valmieras pilsātas pavaldūbas iormatūvais ze/valmieras avīze-nov1- · pdf...

VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS INFORMATĪVAIS IZDEVUMS ◊ NR. 119 ◊ 2015. GADA NOVEMBRIS

Sākta jaunā peldbaseina būvniecība!

Lasiet 2. lpp.!

Justīne Deičmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

2015. gada 29. oktobrī Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē tika lemts par pilsētas apbalvojumu “Goda valmierietis 2015”, “Gada valmierietis 2015” un “Pateicība” piešķiršanu.

“Valmieras lepojas ar ikvienu iedzīvotāju, kas veido pilsētu tādu, kādu mēs to redzam, ar savām labajām domām, radošajām idejām un nesavtīgo darbu. Valmieru stiprina cilvēku pozitīvās emocijas, atbalsts, iesaistīšanās pilsētai nozīmīgos notikumos un uz attīstību vērsta domāšana. Pateicoties ikvienam valmierietim un viņa mīlestībai uz savu pilsētu, Valmiera ir vienota, sakopta un patstāvīga savā izaugsmē. Valsts svētku laiks ir īpašs mums visiem, jo kopīgi varam pateikties cilvēkiem, kuri veltījuši savu mūžu un darbu, lai veicinātu pilsētas labklājību un nestu Valmieras vārdu pasaulē. Ticu, ka šī tradīcija godināt Valmierai nozīmīgas personas mūs vieno un virza tuvāk mērķim – padarīt Valmieru par vietu laimīgai, pilnvērtīgai un kvalitatīvai dzīvei,” sveicot apbalvojumu saņēmējus, norāda Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Šogad apbalvojumu “Goda valmierietis 2015” saņēma bijušais Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors un bijušais Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāts Jānis Zemļickis par ilggadēju, uzticamu un nesavtīgu darbu Valmieras Valsts ģimnāzijas (direktora pienākumus pildīja no 1990. līdz 2015. gadam) un Valmieras pilsētas labā. Kā rakstīts kandidāta pieteikumā, Jānis Zemļickis, pēc profesijas būdams ģeo grāfijas skolotājs, varējis ar savu neatlai dību un spēju pārliecināt aizraut ne vien skolas kolektīvu un audzēkņus un viņu vecākus, bet arī pacelt vispārējās izglītības kvalitātes latiņu Valmierā ļoti augstā līmenī, izveidojot vienu no prestižākajām mācību iestādēm Vidzemē. Ņemot vērā skolas panākumus mācību un audzi nāšanas darbā, kur liels no pelns ir tieši J. Zemļickim, 1996. gadā ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes lēmumu mācību iestādei tika piešķirts ģimnāzijas nosaukums, bet pēc astoņiem gadiem – 2004. gadā – ar Latvijas Republikas (LR) Ministru kabineta rīkojumu ģimnāzijai tiek piešķirts Valsts ģimnāzijas statuss. Apbalvojumu “Goda valmierietis 2015” saņēma arī Laimonis Putniņš, SIA “VALPRO” aprīkojuma konstruktors, par mūža darbu, kas veltīts viņa pirmajai un vienīgajai darbavietai – Valmieras lielākajam un starptautiski atzītajam metālapstrādes uzņēmumam SIA “VALPRO”. Pieteicējs raksta: “Apbalvo jums „Goda valmierietis 2015” jā piešķir par ieguldījumu uzņēmu


Pienākusi gada izskaņa, un, kā ierasts, valmieriešiem un pilsētas viesiem piedāvājam savā īpašumā iegūt Valmieras sienas kalendāru 2016. gadam. Tajā apkopotas 12 Valmieru, tās cilvēkus un notikumus raksturojošas fotogrāfijas, kā arī informācija par nozīmīgākajiem nākamā gada pasākumiem pilsētā.

Kalendārā ievietotos fotoattēlus visa gada garumā uzņēmuši vairāki fotogrāfi, kuri apmeklējuši gan pasākumus, gan devušies pastaigā pa pilsētu, tādējādi četros gadalaikos atklājot Valmieras dažādību –

ma darbībā, attīstībā un starptautiskās konkurētspējas palielināšanā. L. Putniņš piedalījies jaunu produktu dizaina izgudrošanā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Viņš ir patentēta izgudrojuma “Kannu izlējējs” autors.” Tāpat apbalvojumu “Goda valmierietis 2015” piešķīra Jurim Kubuliņam, bijušajam Valsts polici jas Valmieras rajona policijas pārval des priekšniekam, par nesavtīgu, pašaizliedzīgu un atbildīgu darbu Valsts policijas Valmieras rajona po licijas pārvaldē no 1974. līdz 2003. gadam, veicinot Valmieras iedzīvotāju drošību. Par sasniegtajiem darba rezul tātiem J. Kubuliņš vairākkārt saņēmis LR Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas apbalvojumus. Par ieguldījumu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā 1997. gadā apbalvots ar augstāko Latvijas valsts apbalvojumu – piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Apbalvojums “Gada valmierietis 2015” tika piešķirts Valmieras Drāmas teātra aktrisei Dacei Everss par profesionālu un radošu darbu Valmieras Drāmas teātrī, veicinot tā profesionālo izaugsmi un atpazīstamību ne tikai Vidzemē un Latvijā, bet arī Skandināvijā, Krievijā un citās valstīs, filmējoties starptautiskās kino filmās. Apbalvojumu saņēma arī Argods Miglāvs, Valmieras Kultūras centra politiski represēto vīru kora “Baltie bērzi” dalībnieks, par pacietīgu, mērķtiecīgu un rūpīgu darbu, vācot un apkopojot materiālus par Valmieras Kultūras centra politiski represēto vīru kori “Baltie bērzi”, kam pateicoties, tapusi dokumentālā filma, kuras pirmizrādi valmierieši 12. novembrī plkst. 19.00 varēs vērot Valmieras Kultūras centrā. Kā A. Miglāvu raksturo pieteicējs: “Kaligrāfiskā rokrakstā sarakstītas grāmatas, savāktas fotogrāfijas, avīžraksti un visam pāri arī paša piedzīvotais (pārdzīvotais) Sibīrijā, kas neļauj nokārt degunu, bet tieši pretēji – iedvesmo citus cilvēkus būt lepniem un mīlēt savu zemi!” Šogad apbalvojums “Gada valmierietis 2015” tika piešķirts SIA “Vidzemes slimnīca” ārstei infektoloģei Anitai Grabei par ilggadēju, pašaizliedzīgu

darbu, neatlaidību un atsaucību, strādājot SIA “Vidzemes slimnīca” Infekcijas slimību nodaļā, kā arī strādājot par bērnu ārsti un joprojām turpinot darbu kā dežūrārstei. Tāpat apbalvojumu saņēma diriģente un mūzikas pedagoģe Irēna Zelča par Valmieras Mūzikas skolas kora klases dibināšanu, kas veiksmīgi darbojas jau 27 gadus. Irēnas Zelčas vadītais Valmieras Mūzikas skolas 5.–9. klašu meiteņu koris „SolLaRe” XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ieguva 92,78 punktus, Zelta diplomu, kā arī 2. vietu savā grupā. Apbalvojumu “Gada valmierietis 2015” piešķīra arī Valmieras futbola kluba trenerim Gatim Ērglim par jauniešu iedrošināšanu nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, kā arī par atbalsta un motivācijas sniegšanu jauniešiem, izvēloties aktīvas un veselīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Tāpat domes sēdē tika lemts par pilsētas apbalvojuma “Pateicība” piešķiršanu. To šogad saņēma Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” pulciņa “Ziķeru darbnīca” vadītāja Dzirkstīte Stūraine par aizrautīgu darbu ar 5–11 gadus veciem bērniem, izglītojot un ieinteresējot viņus pasaules izzināšanā. “Pateicību” piešķīra arhitektam Andrim Skalītim par nozīmīgu devumu pilsētas plānošanā un būvniecībā, kā arī par savu zināšanu un pieredzes veltīšanu valmieriešu dzīvesvides uzlabošanā. Apbal vojumu saņēma Valmieras Sv. Sī ma ņa draudzes mācītājs Arnis Bušs par ieguldīto darbu Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas simbola – gaiļa – atjaunošanas darbu vadīšanā. “Pateicību” saņēma friziermeistare Spodra Lemese par nesavtīgu darbu un ieguldījumu daudzu Valmierā zinā mu un iecienītu friziermeistaru izaugsmē, žurnālists Guntis Vīksna par ieguldījumu valmieriešu informē šanā un pilsētas aktualitāšu atspoguļošanā, ilggadēji strādājot par žurnālistu laikrakstā “Liesma”, kā arī biedrības “Valmieras pilsētas pensionārs” biedre Valija Birzgale par ieguldīto darbu un sirds siltumu, brīvprātīgi darbojoties biedrībā “Val

mieras pilsētas pensionārs”, organizējot un vadot pasākumus, īstenojot projektus, kā arī vadot deju kopu “Atvasara”. Tāpat apbalvojumu “Pateicība” piešķīra Valmieras Viestura vidusskolas muzeja vadītājam Mārim Lapsiņam par grāmatas ““Sprīdītis” Laimīgajā zemē” izveidošanu, kurā pastāstīts par skolēnu teātra 50 darba gadiem (1958–2008) un kas ir veltījums skolēnu teātra “Sprīdītis” dibinātājam, skolotājam un režiso ram

Apbalvoti Goda un Gada valmierieši 2015

krāšņākos svētkus, ainaviskākos objektus un pašus valmieriešus. Šogad kalendāra tematikā akcentēti Val mieras pasākumi un iedzīvotāji, simboliski parādot Valmieru kā labklājības pilsētu, kas vieno un dāvā iespējas izaugsmei un piln vērtīgai atpūtai.

Valmieras sienas kalendārs ik gadu ir iecienīta Ziemassvētku un Jaunā gada dāvana, ko valmierieši dāvina cits citam, pilsētas viesiem, kā arī sūta tiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas robežām.

Valmieras sienas kalendāru 2016. gadam iespējams apskatīt un iegādāties Valmieras Tūrisma infor mācijas centrā Rīgas ielā 10. Kalen dā ra cena – 3,70 EUR.

Zigurdam Ķesterim, atzīmējot viņa 80 gadu jubileju.

Visi apbalvojumu saņēmēji tika sveikti Latvijas Republikas Prokla mēšanas dienai veltītā svinīgā sarīkojumā 18. novembrī Valmieras Kultūras centrā. Pasākuma laikā Goda un Gada valmieriešiem tika pasniegts Valmieras pilsētas pašvaldības atzinības raksts un īpaši izgatavota piemiņas nozīmīte – Valmieras sudraba pakavs, kurā iegravēts apbalvojuma saņēmēja vārds un uzvārds.

Laikā no 3. augusta līdz 30. septembrim iedzīvotāji tika aicināti izvirzīt kandidātus apbalvojumu saņemša nai, lai pateiktos cilvēkiem, kuri veicinā juši Valmieras attīstību, izaugsmi, cilvēku labklājību un atpazīstamību. Kopumā tika saņemti 29 pieteikumi par 25 kandidātiem. Atbilstoši Val mieras pilsētas pašvaldības noliku mam “Par Valmieras pilsētas paš valdības apbalvojumiem” visus kan didātus izvērtē un apbalvojumu iegu vējus apstiprina Valmieras pilsētas pašval dības dome.

Valmieras pilsētas apbalvojumi “Goda valmierietis” un “Gada val mierietis” tiek piešķirti kopš 1999. gada.

Valmieras kalendārs 2016. gadam

Jaunais Valmieras sienas kalendārs 2016. gadam

Jānis Zemļickis Laimonis Putniņš Juris Kubuliņš

2 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 3 0 . N OV E M B R Ī

Kristīne Melece,Valmieras pilsētas pašvaldība

2. novembrī Valmieras pilsētas paš valdība parakstīja līgumu ar SIA “Arčers” par jaunā peldbaseina būvniecību, kā arī autoruzraudzības līgumu ar SIA “NAMS” un būvuzraudzības līgumu ar SIA “Būvuzraugi LV”.

Jaunā peldbaseina būvniecība būs nozīmīgākais projekts, ko Valmieras pilsētas pašvaldība īstenos tuvākajā laikā, lai attīstītu sporta infrastruktūru pilsētā. Jaunais peldbaseins tiks būvēts esošā Vidzemes Olimpiskā centra (VOC) stāvlaukuma vietā, tas ar stiklotu gaiteni būs savienots ar VOC un viesnīcu “Naktsmājas”. Jaunā stāvlaukuma, kas atradīsies pie futbola stadiona, būvniecība jau ir sākusies, atbilstoši iepirkuma rezultātam to veic SIA “Arčers”.

SIA “Būvuzraugi LV” tehniskais direktors Artūrs Ščurs novēlēja, lai būvnieki, projekta autori un būv uzraugi strādātu kā vienota, profe sionāla komanda, lai būvniecība īste notos kvalitatīvi un noteiktajā termiņā.

