“Jau augustâ mûsu mîlai bija bei-gas, rokzvaigzne atòçma tevi manbez steigas”, dzied grupa “PrâtaVçtra”, bet tikai retais zina, ka ðoun vçl citu “Prâta Vçtras” dziesmuvârdu autors ir viòð. Cilvçks, kurðsavulaik, lai nebûtu jânonâk Latvi-jas bruòotajos spçkos, triecien-tempâ nomâcîjâs seðus gadusLatvijas Universitâtç. “Pçdçjâgadâ komunikâcijas zinâtòu ma-ìistros fakultâtes dekâne Inta Brik-ðe man piedâvâja kïût par pçtnie-ciskâs þurnâlistikas pasniedzçju”,atceras puisis, kurð pçc seðus ga-dus ilga darba Neatkarîgajâ in-formâcijas un pçtniecîbas (NIP)birojâ, tâ vadîtâju Jâni Domburuðobrîd sauc par savu autoritâti. “Esredzçju, ar kâdu atbildîbu viòð

nnuummuurrss

“Procedûru kabinets” – gandrîzvienîgais raidîjums Latvijâ parodiju þanrâ jeb inteliìences normâlareakcija uz masu kultûru – 10.–11. lpp.

Nâkamajâ akadçmiskajâmâcîbu gadâ jaunapieeja studiju maksujautâjumâ – 3., 7. lpp.

1166 TTrreeððdd ii eennaa ,, 22 .. jj ûûnn ii jj ss

Sarkastiski ciniski komentâri

GITA LIEPIÒA,“Universitâtes Avîze”

Efektîgs radio NABAraidîjuma “Bron-Hîts”dzejas apkopojums diskâ – 11. lpp.

JJJJaaaa kkkkââââddddssss ggggrrrr iiii bbbb aaaa iiii zzzzssss ttttââââvvvvçççç tttt ssssaaaabbbb iiii eeeeddddrrrr îîîî bbbbaaaassss iiii nnnn tttt eeeerrrreeeesssseeeessss pppprrrreeeessssçççç ,,,, vvvv iiii òòòòðððð nnnneeeevvvvaaaarrrr bbbbûûûû tttttttt iiii kkkkaaaa iiii ““““ jjjj aaaauuuu ttttââââ jjjj uuuummmmuuuu mmmmaaaaðððð îîîî nnnnaaaa””””8 lapa �

Gada radio radîjuma tituls tika radioNABA veidotajam radîjumam “Zaïaiskarogs”. Tas ieguva arî balvu kategori-jâ “Gada mâkslinieciskais raidîjums”.“Zaïâ karoga” vadîtâjs Ilmârs Ðlâpins ti-ka atzîts par gada labâko radio pro-grammas vadîtâju un arî par labâko ga-da radio reþisoru. Raidîjums “ZB uzmono” tika atzîts par gada labâko iz-klaides radio raidîjumu. Artûrs Med-nis par raidîjumu “98% Funk” saòçmaprçmiju kâ gada labâkais radio muzi-kâlo programmu vadîtâjs.

“Kâ svaiga vçsma mûsu vidû ir ie-nâcis studentu radio NABA. Medicî-nas literatûrâ tiek skaidrots, ka na-ba izveidojas septîtajâ dienâ pçcbçrniòa piedzimðanas. Ðis ir labâko

radio un televî-zijas raidîjumukonkursa sep-tîtais gads, tâ-dçï varbût tâ irlikumsakarî-ba, ka veicinâðanas balva tiek pa-sniegta svaigam, jaunam un neko-merciâlam radio – radio NABA,”sveicot uz skatuves radio NABAprogrammu direktoru MadaruÐtramdieri, teica NRTP priekðsç-dçtâjs Imants Râkins.

Balvu pasniegðanas saviesîgajâ daïâUniversitâtes rektors Ivars Lâcis dalîjâspriekâ par Universitâtes radio triumfuun sveica NABAs direktoru M. Ðtram-dieri un klâtesoðos radio pârstâvjus.

Televîzijâ kâ “Gada televîzijasradîjums” balvu ieguva Vides filmustudijas veidotais raidîjums “Videsfakti”. Nominâcijai “Gada kritiíis”bija nominçta Latvijas Universitâtespasniedzçja Anda Roþukalne, kuruNRTP arî atzina par uzvarçtâju. Ðo-gad konkursam bija pieteikuðâs22 televîzijas raidorganizâcijas unproducentu grupas, kâ arî seðas ra-dio raidorganizâcijas un producen-tu grupas.

Universitâtes radio NABA triumfçINESE APSE,LU Preses centrs

Nacionâlâs radio un televîzijas padomes (NRTP)gadskârtçjâ prçmiju pasniegðanas ceremonijâ,kas 27.maija vakarâ notika Latvijas Nacionâlâsoperas Jaunajâ zâlç, triumfçja Universitâtes radioNABA, saòemot visas seðas balvas, kurâm bija no-minçts, un vçl veicinâðanas balvu par radoðâkouznâcienu uz mediju skatuves.

IIII llllmmmmâââârrrr ssss ÐÐÐÐ llll ââââpppp iiii nnnnssss ssssaaaaòòòòeeeemmmm bbbbaaaa llll vvvvuuuu nnnnoooo BBBB .... SSSS iiii ppppeeeennnn iiii eeeecccceeeessss rrrrooookkkkââââmmmm

Saruna ar NABAs dîdþeju, LU lektoru un portâla DELFI redaktoru Ingu Bçrziòu

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:47 PM Page 1

Lieki bûtu atgâdinât, ka ðo-dienas svarîgâkâ, vçrtîgâ-kâ un visizmantojamâkâprece ir informâcija. Plaðâ-ka, precîzâka, personiskâ-ka. To pierâda ne vien re-gulâra jaunu mediju parâ-dîðanâs Latvijas preses tir-gû, sociâlo zinâtòu – îpaðikomunikâciju studiju aiz-vien augoðâ popularitâtestudçtgribçtâju vidû, betarî jaunu biznesa informâ-cijas sistçmu (katalogi, zi-òas, nozaru speciâlâ infor-mâcija u.tml.) raðanâs, parkurâm to lietotâji ir gatavimaksât pat visai ievçroja-mas naudas summas.

Universitâtes informâcijaLaikraksts “Universitâtes

Avîze” iznâk kopð 1922. gada25. septembra. Laiki mainâs,mainîjuðies arî laikraksta no-saukumi “Students” (1922. –1940.), tad “Padomju Stu-dents” (1945. – 1989.) un vis-beidzot “Universitâtes Avîze”(1989. – lîdz pat ðodienai).Vienlaikus mainîjies ir arîUniversitâtes laikraksta sa-turs – ir rakstîtas gan runas,gan programmas, laikrakstsir piedalîjies tautas atmodas

veicinâðanâ pirms desmit ga-diem, publicçjis intervijas,stâstus, sacerçjumus, dzejo-ïus, risinâjis domstarpîbas,aktualizçjis problçmas, stâs-tîjis un râdîjis kâ izskatâs stu-dentu pasâkumos, profesorujubilejâs un citâdi centies at-spoguïot, kas notiek Univer-sitâtç. Pirms vairâk kâ desmitgadiem laikraksts droði vienbija viens no retajiem in-formâcijas avotiem, kuramuzticîgi sekojuðas vairâkasmûsu augstskolas paaudzes.Tâpat “Universitâtes Avîze”var pelnîti lepoties, ka ir pie-dalîjusies vairâku ðodienasþurnâlistikas diþgaru izaudzi-nâðanâ. Laikrakstam ðodienir vairâk kâ astoòdesmit ga-du, un atkal ir pienâcis laikskârtçjâm pârmaiòâm. Laik-raksts lîdz ðim ir iznâcis reizidivâs nedçïâs un tiek izplatîtsgalvenokârt Universitâtesiekðienç, novietojot to çkucentrâlo durvju tuvumâ, iz-platot darbiniekiem un izsû-tot daþiem desmitiem abo-nentu. Vispâr kopð laikrakstaiznâkðanas diezgan bûtiski irmainîjies laikraksta saturs,vizuâlais izskats un veidoða-nas principi. Laikraksta vei-doðanâ ir piedalîjuðies algotidarbinieki, darbinieki, stu-denti, kâ arî brîvprâtîgie âr-ðtata autori.

Visam jâbût pieejamâkamSekojot lîdzi aktualitâtçm,

nevarçja nepamanît, ka vienano Universitâtes prioritâtçmir e-vides attîstîðana, tâpçcarî, sekojot vadîbas stratçìis-kajam lçmumam, laikrakststurpinâs strâdât tikai elektro-niskâ formâ, savukârt drukâ-ti iznâks regulâri laikrakstatematiskie pielikumi. Pieïau-ju, ka sâkumâ mazliet grûtibûs pierast, ka avîzi vairs ne-varçs lasît pa ceïam tramvajâvai vakaros gultâ (lai gan, iz-mantojot attiecîgu tehniku,var darît arî to), bet in-formâcija bûs jâiegûst, galve-nokârt izmantojot datoru. Sa-vukârt, iepazîstoties ar lieluskaitu labumiem, ko mçsiegûsim no laikraksta elek-troniskâs versijas, atklâjam,ka laikrakstam paveras pavi-sam jauna nâkotne.

Ja ðodien laikraksts iznâktikai 2500 eksemplâru skaitâ,tad to laimçjas iegût tikai tiemveiksminiekiem, kuri kon-krçtâs dienas rîtâ pirmie pa-manâs to paòemt (LU studç30 000 studentu un strâdâ2000 darbinieku), savukârtturpmâk lasîtâju skaits bûsneierobeþots – tie bûs arî in-teresenti, kas tieði nav saistîtar Universitâti. Ja ðodien, vei-dojot laikrakstu, paiet vairâ-kas dienas un informâcija ðai

laikâ paspçj novecot, tadturpmâk ziòas un notikumikïûst aktuâlâki, palielinâsiesoperativitâte reâlajâ laikâ,vairs nebûs jâgaida jaunaisnumurs, jo tâds tas bûs katrustundu. Turklât interneta tel-pa ir neierobeþota, lîdz ar tolaikraksts kïûs interesantâks,jo tiks apskatîtas plaðâk dau-dz vairâkas tçmas, nekâ tolîdz ðim varçja atïauties darîtuz daþâm papîra lapâm. Kâviens no svarîgâkajiem uzde-vumiem laikrakstam ir veidotdialogu ar lasîtâjiem, lîdz ar toelektroniskâs avîzes rakstiembûs iespçja pievienot lasîtâjukomentârus, kâ arî ikvienampiedalîties tâ veidoðanâ, kasnodroðinâs visiem vienâdastiesîbas izteikties. Svarîga lo-ma laikrakstam bûs arî jaunoþurnâlistu izglîtoðanâ, kuriemlaikraksts varçs kïût par vietupirmajiem radoðajiem prak-tiskajiem eksperimentiem.Neiztrûkstoða studentu avî-zes sastâvdaïa bûs çrti lieto-jams sludinâjumu serviss,kas palîdzçs sameklçt dzîvesvietu, dzîves biedru vai dzî-ves jçgu.

Jauno “Universitâtes Avîzi”meklçjiet jau septembrî, pa-gaidâm tur ir iespçja lasîtdiezgan plaðu ziòu materiâlupar Universitâtes ikdienas ak-tualitâtçm.

Maija vidû Ekonomikas unvadîbas fakultâtç notikastudentu “Karjeras iespçjudiena”, kur Latvijâ zinâmiuzòçmumi prezentçja seviun darba iespçjas studen-tiem. Studentiem bija iespç-ja iesniegt savu CV, pieteik-ties darba intervijâm, vai arîvienkârði iepazîties ar daþâ-du Latvijas un starptautiskukompâniju personâla pie-saistes politiku.

“Kopumâ galvenâ ideja –savest kopâ potenciâlos darbaòçmçjus un devçjus – tika iz-pildîta, un domâju, ka lielâkâdaïa studentu un arî uzòçmu-mu pârstâvju bija apmierinâti.Kâ izteicâs daþu uzòçmumupârstâvji, ðîs pçdçjos trijos ga-dos esot bijuðas visapmeklçtâ-kâs karjeras dienas” – uzskataviena no pasâkuma organiza-torçm, studente Aiga Dakulestâstot par pasâkuma norisi.

Kâ novçroja “UniversitâtesAvîze” pasâkumâ izveidojâspat tâda situâcija, ka vairâ-

kiem uzòçmumiem lielâ ap-meklçtâju skaita dçï sâkatrûkt izdales materiâlu. Pro-tams, organizatori, bijâm patî-kami pârsteigti par lielo akti-vitâti. Daþâm firmâm starp-brîþos starp lekcijâm bija arîprezentâcijas, jâsaka gan, katâs nebija îpaði labi apmek-lçtas. Tomçr studenti, kas lek-cijâs ieradâs, varçja daudzsîkâk iepazîties ar kompânijudarbîbu, darbiniekiem un arîdarbâ pieteikðanâs kârtîbu.Daþi soïi no idejas lîdz kar-jerai

Pasâkuma idejas autore ungalvenâ organizatore AigaDakule stâsta, ka pasâkumugandrîz divus mçneðus orga-nizçja Ekonomikas un vadî-bas fakultâtes studentu pað-pârvalde, piebilstot, ka ðis bijapirmais. Nâkamajâs Karjerasiespçju dienas organizatori so-la daudz labâkas, jo tad arî tik-ðos veltîts daudz vairâk laika.

“Daudz laika un spçkaprasîja arî uzaicinât firmas unmotivçt tâs piedalîties. Otrsbija tehniskâs lietas, buklets,reklâmas materiâli un in-formâcijas kampaòa” – stâsta

Aiga, “Man ideja organizçtKarjeras dienas sçdçja galvâveselu gadu, bet ïoti ilgi ne-bija skaidrîbas, kâ tas no-tiek. Pakâpeniski, sarunâsar cilvçkiem, kas ir ðâduspasâkumus organizçjuði, kâarî, dodoties pieredzes ap-maiòâ uz citâm augstsko-lâm, kaut kâds priekðstatsarî paðiem radâs”.

“Mçs esam gandarîti parmums sniegto iespçju pie-dalîties Latvijas Universitâ-tes, Ekonomikas un vadîbasfakultâtes organizçtajâs Kar-jeras dienâs. Patiess prieksbija redzçt studentus pulcç-jamies Universitâtes aulâ tikplaðâ pulkâ. Prieks, ka stu-denti aktîvi interesçjâs pariespçjâm strâdât AS “Latvi-jas Unibankâ”, ievâca daþâ-dus materiâlus par banku untâs darbîbu, kâ arî apmeklçjaUnibankas veidoto prezentâ-ciju, kur varçja iepazîties arbankas sniegtajâm karjerasiespçjâm.

Piedâvâjâm iesniegt savusCV un pieteikuma vçstulesKarjeras dienas norises laikâ,lai kandidçtu uz interesçjo-ðâm vakancçm Unibankas uz-òçmumos. Arî nâkamgad pie-dalîsimies Karjeras dienâs, jovçlamies atbalstît un sadarbo-ties ar studentiem.

Liels paldies fakultâtes stu-dentu paðpârvaldei par ie-guldîto darbu ðajâ studentiemun uzòçmçjiem tik nozîmîgapasâkuma veidoðanâ.”

Reiz kâds japânis ieradâspie otra, lai noslçgtu darîju-mu, bet ne ar vârdu neie-minçjâs par to, ka tieði to-dien uzziedçjuði íirði. Undarîjums netika noslçgts, joar tik aklu cilvçku, teica pir-mais, nevçlos pat lietiðíasattiecîbas...

Tas ir tik vienkârði – sa-dzirdçt, nevis klausîties,ieraudzît, nevis skatîties,just, nevis nejust. Iespç-jams, tas ir mâkslinieka vie-doklis, bet mçs visi tâditaèu nedaudz esam un – artis everywhere.

“Laiks nav nauda”, izlasî-ju uzrakstu uz mûra, un no-priecâjos – lûk, kâds vçl toir pamanîjis. Lai gan vispârjau ir esamîba, bet nozîmitomçr pieðíiram mçs paði.

Satiksimies arî turpmâkkâdâ no Latvijas zaïâs zie-mas dienâm vai pat vasarâ,bet nu jau citâdâ veidâ.Pastâvçs, kas pârmainîsies,teicis kâds tautas dzejnieks.To, kas ir pa îstam vçrtîgs,to droði vien pârbaudîslaiks. Lai jums veicas turp-mâk daudz redzçt, dzirdçtun just! Lai neapnîk lûko-ties, ieklausîties ikdienâ unvarbût tâdas nemaz nav –tas, kas notiek, ir mûsu vie-nîgie lielie svçtki!

