LVL/USD: 0.455

Īsumā

Klāsies labākSituācijai uzlabojoties pēc krī-

zēm, pieejami daudz nenovēr-

tētu finanšu instrumentu, un

šobrīd tie ir hedžfondi. 11

Inflācija esot galvenā problēmaPatēriņa preču cenu kāpums

kļuvis par galveno draudu

pasaules lielākajai ekonomikai

— ASV. 10

Mērķē uz miljardu Rietumu banka, kas iegādājas

līzinga kompānijas Baltkrie-

vijā, Krievijā, plāno pirkumus

veikt arī Ukrainā, tādējādi

ieejot miljardiem USD lielā

līzinga tirgū. 5

Jubilārs

Radio SWH dibināšana atmaksājusiesJubilāra Radio SWH veidošanā ieguldītie 300 000 USD 15 gadu laikā īpašniekiem ienesuši vai-

rāk nekā 1.5 milj. Ls peļņu. «Toreizējie īpašnieki Software House Riga bija ar lielām ambīcijām,

viņiem vajadzēja to dārgāko,» atminas viens no radio dibinātājiem Zigmars Liepiņš. 8

Intervija

Patērētāji tiek maldināti«Ārvalstu produkcija tiek tir-

gota ar līdzīgu iepakojumu

kā Latvijas prece. Patērētā-

jiem rodas priekšstats, ka

šis ir Latvijas produkts. Tas

maldina,» tā LOSP vadītājs

Armands Krauze. 3

Tirdzniecības centru TOP Efektīvāk strādā reģionālie un mazākie no Rīgas tirdzniecības centriem

EUR/USD: 1.544 DĪZEĻDEGVIELA: 1239.50 USD/t

+0.44% -0.07% +2.37% -0.38%BENZĪNS: 1041.00 USD/tCeturtdiena

2008. gada 15. maijs

Nr. 92 (3353)ULSD MARKAS DĪZEĻDEGVIELAS CENA

EIROPĀ PLKST. 17 PĒC LATVIJAS LAIKA

PREMIUM UNLEADED BENZĪNA CENA

EIROPĀ PLKST. 17 PĒC LATVIJAS LAIKA

TIRGUS KURSS PLKST. 17 PĒC LATVIJAS LAIKALATVIJAS BANKAS NOTEIKTAIS GRĀMATVEDĪBAS

KURSS

7-2041

ISS

N 1

40

7-2

04

1

CENA 59 SANTĪMI

Nodokļi

Jauna iespēja pārdevējiemAr 2010. gadu tiek plānots, ka

uzņēmējiem Latvijā būs iespē-

ja izvēlēties, vai aplikt ar pie-

vienotās vērtības nodokli lie-

tota nekustamā īpašuma pār-

došanas darījumus, kas šobrīd

nav apliekami ar pievienotās

vērtības nodokli. 4

www.db.lv

T I E M , K A S D A R A !

Uzskati, ka mums nav taisnība? Uzraksti savu viedokli! www.db.lv

Ls/m2 GADĀ

Lielāko apgrozījumu gadā uz kvadrātmetru tirdzniecības platī-bas pērn sasniedzis Liepājas tirdzniecības centrs Ostmala, lieci-na Db pirmo reizi veikta vērienīga Latvijas tirdzniecības centru efektivitātes pētījuma rezultāti. Ostmalas vadītāja Daira Vaiči-kauska min, ka efektīva biznesa pamatā ir enkurnomnieks Rimi, kas piesaista daudz klientu, veiksmīgas vietas izvēle un saistošs nomnieku preču sortiments. 14-17 FOTO: EGONS ZĪVERTS

RIMI PALĪDZ OSTMALAI

40441 m

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

Maikls O'LīrijsM.O’Līrija vadītā Īrijas zemo cenu aviokompānija

Ryanair nolēmusi no 25.maija pārtraukt lidoju-

mus maršrutā Rīga-Šenona, ziņo LETA. Lidojumi

no Rīgas uz minēto Īrijas pilsētu izrādījušies zaudēju-

mus nesoši. Lidmašīnas šajā reisā bijušas aizpildītas

tikai par trešdaļu — lidojošo pasažieru skaits nedēļā

bijis līdzvērtīgs dienā aizvestajam cilvēku skaitam uz

Londonu. Līdz ar to šovasar Ryanair no Rīgas piedāvās

lidojumus 11 maršrutos.

Šādi valsts atzīst, ka valsts eko-

nomikā ir būtiskas problēmas, un ir jādara vismaz kaut kas, lai palīdzētu uzņēmumiem notu-rēties virs ūdens.

Daudzus miljo-nus latu liels valsts atbalsts — tā ir summa, ko L a t v i j a s

kompānijas jau šogad va-rētu sākt saņemt Uzņēmēju konkurētspējas uzlaboša-nas atbalsta programmas ietvaros.

Vispirms jau kā pozitīvs fakts ir jāatzīst tas, ka, at-šķirībā no vairākiem citiem gana steidzamiem, uzņēmēj-darbībai būtiskiem pasāku-miem, šoreiz netiek gaidīts līdz nākamā gada sākumam, bet konkrēta rīcība tiek pa-redzēta ātrāk.

Mazsvarīgs nav arī ap-stāklis, ka par šo pārsimts miljonu latu atbalstu tiek ru-nāts faktiski tajā brīdī, kad tas visvairāk ir vajadzīgs

Jācer, ka daudzos miljonus iztērēs lietderīgi

2 VIEDOKĻI

— ekonomiskā atslābuma periodā, kad uzņēmumiem nereti trūkst apgrozāmo lī-dzekļu, nemaz jau nerunā-jot par naudu, ko ieguldīt attīstībā. Ja vēl pirms pāris gadiem par atbalsta naudu biznesam tika runāts kā par vienu no inflācijas dzinu-ļiem, tad tagad tā savā zi-ņā varētu kalpot kā stimuls ekonomikas neatdzišanai. Faktiski var teikt vēl skar-bāk — šādi valsts atzīst, ka valsts ekonomikā ir būtis-kas problēmas, un ir jādara vismaz kaut kas, lai palīdzē-tu uzņēmumiem noturēties virs ūdens.

Taču, lai šis atbalsts tie-šām dotu vēlamo efektu, bū-tu vēlams ņemt vērā dažus būtiskus aspektus. Līdzekļi ir jāpiešķir nevis pēc savu-

laik tik populārā principa «kas pirmais brauc, tas pir-mais maļ», bet gan raugo-ties, lai tie tiktu ražotājiem, turklāt tādiem, kuru dar-bība ir vērsta uz eksportu. Pozitīvi ir vērtējams tas, ka valsts kā instrumentu uz-ņēmēju atbalstam gatavojas izmantot tieši tai piederošo Hipotēku banku. Pēdējais no minētajiem faktoriem ir būtisks, ņemot vērā, ka pā-rējās komercbankas biznesa attīstību pašreizējos ekono-miskajos apstākļos finansē nelabprāt.

Turklāt bankām par attie-cīgās politikas realizāciju neko pārmest nevar — galu galā arī tās ir privāti uzņē-mumi, kas uztraucas par savu naudu, ieguldījumiem. Paši baņķieri pat atzīst, ka

naudas kredītiem pietiek, ta-ču arvien mazāk kļūst to, kas atbilst visām prasībām, lai varētu uzsākt kreditēšanu.

Tiesa, šīs naudas sakarā kuluāros jau ir izskanēju-ši pieņēmumi, ka tas viss tiekot kūrēts tāpēc, lai atse-višķu partiju atbalstīti dar-boņi tiktu pie «lielā piķa». Cerams, ka šoreiz runa ir tikai un vienīgi par nelāgām runām, nevis gaidāmo rea-litāti. Pretējā gadījumā var sanākt tā, kā ne reizi vien Latvijā jau ir bijis: iecere jau laba, bet izpildījums «vienos vārtos».

JLPģpl

nnmajt

PsdvlsemIujttk

E

Juris Binde

J. Bindes vadītais Mobilo telekomunikāciju operators

SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) pērn strādājis ar līdz

šim lielāko peļņu uzņēmuma vēsturē - 63,4 miljoniem

latu, ziņo LETA. Pagājušajā gadā LMT apgrozījums bija 199,8

miljoni latu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2006.gadā. Uzņēmums

norādījis, ka ieguldījums tīkla attīstībā noteicis to, ka Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisija, veicot mobilo sakaru opera-

toru kvalitātes mērījumus 2007.gadā, atzinusi LMT kā kvalitatī-

vāko visos galvenajos parametros.

Uzvarētājs Zaudētājs S

a

u

k

Db lasītāji pauž savu viedokli

par uzņēmēju apmaksājamo

slimības lapu termiņu.

Pozitīvi vērtēju šīs 10 dienas,

bet par izmaksām – valsts kā

vienmēr uzpūš no mušas zilo-

ni (SIA Betons 97 tirgzinis Alens

Visockis)

To pat grūti ir saprast,

jo tāpat jau VSAA veic šo slimī-

bas lapu administrēšanu. Pro-

tams, desmit dienas ir labāk

nekā pašreizējās četrpadsmit,

tikai ir žēl, ka tas viss notiek ar

tik lielu laika nobīdi, kas prasa

vēl veselu gadu. (SIA CBF Bin-ders galvenā grāmatvede Zane

Roskoša)

Varēja būt vēl mazāk to

dienu, kas jāapmaksā darba

devējiem un par izmaksām

– nu, muļķības tās ir. (SIA Carle-en Hair Collection valdes loceklis

Georgs Reifmanis)

Tas vienalga ir solis,

kas sperts pareizā virzienā,

kaut arī gribētos, lai ir tāpat

kā Igaunijā. Izmaksas ir grūti

komentēt, tomēr ar ironiju

varu teikt – priekš birokrātis-

kas iestādes tā ir tipiska atbil-

de. (SIA Bizpro valdes loceklis

Normunds Čizevskis)

Diskusija

Redakcija tālr. 67084444, fakss 67084445

bizness@db.lv

Galvenā redaktore Dace Andersone, bizness@db.lv

Numura redaktorsMiks Lūsis

Latgale Daiga Ozola Daugavpilī, Rīgas 52a.

daiga.ozola @db.lv,

tālr. 67084520

Kurzeme Vēsma Lēvalde Liepājā,

Ludviķa iela 4 — 2 .

db@e-liepaja.lv,

tālr. 34 80272

Reklāma reklama@ db.lv

tālr. 67084464, fakss 67084433,

Abonēšana abonesana@db.lv, fakss 7084489

CITĒŠANAS GADĪJUMĀ ATSAUCE OBLIGĀTA.

PĀRPUBLICĒŠANA TIKAI AR RAKSTISKU

ATĻAUJU. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS

NR. 1139. IESPIESTS POLIGRĀFIJAS GRUPA

MŪKUSALA MŪKUSALAS 15A.

METIENS 13 000.

www.db.lv Izdevniecība Dienas bizness, SIA.

Tērbatas 30, Rīga, LV-1011

Iznāk katru darba dienu

D

Db viedoklis Valsts atzīst, ka uzņēmēji ir krīzes situācijā

Rīt lasiet

Tematiskajās lapās Darbs & Izglītība

Visbriesmīgākie ir tie vadītāji,

kuriem ir raksturīgs absolūts

vērtību trūkums, tā apgalvo

Biznesa augstskolas Turība

pasniedzēja Ieva Kalve.

REDAKCIJA raksti@db.lv 67084442

Diskutē! Izsaki savu viedokli par

plānoto valsts atbalstu!

www.db.lv

Abonē!

PLzmAjmjās

Kbc

tvtvvtLrLt

UjāEvmp

ķ

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

a

a-s i

ā u-s

e-r-». r

m a-r n u s

Jāuzmanās no skatījuma uz Latviju atrauti no pasaulesPēc apstiprināšanas Sa-

eimā, Latvijas ilgtspē-jīgas attīstības stratē-

ģija kļūs par valsts galveno plānošanas instrumentu ar likuma spēku.

Visi tuvākas un tālākas nākotnes stratēģiskās plā-nošanas un attīstības doku-menti tiks veidoti saskaņā ar šīs stratēģijas noteikta-jiem virzieniem un priori-tātēm.

Pasaule mainās arvien straujāk, tāpēc mums ir jā-definē, uz ko mēs patiesībā vēlamies tiekties. Turklāt, lai nezaudētu šo savu uz-stādīto mērķi, ir jāspēj būt elastīgiem piemēroties īster-miņa pārmaiņām. Premjers I.Godmanis savā Jaungada uzrunā minēja, ka Latvijai ir jāizvēlas ziemeļvalstu attīs-tības scenārijs, kas ir visno-taļ atbalstāmi. Personīgi pie-krītu izteiktajam viedoklim,

Eksperta viedoklis Top galvenais plānošanas dokuments

VIEDOKĻI 3 Spilgts citāts

Veselības aprūpē cilvēkresursi ir iz-

smelti, tāpēc jau patlaban ir vērojams, ka

veselības speciālisti ir pacēluši savu snieg-

to pakalpojumu cenas. Speciālisti to var

atļauties darīt, jo rindas pie ārsta ir ļoti garas

un citu līdzīgu speciālistu valstī nav, proti,

konkurences.

Ivars Eglītis, veselības ministrs (LETA)

jo ziemeļvalstu kultūra ir tā, kurā mēs varētu organiski iekļauties un kopā tiekties uz plašākiem mērķiem.

Diemžēl kopš šīs uzrunas nav redzēts nekas, kas lieci-nātu par valsts virzību minē-tā mērķa sasniegšanai.

Politikā tāpat kā tirgū ir pie-prasījuma — piedāvājuma princips. Nevar gribēt, lai politiķi atskaitītos vairāk nekā sabiedrība to prasa. Ir jāiesaistās likumu apsprie-šanā. Ir jāveido šis viedoklis. Ja nebūs šīs iniciatīvas, kas nāk no sabiedrības, sagaidīt, ka politiķi paši kaut ko vēlē-sies darīt, ir diezgan naivi.

Attiecībā uz privāto sekto-ru esam tādā situācijā, kad uzņēmumi Latvijā ir sasnie-guši zināmu briedumu – arī tos sāk nodarbināt ilgtspē-jīgas attīstības jautājumi. Šādi uzņēmumi apzinās, ka viņiem ir jāizdara izvēle tu-vākajiem vairākiem gadiem – varbūt 5 līdz 7. Uzņēmuma virzībai jābūt prognozēja-mai. Ir jāskatās no plānotās nākotnes uz šodienu, un jā-vērtē, ko mēs varam izdarīt, lai no šodienas pozīcijām tur nokļūtu.

Uzņēmumi apzinās, ka vi-ņiem ir jāizdara

izvēle tuvākajiem vairā-kiem gadiem.

Db ekspresintervija

Nedēļas skaitļi

www.db.lv aptauja

KREDITORU PRASĪBASTūkst. Ls

* Uzņēmumi, pret kuriem pieteiktas prasības

Uzņēmumu skaits*

7.04.-8.04. 14.04.-15.04. 21.04.-24.04. 28.04.-28.04.

Uzņēmumi

0

1

2

3

0.0

1.0

0.5

Kopsumma

2.04 1 -1

1.8+506.6%

1.5

Aktuāls skaitlis

Romāns Baumanis,Ārvalstu investoru padomes Latvijā

Nākotnes vīzijas un stratēģijas

komitejas vadītājs

Pašreiz ļoti aktuāla ir de-mokrātijas kvalitātes prob-lēma. Ļoti daudzi demokrā-tiju mūsu valstī asociē tikai ar vēlēšanām, kas notiek ik pēc četriem gadiem. Tomēr katrs lēmums pēc būtības sakņojas vai nu sabiedrī-bas kopumā, vai arī kādas interešu grupas atbalstā un izpratnē.

Nacionālās attīstības plā-notājiem jāuzmanās no ska-tījuma uz Latvijas attīstību atrauti no pārējās pasaules. Jo vairāk mēs skatīsimies uz sevi kā daļu no kaut kā lielā-ka, jo veiksmīgāk mēs varē-sim augt nākotnē kā valsts, kā sabiedrība un arī kā uz-ņēmumi, kas darbojas tirgos arī ārpus Latvijas robežām. Ir jāatceras, ka nākotne nav kaut kas mistisks, un vienī-gā saikne ar šo nākotni, kas mums ir, ir tā izvēle, ko mēs izdarām šodien.

Patērētāji tiek maldinātiLauksaimnieku organi-zāciju sadarbības pado-mes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norādī-jis, ka pārtikas produktu marķējumā būtu skaidri jānorāda produkta izcel-smes valsts un vieta.

Kāpēc iestājaties par to, ka būtu jānorāda produktu iz-celsmes valsts?

Latvijas ražotāji ir iein-teresēti norādīt izcelsmes valsti, savukārt importētāji to darīt nevēlas. Reizēm no-vērojama situācija, kad ār-valstu produkcija tiek tirgo-ta ar līdzīgu iepakojumu kā Latvijas prece. Patērētājiem rodas priekšstats, ka šis ir Latvijas produkts. Faktiski tas maldina patērētājus.

Uz produktiem jau tagad ir jābūt norādei, ka tie ir ražoti Eiropas Savienībā. Vai, ņemot vērā jau pastāvošo regulēju-mu, vēlaties panākt papildus prasību?

Ir produkti, uz kuru eti-ķetēm tiek minēts, ka tas

30 tūkstoši latu

Tik lielu naudas summu Rīgas domes Pilsētas attīstības komi-

tejas deputāti ir nolēmuši piešķirt cūkas skulptūras veidošanai

Rīgas Centrāltirgū. AVOTS: LETA

ir Eiropas kopienas valstīs ražots produktu maisījums. Tāpat iespējami arī produk-ti, kuru sastāvā ir Eiropas kopienas valstu un ārpus Eiropas kopienas valstu te-ritorijas ražots maisījums. Un netiek minēts, kāda daļa no šī produkta tiek ražota Eiropā. Regulas projekta 9.pantā formulējums ir ļo-ti interesants. Tajā ir tik daudz dažādu atrunu tā vietā, lai prasītu vienkārši norādīt izcelsmes valsti un izcelsmes vietu.

Vai cilvēki labprātāk izvēlas produktus, uz kuriem ir šī norāde, ka tie ir ražoti Lat-vijā?

Ja ir vienāda cena, tad noteikti izvēlas Latvijas produktu. Ja nē, tad izvē-las lētāko. Tomēr vairāk mūs uztrauc ārpus Eiropas reģiona atrodošos valstu ražojumi. Eiropas ražotāji nespēj tā dempingot, kā to var atļauties trešo valstu ražotāji.

Oskars Ceļmalnieksoskars.celmalnieks@db.lv ☎ 67084415

Aktuāls foto

Par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un valsts amatpersonas bezdarbību apsūdzētajiem bijušajam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāram Valdim Eglem (no labās) un IZM darbiniecei Helēnai Kaņepei Rīgas Centra rajona tiesa piemēroja naudassodus attiecīgi 100 minimālo mēnešalgu (16 000 latu) un 50 minimālo mēnešalgu (8000 latu) apmērā, ziņo LETA. (FOTO: LETA)

Avots: www.db.lv

Jā, regulāri

55 %Parasti manā vietāiepērkas kāds cits

3 %Tikai reizēm

40 %

Nē, nekad

2 %

Vai iepērkaties lielajos tirdzniecības centros? (%)

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

L

Sa

nv

p

ej

a

d

s

p

G

ir

Saeimā, Tautsaimniecības

komisijas sēdē skata grozīju-

mus Patērētāju tiesību aiz-sardzības likumā.

Tiesa skata a/s Latvijas bal-zams prasību pret SIA Vētra

par preču zīmes nelikumīgas

izmantošanas pārtraukšanu.

Notiek Uzņēmumu reģistra

galvenā valsts notāra amata pretendentu atlase.

Deloitte izsludina Latvijas

vadošo uzņēmumu finanšu

direktoru aptauju.

Iepirkumu uzraudzības biro-

jā skata SIA Vidzemes Būvnieks sūdzību par Tirzas pagasta

padomes rīkoto konkursu Teh-

niskā projekta izstrāde un būv-

darbu veikšana Tirzas pamat-

skolas rekonstrukcijai.

Centrālā statistikas pārval-

de informē par ārējo tirdznie-cību ar pārtiku un degvielu 2008.gada janvārī-martā.

Latvijas Reklāmas asociācija

rīko gada konferenci Reklāmas

industrijas aktualitātes un biz-

nesa ekspansija.

Izdevniecība Dienas bizness

un pārdošanas konsultāciju

uzņēmums Mercuri Internatio-nal rīko gada pasākumu pār-

došanas vadībā, kas reizē ir arī

konkurss - Pārdošanas tīģeris 2008, pasniedzot gada balvu

pārdošanas vadībā. AVOTS: LETA

Ar 2010. gadu tiek plānots, ka uzņēmē-ji Latvijā varēs izvē-lēties, vai aplikt ar PVN lietota nekusta-mā īpašuma pārdo-šanas darījumus.

Šobrīd šāda veida darījumi ir neapliekami ar pievieno-tās vērtības nodokli.

To paredz sagatavotais jaunais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumpro-jekts, kuram pēc Finanšu ministrijas plāniem vaja-dzētu stāties spēkā ar 2010. gadu. ES Padomes direktī-va (2006/112/EC) neparedz dalībvalstīm kā obligātu pienākumu ieviest notei-kumus par PVN piemē-rošanu lietota nekustamā īpašuma pārdošanā, taču šī jautājuma risināšana ir atstāta katras dalībvalsts pārziņā. Šobrīd Latvijā lie-tota nekustamā īpašuma pārdošana nav apliekama ar PVN, taču tāda norma pastāv daļā ES dalībvalstu, to skaitā Lietuvā un Igau-nijā, un tagad tādu plānots ieviest arī Latvijā.

Uzlabos atgūšanu«Izvēles tiesību piešķiršana uzņēmējam — aplikt vai ne-aplikt ar PVN lietota nekus-tamā īpašuma pārdošanu — uzlabos uzņēmējdarbības vidi,» skaidro SIA Pricewa-terhouseCoopers nodokļu konsultāciju menedžere Ina Spridzāne. Viņa izsaka nožē-lu, ka PVN izvēles normas, arī par lietoto nekustamo īpašumu, uzņēmējiem būs ie-spējams sākt piemērot tikai ar 2010. gadu, nevis ātrāk, kā tas sākotnēji tika plānots. Sa-vu teikto viņa pamato ar to, ka nekustamā īpašuma biz-nesā strādājošajiem tas dod iespēju elastīgāk plānot darī-jumus ar lietotu nekustamo īpašumu. Kā otru būtisku ieguvumu I. Spridzāne min to, ka izvēles norma uzņēmē-jiem ļauj labāk plānot naudas plūsmu un, pārdodot šādu īpašumu ar nodokli, atbrī-vo pārdevēju no pienākuma

Lems par aplikšanu ar PVNNodokļi Lietota nekustamā īpašuma pārdevējiem parādīsies jauna iespēja

4 ZIŅAS LATVIJĀ

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art finanšu direktore Vita Gulbe: «Pie pašreizējās likumprojekta redakcijas fiziskās personas — pircēji faktiski būs spiesti maksāt augstāku valsts nodevu par reģistrāciju zemesgrāmatā, jo PVN būs šī nekustamā īpašuma vērtībā – cenā.» FOTO:VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

daļu no atskaitītā priekšno-dokļa atmaksāt valsts budže-tā. Pašreiz pārdodot lietotu nekustamo īpašumu desmit

gadu laikā pēc tā nodoša-nas ekspluatācijā, daļa no atskaitītā priekšnodokļa ir jāatmaksā.

Būs arī ierobežojumi Likumprojekts paredz, ka šo izvēles normu piemēros

lietotam nekustamam īpa-šumam un tā attieksies uz ēkām un būvēm, ieskaitot inženiertehniskās būves,

skaidro I. Spridzāne. Viņa norāda, ka PVN pie-

mērošanas kārtību varēs izvēlēties lietotā nekustamā īpašuma pārdevējs — ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs un tikai darījumos ar citiem PVN maksātājiem. Tātad ar

PVN nevarēs aplikt lietota īpašuma pārdošanu fizis-kajām personām vai citām personām, kas nav nodokļa maksātāji.

Pārdevējam par izdarīto izvēli nodokļa maksāšanā būs jāinformē Valsts ieņē-mumu dienests.

Vēl skaidrosPēc I. Spridzānes teiktā, šīs normas īstenošanai plānots izstrādāt arī Ministru ka-bineta noteikumus, kuros skaidros kārtību, kādā vei-cami papildus atskaitāmā priekšnodokļa aprēķini, ja ar nodokli apliek tāda lie-tota nekustamā īpašuma pārdošanu, kas pirms tam ir izmantots apliekamiem darījumiem tikai daļēji vai

vispār nav izmantots aplie-kamiem darījumiem.

Uzmanīgi ar nodokli«Cerējām, ka ar PVN varēs aplikt visus darījumus, to-starp arī nekustamā īpašuma pārdošanu fiziskajām perso-nām, tomēr ir noteikts ierobe-žojums,» atzīst SIA Pilsētmāju institūts Urban Art finanšu di-rektore Vita Gulbe. Savu teik-to viņa pamato ar to, ka nereti šajos darījumos tiek iesaistīta vēl kāda juridiskā persona, kas pēc būtības ir vērtējams kā tranzīta darījums, tad fi-ziskās personas — pircēji faktiski būs spiesti maksāt augstāku valsts nodevu par reģistrāciju zemesgrāmtā, jo PVN būs šī nekustamā īpašu-ma vērtībā – cenā.

B

157.85 Skaitlis

lati tādu rekordu Latvijā šā gada aprīlī sasniedzis iztikas mini-

mums. AVOTS: BNS

Biznesa kalendārs šodien

MārisĶirsons

kirsons@db.lv 67084410

Valsts ļauj uzņēmējiem pašiem lemt par pievienotās vērtības no-dokļa piemērošanu lietotam ne-

kustamajam īpašumam un dod iespēju nodokļu maksātājiem samazināt nodokļa slogu.

SIA PricewaterhouseCoopers nodokļu konsultāciju menedžere

Ina Spridzāne

Grūti novērtēt izdevīgumu

Nekustamā īpa- šuma kom pā- nijas SIA Nira fonds valdes loceklis Vadims Markovs:

Man ir grūti novērtēt, vai

darījumos starp divām juri-

diskajām personām ar lietotu

nekustamo īpašumu būs ļoti

izdevīgi aplikt to ar PVN. Šobrīd,

kad ir tikai likumprojekts, bet

nav zināmi vairāki citi specifis-

ki nosacījumi, kas šādus darī-

jumus pavadīs, secinājumus

izdarīt būtu pāragri. It īpaši, ja ir

grūti prognozēt situāciju nekus-

tamo īpašumu tirgū 2010. gadā

un līdz ar to, vai uzņēmēji šādu

normu vēlēsies izmantot un cik

daudzos gadījumos.

