tiesibas pienakumi starpt oper

LATVIJAS NACIONĀLOBRUŅOTO SPĒKU KARAVĪRU

TIESĪBAS UN PIENĀKUMISTARPTAUTISKAJĀS OPERĀCIJĀS

LATVIJAS REPUBLIKASNACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU APVIENOTAIS ŠTĀBS

Latvijas administratīvā publikācijaLAdP-1-01(1)

Rīga, 2009

Tiesibas_pienakumi84_7.indd 1 2009.12.28. 11:36:21

Izdevums sagatavots: v/a «Tēvijas sargs»Makets un vāka grafiskais noformējums: SIA «GVM»1. vāka foto – no ISAF 09/1 arhīva

Sagatavojis: LL. M. majors Arnis Lauva (Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Juridiskās pārvaldes priekšnieks)

Atzinumus snieguši: Imants Bergs (Biznesa augskolas «Turība» Studiju attīstības un starp tau-tiskās sadarbības prorektors)LL. M. Dr. Cand (Amsterdamas universitāte), Ieva Miļūna (Rīgas Juridiskās augstskolas lektore)

ATRUNA

1. Sagatavotais materiāls nav uzskatāms par NBS vai AM oficiāli pausto viedokli.

2. Personām, gatavojot oficiālu viedokli, atsaukties uz oriģinālajiem literatūras avotiem, normatīvajiem aktiem vai starptautiskajiem dokumentiem.

3. Autors neuzņemas atbildību par sekām, kas varētu rasties rokasgrāmatā ietverto viedokļu piemērošanas rezultātā.

4. Vienmēr pārliecināties, vai normatīvie akti, uz kuriem veiktas atsauces rokasgrāmatā, ir spēkā.


5

IEVADSNacionālo bruņoto spēku personālsastāva dalība starptautiskajās operācijās (SO) ir kļuvu-

si par ikdienu, un tas nebūt nav pašmērķis — tā ir nepieciešamība. Miers un drošība pasaulē ir katras valsts suverenitātes garants. Tāpēc dalība miera un drošības stabilizēšanā pasaulē ir nepieciešamība valsts drošības saglabāšanai un neapšaubāmi arī pienākums, ko Latvija ir uzņē-musies, būdama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalsts. Pienākumu loks ir pieaudzis, kļūstot par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Tieši karavīrs, rīkojoties valsts vārdā, ar savu dienestu dod tiešu ieguldījumu valsts suverenitātes nosargāšanā un globālā miera un drošības nodrošināšanā.

Pienākumu izpilde ar ieroci rokās uzliek neiedomājamu slogu apziņai un rīcības brīvībai, uzliek pienākumu būt inteliģentam un spējīgam pieņemt pareizos lēmumus īstajā vietā un laikā — un Nacionālo bruņoto spēku karavīrs to spēj, jo apzinās, ka cilvēks ir visu lietu mērs un cil vē ka dzīvība ir vērtība — ar šādu apziņu karavīrs dodas starptautiskajā operācijā. Šodien konflikti pasaulē un to risināšana ir nepārprotami sabiedrības uzmanības centrā, tāpēc karavīriem, kas sūtīti veikt savu misiju starptautiskajā operācijā, tas uzliek papildu atbildību, jo viņa rīcību vēr-tēs ikviens.

Pilnīgai izpratnei par pienākuma izpildi ir vajadzīga skaidra apziņa par to, ko katrs ir tiesīgs da rīt un ko ne. Gandrīz katra rīcība nes līdzi sekas, tāpēc katru soli ir jāsper apdomīgi un tālredzī-gi, pat ja tam ir atvēlēts ļoti ierobežots laiks. Jautājumi — «Kādas ir manas tiesības lietot spēku?» un «Vai es esmu tiesīgs šaut?» ir kļuvuši par realitāti, un tie ir jautājumi, uz kuriem ir jārod atbil-des, lai ko tas arī prasītu, jo neatbildētie jautājumi var izšķirt cilvēku likteņus.

Karavīrs ir gatavs SO, ja viņš zina savus uzdevumus, zina veidus, kā tos veiksmīgi izpildīt, un apzinās sekas, kas var rasties viņa rīcības rezultātā. Tiesiskas rīcības atslēga ne vienmēr ir precīza likuma burta pārzināšana. Karavīra uzvedības pamatā ir princips rīkoties tā, lai viņa rīcība būtu paraugs citiem, jeb citiem vārdiem, turēt savu morālo stāju līmenī, kas pārsniedz likumos rakstī-to. Likuma burts ir tikai minimums, un karavīram sava stāja ir jātur augstāk.

Karavīra uzvedības modelis, atrodoties SO, nebūt nav radikāli jāmaina, ir tikai aspekti, kas jāņem vērā atkarībā no operācijas vietas un veida. Ja karavīra rīcība, atrodoties Latvijā, ir bijusi nevainojama un karavīrs ir apzinājies savu misiju arī mājās, tad arī, dodoties SO, lielas problēmas nevarētu rasties. Nepārprotami nezināmais vai tas, kas nāk pirmo reizi priekšā, vienmēr izsauc emocionālus pārdzīvojumus un stresu, tomēr tieši sagatavotība jeb apziņa par to, ko var sagai-dīt, ļauj rast pārliecību sevī.

Šīs rokasgrāmatas mērķis ir apkopot būtiskākos juridiskos aspektus un līdzšinējo juridisko pieredzi, kas skar Nacionālo bruņoto spēku dalību SO, un tā ir paredzēta komandējošam sa-stāvam un militārajiem juristiem. To var izmantot arī NBS ierindas sastāvs. Šis ir pirmais mēģi-nājums apkopot tiesību jautājumus, kas ir kļuvuši par karavīra ikdienu saistībā ar SO un kuru aktualitāte arvien pieaugs.

Rokasgrāmata ir strukturēta astoņās sadaļās:1. sadaļā tiks dots ieskats par to, kas ir SO juridiskais pamats — SO veidi, neliels pašreizējo

starptautisko operāciju apskats, normatīvie akti un līgumi, kas ir SO pamatā, un operā-cijas plāna juridiskā nozīme.

2. sadaļā tiks aplūkoti jautājumi, kas skar cilvēktiesību un humāno tiesību piemērošanu. Ņemot vērā, ka latviešu valodā ir materiāli, kas sniedz detalizētu informāciju par bru-ņoto konfliktu tiesību saturu, rokasgrāmatā tiks apskatīti tikai galvenie principi un šo tiesību piemērošanas aspekti.

3. sadaļa dos ieskatu par jurisdikcijas jautājumiem un karavīra juridiskās atbildības for-mām SO laikā. Tikai skaidri apzinoties juridiskās sekas savai darbībai (bezdarbībai), ir iespējams ar «pilnu atbildības izjūtu» veikt dienesta pienākums.

4. sadaļā tiks apskatīti jautājumi, kas saistīti ar spēka lietošanu SO, t. i., ius in bello skatījumā.


6

Tā kā lielākoties Latvija SO piedalās daudznacionālu spēku sastāvā, tad tiks aplūkoti arī ANO un NATO noteikumi par spēka lietošanu un to nozīme, nosakot NBS karavīra tiesī-bas un pienākumus.

5. sadaļā ir izcelts kontingenta komandieris, jo tieši viņa loma ir izšķiroša NBS kontingenta uzdevumu veiksmīgai izpildei, tomēr tikai pieredzējis un juridiski sagatavots komandie-ris var nevainojami izpildīt savu misiju.

6. sadaļā tiks runāts par karavīra sagatavošanu pirms došanās SO. Karavīram ir svarīgi, lai viņš tiktu sagatavots SO — zinātu savas tiesības un pienākumus, tomēr arī juridiski sa-kārtota privātā dzīve mājās ir faktors, kas ļauj veiksmīgi turpināt dienestu.

7. sadaļa — nepārprotami, misijas apziņa ir milzīgs stimuls apzinīgi veikt savus pienāku-mus, tomēr tikpat svarīgi ir arī zināt, ka tas, ko tu dari, tiek novērtēts mūsdienām pienā-cīgā formā. Tātad šajā sadaļā tiks apskatīts atalgojuma un sociālo garantiju reglamentē-jums.

8. sadaļā — tiks aplūkoti jautājumi, kas skar zemessargu un militāro darbinieku dalību SO. Zemessargi jau ir guvuši zināmu pieredzi, bet militārie darbinieki vēl nav piedalījušies SO.

Rokasgrāmatā esošā informācija ir izmantojama tikai kā palīglīdzeklis un vadlīnijas dienesta pienākumu izpildei, un jāņem vērā, ka tā nedos atbildes uz visiem jautājumiem, kas radīsies die-nesta pienākumu izpildes laikā. Pieņemot konkrētus lēmumus, atsaukties uz spēka esošajiem tiesību aktiem un konsultēties ar juristu.

Rokasgrāmata ir orientēta uz sauszemes spēkiem, tomēr jāņem vērā, ka tajā iekļautie pamat-principi ir attiecināmi arī uz citiem spēku veidiem.


7

SATURA RĀDĪTĀJSLATVIJAS NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KARAVĪRU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

STARPTAUTISKAJĀS OPERĀCIJĀS

IEVADS ...................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................... 5

1. SADAĻAStarptautisko operāciju tiesiskais pamatsStarptautiski tiesiskais regulējums un operācijas mandāts ................................................................................................................................................... 11Latvijas Republikas normatīvie akti un nacionālā procedūra ............................................................................................................................................ 22Starptautiskie līgumi, kas veido starptautisko operāciju ietvaru, un to loma ..................................................................................... 25Starptautiskās operācijas plāns, tā juridiskā daba un nozīme misijas izpildei .................................................................................... 27

2. SADAĻABruņoto konfliktu tiesību un cilvēktiesību piemērošana starptautiskajās operācijāsPiemērojamās tiesības starptautisko operāciju laikā ......................................................................................................................................................................... 33Cilvēktiesību piemērošana ................................................................................................................................................................................................................................................................. 36Bruņoto konfliktu tiesības un to piemērošana .............................................................................................................................................................................................. 44

3. SADAĻANacionālo bruņoto spēku personāla juridiskā atbildībaJuridiskās atbildības vispārējs apskats starptautisko operāciju kontekstā ............................................................................................... 60Disciplinārā atbildība .................................................................................................................................................................................................................................................................................... 71Administratīvā atbildība .......................................................................................................................................................................................................................................................................... 77Civiltiesiskā atbildība ..................................................................................................................................................................................................................................................................................... 77Kriminālatbildība .................................................................................................................................................................................................................................................................................................. 80Juridisko atbildību izslēdzošie apstākļi ....................................................................................................................................................................................................................... 85

4. SADAĻAIndividuālā spēka lietošana starptautisko operāciju laikāNacionālo bruņoto spēku karavīra individuālā spēka lietošana starptautisko operāciju laikā............................ 92Pašaizsardzība ............................................................................................................................................................................................................................................................................................................ 93Noteikumi par spēka lietošanu ................................................................................................................................................................................................................................................... 96Starptautisko tiesību noteikumi par spēka lietošanu bruņotā konfliktā ....................................................................................................... 99Spēka lietošana atkarībā no operācijas veida ................................................................................................................................................................................................. 100NATO noteikumi par spēka lietošanu ............................................................................................................................................................................................................................. 111Karavīra kartīte .......................................................................................................................................................................................................................................................................................................... 114Nacionālie ierobežojumi un to konstatācija ....................................................................................................................................................................................................... 116

5. SADAĻAKontingenta komandiera tiesības, pienākumi un atbildības apjomsKontingenta komandiera pienākumi un tiesības ..................................................................................................................................................................................... 121Kontingenta komandiera atbildība .................................................................................................................................................................................................................................... 130

6. SADAĻAAtalgojuma, apgādes un sociālo garantiju specifika, piedaloties starptautiskajās operācijās... 143


8

7. SADAĻAKaravīra tiesiskā sagatavošana starptautiskajām operācijāmApmācība konkrētajai operācijai ............................................................................................................................................................................................................................................ 158Civiltiesiskie jautājumi ................................................................................................................................................................................................................................................................................ 167

8. SADAĻAMilitāro darbinieku un zemessargu dalība starptautiskajās operācijāsNacionālo bruņoto spēku personāls dalībai starptautiskajās operācijās ..................................................................................................... 175Zemessargu dalība starptautiskajās operācijās ........................................................................................................................................................................................... 176Militāro darbinieku dalība starptautiskajās operācijās................................................................................................................................................................... 178

Pielikumi ............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................ 184


9

LIETOTIE SAĪSINĀJUMIAJP — Angļu val.: Allied Joint Publication (NATO ietvaros pieņemta dokumenta veids)APK — Aizsardzības un plānošanas komitejaALTHEA — Starptautiskās operācijas nosaukums Bosnijā un HercegovināAM — Aizsardzības ministrijaANO — Apvienoto Nāciju OrganizācijaAPL — Administratīvā procesa likumsĀS — Āfrikas SavienībaBKT — Bruņoto konfliktu tiesībasCFSP — Angļu val.: Common Foreign and Security Policy (ES Kopējā ārējā un drošības politika)CIC — Angļu val.: Commander in Chief (komandieris)CL — Latvijas Republikas CivillikumsCOMFOR — Angļu val.: Commander of KFOR (KFOR komandieris)DP — Drošības padomeDSTV (Z) — Daudznacionālā triecienvienībaECK — Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijaECT — Eiropas Cilvēktiesību tiesaEDSO — Eiropas Drošības un sadarbības organizācijaES — Eiropas SavienībaEUFOR — Angļu val.: European Union Force (Eiropas Savienības spēki)ĢS — ĢenerālsekretārsIBK — Iekšējs bruņots konfliktsICTY — Angļ. val.: International Criminal Tribunal for the former Yugoslavia (Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls)IFOR — Angļu val.: Implementation Force (NATO spēki Bosnijā un Hercegovinā)ILC — Angļu val.: International Law Commission (Starptautisko tiesību komisija)ISAF — Angļu val.: International Security Assistance Force (Starptautiskie drošības un atbalsta spēki (Afganistāna))KFOR — Angļu val.: Kosovo Force (Starptautiskie drošības spēki Kosovā)KMDR — Karavīru militārās disciplīnas reglamentsKRO — Krīzes reaģēšanas operācijasLKK — Latvijas kontingenta komandierisMC — Angļu val.: Militarry Committee (Militārā komiteja)MD — Militārais darbinieksMDL — Militārā dienesta likumsMK — Ministru kabinetsMNB — Angļu val.: Multinational Brigade (daudznacionālā brigāde)MND (C-S) — Angļu val.: Multinational Division (Central South) Centra—Dienvidu daudznacionālā divīzija IrākāMTV — Militāri tehniskā vienošanāsNATO — Ziemeļatlantijas līguma organizācijaNAC — Angļu val.: North Atlantic Council (Ziemeļatlantijas padome)NBS — Nacionālie bruņotie spēkiNK — Nacionālais kontingentsNPSL (ROE) — Noteikumi par spēka lietošanu (Rules of Engagement)OIF — Angļu val.: Operation Iraqi Freedom (operācija «Irākas brīvība»)OMLT — Angļu val.: Operational Mentor and Liaison Team (Operacionālās sadarbības padomnieku grupa)


10

OPLAN — Angļu val.: Operation plan (Operācijas plāns)PFP — Angļu val.: Partnership for Peace (Partnerattiecības mieram)SACEUR — Angļu val.: Supreme Allied Commander Europe, NATO (NATO Apvienoto spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā)SBK — Starptautisks bruņots konfliktsSHAPE — Angļu val.: Supreme Headquarters Allied Powers Europe, NATO (NATO Sabiedroto spēku augstākā virspavēlniecība Eiropā)SFIR — Angļu val.: Stabilisation Foces in Iraq (Stabilizācijas spēki Irākā)SKT — Starptautiskā krimināltiesaSO — Starptautiskā operācijaSOFA — Angļu val.: Status of Forces Agreement (Līgums par bruņoto spēku statusu)SPPPT — Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībāmSSKSP — Starptautiskais Sarkanais Krusts un Sarkanais PusmēnessTCN — Angļu val.: Troop Contributing Nation (Valsts, kuras karavīri piedalās SO)UNMIK — Angļu val.: United Nations Interim Administration Mission in Kosovo (Apvienoto Nāciju Organizācijas misija Kosovā)UNMACC — Angļu val.: United Nations Mine Action Co-ordination Center (Apvienoto Nāciju atmīnēšanas koordinācijas centrs)UNMIH — Angļu val.: United Mission in Haiti (Apvienoto Nāciju misija Haiti)ZP — Ziemeļatlantijas padomeZS — Latvijas Republikas Zemessardze


11

1. SADAĻA

STARPTAUTISKO OPERĀCIJU TIESISKAIS PAMATS

Starptautiski tiesiskais regulējums un operācijas mandātsStarptautiskās operācijas būtība ir vienas vai vairāku suverēnu valstu militārā personālsastā-

va nosūtīšana uz citas valsts teritoriju noteiktu uzdevumu izpildei. Neatkarīgi no situācijas starp tau tiskajām operācijām ir jānotiek, balstoties uz juridiskiem argumentiem, t. i., saskaņā ar Apvie no to Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtos noteiktajiem principiem un ievērojot starptau-tiskās tie sības.

Šķistu pavisam loģiski, runājot par starptautiskajām operācijām, noskaidrot starptautiskās operācijas definīciju. Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) paredz, ka operācija ir militā-ras darbības vai arī stratēģisku, taktisku, apkalpošanas, mācību vai administratīvi militāras misi-jas izpilde, kaujas uzdevumu izpilde, ieskaitot transportēšanu, piegādi, uzbrukumu, aizsardzību un manevrus, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu jebkuras kampaņas vai kaujas mērķus1.

Arī Aizsardzības ministrijas (AM) 19.08.2005. Instrukcija Nr. 1-INSTR (zaudējusi spēku sakarā AM 6.11.2008. noteikumu Nr. 87-NOT «Kārtība kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starptautis-kajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcoperācijas pasā-kumi» spēkā stāšanos) nosaka, ka operācija — militārs pasākums, kura gaitā veic operatīvos un taktiskos pamatuzdevumus. Bieži vien ir dzirdēts, ka jēdziens «starptautiskā misija» tiek lietots kā sinonīms jēdzienam «starptautiskā operācija», tomēr ir jāņem vērā, ka gan semantiski, gan arī juridiski ir būtiska atšķirība starp šiem jēdzieniem. Saskaņā ar NATO ietvaros piemērojamām definīcijām misija ir īss un kodolīgs vienības uzdevuma izklāsts un tās mērķis.2 Tātad starp šiem jēdzieniem nevar likt vienādības zīmi. Jēdzienam misija starptautiskajā arēnā ir arī cita nozīme, kas starptautisko misiju nostāda kā līdzvērtīgu starptautiskai operācijai (SO), tomēr ar atšķirīgu mandātu, citiem uzdevumiem un galvenokārt ietver darbības bez militāriem uzdevumiem un militāru vienību iesaistes. Vienīgais likums, kas Latvijas normatīvo aktu sistēmā paredz precīzu operācijas un misijas nodalīšanu, ir likums «Par policiju»3. Piemēram, Bosnijā un Hercegovinā vienlaicīgi notiek gan starptautiska militārā operācija EUFOR-Althea, Eiropas Savienības vadībā, gan arī Eiropas Savienības misija — Civilās policijas misija, kurā piedalās arī Latvijas Republikas Valsts policijas pārstāvji, tāpat, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija Gruzijā, kur iesaistītais personāls galvenokārt veic civila rakstura uzdevumus, līdz ar to arī bīstamība un draudu faktors dzīvībai un veselībai ir ievērojami zemāks. Arī Latvijas militārperso-nas ir bijušas iesaistītas EDSO misijā Gruzijā, veicot robežas novērošanas funkcijas. Neskatoties uz to, ka starptautiskās operācijas jēdziens nav definēts, var izsecināt, ka vienīgais apstāklis, kas operācijai piešķir starptautisku raksturu, ir tās ģeogrāfiskie apsvērumi, t. i., vienas valsts

1 NATO APP-6 http://www.nato.int/docu/stanag/aap006/AAP-6-2006.pdf 2 Ibid.3 Likums «Par policiju» /Publicēts: ZIŅOTĀJS, 15.08.1991. Nr. 31/04.06.1991./.


12

bruņoto spēku atrašanās citas valsts suverenā teritorijā noteiktu uzdevumu izpildes nolūkā.Apvienoto Nāciju Organizācija ir starptautiska organizācija, kas primāri atbild par starptautis-

ko mieru un drošību pasaulē,4 un Latvijas Republika ir ANO dalībvalsts, tādējādi tā ir uzņēmu-sies saistības, kas ir noteiktas ANO pamatdokumentā ANO Statūtos (turpmāk tekstā — Statūti). Statūti ir dokuments, kas ietver nosacījumus un procedūras, pie kādiem starptautiskās sankcijas var tikt piemērotas un ANO Drošības padome (ANO DP) ir institūcija, kas praktiski pieņem lē-mumus un definē uzdevumus situāciju kvalificēšanai un rīcības noteikšanai. Drošības padomes pieņemtās rezolūcijas ir lēmumi, kas ir obligāti izpildāmi visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvi-jai. Starptautiskās operācijas uzsākšana, balstoties uz ANO DP lēmumu (izņēmuma gadījumos ANO Ģenerālās Asamblejas lēmums), ir starptautiskajās tiesībās atzīts pamats militāru akciju uzsākšanai un veikšanai. ANO DP pieņemtā lēmuma izpilde saskaņā ar ANO statūtu 8. sadaļu var tikt deleģēta kādai reģionālai starptautiskai organizācijai (NATO, Eiropas Savienība (ES), Āf-rikas Savienība (ĀS) u. c.), līdz ar to arī šīm organizācijām ir jāpieņem lēmums par operācijas or-ganizēšanu un vadīšanu. NATO gadījumā lēmums jāpieņem Ziemeļatlantijas padomei, Eiropas Savienības gadījumā Eiropas Padomei.

Likums «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās»5 paredz, ka: «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Sta-tūtus un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dokumentus, piedalās starptautiskajās operācijās pēc to starptautisko organizāciju rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, kuru dalīb-valsts ir Latvijas Republika vai ar kurām sadarbojas Latvijas Republika, kā arī pēc Ziemeļatlanti-jas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma.» Tāpat likumā tiek noteikts, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās starptautiskajās operācijās Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros vai saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem, kā arī Saeimas, Ministru kabineta vai aizsardzības ministra lēmumu par Latvijas Na-cionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās.» Tātad normatīvie akti viennozīmīgi uzsver, ka Latvijas NBS dalība SO notiek saskaņā ar ANO Statūtiem (ievērojot ANO Statūtos noteiktos principus un respektējot ANO DP lomu starptautiskā miera un drošības situā-cijas kvalificēšanā), kā arī EDSO dokumentiem, kas nostiprina valstu suverenitātes6 un cilvēktie-sību lomu7 starptautiskajās tiesībās, un operācijas ietvarus nosaka ANO vai citas starptautiskas organizācijas mandāts.

Tā kā Latvijas Republika ir ne tikai ANO dalībvalsts, bet arī EDSO, NATO un ES dalībvalsts, tad likums paredz arī šo organizāciju iniciatīvu lūgt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību SO.

Citi, ārpus ANO DP mandāta ietvariem esošie, starptautiskās operācijas uzsākšanas juridiskie pamati saskaņā ar normatīvajiem aktiem var būt:

1) ANO Statūtu 51. pantā noteikto neatņemamo tiesību uz individuālo vai kolektīvo paš-aizsardzību realizēšana.8

2) Ziemeļatlantijas līguma organizāciju dalībvalstu līguma 5. panta piemērošana9 (5. pants).Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Zie meļ-amerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uz-brukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību

4 http://www.challengesproject.net/roach/images/doc/UN_Capstone_Doctrine_Rev2_ESMT_26-28_Sep_2006.doc 5 Likums «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» /Publicēts: Vēstnesis, 25.02.1995. Nr. 30/16.02.1995./.6 http://www.hri.org/docs/Helsinki75.html#Introduction 7 http://www.osce.org/documents/mcs/1990/11/4045_en.pdf 8 ANO Statūti /26.06.1945./ http://www.un.org/aboutun/charter/ 9 http://www.nato.int/docu/basictxt/treaty.htm


13

pusei vai pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka lietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību. Par jebkādu šādu bruņotu uzbrukumu un visiem pasākumiem, kas tā rezultātā ir veikti, nekavējoties jāziņo Drošī-bas padomei. Šie pasākumi jāpārtrauc, kad Drošības padome ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu un saglabātu starptautisku mieru un drošību).

3) Valsts uzaicinājums sniegt atbalstu (valstīm savstarpēji vienojoties par miera uzturēša-nas spēku izvēršanu).

4) Reģionālas starptautiskas organizācijas lēmums (visdrīzāk pēc tam, kad ir pieņemts ANO DP lēmums).

Iepriekšminētais uzskaitījums veido starptautiskajās tiesībās atzītus leģitīmus pamatus starp-tautiskās operācijas uzsākšanai bez tieša ANO DP pilnvarojuma (atsevišķos gadījumos spēka lie-tošanai — ius ad bellum), tomēr tas nebūt nav izsmeļošs, un visai bieži tiek diskutēts arī par spē-ka lietošanu ar mērķi aizsargāt savus pilsoņus10 citas valsts teritorijā vai arī humāno intervenci,11 kā spēka lietošanas juridisko pamatu un citus pamatus. Neskatoties uz to, ka iepriekšminētie starptautisko operāciju uzsākšanas pamati ir izdalīti no ANO DP sankcionētām operācijām, tās nedrīkst būt pretrunā ar ANO Statūtos ietvertajiem principiem. Latvija līdz šim ir piedalījusies ti-kai tādās starptautiskajās operācijās, kas ir ANO sankcionētas un citu starptautisku organizāciju vai koalīcijas valstu vadītas, tomēr ir arī starptautiskās operācijas, kas ir gan ANO sankcionētas, gan arī tiek organizētas ANO militāro spēku12 vadībā. Iespējams, ka kādreiz arī Latvijas NBS būs jāpiedalās ANO vadītajās operācijās.

Starptautisko operāciju veids vienmēr ir bijis diskusijas vērts jautājums, jo to iedalījums un definējums ir radījis ne vienu vien strīdu un pārpratumus. ANO ietvaros SO operācijas ieda-la samierināšanas procedūrās, nodrošināšanas operācijās, miera uzturēšanas operācijās, mie-ra veidošanas operācijās,13 tomēr jāņem vērā, ka šādam iedalījumam ir vairāk teorētiska, nevis praktiska nozīme. ANO miera nodrošināšanas doktrīna būtiski tika pārskatīta pēc tam, kad tika sagatavots «Speciālistu grupas ziņojums par Apvienoto Nāciju miera operācijām».14 NATO dok-trīna paredz miera uzturēšanas operācijas, miera nodrošināšanas operācijas, konfliktu novērša-nu, samierināšanas procedūras, miera veidošanu, humanās operācijas.15 Tomēr šis iedalījums nevar tikt uztverts kā absolūts, jo starptautisko atbalsta operāciju doktrīna ir nepārtrauktā attīs-tībā, līdz ar to ir ļoti apgrūtinoši noteikt juridiski precīzas robežas starp lietotajiem jēdzieniem.

Likumā «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» ietverto operācijas veidu izpratne ir balstāma uz ANO un NATO veidoto doktrīnu un skaidrojumiem.

ANO DP lēmums dod norādi uz veidu, kāda būs starptautiskā operācija — norādot uzdevu-mus, kas sasniedzami. Lai lēmums tiktu izpildīts, tiek noteikts arī tiesību un pienākumu apjoms valstīm un organizācijām, uz kurām lēmums attiecas. No starptautisko tiesību viedokļa nav

10 «.. Ja valsts A pilsonis ceļo uz valsti B, viņam ir tiesības sagaidīt, ka viņa izcelsmes valsts valdība saskaņā ar tās konsti-tucionālo likumu un valsts atbildības principu aizsargās viņu un viņa īpašumu». International Law, Cavendish Publishing Limited, John OBrien, 685 lpp.11 Lai humānā intervence būtu tiesiski pamatota, tiek ievēroti četri nosacījumi: pirmais, valstī pastāv nenovēršami drau-di cilvēk tiesībām, īpaši būtiski draudi cilvēka dzīvībai. Otrkārt, intervence ir ierobežota cilvēka pamattiesību aizsar-dzībai. Treškārt, darbības tiek veiktas bez valsts valdības uzaicinājuma. Ceturtkārt, darbības tiek veiktas bez ANO DP pilnvarojuma. International Law, Cavendish Publishing Limited, John OBrien.12 http://www.cudih.org/recherche/Application_of_international_humanitarian_law.pdf/The application of international humanitarian law and human rights law to international organizations Research Paper Series Nr. 1, 2006/Gabriele Porretto and Sylvain Vite, Centre Universitaire de Droit International Humanitaire, 10 lpp./.13 http://www.un.org/docs/SG/agpeace.html /An Agenda for Peace.14 http://www.un.org/peace/reports/peace_operations/15 http://books.google.com/books?vid=ISBN0415349966&id=bjpQd06tim8C&pg=PA79&lpg=PA79&ots=uWixeKj8f2&dq=NATO+Doctrine+For+Peace+Support+Operations&sig=oKp5U4Bq64jZ6SpmTfOO12N8j9A#PPP1,M1


14

prak tiskas nozīmes, kā tiek nodēvēta tā vai cita starptautiskā operācija, svarīgākais ir tiesību un pie nā kumu apjoms, ko tā paredz. Tomēr ņemot vērā, ka Latvijas Republikas normatīvie akti paredz starptautisko operāciju iedalījumu, vienlaicīgi definējot katras operācijas veida saturu, skaidrībai par to, kāda veida operācija tiek vesta no Latvijas normatīvo aktu viedokļa, ir būtiska nozīme, jo tas ir pamats turpmākai tiesību un pienākumu noteikšanai, piemēram, spēka lietoša-nas apmēram, sociālām garantijām (atalgojums, militārās izdienas pensija u.t.t.).

Latvijas Republikas normatīvie akti16 paredz šādus starptautisko operāciju veidus — starp-tautiskās miera uzturēšanas operācijas, starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas, glābša-nas operācijas, humānās operācijas un starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību.

Starptautiskās miera uzturēšanas operācijasLikums17 nosaka, ka starptautiskās miera uzturēšanas operācijas ir tādas operācijas, kuru mēr-

ķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā. NATO ietvaros miera uzturēšanas operācijas definē kā miera atbalsta operācijas pēc tam, kad ir noslēgta vienošanās par uguns pārtraukšanu, kā rezultātā ir izveidota stabila vide un sadarbī-bas līmenis un miera līgumu nosacījumu izpilde ir augsta, bet draudi, ka var tikt pārkāpti miera līguma nosacījumi, visai zemi.

Vārdu salikums «piedalīties karadarbībā» likuma izpratnē ir jāsaprot kā «spēka lietošana, kas sai stīta ar uzdevumu izpildi», tātad kaujas operāciju veikšana un attiecīgi nepieciešama un proporcionāla spēka lietošana uzdevuma izpildei. Šāds skaidrojums pilnībā atbilst starptau-tiskajās tiesībās lietotajai miera uzturēšanas definīcijai.

Miera uzturēšanas operācijas galvenokārt tiek veiktas saskaņā ar ANO Statūtu 6. sadaļu (Strī-du miermīlīga noregulēšana)18 un ievērojot visu konfliktā iesaistīto pušu piekrišanu veikt no-vērošanu un veicināt miera līguma piemērošanu. Veicot miera uzturēšanas operāciju, ir jālieto visas iespējamās metodes, izvairoties no spēka lietošanas, kas pieļaujama vienīgi pašaizsardzī-bas nolūkā. Miera uzturēšana var ietvert vairākus uzdevumus un darbības, tomēr galvenokārt tā ir vērsta, lai novērotu, kā tiek ievēroti miera un stabilitātes nosacījumi, un uzlabotu civilo vidi.

Miera uzturēšanas operāciju uzdevumi, kas parasti tiek norādīti starptautiskajā mandātā, ir:• miera līguma izpildes nosacījumu uzraudzīšana,• pamiera un uguns pārtraukšanas pārraudzīšana,• spēku nošķiršana,• atbalsta sniegšana pārejas periodā,• atbruņošana un demobilizācija.

Starptautiskajās tiesībās tiek minētas trīs galvenās pazīmes, kas raksturo miera uzturēšanas operācijas:

• visu pušu brīvprātīga piekrišana attiecībā uz operācijas veikšanu un tās uzdoto misiju,• miera uzturētāju (karavīru) neitralitāte attiecībās ar iesaistītajām pusēm,• minimāla spēka lietošana jeb tā lietošana kā galējais līdzeklis. Spēka lietošana pašaizsar-

dzības nolūkā.19

16 Likums «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» /Publicēts: Vēstnesis, 25.02.1995. Nr. 30/16.02.1995./.17 Ibid.18 ANO Statūti /26.06.1945./ http://www.un.org/aboutun/charter/ 19 Trevor Findlay, The Use of Force in UN Peace Operations /Oxford University Press 2002/.


15

ANO miera nodrošināšanas operāciju doktrīnas projekts papildus iepriekšminētajām pazī-mēm vēl paredz — uzticamību un saprātīgu valsts funkciju realizēšanu un nodošanu to atpa-kaļ.20

Klasiski miera uzturēšanas operāciju paraugi ir ANO Militāro novērotāju grupa Indijā un Pa-kistānā (UNMOGIP),21 ANO Pamiera pārraudzīšanas organizācija Tuvajos Austrumos (UNTSO)22 u.c. ANO Spēku operācija Kiprā (UNFICYP)23 un ANO Pagaidu spēki Libānā (UNIFIL)24 kaut arī tiek pieskaitīti pie miera uzturēšanas operācijām, tomēr to mandāts ir plašāks. Pēdējo divu minēto operāciju ietvaros jēdzienam «pašaizsardzība» parādās daudz plašāka interpretācija, t. i., pašaiz-sardzība, kas var būt pielāgota situācijai un ne tikai ierobežota ar aizsardzību pret neizprovocē-tu uzbrukumu.

Starptautiskās miera nodrošināšanas operācijasLikumā ir noteikts, ka starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas ir tādas operācijas,

kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā. NATO ietvaros miera nodrošināšanas operācijas tiek definētas kā miera atbalsta operācijas, kas tiek veiktas, lai uzturētu uguns pārtraukšanu vai miera līguma nosacījumu izpildi, un to ietvaros pušu vienprātība/piekrišana un pakļaušanās līguma prasībām nav viennozīmīga un atkāpšanās iespējamība no uguns pārtraukšanas vai miera līguma nosacī-jumiem ir augsta. Tāpat tiek norādīts, ka miera nodrošināšanas spēkiem ir jābūt spējīgiem pie-mērot ticamu piespiedu spēku un uguns pārtraukšanas vai miera līguma nosacījumi jāpiemēro objektīvi/taisnīgi.

Miera nodrošināšanas operācijas tiek veiktas saskaņā ar ANO Statūtu 7. pantu. Tām ir piespie-du raksturs, un tās tiek veiktas, kad vienošanās starp pusēm nav panākta vai arī šāda vienošanās iespējamība būtu apšaubāma. Tās ir paredzētas, lai uzturētu vai atjaunotu mieru vai realizētu nosacījumus, kas noteikti operācijas mandātā. Ir būtiski uzsvērt, ka miera nodrošināšanas mēr-ķis ir piespiest un pārliecināt puses veikt noteiktas darbības, piemēram, atturēties no cilvēktiesī-bu pārkāpumiem un atbalstīt miera procesu. Jau savā būtībā miera nodrošināšana ir piespiedu akts, kura rezultātā tiek lietots spēks vai draudi lietot spēku, ja tas ir nepieciešams.

Iespējamie spēka lietošanas iemesli miera nodrošināšanas operācijā var būt šādi: 1) ilgstoši vai/un liela apmēra pamiera līnijas vai demilitarizētas zonas pārkāpumi; 2) atteikšanās sadar-boties, veicot atbruņošanas un demobilizācijas uzdevumus; 3) mēģinājumi pārtraukt vēlēšanu procesu ar militāriem vai citiem vardarbīgiem līdzekļiem; 4) genocīds un/vai smagu cilvēktiesī-bu pārkāpumu izdarīšana; 5) draudi humānās palīdzības sniegšanai.25

Starptautisko miera nodrošināšanas operāciju ietvaros karavīriem ir daudz plašāks tiesību un pienākumu apjoms nekā miera uzturēšanas operācijās. Tiesības un pienākumi tuvāk tiks aplū-koti rokasgrāmatas turpmākajās sadaļās.

Latvija piedalās četrās miera nodrošināšanas operācijās Afganistānā, Bosnijā un Hercegovi-nā, Kosovā un Irākā.

Afganistāna — starptautiskā operācija ISAF26 (International Security Assistance Forces) ir NATO vadīta militāra operācija. ISAF operācija ir pilnvarota saskaņā ar ANO Statūtu 7. sadaļu un ANO DP pieņemtajām rezolūcijām Nr. 1386, 1413, 1444, 1510 u. c. sekojošām rezolūcijām27 un

20 http://www.challengesproject.net/roach/images/doc/UN_Capstone_Doctrine_Rev2_ESMT_26-28_Sep_2006.doc 21 http://www.un.org/Depts/dpko/missions/unmogip/ 22 http://www.un.org/Depts/dpko/missions/untso/ 23 http://www.un.org/Depts/dpko/missions/unficyp/ 24 http://www.un.org/Depts/dpko/missions/unifil/25 Trevor Findlay, The Use of Force in UN Peace Operations/Oxford University Press /2002/.26 http://www2.hq.nato.int/isaf/27 http://www.un.org/documents/scres.htm


16

izveidota, ievērojot 2001. gada Bonnas vienošanos un Militāri tehnisko vienošanos starp ISAF komandieri un Afganistānas Islāma Republiku. Operācijas galvenais mērķis ir nodrošināt drošu vidi Kabulā un tās apkārtnē, kā arī piedalīties Afganistānas atjaunošanā. Pašlaik, ISAF mandāts ir paplašināts attiecībā uz visu Afganistānu. Saskaņā ar mandātu ISAF spēki ir pilnvaroti «.. veikt visas nepieciešamās darbības, lai izpildītu tās mandātu». 2003. gada 6. februārī Saeima pieņē-ma lēmumu, kas noteica: «Daru zināmu, ka Saeima šā gada 6. februāra sēdē nolēmusi saskaņā ar likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» 5. pan-ta pirmo daļu nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā uz ANO Drošības padomes 2002. gada 27. novembra rezolūcijas Nr. 1444. 1. punktā paredzēto pilnvaru laiku.»28 Kopš pirmā lēmuma pieņemšanas, NBS dalība operācijā ir pagarināta vairākas reizes, tāpat arī ANO mandāts ir paplašināts un arī pakļautība mainījusies.

Kosova — starptautiskā operācija KFOR (Kosovo Forces)29 ir NATO vadīta militāra operācija. NATO spēku militāro uzbrukumu pamats pret bijušo Dienvislāvijas Republiku bija «humāni ap-svērumi .. būtiska humānā nepieciešamība».30 Lai situāciju stabilizētu, saskaņā ar ANO statūtu 7. sadaļu tika pieņemta ANO DP rezolūcija Nr. 1244,31 kas paredzēja «pilnvarot dalībvalstis .. izvērst starptautiskos drošības spēkus Kosovā ..» un «.. lietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai izpildītu noteiktos uzdevumus» t. i.:

1) novērst karadarbības atsākšanos,2) nodrošināt un, kur nepieciešams, uzspiest pamieru,3) nodrošināt sabiedrisko drošību un kārtību, kamēr šīs funkcijas pārņems civilā pārvalde,4) nodrošināt bēgļu un pārvietoto personu netraucētu atgriešanos,5) atbruņot Kosovas Atbrīvošanas armiju,6) veikt robežas novērošanas pienākumus,7) nodrošināt sevis aizsardzību un pārvietošanās brīvību.

1999. gada 7. jūlijā tika pieņemts Saeimas lēmums, kas noteica: «Lai pildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija rezolūciju Nr. 1244 (turpmāk — rezolū-cija), saskaņā ar likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operā-cijās» 5. panta pirmo daļu atļaut nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību līdzdalībai starptautiskajā operācijā Kosovā uz rezolūcijas 19. punktā noteikto laiku, minēto vienību nodo-dot NATO militārās vadības pārziņā.» ANO mandāts un arī Saeimas mandāts nav mainījušies.

Bosnija un Hercegovina — Eiropas Savienības vadītā militārā operācija EUFOR (Althea). Ope-rācijas starptautiskais mandāts ir noteikts ar ANO DP rezolūcijām Nr. 1551 (2004), 1575 (2004),32 1639 (2005), 1722 (2006),33 kas pieņemtas saskaņā ar ANO Statūtu 7. sadaļu. Starptautisko man-dātu veido arī Eiropas Savienības Vienotā rīcība Nr. 2004/570/CFSP.34 ANO DP rezolūcijas strikti norāda uz nepieciešamību piemērot Vispārējā ietvaru miera līguma Bosnijā un Hercegovinā35 nosacījumus, tāpat tiek atkārtots, ka situācija reģionā turpina radīt draudus starptautiskajam mieram un drošībai. ANO mandāts paredz «.. puses ir pilnvarojušas daudznacionālus spēkus veikt tādas darbības, kādas nepieciešamas, ieskaitot nepieciešama spēka lietošanu, lai nodro-šinātu miera līguma 1-A pielikuma izpildi ..». Tāpat ANO DP rezolūcijas paredz personāla tiesības

28 Saeima, Paziņojums /Publicēts: Vēstnesis, 11.12.2003. Nr. 175/.29 http://www.nato.int/kfor/kfor/about.htm 30 The Changing rules on the use of force in international law /Tarcisio Gazzini/Manchester University Press/2005/. 31 http://daccessdds.un.org/doc/UNDOC/GEN/N99/172/89/PDF/N9917289.pdf?OpenElement 32 http://www.un.org/Docs/sc/unsc_resolutions04.html33 http://daccessdds.un.org/doc/UNDOC/GEN/N06/624/29/PDF/N0662429.pdf?OpenElement34 http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2004/l_252/l_25220040728en00100014.pdf35 http://www.ohr.int/dpa/default.asp?content_id=380


17

«.. veikt visas nepieciešamās darbības, lai aizsargātu sevi no uzbrukuma vai uzbrukuma drau-diem», kā arī nosakot, ka «.. puses .. var tikt pakļautas piespiedu rīcībai no EUFOR puses».

Eiropas Savienības Padomes lēmums paredz, ka: «.. ES veiks militāro operāciju .., lai nodro-šinātu atturēšanos veikt neatļautas darbības, ilgstošu rīcību saskaņā ar atbildību izpildīt uzde-vumus, kas noteikti Vispārējā ietvaru miera līguma Bosnijā un Hercegovinā pielikumā 1-A un 2, un veicināt drošu un neapdraudētu vidi ..», tāpat tiek paredzēts, ka Padome lemj par operācijas uzsākšanu pēc tam, kad ir apstiprināts operācijas plāns un noteikumi par spēka lietošanu (angļu val.: Rules of Engagement) ..»

Zīmīgi, ka ANO DP mandātā piesauktais Miera līguma 1A pielikums nosaka, ka «.. IFOR36 ir tie sības izpildīt misiju nelokāmi, ieskaitot spēka lietošanu pēc nepieciešamības. Tiem ir neiero-bežotas pārvietošanās un gaisa telpas kontroles tiesības un tiesības uz spēku aizsardzību», tādē-jādi norādot uz pilnvarojumu lietot spēku gan kaujas uzdevumu izpildē, gan uzsverot tiesības uz pašaizsardzību — konkrētajā gadījumā misijas aizsardzību.

2005. gadā tika pieņemts Saeimas lēmums, kas noteica: «Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20. janvāra sēdē saskaņā ar likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptau-tiskajās operācijās» 5. panta pirmo daļu atļāvusi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībai līdz Eiropas Savienības Padomes lēmuma «Padomes vienotā rīcība 2004/570/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā» 17. panta 2. punktā paredzētajā Eiropas Padomes lēmumā noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2006. gada 1. februārim piedalīties Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā daudznacionālo operatīvo spēku «Ziemeļi» sastāvā.»37 Dalības operācijā termiņš ir pagarināts. Saeimas lēmumā nav tiešas atsauces uz ANO DP lēmumu, bet šāda atsauce ir Eiropas Padomes Vienotās rīcības dokumentā.

Irāka — koalīcijas spēku vadītā operācija «Operation Iraqi Freedom». Operācijas juridiskais pamats ir ANO DP rezolūcijas. Saskaņā ar rezolūciju Nr. 678 (1990) tika dotas pilnvaras «.. lietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai atbalstītu un piemērotu rezolūciju Nr. 660 (1990) .. atjaunotu starptautisko mieru un drošību reģionā», t. i., lietot militāru spēku pret Irāku. Rezolūcijas Nr. 687 mērķis bija formāla pamiera noteikšana un nosacījumi Irākai, kas jāizpilda saistībā ar dažāda veida ieroču iznīcināšanu, pārvietošanu, padarīšanu par nekaitīgiem, un ar tiem saistītas citas darbības. Rezolūcija Nr. 1441. konstatē, ka Irāka ir būtiski pārkāpusi rezolūcijas Nr. 687 nosacīju-mus, kas ļauj lietot spēku pret to. Rīkojoties saskaņā ar ANO statūtu 7. nodaļu, 2003. gadā ANO DP ir pieņēmusi rezolūcijas Nr. 1483, 1511 u. c. sekojošas rezolūcijas par situāciju Irākā. Saskaņā ar rezolūciju Nr. 1511 ANO DP ir pilnvarojusi «.. daudznacionālos spēkus veikt visus nepiecieša-mos pasākumus, lai nodrošinātu drošību un stabilitāti Irākā».

2003. gadā tika pieņemts Saeimas lēmums, kas noteica: «Ņemot vērā Saeimas 1998. gada 19. februāra lēmumu atbalstīt ANO Drošības padomes un ANO dalībvalstu centienus nodroši-nāt ANO Drošības padomes 1991. gada 3. aprīļa rezolūcijas Nr. 687 izpildi, kā arī atbalstot ANO Drošības padomes 2002. gada 8. novembra rezolūciju Nr. 1441, Saeima nolemj: 1. Atbalstīt ANO Drošības padomes 2002. gada 8. novembra rezolūcijas Nr. 1441 izpildi un, pamatojoties uz li-kuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» 5. panta pir-mo daļu, atļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā, ievērojot militārpersonas brīvprātības principu. 2. At-ļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībām piedalīties šajās starptautiskajās operācijās līdz 2003. gada 31. decembrim.» Kopš pirmā Saeimas lēmuma pieņemšanas brīža tas ir pagarināts vairākas reizes. Var secināt, ka lēmuma pieņemšanas juridisko pamatu ir veidojusi vairāku valstu

36 Tiesības, kas tika piešķirtas IFOR saskaņā ar ANO DP rezolūciju, ir arī ES spēkiem.37 Latvijas Republikas Saeimas Paziņojums /Vēstnesis, 03.02.2005. Nr. 19/.


18

atzītā juridiskā shēma.38

Attiecībā uz šīs operācijas juridisko pamatu ir bijušas visai daudzas un dažādas diskusijas.39

Starptautiskās glābšanas operācijasLikumā40 ir noteikts, ka starptautisko glābšanas operāciju mērķis ir likvidēt dabas katastrofu

sekas, evakuēt civiliedzīvotājus no apdraudētām vietām vai veikt līdzīga rakstura darbības. Ja valstij nav pietiekamu resursu, lai vienpusēji novērstu katastrofu radītās sekas, tā var lūgt starp-tautisko palīdzību, un šādās situācijās valstis galvenokārt sniedz vienpusēju nacionālu atbalstu. Latvija līdz šim nav piedalījusies starptautiskās glābšanas operācijās, tomēr, ņemot vērā notiku-mus pasaulē — dabas katastrofas, dažādi citi nelaimes gadījumi —, iespēja tikt iesaistītiem ir visai augsta. Lēmumu par dalību starptautiskajā glābšanas operācijā pieņem Ministru kabinets, tomēr izņēmuma gadījumos to ir tiesīgs darīt arī aizsardzības ministrs MK noteikumos noteik-tajā kārtībā41 (tāds pats izņēmuma nosacījums attieksies arī uz starptautiskajām humānajām operācijām).42

Pastāv visai reāla iespēja, ka funkcijas, kas ir veicamas glābšanas operācijas ietvaros, tiek veik-tas arī iepriekšminēto operāciju ietvaros, piemēram, iedzīvotāju evakuācija u. c. darbības.

Starptautiskās glābšanas operācijas ietvaros spēka lietošana ir pieļaujama saskaņā ar nosacī-jumiem, kas ir paredzēti miera laikā.

Starptautiskās humānās operācijasLikumā43 ir noteikts, ka starptautisko humāno operāciju mērķis ir sniegt palīdzību civiliedzī-

38 International Law and The Use of Force /Christine Gray, Oxford University Press, 2004., 274 lpp./.1. Savā rezolūcijā Nr. 678 Drošības padome pilnvaroja spēka lietošanu pret Irāku, lai izdzītu to no Kuveitas un

atjaunotu mieru un drošību reģionā.2. Rezolūcijā Nr. 687, kas paredz pamiera nosacījumus pēc operācijas «Tuksneša vētra», Drošības padome uzliek

turpinošus pienākumus Irākai likvidēt masu iznīcināšanas ieročus, lai atjaunotu starptautisko mieru un drošī-bu reģionā. Rezolūcija Nr. 687 atlika, bet neizbeidza pilnvarojumu lietot spēku saskaņā ar rezolūciju Nr. 678.

3. Rezolūcijas Nr. 687 būtisks pārkāpums — atjauno pilnvarojumu lietot spēku saskaņā ar rezolūciju Nr. 678.4. Rezolūcijā Nr. 1441 Drošības padome noteica, ka Irāka ir pārkāpusi un turpina būtiski pārkāpt rezolūcijas Nr. 687 nosacījumus, jo tā nav pilnībā rīkojusies saskaņā ar rezolūcijā noteiktajām saistībām atbruņoties.5. Drošības padomes rezolūcija Nr. 1441 deva Irākai «pēdējo iespēju rīkoties saskaņā ar tās atbruņošanās pienā-

kumiem» un brīdināja Irāku par «nopietnām sekām», ja tā tos neizpildīs.6. Drošības padome tāpat rezolūcijā Nr. 1441 nolēma, ja Irāka jebkurā laikā nerīkosies saskaņā ar šo rezolūciju un

pilnībā nesadarbosies rezolūcijas Nr. 1441 piemērošanā, tas norādīs uz būtisku pārkāpumu.7. Nav šaubu, ka Irāka neizpildīja tai noteiktos pienākumus, tāpēc Irāka gan rezolūcijas Nr. 1441 pieņemšanas

laikā, gan arī vēlāk būtiski pārkāpj tai uzliktos pienākumus.8. Tādējādi pilnvarojums lietot spēku saskaņā ar rezolūcijā Nr. 678 atjaunojās un turpinās pašlaik.9. Rezolūcija Nr. 1441 būtu paredzējusi, ka ir nepieciešams turpmāks Drošības padomes lēmums, lai sankcionētu

spēka lietošanu, ja pastāv tāds nodoms. Viss, ko rezolūcija Nr. 1441 noteica, ir ziņot un diskutēt Drošības pado-mē par Irākas neizdarību, bet nenoteica nepieciešamību pēc turpmāka lēmuma par spēka lietošanu.

39 Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte /I. Ziemele, Tiesu nama aģentūra, 2005., 245 lpp./.40 «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās» 1. pants /Publicēts: Vēstnesis, 25.02.1995. Nr. 30/16.02.1995./.41 10.02.2009. MK noteikumi Nr. 114 «Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti starptautiskajās glābšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās» /Publicēts: Vēstnesis, 17.02.2009. Nr. 26./.42 Likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās» 5. pants. Pēc ārvalstu pieprasīju-ma par neatliekamās palīdzības nepieciešamību aizsardzības ministrs var pieņemt lēmumu par atsevišķu īpaši sagata-votu Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas operācijās un starptautiskajās humāna-jās operācijās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstīs.(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti starptautiskajās glābšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās pēc ārvalstu pieprasījuma par neatliekamās palīdzības nepieciešamību.43 Likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» 1. pants» /Publicēts: Vēstnesis, 25.02.1995. Nr. 30/16.02.1995./.


19

votājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā.Ārkārtas situācijās militārie resursi var tikt izmantoti specifisku humānu funkciju nodrošinā-

šanai. Galvenokārt tie tiek izmantoti, lai sniegtu atbalstu palīdzības un attīstības organizācijām un aģentūrām, un šāda palīdzība var ietvert speciālu vienību iesaisti un izveidošanu, piemēram, mediķu, transporta un inženieru vienības, kas pielāgotas, lai izpildītu nepieciešamos uzdevums un vajadzības. Atkarībā no mandāta apjoma un satura atbalsts var ietvert valdības atbalstu, pa-līdzības organizāciju apsardzību, palīdzības ceļu veidošanu un uzturēšanu kārtībā. Ekstremālās situācijās militārie veidojumu var uzņemties tiešu atbildību par palīdzības piegādi, lai nodroši-nātu nepārtrauktu kustību.

Norāde uz NBS dalību starptautiskajā humānajā operācijā bija Saeimas lēmumā, kas pilnva-roja dalību starptautiskajā operācijā Irākā, tomēr tā kā primārais uzdevums bija miera nodroši-nāšana, tad juridiski lēmums bija jāpieņem Saeimai.

Starptautiskajās tiesībās arī humānā intervence tiek ietverta šajā operāciju veidā, tomēr, ņe-mot vērā, ka humānā intervence visai reāli varētu pārvērsties par bruņotu konfliktu, jautājums par humānās intervences uzsākšanu būtu ANO DP kompetencē.

Starptautiskās humānās operācijas ietvaros spēka lietošana ir pieļaujama saskaņā ar nosacī-jumiem, kas ir paredzēti miera laikā.

Starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību

Statūtu 51. pants nosaka: «Šajos Statūtos noteiktais neierobežo neatņemamās tiesības uz in-dividuālo un/vai kolektīvo pašaizsardzību, ja notiek bruņots uzbrukums pret Apvienoto Nāciju dalībvalsti, līdz Drošības padome ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai uzturētu mieru un drošību. Par dalībvalsts darbībām, ko tā veikusi, realizējot tās tiesības uz pašaizsardzību, neka-vējoties jāziņo Drošības padomei, un tās nekādā veidā neierobežo Drošības padomes tiesības un atbildību saskaņā ar šiem Statūtiem jebkurā laikā veikt tādas darbības, ko tā uzskata par nepieciešamām ar mērķi atjaunot starptautisko mieru un drošību.» Tas nozīmē, ka nav nepie-ciešams vēl papildus kāds tiesiskais pamats, lai veiktu aizsardzību pret agresoru. Jau 1837. gadā autoritatīvajā un bieži citētajā Karolīnas lietā (Caroline case)44, kas bija saistīta ar konfliktu starp ASV un Lielbritāniju, tika atzīts, ka: «Nešaubīgi tas ir taisnīgi, ka ir pieņemts, ka izņēmumi, kas izriet no diženā pašaizsardzības principa, pastāv, šie izņēmumi ir ierobežojami ar gadījumiem, kuros nepieciešamība pēc pašaizsardzības ir tūlītēja, nepārprotama un neatstāj iespējas izvēlē-ties līdzekļus un laiku izvērtēšanai.»

Tāpat arī Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Sta-tūti un šā likuma noteikumi neierobežo Latvijas Republikas tiesības izmantot likumā minētās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības individuālās un kolektīvās pašaizsardzības mērķiem. Tātad NBS iesaistīšana šāda veida operācijās nozīmē atbalsta sniegšanu valstij, pret kuru notiek bruņots uzbrukums un kas ir izteikusi lūgumu pēc palīdzības.

Šāda veida operāciju ietvaros spēka lietošana ir pieļaujama nepieciešamo militāro uzdevu-mu izpildei, kas saistīti ar valsts teritoriālās integritātes un neatkarības saglabāšanu vai atjau-no šanu. Spēka lietošanas (ius in bello) diapazons ir visplašākais, un tas tiek realizēts bruņoto konfliktu tie sību ietvaros (Korejas karš45/1950.—53. g./Operation Desert Storm46/1991. g./).

Aktuāls jautājums par individuālo un kolektīvo pašaizsardzību kļuva pēc terorisma aktiem (11.09.2001.) Amerikas Savienotajās Valstīs. Tieši šo notikumu iespaidā 2001. gada 12. septem-brī ANO DP pieņēma rezolūciju Nr. 1368, kas atsaucās uz valstu neatņemamajām tiesībām uz 44 http://www.uni-miskolc.hu/~wwwdrint/20042rouillard1.htm45 http://en.wikipedia.org/wiki/Korean_War 46 http://www.gwu.edu/~nsarchiv/NSAEBB/NSAEBB39/


20

indivi du ālo un kolektīvo pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtiem, un tieši šī juridiskā motivācija ir operācijas «Operation Enduring Freedom» pamatā. Kā zināms, operācija notiek Afganistānā, tomēr tā ir nodalīta no ISAF operācijas, kas notiek NATO vadībā.

Ja par SO veida noteikšanas izšķirošajiem nosacījumiem pieņemtu piekrišanu (pušu apņem-šanos izpildīt mandāta nosacījumus) un vardarbības apmēru, to korelāciju, tad piekrišanas aug-stākais līmenis ir miera uzturēšanas operāciju laikā un nepārprotami zemākais bruņota konflikta laikā (skatīt shēmu. Nr. 1).47

Shēma Nr. 1. Viens no starptautisko operāciju veida noteikšanas variantiem — ņemot vērā pušu piekrišanu un vardarbības apmēru.

Starptautiskās humānās un glābšanas operācijas nav iekļautas iepriekšveidotajā shēmā, jo pušu piekrišana un vardarbība nav šāda veida operāciju raksturojošie faktori.

Starptautiskās operācijas mandātsJēdziens «starptautiskās operācijas mandāts» ir kļuvis par ļoti bieži ekspluatētu jēdzienu,

taču ne vienmēr ir skaidrība, ko tas nozīmē un kāds ir tā saturs. Jēdziens «mandāts» ir cēlies no latīņu valodas vārda «mandatum», kas nozīmē pasūtīt, rīkot, tāpat angļu valodā šo vārdu tulko kā «pilnvarojums», «uzdevums». Starptautisko operāciju kontekstā vārds «mandāts» figurē gal-venokārt divas reizes, un tas ir tad, kad tiek runāts par starptautisko mandātu, un tad, kad tiek runāts par nacionālo mandātu.

Starptautiskais mandāts ir starptautiskas organizācijas, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republi-ka, lēmums piedalīties starptautiskajā operācijā. Starptautisko mandātu kā obligātu priekšnosa-cījumu paredz arī Latvijas normatīvie akti, nosakot, ka NBS starptautiskajās operācijās pieda lās

47 International Support Staff Officers Course (Directives and Documents) Sessvollmoen, Norvay 2002, Guiding Documents /Peter Otkens, Special Assistant to the Judge Advocate General Denmark Presentation/.

Piekrišana Miera uzturēšana

Miera nodrošināšana

Bruņotskonflikts/karš

Vardarbības apmērs


21

Ap vie noto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas apstiprināta mandāta iet varos. Starptautiskais mandāts dod leģitīmu pamatu operācijas uzsākšanai un dalībai tajā.

Kā jau iepriekš tika minēts, ANO DP mandāts ir pārliecinošākais starptautiskās operācijas leģi-timitātes pamats. Lai sniegtu nelielu ieskatu starptautiskā mandāta saturā un formā, kā piemērs ir izmantota ANO DP rezolūcija Nr. 1444 (skatīt pielikumā Nr. 1), uz kuru ir atsauce arī Saeimas lēmumā. Aspekti, kuriem ir izšķiroša nozīme operācijas veida noteikšanā, ir izcelti.

Ņemot vērā tā politisko dabu, starptautiskais mandāts ir kompromiss starp valstīm, tāpēc tā saturs ne vienmēr ir pietiekami skaidrs un saprotams, tādējādi var rasties grūtības misijas izpil-dē. Šajā sakarībā arī Speciālistu ziņojumā par Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas operācijām jeb Brahimi ziņojumā48 tika norādīts uz nepieciešamību pēc skaidrākiem, ticamiem un izpildā-miem mandātiem.49

Nacionālais mandāts ir valsts institūciju lēmums, ko saskaņā ar likumu «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» ir pieņēmusi Saeima, Ministru kabinets vai aizsardzības ministrs, lai piedalītos starptautiskajā operācijā. Nacionālā mandāta paraugi tika atspoguļoti sadaļā par miera nodrošināšanas operācijām, kurās piedalās NBS.

Valsts institūcijas pieņemtais lēmums par NBS dalību starptautiskajā operācijā paredz kon-krētus nosacījumus Latvijas NBS dalībai, un šie nosacījumi var būt:

1) starptautiskās organizācijas lēmums, kas ir bijis par pamatu operācijas sākšanai (piemē-ram, ANO DP rezolūcija, ES Vienotā rīcība);

2) norāde uz reģionālo organizāciju, kuras ietvaros notiek operācija (piemēram, ES);3) operācijas veids (piemēram, humānā operācija, miera nodrošināšanas operācija);4) NBS dalības ilgums operācijā (piemēram, līdz starptautiskās organizācijas mandātā no-

teiktajam laikam);5) karavīru skaits (piemēram, vads, rota);6) vadošā valsts/valsts, kuras kontingenta pakļautībā darbosies Latvijas kontingents (pie-

mēram, Nīderlandes Karalistes kontingents u.t.t.);7) NBS karavīru vai vienību pakļautība (NATO militārās vadības pakļautībā);8) citi nosacījumi, ja institūcija to uzskata par nepieciešamu (piemēram, brīvprātības prin-

cips).

Neskatoties uz to, ka normatīvie akti nosaka starptautisko operāciju veidus, praksē bieži vien ir ļoti grūti novilt striktu robežlīniju starp to, kad situācija ir kvalificējama kā viens vai cits operāci jas veids vai arī kurā brīdī viena operācija pāriet cita veida operācijā. Vislielākos sarežģī-

48 http://www.un.org/peace/reports/peace_operations/docs/55_502e.pdf /Speciālistu ziņojums par Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas operācijām, 2000. gads./.49 The Brahimi Report and the Future of UN Peace Operatins /William J. Durch, Victoria K. Holt, Caroline R. Earle, Moira K. Shanahan, The Henry L. Stimson Center, 2003, 110 lpp./.3. Nosūtītiem operācijā Apvienoto Nāciju miera nodrošinātājiem ir jāspēj izpildīt savu mandātu profesionāli un sekmī-gi, jāspēj sevi aizsargāt, citus misijas komponentus un misijas mandātu ar skaidriem noteikumiem par spēka lietošanu pret tiem, kas neievēro to uzņemtās saistības saskaņā ar miera līgumu vai arī citādi cenšas vardarbīgā ceļā kaitēt tā izpildi.4. Galveno rekomendāciju kopsavilkums par skaidru, ticamu un izpildāmu mandātu:

(a) Speciālistu grupa rekomendē, pirms Drošības padome vienojas par pamiera vai miera līguma piemērošanu, Ap-vienoto Nāciju vadītajām operācijām, padome apstiprina, ka līgumā ir ietverti minimālie nosacījumi, tādi kā atbil-stība starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un specifisko uzdevumu realizējamība un savlaicīgums;

(b) Drošības padomei rezolūciju projektos ir jāietver misiju pilnvarošana ar ievērojamu spēku apmēru līdz brīdim, kad ģenerālsekretāram ir precīzi zināma karavīru un citu svarīgu misijas atbalsta elementu iesaiste, ieskaitot miera veidošanas elementus no dalībvalstīm;

(c) Drošības padomei rezolūcijās ir jāietver nosacījumi miera uzturēšanas operācijām, ja paredzēta izvēršana iespē-jami bīstamās situācijās, īpaši vajadzība pēc skaidras komandķēdes un rīcības vienotības.


22

jumus rada tieši miera uzturēšanas operāciju atšķiršana no miera nodrošināšanas operācijām. Jāuzsver, ka būtiskākais ir noskaidrot katras operācijas mandāta saturu un uzdevumus, nevis for-mālu tās nosaukumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tiesību un pienākumu apjoms, ko nosa-ka mandāts, ir izšķirošais, lai noteiktu operācijas veidu.

Latvijas Republikas normatīvie akti un nacionālā procedūra

Latvijas Republikas Nacionālās drošības koncepcija paredz, ka, iekļaujoties NATO, Latvija iegūst drošības garantijas, ko sniedz Ziemeļatlantijas alianses kolektīvās aizsardzības sistēma. Tādējādi iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO, un valsts aizsardzība nav vairs tikai nacionāls uzdevums. Tajā pašā laikā dalība NATO un ES nosaka to, ka Latvijas drošību vēl ciešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu draudu iz pla tība. Tas nozīmē, ka pieaug Latvijas atbildība par starptautisko drošību un līdzdalība tās stiprināšanā. Līdz ar to Latvijas NBS tiek gatavoti ne tikai Latvijas teritorijas aizsardzībai, bet arī līdzdalībai starptautiskajās operācijās ārpus Latvijas Republikas. Viena no Latvijas valsts prioritā-tēm ir noteikta dalība starptautiskajās militārajās un miera uzturēšanas operācijās.50 Koncepcijā definētais ir nostiprināts arī normatīvajos aktos, kas ir vispārsaistoši un obligāti izpildāmi. Tāpat kā jebkurā valsts nozarē, arī saistībā ar valsts aizsardzību un — specifiskāk izdalot — dalību starptautiskajās operācijās, var izveidot zināmu normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, kas balstās uz Latvijas Republikas Satversmi un no tās izrietošajiem normatīvajiem aktiem — liku-miem (Nacionālās drošības likumu, Nacionālo bruņoto spēku likumu, Militārā dienesta likumu, likumu «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» (šai norma-tīvo aktu kategorijā būtu ietilpināmi arī starptautiskie līgumi, ko ir apstiprinājusi Saeima)) — Ministru kabineta noteikumiem (Kārtība, kādā veidojamas, finansējamas un starptautiskajām operācijām sagatavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautis-kajās operācijās, Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu u. c.) — AM/NBS iekšējiem norma-tīviem aktiem (AM 6.11.2008. noteikumu Nr. 87-NOT «Kārtība kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starptautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcope-rācijas pasākumi»). Latvijas Republikas normatīvo aktu (konstitucionālo likumu un likumu) ar augstāko juridisko spēku ietvaros arī var veidot zināmu hierarhiju, kas atspoguļo starptautisko operāciju konstitucionālo izcelsmi (skatīt shēmu Nr. 2).

Shēma Nr. 2. Latvijas Republikas normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija, kas reglamentē dalību SO.

50 http://www.mod.gov.lv/Normativie%20akti/Koncepcijas/Nacionalas%20drosibas%20koncepcija.aspx

Latvijas Republikas Satversme: «Latvija ir neatkarīga

demokrātiska republika»

Nacionālās drošības likums: «Nacionālā drošībair valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis,

kurā ir garantēta valsts neatkarība»

Nacionālo bruņoto spēku likums: «Nacionālo bruņoto spēku galvenieuzdevumi: piedalīties starptautiskajās operācijās likumos

un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā»

Likums «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās»:«Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās starptautiskajās operācijās»


23

Attēlotajā shēmā ir redzama starptautisko operāciju etimoloģija Latvijas likumu ietvaros, sā-kot ar tās konstitūciju — Latvijas Republikas Satversmi. Latvijas Republikas Satversmes 1. pants nosaka: «Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.» Sasaucoties ar Satversmē noteikto, Na-cionālās drošības likuma 1. panta 1. daļa paredz, ka: «Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.» No iepriekšminētās likuma normas ir izsecināms, ka na-cionālās drošības definīcija sevī ietver arī dalību starptautiskajās operācijās. Tāpat Nacionālās drošības likums nosaka Saeimas un Ministru kabineta kompetenci saistībā ar starptautiskajām operācijām — 6. pants nosaka, ka Saeima lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantoša-nu ārpus valsts teritorijas likumā noteiktajā kārtībā, un 10. pants nosaka, ka «Ministru kabinets ... lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas un humāna-jās operācijās, kā arī militārajās mācībās (manevros) ārpus Latvijas teritorijas.»

Nacionālo bruņoto spēku likums kā vienu no NBS uzdevumiem nosaka piedalīšanos starp-tautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, tāpat arī visu spēku veidu uzdevumos ir noteikta personāla sagatavošana un atbalsta sniegšana starptautiskajām operācijām un personālam, kas tajās piedalīsies un piedalās.

Likums «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» nosaka starptautisko operāciju veidu, leģitīmo pamatu un kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par NBS dalību SO. Šis likums ir galvenais nacionālais normatīvais akts starptautisko operāciju kontekstā.

Militārā dienesta likums, nosakot militārā dienesta gaitu, kaut arī atsevišķi neizdalot, paredz arī dienesta pienākumu izpildi, piedaloties starptautiskajās operācijās. Šis likums arī norāda uz tie-sisko pamatu spēka lietošanai starptautiskās operācijas laikā. Persona, slēdzot profesio nā lā die-nesta līgumu, vienlaicīgi arī uzņemas bez ierunām izpildīt komandieru (priekšnieku) likumīgās pavēles51 un nepieciešamības gadījumā šādas pavēle ietver arī uzdevumu piedalīties starptau-tiskajās operācijās. Personas atteikšanās piedalīties SO ir uzskatāma par komandiera pavēles neizpildi. Persona, kas atsakās piedalīties SO, pārkāpj normatīvajos aktos noteikto un saucama pie atbildības.52

Ministru kabineta 17.02.2009. noteikumi Nr. 166 «Kārtība, kādā veidojamas, finansējamas un sagatavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operā-cijās un ātrās reaģēšanas spēkos». Galvenie nosacījumi, ko paredz šis normatīvais akts, ir:

1) starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos piedalās:Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā esošie militārie formējumi,Militārie formējumi, kas īpaši izveidoti uz operācijai vai dalībai ātrās reaģēšanas spē-kos53 noteikto laiku;

2) militāro formējumu, kas piedalīsies SO, komplektē no profesionālā dienesta karavīriem, militārajiem darbiniekiem un zemessargiem;

51 «Iestājoties brīvprātīgi bruņotajos spēkos viņam būtu jāapzinās, ka viņa intereses varētu tikt pakļautas bruņoto spēku svarīgākām interesēm. Atšķirībā no citiem nodarbinātības veidiem, bruņotajiem spēkiem ir vēl kāda būtiska pazīme. Tās hierarhiskā struktūra, kas balstīta uz pakāpēm un pienākumu pakļauties pavēlēm, ko devusi persona ar augstāku pakāpi vai persona ar lielāku militāro pieredzi. Prasība «pildīt pavēles» tiek uzskatīta kā militārās vienības efektivitātes būtība un šis apstāklis nevar tikt ignorēts, kad tiek izskatīta individuāla karavīra rīcība.» /«The Impact of Human Rights Law on Armed Forces» /Peter Row, Cambridge University Press, 2006, 6. lpp./.52 Krimināllikuma Zinātniski — Prakstiskais Komantārs /Sevišķā daļa, U. Kratsiņš, V. Liholaja, A. Niedre, Rīga, 2003. Firma «AFS», 429. lpp./.53 Likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» 3.1 panta 1. daļa «Par ātrās re-aģēšanas spēkiem uzskatāmas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības izveidotās kopējās militārās ātrās reaģēšanas vienības, kuras var iesaistīt starptautiskajās operācijās. Ātrās reaģēšanas spēki sastāv no jūras, gaisa un sauszemes spēku vienībām ar augstu, vidēju un zemu gatavības pakāpi.»


24

3) pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas karavīram, militārajam darbiniekam un zemes sargam ir tiesības ieņemt iepriekšējo amatu;

4) Aizsardzības ministrija no ministrijas budžeta līdzekļiem militārā formējuma personā-lam sedz ceļa izdevumus līdz dienesta vietai un atpakaļ (28.08.2007. veiktie grozījumi MK noteikumos papildinot tos ar 11.1 pantu);54

5) NBS karavīru un vienību finanšu un materiāli tehniskais nodrošinājums.

Agrāk minētie MK noteikumi paredzēja, ka piedalīšanās starptautiskajās operācijās nedrīkst būt ilgāka par sešiem mēnešiem (bez pārtraukuma), pašlaik šāda ierobežojuma nav un kā viens no iemesliem ir vienības karavīriem noteikto uzdevumu specifika, piemēram, piedaloties NATO vadītājā operācijā Afganistānā ISAF ietvaros, speciālistu (NSE sastāvā) dienesta jeb rotācijas il-gums ir 4 mēneši, pamatkontingenta dienesta ilgums 6 mēneši, bet atsevišķas apakšvienības karavīru formējumam (piemēram, OMLT) vairāk nekā seši mēneši.

AM 2007. gada 12. septembra noteikumi Nr. 73-NOT «Noteikumi par mantiskās apgādes nor-mām» nosaka materiāli tehnisko nodrošinājumu karavīram SO laikā. Jautājumi, kas attiecas uz karavīra atalgojumu, SO tiek reglamentēti saskaņā ar MK 08.03.2002. noteikumiem Nr. 131 «No-teikumi par karavīru dienesta atalgojumu». Atalgojuma jautājumi SO laikā tiks apskatīti rokas-grāmatas 7. sadaļā. Sociālās garantijas.

Lai nodrošinātu Aizsardzības ministrija un NBS struktūrvienību konsekventu rīcību un sa-darbību, 19.08.2005. tika pieņemta Aizsardzības ministrijas instrukcija Nr. 1-INSTR «Instrukcija par Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanu dalībai starptautiskajās operācijās, dalības un pē-coperācijas periodā veicamajiem uzdevumiem», kuras mērķis bija noteikt kārtību, kādā saga-tavo, nosūta un SO piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības/nacionālais kontingents, kā arī atbil stošus pēcoperācijas pasākumus. Vēlreiz jāatzīmē, ka minētā instrukcija ir zaudējusi spēku sakarā AM 6.11.2008. noteikumu Nr. 87-NOT «Kārtība, kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starp-tautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcoperācijas pasākumi» spēkā stāšanos, neskatoties uz to, šī dokumenta mērķis ir tieši tāds pats. Neapšaubā-mi iepriekš netika uzskaitīti visi normatīvie akti, kas piemērojami starptautisko operāciju kon-tekstā, bet gan galvenie dokumenti. Jāņem vērā, ka, mainoties situācijai, gan iekšējie, gan ārējie normatīvie akti tiek grozīti, tāpēc, kvalificējot juridiskos faktus, ir jāatsaucas uz normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā, kad notika attiecīgais notikums (juridiskais fakts).

Bieži vien komandieru dotās pavēles nepamatoti tiek dēvētas par normatīvajiem aktiem, kaut gan juridiski tās var kvalificēt kā pārvaldes aktu, kam ir cits juridisks raksturs. Pavēles ir sais-tošas tikai personālsastāvam, uz kuru tās attiecas un kurš ar pavēlēm ir iepazīstināts. Neskato-ties uz to, saskaņā ar likumu komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēle bez ierunām ir jāizpilda.

Kā jau iepriekš tika apskatīts, starptautiskais mandāts nav pietiekams, lai NBS piedalītos SO, ir nepieciešams arī nacionālais mandāts. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta procedūra lēmumu pieņemšanai. Skatīt tabulu Nr. 1., kas atspoguļo operācijas veidus un atbilstoši valsts institūciju, kura pieņem lēmumu par NBS dalību attiecīgajā operācijā.

Nacionālās procedūras rezultātā tiek pieņemts lēmums par NBS dalību konkrētā starptautis-kā operācijā, vienlaicīgi paredzot nosacījumus, kas ir saistoši operācijas izpildes laikā vienībām (personālam), kas tajā piedalīsies. Lēmumā ietverto nosacījumu izpilde ir obligāta.

54 «11.1 Aizsardzības ministrija no ministrijas budžeta līdzekļiem militārā formējuma personālam par laiku, kas pavadīts ceļā līdz dienesta vietai un atpakaļ, atlīdzina izdevumus par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi ir radušies un ir iesniegti attie-cīgos izdevumus apliecinoši dokumenti. Izdevumu apmērs nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumu Nr. 219 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi» pielikumā noteikto viesnīcas maksas normu. Pamatojoties uz karavīra iesniegumu par neparedzētiem apstākļiem brau-ciena laikā, ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera atļauju karavīram var atlīdzināt faktiskos izdevumus par viesnīcu (naktsmītni).»


25

Starptautiskie līgumi, kas veido starptautisko operāciju ietvaru, un to lomaStarptautiskās operācijas juridiskā pamata (mandāta) esamība ir viens no būtiskākajiem juri-

diskajiem aspektiem, tomēr to var uzskatīt tikai un vienīgi par «mājas pamatiem».Lai starptautiskajā mandātā noteiktie uzdevumi tiktu izpildīti un mērķi sasniegti, ir nepiecie-

šami reāli bruņotie spēki, vienības, kas šos uzdevumus veiks, tomēr, tā kā uzdevumu izpilde bie-ži vien tiek uzticēta daudznacionāliem spēkiem vai reģionālām organizācijām, tad iesaistītajām valstīm ir jāvienojas par kopēju sadarbības formu un saturu. Viena no ierastākajām sadarbības for mām ir rakstveida līgumu (vienošanos) slēgšana. Vienošanās var tik nosauktas dažādi — sa-prašanās memorandi, tehniskās vienošanās, protokoli u.t.t., tomēr svarīgākais ir atcerēties, ka iz šķi rošā loma nav vienošanās nosaukumam, bet gan tās saturam.55 Tieši no vienošanās satura ir atkarīgs tas, kāds juridisks spēks ir šim dokumentam. Lai starptautiskā vienošanās iegūtu juri-disku spēku, tā ir jāparaksta attiecīgi pilnvarotai amatpersonai. Ir vienošanās, kas ir jāapstiprina kādai no normatīvajos aktos noteiktajām valsts institūcijām — Saeimai un Ministru kabinetam, un šādā veidā apstiprināta vienošanās jau iegūst normatīva akta spēku (likums vai arī Ministru kabineta noteikumi), bet ir arī tādas vienošanās, kur nav nepieciešams Ministru kabineta vai Saeimas apstiprinājums.

Starptautiskajā praksē ir ierasts slēgt vienošanās, kas izpilda «jumta» jeb ietvara dokumenta funkcijas, un vēlāk tam pakārtotas vienošanās, kas jau detalizētāk risina atsevišķus jautājumus.

«Jumta vienošanās» parasti tiek nosauktas par saprašanās memorandiem, tomēr var būt arī iz-ņēmumi. Visas pašreizējās operācijas, kurās piedalās NBS, tiek organizētas saskaņā ar noslēgtiem saprašanās memorandiem starp operācijās iesaistītajām valstīm. «Jumta vienošanās»parasti tiek atrunāti šādi jautājumi — vienošanās mērķis un principi, dalībnieku ieguldījums, organizācija, vadība un kontrole, disciplīna un kārtība, jurisdikcija, spēka lietošana, funkcijas un pienākumi, finanšu pasākumi, nodrošinājums un medicīniskais atbalsts, prasības, klasificētās informācijas aizsardzība un drošība, valstu deklarācijas un ierobežojumi, izmaiņas strīdi un izplatīšana — kopīgi uzdevumi, ko valstis grib sasniegt un veikt. Valstis pašas vienošanās procesā nolemj, kādi jautājumi būtu jāiekļauj līgumā, un tie var atšķirties no iepriekš uzskaitītajiem.

Kā jau iepriekš tika aplūkots, parasti vienošanās tiek slēgtas pēc tam, kad ir pieņemts starp-tautiskais mandāts, visbiežāk ANO DP rezolūcija, tāpēc atsauce uz šādiem dokumentiem (man-dātu) līgumos, precīzāk, to preambulās ir ierasta kārtība.

Nepārprotami vissvarīgākais līgumā ir norādīt, kas ir vienošanās mērķis un kādi uzdevumi šīs vienošanās ietvaros ir jāsasniedz. No iepriekšminētā nepārprotami izriet arī nepieciešamība sadalīt pienākumus starp pusēm.

Nav noslēpums, ka SO prasa ļoti lielus finansiālus ieguldījumus, tāpēc finansiālie jautājumi vienmēr ir «jumta līgumu» sastāvdaļa. Visai bieži sīkāks finansiālo procedūru reglamentējums tiek noteikts līgumu pielikumos vai arī vienošanās dokumentos, kas tiek sagatavoti papildus

N. p. k. Starptautiskās operācijas veids Valsts institūcija, kas pieņem lēmumu

1. Starptautiskās miera uzturēšanas operācijas Saeima

2. Starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas Saeima

3. Starptautiskās glābšanas operācijas Ministru kabinets/aizsardzības ministrs

4. Starptautiskās humānās operācijas Ministru kabinets/aizsardzības ministrs

5. Starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īs te not ANO Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās ANO

dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību.Saeima

55 Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem /13.01.1994. Publicēts: Vēstnesis, 26.01.1994. Nr. 11/.

Tabula Nr. 1. Institūcija, kas pieņem lēmumu par dalību SO.


26

«jumta līgumam».Noteikumi par spēka lietošanu ne vienmēr ir starptautiskās vienošanās sastāvdaļa, tomēr at-

sevišķi līgumi šādu sadaļu jeb pantu paredz. Parasti šie panti var saturēt norādi uz galvenajiem spēka lietošanas principiem konkrētās SO laikā vai arī uz operācijas plānu, kurā šie noteikumi ir atrodami jau izvērstā formā.

Vadība un kontrole vienmēr ir bijis aktuāls jautājums gan operācijas plānošanas, gan arī tās laikā, tāpēc arī tā ir būtisks saprašanās memorandu elements. Katrai vienībai ir precīzi jāzina ne tikai savas funkcijas, bet arī vieta kopēja bruņotā formējuma struktūrā, bieži vien no tā izriet arī tiesības un pienākumi, kā arī juridiskā atbildība. Starptautiskajos līgumos valstis vienojas, kurš uzņemsies vadošās valsts lomu, kas koordinēs noteiktas aktivitātes u.t.t. Tā kā jebkura vienība un atsevišķs karavīrs ir suverēnas valsts pārstāvis un atrodas nesaraujamā saiknē ar valsti, tad jebkurā gadījumā tas paliek savas valsts pilnā pakļautībā — tas nozīmē, ka karavīra statuss, die-nesta gaitas jautājumi, juridiskā atbildība (ja nav vienojušies citādi) paliek valsts prerogatīva. Tomēr operatīvā vadība un kontrole var tikt nodota citas valsts militārpersonām (komandie-riem) — tas nozīmē, ka šiem komandieriem ir tiesības dot tādas pavēles Latvijas karavīriem, kas sai stītas ar kaujas uzdevumu izpildi. Saskaņā ar NATO terminiem un definīcijām operacio-nālā vadība ir komandierim piešķirtās tiesības noteikt misiju un uzdevumus pakļautajiem ko-mandieriem izvērst vienības, pārvietot vienības uz citu vietu, saglabāt vai nodot operacionālo un/vai taktisko kon troli saskaņā ar komandiera ieskatiem. 19.08.2005. ir pieņemtā Aizsardzības ministrijas instruk cija Nr. 1-INSTR «Instrukcija par Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanu dalībai starptautiskajās operācijās, dalības un pēcoperācijas periodā veicamajiem uzdevumiem» (zau-dējusi spēku sakarā AM 6.11.2008. noteikumu Nr. 87-NOT «Kārtība, kādā tiek sagatavotas, no-sūtītas un starptautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcoperācijas pasākumi» spēkā stāšanos, tomēr arī šis dokuments kārtību šai jautājumā nemai-na) nosaka, ka NK SO laikā ir NBS komandiera tiešā pakļautībā, saskaņā ar Saeimas lēmumu (Full Command), bet atbilstoši starp SO dalībvalstīm noslēgtā starptautiskā līguma nosacījumiem vai vadošās valsts (organizācijas) operatīvajai pavēlei nodots SO operacionālā komandiera operatī-vajā pakļautībā. Tā kā starptautiskā vienošanās ir konsenss starp pusēm, tad starptautiskās tie-sības paredz izņēmumus no līgumiem, un šim mērķim kalpo vienpusēji paziņojumi jeb dekla-rācijas,56 kas paredz puses vienpusēju rīcību noteiktā situācijā. Šis instruments var tik izmantots jautājumos, kas ir saistīti ar militāro vienību vadību un kontroli. Ja valsts nevēlas, ka tās bruņotie spēki tiek izmantoti noteiktā vietā, laikā, apmērā u.t.t., tā pievieno vienpusēju deklarāciju sapra-šanās memorandam.

Starptautisko operāciju ļoti būtisks jautājums ir bruņoto spēku juridiskais statuss starptau-tiskās operācijas rajonā. Juridiskais statuss ir tiesību un pienākumu kopums, ar ko ir apveltīts indivīds (karavīrs). Juridiskā statusa noteikšanai ir izšķirošana nozīme, konstatējot tiesiskās attie-cības, kas veidojas starp karavīru un uzņemošo valsti un tās iedzīvotājiem, Latvijas Republiku vai arī trešo valsti un tās iedzīvotājiem, t. i., situācijām, kad tiek konstatēti tiesību pārkāpumi, ir jābūt reglamentētām, kuras valsts institūcijas ir atbildīgas par pārkāpuma izmeklēšanu un tiesīgas saukt pie juridiskās atbildības. Starptautiskajā praksē karavīri parasti paliek nacionālajai jurisdik-cijai pakļauti, t. i., pie disciplinārās un kriminālās atbildības tiek saukti saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tomēr jāņem vērā, ka vienmēr var būt izņēmumi un cita veida vienoša-nās par jurisdikcijas jautājumiem. Sīkāk šie jautājumi tiks apskatīti rokasgrāmatas 3. sadaļā.

Tā kā «jumta vienošanās» ne vienmēr atrisina visus tehniskās dabas jautājumus, tad tiem pakārtoti tiek slēgtas vienošanās, kas to tehniskās dabas (detalizēti jautājumi) dēļ tiek dēvētas par tehniskajām vienošanām, piemērošanas līgumiem u.tml. Šādas vienošanās tiek slēgtas, lai precizētu un daudz detalizētāk vienotos par specifiskiem jautājumiem, piemēram, vienošanās

56 Vīnes konvencija par starptautiko līgumu tiesībām /23.05.1969. Publicēts: Vēstnesis, 03.04.2003. Nr. 52/.


27

par nodrošinājuma atbalsta sniegšanu, vienošanās par finanšu nosacījumiem. Saprašanās me-morandam pakārtotās tehniskās vienošanās un citus tehniskas dabas jautājumus risinošos do-kumentus savas kompetences ietvaros ir tiesīgs parakstīt Nacionālo bruņoto spēku komandie-ris, kā arī citi spēku veidu komandieri, ja tas nepārsniedz viņu kompetences robežas. Piemēram, komandieris nevar parakstīt vienošanos, kurā tiek reglamentēti tādi jautājumi kā jurisdikcija, jo jurisdikcijas jautājumus risina likums, līdz ar to jebkādas izmaiņas var notikt, veicot likumdoša-nas procedūru Saeimā.

Gandrīz vienmēr «jumta līgumā» ar nosaukumu «Jurisdikcija» seko tāds reglamentējamo tie-sisko attiecību bloks kā «Prasības». Šis bloks sevī ietilpina jautājumus, kas saistīti ar civiltiesisko atbildību zaudējumu nodarīšanas gadījumu. Tā kā zaudējumi var tikt nodarīti gan uzņemošās valsts iedzīvotājam, gan arī citas vienības pārstāvim (karavīram), tad parasti līgumā tiek definēta situāciju risināšana kārtība un tiesiskās sekas gan vienā, gan otrā gadījumā. Visai nemainīgi tiek piemērots princips, ka zaudējumi, kas nodarīti trešajai personai vai koalīcijas partneru vienībai dienesta pienākumu izpildes rezultātā, nav jāatlīdzina.

Starptautisko līgumu sagatavošanā nozīmīgu informāciju var smelties, izmantojot NATO AJP-4.5. «Sabiedroto spēku uzņēmējas valsts atbalsta sniegšanas doktrīna un procedūras».57 Pa-pildus citiem nosacījumiem minētais dokuments paredz vadlīnijas līgumu (saprašanās memo-randi, tehniskās vienošanās, piemērošanas līgumi) izstrādei, kas orientēti uz uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu.

Lai dotu praktisku ieskatu par starptautiskā līguma saturu rokasgrāmatas pielikumā Nr. 2 ir pievienots Saprašanās memorands, kas ir «jumta līgums» NBS dalībai koalīcijas vadītajā operā-cijā Irākā.

Starptautiskās operācijas plāns, tā juridiskā daba un nozīme misijas izpildeiOperācijas plāns — plāns, kas paredzēts vienai vai vairākām savstarpēji saistītām operācijām,

kas veicamas vienlaicīgi vai secīgi. Parasti tas ir balstīts uz noteiktiem pieņēmumiem un norādī-jumu formā, ko izmanto augstākie komandieri, lai pakļautajiem komandieriem ļautu izstrādāt atbalsta plānus un pavēles. Apzīmējums «plāns» parasti tiek lietots vārda «pavēle» vietā, savlai-cīgi gatavojoties operācijām, kas vēl tikai notiks. Operācijas plāns stājas spēkā noteiktā laikā vai atkarībā no nepieciešamības un tādējādi pārtop par operācijas pavēli.58 Tātad operācijas plāns stājas spēkā brīdī, kad ir izdota operācijas pavēle, kas nosaka operācijas sākšanu, ievērojot ope-rācijas plānā paredzētos nosacījumus.

Operācijas plāns ir galvenais dokuments, kas visaptveroši atspoguļo operācijas plānoto no-risi un pieejamās informācijas ietvaros atspoguļo tās visus aspektus. Operācijas plāns parasti ir ierobežotas pieejamības dokuments, un tā saturs ir pieejams personām, kurām ir attiecīgas kategorijas atļaujas darbam ar valsts noslēpumu vai NATO/ES klasificēto informāciju.59

Starptautisko operāciju plānu izstrādē tiek iesaistītas visas valstis, kas plāno piedalīties kon-krētajā starptautiskajā operācijā. Ja operācijas plāns tiek izstrādāts kādas starptautiskas organi-zācijas ietvaros piemēram, NATO vai ES, tad šo organizāciju lēmējinstitūcijas apstiprina izstrādā-tos plānus. NATO ietvaros to dara Ziemeļatlantijas padome, ES ietvaros Eiropas Padome.

Šajā sadaļā tika runāts, par starptautiskajiem līgumiem, ko valstis slēdz, lai vienotos par ko-pējiem dalības principiem starptautiskajā operācijā. «Jumta līgumos» vienmēr tiek iekļauta atsauce uz operācijas plānu, atšifrējot arī tā nosaukumu. «Jumta līgumi» gandrīz vienmēr ir apstiprināmi vismaz valdībā jeb Ministru kabinetā, kur tie iegūst normatīva akta spēku un tādē-

57 http://www.nato.int/docu/stanag/ajp45/ajp45.pdf58 http://www.nato.int/docu/stanag/aap006/AAP-6-2006.pdf 59 Par valsts noslēpumu /17.10.1996. Publicēts: Vēstnesis, 29.10.1996. Nr. 181/; Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līgu-ma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi /06.01.2004.Noteikumi Nr. 21. Publicēts: Vēstnesis, 03.02.2004. Nr. 17/.


28

jādi piešķir leģitīmu jeb tiesisku spēku arī operācijas plānam. Piemēram, Saprašanās memoran-da, kas reglamentē ISAF operācijas juridisko ietvaru, 9. nodaļa (Noteikumi par spēka lietošanu (ROE)/ieroču un munīcijas nēsāšanu) nosaka: «Noteikumi par spēka lietošanu, kas piemērojami dalībnieku kontingentiem Afganistānā, ir saskaņā ar NATO OPLAN 10302 saistītām direktīvām un TCN direktīvām un noteikumiem.»60 Tātad no iepriekšminētā piemēra redzams, ka Saprašanās memorandā atsauce uz operācijas plānu parādās noteikumu par spēka lietošanu kontekstā.

Tāpat Saprašanās memorands, kas reglamentē OIF operācijas juridisko ietvaru, satur pan-tu ar nosaukumu «Iesaistīšanās noteikumi (ROE)/ieroču un munīcijas nēsāšana»,61 kurš paredz, ka MND (C-S) iesaistīšanās noteikumi ietilpst MND (C-S) operāciju pavēlē. Šajā gadījumā angļu valodas jēdziens «Rules of Engagement» tulkots kā iesaistīšanās noteikumi, tomēr jāatzīmē, ka latviešu valodā šāds tulkojums ir pārāk burtisks un ne visai veiksmīgs.

Kā jau iepriekš tika minēts, operācijas plāns ir dokuments, kas tiek izstrādāts konkrētai ope-rācijai, tātad operacionāls dokuments pavēles formā, kura saturs ir jāievēro visām valstīm, kas ir piedalījušās tā izstrādē un ir akceptējušas tā redakciju, vēlāk pievienojoties. No tiesiskā aspekta raugoties, operācijas plāns nerada vispārsaistošas tiesību normas, bet gan norāda uz valstu tie-sību normās un starptautiskajās tiesībās esošo nosacījumu un principu attiecināmību un pie-mērošanu operācijas uzdevumu izpildē, t. i., priekšnosacījumus tiesiskai rīcībai operācijas laikā, kas nav pretrunā ar starptautisko tiesību, nacionālo normatīvo aktu un valsts, kuras teritorijā noris operācija, tiesību normām un principiem, ja starptautiskajos līgumos vai mandātā nav noteikts citādi. Ņemot vērā, ka operācijas plāns tā izpildes stadijā iegūst pavēles formu, tad tā izpilde ir obligāta to valstu karavīriem, kuras ar nacionālo operācijas pavēli ir noteikušas savu bruņoto spēku rīcību saskaņā ar starptautisko operācijas plānu.

Operācijas plānu ar tajā ietvertajiem noteikumiem par spēka lietošanu (vai arī norādi, par to, ka noteikumi par spēka lietošanu tiks izstrādāti atsevišķi) var attēlot kā kodolu jeb galveno operacionālo dokumentu, kas izstrādāts starptautiskā mandāta praktiskai piemērošanai. Tātad operācijas plānam juridiski saistošo raksturu piešķir starptautisks mandāts (ANO DP rezolūcijas, starptautisko reģionālo organizāciju lēmumi), starptautiskie līgumi (saprašanās memorandi, lī-gumi par bruņoto spēku statusu) un komandieru pavēles.

Katra kontingenta komandiera pienākums pirms došanās operācijā un pirmsoperācijas sa ga-tavošanās posmā ir iepazīties ar operācijas plānu un katrs kontingenta karavīrs ir jāiepazīstina ar operācijas plānā ietvertajiem spēka lietošanas principiem un noteikumiem. Jebkura koman-diera misijas izpilde būs atvieglota, ja viņš precīzi zinās savu vietu starptautiskā kontingenta komandstruktūrā, ja būs precīzi zināmi izpildāmie uzdevumi un to izpildes vieta un, protams, komandiera un padoto tiesības un pienākumi, izpildot uzdevumus. Karavīrs nav spējīgs izpildīt pavēli, ja tā nav pilnībā saprasta. Tāpat pavēle nav izpildāma, ja karavīrs nepārzina savas tiesības un pienākumus, un operācijas plāns un tā pielikumi sniedz ļoti plašu un precīzu informāciju par misijas izpildi.

60 MK 11.07.2006. noteikumi Nr. 579, Par Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Zviedrijas Karalistes bruņoto spēku saprašanās memorandu par sadarbību Starp-tautiskajos drošības atbalsta spēkos Ziemeļu reģionā.61 Saeimas 22.12.2004. likums «Par Saprašanās memorandu starp Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Dominikānas Republikas Bruņoto spēku sekretāru, Filipīnu Nacionālās aizsardzības departamentu, Hondurasas Republikas aizsardzības sekretāru, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kazahstā-nas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republiku, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Mon-golijas Aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru, Nikaragvas Republikas Aizsardzības minis-triju, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministriju, Salvadoras Republikas Aizsardzības ministriju, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Spānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Taize-mes Karalistes Aizsardzības ministriju, Ukrainas Aizsardzības ministriju un Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru par pavēlniecības kārtību un saistītiem aspektiem Centra — dienvidu daudznacionālajā divīzijā (MND-CS) Sta-bilizācijas spēku ietvaros».


29

Operācijas plāns sastāv no vairākām sadaļām, kas ir saistītas ar kādu specifisku operācijas jomu — pilnvaru nodošana, vadība un kontrole, loģistika u. c.

Galvenās operācijas plāna sadaļas, kas aplūko operācijas tiesisko pusi, ir pielikums E (Spēka lietošana) un pielikums AA (Juridiskie aspekti). Šīs sadaļas nepārprotami vislabāk ir jāpārzina vienību juriskonsultiem, tomēr jāņem vērā, ka tieši kontingenta komandierim būs jāpiemēro nosacījumi, ko satur šīs sadaļas, tāpēc to pārzināšana ir obligāts nosacījums pirms uzsākt kon-tingenta vadību.

Pielikums E. Spēka lietošana.Starptautiskajās tiesībās vārdu salikums «spēka lietošana» ir plaši ekspluatēts un arī operāciju

plānos tiek lietots, tomēr tā definējums netiek dots. Parasti šis vārdu salikums tiek lietots divos gadījumos:

1) runājot par tiesisko pamatu militārā spēka lietošanai pret kādu valsti (ANO mandāts, individuālā un kolektīvā pašaizsardzība u.t.t.), ko starptautiskajās tiesībās dēvē par ius ad bellum,62

2) indivīda (karavīra) rīcība, izmantojot vai lietojot speciālos līdzekļus, šaujamieroci, kau jas tehniku vai fizisko spēku noteikto uzdevumu izpildē vai pašaizsardzībai.

Latvijas normatīvie akti neparedz definējumu vārdu salikumam «individuālā spēka lietoša-na». Vārds «spēks» parasti ir atšifrēts ar konkrētiem priekšmetiem un līdzekļiem — šaujamie-rocis, speciāli līdzekļi vai fiziskais spēks. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem spēka lietošanai var rast šādu definējumu — spēka lietošana ir speciālo līdzekļu, šaujamieroču, kaujas tehnikas un fiziskā spēka lietošana un izmantošana noteiktu uzdevumu izpildei vai paš-aizsardzības nolūkā.

Tieši šis pielikums sniedz visaptverošu operācijas starptautiskā mandāta skaidrojumu un norādes par praktisko piemērošanu. Kā jau iepriekš tika minēts, mandāta pareizai izpratnei ir izšķiroša loma operācijas veida noteikšanā un līdz ar to arī karavīra tiesību un pienākumu kon-statēšanā.

Pielikums E parasti nesatur detalizētus spēka lietošanas nosacījumus, bet galvenos princi-pus, kas ir jāpiemēro, lietojot spēku, izpildot operācijas uzdevumus. Pielikuma sākumā parasti ir atsauce uz dokumentiem, kas ir šī pielikuma izstrādes pamatā. NATO operācijas plānos ir at-sauce uz NATO spēka lietošanas noteikumiem MC 362/1.63 Parasti jau pielikuma pirmais teikums sniedz vispārēju norādi uz spēka lietošanas apjomu konkrētajā operācijā – norāde, ka spēku var lietot tikai pašaizsardzības nolūkā vai saskaņā ar spēka lietošanas noteikumiem nepārprotami definē robežas iespējamajai rīcībai. Juridisko ietvaru spēka lietošanai veido trīs tiesiskie režīmi – pašaizsardzība, konkrētai operācijai izstrādāti spēka lietošanas noteikumi, kā arī situācijas, kas ir kvalificējamas kā bruņots konflikts, un šādā gadījumā spēka lietošanas galvenais atskaites punkts ir ienaidnieka agresīvās rīcības apslāpēšana un status quo ante64 atgūšana.

Operācijas plāna pielikums E parasti aptver šādus tiesību aspektus:(1) Mandāts — starptautiski tiesiskais pamatojums starptautiskajai operācijai (ANO DP re-

zolūcija, Ziemeļatlantijas padomes vai Eiropas Padomes lēmums).(2) Noteikumu par spēka lietošanu definīcija.(3) Piemērojamās tiesības — starptautiskajās operācijās tiek piemērotas gan starptautis-

kās tiesības (humanitārās tiesības, cilvēktiesības u. c.), Latvijas Republikas normatīvie akti, valsts tiesības, kurā notiek starptautiskā operācija.

62 Ius ad bellum (lat.) — tiesības pasludināt karu. Blaks Law Dictionary, Seventh Edition, Bryan A.Garner /Mūsdienu starp-tautiskajās tiesībās ar šo jēdzienu saprot leģitīmu pamatu lietot spēku pret kādu valsti.63 MC362/1 — NATO Rules of Engagement. 64 Status quo ante (lat.) — situācija, kas pastāvēja pirms kāda notikuma. Blaks Law Dictionary, Seventh Edition, Bryan A.Garner/.


30

(4) Pašaizsardzība — tiek atšifrēts pašaizsardzības jēdziens, kā arī tās detalizēts skaidro-jums.

(5) Spēka lietošanas principi — piemēram, spēka apmērs, aizsargājot īpašumu, personas, kurām noteikts īpašs statuss, spēka lietošanas ierobežošana līdz minimumam u. c.

(6) Militārā nepieciešamības definīcija.(7) Brīdināšanas procedūras — ir ierasts, ka gandrīz jebkurā situācijā, pirms lieto šaujamie-

roci, tiek veikta brīdināšanas procedūra.(8) Pienākums lietot proporcionālu spēku.(9) Izvairīšanās no netiešo/blakus zaudējumu nodarīšanas.

(10) Pienākums ziņot.(11) Spēka lietošanas aizliegums atriebības nolūkā — aizliegums, no kura nedrīkst būt atkā-

pes nevienā situācijā.(12) Tiesības saglabāt savas pozīcijas.(13) Ģeogrāfiskie ierobežojumi — robežas, kurās notiek operācija.(14) Noteikumu par spēka lietošanu pieprasīšanas, noteikšanas un piemērošanas procedū-

ra — paredz institūciju, kas tiesīga apstiprināt spēka lietošanas noteikumus un piemē-rošanas kārtību.

(15) Izmaiņas un papildinājumi noteikumos par spēka lietošanu — paredz procedūru, kas tiek piemērota, ja ir nepieciešamība veikt izmaiņas spēkā esošajos spēka lietošanas no-teikumos.

(16) Noteikumu par spēka lietošanu izplatīšana.(17) Tiesību aizsardzības iestāžu funkciju izpilde — bruņoto spēku uzdevums nav veikt poli-

cijas vai citu tiesību aizsardzības iestāžu funkcijas, tomēr mandāts var ietvert karavīriem veikt šādus uzdevumus.

(18) Personu aizturēšana — tiek noteikti gadījumi un kārtība, kāda personas var tikt aizturē-tas, tāpat var tikt identificētas specifiskas aizturamo personu grupas, piemēram, perso-nas, kas apsūdzētas par kara noziegumiem u.tml.

(19) Pilnvaras veikt kratīšanu — ja mandāts paredz, karavīrs, izpildot uzdevumus, ir tiesīgs veikt kratīšanu.

(20) Pūļa kontroles līdzekļi — speciālie līdzekļi, kas paredzēti pūļa izklīdināšanai un citu ne-kārtību novēršanai.

(21) Smagu noziegumu novēršana — karavīrs ir tiesīgs novērst tādus noziegumus kā slep-kavība, izvarošana, smagu miesas bojājumu nodarīšana.

Operācijas plāna E pielikumā var tikt iekļauti arī šādi papildinājumi: jēdzienu „naidīgs nodoms” un „naidīga darbība” definīcijas un skaidrojumi. Šie termini ir

plaši izplatīti un lietoti starptautiskajās tiesībās. Arī ANO un NATO spēka lietošanas notei-kumos tiek lietoti šie jēdzieni; specifiski norādījumi spēka lietošanai; karavīra kartiņas; īpaši izdalīti norādījumi komandierim (aide-memoire); spēka lietošanas principi un noteikumi par spēka lietošanu, kuri var tikt atklāti sabiedrī-

bai – paredzēti presei; definīcijas.

Iepriekšminētais E pielikuma satura uzskaitījums un komentāri nav izsmeļoši, bet gan dod ieskatu par svarīgākajiem šīs operācijas plāna daļas aspektiem. Atkarībā no operācijas mandāta un specifikas E pielikumā var tikt iekļauti citi principi un rīcības nosacījumi.


31

Pielikums AA. Juridiskie aspekti.Ņemot vērā, ka spēka lietošana operācijas plānā tiek izdalīta atsevišķi, 1. papildinājums pie

pielikuma AA aptver visu pārējo juridisko jautājumu spektru, un tas var būt:jurisdikcija,militārā disciplīna un komandieru pilnvaras,bruņoto spēku statusu reglamentējošie dokumenti un principi,prasību izskatīšana,bruņoto spēku statuss starptautiskajā operācijā,uzņēmējas valsts principus reglamentējoši līgumi u. c. juridiskas dabas jautājumi.

Papildus juridiskajiem jautājumiem tiek iekļauts arī jautājums par juriskonsulta (jurista) vietu un lomu komandķēdē un viņa uzdevumiem. Tā kā starptautiskās operācijas notiek tikai saskaņā ar tiesību normām un principiem, juristam ir būtiska loma, sākot ar plānošanu (operācijas plāna izstrāde, dalība atsevišķu operāciju plānošanā) un plāna izpildi ieskaitot (juridiska analīze jautājumos, kas saistīti ar militāru objektu noteikšanu un apstākļu izvērtēšanu). Galīgo lēmumu pieņem vienības komandieris, kas ir tiesīgs atteikties no juriskonsulta rekomendācijām.


32

SecinājumiPirmā sadaļa dod vispusīgu pārskatu par starptautisko operāciju juridisko pamatu (ius ad

bellum griezumā), akcentējot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību.Starptautisko operāciju juridiskais pamats izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta.

Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem NBS ir tiesīgi piedalīties piecu veidu starptautiskajās operācijās — starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, glābšanas operācijās, humānās operācijās un starptautiskās militārās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību. Starptautiskās operācijas, kurās NBS piedalās pašlaik, ir miera nodrošināšanas operācijas. Latvija piedalās starptautiskajās operācijās tikai saskaņā ar ANO statūtos noteiktajiem mērķiem un principiem un ievērojot pilnvarojumu, ko noteikusi ANO vai cita starptautiska organizācija.

Starptautiskās operācijas juridisko ietvaru veido gan nacionālie normatīvie akti, gan arī starptautiskie līgumi un starptautiskās paražu tiesības. Lēmumu par dalību SO atkarībā no tās veida un rakstura pieņem Saeima, Ministru kabinets vai aizsardzības ministrs.

Karavīru tiesību un pienākumu apjoms SO laikā ir atkarīgs no starptautiskajā un nacionālajā mandātā ietvertajiem nosacījumiem. SO plāns ir svarīgākais operacionālais dokuments, kas sniedz visaptverošu starptautiskā mandāta piemērošanas veidu un kārtību. Noteikumi par spēka lietošanu, kas ir operācijas plāna sastāvdaļa, ir saistoši NBS kontingentam, kas piedalās konkrētajā SO.


33

2. SADAĻA

BRUŅOTO KONFLIKTU TIESĪBU UN CILVĒKTIESĪBUPIEMĒROŠANA STARPTAUTISKAJĀS OPERĀCIJĀS

Piemērojamās tiesības starptautisko operāciju laikāStarptautiskās operācijas laikā var tikt piemēroti:

Latvijas Republikas normatīvo aktu noteikumi,uzņēmējas valsts/valsts, kurā notiek operācija, tiesības,starptautiskās tiesības.

Latvijas Republikas normatīvie akti ir piemērojami gadījumos, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Militārā dienesta likums reglamentē NBS karavīra dienesta gaitu un ir saistošs arī starptautiskās operācijas laikā, tāpat likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» nosacījumi ir saistoši SO laikā. Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem svarīgākā loma ir saistībā ar pašaizsardzības definēšanu un tās juridiskā ietvara noteikšanu.

Uzņēmējas valsts tiesības/valsts tiesības, kurā notiek operācija ir saistošas tādā apmērā, kā to nosaka starptautiskais mandāts un starptautiskie līgumi. Piemēram, Saprašanās memorands par Latvijas NBS dalību operācijā «Iraqi Freedom» nosaka, ka valstu personāls paliek šo valstu jurisdikcijā.65 Ja nav atsevišķu vienošanos (piemēram, vienošanās par bruņoto spēku statusu, kas nosaka attiecīgās jurisdikcijas imunitāti, tad karavīram kā jebkurai personai ir saistošas uzņēmējas jeb valsts, kurā notiek operācija, tiesības, jo viņš atrodas šīs valsts jurisdikcijā. Piemēram, NATO SOFA nosaka, ka nosūtītājas valsts (militāro) spēku un to civilā komponenta, un to dalībnieku, un to apgādājamo pienākums cienīt uzņēmējas valsts likumus. Tāpat nosūtītājas valsts pienākums ir veikt nepieciešamos pasākumus šajā sakarībā. Arī ANO bruņoto spēku statusa parauglīgums66 nosaka, ka ANO miera nodrošināšanas misija un tās dalībnieki ievēros «.. uzņēmējas valsts likumus un noteikumus», un nosaka, ka «īpašais pārstāvis/komandieris veiks visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu».

ANO Starptautiskās tiesas Statūtu 38. pants67 paredz starptautisko tiesību68 avotus, un tie arī praktiski veido piemērojamās tiesības starptautiskās operācijas laikā.

Starptautiskie līgumi (konvencijas) rada juridiski saistošu apņemšanos valstij, kas tos noslēdz vai tiem pievienojas. Konvencionālie tiesību avoti var radīt arī starptautiskās paražu tiesības gadījumos, kad līgumi ir ar mērķi saistīt visas valstis un lielākā daļa valstu tos ir atzinušas.

