vidi saudzējošu celtniecības un interjeravides produktu deklarācijas, ekomarķējums, vides ......

Palīgmateriāls pašvaldību iepirkumu komisiju speciālistiem

Vidi saudzējošuceltniecības un interjeramateriālu izVēle

Brošūra sagatavota Ziemeļu Ministru padomes NORDPLUS programmas finansētā projekta „izpratnes veidošana par vidi saudzējošo būvmateriālu un apdares materiālu lietošanu”

(Projekta nr. AD-2010_1a-21113) ietvaros

Projekta partneri:

Latvijas Pašvaldību mācību centrs, Latvija

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Latvija

Aalto Universitāte, Lahti centrs, Somija

Celtniecības kompānija, ADAKRIS, Īslande

Par grāmatas saturu pilnībā atbild grāmatas autori un Latvijas Pašvaldību mācību centrs, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas vai Latvijas valsts viedokli.

Brošūru sastādīja: Mārtiņš Gedrovičs, Dr.sc.ing., profesors

Sagatavots un iespiests tipogrāfijā „McĀbols”

Vidi saudzējošu celtniecības un interjera

materiālu izVēle

Rīga2012

B R O š ū R A S M A T E R I Ā L U A U T O R I :

G. bažbauers, Dr.sc.ing., profesors, Rīgas Tehniskā universitāte

m. Gedrovičs, Dr.sc.ing., profesors, Rīgas Tehniskā universitāte

j. simanovska, M. sc.env., pētniece, Rīgas Tehniskā universitāte

P. Peltonen, PhD (M.Sc., B.Sc.), asoc.profesors, Aalto universitāte, Lahti centrs, Somija

H. mälkki, Lic.Sc.(Tech.), pētniece, Aalto universitāte, Lahti centrs, Somija

i. minelgaite, projekta menedžere, celtniecības kompānija „Adakris”, Īslande

Vidi saudzējošu celtniecības un interjera materiālu izvēle

2

SaturS

1. Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3

2. Zaļā publiskā iepirkuma nepieciešamība . . . . . . . . . . . . 3

3. Zaļā publiskā iepirkuma likumiskais pamats . . . . . . . . . . . 6

4. Zaļā iepirkuma procesa etapi . . . . . . . . . . . . . . . . . 6

5. Vides produktu deklarācijas, ekomarķējums, vides pārvaldības sistēmas. to izmantošana zaļajā iepirkumā . . . . . . 8

6. Zaļā iepirkuma kritēriji ķīmiskām vielām būvniecībā un interjera priekšmetiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

7. Ķīmiskās vielas būvniecības izstrādājumos – galvenie riski saskaņā ar izvērtējumu atbilstoši reach regulai . . . . . . . . . 12

8. Dzīves cikla analīze kā ZPI sastāvdaļa . . . . . . . . . . . . 15

9. Dzīves cikla izmaksu analīze . . . . . . . . . . . . . . . . 18

10. Ekodizains . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20

11. Ietvertā enerģija kā papildus kritērijs zaļajā publiskajā iepirkumā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

12. Īslandes pieredze ZPI ieviešanā . . . . . . . . . . . . . . . 26

13. Somijas pieredze pašvaldību zaļo iepirkumu plānošanā . . . 27

14. ZPI piemēri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

15. Ieteicamā literatūra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30

3

1. Ievads

1. IevadS

Katru gadu Eiropas valstu iestādes iztērē ievērojamu daļu ES iekšzemes kopprodukta, iegādājoties tādas preces kā biroja tehniku, ēku konstrukciju būvelementus un transportlīdzekļus, tādus pakalpojumus kā ēku uzturēšana, transporta pakalpojumi, tīrīšana un ēdināšana. Publiskais iepirkums veido ražošanas un patēriņa tendences, un būtisks valsts iestāžu pieprasījums pēc zaļākām precēm rada vai paplašina videi nekaitīgu ražo-jumu un pakalpojumu tirgu. Tādējādi tas mudina arī uzņēmumus izstrādāt vides tehnoloģijas.

Ilgtspējīgāka dabas resursu un izejvielu lietošana būs ieguvums gan videi, gan ekonomikai kopumā, radot iespējas īstenot zaļo ekonomiku. Šādas pārmaiņas veicinās arī Eiropas rūpniecības konkurētspēju, stimulējot inovācijas ekotehnoloģijās, kas atzītas par straujas izaugsmes nozari un kurā Eiropa jau ieņēmusi pasaules līde-ra pozīcijas. Veiktie pētījumi apliecinājuši, ka pastāv plašas iespējas īstenot ekonomiski efektīvus zaļos publis-kos iepirkumus (ZPI), īpaši nozarēs, kurās zaļie ražojumi nav dārgāki par to alternatīvajiem variantiem, ņemot vērā attiecīgā ražojuma dzīves cikla izmaksas. Tā kā zaļākās preces tiek noteiktas, ņemot vērā to dzīves ciklu, ZPI ietekmēs arī visu piegādes ķēdi un veicinās zaļo standartu piemērošanu arī privātajā patēriņā.