Viedoklis

RgpKptU

Rģgjlakmdda

SBsg—B—piņsmsrkjdkskjP

M

L

Ī

LbmLcar

Spkidzi

JTvb2

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

Guttā izmaiņas

Pēc Latvijas Vēstneša informā-cijas, vienā no Latvijas lielā-

kajām sulu un bezalkoholis-

ko dzērienu ražotnēm Gutta

notikušas izmaiņas padomes

sastāvā, raksta BNS. Savu

darbu padomē pārtraucis Gisli

Reinisons, Jons Tors Hjaltasons

un Gatis Kamarūts. Līdz ar to

padomē patlaban ir Juris Jonai-

tis, Daumants Vītols un Andris

Eglītis. L.Melbārzde

LNB projekts tīrs

Sabiedrība par atklātību Delna ir

apmierināta ar Latvijas Nacio-nālās bibliotēkas (LNB) projekta

virzību un uzskata projektu

par sabiedrībai atklātu un pie-

ejamu, turklāt sola atbalstīt

atklātības nodrošināšanu būv-

darbu laikā, Db uzzināja disku-

sijā par LNB. Delnas direktora

pienākumu izpildītājs Mārcis

Gobiņš uzskata, ka «projekts

ir vistīrākais no līdz šim īste-

notajiem šāda mēroga projek-

tiem Latvijā». Iecerēts, ka būv-

niecības līgumu slēgs šodien,

bet būvdarbus plānots sākt

pirms Jāņiem. Diskusijā Nacio-

nālās būvkompāniju apvie-

nības vadītājs Māris Saukāns

paskaidroja, ka dārgie biblio-

tēkas risinājumi tiks izmanto-

ti, jo LNB vērtība ir tieši arhi-

tektūra, tāpēc nepieciešams

izmantot tādus materiālus un

risinājumus, kādus izvēlējies

arhitekts. K. Iļjinska

Benzīnu lieto par 2 % mazāk

Bankas Rietumu banka iepērk līzinga kompānijas Krievijā un NVS valstīs

Balta nolemj atklāt kārtisNedzīvības apdrošināšanas a/s

Balta publiskojusi iepriekš Lat-

vijas Apdrošinātāju asociācijas

slēptos datus par apdrošinā-

tāju darbību Latvijā un ārpus

tās. Cenšoties mērīties, kurš

lielāks, Dānijas Codan piedero-

šā Balta informē, ka 1. cet. Balta

Latvijas tirgū ir parak stījusi vis-

vairāk bruto prēmijas —

17,7 milj. Ls, tādējādi esot

nedaudz priekšā vietējiem

uzņēmējiem piederošajai BTA,

kas bruto prēmijās parakstīju-

si 17,6 milj. Ls. BTA, kas pakal-

pojumus sniedza arī Lietuvā,

kopumā prēmijās parakstījusi

18,8 milj. Ls, un pēc kopējiem

uzrādītiem datiem ir lielākā

kompānija Latvijā. Pēc Latvijā

parakstītām bruto prēmijām—

iedzīvotājiem un kompānijām

sniegtajiem pakalpojumiem

trešā lielākā kompānija ir Gjen-sidige Baltic. I. Mārtiņa

LATVIJĀ ZIŅAS 5

Statistika

Šī gada pirmajos trīs mē-nešos mazumtirdzniecībā realizētās degvielas ap-joms palielinājies par 2% salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn.

Pirmajā ceturksnī par 6% palielinājies mazumtirdz-niecībā pārdotās dīzeļdeg-vielas apjoms, savukārt rea-lizētā benzīna apjoms krities par 2%.

Lido vairākPar 34% pieaugusi naftas produktu realizācija liela-jiem lietotājiem. Tajā skaitā par 25% augusi petrolejas pārdošana, kas saistīts ar lidostas attīstību, jo šo deg-vielu lielākoties izmanto lidmašīnām, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Gan pēc mazumtirdznie-cībā realizētā, gan brīvam patēriņam izlaistā degvie-las apjoma lielākais uzņē-mums ir SIA Latvija Statoil, otrs lielākais – SIA Neste Latvija, bet trešais lielākais – SIA Lukoil Baltija R.

Miljonu ieņēmumi2008. gada trijos mēnešos ak-cīzes nodokļa ieņēmumi par degvielu ir 67 milj. Ls, kas ir par 19% vairāk nekā šajā pe-riodā pērn. Pieaugums sais-tīts gan ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no šī gada sākuma, gan realizēto naftas produktu apjoma pie-augumu.

Guna Gleizdeguna.gleizde@db.lv ☎ 67084407

Īslandiešu investors Gisli Reinisons. FOTO: EVA ŠAVDINE, DB

,

-

Rietumu banka, kas ie-gādājas līzinga kom-pānijas Baltkrievijā, Krievijā, plāno ie-pirkties arī Ukrainā, tā ieejot miljardiem USD līzinga tirgū.

Rietumu banka no Kiprā re-ģistrētās līzinga kompāniju grupas WestLeasing iegādā-jusies pa 50 % Baltkrievijas līzinga kompānijas WestLe-asing un WestTransInvest, kā arī pašlaik slēdz darīju-mu par kapitāla kontroles daļas iegādi Maskavā strā-dājošajā kompānijā WestLe-asing – M.

Summu neatklājBanka neatklāj darījumu summu, vien atzīst, ka ie-gādājusies no dibinātājiem — privātiem investoriem no Baltkrievijas un Krievijas — gan daļu esošo akciju, gan papildu emisiju, vienlaikus iegūstot arī kontroli pār uz-ņēmuma darbību un grupas stratēģisko darbību. Rietu-mu bankas prezidents Alek-sandrs Kaļinovskis skaid-roja, ka banka ar šo līzinga kompāniju grupu sadarbo-jas, tostarp galvenokārt kre-dītresursu piešķiršanā jau kopš tās dibināšanas divtūk-stošo gadu sākumā. Patlaban kopumā piešķirtā kredītlīni-ja ir ap 100 milj. ASV dolāru. Pēc A. Kaļinovska atzītā, līdz

ar līzinga kompāniju iegādi banka iegūst arī korporatī-vo klientu bāzi Baltkrievijā un Krievijā. Baltkrievijas uzņēmums WestLeasing, kas pamatā nodarbojas ar auto līzingu, un WestTransInvest, kas nodarbojas ar industriā-lo līzingu, ir vieni no vietējā līzinga tirgus līderiem (ko-pumā tirgū ir līdz 30 līzinga kompānijām). Grupas West-Leasing kopējais kredītport-felis patlaban ir ap 90 milj. ASV dolāru.

Ieies UkraināA.Kaļinovskis minēja, ka WestLeasing kompāniju gru-pa tuvākajā laikā plāno ak-tīvi uzsākt darbību iekārtu līzinga tirgū Ukrainā, kur Rietumu banka varētu arī iegādāties kādu no līzinga kompānijām. Viņš minēja, ka, lai arī Ukrainā ir liela līzinga kompāniju konku-rence, tomēr vienlaikus šajā valstī saglabājas liels izaug-smes potenciāls. A. Kaļinov-skis lēsa, ka iekārtu līzinga tirgus potenciāls Ukrainā mērāms ap 10 — 12 miljardu USD apmērā, bet patlaban šis tirgus nav pat sasniedzis miljarda USD robežu. Ukrai-nā un arī Baltkrievijā ir liels industriālais potenciāls, jo padomju laikā celtajās rūp-nīcās patlaban notiek iekār-tu modernizācijas process — sākot no krāšņu ražotā-jiem, restorānu iekārtām,

beidzot ar lielām rūpnīcām. Arī Baltkrievijā ir liels attīs-tības potenciāls, bet ne tik liels kā Ukrainā. To varot mērīt kaut vai pēc iedzīvotā-ju skaita — Baltkrievijā to ir 10 miljoni, bet Ukrainā – ap 50 miljoniem.

Plāno strauju izaugsmiTāpat Rietumu banka domā ieiet arī citu NVS valstu industriālo iekārtu tirgū, tostarp tiek domāts par Ka-zahstānu, Moldāviju. Rietu-mu bankai daļēji piedero-šā WestLeasing šogad plāno kāpināt līzinga portfeli līdz 130 — 140 milj. USD, bet nā-kamos 3 — 5 gados plāno ap-jomus kāpināt vidēji par 25 — 28 %. Tomēr, ja šai līzinga kompānijai tiks piesaistīts arī citu banku finansējums, tad pieaugums varētu būt vēl straujāks. Grupas pagā-jušā gada konsolidētā peļņa bija ap 2,4 milj. ASV dolāru un, ņemot vērā attīstības plānus un tirgus potenciālu, paredzēts, ka peļņai nāka-majos gadus jāpalielinās par 30 — 40 %. Rietumu banka jau vēsturiski bijusi aktīva ne tikai Latvijas tirgū, bet arī NVS valstīs un Centrā-leiropā. Bankai ir pārstāv-niecības 7 valstīs, tostarp Krievijā, Baltkrievijā, Uk-rainā, Lietuvā, Kazahstānā, Čehijā un Rumānijā.

Ieva MārtiņaIeva.martina@db.lv ☎ 7084426

Mērķē uz miljardu USD līzinga tirgu Ukrainā

Rietumu banka varētu arī iegādāties kādu no līzinga kompānijām Ukrainā, stāsta Rietumu bankas prezidents Aleksandrs Kaļinovskis. FOTO:VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

Liepājā baznīcai jāšķiras no īpašuma, lai rastu līdzekļus algām

Īpašums Lai norēķinātos ar konsistoriju, draudze upurē Skatres lūgšanu namu

Lai saglabātu iespēju uz baznīcai piederošas ze-mes uzcelt bērnudārzu, Liepājas Sv. Annas baznī-cas draudze bijusi spiesta atdot Konsistorijai Skat-res lūgšanu namu.

Sv. Annas draudzei Liepājā pieder zemes īpašums bla-kus baznīcai, kuru draudze iecerējusi izmantot bērnu-dārza celtniecībai – pusi no zemes gabala pārdodot, lai iegūtu līdzekļus.

Jāatdod algāmTaču draudzei jāpilda Lat-vijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) ārkārtas 23. Sinodes lēmums par ga-

rīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sis-tēmas izveidi, kas paredz, ka katra LELB draudze zie-do (dāvina) līdz 2008. gada jūnijam 30 % no saviem īpa-šumiem mācītāju, bīskapu un Virsvaldes atalgojuma fondam (Db, 12.02.2008.), kas bija jāpilda arī Liepājas Sv. Annas draudzei.

Lai saglabātu iespēju rea-lizēt bērnudārza projektu, draudzes vadība pieņēma lēmumu Atalgojuma fon-dam ziedot īpašumu Lie-pājas pierobežā, Pērkonē – Skatres jeb Zariņu lūgša-nu namu.

Par šo faktu sacelta pla-ša ažiotāža vietējā presē.

Skatres lūgšanu nams ir pagājušā gadsimta sākumā celta ēka, kurā nav apkures, kanalizācijas un ūdens, tās jumts esot caurs, daļēji sat-runējušas, pelējuma sēnes bojātas sienas, tomēr īpašu-mā ir arī 1000 m2 zemes, kas, pēc nekustamo īpašumu speciālistu aplēsēm, varētu maksāt aptuveni 25 000 – 30 000 latu, kamēr draudzes zemes īpašums Liepājā varē-tu būt desmitkārt vērtīgāks.

«Šodien Dievam paklausī-gajās draudzēs kristiešiem ir jāsaskaras un jāpilda lē-mumi, kurus ir pieņēmis skaitlisks (ne vienmēr kva-litatīvs) vairākums kādā no Sinodēm. Diemžēl ne

vienmēr šie lēmumi ir iz-svērti, loģiski un draudzēm pieņemami,» Db atzina Sv. Annas baznīcas draudzes priekšnieks, uzņēmējs Jā-nis Vilnītis.

Vietējie protestēPret Skatres īpašuma pārdo-šanu krasi iestājas Pērkones iedzīvotāji, kuri uzskata, ka lūgšanu nams ir vēsturiska vērtība.

Arī draudzes nodoms sākotnēji bijis šeit ierīkot bērnu vasaras nometnes, lūgšanu namu pārbūvējot par atvērtu kapelu. «To va-rētu darīt, ja mums būtu brīvi līdzekļi. Taču tagad tas nav iespējams. Skatrē

draudzes vairs nebija, pā-ris cilvēku, kas apmeklēja Dievkalpojumus, tagad ie-rodas uz tiem Liepājā, kas ir tikai 8 km attālumā,» skaidroja J. Vilnītis.

Taču viņš atzina, ka nav atbalstījis šo lēmumu, jo tas nozīmējot, ka mācītājiem būs stabili, nodrošināti ieguldījumi neatkarīgi no viņu ieguldījuma draudzes izaugsmē, savukārt drau-dzei var rasties priekšstats, ka tās par mācītājiem «aiz-maksājušas uz priekšu», taču lēmums paredz maksā-jumus iekasēt no draudzēm arī turpmāk.

Vēsma Lēvaldedb@e-liepaja.lv ☎ 63480272

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

Kas ir jūsu bankas klienti?Šodien mūsu klienti pama-

tā ir kompānijas no Kirgiz-stānas, piem., KirgizTelekom, ir liela kompāniju grupa Karven, kas nodarbojas ar celtniecību, nekustamiem īpašumiem un ir Hyundai auto dīleri. Liela kompānija KirgizAltin, kas nodarbojas ar zelta ieguvi. Ir arī mobi-lie operatori, tirdzniecības kompānijas.

Pati lielākā Kirgizstānas kompānija, kas nodarbojas ar zelta ieguvi, ir Kumtor. Esam ar viņiem runājuši, ir momenti, kur varam vi-ņiem būt noderīgi. Ņemot vērā ekonomikas attīstību, šodien pamatklients ir juri-diskās personas, bet manā skatījumā pieaugs arī fizisko personu skaits. Tā kā tagad pamatā norēķini tiek veik-ti skaidrā naudā, parastam cilvēkam bankas norēķinu pakalpojumi nav īpaši va-jadzīgi.

Ja atceramies Latviju 90. gados, toreiz galvenā nodar-bošanās bija tirdzniecība. Kirgizstānā arī tagad topā ir tirdzniecība, kas saistīts ar Ķīnas robežu. Visas Ķīnas

preces ieved Kirgizstānā, tad tās tālāk tiek tirgotas Krievi-jā, Kazahstānā. Tas saistīts ar muitas nodevām, kas ir izdevīgākas. Mēs no savas puses esam ieinteresēti pa-lielināt bezskaidras naudas norēķinu īpatsvaru.

Vai Kirgizstānā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars?

Ir līdzīgas problēmas. Ļoti

pozitīvi, ka no visām Cen-trālāzijas valstīm tikai Kirg-izstānā pārbauda un skatās naudas izcelsmi. Ja rodas aiz-domas, tas tiek pārbaudīts.

Tiesa, ja norēķini ir skaid-rā naudā, tad neviens neko nevar izdarīt, un patlaban ļoti liels procents darījumu ir skaidrā naudā.

Vai Kirgizstānā ir pārstāvēts ārvalstu kapitāls?

Nezinu, vai kāds strādā no Latvijas, lai gan esmu ticies

ar biznesmeņiem no Latvi-jas, kam bijusi interese. Ir investīcijas no Ķīnas, no Korejas. Piemēram, Korejas uzņēmēji būvē lielu daudz-stāvu māju mikrorajonu Biškekā.

Korejieši nodarbojas ar nekustamiem īpašumiem?

Ne tikai. Viņi ir ļoti aktīvi, cenšas nodarboties ar visu.

Arī ķīnieši, bet neteiktu, ka tik aktīvi. Ķīnieši lielākoties nodarbojas ar tirdzniecību, pamatā ir imports no Ķīnas. Savukārt uz Ķīnu tiek eks-portēti energoresursi. Tagad nekustamo īpašumu tirgus ir nedaudz apstājies. Šobrīd situāciju Kirgizstānā ietekmē kopējā pasaules krīze, bet vēl vairāk ietekmē krīze Ka-zahstānā. Bankās ar kazahu kapitālu apstājusies līdzekļu kustība, līdz ar to kreditēšana īpaši neiet.

Vai plānojat arī filiāli Ķīnā? Jā, ir tāds plāns. Pirmkārt,

mums ir plāni attiecībā uz Kirgizstānu, bet tālāk, dabis-ki, ir Ķīna, tās rietumu daļa – Urumči. Mēs tur plānojam atvērt pārstāvniecību vai fili-āli. Tiesa, tas vēl nenotiks šo-gad un kopumā būs atkarīgs no iespējām ko atvērt Ķīnā. Vēl plāns ir atvērt filiāles vai pārstāvniecības tuvāka-jās valstīs, t.sk. Turkmēnijā, Tadžikistānā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Krievijā. Kaut kur būs pārstāvniecības, kaut kur filiāles, tas atkarīgs no ekonomiskās attīstības. Vēr-sim bankas filiāli tur, kur to būs izdevīgāk darīt. Mēs, protams, jau aktīvi strādājam Ķīnas virzienā, bet uzskatām, ka jāiet nelieliem soļiem. At-veram korespondējošo kontu Bank of China dolāru norēķi-niem — šis ir pirmais solis.

Kādā valodā var sazināties ar ķīniešiem?

Mana kolēģa pieredze liecina, ka ķīnieši nerunā nevienā citā valodā izņemot ķīniešu. Sanāk, ka jāmācās ķīniešu valoda. Turklāt būs jāmācās un jābūt praksei tur, jo esot ļoti liela atšķirī-ba starp to, kā māca, un to, kā runā.

Vai Kirgizstānas uzņēmējiem varētu būt interese arī par Latviju, un otrādi?

Es domāju, ka noteikti. At-tiecībā uz Kirgizstānu, Lat-vija ir ievērojami stabilāka ekonomiskā ziņā. Latvija ir ES un es domāju, ka intere-se būs un ne maza. Interese varētu būt arī no Latvijas biznesmeņu puses, jo Kirgiz-stānā tikai tagad viss sākas, bet Latvijas uzņēmējiem ir pieredze un ir iespēja izvai-rīties no Latvijā pieļautām kļūdām. Turklāt Kirgizstānā vidējais vecums ir 23 gadi, jo ir ļoti daudz bērnu ģimenēs (3 līdz 5). Ir lielas perspektī-vas, jo pieaug patēriņš.

Es uzskatu, ka ir iemesls iet uz Kirgizstānu, jo rentabi-litāte, ienesīgums būs lielāki nekā Latvijā tagad. Latvijas uzņēmēji var importēt, pirkt uzņēmumus. Brīvu ražoša-nas platību ir ļoti daudz.

Ko kopumā Manas banka plāno piedāvāt tirgū, vai ir plāni kļūt par lielāko banku?

Ir divas lietas. Pirmais – uz-ticamība. No tā izriet vairāki virzieni, tostarp arī partneru izvēlē, pirmkārt, korespon-dentbankas. Otrs virziens ir tāds, ka mēs neizvietojam aktīvus riskantos virzienos, bet izvēlamies maksimums garantētus aktīvus. Kredītus izdodam ar likvīdām, nodro-šinātām ķīlām.

Otra galvenā lieta ir Eiro-pas līmeņa apkalpošana. Mū-suprāt, šajā virzienā varam piedāvāt labus pakalpojumus

un labu līmeni, tostarp perso-nīgo apkalpošanu, t.i. private banking. Kirgizstānas banku sistēma bija pietiekami slēg-ta, strādāja iekšēji valstīs, bet mēs no savas puses strādāsim arī starptautiskā tirgū.

Kāds ir bankas mērķis? Vērtējot pēc aktīvu lie-

luma, mēs plānojam šogad kā minimums ieiet lielāko banku trijniekā. Patlaban esam pa vidu, kādā 15. vietā. Pēc pamatkapitāla Manas banka ir 5. vietā, bet maijā plānojam palielināt pamat-kapitālu vēl par 200 milj. somu jeb 5.5 milj. USD līdz 14 milj. USD.

Kas tagad ir «topā» Kirgizstā-nas banku tirgū?

Patlaban populāra ir patē-riņa preču iegādes kreditēša-na, arī autokredīts, nedaudz arī hipotekārie kredīti. Vie-nīgi Kirgizstānā eksistē sa-režģīta likumdošana, kuras vienkāršošanu atbalstām. Proti, noformējot līzingā au-to uz bankas vārda, pēc auto izpirkšanas auto īpašniekam nāksies samaksāt vēl papil-dus pieklājīgu summu – ap 600 – 700 dolārus, lai pār-formētu auto. Manas banka Kirgizstānā plāno izveidot arī līzinga kompāniju.

Vai jūs arī varētu kļūt par Manas bankas līdzīpašnie-ku?

Iespējams, varētu kļūt par līdzīpašnieku.

Uzņēmēja, baņķiera un Anglijas futbola kluba īpašnieka Valē-rija Belokoņa banka Kirgizstānā Manas banka tēmē uz bizne-su Ķīnā.

Latvijas bankas Baltic Inter-national Bank līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs pagājuša-jā gadā uzvarēja tenderī par 2000. gadā bankrotējušas ban-kas AKB Bank Insan iegādi, lai ieietu Kirgizstānas banku tirgū. Bankas kreditoriem par prieku baņķieris sedza parādus aptuveni pusmiljona ASV dolāru apmērā, bankas pamatkapitālā ieguldīja ap 300 milj. somas jeb 8,5 milj. USD, saņēma pilnībā atjau-notu licenci bankai ar nosau-kumu – Manas banka. Vārds Manas ir nacionālā varoņa vārds Kirgizstānā – tas bija cilvēks, kuš apvienoja visus kirgīzus pēc tam, kad ķīnieši tos bija izdzinuši no viņu te-ritorijas, Manas atveda kirgī-zus atpakaļ, atkaroja Kirgiz-stānu. «Kirgīziem šis ir tāds svēts cilvēka tēls, kas apvieno kirgīzu tautu. Tāpēc gribējām tieši šādu nosaukumu,» inter-vijā Db stāsta Manas bankas vadītājs Jevgēnijs Verbickis. Db jau rakstīja (21.01.2008.), ka V. Belokoņs, iespējams, līdz šā gada beigām atturēsies no jebkādiem kontaktiem ar vie-tējo vai ārvalstu presi, nebūs komentāri, intervijas. Tikmēr par jau darbu sākušās Manas bankas, kas Kirgizstānā ir pirmā banka ar Eiropas ka-pitālu, plāniem zināja stāstīt V. Belokoņa sadarbības part-neris J. Verbickis.

Kāds, jūsuprāt, V. Belokoņam bija mērķis, ieejot Kirgizstā-nas banku tirgū?

Es viņa vietā nevaru runāt, bet man liekas, ka ir vairākas līdzības starp Kirgizstānu un Latviju. Piem., ģeogrā-fiskais stāvoklis un līdz ar to, iespējams, varētu attīstīt tranzītu, kas saistīts ar Ķīnu. Ne naftas, bet resursu, derīgo izrakteņu tranzītu. Latvijā savulaik ļoti aktīvi ienāca Eiropas kapitāls, sevišķi no Skandināvijas. Tas nodroši-nāja ekonomikas attīstību. Kirgizstānā diemžēl vēl nav lielas investīciju plūsmas, bet, manuprāt, tā stāv uz sliekšņa tam, lai dotu iespēju ieplūst ārvalstu investoru kapitālam. Katru gadu Kirgizstānas eko-nomika aug par 8 – 9 %. Kir-gizstānā pati lielākā nozare šodien ir zelta ieguve. Ņemot vērā zelta cenas pasaulē, sa-nāk, ka ekonomiski mērķtie-cīgi ir iegūt zeltu sarežģītās vietās.

Caur Kirgizstānu uz ĶīnuIntervija Baņķierim Valērijam Belokoņam diži plāni saistās ar nopirkto banku Kirgizstānā

6 ZIŅAS LATVIJĀ

Vērtējot pēc aktīvu lieluma, mēs plānojam šogad kā minimums ieiet lielāko banku trijniekā no 22 Kirgizstānā esošajām bankām, atzina Valērija Belokoņa piederošās Kirgizstānas bankas Manas banka vadītājs Jevgēnijs Verbickis. FOTO: EDMUNDS BRENCIS, DB

IevaMārtiņa

ieva.martina@db.lv 67084426

CV Jevgēnijs Verbickis

1991.g. Latvijas Universitāte,

Augstākā izglītība finanšu un

kredītu jomā

1992. – 1998.g. Rīgas naftas

un ķīmijas bankas padomes

loceklis un līdzīpašnieks

no 1998.g. pamatnodarbo-

šanās saistīta ar dažādiem

investīciju projektiem

2003.-2006.g. Baltijas Pir-

mais kanāls, ģenerāldirektors

no 2007.g. darbs pie Manas

bankas Kirgizstānā atvēršanas,

bankas valdes priekšsēdētājs

AVOTS: BELOKONHOLDING

Kirgizstāna

Banku skaits: 22

Lielākā daļa banku kapi-

tāla pieder Kazahstānas inves-

toriem

Lielākā banka: AsiaUniver-

salBank.

Oficiāli: 5,5 milj. iedzīvotāju

Neoficiāli: ap 6 milj. iedzī-

votāju

Vidēji kredītu likme:

USD 17 %

Patēriņa kredītiem: 25 %

Depozītu likme: 7 — 9%

Inflācija: 2007. gadā 20.1 %

AVOTS: MANAS BANKA

Pirmkārt, mums ir plāni attiecībā uz Kirgizstānu, bet tālāk, dabis-ki, ir Ķīna, tās tuvākais rajons -

Urumči. Mēs tur plānojam atvērt pārstāv-niecību vai filiāli.

Informācijai

N w

Dsnns

Tm

ZLlvVkpAvjucštrtm

E

SNpap

SkGsuksnn

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

o-e u g-t

m

-d o n ā. s ā t-. z

-

ē-a-z

e-a-s

m. u-o

m l-p r-a t

r -

r

,

,

-

-

u

Nozagtie briljanti nebija apdrošināti www.db.lv lasītāju izvēle

LATVIJĀ ZIŅAS 7

Dārgakmeņi un zelta iz-strādājumi, kas atradās no tirdzniecības vietas nolaupītajā SIA Ol Vera seifā, nebija apdrošināti.

To Db telefoniski atzina uzņē-muma pārstāvji.

Zaudējumus aplēšLai gan Valsts policija no-laupīto juvelierizstrādājumu vērtību lēš ap 40 tūkst. Ls, Ol Vera nemācēja teikt, cik un kādā vērtē bijušas nolaupītās preces — tas tiekot vēl lēsts. Arī policija nekonkretizēja, vai tūkstošos būtu vērtējama juvelierizstrādājumu tirgus cena vai to sākotnējās iepirk-šanas summa. Pēc policijas teiktā, veikalam pašam jāap-rēķina zaudējuma summa, tad par rezultātiem jāinfor-mē policija. Vai Ol Vera vis-

pār atzīta par cietušo, polici-ja solīja paziņot šodien. Pēc Valsts proves uzraudzības inspekcijas vestā vietu reģis-tra datiem, Ol Vera pārdod juvelierizstrādājumus sešos tirdzniecības punktos Rīgā.

Nevienu no saviem darbinie-kiem par seifa nolaupīšanu Ol Vera aizdomās netur.

Apsargs nedzirdKā raksta db.lv, laupīšana notika naktī uz 14. maiju.

Trīs personas ar zagtu VW Passat iebraukušas caur liel-veikala durvīm. Veikalā, kas atradās 30 metrus no dur-vīm, telpā bez logiem bija atradies apsargs, taču viņš nedzirdēja, kā auto iebrauc veikalā. Brīdī, kad apsarga datora monitorā parādījās trauksmes signāls par notie-košo, viņš videokamerās vien redzēja, ka seifs tiek ielikts citā automašīnā, kas atradās pie veikala ieejas durvīm. VW Passat laupītāji atstāja iebrauktu veikalā. Laupītāji nepilnas pusminūtes laikā no juvelierizstrādājumu veikala nozaga seifu ar briljantiem, tad pameta nozieguma vietu. Apsardze notikuma vietā pie-braukusi trīs minūšu laikā, taču bija jau par vēlu.