Starptautiskās paražu tiesības ir vispārīga un konsekventa valstu prakse, kas tiek pieņemta kā juridisks pienākums (obligāts, saistošs) — opinio iuris. Šādai praksei ir jābūt plaši piemērotai, un tai jānotiek kā juridiskam pienākumam, nevis politikai gribai. Starptautiskās paražu tiesības

65 12. 2. SFIR MND (C-S) locekļi paliek tikai savu valstu jurisdikcijā. Uz viņiem neattiecas vietējā kriminālā, civilā un ad-ministratīvā jurisdikcija, un viņus drīkst arestēt vai aizturēt tikai viņu valstu pārstāvji vai personas, kas rīkojas viņu valstu vārdā. Dalībnieki informē MND (C-S) komandieri par jebkādu šādu gadījumu un jurisdikcijas rezultātiem.66 UN «Model» SOFA.67 Tiesa, kuras funkcijas ir lemt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tādus strīdus, kas tai nodoti, piemēro:

a) starptautiskās konvencijas, gan vispārīgas, gan speciālās, kas nosaka noteikumus, ko atzīst strīdā iesaistītās puses;b) starptautiskās paražas kā pierādījumu vispārējai praksei, kas vispārpieņemta kā likums;c) vispārīgos tiesību principus, ko atzinušas civilizētas valstis;d) ievērojot ar 59. pantu, tiesas spriedumus un augsti kvalificētu dažādu valstu speciālistu doktrīnas kā papildu lī-

dzekļus tiesiskuma noteikšanai.68 Starptautiskās tiesības tiek definētas kā principu, paražu un noteikumu kopums, kas atzīts kā juridiski saistošs pienā-kums suverēnām valstīm un citiem veidojumiem, kam piešķirts starptautiskais statuss.


34

ir saistošas visām valstīm, izņemot tās, kas pastāvīgi un atklāti iebilst pret attiecīgā nosacījuma piemērošanu.

Vispārīgo tiesību principu69 piemērošana ietver salīdzinošu piemērošanu, ievērojot tiesību sistēmas. Starp dažādu tiesību sistēmu veidiem ir vispārīgie tiesību principi, kas atzīti un piemēroti valstu tiesībās, un fundamentālie principi, kas ir sistēmu lielākās daļas pamatā.

Starptautisko tiesību papildu avoti ir starptautisko un nacionālo tiesu institūciju nolēmumi, augsti kvalificētu ekspertu viedokļi un doktrīnas.

Kā jau iepriekš redzējām, starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības nebūt nav vienīgais tiesību normu un principu kopums, kas piemērojams starptautiskās operācijas laikā, tomēr tās var nepārprotami uzskatīt par būtiskākajām. Vispārīgi ir pieņemts uzskatīt, ka starptautisko bruņoto konfliktu tiesības ir piemērojamas bruņota konflikta laikā un cilvēktiesības — visās situācijās. Tomēr noteikts cilvēktiesību apjoms var tikt ierobežots, izņemot neatņemamās tiesības, situācijās, kad sabiedrības drošība ir apdraudēta.70 Starptautiskajām tiesībām attīstoties un meklējot to pielāgošanu šodienas situācijām, robeža starp bruņoto konfliktu tiesībām un cilvēktiesībām vairs nav tik izteikta, un tas ir arī saprotams, jo jāņem vērā, ka svarīgākais faktors jebkurā situācijā — miera laikā vai bruņotā konfliktā — ir humānisma nodrošināšana. Nav pieļaujama pazemojoša attieksme tikai tāpēc vien, ka nav skaidrību, kādas tiesības ir piemērojamas noteiktā situācijā — humanitārās vai cilvēktiesības. Nepārprotams pamatojums iepriekšminētajam apgalvojumam ir I papildus protokolā ietvertā un no konvencijas aizgūta Martena klauzula,71 kas nosaka, ka gadījumos, kas nav paredzēti šajā konvencijā un tai pievienotajos protokolos vai citos starptautiskajos nolīgumos, civiliedzīvotāji un kombatanti pastāvīgi atrodas starptautisko tiesību principu aizsardzībā un ir pakļauti šo principu darbībai, kuri izriet no pastāvošajām paražām, humānisma principiem un sabiedriskās apziņas prasībām.

Tieši Eiropas Cilvēktiesību tiesa72 ir spērusi nopietnu soli cilvēktiesību un humānisma no-drošināšanā. Spriedumā Isajeva pret Krieviju73 — kā atskaites punktu liekot tieši cilvēktiesības. Tomēr šīs sadaļas mērķis nav iedziļināties teorijā un precīzi nodefinēt humanitāro tiesību un cilvēktiesību mijiedarbību un attiecības, bet gan rast būtiskākos aspektus, kas jāņem vērā starptautiskās operācijas laikā. Gadījumos, kurus neregulē cilvēktiesību vai humanitāro tiesību instrumenti, visas personas un grupas tiek aizsargātas saskaņā ar starptautisko tiesību principiem, kas izriet no nostiprinātām paražām, no humānisma principiem un saskaņā ar sabiedrisko apziņu. Tātad nevar notikt humānisma principu ierobežojoša rīcība, kas pamatota ar attiecīgu tiesību trūkumu jeb «robiem tiesībās» (tā sauktais — juridiskās obstrukcijas aizliegums).

Runājot par starptautisko humanitāro un cilvēktiesību ciešo saikni, būtiski ir pieminēt lietu ECT Kononovs v. Latviju74 (par noziegumiem, kas izdarīti Otrā pasaules kara ietvaros 1944. gadā). Lieta ir nozīmīga ar to, ka tā ir viena no pirmajām, kurā tiek analizēti arī humanitāro tiesību (starptautisko paražu tiesību esamība un piemērošana) jautājumi, ECT operē ar ECK

69 Daiga Iļjanova, Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana .. «ar «vispārējiem tiesību principiem» apzīmē tā-dus tiesību principus, kas ir kādas valsts tiesiskās sistēmas vai pat kāda tiesību loka kopumā, pamatnostādnes, kuras atšķirībā no citiem — «speciālajiem» tiesību principiem attiecas uz visu tiesisko sistēmu (vai tiesību loku).», 20. lpp.70 How does Law Protect in War? Harco Sassoli, Antoine A.Bouvier, International Committee of Red Cross Geneva 1999, 264. lpp.71 Nosaukta profesora Frederika von Martena (1845—1909) vārdā, persona, kas tika deleģēta pārstāvēt Krievijas caru Nikolaju II Hāgas miera konferencē 1907. gadā. /Guide to the Law of Armed Conflict of Armed Forces, Turkish General Staff, Ankara, Partnership for Peace Training Center Command, 31. lpp.72 http://www.echr.coe.int/ECHR/EN/Header/The+Court/The+Court/History+of+the+Court 73 http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=1&portal=hbkm&action=html&highlight=Chechnya&sessionid=11730097&skin=hudoc-en 74 http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=1&portal=hbkm&action=html&highlight=kononov&sessionid=26852517&skin=hudoc-en /Kononov v. Latvia.


35

ietverto cilvēktiesību katalogu un izvērtē to pārkāpumus. Tāpat jāuzsver, ka lieta ir radījusi visai netipisku bezprecedenta gadījumu gan tā iemesla dēļ, ka tās ietvaros principā tika atkārtoti vērtēti jau pierādīti fakti nacionālajā tiesā, gan arī tāpēc, ka tiesnešu starpā nav bijusi vienota pozīcija. Interesanti, ka lietas ietvaros tika analizēti tādi tipiski humanitāro tiesību jautājumi kā kombatanta un civilpersonas statuss. Pirmajā instancē (Palātā) tiesa ar vienas balss pārsvaru konstatēja Konova tiesību (ECK 7. pants) aizskārumu no Latvijas puses. Lieta tika pārsūdzēta Lielajā Palātā un spriedums vēl nav pasludināts.

Arī II papildu protokols nepārprotami norāda uz cilvēktiesību piemērošanu bruņota konflikta laikā. Tā preambula nosaka: «Atsaucot atmiņā, ka starptautiskie dokumenti saistībā ar cilvēktiesībām nosaka pamataizsardzību personai.» Arī ANO Starptautiskā tiesa savā spriedumā Palestīnas mūra lietā ir noteikusi, ka attiecībās starp starptautiskajām humanitārajām tiesībām un cilvēktiesībam ir iespējami trīs risinājumi: dažas tiesības regulē vienīgi starptautiskās humanitārās tiesības; citas tiesības regulē vienīgi cilvēktiesības; tomēr atsevišķās tiesības var regulēt abās šīs starptautisko tiesību nozares. Tādējādi ANO Starptautiskā tiesa argumentēja, ka, lai atbildētu tai uz doto jautājumu, tā ņems vērā abus šo starptautisko tiesību atzarus, proti, cilvēktiesības un kā lex specialis — starptautiskās humanitārās tiesības.75

Miera nodrošināšanas spēki bieži vien nonāk saskarē ar cilvēkiem situācijās, kas kaut arī ir saspīlētas, nenostāda tos bruņota konflikta situācijā.76 Līdz ar to var rasties jautājums — vai var tikt piemērotas bruņoto konfliktu tiesības? Juridiski nē, tomēr starptautiskās cilvēktiesības noteikti jāpiemēro — un ja ne viss to spektrs, tad neatņemamās cilvēktiesības viennozīmīgi ir un paliek neaizskaramas.

Arī ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas saistībā ar cilvēktiesību piemē-rošanu bruņotā konfliktā, piemēram, rezolūcija Nr. 2677, kas pieņemta 1970. gada 9. decembrī «Cilvēktiesību ievērošana bruņotā konfliktā».77

Abām tiesību nozarēm «.. ir kopīgi pamatstandarti, kas ir piemērojami jebkurā laikā, jebkādos apstākļos un attiecas uz visām pusēm, un no kuriem atkāpes nav pieļaujamas».78

Starptautiskās tiesas Atomieroču konsultatīvajā viedoklī79 pirmo reizi tieši tika izskatītas attiecības starp starptautiskajām humanitārajām tiesībām un cilvēktiesībām. Pieņemtais viedoklis bija, ka bruņotā konflikta laikā starptautiskās humanitārās tiesības ir lex specialis80 un vispārējās starptautisko tiesību normas netiek piemērotas. Saistībā ar cilvēktiesībām Tiesa galvenokārt aplūkoja tiesības uz dzīvību, jo vairākas valstis apgalvoja, ka atomieroču lietošana ir pretrunā ar SPPPT 6. pantu. Tiesību uz dzīvību apjomu bruņota konflikta laikā nosaka starp-tautiskās humanitārās tiesības. Tāpēc Starptautiskā tiesa uzsvēra starptautisko humanitāro tie-sību lex specialis raksturu un to dominējošo lomu bruņoto konfliktu regulēšanā.81

Starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību vietu starptautisko publisko tiesību sistēmā atspoguļo shēma Nr.3.

75 Legal Consequences of the Construction of a Wall in the Occupied Palestinian Territory, Advisory Opinion of 9 July 2004, para. 106, http://www.icj-cij.org/docket/files/131/1671.pdf76 The Changing Face of Conflict and the Efficacy of International Humanitarian Law, Helen Durham and Timothy L.H. Mc-Cormack /International Humanitarian Law Series/Martinus Nijhoff Publishers/1999.77 Human Rights as the basis of International Humanitarian Law, Grassi Instituto Editoriale Ticinese 1970, Sanremo.78 ICTY, Prosecutor v. Zejnil Delalic, Zdravko Mucic, Hazim Delic and Esad Land, Apelācijas spriedums, N. IT–96-21-A, 2002. gada 20. februāris, para 149.79 http://www.icj-cij.org/icjwww/icases/ianw/ianwframe.htm 80 Lex specialis — /lat. speciālais likums/tiesība, kuras noteiktā situācijā ir primārais attiecībā pret vispārējām tiesībām.81 http://www.ruhr-uni-bochum.de/ifhv/news/Tashkent_Speech%20Heintze.pdf


36

Shēma Nr. 3. Starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību vieta starptautisko publis ko tie sību sistēmā.82

Attēlotajā shēmā ir veikta starptautisko tiesību nosacīta iedalīšana virzienos, tāpēc, ka tie, zināmā mēra, regulē nodalāmas tiesiskās attiecības. Tomēr šādam iedalīju mam ir vairāk teorē-tisks raksturs un to nozīme ir jāpārzina militārajiem juristiem. Shēmā ir redzams, ka ir tiesības, kas ir attiecināmas uz miera laiku, un tiesības bruņotam konfliktam. Attiecīgi bruņoto konfliktu raksturo tiesības, kas pieļauj spēka lietošanu, un tiesības, kas reglamentē rīcību bruņota kon-flikta laikā. Šodienas starptautisko operāciju sakarībā «ius ad bellum» un «ius ad bello» tiesības ir kļuvušas ne tikai komplicētākas, bet arī to robeža ir visai nosacīta. Piemēram, ja ANO Statūti nosaka gadījumus, kādos var tikt lietots spēks pret valsti, tad vienlaicīgi ANO DP pieņemtās rezolūcijas nosaka tiesību un pienākumu ietvarus spēkiem, kas attiecīgajā operācijā piedalīsies. Bruņoto konfliktu tiesības nav vienīgais noteikumu kopums, kas piemērojams starptautis kās operācijas laikā. Tomēr bruņoto konfliktu tiesības, kas tiek piemērotas papildus, ir iedalāmas Ženēvas un Hāgas tiesībās, kas šos nosaukumus ir ieguvušas no vietas, kurā tika pieņemti attie-cīgie dokumenti.

Cilvēktiesību piemērošanaCilvēktiesību mērķis ir aizsargāt indivīda (personas) tiesības un brīvības attiecībā pret

valsti. Atsevišķas cilvēktiesības var tikt uz noteiktu laiku ierobežotas, ja tas ir nepieciešams valsts suverenitātes (nācijas pastāvēšanas) nodrošināšanai. Tās cilvēktiesības, kas nevar tikt

82 International Support Staff Officers Course (Directives and Documents) Sessvollmoen, Norvay, 2002, Guiding Documents /Peter Otkens, Special Assistant to the Judge Advocate, General Denmark Presentation/.

Starptautiskās publiskās tiesības

Starptautiskās publiskās tiesības(Tiesības miera laikā)

Līgumu tiesības, Tiesības pardiplomātiskajām attiecībām,

Cilvēktiesības

— autora izcēlums. ius ad bellum būtu ietveramas pie tiesībām miera laikā (tiesības pirms bruņota konflikta), tomēr ius ad bellum jautājumi var tikt skatīti arī jau bruņota kon flikta laikā. Ilustratīvu

apsvērumu dēļ ius ad bellum shēmā atrodas zem bruņota konflikta tiesībām.

Piemēram, Ženēvaskonvencijas

«Ius ad bellum»(tiesības, kas pieļauj spēka

lietošanu)

ANO Statūti Tiesības, kas attiecasuz noteiktu kategoriju personu aizsardzību

(Ženēvas tiesības)

Tiesības, kas attie casuz militārajām

operācijām

(Hāgas tiesības)

Noteikumi, kas attiecas uz mērķiem, līdzekļiem un metodēm (I papildu

protokols)

«Ius in bello»(bruņoto konfliktu tiesības)

Starptautiskās publiskās tiesības(Tiesības bruņotā konfliktā)


37

ierobežotas, ir piemērojamas jebkurā situācijā — miera un bruņota konflikta apstākļos.Ņemot vērā cilvēktiesību universālo raksturu, tās var tikt piemērotas arī ārpus valsts teritoriālās

robežas. Šīs tiesības ietver tiesības uz dzīvību, tiesības netikt spīdzinātam, verdzības aizliegumu, nullum crimen sine lege/nullem poena sine lege, tiesības uz cilvēcīgu attieksmi.

Nosacījumi par nepieciešamību ievērot cilvēktiesības var tikt ietverti starptautiskajos man-dātos, piemēram, ANO DP rezolūcija 1244 (1999) nosaka, ka KFOR spēku uzdevums ir «sniegt atbalstu... civilai pārvaldei», kuras viens no uzdevumiem ir aizsargāt un veicināt cilvēk tiesības. Arī citu operāciju mandāti nosaka cilvēktiesību ievērošanu kā būtiskāko nosacījumu gan starptautiskajos līgumos, gan noteikumos par spēka lietošanu. Piemēram, NATO noteikumi par spēka lietošanu paredz, ka «.. militāro operāciju veikšanas ietvarus nosaka starptautiskās tiesības, ietverot bruņoto konfliktu tiesību piemērojamos nosacījumus un cilvēktiesības». Ja arī tas nav specifiski noteikts starptautiskajos mandātos, tās paliek karavīram saistošas kā starp-tautisko paražu tiesību normas. No reāli pastāvošajiem noteikumiem par spēka lietošanu var izsecināt, ka cilvēktiesību piemērošana ir pats par sevi saprotams fakts. Piemēram, Eiropas Savienības operācijā Bosnijā un Hercegovinā ir noteikts, ka «.. operāciju veikšanas ietvarus nosaka starptautiskās tiesības, ieskaitot piemērojamās bruņoto konfliktu tiesības», tātad tiek uzsvē rta bruņoto konfliktu tiesību piemērošana, ļaujot secināt, ka cilvēktiesības nepārprotami tiks piemērotas. Cilvēktiesību pamatprincipi ir ietverti arī NBS kontingentu karavīru kartītes.

Latvijas Republikas Satversmes83 8. nodaļa «Cilvēka pamattiesības» nosaka cilvēktiesību katalogu, kuru ir tiesīgs realizēt ikviens, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā, tomēr nav viennozīmīgi atzīstama šo tiesību (kā Latvijas likuma) piemērošana starptautiskās operācijas laikā. Satversmē ietvertās tiesības varētu tikt realizētas kā starptautiskajos līgumos ietvertās normas un starptautiskās paražu tiesības. Attiecībā uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noteikusi: «Ņemot vērā konvencijas priekšmetu un mērķi, dalībvalsts atbildība var rasties, kad kā militārās darbības sekas — tiesiskas vai prettiesiskas — tā realizē faktisku kontroli pār teritoriju ārpus tās nacionālās teritorijas. Pienākums nodrošināt šajā teritorijā konvencijā noteiktās tiesības un pienākumus izriet no paša kontroles fakta, neatkarīgi no tā, vai tās tiek realizētas ar tās bruņoto spēku palīdzību vai pakļautu vietējo administrāciju.84 Tāpat valsts bruņoto spēku darbības citā valstī esošās personas pakļaus pirmo «jurisdikcijai», ja tās atrodas teritorijā, pār kuru tiek realizēta «faktiska kontrole» (okupējot teritoriju vai citādi), vai tās atrodas bruņoto spēku fiziskā kontrolē. Šāda interpretācija ir saskaņā ar IV Ženēvas konvencijas 4. pantu, .. tas ir arī saskaņā ar ECT viedokli lietā Kipra pret Turciju,85 ka, «uzņemoties kontroli pār indivīdu, valsts iestādēm ir pienākums atbildēt par viņa stāvokli».86 Iepriekšminētā sakarā gan gribētu piezīmēt, ka, lūkojoties strikti juridiskā kontekstā attiecībā uz ECK piemērošanu ārpus dalībvalsts (piemēram, Latvijas Republikas) teritorijas, ECT savu viedokli ir paudusi Bankoviča lietā,87 uzsverot, ka ECT ir galvenokārt saistoša dalībvaltu teritoriju ietvaros. (Speciālistu viedokļi ECK piemērošanas sakarībā nav viennozīmīgi, un iepriekšminētais spriedums ir daudz kritizēts).88 Jurisdikcijas kontekstā ECT ir paudusi arī savu viedokli sakarā 83 Latvijas Republikas Satversme /15.02.1922. Publicēts: Vēstnesis, 01.07.1993. Nr. 43/.84 Loizidou v. Turkey (preliminary objections) /1995. gads/.85 http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=4&portal=hbkm&action=html&highlight=TURKEY%20%7C%20having%20%7C%20assumed%20%7C%20control&sessionid=2860926&skin=hudoc-en /Cyprus v.Turkey (2001).86 International Security and Security Law, Essays in Memory of Hilaire McCoubrey, Cambridge University Press, 2005., 191 lpp./.87 Tiesa piebilst, ka tā ir atzinusi tikai izņēmuma ārpusteritoriālās rīcības kā jurisdikcijas realizēšanu, kad atbildētāja valsts, realizējot faktisku kontroli pār noteiktu teritoriju un tās iedzīvotājiem ārvalstī, militārās okupācijas vai ar noteik-tās teritorijas Valdības piekrišanu, ielūgumu vai akceptu veic visas vai dažas publiskās varas funkcijas, kas parasti būtu jāveic Valdībām. http://www.echr.coe.int/eng/Press/2001/Dec/Bankovicadmissibilitydecisionepress.htm 88 Extrateritorial Application of Human Rights Treaties /Intersentia, Antwerp-Oxford, Edited by Frans Commanns and Menno


38

ar ECK piemērošanu un operācijās iesaistīto NATO dalībvalstu atbildību Behrami, Behrami un Saramati lietā.89

Visu piecu operāciju veidu, ko paredz Latvijas Republikas normatīvie akti, ietvaros, ir jāpiemēro minimālie cilvēktiesību standarti. Ņemot vērā, ka ANO ir izšķiroša loma lēmumu pieņemšanā saistībā ar SO uzsākšanu, cilvēktiesību nodrošināšanu kā mērķi nepārprotami uzsver ANO Statūtu 1. pants, nosakot, ka: «Apvienoto Nāciju mērķis ir: sasniegt starptautisko sadarbību .. veicinot un iedrošinot cieņu pret cilvēktiesībām un pamattiesībām», kā arī 55. pants, uzsverot, ka «.. Apvienotās Nācijas veicinās .. universālo cilvēktiesību un pamatbrīvību cieņu un ievērošanu bez atšķirīgas attieksmes, kas balstīta uz rasi, dzimumu, valodu vai reliģiju». Tātad, pat neskatoties uz diskutējamo jautājumu par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto cilvēktiesību piemērošanu ārpus valsts robežām, ANO Statūti sniedz visai skaidru norādi, ka cilvēktiesības ir jāievēro SO laikā.

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un ANO Statūti veido autoritatīvu juridisko bāzi starp-tautiskajām cilvēktiesībām un arī tā sauktajai cilvēktiesību hartai,90 kas ietver cilvēktiesību katalogu. Kaut arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācija nav juridiski saistošs dokuments, ņemot vērā tajā iekļauto tiesību un brīvību vispāratzīto raksturu, tajā iekļautos nosacījumus var uzskatīt par starptautiskām paražu tiesībām. Šādu viedokli arī apstiprina vēlāk pieņemtie un Latvijai saistošie līgumi — Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām91 un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.92

Starptautiskās humanitārās tiesības attiecas tikai uz valstīm, nevis uz starptautiskajām organizācijām, kas nav puses lielākajai daļai cilvēktiesību līgumu, piemēram, Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām vai Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.93 Iepriekšminētā iemesla dēļ starptautiskās organizācijas izdod norā dījumus (vadlīnijas) bruņotajiem spēkiem, kas atrodas to vadībā, ievērot starptautisko humanitāro un cilvēktiesību normas un principus. Tieši ar šādu mērķi ir pieņemts ANO ģenerālsekretāra 1999. gada ziņojums «Par humanitāro tiesību ievērošanu Apvienoto Nāciju spēkiem».94 Līdzīgu funkciju pilda arī Tiesību aizsardzības amatpersonu uzvedības kodekss95 un Pamatprincipi par tiesību aizsardzības amatpersonu spēka un ieroču izmantošanu,96 un, kaut

T.Kamminga, 2004, 125—139. lpp./.89 http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=818144&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 Lietas būtība. Behrami kunga dēls gāja bojā, otrs tika ievainots, spēlējoties ar nesprāgušu kasešmīnu, kura eksplodēja, to pametot gaisā. Minētās mīnas tika izmestas 1999. gadā NATO bombardēšanas laikā (Mitrovicā). Cietušais uzskatīja, ka atbildība par viena dēla nāvi un otra dēla ievainojumiem ir jāuzņemas NATO vadītajiem KFOR (spēkiem), precīzāk, Francijai, kas konkrētajā brīdī atbildēja par mīnēto teritoriju marķēšanu.Lietas būtība. Izpildot COMFOR pavēli, UNMIK policija aizturēja Saramati kungu sakarā ar to, ka viņš tika turēts aizdo-mās par slepkavības mēģinājumu, nelegālu ieroču un sprāgstvielu glabāšanu. Viņš atradās ieslodzījumā Vācijas atbildī-bas teritorijā. Izejot visas pārsūdzības iespējas, tiesu galīgā instance viņu attaisnoja. Saramati vērsās pret KFOR veido-jošām valstīm, un konkrēti tiem kontingentiem (Franciju un Norvēģiju), kas deva uzdevumu Saramati aizturēt un turēt ieslodzījumā, un Vāciju, kuras atbildības teritorijā (Vācija bija vadošā valsts) atradās ieslodzījuma vieta.90 Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starp-tautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā papildu protokols. /Encyclopedia of Human Rights, Second Edition, Edward Lawson, Taylor and Francis, 1996/.91 Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām /16.12.1966. Publicēts: Vēstnesis, 23.04.2003. Nr. 61/.92 Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija /04.11.1950. Publicēts: Vēstnesis, 13.06.1997. Nr. 143/.93 Peace Support Operations, Parliaments and Legislation, Military Society edited by Alexander Nikitin DCAF 2004., Moscow.94 http://www.un.org/peace/st_sgb_1999_13.pdf 95 Pieņemts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 1979. gada rezolūciju 34/169, Cilvēka tiesības, Starptautisko līgumu krājums I sējums (Pirmā daļa), Apvienotās Nācijas — Ņujorka un Ženēva, 1994.96 Pieņemts ANO kongresā par noziegumu novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, kas notika Havannā Kubā no 1990. gada 27. augusta līdz 7. septembrim. Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sējums (Pirmā daļa), Apvie-


39

arī tie ir attiecināmi uz policijas spēkiem un tiem veicamajiem uzdevumiem, kā jau iepriekš tika norādīts, bruņoto spēku uzdevumi (īpaši miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās) ietver funkcijas, kas var tikt raksturotas kā policejiskas. Minētie dokumenti nav juridiski saistoši valstīm, tomēr tajos ietvertie principi atspoguļo to rīcības modeli, kas atbilstu tiesiskai rīcībai, un to pārkāpšana būtu arī normatīvo aktu pārkāpums.

Cilvēktiesību aspekti starptautiskās operācijas laikā operacionālajā kontekstā galvenokārt ir aktuāli saistībā ar individuālo spēka lietošanu (šaujamieroča lietošana, aizturēšana, iekļūšana telpās u. c. darbības). Šaujamieroča lietošana atbildīs cilvēktiesību noteiktajām prasībām, ja tiks ievēroti noteikumi par spēka lietošanu, kas tiks aplūkoti rokasgrāmatas 4. sadaļā. Aizturēšana kopumā ir visai komplekss pasākums, kas ietver gan spēka lietošanas aspektus, gan aizturētā turēšanas ieslodzījumā aspektus un arī aspektus, kas saistīti ar aizturētā tiesību nodrošināšanu saistībā ar aizturēšanas tiesisko pamatu. Nevienu personu nedrīkst patvarīgi aizturēt, tas var notikt tikai saskaņā ar noteikumiem par spēka lietošanu, aizturot personu, kas izdara noziedzīgu nodarījumu (uzbrūk karavīram vai citai personai vai izdara vai gatavojas izdarīt citu smagu noziegumu). Spēka lietošanai ir jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes principiem. Ja aizturēto peronu nav iespējams nekavējoties nodot kompetentām valsts iestādēm, ir jānodro-šina prasības attiecībā uz personas turēšanu ieslodzījumā, šādā gadījumā būtu jāņem vērā «Principu apkopojums par personu aizsardzību, kas ir jebkādā veidā aizturētas vai atrodas apcietinājumā».97 Šis dokuments satur tikai galvenos principus un reālas operācijas laikā jāņem vērā gan operācijai piemērojamo tiesību apjoms, operācijas mandāts un operācijas standarta procedūras. Vispārējus principus saistībā ar aizturēšanu sniedz «Rokasgrāmata bruņotajiem spēkiem par kaujas likumiem. Karo pareizi».98

Kā jau tika norādīts iepriekš, cilvēktiesības ir jānodrošina valstij, kuras jurisdikcijā persona atrodas. Miera uzturēšanas un nodrošināšanas ietvaros bruņotie spēki ir nosūtīti ar mērķi veikt noteiktus uzdevumus, nevis realizēt dalībvalsts suverēnās tiesības (piemēram, Latvijas Republikas) uzņēmējā valstī/valstī, kurā notiek SO, un cilvēktiesību nodrošināšana ir šīs valsts uzdevums. Tomēr praksē bieži vien izveidojas situācijas, kad personas (valsts, kurā notiek starptautiskā operācija, pilsoņi, iedzīvotāji u.tml.) nokļūst sūtītājas valsts rīcībā/varā (piemēram, aizturot), un šādos gadījumos, neskatoties uz cilvēktiesību apmēra piemērošanas neskaidrībām, karavīram tās iespēju robežās jāpiemēro.

Kā jau iepriekš tika uzsvērts, būtiskākie cilvēktiesību dokumenti, kuru noteikumi būtu jāievēro NBS karavīriem, ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (tajā ietvertos noteikumus var zināmā mērā uzskatīt par starptautiskajām paražu tiesībām un vispār obligātām), Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Cilvēktiesību katalogs kopumā ir visai plašs, un turpmāk tiks uzskaitītas tikai svarīgākās pamattiesības un brīvības (uzskaitījums no ECK):

1) tiesības uz dzīvību, 2) spīdzināšanas aizliegums, 3) verdzības un piespiedu darba aizliegums, 4) tiesības uz brīvību un drošību, 5) tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, 6) sodīšanas nepieļaujamība bez likuma,

notās Nācijas — Ņujorka un Ženēva, 1994.97 Pieņemts ar Ģenerālās Asamblejas 1988. gada 9. decembra rezolūciju Nr. 43/173.98 Rokasgrāmata bruņotajiem spēkiem par kaujas likumiem. Karo pareizi /LR AM Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība/.


40

7) tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību, 8) domu, pārliecības un ticības brīvība, 9) izteiksmes brīvība,10) pulcēšanās un biedrošanās brīvība,11) tiesības stāties laulībā,12) diskriminācijas aizliegums.

Ne visas uzskaitītās tiesības ir absolūtas (neierobežojamas), tomēr to ierobežošana var notikt tikai strikti saskaņā ar tiesību aktos noteikto.

Par neatņemamajām jeb cilvēktiesībām, kas nav ierobežojamas, tiek uzskatītas necilvēcīgas apiešanās, spīdzināšanas aizliegums, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz brīvību un drošību.99

Tiesības uz dzīvību nav absolūtas, tomēr to ierobežošana var notikt tikai likuma ietvaros — miera operāciju laikā — tikai saskaņā ar mandātu un bruņota konflikta laikā — tikai bruņoto konfliktu tiesību ietvaros. Vēra ņemamu precedentu saistībā ar spēka lietošanu, kā rezultātā iestājās personas nāve, ir izskatījusi ECT lietā Makens pret Apvienoto Karalisti.100 Kā jau tika iepriekšējās sadaļās aplūkots, šaujamieroča lietošana ir galējais solis, un tieši šo aspektu ir analizējusi ECT. Lai sniegtu noderīgu informāciju, tālāk īsumā tiks izklāstīti lietas apstākļi un ECT secinājumi.

Valsts pārstāvjiem bija informācija, ka valsts teritorijā ieradīsies bīstami teroristi ar mērķi veikt terora aktu noteiktā vietā un laikā. Valsts pārstāvjiem bija zināms arī terora aktu izpildīšanas veids — vieglās automašīnas uzspridzināšana galvaspilsētas centrā ar tālvadības pults palī-dzību. Lai iegūtu pierādījumus un pēc tam saskaņā ar tiem varētu saukt šos teroristus pie likumā noteiktās atbildības, kompetentās valsts institūcijas izstrādāja teroristu aizturēšanas plānu, ļaujot vispirms tiem brīvi iebraukt valstī un uzsākt gatavošanos sava mērķa izpildei. Kopš teroristu ierašanās brīža valstī viņi tika izsekoti. Noteiktā vietā un laikā teroristi atstāja vieglo automašīnu galvaspilsētas centrā, un šī rīcība atbilda valsts institūciju rīcībā esošajai pirms tam saņemtajai informācijai. Valsts drošības spēku sapieri pēc paviršas automašīnas apskates ziņoja, ka šī ir tā mašīna, kurā atrodas bumba. Personām, kas turpināja izsekot teroristus, valsts drošības spēku vadība deva tiešus norādījumus, ka ikvienas aizdomīgas kustības gadījumā teroristi ir jānošauj, jo viņiem ir tālvadības pults, kas jebkurā brīdī var tikt lietota, lai uzspridzinātu vieglo automašīnu galvaspilsētas centrā. Pēc brīža šie norādījumi tika izpildīti, taču ne pie viena no teroristiem netika atrasta tālvadības pults. Tāpat pēc rūpīgas vieglās automašīnas apskates netika atrasts nekāds tai piestiprināts spridzeklis.

Šajā lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma, ka valsts drošības spēku rīcība, nogalinot aizdomās turētos, ir notikusi, nepārsniedzot galējās nepieciešamības robežas, jo valsts drošības spēku kareivji, pamatojoties uz komandieru pavēlēm, domāja, ka ir nepieciešams šaut uz aizdomās turētajiem, lai novērstu bumbas aktivizēšanu un daudzu cilvēku upurus. ECT uzskatīja, ka valsts varas pārstāvju rīcība, kas lietojuši spēku, lai veiktu 2. panta 2. daļā norādītos uzdevumus, var tikt attaisnota, ja tie rīkojušies labā ticībā un bijuši pārliecināti, ka viņiem ir pamats to darīt, lai arī vēlāk izrādītos, ka šāds pieņēmums bijis kļūdains.

Kaut arī iepriekš aplūkotā lieta bija miera laika operācija, tomēr var vilkt paralēles ar spēka lietošanu starptautiskas operācijas laikā un zināmā mērā var rast skaidrojumu un pamatojumu jēdzienam «naidīgs nodoms» un gūt priekšstatu par reāli bijušu situāciju un tiesas secinājumiem saistībā ar to.

99 Cilvēktiesību grāmata tiesnešiem /Gita Feldhūne, Artūrs Kučs, Vineta Skujeniece, Rīga, 2004./.100 http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=1&portal=hbkm&action=html&highlight=rules%20%7C%20of%20%7C%20engagement&sessionid=11730097&skin=hudoc-enMcCann and Others v. United Kingdom /1998.27.09./ECT spriedums.


41

Izņēmumus no cilvēktiesību piemērošanas strikti nosaka gan Latvijas normatīvie akti, gan starptautiskās tiesības. Latvijas Republikas Satversmes 116. pants nosaka, ka «Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā (tiesības uz privāto dzīvi), deviņdesmit septītajā (tiesības brīvi pārvietoties), deviņdesmit astotajā (tiesības izbraukt no valsts), sim ta jā (vārda brīvība), simt otrajā (biedrošanās brīvības), simt trešajā (tiesības uz sapulcēm un gājieniem), simt sestajā (tiesības izvēlēties nodarbošanos) un simt astotajā pantā (tiesības uz koplīgumiem un veidot arodbiedrības), var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu». Tāpat likums «Par izņēmuma stāvokli»101 paredz, ka izņēmuma stāvokļa laikā ir pieļaujama personu tiesību un brīvību ierobežošana.

ECK 15. pants (Atkāpes izņēmuma stāvokļa laikā) nosaka, ka: 1) Kara vai kāda cita izņēmuma stāvokļa gadījumā, kas apdraud valsts dzīvi, jebkura Augstā

līgumslēdzēja puse var veikt pasākumus, kas atkāpjas no saistībām, ko tā uzņēmusies šīs konvencijas ietvaros, tai apjomā, ko neizbēgami prasa situācijas izņēmuma raksturs, ar noteikumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās saistībām, ko nosaka starptautiskās tiesības;

2) Šī nosacījuma ietvaros nedrīkst būt atkāpju no konvencijas 2. panta (tiesības uz dzīvību) panta nosacījumiem, izņemot attiecībā uz nāves gadījumiem likumīgas kara darbības rezultātā, vai 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 4. panta pirmā punkta (verdzības un piespiedu darba aizliegums) un 7. panta (sodīšanas nepieļaujamība bez likuma) nosa-cījumiem;

3) Jebkura Augstā līgumslēdzēja puse, kas piešķir sev šīs atkāpšanās tiesības, pilnībā informēs Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par veiktajiem pasākumiem un iemesliem to veikšanai. Tās arī informēs Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par šo pasākumu izbeigšanu un atgriešanos pie šīs konvencijas nosacījumu pilnīgas ievērošanas.

ECK 15. pantā ietvertie nosacījumi «.. nedrīkst būt atkāpju no (noteiktiem pantiem) ..» un «.. pasākumi nav pretrunā ar citām tās saistībām, ko nosaka starptautiskās tiesības (piemēram, Ženēvas konvencijas)» nepārprotami norāda uz mijiedarbību starp cilvēktiesībām un hu ma-nitārajām tiesībām, tādējādi cenšoties arī norādīt, ka nevar izveidoties situācijas, ka tiesību «robu» dēļ ciestu cilvēki.

Līdzīgi to paredz arī SPPPT 4. pants, nosakot, ka:1) Ja valstī ir oficiāli pasludināts ārkārtējs stāvoklis, kad apdraudēta nācijas pastāvēšana,

šā pakta dalībvalstis var atkāpties no savām šajā paktā paredzētajām saistībām vienīgi tiktāl, ciktāl to prasa stāvokļa nopietnums, ar nosacījumu, ka šāda atkāpšanās nav pretrunā ar citām šo valstu saistībām starptautisko tiesību jomā un neizraisa uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģiju vai sociālo izcelšanos dibinātu diskrimināciju;

2) Ar šo noteikumu nevar pamatot nekādu atkāpšanos no 6. (tiesības uz dzīvību), 7. (spī-dzi nāšanas aizliegums), 8. (verdzības aizliegums) (1. un 2. punkts), 11. (ieslodzīšanas aiz-liegums līgumsaistību neizpildes dēļ), 15. (nevainīguma prezumpcija), 16. (tiesības tikt atzītam par personu) un 18. (domu, apziņas un reliģijas brīvība) panta noteikumiem;

3) Ikvienai šā pakta dalībvalstij, kas izmanto atkāpšanās tiesības ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra starpniecību, nekavējoties jāinformē citas šā pakta dalībvalstis par noteikumiem, no kuriem tā atkāpusies, un par šādas rīcības iemesliem. Tādā pašā veidā jāpaziņo arī datums, kad šī valsts izbeigs minēto atkāpšanos.

101 Likums «Par izņēmuma stāvokli» /1. pants/02.12.1992. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 31.12.1992. Nr. 51/.


42

Iepriekš apskatītie Latvijas normatīvie akti un starptautiskie līgumi runā par izņēmumiem kara vai ārkārtas (izņēmuma) stāvokļa laikā valstī, piemēram, Latvijas jurisdikcijā esošā teritorijā, bet, kā jau iepriekš tika noskaidrots, starptautiskās operācijas rajonu nevar uzskatīt par klasiski Latvijas Republikas jurisdikcijā esošu (vismaz ņemot vērā līdzšinējo praksi). Tāpat to apliecina arī fakts, ka līdz šim Latvijas valsts nav iesniegusi attiecīgus dokumentus par atkāpšanos no cilvēktiesību piemērošanas ne Eiropas Padomes Ģenerālsekretariātam, ne Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Neskatoties uz to, NBS karavīriem cilvēktiesību principi ir strikti jāievēro, jo liela daļa pamattiesību ir uzskatāmas par starptautiskajām paražu tiesībām un tāpēc vispār obligātām un ar likuma spēku, tāpat jāņem vērā, ka Nacionālie bruņotie spēki (karavīri) pārstāv Latvijas valsti un to rīcība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiks uzskatīta par valsts rīcību.102

Starptautisko cilvēktiesību normas un principi ir ietverti ne tikai cilvēktiesību instrumentos, bet arī karavīram vairāk pazīstamajos humanitāro tiesību dokumentos103 — četrās Ženēvas konvencijās un to divos papildu protokolos. Īpaši tie ir uzsvērti konvenciju kopējā 3. pantā104 un I papildu protokola 75. pantā.105

102 http://untreaty.un.org/ilc/texts/instruments/english/draft%20articles/9_6_2001.pdf 103 The Conduct of Hostilities under the Law of International Armed Conflict /Yoran Dinstein/Cambridge, 20 lpp./.104 Ženēvas konvenciju kopējais 3. pants. Lokāla rakstura konflikti.Militāra konflikta gadījumā, kuram ir lokāls raksturs un kurš rodas kādas Augstās līgumslēdzējas valsts teritorijā, katrai karojošai pusei būs jāievēro kā minimums sekojoši noteikumi:1) Pret personām, kuras tieši nepiedalās militārajās akcijās, tai skaitā personām no bruņoto spēku sastāva, kuras ir noli-kušas ieročus, kā arī pret tām, kuras pārstājušas piedalīties militārajās akcijās sakarā ar slimību, ievainojumu, aizturēšanu vai jebkuru citu iemeslu, jebkuros apstākļos izturēsies humāni, bez jebkādas nelabvēlīgas diskriminācijas pēc rases, ādas krāsas, reliģijas vai ticības, dzimuma, izcelsmes vai materiālā stāvokļa vai jebkuriem citiem līdzīgiem kritērijiem.

Šai nolūkā attiecībā pret minētajām personām ir aizliegtas un vienmēr būs aizliegtas sekojošas darbības:a) vardarbība pret dzīvību un veselību, it īpaši jebkura veida slepkavība, ievainošana, cietsirdīga apiešanās un spī-

dzināšana,b) ķīlnieku ņemšana,c) vardarbība pret cilvēka cieņu, it īpaši apvainojoša un pazemojoša attieksme,d) sodīšana un soda izpildīšana bez iepriekšēja tiesas lēmuma, ko pasludinājusi atbilstošā veidā konstituēta tiesa,

ievērojot visas juridiskās garantijas, kuru nepieciešamību atzinušas civilizētas tautas.2) Ievainotie un slimie jāsavāc un tiem jāsniedz palīdzība. Karojošām pusēm savu palīdzību var piedāvāt nesavtīgas humanitāras organizācijas, tādas kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.Karojošās puses centīsies ar speciālu līgumu palīdzību panākt visu pārējo šīs konvencijas noteikumu vai to daļas ievērošanu.

Iepriekšējo noteikumu lietošana neietekmēs karojošo pušu juridisko statusu.105 75. pants. Pamattiesības.2. Šādas darbības ir aizliegtas jebkurā laikā un jebkurā vietā neatkarīgi no tā, ka to izdara civilpersonas vai militārper-sonas:

a) vardarbība pret dzīvību, veselību un personas fizisko un garīgo labklājību īpaši:i) slepkavības,ii) visa veida spīdzināšana, fiziska vai garīga,iii) miesas sodi,iv) izkropļošana,

b) vardarbība pret personas godu, īpaši pazemojoša un necienīga attieksme, piespiedu prostitūcija vai jebkāda vei-da nepiedienīgs uzbrukums,

c) ķīlnieku sagrābšana,d) kolektīva sodīšana,e) draudi izdarīt visas iepriekšminētās darbības.

1. Jebkura arestētā, aizturētā vai internētā persona par darbībām, kas saistītas ar bruņoto konfliktu, nekavējoties ir jāinformē viņam saprotamā valodā par attiecīgi veikto pasākumu iemesliem, izņemot aizturēšanu vai arestu par pārkā-pumiem, par kuriem var būt paredzēts kriminālsods. Šādas personas ir jāatbrīvo ar pēc iespējas mazāku kavēšanos un nekavējoties, līdzko apstākļi, kas pieļāva arestu, aizturēšanu vai internēšanu beidz pastāvēt.2. Spriedums var tikt pasludināts vai sods izpildīts tikai personai, kura ir vainojama par noziedzīgo nodarījumu, kas saistīts ar bruņoto konfliktu un ko pasludinājusi objektīva un pastāvīgi izveidota tiesa, kas vadās pēc vispāratzītiem


43

Attiecībās ar cilvēkiem situācijās, kas prasa noteiktas kontroles formas (tieši šī iemesla dēļ bruņotie spēki tiek izmantoti) piemērošanu, tiem ir jāpiemēro nevis bruņoto konfliktu tiesības, bet tiesības, kurām ir cilvēktiesību raksturs. Cilvēktiesības kļūst par priekšmetu, kurš ir jāpazīst militāriem komandieriem iepriekšminētā iemesla dēļ.106 Tā kā starptautiskās operācijas (izņemot starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību) nav kvalificējamas kā bruņots konflikts, tad izpildāmie uzdevumi bieži vien ir līdzvērtīgi uzdevumiem, ko veic tiesību aizsardzības iestādes, kas nozīmē, ka uzdevumu izpildē ir jāievēro tie nosacījumi, ko piemēro, piemēram, policijas amatpersona. Pamatojoties uz iepriekšteikto, lietojot spēku, strikti ir jāievēro ECK 2. panta nosacījumi, t. i., ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Nevienam nedrīkst ar nolūku atņemt dzīvību, izņemot, ja tiek izpildīts tiesas spriedums pēc apsūdzības noziegumā, par kuru likums paredz šādu sodu.

Dzīvības atņemšana netiek uzskatīta par šī panta nosacījumu pārkāpumu, ja tā notiek spēka lietošanas rezultātā, nepārsniedzot galējas nepieciešamības robežas,

a) aizstāvot jebkuru personu pret nelikumīgu vardarbību,b) lai veiktu likumīgu arestu vai aizkavētu likumīgi arestētas personas izbēgšanu.c) veicot likumīgas darbības ar nolūku savaldīt dumpi vai sacelšanos.

Nepārprotami bruņota konflikta situācijā primāro lomu ieņem bruņoto konfliktu tiesības, kas izriet kā kompromiss starp militārajiem pamatprincipiem (militārā spēka taupīšana, darbības vienkāršība, militārā spēka koncentrēšana, darbības vienotība un manevrēšanas brīvība, objektu un personu atšķiršana, lietotā spēka ierobežošana) un bruņoto konfliktu tiesību principiem (proporcionalitāte, militārā nepieciešamība, humānisms u. c.), un jāatceras, ka bruņoto konfliktu likums nav radīts ar mērķi, lai mazinātu militāro efektivitāti.

Ņemot vērā faktu, ka spīdzināšanas aizliegums starptautisko operāciju laikā mēdz tikt arī aizmirsts, būtiski ir uzsvērt, ka papildus ECK un SPPPT ietvertajiem nosacījumiem, spīdzināšanas aizliegums ir paredzēts arī Konvencijā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, ne cilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu.107 Šīs konvencijas 2. panta 2. daļā skaidri

tiesvedības principiem, kuri ietver:a) Procedūra nodrošina, ka apsūdzētais bez kavēšanās tiek informēts par apsūdzības raksturu pret viņu un sniedz

apsūdzētajam pirms un tiesas laikā visas nepieciešamās aizstāvības tiesības un līdzekļus.b) Persona var tikt notiesāta, tikai pamatojoties uz individuālo kriminālatbildību.c) Neviens nevar tikt apsūdzēts vai notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, pamatojoties uz darbību vai bezdarbību,

kas netika uzskatīts par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar valsts vai starptautiskajām tiesībām, kas bija piemē-rojamas attiecībā pret personu laikā, kad tas tika izdarīts; ja pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas likumā veikti grozījumi, kas paredz vieglāku soda mēru, uz apsūdzēto attiecas šie nosacījumi.

d) Jebkura persona, kas apsūdzēta par noziedzīgu nodarījumu, tiek uzskatīta par nevainīgu līdz brīdim, kad tiesa ir pierādījusi tās vainu.

e) Jebkurai personai, kas tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir tiesības tikt tiesātai viņas klātbūtnē.f ) Neviens nevar tikt piespiests liecināt pret sevi vai atzīt savu vainu.g) Jebkurai personai, kas tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir tiesības pārbaudīt vai uzdot nopratināt

lieciniekus, kas liecina pret viņu, un uzaicināt liecinieku, kas liecina par labu apsūdzētajam, piedalīšanos un nopra-tināšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā lieciniekiem, kas liecina pret viņu.

h) Viena un tā pati puse nevar krimināli vajāt vai sodīt personu par noziedzīgu nodarījumu, par kuru galīgais attais-nojošs vai notiesājošs spriedums ir iepriekš pasludināts saskaņā ar to pašu likumu un tiesas procedūru.

i) Ikviens, kurš ir krimināli vajāts par noziedzīgu nodarījumu, ir tiesīgs prasīt sprieduma publisku pasludināšanu.j) Notiesātajai personai ir jāsaņem konsultācijas par tiesiskajiem un citiem līdzekļiem un laika periodu, kurā tie var

tikt izmantoti.106 The Changing Face of Conflict and the Efficacy of International Humanitarian Law, Helen Durham and Timothy L. H. McCormack /International Humanitarian Law Series/Martinus Nijhoff Publishers/1999.107 Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem 10.12.1984. Publicēts: Vēstnesis, 23.12.1997. Nr. 336.


44

ir norādīts, ka nekādi sevišķi apstākļi, lai kādi tie būtu — kara stāvoklis vai kara draudi, ie-kšējā politiskā nestabilitāte vai jebkāds cits ārkārtējs stāvoklis, nevar būt par attaisnojumu spīdzināšanai.108

ECT un Latvijas tiesu praksē ir vispārpieņemti trīs nosacījumi, kas pieļauj cilvēktiesību ierobežošanu (ierobežojumi, kas attiecas uz miera laiku — miera operāciju laikā), un tie ir:

1) Cilvēktiesību ierobežošana noteikta likumā (ir tiesību norma, kas paredz šādu iero be-žojumu);

2) Tā ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā (indivīda tiesību ierobežošana ir samērīga ar sabiedrības kopējām interesēm);

3) Tai ir leģitīms mērķis (šie mērķi var būt — cilvēka tiesību aizsardzība, demokrātiskas valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība un tikumība).109

Par cilvēktiesību normu un principu neievērošanu karavīru var saukt gan pie discipli nārās, gan kriminālatbildības. Konstatējot cilvēktiesību pārkāpumus, par to nekavējoties jāziņo savam komandierim un, ja situācija pieļauj, šādi pārkāpumi jānovērš.

1990. gada 2. decembrī Turku Somijā Cilvēktiesību institūta organizētā ekspertu sanāksmē ir pieņemta deklarācija par minimālajiem humānisma standartiem (Turku deklarācija),110 un tie faktiski atspoguļo principus, kas ir ietverti gan cilvēktiesību, gan arī humanitāro tiesību dokumentos. Deklarācijā ietvertos nosacījumus var uzskatīt par obligāti izpildāmiem jebkurā situācijā, un šī iemesla dēļ rokasgrāmatas pielikumā ir pievienots Turku deklarācijas teksts (pielikums Nr. 4).

Bruņoto konfliktu tiesības un to piemērošanaBruņoto konfliktu tiesības111 ir kompromiss starp militāro un humanitāro nepieciešamību.

Tās tiek definētas arī kā noteikumu un principu kopums, kas regulē spēka lietošanu un personu uzvedību bruņota konflikta laikā ar mērķi saudzēt un aizsargāt personas, kas vairs nepiedalās vai nepiedalās kara darbībā, un ierobežot vardarbības ietekmi uz civilo īpašumu, infrastruktūru un vidi kaujas laikā. To noteikumi vienlīdz atbilst gan militārajai nepieciešamībai, gan arī humānisma vajadzībām. Militārās nepieciešamības apsvērumi tādējādi nevar attaisnot novirzi no bruņoto konfliktu tiesībām, lai iegūtu militāro labumu, lietojot neatļautus līdzekļus.112 Bruņoto konfliktu tiesības tiek sauktas arī par kara tiesībām un humanitārajām tiesībām.

Bruņoto konfliktu tiesību galvenie avoti ir starptautiskās paražu tiesības un starptautiskie līgumi.113 Nozīmīgu starptautisko paražu tiesību apjomu satur Ženēvas konvencijās ietvertie

108 .. «spīdzināšana» nozīmē jebkuru rīcību, ar kuru kādai personai apzināti tiek nodarītas stipras sāpes vai ciešanas neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas vai garīgas, ar nolūku:

iegūt no viņas vai trešās personas informāciju vai atzīšanos,sodīt viņu par darbību, kuru izdarījusi viņa vai trešā persona, vai tiek turēta aizdomās par tās izdarīšanu, vai laiiebiedētu vai piespiestu atzīties viņu vai trešo personu,vai ar jebkuru nolūku, kas balstās uz jebkura veida diskrimināciju, ja šādas sāpes vai ciešanas nodarītas ar varas pār-stāvju vai personu, kuras darbojas kā varas pārstāvji, vai citu oficiālu personu kūdīšanu vai piekrišanu, vai klusējošu piekrišanu. Tas neietver sāpes vai ciešanas, kuras izriet vienīgi no tā, kas piemīt vai ir gadījuma pēc saistītas ar likumī-gām sankcijām. (Konvencijas 1. pants 1. daļa).

109 Latvijas Republikas Satversme /15.02.1922. Publicēts: Vēstnesis, 01.07.1993. Nr. 43/.110 How does Law Protect in War? /Harco Sassoli, Antoine A.Bouvier, International Committee of Red Cross Geneva/1999/Declaration of Minimum Humanitarian Standarts, 519. lpp./.111 Šo starptautisko tiesību atzaru šodien var definēt kā «kara laika tiesību cilvēktiesību elementu». Šādi izprastas, tās ir cilvēktiesības, kas piemērojamas bruņotu konfliktu laikā un atsevišķos gadījumos arī iekšēju bruņotu konfliktu gadīju-mos. 38. lpp., Tomass Burgentāls, Starptautiskās cilvēktiesības. Izdevniecība «AGB 2000».112 The Hanbook of Humanitarian Law in Armed Conflicts /Edited by Dieter Fleck/ 94. lpp.113 Hāgas konvencija attiecībā uz kara tiesībām un paražām uz sauszemes, I—IV Ženēvas konvencijas un to I—II papildu protokoli.


45

nosacījumi. Jāpiezīmē, ka starptautisko paražu tiesību normas nebeidz pastāvēt līdz ar to kodifikāciju un pastāv līdzās vienlaicīgi konvencijās ietvertajām normām. Starptautisko līgumu kategorijā dominējošā loma ir I—IV Ženēvas konvenciji un to I—II papildu protokolam, tomēr tie nebūt nav vienīgie.

Bruņota konflikta laikā atšķirībā no cilvēktiesībām atkāpes no bruņoto konfliktu tiesībām nav pieļaujamas, tātad saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem tās ir piemērojamas miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās, gadījumos, kad karavīram ir aktīvi jāiesaistās bruņotā konfliktā un starptautiskās militārās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību — juridiski divos gadījumos.

NBS dalība starptautiskajās operācijās nebūt nenozīmē, ka tā ir viena no pusēm bruņotajā konfliktā (izņemot iespējamās starptautiskās militārās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību), un tieši tas ir iemesls diskusijām par operācijās iesaistīto bruņoto spēku pakļaušanos bruņoto konfliktu tiesībām. Lai rastu risinājumu diskusijām par bruņoto konfliktu tiesību piemērošanu miera uzturēšanas un miera no dro šināšanas operācijās, ir sperti vairāki nozīmīgi soļi miera operāciju karavīru tiesību un sta-tusa noteikšanā šajā kontekstā. Tā konvencija par Apvienoto Nāciju un saistītā personāla drošību paredz ANO operācijās114 iesaistītā personāla īpašu statusu, nosaka, ka «.. ANO operācijas notiek starptautiskās sabiedrības kopīgu interešu labad un saskaņā ar ANO Statūtu mērķiem un principiem», un paredz, ka konvencija «.. netiek piemērota Apvienoto Nāciju operācijām, ko pilnvarojusi Drošības padome kā piespiedu operācijas saskaņā ar ANO Statūtu 7. nodaļu, kurās jebkurš personāls ir iesaistīts kā kaujinieki pret organizētiem bruņotiem spēkiem un uz kuriem attiecas starptautisko bruņoto konfliktu tiesības». Tas neapšaubāmi liecina, ka ANO operācijās iesaistītie bruņotie spēki nav puse bruņotā konfliktā,115 bet spēki ar īpašu statusu. Par to arī liecina konvencijā iekļautie nosacījumi par nepieciešamību nodrošināt šī personāla drošību, sodīšanu par pārkāpumiem, kas izdarīti pret ANO personālu. Neskatoties uz to, ka šī konvencija ir attiecināma tikai uz ANO vadītajām operācijām (NBS tādās līdz šim nav piedalījušies), tajā ietvertie principi neapšaubāmi norāda uz jebkuru ANO pilnvarotās operācijas statusa īpašo raksturu. Tāpat nozīmīgs solis bija arī ANO ģenerālsekretāra 1999. gada ziņojums, kas noteica humanitāro tiesību saistošo raksturu miera uzturēšanas un nodrošināšanas spēkiem, kas līdzīgi kā iepriekšminētais dokuments ir piemērojams attiecībā uz ANO vadītajām operācijām (nav juridiski saistošs valstij), tomēr nosacījumi, kas tajā ietverti, atspoguļo arī citu operāciju juri-disko ietvaru un ir visai pietuvināti šodienas reālajai situācijai starptautisko operāciju kontekstā. Tā ziņojuma 1. pants nosaka: «Humanitāro tiesību pamatprincipi un noteikumi, kas ietverti šajā ziņojumā, ir piemērojami Apvienoto Nāciju spēkiem, kad tie, atrodoties bruņota konflikta situācijā, kur tie ir aktīvi iesaistīti, kā kaujinieki tādā apmērā un tik ilgi, kamēr tie veic kaujas darbības. Tāpat tie attiecīgi ir piemērojami piespiedu darbībās vai miera operācijās, kur spēka lietošana ir atļauta pašaizsardzības nolūkā.» Arī Starptautiskās krimināltiesas Statūti116 nosaka miera spēku īpašo statusu, attiecīgi paredzot, ka «.. apzināti uzbrukumi personālam, būvēm,

114 ANO operācijas — nozīmē operācijas, ko izveidojis AN kompetenta iestāde saskaņā ar ANO Statūtiem un ir AN va-dībā un kontrolē:

1) un operācijas mērķis ir uzturēt un atjaunot starptautisko mieru un drošību;2) un Drošības padome vai Ģenerālā Asambleja saskaņā ar konvenciju ir paziņojusi, ka pastāv risks personālam, kurš

piedalās operācijā.115 International Security and Security Law, Essays in Memory of Hilaire McCoubrey, Cambridge University Press, 2005, 198 lpp.116 Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti /17.07.1998. Publicēts: Vēstnesis, 28.06.2002. Nr. 97/.


46

materiāliem, vienībām vai transportam, kas iesaistīts humanitārās palīdzības sniegšanā un miera operācijā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Statūtiem, tik ilgi, kamēr tie ir aizsargāti saskaņā ar bruņoto konfliktu tiesībām par civilpersonu un civilo objektu aizsardzību», ir smagi bruņoto konfliktu tiesību noteikumu un principu pārkāpumi.

No iepriekš apskatītā varētu šķist, ka visai reti var nākties piemērot bruņoto konfliktu tiesības miera uzturēšanas un nodrošināšanas operāciju laikā tieši juridisku iemeslu dēļ, tomēr reālā situācijā karavīram var nepietikt laika izanalizēt konkrētos apstākļus un izdarīt secinājumus, lai rastu atbildi, kurš tiesiskais režīms ir jāpiemēro. Tieši šī iemesla dēļ bruņoto konfliktu tiesību principi (militārā nepieciešamība, proporcionalitāte, humānisms, objektu un personu atšķiršana un lietotā spēka ierobežošana) ir jāievēro jebkurā situācijā, atrodoties starptautiskajā operācijā, jo šie principi ir universāli un to ievērošana atbildīs jebkurai saprātīgai tiesiskai rīcībai. Bruņoto konfliktu tiesību principi tiek apskatīti turpmāk šai sadaļā. Arī bruņoto konfliktu tiesību mērķi nav raksturīgi tikai kara apstākļiem, tie ir piemērojami jebkurai situācijai arī miera laikā, un tie ir:

1) nodrošināt labu kārtību un disciplīnu bruņotajos spēkos,2) iesaistīties kaujas darbībās, disciplinēti ievērojot nacionālās pamatvērtības,3) nodrošināt nacionālo un starptautisko atbalstu,4) humanitārie mērķi (mazināt ciešanas, ko var radīt bruņots konflikts),5) aizsargāt gan kaujiniekus, gan arī civiliedzīvotājus no pārmērīgām ciešanām,6) nodrošināt pamattiesības personām, kas nonākušas pretinieka varā,7) veicināt miera atjaunošanu,8) svarīgo humanitāro tiesību izplatīšanu sabiedrībā.

Kopumā bruņoto konfliktu tiesību darbību var dalīt divos virzienos — tiesības, kas pie mē-rojamas attiecībā pret noteiktu kategoriju personām (Ženēvas tiesības), un tiesības, kas saistītas ar militārajām metodēm un līdzekļiem jeb militāro darbību veikšanu kopumā (Hāgas tiesības). Protams, šis iedalījums nav absolūts un I papildu protokols to nenoliedzami pierāda, ietverot gan nosacījumus par attieksmi pret cietušajiem, gan arī operacionālos aspektus.

Ženēvas tiesību sistēma ir vērsta uz noteiktu tiesību un pienākumu apjoma noteikšanu at-se višķām personu kategorijām. Nosacīti tās var iedalīt divās lielās grupās — bruņoto spēku personāls un civilpersonas. Attiecīgi bruņoto spēku personāla tiesības un pienākumi ir atkarīgi no situācijas un statusa, kādā tas atrodas — veic kaujas darbības (kombatants), ir ievainots, slims vai cietis kuģa katastrofā, vai atrodas pretinieka gūstā, ieņem kapelāna vai militārā mediķa amatu vienībā (I, II un III Ženēvas konvencija, I un II papildu protokols). Tāpat arī civilpersonas tiesību un pienākumu apjoms ir atkarīgs no tās darbības vai stāvokļa noteiktā situācijā (IV Ženēvas konvencija un I (ārējs bruņots konflikts) un II (iekšējs bruņots konflikts) papildu protokols).

Bruņoto konfliktu tiesību pamatprincipiBruņota konflikta sākumu un beigas ne vienmēr ir iespējams precīzi juridiski fiksēt, tomēr,

neskatoties uz niansēm saistībā ar konflikta juridisko klasificēšanu, kaujas apstākļos spēka lietošana var notikt tikai saskaņā ar vispāratzītiem bruņoto konfliktu tiesību principiem — pro-por cionalitāte, militārā nepieciešamība, humānisms, objektu un personu atšķiršana, diskri mi-nācijas aizliegums, atbildība un ierobežošana.

Militārā nepieciešamība — karavīra pienākums ir ierobežot spēka lietošanu līdz mini mumam, kas ir nepieciešams, lai panāktu pēc iespējas ātrāku daļēju vai pilnīgu agresora pado ša nos, pēc iespējas minimāli nodarot kaitējumu dzīvībai un izlietojot resursus. Militārās nepieciešamības princips ļauj karojošām pusēm saskaņā ar bruņoto konfliktu tiesībām piemērot jebkādu spēka apmēru un veidu, lai piespiestu ienaidnieka pilnīgu padošanos ar pēc iespējas mazāku laika,


47

dzīvības un naudas izlietojumu.117

Proporcionalitāte — karavīram ir pienākums ierobežot nenovēršamu kaitējumu civilper-so nām, nodarot tām blakus zaudējumus, par tik, cik tas neveicina militāro labumu (militāro uzdevumu izpildi).118 Jebkurai spēka lietošanai jābūt ierobežotai apjoma, intensitātes un ilguma ziņā un jānotiek ne vairāk kā mērķa sasniegšanai. Proporcionalitātes princips neaizliedz kai tē juma nodarīšanu kaujiniekiem. Proporcionalitātes princips zināmā mērā ir saikne starp nepieciešamības un humānisma principu.119

Humānisms — karavīram ir aizliegums nodarīt ciešanas, ievainojumus vai citu kaitējumu vai zaudējumus, kas nav nepieciešami leģitīma militāra mērķa sasniegšanai. Humāna attieksme ir bruņoto konfliktu tiesību kodols. Tas ietver sevī rīcību, kas nav pretrunā ar cilvēktiesību un humanitāro tiesību principiem un kas izpaužas kā cieņa pret citiem cilvēkiem. Humānisma princips ir balstīts uz izpratni, ka tiklīdz militārais mērķis ir sasniegts, turpmāka ciešanu radīšana nav nepieciešama.120 Humāna attieksme ietver sevī arī aizliegumu uz atšķirīgu attieksmi, bals to-ties uz rasi, reliģisko piederību, dzimumu u.t.t.

Objektu un personu atšķiršana — kaujas darbības veicot, karavīram ir pienākums nošķirt kaujiniekus121 no civilpersonām un militāros objektus no civilajiem objektiem. Precīzu šo principu nosaka 1977. gada I papildu protokols pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām un saistībā ar starptautiskā bruņotā konfliktā cietušo aizsardzību (I papildu protokols).122

Lietotā spēka ierobežošana — jebkurā bruņotā konfliktā pušu tiesības izvēlēties metodes un līdzekļus ir ierobežotas. Ir aizliegts lietot ieročus, lādiņus, materiālus un kaujas metodes, kas izraisa pārmērīgu kaitējumu un nevajadzīgas ciešanas. Ir aizliegts lietot kaujas metodes vai līdzekļus, kas paredzēti vai, iespējams, var nodarīt plašu, ilgstošu un smagu kaitējumu dabas videi. (I papildu protokols).

Kaut arī uzskaitītie principi ir izdalīti katrs atsevišķi, tie atrodas nesaraujamā kopsakarībā viens ar otru un nevar tikt piemēroti atrauti. Karavīrs nevar precīzi pārzināt visas rakstītās un nerakstītās tiesības, tāpēc uzskaitītie principi ir morāles minimums cilvēkam, kurš ciena sevi un ciena citus.

Lai atvieglotu bruņoto konfliktu tiesību piemērošanu, Starptautiskais Sarkanais Krusts ir izstrādājis Humanitāro tiesību pamatnoteikumus bruņotā konfliktā.123

(1) Hors de combat124 personas un tās, kas tieši nepiedalās karadarbībā, ir tiesīgas uz viņu 117 Lieber Code, Art 14, http://www.icrc.org/ihl.nsf/FULL/110?OpenDocument118 I papildu protokols. 57. pants. «.. atturēties no uzbrukuma uzsākšanas, kura rezultātā var kaitēt civilpersonu dzīvībai, civilpersonu veselībai, nodarīt zaudējumu civilpersonu īpašumam vai visu kopā, un kas būtu pārmērīgs attiecībā pret konkrētu un tiešu sagaidāmo militāro labumu ..».119 The Manual of the Law of Armed Conflict /UK ministry of Defence/Oxford University Press/2004.120 The Manual of the Law of Armed Conflict /UK ministry of Defence/Oxford University Press/2004.121 Kaujinieks (kombatants) — konfliktā iesaistīto bruņoto spēku vai militāro formējumu personāls:

1) atrodas komandpakaļautībā,2) tam ir atšķirības zīmes, kas ir pamanāmas no attāluma,3) tas atklāti nēsā ieročus,4) dalību operācijās tas veic saskaņā ar bruņoto konfliktu tiesībām.

122 48. pants. Lai nodrošinātu civilpersonu un civilo objektu cieņu, konfliktā iesaistītās puses jebkurā gadījumā nošķirs civilpersonas no kaujiniekiem un civilos objektus un militāriem mērķiem un attiecīgi veiks operācijas tikai pret mi-litāriem mērķiem. 51. pants. Apdzīvotās vietas kā tādas un civilpersonas nedrīkst būt uzbrukuma objekts. 57. pants. Militārās operācijas laikā pastāvīgi ir jārūpējas, lai nenodarītu kaitējumu apdzīvotām vietām, civilpersonām un civiliem objektiem.123 http://www.icrc.org/web/eng/siteeng0.nsf/htmlall/668BF8 124 Hors de combat — persona, kura atrodas pretējās karojošās puses varā, kura skaidri izsaka vēlmi padoties vai tā atrodas bezsamaņā, vai ir ievainota un slima un tādējādi nespēj sevi aizstāvēt un nevienā no minētajiem gadījumiem tā necenšas veikt naidīgu darbību vai mēģināt bēgt. /Basic Rules of The Geneva Conventions and Their Additional Protocols, 1983., ICRC, 7. lpp./.


48

dzīvības cieņu un viņu morālo un fizisko integritāti. Jebkurā situācijā tās ir jāaizsargā un attieksmei pret tām ir jābūt humānai bez atšķirīgas attieksmes.

(2) Ir aizliegts nogalināt vai ievainot pretinieku, kas padodas vai kurš ir hors de combat.(3) Ievainotie un slimie ir jāsavāc un par tiem ir jārūpējas konfliktā iesaistītajai pusei, kuras

varā persona atrodas. Tāpat aizsardzība attiecas uz medicīnas personālu, objektiem, transportu un aprīkojumu. Sarkanā Krusta vai Sarkanā Pusmēness emblēma liecina par aizsardzību, un tā ir jāciena.

(4) Gūstā saņemtie kaujinieki un civilpersonas, kas atrodas pretējās puses varā, ir tiesīgi uz viņu dzīvības cieņu, godu, personas tiesībām un pārliecību. Tie ir jāaizsargā pret visa veida vardarbību un atriebību. Tiem ir tiesības sazināties ar savām ģimenēm un saņemt palīdzību.

(5) Katra persona ir tiesīga uz vispārējo tiesisko aizsardzību. Neviens nevar tikt saukts pie atbildības par nodarījumu, ko viņš nav izdarījis. Nevienu nedrīkst pakļaut fiziskai vai garīgai spīdzināšanai, miesas sodiem vai cietsirdīgai vai pazemojošai attieksmei.

(6) Konfliktā iesaistīto pušu un to bruņoto spēku dalībnieku karadarbības metodes un līdzekļi ir ierobežoti. Ir aizliegts lietot ieročus vai kaujas metodes, kas izraisa nevajadzī-gus zaudējumus vai pārmērīgas ciešanas.

(7) Konfliktā iesaistītās puses vienmēr nošķir civilpersonas no kaujiniekiem, lai saudzētu iedzīvotājus un to īpašumu. Ne apdzīvotās vietas, ne civilpersonas nedrīkst būt uzbru-kuma objekts. Uzbrukumi ir vērsti tikai pret militāriem mērķiem.

Ja kādā situācijā karavīram nav skaidra rīcība, ir jārīkojas saskaņā ar principu, kas ir nodēvēts par Martena klauzulu125 — «.. gadījumos, kas nav paredzēti regulējumos, par ko puses ir vienojušās, iedzīvotāji un konfliktā iesaistītās puses tiek aizsargātas saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas veidojušies no paražām, kas nostiprinātas civilizētā sabiedrībā, saskaņā ar humānisma principiem un atbilstoši sirdsapziņai». Kaut arī klauzulas teksts var šķist nesaprotams, vienkāršā valodā tas skanētu tā: rīkojies tā, kā tu gribētu, lai izrīkojas ar tevi.

Viens no svarīgākajiem aspektiem bruņoto konfliktu tiesību kontekstā ir civilpersonu un civilo objektu nošķiršana no militārajiem mērķiem (viens no bruņoto konfliktu tiesību pamat-principiem), un jēdziens «kombatants» ir viens no atslēgas vārdiem, kura nozīme ir jāizprot, lai karavīra rīcība nebūtu pretrunā ar tiesībām, jo tikai kombatants ir tiesīgs piedalīties kaujas darbībās, kā arī būt uzbrukuma objekts. Klasiskā izpratnē kombatants ir konfliktā iesaistīto bruņoto spēku dalībnieks. Kombatanta pazīmes ir skaidrotas I—III Ženēvas konvencijā, gan I papildu protokolā, un plašākajā «kombatanta» statusu skaidrojošajā versijā ir noteikts, ka: «Kaujas darbības ir tiesīgs veikt tikai bruņoto spēku dalībnieks vai arī persona, kuru raksturo šādas pazīmes:

1) persona, kas atrodas komadpakļautībā,2) persona, kurai uz apģērba ir noteiktas atšķirības zīmes, kuras iespējams pamanīt no

attāluma,3) persona, kas nēsā atklāti ieroci,4) persona, kas operācijas veic saskaņā ar bruņoto konfliktu noteikumiem un principiem.»

No iepriekšteiktā visai izsmeļošā kaujinieka pazīmju uzskaitījuma ir visai daudz izņēmumu, kas kopumā noved pie minimālajām pazīmēm, ko paredz papildu protokola 43. pants nosakot, ka persona saglabā kombatanta statusu pie nosacījuma, ka «.. tā nēsā atklāti ieroci:

a) katras kaujas operācijas laikā,b) laikā, kad viņš ir pamanāms pretinieka pusei, kamēr ir izvērsts kaujas darbībām, kas

125 Konvencijas (IV) par tiesībām un paražām sauszemes karā /Documents on the Law of War, Third Edition, Adam Roberts and Richard Guelf, Oxford University Press, 2000., 67. lpp./.


49

notiek, pirms uzsāk uzbrukumu, kurā viņš piedalās».Tikai tā persona, kas atbilst iepriekšminētajām pazīmēm, ir tiesīga pretendēt uz kombatanta

statusu, t. i., gūsta gadījumā tikt uzskatīta par karagūstekni un pēc aktīvās karadarbības beigām tikt atbrīvota, ja tā nav izdarījusi pārkāpumus, kas nav savienojami ar kombatanta statusu. Tā kā dalība starptautiskajās operācijās nebūt nav dalība bruņotā konfliktā, tad burtiska konven-ciju un protokola nosacījumu piemērošana jēdziena «kombatants» kontekstā var izrādīties visai sarežģīta, tomēr nav šaubu, ka nosacījumi, kas nošķir personu kategoriju, pret kurām var tikt veiktas kaujas darbības, ir saistoši un visai izsmeļoši. Pat situācijās, kas nav bruņots konflikts (bieži vien lielākā daļa miera uzturēšanas un nodrošināšanas operāciju) un kurās, iespējams, nav būtiski formāli kvalificēt, vai aizturētā persona ir uzskatāma par karagūstekni (svarīgi, lai tiktu piemēroti tie standarti, ko paredz cilvēktiesības), svarīgi ir identificēt kaujinieku (personu, pret kuru var lietot spēku) un adekvāti rīkoties. Starptautiskajās operācijās, kas nav bruņots konflikts, piemēram, miera nodrošināšanas operācijās, svarīgākais ir spēt identificēt personu vai objektu, pret kuru var tikt lietots spēks, un, pat ja juridiski personu, kas veic naidīgu darbību vai kurai ir naidīgs nodoms, nevarēs uzskatīt par kombatantu, iepriekšminēto kombatanta pazīmju esamība atvieglos lēmuma pieņemšanu — esmu tiesīgs lietot spēku vai ne?

Militāri mērķi ir tādi objekti, kas, ievērojot to raksturu, atrašanās vietu, mērķi vai izmantošanu, sniedz nozīmīgu ieguldījumu militārajām darbībām un kuru pilnīga vai daļēja iznīcināšana, pārņemšana vai neitralizēšana noteiktajā laikā sniegtu nozīmīgu militāro ieguvumu. Būtiski ir uzsvērt, ka nozīmīgi ir izvērtēt saikni starp objektu un militāro ieguvumu, ko varētu sniegt tā iznīcināšana vai neitralizēšana. Kaut arī termins nāk no bruņoto konfliktu tiesībām, tā lietojamība nemazinās arī situācijās, kas nav bruņoti konflikti un, kā jau tika minēts, varētu tik nosaukti kā mērķi, pret kuriem var tikt lietots spēks.

Ja uzbrukums militāriem mērķiem pie zināmiem nosacījumiem ir pieļaujams, tad ir objekti, kuriem uzbrukums nav pieļaujams.

(1) Uzbrukums kultūras objektiem ir aizliegts. Objektiem ir jābūt apzīmētiem ar speciālām zīmēm, tomēr šādu zīmju neesamība nepadara objektu par uzbrukuma mērķi. Šo objektu statusa ļaunprātīga izmantošana var padarīt tos par uzbrukuma objektiem.

(2) Dambjiem, aizsprostiem un elektrostacijām kā militārajiem objektiem to tuvumā ir aizliegts uzbrukt, ja tas varētu izraisīt bīstamo spēku atbrīvošanos un tai sekojošus smagus zaudējumus civiliedzīvotāju vidū. Uzbrukumu drīkst veikt tikai tad, ja tas tiek izmantots pastāvīgam, nozīmīgam un tiešam militāro operāciju atbalstam un šāda veida uzbrukums ir vienīgais iespējamais veids, kā šādu atbalstu pārtraukt.

(3) Objekti, kas ir nepieciešami civiliedzīvotāju izdzīvošanai. Aizliegts uzbrukt, iznīcināt, pārvietot vai padarīt nelietojamus objektus, kas nepieciešami civilās sabiedrības izdzī-vošanai (pārtikas produkti, lauksaimniecības rajoni, kas paredzēti pārtikas ražo šanai, graudi, mājlopi, dzeramā ūdens ierīces un piegādes, apūdeņošanas sistēmas), ar mērķi nomērdēt badā civiliedzīvotājus, likt tiem pārvietoties vai citu motīvu dēļ. Uzbrukums pieļaujams, ja šādi objekti tiek izmantoti pretinieka bruņoto spēku apgādei un uztu-rēšanai.

(4) Medicīnas iestādes un transports. Stacionārajām un mobilajām medicīnas vienībām apzināti uzbrukt ir aizliegts. Aizsardzība turpinās tik ilgi, kamēr tās netiek izmantotas pretinieka naidīgo darbību veikšanai. Uzbrukuma gadījumā tām obligāti jādod brīdinājums, pirms lieto spēku.

Medicīnas (militārais/civilais) un reliģiskais (militārais/civilais) personāls ir aizsargāts no uzbru-kuma, ciktāl tā rīcība nav pretrunā ar viņu profesionālajiem uzdevumiem un humanitārajiem mērķiem. Šis personāls neietilpst kombatanta kategorijā un respektējams jebkurā laikā.


50

Aizliegums veikt kaujas darbības attiecas tāpat arī uz medicīnisko transportu un medicīnas vienībām.

Ievainotie, slimie un kuģa avārijā cietušie ir jāciena un jāaizsargā. Jebkurā gadījumā pret tiem ir jāizturas humāni, un tiem bez kavēšanās un maksimāli pilnā apmērā ir jāsaņem medicīniskā aprūpe saskaņā ar viņu veselības stāvokli.

Civilpersonas (civilie objekti) nedrīkst būt uzbrukuma objekts. Šaubu gadījumā persona ir jāuzskata par civilpersonu. Svarīgi ir ņemt vērā, ka karavīra vai civilpersonas statuss un attiecīgās privilēģijas var tikt zaudētas, ja tiek veiktas darbības, kas nav savienojamas ar viņa statusu. Piemēram, civilpersona piedalās kaujas darbībās pretēji nosacījumiem par kaujas darbībām kombatanta statusā vai izdara noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā ir saucama pie atbildības kā likumpārkāpējs (zādzība, laupīšana u.t.t.). Nav pieļaujami neselektīvi uzbrukumi. Saskaņā ar I papildu protokola 51. pantu par neselektīviem uzbrukumiem tiek uzskatīti:

1) tādi, kas nav vērsti pret noteiktu militāru mērķi,2) tādi, kuros tiek izmantoti tādi kaujas veidi un metodes, kurus nevar vērst pret noteiktu

militāru mērķi,3) tādi, kuros tiek izmantoti tādi kaujas veidi un metodes, kuru sekas nevar tikt ierobežotas

saskaņā ar šo protokolu.Kopumā neselektīvs uzbrukums ir viena no galveno bruņoto konfliktu tiesību principu —

militāro un civilo personu/objektu nošķiršana — rupjš pārkāpums.Žurnālistiem bruņota konflikta laikā ir jānodrošina tās tiesības, kas paredzētas civilpersonām.Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness personāls, palīdzības organizāciju per so-

nāls, kas iesaistīts humanitāro pasākumu veikšanā, nedrīkst būt uzbrukuma objekts.Personas, kas iesaistītas kultūras objektu aizsardzībā, saskaņā ar konvenciju par kultūras ob-

jektu aizsardzību bruņota konflikta laikā ir aizsargātas.Kaujinieks, kas nokļuvis pretējās karojošās puses varā, iegūst karagūstekņa statusu, un tam jāno-

drošina tiesības, ko paredz III Ženēvas konvencija. Jēdziens «karagūsteknis» atrodas nesarau-jamā mijiedarbībā ar jēdzienu «kombatants», un tikai pēdējais var pretendēt uz karagūstekņa statusu. Karagūstekņu statusu un attieksmi pret tiem reglamentē III Ženēvas konvencija, tomēr, kā jau tika norādīts iepriekš, karagūstekņa statuss ir jēdziens, kas ir nesaraujamā saitē ar bruņotu konfliktu un nav tieši attiecināms uz visiem starptautisko operāciju veidiem. Neskatoties uz to, III Ženēvas konvencija satur arī būtiskus cilvēktiesību aizsardzības nosacīju mus, tāpēc to piemērošana nekādā gadījumā nebūs pretrunā ar starptautisko tiesību prasībām. Visai zīmīgs ir fakts, ka III Ženēvas konvencija nosaka, ka šaubu gadījumā par personas statusu (karagūsteknis vai nē), kas izdarījusi naidīgas darbības un nokļuvusi ienaidnieka varā, šī persona ir uzskatāma par karagūstekni (visas tiesības, ko piešķir konvencija), līdz viņas statusu nosaka piekritīgs tribunāls. Konvencija paredz, ka jebkurā gadījumā atkāpes no 105. panta (tiesības — uz aizstāvi, aicināt lieciniekus, pieaicināt tulku u.t.t.) nosacījumiem nav pieļaujamas.

Vides aizsardzība.126 Karadarbības laikā ir jārīkojas tā, lai saglabātu dabas vidi, nepieļaujot plašu, ilgstošu un ievērojamu kaitējumu. Šī aizsardzība ietver aizliegumu lietot karadarbības metodes vai veidus, kas ir paredzēti vai ir paredzams, ka tie var nodarīt attiecīgu kaitējumu dabas videi un tādējādi ietekmēt civilās sabiedrības veselību un dzīvību.

Tālāk esošā shēma attēlo personu iedalījumu un mijiedarbību atkarībā no to statusa bru ņota konflikta laikā.

126 Documents on the Law of War, Third Edition, Adam Roberts and Richard Guelf, Oxford University Press, 2000 /1976. gada ANO konvencija par militāro vai jebkuru citu naidīgi lietoto vides pārveidošanas paņēmienu aizliegumu; 1994. gada SSKSP/ANĢA vadlīnijas militārajām rokasgrāmatām un instrukcijām par vides aizsardzību bruņota konflikta laikā.


51

Shēma Nr. 4. Personu iedalījums un mijiedarbība atkarībā no to statusa bruņota konflikta laikā.

Hāgas tiesību127 galvenais uzsvars ir vērsts uz operacionāla rakstura jautājumiem. Attiecīgās normas un principi ir ietverti gan konvencijās, gan arī starptautisko paražu tiesību normās. Bruņoto konfliktu tiesībām attīstoties, operacionālās dabas jautājumi ir ietverti arī I papildu protokolā, skarot jautājumu, kas attiecas uz karadarbības veidiem un metodēm, kā arī mērķē-šanas aspektus. Papildus jau Hāgas tiesībās noteiktajam tiek uzsvērts, ka jebkurā bruņotā konfliktā iesaistīto pušu karadarbības veidi un līdzekļi nav neierobežoti. Tāpat tiek uzsvērts, ka ir aizliegts lietot ieročus, lādiņus un karadarbības veidus un metodes, kas nodara pārmērīgus ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas, kā arī plaši izplatītu, ilgstošu un nopietnu kaitējumu dabas videi. Svarīgs aspekts, kas ir uzsvērts I papildu protokolā un kas skar gan attieksmi pret personām, gan arī operacionālos aspektus, ir piesardzība uzbrukumā. Protokola 57. pants nosaka, ka saistībā ar uzbrukumiem šādi piesardzības pasākumi ir jāņem vērā:a) Tiem, kas plāno vai lemj par uzbrukumu, nepieciešams:

(i) Veikt visu iespējamo, lai pārbaudītu, vai tie, kuriem plānots uzbrukt, nav civilpersonas un civilie objekti un nav īpaši aizsargāti, bet ir militāri mērķi .. un saskaņā ar protokolu tiem nav aizliegts uzbrukt;

(ii) Veikt visus iespējamos piesardzības pasākumus, izvēloties uzbrukuma līdzekļus un metodes, lai izvairītos un jebkurā gadījumā mazinātu nenovēršamos civilpersonu dzīvības zaudējumus, ievainojumus civilpersonām un kaitējumu civiliem objektiem;

(iii) Atturēties no jebkura uzbrukuma uzsākšanas, ja var paredzēt, ka tā rezultātā tiks nodarīts nenovēršams zaudējums civilpersonu dzīvībai, ievainojumi civilpersonām, kaitējums civiliem objektiem vai viss kopā, kas būtu pārmērīgs attiecībā pret sagaidāmo konkrēto

127 Hāgas konvencija I (1907) — par karadarbības uzsākšanu, Hāgas konvencija IV (1907) — par sauszemes kara tiesību un paražu piemērošanu, Hāgas konvencija V (1907) — par neitralitāti sauszemes karā.

Kaujinieki (kombatanti) Nedrīkst piedalīties karadarbībā

Ievainotie

Ja pārkāpj

Var tikt veiktsuzbrukums pret viņiem

Var tikt veiktsuzbrukums pret viņiem

Militāraismedicīnas un

reliģiskais personāls

Karagūstekņi(aizturētās personas)

Ievainotieun slimie

ŽurnālistiSSKSP

personāls

Bruņoto spēku dalībnieki Civilpersonas

Visas civilpersonas

Ievainotie + slimie

Internētās civilpersonas

AIZSARGĀTĀS PERSONAS, PRET KURĀMIR AIZLIEGTS VEIKT UZBRUKUMU!


52

un tiešo militāro ieguvumu;b) Uzbrukums ir jāpārtrauc vai jāatliek, ja ir acīmredzams, ka objekts nav militārs vai īpaši aizsargājams, vai ir paredzams, ka uzbrukuma rezultātā var tikt nodarīts nenovēršams zaudējums civilpersonu dzīvībai, civilpersonu ievainojumiem, kaitējums civiliem objek tiem vai viss kopā, kas būtu pārmērīgs attiecībā pret sagaidāmo konkrēto un tiešo mili tāro ieguvumu;c) Ja tas ir iespējams, jāveic efektīvi iepriekšēji brīdināšanas pasākumi par uzbrukumiem, kas var ietekmēt civilo sabiedrību.

To tiesību kategorijā, kas reglamentē operacionālas dabas jautājumus, ir ietilpināmas kon ven-cijas un citi starptautiskie instrumenti, kas aizliedz noteikta veida ieroču un munīcijas lietošanu:a) ir aizliegts lietot ieročus:

(i) kuri izraisa pārmērīgus ievainojumus un nevajadzīgas ciešanas,(ii) kuri ir domāti vai ir sagaidāms, ka tie izraisīs plašus, ilgtermiņa un nopietnus kaitējumus

dabas videi,(iii) netiešas iedarbības ieročus, respektīvi, ieročus, ar kuriem nav iespējams nomērķēt noteiktā

mērķī;b) sprāgstošu un aizdedzinošu ložu lietošana ir aizliegta;c) kūleņojošo ložu lietošana ir aizliegta;d) ķīmisko un bioloģisko ieroču lietošana ir aizliegta;e) kājnieku mīnu lietošana ir aizliegta;f ) lamatmīnu128 lietošana ir ierobežota;g) aizdedzinošu ieroču lietošana ir aizliegta (ieroči, kuru primārais mērķis ir aizdedzināt objektus vai nodarīt apdeguma ievainojumus personai, lietojot uguns liesmu, karstumu vai abus kopā, kas rodas ķīmiskas reakcijas rezultātā, vielai nokļūstot uz mērķa);h) indes vai saindētu ieroču lietošana ir aizliegta;i) aizliegts lietot ieročus, kas rada šķembu ievainojumus, ko nav iespējams atklāt ar rentgena stariem;j) sauszemes mīnu lietošana ir ierobežota;k) lāzerieroču lietošanas aizliegums (ja to vienīgā funkcija ir izraisīt neatgriezeniskus vai progresējošus redzes traucējumus neaizsargātām acīm vai acīm ar redzi koriģējošām brillēm);l) atomieroči (starptautiskajās tiesībās nav noteikts strikts to lietošanas aizliegums, tomēr to izmantošana varētu notikt tikai stingri saskaņā ar bruņoto konfliktu principiem par nepieciešamību un proporcionalitāti).

Kā jau tika norādīts iepriekš, bruņoto konfliktu tiesību nešaubīga piemērošana ir starptautiskajās militārajās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā no teiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo paš aizsardzību, un citu operāciju laikā primārais nosacījums ir stingra turēšanās pie bruņoto konfliktu tiesību principu ievērošanas.

Shēmā Nr. 5 ir redzama bruņoto konfliktu tiesību piemērošana visu piecu operāciju veidu kontekstā.

Starptautiskajās militārajās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, bruņoto konfliktu tiesības ir piemērojamas pilnā apmērā.

Starptautisko miera uzturēšanas un nodrošināšanas operāciju laikā bruņoto konfliktu tie-

128 Lamatmīna ir jebkura ierīce vai materiāls, kurš ir paredzēts, veidots vai piemērots nogalināšanai vai ievainošanai un kurš negaidīti funkcionē brīdī, kad persona pieskaras vai pietuvojas acīmredzami nekaitīgam priekšmetam, vai veic acīmredzami nekaitīgu darbību.


53

sī bas pilnā apmērā piemēro tikai gadījumā, ja bruņotajiem spēkiem ir jāiesaistās kaujas ope-rācijās. Tomēr, kā jau tika norādīts iepriekš, ANO vadītajās operācijās bruņoto konfliktu tiesību piemērošana ir obligāta (skatīt iepriekš). NATO un ES vadīto operāciju ietvaros tiek noteikts, ka nešaubīgi ir jāievēro bruņoto konfliktu tiesību principi, bet to tīri juridiskā piemērojamība ir atkarīga no situācijas un mandāta rakstura.

Starptautisko humāno un glābšanas operāciju laikā (miera laiks) bruņoto konfliktu tiesības piemērot nav nepieciešams. Šo operāciju ietvaros dominē uzņemošās valsts tiesības un līgumi, kas tiek attiecīgi slēgti konkrētās operācijas sakarībā.

Shēma Nr. 5. Operācijas veids un attiecīgi piemērojamās tiesības.

Kā jau tika norādīts iepriekš, atbilstoši šodienas starptautisko operāciju raksturam, bruņoto konfliktu tiesības nespēj pilnībā nodrošināt tiesiskuma nepārtrauktu ievērošanu jebkurā situācijā, tāpēc to mijiedarbība ar cilvēktiesībām, kas piemērojamas kā lex generalis attiecībā pret bruņotu konfliktu tiesībām, ir tikai un vienīgi loģisks iznākums un pielāgošanās mūsdienu tiesiskuma prasībām. Arī iedalījums, kas tālāk ir atspoguļots tabulā, ir bieži vien visai neskaidrs un saplūdis. Neskatoties uz to, starptautiskās tiesības paredz šādu tiesisko un faktisko režīmu esamību. Papildus tiesiskajiem režīmiem bruņotā konfliktā — starptautisks bruņots konflikts un iekšējs bruņots konflikts — ir iespējams nodalīt arī citus tiesiskos režīmus.

— Uzņemošās valsts tiesības/Latvijas normatīvie akti— Cilvēktiesības

Glābšanas un humānās operācijas

Miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijas

Operācijas saskaņā ar ANO statūtu 51. pantu

— Uzņemošās valsts tiesības/Latvijas normatīvie akti— Cilvēktiesības— Bruņoto konfliktu tiesības

— Minimālie cilvēktiesību stan dar ti— Bruņoto konfliktu tiesības— Uzņemošās valsts tiesības/Latvijas normatīvie akti


54

Tabula Nr. 2. Cilvēktiesību un humanitāro tiesību piemērošana.129

SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS PIEMĒROJAMĀS TIESĪBAS

STARPTAUTISKS BRUŅOTS KONFLIKTSIetver karu starp valstīm, pret koloniāliem režī-miem, ārvalstu okupāciju, pret rasisma režīmiem un realizējot pašnoteikšanās tiesības.

Četras 1949. gada Ženēvas konvencijas:1) ievainotie un slimie uz sauszemes,2) kuģu katastrofā cietušie,3) karagūstekņi,4) civilpersonas (okupācijas režīmā).

1977. gada I papildu protokols.Citas cilvēktiesību normas un principi (ciktāl tās ir neatņe-mamas vai izņēmuma stāvoklis nav pasludināts).

IEKŠĒJS BRUŅOTS KONFLIKTSPilsoņu karš vai cita situācija, kurā organizēti bruņoti spēki, kas atrodas atbilstošā komandpa-kļautībā, realizē pārvaldi pār noteiktu teritorijas daļu, kas ļauj tiem veikt ilgstošas un saskaņotas militāras operācijas un piemērot humanitārās tiesības.

Ženēvas konvenciju kopējais 3. pants attiecas uz valdībām un bruņotiem pretošanās spēkiem. 1977. gada II papildu protokols(daudz ierobežotāks piemērošanas spektrs).Citas cilvēktiesību normas un principi (ciktāl tās ir neatņema-mas vai izņēmuma stāvoklis nav pasludināts).

IZŅĒMUMA STĀVOKLISNemieri, sabiedriskā miera un drošības trau-cēšana, ierobežoti un sporādiski vardarbības akti un citas izņēmuma situācijas, kas apdraud sabiedrības drošību, kurās parastie līdzekļi sa-skaņā ar konstitūciju un likumiem nav adekvāti, lai situāciju stabilizētu.Izņēmuma stāvoklis ir jāizsludina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Visas cilvēktiesības, izņemot:•Atkāpšanāsnonoteiktāmtiesībāmvartiktpieļautatikaisaskaņā ar situācijas raksturu (nepieciešamību) un tikai tad, ja nav pretrunā ar starptautisko tiesību prasībām (ieskaitot Ženēvas konvencijas un protokolus); •Navpieļaujamadiskriminācija,balstotiesvienīgiuzrasi,ādaskrāsu, dzimumu, valodu, reliģiju vai sociālo izcelsmi;•Navpieļaujamaatkāpšanāsattiecībāuznepamatotubrīvībasatņemšanu, spīdzināšanu, verdzību vai ieslodzīšanu par nespē-ju izpildīt līgumiskās saistības.

CITI IEKŠĒJI SASPĪLĒJUMINemieri, sabiedriskā miera un drošības traucē-šana, ierobežoti vardarbības akti, kas nav kva-lificējami kā izņēmuma situācija, kas apdraud sabiedrības drošību.Izņēmuma stāvoklis nav pasludināts.

Visas cilvēktiesības (attiecībā uz katru tiesību skatīt atbilsto-šus ierobežojumus). Tiesības var tikt ierobežotas tikai saskaņā ar likumu, lai nodrošinātu pienācīgu citu personu tiesību un brīvību atzīšanu un cieņu, kā arī lai apmierinātu taisnīgas mo-rāles, sabiedriskās kārtības un vispārējās labklājības prasības demokrātiskā sabiedrībā.

NORMĀLA SITUĀCIJA Visas cilvēktiesības (attiecībā uz katru tiesību skatīt atbilsto-šus ierobežojumus). Tiesības var tikt ierobežotas tikai saskaņā ar likumu, lai nodrošinātu pienācīgu citu personu tiesību un brīvību atzīšanu un cieņu, kā arī lai apmierinātu taisnīgas mo-rāles, sabiedriskās kārtības un vispārējās labklājības prasības demokrātiskā sabiedrībā.

Kā jau tika minēts, bruņoto konfliktu tiesības konvencionālā līmenī dala tiesībās, kas pie-mērojamas starptautiskam bruņotam konfliktam un iekšējam bruņotam konfliktam. Tomēr šodienas realitātē reti ir sastopami tipiski starptautiski bruņoti konflikti (kara pieteikšana, citas valsts teritorijas okupēšana, realizējot tiesības uz pašnoteikšanos, cīņa pret koloniālo dominanci, ārvalstu okupāciju vai rasisma režīmiem). Pārsvarā dominē konflikti, kas notiek valsts ietvaros,130 un arī tad ne visas valstis ir ieinteresētas kvalificēt situāciju kā iekšēju bruņotu konfliktu, pie-mēram, konflikts Čečenijā. Jāņem vērā, ka arī juridiski ne vienmēr situācija ir raksturojama 129 http://www1.umn.edu/humanrts/monitoring/chapter16.html 130 «.. notiek līgumslēdzējas puses teritorijā starp tās bruņotajiem spēkiem un nošķirtiem bruņotiem spēkiem vai citām organizētām bruņotām grupām, kas, militārā pakļautībā atrazdamies, realizē kontroli pār noteiktu valsts teritoriju, kas ļauj tiem veikt ilgstošas un vienotas militāras operācijas un piemērot ..» II protokolu.


55

kā iekšējs bruņots konflikts,131 un tādējādi gan politiskā griba, gan juridiskās nianses rada šķietamas neskaidrības situācijas kvalificēšanā, bet, kā jau tika norādīts, neskaidrības neatbrīvo no bruņoto konfliktu tiesību principu un neatņemamo cilvēktiesību piemērošanas. Tāpat būtiski, ka miera spēki (miera uzturēšanas vai nodrošināšanas operāciju ietvaros) netiek nosūtīti ar mērķi būt kādā no konflikta pusēm, bet izpildīt noteiktus starptautiskās sabiedrības uzdevumus, neskatoties uz to, noteikto uzdevumu izpilde galvenokārt ietver atbalstu sniegšanu kādas valsts leģitīmajām institūcijām un spēkiem, tādējādi arī miera spēkus nostādot vienā no konflikta pusēm. Tā, piemēram, operācijā Afganistānā vietējās valdības uzdevums ir nodrošināt personu tiesības, sabiedrisko drošību un kārtību, tomēr tās kapacitāte neļauj tai nodrošināt tai noteiktos uzdevumus, tāpēc starptautiskie drošības spēki sniedz atbalstu valdībai. Zinot, ka «Taleban» grupējums nepieņem valstī noteikto tiesisko kārtību, valdībai nākas lietot tās piespiedu metodes, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tiesiskumu valstī. Tā kā valdībai pietrūkst attiecīgas kapacitātes, operācijās (ISAF un Operation Enduring Freedom) iesaistīto valstu bruņotie spēki sniedz atbalstu un tādējādi zināmā mērā nokļūst pusē, ko sev par naidīgu uzskata «Taleban» grupējums. Nesen veiktā operācija «Achilleas», ko organizēja starptautiskie drošības spēki un Afganistānas drošības spēki un kas bija vērsta uz «Taleban» grupējama dalībnieku neitralizēšanu, arī ietvēra bruņota konflikta elementus un tādējādi tās laikā bija jāpiemēro bruņoto konfliktu tiesību principi. Tās laikā, kā tika norādīts sniegtajā informācijā presē, «Taleban» grupējums pārkāpa principus, ko nosaka bruņoto konfliktu tiesības (reliģisko objektu un apdzīvoto vietu izmantošana kaujas operācijās). Vai situāciju Afganistānā var raksturot kā iekšēju bruņotu konfliktu — precīzu atbildi sniegt ir visai apgrūtinoši. Drīzāk tas būtu kvalificējams kā internacionalizēts bruņots konflikts.132 Par labu tam, ka konflikts ir internacionalizējies, runā apstāklis, ka spēka lietošanas pamatā bija arī tiesību uz pašaizsardzību realizēšana, savukārt pašaizsardzības fakts vedina uz domām, ka tiek runāts par starptautisku bruņotu konfliktu. Līdzīgi arī operācijā Irākā, atsevišķi plānotajās un veiktajās operācijās ir jāpiemēro bruņoto konfliktu tiesību principi, un arī Irākā situāciju nevar kvalificēt kā iekšēju bruņotu konfliktu. Var rasties jautājums, kā kvalificēt personas, kas veic sprādzienu organizēšanu (ļoti izplatīta pretdarbības metode pret valdības spēkiem un starptautiskajiem drošības spēkiem). Nešaubīgi, tie ir likumpārkāpēji, kas saucami pie atbildības saskaņā ar Irākas valsts likumiem; ja Irāka pati nespēj vai nevēlas tiesāt, tad to varētu darīt starptautiskās justīcijas iestādes. Sprādzienu organizēšana un izpildīšana ir kvalificējamas attiecīgi kā naidīgs nodoms un naidīga darbība, kas var būt pamats kaujas darbību veikšanai pret šīm personām saskaņā ar operācijas noteikumiem par spēka lietošanu.

NATO noteikumi par spēka lietošanu (NATO ROE 362/1) paredz, «ka militārās operācijas ietvaru nosaka starptautiskās tiesības, kas ietver bruņoto konfliktu un cilvēktiesību piemērojamos noteikumus». Starptautisko operāciju plānos bruņoto konfliktu tiesību piemērošanas nepie-ciešamība vienmēr tiek pieminēta un galvenais uzsvars tiek likts uz BKT principu ievērošanu, jo tieši BKT principi ir starptautisko bruņoto konfliktu tiesību mugurkauls. Kosovā KFOR ietvaros operācijas plāns paredz, ka «.. KFOR spēkiem ir jārīkojas saskaņā ar starptautiskajiem nepieciešamības un proporcionalitātes principiem lietot minimālu nepieciešamo spēku, lai iz-pil dītu misiju vai pašaizsardzības darbības un nosacījumus mazināt nenovēršamos zaudējumus. Personālam ir jārīkojas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un mutatis mutandis133 jāpiemēro

131 II papildu protokola 1. pants «.. notiek līgumslēdzējas puses teritorijā starp tās bruņotajiem spēkiem un disidentbru-ņotajiem spēkiem vai citām bruņotajām grupām, kas tiem atrodas komandpakļautībā un kontrolē noteiktu teritorijas daļu, kas ļauj veikt ilgstošas un vienotas militārās operācijas un piemērot šo protokolu».132 http://www.icrc.org/Web/eng/siteeng0.nsf/htmlall/5PYAXX/$File/irrc_850_Stewart.pdf 133 Mutatis mutandis — /lat. ar nepieciešamajām izmaiņām /Tātad atkarībā no situācijas ir jāpiemēro arī BKT.


56

bruņoto konfliktu tiesību principi ..». Operācijas plāns EUFOR nosaka: «.. ES vadītajiem spē kiem ir jārīkojas saskaņā ar starptautiskajiem nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, un nosacījumiem mazināt vai izvairīties no nenovēršamo zaudējumu nodarīšanas.» Papildus nosacījumiem, kas ietverti iepriekšminēto operāciju plānos, ISAF paredz, ka nepieciešams «.. izvairīties no nenovēršamo zaudējumu nodarīšanas, kas būtu pārmērīgi attiecībā pret tiešo un konkrēto sagaidāmo militāro ieguvumu». Tātad, kaut arī tikai ANO vadītajām operācijām ir skaidri noteikta nepieciešamība piemērot bruņoto konfliktu tiesības, arī citu operāciju ietvaros ir tieša norāde uz bruņoto konfliktu tiesību principu piemērošanu.

Latvijas normatīvie akti nosaka, ka izņēmuma stāvoklis134 ir valsts varas un pārvaldes institū-ciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Starptautisko operāciju kontekstā izņēmuma stāvoklis var būt izsludināts valstī, kas lūdz citas valsts palīdzību (Latvijas palīdzību), vai arī valstī, attiecībā uz kuru starptautisko mandātu izdod starptautiskā organizācija. Tikai attiecīgās valsts noteikumi par izņēmuma stāvokli ir piemērojami, kā arī starptautiskajā mandātā vai arī atsevišķā starptautiskajā līgumā noteiktais.

Iekšēju nemieru un sporādisku vardarbības aktu gadījumā tiek piemērotas tās pašas tiesības, ko piemēro miera laikā, un to ierobežošana var notikt, tikai lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, protams, saskaņā ar likuma noteikumiem.

Ņemot vērā, ka ANO ģenerālsekretāra 1999. gada paziņojums (skatīt pielikumā Nr. 5) ir iz-dots attiecībā uz miera uzturēšanas un nodrošināšanas spēkiem, tajā ietvertos nosacījumus iespē jams attiecināt arī uz citiem ANO pilnvarotajiem, bet citu organizāciju vai valstu vadītiem (NATO, ES operācijas) spēkiem. Kaut tie nav juridiski saistoši, tajos ietvertie nosacījumi ir kodols, kas atspoguļo bruņoto konfliktu tiesību principus. Jāņem vērā, ka NBS karavīri var tikt nosūtīti piedalīties arī ANO vadītajās operācijās un tādā gadījumā šī paziņojuma izpilde nešaubīgi būs obligāta.

SecinājumiŠī sadaļa sniedz vispārēju pārskatu par cilvēktiesību un humanitāro tiesību piemērošanu SO,

lai gūtu padziļinātu izpratni par humanitārajām tiesībām skatīt Mācību vadības pavēlniecības sagatavotos materiālus — Rokasgrāmata bruņotajiem spēkiem par kaujas likumiem. Karo pareizi un Bruņoto konfliktu likums. Tāpat nepieciešams padziļināti iepazīties ar bruņotajiem konfliktiem piemērojamiem starptautiskajiem dokumentiem.

Starptautiskās operācijas laikā ir jāievēro starptautisko tiesību noteikumi un principi, īpaši uzsverot tālāk uzskaitītos nosacījumus:

1) aizliegts atņemt dzīvību bez tiesiska pamata,2) aizliegts spīdzināt, citādi cietsirdīgi vai pazemojoši izturēties pret personu,3) aizliegts pakļaut kādu personu verdzībai,4) aizliegts atņemt brīvību bez tiesiska pamata,5) aizliegts vainot kādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja nav bijis kompetentas tiesas

sprie dums lietā,6) aizliegta diskriminācija (neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, ticības, po li-

tiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacio nālajai minoritātei, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkura cita stāvokļa) attiecībās ar personām.

134 Likums «Par izņēmuma stāvokli» /1. pants/02.12.1992. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 31.12.1992. Nr. 51/.


57

Cilvēktiesību un bruņoto konfliktu tiesību ievērošana ir atslēga starptautiskās operācijas veiksmīgai norisei un noteiktās misijas izpildei. Nelielu kopsavilkumu par abām tiesību nozarēm sniedz cilvēktiesību un humanitāro tiesību salīdzinošā tabula Nr. 2 (iedalījums un atšķirības nav abso lūtas).135

Tabula Nr. 3. Cilvēktiesību un humanitāro tiesību salīdzinājums.Starptautiskās cilvēktiesības Bruņoto konfliktu tiesības

Kad tiek piemērotas? Jebkurā situācijā. Bruņota konflikta laikā.Regulējamās tiesiskās attiecības

Starp valsti un personu. Starp valsti un valsti.Starp valsti un personu.Starp personu un personu.

Atkāpes Ir pieļaujamas noteiktās situācijās un noteiktām tiesībām.

Nav pieļaujamas.

Vispārīgie tiesību avoti Starptautiskās paražu tiesības.Konvencijas, līgumi.Vispārīgie tiesību principi.

Starptautiskās paražu tiesības.Konvencijas.Vispārīgie tiesību principi.

Galvenie tiesību instrumenti

1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.1

1966. gada Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā 1966. gada 1. fakul-tatīvais protokols un 1989. gada 2. fakultatīvais protokols.2

1966. gada Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.3

1951. gada konvencija par bēgļu statusu.4

1966. gada konvencija par visa veida rasu diskriminācijas veidu izskaušanu.5

1979. gada starptautiskā konvencija par visa veida diskriminācijas izskau-šanu pret sievietēm.6

1984. gada konvencija pret spīdzi-nāšanu un citu cietsirdīgu, necilvē-cīgu vai pazemojošu attieksmi vai sodīšanu.7

1989. gada bērnu tiesību konven-cija.8

1950. gada Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.9

1948. gada konvencija par geno-cī da noziegumu novēršanu un so dīšanu.10

1907. gada Hāgas konvencija.11

I—IV Ženēvas konvencija un to I—II papildu protokols.12

1954. gada Hāgas konvencija par kultūras ob-jektu aizsardzību bruņota konflikta laikā un tās 1999. gada papildu protokols.13

1997. gada Otavas konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.14

Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgata-vošanas, uzkrāšanas un lietošanas aizliegumu un par ķīmisko ieroču iznīcināšanu.15

Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus, vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokols un attiecīgi protokols par redzi afektējošiem lāzerieročiem (IV protokols).16

Konvencija par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkār-tīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība un attiecīgi protokols par neatklātajām šķem-bām (I protokols), par mīnu, lamatmīnu un citu ierīču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu (II protokols), par aizdedzinošu ieroču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu (III protokols).17

Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu.18

Fakultatīvais protokols bērnu tiesību konvenci-jai par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā.19

Kas tiek aizsargāts? Aizsargā jebkuru personu, kas atro-das valsts jurisdikcijā.

Aizsargā noteiktas personu kategorijas bruņota konflikta laikā.

135 Plašāks cilvēktiesību instrumentu uzskaitījums ir pieejams interneta lapā: http://www.unhchr.ch/html/intlinst.htm un grāmatā — Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sējums (Pirmā daļa), Apvienotās Nācijas, Ņujorka un Ženēva, 1994.


58

Piemērošanas vispārējā koncepcija

A posteriori kontrole, t. i., pēc tam, kad fakts jau ir noticis un quasi — tiesas pārbaude (bet karavīra spēkos ir novērst cilvēktiesību pārkāpumu konkrētajā vietā un laikā).

Rūpīga piemērošana konkrētajā vietā un laikā.

Šodien starptautiskās operācijas no juridiskā viedokļa ir kļuvušas par visai komplicētu uz-devumu tieši militārajiem juristiem, jo jebkura situācija prasa ļoti rūpīgu juridisko analīzi, lai varētu sniegt adekvātus padomus militārajiem komandieriem. Tomēr ņemot vērā, ka komandierim un karavīram ne vienmēr ir pietiekami daudz laika, lai pieņemtu pareizo lēmumu, tad jebkurā gadījumā ir jābūt standarta minimālajiem nosacījumiem, kas būtu jāievēro jebkurā situācijā, kas nav viennozīmīga. Šī iemesla dēļ rokasgrāmatas pielikumā ir humanitāro tiesību kodols, ko veido starptautiskās paražu tiesības (pielikums Nr. 3), un cilvēktiesību kodols, kas ietverts Turku deklarācijā.

