. Drošības koeficientu noteikšana. 4.ned. – 2 st.

Tilta pārejas vietas projektēšana. Tilta pārejas elementi. Maksimālās caurteces noteikšanas metodes. Raksturīgie ūdens līmeņi pārejas vietā. Caurteces pārsniegšanas varbūtības noteikšana. 5.ned. – 2 st.

Tilta pārejas vietas projektēšana. Tilta ailas aprēķins. Vispārējo izskalojumu aprēķina metodes. Vietējo izskalojumu aprēķina metodes. Pamata pēdas dziļuma noteikšanas metodes. 6. un 7.ned. – 4 st.

Koka tilti. Vispārējs apskats par koka tiltiem. Koka tiltu galvenās sistēmas. Siju un plātņu tiltu laiduma konstrukcijas. Brauktuves konstrukcijas. Ietves un margas. Līmētas koka sijas. 8.ned. – 2 st.

Koka tilti. Hau kopnes. Dēļu kopnes. Loka tilti. 9.ned. – 2 st.

Koka tilti. Koka siju tilta elementu aprēķins, izmantojot Eirokodeksā ENV 1995 dotās metodes. Brauktuves klāja aprēķins. Šķērssijas aprēķins. Garensijas aprēķins. Dēļu kopņu aprēķins. Līmēta koka elementu aprēķins. 10., 11., 12. un 13.ned. – 8 st.

Akmens un betona tilti. Akmens tiltu konstrukcijas. Ķieģeļu tiltu konstrukcijas. Betona tiltu konstrukcijas. 14.ned. – 2 st.

Dzelzsbetona tiltu būvmateriālu raksturojums. Betona ķīmisko īpašību raksturojums. Betona šļūde. Betona rukums. ENV 1992 prasības betonam. Būvkonstrukciju iedalījums pēc ekspluatācijas vides apstākļiem. Nespriegotais stiegrojums. Spriegotais stiegrojums. Pašsablīvējošais betons. Augstas stiprības betons. 15.ned. – 2 st.

Dzelzsbetona tilti. Dzelzsbetona tiltu brauktuves konstruktīvie elementi. Tiltu iedalījums pēc statiskās shēmas Tilta brauktuves segu veidi un konstrukcija. Asfaltbetona segas. Brauktuves hidroizolāciju veidi un īpašības. Virsmas un zemsegas kapilārā ūdens novadsistēmas. Atvairu un atvairbarjeru konstrukcija. Margu konstrukcija. Deformācijas šuves. Margu un atvairbarjeru aprēķina principi. 16.ned. – 2 st.

Kontroles forma par 1.semestri: Ieskaite

2. Semestris

Dzelzsbetona tilti. Plātņu tilti. Monolīta dzelzsbetona plātņu tilti. Saliekama dzelzsbetona plātņu tilti. Spriegbetona plātņu tilti. Norvēģu pieredze plātņu tiltu projektēšanā. 1.ned. – 2 st.

Dzelzsbetona siju tilti. Tiltu sistēmas to raksturojums. Saliekamas un monolītas konstrukcijas sijas, to raksturojums. Riboto siju tilti ar nespriegotu stiegrojumu. Riboto siju tilti ar spriegoto stiegrojumu. Nepārtraukto un konsolsistēmas siju konstrukcijas. Kastveida siju konstrukcija. 2.ned. – 2 st.

Tiltu balsti. Siju un plātņu tiltu balsti. Dzelzsbetona pāļu balsti. Dzelzsbetona stabu balsti. Masīvie balsti. Krasta balstu konstrukcija. Balstu aprēķinu principi. 3. un 4.ned. – 4 st.

Dzelzsbetona rāmju un loku tilti. Dzelzsbetona rāmju tiltu glavenās sistēmas, to raksturojums. Rāmju tiltu konstruktīvais izveidojums. Rāmju-siju sistēmas tilti. Spriegbetona rāmju tilti. Dzelzsbetona loku tiltu galvenās sistēmas. Loku tiltu konstruktīvais izveidojums. Rāmju un loku tiltu aprēķinu principi. 5.ned. – 2 st.

Dzelzsbetona vanšu tilti. Vanšu tilti.Vanšu tiltu konstrukcijas. Vanšu tiltu aprēķina principi. 6.ned. – 2 st.

Dzelzsbetona tiltu aprēķinu metodes. Piepūļu noteikšana laiduma konstrukcijā. Raksturīgo piepūļu noteikšana dažādu sistēmu dzelzsbetona tiltu elementos. Stieptu un spiestu dzelzsbetona elementu aprēķins, izmantojot ENV 1992 prasības. 7.,8.,9. un 10.ned. – 8 st.

Tērauda tilti. Tērauda tiltu pamatsistēmas, to raksturojums. Tērauda tiltu materiāli. Skrūvju savienojumi, to aprēķina principi. Metinātās savienojumu šuves to aprēķina principi. Tērauda

tiltu brauktuves konstrukcija. Tilta brauktuvi balstošās garensijas un šķērssijas. Margas un barjeras. Deformācijas šuves. 11.ned. – 2 st.

Tērauda siju tilti. Siju tiltu sistēmas. Pilnsieniņu siju konstrukcija. Pilnsieniņu siju salaides. Pilnsieniņu siju aprēķina principi. Tērauddzelzsbetona tilti. Racionālas tērauddzelzsbetona sijas veidošanas principi. Jaunāko siju tiltu konstrukciju apskats. Tērauddzelzsbetona siju aprēķina principi. 12.ned. – 2 st.

Tērauda kopņu, loka un rāmju tilti. Pamatsistēmas un to raksturojums. Kopņu elementu un savienojumu konstrukcija. Kopņu brauktuves konstrukcija. Kopņu un siju garensaites un šķērssaites. Kopņu aprēķina pamatprincipi. Loka tiltu sistēmas, to raksturojums. Pilnsieniņu loku konstrukcija. Režģoto loku konstrukcija. Loku garensaites un šķērssaites. Virsloka un braucamās daļas konstrukcija. Loka tiltu balstīklas. Jaunāko loka tiltu konstrukciju apskats. Loka tiltu aprēķina principi. Kombinētās sistēmas metāla tiltu konstrukcijas. Kombinēto sistēmu raksturojums. Rāmju sistēmas tiltu shēmas un to raksturojums. Tiltu balstu konstrukcijas. Tilta balstu aprēķina principi. 13.ned. – 2 st.

Tērauda vanšu un iekārtie tilti. Vanšu tiltu uzbūves principi. Vanšu tilti ar lokano brauktuvi. Vanšu tilti ar stinguma siju. Stinguma siju konstrukcija. Vanšu konstrukcija. Vanšu tiltu pilonu konstrukcija. Jaunāko vanšu tiltu konstrukciju apskats. Iekārto tiltu pamatsistēmas un to īpatnības. Stinguma siju konstrukcija iekārtajiem tiltiem. Pilonu konstrukcija iekārtajiem tiltiem. Iekārto tiltu nesošo trošu un pakaru konstrukcija. Jaunāko iekārto tiltu konstrukciju apskats. Vanšu un iekārto tiltu aprēķina pamatprincipi. Tērauda tilti ar kustīgu laiduma konstrukciju. 14.ned. – 2 st.

Tiltu būves tehnoloģijas apskats. Tiltu konstrukciju montāža laidumā. Vanšu un iekārto tiltu laidumu montāžas veidi. Tiltu laidumu konstrukciju novietošana laidumā izmantojot celtņus. Laiduma konstrukciju garenuzbīdīšanas un šķērsuzbīdīšanas metodes. 15. un 16.ned. – 4 st.

Kontroles forma par visu kursu: Eksāmens, Darbs


Mācību spēks Kārlis Rocēns, Dr.habil.sc.ing.,prof. Ilmārs Kālis, Dr.sc.ing., doc. Raimonds Ozoliņš, Dr.sc.ing., asoc.prof.

Mācību priekšmeta nosaukumsBūvkonstrukcijas Building Structures

Studiju programma BūvniecībaStudiju profils BūvniecībaStudiju līmenis Profesionālā bakalaura studijasStudiju virziens Būvniecība

Mācību priekšmeta apjoms 6 KP.Mācību priekšmeta mērķis

Apgūt metāla, koksnes un plastmasas, betona un stiegrota betona būvkonstrukciju pamatelementu aprēķina un konstruēšanas metodes, ievērtējot to izgatavošanas, transportēšanas, montāžas un ekspluatācijas īpatnības.

Mācību priekšmeta uzdevumiGalvenie uzdevumi ir: iepazīt būvkonstrukciju vēsturisko attīstību un klasifikāciju pēc dazā`dam pazīmēm; iepazīt sakaru starp aplūkojamo konstrukciju materiālu uzbūvi, sastāvu un reakciju uz fizikāli-mehāniskām iedarbēm; iepazīt konstrukciju robežstāvokļus; iepazīt slodzes un slodžu kombinācijas; iepazīt konstrukciju aprēķinu pēc robežstāvokļu metodes; apgūt būvkonstrukciju pamatelementu projektēšanas iemaņas; apgūt būvkonstrukciju elementu savienojumu projektēšanas iemaņas.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts1. Kadišs F. u.c. Metāla konstrukcijas/F.Kadišs, A.Roze, P.Sabulis; P.Sabuļa red. - R.:Zvaigzne, 1991. -416 lpp.:il.2. Ulpe J., Kupče L. Koka un plastmasu konstrukcijas. - R.: Zvaigzne, 1991. - 304 lpp.: il.3. T.Cajs, A.Mandrikovs. Būvkonstrukcijas. 2.sējums. Dzelzsbetona konstrukcijas, pamati un pamatnes. - R.:Zvaigzne, 1991,- 471 lpp.:il.4.А.Мандриков. Примеры расчета: железобетонных конструкций. - Москва, Стройиздат, 1989, 505 с.5. Monolīta ribota dzelzsbetona pārseguma projektēšana. Rīga, 1984.6. Blass H.I., Aune P. and others - Timber Engineering, Step I (Bases of design,

material properties, Structural components and joints); Centrum Hont , 1995, p. 307.7. Donald E.Breyer. Design of Wood Structures. Third Edition. McGraw-Hill.Inc., 1993,

902 p.8.APA Engineered Wood handbook. Ed ThomasG.Williamson. McGraw-Hill, 2002,12 -

74


Lekcijas, praktiskie darbi, laboratorijas darbi.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principiIeskaite un eksāmens par spējām atbilstoši mācību priekšmeta uzdevumiem

izmantot lekcijās, praktiskos un laboratorijas darbos un literatūras studijās iegūtās zināšanas praktisku un pētniecisku jautājumu risināšanā.

Prasības priekšmeta apguveLekciju apmeklēšana un attiecīgu tēmu apgūšana pēc literatūras avotiem, iegūto

zināšanu izmantošana obligāta praktisko un laboratorijas darbu veikšanā un iegūto rezultātu aizstāvēšanā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējam laboratorijas (praktiskajam) darbamZināšanas par laboratorijas (praktiskā) darba veikšanas tēmu. Ja nepieciešams

arī par darba veikšanas metodiku, mērinstrumentiem un to izmantošanas principiem.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un satursIndividuāla praktisko darbu un laboratorijas darbu atskaite, darbu ieskaites

pārrrunas. Tematus un saturu skat. mācību priekšm.programmā.

Mācību priekšmeta satursSkatīt mācību priekšmeta programmu.

Laboratorijas darbi.Skatīt mācību priekšmeta programmu.Prasības kredītpunktu iegūšanai:

kursa apjoms 96 stundas;lekcijas 40 stundas;laboratorijas darbi 32 stundaspraktiskie darbi 24 stundasieskaite, darbs, eksāmens

KALENDĀRAIS PLĀNS

Skat.mācību priekšmeta BŪVKONSTRUKCIJAS 308 programmu BBK 308.

***

Mācību priekšmeta BŪVKONSTRUKCIJAS 308 nozīme būvju konstrukciju un rekonstrukcijas bakalaurstudiju PROGRAMMĀ.

Mācību priekšmetā ir ietverta sākotnējā informācija par metāla, koksnes un plastmasu, betona un stiegrota betona īpašībām un no šiem materiāliem izgatavoto būvkonstrukciju pamatelementu aprēķina un konstruēšanas metodes, ievērtējot to ekspluatācijas īpatnības.

MĀCĪBU PRIEKŠMETA APRAKSTSMācību spēks: Juris Naudžuns, dr.sc.ing., profesorsMācību priekšmeta nosaukums: Autoceļu projektēšana, ievadkurss, I-II daļa

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: Būvniecība Studiju veids: profesionālās

Mācību priekšmeta apjoms: 4KP, stundas – 64, lekcijas – 3, kontrole – darbs, ieskaite, eksāmens

Mācību priekšmeta mērķis: Nodrošināt nākošajiem transportbūvju inženieriem izpratni, vispārējas zināšanas un minimālu prasmi radīt racionālus, drošus, estētiski kvalitatīvus ceļus.

Mācību priekšmeta uzdevumi• Vispārējās priekšmeta izpratnes un sistēmiskas domāšanas attīstīšana: Ceļu

attīstības vēstures un transporta loma sabiedrības attīstībā izpratnesveidošana. Sistēmpieeja transporta izpētē (izpratnes līmenī);

• Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana:Ceļš kā inženierbūvju komplekss (sistēma) un tā galvenie elementi; ceļu projektēšanas Valsts standarti (zināšanu līmenī)-.,

• Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana :Galvenās prasības autoceļu veidošanā: būvniecības un ekspluatācijas racionālums, satiksmes drošība, estētiskā kvalitāte un ekoloģiskā saderība;Autoceļu elementu (trases plāns, garenprofils, ceļa klātne, sega, mezgli, tiltu pārejas) veidošanas pamatprincipi un metodes (zināšanu līmenī);

• Autoceļu projektēšanas prasmes apgūšana:Autoceļa elementu projektēšana un aprēķins; kursa projekts un darbs, inženierprojekts (prasmes līmenī).

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, kursa darbi.Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: Kursa darbs, Ieskaite, eksāmensPrasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana un literatūras studijas, kursa darba izstrāde un aizstāvēšana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra

1. Autoceļu projektēšana. Trases plāna, garenprofila un ceļa klātnes izveidojums. RTU, 2000

2. LVS 190-1:2000.Ceļa trase;

3. LVS 190-2:1999.Ceļa tehniskā klasifikācija, parametri, normālprofili; LVS 4. 190-3:1999.Vienlīmeņu ceļumezgli; 5. LVS 190-4:2000.Vairāklīmeņu ceļumezgli; 6. LVS 190-5:2001.Zemes klātnes konstrukcija; 7. Ceļš - 94. Zviedrijas NCA; 8. Autoceļu izmeklēšana un projektēšana. Lekciju konspekts.

PROGRAMMAS SATURS

Ievads.Ceļu attīstības vēsturiskie etapi. Autotransporta vieta un loma sabiedrībā. Autotransporta vieta un loma vienotā transporta sistēmā. Autotransporta lokālā un starptautiskā loma vienotā Eiropas tirgū (pasažieru un kravu ilgtspējīga mobilitāte). Sistēmpieeja transporta izpētē. Autoceļš kā vienots inženierbūvju komplekss. Autoceļu klasifikācija. Autoceļa galvenie elementi. Automobiļa kustības dinamika līklīniju ceļa posmos. Autoceļu projektēšanas normas (LVS 190:,k. Mācību literatūra) un noteikumi.Autoceļu klasifikācija un galvenie elementi

Autoceļa trase.Trīsdimensiju trases (nepārtraukti mainīgas līnijas) attēlojums plānā un garenprofilā. Trases novietnes izvēles plānā nosacījumi un pamatprincipi. Trasesprojektēšanai nepieciešamie izejas dati. Autoceļa lentas attēlojums centrālprojekcijā. Ceļa vizuālās īpašības un to uztvere. Vizuālās ainas analīze un novērtējums. Autoceļa telpiskās projektēšanas mērķi, uzdevumi un galvenie principi.

Trases plāns.Trases plāna elementi un to parametri. Trases plāna novietnes izvēles principi . Trases izveidojums (autoceļu trasēšana) plānā. Klotoīdu un splaina trases. Trases plāna elementi un to parametri. Parametru noteikšana izejot no kustības ātruma, pārredzamības un satiksmes drošības prasībām. Trases plāna varianti un to tehniski-ekonomiskaīs salīdzinājums. Ģenerālvarianta izvēles pamatojums. Trases plāna elementu koordinātu aprēķins.

Ceļa garenprofils."Melnā" un "sarkanā" līnija. Fiksētie, daļēji fiksētie un brīvie kontroles punkti. Kontroles punktu augstumu noteikšana izejot no grunts-ģeoloģijas, gruntsūdeņu līmeņa, aizputināšanas u.c. nosacījumiem. Garenprofila izveidojums: "aptverošā" un "šķērsojošā" sarkanā līnija. Garenprofila elementi un to parametri. Elementu izvēle un parametru aprēķins. Augstuma atzīmes. Darba atzīmes. Trases plāna un garenprofila elementu saskaņošanas nosacījumi.

Ceļa šķērsprofils.Ceļa šķērsprofila elementi. Vienbrauktuves un daudzbrauktuvju ceļu šķērsprofili Ceļa šķērsprofila izveidojums uzbērumos, ierakumos un nulles vietās. Nogāžu, sāngrāvju, nomaļu un brauktuves parametri. Šķērsprofilu izveidošanas prasības. Brauktuves paplašinājuma izveidojums ceļa līknēs. Virāža. Virāžas veidošanas principi un metodes.