Irēna Zandere, Ieva Zemīteirena.zandere@db.lv ☎ 67084443

17.7 tūkst. Ls — pārāk maza kompensācija

Tiesvedība

Komponista Inta Birzko-pa prasību pret manto-juma izkrāpējiem tiesa apmierināja daļēji.

Rīgas apgabaltiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu trīs personām, kuras apsūdzē-tas par krāpnieciskām darbī-bām attiecībā uz I. Birzkopam pienākošos mantojumu — ne-kustamo īpašumu Pārdau-gavā. Sergejs Rahmaņko, uz viltota testamenta pamata ie-stājoties mantojuma tiesībās, ieguvis I. Birzkopam pienā-košos zemes gabalu. Parakstu uz testamenta viltojis Ruslans Strjuks, bet īpašumu tālākpār-devis Maksims Zverevs. Jāuz-sver, ka notiesājošais sprie-dums nav vēl stājies spēkā un būs pārsūdzams.

Labticīgajam vairākDb jau rakstīja, ka I. Birzko-pam vairs neatgūt krustmā-tes novēlēto zemi un māju, jo to nopirka labticīgs ieguvējs. Māja ir nojaukta, zemes ga-bals pārdots tālāk un apbū-vēts. Tāpēc I. Birzkops krimi-nāllietā iesniedza kaitējuma kompensāciju 280 tūkst. Ls apmērā. Šis lūgums apmieri-nāts daļēji, 17 714 Ls apmērā. «Tas ir kaut kas neadekvāts — man piespriesta kadastrā-lās vērtības lieluma kompen-sācija, bet labticīgajam īpašu-ma ieguvējam — 95 tūkst. Ls,» tā I. Birzkops, paužot gatavību pārsūdzēt sadalījumu. Labti-cīgajam īpašuma ieguvējam, arī cietušajam Elmāram Si-

liņam par labu no apsūdzēta-jiem piedzenami 95 165,76 Ls, teikts spriedumā.

Tiesāsies tālākI. Birzkops nolēmis atgūt vis-maz 230 tūkst. Ls. Iepriekš viņš pauda gatavību celt pra-sību pret Latviju par amat-personu radītajiem zaudēju-miem — S. Rahmaņko man-tojuma tiesības apstiprināja zvērināts notārs Juris Eglītis, par to vēlāk zaudējot amatu un iedzīvojoties nosacītā brī-vības atņemšanā uz 2 gadiem. Par notāra kļūdu maksāja viņa darbības apdrošinātāja kompānija Balta, kas I. Birz-kopam piešķīra 50 tūkst. Ls. Faktu par to, ka viltus man-tinieks pieņēmis mantojumu, apstiprināja bijusī tiesnese Diāna Mašina, par ko saņēma disciplinārsodu.

Irēna Zandereirena.zandere@db.lv ☎ 67084443

Ar automašīnu iebraucot lielveikala Maxima durvīs, pāris minūšu laikā nolaupīja seifu ar briljantiem. FOTO: RAITIS PLAUKS, F64

«Tas ir kaut kas neadek-vāts,» tiesas piespriesto kompensāciju vērtē komponists Ints Birzkops. FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

Elektroniskie pakalpojumi Spriež par datu publiskošanu

Stingrākas normas pret nelegālajiem telefoniemNoslēpumi elektronisko pakalpojumu jomā kļūst arvien caurredzamāki, paredz likuma grozījumi.

Saeimas Tautsaimniecības komisija 14. maijā skatīja Grozījumus Elektronisko sakaru likumā 1. lasījumā un akceptēja grozījumus, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersantam ir pie-nākums pārtraukt vai atjau-not nolaupītas, pazaudētas

vai citādi pret savu gribu no īpašnieka varas izgājušas galiekārtas izmantošanas iespēju savā elektronisko sakaru tīklā gadījumus, ja datu bāzē šī iekārta ir iden-tificējama. Tas saistīts ar pieņemtajām normām Administratīvo pārkāpumu likumā un Kri-mināllikumā pret perso-nām, kas piedāvā izmainīt, piemēram, zagtu mobilo telefonu datus. Uz likuma

grozījumu otro izskatīša-nas reizi aizgāja arī jau-tājums par to, vai Latvijā beidzot tāpat kā citās Ei-ropas valstīs nevajadzētu būt publiski pieejamiem datiem par esošo elektro-nisko pakalpojumu snie-dzēju abonentu, līniju skai-tu u.c.

Līdz šim esošā situācija ir tāda, ka šie dati skai-tās komercnoslēpums un, skatot šo uzņēmumu ga-

da pārskatus, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora mājaslapā visi interesantākie dati un pa-rametri ir aizkrāsoti.

Tas stipri apgrūtina jau-na investora ienākšanu mūsu liberālajā telekomu-nikāciju tirgū, jo bez šā-diem un līdzīgiem datiem ir stipri sarežģīti kaut ko reāli plānot.

Līva Melbārzdeliva.melbarzde@db.lv ☎ 67084463

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

Jubilāra Radio SWH veidošanā ieguldītie 300 000 USD 15 gadu laikā raidorganizāci-jas īpašniekiem iene-suši vairāk nekā 1.5 miljonus peļņas latu.

Akciju sabiedrība Radio SWH Uzņēmumu reģistra ailēs tika ierakstīta 1993. gada 20. aprīlī, bet radio at-klāšanas koncerts, gluži kā šodienas jubilejas pasākumi, notika 15. maijā.

Neadekvātas izmaksas«Toreizējie radio īpašnieki Software House Riga bija ar lielām ambīcijām, viņiem va-jadzēja to dārgāko un labāko. Man šķiet, ka tas pasākums izmaksāja neadekvāti dār-gi,» tagad atzīst toreizējais 10 % akciju īpašnieks un bijušais Radio SWH vadītājs Zigmars Liepiņš. Jautāts, cik izmaksājis radio atklā-šanas koncerts, viņš atbildē-ja: «Toreiz jau īpašnieki bija citi, tie arī lēma, man par iz-maksām nekas nav zināms.» Tomēr summu, kāda bijusi nepieciešama radio darba uzsākšanai, bijušais Radio SWH vadītājs atceras ļoti labi — 300 000 USD. Viņš gan atzīst, ka priekš tiem laikiem milzīgā summa, iespējams, bijusi pārāk liela, jo trūkusi informācija par nepiecie-šamo aparatūru un to bijis

Radio SWH atmaksājiesJubilārs Vienai no pirmajām privātajām radiostacijām — Radio SWH — jau 15 gadu

8 ZIŅAS LATVIJĀ

Viens no Radio SWH dibinātājiem Zigmars Liepiņš Db atzīst, ka 300 000 ASV dolāri, kas 1993. gadā bija nepieciešami, lai radio sāktu darbību tiem laikiem bija milzīga summa. FOTO: EVA ŠAVDINE, DB

grūti sameklēt. Pirmos ga-dus 80 % akciju sabiedrības Radio SWH akciju piederēja Software House Riga, Z. Lie-piņam piederēja 10 % akciju, tagadējam radio vadītājam Jānim Šipkēvicam — 2 %.

Pārdod īriemSaskaņā ar Lursoft informā-ciju Radio SWH daļas pārda-lītas vismaz astoņas reizes. 2003. gadā 50 % uzņēmuma pieder Latvijas Neatkarīgajai Televīzijai, 35 % Z. Liepiņam, 8.5 % radio tehniskajam di-rektoram Guntaram Krūmi-ņam, bet 6.5 % tagadējam ra-dio vadītājam J. Šipkēvicam. Šie arī ir pēdējie Lursoft pie-ejamie dati par Radio SWH īpašniekiem. Ir pagājis gan-

drīz gads, kopš Radio SWH iegādājās Īrijas radio un te-lekomunikāciju kompānija Communicorp Group Ltd, bet joprojām nav pieejama informācija par to, kurš pār-devis Radio SWH daļas un par cik. Toreiz eksperti lēsa, ka uzņēmuma vērtība varē-tu būt 4—5 miljoni latu.

Z. Liepiņš uzskata, ka ra-dio pārdošana bijis vienī-gais loģiskais risinājums, kā ļaut kompānijai attīstī-ties un izvērsties.

Peļņa augSavas pastāvēšanas laikā Ra-dio SWH uzrādījis visnotaļ atzīstamus rezultātus. Lursoft apkopotie Uzņēmumu reģis-tra dati, kas aizsākas ar 1996.

gadu, liecina, ka uzņēmums peļņu no 4801 lata 1996. gadā ar mazām atkāpēm spējis au-dzēt ik gadu un pērno gadu pabeidzis ar 300 000 latu lielu peļņu. Apgrozījums šajā pašā laikā no 770 122 latiem izau-dzis līdz 3 221 967 latiem.

Z. Liepiņš nespēja atcerēties pat aptuveno Radio SWH peļ-ņu tā pastāvēšanas pirmajos trīs gados, bet apgrozījums toreiz svārstījies pāris simtu tūkstošu latu robežās.

Veicot uzņēmējdarbību, Radio SWH reģistrējis arī vairākas komercķīlas. Di-vas Hansabankai dotās ķīlas 689 000 latu vērtībā joprojām nav dzēstas.

Jubilārs regulāri ierindo-jas arī klausītāko radio sta-

ciju saraksta augšgalā. Tā pēdējie publiski pieejamie dati liecina, ka 2008. gada zie-mā Radio SWH bijis ceturtais klausītākais radio. Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Lat-via apkopoto informāciju, šo radio ziemā klausījušies 8 % Latvijas iedzīvotāju.

Tomēr paši Radio SWH darbinieki uzskata, ka sta-tistikas rādītāji nav pārāk uzticami. «Šiem rādītājiem mēs īpaši neticam. Katrā gadījumā — mēs varbūt ne-ieņemam pirmo vietu radio reklāmas tirgū pēc apjoma, bet pirmo vietu naudas ziņā noteikti,» ir pārliecināta Ra-dio SWH valdes locekle Nora Zeibote.

RmE

d

p

n

iz

n

m

L

s

v

K

L

Vsn

TMiDjbtkunTa

sķžtpģvvmmpmjauttvpnT«m

«tpkrlštdMrt

K

RšRlau

Kpšrmib

S

P

Skaitļi

STABILA IZAUGSMERadio SWH peļņa un apgrozījums (tūkst.)*

Avots: Lursoft

50100150200250300350

*Dati par Radio SWH peļņu un apgrozījumu laika posmam no 1993. līdz 1995. gadamLursoft nav pieejami.

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007050010001500200025003000

ApgrozījumsPeļņa

Jānis Lasmanis

Janis.Lasmanis@Db.lv ☎ 67084416

LAIKA ASSIzaugsme

1993

Tiek dibināta A/S Radio SWH,kas pozicionējas kā pirmāprivātā radiostacija Latvijāar pašas veidotu programmu.

Paralēli latviešu valodāraidošajam Radio SWH tiekizveidots Radio SWH+,kas mērķēts krievvalodīgajaiauditorijai, un klasiskāsmūzikas radiostacija RadioAmadeus.

Tiek atvērti pieci reģionāliebiroji - Valmierā, Rēzeknē,Jēkabpilī, Daugavpilīun Liepājā.

Darbu uzsāk reģionālā studijaVentspilī.

Mainot uzņēmuma struktūru,tiek likvidēts Radio Amadeus.Tā vietā tiek izveidots RadioSWH Rock.

Radio SWH pārdod īrukompānijai CommunicorpGroup.

1994

1999

Avots: SWH, LETA

2000

2001

2007

Informācijai

Alu ražo vairākŠī gada pirmajos trīs mēne-

šos Latvijā kopumā saražoti

29,7 miljoni litru alus, kas ir

par 10 % vairāk nekā šajā pašā

periodā pērn, savukārt pārē-

jo alkoholisko dzērienu ražo-

šanas apjoms sarucis par 21%

un pirmajā ceturksnī bijis 16,9

milj. litru.

Kā liecina Valsts ieņēmumu

dienesta sniegtā informācija,

79% no pašmāju ražotāju darī-

tā alus realizēti Latvijā, bet no

pārējiem alkoholiskajiem dzē-

rieniem – 45%.

Pirmajos trīs mēnešos ieves-

ti 12,7 milj. litru alkoholisko

dzērienu, kas ir par 8% mazāk

nekā pērn.

Kopumā pirmajā 2008. gada

ceturksnī alus pārdošanas

apjoms Latvijā audzis par 3%,

bet pārējo alkoholisko dzērie-

nu realizācija augusi par 6%.

No visa Latvijā pārdotā alko-

hola 64 % ir tieši alus. G.Gleizde

Tirgosies citādiNekustamo īpašumu kompā-

nija Balsts sadarbībā ar Nor-dea banku uzsākusi mājokļu

tirdzniecību, izmantojot ārze-

mēs plaši izmantoto Atvēr-tais mājoklis metodi. Atvērtais

mājoklis nozīmē, ka īpašums,

pie kura ir uzstādīta attiecīga

norāde, visas dienas garumā

ir atvērts apmeklētājiem, kuri

var būt gan interesenti, gan

vienkārši garāmgājēji. «Latvi-

jā tāda pārdošana šobrīd tiek

izmantot tikai jaunajos pro-

jektos. Šo tirdzniecības veidu

sekundārajā tirgū līdz šim

ir izmēģinājušas tikai pāris

nekustamo īpašumu kompā-

nijas Latvijā,» tā Balsta valdes

priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Klientu interesi par šādu pār-

došanas veidu kompānija

Balsts un Nordea banka pār-

baudīja divas nedēļas nogales,

rīkojot akciju Atvērtais dzīvoklis.

I. Drazdovska

Konkurss uzņēmējiemNo 20. maija līdz 1. jūlijam Lie-

pājas uzņēmumi var iesniegt

projektus pilsētas Mazo un

vidējo uzņēmumu projektu

konkursam, informē Attīstības

pārvaldes Ekonomikas noda-

ļas eksperte uzņēmējdarbības

jautājumos Sanita Linde.

Konkursam pašvaldība šā gada

budžetā ir rezervējusi 50 000

latu. V. Lēvalde

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

Regula var maldināt EK izstrādātās pārtikas pro-

duktu marķēšanas regulas

projekts COM (2008) 40 ļoti

neskaidri nosaka produktu

izcelsmes valsts vai vietas

norādes un tādējādi var tikt

maldināts patērētājs, uzskata

Lauksaimnieku organizāciju

sadarbības padomes (LOSP)

valdes priekšsēdētājs Armands

Krauze. Viņš arī norāda, ka

regulas projekta 9. panta 1.

daļas (i) sadaļas saglabāšana

pašreizējā redakcijā nenodro-

šinās patērētāju tiesības iegūt

informāciju par pārtikas pro-

duktu izcelsmi un nostādīs

Eiropas ražotājus neizdevīgos

konkurences apstākļos salīdzi-

not ar tiem uzņēmējiem, kuri

saskaņā ar regulu ES valstīs

varēs tirgot trešo valstu pro-

duktus, slēpjot to izcelsmi, lai

maldinātu patērētājus par pro-

duktu īsto izcelsmi. S. Dieziņa

Uz Jūrmalu kursēs kuģītisJūrmalas dome nolēmusi

noslēgt sadarbības līgumu

ar SIA Upes kuģis un SIA Jūras kuģis, kas nodrošinās pasa-

žieru pārvadāšanu starp Rīgu

un Jūrmalu no maija līdz sep-

tembrim. Paredzēts, ka kuģi

no rīta izbrauks no Rīgas, pa

dienu veiks vairākus maršru-

tus pa Lielupi, bet vakarpusē

— atgriezīsies galvaspilsētā.

«Pašlaik tiek izstrādāti marš-

ruti, un pēc divām nedēļām

pirmie pasažieri varēs doties

izbraukumos,» skaidro domes

tūrisma un ārējo sakaru

nodaļas vadītāja vietniece

Aleksandra Pugina. Viņa arī

piebilst, ka precīzāka infor-

mācija par plānoto kuģu

satiksmi būšot pieejama

visos tūrisma informācijas

centros, kā arī viesnīcās un

Jūrmalas mājaslapā www.jur-mala.lv. A. Aune

LATVIJĀ ZIŅAS 9

Lasiet Numurā

Viņš nepatīk daudziem, jo savulaik ir iemetis akme-ni ne vienā vien dārziņā.

Taču nevar noliegt, ka Jura Millera aktivitātes vienmēr ir piesaistījušas uzmanību. Desmit gadu vecumā viņš jau intervēja Alfrēdu Ru-biku un Edgaru Liepiņu, trakajos deviņdesmitajos kļuva par pasaulē jaunāko uzņēmēju, bet vēl pavisam nesen pretendēja uz Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora amatu.

«Ar šo soli es centos sasniegt divus mēr-ķus. Viens — veikt žurnālistisko pē-tījumu par to, cik politizēts ir LTV ģenerāldirektora ie-vēlēšanas process. Izpētīt to visu no iekšpuses. Un šobrīd man ir savākts fantastisks materiāls par to, kā politikāņi privātās tet-a-tet sarunās ar mani ir izteikušies par Latvi-jas Televīziju. Pienāks brīdis, un es to publicēšu. Jo tas, ka tagadējā Ministru preziden-ta biroja darbinieks ar tādu vieglumu var pateikt — mēs piezvanīsim, un raidījuma nebūs... Tas ir tāds cinisms!» Tu kādu biedē? es jautāju. «Nē. Katrs pats zina, ko viņš man ir teicis.»

Un kāds bija otrs mērķis? «Ļoti patiess — izstrādāt tiešām labu, kvalitatīvu, pamatotu LTV attīstības koncepciju, piedāvājot savu redzējumu tam, kā izvilkt te-levīziju no tās bedres, kurā tā šobrīd atrodas. Koncepcijas tapšanā es ļoti nopietni strā-dāju ar mediju ekspertiem, Maltas un Zviedrijas sabied-risko TV vadītājiem, konsul-tējos ar Krievijas 1. kanāla

vadību — koncepcija bija visaptveroša. To atzina pat NRTP locekļi. Taču rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Par ģene-rāldirektoru neievēlēja, un tā vietā ir ierosinātas divas lietas. Viens kriminālprocess un viens civilprocess. Abi par mana goda un cieņas aizskaršanu.»

Ilze Veģeilzev@db.lv

Dome reorganizē

Rīgas pilsētas Būvvalde atdalī-

ta no Pilsētas attīstības depar-

tamenta. Turpmāk tā būs

atsevišķa iestāde, kurā būs

līdzšinējā Būvvalde un Būvin-

spekcija. Reorganizācija veikta

korupcijas risku mazināšanai,

lai gan debatēs izskanēja, ka

2005. g. Būvvalde pievienota

Pilsētas attīstības departa-

mentam ar tādu pašu argu-

mentu. A.Rozentāls

Man ir savākts fan-tastisks materiāls par to, kā politikāņi privātās tet-a-tet sarunās izteikušies par Latvijas Televīziju, stāsta Juris Millers, kurš ar savām aktivitātēm vienmēr pratis piesaistīt uzmanību. FOTO: ROJS MAIZĪTIS, RĪGAS VIĻŅI

Visu rakstu lasi piektdien

Dienas biznesa žurnālā

Numurs!

Katram ir kas slēpjams

Rīgas dome nolēma pie-šķirt 18 tūkstošus Ls no Rezerves fonda basketbo-la komandu Barons/LMT un ASK Rīga prēmēšanai.

Komandai Barons/LMT tiks piešķirti 10 tūkstoši Ls par šopavasar izcīnīto FIBA Ei-ropas kausu. Lūgumu atzī-mēt komandas sasniegumu izteicis Rīgas domes Izglītī-bas, jaunatnes un sporta de-

partaments un sporta klubs Barons. FIBA Eiropas kauss ir tas pats kauss, kuru tā pirmajā izcīņā 1958. gadā ie-guva Rīgas ASK, kļūstot par Eiropas labāko basketbola komandu. Savukārt ASK Rī-ga saņems 8000 Ls komandas prēmēšanai par izcīnīto trešo vietu 2007./2008.gada Baltijas Basketbola līgā.

Atis Rozentālsatis.rozentals@db.lv 67504128

Sports

Prēmēs komandas

29 Skaitlis

miljoni dolāru tik lielus zaudējumus pērn

Latvijā nesis datorpirātisms.

AVOTS: BNS

s

a

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

Inflācija kļuvusi par galveno ASV ekonomikas problēmu

Ekonomika Krietni lēnāk aug arī ekonomika

10 ZIŅAS PASAULĒ

Visā pasaulē turpinās straujš inflācijas kāpums. Tas kļuvis par galveno draudu arī pasaules lielā-kajai ekonomikai — ASV.

Par to otrdien paziņoja Fe-derālās rezervju sistēmas (FRS), kas valstī pilda cen-trālās bankas funkciju, pār-stāvji. Turklāt augošo inflā-ciju ASV pavada arī ievēro-jama ekonomikas augsmes tempa palēnināšanās. Situā-cija ASV finanšu tirgū kaut arī uzlabojas, tomēr ir tālu no normālas, un ekonomi-kas augsmes palēnināšanās var izrādīties ilgstošāka, nekā gaidīts, bažījas FRS. Inflācija ir palielinājusies līdz līmenim, kas ir «nepie-ņemams». «Ir reāli draudi, ka psiholoģiskās inflāci-jas gaidas sāk mainīties,» aģentūra Bloomberg citē Kanzasas Federālās ban-kas vadītāju Tomasu Henin-gu. «Ekonomikas augsmes temps ir ievērojami zemāks par potenciālu.»

Netiek galāASV monetārā vara, kurai ideālā variantā būtu jākāpina procentlikmes, lai iegrožotu inflāciju, jau vairākus mēne-šus pazemina refinansēšanas likmi, kas vēl vairāk dzen in-flāciju augšup, norāda aģen-tūra Reuters. (No 2007.gada

septembra FRS procentlikmi ir pazeminājusi par 3,25 pro-centpunktiem — līdz 2%.)

FRS vadītājs Bens Ber-nanke otrdien Atlantā teica, ka FRS pūliņi, arī procent-likmju pazemināšana un likviditātes piedāvājuma palielināšana, ir nesuši tir-gum dažus uzlabojumus, un FRS ir gatava paplašināt banku kreditēšanu arī turp-māk. Sanfrancisko federā-lās bankas vadītāja Džene-ta Jellena tajā pašā dienā norādīja, ka pašreizējais FRS procentlikmju līmenis ir adekvāts uzdevumam at-dzīvināt ekonomiku un ka kredītkrīze pamazām zaudē aktualitāti. Viņa brīdināja, ka FRS pūles stutēt reālo sektoru «var novest pie in-flācijas gaidu pieauguma un uzticības mazināšanās mums».Savukārt Dalasas federālās bankas prezidents Ričards Fišers uzskata, ka ASV ekonomikai draud ilgs-tošs lēnas augsmes periods, kā rezultātā valsts var sa-skarties ar augstāku, nekā gribētos, inflāciju. «Pagai-dām nav skaidrs, cik dziļa būs palēnināšanās,» Fišeru citē aģentūra Bloomberg. «Esmu pārliecināts, ka tā būs ne ļoti dziļa, taču var būt ilgstoša, jo nepiecie-šams izķepuroties no kre-dītkrīzes sekām.»

Amerikas ekonomiku pa-gaidām stutē eksports, kura apjoms februārī bija par 20,8% lielāks nekā 2007.ga-da sākumā.

Patēriņš strauji krītasTikmēr no ekonomikas aug-smes palēnināšanās un aug-stās inflācijas cieš pirmām kārtām amerikāņi, kuri ir krasi samazinājuši patēri-ņa izdevumus, vēstī Reuters. Piemēram Citigroup ekono-mists Stīvens Vitings norā-da, ka pieprasījums aug ti-kai pārtikas un enerģētikas nozarēs, bet uz visu pārējo strauji krītas. Pagājušajā nedēļā publiskotie dati par patēriņa izdevumiem ASV daudzās pozīcijās ir sliktā-kie pēdējos 10 gados. Īpa-ši slikti klājas nekustamā īpašuma tirgum un būv-niekiem — jaunu mājok-ļu pārdošana ir sarukusi par 36%gada izteiksmē, kri-tums vērojams elektronikas un apģērbu pārdošanā.

Jāpiebilst, ka Savienoto Valstu tirgus tiek uzskatīts par galveno vairumam lielo korporāciju visā pasaulē un pieprasījuma kritums tajā atbalsojas citos reģionos, īpaši Āzijā, kur atrodas lie-lākā daļa amerikāņu pirkto preču ražotāju.

Inese Ciršainesec@db.lv ☎ 67084427

Skaitļi

Tāda bija inflācija ASV šā

gada martā salīdzinājumā ar

attiecīgo mēnesi pērn.

AVOTS: REUTERS.

4 %

Par tik auga ASV ekonomika

šā gada martā salīdzinājumā

ar attiecīgo mēnesi pērn.

AVOTS: REUTERS

0.6%

ASV tirgus tiek uzskatīts par galveno vairumam lielo korporāciju visā pasaulē, un pieprasījuma kritums tajā atbalsojas citos reģionos.FOTO: AFP/LETA

No Baltijas — uz Krievijas ostāmKrievijas naftas produktu plūs-

ma, iespējams, jau drīzumā

tiks pārorientēta no Baltijas

valstu uz Krievijas ostām,

vakar paziņoja Krievijas jau-

nais premjers Vladimirs Putins.

«Ļoti ceru uz to, ka drīzumā

tas tiks izdarīts,» viņš teica

Ļeņingradas apgabala Primor-

skas pilsētā projekta Sever un

Primorskas ostas gaišo naftas

produktu pārkraušanas termi-

nāļa prezentācijā. Pēc Putina

teiktā, ja savlaicīgi tiks pabeig-

ti modernizācijas darbi Krie-

vijas naftas pārstrādes uzņē-

mumos Ļeņingradas apgabala

Kirišos un Tatarstānā, radīsies

visas iespējas, lai paplašinātu

pārkraušanas jaudas Primor-

skas terminālī līdz pat 24 mil-

joniem tonnu gadā. «Tas nozī-

mē, ka eksporta kravas, kuras

Krievija šodien pārkrauj Balti-

jas valstīs, tiks pārorientētas

uz Krievijas ostām,» paziņoja

Putins.

Krievijas naftas produk-

tu cauruļvadu monopolista

Transņefteprodukt prezidents

Sergejs Maslovs pērn sūdzē-

jās, ka Krievijas zaudējumi no

gaišo naftas produktu tran-

zīta caur Ventspili sasniedzot

200 milj. dolāru gadā.Pēc viņa

informācijas, Krievijas gaišo

naftas produktu eksports

caur Ventspili sasniedz 12 milj.

tonnu gadā. BNS/Interfax Vladimirs Putins. FOTO: AP

Ar liniem varētu pelnīt miljardusIgaunija varētu pelnīt miljar-

dus ar linu audzēšanu, taču,

lai uzturētu industrijas darbī-

bu, ar Eiropas Savienības (ES)

sniegto palīdzību šobrīd nepie-

tiek. Lai linu industrija uzņem-

tu apgriezienus, ir nepiecieša-

mas apmēram 100 milj. EEK

vērtas investīcijas. Investo-

riem šāds ieguldījums snieg-

tu gandrīz 20% atdevi gadā,

aģentūrai BBN norādījis kādas

linu ražotnes vadītājs. Turklāt

Igaunijas lini būtu tik kvalita-

tīvi, ka ievērojami pārspētu

citus konkurentus.