Ir jāatceras, ka cilvēktiesības ir piemērojamas vienmēr — miera vai bruņota konflikta laikā. Neatņemamās cilvēktiesības — necilvēcīgas apiešanās un spīdzināšanas aizliegums, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz brīvību un drošību.

1 Vispārējā cilvēktiesību deklarācija /10.12.1948. Publicēts: nav publicēts/Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krā-jums. I sējums (Pirmā daļa)/Pieņemts ar Ģenerālās Asamblejas 1979. gada rezolūciju 34/169, Apvienotās Nācijas, Ņu-jorka un Ženēva, 1994.2 Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām /16.12.1966. Publicēts: Vēstnesis, 23.04.2003. Nr. 61/.3 Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām /16.12.1966. Publicēts: nav publicēts/Cilvē-ka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sējums (Pirmā daļa)/Pieņemts ar Ģenerālās Asamblejas 1979. gada rezolūciju 34/169, Apvienotās Nācijas, Ņujorka un Ženēva, 1994.4 Konvencija par bēgļa statusu /28.07.1951. Publicēts: Vēstnesis, 04.07.1997. Nr. 171/.5 Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu /02.12.1965. Publicēts: nav publicēts/Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sējums (Pirmā daļa)/Pieņemts ar Ģenerālās Asamblejas 1979. gada rezolūciju 34/169, Apvienotās Nācijas, Ņujorka un Ženēva, 1994.6 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu /18.12.1979. Publicēts: nav publicēts/.7 Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem /10.12.1984. Publicēts: nav publicēts/.8 Konvencija par bērna tiesībām /20.11.1989. Publicēts: nav publicēts/Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums, I sē jums (Pirmā daļa)/Pieņemts ar Ģenerālās Asamblejas 1979. gada rezolūciju 34/169, Apvienotās Nācijas, Ņujorka un Ženēva, 1994/. 9 Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija /04.11.1950. Publicēts: Vēstnesis, 13.06.1997. Nr. 143/.10 Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to /09.12.1948. Publicēts: Vēstnesis, 17.04.2003. Nr. 60/.11 Documents on the Law of War, Third Edition /Adam Roberts and Richard Guelf, Oxford University Press, 2000, 67. lpp./.12 Par pievienošanos 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām un šo konvenciju 1977. gada 8. jūnija papild pro to-koliem /20.11.1991. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 05.12.1991. Nr. 47/.13 Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā /14.05.1954. Publicēts: Vēstnesis, 21.11.2003. Nr. 164/.14 Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu /18.09.1997. Publi-cēts: Vēstnesis, 01.06.2005. Nr. 86/.15 Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un lietošanas aizliegumu un par ķīmisko ieroču iznīcināšanu /13.01.1993. Publicēts: Vēstnesis, 17.05.1996. Nr. 86/.16 Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokols /23.09.1995. Publicēts: Vēstnesis, 24.12.1997. Nr. 341/.17 Konvencija par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība /10.04.1981. Publicēts: Vēstnesis, 24.12.1997. Nr. 341/.18 Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu /10. 04. 1972. Publicēts: Vēstnesis, 03. 01. 1997. Nr. 1/.19 Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos /25.05.2000. Publicēts: Vēstnesis, 07.10.2005. Nr. 160/.


59

Glābšanas un humāno operāciju laikā stingri ievērot uzņēmējas valsts tiesības, ja starp tau-tiskajos līgumus nav noteikts citādi.

Miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās operācijas ietvaru nosaka starp-tau tiskās operācijas mandāts, līdz ar to arī cilvēktiesību un bruņoto konfliktu tiesības realizēt stingrā saskaņā ar mandātu. Ja šo operāciju laikā ir jāiesaistās bruņotā konfliktā, nešaubīgi ir piemērojamas bruņoto konfliktu tiesības.

Starptautiskajās militārajās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, ir jāpiemēro bruņoto konfliktu tiesības.

Šie bruņoto konfliktu tiesību principi ir jāatceras vienmēr:1) militārā nepieciešamība,2) proporcionalitāte jeb samērīgums,3) humānisms,4) civilpersonu (civilo objektu) un militārpersonu (militāro mērķu) nošķiršana,5) lietotā spēka ierobežošana.


60

3. SADAĻA

NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU PERSONĀLA JURIDISKĀ ATBILDĪBA

Juridiskās atbildības vispārējs apskats starptautisko operāciju kontekstāJuridiskā atbildība ir valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesīb-

pārkāpumu, kam personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās136 un vienmēr ir saistīts ar neizdevīgu seku iestāšanos tiesībpārkāpējam. Juridiskā atbil-dība ir tieši saistīta ar karavīra pienākumiem un tiesībām.

Latvijas Republikas normatīvie akti skaidri nosaka, ka katra karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm un karavīram bez ierunām jāpilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles. Ņemot vērā komandieru lomu un paaugstināto atbildību,137 viņa pienākumi ir izdalīti atsevišķi, nosakot, ka komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kaujas uzdevumu veiksmīgu izpildi, kaujas apmācību, drošības prasību ievērošanu, personālsastāva audzināšanu un izglītošanu, disciplīnu, atbilstošu medicīnisko, sociāli tiesisko un sadzīves normu ievērošanu, kā arī citu normatīvajos aktos paredzēto prasību izpildi, komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) karavīru tiesību ievērošanu, komandierim (priekšniekam) nav tiesību dot karavīram pavēles un uzdevumus, kas nav saistīti ar militārā dienesta pienākumu izpildi vai ir pretlikumīgi. Šie Militārā dienesta likumā ietvertie nosacījumi arī veido atskaites punktu NBS karavīru juridiskajai atbildībai arī starptautiskās operācijas laikā. Tātad novirzes no pienācīgas dienesta pienākumus izpildes var būt pamats saukšanai pie juridiskās atbildības, un atkarībā no uzvedības rakstura tiek konstatēts arī atbildības veids. Militārā dienesta likuma 70. pants nosaka, ka:

1) par prettiesisku rīcību karavīru sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto materiālo zaudējumu nor matīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) karavīra saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās krimināl at-bildības un civiltiesiskās atbildības.

Atsevišķi nozaru normatīvie akti jau specifiskāk nosaka atsevišķu juridiskās atbildības veidu ietvarus. Karavīrs pie juridiskās atbildības var tik saukts tikai par darbību/bezdarbību, kas ir noteikta normatīvajos aktos, kuri ir spēkā prettiesiskās rīcības brīdī. Princips nullum crimen sine lege,138 kas gan attiecināms uz krimināltiesībām, kopumā paredz, ka persona var tikt saukta pie atbildības, ja tās darbība/bezdarbība ir pretrunā ar tiesību aktos noteikto. Tātad par juridisko atbildību var runāt tikai tad, ja karavīra rīcība neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam.

Juridiskās atbildības kontekstā ļoti svarīgi ir vadības un kontroles aspekti. SO laikā Latvijas kontingents parasti tiek nodots citas valsts pakļautībā, t. i., tiek nodota operacionālā vadība 136 Juridisko terminu vārdnīca /Nordik, Rīga, 1998./.Juridiskās atbildības principi:

1) iestājas tikai par prettiesisku darbību, uzvedību, bet nekad par personas domām,2) paredzēta tikai par tiesībpārkāpēja vainu,3) likumības princips,4) taisnīguma princips,5) lietderības princips,6) soda neizbēgamība.

137 Starptautiskās krimināltiesības /Valentija Liholaja, Tiesu namu aģentūra, 2003., 32 lpp./.138 Nullum crimen sine lege — (lat.) nav nozieguma bez likuma.


61

un operacionālā kontrole, tomēr neatkarīgi no operācijas veida un pilnvaru nodošanas citai (vadošajai) valstij NBS karavīri paliek pilnā pakļautībā139 NBS vadībai, tas nozīmē, ka reālu saukšanu pie atbildības var veikt tikai Latvijas komandieri (savas kompetences ietvaros — praktiski tā ir disciplinārā vara un noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana ārvalstīs saskaņā ar Krimi nālprocesa likumu).

Atrodoties Latvijas Republikas teritorijā, NBS karavīrs atrodas tās jurisdikcijā, tas nozīmē, ka tiesību pārkāpuma gadījumā Latvijas valsts institūcijas vai tiesas izskatīs attiecīgo lietu saska-ņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Tātad tiek piemērots teritoriālās jurisdikcijas princips.140 Tomēr šis nav vienīgais jurisdikcijas princips, kas nostiprināts Latvijas Republikas normatīvajos aktos.141 Arī starptautiskie līgumi par bruņoto spēku statusu nosaka, ka bruņotie spēki citas valsts teritorijā ievēro tās valsts tiesību aktus. Piemēram, NATO SOFA nosaka: «.. spēku un to civilās sastāvdaļas, un to dalībnieku, kā arī to apgādājamo pienākums ir ievērot uzņemošās valsts likumus un atturēties no jebkāda veida darbībām, kas nav savienojamas ar šī līguma mērķiem, it sevišķi atturēties no ikvienas politiska rakstura darbības šajā valstī. Tas ir arī sūtītājas valsts uzdevums veikt nepieciešamos pasākumus šādam mērķim.»

Starptautiskās operācijas laikā karavīrs atrodas citas valsts teritorijā, un, neesot īpašiem nosacījumiem, viņš atrodas attiecīgās valsts jurisdikcijā. Ņemot vērā SO uzsākšanas politiskos un juridiskos aspektus, praksē jurisdikcijas jautājumi tiek atrunāti starptautiskās vienošanās starp uzņēmēju valsti/valsti, kurā notiks operācija, un valstīm, kas nosūta savus karavīrus. Latvijas karavīram, kas dienesta pienākumus pilda citas valsts teritorijā, statusa īpatnības konkrētajā valstī nosaka ar starptautiskajiem līgumiem un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši konkrētajai situācijai. NATO ietvaros ir vienošanās (NATO SOFA),142 kurai ir pastāvīgs raksturs un kura tiek piemērota gadījumos, kad vienas NATO dalībvalsts karavīrs atrodas citas

139 Pilna pakļautība — komandiera tiesības un pienākumi izdot pavēles padotajiem. Tā ietver visus militāro operāciju aspektus un administrēšanu un pastāv tikai valsts dienesta ietvaros.140 Teritoriālā jurisdikcija — jurisdikcija par lietām, kas radušās vai kurās ir iesaistītas personas, kas atrodas noteiktā teritorijā. /Black’s Law Dictionary, Seventh Edition, Bryan A.Garner Editor in Chief, 1999, 855. lpp./.141 2. pants. Krimināllikuma spēks Latvijas teritorijā (teritoriālais princips).

(1) Persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar šo likumu.(2) Ja noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā izdarījis ārvalstu diplomātiskais pārstāvis vai cita persona, kura

saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem nav pa-kļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājums par šīs personas saukšanu pie kriminālatbildības izlemjams diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.

4. pants. Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas.(1) Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas

Republikā, par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu.

(2) Latvijas Republikas karavīri, kuri izvietoti ārpus Latvijas teritorijas, par noziedzīgiem nodarījumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi (aktīvais personālais princips).

(3) Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši citas valsts teritorijā smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kas vērsti pret Latvijas Republikas vai tās iedzī-votāju interesēm, neatkarīgi no tās valsts likumiem, kuras teritorijā izdarīts noziegums, saucami pie krimināl-atbildības saskaņā ar šo likumu, ja tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai saskaņā ar nozieguma izdarīšanas vietas valsts likumiem (reālais princips jeb pasīvais personālais princips).

(4) Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem sau-cami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā (universālās jurisdikcijas princips).

142 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu, Londona 1951. gada 19. jū-nijs /Publicēts: Vēstnesis, 07.07.2004. Nr. 106/.


62

NATO dalībvalsts teritorijā. Neskatoties uz šāda līguma esamību, ir nepieciešama atsevišķa vienošanās par karavīru nosūtīšanu uz citu valsti. NATO SOFA tiek izmantota, arī reglamentējot attiecības starp valstīm, kas kopīgi piedalās starptautiskajā operācijā (ISAF), tomēr tā neregulē attiecības ar uzņemošo valsti un tāpēc ir nepieciešamas atsevišķas vienošanās.

Jurisdikcijas jautājumi SO laikā ir noteikti arī 6.11.2008. AM noteikumos Nr. 87-NOT «Kārtība, kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starptautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcoperācijas pasākumi», kas atkārto jau normatīvajos aktos noteikto.

Lai varētu piedalīties glābšanas un humānajās operācijās, noteikti ir nepieciešama vieno-šanās ar uzņemošo valsti par nosūtītājas valsts bruņoto spēku statusu. Sūtītāja valsts vienmēr ir ieinteresēta saglabāt jurisdikciju pār savas valsts karavīriem. Gadījumos, kad operācija notiek NATO valstu teritorijā, ir piemērojama NATO SOFA. Arī ES ietvaros ir noslēgta līdzīga vienošanās (ES SOFA).143 Galvenie divi aspekti, kas tiek iekļauti līgumos par bruņoto spēku statusu un ir saistīti ar karavīra juridisko atbildību, ir:

1) kriminālā un disciplinārā jurisdikcija,144

143 Par Nolīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par militārā un civilā personāla statusu, kas norīkots darbam Eiropas Savienības iestādēs, štāba un spēku statusu, kuri ir pieejami Eiropas Savienībai saistībā ar tādu uzdevumu saga-tavošanu un izpildi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 17. panta otrajā daļā, tostarp mācībām, un par dalībvalstu militārā un civilā personāla statusu, kas, lai darbotos šajā jomā, ir nodots Eiropas Savienības rīcībā /Latvijas Vēstnesis Nr. 209, 29.12.2005./.144 VII pants.1. Saskaņā ar šī panta noteikumiem:

a) sūtītājas valsts militārām varas iestādēm ir tiesības realizēt uzņemošās valsts teritorijā visu kriminālo un discipli-nāro jurisdikciju, kas tām piešķirta saskaņā ar sūtītājas valsts likumdošanu pār visām personām, kuras pakļautas šīs valsts militārajai likumdošanai;

b) uzņemošās valsts varas iestādēm ir tiesības realizēt jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem un to apgādājamiem attiecībā uz pārkāpumiem, kas izdarīti uzņemošās valsts teritorijā un ir sodāmi saskaņā ar šīs valsts likumdošanu.

2. a) sūtītājas valsts militārajām varas iestādēm ir ekskluzīvas tiesības realizēt jurisdikciju pār personām, kas pakļautas šīs valsts militārajai likumdošanai, attiecībā uz pārkāpumiem, to vidū pārkāpumiem, kuri attiecas uz tās drošību un ir sodāmi saskaņā ar sūtītājas valsts likumdošanu, bet nav sodāmi saskaņā ar uzņemošās valsts likumdošanu;

b) uzņemošās valsts varas iestādēm ir ekskluzīvas tiesības realizēt jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas dalīb-niekiem un to apgādājamiem attiecībā uz pārkāpumiem, ietverot pārkāpumus, kas attiecas uz šīs valsts drošību un sodāmi saskaņā ar tās likumdošanu, bet nav sodāmi saskaņā ar sūtītājas valsts likumdošanu;

c) šī punkta un šī panta 3. punkta nolūkos pārkāpumi pret valsts drošību ietver:(i) nodevību pret valsti,(ii) sabotāžu, spiegošanu vai jebkuru likumu, kas attiecas uz šīs valsts noslēpumiem vai noslēpumiem attiecībā uz šīs valsts aizsardzību, pārkāpumu.

3. Gadījumos, kad tiesības uz jurisdikciju ir vienlaicīgas, tiek piemēroti turpmākie noteikumi:a) sūtītājas valsts militārām varas iestādēm ir primāras tiesības realizēt jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas

dalībniekiem gadījumos, kad:(i) pārkāpumi izdarīti tikai attiecībā uz šīs valsts īpašumu vai drošību vai pārkāpumi izdarīti tikai attiecībā pret(ii) kāda cita šīs valsts spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka vai tā apgādājamā personu vai īpašumu, pārkāpumi radušies darbības vai nolaidības rezultātā, pildot dienesta pienākumus;

b) jebkuru citu pārkāpumu gadījumā uzņemošās valsts varas iestādēm ir primāras tiesības realizēt jurisdikciju;c) ja valsts, kam ir primāras tiesības, nolemj nerealizēt jurisdikciju, tā par to paziņo otras valsts varas iestādēm cik

ātri vien iespējams. Valsts, kam ir primārās tiesības, varas iestādēm jāuzņem ar sapratni otras valsts varas iestāžu lūgums atteikties no savām tiesībām gadījumos, kad otra valsts uzskata šādu atteikšanos par īpaši svarīgu.

4. Turpmākie šī panta noteikumi nedod tiesības sūtītājas valsts militārām varas iestādēm realizēt jurisdikciju pār perso-nām, kas pieder uzņemošajai valstij vai tajā pastāvīgi dzīvo, ja vien tie nav sūtītājas valsts spēku dalībnieki.5. a) uzņemošās un sūtītājas valsts varas iestādes palīdz viena otrai spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku vai to ap-gādājamo arestēšanā uzņemošās valsts teritorijā un to nodošanā varas iestādei, kas realizē jurisdikciju saskaņā ar ie-priekšējiem noteikumiem;

b) uzņemošās valsts varas iestādes nekavējoties informē sūtītājas valsts militārās varas iestādes par ikvienu spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka vai apgādājamā arestēšanu;

c) apsūdzētā spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka vai apgādājamā, pār kuru uzņemošā valsts realizē jurisdikciju,


63

2) zaudējumu atlīdzināšana (prasības).Starptautiskās militārās operācijas ietvaros, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju

Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, vienošanās noslēgšana ir visai maz iespējama, ņemot vērā, ka tas ir bruņots konflikts. Tomēr vienošanās būtu nepieciešama ar valsti, kurai tiek sniegts militārais atbalsts. Visai pamatota nostāja šādas vienošanās noslēgšanas procesā būtu saglabāt Latvijas valsts jurisdikciju pār NBS, tādējādi nodrošinot savas valsts karavīru aizsardzību no nepamatotas saukšanas pie juridiskās atbildības.

Starptautisko miera uzturēšanas un nodrošināšanas operāciju ietvaros starptautiskā praksē tiek darīts viss, lai vienošanās ar valsti, kurā notiks operācija, noteikti tiktu noslēgta. Ja miera uzturēšanas operācijām nešaubīgi ir nepieciešama vienošanās par bruņoto spēku statusu, tad miera nodrošināšanas ietvaros šāda vienošanās arī varētu nebūt un bruņoto spēku statusu var noteikt starptautiskais mandāts. Neskatoties uz to, starptautiskajā praksē vienmēr tiek pieliktas lielas pūles, lai vienošanās arī nodrošināšanas operāciju ietvaros tiktu noslēgtas. Tā visās miera nodrošināšanas operācijās (ISAF, KFOR, ALTHEA, OIF), kurās piedalās NBS, ir noslēgtas vienošanās, kas reglamentē dalībvalstu bruņoto spēku statusu. Tālāk tiks citēti līgumu nosacījumi attiecībā uz jurisdikcijas/atbildības jautājumiem.

arests, ja viņš atrodas sūtītājas valsts varā, paliek šīs valsts ziņā, līdz uzņemošā valsts tam ceļ apsūdzību.6. a) uzņemošās un sūtītājas valsts varas iestādes palīdz viena otrai visu nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanā pārkāpumu gadījumos un pierādījumu vākšanā un uzrādīšanā, arī konfiscēšanā un attiecīgos gadījumos ar pārkāpumu saistīto priekšmetu nodošanā. Šādu priekšmetu nodošana var būt atkarīga no to atdošanas laika, ko noteikusi varas iestāde, kas tos izsniedz;

b) līgumslēdzēju pušu varas iestādes informē viena otru par lietu iznākumu visos gadījumos, kad tiesības realizēt jurisdikciju ir vienlaicīgas.

7. a) sūtītājas valsts varas iestādes neizpilda nāves sodu uzņemošajās valstī, ja uzņemošās valsts likumdošanā nav pa-redzēts šāds sods par līdzīgiem pārkāpumiem;

b) uzņemošās valsts varas iestādes respektē sūtītājas valsts varas iestāžu lūgumu pēc palīdzības cietumsoda piemēro -šanā, ko saskaņā ar šī panta noteikumiem piespriedušas sūtītājas valsts varas iestādes uzņemošās valsts teritorijā.

8. Gadījumos, kad saskaņā ar šī panta noteikumiem apsūdzēto tiesājušas vienas līgumslēdzējas puses tiesas iestā des un tas ticis attaisnots vai notiesāts, un izcieš sodu vai jau izcietis sodu, vai ticis apžēlots, citas līgumslēdzējas puses tie sas iestādes šajā pašā teritorijā viņu nevar atkārtoti tiesāt par to pašu pārkāpumu. Tomēr nekas šajā punktā nekavē sūtītājas valsts militārās varas iestādes sodīt tās spēku dalībnieku par jebkuru disciplināro noteikumu pārkāpumu, kas radies aiz darbības vai nolaidības, kuras rezultātā noticis pārkāpums, par kuru viņu sodījušas citas līgumslēdzējas puses varas iestādes.9. Kad vien pret spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku vai apgādājamo tiek uzsākta kriminālvajāšana uzņemošās valsts jurisdikcijas ietvaros, tam ir tiesības:

a) uz tūlītēju un ātru tiesu;b) pirms tiesas tikt informētam par apsūdzību vai apsūdzībām, kas tam tiek celtas;c) tikt konfrontētam ar lieciniekiem, kas liecina pret viņu;d) procesuālā ceļā iegūt lieciniekus, kas liecinātu viņa labā, ja tie atrodas uzņemošās valsts jurisdikcijā;e) izvēlēties juridisko pārstāvniecību savai aizstāvībai pēc paša vēlēšanās vai arī saskaņā ar noteikumiem, kādi tajā

brīdī ir spēkā uzņemošajā valstī, tiesas ieceltu aizstāvi;f ) izmantot kompetenta tulka pakalpojumus, ja viņš to uzskata par nepieciešamu;g) sazināties ar sūtītājas valsts valdības pārstāvi, un, ja procesuālā kārtība to atļauj, šādam pārstāvim piedalīties tiesā.

10. a) regulārām militārām vienībām vai spēku formējumiem ir tiesības uzturēt kārtību ikvienā nometnē, iestādē vai citās telpās, kurās tie uzturas ar uzņemošo valsti noslēgta līguma rezultātā. Spēku militārā policija var veikt visus nepie-ciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kārtību un drošību šādās telpās;

b) ārpus šīm telpām šāda militārā policija tiek nodarbināta, tikai pamatojoties uz vienošanos ar uzņemošās valsts varas iestādēm un sadarbībā ar šīm varas iestādēm, un tiktāl, cik tas nepieciešams, lai uzturētu disciplīnu un kār-tību spēku dalībnieku vidū.

11. Katra līgumslēdzēja puse piemēro tādu likumdošanu, kāda ir nepieciešama, lai nodrošinātu citas līgumslēdzējas puses iekārtu, ekipējuma, īpašuma, ierakstu un dienesta informācijas adekvātu drošību un aizsardzību savā teritorijā, un to personu sodīšanu, kuras pārkāpj likumus, kas izdoti šim mērķim.


64

OIF (Operation Iraqi Freedom) jurisdikcijaSaprašanās memoranda145 divpadsmitais pants (jurisdikcija) nosaka, ka:

12.1. Koalīcijas, ārvalstu sadarbības misiju un to personāla (gan militārā, gan civilā personāla) un viņu darbuzņēmēju statuss ir noteikts Koalīcijas pagaidu valdības 2003. gada 26. jūnija rīkojumā Nr. 17, tā kopija ir iekļauta C pielikumā. Saskaņā ar šo rīkojumu izvēršanas laikā Irākā SFIR MND (C-S) locekļi un viņu atbalsta personāls, īpašums, līdzekļi un resursi ir atbrīvoti no Irākas jurisdikcijas. Uz visiem SFIR MND (C-S) locekļiem attiecas prasība ievērot Irākā spēkā esošos likumus un Administrācijas vai CPA izdotos rīkojumus, noteikumus, memorandus un publiskos paziņojumus.

12.2. SFIR MND(C-S) locekļi paliek tikai savu valstu jurisdikcijā. Uz viņiem neattiecas vietējā kriminālā, civilā un administratīvā jurisdikcija, un viņus drīkst arestēt vai aizturēt tikai viņu valstu pārstāvji vai personas, kas rīkojas viņu valstu vārdā. Dalībnieki informē MND(C-S) komandieri par jebkādu šādu gadījumu un jurisdikcijas rezultātiem. (Iepriekšminētais nosaka, ka jebkura krimināla, administratīva vai disciplināra rakstura pārkāpuma gadījumā NBS karavīrs pie atbildības tiks saukts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un to veiks kompetentas Latvijas valsts institūcijas. Attiecīgi noziedzīga nodarījuma gadījumā izmeklēšanu veiks izmeklēšanas iestāde (Militārā policija, kontingenta komandieris, Valsts policija u.t.t.146), kriminālvajāšanu — prokuratūra un lietas iztiesāšanu — tiesa.

16. pants (Prasības).16.1. Ja vien šajā Saprašanās memorandā nav noteikts savādāk, Dalībnieki atsakās no jeb ku-

rām prasībām, kas tām var rasties pret citu Dalībnieku sakarā ar šī Dalībnieka nacionālā kontingenta personāla darbību vai bezdarbību, vai saskaņā ar šī Saprašanās memoranda ietvaros dienesta pienākumu pildīšanas rezultātā to nacionālo kontingentu personālam radītiem ievainojumiem (tostarp tādiem, kuru rezultātā iestājusies nāve) un to īpašuma sabojāšanu vai iznīcināšanu. (Šis punkts atbrīvo NBS no atbildības gadījumos, kad kaitējums ir nodarīts citas Dalībvalsts personālam, tomēr ar nosacījumu, ka tas radies dienesta pienākumu izpildes rezultātā. Tātad viens no galvenajiem aspektiem, lai noskaidrotu iespējamo atbildību, ir nepieciešamība konstatēt, vai kaitējums nodarīts dienesta pienākumu izpildes rezultātā. Ja karavīrs ir rīkojies saskaņā ar dienesta pienākumu aprakstu un komandiera pavēlēm, tad viņš nav atbildīgs par radītajiem zaudējumiem. Tomēr, lai visi apstākļi tiktu noskaidroti, obligāts nosacījums ir objektīvas un vispusīgas izmeklēšanas veikšana.)

16.2. Ja prasības gadījumā attiecīgie Dalībnieki kopīgi konstatē, ka bojājums vai zaudējums nodarīts, ievainojums radīts vai nāve iestājusies tikai viena Dalībnieka, tā spēku perso-nā la, pakalpojumu nodrošinātāju vai aģentu nolaidīgas rīcības vai bezdarbības, tīšu pārkāpumu vai bezatbildības dēļ, jebkuras kompensācijas izmaksas sedz šis Dalībnieks viens pats. (Atšķirībā no iepriekšējā punkta, šis paredz atbildību par darbību/bezdarbību,

145 Saprašanās Memorands starp Latvijas Republiku, Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Dominikānas Republikas Bruņoto spēku sekretāru, Filipīnu Nacionālās aizsardzības departa-mentu, Hondurasas Republikas aizsardzības sekretāru, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kazahstānas Re-publikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Mongolijas Aizsardzības minis-triju, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru, Nikaragvas Republikas Aizsardzības ministriju, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministriju, Salvadoras Republikas Aizsardzības ministriju, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Spānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Taizemes Karalistes Aizsardzī-bas ministriju, Ukrainas Aizsardzības ministriju un Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru par pavēlniecības kārtību un saistītiem aspektiem Centra — Dienvidu daudznacionālajā divīzijā (MND C-S) Stabilizācijas spēku ietvaros Irākā /24.07.2004. Publicēts: Vēstnesis, 11.01.2005. Nr. 5/.146 Kriminālprocesa likums 386. pants (Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes), Latvijas Vēstnesis, Nr. 74, 11.05.2005.


65

ko nevar uzskatīt par veiktu, izpildot dienesta pienākumus. Tātad, ja NBS karavīrs ir nodarījis kaitējumu Dalībvalsts īpašumam apzināti, piemēram, personisku motīvu dēļ, NBS būs jāatlīdzina nodarītie zaudējumi cietušajai Dalībvalstij. Jāņem vērā, ka līgumos par bruņoto spēkus statusu netiek runāts par karavīra individuālo atbildību, bet gan valsts atbildību kopumā. Tomēr tas nebūt neatbrīvo NBS karavīru no personiskās atbildības viņa vainas gadījumā.)

16. 3. Ja vairāk nekā viens Dalībnieks ir atbildīgs par ievainojumu, nāvi, zaudēju miem vai pos-tījumiem un nav iespējams uzlikt atbildību par ievainojumu, nāvi, zaudējumiem vai postījumiem tikai konkrēti vienam Dalībniekam, prasību izskata un noregulē attiecīgie Dalībnie ki. Prasības izskatīšanas un noregulēšanas izmaksas attiecīgo Dalībnieku starpā notiek vienlīdzīgi. (Šis punkts paredz zaudējumu atlīdzināšanas kārtību gadījumos, kad zaudējumu nodarīšanā ir vainojama vairāk nekā viena valsts (Dalībnieks)).

16. 4. Trešo pušu prasības, tostarp par īpašuma zaudējumu, bojājumu vai miesas bojājumiem, slimību vai nāvi attiecībā uz jebkādu jautājumu, kas radies MND (C-S) personāla vai jebkādas šai divīzijā nodarbinātas personas dēļ, vai saistībā ar šo personālu un šādām personām, neraugoties uz to, vai šīs puses dzīvo Irākā, ja vien šādas prasības nav radu-šās militāro kaujas operāciju dēļ, risina tas Dalībnieks, kura nacionālā kontingenta per so nāls, īpašums, pasākumi vai citi objekti saskaņā ar trešo pušu apgalvojumiem ir izrai sījuši zaudējumus, ievērojot šī Dalībnieka valsts likumus. (Ar trešo pušu prasībām tiek saprasta jautājumu izskatīšana, ka saistīta ar kaitējuma nodarīšanu personām vai īpašumam, kas nav uzskatāms par Dalībnieku personālu vai īpašumam, tātad kaitējuma nodarīšana Irākas civilpersonām (fiziskām/juridiskām). Kā jau iepriekš tika aplūkots pie kaitējuma nodarīšanas Dalībvalsts personālam/īpašumam, arī šajos gadījumos ir svarīgi noskaidrot, vai kaitējums nodarīts dienesta pienākumu izpildes rezultātā (militāro kaujas operāciju dēļ). Tātad ir obligāta izmeklēšanas veikšana. Šis nosacījums visai precīzi sasaucas ar leģimitāti blakus zaudējumu nodarīšanai, ja ir ievēroti bruņoto konfliktu tiesību un cilvēktiesību principi. Piemēram, ja tiek plānota kaujas operācija ar mērķi ne-it ralizēt noteiktus kaujiniekus, tomēr kaujas darbību rezultātā cieš civiliedzīvotāji, dalīb-valstis nav atbildīgas par nodarīto kaitējumu un radītajiem zaudējumiem, ja tikai ievēroti visi piesardzības pasākumi un starptautisko tiesību principi. Kā jau tika minēts iepriekš, līgums paredz tikai valsts atbildību, tomēr tas neatbrīvo karavīru no atbildības, ja viņš ir vainojams par nodarīto. Piemēram, karavīrs paņem dienesta automašīnu, lai nokļūtu uz tuvāko pilsētas bāru vai vienkārši pavizinātos, un tajā laikā izraisa ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā cieš vietējais civiliedzīvotājs — tiek nodarīts kaitējums vese lī-bai un zaudējums mantai. Dienesta izmeklēšana konstatē, ka karavīrs ir vainojams ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā. Šādā situācijā Latvijas valstij NBS personā ir jāat lī-dzi na nodarītie zaudējumi civilpersonai un attiecīgi vainīgajam karavīram šī summa ir jāatlī dzina valstij (regresa kārtībā147)).

16.5. Trešo pušu prasības sākotnēji pieņem MND (C-S) štābs un tad pārsūta Dalībniekam, kuru uzskata par atbildīgu. Ja vairāk nekā viens Dalībnieks ir atbildīgs par ievainojumu, nāvi, zaudējumiem vai postījumiem un nav iespējams uzlikt atbildību par ievainojumu, nāvi, zaudējumiem vai postījumiem tikai konkrēti vienam Dalībniekam, ar trešo pušu prasību izskatīšanu un noregulēšanu saistītās izmaksas attiecīgo Dalībnieku starpā sadala vienlīdzīgi.

147 Regresa prasība — (lat. regressus atgriešanās, kustība atpakaļ) cita vietā mantisko saistību izpildījušas personas pra-sība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību. (Juridisko terminu vārdnīca. Nordik, Rīga, 1998. Autoru kolektīvs. Darba grupas vadītājs doc. Dr. iur. I. Krastiņš).


66

ISAF (International Security Assistance Force) jurisdikcijaVācijas Federatīvās Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības

ministrijas un Zviedrijas Karalistes bruņoto spēku Saprašanās memoranda par sadarbību Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos Ziemeļu reģionā (līgumam ir pievienojusies Latvija) 8. nodaļa (jurisdikcija) nosaka:

1. Jurisdikcijas pasākumi starp Dalībniekiem un Afganistānu ir minēti militārajā tehniskajā līgumā starp Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem un Afganistānas pagaidu administrāciju, datētu ar 2002. gada 14. janvāri;

2. Disciplinārie jautājumi paliek attiecīgo valstu kompetencē.Memoranda 17. nodaļa (Prasības) nosaka:

1. Prasības starp Dalībniekiem risina saskaņā ar 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstīto līgumu starp Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstīm par to bru ņoto spēku statusu (NATO SOFA)148 un 1995. gada 19. jūnijā Briselē parakstīto līgumu starp Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstīm un citām valstīm, kas piedalās programmā «Partnerattiecības mieram», par to bruņoto spēku statusu (PfP SOFA);

2. Trešo pušu prasības risina saskaņā ar MTV;3. Starp Dalībniekiem trešo pušu prasības risina šādi:

a) katrs Dalībnieks ir atbildīgs par trešo pušu prasībām atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tā rīcības vai nolaidības dēļ,

b) ja par kādiem trešajai pusei nodarītiem zaudējumiem ir atbildīgi divi vai vairāki Dalībnieki, iesaistītie Dalībnieki ir kopīgi atbildīgi par prasības apmierināšanu,

c) situācijās, kad ir apstiprināts, ka zaudējumu ir radījuši ISAF kontingentu ISAF Ziemeļu re ģi onā, bet atbildīgo (atbildīgos) Dalībnieku (Dalībniekus) nav iespējams identificēt, Dalībnieki ir solidāri un atsevišķi atbildīgi. Tas neattiecas uz Dalībnieku, kurš neapšaubāmi nav varējis radīt zaudējumu;

d) jebkādas trešo pušu prasības, kuru iemesls ir tas, ka kāds Dalībnieks ir lietojis 148 VIII pants.1. Katra Līgumslēdzēja puse atsakās no visām savām prasībām pret citu Līgumslēdzēju pusi par ikvienu tai piederošam īpašumam, ko lieto tās sauszemes, jūras vai gaisa bruņotie spēki, nodarīto zaudējumu, ja šādus zaudējumus:

a) radījis citas Līgumslēdzējas puses bruņoto spēku dalībnieks vai nodarbinātais savu pienākumu, kas ir saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, pildīšanas laikā; vai

b) tie radušies no citai Līgumslēdzējai pusei piederoša un tās bruņoto spēku lietošanā esoša jebkura transportlī-dzekļa, peldlīdzekļa vai gaisa kuģa lietošanas ar nosacījumu, ka vai nu transportlīdzeklis, peldlīdzeklis vai gaisa kuģis, kas nodarījis zaudējumus, ticis lietots saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma darbību, vai zaudējums nodarīts īpašumam, kas šādi ticis lietots.

Atteikšanās no vienas Līgumslēdzējas puses prasībām, kas radušās no glābšanas uz jūras, pret otru Līgumslēdzē ju pusi pieļaujama ar noteikumu, ka glābtais peldlīdzeklis vai krava pieder Līgumslēdzējai pusei un to lieto tās bruņotie spēki saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma darbību.2. a) gadījumā, ja zaudējumi nodarīti, kā tas noteikts 1. punktā, citam Līgumslēdzējas puses īpašumam, kas atrodas

tās teritorijā, atbildību nosaka un zaudējumu apmēru aprēķina arbitrs, kurš iecelts saskaņā ar šī punkta b) apakš-punktu, ja vien iesaistītās Līgumslēdzējas puses nevienojas citādāk. Arbitrs arī izlemj ikvienu pretprasību, kas cēlusies no šī atgadījuma;

b) arbitrs, kurš minēts a) apakšpunktā, tiek iecelts, abām iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm vienojoties, no perso-nām, kas pieder uzņemošajai valstij, kuras ieņem vai ir ieņēmušas augstu amatu tiesā. Ja iesaistītās Līgumslēdzē-jas puses nevar vienoties par arbitru 2 mēnešu laikā, ikviena no tām var griezties ar lūgumu pie Ziemeļatlantijas Padomes pārstāvju priekšsēdētāja iecelt personu ar iepriekš minēto kvalifikāciju;

c) ikviens arbitra lēmums ir saistošs un galīgs Līgumslēdzējām pusēm;d) ikviena kompensācija, ko noteicis arbitrs, sadalāma saskaņā ar šī panta 5. e) 1), 2) un 3) punkta noteikumiem;e) atlīdzību arbitram iesaistītās Līgumslēdzējas puses nosaka, savstarpēji vienojoties, un kopā ar nepieciešamajiem

izdevumiem, kas tam radušies, pildot pienākumus, sedz vienlīdzīgās daļās;f ) tomēr katra Līgumslēdzēja puse atsakās no prasības gadījumos, kad zaudējums ir mazāks par noteikto (skatīt

tabulu).


67

Beļģija B. fr. 70 000

Luksemburga L. fr. 70 000

Kanāda $ 1460

Nīderlande Fl. 5320

Dānija Kr. 9670

Norvēģija Kr. 10 000

Francija F.fr. 490 000

Portugāle Es. 40 250

Islande Kr. 22 800

Apvienotā Karaliste L 500

Itālija Li. 850 000

Amerikas Savienotās Valstis $ 1400

Ikviena cita Līgumslēdzēja puse, kuras īpašumam nodarīts zaudējums tajā pašā atgadījumā, arī atsakās no prasībām, ja zaudējums nepārsniedz minēto summu. Gadījumā, kad ir vērā ņemama starpība Līgumslēdzēju pušu valūtas maiņas kursos, Līgumslēdzējas puses vienojas par atbilstošu šo summu izlīdzināšanu.3. Šī panta 1. un 2. punkta nolūkam izteiciens «Līgumslēdzējas puses īpašums» attiecībā uz peldlīdzekli ietver arī peld-līdzekli uz frakts līgumu ar šo Līgumslēdzēju pusi vai peldlīdzekļa lietošanu uz frakts līguma noteikumiem, vai arī īpa-šuma tiesību sagrābšanu uz peldlīdzekli (izņemot, ja zaudējumu vai atbildības risku nes kāda persona, kas nav šāda Līgumslēdzēja puse).4. Katra Līgumslēdzēja puse atsakās no visām prasībām pret ikvienu citu Līgumslēdzēju pusi par savu bruņoto spēku dalībnieka ievainojumu vai nāvi, ja šāds dalībnieks pildījis dienesta pienākumus.5. Prasības (izņemot no kontraktiem izrietošās un tās, uz kurām attiecas šī panta 6. un 7. punkts), kas izriet no spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku darbības vai bezdarbības dienesta pienākumu pildīšanas laikā vai kas izriet no ikvienas citas darbības, nolaidības vai notikuma, par kuru spēki vai civilā sastāvdaļa ir juridiski atbildīga, un kas uzņemošās valsts teritorijā rada zaudējumus trešajām personām, kuras nav kāda Līgumslēdzēja puse, risina uzņēmēja valsts saskaņā ar turpmākajiem noteikumiem:

a) prasības, kas radušās tās bruņoto spēku darbības rezultātā, tiek reģistrētas, izskatītas un nokārtotas vai izspriestas saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem;

b) uzņemošā valsts var nokārtot ikvienu šādu prasību, un uzņemošā valsts savā valūtā samaksā summu, par kuru panākta vienošanās vai kura piespriesta;

c) šāds maksājums vai nu saskaņā ar vienošanos, vai uzņemošās valsts kompetentas tiesas spriedumu lietā, vai šādas tiesas galīgo lēmumu, ar kuru prasība tikusi noraidīta, ir saistošs un galīgs Līgumslēdzējām pusēm;

d) iesaistītajām sūtītājām valstīm visos sīkumos tiek paziņots par katru prasību, ko atlīdzinājusi uzņemošā valsts, un par summas sadali saskaņā ar turpmākajiem 1), 2) un 3) apakšpunktu. Ja atbilde nav sniegta divu mēnešu laikā, tiek uzskatīts, ka piedāvātais sadalījums akceptēts;

e) izmaksas, kas radušās, atlīdzinot prasības saskaņā ar iepriekšējiem apakšpunktiem un šī panta 2.punktu, tiek sa-dalītas starp Līgumslēdzējām pusēm šādi:

(i) gadījumos, kad atbildīga tikai viena Līgumslēdzēja puse, noteiktā vai piespriestā summa tiek sadalīta šādā proporcijā — 25 procentus no šīs summas maksā uzņemošā valsts, 75 procentus maksā sūtītāja valsts,

(ii) ja vairāk nekā viena valsts ir atbildīga par nodarīto zaudējumu, noteiktā vai piespriestā summa tiek līdzvēr-tīgi sadalīta starp tām: tomēr, ja uzņemošā valsts nav starp valstīm, kuras atbildīgas, tā maksā uz pusi mazāk nekā katra sūtītāja valsts,

(iii) ja zaudējumus nodarījuši Līgumslēdzēju pušu bruņotie spēki un nav iespējams precīzi noteikt, kuri bruņo-tie spēki konkrēti vainojami, tad noteiktā vai piespriestā summa tiek līdzvērtīgi sadalīta starp iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm: tomēr, ja uzņemošā valsts nav viena no valstīm, kuras bruņotie spēki nodarījuši zaudējumus, tā maksā uz pusi mazāk nekā katra no iesaistītajām sūtītājām valstīm,

(iv) paziņojums par summām, kuras samaksājusi uzņemošā valsts pusgada laikā par katru gadījumu, kad pie-dāvātais procentuālais sadalījums akceptēts, katru pusgadu tiek nosūtīts iesaistītajām sūtītājām valstīm kopā ar pieprasījumu pēc atlīdzības. Šāda atlīdzība samaksājama pēc iespējas īsākā laikā uzņemošās valsts valūtā;

f ) gadījumos, kad šī punkta b) un e) apakšpunktu noteikumu piemērošana rada Līgumslēdzējai pusei nopietnas grūtības, tā var lūgt Ziemeļatlantijas padomi vienoties par citu risinājumu;


68

transport līdzekli, kas pieder kādam no pārējiem Dalībniekiem, apmierina Dalībnieks, kurš uzskatāms par prasības izraisītāju.

Piemēram, zaudējumu nodarīšanas gadījumā Afganistānas civilpersonām ir jāveic izmek-lēšana, lai noskaidrotu apstākļus, un uz izmeklēšanas pamata var lemt par vainīgo personu un zaudējumu apmēru. Ja zaudējumu nodarījis NBS karavīrs un tas radies rīcības rezultātā, ko nevar uzskatīt par dienesta pienākumu izpildi, Latvijai ir jāatlīdzina nodarītie zaudējumi. Karavīrs pēc tam attiecīgi atmaksā valstij summu, kas tika izmaksāta cietušajam.

Attiecīgi Militāri tehniskās vienošanās A Pielikums paredz: «3. ISAF un atbalsta personāls, ieskaitot saistīto sadarbības personālu, jebkurā situācijā un jebkurā laikā atrodas savas valsts ekskluzīvā jurisdikcijā saistībā ar jebkuru kriminālo vai disciplināro pārkāpumu, kas varētu tikt izdarīts Afganistānas teritorijā.» Tātad noziedzīga nodarījuma vai disciplinārā pārkāpuma gadījumā NBS karavīrs tiks saukts pie atbildības saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem – Krimināllikumu un Karavīru militārās disciplīnas reglamentu149 (KMDR).

KFOR (Kosovo Force) jurisdikcijaNoteikumu (UNMIK/REG/2000/47),150 ko izdevis ANO ģenerālsekretāra speciālais pārstāvis

(tiesī gs izdot šādus dokumentus saskaņā ar ANO DP rezolūciju Nr. 1244), 2.4. punkts paredz: KFOR personālam, .. ir:

1) imunitāte attiecībā pret Kosovas tiesām saistībā ar jebkuru administratīva, civila vai krimināla rakstura rīcību, ko tie izdarījuši Kosovas teritorijā. Šādas personas ir pakļautas at tie cīgās sūtītājas valsts ekskluzīvai jurisdikcijai;

2) imunitāte pret jebkāda veida arestu vai aizturēšanu, izņemot gadījumus, kad to veic attie cī-gās sūtītājas valsts amatpersonas. Ja kļūdaini aizturēti — tie nekavējoties ir jānodod KFOR

g) spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieks nav pakļaujams nekādām darbībām neviena sprieduma piespiedu izpil-dei, ja tas piespriests uzņemošajā valstī apstākļu dēļ, kas radušies, viņam pildot dienesta pienākumus;

h) izņemot, ciktāl šī punkta e) apakšpunkts attiecas uz prasībām, kas ietvertas šī panta 2. punktā, šī punkta noteikumi neattiecas uz prasībām, kas radušās tām kuģa navigācijas vai vadīšanas vai kuģa kravas iekraušanas, vešanas vai izkraušanas dēļ vai saistībā ar, izņemot prasības, kas izriet no personas nāves vai ievainojuma, uz kuru neattiecas šī panta 4. punkts.

6. Prasības, kas radušās uzņemošajā valstī pret spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem no darbības vai nolaidības, kuras dēļ iesniegtas prasības, un kas nav notikusi dienesta pienākumu pildīšanas laikā, tiek risinātas šādi:

a) uzņemošās valsts varas iestādes izskata prasību un aprēķina kompensāciju prasītājam godīgā un taisnīgā ceļā, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ietverot cietušās personas rīcību, un sagatavo ziņojumu par šo atgadījumu;

b) ziņojums tiek nogādāts sūtītājas valsts varas iestādēm, kuras tad izlemj bez kavēšanās, vai tās piedāvās ex gratia samaksu un, ja tā, tad kādā apjomā;

c) ja ex gratia samaksas piedāvājums tiek izteikts un prasītājs tam piekrīt kā pilnīgam savas prasības apmierināju-mam, sūtītājas valsts varas iestādes pašas samaksā un informē uzņemošās valsts varas iestādes par savu lēmumu un samaksāto summu;

d) nekas šajā punktā neietekmē uzņemošās valsts tiesu jurisdikciju tās darbībās pret spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku, ja vien un līdz kamēr nav samaksāts pilnīgai prasības apmierināšanai.

7. Prasības, kas radušās no neatļautas sūtītājas valsts bruņoto spēku ikviena dienesta transporta līdzekļa izmantošanas, izskatāmas saskaņā ar šī panta 6. punktu, izņemot, ciktāl spēki vai civilā sastāvdaļa ir juridiski atbildīgi.8. Ja rodas strīds par to, vai spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka darbība vai nolaidība, kuras dēļ iesniegta prasība, pieļauta pildot dienesta pienākumus, vai arī sūtītājas valsts bruņoto spēku jebkura dienesta transporta līdzekļa izman-tošana nav bijusi atļauta, jautājuma izskatīšana nododama arbitram, kas iecelts atbilstoši šī panta 2. b) punktam un kura lēmums šajā jautājumā ir galīgs un izšķirošs.9. Sūtītāja valsts nepieprasa imunitāti pret uzņemošās valsts tiesu jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnie-kiem attiecībā uz uzņemošās valsts tiesu civilo jurisdikciju, izņemot, ciktāl to paredz šī panta 5. g) punkts.10. Sūtītājas valsts un uzņemošās valsts varas iestādes sadarbojas pierādījumu vākšanā prasību, kurās Līgumslēdzējas puses ir iesaistītas, taisnīgai izskatīšanai un nokārtošanai.149 Karavīru militārās disciplīnas reglaments /28.03.2006. Noteikumi Nr. 231. Publicēts: Vēstnesis, 30.03.2006. Nr. 52/.150 UNMIK/REG/2000/47 On the Status, Privileges and Immunities of KFOR and UNMIK and their Personnel in Kosovo.


69

amatpersonām.Tātad, NBS karavīrs pie kriminālatbildības un disciplinārās atbildības pārkāpuma gadījumā

tiek saukts pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu un KMDR.Noteikumu (UNMIK/REG/2000/47) 7. pants (Trešo pušu atbildība) nosaka, ka «Trešo pušu

prasības par zaudējumu nodarīšanu īpašumam vai kaitējumu, slimību vai nāvi, kas radusies no vai ir tieši attiecināma uz KFOR, UNMIK vai to personālu un kas nav radušies «operacionālās nepieciešamības» rezultātā, ko veic attiecīgie ārvalstu bruņotie spēki, izskata Prasību komisija, ko izveidojuši KFOR un UNMIK, saskaņā ar vēlāk noteiktu kārtību».

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Īrijas Aizsardzības departamenta, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memoranda par dalību daudz na-cionālajā brigādē «Centrs», DB(C), Kosovas spēkos 9. pants nosaka:9.1. Dalībnieki atsakās no prasībām vienam pret otru par zaudējumu īpašumam, kas pieder vai

ko izmanto Dalībnieki, un personāla ievainojumiem, kamēr tas izvērsts DB(C). Šī atteikšanās tiek piemērota starp Dalībniekiem arī trans portēšanas laikā no un uz misijas zonu. Ja tomēr šāds zaudējums radies neapdomīgas darbības vai bezdarbības, ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības rezultātā, maksu par ikvienu atbildību sedz attiecīgais Dalībnieks viens pats. Šī atteikšanās neattiecas uz apmācību Dalībnieku teritorijā vai uz ikvienas trešās puses prasībām, kas cēlušās no Dalībnieka transporta, piederoša vienam vai otram Dalībniekam, izmantošanas. Transporta līdzekļu prasību gadījumā, prasību sedz tas Dalībnieks, kas tiek uzskatīts par atbildīgu par prasības celšanu.

9.2. Katrs Dalībnieks ir atbildīgs par trešās puses prasībām par zaudējumiem, kas radušies tā darbību un bezdarbību un tā personāla darbību vai bezdarbību rezultātā.

9.3. Tur, kur divi vai vairāk Dalībnieki ir kopīgi atbildīgi par zaudējuma nodarīšanu trešajai pusei, iesaistītie Dalībnieki ir kopīgi atbildīgi par prasību.

9.4. Gadījumos, kad ir apliecinājums, ka kaitējumu ir nodarījis DB (C), bet atbildīgo Dalībnie-ku(-s) nav iespējams noteikt, Dalībnieki ir kopīgi un atsevišķi atbildīgi. Tas neattiecas uz Dalībnieku, kas nepārprotami nevarēja nodarīt kaitējumu.

9.5. Prasības, kas minētas 9.3. un 9.4. pantā, izskata DB (C) komandieris saskaņā ar DB (C) standarta operacionālajām instrukcijām, un katrā gadījumā izšķir iesaistītie Dalībnieki.

Civiltiesiskās atbildības kontekstā ir saistoši gan UNMIK/REG/2000/47, gan arī Saprašanās memoranda nosacījumi. Kaitējuma nodarīšanas gadījumā tiek piemērots vispārējais princips, ka Dalībniekam nodarītie zaudējumi nav jāatlīdzina, ja tie nodarīti pildot dienesta pienākumus. Ja zaudējumi ir nodarīti trešajai personai, piemēram, Kosovas civiliedzīvotājam, zaudējumus atlīdzina Dalībnieks, kura personāls vainojams, tomēr tikai tajos gadījumos, ja tas nav bijis saistīts ar operacionālo uzdevumu izpildi jeb dienesta pienākumu izpildi.

ALTHEA jurisdikcijaVispārējā nolīguma par mieru Bosnijā un Hercegovinā pielikuma A Papildinājuma 2. punkts

nosaka: Privilēģiju un imunitāšu konvencijas nosacījumi attiecībā uz ekspertiem misijās151 tiek piemēroti mutatis mutandis attiecībā uz NATO personālu, kas iesaistīts operācijā, izņemot, ja savādāk paredzēts šajā līgumā. Nolīguma 7. punkts paredz, ka: NATO militārais personāls jebkurā gadījumā un jebkurā laikā ir pakļauts attiecīgās valsts ekskluzīvai jurisdikcijai attiecībā

151 Par 1946. gada 13. februāra konvenciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitātēm. Ziņotājs, 06.11.97. Nr. 21., 6. nodaļa. Eksperti komandējumos Apvienoto Nāciju Organizācijas lietās, 22. pants. Ekspertiem .. īpaši tiek piešķirtas tiesības: b) uz visa veida tiesas procesu imunitāti attiecībā uz visu teikto, rakstīto, kā arī visām viņu darbī-bām, kas veiktas, izpildot oficiālu uzdevumu.


70

uz noziedzīgiem nodarījumiem un disciplīnas pārkāpumiem, ko tas varētu izdarīt Bosnijas un Hercegovinas Republikā. Operācijas ALTHEA laikā NBS karavīri pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem tiktu saukti saskaņā ar Krimināllikumu un pie disciplinārās atbildības saskaņā ar KMDR. Tāpat disciplinārās jurisdikcijas jautājums ir ietverts arī Saprašanās memorandā starp Austrijas Republikas federālo aizsardzības ministru, Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru, Čehijas Republikas Aizsardzības ministriju, Somijas Aizsardzības ministriju, Grieķijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Īrijas Aizsardzības departamentu, Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālais aizsardzības ministru, Portugāles Republikas aizsardzības ministru, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministriju, Zviedrijas bruņotajiem spēkiem un Turcijas Republikas Virspavēlniecību par to savstarpējo sadarbību ziemeļu daudznacionālajā triecienvienībā Eiropas Savienības militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā — ALTHEA, kur 6.1. pants paredz, ka «Dalībnieki ar savas nacionālās sistēmas pa-lī dzību ievieš un uztur disciplīnu un kārtību savos kontingentos. Par disciplināro pasākumu īstenošanu atbild attiecīgā valsts». Civiltiesiskās atbildības aspekti tiek apskatīti iepriekšminētā Saprašanās memoranda 10. pantā, kurā noteikts, ka:

10.1. Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu — Dalībnieku prasībām, kas rodas operācijas gaitā, tās izskatīs saskaņā ar Nolīgumu, kam jāstājas spēkā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par prasībām, kuras viena dalībvalsts izvirza pret citu dalībvalsti attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts šai valstij piederošajam, izmantotajam vai pārvaldāmajam īpašumam, vai arī attiecībā uz šīs dalībvalsts dienestā esošo militārpersonu vai civil-personu ievainošanas vai nāves gadījumiem ES krīzes situāciju vadības operāciju kon tekstā saskaņā ar ES dalībvalstu, parakstot šo dokumentu, izdarītā paziņojuma nosacījumiem, kas apliecina atbilstību Dalībnieku nacionālajai likumdošanai (rokas-grāmatas rakstīšanas brīdī vēl nav spēkā).

10.2. Tās dalībnieku savstarpējās prasības, uz kurām neattiecas iepriekšminētie noteikumi, tiks izskatītas saskaņā ar tā attiecīgā nolīguma nosacījumiem, kas liek pamatus dalībai Eiropas Savienības krīzes situāciju vadības operācijās.

10.3. Tie dalībnieki, kuri saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu nevar atteikties no prasībām pret citiem Dalībniekiem, par to paziņo E pielikumā.

10.4. Trešo pušu prasības izskata saskaņā ar spēkā esošo starptautisko līgumu nosacījumiem, it īpaši saskaņā ar piemērojamo līgumu par bruņoto spēku statusu (SOFA), kā arī piemērojamās nacionālās likumdošanas nosacījumiem. Ja divi vai vairāki Dalībnieki kopīgi, iespējams, ir nodarījuši trešajai pusei kaitējumu vai ir izraisījuši tās savainojumu, tad iesaistītie Dalībnieki kopīgi un proporcionāli ir atbildīgi par prasības apmierināšanu. Situācijās, kad pastāv apliecinājums tam, ka kaitējuma vai savainojuma cēlonis ir DSTV (Z), bet par to atbildīgo Dalībnieku vai Dalībniekus nav iespējams identificēt, tad Dalībnieks vai Dalībnieki ir solidāri atbildīgi. Šis nosacījums neattiecas uz Dalībnieku, kurš nepārprotami nav varējis nodarīt kaitējumu vai izraisīt savainojumu.

Neskatoties uz to, ka Saprašanās memorandā ir pants, kas veltīts tikai jautājumiem, kas attiecas uz prasībām, tā piemērošana ir visai apšaubāma galvenokārt tāpēc, ka spēkā nav dokuments, saskaņā ar kuru tiktu izskatītas prasības (10.1. punkts). Līdz ar to zaudējumu atlīdzināšanas kontekstā ir piemērojams konvencijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imu-nitātēm nosacījums, kas paredz, ka zaudējumi, nav jāsedz, ja tie radušies dienesta pienākumu izpildes rezultātā jeb, kā to nosaka konvencija, imunitāte pret jebkuru tiesas procesu, tātad arī civilprocesu, kura ietvaros būtu izskatāmi jautājumi par zaudējumu atlīdzību.


71

Tabula Nr. 4. Juridiskās atbildības nosacījumi un reglamentējošie normatīvie akti.JURIDISKĀ ATBILDĪBA

Disciplinārā atbildība

(Karavīru militārāsdisciplīnas reglaments)

Administratīvā atbildība

(Administratīvopārkāpumu kodekss)

Civiltiesiskā atbildība

(Civillikums)

Kriminālatbildība

(Krimināllikums)

18. punkts.Par disciplīnas pārkāpumiem uzskatāma karavīra rīcība (dar-bība vai bezdarbība), kas iz-darīta, ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības pārkāpjot nor-matīvos aktus, militāros regla-mentus, komandiera (priekš-nieka) pavēles, rīkojumus vai norādījumus.

9. pants.Administratīvā pārkāpuma jēdziens. Par administratī-vo pār kāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzma-nības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kār-tību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai no-teikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Administratīvā atbildība par šajā kodeksā norā-dītajiem pārkā pumiem iestā jas, ja par šiem pār-kāpumiem pēc to rak-stura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav pa-redzēta kriminālatbildība. Paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka (valdītāja) administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos.15. pants*

1779. pants.Katram ir pienākums atlī-dzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bez darbību nodarījis.

6. pants.1) Par noziedzīgu nodarīju-mu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izda rī ts nodarījums (dar-bība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.2) Par noziedzīgu nav atzīs-tams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir šajā likumā paredzēta nodarī-juma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.

Disciplinārā atbildībaTā kā lielākajā daļā starptautisko operāciju katras valsts karavīri paliek tās jurisdikcijā, tad

attiecībā uz NBS tiek piemēroti tie normatīvi akti, kas ir spēkā Latvijas Republikā. Parasti starptautiskajos līgumos, kas tiek slēgti par bruņoto spēku statusu vai valstu sadarbību saistībā ar noteiktu operāciju, ir noteikts, ka valstu karavīri atrodas savas valsts pilnā pakļautībā, kas ietver arī disciplīnas jautājumus.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, nav atsevišķu īpatnību, kas atšķirtu militārās disciplīnas

* 15. pants. Karavīru un citu disciplinārajiem reglamentiem (nolikumiem) pakļauto personu atbildība par administra-tīvajiem pārkāpumiem.Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratī-vās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības.Minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai, bet tām nevar piemērot administratīvo arestu.Citas personas, uz kurām attiecas disciplinārie reglamenti vai speciālie nolikumi par disciplīnu, izņemot šā panta pirma-jā daļā norādītās personas, šajos reglamentos vai nolikumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpu-miem ir disciplināri atbildīgas, bet pārējos gadījumos — administratīvi atbildīgas uz vispārīgiem pamatiem.


72

jautājumus starptautiskās operācijas rajonā un Latvijā.Līdz ar to attiecīgi ir jāpiemēro Militārā dienesta likums un tam pakārtotie Karavīru militārās

disciplīnas reglaments152 un Apelācijas komisijas nolikums.153

MDL 6. pants nosaka, ka:1) militārā disciplīna ir katram karavīram normatīvajos aktos un ar komandiera (priekšnieka)

pavēlēm noteiktās kārtības ievērošana militārā dienesta izpildē,2) katrs karavīrs par militārās disciplīnas ievērošanu atbild personiski. Karavīra izdarītos

pārkāpumus izskata likumā, Karavīru militārās disciplīnas reglamentā un citos norma tī-vajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tātad saukšana pie disciplinārās atbildības var notikt tikai gadījumos, ja komandieru pavēles vai normatīvo aktu noteikumi netiek ievēroti.

Lai karavīra rīcība atbilstu dotajām pavēlēm un normatīvajiem aktiem, tiem ir jābūt informētiem par šādu aktu esamību. Kaut arī aizbildināšanās par izdarīto tiesību pārkāpumu ar normas nezināšanu nav pamatota (likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības154), NBS atbil dīgajām amatpersonām ir maksimāli jāsniedz informācija karavīriem par piemērojamo normatīvo aktu saturu un statusu.

Lai karavīrs varētu izpildīt pavēli, tam ir precīzi jāzina tās saturs jeb tajā ietvertie nosacījumi. Ja pavēlē ietvertā informācija nav nonākusi līdz karavīram, viņš nevar tikt saukts pie atbildības par tās neizpildīšanu. Šī iemesla dēļ karavīrs ir jāiepazīstina ar tā dienesta pienākumu aprakstu pirms starptautiskās operācijas un komandieru pavēlēm un rīkojumiem, kas būs jāievēro operācijā. Piemēram, noteikumi par spēka lietošanu var tikt precīzi ievēroti tikai tad, ja karavīrs ir iepazīstināts ar tiem, kā arī apmācīts, kā tos piemērot.

Par militārās disciplīnas pārkāpumu karavīram var tikt piemēroti šādi disciplinārsodi:155 1) rājiens,2) ārpuskārtas norīkojums,3) aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu,4) stingrā uzraudzība,5) arests līdz 10 diennaktīm,6) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam,7) pazemināšana amatā:

a) mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem,

8) atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika,9) stingro uzraudzību un arestu nepiemēro virsniekiem un augstākajiem instruktoriem,

10) militārās disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, izskatīšanas, disciplinārsodu uzlikšanas un izpildes kārtību nosaka Karavīru militārās disciplīnas reglaments.

Pirms AM 6.11.2008. noteikumu Nr. 87-NOT «Kārtība, kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starp tautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcope-rā cijas pasākumi» spēkā stāšanās kontingenta komandiera disciplinārās varas ietvarus varēja meklēt KMDR 13., 15. punktā un 4. nodaļā (IV. Komandiera (priekšnieka) tiesības uzlikt discipli-nār sodus). Tā kā KMDR nebija paredzēts kontingenta komandiera amats, līdz ar to kontingenta komandiera disciplinārā vara bija atkarīga no ieņemamajam amatam noteiktās dienesta

152 MK noteikumi Nr. 231, «Karavīru militārās disciplīnas reglaments» /28.03.2006. Latvijas Vēstnesis Nr. 52, 30.03.2006./.153 Apelācijas komisijas nolikums. Reglaments Nr.16-REGL/AM, 27.06.2006./.154 Likuma «Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicē-šanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību» 7. pants /Vēstnesis, 18.06.1994. Nr. 72/.155 Militārā dienesta likums /Latvijas Vēstnesis, 18.06.2002. Nr. 91/.


73

pakāpes.156 Piemēram, ja kontingenta komandieris bija karavīrs, kas ieņem štatā noteiktu pulkvežleitnanta amatu, tam ir bataljona komandiera tiesības, kas noteiktas KMDR 34. punktā157. Protams, varēja būt situācijas, kad SO tiek nosūtīta vienība vai apakšvienība (piemēram, rota), un tādā gadījumā kontingenta komandierim būs rotas komandiera tiesības.

Saskaņā ar AM noteikumu 87-NOT158 pieņemšanu ir noteikts, ka: «Nacionālā kontingenta komandierim SO rajonā ir vienības (bataljona) komandiera disciplinārā vara (pienākumi un tiesības), kura noteikta Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumos Nr. 231 «Karavīru militārās disciplīnas reglaments» un Aizsardzības ministrijas reglamentā AMR 14-1 «Militārā dienesta iekārtas reglaments», kas apstiprināts ar aizsardzības ministra 2004. gada 23. aprīļa pavēli Nr. 130, kā arī citos normatīvajos aktos. Papildu tiesības un pienākumus, ierobežojumus, NBS komandieris vai viņa vietnieks nosaka ar atsevišķu pavēli».

Karavīru var saukt pie disciplinārās atbildības tikai tad, ja ir konstatēta tā prettiesiskā rīcība, vaina un cēloņsakarība starp konstatēto disciplināro pārkāpumu un karavīra rīcību/uzvedību. Lai to būtu iespējams pilnīgi un vispusīgi konstatēt, var būt nepieciešams veikt dienesta izmek lēšanu, kuras rezultātā tiek sagatavots dienesta izmeklēšanas atzinums (pielikumā Nr. 6, izvilkums no KMDR). Dienesta izmeklēšanas atzinumam ir ļoti liela loma ne tikai, lai izvērtētu karavīra disciplināro atbildību, bet arī konstatētu zaudējuma apmēru, ja pārkāpums bijis saistīts ar kaitējuma nodarīšanu mantai, tāpat tas ir būtisks instruments izmeklēšanas iestādei sākotnējās informācijas noskaidrošana un lemšana par noziedzīga nodarījuma sastāva esamību.

Svarīgi atcerēties:(1) Ja komandieris (priekšnieks) konstatē disciplīnas pārkāpumu vai saņem informāciju par

to, viņš nekavējoties noskaidro lietas būtību. (2) Komandieris (priekšnieks) pārliecinās par pakļautā karavīra vainu un noskaidro pārkā-

puma apstākļus.

156 15. Šajos noteikumos neminētu karavīru disciplinārās varas tiesības attiecībā uz viņiem pakļautajiem karavīriem atbilst ieņemamajam amatam štatā noteiktajai dienesta pakāpei pielīdzināto komandieru disciplinārās varas tiesībām:

15.1. kaprāļa, seržanta tiesības — grupas (nodaļas) komandiera tiesībām;15.2. virsseržanta (bocmaņa) tiesības — vada seržanta tiesībām;15.3. štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) tiesības — rotas virsseržanta tiesībām;15.4. galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) un augstākā virsseržanta (augstākā bocmaņa) tiesības — bataljona

virsseržanta tiesībām;15.5. leitnanta, virsleitnanta tiesības — vada komandiera tiesībām;15.6. kapteiņa (kapteiņleitnanta), majora (komandleitnanta) tiesības — rotas komandiera tiesībām;15.7. pulkvežleitnanta (komandkapteiņa), pulkveža (jūras kapteiņa) tiesības — bataljona komandiera tiesībām;15.8. brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) tiesības — brigādes komandiera tiesībām;15.9. ģenerālmajora (kontradmirāļa), ģenerālleitnanta (viceadmirāļa) tiesības — spēku veida komandiera tiesībām.

157 34. Bataljona komandierim ir tiesības: 34.1. izteikt rājienu;34.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trijām reizēm;34.3. noteikt kareivim aizliegumu vai ierobežojumu atstāt dienesta vietu līdz 15 diennaktīm;34.4. piemērot kareivim, jaunākajam instruktoram un vecākajam instruktoram stingro uzraudzību līdz 10 diennak-

tīm.34.5. Sodīt ar arestu: 34.5.1. kareivi — līdz 10 diennaktīm;34.5.2. jaunāko un vecāko instruktoru — līdz piecām diennaktīm.34.6. Izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam kareivim, instruktoram un virsniekam, izņemot

savu vietnieku un štāba priekšnieku.34.7. Pazemināt amatā kareivi, jaunāko un vecāko instruktoru.34.8. Miera laikā — atvaļināt kareivi no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika.

158 AM 6.11.2008. noteikumu Nr. 87-NOT «Kārtība kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starptautiskajās operācijās pieda-lās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcoperācijas pasākumi».


74

(3) Sarežģītu un smagu pārkāpumu izskatīšanā var veikt dienesta izmeklēšanu, bet tas nav ob ligāts priekšnosacījums.

(4) Disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas mērķis ir noskaidrot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tā raksturu, pārkāpumā iesaistītās personas, pārkāpumā iesaistītās personas vainas esamību, kā arī disciplināratbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Izskatīšanai jābūt neitrālai un objektīvai. Tajā jāietver gan labvēlīgās, gan arī nelabvēlīgās liecības par pārkāpēju.

(5) Ja pārkāpumam ir noziedzīga nodarījuma pazīmes vai tas ir ārkārtējs gadījums, vie-nības komandieris (priekšnieks) nekavējoties par to ziņo augstākam komandierim (priekšniekam) un Militārajai policijai.

(6) Komandieris (priekšnieks) rakstiskā pavēlē par disciplinārsoda uzlikšanu norāda pārkā puma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību un piemērotās tiesību normas (norādot normatīvā akta nosaukumu un attiecīgo tiesību normu), kā arī disciplinārsoda apstrīdēšanas iespējas un termiņu tā apstrīdēšanai.

(7) Disciplinārsodu uzliek atbilstoši pārkāpuma izraisīto vai iespējamo seku smagumam. Nosakot disciplinārsoda veidu un apmēru, ņem vērā pārkāpuma raksturu, apstākļus, kādos tas izdarīts, pārkāpēja līdzšinējo uzvedību, kā arī disciplināratbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus.

(8) Aizliegts uzlikt vairākus disciplinārsodus par vienu un to pašu pārkāpumu un disciplināri sodīt citus apakšvienības karavīrus par viena karavīra (karavīru grupas) izdarīto pārkāpumu, kā arī piemērot vienādu sodu visiem pārkāpējiem, kas izdarījuši pārkāpumu karavīru grupā, neizvērtējot katra pārkāpēja vainas pakāpi. Nedrīkst apvienot disciplinārsodus par vairākiem pārkāpumiem.

(9) Ja komandieris (priekšnieks) uzskata, ka pārkāpuma smaguma dēļ viņa disciplinārā vara karavīra sodīšanai nav pietiekama, viņš lūdz augstākam komandierim (priekšniekam) sodīt disciplīnas pārkāpēju.

(10) Disciplinārsodu karavīram uzliek ne vēlāk kā 30 dienu laikā, kopš komandierim (priekšnie kam) kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu, bet, ja nepieciešama pārkāpuma die nes ta izmeklēšana, — ne vēlāk kā 30 dienu laikā, kopš pabeigta dienesta izmeklēšana. Karavīra slimošanas laiku un prombūtnes laiku citu iemeslu dēļ neieskaita izskatīšanas (izmeklēšanas) un disciplinārsoda uzlikšanas laikā.

(11) Disciplinārsodu neuzliek, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas vai pārkāpuma pabeigšanas brīža līdz tā atklāšanai pagājuši divi gadi.

(12) Par karavīram uzlikto disciplinārsodu paziņo rakstiski ar pavēli viņam personīgi vai līdzīgas vai augstākas dienesta pakāpes karavīru klātbūtnē (ierindas priekšā, dienesta sanāksmē).

(13) Karavīram ir tiesības mēneša laikā no brīža, kad viņš ir informēts par uzlikto disciplinārsodu, to apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu (1. pielikums) Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijā (turpmāk — Apelācijas komisija). Apelācijas komisijas sastāvu un darba reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs.

(14) Apelācijas komisija ir tiesīga:Noraidīt iesniegumu un atstāt spēkā komandiera (priekšnieka) uzlikto disciplinārsodu;Apmierināt iesniegumu un pilnīgi atcelt uzlikto disciplinārsodu;Daļēji apmierināt iesniegumu un piemērot vieglāku disciplinārsodu par karavīram uzlikto.

(15) Disciplināro lietu izskatīšanai ir jānotiek saskaņā ar Administratīvā procesa likuma159 159 Administratīvā procesa likums /25.10.2001. Latvijas Vēstnesis. Nr. 164, 14.11.2001./.


75

normām un principiem. Pavēle par karavīra sodīšanu ir administratīvs akts, un tādējādi tās sagatvošanai ir jābūt skrupulozi precīzai.

Biežāk sastopamākās problēmas:1. KMDR noteikto termiņu neievērošana.2. Netiek precīzi norādīti normatīvie akti (panti/punkti) vai komandieru pavēles (punkti),

kurus karavīrs ir pārkāpis.3. Karavīra neiepazīstināšana ar lietas materiāliem, dienesta izmeklēšanas atzinumu, pavēli

par sodīšanu.4. Karavīra neinformēšana par viņa tiesībām.5. Dienesta izmeklēšanu (apstākļu noskaidrošanu) veikuši tikai citas valsts karavīri, un

Latvijas kontingents (NBS) saņem tikai atzinumu par konstatēto:citu valstu karavīri nepārzina Latvijas normatīvos aktus, un līdz ar to viņu sagatavotais atzinums var izrādīties nederīgs,nepiedaloties izmeklēšanā Latvijas pārstāvim un neizsakot savu viedokli, izmeklēšana var būt vienpusīga un neobjektīva,atzinums ir sagatavots svešvalodā, un tajā lietotā terminoloģija nav savietojama ar Latvijas normatīvajos aktos lietoto.

Disciplinārlietas ietvaros karavīram ir tiesības:1) kas noteiktas KMDR 60. pantā — karavīram ir tiesības pirms disciplinārsoda uzlikšanas

iepazīties ar viņa disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem (tai skaitā viņa vainas pierā dījumiem) un sniegt paskaidrojumus un pierādījumus sevis aizstāvēšanai vai atbil-dības mīkstināšanai;

2) kas noteiktas KMDR 83. pantā — karavīram ir tiesības mēneša laikā no brīža, kad viņš ir informēts par uzlikto disciplinārsodu, to apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu (1. pielikums) Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijā (turpmāk — Apelācijas komisija). Apelācijas komisijas sastāvu un darba reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs.

3) kas noteiktas Aizsardzības ministrijas 17.09.1997. pavēles Nr. 186 Instrukcija par karavī ru militārās disciplīnas pārkāpumu un dienesta sūdzību izmeklēšanas kārtību 22. punktā.160;

4) kas noteiktas Apelācijas komisijas nolikuma (Reglaments Nr. 16-REGL, 27.06.2006.) 38. punktā161 un 41. punktā (Apelācijas komisijas sēdē piedalīties ar pārstāvja palīdzību vai starpnie cību);

160 22. Karavīram, kas izdarījis militārās disciplīnas pārkāpumu, bez KMDR noteiktā ir šādas tiesības:22.1. sniegt paskaidrojumus, iesniegt ziņojumus, likumiskās prasības, pierādījumus;22.2. iesniegt sūdzību dienesta izmeklēšanas izdarītāja tiešajam komandierim (priekšniekam), ja ir pārkāpti šīs

instrukcijas 17. p. (personīgā ieinteresētības nepieļaušana) nosacījumi vai netiek ievērotas viņa tiesības un likumīgās intereses;

22.3. pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas iepazīties ar dienesta izmeklēšanas slēdzienu. (saskaņā ar KMDR tiek gatavots dienesta izmeklēšanas atzinums).

161 38. Lietas dalībniekiem ir tiesības:38.1. sniegt paskaidrojumus,38.2. iesniegt pierādījumus,38.3. pieteikt lūgumus,38.4. iepazīties ar lietas materiāliem un izrakstīt no tiem nepieciešamās ziņas,38.5. piedalīties lietas izskatīšanā komisijā,38.6. pieteikt noraidījumus,38.7. pārsūdzēt komisijas lēmumu.


76

5) saskaņā ar Administratīvā procesa likumu Apelācijas komisijas lēmumu karavīrs tiesīgs pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Tālāk shēmā ir atspoguļota iespējamā lietas virzība disciplīnas pārkāpuma gadījumā.

Shēma Nr. 6. Lietas virzība, izmeklējot disciplīnas pārkāpumu.

Pārkāpums

Militārā policija (MP)Pārkāpuma

izskatīšana (dienestaizmeklēšana)

Saukšana pie civiltiesiskās atbildības (zaudējumu atlīdzība)

Disciplinārsoda uzlikšana

(rakstiska pavēle)

Atbrīvošana no atbildības

Nosūtīšana MP izvērtēšanai

Iepazīstināšana ar pavēli par uzlikto

disciplinārsodu

Disciplinārsods stājas spēkā

Lemj parkriminālprocesa

uzsākšanu

Zaudējumulabprātīga atlīdzi

nāšana

ProkuratūraKriminālvajāšana/

citas kriminālprocesa virzības

formas

Disciplinārsoda apstrīdēšana

(AM Apelācijas komisija)

Disciplinārsods stājas spēkāTiesa

Administratīvā tiesa

Spriedums stājas spēkā, ja nav pārsū dzēts vai arī to pieņēmusi galīgā

tiesu instance

Tiesa


77

Administratīvā atbildībaKaravīrs, atrodoties citas valsts teritorijā un izdarot administratīvo pārkāpumu, tiek saukts

pie atbildības saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Teikto apstiprina teritoriālās jurisdikcijas princips starptautiskajās tiesībās, ka persona, atrodoties citas valsts teritorijā, ir tās teritoriālajā jurisdikcijā, tomēr var būt arī izņēmumi.

Starptautiskajos līgumos jautājumi, kas attiecas uz jurisdikciju administratīvo pārkāpumu gadījumos, bieži vien netiek īpaši izdalīti. Tomēr ir arī līgumi, kur tas ir precīzi noteikts. Piemēram, starptautisko operāciju OIF un KFOR (kurās piedalās NBS karavīri) kontekstā tas ir tieši atrodams starptautiskajos līgumos un citos jurisdikciju reglamentējošos dokumentos, piemēram, OIF koalīcijas spēku MOU nosaka, ka «.. SFIR MND (C-S) locekļi paliek tikai savu valstu jurisdikcijā. Uz viņiem neattiecas vietējā kriminālā, civilā un administratīvā jurisdikcija, un viņus drīkst arestēt vai aizturēt tikai viņu valstu pārstāvji vai personas, kas rīkojas viņu valstu vārdā. Tāpat saskaņā ar noteikumiem (UNMIK/REG/2000/47), ko izdevis ANO ģenerālsekretāra speciālais pārstāvis, KFOR personālam, .. ir imunitāte attiecībā pret Kosovas tiesām saistībā ar jebkuru administratīva, civila vai krimināla rakstura rīcību, ko tie izdarījuši Kosovas teritorijā. Atbilstoši iepriekšteiktajam karavīru nevar saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar valsts, kurā notiek operācija, tiesību aktiem un šīs valsts institūcijas, tāpat arī Latvijas APK nav piemērojams šajos gadījumos, tomēr šāda rīcība var būt pamats saukšanai pie disciplinārās atbildības saskaņā ar KMDR162. Piemēram, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un avārijas izraisīšanu karavīru nevarēs sodīt administratīvā kārtā valsts, kurā notiek operācija, institūcijas vai amatpersonas, tomēr, ņemot vērā, ka karavīram ir noteikts ievērot uzņemošās valsts tiesības (piemēram, UNMIK/REG/2000/47 KFOR - 2.2. punkts nosaka: visam KFOR personālam ir jāciena Kosovas teritorijā piemērojamie likumi un noteikumi, ko izdevis ģenerālsekretāra speciālais pārstāvis, ciktāl tie nav pretrunā ar KFOR dotā mandāta izpildi saskaņā ar Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244(1999)»), to varēs saukt pie disciplinārās atbildības saskaņā ar KMDR.

Tajā pašā laikā, operācijām ISAF un ALTHEA izņēmumi no administratīvās jurisdikcijas nav tieši noteikti, tomēr abos gadījumos līgumos ir atsauce uz Konvenciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitātēm, kas ir piemērojama attiecībā uz ISAF un ALTHEA operācijā esošajiem karavīriem, un Konvencija attiecīgi nosaka, ka šādam personālam ir imunitāte no jebkura veida tiesas procesa, kas saistīts ar personas teikto vai rakstīto un veiktajām darbībām, izpildot savus dienesta pienākumus.

NATO SOFA, kā arī ES SOFA ir īpaši uzsvērti jurisdikcijas jautājumi saistībā ar noziedzīgu nodarījumu un disciplīnas pārkāpumu izdarīšanu, kā arī zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, bet nekas nav minēts par atbildību saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tādējādi ļaujot izsecināt, ka, neesot atsevišķiem līgumiem, karavīrs var tikt saukts pie administratīvās atbildības.

Civiltiesiskā atbildībaLatvijas Republikas Civillikums /1779.p./ nosaka: «Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus,

ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis», tāpat nosakot/1635.p./, ka «Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot». Civillikuma noteikumi piemērojami, ciktāl starptautiskajos līgumus, kas saistoši Latvijai, nav noteikts citādi.

Atšķirībā no iepriekšējiem trim atbildības veidiem zaudējumu atlīdzināšanai gandrīz vienmēr 162 Šo principu arī nostiprina Administratīvo pārkāpumu kodeksa 15. panta 1. daļa, kurā ir paredzēts: «Par administratī-vo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības.»


78

tiek atvēlēta sadaļa starptautiskajos līgumos (saprašanās memorandos, tehniskajās vienošanās, līgumos par bruņoto spēku statusu u.t.t.), kas nosaka valstu bruņoto spēku kontingentu atrašanos SO rajonā. Zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumi parasti tiek apzīmēti ar nosaukumu «prasības». Galvenais aspekts zaudējumu nodarīšanas kontekstā SO laikā ir to saistība ar dienesta pienākumu izpildi. Zaudējumi nav jāatlīdzina, ja tie radušies dienesta pienākumu izpildes rezultātā163, un šis nosacījums parasti tiek ietverts starptautiskajos līgumos ar uzņēmošo valsti/valsti, kurā notiek starptautiskā operācija, un citas valsts bruņotajiem spēkiem. Tomēr starptautiskie līgumi par bruņoto spēku statusu galvenokārt nosaka iesaistītās valsts atbildību kopumā, un individuālā karavīra atbildība tiek atstāta valsts ziņā.

Ja tiek runāts par konkrēta karavīra atbildību par zaudējumu nodarīšanu, piemēroti tiek Militārā dienesta likums, kas vispārīgi nosaka pienākumu atlīdzināt nodarītos zaudējumus, un Civillikums, kas detalizēti nosaka civiltiesiskās atbildības aspektus. Salīdzinošajā tabulā ir redzamas normas, ko ietver MDL saistībā ar civiltiesisko atbildību un atbilstošas Civillikuma normas.

Tabula Nr. 5. MDL un Civillikuma pantu salīdzinošā tabula.

163 ANO Parauglīgumā par bruņoto spēku statusu ir noteikts, ka spēku komandieris ir tiesīgs, noteikt vai darbības varēja uzskatīt par saistītām ar dienesta pienākumu izpildi.

Militārā dienesta likums Civillikumspants saturs pants saturs71 1) Ja karavīrs prettiesiskas, vainojamas

rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām vai iestādei, kurā viņš ieņem amatu (turpmāk — juridiskā persona), karavī-ram ir pienākums atlīdzināt juridiskai personai radušos zaudējumus.2) Ja zaudējumi juridiskai personai no-darīti ar karavīra ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar militārā dienesta pildī-šanu, karavīrs atbild par visiem juridiskās persona zaudējumiem.

1635

1771

1779

1635. Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitē-jumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpau-dusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņe-mams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

P i e z ī m e. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, ap-tve rot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību.1771. Zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.1779. Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.


79

Zemāk esošā shēmā ir attēlota kārtība saistībā ar valsts atbildību prasību (zaudējumu) gadījumā pret to ISAF un KFOR operācijās.

Shēma Nr. 7. Atbildība ISAF un KFOR ietvaros.

PRASĪBAS (ISAF/KFOR)

PRASĪBAS STARP DALĪBNIEKIEM(ISAF — NATO SOFA/PfP SOFA)

(KFOR — MoU)

Neatbild par zaudējumiem, kas nodarīti iz-pildot dienesta pienākumus vai uzdevumus saistībā ar NATO līgumu

Dalībnieki atlīdzina zaudējumus, kas no darīti, nepildot dienesta pienāku-mus

Atbild par zaudēju-ma nodarīšanu otrai pusei, ja šāds zaudējums radies neapdomīgas dar-bības vai bezdarbī-bas, ļaunu nolūku vai rupjas neuzma-nības rezultātā (KFOR)

Nav atbildīgi par zaudēju-miem, kas radu šies ISAF misijas izpil-des rezultātā vai saistībā ar «operacionālo nepieciešamī-bu» KFOR ope-rācijā

TREŠO PUŠU PRASĪBAS(ISAF — Militāri tehniskā vienošanās)

(KFOR — UNMIK/REG/2000/47)

72 Karavīrs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācī-gus dienesta pildīšanas apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainīga zaudējumu nodarīšanā. Karavīra civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi karavīra vai juridiskās personas vaina.

1636

1638

1639

1650

1636. Tiesību aizskāruma nav, ja kāds tikai izlieto sev piederošu tiesību, vai darbojas pēc aizskartās personas gribas, vai arī ar pēdējās nelikumīgu darbību piespiests uz atļautu pašaizstāvību.

1638. Par tiesību aizskārumu, ko izdarījis apakšnieks pēc priekšnieka pavēles, pirmais nav vainojams, ja darbība nav pati par sevi noziedzīga.

1639. Tiesību aizskārums uzliek atbildību tam, kas pieļauj to tādos apstākļos, kuri, pēc viņa personiskām attiecībām pret aizskārēju, dod viņam, kā vienam no vecākiem vai saimniekam iespēju un tātad arī uzliek pienākumu aizkavēt tādu aizskārumu.

1650. Ja divas personas savstarpēji vainīgas neuzma-nībā, no tam izrietošie prasījumi savstarpēji ieskaitāmi tādā mērā, ciktāl tie viens otru sedz.

73 Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku karavīru prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, katra karavīra atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdz-dalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

1675 1675. Vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzī-gu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to nodarīts.


80

Iepriekšējā shēma atspoguļoja tiesisko regulējumu saistībā ar zaudējumu atlīdzību, neskarot individuāla karavīra atbildību. Tomēr pienākums valstij atlīdzināt zaudējumus, ko nodarījis tās karavīrs, neatbrīvo karavīru no atbildības par savu prettiesisko rīcību, kas bija pamats zaudējumiem un to atlīdzināšanai.

Lai objektīvi varētu lemt par zaudējumu nodarīšanas faktu, ir nepieciešams veikt dienesta izmeklēšanu. Saistībā ar zaudējumu nodarīšanas faktu dienesta izmeklēšanas ietvaros obligāti ir jānoskaidro:

1) prettiesiskā rīcība,2) personas vaina,3) zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs,4) cēloņsakarība starp personas prettiesisko rīcību un zaudējumiem.164

Karavīram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ja ir konstatēti visi iepriekšminētie apstākļi; ja šie nosacījumi nav konstatēti, nav pamata prasīt zaudējumu atlīdzību.

Civilprocesa ietvaros (ja nodarīto zaudējumu piedziņa tiek veikta tiesā) karavīram ir tiesības (puses tiesības), ko paredz Civilprocesa likums.165

Ņemot vērā, ka starptautiskie līgumi paredz pienākumu valstīm atlīdzināt nodarītos zaudējumus, tad attiecīgi valsts pēc tam ir tiesīga šo summu piedzīt no vainīgā karavīra.

Zaudējumi, kas nodarīti dienesta pienākumu izpildes rezultātā, karavīram nav jāatlīdzina.

KriminālatbildībaKā jau tika norādīts iepriekš, starptautiskie līgumi parasti paredz katras valsts jurisdikciju

164 Latvijas Republikas Civillikuma komentāri /Saistību tiesības (1401.—2400. p.). Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, 270. lpp./.165 Civilprocesa likums. /LatvijasVēstnesis 03.11.1998. Nr. 326/330/.74. pants. Puses, to tiesības un pienākumi.(1) Civilprocesā par pusēm — prasītāju un atbildētāju — var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.(2) Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas, 2) piedalīties tiesas sēdē, 3) pieteikt noraidījumus, 4) iesniegt pierādījumus, 5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, 6) pieteikt lūgumus, 7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, 8) izteikt savus argumentus un apsvērumus, 9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem,10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus,11) saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesī-

bas, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.(3) Prasītājs turklāt ir tiesīgs:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības,2) samazināt prasījumu apmēru,3) rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas

izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163. pants).(4) Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.(5) Puses var noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.(6) Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.(7) Pusēm ir pienākums:

1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā,2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi,3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.


81

jautājumos,166 kas saistīti ar tās karavīru kriminālatbildību, un īpaši tas attiecināms uz starptau-tiskajām miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijām. Kriminālo jurisdikciju miera laikā reglamentē atsevišķi līgumi (piemēram, NATO SOFA 7. pants, skatīt iepriekš), kuros ietvertie jurisdikcijas jautājumi var atšķirties un valstu kompetences var tikt dalītas atkarībā no noziedzī-gā nodarījuma rakstura.

Krimināllikuma 6. pants paredz, ka par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā (Krimināllikumā) un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Par noziedzīgu nav atzīstams noda-rījums (darbība vai bezdarbība), kam ir šajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.

Tātad karavīrs var tik saukts pie kriminālatbildības167 gan saskaņā ar vispārīgajiem Kri mi nāl-likuma pantiem, gan arī speciālajiem pantiem. Līdz ar to uz karavīriem attiecināmos Kriminālli-kuma pantus nosacīti var iedalīt trīs kategorijās:

1. Vispārējie noziedzīgi nodarījumi (noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību, nozie-dzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu)168 (skatīt pielikumā Nr. 7. KL 125. panta, «Tīšs smags miesas bojājums» juridisko analīzi).

166 Starptautiskās krimināltiesības /Valentija Liholaja, Tiesu namu aģentūra, 2003. 18. lpp./.167 Lai karavīru varētu saukt pie kriminālatbildības, ir nepieciešams konstatēt noziedzīgā nodarījuma sastāvu — Kri-mināllikumā noteiktu objektīvu un subjektīvu pazīmju kopums, kuras ir nepieciešamas un pietiekamas, lai konkrētu nodarījumu atzītu par noziedzīgu (skatīt pielikumos konkrētu KL pantu sastāvu analīzi).168 116. pants. SlepkavībaPar citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavība) — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.121. pants. Slepkavība, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.Par slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu.122. pants. Slepkavība, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus.(1) Par slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu.(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi valsts amatpersona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.123. pants. Nonāvēšana aiz neuzmanības.(1) Par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu.(2) Par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vai vairākas personas vai ja nonāvēšana izdarīta, rīkojoties ar šaujamieroci vai sprāgstošām vielām vai citā vispārbīstamā veidā.159. pants. Izvarošana.(1) Par dzimumsakariem, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli (izvarošana), – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.(2) Par izvarošanu, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi izvarošanu, vai ja to izdarījusi personu grupa, kā arī par nepilngadīgās izvarošanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar polici-jas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.(3) Par izvarošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas, kā arī par mazgadīgās izvarošanu — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brī vības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.175. pants. Zādzība.(1) Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.(2) Par zādzību, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.(3) Par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno gla-bātavas, vai transportlīdzekļa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.(4) Par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzību — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.


82

2. Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds169 (skatīt pielikumā Nr. 8 KL 74. panta «Kara noziegumi» juridisko analīzi).

3. Noziedzīgi nodarījumi militārajā dienestā170 (skatīt pielikumā Nr. 9 KL 335. panta «Nepaklausība»

185. pants. Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana.(1) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.(2) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā nodarījusi lielu materiālu zaudējumu, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.186. pants. Mantas iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības.(1) Par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā vispārbīstamā veidā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.(2) Par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja tās rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.169 71. pants. Genocīds.Par genocīdu, tas ir, par tīšu darbību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas kopīgas pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot, nodarot viņiem dzīvībai vai ve-selībai bīstamus miesas bojājumus vai novedot viņus līdz psihiskai saslimšanai, tīši radot viņiem tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji šos cilvēkus fiziski iznīcina, lietojot līdzekļus, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā, vai nododot bērnus piespiedu kārtā no vienas cilvēku grupas otrā, — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.72. pants. Noziegumi pret mieru.Par noziegumiem, kas izdarīti pret mieru, tas ir, par bruņotas agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalī-šanos tajā, par agresīva kara vešanu, pārkāpjot Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus, par piedalīšanos sazvērestībā ar nolūku izdarīt šajā pantā minētos noziegumus — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.74. pants. Kara noziegumi.Par kara noziegumiem, tas ir, par Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos aizliegtu kara vešanas noteiku-mu un paražu pārkāpšanu, kas izpaudusies okupētās teritorijas civiliedzīvotāju, ķīlnieku un karagūstekņu slepkavošanā, spīdzināšanā, aplaupīšanā, aizvešanā vai norīkošanā piespiedu darbos, neattaisnojamā pilsētu un citu objektu postīša-nā, — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.75. pants. Varmācība pret iedzīvotājiem karadarbības rajonā.Par nelikumīgu vardarbību pret iedzīvotājiem karadarbības rajonā, kā arī par nelikumīgu viņu mantas vardarbīgu at-ņemšanu vai iznīcināšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem.76. pants. Marodēšana.Par kritušo vai ievainoto mantas piesavināšanos kaujas laukā (marodēšanu) — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.79. pants. Kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšana.Par tādu vērtību tīšu iznīcināšanu, kas ir kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļa, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņpadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.170 332. pants. Patvaļīga prombūtne.Par patvaļīgu prombūtni, tas ir, Nacionālo bruņoto spēku vienības vai dienesta vietas atstāšanu, kā arī neierašanos bez attaisnojoša iemesla noteiktā laikā dienesta vietā, ja patvaļīga prombūtne ilgusi vairāk par vienu diennakti, bet ne ilgāk par trim diennaktīm un ja tas izdarīts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, sabiedrisko nekārtību, terorisma vai bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.333. pants. Dezertēšana.Par dezertēšanu, tas ir, dienesta vietas atstāšanu vai neierašanos dienesta vietā nolūkā izvairīties no aktīvā dienesta, ja tas izdarīts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, sabiedrisko nekārtību, terorisma vai bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem.335. pants. Nepaklausība.(1) Par nepaklausību, tas ir, par atklātu atteikšanos izpildīt priekšnieka pavēli, kā arī par citādu tīšu pavēles neizpildīša-nu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.(2) Par tādu pašu nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas izraisījis smagas sekas, — soda ar brīvības atņem-


83

un 336. panta «Pavēles neizpildīšana» juridisko analīzi).Iedalījums ir veikts, lai uzskatamāk iezīmētu robežas starp noziedzīgo nodarījumu vei diem,

un tam galvenokārt praktisks raksturs.Vispārējie noziedzīgie nodarījumi — šajā kategorijā varētu ietilpināt zādzību, slepkavību,

jebkura veida miesas bojājumu nodarīšanu, tātad noziedzīgos nodarījumus, par kuriem pie at-bildības tiek saukta jebkura persona neatkarīgi no tās statusa.

Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds — šie noziedzīgie nodarījumi iz-dalāmi tā iemesla dēļ, ka pieskaitāmi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un tos raksturo si-tuācija, kuras laikā tie tiek izdarīti, kā arī fakts, ka tieši karavīriem var būt īpaša loma bruņota konflikta kontekstā. Minot šīs kategorijas noziedzīgos nodarījumus, būtu jāmin arī Starptau-tiskās krimināltiesas Statūti,171 kuriem 2002. gadā ir pievienojusies Latvijas Republika, un tajos ir nostiprināti individuālās un komandieru atbildības nosacījumi. Starptautiskā krimināltiesa ir kompilimentāra nacionālo tiesu jurisdikcijai,172 kas nozīmē, ka nacionālām tiesām ir primāra loma starptautisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā, un tikai, ja valsts nespēj vai nevēlas (piemēram, politisku apsvērumu dēļ) to darīt, tiek īstenota Starptautiskās krimināltiesas juris-dikcija. Praktiski pastāv visai maza iespēja, ka NBS karavīru, kas piedalās SO (miera uzturēšanas vai nodrošināšanas operācijās), pie atbildības sauktu SKT, un tam varētu būt vairāki iemesli:

1) klasiskā izpratnē NBS karavīri, kas piedalās SO, nav puse bruņotā konfliktā;2) ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus un tiesību aizsardzības iestāžu kompe-

tences, Latvija pati realizētu jurisdikciju par iespējamiem pārkāpumiem;3) SKT, pārņemot lietu, faktiski norādītu uz Latvijas nespēju pildīt starptautiskās saistības

un arī tās Statūtos noteikto.Noziedzīgos nodarījumus militārajā dienestā raksturo apstāklis, ka tikai karavīrs (ir izņēmumi)

var tikt saukts pie atbildības par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, krimināltiesībās tas tiek dēvēts par speciālo subjektu173, un attiecīgi Krimināllikuma 331. pants nosaka, ka «Par noziedzīgiem nodarījumiem militārajā dienestā atzīstami šajā likumā minētie pret noteikto militārā dienesta pildīšanas kārtību vērstie noziedzīgie nodarījumi, kurus izdarījuši karavīri un personas, uz kurām attiecas speciāli likumos paredzēti noteikumi». Tātad šo noziedzīgo nodarījumu kategorija attiecināma gandrīz tikai uz karavīriem (izņēmumi ir personas, uz kurām attiecas speciāli likumos paredzēti noteikumi).

Kopumā tika uzskaitītas materiālo tiesību normas, kas paredz kriminālatbildību. Tomēr jāatceras krimināltiesību prevalējošais nevainīguma prezumpcijas princips, un tikai likumā noteiktajā kārtībā notiesāta persona uzskatāma par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Un katrā gadījumā izmeklēšanas iestādēm saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir pienākums pierādīt noziedzīga nodarījuma sastāva174 esamību vai neesamību, kā arī citus Krimināllikumā

šanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajiem nodarījumiem, ja tie izdarīti kara laikā vai kaujas apstākļos, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem.336. pants. Pavēles neizpildīšana.Par priekšnieka pavēles neizpildīšanu aiz nolaidības, ja tā izraisījusi smagas sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.337. pants. Pretošanās priekšniekam un viņa piespiešana pārkāpt dienesta pienākumus.(1) Par pretošanos priekšniekam, kā arī citai personai sakarā ar tai uzlikto militārā dienesta pienākumu pildīšanu vai par viņa piespiešanu pārkāpt šos pienākumus — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa vai ja tās izdarītas ar vardarbību, vai ja tās izraisījušas smagas sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.171 Par 1998. gada 17. jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem, Latvijas Vēstnesis, Nr. 97, 28.06.2002.172 Ibid.173 Speciālais subjekts.174 Noziedzīga nodarījuma sastāvs.


84

un Kriminālprocesa likumā paredzētos apstākļus,175 kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir vairākas izmeklēšanas iestādes,176 bet NBS ietvaros tās ir:

1) Militārā policija;2) ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris.

Stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, arī kontingenta komandierim ir pirmstiesas izmek-lēšanas iestādes tiesības un pienākumi tam noteiktās jurisdikcijas ietvaros.177

Karavīram, pret kuru uzsākts kriminālprocess ir tiesības un pienākumi,178 kas noteikti 175 Kriminālprocesa likuma 124. pants.176 386. pants. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes.Pirmstiesas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic:

1) Valsts policija, 2) Drošības policija, 3) Finanšu policija, 4) Militārā policija, 5) Ieslodzījuma vietu pārvalde, 6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, 7) muitas iestādes, 8) Valsts robežsardze, 9) tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi,10) ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris.

177 Kriminālprocesa likums 387. pants. (10) Ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības ko-mandieris izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši šīs vienības karavīri vai kas izdarīti šīs vienības dislokācijas vietā (uzturēšanās vietas slēgtajā teritorijā), ja vien šos nodarījumus neizmeklē attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādes.178 61. pants. (4) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir šā likuma 66. panta pirmās daļas 2., 3., 6., 7., 12., 13., 15., 17., 18. un 20. punktā noteiktās tiesības un 67. panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā noteiktie pienākumi. Šai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu, paziņot sūtījumu saņemšanas adresi.66. pants. Aizdomās turētā tiesības.1. No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) Saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdo-mās turētā tiesībām un pienākumiem.

2) Nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzī-bu, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu.

3) Pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem. 4) Likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā proce-

suālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties.

5) Apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa vir-zītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem.

6) Iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. 7) Pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām. 8) Iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās. 9) Piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda

piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības.10) Saņemt motivētu lēmumu, ja aizdomās turētajam atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc

viņa vai aizstāvja lūguma.11) Iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja ekspertīze attiecas uz šo perso-

nu, un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot gadījumus, kad ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā.

12) Likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību.13) Likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus.14) Mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām.15) Liecināt vai atteikties sniegt liecību.


85

Kriminālprocesa likuma 61. pantā. Ņemot vērā, ka karavīra statuss (kuram ir inkriminēta noziedzīga nodarījuma izdarīšana) Kriminālprocesa ietvaros var atšķirties, tā tiesības un pienākumi arī attiecīgi mainās, un tas ir reglamentēts likumā (aizturētā tiesības un pienākumi — 63. un 64. pants; aizdomās turētā tiesības un pienākumi 66. un 67. pants; apsūdzētā tiesības un pienākumi — 70. un 74. pants).

Juridisko atbildību izslēdzošie apstākļiKaravīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera

(priekšnieka) pavēlēm, tātad precīza šī nosacījuma izpilde nodrošina, ka karavīrs netiks saukts pie juridiskās atbildības. Tomēr par normatīvo aktu vai pavēļu neizpildi vai neprecīzu izpildi karavīrs tiks saukts pie atbildības. Neskatoties uz to, mēdz būt arī situācijas, kurās, kaut arī karavīra rīcība līdzinās tiesību pārkāpumam, viņš nevar tikt saukts pie juridiskās atbildības.

KMDR 21. punkts paredz: «Par disciplīnas pārkāpumu nav uzskatāma karavīra rīcība, kas at bilst šo noteikumu 18. punktā noteiktajai (skatīt iepriekš), bet ir izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā, galējās nepieciešamības gadījumā, kā arī aiz pārliecības, ka, izpildot komandiera (priekšnieka) pavēli (rīkojumu), karavīrs izdarītu normatīvā akta pārkāpumu.» Tāpat KMDR nosaka, ka nepieciešamā aizstāvēšanās ir karavīra rīcība, lai novērstu disciplīnas pārkāpumu vai aizsargātu no bīstama apdraudējuma valsts iekārtu un sabiedrisko kārtību, vai savas vai citas personas tiesības, nodarot apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, ja pārkāpumu vai apdraudējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, kā dēļ tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu apdraudējumu. Attiecīgi saskaņā ar KMDR galējā nepieciešamība ir karavīra rīcība, lai novērstu kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, karavīram vai citām personām, ja šo kaitējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

16) Pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā arī tiktu atlīdzi-nāts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums.

17) Izlīgt ar cietušo.18) Iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas procesa pa-

beigšanas termiņš.19) Pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā, ja

vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību.20) Izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu.

2. Bez aizdomās turētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.3. Liecības nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmek-lēšanas procesa.67. pants. Aizdomās turētā pienākumi.1. No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums:

1) Noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā.

2) Nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi.3) Ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus.4) Atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti.5) Ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.6) Norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (turpmāk — alibi), vai uz

Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.2. Drošības līdzekļa noteikumu vai amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, noteikto ierobežojumu pārkāpšana vai kārtības neievērošana ir pamats, lai tiktu lemts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu, papildu iero-bežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu.


86

Iepriekšteiktais attiecas tikai uz disciplinārās atbildības izslēgšanu. Līdzīgi nosacījumi ir ietverti gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā,179 gan arī Krimināllikumā, un tieši Krimināllikumā iet-ver tie nosacījumi tiks aplūkoti tālāk.

Krimināllikuma 28. pants paredz: «Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst šajā likumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ir nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu, galējā nepie-ciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana.»

Nepieciešamā aizstāvēšanās(1) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības

inte reses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

(2) Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsar-dzī bas nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

(3) Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma.

(4) Personai ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos neatkarīgi no iespējām izvairīties no uzbrukuma vai griezties pēc palīdzības pie citām personām.

Nepieciešamās aizstāvēšanās aspekti tiks aplūkoti 4. sadaļā.

Šķietamā aizstāvēšanās(1) Šķietamā aizstāvēšanās ir tad, kad nenotiek šā likuma 29. pantā (nepieciešamā aizstā-

vēša nās) minētais reālais uzbrukums, bet persona kļūdas pēc domā, ka šāds uzbrukums notiek.

(2) Gadījumos, kad notikuma apstākļi devuši pamatu pieņemt, ka notiek reāls uzbrukums, bet persona, kura lietojusi aizsardzības līdzekļus, nav apzinājusies, ka šāds pieņēmums ir kļūdains, turklāt tā nevarēja un tai arī nevajadzēja to apzināties, šīs personas darbības vērtējamas kā nepieciešamā aizstāvēšanās.

(3) Persona, kura pārkāpusi aizstāvēšanās robežas, kas būtu pieļaujamas atbilstoša reāla uzbrukuma apstākļos, atbild kā par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu.

(4) Persona, kura kaitējumu, kas atbilst noziedzīga nodarījuma pazīmēm, šķietamajam uzbrucējam rada, neapzinādamās uzbrukuma šķietamību, lai gan konkrētajos apstākļos tai vajadzēja un tā varēja to apzināties, atbild par attiecīgo nodarījumu kā tādu, kas

179 /APK/ 17. pants. Galējā nepieciešamība.Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepie-ciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.18. pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās.Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepiecie-šamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāp-dama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.


87

izdarīts aiz neuzmanības.Tātad kopumā situācija, kurā tiek realizēta šķietamā aizstāvēšanās, tiek pielīdzināta nepie-

ciešamās aizstāvēšanās stāvoklim, tomēr ir būtiski 2. daļas nosacījumi, t. i., «persona .. nav ap zi-nājusies, ka šāds pieņēmums ir kļūdains, turklāt tā nevarēja un tai arī nevajadzēja to apzināties ..»

Aizturēšana, radot personai kaitējumu(1) Aizturēšana, radot personai kaitējumu, ir darbība, kas vērsta pret tādu personu, kura

izdara vai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Kriminālatbildība par šo darbību neiestājas, ja nav pieļauta personai radītā kaitējuma acīmredzama neatbilstība nodarījuma, nepa-kļaušanās vai pretošanās raksturam.

(2) Persona, kura, izdarot aizturēšanu, ir pārkāpusi aizturēšanas nosacījumus, atbild par šo nosacījumu pārkāpšanu.

(3) Ja darbības, ar kurām aizturamai personai rada kaitējumu, nav bijušas nepieciešamas tās aizturēšanai, atbildība par radīto kaitējumu iestājas uz vispārējiem pamatiem.

(4) Nav krimināli sodāma kaitējuma radīšana aizturamai personai aiz neuzmanības.Aizturēšana, radot personai kaitējumu, ir kriminālatbildības izslēdzamības apstāklis, kura

esamībā darbība, kas izpaužas kaitējuma nodarīšanā indivīdam, kurš gatavojas izdarīt, īsteno vai arī ir izdarījis kriminālnodarījumu, nav uzskatāma par noziedzīgu, ja kaitējums nodarīts nolūkā to aizturēt un pie tam nav pieļauta nodarītā kaitējuma acīmredzama neatbilstība likumpārkāpumam, kā arī nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.180 Tātad šajā gadījumā kaitējums aizturamajai personai var notikt arī pēc tam, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts.

Kaitējuma radīšanu, aizturot personu, galvenokārt nosaka aizturamās personas uzvedības raksturs. Tā ir pieļaujama, ja persona cenšas izvairīties no aizturēšanas, bet viņas nepakļaušanās vai pretošanās aizturēšanai ir visai aktīva. Izvairīšanos no aizturēšanas norāda šādi apstākļi:

aizturamais ignorē aizturētāja prasības,aizturamā persona cenšas aizbēgt no aizturētāja,aizturamais ar spēku pretojas aizturēšanai,aizdomās turētais vai apsūdzētais, kuram kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, mēģina aizbēgt vai izvairīties no tā,notiesātā persona nolūkā izvairīties no brīvības atņemšanas vai aresta izciešanas aizbēg no ieslodzījuma vietas.181

Galējā nepieciešamībaGalējā nepieciešamība ir darbība, ko persona izdara, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud

valsts vai sabiedrības intereses, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Galējā nepieciešamība izslēdz kriminālatbildību.

Galvenā atšķirība no nepieciešamās aizstāvēšanās ir tā, ka galējās nepieciešamības gadījumā kaitējums var tikt nodarīts trešajai personai182 un radītam kaitējumam jābūt mazākam nekā novērstajam. Piemēram, lai glābtu savu dzīvību persona izsit veikala skatlogu, lai iedarbinātu signalizāciju un tādējādi piesaistītu citu personu uzmanību vai izsauktu apsardzi (policiju). Nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā kaitējums tiek nodarīts tikai uzbrucējam.

180 Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi /Rīga, 2000., Andrejs Judins, 104. lpp./.181 Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi /Rīga, 2000., Andrejs Judins, 118. lpp./.182 Par «trešo» personu atbilstoši .. atzīstama ikviena persona, kurai nodarīts kaitējums, aizstāvot svarīgāku interesi, izņemot indivīdu, kas pats ar savu rīcību briesmas ir radījis.


88

Attaisnojams profesionālais risks(1) Kriminālatbildība neiestājas par kaitējumu, kas nodarīts ar profesionālu darbību, kurai

ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, ja šī darbība izdarīta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā. Ar šo darbību saistītais profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

(2) Risks nav atzīstams par attaisnotu, ja tas ir apzināti saistīts ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu vai ar draudiem izraisīt ekoloģisku katastrofu vai sabiedrisku postu.