Ceļa konstrukcija.Ceļa zemes nodalījuma josla . Ceļa klātnes konstrukcija un elementi. Ceļa konstrukcijas daļas un to funkcijas. Zemes klātnes siltuma-mitruma režīms. Ceļa konstrukcijas noturības nodrošināšana.

Ceļa segas konstrukcijaAutomobiļa un klimatisko apstākļu ietekme uz ceļa segu. Normatīvās slodzes un spriegumi. Nestingās, pusstingās un stingās segas. Segas konstrukcijas slāņi un to funkcijas. Normatīvās prasības ceļa segas konstruktīviem slāņiem un segas konstrukcijai kopumā. Bituminēto segu konstrukciju kārtas (Ceļš 94, 6.nodaļa-Zviedrijas NCA).

Ūdens novades sistēma.Virsmas un gruntsūdeņu ietekme uz ceļa konstrukciju. Ceļa grāvju veidi, izveidojums un aprēķins. Ūdens novadteknes. Gruntsūdeņu pazemināšanas un pārtveršanas paņēmieni. Drenāža, tas veidi un izveidojums. Novadgrāvji un caurtekas.

Ceļu mezgli.Automobiļa kustības režīms ceļa mezglos. Plūsmu saslēgšanās, sazarošanās un krustošanās. Krustojumi un šķērsojumu mezgli. Vienlīmeņa mezgli tipi un klasifikācija. Krustojumu un pieslēgumu mezglu elementi un to parametri. Konflikta punkti. Kustības drošības līmeņa novērtēšanas metodes vienlīmeņa mezgliem. Mezglu caurlaides spējas. Vienlīmeņa mezglu projektēšanas principi.

Ceļa mākslīgās būvesTilti un satiksmes pārvadi. Brīvtelpas un gabarīti. Caurtekas. Atbalstsienas.

Autoceļu izmeklēšana.Topogrāfiskā izmeklēšana. Hidroģeoloģiskā izmeklēšana.

Vides aizsardzības autoceļu projektēšanā.Ceļa un transporta ietekme uz apkārtējo vidi. Vides ietekmes novērtējuma projekts.

Sastādīja: J.Naudžuns

DESCRIPTION OF THE COURSE UNIT

Associated professor: Boriss Gjunsburgs, dr.sc.ing.Name of the course unit: BŪK 402 Sediment transport and engineerhydrolady of ports.

Curriculum: Transportation engineeringProfile of studies: Civil Engineering Level of studies: 5th level Professional study program

Volume of the course unit: 2 CP, control – test.Object of the course unit: to master extended knowledge about fluvial process in

open flow and it’s interaction with engineering structures.Tasks of the course unit: Principals of river morphology and hydrology; Hydraulics at open flow; Flow resisnands and sediment movement; Entaraction at flow with engineering structures.

Methods of teaching of the course unitLectures, (seminars with discussions and group work) studies of literature and independent research work.Principles of the assessment of mastering the course unit Test.

Requirements to mastering of the course unitMastering of theoretical material furnished in lectures and literature sources, participation in discussions and debates.

Requirements to the students preparing for regular studiesStudies of summaries of the lectures and information sources recommended by the teaching staff.

Literature.

1. Chow V.T.Open – Channel Hydraulics, Mc – Craw Hill Book Company, N.Y., 1959.2. Borland M. River Mechanics, edited by H.W.Shen Colorado STATE University, Fort Collins,

Colorado, 1971.3. Craf W.H. Hydraulics of sediment transport, Mc-Craw Hill Book Company, N.Y., 1984.4. Simons D.B. and F.Senturk Sediment transport technology, Water Resources Publications, Fort

Collins, Colorado, 1987.5. Computer applications in Hydraulic Engineering Academic CD for Windows 95. Haestad

Methodes, 2002, 166 p.6. Craf W.H. Fluvial hydraulics, John Wiley & Sons, N.Y., 2003.

Rivers morphology and river response. Forms and classification of streams. Floodplain and delta formation. Straight channels. The braided stream. The meandering channel. The meandering process. The longitudinal profile. Qualitative response of river system.Rivers basin. Level changes. Open flow. Sediment movement.-1,2,3 weeks – 6 hours.

Basic consepts of hydraulics of open channels. Types of open channel flow. State of flow. Regimes of flow. Basic equations for uniform and steady flow in open channels. Contimity equation. Momentum equation. Tractive force equation. Chery’s formula. Velocity distribution for uniform flow. Turbulens. Prandtl’s miscing theory. Velocity distribution in different regimes. Development of the boundary layer. The thickness of the laminar boundary sublayer. – 4,5,6,7 weeks– 8 hours.Properties of sediment. Physical properties of sediment. Physical properties of the individual sediment particle. Specific weight of water with sediment in suspension. Size frequency distribution. Angle of repose of submerged sediments. -8,9,10 weeks– 6 hours.

Forms of bed roughness and sediment movement. Bed configuration without sediment movement. River bed forms. The motion of bed materials. Suspended load transport. Bed eoadtransport. Theories, formulas and appraches. Beginning of motion and design of stable channels. Total load transport. – 9,10,11 weeks – 6 hours.

Resistance to flow. Parameters governing the formation and magnituge of resistance to flow in rigid and loose boundary channels. Common parameters for discribing resistance to flow. Resistance to flow in open channels with flat bed and rigid boundary. Resistance to flow in open channels with movable boundaries and bed forms. Different theories for estimating resistas to flow. – 12,13,14 weeks– 6 hours.

Degradation, aggradation and scour in alluvial channels. Degradation of stream beds. Mechanism of degradation. Evaluation of degradation. Mechanism of general and local scour at bridge crossings. Evaluation of scour near piers and abutments. Local scour downstream of hydraulic structures. Aggradation of stream beds and reservoirs. The mechanism of aggradation of stream beds and siltation of reservoirs. –15, 16 weeks – 4 hours.


Mācību spēks: Boriss Gjunsburgs, dr.sc.ing. asoc.prof.

BŪK 403 Hidraulika, hidroloģija un hidrometrija

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: BūvniecībaStudiju veids: 5.līmeņa profesionālās

Mācību priekšmeta apjoms: 2 KPMācību priekšmeta mērķis: priekšmeta studijām jānodrošina zināšanas par šķidruma kustības

vaļējās gultnes, mazo hidrotehnisko būvju hidrauliskiem aprēķiniem, hidroloģiju un hidrometriju.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Hidrodinamikas uzdevumi un pētīšanas metodes; Vienmērīgās un nevienmērīgās kustības veidi vaļējās gultnes; Hidrotehnisko būvju hidrauliskie aprēķini; Hidroloģijas un hidrometrijas metode.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas.Priekšmeta apguves vērtēšanas principi:Ieskaite.

Prasības priekšmeta apguvei: lekcijas dotā teorētiskā materiāla apgūšana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju kosnpektu un

pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra:

1. Chow V.T.Open – Channel Hydraulics, Mc – Craw Hill Book Company, New York., 1959.2. French, Richard H. Open – Chanel Hydraulics, New York, Mc Craw – Hill Book Company,

1985.3. Wanielista, Martin P. Hydrology and Water Quantity Control, Sohn Wiley & Sons, New

York, 1990.4. Н.М. Константинов и др. Гидравлика, гидрология, гидрометрия, 1 и 2 части, Выстал

школа, Москва 1987.5. Computer applications in hydraulic engineering. Haestad Methodes, 2002.6. Hydraulic design handbook. McGraw-Hill, 1999.

Priekšmeta programma.

Hidrostatika. Hidrostatiskais spiediens un viņa īpašības. Hidrostatikas pamatvienādojumi. Paskāla likums. Absolūtais un manometriskais spiediens. Vakuums. Hidrostatiskā spiediena mērīšana un mērīšanas ierīces. Hidrostatiskā spiediena grafika attēlošana. Šķidruma spiediens uz plakanām

sienām. Soediena centrs. Šķidruma un cilindriskām virsmām. Arhimeda likums .-1.nedēļa – 2 stundas.

Hidrodinamikas pamatjēdzieni, uzdevumi un pētīšanas metodes. Hidrodinamikas pamatjēdzieni: plūsma, patēriņš, šķērsgriezums, vidējais ātrums, saslapinātais perimetrs, hidrauliskais rādiuss. Šķidruma kustības veidi. Bernulli vienādojums ideālā šķidrumā. Bernulli vienādojums reāla šķidruma strūklai un visai plūsmai. Bernulli ģeometriskais un enerģētiskais izskaidrojums. Hidrauliskais un pjezometriskais slīpums. Ātruma sadalīšana pa šķērsgriezumu. Vielas kustību un masas enerģijas nezūdamības likumi. Spēki, kas darbojas šķidrumā. Stacionāras vienmērīgas un lamināras plūsmas pamatvienādojums. – 2.,3.nedēļa – 4 stundas.

Hidrauliskie zudumi. Lineārie un vietējie hidrauliskie zudumi. Laminārie un turbulentie kustības režīmi. Reinoldsa skaitlis un viņa kritiskā nozīme. Ātrumu sadalījums un spiediena zudumi kustību režīma apaļās caurulēs. Ātruma sadalījums un spiediena zudumi pie turbulentās kustības režīma. Nikuradzes grafiks. Moddy grafiks. Šezī formula. Vietējā pretestība. Veizbaha formula. Hidrauliskie zudumi pie dažādu veidu vietējām pretestībām. Vietējā pretestības koeficienta atkarība no Reinoldsa skaitļa. – 4.,5.nedēļa– 4 stundas.

Cauruļvadu hidrauliskais aprēķins. Cauruļvadu hidraulisko aprēķinu galvenie uzdevumi. Vienkāršu cauruļvadu hidrauliskais aprēķins. Cauruļvadu virknes savienojumu hidrauliskais aprēķins. Šķidruma nepārtraukta padeve un tīkla shēma. Nesaspiežama šķidruma nestacionāra plūsma nedeformējamās caurulēs. Hidrauliskais trieciens. - 5.,6. nedēļa– 4 stundas.

Šķidruma kustība vaļējās gultnēs. Šķidruma kustības veidi vaļējās gultnēs. Vienmērīgās kustības režīma pamatvienādojums. Šezī koeficienta formulas noteikšana. Hidrauliski izdevīgākais kanāla šķērsgriezums. Kanāla hidrauliskais aprēķins. Kanalizācijas cauruļu aprēķina īpatnības. – 7.,8.nedēļa – 4 stundas.

Nevienmērīgas kustības režīms. Hidrauliskie aprēķini. – 9., 10.nedēļa – 4 stundas.

Pārgāzes. Pārgāzes ar plānu sienu. Pārgāzes praktiska profila. Pārgāzes ar plānu slieksni. Biefu savienojumi un enerģijas dzēšana. Ātrteces. Mazo tiltu un cauruļvadu hidrauliskie aprēķini. Hidrauliskā aprēķina pamatformulas un metodes. Maksimālais plūsmas ātrums tilta gultnē. – 11., 12.nedēļa – 4 stundas.

Hidroloģija. Galvenie hidroloģiskie aprēķina lielumi un to noteikšanas metodes. Caurplūdums, noteces apjoms, moduls, slānis un ūdens līmeņi. Nodrošinājumu līknes konstruēšana. Analītiskā varbūtību sadalījuma parametru aprēķins. Hidroloģisko aprēķina lielumu noteikšana. – 13., 14., 15.nedēļa – 6 stundas.

Hidrometrija. – 16.nedēļa – 2 stundas.

Kontrole: ieskaite



Mācību priekšmeta nosaukums: TRANSPORTBŪVJU PAMATI UN PAMATNES


Mācību priekšmeta apjoms: 4 KP, 1.semestris: stundas – 32, lekcijas – 1, praktiskie darbi – 1, kontrole – I; 2.semestris: stundas – 32, lekcijas – 1, praktiskie darbi – 1, kontrole – I , E.

Mācību priekšmeta mērķis: Apgūt seklo un pāļu pamatu konstrukciju aprēķinu un konstruēšanas metodes, ievērojot izgatavošanas un ekspluatācijas īpatnības.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Iepazīties ar pamatu klasifikāciju Iepazīties ar seklo pamatu projektēšanas principiem. Iepazīties ar pāļu pamatu projektēšanas principiem; Apgūt konstrukciju projektēšanas iemaņas.


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi Ieskaite, eksāmens par spējām atbilstoši mācību priekšmeta uzdevumiem izmantot lekcijās, kā arī literatūras studijās iegūtās zināšanas

praktisku un pētniecisku jautājumu risināšanā.



Mācību grāmatas un ieteicamā literatūra:1. Lekciju konspekts 2. Chanakya Arya DESIGN OF STRUCTURAL ELEMENTS, E&FN Spon, 1994. 360p.3. Tomlinson M.J. FOUNDATION DESIGN AND CONSTRUCTION. 7th edition // Pearson

Education, 2001, 569 pp.4. R.C.Pfdhbtd> U.C. Ifgbhj HFCXTNS AEYLFVTYNJD VJCNJDS{ JGJH

UKE,JRJUJ PFKJ:TYBZ> Nhfycgjhn> 1970> 213 c.5. ".D.Rjcnthby JCYJDFYBZ B AEYLFVTYNS> Dscifz irjkf> 1990> 428 c.6. Chen W-F., Duan L. BRIDGE ENGINEERING. SUBSTRUCTURE DESIGN // CRC

Press, 2003, 230 pp.7. ENV 1997-1 GEOTECNICAL DESIGN – Part 1: General rules

Programmas saturs1. Semestris

Vispārīgs apskats par pamatiem. Ģeotehniskās izpēte. Īss pamata grunšu raksturojums un iedalījums. Pamatu tipi. Pamatu projektēšanas kārtība. 1.ned. – 2 st.

Grunts nestspējas noteikšana. Balstu sēšanās aprēķins. 2.un 3. ned. – 4 st.

Tiltu pamatu raksturojums. Tiltu pamati vietās, kuras nepārklāj ūdens. Tiltu veidi un sēšanās ietekme. Pamati starpbsalstiem. Pamati gala balstiem. Pāļu balsts. Balsti loka un rāmja tiltiem. Tiltu pamati vietās, kuras pārklāj ūdens. Vides ietekme uz pamata veida izvēli. Kesoni. Gremdakas. 4.,5.ned. – 4 st.

Seklie pamati. Seklo pamatu raksturojums. Seklo pamatu nestspējas noteikšana. Seklo pamatu aprēķins. Seklo pamatu konstrukcija. 6.,7.,8.ned. – 6 st.

Seklie pamati. Seklo pamatu būve vietās, kuras pārsedz ūdens un vietās, kuras ūdens nepārklāj. 9.ned. – 2 st.

Pāļu pamati. Pāļu klasifikācija. Pāļu darbs slodzes ietekmē. Pāļu nestspējas noteikšana. Dzītie pāļi. Urbtie pāļi. Pāļi klinšainās gruntīs. Pāļu grupas nestspējas noteikšana. Pāļu aprēķins horizontālām slodzēm. 10., 11. un 12.ned. – 6 st.

Pāļu pamati. Iekārtas pāļu iedzīšanai. Pāļu iedziļināšana ar vibratoru. Izmēģinājuma pāļa iedziļināšana. Iedzenamo pāļu veidi. Koka pāļi. Dzelzsbetona pāļi. Tērauda pāļi. Urbtie pāļi. Pāļu režģogs. 13., 14., 15.,16.ned. – 8.st.

Kontroles forma: Ieskaite.

2. Semestris

Pamatu būve. Pamata būvbedres izveidošanas metodes un būvbedres sieniņu nostiprināšanas paņēmieni un konstrukcijas. Grunts izstrādāšanas paņēmieni. 1., 2.ned. – 4 st.

Pamatu būve. Zemes vaļņi. Jaukta veida norobežojumi. Rievsienu nostiprinājumi. Seklo pamatu būve vietās, kas pārklātas ar ūdeni. Cirstie apcirkņi. Bezgalīga dziļuma kastes. 3., 4.ned. – 4 st.

Pamatu būve. Ūdens atsūknēšana no būvbedres. 5.ned. – 2 st.

Dabīgās pamatnes mākslīgā pastiprināšana. Smilšu spilvenu veidošana. Grunts virsmas blīvēšana. Grunts dziļā blīvēšana. Grunts dziļa vibrēšana. Grunts mākslīgā nostiprināšana izmantojot injekciju metode. Grunts nostiprināšana ar elektrisko strāvu. Grunts termiskā nostiprināšana. Grunts mākslīgā sasaldēšana. 6.ned. – 2 st.

Pāļu aprēķins uz horizontālām slodzēm. Proporcionalitātes koeficients. Deformāciju koeficients. Ap pāli esošās grunts noturība. 7.,8.,9.ned – 6 st.

Gremdaku pamati. Gremdaku pamatu konstrukcija. Gremdaku pamatu būve. Gremdaku pamatu aprēķins. 10.un 11.ned. – 4 st.

Kesonu pamati. Kesonu pamatu konstrukcija. Darbu veikšanas īpatnības kesona pamatiem. Kesona pamatu aprēķins. 12.un 13.ned. – 4 st.

Atbalstsieniņas un krastmalu nostiprinājumi. Caurtekas. Caurteku konstrukcija. Monolītās atbalstsieniņas. Saliekamās un saliekami-monolītās atbalstsienas. Atbalstsienas ar enkurojumu. Atbalstsieniņu aprēķina pamati. 14.,15.,16.ned. – 6 st.

Kontroles forma: Eksāmens.

Mācību priekšmets: BBR 449 CEĻU BŪVNIECĪBA(pamatkurss)

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: Būvniecība Studiju veids: 5.līmeņa profesionālās

Mācību priekšmeta apjoms: 2 KPMācību priekšmeta mērķis: Izpratne par ceļu būvniecības procesu un tehnoloģijām,

būvdarbu kvalitātes ietekmējošo faktoru apzināšana.