Tomēr šobrīd Igaunijai ir grūti

konkurēt ar Dienvideiropas

valstīm, kur linu audzētāji kā

palīdzību saņem pat 12 000

EEK par hektāru. Ja ES nākot-

nē linu industrijai atvēlētos

līdzekļus sadalītu vienlīdzīgāk,

tad šai nozarē Igaunijā varētu

būt gaiša nākotne. P. Prauliņa

Turpina izmeklēt bankas UBS lietu

Skandāls Par krāpšanos apsūdzēts privātbaņķieris

Jauns pavērsiens piedzī-vots izmeklēšanā, ko pret Eiropas otru lielāko banku — Šveices UBS — veic ASV varas iestādes.

Pret vienu no kādreizējiem UBS privātbaņķieriem izvir-zīta apsūdzība par to, ka viņš palīdzējis kādam amerikāņu miljardierim izvairīties no nodokļu nomaksas, vēsta ārzemju prese.

Palīdzējuši miljardierimApsūdzības raksts norāda, ka 43 gadus vecais Bredlijs Birkenfelds, kas no 2002. līdz 2006. gadam bijis UBS privāt-baņķieris Ženēvā, palīdzējis Krievijā dzimušajam ame-rikāņu uzņēmējam Igoram Oļeņikovam izvairīties no nodokļu nomaksas par 200 miljoniem, kas turēti banku kontos Šveicē un Lihtenštei-nā. Viņa līdzdalībnieks bijis Mario Stagls, kas vada tras-ta kompāniju par «nodokļu oāzi» dēvētajā Lihtenšteinā.

Birkenfelds un Stagls ir iz-veidojuši noziedzīgu shēmu,

kas iekļāvusi dokumentu viltošanu un fiktīvu uzņē-mumu dibināšanu. Tāpat viņi ieteikuši klientiem iz-nīcināt banku dokumentus un palīdzējuši maldinoši aizpildīt nodokļu deklarā-cijas, vēsta apsūdzība.

Grauj reputācijuJāpiebilst, ka izvirzītā apsū-dzība ir daļa no izmeklēša-nas, kas ASV tiek veikta pret pasaules lielāko privāto aktī-vu pārvaldītāju UBS. Db jau rakstīja, ka ASV Tieslietu departaments ir sācis pētīt, kādus pakalpojumus banka ir sniegusi saviem ameri-kāņu klientiem — turīgām privātpersonām — laikā no 2000. līdz 2007. gadam. Drau-dot ar līdzīgām apsūdzībām, par iespējamu izmeklēšanas uzsākšanu UBS jau martā brīdināja arī Vācijas nodok-ļu institūcijas.

Iekļūšana šādos skandā-los būtiski apdraud bankas reputāciju, kas jau ievēro-jami cietusi ASV riskanto hipotekāro kredītu krīzes

dēļ. Tās ietekmē UBS ir zaudējusi ap 38 mljrd. USD un turpina cīnīties ar «grū-tiem apstākļiem», iepriekš norādīja bankas pārstāvis M. Rohners. Pret tās bijušo darbinieku izvirzītās apsū-dzības banka nekomentē, tomēr uzsver, ka turpina sa-darboties ar izmeklēšanu.

Krāpjas ne pirmo reiziCita starpā jāpiebilst, ka lietā iesaistītais uzņēmējs Oļeņikovs, kas ir nekustamo īpašumu kompānijas Olen Properties dibinātājs, ne pir-mo reizi ir iesaistīts nodokļu skandālā.

Pērnā gada decembrī viņš tika atzīts par vainīgu no-dokļu nemaksāšanā un me-los par saviem ienākumiem, kā rezultātā bija spiests at-maksāt valstij 52 milj. USD. Oļeņikovs ir iekļauts arī Forbes veidotajā 400 bagātā-ko cilvēku sarakstā un viņa turība tiek lēsta 1.7 mljrd. USD vērtībā.

Paula Prauliņapaula.praulina@db.lv 67084417

I

Hdfni

TptzbvijuatSPt

NSctdTdžtvdhvbkp

ntdDd

Lt

ŽH

z

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

a-a r

a-

g-g-m r i-s. o-ā-i-s o ā r

V ā-a-ā --i

i-s

o s o n ā s, e-o

a27

a

INVESTORS 11

Hedžfondiem klājas labākInvestīcijas Perspektīvu saskata hedžfondos, kuri investē Āzijā

Hedžfondiem, salī-dzinot ar pārējiem finanšu tirgus dalīb-niekiem, ienesīgumi ir samērā labi.

To hedžfondu stratēģija, kas pirms kāda laika bija spies-ti paziņot par ievērojamiem zaudējumiem un savas dar-bības pārtraukšanu, bija gal-venokārt saistīta ar fiksētā ienākuma arbitrāžas darī-jumiem, kuros bija iesaistīti arī ASV zema reitinga hipo-tekārie vērtspapīri, norāda SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadī-tājs Jānis Rozenfelds.

Nemaz tik slikti neietStrauji pasliktinoties situā-cijai šo vērtspapīru tirgū, at-tiecīgajiem hedžfondiem ra-dās ievērojamas problēmas. Taču hedžfondi īsteno ļoti daudzpusējas stratēģijas da-žādos tirgos, sākot ar akciju tirgiem un beidzot ar valūtu vai dārgmetālu tirgiem. Pē-dējos gados izplatīti kļūst arī hedžfondu fondi, kas tiešā veidā ieguldījumus neveic, bet iegulda citos hedžfondos, kuru stratēģiju uzskata par perspektīvu.

Hedžfondi šogad, salīdzi-not ar globālajiem akciju tirgiem, kopumā ir uzrā-dījuši labus rezultātus. Dažādu stratēģiju hedžfon-du indeksu izmaiņas kopš

gada sākuma svārstās no -0.88 % līdz +6.88 %, kamēr gandrīz visi lielākie akciju tirgi šogad ir uzrādījuši tikai zaudējumus (S&P 500: -4.45 %; FTSE Eurofirst 300: -10.66 %).

Turpmāko gadu griezumā hedžfondi, visticamāk, va-rētu parādīt ļoti labus rezul-tātus. Vēsturiski, situācijai uzlabojoties pēc dažādām krīzēm, ir pieejami daudz inenovērtēti finanšu ins-trumenti, kas hedžfondiem paver plašas ieguldīšanas iespējas.

Nesen HSBC Private Bank analītiķi hedžfondus mi-nēja kā vienu no šī brīža perspektīvākajām aktīvu klasēm.

Pēdējā laikā novērojama arī būtiska investoru inte-rese par šāda tipa produk-tiem, saka J.Rozenfelds.

Tiesa gan, pirmajā ceturk-snī tika likvidēti vairāki hedžfondi. Tequesta Capital Advisors dibinātājs Ivans Ross 22. februārī saņēma zvanu no bankas ar pie-prasījumu iemaksāt vairāk naudas vai arī riskēt pa-zaudēt savus aizņēmumus. I.Ross nespēja to izdarīt, un aizdevēji likvidēja viņa 150 miljonus ASV dolāru vērto fondu. Arī Carlyle Capital Corp, parādu investīciju fonds, kuru sāka privātā ka-pitāla firma Carlyle Group of Washington, apturēja tirdzniecību.

Nauda plūdīs uz ĀzijuInvestori šogad varētu uz-krāt vairāk nekā 200 miljar-

dus ASV dolāru hedžfondos, un lielāks pieprasījums būs pēc fondiem, kuru stratēģija ir vērsta uz Āziju, izņemot Japānu, jo par spīti bažām par pasaules ekonomiku un riska apetītes mazināšanos ir liels pieprasījums, lieci-na Deutsche Bank ikgadē-jais alternatīvo ieguldījumu pētījums.

Hedžfondu investori prognozē, ka Āzija, tāpat kā Tuvie Austrumi un La-tīņamerika, 2008. gadā būs reģioni, kuri uzrādīs visla-bākos rezultātus, parādot skaidru tendenci kapitālam pārvietoties uz attīstības tirgiem.

Pētījumā secināts, ka 70 % hedžfondu investoru pašlaik neizvieto līdzekļus savos portfeļos, kas liecina par to, ka tirgus dalībnieki nevēlas uzņemties pārāk lielu risku pēc ASV augsta riska kredītu krīzes perio-da, kuru dēļ bankrotēja vai-rāki hedžfondi.

«Svārstības Āzijas kapi-tāla tirgos ir bijušas īpaši spēcīgas un mēs gaidām, ka tās paliks dominējošā reģiona tēma visu atlikušo gadu,» norādījuši bankas pārstāvji.

Šī gada tirgus nemierīgais noskaņojums ir iedragājis uz Āziju vērstos hedžfon-dus, kuri, saskaņā ar Eure-kahedge datiem, pārvalda 156 miljardus ASV dolāru.

Hedžfondi ir aktīvi pār-valdīti investīciju fondi, kas orientēti uz absolūto peļņu un savu mērķu īstenošanai var izmantot visdažādākās

stratēģijas un finanšu ins-trumentus.

Šādi investīciju fondi lie-lākoties paredzēti mazam skaitam salīdzinoši lielu investoru, kas uztic savus

naudas līdzekļus hedžfonda pārvaldītājam un lielākajā daļā gadījumu tikai aptu-veni nojauš, konkrēti kādos darījumos tā tiks izmanto-ta, jo viens no hedžfondu

pamatprincipiem ir izman-tot iespēju gūt peļņu, tiklīdz tā parādās neatkarīgi no tirgus vai finanšu instru-menta, kas šajā darījumā ir iesaistīts.

0.455+ 0.44%

LVL/USD: Latvijas Bankas noteik-

tais grāmatvedības kurss

1.544- 0.07 %

EUR/USD: tirgus kurss plkst. 17

pēc Latvijas laika

EURIBOR, 3 mēn.: * % punkti

Eiro kredītu bāzes likme

1239.50 USD/t+ 2.37 %

DĪZEĻDEGVIELA: ULSD dīzeļdeg-

vielas cena plkst. 17 pēc Latv. laika

1041.00 USD/t

- 0.38 %

BENZĪNS: Premium Unleaded benzī-

na cena plkst. 17 pēc Latv. laika

4.859 + 0.003 %*

Žanete Hāka

zanete.haka @db.lv 67084423

Hedžfondu investori prognozē, ka Āzija, tāpat kā Vidējie Austrumi un Latīņamerika, 2008. gadā būs reģioni, kuri uzrādīs vislabākos rezultātus, parādot skaidru tendenci kapitālam pārvietoties uz attīstības tirgiem. FOTO: AFP/LETA

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

Ktpnk

Mkmjg1

grrpbkrlssjv1

frcŠ

V

1

1

1

10

1

1

1

1

1

1

1

1

1

1

1

10

1

1

10

10

10

N

N

O

1

7

1

3

6

12

S

jām, kuras cena saruka par 6,95 % līdz 14,63 LVL.

Lietuvā noskaņojumu tirgū pasliktināja arī inflācijas pie-augums. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka in-flācija aprīlī ir bijusi 11.7 %.

Dienas lielākais kāpums pieder Kalev, kura akciju cena palielinājās par 12.58 %, līdz 1,19 LVL. Tomēr šīs svārstī-bas nevar uzskatīt par nozī-mīgām, jo ar šā uzņēmuma akcijām tika veikti vien daži darījumi, komentē LHV ana-lītiķe Zane Tiltānova. Tikmēr uzņēmuma Tallinna Kauba-maja, kura akciju cena dienas laikā samazinājās par 4.48 %,

līdz 4,50 LVL, turpina jau ie-sākto ekspansijas stratēģiju: 2010. gadā tiks atvērts jauns Selver veikals Tallinā, un va-kar tika parakstīts ABC King pārņemšanas līgums.

Baltijas Fondu biržās šo-dien turpinājās negatīvās tendences, un visu triju biržu indeksi dienu noslē-dza ar kritumu.

«Investoru negatīvais senti-ments ir saistīts ar vispārējo negatīvo noskaņojumu pasau-les tirgos, kā arī ar diezgan drūmo pašmāju ekonomisko stāvokli.

Šonedēļ kritumu turpina arī to kompāniju akcijas, kuru šā gada pirmā ceturkšņa rezultā-ti bija negatīvi. Kā piemēru var minēt Tallink (-3.85%) un Olympic (- 4.26%) akciju cenu kritumu,» secina LHV analī-tiķe Zane Tiltānova.

Vislielākos zaudējumus trešdien piedzīvoja Viļņas biržas indekss OMXV, kurš samazinājās par 1.42 %, līdz 422,97 punktiem, un Talli-nas biržas indekss OMXT ar kritumu par 1,33 %, līdz

12 INVESTORS VĒRTSPAPĪRI OMX RIGAAkciju kapitalizācijas indekss, punkti

Avots: Rīgas Fondu birža

522

530

538

546

OMX TALLINNAkciju kapitalizācijas indekss, punkti

Avots: Tallinas Fondu birža

595

610

625

640

OMX VILNIUSAkciju kapitalizācijas indekss, punkti

418

437

456

475

Avots: Viļņas Fondu birža

14.05. pret04.04.

14.05. pret02.04.

14.05. pret02.04.

-5.23%-0.77% -9.71%

02.04.

DJ INDUSTRIAL AVG.Ņujorkas biržas indekss, punkti

Avots:

12170

12510

12850

13190

FTSE 100Londonas biržas indekss, punkti

Avots:

5780

5970

6160

6350

OMXBBGIOMX Baltic Benchmark Gross index, punkti

Avots:

539

555

571

587-6.33%14.05. pret

04.04. +2.64%14.05. pret07.04. +3.26%14.05. pret

07.04.

14.05. 04.04. 14.05. 02.04. 14.05.

04.04. 14.05. 07.04. 14.05. 07.04. 14.05.

Baltijas akciju tirgus kapitalizācija

Rīgas Fondu biržas ak ci ju tir-gus kapitalizācija

- 132.34 milj. EUR

11092.52 milj. EUR milj. LVL

- 5.95 milj. LVL

1892.9914.05.2008 538.18 -0.38%13.05.2008 540.21 -0.13%12.05.2008 540.91 -0.22%

14.05.2008 601.45 -1.33%13.05.2008 609.58 +0.24%12.05.2008 608.10 -1.12%

14.05.2008 422.97 -1.42%13.05.2008 429.05 -0.95%12.05.2008 433.17 -1.32%

14.05.2008 543.24 -1.28%13.05.2008 550.26 -0.11%12.05.2008 550.88 -1.26%

14.05.2008 12945.36 +0.88%13.05.2008 12832.18 -0.34%12.05.2008 12876.31 +1.02%

14.05.2008 6210.80 -0.02%13.05.2008 6211.90 -0.14%12.05.2008 6220.60 +0.26%

Birža Indekss Vērtība Iepr. vērtība Izm., %Ņujorka Dow Jones Industrial avg. 12945.36 12832.18 +0.88

Nasdaq Composite 2518.75 2495.12 +0.95

S&P 500 1414.97 1403.04 +0.85

Honkonga Hang Seng 25533.48 25552.77 –0.08

Osaka Nikkei 225 14118.55 13953.73 +1.18

Londona FTSE 100 6210.8 6211.9 –0.02

Frankfurte Xetra DAX 7083.24 7060.19 +0.33

Parīze CAC 40 5055.24 4998.67 +1.13

Stokholma OMXS 327.46 327.01 +0.14

Šveice SMI 7594.61 7578.32 +0.21

Budapešta SE 23507.86 23288.07 +0.94

Varšava WIG20 3056.51 3024.03 +1.07

Prāga PX indekss 1655.2 1641.9 +0.81

Maskava RTSI 2406.05 2339.57 +2.84

Ukraina PFTS indekss 950.47 944.29 +0.65

Ķīna SSE Composite 3657.432 3560.243 +2.73

* 19:00 pēc Latvijas laika

Pasaules indeksi* 14.05.

Akcijas Rīgas Fondu biržā

Uzņēmums Pēdējā Izmaiņa, Vid. sv. Tirgoto Kopējais

cena, Ls %* cena, Ls akciju sk. apgroz.

Grindeks 6.09 +2.35 6.09 50 304.45

Latvijas Gāze 7.18 0.00 0.00 0 0.00

Latvijas Kuģniecība 1.19 –0.83 1.20 16660 19991.90

Olainfarm 1.50 0.00 1.50 495 742.50

SAF Tehnika 1.03 –1.90 1.03 700 721.00

Ventspils nafta 2.10 –0.47 2.10 2703 5681.30

Oficiālais saraksts

14 .05.

Latvija

Valsts/ 05.10.2006. pēdējā akciju ieguldītā Tirgus vērt., LVL īpatsvars cenas izmaiņa Ienesīgums Ienesīgums

valūta iegādes cena dar. cena, LVL skaits summa, LVL portfelī pret iepr.sesiju bez komis. ar komis.

Latvijas Kuģniecība LV/LVL 0.98 1.19 200 196 238.00 1.62 -0.83 21.43 18.05

SAF Tehnika LV/LVL 11.60 1.03 55 638 56.65 0.39 -1.90 -91.12 -91.22

Ventspils nafta LV/LVL 1.95 2.10 80 156 168.00 1.14 -0.47 7.69 4.03

Latvijas Gāze LV/LVL 10.00 7.18 60 600 430.80 2.93 0.00 -28.20 -29.01

Olainfarm LV/LVL 1.86 1.50 210 390.6 315.00 2.15 0.00 -19.35 -20.61

Valmieras stikla šķiedra LV/LVL 2.39 0.58 350 836.5 203.00 1.38 -3.33 -75.73 -75.95

2817.10 1411.45 -49.90 -50.57

Baltija Valsts/ 11.06.2007. pēdējā akciju ieguldītā Tirgus vērtība, LVL īpatsvars cenas izmaiņa Ienesīgums Ienesīgums

valūta iegādes cena dar. cena, val. skaits summa,LVL portfelī pret iepr.sesiju bez komis. ar komis.

Tallina Kaubamaja EE/EUR 7.89 6.40 450 2495.31 2024.08 13.79 -4.48 -18.88 -19.37

Eesti Ehitus EE/EUR 6.62 3.60 535 2489.12 1353.60 9.22 0.00 -45.62 -45.94

4984.43 3377.68 -32.24 -32.64

Austrumeiropa Valsts/ 11.06.2007. pēdējā akciju ieguldītā Tirgus vērtība, LVL īpatsvars cenas izmaiņa Ienesīgums Ienesīgums

valūta iegādes cena dar. cena, val. skaits summa,LVL portfelī pret iepr.sesiju bez komis. ar komis.

Fabian Romania RO/EUR 1.26 1.09 3619 3204.74 2772.36 18.89 0.00 -13.49 -14.52

OTP Bank Group HU/HUF 9321.00 7615.00 97 2495.42 2083.01 14.19 2.35 -18.30 -19.36

Magyar Olaj-es Gazipari Rt. HU/HUF 24372.00 23700.00 37 2488.87 2472.86 16.85 0.42 -2.76 -4.01

Sistema JSFC GDR RU/USD 27.50 32.70 173 2488.17 2562.67 17.46 0.62 18.91 17.49

Reinvestētā peļņa no Policolor akciju pārdošanas -710.68

9966.52 9890.89 -0.76 -1.38

Kopā 17768.05 14680.02 100.00 -17.38 -17.81 * dati ir informatīvs materiāls, nevis rekomendācija.

Db vērtspapīru portfelis* uz 14.05.2008.

Baltijasakciju tirgus apgrozījums

tūkst. EUR

+ 1 161 747.55 EUR

3767 .85

Eksperta viedoklis

Baltijas biržas Biržās joprojām valda negatīvs noskaņojums

Baltijas biržas ieslīd «sarkanajā zonā»601,45 punktiem. Savukārt vismazākie zaudējumi bija Rīgas biržai – indekss OMXR saruka par 0,37 %, līdz 538,18 punktiem.

Kopējais Baltijas biržu apgrozījums bija 2,6 miljoni LVL, kur 2 miljonu LVL ap-grozījumu veidoja darījumi Viļņas Fondu biržā.

Visaktīvāk (veikti 112 darī-jumi) trešdien, kā jau ierasts, tika tirgotas Ukio Bankas

akcijas, kā rezultātā to cena samazinājās par 0.33 %, līdz 0,62 LVL. Savukārt lielāko zaudējumu piedzīvoja Utenos Trikotazas, kuras akciju ce-na tirdzniecības sesijas laikā pakāpās par 13,33 %, līdz 0,53 LVL. Liela aktivitāte bija arī tirdzniecībā ar Lifosa akci-

RFB Otrais saraksts Uzņēmums Pēdējā Izmaiņa, Vid. sv. Tirgoto Kopējais

cena, Ls % cena, Ls akciju sk. apgroz.

Ditton pievadķēžu rūpnīca 0.21 +10.53 0.20 25710 5116.60

Latvijas balzams 2.21 –1.78 2.22 891 1977.17

Liepājas metalurgs 2.80 –4.11 2.86 580 1657.30

Rīgas kuģu būvētava 0.56 0.00 0.00 0 0.00

Valmieras stikla šķiedra 0.58 –3.33 0.59 6600 3873.00

Brīvais vilnis 1.20 0.00 0.00 0 0.00

Kurzemes CMAS 1.81 0.00 0.00 0 0.00

Latvijas Krājbanka 3.70 0.00 0.00 0 0.00

Lokomotīve 0.23 +15.00 0.23 1001 225.67

Tosmares kuģu būvētava 0.59 0.00 0.00 0 0.00

VEF 1.00 0.00 0.00 0 0.00

Skaitlis

2.6 miljoni latu

Tik liels apgrozījums otrdien

bija Baltijas fondu biržā

AVOTS: RĪGAS FONDU BIRŽAU

Ilze Eglīte

ilze.eglite@db.lv 67084457

Akcijas Tallinas Fondu biržā 14.05.2008.

Nosaukums Pēdejā Izmaiņa, Vid. sv. Tirgoto Kopējais

cena, EUR %* cena, EUR akc. skaits apgroz.

Arco Vara 0.80 0.00 0.79 28050 22040.00

Baltika 2.30 –2.54 2.36 122100 288084.00

AS Ekspress Grupp 2.90 –1.69 2.91 676 1968.00

Eesti Ehitus 3.60 0.00 3.59 4235 15206.00

Estonian Telecom 7.74 0.00 7.72 1991 15367.54

Harju Electrics 2.55 –1.92 2.55 1250 3187.50

Merko Ehitus 8.80 –0.56 8.88 2081 18472.80

Norma 5.35 +1.13 5.31 2580 13709.00

Olympic Entertain. Group 2.25 –4.26 2.27 104664 237562.31

Starman 4.60 +2.22 4.60 80 368.00

Tallink Grupp 0.75 –3.85 0.76 104319 79116.17

Tallinna Kaubamaja 6.40 –4.48 6.43 3110 19982.10

Tallina Vesi 12.90 +0.78 12.90 234 3018.60

Kalev 1.70 +12.58 1.51 503 760.10

Saku Olletehas 12.18 –0.81 12.34 549 6775.12

Akcijas Viļņas Fondu biržā 14.05.2008.

Nosaukums Pēdējā Izmaiņa, Vid. sv. Tirgoto Kopējais

cena, LTL %* cena, LTL akc. skaits apgroz.

Apranga 8.90 –1.55 8.99 185369 1667227.10

City Service 9.70 0.00 9.68 606 5866.24

Panevežio statybos trest. 9.58 +0.84 9.45 2456 23214.86

Pieno Zvaigzdes 4.77 +0.42 4.74 3037 14406.88

Rokiskio Suris 5.10 0.00 5.10 4474 22817.40

Rytu Skirstomieji Tinklai 4.00 –1.72 4.00 23850 95364.95

Siauliu Bankas 2.31 –1.70 2.33 119979 279198.74

Sanitas 27.00 0.00 27.00 162 4374.62

Snaige 3.00 –5.66 3.06 2500 7660.00

TEO LT 1.98 –0.50 1.98 2241067 4517682.34

Ukio bankas 3.04 –0.33 3.04 255202 776188.26

Utenos Trikotazas 2.60 –13.33 2.60 100 260.00

Vilniaus Baldai 19.00 0.00 19.00 3641 69179.00

Invalda 12.20 –2.01 12.22 4602 56237.40

Snoras 2.87 –2.05 2.91 17955 52165.33

Snoras 11.00 0.00 10.82 40 432.75

Dvarcioniu Keramika 2.30 –10.85 2.37 8146 19291.78

Klaipedos Nafta 0.90 +1.12 0.90 1014596 913036.40

Lietuvos Juru Laivininkyste 0.47 –2.08 0.46 19855 9131.85

Lifosa 71.90 –6.95 74.17 21812 1617869.86

Vilkyskiu Pienine 5.03 –2.14 5.04 859 4327.95

Zemaitijos Pienas 1.70 +2.41 1.70 4200 7140.00

Investoru negatīvais noskaņojums ir saistīts ar

vispārējo negatīvo noskaņojumu pasaules tirgos, kā

arī ar diezgan drūmo pašmāju ekonomisko stāvokli.

Šonedēļ kritumu turpina arī to kompāniju akcijas, kuru pirmā

ceturkšņa rezultāti bija negatīvi.

Zane Tiltānova, LHV analītiķe

Tikmēr uzņē-mums Tallinna Kaubamaja tur-

pina jau iesākto ekspan-sijas stratēģiju.

Zane Tiltānova , LHV ana-

lītiķe

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

ziņas no Irānas. Vēl tikai otrdien tās prezidents bija paziņojis, ka Irāna apsvērs naftas ieguves apjomu sa-mazināšanu. Uz šādu naftas piedāvājumu ietekmējošu

apstākli tirgus reaģēja ļoti nervozi ar kārtējām jēlnaf-tas rekordcenām.

Taču trešdien tirgu no-mierināja ziņas no šī paša reģiona, ka tomēr nekādas izmaiņas naftas ieguves apjomos no Irānas puses nav gaidāmas. Jāmin, ka Irāna ir otra lielākā naftas ieguves valsts pēc iegūta-jiem apjomiem OPEC sa-stāvā. «Melnā zelta» cenām krist arī palīdzēja ziņas no

Krievijas. Nu jau Krievijas premjerministrs – Putina kungs apsolījis nodokļu atlaides tām kompānijām, kas veidos jaunas naftas atradnes Krievijas terito-rijā.

Tomēr nestabilā ģeopo-litiskā situācija vairākos «melnā zelta» ieguves reģio-nos turpinās. Neskatoties uz vispārējiem centieniem, nemieri Nigērijā tomēr ne-grib rimties. Naftas cenu turēšanos augstākos līme-ņos atbalsta arī rietumu saspīlētās attiecības ar jau iepriekš minēto Irānu tās kodolprogrammas dēļ.

Šādam fonam resursu tir-gū valdot, Amerikas vieglās jēlnaftas jūnija kontrakta cenas dzīvojās pie augstās 124.2 USD/bbl atzīmes. Zie-meļjūras jēlnaftas Brent ce-na tūlītējām piegādēm sa-mazinājās, dienas izskaņā vienam barelam (159 litri) maksājot 121.3 USD.

Jānis Šķupelis janis.skupelis@db.lv 67084425

VALŪTAS & RESURSI INVESTORS 13

LIBOR EUR3 mēnešu naudas tirgus likme EUR, %

Avots:

LVL/USDLatu skaits 1 ASV dolārā

Avots: Latvijas Banka

0.436

0.445

0.454

0.463

EUR/USDASV dolāru skaits 1 EUR

Avots:

1.530

1.557

1.584

1.611

RIGIBOR3 mēnešu naudas tirgus likme latiem, %

Avots: Latvijas Banka

5.68

5.84

6.00

6.16

LIBOR USD3 mēnešu naudas tirgus likme USD, %

Avots:

2.66

2.76

2.86

2.96

4.71

4.77

4.83

4.89

SERTIFIKĀTIPrivatizācijas sertif. pirkšanas cena Ls

Avots: Privatiz. un sertif. informatīvā nodrošin. centrs

11.61

14.05

16.49

18.93+1.56% -1.55% +0.010pp* +6.86%+0.113pp*-0.35pp*15.05. pret

07.04.14.05. pret07.04.