Peldbaseins būs ar astoņiem 25 met rus gariem celiņiem, kuru dziļums būs no 1,2 līdz 2,3 metri. Jaunais peld ba seins atbildīs Starptautiskās Peldēša nas fe derācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sacensības un atzīt tajā sasniegtos rezultātus. Jaunajā peldbaseinā būs arī divi mazie – 8x12,5 m baseini, kuru dziļums būs 0,9 metri. Mazākie baseini tiks izmantoti bērnu peldētprasmes apmācībai, ko Valmieras pilsētas pašvaldība nākotnē plāno īstenot ne tikai 3. klases skolēniem, bet no 6 gadiem līdz pat 4. klasei. Savukārt skatītājiem ir paredzētas tribīnes ar 300 vietām. Peldbaseina kompleksā paredzēts izveidot arī sportistu rehabilitācijas zonu ar pirtīm un terapijas kabinetiem, ģērbtuves ar 300 vietām, medicīnas kabinetus, treneru kabinetus, Valmieras Bērnu sporta skolas un tehniskās telpas, kā arī sauso treniņu zāli.

Lai nodrošinātu maksimāli efek

Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība

10. novembrī sertifikācijas organizācija “Bureau Veritas Latvia” Valmieras pilsētas pašvaldībai pasniedza kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001:2015, kas izsniegts atbilstoši jaunajai standarta redakcijai. Sertifikāts apliecina, ka procesi pašvaldībā tiek uzturēti atbilstoši starptautiski atzītam kvalitātes vadības standartam.

Iepriekš 2013. gada 9. janvārī ISO sertifikātu saņēma Valmieras pilsētas pašvaldības struktūrvienības, kas sais tītas ar informāciju tehnoloģijām un komunikācijas pakalpojumu sniegšanu. Pēc trīs gadu ISO 9001 kvalitātes vadības sertifikāta darbības termiņa šogad augustā notika pārsertifikācija ar kvalitātes vadības novērtēšanu. “Saņemtais sertifikāts ir attiecināms uz administrācijas – Juridiskās nodaļas, Finanšu dienesta, Sabiedrisko attiecību nodaļas, Informāciju tehnoloģiju nodaļas, Apmeklētāju pieņemšanas centra, kā arī pēc pašvaldības reorganizācijas jaun izveidotās Iepirkumu nodaļas, Kapitāla pārvaldības nodaļas – sniegtajiem pakalpojumiem ārējiem klientiem, paš valdības domei un iestādēm, to darbības nodrošināšanai un kvalitātes vadībai. Tāpat sertifikāts attiecināms arī uz Attīstības pārvaldi un Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldi tūrisma informācijas nodrošināšanā un attīstības stratēģijas izstrādē,” skaidro

IZSOLEValmieras pilsētas pašvaldība pārdod neizīrētu vienistabas dzīvokli

bez ērtībām Pleskavas ielā 41 Valmierā ar kopējo platību 28,8 m2, pie dzīvokļa īpašuma piederošās 220/3008 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un palīgceltnes – šķūņa – ar atsavināšanas metodi – objekta pārdošana atklātā izsolē ar augšupejošu soli 16.12.2015. plkst.17.00. Izsoles sākumcena – 1370 EUR, nodrošinājums – 137 EUR, solis – 100 EUR, reģistrācijas maksa – 30 EUR.

Reģistrācija izsolei tiks uzsākta pēc informācijas publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”. Pieteikšanās termiņš līdz 2015. gada 14. decembra plkst.17.00. Iepazīšanās ar izsoles noteikumiem un reģistrācija izsolei darba dienās darba laikā Valmieras pilsētas pašvaldībā Lāčplēša ielā 2, 109. kabinetā. Tālrunis uzziņām: 64207145.

Par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas

paziņojumu saņemšanu e-pastāValmieras pilsētas pašvaldība atgādina, ka paziņojumus par nekustamā

īpašuma nodokli ir iespējams saņemt ne tikai ar pasta starpniecību, bet arī izmantojot epastu.

Saņemt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu kārtējam taksācijas gadam elektroniski uz sev vēlamo epasta adresi iespējams, reģistrējot to portālā www.epakalpojumi.lv. Pakalpojums pieejams šādu kredītiestāžu internetbanku autorizētiem lietotājiem: Swedbank, SEB banka, DNB banka, Citadele banka, Norvik banka un Nordea banka.

Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs vēlas saņemt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu epastā, bet nodokļa maksātājs nav autorizējies kredītiestāžu internetbankā, iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma saņemšanu epastā iespējams aizpildīt Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā 2 Valmierā, kā arī pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Dokumenti” – „Iesniegumu veidlapas”.

Jautājumu un/vai neskaidrību gadījumos nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos aicinām zvanīt pa tālruņa numuru 64207128 vai 64207856.

Sākta jaunā peldbaseina būvniecība

tīvu un videi draudzīgu baseina ēkas funkcionēšanu, tiks izmantoti energoefektīvi risinājumi. Noslēdzoties būvniecības darbiem, tiks veikta visas teritorijas labiekārtošana, izveidojot bruģētu gājēju celiņu tīklojumu, apstādījumu un atpūtas zonas, kā arī laukumu bērnu aktivitātēm.

Baseina būvniecības izmaksas atbilstoši atklātā konkursa rezultātiem ir 7 954 927,17 EUR. Peldbaseina projektam ir piešķirta arī valsts mērķdotācija – 5,4 miljoni eiro. Peld baseina būvniecība jāpabeidz 20 mēnešu laikā.

“Peldbaseina projekts Valmieras pilsētai ir ļoti nepieciešams. Tā īstenošana ļaus stiprināt Valmieras kā Vidzemes sporta centra nozīmi, kā arī nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru dažāda līmeņa sporta sacensību un treniņu norisei. Tā būs iespēja gan realizēt augstas klases sportistu sagatavošanas programmu, gan nodrošināt peldētprasmes nodar bības Valmieras izglītības iestāžu bērniem. Baseins būs arī jauna atpū tas un brīvā laika pavadīšanas vieta, kas popularizēs veselīgu un aktīvu dzīvesveidu iedzīvotāju vidū,” peldbaseina būvniecības nepieciešamību pamato Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Valmieras Bērnu sporta skolas direktore Līga Dzene ir pārliecināta, ka peldētāji, treneri, audzēkņu vecā

ki un ikviens pilsētas iedzīvotājs ir gaidījis jaunā peldbaseina būvniecības uzsākšanu: “Esošais baseins, kam nupat, 10. novembrī, atzīmējām 40. jubileju un kas reiz bija viens no labākajiem valstī, vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Kopš 1975. gada intensīvi izmantotā baseina infrastruktūra ir nolietojusies, novecojusi un bieži rada avārijas situācijas. Šobrīd mēs nevaram peldētapmācību nodrošināt visiem bērniem, kuri to vēlas. Arī iedzīvotājiem baseina lielās noslodzes dēļ peldēšana ir pieejama tikai agrās rīta un vēlās vakara stundās. Baseinu gaida arī citu sporta veidu pārstāvji, kas peldēšanu vēlas iekļaut treniņu procesā. Jaunajā peldbaseinā plānots organizēt arī peldētprasmes apmācību pieaugušajiem.”

Peldēšanas nodarbības 170 Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņiem un vairāk nekā 300 3. klašu sko lēniem, kuriem Valmieras pilsētas paš valdība nodrošina peldētprasmes apmācību, līdz jaunā peldbaseina nodo šanai ekspluatācijā joprojām notiks peldbaseinā Pārgaujā.

Iekšējā audita un kvalitātes vadības nodaļas vadītāja Indra Čākure.

Atbilstoši standartam turpmāk pašvaldībai vismaz reizi gadā jāveic gan iekšējie, gan ārējie auditi. ISO sertifikāts apliecina pašvaldības kvalitātes vadības sistēmas atbilstību konkrētiem kritērijiem.

“Pēc dokumentācijas pārbaudes un procesu izpildījuma atbilstības sis tēmā noteiktajam Valmieras pilsē tas pašvaldībai netika konstatēta ne vie na neatbilstība standartam, sniegti tikai ietei kumi. Noteikti vēlos atzīmēt, ka Valmie ras pilsētas pašvaldība ir veik smīgi apguvusi jaunā standarta prasību pielietojumu, piemēram, risku ap zi nāšanu, risku novērtēšanu un risku vadību procesos,” uzsver “Bureau Veritas Latvia” valdes locekle Iveta Lazdiņa.

“Standarts ir palīgs, kas ļauj veiksmīgi strādāt un attīstīties, savukārt saņemtais sertifikāts apliecina at bildību un pie nākumu to darīt kvali ta tīvi, meklējot arvien jaunus uzla bo jumus. Sertifikāts ir garants valmie riešiem, ka viņiem sniegtie pa kalpo jumi būs atbilstoši noteiktai kvalitātei un ka pakalpojumu kvalitāte tiks nepārtraukti uzlabota atbilstoši prasībām,” norāda Val mieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Dzīvojamās zonas Valmieras pilsētā

Atzinīgi novērtē pašvaldības sniegtos pakalpojumus

Esi drošs un atbildīgs autovadītājs!

Svinīgā līguma parakstīšana par jaunā peldbaseina būvniecību

Līga Bieziņa,Valmieras pilsētas pašvaldība

Gada tumšā sezona ir laiks, kad autobraucējiem ir nepieciešams īpašs atbalsts drošas braukšanas nodrošināšanai. Lai vairotu pilsētas gājēju un riteņbraucēju drošību, atgādinām par ceļu satiksmi dzīvojamās zonās.

Dzīvojamās zonas ir visi daudzdzīvokļu namu pagalmi, kā arī teritorijas, kurās iebraukšana ir apzīmēta ar ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”. Īpašas teritorijas, kurās ir uzstādīta zīme “Dzīvojamā zona”, Valmierā ir trīs – Podnieku ielas rajons Pārgaujā, kas robežojas ar Rūpniecības, Kauguru, Stacijas un Marijas ielu; rajons aiz pilsētas autoostas, Krāču ielas teritorijā; Katrīnas ielā, teritorijā ap tirdzniecības centru “Valleta” un lielo automašīnu stāvlaukumu aiz Valmieras Kultūras centra, kur satiksme tiek regulēta ar papildu satiksmi regulējošām zīmēm.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem dzīvojamajā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts

pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka. Taču viņiem aiz liegts nepamatoti traucēt citu transporta līdzekļu braukšanu. Transporta līdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu nav vai ja tās ir aizņemtas, transporta līdzekļu stāvēšana at ļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transporta līdzekļu braukšanu. Automašīnu vadītājiem dzīvojamā zonā ir aizliegts mācīt vadīt transportlīdzekli. Transporta līdzekļiem ir aizliegts stāvēt ar

iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm. Dzīvojamā zonā ir aizliegts iebraukt kravas automobiļiem, kuru masa pārsniedz piecas tonnas, kā arī traktortehnikai, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai. Arī sabiedriskā autobusa kustība dzīvojamā zonā netiek organizēta.

Par izbraukšanu no dzīvojamās zo nas liecina ceļa zīme, kas norāda “Dzīvo jamās zonas beigas”. Izbraucot no šīs zonas, transporta līdzekļiem jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Ceļu satiksmes noteikumi gājēju pāreju izveidi dzīvojamās zonās neprasa. Taču, kā apliecina Valmieras pilsētas pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga, gājēju un satiksmes intensitāte Katrīnas ielas teritorijā ir ļoti liela. Tur ir izveidotas 3 gājēju pārejas, lai pievērstu autovadītāju uzmanību gājējiem, kā arī lai papildus regulētu gājēju kustību. Šādi konkrētajā teritorijā tiek vairota kājāmgājēju drošība un atvieglota automašīnu vadīšana.

http://www.epakalpojumi.lv

http://www.valmiera.lv


Benita Brila,SIA “Vidzemes slimnīca”

27. novembrī Vidzemes slimnīcas esošie un bijušie darbinieki, sadarbības partneri un draugi tiksies, lai atzīmētu uzņēmuma 40. dzimšanas dienu. Cilvēka dzīvē 40 gadi ir spēku un iespēju apliecināšanas laiks. Bet uzņēmuma? Ar kādām domām viens no Valmieras lielākajiem darba devējiem, visam reģionam nozīmīga ārstniecības iestāde gatavojas doties tālāk nākamajā desmitgadē? Par to stāsta SIA “Vidzemes slimnīca” valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Tā laika laikrakstā “Liesma” rakstīts – par godu Valmieras rajona centrālās slimnīcas jaunā kompleksa atklāšanai 1975. gada 19. decembrī notikusi svinīgā sēde ar Filharmonijas mākslinieku koncertu noslēgumā. Tās norises vieta bijusi jaunā ārstnieciskās fizkultūras zāle. Slimnīcas 40 gadu jubilejas pasākums atkal notiks tajā pašā vietā – sporta zālē. Vieta tā pati, bet viss pārējais ir citādāks. Daudzi no toreizējo svētku dalībniekiem devušies pelnītā atpūtā, daudzi jau Mūžības ceļos, arī jaunā kompleksa idejas autors – slimnīcas galvenais ārsts Uldis Laucis.