Vispārējās izpratnes attīstīšana: Vispārīgā izpratne par būvniecības procesu un tā raksturīgākajiem posmiem. Pamatzināšanu par ceļu būvniecību sistematizēšana, vienotās piejas veidošana.

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apguve: Vides, ģeofizisko un klimatisko apstākļu izpratne, kā pamats ceļu būvniecībai. Ceļu elementu nospraušanas, zemes darbu, drenāžas sistēmu būvniecības tehnoloģiju apgūšana.

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana: Ceļu zemes klātnes un drenāžas sistēmu būvniecības īpatnības, darbus veicot: uz slīpām reljefa virsmām, purvu, klinšainās grunts, karstu rajonos un mūžīgā sasaluma un tuksnēšu apvidos.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs, studiju darbs.Priekšmeta apguves vērtēšana: studiju darbs, ieskaite.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējai nodarbībai: lekciju konspektu un papildus literatūras avotu un saistošo būvnormatīvu studijas. Patstāvīgā darba izpilde veicot studiju darbu.

Literatūra1. “Ceļš 94” autoceļu būvniecības specifikācijas, 1., 2. daļas, LAD – 1999.2. ”Autoceļu specifikācijas 2001”, LAD – 2001.3. Slēde E. “Latvijas autoceļu būves pieredze”,Rīga – 1980.4. Lūsis J. “Autoceļi”, Rīga – 1972.5. PIARC angļu – latviešu autoceļu terminu tehniskā vārdnīca. Rīga – 1999.6. Nekrasovs V. ”Autoceļu būvniecība”, 1.daļa, Maskava – 1980. (krievu val.).7. L. Bārzdiņš “Autoceļu būvniecība”, metodiskie norādījumi kursa projektam, Rīga –

1987.

Programmas saturs.

Ceļu būvniecības process. Būvniecības pamatjēdzienu definīcija. Ceļu darbu programmas. Būvdarbu aktualitātes eksistējošajā ceļu tīklā. Ceļu būvniecības procesa posmi. Būvdarbu pamatdokumentācija. Būvniecības procesa organizatoriskā shēma. Ceļu būvniecību reglamentējošo normatīvu pārskats. Kvalitātes prasības ceļu būvniecībā, to ietekmējošo faktoru kopums. – 1., 2., 3. nedēļa – 6 stundas.

Ceļu būves tehnoloģijas pamatprincipi. Ceļu konstrukcijas spriegumstāvoklis, siltuma/mitruma režīms, zemes klātnes iespējamo defektu celoņi un to ievērošana ceļu būvniecībā. Ceļu būvdarbu tehnoloģiskums (plūsmas metode, koncentrētie darbi). Dimensionālo parametru nodrošināšana un kontrole ceļu būvdarbos. Ceļu būvmateriālu blīvēšanas metodes. Ceļu būves mašīnu klasifikācija. – 4., 5., 6. – 6 stundas.

Sagatavošanas darbi. Tehnoloģiskais projekts (darbu programma). Resursu plānošana. Ceļa trases atjaunošana un nostiprināšana. Tehnoloģiskās infrastruktūras izveidošana. Satiksmes organizācija, vides aizsardzība un darbu drošība būvobjektā. Ceļa nodalījuma joslas sagatavošana konstruktīviem darbiem. – 7., 8., 9. nedēļa – 6 stundas.

Zemes darbi. Ceļu zemes klātnes elementu nospraušana. Uzbērumu un ierakumu veidošanas pamattehnoloģijas. Zemes darbu mehanizētā, hidrauliskā un dinamiskā metodes. Zemes klātnes virsmu apdare, nostiprināšana. Zemes darbu un zemes klātnes konstrukciju īpatnības īpašos apstākļos (uz slīpām reljefa virsmām, klinšainās gruntīs, purvos, karstu rajonos, tuksnešos, karstu rajonos un mūžīgā sasaluma apvidū). 10., 11., 12., 13. nedēļa – 8 stundas.

Ceļu drenāžas sistēmu būvniecība. Virsmas ūdeņu atvades sistēmu un to elementu klasifikācija. Ceļu sāngravju izveide, nostiprinājuma veidi. Ceļu caurteku tipi, to būvniecības tehnoloģijas. Pasākumi ūdens migrācijas regulēšanai zemes klātnē (šķirkārtas, dziļumdrenāža). Būvbedru tipi. Ģeosintetisko materiālu pielietošana ceļu būvniecībā. – 14., 15., 16. nedēļa – 6 stundas.

Kursa darbs – autoceļa posma zemes klātnes būvniecības tehnoloģiskais projekts (darbu programma). 1. – 16. nedēļa – 16 stundas.

Kontrole – darbs, ieskaite.

Mācību priekšmets: BBR 450 AUTOCEĻU BŪVNIECĪBA(pamatkurss)


Mācību priekšmeta apjoms: 3 KPMācību priekšmeta mērķis: Izpratne par autoceļu segu un aprīkojuma būvniecības

tehnoloģijām, būvdarbu kvalitātes ietekmējošo faktoru apzināšana.


Vispārējās izpratnes attīstīšana: Vispārīgā izpratne par a/c segu būvniecības tehnoloģijām. Priekšmetā apskatāmo jautājumu saistība ar ceļu būvniecības pamatkursa galvenajām nostādnēm. Zināšanu par atšķirīgu autoceļu segu būvniecību vienotās sistēmas veidošana.

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apguve: Autoceļu būvdarbu sezonālā izpratne. A/c segu būvniecības un aprīkojuma uzstādīšanas tehnoloģijas. Zemju rekultivācija. A/c būvniecības procesa dokumentēšana, būvdarbu nodošanas/pieņemšanas procedūra. Resursu plānošana būvdarbos. Līdzvērtīgo būvniecības tehnoloģiju analīze.

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana: A/c atsevišķu konstruktīvo kārtu būves tehnoloģijas (nostiprinātās gruntīs, nesaistītie akmens materiāli, monolītie materiāli). Kvalitātes prasības a/c segai, iespējamo defektu analīze. A/c brauktuvju marķējums. A/c aprīkošana ar satiksmes regulēšanas un drošības līdzekļiem. A/c rekonstrukcijas metodes. Nestingo segu periodiskās uzturēšanas pamatdarbības.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs, studiju darbs.Priekšmeta apguves vērtēšana: studiju darbs, eksāmens.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējai nodarbībai: lekciju konspektu un papildus literatūras avotu un saistošo būvnormatīvu studijas. Patstāvīgā darba izpilde veicot studiju darbu.

Literatūra

8. “Ceļš 94” autoceļu būvniecības specifikācijas, 3., 4., 5. daļas, LAD – 1999.9. ”Autoceļu specifikācijas 2001”, LAD – 2001.

10. Slēde E. “Latvijas autoceļu būves pieredze”,Rīga – 1980.11. Lūsis J. “Autoceļi”, Rīga – 1972.12. PIARC angļu – latviešu autoceļu terminu tehniskā vārdnīca. Rīga – 1999.13. Nekrasovs V. ”Autoceļu būvniecība”, 2.daļa, Maskava – 1980. (krievu val.).14. L. Bārzdiņš “Autoceļu būves tehnoloģija un organizācija”, 3. nodaļa (autoceļu segas

būve), 1992; 4. nodaļa (palīgražošana), Rīga – 1989.15. L. Bārzdiņš “Autoceļu būvniecība”, metodiskie norādījumi kursa projektam, Rīga –

1987.

Programmas saturs.

Autoceļu segu pārskats, zemāko segu tipu un a/c segu apakšējo kārtu būvniecība. A/c segu un to pamatkārtu klasifikācija. A/c segu tehnoloģiskie šķērsprofili. Grunšu nostiprināšanas tehnoloģijas. A/c segu papildkārtas, to būves tehnoloģijas. Nesaistīto akmens materiālu kārtu būvniecība. Grunts un grants ceļu būvniecība. – 1., 2., 3., 4. nedēļa – 8 stundas.

Monolīto a/c segu kārtu būvniecība. Bitumenētas akmens materiālu kārtas (melnās šķembas, piesūcinātas šķembas, virsmas apstrāde). Asfaltbetona kārtu tehnoloģija (kārstie, aukstie, lietie a/b). Stingo segu tehnoloģija (monolītie cementbetona segumi, saliekamie c/b segumi. Kombinētie segumi (a/b+c/b). Bruģēšanas tehnoloģijas. Uzbūvētā ceļa kvalitātes pamatkritēriji. – 5., 6., 7., 8., 9. – nedēļa – 10 stundas.

A/c apdare, aprīkošana. A/c nomaļu nostiprināšanas veidi. A/c brauktuves marķējums. Ceļa zīmju uzstādīšanas varianti. Pasīvās satiksmes drošības līdzekļu uzstādīšana. Autoceļu aprīkojums. – 10., 11. nedeļa – 4 stundas.

A/c būvniecības organizatoriskie un ekonomiskie aspekti. Būvdarbu izmaksas veidojošie faktori. Ceļu būvniecības procesa optimizācija. Sezonalitāte ceļu būvdarbos. Ceļu būves uzņēmumu palīgražošana. – 12., 13., 14. nedeļa – 6 stundas.

Konstruktīvie ceļu darbi esošajā a/c tīklā. A/c ekspluatācijas stāvokļa indikatori. A/c rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas pamatotība. A/c rekonstrukcijas tehnoloģijas. A/c periodiskās uzturēšanas tehnoloģijas. – 15., 16. nedēļa – 4 stundas.

Kursa darbs – autoceļa posma segas būvniecības tehnoloģiskais projekts (darbu programma). 1. – 16. nedēļa – 16 stundas.

Kontrole – darbs, eksāmens.


Mācību spēks: Juris Naudžuns, dr.sc.ing., profesors.Mācību priekšmets: BTB 308 PĀRVADĀJUMI UN TRANSPORTA SISTĒMAS

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: BūvniecībaStudiju veids: profesionālāsStudiju līmenis: 5 līmeņa profesionālās studijas

Mācību priekšmeta apjoms: 2KP, (2-0-0), kontrole – E.Mācību priekšmeta mērķis: padziļināt teorētiskās zināšanas par transportu kā dažādu transporta veidu kopsistēmu un tā ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību

Mācību priekšmeta uzdevumi: Vispārējās priekšmeta izpratnes un sistēmiskas domāšanas attīstīšana : Sistēmpieeja

transporta nozares darbības nodrošināšanā;

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana : Atsevišķo transporta veidu sistēmu elementu veidošana izejot no sistēmas vienotības kritērija;

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana : Padziļināta un patstāvīga konkrēto transporta sistēmas un loģistikas jautājumu studēšana saistībā ar zinātniskā darba tēmu.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, literatūras studijas, patstāvīgais darbs.

Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: eksāmens.

Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana, literatūras studijas.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: patstāvīgas literatūras studijas.

Literatūra.

21. US Transportation Research Board Reports (pieejami Ceļu un tiltu katedras bibliotēkā).

22. Integrētās transporta ķēdes – PORTAL rakstiskais materiāls – Rīga 2003. – 61 lpp.23. www.eu-portal.net – 09.02.2004.24. Nacionālā transporta attīstības programma. – Rīga - 1998.g.25. www.trafficlinq.com - 09.02.2004.

http://www.trafficlinq.com/

http://www.eu-portal.net/

Programmas saturs.

Transporta infrastruktūra. Transporta infrastruktūras elementi: autoceļi, dzelzceļi, jūras ostas, un lidostas, cauruļvadi, kravu sadales un loģistikas centri. To raksturojums un izveidošanas prasības. Latvijas un Ziemeļvalstu ceļu tīkla salīdzinājums. Latvijas dzelzceļu kvalitatīvais un kvantitatīvais raksturojums. Valsts robežpārejas punkti, kravu sadales un loģistikas centri, ostas un termināli. Infrastruktūras kvalitātes ietekme uz pārvadājumu kvalitāti.

Vienota transporta sistēma. Vienotas transporta sistēmas priekšrocības un izveidošanas priekšnoteikumi. Kombinētais transports. Tā raksturojums un izveidošanas priekšnoteikumi. Multimodālais transports. Vienots glābšanas dienests. Sistēmas “transportlīdzeklis – vadītājs – ceļš – apkārtējā vide” izpēte no sistēmpieejas viedokļa. Vienota transporta sistēma un vides aizsardzība.

Transporta pārvadājumi. Kravas un pasažieru pārvadājumi un apgrozījums atsevišķos transporta veidos. Transporta ķēdes posmi. Pārvadājumi “no durvīm līdz durvīm” un “tieši laikā”. Kravu iepakojuma unifikācija – kombinēto pārvadājumu tehnoloģijas būtiska sastāvdaļa. Konteinerpārvadājumi. Kravu imports un eksports. Tranzītpārvadājumi. Informatīvās datu bāzes un sakaru nozīme kravu un pasažieru pārvadājumu organizēšanā. Jaunākā tehnoloģija kravu apkalpošanā. Integrētās transporta ķēdes. Teritoriju plānošanas efektivitāte. Pilsētvides efekts. Integrēta transporta tīkla attīstīšana. Transporta mezglu nozīme sabiedriskajā transportā.

Transporta mezgli. Starpmodālo mezglu novietojums transporta un teritorijas plānojuma sistēmā. Mezglu projektēšana. Pilsētu plānojums. Transporta mezglu ekonomiskā organizācija, vadība un darbība. Atbildības sadalījums un hierarhija. Pārejas mezglu finansu struktūras noteikšana. Atsevišķu transporta mezglu realizācijas pieredze.

Informācija un mobilitātes vadība. Telemātika sabiedriskajā transportā. Satiksmes un ceļojumu informatīvo pakalpojumu sfēra. Mobilitātes vadība.

Eksāmena kārtošana.


Mācību spēks: Juris Smirnovs, dr.sc.ing., asoc.prof.Mācību priekšmets: BTB409 TRANSPORTS UN VIDE

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: BūvniecībaStudiju veids: 5. līmeņa profesionālās

Mācību priekšmeta apjoms: 2KP, stundas – 32, lekcijas – 2, kontrole – I.Mācību priekšmeta mērķis: veidot izpratni par cilvēka radītā transporta un transporta būvju būvniecības mijiedarbību ar apkārtējo vidi.


veidošana par transporta attīstības un tā mijiedarbības ar apkārtējo vidi vēsturi. Sistēmpieeja dotās mijiedarbības izpētē (izpratnes līmenī);

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana : Transporta sistēmas galvenie ietekmes veidi uz vidi un cilvēkiem (zināšanu līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana : Transporta sistēmas konkrēto ietekmes veidu uz vidi un cilvēkiem kvalitatīvs un kvantitatīvs novērtējums, aizsardzības pasākumi, to pamatojums un iespējamā realizācija (zināšanau līmenī).

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, semināri (darbs grupā analizējot situācijas un problēmas, pārrunas – diskusijas).Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: ieskaite.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana, transporta un vides mijiedarbības analīzes iemaņu apgūšana, līdzdalība grupu darbā un diskusijās.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra.

1. Ulf Sandberg, Jerzy A.Ejsmont. Tyre/road noise reference book. – Kisa – 2002. – 616 p.2. www.eu-portal.net – 14.02.2004.3. J.Strautmanis. Ekoloģisko tiesību pamati. Dabasvides tiesiskā aizsardzība. Rīga – 1997.g.

– 222 lpp.4. Daniel B.Botkin, Edward A.Keller. Environmental Science. Earth as a Living Planet. –

John Wiley & Sons. – 1998. – 649 p.5. E.Bērziņš. Dabsaimniecības ekonomika. – Rīga – 1996.g. – 76 lpp.6. K. Makela, M.Salo. Traffic Emissions in Russia and Baltic States. –Espoo – 1994. – 49 p.7. Scenic Byways. – Washington – 1988.


8. W. Homburger. Transportation and Traffic Engineering Handbook. – 1982. – Englwood Cliff – 883 p.

Programmas saturs.

Vides aizsardzības tiesiskais pamats. Latvijas republikas likumi un normatīvie akti vides aizsardzības jomā. Vides aizardzības institūcijas Latvijā. Monitorings. Īss vides piesārņojuma līmeņa raksturojums Latvijā. – 1., 2. nedēļa – 4 stundas.

Sistēma “vadītājs – automobilis- ceļš – apkārtējā vide”. Vides aizsardzības pasākumi autoceļu būvniecībā. Augu zemes aizsardzība. Izstrādņu rekultivācija. Dabisko materiālu saglabāšana, to aizvietošana ar rūpniecības atkritumiem. Ģeoloģiskās vides negatīvo izmaiņu novēršana. Erozija. Vēja erozija. Ūdens erozija. Cīņa ar gravām. Pasākumi nogāžu nostiprināšanai. 3., 4., 5, 6. nedēļa – 8 stundas.

Transporta troksnis. Skaņas raksturlielumi. Skaņas stiprums, skaņas intensitāte, skaņas frekvence. Skaņas mērvienība. DBA. Skaņas enerģētiskā summēšana. Transporta trokšņa raksturojums. Ekvivalentais trokšņa līmenis. Higiēniskā trokšņa līmeņa normēšana. Ceļa apstākļu ietekme uz transporta troksni. Transporta līdzekļu tipa un vecuma ietekme uz transporta troksni. Transporta trokšņa mērīšana – 7., 8. nedēļa – 4 stundas.

Transporta trokšņa aprēķina metodes. Ekvivalentā transporta trokšņa līmeņa aprēķins. Transporta trokšņa samazinājuma aprēķins. 9. nedēļa – 2 stundas.