OO tt rr ââ LL aa pp aa

Adrese: Raiòa bulv. 19 -127, Rîga, LV - 1586

Tâlrunis: 7034328Fakss: 7034438

E-pasts: luua@lu.lv

NUMURA REDAKTORE: Anda Lase,

e-pasts: Anda.Lase@lu.lv

ZIÒU REDAKTORE: Inese Apse,

e-pasts: Inese.Apse@lu.lv

ÞURNÂLISTE:Gita Liepiòa,

e-pasts: Gita.Liepina@lu.lv

MAKETÇTÂJA:Ilze Stikâne,

e-pasts: ilze.stikane@nims.lv

FOTOGRÂFS:Toms Grînbergs,

Tâlrunis: 7034383, e-pasts: Toms.Grinbergs@lu.lv

Reìistrâcijas apliecîba nr. 535. © Pârpublicçðanas un citçðanas

gadîjumâ atsauce uz “UA” obligâta.

www.lu.lv/ua

Latvijas Universitâtes izdevumsIznâk kopð 25.09.1922.

OO tt rr ââ LL aa pp aaOO tt rr ââ LL aa pp aaOO tt rr ââ LL aa pp aaOO tt rr ââ LL aa pp aaOO tt rr ââ LL aa pp aaOO tt rr ââ LL aa pp aa

2 ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 2004. gada 2. jûnijs

ANDA LASE,numura redaktore

Senam laikrakstam jauna formaJÂNIS PALKAVNIEKS,Sabiedrisko attiecîbu departamenta direktors

Gribu labu darbu

Sleja

Ekonomikas un vadîbas fakultâtes studentiapzina potenciâlos darba devçjus

Jânis Lielâmers, Mârketingaprojektu vadîtâjs, Mârketingapârvalde, A/s Latvijas Uni-banka, www.unibanka.lv

ANDA LASE,“Universitâtes Avîze”

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:47 PM Page 2

Latvijas Universitâtes Sa-tversmes sapulcç 24. maijâtika ievçlçts jauns Senâtasastâvs. Senâta priekðsç-dçtâjs un tâ vietnieki tiksievçlçti pirmajâ Senâtasçdç 7. jûnijâ. 48 senatorusastâvâ Senâts darbosiestrîs gadus.

Senâta priekðsçdçtâjs Mâr-cis Auziòð atskaitîjâs par ie-priekðçjos trîs gados padarîto,

Satversmes sapulce uzklausî-ja Revîzijas komisijas ziòoju-mu, arî rektors Ivars Lâcissniedza ziòojumu. Aizvadîtotrîs gadu laikâ Senâts pieòç-mis bûtiskus lçmumus, kasietekmç gan studiju procesu,gan Universitâtes darba orga-nizâciju, ir izstrâdâta LU at-tîstîbas stratçìija. SvarîgâkoSenâta lçmumu vidû jâmintas, ka apstiprinâtas 36 studijuprogrammas un e-universitâ-

tes projekts, apvienotaPedagoìijas un psiho-loìijas fakultâte ar Pe-dagoìijas un psiholo-ìijas institûtu, nodi-binâta Latgales filiâleDaugavpilî, atjaunotsprivâtdocenta nosau-kums.

Ðajâ laikâ pieòem-ti LU finansu vadîbasprincipi – jauna bu-dþeta veidoðanas kâr-

tîba, izveidots jaunsdarba samaksas noli-kums, pieòemts noli-kums par administrâ-ciju. Notikuðas LUrektora vçlçðanas. Iz-veidota lielâkâ me-cenâta Kristapa Mor-berga stipendiju ko-misija ar lielâko sti-pendiju fondu. Izvei-dots jauns apbalvo-jums “Zelta zîme”.

Noslçdzies unikâls eksperimentu cikls

Latvijas Universitâtes Fizi-kas institûtâ noslçdzieszinâtnisko pçtîjumu cikls,kas aizsâkâs 1999.gadâ arunikâlo eksperimentu, kadpirmoreiz pasaules vçsturçmûsu zinâtnieki eksperi-mentâli pierâdîja jeb pa-matoja hipotçzi par Ze-mes, citu kosmisko objektuun kosmiskâs telpas mag-nçtiskâ lauka izcelðanâsmehânismu.

1999. gada 11. novembrîinstitûta zinâtniekiem AgrimGailîtim, Oïìertam Lielausim,Çrikam Platacim un citiemzinâtniekiem kopâ ar vâcu ko-lçìiem no Drçzdenes pirmo

reizi laboratorijas apstâkïosmaisot ðíidru elektrovadîtâju,izdevâs radît magnçtisko lau-ku. Eksperiments pierâdamagnçtiskâ lauka izcelðanâsdinamo hipotçzi – magnçtis-kais lauks var rasties elek-trîbu vadoða ðíidruma virpuï-veida kustîbas rezultâtâ.

Zinâtnieki Salaspilî ðo eks-

perimentu vairâkkârt atkârto-juði, lai veiktu dziïâku izpçti,un 18. maijâ eksperimentucikls noslçdzâs. Latvijas Uni-versitâtes Fizikas institûts ta-gad iecerçjis izgatavot jaunu,vçl lielâku, sfçrisku magnçtis-kâs hidrodinamikas (MHD)“Dinamo” ierîci, lai veiktu tâ-lâkus pçtîjumus.

2004. gada 2. jûnijs ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 3

ZZ ii òò uu LL aa pp aa

Universitâtç ievçl jaunu Senâtu

Lai iepazîtos ar mûsu Juri-diskâs fakultâtes piedâvâ-tajâm iespçjâm apmaiòas stu-dentiem, Rîgâ ieradâs apmç-ram 20 pârstâvji no èetrâmVâcijas augstskolâm, divâmFrancijas, divâm Polijas, kâ arîSpânijas un Lietuvas univer-sitâtçm.

Ðâdas tikðanâs, kas veicinastudentu apmaiòu, tiek rîko-tas ik gadu. Pagâjuðâ gadâ ju-ridisko programmu studentuapmaiòas koordinatori tikâsPolijâ. Ðoreiz citu augstskolupârstâvjiem ir iespçja iepazîtLatvijas Universitâti un Rîgu.

Koordinatori tiekoties ap-sprieþ izglîtîbas aktualitâteskatrâ no augstskolâm, ðoreizîpaði tika runâts par maìis-

trantûru juridiskajâs studijuprogrammâs, meklçjot at-ðíirîgo un kopîgo katrâ valstîun augstskolâ. Otrajâ tik-ðanâs dienâ, 28. maijâ notikakolokvijs “ES kâ kopîga tiesis-ka telpa”. Viesoðanos sest-dien noslçdza neformâlas dis-kusijas un ekskursijas.

Programmas “Socrates/Erasmus” koordinato-ri tiekas Juridiskajâ fakultâtç

INESE APSE,LU Preses centrs

Aizvadîtajâ nedçïâ no 27. lîdz 29. maijm Latvijas Univer-sitâtç viesojas akadçmiskâs apmaiòas programmas“Socrates/Erasmus” koordinatori.

Studentu padomes lapa �

Atzinîgi par ðâdu pieeju stu-diju maksu jautâjumam ir iztei-cies arî izglîtîbas un zinâtnesministrs Juris Radzçviès, kurðsolîjis mudinât arî pârçjâsaugstskolas sekot LU piemç-

ram. Visracionâlâkâ pieeja no-teikti bûtu izstrâdât Ministrukabineta noteikumus, kas ie-tvertu sevî studiju lîguma par-augu, pçc kura bûtu jâvadâsvisâm Latvijas augstskolâm.

Ðajâ saskaòoðanas procesâgan LU SP, gan LU vadîbanonâca pie secinâjuma –kâpçc gan arî esoðajiem LUstudentiem nevarçtu noteiktstudiju maksu visam atlikuða-jam studiju periodam. No tâieguvçji bûtu gan studenti(skaidri redzçtu, kas viòus sa-gaida), gan arî LU vadîba(vieglâk un racionâlâk varçtuplânot lîdzekïu plûsmu arîvairâkus gadus uz priekðu).Divu mçneðu laikâ LU vadîbaizstrâdâja studiju maksas eso-ðajiem studentiem, ko arîpiedâvâja LU SP apsprieðanai(LU Senâta lçmums paredz,ka studiju maksas apstiprinarektors saskaòojot ar LU SP).

LU SP savâ 22. aprîïa sçdç

nolçma, ka tâ studiju maksasesoðajiem studentiem ar LUvadîbu saskaòos tikai pçctam, kad to bûs izdarîjuðas vi-sas trîspadsmit LU fakultâðustudentu paðpârvaldes. Un tâvairâk nekâ divu nedçïu ga-rumâ norisinâjâs visnotaïsmagnçjais process – gandrîzvisas fakultâðu studentu pað-pârvaldes bija sagatavojuðassavus iebildumus, kurus tâsarî lika galdâ diskusijâs ar LUvadîbu. Protams, ka gala iznâ-kums (skatît tabulu) bija kom-promiss starp LU vadîbas unfakultâðu studentu paðpârval-des piedâvâtajiem variantiem,kas ir visnotaï saprotami. Ne-reti ðis process, kâ jau tasvienmçr ir noticis, pârvçrtâs

par kaulçðanos (jâsaka, kastudentiem tas reizçm itin la-bi padevâs).

Pirmâ mirklî apskatot stu-diju maksas lielumu, un salî-dzinot vienas programmas iz-maksas ar citas programmas,rodas jautâjums –kâpçc pastâv ðâda atðíirî-ba studiju maksâs vienasaugstskolas ietvaros?

Studiju maksas lielumu no-saka galvenokârt divi kritçriji:studiju programmas izmak-sas un pieprasîjums pçc at-tiecîgâs programmas.

Tâ, piemçram, studijumaksas Medicînas fakultâtçun Moderno valodu fakultâtçir augstâkas nekâ citâs studi-ju programmâs, jo ðîm studiju

Studiju maksas esoðajiem LU studentiemIVARS LUKAÐEVIÈS,LU Studentu padomespriekðsçdçtâjs

Ðî gada sâkumâ Latvijas Universitâtes Studentu padome(LU SP), saskaòojot studiju maksas nâkamajam2004/2005.ak.g. ar LU vadîbu, vienojâs par jaunu pieejustudiju maksu jautâjumâ. Respektîvi, studentiem, kuriuzsâks savas studijas ar nâkamo gadu, studiju maksabûs zinâma jau visam studiju periodam. Ikviens LU studç-joðais slçgs lîgumu ar LU, kurâ bûs ietverta studiju maksavisiem èetriem vai pieciem gadiem (atkarîbâ no studijuilguma). Lîgumâ bûs norâdîts grafiks, kâdâ veidâ sadalî-sies studiju maksa par visu studiju periodu. Galvenaispluss ðajâ visâ ir tas, ka topoðais students zinâs, kâda stu-diju maksa viòu sagaida arî pçdçjâ gadâ, tas ïaus stu-dentiem izvairîties no nepatîkamiem pârsteigumiem –strauja studiju maksas pieauguma pçdçjâ studiju gadâ.

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 3

4 ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 2004. gada 2. jûnijs

CC ee tt uu rr tt ââ LL aa pp aa

Ekonomists spçj konkurçt darba tirgû

Sarunâ ar LU Ekonomikasun vadîbas fakultâtes de-kânu prof. E. Vasermani,fakultâtes izpildirektoruG. Bçrziòu, Studentu pado-mes loceklçm Elînu Íiber-mani, Kristîni Mutuli iz-skançja viedokïi par stu-dentu konkurçtspçju dar-ba tirgû, atklâtas daþaspretrunas mâcîbu un dar-ba jautâjumos un ie-zîmçtas nâkotnes per-spektîvas.

G.B. Studentu konkurçt-spçju bûtîbâ râda vidçjâ alga,ko students pçc fakultâtesbeigðanas spçjîgs saòemt.Pçtîjums par ðo tçmu bûtu patinteresants, bet Latvijâ tâdivçl nav veikti. Nav arî veiktipçtîjumi, kâdâm spçjâm bûtujâbût studentam, lai viòi spçtukonkurçt tirgû. Bieþi ir tâ, kastudenti masveidîgi izvçlasstudçt kâdu vienu piepra-sîtâko specialitâti, tas ir kâmodes vilnis. Katru gadu ðîstendences mainâs, un grûtiprognozçt, kâda specialitâtebûs modç nâkamajâ gadâ.

Man ðíiet, ka bakalauraprogrammas beidzçjiem ir ti-kai pamatzinâðanas, lai vispârvarçtu kaut ko sâkt strâdât.un nâkotnç specializçties ma-ìistrantûrâ.

E.V. Aktuâls ir jautâjumspar bakalauru specializâcijupçc otrâ kursa. Parâdâs kva-litâtes problçma; kvalitâtes

pçtîjums varçtu bût interesan-ta studentu diplomdarbatçma. Esmu piedalîjies Hansa-bankas organizçtâs konferen-cçs, arî tajâs firmu pârstâvjiuzsvçra, ka kvalitâtes pçtî-jums bûtu nepiecieðamas.

Visâ pasaulç divos pirma-jos kursos pasniedzçji irpârslogoti. Sâkot ar 3., 4. kur-su, grupâm bûtu jâbût mazâ-kâm, kaut kâda regulçðanaðajâ jomâ ir jâveic. Iespçjams,ka jâpârskata likumdoðana.

K.M. Ir arî tâda problçma,ka daudziem studentiem pçcotrâ kursa nav iespçjas specia-lizçties tajâ jomâ, kurâ vçlas,jo visas vietas jau aizòemtas.

E.Í. Kopumâ darba devç-ji, kas saskaras ar Ekonomi-kas fakultâtes studentiem, sa-ka, ka viòu sagatavotîba ir ïotilaba un teorçtiskâs zinâðanasir ïoti spçcîgas, un viòð varstrâdât daudz labâk kâ citasaugstskolas absolvents.

G.B. Interesanti, ka, anke-tçjot studentus, atklâjâs, kareizçm uzòçmumu vadîtâji pa-ði bieþi vien neorientçjas vadî-bas teorijas jautâjumos...

E.Í. Runâjot par darbaiespçjâm ekonomikas stu-dentiem – man liekas, ka irsvarîgi, kâ tu pats sevi darbadevçjam pasniedz, vai darbstevi interesç.

G.B. Paðreiz augstâkâ izg-lîtîba pasaulç saskaras ar tâdupretrunu – lai savâktu labuspasniedzçjus, jâsavâc normâls

studentu skaits, lai bûtu fi-nansçjums. Ja ir lielâks stu-dentu skats, tad mazâk uz-manîbas jâpievçrð studentuatlasei. Ja iespçjams savâktpietiekamu finansçjumu, laiapmaksâtu augsta lîmeòaprofesorus, mazam studentuskaitam var radît ïoti lielukonkurenci.

E.V. Mâcîbu iestâdes tikaitad var piesaistît labâkos nolabâkajiem mâcîbspçkiem, javalsts vai kâds sponsors tâs fi-nansç. Ar studentu apmaksuvien tas gandrîz nekur pa-saulç nav izdevies.

G.B. Ja nesen Hârvardâbija 15 cilvçku uz vienu vietu,un tad viòi atlasîja labâkos,nodroðinot augstu studentubeidzçju lîmeni, tad tagad uzvienu vietu ir 10. RezultâtâHârvardâ sâk uztraukties, kaviòiem nav iespçjas atlasîtlabâkos.Vai darba tirgû nav radu-sies ekonomistu pârpro-dukcija?

G.B. Ekonomista izglîtîbair nepiecieðama ïoti daudzâsspecialitâtçs, sâkot no grâmat-veþiem un beidzot ar valdîbu.

E.V. Ekonomikas fakul-tâtes beidzçjs var strâdât fak-tiski jebkur, viòi spçj kon-kurçt darba tirgû. Tâpat eko-nomiski izglîtota mâmiòabçrniem – arî tas ïoti daudzko nozîmç. Ðî izglîtîba ïotidaudz dod arî ikdienâ. Mûsufakultâtç jau tagad sekretârei

ir nepiecieðama maìistra iz-glîtîba, jo faktiski viòa ir vadî-tâja palîgs. Tagad vairs nav tâ-da situâcija kâ 90 gadu sâku-mâ, kad trîs mçneðu varçja sa-gatavot sekretâri kursos.

Ekonomikas fakultâtç ir tâspecifika, ka studentiem darbsnozarç pilnveido mâcîbu pro-cesu, nevis traucç to. Nevaruiedomâties, ka students ðajâfakultâtç bûtu mâcîjies bezprakses un pçc beigðanas uz-reiz saòçmis labu darbu.

Aptaujas par specializâcijupopularitâti bûtu ïoti necieða-mas, tâs varçtu veikt pirmokursu studentu vidû. Bez tamjebkura aptauja cilvçku izglî-to, viòð sâk vairâk interesçtiespar tçmu, un tas varçtu atvieg-lot viòa izvçli. Varbût Univer-sitâte varçtu atrast arî finansç-jumu, lai papçtîtu konkurçt-spçjas kritçrijus, jo Latvijâðâds objektîvs pçtîjums vçlnav veikts. Tad arî diskusijâspar ðo tçmu varçtu balstîtiesuz objektîviem datiem.

