Tīmekļa lietojumprogramma

“Pārtikas šķīvis kā izdarīt saprātīgas izvēles?”

Informatīvs dokuments

Anne Āna (Anne Aan), Līna Laumetsa (Liina Laumets), Eva-Līsa Orula (Eva-Liisa Orula), Peivi Munne (Päivi Munne) un Lauri Eiste (Lauri Äystö)

Tartu, 2013. Gads

2

Saturs Ievads................................................................................................................................................ 3 1. Tīmekļa lietojumprogrammas “Pārtikas šķīvis” mērķis ............................................................. 4 2. Kā izmantot tīmekļa lietojumprogrammu “Pārtikas šķīvis”? ..................................................... 5

2.1. Instrukcija ............................................................................................................................... 5 2.2. Ko rāda rādītāju skalas? ......................................................................................................... 8

Enerģētiskās vērtības skala ........................................................................................................ 8 Uzturvērtība ............................................................................................................................... 8 Ietekme uz vidi ........................................................................................................................... 8 Toksiskā iedarbība ..................................................................................................................... 9

3. Papildu informācija par tīmekļa lietojumprogrammu “Pārtikas šķīvis” .................................. 10 3.1. Sastādītāji ............................................................................................................................. 10 3.2. Datu izcelsme ....................................................................................................................... 10 3.3. Par datiem ............................................................................................................................ 10

4. Saistītie resursi ......................................................................................................................... 12 Tīmekļa lietojumprogramma “Pārtikas šķīvis – kā izdarīt saprātīgas izvēles?” Informatīvs dokuments Sastādītāji: Anne Āna (Anne Aan), Līna Laumetsa (Liina Laumets), Eva-Līsa Orula (Eva-Liisa Orula) (Tartu Universitātes Dabas muzejs), Peivi Munne (Päivi Munne) un Lauri Eiste (Lauri Äystö) (Somijas Vides institūts SYKE) © Tartu Universitātes Dabas muzejs, 2013. gads Materiālu sastādīja projekta “FOODWEB – Baltijas vide, pārtika un veselība: no paradumiem līdz izpratnei” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF); tas tiek realizēts Centrālbaltijas INTERREG IV A programmas 2007.–2013. gadam ietvaros. Projekta tīmekļa lapa: http://foodweb.ut.ee. Šīs publikācijas saturs atspoguļo autoru uzskatus, un pārvaldošā iestāde nav atbildīga par projekta partneru publicēto informāciju. ISBN

3

Ievads Tīmekļa lietojumprogramma “Pārtikas šķīvis” izveidota sadarbojoties Somijas, Igaunijas un Latvijas ekspertiem projekta “FOODWEB – Baltijas vide, pārtika un veselība: no paradumiem līdz izpratnei” ietvaros. Projekta mērķis ir novērtēt saistību starp pārtikas kvalitāti, cilvēka veselību un ietekmi uz vidi (1. att.), proti,

1) kā vide ietekmē mūsu pārtiku un veselību; 2) kā cilvēka darbības ietekmē vidi un pārtikas kvalitāti.

1. att. Saistība un ietekme starp pārtiku, cilvēku un vidi. Gan vidi, gan pārtikas kvalitāti ietekmē cilvēka darbības – ražošana, pārstrāde, saglabāšana utt. Vide ietekmē cilvēka veselību ar pārtikas kvalitāti un drošumu, bet pārtikas kvalitāte ietekmē cilvēka veselību. Lai veicinātu cilvēku izpratni, projekta FOODWEB ietvaros izstrādāti vairāki izglītojoši materiāli tīmeklī. Šie materiāli aptver šādas tēmas:

piesārņojošas vielas pārtikā;

pārtikas dzīves cikls, kas aptver pārtikas ražošanas ietekmi uz vidi;

ar pārtiku saistītie ieguvumi un riski veselībai. Turklāt, pieejami ieteikumi par izvēli saistībā ar pārtiku, veselību un vidi. Visi materiāli ir pieejami projekta tīmekļa lapā http://foodweb.ut.ee/. Projektā FOODWEB nav pētīts, kāda ir vides tiešā ietekme uz cilvēka veselību, tāpēc šī tēma netiek aplūkota plašāk.