ZPI kā politikas instrumenta potenciāls tiek atzīts arvien vairāk, un pēdējo gadu laikā gan atsevišķu valstu, gan ES un starptautiskā līmenī arvien biežāk tiek pausta politiska apņemšanās ievērot ZPI principus. 2002. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) pieņēma rekomendāciju par zaļo pub-lisko iepirkumu. Pēc Johannesburgā 2002. gada septembrī notikušā Pasaules ilgtspējīgas attīstības samita tika izveidota Marakešas darba grupa ilgtspējīga iepirkuma jautājumos, kuras mērķis bija izplatīt ilgtspējīga (zaļā) publiskā iepirkuma praksi. Ilgtspējīga iepirkuma politika ieviesta daudzās ESAO valstīs (ASV, Japānā, Kanādā, Austrālijā un Dienvidkorejā), kā arī straujas attīstības valstīs (piemēram, Ķīnā, Taizemē un Filipīnās).

Eiropas Savienībā zaļajam publiskajam iepirkumam pirmo reizi lielāka uzmanība tika pievērsta 2003. gadā Eiropas Komisijas paziņojumā par integrētu ražojumu politiku, kurā dalībvalstīm tika ieteikts pieņemt rīcības plānus ZPI ieviešanai. Eiropas publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā ir precizēts, ka valsts un pašvaldību iestādes iepirkuma procesos un procedūrās var iekļaut vides apsvērumus. Pavisam nesen atjaunotajā ES Ilgt-spējīgas attīstības stratēģijā (2006. gada jūnijs) noteikts politikas mērķis panākt, lai 2010. gadā vidējais ES „zaļā” publiskā iepirkuma apmērs atbilstu līmenim, kuru 2006. gadā sasniegušas dalībvalstis ar šajā jomā labākajiem rādītājiem.

2. zaļā Publiskā iePirkuma nePieciešamība

Jebkurš uzņēmums vai institūcija, ražojot produkciju vai sniedzot pakalpojumus, rada ietekmi uz vidi. Šīs ietekmes samazināšanas pasākumi ir:

● videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana,● videi draudzīgu preču ražošana,● vides pārvaldības sistēmu ieviešana,● zaļais publiskais iepirkums (ZPI).

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no vides politikas instrumentiem, kas ļauj:● samazināt ietekmi uz vidi,● veicināt sociālus uzlabojumus,● panākt ietaupījumus budžetā.

Zaļais iepirkums ir iepirkuma process, kura laikā tiek izvēlēti produkti ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, salīdzinājumā ar citiem produktiem, kuriem ir tāda pati funkcija, izmantojot dzīves cikla izmaksas (1. att.).


4

Ārkārtīgaietekmeuz vidi

Samazinātaietekmeuz vidi

Nullesietekmeuz vidi

Niecīgaietekmeuz vidi

1. att. Zaļā publiskā iepirkuma mērķis

Citiem vārdiem, zaļais publiskais iepirkums ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procedūrām, līdz pat sasniegto rezultātu monitoringam.

Līdz ar to ir atšķirības parastā un zaļā iepirkuma ideoloģijā (2. att.)

Produktugrupa 1

(būvniecība)

Produktugrupa 2

Produks 1.1(apkure)

Produks 1.2(apgaismojums)

Produks 1.3(krāsošana)

Produks 2.1

Zaļā versija

Parastā versija

Zaļā versija

Parastā versija

Zaļā versija

Parastā versija

Zaļā versija

Parastā versija

Zaļā versija

Parastā versijaProduks 2.2

2. att. Parastā un zaļā iepirkuma atšķirības

Piemēram, ZPI pieeja biroja papīra iepirkumam paredz● tāda papīra iepirkumu, kura izgatavošanas pamatā ir izlietotas, reģenerētas papīra šķiedras (otrrei-

zēji pārstrādāts papīrs) vai likumīgi un/vai ilgtspējīgā veidā iegūtas neapstrādātas šķiedras,● tāda papīra iepirkumu, kura ražošanā patērēts neliels enerģijas daudzums un radīts neliels izmešu

daudzums,● atsevišķu vielu neizmantošanu papīra ražošanā un balināšanā.

Zaļā publiskā iepirkuma mērķi:● samazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas,● samazināt materiālu, ūdens un enerģijas patēriņu,● samazināt toksisko ķimikāliju izmantošanu,● samazināt atkritumu daudzumu,

5

3. zaļā publiskā iepirkuma likumiskais pamats

● uzlabot iekštelpu klimatu,● samazināt ekspluatācijas izmaksas energoefektīvas iekārtas ekspluatācijas gadījumā,● samazināt remonta izmaksas, lietojot izturīgāku un ilgstošāk lietojamu iekārtu,● samazināt izmaksas veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai slimības gadījumos, uzlabojot

darba vidi un samazinot darba riskus.

Īstenojot zaļo iepirkumu, tiek izvērtētas iepērkamo preču vai pakalpojumu dažādas īpašības:● vai produkts nesatur kādas videi un cilvēku veselībai kaitīgas vielas,● vai tas gatavots no atjaunojamiem resursiem,● vai ierīces darbības laikā nebūs liels enerģijas (vai ūdens) patēriņš,● kur ierīci likt pēc tās ekspluatācijas laika beigām,● kādi ir pakalpojuma veikšanas nosacījumi.