Jâpadomâ arî par to,kâpçc sestdienas un svçtdie-nas plûsmas studenti, kaspârstâv lielu studentu daïu,pasîvi piedalâs Studentupaðpârvaldes darbâ.

K.M. Iespçjams, jo vairâkstudenti strâdâ, jo mazâk viòivar atdoties paðpârvaldes dar-bam. Mçs te arî strâdâjambrîvprâtîgi, bet varam savaszinâðanas praktiski pielietot.

G.B. Interesanta ir piere-

dze ar Socrates stipendija lau-reâtiem – ir tâ, ka viòð ir uz-varçjis konkursâ, bet ne-brauc. Kâpçc? Tâpçc, ka viòðnevçlas iet prom no labas dar-ba vietas.

E.V. Lîdzîga situâcija ir arpasniedzçju staþçðanos ârze-mçs – ne vienmçr ir tâ, ka at-grieþoties, darba vieta tevi vçlgaida. Tâ ir pretruna gan stu-dentiem, gan mâcîbspçkiem.

Ekonomikas fakultâtei jau12 gadus ir sadarbîba ar Osa-ku un Ðtrâlzundi, notiek ap-maiòa tûrisma viesnîcu va-dîbâ. Pasaulç notiek turnîri,kurâ vâcu un latvieðu studentiatbild uz jautâjumiem partûrismu pasaulç. Raksturîgi,ka vâcu studenti ir labâk sa-gatavoti, zinoðâki, viòi ir eko-nomiskâk nodroðinâtâki, varatïauties nestrâdât.

Laiki mainâs, ïoti straujiparâdâs ârzemju studenti,ðogad bûs no Nigçrijas30 ekonomiskâs informâti-kas jomâ.

G.B. Bûtisks aspekts, kâ-pçc LU studentiem ir lielâkakonkurçtspçja tirgû, ir tas, kaUniversitâte ir liela augstsko-la, un ir iespçja iegût plaðaszinâðanas daþâdâs jomâs, salî-dzinot ar mazu, ðauri specia-lizçtu augstskolu.

E.V. Tieði Ekonomikas fa-kultâtç izglîtîbu iegûst speciâ-listi, kuri jau tagad un nâ-kotnç nozîmîgi ietekmçs Lat-vijas tautsaimniecîbu.

Reto grâmatu un rokrakstunodaïas jaunieguvumu eks-pozîcija iekârtota LU Bib-liotçkas centrâlâs çkas(Kalpaka bulvâri 4) 3. stâ-vâ un apskatâma lîdz6. jûnijam.

Grâmatas veltîtas kultûr-vçsturei, it îpaði grâmatniecî-bas vçsturei. Latvijas Valstsvçstures arhîvs 2003. gadâlatvieðu un vâcu valodâ izde-vis grâmatu “Johans An-dreass Çzens. Rîga 18. gad-simtâ: zîmçjumi” PârslasPçtersones zinâtniskajâ re-dakcijâ ar þurnâla “LatvijasArhîvi” galvenâs redaktores-Valdas Pçtersones ievadrak-stu. Minçtajâ izdevumâ varuzzinât par Rîgu 18. gad-simtâ, tâs vçsturi, laiku uncilvçkiem ðî gadsimta lieci-nieku skatîjumâ, uzzinât parJohana Andreasa Çzena dzîvi

un darbu, viòa zîmçjumiem,kas attçlo Rîgas ievçro-jamâkâs vietas, cilvçkus. Grâ-matai pievienots informâcijasavotu un personu râdîtâjs,attçlu saraksts. Ðis ir treðaissçjums þurnâla Latvijas Ar-hîvi” sçrijâ “Vçstures Avoti”.

Par likumdoðanu 19. gad-simta Rîgâ stâsta ðeit 1824. ga-dâ izdotais likumu krâjums“Institutionen des Livländisc-hen Prozesses”. Autors Rein-

hold Johann Ludvig Samsonvon Himmelstiern.

Gan Krievijai, gan Vâcijaiallaþ ir bijuðas savas interesesBaltijas jûras reìionâ. Par to –vâcu valodâ izdotajâ grâmatâW. von Bock “Der deutsch –russische Konflikt an der Ost-see”, kas nâkusi klajâ Leip-cigâ, 1869. gadâ.

Varðavâ, 1987. gadâ izdotagrâmata par poïu ikonâm“Icones de Pologne”. Teksts:

Janina Kùosiñska.LU Latvieðu

valodas institûtaapgâdâ Rîgâ,2004. gadâ nâcisklajâ pirmâs lat-galieðu grâmatas“Evangelia totoanno 1753. Pirmâlatgalieðu grâma-ta” faksimilizde-vums. Tajâ ievie-totâ apcerçjumaautore un at-bildîgâ redaktoreir filoloìijas zinâ-tòu doktore AnnaStafecka, tekstaredaktore – filo-

loìijas zinâtòu habilitçtâ dok-tore Ilga Jansone. Izdevums irveltîts pirmâs latgalieðugrâmatas 250 gadu jubilejaiun latîòu burtu drukas aizlie-guma atcelðanai 1904. gadâ.Grâmatu ievada AnnasRancânes dzejolis “Vârds”:“Tas vârds, kas iesâkumâ.Tas, kas dzîvu dara”.

Grâmata “Tartu RiiklikuÜlikooli Teaduslik Raamatu-kogu” par Tartu Valsts univer-

sitâtes zinâtnisko bibliotçku,tâs bagâtîbâm izdota Tartu,1977. gadâ, izdevums bagâtîgiilustrçts.

Otrs izdevums, kas pârstâvigauòu grâmatniecîbu, ir Ma-re Lott, Aile Möldre “A briefhistory of Estonian book”. Toklajâ laidusi Igaunijas bibliotç-ku asociâcija kopâ ar Igauni-jas nacionâlo bibliotçku Tal-linâ, 1993. gadâ.

Savukârt lietuvieðu pirma-jai grâmatai Martinusa Mos-vida Katehismam veltîts izde-vums “The first Lithuanianbook and its cultural context;Martinus Mosvidius’ Catec-hismus, 1547”, teksts SauliusÞukas. Grâmata nâkusi klajâViïòâ, 1996. gadâ.

Eugenija Ulèinaite ir auto-re grâmatai par baroka lite-ratûru Lietuvâ – “Baroque li-terature in Lithuanie”, kas iz-dota Viïòâ, 1996. gadâ.

Plaðs laika posms – piecigadsimti – somu grâmat-niecîbas vçsturç iztirzâts Hel-sinkos, 1988. gadâ izdotajâgrâmatâ “The book in Fin-land 1488 – 1988”.

Iepazîstot grâmatniecîbas vçsturi

VIJA APINÎTE,LU Bibliotçka

ANDA LASE,“Universitâtes Avîze”

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 4

Tagad par trijiem sportaveidiem, kuri nupat noslçgu-ðies. Biju aculiecinieks teni-sa sacensîbâs, par kurâm at-bildçju pirmo reizi, jo pirmsmanis ðo darbu veicaV. Bernhards.

Ðogad tenisa sacensîbasilga tikai piecas dienas.Dabûju saskarties ar ðî spor-ta veida neçrtîbâm: lietus,traumas, spçlçtâju neiera-ðanâs uz spçlçm. Ja vçl bûtulietus un visi ierastos tieðipçc lietus uz spçlçm, tad vçlvairâkas dienas bûtu nepiec-ieðamas sacensîbu norise.

Dîvaina likâs arî izloze,kuru vienpersoniski veicaRTU pârstâvis, ðo sacensîbugalvenais tiesnesis J. Zvilna.Pârstâvju sanâksmç savâcapieteikumus, nolasîja noliku-mu, kurð jau sen bija zinâms,un izlozes rezultâti bija zinâ-mi tikai pçc divâm stundâm.Tâ kâ J. Zvilna ir ïoti aiz-òemts, viòð atïâva pa telefo-nu uzzinât spçïu laikus vie-nîgi LLU pârstâvim.

Izloze bija ïoti nelabvçlîgamûsu sievietçm. No 5 star-tçjoðajâm 4 tika izlozçtas (vaisaliktas) vienâ augðçjâ zarâ.Tâ kâ sacensîbas ir indivi-duâlas ar komandas ieskaiti,tad pçc izlozes vienmçr cen-ðas spçlçtâjiem no viena ko-

lektîva sadalît pretçjos zarus.Pie tam mûsçjâ V. Smirnova,bûdama valsts reitingâ nostartçjoðâm ceturtâ, bet viòatika izlozçta kâ astotâ.

Vçl bez pieteikuma tika iz-lozçti valsts izlases dalîbnie-ki J. Skroderis un Ò. Ðvaèko.Arî, atnâkot uz spçlçm, nebi-ja pieteikuma. Labi, ka manbija rezerves pieteikums, ku-ru iedevu tâda ranga spçlç-tâjiem, lai to aizpilda un pçctam aizbrauc pçc zîmoga.Tâds bija sâkums un ar labâmbeigâm abâm LU komandâm.

Stabili pirmo vietu izcînîjasievieðu komanda:

K. Daugule (Ekon. – vad.fak.), A. Dubrovska (Fiz. –mat. fak.), E. Regþa (Jurid.fak.), V. Smirnova (Ekon. –vad. fak), J. Kurgane (Fiz. –mat. fak.). Vienspçlç pirmajâvietâ K. Daugule, bet A. Dub-rovska, kura pusfinâlâ dabû-ja traumu – 4. vietâ. Abasminçtâs sievieðu dubultspçlçizcînîja pirmo vietu.

Arî vîrieðiem panâkums,jo komandu ieskaitç 1. vieta,komandas sastâvâ spçlçjaJ. Lagzdiòð (Jurid. fak.),G. Madelis (Jurid. fak.),R. Belozerovs, soc. zin. ma-ìistrs, P. Cisers, A. Apðe-nieks (abi Fizikas – mat.fak.) Jâatzîmç J. Lagzdiòa

3. vieta vienspçlçs. Vçl divimedaïu komplekti vîrieðudubultspçlç:2. vieta J. Lagzdiòð – G. Ma-delis3. vieta P. Cisers – R. Beloze-rovs.

VieglatlçtikaLieliski panâkumi arî ðajâ

sporta veidâ, abâm ko-mandâm pirmâs vietas ko-mandu ieskaitç. Ðeit punktusskaitîja pçc speciâlâm ta-bulâm. Te vieta neizðíir, betizðíir augstvçrtîgs rezultâts.Par ðîm sacensîbâm pirmoreizi atbildçja I. Âbeïkalns,un debija ir izdevusies. Vai-rums uzvarçtâju un godalgo-to vietu ieguvçju ir no Peda-goìijas un psiholoìijas fa-kultâtes Sporta centra veselî-bas un sporta izglîtîbas no-daïas studenti, bet nelielsskaits no citâm fakultâtçm.Gribas pieminçt tos, kuriizcînîjuði pirmâs un otrâs vie-tas, kâ arî tos, kuri aizòçmavisu pjedestâlu.

Sievietes: 100 m skrçjiensviss LU: A. Kozièa, L. Puriòa,I. Kravale (Ìeogr. un zemeszin. fak.) 400 m – L. Feldber-ga. Kârtslçkðana: E. Veide(Soc. zin. Fak.)

Augstlçkðana: N. Èakova,L. Jursone.

200 m skrçjiens: A. Kozièa –24,78 sek. – izcils rezultâts,I. Kravale, 800 m – L. Feldber-ga, tâllçkðana: A. Arâja (Juri-diskâ fak.), N. Èakova.

Vîrieði: 1500m skrçjiens:N. Siliòð, P. Kriðtopa

5000 m – R. Kaimiòð(Ekon. – vad. fak.)

Augstlçkðana – R. Broks.Lodes grûðana viss LU:

M. Urtâns (labs rezultâts),J. Liepa, A. Kovals.

800 m – N. Siliòð.Ðíçpmeðanâ viss pje-

destâls LU un pie tam araugstas klases rezultâtiem:A. Kovals – 81,06 m, A. Anð-kins – 76,68 m, J. Liepa –73,29 m.

Vesera meðana – A. Vaièû-lçns, O. Telners.

Diska meðana – M. Ur-tâns.

Diemþçl, ðoreiz neveicâsstafetçs gan sievietçm, ganvîrieðiem bet tas netraucçjakopvçrtçjumâ uzvarçt.

Orientçðanâs sportâ ðoreizgûti mazâki panâkumi. Sievie-tes izcînîja 2. vietu kopvçr-tçjumâ. Individuâli K. Koki-nai – 4. vieta (Soc. zin. fak.)stafetç arî 2. vieta. Vîrieðiemkopvçrtçjumâ 3. vieta. Indivi-duâli J. Azamovskis – 3. vieta(Vçst. filoz. fak). Arî stafetç –3. vieta. Pçc ðîm sacensîbâm

daudzi Latvijas XIVUniversiâdes dalîb-nieki daudzos spor-ta veidos devâs uzTamperi (Somijâ),kur notika SELLspçles. Delegâcijassastâvâ ir arî LU di-rektors A. Peiès.

Ïoti veiksmîgiLU sportisti nostar-tçja SELL sportaspçlçs Tamperç(Somija).

Pavisam izcînîta21 medaïa, no tâmvieglatlçtiem – 13 me-daïas.

A. Kozièa – 1. vieta 100 mskrçjienâ un 2. vieta – 200 mskrçjienâ. N. Èakova – 2. vie-tu izcînîja tâllçkðanâ unaugstlçkðanâ.

A. Anðkins – 1. vieta ðíç-pa meðanâ, bet J. Liepam –2. vieta.

B. J. Poluðkina – 1. vieta3000 m skrçjienâ.

G. Lamba – 1. vieta 400 mskrçjienâ.

Vçl 1. vietu izcînîja sievie-tes 4 x 100 m stafetç.

M. Urtânam – 2. vieta lo-des grûðanâ, tâpat 2. vietaR. Kaimiòam – 5000 mskrçjiens.

3. vieta 5000 m skrçjienâizcînîja D. Slesarjonoks.

Zelta medaïas volejbolâsievietçm un vîrieðiem.

Bronzas medaïas basket-bolâ sievietçm, bet vîrie-ðiem – 5. vieta.

Tenisâ sudraba medaïaK. Daugulei, bet A. Dubrov-skai – bronza. PeldçðanâA. Ambrosai bronza un sie-vieðu stafetç arî bronza.

Dþudo cîòâ sudraba me-daïa A. Pârstrautam. Bez me-daïâm palika orientieristi.

Neoficiâli ðajâs sacen-sîbâs piedalîjâs ap 1700 da-lîbnieku no 50 valstîm. Pa-gaidâm vçl nav sarçíinâtskopvçrtçjuma rezultâts.

Maija mçnesis ir visnoslogotâkais LU sportistu saimei, jonotiek vairâki sporta pasâkumi vieni aiz otra un pat vienâlaikâ. Tuvojas nobeigumam Latvijas XIV Universiâde un,protams, visiem interesç kopvçrtçjums. Neskatoties vçluz tiem veidiem, kuri nav beiguðies, basketbols vîrieðiemun arî mini futbols, LU Sporta centra direktors J. Meln-bârdis ar pârliecîbu informçja, ka sievieðu konkurencçLU jau sesto reizi pçc kârtas un desmito reizi vispâr uzva-ra ir nodroðinâta. Vîrieðiem liktenis izðíiras, kâ nostartçsmûsu galvenie pretinieki RTU. Ja veiksmîgs bûs RTU starts,tad mûsçjie paliks 3. vietâ, bet ja nç, tad 2. vietâ. Nedau-dz pievîla mini futbols, jo komanda neiekïuva starp4 labâkajâm augstskolâm.

Seminârâ piedalîjâs pârstâv-ji no visâm 13 fakultâðu stu-dentu paðpârvaldçm (FSP).Pârsvarâ tika ievçrots prin-cips, ka katras fakultâtes stu-dentu paðpârvaldi pârstâv

viens no jau esoðajiem lîde-riem un kâds no jaunajiemSP dalîbniekiem, kas nodro-ðinâja to, ka tika izskatîtasSP pastâvoðâs problçmas, kâarî jaunie SP lîderi iepazî-

stinâti ar attiecîgo vidi undarba lauku daudz tuvâk unpadziïinâtâk.