Transporta trokšņa samazināšanas problēmas. Troksni aizturošu būvju efektivitātes aprēķins. Trokšņa aizturietaišu projektēšanas īpatnības uz autoceļiem. Apstādījumi kā transporta troksni samazinošs objekts. 10., 11. nedēļa – 4 stundas.

Autotransporta atgāzes. Piesārņojošo vielu veidi. Tvana gāze. Sēra oksīdi. Slāpekļa oksīdi. Ogļūdeņraži. Vielas daļiņas. Fotoķīmiskais smogs. Gaisa piesārņojuma ietekme uz apkārtējo vidi. Transporta koridoru piesārņojums. Plūsmas ātrums, transportlīdzekļu tips un gaisa piesārņojums. 12., 13. nedēļa – 4 stundas.

Satiksmes organizācijas ietekme un gaisa piesārņojums. Satiksmes koncepciju nozīme pilsētu vides aizsardzībā. Satiksmes plūsmas raksturlielumi un sabiedriskā transporta nozīme to optimizēšanā. Jaunākie pētījumi un sasniegumi satiksmes organizācijas jomā. 14., 15., 16. nedēļa – 6 stundas.

Kontrole: ieskaite



Ceļu ekspluatācija

Mācību priekšmeta profils

Studiju programma TRANSPORTBŪVESStudiju profils BŪVNIECĪBAStudiju veids PROFESIONĀLĀS STUDIJAS

Mācību priekšmeta apjoms – .4 KP.


Priekšmeta saturam un studijām jānodrošina nākošo ceļu būvinženieru izpratne, zināšanas un prasme racionālu, drošu, estētiski kvalitatīvu un videi draudzīgu autoceļu ekspluatācijai. Jāveicina vispārējās sociālās (transporta loma sabiedrībā, drošība, vides aizsardzība) un speciālās tehniskās domāšanas attīstība.


Vispārējās priekšmeta izpratnes un sistēmiskās domāšanas attīstīšana: Izpratnes veidošana par ceļu ekspluatācijas īpašībām, ceļa konstrukcijas bojājumiem un deformāciju. Sistēmiska pieeja ceļu ekspluatācijas jautājumu izpētei (izpratnes līmenī).

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana: Sistēma “Automobilis – vadītājs – ceļš – apkārtējā vide” un tās analīze kā ceļu uzturēšanas pasākumu kompleksa pamatojums (zināšanu līmenī). Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana: Galveno ceļa īpašību atjaunojošo būvdarbu tehnoloģija (zināšanu līmenī). Ceļu remonta un uzturēšanas darbu prasmes apgūšana: Ceļu seguma kvalitātes novērtēšanas un atjaunošanas metodes izvēle un praktisko aprēķinu metodika.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:

1. A.P. Vasiljev “Ekspluatacija avtomobiljnih dorog i organjizacija doroznova dvizenjija.” Moskva, “Transport”, 1990, 304.lpp

2. “Asphalt Paving Manual.” Asphalt Institute, 1987

3. Journal “Public Roads”, U.S. Department of Transportation Federal Highway Administration, 1999-2004

4. Žurnāls “Autoceļi”, Latvijas Autoceļu direkcija, 1998-2003 5. K. Eleksis, H. Sviķis, E. Vikmanis, “Automobiļu ceļu remonts un uzturēšana.”, “Liesma”,

Rīga, 1968.

Priekšmeta mācīšanās metode

Lekcijas, praktiskās nodarbības (projektēšana un aprēķini).


Eksāmens un ieskaites.

Prasības priekšmeta apguvei

Lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana, praktisko darbu izpilde un aizstāvēšana.

Prasības studentiem kārtējam praktiskajam darbam

Lekciju konspektu un pasniedzēju norādīto avotu studijas, praktisko darbu aprēķinu izpilde.


Ievads.Normatīvie akti par autoceļiem.Likums par autoceļiem. Ceļu satiksmes likums. Būvniecības likums. Likums par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām.Konkursu, cenu aptauju un darbu piedāvājumu dokumentu saturs un prasības.

Latvijas būvnoteikumi.Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā. Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi. Būvuzraudzības noteikumi. Noteikumi autoceļu uzturēšanas darbiem. Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību.Nolikumi un citi zemāka līmeņa normatīvie dokumenti par ceļu uzturēšanu.

Sistēmas “Automobilis – vadītājs – ceļš – apkārtējā vide” analīze.Autovadītājs un ceļš. Vadītāja psihofizioloģiskās īpašības. Vizuālās informācijas interpretācija. Vadītāja prasības autoceļiem. Harmoniska priekšstata veidošanas iespējas uz ekspluatācijā esoša ceļa. Automobiļa un ceļa mijiedarbība. Spēki kas darbojas uz ceļa segumu un automobīli. Pieļaujamās slodzes uz ceļa segumu.

Automobiļa noturība dažādos ceļa apstākļos.Dabas apstākļi un ceļu stāvoklis. Ceļa stāvokļa atkarība no gadalaika. Mitruma-siltuma režīms un tā fizikālā būtība. Ceļu briešana un kūkumošana. Preventīvie inženierpasākumi ceļa konstrukcijas pavasara sala izcilājumu novēršanai.

Ceļa segas kvalitāte un defekti.Pastāvīgās un īslaicīgās slodzes. Elastīgās un plastiskās deformācijas. Zemes klātnes deformāciju veidi. Ceļa segas deformācijas. Esošo ceļu zemes klātnes un ceļa konstrukcijas deformāciju novēršanas pasākumi.

Melno segumu defekti.Sabrukums. Iesēdums. Izspiedums. Izdrupšana. Bedrītes. Paskalojums. Noslīdējums. Lūzumi. Plaisas. Melno segumu defektu un bojājumu noteikšanas metodes.

Grants segumu defekti.Sala izcilājumi. Uzbriešana. Kūkumošana. Šķērsvilnīši. Sliedes. Iespiedumi.Efektīvas metodes grants ceļu deformāciju novēršanai.

Ceļa stāvokļa raksturotāji.Kalpotspēja. Braukšanas kvalitāte. Līdzenums, raupjums. Saķere. Starptautiskie ceļa stāvokļa raksturotāju indeksi.Ceļu ekspluatācijas īpašību noteikšanas metodes un aparatūra.

Autoceļu uzturēšanas vadības sistēma.Tehniski un administratīvi noteiktais ceļu tīklu līmenis. Ceļu darbu finansēšanas avoti. Valsts Ceļu fonds. Visas valsts ceļu tīkla uzturēšanas organizācija.Satiksmes intensitātes uzskaites sistēma. Ceļu metereoloģiskās informācijas sistēma. Segumu saglabāšanas vadības sistēma.

Darbi autoceļu tīklā.Autoceļu ikdienas uzturēšana. Autoceļu periodiskā uzturēšana. Autoceļu rekonstrukcija.Jēdziens par citiem ceļu darbiem un to nozīmi.

Autoceļu ziemas uzturēšana.Autoceļu uzturēšanas klases ziemā. Pasīvais un aktīvais ziemas dienests. Autoceļu attīstīšana no sniega un tā aizvākšana. Cīņa ar aizputinājumiem. Slīdamības novēršana. Autoceļu apsekošana. Jaunākās metodes sniega attīrīšanai un aizvešanai. Ķīmisko vielu pielietošana ceļu slīdamības novēršanai. Ceļa inženierbūvju uzturēšana.Autobusu pieturvietu, autopaviljonu un atpūtas vietu kopšana. Ceļa zīmju uzturēšana. Brauktuves apzīmējuma krāsošana. Signālstabiņu un aizsargbarjeru uzturēšana. Mehanizācijas līdzekļu pielietojums ceļu aprīkojuma uzturēšanā.

Melno segumu uzturēšana. Plaisu aizliešana. Bedrīšu aizpildīšana. Segumu tīrīšana. Svīdumu vietu likvidēšana. Kūkumojošo vietu uzturēšana. Seguma virsmas raupjuma atjaunošana. Segumu virskārtas atjaunošanas mūsdienu metodes: Aukstā reciklēšana. Reciklēšana uz vietas. Karstā reciklēšana. Segumu kvalitātes laboratorijas pārbaudes.

Grants un šķembu seguma uzturēšana.Autoceļu klātņu profilēšana un planēšana. Segumu atjaunošana ar aukstās reciklēšanas paņēmienu. Segumu piesūcināšana. Segumu atputekļošana. Atvieglotu melno segumu veidošana sabrukušo grants segumu vietā.

Autoceļu kopšana.Izskalojumu likvidēšana. Grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana. Nomaļu un nogāžu profilēšana un remonts. Krūmu ciršana. Zāles pļaušana. Apstādījumu kopšana. Mehanizācijas līdzekļi autoceļu kopšanai.

Autoceļu pārraudzīšana.Autoceļu periodiskā apsekošana. Satiksmes uzskaite. Autoceļu kompleksa tehniskā uzskaite un inventarizācija. Ceļu datu bāzes veidošana un aizpildīšana.

Satiksmes organizācija ceļu darbu laikā. Darba vietas ierobežošana uz divjoslu ceļiem. Darba vietas ierobežošana uz divbrauktuvju ceļiem. Satiksmes organizācija ceļu uzturēšanas darbu laikā.

Darba aizsardzība un drošības tehnika ceļu uzturēšanas darbu laikā.

Apkārtējās vides aizsardzība ceļa darbu laikā.

Studiju darbu tēmas

1. Piedāvājumu sastādīšana konkursam dažādiem ceļu darbiem. 2. Dažādu automobīļu tipu noturības aprēķini.3. Ceļu pavasara sala izcilājumu aprēķins. 4. Zemes klātnes noturības aprēķins. 5. Tehnoloģiskā procesa apraksta sastādīšana dažādiem ceļu uzturēšanas darbiem (bedrīšu

remonts, plaisu aizliešana, virsmas apstrāde, seguma reciklēšana u.c.).6. Ziemas uzturēšanas darbu materiālu un darbaspēka resursu aprēķini.7. Melno segumu virskārtas atjaunošana darbu tehnoloģisko karšu sastādīšana.8. Darba vietas ierobežošanas un satiksmes organizācijas shēmu sastādīšana. 9. Apkārtējās vides aizsardzības projekti (nolūkā novērst ceļa negatīvo ietekmi uz dabu).

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Kursa apjoms 64 stundasLekcijas 64 stundasPraktiskie darbi -. stundasIeskaites, eksāmens.

Mācību priekšmeta Ceļu ekspluatācija nozīme ceļu būvinženieru profesionālo studiju un maģistru akadēmiskajās programmās

Mācību priekšmeta programmā ir ietverta informācija par ceļa īpašībām un to nodrošināšanas iespējām ceļa projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā. Priekšmets ir noslēdzošais un rezumē visas iepriekš iegūtās zināšanas speciālajos projektēšanas un būvniecības kursos, nodrošinot nākamo inženieru spēju pastāvīgi veikt pasākumu izvēli drošas, racionālas un ekonomiski izdevīgas transportlīdzekļu satiksmes apstākļu radīšanai, ievērojot cilvēku un apkārtējās vides aizsardzības prasības.


Mācību spēks: Juris Smirnovs, dr.sc.ing., asoc.prof.Mācību priekšmets: KUSTĪBAS ORGANIZĀCIJA UN SATIKSMES DROŠĪBAStudiju programma: TransportbūvesStudiju profils: BūvniecībaStudiju veids: profesionālās

Mācību priekšmeta apjoms: 4KP, stundas – 64, lekcijas – 2, praktiskie darbi – 2. kontrole – I.

Mācību priekšmeta mērķis: veidot izpratni par autosatiksmes norises likumsakarībām, satiksmes drošības līmeņa analīzes metodēm, prasmi izmantot inženier- un organizatoriskos pasākumus satiksmes drošības līmeņa uzlabošanā.


veidošana par satiksmes drošību kā sociālu un inženiertehnisku problēmu loku, satiksmes drošības līmeņa uzlabošanas pasākumiem, to efektivitāti un izmaksām.

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana : Speciālo satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu izvēle un pielietošana konkrētu satiksmes apstākļu uzlabošanā (prasmes līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana : Eksistējošo objektu satiksmes drošības līmeņa uzlabošana izstrādājot kompleksu satiksmes drošības plānu, tā efektivitātes novērtēšana (prasmes līmenī).

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskie darbi (grupu darbs pie projekta).Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: darba aizstāvēšana, ieskaite.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana, darba izstrāde un aizstāvēšana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra.

26. www.eu-portal.net . 11.02.200427. Nacionāla ceļu satiksmes drošības programma. // www.csdd.lv -11.02.200428. Справочник по безопасности дорожного движения. – Осло - Москва – Хельсинки –

2001. – 753 с.29. www.vti.se -09.02.2004.30. An Improved Traffic Environment. A Catalogue of Ideas. Report 106. Copenhagen –

1993. – 172 p.31. R.Lamm et al. Highway Design and Traffic Safety Engineering Handbook. McGraw-Hill

– 1999..32. W. Homburger. Transportation and Traffic Engineering Handbook. – 1982. –

Englwood Cliff – 883 p.

http://www.vti.se/

http://www.csdd.lv/


Programmas saturs.

Risks un ceļu satiksmes negadījumi autosatiksmē. Ceļu satiksmes negadījumu reģistrācija Latvijā un citās Eiropas valstīs. Ceļu satiksmes negadījumu veidi. Satiksmes drošība kā sociāla problēma, to raksturojošie lielumi. Risks ceļu satiksmē un citās darbības sfērās. Ceļa satiksmes negadījumu smagumu ietekmējošie faktori. Nacionālā ceļu satiksmes drošības programma. Īss Latvijas satiksmes drošības līmeņa apskats.

Satiksmes drošību uzlabojošo pasākumu plānošana un izvēle. Ceļu satiksmes negadījumu rezultātā tautsaimniecībai nodarīto zaudējumu aprēķina metodika. Satiksmes drošību uzlabojošo pasākumu apskats un novērtējums. Izdevumu – ieguvumu analīze ceļu satiksmes drošības jomā. 4., 5., 6., 7.nedēļa – 8 stundas.

Galvenie darbības virzieni satiksmes drošības uzlabošanā. Krustojumi un šķērsojuma mezgli.. Organizatoriskie pasākumi. Satiksmes drōšību uzlabojošo pasākumu mērķi. Reģionālās kompleksās satiksmes drošības uzlabošanas programmas. Satiksmes intensitātes regulēšana. Ceļu un ielu projektēšana. Audits. Maksa par ceļu infrastruktūras izmantošanu. Satiksmes pārstrukturēšana no vieglo auto satiksmes uz citiem satiksmes veidiem. Satiksmes organizācija.Bīstamo posmu noteikšanas metodika. 8., 9., 10., 11. nedēļa – 8 stundas.

Ceļa apstākļu ietekme uz satiksmes drošības līmeni. Gājēju un veloceliņu ierīkošana. Adzīvoto vietu apeju būvniecība. Satiksmes apstākļu uzlabošana pilsētu galvenajās un mazāksvarīgajās ielās. Satiksmes drošības novērtējums krustojumos. Lokveida krustojumu būvniecība. Autoceļa šķērsprofila pilnveidošana. Redzamības uzlabošanas pasākumi. Aizturietaises. Autoceļu apgaismojums. Satiksmes drošības garantēšana tuneļos.12., 13. 14. nedēļa – 6 stundas.

Autoceļu uzturēšana un satiksmes drošība. Autoceļa seguma atjaunošana. Autoceļa seguma līdzenuma uzlabošana. Saķeres koeficienta paaugstināšana. Autoceļu ziemas uzturēšanas nozīme. Ceļa zīmju izvietošanas kritēriji Satiksmes drošības garantēšana darbu izpildes vietās.. 15. nedēļa – 2 stundas

Satiksmes organizācija. Gājēju ielu ierīkošana. Satiksmes mierināšanas pasākumi. Satiksmes plūsmas no mazāksvarīga ceļa iekļaušanās maģistrālē. Satiksmes organizācija krustojumos. Braukšanas ātruma ierobežošana. Satiksmes operatīvās organizācijas metodes. Imitējošie satikmes plūsmas modeļi TRIPS, EMME-2, TRANSYT, CORSIM, PASSER 16. nedēļa – 2 stundas

Kursa projekts – Dotās apdzīvotās vietas kompleksa satiksmes drošības uzlabošanas projekta izstrāde. (darbs grupā).

Mācību priekšmets: BTB 412 AUTOCEĻU PROJEKTĒŠANA (speckurss)


Mācību priekšmeta apjoms: 3 KPMācību priekšmeta mērķis: Speciālo vides, ģeofizisko un klimatisko apstākļu izpratne

un autoceļu projektēšanas īpatnību apguve atbilstoši šiem apstākļiem.


Vispārējās izpratnes attīstīšana: Vispārīgā izpratne par īpašiem vides, ģeofiziskiem un klimatiskiem apstākļiem. Priekšmetā apskatāmo jautājumu saistība ar Autoceļu projektēšanas pamatkursa galvenajām nostādnēm. Zināšanu par autoceļu projektēšanu dažādos apstākļos vienotas sistēmas veidošana.

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apguve: Speciālo vides, ģeofizisko un klimatisko apstākļu izpratne kā pamats autoceļu trases veidošanai, zemes klātnes un segas konstrukcijas izvēle.

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana: Autoceļu trasēšana kalnu, purvu, gravu, karstu un mūžīgā sasaluma apvidos. Zemes klātnes un segas konstrukcijas izveidojums speciālos apstākļos un tā pamatojums.