CILVĒKS

PĀRTIKA VIDE

4

1. Tīmekļa lietojumprogrammas “Pārtikas šķīvis” mērķis Galvenais tīmekļa lietojumprogrammas “Pārtikas šķīvis” mērķis (http://foodweb.ut.ee/foodplate/?lang=lv) ir palīdzēt cilvēkiem izvērtēt savu pārtikas (t. i. vieglas maltītes) izvēli – enerģētisko vērtību, uzturvērtību, ietekmi uz vidi un iespējamo toksisko iedarbību. Mērķis ir radīt ideālu maltīti, kurā enerģētiskā vērtība un uzturvērtība ir līdzsvarā, bet ietekme uz vidi un toksiskā iedarbība uz cilvēku ir zema. Mūsu labklājībai būtisks ir daudzveidīgs un sabalansēts uzturs. Tīra vide ļauj ražot veselīgāku pārtiku. Tāpēc ir svarīgi aizsargāt vidi, piemēram, Baltijas jūru, un novērst piesārņojumu. Tīmekļa lietojumprogramma “Pārtikas šķīvis” palīdz analizēt lietotāja pārtikas izvēles: kā tās ietekmē veselību un vidi. Lietotājs uzzina, kā kombinēt dažādus pārtikas produktus, lai samazinātu ietekmi uz vidi un piesārņotāju iedarbību un, turklāt, palielināt uzturvērtību. Šī lietojumprogramma ir pieejama četrās valodās: angļu – http://foodweb.ut.ee/foodplate/; igauņu – http://foodweb.ut.ee/foodplate/?lang=et; somu – http://foodweb.ut.ee/foodplate/?lang=fi; latviešu – http://foodweb.ut.ee/foodplate/?lang=lv. Vairāk informācijas par tīmekļa lietojumprogrammu “Pārtikas šķīvis” var iegūt tīmekļa lapā http://foodweb.ut.ee/Foodplate_244.htm. Aplūkojiet arī video pamācības: angļu – http://www.youtube.com/watch?v=Q0V2rmIoFvY, igauņu – http://www.youtube.com/watch?v=nOXOkT4BR2M. Šīs lietojumprogrammas galvenās mērķa grupas ir patērētāji, skolotāji un skolēni. Skolotājiem papildu vadlīnijas un piemēri tīmekļa lietojumprogrammas izmantošanai stundās iekļauti skolotāja rokasgrāmatā “Baltijas vide, pārtika un veselība: no paradumiem līdz izpratnei”. Materiāls pieejams tīmekļa lapā http://foodweb.ut.ee/Educational_materials_209.htm.

5

2. Kā izmantot tīmekļa lietojumprogrammu “Pārtikas šķīvis”? 2.1. Instrukcija 1. Atveriet lietojumprogrammu “Pārtikas šķīvis” tīmekļa lapā

http://foodweb.ut.ee/foodplate/?lang=lv. Tukšajos laukos norādiet savu dzimumu, vecumu un svaru – visi aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz šo informāciju (2. att.). Lai sāktu darbu, uzklikšķiniet uz “Turpināt” pogas.

2. att. Piemērs ar ievadītiem datiem. 2. Nākamās lapas vidū redzēsiet tukšu šķīvi. Pārtikas produktu grupas ir lapas labajā pusē, bet

rādītāju skalas ir lapas apakšā. Virs pārtikas produktu grupām redzami lietotāja dati, kuri ievadīti iepriekš. Tos, ja nepieciešams, var mainīt.

3. att. Tukšā šķīvja, pārtikas produktu grupu un rādītāju skalu novietojums.

6

3. Pārtikas produkti sakārtoti nolaižamās izvēlnēs. Uzklikšķinot uz kādas noteiktas pārtikas produktu grupas, atveras saraksts ar dažādiem pārtikas produktiem (4. att.). Porcijas svars gramos un porcijas enerģētiskās vērtības saturs kcal parādīts blakus pārtikas produkta attēlam. Varat izvēlēties ne tikai atsevišķus pārtikas produktus, bet arī jau gatavas maltītes. Arī gatavās porcijas var pielāgot, mainot sastāvdaļas un pārtikas produktu daudzumu.