LU pasniedzçja AgitaÐmitiòa lasîja lekciju par ko-lektîva veidoðanas prasmi.Tâ ir aktuâla tçma vairumamFSP vadîtâju, jo ir ïoti grûtiveidot saliedçtu kolektîvu tâ,lai darbs bûtu produktîvs unpatîkams, tâpçc ðî lekcija ti-ka atzîta par ïoti lietderîgu.Tâpat arî pârçjâs lekcijas ne-bija mazâk svarîgas un inte-resantas, piemçram, ZaigasKazâkas lasîtâ lekcija “SPtçls, tâ veidoðana”, SergejaSeòkâna lekcija par SP uzde-

vumiem un pienâkumiem,Ivara Lukaðevièa “SP un tâsaikne ar LUSP” un Jâòa Pu-duïa lekcija par studentumobilitâti.

Divu dienu laikâ tika dis-kutçts par lietâm, kas aktuâ-las SP vadîtâjiem un paðpâr-valdçm, meklçti risinâjumi unrastas atbildes uz sareþìîtiemjautâjumiem. Dalîbnieki strâ-dâja grupâs, un pirmâs die-nas vakarâ tika prezentçtsgrupu paveiktais darbs, kasbija ïoti produktîvs.

Vakarâ bija neliels atpûtaspasâkums, kas ïâva seminâradalîbniekiem atpûsties no sa-

springtâ dienas darba, laiotrâ dienâ varçtu to turpinât.

Pçc divu dienu darba se-minâra dalîbnieki devâs at-pakaï uz Rîgu, lai varçtu no-dot iegûtâs zinâðanas tâlâksaviem SP biedriem un tâspielietot.

Paldies LU SP Izglîtîbaskomisijai par ðâda seminâranoorganizçðanu, îpaði AnceiBçrziòai un Uìim Bisenie-kam. Tâpat ceram, ka ikviensdalîbnieks sev ieguva ne tikailietderîgu informâciju, bet arîjaunus draugus, un ceram,ka ðâda seminâra rîkoðanakïûs par tradîciju.

Seminârs norisinâjâs 22. un 24. maijâ Murjâòos “Ieviòâs.” Se-minâra mçríis bija veidot cieðâku saikni LU Studentu Pado-mei ar fakultâðu studentu paðpârvaldçm, nodroðinot efektî-vu informâcijas apriti, celt seminâra dalîbnieku kompeten-ces lîmeni, tâdçjâdi nodroðinot maksimâli efektîvu studçjoðointereðu pârstâvçðanu fakultâðu studentu paðpârvaldçs.

PP ii ee kk tt ââ LL aa pp aa

2004. gada 2. jûnijs ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 5

Studentu paðpârvalþu vadîtâju seminârs Murjâòos

VVVVîîîî rrrr iiii eeeeððððuuuu vvvvoooo llll eeee jjjj bbbboooo llll aaaa kkkkoooommmmaaaannnnddddaaaa –––– 1111.... vvvv iiii eeee ttttaaaassss iiii eeeegggguuuuvvvvçççç jjjj aaaa

Panâkumi Latvijas XIV Universiâdç!GENÂDIJS KARTUZOVS,LU lektors, SK “US” atbildîgais par aìitâciju un reklâmu

ZAIGA KAZÂKA,LU PPF SPpriekðsçdçtâja

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 5

Jubilârs ir dzimis Rîgâ – îstsGrîziòkalna puika. Viòa vecâ-ki – tçvs Gustavs un mâte Ma-rija – bija vienkârði strâdnieki,taèu ìimenç valdîja savstar-pçja cieòa un izpratne, ka dzî-ves patiesâs vçrtîbas nav latosizmçrâmas. Galvenais, ko vçlç-jâs vecâki – lai bçrni iegûtu iz-glîtîbu un prastu dzîvç atðíirtlabo no sliktâ, skaisto no neglî-tâ. Mazie dçli ðad tad ieraudzî-ja, ka tçvs brîvajos brîþos rûpî-gi pçta un iedziïinâs atzîtumâkslinieku darbos, mçìinotradît kâdas gleznas kopiju, betmâtes pirksti veikli zibina ada-tu, veidojot skaistus rokdar-bus. Mâte savu prasmi mçìi-

nâja ierâdît arî mazajiem puisç-niem, rosinot viòus lîdzdarbo-ties izðûðanâ.

Grûtajos kara un pçckaragados jubilârs mâcîjâs unstrâdâja, lai varçtu iegût aug-stâko izglîtîbu. 1960. gadâGustavs Buðmanis beidzaLVU Vçstures un filoloìijasfakultâti, lai pçc vairâkiem ga-diem atgrieztos universitâtçun turpinâtu studijas, iegûstotzinâtnisko grâdu un kïûstotpar docçtâju. Kolçìi vienmçrir interesçjusi reliìiju vçstureun filozofija, ðo nozaru pro-blçmas pçtîtas dziïi un pamatî-gi, uzrakstîtas apjomîgas zi-nâtniskâs publikâcijas. Bijuðie

studenti ar sajûsmu atcerasdocenta Buðmaòa lekcijas, jopasniedzçjs prata ieinteresçt,bija lielisks stâstîtâjs, erudîtsun ar labu humora izjûtu ap-veltîts cilvçks. Astoòdesmita-jos gados G. Buðmanis strâdâ-ja par pasniedzçju Èehoslovâ-kijas augstskolâs, arî tur gûs-tot studentu cieòu un atzinîbu.

Îsâs rindiòâs nav iespç-jams pârstâstît visu 75 gadospaveikto, tâpçc var ðíist, ka –kas nu tur liels, vienkârði iz-devâs cilvçkam. Taèu mçs,kolçìi, labi saprotam, ka visusasniegumu pamatâ ir neat-

laidîgs, mçrítiecîgs darbs,stiprs gribasspçks, kas neno-liedzami ir jubilâram.

Pçc aizieðanas pensijâG. Buðmaòa dzîve ir bijusi tik-pat aktîva kâ agrâk, strâdâjotLU. Jubilârs ir sarakstîjis divasgrâmatas – par seno latvieðureliìiju un par 2. Cçsu bateri-jas cîòâm 1919. gadâ. Pçdçjâgrâmata saistâs ar jubilâra dzî-vesbiedres Vilmas Buðmanes,dzimuðas Brûveres, tçva karagaitâm Latvijas neatkarîbasatgûðanâ. Apbrînojama ir Buð-maòu ìimenes spçja un iejû-tîba visus lîdzðinçjos gadus rû-

pçties par sievastçva – Latvijasneatkarîbas cîòu vecâkâ dalîb-nieka, nu jau 104 gadus vecâAntona Brûvera – veselîbu unlabsajûtu. To var tikai spçcîgaìimene, kurâ valda mîlestîba,cieòa, pienâkums un savstar-pçja sapratne. Mçs, draugi, bi-juðie kolçìi un LU sociâlâ die-nesta darbinieki, suminâmmâkslinieku docentu Buðmanidzîves jubilejâ, vçlot veselîbu,izturîbu un radîtprieku vçl ga-rus gadus. Lai vçl tiktu uzglez-notas daudzas ainavas un por-treti, lai pçtîjumi tiktu izdotiskaistâs grâmatâs!

6 ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 2004. gada 2. jûnijs

VV ii dd uu ss LL aa pp aa

Izdzîvoðanas realitâtes ðo-va “Kolka”, kâ to iesaukuði pa-ði studenti, programmâ ie-tilpst: pârgâjieni pa Kolkasapkârtnes meþiem, pïavâmun purviem, ievâcot intere-santâkos floras un faunas pa-raugus, agra celðanâs (patèetros no rîta), lai dotos vçrotputnus un klausîties to balsis,herbâriju steidzîga spieðana,gludinâðana un ðûðana (pa-rasti naktîs), mazgâðanâsjûrâ, griíu un makaronu vârî-ðana, kolektîva sildîðanâs pieugunskura ar dziesmâm, ru-nâm un dejâm, un vçl un vçl...

Mâcîbas ir patîkamas unnoderîgas. To, ko bûtu garlai-cîgi darît mâcîbu gada laikâ,piemçram, mâcîties pâris sim-tus augu un kukaiòu latînis-kos nosaukumu, Kolkâ izdarît

ir pavisam vienkârði, jo visusmâcîbu objektus var redzçtdabâ. Biologi iemâcâs pazîtpïavu, meþu un piekrastesbiotopus un to raksturîgos au-gus un dzîvniekus. Bez tamtiek rakstîts zinâtnisks darbspar kâdu ekoloìisku tçmu,kurð prakses beigâs jâaizstâv.Arî tie, kas ierodas tikai uz pir-mo daïu, sveikâ neizsprûk –katrai grupai tiek iedalîts“mazais biotops”, kurð ir pçciespçjas labâk jâraksturo.Gandrîz katru dienu tiek rak-stîta neliela ieskaite par ie-priekðçjâ dienâ apgûto tçmu.

Kolkâ dabas mîïotâji var iz-baudît patiesi skaistas un ne-skartas ainavas, var sastaptdaþâdus retus dzîvniekus,piemçram, gludeno èûsku,melno stâríi un Sâmsalas

diþpîli, kas veldzç katra biolo-ga sirdi. Brîvajâ laikâ studentiatpûðas ïoti tîrajâ Kolkas pie-krastç un pçc savas gaumesizvçlas, kâdu peldi izvçlçties:vçsajâ un mierîgajâ Rîgas lîcîvai arî siltajâ un bangainajâBaltijas jûrâ. Dienas kârtîbâ irarî pelde ar drçbçm, bez drç-bçm, naktî un vçtras laikâ.Prakses noslçgumâ piecasnedçïas pârcietuðie dodas25 km garajâ pârgâjienâ pa

Baþu purvu, íerot èûskas, tul-znas un iespaidus. Bez tamtreðâs nedçïas beigâs jauni unveci biologi pulcçjas uz gads-kârtçjiem Zvejnieku svçt-kiem. Dienâ notiek sportaspçles, kurâs biologi sacenðasar vietçjiem savâ iemîïotâkajâsporta veidâ – volejbolâ.

Visi studenti draudzîgidzîvo kopâ vienâ vecâ, ro-mantiskâ lauku mâjâ. Tajâ irviss dzîves apstâkïiem ne-

piecieðamais – jumts virs gal-vas, pirts un ûdens akâ. Patvisîstâkais betona bçrns kautuz brîdi sajût lauku dzîvesvaldzinâjumu – mosties nojûras viïòu ðalkâm, staigât arkailâm kâjâm rasâ un nestûdeni no akas.

Biologiem kâ “mazai tau-tai” ir svarîgi saglabât un uz-turçt labas attiecîbas arî pçcstudiju beigðanas, un ðîs at-tiecîbas veidojas tieði Kolkâ.Prakses pârbaudîjumi veici-na draudzîbas saiðu nostip-rinâðanos gan studentustarpâ, gan starp studentiemun pasniedzçjiem. Nekur ci-tur tu nevari pasçdçt pieugunskura vai íert viïòuskopâ ar pasniedzçju!

Ar praksi vien Kolkasepopeja nebeidzas... Saval-dzinâtie biologi ik pa laikamatgrieþas, lai uzturçtu prak-ses mâju kârtîbâ, tâ tiekizvçlçta kâ vieta, kurasapkârtnç veikt pçtîjumuszinâtniskajiem darbiem. Varpat teikt, ka Kolka ir biolo-gu paradîze!!!

Studentu vasaras prakse: darbs un prieks

Bioloìijas fakultâtes 1. kursa studenti katru jûniju tieðipçc Jâòiem sakravâ ceïasomas un dodas uz vasaraspraksi îpaðâ Latvijas vietâ – Kolkâ. Tieði tur jaunais stu-dents kïûst par îstu biologu. Tie jaunieði, kurus vilinadarbs laboratorijâs, Kolkâ dzîvo divas nedçïas, bet topo-ðie botâniíi, zoologi un ekologi var izbaudît praksi piecunedçïu garumâ.

BBBB iiii oooo llll oooogggg iiii vvvvaaaassssaaaarrrraaaassss pppprrrraaaakkkkssssçççç KKKKoooo llll kkkkââââ

MARTINA BALTKALNE, IEVA GAILÎTE,Bioloìijas fakultâtes 2. kurss

Laime ir darba pilnîgumâ

25. aprîlis – saulainâ un priecîgâ pavasara diena bija îpa-ða kâdreizçjâ LU VFF docenta Gustava Buðmaòa dzîvç – tâbija viòa jubilejas reize. Grûti pat noticçt, ka jau 75. pa-vasaris.... Docenta Buðmaòa kunga dzîves jubileja tikaievadîta îpaði oriìinâli un skaisti – kâ atskaite par paveik-to. Jubilârs draugus, kursa biedrus, kâdreizçjos kolçìusuzaicinâja uz savu gleznu izstâdi. No ikdienas rûpçm unstresa mçs tikâm ievesti it kâ kâdâ citâ pasaulç – pa-saulç, kurâ valda skaistums un harmonija. No gleznâmstaroja îpaða aura, jo katru savu darbu ar viòam piemîto-ðo humora dzirksti komentçja pats autors. Gan krâðòâsLatvijas ainavas – îpaði Lîgatnes apkârtni, Vidzemes glez-nainos meþus un upes, Kuldîgas, Cçsu, Rîgas skatus, ganromantiskos Slovâkijas kalnus un pïavas, gan dzejiskosziedu gleznojumus un izteiksmîgos portretus. Varçtu teikt,ka kolçìis atklâja mums to savas dzîves daïu, kurâ viòðmçrítiecîgi un radoði bija izteicis savu dvçseli paralçli ik-dienas darba pienâkumiem un ìimenes rûpçm.

GGGGuuuussss ttttaaaavvvvssss BBBBuuuuððððmmmmaaaannnn iiii ssss iiii zzzzssss ttttââââddddeeeessss aaaa tttt kkkk llll ââââððððaaaannnnââââ

LU SOCIÂLAIS DIENESTS

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 6

Ðogad konferencç pie-dalîjâs studenti no LU, LLU,Daugavpils Universitâtes,Viïòas Pedagoìijas Univer-sitâtes, Ðauïu Universitâtes,Kauòas Tehniskâs Univer-sitâtes, Gdaòskas Univer-sitâtes, Varðavas Universitâ-

tes un Vezpremas Universi-tâtes (Ungârija). Konferen-cç tika prezentçti 66 pçtnie-ciskie darbi tâdâs jomâs kâangïu un vâcu valoda, kul-tûra, literatûra, mâcîbu me-todes, lingvistika, izglîtîbaun citas. Konferencç bija di-vas darba valodas – angïuun vâcu. Bija patiesi intere-santi klausîties citu studen-tu pçtniecisko darbu rezul-tâtos un iesaistîties disku-sijâs, kâ arî paðiem piedalî-ties radoðajâs darbnîcâs par

visdaþâdâkajâm tçmâm. Izrâ-dâs, ka pedagogi ne tikaiprot mâcîties un mâcîties.Treðdienas vakarâ tika ïotipatîkami pavadîts laiks uzkuìîða kopâ ar pasniedzç-jiem un viesiem no ârze-mçm, kur ne tikai nostiprinâ-

jâm draudzîbas saites un ri-sinâjâm diskusijas, bet arî iz-locîjâm kâjas veiklâ deju solî.

Paldies par atbalstu LUPPF vadîbai, LU PPF SMMKvadîtâjai prof. I.Kangro, Bri-tu Padomei, Latvijas Zinât-nes Padomei, LU Studentupadomei un LU Ârlietu De-partamentam, kâ arî þur-nâlam “Santa”, SIA “Eiro Au-to” un grâmatnîcas “Glo-buss” Oksfordas Universitâ-tes izdevniecîbas pârstâveiLatvijâ D. Miðkai.

Neskatoties uz to, ka Latvijâ mçs neesam novçrtçti,mçs tik un tâ topam vairâk un vairâk, un ðajâ tapða-nas procesâ ir viens ðíçrslis, kas pârvarçts ðíiet ïotipatîkams un ir sajûta, ka “bija par îsu”. Ðogad mûsuðíçrslim pâri kâpâm 19. un 20. maijâ LU PPF, laikâ,kad notika 3. Starptautiskâ Studentu Pçtnieciskâ Dar-ba Konference (3rd International Students’ ResearchConference). Gatavoðanâs process nebija tikvienkârðs kâ bçrnam atòemt konfekti, bet tas bijavieglâks, pateicoties lieliskai sadarbîbai ar pasnie-dzçjiem, it îpaði ar idejas autori un organizçtâju lekto-ri Indru Odiòu un, protams, nedrîkst aizmirst LU PPFSMMK studiju metodiíi Aivitu Kuliðevu.

SS tt uu dd ee nn tt uu pp aa dd oo mm ee ss ll aa pp aa

2004. gada 2. jûnijs ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 7

programmâm ir ïoti dârgasizmaksas. Ârstniecîbas prog-ramma ir viena no dârgâkâm,jo ir nepiecieðamas nomâtspeciâlas telpas, kas nodroði-na pilnvçrtîgu programmasapguvi, tâpat arî medikamen-tu izmaksas ir ïoti dârgas. Sa-vukârt, piemçram, angïu filo-loìijas programmas apguvisadârdzina tas, ka ir nepiecie-ðams nodroðinât studiju pro-cesu mazâs grupâs un turklâtar kvalitatîvu literatûras klâs-tu sveðvalodâ.