Autoceļu projektēšanas īpašos apstākļos prasmes apgūšana: Serpantīnu trase kalnu pārejās, trases novietnes izvēle gravu un karstu rajonos, zemes klātnes izveidojums šķērsojot purvus, ceļa konstrukcijas aizsardzība mūžīgā sasaluma apstākļos un smilšu migrācijas rajonos. Zemes klātnes noturība vājas pamatnes gadījumos.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs, studiju darbs.Priekšmeta apguves vērtēšana: studiju darbs, eksāmens.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējai nodarbībai: lekciju konspektu un papildus literatūras avotu studijas. Patstāvīgā darba izpilde veicot studiju darbu.

Literatūra

1. LVS 190 – 1: 2000. Ceļa trase..

2. LVS 190 – 2: 1999. Ceļu tehniskā klasifikācija, parameri, normālprofili.3. LVS 190 – 5: 2001. Zemes klātne.4. PIARC angļu – latviešu autoceļu terminu tehniskā vārdnīca. Rīga – 1999.5. Autoceļu nestingo segu projektēšana. Rokasgrāmata. RTU, Rīga – 1997.6. V.Babkovs, O.Andrejevs. Autoceļu projektēšana. II daļa. Maskava – 1982. (krievu

val)

Programmas saturs.

Ceļu projektēšana purvainās vietās. Purvu veidošanās tipi, raksturojums. Purvu hidroģeoloģiskā izpēte un klasifikācija. Ceļa trasēšana purvainās vietās. Zemes klātnes projektēšana purvainās vietās. Zemes klātnes noturības aprēķini purvu apstākļos. Drenāžas būves. Segas konstrukcija. Sintētisko materiālu lietošana ceļa klātnes un segas nostiprināšana. 1., 2., 3., 4. nedēļa – 8 stundas.

Ceļu projektēšana gravu rajonos un karsta skartajās teritorijās. Gravu veidošanās vietas, nosacījumi un process. Gravu apvidus izplatība. Gravu elementi. Ceļu trasēšana gravu rajonos, gravu nostiprināšana. Karstu un sufozijas procesu raksturojums. Ceļu trasēšana karstu un sufoziju rajonos. 5., 6. nedēļa – 4 stundas.

Ceļu projektēšana kalnainos rajonos. Kalnu ģeofiziskās īpatnības. Kalnu ainavas elementi: priekškalnes, nogāzes, šļūdoņi, sēļi, nogruvumi. Ūdens līmeņa svārstību īpatnības kalnu upēs. Nogāžu deformāciju veidi. Ceļu trasēšana kalnu apvidos. Upju ielejas un gultnes, to šķērsošana. Kalnu pārejas. Serpantīnas, to elementi un aprēķins. Transportbūves kalnu ceļos. Tuneļi. Kalnu ceļu šķērsprofilu tipi. 7.,8., 9., 10. nedēļa – 8 stundas.

Ceļu projektēšana tuksnešainos apvidos. Smilšu pārvietošanās režīmi un sanesumu formas. Trasēšana un zemes klātnes konstrukcija klejojošo smilšu un kāpu rajonos. Smilšu nostiprināšana. – 11., 12. nedēļa – 4 stundas.

Ceļu projektēšana mūžīgā sasaluma apstākļos. Ilggadīgā sasaluma rajonu raksturojums. Zemes klātnes siltuma – mitruma režīms mūžīgā sasaluma apstākļos. Trasēšana un zemes klātnes konstrukcija ilggadīgos sasaluma rajonos. 13. nedēļa – 2 stundas.

Ceļu trasēšana sāļo grunšu rajonos. Ceļu būvniecības problēmas sāļo grunšu rajonos. Sāļo grunšu veidošanās un izplatības rajoni. Tipiskie sāļo grunšu sāļi un to iedarbība uz segas un zemes klātnes materiāliem. Ceļa klātnes un segas noturības nodrošināšana. 14. nedēļa – 2 stundas

Ceļu rekonstrukcija. Plāna un garenprofila projektēšana ceļa rekonstrukcijas gadījumā. Ceļa klātnes un segas projektēšanas ceļa rekonstrukcijas gadījumā. 15. – 16. nedēļa. – 6 stundas.

Kursa darbs – autoceļa posma tehniskais projekts purvainā apvidū. 1. – 16. nedēļa – 16 stundas.

Kontrole – darbs, eksāmens.



Mācību priekšmeta nosaukums: TILTI UN INŽENIERBŪVES, speckurss


Mācību priekšmeta apjoms: 3 KP, stundas – 64, lekcijas – 2, praktiskie darbi – 2, kontrole – D,E

Mācību priekšmeta mērķis: Apgūt spriegbetona tiltu projektēšanas metodes, projektēšanas procesa elementus un saturu, tiltu būvniecības tehnoloģiju, betona konstrukciju projektēšanas principus noteiktam kalpošanas laikam.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Iepazīties ar tiltu estētiskās projektēšanas principiem. Iepazīties ar projektēšanas procesa elementiem, dalībniekiem un metodēm. Iepazīties ar spriegota betona tiltu projektēšanas un būves tehnoloģijām; Iepazīties ar ilglaicīgu tiltu konstrukciju projektēšanas metodēm;


Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: Eksāmens par spējām atbilstoši mācību priekšmeta uzdevumiem izmantot lekcijās, kā arī literatūras studijās iegūtās zināšanas

praktisku un pētniecisku jautājumu risināšanā.



Mācību grāmatas un ieteicamā literatūra:8. Lekciju konspekts 9. GUIDANCE FOR GOOD BRIDGE DESIGN // fib Bulletin 9, 2000.10. STRUCTURAL CONCRETE // fib Bulletin 3, 1999.11. EXTGERNALY BONDED FRP REINFORCEMENT FOR RC SRTRUCTURES // fib

Bulletin 14, 200112. Zavickis J., Leikarts J., Linde J. TILTU PROJEKTĒŠANAS ROKASGRĀMATA.

AUTOCEĻU TILTU PROJEKTĒŠANAS VADLĪNIJAS // Latvijas Autoceļu direkcija, 2003, 181 lpp.

13. Paeglītis A., Gailis A., Šmits G., Pariss E., Gode P., Akimovs E., Lācis R. GĀJĒJU TILTI. VADLĪNIJAS TIPVEIDA GĀJĒJU TILTU PROJEKTĒŠANAI // Latvijas Autoceļu direkcija, 2003, 79 lpp..

14. Paeglītis A., Gailis A., Šmits G., Pariss E. TILTA KLĀJA HIDROIZOLĀCIJA UN DILUMKĀRTA. SEGAS PROJEKTĒŠANAS UN BŪVĒŠANAS VADLĪNIJU ROKASGRĀMATA // Latvijas Autoceļu direkcija, 2003, 89 lpp.

15. Bruhviler E., Menn C. STAHLBETONBRÜCKEN // Springler-Verlag, 2004, 541p. Programmas saturs

Spriegota dzelzsbetona tiltu konstrukciju aprēķina metodes. Spriegojošais stiegrojums un tā raksturojums. Spriegoto konstrukciju saspriegšanas veidi. Primārais un sekundārais sasprieguma efekts. Spriegojošais spēks un zudumi. 1.ned. – 2 st.

Spriegota dzelzsbetona tiltu konstrukciju aprēķina metodes. Lietojamības robežstāvoklis. Kūļu vibrācijas un nogurums. Lieces pretestība. Bīdes pretestība. Vērpe. Bīde tilta garenvirzienā. Būvniecības secība un rukuma analīze. Temperatūras ietekme. 2.ned. – 2 st.

Spriegota dzelzsbetona tiltu konstrukciju elementi. Stiegrojuma enkuru projektēšana. Kanālu projektēšana. Šķērsdiafragmas. Kūļu balsti. 3.ned. – 2 st.

Spriegota dzelzsbetona tiltu projektēšana. Tradicionālās metodes spēku, momentu un šķērsspēku noteikšanai. Plātņu tilti. Ribotu plātņu un siju tilti. 4.ned. – 2 st.

Spriegota dzelzsbetona tiltu projektēšana un būvniecība. Tiltu ar kastveida laiduma konstrukciju projektēšana un būvniecība, izmantojot monolīto betonēšanu. 5.ned. – 2 st.

Spriegota dzelzsbetona tiltu projektēšana un būvniecība. Tiltu ar kastveida laiduma konstrukciju projektēšana un būvniecība no iepriekš izgatavotiem segmentiem. 6.ned. – 2 st.

Spriegota dzelzsbetona tiltu projektēšana un būvniecība. Tiltu būvniecība, izmantojot liela gabarīta elementus. Tilta būvniecība izmantojot garenuzbīdīšanas metodi. Vanšu tiltu būvniecība. 7.ned. – 2 st.

Ilglaicīgu dzelzsbetona konstrukciju projektēšana. Ilglaicīgu dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas principi un metodes. Hlorīdu ietekmes novērtēšanas modelis. Karbonizācijas novērtēšanas modelis. Plaisāšanas un izdrupšanas novērtēšanas modelis. Kvalitātes nodrošināšana. Konstrukciju novērtēšana. Inspekcijas, uzturēšana un remonts. 8. un 9.ned. – 4 st.

Konstrukciju pastiprināšana ar stiegrotiem plastikātiem. Stiegrotie plastikātu materiālu raksturojums. Stiegroto plastikātu pielietošanas tehnika un metodes. Ar stiegroto plastikātiem pastiprinātu konstrukciju projektēšanas pamatprincipi. Liektu elementu pastiprināšana ar stiegrotiem plastikātiem. 10.,11. un 12.ned. – 6 st

Tiltu estētika, galvenās prasības un principi. Tilta trases ainaviskā projektēšana. 13.ned. – 2 st.

Projektēšanas process, dalībnieki, atbildības (starptautiskā pieredze). Projektēšanas darbu izmaksu noteikšana (starptautiskā pieredze). Projektēšanas procesa elementi un saturs. Optimāli laiduma garumi. Optimālas laiduma konstrukciju dimensijas. Projekta izstrādāšanas kārtība. Projekta saturs. 14., 15. un 16.ned. – 6 st.

Kontroles forma: Darbs, Eksāmens


Mācību spēks: Juris Smirnovs, dr.sc.ing., asoc.prof.Mācību priekšmets: JAUNĀKĀS TENDENCES TRANSPORTBŪVJU

PROJEKTĒŠANĀ UN UZTURĒŠANĀ


Mācību priekšmeta apjoms: 4KP, stundas – 64, lekcijas – 2, kontrole – I.Mācību priekšmeta mērķis: veidot izpratni par visjaunākajām tehnoloģijām un iekārtām autosatiksmes organizēšanā, transportbūvju projektēšanā, visjaunāko materiālu priekšrocībām un transportbūvju būvniecības procesa vadību.


veidošana par satiksmes nepārtauktas norises garantēšanu kā vienotu pasākumu kompleksu;

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana : Jaunāko tehnoloģiju un materiālu izmantošanas priekšrocību novērtējums salīdzinot ar klasiskajām tehnoloģijām (zināšanu līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana : Padziļināta un patstāvīga konkrēta transportbūvju projektēšanas vai uzturēšanas jautājuma studēšana, atainojot pētījumus referātā (zināšanu līmenī).

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, reālo objektu novērtējums.Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: ieskaite, referātu sagatavošana.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana, referātu sagatavošana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra.33. Žurnāls “Autoceļi” // Latvijas autoceļu direkcija - 2000./2001./2002- 34. www.eu-portal.net35. www.lad.lv 36. www.csdd.lv 37. US Transportation Research Board Reports (pieejami Ceļu un tiltu katedras bibliotēkā).38. R.Lamm et al. Highway Design and Traffic Safety Engineering Handbook. McGraw-Hill

– 1999..39. www.trafficlinq.com

Programmas saturs.

http://www.trafficlinq.com/

http://www.csdd.lv/

http://www.lad.lv/

Transportbūvju projektēšanas aktualitātes. Projektēšanā plašāk izmantojamo programmu paketes – Microstation, Autocad, InRo, Kard. To salīdzinājums, izmantošanas pieredze un prakse. 1.,2.,3. nedēlā – 6 stundas

Jaunie ceļa būves materiāli. Modificētie bitumeni, to speciālās piedevas – celulozes un minerālās šķiedras. Šķembu mastikas asfaltbetoni, nepārtraukta granulometriskā sastāva asfaltbetoni, porasfalti, to priekšrocības, ražošanas un ieklāšanas tehnoloģija, atšķirības no konvencionālā asfaltbetona.Minēto ceļa segumu ekspluatācijas pieredze Latvijā. Densifalts, tā uzbūve, fizikālās īpašības, ieklāšanas tehnoloģija un pielietošanas apgabali. Mākslīgi veidoto akmens mateiālu segumi, ieklāšanas tehnoloģija, ilgmūžība un piemērotība dažādiem satiksmes apsākļiem. Ģeotekstila nozīme segas konstrukcijā, tā izmantošanas piredze Latvijā. Ģeotekstila veidi. 4., 5., 6., 7., 8., 9. nedēla – 12 stundas.

Jaunākie materiāli un tehnoloģijas satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu jomā. Jaunie vertikālā un horizontālā marķējuma materiāli, to darbības principi. Speciālie marķējumu veidi (“kaķa acis” u.c). Ceļa zīmju uzstādīšanas un izvietojuma problēmas un piredze Latvijā. Lielākie ceļa zīmju ražotāji Latvijā, to piedāvāto izstrādājumu salīdzinājums. Inteliģentās satiksmes organizācijas sistēmas (ITS). To attīstības vēstures īss apskats. ITS efektivitātes novērtējums un pielietojuma piemēri. 10., 11., 12., 13., 14.nedēļa – 10 stundas.

Autoceļu tehniskā stāvokļa pārbaudes. Izbūvēto autoceļu kvalitāte kontrole. Šim nolūkam izmantojamās tehniskās iekārtas. Bitumena ekstrakcijas aparāti. Maršala pārbaužu kompleksa iekārtas – Maršala automātiskais āmurs, Maršala prese. Seguma saglabāšanas vadības sistēma. Nesagraujošās seguma līdzenuma un segas konstrukcijas elastības moduļa noteikšanas jaunākās tehnoloģijas. Seguma raupjuma un saķeres koeficienta noteikšanas metodas un izmantojamās iekārtās. 15., 16., 17., 18. nedēļa – 8 stundas.

Satiksmes parametru automatizētā fiksēšana un satiksmes organizācija. Jaunākās iekārtas satiksmes intensitātes, ātruma un sastāva noteikšanā, to darbības principi, salīdzinājums un pielietošanas prakses novērtējums. Automatizētās kameras satiksmes norišu fiksēšanai, to ietekme uz satiksmes drošību. Iekārtas automatizētai satiksmes regulēšanai krustojumos. Maksas par autoceļu un ielu izmantošanu iekasēšanas metodes un inženiertehniskie risinājumi..19., 20., 21.,22. nedēļa – 8 stundas.

Būvniecības projektu vadības sistēmas Plānošana un projektu organizēšana. Projekta pieteikums. Konkursa organizēšana. Projekta novērtēšanas un apskates metode (PERT) Resursu sadale. Projekta ilgums. Laika koriģēšana. Izmaksu uzskaite. Naudas plūsmas analīze.Projekta vadība. Starptautiskā pieredze (FIDIC). Būvniecības vadība (Uzņēmēja loma). Riska vadība. Kvalitātes sistēma. Veselības un drošības jautājumi būvniecībā. 23. – 29. nedēļa – 14 stundas

Satiksmes organizācijas modeļi. Imitējošie satiksmes plūsmas modeļi TRIPS, EMME-2, TRANSYT, CORSIM, PASSER 30.-32. nedēļa – 6 stundas

Referātu sagatavošana.


Mācību spēks: Juris Smirnovs, dr.sc.ing., asoc. Prof.

BTB403 IEVADS TRANSPORTA PLŪSMAS TEORIJĀ

Studiju programma: Transportbūves Studiju profils: BūvniecībaStudiju veids: 5. līmeņa profesionālās

Mācību priekšmeta apjoms: 4KPMācību priekšmeta mērķis: priekšmeta studijām jānodrošina nākošo inženieru izpratni,

zināšanas un prasmi radīt drošus un videi draudzīgus satiksmes apstākļus uz autoceļiem.. Jāveicina vispārējās sociālās (transporta loma sabiedrībā, drošība, vides aizsardzība) un speciālās tehniskās domāšanas attīstība.


veidošana par transporta plūsmas teorijas attīstības vēsturi. Sistēmpieeja dotā jautājuma izpētē (izpratnes līmenī);

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana : Transporta plūsmu teorija kā satiksmes organizācijas pasākumu pamatošanas sistēma un tās galvenie elementi (zināšanu līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana : Galvenās prasības satiksmes organizācijas veidošanā: būvniecības un ekspluatācijas racionālums, satiksmes drošība, estētiskā kvalitāte un ekoloģiskā saderība (zināšanu līmenī);

Satiksmes organizācijas projektēšanas prasmes apgūšana : Satiksmes organizācijas elementu projektēšana un aprēķins. Praktiskie aprēķinu darbi (prasmes līmenī).

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības(projektēšana un aprēķini).Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: Eksāmens un ieskaites.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana, praktisko darbu izpilde un aizstāvēšana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas, praktisko darbu aprēķinu izpilde.

Literatūra.

1. http://www.tfhrc.gov/its/tft/tft.htm - 14.02.20042. W.Brilon. Ausgewählte Kapitel aus der Theorie des Verkehrsflusses. -

Ruhr Universität Bochum – 1993. 3. www.csdd.lv – 14.02.2004

http://www.csdd.lv/

http://www.tfhrc.gov/its/tft/tft.htm

4. www.eu-portal.net – 14.02.20045. Satiksmes drošības rokasgrāmata. - // Nordic Council of Ministers.