Efektīva zaļā publiskā iepirkuma pamatā ir● vajadzību izvērtēšana (vai vajag pirkt, un ko vajag pirkt),● pilna dzīves cikla izmaksu un ieguvumu analīze (sākotnējā cena, ekspluatācijas izmaksas, radīto

atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, ietaupījumi budžetā un tml.),● saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, ietverot konkurētspējīgu cenu, vides kritērijus.

Ieguvumi no Zaļā publiskā iepirkuma īstenošanas: ● Finansiāli ietaupījumi – energoefektīvas, ūdeni vai citus dabas resursus taupošas preces, pakalpo-

jumi un būves krietni samazina to ekspluatācijas izmaksas. Videi draudzīgas preces parasti saistās arī ar zemākām to utilizācijas izmaksām pēc ekspluatācijas laika beigām.

● Efektīva vides un veselības politikas mērķu sasniegšana – zaļais iepirkums ir viens no efektīvāka-jiem instrumentiem, lai sasniegtu vides vai veselības politikas mērķus. Piemēram, regulāri atjau-nojot pilsētas sabiedriskā transporta autoparku ar zema emisijas līmeņa autobusiem, tiek veikts jūtams ieguldījums gaisa kvalitātes uzlabošanā.

● Efektīva sociālo mērķu sasniegšana – ir iespēja panākt darba apstākļu uzlabojumus, piemēram, nodrošinot efektīvu un videi draudzīgu telpu uzkopšanas pakalpojumu.

● Inovatīvu risinājumu veicināšana – regulāri sadarbojoties ar preču un pakalpojumu piegādātājiem, tiek veicinātas preču un pakalpojumu tirgus izmaiņas videi draudzīgākā virzienā.

● Iedzīvotāju atbalsta stiprināšana – konsekventi īstenoti videi draudzīgi risinājumi ļauj panākt ie-dzīvotāju atbalstu valsts un pašvaldību iestāžu darbam.

● Globālais ieguldījums – zaļais iepirkums ļauj samazināt CO2 emisijas.

Zaļā publiskā iepirkuma dalībnieki ir● valsts iestādes un organizācijas,● pašvaldības,● privātās akciju sabiedrības un firmas,● aicināti arī individuālie „zaļie” patērētāji.

3. zaļā Publiskā iePirkuma likumiskais Pamats

ES dalībvalstīs iepirkumu normatīvo ietvaru kopš 2004. gada veido divas publiskā iepirkuma direktīvas, kas paredz vides nosacījumu iekļaušanu iepirkuma procedūrās, ja iepirkums pārsniedz noteiktu robežlielumu (slieksni):

● Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;


6

● Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, ku-ras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Latvijā Eiropas direktīvu prasības iestrādātas „Publisko iepirkumu likumā” un likumā „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”.

Atbilstoši publiskā iepirkuma direktīvām un, attiecīgi arī Publisko iepirkumu likumam un likumam „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”, pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkumos izvirzīt vides prasības piegādātāju spējām, iekļaut tās iepirkuma priekšmetu tehniskajās specifikācijās, tostarp izmatojot attiecīgus standartus un ekomarķējumus, kā arī iekļaut vides un energoefekti-vitātes faktorus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijos.

4. zaļā iePirkuma Procesa etaPi

Zaļā publiskā iepirkuma galvenie etapi ir● vajadzību formulēšana,● skaidras tehniskās specifikācijas sastādīšana,● atlases kritēriju noteikšana,● līguma piešķiršanas kritēriju noteikšana,● līguma realizācijas punktu precizēšana.

Vajadzību izVērtēšanas Piemērs

Vajadzīgā papīra apjomu var samazināt ar šādiem paņēmieniem:● izvairoties no izdrukāšanas un maksimāli izmantojot elektronisko dokumentu apriti un e-pastu;● izmantojot daudzfunkcionālu biroja aprīkojumu ar abpusējās drukāšanas vai kopēšanas iespējām;● drukāšanu centralizējot;● izdrukājot tikai dokumenta galīgo versiju;● drukāšanai vai kopēšanai izmantojot brīvo lapas pusi lietotam papīram;● drukājot vairākas samazināta izmēra lappuses uz vienas A4 lapas;● informējot lietotājus par papīra taupīšanas iespējām.

kritēriju noteikšana

Kritērijiem jābūt precīzi definētiem, piešķirot tiem skaitliskās vērtības vai diapazonu. Piemēri:

● kartona iepakojumam jāsatur ≥ 80% otrreizēji pārstrādātu izejvielu,● automašīnām jāatbilst sekojošām maksimālajām CO2 emisijām (CO2 g/km): maza automašīna ≤

120,● jāizmanto zemas viskozitātes vai reģenerētas (minimums 25 % reģenerētās bāzes eļļas) motoru

smēreļļas,● fosfora (P) daudzums nedrīkst pārsniegt 0,2 g uz 1 litru,

bez tam var būt:● izplūdes gāzēm no automašīnas jāatbilst EURO 5 standartam,● produkti nedrīkst saturēt bīstamās vielas, kuras atbilstoši Direktīvai 1999/45/EK klasificētas kā

kancerogēnas (R40, R45, R49).