Ir arî studiju programmas,kurâs noteiktâs studiju mak-sas neatbilst tâs reâlajâmizmaksâm. Piemçram, tiesî-bu zinâtnes studiju program-mas izmaksas noteikti ne-sastâda 800 latus gadâ. Taèu

ðeit nostrâdâ otrs faktors –tirgus, respektîvi, kamçr bûsaugsts pieprasîjums pçc ðîsstudiju programmas apgu-ves, tikmçr arî cena saglabâ-sies esoðajâ lîmenî.

Protams, LU SP labi sa-prot, ka studiju maksas ne-var palikt visu laiku nemainî-gas, taèu lielâkai daïai stu-dentu ir retorisks jautâ-jums – kâpçc lîdzâs studijumaksâm neaug arî stipendi-jas, kredîta “griesti”, nav 50%atlaides starppilsçtu sabied-riskajâ transportâ, cenas LUçdnîcâs neatbilst tâs piedâ-vâtai kvalitâtei (ðis ir laikamvienîgais no problemâtiska-jiem jautâjumiem, ko varçturisinât ar LU vadîbas tieðu at-balstu) utt.

Fakultâte, Studiju Akadçmiskiestudiju ilgums gadiprogramma semestros 2004/ 2005/ 2006/ 2007/ 2008/

2005 2006 2007 2008 2009Bioloìijas fakultâtebioloìija bakalaura PL 6 440 480bioloìija bakalaura NL 8 320 360 400Ekonomikas un vadîbas fakultâteekonomika bakalaura PL 8 510 540 570ekonomika bakalaura NL 10 450 480 510 540ekonomists (grâmatvedîba, analîze, audits) prof. PL 10 530 560 590 620finansu menedþments prof. PL 10 530 560 590 620finansu menedþments prof. NL 10 440 480 510 540finansu sektora vadîba prof. PL 8 640 640 650finansu sektora vadîba prof. NL 8 450 480 510vadîbas zinîbas bakalaura PL 8 510 540 570vadîbas zinîbas bakalaura NL 9 vai 10 450 480 510 540Filoloìijas fakultâtebaltu filoloìija bakalaura PL 8 470 500 520baltu filoloìija bakalaura NL 10 440 440 490 490klasiskâ filoloìija bakalaura PL 8 500 500 520krievu filoloìija bakalaura PL 8 470 500 520krievu filoloìija bakalaura NL 10 440 440 490 490Fizikas un matemâtikas fakultâtematemâtika bakalaura PL 8 440 460 480matemâtika bakalaura NL 8 260 300 340matemâtiíis - statistiíis prof. PL 10 440 460 480 500matemâtiíis - statistiíis prof. NL 10 260 300 340 380vidusskolas matemâtikas skol. prof. 5-gad. PL 10 440 460 480 500vidusskolas matemâtikas skol. prof. 5-gad. NL 10 260 300 340 380fizika bakalaura PL 8 440 460 480datorzinâtnes bakalaura PL 8 600 630 660programmçtâjs 1.lîm.prof. PL 5 600 630optometrija bakalaura PL 8 550 570 600optometrija bakalaura NL 8 600 600 650Ìeogrâfijas un Zemes zinâtòu fakultâteìeogrâfija bakalaura PL 8 500 500 550ìeogrâfija bakalaura NL 10 300 350 350 350ìeogrâfija maìistra NL 5 400 450ìeoloìija bakalaura PL 8 500 500 550ìeoloìija maìistra NL 5 400 450vides zinâtne bakalaura PL 8 500 500 550vides zinâtne maìistra NL 5 400 450Juridiskâ fakultâtetiesîbu zinâtnes prof. PL 2., 3. studiju gads 10 800 800 800 800tiesîbu zinâtnes prof. PL citi studiju gadi 10 550 550tiesîbu zinâtnes prof. NLK 2., 3. studiju gads 11 700 700 700 700 700tiesîbu zinâtnes prof. NLK citi studiju gadi 11 450 450 450tiesîbu zinâtnes prof. NLN 11 350 350 350Íîmijas fakultâteíîmijas bakalaura PL 8 340 380 420Medicînas fakultâteârstniecîbas prof. PL 12 720 750 780 810 810mâszinîbas bakalaura PL 6 420 450farmâcija bakalaura PL 6 480 510Moderno valodu fakultâteangïu filoloìija bakalaura PL 8 800 800 840angïu filoloìija bakalaura NLK 10 630 680 730 730angïu filoloìija bakalaura NLN 10 450 500 550 550angïu filoloìija maìistra NLN 6 400 450vâcu filoloìija bakalaura PL 6 800 800vâcu filoloìija bakalaura NLK 8 630 680 730vâcu filoloìija bakalaura NLN 8 450 500 550vâcu filoloìija maìistra NLN 6 400 450franèu filoloìija bakalaura PL 8 800 800 840franèu filoloìija maìistra NLN 6 400 450sinoloìija bakalaura PL 8 800 800 840somugru studijas bakalaura PL 8 800 800 840Japânas studijas bakalaura PL 8 800 800 840

Pedagoìijas un psiholoìijas fakultâtepedagoìija bakalaura PL 8 420 460 500pedagoìija bakalaura NL 9 360 380 420 460vidussk. latvieðu val. un literatûras skol. prof. PL 10 420 450 490 520vidussk. latvieðu val. un literatûras skol. prof. NL 11 360 380 420 460 500vidussk. latvieðu val. kâ otrâs val. skol. prof. PL 10 420 450 490 520vidussk. latvieðu val. kâ otrâs val. skol. prof. NL 11 360 380 420 460 500vidussk. angïu valodas skol. prof. PL 10 550 570 600 620vidussk. angïu valodas skol. prof. NL 11 480 520 550 580 620vidussk. vâcu valodas skol. prof. PL 10 550 570 600 620vidussk. vâcu valodas skol. prof. NL 11 480 520 550 580 620lietiðíâs informâtikas skol. prof. PL 10 420 450 490 520vizuâlâs mâkslas un mâkslas vçstures skol. prof. PL 10 420 450 490 520vizuâlâs mâkslas un mâkslas vçstures skol. prof. NL 11 360 380 420 460 500amatu mâcîbas un kultûras vçstures skol. prof. PL 10 420 450 490 520amatu mâcîbas un kultûras vçstures skol. prof. NL 11 360 380 420 460 500kultûras vçstures un mâkslas vçstures skol. prof. NL 11 360 380 420 460 500mâjturîbas un kultûras vçstures skol. prof. PL 10 420 450 490 520mâjturîbas un kultûras vçstures skol. prof. NL 11 360 380 420 460 500vidussk. veselîbas mâc. un fiz. audz. skol. prof. PL 10 420 450 490 520vidussk. veselîbas mâc. un fiz. audz. skol. prof. NL 11 360 380 420 460 500sociâlais pedagogs prof. PL 10 420 450 490 520sociâlais pedagogs prof. NL 11 360 380 420 460 500datorsistçmu un datortîklu administrçðana 1.lîm. prof. PL 6 600 650psiholoìija bakalaura PL 8 560 600 650psiholoìija bakalaura NL 8 480 520 560psiholoìija prof. PL 8 584 600 650psiholoìija prof. NL 9 584 590 590 590pamatsk. latvieðu val. un lit. skol. prof. 2,5- gad. NL 5 360 400pamatsk. vizuâlâs mâkslas skol. prof. 2,5- gad. NL 5 360 400sâkumskolas skolotâjs prof. NL 11 360 380 420 460 500sociâlo zinîbu skol. prof. 2,5- gad. NL 5 400 440speciâlâs skolas skol. prof. NL 11 360 380 420 460 500pirmsskolas skol. prof. NL 10 330 380 420 460Sociâlo zinâtòu fakultâtekomunikâcijas zinâtne bakalaura PL 8 550 600 600komunikâcijas zinâtnes bakalaura NL 10 450 500 500 500komunikâcijas zinâtne maìistra NL 6 450 450bibliotçkzinâtne un informâcija bakalaura PL 8 550 600 600bibliotçkzinâtne un informâcija bakalaura NL 10 450 500 500 500politikas zinâtne bakalaura PL 8 550 600 600politikas zinâtne bakalaura NL 10 450 500 500 500socioloìija bakalaura PL 8 550 600 600sociâlais darbs prof. 4-gad. PL 8 550 600 600Teoloìijas fakultâteteoloìija un reliìiju zinâtne bakalaura PL 8 500 500 550Vçstures un filozofijas fakultâtevçsture bakalaura PL 8 440 440 480vçsture bakalaura NL 10 300 340 380 420filozofija bakalaura PL 8 440 440 480

Arî pedagogi VAR!KERIJA OZOLIÒA-OZOLA,Pedagoìijas un psiholoìijas fakultâtes studente

� 3 lapa

Pielikums .05.2004. LU rîkojumam Nr. 1/

Pirms 2004./2005. ak.g. imatrikulçto stud. studiju maksas lîdz normatîvâ studiju laika beigâm

TTTTrrrreeeeððððââââ ssss ttttaaaarrrrpppp ttttaaaauuuu tttt iiii sssskkkkââââ ppppçççç tttt nnnn iiii eeeecccc iiii sssskkkkââââ ddddaaaarrrrbbbbaaaa kkkkoooonnnnffff eeeerrrreeeennnncccceeee ––––iiii eeeessssppppçççç jjjj aaaa ssss tttt uuuuddddeeeennnn tttt iiii eeeemmmm

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 7

izturas pret darbu, cikprasîgs, pat neþçlîgs untirânisks ir pret saviem ko-lçìiem,” stâsta ðobrîd div-desmit septiòus gadusvecais Sociâlo zinâtòu fa-kultâtes lektors INGUS BÇR-ZIÒÐ. Viòð arî Internet por-tâla DELFI galvenais redak-tors. “Ðî gada sâkumâvçlçjos savâ dzîvç uzsâktatkal kaut ko jaunu,” viòðiesâk stâstît un turpina,“un tâ nu jau èetrus mçne-ðus, mçìinot arvien vairâkbalansçt uz tiesâ neiesû-dzçðanas robeþas, es, bezmûzikas likðanas radioNABA raidîjumâ “Jaunaprogramma veciem cilvç-kiem”, piektdienas vaka-ros tâ çterâ ciniski un riebî-gi komentçju daþâdas so-ciâlpolitiska un ekonomis-ka rakstura informâcijasplûsmas valstî.”

“Ðî gada janvârî es iz-domâju, ka atkal ir jâpamçìi-na kaut kas jauns,” atklâj In-gus un paskaidro, “lîdz tampiektdienas vakaros, kadçterâ skan “Jauna program-ma veciem cilvçkiem”, vi-sâdas lietas jau esmu darî-jis – gan izklaidçjies, gan arìimeni pavadîjis. Tagad kâ-du noteiktu posmu savâdzîvç vçlos pabût NABâ”.Kâ atzîst Ingus: “Labi pazi-òas jau zina, ka visâs mâjasballîtçs vienâ brîdî iestâjasstadija, kad es visiem sâkuuzmâkties ar to, ka tagadmainîðu diskus, likðu mûzi-ku un pçc savas gaumes vei-doðu vakara programmu.Vçlme dalîties sa-vâ fonçtikas gau-mç ar plaðâku au-ditoriju man ir bi-jusi jau sen, un jaman jârunâ parsavu muzikâlâformâta gaumi,tad radio NABAir man vistuvâkâradiostacija”.

Uz manu jautâ-jumu par “atslç-gu”, kas cilvç-kiem no malas“atver” radio NA-BA çtera durvis,Ingus atklâtipastâsta: “Mantas bija e-pastiòðradio NABAi aruzprasîðanos, vaies gadîjumâ ne-varçtu tur kautko padarît. Jâ, espats uzprasîjos,jo, pretçjâ gadî-jumâ, neviens tâarî neuzzinâtu, kaes gribu dîdþejot.Viòi ðo manuvçlmi ïoti laipniatbalstîja un tâ nujau kopð februâra

sâkuma katru otro piektdie-nas vakaru, laikâ no desmi-tiem lîdz divpadsmitiem, es-mu dzirdams radio NABAçterâ”. Vaicâju par raidîjumamuzikâlo formâtu un Ingusinformç: “Mani ïoti optimis-tiski spçcinâja saruna ar ra-dio NABA programmdirek-toru Madaru Ðtramdieri,kurâ viòð paziòoja, ka piekt-dienas vakaros pat bûtuvçlams pie tâ nepieturçties,tâdçï manâ çterâ laikâ vardzirdçt gan alternatîvoìitârmûziku, gan Vasku, gankrievu roku, gan Suitu sie-vas, gan kubieðu mûziku...”

Jautâju, vai ðî mûzika ir noviòa personîgâs kolekcijasun Ingus atbild: “Jâ, studijâes izmantoju savus diskus.Daïa, protams, pârklâjas arto, kas ir radio NABA listçs,taèu man labâk patîk laistçterâ “dzîvos diskus”, mûzi-ku, kuru pirms tam esmuemocionâli izlaidis pats caursevi”. Taujâts par cilvçkuskaitu studijâ, Ingus atjoko:“Laikam neviens nevçlasnâkt pie manis ciemos, tâdçïvismaz pagaidâm çterâ ejuviens pats”. Jautâju Ingumpar nâkotnes iecerçm at-tiecîbâ uz radio NABu unuzzinu sekojoðo: “Òemot vç-râ manu NIPa pieredzi, kaspamatâ saistâs ar sekoðanulîdzi daþâdai sociâlpolitiskaun ekonomiska rakstura in-formâcijas plûsmai valstî, at-ðíirîbâ no varbût daudziemcitiem çtera cilvçkiem,mans pienesums, bez mûzi-kas likðanas, radio NABAi irtagad un bûs arî turpmâk

tâdi pietiekami sarkastiskiun ciniski komentâri par to,kas notiek valstî – sâkot arvaldîbas maiòâm un beidzotar hokeju haïïu celtnie-cîbâm. Mçìinot arvien vai-râk balansçt uz tiesâ neiesû-dzçðanas robeþas, çtera lai-kâ runâju arî par balto ap-kaklîðu noziedzîbu, tâdçïbieþi savos izteikumos mç-dzu bût cinisks un riebîgs.”

Jautâts par izglîtîbu, In-gus atbild: “Esmu beidzis ko-munikâcijas zinâtni LatvijasUniversitâtç. Lai nebûtu jâ-nonâk Latvijas bruòotajosspçkos, es triecientempâtur nomâcîjos seðus gadus.Kâ sâku ar bakalaura pro-grammu, tâ ar maìistragrâdu beidzu. Kad biju pçdç-jâ gadâ maìistros, fakultâtesdekâne Inta Brikðe manpiedâvâja kïût par pçtnie-ciskâs þurnâlistikas pasnie-dzçju. Man bija bail, bet espiekritu.” Uz manu jautâju-mu: “Kâpçc?” Ingus nevilci-noties atbild: “Uz to brîdigandrîz seðus gadus, paralçlistudijâm, biju nostrâdâjisNIPâ. Savulaik þurnâlistamJânim Domburam bija ðâdsbirojs, kas lîdzinâjâs ziòuaìentûrai, bet tâ specifika bi-ja pçtnieciskâ un analîtiskâþurnâlistika. Mçs gatavojâmmateriâlus laikrakstam “Die-na”, þurnâliem “Kapitâls” un“Klubs” un vçl daþâm krievuavîzçm. Tie bija tâdi “roka-mie gabali”.

Uz brîdi Ingus apklust,taèu tad nopietni turpina:“Þurnâlistikas nozarç tie rik-tîgie profesionâïi – “urbçji”

lielâ mçrâ aka-dçmiskajai iz-glîtîbai spïaujvirsû, tâdçï pie-ïauju iespçju, kaes biju viens notiem retajiem,kas sakostiemzobiem bija mç-ìinâjis iet cauriteorçtiski aka-dçmiskajâm pa-darîðanâm unreizç arî “ur-bies” profesio-nâlajâ lauciòâ.Ar visu to, ka to-reiz biju nepie-klâjîgi jauniòð,es pieòçmuman piedâvâtolektora darbu.”Vaicâju Ingum,vai viòð pats se-vi uzskata parjaunu vai vecutam, ko dara?“Kad cilvçkamir astoòpad-smit, viòð do-mâ, ka, ja div-desmit septiòugadu vecumâviòam nebûs

seðsimtais mersedess, tad irpiedzîvots dzîves gals,” iesâkIngus un turpina, “taèu, kadpienâk tie divdesmit septiòi,tâ, kâ ðobrîd man, ir savâdâk.Tad tu ieraugi, ka tev irsakrâjusies kaut kâda piere-dze un mikro sasniegumi,kas ir ðî merða vçrti... Îstenî-bâ jau tas mersis tev ir, tikaicitâ formâ! Tieði tâpçc esnejûtas absolûti vecs vai sa-vu dzîvi izniekojis un pilnîgimierîgi jau redzu savu nâka-mo latiòu”.

