1Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

Lutera attēls no Rundāles muzejaTIME

Martin Luther | Mar. 24, 1967

Struteles baznīcas kanceles durvju pildiņš (1646.g.).

Slēgtā vitrīna,apgaismojums līdz 150 lx650x800 mm dziļums 500 mm

3 00

0 m

m

500 mm

3 00

0 m

m

500 mm7 000 mm

Laika līnija

Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas

Pielikums Nr. 1

2Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

altāri6 485 mm

Domas un vārdi var radīt nemieru un izsaukt vētru – neatgriezeniski mainīt pasauli. Kā sākas pārmaiņas un atnāk

jaunais? Vai jaunais sākas ar viena cilvēka pagriezienu un nostāšanos pret ierasto pasaules kārtību? Vai gatavību

pārmaiņām briedināja laikmets? Vai nepareizības un netaisnības atskārsme lika rīkoties galēji? Atgriezties pie sākotnējās, evaņģēlijā paustās skaidrības par cilvēka un

Dieva attiecībām, mainot – re-formējot – visu ap sevi par labu ticībai? Par spīti 500 pagājušiem gadiem, šādi seni notikumi liek mums tos atcerēties. Iespējams tāpēc, ka pastarpināti tie veidojuši arī šodienu: Eiropas kultūras

morālos un ētiskos pamatus, latviešu rakstības un literārās valodas sākums meklējams tieši reformācijas laika notikumos, arī impulsi latviešu vēsturiskās kopības

pirmajiem aizmetņiem un Latvijas kultūras eiropeiskai savdabībai.

Lutera personībā bija sakrājusies šī tālā, baznīcas reformu laika spriedze. Nemieru viņā radīja liekulība un neskaidrība,

kas skāra kristīgās ticības, baznīcas un teoloģijas pašu kodolu. Iekšējais nemiers pārauga protestā, kam 1517. gadā

– vārdos izteiktam – bija dzīvības cena. Viņu nolādēja un varēja sadedzināt sārtā kā ķeceri. Luters sevī iemiesoja

postošu spēku un milzīgu radošu enerģiju. Kā citādi izturēt un nostāties pret savu tēvu, pāvestu Romā un pasauli? Viņš

bija agresīvs un dažbrīd rupjš. Pretinieki viņu līdz sirds dziļumiem ienīda, bet savus sekotājus Luters iedvesmoja un

radīja cerību par pestīšanu katram, kurš tic. Luters atklāja valodas daudzbalsību. Ar viņa Bībeles tulkojumu klusējošie

– tautas valodās runājošie – ieguva balsi.Kā tuvoties 500 gadus senajiem reformācijas laika

notikumiem, Luteram un viņa laikabiedriem? Vai mēs arī esam Reformācijas trauksmes bērni? Kas bija reformācija – vecā salaušana vai tā pakāpeniska pārveidošana? Meklējot

atbildes, mēs stāstām par sevi.

Domas un vārdi var radīt nemieru un izsaukt vētru – neatgriezeniski mainīt pasauli. Kā sākas pārmaiņas un atnāk

jaunais? Vai jaunais sākas ar viena cilvēka pagriezienu un nostāšanos pret ierasto pasaules kārtību? Vai gatavību

pārmaiņām briedināja laikmets? Vai nepareizības un netaisnības atskārsme lika rīkoties galēji? Atgriezties pie sākotnējās, evaņģēlijā paustās skaidrības par cilvēka un

Dieva attiecībām, mainot – re-formējot – visu ap sevi par labu ticībai? Par spīti 500 pagājušiem gadiem, šādi seni notikumi liek mums tos atcerēties. Iespējams tāpēc, ka pastarpināti tie veidojuši arī šodienu: Eiropas kultūras

morālos un ētiskos pamatus, latviešu rakstības un literārās valodas sākums meklējams tieši reformācijas laika notikumos, arī impulsi latviešu vēsturiskās kopības

pirmajiem aizmetņiem un Latvijas kultūras eiropeiskai savdabībai.

Lutera personībā bija sakrājusies šī tālā, baznīcas reformu laika spriedze. Nemieru viņā radīja liekulība un neskaidrība,

kas skāra kristīgās ticības, baznīcas un teoloģijas pašu kodolu. Iekšējais nemiers pārauga protestā, kam 1517. gadā

– vārdos izteiktam – bija dzīvības cena. Viņu nolādēja un varēja sadedzināt sārtā kā ķeceri. Luters sevī iemiesoja

postošu spēku un milzīgu radošu enerģiju. Kā citādi izturēt un nostāties pret savu tēvu, pāvestu Romā un pasauli? Viņš

bija agresīvs un dažbrīd rupjš. Pretinieki viņu līdz sirds dziļumiem ienīda, bet savus sekotājus Luters iedvesmoja un

radīja cerību par pestīšanu katram, kurš tic. Luters atklāja valodas daudzbalsību. Ar viņa Bībeles tulkojumu klusējošie

– tautas valodās runājošie – ieguva balsi.Kā tuvoties 500 gadus senajiem reformācijas laika

notikumiem, Luteram un viņa laikabiedriem? Vai mēs arī esam Reformācijas trauksmes bērni? Kas bija reformācija – vecā salaušana vai tā pakāpeniska pārveidošana? Meklējot

atbildes, mēs stāstām par sevi.