Tie, kuri toreiz bija jaunie speciālisti, tagad ir pieredzes bagāti, slimnīcas ikdienā rūdīti seniori. Apbrīnojamu izturību un uzticību mediķa profesijai ilgāk par 40 ga diem ir izrādījuši 29 Vidzemes slim nīcas darbinieki, no tiem 11 ārsti. Jau nākie kolēģi izmantoja

Kristīne Kazakēviča,SIA “ZAAO”

Konkursā “ZAAO mēneša jautājums” oktobī piedalījās 551 dalībnieks no 43 SIA “ZAAO” (ZAAO) darbības reģiona skolām. Pareizās atbildes kopumā iesniedza 396 skolēni. Visvairāk atbilžu saņemts no Valkas pamatskolas audzēkņiem. Skolēniem būs iespēja parādīt savas esošās zinā šanas un gūt jaunas zināšanas par apkārtējās vides saudzēšanu un aktuālākajiem atkritumu apsaimnie košanas pakalpojumiem līdz pat aprīlim.

ZAAO vides izglītības projektu vadītāja Arita Smalkā-Boriseviča norāda: “Konkursa “ZAAO mēneša jautājums” mērķis ir pievērst skolēnu uzmanību vides jautājumiem, likt izvērtēt savu ikdienas rīcību, domājot par atkritumu apsaim nie košanu un citiem vides aspektiem. Prieks par skolēnu aktivitāti un pie augošo interesi, ceram, ka arī turpmā kos mēnešos dalībnieku skaits palie lināsies.”

Pateicamies pedagogiem un skolēniem par atsaucību un vēlam veiksmi novembrī!

Ar konkursa jautājumiem var iepazīties ZAAO mājaslapā www.zaao. lv, sadaļā “Sabiedrības izglītošana” – “Mēneša jautājums”. Atgādinām, ka

Zane Bulmeistare,SIA “VTU Valmiera”

Novembra sākumā īpašā Atmiņu pēcpusdienas pasākumā tika ieskandināta SIA “VTU Valmiera” 70. jubileja, kurā piedalījās uzņēmuma bijušie darbinieki. Par SIA “VTU Valmiera” dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1945. gada 1. decembris, kad tika reģistrēta “Valmieras autobāze Nr. 2”.

Klātesot ģimenes locekļiem, esošajiem un bijušajiem darbiniekiem, pie SIA “VTU Valmiera” administrācijas ēkas Kocēnu pagasta “Brandeļos” atklāja piemiņas akmeni uzņēmuma pirmajam, ilggadējam direktoram Pēte rim Kurzemniekam. Pēc tam biju ša jiem darbiniekiem bija iespēja aplūkot uzņēmumu īpašā ekskursijā, ko vadīja pašreizējie SIA “VTU Valmiera” darbinieki, bet vēlāk pie svētku kliņģera tika pārrunātas galvenās izmaiņas un vienmēr pastāvošās vērtības. At miņu pēcpusdiena tika noslēgta ar izstādes atklāšanu Valmieras muzejā, kur apraksti, fotogrāfijas un citi laika liecinieki vēsta par uzņēmumā pie redzēto katrā desmitgadē. Izstāde būs apskatāma līdz pat 2015. gada beigām.

Uzrunājot klātesošos pirms piemiņas akmens atklāšanas, SIA “VTU Val miera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš uzsvēra, ka Pētera Kur zemnieka vadībā paveikts ļoti daudz gan uzņēmuma attīstībā, gan šeit strādājošo darba apstākļu uzlabošanā, gan pakalpojuma kvalitātes veicināšanā: “Esam pārliecināti, ka Kārļa Skalbes rakstītie vārdi “Sapnim ir jātop par īstenību: tur mums palīdzēs darbs” ir ļoti atbilstoši, jo Pēterim Kurzemniekam attiecībā

uz uzņēmumu bija lieli sapņi, ko viņš uzcītīgā un nenogurstošā darbā arī piepildīja.”

Piemiņas akmeni valdes priekšsēdētājs atklāja kopā ar pirmā, ilggadējā direktora radiniekiem – znotu Mārtiņu Milgrāvi un mazdēlu Ģirtu Milgrāvi. “Mans sievastēvs piederēja pie pēckara paaudzes, kura apzinājās savu sapni un cītīgi uz to gāja. Viņš priecājās par to, ka notika attīstība, radot normālus darba apstākļus remont zonā, izveidojot kultūras namu un atverot ēdnīcu. Ir īstenota Valmierai paliekoša lieta. Esam bijušajiem un esošajiem darbiniekiem pateicīgi par šo uzmanības zīmi. 1. novembrī Pēterim Kurzemniekam būtu apritējuši 93 gadi,” teica Mārtiņš Milgrāvis.

1956. gada 10. martā “ATK17” (toreizējais SIA “VTU Valmiera” nosaukums) priekšnieka pienākumus sāka veikt Pēteris Kurzemnieks. Uzņē mumu viņš vadīja 27 gadus, to gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē ceļot: tehniskās, saimnieciskās un administratīvās uzņēmuma būves pa pildināja arī dzīvojamās mājas. Savukārt liela daļa ieviesto darba metožu izmanto joprojām, piemēram, prēmiju izmaksāšana par labu darbu, strā dā jošo darba apstākļu uzlabošana, kontroles sistēmas izveide, lai brau cieni ar uzņēmuma transportu būtu droši ne tikai pasažieriem, bet arī pie stūres eso šajiem, ražošanas kultūras pilnveidošana, atpūtas pasākumu iekļau šana uzņēmuma dienaskārtībā u.c.

Liela daļa bijušo darbinieku pārsniedz uzņēmuma vecumu. Viņi pieredzējuši laikus, ko šodien varam skatīt melnbaltās fotogrāfijās, uzzinot daudz neparastu notikumu. Ciemiņu

mēneša jautājums tiek publicēts katra mēneša pirmajā datumā (darba dienā). Skolēni atbildes var iesniegt līdz attiecīgā mēneša 28. datumam. Konkursa uzvarētāji tiek paziņoti līdz nākamā mēneša 5. datumam ZAAO mājaslapā. Novembra uzvarētājiem balvas būs sarūpējis konkursa “ZAAO mēneša jautājums” atbalstītājs – veikals “Daba runā”.

Jāpiemin, ka mācību gada beigās projekta “Cilvēks vidē” noslēguma pasākumā ZAAO apbalvos arī skolu, no kuras konkursā būs piedalījušies visvairāk audzēkņu.

ZAAO piedāvātā vides izglītība kopumā ir vērsta uz bērnu un jauniešu līdzdalību vides kvalitātes uzlabošanā. Izmantojot saistošas izglītošanas formas, tiek piesaistīta bērnu, jau niešu un viņu vecāku uzmanība vides jautājumiem. Tāpat tiek veidota izpratne par videi draudzīgu rīcību un atkritumu apsaimniekošanu, kā arī saudzēti dabas resursi, nododot lietoto iepakojumu otrreizējai pārstrādei.

Ejam tālāk!

Sveicam Vidzemes slimnīcu apaļajā jubilejā!

SIA “VTU Valmiera” – 70

spor ta zāli basketbola vai tenisa treniņiem vai vismaz ir dzirdējuši stāstus par kino izrādēm, koncertiem un karne vāliem, kas tur reiz notikuši. Ceram, ka visiem tagad būs interesanti redzēt, kā varam pārvērst senās telpas, lai svinētu slim nīcas notikumiem bagā to vēsturi un vienotos par ceļa turpinājumu.

Citā vēsturiskajā publikācijā minēts, ka 1975. gadā Valmieras rajona centrālajā slimnīcā strādājuši 134 ārsti un 366 vidējie medicīniskie darbinieki. Interesanti salīdzināt: šī gada 1. oktobrī Vidzemes slimnīcā strādā 146 ārsti, 250 darbinieku ir ārstniecības un pacientu aprūpes personāls, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāls ir 93 darbinieki. Personāla nosaukumi ir mainījušies, taču mediķa būtība un sūtība – palīdzēt, ārstēt un glābt – ir palikusi nemainīga līdz ar uzņēmuma nosaukuma maiņām un ekonomisko formāciju līkločiem.

Apaļās jubilejas gads Vidzemes slimnīcai jau no pirmās dienas ir īpašs. Visā tās pastāvēšanas vēsturē pirmo reizi jaunais gads iesākās ar dvīņiem.

Konkurss “ZAAO mēneša jautājums”

Foto: SIA “ZAAO”

Iedzīvotāju ērtībai jauni pazemes konteineri

Divas stundas pēc gadu mijas tika saņemti gada pirmie bērni – dvīņu brāļi Roberts un Edgars, valmierieši. Jaundzimušo cerīgā statistika turpinās – bērni dzimst. Mūsu speciālistu komandai pievienojas jauni ārsti, arvien vairāk rezidentu izvēlas Vidzemes slimnīcu par apmācību vietu, māsu un ārstu praksēs vasarās strādā aptuveni 50 topošo mediķu.

Varam skaitīt vēl citādi – līdz 2014.ga dam Vidzemes slimnīcā Valmierā un Valkā realizēti seši Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēti projekti par vairāk nekā 5,5 miljoniem latu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēts projekts par 1,1 miljonu eiro. Savukārt pašu līdzekļi ieguldīti teritorijas labiekārtošanā, jaunu teh nolo ģiju iegādē un personāla tālākizglītībā. Visas investīcijas tiek plānotas un apgūtas ar mērķi noturēt un pa augstināt Vidzemes slimnīcas līmeni veselības ap rūpes pakalpojumu nodro ši nā šanā un noturēt darbiniekus, kvalificētus profe sionāļus, jo tā ir uzņēmuma lielākā vērtība. Apliecinot cieņu pagātnei un nodrošinot visa labā un progresīvā pēctecību, mums jāiet tālāk.

vidū bija arī Imants Pakalns, kurš ar pārinieku Artūru Zaļaiskalnu bija pirmie visā Padomju Savienībā “šofe ra – miljonāra” titula ieguvēji (nobrauca miljons kilometru bez auto busa kapitālā remonta). Lai to sa sniegtu, ņemot vērā tolaik ražoto trans port līdzekļu tehniskās iespējas, šāds rezultāts prasīja lielu autobusa vadī tāju darbu un rūpes. Turklāt šo notikumu – pirmo “miljonāru” godi nāšanu – bija iespējams vērot filmā, klātesot arī tās autoram Jurim Krauklim.

Ilggadējais darbinieks Jānis Zvirgzds kolēģiem atdeva uzņēmuma sporta sacensībās iegūto panākumu apliecinājumu – vairākus desmitus gadus vecus diplomus, kā arī aicināja turpināt sportiskās aktivitātes, rīkojot uzņēmuma spartakiādes.

Savukārt ekskursijas laikā lielu interesi izraisīja remontzonas un tehnikas apskate. Daudzi no klātesošajiem pieredzējuši remont zonas ēku celšanu, kā arī laikus, kad transportlīdzekļu labošanai speciālu telpu nemaz nebija. Saistoša bija arī Velkonīša jeb tehniskās palīdzības automašīnas iepazīšana. Agrāk, lai no grāvja palīdzētu izkļūt lielizmēra transportlīdzeklim, kravas mašīnas piekabē tika iekrautas smil tis un cita veida smagums, lai tā neapgāztos, glābjot citu nelaimē nokļu vušu transportlīdzekli.

Tāpat arī autobusiem mūsdienās ir citi kvalitātes standarti. Ziemā apsildāmi LAZ markas autobusi parādījās tikai ap 1960. gadu, turklāt no rūp nī cas tie pienāca tādā stāvoklī, ka vairākus mēnešus bija jāveic uzlabošanas darbi, lai tajos varētu pārvadāt pasažierus.

Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmierā, Annas ielas 4., 6., 8., Andreja Upīša ielas 17.B un Graudu ielas 6.A daudzdzīvokļu namu pagalmā SIA “Valmieras Namsaimnieks” iedzī votājiem lietošanā nodevis moder nu atkritumu konteineru laukumu, kurā izvietoti četri pazemes konteineri. Laukumā ir divi konteineri ne šķi rotiem sadzīves atkritumiem, kā arī konteiners otrreiz pārstrādājamiem materiāliem: papīram, PET pudelēm, polietilēnam, metālam un konteiners pudeļu stiklam. Otrreiz pārstrādājamā iepakojuma konteineru tukšošanu SIA “ZAAO” (ZAAO) nodrošina bez maksas.

“Pazemes konteinerus ierīkojam mūsu apsaimniekoto daudzdzīvokļu dzīvojamo namu pagalmos, jo tie aizņem mazāk vietas – konteinera lielā

kā daļa atrodas zem zemes, kā arī tie ir vairākas reizes ietilpīgāki. Turklāt konteinera vēsais mikroklimats samazina nepatīkamu smaku veido šanos un izplatīšanos,” norāda SIA “Valmieras Namsaimnieks” valdes priekš sēdētājs Valdis Jēgers.

Jaunie konteineri aizvieto vairākus metāla konteinerus. Pazemes konteineru laukumi ir vizuāli pie vilcīgāki, veicina apkārtējās vides sakoptību.

SIA “Valmieras Namsaimnieks” sadarbībā ar ZAAO izveidotais atkritumu pazemes konteineru lau kums nodrošina ērtāku atkritumu apsaimniekošanu.