Oslo/Kopenhāgena – 1996. – 646 p. (krievu valodā).6. V.Siljanovs. Transporta plūsmas teorija autoceļu projektēšanā un satiksmes

organizācijā. – Maskava – 1977.g. - 303 lpp. (krievu valodā).7. D.Drjū. Transporta plūsmu teorija un to vadīšana. – Maskava – 1972. – 424 lpp.

(krievu valodā).8. V.Babkovs. Ceļa apstākļi un satiksmes drošība. – Maskava – 1982. – 288 lpp. (krievu

valodā).

Atsevišķa transporta līdzekļa pārvietošanās. Pārvietošanas kā laika funkcija. Pārvietošanās kā ceļa funkcija. Pārvietošanās kā ātruma funkcija. - 1.nedēļa – 2 stundas.

Atsevišķa transporta līdzekļa pārvietošanās procesa statistiskais apraksts. Pārvietošanās ātruma izkliede un vidējā vērtība.Sakarības starp pārvietošanās procesa statistiskajiem raksturlielumiem.- 2.nedēļa – 2 stundas.

Transporta plūsmas apraksts. Transporta plūsmas lokāli veiktie mērījumi. Satiksmes intensitāte. Satiksmes plūsmas momentāni veiktie mērījumi. Satiksmes plūsmas blīvums. Satiksmes plūsmas momentāni un lokāli noteiktie ātrumi. Sakarības starp lokāli un momentāni veiktajos novērojumos iegūtajiem plūsmas raksturlielumiem. Stāvokļa vienādojums. Vidējā momentānā plūsmas ātruma aprēķins izmantojot lokālajos mērijumos iegūtos lielumus. Īpatnējais braukšanas laiks.- 3., 4., 5., 6., 7. nedēļas – 10stundas.

Kvazilokālie un kvazimomentānie mērījumi. Kvazilokālie mērījumi. Kvazimomentānie mērījumi. Braukšanas ātrums.8.nedēļa – 2 stundas.

Raksturlielumi, kas apraksta plūsmu noteiktā telpas un laika posmā. Telpas – laika intensitāte. Satiksmes plūsmas blīvums telpā un laikā. Satiksmes plūsmas ātrums telpā un laikā. – 9.nedēļa – 2 stundas.

Fundamentāldiagramma. Matemātiskie plūsmas modeļi. Fundamentāldiagramma, tās īpašības. Lineārs vm-q vienādojums. Lineārs vm-k vienādojums. Logaritmisks vm-k vienādojums. Eksponenciāls vm-k vienādojums. Divkomponenšu modeļi. – 10., 11., 12., 13., 14. Nedēļas – 10 stundas.

Caurlaides spēja. Caurlaides spējas veidi. Caurlaides spējas un fundamentāldiagrammas saistība. Caurlaides spēju ietekmējošie faktori. Tās nozīme autoceļu projektēšanā un satiksmes organizācijas pasākumu izvēlē. 15., 16., 17. nedēļa – 6 stundas..

Satiksmes kvalitātes līmenis. Enerģētiskā pieeja satiksmes kvalitātes līmeņa noteikšanā. Paātrinājuma “troksnis”. Satiksmes daudzums. Satiksmes plūsmas kinētiskā enerģija.


Satiksmes plūsmas iekšējā enerģija. Pilnā satiksmes plūsmas enerģija. Satiksmes kvalitātes līmenis. To raksturojošie parametri. Intensitātes noslodzes koeficients. Satiksmes plūsmas ātruma koeficients. Satiksmes plūsmas piepildījuma koeficients. Satiksmes kvalitātes līmeņi un satiksmes drošība. 18., 19., 20., 21. nedēļa – 8 stundas.

Brīva satiksme. Transporta plūsmas stacionaritātes īpašības brīvā satiksmē. Laika intervālu starp transportlīdzekļiem sadalījums brīvā satiksmē. Apdzīšanas manevri brīvā satiksmē. 22. nedēļa – 2 stundas. Transporta plūsmas izpēte no braucoša transporta līdzekļa. Ātruma mērījumi. Intensitātes mērījumi. Precizitātes novērtējums. 23. nedēļa – 2 stundas.

Satiksmes plūsmas nepārtrauktības teorija. Nepārtrauktības vienādojums. Blīvuma viļņi satiksmes plūsmā. Sastrēgumu aprēķins uz ārpilsētu ceļiem. 24., 25 nedēļa – 4 stundas.

Satiksmes drošības līmeņa analīze un satiksmes organizācija.

Latvijas Republikas Nacionālā transporta attīstības programma, satiksmes drošības uzlabošanas apakšprogramma. Satiksmes drošības analīzes metodes. Negadījumu koeficients. Avāriju koeficients. Drošības koeficients. Konfliktsituāciju metode. Satiksmes drošības novērtējuma metodes krustojumos. Relatīvie satiksmes drošības analīzes kritēriji. Metodika bīstamo autoceļu posmu noteikšanai. Ceļu satiksmes negadījumu rezultātā tautsaimniecībai nodarīto zaudējumu aprēķina metodika. Jaunākās tendences satiksmes drošības uzlabošanas jomā. Satiksmes organizācijas uzlabošanas piemēri. 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32. nedēļa – 14 stundas.

Praktiskie darbi. vm.aprēķins – 2 stundas. Krustojuma caurlaides spējas aprēķins – 2 stundas. Fundamentāldiagramma. – 2 stundas. Sastrēguma aprēķins – 2 stundas. Divkomponenšu fundamentāldiagrammas aprēķins – 2 stundas. Ātruma mērījumi un plūsmas blīvuma aprēķins. Plūsmas matemātiskā modeļa izveide – 4 stundas. Satiksmes ērtības līmeņa aprēķins dotajam ceļa posmam - 2 hours.

Kontrole – ieskaite, eksāmens


Mācību priekšmets: BTB449 TRANSPORTBŪVJU ESTĒTIKAMācību spēks: profesors J.Naudžuns, asistente I.Rozentāle

Studiju programma: Transportbūves Studiju profils: Būvniecība Studiju veids: 5.līmeņa profesionālās studijas

Mācību priekšmeta apjoms: 2KPMācību priekšmeta mērķis: priekšmeta studijām jānodrošina nākošo inženieru

izpratni, zināšanas un prasmi radīt estētiski kvalitatīvas transportbūves. (konstrukciju estētiskā kvalitāte, estētikas pamati, radošais process projektēšanā).

Mācību priekšmeta uzdevumi: Vispārējās priekšmeta izpratnes un sistēmiskas domāšanas attīstīšana:

Izpratnes veidošana par estētikas pamatiem, radošo procesu, konstrukciju kritiku un tiltu būvniecības vēsturi;

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana: Estētikas loma un prasības transportbūvju projektēšanā (zināšanu līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana: Estētiskās prasībastransportbūvju projektēšanai, izvietojumam, konstrukciju projektēšanai (zināšanu līmenī);

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas.Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: Ieskaite.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekcijukonspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra

1. Fritz Leonhardt. Bridges. Aesthetics and Design. Stuttgart, Deutsche Verlags-Anstalt GmbH DVA, 1994 - pp.

2. Aesthetic Bridges. Users quide. Maryland Departament of Transportation. State Highway Administration. Office of Bridge Development. August, 1993.

3. David Bennett. The Architecture of bridge design. Thomas Telford House, London, 1997 - pp. 199

4. Visual Impact Assessment for Highway Projects. Federal Highway Administration, Washington, D.C., 1990 - pp. 89

5. Landscape and aesthetics. Design Manual. Texas Departament of Transportation. November 2001.

6. Aesthetic Design Guidelines. Ohio departament of Transportation. 7. Alan Holgate. The Art in Structural Design. Oxford University Press, 1992

8. Alan Holgate. Aesthetics of built forms. Oxford University Press, 19899. Frederick Gottemoeller. Bridgescape. The Art of Designing Bridges. John Wiley&

Sons. Inc. USA, 199710. Periodika (Žurnāli „Autoceļi”, „Structural Engineering International”u.c.)11. Internets (www.ecf.utoronto.ca u.c.)

Priekšmeta saturs

Estētika būvniecībā. Termini un jēdzieni estētikā. Uztvere un analīze (izmērs un mērogs, proporcijas, forma, telpa, krāsa un tekstūra, kompozīcija: līdzsvars, vienotība, harmonija, kustība un ritms būvēs). Krāsu teorija. Estētika un projektēšanas filozofija. Estētikas daba. - 1., 2. nedēļa – 4 stundas.

Estētikas vieta tiltu projektēšanā. Piecas pamatidejas. Konstrukcijas darbība un estētika. Izmaksas un estētika.– 3. nedēļa – 2 stundas.

Pamatprincipu izpratne. Panākumu ķīla. Projektēšanas filozofiskie pamati. Tilta izskata analīze. Tiltu uztvere. Apkārtējās vides ietekme: autoceļa apkārtējā vide, dabiskā apkārtējā vide, pilsētas apkārtējā vide. Analīzes līdzekļi. Desmit izskata noteicošie faktori. – 4.,5. nedēļa – 4 stundas.

Tiltu projektēšana. Projektēšanas mērķi un projekta koncepcija. Estētiskie un radošie kritēriji tiltu projektēšanā. Formu uzlabošana un jaunu formu meklējumi – 6.nedēļa – 2 stundas.

Norādījumi estētiskai tiltu projektēšanai. Vertikālā un horizontālā ģeometrija. Virslaiduma konstrukcijas veidi. Starpbalstu izvietojums. Gala balstu un atbalstsienu izvietojums. Virslaiduma konstrukcijas forma, ieskaitot parapetus un detaļas. Starpbalstu forma. Gala balstu un atbalstsienu forma. Krāsa. Virsmas tekstūra un rotājumi. Zīmes, apgaismojums un labiekārtošana. – 7.,8.,9.,10. nedēļa – 8 stundas.

Norādījumi estētiskai tiltu projektēšanai. Ceļu pārvadi. Viadukti. Tilti. Šķērsojuma mezgli. Dzelzceļu tilti. Gājēju tilti. – 11.,12.,13.,14.,15. nedēļa – 10 stundas.

Konstrukciju kritika un tiltu estētika. Konstrukciju kritika. Konstrukciju izcilības kritēriji. –16. nedēļa – 2stundas.

Kontrole: Ieskaite

Programmu sastādīja profesors Juris Naudžuns asistente Ilze Rozentāle

http://www.ecf.utoronto.ca/


Mācību spēks: Juris Smirnovs, dr.sc.ing., asoc.profesors

BTB408 AUTOCEĻU LABIEKĀRTOŠANA

Studiju programma: TransportbūvesStudiju profils: BūvniecībaStudiju veids: 5.līmeņa profesionālās

Mācību priekšmeta apjoms: 2KPMācību priekšmeta mērķis: priekšmeta studijām jānodrošina nākošo inženieru izpratni,

zināšanas un prasmi radīt drošus un videi draudzīgus sliežu ceļus. Jāveicina vispārējās sociālās (transporta loma sabiedrībā, drošība, vides aizsardzība) un speciālās tehniskās domāšanas attīstība.


veidošana par autoceļu labiekārtojuma attīstības vēsturi. Sistēmpieeja dotā jautājuma izpētē (izpratnes līmenī);

Priekšmeta vispārējo speciālo zināšanu apgūšana : Autoceļa labiekārtojums kā inženierbūvju komplekss (sistēma) un tā galvenie elementi (zināšanu līmenī);

Priekšmeta konkrēto speciālo zināšanu apgūšana : Galvenās prasības autoceļu labiekārtojuma veidošanā: būvniecības un ekspluatācijas racionālums, satiksmes drošība, estētiskā kvalitāte un ekoloģiskā saderība (zināšanu līmenī);

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas.Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: Ieskaite.Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās dotā teorētiskā materiāla apgūšana.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Literatūra

1. R.Lamm, B.Psarionos, T.Mailaender. Highway Design and Traffic Safety Engineering Handbook. – McGraw-Hill – 1999.

2. W.Schnabel, D.Lohse. Grundlagen der Strassenverkehstechnik und der Verkehrsplanung. – Berlin. – 1997. – Bd.1 608 S., Bd.2 430 S.

3. Strassenverkehrstechnik// Kirschbaumverlag – Jahrgang47 (2003.), 48 (2004).4. www.vti.se - 2004-01-265. Accident Analysis & Prevention. // Elsevier – Volume 35 (2003), 36 (2004).6. A.Sardarovs. Autoceļu arhitektūra. – Maskava – 1986. – 200 lpp. ( krievu val.).7. N.Ornatskis. Autoceļu labiekārtošana. – Maskava – 1986. – 136 lpp. (krievu val). 8. V.Babkovs. Autoceļu būvniecības tehnikas attīstība. – Maskava – 1988. – 272 lpp.

(krievu valodā).9. Planung und Entwurf von Landstrassen – PELa. – Kőln – 1994. – 93 S.

http://www.vti.se/

10. Urban Traffic Areas. Part 0. Road Planning in Urban Areas. – Copenhagen – 1991. – 55 p.

11. Urban Traffic Areas. Part 7. Speed Reducers. Copenhagen – 1991. – 55 p.12. Urban Traffic Areas. Part 10. The Visual Environment. – Copenhagen – 1993. – 93 p.13. An Improved Traffic Environment. A Catalogue of Ideas. Report 106. Copenhagen –

1993. – 172 p.14. Scenic Byways. – Washington – 1988. W. Homburger. Transportation and Traffic Engineering Handbook. – 1982. – Englwood Cliff – 883 p

Priekšmeta programma.

Autoceļu ainaviski – arhitektoniskā labiekārtošana kā sistēma. Autoceļu labiekārtojuma sastāvdaļas un mērķi. Labiekārtojuma līmeņi. Autoceļu labiekārtojuma attīstības vēsture. - 1. nedēļa – 2 stundas.

Autoceļu arhitektūra un ainava. Autoceļu arhitektūra kā labiekārtojuma subsistēma. Tās mērķi un uzdevumi. Telpiskuma koeficients, tā ietekme uz satiksmes plūsmas ātrumu. Arhitektoniskie baseini. Ainava, tās raksturlielumi. Ainavu tipizācija. – 2. nedēļa – 2 stundas.

Ainaviski – arhitektoniskā labiekārtojuma projektēšanas metodika. Labiekārtojuma projektēšanas posmi. Dominantes. Faktori, kas ietekmē projekta risinājumus. Jēdziens par satiksmes ģenerācijas, tranzīta un mērķa zonām. – 3. nedēļa – 2 stundas.

Atpūtas vietas pie autoceļiem. To uzdevums un klasifikācija. Satiksmes drošības prasības atpūtas vietās un to ietekmes zonās. Atpūtas vietu nepieciešamā skaita aprēķina metodika satiksmes tranzīta zonā. Stāvvietu skaita aprēķina metodika satiksmes ģenerācijas zonā. Satiksmes plūsmu imitējošā modelēšana. 4., 5., 6., 7. nedēļa – 8 stundas.

Autopapkalpes kompleksi. To uzdevums un klasifikācija. Optimālā stāvvietu lieluma aprēķina metodika. 8. nedēļa – 2stundas.

Sabiedriskā transporta pieturvietas. Sabiedriskā transporta ietekme uz satiksmes plūsmu. Pieturvietu klasifikācija un uzdevums. Prasības to izveidojumam un izvietojumam. P+R, P+K sistēmas. 9.nedēļa – 2 stundas.

Autoapkalpes stacijas. Moteļi un kempingi. To uzdevums un klasifikācija. Satiksmes organizācija moteļos un kempingos. Transporta līdzekļu stāvvietu izveidojuma iespējas. Mācību ekskursija – 10., 11.nedēļa – 4 stundas.

Velosipedistu celiņi. To uzdevums un klasifikācija. Velosipēdistu celiņu projektēšanas pamatprincipi. Velosipedistu celiņu izbūves pamatojums. 12. nedēļa – 2 stundas.

Autoceļu apzaļumošana. Apzaļumošanas uzdevumi un klasifikācija. Ceļa un satiksmes drošības prasību ievērošana apzaļumojot ceļus. 13. nedēļa – 2 stundas.

Satiksmes “nomierināšanas” inženiertehniskie risinājumi pilsētās. To uzdevums un klasifikācija. Projektēšanas pamatprincipi. 14. nedēļa – 2 stundas.

Ainaviski- arhitektoniskā labiekārtojuma novērtējums. Labiekārtojuma ietekme uz satiksmes plūsmas ātrumu un negadījumu koefiecientu.15., 16. nedēļa – 4 stundas.

Kontrole: ieskaite

RTU Humanitārais institūts Socioloģijas un pedagoģijas katedra


Nosaukums: HSP 377 Vispārējā socioloģija

Mācību spēks: Gunārs Ozolzīle,Dr.soc., asoc.prof.