4. att. Pārtikas produktu izvēle noteiktā pārtikas grupā ar svara un enerģētiskajām vērtībām.

4. Izvēlieties pārtikas produktus un ievelciet tos šķīvī (5. att.). Varat salīdzināt atsevišķus pārtikas produktus vai veselas maltītes.

5. att. Maltītes šķīvja piemērs ar dažādu pārtikas produktu izlasi, pārtikas produktu rādītāju skalām un informāciju par svaru.

7

5. Varat mainīt pārtikas produkta daudzumu “Uz šķīvja” lodziņā (5. att.). Daudzuma vērtību apgabals var būt no 1 grama līdz dubultam sākotnējās porcijas svaram. Ja vēlaties palielināt porciju vēl vairāk, šķīvī iespējams ievilkt vairākus pārtikas produktus.

6. Pārtikas produktus var noņemt, novelkot tos no šķīvja vai uzklikšķinot uz sarkanā krustiņa,

kas atrodas blakus katram pārtikas produktam “Uz šķīvja” lodziņā (5. att.). 7. Varat brīvi izvēlēties ēdienu un dzērienu, taču ieteicams ievērot vispārīgus uztura ieteikumus

un pārtikas šķīvja modeli. Saskaņā ar pārtikas šķīvja modeli 50% pārtikas šķīvī jābūt dārzeņiem, augļiem un ogām, 25% – kartupeļiem vai graudaugu produktiem (piemēram, pastai, rīsiem) un 25% – olbaltumvielām (piemēram, gaļai, zivīm, olām).

8. Ikviena izvēle ietekmē cilvēka veselību (rādītāju skalas “Enerģētiskā vērtība”, “Uzturvērtība”

un “Toksiskā iedarbība”, 6. att.) un vidi (rādītāju skala “Ietekme uz vidi”, 6. att.). Rādītāju skalas parāda enerģētiskās vērtības saturu, uzturvērtības kvalitāti, iespējamo noteiktu piesārņotāju iedarbību uz cilvēku un atsevišķu pārtikas produktu vai to kombināciju ietekmi uz vidi.

6. att. Rādītāju skalas, skaidrojums un rezultāti.

9. Visi parametri attēloti kā luksofora gaismas, mainoties zaļai, dzeltenai un sarkanai krāsai. Sarkanā krāsa norāda uz negatīvu ietekmi un zaļā – uz pozitīvu. Ietekmes apmēru (augstu vai zemu) norāda skalu augstums.

Rādītāju skalu krāsu skaidrojums:

zaļa – veselīga, līdzsvarota un videi draudzīga izvēle, atkarībā no diagrammas;

dzeltena – vērtības saskaņā ar diagrammu ir vai nu nedaudz par zemu, vai nedaudz par augstu;

sarkana – neveselīga izvēle vai izvēle, kurai ir liela ietekme uz vidi. Tīmekļa kalkulatora “Pārtikas šķīvis” pamatā ir detalizētāks Tomasa Matilas (Tuomas Mattila) (Somijas Dabas institūts SYKE) programmā “Excel” izveidots aprēķina modelis. Ja vēlaties iegūt vairāk informācijas ar precīzām skaitliskajām vērtībām, izmantojiet aprēķina modeli “Foodplate evaluation tool 1.08 beta”. Aprēķina modelis ir pieejams tīmekļa lapā http://foodweb.ut.ee/Web_applications_194.htm.

8

2.2. Ko rāda rādītāju skalas? Enerģētiskās vērtības skala rāda, cik daudz enerģētiskās vērtības ir atlasītajos pārtikas produktos attiecībā pret ieteicamo enerģijas devu. Aprēķinu pamatā ir Somijas uztura ieteikumi un tie ir atkarīgi no lietotāja vecuma, dzimuma un ķermeņa svara. Tiek pieņemts, ka lietotājam ir vidēja fiziskā slodze. Maltītes enerģētiskās vērtības skaitliskā vērtība un ieteicamā enerģijas deva redzama “Enerģētiskās vērtības” lodziņā. Tas kļūst redzams, kad uz enerģētiskās vērtības skalas novieto peles kursoru. Uzskatāms, ka ieteicamā enerģijas deva ir viena trešdaļa no visā dienā ieteicami uzņemamā daudzuma. Izvēlētā vienība ir kcal, kuru plaši izmanto uztura un diētiskajos aprēķinos.