14.05. pret03.04.

14.05. pret07.04.

14.05. pret07.04.

13.05. pret02.04.

07.04. 15.05. 07.04. 14.05. 03.04. 14.05. 07.04. 14.05. 07.04. 14.05. 02.04. 13.05.

Kārtējo pārsteigumu sa-tur ASV enerģētikas de-partamenta iknedēļas jēl-naftas un naftas prduktu krājumu atskaite.

Minētā atskaite uzrādīja ti-kai nelielu jēlnaftas krāju-mu pieaugumu par 0.2 mil-joniem barelu (prognozēts gan tika paliels pieaugums 1.8 milj. bbl apmērā).

Taču lielākais pārstei-gums bija tas, ka ASV ievē-rojami kritušās benzīna rezerves, lai gan eksperti pirms tam prognozēja, ka būtisku korekciju benzīna krājumos nebūs (benzīna rezerves kritušās par vese-liem 1.8 milj. bbl). Atskaite saturēja tikai nelielu saules stariņu destilātu rezerv-ju apveidā, kas pieaugušas vairāk, nekā gaidīja – par 1.4 miljoniem bbl.

Kopējais resursu tirgus fons gan trešdien bija vai-rāk vai mazāk «melnā zelta» cenu lejupslīdi atbalstošs. Šādu fonu veidot palīdzēja

Valūta Putins sola atlaides naftas ieguvējiem

*Valūtas vienību skaits 1 ASV dolārā, 1 eiro. Valūtu kursi aprēķināti, ņemot vērā spot kursu pasaules valūtu tirgū

plkst. 19:00 pēc Latvijas laika

15.05.2008 0.455 +0.44%14.05.2008 0.453 -0.66%13.05.2008 0.456 0.00%

14.05.2008 1.5466 -0.03%13.05.2008 1.5470 -0.44%12.05.2008 1.5539 +0.51%

14.05.2008 5.74% 0.00pp*13.05.2008 5.74% -0.02pp*12.05.2008 5.76% 0.00pp*

14.05.2008 2.72000% +0.044pp*13.05.2008 2.67563% -0.002pp*12.05.2008 2.67813% -0.007pp*

14.05.2008 4.85625% +0.004pp*13.05.2008 4.85188% -0.001pp*12.05.2008 4.85250% -0.001pp*

ASV dolārs USD 1.0000 1.5466

Albānijas leks ALL 78.700 121.72

Alžīras dinārs DZD 63.120 97.621

Argentīnas peso ARS 3.1580 4.8842

Austrālijas dolārs AUD 1.0702 1.6552

Azerbaidžānas manats AZN 0.8065 1.2473

Baltkrievijas rubelis BYR 2138.0 3306.6

Brazīlijas reāls BRL 1.6618 2.5701

Čehijas krona CZK 16.163 24.998

Čīles peso CLP 468.30 724.27

Dānijas krona DKK 4.8242 7.4611

Dienvidāfrikas rands ZAR 7.6000 11.754

Dienvidkorejas vons KRW 1047.8 1620.5

Dominikanas Rep. peso DOP 34.000 52.584

Eiro EUR 0.6466 1.0000

Ēģiptes mārciņa EGP 5.3425 8.2627

Filipīnu peso PHP 42.700 66.040

Honkongas dolārs HKD 7.7990 12.062

Igaunijas krona EEK 10.117 15.646

Indijas rūpija INR 42.340 65.483

Indonēzijas rūpija IDR 9290.0 14368

Irākas dinārs IQD 1198.1 1852.9

Irānas riāls IRR 9248.0 14303

Izraēlas šekelis ILS 3.4280 5.3017

Šrilankas rūpija LKR 107.62 166.45

Islandes krona ISK 78.330 121.15

Japānas jena JPY 105.19 162.69

Jaunzēlandes dolārs NZD 1.3120 2.0291

Jemenas riāls YER 198.80 307.46

Jordānas dinārs JOD 0.7076 1.0944

Kanādas dolārs CAD 1.0018 1.5494

Kenijas šiliņš KES 61.800 95.580

Kolumbijas peso COP 1790.0 2768.4

Kostarikas kolons CRC 512.70 792.94

Krievijas rublis RUB 23.878 36.929

Kubas peso CUP 1.0000 1.5466

Kuveitas dinārs KWD 0.2664 0.4121

Ķīnas juaņa CNY 7.0022 10.830

Latvijas lats LVL 0.4505 0.6967

Libānas mārciņa LBP 1510.0 2335.4

Lībijas dinārs LYD 1.1874 1.8364

Lielbritānijas mārciņa GBP 0.5142 0.7952

Lietuvas lits LTL 2.2321 3.4522

Malaizijas ringits MYR 3.2640 5.0481

Marokas dirhams MAD 7.3733 11.404

Maķedonijas denārs MKD 39.770 61.508

Meksikas peso MXN 10.488 16.221

Nigērijas naira NGN 117.81 182.20

Nikaragvas kordova NIO 19.110 29.556

Norvēģijas krona NOK 5.0725 7.8451

Omānas riāls OMR 0.3850 0.5954

Pakistānas rūpija PKR 68.500 105.94

Panamas balboa PAB 1.0000 1.5466

Paragvajas gvarans PYG 4015.0 6209.6

Polijas zlots PLN 2.1930 3.3917

Rumānijas leja RON 2.3665 3.6600

Saūda Arābijas riāls SAR 3.7503 5.8002

Serbijas dinārs RSD 53.560 82.837

Singapūras dolārs SGD 1.3786 2.1321

Sīrijas mārciņa SYP 51.050 78.954

Slovākijas krona SKK 20.432 31.600

Šveices franks CHF 1.0557 1.6327

Tadžikistānas somons TJS 3.4330 5.3095

Taivānas dolārs TWD 30.984 47.920

Taizemes bats THB 32.450 50.187

Tunisijas dinārs TND 1.1799 1.8248

Turcijas lira TRY 1.2491 1.9319

Ukrainas grivna UAH 4.7900 7.4082

Ungārijas forints HUF 161.31 249.48

Urugvajas peso UYU 19.800 30.623

Uzbekistānas sums UZS 1306.0 2019.9

Venecuēlas bolivārs VEF 2.1446 3.3168

Vjetnamas donga VND 16155 24985

Zviedrijas krona SEK 6.0169 9.3057

Privatizācijas sertifikāti Kompensācijas sertifikāti

Vidējā cena, Darījumu apjoms, Vidējā cena Darījumu apjoms,

Ls/sertif. sertifikāti Ls/sertif. sertifikāti

Pirkšana no fiziskām personām 12.93 55.54 21.00 182.00

Pirkšana no starpniekiem 17.75 5552.36 0.00 0.00

Vidējā cena izsolēs pēdējās 10 dienās 19.461 23.835

Avots: LPA Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centrs

Darījumi privatizācijas sertifikātu tirgū 13.05.2008 .1 AED AAE dirhams 0.124

1 AUD Austrālijas dolārs 0.427

1 BGN Bulgārijas leva 0.359

1000 BYR Baltkrievijas rubeļi 0.213

1 CAD Kanādas dolārs 0.453

1 CHF Šveices franks 0.431

1 CNY Ķīnas juaņa 0.065

1 CZK Čehijas krona 0.0282

1 DKK Dānijas krona 0.0942

1 EEK Igaunijas krona 0.0449

1 EGP Ēģiptes mārciņa 0.0847

1 EUR Eiro 0.702804

1 GBP Lielbritānijas mārciņa 0.884

1 HKD Honkongas dolārs 0.0583

1 HRK Horvātijas kuna 0.0969

100 HUF Ungārijas forinti 0.282

1 ILS Izraēlas šekelis 0.132

1 INR Indijas rūpija 0.0108

100 ISK Islandes kronas 0.573

100 JPY Japānas jenas 0.434

100 KRW Dienvidkorejas voni 0.0435

1000 KZT Kazahstānas tenges 3.77

1 LTL Lietuvas lits 0.204

1 MAD Marokas dirhams 0.0614

1 MDL Moldovas leja 0.0439

1 NOK Norvēģijas krona 0.0897

1 NZD Jaunzēlandes dolārs 0.347

1 PLN Polijas zlots 0.208

1 RON Rumānijas leja 0.192

1 RUB Krievijas rublis 0.0191

1 SEK Zviedrijas krona 0.0756

1 SGD Singapūras dolārs 0.33

1 SKK Slovākijas krona 0.0221

1 TND Tunisijas dinārs 0.385

1 TRY Turcijas lira 0.365

1 TWD Taivanas dolārs 0.0147

1 UAH Ukrainas grivna 0.095

1 USD ASV dolārs 0.455

100 UZS Uzbekistānas sumi 0.0348

1 XAU Trojas unce (zelts) 394.311

1 XDR SDR 0.737

1 ZAR Dienvidāfrikas rands 0.0601

LB valūtu un zelta kurss 15.05.2008.

Nafta «tikai» 124 USD/bblValūta Saīs. USD Eiro Valūta Saīs. USD Eiro

Pasaules valūtu kursi* 14.05.2008.

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod

Varš 8179.0 8180.0 8085.0 8090.0 7805.0 7815.0 7520.0 7530.0

Svins 2202.0 2303.0 2200.0 2210.0 2235.0 2240.0

Cinks 2265.0 2270.0 2275.0 2280.0 2325.0 2330.0 2345.0 2350.0

Niķelis 26550 26575 26650 26700 26200 26300 24075 24175

Alva 25150 25155 25050 25075 24675 24725

Alumīnijs 2881.0 2881.5 2926.0 2926.5 3022.0 3027.0 3042.0 3047.0

Al.sakaus. 2652.0 2653.0 2670.0 2680.0 2760.0 2770.0 2830.0 2840.0

Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts 866.5, sudrabs 16.69, platīns 2032, pallādijs 434 * Londonas metālu biržā

Krāsaino metālu oficiālās cenas* 14.05.2008., USD/t

14.05. 13.05. 12.05. Brent Dated, USD/barelu 121.35 122.75 122.33

Urals spot, USD/barelu 117.2 118.6 118.38

WTI, USD/barelu 124.77 125.8 123.99

Benzīns, USD/t 1041 1045 1037

Dīzeļdegviela, USD/t 1234.75 1242.5 1200.5

Kurināmā degviela, USD/t 1192.75 1200.5 1173.5

*19.00 pēc Latvijas laika

Pa skaid ro ju mi: Urals – CIF Ro ter-

da mā, WTI – West Te xas In ter me di-

ate FOB Ok la ho mā, ben zīns, dīzeļ-

deg vie la Ei ro pā – Pre mium Un le-

aded, ULSD CIF Zie meļ rie tu mei-

ro pā (NWE), ku ri nā mā deg vie la

Ei ro pā – FOB Ams ter da ma – Ro ter-

da ma – Ant ver pe ne (ARA)

Jēlnaftas un naftas produktu cenas Eiropā un ASV*

Nosaukums RIGIBID RIGIBOR

Overnight 3.02 3.53

1 diena 3.02 3.54

7 dienas 3.08 3.68

1 mēnesis 3.22 3.90

3 mēneši 4.81 5.74

6 mēneši 5.86 7.05

12 mēneši 7.28 8.58

Starpbanku likmes

Latu likmes, % 14.05.2008.

Dolāra, eiro likmes, % 14.05.2008.

Termiņš LIBOR USD LIBOR EUR EURIBOR

1 mēnesis 2.50500 4.38313 4.382

3 mēneši 2.72000 4.85625 4.859

6 mēneši 2.93875 4.88813 4.892

12 mēneši 3.16813 4.97000 4.971

13.05.2008 12.93 -7.64%12.05.2008 14.00 +10.06%10.05.2008 12.72 +0.95%

Tirgu nomie-rina ziņas, ka nekādas

izmaiņas naftas ie-guves apjomos no Irānas puses nav gaidāmas.

e-u: s

a-g

s

.

5

2

3

1

1

5

7

s

.

7

4

4

s

.

2

6

1

9

8

0

7

0

0

0

0

0

0

7

0

0

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

Efektīvākie tirdznie-cības centri (t/c) ir nelieli pēc iznomāja-mās platības un atrodas Latvijas reģionos.

Tā liecina Db veiktais pētī-jums. TOP veidots, pamato-joties uz BASE Consulting partnera, Starptautiskās tirdzniecības centru pado-mes ICSC Baltijas komitejas locekļa M.J.Ogas sadarbībā ar Latio ieteikto t/c klasi-fikāciju pēc ISCS norādīju-miem, iekļaujot tos iepirk-šanās centrus, kuru nomas platība (GLA*) ir vismaz 3500 m2.

TOP galvgalī dominē re-ģionālie, kā arī Rīgas ma-zākie t/c.

Būtisks enkurnomnieks Veiksmīgākie apsaimnieko-tāji no viena iznomājamā kvadrāmetra ir sasnieguši 3 – 4 tūkst. latu apgrozīju-mu. Šajos t/c lielāko daļu apgrozījuma nodrošina en-kurnomnieks – lielveikals. Ostmalā, Vivo centrā, Ba-rona centrā un Tobago tas ir Rimi.

Linstow Center Manage-ment Iznomāšanas un biz-nesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis klāsta, ka t/c iznomā telpas ne ti-kai tirdzniecībai, bet arī palīgtelpām, piemēram, no-liktavām. Tas nozīmē, ka apgrozījums uz iznomājamo kvadrātmetru būs zemāks tajos t/c, kuros tirdzniecī-bas platību īpatsvars pret kopējām iznomātajām pla-

tībām būs zemāks. Atsevišķi jāizdala Stock-

mann, jo tā apgrozījumu neveido nomnieku apgro-zījumi, bet gan paša uni-versālveikala pārdošanas apjomi. Universālveikala darbības principi ļauj sas-niegt augstāku efektivitāti.

Rīgā t/c vidēji strādā ar 1700 Ls apgrozījumu uz m2, neskaitot Stockmann.

MānīgiOrigo milzīgais apmeklētā-ju skaits — gandrīz 50 milj. ir skaidrojams ar to, ka tiek saskaitīti visi cilvēki, kuri dodas arī uz Centrālo dzelz-ceļa staciju.Māris J. Oga norāda, ka pārdošanas ap-joms kopā un uz vienu GLA kvadrātmetru ir tajās pašās vidējās attiecīgā kalibra t/c robežās. Taču jārunā par monētas otru pusi – telpu nolietojums liels, bet tas nenes papildu apgrozīju-

mu un līdz ar to arī peļ-ņu. Galeriju centrs cilvēki mēdz izmantot vienkāršai pastaigai caur pirmo stāvu, bet Stockmann apmeklētāju skaitā tiek ietverti arī kino skatītāji. Par šīm sakarī-bām liecina t/c apgrozīju-mi, kuri neatbilst lielajam apmeklētāju skaitam. Ne-rēķinoties ar šiem skait-

ļiem, lielākais apmeklētāju skaits ir arī lielākajos t/c: Alfā – 9.5 milj., Spicē – 7.7 milj. Starp lielajiem Rīgas t/c ir iespiedusies Jelgavas Pilsētas pasāža ar 5.2 milj. apmeklētāju.

Reģionos – saspiestiRaksturīgi, ka plašākie t/c atrodas Rīgā, labs piemērs

tam ir Domina Shopping, kura iznomājamā platība aizņem tikai 36% no kopē-jās t/c platības. Savukārt re-ģioniem ir raksturīgs blīvs tirdzniecības vietu izkārto-jums, piemēram, Valdekai un Solo tie ir gandrīz 100%. TOP t/c vidējais rādītājs ir 73%, bet tikai Domina Shopping iznomājamā pla-

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

14

NUMURA TĒMA Db pirmo reizi piedāvā efektīvāko tirdzniecības centru TOP

Db tematiskās

lapas redaktore

Ingrīda

Drazdovska

tālr. 67084452,

ingrida@db.lv

Zvaniet, sūtiet e-pastu!

Dace Skreija

kopā ar Ingrīdu Drazdovsku, Madaru Laicāni, Vēsmu Lēvaldi, Daigu Ozolu

Skaitļi

Efektīvāk centri strādā r

tkš

TLžtunk

EFEKTĪVĀKIE LATVIJAS TIRDZNIECĪBAS CENTRIPēc neto apgrozījuma uz iznomājamo platību 2007.g. Ls/m2

Avots: Db aprēķini no uzņēmumu sniegtajiem datiem

4043.93662.5

3145.5

3137.0

2496.0

2274.0

1966.9

1835.1

1832.7

1780.1

1435.7

1263.2

1206.9

1190.6

1147.2

1128.8

1120.2

OstmalaLiepāja

Vivo centrsJelgava

Stockmann*Rīga

Barona centrsRīga

Tobago**Ventspils

OrigoRīga

Spice***Rīga

AlfaRīga

XL SalaLiepāja

Galerija centrsRīga

MolsRīga

Solo****Daugavpils

OlympiaRīga

DoleRīga

Domina ShoppingRīga

Galerija AZURRīga

Sky and More*****Rīga

-

-

www.stockmann.lv

www.baronacentrs.lv

-

www.origo.lv

www.spice.lv

www.alfaparks.lv

www.centrs.lv

www.mols.lv

www.olympia.lv

www.dole.lv

www.domina-shopping.lv

www.galerijaazur.lv

www.skyandmore.lv

-

-

Mājas lapa

* universālveikals** Rimi veikalā notika rekonstrukcija gada pirmajos divos mēnešos*** neskaitot mēbeļu un interjera centru**** 2007.g. prognozētais apgroz.***** par darbības laiku no 2007.gada 29.martaTC apgr. netiek iekļauti finanšu iestāžu (banku, apdrošināšanas un līzinga kompāniju), pasta nodaļu, biļešu tirdzniecības vietu apgrozījumiTC Ostmala, Vivo centrs, Tobago apgr. norādīti tikai ilgtermiņa (pastāvīgo nomnieku) pārdošanas apjomi, t.sk., pasta nodaļu apgrozījumi

1L

ju

A

S

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

g, a ē-e-s

o-i . s a a-

15

Centru darbības efektivitāte tiek noteikta jau tā plānošanas stadijā: veiksmīga vieta, ērta piekļūšana ar auto, preču un pakalpojumu piedāvājums, uzsver t/c Ostmala vadītāja Daira Vaičikauska. FOTO: EGONS

ZĪVERTS

ā reģionos

tība aizņem mazāk par 50%, kas nozīmē, ka šis t/c ir īpa-ši plašs.

Trūkst klasifikācijasLai objektīvi salīdzinātu da-žādus t/c, ir nepieciešama to klasifikācija – pēc izmēra un veida: ja attiecīgajā tirdz-niecības objektā pārtikas en-kurnomnieks aizņem vairāk

par 75% GLA, tad tas nav t/c, bet gan supermārkets vai hi-permārkets ar papildu pakal-pojumiem, uzsver M.J. Oga. Pārtikas «supers» vai «hi-pers» vienmēr būs efektīvāks par t/c kaut vai tā prozaiskā iemesla dēļ, ka ēdiens nepie-ciešams katru dienu. M. Bud-ļevskis skaidro, ka t/c ir arī dažāda iznomāto platību uz-

skaites metodika. Piemēram, Linstow Center Management iznomā ne tikai «tīrās» tirdz-niecības platības, bet arī t/c kopplatību nosacītās daļas, kas par aptuveni 25% palie-lina to iznomājamo kvad-rātmetru skaitu, kas nenes apgrozījumu.* GLA – gross leasable area

Salīdzinoši neliels t i r d z n i e c ī b a s centrs (t/c) labā vietā vienmēr būs ļoti efektīvs,

jo šādā variantā gandrīz nekad nebūs neiznomātu platību, drīzāk varam rēķi-nāties ar nomnieku rindu – līdz ar to iespēju pastāvīgi celt nomas maksu. Kas at-tiecas uz Barona centru, gal-venie nosacījumi ir vieta, vieta un vieta. Vai šajā vietā tikpat labi strādātu arī 3 – 4 reizes lielāks t/c? Diez vai, jo konkrētā vieta limitē pir-cēju piekļuvi – tikai kājām-gājēji un tie, kas izmanto tramvaju, apkārtējo māju iedzīvotāji un firmu dar-binieki. Tāpēc esmu visai piesardzīgs par plānotā t/c Galerija Concept (Patollo) rožaino perspektīvu.

Vai lieli t/c var būt tikpat efektīvi kā mazie? Noteikti var, ja savlaicīgi tiek domāts par precīzu pozicionējumu un klientu plūsmas nodroši-nājumu. Lielos centros, pro-tams, nomas maksas būs ma-zākas un vidējā viena nom-nieka platība krietni lielāka. Lielajos centros ar vestibi-liem, gaiteņiem utt. neap-šaubāmi pārdošanas apjoms uz vienu kvadrātmetru būs mazāks. Taču kopējā naudas plūsma – lielāka.

Ja mēs koncentrējamies tikai un vienīgi uz pārdo-šanas apjomu uz grīdas kvadrātmetru, tad visefek-tīvākais būs Rūpniecības preču tirgus vai «nelaiķe» Sporta pils — katram nom-

niekam 4 – 6 m2 ar nomas maksu 100 eiro/m2 nedēļā. Apmeklētāju ērtības... Kas tās tādas?

Te vietā būtu minēt in-dustrijas aprindās jau čet-rus gadus cilāto un nupat tikai pilsētu plānotāju ap-ziņu masveidā sasniegušo jēdzienu ilgtspējība (sustai-nability). Vai ar to domājam to, cik ilgi «turēs» ēkas jumts vai karkass? Mazliet arī to, bet tā nebūtu pati būtība. Vai ar to domājam, cik racionāli konkrētajā ēkā tiek izmanto-ti energoresursi? Ļoti būtis-ki, bet tas vēl nav viss. Vai domājam par to, ka konkrētā ēka savam sākotnējam vai nedaudz papildinātam lieto-šanas veidam būs piemēro-ta un, galvenais, pieprasīta arī pēc vienas klientu paau-dzes? Lūk, pēdējais trūkstošais «puz-les» posms! Jā-met milzīgs akmens blu-ķis mūsu pilsētplāno-tāju dārziņā – pārprasta li-berālisma dēļ ir dota iespēja būvēt faktiski vie-nu t/c uz otra, ne-domājot, ko darīt ar negaidīto konkuren-ci neizturējušajiem, un faktiski nedo-mājot par harmo-

nisku pilsētas komercinfra-struktūras attīstību.

Jābūt sabalansētam pil-sētas (novada, valsts) attīstī-bas plānam ar proporcionāli izkārtotu pārtikas lielveika-lu un t/c tīklu, kas ir adek-vāts apdzīvotības intensitā-tei. Pārtikas veikalā ieskrie-nam, nopērkam tieši to, ko vajag, un dodamies prom. Mums neinteresē citas akti-vitātes. T/c ir ieņēmis pilsē-tas centra un tirgus laukuma funkcijas. Turp dodamies arī sevi parādīt, uz citiem paska-tīties, «patusēt».

T/c industrija ir spēcīga un pašpietiekama. Un galve-nais – tā vēlas un var sniegt atbalstu pilsētas rajonu un pat centru atdzimšanai un atkal piepildīšanai ar cilvē-kiem visas dienas un nedē-ļas garumā. Daudzās Eiro-pas valstīs, arī ASV, Kanādā, Austrālijā šīs sadarbības un sinerģijas iespējas tiek plaši izmantotas. Pie mums... Ak, vai! Varbūt, izmantojot IC-

SC pieredzi un atbalstu, pasaules līmeņa arhi-tektu atbalstu, pama-

zām arī pie mums situācija varētu sākt uzlaboties.

Tirdzniecības centru klasifikācija

Informācijai

Māris Jānis Oga

BASE Consulting partneris,

ICSC Baltijas komitejas loceklis

Lai lietotu arī nākotnē

Tēmas turpinājums 16. lpp.

FORMĀTS STRUKTŪRAS TIPS IZNOMĀJAMĀ PLATĪBA (GLA)TRADICIONĀLAIS ĻOTI LIELS 80 001 m2 un vairāk

STARPTAUTISKAIS LIELS 40 001 — 80 000 m2

VIDĒJS 21 001 — 40 000 m2

MAZS IZVĒLES 3 501 — 21 000 m2

IKDIENAS 3 501 — 21 000 m2

TRADICIONĀLAIS PAMATA IZVĒLES 1 500 — 3 500 m2

VIETĒJAIS IKDIENAS 1 500 — 3 500 m2

PĀRTIKAS LIEL/DIŽVEIKALS (>75% GLA) AR PAPILDU SERVISU 1 500 m2 un vairāk

UNIVERSĀLVEIKALS 1 000 m2 un vairāk

SPECIALIZĒTAIS TIRDZNIECĪBAS PARKS LIELS 21 001 m2 un vairāk

VIDĒJS 10 001 — 21 000 m2

MAZS 1 500 — 10 000 m2

RAŽOTĀJU IZPLATĪTĀJU CENTRS 1 500 m2 un vairāk

TEMATISKAIS TIRDZNIECĪBAS CENTRS IZKLAIDES IEVIRZES 1 500 m2 un vairāk

CITAS SPECIALIZĀCIJAS 1 500 m2 un vairāk

TC ir vienots, speciāli projektēts, būvēts un apsaimniekots nekustamais īpašums ar vismaz 5 atsevišķām nomas telpām, kopējo

nomas platību (GLA) vismaz 1.500 m2 un viens atsevišķs nomnieks («enkurnomnieks») neaizņem vairāk par 75% no GLA.

AVOTS: "BASE CONSULTING” PARTNERIS, ICSC BALTIJAS KOMITEJAS LOCEKLIS M.J.OGA SADARBĪBĀ AR LATIO

Māris Jānis Oga. FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

1700Ls

tāds ir vidējais t/c apgrozī-

jums uz 1 m2 Rīgā

AVOTS: DB

Skaitļi

237 tāds ir lielākais veikalu

skaits vienā tirdzniecības cen-

trā (t/c Origo).

AVOTS: DB

Spilgts citāts

Pēdējos piecos mēnešos pārdošanā ir

parādījušies vairāki nelieli tirdzniecības

centri. Tie īpašnieki, kas sekmīgi netiek

galā, mēģina šos t/c realizēt, jo skaidrs, ka šādu

objektu cena nākotnē varētu būt zemāka,

Ģirts Grīnbergs, BPT Asset Management vadītājs Latvijā:

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC 16 NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

Efektivitātes kokteilī: lielums, vNUMURA TĒMA Lielākoties apmierināti ar t/c darbību, lai arī redz pilnveidošanās iespējas

Lielākie Latvijas tirdzniecības centri pēc iznomājamās platības 2007.g.

Nr. p. k.

Tirdzniecības centrs

Izno-māja-mā pla-tība, tūkst.m2

Celt-nie-cības pla-tība, tūkst.m2

Iznom. plat./ celtn. plat., %

Auto-stāvvie-ta, vie-tas

Auto-stāv-vieta, tūkst.m2

Apgro-zījums, milj.Ls

Pieau-gums pret 2006, %

Vei-kalu skaits

Apmek-lētāju skaits 2007, milj.