Studiju programma: visas RTU bakalauru studiju programmas

Studiju veids: akadēmiskās studijas

Studiju līmenis: bakalaura studijas

Mācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 st. ar sadalījumu – 16 st.lekcijas -16 st.pr.nodarbības

Mācību priekšmeta mērķis: Mācību priekšmets “Vispārējā socioloģija” ir loģisks turpinājums un papildinājums vidējās mācību iestādēs iegūtajām fragmentārajām zināšanām sociālajās zinātnēs. Priekšmeta apguve palīdzēs studentiem labāk izprast cilvēku sociālās rīcības un sociālo attiecību mehānismus.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Zināšanas

1.Iepazīstināt studentus ar sabiedrības kā sociokulturālas sistēmas funkcionēšanas likumsakarībam un svarīgākajām problēmām. 2.Mācību kursa ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta sociālajai struktūrai, sociālajai nevienlīdzībai, sociālo institūtu funkcionēšanai, sociālajiem procesiem un izmaiņām sabiedrībā. Iespēju robežās apgūstamie jautājumi tiek iztirzāti socioloģijas vēstures un galveno socioloģisko teoriju kontekstā. Kursa nobeigumā studenti tiek iepazīstināti ar konkrēto socioloģisko pētījumu metodoloģiju, metodiku un tehniku.

PrasmesPriekšmetam jāattīsta studentos prasme analizēt un izprast sabiedrībā notiekošos sociālos procesus.

Mācību grāmatas, izmantojamās literatūras saraksts:

1.Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. R.: Zvaigzne ABC, 1996. 2.Laķis P. Socioloģija. Ievads socioloģijā. R.:Zvaigzne ABC, 2002.3..Mūrnieks E.Vispārējā socioloģija.1,2.dala. R.: RTU, 1993.4.Mūrnieks E. Sabiedrības sociāli ekonomiskā stratifikācija.(Lekciju materiāli “Vispārējās socioloģijas” kursā). R.: RTU, 2000.5.Ozolzīle G. Socioloģija. Mācību līdzeklis. R.: LPA,1998.6.Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. R.: Zvaigzne ABC, 1997. 7.Socioloģisko pētījumu metodoloģija, metodika un tehnika. R.: Avots, 1981.

Papildliteratūra

1.Eriksons E.Identitāte: jaunība un krīze.R.: Jumava, 1998.2.Gidenss E. Sabiedrības veidošanās. R.: AGB, 1999.3.Gīrcs K. Kultūru interpretācija. R.: AGB, 1998.4.Gofmanis E. Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē. R.: Madris, 2001.5.Karpova A.Personība.Teorijas un to radītāji. R.: Zvaigzne ABC, 1988. 6.Lācis V. Etniskie konflikti Austrumeiropas tautu vēsture. R.: Vieda, 2000.7.Omārova S. Cilvēks dzivo grupā. R.: Zvaigzne ABC, 1996. 8.Piažē Ž. Bērna intelektuālā attīstība. R.: Pētergailis, 2002.9.Rotčailds Dž. Etnopolitika: konceptuālās aprises. R.: AGB, 1999.10.Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. R.: Jumava, 1998.11.Smits E. Nacionālā identitāte.R.: AGB, 1997. 12.Vēbers E.Latvijas valsts un etniskās attiecības. R.: Zvaigzne ABC, 1997. 13.Giddens A.Sociology.Oxford,1989. 14.Korte H.,Schäfers B.(Hrsg.)Einfürung in Hauptbegriffe der Soziologie. Opladen, 1993.15.Smelser N. Sociology. New-Jersey, 1988.

Priekšmeta mācīšanas metodes: lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs.

Priekšmeta apgūšanas, vērtēšanas principi: priekšmetu apguvi vērtē ar ieskaiti. Zināšanas pārbauda rakstiski, vērtējot svarīgāko jēdzienu izpratni, kā arī aktivitāti praktiskajās nodarbībās diskusiju laikā.

Prasības priekšmeta apguvei: lekciju apmeklēšana, dalība praktiskās nodarbībās.

Priekšmeta situācija: priekšmets tiek pasniegts kontekstā ar citiem sociāli humanitāriem priekšmetiem, ievērojot pēctecību. Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekcijās izklāstītās vielas apgūšana pirms praktiskajām nodarbībām, lai varētu tajās aktīvi un produktīvi piedalīties.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: 1) kursa ievada diskusija: sociāli humanitāro mācību priekšmetu vieta un loma tehniskajā izglītībā; 2) socioloģijas kā zinātnes vieta un nozīme sabiedrības un atsevišķa indivīda dzīvē. 3) sociālie procesi un izmaiņas mūsdienu sabiedrībā.

Vispārējās socioloģijas mācību kursa saturs:

1. Socioloģijas priekšmets (2 stundas) 2. Socioloģiskās teorijas.(4 stundas) 3. Kultūra. (2 stundas) 4. Sociālā struktūra. (2 stundas)5. Socializācija (2 stundas) 6. Sociālās grupas un organizācijas. ( 2 stundas) 7. Deviantā uzvedība un sociālā kontrole.( 2 stundas)8. Sociālā stratifikācija. ( 2 stundas) 9. Etniskā un rasu nevienlīdzība. ( 2 stundas) 10. Dzimumnevienlīdzība. (2 stundas)

11. Ģimene ( 2 stundas)12. Reliģija ( 2 stundas)13. Moderno sabiedrību attīstība ( 2 stundas)14. Socioloģisko pētījumu projektēšana un datu vākšanas metodes ( 4 stundas)


Studiju priekšmeta apraksts

Nosaukums: Vadības socioloģija

Šifrs: HSP 375

Priekšmeta statuss: ierobežotās sociāli humanitārās izvēles priekšmets

Mācību spēks: Ronalds Taraškevičs, Dr.sc.oec., asoc.profesors





Mācību priekšmeta mērķis: dot pamatzināšanas par pārvaldes (t.sk.ražošanas) sociāliem aspektiem, izpratni par sociālo procesu vadību.

Mācību priekšmeta uzdevumi: - veidot izpratni par darbinieka vietu sociālo attiecību sistēmā; - izprast ražošanas uzņēmuma kā sociālas sistēmas funkcionēšanu; - izprast darba un darba organizācijas efektivitātes pilnveidošanas sociālos nosacījumus.

Mācību grāmatas:1. R.Taraškevičs. Ievads vadības socioloģijā (lekciju konspekts). – Rīga: 1993.2. E.Mūrnieks. Vispārējā socioloģija 1 un 2 daļa (lekciju konspekts).- Rīga: 1992.3. G.Ozolzīle. Socioloģija. Rīga: 1998.


Priekšmeta apgūšanas, vērtēšanas principi: priekšmetu apguvi vērtē ar ieskaiti. Zināšanas pārbauda rakstiski.

Prasības priekšmeta apguvei: regulāra praktisko nodarbību apmeklēšana, kā arī lekciju vielas apgūšana, tās apmeklējot vai arī patstāvīgi studējot literatūru.

- 2 -

Priekšmeta situācija: priekšmets tiek pasniegts kontekstā ar citiem sociāli humanitāriem priekšmetiem, kā arī ekonomikas cikla priekšmetiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekcijas izklāstītas vielas apgūšanai pirms praktiskajām nodarbībām.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: Cilvēciskā faktora sociālie aspekti ražošanas kolektīvā.

Vadības socioloģijas mācību kursa saturs: Vadības (menedžmenta) socioloģija. Socioloģisko pētījumu pamatmetodes. Darbinieks sociālo attiecību sistēmā. Tirgus zinības (marketings) un to sociālie aspekti. Ražošanas uzņēmums – sociālā sistēma. Cilvēciskā faktora sociālie aspekti ražošanas kolektīvā. Sociālās attīstības projektēšana ražošanas kolektīvā. Sociālo procesu vadība (menedžments). Sociālie aspekti darbā un darba organizācijā. Darba efektivitātes sociālie nosacījumi.



Nosaukums: HSP 378 Politoloģija

Mācību spēks: Gunārs Ozolzīle, Dr.soc., asoc.prof.





Mācību priekšmeta mērķis: Mācību kurss “Politoloģija” ir loģisks turpinājums un papildinājums vidējās mācību iestādēs iegūtajām fragmentārajām zināšanām sociālajās zinātnēs. Priekšmeta apguve veicinās jauniešu politisko socializāciju un līdz ar to arī pilsoniskās sabiedrības veidošanos mūsu valstī. Noklausoties kursu studentam jāgūst priekšstats par politiskās filozofijas, sabiedrības politiskās sistēmas institūtu un struktūru funkcionēšanas likumsakarībām kā arī starptautisko attiecību dažiem aspektiem. Daudzus jautājumus jāprot skatīt demokrātiskas Latvijas sabiedrības tapšanas kontekstā.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Zināšanas

1. Iepazīstināt studentus ar politiskās sistēmas uzbūvi un politiskās varas realizācijas likumsakarībām un svarīgākajām problēmām.

2. Sniegt zināšanas politiskās filozofijas, politiskās teorijas un starptautisko attiecību galvenajos jautājumos.

Prasmes Priekšmetam jāattīsta studentos prasme kompetentāk analizēt un labāk izprast sabiedrībā notiekošos politiskos procesus.

Mācību grāmatas, izmantojamās literatūras saraksts:

1.Ašmanis A. Cilvēks politikā.- R.: LRIM, 1992.2.Augstkalns U. Latvija eiroantlantiskajā ceļā.- R., RTU, 1998.3.Apals G. u.c. Politika Latvijā.- R., Rasa ABC, 1999.4.Bāra D. Politikas zinātnes priekšmets.- R.: LU, 1991.5.Demokrātijas pamati.- R.: Zinātne, 1993.6.Ievads politikā. Mācību līdzeklis.- R.: Zvaigzne ABC , 1998.7.Ievads politoloģijā. Lekciju kurss.-R.: RTU, 1992.8.Ikstens J. Politikas pamati. R.: Zvaigzne ABC, 2001.

9.Ozolzīle G. Demokkrātija: teorija un prakse. Lekciju konspekti.- R.: RTU, 1998.10.Politiskās zinātnes vēsture: M.Vēbers Legitīmās kundzības trīs tīrie tipi.- R.: RTU, 1991.11.Politiskās idedoloģijas.Lekciju konspekti.-R.: RTU, 1991.12.Rodins M. Politoloģija. Ievads salīdzināmajā politikā.- R., Zvaigzne ABC, 2000. 13.Vara un valsts.Metodiskie materiāli politoloģijas kursā.-R.: RTU,1990. PAPILDLITERATŪRA

1.Ārente H. Totalitārisma izcelsme.-R.: Elpa, 2000. 2.Berlins J. Četras esejas par brīvību.-R.: Sprīdītis, 2000.3.Cipeliuss R.Vispārējā mācība par valsti.-R.: AGB, 1988. 4.Laķis P. Vara un sabiedrība. Varas maiņa Latvijā 80.- 90. gadu mijā.- R.: Zvaigzne ABC, 1997.5.Mūsdienu politiskā filosofija.Hrestomātija.-R.: Zvaigzne ABC, 1998. 6.Raiko R.Klasiskais liberālisms XX gadsimtā.-Rīga,1991. 7.Razs Dž. Brīvības morāle.-R.: Madris, 2001.8.Lipset S.Political Man: The Social Bases of Politics.-NewYork,1963. 9.Dahl R.Polyarchy.Participation and Opposition.- NewHaven/London,1971. 10.Lijphart A.Democracy in Plural Societies.-NewHaven/London,1977. 11.Almond G.A.,Verba S.The Civic Culture.-Princeton,1963. 12.Held D.(Eds.)Political Theorie Today.-Standford,1991. 13.Held D.Models of Democracy.-Cambridge/Oxford,1987. 14.Sartori G.Demokratietheorie.-Darmstadt,1997. 15.Beyme K.Die politischen Theorien der Gegenwart.-Opladen,1992.


Priekšmeta apgūšanas, vērtēšanas principi: priekšmetu apguvi vērtē ar ieskaiti. Zināšanas pārbauda rakstiski, vērtējot svarīgāko jēdzienu izpratni.

Prasības priekšmeta apguvei: lekciju apmeklēšana, dalība praktiskās nodarbībās.

Priekšmeta situācija: priekšmets tiek pasniegts kontekstā ar citiem sociāli humanitāriem priekšmetiem.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekcijās izklāstītās vielas apgūšana pirms praktiskajām nodarbībām.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati: 1) kursa ievada diskusija: sociāli humanitāro mācību priekšmetu vieta un loma tehniskajā izglītībā; 2) politikas zinātne un praktiskā politika; 3) demokrātisku politisko sistēmu veidošanās likumsakarības un problēmas Latvijā.

Politoloģijas mācību priekšmeta kursa saturs:

1. Politoloģijas priekšmets ( 2 stundas) 2. Vara un varas leģitimitātes problēma ( 2 stundas) 3. Politiskās filozofijas galvenās problēmas ( 2 stundas) 4. Politiskā teorija ( 2 stundas) 5. Politiskās sistēmas uzbūve un funkcionēšanas likumsakarības ( 2 stundas) 6. Demokrātiskās valdīšanas sistēmas ( 4 stundas)

7. Politika un ideoloģija. ( 2 stundas) 8. Politiskās partijas un interešu grupas. ( 2 stundas) 9. Vēlēšanu sistēmas un elektorālo uzvedību skaidrojošās teorijas. ( 2 stundas) 10. Vara un politiskā kultūra. ( 2 stundas) 11. Demokrātija un demokrātiskie politiskie režīmi. ( 4 stundas) 12. Nedemokrātiskie politiskie režīmi. ( 2 stundas) 13. Starptautisko attiecību būtība un pamatproblēmas ( 2 stundas) 14. Eiropas Savienība: attīstības likumsakarības un problēmas. ( 2 stundas)

RTU Humanitārais institūtsFilozofijas profesora grupa

Priekšmeta paraksts

Nosaukums: Lietišķā etiķeteŠifrs: HFL 330Mācību spēks: Dr.phil., docents Andris ZvejnieksStudiju programma:Studiju profils:Studiju veids: akadēmiskās, profesionālasStudiju līmenis: bakalaura studijas

Mācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 st.Mācību priekšmeta mērķis: dot zināšanas un veidot izpratni par sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām, kuras cilvēkiem jāievēro savstarpējā saskarsmē.Mācību priekšmeta uzdevumi: apgūt vispārcilvēciskās, profesionālās un lietišķās etiķetes normas. Saprast dažādu etiķetes normu regulējošo un estetizējošo jēgu. Prast izvērtēt vispārcilvēcisko normu piemērotību konkrētai situācijai. Iegūt priekšstatu par etiķetes īpatnībām dažādās nacionālās kultūrās. Apgūt praktiskas iemaņas etiķetes prasību ievērošanā.Mācību grāmatas, izmantojamās literatūras saraksts: Kincāns V. Etiķete sadzīvē, lietišķajos kontaktos, starptautiskajās attiecībās. Rīga, 2000.; Hindls T. Prasme uzstāties. – Rīga, 2000.; Toisene Ģ. Kā jāuzvedas darba vietā. Rīga, 1996.; Zvejnieks A. Sociālā realitāte un tikumiskā kultūra mūsdienu Latvijā // Sabiedrība un kultūra. 4.rakstu krājums. Liepāja LPA, 2002.; Lejniece Z. Pedagoga ārējā tēla veidošanas problēmas mūsdienu augstskolā // RTU Zinātniskie raksti. Sērija 8. Humanitārās un sociālās zinātnes. Sējums 1., Rīga, RTU, 2002; Lejniece Z. Lietišķā etiķete. Lekciju konspekts. 2000. Pieejams pavairošanai RTU bibliotekā.Priekšmeta mācīšanas metode: lekcijas, praktiskie darbi (darbs mikrogrupās analizējot situācijas un izstrādājot uzvedības scenārijus). Testi priekšmeta apguves kontrolei.Priekšmeta vērtēšanas principi: ieskaite (teorētisko zināšanu pārbaude testa veidā; papildus punktus var saņemt: a)par darbu mikrogrupās, b) par regulāriem testiem).Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās (lekciju konspektā) dotā teorētiskā materiāla apgūšana, etiķetes normu ievērošanas prasmes apliecināšana praktiskos darbos, līdzdalība grupu darbā.Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas. Kalendārais plāns.Lekcijas.1. un 3. mācību nedēļās: Saskarsme un etiķete. Etiķetes būtība, funkcijas, veidi. Vispārcilvēciskā etiķete: sasveicināšanās, iepazīšanās, uzrunas formas. 5. mācību nedēļā: Uzvedība darba vietā. Prasme sarunāties un klausīties. Telefona sarunas. 7. mācību nedēļā: Apģērbs un tā veidi. Krāsas, to psihofizioloģiskā iedarbība un simbolika. 9. un 11. mācību nedēļās: Oficiālo un lietišķo tikšanos organizēšana. Lietišķās sarunas. Pieņemšanas un to organizēšana. 13. un 15. mācību nedēļās: Lietišķo kontaktu ētika un etiķete. Vizītkartes un to lietošana. Dāvanas un ziedi. Etiķetes īpatnības dažādās nacionālās kultūrās.Praktiskie darbi.

2. un 4. mācību nedēļās: vispārcilvēciskās etiķetes iemaņu apgūšana. Situāciju analīze, uzvedības modeļu un scenāriju izstrāde un apspriešana.6. un 8. mācību nedēļās: prasmju sarunāties un klausīties attīstība. Telefona sarunās lietojamās etiķetes iemaņu pilnveidošana. Konkrētai darba videi un situācijai piemērota apģērba izvēle.10. un 12. mācību nedēļās: Oficiālo un lietišķo sarunu un pieņemšanu scenāriju izstrāde.14. mācību nedēļā: apgūt prasmes vizītkaršu izveidošanā un lietošanā. Dāvanu izvēle.16. mācību nedēļā: Studentu aptauja par mācību priekšmeta kvalitāti. Ieskaite.