Ņemot vērā karavīra profesijas specifiku, īpaši starptautiskās operācijas laikā, viņa rīcība nav iedomājama bez riska.183 Krimināllikumā tiek uzskaitīti pieci nosacījumi, kuru esamībā risku var uzskatīt par attaisnojumu, proti:

persona riskē nolūkā sasniegt sociāli derīgu mērķi;veiktās rīcības atbilst laikmeta zinātnes un tehnikas līmenim un pieredzei;izvirzītais mērķis nav bijis sasniedzams, nesaistot rīcību ar risku;persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu kaitējuma novēršanai tiesiski aizsargātām inte-re sēm;risks ir saistīts ar personas profesionālo darbību.184

Attaisnoto profesionālo risku varētu raksturot ķīlnieku atbrīvošanas situācija, kuras ietvaros snaiperim ir dots uzdevums neitralizēt objektu. Tātad, pielāgojot šo piemēru iepriekšminētajiem nosacījumiem, var konstatēt, ka:

tiks glābta cilvēka dzīvība;tiks lietots ierocis, par kura tehnisko stāvokli un praktisko lietojumu nav šaubu, un to darīs profesionāls snaiperis;ilgstoša bezdarbība var novest pie ķīlnieku nogalināšanas, un nav citu iespēju, kā novērst draudus personas dzīvībai, kā lietojot šaujamieroci;pirms šaujamieroča lietošanas ir veiktas gan sarunas ar ķīlnieka sagrābēju, un snaiperis iieto ieroci tikai situācijā, kurā ķīlnieka ievainošana ir vismazāk iespējama (ir attālinājies no ķīlnieka);snaiperis ir attiecīgi trenēts šaujamieroča lietošanai;

Ja tomēr, ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus, ķīlnieks tiks ievainots, snaiperis pie kri-minālatbildības netiks saukts.

Noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma izpildīšana (1) Noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana personai, kas to izpildījusi, ir

attaisnojama tikai tādos gadījumos, ja šī persona nav apzinājusies pavēles vai rīkojuma noziedzīgo raksturu un tas nav bijis acīmredzams. Kriminālatbildība šādos gadījumos tomēr iestājas tad, kad izdarīti noziegumi pret cilvēci un mieru, kara noziegumi un genocīds.

(2) Persona, kas nav izpildījusi noziedzīgu pavēli vai rīkojumu, nav saucama pie krimi nā-lat bildības.

Pie atbildības karavīrs netiktu saukts, ja, piemēram, komandieris, pavēl apsargāt noteiktu objektu un, izpildot šo pavēli, karavīrs nodara miesas bojājumus personai, kas, viņaprāt, pret-tiesiski mēģina iekļūt objektā, kuru karavīrs apsargā. Šādā situācijā pie atbildības tiks saukts

183 Briesmu, zaudējumu, ievainojuma vai citu negatīvu seku iespēja vai varbūtība. The Concise Oxford Dictionary, Oxford University Press, 1995, 1189. lpp./.184 Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi /Rīga, 2000., Andrejs Judins, 171. lpp./.


89

komandieris. Ja tomēr karavīram bija zināms, ka komandiera pavēle ir prettiesiska, bet karavīrs to pilda, gan komandieris, gan karavīrs tiks saukti pie atbildības.

Gan I papildu protokols, gan arī Starptautiskās krimināltiesas Statūti185 paredz karavīru individuālo atbildību (aizbildināšanās ar komandiera pavēles izpildi neatbrīvo no atbildības) noziegumā pret cilvēci, kara noziegumu un genocīda gadījumā.

Attiecībā uz civiltiesisko atbildību izslēdzošajiem apstākļiem Civillikuma 1636. pants nosaka: «Tiesību aizskāruma nav, ja kāds tikai izlieto sev piederošu tiesību186 vai darbojas pēc aizskartās personas gribas, vai arī ar pēdējās nelikumīgu darbību piespiests uz atļautu pašaiz-stāvību.»

Tāpat Civillikuma 1638. pantā tiek noteikts, ka «Par tiesību aizskārumu, ko izdarījis apakšnieks pēc priekšnieka pavēles, pirmais nav vainojams, ja darbība nav pati par sevi noziedzīga».187 Šī Civillikuma norma ir ļoti līdzīga Krimināllikumā noteiktajam.

Zaudējumi, kas nodarīti dienesta pienākumu izpildes rezultātā, nav jāatlīdzina (likumīga pienākuma izpilde).188

Zaudējumi, kas kvalificējami kā netiešie zaudējumi (incidental loss, collateral damage), nav jāatlīdzina, ja operācijas laikā ir ievēroti bruņoto konfliktu tiesību principi. Piemēram, I papildu protokola 57. pants nosaka nepieciešamos piesardzības pasākumus uzbrukuma laikā, lai ..izvairītos, bet jebkurā gadījumā samazinātu netiešos zaudējumus civilpersonu dzīvībām, civil personu ievainojumus un kaitējumu civilajiem objektiem. Tāpat šī paša dokumenta 91. pants nosaka: «Konfliktā iesaistītā puse, kas pārkāpj konvenciju nosacījumus vai šī protokola nosacījumus, atbilstoši situācijai kompensē nodarītos zaudējumus.» Tātad tikai bruņoto konflik-tu tiesību neievērošana var būt pamats zaudējumu kompensēšanai.

185 25. pants. Individuālā kriminālatbildība.1. Saskaņā ar šiem Statūtiem Tiesai ir jurisdikcija pār fiziskām personām.2. Persona, kura izdara Tiesas jurisdikcijā esošu noziegumu, ir individuāli atbildīga un sodāma saskaņā ar šiem Statūtiem.3. Saskaņā ar šiem Statūtiem persona saucama pie kriminālatbildības un tā ir sodāma par Tiesas jurisdikcijā esoša no-zieguma izdarīšanu, ja šī persona:

a) izdara šādu noziegumu vai nu individuāli, kopā ar citu, vai ar citas personas starpniecību, neatkarīgi no tā, vai tā cita persona ir saucama pie kriminālatbildības;

b) pavēl, kūda vai pamudina uz šādu noziegumu, kurš tiek izdarīts vai ir noticis mēģinājums to izdarīt;c) nolūkā veicināt šī nozieguma izdarīšanu, palīdz, musina vai citādi atbalsta tā izdarīšanu vai tā mēģinājumu, ie-

skaitot līdzekļu sagādāšanu tā izdarīšanai;d) jebkurā citā veidā sniedz atbalstu nozieguma izdarīšanā vai tā mēģinājumā, ko izdara personu grupa, kas darbo-

jas ar kopēju mērķi. Šāds atbalsts ir apzināts un ir vai nu:(i) izdarīts ar mērķi sekmēt noziedzīgu darbību vai grupas noziedzīgu mērķi, kur šāda darbība vai mērķis ietver

Tiesas jurisdikcijā esoša nozieguma izdarīšanu, vai(ii) izdarījusi noziegumu, zinot grupas nolūku izdarīt noziegumu.

e) attiecībā uz genocīdu, tieši un publiski kūda citus veikt genocīdu;f ) mēģina izdarīt šādu noziegumu, veicot darbību, kas aizsāk tā izpildi, tādējādi izdarot nozīmīgu soli tā pastrā-

dāšanā, bet noziegums netiek izdarīts no personas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Tomēr persona, kas atsakās no nozieguma izdarīšanas vai citādi novērš nozieguma pabeigšanu, nav sodāma saskaņā ar šiem Statūtiem par nozieguma mēģinājumu, ja šī persona pilnīgi un labprātīgi ir atteikusies no noziedzīgā nolūka.

4. Neviens noteikums šajos Statūtos attiecībā uz individuālo kriminālatbildību neietekmē valstu atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.186 Pats par sevi saprotams, ka par to zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti pie likumīgas aizstāvēšanas , nevar būt runas. Tāds pienākums ir tikai tad, kad aizstāvēšanās «nepieciešamību» izprovocējis pats atvairītājs vai kad tas pārsniedzis aiz-stāvēšanās robežas. Krimināltiesību kurss, Pauls Mincs. Vispārīgā daļa ar U. Krastiņa komentāriem. Tiesu Nama Aģentūra 2005., 99. lpp.187 «.. par tiesību aizskārumu atbild priekšnieks, kas pavēlējis veikt darbību, kuras rezultātā ir noticis tiesību aizskārums.» Latvijas Republikas Civillikuma komentāri, Saistību tiesības (1401.—2400. p.) Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgā-na vispārīgā zinātniskā redakcijā, 270. lpp.188 Krimināltiesību kurss, Pauls Mincs. Vispārīgā daļa ar U. Krastiņa komentāriem. Tiesu Nama Aģentūra, 2005., 63. lpp.


90

SecinājumiJuridiskā atbildība ir īpaša un jauna tiesiskā attiecība (saistība), kura rodas no likuma (tiesību

normas) pārkāpuma, kas pārkāpējam izpaužas soda, kompensācijas vai citādā personisko vai mantisko ierobežojumu formā, un kuras piespiedu izpilde var tikt nodrošināta ar valsts piespiedu līdzekļiem.189

Karavīrs var tikt saukts pie disciplinārās, administratīvās, civiltiesiskās un kriminālatbildības. Atbildības veids ir atkarīgs no nodarījuma rakstura.

Jurisdikcijas jautājumiem ir īpaša nozīme juridiskās atbildības kontekstā starptautisko operāciju laikā. Parasti starp valstīm tiek slēgti starptautiskie līgumi (saprašanās memorandi, līgumi par bruņoto spēku statusu u.t.t.), kas reglamentē jurisdikcijas jautājumus SO laikā.

Disciplināros pārkāpumus SO laikā izskata saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (KMDR). Karavīra tiesības un pienākumus nosaka ne tikai KMDR un tam pakārtotais Apelācijas komisijas nolikums, bet arī Administratīvā procesa likums. Karavīrs, kurš nav apmierināts ar komandiera uzlikto sodu, to var pārsūdzēt AM Apelācijas komisijai, bet tās lēmumu administratīvajai tiesai.

Latvijas Republikas karavīri, kuri izvietoti ārpus Latvijas teritorijas, par noziedzīgiem nodarījumiem saucami pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu, ja Latvijas Republikai saisto šos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Noziedzīgie nodarījumi tiek izmeklēti saska ņā ar Kriminālprocesa likumu, un gadījumā, ja pret karavīru ir uzsākts kriminālprocess, viņam ir tajā noteiktās tiesības. Pirmstiesas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic arī ārvalsts teri to-rijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris (kontingenta komandieris).

Karavīrs, atrodoties citas valsts teritorijā un izdarot administratīvo pārkāpumu, tiek saukts pie atbildības saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Parasti šīs atbildības veids nav aktuāls šodienas operāciju kontekstā un par administratīvo pārkāpumu SO laikā karavīrs, visticamāk, tiks saukts pie disciplinārās atbildības.

NBS karavīri SO laikā ir civiltiesiski atbildīgi par prettiesiski nodarītu kaitējumu vai radīto zaudējumu. Saistības, kas izriet no neatļautas darbības, apspriežamas pēc tās valsts likuma, kurā neatļautā darbība izdarīta, ja vien starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Karavīram ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, ja ir konstatēti šādi nosacījumi:

189 Civiltiesiskā atbildība un tās veidi /Izdevniecība «AGB», Rīga, 1997., Agris Bitāns/.

Shēma Nr. 8. Gadījumi, kas izslēdz pienākumu atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

1 Piemēram, realizējot tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos.2 Piemēram, tiek dota pavēle neitralizēt noteiktu objektu.3 Piemēram, uzbrukuma rezultātā tiek nodarīti zaudējumi civilajiem objektiem vai civilpersonām.4 Piemēram, izpildot komandiera prettiesisku pavēli, ja karavīrs to nav apzinājies, un kura pati par sevi nav noziedzīga.

Zaudējumi nav jāatlīdzina

Realizējot savas tiesības1

Izpildot dienesta pienākumus2

Nodarot netiešos zaudējumus3

Izpildot noziedzīgu pavēli4


91

1) prettiesiskā rīcība,2) personas (karavīra) vaina,3) zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs,4) cēloņsakarība starp personas prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

Lai konstatētu iepriekšminētos nosacījumus, noteikti būtu jāveic dienesta izmeklēšana, kas nepieciešamības gadījumā būtu arī turpmākais pamats prasības pieteikuma tiesā iesniegšanai.

KMDR nenosaka gadījumus, kuros obligāti veicama dienesta izmeklēšana, vien paredz, ka sarežģītu un smagu pārkāpumu izskatīšanā var veikt dienesta izmeklēšanu. Tomēr ņemot vērā, ka vēl joprojām ir spēkā Aizsardzības ministrijas 17.09.1997. pavēle Nr. 186 «Instrukcija par karavīru militārās disciplīnas pārkāpumu un dienesta sūdzību izmeklēšanas kārtību», tātad jāpiemēro ir 2. punkta nosacījumi190. Dienesta izmeklēšanas atzinumam ir ļoti liela loma ne tikai, lai izvērtētu karavīra disciplināro atbildību, bet arī konstatētu zaudējuma apmēru, ja pārkāpums bijis saistīts ar kaitējuma nodarīšanu mantai, tāpat tas ir būtisks instruments izmeklēšanas iestādei sākotnējās informācijas noskaidrošanai un lemšanai par noziedzīga nodarījuma sastāva esamību. Karavīrs nevar tikt saukts pie atbildības:

1) ja viņš rīkojies situācijā, kurā tiek izslēgta juridiskā atbildība (nepieciešamā aizstāvēšanās, galējā nepieciešamība u. c.);

2) pildot dienesta pienākumus;191

3) realizējot savas tiesības;4) par zaudējumiem un kaitējumu, kas nodarīts bruņoto konfliktu tiesību ietvaros.

190 2. Komandierim (priekšniekam), konstatējot militārās disciplīnas pārkāpumu vai saņemot par to informāciju vai die-nesta sūdzību, pēc tās pirmatnējās pārbaudes saskaņā ar KMDR jāuzsāk dienesta izmeklēšana:

2.1. Ja secina, ka pārkāpums ir sarežģīts, smags, ārkārtējs gadījums, kā arī notikusi katastrofa un negadījums, kas saistīts ar cilvēku bojāeju vai citām smagām sekām;

2.2. Pirms disciplinārsodu — brīdinājuma par neatbilstību ieņemamajam amatam, pazeminājumu dienesta pakā-pē vai pazeminājuma amatā piemērošanas pret instruktoru vai virsnieku;

2.3. Pirms karavīra atvaļināšanas par uzvedību un pārkāpumiem;2.4. Ja secina, ka sūdzības noskaidrošanai vajadzīga izmeklēšana vai ekspertīze.

191 Noziedzīgs nodarījums /U. Krastiņš, Tiesu nama aģentūra, Rīga, 2000., 232. lpp./.


92

4. SADAĻA

INDIVIDUĀLĀ SPĒKA LIETOŠANA STARPTAUTISKO OPERĀCIJU LAIKĀ

Nacionālo bruņoto spēku karavīra individuālā spēkalietošana starptautisko operāciju laikā

Ja rokasgrāmatas pirmā sadaļa galvenokārt bija vērsta uz spēka lietošanu ius ad bellum kontekstā, tad šī sadaļa tiks vairāk saistīta ar ius in bello spēka lietošanas izpratni.192

Spēka lietošana starptautiskās operācijas laikā ir jautājums, kas ir tieši saistīts ar karavīra tiesībām un pienākumiem. Spēka lietošanas aspektu pārzināšana nepārprotami norāda uz spēju kvalitatīvi izpildīt savus dienesta pienākumus, un nevar runāt par dienesta izpildes kvalitāti, ja iz-pratnes par savas rīcības vai potenciālās rīcības tiesisko pamatu nav vispār. Karavīram nebūt nav jā pārzina tiesību teorija, lai spētu rīkoties saskaņā ar likumu — ir jāsaprot tikai pamatnosacījumi spēka lietošanai kā tiesiski pamatotai rīcībai noteiktā situācijā. Pienākumi ir slogs, kas jānes, lai nodrošinātu misijas veiksmīgu izpildi, turpretī tiesības dod brīvību un atvieglo pienākumu izpildi.

Operacionālajās starptautiskajās tiesībās tiek lietots jēdziens «spēka lietošana»193 (angl. Use of Force), tomēr Latvijas Republikas normatīvie akti šim vārdu salikumam definējumu nedod. Ar jēdzienu «spēks» saprot fizisku līdzekļu lietošanu vai brīdinājumu tos lietot, lai sasniegtu tiesiski noteiktu mērķi.194 Latvijas normatīvo aktu izpratnē ar jēdzienu «spēka lietošana» jāsaprot noteiktu pilnvaru realizēšana, kā arī speciālo līdzekļu lietošana, fiziskā spēka un šaujamieroču lietošana. NBS personāla spēka lietošanas juridisko bāzi veido likums Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās un Militārā dienesta likums, kā arī starptautiskie līgumi un starptautiskās paražu tiesību normas. Latvijas Republikas normatīvajos aktos jēdzienu «spēka lietošana» izmanto, ne tikai apzīmējot tiešu aktīvu rīcību, kas saistīta ar speciālo līdzekļu, fiziska spēka vai šaujamieroču lietošanu un izmantošanu, bet arī rīcības intensitātes diapazonu attiecībā pret radītajiem vai uztvertajiem draudiem. Militārā dienesta likums195 paredz speciālo līdzekļu un šaujamieroču lietošanu un izmantošanu miera laikā, tāpat likums paredz, ka šajā likumā paredzētie noteikumi «.. neattiecas uz kaujas uzdevumu veikšanu bruņotā konfliktā,» vienlaicīgi nosakot, ka «.. veicot kaujas uzdevumu bruņotā konfliktā, ka ra vīram jāievēro starptautisko tiesību noteikumi par ieroču lietošanu šādā konfliktā». Iepriekš minētais norāda uz to, ka bruņota konflikta laikā piemērojami citādi nosacījumi nekā tie, kas likumā paredzēti. Likuma Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operā cijās 1. pants nosaka spēka lietošanas diapazonu atkarībā no starptautiskās operācijas veida.

192 Starptautiskajās tiesībās vārdu salikums «spēka lietošana» ir plaši ekspluatēts un arī operāciju plānos tiek lietots, tomēr tā definējums netiek dots. Parasti šis vārdu salikums tiek lietots divos gadījumos:1) runājot par tiesisko pamatu militārā spēka lietošanai pret kādu valsti (ANO mandāts, individuālā un kolektīvā pašaiz-sardzība u.t.t.), ko starptautiskajās tiesībās dēvē par ius ad bellum;2) indivīda (karavīra) rīcība, izmantojot vai lietojot speciālos līdzekļus, šaujamieroci, kaujas tehniku vai fizisko spēku noteikto uzdevumu izpildē vai pašaizsardzībai.193 Spēka lietošana — agresīvas militāras rīcības lietošana neatkarīgi no tā, vai sasniedz kara apmērus vai ne, ir aizliegta saskaņā ar ANO Statūtu 2. 4. pantu. Vienīgie izņēmumi no šī striktā nosacījuma ir šādi: 1) spēka lietošana notiek piespie-du rīcības ietvaros (ANO Statūtu 7. sadaļa 39. pants); 2) spēka lietošana notiek pašaizsardzības nolūkā saskaņā ar ANO Statūtu 7. sadaļu (51. pants); 3) pretrunīgi, spēka lietošana pašaizsardzības nolūkā saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām (paredz 51. pants).194 (Projekts) Vadlīnijas noteikumu par spēka lietošanu izstrādei Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas ope-rācijām, Miera uzturēšanas operāciju departaments, Militārās plānošanas dienests 2001. gads, februāris.195 Militārā dienesta likums /13. pants. Latvijas Vēstnesis, Nr. 91, 18.06.2002./.


93

Individuālā spēka lietošanas kontekstā tiek lietots specifisks jēdziens angļu valodā «Rules of Engagement», un latviešu valodā piemērojamākais šī jēdziena tulkojums «noteikumi par spēka lietošanu» vistuvāk atspoguļo angliskā jēdziena izpratni gan no starptautisko, gan Latvijas Republikas normatīvo aktu viedokļa. Tiek dažkārt lietots arī tulkojums «iesaistīšanās noteikumi», tomēr šāds vārdu salikums ir burtisks un neaptver patieso jēdziena nozīmi. Jēdziens «noteikumi par spēka lietošanu» var tikt lietots gan plašākā, gan šaurākā nozīmē. Šaurākā nozīmē tas aptver konkrētus (numurētus) nosacījumus, kas aizliedz vai atļauj lietot spēku. Plašākā nozīmē papildus tiek ietverti arī norādījumi un vadlīnijas, kas ir saistītas ar spēka lietošanu kopumā. Tā kā konkrēti spēka lietošanas nosacījumi tiek izstrādāti katrai operācijai, ņemot vērā tās faktiskos un tiesiskos aspektus, tad turpmāk šis jēdziens tiks lietots plašākā izpratnē.

Spēka lietošanas juridiskais pamats NBS personālam starptautiskajās operācijās ir:1) spēka lietošana pašaizsardzības nolūkā,2) noteikumi par spēka lietošanu,3) bruņoto konfliktu tiesību noteikumi — realizējot ANO Statūtu 51. pantā noteiktās tie-

sības uz kolektīvo pašaizsardzību.

PašaizsardzībaStarptautiskajās tiesībās un starptautisko operāciju noteikumos par spēka lietošanu tiek lie-

tots jēdziens «pašaizsardzība», kas atbilst Latvijas Republikas Krimināllikumā lietotajam jēdzie-nam «nepieciešamā aizstāvēšanās».196 Likumā «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» tiek lietots jēdziens «pašaizsardzība», tomēr netiek dota šī jēdziena definīcija, tāpēc attiecīgi tā saturs ir meklējams Krimināllikumā.197

Nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības inte-reses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pār-kāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu. Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma. Personai ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos neatkarīgi no iespējām izvairīties no uzbrukuma vai vērsties pēc palīdzības pie citām personām.

Nepieciešamo aizstāvēšanos realizē, ja pastāv šādi priekšnosacījumi:1. Apdraudējums ir pretlikumīgs — darbība vai bezdarbība, par ko paredzēta atbildība

krimināllikumā;2. Apdraudējums ir pastāvošs (notiekošs) — jau sācies vai tūlīt sāksies;3. Apdraudējums ir īstens (reāls) — pastāv apdraudējums.

Realizējot tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos, karavīram ir jāievēro šādi nosacījumi:1. Aizstāvēšanās pieļaujama, lai aizsargātu likumā noteiktās intereses un tiesības (cilvēka

dzīvība, mantiskās intereses, valsts intereses u. c.) Ja persona, pret kuru notiek uzbrukums, ir spējīga izvairīties no uzbrukuma, neatsakoties (nezaudējot) no viņam

196 Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi /Andrejs Judins/64. lpp./Kaut arī vēsturiski nepieciešamā aizstāvēšanās veidojusies no normām, kuras pieļāvušas pašaizstāvēšanos, mūsdienu krimināltiesību koncepcijas uzsver, ka vardarbīgi var būt aizsargāta indivīda tiesisko interešu sfēra, valsts un sabiedriskās intereses, kā arī citas personas tiesības. Tieši tāpēc notiek terminoloģiskā transformācija — atsakoties no jēdziena «pašaizstāvēšanās», likumdošanā parādījās jē-dziens «nepieciešamā aizstāvēšana». Ar Krimināllikumā jēdziens «nepieciešamā aizstāvēšana» jāinterpretē paplašināti, saprotot ar to, ka faktiski kriminālatbildību izslēdz gan pašaizstāvēšanās, gan svešu interešu nepieciešamā aizstāvēšana.197 Krimināllikums /Latvijas Vēstnesis 199/200, 08.07.1998./.


94

svarīgām inte resēm, šaujamieroča lietošana nav pieļaujama;198

2. Aizstāvēšanās pieļaujama, radot kaitējumu tikai uzbrucējam (kaitējums var tik nodarīts tikai personai, kura uzbrūk vai rada draudus);

3. Aizstāvēšanās pieļaujama, ja netiek pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas (karavīra rīcība nepieciešamās aizstāvēšanās (pašaizsardzības) situācijā ir samērīga ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu).199

NATO200/ES izpratne par šo jēdzienu ir līdzīga, kas nozīmē, ka pašaizsardzības jēdziena skaidrojums ir attiecināms arī uz NBS karavīru tiesībām uz pašaizsardzību. Tiesības uz pašaiz-sardzību ir katra indivīda (karavīra) neatņemamas tiesības, tātad tās neviens nevar atņemt vai kā citādi ierobežot. ANO ietvaros pašaizsardzības jēdziena saturs atšķiras un neatbilst Latvijas normatīvajos aktos ietvertajai izpratnei par šo jēdzienu.201

NATO pašaizsardzības tiesisko pamatu raksturo trīs kritēriji — nepieciešamība, proporciona-litāte un nenovēršamība. Kaut arī Latvijas normatīvie akti nepieciešamās aizstāvēšanās definīcijā neietver jēdzienu «nepieciešams», bet gan lieto to kopā ar jēdzienu aizstāvēšanās, t. i., veidojot terminu «nepieciešamā aizstāvēšanās», nav šaubu, ka nepieciešamība ir svarīgs nosacījums, lai spēka lietošana būtu pamatota. Ņemot vērā, ka nepieciešamība ir obligāts priekšnosacījums spēka lietošanai pašaizsardzības situācijā, visas iespējamās darbības uzbrukuma vai uzbrukuma draudu novēršanai bez šaujamieroča lietošanas, ir obligāts priekšnosacījums202, izņemot gadījumus, kad uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā lieto ieročus, kaujas tehniku vai jebkura veida mehāniskos transportlīdzekļus, vai tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai. Lai izpildītu nepieciešamības kritērija prasības, pirms lietot šaujamieroci, jāveic šādas darbības:

1) sarunas/pārliecināšana pakļauties likumīgajām prasībām bez spēka lietošanas,2) speciālo līdzekļu lietošana,

198 The Hanbook of Humanitarian Law in Armed Conflicts /Edited by Dieter Fleck/ 94. lpp.199 The Hanbook of Humanitarian Law in Armed Conflicts /Edited by Dieter Fleck/ No pašaizsardzības viedokļa raugoties, šaujamieroču lietošana var tikt attaisnota atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, lai atvairītu agresijas aktu. To-mēr tas nevar notikt gadījumos, ja persona, pret kuru notiek uzbrukums, ir spējīga atvairīt uzbrukumu tikpat efektīvi ar citiem līdzekļiem. Ciktāl apstākļi pieļauj, personai, attiecībā pret kuru notiek uzbrukums, ir jāpiedraud uzbrucējam, kliedzot, izdarot brīdinājuma šāvienus vai citas darbības. Uzbrucēja nogalināšana ir attaisnojama tikai izņēmuma gadī-jumos, īpaši ja uzbrukuma rezultātā netiek apdraudēta dzīvība. Ja tiek apdraudēti objekti, kam nav ievērojama vērtība, ieroču lietošana pret uzbrucēju pašaizsardzības ietvaros nav nepieciešama un tādējādi nav pieļaujama.200 MC-362/1 NATO ROE ir vispāratzīts, ka personai un vienībai ir tiesības aizsargāt sevi no uzbrukuma vai uzbrukuma draudiem. Noteikumi par spēka lietošanu neierobežo šīs tiesības. Realizējot pašaizsardzības tiesības, personām vai vie-nībām jārīkojas saskaņā ar nacionālajām tiesībām. Pašaizsardzība ir tāda nepieciešama un proporcionāla spēka lietoša-na, ieskaitot nāvējošu spēku no NATO vai NATO — vadīto spēku vai personāla puses, lai aizsargātu sevi no uzbrukuma vai uzbrukuma draudiem. Šai sakarībā tiek piemērotas šādas definīcijas:

a) «Nepieciešams» nozīmē, ka spēka lietošana ir obligāta, lai nodrošinātu pašaizsardzību.b) «Proporcionāls» nozīmē reakcija, kas samērīga ar uztverto draudu līmeni. Jebkurai spēka lietošanai jābūt ierobe-žotai ar apmēru, intensitāti un ilgumu, kas nepieciešams pašaizsardzībai un ne vairāk.c) «Nenovēršamība» nozīmē, ka nepieciešamība aizsargāties ir acīm redzama, tūlītēja un nepārprotama.

Paplašinātā pašaizsardzība. Ievērojot alianses principus, pašaizsardzības vispārējās koncepcijas ietvaros NATO/NATO — vadītajiem spēkiem un personālam ir tiesības veikt tādas piemērotas darbības, ieskaitot nepieciešama un proporcio-nāla spēka lietošanu, lai aizsargātu citus NATO/NATO — vadītos spēkus vai personālu no uzbrukuma vai nenovēršama uzbrukuma.201 (Projekts) Vadlīnijas noteikumu par spēka lietošanu izstrādei Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas ope-rācijām. Miera uzturēšanas operāciju departaments, Militārās plānošanas dienests 2001. gads, februāris/Pašaizsardzība ir tāda nepieciešama un saprātīga spēka lietošana, ieskaitot nāvējošu spēku, ko veic persona vai vienība, lai aizsargātu sevi, savu vienību vai ANO personālu no naidīgas darbības vai naidīga nodoma.202 Criminal law/Alan ReeD & Peter Seago/Sweet & Maxwell 1999, 205. lpp./«.. persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet viņa aizstāvas, apgalvojot, ka bija spiesta izdarīt noziegumu.»


95

3) šaujamieroča vizuāla demonstrēšana,4) brīdinājums lietot šaujamieroci,5) brīdinājuma šāvieni,6) mērķtiecīgs šāviens.

Tiesības uz pašaizsardzību realizējamas miera laikā, starptautiskās miera operācijas laikā un arī bruņota konflikta laikā (militāras operācijas laikā). Galvenais izšķirošais faktors ir situācija, kurā šīs tiesības tiek realizētas (piemēram, glābšanas operācijas laikā nepieciešamība realizēt tiesības un pašaizsardzību būs ievērojami mazākas nekā miera nodrošināšanas laikā).

Pašaizsardzības ietvaros karavīrs ir tiesīgs aizsargāt sevi, citas personas un īpašumu. Būtiski ir nosacījumi, ko uzsvēris Augstākās tiesas plēnums savā lēmumā203 un kas noteikti

būtu jāatceras karavīram.(1) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību un ir viena

no garantijām, kas nodrošina personas tiesību aizstāvēt no sabiedriski bīstamiem apdraudējumiem Latvijas Republikas intereses, sabiedriskās intereses, savas vai citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses (īpašuma, valdījuma u. c.) vai perso-nu (dzīvību, veselību, dzimuma neaizskaramību u. c.) — bieži tiek uzskatīts, ka tiesības uz pašaizsardzību ir dabiskās tiesības (pretstatā pozitīvajām tiesībām, kas izpaužas rakstītu tiesību normu formā), t. i., tās cilvēkam rodas piedzimstot un nevar tikt ierobežotas.

(2) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir pieļaujama, ja apdraudējums ir sabiedriski bīstams, patiesi pastāv un ir īstens, t. i., tiek izdarīts reāli — tas objektīvi notiek (persona ir nomērķējusi lai šautu; tiek izdarīti sitieni ar dūri) vai var notikt (persona sniedzas pēc šaujamieroča, lai izdarītu šāvienu).

(3) Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklis iestājas ne tikai paša sabiedriski bīstamā apdrau-dējuma momentā, bet arī tajos gadījumos, kad pastāv reāli uzbrukuma draudi — persona ielādē patronu patrontelpā.

(4) Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklis var būt arī tad, ja aizstāvēšanās sekojusi jau pabeigta uzbrukuma aktam, bet personai, kas aizstāvas, konkrētajā situācijā nav bijis skaidrs uzbrukuma beigu moments — pēc ilgstošas šāvienu izdarīšanas karavīra virzienā uzbrucējs nolaiž ieroci, lai nomestu to zemē un, paceļot rokas, dotu signālu, ka ir gatavs pārtraukt ieroča lietošanu, tomēr karavīrs ieroča nolaišanu saprot kā uzbrucēja vēlmi nomainīt šaujamieroča aptveri un izdara nāvējošu ievainojumu.

(5) Nevar atzīt par esošu nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī personu, kura pati tīšām izraisījusi uzbrukumu, lai izmantotu to kā ieganstu prettiesisku darbību izdarīšanai (kautiņa izraisīšana, izrēķināšanās, atriebības akts u. tml.) — ar vēlmi atriebties karavīrs izprovocē personu uz kautiņu, kā rezultātā izprovocētajai personai tiek nodarīts kaitējums.

(6) Aizstāvības atbilstību apdraudējuma raksturam un bīstamībai novērtē tiesa — neska-toties uz visiem apsvērumiem, kas ņemti vērā situācijā, kas varētu pieļaut nepieciešamo aizstāvēšanos, ja par attiecīgo faktu ir uzsākts kriminālprocess un celta apsūdzība pret konkrēto personu, tikai tiesa noteiks, vai persona nav/ir vainīga/.

(7) Izlemjot jautājumu par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanas pazīmju esamību vai trūkumu, tiesa ņem vērā ne tikai aizstāvības līdzekļu un uzbrukuma samērīgumu vai nesamērīgumu, bet arī personai, kura aizstāvas, draudošo briesmu raksturu, viņas spēku un apdraudējuma atvairīšanas iespējas, kā arī visus citus apstā-kļus, kuri varēja ietekmēt apdraudētāja un personas, kas aizstāvas, spēku samēru (ap-drau dētāju un aizstāvējušos skaits, viņu vecums, fiziskā attīstība, ieroču esamība,

203 Par tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo aizstāvēšanos /29.05.1995. lēmums Nr. 3 Augstākā tiesa/ (Nav juridiski saistošs, tomēr satur izsvērtu un autoritatīvu viedokli, ko pieņēmuši Augstākās tiesas tiesneši).


96

apdraudējuma vieta un laiks, apdraudējuma stadija u.t.t.).Likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» 1. pantā,

kur ir noteikti operāciju veidi, kādos piedalās NBS, ir redzams, ka jēdziens «pašaizsardzība» (individuālā) ir ietverts tikai miera uzturēšanas operācijas definīcijā, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka citu veidu operāciju laikā vienībai vai atsevišķam karavīram šādu tiesību nebūtu. Tomēr var secināt, ka šī jēdziena iekļaušana nav bijusi nejauša un norāda uz jēdziena «pašaizsardzība» attīstību, paplašinot tā piemērojamības diapazonu. Ja sākotnēji miera uzturēšanas operāciju ietvaros «pašaizsardzība» tika izprasta kā tiesības lietot spēku, ja apdraudēts tiek indivīds, pret kuru vērsts uzbrukums vai tā draudi, tad starptautiskās prakses rezultātā tiesības realizēt pašaizsardzību attiecās arī uz «misijas aizsardzību».204

Nevēloties iedziļināties juridiskās niansēs par «pašaizsardzības» jēdziena dažādām koncep-cijām, būtu jāzina, ka miera uzturēšanas operāciju laikā pašaizsardzība var tikt raksturota, kā «tiesības uz pašaizsardzību» un «pašaizsardzība kā juridisks attaisnojums», t. i., ja miera uztu rē šanas operāciju laikā tiesības uz pašaizsardzību vairāk raksturojas ar pienākumiem veikt noteiktus uzdevumus (tātad kādam ir pienākums pakļauties karavīra prasībām, jo viņā izpilda mandātā noteiktos uzdevumus) un karavīram nav jāpierāda viņa darbības likumība, pildot pienākumus. Miera laikā (glābšanas vai humāno operāciju laikā) «pašaizsardzība» ir raksturojama kā «pašaizsardzība kā juridisks attaisnojums», t. i., karavīram būs jāpierāda, ka viņa rīcība ir veikta situācijā, kas pieļauj pašaizsardzību.

Nozīmīgākās definīcijas, kas attiecināmas uz pašaizsardzību Latvijas normatīvo aktu iz prat nē.Kaitējums — sekas, kuru rezultātā personai(-ām) nodarīts zaudējums.Nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšana — acīmredzama aizsardzības nesamē-

rība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

Reāli draudi — agresīvs apdraudējums, kurš objektīvi nodara vai var nodarīt kaitējumu Krimināllikumā aizsargātajām interesēm.

Individuālā spēka lietošana — fiziska spēka, speciālo līdzekļu lietošana, šaujamieroču un kaujas tehnikas lietošana.

Uzbrukums — ātra, strauja vardarbīga agresīva un naidīga rīcība, kas tiek veikta, lai nodarītu kādai personai vai sabiedrībai zaudējumus, iznīcinot vērtības, nodarot kaitējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, brīvībai un neaizskaramībai.

Uzbrukuma draudi — situācija, kurā ir pamats baidīties no tūlītēji sagaidāmās personas darbības vai ir pamats uzskatīt, ka gaidāmā rīcība nodarīs nopietnu kaitējumu aizsargājamām interesēm.

Noteikumi par spēka lietošanu (NPSL)Kā jau rokasgrāmatas pirmajā sadaļā tika aplūkots, noteikumi par spēkā lietošanu ir pielī-

dzināmi nosacījumiem, kas izpildāmi pēc komandiera dotas pavēles. Tie nerada autonomu tiesību un pienākumu kopumu, un karavīrs nepārkāps likumu, ja rīkosies precīzi saskaņā ar mandātu, kas leģitimizē spēka lietošanu.205 Tomēr, ņemot vērā starptautiskā mandāta raksturu un formu (bieži vien ļoti īss un kodolīgs uzdevumu deleģējums, kas ietverts ANO DP rezolūcijā), kā arī tiesību normu un principu lielo apjomu un komplicētību (Starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības, nacionālās tiesības, uzņēmējas valsts tiesības) noteikumi par spēka

204 «Pašaizsardzība ietvertu pretošanos pret mēģinājumiem ar vardarbīgiem līdzekļiem kavēt dienesta pienākumu iz-pildi saskaņā ar Drošības padomes mandātu», Trevor Findlay, The Use of Force in UN Peace Operations, Oxford University, Press, 2002.205 Law of Armed Conflicts /Symposium Brussels 1999, 59. lpp./.


97

lietošanu ir vispraktiskākais un, iespējams, reālākais instruments bruņoto spēku tiesiski pamatotai darbībai. Precīzi iztulkot mandātu nav karavīra spēkos, un tas arī nav viņa pienākums. Pilna spektra noteikumu par spēka lietošanu pārzināšana nav katra karavīra uzdevums, kas izpilda taktiskos uzdevumus operācijas laikā, tas ir jāpārzina komandierim un karavīriem, kas pilda dienesta pienākumus operacionālā līmenī. Attiecīgi komandierim ir jādod pavēles padotajiem saskaņā ar noteikumiem par spēka lietošanu, un padotajam karavīram tās bez ierunām ir jāizpilda.

Noteikumi par spēka lietošanu ir norādījumi bruņotajiem spēkiem (ieskaitot indivīdus), kas nosaka apstākļus, nosacījumus, apmēru un veidu, kādā spēks vai darbības, kas var tikt iztulkotas kā provocējošas, var tikt vai nedrīkst tikt piemēroti (NATO definīcija)206. ES ietvaros pieņemtā definīcija ir līdzīga NATO noteikumu par spēka lietošanu definīcijai. ANO noteikumos par spēka lietošanu izstrādes vadlīnijās ir noteikts, ka noteikumi par spēka lietošanu ir nosacījumi, kuru ietvaros bruņots militārais personāls, kam uzdots piedalīties ANO Miera uzturēšanas operācijās, var lietot spēku.207 Latvijas Republikas normatīvie akti paredz nosacījumus, kad ir pieļaujama spēka lietošana, un rīcību, kas ar to ir saistīta miera laikā, tomēr tie neveido vienotu spēka lietošanas noteikumu apkopojumu, kas būtu piemērojams kādā no starptautiskajām operācijām, bet tas arī ir saprotams, jo, ņemot vērā starptautisko operāciju komplicēto juridisko raksturu, noteikumi par spēka lietošanu ir izstrādājami, balstoties uz konkrēto de facto un de iure situāciju. Tas, protams, neizslēdz valstij iespēju izstrādāt pastāvīgus noteikumus par spēka lietošanu (Standing Rules of Engagement), tomēr, ņemot vērā, ka noteikumu par spēka lietošanu izstrādē būtiska loma ir apstākļiem, kurus iepriekš nevar paredzēt, šādu pastāvīgu noteikumu izstrāde var izrādīties mazefektīva. Noteikumi par spēka lietošanu ir pielikums operācijas plānam, un tā norādījumi ir obligāti izpildāmi.

Likumā «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» noteik-tās tiesības (nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā (miera uzturēšana) .. tiesības piedalīties karadarbībā (miera nodrošinā-šana)) un paredzētās procedūras (nacionālais mandāts) piešķir leģitīmu pamatu noteikumiem par spēka lietošanu.

Noteikumi par spēka lietošanu ir izstrādāti, ņemot vērā šādus aspektus:1) militāro — noteikumi par spēka lietošanu definē misiju un palīdz komandierim nodro-

šināt spēku vadību un kontroli, kas ietver arī kontroli par spēka lietošanu;2) politisko — noteikumi par spēka lietošanu nodrošina, ka bruņotie spēki rīkojas saskaņā

ar politiskajiem mērķiem;3) juridisko — noteikumi par spēka lietošanu ir izstrādāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem

(sūtītājas valsts), starptautiskajos līgumos un starptautiskajās paražu tiesībās ietver-tajiem principiem, uzņemošās valsts tiesībām. Gan starptautiskās un nacionālās tiesības rada nepieciešamību kontrolēt un regulēt militārā spēka piemērošanu.208

Iepriekšminētais apraksts ir attēlots shēmā Nr. 9.

206 APP-6 NATO Terms and Glossary, MC-362/1 NATO Rules of Engagement.207 (Projekts) Vadlīnijas noteikumu par spēka lietošanu izstrādei Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas ope-rācijām, Miera uzturēšanas operāciju departaments, Militārās plānošanas dienests, 2001. gads, februāris.208 Law of Armed Conflicts Symposium Brussels /1999, 59. lpp./.


98

Shēma Nr 9. Noteikumu par spēka lietošanu ietekmējošie faktori.209

Noteikumi par spēka lietošanu parasti tiek izstrādāti valstu, kas piedalīsies starptautiskajā operācijā, vai organizācijas, kura vadīs operāciju, ietvaros. Ja Latvija plāno piedalīties attiecīgajā operācijā, tās pārstāvji piedalās gan operācijas plāna, gan arī noteikumu par spēka lietošanu izstrādāšanā. Tā kā Latvija līdz šim nav vienpusēji (tikai ar saviem bruņotajiem spēkiem un nacionālā komandpakļautībā) piedalījusies, un ir maz ticams, ka piedalīsies šādā operācijā, tad galvenā dalības forma ir daudznacionālu spēku sastāvā, proti, pildot dienesta pienākumus saskaņā ar noteikumiem par spēka lietošanu, kuri saskaņoti valstu vai organizācijas ietvaros un kurus apstiprinājušas dalībvalstis vai starptautisko organizāciju kompetentas institūcijas (NATO ietvaros — Ziemeļatlantijas padome, Eiropas Savienības ietvaros — Eiropas Padome, ANO vadīta jām operācijām — Miera nodrošināšanas departamenta vadītājs).

Noteikumi par spēka lietošanu bieži vien maldīgi tiek uzskatīti tikai par juridiskas dabas instrumentu, tomēr, kā jau iepriekš tika aplūkots, tie ir daudz kompleksāks dokuments, ietverot arī citus aspektus. Shēma Nr. 10. attēlo noteikumu par spēka lietošanu vietu iedomātā tiesību laukā, un ir redzams, ka tie ietilpst tiesību ietvarā un nedrīkst pārsniegt tā robežas (skatot pielikumā Nr. 10 sakarības starp NPSL un BKT).

209 Conducting Military And Peacekeeping Operations in Accordance With The Rule of Law /11. Oct. — 18. Nov. 2004, Defense Institute Of International Legal Studies/.

MILITĀRAIS ASPEKTS

NOTEIKUMI PARSPĒKA LIETOŠANU

POLITISKAIS ASPEKTS JURIDISKAIS ASPEKTS


99

Shēma Nr. 10. Noteikumu par spēka lietošanu vieta tiesību ietvarā.210

Dalību miera uzturēšanas vai nodrošināšanas operācijās nevar per se uzskatīt par piedalīšanos bruņotā konfliktā jeb karā — noteikumi par spēka lietošanu ir juridisks kompromiss šāda veida situācijām, kas ietver gan tiesību principus un normas, kas attiecas uz miera laiku, gan arī bruņotu konfliktu. Kaut arī šodienas tiesu praksē nav daudz gadījumu, kur tiktu analizēta šo operāciju juridiskā daba, Nīderlandes Karalistes Militārā tiesu palāta ir secinājusi, ka «.. dalība miera un drošības operācijās starptautiskajā kontekstā nevar vienkārši tikt klasificēta kā karš vai kara apstākļi».211 Arī NATO STANAG 2449 (Apmācība par bruņoto konfliktu tiesībām) ir norādīts, «.. ka bruņoto konfliktu tiesības no tiesiskā aspekta netiek piemērotas miera atbalsta operācijām, kas nav bruņots konflikts. Tomēr kā NATO politika NATO miera atbalsta spēki rīkosies saskaņā ar bruņoto konfliktu tiesību «garu un principiem»212 visās operācijās, kas nav bruņots konflikts».

Autoritatīvā starptautiskā nevalstiskā organizācija «Militāro tiesību un kara tiesību starptautiskā sabiedrība»213 savā kongresā ir uzsvērusi, ka «katrai miera operācijai ir jābūt izstrādātiem noteikumiem par spēka lietošanu», kas norāda uz arvien pieaugošo lomu un aktualitāti starptautisko operāciju kontekstā (skatīt pielikumā Nr. 11 kongresā izstrādātās rekomendācijas).

Starptautisko tiesību noteikumi par spēka lietošanu bruņotā konfliktāBruņota konflikta tiesībām eksistē vairākas definīcijas atkarībā no tā, ko definīcijas rakstītājs

ir vēlējies aptvert ar šo jēdzienu. Bruņota konflikta tiesības ir tiesību principu un noteikumu kopums, kas reglamentē spēka lietošanu un personu rīcību bruņota konflikta laikā, lai saudzētu un aizsargātu personas, kas vairs nepiedalās karadarbībā, kā arī ierobežotu karadarbības sekas attiecībā uz privātīpašumu, infrastruktūru un vidi. Bruņota konflikta gadījumā ir jāpiemēro bruņoto konfliktu tiesības (Ženēvas214 un Hāgas konvenciju nosacījumi, starptau tiskās paražu tiesības), iepriekšminēto arī paredz Militārā dienesta likums, nosakot, ka «.. veicot kaujas uzdevumu bruņotā konfliktā, karavīram jāievēro starptautisko tiesību noteikumi par ieroču lietošanu šādā konfliktā». Lai varētu izprast iepriekšminēto likuma normu, ir jāsniedz atbildes 210 Conducting Military And Peacekeeping Operations in Accordance With The Rule of Law /11. Oct. — 18. Nov. 2004, Defense Institute Of International Legal Studies/.211 http://www.libertysecurity.org/IMG/rtf/EricOfinal.rtf 212 Šādus jēdzienus izmanto arī ANO, to vadītajām operācijām.Skat. http://www.cudih.org/recherche/Application_of_international_humanitarian_law.pdf /The application of interna-tional humanitarian law and human rights law to international organizations. Research Paper Series Nr. 1, 2006/Gabriele Porretto and Sylvain Vite, Centre Universitaire de Droit International Humanitaire, 10. lpp./.213 http://www.soc-mil-law.org/The Rule of Law in Peace Operations XVIIth Congress (Scheveningen, 16—20 May, 2006)214 Par pievienošanos 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām un šo konvenciju 1977. gada 8. jūnija papildproto-koliem ZIŅOTĀJS, 05.12.1991. Nr. 47.

NOTEIKUMIPAR SPĒKALIETOŠANU

TIESĪBAS


100

uz vismaz trim jautājumiem.1. Kas ir kaujas uzdevums? Par kaujas uzdevumu var uzskatīt karavīra dienesta pienākumu

izpildi saskaņā ar komandiera (priekšnieka) pavēlēm un rīkojumiem.2. Kas ir bruņots konflikts? «Konflikts starp organizētiem bruņotiem spēkiem vai

citām bruņotām organizētām grupām, kas atrodas komandas pakļautībā un kas sevi skaidri nodala no civilpersonām.» Bruņota konflikta definīcija ir meklējama arī Tadiča (PROSECUTOR v. DUSKO TADIC ) lietā ICTY ietvaros, ko atkārto visi pārējie turpmākie spriedumi — «70. Ņemot vērā iepriekšminēto, mēs konstatējam, ka bruņots konflikts pastāv jebkurā gadījumā, kad tiek lietots bruņots spēks starp valstīm vai ir ieilgusi bruņota vardarbība starp valdības institūcijām un organizētām bruņotām grupām, vai starp šādām grupām valsts ietvaros. Starptautiskās humanitārās tiesības tiek piemērotas no šādu bruņotu konfliktu sākuma un tiek piemērotas arī pēc aktīvās karadarbības beigām, līdz vispārīgs miera līgums ir noslēgts, vai iekšēja konflikta gadījumos — miermī līgs risinājums ir sasniegts.» 215

3. Kas ir starptautisko tiesību noteikumi par ieroču lietošanu? Ar starptautisko tiesību noteikumiem ir jāsaprot bruņoto konfliktu tiesības un to principi. Jēdziena plašākā izpratnē bruņoto konfliktu tiesības nosaka, kad valsts ir tiesīga lietot bruņotu spēku un kā tiek vesta karadarbība bruņota konflikta laikā.

Saņemot atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem, mēs nonākam pie secinājuma, ka bruņoto konfliktu tiesības nepārprotami ir piemērojamas situācijām, kas var tikt klasificētas gan kā starptautisks bruņots konflikts, gan arī nestarptautiska rakstura bruņots konflikts. Tomēr tas nebūt nesniedz atbildi uz jautājumu, vai bruņoto konfliktu tiesības ir piemērojamas miera nodrošināšanas vai miera uzturēšanas operāciju laikā. Lai saņemtu atbildi uz šo jautājumu, nepieciešams ielūkoties ANO dokumentos, kas mēģina rast skaidrību šādās situācijās. Viens no šādiem dokumentiem ir ģenerālsekretāra ziņojums «Starptautisko humanitāro tiesību ievērošana Apvienoto Nāciju spēkiem»216 un Konvencija par Apvienoto Nāciju un ar to saistītā personāla drošību217, kuri nepārprotami norāda, ka arī miera operāciju laikā var izveidoties situācijas, kas ir pielīdzināmas bruņotam konfliktam, un šādos gadījumos ir jāpiemēro bruņoto konfliktu tiesības.

Tātad NBS bruņoto konfliktu tiesības piemēro:1. Starptautiskās militārās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas

Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību;

2. Situācijās, kad starptautiskās operācijas uzdevumu izpildes rezultātā ir jāiesaistās kaujas operācijā bruņotā konfliktā.

Spēka lietošana atkarībā no operācijas veidaSpēka lietošanas apmērs ir atkarīgs no situācijas jeb tiesiskā režīma, un šī kopsakarība ir

215 http://www.un.org/icty/tadic/appeal/decision-e/51002.htm 216 Ģenerālsekretāra ziņojums «Starptautisko humanitāro tiesību ievērošana Apvienoto Nāciju spēkiem». 1999. gads 6. augusts.1. paragrāfs. Starptautisko humanitāro tiesību noteikumi un pamatprincipi, kas ietverti šajā ziņojumā, ir piemērojami Apvienoto Nāciju spēkiem, kad tie ir aktīvi iesaistīti bruņota konflikta situācijā kā kaujinieki, tādā apmērā un tikai uz bruņotas kaujas operācijas laiku. Tie tāpat ir attiecīgi piemērojami piespiešanas darbībās vai miera nodrošināšanas ope-rācijās, kad spēka lietošana ir pieļauta pašaizsardzības nolūkā.217 http://daccessdds.un.org/doc/UNDOC/GEN/N95/768/13/PDF/N9576813.pdf?OpenElement 2. pants. Šī konvencija netiek piemērota Apvienoto Nāciju operācijām, kuras pilnvarojusi Drošības padome kā piespiešanas darbības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 7. sadaļu, kurās personāls ir iesaistīts kā kaujinieki (kombatanti) pret organi-zētiem bruņotiem spēkiem un uz kuriem attiecas starptautisko bruņoto konfliktu tiesības.


101

atspoguļota tālāk shēmā. Jo drošības situācija un draudu līmenis ir augstāks, jo spēka lietošanas iespējamība augstāka.

Shēma Nr. 11. Attiecības starp spēka lietošanas apmēru un operācijas veidu.

Starptautiskās glābšanas operācijas. Starptautiskās humānās operācijasTā ka abi operāciju veidi ir pieskaitāmi pie miera laika operācijām, tās apzināti ir ietilpi nā-

tas kategorijā, uz kuru ir attiecināmi spēka lietošanas nosacījumi miera laikā. Ņemot vērā, ka dienesta pienākumu izpilde šāda veida operācijās galvenokārt ir nemilitāra rakstura, t. i., ne-ie tverot kaujas uzdevumus, spēka lietošana ir aktuāla tikai pašaizsardzības nolūkā. Tiesības uz pašaizsardzību ir neatņemamas un ir realizējamas neatkarīgi no operācijas veida. Tātad nosacījumi par pašaizsardzību ir attiecināmi uz šiem operācijas veidiem (skatīt iepriekš). Tomēr, kā jau iepriekš tika apskatīts, šo operāciju ietvaros pašaizsardzība ir skaidrojama «kā juridisks attaisnojums», tas nozīmē, ka situācijā, kad karavīram nāksies lietot spēku pašaizsardzības nolūkā, pierādījuma nasta gulsies uz pašu karavīru, t. i., karavīram (viņa pārstāvim vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopumā) būs jāpierāda, ka nepieciešamās aizstāvēšanās situācija tik tiešām pastāvēja un nepieciešamās aizstāvēšanas robežas netika pārkāptas.

Miera laikā neapšaubāmi ir piemērojami Latvijas Republikas normatīvie akti par pašaiz-sardzību, tāpat ir jāpiemēro starptautisko tiesību nosacījumi, ja operācijas mandāts (ja tāds tiek pieņemts) to īpaši paredz. Šādu operāciju saistībā ļoti svarīgi ir starptautiskie līgumi par bruņoto spēku statusu, kas tiek slēgti starp uzņemošo valsti un sūtītāju valsti. Starptautiskie līgumi papildus citiem nosacījumiem var paredzēt arī jautājumus, kas attiecas uz spēka lietošanu un pašaizsardzību to skaitā.

Katrs karavīrs ir savas valsts suverenitātes nesējs (rīkojas valsts vārdā), un suverenitātes robežas ir valsts teritorija. Ārpus valsts robežām karavīrs ir tiesīgs rīkoties tikai saskaņā ar pilnvarām, ko paredz vienošanās starp uzņemošo valsti un Latvijas Republiku, vai pilnvarām, ko nosaka starptautiskā organizācija, kuras autoritāte ir saistoša uzņemošajai valstij.

Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka (Militārā dienesta likuma 13., 14. pants), ka karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus,

miera uzturēšanas operācijas

Spēka lietošana

humānās operācijas,glābšanas operācijas

Operācijas veids

51. panta operācijas — miera nodrošināšanas

operācijas

Augsts

Zems


102

roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī citas ierīces un paņēmienus atbilstoši draudam un situācijai, kā arī dienesta suņus. Karavīrs ir tiesīgs lietot speciālos līdzekļus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu apsargājamām personām un objektiem, karavīriem vai citām per so nām, kas pilda valsts dienesta pienākumus, vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

2) atbrīvotu ķīlniekus;3) savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu

nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus.Speciālo līdzekļu veidu, fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka,

ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, karavīra pienākums ir nekavējoties sniegt tiem medicīnisko palīdzību un par to pakļautības kārtībā paziņot vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai. Par visiem fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem karavīram jāziņo tuvākajam tiešajam priekšniekam.

Pildot dienesta pienākumus, karavīrs ir tiesīgs lietot dienesta šaujamieroci galējas nepie-ciešamības situācijās,218 lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam;4) aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai ir pārsteigta smaga vai sevišķi

smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību, nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus apsargājamo un citu personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas karavīra prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

6) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šaujamieroča lietošana ir mērķtiecīgs šāviens, pārējās

situācijas tiek definētas kā šaujamieroča izmantošana.Karavīrs dienesta šaujamieroci var izmantot, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes

signālu vai izsauktu palīdzību. Pirms šaujamieroča lietošanas jābrīdina par nodomu to darīt.219 218 Šaujamieroču pielietojuma tiesiskie pamati un prakse /Modris Žeivots. Autora redakcijā, Apgāds «Zvaigzne ABC», Rīga, 2000., 22. lpp./.219 Nordic UN Tactical Manual Volume1 /Gummerus Kirjapaino Oy Jyvaskyla, NORDSAFMFN, 1992, 32. lpp./Rokasgrāmata, kas paredzēta Ziemeļvalstu miera spēkiem dalībai ANO operācijās, paredz, ka: «Vadošajam principam vienmēr ir jābūt visu citu metožu izsmelšana, pirms lieto šaujamieročus». Striktas procedūras tiks piemērotas saistībā ar uguns atklāša-nu, tāpat ir jānodala strēlnieku ieroči no smagajiem ieročiem. Atklājot uguni ar strēlnieku ieročiem:

1) jādod mutisks brīdinājums,2) jāveic brīdinājuma šāviens tuvu mērķim,3) jāveic otrais brīdinājuma šāviens,4) jāveic mērķtiecīgs šāviens.


103

Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci var lietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā lieto ieročus, kaujas tehniku vai jebkura veida mehāniskos transportlīdzekļus, vai ja tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai.

Aizliegts lietot vai izmantot dienesta šaujamieroci, ja lietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas. Karavīram ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā ir iespējama tā lietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, ko karavīrs var saprast kā vardarbības mēģinājumu, vai mēģina tuvoties karavīram tuvāk par viņa norādīto attālumu, karavīram ir tiesības lietot dienesta šaujamieroci saskaņā ar šo likumu. Visos dienesta šaujamieroča lietošanas un izmantošanas gadījumos karavīram jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību cietušajiem. Par katru dienesta šaujamieroča lietošanas gadījumu karavīram nekavējoties pakļautības kārtībā jāpaziņo vienības komandierim (priekšniekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai.

Iepriekš uzskaitīto tiesību un pienākumu kopums saistībā ar spēka lietošanu var būt piemērojams tikai gadījumos, kad ir noslēgts starptautisks līgums ar uzņemošo valsti (valsti, kurā notiek glābšanas vai humānā operācija) un līgums paredz NBS veikt noteiktus uzdevumus un tiesības piemērot spēku saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Ja turpretī šāda atruna līgumā nav iekļauta, tad «.. ir jāpieņem, ka spēka lietošana tiek regulēta saskaņā ar uzņemošās valsts (pašaizsardzības) tiesībām».220 Piemēram, Vācijas Federatīvā Republika starptautiskā līguma, kas slēgti ar citām NATO dalībvalstīm par bruņoto spēku statusu, pieliku-mos ir paredzējusi arī nosacījumus, kas attiecas uz spēka lietošanu,221 un paredz lietot spēku arī gadījumos, ko nevar uzskatīt par pašaizsardzību. Līdz ar to noteikumi par spēka lietošanu, ko nosaka Militārā dienesta likums, principā būtu piemērojami, protams, ne visā spektrā, kas ir uzskaitīts, bet tikai tiešā saistībā ar dienesta izpildi, piemēram, lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt dienesta šaujamieroci vai arī atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam. Ne vienmēr ir iespējams precīzi pārzināt katras valsts tiesību normas un to interpretāciju, tomēr jāņem vērā, ka pamatprincipi lielākajai daļai demokrātisku valstu ir līdzīgi un atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajam.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusu222 6. pantā ir noteikts: «Spēku dalībnieku valdījumā var atrasties un tiem atļauts nēsāt ieročus, bet ar noteikumu, ka tie ir pilnvaroti to darīt saskaņā ar tiem dotām pavēlēm. Sūtītājas valsts varas iestāde respektē lūgumus, kas saņemti no uzņemošās valsts šajā jautājumā.» Tātad saskaņā ar iepriekšminētā lūguma nosacījumu NBS karavīri, atrodoties NATO dalībvalsts vai NATO PFP223 dalībvalsts teritorijā glābšanas vai humānā operācijā, ir tiesīgi nēsāt šaujamieročus, tomēr attiecībā uz to lietošanu nav atsevišķu nosacījumu; tas nozīmē, ja nav citu papildu vienošanos, vienīgais leģitīmais spēka lietošanas pamats ir pašaizsardzība.

220 The Hanbook of Humanitarian Law in Armed Conflicts /Edited by Dieter Fleck, 93. lpp./.221 12. pants. 1. Bruņoto spēku valsts institūcijas var pilnvarot civilās sastāvdaļas dalībniekus un citas personas, ko no-darbina bruņotie spēki, glabāt un nēsāt ieročus ar nosacījumu, ka šīm personām ir pienākums apsargāt naudu vai īpa-šumu vai arī ir īpaši apdraudētas saistībā ar viņu ieņemamo amatu vai darbībām.222 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu /likums Latvijas Vēstnesis, 07.07.2004. Nr. 106/.223 Par papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā «Partner-attiecības — mieram», līgumam par to bruņoto spēku statusu /likums, Latvijas Vēstnesis 24.03.1999. Nr. 92/95/.


104

ES ietvaros224 ir noslēgts attiecīgs līgums par bruņoto spēku statusu (13. pants. 1. Militārais personāls drīkst glabāt un nēsāt dienesta ieročus ar nosacījumu, ka viņiem tas ir atļauts saskaņā ar dotajām pavēlēm, un saskaņā ar nolīgumiem ar uzņemošās valsts iestādēm. 2. Civilais perso-nāls drīkst glabāt un nēsāt dienesta ieročus ar nosacījumu, ka viņiem tas ir atļauts saskaņā ar nosūtītājas valsts tiesību aktiem, un saskaņā ar nolīgumiem ar uzņemošās valsts iestādēm), bet attiecībā uz ANO operācijām ir izstrādāti bruņoto spēku statusa līguma paraugnoteikumi.

Starptautiskās miera uzturēšanas operācijasStarptautiskās miera uzturēšanas operācijas ietvaros spēka lietošana ir pieļaujama tikai paš-

aiz sardzības nolūkā un karavīriem nav tiesību iesaistīties kaujas operācijās. Tātad, ja operācijas mandāts neparedz iesaistīšanos kaujas operācijās vai neparedz konkrētu nosacījumu izpildes uzspiešanu — vienīgais spēka lietošanas juridiskais pamats ir pašaizsardzība. Tomēr miera uzturēšanas operāciju laikā spēka lietošana tiek reglamentēta saskaņā ar ANO DP mandātu un uz tā pamata izstrādātiem noteikumiem par spēka lietošanu.

Iepriekš jau tika norādīts, ka likumā «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» lietotais termins «pašaizsardzība» miera uzturēšanas operāciju sakarībā ir lietots mazliet citā griezumā nekā nepieciešamā aizstāvēšanās, kas ir definēta Krimināllikumā. Lai vieglāk būtu izprotama šī pašaizsardzības koncepcija, aplūkosim tuvāk «Vadlīnijas noteikumu par spēka lietošanu izstrādei Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas operācijām (Projekts)».225 Tātad ANO noteikumu par spēka lietošanu vadlīnijas paredz, ka sākotnēji ievadā tiek norādīts vispārējais spēka lietošanas juridiskais pamats, attiecīgi ius ad bellum226 un ius in bello227 aspekti, kā arī tiek izcelti pamatprincipi, kas būs jāievēro operācijas laikā. Kā svarīgākā sastāvdaļa ir numurētie noteikumi par spēka lietošanu, kas jau konkrēti norāda uz spēka lietošanas apmēru noteiktā situācijā. ANO numurētie noteikumi par spēka lietošanu228 tiek iedalīti piecās sadaļās:

Spēka lietošanas apmērs (skatīt piemērus tālāk):Spēka lietošana līdz un ieskaitot nāvējošu spēku, lai aizsargātu sevi un citu ANO personālu no naidīgas darbības vai naidīga nodoma, ir atļauta.Spēka lietošana līdz un ieskaitot nāvējošu spēku, lai aizsargātu citu starptautisko personālu no naidīgas darbības vai naidīga nodoma, ir atļauta.Spēka lietošana līdz un ieskaitot nāvējošu spēku, lai pretotos sevis vai cita ANO personāla nolaupīšanai vai aizturēšanai, ir atļauta.Lietot spēku līdz un ieskaitot nāvējošu spēku, lai aizsargātu ANO būves, laukumus vai mantas, kuras ir norādījis misijas vadītājs, konsultējoties ar spēku komandieri, pret naidīgu darbību, ir tiesības.Spēka lietošana līdz un ieskaitot nāvējošu spēku, pret jebkuru personu un/vai grupu, kas ierobežo vai ir nodomājusi ierobežot pārvietošanās brīvību, ir atļauta.

224 Par Nolīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par militārā un civilā personāla statusu, kas norīkots darbam Eiropas Savienības iestādēs, štāba un spēku statusu, kuri ir pieejami Eiropas Savienībai saistībā ar tādu uzdevumu saga-tavošanu un izpildi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 17. panta otrajā daļā, tostarp mācībām, un par dalībvalstu militārā un civilā personāla statusu, kas, lai darbotos šajā jomā, ir nodots Eiropas Savienības rīcībā /Latvijas Vēstnesis 29.12.2005. Nr. 209/.225 Miera uzturēšanas operāciju departaments, Militārās plānošanas dienests 2001. gads, februāris.226 Ius ad bellum (lat.) — nosacījumu kopums spēka lietošanai starptautiskajās tiesībās, lai konstatētu, vai spēka lieto-šana ir tiesiski pamatota.227 Ius in bello (lat.) — nosacījumu kopums, kas reglamentē personu rīcību bruņota konflikta laikā (Ženēvas tiesības, Hāgas tiesības).228 The Use of Force in UN Peace Operations /Trevor Findlay, Oxford University Press 2002, 425. lpp./.


105

Ieroču sistēmu lietošana (skatīt piemēru tālāk):Neselektīva šaujamieroča tēmēšana jebkuras personas virzienā ir aizliegta.Brīdinājuma šāvienu izdarīšana ir atļauta.Pūļa kontroles aprīkojuma lietošana ir atļauta.Lāzera lietošana novērošanai, attāluma mērīšanai un mērķēšanai ir atļauta.

Tiesības nēsāt ieročus (skatīt piemēru tālāk):Nepielādētu dienesta ieroču nēsāšana, pildot dienesta pienākumus, ir atļauta.Atklāta rokas atbalsta šaujamieroču — tādu kā mašīnpistoļu, vieglo mīnmetēju un rokas prettanku ieroču — nēsāšana ir atļauta.

Tiesības atbruņot, pārmeklēt un aizturēt (skatīt piemēru tālāk):Personu vai grupu aizturēšana, kas veic naidīgas darbības vai izrāda naidīgu nodomu pret jums, jūsu vienību vai ANO personālu, ir atļauta.Personu vai grupu aizturēšana, kas veic naidīgas darbības vai izrāda naidīgu nodomu pret citu starptautisko personālu, ir atļauta.

Rīcība saistībā ar civiliem nemieriem (skatīt piemēru tālāk):Darbības, lai izrādītu pretestību civiliem nemieriem, nav atļautas.Gadījumā, kad kompetentas valsts institūcijas nav situācijā, lai sniegtu tūlītēju palīdzību, jebkuras personas aizturēšana, kura rada vai draud radīt civilos nemierus ar iespējami smagām sekām dzīvībai un īpašumam, ir atļauta.

ANO numurēto noteikumu par spēka lietošanu paraugs norāda uz visai plašām karavīru pilnvarām arī miera nodrošināšanas operācijas laikā, kas apliecina iepriekšteikto par paš aiz-sardzības jēdziena visai plašo interpretāciju.

Papildus numurētajiem noteikumiem par spēka lietošanu noteikumos par spēka lietošanu tiek iekļaut šādi pielikumi:

1) jēdzienu definīcijas vai skaidrojumi;2) atsevišķi norādījumi un procedūras saistībā ar brīdināšanas procedūrām, kratīšanu un

aizturēšanu;3) ieroču veida un kalibra piemērošanas nosacījumi.

Nezinot konkrēta mandāta saturu, nav iespējams uzskaitīt tiesības, ar kurām būtu apveltīts NBS karavīrs miera nodrošināšanas operācijas laikā, tomēr, ja par atskaites punktu pieņem spēka lietošanu nepaplašinātā izpratnē (paplašinātā veidā to var deleģēt tikai ANO DP), tad karavīrs būtu tiesīgs:

1. Lietot nepieciešamo spēku (ieskaitot nāvējošu), lai aizsargātu sevi, savas vienības karavīrus, to vienību karavīrus, kas veido vienotos spēkus, un citas personas no uzbrukuma vai uzbrukuma draudiem;

2. Lietot nepieciešamo spēku (izņemot nāvējošu spēku), lai aizsargātu savu un vienības īpašumu no uzbrukuma vai uzbrukuma draudiem;

3. Lietot spēku (izņemot nāvējošu spēku), lai aizturētu personu, kas izdara smagu noziedzīgu nodarījumu.

Iepriekš uzskaitītie trīs punkti, kas, protams, nav izsmeļoši, norāda tikai svarīgāko interešu — dzīvības, veselības un īpašuma — aizsardzību. Jāņem vērā, ka spēka lietošana notiek, ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus pašaizsardzības kontekstā.

Karavīrs nav tiesīgs uz pašaizsardzību situācijā:1. Ja kaitējums apdraudētājam nodarīts pēc tam, kad apdraudējums bijis novērsts vai

pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus;2. Kad pats ir tīšām izdarījis uzbrukumu, lai izmantotu to kā ieganstu prettiesisku darbību

izdarīšanai (kautiņa izraisīšana, izrēķināšanās, atriebības akts u. tml.);


106

3. Kad lietotais spēks pārsniedz nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, kas izpaužas nepārprotamā aizstāvības nesamērībā ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, kad apdraudētājam bez vajadzības tīši tiek nodarīts kaitējums.

Tālāk ir atspoguļots spēka lietošanas nosacījumu praktisks piemērs ANO miera uzturēšanas operācijā Haiti.229

229 Operational Law Handbook International and Operational Law Department /The Judge Advocate Generals School Uni-ted States Army Charlottesville, Virginia, 2000, 8—23/.

APVIENOTO NĀCIJU MISIJA HAITI (UNMIH)MIERA NODROŠINĀŠANAS OPERĀCIJA

1995. gada 31. martsMilitāro spēku NPSL

Nekas šajos NPSL neierobežo jūsu tiesības veikt visas nepieciešamās unproporcionālas darbības, lai aizsargātu sevi, savu vienību un citu UNMIH personālu

1. Pret visām personām izturies ar cieņu un sapratni.2. Lietotajam spēkam jābūt proporcionālam atbilstoši uztvertajiem draudiem.3. Ja iespējams, jāveic brīdināšana, pirms lieto spēku.4. Nekad nelieto vairāk spēka, kā minimāli nepieciešams, lai izpildītu jūsu pienākumus un

novērstu draudus UNMIH. 5. Uzbrukuma vai uzbrukuma draudu gadījumā lieto nepieciešamo spēku līdz un pat

ieskaitot nāvējošu spēku, pašaizsardzības nolūkā un UNMIH personāla un būvju, ko komandieris norādījis kā nozīmīgas, aizsardzībai.

6. UNMIH spēki ir tiesīgi iejaukties, lai novērstu nevainīgu civiliedzīvotāju, kas atrodas bruņotu personu vai grupu rokās, nāvi vai smagus miesas bojājumus.

7. Kad tiek lietots nāvējošs spēks, kaujas darbības pret objektu tiek veiktas saprātīgi un ar apzināti mērķētu šāvienu, izvairoties no blakus zaudējumiem (ja tiek veikts šāviens, izpildīt NPSL nosacījumus).

8. Kratīšana, aizturēšana un atbruņošana var tikt izdarīta, kad tiek realizētas tiesības uz pašaizsardzību vai realizējot iepriekšminētos nosacījumus. Personu aizturēšana notiek, lietojot minimālu spēku, un tās tiek nodotas attiecīgām Haiti valsts institūcijām pēc iespējas ātrāk.

9. Ķīmiskās pūļa kontroles vielas ir atļauta spēka lietošanas forma.

Procedūras pēc šāviena izdarīšanas1. Cik ātri vien iespējams, jāsniedz pirmā palīdzība, neapdraudot dzīvības.2. Nosacījumi, kuri jāietver ziņojumā par notikumu:

datums, laiks un šāvienu izdarīšanas vieta,vienība un personas, kas bija iesaistītas,apstākļi, kas bija iemesls šāvienu izdarīšanai,uz ko tika mērķēts,kāpēc UNMIH atklāja uguni,kādi ieroči tika izmantoti,acīmredzamās šāvienu izdarīšanas sekas.

3. ANO komandķēdes kārtībā par iepriekšminēto informāciju un pašreizējo situāciju ziņo spēku komandierim, cik ātri vien iespējams.


107

Starptautiskās miera nodrošināšanas operācijasStarptautiskās miera nodrošināšanas operācijas ietvaros karavīram ir tiesības piedalīties kau-

jas operācijās un lietot spēku saskaņā ar operācijas mandātu un apstiprinātajiem notei ku miem par spēka lietošanu. Tiesības uz pašaizsardzību netiek ierobežotas. Gadījumos, kad karavī riem ir jāiesaistās kaujas uzdevumu veikšanā, tiem ir jārīkojas saskaņā ar bruņoto konfliktu tiesībām un principiem. Attiecīgi miera nodrošināšanas operāciju ietvaros iesaistītajam personā lam ir tiesības lietot spēku arī ārpus pašaizsardzības nosacījumiem, t. i., saskaņā ar starptau tis ko mandātu un noteikumiem par spēka lietošanu. Neskatoties uz to, ka normatīvie akti paredz tiesības lietot spēku arī gadījumos, ko nevar kvalificēt kā pašaizsardzību, pašaizsardzības nosacījumi nemainās, un tie ir piemērojami arī miera nodrošināšanas operāciju laikā.

Noteikumi par spēka lietošanu, kas piemērojami miera nodrošināšanas operācijām, ietver specifiskus terminus230 (NATO ietvaros lietotie termini), kuru nozīmi ir būtiski izprast, lai

230 Aizturēšana — personas turēšana ieslodzījumā saskaņā ar likumīgu mērķi, piemēram, kriminālvajāšana, sabiedris-kās kārtības uzturēšana, vai saskaņā ar tiesas norādījumu.Iekļūšana — potenciāli naidīgu spēku pārvietošanās noteiktā NATO/NATO — vadīto spēku teritorijā, ārpus NATO terito-rijas, teritoriālajiem ūdeņiem vai gaisa telpas ar mērķi novērot un vākt izlūkošanas informāciju.Militāri ierobežota teritorija — droša teritorija noteiktā vietā, ko izmanto NATO/NATO — vadītie spēki, kurā ārpus NATO/NATO — vadīto spēku pārvietošanās ir ierobežota.Naidīgs nodoms (nerada tūlītējus uzbrukuma draudus) — iespējami un identificējami draudi, tie konstatējami, ievēro-jot šādus priekšnosacījumus.

a) Indivīdu, personu vai vienību grupas, kas rada draudus nodarīt kaitējumu, spēja un gatavība un,b) pierādījumi, ieskaitot izlūkošanas informāciju, kas norāda uz nodomu veikt uzbrukumu vai citādi nodarīt kaitējumu.

Spēja un gatavība nodarīt kaitējumu var tikt konstatēta, kad tiek veikti noteikti taktiski pasākumi. Tie var ietvert ieroču palaišanas pozīciju manevrēšanu sasniegšanas rādiusā vai ārpus tā, attāluma un citu mērķēšanas metožu izmantošana, lai iegūtu pilnīgu informāciju mērķa identificēšanai. Pierādījumi tāpat var tikt iegūti, neveicot taktiskus pasākumus, pie-mēram, pazīmes par mobilizācijas uzsākšanu vai kara situācijai līdzīga rīcība, kas atklāta publiski vai iegūta izlūkošanas ceļā, palielināta munīcijas pārvietošana vai transporta līdzekļu atsavināšana. Pierādījumu un izlūkošanas informācijas apmēram, kas norāda uz nodomu uzbrukt vai citādi nodarīt kaitējumu, ir jānorāda uz skaidriem un būtiskiem draudiem. Atsevišķas izaicinošas darbības, neesot izlūkošanas informācijai vai citai informācijai, kas norāda uz nodomu uzbrukt vai citādi nodarīt kaitējumu, parasti netiek uzskatītas par naidīgu nodomu.Naidīga darbība (nav notiekošs uzbrukums) — noteiktu spēku vai personu rīcība vai tieša līdzdarbība, kuras rezultātā var tikt nodarīts būtisks kaitējums vai tā rada būtiskas briesmas NATO/NATO — vadītajiem spēkiem vai noteiktiem spē-kiem vai personālam. Krīzes statuss, politiskā situācija konkrētajā laikā, zināms potenciālā agresora nodoms (piemēram, pilots, kas neizpilda pārtveršanas norādījumus) — visam ir nozīme, lai konstatētu, vai tiešām naidīga darbība notiek. Specifiski piemēri, kas norāda uz naidīgu darbību, ietver, bet nav ierobežoti ar minēto:

a) viena vai vairākas vienības veic mīnu izvietošanas operācijas, tādējādi ierobežojot NATO/NATO — vadīto spēku vai personu ar īpaši noteiktu statusu pārvietošanos;b) militārais gaisakuģis ielidojis NATO gaisa telpā vai drošības teritorijas gaisa telpā un atsakās pakļauties pārtverša-nas norādījumiem;c) NATO/NATO — vadīto spēku operāciju apzināta traucēšana; d) NATO/NATO — vadīto spēku militāro iekārtu vai ierobežoto teritoriju drošības režīma pārkāpšana vai mēģinājums to darīt.

Nāvējošs spēks — spēks, kura piemērošanas rezultātā var iestāties nāve vai nodarīti smagi ievainojumi, kas var izraisīt nāvi.Minimāls spēks — spēks, ieskaitot nāvējošu spēku, kas ir ierobežots ar apmēru, intensitāti un ilgumu, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Minimāla spēka apmērs ir atkarīgs no situācijas un konkrētiem misijas uzdevumiem vai draudiem. Minimāla spēka lietošana ietver:

1) brīdināšanas procedūru,2) atklātu ieroča demonstrēšanu,3) personu, transporta līdzekļu un īpašuma kratīšanu (pārbaudi),4) brīdinājuma šāvienu izdarīšanu (kad tas ir atļauts),5) nāvējoša spēka lietošanu, kad tas ir nepieciešams un proporcionāls atbilstoši situācijai.

Pūļa kontroles līdzekļi — jebkuri līdzekļi, kas neietver nāvējošu spēku, bet tiek lietoti, lai atturētu vai novērstu nemie-rus un citas vardarbīgas sabiedriskās nekārtības. Tie var ietvert, bet nav ierobežoti ar tādiem līdzekļiem vai ierīcēm kā asaru gāze, putas vai īpašs lādiņš, ko veido ar skrotīm pildīts auduma maisiņš (angl. bean bags).


108

noteikumus par spēka lietošanu varētu adekvāti izprast un prasmīgi tos piemērot.Latvijas Republikas normatīvajos aktos ietvertā izpratne par spēka lietošanu atbilst NATO

doktrīnai par spēka lietošanu, tāpēc NATO (ES) terminoloģija, kas lietota konkrēto operāciju noteikumos par spēka lietošanu, nevar radīt konceptuālas pretrunas ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Kā jau iepriekš tika norādīts, ANO dokumentos lietoto terminu definīcijas — naidīgs nodoms un naidīga darbība — būtiski atšķiras no NATO/ES un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā, tāpēc pirms dalības ANO vadītajās operācijas būtu rūpīgi jāizvērtē noteikumu par spēka lietošanu projekts, pirms to akceptē.

Neesot konkrētam mandātam, nav iespējams noteikt konkrētu tiesību un pienākumu apjomu spēka lietošanas kontekstā NBS karavīram, tomēr zināmu priekšstatu sniedz karavīra kartīte operācijai Kosovā (KFOR) (skatīt tālāk). Tā kā noteikumi par spēka lietošanu parasti satur sensitīvu informāciju, tad tie tiek klasificēti, un tā iemesla dēļ nav iespējams iztirzāt konkrētas operācijas noteikumus par spēka lietošanu.

Jēdzieni, kam ir centrālā loma noteikumu par spēka lietošanu sakarībā, ir naidīgs nodoms un naidīga darbība. Šie divi jēdzieni bieži vien ir atslēgas vārdi, kas nosaka robežas starp tiesībām lietot spēku, realizējot tiesības uz pašaizsardzību, un spēka lietošanu saskaņā ar noteikumiem par spēka lietošanu. Kā jau norādīts, šo jēdzienu definīcijās tie nav tūlītēja uz brukuma draudi un arī ne notiekošs uzbrukums, tātad faktisks uzbrukums nenotiek un arī nav tā draudu pašaizsardzības izpratnē, tātad spēka lietošanas pamatam ir jābūt īpaši deleģētam, un šo deleģējumu veido starptautiskais un nacionālais mandāts.

NPSL miera nodrošināšanas operācijās bieži vien bez tiesībām veikt īpašuma un personu aizsardzību ietver arī specifiskus uzdevumus, piemēram, kratīšana, smagu noziegumu novēršana vai personu, kas apsūdzētas kara noziegumos, aizturēšana u.t.t.

Personu, transporta līdzekļu un īpašuma kratīšana var tikt izdarīta, veicot noteiktos pienā-kumus, tiesiskas aizturēšanas gadījumā, un ja ir pamatotas aizdomas par ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma klātbūtni. Kratīšana ir jāveic, stingri ievērojot šādus pamatprincipus:

Kratīšana nedrīkst būt cilvēka cieņu pazemojoša un aizvainojoša;Kratīšanas mērķim ir jābūt skaidri noteiktam ar pavēlēm;Sieviešu kratīšanu var veikt tikai sievietes vai ar skanēšanas ierīci. Tikai neatliekamās un izņēmuma situācijās vīrieši var veikt kratīšanu;Kratīšana nedrīkst būt ne pārāk draudzīga, ne valdonīga;Kratīšana jāveic tā, lai kolēģis(-i) novērotu situāciju un nepieciešamības gadījumā sniegtu atbalstu;Īpašuma un ēku, ieskaitot transporta līdzekļu, kuģu, gaisakuģu un nastu nesēju

http://www.enquirer.com/editions/2000/04/16/loc_shotgun_beanbags_add.html Personas ar īpaši noteiktu statusu — personas, grupas vai organizācijas, ko noteikusi attiecīgi pilnvarota NATO amat-persona (institūcija).Smags noziegums — Krimināllikums šo terminu raksturo ar sankcijas apmēru, kas paredzēta par noteiktu noziegu-mu. Tomēr praksē tie būtu: slepkavība, izvarošana, smagu miesas bojājumu nodarīšana (darbības, kuru rezultātā var tikt nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestāties cilvēka nāve) vai jebkura cita prettiesiska darbība, ko ir noteicis spēku komandieris.Īpašums ar īpaši noteiktu statusu — īpašums, ko noteikusi attiecīgi pilnvarota NATO amatpersona (institūcija). Ilus-tratīvu mērķu labad (bet nav ierobežoti ar tiem) — īpašums vai informācija, ieskaitot draudzīgo spēku vai personu ar īpaši noteiktu statusu klasificētos materiālus, kuru nozaudēšana varētu paaugstināt smagu ievainojumu vai būtiska kaitējuma risku draudzīgiem spēkiem vai personām ar īpaši noteiktu statusu vai paaugstinātu būtiska kaitējuma vai zaudējuma risku nozīmīgam īpašumam, kas noteikts tālāk.Svarīga publiskā infrastruktūra, medicīnas iestādes un citi misijai svarīgi veidojumi, telpas, īpašums vai īpaši izveidotas teritorijas.Uzbrukums — spēka lietošana pret jebkuru spēku vai personālu vai šo spēku spēka lietošana, vai spēka vēršana pret mērķi vai objektu.


109

dzīvnieku,kratīšana ir jāplāno un jāveic tā, lai nenodarītu zaudējumus;Par gadījumiem, kad veikta kratīšana, jāziņo taktiskajam komandierim.

Starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību

Minētās operācijas neapšaubāmi var tikt uzskatītas par bruņotu konfliktu, un šāda veida konfliktā papildus cilvēktiesību231 principiem un normām tiek piemērots viss bruņoto konfliktu tiesību spektrs, t. i., «Ženēvas tiesības» (minimālie standarti saistībā ar kara (bruņota konflikta) laikā cietušajiem)232 un «Hāgas tiesības» (kara darbības veidi un metodes),233 kā arī tā sauktās jauktās tiesības.234 Karavīram ir tiesības lietot tādu nepieciešamu un proporcionālu spēku, kāds nepieciešams militāro uzdevumu izpildei saistībā ar agresora apspiešanu (ienaidnieka uzvarēšanu)235 vai neitralizēšanu un valsts suverenitātes status quo ante236 atgūšanu. Tātad šo operāciju laikā atšķirībā no miera operācijām ir zināms agresors, pret kuru ir jālieto spēks, un spēka lietošanas ietvaru nosaka bruņoto konfliktu tiesības.

Tātad, kā jau tika apskatīts rokasgrāmatas pirmajā sadaļā, NBS dalība šāda veida operācijās var notikt:

1) saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu (Operācija «Desert Storm»),237

2) saskaņā ar NATO līguma 5. pantu.238

Starptautiskās operācijas, kuras ietilpst šajā kategorijā, ir starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Ap vie noto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, kā arī, ņemot vē rā, ka Latvija ir NATO dalībvalsts — nosacījumi, kas paredzēti Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā.

Pastāv reāla iespēja, ka karavīram ir jāveic kaujas uzdevumi, kas līdzinās bruņotam konfliktam miera nodrošināšanas operācijas vai miera uzturēšanas operācijas laikā, tomēr juridiski šādu karavīru dalību kaujas uzdevumu izpildē nevar uzskatīt par bruņotu konfliktu. Tomēr, ja situācija attīstās tiktāl, ka šāda veida kaujas uzdevumi ir jāveic, bruņoto konfliktu tiesību principu piemērošana ir obligāta.

Bruņotā konflikta tiesību noteikumi un principi var tikt ietverti arī noteikumos par spēka lietošanu, kas pielāgoti (izstrādāti) konkrētajai operācijai, neskatoties uz to, spēka lietošanas pamatus un saturu minētajai operācijai veidos BKT.

Lai iegūtu padziļinātas zināšanas par bruņoto konfliktu tiesībām, NBS karavīram ir iespēja izmantot latviešu valodā pieejamos materiālus, ko ir sagatavojusi NBS Mācību vadības pavēlniecība.239

231 Vispārējā cilvēktiesību deklarācija /1949/, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām/1979/, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija/1951/.232 Ženēvas konvencija par ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu bruņotajos spēkos uz sauszemes /1949/Ženēvas konvencija par ievainoto, slimo un kuģa avārijā cietušo stāvokļa uzlabošanu bruņotajos spēkos jūrā/1949/Ženēvas kon-vencija par karagūstekņiem/1949/Ženēvas konvencija par civilpersonām kara laikā/1949/. 233 Hāgas konvencija I (1907). Par karadarbības uzsākšanu; Hāgas konvencija IV (1907). Par sauszemes kara tiesību un paražu piemērošanu; Hāgas konvencija V (1907). Par neitralitāti sauszemes karā.234 1977. gada Pirmais papildu protokols pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām un saistībā ar starptautiskā bruņotā konfliktā cietušo aizsardzību un 1977. gada Pirmais papildu protokols pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām un saistībā ar iekšējā bruņotā konfliktā cietušo aizsardzību.235 The Handbook of Humanitarian Law in Armed Conflicts /Dieter Fleck, 1995, 30. lpp./.236 Status quo ante (lat.) — situācija, kas bija iepriekš.237 http://en.wikipedia.org/wiki/Gulf_War 238 Likums Par «Ziemeļatlantijas līgumu» /26.02.2004. Publicēts: Vēstnesis, 09.03.2004. Nr. 37/.239 Karo pareizi. Rokasgrāmata bruņotajiem spēkiem par kaujas likumiem /Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība; Bruņoto konfliktu likums/Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība/.


110

Lai gūtu praktisku priekšstatu par tiesībām un pienākumiem šādas operācijas ietvaros, būtu vērts ielūkoties operācijas «Desert Storm» Amerikas Savienoto Valstu (ASV) karavīra kartītē240 (skatīt tālāk).

240 Operational Law Handbook /International and Operational Law Department, The Judge Advocate Generals School Uni-ted States Army Charlottesville, Virginia 2000, 8—23/.

OPERĀCIJAS «TUKSNEŠA VĒTRA» NOTEIKUMI PAR SPĒKA LIETOŠANU

Pret visu ienaidnieka militāro personālu un transporta līdzekļiem,kas transportē ienaidnieku vai veic piegādes, var notikt

kaujas darbības, ievērojot šādus norādījumus:

(1) Neveic kaujas darbības pret nevienu, kurš padodas, nepiedalās kaujas darbībās slimības vai ievainojuma dēļ, ir kuģa katastrofā cietis vai ir bojāta gaisakuģa apkalpes loceklis, kas nolaižas ar izpletni.

(2) Izvairies nodarīt kaitējumu civilpersonām, ja vien tas nav nepieciešams, lai glābtu ASV dzīvības. Neatklāj uguni pret apdzīvotām vietām vai būvēm, kas nav aizsargātas vai netiek izmantotas militāriem mērķiem.

(3) Pret slimnīcām, baznīcām, mošejām, skolām, muzejiem, nacionāliem pieminekļiem un jebkuru citu vēsturisku vai kultūras objektu nedrīkst veikt kaujas darbības, izņemot paš-aizsardzības nolūkā.

(4) Slimnīcas atrodas īpašā aizsardzībā. Neveic kaujas darbības pret slimnīcām, ja vien ie-naidnieks neizmanto tās tādiem mērķiem, kas var kaitēt ASV spēkiem, tikai pēc tam, kad ir veikta brīdināšana un dots saprātīgs pārdomu laiks, ja taktiskā situācija to pieļauj, var sākt kaujas darbības.

(5) Lamatmīnas var lietot, lai aizsargātu draudzīgo spēku pozīcijas vai, lai aizkavētu ienaid-nieka spēku pārvietošanos. Tās nedrīkst lietot civilos privātos objektos. Tās ir jāsavāc un jāiznīcina, kad to lietošanai vairs nav militāras nepieciešamības.

(6) Laupīšana un kara trofeju ņemšana ir aizliegta. (7) Izvairies nodarīt kaitējumu civilam īpašumam, ja vien tas nav nepieciešams ASV dzīvī-

bu glābšanai. Neveic uzbrukumus pret vispārpieņemtiem civiliem objektiem, tādiem kā mājas, ja vien tie netiek izmantoti ienaidnieka militāriem mērķiem un to neitralizēšana palīdzētu misijas izpildei.

(8) Pret visiem civiliedzīvotājiem un to īpašumu izturies ar cieņu. (9) Pret visiem karagūstekņiem izturies humāni un ar cieņu. Pirms izmanto privātīpašumu, pār-

liecinies, ka valsts īpašums nevar izpildīt līdzīgas funkcijas. Nav tiesību atsavināt privātīpa-šumu, ieskaitot automašīnas, bez rotas līmeņa komandiera atļaujas un izsniedzot attiecīgu dokumentu. Ja ir iespējams iegūt īpašumu vienošanās ceļā, neveikt tā piespiedu iegūšanu.

(10) Noteikumu par spēku lietošanu (ROE) pielikums operācijas plānam paredz sīkāku skaid-rojumu. Pretrunu gadījumā starp šo kartīti un operācijas plānu, jāņem vērā operācijas plānā noteiktais.

ATCERIES!Veic kaujas darbības tikai pret kaujiniekiem!Uzbrūc tikai militāriem objektiem!Saudzē civilpersonas un objektus!Izvairies no iznīcināšanas, kas nav nepieciešama misijas izpildei!


111

Karavīra kartīte bija paredzēta ASV karavīriem, tā sniedza norādījumus karavīriem reālas operācijas laikā, kas tika realizēta ANO Statūtu 51. panta ietvaros.

NATO noteikumi par spēka lietošanuŅemot vērā, ka Latvijas NBS arvien aktīvāk piedalās NATO vadītajās operācijās, svarīgi ir

zināt galvenos spēka lietošanas aspektus NATO vadītajās operācijās. Neskatoties uz to, ka katrai operācijai tiek izstrādāti specifiski, misijai pielāgoti spēka lietošanas noteikumi NATO ietvaros, ir izstrādātas vadlīnijas šādu noteikumu izstrādei — NATO ROE 362/1, tie nav pastāvīgie noteikumi par spēka lietošanu.

Kā jau iepriekš tika minēts, NATO noteikumi par spēka lietošanu ir norādījumi bruņotajiem spēkiem (ieskaitot atsevišķu personālu), kas nosaka apstākļus, nosacījumus, apmēru un veidu, kādā spēks vai darbība, kas var tikt uztverta kā provocējoša, var tikt piemēroti. NPSL netiek lietoti, lai noteiktu uzdevumus vai taktiskas instrukcijas.

NATO NPSL sērijas ietver aizliedzošus un atļaujošus nosacījumus, kas piemērojami plaša spektra operācijām. Kad tie ir aizliedzoša rakstura — noteikumi ir pavēles neveikt noteiktas darbības; kad atļaujoša rakstura — tie nosaka draudu vai spēka lietošanas robežas vai darbības, kas var tikt uztvertas kā provocējošas, ko komandieris drīkst veikt, lai izpildītu misiju. Tāpat tiek norādīts, ka noteikumi, kas uzskaitīti NATO NPSL, ir tikai iespējamo variantu izvēlne un nav piemērojami konkrētai operācijai (NPSL ir jāizstrādā saskaņā ar mandātu, tiesībām, politisko gribu un atbilstoši misijas izpildei).241

Izņemot pašaizsardzību, miera laikā un operācijās pirms bruņota konflikta sākuma, kas var ietvert paziņojumu par pretuzbrukumu vai pretdarbību, noteikumi par spēka lietošanu ir vie-nīgais dokuments, kas dod tiesības lietot spēku NATO/NATO — vadītajiem spēkiem. Sākoties bru-ņotam konfliktam, noteikumi par spēka lietošanu ierobežo citādi tiesisku spēka lietošanu. Tātad NATO NPSL skaidri norāda uz trim spēka lietošanas tiesiskajiem pamatiem — pašaizsardzība, noteikumi par spēka lietošanu un bruņoto konfliktu tiesības (bruņotam konfliktam un tam pielīdzināmām situācijām). Arī vēlāk NPSL norāda, ka pēc tam, kad ir sācies bruņots konflikts, kas var ietvert paziņošanu par pretuzbrukumu, vai pretagresija, iesaistot NATO/NATO — vadītos spēkus kā kaujiniekus (kombatantus), tiek piemērotas bruņoto konfliktu tiesības.

NATO NPSL ietver stratēģisko un operacionālo NPSL apkopojumu, kā arī NATO politiku saistībā ar to apstiprināšanu un piemērošanu visām NATO/NATO — vadītajām operācijām.

NATO NPSL sadaļā «Piemērojamās tiesības» tiek norādīts, ka militāro operāciju vadīšana no-tiek starptautisko tiesību ietvaros, kas ietver bruņoto konfliktu tiesību un cilvēktiesību piemēro-ja mos nosacījumus. NATO NPSL un to piemērošana nekad nepieļauj spēka lietošanu, kas ir pret-runā starptautiskajām tiesībām. Tāpat tiek uzsvērts, ka valstu bruņotie spēki, kas piedalās NATO/NATO — vadītajās operācijās, rīkojas saskaņā ar to nacionālajām tiesībām. Valstu bruņotajiem spēkiem nav jāizpilda uzdevumi vai operācijas, kas būtu nacionālo tiesību pārkāpums. Tātad NBS ir jāievēro attiecīgie Latvijas Republikas normatīvie akti, un, ja plānotās darbības ir pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, ir nepieciešams sagatavot skaidrojošas instrukcijas (atrunas), kas nodrošinātu normatīvo aktu adekvātu piemērošanu, tomēr šādas atrunas nedrīkst pieļaut spēka lietošanu lielākā apmērā, kā to nosaka operācijas NPSL. Ja Latvijas Republikas normatīvie akti paredz atšķirīgu regulējumu nekā NATO NPSL, par to ir jāinformē Ziemeļatalantijas padome/Aizsardzības plānošanas komiteja un stratēģiskais komandieris.

Ņemot vērā, ka valstu tiesību akti var dažādi regulēt līdzīgas situācijas NATO NPSL, atsevišķi ir izdalīts jautājums, kas saistīts ar personu un īpašuma aizsardzību, norādot, ka NATO spēkiem ir jābūt spējīgiem lietot spēku, lai aizsargātu personas ar īpaši noteiktu statusu un īpašumu ar 241 MC-362/1 NATO ROE.


112

īpaši noteiktu statusu.Jautājumi, kas saistīti ar pašaizsardzību, jau tika aplūkoti apakšnodaļā par pašaizsardzību.

Tomēr jāatkārto, ka pat pirms numurētajiem noteikumiem par spēka lietošanu ir norādīts, ka NPSL neierobežo tiesības uz pašaizsardzību. NATO NPSL uzsver, tā kā valstu tiesību normas atšķiras, tad ne vienmēr ir saskaņa par to, kad tiesības uz pašaizsardzību vai paplašināto pašaizsardzību beidzas un spēka lietošana saskaņā ar NPSL sākas.

NATO NPSL norāda septiņus galvenos principus, kas jāpiemēro NATO/NATO — vadīto ope-rāciju laikā.(1) NPSL, kas piemērojami miera laika operācijās, deleģē Ziemeļatalantijas padome/

Aizsardzības plānošanas komiteja, un tie ir izdoti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tie sastāv no pilnvarojumu un ierobežojumu standarta apkopojuma vai izvēlnes, ko var lietot komandieris, lai izpildītu uzdoto misiju, atbalstot plašas NATO intereses, vai aizsargātu NATO — vadīto vai ārpus NATO esošo spēku personālu. Dalībvalstis var izdot nacionālos ierobežojumus.

(2) Saspīlējuma periods vai krīze var pastāvēt pirms bruņota konflikta sākuma, kad diplomātiskās attiecības ir tik saspīlētas, ka var sākties vardarbība, konflikts vai karadarbība. Saspīlējuma periods vai krīze var ilgt stundas, dienas, mēnešus vai iespējams gadus, pirms notiek pāreja uz miera laika apstākļiem vai ilgstošu bruņotu konfliktu. Lai novērstu potenciālos draudus šajos posmos un lai paaugstinātu NATO/NATO — vadīto spēku aizsargātību šo krīžu laikā, miera laikā NPSL paredz uzbrukuma pasākumus.

(3) Jāveic saprātīgi un apdomīgi pasākumi, lai situāciju kontrolētu bez spēka lietošanas. Ja laiks un apstākļi pieļauj, potenciālie naidīgie spēki ir jābrīdina, tiem ir jādod iespēja atsaukt vai pārtraukt draudīgās darbības un vēlreiz jābrīdina, ka NATO/NATO — vadītie spēki rīkosies saskaņā ar nepieciešamību. Taktiskajam komandierim ir jāveic darbības, kas neietver tiešu spēka lietošanu, lai brīdinātu potenciāli naidīgos spēkus.

(4) Ievērojot nepieciešamību izpildīt misiju, lietotā spēka apmērs nedrīkst būt lielāks kā nepieciešams, lai izpildītu pienākumus un sasniegtu noteiktos misijas mērķus. Spēkam jābūt ierobežotam saskaņā ar apmēru, intensitāti un ilgumu, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.

(5) NPSL ietvaros var tikt deleģēta spēka lietošana, lai aizsargātu ārpus NATO esošos spēkus/per sonālu.

(6) NATO/NATO — vadītie spēki var veikt saprātīgas un nepieciešamas darbības, lai aizsargātu savas valsts īpašumu, vai citu NATO/NATO — vadīto spēku īpašumu. Lietotā spēka apmērs ir atkarīgs no NPSL, apstākļiem, nacionālajām tiesībām un īpašuma rakstura.

(7) Ja nav citādi noteikts, NATO/NATO — vadītajiem spēkiem ir jāturpina mācības vai operācijas tā, lai sasniegtu visus noteiktos uzdevumus, pat ja notiek provokācija, iebrukums vai cita iejaukšanās. NATO/NATO — vadītajiem spēkiem ir jāveic visi pasā kumi, lai novērstu sev pārvietošanās ierobežojumus. Kaut gan lielākajā daļā miera laika operāciju, piemēram, humānā palīdzība, NATO/NATO — vadītajiem spēkiem ir jācenšas izvairīties no darbībām, kas var tikt uztvertas kā provokatīvas vai agresīvas. Ja tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams veikt darbības, lai pretdarbotos iejaukšanās mēģinājumiem, tām ir jābūt saskaņā ar NPSL

Attiecībā uz NATO NPSL pieprasīšanu, pilnvarošanu un piemērošanu tiek norādīts, ka:NPSL pilnvaro Ziemeļatlantijas padome/Aizsardzības un plānošanas komiteja (ZP/APK); NPSL izstrādāšana un apstiprināšana var notikt atsevišķi no operācijas plāna;Pamatojoties uz operācijas plānu, misiju un uzdevumiem un situācijas attīstību, stratēģiskais komandieris izvērtē nepieciešamos NPSL, kas būtu jāpiemēro, lai atbalstītu misijas izpildi; Stratēģiskais komandieris (SK) pieprasa NPSL no ZP/APK ar Militārās komitejas starpniecību,


113

nosūtot pieprasījuma paziņojumu (ROEREQ). ZP/APK, pamatojoties uz MC padomu, pilnvaro daļu vai visus pieprasītos NPSL un nosūta savu lēmumu SK, nosūtot NPSL pilnvarojuma paziņojumu (ROEAUTH). SK piemēro pilnvarotos NPSL, izdodot piemērošanas paziņojumu (ROEIMPL);Piemērojot NPSL, komandierim ir jārīkojas pilnvaroto NPSL ietvaros, bet nav pienākums nodot saviem padotajiem visu spektru pilnvaroto NPSL;Komandierim ir jānodrošina, ka viss personālsastāvs darbojas NPSL robežās.

NPSL katalogs (iedalīts sērijās, kas satur līdz desmit noteikumiem) ietver tādus jautājumus kā (atļauja vai aizliegums):1) spēku ģeogrāfiska izvietošana;2) spēku relatīva izvietošana;3) civilā īpašuma ieņemšanas, aizturēšanas, sagrābšanas novēršana, piemēram, 132. Mi ni mā-

la spēka/noteikta spēka lietošana, lai novērstu noteikta kuģa, gaisakuģa vai saus ze mes transportlīdzekļa ieņemšanu, aizturēšanu vai sagrābšanu, ir atļauta;

4) iesaistīšanās nemilitārās darbībās;5) brīdināšana, piemēram, 151. Brīdinājuma došana noteiktiem kuģiem, gaisakuģiem, saus -

zemes transportlīdzekļiem vai personām ar noteiktiem līdzekļiem noteiktās situ ā cijās ir atļauta;

6) novirzīšana, piemēram, 162. Minimāla spēka/noteikta spēka lietošana, lai piespiestu rīcību sas kaņā ar pavēlēm par novirzīšanu noteiktiem kuģiem, gaisakuģiem, sauszemes trans-portlīdzekļiem vai personām, noteiktās situācijās ir atļauta;

7) iekļūšana;8) aizturēšana vai arests, piemēram, 183. Minimāla spēka/noteikta spēka lietošana, lai aiz turētu

noteiktas personas, noteiktās situācijās ir atļauta;9) infrasarkanā un vizuālā apgaismošana;10) potenciālā mērķa identificēšana pirms kaujas darbību veikšanas;11) mācību organizēšana potenciālā ienaidnieka tuvumā;12) simulētu uzbrukumu veikšana;13) mērķu noteikšana;14) iebiedēšana un pretiebiedēšana;15) pūļa kontroles vielu lietošana;16) spēka lietošana noteiktās operācijās, piemēram, 337. Minimāla spēka/noteikta spēka

lietošana, lai novērstu noteiktu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri jau notiek vai tūlīt notiks noteiktās situācijās, ir atļauta;

17) noteiktu ieroču lietošanas ierobežojums vai aizliegums noteiktās situācijās;18) informācijas operācijas;19) elektronisko pretpasākumu veikšana;20) mīnas;21) darbības pret konstatēto zemūdeņu sakariem;22) uzbrukums.

Tieši sērijas «Uzbrukums» noteikumi 421.—424.242 ietver jēdzienus «naidīgs nodoms» un 242 421. Uzbrukums pret noteiktu(-tiem) spēku(-iem) vai noteiktu(-iem) mērķi(-iem), kas izrāda naidīgu nodomu (neie

tverot tūlītēju uzbrukumu) pret NATO/NATO — vadītajiem spēkiem, ir atļauts.422. Uzbrukums pret noteiktu(-tiem) spēku(-iem) vai noteiktu(-iem) mērķi(-iem), kas veic vai tieši līdzdarbojas nai-dīgā darbībā (nepastāvot faktiskam uzbrukumam) pret NATO/NATO — vadītajiem spēkiem, ir atļauts.423. Uzbrukums pret noteiktai(-tām) personai(-ām) vai noteiktu(-iem) mērķi(-iem), kas izrāda naidīgu nodomu (ne-ietverot tūlītēju uzbrukumu) pret noteiktiem spēkiem vai personālu, ir atļauts.424. Uzbrukums pret noteiku(-tām) personu(-ām) vai noteiktu(-iem) mērķi(-iem), kas veic vai tieši līdzdarbojas nai-


114

«nai dīga darbība». NATO NPSL norādīts, ka minimāla spēka lietošana ietver arī nāvējoša spēka lietošanu.

Papildus NPSL katalogam NATO NPSL ietver norādījumus par NPSL gaisa, sauszemes un jūras operācijām. Norādījumi NPSL sauszemes operācijām ir papildinājums NATO NPSL pielikumiem A (NPSL katalogs), E (Norādījumi formatēto NPSL paziņojumu izmantošanai) un F (Definīcijas un izskaidrojošie norādījumi terminu nozīmei). Šis pielikums paredz, ka spēku vai formējuma komandieris var apstiprināt detalizētas procedūras šādām darbībām vai operācijām, kas var novest pie spēka lietošanas: brīdinājuma procedūras, brīdinājumu došana, brīdinājuma šāvienu veikšana, kontrolpunkta operāciju veikšana, ieroča demonstrēšana u.t.t. Šie detalizētie nosacījumi var tikt iekļauti arī standarta operāciju procedūru dokumentos. Pielikums paredz arī norādījumus attiecībā uz drošām teritorijām un aizturēšanu, jo sauszemes operācijās var būt nepieciešams izveidot drošas teritorijas un procedūras rīcībai saistībā ar civilpersonām, paramilitāristiem un militārpersonām. Attiecībā uz aizturēšanu jāatzīmē, ka tā var ietvert arī civilpersonu aizturēšanu, kuras:1) kavē misijas izpildi, 2) lieto vai draud lietot spēku pret NATO/NATO — vadītajiem spēkiem vai personām ar noteiktu

īpašu statusu, vai personām, kas atrodas viņu aizsardzībā, un viņu aprīkojumu un/vai īpašumu, 3) iekļuvušas NATO/NATO — vadīto spēku apsargājamās teritorijās bez iepriekšējas atļaujas, 4) tiek turētas aizdomās par smagiem noziegumiem vai bruņoto konfliktu likumu pārkāpumu.

Aizturēšanai jānotiek ciešā sadarbībā ar civilām valsts institūcijām.

Karavīra kartīteKaravīra kartīte,243 kas bieži vien tiek saukta arī par kabatas kartīti, ir praktisks instruments, kas

koncentrētā formā satur juridisko aspektu nosacījumus, kas jāievēro karavīram starptautis kās operācijas laikā. To var zināmā mērā saukt arī par miniatūras noteikumiem par spēka lietoša nu, kuru izpilde ir obligāta. Karavīra kartītē ietverto nosacījumu pārkāpšanai ir juridiskas sekas.

Nepārprotami jau nosaukums liecina par to, ka kartītes izmēriem ir jābūt tādiem, lai tā būtu viegli ievietojama karavīra formas tērpa krūšukabatā un attiecīgi laminēta, lai maksi māli novērstu apkārtējās vides iedarbību.

Ir vispārpieņemts, ka karavīrs starptautiskās operācijas laikā nēsā karavīra kartīti,244 ko ir izdevis apvienoto spēku komandieris vai arī valsts bruņotie spēki. Ja kartīti ir izdevis apvienoto spēku komandieris, ir nepieciešams sagatavot tās tulkojumu latviešu valodā un papildu norādījumus, ievērojot Latvijas normatīvos aktus. Tulkojums nedrīkst izsaukt pretrunīgu izpratni par lietotajiem terminiem oriģinālvalodā un latviešu valodā, bet neskaidrību gadījumā obligāti ir jāsazinās ar operācijas komandieri un neskaidrības jāatrisina. Karavīru kartītes noteiktai operācijai var tikt ieviestas ar NBS komandiera pavēli.

Ņemot vērā, ka Latvija līdz šim ir piedalījusies tikai operācijās, kuras vada koalīcijas spēki vai starptautiskas organizācijas (miera nodrošināšanas operācijās), karavīra kartīte ir izstrādāta katras specifiskas operācijas plāna ietvaros un saskaņā ar noteikumiem par spēka lietošanu.

Neatkarīgi no tā, ka tiek ieteikts izvairīties no juridisku terminu lietošanas taktiskas dabas dokumentos, tas ne vienmēr ir iespējams. Arī karavīra kartīte ietver jēdzienus, kas nav saprotami,

dīgā darbībā (nepastāvot faktiskam uzbrukumam) pret noteiktiem spēkiem vai personālu, ir atļauts.243 Documents on the Law of War, Third Edition, Adam Roberts and Richard Guelf «.. «kabatas kartītē» nav visi noteikumi par spēka lietošanu attiecībā uz konkrēto operāciju, bet tā ir skaidrs, konspektīvs un neklasificēts kopsavilkums no noteikumiem par spēka lietošanu». Tāpat norāda, ka ..kartīte ir daudz plašāko un detalizētāko noteikumu par spēka lietošanu konspektīva versija ..».244 The Rule of Law in Peace Operations XVIIth Congress (Scheveningen, 16—20 May, 2006)/Karavīram ir jāsaņem kabatas kartīte ar nepieciešamajiem norādījumiem/ http://www.soc-mil-law.org/


115

ja nav veikta attiecīga apmācība, lai apgūtu noteikumus par spēka lietošanu un to piemērošanu. Ja pirmsoperācijas apmācības laikā terminu nozīme ir apgūta, kartītes lietošana problēmas nevar sagādāt, gluži pretēji, tai ir jāpalīdz.