Tehniskās specifikācijas sastādīšana balstās uz preces vai pakalpojuma ekoloģisko raksturoju-mu, zinātniski pamatotu visa dzīves cikla izmaksu novērtējumu, pamatotiem veiktspējas un funkcionāliem

7

5. Vides produktu deklarācijas, ekomarķējums, vides pārvaldības sistēmas. to izmantošana zaļajā iepirkumā

raksturojumiem, lai stimulētu novatoriskus, videi draudzīgus piedāvājumus, kā arī ņemot vērā ekoloģiskos raksturojumus un ilgtspējīgas ražošanas metodes – energoefektivitāti, atjaunojamus enerģijas avotus, emisiju, atkritumus, pārstrādes iespējas, bīstamas ķīmiskas vielas utt.

Zaļais publiskais iepirkums paredz ietvert sekojošas komponentes, kas attiecinātas uz produktiem un izstrādājumiem:

● produktus, kas ietver otrreizēji pārstrādātas izejvielas, ● videi draudzīgus produktus vai izejvielas (par videi draudzīgiem sauc produktus, kuru tapšanas

procesā, lietošanas laikā un tiem nonākot atkritumu plūsmā, tiek samazināta ietekme uz vidi un dabas resursu patēriņu),

● bioloģiskas izcelsmes produktus,● enerģiju un ūdeni taupošus izstrādājumus un iekārtas, ● alternatīvās degvielas transportam,● alternatīvās degvielas izmantojošo transportu, ● ozona slāni nenoārdošas vielas.

Atlases kritēriju noteikšana pamatojas uz valsts iepirkumu direktīvās doto kritēriju sarakstu. Atbilstošos gadījumos iekļaujiet vides kritērijus līguma izpildes tehnisko iespēju pamatojumā.

Līguma piešķiršanas kritēriju noteikšana paredz atbilstošus vides kritērijus, lai savstarpēji salīdzinātu dažādus videi draudzīgus piedāvājumus vai, lai ieviestu ekoloģisko elementu un piešķirtu tam noteiktu svaru.

Pašlaik Zaļais iepirkums aptver vairākas galvenās grupas: ● biroja iekārtas / IT (piem., biroja papīrs, aprīkojums, mēbeles),● sadzīves tehniku,● enerģijas patēriņu (piem., apgaismojums),● dabas resursu patēriņu (piem., ūdens patēriņš) un atkritumu saimniecību,● būvmateriālus ( piem., to sastāva ietekmi uz veselību),● autotransportu,● pārtikas preces un ēdināšanas pakalpojumus.

Zaļā iepirkuma veicināšanai izstrādāti Eiropas zaļā iepirkuma kritēriji vairākām produktu grupām. Tie ir pieejami Eiropas Komisijas mājas lapā. Šie kritēriji tiek regulāri papildināti.

5. Vides Produktu deklarācijas, ekomarķējums, Vides PārValdības sistēmas.

to izmantošana zaļajā iePirkumā

Mūsdienās ir pazīstamas vairākas brīvprātīgas iniciatīvas, ar kuru palīdzību uzņēmēji var samazināt savas produkcijas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Dalību šajās iniciatīvās uzņēmumi var izmantot kā pamatojumu savas produkcijas labākam vides sniegumam, un to var arī izmantot zaļajā iepirkumā.

Produktu Vides deklarācijas

Produktu vides deklarācijas paredzētas saziņai starp ražotāju un klientu, lai saprotami un pamatoti iz-skaidrotu klientam produkcijas priekšrocības. Lai gan produktu vides deklarācijas ir brīvprātīga iniciatīva, ir izstrādāts starptautisks standarts, kas nosaka šo deklarāciju izveidošanas un izmantošanas pamatprincipus (ISO 14020). Atbilstoši tam, produktu vides deklarāciju mērķis ir veicināt vidi saudzējošu produktu un pakal-pojumu pieprasījumu un piedāvājumu,


8

● sniedzot pārbaudāmu un precīzu, nemaldinošu informācijuun

● stimulējot pozitīvu tirgus virzību uz vides snieguma pastāvīgu uzlabošanu. Izšķir trīs veidu vides deklarācijas (3. att.).

Vides deklarācijasISO 14020:2000

II veidsPašdeklarācijasISO 14021:1999

PašdeklarācijasBrīvprātīgaprogramma

III veidsNozaru deklarācijas

ISO 14025:2006

I veidsEkomarķējums

ISO 14024:2006

3. att. Produktu vides deklarāciju veidi

ekomarķējums

Visplašāk pazīstamas ir 1. veida produktu vides deklarācijas: ekomarķējums, kas ir brīvprātīga trešās puses veidota daudzkritēriju programma, kas dod atļauju izmantot attiecīgo ekomarķējumu produktam, ja tas atbilst noteiktiem kritērijiem. Šo atbilstību verificē neatkarīgi auditori. Pazīstamākās ekomarķējuma zīmes redzamas 4. att.

4. att. Ekomarķējuma zīmes

Lai šos kritērijus izmantotu zaļajā iepirkumā, svarīgi ievērot vairākus pamatprincipus: ● Ekomarķējuma kritērijus var izmantot tehniskās specifikācijas sastādīšanai un atbilstības aplieci-

nāšanai. Tehniskajā specifikācijā nevar pieprasīt tikai noteikta veida marķējuma izmantošanu. ● Ekomarķējuma kritērijus atļauts izmantot tehniskās specifikācijas sastādīšanai, ja

○ tie atbilst līguma priekšmetam, ○ ekomarķējuma prasības izstrādātas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju, ○ ekomarķējums pieņemts, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm (valsts, NVO (patērētā-

ju, vides), nozaru (ražotāju, tirgotāju) asociācijas), ○ ekomarķējuma kritēriji brīvi pieejami visiem interesentiem.