LAIKA LĪNIJAI:STATĪVS AR ŽURNĀLIEM.

Saplāksnis ar druku+interaktīva karte, kurā reformācijas procesā būtiskajās pilsētās iestrādāti gaismas punkti.

3Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

7 000 mm

10 300 mm

Missale Viborgense (Ripense?) . Lübeck:

No Debesīm, kurp katrs vēlējās nokļūt, cilvēku viduslaikos šķīra Šķīstītava – vieta, kur dvēselei pēc ķermeņa nāves bija jāizcieš attīrīšanās mokas. Mūžīgas ciešanas Ellē bija trešā, vissliktākā iespēja. Lai sasniegtu Debesis – dvēseles pestīšanu –, kristietim 15. gadsimtā labie darbi bija kļuvuši būtiskāki par ticību, bet dalība liturģiskos rituālos svarīgāka par Bībeles tekstu lasīšanu.Ticīgie baznīcas telpā ‘lasīja’ attēlus un simbolus. Viņi atkārtoja priestera lasītos liturģiskos tekstus latīņu valodā, kaut arī nesaprata to nozīmi, un sekoja viņu žestiem un zīmēm, lai iekļautos dievkalpojuma rituālos.Ieejot vēlo viduslaiku baznīcā Rīgā, acis apbūra telpas krāsainība un neskaitāmie priekšmeti, kas tajā atradās. Daudzie altāri un to gleznas, svēto statujas, apzeltītie un mirdzošie liturģiskie trauki piepildīja baznīcu, bet sienu gleznojumi un ornamenti spilgtās krāsās piešķīra telpai noslēpumainību. Baznīcas telpu un tajā esošos priekšmetus bija veidojuši paši ticīgie – gan individuāli, gan ģildes un brālības ziedojot naudu altārgleznu un figūru radīšanai, biķeru apzeltīšanai un kapelu izbūvei. Dievbijības priekšmeti un sakrālā telpa ticīgos vienoja emocionāli, šie simboli bija kļuvuši par neatņemamu viņu ikdienas garīgās dzīves daļu un apliecināja viņu kolektīvo identitāti.

No Debesīm, kurp katrs vēlējās nokļūt, cilvēku viduslaikos šķīra Šķīstītava – vieta, kur dvēselei pēc ķermeņa nāves bija jāizcieš attīrīšanās mokas. Mūžīgas ciešanas Ellē bija trešā, vissliktākā iespēja. Lai sasniegtu Debesis – dvēseles pestīšanu –, kristietim 15. gadsimtā labie darbi bija kļuvuši būtiskāki par ticību, bet dalība liturģiskos rituālos svarīgāka par Bībeles tekstu lasīšanu.Ticīgie baznīcas telpā ‘lasīja’ attēlus un simbolus. Viņi atkārtoja priestera lasītos liturģiskos tekstus latīņu valodā, kaut arī nesaprata to nozīmi, un sekoja viņu žestiem un zīmēm, lai iekļautos dievkalpojuma rituālos.Ieejot vēlo viduslaiku baznīcā Rīgā, acis apbūra telpas krāsainība un neskaitāmie priekšmeti, kas tajā atradās. Daudzie altāri un to gleznas, svēto statujas, apzeltītie un mirdzošie liturģiskie trauki piepildīja baznīcu, bet sienu gleznojumi un ornamenti spilgtās krāsās piešķīra telpai noslēpumainību. Baznīcas telpu un tajā esošos priekšmetus bija veidojuši paši ticīgie – gan individuāli, gan ģildes un brālības ziedojot naudu altārgleznu un figūru radīšanai, biķeru apzeltīšanai un kapelu izbūvei. Dievbijības priekšmeti un sakrālā telpa ticīgos vienoja emocionāli, šie simboli bija kļuvuši par neatņemamu viņu ikdienas garīgās dzīves daļu un apliecināja viņu kolektīvo identitāti.