ZAAO pazemes konteineru uzstādīšanu uzsāka 2008. gadā. Valmierā šobrīd izveidoti deviņi laukumi. Kopumā uzņēmums ir izveidojis 28 pa zemes konteineru laukumus.

http://www.zaao.lv/


Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība

5. novembrī biedrības “Kristīgais žēlsirdības centrs” Dienas centrā Stacijas ielā 26 ar dziesmām un svētku maltīti tika atklāta izremontētā rotaļu istaba.

Telpā kādreiz atradās datoru klase, tika spēlēts novuss un apgūti rokdarbi. Laika gaitā telpa bija novecojusi gan morāli, gan fiziski, tāpēc tika lemts par remonta nepieciešamību. To bija iespējams realizēt, pateicoties sadraudzības partneriem Hallē (Vācijā), īpaši pilsētas mēra pirmajam vietniekam Dīteram Bāram. “Šovasar saņēmām Halles iedzīvotāju ziedojumu, tad arī varējām īstenot sen loloto sapni par telpas remontu. Lai rotaļu istabu varētu pienācīgi apmēbelēt un aprīkot ar visu nepieciešamo, mēs meklējām gan brīvprātīgos palīgus, gan sponsorus,” norāda biedrības “Kristīgais žēlsirdības centrs” valdes priekšsēdētāja Gaida Pevko. Telpu izdevās aprīkot ar SIA “Rigensi”, SIA “Mediatio” un SIA “Grūstiņi” sniegto palīdzību.

Tāpat rotaļu istaba tapa ciešā sadarbībā ar Valmieras Mākslas vidusskolas interjera dizaina nodaļas audzēkni un Dienas centra brīvprātīgo darbinieci Ilonu LībekuBabri. Viņa uzzīmēja telpas galveno māksliniecisko elementu – krāšņu, improvizētu, Valmieru raksturojošu liepu,

turklāt liepa simbolizē Dienas centra bērnu izaugsmi. Pie viena tika realizēts arī Ilonas LībekasBabres kvalifikācijas darbs. “Vispirms uz papīra izveidoju savu ieceri un uzzīmēju skici, tad sāku meklēt speciālistus, kuri nodarbojas ar mēbeļu izgatavošanu. Mēbelēs ir izmantotas dabas formas, atstājot dabiskos koka izliekumus, kā arī tās apstrādātas ar lineļļu, kas bija mans priekšnosacījums,” radošo procesu skaidro I. Lībeka-Babre.

Telpas atklāšanu apmeklēja arī Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa un viņas vietniece Ģimenes atbalsta nodaļas vadītāja Kaija Muceniece. Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa stāsta: ”Ir jauki, ka ir tādi cilvēki, kuri dara labus darbus. Sniedz atbalstu bērniem, dodot iespēju šeit saturīgi pavadīt viņu brīvo laiku. Pateicos centra vadītājai Gaidai Pevko par ieguldīto darbu.”

Dienas centrs atvērts katru darba dienu no plkst. 15.00 līdz 19.00. Bērnus vienmēr sagaida kāds no brīvprātīgajiem skolotājiem, kurš bērnus ne tikai pieskata, bet arī nodrošina interesantas un izglītojošas nodar bības, plāno un organizē aktivitātes. Skolotāji cenšas sniegt bērniem cilvēcisku siltumu, atbalstu un palīdzību. Bērniem dienas centrā ir iespēja satikt draugus, spēlēt galda spēles, novusu vai galda tenisu.

Ansis Bērziņš,Valmieras novada fonds

7. novembrī 3. Valmieras iedzīvotāju forumā pulcējās aktīvie valmierieši, kuri “lika kopā galvas”, lai padarītu pilsētu patīkamāku mums visiem. Pēc balsošanas ļaudis sāka darbu pie četrām idejām: talku sacensības, Valmieras uzraksta izgaismošanas, āra vingrošanas laukumiem un “Iedzī vo šanās ceļvežajaunajiem valmie rie šiem”.

Lai šīs idejas īstenotu dzīvē, foruma otrajā daļā iedzīvotāji izveidoja darba grupas, sastādīja veicamo darbu sarakstu un norunāja nākamo satikšanos. Ideju autori aicina pievienoties ikvienu, kuram kāda no idejām ir saistoša.

Darba sapulces notiks šādos laikos:

Samanta Berga,Valmieras novada fonds

Tā kā strauji tuvojas 2016. gads, jāsāk domāt par jaunu kalendāru iegādi. Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorija (VNF JIL) jau otro gadu aicina par 3 EUR iegādāties Labdarības foto kalendāru. Ieņēmumi tiks novirzīti jauniešu projektiem. Kalendārs būs pieejams no novembra beigām Valmieras novada fondā Garā iela 10, grāmatnīcās “Jānis Roze” un “Globuss Valmiera”, kā arī kancelejas veikalā “Vidzemes papīrs” un citviet.

Jau otro gadu pēc kārtas VNF JIL rīkotajā konkursā “Jauniešu foto kalendārs” jaunieši no visas Latvijas

Ansis Bērziņš,Valmieras novada fonds

Valmieras novada fonds (VNF) izsludina šī gada otro projektu konkursu “Sev, tev, novadam”. Apkaimes organizācijas un iedzīvotāji tiek aicināti līdz 10. decembrim iesniegt ideju skices. Kā jau ierasts, tematika nav ierobežota. Galvenais nosacījums ir radīt jaunas iespējas Valmieras apkaimes iedzīvotāju labākai dzīvei.

5000 eiro finansējums projektiem nāk galvenokārt no VNF Ziedotāju kluba dalībnieku ziedojumiem. Iesnieg tās ieceres vērtēs fonda ziedotāji kopā ar īpaši veidotu konkursa komisiju.

Idejas konkursā var iesniegt ikviens Valmieras apkaimes (Valmieras pilsē

• Valmieras mikrorajonu Talkusacensības – 1. decembrī plkst. 17.30 Valmieras novada fondā Garā ielā 10;

• Valmierasuzrakstaizgaismošanapie Gaujas diennakts tumšajā laikā – 12. novembrī plkst. 18.00 Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 4;

• Āra vingrošanas laukumi aktīvam dzīvesveidam – 20. novembrī plkst. 17.30 Valmieras novada fondā;

• Iedzīvošanās ceļvedis (palīgsjaunajiem valmieriešiem) – 12. no-vembrī plkst.18.00 Valmieras inte grētajā bibliotēkā.

Starp forumā izskanējušām idejām bija arī pastāvīga taku aprīkošana ar izglītojošām norādēm, ģimeņu atbalsta centra izveide, mākslas objekta izveide jaunlaulāto piemiņas zīmēm, NVO centra izveide un jauniešu

sūtīja pašu uzņemtās fotogrāfijas, lai labākie tiktu iekļauti kalendārā. Droši varam sacīt, ka pie kalendāra tapšanas ir strādāts pamatīgi, jo konkursu esam organizējuši gandrīz visa gada garumā. Tāpat paši esam arī izveidojuši un radījuši kalendāra kopējo dizainu.

63 jaunieši no 31 Latvijas novada iesūtīja vairāk nekā 750 foto. Lai gan konkursā piedalījušies jaunieši no visas Latvijas, prieks, ka visvairāk iesūtīto attēlu bijis tieši no Valmieras un tās apkārtnes.

Labākās bildes mēs, VNF JIL jaunieši, atlasījām un vērtējām kopā ar Valmieras labākajiem un daudzsološākajiem fotogrāfiem – Egitu Podnieci, Emīlu Vanagu, Raivo Sare

lainenu un Uģi Brālēnu. Rezultātā desmit autori ir kļuvuši par mūsu labdarības kalendāra “Jauniešu foto kalendārs 2016” līdzautoriem. Foto autoru vidū ir arī valmieriete Kristīne Višņevska, kura darbojas arī VNF JIL komandā.

Kalendāra ienākumi tiks noguldīti VNF JIL “krājkasītē”, lai pēc tam, piedaloties VNF JIL rīkotajos projektu konkursos, savas idejas varētu pieteikt jaunieši no Valmieras apkaimes. Konkursos līdz šim īstenotas 25 jauniešu idejas – izveidoti neformāli atpūtas stūrīši, labiekārtota apkārtējā vide, rīkotas iedvesmojošas tikšanās ar populāriem cilvēkiem, brīvdabas kino vakari un realizētas vēl citas aktivitātes.

Jauniešu Labdarības foto kalendārs ir viens no veidiem, kā fonda jaunieši piesaista finanses pašu rīkotajam ideju konkursam “Jaunieši dod iespēju jauniešiem”. Tas atbalsta jau niešu pro jektu idejas Valmierā, Mazsa lacā, Rūjienā un Naukšēnos, kā arī Burtnieku, Beverīnas un Kocēnu nova dā. Līdz šim VNF JIL jaunieši ir radījuši un par ziedojumiem mainījuši pašu veidotus atstarotājus, pieskatījuši bērnus pasākumos, rīkojuši Valmieras viesiem izklaidējošas aktivitātes un organizējuši arī citus pasākumus.

tas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novada) iedzīvotājs vai nevalstiska organizācija. Pirmajā kārtā līdz 10. decembrim jāiesniedz vien idejas uzmetums. Pēc tam fonds piedāvās vienas dienas apmācību projektu pilnveidošanai, lai līdz 7. janvārim varētu iesniegt kvalitatīvus pilnos pieteikumus otrajā kārtā.

Izvērtējot pieteikumus, priekšroka tiks dota iecerēm, kas 7. novembrī tika paustas 3. Valmieras iedzīvotāju forumā un iepriekš notikušās Apkaimes ideju darbnīcās pagastos (apkopojumi pieejami Valmieras novada fonda mājaslapā www.vnf.lv, sadaļā “Par VNF” – “Noderīgi resursi”).

Informatīvais seminārs par kon kursa nosacījumiem notiks

Dienas centrā atklāta rotaļu telpa

Jaunizveidotā rotaļu istaba pēc remonta

Aicinām pievienoties forumā izskanējušām idejām

Iegādājies Labdarības kalendāru 2016. gadam!

Jauniešu foto kalendārs 2016

24. novembrī plkst. 11.00 Valmieras novada fonda semināru zālē Garā ielā 10.

Vairāk informācijas par projektu konkursu “Sev, tev, novadam” var atrast fonda mājaslapā www.vnf.lv, sadaļā “Īsteno ideju”.

Ziedotāju klubu Valmieras novada fonds izveidoja 2013. gada augustā, piedāvājot iedzīvotājiem un uzņēmējiem arvien dažādākas ziedošanas iespējas. Tagad ziedot fondam un piedalīties projektu vērtēšanā ikviens var jau ar 20 eiro ziedojumu gadā. Savukārt Ziedotāju kluba savāktā nauda tiks izlietota projektu konkursos “Sev, tev, novadam”. Pērn šādi atbalstīti jau 20 projekti, bet turpmāk konkursi tiks rīkoti vienu vai divas reizes gadā.

vasaras nodarbinātības programmas attīstīšana.

Iedzīvotāju forumā Valmieras novada fonds izsludināja arī kārtējo projektu konkursu “Sev, tev, novadam”, kur tikko paustajām idejām būs prioritāte finansējuma saņemšanai. Tāpat arī Valmieras pašvaldība ir atvērta jaunām idejām un gatava iedzīvotāju priekšlikumus ņemt vērā ikdienas darbā vai atsevišķai finan sēšanai. Valmieras novada fonds apņemas apkopojumu nodot pašvaldības vadībai un speciālistiem.

3. Valmieras iedzīvotāju foruma norisi atbalstīja Borisa un Ināras Teterevu fonds un Vidzemes Augst skola, kā arī Eiropas Ekonomikas zo nas finanšu instruments, ko Latvijā admi nistrē Sabiedrības integrācijas fonds.

Projektu konkurss “Sev, tev, novadam”

Meklējam jaunas mājas

Interesēties Valmieras dzīvnieku patversmē Mālu ielā 1 vai pa tālruni 29230307 (Dzintra).

Mīlīga, 5 mēnešus veca suņu meitene ar gludu, mīkstu spalvu meklē sev jaunas mājas un mīlošus saimniekus.

Suņu meitene ar piesardzību un cerību raugās pasaulē, ilgojoties pēc jauniem saimniekiem.

Gudra, mierīga, nosvērta kucīte gaida savu jauno iespēju – mājas un gadīgu saimnieku.

Pieredzējusi un gudra suņu mamma Zuze, nesen šķīrusies no sa viem kucēniem, priecāsies par rūpī giem saimniekiem.

http://www.vnf.lv

http://www.vnf.lv



No 2. līdz 8. novembrim Valmieras ekoskolās – Valmieras Viestura vidusskolā, Valmieras 2. vidusskolā, Vidzemes Augstskolā, kā arī pirmsskolas izglītības iestādē “Vālodzīte” – notika Rīcības dienas. Ekoskolu Rīcības dienas ir starptautiska, ikgadēja iniciatīva, kuras laikā tiek aktualizēti jautājumi par videi draudzīgu dzīvesveidu. Šī gada Rīcības dienas bija veltītas gada svarīgākajam pasaules vides aizsardzības notikumam – Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei, uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu jautājumiem. Valmieras ekoskolas savas aktivitātes saistīja arī ar savām indi viduālajām šī gada vides tēmām.