Atvēršanas gads

Pilsēta Apsaimniekotājs Īpašnieks

1 Alfa 49,3 63,1 78,05 1600 * 22,1 90,4 12,2 202 9,5 2001 Rīga Linstow Center Management SIA ACTA

2 Domina Shopping 46,6 130,0 35,81 2000 n.d. 53,4 19,7 160 n.d. 2003 Rīga Pro Capital SIA KanAm Grundinvest Fonds

3 Spice 39,3 77.0 ** 51,04 1800 *** 27.0 *** 77,3 38,0 147 7,7 2001 Rīga Tirdzniecības centrs Pleskodāle SIA E.L.L. Kinnisvara AS, Tristafan SIA

4 Mols 29,5 32,9 89,65 870 17,1 42,3 9,7 146 5,0 1998 Rīga Linstow Center Management SIA ACTA

5 Galerija centrs 23,6 32,0 73,64 nav nav 41,9 - **** 146 10,0 1938/1997/2006 Rīga Linstow Center Management SIA Linstow AS

6 Origo 22,4 34,9 64,19 164 3,8 50,9 16,2 237 49,7 2001 Rīga Linstow Center Management SIA 8 Linstow AS

7 Mēbeļu un interjera

centrs Spice

22,0 30,0 73,33 1800 *** 27.0 *** 2,4 - 40 0,2 2007.g.nov. Rīga Tirdzniecības centrs Pleskodāle SIA E.L.L. Kinnisvara AS, Tristafan SIA

8 Olympia 21,2 25,0 84,81 636 n.d. 25,6 19,2 85 3,7 2002 Rīga Baltic Property Trust Asset Management SIA BPT Optima S.A., SICAR

9 Galerija AZUR 20,5 25,0 82,00 960 n.d. 23,1 - 80 3,5 2006 Rīga Manhattan Real Estate Management SIA Meinl European Land

10 Valdeka 14,1 14,2 99,54 n.d. n.d. n.d. n.d. 28 2,9 2005 Jelgava SMI Liepāja SIA, Cleanhouse SIA Tirdzniecības centrs "Valdeka" SIA

11 Sky and More 13,0 16,0 81,25 560 13,0 14,6 - 70 1,5 2007 Rīga Skai Pluss SIA Skai Pluss SIA

12 Pilsētas Pasāža 12,2 17,8 68,29 176 4,7 n.d. n.d. 85 5,2 2006 Jelgava Marno J SIA Marno J SIA

13 Stockmann 11,0 29.9 ***** 36,81 75 2,4 34,6 20,1 - 13,1 2003 Rīga Stockmann Rautakirja Oyj (37%) un Stockmann Oyj

Abp (63%)

14 Dole 10,3 17,0 60,24 164 n.d. 12,2 17,1 87 3,3 1997 Rīga Linstow Center Management SIA ACTA

15 Solo 9,5 9,7 97,94 50 n.d. 12,0 20,0 52 3,5 2004 Daugavpils Māras nami SIA Māras nami SIA

16 Rietumu centrs 7,2 8,2 88,05 n.d. n.d. n.d. n.d. 26 2,2 2003 Liepāja SMI Liepāja SIA, Cleanhouse SIA SMI Liepāja SIA

17 Kurzeme 7,0 9,0 77,78 300 ****** n.d. n.d. n.d. 61 1,6 2005 Liepāja Mēs Liepājai AS Mēs Liepājai AS

18 Zoom 6,1 7,5 82,33 450 n.d. n.d. n.d. 25 1,8 2006 Rīga Marno J SIA Marno J SIA

19 XL Sala 5,8 6,7 86,27 150 n.d. 10,6 15,7 46 n.d. 2001 Liepāja LPB AS LPB AS

20 Tobago 5,7 8,6 66,50 300 n.d. 14,3 16,7 42 2.0 ******* 2003 Ventspils TC Tobago SIA/ Rimi Latvia SIA TC Tobago SIA

21 Vivo centrs 5,5 7,8 70,78 300 n.d. 20,1 32,4 36 3.1 ******* 2003 Jelgava Plesko Real Estate SIA/ Rimi Latvia SIA Plesko Real Estate SIA

22 Ostmala 5,3 8.8 ** 59,80 n.d. n.d. 21,3 33,4 34 2.8 ******* 2004 Liepāja Rimi Latvia SIA Altrade SIA

23 Jēkabpils centrs 4,7 6,3 75,19 230 n.d. n.d. n.d. 46 1,0 2004 Jēkabpils Marno J SIA Marno J SIA

24 Juglas centrs 4,3 5,2 82,49 180 n.d. n.d. n.d. 22 n.d. 2002 Rīga Resolution Property Management SIA BPT Secura AS

25 Barona centrs 4,1 7,0 58,53 nav nav 12,9 22,3 40 n.d. 2001 Rīga Resolution Property Management SIA BPT Optima S.A, SICAR

* šobrīd remontdarbu dēļ ir 1400 autostāvvietas, ** celtniecības platība kopā ar daudzstāvu autostāvvietu, *** autostāvvietu sk. un platība abiem TC kopā, **** 2006.g. uz laiku bija slēgts, ***** celtniecības platība kopā ar kinoteātri, ****** plānotais stāvvietu skaits,

******* pircēju skaits, n.d. - nav datu

AVOTS: UZŅĒMUMU SNIEGTIE DATI, DB APRĒĶINI

Pamatot darbības re-zultātus un komen-tēt kopējo situāciju nozarē Db lūdza to tirdzniecības centru

vadītājus, īpašnie-ku pārstāvjus, kuru rādītāji tā vai citādi atšķīrās no vidējiem parametriem.

Ingrīda Drazdovska, Madara Laicāne

B

Mols

Lmk

ĢMLBpvsesdc

No lielajiem t/c tas ir uz-rādījis vismazāko apgro-zījuma pieaugumu.

Mārcis Budļevskis, Linstow Center Management (LCM) iznomāšanas un biznesa attīstības direktors:T/c Mols ne tik straujie iz-augsmes rādītāji ir saistā-mi ar gada sākumā īstenoto nomnieku maiņu, un, kamēr iekārtojās jaunie nomnie-ki, atsevišķas iznomājamās platības ienākumus nene-sa. Otrs būtisks faktors ir Mola atrašanās vieta un tā orientēšanās galvenokārt uz autobraucējiem. Tajā ir daudz mazāk nejaušo pircē-ju. Tāpēc Mols vairāk nekā citi t/c izjuta Dienvidu til-ta celtniecības radīto satik-smes traucējumu negatīvās sekas. Cilvēki uz Molu dodas ar konkrētu vajadzību un vēlmi iepirkties tieši tur. To apliecina arī vidējā pirkuma rādītājs, kas Molam ir vis-augstākais starp LCM t/c.

Runājot par citiem LCM centriem, Dole, ņemot vērā tā specifiku, ir ar labiem efektivitātes rādītājiem. Visu Doles 3. stāvu aizņem mēbeļu tirgotāji, kam ne-pieciešamas lielas platības

preču izstādīšanai, bet kas uzrāda salīdzinoši mazāku apgrozījums uz 1 m2. No padomju laikiem Dole ir mantojusi plānojumu, kas nosaka augstu noliktavu platību īpatsvaru.

Galerija Centrs pēr n strādāja pirmo pilnu ga-du pēc paplašināšanas un sevi pilnībā pierādīja. 5. un 6. stāvā esošais SPA un sporta komplekss līdzīgi kā mēbeļu veikali Dolē pavelk kopējo efektivitātes rādī-tāju nedaudz uz leju. Tajā pašā laikā šādi pakalpojumi Galerijai Centrs palīdz at-šķirties no konkurentiem. Origo trumpis ir tā lieliskā atrašanās vieta. Ar gandrīz miljons apmeklējumiem ne-dēļā tas ir tirgus līderis un diez vai kāds to pārspēs.

Alfa nenoliedzami ir LCM veiksmes stāsts. Tās izaugs-mi un efektivitāti no biz-nesa viedokļa sekmējusi gan lieliskā atrašanās vieta — ērta nokļūšana gan ar sabiedrisko transportu, gan ar personīgo auto un no jeb-kura virziena. Arī plašais veikalu klāsts, kas šobrīd pārsniedz 200, ir viens no iemesliem, kādēļ pircēji ir iecienījuši tieši šo t/c.

Rīgā tuvākajos gados tiek plānoti vairāki apjomīgi t/c,tomēr uzskatu, ka ne visi no plānotajiem projektiem tiks īstenoti iecerētajā lai-kā un veidā. Riga Plaza un Alfas kino piebūve jau tiek

būvētas. Nākamgad būtu jāsāk Alfas kompleksa pa-plašināšana. Aizkavējusies ir Galerijas Patollo projekta īstenošana. Tiek runāts par 1 vai 2 Akropoles projektiem Rīgā. Vērienīgākais pro-

jekts būs Linstow plānotais Rīgas Tirdzniecības parks Babītes pag.

Ņemot vērā visas šīs iz-ziņotās ieceres un pašrei-zējo ekonomisko situāciju, pagaidām vēl grūti izdarīt

secinājumus par to, kas sa-gaida t/c tuvākajā nākotnē un cik efektīva būs jaun-pienācēju darbība, tomēr ir skaidrs, ka konkurence t/c starpā Rīgā arvien sa-asināsies.

D

Ani

ARSSšpmkNtts«anktvplkm

Skaitļi

Par perspektīvu nišu šobrīd uzskatu tirdzniecības centru attīstīšanu Latvijas reģionālajos centros, jo tā vēl ir salīdzinoši brīva, tā Mārcis Budļevskis, Linstow Center Management iznomāšanas un biznesa

Tēmas turpinājums no 15. lpp. S

Uziav

Iv

AtSdvv

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

Apgrozījums uz 1 m2 ir viens no zemākajiem.

Ārija Avota, t/c Sky&More vadītāja:T/c strādā nepilnu gadu. Pat labas ekonomiskās situācijas apstākļos t/c ir vajadzīgs 1—3 gadi, lai sasniegtu optimā-lo apgrozījumu. Sky&More ir tāda pati specifika kā su-permārketam SKY — klientu apjoms pieaug pakāpeniski, bet klients ir ļoti lojāls, un tā vidējais pirkums ir liels. Esam nišas centrs, tāpēc īs-ti tas nevar tikt salīdzināts ar citiem t/c, kuros lielāko apgrozījumu veido salīdzi-noši lētāki apģērbu veikali. Mums tādi nav plānoti.

NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS 17

, vieta, ērtības, nomnieki

LIELĀKIE LATVIJAS TIRDZNIECĪBAS CENTRIPēc neto apgrozījuma 2007.g. (milj. Ls)

Avots: Uzņēmumu sniegtie dati

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Tūkst. m249.3

0

20

30

40

50

60

70

80

90

10

Milj. Ls

Alfa Spice * DominaShopping

Origo Mols Galerijacentrs

Stockmann** Olympia GalerijaAZUR

Ostmala Vivocentrs

Sky andMore***

Tobago**** Baronacentrs

Dole Solo***** XL Sala

10.6

5.8

Iznomājamā platība, tūkst. m2 Apgrozījums, milj. Ls

* neskaitot mēbeļu un interjera centru

90.4

***** 2007.g. prognozētais apgroz.

** universālveikals

*** par darbības laiku no 2007.gada 29.marta

**** Rimi veikalā notika rekonstrukcija gada pirmajos divos mēnešos

77.3 53.4 50.9 42.3 41.9 34.6 25.6 23.1 21.3 20.1 14.6 14.3 12.9 12.2 12.0

Skaitļi

Sky&More

Barona centrs

Līderis Rīgā pēc apgrozīju-ma uz vienu iznomājamo kvadrātmetru.

Ģirts Grīnbergs, BPT Asset Management vadītājs Latvijā:Barona centra būtiskākās priekšrocības ir tā atrašanās vieta Rīgas pilsētas centrā, sasniedzamība un vieglā pie-ejamība tiem cilvēkiem, kas strādā un dzīvo šajā pilsētas daļā. Neapšaubāmi būtiski centra darbību ietekmē spē-

cīgs enkurnomnieks — liel-veikals Rimi.

Esam apmierināti ar mū-su pārvaldījumā esošo t/c darbību. Ir skaidras arī tās lietas, kas būtu uzlaboja-mas. Tās ir saistītas ar nom-nieku izvēli konkrētajā t/c un tā atbilstību vietai.

Industrija izjūt pārmai-ņas ekonomiskajā situācijā, kas izpaužas gan apgrozīju-ma, gan apmeklētāju skaita samazinājumā. Ir virkne mazāku objektu, lokālu t/c, kuriem šobrīd būtu jāveic dažādi uzlabojumi. Pēdējos piecos mēnešos pārdošanā ir parādījušies vairāki šādi objekti. Īpašnieki, kas sek-mīgi netiek galā, mēģina šos t/c realizēt.

a-ē

n-r e

a-

Domina Shopping

Apgrozījums uz vienu iz-nomājamo kvadrātmetru ir viens no zemākajiem.

Alans Remmelkors (Allan Remmelkoor), Domina Shopping vadītājs:Statistika ir viltīga padarī-šana. Patiešām, iznomājamā platība mūsu t/c ir 46 tūkst. m2, taču no tiem vairāk ne-kā 5200 m2 ir biroju telpas. No atlikušajām 40800 m2 ap-tuveni 1200 m2 tiek iznomā-ti dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nerada «tradicionālo» tirdzniecības apgrozījumu (bankas, pasta nodaļa u.c.), kā arī kazino, kura apgrozījums tāpat ne-tiek ņemts vērā. Tad mums vēl ir divi lieli klienti (Tro-pic Fitness un Dzintara bou-lings, abi nomā ap 1500 m2), kuru ikmēneša apgrozīju-mam mēs līdzi nesekojam.

Tādējādi neto iznomājamā platība tirdzniecības vaja-dzībām būtu 40800 m2, bet vidējie pārdošanas rādītāji uz 1 m2 sanāk 1460 lati gadā (plus PVN). Domina Shop-ping orientējas uz modes preču segmentu, kur mums ir visplašākais piedāvājums — vairāk nekā 70 veikalu, kas kopā aizņem 18000 m2 — tā ir mūsu stiprā puse un ar to mēs atšķiramies. Ie-priecina Prisma pārdošanas apjomu pieaugums.

Lielie t/c (Alfa, Domina, Spice) darbojas diezgan efektīvi. Arī tie t/c, kam ir noteikta specifika (Galerija Centrs, Origo), ilgtermiņā strādās labi. Daļa t/c Rīgā nav projektēti un plānoti ilgtermiņa darbībai.

Liels izaicinājums ir at-rast līdzsvaru starp mazo un lielo veikalu īpatsvaru. Māksla ir atrast līdzsvaru starp labi zināmiem zīmo-liem un jauniem koncep-tiem.

Taču pats būtiskākais ir redzējums, kā darboties ilg-termiņā.

Līderis Latvijā pēc apgro-zījuma uz vienu iznomā-jamo kvadrātmetru.

Baiba Ignaša, RIMI Latvia Tirdzniecības centru vadītājaTā pamatā ir veiksmīga vie-tas izvēle Liepājas pilsētas centrā, kā arī ērta piekļūša-na, pazemes autostāvvieta. Tas ir vienīgais t/c Liepājā ar pazemes autostāvvietu.

Lielā mērā efektivitāti nodrošina enkurnomnieks — RIMI hipermārkets (2/3 no t/c kopējā apgrozījuma).Tas šobrīd ir vienīgais RI-MI Liepājā.

Ostmala ieguva popula-ritāti pilsētnieku vidū, arī piedāvājot iespēju iepirk-

ties Liepājā vēl nebijušu zīmolu veikalos, piemēram, Seppala, TOPO centrs, Lā-čuks u.c.

Liepājnieki runā, ka Ost-mala ir vieta, kur vienmēr kaut kas notiek, un viņiem tas patīk. T/c ir kļuvis par izklaides un kultūras pasā-kumu norises vietu. Divas reizes gadā tiek organizētas kampaņas, kurām ir izglī-tojošs raksturs, Šāda veida kampaņas ir lieta, ar kuru Ostmala īpaši atšķiras no citiem t/c.

2007. gadā t/c notika mo-tivācijas kampaņa, kuras mērķis bija uzlabot pircē-ju apkalpošanas kvalitāti. Augstāki standarti būtu

jāpiemēro gan t/c, gan at-sevišķu nomnieku vizuālā izskata uzlabošanā, gan arī veikalu preču sortimenta daudzveidībā u.c.

Rīgā t/c joprojām diezgan ievērojami atšķiras no tiem, kas atrodas reģionos. To zināmā mērā nosaka fakts, ka reģionos patērētāju pie-prasījuma struktūra, kā arī prioritātes ir atšķirīgas. Vēl ir daudz darāmā tirdznie-cības centru kvalitātes un efektivitātes uzlabošanā, jo īpaši — reģionos.

Ostmala, LiepājāSpice

Uzrāda straujāko apgro-zījuma pieaugumu. Tam ir arī salīdzinoši augsts apgrozījuma rādītājs pret vienu kvadrātmetru.

Iveta Lāce, Spices direktore:

Apgrozījuma un apmeklē-tāju plūsmas palielinājumu Spicē skaidroju ar pēdējā ga-dā īstenotajām pārmaiņām veikalu klāstā, veiktajām in-vestīcijām tirdzniecības cen-

tra paplašināšanā un jauna mēbeļu un interjera centra atklāšanu pērnā gada no-vembrī.Pērn Spicē darbu uz-sāka nozīmīgi starptautisko apģērbu zīmoli, tostarp Zara un New Yorker, kuri raisī-juši papildu interesi Ņe-mot vērā realizēto attīstības koncepciju, Spice savā ziņā ir atšķirīgs t/c. Tas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā ar lielu attīstības potenciā-lu. Šogad plānojam padarīt arī ērtāku piebraukšanu t/c, atvērt restorānu, veikt atsevišķas izmaiņas veika-lu klāstā. Plānojam uzsākt biroju ēkas celtniecību, līdz ar to no t/c izaugsim par da-rījumu kompleksu.

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC 18 NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

C R

Mipnga

PvpvģggšBnkt«pbkplmns

Cenu samazinājums — līdz 15 %Jaunie projekti Potenciālo pircēju — gandrīz 30 tūkstoši

Par realitāti ir kļuvu-šas nozares speciā-listu prognozes par cenu samazinājumu jaunajos projektos un attīstītāju bankrota draudiem.

Šobrīd var runāt par cenas samazināšanās tendenci jau-najos projektos. Projektu at-tīstītāji gatavi dot atlaidi līdz pat 10 %. Arvien vairāk uz-ņēmēju to ir gatavi apliecināt oficiāli, — informē Ober Haus Real Estate. Pēc šīs kompāni-jas datiem būtiska cenu sa-mazināšana notikusi 25 — 30 % jauno projektu Rīgā. Vidējā cenu korekcija bijusi no 5 līdz 15 %, bet Jūrmalā — vidēji par 12.5 %.

Darījumu aktivitāte vēl jo-projām ir ļoti zema. Darīju-mi notiek, taču tikai ar tiem mājokļiem, kuriem ir būtiski samazināta cena, — norādīja Arco Real Estate Jauno pro-jektu nodaļas vadītāja Ieva Jansone. Attīstītāji daudzus projektus piedāvā par «ve-co» cenu, taču reāli darījumi notiek tikai tad, ja cena tiek nokaulēta. Turklāt pircēji pa-pildus vēl prasa atlaides, ar to attīstītājiem ir jārēķinās.

Grūtāk ekskluzīvajiemŠobrīd ir vairāk izteikta mā-jokļu diferenciācija, iezīmē-jas projektu klases. Nosacīti var izdalīt ekonomisko klasi (lielie masīvi mikrorajonos), ekonomisko klasi ar plusa zī-mi, kas gan ir ļoti stiepjams jēdziens. Tie ir mājokļi, ku-riem ir kaut kas vairāk nekā ekonomiskās klases analo-giem, bet to cena tuva ekono-

miskajai klasei. Projekti ar kaut ko izceļas, bet tie nevar būt ekskluzīvi, piemēram, atrašanās vietas dēļ. Un tad vēl ir augstvērtīgo (eksklu-zīvo) projektu piedāvājums, — sprieda I. Jansone.

Līdz pagājušā gada decem-brim nebija skaidra cena, pie kuras vispār varētu cerēt, ka kāds darījums notiks, ta-ču šobrīd to var prognozēt. Ekonomiskajā klasē tā būtu vidēji 1700 eiro/m2 (dzīvoklis ar apdari). Pārējos segmentos būtiski ir papildu faktori.

Reālais cenas samazinā-jums sanākot vidēji ap 15 %.

Pēc viņas vērtējuma, eks-kluzīvo mājokļu tirgus ir vi-sai piesātināts, ņemot vērā, ka maksātspējīgā publika, kas var maksāt no 2500 eiro/m2 un vairāk, ir ierobežota. Tā varbūt ir 10 – 15 % no vi-siem pircējiem. Šo projektu attīstītāji pašlaik varētu ciest visvairāk.

Pēc Nira fonda aprēķiniem, arvien jauno dzīvokļu tirgū novērojami divi cenu līme-ņi: attīstītāju un spekulantu prasītās summas. Vidējā cena svārstās no 1600 līdz 2600 ei-ro/m2 dzīvokļiem ar platību līdz 80 m2, un 1550 – 1900 eiro/m2 dzīvokļiem, kuru platība pārsniedz 80 m2.

Ēnas pār tirguNovērots, ka atsevišķi attīs-tītāji, pircējiem rezervējot dzīvokļus, prasīja vienu ce-nu, bet pašlaik, pabeidzot būvniecību, pie pirkšanas prasa lielāku summu. Tas nav tiesiski, bet attīstītāji to praktizē, — apliecināja Ieva Jansone. Tas liek domāt, ka varētu gaidīt tiesu darbus. At-tīstītājs ir sprukās, no vienas puses, bankas ir stingras un prasa saistību izpildi, bet no otras puses, potenciālo pircē-ju iemaksas nespēj segt visas

attīstītāja projekta izmaksas. Atliek vien lūgties klientiem piekrist jauniem cenu nosa-cījumiem vai arī varbūt būs jāizvēlas bankrotēt.

Ober Haus Real Estate pro-jektu nodaļas vadītāja Jeļe-na Koroļova tāpat akcentē-ja: «Vairāki attīstītāji izjūt spiedienu no kreditoru puses saistībā ar cenu samazināša-nas pasākumiem. Ja situā-cija turpinās attīstīties šādā virzienā, tas var radīt celt-niecības apstāšanos un dažu attīstītāju bankrotēšanu.»

Viņa pieļāvusi, ka nākotnē varētu veidoties jauno mā-jokļu deficīts, jo Rīgā pie-dāvājums nav pārāk plašs. Reaģējot uz cenu samazināša-nos jaunos projektos, pieaug pircēju aktivitāte.

I. Jansone domā, ka defi-cīts diez vai ir sagaidāms, jo patiešām projektu skaits ir kļuvis mazāks, toties ir lie-lāks kopējais vienību skaits. Drīzāk, samazinoties gatavo mājokļu piedāvājumam, va-rētu gaidīt, ka atgriezīsies prakse dzīvokļus pirkt vēl būvniecības stadijā. Šobrīd cilvēki pērk tikai dzīvokļus gatavās mājas, bet mājokļu rezervācija, kad projekts vēl ir tikai uz papīra, nenotiek.

«Saviem partneriem uz-sveram, ka ir jārēķinās, ka ēkas būs jābūvē par saviem resursiem, naudas plūsmu nodrošināt ar rezervācijām būs ļoti grūti. Attīstītājiem ir jāmeklē jauni finansējuma avoti,» teica I. Jansone.

Apstiprinās tendence, ka mājokļus arvien vairāk pērk ar pabeigtu apdari. Agrāk proporcija, kas vēlējās pirkt pabeigtus dzīvokļus un mā-jokļus ar daļēju apdari, bija 50/50, šobrīd spēcīgs pārsvars ir par labu pilnībā pabeig-tiem mājokļiem. Kredītu jau tāpat ir visai grūti dabūt,

bet, ja tiks pirkts dzīvoklis bez apdares, tā vērtība būs zemāka, jārēķinās ar pašu ieguldījumiem pabeigšanai. Tas motivē izvēlēties gatavu produktu, — viņa pauda.

Vēlas pirkt«Vēl joprojām dzīvojamais fonds ir nepietiekams, taču pašlaik atļauties uzlabot dzī-ves apstākļus, nopērkot jaunu mājokli, var retais. Iedzīvo-tāju maksātspēja pēdējā lai-kā tiešām ir samazinājusies. Visā ekonomikā ir vērojama lejupslīde. Lai runātu par pie-prasījuma puses aktivizēša-nu, jārunā par valsts palīdzī-bu jeb atbalstu, ļoti būtiska ir banku kreditēšanas politika,» uzskata I. Jansone.

Tomēr tirgus potenciāls nav izsmelts. Hansabankas pasū-tītajā pētījumā secināts, ka arvien ir cilvēki, kas tuvākajā laikā plāno pirkt mājokli (15.6 % no 2042 respondentiem, kas aptaujāti šā gada februārī un martā). Vēlme iegādāties īpa-šumu ir arī tiem cilvēkiem, kam mājoklis jau ir. Lielākā daļa vēlas un spēj iegādāties dzīvokli otrreizējā tirgū.

Iegādāties dzīvokli jaunuz-celtā mājā plāno 8 % (jeb 27.5 tūkst. iedzīvotāju). Bankas eksperti uzskata, ka šis ir ie-vērojams skaitlis, kas uzrāda tirgus potenciālu. No tiem ap-taujātajiem, kas plāno iegādā-ties dzīvokli jaunuzceltā mājā, 86 % ir Rīgā vai Rīgas rajonā mītošie. 8 % ir vidzemnieki.

Piedāvājumā projektiNira fonda speciālisti atzīmē, ka aktivizējusies pašu projek-tu tirdzniecība. To pircēji va-rētu iegūt aptuveni 2 gadus, kas nepieciešami projekta izstrādei un saskaņošanai.

Tomēr nereti projekti tiek uztverti kā apgrūtinājums zemes gabalam, nevis kā pie-

vienotā vērtība, — pauda I. Jansone.

Patiešām attīstītāji mas-veidā atsakās no projektu realizācijas. Tie, kas turpina strādāt, ir nozares profesio-nāļi, uzņēmumi ar pieredzi un

lielās investīciju kompānijas. Vinnētāji ir tie attīstītāji, kuru projekti ir tālākā attīstības stadijā. Ja attīstītāji spēj būt «elastīgi», samazināt cenu adekvāti tirgus situācijai, da-rījumi notiekot, — viņa teic.

Ingrīda Drazdovska

ingrida@db.lv 67084452

Skaitļi

PIEDĀVĀJUMSJauno dzīvokļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem

*Prognozes

10.89.7

6.8

11.3

4.4

11.29.4 8.8

7.6

4.1

8.87.5

8.6 8.0

3.7

Viļņa Rīga Tallina Varšava Kijeva

2006.g. 2007.g. 2008.g.*

Avots: Ober Haus Real Estate

APTAUJAKo plāno iegādāties?