Saplāksnis ar druku+ frēzēti gotiski arhitektūras elementikas veido telpisku kompozīciju

4Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

8 000 mm

3 00

0 m

m

3 000 mm

Ar Luteru notiek vairāki pagriezieni. 1521. gadā pēc Vormsas viņš pazūd. Junkers Jorgs. Ticība kā pestīšanas instruments – brīvība (Par kristieša brīvību ir izstādīts). Luters 1520. gadā sadedzina pāvesta ekskomunikācijas bullu (!), Lutera personība, 95 tēzes un 1517. gads; Luters dumpinieks un reakcija uz viņa mācību; Teksts: Par Luteru Eiropā 1517. gadā neviens nezināja. Vitenbergā dzīvojušais augustīniešu mūks bija mazas, provinces universitātes mazpazīstams profesors. Tomēr tieši Luters pagriezās pret, izpaužot savu nepatiku pret Baznīcas novēršanos no evaņģēlija patiesībām. Ar savām 95 tēzēm – Baznīcas grēka atlaidu – indulgenču – kritiku, Luters nonāca atklātā konfliktā ar saviem skolotājiem un visiem vecās paaudzes Eiropas intelektuāļiem. Konflikts samilza. Pret viņu nostājās pāvests, pret viņu nostājās ķeizars, viņu izslēdza no Baznīcas, bet Luteru tas tikai vēl vairāk mudināja pretoties un sekot savai taisnībai. Ap 1521. gadu viņš jau bija kļuvis par Eiropas mēroga superzvaigzni. Viņa kokā grebtie un iespiestie portreti bija kļuvuši par pazīstamu zīmolu visā Ziemeļeiropā. Medijs un medialitāte. Luters un Gutenberga izgudrojums. Lutera prasmes izmanto iespiestos tekstus kā jaunu mediju palīdzēja viņam izvairīties no nāves uz sārta. Īsā laikā viņu pazīstamu padarīja īsi, astoņas līdz sešpadsmit lappuses biezi teksti - brošūras un pamfleti - kuri tika iespiesti Vitenbergā, bet pēc tam pāriespiesti spiestuvēs Nirnbergā, Strasbūrā, Bāzelē un Augsburgā. Iespiedējiem viņa darbu pavairošana nesa peļņu. Lasītāji nebija visi, jo lasītpratēju bija ne vairāk par 10 % no vācu sabiedrības, bet viņa vēsts ar vizuālo elementu un attēlu palīdzību sasniedza arī tos, kas neprata lasīt.

Ar Luteru notiek vairāki pagriezieni. 1521. gadā pēc Vormsas viņš pazūd. Junkers Jorgs. Ticība kā pestīšanas instruments – brīvība (Par kristieša brīvību ir izstādīts). Luters 1520. gadā sadedzina pāvesta ekskomunikācijas bullu (!), Lutera personība, 95 tēzes un 1517. gads; Luters dumpinieks un reakcija uz viņa mācību; Teksts: Par Luteru Eiropā 1517. gadā neviens nezināja. Vitenbergā dzīvojušais augustīniešu mūks bija mazas, provinces universitātes mazpazīstams profesors. Tomēr tieši Luters pagriezās pret, izpaužot savu nepatiku pret Baznīcas novēršanos no evaņģēlija patiesībām. Ar savām 95 tēzēm – Baznīcas grēka atlaidu – indulgenču – kritiku, Luters nonāca atklātā konfliktā ar saviem skolotājiem un visiem vecās paaudzes Eiropas intelektuāļiem. Konflikts samilza. Pret viņu nostājās pāvests, pret viņu nostājās ķeizars, viņu izslēdza no Baznīcas, bet Luteru tas tikai vēl vairāk mudināja pretoties un sekot savai taisnībai. Ap 1521. gadu viņš jau bija kļuvis par Eiropas mēroga superzvaigzni. Viņa kokā grebtie un iespiestie portreti bija kļuvuši par pazīstamu zīmolu visā Ziemeļeiropā. Medijs un medialitāte. Luters un Gutenberga izgudrojums. Lutera prasmes izmanto iespiestos tekstus kā jaunu mediju palīdzēja viņam izvairīties no nāves uz sārta. Īsā laikā viņu pazīstamu padarīja īsi, astoņas līdz sešpadsmit lappuses biezi teksti - brošūras un pamfleti - kuri tika iespiesti Vitenbergā, bet pēc tam pāriespiesti spiestuvēs Nirnbergā, Strasbūrā, Bāzelē un Augsburgā. Iespiedējiem viņa darbu pavairošana nesa peļņu. Lasītāji nebija visi, jo lasītpratēju bija ne vairāk par 10 % no vācu sabiedrības, bet viņa vēsts ar vizuālo elementu un attēlu palīdzību sasniedza arī tos, kas neprata lasīt.

Saplāksnis aplīmēts ar zelta lapiņām

Saplāksnis aplīmēts ar Gravētu grafisku zīmējumu

5Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

7 000 mm

7 000 mm

Indu

lgen

ces

– Ba

znīc

as re

form

a –

Lute

rs 1

.