Nevar dzīvot ilūzijās, ka karavīra kartīte būs risinājums situācijā, kad jāpieņem tūlītējs lēmums. Tā ir jāpārlasa brīžos, kad operacionālā situācija to pieļauj, lai atsvaidzinātu atmiņā konkrētās operācijas izpildes galvenos principus.

Skatīt tālāk karavīra kartīti starptautiskajai operācijai Kosovā KFOR ietvaros.

1. Misija. Tava misija ir sniegt atbalstu Militāri tehniskās vienošanās un Kosovas mierizlīgu-ma piemērošanā.

2. Pašaizsardzībaa) Tev ir tiesības lietot nepieciešamu un pro-porcionālu spēku pašaizsardzībai;b) lieto minimālu spēku, lai aizsargātu sevi.

3. Vispārīgie nosacījumia) Lieto minimālu spēku, lai izpildītu savu mi-siju;b) naidīgiem spēkiem, karojošās puses pārstāv-jiem, kas vēlas padoties, nenodari kaitējumu. Atbruņo tos un nodod savam priekšniekam;c) izturies humāni pret ikvienu, ieskaitot civil-personas un aizturēto naidīgo spēku/karojo-šās puses pārstāvjus;d) nepamet briesmās un rūpējies par ievaino-tajiem, neatkarīgi no tā — draugs vai ienaid-nieks;e) cieni privātīpašumu, nezodz, neņem «kara trofejas»;f ) novērs un ziņo par katru iespējamo bruņo-to konfliktu tiesību pārkāpumu savam priekš-niekam.

4. Brīdināšana un brīdinājuma šāvienia) ja situācija pieļauj, brīdini!Angliski: NATO! STOP OR I WILL FIRE!Serbu — horvātu: NATO! STANI ILI PUCAMI!Izrunā — NATO! STANI ILI PUTSAMI!Albāņu: NATO! NDAL OSE UNE DO TE QELLOJIzrunā: NATO! NDAL OSE UNE TE CHILLOY!

b) ja persona neapstājas, Tu esi tiesīgs, ie vē rojottiešā komandiera norādījumu un ie vērojot pa-stāvīgās pavēles, veikt brīdi nā ju ma šāvienus.

5. Uguns atklāšanaa) Tu esi tiesīgs atklāt uguni, ja Tu, draudzīgie spēki, personas vai īpašums, kas ir Tavā aiz sar-dzībā, tiek apdraudēti ar nāvējošu spēku.Tas nozīmē:1) Tev ir tiesības atklāt uguni pret personu,

kas ir atklājusi uguni, tēmē ar savu ieroci vai citādi demonstrē nodomu nenovērša-mi uzbrukt Tev vai draudzīgiem spēkiem, personām, kurām piešķirts īpašs statuss, kas atrodas Tavā aiz sardzībā,

2) Tev ir tiesības atklāt uguni pret perso-nu, kura uzstāda, met vai gatavojas mest sprāgstošu vai aizdedzinošu ietaisi vērstu pret personām, kurām piešķirts īpašs sta-tuss, kas atrodas Tavā aizsardzībā,

3) Tev ir tiesības atklāt uguni pret personu, kas apzināti brauc ar automašīnu virsū Tev, drau dzīgiem spēkiem, personām, kurām pie šķirts īpašs statuss, vai īpašumam, kam piešķirts īpašs statuss;

b) Tev ir tiesības atklāt uguni pret personu, kas mēģina iegūt draudzīgo spēku ieročus, munī ciju vai īpašumu ar īpašu statusu un nav cita veida, kā no tā izvairīties;c) Tev ir tiesības lietot minimālu spēku, ieskai tot atklāt uguni pret personu, kas prettiesiski veic vai gatavojas veikt darbības, kas apdraud dzīvī-bu, vai var radīt smagu miesas bojājumu apstāk-ļos, kuros nav cita veida, kā novērst šo darbību.

KARAVĪRA KARTĪTE (KFOR)


116

Kā ir redzams no piemēra, tad informācijas apjoms karavīra kartīte patiešām ir ierobežots, tomēr nedrīkst nenovērtēt tā nozīmību. Kā jau nojaušams, kartītes saturs nepārprotami ir atkarīgs no operācijas mandāta apjoma.

Ņemot vērā pašaizsardzības centrālo lomu spēka lietošanas kontekstā, pieņemts visai bieži kartītē iekļaut atgādinājumu par šīm tiesībām. Piemēram, operāciju OIF un ISAF, karavīru kartītes paredz: nekas šajos noteikumos neierobežo Tavas tiesības uz pašaizsardzību jeb nepieciešamo aizstāvēšanos. Tāpat vienmēr tiek uzsvērts nepieciešamības princips un tā saturiskais iztirzājums (ISAF karavīra kartīte):

«Ja situācija ļauj:1) brīdini personu un liec tai apstāties,2) parādi savu šaujamieroci un demonstrē gatavību to lietot,3) lieto fizisko spēku vai speciālos līdzekļus (ja tas iespējams),4) izdari brīdinājuma šāvienu (ja situācija to pieļauj),5) šauj.»

Iepriekšminētā brīdināšanas procedūra pilnībā izpilda un atbilst principam par nepieciešama militārā spēka lietošanu. Norādījumu par minimāla spēka lietošanu precīza izpilde nodrošina proporcionalitātes principa izpildi.

Nacionālie ierobežojumi un to konstatācijaDaudznacionālo operāciju veiksmīgas norises garants ir valstu vienību vai personālsastāva

saskaņota rīcība, un saskaņotās rīcības rezultāts ir starpvalstu vienošanās, operācijas plāns un NPSL. Tā kā valsts bruņotajiem spēkiem ir saistoši attiecīgās valsts tiesību akti, tad kolīzijas gadījumā ir jāveic attiecīgas atrunas. NATO NPSL nosaka, ka, lai nodrošinātu rīcību saskaņā ar nacionālajām tiesībām, valstis izdod ierobežojumus vai skaidrojošus norādījumu, šādu rīcību juridiski var kvalificēt kā atrunu veikšanu.245 Kā jau rokas grāmatas pirmajā sadaļā tika norādīts, atrunas starptautiskajās tiesībās ir regulēts institūts. Atrunas var būt pamatotas gan ar objektīviem, gan arī juridiskiem apsvērumiem.

Objektīvie nosacījumiIr gadījumi, kad noteiktu principu ievērošana nav iespējama faktisku apstākļu dēļ, piemēram,

NBS karavīrs nevar piedalīties operācijā, kur nepieciešams specifisks ekipējums vai aprīkojums. Tātad starptautiskās vienošanā laikā, operācijas plāna vai NPSL izstrādes laikā Latvijai ir jānorāda uz nespēju izpildīt noteiktus uzdevums vai arī to, ka uzdevumu izpilde var tikt veikta pie zinā-miem nosacījumiem. 245 Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām. Latvijas Vēstnesis, 03.04.2003. Nr. 52. 1. pants d) «atruna» — vienpusējs paziņojums jebkādā formulējumā, ko veic valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojo-ties līgumam, tādējādi izsakot nodomu izslēgt vai mainīt konkrētu līguma noteikumu tiesiskās sekas un to piemērošanu attiecīgā valstī; 21. pants. 1. Atrunas, kas veiktas attiecībā pret citu dalībnieku saskaņā ar 19., 20. un 23. pantu:

a) izmaina atrunu veikušai valstij tās attiecībās ar citu dalībnieku tos līguma, attiecībā uz kuru ir veikta atruna, notei-kumus veiktās atrunas apmērā,

b) izmaina šos noteikumus tādā pašā mērā arī citam dalībniekam tā attiecībās ar valsti, kas veikusi atrunu.

6. Minimāls spēksa) ja Tev ir jāatklāj uguns, Tu:

izdari tikai mērķtiecīgus šāvienus unizdari tik šāvienu, cik nepieciešams, unveic visus nepieciešamos pasākumus, lai nevajadzīgi nekaitētu īpašumam, un

pārtrauc uguni, tiklīdz situācija pieļauj.b) Tev nav tiesību uzbrukt civilpersonām vai īpašumam, kam ir ekskluzīvi civils vai reli ģisks raksturs, ja vien īpašums netiek lietots mi li-tāriem mērķiem un spēka lietošanu ir pilnva-rojis komandieris.


117

Juridiskie nosacījumiJuridiskie apsvērumi ir saistīti ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto normu izpil-

di. Tāpēc gan starptautisko līgumu, gan arī operacionālo dokumentu izstrādes stadijā būtiski ir ņemt vērā šādus juridiskos apsvērumus:

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas normatīvie akti paredz starptautisko operāciju iedalījumu veidos, kuriem ir dažāds juridiskais režīms (piemēram, spēka lietošanas pilnvarojums), primārais nosacījums ir noteikt starptautiskās operācijas veidu. Ja nacionālais mandāts nosaka dalību miera uzturēšanas operācijā, tad NBS karavīrs ir tiesīgs lietot spēku tikai pašaizsardzības nolūkā; ja ir pilnvarota dalība miera nodrošināšanas operācijā — tiesības lietot spēku saskaņā ar NPSL. Saskaņā ar normatīvajiema aktiem, nacionālais mandāts var paredzēt arī citus nosa cījumus, tāpēc nosacījumi, kas tajā ietverti, var būt pamats ierobežojumu noteikšanai, pie mēram, operācijas veikšana tikai noteiktā teritorijā, tikai konkrētu uzdevumu izpilde u.t.t.

Pašaizsardzības (nepieciešamās aizstāvēšanās) definējums un izpratne. Kā jau tika norādīts, valstis dažādi interpretē jēdzienu «pašaizsardzība». Ja Latvija plāno dalību noteiktā starptautiskā operācijā citas valsts vai starptautiskas organizācijas vadībā, īpaša uzmanība jāpievērš kopējas izpratnes definēšanai par jēdzienu «pašaizsardzība». Latvijas normatīvie akti paredz līdzīgu regulējumu, kā tās tiek ietverts NATO/ES dokumentos, tomēr atšķiras no ANO izpratnes. Tāpat Latvijas NBS nav saistoši nosacījumi, kas paredz, ka karavīram nav tiesību uz pašaizsardzību Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā izpratnē.

Realizējot tiesības uz pašaizsardzību, aizsargājot īpašumu,246 karavīram nav tiesības lietot nāvējošu spēku. Tomēr tas neizslēdz nāvējoša spēka lietošanu NPSL ietvaros.

Konfliktā iesaistīto pušu tiesības izvēlēties metodes un līdzekļus nav ierobežotas, un Latvijas NBS ir tiesīgi lietot tikai tās metodes un līdzekļus, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kas ir saistoši Latvijas Republikai un starptautiskajām paražām. Papildus Ženēvas konvencijām un papildu protokoliem Latvijai ir saistoši vairāki starptautiskie dokumenti, kas reglamentē jautājumus saistībā ar kaujas metodēm un līdzekļiem vai ir ar to saistīti.

Konvencija par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, un attiecīgi protokoli par neatklātajām šķembām (I protokols), par mīnu, lamatmīnu un citu ierīču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu (II protokols), par aizdedzinošu ieroču lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu (III protokols).

Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokols un attiecīgi protokols par redzi afektējošiem lāzerieročiem (IV protokols).

Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un lietošanas aizliegumu un par ķīmisko ieroču iznīcināšanu.247

1980. gada 10. oktobra konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 1. panta grozījums.248

246 Aizstāvot īpašuma intereses, persona var nodarīt atbilstošu kaitējumu uzbrucēja veselībai vai mantiskām interesēm, bet nav tiesīga atņemt viņam dzīvību /Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi, Rīga, 2000/Andrejs Judins/90. lpp./.247 5. Katra dalībvalsts apņemas karadarbībā nelietot tādus ķīmiskos ieročus, kas paredzēti cīņai ar nemierniekiem.248 1. Šī konvencija un kā pielikumi tai pievienotie protokoli tiek piemēroti 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par kara upuru aizsardzību 2. pantā minētajām situācijām, ietverot situācijas, kas aprakstītas šo konvenciju I. papildpro-tokola I. panta 4. punktā.

2. Šī konvencija un kā pielikumi tai pievienotie protokoli papildus šī panta 1. punktā minētajām situācijām tiek pie-mēroti 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju 3. pantā minētajām situācijām. Šī konvencija un kā pielikumi tai


118

Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu.249

Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznī-cināšanu.250

Protokols par mīnu, maskētu mīnu un citu ieroču izmantošanas aizliegumu vai ierobe-žojumiem, kas grozīts 1996. gada 3. maijā (II protokols, kas grozīts 1996. gada 3. maijā) un kā pielikums pievienots konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus, vai kam ir neselektīva darbība.

Romas Starptautiskās krimināltiesas statūti,251 kas paredz noteikta veida ložu izmantošanas aizliegumu.

Ne normatīvie akti, ne starptautiskās tiesības neaizliedz lietot nenāvējošus līdzekļus jeb spe ciālos līdzekļus un fizisko spēku uzdevumu izpildei.

Ir valstis, kas saskaņā ar saviem tiesību aktiem, nav tiesīgas lietot ķīmiskos ieročus miera at balsta operācijās. Saskaņā ar attiecīgo konvenciju NBS ir tiesīgi lietot ķīmiskos ieročus tikai gadījumos, kad ir iesaistīti tiesību aizsardzības iestāžu (piemēram, policijas) funkciju izpildē, bet ne bruņotā konfliktā vai tam līdzīgās situācijās.

NBS nav tiesīgi veikt darbības, kas ir pretrunā ar starptautisko cilvēka tiesību principiem un paražām.

Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu noteikumi ir obligāti, un izņēmumi var būt tikai šajos dokumentos paredzētajos gadījumos. Īpaši ņemot vērā nosacījumus, kas noteikti Ženēvas konvenciju 3. pantā252 par minimālajiem nosacī jumiem

pievienotie protokoli neattiecas uz tādiem iekšējiem nemieriem un saspīlējumiem kā dumpji, atsevišķi un epizodiski vardarbības gadījumi un citi līdzīgi gadījumi, kas nav bruņoti konflikti.

249 Katra šīs konvencijas dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neattīstīt, neražot, neuzkrāt un citādi neiegūt vai nesaglabāt:

1. Mikrobioloģiskos vai citus bioloģiskos reaģentus vai toksīnus neatkarīgi no to izcelsmes, ražošanas metodes, vei-da vai tādā daudzumā, ka nav paredzēts profilaktiskiem, aizsardzības vai citiem miermīlīgiem mērķiem;

2. Ieročus, iekārtas vai līdzekļus, kas paredzēti šādu reaģentu vai toksīnu izplatīšanai, naidīgiem mērķiem vai bruņo-tam konfliktam.

250 1. pants. Katra dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos:a) neizmantot kājnieku mīnas,b) neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tālāk

kājnieku mīnas,c) nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizlieg-

tas saskaņā ar šo konvenciju.251 8. pants. (XIX) tādu ložu izmantošana, kas cilvēka ķermenī viegli izplešas vai saplok, tādas kā lodes ar cietu apvalku, kas pilnīgi nenosedz serdeni vai ir ar iegriezumiem /Vēstnesis, 28.06.2002. Nr. 97/.252 3. pants. Lokāla rakstura konflikti.Militāra konflikta gadījumā, kuram ir lokāls raksturs un kurš rodas kādas Augstās līgumslēdzējas valsts teritorijā, katrai karojošai pusei būs jāievēro kā minimums sekojoši noteikumi:1. Pret personām, kuras tieši nepiedalās militārajās akcijās, tai skaitā personām no bruņoto spēku sastāva, kuras ir noli-kušas ieročus, kā arī pret tām, kuras pārstājušas piedalīties militārajās akcijās sakarā ar slimību, ievainojumu, aizturēšanu vai jebkuru citu iemeslu, jebkuros apstākļos izturēsies humāni, bez jebkādas nelabvēlīgas diskriminācijas pēc rases, ādas krāsas, reliģijas vai ticības, dzimuma, izcelsmes vai materiālā stāvokļa vai jebkuriem citiem līdzīgiem kritērijiem.

Šai nolūkā attiecībā pret augstāk minētajām personām ir aizliegtas un vienmēr būs aizliegtas sekojošas darbības:a) vardarbība pret dzīvību un veselību, it īpaši jebkura veida slepkavība, ievainošana, cietsirdīga apiešanās un spī-

dzināšana,b) ķīlnieku ņemšana,c) vardarbība pret cilvēka cieņu, it īpaši apvainojoša un pazemojoša attieksme,


119

attiecībā uz attieksmi pret personām, kas nepiedalās bruņotā konfliktā.

SecinājumiSpēka lietošana SO laikā ir svarīgākais aspekts, jo ir visciešāk saistīts ar karavīra dienesta

pienākumu izpildi. Dažādās situācijas un tiesiskie režīmi ne vienmēr sniedz skaidru priekšstatu par tiesību un pienākumu apjomu iedomātas SO laikā, tikai konkrētai situācijai ir piemērojamas konkrētas tiesību normas un principi.

NBS karavīram spēka lietošanas pamats atkarībā no starptautiskās operācijas veida izriet no:1) tiesībām uz pašaizsardzību,2) noteikumiem par spēka lietošanu,3) bruņoto konfliktu tiesībām.

Tiesības uz pašaizsardzību ir neatņemamas, un tās karavīrs tiesīgs realizēt jebkurā starptau-tiskajā operācijā, ja izveidojas attiecīga situācija, kas pieļauj šo tiesību realizāciju. Tiesības uz paš-aizsardzību ietver tiesības aizsargāt sevi, īpašumu un citas personas no prettiesiska uzbrukuma vai uzbrukuma draudiem.

NPSL ir visprecīzākais un tiešākais starptautiskā mandāta izklāsts, un to saturs noteikti ir jāpārzina kontingentu komandieriem. Padotie karavīri ir vispārīgi jāinformē par NPSL, kā arī precīzi jāiepazīstina un jāapmāca par konkrētajiem NPSL, kas viņiem būs jāpiemēro, izpildot savus dienesta pienākumus.

Karavīram ir obligāta to NPSL daļa, par kuru viņš ir informēts un kas līdz ar to viņam ir saistoša. Karavīram ir saistoši nosacījumi, kas noteikti karavīra kartītē, kā arī pavēles, ko devis tiešais komandieris.

NATO NPSL sniedz vadlīnijas NATO/ NATO — vadītajām operācijām un ir nozīmīgs avots NPSL apgūšanai pirms piedalīšanās NPSL izstrādē reālai operācijai. NATO NPSL ietverto nosacījumu par pašaizsardzību izpratne ir līdzīga Latvijas normatīvajos aktos ietvertajai, tāpēc to piemērošana nebūtu pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

NPSL operācijai daudznacionālo spēku sastāvā ir jāizvērtē, ņemot vērā Latvijas Republikas norma tīvajos aktos un saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto. Normatīvie akti atkarībā no operācijas veida paredz specifiskus ierobežojumus, tāpēc ir svarīgi iepazīties ar starptautisko operācijas mandātu (parasti ANO DP rezolūcija) un arī nacionālo mandātu.

Svarīgi ir atcerēties, ka nav tiesību bez pienākumiem un tikai (ar pienākumiem) sabalansēta tiesību realizēšana ir garants tiesiskai rīcībai.

d) sodīšana un soda izpildīšana bez iepriekšēja tiesas lēmuma, ko pasludinājusi atbilstošā veidā konstituēta tiesa, ievērojot visas juridiskās garantijas, kuru nepieciešamību atzinušas civilizētas tautas.

2. Ievainotie un slimie jāsavāc un tiem jāsniedz palīdzība.Karojošām pusēm savu palīdzību var piedāvāt nesavtīgas humanitāras organizācijas, tādas kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.Karojošās puses centīsies ar speciālu līgumu palīdzību panākt visu pārējo šīs konvencijas noteikumu vai to daļas ievē-rošanu.Iepriekšējo noteikumu lietošana neietekmēs karojošo pušu juridisko statusu.


120

Šajā sadaļā aplūkotie jautājumi ilustratīvi ir apkopoti tabulā tālāk.

Tabula Nr. 6. Spēka lietošanas kopsakarības.Starptautiskās operācijas

veidsSpēka piemērošanas

tiesiskais pamatojums Tiesību akti Situācijas raksturojums

Starptautiskās glābšanas ope-rā cijas

Pašaizsardzība 1. MDL2. Krimināllikums3. Likums «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās ope rācijās»4. Nacionālais mandāts5. Starptautiskie līgumi

Miera laiks

Starptautiskās humānās operā-cijas

Pašaizsardzība 1. MDL2. Krimināllikums3. Likums «Latvijas Nacionālo bruņoto spē ku piedalīšanās starp tautiskajās operācijās»4. Nacionālais mandāts5. Starptautiskie līgumi

Miera laiks

Miera uzturēšanas operācijas Pašaizsardzība/NPSL 1. Starptautiskais man dāts2. Starptautiskie līgumi3. Likums «Latvijas Na cionālo bruņoto spē ku piedalīšanās starp tau tis kajās operācijās»

Miera laiks (pamiera līgums noslēgts starp karojošajām pusēm)

Miera nodrošināšanas operā-cijas

NPSL/ Bruņoto kon fliktu tiesības

1. Starptautiskais mandāts2. Starptautiskie līgumi3. Likums «Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās»

Nestabila situācija, nepieciešamība uz-spiest starptautiskā mandāta nosacījumu izpildi, kā rezultātā var izveidoties situ-ācija, kas līdzinās bru-ņotam konfliktam

Starptautiskās militārās operā-cijas, kuru mērķis ir īste not Apvienoto Nāciju Orga ni zā cijas Statūtu 51. pantā no teik tās neatņemamās Apvie noto Nāciju Organizācijas dalīb-val stu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību

Bruņoto konfliktu tiesības

1. Ženēvas tiesības un Hāgas tiesības, starptautiskās paražu tiesības, starptautisko tiesību principi2. MDL3. Likums «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās»

Bruņots konflikts


121

5. SADAĻA

KONTINGENTA KOMANDIERA TIESĪBAS,PIENĀKUMI UN ATBILDĪBAS APJOMS

Kontingenta komandiera pienākumi un tiesībasNacionālā kontingenta komandieris253 — militārā formējuma, kas gatavojas un piedalās SO,

komandieris. NBS karavīram tiek uzdots pildīt kontingenta komandiera pienākumus saskaņā ar NBS komandiera (vietnieka) izdotu operacionālo pavēli, un no tā brīža uz viņu gulstas AM 6.11.2008. noteikumos Nr. 87-NOT «Kārtība, kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starptautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcoperācijas pasākumi» noteiktie pienākumi. Nešaubīgi pienākumu izpilde ietver arī visai plašu tiesību loku, kas ļauj šos pienākumus izpildīt.

Kontingenta komandiera pienākumi un tiesības izriet ne tikai no normatīvajiem aktiem, bet arī augstāko komandieru pavēlēm. Atrodoties Latvijā, kontingenta komandieris ir tieši pakļauts NBS komandiera vietniekam. Tomēr SO rajonā situācija būtiski atšķiras, un tieši tāpēc ļoti svarīgi ir zināt kontingenta komandiera vietu komandķēdē. NK SO laikā ir NBS komandiera vietnieka tiešā pakļautībā saskaņā ar Saeimas lēmumu (Full Command), bet atbilstoši starp SO dalībvalstīm noslēgtā starptautiskā līguma nosacījumiem vai vadošās valsts (organizācijas) operatīvajai pavēlei nodots SO operacionālā komandiera operatīvajā pakļautībā.»

Shēma Nr. 12. Kontingenta komandiera vieta komandķēdē SO laikā.

Tātad NBS komandieris/vietnieks ir tiesīgs dot kontingenta komandierim pavēles, kas ir saistītas ar kontingenta komandiera un tam pakļautā personāla dienesta gaitas jautājumiem (pakāpju piešķiršana, atsaukšana no operācijas rajona, disciplīnas jautājumi u.t.t.). Attiecīgi tiešais daudznacionālās vienības (formējuma) komandieris ir tiesīgs izdot pavēles, kas saistītas ar operācijas uzdevumu izpildi, nepārsniedzot savas pilnvaras. Ja nacionālā kontingenta komandieris šaubās par izdotās pavēles atbilstību daudznacionālās vienības komandiera pilnvaru apjomam, par to nekavējoties jāziņo NBS komandierim/vietniekam un arī pavēles izdevējam komandierim.253 Aizsardzības ministrijas 19.08.2005. instrukcija Nr. 1. Instrukcija par Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanu dalībai starptautiskajās operācijās, dalības un pēcoperācijas periodā veicamajiem uzdevumiem (zaudējusi spēku).

NACIONĀLĀ KONTINGENTA KOMANDIERIS

NACIONĀLAIS KONTINGENTS

DAUDZNACIONĀLĀS VIENĪBAS (FORMĒJUMA) KOMANDIERIS

NBS KOMANDIERIS/KOMANDIERA VIETNIEKS

PILNA PAKĻAUTĪBA

OPERACIONĀLĀ VADĪBA UN KONTROLE


122

Shēma Nr. 13. Komandiera kompetence un tās realizēšanas ietvari.

Kontingenta komandierim ir būtiski ielāgot, ka pavēles, kas viņam tiek dotas komand-pa kļautības kārtībā, ir pavēles devēja (augstāka komandiera) kompetencē, kā arī to, ka viņa (augstākā komandiera) dotās pavēles nedrīkst pārsniegt viņa kompetences ietvarus. Tātad atbilstoši iepriekš shēmā attēlotajam katra amatpersona komandķēdē dod pavēles, kas juridiski izriet no viņiem pašiem dotajiem uzdevumiem, kas noteikti normatīvajos aktos vai pavēlēs, vai rīkojumos. Pavēles, kas pārsniedz šīs robežas saskaņā ar pavēles definīciju, pat varētu neuzskatīt par pavēlēm.

Kontingenta komandiera tiesības un pienākumi nav ietverti vienā dokumentā, bet gan vairākos normatīvajos aktos un operacionālajos dokumentos. Dokumentu ievērojamā apjoma dēļ kontingenta komandieris ne vienmēr pārzinās katra dokumenta saturu un tas viņam nav arī jādara, jo eksperti šajā jomā ir militārie juristi, kam attiecīgi ir jāsniedz kvalificēta konsultācija. Taču komandierim ir jāspēj orientēties situācijā kopumā un adekvāti rīkoties.

Latvijas nacionālā kontingenta komandiera pienākumi un tiesības izriet no:1) ārējiem normatīvajiem aktiem (starptautiskie līgumi, MDL, KMDR u. c.) un operācijas

nacionālais un starptautiskais mandāts,2) iekšējiem (instrukcijas, noteikumi u. c.) normatīvajiem aktiem un komandieru pavēlēm

vai rīkojumiem,3) SO plāna (Oplan),

PĀRSNIEDZKOMPETENCES

IETVARUS

NBS KOMANDIERA /VIETNIEKA UN OPERĀCIJAS KOMANDIERA KOMPETENCE

(TIESĪBAS UN PIENĀKUMI)

KONTINGENTA KOMANDIERA KOMPETENCE

APAKŠVIENĪBAS KOMANDIERA KOMPETENCE

KARAVĪRAKOMPETENCE

TIESISKS PRETTIESISKS


123

4) noteikumiem par spēka lietošanu,5) amata apraksta, kā arī specifiskiem SO un personu tiesību un pienākumus regla men tē-

jošiem dokumentiem (standarta operācijas procedūras jeb SOP, pavēles u. c.).Normatīvo aktu un operacionālo dokumentu uzskaitījums nešaubīgi ir ļoti apjomīgs, tieši

tāpēc ir jāsaprot, ka kontingenta komandierim atbildība šodienas SO kontekstā ir milzīga.Ja komandierim ir uzdoti pienākumi, tad attiecīgi ir jābūt arī tiesībām, kas ļauj pienākumus

izpildīt.

Ārējie normatīvie aktiNešaubīgi viens no svarīgākajiem normatīvajiem aktiem ir Militārā dienesta likums, un tā

8. pants nosaka vispārīgos komandiera pienākumus:(1) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības)

sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kaujas uzdevumu veiksmīgu izpildi, kau-jas apmācību, drošības prasību ievērošanu, personālsastāva audzināšanu un izglītošanu, disciplīnu, atbilstošu medicīnisko, sociāli tiesisko un sadzīves normu ievērošanu, kā arī citu normatīvajos aktos paredzēto prasību izpildi.

(2) Komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) karavīru tiesību ievērošanu.

(3) Komandierim (priekšniekam) nav tiesību dot karavīram pavēles un uzdevumus, kas nav saistīti ar militārā dienesta pienākumu izpildi vai ir pretlikumīgi.

MDL noteikto kontingenta komandieris realizē tik tālu, cik tas ir viņa kompetences ietvaros, būdams karavīru tiešais komandieris. Tāpat, pildot savus pienākumus, komandierim ir tiesības dot pavēles254 padotajiem, tādējādi nodrošinot noteikto uzdevumu izpildi.255 Tā tiek sagla bāts līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem.

Kopš 4.07.2006. spēkā ir stājušies grozījumi likuma 38. pantā, kas nosaka, ka: «(21) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja

viņa atrašanās tajā ir ilgāka par četriem mēnešiem. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 15 ka len dāra dienas, un tā laikā karavīrs saņem mēneša algu. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī, atrodoties ceļā, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi radušies. Karavīram ceļa un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi tiek segti atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.» Tādējādi atkarībā no operacionālās situācijas rakstura kontingenta komandierim ir pienākums izveidot atvaļinājumu grafiku padotajiem kontingenta karavīriem un attiecīgi arī tiesības noteikt, vai karavīrs var doties atvaļinājumā vai arī, ja situācija operācijas rajonā ir tāda, ka, atbrīvojot karavīru no pienākumiem uz atvaļinājuma laiku, pasliktinātos personāla drošība vai uzdevumu izpildes kvalitāte, kontin-genta komandieris var ierobežot tiesības uz atvaļinājumu.

Likums Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās būtu jā-zina tik, cik tas skar norādi uz nepieciešamajiem mandātiem un juridiskajām atšķirībām starp-tautisko operāciju veidos jeb, precīzāk, spēka lietošanas jautājumos (skatīt rokasgrā ma tas 1. un 4. sadaļu).

Krimināllikumu galvenokārt piemēro tiesību aizsardzības iestādes vai NBS ietvaros Militārā 254 Pavēle ir oficiāls, saistošs, juridisks akts, ko vienpersonīgi savas kompetences ietvaros izdod vadošā amatpersona, iestādes vadītājs vai viņa vietnieks, nosakot un regulējot rīcību, kas saistīta ar iestādei noteiktu darba jautājumu risinā-šanu.255 7. pants. Karavīra vispārīgais pienākums.(1) Karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavē-lēm. (2) Karavīram bez ierunām jāpilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles.


124

policija, tomēr, ņemot vērā nesenos grozījumus Kriminālprocesa likumā, Nacionālā kontingenta komandierim ir pienākums izmeklēt noziedzīgos nodarījumus SO rajonā un tādējādi jāprot piemērot arī šo likumu.

Krimināllikuma 28. sadaļa (Noziedzīgi nodarījumi militārajā dienestā), kas ir īpaši attieci-nāma uz militāro dienestu, paredz gan komandiera atbildību, gan arī padoto atbildību, tādē-jā di kri minalizējot ne tikai komandiera darbību/bezdarbību,256 bet arī paredzot kriminālatbildī-bu par padoto darbību/bezdarbību.257 Tātad izpildot savus pienākumus — dodot pavēles padotajiem —, komandieris var rēķināties, ka karavīra rīcība, atsakoties izpildīt likumīgo komandiera pavēli, var tikt kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums.

Tāpat Krimināllikums ietver ļoti būtisku sadaļu, kura nosaka apstākļus, kas izslēdz krimināl-atbildību, bet par to tika runāts iepriekš.

Ministru kabineta 17.02.2009. noteikumi Nr. 166 «Kārtība, kādā veidojamas, finansējamas un sa ga tavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos». No 05.09.2005. šajos noteikumos ietvertas normas, kas paredz reprezentācijas izdevumus operācijas laikā. Noteikumu 8.3 punkts nosaka, ka starp-tautiskās operācijas rajonā reprezentācijas pasākumiem pare dzētos līdzekļus izsniedz militārā formējuma komandierim. Līdz ar to kontingenta komandierim ir papildu atbildība par izsniegto finanšu līdzekļu tiesisku izlietojumu.

Stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, nacionālā kontingenta komandierim ir nākuši klāt vēl papildu pienākumi. Jo KPL 386. pants nosaka, ka:

Pirmstiesas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic: 1) Valsts policija, 2) Drošības policija, 3) Finanšu policija, 4) Militārā policija, 5) Ieslodzījuma vietu pārvalde, 6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, 7) muitas iestādes, 8) Valsts robežsardze, 9) tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi,10) ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris.

Attiecībā uz kontingenta komandiera kompetenci kriminālprocesa ietvaros KPL 387. panta 10. daļa nosaka: «Ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības ko-mandieris izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši šīs vienības karavīri vai kas izdarīti šīs vienības dislokācijas vietā (uzturēšanās vietas slēgtajā teritorijā), ja vien šos nodarījumus neizmeklē attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādes.» Tāpat KPL 399. pants paredz, ka:

(1) Izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem veic kuģa kapteinis, bet ārvalsts teritorijā esošā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībā — šīs vienības komandieris šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos līdz brīdim, kad kriminālprocesa materiālus var nodot kompetentai Latvijas Republikas izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai;

(2) Ja rodas nepieciešamība piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus vai veikt izmeklē-šanas darbības, kas veicamas, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, kuģa kapteinis vai vienības komandieris to var ierosināt un šādu lēmumu saņemt, izmantojot tehniskos sakaru līdzekļus.

256 Piemēram, KL 342. pants. Dienesta nolaidība; 341. pants. Varas ļaunprātīga izmantošana un dienesta pilnvaru pār-kāpšana.257 Piemēram, 335. pants. Nolaidība; 336. pants. Pavēles neizpildīšana.


125

Nešaubīgi būtu visai problemātiski piemērot KPL nosacījumu, kas kontingenta komandierim uzliek papildu pienākumu, kas ir ļoti specifisks un prasa speciālas zināšanas. Tāpēc situācijās, kad būtu jāveic KPL noteiktās darbības, tas būtu jādara MP258, jo arī tās kompetence sakrīt ar kontingenta komandiera kompetenci. Protams, vēl viens risinājums ir juriskonsults operācijas rajonā, kuram kontingenta komandieris piešķir KPL noteiktās pilnvaras veikt izmeklēšanu, tomēr nav skaidrs, vai KPL šādu pilnvarošanu pieļautu.

Svarīgākie starptautiskie līgumi, kuru eksistence un saturs būtu jāzina kontingenta koman-dierim, ir attiecīgās operācijas ietvaru līgumi, bieži vien saukti par saprašanās memorandiem, kā arī tiem pakārtotie līgumi (tehniskās vienošanās, piemērošanas līgumi). Piemēram, starptautis-kajā līgumā «Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Zviedrijas Karalistes bruņoto spēku saprašanās memorands par sadarbību Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos Ziemeļu reģionā» ir precīza atsauce uz noteikumiem par spēka lietošanu.259 Par starptautisko līgumu skatīt rokasgrāmatas 1. sadaļu.

Karavīru militārās disciplīnas reglaments nosaka, ka katra komandiera (priekšnieka) pienā-kums ir nodrošināt disciplīnu un dienesta kārtību pakļautajā vienībā (apakšvienībā), veicināt centību un priekšzīmīgu uzvedību, piešķirot apbalvojumus, kā arī taisnīgi sodīt par disciplīnas pārkāpumiem.

KMDR 9. punkts nosaka: «Lai nodrošinātu disciplīnu, komandieris (priekšnieks):9.1. ir paraugs padotajiem morālo normu un disciplīnas ievērošanā un dienesta pienākumu

nevainojamā pildīšanā;9.2. pastāvīgi kontrolē kaujas gatavību un disciplīnu pakļautajās vienībās (apakšvienībās);9.3. noskaidro disciplīnas pārkāpumu iemeslus un apstākļus, kā arī trūkumus dienesta

organizācijā, kas varētu būt par cēloni disciplīnas pārkāpumiem, un veic pasākumus, lai novērstu šos trūkumus.»

Disciplīnas jautājumi vienmēr tiek atstāti sūtītājas valsts kompetencē, tāpēc kontingenta komandierim ir jāpārzina KMDR nosacījumi, un tie atbilstoši savai kompetencei jāpiemēro.

Ņemot vērā risku, kas pastāv, pildot dienesta pienākumus SO, MK noteikumi Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtība260 ir normatīvais akts, kas noteikti būtu jāzina kontingenta komandierim. Šo noteikumu 2. punkts skaidri nosaka: 2. Nelaimes gadījumus izmeklē un uzskaita, lai:

2.1. noskaidrotu un turpmāk novērstu nelaimes gadījuma cēloņus;2.2. dokumentāri noformētu notikušo nelaimes gadījumu un nodrošinātu cietušajam

karavīram vai — karavīra nāves gadījumā — viņa apgādībā bijušām personām un mantiniekiem sociālās garantijas, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē karavīru sociālās drošības jautājumus;

2.3. noteiktu personas, kas ir pieļāvušas militārajos reglamentos un citos militāro dienestu reglamentējošos, kā arī vispārējos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, kuru dēļ ir noticis nelaimes gadījums.

Akts par nelaimes gadījumu militārajā dienestā (skatīt pielikumu Nr. 13) ir obligāts dokuments, kas tiek sastādīts nelaimes gadījuma izmeklēšanas beigās, un tieši uz tā pamata tiek lemts par

258 Militārā policija: 5) veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī to noziedzīgo nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās vienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi./Nacionālo bruņoto spēku likums 12. pants 2. daļa/.259 9. nodaļa — Noteikumi par spēka lietošanu (ROE) /ieroču un munīcijas nēsāšana.Noteikumi par spēka lietošanu, kas piemērojami dalībnieku kontingentiem Afganistānā, ir saskaņā ar NATO OPLAN 10302, saistītām direktīvām un TCN direktīvām un noteikumiem. 260 17.06.2003. MK noteikumi Nr. 329. Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība.


126

attiecīgu sociālo garantiju piešķiršanu karavīram.Bieži vien rodas neskaidrības saistībā ar jēdzienu «dienesta izmeklēšana» un «nelaimes ga -

dī jumu uzmeklēšana» praktisko un juridisko nozīmi. Ne viena, ne otra jēdziena definīciju ne-var atrast normatīvajos aktos, tomēr ir iespējams noskaidrot to normatīvos aktus, kas tos regla-mentē, un mērķi. Tātad dienesta izmeklēšanu paredz KMDR, kā arī — kaut arī ļoti novecojusī — «Instrukcija par karavīru militārās disciplīnas pārkāpumu un dienesta sūdzību izmeklēšanas kārtību.» KMDR nosaka, kādos gadījumos veic dienesta izmeklēšanu.261 Tātad no tā var izsecināt, ka dienesta izmeklēšanas mērķis ir apstākļu pilnīga un vispusīga noskaidrošana (ja situācija nav sarežģīta vai acīmredzama — komandieris var pieņemt lēmumu, arī neveicot dienesta izmeklēšanu). Kaut arī KMDR runā par pārkāpumu izmeklēšanu, juridiski korekti būtu bijis teikt «iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu», jo, pirms apstākļi nav noskaidroti, nevar apgalvot, ka pārkāpums ir noticis un kāds ir vainojams tā izdarīšanā. Tikai pabeidzot dienesta izmeklēšanu, varēs secināt, ka ir noticis/nav noticis disciplīnas pārkāpums un kāds ir vainojams/nav vainojams tā izdarīšanā. KMDR 80.3.1.262 punkts nosaka vienu no svarīgākajiem nosacījumiem, kam ir jābūt dienesta izmeklēšanas atzinumā. Ne vienmēr komandieriem ir skaidrība, ko tad tas īsti nozīmē — «pārkāpuma juridiskā kvalifikācija» —, tieši tāpēc svarīgi būtu piesaistīt juristu. Juridiskā kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp faktiskajiem apstākļiem un tiesību normās noteikto, un tas ietver ne tikai disciplinārās atbildības aspektus. Piemēram, ja ir nozaudēta valsts manta un dienesta izmeklēšanas rezultātā konstatē, ka karavīrs, kuram tā bija uzticēta, ir rīkojies neuzmanīgi (nav veicis pasākumus, lai maksimāli novērstu tās pazaudēšanu vai nozagšanu). Tādā gadījumā dienesta izmeklēšanas atzinuma secinājumu daļā noteikti ir jābūt norādītam:

1) kādas militārās disciplīnas normas (pavēles) ir pārkāptas un vai viņš par to ir vainojams, t. i., izdarījis to tīši vai aiz neuzmanības;

2) vai karavīram ir jāatlīdzina nodarītie zaudējumi (noteikti jāpārliecinās par četru pazīmju esamību);

3) vai pārkāpumā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes (ja ir aizdomas par to esamību — materiālus nosūta MP).

Kaut arī nelaimes gadījumu izmeklēšanas nosacījumi ir visai līdzīgi ar dienesta izmeklēšanu, tajā galvenais uzsvars tiek likts uz apstākļu noskaidrošanu, kas ir/nav pamats sociālo garantiju nodrošināšanai. Pēc būtības 2.3. punkts263 nosaka to pašu KMDR minēto nepieciešamību pēc ap stākļu juridiskās kvalifikācijas. Problēmas nerodas, ja nav personu, kas ir pārkāpušas normatīvajos aktos vai pavēlēs noteikto. Tomēr, ja nelaimes gadījuma apstākļi liecina par iespējamu normatīvo aktu pārkāpumu, vienlaikus būtu jāveic arī dienesta izmeklēšana, jo tās rezultātā sastādītais atzinums pamatoti ļautu aktā norādīt uz personām, kas vainojamas kādā no pārkāpumiem.

Tālākajā shēmā ir norādīti izmeklēšanas veidi, kas veicami, esot noteiktiem faktiem.

261 58. Sarežģītu un smagu pārkāpumu izskatīšanā var veikt dienesta izmeklēšanu. 262 80.3.1. pārkāpuma juridisko kvalifikāciju.263 2.3. noteiktu personas, kas ir pieļāvušas militārajos reglamentos un citos militāro dienestu reglamentējošos, kā arī vispārējos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, kuru dēļ ir noticis nelaimes gadījums.


127

Shēma Nr. 14. Komandiera rīcība, konstatējot noteiktus faktus.

Nacionālais mandāts.264 Ņemot vērā, ka nacionālā kontingenta komandieris ir Latvijas suve-rēnās varas nesējs, viņam pilnvaras var dot tikai Latvijas valsts institūcijas (saskaņā ar likumu — Saeima, Ministru kabinets vai aizsardzības ministrs). Nacionālajā mandātā noteiktais nosaka vispārēju ietvaru un nosacījumus NBS dalībai SO.

Starptautiskais mandāts265(ANO DP rezolūcijas, ES Padomes lēmumi, NATO Padomes lēmu mi). Starptautiskais mandāts nedod tiešus uzdevumus kontingentu komandierim, un kontingenta komandiera pienākums nav analizēt piemēram, ANO DP rezolūcijās ietverto, tomēr jāņem vērā, ka šie dokumenti satur ļoti svarīgu militāra, politiska un juridiska rakstura informāciju un šo dokumentu galveno vadlīniju pārzināšana sniegtu pilnīgāku izpratni arī par taktisko uzdevumu precīzu izpildi. Zinot, ka bieži vien kontingenta komandieris atrodas operacionālā pakļautībā un citas valsts militārpersonas kontrolē, kas var dot attiecīgas pavēles, starptautiskā mandāta pamatnosacījumu pārzināšana var pasargāt no situācijas, kurā tiek izpildīta prettiesiska pavēle, kuru devis augstāks komandieris. Jāatgādina, ka operācijas plāns ir praktiskākais starptautiskā mandāta «skaidrojums», tāpēc operācijas plāna pārzināšana būs nešaubīgi arī mandāta izpilde.

Bruņoto konfliktu tiesības un starptautiskās cilvēktiesības. Bruņoto konfliktu tiesību kodolu veido Ženēvas konvencijas un to papildu protokoli (skatīt rokasgrāmatas 2. sadaļu). Cilvēktiesību kontekstā svarīgākie dokumenti ir ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības 264 Skatīt rokasgrāmatas 1. sadaļu.265 Ibid.

Mantas nozaudēšana

ATZINUMS

ATZINUMS

ATZINUMS

ATZINUMS

AKTS

KPL 401. pantanosa cījumi

Kriminālprocesa uzsākšana

Nelaimes gadījuma izmeklēšana

Dienesta izmeklēšana




Noziedzīgs nodarījums

Nelaimes gadī jums (ir cietis vienības/

kontin genta karavīrs)

Disciplīnas pārkāpums

Kaitējums karavīra mantai

Kaitējums vienības mantai

JURIDISKS FAKTS


128

konvencija. Kontingenta komandieris, protams, nevar zināt no galvas visu, kas ir ietverts šajos dokumentos, tomēr viņam noteikti ir jāzina svarīgākie principi un nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar tiešo priekšnieku vai juriskonsultu. Aspekti, kas bruņoto konfliktu tiesību kontekstā ir jāzina virsniekiem, nosaka arī NATO STANAG 2449/Bruņoto konfliktu tiesību apmācība.266

Iekšējie normatīvie aktiAM 6.11.2008. noteikumi Nr. 87-NOT «Kārtība, kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un

starptautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcoperācijas pasākumi» nosaka AM un NBS struktūrvienību uzdevumus SO sagatavošanas, SO laikā un uzdevumus pēc SO. Papildus tam ir noteikti arī nacionālā kontingenta komandiera uzdevumi katrā posmā. Attiecīgi noteikumu 65. punktā ir noteikti nacionālā kontingenta komandiera uzdevumi sagatavošana stadijā, kas paredz, ka:

65. Nacionālā kontingenta komandieris:65.1. piedalās NBS AŠ J-3 departamenta organizētajā koordinācijas darba grupas

sanāksmē;65.2. ne vēlāk kā piecpadsmit darbdienas pirms došanās uz SO rajonu iesniedz NBS veida/

Zemessardzes komandierim, kurš atbildīgs par NK sagatavošanu, personālsastāva, kas dodas uz SO, sarakstu un ziņojumu par izdevumiem;

65.3. no kontingenta sastāva norīko personālsastāvu sadarbībai ar MIDD, ja NK sastāvā nav MIDD darbinieka;

65.4. no kontingenta sastāva norīko personālsastāvu sadarbībai ar AM SAD un preses jautājumiem;

65.5. saņem no NBS AŠ Drošības pārvaldes šo noteikumu noteiktajā kārtībā NATO un/vai ES vai ārvalstu institūciju sertifikātus visam NK personālam;

65.6. saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu iesniedz NK nodrošinājuma ziņojumu;65.7. sadarbībā ar NBS AŠ J-4 departamentu koordinē NK MTL kravas sagatavošanu un

nosūtīšanu uz SO;65.8. ir atbildīgs par no J-2 departamenta saņemtās ĢTI izmantošanu, autortiesību un

informācijas drošības prasību ievērošanu.Kontingenta komandiera uzdevumi SO laikā ir noteikti noteikumu 69. punktā:

69. Nacionālā kontingenta komandieris:69.1. ir nacionālo spēku, kas nodoti sabiedroto spēku operatīvajā kontrolē, komandieris;69.2. nacionālajā komandvadības ķēdē ir pakļauts NBS komandiera vietniekam;69.3. ir visa NK personālsastāva tiešais priekšnieks. NK komandieris lēmumus attiecībā uz

NK personālsastāvu pieņem patstāvīgi;69.4. SO rajonā ir vienības (bataljona) komandiera disciplinārā vara (pienākumi un

tiesības), kura noteikta Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumos Nr. 231 «Karavīru militārās disciplīnas reglaments» un Aizsardzības ministrijas reglamentā AMR 14-1 «Militārā dienesta iekārtas reglaments», kas apstiprināts ar Aizsardzības ministra 2004. gada 23. aprīļa pavēli Nr. 130, kā arī citos normatīvajos aktos. Papildu tiesības un pienākumus, ierobežojumus NBS komandieris vai viņa vietnieks nosaka ar atsevišķu pavēli.

Pēcoperācijas laikā kontingenta komandiera uzdevumi ir noteikti noteikumu 87. punktā:87. Nacionālā kontingenta komandieris:

266 Kaut arī Latvija vēl nav pievienojusies šim dokumentam, tas neatbrīvo no starptautiskajos līgumos noteiktajām sais-tībām.


129

87.1. sagatavo un ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc atgriešanās no SO pakļautības kārtībā iesniedz NBS komandiera vietniekam SO analīzes ziņojumu (t.sk. arī disciplinārās prakses izklāstu). Ziņojuma saturu nosaka NBS komandiera SO OPLAN. Analīzes ziņojuma kopiju vienlaikus nosūta AM ĢI un AM KVD informācijai;

87.2. sagatavo un iesniedz NBS komandiera vietniekam ieteikumus karavīru apbalvošanai vai sodīšanai;

87.3. rakstiski atskaitās NBS komandiera vietniekam par esošo (nododamo) MTL stāvokli un izlietotajiem MTL.

Tomēr jāņem vērā, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs, papildus ir vēl virkne uzdevumu, kas izriet gan no iepriekšminētā MDL, gan arī citiem normatīvajiem aktiem.

Saistībā ar kontingenta komandiera disciplinārās varas realizēšanu ir jāatceras Apelācijas komisijas nolikums267 un Instrukcija par karavīru militārās disciplīnas pārkāpumu un dienesta sū-dzību izmeklēšanas kārtību.268

Starptautiskās operācijas plāns (skatīt rokasgrāmatas 1. sadaļu) — svarīgākais no dokumen-tiem, kas ir jāzina kontingenta komandierim. Kaut arī visam operācijas plānā ietvertajam ir būtiska nozīme, no juridiskā viedokļa īpaša vērība jāvelta sadaļām «spēka lietošana», «juridiskie aspekti», kā arī «vadība un kontrole».

Noteikumi par spēka lietošanu (skatīt 4. sadaļu). Noteikumi par spēka lietošanu var būt gan operācijas plāna sadaļa vai pielikums, kā arī atsevišķi sagatavots dokuments. Kontingenta komandieris nav spējīgs izpildīt savu misiju, ja viņš nepārzina operācijas NPSL.

Apzinoties komandiera lomu spēka lietošanas kontekstā (precīza savu pienākumu izpilde un arī padoto precīzas pienākumu izpildes nodrošināšana) operācijas rajonā, NPSL bieži vien tiek īpaši izdalīti kā norādījumi komandieriem (aide — memoire for commanders in __ forces, skatīt pielikumu Nr. 12).

Valsts, kurā notiek SO, tiesībasNosacījums respektēt uzņemošās valsts jeb valsts, kurā notiek operācija, tiesības gandrīz

vienmēr ir ietverts starptautiskajos līgumos, kas ietver nosacījumus par bruņoto spēku statusu. Jebkurā gadījumā ir jāņem vērā, ka katram karavīram ir jāciena un jāievēro tās valsts tiesības, kurā viņš atrodas.

Piemēram, operācija Afganistānā. Militāri tehniskajā līgumā starp Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem un Afganistānas pagaidu administrāciju A pielikuma 2. punktā ir noteikts: «Viss ISAF un atbalsta personāls, ieskaitot iesaistīto sadarbības personālu, kas bauda privilēģijas un imunitātes saskaņā ar šo līgumu, respektē Afganistānas likumus, ciktāl tie ir saskaņā ar UNSCR 1386, un atturēsies no aktivitātēm, kas neatbilst misijas raksturam.» Attiecīgi ANO rezolūcija 1386. preambulā nosaka: «Uzsverot, ka visiem Afganistānas spēkiem ir stingri jāievēro saistības par cilvēktiesībām, ieskaitot sieviešu tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības.» Tātad, jau ANO rezolūcija paredz, ka starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības ir jāievēro Afganistānā. Arī Afganistānas konstitūcijā, kas stājās spēkā 4.01.2004. ir ietverti svarīgākie demokrātiskas valsts pamatprincipi, tai skaitā cilvēktiesības. Tomēr jāņem vērā, ka Afganistāna

267 Aizsardzības ministrija, 27.06.2006. Reglaments Nr. 16-REGL. Apelācijas komisija saskaņā ar KMDR ir Aizsardzības ministrijas institūcija, kas izskata karavīru iesniegumus par uzliktā disciplinārsoda apstrīdēšanu, un pēdējā institūcija pirms lēmuma pārsūdzēšanas tiesā.268 Aizsardzības ministrija, 17.09.1997. Pavēle Nr. 186 /Piezīme, instrukcija ir piemērojama tik tālu, cik attiecīgos jautā-jumus nereglamentē KMDR.1. punkts. Instrukcija nosaka karavīru militārās disciplīnas pārkāpumu un dienesta sūdzību izmeklēšanas vienotu kārtī-bu Aizsardzības ministrijā, tās pakļautībā un pārziņā esošajās iestādēs, un dienesta izmeklēšanas gadījumā tā vienlīdz jāievēro karavīriem un personām, pret kurām piemērojams Karavīru militārās disciplīnas reglaments (KMDR).


130

ir valsts, kur islāms ir valsts reliģija, un tam ir nozīmīga loma arī Afganistānas tiesībās. Tātad NBS karavīriem Afganistānā ar toleranci un cieņu ir jāizturas pret islāma valstij raksturīgajām tiesībām, tradīcijām un paražām. Afganistānas konstitūcija nosaka valsts apņemšanos ievērot starptautisko cilvēktiesību principus, un tajā ir skaidra norāde uz Apvienoto Nāciju Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas nosacījumu ievērošanu. Tātad nav pieļaujama situācija, kurā tiek pārkāptas cilvēktiesības reliģisko ideju vārdā. Nosacījums, respektēt valsts likumus, bieži vien izsauc pamatotas debates par to, vai ir iespējams precīzi pārzināt attiecīgās valsts likumus un izpildīt tajos noteiktās prasībās, tomēr šī nosacījuma piemērošana praksē nav tik sarežģīta, kā varbūt sākotnēji izklausās. Pirmkārt, respektēt nozīmē neiejaukties šo tiesību piemērošanā valstī un netraucēt kompetentām valsts iestādēm to izpildi nodrošināt. Otrkārt, tā kā valstu karavīri, kas piedalās SO, nav attiecīgās valsts pilsoņi, tiem ir jāievēro tikai tie nosacījumi, kas ir attiecināmi uz ārvalstniekiem, un parasti šie nosacījumi ir atrunāti līgumos par bruņoto spēku statusu. Treškārt, karavīram SO laikā ir doti speciāli uzdevumi, kas precīzi ir jāizpilda, un attiecīgi šo uzdevumu precīza izpilde nekādā ziņā nevar būt un nebūs pretrunā ar valsts, kurā notiek operācija, likumiem.

Kontingenta komandiera atbildībaAtbildībai kā tādai rast definīciju ir visai apgrūtinoši, jo šajā sakarībā ir daudz dažādu

teoriju un viedokļu, tomēr kopumā var teikt, ka juridiskā kontekstā tā ir saistīta ar juridiskajām sekām, kas var iestāties par noteiktu pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu vispār. Pienākumi ir gan vispārīgie, kas ir noteikti MDL, gan arī specifiskie, kas ir noteikti komandieru pavēlēs un rīkojumos. Komandiera pienākumu loks galvenokārt saistās ar viņam uzticētās vienības noteikto uzdevumu izpildi. MDL vispārīgos komandiera pienākumus aptver viens vārds «nodrošināt», kas ietver vairākus savstarpēji saistītus pasākumus (skatīt MDL 8. pantu). Nodrošināt noteiktus pasākumus var tikai ar nepieciešamo instrumentu palīdzību, un tāpēc ir nepieciešams noskaidrot, kas tad šie instrumenti varētu būt. Vispārīgo komandiera pienākumu atšifrējumu var smelties tieši starptautiskajās tiesībās. Kaut arī I Papildu protokola 87. pants269 (Komandiera pienākums) un Starptautiskās krimināltiesas Statūtu 28. pants (Komandieru un citu vadītāju atbildība) nosaka komandiera pienākumus saistībā ar bruņoto konfliktu tiesību pārkāpumiem, tas ļauj attiecināt tos arī uz pienākumu izpildi kopumā.

Veicot kopsavilkumu par normatīvajos aktos nostiprinātajiem vispārīgajiem komandiera pienākumiem, izkristalizējas atslēgas vārdi, kas komandierim ir jāatceras jebkurā situācijā vien-mēr un visur (skatīt shēmu Nr. 15).

269 (1) Līgumslēdzējpuses un konfliktā iesaistītās puses pieprasa, lai militārie komandieri attiecībā uz tiem pakļautajiem bruņoto spēku dalībniekiem un citu personālu, kas ir to kontrolē, novērš un, kur ir nepieciešams, aptur, un ziņo kom-petentām institūcijām par konvenciju un šī protokola pārkāpumiem.(2) Līgumslēdzējpuses un konfliktā iesaistītās puses pieprasa no katra komandiera, kas ir informēts par to, ka pakļautie vai citas personas tā kontrolē izdarīs vai ir izdarījušas konvenciju vai šī protokola pārkāpumus, uzsākt tādas darbības, kādas ir nepieciešamas, lai novērstu šādus konvenciju vai šī protokola pārkāpumus, un, kur ir nepieciešams, uzsāk disciplināro vai kriminālprocesu pret pārkāpējiem.


131

Shēma Nr. 15. Komandiera vispārīgie pienākumi.

Kontrole.270 Kontrole nodrošina pilnīgu un vispusīgu informāciju par faktisko situāciju pa-kļau tajā vienībā, tādējādi, atklājot trūkumus, var attiecīgi rīkoties. Kontrole var ietvert ne tikai pārbaudes, kas balstītas uz padoto karavīru sniegto informāciju vai sūdzībām, bet arī pēc paša iniciatīvas.

Novēršana (prevencija). Novēršana galvenokārt saistās ar savlaicīgu pasākumu veikšanu, kas nepieļautu novirzes dienesta gaitā vai pienākumu izpildē vienībā.

Apturēšana. Pat regulās kontroles veikšana un preventīvo pasākumu izpilde negarantē, ka pārkāpumi netiks izdarīti. Konstatējot apstākļus, kas dod pamatu uzskatīt, ka ir noticis disciplīnas pārkāpums vai citu tiesību aktu pārkāpums, ir jāveic darbības, kas ļauj vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, un nepieciešamības gadījumā jāveic dienesta izmeklēšana. Kaut arī KMDR paredz, ka dienesta izmeklēšanu var veikt smagu un sarežģītu pārkāpumu gadījumos, svarīgākais ir atce-rēties, ka dienesta izmeklēšanas galvenais mērķis ir noskaidrot objektīvo patiesību. Nav pareizi burtiski uztvert KMDR ietverto, ka dienesta izmeklēšanu veic par disciplīnas pārkāpumu. Tā kā izmeklēšanas viens no mērķiem ir apstākļu noskaidrošana, tad pirms tā ir pabeigta, nevar apgalvot, ka kāds ir pārkāpis kāda tiesību akta nosacījumus.

Ziņošana. Ziņošana ir instruments ar kura palīdzību komandieris izpilda gan normatīvajos aktos noteiktās prasības, gan arī kompensē savu pilnvaru ierobežojumus. Piemēram, ziņošanas pienākumu nosaka gan MDL,271 KMDR,272 kā arī starptautiskie līgumi.

270 Kontrole (fr. controle) — uzraudzība, novērošana, periodiska vai epizodiska pārbaude, ko veic, lai sekotu tam, cik pa reizi vai likumīgi kaut kas notiek, izskaustu nevēlamas novirzes. Pārbaudīšana.271 (10) Visos dienesta šaujamieroča lietošanas un izmantošanas gadījumos karavīram jādara viss iespējamais, lai ga-rantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību cietušajiem. Par katru dienesta šaujamieroča lietošanas gadījumu karavīram nekavējoties pakļautības kārtībā jāpaziņo vienības komandierim (priekš-niekam), kurš par notikušo nekavējoties paziņo Militārajai policijai, bet, ja negadījuma rezultātā iestājusies cilvēka nāve, arī prokuratūrai. 272 61. Komandieris (priekšnieks), pamatojoties uz disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas (dienesta izmeklēšanas) rezultātiem,

Komandierim ir pienākums

kontrolēt

novērst

apturēt

ziņot

sodīt


132

Sodīšana. Izvērtējot lietas apstākļus, komandierim ir jāpieņem lēmums par karavīra sodī ša-nu. Tomēr jāņem vērā, ka savu kā komandiera neizdarību, nevar kompensēt ar padoto sodīšanu un juridiski tas nemazinās komandiera atbildības apmēru. Sodīšanai ir jābūt pamatotai un sav-laicīgai.

Papildus vispārīgajiem pienākumiem kontingenta komandierim ir specifiski pienākumi, un tie ir noteikti AM 6.11.2008. noteikumos Nr. 87-NOT «Kārtība, kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starptautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības un tiek veikti pēcope-rācijas pasākumi» un arī citos atsevišķos dokumentos, ko var izdot NBS komandieris/vietnieks vai arī SO komandieris.

Komandieris, kas izpilda gan vispārīgos, gan arī speciālos pienākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem un komandieru pavēlēm, nevar tikt saukts pie juridiskās atbildības.

Par noteikto pienākumu izpildi komandieris ir juridiski atbildīgs (skatīt rokasgrāmatas 3. sa-da ļu). Galvenā komandiera atbildības specifika ir tieši viņa kā vadītāja papildu atbildība, t. i., viņam ne tikai ir jābūt lietas kursā par notiekošo vienībā, bet arī jādara viss, lai attiecīgi ievāktu visu nepieciešamo informāciju par notiekošo vienībā.273 KMDR īpaši izceļ komandiera atbildību par savu disciplinārās varas nepienācīgu realizāciju.274

Civillikuma 1638. pants paredz, ka: «Par tiesību aizskārumu, ko izdarījis apakšnieks pēc priekš-nieka pavēles, pirmais nav vainojams, ja darbība pati par sevi nav noziedzīga.» Tātad, dodot pavēli padotajam veikt darbības, kuru rezultātā var tikt nodarīts kaitējums mantai/perso nai, ir jābūt īpaši piesardzīgam, jo par zaudējumiem, kas radušies, atbildība būs jāuzņemas ko man-dierim.

Kriminālatbildības kontekstā svarīgi ir ņemt vērā starptautiskajos tiesību aktos un praksē no -sti prinātos principus un normas, kas uzsver ne tikai komandiera atbildību par faktisko infor-mētības līmeni par notiekošo vienībā, bet arī par pienākumu iegūt informāciju ar visiem tam pieejamajiem tiesiskajiem līdzekļiem. Starptautiskajās krimināltiesībās šis nosacījums ir nosti-prināts gan ar tiesu praksi, gan arī starptautiskajiem līgumiem. Starptautisko tiesību speciālisti bieži citē Jamašitas275 un Medina276 standartu, piemēram, Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla statūtu 7. panta 3. daļa paredz: «Fakts, ka .. nodarījumus ir veicis padotais, neatbrīvo priekšnieku no kriminālatbildības, ja viņš zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka padotais gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai to ir izdarījis, un nav veicis tādus nepieciešamus un saprātīgus pasākumus, lai novērstu šādus aktus vai sodītu vainīgās personas.» Tāpat šīs pašas tiesas ietvaros izskatītajā Celebici277 lietā ir noteikts: «Priekšniekam ir uzlikts pienākums realizēt savas pilnvaras, lai novērstu un apturētu noziedzīgus nodarījumus, ko veic padotie, un viņa bezdarbība to veikt pienācīgā veidā ir sodāma, piemērojot individuālo kriminālo atbildību saskaņā ar šo doktrīnu.» Iepriekšminētais ir nostiprināts arī Starptautiskās krimināltiesas statūtu 28. pantā, nosakot: «Papildus citiem kriminālatbildības pamatiem saskaņā ar šiem statūtiem par tiesas jurisdikcijā esošajiem noziegumiem:

pieņem lēmumu, vai pārkāpējam ir uzliekams sods un nosaka soda veidu. Ja pārkāpumam ir noziedzīga nodarījuma pazī-mes vai tas ir ārkārtējs gadījums, vienības komandieris (priekšnieks), nekavējoties par to ziņo augstākam komandierim (priekšniekam) un Militārajai policijai. Pārkāpumus, kas uzskatāmi par ārkārtējiem gadījumiem, nosaka aizsardzības mi-nistrs. 273 Jāpiezīmē gan, ka Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls (ICTY) par minēto ir reti attīstījis tikai tīru vadītāja atbildību, tiesas praksē tā ir gājusi kopā ar konkrētā starptautiskā pienākuma pārkāpumu, kas izdarīts komandiera pienākuma neizpildes rezultātā.274 KMDR 11. punkts. Ja komandieris (priekšnieks) nav izpildījis pienākumus disciplīnas un dienesta kārtības nodrošinā-šanai, viņu sauc pie atbildības šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. 275 http://en.wikipedia.org/wiki/Command_responsibility 276 Ibid.277 http://www.un.org/icty/pressreal/p564-e.htm


133

(a) Militārais komandieris vai persona, kura reāli darbojas kā militārais komandieris, saucama pie kriminālatbildības par tiesas jurisdikcijā esošiem noziegumiem, ko ir veicis karaspēks, kas atrodas viņa(-as) pašreizējā vadībā un kontrolē vai varā un kontrolē atkarībā no gadījuma, kas ir rezultāts viņa(-as) nespējai atbilstoši kontrolēt karaspēka darbību, kur:

(i) militārais komandieris vai persona zināja vai, ņemot vērā apstākļus tajā laikā, tai vajadzēja zināt,278 ka karaspēks izdara vai gatavojas izdarīt šādu noziegumu, un

(ii) militārais komandieris vai persona neveica visus nepieciešamos un saprātīgos pasā-kumus savu pilnvaru ietvaros, lai novērstu vai apturētu viņu rīcību, vai informētu par nodarījumu kompetentus varas orgānus lietas izmeklēšanai un kriminālvajāšanai.

Izdarot kopsavilkumu, Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls un Starptautiskās krimināltiesas statūti nosaka komandiera atbildības standartu:

1) Celibici lietā: lai izpildītu «vajadzēja zināt standartu», ir nepieciešama vismaz informācija, kas liek viņam zināt;

2) Blakšiča lieta: bezdarbība nevar būt pamats aizstāvībai, ja informācijas trūkums ir nepie-nācīga pienākumu izpilde;

3) Starptautiskās krimināltiesas 28. pants (skatīt iepriekš).»Tiesību attīstība nav balstīta uz absolūtu atbildību (atbildība bez vainas), bet drīzāk

atspoguļo skaidru izpratni par to, ka katrs gadījums ir jāizvērtē atbilstoši konkrētajiem faktiem. Komandatbildības koncepcija ir balstīta uz skaidru izpratni, ka tiem, kas ieņem priekšnieka amatus, ir priekšnieka — padotā attiecībās, ir vai vajadzētu būt:

1) informācijai par padoto noziedzīgajām darbībām,2) pilnvaras ietekmēt padoto noziedzīgo rīcību,3) pilnvaras attiecīgi rīkoties, sodot vai novēršot padoto noziedzīgo rīcību.279

Sākotnēji varētu šķist, ka komandierim ir jāatbild par jebkuru padoto karavīru kriminālā rakstura darbību, kas vedinātu domāt par tā saukto absolūto atbildību (atbildību bez vainas), tomēr starptautiskā prakse ir gājusi citu ceļu. Pret absolūto atbildību var tikt izvirzīti divi gal-venie doktrinālie iebildumi:

1) šāda izpratne ir pretēja krimināltiesību pamatprincipam, kas paredz nepie cieša mību pēc mens rea. Mens rea ir psihes elements, kas nepieciešams visos nacionālajos un starp-tautiskajos noziedzīgajos nodarījumos, t. i., nodoms nodarīt šī nozieguma actus reus vai arī neuzmanība attiecībā pret tā sekām. Absolūtās atbildības gadījumā .. notiktu nepamatota atkāpe no mens rea principa;

2) šāda izpratne ierobežotu miera nodrošināšanas un miera uzturēšanas efektivitātes koncepciju, kā arī militārās vai civilās hierarhijas funkcionēšanu, tā kā absolūtās

278 Sekojošie 12 kritēriji, ko komisija (Apvienoto Nāciju Kara noziegumu komisija bijušajai Dienvidslāvijai, galīgais zi-ņojums) uzskaitīja, būtu jāņem vērā izmeklētajiem un tiesām, nosakot, vai komandierim vajadzēja zināt par padoto darbībām, un šie nosacījumi ir vienlīdz attiecināmi uz komandieriem, kas piedalās miera uzturēšanas operācijās:

(1) prettiesisko darbību skaits, (2) prettiesisko darbību veids, (3) prettiesisko darbību apmērs, (4) laika posms, kurā šīs prettiesiskās darbības notika, (5) iesaistīto karavīru skaits un veids, (6) iesaistītā apgāde, (7) darbību ģeogrāfiskā norises vieta, (8) darbību plaša izplatība, (9) operācijas taktiskās gaitas ritms,(10) citu līdzīgu prettiesisku darbību modus operandi,(11) iesaistītais štāba personāls un virsnieki,(12) komandiera atrašanās vieta prettiesisko darbību brīdī.

279 http://www.murdoch.edu.au/elaw/issues/v10n1/hendin101.html


134

atbildības un neuzmanības kritēriji novestu pie de facto iznākuma, kurā komandieris ir vienmēr ir atbildīgs par padoto tiesību pārkāpumiem.280

Tātad ir nepieciešams konstatēt komandiera vainu (nodomu vai neuzmanību). Nosacījumu «vajadzēja zināt», kas ir viens no strīdīgākajiem, saista ar «konstruktīvo informētību»,281 kas pieprasa ticamu un konkrētu iespēju uzzināt komandierim par noziegumu izdarīšanu. Komandatbildības galvenais iemesls ir atbildība par savu pienākumu nepienācīgu izpildi. Objektīvi komandiera rīcība starptautisko noziedzīgo nodarījumu (komandatbildība) kontekstā ir pasī va, t. i., izpaužas bezdarbības formā. Komandatbildība rodas, kad komandieris pasīvi (i) izvairās veikt darbības, lai novērstu kara noziegumu izdarīšanu, (ii) atturas no sodīšanas (vai vismaz kriminālprocesa ierosināšanas), kad noziegumi ir izdarīti. Ir jāuzsver, ka komandatbildība galvenokārt ir saistīta ar pienākumu neizpildi. Komandieris ir atbildīgs par viņa personīgo darbību (bezdarbību), nevis piedēvējot absolūto atbildību par padoto darbībām.282

280 The Prosecution and Defense of Peacekeepers under international law, Geert — Jan Alexander Knoops , Transnational Publishers Inc. 2004.281 The Rome Statute of the International Criminal Court: A Commentary, Editors Antonio Cassese, Paola Gaeta, John R. W. Jones, Oxford University Press, 2002, 823.—873. lpp.282 The Conduct of Hostilities under the Law of International Armed Conflict /Yoran Dinstein/Cambridge.


135

Shēma Nr. 16. Komandiera atbildība, kas izriet no SKT statūtos nostiprinātā.

Nacionālo kontingentu valstu atbildības, ieskaitot iespējamās Nacionālo kontingenta koman dieru atbildības un komandpakļautības, kontekstā autors ir nedaudz aplūkojis ECT lietu Behrami, Behrami un Saramati lietu.283

Lietas būtība. Behrami kunga dēls gāja bojā, otrs tika ievainots, spēlējoties ar nesprāgušu kasešmīnu, kura eksplodēja, to pametot gaisā. Minētās mīnas tika izmestas 1999. gadā NATO bombardēšanas laikā (Mitrovicā). Cietušais uzskatīja, ka atbildība par viena dēla nāvi un otra dēla ievainojumiem ir jāuzņemas NATO vadītajiem KFOR (spēkiem), precīzāk, Francijai, kas konkrētajā brīdī atbildēja par mīnēto teritoriju marķēšanu.

Lietas būtība. Izpildot COMFOR pavēli, UNMIK policija aizturēja Saramati kungu sakarā ar 283 http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=818144&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649

Padotie izdara vai gatavojas izdarīt noziegumu

Militārais komandieriszināja

Ņemot vērā apstākļus konkrētajālaikā — vajadzēja zināt

Militārais komandieris saucams pie kriminālatbildības

Neveica visus nepieciešamos un saprātīgos pasākumus savu pilnvaru ietvaros, lai

novērstu

apturētu

informētu par nodarījumu kompetentus varas orgānus lietas izmeklēšanai un kriminālvajāšanai


136

to, ka viņš tika turēts aizdomās par slepkavības mēģinājumu, nelegālu ieroču un sprāgstvielu glabāšanu. Viņš atradās ieslodzījumā Vācijas atbildības teritorijā. Izejot visas pārsūdzības iespējas, tiesu galīgā instance viņu attaisnoja. Saramati vērsās pret KFOR veidojošām valstīm un konkrēti tiem kontingentiem (Franciju un Norvēģiju), kas deva uzdevumu Saramati aizturēt un turēt ieslodzījumā, un Vāciju, kuras atbildības teritorijā (Vācija bija vadošā valsts) atradās ieslodzījuma vieta.

Jau sākotnēji jāpiebilst, ka abos minētajos gadījumos ECT secināja, ka aresta ordera izdošana bija saskaņā ar KFOR noteikto mandātu un ka atmīnēšanas pārraudzīšana ietilpa UNMIK man-dātā.

Būtiski, ka, izskatot lietu, ECT izmanto Venēcijas komisijas284 viedokli un Starptautisko tiesību komisijas (ILC) projekta pantus starptautisko organizāciju atbildībai, kuros var atrast vērtīgas norādes kontingentu komandiera zināšanu loka paplašināšanai.

Venēcijas komisijas «Viedoklis par cilvēktiesībām Kosovā: Izskatīšanas mehānismu iespējamā izveide»285, tā 14. paragrāfā ir ietverts, ka:

50. «KFOR kontingents ir iedalīts četrās daudznacionālās brigādēs. KFOR karavīri ir no 35 NATO un valstīm ārpus NATO. Kaut arī brigādes ir atbildīgas par noteiktu operācijas rajonu, tās visas atrodas «COMFOR vienotā vadībā un kontrolē» (ANO DP rezolūcija, 2. pielikums, 4. pants), kas pakļauta NATO. «Vienota vadība un kontrole» ir profesionāls militārs termins, kas ietver ierobežotu pilnvaru nodošanu pār nacionālo kontingentu karavīriem. Nacionālo kontingentu valstis tāpēc nenodod «pilnu pakļautību» pār to karavīriem. Kad valstis nosūta karavīrus NATO vadītajās operācijās, tās parasti nodod tikai ierobežotas «operacionālās kontroles» un/vai «operacionālās vadības» pilnvaras. Šīs pilnvaras NATO komandierim piešķir tiesības dot operacionāla rakstura pavēles attiecīgo valstu nacionālajām vienībām. Dotās pavēles nacionālo kontingentu komandieriem ir jāpiemēro saskaņā ar viņam kā valsts pārstāvim dotajām nacionālajām pilnvarām. NATO komandieri nevar dot cita veida pavēles (e.g. tādas, kas ietekmē karavīra tiesisko statusu, disciplinārsodu piemērošana), un NATO komandieris principā nav tiesīgs dot pavēles individuāliem karavīriem .. Papildus valstis saglabā tiesības jebkurā brīdī atsaukt savus karavīrus. Iemesls šādam visai sarežģītam strukturējumam ir valstu vēlme saglabāt, cik vien iespējams, politisko atbildību un demokrātisko kontroli pār saviem karavīriem, cik tas ir savietojams ar militāro efektivitāti. Tas valstīm ļauj darīt visu karavīru drošības labā, nodrošināt to disciplīnu saskaņā ar valsts nacionālajām tiesībām un paražām, uzturēt konstitucionālo atbildību un, visbeidzot, saglabāt iespēju reaģēt uz nacionālo demokrātisko procesu prasībām sakarā ar valsts karavīru izmantošanu.»

Starptautisko tiesību komisijas projekta panti starptautisko organizāciju atbildībai paredz, ka:3. pants286, Vispārīgie principi:

«1. Starptautiskās organizācijas katra starptautiska prettiesiska darbība rada starptautiskās organizācijas starptautisko atbildību.

2. Starptautiskā organizācija ir izdarījusi starptautisku prettiesisku darbību, ja rīcība, ko veido darbība vai bezdarbība:(a) saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir attiecināma uz starptautisko organizāciju, (b) un veido starptautisko saistību pārkāpumu no starptautiskās organizācijas puses.»

5. pants287 (Valsts vai starptautiskās organizācijas institūciju vai aģentu, kas nodoti starptautiskās organizācijas pārziņā, rīcība) paredz:

284 http://www.venice.coe.int/site/main/presentation_E.asp?MenuL=E 285 http://www.venice.coe.int/docs/2004/CDL-AD(2004)033-e.asp 286 http://untreaty.un.org/ilc/reports/2003/2003report.htm 287 http://untreaty.un.org/ilc/reports/2004/2004report.htm


137

«Valsts institūciju vai starptautiskās organizācijas institūciju vai aģentu rīcība, kuri nodoti citas starptautiskās organizācijas pārziņā, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiks uzskatīta par pēdējās organizācijas rīcību, ja organizācija realizē faktisku kontroli pār šo rīcību.»

KFOR komandpakļautības kontekstā vērā ņemami ir atsevišķi citāti no ECT lēmuma:133. Tiesa uzskata, ka galvenais jautājums ir par to, vai ANO DP saglabāja savas noteicošās

pilnvaras un kontroli, deleģējot tikai operacionālo vadību. Šis deleģēšanas modelis tagad ir iedibinājies kā aizstājējs nenoslēgtiem 43. panta līgumiem.

134. To, ka ANO DP saglabāja šādas noteicošās pilnvaras un kontroli, deleģējot savas drošības pilnvaras saskaņā ar ANO DP rezolūciju Nr. 1244, apliecina šādi faktori:1) un arī kā norādīts augstāk, VII. nodaļa ļāva ANO DP deleģēt pilnvaras «dalībvalstīm un

atbilstošām starptautiskām organizācijām»;2) attiecīgā pilnvara bija deleģējama;3) šī deleģēšana nebija nedz prezumēta, nedz netieša, bet gan visnotaļ prioritāra un

skaidri noteikta pašā rezolūcijā;4) rezolūcijā deleģēšanai ir uzlikti pietiekami skaidri ierobežojumi, nosakot precīzu

mandātu, jo tika izvirzīti sasniedzamie mērķi, noteiktas lomas un pienākumi, kā arī izmantojamie līdzekļi. Pilnībā izvairīties no konkrētu nosacījumu plašā skaidrojuma (skatīt ANO iesniegumus, minēto 118. punktu) nevarēja tāpēc, ka šis ir di bi nāšanas vai izveides instruments, kurš izvirza plašus mērķus un neiedziļinās detalizētos jautājumos vai lēmumos, kas saistīti ar operācijas realizāciju;

5) saskaņā ar rezolūciju militāro spēku vadībai bija jāatskaitās ANO DP, lai ļautu ANO DP lietot savas noteicošās pilnvaras un kontroli (attiecīgi ANO DP vajadzēja aktīvi pārzināt situāciju, rezolūcijas 21. pants). Prasība, ka ģenerālsekretāram (ĢS) ir jāiesniedz KFOR ziņojums, ANO DP bija papildu garantija, jo ĢS pārstāv ANO vispārējās intereses.

135. Attiecīgi, ANO DP rezolūcija 1244 norāda uz šādu komandpakļautību konkrētajā lietā. ANO DP bija jāsaglabā pilnīga vadība un kontrole pār drošības misiju, un tā deleģēja NATO (konsultējoties ar ārpus NATO esošajām valstīm) tiesības izveidot, kā arī uzņemties drošības spēku operacionālo vadību pār KFOR. NATO izpildīja tās komandvadību, atbilstoši komandpakļautībai (no Ziemeļatlantijas padomes, uz SHAPE, uz SACEUR, uz CIC Dienvidi) līdz COMFOR, kas bija KFOR komandieris. Kaut arī MNB vadīja nacionālā kontingenta valsts nozīmēts virsnieks, tas atradās tiešā COMFOR pakļautībā. MNB darbībām bija jānotiek saskaņā ar operācijas plānu, ko izstrādājis NATO, un tā izpilde KFOR vārdā bija jānodrošina COMFOR.

139. Tiesa neuzskata, ka valstu (TCN) faktiska vai strukturāla iesaistīšanās nebija atbilstoša NATO operacionālās vadības efektivitātei (t. sk. vienotībai). Tiesa nesaskata tiešus vai netiešus pierādījumus tam, ka būtu bijušas konkrētas valstu pavēles vai iejaukšanās konkrētajā operacionālajā jautājumā (aizturēšanā). Tāpat nav iemesla uzskatīt, ka valstu strukturālā iesaistīšanās, ko uzsvēruši prasītāji, samazināja NATO operacionālās kontroles efektivitāti. Tā kā valstu karaspēka iesaiste pēc būtības ir brīvprātīga, arī valstu karaspēka ilgstošai izvēršanai tādai ir jābūt. Tas, ka valstis savu karaspēku apgādāja materiāli, nevar ietekmēt NATO operacionālo kontroli. Netika minēts, ka NATO noteikumi par spēka lietošanu netiktu ievēroti. Valstu vadība (vadot savus spēkus vai sektoru Kosovā) bija tiešā COMFOR operacionālā vadībā. Kaut arī individuālas prasības varētu potenciāli izskatīt savādāk atkarībā no tā, kura valsts bija problēmas ierosinātāja (valstu komandieri izlēma, vai imunitāte ir jāatceļ; valstīm bija ekskluzīva jurisdikcija (vismaz) disciplinārlietās un krimināllietās; dažas valstis bija izveidojušas savus civiltiesisko prasību izskatīšanas centrus, un vismaz viena valsts akceptēja civilo jurisdikciju (minētā


138

Bici lieta)), nav paskaidrots, kā tas pats par sevi varētu graut NATO vadības efektivitāti vai vienotību operacionālās lietās. Tiesa nesaskata, kā SOFA nenoslēgšana starp ANO un bijušo Dienvidslāvijas republiku varētu, kā prasītāji ir norādījuši, ietekmēt NATO operacionālo vadību. Tas, ka COMFOR bija uzdots (prasītāji norāda 78. punktā) tikai izdot aizturēšanas pavēles, ir saistīts ar darba dalīšanu un nav vienotas vadības struktūras pārkāpums, jo COMFOR visu laiku darbojās kā KFOR amatpersona, kas atskaitās NATO atbilstoši iepriekšaprakstītajai komandpakļautībai.

141. Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka KFOR izpildīja likumīgi deleģētas VII nodaļā noteiktās ANO DP pilnvaras, tādējādi apšaubītās darbības principā bija «attiecināmas» uz ANO ..»

140. «.. Tiesa secina, ka ANO DP saglabāja pilnīgu vadību un kontroli un ka attiecīgo opera-cionālo jautājumu faktisko vadību saglabāja NATO.»

KFOR operācijas komandpakļautības kontekstā ilustrācijai ir izveidota shēma (saīsinājumu nozīmi skatīt rokasgrāmatas sākumā), kas atspoguļo, ka:

1. KFOR operācija notiek saskaņā ar ANO DP deleģējumu (1999. gada rezolūcija 1244), kas paredz uzdevumus KFOR un UNMIK;

2. KFOR neatrodas tiešā ANO militārā komandpakļautībā;3. KFOR vadība un kontrole notiek saskaņā ar NATO komandpakļautību (no Ziemeļatlantijas

padomes līdz atsevišķam KFOR atbildības sektoram, piemēram, CIC Dienvidi);4. Valsts (TCN) ir nodevusi zināmu daļu pilnvaru (Transfer of Authority) NATO;5. Neskatoties uz to, ka valstis (TCN) ir deleģējušas operacionālo vadību un kontroli NATO,

nacionālie kontingenti paliek valsts pilnā pakļautībā;6. Parasti nacionālā kontingenta komandieris saņem uzdevumu no attiecīga NATO koman-

diera, un kontingenta komandieris tālāk dod pavēles saviem padotajiem.Aplūkotais ECT lēmums ļauj secināt, ka atbildība sakarā ar ANO DP deleģējumu starptau -

tis kajām organizācijām (konkrētajā gadījumā NATO) starptautiskā miera un drošības nodroši-nāšanā atbilstoši ANO Statūtu VII nodaļai ir jāuzņemas pašai starptautiskajai organizācijai. Jāpiebilst, ka lēmums ir kritizēts, ņemot vērā ECT visai atšķirīgo nostāju citā visai populārā lietā — BOSPHORUS HAVA YOLLARI TURİZM VE TİCARET ANONİM ŞİRKETİ v. IRELAND.288 Līdzības ar aplūkoto Behrami lietu, gan ar citiem faktiem, ir atrodamas arī Al-Jedda v. Secretary of State for Defence289 lietā, kas izskatīta Anglijas un Velsas augstākajā tiesā — Lordu palātā (lieta saistīta ar personu internēšanas/aizturēšanas bez tiesas nolēmuma tiesisko pamatu, arī esot ANO DP deleģējumam).

288 http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=1&portal=hbkm&action=html&highlight=bosphorus&sessionid=27410922&skin=hudoc-en/CASE OF BOSPHORUS HAVA YOLLARI TURİZM VE TİCARET ANONİM ŞİRKETİ v. IRELAND/289 The Military Law and Law of War Review 2008, 47, 1—2, /Detention during international military operations: Article 103 of the UN Charter and Al-Jedda case (M.Wood) 139. lpp./.


139

pilna pakļautība

ANO(ANO DP deleģējums)

NATO(vienota NATO vadība

un kontrole)

KFOR(veidojums ar NATO

būtisku dalību/neietilpst ANO militārajā

komandķēdē)

UNMIK(ANO institūcija – ANO

pagaidu administrācijas misija Kosovā)

SACEUR

CIC SOUTH

COMFOR(NATO noteikts/iecelts

karavīrs)

SHAPE

Nacionālā kontingentavalsts

MNB(KFOR viens no atbildības

rajoniem ar ieceltu komandieri)

UNMACC

TCN (Nacionālais kontingents/

komandieris)

Nacionālā kontingenta karavīri

NAC(Ziemeļatlantijas

padome)


140

SecinājumiJebkuri pienākumi, kas ir uzlikti komandierim, ietver arī tiesības, kas ļauj pienākumus

atbilstoši arī realizēt. Nevar izveidoties situācija, kurā komandierim ir uzdoti pienākumi, kuru izpilde ir nereāla, jo neparedz tiesības, kas ļauj tos realizēt. Ja komandieris nevar izpildīt savus pienākumus, par to nekavējoties jāziņo pakļautības kārtībā.

Shēma Nr. 17. Komandiera tiesību un pienākumu mijiedarbība.

Shēmā ir attēlots, ka komandiera tiesības ir sabalansētas un atrodas nepārtrauktā mijiedar-bībā ar viņa pienākumiem. Tiesību realizācija un pienākumu atbilstoša izpilde garantē uzdevumu izpildi. Komandieris nevar tikt saukts pie atbildības par savu pienākumu izpildi. Tomēr, ja pie-nākumu izpilde nav bijusi atbilstoša normatīvo aktu nosacījumiem un augstāku komandieru pavēlēm, komandieris var tikt saukts pie juridiskās atbildības.

KOMANDIERAPIENĀKUMI

KOMANDIERATIESĪBAS

PIENĀKUMU NEIZPILDE/NEPIENĀCĪGA IZPILDE

IZPILDE

JURIDISKĀ ATBILDĪBA

KONTROLĒ

VISPĀRĪGIE PIENĀKUMI

SPECIĀLIE PIENĀKUMI

NOVĒRŠ

APTUR

ZIŅO

SODA

ADMINISTRATĪVĀATBILDĪBA

KRIMINĀL-ATBILDĪBA

CIVILTIESISKĀATBILDĪBA

DISCIPLINĀRĀ ATBILDĪBA


141

Ņemot vērā nacionālā kontingenta komandiera panākumu apjomu, pirms došanās starp tau-tiskajā operācijā viņam noteikti būtu jāiepazīstas ar šādiem normatīvajiem aktiem un opera-cionā lajiem dokumentiem:

1) MDL,2) KMDR,3) MK noteikumiem par nelaimes gadījumu izmeklēšanu,4) starptautiskās operācijas plānu,5) noteikumiem par spēka lietošanu (ja tie nav ietverti operācijas plānā),6) operācijas ietvaru līgumu (MoU), citiem starptautiskajiem līgumiem, kas var regulēt at-

se višķus operācijas aspektus (nodrošinājums, vadība un kontrole u.t.t.),7) instrukciju.

Komandierim ir jāatceras, ka pārkāpumu iemesls vienībā visbiežāk ir:290

1) Autoritātes trūkums.2) Slikti apmācīti vai slikti disciplinēti karavīri.3) Neskaidras pavēles un misija.4) Tendence noniecināt ienaidnieku.5) Augsts stresa līmenis karavīru vidū.6) Slikta izpratne par nekonvencionālā kara vešanu.7) Lielie zaudējumi.

Tāpēc jādara viss iespējamais, lai iepriekšminēto faktoru parādīšanos nepieļautu vai vismaz mazi nātu gan realizējot savas kā komandiera tiesības, gan arī izmantojot NBS ietvaros pieejamos resursus.

Ja kontingenta komandiera rīcībā nonāk informācija, kas satur ziņas par tiesību aktu un pavēļu pārkāpumu, tomēr lēmumu pieņemšanai nepietiek informācijas, jāveic dienesta izmeklēšana un uz tās pamata jāpieņem lēmums. Ja noticis nelaimes gadījums — obligāti jāizpilda 17.06.2003. MK noteikumu Nr. 329 «Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtība» prasības, jo to nepienācīga izpilde var nepamatoti ierobežot karavīriem noteiktās sociālās garantijas.

Ja kontingenta komandiera pilnvaras neļauj adekvāti rīkoties — ziņot pakļautības kārtībā.Komandierim ir jāatceras, ka par neizdarīto pienākumu aizstāvības argumentu nevar kalpot

noteiktu apstākļu nezināšana, ja viņš varēja un viņam vajadzēja zināt, un atšķirībā no indivi-du ālās atbildības,291 kas galvenokārt gulstas uz personu (arī komandieri) par viņa personīgām

290 http://www.dtic.mil/doctrine/jel/jfq_pubs/0709.pdf 291 25. pants. Individuālā kriminālatbildība:

1. Saskaņā ar šiem statūtiem tiesai ir jurisdikcija pār fiziskām personām.2. Persona, kura izdara tiesas jurisdikcijā esošu noziegumu, ir individuāli atbildīga un sodāma saskaņā ar šiem sta-

tūtiem.3. Saskaņā ar šiem statūtiem persona saucama pie kriminālatbildības un tā ir sodāma par tiesas jurisdikcijā esoša

nozieguma izdarīšanu, ja šī persona:(a) izdara šādu noziegumu, vai nu individuāli, kopā ar citu vai ar citas personas starpniecību, neatkarīgi no tā, vai

tā cita persona ir saucama pie kriminālatbildības;(b) pavēl, kūda vai pamudina uz šādu noziegumu, kurš tiek izdarīts vai ir noticis mēģinājums to izdarīt;(c) nolūkā veicināt šī nozieguma izdarīšanu, palīdz, musina vai citādi atbalsta tā izdarīšanu vai tā mēģinājumu,

ieskaitot līdzekļu sagādāšanu tā izdarīšanai;(d) jebkurā citā veidā sniedz atbalstu nozieguma izdarīšanā vai tā mēģinājumā, ko izdara personu grupa, kas

darbojas ar kopēju mērķi. Šāds atbalsts ir apzināts un ir vai nu:(i) izdarīts ar mērķi sekmēt noziedzīgu darbību vai grupas noziedzīgu mērķi, kur šāda darbība vai mērķis

ietver Tiesas jurisdikcijā esoša nozieguma izdarīšanu, vai(ii) izdarījusi noziegumu, zinot grupas nolūku izdarīt noziegumu;


142

darbībām, komandatbildība uzliek atbildību arī par padoto karavīru rīcību, ja tiek izpildīti trīs nosacījumi.292

(e) attiecībā uz genocīdu, tieši un publiski kūda citus veikt genocīdu;(f ) mēģina izdarīt šādu noziegumu, veicot darbību, kas aizsāk tā izpildi, tādējādi izdarot nozīmīgu soli tā pastrā-

dāšanā, bet noziegums netiek izdarīts no personas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Tomēr persona, kas atsakās no nozieguma izdarīšanas vai citādi novērš nozieguma pabeigšanu, nav sodāma saskaņā ar šiem statūtiem par nozieguma mēģinājumu, ja šī persona pilnīgi un labprātīgi ir atteikusies no noziedzīgā nolūka.

4. Neviens noteikums šajos statūtos attiecībā uz individuālo kriminālatbildību neietekmē valstu atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

292 ICTY Celebici lietā tika konstatēti šādi trīs galvenie nosacījumi, lai varētu runāt par komandiera atbildību:priekšnieka — padotā attiecības (de facto vai de iure pār karavīriem),psihiskā elementa pastāvēšana, kas tiek definēts, kā «zināja vai vajadzēja zināt»,saprātīgu pasākumu neveikšana, lai novērstu vai sodītu par starptautisko krimināltiesību vai starptautisko huma-nitāro tiesību pārkāpumiem.


143

6. SADAĻA

ATALGOJUMA, APGĀDES UN SOCIĀLO GARANTIJU SPECIFIKA, PIEDALOTIES STARPTAUTISKAJĀS OPERĀCIJĀS

Vispārīgais juridiskais pamats karavīra atalgojumam, apgādei un sociālajām garantijām mek-lē jams Latvijas Republikas Satversmē un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos (piemēram, Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām293, turpmāk — pakts). Satversmes 109. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodroši nā ju mu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, un tāpat attiecīgi pakta 9. pants paredz: «Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz sociālo nodrošināšanu, ieskaitot sociālo apdrošināšanu.»

Latvijas Republikas Satversmes294 106. pants nosaka: Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu. Tātad Satversme (citi normatīvie akti un starptautiskie līgumi)295 skaidri paredz, ka ikviens — ievērojot normatīvo aktu nosacījumus — var izvēlēties karavīra profesiju. Tāpat Satversme paredz (107. pants): «Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.» Kā redzams, jau Satversmē ir noteiktas garantijas saistībā ar darba pienākumu izpildi. Tomēr MDL sniedz precizējumu, nosakot, ka tiesības uz darbu karavīrs realizē pildot militāro dienestu,296 kas nozīmē, ka viņam ir visas tiesības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām, kuras izveidojas, personai noslēdzot līgumu ar NBS/AM par profesionālo dienestu.

Likuma «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās» 10. pan ta redakcija līdz 06.12.2007. paredzēja, ka: «Sociālās garantijas to Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību militārpersonām, kas piedalās starptautiskajās operācijās, tiek nodrošinātas atbilstoši Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem, kā arī saskaņā ar individuāliem līgumiem par ierindas dienestu un par aktīvo militāro dienestu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībā», tātad — saskaņā ar MDL un Militārpersonu izdienas pensiju likuma297 nosacījumiem. Iepriekšminētā likuma redakcija bija novecojusi un neatbilda

293 Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām /16.12.1966./.294 Latvijas Republikas Satversme /01.07.1993. Latvijas Vēstnesis, Nr. 43/.295 7. pantsŠā pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, ieskaitot arī:

a) atlīdzību, kas nodrošina visiem strādājošiem vismaz:(i) taisnīgu darba algu un vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu bez jebkādas atšķirības, turklāt sievietēm jāga-

rantē darba apstākļi, kas nebūtu sliktāki par vīriešu darba apstākļiem, ar vienādu maksu par vienādu darbu;(ii) apmierinošu eksistenci viņiem pašiem un viņu ģimenēm saskaņā ar šā pakta noteikumiem;

b) drošības un higiēnas prasībām atbilstošus darba apstākļus;c) visiem vienādu iespēju izvirzīties darbā, pamatojoties vienīgi uz darba stāžu un kvalifikāciju;d) atpūtu, brīvo laiku un darba laika saprātīgu ierobežošanu, periodisku apmaksātu atvaļinājumu, kā arī atlīdzību

par svētku dienām.296 12. pants. Karavīra tiesības uz darbu.(1) Karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu.(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.(3) Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotās pavēles.297 Militārpersonu izdienas pensiju likums /19.03.1998. Publicēts: Vēstnesis, 01.04.1998. Nr. 86/.


144

šodienas normatīvajos aktos (MDL u. c.) lietotajai terminoloģijai. Attiecīgi teikums «...saskaņā ar individuāliem līgumiem par ierindas dienestu un par aktīvo militāro dienestu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībā» bija jāsaprot kā «saskaņā ar profesionālā dienesta līgumiem», tāpat jēdziens «militārpersonas» — kā «karavīri». Pēc veiktajiem grozījumiem likumā — 10. pants nosaka: «Sociālās garantijas to Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību personālsastāvam, kas piedalās starptautiskajās operācijās, tiek nodrošinātas atbilstoši Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem.» Arī vienošanās ar valstīm, ar kurām NBS kopīgi piedalās SO, parasti paredz nosacījumu katrai valstij nodrošināt atalgojumu un citus maksājumus saviem spēkiem.298

AtalgojumsAtalgojuma aprēķināšana karavīriem, kas piedalās SO, atšķiras no citām dienesta pienākumu

izpildes formām (piemēram, dienesta pienākumu izpilde Latvijā vai ārpus valsts u. c.).Militārā dienesta likuma 48. pants nosaka: «Karavīrs aktīvā dienesta laikā saņem Ministru

kabineta noteikto dienesta atalgojumu. Dienesta atalgojumā ietilpst alga atkarībā no dienesta pakāpes un izdienas stāža, kā arī Ministru kabineta noteikumos paredzētās piemaksas.» Pakārtoti iepriekšminētajam likumam ir izdoti 08.03.2004. Ministru kabineta noteikumi Nr. 131 «Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu», kas ne tikai nosaka vispārējo karavīra atalgojumu, bet arī nosacījumus attiecībā uz karavīriem, kas dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijas (skatīt pielikumu Nr. 14). Tāpat saskaņā ar noteikumos paredzēto tiek izdots MK rīkojums, kas specifiski katrai operācijai «.. atkarībā no starptautiskās operācijas rakstura un drošības apstākļiem tās norises reģionā ..»299 nosaka koeficienta apmēru.

Tātad MK noteikumi Nr. 131 nosaka tikai piemērojamā koeficienta diapazonu, t. i., «no—līdz» (piemēram, starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas: 1.3—1.8) un attiecīgi MK rīkojums paredz konkrētu koeficienta apmēru (piemēram, Irākā — 1.8).

Shēma Nr. 18. Normatīvo aktu hierarhija, nosakot atalgojumu karavīram SO.

Saskaņā ar iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem var izveidot formulu, pēc kā vadās, nosakot atalgojums karavīriem, kas pilda dienesta pienākumus SO.

298 (Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Zviedrijas Karalistes bruņoto spēku saprašanās memorands par sadarbību Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos Ziemeļu reģionā, B pielikums).I. Vispārīgi principi. 1. Izņemot, kā citādi norādīts šajā MOU, katrs dalībnieks ir atbildīgs par sava ieguldījuma, dalības un atvilkšanas no ISAF Ziemeļu reģiona finansēšanu. Dalībnieki ir individuāli atbildīgi par šādiem maksājumiem: a) visi maksājumi un pabalsti saviem spēkiem, tostarp civilajam komponentam; b) visi izdevumi, tostarp izmitināšana, komandējumi un citi izdevumi, ko rada viņu spēku veiktas darbības, ieskaitot civilo komponentu, ārpus ISAF Ziemeļu reģiona; un c) visi izdevumi, kurus rada viņu spēku, tostarp civilā komponenta, izvēršana uz un no karadarbības apgabala. 299 10.08.2005. MK rīkojums Nr. 525. «Par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās» /Publicēts: Vēstnesis, 12.08.2005. Nr. 127/.

At = Al + (1000 x k)+P

MK noteikumi/Nr. 131/

MDL/48. p./

MK rīkojums/Nr. 525/


145

At — atalgojums.Al — alga (saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu).k — koeficients (saskaņā ar MK rīkojumu).P300 — piemaksas (saskaņā ar 4. pielikuma 3. punktu).Tāpat šo noteikumu 4. punkts nosaka: «Laikā, kad karavīrs saņem šajā pielikumā noteiktās

piemaksas, karavīra atalgošanai netiek piemēroti citi piemaksu veidi», tātad piemaksas, ko paredz citi MK noteikumu pielikumi, netiek maksātas.

Pielikumā tiek paredzēta vēl papildu piemaksa karavīriem, kas veic nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu — piemaksa 200 latu mēnesī (piemaksa tiek veikta, ja karavīrs faktiski ir veicis nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu).

PapildatvaļinājumiPēc veiktajiem grozījumiem MDL 38. panta (21) daļa paredz: «Karavīram var piešķirt

apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņa atrašanās tajā ir ilgāka par četriem mēnešiem. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 15 kalendāra dienas, un tā laikā karavīrs saņem mēneša algu. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī, atrodoties ceļā, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi radušies. Karavīram ceļa un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi tiek segti atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.»301

Situācijās, kad karavīra dalība SO paredzēta īsāka par četriem mēnešiem — viņam nav tiesību uz papildatvaļinājumu.

MDL 38. panta (22) daļa paredz: «Pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas pastāvīgajā dienesta vietā karavīram piešķir 20 kalendāra dienu ilgu apmaksātu papildatvaļinājumu, un tā laikā karavīrs saņem mēneša algu. Papildatvaļinājumu piešķir ne vēlāk kā mēneša laikā pēc karavīra atgriešanās no starptautiskās operācijas. Laikā, kurā piešķirams papildatvaļinājums, neieskaita laiku, kas tiek pavadīts, ārstējoties no starptautiskajā operācijā gūtajiem ievaino-jumiem vai slimības, kā arī rehabilitācijas periodu.»

Papildatvaļinājumu laikā karavīrs saņem algu, t. i., summu, kas veidojas, ņemot vērā viņa die-nes ta pakāpi un izdienu, tātad netiek maksātas piemaksas, kas noteiktas MK noteikumu 3. pie-likumā.

ApgādeMDL 49. pants nosaka, ka «.. apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodro-

šināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs, bet kompensāciju apmēru un izmaksāšanas kārtību — Ministru kabinets ..». Apgādes normas paredz AM 2007. gada 12. septembra noteikumi Nr. 73-NOT «Noteikumi par mantiskās apgādes normām».

Izdienas pensijaMilitārpersonu izdienas pensiju likums paredz nosacījumus izdienas pensijas piešķiršanai.

Attiecīgi likuma 2. un 3. pants paredz tiesību uz izdienas pensiju un izdienas stāža aprēķināšanas vispārējo kārtību. Tomēr, ņemot vērā SO specifiku, likums paredz speciālus nosacījumus.

Likuma 4. pants nosaka:«(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju palielinātā apmērā:

1) ieskaita dienesta laiku, kas aizvadīts starptautiskajās operācijās:300 Attiecas tikai uz noteikumu 3. punktā minētajiem karavīriem.301 MK noteikumi Nr. 219 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izde-vumi» /Publicēts: Vēstnesis, 21.06.2002. Nr. 94/.


146

a) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā, ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

b) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonā un kurās iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā, ieskaita izdienas stāžā kā divarpus dienas,

c) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās glābšanas operācijās, kuru mērķis ir likvidēt dabas katastrofu sekas, evakuēt civiliedzīvotājus no apdraudētām vietām un veikt līdzīga rakstura darbības, un starptautiskajās humānajās operācijās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,

d) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta konflikta zonā, pildot starptautiskā novērotāja pienākumus vai piedaloties starptautiskajās pārbaudes misijās, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas;

2) militārpersonām, kuru dienesta pienākumos ietilpst lidojumu veikšana ar gaisakuģiem, vienu nolidoto stundu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas. Šādu ieskaitāmo nolidoto stundu skaits vienai militārpersonai viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 122 stundas;

3) Militārpersonām, kuras dienesta laikā veic sapiera pienākumus, vienu atmīnēšanas vai spridzināšanas darbos nostrādāto dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas;

4) Speciālo uzdevumu vienību militārpersonām vienu speciālo uzdevumu izpildes dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas;

5) Vienu dienesta dienu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas.

(2) Ja militārpersona vienlaikus iegūst tiesības uz izdienas stāža palielināšanu pēc vairākiem šā panta pirmās daļas nosacījumiem, izdienas stāžu palielina tikai pēc viena no tiem. Ja viens no nosacījumiem paredz lielāku izdienas stāža palielinājumu, izdienas stāžu aprēķina pēc šā nosacījuma.»

Tabula Nr. 7. Izdienas stāža dienu ieskaitīšana palielinātā apmērā atkarībā no operācijas veida.

n. p. k. Operācijas veids 1 dienas ekvivalents1. Miera nodrošināšanas operācijas 3 dienas

2. Miera uzturēšanas operācijas 2,5 dienas

3. Glābšanas un humānās operācijas 2 dienas

4. Dalība novērošanas vai pārbaudes misijās 2 dienas

Starptautiskās operācijas — Irākā (OIF), Afganistānā (ISAF), Kosovā (KFOR) un Bosnijā un Hercegovinā (EUFOR) — ir miera nodrošināšanas operācijas, tādējādi karavīriem par dalību šajās operācijas viena diena tiks ieskaitīta kā trīs dienas.

Zināmas problēmas varētu rasties saistībā ar Militārpersonu izdienas pensijas likuma piemē-rošanu saistībā ar karavīru dalību starptautiskajās militārajās operācijas, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību. Tātad šis operācijas veids nav pie minēts šajā likumā. Pēc būtības nav šaubu, ka viena diena šādā operācijā būtu pielīdzināma vis maz trīs dienām, t. i., līdzīgi miera nodrošināšanas operācijām, tomēr jāņem vērā, ka juridiski


147

šeit tiek runāts par diviem dažādiem SO veidiem, kam ir dažādi faktiskie un juridiskie pamati.Protams, meklējot zināmu analoģiju šim operācijas veidam, varētu attiecināt likuma 4. panta

1. daļas 5. apakšpuntu, kas nosaka: «Vienu dienesta dienu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas.» Iepriekšminētās operācijas raksturs ir līdzvērtīgs karam (skatīt rokasgrāmatas 1. sadaļu). Neskatoties uz to, neskaidrība pastāv, un šis robs likumā noteikti ir jāaizpilda.

Visai būtiski ir ņemt vērā likuma 4. panta 2. daļas nosacījumus. Piemēram, vienlaicīgi var būt situācijas, kad uz karavīru var tikt attiecināti gan 4. panta 1. daļas 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi (t. i., dalība starptautiskajā miera nodrošināšanas operācijā), gan arī 4. panta 1. daļas 3) apakšpunkts (atmīnēšanas darbu veikšana), tā kā karavīra tiešie pienākumi var ietvert arī bei-dzamo. Neskatoties uz to, viena diena tiks skaitīta kā trīs, nevis, kā maldīgi varētu likties, sešas.

Likuma 5. pants paredz: «Militārpersonai, kura dienesta laikā ir piedalījusies šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā minētajās starptautiskajās operācijās, aprēķinot izdienas pensiju, par šo operāciju izpildes laiku ņem vērā šā panta otrajā daļā noteikto dienesta atalgojumu, kas militārpersonas amatam bija noteikts tās pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas minēto starptautisko operāciju veikšanai.» Tātad, aprēķinot izdienas pensiju,302 netiek ņemts vērā SO laikā noteiktais atalgojums.

Ārpus valsts dienošo karavīru dalība SOVisai ilgstoši nebija skaidrības par sociālajām garantijām karavīriem, kuri pilda dienesta

pienākumus ārpus valsts303 un kuri ir nosūtīti starptautiskajā operācijā. Tomēr 29.03.2007. likums 302 5. pants. Dienesta atalgojums, no kura aprēķina izdienas pensiju.

(1) Izdienas pensiju aprēķina no militārpersonas mēneša atalgojuma vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta.

(2) Dienesta atalgojumā, no kura aprēķina izdienas pensiju, ietilpst alga atbilstoši dienesta pakāpei un izdienas stā-žam.

(3) Militārpersonai, kura dienesta laikā ir piedalījusies šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā minētajās starp-tautiskajās operācijās, aprēķinot izdienas pensiju, par šo operāciju izpildes laiku ņem vērā šā panta otrajā daļā noteikto dienesta atalgojumu, kas militārpersonas amatam bija noteikts tās pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas minēto starptautisko operāciju veikšanai.

303 /MDL/50. pants. Pabalsti un kompensācijas ārpus valsts dienošiem karavīriem(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, kad karavīrs ir diplomātiskajā un

konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandēju-mā, viņam papildus dienesta atalgojumam ir tiesības saņemt:1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai;6) kompensāciju dzīvokļa īrei, tai skaitā ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītiem izdevumiem, un komunā-

lajiem izdevumiem;7) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju;8) pilnu kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;9) kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai

pret nelaimes gadījumiem;10) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikga-

dējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.(1.1) Karavīriem, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābos, Eiropas Savienības militārajos štābos un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām operācijām, saglabājas tiesības, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Ja karavīra ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras karavīrs šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, karavīram ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ār-valstī 50 procentu apmērā.


148

«Grozījums Militārā dienesta likumā» situāciju ir mainījis. Attiecīgi veiktie likuma grozījumi paredz:

«(1.1) Karavīriem, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābos, Eiropas Savienības militārajos štābos un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām operācijām, saglabājas tiesības, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Ja karavīra ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras karavīrs šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, karavīram ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī 50 procentu apmērā.»

Tātad saskaņā ar veikto grozījumu ārvalstīs dienošajam karavīram, kurš tiks nosūtīts dienesta pienākumu izpildei starptautiskajā operācijā, tiks saglabātas visas likuma 50. panta 1. daļā noteiktās garantijas, izņemot pirmajā apakšpunktā noteikto, kas tiks izmaksāta 50% apmērā, ja karavīra ģimene turpinās uzturēties ārvalstī, no kuras karavīrs nosūtīts SO.

Karavīra apdrošināšana un kompensācijas par veselības traucējumu un karavīra nāves gadījumā

MDL 52. pants nosaka karavīru un viņu ģimenes locekļu sociālās garantijas karavīra veselības traucējuma un nāves gadījumā:

«(1) Karavīrs ir pakļauts valsts obligātajai apdrošināšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā. (2) Ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no

aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem iz maksā vienreizēju kompensāciju:

1) I grupas invalīdam — 50 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;2) II grupas invalīdam — 40 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;3) III grupas invalīdam — 20 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atva-ļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

1) I grupas invalīdam — 300 latu apmērā;2) II grupas invalīdam — 200 latu apmērā;3) III grupas invalīdam — 150 latu apmērā.