“Kas þurnâlistikâ ir tavaautoritâte?” es jautâju un In-gus pârliecinoði paziòo:“Jânis Domburs! Skatotiesuz to tempu un piesâ-tinâtîbu, kâdâ viòð izdzîvosavu dzîvi, tu saproti, kavienkârði esi slinks unnemâkulîgs”. Es mçìinu ie-bilst, ka Domburam ir citsvecums un pieredze, taèu In-gus ir nelokâms: “Jâ, bet arîdivdesmit divu gadu vecumâviòa pieredze bija tâda, kâdaðodien ir reti kuram jaunie-tim. Domburs vienmçr irgâjis stingri pa priekðu vi-siem pârçjiem”. Vaicâju, vaisavulaik seðus gadus ilgaisdarbs Dombura birojâ In-gum ir bijusi pârdomâtamçrítiecîba un saòemu atbil-di: “Nç, liktenîga nejauðîba.Kad ’94. gadâ stâjos þurnâlis-tos, viòð bija iestâjeksâmenukomisijâ un kaut kâdâ mis-tiskâ veidâ mani ievçroja unuzaicinâja uz savu NIP biro-ju, kas tik tikko bija sâcisstrâdât. Par autoritâti Dom-burs kïuva, jo visus tos se-ðus gadus, ko mçs kopîginostrâdâjâm, es redzçju, arkâdu atbildîbu viòð izturaspret darbu, cik prasîgs, patneþçlîgs un tirânisks ir pretsaviem kolçìiem,” stâstaIngus un piebilst, “cilvçks,kurð pats bez gulçðanas tâmierîgi nomoèî 48 stundasno vietas, protams, nesa-prot, ka viòa padotie varçturîkoties savâdâk”.

Aicinu Ingu pastâstît partîri praktisko pusi, kas jâveicþurnâlistam, kurð vçlas bûtprofesionâlis. “Ja kâds, un ðoes stâstu arî saviem studen-tiem, grib aizstâvçt sabied-rîbas intereses presç un bûttâds sava veida nodokïumaksâtâju “sargsuns”, viòðnevar bût tikai “jautâjumumaðîna”. Viòam ir jâspçlç tâpati spçle vai vismaz jâredztâs laukums, ko spçlç polit-ekonomisko intrigu spçlç-tâji – gan biznesmeòi, kurikorumpç, gan politiíi, kokorumpç, gan arî amatper-sonas, kuras tiek bîdîtas ðurun tur, lai pieòemtu kautkâdus lçmumus. Ir nepâr-traukti jâstrâdâ, rûpîgi jâla-sa dokumenti, jâiesaistâsneformâlâs sarunâs ar ðiem

politiíiem, amatpersonâm,biznesmeòiem...” Ðajâ brîdîes ieminos par pretçjo vie-dokli, ka iefiltrçties tajâ, parko tu raksti, iesaistîtiesprivâtâs attiecîbâs ar tiem,kurus intervç, ir lçti, jo velkuz “Privâtâs Dzîves” lîme-ni... “Bet runa jau ir par sa-turu, nevis formu,” iebilstIngus un paskaidro, “formair tas, ka es kopâ ar savu in-tervçjamo braucu spçlçt te-nisu, taèu saturs ir tas, kaman nav pçc tam jâraksta,piemçram, to, kâdâ krâsâviòam bija ðorti...”

“Vai, tavuprât, mçríis at-taisno lîdzekïus?” es jautâjuun Ingus atbild: “Lielos vil-cienos es vairâkums gadîju-mos ðo teicienu atbalstu.Protams, tas viss nav meln-balti. Ir kaut kâdas, daþbrîdpat ïoti nozîmîgas, çtiskas di-lemmas, kâdçï ne vienmçrvisu var atrisinât pçc vienasdefinîcijas”.

“Vienâ brîdî iestâjas lîme-nis, kad nevis tu ierodies, pavidu ir galdiòð un tu uzdodsavus jautâjumus, bet tuatnâc, jûs apsçþaties un tascilvçks tik ïoti respektç to,kâ tu tver laukumu un pârzi-ni tâs kopsakarîbas, kas no-tiek valstî, ka jûs jau paðâsâkumâ vienojaties par ne-formâlu sarunu,” atklâti iesâkIngus un turpina, “nevistâpçc, ka man kaut kas ir jâuz-raksta, bet gan tâdçï, ka tâ ot-ra cilvçka interesçs ir tas, laies zinâtu pçc iespçjas vairâk,protams, respektçjot to, konedrîkst rakstît... Man tiekizstâstîts daudz vairâk,nekâ es uzrakstu, jo ðimcilvçkam ir svarîgi nevistas, lai es kaut ko neuz-zinâtu vai lai kaut kas pa-liktu noslçpts, bet gan tas,lai es visu saprastu. Diez-gan loìiski ðâdâs situâcijâs irtas, ka daudzas lietas paliekârpus kadra. Tâ ir vienîgâðâdu atklâtu sarunu melnâpuse, taèu tas viss þurnâlis-tam ir jâupurç kaut kâduiespçjami labu attiecîbu dçï”.

Jautâju, vai Ingu prât ma-teriâls pirms publicçðanas irjâizsûta pârlasîðanai. “Tas at-kal ir jautâjums nevis par for-mu, bet saturu, “stâsta Ingusun paskaidro, “nav svarîgi,izsûta vai neizsûta, svarîgi irkâdâ kontekstâ tas tiek da-rîts. Respektçjot to, ka þur-nâlists attiecîgo nozari var-bût nepârzina tik smalki kâintervçjamais, kas ar to strâ-dâ ikdienâ, var vienoties, kakorekcijas tiks veiktas tikaijçdzienos, faktu kïûdâs unkaut kâdos ciparos, kuri,iespçjams, ir nepareizi sa-dzirdçti. Ja es kâdam esmuïâvies pierunâties, ka aizsû-tîðu viòam rakstu pârlasîða-nai un viòð izsvîtro visu to,

AA ss tt oo tt ââ LL aa pp aa

8 ·· Universitâtes Avîze 16 ·· 2004. gada 2. jûnijs

Sarkastiski ciniski komentâri

JJJJaaaa kkkkaaaauuuu tttt kkkkaaaassss iiii eeeennnnââââkkkk pppprrrrââââ ttttââââ ,,,, eeeessss ppppaaaarrrraaaassss tttt iiii mmmmççççìììì iiii nnnnuuuu tttt oooo aaaappppssssppppçççç llll çççç tttt ggggaaaa llll vvvvââââ,,,, uuuuzzzz ppppaaaapppp îîîî rrrraaaa uuuuzzzzrrrreeee iiii zzzz nnnneeeekkkkoooo vvvvçççç llll nnnneeeepppp iiii eeeerrrraaaakkkkssss tttt oooo tttt

� 1 lapa

9 lapa �

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 8

ko negrib, tad, protams, es es-mu mûlâps, nevis þurnâlists.”.

Aicinu Ingu pastâstît parsavu ceïu lîdz Internet por-tâla DELFI galvenâ redakto-ra amatam. “Tâ ir apzinâtamçrítiecîba un drausmîgânejauðîba reizç,” iesâk Ingusun turpina, “es biðíiò padî-þâðos, bet, ja citi cilvçki ko-lekcionç, piemçram, alus eti-íetes, tad es, strâdâjot NIPâ,kolekcionçju darba piedâvâ-jumus. Man ir piedâvâjuðasdarbu abas ziòu aìentûras,abas lasîtâkâs dienas avîzesun abas lielâkas televîzijas.Kaut arî toreiz man tas no-zîmçja vieglâku dzîvi, jo zemDombura dzîvot ir ðausmîgigrûti, un, jâ, arî labâku sa-maksu, es tomçr negâju. Iek-ðçjâ balss teica, ka nevajag.Vajag vçl pagaidît. Tas bijamçrítiecîgais gals”. “Un kurbija nejauðîba?” es jautâju, unIngus atbild: “Nejauðîba bijatâda, ka ‘01. gada ziemâ no-bankrotçja NIP birojs un mçsvisi, kas nu tur bijâm, nonâ-câm uz ielas. No visiem dar-ba piedâvâjumiem man vis-pieòemamâkais ðíita Finan-su un kapitâla tirgus uzrau-dzîbas komisijas sabiedriskoattiecîbu vadîtâja amats, betes jau biju iesniedzis doku-mentus studijâm Anglijâ.Man nez kâpçc likâs, ka ma-ni tur uzòems un jau rudenîes “ar kâju atsperðu” JorkasUniversitâtes durvis!”

Brîdi klusçjot, Ingus tur-pina: “Ar Finansu un kapitâlatirgus uzraudzîbas komisijaspriekðsçdçtâju Uldi Cçrpuesam labi draugi, tâdçï teicuviòam: “Uldi, es labprât ietupie tevis strâdât, bet man irjârçíinâs ar to, ka rudenî esmûku projâm...”, uz ko viòðatbildçja, ka tad, protams, esnevarot tur darboties, jotâdejâdi palaidîðot garâm ïotibûtiskas lietas. Ðî organizâci-ja bija tikko nodibinâta. Taibija jârada tçls. Un tâdâ brîdîes pçkðòi gribçju doties mâ-cîties ârpus Latvijas. Tas ne-kam nederçja.” Jautâju In-gum par studijâm Anglijâ unviòð nopûðoties atbild: “Jor-kas Universitâtç mani diem-þçl neuzòçma. Es pat netikuotrajâ kârtâ. Kaut kâ pardaudz laikam biju no sevis ie-domâjies. Piedevâm vçl es ðoatbildi uzzinâju daudz parvçlu, lai darbotos Finansu unkapitâla tirgus uzraudzîbaskomisijâ....”

“Tad nu es aizgâju uz tailaikâ visai jocîgu iestâdîjumuDELFI, kurð bija tikai pusot-ru gadu vecs,” atceras Ingusun paskaidro, “toreiz þur-nâlistikas vidç neviens ðoportâlu îsti nopietni neòçma.Es sâku tur darboties kâ gal-venais redaktors. Toreiz tasnozîmçja bût redaktoram

kaut kam, ko lasa varbût 3%valsts iedzîvotâju. Ar interne-ta pieslçgumu tajâ laikâ bijatâ kâ bija. Arî no þurnâlisti-kas kvalitâtes tur nekâ nebi-ja.” Vaicâts par savas izvçlesmotivâciju, Ingus paskaidro:“Uz DELFIem toreiz aizgâjuar sajûtu, ka patiesîbâ jauman tâ îsti nav kurlikties. Tûlît beig-sies pçdçjie ietaupî-jumi, tâdçï kaut kurâtri ir jâdabû alga.DELFus paòçmukâ baigo sirdslietu.Ja paskatâmies parcik pçc lasîtâju skai-ta no otrâs vietas iratrâvusies vislasîtâ-kâ avîze, tad tasviss smagi nobâl,salîdzinot ar to, kâðobrîd DELFI ir aizsevis atstâjuði otroapmeklçtâko Inter-net portâlu Latvijâ,kas ir TvNets. Ðo-brîd mums dienâ irap 100 000 lasîtâjuun tas ir stingrivairâk par daþu la-bu nacionâlo avîþutirâþâm”.

Vaicâju Ingum,ko labu viòð var pa-teikt par savu pasniedzçjadarbu Sociâlo zinâtòu fa-kultâtç. “Pozitîvâkais, pro-tams, ir strâdât un izglîto-ties griboði studenti. Manzinâmâ mçrâ ir misijas ap-ziòa. Tas ir lîdzîgi, kâ ar dar-boðanos NABâ, jo radio mannemaksâ neko un Univer-sitâtç man maksâ maz. Ar sa-vu pamatdarbu es, paldiesDievam, varu pietiekami labinopelnît. Ðis ir jau ceturtaisgads un îpaði nekas ne-mainâs. Ir studenti, kuriemacis spîd un ir studenti, ku-riem acis nespîd. Tâ tas ir bi-jis vienmçr, visos laikos unpie visâm varâm. Pçc tam pa-iet divi, trîs gadi un tu redzi,kur ir tie, kuru acis reizspîdçja! Un tu neko nezinipar pârçjiem...” Uz manujautâjumu par gados tik jau-na pasniedzçja, kâds ir viòð,respektçðanu, Ingus atklâj:“Pirmajos divos gados mani,iespçjams, daþreiz arî neres-pektçja, taèu tagad es ðo pro-blçmu vairâk neizjûtu. “Unkâ ar studentçm, kas samî-las savâ lektorâ?” es vaicâjuun Ingus informç: “Laikâ,kad lasîju lekcijas savam pir-majam kursam, es vienuðâdu studenti apprecçju unkopð tâ laika mani vairâkneinteresç, vai kâda manîsamîlas vai nç. Ðobrîd esmutâdâ labvçlîgâ rutînâ, jo jauceturto gadu blieþu studen-tiem lietas, kuras vairâkkârtesmu noslîpçjis un atdalîjisno sâròiem. Jo tu pats esipârliecinoðâks, jo tur tam

otrâ galâ nav îpaðasiespçjas mçìinât saskatîttevî kaut ko ne tâdu”.

Bez savâm aktivitâtçm ra-dio NABâ, Sociâlo zinâtòu fa-kultâtç un Internet portâlâDELFI, Ingu vârds ir re-dzams arî vairâku Latvijasmûzikas grupu – “Prâta

Vçtra”, “Willow Farm”,“Re:Public” – dziesmu tekstuautora ailîtç, tâdçï jautâjuviòam, vai bûtu pareizirakstît, ka “Ingus Bçrziòðbrîvajâ laikâ raksta dzeju”.Viòð brîdi padomâ un tad at-bild: “Droði vien, ka tâ arîvarçtu teikt, vienîgi es patsbaigi raustos saukt ðos tek-stus par dzeju. Tâ vairâk irtâda kâ rokmûzikas lirika”.“Bet ar taviem vârdiem ir no-saukts vesels mûzikas al-bums,” es ieminos Ingum unviòð turpina: “Jâ, grupas“Prâta Vçtras” albuma no-saukums “Kaíçns, kurð at-teicâs no jûras skolas” ir ma-ni vârdi, taèu, Dievs, nedod,ka cilvçki tagad nodomâs“tâ, viòð ir “piezîdies” slave-najam mûziíim RenâramKauperam un mçìina tagadapmierinât savas ambîcijaspçc slavas un autoratlîdzî-bas...” Lai gan savulaik abiesam aptuveni vienâ un tajâpaðâ laikâ studçjuði komu-nikâcijas zinâtnes, tajâ laikâmçs praktiski nedrau-dzçjâmies. Ar Kauperu iepa-zinos vçlâk caur grupas “Ho-bos” solistu Rolandu Ûdri,kas ir viens no maniem labâ-kajiem sirdsdraugiem. Esamneðíirami, tâdi ever draugijau ilgu laiku vçl pirms “Ho-bos” dibinâðanas”, stâsta In-gus. “Ar “Prâta Vçtru” tasviss aizsâkâs tâ – man bijauzrakstîjuðies pâris dzejolîði,kurus es iedevu paprovçtKauperam,” Ingus atcerasun turpina, “ar domu, ka

kâdâ mâjas ballîtç viòð uz-spçlçs akustisko ìitâru unmçs kopîgi padziedâsim”.“Tikai tâ, viss, vairâk ne-ko,” it kâ attaisnodamiesskaidro Ingus un pçc îsasklusuma pauzes noèukst,“bet redz kâ beigâs vissizvçrtâs citâdâk...”

Jautâju Ingum, vai bezdziesmu tekstu radîðanasviòð neraksta arî kâdâ no stu-dentu literârajiem þurnâ-liem, piemçram “Vârtos” vai“Lunâ”. “Nç,” viòð atbild unpaskaidro, “man no ðîs ofi-ciâlâs jauno literâtu vides irnedaudz bail. Man liekas, katâ ir tâda diezgan noslçgta,snobiska kopiena, kurâ visisâk tusçt jau no kâdiempadsmits gadiem un tad...piedod par tik alternatîvuviedokli, bet ðo literâtuprâtlielâkajâ mçslâ, kâds Latvijâvispâr ir iespçjams, proti,DELFU “Esplanâdç”, kur sa-vus dzejoïus var publicçt jeb-kurð idiots – grafomâns, ikpa brîdim parâdâs cilvçki,kas raksta fan-tas-tis-ku daiï-literatûru,” pa zilbçm noskal-da Ingus. “Man ðie cilvçkipatîk tieði tâdçï, ka viòi neietuz kaut kâdu oficiâlo “Lunu”vai “Vârtiem”,” uzsver Ingusun piekrîtoði mâj manai pie-bildei: “Kas nu kuram svarî-gâks – vienam ir bûtiski, laibûtu pçc iespçjas vairâklasîtâju un atsauksmju, tur-pretî citam svarîgâkais iruzkâpt uz skatuves un kïûtvizuâli atpazîstamam”.