Valmieras Viestura vidusskolā, sagaidot tuvojošos valsts svētkus, visas nedēļas garumā tika sakopta skolas teritorija, iesaistot skolēnus un viņu vecākus rudens lapu savākšanā. Tika vākta arī makulatūra, otrreizējai pārstrādei kopā nododot 5,9 tonnas makulatūras. Ar šo aktivitāti skola vienlaikus iesaistās arī SIA “ZAAO” rīkotajā akcijā “Dabai labu darīt!”. Skolēni zīmēja Rīcības dienu kartītes, kas rosināja domāt par tīra gaisa nozīmi mūsu dzīvē. Pastkartes tika dalītas Burkānciema iedzīvotājiem.

Valmieras 2. vidusskola par savu šī gada tēmu ir izvēlējusies mežu. Jau septembī skolā tika veikti skolēnu pētījumi un izziņa par mežu. Tēma tika turpināta Rīcības dienās, pētot meža pozitīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimatu.

Valmieras Viestura vidusskolas un Valmieras 2. vidusskolas Ekopadomes pārstāvji apmeklēja arī ekoskolu saietu “Savā Latvijā mēs varam dzīvot atbildīgi” Rēzeknes pilsētas domē, ko organizēja Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija. Valmieras Viestura vidusskolas Ekopadomes pārstāve

Maira Andžejevska,Valmieras pilsētas pašvaldība

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz? Skatoties globāli, tas nav nekas. Ja uz desmit gadiem palūkojas no skolas dzīves puses – tie, kas sāka spēlēt, tagad mācās augstskolās – tas ir daudz. Taču kā tas viss sākās?

Pirms desmit gadiem ilggadējais Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis bija “noskatījis” enerģisku puisi no Dikļiem, kur ir dziļas pūtēju orķestra tradīcijas un iespēja spēlēt orķestrī bija liels gods un lepnums. Mārtiņš Birnis, kurš Dikļu pamatskolā 13 gadus darbojās ar pūtēju orķestri, Valmierā bija ienācējs un ar Valmieras kultūras eliti praktiski nebija pazīstams.

Orķestra vienīgais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Birnis. Pabeidzis Latvijas Mūzikas akadēmiju mežraga specialitātē pie profesora Arvīda Klišāna, fakultatīvi apguvis diriģēšanu pie profesora Jāņa Puriņa. Šogad ieguvis maģistra grādu mūzikas pe da goģijā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā saistībā ar defilēšanu un motivāciju darbā ar jauniešiem, kas arī bijusi diriģenta

Naura Kikuste, Vidzemes Augstskola

Ikviens interesents tiek aicināts apmeklēt Vidzemes Augstskolas (ViA) 9. Studentu pētniecisko darbu konferenci, kas norisināsies 27. novembrī plkst. 10.00 Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu korpusā Tērbatas ielā 10, 123. auditorijā.

Konferences mērķis ir veicināt studentu iesaistīšanos pētniecībā, sek mēt radošo spēju attīstību un studējošo profesionālo izaugsmi un noteikt labākos pētījumu autorus dažādās zinātņu nozarēs.

Dalībai studentu pētniecisko darbu konferencē ir pieteikti 14 pēt nieciskie darbi no Vidzemes Augst skolas bakalaura un maģistra profesio nālās augstākās izglītības studiju programmu pilna laika studentiem un absolventiem, kā arī viens Latvijas Universitātes studentes darbs. Konferencē paredzētas daudz pusīgas teorētisko un lietišķo pētījumu prezentācijas, kas saistītas ar aktuāliem jautājumiem un to piedāvātajiem risinājumiem gan valsts sektora uzņēmumos, gan reģionāli nozīmīgām problēmām uzņēmējdarbībā un sabiedrībā.

Konferences darbs tiks organizēts divās sekcijās. Vienā iekļaus pētī ju mus, kas atklāj dažādus tūrisma aspektus, otrā – ekonomikas, komu nikācijas un pārvaldības aktuālos jau tājumus. Tūrisma nozares jautājumi aptver tādu tematiku kā velomaršrutu izveide, skeitborda produkta attīstība Latvijā,

Gulbenes šaursliežu dzelzceļa līnijas izmantošanas iespējas tūrismā, jaunu pasākumu izstrādes koncepti, kā arī emociju loma tumšajā tūrismā.

Uzņēmējdarbības pētījumu laukā tiks prezentēts pētījums par kultūras iesaisti uzņēmējdarbības attīstībā Cēsu pilsētā saistībā ar Vidzemes koncertzāles “Cēsis” darbības uzsākšanu. Tāpat konferences apmeklētāji tiks iepazīstināti ar ViA absolventes Baibas Stikānes darbu “IT projektu vadība un projektu plānošanas sistēmas ieviešana uzņēmumā “Muuv””. Šis pētījums jau saņēmis atzinību “Latvijas ekonomikas attīstības foruma” (LEAF) organizētajā konkursā LEAF Balva 2015. Komunikācijas tematiku raksturos pētījums par attālinātās komunikācijas sekmējošajiem un kavējošajiem faktoriem organizācijās. Tiks prezentēti arī pētījumi par mazo un vidējo pilsētu ekonomiskās attīstības iespējām un izaicinājumiem Latvijā un veselības veicināšanas pasākumiem darbavietās Valmierā.

Konferences darba kārtība tiks publicēta ViA mājaslapā www.va.lv. Labākos darbus apkopos Vidzemes Augstskolas studentu pētnieciskās konferences rakstu krājumā. Katrs konferences dalībnieks saņems sertifikātu par piedalīšanos Vidzemes Augstskolas 9. Studentu pētniecisko darbu konferencē. Trīs konferences darbi tiks virzīti dalībai Vidzemes Augst skolas zinātniski praktiskajā seminārā.

skolotāja Sarmīte Balode atzina, ka pasākumā tika gūta pieredze, prasmes un zināšanas tālākajam darbam, klausoties lekcijas un piedaloties radošajās darbnīcās par vides tēmām.

Vidzemes Augstskolas Vides virziens sadarbībā ar biedrību “homo ecos:” 4. novembra vakarā Val mie ras Integrētajā bibliotēkā rīkoja dokumentālo filmu vakaru “Ar domu par labāku pasauli”, demonstrējot Sandija Semjonova filmu “Ar domu par labāku pasauli” un Kārļa Lesiņa filmu “Senegāla. Džamagenas stāsts”. Filmās tika skaidrots, ko nozīmē attīstības sadarbība, kāda ir Latvijas loma tajā, rādīti palīdzības piemēri Gvatemalai, Ukrainai un citām valstīm. Tika rādīts vēstījums par Senegālu kā vienu no attīstītākajām un stabilākajām vietām savā reģionā. Pēc filmu noskatīšanās bija iespēja noklausīties Elizabetes Vīgantes stāstu par viņas pieredzi Nepālā, kur viņa kopā ar vīru mācījusi bērniem skolā angļu valodu, tādējādi palīdzot mazturīgajai valstij. Sekoja arī atvērtā diskusija un domu izteikšana pie kafijas un uzkodām, par kurām bija parūpējusies Vides virziena draugu organizācija “Balta Daba”.

Abas filmu vakarā prezentētās filmas turpmāk ir iespējams noskatīties ikvienam, jo disks ar filmām tika uzdāvināts Valmieras Integrētajai bibliotēkai.

Jāpiemin, ka Valmieras Integrētajā bibliotēkā par godu ekoskolu Rīcības dienām bija apskatāma grāmatu izstāde “Dzīvo zaļi un ilgtspējīgi”, kurā varēja aplūkot bibliotēkas grā matas par vidi un videi draudzīgu dzīvesveidu.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestādes “Vālodzīte” izglītības metodiķe Dana Ceplīte atzina: “Rīcības nedēļa pagāja radoši, bērniem patika.” Līdzīgi kā Valmieras Viestura vidus skolā visas nedēļas garumā bērni uz bērnu dārzu nesa makulatūru. Tika gata votas arī pastkartes SIA “ZAAO” zīmē jumu konkursam

izraudzīta plašāka pētījuma tēma. Tāpat M. Birnim ļoti patīk aranžēt mūziku.

Tomēr arī Valmieras Valsts ģimnāzijā (VVĢ) pūtēju tradīcijas aizsākušās krietni sen – pirmais orķestris skolā nodibināts 1924. gadā un pastāvēja līdz pat 1940. gadam, turklāt viena diriģenta vadībā. Pēcāk ar dažādiem sastāviem un vadītājiem veidojušies dažādi grupējumi, kas VVĢ darbojušies līdz 1975. gadam. Taču no 1975.

līdz 2005. gadam iestājās tukšuma periods, domājams harizmātiska vadītāja trūkuma dēļ, kā arī biežā vadītāju maiņa un orķestra vadīšana darbu apvienošanas kārtībā kalpoja par iemeslu orķestra izjukšanai.

Kas ir “Sibemol”? Šobrīd orķestrī ir apmēram 50 spēlējošu dalībnieku, jaunākie ir 6.–7. klašu skolēni, taču ir arī tādi, kuri tikai vēl mācās spēlēt. Nosaukums radies tā vadītājam, lai gan ticis sarīkots pat skolas konkurss,

Rīcības dienas Valmieras ekoskolāspar videi draudzīgu atkritumu apsaim nie košanu. Aktivitātēs iesaistījās arī vecāki. Bērnudārza šī gada vides tēma ir par transportu. Tādēļ bērnu dārza bērni kopā ar vecākiem nedēļas garumā bija aicināti gatavot trans porta līdzekļus no otrreiz izmantojamiem materiāliem. Rezultāts bijis iespaidīgs, bērnudārzs saņemēmis pat pašgatavotu divvietīgu kanoe laivu. Tuvākajā laikā bērnudārzā ir plānota arī tematiskā nedēļa par transporta līdzekļiem.

Videi draudzīgu ieradumu veidošana bērnudārzā turpinās arī pēc Rīcības nedēļas beigām. Piemēram, Mārtiņdienā, 10. novembrī, bērnudārzā tika gatavots gailis no kastēm, vecām avīzēm un izmantojot maisus.

Atkritumu samazināšana, materiālu izmantošana otrreiz, cilvēka fiziskās enerģijas vairošana un pat pārdomas par pasaules globālajiem procesiem un labāko rīcību ikdienā – tās visas ir aktivitātes, kas tieši vai netieši saistītas ar klimata pārmaiņas mazinošu rīcību. Jo mazāka būs cilvēka atstātā negatīvā ietekme uz vidi, jo lēnākas būs klimata pārmaiņas. Tieši ātrums, ar kādu notiek pasaules sasilšana, ir gal venā problēma, kādēļ klimata pārmaiņas nes līdzi daudz problēmu. Dzīvniekiem, augiem un arī mums, cilvēkiem, ir pārāk maz laika, lai pielāgotos.

Ekoskolu programma ir vides izglītības modelis izglītības iestādēs, ko realizējot, skolēniem tiek sniegta iespēja veidot un īstenot aktīvu attieksmi un pieņemt lēmumus par vides uzlabošanu savā ikdienā. Īstenojot ekoskolu programmu, bērniem tiek veidoti videi draudzīgi ieradumi un domāšana jau no mazotnes. Tas ir nopietns ieguldījums mūsu nākotnes sabiedrībā. Novēlam, lai pēc iespējas vairāk skolām izdodas savā ikdienā ieviest visas ekoskolu prasības, iegūstot apliecinājumu sekmīgai līdz dalībai – Zaļā karoga balvu.

“Si-bemol” pirmā desmitgade

9. Studentu pētniecisko darbu konference

lai atrastu piemērotāko nosaukumu. Sibemol, izrādās, ir skaņa, uz kuras tiek noskaņoti pūšamie instrumenti. Diriģents to dzird un redz dzeltenu, līdz ar to likumsakarīgi, ka arī orķestra formas tērpi ir dzelteni. Tie veiksmī gas sadarbības rezultātā tika radīti kopā ar dizaineri Daci Grīnvaldi, kura šobrīd gan pārcēlusies uz dzīvi Francijā. Pagājušajā gadā orķestrim piesaistīts arī Mārtiņa kolēģis un domubiedrs Renārs Veličko, kurš ir otrais skolotājs un palīgs darbā ar 50 jauniešiem.

Pēdējos gados M. Birnis orķestri sācis veidot mazliet citādāku nekā ierasts. Parasti orķestrī jaunieši vai pieaugušie uzspēlē kaut ko vien kāršāku vai sarežģītāku, taču šo orķestri diriģents vēlas veidot kā līderības skolu. Viņš saredz to kā vietu, kurā jaunais cilvēks var atrast pats sevi. Izklausās neticami, taču orķestris dara brīnumus! Tehniskais nodrošinājums, instrumenti, nošu materiāls prasa milzīgus finanšu resursus, tomēr tai pašā laikā orķestrī var panākt, ka jaunieši iemācās patstāvīgi pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību, viņi atraisās, iemācās sevi savaldīt un kontrolēt savas emocijas, sāk brīvi komunicēt ar citiem – tad šie resursi ir salīdzinoši niecīgi. Tas notiek, neuzspiežot ar varu, bez pāraudzināšanas metodēm, tabletēm vai ķīmijas. Jaunieši diriģentam ļoti daudz dod, taču daudz no viņa arī paņem. Tomēr ar viņiem strādāt ir ārkārtīgi interesanti, atzīstas M. Birnis. Mācās arī viņš – ir situācijas, kad orķestris

pacietīgi gaida, kādu lēmumu diriģents pieņems, pat ja tas ir šķietami grūti. Diriģentam allaž roka jātur “uz pulsa”, jābūt disciplinētam.