Ja šajā daļā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.

(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucēju-mus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:a) smaga veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas pieckāršā

apmērā;b) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas

trīskāršā apmērā;c) viegla veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet

(2) Atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem šajā pantā noteikto pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.(3) Šajā pantā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.


149

ne mazāk kā 100 latu.(5) Ja profesionālā dienesta karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās

atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam un tāpēc viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no profesionālā dienesta, karavīram papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju pēdējā mēneša karavīra algas trīskāršā apmērā.

(6) Bojāgājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423. pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:1) ja rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pie-

nā kumus, — 50 000 latu apmērā;2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku

kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma lietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā;

3) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), — karavīra pē dējā mēneša 120 algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

(61) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem).

(7) Ja dienesta laikā karavīrs gājis bojā vai karavīra veselības traucējums gūts viņa neuz-manības dēļ un viņš kļuvis par invalīdu, bet bojāejas vai veselības traucējuma cēlonis nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu darbību, viņam vai viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423. pants) var izmaksāt daļu no šajā pantā noteiktās atbilstošās kompensācijas, kuras apmēru katrā atsevišķā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs.

(8) Karavīra bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt, iesniedzot aizsardzības ministram attiecīgu iesniegumu. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Dienesta laikā iegūtas slimības cēloņa saistību ar dienesta pienākumu izpildi nosaka Arodslimību un staru patoloģiju centrs.

(9) Šajā pantā minētās kompensācijas karavīram izmaksā kā šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzību.

(10) Nelaimes gadījumu (veselības traucējumu) uzskata par nesaistītu ar dienesta pienākumu pildīšanu un kompensāciju neizmaksā, ja izmeklēšanas veicējs konstatējis, ka:1) nelaimes gadījums noticis alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu


150

kaitīgu vielu vai to produktu lietošanas dēļ, un to nav izraisījusi minēto vielu iz man-tošana dienesta vajadzībām vai to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

2) nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

3) izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības insti tūci ja;4) nelaimes gadījums noticis, karavīram izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to

ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumu, kad karavīru sauc pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

5) nelaimes gadījums noticis, karavīram pārkāpjot militāro reglamentu, pavēļu un citu normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumu, kad minētie pārkāpumi izdarīti dienesta interesēs, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sargājot sabiedrisko kārtību vai glābjot cilvēka dzīvību;

6) nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika, ja šajā laikā nav bijusi dienesta vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība un tas nav saistīts ar valsts vai personas īpašuma aizstāvēšanu, sabiedriskās kārtības sargāšanu, cilvēka dzīvības glābšanu vai dienesta interesēm;

7) nelaimes gadījums noticis strīda laikā un strīda cēlonis nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu.

(11) Šajā pantā noteiktā karavīra obligātā apdrošināšana un kompensāciju izmaksas kārtība nav spēkā kara laikā.

(12) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar karavīriem dienesta laikā, nosaka Ministru kabinets.

(13) Ja karavīrs, piedaloties starptautiskajās operācijās, guvis veselības traucējumu vai slimību, vai gājis bojā, šajā pantā noteiktās kompensācijas izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautisko operāciju veikšanai.»

Papildus vispārīgajai kārtībai un nosacījumiem, ko paredz MDL 52. pants, būtu jāpievērš uz-manība jautājumiem, kas ir tieši attiecināmi uz SO vai arī tādi, kas visbiežāk rada jautājumus.

Tātad jau panta 1. daļa nosaka, ka karavīrs ir pakļauts valsts obligātai apdrošināšanai. Šai kontekstā bieži vien rodas jautājums: kā tad šī apdrošināšana izpaužas? Apdrošināšanas polises neviens karavīrs nesaņems, kā varētu kļūdaini domāt. Patiesībā atbilde uz šo jautājumu ir meklējama šī paša likuma panta 9. daļā, kas paredz: «Šajā pantā minētās kompensācijas ka ra-vīram izmaksā kā šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzību.» Tātad, iestājoties noteiktajam gadījumam, karavīrs (viņa mantinieki) būs tiesīgs pretendēt uz 52. pantā noteik-tajām kompensācijām.

Nelaimes gadījumu izmeklēšanai ir ļoti svarīga nozīme sociālo garantiju kontekstā, jo tieši izmeklēšanas rezultātā ir jākonstatē karavīra bojāejas vai veselības traucējuma cēloņsakarība ar tiešo dienesta pienākumu izpildi. Tieši šī iemesla pēc MK noteikumu304 (52. panta 12. daļā noteiktais deleģējums) piemērošanai ir jābūt visai skrupulozai.

Kā jau likumā ir noteikts, var būt situācijas, kurās kompensācijas netiek maksātas (52. pants, 10. daļa). Kopumā ir uzskaitīti septiņi gadījumi, kas liedz saņemt noteikto kompensāciju.

«1) nelaimes gadījums noticis alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgu vielu, vai to produktu lietošanas dēļ, un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana dienesta vajadzībām vai to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana /Tātad, ja nelaimes gadījums ir noticis karavīram atrodoties alkohola vai citu neatļautu vielu reibumā un

304 17.06.2003. MK noteikumi Nr. 329. Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība /Publicēts: Vēstnesis, 09.07.2003. Nr. 102/.


151

tieši tas ir bijis iemesls nelaimes gadījumam, piemēram, atrodoties alkohola reibumā karavīrs, nespēdams koordinēt savas darbības, ievaino sevi ar dienesta ieroci kājā./;

2) nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums /Piemēram, medicīnas iestāde (ārsts) konstatē, ka karavīrs miris dabīgā nāvē)./;

3) izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcija / Karavīrs apzināti sev dzīvību ir atņēmis pats vai arī mēģinājuma rezultātā nodarījis kaitē-jumu, un to apliecina valsts tiesību aizsardzības institūcijas (Valsts policija, prokuratūra u. c.) atzinums./;

4) nelaimes gadījums noticis, karavīram izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to iero-sināta krimināllieta, izņemot gadījumu, kad karavīru sauc pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli /Ja nelaimes gadījums noticis noziedzīga nodarījuma laikā, piemēram, izdarot zādzību no telpas, karavīrs sevi smagi savaino ar paša izsistā loga rūti, pie kam par nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess. Izņēmums no iepriekšminētā ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, un par tiem karavīrs tiek saukts pie kriminālatbildības. Šis nosacījums gan ir zināmās pretrunās ar 5. apakšpunktu./;

5) nelaimes gadījums noticis, karavīram pārkāpjot militāro reglamentu, pavēļu un citu normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumu, kad minētie pārkāpumi izdarīti dienesta interesēs, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sargājot sabiedrisko kārtību vai glābjot cilvēka dzīvību /Tātad, ja nelaimes gadījums noticis, pārkāpjot normatīvo aktu un komandieru pavēļu nosacījumus, kompensācija netiks izmaksāta. Otrā daļa atspoguļo apstākļus, kurus varētu uzskatīt par juridisko atbildību izslēdzošajiem (nepieciešamā aizstāvēšanās, galējā nepieciešamība u. c./;

6) nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika, ja šajā laikā nav bijusi dienesta vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība, un tas nav saistīts ar valsts vai personas īpašuma aizstāvēšanu, sabiedriskās kārtības sargāšanu, cilvēka dzīvības glābšanu vai dienesta interesēm /Šis nosacījums liek uzdot jautājumu, kas ir dienesta pienākumu pildīšanas laiks? Kaut arī MDL paredz, ka karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Militārā dienesta iekārtas reglamenta 804. punkts nosaka: «Profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem pēc iespējas jānodrošina dienā astoņu stundu dienests, izņemot norīkojumus un taktisko mācību laiku. Pirmssvētku dienās jāparedz par vienu stundu īsāka dienesta diena.» Tātad varētu šķist, ka nelaimes gadījums ārpus šī laika nav saistīts ar dienesta pienākumu izpildi, tomēr to tik viennozīmīgi nevar apgalvot, jo pastāv izņēmumi, un tie ir:a) dienesta videi bīstamo un kaitīgo faktoru iedarbība (atrašanās starptautiskās operā-

cijas rajonā visai pamatoti būtu uzskatāma par atrašanos dienesta videi bīstamu un kaitīgu faktoru iedarbības sfērā, un tas sasaucas ar 5. daļas 2. apakšpunktā noteikto, t. i. — ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma lietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā;

b) saistība ar noteiktu interešu aizsardzību (cilvēka dzīvības un veselības aizsardzība, īpašuma aizsardzība, sabiedriskās kārtības nodrošināšana u. c. Piemēram, savā brīvajā


152

laikā, ejot pa ielu, karavīrs redz, ka tiek aplaupīta persona, viņš steidzas palīgā upurim un gūst miesas bojājumus)./;

7) nelaimes gadījums noticis strīda laikā, un strīda cēlonis nav saistīts ar dienesta pienā-kumu pildīšanu /Pēc būtības šis gadījums ir pielīdzināms 4., 5., kā arī 6. apakšpunktā noteik tajam, t. i., visdrīzāk šāda situācija tiks kvalificēta, kā normatīvo aktu pārkāpums. Tomēr ir izņēmums, kas paredz, ka strīda rezultātā noticis nelaimes gadījums, kura iemesls ir saistīts ar dienesta pienākumu izpildi, neizslēdz tiesības uz kompensāciju./.

Tabula Nr. 8. Kompensācijas atkarībā no veselības traucējuma.Saistība ar dienesta pienākumu izpildi Sekas Kompensācijas veids/apmērs

Pildot dienesta pienākumus/ieskaitot SO/

Noteikta invaliditāte

Vienreizēja kompensācija:1) I grupas invalīdam — 50 pēdējā mēne-

ša karavīra algu apmērā;2) II grupas invalīdam — 40 pēdējā mē-

neša karavīra algu apmērā;3) III grupas invalīdam — 20 pēdējā

mēneša karavīra algu apmērā.

Veselības traucējums (bet invaliditāte nav noteikta)

Vienreizēja kompensācija:1) smaga veselības traucējuma gadīju-

mā — pēdējā mēneša karavīra algas pieckāršā apmērā;

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas trīskāršā apmērā;

3) viegla veselības traucējuma gadīju-mā — pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet ne mazāk kā 100 latu.

Karavīra nāve

Kompensācija — (SO) 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā;Karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

Nepildot dienesta pienākumus/ieskaitot SO/

Karavīra nāve vai veselības traucējums

Var izmaksāt kompensāciju (apmēru nosaka Aizsardzības ministrs)

Ļoti būtiski ir ievērot MDL 52. panta 8. daļā ietverto. Tajā attiecīgi ir noteikts, ka: «Karavīra bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Kā jau iepriekš rokasgrāmatā tika aplūkots — nelaimes gadījuma izmeklēšanas gala dokuments ir «Akts par nelaimes gadījumu militārajā dienestā», kurā ir īpaša sadaļa — «17. Komisijas atzinums par nelaimes gadījuma cēloņu saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu». Tātad šajā sadaļā jāietver izmeklēšanas laikā konstatētā faktu savstarpējā saistība vai arī gluži pretēji saistības neesamība. Tāpat šī daļa paredz, ka «Karavīra ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā».305 Miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai ir nozīme, lai noteiktu kompensācijas apmēru, kas ir jāsaņem cietušajam karavīram. Miesas bojājumu smaguma pakāpe tiek noteikta saskaņā ar likuma «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

305 Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 15.10.1998. /Latvijas Vēstnesis 04.11.1998. Nr. 331/332/.


153

kārtību» 3. pielikumu.Karavīrs (viņa pārstāvis) ir tiesīgs apstrīdēt «Aktā par nelaimes gadījumu militārajā dienestā»

konstatēto, par to iesniedzot iesniegumu aizsardzības ministram, attiecīgi aizsardzības ministra lēmums var tikt pārsūdzēts tiesā. Tā kā šis akts ir uzskatāms par administratīvo aktu,306 tad pār-sūdzēšanas procedūras ir jāveic saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem komandierim ir pienākums (attiecīgi karavīram (personai, kas pārstāv viņa intereses), ar kuru noticis nelaimes gadījums — tiesības pieprasīt šo informāciju):

1) informēt cietušo karavīru vai personu, kas pārstāv viņa intereses, par karavīra tiesībām uz sociālās apdrošināšanas atlīdzību — tiesības uz likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» paredzēto apdrošināšanas atlīdzību;307

2) informēt cietušo karavīru vai personu, kas pārstāv viņa intereses, par tiesībām uz karavīru valsts obligātās apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar Militārā dienesta likumu;

3) iepazīstināt vienības amatpersonas, cietušo karavīru vai personu, kas pārstāv viņa intereses, ar materiāliem, kas saistīti ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu;

4) izsniegt vienu akta par nelaimes gadījumu militārajā dienestā eksemplāru. MDL 52. pantā ir ietverta atsauce uz Civillikuma (turpmāk — CL) 423. pantu, norādot

uz personām, kas tiesīgas saņemt šo kompensāciju. CL 423. pants nosaka: «Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie, bet ja pēdējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie.» Tātad ar laulāto jāsaprot karavīra vīrs/sieva, lejupējie ir karavīra bērni, bet augšupējie viņa vecāki — māte/tēvs.

52. panta 13. daļa nosaka, ka šajā pantā noteikto sociālo garantiju apmērs tiek noteikts, ņemot vērā atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā, pirms nosūtīšanas starptautisko operāciju veikšanai. Tātad SO noteiktais atalgojums netiek ņemts vērā.

Visai bieži neizpratni rada 52. pantā lietotais vārdu salikums «dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus».

«Dienesta laikā» — no profesionālā dienesta līguma spēkā stāšanās brīža līdz brīdim, kad tas izbeidzas, persona atrodas militārajā dienestā. Kā bieži vien tiek teikts, karavīrs atrodas dienestā

306 Administratīvā procesa likums. 25.10.2001. Publicēts: Vēstnesis, 14.11.2001. Nr. 164 /Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodi-binot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeig-šanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pa-kļautas personas cilvēktiesības. Amatpersona šīs daļas izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Administratīvais akts nav:

1) iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā;2) iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu;3) starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats par

sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu;4) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks pazi-

ņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.);5) kriminālprocesuāls lēmums un tiesas nolēmums.

307 Par valsts sociālo apdrošināšanu /01.10.1997. Publicēts: Vēstnesis, 21.10.1997. Nr. 274/276/.4. pants. Sociālās apdrošināšanas veidi.Sociālās apdrošināšanas veidi ir šādi:

1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk — pensiju apdrošināšana);2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — apdrošināšana pret bezdarbu);3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk — darba negadījumu apdro-

šināšana);4) invaliditātes apdrošināšana;5) maternitātes un slimības apdrošināšana.


154

24 stundas diennaktī, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šajā laikā viņš pilda tiešos dienesta pienākumus.

«Dienesta pienākumu izpilde» — to nosaka MDL 9. panta 1. daļa. Militārā dienesta izpilde ir:1) militārajos reglamentos un citos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde;2) komandiera (priekšnieka) pavēles izpilde;3) citāda normatīvajos aktos paredzētā karavīru darbība sabiedrības un valsts interesēs.

Shēma Nr. 19. Dienesta pienākumu izpildes loģiskās attiecības ar dienesta laiku.

No shēmas ir redzams, ka dienesta pienākumu izpilde var notikt tikai die nesta laikā, līdz ar to jēdziena «dienesta laikā» lietošana ir liekvārdība, jo nav šaubu, ka karavīrs dienesta pienākumus pilda dienesta laikā. Ārpus dienesta laika dienesta pienākumu izpilde nemēdz būt.

Kopumā gandrīz visā MDL 52. pantā figurē jēdziens «dienesta laikā, pildot dienesta pienā-kumus», tomēr ir arī izņēmums, un tas attiecas uz kompensāciju bojāgājušā karavīra mantinie-kiem (MDL 52. panta 6. daļas 2. apakšpunkts). Šajā normā jēdziens «pildot dienesta pienākumus» nefi gurē, un kā priekšnosacījums ir noteikts, «ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apsti-prinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu». Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka jau pati atrašanās SO rajonā ir uzskatāma par dienesta pienākumu izpildi.

Citi nosacījumi, kas attiecas uz karavīru, kas piedalās SO.Pabalsta apmērs

MDL 53. panta 11. daļa nosaka: «Ja tiesības uz šā panta otrajā daļā minēto pabalstu karavīram rodas laikā, kad viņš piedalās starptautiskajā operācijā, pabalstu izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautiskās operācijas veikšanai.» Šajā gadījumā tiek runāts par vienreizēju pabalstu, kas paredzēts par piecu gadu nodienēšanu profesionālajā dienestā. Minētā panta daļa ir visai neskaidra, jo burtiski neatspoguļo tās mērķi. Normas mērķis ir bijis paredzēt, ka piecu gadu dienesta pabalsts tiek aprēķināts, ņemot vērā atalgojumu, kādu karavīrs saņem, neņemot vērā MK noteikumu Nr. 131 4. pielikumu. Tāpat problēmas rada vārdi «pamatdienesta vietā Latvijā», jo ir karavīri, kas savus dienesta pienākumus pilda ārpus valsts, un arī viņi ir tiesīgi saņemt šo pabalstu. Tātad vārds «Latvijā» šajā gadījumā ir lieks.

Dienesta laiks /MDL 20. p./

Dienesta pienākumu izpilde /MDL 9. p./

Dalība SO /MDL 52. p. 6. d. 2. a./


155

Profesionālā dienesta līguma termiņš308

MDL 20. pants paredz nosacījumus profesionālā dienesta līguma noslēgšanai, tomēr attiecībā uz SO ir paredzēts arī izņēmums saistībā ar profesionālā dienesta līguma termiņu. MDL 20. panta 6. daļa nosaka: «Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesio nālā die nesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.» Tātad dalība SO var būt vienīgais izņēmums, kad profesionālā dienesta līguma termiņš ir īsāks par trim gadiem. Saturiski šis līgums neatšķiras no citiem ar karavīriem slēgtajiem profesionālā dienesta līgumiem. Zināma prakse šajā sakarībā bija zemessargu dalība SO KFOR ietvaros. Konkrētajā gadījumā zemessargi noslēdza profesionālā dienesta līgumus, tādējādi uz vienu gadu kļūstot par karavīriem ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem.

Pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas karavīram ir tiesības ieņemt iepriekšējo amatu.Tā kā uz starptautiskās operācijas laiku karavīrs tiek atbrīvots no iepriekšējo dienesta pie-

nākumu izpildes un viņam ir uzdots pildīt starptautiskajai operācijai noteiktā štata amata pie-nākumus, tad normatīvajos aktos ir nostiprinātas viņa tiesības ieņemt iepriekšējo amatu.309

Radinieku (mantinieku) tiesībasMDL 53. panta 6.1 daļa paredz: «Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot

dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievaino-juma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem).»

MDL 53. panta 6.2 daļa nosaka: «Ja aktīvā dienesta karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju) vai slimību, kuras cēlonis ir saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimību), un ārstēšanās notiek ārpus Latvijas robežām, Aizsardzības ministrija sedz viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem) ceļa izdevumus uz šā karavīra ārstēšanās vietu un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumus. Izdevumi par viesnīcu (naktsmītni) nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteiktos limitus.»

MDL 53. panta 6. daļa paredz: «Bojāgājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem

308 20. pants. Profesionālā dienesta līgums.(1) Profesionālā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības

ministrs. (2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz un pagarina aizsardzības ministrs

vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).(3) Profesionālā dienesta līgumu slēdz:

1) ar virsniekiem — līdz šā likuma 41. pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

2) ar augstākajiem instruktoriem — uz pieciem gadiem;3) ar pārējiem karavīriem — uz trim gadiem.

(4) pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

(5) Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43. pantā noteiktajos gadījumos.(6) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs

slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

309 Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos /24.02.2004. Noteikumi Nr. 166. Publicēts: Vēstnesis, 26.02.2009.Nr. 32/Minēto MK noteikumu 14. punkts.


156

mantiniekiem (Civillikuma 423. pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontin-

genta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma lietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā.»

SecinājumiKaravīra atalgojums, nodrošinājums un sociālās garantijas starptautiskās operācijas laikā ir

viens no būtiskajiem faktoriem, kas nosaka SO veiksmīgu norisi.Karavīru atalgojuma aprēķināšana atšķiras no parastās kārtības, un tā tiek veikta saskaņā ar

MK noteikumu Nr. 131 «Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu» 3. pielikumu. Saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem precīza koeficienta apmēra noteikšanai tiek izdots Ministru kabineta rīkojums.

SO laikā karavīram var tikt piešķirts papildatvaļinājums 15 dienu apmērā, tomēr tā faktisko apmēru un piešķiršanas iespējamību nosaka nacionālā kontingenta komandieris, ņemot vērā operacionālo situāciju operācijas rajonā.

Atkarībā no starptautiskās operācijas veida un veicamajiem dienesta pienākumiem, SO karavīra izdienas pensijas aprēķināšana var atšķirties, t. i., karavīriem, kas piedalījušies SO, iz-dienas laiks tiek skaitīts palielinātā apmērā:

1) miera nodrošināšanas operācijas 1 diena tiek skaitīta kā 3 dienas;2) miera uzturēšanas operācijas 1 diena tiek skaitīta kā 2,5 dienas;3) glābšanas un humānās operācijas 1 diena tiek skaitīta kā 2 dienas;4) novērošanas vai pārbaudes misijas 1 diena tiek skaitīta kā 2 dienas.

Ārvalstīs dienošajam karavīram, kurš tiek nosūtīts dienesta pienākumu izpildei starptau-tis kajā operācijā, tiek saglabātas visas likuma 50. panta 1. daļā noteiktās garantijas, izņemot pirmajā apakšpunktā noteikto, kas tiks izmaksāta 50% apmērā, ja karavīra ģimene turpinās uzturēties ārvalstī, no kuras karavīrs nosūtīts SO.

Karavīra apdrošināšanu un kompensācijas par veselības traucējumu un karavīra nāves gadījumā nosaka MDL 52. pants. Apdrošināšanas principi SO laikā nemainās un saglabājas tie paši, kas pildot dienesta pienākumus Latvijā. Nelaimes gadījumu izmeklēšanai ir ļoti svarīga nozīme sociālo garantiju kontekstā, jo tieši izmeklēšanas rezultātā ir jākonstatē karavīra bojāejas vai veselības traucējuma cēloņsakarība ar tiešo dienesta pienākumu izpildi. «Akts par nelaimes gadījumu militārajā dienestā» ir dokuments, kas ir jāsagatavo nelaimes gadījuma izmeklēšanas beigās. Tieši šī iemesla dēļ MK noteikumu «Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība» piemērošanai ir jābūt precīzai. Šajā pantā ir specifiska norāde uz dienesta pienākumu izpildi SO, paredzot: «.. ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma lietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā.» Citos gadījumos dalība SO netiek īpaši izcelta.


157

Personām, kas profesionālā dienesta līgumu noslēgušas saskaņā ar MDL 20. panta 6. daļu,310 tiek nodrošināts tāds pats atalgojums, nodrošinājums un sociālās garantijas kā atbilstošas pakāpes karavīram.

310 (6) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.


158

7. SADAĻA

KARAVĪRA TIESISKĀ SAGATAVOŠANASTARPTAUTISKAJĀM OPERĀCIJĀM

Apmācība konkrētajai operācijaiVisas savas militārās karjeras laikā karavīram ir sevi jāpilnveido un jāmācās. Nešaubīgi, katrs

karavīrs īpašu uzmanību velta tieši viņa specialitātei, tomēr ir zināšanas, bez kurām viņš nevar pildīt pienākumus SO. Bruņoto konfliktu tiesības ir tiesību nozare, kuru var uzskatīt par neat-ņemamu pirmsoperācijas apmācības priekšmetu. Ir apsveicami, ja šīs zināšanas ir iegūtas jau mācoties, piemēram, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, tomēr būtiski ir ņemt vērā, ka katra SO ir ar savu individuālo raksturu un sagatavoties tai var tikai tad, kad ir skaidrs lēmums par kontingenta piedalīšanos tajā. Tāpat ir jāuzsver, ka atšķirībā no teorijā bieži lietotajiem vārdu salikumiem Ženēvas konvencijas, Humanitārās tiesības u.t.t., praksē dominējošā loma ir vārdu salikumam «noteikumi par spēka lietošanu», kas ne visiem karavīriem ir īsti izprotams līdz brīdim, kad ir jāpiedalās SO. Tāpat ir jāsaprot, ka šodienas SO savā ziņā juridiski ir ļoti komplicētas situācijas, jo ļoti liela loma ir tieši politiskajiem apsvērumiem, kas juridiskos aspektus padara daudz daudzšķautņainākus un neprognozējamus.

Karavīra tiesiskā sagatavošana SO ir informācijas sniegšana un zināšanu apgūšana, kas nepieciešama tiešo dienesta pienākumu sekmīgai izpildei. Tiesiski sagatavots karavīrs precīzi apzinās minimālo tiesību un pienākumu kopumu, kas tam būs jārealizē praksē operācijas rajonā.

Shēma Nr. 20. Apstākļi, kas izriet no karavīra amata apraksta.

Lai rastu zināmu skaidrojumu attēlotajai shēmai, varētu veidot šādu fabulu.Tiesiska rīcībaAmata apraksts: kaprālim S ir jāapsargā persona M.Notiek uzbrukums apsargājamai personai.Tiesības/pienākums: pienākums veikt darbības, kas nodrošinātu aizsargājamās personas

dzīvību un veselību/tiesības atbilstoši situācijai izvēlēties piemērotākos līdzekļus uzdevuma izpildei (fizisks spēks, šaujamierocis u.t.t.).

Tiesiska rīcība: karavīrs lieto nepieciešamu un proporcionālu spēku pret uzbrucēju (uzbrucējs tiek ievainots, tam tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība, tiek ziņots saskaņā ar standarta operācijas procedūrām vai citiem dokumentiem u.t.t.).

Tiesiskās sekas: tā kā karavīrs rīkojies saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pavēlēm, tad nekādas tiesiskās sekas iestāties nevar, jo karavīram bija tiesības lietot spēku un uzbrucēja rīcība bija prettiesiska.

Prettiesiska rīcībaAmata apraksts: kaprālim S ir jāapsargā persona M.Notiek uzbrukums apsargājamai personai, un uzbrucējs mēģina viņai sist ar dūri.Tiesības/pienākums: pienākums veikt darbības, kas nodrošinātu aizsargājamās personas

Amata apraksts Tiesības un pienākumi Rīcība Tiesiskās sekas


159

dzīvību un veselību/tiesības atbilstoši situācijai izvēlēties piemērotākos līdzekļus uzdevuma izpildei (fizisks spēks, šaujamierocis u.t.t.). Karavīrs cenšas novērst uzbrukumu un, izmantojot speciālos cīņu paņēmienus, uzbrucēju nogāž zemē. Uzbrucējs pārstāj pretoties, tomēr kritienā viņš ir guvis smagu galvas savainojumu un nekustīgi paliek guļam zemē. Kaut arī karavīrs ir pamanījis asinis uz uzbrucēja galvas, viņš, nesniegdams pirmo medicīnisko palīdzību (neziņodams to tiešajam priekšniekam vai pavēlēs noteiktajā kārtībā), atstāj to notikuma vietā, kā rezultātā uzbrucējs nomirst.

Tiesiska rīcība: karavīrs rīkojās adekvāti, lietojot fizisko spēku, lai aizsargātu personu, tomēr turpmākā rīcība ir pretrunā ar tiesību aktu prasībām.

Tiesiskās sekas: nesniegdams pirmo medicīnisko palīdzību, kā arī neziņodams par notikušo, karavīrs pilnīgi noteikti ir pārkāpis normatīvo aktu nosacījumus un tiks saukts pie atbildības (disciplinārās/kriminālatbildības u.t.t.).

Karavīru tiesiskai sagatavošanai dalībai SO ir vairākas nepieciešamības: 1) Latvijas normatīvo aktu un starptautisko saistību izpilde311 — kā jau iepriekš rokasgrā-

matā tika norādīts, Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautisko tiesību dokumentiem, tai skaitā Ženēvas konvencijām un diviem to papildus protokoliem. Šajos dokumentos ietvertie nosacījumi nav tikai rekomendācijas valstīm, tie uzliek pienākumus, kas bez ierunām ir arī jāpilda;

2) karavīra un vienības drošība — karavīrs, kurš zina savas tiesības un pienākumus, daudz efektīvāk spēs aizsargāt ne tikai sevi, bet arī savas vienības biedrus;

3) citu operācijas rajonā esošo personu tiesību nodrošināšana — apzinoties savu misiju un tās izpildei dotos uzdevumus, karavīrs spēs maksimāli operatīvi reaģēt uz notikumiem un, iespējams, glābt civilpersonu dzīvību. Tikpat būtiski ir apzināties un respektēt uzbrucēja tiesības, un nepieļaut pārmērīgu spēka lietošanu un savu pilnvaru pārsniegšanu.

Apmācība konkrētajai operācijai nozīmē koncentrēties uz aspektiem, kas raksturīgi tikai gaidāmajai operācijai. Latvijas normatīvie akti paredz vairākus operāciju veidus, kas nozīmē, ka apmācības stadijā var būt visai ievērojamas atšķirības. Piemēram, pašreizējās operācijas, kurās piedalās NBS karavīri, ir klasificējamas kā starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas, un tiesiskās sagatavošanas kontekstā (apmācībā) uzsvars būtu jāliek uz noteikumiem par spēka lietošanu. Protams, karavīriem, kas pildīs dienesta pienākumus operācijas štābos, varētu šķist, ka šīs zināšanas var izrādīties liekas, tomēr tas nebūt tā nav. Pirmkārt, štāba personāls būs tas, kurš vistiešāk būs iesaistīts plānošanas procesā, situāciju analīzē, padomu sniegšanā un NPSL nezināšana iepriekšminēto uzdevumu izpildi neizbēgami kavēs. NPSL zināšana nozīmē zināt arī bruņoto konfliktu tiesības, jo tās ir lietas, kas ir organiski saistītas.

Apmācot dalībai starptautiskajās militārajās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organi zācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, bruņoto konfliktu tiesības ir liekamas pirmajā vietā, jo, kā jau var nojaust, šīs operācijas var tikt kvalificētas kā karš.

Attiecībā uz starptautiskās miera uzturēšanas operācijām var teikt, ka pašaizsardzības aspekti ieņem dominējošo lomu, tomēr arī šīm operācijām tiek gatavoti noteikumi par spēka lietošanu. Karavīram ir jāapgūst pašaizsardzības galvenie juridiskie principi un papildus noteikumi par spēka lietošanu, kas neietver iesaisti kaujas uzdevumos. Gatavojoties miera 311 I papildu protokols /83. pants. Popularizēšana.

1. Augstās līgumslēdzējas valstis apņemas gan miera, gan bruņota konflikta laikā savās valstīs, cik plaši vien iespē-jams, popularizēt konvencijas un šo protokolu, un tādēļ, lai bruņotie spēki un civiliedzīvotāji iepazītos ar šiem dokumentiem, īpaši iekļaut savā programmā militāro apmācību un rosināt civiliedzīvotājus to apgūt.

2. Militārās vai civilās varas pārstāvjiem, kas bruņota konflikta laikā uzņemas kādas saistības sakarā ar konvenciju un šī protokola piemērošanu, ir pilnībā jāiepazīstas ar to tekstiem.


160

uzturēšanas operācijai, nedrīkst aizmirst, ka situācijas operācijas rajonos bieži vien var krasi mainīties un drošības ziņā uz slikto pusi, un, pakārtoti situācijai, var tikt mainīti arī mandāta nosacījumi. Kā piemēru tam var minēt ANO operāciju (Ruandā) UNAMIR,312 kur sākotnēji plānotās un arī ANO DP pilnvarotās miera nodrošināšanas operācijas dramatiskie pavērsieni lika mainīt starptautiskā mandāta apjomu.

Starptautiskās glābšanas operācijas (saskaņā ar likumu — mērķis ir likvidēt dabas katastrofu sekas, evakuēt civiliedzīvotājus no apdraudētām vietām vai veikt līdzīga rakstura darbības) un starptautiskās humānās operācijas (saskaņā ar likumu — mērķis ir sniegt palīdzību ci vil iedzīvotājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā) juridiski visievērojamāk atšķiras no iepriekšminētajām, jo misijas uzdevumi ir galvenokārt koncentrēties uz nemilitārā rakstura pienākumu veikšanu. Tomēr nevar aizmirst, ka situācija, kurā ir jāie saistās bruņotajiem spēkiem, pati par sevi ir pietiekami nopietna un neprognozējama, līdz ar to karavīram ir jābūt gatavam uz visiem iespējamiem situāciju pavērsieniem. Vienmēr būs kāds, kurš gribēs iedzīvoties uz citu nelaimes rēķina (ūdens plūdi, mežu ugunsgrēki, zemestrīces u.t.t.), tāpēc ir jāgatavojas ne tikai sniegt palīdzību, novēršot katastrofu radīto postu, bet arī aizsargāt no personām, kas situāciju skata kā iespēju gūt personīgo labumu. Apmācības procesā būtu nepieciešams modelēt situācijas, analizēt tās un rast risinājumus. Piemēram, plūdu rezultātā iedzīvotājiem bieži vien nākas atstāt savas mājas un iedzīvi nepieskatītus, kas var mudināt atsevišķas personas uz zādzībām. Tāpēc kā viena no karavīru funkcijām varētu būt šo pamesto objektu apsardzība, un apsardzība nozīmē iespējamu spēka lietošanu. Tādējādi rodas jautājums, kādā apmērā var lietot spēku un konkrēti kādās situācijās? Atbildes var rast tikai tad, kad ir skaidri zināms, kādu palīdzību uzņemošā valsts (valsts, kurai ir nepieciešama palīdzība) vēlas saņemt un līdz ar to kādas tiesības tā deleģē sūtītājas valsts militārajam personālam. Kā jau likumā norādīts, karavīrs var tikt nosūtīts «sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā». Ja civiliedzīvotāji ir cietuši karadarbības rezultātā, tas nozīmē, situācija ir radusies vardarbības rezultātā, un ir jāsecina, ka bruņota uzbrukuma iespējamība nevar tikt izslēgta. Tāpēc karavīri noteikti būtu jāgatavo tāda spēka lietošanai, ko deleģē uzņemošā valsts.

Jebkurā gadījumā karavīram ir jāsaprot, ka neatkarīgi no operācijas mandāta, tiesības aizsargāt savu un citu dzīvību, un veselību ir neatņemamas.

Jāņem vērā, ka ne visu līmeņu karavīriem ir nepieciešama vienādā tiesiskā sagatavošana. Kareivju sastāvam nav jāapgūst tas, kas nepieciešams virsniekiem, un tāpat pārējiem karavīriem nav jāmācās lietas, kas jāzina militārajam juristam. Tomēr nav šaubu, ka visu rangu karavīriem, kas piedalās SO, ir jābūt pietiekami labi apmācītiem bruņoto konfliktu tiesību jautājumos. Ņemot vērā, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, apmācības procesā ir jāpiemēro NATO STANAG 2449313 «Bruņoto konfliktu tiesību apmācība». Pašlaik šis dokuments nav juridiski saistošs Latvijai, tomēr, ņemot vērā NBS dalību NATO vadītajās operācijās, ir jāvadās no šī dokumenta, jo tas uzsver visu NATO valstu konsekventu rīcību bruņoto konfliktu tiesību piemērošanā314 un norāda 312 http://www.un.org/Depts/dpko/dpko/co_mission/unamir.htm 313 http://pforum.isn.ethz.ch/docs/FE3557E6-65B0-58E9-2E8C677BBE325E56.pdf 314 1. Šīs standarta vienošanās mērķis ir standartizēt bruņoto konfliktu tiesību apmācību, nosakot minimālo standartu bruņoto konfliktu tiesību apmācībai, tādējādi nodrošinot, ka militārās operācijas tiek veiktas saskaņā ar starptautiska-jām tiesībām.14. Apmācības mērķis ir:

a) nodrošināt visu militāro personālu ar BKT pamatzināšanām un sekmēt to piemērošanu atbilstoši viņu ieņema-majam amatam un pakāpei;

b) nodrošināt visu militāro personālu ar atbilstošu apmācību saistībā ar BKT piemērošanu, simulējot konflikta situācijas mācību uzdevumu izpildes laikā;

c) dotu iespēju komandieriem risināt problēmas, kas raksturīgas, piemērojot BKT, un attiecīgi pieņemt lēmumus;


161

to galvenos aspektus. Dokuments paredz minimālo zināšanu standartu BKT karavīram atkarībā no tā pakāpes.

Saistībā ar BKT praktiski pieejamie materiāli latviešu valodā ir «Bruņoto konfliktu likums», kas satur visai konspektīvu apskatu par bruņoto konfliktu tiesību piemērošanu dažāda rakstura konfliktos un daudz reālu piemēru no dzīves, savukārt «Karo pareizi» koncentrējas uz bruņoto konfliktu tiesību konspektīvu izklāstu, ietverot arī nodaļu «Miera uzturēšanas operācijas» (127 lpp.), kurā nedaudz tiek skarts jautājums par noteikumiem par spēka lietošanu. Materiāli ir paredzēti komandējošajam sastāvam, tomēr tikpat veiksmīgi tos var izmantot jebkurš karavīrs.

Saskaņā ar likumu «Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operā-cijās» mācības var notikt gan Latvijā, gan arī ārvalstīs.315 To paredz arī likumam pakārtotie MK noteikumi. Ņemot vērā, ka Latvijas kontingents visai bieži ir kādas citas valsts komandpakļautībā, kopīgām mācībām ir būtiska loma. Bieži vien kopīgas mācības tiek paredzētas līgumos, kas tiek slēgti par kopīgu dalību SO, piemēram, dalība KFOR Dānijas kontingenta sastāvā.

«Instrukcija par Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanu dalībai starptautiskajās operācijās, dalības un pēcoperācijas periodā veicamajiem uzdevumiem» paredzēja, ka: «31. Katrai SO līdz pirmsoperācijas mācību uzsākšanai izstrādā un apstiprina:

31.5. NK pirms operācijas mācību programmu, uz kuras pamata izstrādā detalizētu NK militāro mācību plānu». Apmācības plānu apstiprina NBS komandieris. Attiecīgi paralēli citām nepieciešamajām jomām, kas karavīram ir jāapgūst pirms došanās SO, ir arī sadaļa, kas attiecas uz tiesisko sagatavošanu. Tālāk ir apskatāma šī apmācības plāna daļa, kas attiecas tieši uz tiesisko sagatavošanu. Tematiskais plāns nosaka apgūstamo priekšmetu veidu, apmācības formu un stundu skaitu.

d) dot iespēju komandieriem un štāba virsniekiem izprast BKT ierobežojumus un piesardzības aspektus plānoša-nās fāzē, sagatavošanas un operācijas izpildes laikā atbilstoši viņu ieņemamajam amatam.

315 7. pants. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu armiju vienību kopējas militārās mācības Latvijas Republikas teritorijā.(1) Saskaņā ar šā likuma 2. panta noteikumiem un pamatojoties uz kopēju militāro vienību izveidošanas dokumentiem vai atsevišķiem līgumiem, kuri apstiprināti Saeimā, Latvijas Republikas teritorijā var rīkot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu armiju vienību kopējas militārās mācības.8. pants. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanās kopējās militārajās mācībās ārzemēs.Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības var nosūtīt uz kopējām militārajām mācībām, ko ārzemēs rīko šā likuma 3. pantā minētās organizācijas un valstis.9. pants. Lēmuma pieņemšana par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā un ārzemēs.Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos kopējās militārajās mācībās Latvijas Republikas teritorijā vai ārzemēs, ievērojot šā likuma 7. panta noteikumus, pieņem Ministru kabinets. Lēmumu par Latvijas Nacio-nālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu armiju vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā, ja mācībās piedalās ne vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.


162

Tabula Nr. 9. Tematiskais plāns, kas attiecas uz karavīru tiesisko sagatavošanu.

Nr.p. k. Mācību priekšmets

Stundu skaits (45 min)

Teorētiski Praktiski Pārbaudes Kopā1. Karavīru tiesības, pienākumi un

atbildība starptautiskās miera atbalsta operācijas laikā.

1 2 3

2. Karavīru sociālās garantijas starptautiskās operācijas laikā. 1 1

3. Spēka lietošanas noteikumi. 1 14. Noteikumi personisko mantu un

kravu pārvadāšanai pāri valstu robežām.

1 1

Gribētu uzsvērt, ka pašreiz atvēlētais stundu skaits nav pietiekams, lai, piemēram, karavīrs vispusīgi apgūtu un izprastu noteikumus par spēka lietošanu, tomēr jāņem vērā, ka apmācība konkrētajai operācijai pievērš uzmanību tikai konkrētiem jautājumiem, kas raksturīgi noteiktai operācijai. Bruņoto konfliktu tiesības ir jāmācās neatkarīgi no tā, vai karavīrs tiek sūtīts operācijā vai ne, kā jau tika norādīts, šo pienākumu uzliek starptautiskās saistības.

Nākamā tabula jau konkrēti nosaka mācību tematu, laiku un vietu. Bieži vien karavīrs nepietiekami novērtē šo mācību nozīmību un citas lietas uzskata par svarīgākām. Šeit lieku reizi gribētu atgādināt, ka apmācības procesā nav mazsvarīgu lietu, jo, kā jau tika norādīts, tas ir minimums, kas jāzina.

Tabula Nr. 10. Nodarbību plāns.Datums un laiks Nodarbības priekšmets un tēma Norises

vieta Pasniedzējs Piezīmes

30.05.2007.

09.00—10.00

10.00—11.00

11.00—12.00

13.30—16.30

Likumdošana.

Spēka lietošanas noteikumi.

Noteikumi personisko mantu un kravu pārvadāšanai pāri valstu robežām.

Karavīru sociālās garantijas starptautiskās operācijas laikā.

Karavīru tiesības, pienākumi un atbildība starptautiskās miera atbalsta operācijas laikā.

2. KB, Ādaži

NBS AŠ JP

AŠ J-4

AŠ J-1

NAA

Noteikumu par spēka lietošanu apgūšanaNoteikumi par spēka lietošanu ir karavīra instruments Nr. 1., un to nezināšana nav pieļaujama.

Zināt NPSL nozīmē zināt savus dienesta pienākumus.


163

Visai bieži rodas maldīgs priekšstats, ka noteikumi par spēka lietošanu ir jāmāca juristam, tomēr tā ir tikai daļa no patiesības, ņemot vēra, ka NPSL nav tikai tiesību normu un principu apkopojums. Kā zināms, NPSL ietver gan militāros, politiskos, operacionālos un juridiskos aspektus. Nav šaubu, ka juristam ir jāspēj sniegt pilnīgs skaidrojums par konkrētajai operācijai esošajiem noteikumiem par spēka lietošanu, tomēr to apgūšana klasē var izrādīties veltīga laika šķiešana. Tāpēc tieši praktiskajās lauka apmācībās ir iespējams spriest par karavīra spēju piemērot NPSL un atbilstoši rīkoties, un šajā gadījumā lielākais slogs gulstas uz instruktora pleciem. Protams, ideālā variantā, NPSL tiek apgūti līdz automātismam, tomēr realitāte ne vienmēr ir tāda, kā mēs to vēlētos.

Kas karavīram ir nepārprotami jāzina NPSL kontekstā:1) karavīra kartītes saturs;2) spēka lietošanas pamatprincipi.

Tas ir minimuma minimums, ja karavīrs to nezina, viņš vienkārši nav tiesīgs piedalīties SO, jo viņš nav spējīgs to pildīt.

Nav pieļaujama situācija, ka nacionālā kontingenta komandieris nav pilnībā iepazinies ar operācijas plānu un noteikumiem par spēka lietošanu. Komandierim ne tikai ir jāzina pašam, bet arī jāspēj dot norādījumus padotajiem karavīriem. Protams, nav izslēgta iespēja konsultēties ar juriskonsultu, bet tas papildus var prasīt laiku (īpaši, ja juriskonsults nav nacionālā kontingenta sastāvā), un tādējādi ir jāsazinās ar Latviju vai jāmeklē padoms pie citu valstu speciālistiem.

Informētība par sociālajām garantijāmSociālo garantiju nosacījumu pārzināšana noteikti tieši neietekmēs operacionālo uzdevumu

izpildi, tomēr nav šaubu, ka savu tiesību pārzināšana radīs pārliecību sev un iespējams arī motivāciju pildīt pienākumus. Karavīram ir svarīgi zināt, kāds būs viņa atalgojums par dienestu tai vai citā operācijā? Ko nozīmē valsts obligātā apdrošināšana, un kā tā praktiski izpaužas? Kāpēc nelaimes gadījumu izmeklēšana ir obligāta u.t.t.

Tiesības, pienākumu un atbildības izpratneKaravīram ir jāzina savi uzdevumi, jāzina tiesības, kas šos uzdevumus ļauj realizēt, un nešaubīgi

jāapzinās savas rīcības iespējamās nelabvēlīgās sekas. Nav pieņemama rīcība, kas ir pretrunā ar tiesību priekšrakstiem, tomēr vēl nepieņemamāka ir situācija, ka, veikdama noteikta darbības, persona neapzinās, ka viņa pārkāpj likumu, kaut gan tai bija iespēja savlaicīgi sagatavoties iespējamajam scenārijam.

Karavīram ir jāsaņem informācija par to, kas ir viņu primārais tiesību un pienākumu avots. Tātad vienlīdz svarīgi ir izpildīt ne tikai normatīvo aktu noteikumus (Militārā dienesta likums, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās, Karavīru militārās disciplīnas reglaments u. c.), bet arī komandieru pavēles. (MDL 7. pants. (1) karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm; (2) karavīram bez ierunām jāpilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles.)

Ko būtu nepieciešams apgūt karavīriem BKT kontekstā? Kā jau iepriekš tika norādīts, STANAG 2449 nosaka minimālās prasības dažādu ieroču šķiru karavīriem. Skatīt tālāk minimālās prasī bas.


164

BKT apmācības programmavisam militārajam personālam BKT apmācība instruktoriem

1. Kā minimums visam personālam ir jāzina tiesības un pienākumi saistībā ar BKT, jāspēj piemērot būtiskākos BKT noteikumus un pārzināt sekojošas jomas:

(a) Ievads.(1) Vēsturiskais pamats.(2) Definīcijas (starptautisks bruņots konflikts/

iekšēja rakstura bruņots konflikts).(3) Starptautiskās, nacionālās tiesības.(4) Noteikumi par spēka lietošanu.

(b) Pamatprincipi.(1) Kombatantu/nekombatantu atšķiršana.(2) Civilo objektu/militāro objektu nošķiršana.(3) Militārā nepieciešamība, proporcionalitāte,

humā nisms, nošķiršana un diskriminācija.(c) Personu aizsardzība:

(1) civilpersonas,(2) ievainotie, slimie un kuģa katastrofā cietušie,(3) medicīnas personāls,(4) reliģiskais personāls,(5) ienaidnieka kaujinieki, kas padodas,(6) karagūstekņi,(7) civilās aizsardzības personāls,(8) civiliedzīvotāji un civilpersonas.

(d) Objektu aizsardzība:(1) civilie objekti,(2) īpaši aizsargāti objekti un vietas,(3) kultūras objektu aizsardzība.

(e) Krīzes reaģēšanas operācijas (KRO):(1) BKT piemērošana,(2) NPSL.

(f) Juridiskie aspekti:(1) individuālā atbildība,(2) BKT pārkāpumi,(3) BKT pārkāpumu novēršana.

(g) Starptautiski atzītas aizsargājošās emblēmas.(h) Kaujas metodes un līdzekļi.

1. Šīs grupas militārā perso-nā la apmācībā ir jāpievērš uz ma nība svarīgākajiem BKT aspektiem. Beidzot apmācību, instruktoriem: a) jāzina viņu tiesības un

pienākumi saistībā ar BKT;

b) jāprot piemērot svarīgākos BKT noteikumus savā līmenī;

c) jāspēj uzņemties atbildību saistībā ar BKT.

2. Instruktoru apmācībā jāakcentē:a) noteikumi par spēka lie-

to šanu;b) personu un īpašuma aiz-

sar dzība;c) komandiera atbildība un

pienākumi;d) daudznacionālās/kopē jās

operācijas un KRO;e) apiešanās ar karagūs tek-

ņiem;f ) BKT pārkāpumu novērša-

na;g) disciplīnas nozīme;h) sadarbība ar civil perso-

nām un nevalstiskajām orga nizācijām.

Atšķirībā no citiem karavīriem prasības pret virsniekiem ir daudz stingrākas, un to var saprast, jo papildus vispārējiem nosacījumiem viņiem ir jāvada vienības karavīri — tātad jānes papildu atbildība. Līdz ar to, tādi aspekti kā BKT pārkāpumu novēršana, komandiera atbildība un pie-nākumi un kara noziegumi prasa īpašu uzmanību.


165

BKT apmācības virsniekiem1. Šīs grupas militārā personāla apmācībai ir jābūt daudz detalizētākai un saistītai ar BKT

svarīgākajiem aspektiem. Beidzot apmācību, virsniekiem vajag:a) zināt viņu tiesības un pienākumus saistībā ar BKT starptautiskos bruņotos un iekšējos

konfliktos;b) spēt piemērot svarīgākos BKT noteikumus savā līmenī;c) spēt uzņemties komandatbildību saistībā ar BKT;d) izprast BKT ierobežojumus un piesardzības aspektus plānošanas fāzē, sagatavošanas

un operācijas izpildes laikā atbilstoši ieņemamajam amatam;e) apzināties, ka atkarībā dažādām nacionālajām tiesībām un BKT saistībām juridiskie

pienākumi starp dažādas nacionalitātes personālu var mainīties, un spēt ņemt vērā šīs atšķirības daudznacionālo operāciju laikā.

2. Virsnieku apmācībai ir jāietver šādas jomas saistībā ar BKT:a) personu un īpašuma aizsardzība;b) operācijas vadīšanā izmantotie līdzekļi un metodes;c) daudznacionālās operācijas/kopējās operācijas un KRO;d) miera atbalsta operācijas;e) komandiera atbildība un pienākumi;f ) BKT pārkāpumu novēršana;g) noteikumi par spēka lietošanu;h) apiešanās ar karagūstekņiem;i) BKT morālie aspekti;j) disciplīnas nozīme;k) kara noziegumi.

Kaut arī juristi (juriskonsulti) nebūtu īpaši jāizdala no štāba virsnieku kategorijas, tomēr viņu misija SO kontekstā liek atbildēt uz ļoti daudziem visai komplicētiem un varbūt pat ne-juridiskiem jautājumiem.316

Kādiem juridiskajiem aspektiem jāpievērš uzmanība juristam, gatavojoties starptautiskajai operācijai/piedaloties pirmsoperācijas sarunās?

1. Vai uzņemošajā valstī notiek bruņots konflikts?2. Ja, jā, tas ir starptautiska vai iekšēja rakstura?3. Kāds ir nosūtāmo karavīru mandāts? Piemēram:

(a) uzraudzīt pamiera līgumu,(b) miera plāna piemērošana,(c) nodrošināt piegāžu brīvu pārvietošanos vai nodrošināt brīvu palīdzības koridoru,(d) nodrošināt drošas teritorijas,(e) rast konflikta vai okupācijas atrisināšanu, lietojot spēku.

4. Kas ir mandāta izdevējs? Piemēram:(a) vienošanās starp uzņemošo valsti un sūtītāju valsti,(b) reģionālās organizācijas lēmums,(c) ANO DP rezolūcija,(d) neatņemamās tiesības uz pašaizsardzību (ANO Statūtu 51. pants).

316 The Handbook of The Law of Visiting Forces /Dieter Fleck/Oxford University Press 2001, 554. lpp./.


166

5. Kādās tiesības piemērojamas konkrētajā situācijā? Piemēram:(a) uzņemošās valsts tiesības,(b) sūtītājas valsts tiesības (ciktāl sūtītājai valstij ir jurisdikcija),(c) starptautiskās cilvēktiesības (ievērojot atkāpšanās nosacījumus),(d) vienošanās starp uzņemošo valsti un ANO vai nosūtītāju valsti,(e) ANO DP rezolūcija,(f ) bruņoto konfliktu tiesības (ja piemērojamas, attiecībā uz ko un kādā apjomā piemē-

ro ja mas?)6. Kādas pilnvaras ir sūtītājas valsts bruņotajiem spēkiem? Piemēram:

(a) rīkoties attiecīgi ar tām personām, kuras traucē misijas izpildi,(b) lietot spēku, lai aizsargātu sevi, vienības karavīrus, draudzīgos spēkus, civilpersonas,

militāro aprīkojumu, glābšanas piegādes vai koridorus, vai drošās teritorijas no uzbru-kuma, vai ieņemšanas,

(c) atbruņot personas, ja konstatē, ka tās nēsā ieročus,(d) aizturēt tos, kas uzbrūk viņiem vai citām personām, vai kas izdara noziegumus vai ir

aizdomas, ka tās ir personas, kas apsūdzētas par kara noziegumiem; kāds ir viņu statuss pēc aizturēšanas un kam aizturētie būtu jānodod,

(e) novērst situāciju, kad uzņēmējas valsts policija vai tiesa realizē jurisdikciju pār bru-ņotajiem spēkiem.

7. Kādi noteikumi par spēka lietošanu ir jāizstrādā saistībā ar gaidāmo operāciju, ņemot vērā:

(a) ka atsevišķas dalībvalstis var uzstāt uz daudz plašāk vai šaurāk izstrādātiem notei ku-miem par spēka lietošanu juridisku vai politisku apsvērumu dēļ;

(b) vai ir savietojamības problēmas; ja ir, kā tās risināmas;(c) kā vislabāk noteikumus formulēt, lai tie būtu gan visaptveroši, gan arī saprotami;(d) vai noteikumi nav pretrunā ar neatņemamajām tiesībām uz pašaizsardzību;(e) to mērķis — politisks, novērst konflikta attīstību vai juridisks, aizsargāt civilpersonas,

vai abi;(f ) kādā apmērā var tikt lietots spēks, kad reāla uzbrukuma draudi vairs nepastāv, pie-

mēram, personas vajāšanas gadījumā;(g) nepieciešamība piemērot dažādus noteikumus dažādiem ieroču veidiem;(h) nepieciešamība pēc individuāliem un vispārējiem noteikumiem par spēka lietošanu;(i) noteikumu ģeogrāfiskās robežas, un kādas ir tiesības šķērsot robežu vajāšanas gadī-

ju mā;(j) vai ir deleģētas tiesības veikt grozījumus noteikumos; ja ir, kādā līmenī.

8. Vadības un kontroles jautājumi.9. Bruņoto spēku statusa līguma (SOFA) nosacījumi, īpaši (alfabētiskā kārtībā):

(a) izvietošana, nekustamais īpašums;(b) lidmašīna, pārlidošanas un nosēšanās tiesības;(c) lidostas un ostas (lietošana, kas maksās par ko un kam);(d) tilti, ēkas, nodevas;(e) prasības (procedūras, atbildība, arbitrāža, samaksa, izdevumu sadale);(f ) vadība un kontrole;(g) komunikāciju izmantošana (ceļi, dzelzceļi, upes, kanāli, tilti, tuneļi, ostas, lidostas);(h) krimināllietas, izmeklēšanas, pieeja vietām un pierādījumiem, tiesu medicīnas pierādī-

jumiem;(i) muita, preču ievešana, nodokļu atlaides, lietoto dokumentu valoda;


167

(j) terminu definīcijas;(k) strīdu risināšana;(l) spēka lietošana (pašaizsardzība, mandāta izpilde, noziegumu novēršana u.t.t.);(m) uzņemošās valsts atbalsts, maksa un nodokļi;(n) imigrācija, atbrīvošana no kontroles, identitātes kartes, pases;(o) jurisdikcija (īpaši civilais komponents un uzņēmumu personāls), civilā un kriminālā;(p) uzņemošās valsts likumi un to ievērošana;(q) medicīnas iestāžu izmantošana;(r) mīnu neitralizēšana;(s) pārvietošanās brīvība;(t) pārkāpumi, ko izdarījuši uzņemošās valsts rezidenti un sūtītājas valsts personāls —

pilnvaras un procedūras;(u) vietējā personāla nodarbināšana (nodokļi un sociālā drošība);(v) atbildība par kārtības nodrošināšanu un sadarbība;(w) piesārņojuma mazināšana un atkritumu savākšana;(x) pasta pakalpojumi un maksa;(y) atbildība par spēku un to dalībnieku, nometņu, mobilo objektu apsardzību;(z) nekustamā īpašuma pieņemšana, izmantošana, nodošana, īre un uzturēšana;

(aa) piegādes, vietējie pirkumi, procedūras, atbrīvošana no nodokļiem;(bb) atbrīvošana no nodokļiem (spēki, spēku dalībnieki, civilpersonas);(cc) telekomunikāciju izmantošana un maksa;(dd) atbrīvošana no muitas maksājumiem;(ee) formas tērpa nēsāšana;(ff) labierīcības un maksa par tām;(gg) transports — vadīšanas tiesības, reģistrācija;(hh) ieroči un munīcija — ievešana, izvešana, nēsāšana, lietošana, noteikumi par

spēka lieto šanu.

Civiltiesiskie jautājumiAr sagatavošanos SO nav jāsaprot tikai to prasmju un zināšanu apguve, kas būs nepieciešama

operācijas rajonā tiešo dienesta pienākumu izpildei. Tikpat svarīgi ir apzināties, ka citi juridiskas dabas jautājumi (ar privāto dzīvi saistīti) ir sakārtoti un neradīs papildu stresu operācijas laikā, kā arī neradīs problēmas ģimenes locekļiem vai uzticamības personām. Saimniecisko jautājumu risināšanā bieži vien ir iesaistīti vairāki ģimenes locekļi (laulātie, vecāki u.t.t.), un, uzņemoties juridiskās saistības (slēdzot līgumus) ar trešajām personām, līdz ar to ļoti rūpīgi ir jāpārdomā, kas šīs saistības pildīs laikā, kad persona atradīsies SO rajonā, turklāt šis laika posms var būt pat 6 mēneši un vairāk. Tāpat paralēli līgumtiesiskajiem jautājumiem var būt jau uzsākti vai gaidāmi procesi valsts iestādēs un tiesās, līdz ar to jārod risinājumi, kas ļautu izvairīties no nelabvēlīgām sekām nākotnē.

Lielākā daļa ģimeņu šodien saņem dažāda rakstura pakalpojumus — elektrības padeve, gā zes piegāde, kabeļtelevīzija, internets, telefons, un ir jāapzinās, ka visu šo pakalpojumu juridiskais pamats ir noslēgtie līgumi (vienošanās) un kā viena no līguma pusēm, iespējams, ir arī persona, kas dosies SO. Galvenie jautājumi, kas saistās ar līgumu izpildi ir, protams, maksājumu veikšana par saņemtajiem pakalpojumiem. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka tas nebūt nav vienīgais līguma izpildes nosacījums. Var rasties situācijas, ka:

1) atsevišķu līgumu nosacījumi ir jāmaina,2) līguma saistības jāizbeidz,


168

3) jānoslēdz jauns līgums,4) ir nepieciešamība vērsties valsts vai pašvaldību iestādēs.

Ņemot vērā operācijas raksturu un drošības situāciju operācijas rajonā, kā arī ievērojot starp-tautisko praksi, būtu lietderīgi jau savlaicīgi pārdomāt mantošanas jautājumus.

Galvenie saistību objektiNekustamais īpašums.317

Nekustamā īpašuma jautājumi bieži vien ir vieni no svarīgākajiem, jo ietver saistības ar trešajām personām (kredītiestādes, galvotāji u.t.t.), tos raksturo liels finanšu līdzekļu patēriņš, tāpēc savlaicīgi būtu jāpadomā, kā notiks saistību izpilde karavīra prombūtnes laikā. Galvenie aspekti, kas skar nekustamo īpašumu, ir:

1) pārvaldīšana (apsaimniekošana) — lielu daļa nekustamo īpašumu apsaimnieko personas (uzņēmumi), kas ir nolīgtas tieši šim darbam, un savstarpēji noslēgtā vienošanās ir dokuments, kas nosaka šīs vienošanās būtību. Kā rezultāts ir ik mēnesi saņemtie rēķini par sniegto pakalpojumu uzskaiti un to izcenojumu. Apsaimniekošanas jautājumi ir vienlīdz aktuāli gan dzīvojamu telpu īrniekam, gan arī īpašniekam.318 Īres līguma darbības laikā mēdz būt situācijas, kad ir nepieciešamība atsevišķus līguma nosacījumus mainīt vai arī šo līgumu izbeigt un noslēgt jaunu. Šādos gadījumos tikai dzīvokļa (mājas) īpašnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu un attiecīgi parakstīt līgumu grozījumus vai jaunu līgumu. Strīdīgu situāciju risināšanā, iespējams, ir jāvēršas pašvaldību iestādēs;

2) īre319 — gadījumi, kad persona (karavīrs) nav dzīvokļa (dzīvojamās ēkas) īpašnieks, bet atrašanās šajās telpās tiek reglamentēta, noslēdzot īres līgumu;

3) pirkuma līgumi (ar to saistītie kredīta līgumi, ķīlas līgumi, galvojuma līgumi, apdrošināšanas līgumi u.t.t.) — vēloties noteiktu nekustamo īpašumu iegūt savā īpašu-mā, personas slēdz pirkuma līgumus, tādējādi nodrošinot sevi ar dzīvojamo telpu, tāpat nodrošinot iespēju ar šo īpašumu rīkoties, kā pats vien vēlas. Ņemot vērā nekustamā īpašuma cenas, bieži vien to iegādei tiek izmantoti banku aizdevumi, kas tādējādi liek uzņemties papildu saistības un arī uzliek papildu ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu. Tātad, slēdzot pirkuma līgumu, paralēli tiek noslēgti citi līgumi, kuru izpilde ir vienlīdz saistoša.

Citi saimnieciskie jautājumi — maksa par elektroenerģijas, gāzes patēriņu, telefona (mobilā telefona) abonēšanas līgumi, līgums ar apsardzes uzņēmumu u.t.t.

Kustamais īpašums.Automašīnas. Automašīnu īpašniekiem (turētājiem) noteikti būtu jāapsver šādi jautājumi:

1) automašīnas ikgadējā tehniskā apskate;2) automašīnas īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;3) līzinga līguma saistību izpilde (saistības ar banku, brīvprātīgā apdrošināšana u. c.);4) garāžu (stāvvietu) īre.

Cits kustamais īpašums. Saimniecības preču pirkuma gadījumos jāatceras:1) līzinga (līdzīga rakstura līgumu) saistību izpilde;

317 Profesionālā dienesta karavīram izmaksā kompensāciju, dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.318 Dzīvokļu īpašniekiem ir jāņem vērā likuma «Par dzīvokļa īpašumu» /28.09.1995. Publicēts: Vēstnesis, 12.10.1995. Nr. 157 nosacījumi/.319 Īres tiesiskās attiecības reglamentē likums «Par dzīvojamo telpu īri» un Civillikums, ciktāl to nenosaka iepriekšminē-tais likums. Likuma 37. pants /Dzīvojamās telpas īres attiecības īrnieka, viņa ģimenes locekļu vai citu personu pagaidu prombūtnē/nosaka: «Ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas ir pagaidu prombūtnē, tiem ir tiesības uz dzī-vojamās telpas īres attiecību saglabāšanu, ja tie izpilda visus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu.


169

2) garantijas nosacījumi. Apzinoties iepriekš uzskaitītās iespējamās saistības, karavīram primāri ir jāatbild uz

šādiem jautājumiem:1. Kurš pildīs viņa uzņemtās saistības laika posmā, kad viņš atrodas SO?2. Kā to juridiski korekti noregulēt?3. Kādu jautājumu kārtošanu nodot citai personai un kādā apmērā?

(Kurš?) Tātad ir nepieciešama uzticības persona, kas gatava uzņemties karavīra uzņemto saistību izpildi un tādējādi rīkoties viņa vārdā. Katram pašam ir jāizlemj, kas būtu piemērotākā(-s) persona(-s). Šajā sakarībā vienkāršāk ir personām, kas ir laulājušās, un tieši dzīvesbiedrs, visticamāk, varēs risināt nepieciešamos jautājumus. Jāņem vērā, ka savas saistības var uzticēt izpildīt vairākām personām, ja ir tāda vēlme vai arī subjektīva vai objektīva nepieciešamība.

Lai izvairītos no savu pienākumu uzticēšanas citai personai, vajadzētu censties izmantot tādas iespējas kā automātiskās rēķinu apmaksas, ko var nodrošināt ar banku starpniecību, kurā jums ir atvērts konts.

(Kā?) Vispiemērotākā forma ir attiecīgi izvēlētās personas pilnvarošana. Saskaņā ar norma-tīvajiem aktiem pilnvaru sagatavo notārs pilnvarotāja klātbūtnē. Pilnvaras sagatavošanas laikā ir nepieciešams izstāstīt notāram esošo situāciju un vēlmi pilnvarot kādu vest jūsu lietas, un tieši notārs jums izskaidros pilnvarojuma juridisko spēku. Nekādā gadījumā nevajag kautrēties uzdot notāram interesējošos jautājumus, jo tas ļaus izprast vispusīgi pilnvaras jēgu.

(Ko/Cik?) Ir nopietni jāpārdomā, kādā apmērā savas tiesības un pienākumus persona vēlas pilnvarot. Piemēram, vai pilnvarotais ir tiesīgs pārdot jūsu īpašumu? Vai, pārstāvot jūsu intereses tiesā, pilnvarotā persona var noslēgt izlīgumu? Vai pilnvarotā persona ir tiesīga pilnvarot kādu citu rīkoties jūsu vārdā?

Shēma Nr. 21. Pilnvara un pilnvarojuma līgums.

Būtiski ir saprast, ka pilnvarojuma līgums un pilnvara nav viens un tas pats. Civillikuma 2289. pants paredz: «Ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) — zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.» Tātad pilnvarojuma līgums ir divpusējs civiltiesisks darījums, kura rezultātā abām pusēm ir noteiktas tiesības un pienākumi.

Un tieši no karavīra kā pilnvaras devēja ir svarīgi, ka pilnvarnieks, slēdzot šādu līgumu, uzņemtos noteiktas saistības. Jāpiezīmē, ka praksē bieži vien šāda veida līgumi rakstveidā netiek slēgti, bet gan tiek izdota tikai rakstveida pilnvara.320 Pilnvara321 ir vienpusējs juridisks akts, kas piešķir tiesības pilnvarniekam rīkoties pilnvaras devēja vārdā, bet atšķirībā no līguma 320 Latvijas Republikas Civillikuma komentāri /K. Torgāns. Saistību tiesības/Rīga, 2000, 573. lpp. Praksē pilnvarojuma līgums bieži tiek noslēgts ar pilnvarnieka konkludentu piekrišanu, par kuru liecina tas, ka pilnvarnieks sāk rīkoties atbil-stoši pilnvarai.321 Saistību tiesības 1940, prof. dr. iur. V. Sinaiskis, Rīga, 1940. 70. lpp. Attiecībā uz pilnvarojumu, kura pamats ir pilnva-rojums, jāievēro, ka tas ir vienpusīgs juridisks akts, kas dod uzdevuma ņēmējam iespēju noslēgt juridiskus darījumus ar trešām personām pilnvarotāja vārdā vai, citiem vārdiem, pilnvarnieks ir pilnvarotāja tiešais pārstāvis.

Karavīra tiesību un pienākumu kopums Pilnvarojuma līgums Pilnvara


170

nenosaka pienākumus (protams, zināmā mērā var prezumēt, ka šādu pienākumu persona ir uzņēmusies, sākot pildīt pilnvarā noteiktos uzdevumus). Civillikuma 2291. pants paredz, ka: «Pilnvarniekam var uzdot ne vien vest atsevišķas un noteiktas lietas — ar speciālpilnvaru —, bet arī pārzināt visas pilnvarotāja lietas — ar universālpilnvaru —, kā arī tikai zināmas šķiras lietas — ar ģenerālpilnvaru.»

Shēma Nr. 22. Pilnvaru veidi.

Gribētu atzīmēt, ka pilnvaru nosaukumiem gan vairāk ir teorētisks raksturs un to saturiskā nozīme parasti tiek ietverta juridiski noformētā dokumentā, jo vairāki normatīvie akti paredz darbības, kuras var veikt tikai tādā gadījumā, ja to izpildes pilnvarojums ir noteikts pilnvarā. Piemēram, Civillikums 2301. panta 2. daļa paredz, ka: «Izdarīt atsavinājumus, ieķīlājumus vai nekustama īpašuma apgrūtinājumus ar lietu tiesībām, vest prāvas, izdarīt pārjaunojumus, kā arī izdarīt un saņemt maksājumus, universālpilnvarnieks, ja viņam nav uz to noteikta pilnvarojuma, drīkst tikai nepieciešamos gadījumos un lai pasargātu savu pilnvarotāju no draudošiem zaudējumiem.» Tātad, kaut arī izdotā pilnvara būtu nosaukta par universālpilnvaru (kas piešķir visplašākās tiesības), tajā būtu jāietver iepriekšminētās tiesības. Tāpat arī Civilprocesa likuma 86. pants paredz:

«(1) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums. Ja fiziskā persona lietu ved ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, tiesas paziņojumi un dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpild doku-men tu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu liet-vedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.»

Arī Pasta likums un Ceļu satiksmes likums322 paredz īpašus nosacījumus.323

322 21. pants. Pilnvarojumi darbībām ar transportlīdzekļiem.(1) Transportlīdzekļa atsavināšanai vai noņemšanai no uzskaites izdotajā pilnvarā (speciālpilnvara, ģenerālpilnvara vai universālpilnvara) jābūt speciālai norādei par atļauju atsavināt transportlīdzekli vai noņemt to no uzskaites. Fiziskās personas izdotajai pilnvarai nepieciešams notāra vai citas Civillikuma 1474. pantā norādītās personas apliecinājums. Pilnvaru juridiskajai personai piederoša transportlīdzekļa atsavināšanai vai noņemšanai no uzskaites izdod transportlī-dzekļa īpašnieks, un šajā gadījumā Civillikuma 1474. pantā norādītās personas apliecinājums nav obligāts.(2) Pilnvarojumu Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa lietošanai var dot jebkurā Civillikuma 1474. pantā noteiktajā formā.(3) Ja nav klāt transportlīdzekļa īpašnieka, ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa lietošanai personai, kuras pastāvīgā dzī-vesvieta ir Latvijā, nepieciešama pilnvara. Fiziskās personas izdotajai pilnvarai nepieciešams notāra vai citas Civillikuma 1474. pantā norādītās personas apliecinājums. Pilnvaru juridiskajai personai piederoša transportlīdzekļa lietošanai izdod transportlīdzekļa īpašnieks, un šajā gadījumā Civillikuma 1474. pantā norādītās personas apliecinājums nav obligāts.323 12. pants. Pasta sūtījumu izsniegšana adresātam vai sūtītājam.(1) Pasta sūtījumus izsniedz adresātam vai sūtītājam (8. un 14. p.) vai viņu pilnvarotai personai, izņemot šajā likumā (8., 13. un 14. p.) noteiktos gadījumus.(2) Pasta lietās pilnvaras jāizdod rakstveidā. Pilnvarnieks var piedalīties arī viņam izsniedzamā pasta sūtījuma satura pār-baudē, ja pilnvarotājs to nav aizliedzis ar īpašu norādījumu pilnvarā. Ja pilnvarotājs atsauc savu pasta pilnvaru, universālo

atsevišķu un noteiktu lietu vešana

Speciālā pilnvara Ģenerālpilnvara

zināmas šķiras lietu vešana

Universālā pilnvara

visu pilnvarotāja lietu vešana


171

Lai pilnvarojumam būtu juridisks spēks (neradītu šaubas trešajām personām), pilnvaru ietei cams sagatavot pie notāra324 (notariālā akta formā), kur arī var saņemt vispilnīgāko juri-disko konsultāciju, kā vispareizāk noformulēt pilnvaras devēja gribu. Jāņem vērā, ka atsevišķi normatīvie akti prasa tieši notariālas formas pilnvaru. Piemēram, fiziskas personas pārstāvība civilprocesa ietvaros.325

Pilnvaras darbības termiņš ir atkarīgs no pilnvaras devēja gribas, tomēr praktiski personas, kas dodas pildīt dienesta pienākumus SO, pilnvarojumu varētu izdot uz SO laiku (universālpilnvaras paraugs pielikumā Nr. 15).

Kādā apmērā karavīrs pilnvaros citu personu vest viņa lietas, ir jāizlemj katram pašam.Procesi tiesā (civillietas, administratīvās lietas, krimināllietas) un valsts iestādēs. Iespējams, ka

pirms došanās SO, karavīrs ir dalībnieks (persona) kādā tiesas procesā (civillietā, administratīvajā lietā, krimināllietā) vai valsts iestāžu ierosinātā procesā — tādā gadījumā viņam noteikti būtu jāsazinās (vēlams rakstiski) ar tiesu/iestādi, kurā lieta ir ierosināta (atrodas), un jāinformē par gaidā-mo prombūtni. Atrašanās SO ir attaisnojošs iemesls personas prombūtnei, tomēr jāņem vērā, ka tiesas neinformēšanai par šo prombūtni ir juridiskas sekas. Piemēram, ja persona ir liecinieks krimināllietā, tai ir jāierodas pēc tiesas (izziņas iestādes) uzaicinājuma326 un Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par šīs normas neievērošanu.327 Civilprocesa ietvaros, ja karavīrs ir bijis prasītājs un persona nav paziņojusi par savu prombūtni,328 lietas izskatīšana var tikt izbeigta, tāpat viņš var tikt sodīts par neierašanos vai savlaicīgu nepaziņošanu par savu

pilnvaru vai ģenerālpilnvaru, kuras noraksts iesniegts pasta pakalpojuma sniedzējam, atsaukums iesniedzams rakstvei-dā tam pašam pasta pakalpojuma sniedzējam.324 (3) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.325 85. pants. Pārstāvības noformēšana.(1) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.326 111. pants. Liecinieka pienākumi.(1) Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zi-nāms sais tībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.(2) Lieciniekam ir pienākums ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpau šanu ir īpaši brīdināts. 327 175.1 pants. Necieņa pret izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm.Par necieņu pret izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civil-atbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka ne-ierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, — uzliek naudas sodu līdz simt latiem.328 220. pants. Tiesas tiesības atstāt prasību bez izskatīšanas.Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs vai viņa pārstāvis atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.222. pants. Sekas prasības atstāšanai bez izskatīšanas.Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā no-teikto kārtību.156. pants. Lietas dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas.(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.(2) Ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz piecdesmit latiem.(3) Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz simt latiem.(4) Lieciniekam un ekspertam, kuri nav ieradušies tiesas sēdē, piemērojamas šā likuma 109. un 122. pantā noteiktās pro cesuālās sankcijas.


172

prombūtni.329 Administratīvā procesa ietvaros lieta var tikt izskatīta bez personas klātbūtnes, ja tā nav paziņojusi tiesai, ka neieradīsies attaisnojoša iemesla dēļ, un sankcijas par to paredz APL 214. pants.330

MantošanaIr nepatīkami runāt par iespējamo karavīra nāvi SO laikā, tomēr dzīves realitāte ir visai

nepie lū dzama un neprognozējama. Tāpat jāņem vērā, ka jau MDL paredz sociālās garantijas bojāgājušo mantiniekiem, paredzot, ka: «Bojāgājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.331 pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:

2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu, piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma lietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā.»

Civillikums paredz trīs mantošanas veidus:1) likumiskā,332

2) līgumiskā,333

3) testamentārā.334 Ja kāds taisa testamentu vai noslēdz mantojuma līgumu, tad liku miskā mantošanas kārtība

viņu neapmierina. Viņš vēlas, lai viņa mantai būtu tieši tāds liktenis, kādu viņš nosaka. Ar testamentu vai mantojuma līgumu mantojuma atstājējs pats var novēlēt kādam likumiskajam mantiniekam lielāku daļu no mantojuma, nekā viņam pienāktos likumiskās mantošanas ceļā,

329 156. pants. Lietas dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas.(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.(2) Ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz piecdesmit latiem.(3) Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz simt latiem.(4) Lieciniekam un ekspertam, kuri nav ieradušies tiesas sēdē, piemērojamas šā likuma 109. un 122. pantā noteiktās pro ce suālās sankcijas.330 214. pants. Administratīvā procesa dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas.(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269. pantu nav pamats to atlikt.(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks, kas nav ieradies uz tiesas sēdi, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 50 latiem.(3) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem neierodas uz tiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 50 latiem.(4) Lieciniekiem un ekspertiem, kuri nav ieradušies uz tiesas sēdi, piemērojamas šā likuma 166. un 179. pantā noteiktās procesuālās sankcijas.331 423. Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie, bet, ja pēdējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie.332 390. Mantinieki manto pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta, vai kad tie nav spēkā (784. un 820. p.).Ja rīkojums nāves gadījumam gan ir, bet bijis dots vai palicis spēkā tikai par vienu mantojuma daļu, tad pārējās daļas pāriet likumiskās mantošanas kārtībā. 391. Pēc likuma aicināti mantot: 1) laulātais, 2) radnieki, 3) adoptētie (173. p.).333 639. Līgumisko mantošanu nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs otram vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu. Tādu līgumu sauc par mantojuma līgumu. 643. Mantojuma līgums jāapliecina notariālā kārtībā. Bet, ja līgums attiecas uz nekustamu īpašumu, tad, lai tas būtu spēkā pret trešām personām, tas jāie-raksta zemesgrāmatās.334 418. Katru vienpusēju rīkojumu, ko kāds dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu vai par kādu mantas daļu, vai par atsevišķām lietām vai tiesībām, sauc par testamentu.


173

vai novēlēt kādam kādu konkrētu mantu.335

Ar mantošanu saistītos jautājumus reglamentē Civillikuma sadaļa «Mantojuma tiesības». Tā, protams, ir katra karavīra un viņa ģimenes stingri individuāla pieeja attiecībā uz testamenta (mantojuma līgumu) nepieciešamību un to formu (privāts,336 publisks,337 privileģēts338), tomēr jebkurā gadījumā šis jautājums būtu jāapsver.

Ar mantošanu saistītie jautājumi saskaņā ar Notariāta likumu339 tiek kārtoti ar notāra starpnie-cību,340 iesniedzot tam mantošanas iesniegumu. Tikai strīdus gadījumos mantošanas jautājumu izšķir tiesa prasības kārtībā.

SecinājumiTiesiskā sagatavošanās SO ir absolūta nepieciešamība un gan nacionālā, gan arī starptautiskā

prakse rāda, ka tam var būt izšķiroša loma karavīra misijas pienācīgai izpildei. Apmācības ietvaros obligāti ir jāapgūst bruņoto konfliktu tiesības un konkrētās operācijas

noteikumi par spēka lietošanu. Nepieciešamo zināšanu apjoms ir atkarīgs no karavīra pakāpes un uzdevumiem, kas būs jāpilda SO rajonā. Mācoties bruņoto konfliktu tiesības, īpašu uzmanību veltīt bruņoto konfliktu tiesību principu apguvei. Precīzi zināt tos noteikumus par spēka lietošanu, kas būs jāpiemēro dienesta pienākumu izpildē.

Pirms došanās uz operācijas rajonu katra karavīra rīcībā ir jābūt karavīra kartītei, ja tādas nav, noteikti to pieprasīt no kontingenta komandiera vai atbildīgā štāba virsniekiem.

Katra kontingenta komandierim, gatavojoties vadīt nacionālo kontingentu, atcerēties, ka viņš būs atbildīgs ne tikai par savu rīcību, bet arī par kontingenta karavīru uzvedību.

Pirms došanās SO karavīram izvērtēt arī atsevišķus privātās dzīves jautājumus, jo nevērība pret tiem vēlāk var kļūt par šķērsli ne tikai misijas izpildei, bet arī karavīra (viņa ģimenei) dzīvei kopumā. Tāpēc būtu jārod atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kurš pildīs manas uzņemtās saistības laika posmā, kamēr atradīšos SO?2. Kā juridiski korekti noregulēt saistību izpildes uzticēšanu citai personai?3. Kādu jautājumu kārtošanu nodot citai personai un kādā apmērā?

Tātad noteikti apsvērt nepieciešamību izdot pilnvaru savu lietu vešanai. Esot neskaidrībām par tās formu un saturu, konsultēties ar notāru vai citu juridiskās profesijas pārstāvi.

Tiek rekomendēts padomāt arī par mantošanas jautājumiem.

335 Mantošana. Zinātniski praktisks komentārs /Z.Gencs, Rīga, Tiesu nama aģentūra 2002, 471/.336 446. Šim nolūkam (445. p.) privātu testamentu taisot pieaicināmi vismaz divi ticami liecinieki, izņemot 451. pantā norādīto gadījumu. Privāti testamenti taisāmi rakstiski, izņemot 460. pantā paredzētos gadījumus.451. Ja testators visu testamentu pats uzrakstījis un parakstījis, tad tas ir spēkā arī bez lieciniekiem.337 433. Publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs.338 460. Ja mantojuma atstājējam ārkārtīgu apstākļu dēļ nav iespējams taisīt rakstisku privātu vai publisku testamentu, tad viņam ir tiesība izteikt savu pēdējo gribu mutiski. Augstākās tiesas 27.03.1995. plēnuma lēmumā Nr.1 «Par likumu piemērošanu mantojuma lietās» (nav juridiski saistošs) 34. punkts paredz, ka: «34. Par CL 460. p. minētiem ārkārtējiem apstākļiem atzīstami gadījumi un situācijas: nepārvaramā vara un citi no mantojuma atstājēja neatkarīgi un nenovēršami, dzīvību vai veselību apdraudoši notikumi, kuri vērtējami atkarībā no konkrētās situācijas.»Šāds mutisks testaments testatoram jāizteic divu šim nolūkam pieaicinātu liecinieku klātbūtnē, uz kuriem attiecināmi 448. panta noteikumi, ar to izņēmumu, ka liecinieku lasīt un rakstīt prašana šajā gadījumā nav nepieciešama.339 Notariāta likums /01.06.1993. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 05.07.1993. Nr. 26/27/.340 65. Zvērinātam notāram piekrīt:

1) taisīt notariālos aktus;2) taisīt apliecinājumus;3) pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus;4) vest mantojuma lietas;5) sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos;6) veikt citas likumos paredzētās darbības.


174

Juridisku konsultāciju saņemšanai individuāla jautājuma risināšanā padomu var sniegt NBS juriskonsulti/juristi, protams, tāpat karavīrs var konsultēties arī ar citiem juridiskajiem speciālistiem (advokātu, notāru u.t.t.).


175

8. SADAĻA

MILITĀRO DARBINIEKU UN ZEMESSARGU DALĪBA STARPTAUTISKAJĀS OPERĀCIJĀS

Nacionālo bruņoto spēku personāla dalība starptautiskajās operācijāsNacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta 21. daļa nosaka, ka: Nacionālo bruņoto spēku per-

sonālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās veido:1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu,2) militārie darbinieki,3) zemessargi.

Attiecīgi Ministru kabineta 17.02.2009. noteikumu Nr. 166 «Kārtība, kādā veidojamas, finansējamas un sagatavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starp-tautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos» 3. punkts paredz, ka: «Militāro formē jumu komplektē no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem un militārajiem darbiniekiem». Tātad ir skaidra norāde uz trim personu kategorijām — karavīriem, zemessargiem un militārajiem darbiniekiem. Gribētu piezīmēt, ka minēto MK noteikumu iepriekšējā redakcijā zemessargi nebija ietverti, neskatoties uz to, arī pirms konkrētas norādes uz zemessargiem MK noteikumos spēkā esošie normatīvie akti ietvēra norādi uz zemessargu iesaisti SO. Tā likums «Par Latvijas Republikas Zemessardzi» paredzēja, ka viens no Zemessardzes uzdevumiem ir «sagatavot personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei».341 Tādējādi jau pirms zemessargu kategorijas ietveršanas MK noteikumos, varēja uzskatīt, ka arī zemessargi ir ietilpināmi tā personāla kategorijā, kas piedalās SO.

Shēma Nr. 23. NBS personālsastāvs dalībai starptautiskajās operācijās.

Lai rastu skaidrību sakarā ar zemessargu un militāro darbinieku dalību SO, ir jānoskaidro, kāds ir šī personāla juridiskais statuss. Saskaņā ar MDL 61. panta 1. daļu «militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem».342 Tātad militārie darbinieki ir civilpersonas, kas ir apveltītas ar noteiktu tiesību un pienākumu loku, kas ir raksturīgi karavīram, bet ar kuru tiek slēgts darba līgumu uz noteiktu laiku — līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru.

341 Likums «Par Latvijas Republikas Zemessardzi» /ZIŅOTĀJS, 29.04.1993. Nr. 16/.342 1) militārais darbinieks — civilpersona, kura uz darba līguma pamata pieņemta darbā un atbilstoši aizsardzības ministra apstiprinātajam štatu sarakstam iecelta kādā no karavīru amatiem /AMR 621-8/.

- saskaņā ar MK veco redakciju - saskaņā ar spēkā esošo MK redakciju

KARAVĪRI MILITĀRIE DARBINIEKI ZEMESSARGI

NBS personālsastāvs dalībai starptautiskajās operācijās


176

Attiecīgi saskaņā ar likumu «Par Latvijas Republikas Zemessardzi» zemessargs ir persona, kas noslēgusi līgumu par dienestu Zemessardzē un ir nodevusi zemessarga zvērestu.

Līdz 17.02.2009. MK noteikumu Nr. 166 «Kārtība, kādā veidojamas, finansējamas un sagata-vojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos» spēkā stāšanās brīdim bija izveidojusies visai paradoksāla situācija — militārie darbinieki, uz kuriem ir tieša norāde kā uz personālu, kas piedalās SO, līdz šim nav piedalījušies SO, tomēr zemessargi, kuru dalību SO varēja izsecināt tikai pastarpināti, bija veiksmīgi piedalījušies SO.

Zemessargu dalība starptautiskajās operācijāsIeskatam neliels situācijas pārskats līdz 6.12.2007. veiktajiem grozījumiem likumā «Par

Latvijas Republikas Zemessardzi».Saskaņā ar 2.11.2007. veiktajiem grozījumiem likumā «Par Latvijas Republikas Zemessardzi»

(7. pants 7. daļa): «Dienests Zemessardzē tiek apturēts, ja zemessargs piedalās starptautiskajās operācijās. Zemessargam ir tiesības pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ieņemt Zemessardzē to pašu vai līdzvērtīgu amatu.» Neskatoties uz to, ka likumā bija runāts par zemessarga dalību SO, juridiski dalību SO zemessarga statusā neparedzēja spēkā esošie normatīvie akti. Kā jau iepriekš tika norādīts, normatīvie akti paredzēja tikai karavīru un militāro darbinieku dalību SO. Tātad, lai zemessargs varētu piedalīties SO, viņam bija jākļūst par karavīru, tas nozīmē, ka juridiski — persona, kas bija zemessarga statusā, to uz noteiktu laiku zaudēja un kļuva par karavīru. Vienlaicīgi būt zemessarga un karavīra statusā nepieļauj normatīvie akti. Tā likuma «Par Latvijas Republikas Zemessardzi» 5. panta 2. daļa paredz, ka: «Par zemessargiem nevar būt profesionālā dienesta karavīri, un personas, kuras pilda dienestu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, muitā vai citās apbruņotās militarizētās institūcijās, vai ir atvaļinātas no dienesta par zvēresta laušanu vai disciplīnas pārkāpumiem.»

Tātad, lai zemessargs kļūtu par karavīru, viņam bija jāveic MDL noteiktās procedūras (jāatbilst noteiktiem kritērijiem) un jānoslēdz līgums par profesionālo dienestu. MDL 20. pants343 paredz nosacījumus profesionālā dienesta līgumu slēgšanai, un tikai šī panta 6. daļa bija vienīgais praktiskais risinājums, lai nodrošinātu personu, kas ir zemessargi, dalību SO. MDL 20. panta 6. daļā ir noteikts: «Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.» Kā redzams, likums paredz izņēmumus attiecībā uz vispārīgajiem profesionālā 343 (1) Profesionālā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.(2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz un pagarina aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).(3) Profesionālā dienesta līgumu slēdz:

1) ar virsniekiem — līdz šā likuma 41. pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem;2) ar augstākajiem instruktoriem — uz pieciem gadiem;3) ar pārējiem karavīriem — uz trim gadiem.

(4) Pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.(5) Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43. pantā noteiktajos gadījumos.(6) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.


177

dienesta līgumu slēgšanas nosacījumiem, pielāgojot to noteiktam mērķim (lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā) un paredzot īsāku tā darbības termiņu (uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu). Likumā noteiktais profesionālā dienesta līguma viena gada termiņš nozīmē, ka šajā laikā periodā ir jānotiek gan pirmsoperācijas apmācībai, operācijai un arī pēcoperācijas posmam.

Līdz šim viens no uzskatāmākajiem piemēriem bija zemessargu rotas (BALTSQN 12) dalība SO, piedaloties Kosovā KFOR ietvaros 2005. gada otrajā pusē Dānijas kontingenta sastāvā. Juridiskais ietvars tika noteikts saprašanās memorandā344 starp Dānijas Karalisti un trim Baltijas valstīm.

Starptautiskās operācijas laikā zemessargam bija tiesības un pienākumi, ko noteica MDL, likums «Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās» u. c. normatīvie akti un starptautiskie līgumi.

Spēka lietošanai ir piemērojami operācijai noteiktie noteikumi par spēka lietošanu. Attiecīgi saprašanās memoranda 12. panta 2. punkts paredzēja, ka: «BALTSQN ievēros visas standarta operācijas procedūras, noteikumus par spēka lietošanu, atsevišķus norādījumus u.t.t., kurus apstiprinājis DANBN/KFOR operācijas rajonā. Dānija nodrošinās BALTSQN ar standarta operāciju procedūru, noteikumu par spēka lietošanu un pamatprocedūru eksemplāriem angļu valodā 3 mēnešus iepriekš». Tāpat jāņem vērā, ka arī likums «Par Latvijas Republikas Zemessardzi» paredz MDL345 piemērošanu attiecībā uz zemessargiem, tādējādi nodrošinot vienotu normatīvo regulējumu spēka lietošanas kontekstā gan karavīriem, gan zemessargiem.

Pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas zemessargam bija tiesības uz visām karavīram noteiktajām sociālajām garantijām, apgādes nosacījumiem un atalgojumu. Kā jau agrāk rokasgrāmatā tika aplūkots, profesionālā dienesta līgums ir arī pamats dalībai SO. Pirms 24.02.2004. MK noteikumu Nr. 96 «Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās» spēkā stāšanās pastāvēja cita kārtība, kas paredzēja atsevišķu līgumu slēgšanu par dalību starptau-tiskajā operācijā vai kā to noteica MK noteikumi «miera uzturēšanas spēkos». Kā zināms šie noteikumi aizvietoja tāda paša nosaukuma MK noteikumus, taču to saturs būtiski atšķīrās.

Beidzot pildīt dienesta pienākumus SO un atgriežoties Latvijā, ar zemessargu tika izbeigts līgums par profesionālo dienestu, un viņš atgriezās savā Zemessardzes vienībā, kur ieņēma iepriekšējo vai līdzvērtīgu amatu Zemessardzē.Shēma Nr. 24. Zemessarga statusa maiņa dalībai SO.

344 Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Bruņoto spēku komandiera, Lietuvas Republikas Bruņoto spēku un Dānijas Bruņoto spēku virspavēlniecības saprašanās memorands par pirmsmisijas mācībām attie-cīgajās Baltijas valstīs un misijas sagatavošanas mācībām Dānijā, un Baltijas valstu izlūkvienību 12) izvēršanu Dānijas bataljona sastāvā starptautiskajos drošības spēkos Kosovā (KFOR).345 Zemessargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot šaujamieroci, fizisko spēku un speciālos līdzekļus saskaņā ar Militārā dienesta likumu /42. pants/.

Karavīrs/profesionālā

dienesta līgums/

Zemessargs/līgums par dienestu

Zemessardzē/

Zemessargs/līgums par dienestu

Zemessardzē/

Līgums par dienestu Zemessardzē netiek izbeigts, bet tiek apturēta tā izpilde


178

Latvijas Republikas Zemessardzes dienesta nolikums ir izstrādāts saskaņā ar likumu «Par Latvijas Republikas Zemessardzi», un saturiski tam būtu jāsatur arī norādes par zemessargu dalību SO, bet, tā kā nolikums ir pieņemts, pirms tika veikti grozījumi likumā (01.12.2005., 02.11.2006.), tad būtu nepieciešams veikt attiecīgas korekcijas, iespējams, pat paredzot atsevišķu nodaļu, kas reglamentētu zemessargu dalību SO.

Situācijas pārskats pēc 6.12.2007. veiktajiem grozījumiem likumā «Par Latvijas Republikas Zemessardzi»

Spēka lietošanas nosacījumi zemessargam ir analoģiski karavīram noteiktajiem.Veicot izmaiņas likumā, tika juridiski nostiprināta situācijā, kas ļautu turpmāk zemessargiem

SO piedalīties zemessarga statusā, neveicot iepriekš aplūkoto visai sarežģīto procedūru. Tāpat likums skaidri norāda uz to, ka «Zemessardze: 10) piedalās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā», līdz ar to izgaisinot šaubas par zemessargu dalības SO leģetimitāti. Likuma 7. pants tika papildināts ar septīto daļu, kas noteica, ka: «Zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā, kā arī apgūst dalībai starptautiskajās operācijās nepieciešamo apmācības kursu, pamatojoties uz līgumu ar Zemessardzi, kuru slēdz ne ilgāk kā uz vienu gadu papildus šā panta pirmajā daļā minētajam līgumam». Tātad ar zemessargu, kas piedalīsies SO, tiek slēgts līgums, kas paredz gan pirmsoperācijas apmācības nosacījumus, gan arī līgums par dalību SO.Shēma Nr. 25 Līgumsaistības zemessarga dalībai SO.

Zemessargu sociālo garantiju jautājumus, sagatavojoties SO, kā arī SO laikā paredz likuma «Par Latvijas Republikas Zemessardzi» 47. pants. Minētā panta sestā daļa paredz, ka: «Laikā, kad ze messargs apgūst šā likuma 17.346 panta trešajā daļā minēto apmācības kursu, viņš sa ņem profesionālā dienesta karavīra mēneša bāzes algu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē karavīra dienesta atalgojumu», un attiecīgi šī panta septītā daļa nosaka: «Laikā, kad zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā, viņš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē karavīra dienesta atalgojumu, saņem profesionālā dienesta karavīra mēneša bāzes algu un piemaksu par dalību starptautiskajā operācijā, kā arī normatīvajos aktos karavīram noteiktās sociālās un citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītas garantijas.» Tātad sociālo garantiju jomā sociālo garantiju regulējums, piedaloties pirmsoperācijas apmācībā, kā arī SO laikā atšķiras. Neskatoties uz to, SO laikā noteikto garantiju apjoms zemessargam ir līdzvērtīgs karavīram noteiktajām garantijām.

Militāro darbinieku dalība starptautiskajās operācijāsKā jau iepriekš tika norādīts attiecībā uz zemessargu dalību SO, NBS ir guvuši zināmu pieredzi,

tomēr neviens militārais darbinieks līdz šīm nav nosūtīts pildīt dienesta pienākumus SO. Kaut gan nākotnē var rasties nepieciešamība SO nosūtīt arī MD.

Norāde par MD dalību SO ir Nacionālo bruņoto spēku likumā un arī 17.02.2009. MK noteikumos Nr. 166 «Kārtība, kādā veidojamas, finansējamas un sagatavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto 346 Zemessargs pirms piedalīšanās starptautiskajā operācijā apgūst apmācības kursu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki sagatavojami dalībai starptautiskajās operācijās.

Līgums par pirms operācijas apmācību

Līgums ar Zemessardzi

Līgums par dalību starptautiskajā

operācijā


179

spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos».Tā kā militārie darbinieki ir civilpersonas, tad to dalība SO visai būtiski atšķirtos no zemessargu

un karavīru dalības SO. Un šīs atšķirības nosacīti varētu tikt iedalītas kā:1) funkcionālās atšķirības;2) juridiskās atšķirības.

Funkcionālās atšķirības varētu tikt raksturotas ar pienākumiem, kas MD būtu jāpilda SO laikā. Ņemot vērā, ka MD ir civilpersona, šī personāla darba pienākumi nebūtu saistīti ar kaujas uzdevumu veikšanu, bet vairāk ietvertu humāna rakstura uzdevumus (piemēram, medicīnas personāls, kapelānu dienests u.t.t.). Nozīmīga loma MD varētu būt dalība tieši starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās. Tas zināmā mērā ir nostiprināts Aizsardzības ministrijas reglamenta 212. punktā, kas paredz, ka: «MD nepiedalās karadarbībā»,347 tātad MD nepiedalās kaujas operācijās. Tas praktiski nozīmē MD izslēgšanu no dalības starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību. Tikpat apšaubāma varētu būt arī dalība starptautiskās miera uzturēšanas operācijās, jo, kā zināms, ne vienmēr ir iespējams novilkt skaidru robežu starp miera nodrošināšanas un uzturēšanas operācijām, un kaujas uzdevumu izpildi var ietvert arī miera uzturēšanas operācijas. Kā galvenais iemesls tam, ka MD nepiedalās kaujas operācijās, ir ieroča neesamība. Neskatoties uz to, būtu visai aktuāli risināt jautājumu par personiskā ieroča glabāšanu, nēsāšanu un lietošanu MD.

Juridiskās atšķirības raksturo tiesību un pienākumu kopums, kas ir specifisks tieši MD. Tā pie-mēram, attiecībā uz MD atalgojumu MDL 61. panta 3. daļā ir noteikts: «Militārais darbinieks saņem algu, kāda paredzēta attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram karavīra dienesta pirmajā gadā, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.» Tas nozīmē, ka MD atalgojuma aprēķināšanai var rasties problēmas, jo, kā redzams, likumā nav norādīts par pie mak-su piemērošanu (MK noteikumos Nr. 131 noteiktās piemaksas) militārajiem darbiniekiem. Šķistu lo ģiski, ja tiktu piemēroti MK noteikumu Nr. 131 «Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu» 3. pielikums un vienīgā atšķirībā būtu 1. pielikuma atšķirīgā piemērošana. Tomēr šāda burtiska likuma izskaidrošana nebūtu pareizākais veids, kā noteikt personas atalgojuma apmēru. Tāpēc MD darba līguma (pielikumā Nr. 16) grozījumos būtu jāietver vienošanās par šādas piemaksas noteikšanu. Lai juridisko regulējumu uzlabotu kopumā, ir jāveic grozījumi MDL.

Militārā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka saskaņā ar šā MDL 12. panta trešās daļas no-tei kumiem un attiecīgi Militārā dienesta iekārtas reglamenta nosacījumiem.348 Tātad netipiski civilpersonām, MD darba dienas ilgums būtu atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Tomēr šis pats nosacījums pastāv, arī pildot pienākumus Latvijā, un līdz ar to nav būtiski, vai darba pienākumi tiek pildīti Latvijā vai SO rajonā.

MDL paredz atsevišķus karavīru sociālo garantiju nosacījumus,349 kas piemērojami arī 347 Aizsardzības ministrijas reglaments «Personu pieņemšanas kārtība militārā darbinieka statusā» AMR 621-8 /Apstip-rināts ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas rīkojumu, 2003. gada 8. septembris/.348 Profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem pēc iespējas jānodrošina dienā astoņu stundu die-nests, izņemot norīkojumus un taktisko mācību laiku. Pirmssvētku dienās jāparedz par vienu stundu īsāka dienesta diena. Civilajiem darbiniekiem darba un atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu. (AMR 14-1 Militārā dienesta iekārtas reglaments, 804. punkts).349 (5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 50. pantā karavīram paredzētie pabalsti un kompensācijas, 51. panta pirmajā daļā, 53. panta pirmajā un trešajā daļā un 56. panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.(6) Izbeidzoties darba līgumam sakarā ar karavīra iecelšanu amatā, militārajam darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.(7) Ja militārā darbinieka darba līgums tiek izbeigts pirms termiņa, militārais darbinieks atlīdzina viņam izsniegtā aprī-


180

attiecībā uz MD, tomēr tie galvenokārt attiecināmi uz situācijām ārpus SO rajona un neietver specifiskus nosacījumus (kā tas ir karavīriem) par valsts obligāto apdrošināšanu.

Līdz ar to, ja akceptē pašreizējo normatīvo regulējumu (MDL 61. panta 8. daļas nosacījums, ka «darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu noteikumi piemērojami militāro darbinieku dienestam tikai tajā daļā, kura nav regulēta šajā pantā»), tad attiecībā uz MD ir piemērojami pārējie normatīvie akti, kas attiecināmi uz jebkuru personu, kuru darba tiesiskās attiecības reglamentē darba līgums. Tomēr šāda kārtība pēc būtības nostādītu MD neizdevīgākā situācijā nekā karavīrs, līdz ar to būtu jāveic korekcijas, kas MD noliktu karavīram līdzvērtīgā situācijā.

Pamatojoties uz iepriekšteikto, īpaša uzmanība būtu jāvelta tieši sociālā nodrošinājuma jautājumiem. MDL neparedz MD valsts obligāto apdrošināšanu, tomēr, ņemot vērā, ka darba pienākumu izpilde SO rajonā varētu būt saistīta (atkarībā no starptautiskās operācijas veida) ar paaugstinātu risku, būtu nepieciešams veikt atsevišķi MD apdrošināšanu saskaņā ar likumu «Par apdrošināšanas līgumu»,350 kaut gan apdrošinātājs var būt visai piesardzīgs šādu apdro šinā-šanas gadījumu segšanā, tāpēc, iespējams, būtu jādomā par grozījumiem normatīvajos aktos. Atskatoties nesenajā pagātnē, šāda pieredze, kad tiek apdrošināts personāls, kas piedalās SO, ir NBS. Tomēr jāatzīst, ka praktiski tas bija komplicēts un visai neefektīvs instruments, jo prasīja trešo personu iesaisti (apdrošināšanas sabiedrības), un, apdrošināšanas gadījumiem iestājoties, tās visai negribīgi izpildīja savus apdrošināšanas līgumā noteiktos pienākumus.

Atšķirībā no karavīriem ar militārajiem darbiniekiem notikušie nelaimes gadījumi tiek izmeklēti saskaņā ar 09.08.2005. MK noteikumiem Nr. 585 «Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība»,351 tādējādi nodrošinot atlīdzību, ko paredz normatīvie akti par sociālo apdrošināšanu.352 Nelaimes gadījuma izmeklēšanas rezultātā tiek attiecīgi sastādīti:

1) akts par nelaimes gadījumu darbā;2) atzinums par nelaimes gadījumu darbā 29. punktā353 noteiktajos gadījumos (minēto

dokumentu veidlapas pievienotas rokasgrāmatas pielikumā Nr. 17).Kā redzams, šie Ministru kabineta noteikumi kā rezultātu nelaimes gadījuma izmeklēšanai,

kojuma un ekipējuma atlikušo vērtību, kompensē noteiktu izdevumu daļu par viņa profesionālo sagatavošanu un kva-lifikācijas celšanu, izņemot gadījumu, kad darba līgums izbeigts vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas dēļ vai militārā darbinieka slimības (invaliditātes) dēļ.350 Par apdrošināšanas līgumu /Vēstnesis, 30.06.1998. Nr. 188/189 10.06.1998./.351 09.08.2005. MK noteikumi Nr. 585 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība /Vēstnesis, 11.08.2005. Nr. 126/.352 01.10.1997. likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 02.11.1995. Vēstnesis, 21.10.1997. Nr. 274/276; Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām /Vēstnesis, 17.11.1995. Nr. 179/.353 29. Atzinumu sastāda, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka:29.1. nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lie-

tojis alkoholiskās, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai to produktus, un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darba procesā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana;

29.2. nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertu atzinums;29.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcijas;29.4. nelaimes gadījums noticis, darba ņēmējam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir uzsākts kriminālprocess,

izņemot gadījumu, ja darba ņēmējs tiek saukts pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

29.5. nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, noteiktajā tehnoloģiskā procesa pārtraukumā, pusdienas pār-traukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumus, ja darba ņēmējs saskaņā ar darba vai dienesta pienākumiem glābis citu personu vai īpašumu un novērsis draudošās bries-mas;

29.6. nelaimes gadījums noticis strīda laikā, un tā cēlonis nav saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu;29.7. nav darba līguma ar darba devēju vai cita juridiska dokumenta, kas apliecina, ka cietušais ir nodarbināts pie attie-

cīgā darba devēja, un cietušais nav cits darba ņēmējs.


181

paredz attiecīgi akta vai atzinuma sastādīšanu. Kā zināms, arī MK noteikumi, kas reglamentēja nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kas notikuši ar karavīriem (REDAKCIJA uz 29.05.1999.). Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība, paredzēja līdzīgu kārtību, un, tikai stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, atzinuma sastādīšana netiek paredzēta. Atzinums tiek sastādīts, ja izmeklēšanā noskaidroti MK noteikumu 29. punktā minētie fakti un apstākļi, pārējos gadījumos sastāda aktu.

Tāpat kā karavīru nelaimes gadījumu izmeklēšanai, arī nelaimes gadījumu izmeklēšanai, kas notikuši ar MD, ir jāpievērš īpaša vērība, jo tās rezultātā sastādītajiem dokumentiem ir svarīga loma valsts noteikto sociālo garantiju saņemšanā. Šajos gadījumos atbildība gulstas uz kontingenta komandieri, kuram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo procedūru veikšanu.

MDL neparedz nosacījumus attiecībā uz militāro darbinieku tiesībām glabāt, nēsāt, izmantot un lietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus, tomēr ņemot vērā SO raksturu, šaujamieroča vai speciālo līdzekļu izmantošana pašaizsardzības mērķiem varētu būt vitāli svarīga, neskatoties uz personas statusu. Ņemot vērā pašlaik spēkā esošos normatīvos aktus, MD dalība SO varētu notikt tikai neapbruņotiem.

Zaudējot spēku Ministru kabineta 1995. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 158 «Kārtībā, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptau-tiskajās operācijās», karavīra brīvprātības princips tika izslēgts, tomēr atklāts ir jautājums, vai to pašu nosacījumu var attiecināt arī uz MD. MK nosaka, ka militāro formējumu komplektē no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem un militārajiem darbiniekiem. Tomēr jāņem vērā, ka MD nav pakļauts militārās disciplīnas nosacījumiem, nav nodevis zvērestu, tāpat viņš veic noteiktus karavīra amata pienākumus Latvijā, bet ir zināms, ka saistībā ar dalību SO, kara vī-ram tiek uzdots pildīt specifiskus (cits amata apraksts) SO štatā paredzētus amata pienākumus.

Uzdodot pildīt MD citus amata pienākumus, nešaubīgi būtu jāievēro Darba likuma nosacījumi (arī AMR 621-8 nosacījumi attiecībā uz militārā darbinieka darba līguma saturu), kas nosaka atsevišķu vienošanos, ievērojot 40. panta nosacījumus,354 tādējādi var secināt, ka MD dalībai 354 40. pants. Darba līguma forma.

(1) Darba līgums slēdzams rakstveidā.(2) Darba līgumā norāda:

1) darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), reģistrāci-jas numuru un adresi;

2) darba tiesisko attiecību sākuma datumu;3) darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);4) darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var

nodarbināt dažādās vietās);5) darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk — profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu no-

līgtā darba raksturojumu;6) darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;7) nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;8) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;9) darba līguma uzteikuma termiņu;

10) uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām. (3) Šā panta otrās daļas 6., 7., 8. un 9. punktā minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas

ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem.(4) Darba līgumā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajām ziņām ietver arī citas ziņas, ja puses to uzskata par ne-

pieciešamu.(5) Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja.(6) Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu

uzskaiti.(7) Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošus pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, Profesiju klasifi-

katora lietošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Profesiju klasifikatorā neietver militārās un valsts drošības iestāžu darbinieku profesijas.


182

SO ir nepieciešama pašas personas (militārā darbinieka) piekrišana. Tā kā personas piekrišanas nepieciešamība ir pretrunā ar koncepciju, kas attiecināma uz karavīriem, tad tas var radīt zināmas problēmas nacionālā kontingenta izveidošanā.

Pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas militārajam darbiniekam (tāpat kā karavīram un zemessargam) ir tiesības ieņemt iepriekšējo amatu.Shēma Nr. 26. Militārā darbinieka dalība SO.

SecinājumiPēc 6.12.2007. veiktajiem grozījumiem likumā «Par Latvijas Republikas Zemessardzi», lai

piedalītos starptautiskajā operācijā, zemessargam nav jākļūst par karavīru, zemessargam ir tikai jānoslēdz papildu līgums par pirmsoperācijas apmācību un dalību SO. Neskatoties uz gaidāmajām izmaiņām likumā (tiek izstrādāts jauns Zemessardzes likums), šādu regulējumu drīzāk var uzskatīt par pagaidu versiju.

Zemessargam, kas piedalās SO, tiek nodrošināts līdzīgs sociālo garantiju un materiāli tehnisko līdzekļu nodrošinājuma bloks kā karavīram.

Nosacījumi attiecībā uz spēka lietošanu zemessargam ir tādi paši kā karavīram.Normatīvie akti uzliek par pienākumu darba devējiem atbrīvot zemessargu no darba pienā-

kumu izpildes uz laiku līdz 30 dienām, tomēr, kā zināms, SO maksimālais ilgums var būt vairāki mēneši, un šādā gadījumā risinājums var būt tikai darba devēja labā griba,355 jo viņam nav pienākums saglabāt darba vietu. Lai situāciju mainītu, būtu nepieciešamas izmaiņas Darba likumā un, iespējams, citos normatīvajos aktos.Shēma Nr. 27. Zemessarga iesaiste SO.

355 153. pants. 3. daļa. «Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos» /Darba likums 20.06.2001. Vēstnesis, 06.07.2001. Nr. 105/.