Vaicâju Ingum par viòavârdiem rakstîto dziesmupriekðvçsturi – vai vispirmsir viòa dzejolis un tikai taddziesmu melodijas vai arîotrâdi – viòam tiek nospç-lçtas attiecîgâs taktis un tadviòð rada jaunu dziesmuvârdus? “Ir gan tâ, gan tâ,”iesâk Ingus un turpina, “ir

tâda jaunâ grupa “Re:Pub-lic”, kurai es esmu rakstîjisdziesmu tekstus tikai “uzmelodijâm” – zini, baigi grû-ti. Es îsti tâ nemâku, tâdçï, javispirms ir melodija, vien-mçr ðausmîgi mokos. Lo-ìiskâks un dabiskâks veids,manuprât, ir tad, ja tev

vienkârði tâiznâk. Tu tikaispçj vien pie-rakstît visu, kotavs prâts ir sa-ìenerçjis, ne-vis tu sâcskaitît zilbesun beigâs dze-joli izrçíini – tâjau vairs navliela mâksla. Irtâda Liepâjasgrupa “WillowFarm”, kas, lîdzî-gi grupai “PrâtaVçtra”, paòemmanus dzejolî-ðus un apdarinatiem apkârt mû-ziku”. Uz manujautâjumu: “Jareiz tev ir ta-lants dziesmutekstu rakstîða-nâ, kâpçc gannepamçìinât arî

paðam tâs nodziedât?” In-gus vaïsirdîgi atbild: “Man“uz ausîm ir uzkâpis lâcis”.Esmu izdzîts ârâ no trîs ko-riem, un ðajâ ziòâ es pilnîgineko nesaprotu. Ðâdâ dzies-mu tekstu rakstîðanas veidâmûzikâ esmu iesaistîjies pa-teicoties tam, ka ïoti daudzino maniem draugiem irmûziíi. Nekas vairâk...”

“Pçdçjais dzejolis mantapa pirms kâdâm nedçïâmtrim,” atklâj Ingus un pie-bilst, “taèu tagad baigi ðvakirakstâs.” Uz jautâjumu parmirkli, kurâ top viòa dzejo-ïi, Ingus atbild: “Tas var no-tikt jebkad – maðînâ, ejot uzstâvvietu, mçìinot aizmigt.Ja kaut kas ienâk prâtâ, esparasti mçìinu to apspçlçtgalvâ, uz papîra uzreiz nekovçl nepierakstot. Ja tu mçìi-ni nofiksçt tikai divas rin-diòas, manuprât, tam iestâ-jas sava veida nâve. Tas pa-rasti ir sâkums baigai iz-skaitïoðanai – “nu kâda tadideja varçtu ðim visam nâktvçl klât...” Ir jâaiziet lîdzkaut kâdam treðajam, ce-turtajam pantiòam, tadjânomierinâs un tikai pçctam jâmçìina to visu at-cerçties un “uzlikt” uz papî-ra,” paskaidro Ingus un bla-kus telpâ izskan viòa vârdigrupas “Willow Farm”dziesmâ “Ledus acis”: “Vi-òai tagad esot vienalga, katonakt spocîgi brçca pûces;Maukðu pa purnu, tam, kassacîs, ka gadi dziedçjot vi-sas brûces.”

2004. gada 2. jûnijs ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 9

DD ee vv îî tt ââ LL aa pp aa

Sarkastiski ciniski komentâri

CCCCiiii llll vvvvççççkkkkssss ,,,, kkkkuuuurrrr ðððð ppppaaaatttt ssss bbbbeeeezzzz gggguuuu llll ççççððððaaaannnnaaaassss ttttââââ mmmmiiii eeeerrrr îîîî gggg iiii nnnnoooommmmooooèèèè îîîî 44448888 ssss tttt uuuunnnnddddaaaassss nnnnoooo vvvv iiii eeee ttttaaaassss ,,,, pppprrrroooo ttttaaaammmmssss ,,,, nnnneeeessssaaaapppprrrroooo tttt ,,,, kkkkaaaa vvvv iiii òòòòaaaa ppppaaaaddddoooo tttt iiii eeee vvvvaaaarrrrçççç tttt uuuu rrrr îîîî kkkkoooo tttt iiii eeeessss ssssaaaavvvvââââddddââââkkkk

� 8 lapa

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 9

Stâsta Ðolis:Patlaban studçju Kultûras

akadçmijâ, ekrâna un teâtramâkslas 3. kursâ, bûðu aktie-ris, tâdejâdi man “Procedûrukabinets” ir interesanta iespç-ja iejusties daþâdos tçlos unkâ topoðajam aktierim iemç-ìinât roku parodijþanrâ. Savu-laik manu bçrnîbu ïoti spçcîgiietekmçja radio un TV. Tâdiraidîjumi, kâ “Zvaigznîðubrîdis”, “Pirmâ Prognoze”; ta-gad ir tâda jocîga sajûta... Janu kâds pusaudzis klausâsmûs, izjût ko lîdzîgu tam koes savâ laikâ. Bet lai nu paliek.Par raidîjumu runâjot – kadsavulaik dzima “Procedûrukabinets” (Radio KNZ),mums bija lielâka rîcîbasbrîvîba, jo humora raidîjumukâ tâdu Latvijâ faktiski nebija.“Procedûru kabinetâ” jaujârûpçjas, lai nepârklâtos ar topaðu “Zvaigznîðu Brîdi”, kurðnu ir atkal rehabilitçjies. Seci-niet paði – konkurence vienamedija ietekmç bûtu pilnîgiabsurda. Tâlab ðajâ (RadioNABA) “Procedûru kabineta”versijâ vairâk koncentrçjâ-mies uz aktierisko, teatrâlomomentu, kam mums vaja-dzçtu padoties, jo mums vi-siem trim ir saistîba gan ar pa-sâkumu organizçðanâm, ganar teâtri.

Ðíiet, ka esam vienîgaisraidîjums Latvijâ, kas darbo-jas parodijþanrâ, televîzijâ tasvçl parâdâs, bet radio... tas iraizmirsts.

Mana “vadîba” raidîjumâizpauþas vienîgi tâdâ ziòâ, katâ kâ radio NABA çterâ esmuarî kâ dienas DJ jeb “instruk-tors” (un tâ tas ir jau kopð “ra-dio KNZ” laikiem), tad tâ nutas ir iegâjies, ka tehniskâ zi-òâ viss ir pilnîgi manâs rokâs.Respektîvi, man arî ir zinâmakontrole pâr to visu procesu.Ir bijis arî tâ, ka raidîjums pil-nîgi “uzsprâgst”, un tu nezini,pie kâdas tçmas mûsu disku-sija aizvedîs, jo mûsu raidîju-ma viesim ir tiesîbas runâtpar jebko. Tad man arî ir teo-rçtiska iespçja nedaudz pie-klusinât ðo “domas” lidojumu,

ja tas aiziet kâdâ aizdomîgâ vi-rzienâ vai tupikâ. Nu tâ tîritehniski – brutâlâ veidâ. Pro-tams, attiecîgi es arî pakârtojuvisus raidîjuma muzikâlos pa-vadîjumus. Citâdi mûsu star-pâ valda demokrâtija.

Pamatâ raidîjumam ir ko-dols, kas ir elastîgs tâdâ ziòâ,kas ïauj katru reizi runât parkaut kâdâm citâm lietâm.

Tâdi tçli, kâ piemçram re-peris Bçrzs, Janka labi sasau-cas ar sabiedrîbâ labi zinâ-miem tçliem. Tâpat bieþi uzraidîjumu zvana mûsu paðu“veidotie” Maestro Raimondsun kora jautâjumu speciâlistsMaestro Gido, kuriem allaþ irkas sakâms. Bez ðaubâm, da-râm to tâ, lai klausîtâji atpazîstpersonu, kas atdarinâta. Unjâatzîmç, ka ir bijuði gadîjumi,kad ticamîbas moments ir bijistik liels, ka klausîtâji ir noticç-juði, tam, ka ðie cilvçki mumszvana îstenîbâ. Tad gan paliektâ jocîgi. Tomçr no otras pu-ses, es nebrînîtos, ja kâdu die-nu tie paði “îstie” vienkârðiòemtu un piezvanîtu. Sazvanîtmûs nav nekâdu problçmu.Vai raidîjumâ varçtu parâ-dîties jauni viesi?

Protams. Mûsu sabiedrîbakatru dienu “raþo zvaigznes”.Piemçram tie paði pseido ta-lanti, kas ir raduðies, pateico-ties realitâtes ðoviem, ir ðaus-mîgi pateicîgs materiâls. Jo tâspersonîbas ir ïoti vienkârðas.Tas mums ir kâ mîksts mâls.Grûtâk ir ar tiem tçliem, kas irpazîstami jau gadiem. Nu unbez ðaubâm tçls, kas nav inte-resants sabiedrîbai, nav intere-sants arî mums.

Raidîjuma pamatnostâjabûtîbâ ir inteliìences nor-mâla reakcija uz masu kultû-ru, un procesiem, kas mumsapkârt notiek. “Procedûrukabinetâ” ir tâds veselîgs hu-mors par to, kâ mçs paði dzî-vojam, kâdas muïíîbas runâ-jam, par ko mçs raudam, parko smejamies. Tâs it kâ ma-zâs muïíîbas, ko ikdienâ patvairs jau nemaz nepamanâm,mçs arî paòemam zem palie-linâmâ stikla.

Cita niða raidîjumâ ir mito-loìiskie un pasaku varoòi, jopar viòiem mûsdienâs, visammainoties, bieþi vien esamaizmirsuði, un ir ïoti intere-santi uzzinât vai paimpro-vizçt par to, kâ viòi dzîvo ðo-dien, un kâ viòiem klâjas ða-jos apstâkïos. Paaudzes mai-nâs, cilvçki ir daþâdi, tâdçïmûsu uzdevums ir “noturçt”ðî tçla raksturu, tâ, lai mûsuradîtais Sprîdîtis tieðâm arîatbilstu tam, kâdu katrs noviòiem to iedomâjas.

Domas lidojumu mçs ne-kad tâ speciâli necenðamiesapturçt, ja tçls ir gatavs runât,tad mçs “izgrieþam viòu sau-su”. Ir bijuði vairâki centienibijuði no programmu vadîtâjapuses raidîjumu salikt kautkâdos râmjos, mçs paði arî

cenðamies, bet agrâk vaivçlâk tas ðablons aizpeld.Savs haoss tomçr mazliet ir,bet tajâ haosâ ir sava kârtîba.Mûsu raidîjums reizçm varnonâkt no tâdas dzelþainas,paðu nospraustas, sagatavo-tas shçmas lîdz pilnîgam svies-tam, tâ, ka pilnîgi nevar sa-prast, “ko tie dþeki tur dara”.Kâ izòçmums vienmçr, ne-skatoties ne uz ko, ir vakarapasaciòa raidîjuma noslç-gumâ. Arî mûsu pasakas irîpaðas, paðu gatavotas. Rei-zçm ir gadîjies tâ, ka atnâkotuz raidîjumu, pasakas ir vis-iem trim (un tad rodas pro-blçma – kuru tad mçs ðodienòemsim? Kura labâka? u.t.t.),un ir tieði pretçji, nâkamreizrçíinâdamies ar kolçìiem tuatnâc un to nav vispâr. Tâdâgadîjumâ mçs òemam talkâpublisko presi, iedodam at-tiecîgo fonu, òemam attiecîgu(reizçm pilnîgi neadekvâtu)intonâciju, un cilvçki to uztverkâ tâdu paðu, “normâlu” pasa-ku. Pat tiktâl, ka kolçìi irprasîjuði, vai nedomâjam izdotpasakas arî audio formâtâ, tad

mums ir tâds neliels smîns, josavi 20% pasaku ir òemtas nokulinâro recepðu rubrikâm,datorspçïu un tîòu þurnâliem.Tâ kâ seciniet paði – arî Latvi-jas prese strâdâ uz mums!Stâsta Putn(i)s un Muiþ-nieks:

Muiþnieks. Raidîjumam irkarkass, pçc kura ir jâvadâs,un tajâ mçs liekam iekðâ to,kas tajâ dienâ, tajâ nedçïâ irbijis aktuâls. Reizçm ir bijis tâ,ka ir kaut kâdas tçmas, kas irtik svarîgas klausîtâjiem, kamçs vienkârði nevaram viòaspârtraukt, un raidîjuma gaitamainâs. Mçs ejam nevis klau-sîtâju pavadâ, bet mçs ejamkopâ ar tautu, turamies pietautas. Mums arî ir pastâvîgiklausîtâji, ja es nemaldos, tadveseli trîsdesmit, kas mums

regulâri zvana. Bet vispâr pçcreitingiem mums tur esot tûk-stoði...Visjocîgâkais ir tas, kaklausâs visdaþâdâkie cilvçki,nu piemçram, biznesmeòi,liekas, viòiem pilnîgi nevaja-dzçtu klausîties kaut ko tâdu.Varbût viòiem vispâr radiostâv noregulçts uz NABU...

Putn(i)s. Mûsu raidîjumâir arî radio realitâtes ðovs “No-þçlojamie”, ir “Ankambaris”,cilvçki paði iesûta savas dzies-mas. Katru nedçïu notiek arîkoncerti kâdâ no Rîgas su-permârketiem, tikai mçs ne-sakâm kurâ, lai cilvçki meklçpaði. Koncerti notiek, bet îste-nîbâ viòi it kâ nenotiek.

Ðovâ “Noþçlojamie” strâdâpasniedzçju kolektîvs, kas arzobârstniecîbas instrumen-tiem, lauþòiem iemâca cilvçk-iem dziedât. Raidîjumam irlîderi, katru mçnesi ir interak-tîvais balsojums, kâds ienâkiekðâ, kâds izkrît ârâ. Ar ðiemcilvçkiem tiek intensîvi strâ-dâts. Mums arî ir ïoti labi pe-dagogi. Tad mums ir arî Bal-tais cilvçks, kas vairâk òemasar ðo medicînisko daïu, lai va-

rçtu iemâcît cilvçku runât.Pçc Jaunâ gada bija arî kon-certs Lamiòos Latvijâ, tas bijaïoti labs, kas gribçja, tie atra-da, publika pilnîgi lauzâsiekðâ. Tagad mçs taisâm ðovuNoþçlojamie 2, un jaunie da-lîbnieki atkal sâk cînîties parvietu zem saules. Daudzi jauno “Ankambara” tikuði iekðâðovâ, daudzi ir aizgâjuði.

Pavisam nesen mûs filmçjaFrancijas televîzijas TV3, patei-coties tam, ka iepazinâmies arfranèu dziedâtâju, kas Latvijâstacijâ dziedâja un spçlçja ìitâ-ru. Baltais cilvçks pçc tam esotredzçjis viòu Parîzç... Mûsudraugs Serþs Francijâ ir ïotipopulârs, viòam ir lielas tirâþasar diskiem. Ïoti izteiksmîgiFrancijas TV uzòçma Ðoli,viòam bija NABAS krekls, tâka kadrâ tas labi izskatîjâs.

KNZ bija pirmâ tâdaveida stacija, pirmâ sala.Tad es sapratu, ka ir vienastacija, kas ir tiem cilvç-kiem, kam nav radio. Irtâdi cilvçki, kuri pa radiovçlas dzirdçt savu mûziku, unpçkðòi es dzirdçju, ka ðâdsradio ir nodibinâjies absolûtiuz brîvprâtîbas principiem.Nodibinâjâs stacija cilvçkiem,kuri nekur nevar atrast sevi.

Te skan tâ mûzika, ko mçssaucam par nekomerciâlu,dîvainu, savâdu. Saka arî – tieir tie dullie, trakie. Es neteik-tu, ka seðdesmito, septiòdes-mito gadu puíu bçrnu mûzi-ka, ka tâ ir traka. Tieði tad vissradâs! Galvenais, ka NABA di-binâjusies uz brîvprâtîbasprincipiem. Neviens cilvçks,kas tajâ veido programmu, ne-saòem nekâdu naudu. Es sa-vulaik runâju ar lietuvieðiem,pateicu, ka mums te ir tâds ra-dio Latvijâ, viòi teica – kâ, ne-var bût, ka mums ir tâda staci-ja, kur spçlç mûziku, ko mçspaði gribam dzirdçt, un ka tâabsolûti nav pops!