Šādām prasībām atbilst, piemēram, Eiropuķīte, Ziemeļu gulbis, kā arī citas ekomarķējuma sistēmas. Eko-marķējuma kritēriji var tikt izmantoti zaļajā iepirkumā. Izmantošanai var ieteikt Eiropuķītes un Ziemeļu gulbja kritērijus, kas ir zinātniski pamatoti, ar sociālajiem partneriem apspriesti un sabiedrībai pieejami. Eiropuķītes kritēriji ir noteikti desmitiem preču grupu. Ziemeļu gulbja kritēriji ir izstrādāti vairāk kā 50 preču grupām.

Pašdeklarācijas

Mazāk pazīstams veids ir pašdeklarācijas – otrā veida produktu vides deklarācijas, kuru izmantošanas pamatprincipi iestrādāti starptautiskajā standartā ISO 14021. Ikviens uzņēmums var izstrādāt savas produktu vides deklarācijas, ievērojot šādus pamatprincipus:

● Jebkuram apgalvojumam jābūt balstītam izpētē, pirms informācija tiek sniegta patērētājam.

9

6. zaļā iepirkuma kritēriji ķīmiskām vielām būvniecībā un interjera priekšmetiem

● Netiek izmantoti tādi apgalvojumi kā videi draudzīgs, zaļš, nepiesārņojošs.● Vairāki apgalvojumi – tādi kā kompostējams, noārdāms, izjaucams dizains, otrreizēji pārstrādā-

jams, reciklēti izejmateriāli, samazināts resursu patēriņš, samazināts atkritumu daudzums – tiek lietoti tikai tad, ja produkts atbilst noteiktām prasībām.

nozares deklarācijas

Trešā veida produktu vides deklarācijas ir nozaru brīvprātīgu iniciatīvu rezultātā izstrādāti deklarāciju veidi atbilstoši standartam ISO 14025. Atbilstību kritērijiem pārbauda un apstiprina trešā puse (neatkarīgi au-ditori). Pieejams visiem produktiem, ja vien ievēro standarta prasības.

Ir vairākas starptautiskas programmas Ziemeļvalstīs, piemēram, MVD programma Dānijā un EPD®SYSTEM – Zviedrijā, kā arī globālā mērogā: Globālais vides produktu deklarāciju tīkls. Šajās programmās var iesaistīties ikviens atbilstošās nozares uzņēmums.

Vides Vadības sistēmas

Ir vairākas vides vadības sistēmas (5. att.), kuras organizācijas ievieš, lai kontrolētu un samazinātu ietekmi uz vidi, kas rodas no uzņēmuma darbības procesiem, produktiem un pakalpojumiem. Izstrādāti vairāki stan-darti, kas nosaka vides vadību sistēmu pamatprincipus. Atbilstību standartam parasti pārbauda neatkarīgs auditors, un atbilstību apliecina, piešķirot sertifikātu. Jāatceras, ka vadības sistēma nenozīmē, ka visi saražotie produkti vai pakalpojumi ir nekaitīgi un saudzē vidi!

Zaļā iepirkuma tehniskajā specifikācijā var ietvert prasību, lai pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma vadības sistēma atbilstu konkrētiem kritērijiem, kuru noteikšanai var izmantot zināmu vadības sistēmu standartus, bet nevar prasīt noteiktu sertifikātu.

5. att. Vides vadības sistēmas. 1 – Atbildīga rīcība (ķīmiskā rūpniecība), 2 – Starptautiskais vides vadības sistēmu standarts EN/ISO 14001,

3 – Eiropas vides vadības un audita sistēma (EMAS)

6. zaļā iePirkuma kritēriji ķīmiskām Vielām būVniecībā un interjera Priekšmetiem

Nevēlamas ķīmiskās vielas zaļā iepirkuma kritērijos var norādīt divējādi: ● Norādot konkrētas nevēlamas vielas, izmantojot to ķīmiskos nosaukumus un CAS numuru. ● Norādot nevēlamās ķīmisko vielu īpašības, izmantojot ķīmisko vielu klasifikāciju:

○ jaunā klasifikācija atbilstoši Globāli harmonizētajai ķīmisko vielu klasificēšanas sistēmai, ○ vecā klasifikācija, kas pakāpeniski zaudē spēku.

Parasti līdztekus nevēlamajām vielām (īpašībām) tiek norādītas to maksimāli pieļaujamās koncentrācijas ķīmisko vielu maisījumā, materiālā vai produktā, vai pieļaujamo emisiju līmenis apkārtējā vidē (telpās).


10

Ķīmisko vielu likumdošana (REACH) nosaka ķīmisko vielu, maisījumu un produktu ražotāju pienāku-mus attiecībā uz informācijas sniegšanu par ķīmisko vielu sastāvu (6. att.).