Darba pienākumu izpilde SO

rajonā

MD akcepts piedalīties SODarba līgums

Atgriešanās iepriekšējā amatā NBS

Līgums par dalību starptautiskajā

operācijā Darba līgums tiek turpināts, ja darba devējs ir akceptējis zemessarga atva

ļi nājumu bez dar ba samaksas

saglabāšanas

Līgums par dienestu Zemes

sardzē (tiek turpināts)Līgums par dienestu

Zemessardzē

Darba līgums

Līgums par pirmsoperācijas

apmācību


183

Tā kā līdz šim nav pieredzes saistībā ar militāro darbinieku dalību starptautiskajās operācijās, tad vispusīgus secinājumus varēs izdarīt tikai pēc tam, kad šāda pieredze būs gūta. Neskatoties uz to, dažus secinājumus var izdarīt, vadoties tikai no pašreizējā normatīvā regulējuma.

Jau ilgstošu laiku sagatavošanas stadijā ir jauns Zemessardzes likumprojekts, kas ienesīs jaunas nianses arī saistībā ar zemessargu dalību SO.

Kaut arī normatīvie akti paredz MD dalību SO, normatīvais regulējums šobrīd nešķiet pietiekami adekvāts:

1) ņemot vērā, ka MD konceptuālā un normatīvā līmēnī ir tikai karavīru amatu pienākumu izpildītāji, būtu jāpasver jautājums par MD pozīcijas nostiprināšnu, īpaši saistībā ar dalību SO;

2) apdrošināšanas jautājumi — attiecībā uz karavīriem MDL paredz valsts obligāto apdro-šināšanu, tomēr šis nosacījums netiek attiecināts uz MD;

3) MD atalgojums — pašareiz spēka esošie normatīvie akti nesniedz skaidru atbildi par MD atalgojumu SO laikā;

4) spēka lietošana (šaujamieroča izmantošana) — MDL paredz ieroča lietošanu karavīriem. Tomēr aktuāls ir arī jautājums par ieroča izsniegšanu MD pašaizsardzības mērķiem;

5) papildatvaļinājums — MDL reglamentē papildatvaļinājuma piešķiršanas nosacījumus, tomēr, ņemot operācijas raksturu un tās ilgumu, šāds atvaļinājums būtu jāpiešķir arī MD;

Kopumā var secināt, ka zemessargu un MD iesaiste SO ir tikai attīstības stadijā. Jau pašreizējā pieredze skaidri norāda uz nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos.


184

PIELIKUMS NR. 1

REZOLŪCIJA 1444 (2002)356

2002. gada 27. novembrī pieņēmusi Drošības padome tās 4651. sēdē

Drošības padomeApstiprinot tās iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu un īpaši tās 2001. gada 20. decembra

Nr. 1386 (2001) un 2002. gada 23. maija Nr. 1413 (2002) rezolūcijas; Apstiprinot arī tās stingru apņemšanos saistībā ar Afganistānas suverenitāti, neatkarību, teri-

toriālo integritāti un nacionālo vienotību;Atbalstot starptautiskos centienus izskaust terorismu, ievērojot Apvienoto Nāciju Statūtus un

arī no jauna apstiprinot tās 2001. gada 12. septembra 1368 (2001) un 2001. gada 28. septembra 1373 (2001) rezolūcijas;

Atzīstot, ka atbildība par drošības un tiesiskuma un kārtības uzturēšanu visā valsts teritorijā gul-stas uz Afganistānas tautu, apsveicot šajā sakarībā Afganistānas Pagaidu valdības centienus iz veidot pilnībā rīcībspējīgus, profesionālus un daudznacionālus armijas un policijas spēkus, un ap sveicot Afganistānas Pagaidu valdības sadarbību ar Starptautiskajiem atbalsta un drošības spēkiem;

Paužot novērtējumu Turcijai, pārņemot vadību no Apvienotās Karalistes, organizējot un vadot Starptautiskos atbalsta un drošības spēkus no 2002. gada 20. jūnija, un izsakot pateicību vairākām valstīm par to ieguldījumu Starptautiskajos atbalsta un drošības spēkos;

Apsveicot kopīgu Vācijas ārlietu ministra un Nīderlandes ārlietu ministra 2002. gada 21. novembra vēstuli (S/2002/1296/pielikums) ģenerālsekretāram, izsakot Vācijas un Nīderlandes apņemšanos kopīgi uzņemties no Turcijas vadību pār Starptautiskajiem atbalsta un drošības spē kiem, un, sagaidot piedāvājumus, savlaicīgi nomainīt Vāciju un Nīderlandi kā vadošās valstis;

Atsaucoties uz 2001. gada 19. decembra Dr. Abdullah Abdullah vēstuli (S/2001/1223), Dro-šības padomes prezidentam;

Konstatējot, ka situācija Afganistānā joprojām rada draudus starptautiskajam mieram un drošībai;

Apņēmības pilni nodrošināt pilnīgu Starptautisko atbalsta un drošības spēku mandāta piemē-

rošanu, konsultējoties ar Afganistānas Pagaidu valdību un to aizvietotājiem, kas tiks izveidoti saskaņā ar Bonnas vienošanos;

Rīkojoties saskaņā ar iepriekšminēto atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 7. sadaļai,

1. Nolemj, pagarināt Starptautisko atbalsta un drošības spēku pilnvarojumu, uz vieno gadu, skaitot no 2002. gada 20. decembra, kā noteikts 1386 (2001) rezo lūcijā;

2. Pilnvaro dalībvalstis, kas piedalās Starptautiskajos atbalsta un drošības spēkos, veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Starptautisko atbalsta un drošības spēku mandātu;

3. Lūdz dalībvalstis ieguldīt personālu, aprīkojumu un citus resursus Starptautiskajos atbalsta un drošības spēkos un veic ieguldījumu Trasta fondā, kas nodibināts saskaņā ar 1386 (2001) rezolūciju;

4. Pieprasa Starptautisko atbalsta un drošības spēku vadību ar ģenerālsekretāra starpniecību nodrošināt ceturkšņa ziņojumus par to mandāta piemērošanu;

5. Nolemj sekot līdzi notikumu gaitai.

356 http://daccessdds.un.org/doc/UNDOC/GEN/N02/713/91/PDF/N0271391.pdf?OpenElement


185

PIELIKUMS NR. 2

SAPRAŠANĀS MEMORANDS357

STARP LATVIJAS REPUBLIKU, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, DĀNIJAS KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS BRUŅOTO SPĒKU SEKRETĀRU, FILIPĪNU NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS DEPARTAMENTU, HONDURASAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS SEKRETĀRU, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, KAZAHSTĀNAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, LIETUVAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, MONGOLIJAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, NĪDERLANDES KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRU, NIKARAGVAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, NORVĒĢIJAS KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, RUMĀNIJAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, SALVADORAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, SPĀNIJAS KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, TAIZEMES KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, UKRAINAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU UN POLIJAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRU PAR PAVĒLNIECĪBAS KĀRTĪBU UN SAISTĪTIEM ASPEKTIEM CENTRADIENVIDU DAUDZNACIONĀLAJĀ DIVĪZIJĀ (MND C-S) STABILIZĀCIJAS SPĒKU IETVAROS IRĀKĀ

PIRMAIS PANTS — IEVADSLatvijas Republika, Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministrija, Dānijas Karalistes Aizsardzības

ministrija, Dominikānas Republikas bruņoto spēku sekretārs, Filipīnu Nacionālās aizsardzības departaments, Hondurasas Republikas aizsardzības sekretārs, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrija, Kazahstānas Republikas Aizsardzības ministrija, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija, Mongolijas Aizsardzības ministrija, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministrs, Nikaragvas Republikas Aizsardzības ministrija, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministrija, Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministrija, Salvadoras Republikas Aizsardzības ministrija, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrija, Spānijas Karalistes Aizsardzības ministrija, Taizemes Karalistes Aizsardzības ministrija, Ukrainas Aizsardzības ministrija un Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministrs, kopīgi turpmāk saukti — «Dalībnieki»,

Ņemot vērā ANO Drošības padomes 2003. gada 22. maija rezolūciju (UNSCR) Nr. 1483, 1949. gada Ženēvas konvenciju un 1907. gada Hāgas noteikumus;

Novērtējot to, ka Irākā ir jāsaglabā drošība, lai Irākas Pagaidu valdība un ieguldījumu snie-dzošo valstu personāls varētu darboties drošā vidē;

Ņemot vērā Polijas Republikas valdības nodomu uzņemties Centra—dienvidu daudz na-cionālās divīzijas Irākā (MND C-S) vadošās valsts statusu jau divīzijas izveides laikā;

357 SAPRAŠANĀS MEMORANDS STARP LATVIJAS REPUBLIKU, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, DĀNIJAS KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS BRUŅOTO SPĒKU SEKRETĀRU, FILIPĪNU NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS DEPARTAMENTU, HONDURASAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS SEKRETĀRU, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, KAZAHSTĀNAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, LIETUVAS REPUBLI-KAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, MONGOLIJAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, NĪDERLANDES KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRU, NIKARAGVAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, NORVĒĢIJAS KARALISTES AIZSAR-DZĪBAS MINISTRIJU, RUMĀNIJAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, SALVADORAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, SPĀNIJAS KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, TAIZEMES KARALISTES AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, UKRAINAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJU, UN POLIJAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRU PAR PAVĒLNIECĪBAS KĀRTĪBU UN SAISTĪTIEM ASPEKTIEM CENTRA-DIENVIDU DAUDZNACIONĀ LAJĀ DIVĪZIJĀ (MND C-S) STABILIZĀCIJAS SPĒKU IETVAROS IRĀKĀ /24.07.2004. Publicēts: Vēstnesis, 11.01.2005. Nr. 5/.


186

Vēloties noteikt kārtību, kādā valstis savstarpēji sadala ar MND (C-S) saistītos izdevumus un pienākumus;

Ņemot vērā to, ka MND (C-S) piešķirtajiem dalībvalstu spēkiem ir vajadzīgs apgādes atbalsts, nodrošinājums un pakalpojumi, un ņemot vērā to, ka, lai gan Spānijas Karaliste ir izteikusi vēlmi piešķirt spēkus MND (C-S), Spānijas vienības nesaņems bezmaksas atbalstu un citu ar apgādi sai stītu palīdzību;

Atzīstot pastāvošos saprašanās memorandus, tehniskās vienošanās (TV) un starp tiem noti-kušo apmaiņu ar vēstulēm,

Ir panākuši zemāk norādīto vienošanos:

OTRAIS PANTS — DEFINĪCIJAS2.1. Definīcijas:

a. Administrācija nozīmē Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kā definēts 2003. gada 22. maija ANO rezolūcijā UNSCR Nr. 1483.

b. Civilais kontingents nozīmē civilo personālu, kas pavada Dalībnieku spēkus un kas ir nodarbināts šī Dalībnieka bruņotajos spēkos vai tā nacionālo kontingentu komponentos (šī definīcija neietver kontrahentus).

c. MND(C-S) komandieris nozīmē MND (C-S) stabilizācijas spēku komandieri, ko iecēlusi Polijas Republika un kas ir pilnvarots veikt MND (C-S) uzdevumu.

d. Koordinēšanas pilnvaras ir komandierim vai kādam citam piešķirtas pilnvaras koordinēt noteiktas funkcijas vai pasākumus, kuros iesaistīti divu vai vairāku valstu vai pavēlniecību, spēku veidu spēki, vai divi spēki no viena un tā paša ieroču vei-da. Persona ar šīm pilnvarām ir pilnvarota pieprasīt iesaistīto iestāžu vai to pār stāvju konsultēšanos, taču šai personai nav pilnvaru panākt vienošanos. Ja starp iesaistītajam iestādēm rodas nesaskaņas, šai personai jācenšas panākt vienošanos sarunu ceļā. Ja tas neizdodas, šis jautājums jāpāradresē attiecīgai iestādei.

e. CPA nozīmē koalīcijas pagaidu valdību — augstāko administratīvo iestādi Irākā, ko nodibinājusi administrācija.

f. DoD nozīmē Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu.g. Finanšu grupa (FG) nozīmē grupu, kas ir atbildīga par daudznacionālo finanšu

jautājumu risināšanu un kurā ietilpst nacionālo kontingentu komandieri/ vecākie valstu pārstāvji vai viņu iecelti pārstāvji.

h. MND (C-S) nozīmē daudznacionālu militāro vienību, kas SFIR sastāvā darbojas Irākā, operā ciju zonā, kura definēta šī saprašanās memoranda A pielikumā ietvertajā misijas paziņo jumā.

i. Daudznacionāli dalītās izmaksas nozīmē finanšu grupas (FG) apstiprinātas izmaksas, kas saistītas ar MND (C-S) štāba, citu MND (C-S) štāba daudznacionālo nodaļu vai vienību un citu MND (C-S) aspektu uzturēšanu un darbību, kas nav jāsedz vienam konkrētam Dalībniekam.

j. Nacionālais kontingents nozīmē personālu, ko Dalībnieks piešķīris MND (C-S). Ter mins ietver arī civilo kontingentu.

k. Nacionālā kontingenta komandieris nozīmē personu, ko Dalībvalsts iecēlusi par sava nacionālā kontingenta komandieri.

l. Nacionālā atbalsta apakšvienība (NSE) nozīmē personālu, ko Dalībvalsts izvērsīs, lai tas sniegtu atbalstu nacionālajam kontingentam.

m. Operatīvā vadība ir komandierim deleģētās pilnvaras vadīt piešķirtos spēkus, lai


187

viņš varētu veikt konkrētus, speciālus uzdevumus, kuru izpilde no funkcionālā, laika un norises vietas viedokļa parasti ir ierobežota; komandieris ir arī pilnvarots izvietot attiecīgās vienības, saglabāt vai deleģēt taktiskās kontroles funkcijas pār šīm vienībām. Šīs pilnvaras neparedz tiesības dot atsevišķus uzdevumus minēto vienību apakšvienībām. Šīs pilnvaras neietver arī tiesības veikt administratīvo vai apgādes kontroli.

n. Dalībnieks nozīmē valsti, kas sākotnēji parakstījusi šo saprašanās memorandu, vai arī valstis, kas var pievienoties MND (C-S) vēlāk, parakstot pievienošanās paziņojumu vai nodoma paziņojumu.

o. Ostas atbrīvošana nozīmē ekipējuma un personāla pārvietošanu no SPOD vai APOD uz NSE vietām vai citu loģistikas vietu.

p. Izcelšanas osta (SPOD) un izcelšanas lidosta (APOD) ir vietas, no kurām nokļūst operāciju zonā.

q. Vecākais valsts pārstāvis (SNR) nozīmē valsts ieceltu vecāko nacionālā kontingenta amatpersonu.

r. SFIR nozīmē stabilizācijas spēkus Irākā. Tajos ietilpst militārais personālsastāvs, kā arī tā lid aparāti, transporta līdzekļi, krājumi, ekipējums, sakaru līdzekļi, munīcija, ie roči un nodrošinājums, kā arī šo spēku civilais komponents, jūras, sauszemes un gaisa transporta līdzekļi un to atbalsta dienesti.

s. Stratēģiskie un taktiskie sakaru ceļi (LOC) nozīmē gaisa un sauszemes dislokācijas un krājumu papildināšanas maršrutus. Ar terminu «stratēģiskie sakaru ceļi» apzīmē plūsmu no valstu bāzu atrašanās vietas uz izcelšanas ostām un izcelšanas lidostām. Ar terminu «taktiskie sakaru ceļi» apzīmē plūsmu no izcelšanas ostām un izcelšanas lidostām pa operāciju zonu uz vietām, kur norisinās taktiskās operācijas.

t. Taktiskā vadība ir detalizēta un parasti vietēja mēroga uzdevumu vai apakšuzde-vumu izpildei vajadzīgās pārvietošanās un manevru vadība.

u. Trešā puse nozīmē jebkuru personu vai organizāciju, kas nav parakstījusi šo sap ra-šanās memorandu.

v. Vienības piešķirošā valsts nozīmē Dalībnieku, kas ieguldījis savas vienības MND (C-S).

TREŠAIS PANTS — MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA3.1. Šī saprašanās memoranda mērķis ir izveidot kārtību, kādā Dalībnieks pilda uzdevumu

un izveido MND (C-S), kā arī noteikt vajadzīgos pienākumus un izklāstīt pamatprincipus un kārtību.

3.2. Pastāvošie divpusējie saprašanās memorandi, tehniskās vienošanās un apmaiņa ar vēstulēm paliek spēkā un var tikt izmantota šī saprašanās memoranda mērķu papla-šināšanai. Lai paplašinātu šī saprašanās memoranda mērķus, Dalībnieki var slēgt div-pusējus saprašanās memorandus un tehniskās vienošanās, kā arī apmainīties ar vēs-tulēm.

3.3. Šis saprašanās memorands atbilst valstu likumiem un starptautiskajām tiesībām, un tam nav nodoms būt pretrunā ar Dalībnieku noslēgtajiem divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. Pretrunu gadījumā Dalībnieki par tām viens otru informē, un priekšroka dodama valstu likumiem, starptautiskajām tiesībām vai noslēgtajiem līgumiem.


188

CETURTAIS PANTS — MANDĀTS4.1. Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1483 SFIR MND (C-S) mandāts pa-

redz palīdzēt administrācijai uzturēt stabilitāti un drošību Irākā, piešķirot personālu, aprīkojumu un citus resursus, kas darbojas un tiek izmantoti MND vienotā vadībā saskaņā ar 5. pantā izklāstīto kārtību. MND (C-S) uzdevumi ir izklāstīti šī saprašanās memoranda A pielikumā ietvertajā misijas paziņojumā.

4.2. MND (C-S) locekļi veic savus pienākumus godīgi un objektīvi, atturoties no jebkādas pretrunā ar viņu pienākumiem, kas pēc būtības ir neatkarīgi, esošas rīcības. Tas neskar SFIR tiesības uz pašaizsardzību, paplašināto pašaizsardzību, kā arī spēku aizsardzību un misijas nostiprināšanu.

PIEKTAIS PANTS — MND (C-S) VADĪBA UN KONTROLE5.1. MND (C-S) komandiera amatu ieņem Polijas Republikas pārstāvis. Polijas Republika

koordinēs MND (C-S) struktūras ieviešanu un būs atbildīga par to, lai Dalībnieki vienmēr būtu informēti par struktūras ieviešanas gaitu.

5.2. Nacionālo kontingentu locekļi ar sava komandiera vai vecākā valsts pārstāvju starpnie-cību būs pilnā sava Dalībnieka pakļautībā. Visu MND (C-S) piešķirto nacionālo kontin-gentu operatīvā kontrole tiek uzticēta augstākajam komandierim.

5.3. Dalībnieki ir atbildīgi par plānošanu un izpildi saistībā ar savu spēku pārvietošanos un pastiprinājuma nogādi no savām bāzēm uz izcelšanas ostām pa stratēģiskajiem sakaru ceļiem. Šo pienākumu var deleģēt citām iestādēm, kas rīkojas Dalībnieku vārdā. Ja vien nav nolemts citādāk, sagaidīšanas, izvietošanas un pārvietošanas uz priekšu (RSOM) operācijas, tostarp ostu atbrīvošanu veic saskaņā ar pastāvošajām operāciju standarta procedūrām. Visu stratēģisko un taktisko sakaru ceļu elementu taktiskās vadības funkcijas piešķir attiecīgajam pārstāvim no operāciju zonas līmeņa pārvietošanās vadības organizācijas (CJTF-7).

5.4. MND (C-S) komandieris ir pilnvarots koordinēt nacionālo atbalsta apakšvienību apgādes resursus, lai izpildītu operatīvās prasības un izvairītos no strīdiem par ierobežota daudzuma infrastruktūras un līdzekļu izmantošanu. Šādos apstākļos var piemērot vienpadsmitajā pantā izklāstītos noteikumus. Apgādes resursus, ko veido viss vai daļa no Dalībnieku ieguldījuma MND (C-S), kontrolē saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

5.5. Spēku pilnvaru nodošana (TOA) MND (C-S) komandierim saskaņā ar iepriekš izklāstīto spēku statusu notiek tad, kad nacionālo kontingentu komandieri ir izsludinājuši pilnu operatīvo jaudu. Dalībnieki apstiprina savu spēku vadības statusu, paziņojot MND (C-S) komandierim par pilnvaru nodošanu.

5.6. Nacionālo kontingentu komandieri/valstu vecākie pārstāvji ir atbildīgi par kārtības un disciplīnas uzturēšanu viņu pakļautībā esošajos nacionālajos kontingentos.

5.7. MND (C-S) komandieris var pieprasīt, lai tiktu atsaukts jebkurš MND (C-S) ieguldītais personāls. Nacionālo kontingentu komandieri/valstu vecākie pārstāvji pārskata jebkuras šādas prasības un cenšas tās ievērot, ja vien to pieļauj viņu valsts likumi.

5.8. MND (C-S) komandieris ir atbildīgs par koordināciju ar CPA MND (C-S) atbildības zonā. Pēc konsultācijām ar attiecīgajiem Dalībniekiem, brigāžu komandieri izvirza pārstāvjus savas brigādes atbildības zonas militārajai kontaktpersonai ar CPA, informējot par to MND (C-S) komandieri. Šie pārstāvji piedalās arī Kopīgās koordinācijas padomes sanāksmēs.

5.9. MND (C-S) oficiālā darba un vadības valoda līdz pat bataljona līmenim ir angļu valoda, izņēmums ir 1. kaujas grupa.


189

SESTAIS PANTS — KOPĪGĀ KOORDINĀCIJAS PADOME6.1. Kopīgā koordinācijas padome (JCB) pulcējas regulāri. Kopīgā koordinācijas padome

sastāv no ieceltiem vietējiem Irākas pārstāvjiem (viņus ieceļ CPA/MNC (C-S) komandieris) un MND (C-S) pārstāvjiem. Kopīgās koordinācijas padomes uzdevums ir apspriest jautājumus, kas ir vai kļūs aktuāli, un izšķirt jebkurus strīdus, kas var rasties. Arī CPA (C-S) var iecelt pārstāvi, kas piedalās Kopīgās koordinācijas padomes sanāksmēs.

SEPTĪTĀ DAĻA — IEGULDĪJUMS7.1. Dalībnieki katrs atsevišķi vai vairāki kopā iegulda MND (C-S) militāros spēkus un poten-

ciālu, tostarp vajadzīgo civilo komponentu, kas precizēts MND (C-S) vajadzību paziņojumā (SOR). Par jebkurām plānotajām izmaiņām Dalībnieku ieguldījumā pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotajām izmaiņām, paziņo vadošajai valstij.

7.2. Katrs Dalībnieks ir atbildīgs par apgādes atbalsta organizēšanu savam nacionālajam kontingentam. Dalībnieks var slēgt atsevišķus divpusējus līgumus ar citiem Dalībniekiem, lai šādu apgādes atbalstu nodrošinātu.

7.3. Visiem nacionālo kontingentu locekļiem pirms izvēršanas ir jābūt medicīniski un stoma-toloģiski piemērotiem un saņēmušiem visas nepieciešamās vakcīnas.

ASTOTAIS PANTS — FINANSES8.1. Ja vien nav panākta cita vienošanās, katrs Dalībnieks ir atbildīgs par sava ieguldījuma un

dalības MND (C-S), kā arī izstāšanās no tā, finansēšanu.Katrs Dalībnieks ir atbildīgs par šādu izdevumu segšanu:

a. algām un pabalstiem savu spēku, tostarp civilā kontingenta locekļiem,b. visām izmaksām, tostarp tām, kas saistītas ar izmitināšanu, ceļa izdevumiem, un

citām izmaksām, kas saistītas ar spēku, tostarp civilā kontingenta ārpus MND (C-S) štāba veiktajiem pasākumiem,

c. visām izmaksām, kas saistītas spēku, tostarp civilā kontingenta izvēršanu un pār-dislokāciju uz operāciju zonu un no tās.

8.2. Pastāv iespēja saņemt kompensāciju par ceļa izdevumiem, kas Dalībniekiem radušies pirmsizvēršanas posmā. Kompensāciju kārtība ir izklāstīta B pielikumā.

8.3. Sākotnēji militārās vienības un daudzfunkcionālos spēkus, ko kopā veido divi vai vairāk Dalībnieku, finansē tas Dalībnieks, kurš vada šo militāro vienību un spēkus. Tad par šīm izmaksām tiek daudznacionāli izrakstīti rēķini, ievērojot B pielikumā izklāstītās proporcijas.

8.4. Lai risinātu daudznacionālos finanšu jautājumus, izveido finanšu grupu (FG), kurā ietilpst nacionālo kontingentu komandieri, vecākie valstu pārstāvji vai viņu iecelti pārstāvji. Izmaksas, kas radušās sakarā ar šī saprašanās memoranda ieviešanu un ko finanšu gru-pa atzinusi par daudznacionālajām dalītajām izmaksām, sadala starp Dalībniekiem, atbilstoši B pielikumā izklāstītajām proporcijām. Finanšu grupas lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi.

8.5. Daudznacionāli dalītās izmaksas kontrolē finanšu grupa, kuras pilnvarās un atbildībā ietilpst:

a. noteikt, vai konkrētās izmaksas uzskatāmas par daudznacionāli dalītajām izmak-sām,

b. noteikt, pēc kādas formulas šīs izmaksas sadalāmas valstu starpā,c. nodrošināt visu daudznacionāli dalīto izmaksu analīzi valstīs, iekļaujot tajā arī


190

daudznacionāli dalītās izmaksas, kas saistītas ar MND (C-S) štāba atbalstu,d. apstiprināt visu daudznacionāli dalīto izmaksu aprēķinus,e. saņemt valstu apstiprinājumu ierosinātajām izmaksām,f. kontrolēt visas daudznacionāli dalītās izmaksas.

8.6. Finanšu grupas apstiprinātās daudznacionālās izmaksas sadala starp Dalībniekiem proporcionāli personālsastāva lielumam, kuru Dalībnieks ieguldījis daudznacionālajā vienībā (sk. B pielikumu).

8.7. Par daudznacionāli dalītajām izmaksām, ko sākumā sedzis viens Dalībnieks, šis Dalībnieks ar regulāriem, finanšu grupas noteiktiem intervāliem sastāda rēķinus.

8.8. Neskarot 21. pantā izklāstītos noteikumus, jebkuru Dalībnieku strīdu, kas skar finanses, iesniedz izšķiršanai finanšu grupā.

8.9. Vadošā valsts nodrošinās finanšu kontroliera biroju MND (C-S) štābā, kura uzdevums būs atbalstīt finanšu grupu un štāba vārdā risināt visus ar daudznacionāli dalītajām izmaksām saistītos administratīvos jautājumus. Dalībnieki var ieguldīt personālu, kas darbosies šajā birojā.

8.10. Polijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas Revīzijas departaments ir atbildīgs par ikgadējo daudznacionāli dalīto izmaksu revīziju, kā arī šo izmaksu revīziju pēc MND (C-S) uzdevuma izpildes. Revīzijas ziņojumu iesniedz MND (C-S) komandierim un Dalībvalstīm. Valstu revīzijas iestādēm ir tiesības pieprasīt jebkuru informāciju un izskatīt jebkurus dokumentus, kas vajadzīgi, lai tās varētu revidēt savu valstu ieguldījumus un informēt savu valstu valdības un parlamentus. Šādus pieprasījumus iesniedz MND (C-S) komandierim.

8.11. MND (C-S) finanšu komandieris nodrošinās informāciju par finanšu pārvaldību un sniegs finanšu grupas pieprasīto atbalstu.

8.12. Visi ar šī saprašanās memoranda izpildi saistītie darījumi tiek nokārtoti 90 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu. Valūtu vai valūtas, kurās veic visus ar MND (C-S) saistītos darījumus un finanšu operācijas, nosaka finanšu kontrolieris un apstiprina finanšu grupa. Sastādot rēķinus, valūtu konvertē pēc vidējā kursa jeb Polijas Nacionālās bankas standarta valūtas maiņas kursa mēneša sākumā. Vidējo kursu pārskata reizi mēnesī. Finanšu kontrolieris atjaunina standarta kursu un paziņo par to visiem, uz kuriem tas attiecas.

8.13. Visu Dalībnieku resursi paliek šo Dalībnieku īpašumā. Ja vien divi vai vairāk Dalībnieku nepiekrīt kopīgai līdzekļu iegādei, kopīpašums kā tāds nepastāv. Jebkurus līdzekļus vai īpašumu, ko Dalībnieki kopīgi iegādājušies sakarā ar šo saprašanās memorandu, vēlāk sadala saskaņā ar attiecīgo Dalībnieku vienošanos.

8.14. Dalībnieki nodrošina MND (C-S) komandieri ar valstu kontaktpersonām, ar kurām risināt finansiālus jautājumus.

DEVĪTAIS PANTS — ŠTĀBA KOMPLEKTĒŠANA9.1. Sākumā MND (C-S) štāba komplektēšana balstās uz MND (C-S) komandiera izveidoto

organizācijas shēmu. Lai uzlabotu sadarbību, Dalībnieki tiek aicināti iecelt savus pārstāvjus dažādās daudznacionālā štāba nodaļās.

9.2. Par pienācīgi kvalificēta un apmācīta personāla norīkošanu darbam daudznacionālajās nodaļās ir atbildīgi Dalībnieki, kuriem piešķirti attiecīgie amati.


191

DESMITAIS PANTS — ŠTĀBA ATBALSTS10.1. Atbalstu štābam un citiem Bābelē dzīvojošajiem nodrošinās vadošā valsts. Atbalsta pra-

sī bas tiks precizētas atsevišķos līgumos.

VIENPADSMITAIS PANTS — APGĀDES ATBALSTS11.1. Par MND (C-S) sastāvā esošo karavīru ieguldījumu devušo valstu vienību apgādes

atbalstu būs atbildīgas attiecīgās valstis.11.2. Atsevišķos divpusējos vai daudzpusējos līgumos Dalībvalstis var vienoties par savstarpēja

apgādes atbalsta nodrošināšanu.11.3. Ja vien nav noslēgti citi divpusēji līgumi, karavīru ieguldījumu devušo valstu vienības

tiek izvērstas ar savu frontes līnijas apgādes atbalstu.11.4. Nacionālie kontingenti, ko karavīru ieguldījumu devušās valstis izvērš MND (C-S) sastāvā,

paši būs atbildīgi par šādu nodrošinājumu:I kategorija (pārtika un ūdens) — krājumi vismaz 5 dienām;II kategorija (apģērbs un ekipējums) — saskaņā ar valstu standartiem;III kategorija (degviela tvertnēs) — krājumi 15 dienām;III kategorija (eļļa un smērvielas) — krājumi 30 dienām;V kategorija (munīcija) — saskaņā ar valstu standartiem;VI kategorija (personiskie piederumi) — saskaņā ar valstu standartiem;VIII kategorija (medicīniskie materiāli) — krājumi 30 dienām;IX kategorija (rezerves daļas) — krājumi 30 dienām.

11.5. Aprīkojuma un ekipējuma uzturēšana un atgūšana ir katras valsts pienākums.11.6. Polijas Republika uzņemsies pienākumu koordinēt apgādes atbalstu MND (C-S), tostarp

vienību piešķirošo valstu apakšvienības, kas sāks darbu, tiklīdz būs panākta pilna MND (C-S) operatīvā jauda. Pilnas operatīvās jaudas stāvokli nosaka Amerikas Savienoto Valstu Centrālās vadības komandieris.

11.7. Tiklīdz uzskata, ka MND (C-S) ir pilna operatīvā jauda, karavīru ieguldījumu devušās valstis iesniedz savas apgādes prasības MND (C-S) štābam. Polijas Republika pieprasa īpašu apgādes atbalstu, nodrošinājumu un pakalpojumus, kas būs vajadzīgi visam MND (C-S), iesniedzot rīkojumus saskaņā ar Iepirkumu un savstarpējās apkalpošanas līguma kārtību.

11.8. Saskaņā ar Tehnisko vienošanos, kas noslēgta starp Polijas Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, Polijas Republika apņemas no-dro šināt vajadzīgo operatīvo un finansiālo atbalstu un nodrošināt vai nomāt noteiktu aprīkojumu vai ekipējumu.

11.9. Amerikas Savienotās Valstis saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Centrālās vadības operatīvajām prasībām un iespējām nodrošina transportu, ar ko izvērst un pārdislocēt karavīru ieguldījumu devušo papildu personālu un aprīkojumu. Amerikas Savienotās Valstis rūpējas par gaisa transporta nodrošināšanu, lai būtu iespējama MND (C-S) perso-nālsastāva rotācija, apgādes krājumu piegāde no MND (C-S) karavīru ieguldījumu devušo valstu apakšvienībām, aeromedicīniskā evakuācija uz Vāciju, kā arī atbalsts, saņemot spēkus, izvietojot tos, tiem virzoties uz priekšu un integrējoties operāciju zonā.

11.10. Amerikas Savienotās Valstis nodrošina MND (C-S) ar šādiem koplietošanas materiāliem:I kategorija (pārtika un ūdens),III kategorija (degviela tvertnēs),IV kategorija (celtniecības materiāli),


192

V kategorija (sprāgstvielas),VIII kategorija (medicīniskie materiāli).

11.11. 1.10. punktā minētos krājumus un pakalpojumus pieprasa un koordinē MND (C-S) ar MNLC starpniecību saskaņā ar starp Polijas Aizsardzības ministriju un ASV Aizsardzības departamentu noslēgtā iepirkumu un savstarpējās apkalpošanas līguma noteikumiem. Vienībām, ko Dalībvalstis piešķīrušas MND (C-S), izņemot Spānijas vienības, pieprasītais nodrošinājums un pakalpojumi tiek nodrošināti bez maksas.

11.12. MND (C-S) apgādes vienības vai civilie darbuzņēmēji nodrošinājumu nogādā tieši kaujas grupai (līdz bataljona līmenim). Nodrošinājuma sadali kaujas grupā veic šīs grupas vadošā valsts.

11.13. Lai novērstu konkurenci attiecībā uz lokāli pieejamiem resursiem, kuru daudzums ir ierobežots, visus MND (C-S) vārdā slēgtos līgumus slēdz ar MNLC starpniecību un saskaņo ar CJTF-7. MNLC sadala tos svarīgos resursus, uz kuriem attiecas šis punkts, un papildina to sarakstu.

11.14. Vienības piešķirošajām valstīm savā kontingentā, ko tās piešķir daudznacionālajam apgādes centram (MNLC), ir jāiekļauj divi sadarbības virsnieki, kas ir atbildīgi par materiāliem un apmācību, kā arī apgādi/ līgumu slēgšanu.

11.15. Amerikas Savienotās Valstis nodrošina MND (C-S) ar jaunākajiem ģeogrāfiskajiem materiāliem un datiem vajadzīgajā apjomā, kā arī meteoroloģiskajiem datiem par centrālo dienvidu sektoru un, vajadzības gadījumā, citiem Irākas apgabaliem. Konsolidētus MND (C-S) štāba ģeogrāfisko materiālu un datu pieprasījumus iesniedz CJTF-7. MND (C-S) tiks piešķirtas tiesības pavairot (kopēt) saņemtos materiālus un datus tikai MND (C-S) vajadzībām. MND (C-S) ir atļauts izplatīt Amerikas Savienoto Valstu sagatavotos ģeogrāfiskos materiālus un datus citu Dalībvalstu personālam, ievērojot Amerikas Savienoto Valstu noteiktos izplatīšanas ierobežojumus. MND (C-S) meteoroloģiskajiem dienestiem ir nodrošināta nepārtraukta pieeja jaunākajām Amerikas Savienoto Valstu meteoroloģiskajām datu bāzēm ar sakaru iekārtām vai citiem līdzekļiem.

DIVPADSMITAIS PANTS — JURISDIKCIJA12.1. Koalīcijas, ārvalstu sadarbības misiju un to personāla (gan militārā, gan civilā per-

sonāla) un viņu darbuzņēmēju statuss ir noteikts Koalīcijas pagaidu valdības 2003. gada 26. jūnija rīkojumā Nr. 17, tā kopija ir iekļauta C pielikumā. Saskaņā ar šo rīkojumu izvēršanas laikā Irākā SFIR MND (C-S) locekļi un viņu atbalsta personāls, īpašums, līdzekļi un resursi ir atbrīvoti no Irākas jurisdikcijas. Uz visiem SFIR MND (C-S) locekļiem attiecas prasība ievērot Irākā spēkā esošos likumus un administrācijas vai CPA izdotos rīkojumus, noteikumus, memorandus un publiskos paziņojumus.

12.2. SFIR MND (C-S) locekļi paliek tikai savu valstu jurisdikcijā. Uz viņiem neattiecas vietējā kriminālā, civilā un administratīvā jurisdikcija, un viņus drīkst arestēt vai aizturēt tikai viņu valstu pārstāvji vai personas, kas rīkojas viņu valstu vārdā. Dalībnieki informē MND (C-S) komandieri par jebkādu šādu gadījumu un jurisdikcijas rezultātiem.

TRĪSPADSMITAIS PANTS — FORMAS TĒRPI, EMBLĒMAS UN KAROGI13.1. Pildot savus dienesta pienākumus, MND (C-S) militārpersonas parasti valkā savu valstu

formas tērpus kopā ar viņu valstu pavēlēs noteiktām atšķirības zīmēm. MND (C-S) komandieris vajadzības gadījumā var atļaut valkāt civilās drēbes.

13.2. Konsultējoties ar citiem Dalībniekiem, vadošā valsts izveido MND (C-S) emblēmas un


193

medaļu, kas kalpos par oficiālo divīzijas simbolu.

ČETRPADSMITAIS PANTS — IESAISTĪŠANĀS NOTEIKUMI(ROE)/ IEROČU UN MUNĪCIJAS NĒSĀŠANA

14.1. Lai izpildītu MND (C-S) uzdevumu, ja to ir atļāvis MND (C-S) komandieris, MND (C-S) locekļu rīcībā Irākā drīkst atrasties un viņi drīkst nēsāt ieročus un munīciju.

14.2. MND (C-S) iesaistīšanās noteikumi ietilpst MND (C-S) operāciju pavēlē. Galvenais aspekts, pēc kura nosaka, ko pieļauj Spēka lietošanas noteikumu raksturojums, nav MND (C-S) uzdevums, bet gan spēku aizsardzība. Dalībnieks var paust savu nodomu uz saviem spēkiem attiecināt citādu pieļaujamības pakāpi, dodot norādījumus vai sniedzot paskaidrojumus savu nacionālo kontingentu komandieriem/vecākajiem valstu pārstāvjiem ar noteikumu, ka:

a. sākotnējās atšķirības paziņo MND (C-S) komandierim pirms pilnvaru nodošanas. Citas atšķirības paziņo, ja rodas tāda vajadzība,

b. nevienas no atšķirībām neparedz augstāku pieļaujamības pakāpi par pieļauto MND (C-S) Spēka lietošanas noteikumos.

PIECPADSMITAIS PANTS — PERSONU AIZTURĒŠANA15.1. Kā norādīts A pielikumā iekļautajā misijas paziņojumā, MND (C-S) komandieris ir

vienīgā amatpersona, kas administrācijas vārdā ir pilnvarota rīkoties saskaņā ar Ženēvas konvenciju kā instance, kurai operāciju zonā ir tiesības aizturēt personas.

15.2. MND (S-C) komandieris sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm izstrādā detalizētas vadlīnijas par to, kā rīkoties ar tām personām, kas aizturētas saskaņā ar Spēka lietošanas noteikumiem.

SEŠPADSMITAIS PANTS — PRASĪBAS16.1. Ja vien šajā saprašanās memorandā nav noteikts citādi, Dalībnieki atsakās

no jebkurām prasībām, kas tām var rasties pret citu Dalībnieku sakarā ar šī Dalībnieka nacionālā kontingenta personāla darbību vai bezdarbību, vai saskaņā ar šī saprašanās memoranda ietvaros dienesta pienākumu pildīšanas rezultātā to nacionālo kontingentu personālam radītiem ievainojumiem (tostarp tādiem, kuru rezultātā iestājusies nāve) un to īpašuma sabojāšanu vai iznīcināšanu.

16.2. Ja prasības gadījumā attiecīgie Dalībnieki kopīgi konstatē, ka bojājums vai zaudējums nodarīts, ievainojums radīts vai nāve iestājusies tikai viena Dalībnieka, tā spēku personāla, pakalpojumu nodrošinātāju vai aģentu nolaidīgas rīcības vai bezdarbības, tīšu pārkāpumu vai bezatbildības dēļ, jebkuras kompensācijas izmaksas sedz šis Dalībnieks viens pats.

16.3. Ja vairāk nekā viens Dalībnieks ir atbildīgs par ievainojumu, nāvi, zaudējumiem vai postījumiem un nav iespējams uzlikt atbildību par ievainojumu, nāvi, zaudējumiem vai postījumiem tikai konkrēti vienam Dalībniekam, prasību izskata un noregulē attiecīgie Dalībnieki. Prasības izskatīšanas un noregulēšanas izmaksas attiecīgo Dalībnieku starpā notiek vienlīdzīgi.

16.4. Trešo pušu prasības, tostarp par īpašuma zaudējumu, bojājumu vai miesas bojājumiem, slimību vai nāvi attiecībā uz jebkādu jautājumu, kas radies MND (C-S) personāla vai jebkādas šai divīzijā nodarbinātas personas dēļ, vai saistībā ar šo personālu un šādām personām, neraugoties uz to, vai šīs puses dzīvo Irākā, ja vien


194

šādas prasības nav radušās militāro kaujas operāciju dēļ, risina tas Dalībnieks, kura nacionālā kontingenta personāls, īpašums, pasākumi vai citi objekti saskaņā ar trešo pušu apgalvojumiem ir izraisījuši zaudējumus, ievērojot šī Dalībnieka valsts likumus.

16.5. Trešo pušu prasības sākotnēji pieņem MND (C-S) štābs un tad pārsūta Dalībniekam, kuru uzskata par atbildīgu. Ja vairāk nekā viens Dalībnieks ir atbildīgs par ievainojumu, nāvi, zaudējumiem vai postījumiem un nav iespējams uzlikt atbildību par ievainojumu, nāvi, zaudējumiem vai postījumiem tikai konkrēti vienam Dalībniekam, ar trešo pušu prasību izskatīšanu un noregulēšanu saistītās izmaksas attiecīgo Dalībnieku starpā sadala vienlīdzīgi.

SEPTIŅPADSMITAIS PANTS — DROŠĪBA17.1. Visu klasificēto informāciju, ko rada vai ar kuru apmainās saskaņā ar šo saprašanās

memorandu, izmanto, pārraida, glabā, apstrādāt un apsargā saskaņā ar Dalībnieku drošības likumiem un noteikumiem.

17.2. Katrs Dalībnieks veic visus likumīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visa informācija, ko rada vai ar kuru apmainās sakarā ar šo saprašanās memorandu, ir pasargāta no izpaušanas, ja vien izcelsmes Dalībnieks nav atļāvis to izpaust.

17.3. Katrs Dalībnieks attiecīgi nodrošina, ka:a) klasificētās informācijas saņēmēji neizpauž to nevienai trešās puses valdībai, valsts

organizācijai vai citai iestādei bez iepriekšējas izcelsmes Dalībnieka atļaujas,b) klasificētās informācijas saņēmēji to izmanto tikai šī saprašanās memorandā pare-

dzētajiem mērķiem,c) klasificētās informācijas saņēmēji ievēro visus šīs informācijas izplatīšanas un

pieejas ierobežojumus, kas paredzēti šajā saprašanās memorandā.17.4. Katrs Dalībnieks ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka, pirms tā personāls sāk pildīt savus

pienākumus MND (S-C) štābā, ir veiktas visas operatīvās iestādes izdotajos viņu amatu darba aprakstos noteiktās drošības pārbaudes.

17.5. Katrs Dalībnieks nodrošina, ka klasificētai informācijai var piekļūt tikai tās personas, kurām ir attiecīgās pielaides un kurām tai ir jāpiekļūst, lai varētu piedalīties izvēršanā.

17.6. Dalībnieki veic visus likumīgos pasākumus, lai izmeklētu visus gadījumus, par kuriem ir zināms vai ir iemesls uzskatīt, ka sakarā ar šo saprašanās memorandu nodrošinātā vai radītā klasificētā informācija ir pazaudēta vai izpausta nepiederošām personām. Jebkurš Dalībnieks nekavējoties un pilnībā informēs citus Dalībniekus par šādiem atgadījumiem, izmeklēšanas rezultātiem un pasākumiem, kas veikti, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

17.7. Visi Dalībnieki apņemas norīkot personu vai personas, kas apsargās ar šo saprašanās memorandu saistīto klasificēto informāciju vai materiālus, ikvienā vietā vai telpā, kurā tos izmanto; šīs personas raudzīsies, lai šādai klasificētai informācijai vai materiāliem varētu piekļūt tikai tās personas, kurām piešķirta attiecīga pieeja un kurām tiešām tā ir jāzina.

17.8. Visiem Dalībniekiem operāciju zonā ir jārīkojas saskaņā ar MND (C-S) štāba izdotām drošības instrukcijām un pavēlēm.

ASTOŅPADSMITAIS PANTS — SAKARU UN INFORMĀCIJAS SISTĒMAS18.1. MND (C-S) štābs ir tieši atbildīgs par sakaru un informācijas sistēmu (CIS) organizēšanu

un ieviešanu atbildības zonā līdz pat brigādes štāba līmenim, iekļaujot sakarus starp


195

attiecīgajiem brigādes štābiem un vienībām, kas ir tieši pakļautas MND (C-S) štābam. Visas CIS norises atbildības zonā saskaņo MND (C-S) štāba CIS vadības centrs (CMC), kas uzņemas atbildību par CIS un CIS ziņošanas sistēmas izveidi un konfigurāciju.

18.2. Atbildības zonā līdz pat brigādes štāba līmenim Polija nodrošina sakaru grupas ar tādu ekipējumu, kas ir vajadzīgs klasificētas un neklasificētas informācijas apmaiņai. Brigādes štābi atbild par sakaru grupu aizsardzību un apgādes nodrošinājumu šīm grupām.

18.3. Brigādes štābi ir atbildīgi par savu CIS spēju nodrošināšanu līdz pat zemākajiem pavēlniecības līmeņiem. Brigādes štābiem ir jānodrošina pārsūtītie parastie telefona tīkli bataljonu štābiem, t. i., komandierim, sardzes virsniekam, arhivāram un abonent-punktiem, kas ir vienīgās sakaru sistēmas atbildības zonā.

18.4. Bataljonu štābi ir atbildīgi par savu nacionālo CIS spēju nodrošinājumu.18.5. Vienības ir jāaprīko ar attiecīgiem komerciālo faksu, telefonu un satelītu terminālu

komplektiem, lai atbalstītu (C-S) sektora CIS prasības, tostarp avārijas sakaru prasības.18.6. Dalībnieki ir atbildīgi par saiknes nodrošināšanu ar savu dzimteni.18.7. Neoficiālu pasta sūtījumu nogādi uz izcelsmes valsti un no tās veic Dalībnieki.18.8. Neoficiālos pasta sūtījumus Dalībnieki vienībām sadala un nogādā ar militāro pastu, kas

darbojas atbildības zonā.18.9. MND (C-S) atbildības zonā par frekvenču sadali ir atbildīgs MND (C-S) štābs. CMC MND

(C-S) štābs piešķir atsevišķas frekvences padotajiem spēkiem atbildības zonā.18.10. Frekvenču pieprasījumus attiecīgā formātā (14 punktu formātā) nosūta MND (C-S) štā-

bam. Visus frekvenču vadības pasākumus saskaņo frekvenču vadītājs, kas strādā CMC MND (C-S) štāba ietvaros.

18.11. Jebkādus citus jautājumus, kas nav aplūkoti šai sadaļā, var risināt ar atsevišķiem divpu-sējiem nolīgumiem, ja rodas šāda vajadzība.

DEVIŅPADSMITAIS PANTS — MEDICĪNISKIE PASĀKUMI19.1. Par MND (C-S) sastāvā esošo vienības piešķirošo valstu vienību medicīnisko atbalstu

atbild konkrētās valstis.19.2. Vienības piešķīrējas valstis savus nacionālos kontingentus operāciju zonā izvērš kopā ar

to medicīniskajām vienībām, kas tām nodrošina pienācīgu medicīnisko atbalstu.19.3. MND (C-S) komandieris ar medicīniskā dienesta priekšnieka starpniecību koordinē

medicīnisko atbalstu viņam pakļautajām vienībām. Izveido profesionālu sadarbību starp MND (C-S) medicīniskā dienesta priekšnieku un CJTF-7 ārstu.

19.4. Medicīnisko izlūkošanu MND (C-S) veic sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm.19.5. Vienības, ko vienības piešķirošās valstis piešķīrušas MND (C-S), ir atbildīgas par 1. un 2.

līmeņa medicīnisko atbalstu. CJTF-7 nodrošinās 3. līmeņa medicīnisko atbalstu, donoru asinis un tamlīdzīgus materiālus, medicīnisko evakuāciju ar helikopteriem un stratēģisko medicīnisko evakuāciju uz «Ramstein» bāzi Vācijā. Par medicīnisko transportu no Vācijas uz personāla izcelsmes valstīm ir atbildīgas konkrētās valstis.

19.6. Izcelšanas un dislokācijas operāciju zonā laikā medicīnisko atbalstu nodrošina Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas Karalistes vienības.

19.7. Amerikas Savienoto Valstu apgādes vienības nodrošina MND (C-S) ar VIII kategorijas (saskaņā ar ASV klasifikācijas sistēmu) izlietojamiem materiāliem, lai medicīniskā atbalsta krājumu līmenis būtu tāds, kas ļauj sniegt efektīvu un nepārtrauktu medicīnisko atbalstu operāciju zonā, tas ir, tiks nodrošināta medicīniskā aprūpe un medicīnisko materiālu krājumi, tostarp donoru asinis, vakcīnas un antitoksīni. Iepriekš minētos materiālus no


196

noteiktas apgādes vietas MND (C-S) piegādās bez maksas.19.8. Bīstamo bioloģisko atkritumu savākšanu uzņemsies Amerikas Savienotās Valstis.19.9. Par īpašu vai speciālu attiecīgās valsts nodrošinājumu būs atbildīgas valstis.

19.10. Atsevišķi vienojoties, iespējams izpildīt prasības pēc papildu medicīniskā atbalsta.

DIVDESMITAIS PANTS — VALSTU PAZIŅOJUMI20.1. Parakstot šo saprašanās memorandu, Dalībnieki rakstiski informē Polijas Sauszemes

spēku pavēlniecību Varšavā par jebkādiem valstu ierobežojumiem vai atrunām, kas ietekmē viņu dalību kādā no A pielikumā ietvertā misijas paziņojumā paredzētajiem svarīgākajiem uzdevumiem.

20.2. Dalībvalstis rakstiski informē MND (C-S) komandieri par jebkādiem valstu ierobežo-jumiem vai atrunām, kas attiecas uz spēka lietošanas noteikumiem vai viņu nacionālā kontingenta mandātu.

DIVDESMIT PIRMĀ DAĻA — STRĪDI21.1. Jebkuru strīdu par šī saprašanās memoranda vai tā pielikumu interpretāciju, vai

piemērošanu risina konkrētie Dalībnieki pēc iespējas zemākā līmenī, nenododot to izskatīšanai nevienā valsts vai starptautiskā tribunālā vai trešajai pusei.

DIVDESMIT OTRAIS PANTS — GROZĪJUMI22.1. Pēc visu Dalībnieku savstarpējas piekrišanas šo saprašanās memorandu jebkurā laikā

var rakstiski grozīt. Grozījumi stājas spēkā pēc paziņojumu vai vēstuļu apmaiņas un tiek numurēti.

DIVDESMIT TREŠAIS PANTS — DARBĪBAS ILGUMS,PAGARINĀŠANA, IZSTĀŠANĀS UN DARBĪBAS IZBEIGŠANA

23.1. Ja vien šo saprašanās memorandu neizbeidz ātrāk saskaņā ar 23. panta 2. vai 3. punktu, tas paliek spēkā līdz MND (C-S) uzdevuma izpildei.

23.2. Šī saprašanās memoranda darbība tiek izbeigta, ja tiek ieviestas tādas izmaiņas MND (C-S), par kurām vienojušies MND (C-S) Dalībnieki un kuras šī saprašanās memoranda nosacījumus padara par spēkā neesošiem.

23.3. Jebkurā brīdī ar visu Dalībnieku rakstisku piekrišanu šī saprašanās memoranda darbību var izbeigt.

23.4. Ja beidzas vai tiek izbeigta šī saprašanās memoranda darbība:a. astotā panta (finanses), sešpadsmitā panta (prasības) un divdesmitā panta (strīdi)

noteikumi paliek spēkā, līdz tiek veikti attiecīgie maksājumi, nokārtotas prasības un izšķirti strīdi;

b. septiņpadsmitā panta (drošība) noteikumi paliek spēkā, līdz visa klasificētā infor-mācija un materiāli tiek atdoti izcelsmes Dalībniekam, iznīcināti saskaņā ar izcelsmes Dalībnieka instrukcijām vai izcelsmes Dalībnieks ir noņēmis tiem klasifikācijas pakāpi.

23.5. Jebkurš Dalībnieks jebkurā laikā var izstāties no šī saprašanās memoranda, 30 dienas pirms izstāšanās paziņojot par to visiem pārējiem Dalībniekiem. Ar visu pārējo Dalībnieku piekri šanu paziņošanas termiņu var mainīt.

23.6. Ja kāds Dalībnieks izstājas no šī saprašanās memoranda, paliek spēkā 23. panta 4. punkta noteikumi par visiem maksājumiem, prasībām un strīdiem, kas attiecas uz šo Dalībnieku,


197

un visu klasificēto informāciju un materiāliem, kas ir šī Dalībnieka rīcībā.23.7. Piedalīties šajā saprašanās memorandā var uzaicināt citas valstis, kurām jāiesniedz

vadošās valsts Aizsardzības ministrijai pievienošanās paziņojums (ja tā piekrīt visiem šī saprašanās memoranda noteikumiem) vai nodoma paziņojums (ja tā pievienojas šim saprašanās memorandam ar atrunām).

23.8. Ja vien iespējams, gatavojot valsts plānus, kas var ietekmēt Dalībnieku spēku izvēršanu MND (C-S), Dalībniekiem jākonsultējas savā starpā.

DIVDESMIT CETURTAIS PANTS — PARAKSTS24.1. Viss iepriekš minētais atspoguļo vienošanos, ko Dalībnieki panākuši šeit iekļauto jautā-

jumu sakarā.24.2. Sākotnēji šī saprašanās memoranda noteikumi attiecas uz tiem Dalībniekiem, kas pa-

raks tījuši šo saprašanās memorandu, un stājas spēkā pēc tam, kad to parakstījuši visi Dalībnieki.

24.3. Šis saprašanās memorands parakstīts angļu valodā vienā eksemplārā. Apstiprinātas kopijas sagatavo un Dalībniekiem izsūta šī saprašanās memoranda depozitārijs — Polijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija.

PielikumiA. MND (C-S) uzdevuma paziņojums.B. Finanšu procedūras.C. Koalīcijas, ārvalstu sadarbības misiju un viņu personāla un kontrahentu statuss.Latvijas Republikas vārdāPolijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra vārdāBulgārijas Republikas Aizsardzības ministrijas vārdāDānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas vārdāDominikānas Republikas bruņoto spēku sekretāra vārdāFilipīnu Nacionālās aizsardzības departamenta vārdāHondurasas Republikas aizsardzības sekretāra vārdāUngārijas Republikas Aizsardzības ministrijas vārdāKazahstānas Republikas Aizsardzības ministrijas vārdāLietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas vārdāMongolijas Aizsardzības ministrijas vārdāNīderlandes Karalistes aizsardzības ministra vārdāNikaragvas Republikas Aizsardzības ministrijas vārdāNorvēģijas Karalistes Aizsardzības ministrijas vārdāRumānijas Nacionālās aizsardzības ministrijas vārdāSalvadoras Republikas Aizsardzības ministrijas vārdāSlovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vārdāSpānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas vārdāTaizemes Karalistes Aizsardzības ministrijas vārdāUkrainas Aizsardzības ministrijas vārdā


198

MND (C-S) SAPRAŠANĀS MEMORANDA

A pielikumsSTABILIZĀCIJAS SPĒKU MND (C-S) MISIJAS PAZIŅOJUMS

Ievads1. Misija iesaista dalībniekus galveno mērķu sasniegšanas atbalstīšanā. Turpmāk šie mērķi

arvien vairāk iesaista sadarbību ar Koalīcijas pagaidu administrāciju (CPA) un vietējiem Irākas iedzīvotājiem attiecībā uz vietējo varas institūciju atjaunošanu un izveidošanu. MND (C-S) atbildības zona (AOR)

2. Atbildības zona (AOR), MND, (C-S) Stabilizācijas spēkiem Irākā (SFIR) sastāv no pieciem apgabaliem: Babiasl, Karbalas, Vasitas, Al Kadishas, An Najafas. MND (C-S) Atbildības zonas apgabalu karte ir pievienota šī pielikuma 1. apakšpielikumā.

Galvenie mērķi3. SFIR MND (C-S) atbildības zonā īsteno virkni mērķi, lai atbalstītu savu misiju, un tos

nosaka atbilstoši mainīgajai situācijai. Galvenie mērķi iekļauj:a. Ārējo drošību/Robežas drošību. SFIR MND (C-S) vada galveno punktu aizsardzību,

ieskaitot sauszemes robežas novērošanu un palīdzību Irākas robežas drošības spēku izveidē un apmācībā.

b. Iekšējo drošību. SFIR MND (C-S) vada neapdraudētas un drošas vides nodrošināšana, iekļaujot izlūkošanas vadītās operācijas, lai izjauktu draudus no graujošām un apbruņotām grupām.

c. Spēku aizsardzību. SFIR MND (C-S) vada, aptverot attiecīgās operācijas visus aspektus, lai nodrošinātu SFIR drošību un ierobežotam laika periodam — CPA personālam atbildības zonas ietvaros.

d. Fiksēto atrašanās vietu drošību. SFIR MND (C-S) vada, iekļaujot atbildību par drošības nodrošināšanu kritiskos un nedrošos atbildības zonas punktos.

e. Infrastruktūras vadīšanu un atbalstu. CPA vadībā SFIR MND (C-S) ierobežotā laika periodā atbalsta CPA (C-S) centienus nodibināt uz tiesiskumu balstītu vietējo valdību, kas nodrošina vienādas tiesības un taisnīgumu visiem Irākas iedzīvotājiem atbildības zonā, neskatoties uz rasi, reliģiju vai dzimumu. SFIR MND (C-S) atbalsta to, strādājot vietējā un reģionālā līmenī, lai izveidotu mehānismu vadīšanai un civilajai administrācijai līdz brīdim, kad CPA būs iespēja strādāt ar vietējiem Irākas cilvēkiem, lai izveidotu pilnu pārvaldi. SFIR MND (C-S) turpina atbalstīt to atbildības zonas ietvaros ar valdības atbalsta grupām (LGT). SFIR MND (C-S) komandieris turpina nodrošināt sadarbību ar GST pēc tam, kad CPA pārņem kontroli un strādā cieši kopā ar CPA (C-S), lai nodrošinātu, ka militārās operācijas ir sinhronas ar koalīcijas aktivitātēm. Turpmākais atbalsts var būt nodrošināts uz ierobežotu laika periodu, lai palīdzētu Irākas infrakstruktūras izveidē un uzturēšanā.

f. Likumu uzraudzības attīstību. CPA vadībā SFIR MND (C-S) nodrošina atbalstu ierobežotā laika periodā, SFIR MND (C-S) turpina palīdzēt Civilās policijas spēku attīstīšanā, ieskaitot kopīgas patruļas vadīšanu, Policijas novērtēšanas grupas izveidi, sūdzību izskatīšanas procedūru izveidi un atbalstu vietējām Irākas tiesām un tiesu varai likuma un kārtības uzturēšanā. SFIR MND (C-S) nodrošina sadarbības lomu, lai koordinētu likumu uzraudzības operācijas, apmācību un militāro pārraudzību.


199

g. Kara noziedznieki. CPA vadībā SFIR MND (C-S) var būt nepieciešams nodrošināt atbalstu, lai atvieglinātu aizdomās turēto kara noziedznieku aizturēšanu atbildības zonā.

h. Pirmās nepieciešamības dienestu atjaunošanu. CPA vadībā SFIR MND (C-S) nodrošina atbalstu ierobežotā laika periodā līdz mirklim, kad civili nolīgtie un Irākas personāls var pārņemt atbildību. SFIR MND (C-S) atbildības zonā ir atbildīgs par CPA atbalstu pirmās nepieciešamības pakalpojumu nodrošināšanā.

i. Irākas militāro spēku veidošanu. CPA vadībā SFIR MND (C-S) nodrošina simbolisku militāro atbalstu, bet Irākas militāro struktūru vadīšana, apmācība un ekipēšana ir CPA funkcija.

4. Saskaņā ar ceturto Ženēvas konvenciju (civiliedzīvotāju konvencija) vienīgā amatper-sona, kurai ir tiesības atbildības zonā darboties kā «aizturētājai varai», varas iestāžu vārdā ir SFIR MND (C-S) komandieris.

5. SFIR MND (C-S) komandieris pēc nepieciešamības uztur atbildības zonā sakarus ar politiskiem, sociāliem un reliģiskiem līderiem, lai nodrošinātu, ka reliģiskās, etniskās un kultūras izpausmes Irākā SFIR MND (C-S) dalībnieki ciena atbilstošā veidā.

Identifikācija6. SFIR MND (C-S) militārais un pusmilitārais personāls valkā formas tērpus un nēsā

ieročus atbilstoši viņu pavēļu pilnvarojumam. Irākiešu Civilās policijas spēki, kad pilda pienākumus, būs skaidri atpazīstami pēc formas tērpiem vai citām atšķirības zīmēm un var nēsāt ieročus saskaņā ar CPA noteikumu un pavēļu pilnvarojumu un — kopš Irākas (administrācija) ir izveidota.

Draudu novērtējums7. Koalīcijas spēki novērtē, ka iekšējie draudi stabilitātei Irākā ir no bruņotiem grupējumiem,

kas veic uzbrukumus politiskas varas un ietekmēs dēļ, Bāta partijas paliekām un tās nozaru organizācijām, noziedzniekiem un teroristiem. Arēji draudi ir ierobežoti, un kaimiņvalstis ir atbalstošas. Situācija ir dinamiska un var mainīties. SFIR MND (C-S) spēku situācijai jāspēj pielāgoties situācijas attīstībai, un Dalībniekiem jābūt manevrēt spējīgiem.

8. Dalībniekiem jāsaprot nepieciešamība nodrošināt SFIR MND (C-S) komandieri ar jebkādu informāciju, kas attiecas uz misijas, personāla, aprīkojuma un izvietojuma drošību.

SFIR dalība MND (C-S)9. Ir saprotams, ka ar mirkli, kad ir nodibināts MND (C-S), tā dalībvalstu sastāvs var mai nīties.

Augstākā varas interpretācijas institūcija10. MND (C-S) komandieris ir augstākā varas institūcija attiecībā uz misijas paziņojuma ope-

racionālo interpretāciju.

Kopsavilkums11. Šis misijas paziņojums izklāsta Dalībnieku pienākumus un atbildību un iezīmē galvenos

SFIR MND (C-S) misijas mērķus atbildības zonā.


200

MND (C-S) SAPRAŠANĀS MEMO RANDA

B pielikumsFINANŠU VIENOŠANĀS

1. Ceļa izdevumu atmaksāšana — noteikumi un kārtība.Ceļa izdevumu, kas radušies Dalībniekiem pirmsizvēršanas fāzē, atmaksāšana ir iespējama

saskaņā ar sekojošiem noteikumiem un kārtību.

Noteikumi:1) atmaksāšana ietver transporta, apmešanās un dienas naudas izdevumus;2) atmaksāšana ir ierobežota līdz divām personām par MND (C-S) saprašanās memoranda

juridisko konferenci. Iepriekšējo konferenču gadījumā ierobežojums ir vienāds reālajai dalībai;

3) Polijas Aizsardzības ministrija patur tiesības izpētīt saņemtos pieprasījumus izdevumu atmaksāšanai;

4) neapstrīdamu atmaksāšanu Polijas Nacionālās aizsardzības ministrija veic 90 dienu laikā;5) bankas pārskaitījumu maksa tiek ieturēta no atmaksāšanas summas.

Kārtība:1) dalībnieka pieprasījums ietver:

izdevumu precizēšanu (ceļa izdevumi, apmešanās un dienas nauda) kopā ar ceļošanas dokumentiem (lidmašīnas biļetes kopija un viesnīcas rēķins ir nepieciešami);bankas rekvizītus starptautiskajiem bankas pārskaitījumiem;detaļas par Dalībnieku kontaktpersonu (vārds, amats, telefakss, telefona numurs un e-pasta adrese);

2) pieprasījums nosūtāms:Nacionālās aizsardzības ministrijaBudžetēšanas departamentsAl. Niepodleg®oęci 21800-911, VaršavaPolija

3) Polijas Nacionālās aizsardzības ministrija atmaksā neapstrīdamos izdevumus, pārskaitot 90 dienu laikā bankas kontā, kas norādīts Dalībnieka pieprasījumā.

2. Formula dalībnieku ieguldījuma noteikšanai daudznacionālajās izmaksās.1. FORMULA — IZMAKSAS, PIEMĒROJAMAS VISIEM MND (C-S) SPĒKIEM

A = B x C/DA — dalībnieku ieguldījums.B — kopējās izmaksas.C — nacionālā personāla kopējais skaits, ko MND (C-S) ieguldījuši Dalībnieki.D — MND (C-S) kopējais personāla skaits.

2. FORMULA — IZMAKSAS, KAS PIEMĒROJAMAS SPECIFISKĀM DAUDZNACIO NĀLA JĀM VIENĪBĀM/ ŠTĀBIEM

E = F x G/HE — dalībnieku ieguldījums.F — kopējās izmaksas.G — nacionālā personāla kopējais skaits, kas ieguldīts vienībā/štābā.H — personāla kopējais skaits, kas ieguldīts vienībā/štābā.


201

MND (C-S) SAPRAŠANĀS MEMORANDA

C pielikumsKOALĪCIJAS PAGAIDU ADMINISTRĀCIJAS PAVĒLE NR. 17 KOALĪCIJAS, ĀRVALSTU SADARBĪBAS MISIJU, VIŅU PERSONĀLA UN KONTRAHENTU STATUSS

Saskaņā ar manām kā Koalīcijas pagaidu administrācijas (CPA) vadītāja pilnvarām un atbilstoši kara likumiem un paražām, un attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, ieskaitot rezolūciju Nr. 1483 (2003),

atsaucoties uz to, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām okupējušās lielvaras, tai skaitā viņu spēki, personāls, īpašums un aprīkojums, naudas līdzekļi un mantas, nav pakļauti okupētās teritorijas likumiem vai jurisdikcijai,

apzinoties, ka valstis iegulda savu personālu, aprīkojumu un citus resursus koalīcijā, lai sniegtu ieguldījumu drošībā un stabilitātē, kas veicinās Irākas atbrīvošanu, atjaunošanu un attīstību,

ievērojot, ka valstis sūta ārvalstu sadarbības misijas personālu uz Irāku,apzinoties nepieciešamību nodibināt un saskaņot šādu koalīcijas un ārvalstu sadarbības

misijas personāla statusu attiecībā uz CPA un vietējām tiesām,ar šo es paziņoju sekojošo:

1. pantsDefinīcijas

1. «Koalīcijas personāls» nozīmē visu ne Irākas militāro un civilo personālu, kas norīkots vai atrodas komandiera, koalīcijas spēku pakļautībā, vai visus spēkus, kurus nodarbina koalīcijas valsts, ieskaitot civilpersonas, kā arī ne Irākas militārais un civilais personāls, kas norīkots vai atrodas CPA vadītāja pakļautībā vai kontrolē.

2. «Ārvalstu sadarbības misijas personāls» nozīmē tos indivīdus, kuriem Irākas Ārlietu ministrija CPA pārraudzībā ir izsniegusi ārvalstu sadarbības misijas personāla identi fikā-cijas kartes.

3. «Tiesas process» nozīmē arestu, aizturēšanu vai tiesas prāvu Irākas tiesās vai citās Irākas kriminālā, civilā, administratīvā vai cita veida institūcijās.

4. «Izcelsmes valsts» nozīmē valsti, kas norīko koalīcijas personālu kā koalīcijas daļu Irākā, vai valsti, kas norīko ārvalstu sadarbības misijas personālu.

5. «Koalīcijas kontrahenti» nozīmē ne Irākas komercuzņēmumus vai indivīdus, kas parasti nav Irākas iedzīvotāji, lai piegādātu preces un/vai pakalpojumus koalīcijas spēkiem vai CPA vai to vārdā saskaņā ar līguma noteikumiem.

6. «Koalīcijas apakškontrahenti» nozīmē ne Irākas komercuzņēmumus vai indivīdus, kas parasti nav Irākas iedzīvotāji, lai piegādātu preces un/vai pakalpojumus koalīcijas kon-tra hentiem vai to vārdā un attiecībā uz koalīcijas vai CPA aktivitātēm saskaņā ar līguma noteikumiem.

2. pantsKoalīcijas un ārvalstu sadarbības misijas personāls

1. CPA, koalīcijas spēki un ārvalstu sadarbības misija, to īpašums, naudas līdzekļi un mantas ir imūnas pret Irākas tiesas procesu.

2. Viss koalīcijas personāls un ārvalstu sadarbības misijas personāls ievēro Irākas likumus, kas piemērojami tam koalīcijas personālam un ārvalstu sadarbības misijas personālam, kurš atrodas Irākā, un noteikumus, pavēles, memorandus un CPA vadītāja izdotos


202

publiskos paziņojumus.3. Ārvalstu sadarbības misijas personāls ir imūns pret tiesas procesu.4. Viss koalīcijas personāls ir pakļauts savas izcelsmes valsts sevišķajai jurisdikcijai, un tas ir

imūns pret vietējo kriminālo, civilo un administratīvo jurisdikciju un pret ikvienu aresta vai aizturēšanas veidu, izņemot pret tiem, kurus personas veic savas izcelsmes valsts vārdā, neiekļaujot to, ka nekas šajā nosacījumā koalīcijas spēku personālu nepasargā no darbībām, ko veic, lai novērsu koalīcijas spēku nopietnus pārkāpumus, vai kā citādi uz laiku aizturot koalīcijas personālu, kurš izraisa risku ievainot sevi vai pārējos, kamēr tas steidzamā kārtā nav nogādāts uz izcelsmes valsti. Visos šādos gadījumos nacionālā kontingenta komandieris par aizturēto personu tiek nekavējoties informēts.

5. Attiecībā uz to koalīcijas personālu, kas Irākā izdara darbību vai darbības, par kurām ir paredzētas kriminālās sankcijas izcelsmes valstī, CPA var pieprasīt izcelsmes valstij atteikties no jurisdikcijas, lai iztiesātu šādu darbību vai darbības atbilstoši Irākas likumiem. Šādos gadījumos nedrīkst uzsākt nevienu tiesas procesu bez CPA vadītāja rakstiskas atļaujas.

3. pantsKontrahenti

1. Koalīcijas kontrahenti, apakškontrahenti, kā arī viņu darbinieki, kas parasti nav Irākas iedzīvotāji, nav pakļauti Irākas likumiem vai noteikumiem jautājumos par viņu līgumu, kas attiecas uz koalīcijas spēkiem vai CPA, nosacījumiem un apstākļiem. Koalīcijas kontrahenti un subkontrahenti, kuri parasti nav Irākā dzīvojošie kontrahenti un subkontrahenti, saistībā ar šādiem līgumiem nav pakļauti Irākas likumiem vai noteikumiem attiecībā uz darbinieku, komercdarbības un korporāciju licencēšanu un reģistrāciju.

2. Koalīcijas kontrahenti, apakškontrahenti, kā arī viņu darbinieki, kas parasti nav Irākas iedzīvotāji, ir imūni pret Irākas tiesas procesu attiecībā uz darbībām, kuras tie veikuši savu oficiālo pienākumu pildīšanas laikā saskaņā ar līguma nosacījumiem un apstākļiem, kas noslēgts starp kontrahentu un koalīcijas spēkiem vai CPA, turklāt ikvienu apakškontrahentu.

3. Attiecībā uz koalīcijas kontrahentu un apakškontrahentu, kā arī viņu darbinieku, kas parasti nav Irākas iedzīvotāji, darbībām vai pārkāpumiem, kuras nav izdarītas saistībā ar viņu oficiālo pienākumu pildīšanu, atbilstoši līguma nosacījumiem un apstākļiem, kas noslēgts starp viņiem un koalīcijas spēkiem vai CPA, ne Irākas, ne arī CPA tiesas procesu nedrīkst uzsākt bez CPA vadītāja rakstiskas atļaujas.

4. pantsImunitātes pret tiesas procesu darbības laiks

1. Koalīcijas personāla, ārvalstu sadarbības misijas personāla, koalīcijas kontrahentu un viņu apakškontrahentu, kā arī viņu darbinieku, kas parasti nav Irākas iedzīvotāji, imunitāte pret tiesas procesu nav indivīdu priekšrocība, un to var noņemt izcelsmes valsts.

2. Pieprasījumi atteikties no jurisdikcijas pār koalīcijas personālu vai ārvalstu sadarbības personālu ir jānosūta attiecīgajai izcelsmes valstij.

3. Pieprasījumi atteikties no jurisdikcijas attiecībā uz koalīcijas kontrahentiem un apakškon-trahentiem un to darbiniekiem, kas parasti nav Irākas iedzīvotāji, kā tas noteikts šīs pavēles 3. pantā, jānosūta attiecīgajai izcelsmes valstij, ar kuru kontrahents ir slēdzis līgu mu.


203

5. pantsPrasības

1. Trešo pušu prasības, tai skaitā par īpašuma bojāeju vai sabojāšanu un par personu ievainošanu, slimību vai nāvi vai attiecībā par citām lietām, kas radušās novēršanās vai vēršamas pret koalīcijas personālu vai ikvienu viņu nolīgto darbinieku, kas vai nu parasti ir Irākas iedzīvotājs, vai arī nav, un kas nav cēlušās saistībā ar militārām kaujas operācijām, tiek iesniegtas un izskatītas tajā izcelsmes valstī, kuras koalīcijas personāls, īpašums, darbības vai citi piederumi ir uzskatāmi par nodarītā zaudējuma izraisītāju, atbilstoši izcelsmes valsts noteiktajai kārtībai un nacionālajiem tiesību aktiem.

2. Trešo pušu prasības par īpašuma bojāeju vai sabojāšanu un par personu ievainošanu, slimību vai nāvi vai attiecībā par citām lietām, kas radušās novēršanās vai vēršamas pret ārvalstu sadarbības misijas personālu, tiek iesniegtas un izskatītas tajā izcelsmes valsti, kuras ārvalstu sadarbības misijas personāls, īpašums, darbības vai citi piederumi ir uzskatāmas par nodarītā zaudējuma izraisītāju, atbilstoši izcelsmes valsts noteiktajai kārtībai un nacionālajiem tiesību aktiem.

6. pantsSpēkā stāšanāsŠī pavēle stājas spēkā tās parakstīšanas dienā.

Lt. Pauls Bremers,Koalīcijas pagaidu administrācijas vadītājs


204

PIELIKUMS NR. 3

BRUŅOTO KONFLIKTU STARPTAURTISKO PARAŽU TIESĪBU KATALOGS358

NODALĪŠANAS PRICIPSCIVILPERSONU NODALĪŠANA NO KAUJINIEKIEM

1. NOTEIKUMS. Konfliktā iesaistītajām pusēm jebkurā laikā ir jānošķir civiliedzīvotāji no kaujiniekiem. Uzbrukumi var tikt vērsti tikai pret kaujiniekiem. Uzbrukumi nedrīkst tikt vērsti pret civiliedzīvotājiem /SBK/IBK/.

2. NOTEIKUMS. Vardarbība vai tās draudi, kuru primārais mērķis ir terora izplatīšana starp civilpersonām, ir aizliegti /SBK/IBK/.

3. NOTEIKUMS. Visi bruņotā konfliktā iesaistītās puses bruņoto spēku dalībnieki ir kaujinieki (kaujinieki), izņemot medicīnas un reliģisko personālu /IBK/.

4. NOTEIKUMS. Puses bruņotie spēki sastāv no visiem organizētajiem bruņotajiem spē-kiem, grupām un vienībām, kas atrodas tādas vadības pakļautībā, kas atbild par padoto rīcību /IBK/.

5. NOTEIKUMS. Civilpersonas ir personas, kas nav bruņoto spēku dalībnieki. Civilpersonu kopumu veido visas civilpersonas /SBK/IBK/.

6. NOTEIKUMS. Civilpersonas ir aizsargātas no uzbrukumiem, ja vien tās un tik ilgi, kamēr tās tieši nepiedalās kaujas darbībās /SBK/IBK/.

CIVILO OBJEKTU NODALĪŠANA NO MILITĀRIEM OBJEKTIEM7. NOTEIKUMS. Konfliktā iesaistītajām pusēm jebkurā laikā ir jānodala civilie objekti

no militārajiem objektiem. Uzbrukumi var tikt vērsti tikai pret militāriem mērķiem. Uzbrukumi nedrīkst tik vērsti pret civiliem objektiem /SBK/IBK/.

8. NOTEIKUMS. Objektu kontekstā militārie mērķi ir ierobežoti ar tādiem objektiem, kas pēc to rakstura, atrašanās vietas, mērķa vai lietojuma rada efektīvu ieguldījumu militārām aktivitātēm un kuru pilnīga vai daļēja iznīcināšana, ieņemšana vai neitralizēšana atbilstoši faktiskajiem apstākļiem nodrošina noteiktu militāru panākumu /SBK/IBK/.

9. NOTEIKUMS. Civilie objekti ir visi objekti, kas nav militārie mērķi /SBK/IBK/.10. NOTEIKUMS. Civilie objekti ir aizsargāti no uzbrukuma, ja vien tie un tik ilgi, kamēr tie

tiek nekļūst par militāru mērķi /SBK/IBK/.

NESELEKTĪVI UZBRUKUMI11. NOTEIKUMS. Neselektīvi uzbrukumi ir aizliegti /SBK/IBK/.12. NOTEIKUMS. Par neselektīviem uzbrukumiem uzskatāmi tādi:

kas nav vērsti pret noteiktu militāru mērķi,kuru rezultātā tiek izmantotas kaujas metodes un līdzekļi, kas nevar tikt vērsti pret kon krētu militāru mērķi,kuru rezultātā tiek izmantotas kaujas metodes un līdzekļi, kuru sekas nevar tikt samazinātas saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām — t. i., katrs šāds gadījums raksturojas ar neselektīvu uzbrukumu militāriem mērķiem, civilpersonām vai civilajiem objektiem /SBK/IBK/.

13. NOTEIKUMS. Uzbrukumi, bombardējot ar jebkādām metodēm vai līdzekļiem, kas vairākus skaidri nodalītus militārus mērķus, kuri atrodas lielpilsētā, mazpilsētā vai ciemā, vai citā teritorijā, kur atrodas vienlīdz koncentrēti civilpersonas un cilie objekti,

358 http://intraspec.ca/customary_law.php


205

uztver kā vienu atsevišķu militāru mērķi, ir aizliegts /SBK/IBK/.

PROPORCIONALITĀTE UZBRUKUMĀ14. NOTEIKUMS. Uzsākt uzbrukumu, paredzot, ka tā rezultātā tiks nodarīti lieli netiešie

zaudējumi civiliedzīvotāju dzīvībai, kaitējums civilajiem objektiem vai arī viss kopā, kas būtu pārmērīgs attiecībā pret paredzēto konkrēto un tiešo militāro panākumu, ir aizliegts /SBK/IBK/.

PIESARDZĪBA UZBRUKUMĀ15. NOTEIKUMS. Militāro operāciju laikā pastāvīgi ir jācenšas saudzēt apdzīvotās vietas,

civilpersonas un civilos objektus. Ir jāveic visi saprātīgie piesardzības pasākumi, lai izvairītos un jebkurā gadījumā samazinātu līdz minimumam, netiešu civilpersonu nogalināšanu, civilpersonu ievainošanu vai kaitējuma nodarīšanu civilajiem objektiem /SBK/IBK/.

16. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei ir jādara viss iespējamais, lai pārliecinātos, ka objekts ir militārs mērķis /SBK/IBK/.

17. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei ir jāveic visi iespējamie piesardzības pasākumi saistībā ar kaujas līdzekļu un metožu izvēli, cenšoties izvairīties un jebkurā gadījumā samazinot līdz minimumam netiešu civilpersonu nogalināšanu un ievainošanu un kaitējumu nodarīšanu civilajiem objektiem /SBK/IBK/.

18. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei jādara viss iespējamais, lai izvērtētu, vai uzbrukuma rezultātā var tikt nodarīti netiešie zaudējumi civilpersonu dzīvībai, ievainojumi civilpersonām, kaitējums civilajiem objektiem vai viss kopā un kas būtu nesamērīgi attiecībā pret sagaidāmo konkrēto un tiešo panākumu /SBK/IBK/.

19. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei ir jādara viss iespējamais, lai pārtrauktu vai atliktu uzbrukumu, ja kļūst skaidrs, ka objekts nav militārs mērķis vai arī uzbrukuma rezultātā var tikt nodarīti netiešie zaudējumi civilpersonu dzīvībai, ievainojumi civil-personām, kaitējums civilajiem objektiem vai viss kopā un kas būtu nesamērīgi attie cībā pret sagaidāmo konkrēto un tiešo panākumu /SBK/IBK/.

20. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei ir jāveic reāla brīdināšana par uzbrukumu, kas var kaitēt civilpersonām, izņemot gadījumos, kad apstākļi to neļauj /SBK/IBK/.

21. NOTEIKUMS. Ja ir iespējama izvēle starp vairākiem militāriem mērķiem, kas sniegtu līdzīgu militāro panākumu, jāizvēlas mērķis, kuram uzbrūkot tiktu radīti mazāki draudi civilpersonu dzīvībām un civilajiem objektiem /SBK/IBK/.

PIESARDZĪBA PRET UZBRUKUMA SEKĀM22. NOTEIKUMS. Konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāveic visi saprātīgie piesardzības

pasākumi, lai aizsargātu civilpersonas un civilos objektus, kas atrodas to kontrolē, no uzbrukuma iedarbības /SBK/IBK/.

23. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei iespēju robežās ir jāizvairās no militāro mērķu izvietošanas tuvu blīvi apdzīvotām vietām /SBK/iespējams, IBK/.

24. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei iespēju robežās to kontrolētajā teritorijā esošās civilpersonas un civilie objekti ir jāpārvieto tālāk no militārajiem mērķiem /SBK/iespējams, IBK/.


206

ĪPAŠI AIZSARGĀTAS PERSONAS UN OBJEKTIMEDICĪNAS UN RELIĢISKAIS PERSONĀLS UN OBJEKTI

25. NOTEIKUMS. Medicīnas personāls, kas paredzēts vienīgi medicīnisku funkciju veik ša-nai, ir jārespektē un jāaizsargā jebkurā situācijā. Tie zaudē savu aizsardzību, ja tie ārpus humānajām funkcijām tiek izmantoti darbībām, kas kaitē pretiniekam /SBK/IBK/.

26. NOTEIKUMS. Personu sodīšana par medicīnisko funkciju veikšanu, kas atbilst mediķu ētikas nosacījumiem, vai medicīniskā personāla piespiešana veikt darbības, kas ir pretrunā ar mediķa ētiku, ir aizliegta /SBK/IBK/.

27. NOTEIKUMS. Reliģiskais personāls, kas paredzēts vienīgi reliģisku funkciju veikšanai, ir jārespektē, un tas ir aizsargāts jebkurā situācijā. Tas zaudē savu aizsardzību, ja tas ārpus humānajām funkcijām tiek izmantots darbībām, kas kaitē pretiniekam /SBK/IBK/.

28. NOTEIKUMS. Medicīnas vienības, kas paredzētas vienīgi medicīnisku funkciju veikšanai, ir jārespektē un jāaizsargā jebkurā situācijā. Tās zaudē savu aizsardzību, ja tās ārpus humānajām funkcijām tiek izmantotas darbībām, kas kaitē pretiniekam /SBK/IBK/.

29. NOTEIKUMS. Medicīnas transports ar mērķi vienīgi medicīniskajai transportēšanai ir jārespektē un jāaizsargā jebkurā laikā. Tas zaudē savu aizsardzību, ja ārpus humānajām funkcijām tiek izmantots darbībām, kas kaitē pretiniekam /SBK/IBK/.

30. NOTEIKUMS. Uzbrukumi medicīnas un reliģiskajam personālam un objektiem ar redza-mām atšķirības zīmēm, ko paredz Ženēvas konvencijas, saskaņā ar starptautis ka jām tiesī bām ir aizliegti /SBK/IBK/.

HUMĀNĀS PALĪDZĪBAS PERSONĀLS UN OBJEKTI31. NOTEIKUMS. Humānā atbalsta personāls ir jāciena un jāaizsargā /SBK/IBK/.32. NOTEIKUMS. Priekšmeti, kas tiek lietoti humānās palīdzības operācijās, ir jāciena un ir

jāaizsargā /SBK/IBK/.

PERSONAS UN OBJEKTI, KAS IESAISTĪTI MIERA ATBALSTA OPERĀCIJĀS33. NOTEIKUMS. Uzbrukumu vēršana pret personālu un objektiem, kas iesaistīti miera

atbalsta misijā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, ciktāl tie ir tiesīgi uz aizsardzību, kas paredzēta civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, ir aizliegta /SBK/IBK/.

ŽURNĀLISTI34. NOTEIKUMS. Civilie žurnālisti, kas iesaistīti profesionālu uzdevumu izpildē bruņota

konflikta rajonā, ir jāciena un jāaizsargā tik ilgi, kamēr tie tieši nepiedalās kaujas dar-bībās /SBK/IBK/.

AIZSARGĀJAMĀS ZONAS35. NOTEIKUMS. Uzbrukums zonām, kas izveidotas, lai pasargātu ievainotos, slimos un

civilpersonas no kaujas darbības, ir aizliegts /SBK/IBK/.36. NOTEIKUMS. Uzbrukums demilitarizētai zonai, par kuru vienojušās konfliktā iesaistītās

puses, ir aizliegts /SBK/IBK/.37. NOTEIKUMS. Uzbrukt neaizsargātai apdzīvotai vietai ir aizliegts /SBK/IBK/.

KULTŪRAS ĪPAŠUMS38. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei ir jāciena kultūras īpašums.


207

A. Īpaša rūpība ir jāvelta, veicot militārās operācijas, lai novērstu kaitējumu ēkām, kas paredzētas reliģiskiem mērķiem, mākslai, zinātnei, izglītībai vai labdarībai un kas ir vēstures objekti, ja vien tie nav militāri mērķi.

B. Īpašums, kas ir īpašas nozīmes cilvēces kultūras mantojums, nedrīkst būt uzbrukuma objekts, izņemot, kad to spiež darīt galēja militārā nepieciešamība /SBK/IBK/.

39. NOTEIKUMS. Aizliegta īpašuma, kas ir īpašas nozīmes cilvēces kultūras mantojums, izmantošana mērķiem, kuru rezultātā tas var tikt pakļauts iznīcināšanai vai kaitējumam, izņemot, kad to spiež darīt galēja militārā nepieciešamība /SBK/IBK/.

40. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei ir jāaizsargā kultūras īpašums.A. Aizliegta jebkura ieņemšana vai iznīcināšana, vai ļaunprātīga kaitējuma nodarīšana

iestādēm, kas paredzētas reliģiskiem, labdarības, izglītības, mākslas un zinātnes mēr-ķiem, vēstures pieminekļiem un mākslas darbiem.

B. Aizliegta jebkādas formas zādzība, marodēšana vai ļaunprātīga piesavināšanās, jeb-kāds vandalisma akts, kas vērsts pret īpašumu, kas ir īpašas nozīmes cilvēces kultūras mantojums /SBK/IBK/.

41. NOTEIKUMS. Okupācijas spēkiem ir jānovērš okupētās teritorijas kultūras īpašuma prettiesisks eksports un nelegāli eksportētais īpašums ir jāatgriež okupētās teritorijas kompetentām institūcijām /IBK/.

BŪVES UN IEKĀRTAS, KAS SATUR BĪSTAMAS ENERĢIJAS42. NOTEIKUMS. Īpaša uzmanība ir jāpievērš gadījumiem, kad tiek vērsti uzbrukumi pret

būvēm un iekārtām, kas satur bīstamas enerģijas, proti, dambji, dīķi un atomenerģijas stacijas, un citām būvēm, kas atrodas pie tām vai to tuvumā, lai novērstu šīs enerģijas atbrīvošanu un attiecīgi smagu zaudējumu radīšanu civilpersonām /SBK/IBK/.

DABAS VIDE43. NOTEIKUMS. Kaujas darbību vešanas pamatprincipi, kas attiecināmi uz dabas vidi.

A. Nedrīkst vērst uzbrukumu pret dabas vidi, izņemot gadījumu, kad tas ir militārs mēr-ķis.

B. Dabas vides iznīcināšana ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad to spiež darīt galēja militārā nepieciešamība.

C. Aizliegta uzbrukuma uzsākšana pret militāru mērķi, ja ir paredzams, ka tā rezultātā tiks nodarīts netiešs zaudējums dabas videi, kas būtu pārmērīgs attiecībā pret kon-krēto un tiešo sagaidāmo militāro ieguvumu /SBK/IBK/.

44. NOTEIKUMS. Kaujas darbības metodes un līdzekļi ir jālieto, ņemot vērā dabas vides aizsardzības un saglabāšanas apsvērumus. Veicot kaujas operācijas, jāveic visi saprātīgie piesardzības pasākumi, lai izvairītos un jebkurā gadījumā līdz minimumam samazinātu netiešo kaitējumu dabas videi. Zinātniski pierādītu rezultātu trūkums saistībā ar sekām, kas var rasties, veicot noteiktas operācijas, neatbrīvo konfliktā iesaistīto pusi veikt šādus piesardzības pasākumus /SBK/iespējams, IBK/.

45. NOTEIKUMS. Aizliegta tādu kaujas metožu un līdzekļu izmantošana, kas paredzēti vai ir sagaidāms, ka tie nodarīs plašu, ilgstošu un būtisku kaitējumu dabas videi. Dabas vides iznīcināšana nedrīkst tikt lietots kā ierocis /SBK/IBK/.

KARADARBĪBAS SPECIFISKĀS METODES46. NOTEIKUMS. Aizliegts izdot pavēli, kas nosaka neatstāt dzīvus, draudēt pretiniekam ar

to vai veikt kaujas darbību, balstoties uz šādu principu /SBK/IBK/.


208

47. NOTEIKUMS. Aizliegts uzbrukt personām, kas atzīstamas par hors de combat. Hors de combat personas ir: a) ikviens, kas ir pretinieka varā;b) ikviens, kurš ir neaizsargāts, jo atrodas bezsamaņā, ir cietis kuģa katastrofā, ir ievai-

nots vai slims;c) ikviens, kurš skaidri izsaka vēlmi padoties; ņemot vērā, ka viņa/viņš atturas no jebkā-

das naidīgas darbības un necenšas izbēgt /SBK/IBK/.48. NOTEIKUMS. Aizliegts uzbrukt personām, kas desantējas no lidaparāta tā defekta dēļ

/SBK/IBK/.

ĪPAŠUMA IZNĪCINĀŠANA UN IEŅEMŠANA49. NOTEIKUMS. Bruņotā konfliktā iesaistītās puses var konfiscēt pretiniekam piederošo

militāro ekipējumu kā kara trofeju /IBK/.50. NOTEIKUMS. Pretinieka īpašuma iznīcināšana vai ieņemšana ir aizliegta, izņemot

gadījumus, kad to spiež darīt galēja militārā nepieciešamība /SBK/IBK/.51. NOTEIKUMS. Okupētajā teritorijā:

a) publiskais kustamais īpašums, kas var tikt izmantots militārajām operācijām, var tikt konfiscēts;

b) nekustamais valsts īpašums ir jāpārvalda saskaņā ar lietošanas tiesībām;c) privātais īpašums ir jārespektē, un tas nevar tikt konfiscēts, izņemot gadījumus, kad

šī īpašuma iznīcināšana vai ieņemšana notiek, ievērojot galēju militāro nepiecieša-mību /IBK/.

52. NOTEIKUMS. Marodēšana ir aizliegta /SBK/IBK/.

MĒRDĒŠANA BADĀ UN LIEGUMS SAŅEMT HUMĀNO PALĪDZĪBU53. NOTEIKUMS. Civilpersonu mērdēšana badā kā kaujas metode ir aizliegta /SBK/IBK/.54. NOTEIKUMS. Aizliegts uzbrukt, iznīcināt, pārvietot vai padarīt nelietojamus objektus,

kas ir vitāli svarīgi civilpersonu izdzīvošanai /SBK/IBK/.55. NOTEIKUMS. Konfliktā iesaistītajām pusēm, paturot tiesības veikt kontroli, ir jāļauj un

jāveicina ātra un netraucēta humānās palīdzības civiliedzīvotājiem pārvietošanās, ja tā ir objektīva pēc rakstura un tiek veikta nediskriminējot /SBK/IBK/.

56. NOTEIKUMS. Konfliktā iesaistītajām pusēm ir jānodrošina pilnvarotu humānās palīdzības personu pārvietošanās brīvība to funkciju izpildes ietvaros. Tikai galējas militāras nepieciešamības gadījumā īslaicīgi var tikt ierobežota to pārvietošanās /SBK/IBK/.

MALDINĀŠANA57. NOTEIKUMS. Kara viltības nav aizliegtas, ciktāl tās nepārkāpj starptautisko humanitāro

tiesību noteikums /SBK/IBK/.58. NOTEIKUMS. Baltā pamiera karoga prettiesiska lietošana ir aizliegta /SBK/IBK/.59. NOTEIKUMS. Ženēvas konvenciju atšķirības zīmju prettiesiska lietošana ir aizliegta /SBK/

IBK/.60. NOTEIKUMS. Apvienoto Nāciju emblēmas lietošana ir aizliegta, ja vien to nav pilnvarojusi

darīt pati organizācija /SBK/IBK/.61. NOTEIKUMS. Citu starptautiski atzītu emblēmu prettiesiska lietošana ir aizliegta /SBK/

IBK/.62. NOTEIKUMS. Pretinieka karogu vai militāro emblēmu, zīmju vai formas tērpu prettiesiska


209

lietošana ir aizliegta /SBK/iespējams, IBK/.63. NOTEIKUMS. Neitrālu vai citu valstu, kas nav konflikta puse, karogu vai militāro

emblēmu, zīmju vai formas tērpu prettiesiska lietošana ir aizliegta /SBK/iespējams IBK/.64. NOTEIKUMS. Aizliegts slēgt vienošanās par kaujas darbību atlikšanu ar mērķi veikt

pārsteiguma uzbrukumu ienaidniekam saskaņā ar šo vienošanos /SBK/IBK/.65. NOTEIKUMS. Aizliegts nogalināt, ievainot vai sagūstīt pretinieku, izmantojot prettiesisku

viltu /SBK/IBK/.

SAKARI AR PRETINIEKU66. NOTEIKUMS. Komandieris ir tiesīgs iesaistīties nenaidīgās attiecībās, izmantojot

jebkādus komunikācijas veidus. Šādiem sakariem jābūt balstītiem uz labu ticību /SBK/IBK/.

67. NOTEIKUMS. Sakaru persona ir neaizskarama /SBK/IBK/.68. NOTEIKUMS. Komandieris ir tiesīgs veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai

novērstu kontaktu ar neuzticamu sakaru personu /SBK/IBK/.69. NOTEIKUMS. Sakaru persona, kas tās privileģēto stāvokli izmanto tādu darbību

veikšanai, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un kaitējošas pretējai pusei, zaudē savu neaizsargātības statusu /SBK/IBK/.

IEROČIIEROČU LIETOŠANAS PAMATPRINCIPI

70. NOTEIKUMS. Aizliegta tādu kaujas darbību metožu un veidu izmantošana, kuru raksturs ir nodarīt pārmērīgus ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas /SBK/IBK/.

71. NOTEIKUMS. Aizliegta ir tādu ieroču lietošana, kuri ir neselektīva rakstura /SBK/IBK/.

INDES72. NOTEIKUMS. Indes vai saindētu ieroču lietošana ir aizliegta /SBK/IBK/.

BIOLOĢISKIE IEROČI73. NOTEIKUMS. Bioloģisko ieroču lietošana ir aizliegta /SBK/IBK/.

ĶĪMISKIE IEROČI74. NOTEIKUMS. Ķīmisko ieroču lietošana ir aizliegta /SBK/IBK/.75. NOTEIKUMS. Pūļa kontroles ķīmisko vielu kā kaujas darbības metodes izmantošana ir

aizliegta /SBK/IBK/.76. NOTEIKUMS. Herbicīdu kā kaujas darbības metodes izmantošana ir aizliegta, ja tie:

a) ir aizliegtie ķīmiskie ieroči;b) ir bioloģiskie ieroči;c) tiek vērsti pret augiem, kas nav militārs mērķis;d) radītu civilpersonu bojāeju, ievainojumus civilpersonām, kaitējumu civiliem objek-

tiem vai visu kopā, kas būtu nesamērīgi attiecībā pret sagaidāmo konkrēto un tiešo panākumu;

e) nodarītu plašu, ilgstošu un būtisku kaitējumu dabas videi /SBK/IBK/.

LODES, KAS IZPLEŠAS77. NOTEIKUMS. Aizliegts lietot lodes, kas viegli izplešas vai saplok cilvēka ķermenī /SBK/

IBK/.


210

LODES, KAS SPRĀGST78. NOTEIKUMS. Aizliegts lietot lodes, kas sprāgst cilvēka ķermenī /SBK/IBK/.

IEROČI, KAS GALVENOKĀRT IEVAINO AR ŠĶEMBĀM, KURAS NEVAR ATKLĀT AR RENTGENA STA-RIEM.

79. NOTEIKUMS. Aizliegts lietot ieročus, kuru primārais mērķis ir ievainot ar šķembām, kuras nav iespējams atklāt ar rentgena stariem cilvēka ķermenī /SBK/IBK/.

LAMATMĪNAS80. NOTEIKUMS. Aizliegts lietot lamatmīnas, kas jebkādā veidā ir piestiprinātas vai līdzinās

objektiem vai personām, uz kurām attiecas īpaša aizsardzība saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, vai objektiem, kas var piesaistīt civilpersonu uzmanību /SBK/IBK/.

KĀJNIEKU MĪNAS81. NOTEIKUMS. Ja tiek lietotas kājnieku mīnas, ir jāveic visi iespējamie piesardzības

pasākumi, lai mazinātu to neselektīvo iedarbību /SBK/IBK/.82. NOTEIKUMS. Konfliktā iesaistītajām pusēm, kas izmanto kājnieku mīnas, ir jāveic viss

iespējamais, lai reģistrētu to izvietošanas vietas /SBK/ iespējams, IBK/.83. NOTEIKUMS. Pēc aktīvajām kaujas darbībām pusei, kas konfliktā izmantoja kājnieku

mīnas, tās ir jānovāc vai jādara tās nekaitīgas civilpersonām, vai jāpalīdz tās novākt /SBK/IBK/.

AIZDEDZINOŠIE IEROČI84. NOTEIKUMS. Ja tiek izmantoti aizdedzinošie ieroči, nedrīkst pieļaut nejaušus civilper-

sonu nāves gadījumus, ievainojumus vai kaitējuma nodarīšanu civiliem objektiem /SBK/IBK/.

85. NOTEIKUMS. Aizdedzinošu ieroču izmantošana ir aizliegta, ja pastāv iespēja izmantot mazāk bīstamu ieroci, lai personu padarītu kaujas nespējīgu /SBK/IBK/.

LĀZERIEROČI86. NOTEIKUMS. Aizliegts izmantot lāzerieročus, kuru vienīgā vai viena no īpaši izstrādā-

tājām kaujas funkcijām ir radīt neatgriezenisku aklumu neapbruņotai redzei /SBK/IBK/.

PAMATTIESĪBAS87. NOTEIKUMS. Pret civilpersonām un hors de combat personām jāizturas humāni /SBK/

IBK/.88. NOTEIKUMS. Piemērojot starptautiskās humanitārās tiesības, aizliegta diskriminācija,

pamatojoties uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģisko piederību vai pārliecību, politisko vai citu viedokli, nacionālo vai sociālo izcelsmi, turību, dižciltību vai citu statusu, vai jebkuriem citiem līdzīgiem kritērijiem /SBK/IBK/.

89. NOTEIKUMS. Slepkavība ir aizliegta /SBK/IBK/.90. NOTEIKUMS. Spīdzināšana, nežēlīga vai necilvēciska attieksme un cilvēka cieņas

aizskārumi, it īpaši pazemojoša attieksme, ir aizliegti /SBK/IBK/.91. NOTEIKUMS. Miesassods ir aizliegts /SBK/IBK/.92. NOTEIKUMS. Miesas kropļošana, medicīniski vai zinātniski eksperimenti vai citas medi-

cīnas procedūras, kas nav vajadzīgas attiecīgās personas veselības stāvokļa uzlabošanai


211

un neatbilst vispārēji pieņemtiem medicīnas standartiem, ir aizliegti /SBK/IBK/.93. NOTEIKUMS. Izvarošana un jebkura veida seksuāla vardarbība ir aizliegta /SBK/IBK/.94. NOTEIKUMS. Jebkura veida verdzība un vergu tirdzniecība ir aizliegta /SBK/IBK/.95. NOTEIKUMS. Neatalgots vai nežēlīgs piespiedu darbs ir aizliegts /SBK/IBK/.96. NOTEIKUMS. Ķīlnieku ņemšana ir aizliegta /SBK/IBK/.97. NOTEIKUMS. Cilvēku vairogu izmantošana ir aizliegta /SBK/IBK/.98. NOTEIKUMS. Piespiedu pazušana ir aizliegta /SBK/IBK/.99. NOTEIKUMS. Patvaļīga brīvības atņemšana ir aizliegta /SBK/IBK/.

100. NOTEIKUMS. Nevienu nedrīkst notiesāt vai sodīt bez taisnīgas tiesas, kas nodrošina visas galvenās tiesiskās garantijas /SBK/IBK/.

101. NOTEIKUMS. Nevienu nedrīkst apsūdzēt vai notiesāt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu par darbību vai bezdarbību, kas izdarīšanas brīdī saskaņā ar valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem netiek uzskatīts par noziedzīgu nodarījumu; tāpat nedrīkst piemērot smagāku sodu nekā sodu, kas būtu piemērojams noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī /SBK/IBK/.

102. NOTEIKUMS. Nevienu nevar notiesāt par pārkāpuma izdarīšanu, ja nav konstatēta individuālā kriminālatbildība /SBK/IBK/.

103. NOTEIKUMS. Kolektīva sodīšana ir aizliegta /SBK/IBK/.104. NOTEIKUMS. Civilpersonu un hors de combat personu pārliecība un reliģiskās tradīcijas

ir jārespektē /SBK/IBK/.105. NOTEIKUMS. Ciktāl iespējams, jārespektē ģimenes dzīve /SBK/IBK/.

KAUJINIEKA UN KARAGŪSTEKŅA STATUSS106. NOTEIKUMS. Piedaloties uzbrukumā vai militārā operācijā, ar kuru tiek sagatavots

uzbrukums, kaujiniekiem jālieto atpazīšanas zīmes, lai atšķirtos no civiliedzīvotājiem. Pretējā gadījumā kaujiniekiem nav tiesību uz karagūstekņa statusu /SBK/.

107. NOTEIKUMS. Kaujiniekiem, kas tiek sagūstīti spiegojot, nav tiesību uz karagūstekņa statusu. Viņus nedrīkst notiesāt vai sodīt bez tiesas /SBK/.

108. NOTEIKUMS. Algotņiem, kas definēti I papildprotokolā, nav tiesību uz kaujinieka vai karagūstekņa statusu. Viņus nedrīkst notiesāt vai sodīt bez tiesas /SBK/.

IEVAINOTIE, SLIMIE UN KUĢA BOJĀEJĀ CIETUŠIE109. NOTEIKUMS. Ja iespējams un it īpaši pēc kaujas katrai konfliktā iesaistītajai pusei bez

kavēšanās jādara viss iespējamais, lai sameklētu, savāktu un evakuētu ievainotos, slimos un kuģu bojāejā cietušos bez jebkādas diskriminācijas /SBK/IBK/.

110. NOTEIKUMS. Ievainotajiem, slimajiem un kuģu bojāejā cietušajiem ar pēc iespējas mazāku kavēšanos jāsaņem visa iespējamā medicīniskā palīdzība un cita veida palīdzība atbilstoši to stāvoklim. Viņus nedrīkst nekādā veidā diskriminēt, izņemot atšķirīgu attieksmi uz medicīniska pamata /SBK/IBK/.

111. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei jādara viss iespējamais, lai nepieļautu sliktu izturēšanos pret ievainotajiem, slimajiem un kuģu bojāejā cietušajiem, kā arī viņu personisko mantu izlaupīšanu /SBK/IBK/.

MIRUŠIE112. NOTEIKUMS. Ja iespējams un it īpaši pēc kaujas katrai konfliktā iesaistītajai pusei bez

kavēšanās jāveic visi iespējamie pasākumi, lai sameklētu, savāktu un evakuētu mirušos bez jebkādas diskriminācijas /SBK/IBK/.


212

113. NOTEIKUMS. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei jādara viss iespējamais, lai nepieļautu mirušo nolaupīšanu. Bojāgājušo ķermeņu kropļošana ir aizliegta /SBK/IBK/.

114. NOTEIKUMS. Konfliktā iesaistītajām pusēm jāmēģina nodrošināt bojāgājušo atlieku nogādāšana pēc attiecīgās puses vai tuvāko radinieku lūguma. Bojāgājušo personiskās mantas jānosūta attiecīgajai pusei vai radiniekiem /SBK/.

115. NOTEIKUMS. Bojāgājušie jāapglabā cieņpilnā veidā, un viņu kapi jāciena un attiecīgi jākopj /SBK/IBK/.

116. NOTEIKUMS. Lai identificētu bojāgājušos, katrai konfliktā iesaistītajai pusei pirms apglabāšanas jāreģistrē visa pieejamā informācija un jāatzīmē kapu atrašanās vietas /SBK/IBK/.

BEZVĒSTS PAZUDUŠIE117. NOTEIKUMS. Katrā konfliktā iesaistītajai pusei jādara viss iespējamais, lai atbildētu par

bezvēsts pazudušajiem bruņota konflikta rezultātā un jāsniedz ģimenes locekļiem visa pieejamā informācija par šo personu likteni /SBK/IBK/.

PERSONAS, KURĀM ATŅEMTA BRĪVĪBA118. NOTEIKUMS. Personas, kam atņemta brīvība, jānodrošina ar pārtiku, ūdeni, apģērbu,

pajumti un medicīnas pakalpojumiem /SBK/IBK/.119. NOTEIKUMS. Sievietes, kam atņemta brīvība, jātur atsevišķās telpās no vīriešiem,

izņemot ģimenes, kas tiek izmitinātas kopā, kā arī viņu tiešajām uzraudzēm jābūt sievietēm /SBK/IBK/.

120. NOTEIKUMS. Bērni, kam atņemta brīvība, jātur telpās atsevišķi no pieaugušajiem, izņemot ģimenes, kas tiek izmitinātas kopā /SBK/IBK/.

121. NOTEIKUMS. Personas, kam atņemta brīvība, jātur telpās ārpus kaujas zonas, ievērojot veselības un higiēnas standartus /SBK/IBK/.

122. NOTEIKUMS. Personu, kam atņemta brīvība, personisko mantu izlaupīšana ir aizliegta /SBK/IBK/.

123. NOTEIKUMS. Jāreģistrē personu, kam atņemta brīvība, personas dati /SBK/IBK/.124. NOTEIKUMS. Starptautiskos bruņotos konfliktos Starptautiskajam Sarkanajam Krustam

jānodrošina regulāra piekļuve visām personām, kam atņemta brīvība, lai pārbaudītu ieslodzījuma apstākļus un atjaunotu kontaktus starp šīm personām un viņu radiniekiem /SBK/.Nestarptautiskos bruņotos konfliktos Sarkanais Krusts var piedāvāt savus pakalpojumus konfliktā iesaistītajām pusēm, lai apmeklētu visas personas, kam atņemta brīvība konflikta dēļ, lai pārbaudītu aizturēšanas apstākļus un atjaunotu kontaktus starp šīm personām un viņu radiniekiem /IBK/.

125. NOTEIKUMS. Personām, kam atņemta brīvība, jāļauj sazināties ar saviem radiniekiem, ievērojot saprātīgus nosacījumus attiecībā uz biežumu un varas iestāžu veikto cenzūru /SBK/IBK/.

126. NOTEIKUMS. Civiliem internētajiem un personām, kam atņemta brīvība saistībā ar nestarptautisku bruņotu konfliktu, ciktāl iespējams, jāļauj tikties ar apmeklētājiem, īpaši tuviem radiniekiem /IBK/.

127. NOTEIKUMS. Jārespektē personu, kam atņemta brīvība, personīgā pārliecība un reliģiskās tradīcijas /SBK/IBK/.

128. NOTEIKUMS. Karagūstekņi jāatbrīvo un jārepatriē nekavējoties pēc aktīvas karadarbības beigām /SBK/.


213

Internētās civilpersonas jāatbrīvo, tiklīdz internēšanas iemesli vairs nepastāv, bet jebkurā gadījumā pēc iespējas ātrāk pēc aktīvas karadarbības beigām /SBK/.Personas, kam atņemta brīvība saistībā ar nestarptautisku bruņotu konfliktu, jāatbrīvo, tiklīdz brīvības atņemšanas iemesli vairs nepastāv /IBK/.Iepriekš minētās personas var turēt ieslodzījumā, ja tās gaida krimināllietas izskatīšanu tiesā vai izcieš likumīgi piespriestu sodu.

PĀRVIETOŠANA UN PĀRVIETOTĀS PERSONAS129. NOTEIKUMS. Starptautiskā bruņotā konfliktā iesaistītās puses nedrīkst deportēt vai

piespiedu kārtā pārvietot okupētas teritorijas civiliedzīvotājus pilnībā vai daļēji, ja tas nav nepieciešams attiecīgo civiliedzīvotāju drošības vai neatliekamu militāru iemeslu dēļ /SBK/.Nestarptautiskā bruņotā konfliktā iesaistītās puses nedrīkst pavēlēt civiliedzīvotāju pār vie tošanu pilnībā vai daļēji ar konfliktu saistītu iemeslu dēļ, ja tas nav nepieciešams attiecīgo civiliedzīvotāju drošības vai neatliekamu militāru iemeslu dēļ /IBK/.