M. Birnis pauž pārliecību, ka “Sibemol” ir devis jaunu impulsu un tonusu jauniešu orķestru kustībai Latvijā. Valmieriešiem allaž patīk meklēt nestandarta piegājienu koncertprogrammu un uzvedumu veidošanā, jo orķestris taču ir radoša lieta – kā eksperimentāla laboratorija, kurā klausies, kā skan. Orķestris ir kā maza valsts, un, jo vienotāks tas ir savā būtībā, jo monolītāks un spēcīgāks tas kļūst. Turklāt caur to kā instrumentu spēlē var dzirdēt, kāda ir spēlētāja dvēsele un kā tā skan.

“Jauniešiem novēlu nebaidīties īstenot savas idejas, ticēt saviem izvir zītajiem mērķiem, neatkarīgi no tā, cik būs jāiegulda darbs, lai tos sasniegtu. Savukārt sev novēlētu labprāt kādus pāris gadus ar viņiem vēl pastrādāt, jo sirmā vecumā gan negribētos stāvēt jauniešu orķestra priekšā,” sirsnīgi smejas Mārtiņš Birnis. “Lai gan jāatzīst, ka jaunieši uztur garā un formā jaunu! Skolai, pilsētai un valstij orķestris ir vajadzīgs, jo esmu pārliecināts, ka skola, pilsēta un valsts ar spēcīgām orķestra tradīcijām arī pašas ir spēcīgas. Tas ieaudzina rakstura stingrību, disciplīnu, atbildību. Orķestris ir ilgtermiņa ieguldījums, kas noteikti dos atdevi un atmaksāsies daudzkārt, bet, lai to izprastu, ir jāmaina domāšana.”

“Si-bemol”, defilējot pie Brīvības pieminekļa

http://www.va.lv


Bērni Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda” veido rotaļu cietoksni


Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija SIA “ZAAO” (ZAAO) aicina Valmieras pilsētas iedzīvotājus un viesus iesaistīties akcijā “Otrreiz spēli spēlēt prieks!”, nododot labdarībai labi saglabātas attīstošas un izglītojošas spēles (puzles, galda spēles, kon struktorus u.tml.), kas pašiem vairs nav vajadzīgas.

Spēles aicinām nodot Valmieras Tūrisma informācijas centrā no 20. līdz 27. novembrim darba laikā īpaši šim nolūkam paredzētā vietā – rotaļu cietoksnī, ko ar saviem zīmējumiem izrotājuši Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” bērni. Akcija tiks atklāta 20. novembrī plkst. 16.00 Valmieras Tūrisma informācijas centrā.

Nododot spēles, ikvienam būs iespēja piedalīties loterijā, kuras balvā būs kinoteātra “Gaisma” sarūpēta dāvanu karte piecām personām uz kādu no kino repertuārā piedāvātajām ģimenes filmām. Izloze notiks akcijas noslēguma pasākumā 27. novembrī plkst. 11.00, kad savāktās spēles tiks nodotas Valmieras novada fondam (VNF). VNF tās nogādās tālāk tām

Valmieras ģimenēm, kuras jaunu spēļu iegādi nevar atļauties.

Akcija notiek “Eiropas atkritumu samazināšanas nedēļā”, kas šogad Latvijā un Eiropā notiek no 21. līdz 27. novembrim. Tās mērķis ir veicināt pasākumus, kas vairo apziņu par resursu un atkritumu ilgtspē jīgu apsaimniekošanu. Šāda nedēļa Eiropā tiek atzīmēta kopš 2009. gada. Valmie ra ir pirmā un pagaidām vienīgā pil sēta Latvijā, kas šogad, atsaucoties Vides aizsardzības un reģionālās attīs tības ministrijas

Aicinām ziedot galda spēles

aicinājumam, šajā nedēļā organizē akciju atbilstoši šī gada tēmai “Dematerializācija: izdarīt vairāk ar ma zāk!” – lietojot mazāk materiālu, tiek radīts mazāk atkri tu mu un panākta augstāka resursu efektivitāte. Valmieras pil sētas pašval dības akcija piedalās arī Eiropas atkri tumu samazināšanas nedēļas konkursā.

Aicinām ikvienu būt atsaucīgam, pašiem vairs nevajadzīgas, bet labi saglabātas spēles nodot tiem, kam tās sagādās jaunu spēles prieku!

Lelde Bukovska, Valmiera/ORDO

Iesākusies veiksmīga sezona Valmieras Bērnu Sporta skolas (VBSS) un “Valmiera/ORDO” kopīgi veidotajā jaunatnes sistēmā puišu komandās. Visas grupas septembrī uzsāka treniņprocesu. Savukārt oktobrī aizvadītas jau pirmās sacensības. Šajos pirmajos divos jaunās basketbola sezonas mēne šos bez uzvarām nav palikusi neviena no jaunatnes sistēmas komandām.

Ir iesācies VEF Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) regulārais turnīrs. Tajā sezonas garumā pēc divu apļu sistēmas jāizspēlē divas spēles ar katru komandu. Viena spēle ir jāaizvada izbraukumā, bet otra – savā laukumā. Līdz šim Valmieras jaunie basketbolisti ir viesojušies Rēzeknē, Ogrē un Rīgā, kā arī uzņēmuši pretinieku komandas savā laukumā Valmierā.

2015./2016. gada sezonā VEF LJBL regulārajā čempionātā Valmieras komandas startē visās septiņās vecumgrupās (U19, U17, U16, U15, U13, U12) 1. divīzijā, izņemot U14, kuri startē 2. divīzijā. Šai grupai pēc regu

lāras treneru rotācijas ir piesaistīts perspektīvs jaunais treneris Edgars Kuks, kurš ir apņēmības pilns aizvest komandu līdz 1. divīzijai. Valmieras U11 un U10 komandas startē “Kāruma kauss” sacensībās. Madonā Valmieras U10 komanda startēja pirmo reizi un izcīnīja 1. vietu. Savukārt Gulbenē par 1. vietas ieguvējiem kļuva U11 komanda trenera Ojāra Meldera vadībā. U11 komanda piedalījās “EYBL” Baltijas bērnu basketbola līgas turnīrā un pirmajā posmā piecās spēlēs guva trīs uzvaras.

Alvila Kaufmaņa trenētā U17 komanda četrās aizvadītajās spēlēs nav piedzīvojusi nevienu zaudējumu. Komanda jau pabijusi Krakovā, kur tika aizvadīts Eiropas Jaunatnes līgas 1. posms, četrās dienās tika aizvadītas piecas spēles. Diemžēl šajā posmā gūta tikai viena uzvara. U19 komanda pagaidām guvusi tikai vienu uzvaru un piedzīvojusi divus zaudējumus. Roberta Zeiles trenētā U12 komanda piecās spēlēs guvusi piecas pārliecinošas uzvaras. U15 komandai ir trīs uzvarētas un viena zaudēta spēle, savukārt U16 komanda guvusi divas uzvaras un vienu neparedzētu

zaudējumu. Edgara Kuka vadītā U14 komanda pagaidām guvusi tikai vienu uzvaru, bet U13 komanda – divas.

“Valmiera/ORDO” turpmāk katru mēnesi, konsultējoties ar jaunatnes basketbola treneriem, izvēlē sies labākos spēlētājus dažādās vecumgrupās, kuri izcēlušies ar sekmīgiem rezultātiem spēlēs vai izrādījuši augstu aktivitāti un motivāciju treniņos. Oktobra labākie spēlētāji jaunatnes sistēmā ir Dāvids Vīksne (U16), Rainers Hermanovskis (U16), Ojārs Bērziņš (U15), Roberts Vēveris (U12) un Ričards Liberts (U11). Dāvids Vīksne divās spēlēs vidēji guvis 17 punktus un izcīnījis septiņas atlēkušās bumbas, Rainers Hermanovskis divās spēlēs vidēji guvis 14 punktus un izcīnījis 8,5 atlēkušās bumbas, bet Ojārs Bērziņš četrās spēlēs vidēji guvis 22 punktus un izcīnījis 14,3 atlēkušās bumbas. Roberts Vēveris U12 komandā un Ričards Liberts U11 komandā izcēlušies ar azartu un mērķtiecību, tādējādi treneru vērtējumā tiekot atzīti par labākajiem spēlētājiem oktobrī.

Oktobra notikumi Valmieras jaunatnes basketbolā

Līga Tarbuna,Valmieras Kultūras centrs

25. novembrī Valmierā viesosies improvizācijas teātra meistars Varis Klausītājs. Viņš jaunajiem Valmie ras improvizatoriem vadīs meis tar klasi. Pēc meistarklases, no plkst. 18.00, Valmieras Kultūras centra kamer zālē ikviens aicināts uz kopīgu improvizācijas vakaru.

“Uzsākot jauno radošo sezonu, viens no Valmieras Kultūras centra darbības virzieniem ir piedāvājuma paplašināšana jauniešu auditorijai. Sadarbībā ar Valmieras izglītības iestā dēm radās ideja organizēt profesio nālu improvizācijas teātra aktieru vadītas meistarklases jauniešiem, kuri nodar bojas ar teātra sportu. Pirmā meistar klase Vara Klausītāja vadībā


26. novembrī no plkst. 9.00 līdz 16.30 Valmieras muzeja Izstāžu namā notiks zinātniskā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kas tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtu.

Valmieras muzeja vēs turnieks Alberts Rokpelnis stāsta, ka zinātniskā konference tiek rīkota ar mērķi veicināt vēstures pētniecību, dodot iespēju topošajiem vēsturniekiem –


Līdz 12. decembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā aplūkojama glez notāja, pedagoga un latviešu strēlnieka Kārļa Baltgaiļa (1893–1979) gleznu, zīmējumu un skiču izstāde. Tajā iekļauti darbi no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Jaunībā mākslinieku K. Baltgaili saistījusi jūra, tāpēc viņš vienu vasaru nobraucis par kuģa puiku un vēlāk mēģinājis iestāties Mangaļu Jūras skolā, tomēr tas nav izdevies tuvredzības dēļ. Kāds ārsts, redzēdams Kārļa Baltgaiļa zīmējumus, ieteicis viņam doties pie Jaņa Rozentāla, kurš nākamo mākslinieku uzņēmis savā stu dijā (1906–1907). Vēlāk K. Baltgailis iestā jies Ata Ķeniņa reālskolā (1907–1911), bet 1917. gadā mākslinieks bei dzis Penzas Mākslas skolu. Pēc tam kā brīvprātīgais iestājies 5. Zemgales Latviešu strēlnieku pulkā. Kārlis Baltgailis apbalvots ar Jura krustu par cīņām pie Mazās Juglas.

Pēc apvērsuma 1918. gada februārī mākslinieks devies uz Penzu, vēlāk uz Omsku Sibīrijā, kur nodarbojies ar mākslu, bet Rīgā atgriezies 1920. gada maijā. II Pasaules kara laikā, 1944. gadā, vāciešiem nopostot Jelgavu, iet bojā mākslinieka iedzīve un darbi (daudzi tika atjaunoti pēc atmiņas).

vēstures maģistriem, maģistrantūras un doktorantūras studentiem – aprobēt savas pētāmās tēmas zinātniskā vidē. “Dalībai konferencē tika aici nāti pieteikties vēsturnieki un vēs tures palīg zinātņu pārstāvji, lai iepazīstinātu ar tēmām, kas saistītas ar Latvijas vēstures izpēti lokālā vai plašākā mērogā. Šoreiz zinātnisko lasījumu laik telpai ierobežojumu nav, proti, tie aptvers te matiku no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām,” stāsta A. Rokpelnis.

Dalībniekus vērtēs konferences zinātniskā komisija, un tās sastāvā būs LU Latvijas vēstures institūta

Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi

Pēc tam mākslinieks devies dzīvot uz Cēsīm, kur strādājis par skolotāju Cēsu skolotāju institūtā (1945–1950) un Cēsu 2. vidusskolā (1950–1956).

Mākslinieciskā darbībaKārlis Baltgailis daiļradē risinājis

galvenokārt strēlnieku tēmu. Diem žēl liela daļa 20. gadsimta 20. un 30. gadu darbu gāja bojā Jelgavā. K. Baltgailis gleznojis arī portretus, ainavas, sadzīves žanra darbus – gal venokārt lauku darbu tēmas. Strā dājis galvenokārt temperā un akvareļ glezniecībā. Lakonisks kolorītā, kom po zīcijā un zīmējumā, ekspresīvs – rit mos. Ap 20. gs. 40. gadu pievērsies arī Bībeles sižetiem.