Informē uzpieprasījumu

Satur noteiktas vielas*> 1%(0,1%) masas vai

0,2% tilpuma (gāzveida)

Pārējo vielusaturs

Klasificētikā bīstami

Pārējo vielusaturs

Satur >0,1%SVHC vielas vai kandidātus

BrīvprātīgiPiegādādrošībasdatu lapu

Piegādā drošībasdatu lapu uzpieprasījumu

Brīvprātīgi

Materiāli Ķīmiskas vielas un maisījumi

Izejvielas

* Noteiktas vielas: Videi vai cilvēka veselībai bīstamas vielas; PBT (noturīgas, bioakumulatīvas, toksiskas vielas), vPvB (ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvas vielas), SVHC (īpaši bīstamas vielas, kuru lietošanai nepieciešamas atļaujas, un to kandidāti, vielas, kam noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības)

6. att. Informācijas piegāde profesionālam lietotājam (REACH regula)

Tomēr, arī gadījumos, kad REACH regula nenosaka piegādātājam pienākumu sniegt informāciju, klien-tam ir tiesības šo informāciju pieprasīt, un piegādātāja gatavība brīvprātīgi sniegt nepieciešamo informāciju var būt viens no zaļā iepirkuma kritērijiem.

Likumdošanas prasības ir jāievēro visiem ražotājiem un tirgotājiem, tāpēc, veicot zaļo iepirkumu, varētu pieņemt, ka visi piedāvātie produkti atbildīs likumdošanas prasībām. Diemžēl ne vienmēr tas tā ir. Tāpēc ir vēlams prasīt apliecinājumu, ka produkts atbilst noteiktām likumdošanas normām.

reacH (1907/2006) reGula, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, Vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu

REACH regula paredz ievērojamus ierobežojumus īpaši bīstamu vielu (SVHC) izmantošanā. Licencēšanas procedūrai, atbilstoši REACH regulas 57. pantam, tiek pakļautas vielas, kas ir:

● 1. kategorijas kancerogēnas, mutagēnas, reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas (atbilstoši regulai 1272/2008),

● noturīgas, bioakumulatīvas, toksiskas vielas (PBT), ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas (vPvB),

● un vielas ar līdzīgu risku, piemēram, endokrīno sistēmu noārdošās vielas (EDS).

Ir plānots, ka nākotnē visām vielām ar šādām īpašībām būs nepieciešamas speciālas licences. Vielas tiek izvērtētas Eiropas Savienības līmenī, balstoties uz ražotāju sagatavotajiem datiem par vielu bīstamību un iz-mantošanu, un licences tiek izsniegtas tikai tad, ja sociāli ekonomiskie ieguvumi, vielu izmantojot, pārsniedz potenciālos zaudējumus videi un cilvēkiem. Vielas, kas izgājušas izvērtēšanas procedūru, tiek iekļautas REACH regulas XIV pielikumā, un tās drīkst lietot tikai ar licenci. Ņemot vērā lēno likumdošanas attīstību, proaktī-viem uzņēmumiem ir iespēja brīvprātīgi atteikties no īpaši bīstamu vielu kritērijiem atbilstošu vielu izmantoša-nas, tādējādi sekmējot videi draudzīgas inovācijas un aizvietojot nevēlamās vielas.

REACH regula sniedz arī vielu sarakstu, uz kurām attiecas noteikti ierobežojumi to izmantošanai produk-tos un materiālos.

11

7. ķīmiskās vielas būvniecības izstrādājumos – galvenie riski saskaņā ar izvērtējumu atbilstoši reach regulai

nozaru sPecifiskā likumdošana

Rotaļlietu direktīva 2009/48/EK ierobežo bērniem līdz 14 gadu vecumam paredzētās rotaļlietās kancero-gēnu, mutagēnu, reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu izmantošanu. Lai gan šobrīd likumdošana to nenosaka, zaļajā iepirkumā šīs pašas prasības var attiecināt arī uz citiem priekšmetiem interjerā, ar kuriem saskaras bērni.

Celtniecībā valstis izstrādā savas prasības. Latvijā spēkā ir būvnormatīvs LBN 007-10 „Nekaitīguma prasī-bas būvēm”, kas nosaka arī robežvērtības atsevišķām piesārņojošo vielu emisijām.

Attiecībā uz elektriskajiem un elektroniskajiem produktiem, spēkā ir divas direktīvas (Par bīstamu ķīmis-ku vielu ierobežojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS direktīva 2002/95/EK) un to atkritumos (WEEE direktīva 2002/96/EK), kas nosaka ierobežojumus vairākām vielām šo produktu sastāvā.

sPecifiski brīVPrātīGi kritēriji

Nevēlamas ķīmiskās vielas nosaka arī Somijas sertifikācijas sistēma celtniecības materiāliem, kas klasifi-cē celtniecības materiālus trīs emisiju klasēs atkarībā no kaitīgo vielu emisiju līmeņa, un īpaši ierobežo kan-cerogēnas vielas, nosakot, kāds ir pieļaujamais emisiju slieksnis. Zviedru būvmateriālu sertifikācijas sistēma BASTA izmanto ķīmisko vielu klasifikāciju, nosakot nevēlamo vielu īpašības būvmateriālos un to pieļaujamās koncentrācijas.