(pag

riezi

ens)

Teol

oģija

– L

uter

a m

ācīb

as s

kaid

roju

ms,

konfl

ikts

ar b

aznī

cu 1

.Te

oloģ

ija –

Lut

era

māc

ības

ska

idro

jum

s, ko

nflik

ts a

r baz

nīcu

2

(vēl

vie

ns p

agrie

zien

s) Te

oloģ

ija –

Lut

era

māc

ības

ska

idro

jum

s, ko

nflik

ts a

r baz

nīcu

3. 1100x1300x900mm LNB 1100x1300x650mm LNB

Indu

lgen

ces

– Ba

znīc

as re

form

a –

Lute

rs 2

Lute

ra v

ēsts

un

attē

li.

Lute

ra v

ēsts

un

attē

li.

Lute

ra a

ttēl

i 1–

svēt

ais.

Lute

ra a

ttēl

i 2 –

Lut

ers

ar “s

ūdie

m a

ptra

ipīts

”.

1100

x180

0x65

0mm

LN

B

Saplāksnis aplīmēts ar Gravētu grafisku zīmējumu

Saplāksnis aplīmēts ar Gravētu grafisku zīmējumu

6Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

7 000 mm

Apdedzināts saplāksnis.

7Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

4 000 mm

6 500mm

Apdedzināts saplāksnis.

8Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

6 500mm

6 500mm

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

Apdedzināts saplāksnis.

Apdedzināts saplāksnis.

9Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

3 000 mm

Apdedzināts, krāsots saplāksnis.

10Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

7 000mm

7 000 mm

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

dziedājuma pierakstsVeido centrālu kompozīciju arLaganovska darbu

Apdedzināts, krāsots saplāksnis.

11Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

7 000mm

7 000 mm

Gluda, baltaiztādes siena.

12Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

7 000mm

13Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

Kādā valodā labāk sludināt Dieva vārdu un Viņu pielūgt – latīniski vai ticīgo dzimtajā valodā? Luters izvēlējās uzrunāt ticīgos tautas valodā, iztulkot tajā Bībeli un palīdzēt viņiem dievkalpojumos ar Dievu sarunāties pašu valodā. Tas bija būtisks pagrieziens, jo dievkalpojumos bija jāskan ne tikai priesteru formalizētajai latīņu, bet vienkāršajai tirgus laukuma un mājas valodai. Rīgā tādas bija divas – viduslejasvācu, kurā runāja pilsētas elite un vidusslānis, un latviešu, kas kalpoja pilsētas zemāko slāņu iedzīvotāju saziņai.Lutera aizsāktās reformas radīja rakstīto latviešu valodu. Pirms tam šajā elitei nepiederīgo valodā, visticamāk, vēl nebija tapis neviens garāks rakstīts teksts un, protams, nebija arī iespiesta neviena grāmata. Lai Lutera mācība Rīgā un tās tuvumā sasniegtu visus (ne tikai eliti), bija nepieciešami pierakstīti un iespiesti lūgšanu un dievkalpojumu teksti latviešu valodā. Latviski runājošajiem pilsētniekiem, kuru vairums lasīt neprata, tos priekšā nolasīja priesteri, mācītāji un sludinātāji.Pirmais, Rīgai, Tallinai un Tērbatai domātais, luterāņu liturģiskais teksts latviešu, igauņu un lībiešu valodās tika iespiests 1525. gadā Vitenbergā. Taču Livoniju šis grāmatu sūtījums nesasniedza, to pārtvēra un iznīcināja Lībekā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Rīgā ap šo laiku tapa vairāki ar roku rakstīti liturģiskie teksti un dziesmas latviešu valodā.

GRĀMATU STATĪVI

PELĒKS KARTONS

APRAKSTOŠAM TEKSTAM PELĒKS KARTONS NOSEDZOT VISU VITRĪNASAIZMUGURES DAĻU (20 GRĀDU LENĶĪ)

SAPLĀKŠŅA MANAS PIE VITRĪNAS PIEZĀĢĒTAS 45 GRĀDU LENĶĪ

14Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

1150

mm

metāla statīviar pamatnēm no slāņos klāta kartona

15Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

2 700

16Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

KOPSKATS

17Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

PIEKĻUVE ĒKAS DROŠĪBAS SISTĒMAI

EVAKUĀCIJAS IZEJA

PIEEJA UGUNSDROŠĪBAS SISTĒMAI

18Iepirkumu procedūras LNB/2017/25 Tehniskās specifikācijas Pielikums Nr. 1

2 200 mm

2 200 mm

1300 mm

IEKARINĀTA, KVADRĀTVEIDA APTUMŠOŠANASKONSTRUKCIJA VIRS VITRĪNAS