RTU Humanitārais institūtsFilozofijas profesora grupa


Nosaukums: Sociālās attīstības modeļiŠifrs: HFL 118Mācību spēki: Dr.phil., docents Andris Zvejnieks, Dr.phil., asoc.prof. Ella BucenieceStudiju programmas: Studiju profils:Studiju veids: akadēmiskās, profesionālāsStudiju līmenis: bakalaura studijasMācību priekšmeta apjoms: 2 KP, 32 st.Mācību priekšmeta mērķis: veidot izpratni par cilvēka sociālas darbības vispārīgajiem

nosacījumiem: sociālajiem procesiem un to tendencēm, sabiedrību un tās modeļiem.Mācību priekšmeta uzdevumi: Apgūt zināšanu un jēdzienu kopumu par sabiedrību un

sociālajiem procesiem. Saprast dažādu zināšanu veidu (informatīvi funkcionālo, humanitāri kreatīvo u.c.) lomu, vērtību un nozīmi sabiedrībā un indivīda pašrealizācijā. Izprast mūsdienu sabiedrības funkcionēšanas un attīstības sakarības. Prast izvērtēt tehnikas un tehnoloģisko izmaiņu lomu un nozīmi sociālajos un kultūras procesos. Iegūt globālu skatījumu uz sociālajiem procesiem Latvijā. Prast pamatot savu profesionālo izvēli saistībā ar sabiedrības attīstības tendencēm un pašidentitātes formēšanos.

Mācību grāmatas, izmantojamās literatūras saraksts: Buceniece E . Saprāts nav ilūzija ( Rietumu filozofija modernisma situācijā). R.,Pētergailis, 1999.; Zvejnieks A. Sabiedrība un tās izziņa. Lekciju konspekts. R..RTU, 1999., Zvejnieks A. Sociālās attīstības modeļi. Lekciju konspekts. 2003.; Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. R.,1994.; Gidenss E. Sabiedrības veidošanās. R..AGB, 1999.; Mūsdienu politiskā filozofija. Hrestomātija. R, Zvaigzne ABC, 1998.; Buceniece E. Teleoloģijas modernās interpretācijas: E.Huserls, N. Hartmanis, V.Rozanovs, P.Rikērs, K. Vojtila. - Grām.: Mūžīgais un laicīgais. R., 1995.; Zvejnieks A. Ieskats futuroloģijas vēsturē.,Grām.: Cilvēks. Izglītība. Kultūra. R.,1997.

Priekšmeta mācīšanas metode: lekcijas, semināri (darbs grupā analizējot situācijas un problēmas, pārrunas- diskusijas), testi priekšmeta apguves kontrolei.

Priekšmeta apguves vērtēšanas principi: ieskaite (teorētisko zināšanu pārbaude testa veidā; papildus punktus ieskaitei var saņemt: a) par darbu grupā, analizējot situācijas, b) par līdzdalību diskusijās, c) par regulārajiem testiem).

Prasības priekšmeta apguvei: lekcijās (lekciju konspektā) dotā teorētiskā materiāla apgūšana, sociālo procesu analizēs iemaņu apgūšana, līdzdalība grupu darbā un diskusijās.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: lekciju konspektu un pasniedzēja norādīto avotu studijas.

Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: 1) kursa ievada diskusija: sociāli humanitāro mācību priekšmetu vieta un loma tehniskajā izglītībā; 2) Latvijas perspektīvas globalizācijas kontekstā.

Kalendārais plāns.Lekcijas. 1. un 3. mācību nedēļās. Ievads: Priekšmeta mērķis, programma, literatūra,

pamatprasības, zināšanu novērtējums. Sabiedrības izpratne filozofijas un socioloģijas vēsturē. Sabiedrības dzīves nosacījumi: cilvēki, daba, ekonomika, kultūra. Sabiedrības izpētes īpatnības. Humanitāro un sociālo pētījumu objektīvums, subjektivitāte un sapratne.

5. un 7. mācību nedēļās: Sociālās izmaiņas, sociālais process, attīstība, progress, regress. Tehnikas un tehnoloģijas nozīme un loma sociālajos un kultūras procesos. Laika faktors attīstībā. Tradīciju un inovāciju loma attīstībā. Sociālo izmaiņu teorijas. Globalizācija - sabiedrības attīstības raksturīga 21.gs. sākuma iezīme.

9.un 11. mācību nedēļās: Sabiedrības modelēšanas īpatnības. Sabiedrības utopiskie modeļi. Sabiedrības vēsturiskās attīstības modeļi un dažādas vēstures shēmas. Tradicionālā, industriālā, post industriālā sabiedrība. Reģionālie sabiedrības modeļi: pirmās, otrās, trešās pasaules valstis; attīstītās, jaunattīstības un postsociālisma (pārejas) valstis; centri un perifērijas. Futuroloģija un sabiedrības nākotnes modelēšana, sociālo procesu perspektīvas.

13. un 15. mācību nedēļās: Latvijas sabiedrības attīstības perspektīvas.Sociālisma sistēmas sabrukums - cēloņi un gaita. Latvijas attīstības alternatīvas.Latvijas specifika pārejas periodā. Pārmaiņas ekonomikā un sociālajā sfērā.Demokrātija un tās attīstība mūsdienu Latvijā. Latvijas sasniegumu novērtējums un līdzdalība ES.

Semināri. 2. nedēļa. Diskusija par humanitāro un sociālo priekšmetu nepieciešamība tehniskajā augstskolā. Metodiski norādījumi priekšmeta "Sociālās attīstības modeļi " apgūšanai. Individuālais un grupu darbs. Priekšzināšanu pārbaude. Sociālās filozofijas skats uz sabiedrību.

4. nedēļa. Indivīds, sabiedrība, vēsture. 6. nedēļa. Sabiedrības izpētes un izpratnes īpatnības. 8. nedēļa. Sociālās izmaiņas un attīstība.10. nedēļa. Mūsdienu civilizācijas attīstības tendences un perspektīvas.12. nedēļa. Sabiedrības modeļi.14. nedēļa. Latvijas sabiedrības nākotnes izredzes un tās vieta ES. Diskusija par Latvijas perspektīvām globalizācijas kontekstā.16. nedēļa. Studentu aptauja par mācību priekšmeta kvalitāti. Ieskaite.

Academic staff: assoc. prof. Larisa Ilyinska, lecturer G. ČākureStudy subject: English VIA 158Study program: Building ConstructionStudy profile: Building ConstructionKind of studies: Professional studiesStudy level: Professional Bachelor studiesStudy field: Building Construction, Transport ConstructionCredits: 2

The aim of the study subject: acquiring creative reading skills by working with a professional text and mastering the fundamentals of relevant conversation.

Tasks of the study subject: 1) to master methods of working with a technical text and dictionary; 2) develop conversational skills, the students expressing their point of view in monologues and short dialogues; 3) master the grammar constructions characteristic of technical literature and needed to understand a text; 4) master the professional vocabulary.

Study books and recommended literature: Journals: Building Products (UK), Concrete, The Journal of Concrete Society (UK).

Teaching method: practical classes including frontal, group, individual and independent work.

Evaluation system: credit tests and an examination. The students creative skills in reading, writing, speaking and listening are evaluated. During the semester the students take two tests based on the acquired material, at the end of a semester they take a credit test, but at the end of the course sit for an examination.

Requirements for mastering the subject: regular attendance of classes, fulfillment of oral and written tasks.

Description and analysis of situations at classes: students answer questions of different difficulty level, work in groups and fulfill communicative tasks, learn to comment on tables and diagrams, express their opinions on the relevant subject in the form of monologues and dialogues.

Requirements for students for regular classes: students should regularly prepare for their classes by fulfilling varied tasks and exercises to master the vocabulary – grammar material.

The subject of planned discussions and talks: opportunities offered by Professional Education and the student’s chosen special field.

List of literature:1. G. Čākure, K. Kauliņš, L. Maizīte. English for Technical Colleges, Riga, 1990.2. R. Murphy English Grammar in Use (Intermediate level with answers), Cambridge

University Press, 1997.3. K. Kauliņš, T. Timermane “A Concise Handbook of English Grammar”, Riga, 1989.4. Бурлак, „Учебник английского языка”, M., 1982. 5. English – Latvian – Russian dictionary in Building Construction, Parts 1, 2, Riga, 1992.

Academic staff: assoc. prof. Larisa Ilyinska, lecturer G. ČākureStudy subject: English HVD 212Study program: Building ConstructionStudy profile: Building ConstructionKind of studies: Professional studiesStudy level: Professional Bachelor studiesStudy field: Building Construction, Transport ConstructionCredits: 2

The aim of the study subject: acquiring creative reading skills by working with a professional text and mastering the fundamentals of relevant conversation.

Tasks of the study subject: 1) to master methods of working with a technical text and dictionary; 2) develop conversational skills, the students expressing their point of view in monologues and short dialogues; 3) master the grammar constructions characteristic of technical literature and needed to understand a text; 4) master the professional vocabulary.

Study books and recommended literature: Journals: Building Products (UK), Concrete, The Journal of Concrete Society (UK).

Teaching method: practical classes including frontal, group, individual and independent work.

Evaluation system: credit tests and an examination. The students creative skills in reading, writing, speaking and listening are evaluated. During the semester the students take two tests based on the acquired material, at the end of a semester they take a credit test, but at the end of the course sit for an examination.

Requirements for mastering the subject: regular attendance of classes, fulfillment of oral and written tasks.

Description and analysis of situations at classes: students answer questions of different difficulty level, work in groups and fulfill communicative tasks, learn to comment on tables and diagrams, express their opinions on the relevant subject in the form of monologues and dialogues.

Requirements for students for regular classes: students should regularly prepare for their classes by fulfilling varied tasks and exercises to master the vocabulary – grammar material.

The subject of planned discussions and talks: opportunities offered by Professional Education and the student’s chosen special field.

List of literature:1. Concrete Making, Riga, 1989.2. Roads and Bridges, Riga, 1988.3. Bridges, Riga, 1992.4. G. Čākure, K. Kauliņš, L. Maizīte. English for Technical Colleges, Riga, 1990. 5. R. Murphy English Grammar in Use (Intermediate level with answers), Cambridge

University Press, 1997.6. K. Kauliņš, T. Timermane “A Concise Handbook of English Grammar”, Riga, 1989.7. English – Latvian – Russian dictionary in Building Construction, Parts 1, 2, Riga, 1992.

Mācību spēks: . Mag.paed. I. Siliņa, Mag.paed I.StudenteMācību priekšmeta nosaukums: vācu valoda VIV 159Studiju programma: transportbūves, būvniecībaStudiju profils: būvniecībaStudiju veids: profesionālāMācību priekšmeta apjoms: 2KP

Mācību priekšmeta mērķis: radošas lasīšanas prasmes apguve darbā ar tekstu specialitātē un lietišķās sarunvalodas pamatu apguve.

Mācību priekšmeta uzdevumi: 1) apgūt metodi darbam ar tehnisku tekstu un vārdnīcu, 2) attīstīt sarunvalodas prasmes, studentiem izsakot savu viedokli monologrunā un īsā dialogā, 3) apgūt tehniskajā literatūrā visbiežāk sastopamās gramatikas konstrukcijas teksta izpratnei, 4 ) apgūt profesionālo leksiku.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literatūras saraksts:1. Hafele G. Althauserneuerung: Instandsetzen, Renovieren, Modernisieren.

Ökobuch, 1993.2. Aizbalte J., Apine M., Kumsāre P., Handbuch der deutschen Grammatik für

technische Hochshulen.- Rīga, 1984.3. Eihheim H., Storch G. Mit Erfolg zum Zertifikat. Klett Verlog, 1993.4. Periodikas materiāli (“Deutsche Bauzeitung” , “Bauzeitung” u.c.).

Priekšmeta mācīšanas metode: praktiskas nodarbības, ietverot frontālu un grupu darbu, individuālo un patstāvīgo darbu.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: ieskaites un eksāmens. Tiek vērtētas studentu radošas vācu valodas prasmes lasīšanā, rakstīšanā, runāšanā, klausīšanās. Semestra laikā studenti veic divus pārbaudes testus par apgūto mācību vielu, semestra beigās kārto ieskaiti, bet kursa nobeigumā - eksāmenu.

Prasības priekšmeta apguvei: regulāra nodarbību apmeklēšana, mutveida un rakstveida uzdevumu izpilde.

Priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Studenti atbild uz dažādas grūtības pakāpes jautājumiem, veic grupu darbu un komunikatīvus uzdevumus; mācās komentēt tabulas, diagrammas, shēmas un izteikt domas, viedokli par tēmu monologrunas vai dialogrunas formā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Studentiem regulāri jāgatavojas nodarbībām, izpildot variatīvus uzdevumus un vingrinājumus leksiski-gramatiskā satura apguvei.Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: studentu profesionālās izglītības un izvēlētās specialitātes iespējas.

Mācību grāmatas, cita literatūra; uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi:1. Bau- Und Ausbauarbeiten. – Rīga, 1976.2. Häfele G. Althauserneuerung: Instadsedzen, Renovieren,

Modernisieren. Ökobuch, 1993.

3. Kommunikative Aufgabe zum Thema “Rīga”. – Rīga, 1990.4. Seele H. Ausschnitte aus dem Alltag der BRD. Wohnen. – Inter

nationes, 1994.5. Politische Zeitung. Theme Wohnen / März 1998.6. Wecke Rainer E. Übersichten. – Inter Nationes. 1993. (materiāli

kodoskopam).7. Beile N. Alltag in Deutschland. Inter Nationes 1992. (audiokasetes).8. Forster M., Bauer H. Hörverständnisübungen für Fostgeschittene. Inter

Nationes. 1996. (audiokasetes).9. Eihheim H., Storch G. Mit Erfolg zum Zertifikat. Klett Verlog, 1993.10. Periodikas materiāli (“Bauzeitung”, “Deutsche Bauzeitung” u.c.).

Mācību spēks: Mag.paed. I.Siliņa, Mag.paed. I. StudenteMācību priekšmeta nosaukums: vācu valoda HVD 213Studiju programma: transportbūves, būvniecībaStudiju profils: būvniecībaStudiju veids: profesionālāStudiju virziens: civilo ēku būvniecība, būvniecība un rekonstrukcija, autoceļiMācību priekšmeta apjoms: 2KP

Mācību priekšmeta mērķis: radošas lasīšanas prasmes apguve darbā ar tekstu specialitātē un lietišķās sarunvalodas pamatu apguve.

Mācību priekšmeta uzdevumi: 1) apgūt metodi darbam ar tehnisku tekstu un vārdnīcu, 2) attīstīt sarunvalodas prasmes, studentiem izsakot savu viedokli monologrunā un īsā dialogā, 3) apgūt tehniskajā literatūrā visbiežāk sastopamās gramatikas konstrukcijas teksta izpratnei, 4 ) apgūt profesionālo leksiku.

Mācību grāmatas, izmantojamās un ieteiktās literaturas saraksts:1. Häfele G. Althauserneuerung: Instadsedzen, Renovieren, Modernisieren.

Ökobuch, 1993.2. Aizbalte J., Apine M., Kumsāre P., Handbuch der deutschen Grammatik für

technische Hochshulen.- Rīga, 1984.3. Eihheim H., Storch G. Mit Erfolg zum Zertifikat. Klett Verlog, 1993.4. Periodikas materiāli (“Deutsche Bauzeitung” , “Bauzeitung” u.c.) kā arī praktiskā

inženiera izvēlētē papildus literatūra individuālam darbam atbilstoši studiju virzienam.

Priekšmeta mācīšanas metode: praktiskas nodarbības, ietverot frontālu un grupu darbu, individuālo un patstāvīgo darbu.

Priekšmeta apgūšanas vērtēšanas principi: ieskaites un eksāmens. Tiek vērtētas studentu radošas vācu valodas prasmes lasīšanā, rakstīšanā, runāšanā, klausīšanās. Semestra laikā studenti veic divus pārbaudes testus par apgūto mācību vielu, semestra beigās kārto ieskaiti, bet kursa nobeigumā - eksāmenu.

Prasības priekšmeta apguvei: regulāra nodarbību apmeklēšana, mutveida un rakstveida uzdevumu izpilde.

Priekšmeta situāciju apraksti un analīze: Studenti atbild uz dažādas grūtības pakāpes jautājumiem, veic grupu darbu un komunikatīvus uzdevumus; mācās komentēt tabulas, diagrammas, shēmas un izteikt domas, viedokli par tēmu monologrunas vai dialogrunas formā.

Prasības studentiem, lai sagatavotos kārtējām nodarbībām: Studentiem regulāri jāgatavojas nodarbībām, izpildot variatīvus uzdevumus un vingrinājumus leksiski-gramatiskā satura apguvei.Plānotās diskusijas un pārrunas, to temati un saturs: studentu profesionālās izglītības un izvēlētās specialitātes iespējas.

Mācību grāmatas, cita literatūra; uzskates un mācību procesa tehniskie līdzekļi:1. Tekstu krājums: Bau- und Aushauserneuerung. – Rīga, 1976.2. Hafele G. Althauserneuerung: Instandsetzen, Renovieren, Modernisieren.- Ökobuch,

1993.3. Wohnungswesen und Städtebau // Tatsachen über Deutschland. Societäts-Verlag, 1996.4. Forster M., Bauer H. Hörverständnisübungen für Fostgeschittene Inter Nationes. 1996.

(audiokasetes).5. Aizbalte J., Apine M., Kumsāre P., Handbuch der deutschen Grammatik für technische

Hochshulen.- Rīga, 1984.6. Eihheim H., Storch G. Mit Erfolg zum Zertifikat. Klett Verlog, 1993.

Periodikas materiāli (“Bauzeitung”, “Deutsche Bauzeitung” u.c.), kā arī praktiskā inženiera izvēlētē papildus literatūra individuālam darbam