Kâ mçs tikâm pie tikdrausmîgi daudz tçliemraidîjumâ? Tagad esam kautkur zem 20. Mçs jau studijâ ai-cinâm arî pasaku tçlus, viòitaèu visi ir varoòi, katram irsavs raksturs, vçsture. Vien-reiz mçs te ar Muiþniekusçdçjâm, mums piezvana unjautâ, kur tad ir palicis Sprî-dîtis un Baltais tçvs, jo laikamtie tçli ir tik patîkami bijuði, kagrib viòus atkal dzirdçt. Mçsapsolîjâm, ka pçc diviem raidî-jumiem bûs – nevis nâkoðajâ.Tik âtri tas nenotiek – tçls irjâsarunâ, jâpielauþ. Vispârbûtu ïoti interesanti nointer-vçt, piemçram, kâ jûtas Baltaistçvs Eiropas Savienîbâ. Prin-cipâ varoòi jau paði runâ parsevi, raidîjums ir specifisks arto, ka mums ir iespçja viòusðeit uzaicinât. Pçdçjâ laikâ tikdaudz visâdu svarîgu notiku-

Radio NABA skan “Procedûru kabinets” ar ÐOLI, PUTNI unMUIÞNIEKU un vçl virkni viesiem (Genâdijs, Maldiòa,Sausnîða tçvs u.t.t.). Raidîjumâ ir dzirdamas tautas radoðâgara izpausmes, ir “Sviesta tops”, ðovs “Noþçlojamie”,“Ankambaris” un lîdzîgi pasâkumi. Visai daudzslâòainsraidîjums, kuru komentçt, ðíiet, nebûtu gaumîgi, tas bûtutâpat kâ pârstâstît anekdoti, kura nav saprasta, vçlreiz. Irdzirdçts, saka Putn(i)s, ka cilvçki, klausoties mûsu raidîju-mu, ir redzçjuði ziemeïblâzmu. Tehnoloìiju paðreizçjaisattîstîbas lîmenis neïauj dzirdçt avîzç “Procedûru kabine-ta” mâkslinieku balsis, tâpçc atliek uzgriezt radio pa-reizajâ laikâ un pareizajâ frekvencç.

NN aa bb aa ss LL aa pp aa

10 ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 2004. gada 2. jûnijs

Procedûru kabinets Latvijai

ANDA LASE,“UniversitâtesAvîze”

Mçs esam saistîti ar kosmosu...

.... .... .... vvvvaaaa jjjj aaaagggg aaaannnnuuuu llll çççç tttt ppppaaaasssseeeessss .... .... ....

Vienpadsmitâ lapa �

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 10

“Dzejas Mikstûra” ir labâ-ko Radio NABA raidîjumâ“Bron-Hîts” izskançjuðo dze-jas lasîjumu fragmentu apko-pojums. Katru sestdienu ra-dio çtera studijâ viesojas kâdsno Latvijâ labi pazîstamiemdzejniekiem, tâdçï diskâ bûs

dzirdami efektîvâkie mirkïi nosarunâm ar ðiem dzejniekiemun viòu tieðâ çtera dzejas lasî-jumiem. Diskâ “Dzejas Mik-stûra” paði savu dzeju lasîstâdi dzejnieki kâ Knuts Skuji-nieks, Jânis Baltvilks, An-drejs Eglîtis.

Diska “Dzejas Mikstûra”prezentâcija notiks 16. jûnijâ,treðdienâ 19:00 Rakstniekupoliklînikâ Raiòa bulvârî 27.Ar dzejniekiem jau ir saru-nâts, ka viòi ðajâ prezentâcijâiejutîsies ârstu âdâ. VisosRakstnieku poliklînikas ârstukabinetos bûs dzejnieki, piekuriem uz vizîti varçs pie-rakstîties ikviens, kas bûs at-nâcis uz diska “Dzejas Mik-stûra” prezentâciju.

Piemçram, Imants Ziedo-nis bûs íirurgs, jo savulaikviòð ir atzinies, ka jau sen inte-resçjoties par cilvçka iek-ðçjiem orgâniem un reiz patesot vçlçjies sarakstît “Poç-mu aknâm”. Pie durvîm stâ-vçs kâds no jaunajiem dzej-niekiem un ârstu – dzejniekukabinetos aicinâs iekðâ cil-vçkus, kas vçlçsies sevi dzie-

dinât ar dzeju. Zâïu injekcijasvietâ diska prezentâcijâ ik-viens varçs saòemt paðu au-toru lasîtu dzeju. “Medika-

mentam piemît arî vâja pret-ironijas darbîba,” bûs rak-stîts uz diska “Dzejas Mik-stûra” vâciòa.

mu notiek, visâdi arî brauc cie-mos, tâ ka ir arî par ko runât.

Mums ir ðausmîgi jauksun mîïð klausîtâjs. Man dodenerìiju un spçku dzîvottas, ka mûsu klausîtâjs irjauns, par ko es esmu ne-daudz ðokâ, bet pozitîvâ. Unvispâr radio NABA klausâsjauni cilvçki. Cilvçki nav ïauni,viòi tâdi grib bût. Tâpat cilvçkinav veci, viòi grib bût pieaugu-ði. Visdrausmîgâkais ir tas, kacilvçks paliek pieaudzis unzaudç to sapni par bçrnîbu(vai arî ja tâs nav bijis, tadpazaudç to, kas viòam nekadnav bijis). Jo cilvçks var arî pie-dzimt vecs – vot, ðitiem tasrâdþiòð nav domâts. NABA irdomâta jauniem cilvçkiem arpozitîvi orientçtu domâðanu.Vispâr visiem pozitîvi domâjo-ðiem cilvçkiem vajadzçtu anu-lçt pases, tur varçtu bût ie-raksts – no 18 lîdz 80...

Priekðrocîba mûsu raidî-jumâ ir tâ, ka varam pateiktatklâti to, ko citi radio nesaka.Piemçram, par politiku varampateikt. Mçs paði nevaram,bet tçli var. Mçs neatbildampar to, ko viòi saka. Tâ piemç-ram, Melnais bruòinieks vaiSprîdîtis pilnîgi droði var pa-teikt, ko domâ, viòus neviensneiesûdzçs tiesâ. Mûsu viesiir konfidenciâli, un mçs viòusneatklâjam un neizdodam.Vai mîlat savus varoòus?

Putn(i)s. Mçs ïoti mîlam,arî tad kad Baltais cilvçksmâca viòus runât ar elektro-ðoku. Arî mâte mîl savusbçrnus, kad viòa tos per. Vaimâte nemîl savus bçrnus, te iratbildçtie, kas ir realitâtesðovâ, tie visi ir izlaisti, bet mçsviòus neizlaiþam.

Nav problçma kâdu piera-dinât, uztaisît par zvaigzni.Realitâtes ðovi ar to arî nodar-

bojas – ir nâkamais ðovs, untu savu laiku jau esi atdiençjis.Ðâdâ ziòa neuzskatu, ka mçsesam labvçlîgâki vai neþçlî-gâki pret cilvçkiem. Un vis-pâr – ja ir pircçjs, tad ir arî pre-ce. Un nav jau arî ar ko salîdzi-nât – ja tevi nepârtraukti baroar subkultûru. Mçs esam pie-raduði pie tâs taisnâs, vien-kârðâs domâðanas.

Dziesmu sûtîjumu ir ïotidaudz, un cilvçki ïoti aktîvipiedalâs. Man uzdeva jautâju-mu vai tad jûs paði iedziedattâs dziesmas? Es atbildçju –vai tad var fiziski iedziedât100 dziesmas, pie tam, netrâ-pot melodijâ? Vispâr jau var-bût var. Bet mçs to nedarâm.Mûsu ðova dalîbnieki atðíirasar to, ka viòi ïoti reti trâpatonî, bet kad viòi trâpa, tad ïo-ti labi. Meitenes no Valmierasvarçtu jau konkurçt ar kautkâdâm alternatîvajâm fîèâm.

Tâpçc es esmu ïoti priecîgs,ka mums ir daþi klausîtâji, kasmûs pieòem un mîl, un domâ-ju, ka mûsu fanu pulki tikaiaug. Ja arî kâdreiz kâdam lie-kas, ka mçs kaut ko melnu iz-speram ârâ, izspçlçjam mel-najâ variantâ, tas, kuram ir ve-selîga fantâzija un humorasajûta, viss bûs kârtîbâ.

Es tomçr pateikðu, ka mçsesam îpaði! Pateicoties tam,ka mums Latvijâ gadâ ir vai-râk sçru dienas nekâ svçtku,mums ar humora izjûtu viss irkârtîbâ! Mçs esam izdzîvojuðitâdiem s... cauri, ka mçs zi-nâm, kas ir satîra. Man liekas,ka amerikâòi, piemçram, ne-saprot, kas ir satîra, viòiem irhumors viòi izpratnç. Kas at-tiecas uz mûsu humoru, mçszinâm gan sociumlaika, ganmûslaiku ðtelles. Arî paðâ nai-vâkajâ ðtellç, ko stâsta pirm-klasnieks, ir savs kaifs iekðâ.

Muiþnieks. Ir tâ, ka mçsvçl atceramies tos laikus, betmûsu klausîtâjs bieþi par toneko nezin. Un ja nu parâdâstâds tçls no aizsaules kâLeonîds Breþòevs, kad daudz-iem tas neko neizsaka un irjâpaskaidro. Bet vispâr mçsejam lîdzi laikam.

Putn(i)s. Vairâk vai mazâkjau klausîtâjs nosaka to, komçs darâm. Ja mçs pçkðòikïûtu neinteresanti un mumsteiktu – veèi, tas viss nerullç unir garâm, tad varbût arî mçs tenebûtu. Toreiz pirms kâdiemtrijiem gadiem (kad bija vaja-dzîgs ðâda tipa raidîjums) tâdoma bija nedaudz savâdâka,viòa bija tâda kâ interna-cionâlâka... Bet mûsu valstîtiek darîts viss, lai tâ nenotiktu,lai tikai naidinâtu savâ starpâcilvçkus, nevis izlîdzinâtu at-tiecîbas. Man sâkumâ bija do-ma taisît krieviski latvisko rai-dîjumu, bet izrâdâs, ka valodaslikums nosaka, ka mçs nedrîk-stam tâdu raidîjumu taisît.

Vislabâkais ir tad, kad esjûtu, ka tajâ brîdî, kad piezva-na krievu nacionalitâtescilvçks un mçìina ar mumsrunât latvisku un mçs sakâm,ok, runâ latviski, viòð jût, kaesam savçjie. Un tad man ro-das tâds pretîgums pret to,kas notiek ðeit visapkârt, koes redzu masu medijos – avî-zçs, TV. Jo es zinu, ka irnormâli cilvçki, kuri tevidzird, un mçìina saprast, untas ir pozitîvi. Un mani absolû-ti neinteresç, vai viòi pulcçjaspie tâda vai pie ðitâda piemi-nekïa, vai taisa tâdu vaisavâdâku mîtingu.

Esmu Krievijâ pabeidzisKultûras akadçmiju, un es tonedrîkstçtu nevienam stâs-tît – tas ir briesmîgi, tas irðausmîgi, vai ne? Bet es esmu

lepns, ka es Pçterburgâ pabei-dzu Kultûras akadçmiju. Unðî meþdunacionaïnaja vraþda,kas te notiek, man krît uz ner-viem, jo tâ ir uzpûsta. Touzpûð kaut kâdi cilvçki, kamtas ir ðausmîgi interesanti.Kâ ar garastâvokli, vaivienmçr tas ir piemçrotsraidîjumam?

Putn(i)s. Garastâvoklistudijâ mçs lîdzi nenesam. Tujau nevari nest cilvçkam ne-gatîvu enerìiju. Radio tuizlâdçjies, un arî negatîvu lie-tu var pasniegt pozitîvi. Mçsmçìinâm kultivçt pozitîvis-mu – tu atnâc, atlaid garu, tevvçl piezvana, padalâs.

Muiþnieks. Piemçram, stu-dentiem samazinâja stipendi-jas, negatîva lieta. Bet mçs pa-sniedzâm to kâ pozitîvu lietu –ka var braukt no laukiem arzirgiem, ka rîdzinieki varstaigât kâjâm. Nevajag taisîtsliktu vçl sliktâku!

Putn(i)s. Tâpat par Eiro-pas Savienîbu – arî tas irpozitîvi. Viens saka, ka balt-maize esot garðîgâka palikusi.Katrâ momentâ var saskatîtko jauku un skaistu.

Radio ir ïoti interesanta lie-ta, ka tu kontaktçjies ar sa-biedrîbu, kura tevi neredz.Laika un attâluma barjera itkâ pastâv, bet tajâ pat laikâ tuesi katrâ mâjâ, kur esiieslçgts. Mçs sarunâjamies arsevi, bet kaut kur pa vidu irtas klausîtâjs, tâ viòa aura. Tomçs jûtam no zvaniem, ka viòiir tepat blakus. Jo no tâlâkasvietas piezvana, jo tu patsjûties – paskaties, cik tu esitâlu. Tâ ir forða sajûta.Vai jûs esat sociâli aktîvi?

Putn(i)s. Tas ir kâ arcilvçku, kas audzç bârdu – vaiviòð kaut ko dara vai nedara?Bûtîbâ viòð kaut ko dara visu

dienu, jo kaut kâds process arviòu notiek nemitîgi.

Par radio NABA – kâpçcðeit skan tâda mûzika un nesavâdâka. Man kâ reþisorampiemçram, ir interesanti, jaes redzu izrâdi vai filmu parkaut kâdâm atðifrçjamâm,jau zinâmâm tçmâm. Tâpatarî mûzikâ. Man ir interesan-ti redzçt, kâ cilvçki pasniedzsavu dzîves koncepciju, kâto izdzîvo, kâ tâ ir aranþçta,kas tur ir ielikts iekðâ. Ðisrâdþiòð atðíiras ar to, ka tespçlç 90% vçrtîgas mûzikas.Ir nenormâla daþâdîba! Ðisrâdþiòð ir tik neordinârs unpulcç kopâ tik daudz daþa-dus aktîvi domâjoðus prâ-tus. NABA varçtu bût tâdakâ bohçmas vieta.

Muiþnieks. Atnâkot uzmûsu sapulci – es nenormâ-li sabijos, tur bija kâdi 80cilvçki. Jâpiemin arî tâdsìeniâls cilvçks kâ MârisMelgalvs. Viòð vieno mûsuradio! Viòð zvana gan uzhip-hop, roka, krievu rai-dîjumiem, “Procedûru ka-binetu”. Viòð bûtîbâ iet cau-ri visam.Vai pçc piecdesmit gadiemjûs vçl strâdâsiet radio?

Putn(i)s. Ja es vçl varçðuatnâkt, tad palikðu uz trepçmun pârrunâsim to, ko mçsvarçtu runât raidîjumâ. Iespç-jams, ka mûsu ðausmîgajâlaikmetâ tâdus vecus sakâr-òus nemaz nelaidîs iekðâ.Pçc 50 gadiem jau tembrinemainâs, un iespçjams,mçs bûsim izdarîjuði plas-tiskâs operâcijas.

Bet vispâr raidîjums dodspçku. Katru piektdienumçs lidojam ar drakonu, esredzu apakðâ tâs upes, iele-jas un klausîtâju – mçs viòuredzam!

VV ii ee nn pp aa dd ss mm ii tt ââ LL aa pp aa

2004. gada 2. jûnijs ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 11

Mçs esam saistîti ar kosmosu...

RRRRaaaadddd iiii oooo NNNNAAAABBBBAAAA ddddzzzzeeee jjjj aaaassss rrrraaaa iiii dddd îîîî jjjj uuuummmmaaaa ““““BBBBrrrroooonnnn----HHHHîîîî tttt ssss”””” vvvvaaaadddd îîîî ttttââââ jjjj aaaaMMMMaaaarrrrgggg iiii tttt aaaa ZZZZââââ llll îîîî tttt eeee

Imants Ziedonis, Mâra Zâlîte, Ojârs Vâcietis, Amanda Aiz-puriete, Marts Pujâts – tâ ir tikai maza daïa no 16. jûnijâklajâ nâkoðâ diska “Dzejas Mikstûra” – laika posmâ no2002. gada decembra lîdz 2004. gada maijam RadioNABA 96, 2 FM studijâ ik sestdienu 12:00 ierakstîtâs dze-jas. Kâ atzîst diska ideju inþinçrija un Radio NABA dzejasraidîjuma “Bron-Hîts” vadîtâja MARGITA ZÂLÎTE: ““DzejasMikstûra” ir ikdienîbas atkrçpoðanas lîdzeklis, kas atðíai-da sastâvçjuðos domu kamolus.”

“Dzejas Mikstûras” injekcijaGITA LIEPIÒA,“Universitâtes Avîze”

� Nabas lapa

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 11

12 ·· Universitâtes Avîze Nr. 16 ·· 2004. gada 2. jûnijs

BB ee ii gg uu LL aa pp aa

ua_nr16_qxpv5.qxd 5/29/04 2:48 PM Page 12