Zaļa – atbilstošs enerģētiskās vērtības daudzums (vidējā maltītes šķīvī jābūt 1/3 no dienā nepieciešamās enerģijas).

Dzeltena nedaudz par daudz vai nedaudz par maz enerģētiskās vērtības.

Sarkana pārāk maz vai pārāk daudz enerģētiskās vērtības. Uzturvērtība parāda olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, cukuru, sāļu, vitamīnu, minerālu un mikroelementu uzturvielu bilanci pārtikā. Katras uzturvielas ieteicamo devu dala ar katras uzturvielas ieteicami uzņemamo daudzumu. Dažādām uzturvielām ir atšķirīga nozīme un ietekme uz cilvēka veselību, tāpēc devas/ieteicami uzņemamā daudzuma proporciju pielāgo ar svēruma faktoriem. Svērtos rezultātus izsaka ar vienotu skaitli, kas redzams “Uzturvērtības” skalā. Piemēram, attiecībā uz nātriju (Na), maltītes uzturvērtība uzskatāma par labu, kamēr vien nātrija daudzums šķīvī nepārsniedz ieteicamo. “Neitrāla” uzturvērtība ir iestatīta uz 50%. 50% uzturvērtība galvenokārt nozīmē to, ka kaitīgo uzturvielu, piemēram, nātrija, uzņemamais daudzums ir līdzsvarā ar vērtīgo uzturvielu uzņemamo daudzumu. Vērtības virs 50% nozīmē, ka maltīte satur pārāk daudz kaitīgo uzturvielu attiecībā pret vērtīgajām uzturvielām tajā. Augstas procentuālās vērtības norāda labu un līdzsvarotu rezultātu.

Zaļa – labs dažādu uzturvielu līdzsvars.

Dzeltena – izvēle nav sabalansēta (kādas sastāvdaļas ir pārāk maz vai pārāk daudz).

Sarkana – kādu uzturvielu ir pārāk maz vai pārāk daudz. Ietekme uz vidi norāda pārtikas ražošanas ietekmi uz vidi. Aprēķinātā vērtība ir aprēķināta kā trīs faktoru svērtā un normalizētā vērtība (svērums iekavās):

1) CO2 – oglekļa pēda (61%); 2) eitrofikācijas ietekme (PO4) uz Baltijas jūru (28%); 3) pārtikas ražošanā (11%) izmantotie pesticīdi (MCPA).

MCPA ir saldūdens ekotoksicitātes rādītājs. Katru izmantoto pesticīdu pārvērš MCPA kg vienādojumā, tas ir visplašāk izmantotais pesticīds.

9

Parasti veģetārai diētai ir mazāka oglekļa pēda nekā diētai ar lielu daudzumu liellopa gaļas un citiem dzīvnieku produktiem. Taču veģetārai diētai var būt būtiska PO4 un PCPA emisija. Maltītes emisijas tiek salīdzinātas ar vidējo somu diētu, kas iestatīta uz 100%.

Zaļa – ietekme uz vidi ir mazāka vai līdzīga somu vidējai.

Dzeltena – ietekme uz vidi ir apmēram 50% lielāka nekā somu vidējā.