K. Baltgailis bijis Latvijā aktīvs mākslas dzīves organizētājs, viņš veicis plašu mākslas propagandu Latvijas pilsētās. Bijis viens no mākslinieku biedrības “Zaļā vārna” dibinātājiem un tās tēlotāja mākslas sekcijas vadītājs līdz 1940. gadam, kā arī rakstījis par latviešu izstādēm un mākslu žurnālā “Zaļā Vārna”. Pēc II Pasaules kara līdzīgu darbu veicis Cēsīs, kur organizējis ikgadējas novada mākslinieku darbu skates. Visu mūžu krājis un siste matizējis latviešu mākslas vēstures materiālus, jo plānojis izveidot latviešu mākslinieku vārdnīcu, bet darbs palika nepabeigts atbalsta trūkuma dēļ.

Muzejā aplūkojama Kārļa Baltgaiļa izstāde

notiks 25. novembra pēcpusdienā, kad jaunieši divas stundas strādās ar profesionālu improvizatoru, bet pēc tam paveikto rādīs plašākai auditorijai. Šādus pasākumus iecerēts organizēt regulāri, piesaistot Latvijā pazīstamus improvizācijas teātra meistarus,” stāsta Valmieras Kultūras centra kultūras darba organizatore Gita Krūkle.

Varis Klausītājs ir režisors un improvizācijas teātra aktieris, piedalījies improvizācijas izrādēs “Pēdējā pirmizrāde”, kā arī darbojas “Karaliskā improvizācijas teātra” sastāvā un veido izrādes bērniem. Varis Klausītājs kā improvizators Valmierā viesojies vairākkārt, piemēram, Mākslas simpozijā, Kārlienas pagalma svētkos un citos pasākumos.

Pasākuma apmeklējums bez maksas.

Improvizācijas teātra vakars ar Vari Klausītāju

Foto: Normunds Cercins

pārstāvji Dr.hist. Anita Čerpinska, Dr.hist. Viktorija Bebre, Dr.hist. Ilze BoldāneZeļenkova, Dr.hist. Rūdolfs Brūzis, Dr.hist. Edvīns Evarts, kā arī Dr.hist. Gatis Krūmiņš un Dr.hist. Tālis Pumpuriņš no Vidzemes Augstskolas, Dr.hist. Jānis Šiliņš (Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs), Dr.hist. Ilgvars Butulis un Dr.hist. Eva Eihmane.

Interesentiem, kuri labprāt klausītos zinātniskos lasījumus, lūgums iepriekš pieteikt savu dalību, sūtot epastu [email protected] vai [email protected].

mailto:[email protected]

mailto:[email protected]


Maira Andžejevska,Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmieriešiem šis ir jubilejas gads, jo 10. novembrī aprit 40 gadu, kopš Valmierā ir peldbaseins. Lai arī 2015. gada 2. novembrī Valmieras pilsētas pašvaldībā oficiāli tika parakstīts līgums par jaunā peldbaseina būvniecību, ir vērts atskatīties, kā tikām pie pašreizējā baseina.

Lai gan Valmiera at rodas skaistās Gaujas krastos, nebija iespējams iekārtot drošu vietu bērnu peldēšanas apmācībai un peldēšanas sacensību organizēšanai. Pagājušā gadsimta 60. gadu vidū tika plānota un organizēta toreizējās Valmieras 4. vidusskolas (šobrīd Valmieras Pārgaujas ģimnāzija) celtniecība, un dažiem entuziastiem izdevās pārliecināt rajona vadību par kārtīga peldbaseina celtniecību pie topošās skolas. Jaunā peldbaseina celtniecību atbalstīja arī Izglītības ministrija Rīgā, taču izvirzot savus nosacījumus, ka būvdarbu finansēšanā ar saviem līdzek ļiem jāpiedalās arī rajona organizācijām.

Tika uzsākta peldbaseina projektēšana, un līdz ar skolas celtniecību sākās arī peldbaseina celtniecība. Tomēr dažādu objektīvu un arī neob jektīvu iemeslu dēļ baseina celtniecība netika pabeigta reizē ar skolas galvenā korpusa nodošanu ekspluatācijā 1971. gadā. Pēkšņi mai nījās arī Izglītības ministrijas nostāja par baseina celtniecības finan sē šanu un tā lietderību vispār, tādēļ būvdarbus


4. decembrī plkst. 20.00 Valmie ras Kultūras centrā notiks sporta laureātu godināšanas pasākums – Valmieras sporta balle. Tajā Valmieras pilsētas pašvaldība suminās sportistus, sporta komandas, trenerus un sporta klubus par sasniegumiem sportā 2015. gadā.

Turpinot iepriekšējos gados aizsākto, arī šogad Valmieras sporta ballē pašvaldība godinās tās valmieriešu komandas, kas izcīnījušas pirmās vai vienu no augstākajām vietām kādā no pilsētas čempionātiem (tai skaitā atklātajos). Tradicionāli tiks apsveikti arī laureāti nominācijās

Veterānu grupas sportistēm sasniegumi peldēšanā

pārtrauca uz vairā kiem gadiem. Vienu brīdi pat pavīdējusi doma, ka baseina vietā jāiekārto sporta zāle vai citu mācību priekšmetu kabineti. Taču, tā kā no baseina celtniecības uzsākšanas brīža bija jau veikti atsevišķi priekšdarbi – izrakta baseina vannas vieta, daļēji iebūvēts ūdensvads un kanalizācija, kā arī uzcelts jumts –, baseina ieceres realizācija turpinājās. Apmēram pēc diviem gadiem, 1973. gadā, tika panākta vienošanās ar Izglītības ministriju par baseina celtniecības turpināšanu.

I. Butinas veidotajā atmiņu burtnīcā “Peldēšanas sports Valmierā. 1975–2005”, daloties savās atmiņās par tā laika notikumiem, Valmieras rajona Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Ēriks Roštoks atzinis, ka tikai ar aktīvu toreizējā rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Jāņa Dundura rīcību un palīdzību tika panākts, ka peldbaseina celtniecībā aktīvi piedalījās arī Valmieras uzņēmumi un dažādas organizācijas ar materiāliem, savu transportu un darbaspēku. Veiksmīgās sadarbības rezultātā 1975. gada pavasarī jaunais peldbaseins tika nodots ekspluatācijā. Vēlāk Izglītības ministrija spēja sakārtot jautājumu par apkalpojošā personāla štatu un baseina ekspluatācijas līdzekļu piešķiršanu, kā arī peldēšanas mācību treniņu grupu atvēršanu Valmieras Bērnu sporta skolas paspārnē.

Neilgi pēc tam, kad 1975. gada 10. novembrī durvis vēra un pirmos peldētgribētājus uzņēma uzbūvētais

Peldbaseins svin 40. jubileju

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas peldbaseins

“Gada sportists”, “Gada treneris”, “Gada sporta veids” un “Uzlecošā zvaigzne”. Tāpat pasākumā pašvaldība par mūža ieguldījumu pateiksies tiem, kuri savu darbu un enerģiju nesavtīgi veltījuši pilsētas sporta dzīves attīstībai.

Valmieras sporta ballē būs gan sportistu godināšana, gan arī kultūras

No kreisās: J. Baiks, A. Mironovska, S. Kampenusa, A. Miķelsone, I. Stiģe

Aicinām uz Valmieras sporta balliun atpūtas programma. Pasākumā piedalīsies dziedātāja Aija Andrejeva, akordeona virtuozs Kaspars Gulbis, triku meistars Dmitry Bubin, BK “Valmiera/ORDO” karsējmeitenes un deju grupa “Ritms”. Ballē spēlēs grupa “Flame & Crazy Daisies”. Pasākumu vadīs Edgars Barbaks.


3. novembrī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks pieņemšanā sveica Valmieras veterānu grupas sportistes par labiem sasniegumiem Eiropas veterānu spēlēs, kas no 1. līdz 11. oktobrim norisinājās Francijā, Nicā.

Valmieru sacensībās pārstāvēja trīs sportistes – Aiva Miķelsone (45+ grupā), Svetlana Kampenusa (50+ grupā) un Anna Mironovska (45+ grupā). A. Miķelsone izcīnīja zelta medaļu peldēšanā atklātā ūdenī jūrā 3 km, kā arī trīs bronzas medaļas – 50 m brīvajā stilā baseinā, 400 m brīvajā stilā baseinā un 800 m brīvajā stilā baseinā. S. Kampenusa ieguva zelta medaļu 50 m brīvajā stilā baseinā un bronzas medaļu 100 m peldēšanā uz muguras baseinā. Savukārt A. Mironovskai – bronzas medaļa peldēšanā atklātā ūdenī jūrā 3 km.

Sveicot sportistes, Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks norādīja: “Valmierai vienmēr ir prieks par iedzīvotājiem, kuri ar saviem sasniegumiem mūsu pilsētas vārdam liek izskanēt pasaulē. Šoreiz īpaši varam lepoties, jo Eiropas mēroga sacensībās plašā konkurencē trīs valmierietes izcīnījušas astoņas medaļas. Jāteic, ka labākā dāvana, ko par sasniegumiem peldēšanā pilsēta var iedot, ir 2. novembrī parakstītais līgums par jaunā peldbaseina būv

niecību pie Vidzemes Olimpiskā centra, ko paredzēts pabeigt 2017. gadā. To pelnījis ikviens Valmieras pel dētājs – profesionāls sportists un amatieris, bērni un jaunieši, kuri apgūst peldētprasmi, treneri un, protams, visi pārējie iedzīvotāji, kuriem peldēšana ir hobijs vai viens no aktīvās atpūtas veidiem.” Tāpat domes priekšsēdētājs pieminēja pašreizējā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas peldbaseina 40 gadu jubileju, kas tika atzīmēta 10. novembrī, uzsverot, ka tas godam kalpojis spēcīgu spor tistu sagatavošanā un skolēnu peldētprasmju nostiprināšanā.

Valmieras Bērnu sporta skolas (VBSS) direktore Līga Dzene pateicās sportistēm, kuras ir VBSS absolventes, ne tikai par sasniegtajiem rezultātiem, bet arī par neizsīkstošo enerģiju, dzīvesprieku un mērķtiecību, kas ir iedvesmojošs piemērs bērniem un jauniešiem gan sportisko sasniegumu kaldināšanā, gan aktīva un veselīga dzīvesveida popularizēšanā.

Savukārt sportistes uzsvēra, ka, piedaloties sacensībās, būtiskākais ir pierādīt sev, līdzcilvēkiem un visai sabiedrībai, ka ar peldēšanu var nodarboties jebkurš un līdz neierobežotam vecumam, jo sacensību laikā satikti pat 90 gadu veci sportisti, kuri par enerģijas vai spēku trūkumu ne mirkli nav sūdzējušies. “Gribam mudināt citus nebaidīties un piedalīties šāda veida sacensībās, jo tādējādi var iegūt ne tikai lielisku pieredzi, bet arī celt pašapziņu, gūt motivāciju un enerģiju jaunu virsotņu sasniegšanā. Pateicamies pašvaldībai par to, ka mums vēl aizvien ir iespēja trenēties baseinā, kas, neskatoties uz tā ievērojamo vecumu, pilda savas funkcijas un ļauj sasniegt rezultātus. Tāpat apsolām, ka Valmieras peldēšanas klubs “AQUA” turpinās aktīvu darbību arī jaunajā baseinā, jo nepārtraukti domājam par paaudžu maiņu, piesaistot arvien jaunus kluba dalībniekus,” stāsta sportistes A. Miķelsone, S. Kampenusa un A. Mironovska.

Eiropas veterānu spēlēs kopumā piedalījās 6500 dalībnieku no vairāk nekā 70 valstīm, un tās norisinājās 27 sporta veidos. No Latvijas sacensībās piedalījās 84 sportisti desmit spor ta veidos, savukārt sešos sporta veidos kopskaitā tika izcīnītas 100 medaļas, tai skaitā 41 zelta, 18 sudraba un 41 bronzas medaļa.

četru 25 metrus garu celiņu slēgtā tipa peldbaseins, peldēšanas sports Valmierā sāka strauji attīstīties. Valmieriešiem nu bija iespējas baudīt privilēģiju – ziemā peldēties siltā, slēgtā baseinā.

Tā laika vēstures liecības vēsta, ka jaunā peldbaseina atklāšana gan nenotika kā svinīgs pasākums ar skaļiem tostiem, tradicionālo lentas griešanu un lielām svinībām, jo bija tapis ar lielām grūtībām. Pirmā mācību gada beigās bija izveidotas sešas mācību treniņu grupas un baseinā regulāri trenējās apmēram 40 audzēkņu vecumā no 9 līdz 12 gadiem. Savukārt Valmieras 4. vidusskolā no 1. līdz 11. klasei tika iedalīta viena peldēšanas stunda nedēļā, kā arī 18 fakul tatīvās nodarbības, kurās bērni apguva peldēšanas pamatprasmes. Tāpat 1976. gadā tika pieņemts ļoti būtisks lēmums, proti, par visu Valmieras rajona skolu 2. klašu skolēnu peldētapmācību, kas tolaik bija viens no lielākajiem sasniegumiem valstī, dodot iespēju visiem rajona bērniem iemācīties peldēt. Izvērtējot jaunatnes peldēšanas sporta sasniegumus šodien, Latvijas peldēšanas federācija Valmieras Bērnu sporta skolu ir nominējusi kā vienu no līderēm valstī peldētapmācības programmas īstenošanā.