Būvmateriālu sertifikācijas sistēma BREEAM nosaka nevēlamo vielu sarakstus. Lai novērstu ķīmisko vielu ietekmi uz iekštelpu klimatu, celtniecībā svarīgi izvēlēties zemu emisiju materiālus.

7. ķīmiskās Vielas būVniecības izstrādājumos – GalVenie riski saskaņā ar izVērtējumu atbilstoši

reach regulaI

Ķīmiskajām vielām ir iespējama dažāda kaitīgā ietekme uz cilvēkiem un/vai dabu.Ķīmiskās vielas var būt akūti toksiskas, kairinošas un kodīgas, sensibilizējošas, genotoksiskas, mutagēnas,

kancerogēnas, toksiskas reproduktīvai sistēmai. Toksiskums var izpausties kā dažādu veidu kaitīga ietekme uz imūno sistēmu, centrālo nervu sistēmu,

uzvedību vai endokrīno sistēmu. Kairinošas vielas ir vielas, kurām ir iespējama kaitīga ietekme uz ādu, kuras var izraisīt acu bojājumus u.tml. Ādas jutīguma palielināšanās ir ietekmes forma, kuras rezultātā rodas aler-ģiskas reakcijas. Ķīmiskajām vielām ir iespējama viena vai vairākas augšminētās ietekmes, piemēram, akūts toksiskums (T). Tas nozīmē kaitīgu ietekmi neilgi (parasti 14 dienu laikā) pēc vienas devas vai 24 stundu laikā pēc vairākām devām.

Visas vielas, kuru ražošanas apjoms pārsniedz 1 tonnu gadā, ir jāreģistrē EĶVA. EĶVA ir Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra, kura atrodas Helsinkos, Somijā. Ja ķīmiskās vielas nav reģistrētas, tiek pielietoti šādi kritēriji:

„Nav reģistrācijas, nav tirgus”, kas nozīmē, ka nereģistrētas vielas un nereģistrēta lietošana ir pretlikumīga. Tas nozīmē, ka saskaņā ar pašreizējiem būvniecības noteikumiem katram tirgū izplatītajam būvniecības izstrā-dājumam ir nepieciešama tehnisko parametru deklarācija (DoP), kurā ir jānorāda informācija par potenciāli bīstamo vielu emisijām visos attiecīgā izstrādājuma lietošanas etapos. Praktiski visiem piegādes sistēmā iesais-tītajiem, kuri strādā ar ķīmiskām vielām, ir noteikti pienākumi. Atbildīgie par ķīmisko vielu izplatīšanas tīklu ir ES darbojošies ķīmisko vielu vai to maisījumu ražotāji vai importētāji. REACH regulā izvirzītās uz izplatī-šanas tīklu attiecināmās prasības ir jāievēro arī turpmākajiem lietotājiem, kuri apstrādā/pārstrādā ķimikālijas, izgatavo preparātus (maisījumus) lietošanai vai izmanto izgatavotos izstrādājumus savā uzņēmējdarbībā.

Raksturojot ķīmisko vielu iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku, ir trīs iespējamie iedarbības veidi: 1) ie-tekme uz cilvēku vidē, 2) ietekme uz cilvēku darba vietā un 3) ietekme uz patērētāju (piem., audumā esošas ķīmiskas vielas). Kaitīga ķīmisko vielu emisija gaisā ir iespējama arī no dažām būvniecības precēm, un šādām


12

emisijām ir iespējama kaitīga ietekme uz strādniekiem. Jau sen zināms piemērs ir azbests. Ieelpojot ilgstošā laikposmā (piem., ietekme darbā 20 gadu garumā vai šobrīd veco ēku nojaukšanas laikā), kompozītais īsšķiedru azbests var izraisīt azbestozi un vēzi. Ir maz informācijas par to kā kaitīgās vielas (īpaši no vecākiem būvmate-riāliem) var nonākt gaisā telpās. Grīdas konstrukcija var, piemēram, būt kaitīga dažādos mitruma, līmēšanas un virsmas materiālu apstākļos ar dažādām ķīmiskām vielām (piem., formaldehīds no skaidu plātnēm, ftalāti un nezināmi organiski savienojumi). Šī iemesla dēļ mūsdienās būvmateriāliem tiek izvirzītas daudzas prasības.

Emisijas var turpināties molekulārā līmenī, un ir iespējami dažādi mehānismi. Galvenie ķīmisko vielu migrācijas no materiālu virsmām mehānismi ir šādi: iztvaikošana, šķīšana, difūzija un minēto veidu apvieno-jums (7. att.).

7. att. Ķīmisko vielu izdalīšanās mehānismi un dažādu veidu molekulārās emisijas no materiāla virsmas

Sīkās cietās daļiņas un putekļi molekulārā līmenī gaisā telpās nav redzami. Lielu dzīves daļu (aptuveni 12 stundas dienā) cilvēks uzturas telpās. Iedarbības analīžu/pārbaužu veikšana ir samērā sarežģīta, laikietilpīga un dārga. Tas padara iekšējās apdares materiālu izvērtēšanu sarežģītu. Šī iemesla dēļ ekoloģiskajā būvniecībā ir lietderīgi ievērot instrukciju paskaidrojumus, materiālu drošības marķējumu un drošības datu lapas. REACH regulas 33. punktā ir izvirzīta prasība, ka īpaši bīstamas vielas vai citas kancerogēnas, mutagēnas vai reproduk-tīvajai sistēmai kaitējošas ķīmiskas vielas saturošu preču piegādātājiem ir jābūt pieejamām materiālu drošības lapām. Piegādātājiem ir jānodrošina saņēmējs ar preces drošai lietošanai pietiekamu informāciju. Strādniekiem un lietotājiem ir jābūt pieejamai informācijai par kaitīgo vielu saturu būvniecības izstrādājumos.