Sarkana ietekme uz vidi ir divtik lielāka nekā somu vidējā vai pat lielāka. Toksiskā iedarbība norāda, vai pārtikas šķīvis vai atsevišķas pārtikas produktu grupas satur noteiktus piesārņotājus. Aprēķinu pamatā ir dati par piesārņotājiem specifisku koncentrāciju dažādos pārtikas produktos, piesārņotāju pieļaujamā nedēļas deva (TWI) un lietotāja ķermeņa svars. Šajā projektā toksiskajā iedarbībā iekļautas 17 piesārņotāju koncentrācijas. Kopējā katra piesārņotāja devas aprēķina pamatā ir atlasītā maltīte. Tad katra piesārņotāja daudzumu dala ar pieļaujamo nedēļas devu. Iedarbības uz cilvēku indeksa (HEI) vērtību iegūst summējot katra piesārņojuma iedarbības lielumu un dalot kopējo rezultātu ar piesārņotāju skaita kvadrātsakni. Tā kā TWI vērtības norādītas µg uz ķermeņa svara kg, iegūtā HEI vērtība ir atkarīga no lietotāja norādītā ķermeņa svara. Tā kā TWI pamatā ir vispārējā deva visas cilvēka dzīves laikā, kas attiecas uz piesārņotāju lielāko daļu, atsevišķiem pārmērīgas iedarbības gadījumiem nav pārāk būtiska ietekme. Piesārņotāji, kuri ņemti vērā aprēķinos, ir dioksīni, polihlorbifenils, furāni, benzo(a)pirēns, akrilamīds, dzīvsudrabs, kadmijs, svins, arsēns, alvorganiskie savienojumi, perfluoroktānsulfonāts (PFOS), perfluoroktānskābe (PFOA), nitrāti un toksīni – aflatoksīns, okratoksīns, dezoksinivalenols, T2 un HT-2.

Zaļa – zema toksiska iedarbība (HEI<5, katra piesārņotāja deva ir būtiski mazāka par tās TWI).

Dzeltena – vidēja toksiska iedarbība (HEI 5–25, katra piesārņotāja deva ir mazāka par tā TWI).

Sarkana – augsta toksiskā iedarbība (HEI>25, viens vai vairāki piesārņotāji, iespējams, pārsniedz to TWI).

10

3. Papildu informācija par tīmekļa lietojumprogrammu “Pārtikas šķīvis” 3.1. Sastādītāji Tīmekļa lietojumprogrammu “Pārtikas šķīvis” izveidojuši speciālisti no Somijas un Igaunijas.

Somijas Dabas institūts SYKE (http://www.syke.fi): Lauri Eiste (Lauri Äystö), Petri Porvari (Petri Porvari), Peivi Munne (Päivi Munne), Tomas Matila (Tuomas Mattila) un Mati Verta (Matti Verta).

Somijas Lauksaimniecības un pārtikas institūts (MTT Agrifood Research Finland) (https://portal.mtt.fi/portal/page/portal/mtt): ilgtspējīgas bioekonomikas komanda.

Tartu Universitāte (http://natmuseum.ut.ee/): Anne Āna (Anne Aan), Līna Laumetsa (Liina Laumets), Eva-Līsa Orula (Eva-Liisa Orula), Tīts Pābo (Tiit Paabo) un Veljo Runnels (Veljo Runnel).

Zinātnes centrs AHHAA (http://www.ahhaa.ee/): Jānuss Kalde (Jaanus Kalde).

Organizācija Marta (The Martha Organisation) apkopoja gatavas maltītes.

3.2. Datu izcelsme Porciju izmēru un uzturvērtības pamatā ir Somijas Nacionālā veselības un labklājības institūta (THL, http://www.thl.fi) pārtikas sastāva datubāze – Fineli (http://www.fineli.fi/). Izmantoti arī Somijas nacionālie ieteikumi par uzturvērtības devām. Dati par piesārņotājiem iegūti tikai no Somijas nacionālajiem datiem (Somijas Pārtikas