Avots: Hansabanka/Data Serviss pētījums Kreditēšanas tirgus kapacitātes pētījums 2008

24.615.5

10.7

10.5

9.4

8.1

3.0

27.7

Sērijveida dzīvokli otrreizējā tirgū

Jaunu māju (būvēt māju)

Nestandarta dzīvokli otrreizējā tirgū

Privātmāju otrreizējā tirgū

Zemi

Dzīvokli jaunuzceltā mājā

Cits

Grūti pateikt

JAUNIE DZĪVOKĻISadalījums Rīgā, % no kopējā dzīvokļuskaita

Avots: Ober Haus Real Estate

Centrs

* Citi, % no kopējā

11Purvciems

8Pārdaugava

8Imanta

5Mežciems

5Ziepniekkalns

23Citi*

23Pļavnieki

16

MežaparksDzirciemsIļģuciemsJuglaCiti

3211

15

Dzīvokļu cenas jaunajos projektos

Mikrorajons platība minimālā vidējā maksimālā m2 cena cena cena eiro/m2* eiro/m2* eiro/m2*

Sarkandaugava <80 1500 2100 2300

>80 1400 1800 2000

Teika <80 2000 2400 2600

>80 1660 1900 2500

Jugla <80 1600 1800 2100

>80 1500 1700 2000

Mežciems <80 1400 1600 1800

>80 1350 1550 1750

Purvciems <80 1600 2000 2300

>80 1450 1700 2000

Pļavnieki <80 1600 1800 2300

>80 1500 1700 2250

Ķengarags <80 1550 1800 2200

>80 1500 1750 2000

Ziepniekkalns <80 1600 2150 2300

>80 1500 1800 2000

Āgenskalns <80 2000 2300 2500

>80 1700 1900 2200

Imanta <80 2300 2600 3100

>80 1700 1900 2300

Zolitūde <80 1700 2100 2500

>80 1600 1800 2100

* DZĪVOKĻI AR PILNU APDARI. TABULĀ NAV IEKĻAUTI GADĪJUMI, KAD PĀRDEVĒJI GATAVI

CENU SAMAZINĀT PAR 30 – 50 %, LAI DZĪVOKLI PĀRDOTU UN NOKĀRTOTU SAVAS SAISTĪBAS

AR KREDĪTIESTĀDĒM. AVOTS: NIRA FONDS

Bišumuiža ir viens no nedaudzajiem projektiem, kura attīstītāji oficiāli paziņojuši par cenu samazinājumu. Lielākoties atlaides un dažādi papildlabumi pircējiem tiek piedāvāti individuālajās tikšanās reizēs. FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

m

R R

Rvtšp

RvGsmiž(un–

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS 19

Cerības nopelnīt jauno projektu tirgū vēl nezaudē Reģionos Kurzemē jauno projektu realizācija apsīkst

Mājokļu tirgū Kurzemē ir iestājusies ilgstoša pauze pēc straujas attīstības nekustamo īpašumu tir-gū, atzīst jauno projektu attīstītāji.

Pārdošanā joprojām ir dzī-vokļi 2006. un 2007. gadā eks-pluatācijā nodotajās ēkās, vairākos projektos visā re-ģionā ēku vietā tirgo grunts-gabalus. Daži projekti, iz-gājuši sabiedrisko apsprie-šanu, palikuši neattīstīti. Būvniecības tempi samazi-nājušies, cenām ir tendence kristies, kaut projektu īs-tenotāji to atzīst nelabprāt. «Tirgū ir iestājusies ilgstoša pauze. Galvenie iemesli ir banku politika hipotekāro kredītu izsniegšanā tikai pēc legālajiem ienākumiem, liela loma ir mediju ietek-mei, nekustamo īpašumu ce-nu kāpumu un kritumu ap-spriedēm, kas cilvēkos rada

apjukumu un sajūtu, ka la-bāk ir nogaidīt un redzēt tir-gus tendences — pirkt vēlāk, ja nu cenas kritīs!» uzskata SIA Īpašumu nomas serviss pārdošanas un nomas da-ļas vadītāja Dana Džeriņa. Pauze nekustamo īpašumu tirgū esot atbilstoša šā brī-ža situācijai valstī kopumā, nākotnē, cer D. Džeriņa, tur-pinās augt klientu prasības pēc kvalitatīva celtniecības gala produkta ar vēlmi uz-labot savas dzīves kvalitāti, par ko būs gatavība arī atbil-stoši maksāt.

Aktīvākā — LiepājaPērn vairāki jauni projekti realizēti tikai Liepājā un Liepājas rajonā. Liepājā eks-pluatācijā pieņemtas 12 divu un vairākdzīvokļu mājas, ko-pumā ieguldot 3.56 milj. latu. 2008. gadā Liepājā ekspluatā-cijā nodotas divas jaunbūvē-tas dzīvojamās mājas topo-

šajā kvartālā Rietumkrasts, kā arī trīs rekonstruētas dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas. Būvniecības procesā ir četri daudzdzīvokļu namu projekti.

Liepājas rajonā pērn eks-pluatācijā nodota trīsstāvu dzīvojamā ēka Aizputē, sa-vukārt šogad topošajā pri-vātmāju ciematā Skujiņas ekspluatācijā nodotas trīs ēkas no iecerētā 50 namu ciemata. Būvniecība notiek arī ciematā Augustmuižas Ozoli Liepājas rajona Grobi-ņā, kur trīs mājas ir nodotas ekspluatācijā, divām tiek gatavota dokumentācija mā-ju nodošanai ekspluatācijā, pārējās sešas ir celtniecības stadijā.

Ventspils pilsētā 2007. g. un 2008.g. būvniecības stadijā neatrodas neviena daudzdzīvokļu māja, kā arī šajos gados ekspluatācijā nav pieņemta neviena šāda

ēka, Db informēja Būvniecī-bas administratīvās inspek-cijas vadītāja Ingrīda Ek-lone. Kuldīgā ir tikai viens projekts — šā gada aprīlī ekspluatācijā nodotais Kul-dīgas pilsētas pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamais nams, kas tapis par pašval-dības un valsts līdzekļiem. Kuldīgas rajona Rendā (SIA RPK Grupa) notiek komuni-kāciju ierīkošana plānotajā privātmāju ciemata terito-rijā. Saldū iecerētā septiņu privātmāju kompleksā būv-niecības procesā ir piecas privātmājas, ko realizē SIA Veides nami. Te izbūvēta jau-na iela, izveidots dziļurbums un pievilkta gāze. Demo ēka būšot gatava pēc aptuve-ni trim mēnešiem, kad arī sāksies projekta virzīšana tirgū.

Cenas krītSaldus projekts Veides nams, ko Db pērn atzina par vienu no veiksmīgākajiem jauna-

jiem projektiem novadā gan pēc kvalitātes, gan pēc rea-lizēto dzīvokļu skaita, vēl nepārdotajiem 8 dzīvokļiem (no 63) cenu pazeminājis par aptuveni 3 %, sākotnēji so-lot daļēju, bet šobrīd – pilnu apdari. «Pērn nogaidījām, cerot uz situācijas stabilizē-šanos, bet šogad esam atsā-kuši dzīvokļu pārdošanu,» Db informēja SIA Veides nami valdes priekšsēdētājs Viesturs Gaušis. Cena Sal-dus projektā pašreiz ir 630 – 670 Ls/m2 (ar PVN). Ce-nu pazemināšanu atzīst arī Skujiņu ciemata attīstītāji, gan nenosaucot konkrētus skaitļus. Sludinājumos pie-dāvātā cena ir, sākot no 95 000 Ls, piedāvājot gan pilnu, gan daļēju apdari. «Piedāvājam iegādāties arī zemesgabalus, kā arī būvējam mājas pēc klienta izvēlēta projekta,» Db informēja ciemata attīs-tītāja, SIA Sils nekustamie īpašumi Liepājas biroja va-dītāja Jana Purmale.

Augustmuižas ozolos (Pro-jekta attīstītājs SIA Ālande 1) ir noslēgts viens pirkuma līgums, pamatcena nav mai-nījusies, tomēr trīs mājas tiek piedāvātas par akcijas cenu, tiek piedāvāts iegādā-ties īpašumus šā brīža celt-niecības stadijā — ar pilnu vai daļēju apdari. Cena nav kritusies Aizputē, kur pērn tika uzbūvēta trīsstāvu ēka ar 32 dzīvokļiem platībā no 38 m2 līdz 105 m2. Projektā ir pat dzīvokļi ar ziemas dārzu. Teritorijā ir autostāvvietas, īpašuma cenā iekļauta arī saimniecības telpa pagraba stāvā. No sākotnējiem 420 Ls/m2 tagad tā pieaugusi līdz 540 Ls/m2. Arī pērnā gada ekskluzīvākajā piedā-vājumā Liepājā — Vītolu namā, salīdzinājumā ar sā-kotnējo piedāvājumu cena ir augusi, šobrīd cena ir 1250 Ls/m2 (ar daļēju apdari), brīvi ir tikai 3 dzīvokļi.

Vēsma Lēvaldedb@e-liepaja.lv 3480272

s. u s t

u a-

ā

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

S

Skaitļi 2008. gadā ekspluatācijā pieņemtās daudzdzīvokļu mājas Kurzemē

Adrese dzīvokļu pasūtītājs rekonstrukcija Nosauktā skaits vai jaunbūve cena

Liepājā, Rietumkrasts 1 18 SIA Rietumu krasts jaunbūve no 1005,- Ls/m2

(4stāvi)

Liepājā, Rietumkrasts 2 24 SIA Rietumu krasts jaunbūve no 1005,- Ls/m2

(4stāvi)

Liepājā, Kroņu 17 16 SIA Būvniecības rekonstrukcija No 940 Ls/m2

(5stāvi) projektu serviss

Liepājā, Barona 8 8 SIA Latvilla rekonstrukcija 950 – 1050 Ls/m2

(1.kārtā darbi veikti

3stāvos, ēka 5stāvu)

Liepājā, Kuldīgas 60 SIA Komunālā pārvalde rekonstrukcija -

34 (2.kārta darbi veikti

4stāvos, ēka 5.stāvu)

Aizputē, Jelgavas ielā 15A 32 SIA Baltic Finance Invest jaunbūve 540 Ls/m2 „Aizpute”

(3 stāvi)

Kuldīgā, Rātskunga iela 2 44 Kuldīgas pilsētas dome jaunbūve -

AVOTS: PAŠVALDĪBU BŪVVALDES, KOMPĀNIJU SNIEGTĀ INFORMĀCIJA

Lai aktivizētu jaunā projekta Rietumu Krasts dzīvokļu tirdzniecību, SIA Rietumu krasts mainījis sākotnējo koncepciju un piedāvā dzīvokļus ar pilnu apdari. VĒSMA LĒVALDE, DB

Rēzeknē tikai pavisam nesen iesākti pāris jauno projektu Reģionos Rēzeknē jaunas daudzdzīvokļu mājas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem

Rēzeknē jaunas daudzdzī-vokļu mājas iepriekš fak-tiski netika būvētas, taču šogad ir uzsākti pāris jauni projekti.

Rēzeknes pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieks Imants Gaiduļs stāsta, ka pērn uz-sākta jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība Brīvības ielā 15 (pasūtītājs – SIA Re-žica), Atbrīvošanas alejā 83 a (pasūtītājs – SIA Rall), kā arī uzsākta projektēšana Zem-nieku ielā 59 a (pasūtītājs – SIA Elters).

«Pagājušā gada sākumā pilsētā veikta nepabeigtas 36 dzīvokļu mājas renovācija (īpašnieks SIA Rembel), taču tas pēdējo gadu laikā arī bija vienīgais ekspluatācijā nodo-tais daudzdzīvokļu objekts. Runājot par citām aktivitā-tēm, jāsaka, ka tikai šogad ir uzsākti jauni projekti – SIA Rall uzsāka būvniecību un jau gada beigās plāno nodot ekspluatācijā četru stāvu ēku. SIA Elters plānotā jaunas piecstāvu dzīvojamās ēkas būvniecība pagaidām vēl nav uzsākta, taču darbus sāka SIA

Režica – četru stāvu darījumu ēka ar dzīvojamajām telpām (apmēram 15 dzīvokļiem). Tie šobrīd ir vienīgie jaunie projekti un pagaidām nav dzirdams, ka būtu plānota jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība. Tajā pašā laikā katru gadu ekspluatācijā tiek nodotas apmēram 20 privāt-mājas,» saka I. Gaiduļs.

Šogad vietējais uzņēmums SIA Rall uzsāka pilnīgi jaunas 11 dzīvokļu mājas būvniecību. «Tā kā jaunajā ēkā atradīsies tikai 11 dzīvokļi, līdz ar to tā nav paredzēta plašai dzīvokļu tirdzniecībai. Var pat teikt, ka domubiedru pulciņš ir iz-teicis vēlmi apvienoties zem vienas mājas jumta, un tā tapa šis projekts. Iespējams, ka nākamgad, ja būs piepra-sījums, varētu uzbūvēt vēl dažas līdzīgas daudzdzīvokļu

mājas – dzīvokļu platības 50 – 90 m2, taču tās neatradīsies pašā pilsētas centrā,» stāsta SIA Rall valdes loceklis Ar-nolds Laizāns.

Nekustamo īpašumu firmas B&B struktūra direktore Olga Bartaševiča atzīst, ka pašlaik piedāvājums nedaudz pār-sniedz pieprasījumu. «Tirgū nonākuši tie dzīvokļi, kuru īpašnieki vēl cerēja uz lielu cenu pieaugumu. Tomēr ko-pumā pieprasījums un piedā-vājums ir apmēram vienādi. Perspektīvā, ja tiks būvētas jaunas daudzdzīvokļu dzīvo-jamās mājas, tad jārēķinās ar cenu ap 1000 Ls/m2. Tāpēc reāli var plānot, ka tiks uz-būvētas tikai dažas daudzdzī-vokļu mājas. Taču daudz kas būs atkarīgs no turpmākās banku politikas hipotekārās kreditēšanas jautājumos, kā arī no ekonomiskās situācijas reģionā,» uzskata O. Barta-ševiča.

Aleksandrs Eiduksa.eiduks@microlines.lv

SIA Rall jau līdz šī gada beigām plāno pabeigt 11 dzīvokļu mājas būvniecību. FOTO: A. EIDUKS

Fakti

Projektētājs: Arhitektu Mangulsonu birojs

Pasūtītājs un arī būvdarbu veicējs: SIA Rall

Investīcijas: ap 1 milj. Ls.

Projekts paredz četru

stāvu dzīvojamās mājas būv-

niecību, kurā būs 11 dzīvokļi.

Platība: 100 - 120 m2, 168 m2

Apdare: daļēja

Cena: 650 Ls/m2 , taču var

pieaugt.

Apsaimniekošana: SIA RallAVOTS: SIA RALL

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

Ar katru gadu precē-ties gribētāju skaits palielinās un līdz ar to arī kāzu aģentūru ap-grozījums.

Kāzu rīkošana daudziem aso-ciējas ar skaistu ideju realizē-šanu dzīvē ar lielas naudas palīdzību. Tas, iespējams, ir priekšstats, kas gūts, patei-coties salkanajām amerikāņu filmām, taču, kad jāsaskaras ar realitāti, tad fotogrāfu, mū-ziķu, vietas, vedēju, floristu u.c. blakus personāžu meklē-šana un piesaistīšana drīzāk līdzinās darbam ogļraktuvē. Galu galā rezultātam vien-mēr ir jābūt nevainojamam, lai jaunajam pārim un kāzu viesiem šī diena būtu pati skaistākā.

Ziedi ledus vāzēs «Arvien vairāk cilvēki dod priekšroku precēties baz-nīcās, pie jūras, pilīs, pils parkos vai sev mīļās vietās. Retāk tie ir viesu nami, bet dzimtsarakstu nodaļās pre-cinieku skaits arvien sarūk,» stāsta SIA Kāzu aģentūras

direktore Dace Miezīte. Pro-tams, līdz ar vietas izvēli un tās «ekskluzivitāti» pieaug arī izmaksas un bieži vien lie-la daļa naudas tiek izdota par viesu namiem, kuros izguldīt viesus, tādējādi ieekonomē-jot uz dažādām atrakcijām. «Ir cilvēki, kuriem prioritā-te ir viesu nams, kurā kāzu viesiem būtu katram savs numuriņš, tajā pašā laikā vi-ņu līdzekļi kāzu rīkošanai ir ierobežoti.

Šādos gadījumos es iesa-ku izvēlēties lētāku viesu namu, lai varētu sagatavot kāzām kvalitatīvas izklai-des pēc laulību ceremonijas, galu galā kāzinieki jau nav ieradušies gulēt.» Vidēji SIA Kāzu aģentūras prak-sē ir trīs izmaksas grupas, pagājušajā gadā visbiežāk cilvēki izvēlējās rīkot kā-zas aptuveni par 10 līdz 15 tūkst. Ls, šogad izmaksas ir augušas un vidēja līmeņa kāzas patukšo kabatas par 15 līdz 20 tūkst. Ls. Taču ir cilvēki, kas izvēlas lētākus vai dārgākus variantus, kas attiecīgi izmaksā vai nu 5 līdz 8 tūkst. Ls, vai arī 40 līdz 50 tūkst. Ls. «Ja cilvēki rīko dārgas kāzas, tad tā ir iespēja arī man izpausties, mazliet pasapņot. Mums kāzās ir bijušas ziedu vāzes

no ledus, viesmīļi nevis no pils restorāna, bet gan pro-fesionāļi no ekskluzīviem restorāniem, kas kāzās sa-liedējas kā vienota koman-da, un mūziķi, protams, ir paši slavenākie.»

Vairs nekādu fotosalonuViena no tendencēm, ko novē-rojusi Dace Miezīte, ir tāda, ka cilvēki arvien vairāk atsa-kās no tradīcijām un vedēju pienākumiem. «Vedēji vairs nevēlas uzņemties visu atbil-dību un organizēšanu, viņi vēlas paši izbaudīt kāzas,» skaidro D. Miezīte. Atnākot pie kāzu rīkotājiem, ierasta ir situācija, kad jaunais pāris skaidri izdomājis, ko savās kāzās negrib, un pēdējā lai-kā nākas dzirdēt vēlmi pēc kāzām ārzemnieku stilā – ne-kādas līgavu izpirkšanas, ne-kādas uzspēlētības ar salka-nu vārdu pilniem dzejoļiem, ābolā košanas, amatu dalīša-nas vai fotosalonu. «Tagad šīs tradīcijas kļuvušas mazāk po-pulāras vai pat nepieprasītas, dažām, piemēram, līgavas iz-pirkšanai vai mičošanai mēs izklāstām savu koncepciju, un tad cilvēki piekrīt. Ja kā-dam no preciniekiem vai jau abiem ir bērni, tad atsakās arī no šķīvju plēšanas. Šo-gad neviens nav prasījis arī

fotosalonu, kas bija populārs pirms kādiem 4 vai 5 gadiem, jo izdevīgāk ir ņemt profesio-nālu fotogrāfu, kas bieži vien sanāk arī lētāk, jo fotosalona pakalpojumi izmaksā vidēji 50 Ls. Cilvēki vēlas, lai kāzas ir dabiskas, lai var izturēties brīvi, nepiespiesti.»

Citi novērojumi ir SIA Dy-namic Bond līdzīpašniecei Līgai Pastorei-Kviesei, kuras pieredzē pagaidām vēl ir tikai dažas kāzas, taču visās, ja abi precas pirmo reizi, jaunais pāris vēlas izbaudīt kāzu tra-dīciju burvību. «Vienas kāzas mums tagad būs augustā, kur abiem ir jau pieauguši bērni, līdz ar to viņi vēlējās, lai uzdevumus, ko tradicio-nāli izpilda jaunais pāris, izpildītu viņu bērni,» stāsta L. Pastore-Kviese. Tāds ne-tradicionālāks piedāvājums ir rīkot kāzas sportiskā garā, bijušas pat nakts trasītes. Viens no pēdējiem jaunā pā-ra uzstādītajiem tabu bijis pušķa mešana, jo pēc latviešu tradīcijām tas nozīmējot sa-vas laimes aizmešanu.

Ne tikai skaists biznessRunājot par konkurenci, lai arī pēdējo gadu laikā kāzu or-ganizēšanu piedāvā daudzas aģentūras un arī pašdarb-nieki, gan D. Miezīte, gan L. Pastore-Kviese atzīst, ka īpa-šu konkurenci izjust nevar. «Darba pietiek visiem,» saka L. Pastore-Kviese. Daudzām aģentūrām raksturīga ātra parādīšanās un tikpat ātra nozušana no kāzu rīkotāju skatuves, jo sākotnēji bizness šķiet skaists, bet daudziem nav izpratnes par milzīgo dar-bu, kas tajā jāiegulda. «Nav neviena, kas rīkotu gadā tik daudz kāzu, cik mūsu uzņē-mums (vidēji 30 līdz 40),» saka D. Miezīte. Viena daļa tirgus spēlētāju nodarbojas ar dažā-du pasākumu rīkošanu, pie-mēram, SIA Dynamic Bond, kas arī palīdz noturēties un piesaistīt lielāku klientūru. Kā atzina L. Pastore-Kvie-se, SIA Dynamic Bond rīko-to kāzu izmaksas vidēji ir 2 tūkst. Ls.

20

L K

Aptjrt

Ījrkkpagvk2ckjp

P«ntpltk4BsaaļnnnpkjājašlO

Vivp«lkubi

sndpkjkpnppkmvnsnvkvmjmBpatt

r

Kāzu aģentūrām darba netrūkstKāzu rīkošana Jaunais pāris arvien biežāk izvēlas kāzu aģentūru palīdzību

LAULĪBUBIZNESS

Diāna Golovko

diana.golovko@db.lv 67504138

Dace Miezīte: «Ja cilvēki rīko dārgas kāzas, tad tā ir iespēja arī man izpausties, mazliet pasapņot.»FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

Zvaniet, sūtiet e-pastu!

ivarsm@db.lv

tālrunis: 67084451

Db pielikumu

redaktors

Ivars Motivāns

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

s m, o-n a i s s

y-i s i i s

a-s

ā, i

s, o-s, a e-s

ā, s. ā-s u a-

i r-s

b-L. a-r. a

m a a u s

m r-v k ē-a s

ā-e-d, n

u. e-o-2

Līgavas kleitu īre drīzumā varētu izkonkurēt pirkšanu

LAULĪBU BIZNESS 21 Kāzu kleitas Jo vairāk salonu, jo dažādākas kleitu cenas

Arī kāzu kleitu cenas kā-pušas, taču pieprasījumu tas neietekmē. Cilvēkiem joprojām ir paradums rīkot kāzas, kurās līgava tērpta savā sapņu kleitā.

Īrēt vai pirkt? Mūžvecais jautājums, ko uzdod sev kat-ra otrā līgava, gatavojoties kāzām. Kamēr vienas apcer kleitas tālāko praktisko kal-pošanu, otras sapņainām acīm domā, kā saglabāt lī-gavas kleitu meitu kāzām vai vismaz kā relikviju, kas kalpotu par pierādījumu tālā 21.gs. sākuma modes tenden-cēm. Kā atzīst vairāki kāzu kleitu saloni, pašlaik Latvi-jā virsroku gūst kāzu kleitu pirkšana.

Pirms pērc – padomā!«Interesanti, ka blakusvalstīs novērojama pilnīgi pretēja si-tuācija kā Latvijā: pie mums pirkšana sastāda aptuveni 70 līdz 80%, bet, piemēram, Lie-tuvā 80 līdz 90% jauno līgavu kleitu izvēlas īrēt,» stāsta SIA 4uor seasons direktore Olga Bērziņa. Iespējams, drīzumā situācija varētu mainīties, kā atzīmē O. Bērziņa, sākotnēji arī pie kaimiņiem lielākā da-ļa izvēlējās pirkt kleitas. «Ap nākamo gadu Latvijā pirkša-na un īrēšana varētu izlīdzi-nāties vai arī īrēšana varētu pāraugt pirkšanu. Pēdējā lai-kā pirktspēja pazeminājusies, jāskatās arī tīri praktiski, vai jaunajam pārim ir nepiecie-šami tik lieli ieguldījumi (500 līdz 1000 Ls) par kleitu,» saka O. Bērziņa.

SIA 7. Avēnija direktore Velga Bremze kāzu kleitu iegādē un īrēšanā izdala di-vas auditorijas: «Latvietes parasti vadās pēc domas «Mans būs mans» un izvē-las kleitas pirkt, savukārt krievietes ir drosmīgākas un lielākoties kleitas īrē, bet kopumā tas ir pēc katras ieskatiem.»

Var gadīties, ka kleita skaista, bet kāda detaļa īsti nepatīk vai neder un jāiz-dara kādi labojumi, tad, protams, nekas cits neatliek kā kleitas iegāde. Dažkārt jaunās līgavas, iegādājoties kāzu kleitu, apsver to tālāko praktisko pielietojumu – vai nākotnē varēs, piemēram, pāršūt korseti, lai tā kal-potu kā skaists izejamais krekliņš. «Bieži ir tā, ka meitene kleitu nopērk, bet vēlāk zvana un prasa, vai nevar mums to nodot komi-sijā. Mēs ar šādām lietām nenodarbojamies. Un tad vēl ir kategorija meiteņu, kas plāno kleitas atstāt sa-vām meitām. Šādos gadīju-mos es jautāju: «Bet kāpēc jūs tagad neprecaties mam-mas kāzu kleitā?»» stāsta V. Bremze. Taču O. Bērziņas pieredzē bijis, kad meitene atnāk ar mammas kāzu klei-tas auduma gabalu un lūdz to iešūt arī savā kleitā.

Pretēji O. Bērziņas novē-rojumiem, V. Bremze atzī-

mē, ka kādreiz arī pie mums dominēja kleitu īrēšana un tagad situācija ir visai vienlīdzīga vai arī pirkšana kļuvusi populārāka. «Tagad finansiālais stāvoklis cilvē-kiem ir stipri uzlabojies un viņi var atļauties kleitu arī nopirkt,» saka V. Bremze.

Nebaidās arī jaunieTas, cik bieži var izsniegt kleitu īrēšanā, atkarīgs no kleitas kvalitātes, gadās, ka kleita lietojama tikai vien-reiz. Līdz ar kvalitāti mai-nās arī īres izmaksas. Tiesa, apskatot kāzu kleitu salonu piedāvājumus, redzams, ka cenas gan īrei, gan pirkšanai ir ļoti atšķirīgas. Kleitas var izīrēt gan vidēji par 100 līdz 150 Ls, gan par 400 Ls, savu-kārt iegādāties var amplitū-dā no 150 līdz pat vairākiem tūkstošiem, vidēji Latvijā izvēloties kleitas iegādāties par 400 līdz 600 Ls. «Ir atse-višķi aksesuāri, ko es iesaku īrēt, nevis pirkt, piemēram, apakšsvārki, kuri vēlāk reti kurai noderēs, ja noderēs vispār,» saka V. Bremze.

Cenu atšķirības var skaid-rot ar pieaugošo konkuren-ci, kas ar katru gadu kļūst arvien sīvāka. «Izdzīvos tie saloni, kuri spēs piedāvāt kvalitatīvas laba auduma, oriģinālas kleitas, kas spēs nodrošināt labu servisu un par pieņemamu naudu,» saka O. Bērziņa.

Meklē ārzemēsJoprojām daļa jauno līgavu izvēlas doties kleitas mek-lējumos uz ārzemēm vai arī meklēt ar interneta palīdzī-bu, taču pēdējā jāņem vērā risks, ka iegūtā kleita neat-bildīs skaistajai internetā ievietotajai bildei, rezultā-tā nāksies tāpat pārmaksāt par kleitas labošanu, ja tādu vispār varēs veikt. Latvijā, kā atzina O. Bērziņa, kleitu cenas šogad vidēji kāpušas par 15%, taču, tā kā cilvēki kāzām naudu īpaši nežēlo, šis kāpums nav kopumā iz-mainījis pieprasījumu.