1980. gadā peldbaseina saimniecisko vadību no Valmieras 4. vidusskolas pārņēma Valmieras Bērnu sporta skola. 1985. gada nogalē, kad peldbaseins svinēja desmito pastā vēšanas gadadienu, jau ar gandarījumu varēja atskatīties uz šajos gados paveikto – baseinā bija trenējušies apmēram 2500 jauno peldētāju, peldētprasmi bija apguvuši teju 7000 skolēnu, dažāda mēroga peldēšanas sacensībās izcī nītas zelta, sudraba un bronzas medaļas, kā arī uzstādīti rekordi.

Baseins piedzīvojis daudz emociju – gan prieku par izcīnītiem panākumiem, gan asaras par neveiksmīgiem startiem. Tomēr, pateicoties savam peldbaseinam, šeit veidojušies daudzi augstas klases peldētāji un sporta meistari, tostarp arī mūsu līdz šim vienīgais olimpietis peldēšanā Uvis Kalniņš. Taču laiks nepielūdzami rit, un šobrīd ir pienācis laiks atdot savu cienījamo vietu jaunajam baseinam, kas jau pēc diviem gadiem vērs durvis Vidzemes Olimpiskajā centrā.

Pasākums notiks pie galdiņiem. Ieejas kartes uz Valmieras sporta balli var iegādāties Valmieras Kultūras centra kasē. Ieejas maksa: 10 EUR. Interesenti aicināti ieejas kartes iegādāties laikus, jo to skaits ir ierobežots.

Valmieras sporta laureātu go dināšanas pasākums ir kļuvis par vienu no skaistākajām pilsētas tradīcijām, kad, tuvojoties gada izskaņai, tiek novērtēti sasniegumi sporta dzīvē Valmierā un ārpus tās robežām, kā arī ieguldītais darbs veselīga dzīvesveida un sportisku aktivitāšu veicināšanā pilsētā.

Valmieras sporta ballē satiekas visi, kuri mīl sportu!


Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums „Valmiera domā un rada”.Reģistrācijas Nr. 000703429. Tirāža: 12 000. Bezmaksas.

Iespiests: SIA „Valmieras tipogrāfija Lapa”. Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV-4201).

Ierosinājumus un komentārus par izdevuma saturu gaidīsim pa tālruni 64207136 vai elektroniski: [email protected]

Izdevumu var lasīt arī: www.valmiera.lv


Līdz 12. decembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā apskatāma Arvīda Endziņa metālmākslas darbu izstāde “3. elements”.

Mākslinieks Arvīds Endziņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Metāla dizaina katedras vadītājs. Viņš ir viens no tā dēvētā “unikālā dizaina” lauka kopējiem Latvijas mākslā. Uz profesionālās mākslas skatuves A. Endziņš parādījās Latvijai vēsturiski nozīmīgā brīdī – 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad mainījās politiskā sistēma un reizē ar to visa līdzšinējā dzīve. Šajā laikā sabruka Latvijas rūpniecība, un diplomēti dizaineri savas idejas attīstīja ne vairs kā tiražējamus produktus, bet kā oriģinālus mākslas darbus izstāžu zālēm vai funkcionālus objektus privātām un sabiedriskām telpām.

Kopš Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 1990. gadā līdz pat šim brīdim A. Endziņu saista gaismas dizaina daudzveidīgās iespējas. Gaismas ķermeņi viņa izpildījumā tiek radīti atbilstoši telpas funkcijai un stilistikai. Līdz ar izstāžu darbiem mākslinieks projektējis un izgatavojis gaismas objektus sabiedriskiem interjeriem (bankām, kafejnīcām) un privātām telpām, tāpat viņš nodarbojies ar vēsturisku gaismas ķermeņu restaurāciju. Arvīds Endziņš ir daudzu metāldizaina apbalvojumu un interjera objektu autors.

DECEMBRA REPERTUĀRS

Biļetes VDT kasē tālr. 64207335, „Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv www.vdt.lv

No 1.novembra pieejamas biļetes uz decembra izrādēm

1.12. pl.18.30 MĀKOŅAINS, IESPĒJAMS SKAIDROSIES, rež. O.Kroders, EUR 131.12. pl.18.30 VĒTRAS SĒJA, rež. R. Suhanovs, EUR 11.50 PIRMIZRĀDE!2.12. pl.15.00 MAIJA UN PAIJA, rež. R. Suhanovs, EUR 62.12. pl.18.30 VĒTRAS SĒJA, rež. R. Suhanovs, EUR 11.503.12. pl.18.30 SUDRABA GAISMA, rež.M. Gruzdovs, EUR 13/ Skol.,stud.,pens.-EUR 9.104.12. pl.18.30 EŅĢEĻA KREISAIS SPĀRNS, rež. I. Mičule, EUR 15 5.12. pl.13.00 EŅĢEĻA KREISAIS SPĀRNS, rež. I. Mičule, EUR 15 5.12. pl.18.30 NĀVES DEJA, rež. E. Seņkovs, EUR 136.12. pl.13.00 MEISTARS UN MARGARITA, rež. I. Roga, EUR 12.50/14/15.50/176.12. pl.18.30 RUDENĪGAIS BLŪZS, rež. V.Brasla, EUR 158.12. pl.18.30 MEISTARS UN MARGARITA, rež. I. Roga, EUR 12.50/14/15.50/179.12. pl.18.30 ROMEO UN DŽULJETA, rež. M.Eihe, EUR 11.5010.12. pl.18.30 BALLE BŪS, rež. R. Suhanovs, EUR 11.50/13/14.50/1611.12. pl.18.30 BALLE BŪS, rež. R. Suhanovs, EUR 11.50/13/14.50/1613.12. pl.17.00 SARKANS, rež. R. Suhanovs, EUR 11.50 PĒDĒJO REIZI15.12. pl.18.30 VĒTRAS SĒJA, rež. R. Suhanovs, EUR 11.5017.12. pl.18.30 SMARŽO SĒNES, rež. M.Eihe, EUR 13 PIRMIZRĀDE!18.12. pl.18.30 SMARŽO SĒNES, rež. M.Eihe, EUR 1319.12. pl.11.00 BĒRNS VĀRDĀ RAINIS, rež. R. Suhanovs, EUR 419.12. pl.18.30 MEISTARS UN MARGARITA, rež. I. Roga, EUR 12.50/14/15.50/1720.12. pl.13.00 [email protected], rež. R. Vaivars, EUR 10/ Skol.,stud.,pens.- EUR 720.12. pl.17.00 MĀKOŅAINS, IESPĒJAMS SKAIDROSIES, rež. O.Kroders, EUR 1322.12. pl.18.30 SMARŽO SĒNES, rež. M.Eihe, EUR 1323.12. pl.18.30 RUDENĪGAIS BLŪZS, rež. V.Brasla, EUR 1523.12. pl.18.30 SARKANĀS PUĶES, rež. R. Suhanovs, EUR 11.5026.12. pl.13.00 RUDENĪGAIS BLŪZS, rež. V.Brasla, EUR 1526.12. pl.18.30 ZIEMA ZEM GALDA, rež. Ģ. Ēcis, EUR 11.5027.12. pl.13.00 MEISTARS UN MARGARITA, rež. I. Roga, EUR 12.50/14/15.50/1728.12. pl.18.30 IĻĢI "SAULE GRIEŽAS. SPĒLĒJU", Gadumijas programma, EUR 12.50/14/15.50/1729.12. pl.18.30 IĻĢI "SAULE GRIEŽAS. SPĒLĒJU", VDT balvu pasniegšanas ceremonija, EUR 20

Madara Rutkēviča, Valmieras Drāmas teātris

1. decembrī Valmieras Drāmas teātra LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos scenogrāfa un režisora Reiņa Suhanova Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai veltīto dzejas iestudējumu triloģijas noslēdzošais darbs. Izrādes pamatā ir viens no 20. gadsimta sāku ma literatūras nozīmīgākajiem darbiem – Raiņa 1905. gada revolūcijas laikā tapušais, šajā gadā iznākušais un cenzūras aizliegtais dzejoļu krājums “Vētras sēja”. Dzejoļu šodienas aktualitāti caur savu redzējumu interpretēs

Muzejā atklās metālmākslas darbu izstādi

Valmieras centrā2.12. plkst. 18.00 Ziemassvētku egles iedegšana.18.12. plkst. 18.00 Ziemassvētku namiņa atklāšana. 31.12. plkst. 24.00 Jaunā gada sagaidīšana un svētku salūts.

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā5.12. plkst. 16.00 Ziemassvētku koncerts. Piedalās: Valmieras Kultūras centra jauniešu koris “Konsonanse”, Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktais koris, Kocēnu Kultūras nama jauktais koris “Imera” un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris. Ieeja bez maksas.

12.12. plkst. 19.00 Ziemassvētku koncerts. Piedalās: Valmieras Kultūras centra vīru koris “Imanta” un Rīgas Latviešu biedrības sieviešu koris “Ausma”. Ieeja par ziedojumiem.Valmieras Romas katoļu baznīcā12.12. plkst. 17.00 Ziemassvētku kon certs. Piedalās: Valmieras Kultūras centra jauktais koris “Valmiera” un Preiļu skolotāju koris “Latgale”. Ieeja bez maksas.Valmieras muzejā20.12. plkst. 14.00 un plkst. 16.00 kamerkora “Kaķi” Ziemassvētku koncerts. Ieeja bez maksas.

Ziemassvētku pasākumi Valmierā

trīs jauni vīrieši, Valmieras teātra aktieri Mārtiņš Meiers, Kārlis Neimanis un Māris Bezmers.

“Vētras sējas” mūžs ir raibs. Tā sakārtošanu Rainis pabeidza 1905. gada pavasarī un pabeigto manu skrip tu iesniedza cenzūrai. Tā ieilga. Dzejnieks, būdams ieinteresēts, lai krājums tā laika revolucionārajā situācijā pēc iespējas ātrāk nonāktu pie sava lasītāja, nolēma to ar virsrakstu “Laika šalkas” pa daļām publicēt tolaik cenzūrai nepakļautajā “Pēterburgas Avīžu” literārajā pielikumā. Dzejoļus publicēja. Tomēr to mūžs bija īss, un jau pavisam drīz pēc tam “Laika šalkas”

Teātrī pirmizrāde – Rainis “Vētras sēja”


2. decembrī plkst. 18.00 mazi un lieli valmierieši pilsētas centrā aicināti apmeklēt lielās Ziemassvētku egles iedegšanas svētkus. Pasākumā viesosies sniegavīrs Olafs un māsa Elza, kā arī Rūķu meitene. Viņi ikvienu iesaistīs jautrās dejās un rotaļās, kā arī dziedās Ziemassvētku dziesmas. Klātesošos uzrunās Valmie ras pilsētas pašvaldības domes priekš sēdētājs Jānis Baiks. Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumu vadīs radošā apvienība “Pasaku nams”.

Ziemassvētku egle uz Valmieras cen tru tiks nogādāta novembra beigās, lai līdz 2. decembrim to ietērptu svētku rotās. Tāpat pilsētvidē tiks izvietoti svētkiem veltīti rotājumi un vides objekti. Arī šogad ikviens valmierietis aicināts kopīgi veidot svētku sajūtu

pilsētā, izrotājot un radot īpašu Ziemas saulgriežu noskaņu savās mājās, iestādēs, uzņēmumos, organizācijās un izglītības iestādēs.

Valmierā iedegs Ziemassvētku egli

Iedegsim kopīgi Valmieras Ziemassvētku egli!

pārtrauca izdot dzejoļu revolucionārā satura un nelabvēlīgās situācijas dēļ.

„Tā nevar palikt – un nepaliks,Par velti cerat, ka straume sīks,Ka ūdeņi pārskries un aprimsiesUn atkal viss pa vecam tiks!” Šīs ir vienas no Raiņa dzejoļu

rindām, to dēļ “Pēterburgas Avīžu” iznākšana tika pārtraukta pavisam, dzejoļa saturā saskatot ne tikai ņirgāšanos par tā laika valdības pa sākumiem tautas nomierināšanai, bet arī tiešu aicinājumu gāzt pastāvošo valsts iekārtu.

Par to, ka Raiņa “Vētras sējas” viens no iedvesmas avotiem varētu būt bijuši arī Eduarda Veidenbauma tolaik vēl nepublicētie, rokrakstā apkārt ceļojošie revolucionārie dzejoļi, šaubu nav.

“Tikai Rainis un tikai aktieri, nekā pompoza. Izrāde savam mērķim būs pietuvojusies, ja tā spēs uzrunāt cilvēku saistībā ar viņa paša personisko dzīvi – paša iekšējo vētru. Tas būs aicinājums uz izmaiņām mūsu pašu prātos, apziņā. Sirdī. Tā būs sevis modināšana,” iespaidos par topošo iestudējumu dalās Reinis Suhanovs. Viņš piebilst, ka Rainis uzrunājis tieši ar spēju lūkoties uz pasauli ar bezkompromisa skatienu. Izrādes norisi droši vien varēs dēvēt par mītiņu, kurā skatītājiem būs iespēja nesēdēt pierastajos krēslos, jo viņi atradīsies uz skatuves.

Tuvākās izrādes 2. un 15. decembrī.

valmieras pilsātas pavaldūbas iormatūvais ze/valmieras avīze-nov1- · pdf...

Documents