130. NOTEIKUMS. Valstis nedrīkst deportēt vai pārvietot daļu no saviem civiliedzīvotājiem uz okupēto teritoriju /SBK/.

131. NOTEIKUMS. Pārvietošanas gadījumā jāveic visi iespējamie pasākumi, lai civiliedzīvotāji saņemtu apmierinošu pajumti un pārtiku, tiktu ievēroti higiēnas, veselības un drošības standarti, kā arī lai ģimenes locekļi netiktu izšķirti /SBK/IBK/.

132. NOTEIKUMS. Pārvietotām personām ir tiesības brīvprātīgi atgriezties drošībā uz savām mājām vai parastajām dzīvesvietām, tiklīdz pārvietošanas iemesli ir beiguši pastāvēt /SBK/IBK/.

133. NOTEIKUMS. Jāievēro pārvietoto personu īpašuma tiesības /SBK/IBK/.

CITAS PERSONAS, KAM VAJADZĪGA ĪPAŠA AIZSARDZĪBA134. NOTEIKUMS. Jāievēro bruņota konflikta dēļ cietušo sieviešu īpašās aizsardzības,

veselības un palīdzības vajadzības /SBK/IBK/.135. NOTEIKUMS. Bērniem, kas cietuši no bruņota konflikta, ir tiesības uz īpašu cieņu un

aizsardzību /SBK/IBK/.136. NOTEIKUMS. Bērnus nedrīkst iesaukt bruņotajos spēkos vai iesaistīt bruņotos

grupējumos /SBK/IBK/.137. NOTEIKUMS. Bērniem nedrīkst ļaut piedalīties karadarbībā /SBK/IBK/.138. NOTEIKUMS. Gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un neveselajiem, kas

cietuši no bruņota konflikta, ir tiesības uz īpašu cieņu un aizsardzību /SBK/IBK/.

STARPTAUTISKO HUMANITĀRO TIESĪBU IEVĒROŠANA 139. NOTEIKUMS. Katrai bruņotā konfliktā iesaistītajai pusei jāievēro starptautiskās

humanitārās tiesības, kā arī jānodrošina, lai tās ievērotu bruņotie spēki un citas personas vai grupas, kas faktiski darbojas, vadoties pēc bruņotā konfliktā iesaistītās puses norā-dījumiem vai tās vadībā vai kontrolē /SBK/IBK/.

140. NOTEIKUMS. Pienākums ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un nodrošināt to ievērošanu nav atkarīgs no savstarpīguma principa /SBK/IBK/.

141. NOTEIKUMS. Katrai valstij, kad vajadzīgs, jānodrošina juriskonsulti, kas informē atbil-stoša līmeņa militāros pavēlniekus par starptautisko humanitāro tiesību piemērošanu /SBK/IBK/.

142. NOTEIKUMS. Valstīm un konfliktā iesaistītajām pusēm saviem bruņotajiem spēkiem


214

jāorganizē mācības par starptautiskajām humanitārajām tiesībām /SBK/IBK/.143. NOTEIKUMS. Valstīm jāveicina starptautisko humanitāro tiesību mācīšana civil-

iedzīvotāju vidū /SBK/IBK/.

STARPTAUTISKO HUMANITĀRO TIESĪBU PIEMĒROŠANA144. NOTEIKUMS. Valstis nedrīkst veicināt starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus

starp bruņotā konfliktā iesaistītajām pusēm. Valstīm, ciktāl iespējams, jāizmanto sava ietekme, lai novērstu starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus /SBK/IBK/.

145. NOTEIKUMS. Ja starptautiskajās tiesībās nav minēti aizliegumi, atriebība ir pieļaujama tikai strikti noteiktos gadījumos /SBK/.

146. NOTEIKUMS. Atriebība pret personām, ko aizsargā Ženēvas konvencija, ir aizliegta /SBK/.

147. NOTEIKUMS. Atriebība pret objektiem, ko aizsargā Ženēvas konvencijas un Hāgas konvencija par kultūras īpašuma aizsardzību, ir aizliegta /SBK/.

148. NOTEIKUMS. Nestarptautiskos bruņotos konfliktos iesaistītām pusēm nav tiesību uz atriebību. Citi pretpasākumi pret personām, kas nepiedalās vai ir pārstājušas tieši piedalīties karadarbībā, ir aizliegti /IBK/.

ATBILDĪBA UN REPARĀCIJA 149. NOTEIKUMS. Valsts ir atbildīga par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas

tai pieskaitāmi, t. sk.: pārkāpumiem, ko izdarījuši tās orgāni, ieskaitot bruņotos spēkus; pārkāpumiem, ko izdarījušas personas vai iestādes, ko valsts pilnvarojusi valsts pienākumu izpildei;pārkāpumiem, ko izdarījušas personas vai personu grupas, darbojoties pēc valsts norādījumiem vai tās vadībā vai kontrolē;pārkāpumiem, ko izdarījušas privātpersonas vai personu grupas, kuras valsts atzīst un kuru izdarītos pārkāpumus akceptē par saviem /SBK/IBK/.

150. NOTEIKUMS. Valstij kas atbildīga par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, jāveic pilnīga reparācija par nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumiem /SBK/IBK/.

INDIVIDUĀLĀ ATBILDĪBA 151. NOTEIKUMS. Privātpersonas par izdarītajiem kara noziegumiem sauc pie krimināl at-

bildības /SBK/IBK/.152. NOTEIKUMS. Komandierus un citas augstas militārpersonas sauc pie kriminālatbildības

par kara noziegumiem, kas izdarīti saskaņā ar viņu pavēlēm /SBK/IBK/.153. NOTEIKUMS. Komandierus un citas augstas militārpersonas sauc pie kriminālatbildības

par kara noziegumiem, ko izdarījuši viņu padotie, ja viņi zināja vai viņiem bija pamats zināt, ka padotie gatavojas izdarīt vai izdara šādus noziegumus, un viņi neveica visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu noziegumus, vai ja noziegumi jau bija veikti, lai sodītu atbildīgās personas /SBK/IBK/.

154. NOTEIKUMS. Katram kaujiniekam ir pienākums nepildīt acīmredzami pretlikumīgu pavēli /SBK/IBK/.

155. NOTEIKUMS. Augstākstāvošā pavēles izpilde neatbrīvo padoto no kriminālatbildības, ja padotais zināja, ka pavēlē uzdotā darbība ir pretlikumīga, vai ja viņam vajadzēja to zināt, ņemot vērā pavēlē norādītās darbības acīmredzami pretlikumīgo raksturu /SBK/IBK/.


215

KARA NOZIEGUMI 156. NOTEIKUMS. Starptautisko humanitāro tiesību smagi pārkāpumi ir uzskatāmi par kara

noziegumiem /SBK/IBK/.157. NOTEIKUMS. Valstīm ir tiesības piemērot universālo jurisdikciju savās tiesās attiecībā uz

kara noziegumiem /SBK/IBK/.158. NOTEIKUMS. Valstīm ir jāizmeklē kara noziegumi, ko varētu būt veikuši šo valstu pilsoņi

vai bruņotie spēki, vai kara noziegumi, kas veikti valsts teritorijā, un, ja vajadzīgs, jāizvirza apsūdzība aizdomās turētajām personām. Valstīm jāizmeklē arī kara noziegumi, kas ir valsts jurisdikcijā, un, ja vajadzīgs, jāizvirza apsūdzība aizdomās turētajām personām /SBK/IBK/.

159. NOTEIKUMS. Pēc karadarbības beigām attiecīgajām varasiestādēm jāmēģina piešķirt pēc iespējas lielāka amnestija personām, kas piedalījušās nestarptautiskā bruņotā konfliktā, vai personām, kam atņemta brīvība saistībā ar bruņotu konfliktu, izņemot personas, kas tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai sodītas par kara noziegumiem /IBK/.

160. NOTEIKUMS. Kara noziegumiem nedrīkst piemērot noilguma noteikumus /SBK/IBK/.161. NOTEIKUMS. Valstīm pēc iespējas jāveicina savstarpēja sadarbība, lai atvieglotu kara

noziegumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības /SBK/IBK/.


216

PIELIKUMS NR. 4

TURKU DEKLARĀCIJAMINIMĀLO HUMANITĀRO STANDARTU DEKLARĀCIJA359

Pieņemta ekspertu sanāksmē, ko organizēja Aboakadēmijas Cilvēktiesību institūts Turku/Abo (Somijā)

Atceroties Apvienoto Nāciju Statūtos un Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā nostiprināto ticību cilvēciskās būtnes cieņai un vērtībai;

ņemot vērā, ka iekšējās vardarbības, nemieru, saspīlējumu un izņēmuma stāvokļu situācijas turpina radīt būtisku nestabilitāti un lielas ciešanas visās pasaules daļās;

norūpējušies, ka šādās situācijās cilvēktiesības un humanitārie principi bieži vien tiek pārkāpti;

atzīstot humanitāro tiesību un humanitāro normu ievērošanas nozīmīgumu;

uzsverot, ka starptautiskās tiesības, kas saistās ar cilvēktiesību un humanitārajām normām, kas piemērojamas bruņota konflikta laikā, neadekvāti aizsargā cilvēkus iekšējās vardarbības, nemieru, saspīlējumu un izņēmuma stāvokļu situācijās;

apstiprinot, ka jebkurai rīcībai, kas atkāpjas no cilvēktiesībām izņēmuma stāvokļa laikā, jābūt stingrā saskaņā ar starptautisko tiesību nospraustajām robežām, kas nosaka, ka atkāpšanās no noteiktu tiesību piemērošanas nedrīkst notikt un ka humanitārās tiesības neparedz atkāpšanos no to piemērošanas, pamatojoties uz izņēmuma stāvokli;

vēlreiz apstiprinot, ka atkāpšanās pasākumiem no šādām saistībām jānotiek stingrā saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas konkrētajos dokumentos, ka izņēmuma stāvokļa pasludināšanai ir jānotiek oficiāli, publiski un saskaņā ar likumā paredzētajiem nosacījumiem un ka atkāpšanās pasākumi no šīm saistībām tiks ierobežota tādā apmērā, kā to uzliek situācijas nepieciešamība, bez diskriminācijas, pamatojoties uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģiju, nacionālo vai etnisko izcelsmi;

atzīstot, ka gadījumos, kas nav minēti cilvēktiesību vai humanitāro tiesību dokumentos, visas personas un grupas tiek aizsargātas saskaņā ar starptautisko tiesību principiem, kas nostiprinājušies kā starptautiskās paražu tiesības, humānisma principiem un sabiedrisko apziņu;

ticot, ka ir svarīgi vēlreiz apstiprināt un izstrādāt principus, kas nosaka visu personu, grupu un varas pārstāvju rīcību iekšējas vardarbības, nemieru, saspīlējumu un izņēmuma stāvokļu situācijās;

uzskatot arī turpmāku nepieciešamību pēc šādām situācijām piemērojamo normatīvo aktu attīstības un striktas piemērošanas, veicinot sadarbību, lai vēl efektīvāk piemērotu nacionālās

359 How does Law Protect in War? /Harco Sassoli, Antoine A. Bouvier, International Committee of Red Cross, Geneva, 1999/.


217

un starptautiskās normas, ieskaitot mehānismus šo normu ievērošanas kontrolei, izplatīšanai un apmācībai;

pasludina šo Minimālo humanitāro standartu deklarāciju.

1. pantsŠī deklarācija apstiprina minimālos humanitāros standartus, kas piemērojami visās situācijās,

ieskaitot iekšējas vardarbības, nemieru, saspīlējumu un izņēmuma stāvokļu situācijas, un no kuriem nedrīkst notikt atkāpes nekādā gadījumā. Šie standarti ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai izņēmuma stāvoklis ir izsludināts vai nav.

2. pantsŠie standarti ir jāievēro visiem, un tie piemērojami attiecībā uz visām personām, grupām un

valsts iestādēm neatkarīgi no to juridiskā statusa un bez jebkādas diskriminācijas.

3. pants 1. Katram ir tiesības tikt atzītam par personu likuma priekšā. Visām personām, pat ja to

brīvība ir ierobežota, ir tiesības, lai to cieņa, gods un pārliecība, apziņas brīvība, ticība un reliģijas brīvība tiktu respektēti. Jebkurā gadījumā pret tām ir jāizturas humāni, bez diskriminācijas.

2. Sekojošas darbības ir un būs aizliegtas:a) vardarbība pret dzīvību, veselību un fizisko vai garīgo labklājību, īpaši slepkavība,

spīdzināšana, izkropļošana, izvarošana, kā arī nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai sodīšana, vai cita varmācība pret personas godu;

b) kolektīvā sodīšana attiecībā pret personu vai tās īpašumu;c) ķīlnieku sagrābšana;d) personu piespiedu pazušanas veikšana, atļaušana vai pieļaušana, ieskaitot to

nolaupīšanu vai slepenu turēšanu apcietinājumā;e) marodierisms;f ) apzināta piekļuves liegšana nepieciešamajam ēdienam, dzeramajam ūdenim un

medikamentiem;g) draudi vai kūdīšana izdarīt jebkuru no minētajām darbībām.

4. pants 1. Visas personas, kurām atņemta brīvība, ir jātur pienācīgās aizturēšanas iestādēs. Ģimenes

locekļiem un pārstāvim vai citām personām, kam ir tiesības saņemt informāciju, ir tiesības piekļūt precīzai informācijai par viņu aizturēšanu un atrašanās vietu, ieskaitot par pārsūtīšanas gadījumiem.

2. Visām personām, kurām atņemta brīvība, ir tiesības kontaktēties ar ārpasauli, ieskaitot pārstāvi, saskaņā ar kompetentas iestādes apstiprinātiem saprātīgiem noteikumiem.

3. Tiesības uz efektīviem līdzekļiem, ieskaitot tiesības pārsūdzēt lēmumus (rīcību) tiesā, ir jāgarantē kā līdzeklis, lai noskaidrotu peronu, kam atņemta brīvība, atrašanās vietu vai veselības stāvokli un lai noskaidrotu iestādi, kas pilnvarojusi vai veic brīvības atņemšanu. Ikvienam, kam ir atņemta brīvība apcietinot vai aizturot, ir tiesības pieprasīt procedūras, kuru ietvaros aizturēšanas likumība tiks izskatīta savlaicīgi tiesā un lemts par atbrīvošanu, ja aizturēšana nav likumīga.

4. Pret visām personām, kurām atņemta brīvība, jāizturas humāni, nodrošinot atbilstošu


218

pārtiku un dzeramo ūdeni, pieņemamas telpas un drēbes, un jāsniedz nodrošinājums saistībā ar veselību, higiēnu, darba un sociālajiem apstākļiem.

5. pants1. Uzbrukumi personām, kas aktīvi nepiedalās vardarbībā, ir aizliegti jebkurā gadījumā.2. Ja spēka lietošana ir nenovēršama, tam ir jābūt proporcionālam attiecībā pret uzbrukuma

raksturu vai sasniedzamo mērķi.3. Starptautiskos bruņotos konfliktos aizliegti ieroči vai citi materiāli un metodes nedrīkst

tikt lietoti nekādā gadījumā.

6. pantsDarbības vai to draudi, kuru primārais mērķis ir izplatīt teroru iedzīvotāju vidū, ir aizliegti.

7. pants1. Sabiedrības vai tās daļas pārvietošanu nedrīkst veikt, ja vien to drošība vai būtiski

drošības apsvērumi neliek to darīt. Ja šāda pārvietošana ir jāīsteno, ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai personas tiktu pārvietotas, saņemot apmierinošus patvēruma, higiēnas, veselības, drošības un pārtikas apstākļus. Pārvietotajām personām vai grupām ir jāļauj atgriezties savās mājās, tikko apstākļi, kas lika viņus pārvietot, nepastāv. Jāveicina pārvietoto personu palikšana kopā, ja viņas to vēlas. Ģimeņu locekļiem ir jāļauj palikt kopā, ja viņi to vēlas. Pārvietotām personām ir tiesības brīvi pārvietoties pa teritoriju, bet ievērojot viņu pašu drošību un būtiskus drošības apsvērumus.

2. Nevienai personai nedrīkst uzspiest atstāt tās dzīvesvietu.

8. pants1. Katrai personai ir neatņemamas tiesības uz dzīvību. Šīs tiesības aizsargā likums.

Nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt dzīvību.2. Papildus neatņemamām tiesībām uz dzīvību un genocīda aizliegumam esošajos

cilvēktiesību un humanitāro tiesību dokumentos kā minimums ir jāievēro turpmākie nosacījumi.

3. Valstīs, kuras vēl nav atcēlušas nāvessodus, nāvessods var tikt izpildīts tikai par vissmagākajiem noziegumiem. Nāvessods nedrīkst tikt izpildīts sievietēm grūniecēm, mazu bērnu mātēm vai bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem nozieguma izdarīšanas brīdī.

4. Nāvessods nedrīkst tikt izpildīts, pirms nav pagājuši vismaz seši mēneši pēc galīgā sprie-duma, kas apstiprina nāvessodu.

9. pantsSpriedums nevar tikt pieņemts un sods izpildīts personai, kas vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, ja spriedumu nav pieņēmusi pastāvīgi izveidota tiesa, nodrošinot visas procesuālās garantijas, ko starptautiskā sabiedrība ir atzinusi par obligātām.

Svarīgi: a) procedūrai ir jāparedz apsūdzēto nekavējoties informēt par inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma būtību, lieta jāizskata tiesā saprātīgā termiņā, un jānodrošina apsūdzē-tajam pirms iztiesāšanas un iztiesāšanas laikā visi nepieciešamie aizstāvības līdzekļi un tie sības;

b) neviens nedrīkst tikt notiesāts par nodarījumu, ja vien tas nav balstīts uz individuālo


219

kriminālatbildību;c) ikviens, kas tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, uzskatāms par nevainīgu,

kamēr nav pierādīta viņa vaina saskaņā ar likumu;d) ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir tiesības būt klāt lietas

iztiesāšanā;e) neviens nedrīkst tikt piespiests liecināt pret sevi vai atzīties par vainīgu; f ) neviens nedrīkst tikt pakļauts atkārtotai sodīšanai par noziedzīgu nodarījumu, par kuru

viņš jau galīgi ir notiesāts vai attaisnots saskaņā ar materiālajām un procesuālajām tiesībām;

g) neviens nav uzskatāms par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pamatojoties uz darbību vai bezdarbību, kas nav uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, saskaņā ar likumu, kas bija spēkā, kad tas tika izdarīts.

10. pantsKatram bērnam ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar viņa kā nepilngadīgās personas stāvokli,

un viņš ir jānodrošina ar nepieciešamo aprūpi un palīdzību. Bērni, kas nav sasnieguši 15 gadu vecumu, nedrīkst tikt rekrutēti vai atļauts tiem būt bruņoto spēku vai grupu sastāvā vai piedalīties aktīvā vardarbībā. Jādara viss, lai nepieļautu personu, kas jaunākas par 18 gadiem, dalību vardarbībā.

11. pantsJa, esot svarīgiem drošības apsvērumiem, tiek uzskatīts par nepieciešamu pakļaut personas

dzīvošanai noteiktā vietā, internēt vai administratīvi aizturēt, šādai aizturēšanai ir jānotiek saskaņā ar likumā noteiktām vispārīgām procedūrām, kas nodrošina viņiem tiesiskās garantijas, kuras kā obligātas ir atzinusi starptautiskā sabiedrība, ieskaitot tiesības uz pārsūdzību un lietas sistemātisku pārskatīšanu.

12. pantsJebkurā gadījumā ievainotie un slimie neatkarīgi no tā, vai tie ir piedalījušies vardarbībā

vai nav, ir jāaizsargā un pret tiem jāizturas humāni, un tiem ir jāsaņem praktiski iespējamā medicīniskā aprūpe maksimāli īsā laikā un uzraudzība saskaņā ar viņu stāvokli. Nevar pastāvēt diskriminācija, izņemot to, kas pamatota tikai un vienīgi uz personas veselības stāvokli.

13. pantsBez kavēšanās jāveic visi iespējamie pasākumi, lai meklētu un savāktu ievainotās, slimās

un pazudušās personas, aizsargātu tās no marodēšanas un ļaunprātīgas izturēšanās un nodrošinātu to adekvātu aprūpi; jāmeklē mirušās personas un jāpasargā tās no nolaupīšanas un sakropļošanas, un jāapglabā tās ar cieņu.

14. pants1. Medicīnas un reliģiskais personāls ir jāciena un jāaizsargā, un tam ir jānodrošina visa

pieejamā palīdzība to uzdevumu izpildē. Tiem nedrīkst likt veikt uzdevumus, kas nav savienojami ar to humāno misiju.

2. Nekādā gadījumā personas nevar tikt sodītas par medicīnas uzdevumu izpildi, kas veikti saskaņā ar medicīnas ētiku, neatkarīgi no tā, kuras personas ir ieguvušas labumu.


220

15. pantsIekšējās vardarbības, nemieru, saspīlējumu un izņēmuma stāvokļu situācijās humanitārās

organizācijas ir jānodrošina ar nepieciešamajām telpām, kas sekmētu to humāno funkciju veikšanu.

16. pantsPiemērojot šos standartus, ir jādara viss, lai aizsargātu grupu, minoritāšu un personu tiesības,

ieskaitot to godu un individualitāti.

17. pantsŠo standartu ievērošana neietekmē iekšējās vardarbībās, nemieros, saspīlējumos un izņē-

muma stāvokļu situācijās iesaistīto iestāžu, minoritāšu un citu personu juridisko statusu.

18. pants1. Šajos standartos ietvertais nevar tikt tulkots kā starptautisko cilvēktiesību un humanitāro

tiesību dokumentos ietverto noteikumu ierobežojošs vai pasliktinošs.2. Nav pieņemami ierobežojumi vai atkāpes no cilvēka pamattiesībām, kas atzītas vai pastāv

jebkurā valstī likuma formā, līgumos, noteikumos, paražās vai humānisma principos, kā iegansts, ka šie standarti neatzīst šādas tiesības vai tās atzīst mazākā apmērā.


221

PIELIKUMS NR. 5

ĢENERĀLSEKRETĀRA PAZIŅOJUMS: HUMANITĀROTIESĪBU IEVĒROŠANA APVIENOTO NĀCIJU SPĒKIEM360

Ģenerālsekretārs, lai izstrādātu starptautiskos pamatprincipus un starptautisko humanitāro tiesību noteikumus, kas piemērojami Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem, kuri veic operācijas Apvienoto Nāciju vadībā un kontrolē, izsludina sekojošo:

1. nodaļa. Piemērošanas joma1.1. Starptautisko humanitāro tiesību pamatprincipi un noteikumi, kas noteikti šajā

paziņojumā, attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem, kad bruņota konflikta situācijā tie ir aktīvi iesaistīti kā kaujinieki, tādā mērā un tik ilgi, kamēr tie iesaistīti kaujas operācijās. Tie attiecīgi ir piemērojami arī miera nodrošināšanas operācijās vai miera uzturēšanas operācijās, kad spēka lietošana pieļaujama pašaizsardzības nolūkā.

1.2. Šī paziņojuma izplatīšana neietekmē miera uzturēšanas operāciju dalībnieku aizsargātās personas statusu, ko nosaka 1994. gada konvencijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas un palīgpersonāla drošību, vai viņu kā nekaujinieku statusu tikmēr, kamēr tiem ir tiesības uz aizsardzību, kas noteikta civilpersonām saskaņā ar starptautisko bruņoto konfliktu tiesībām.

2. nodaļa. Nacionālo tiesību piemērošanaŠie noteikumi neveido starptautisko humanitāro tiesību, kas ir saistošas militārajam

personālam, principu un noteikumu izsmeļošu sarakstu un nemazina šo tiesību piemērošanu, tie neaizstāj arī nacionālās tiesības, kuras militārpersonām ir saistošas visas operācijas laikā.

3. nodaļa. Līgums par bruņoto spēku statusuLīgumā par bruņoto spēku statusu, kas noslēgts starp Apvienoto Nāciju Organizāciju

un valsti, kuras teritorijā ir izvērsti Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, Apvienoto Nāciju Organizācija apņemas nodrošināt, lai tās spēki veiktu operācijas, pilnībā respektējot vispārējo konvenciju, kas piemērojamas militārpersonu rīcībai, principus un noteikumus. Apvienoto Nāciju Organizācija apņemas arī nodrošināt, lai militārpersonas būtu pilnībā iepazīstinātas ar šo starptautisko dokumentu principiem un noteikumiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem ir pienākums respektēt minētos principus un noteikumus pat gadījumos, kad nav noslēgts līgums par bruņoto spēku statusu.

4. nodaļa. Starptautisko humanitāro tiesību neievērošanaJa tiek pārkāptas starptautiskās humanitārās tiesības, Apvienoto Nāciju Organizācijas spēku

militārpersonas ir pakļautas savas valsts jurisdikcijai.

5. nodaļa. Civiliedzīvotāju aizsardzība5.1. Apvienoto Nāciju spēkiem jebkurā laikā skaidri jānošķir civiliedzīvotāji no kaujiniekiem

un civilie objekti no militāriem mērķiem. Militārās operācijas tiek vērstas tikai pret kaujiniekiem un militārajiem mērķiem. Uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civiliem objek-tiem ir aizliegti.

5.2. Civiliedzīvotāji bauda aizsardzību, ko sniedz šī nodaļa, izņemot to laiku, kad viņi tieši

360 Documents on the Law of War, Third Edition /Adam Roberts and Richard Guelf, Oxford University Press, 2000, 725. lpp./.


222

piedalās bruņotā konfliktā.5.3. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai

izvairītos un jebkurā gadījumā, lai līdz minimumam samazinātu civiliedzīvotāju nejaušu bojāeju, civiliedzīvotāju ievainošanu un civiliedzīvotāju īpašuma bojāšanu.

5.4. Savu operāciju teritorijās Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, cik vien iespējams, izvairās no militāro mērķu izvietošanas biezi apdzīvotās vietās vai to tuvumā un veic visus iespējamos pasākumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, atsevišķas civilpersonas un civilos objektus no briesmām, ko rada militārās operācijas. Militārās ietaises un miera uzturēšanas spēku aprīkojums paši par sevi netiek uzskatīti par militāriem mērķiem.

5.5. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem ir aizliegts uzsākt tāda rakstura operācijas, kas varētu trāpīt militāriem mērķiem un civiliedzīvotājiem neizvēlīgā veidā, kā arī operācijas, kuras, kā sagaidāms, varētu izraisīt civiliedzīvotāju nejaušu bojāeju vai civilo objektu bojāšanu, kas būtu pārmērīgi liels nodarījums salīdzinājumā ar paredzamo konkrēto un tiešo militāro ieguvumu.

5.6. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki neiesaistās atriebības operācijās pret civilie dzī-votājiem vai civiliem objektiem.

6. nodaļa. Kaujas līdzekļi un metodes6.1. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēku tiesības izvēlēties kaujas metodes un līdzekļus

nav neierobežotas.6.2. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki respektē noteikumus, kas aizliedz vai ierobežo

noteiktu ieroču un kaujas metožu izmantošanu, ko nosaka starptautisko humanitāro tiesību dokumenti. To skaitā josevišķi aizliegums izmantot slāpējošas, indīgas vai citas gāzes un bioloģiskās karošanas metodes; lodes, kas sprāgst, izplešas vai viegli saplacinās cilvēka ķermenī, un noteiktus sprāgstošus lādiņus. Ir aizliegts izmantot noteiktus pa-rasta tipa ieročus, tādus, kas rada šķembas, ko nav iespējams atklāt ar rentgena stariem, kājnieku mīnas, lamatmīnas un aizdedzinošus ieročus.

6.3. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem ir aizliegts lietot tādas kaujas metodes, kas varētu izraisīt pārmērīgus ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas, vai kas paredzēti vai varētu izraisīt plašu, ilgtermiņa, nopietnu kaitējumu dabas videi.

6.4. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem ir aizliegts izmantot tāda rakstura kaujas ieročus vai metodes, kas rada nevajadzīgas ciešanas.

6.5. Aizliegts izdot pavēli neatstāt dzīvus palikušos.6.6. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem ir aizliegts uzbrukt mākslas, kultūras vai

vēstures pieminekļiem, arheoloģisko izrakumu vietām, mākslas darbiem, pielūgsmes vietām, muzejiem un bibliotēkām, kas veido cilvēces kultūras un garīgo mantojumu. Savā operāciju rajonā Apvienoto Nāciju spēki neizmanto šādu kultūras īpašumu vai tā tiešo apkārtni tādā nolūkā, kas varētu pakļaut tos iznīcināšanai vai bojāšanai. Zādzība, laupīšana, ļaunprātīga piesavināšanās un jebkādi vandalisma akti, kas vērsti pret kultūras īpašumu, ir aizliegti.

6.7. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem ir aizliegts uzbrukt, iznīcināt, aizvest vai padarīt nelietojamus tādus objektus, kas ir nepieciešami civiliedzīvotāju izdzīvošanai, tādus kā pārtika, labība, lopi un dzeramā ūdens ierīces un piegādes.

6.8. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki nepadara tādas iekārtas, kas satur bīstamus spēkus, proti, dambjus, aizsprostus un kodolspēkstacijas, par militāro operāciju objek-tiem, ja šādas operācijas var izraisīt bīstamo spēku atbrīvošanu un sekojošus smagus civiliedzīvotāju zaudējumus.


223

6.9. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki neiesaistās atriebības pasākumos pret objektiem un iekārtām, ko aizsargā šī nodaļa.

7. nodaļa. Attieksme pret civiliedzīvotājiem un hors de combat personām7.1. Pret personām, kuras nepiedalās vai vairs nepiedalās militārās operācijās, ieskaitot

civiliedzīvotājus, bruņoto spēku dalībniekus, kuri nolikuši ieročus, un personas, kuras kļuvušas par hors de combat slimības, ievainojuma vai aizturēšanas dēļ, visos apstākļos jāizturas humāni un bez diskriminācijas pēc to rases, dzimuma, reliģiskās pārliecības vai kāda cita iemesla dēļ.

7.2. Turpmāk uzskaitītās darbības pret kādu no 7.1. nodaļā minētajām personām ir aizliegtas jebkurā laikā un jebkurā vietā; vardarbība pret dzīvību vai veselību; slepkavība, kā arī cietsirdīga izturēšanās, tāda kā spīdzināšana, sakropļošana vai jebkura veida miesas sodi; kolektīva sodīšana; atriebība; ķīlnieku ņemšana; izvarošana; piespiedu prostitūcija; jebkura veida seksuāla vardarbība un pazemošana un pazemojoša izturēšanās; verdzība un laupīšana.

7.3. Sievietes īpaši jāaizsargā no uzbrukuma, īpaši no izvarošanas, piespiedu prostitūcijas vai jebkāda cita nepiedienīga veida uzbrukuma.

7.4. Bērni ir īpašas uzmanības objekts un tie jāaizsargā no jebkāda nepiedienīga veida uzbrukuma.

8. nodaļa. Izturēšanās pret aizturētajām personām8.1. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem jāizturas humāni pret aizturētajiem bruņoto

spēku dalībniekiem un citām personām, kas vairs nepiedalās militārās operācijās aizturēšanas dēļ, un jārespektē viņu cieņa. Nekaitējot to juridiskajam statusam, pret viņiem jāizturas saskaņā ar 1949. gada Trešās Ženēvas konvencijas attiecīgajām normām, kas viņiem piemērojamas mutatis mutandis (ar attiecīgiem grozījumiem). Sevišķi:(a) par viņu aizturēšanu un sagūstīšanu nekavējoties jāinformē tā puse, pie kuras viņi

pieder, un Starptautiskā Sarkanā Krusta Komitejas Centrālā meklēšanas aģentūra, sevišķi, lai informētu viņu ģimenes;

(b) viņi jātur drošā un veselīgā vietā, kurā nodrošinātas visas iespējamās higiēnas un veselības normas, un viņus nedrīkst turēt tādās vietās, kas pakļautas kaujas zonas briesmām;

(c) viņiem ir tiesības saņemt pārtiku un apģērbu, higiēnas un medicīnas palīdzību;(d) nekādos apstākļos viņus nedrīkst pakļaut nekāda veida spīdzināšanai vai slikti

izturēties pret viņiem;(e) sievietes, kuru brīvība ir ierobežota, jātur no vīriešiem atsevišķās telpās un viņām

jā at rodas tiešā sieviešu uzraudzībā;(f ) gadījumos, kad bērnus, kas vēl nav sasnieguši sešpadsmit gadu vecumu, bet tieši

piedalās kara darbībā, arestē, aiztur vai internē Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki, viņi tomēr ir pakļauti īpašai aizsardzībai;

(g) sevišķi viņi jātur no pieaugušajiem atsevišķās telpās, izņemot gadījumus, kad viņi novietoti kopā ar savām ģimenēm;

(h) jāgarantē un jāievēro Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas tiesības apciemot ieslodzītos un aizturētās personas.


224

9. nodaļa. Ievainoto, slimo, medicīnas un palīdzības darbinieku aizsardzība9.1. Ievainotie vai slimie bruņoto spēku dalībnieki un citas personas, kas ir Apvienoto Nāciju

Organizācijas spēku varā, jārespektē un jāaizsargā jebkurā situācijā. Pret viņiem jāizturas humāni un tiem jāsaņem medicīniskā aprūpe un uzmanība, ko prasa viņu stāvoklis, bez diskriminācijas. Tikai akūti medicīnas iemesli dod tiesības noteikt prioritātes, lai administrētu ārstēšanu.

9.2. Kad vien situācija ļauj, jānokārto uguns pārtraukšana vai jāveic citi vietējie pasākumi, lai ļautu sameklēt un identificēt ievainotos, slimos un kritušos, kas palikuši kaujas laukā, un ļautu tos savākt, aizvest, apmainīt un transportēt.

9.3. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki neuzbrūk medicīnas iestādēm vai mobilās medicīnas vienībām. Tās vienmēr jārespektē un jāaizsargā, ja vien tās netiek izmantotas ārpus to humanitārajām funkcijām, lai uzbruktu vai veiktu citas kaitīgas darbības pret Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem.

9.4. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki jebkuros apstākļos respektē un aizsargā medicīnisko personālu, kas nodarbojas tikai ar ievainoto, slimo meklēšanu, transportēšanu un ārstēšanu, kā arī reliģisko personālu.

9.5. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki respektē un aizsargā ievainoto un slimo vai medicīnas iekārtu transportu tādā pašā veidā kā mobilās medicīnas vienības.

9.6. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki neiesaistās atriebībā pret ievainotajiem, slimajiem vai personālu, iestādēm un iekārtām, kuras saskaņā ar šo nodaļu tiek aizsargātas.

9.7. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki jebkuros apstākļos respektē Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness emblēmu. Šīs emblēmas drīkst lietot vienīgi, lai norādītu vai aizsargātu medicīnas vienības un medicīnas iestādes, personālu un materiālu. Jebkura nepareiza Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness izmantošana ir aizliegta.

9.8. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki respektē ģimenes tiesības zināt par to slimo, ievainoto vai mirušo radinieku likteni. Šajā nolūkā spēki atvieglo Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas Centrālās meklēšanas aģentūras darbu.

9.9. Apvienoto Nāciju Organizācijas spēki sekmē palīdzības operācijas, kas pēc sava rakstura ir humānas un objektīvas un tiek veiktas bez kādas diskriminācijas, un respektē personālu, transportlīdzekļus un telpas, kas iesaistītas šādās operācijās.

10. nodaļa. Stāšanās spēkāŠis paziņojums stājas spēkā 1999. gada 12. augustā.

Kofi A. Annans,ģenerālsekretārs


225

PIELIKUMS NR. 6

VI. DIENESTA IZMEKLĒŠANA361

75. Komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu var veikt pats vai uzdot sev pa dotai neitrālai amatpersonai vai komisijai (turpmāk — izmeklēšanas veicējs), nosakot dienesta izmeklēšanas atzinuma iesniegšanas termiņu. Veikt dienesta izmek-lēšanu uzdod ar rakstisku pavēli.

76. Izmeklēšanas veicējs pavēlē doto uzdevumu izpildē ir tieši pakļauts komandierim (priekšniekam), kurš izdevis šo noteikumu 75. punktā minēto pavēli, un dienesta izmek-lēšanas laikā un tās ietvaros viņam ir šo noteikumu 75. punktā minētās komandiera tiesības.

77. Izmeklēšanas veicējs var pieaicināt speciālistu atzinuma sniegšanai, ja objektīvas izmek-lēšanas nodrošināšanai nepieciešamas speciālas zināšanas atsevišķā darbības jomā vai specialitātē.

78. Ja izmeklēšanas veicēja tiesības vai zināšanas nav pietiekamas, lai veiktu dienesta iz-mek lēšanu, vai pastāv citi apstākļi, kas liedz veikt dienesta izmeklēšanu, viņš iesniedz pamatotu ziņojumu komandierim (priekšniekam), kurš izdevis šo noteikumu 75. punktā minēto pavēli. Ziņojuma iesniegšana neatbrīvo izmeklēšanas veicēju no pienākuma veikt dienesta izmeklēšanu.

79. Pēc šo noteikumu 78. punktā minētā ziņojuma izvērtēšanas, kā arī tad, ja komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu veic pats, komandieris (priekšnieks) var:

79.1. noteikt citu izmeklēšanas veicēju vai papildu izmeklēšanas veicēju; 79.2. iesniegt pamatotu ziņojumu augstākam komandierim (priekšniekam).

80. Dienesta izmeklēšanas atzinumu veido: 80.1. ievaddaļa, kurā norāda:

80.1.1. komandiera — šo noteikumu 75. punktā minētās pavēles izdevēja — apsti-prinā ju ma uzrakstu, amata nosaukumu, dienesta pakāpi, vārdu, uzvārdu, parak stīšanas vietu un datu mu (ja komandieris (priekšnieks) dienesta izmeklēšanu veic pats, šo informāciju nenorāda);

80.1.2. dienesta izmeklēšanas atzinuma sastādīšanas vietu un datumu;80.1.3. izmeklēšanas veicēju, pavēli, ar kuru saskaņā tas darbojas, un pavēlē doto uz-

de vumu;80.2. konstatējošā daļa, kurā norāda:

80.2.1. pārkāpuma izdarīšanas laiku, vietu, veidu un citus apstākļus;80.2.2. pārkāpuma būtību un tā izklāstu hronoloģiskā secībā;80.2.3. paskaidrojumu, argumentu un pierādījumu izklāstu un analīzi;80.2.4. pārkāpumu izdarījušā karavīra īpašības, aktīvā dienestā un amatā pavadīto

laiku, piešķirtos apbalvojumus un uzliktos disciplinārsodus, atestāciju rezul-tātus un jebkuru citu informāciju, kas raksturo personu;

80.2.5. tos normatīvos aktus un normas, kas saistītas ar pārkāpumu;80.2.6. disciplināratbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;

80.3. secinājumi, kuros norāda: 80.3.1. pārkāpuma juridisko kvalifikāciju;80.3.2. iespējamos pasākumus pārkāpuma, tā seku, cēloņu un veicinošo apstākļu

361 Karavīru militārās disciplīnas reglaments /28.03.2006. Noteikumi Nr. 231 Publicēts: Vēstnesis, 30.03.2006. Nr. 52/.


226

novēršanai, kā arī izmeklēšanas materiālu tālāko virzību;80.4. parakstu daļa (to veido norāde uz izmeklēšanas veicēju un viņa apstiprinājuma

uzraksts). 81. Dienesta izmeklēšanas atzinumā nenorāda uzliekamo disciplinārsodu. 82. Dienesta izmeklēšana ir pabeigta brīdī, kad šo noteikumu 75. punktā minētais koman-

dieris ir apstiprinājis dienesta izmeklēšanas atzinumu.


227

PIELIKUMS NR. 7

TĪŠS SMAGS MIESAS BOJĀJUMS (KL 125. pants)*

(1) Par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas bīstams dzīvībai vai bijis par iemeslu redzes, dzirdes vai kāda cita orgāna vai orgānu funkciju zaudēšanai, psihiskam vai citādam veselības traucējumam, ja tas saistīts ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā vai izraisījis grūtniecības pārtraukšanu, vai izpaudies nelabojamā sejas izķēmojumā (smags miesas bojājums), — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

OBJEKTĪVĀ PUSE

CITAS PERSONAS VESELĪBA

PRETTIESISKA MIESAS BOJĀJUMA NODARĪŠANA(DARBĪBA VAI BEZDARBĪBA)

SEKAS(materiāls sastāvs)

PRETTIESISKA MIESAS BOJĀJUMS NODARĪŠANA

(DARBĪBA VAI BEZDARBĪBA)

SMAGS MIESAS BOJĀJUMS IESTĀJIES

SUBJEKTA NODARĪJUMA (DARBĪBAS VAI BEZDARBĪBAS)

REZULTĀTĀ

SMAGS MIESAS BOJĀJUMS

CĒLOŅSAKARĪBA

SUBJEKTS

SUBJEKTĪVĀ PUSE

TĪŠSNODARĪJUMS AR

FIZISKA PIESKAITĀMA 14 GADUS SASNIEGUSI PERSONA

TIEŠU NODOMU — VAINĪGAIS PAREDZ SMAGA MIESAS BOJĀJUMA IESTĀŠANOS

NETIEŠU NODOMU — KAUT ARĪ VAINĪGAIS SEKAS NEVĒLAS,

TOMĒR APZINĀTI PIEĻAUJ TO IESTĀŠANOS


228

PIELIKUMS NR. 8

KARA NOZIEGUMI M (KL 74. pants)*

Par kara noziegumiem, tas ir, par Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos aiz-liegtu kara vešanas noteikumu un paražu pārkāpšanu, kas izpaudusies okupētās teritorijas civiliedzīvotāju, ķīlnieku un karagūstekņu slepkavošanā, spīdzināšanā, aplaupīšanā, aizvešanā vai norīkošanā piespiedu darbos, neattaisnojamā pilsētu un citu objektu postīšanā, — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.

ĶĪLNIEKS

NEATTAISNOJAMI POSTOTPILSĒTAS UN CITUS OBJEKTUS

NORĪKOJOT PIESPIEDU DARBOS

SLEPKAVOJOT

SPĪDZINOT

AIZVEDOT

APLAUPOT

OKUPĒTĀS TERITORIJAS

CIVILIEDZĪVOTĀ-JUS, ĶĪLNIEKUS

KARAGŪSTEKŅUS

KARA VEŠANAS NOTEIKUMU UNPARAŽU IEVĒROŠANAS INTERESES

LATVIJAS REPUBLIKAI SAISTOŠAJOS STARPTAU-

TISKAJOS LĪGUMOSPA RE DZĒTU KARA VEŠANAS

NOTEIKUMU UN PARAŽU PĀRKĀPŠANA

OBJEKTS

OBJEKTĪVĀ PUSE

KARAGŪSTEKNIS

SPECIĀLAIS SUBJEKTS

SUBJEKTĪVĀ PUSE

SPECIĀLAIS CIETUŠAIS

OKUPĒTĀS TERITORIJAS CIVILIEDZĪVOTĀJS

PIESKAITĀMA MILITĀRPESONA VAICIVILAIS VIRSPAVĒLNIEKS (AIZSARDZĪBAS

MINISTRS, VALSTS PREZIDENTS)

TĪŠS NODARĪJUMS AR TIEŠU NODOMU – VAINĪGAIS APZINĀS SAVU NODARĪJUMU UN VĒLAS TO


229

PIELIKUMS NR. 9

NEPAKLAUSĪBA UN PAVĒLES NEIZPILDĪŠANA*

(KL) 335. pants. Nepaklausība (1) Par nepaklausību, tas ir, par atklātu atteikšanos izpildīt priekšnieka pavēli, kā arī par

citādu tīšu pavēles neizpildīšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. (2) Par tādu pašu nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas izraisījis smagas

sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem. (3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajiem nodarījumiem, ja tie izdarīti kara laikā

vai kaujas apstākļos, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem.

TĪŠS NODARĪJUMS

MILITĀRPERSONA

TĪŠA PAVĒLES NEIZPILDĪŠANA

ATKLĀTA ATTEIKŠANĀS IZPILDĪT PRIEKŠNIEKA PAVĒLI

MILITĀRĀ DIENESTA PILDĪŠANAS KĀRTĪBAOBJEKTS

OBJEKTĪVĀ PUSE

SPECIĀLAISSUBJEKTS

SUBJEKTĪVĀ PUSE


230

(KL) 336. pants. Pavēles neizpildīšana*Par priekšnieka pavēles neizpildīšanu aiz nolaidības, ja tā izraisījusi smagas sekas, — soda ar

brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

* Krimināltiesības shēmās. Sevišķā daļa /Dainis Mežulis, 2001. gads/.

OBJEKTS MILITĀRĀ DIENESTA PILDĪŠANAS KĀRTĪBA

OBJEKTĪVĀ PUSE

PRIEKŠNIEKA PAVĒLES NEIZPILDĪŠANA (BEZDARBĪBA) AIZ NOLAIDĪBAS

SEKAS(materiāls sastāvs)

CĒLOŅSAKARĪBA

SMAGAS SEKAS

SMAGAS SEKAS IZRAISĪJUSI PRIEKŠNIEKA PAVĒLES NEIZPILDĪŠANA

MILITĀRPERSONASPECIĀLAIS SUBJEKTS

SUBJEKTĪVĀ PUSE

NOZIEDZĪGA PAŠPAĻĀVĪBA

NOZIEDZĪGA NEVĒRĪBA


231

PIELIKUMS NR. 10

SAKARĪBA STARP NPSL UN BKT IETEKME UZ BRUŅOTU KONFLIKTU

Slep

kavī

baIe

spēj

amā

rīcīb

a br

uņot

ā ko

nflik

tā

Vald

ības

not

eikt

ie rī

cība

s ie

robe

žoju

mi,

kas

mili

tāra

jiem

plā

notā

jiem

un

kom

andi

erie

m

jāņe

m v

ērā

— ti

ek iz

doti

kom

andp

akļa

utīb

as

kārt

ībā

Prop

orci

-on

alitā

te

Not

eiku

mu

par s

pēka

liet

ošan

u ie

robe

žoju

mi

BKT

iero

bežo

jum

iN

ošķi

ršan

a

Mar

odēš

ana

Rīcī

ba, k

o ai

zlie

dz b

ruņo

toko

nflik

tu ti

esīb

as

Rīcī

ba, k

uru

pieļ

auj

norm

atīv

ie a

kti,

bet a

izlie

dz

vald

ība

Bruņ

oto

spēk

u fa

ktis

kā

rīcīb

a, k

uru

ir at

ļāvu

si

viņu

val

dība

Izva

roša

na

Mili

tārā

nep

ieci

ešam

ība

Nev

ajad

zīga

s ci

ešan

as

Uzb

ruku

ms

civi

liedz

īvot

ājie

mIz

nīci

nāša

naG

ūste

kņu

slep

kavī

ba

Atļa

utā

rīcīb

a

Pieļ

auja

mā

rīcīb

a

Iesp

ējam

ā rīc

ība


232

Piezīme Bruņotajā konfliktā iespējamās rīcības robežas kaujiniekiem ir tikai iedomas līmenī iero-

bežotas. Bruņoto konfliktu tiesības tomēr cenšas mazināt ciešanas, ierobežojot to rīcību līdz juridiski pieļaujamajai rīcībai. Valdība ierobežo bruņoto spēku iespējas, izdod noteikumus par spēka lietošanu (ROE). Kaut arī var būt plašs rīcības spektrs, kas juridiski ir pieļaujams bruņotajiem spēkiem, viņu valdības var atļaut tikai dažas juridiski atļautas darbības. Valdība lietos noteikumus par spēka lietošanu, lai nodrošinātu to bruņoto spēku rīcību.

The Changing Face of Conflict and the Efficacy of International Humanitarian Law /Helen Durham and Timothy L. H. McCormack/International Humanitarian Law Series/Martinus Nijhoff Publishers/1999. 139. lpp./.


233

PIELIKUMS NR. 11

VII KONGRESS (ŠEVENINGĀ, 2006. GADA 16—21. MAIJĀ)362

TIESISKUMS MIERA OPERĀCIJĀS

Rekomendācijas

A. Vispārējās piezīmes1. Miera operāciju mandātam ir jābūt Drošības padomes izdotam, kas realizē primāro

atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu. Ja nav Drošības padomes mandāta, operācijas ir jābalsta uz cita starptautisko tiesību pamata, piemēram, uzņemošās valsts piekrišana. Projekta gatavotājiem jāņem vērā, ka attiecīgiem nosacījumiem ir jābūt piemērotiem dažādos līmeņos dažādiem mērķiem.

2. Jēdziens «mandāts» jālieto tikai, lai ekskluzīvi norādītu uz pilnvarojumu saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām.

3. Mandātam ir jābūt visai plašam, lai aptvertu vairākus iespējamos scenārijus. Lai nodrošinātu misijas precīzu juridisko ietvaru, ir nepieciešami reāli mērķi un specifikas saprātīga pakāpe.

4. Lēmuma pieņēmējiem ir jāapsver tāda mandāta pieņemšana, kas ietver militārajiem spēkiem tiesības iejaukties gadījumos, kad nelikumīgs spēks tiek lietos pret civiliedzīvotājiem operācijas rajonā. To darot, tiem jāņem vērā starptautisko militāro spēku līdzekļi un spējas.

5. Vai tas ir atklāti noteikts vai ne, miera operācijām ir nozīmīga loma cilvēktiesību aizsardzībā un tiesiskuma atjaunošanā. Mandātam ir jānosaka ietvars starptautisko militāro spēku lomai.

6. Kad iespējams, mandātā ir jāietver norādījumi uz sadarbību ar kompetentiem krimi nā-lajiem tribunāliem.

B. Noteikumi par spēka lietošanu7. Katrai miera operācijai ir jābūt izstrādātiem noteikumiem par spēka lietošanu (NPSL).

Tiem ir jābūt vienkāršiem un saprotamiem. Karavīram ir jāsaņem karavīra kartīte ar nepieciešamajiem norādījumiem.

8. Valstīm, kas nosūta savus karavīrus operācijā, ir jāsadarbojas vienotu NPSL izstrādē un piemērošanā.

9. Politiķiem ir jāapsver iespēja publicēt būtiskākos NPSL elementus, kas būtu publiski jāzina operācijas rajonā.

10. Kaut arī NPSL var ierobežot spēka lietošanu, neatņemamās tiesības uz pašaizsardzību nedrīkst tikt ierobežotas.

11. Humānā aizsardzība un pasākumi misijas personāla, telpu un īpašuma aizsardzībai ir skaidri jānorāda NPSL.

12. Lēmuma pieņēmējiem ir jāpieņem specifiski NPSL, atļaujot starptautiskajiem militārajiem spēkiem iejaukties gadījumos, kad prettiesiski tiek lietots spēks pret civiliedzīvotājiem. To darot, tiem ir jāņem vērā starptautisko militāro spēku veids.

13. Ir nepieciešama vienota doktrīna un apmācība vietās, kur jāveic sabiedriskās kārtības

362 The Rule of Law in Peace Operations, 17th Congress Scheveningen 16—21 May, Bruxelles 2006. («Militāro tiesību un kara tiesību starptautiskā sabiedrība»)


234

uzturēšana un tiesību aizsardzības funkcijas.14. Izstrādājot NPSL, obligāti ir jāpiesaista dažādu līmeņu juriskonsulti.15. Lai uzlabotu sadarbību, ir jāveicina pastāvīga informācijas apmaiņa starp visu līmeņu

juriskonsultiem, ieskaitot taktiskajā līmenī.16. Nacionālos ierobežojumus (national caveats) attiecībā uz NPSL vajag samazināt līdz

nepieciešamajam minimumam.17. Analizējot iepriekšējās operācijas, ir jāizstrādā spēka lietošanas datu bāze, un tai jābūt

pieejamai turpmāko operāciju plānošanā.18. Ir nepieciešama lielāka skaidrība, piemērojot tiesisko režīmu jūras operācijām, īpaši

situācijās, pārejot no bruņota konflikta uz miera operācijām.

C. Bruņoto spēku humānā palīdzība19. Plānojot miera operācijas, humānās palīdzības nosacījumi ir jāņem vērā, ievērojot citu

dalībnieku paredzamo lomu operācijas rajonā un tālāk noteiktos principus.20. Jebkurā gadījumā, kad tiek sniegta humānā palīdzība, tai jānotiek saskaņā ar humānisma

un neitralitātes principu. Lai uzlabotu humānās palīdzības efektivitāti, visi dalībnieki operācijas rajonā cenšas piemērot humānās darbības pastāvošos principus.

21. Ja civilā pārvalde nevar sniegt humāno palīdzību, tā ir jānodrošina bruņotajiem spēkiem.

22. Lai uzlabotu humānās palīdzības efektivitāti, valstīm ir jānodrošina, ka humānā palīdzība tiek koordinēta tik efektīvi, cik iespējams, ko veic atbildīga persona, piemēram, Apvienoto Nāciju Humāno lietu pārvalde.

23. Humānās palīdzības nolūkā ārpus operācijas rajona, piemēram, glābšanas misijām vai dabas katastrofām, minētie principi ir piemērojami.


235

PIELIKUMS NR. 12

NORĀDĪJUMI KOMANDIERIEM (AIDE — MEMOIRE) ________ SPĒKOS363

1. MisijaJūsu misija ir piedalīties stabilizācijas spēkos un konsolidācijas miera procesā ___________________.

Atkarībā no nepieciešamības jums ir tiesības lietot spēku saskaņā ar noteikumiem par spēka lietošanu (ROE), lai izpildītu jūsu misiju un aizsargātu sevi saskaņā ar tālākajiem norādījumiem.

2. PašaizsardzībaJums ir tiesības lietot nepieciešamu proporcionālu spēku, ieskaitot nāvējošu spēku, lai

aizsargātu sevi un citus ____________ spēkus no uzbrukuma vai uzbrukuma draudiem.

3. Spēka lietošana citiem mērķiemTiesības lietot nepieciešamu minimālu spēku, lai:

aizsargātu draudzīgos spēkus, personas ar noteiktu īpašu statusu un īpašumu ar noteiktu īpašu statusu pret naidīgu darbību vai naidīgu nodomu;aizsargātos no prettiesiskas iekļūšanas noteiktā vietā;aizkavētu naidīgos spēkus/karojošās puses no mēģinājuma aizkavēt jūs no pienākumu/misijas izpildes;aizsargāt, arī lietojot šaujamieroci, jebkuru personu, pret kuru tiek/tūlīt tiks veikta prettiesiska darbība, kas apdraud tās dzīvību vai kuras rezultātā var tikt nodarīti smagi miesas bojājumi, situācijās, kad nav cita veida, kā novērst šo prettiesisko darbību.

4. Ieroču pielādēšana(a) Individuālie ieroči. Turēt ierocī aptveri ar patronām. Ierocim jābūt uzliktam uz drošinātāja

bez patronas patrontelpā. Jums ir tiesības ievietot patronu patrontelpā, lai aizsargātu sevi situācijā, kad pieļaujama nāvējoša spēka lietošana vai to ir noteicis komandieris notikuma vietā.

(b) Ieroči, ko apkalpo komanda. Ieroči, ko apkalpo komanda, ir nodrošināti visu laiku un netiek pielādēti tik ilgi, kamēr to nenosaka komandieris notikuma vietā.

5. Brīdināšanas procedūras(a) Ja operacionālā situācija pieļauj, ir jāveic brīdināšanas procedūra, pirms lieto

šaujamieroci. Piemēri, ka operacionālā situācija nepieļautu brīdināšanas procedūras, ietver, bet neaprobežojas ar to, ka:

pret jums un citiem, kas atrodas tuvumā, notiek bruņots uzbrukums;brīdināšana palielinātu risku tikt nogalinātam vai gūt ievainojumus.

(b) Jūs veicat brīdināšanu, saucot (piemēram):«NATO/UN. Stop or I will fire!»Vai lietojot vietējo valodu:.........................................................

(c) Atkārto brīdinājumu tik reižu, cik tas ir praktiski iespējams, lai nodotu informāciju, vai, ja brīdinājums netiek ņemts vērā, lieto minimālu spēku, lai uzspiestu personai izpildīt jūsu norādījumus.

363 Abstrakts piemērs, nav piemērojams kādai konkrētai operācijai.


236

(d) Brīdinājuma šāvieni. Ja persona neapstājas, komandieris notikuma vietā vai pastāvīgās pavēles vietā var paredzēt izdarīt brīdinājuma šāvienus.

6. Nosacījumi lietot minimālu spēku(a) Situācijās, kad jums ir tiesības lietot spēku, jums ir jālieto tikai minimāls spēks, kas

nepieciešams, lai sasniegtu tūlītējo mērķi, lai izpildītu misiju vai aizsargātu sevi. Veic visu iespējamo, lai mazinātu netiešos zaudējumus. Jūs nedrīkstat apzināti veikt uzbrukumus civiliedzīvotājiem vai īpašumam, kas ir tikai civila vai reliģiska rakstura, izņemot, ja šis īpašums tiek lietots militāriem mērķiem vai uzbrukumu ir pilnvarojis jūsu komandieris.

(b) Kā jums ir jālieto šaujamierocis:izdari tik šāvienu, cik nepieciešams;veic visus saprātīgos piesardzības pasākumus, lai neievainotu nevienu, kas nav jūsu mērķis;veic visas saprātīgās darbības, lai nevajadzīgi neiznīcinātu īpašumu;pārstāj šaut, tiklīdz situācija pieļauj, nodrošini notikuma vietu un sniedz palīdzību ie-vai notajiem.

7. Citi norādījumi(a) Persona, kas izrāda naidīgu nodomu, veic naidīgu darbību vai smagus noziegumus vai

kura traucē misijas izpildi, var tikt apturēta, pārmeklēta un aizturēta. Aizturētās personas jānodod tuvākajai civilajai valsts iestādei, militārās policijas vienībai vai tās jāatbrīvo.

(b) Jums nav tiesības lietot spēku, lai kādu sodītu.(c) Pret visām personām, iekaitot aizturētos, izturies ar cieņu. Daudzām civilpersonām ir

negatīva pieredze ar militārajiem spēkiem, un jūsu uzvedība ir būtiska misijas veiksmīgai izpildei. Pārliecinies, ka rīkojies profesionāli, un ievēro sekojošo:

cieni vietējās sociālās un reliģiskās paražas;neizrādi simpātijas pret kādu etnisko grupu;esi pieklājīgs, pildot pienākumus;neņem privāto īpašumu, ja vien tas nav nepieciešams operacionālo mērķu sasnieg-ša nai;izlaupīt un ņemt «kara trofejas» ir aizliegts.

(d) Novērs un ziņo pakļautības kārtībā par konstatētajiem noziegumiem.


237

PIELIKUMS NR. 131. pielikums

Ministru kabineta2003. gada 17. jūnijanoteikumiem Nr. 329

Akts Nr. ______________

Par nelaimes gadījumu militārajā dienestā

1. Komisija: 1.1. vadītājs

dienesta pakāpe. Vārds, uzvārds un amats.

1.2. komisijas locekļi:1.2.1.

(dienesta pakāpe, vārds, uzvārds un amats)1.2.2.

(dienesta pakāpe, vārds, uzvārds un amats)1.2.3.

(dienesta pakāpe, vārds, uzvārds un amats)Saskaņā ar 20____. gada_____. (amatpersona, kas izdevusi pavēli, un pavēles numurs)

no 20_____. gada ______._________________ līdz 20______. gada ________.______________________ izmeklēja nelaimes gadījumu militārajā dienestā

(turpmāk — nelaimes gadījums) un sastādīja šo aktu.

2. Vienība, kurā noticis nelaimes gadījums: 2.1. nosaukums

2.2. juridiskā adrese

2.3. komandieris (dienesta pakāpe un vārds, uzvārds)

3. Vienība, kuras karavīrs cietis nelaimes gadījumā: 3.1. nosaukums


3.3. komandieris (dienesta pakāpe un vārds, uzvārds)

4. Amatpersonas, kas vadīja vai organizēja pasākumu, kura laikā noticis nelai mes gadījums.

Nr. p. k. Dienesta pakāpe Vārds, uzvārds Amats

Pavēle, ar kuru noteikta amatpersonas atbildība

numurs datums

1.

2.

3.

...


238

5. Nelaimes gadījums noticis 20____ . gada ____. ___________ plkst.

5.1. adrese

5.2. karavīrs nelaimes gadījumā guvis veselības traucējumu (norādīt smaguma pakāpi) vai gājis bojā (vajadzīgo ierakstīt).

(smaga, vidēji smaga, viegla; gājis bojā)

6. Cietušā karavīra dienesta pakāpe un vārds, uzvārds6.1. personas kods

6.2. dzīvesvieta

6.3. dzimums: vīrietis, sieviete (vajadzīgo pasvītrot) 6.4. vecums

(pilni gadi)

7. Pavēle par ieskaitīšanu struktūrvienības personālsastāvā (amatpersona, kas izdevusi pavēli)

Nr. ____ ____. gada ____. ______________

8. Karavīra amats:8.1. pēc štatu saraksta 8.2. amats, kuru pildot noticis nelaimes gadījums 8.3. izdienas stāžs amatā, kuru pildot noticis nelaimes gadījums

(pilni gadi) 9. Instruktāža un apmācība:

9.1. ievadinstruktāžas datums

9.2. dienesta vietā veiktā instruktāža par pasākumu, kura laikā noticis nelaimes gadījums (datums)

9.3. apmācība un atestācija paaugstinātas bīstamības pasākumiem (dokumenta numurs un datums)

10. Dokuments, kas apliecina profesionālo sagatavotību (dokumenta nosaukums, izsniegšanas datums un izsniedzējs)

11. Objekta, dienesta pildīšanas vietas, ieroča, munīcijas, transportlīdzekļa, mehānisma un iekārtas raksturojums, kuru izmantojot noticis nelaimes gadījums

12. Nelaimes gadījuma apstākļu apraksts

13. Vides bīstamie vai kaitīgie faktori, kas izraisījuši nelaimes gadījumu 14. Nelaimes gadījuma cēloņi


239

15. Personas, kas pieļāvušas militāro reglamentu, pavēļu un citu normatīvo aktupārkāpumus, kuri izraisījuši nelaimes gadījumu 16. Pasākumi nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai un to izpildes termiņš 17. Komisijas atzinums par nelaimes gadījuma cēloņu saistību ar tiešo dienestapienākumu pildīšanu 18. Pievienoto izmeklēšanas materiālu saraksts

19. Akts sastādīts 20___. gada ____. ______________

Komisijas priekšsēdētājs (paraksts un tā atšifrējums)

Komisijas locekļi (paraksts un tā atšifrējums) (paraksts un tā atšifrējums) (paraksts un tā atšifrējums)

20. Akts Aizsardzības ministrijā reģistrēts 20___. gada _____. _____________ ar Nr. ________

Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis


240

PIELIKUMS NR. 143. pielikums

Ministru kabineta2004. gada 8. marta

noteikumiem Nr. 131

Piemaksas karavīram, kurš piedalās starptautiskā operācijā

1. Karavīrs, piedaloties starptautiskā operācijā, papildus algai mēnesī saņem piemaksu 1000 latu apmērā.

2. Atkarībā no starptautiskās operācijas rakstura un drošības apstākļiem tās norises reģionā šī pielikuma 1. punktā noteiktā piemaksa tiek reizināta ar šādu koeficientu:

Nr. p. k. Operācijas veids Koeficients

2.1. starptautiskās glābšanas operācijas un starptautiskās humānās operācijas 1,0

2.2. starptautiskās miera uzturēšanas operācijas 1,1—1,2

2.3. starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas 1,3—1,8

2.4.

starptautiskās militārās operācijas, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantā noteiktās neatņemamās Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību

2,0

2.1 Ministru kabinets noteiktā diapazona ietvaros katrā konkrētā gadījumā apstiprina koeficientu piemaksas aprēķināšanai par dalību šī pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētajās starptautiskajās operācijās, ievērojot attiecīgās starptautiskās operācijas bīstamību un apdrau-dējuma raksturu.

3. Karavīrs par nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu mēnesī saņem piemaksu 200 latu ap-mērā.

4. Laikā, kad karavīrs saņem šajā pielikumā noteiktās piemaksas, karavīra atalgošanai netiek piemē roti citi piemaksu veidi.

Aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis


241

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

10.08.2005. Rīkojums Nr. 525

Rīgā

Par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem,kuri piedalās starptautiskajās operācijās

Grozījumi: MK 11.10.2006. rīk. Nr. 781 (L.V., 13.okt., Nr. 164)

(prot. Nr. 45 6. §) Pamatojoties uz Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumu Nr. 131 «Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu» 3. pielikuma 2.1 punktu, noteikt šādus koeficientus piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās:

1. Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā — 1,3.

2. Afganistānā — 1,8. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.10.2006. rīkojumu Nr. 781)

3. Irākā — 1,8.

Ministru prezidenta vietā — finanšu ministrs O. Spurdziņš Aizsardzības ministrs E. Repše


242

PIELIKUMS NR. 15

PARAUGS65

KURZEMES APGABALTIESASZVĒRINĀTA NOTĀRE VAIRA VAIROGA

Iereģistrēts aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr. ...

UNIVERSĀLPILNVARA

Ventspilī, Jūras gatvē 4, pie manis, zvērinātas notāres Vairas Vairogas, divi tūkstoši trešā gada desmitajā oktobrī (10.10.2003.) ieradās rīcībspējīga persona:

EMĪLS ČIEKURS, Latvijas Republikas pilsonis, dzimis 1977. gadā Ventspilī, personas kods, 221177–10643, dzīvojošs Ventspilī, Blēņu ielā 5, kura identitāte pārbaudīta pēc pases LC0998765, kas izdota 26.11.1999. Ventspils pasu daļā, un paziņoja man, zvērinātai notārei, ka izdod šāda satura pilnvarojumu:

«Es, zemāk parakstījies EMĪLS ČIEKURS, personas kods: 221177–10643, dzīvojošs Ventspilī, Blēņu ielā 5,

p i l n v a r o j u

ELĪNU PALAIDNI, personas kods 240581–18876, dzīvojošu Koknesē, Vasaras ielā 34,Jebkurā vietā un jebkurā laikā pārstāvēt mani un manās interesēs rīkoties manā vārdā,

tostarp:pārvaldīt un pārzināt visāda veida man piederošos nekustamos un kustamos īpašumus un arī citu manu mantu un rīkoties ar to, lai tā atrastos kur atrazdamās un būtu kāda būdama; noslēgt visāda veida ar likumu atļautus darījumus par manu īpašumu un mantas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un rīkošanos ar to; iegūt, mainīt, atsavināt, uzlabot, pārdot, dāvināt, izīrēt, iznomāt, ieķīlāt, apgrūtināt ar lietu tiesībām u.t.t. man piederošos nekustamos īpašumus, saimniecības ēkas, citas ēkas, būves un arī citu kustamo un nekustamo mantu;atgūt un iegūt manā īpašumā zemi un citus īpašumus gan par privatizācijas sertifikātiem, gan par samaksu naudā, iesniegt vajadzīgos dokumentus, parakstīt aktus un visus citus ar to saistītos dokumentus; privatizēt uz mana vārda likumā atļautos īpašumus un saņemt dokumentus par to; tiesiski nostiprināt nekustamos īpašumus zemesgrāmatu nodaļās, saņemt zemesgrāmatu apliecības un citus dokumentus par tiesību nostiprināšanu, grozīšanu vai dzēšanu; visos attiecīgajos publiskajos reģistros tiesiski reģistrēt citu manu mantu un saņemt par to attiecīgos dokumentus;kārtot īpašuma apdrošināšanu, slēgt saimnieciska rakstura līgumus, slēgt un pārtraukt īres un nomas līgumus par manu īpašumu izmantošanu, pieņemt īrniekus man piederošajos namos, saņemt īres un nomas maksu no īrniekiem un nomniekiem, izdarīt vajadzīgos maksājumus; apmainīt tiesiskā kārtībā manis aizņemtos dzīvokļus un saņemt apmaiņas dokumentus, orderus, kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar manu izrakstīšanu un dzīvesvietas deklarēšanu u.t.t.;

65 Civiltiesisko līgumu paraugi, 2. papildinātais izdevums /Tiesu nama aģentūra. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā, 43. lpp./.


243

lietot ar tiesībām izbraukt uz ārzemēm man piederošos transportlīdzekļus, mašīnas, tehniskās ierīces u.t.t., tos tiesiski reģistrēt uz mana vārda un veikt visas citas juridiskas vai faktiskas darbības ar tiem;pieņemt man pienākošos mantojumus vai atraidīt, kārtot visas manas mantojuma lietas visās tiesu, pašvaldību, arhīvu un citās iestādēs, tostarp pie zvērināta notāra;saņemt man pienākošās naudas summas no visām fiziskām un juridiskām personām, to starpā, iestādēm, bankām, kā arī no pasta un telegrāfa iestādēm uz dažāda veida dokumentu un pārve-dumu pamata;saņemt man pienākošos visāda veida korespondenci un vietējos un starptautiskos sūtīju-mus;saņemt man pienākošos pensiju un pabalstus;pārvaldīt un rīkoties ar man piederošajiem vērtspapīriem, rīkoties ar maniem noguldījumiem un to procentiem bankās un krājaizdevu sabiedrībās gan latos, gan ārzemju valūtā, atvērt kontus minētajās iestādēs uz mana vārda, rīkoties ar šiem kontiem un tajos esošajiem un ienākošajiem naudas līdzekļiem, vajadzības gadījumā slēgt šos kontus;kārtot un vest visas manas lietas, to starpā nodokļu lietas, visās tiesu, pašvaldību, administratīvās un citās iestādēs ar visām tiesībām, kādas ar likumu piešķirtas prasītājam, atbildētājam, trešajai personai un cietušajam, to starpā ar tiesību izbeigt lietas ar mierizlīgumu, atzīt prasības vai atteikties no tām pilnīgi vai daļēji, grozīt prasības priekšmetu, pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus apelācijas un kasācijas instancēs, pārstāvēt mani šajās instancēs, nodot lietas šķīrēj-tiesām, saņemt izpildu rakstus un nodot tos piedziņai, kā arī saņemt man piespriesto naudu vai mantu, vai arī atteikties no šādas naudas vai mantas saņemšanas;kārtot pašvaldību, banku un citās iestādēs privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu, saņemt privatizācijas sertifikātu grāmatiņu, kā arī brīvi rīkoties ar šiem privatizācijas sertifikātiem, tostarp sertifikātus pārdot, dāvināt, ieguldīt;visur, kur vajadzīgs, manā vietā parakstīties un sakarā ar iepriekš minēto nokārtot visas ne-pie cie šamās formalitātes.Šī universālpilnvara dod tiesības pilnvarniekam veikt visas un jebkuras juridiskas vai faktiskas darbības, kas nepieciešamas manai pārstāvībai un rīcībai manā vārdā, arī tādas, kas nav tieši minētas šīs universālpilnvaras tekstā, bet nav pretrunā Civillikuma noteikumiem par pilnvarojumu.Nekustamā īpašuma un citas mantas vai tiesību atsavināšanai vai rīcībai ar to nav ne pie-ciešama speciāla mana piekrišana.

Šis akts pilnvarotājam ir nolasīts.

Valsts nodeva: Ls 1,00Amata atlīdzība: Ls .......Atlīdzība par dokumenta sagatavošanu: Ls ........PVN: Ls .......Kopā: Ls .......

Pilnvara derīga līdz tās atsaukšanai, tā ir beztermiņa un bez pārpilnvarojuma tiesībām.»

Pilnvarotājam ir izskaidrotas Latvijas Republikas Civillikuma normas par pilnvarojuma saistošo spēku attiecībā uz pilnvarotāju, ciktāl pilnvarnieks nav pārkāpis viņam dotā uzdevuma robežas, par pilnvarotāja un pilnvarnieka savstarpējām tiesībām un pienākumiem attiecībā uz


244

uzdevuma izpildi, kā arī izskaidroti pilnvarojuma izbeigšanās pamati — savstarpēja vienošanās, dotā uzdevuma izpilde, pilnvarojuma atsaukšana vai uzteikšana, pilnvarotāja vai pilnvarnieka nāve, kā arī izskaidrota pilnvarojuma atsaukšanas kārtība.

Pilnvarotājs apliecina, ka saprot šī akta saturu un nozīmi, ka tas atbilst viņa patiesajai gribai, par ko zvērināta notāra klātbūtnē parakstījās šādi:

Pilnvarotāja:

_____________________________________________________________________

Zvērināta notāre V. Vairoga

Pilnvarotājam Emīlam Čiekuram 2003. gada 10. oktobrī izdots aktu grāmatas pirmais izraksts.

Zvērināta notāre V. Vairoga


245

1. MILITĀRAIS DARBINIEKS stājas darbā pie DARBA DEVĒJA, un DARBA DEVĒJS pieņem viņu darbā par

(darbavietas nosaukums vai apzīmējums, amats, profesija, kvalifikācijas kategorija)/SO kontekstā — noteikti būtu jāvienojas par ieņemamo amatu, darba pienākumiem un darba pienākumu izpildes vietu/

2. MILITĀRAIS DARBINIEKS uzsāk darbu 200___. gada _____. ____________________.

-

PIELIKUMS NR. 16

2. pielikumsAMR 621-8

207. punktam

MILITĀRĀ DARBINIEKADARBA LĪGUMS NR. _____

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AM 13.12.2004. pavēli Nr. 360)

(darba līguma noslēgšanas vieta) (datums)

(darbinieka vārds, uzvārds) (personas kods)

dzimis ( -usi ) gada dzīvo Personību apliecinošs dokuments : nosaukums sērija Nr.

izdots

turpmāk saukts ( -a) — MILITĀRAIS DARBINIEKS, no vienas puses, un

(darba devēja pilns oficiālais nosaukums)

(adrese) (reģistrācijas Nr. )

turpmāk saukts — DARBA DEVĒJS (amatpersona vai pilnvarotais pārstāvis, kuram ir tiesības pieņemt un atlaist darbiniekus)

personā, no otras puses, noslēdz līgumu:


246

5. MILITĀRĀ DARBINIEKA pienākumi.5.1. Izpildīt pamatdarbu atbilstoši amata aprakstam uz ___ lapām, kas ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa. /MD būs jauns amata apraksts, ar kuru viņam attiecīgi ir jāiepazīstas un arī jā piekrīt pildīt./

5.2. Ievērot Darba kārtības noteikumus un pildīt DARBA DEVĒJA rīkojumus, ievērot darba aizsardzības, drošības tehnikas un darba higiēnas prasības, saudzīgi rīkoties ar DARBA DEVĒJA mantu. /Papildus darba devēja norādījumiem, var būt nepieciešamība ievērot arī standarta operācijas procedūras operācijas rajonā, bāzē u.t.t., kā arī pakļauties augstāku komandieru/amatpersonu (ārvalstu) norādījumiem./

5.3. Ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar DARBA DEVĒJA darbību, gan šī Līguma darbības laikā, gan pēc šī Līguma darbības izbeigšanās.

5.4. Darba likumdošanā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā segt DARBA DEVĒJAM radītos zaudējumus, ja tie radušies MILITĀRĀ DARBINIEKA vainas dēļ.

6. DARBA DEVĒJA pienākumi.Nodrošināt darba apstākļus, kas paredzēti normatīvajos aktos un šajā līgumā, pirms stāšanās

darbā iepazīstināt MILITĀRO DARBINIEKU ar veicamo darbu un tā apstākļiem, iekšējās kārtības, darba drošības, drošības tehnikas un citiem noteikumiem. /Papildus teiktajam var būt nepieciešamība iepazīties un ievērot atsevišķus noteikumus operācijas rajonā./

7. Darba samaksa un tās izmaksas kārtība.7.1. MILITĀRAJAM DARBINIEKAM tiek noteikta alga Ls ________ mēnesī un karavīra uztur deva

vai tās kompensācija naudā.7.2. Darba samaksu izmaksā ______ reizes (-i) mēnesī bezskaidrā naudā ar pārskai tījumu, pa-

ma tojoties uz ikmēneša darba tabulu.7.3. MILITĀRĀ DARBINIEKA saistību nepienācīga izpildījuma gadījumā DARBA DEVĒJS izmaksā

darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam, ieturot zaudējumu atlīdzību no MILITĀRĀ DARBINIEKA Darba likumā noteiktajā kārtībā.

8. Darba laiks.Militārā darbinieka darba dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības.

9. Noteikumi par ikgadējiem un citiem atvaļinājumiem.Piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (vismaz 4 kalendāra nedēļas) un cita veida

atvaļinājumus darba likumdošanā noteiktajā kārtībā. /Atvaļinājuma nosacījumi attiecībā pret karavīru saskaņā ar pašreizējo normatīvo aktu redakciju nav taisnīgi, līdz ar to būtu nepieciešamas izmaiņas./

3. Darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku — līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru. /Maz ti cams, ka SO laikā MD tiks aizvietots ar karavīru, tāpēc visdrīzāk MD savus pienākumus SO pildīs no sākuma līdz beigām./

4. MILITĀRAJAM DARBINIEKAM tiek noteikts pārbaudes laiks

(līdz 3 mēnešiem)


247

11. Līguma grozīšana vai izbeigšana.11.1. Darba līguma nosacījumus var grozīt, MILITĀRAJAM DARBINIEKAM un DARBA DEVĒJAM

savstarpēji vienojoties.11.2. MILITĀRAJAM DARBINIEKAM ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi

iepriekš.11.3. DARBA DEVĒJAM ir pienākums rakstveidā paziņot MILITĀRAJAM DARBINIEKAM par

gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.11.4. Darba līguma izbeigšana pieļaujama tikai darba likumdošanā paredzētajos gadījumos

un kārtībā. 11.5. Izbeidzot darba līgumu pirms termiņa Darba likuma 101. panta 1. daļas 1., 2., 3., 4.,

5., 6. punktā minētajos gadījumos, militārais darbinieks atlīdzina viņam izsniegtā aprīkojuma un ekipējuma atlikušo vērtību, kompensē noteiktu izdevumu daļu par viņa profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu.

11.6. Darba strīdi starp DARBA DEVĒJU un MILITĀRO DARBINIEKU izšķirami likumā noteiktajā kārtībā.

12. Sociālās garantijas.Militārā darbinieka sociālās garantijas nosaka LR Militārā dienesta likums. /Sociālo garantiju

spektrs nebūt nav pietiekams attiecībā uz MD, līdz ar to būtu nepieciešams veikt papildu darbības, lai maksimāli līdzvērtīgi nodrošinātu MD tiesiskās intereses, piemēram, personas apdrošināšana./

13. Sevišķie nosacījumi.

10. MILITĀRAJAM DARBINIEKAM tiesības slēgt darba līgumu ar citu DARBA DEVĒJU. (ir/ nav)


248

Darba līgums sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie DARBA DEVĒJA, otrs — pie MILITĀRĀ DARBINIEKA.

DARBA DEVĒJS MILITĀRAIS DARBINIEKS

(paraksts) (paraksts)

Apliecinu, ka esmu iepazinies (-usies) ar sava amata aprakstu, iekšējās kārtības, darba drošības un ugunsdrošības noteikumiem.

____________________________MILITĀRĀ DARBINIEKA paraksts

SASKAŅOTS :NBS štāba J-1 departamenta priekšnieks

NBS štāba Grāmatvedības galvenā grāmatvede

NBS štāba Juridiskās daļas priekšnieks

Tiešais priekšnieks


249

PIELIKUMS NR. 17

4. pielikumsMinistru kabineta

2005. gada 9. augustanoteikumiem Nr. 585.

Akts Nr. ______

par nelaimes gadījumu darbā

1. Komisija šādā sastāvā:

1.1. priekšsēdētājs. (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums) 1.2. komisijas locekļi. (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums) (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums) (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums) (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums)

saskaņā ar 20__. gada__. ________ rīkojumu Nr. ____ no 20___. gada ___. ________ līdz 20___. gada _____. __________ izmeklēja nelaimes gadījumu darbā (turpmāk — nelaimes gadījums) un sastādīja šo aktu.

2. Cietušā vārds, uzvārds2.1. personas kods � � � � � � - � � � � �2.2. dzīvesvieta

2.3. dzimums (vajadzīgo atzīmēt ar x) vīrietis sieviete

2.4. vecums (pilni gadi)

3. Darba līgums vai cits dokuments, kas apliecina nodarbinātā statusu

(dokumenta nosaukums, izsniegšanas datums, numurs)

4. Cietušā amats:4.1. kurā pieņemts darbā

(kods un amata nosaukums atbilstoši Profesiju klasifikatoram)

4.2. kuru izpildot noticis nelaimes gadījums

(kods un amata nosaukums atbilstoši Profesiju klasifikatoram)

4.3. darba stāžs amatā, kuru izpildot noticis nelaimes gadījums (pilni gadi)


250

5. Darba devējs, pie kura noticis nelaimes gadījums:

5.1. tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, — nosaukums

fiziskai personai, izņemot individuālo komersantu, — vārds, uzvārds


(kods atbilstoši Administratīvi teritoriālajam klasifikatoram (ATK))

5.3. tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, — reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā (komercreģistrā)

fiziskai personai, izņemot individuālo komersantu, — personas kods

5.4. vadītājs (vārds, uzvārds)

5.5. darbības veids

(kods un nosaukums atbilstoši Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikatoram (NACE)).

5.6. pie darba devēja nodarbināto skaits

cita persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem sociālās apdrošināšanas jomā ir pakļauta apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām

6. Darba devējs, kura nodarbinātais ir cietis nelaimes gadījumā

6.1. tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, — nosaukums fiziskai personai, izņemot individuālo komersantu, — vārds, uzvārds


(kods atbilstoši Administratīvi teritoriālajam klasifikatoram (ATK))

6.3. tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, — reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā (komercreģistrā) fiziskai personai, izņemot individuālo komersantu, — personas kods

6.4. vadītājs (vārds, uzvārds)


(kods un nosaukums atbilstoši Vispārējās ekonomiskās darbības klasifi kato-ram (NACE))

6.6. pie darba devēja nodarbināto skaits

cita persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem sociālās apdrošināšanas jomā ir pakļauta apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām

7. Amatpersonas, kas vadīja (organizēja) darbu, kuru veicot noticis nelaimes gadījumsNr.

p. k. Vārds, uzvārds Amats Specialitāte Rīkojums vai cits dokuments, ar kuru noteikta amat personas atbildība

numurs datums


251

8. Nelaimes gadījums noticis 20____.gada __._______ plkst._____, __ stundas pirms/pēc darba laika sākuma8.1. adrese

8.2. nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu smaguma pakāpe (vajadzīgo atzīmēt ar x):

cietušais gājis bojā veselības traucējumi ir smagi veselības traucējumi nav smagi

8.3. cietusī ķermeņa daļa (kods un nosaukums atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 9. augusta noteikumu Nr. 585 «Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība» 2. pielikumam)

8.4. veselības traucējumu veids (kods un nosaukums atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 9. augusta noteikumuNr. 585 «Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība» 3. pielikumam)

9. Instruktāža darba aizsardzībā:

9.1. ievadinstruktāža

ir veikta (datums) nav veikta

9.2. instruktāža par darbu, kuru izpildot noticis nelaimes gadījums, darba vietā:

ir veikta (datums) nav veikta 10. Apmācība un atestācija paaugstinātas bīstamības darbiem:

ir veikta (datums) nav veikta nav nepieciešama 11. Dokuments, kas apliecina profesionālo sagatavotību.

(dokumenta nosaukums, izsniegšanas datums, izsniedzējs)

12. Tā objekta, darba vietas, mašīnas, mehānisma, iekārtas, instrumenta raksturojums, kuru ekspluatējot noticis nelai-mes gadījums.

13. Nelaimes gadījuma apstākļu apraksts.

14. Papildu ziņas.

15. Nelaimes gadījumu izraisošie traumēšanas faktori darba vidē (kods un nosaukums atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 9. augusta noteikumu Nr. 585 «Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība» 6. pieliku-mam).

16. Nelaimes gadījuma cēloņi (darba vides riska faktori).


252

17. Darba aizsardzības reglamentējošo un citu normatīvo aktu pārkāpumi, kas izraisījuši nelaimes gadījumu un par kuriem saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem atbildīgs ir darba devējs (fiziska persona, juridiska persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība).

18. Darba aizsardzības reglamentējošo un citu normatīvo aktu pārkāpumi, kas izraisījuši nelaimes gadījumu un par kuriem saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 17. pantu un uzņēmuma iekšējiem normatīviem atbildīgs ir cietušais nodarbinātais (vārds, uzvārds, amats, pārkāptais normatīvais dokuments, pants).

19. Pasākumi nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai un to izpildes termiņš.

20. Pievienoto izmeklēšanas materiālu saraksts.

21. Akts sastādīts 20___. gada _____. ____________________ ________ eksemplāros.

Komisijas priekšsēdētājs (paraksts un tā atšifrējums)Komisijas locekļi (paraksts un tā atšifrējums) (paraksts un tā atšifrējums) (paraksts un tā atšifrējums)

22. Akts 20____. gada ____.________________ reģistrēts Valsts darba inspekcijā. (Valsts darba inspekcijas/reģionālās Valsts darba inspekcijas adrese, kurā akts reģistrēts)

ar Nr. _____________

23. Šo aktu var apstrīdēt mēneša laikā, vēršoties pie Valsts darba inspekcijas direktora (Rīga, K. Valdemāra iela 38, LV-1010).

Labklājības ministre D. Staķe


253

5. pielikumsMinistru kabineta

2005. gada 9. augustanoteikumiem Nr. 585

Atzinums Nr. _____

par nelaimes gadījumu darbā

1. Komisija šādā sastāvā:

1.1. priekšsēdētājs (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums)

1.2. komisijas locekļi (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums) (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums) (vārds, uzvārds, amats, darbavietas nosaukums)

saskaņā ar 20___. gada ___.________ rīkojumu Nr. _____ no 20___. gada ____._______ līdz 20__. gada ___._________ izmeklēja nelaimes gadījumu darbā (turpmāk — nelaimes gadījums), par kuru sastādīts šis atzinums.

2. Cietušā vārds, uzvārds.

2.1. personas kods — 2.2. dzīvesvieta

2.3. dzimums (vajadzīgo atzīmēt ar x) vīrietis sieviete

3. Darba devējs, pie kura noticis nelaimes gadījums:

3.1. tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, — nosaukums fiziskai personai, izņemot individuālo komersantu, — vārds, uzvārds

3.2. juridiskā adrese 3.3. tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, —

reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā (komercreģistrā) fiziskai personai, izņemot individuālo komersantu, — personas kods � � � � � � - � � � � �


4. Darba devējs, kura nodarbinātais ir cietis nelaimes gadījumā:

4.1. tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā — nosaukums fiziskai personai, izņemot individuālo komersantu, — vārds, uzvārds

4.2. juridiskā adrese 4.3. tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, —

reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā (komercreģistrā) fiziskai personai, izņemot individuālo komersantu, — personas kods � � � � � � - � � � � �


5. Nelaimes gadījums noticis 20_____.gada ____._________ plkst. _____, __ stundas pēc darba sākuma.

5.1. adrese 5.2. nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu smaguma pakāpe

(vajadzīgo atzīmēt ar x): cietušais gājis bojā veselības traucējumi ir smagi


254

veselības traucējumi nav smagi

6. Nelaimes gadījuma apstākļu apraksts un atzinuma sastādīšanas pamatojums.

7. Pievienotie izmeklēšanas materiāli.

8. Atzinums sastādīts ______. gada ____. __________ ______ eksemplāros.

Komisijas priekšsēdētājs (paraksts un tā atšifrējums)

Komisijas locekļi (paraksts un tā atšifrējums) (paraksts un tā atšifrējums) (paraksts un tā atšifrējums)

9. Atzinums _________. gada ______._______________ reģistrēts Valsts darba inspekcijā. (Valsts darba inspekcijas/reģionālās Valsts darba inspekcijas adrese, kurā akts reģistrēts)

ar Nr. ____________

10. Šo atzinumu var apstrīdēt mēneša laikā, vēršoties pie Valsts darba inspekcijas direktora (Rīga, K. Valdemāra iela 38, LV-1010).

Labklājības ministre D. Staķe


255

IZMANTOTIE RESURSI

Normatīvie akti (lēmumi), starptautiskie līgumi un citi dokumenti

1. Latvijas Republikas Satversme /15.02.1922. Publicēts: Vēstnesis, 01.07.1993. Nr. 43/.2. Par dzīvokļa īpašumu /28.09.1995. Publicēts: Vēstnesis, 12.10.1995. Nr. 157/.3. Militārā dienesta likums /30.05.2002. Publicēts: Vēstnesis, 18.06.2002. Nr. 91/.4. Latvijas Republikas Civillikums /28.01.1937. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 30.01.1992. Nr. 4/.5. Administratīvo pārkāpumu kodekss /07.12.1984. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 20.12.1984. Nr. 51/.6. Administratīvā procesa likums /25.10.2001. Publicēts: Vēstnesis, 14.11.2001. Nr. 164/.7. Kriminālprocesa likums /21.04.2005. Publicēts: Vēstnesis, 11.05.2005. Nr. 74/.8. Nacionālo bruņoto spēku likums /04.11.1999. Publicēts: Vēstnesis, 24.11.1999.

Nr. 388/389/.9. Latvijas Republikas valsts robežas likums /27.10.1994. Publicēts: Vēstnesis, 10.11.1994.

Nr. 132/.10. Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā /06.02.1997. Publicēts: Vēstnesis,

21.02.1997. Nr. 54/.11. Krimināllikums /17.06.1998. Publicēts: Vēstnesis, 08.07.1998. Nr. 199/200/.12. «Par Latvijas Republikas Zemessardzi» /06.04.1993. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 29.04.1993.

Nr. 16/.13. «Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statu-

su» /17.06.2004. Publicēts: Vēstnesis, 07.07.2004. Nr. 106/.14. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās /16.02.1995.

Publicēts: Vēstnesis, 25.02.1995. Nr. 30/.15. Nacionālās drošības likums /14.12.2000. Publicēts: Vēstnesis, 29.12.2000. Nr. 473/476/.16. Militārpersonu izdienas pensiju likums /19.03.1998. Publicēts: Vēstnesis, 01.04.1998. Nr. 86/.17. «Par dzīvojamo telpu īri» /16.02.1993. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 18.02.1993. Nr. 7/.18. Valsts civildienesta likums /07.09.2000. Publicēts: Vēstnesis, 22.09.2000. Nr. 331/333/.19. «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» /15.10.1998. Publicēts:

Vēstne sis, 04.11.1998. Nr. 331/332/.20. «Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

izslu dināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību» /08.06.1994. Publicēts: Vēstnesis, 18.06.1994. Nr. 72/.

21. «Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem» /13.01.1994. Publicēts: Vēstnesis, 26.01.1994. Nr. 11/.

22. «Par policiju» /04.06.1991. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 15.08.1991. Nr. 31/.23. Notariāta likums /01.06.1993. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 05.07.1993. Nr. 26/27/.24. «Par valsts sociālo apdrošināšanu» /01.10.1997. Publicēts: Vēstnesis, 21.10.1997.

Nr. 274/276/.25. Civilprocesa likums /14.10.1998. Publicēts: Vēstnesis, 03.11.1998. Nr. 326/330/.26. Darba likums /20.06.2001. Publicēts: Vēstnesis, 06.07.2001. Nr. 105/.27. «Par izņēmuma stāvokli» /02.12.1992. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 31.12.1992. Nr. 51/.28. «Par valsts noslēpumu» /17.10.1996. Publicēts: Vēstnesis, 29.10.1996. Nr. 181/.29. «Par pievienošanos 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām un šo konvenciju 1977.

gada 8. jūnija papildprotokoliem» /20.11.1991. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 05.12.1991. Nr. 47/.30. Eiropas konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda

no vēr šanu /26.11.1987. Publicēts: Vēstnesis, 23.12.1997. Nr. 336/.31. Romas Starptautiskās krimināltiesas statūti /17.07.1998. Publicēts: Vēstnesis, 28.06.2002.


256

Nr. 97/.32. 1977. gada 8. jūnija papildu protokols pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām,

kas attiecas uz starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (I proto kols) /08.06.1977. Publicēts: Vēstnesis. 19.06.2002, Nr. 92/.

33. 1977. gada 8. jūnija papildu protokols pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām, kas attiecas uz lokāla rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (II protokols) /08.06.1977. Publicēts: Vēstnesis, 19.06.2002. Nr. 92/.

34. Apvienoto Nāciju Organizācijas statūti, 26.06.1945.35. Konvencija par Apvienoto Nāciju Organizācijas privilēģijām un imunitātēm /13.02.1946.

Publicēts: Vēstnesis, 15.10.1997. Nr. 268/.36. Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija /04.11.1950. Publicēts:

Vēst nesis, 13.06.1997. Nr. 143/.37. «Par Ziemeļatlantijas līgumu» /26.02.2004. Publicēts: Vēstnesis, 09.03.2004. Nr. 37/.38. Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām /23.05.1969. Publicēts: Vēstnesis,

03.04.2003. Nr. 52/.39. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija /10.12.1948. Publicēts: nav publicēts./.40. Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām /16.12.1966. Publicēts:

Vēstnesis, 23.04.2003. Nr. 61/.41. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām /16.12.1966.

Publicēts: nav publicēts./.42. Konvencija par bēgļa statusu /28.07.1951. Publicēts: Vēstnesis, 04.07.1997. Nr. 171/.43. Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu /02.12.1965.

Publicēts: nav publicēts./.44. Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu /18.12.1979. Publicēts: nav

publicēts./.45. Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemo jo-

šiem apiešanās un sodīšanas veidiem /10.12.1984. Publicēts: nav publicēts./.46. Konvencija par bērna tiesībām /20.11.1989. Publicēts: nav publicēts./.47. Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to /09.12.1948. Publicēts: Vēst-

nesis, 17.04.2003. Nr. 60/.48. Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā /14.05.1954.

Publicēts: Vēstnesis, 21.11.2003. Nr. 164/.49. Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un

iznīcināšanu /18.09.1997. Publicēts: Vēstnesis, 01.06.2005. Nr. 86/.50. Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un lietošanas aiz-

liegumu un par ķīmisko ieroču iznīcināšanu /13.01.1993. Publicēts: Vēstnesis, 17.05.1996. Nr. 86/.

51. «Par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība» /10.04.1981. Publicēts: Vēstnesis, 24.12.1997. Nr. 341/.

52. Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus, vai kam ir neselektīva darbība papildu protokols /23.09.1995. Publicēts: Vēstnesis, 24.12.1997. Nr. 341/.

53. Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu /10.04.1972. Publicēts: Vēstnesis, 03.01.1997. Nr. 1/.

54. Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos /25.05.2000. Publicēts: Vēstnesis, 07.10.2005. Nr. 160/.

55. «Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Austrijas


257

Republikas federālo aizsardzības ministru, Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru, Čehijas Republikas Aizsardzības ministriju, Somijas Aizsardzības ministriju, Grieķijas Republikas Aizsardzības ministriju, Īrijas Aizsardzības departamentu, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Portugāles Republikas Aizsardzības ministriju, Slovē-nijas Republikas Aizsardzības ministriju un Turcijas Republikas Virspavēlniecību par to savstarpējo sadarbību Ziemeļu daudznacionālajā triecienvienībā, Eiropas Savienības militārajā operācijā, Bosnijā un Hercegovinā — ALTHEA». Publicēts: Vēstnesis, 12.07.2005. Nr. 108. Noteikumi Nr. 494/.

56. Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu /08.03.2004. Noteikumi Nr. 131. Publicēts: Vēstnesis, 11.03.2004. Nr. 39/.

57. Karavīru militārās disciplīnas reglaments /28.03.2006. Noteikumi Nr. 231. Publicēts: Vēstnesis, 30.03.2006. Nr. 52/.

58. Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti starptautiskajās glābšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās /10.02.2009. MK Noteikumi. Nr. 114. Publicēts: Vēstnesis, 17.02.2009. Nr. 26/.

59. Noteikumi par kārtību, kādā profesionālā dienesta karavīriem izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai, un kompensācijas apmēru /02.01.2007. Noteikumi Nr. 20. Publicēts: Vēstnesis, 09.01.2007. Nr. 5/.

60. Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem, un pabalstu, un kompensāciju izmak sas kārtību karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts /09.05.2006. Noteikumi Nr. 365. Publicēts: Vēstnesis, 12.05.2006. Nr. 74/.

61. Kārtība, kādā atlīdzina zaudējumus, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ /08.06.2004. Noteikumi Nr. 528. Publicēts: Vēstnesis. 11.06.2004. Nr. 94/.

62. Noteikumi par apgādes nosacījumiem, normām un kārtību, kādā karavīri nodrošināmi ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem /16.09.2003. MK noteikumi Nr. 519/.

63. Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība /17.06.2003.Noteikumi Nr. 329. Publicēts: Vēstnesis, 09.07.2003. Nr. 102/.

64. Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bru ņo-to spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spē kos /24.02.2004. Noteikumi Nr. 166. Publicēts: Vēstnesis, 26.02.2009. Nr. 32/.

65. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība /09.08.2005. Publicēts: Vēstnesis, 11.08.2005. Nr. 126. Noteikumi Nr. 585/.

66. Kārtība, kādā no obligātā aktīvā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļinātajiem karavīriem sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas /17.06.2003. Noteikumi Nr. 311. Publicēts: Vēstnesis, 20.06.2003. Nr. 93/.

67. Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi /28.05.2002. Noteikumi Nr. 219. Publicēts: Vēstnesis, 21.06.2002. Nr. 94/.

68. Kārtība, kādā Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nosūta dalībai starptautiskajās misi jās un operācijās, un dalības finansēšanas kārtība /22.05.2007. Noteikumi Nr. 340. Publicēts: Vēst nesis, 01.06.2007. Nr. 88/.

69. Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi /06.01.2004. Noteikumi Nr. 21. Publi cēts: Vēstnesis, 03.02.2004. Nr. 17/.

70. «Par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starp-tautiskajās operācijās» /10.08.2005. Rīkojums Nr. 525, Publicēts: Vēstnesis, 12.08.2005. Nr. 127/.

71. «Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā, ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku, Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā»


258

/06.02.2003. Saeimas paziņojums. Publicēts: Vēstnesis, 13.02.2003. Nr. 24/.72. «Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību līdzdalību starptautiskajā operācijā

Kosovā» /08.07.1999. Saeimas paziņojums. Publicēts: ZIŅOTĀJS, 05.08.1999. Nr. 15/.73. «Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos Eiropas Savienības vadītajā

militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā» /20.01.2005. Saeimas paziņojums. Publicēts: Vēst nesis, 03.02.2005. Nr. 19/.

74. «Par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1441 izpildei» /20.03.2003. Saeimas paziņojums, Publicēts: Vēstnesis, 21.03.2003. Nr. 45/.

75. Augstākā tiesas 29.05.1995. Plēnuma lēmums Nr. 3, «Par tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo aizstāvēšanos»/rekomendējošs/.

76. Instrukcija par Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanu dalībai starptautiskajās operācijās, dalības un pēcoperācijas periodā veicamajiem uzdevumiem /19.08.2005. Aizsardzības ministri jas instrukcija Nr. 1. Publicēts: Vēstnesis, 30.08.2005. Nr. 136/.

77. AMR 14 — «Militārā dienesta iekārtas reglaments» apstiprināts ar Aizsardzības ministrijas 23.04.2004. pavēli Nr. 130.

78. Ar Latvijas Republikas Ministru padomes 18.02.1992. lēmumu Nr. 52, apstiprinātais Latvijas Republikas Aizsardzības spēku garnizona un sardzes dienesta reglaments.

79. Aizsardzības ministrijas 17.09.1997. pavēle Nr. 186 «Par Instrukcija par karavīru militārās disciplīnas pārkāpumu un dienesta sūdzību izmeklēšanas kārtību».

80. AM 6.11.2008. noteikumi Nr. 87-NOT «Kārtība kādā tiek sagatavotas, nosūtītas un starptautiskajās operācijās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vienības, un tiek veikti pēcope rācijas pasākumi».

81. Apelācijas komisijas nolikums. Reglaments Nr. 16-REGL /AM, 27.06.2006./.82. Ar aizsardzības ministra 17.03.1992. pavēli Nr. 38-v apstiprināts Latvijas Republikas

Aizsardzības spēku ieroču reglaments.83. Aizsardzības ministrijas 12.09.2007. noteikumi Nr. 73-NOT «Noteikumi par mantiskās

apgādes normām».84. NATO Glossary of Terms and Definitions AAP–6.85. Non=Article 5 Crisis Response Operations AJP–3.4.86. Allied Joint Host nation Support Doctrine and Procedures AJP–4.5.87. Training in the Law of Armed Conflict NATO STANAG 2449.

Bibliogrāfija1. Krimināltiesības shēmās /Dainis Mežulis. Sevišķā daļa, 2001. gads/.2. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi /Agris Bitāns. Izdevniecība AGB, Rīga, 1997/.3. Krimināltiesības /Lejiņš Pēteris, 1940/.4. Krimināltiesību kurss /Pauls Mincs. Vispārīgā daļa ar U. Krastiņa komentāriem, Tiesu nama

aģentūra, 2005/.5. Krimināltiesības shēmās./Dainis Mežulis. Vispārīgā daļa, 2001. gads/.6. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401—2400. p.) /Sagatavojis

autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, 270. lpp/.7. Krimināltiesības /Uldis Krastiņš, Valentina Liholaja, Aivars Niedre. Tiesu namu aģentūra,

Rīga, 1999/.8. Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi /Andrejs Judins, Tiesu namu aģentūra, Rīga,

2000/.9. Cilvēktiesību grāmata tiesnešiem /Gita Feldhūne, Artūrs Kučs, Vineta Skujeniece. Rīga,

2004/.10. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana /Daiga Iļjanova. Nodibinājums Ration


259

iuris, Rīga, 2005/.11. Mantošana. Zinātniski praktisks komentārs /Z. Gencs. Tiesu nama aģentūra, Rīga, 2002/.12. Starptautiskās cilvēktiesības /Tomass Burgentāls. Izdevniecība AGB, 2000/.13. Cilvēka tiesības Starptautisko līgumu krājums, I sējums (Pirmā daļa) /Pieņemts ar Ģenerālās

Asamblejas 1979. gada rezolūciju 34/169, Apvienotās Nācijas, Ņujorka un Ženēva, 1994/.14. Civiltiesisko līgumu paraugi, 2. papildinātais izdevums /Prof. K. Torgāna zinātniskajā

redak cijā. Tiesu nama aģentūra, 2004/.15. Rokasgrāmata bruņotajiem spēkiem par kaujas likumiem. Karo pareizi /Mācību vadības

pavēlniecība/.16. Bruņoto konfliktu likums /Mācību vadības pavēlniecība/.17. Krimināllikuma zinātniski prakstiskais komantārs. Sevišķā daļa /U. Krastiņš, V. Liholaja,

A. Niedre. Firma «AFS, Rīga, 2003/.18. Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte /Tiesu nama

aģentūra, 2005, I. Ziemele/.19. Noziedzīgs nodarījums /U. Krastiņš. Tiesu nama aģentūra, Rīga, 2000/.20. Šaujamieroču lietojuma tiesiskie pamati un prakse /Modris Žeivots. Autora redakcijā.

Apgāds «Zvaigzne ABC», Rīga, 2000/.21. International Law /John O’Brien, Cavendish Publishing Limited, 2002/.22. The Rule of Law in Peace Operations 17th Congress Scheveningen 16—21 May, Bruxelles 2006.23. How does Law ProtECT in War? /Harco Sassoli, Antoine A. Bouvier International Committee of

Red Cross, 1999, Geneva/.24. International Dimension of Humanitarian Law /Henry Dunant Inbstitute, Geneva, 1988/.25. The Law of Warfare /Frits Kalshoven, Henry Dunant Inbstitute, Geneva, 1973/.26. The New Challanges of Humanitarian Law in Armed Conflicts /Pablo Antonio Fernandez-

Sanchez, Martines Nijhoff Publishetrs, 2003/.27. The Conduct of Hostilities under the Law of International Armed Conflict /Yoran Dinstein,

Cambridge University Press, 2004/.28. Yearbook of International Humanitarian Law /2000/.29. Yearbook of International Humanitarian Law /1998/.30. The Handbook of Humanitarian Law in Armed Conflicts /Dieter FlECK, Oxford University Press,

1995/.31. The Handbook of The Law of Visiting Forces /Dieter FlECK, Oxford University Press, 2001/.32. The Manual of The Law of Armed Conflict /UK Ministry of Defence/ Oxford University Press,

2004/.33. ReflECTions on Law and Armed Conflicts /Michael A. Meyer and Hilaire McCoubrey, Kluwert

Law International, 1998/.34. The Code of International Armed Conflict Volume 1 /Howard S. Levie, 1986/.35. The Changing Face of Conflict and the Efficacy of International Humanitarian Law /Helen

Durham and Timothy L.H. McCormack/International Humanitarian Law Series, Martinus Nijhoff Publishers, 1999/.

36. Peace Support Operations, Parliaments and Legislation /Military Society edited by Alexander Nikitin DCAF, 2004, Moscow/.

37. The Law of War /Ingrid Detter, CambridgeUniversity Press, 2000/.38. Human Rights as the basis of International Humanitarian Law /Grassi Instituto Editoriale

Ticinese, Sanremo, 1970/.39. Nordic UN Tactical Manual Volume1 /Gummerus Kirjapaino Oy Jyvaskyla, NORDSAFMFN,

1992/.40. The Prosecution and Defense of Peacekeepers under international law /Geert — Jan Alexander

Knoops, Transnational Publishers Inc., 2004/.


260

41. The Rome Statute of the International Criminal Court: A Commentary /Editors Antonio Cassese, Paola Gaeta, John R. W. Jones, Oxford University Press, 2002/.

42. Criminal Law, Textbok 7th Edition /Michael Allen, Oxfor University Press, 2003/.43. Operational Law Handbook International and Operational Law Department /The Judge

Advocate Generals School United States Army Charlottesville, Virginia, 2000/.44. Basic Rules of The Geneva Conventions and Their Additional Protocols /ICRC, 1983/.45. Law of Armed Conflicts /Symposium Brussels, 1999/.46. Guide to the Law of Armed Conflict of Armed Forces, Turkish General Staff, Ankara, Partnership

for Peace Training Center Command, 2001.47. Criminal law /Alan ReeD & Peter Seago, Sweet & Maxwell, 1999/.48. The Impact of Human Rights Law on Armed Forces /Peter Row, Cambridge University Press,

2006/.49. International Law and The Use of Force /Christine Gray, Oxford University Press, 2004/.50. The Brahimi Report and the Future of UN Peace Operatins / William J. Durch, Victoria K. Holt,

Caroline R. Earle, Moira K. Shanahan, The Henry L. Stimson Center, 2003/.51. International Security and Security Law, Essays in Memory of Hilaire McCoubrey, Cambridge

University Press, 2005.52. The Application of International Humanitarian Law and Human Rights Law to International

Organizations /Gabriele Porretto and Sylvain Vite, Research Paper Series Nr. 1 2006, Centre Universitaire de Droit International Humanitaire/.

53. Military Law Development Programm /USA/ Conducting Military And Peacekeeping Operations in Accordance With The Rule of Law /11.Oct. – 18.Nov. 2004, Defense Institute Of International Legal Studies/.

54. International Support Staff Officers Course (Directives and Documents) Sessvollmoen, Norway 2002, Guiding Documents /Peter Otkens Special Assistant to the Judge Advocate, General Denmark Presentation/.

Interneta resursi:1. http://www.icrc.org/web/eng/siteeng0.nsf/html/57JMRT 2. http://www.nyuhr.org/docs/Abresch%20The%20Human%20Rights%20Law%20

of%20Internal%20Armed%20Conflict%20-%20The%20European%20Court%20of%20Human%20Rights%20in%20Chechnya.pdf

3. http://www.ag.gov.au/agd/WWW/attorneygeneralHome.nsf/Page/Speeches_2000_Speeches_Exploring_the_interface_between_International_Humanitarian_Law_and_International_Human_Rights_La

4. http://www.unhchr.ch/html/menu3/b/b_tehern.htm 5. http://www1.umn.edu/humanrts/monitoring/chapter16.html 6. http://www.icrc.org/Web/Eng/siteeng0.nsf/html/5KZMUY 7. http://www.icrc.org/Web/Eng/siteeng0.nsf/htmlall/57JR8L/$FILE/IHL_and_IHRL.

pdf?OpenElement 8. http://www.google.com/search?hl=lv&q=application+of+international+humanitarian+l

aw+and+human+rights+to+armed+conflicts&lr 9. http://www.cudih.org/recherche/Application_of_international_humanitarian_law.pdf

10. http://vip.latnet.lv/LPRA/pprnskis.htm 11. http://www.NATO.int/docu/stanag/aap006/aap-6-2007.pdf 12. http://pforum.isn.ethz.ch/docs/FE3557E6-65B0-58E9-2E8C677BBE325E56.pdf 13. http://www.NATO.int/docu/stanag/ajp45/ajp45.pdf 14. http://www.carlisle.army.mil/usacsl/new_site/divisions/pki/Military/Planning/Web%20


261

roe%2001/index.htm 15. http://www.un.org/peace/reports/peace_operations/docs/55_502e.pdf (Brahimi

ziņojums)16. http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=4&portal=hbkm&action=html&highlig

ht=TURKEY%20%7C%20having%20%7C%20assumed%20%7C%20control&sessionid=2860926&skin=hudoc-en

17. http://www.echr.coe.int/eng/Press/2001/Dec/Bankovicadmissibilitydecisionepress.htm 18. http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=1&portal=hbkm&action=html&highlig

ht=kononov&sessionid=26852517&skin=hudoc-en Kononov v. Latvia19. http://www.un.org/icty/tadic/appeal/decision-e/51002.htm20. http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=818144&por

tal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649

21. http://www.venice.coe.int/site/main/presentation_E.asp?MenuL=E 22. http://www.venice.coe.int/docs/2004/CDL-AD(2004)033-e.asp23. http://untreaty.un.org/ilc/reports/2003/2003report.htm 24. http://untreaty.un.org/ilc/reports/2004/2004report.htm25. http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?item=1&portal=hbkm&action=html&highlig

ht=bosphorus&sessionid=27410922&skin=hudoc-en