Nebaidās arī jaunieNeskatoties uz pieaugošo konkurenci, jūnijā aktīvu darbību uzsāks jauns kāzu salons SIA Black&Blonde, kas centīsies izcelties ar jau-na dizaina kāzu kleitām. «Mēs esam pirmais kāzu kleitu salons, kas piedāvās kleitas no angļu dizainera Chirs Christodoulou, piede-vām mēs iziesim uz servisu. Mūsu salonā meitenes tiks apkalpotas pēc pieraksta, jo mēs vēlamies, lai katra mei-tene varētu saņemt indivi-duālu pieeju un sajūtu, ka kleita patiesi domāta viņai,» stāsta SIA Black&Blonde valdes locekle Maruta Muiž-niece. Nākotnē uzņēmuma mērķis ir paplašināt savu darbību, pildot arī kāzu or-ganizatoru funkcijas.

Diāna GolovkoDiāna.golovko@db.lv ☎ 67504138

Olga Bērziņa: «Kleitu īre drīzumā varētu kļūt populārāka par pirkšanu.»FOTO: VITĀLIJS STĪPNIEKS, DB

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

MANS BIZNESS

22

355 000 tik cūku Latvijā bija pagājušā gada nogalē.

AVOTS: BNS

Skaitlis Zvaniet, sūtiet e-pastu!

ivarsm@db.lv

tālrunis: 67084451

Db pielikumu

redaktors

Ivars Motivāns

ZDS

Z

s

d

D

p

vD

L

p

D

Par sviestmaizes cenu Latgalē nAr viņiem lepojas SIA Latgales guļbūve domā iet tālāk par Latviju

«Paplašināties do-mājam, tikai vēl nav skaidrības, kurā virzienā. Noteikti centīsimies reali-zēt kādu projektu ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu.»

Tā stāsta SIA Latgales guļ-būve īpašnieki Ēriks Ur-bāns un Imants Tretjuks. Viņi šim biznesam pievēr-sušies pirms trim gadiem, bet praktiski ražošana no-tiekot vien tikai otro ga-du.

Liela pieredzeAbiem jau vairāk nekā 15 gadus bijis katram savs biz-ness.

«Zāģēt bija apnicis, gribē-jās ko jaunu. Pie guļbūvēm nonācām, jo ar koku ir liela pieredze, kā arī patika vir-potā guļbūve, jo ar rokām taisīto negribējām,» stāsta Ē.Urbāns. Virpotās guļbū-ves koks no ar rokām taisītā atšķiroties ar to, ka abi gali tam ir ar pilnīgi vienādu diametru.

«Kokus iepērkam ar no-teiktu baļķu diametru, jo, virpojot resnu baļķi uz tie-vu, mēs neizdzīvosim,» no-rāda Ē.Urbāns.

Ar apdari vairākUzņēmums strādā ar mitro koku. Starp mitro un sauso guļbūvi esot liela atšķirība. «Mitrā guļbūve ir novir-pots zaļš koks, ja kāds līku-miņš, tas izliecas. Savukārt sausās vairs nekalst, nosē-šanās ir minimāla,» stāsta uzņēmēji.

Guļbūves mūžs esot at-karīgs no saimnieka. «Par koku ir jārūpējas, jākrāso. Koksni vairāk bojā gan lie-tus, gan saules stari,» tā Ē.Urbāns.

Uzņēmēji sevi gandrīz nereklamējot, jo uzskata, ka labākā reklāma ir viņu klienti.

Š o b r ī d u z ņ ē m u m a m darbs ir nodrošināts pusga-du uz priekšu, bet nākotnē

domāts vairāk veikt apda-res darbus, ar kuriem arī vairāk varot nopelnīt.

Latgalē nav lēti«Dažreiz traucē tas, ka rīdzi-niekiem bieži ir uzskats, ka viss, kas ir Latgalē, pārdo-dams par sviestmaizes cenu.

Cilvēki tā arī nekautrējas pateikt «Jūs taču esat no Latgales, kāpēc tik dārgi?», līdz ar to mēs tālāk nerunā-jam. Šī iemesla dēļ arī attei-

cāmies no interneta reklā-mas,» stāsta uzņēmēji.

Guļbūves tiek realizētas pa Latviju līdz Rīgai no Latgales puses. Atevišķs pasūtījums šobrīd tiekot gatavots uz Vāciju. «Visvai-rāk cilvēki guļbūves pasūta priekš sevis. Pēc darba ap-joma puse ir privātie pasū-tījumi un otra puse – viesu mājas,» stāsta uzņēmēji.

I. Tretjuks uzsver, ka cil-vēkus ļoti interesējot guļ-

būves mājas, jo cena esot pievilcīga, un daudzi sākot domāt par savu veselību.

Jāpasūta ziemāLīdz šim visa peļņa, kas bijusi, tikusi ieguldīta ra-žošanā. Uzņēmums ir no-pircis zemi, uz kuras pa-redzēts izveidot ofisu un ģērbtuves.

Drīzumā plānots dārza mēbeļu eksports uz Eiropu sakarā ar esošo tirgus situā-

ciju Latvijā. Jau šobrīd SIA Latgales guļbūve visas skai-das eksportē uz Lietuvu.

Pērnais gads uzņēmu-mam bijis veiksmīgs, palielinājies pasūtījumu skaits, daudziem pat nācies atteikt. Ļoti daudz tikušas pasūtītas šūpoles un dārza mēbeles.

Uzņēmēji novērojuši to, ka pavasarī pēkšņi visiem ir vajadzīga guļbūves pro-dukcija. «Kas labs saim-

nieks, pasūta ziemā. Daudz ir tādu, kas atbrauc un pasaka, ka vajadzēja jau vakar, un ar tādiem prak-tiski nestrādājam,» norāda uzņēmēji.

Darbinieku kolektīvs esot jauns, izņemot vienu, visi pārējie līdz 30 gadu vecu-mam, kas pagastos nemaz nav tik raksturīgi. Lai gan uzņēmums strādā laukos, nopietnu problēmu ar dar-baspēka trūkumu neesot,

DaigaOzola

daiga.ozola@db.lv 67084520

Viedoklis

Uzņēmējdarbība attīstās

Sventes pagasta padomes priekšsēdētāja Brigita Vasiļevska: SIA Latgales guļbūves

strādā tikai trešo gadu,

tāpēc nav vēl tik stipri. Var

just, ka viņiem lietas iet uz

labo pusi un uzņēmēj-

darbība attīstās, ir iegādāju-

šies zemes gabalu. Pagastā

pēdējos gados vispār ir maz

ienācēju un biznesa uz-

sācēju, un viņi ir vieni no

retajiem.

Nosaukums: SIA Latgales guļbūve

Nozare: Kokapstrāde

Dibināta: 2005.gadā

Darbinieku skaits: 7 Apgrozījums 2007: ap 40

tūkst. Ls

Īpašnieki: Ēriks Urbāns un

Imants Tretjuks

Plāni: dārza mēbeļu eks-

ports uz Eiropu, mājaslapas

izveide

AVOTS: SIA LATGALES GUĻBŪVE

atbildes

7

ps

fššcsp

L«vj

«Biznesā svarīgi, lai pastāvīgi būtu kādi jauninājumi, jo Latvija jau nav tā vieta, kur jāapstājas. Nākotnē plānojam uzsākt dārza mēbeļu eksportu,» stāsta SIA Latgales guļbūve īpašnieki Imants Tretjuks (pa kreisi) un Ēriks Urbāns. FOTO: DAIGA OZOLA, DB

vs

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

Fis kā lās un mo ne tā rās po li ti kas ie dar bī ba uz mak sā ju mu bi lan ci

2006.ga dā Lat vi jā bi-ja vē ro jams re kor d-liels te ko šā kon ta de fi cīts – tur pat 21% no IKP. At spo-

gu ļo jot šo si tuā ci ju, me di ji pie vēr sa lie lu uz ma nī bu ārē jās tir dznie cī bas ne ga tī-va jam sa ldo, kas ir te ko šā kon ta gal ve nā sa stāv da ļa. Tik liels de fi cīts lie ci na par pa tē ri ņa bu mu Lat vi jā, ku ram eko no mi ka «ne tiek lī dzi». Im por tē tas tiek vai-rā kas pre ču ka te go ri jas, ku ras Lat vi jā sa ra žo ie ro be-žo tā daudz umā vai ne ra žo vis pār, bet pēc ku rām ir sta bi li augsts pie pra sī jums: pie mē ram, au to mo bi ļi, sa-dzī ves teh ni ka, būv ma te-riā li. Sa vu kārt iekš ze mes pie pra sī ju mu sti mu lē gan al gu pie au gums, gan ban ku ak tī vā kre di tē ša nas po li ti-ka. Tā kā šob rīd Lat vi jas ie dzī vo tā ji uz krā ju mus veic vi sai ne lab prāt, ban kas ir spies tas aiz ņem ties nau du ār ze mēs, vis bie žāk sin di-cē tā kre dī ta vai mā tes uz-ņē mu ma aiz de vu ma vei dā. Šie aiz de vu mi, kā arī tie šās ār val stu in ves tī ci jas (TĀI) lie lā ko ties vei do ka pi tā la kon tu. Ja te ko šā un ka pi tā la kon ta sum ma ir po zi tī va, tad cen trā lās ban kas re zer-ves pa lie li nās; pre tē jā ga dī-ju mā tās sa rūk.

Ja kā da valsts ilg sto ši im-por tē vai rāk, ne kā pa ti spēj sa ra žot, vien lai kus ak tī vi aiz ņe mo ties ār zem ju va lū-tā, var ie stā ties mak sā ju mu bi lan ces krī ze. Šā da krī ze bi-ja sa mē rā iz pla tī ta pa rā dī ba jau nat tīs tī bas val stu vi dū 1990.ga dos, pie mē ram, Mek-si kā (1994.ga dā) un DA Āzi jā (1997.– 1998.ga dā). Ja in ves-to riem zūd pār lie cī ba par valsts il gter mi ņa eko no mis-ka jām per spek tī vām, tad tie steidz lik vi dēt po zī ci jas tās valsts va lū tā un pa rā dī ju šos nau das lī dzek ļus ie gul dīt dro šā kos ak tī vos, vis bie žāk ASV val dī bas ob li gā ci jās. Rei zēm ga dās arī ot rā di: vi-su 2007.gadu bi ja vē ro ja ma ASV do lā ra le jup slī de, ko ana lī ti ķi sa is ta ar ilg sto šo te ko šā kon ta de fi cī tu un ar kai tē ju mu eko no mi kai, ko iz rai sī ju si krī ze ze mās kva-

li tā tes hi po te kā ro kre dī tu (sub pri me – angl.) tir gū.

Ta ču mak sā ju mu bi lan ces krī ze ne būt nav vie nī gais ri si nā jums, kā at jau not eko-no mi ku līdz sva ra stā vok lī. Te ko šā kon ta de fi cī tu ir ie spē jams sa ma zi nāt pa kā-pe nis ki, sa dar bo jo ties cen-trā la jai ban kai, val dī bai un va lū tas tir giem. Pro cen tu lik mju pa augst inā ša na vai na cio nā lās va lū tas de val-vā ci jas ir tie mo ne tā rās po li ti kas ins tru men ti, kas

tiek bie ži iz man to ti, lai pa lī dzē tu eko no mi kai «at-dzist». Ta ču Lat vi jas ga dī ju-mā fak tis ko pro cen tu lik mi no sa ka ECB (jo lie lā kā da ļa kre dī tu ir iz snieg ti ei ro), bet la ta de val vā ci ja var at-stāt grau jo šu ie spai du uz eko no mi ku.

Tur pre tī efek tī va fis kā-lā po li ti ka un ne at lai dī ga vir zī ba uz da lī bu ei ro zo nā ir di vas lie tas, kas pa līdz sa gla bāt in ves to riem lab vē-lī gu kli ma tu val stī. Lai gan šob rīd Lat vi jā ir vē ro jams augsts in flā ci jas lī me nis, la ta de val vā ci ja ne būt nav ne iz bē ga ma: val dī bas rī cī-bā ir vai rā ki fis kā lās po li ti-kas ins tru men ti, kas vi dē jā ter mi ņā ne ti kai pa lī dzēs ap stā di nāt kon ku rēt spē jas ero zi ju, bet arī vei ci nās tās iz aug smi. Starp šiem ins tru men tiem jā min no-dok ļu slo ga sa ma zi nā ša na, ie rēd ņu apa rā ta op ti mi zā-ci ja utt.

Glo bā lo fi nan šu tir gu sa vstar pē jā at ka rī ba2007.ga da lik vi di tā tes krī zes mā cī basŠī ga da no ri ses pa sa ules ak ci ju un pa rā da tir gos lie lis ki ilus trē to, cik in-teg rē ta ir kļu vu si glo bā lā fi nan šu sis tē ma. No in ves-to ra vie dok ļa tas ir po zi tī-vi, jo, uz la bo jo ties kor po-ra tī va jai pār val dī bai un in for mā ci jas pie eja mī bai, at klā jas jau nas ie gul dī ju-mu ie spē jas. Diem žēl līdz ar to pa rā dās jau ni, vi sai eks otis ki ris ki, kas sa ma zi na di ver si fi kā-ci jas ie spē jas un liek rū pī-gāk caur ska tīt in ves tī ci ju mēr ķus.

No vie na «bur bu ļa» uz ot ruKā re dzams 1.7.at tē lā, ASV un Ei ro pas ak ci ju tir gos jau no pa va sa ra vē ro ja ma ilg sto ša ko rek ci ja, ko dē vē par lik vi di tā tes krī zi. Krī-zes pir msā ku mi mek lē ja mi tā la jā 2001.ga dā, kad ASV ak ci ju tir gos no ti ka ie vē ro-ja ma le jup slī de, ku ras pa ma-tā bi ja tā sa uca mā dot com (angl.) bur bu ļa pār plī ša na jeb in ves to ru vil ša nās dau-dzu IT uz ņē mu mu ak ci jās. Lai pa sarg ātu eko no mi ku no sma gās pie ze mē ša nās, to rei zē jais ASV Fe de rā lās re zer vju sis tē mas (FRS) priekš sē dē tājs ga da lai kā kra si (no 6.5% uz 2%) sa ma-zi nā ja dis kon ta lik mi; 2003.ga da vi dū lik me ti ka pa ze mi-nā ta līdz 1%.

MANS BIZNESS Seminārs uzņēmējiem 21.maijā Līvānu Inženierteh-

noloģiju un inovāciju centrā

sāksies mācību seminārs

uzņēmējiem par projekta

pieteikumu sagatavošanu

Eiropas Savienības atbal-

sta programmām: Atbalsts

uzņēmumu radīšanai un

attīstībai un Atbalsts iegul-

dījumiem sīko un mazo

komersantu attīstībā īpaši

atbalstāmajās teritorijās,

informē Latgales reģiona

attīstības aģentūras (LRAA)

direktors Māris Bozovičs.

Semināru projekta CrossBo II ietvaros sadarbībā ar Lat-

vijas Lauku konsultāciju un

izglītības centru organizē

LRAA un Latgales plānoša-

nas reģiona struktūrfondu

informācijas centrs.

Seminārā kā lektori piedalī-

sies LLKIC un Latgales RSIC

speciālisti. D.Ozola

Zilie karogi DaugavpilīSaskaņā ar Starptautiskās

Zilā Karoga (ZK) žūrijas

sēdes lēmumiem, arī šogad

divi no 14 Latvijas ZK plīvos

Daugavpilī - Stropu ezera

peldvietā un peldvietā Stropu vilnis, informē Daugavpils

Domes preses sekretāre

Līga Korsaka. Zilo karogu

pacelšanas ceremonija

Daugavpilī tiek plānota

jūnija sākumā.

ZK ir pasaulē populārākais

tūrisma ekosertifikāts,

ko pasniedz peldvietām

un jahtu ostām par aug-

stu vides kvalitātes un

apsaimniekošanas līmeni.

ZK programmu Latvijā

īsteno starptautiskā vides

organizācija Vides izglītības

fonds sadarbībā ar Vides

ministriju, un kampaņas

norisi atbalsta Latvijas Vides

aizsardzības fonds. D.Ozola

23

AS Lauva auto balansē uz kraha robežas

Latvieši ir gudri,kam viņiem

franču auto?

Franči māk taisīt lieliskas

smaržas un tērpus,bet auto ir

tads kāds ir.... Franču auto ir

un paliek franču auto.Andis 14.05.08 08:47

Visiem dīleriem būs prob-

lēmas. Franči vienkārši izrā-

dījās pirmie.

Domenikss piemēram tirgo

laukā darbinieku mašīnas

(akcija jaresvagen), tātad

darbiniekiem ir atņemtas

dienesta mašīnas. Tātad

notiek izdevumu samazinā-

šana. Pārējie reklamējas kā

traki, Nissan sola 50 000 Ls

atlaidi u.t.t. Beidzās treknie

gadi autotigotājiem.DD 14.05.08 10:47

Visdāsnāk iepērkas MC2 veikalā

Vieslielākā atšķirība šajos

rādītājos ir tā ka sekojoša-

jos veikalos var nopirkt kaut

cik kvalitatīvu pārtiku, kas

saprotams pie mums maksā

daudz vairāk nekā citur eiro-

pā, bet jāpriecājas ka ir arī

šāda šaura izvēle nekā tikai

Rimi, Maxima utt.Lcf 14.05.08 09:14

Domaaju, ka Latvijaa ir schi-

ki iepirkt kaut kaadas preces,

kas ir daargas un reti dabuuja-

mas, bet buutiibaa nav nemaz

tik veseliigas...

Taa pati rukola ir visvairaak ar

pesticiidiem piesaarnota:(((LV

varbuut netiek testeets un

publiceets.Aarlatviete 14.05.08 10:34

Ar auto iebrauc veikalā un nozog briljantus vairāku desmitu tūkstošu LVL vērtībā

...dzīvot Rīgā kļūst bīstami...

uzslava iekšlietu ministram

un policijai,sāk parādīties pli-

cijas ilggadējās bezdarbības

sekas.......i'ts a magic number 14.05.08 11:13

Labi, ka salātus neaiztika,

citādi Centim šorīt nebūtu ko

pārdotIndex 14.05.08 11:43

LNB projekts – tīrs, līgumu slēgs rīt

tīrs, Līgumu slēgs rīt... bet

vai vajag to līgumu?

Godmani: vēl veselas 24 stun-

das padomāt - Vai patiešām

vajag to bibliotēku?misterX 14.05.08 13:49

Domenikss attīsta Jāresvāgen tirdzniecību

ha, sakat - bijušie darbinieku

auto, ja????

Gribu redzēt tos domeniks dar-

biniekus, kuri bija iegadājušies

CLS un S klases meršus pa 100

000 EURsk 14.05.08 10:57

Lasītāju komentāri

nestrādā

z n u

k-a

t i

u-z n s, r-t,

praksē paši piesakoties studenti.

Biznesam šobrīd palīdz fakts, ka koksnes cenas šobrīd ir manāmi saruku-šas sakarā ar papīrmalkas cenas kritumu, un tāpat arī samazinājies pieprasījums pēc koksnes.

Latvijā neapstāsies«Biznesā svarīgi, lai pastā-vīgi būtu kādi jauninājumi, jo Latvija jau nav tā vieta,

kur jāapstājas. Eiropas Sa-vienības valstīs cenu star-pība ir lielāka, tāpat Lie-tuvā guļbūves ir dārgākas nekā pie mums.

Mēs pagaidām daudz ko nepaspējam, jo esam diez-gan noslogoti,» norāda uz-ņēmēji.

Ja pieņemtu jaunus dar-biniekus, tās būtu papildu izmaksas, ko SIA Latgales guļbūve kā maza firma pa-gaidām nevarot atļauties.

Svētki par 50 tūkst. LsŠogad Daugavpils pilsētas

svētkiem, kas norisināsies

no 6.-8.jūnijā, paredzēts

tērēt vismaz 50 tūkst. Ls,

pastāstīja Daugavpils pilsē-

tas domes Kultūras pārval-

des vadītājs Jānis Butkēvičs.

Svētku laikā paredzēti arī

krievu estrādes dziedātāja

Sergeja Lazareva un arī Inta-

ra Busuļa koncerti. D.Ozola

Mo ne tā rās un fis kā lās po li ti kas ie tek me uz ie gul dī ju mu vēr tī bu

Speciālista padoms

Plašāka informācija — Db

«Investīciju rokasgrāmata».

www.db.lv /handbook/

Abonē!

Db rokasgrāmatas

www.db.lv/handbook/

1.7.at tēls. Pa sa ules ak ci ju tir gu in dek su at tīs tī ba kopš 2007.ga da sā ku ma.

www.db.lvCeturtdiena, 2008. gada 15. maijs

wC

Darba netrūkst

Mans bizness

Par sviestmaizes cenu nestrādā

«Cilvēki nekautrējas pateikt «Jūs taču esat no Latgales, kāpēc tik

dārgi?», līdz ar to mēs tālāk nerunājam,» stāsta SIA Latgales guļbū-ve īpašnieki Imants Tretjuks un Ēriks Urbāns. 22.-23. lpp.

Ar katru gadu precēties gribē-

tāju skaits palielinās un līdz

ar to aug arī kāzu aģentūru

apgrozījums. 20.-21. lpp.

24 Laulību bizness

Ceturtdiena, 15 maijs 2008

www.db.lv

Abonē!

Veiksme - Fabrikas restorānsGazele Ar pieredzi sabiedriskajā ēdināšanā no 1999. gada

Ar skepsi vērtētais projekts – Fabrikas restorāns Ķīpsalā SIA Melnā ripa īpašnie-kiem nesis negaidītus panākumus.

SIA Melnā ripa līdzīpašnieks Guntars Liepiņš stāsta, ka kopā ar partneri Aļģirdu Ska-burski sabiedriskās ēdināša-nas biznesā strādā no 1999. gada. Bet SIA Melnā ripa tikusi nopirkta no slavenā hokejista Harija Vītoliņa Vec-rīgas telpu nomas līguma dēļ. Iepriekšējiem saimniekiem bijusi iecere veidot sporta bāru, bet viņi izlēmuši, ka sabiedriskās ēdināšanas biz-ness nav īsti piemērots. To-ties SIA Melnā ripa īpašnie-kiem bijuši plāni, ka jātaisa džeza restorāns. Tieši šajā laikā no ekspremjera Māra Gaiļa nācis piedāvājums vei-dot arī restorānu Ģipša fab-rikā Ķīpsalā. Priekšlikums ticis izskatīts ļoti rūpīgi, jo nebijis pārliecības, ka no pro-jekta kaut kas vispār varētu izdoties. 2003. gadā – pati ēka vēl tikusi būvēta, rajons tikai sācis attīstīties un «pats per-sonīgi ar lielu skepsi vērtēju iespēju šeit veidot restorānu». Paralēli Fabrikas restorānam veidots arī džeza restorāns, un galu galā izrādījies, ka Ķīpsala ir ļoti veiksmīgs pro-jekts. 2004. – 2006. gadā tā ap-grozījums audzis par 356.89 %, uzņēmumu ierindojot 233. vietā starp 300 visstraujāk au-gošajiem uzņēmumiem Gaze-ļu Top 300.

Apjomi auguši arī pērnGazeļu topā, kur visvairāk dominē būvnieki un nekus-tamā īpašuma darboņi, SIA Melnā ripa ir viena no reta-

jām savā nozarē. «Citi saka – Fabrikas restorāna veiksme ir vietas izvēle, kluss, skats uz Vecrīgu, dizains, apkalpo-šanas serviss,» saka G. Lie-piņš. Viņš Fabrikas restorāna veiksmi skaidro ar īpašnieku lielo pieredzi un divu restorā-nu darbību SIA Melnā ripa ietvaros.

Arī pērnais gads uzņēmu-mam bijis veiksmīgs - apgro-zījums kāpis par apmēram 18 % (līdz 768 tūkst. Ls). Toties šogad pirmajos mē-nešos esot jūtams, ka cilvēki sākuši prātīgāk apieties ar naudu, skatās, kur to tērē.

SIA Melnā ripa apmeklētāju skaits janvārī, februārī ir krities par 15 – 20 %.

Pats sācis kā viesmīlisSIA Melnā ripa līdzīpašnieks min, ka cenas tiek celtas ne vairāk kā divas reizes gadā, proporcionāli piegādātāju cenu palielinājumam. Uzņē-mums mazāk skatoties ener-gotarifu kāpumu un inflāciju, «nevar jau katru mēnesi celt cenas tikai tāpēc, ka ir augsta inflācija».

Šogad SIA Melnā ripa op-timistiskais apgrozījuma scenārijs paredz 20 – 25 %,

bet pesimistiskais – 15 % kāpumu.

Uzņēmuma rentabilitāte 2006. gadā bijusi 11 %. G. Liepiņš: «Šis bizness nemaz nav tik vienkāršs – tas prasa uzmanību, līdzekļus. Bet šī ir sfēra, kurā kaut ko zinu, jo tajā darbojos no 1987. gada, kad pats sāku strādāt par viesmīli. Man šis bizness ir gan hobijs, gan darbs.»

Vēl astoņas firmasG. Liepiņam un A. Skabursk-im bez Melnās ripas pieder vēl astoņi uzņēmumi: SIA Reverence, SIA Dominer, SIA

Sorte, SIA Sabine Energy Ser-vices, SIA Tergo, SIA Rocaille, SIA Sarinda un SIA Golfa kluba restorāns, kas nozīmē, ka vienam vai diviem resto-rāniem pamatā izveidots savs SIA. No šī gada 1. janvāra gan viss radikāli mainījies – lai būtu vieglāk koordinēt darbu, uzņēmumi apvienoti vienā un saucas SIA Melnā ripa.

Investīcijas viena restorāna izveidē G. Liepiņš lēš 150 000 – 400 000 Ls. Bet Fabrikas restorānā tie varētu būt ap 200 000 Ls, kas varētu atpelnīties septiņos gados.

«Latvijas apmeklētājs ir ļoti prasīgs, un sabiedriskā ēdināšana ir attīstīta samērā augstu,» vērtē SIA Melnā ripa līdzīpašnieks. «Ir ļoti vieg-li pazaudēt klientu un ļoti grūti viņu atgūt. Arī mēs ar savu pieredzi un zināšanām esam pārpirkuši vietu, kur ir bijis restorāns, kas nomiris dabiskā nāvē, un mēģinājuši to atdzīvināt. Bet tas nekad nav izdevies. Jo - ja šī vieta ir zaudējusi savu vērtību, apmeklētāju dabūt atpakaļ, mainot nosaukumu, dizainu vai ko citu, ir ļoti, ļoti grūti, praktiski – neiespējami.»

Biznesa fakti

Nosaukums: SIA Melnā ripa Nozare: sabiedriskā ēdi-

nāšana

Īpašnieki: Guntars Liepiņš,

Aļģirds Skaburskis

Dibināts: 13.03.2002

Apgrozījums: 0.768 milj. Ls

(2007. g.)

Peļņa: 0.117 milj. Ls (2007. g.)

Atrodas: Rīgā

AVOTS: SIA MELNĀ RIPA

SIA Melnā ripa līdzīpaš-nieks Guntars Liepiņš: «SIA Melnā ripa veiksmes pamatā ir tas, ka vienmēr esam centušies likt latiņu nedaudz augstāk, nekā varam, centušies panākt vairāk.» FOTO: RITVARS SKUJA, DB

Skaitļi

APGROZĪJUMSSIA Melnā ripa (milj. Ls)

2006

2005

2004

+ 356.9 %

Apgrozījuma pieaugums(2004.g.–2006.g.)

Sadarbībā ar

2007 0.7680.677

0.311

0.148

IneseHelmane

inese.helmane@db.lv 67084405