nekaitīguma iestāde – Finnish Food Safety Authority EVIRA http://www.evira.fi, un THL) un no EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes) (http://www.efsa.europa.eu/) publikācijām (visā Eiropā). Izmantoti arī daži atsevišķi Zviedrijas, Igaunijas, Nīderlandes, Šveices un Spānijas pētījumi. Ja trūka datu par precīzu piesārņojuma koncentrāciju kādā no pārtikas produktiem, piesārņojuma koncentrāciju noteica, izmantojot produkta tauku saturu vai vērtību, kāda ir kādam līdzīgam produktam. Dati par tauku saturu iegūti no Fineli datubāzes. Dati par ietekmi uz vidi apkopoti no dažādiem Somijas dzīves cikla analīzes (Life Cycle Assessment, DCA) pētījumiem. Tāpēc atšķiras pagaidu, ģeogrāfiskie un ražošanas sistēmu datu konteksti. Tādējādi šie dati ir vidējie parauga dati, kurus var izmantot aptuvenos aprēķinos, nosakot galveno pārtikas izejvielu atšķirības, bet ne precīzam dažādu viena izejmateriāla pārstrādes ķēžu vai pārtikas zīmolu atšķirību salīdzināšanai. Piemēram, dati ir pietiekami, lai salīdzinātu piena un tējas ietekmi uz vidi, bet ar šiem datiem nevaram salīdzināt dažāda veida jogurtu un līdzīgu raudzētu piena produktu ietekmi uz vidi. 3.3. Par datiem Dati ir derīgi Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Latvijā. Pamatideja bija izmantot galvenokārt datus, kas savākti iepriekšminētajās valstīs.

11

Tomēr dažu datu trūkst, piemēram, dažiem piesārņotājiem trūkst TDI/TWI (pieļaujamā dienas devas/pieļaujamā nedēļas devas) vērtību. Dažiem bija iespējams piemērot Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras (US EPA), Francijas Pārtikas nekaitīguma iestādes (AFSSA) un Nīderlandes Nacionālā sabiedrības veselības un vides institūta (RIVM) TWI vērtības. Kaut arī dati par piesārņotājiem, piemēram, no Evira lielākoties bija par specifiskiem pārtikas produktiem, EFSA bieži bija iekļautas plašas kategorijas, kurās iekļauti ļoti dažādi pārtikas produkti (piemēram, augļi, dārzeņi, sēnes un graudaugi). Šajos gadījumos katram pārtikas produktam šajā lielajā kategorijā piešķir to pašu piesārņotāja vērtību. Daļēji šī iemesla dēļ, apkopojot piesārņotāju datubāzi, izcelti specifiskāki Somijas dati. EFSA dati izmantoti tikai tad, kad nebija pieejami specifiskāki dati. Projekta sarakstu pētījumos trūka arī dažu būtisku piesārņotāju, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu, augu augšanas regulētāju utt.), radiācijas un cilvēku un dzīvnieku medikamentu (dažādu antibiotiku, hormonu, antidepresantu, pretsāpju līdzekļu utt.). Pieejamie dati par šīm vielām bija pārāk nepilnīgi, tāpēc projektā tos neiekļāva. Aplūkojot ietekmi uz vidi, izmantoti vidējie parauga dati. Datus var izmantot tikai aptuveniem galveno pārtikas izejvielu grupu atšķirību aprēķiniem. Dati nav paredzēti dažādu pārtikas ķēžu vai dažādu pārtikas zīmolu salīdzināšanai.

12

4. Saistītie resursi Papildu informāciju un ieteikumus par veselīgu diētu var iegūt šajās vietnēs. Somija

Somijas Nacionālā uztura padome: http://www.ravitsemusneuvottelukunta.fi/portal/en/

Veselīga ziemeļvalstu diēta uzlaboja lipīdu profilu un tai bija labvēlīga ietekme uz hronisku iekaisumu: http://www.vtt.fi/news/2013/itameren_ruokavalio.jsp?lang=en

FINELI pārtikas produktu saraksts: http://www.fineli.fi/foodlist.php?lang=en

Veselīga diēta: http://www.thl.fi/fi_FI/web/fi/aiheet/tietopaketit/ravitsemustietoa/terveys/terveellinen_ruokavalio

Somijas Pārtikas nekaitīguma iestāde: http://www.evira.fi/portal/en Igaunija

Par uzturu: http://www.toitumine.ee

Datubāzes par uzturu: http://www.nutridata.ee

Pārtikas sastāvdaļu datubāze: http://tka.nutridata.ee/index.action

Diētas programma: http://tap.nutridata.ee/

Uztura pētījumu datubāze: http://uab.nutridata.ee/uab/Tutvustus.html

Veselības attīstības valsts institūts: http://www.tai.ee/en

Apmeklējiet arī mūsu tīmekļa lapu http://foodweb.ut.ee/!