Aizliegto ķīmisko vielu sarakstu skatīt EĶVA lapās internetā.Jāatzīmē, ka REACH regulā netiek lietots vārds „produkts” – tā vietā lieto vārdu „izstrādājums”. REACH

regulas izpratnē ar izstrādājumu saprot produktu, kuram ir noteikta forma un virsma. Šāda izteiksme daudzos gadījumos nosaka izstrādājuma tālāko ekspluatāciju labāk nekā produkta ķīmiskais sastāvs. Tomēr ķīmiskais sastāvs var sniegt priekšstatu par veselībai, iekštelpu klimatam un apkārtējai videi kaitīgām ietekmēm, pie-mēram, par ilgstošā laika posmā gaisā akumulēto ķīmisko vielu daudzumu, kas izdalījies no izstrādājuma. Šī iemesla dēļ iekštelpu materiālos izmantoto vielu un to maisījumu saturs ir ļoti svarīgs.

Ja kaitīgo vielu koncentrācija konstrukcijā vai būvniecības izstrādājumā pārsniedz 0,1 masas procentu, jebkuram piegādātājam ir jānodrošina pietiekama, piegādātājam un patērētājam pieejama informācija par kai-tīgajām vielām, lai izstrādājums būtu drošs lietošanā. Informācijā ir jāietver vismaz kaitīgās vielas nosaukums.

Visu veidu būvniecības materiālu otrreizējās pārstrādes gadījumā jāņem vērā ietekme uz cilvēku veselību un vidi. REACH paredz, ka visai piegādes ķēdei – ražotājiem, importētājiem, strādniekiem, lietotājiem, otrrei-zējās pārstrādes dalībniekiem un patērētājiem jāsaņem pietiekama un objektīva informācija par iespējamo tālā-ko izstrādājuma izmantošanu. Vecu ēku nojaukšanas būvgružu un būvniecības materiālu otrreizējā pārstrāde nākotnē būs ļoti nozīmīga.

Būvniecības stratēģijas līdz 2020. gadam ietvaros ir jāizveido „zaļās” informācijas sistēmas par izstrādāju-miem, kas satur piemaisījumus, piemēram,

● veciem logu rāmjiem no 1990-tajiem gadiem, kuru elastīgā mastika var saturēt ļoti toksiskus poli-hlorinētos bifenilus;

● azbestu, labojot, piemēram, vecu ūdens cauruļu izolāciju māju pagrabos;

13

7. ķīmiskās vielas būvniecības izstrādājumos – galvenie riski saskaņā ar izvērtējumu atbilstoši reach regulai

● celtniecības skaidu plātnēm, piemēram, vecās virtuvēs, kas var saturēt formaldehīdurīnvielas līmi, kura savienojumā ar ūdeni rada toksiskus formaldehīda tvaikus;

● būvniecības plātnēm, kuras var saturēt ģipsi, kas, dedzinot utilizētus būvniecības atkritumus, var radīt kaitīgus sēra izmešus;

● koksnes izstrādājumu virsmas aizsardzības ķimikālijām ilgos pārvadājumos (piem., no trešajām valstīm). Pie tām pieder tādas ķīmiskās vielas kā īso ķēžu hlorinēto ogļūdeņražu eļļas (C12 – C14), tributilalva un bromētie liesmu slāpētāji;

● kaitīgām, cilvēkus un dabu ietekmējošām, endokrīno sistēmu noārdošām ķīmiskām vielām (piem., perfluoroktānsulfonāti) plastificētos izstrādājumos;

● metāliem (piem., Hg, Pb, Cr vai Cd) aizliegtos izstrādājumos (piem., vecās krāsās).Otrreizējās pārstrādes fāzēs tādējādi ietilpst īpaši: 1)vecu būmateriālu inventarizācija, 2) „reģistra” doku-

mentācija, 2) specifisku vielu klātbūtnes izpēte (piem., „nevēlamo vielu” un metālu klātbūtne izstrādājumos). Inventarizācijai pakļautās ķīmiskās vielas ir tādas kā ozona slāni noārdošie savienojumi, PHB, azbests, svins, dzīvsudrabs (Hg), bromētie liesmu slāpētāji un PVH kā tipiskas „nevēlamās” vielas. Visi celtniecības atkritumi, kuros var būt PHB, ir jāapstrādā un jādedzina specializētā kaitīgo atkritumu utilizācijas uzņēmumā. Nor-vēģijas Klimata un piesārņojuma kontroles aģentūra ir publicējusi apkopojošu informāciju par celtniecības izstrādājumiem, kuru sastāvā var būt aizliegtās vai kaut kādā veidā reglamentētās ķīmiskās vielas, kuras var būt kaitīgas importētājiem, lietotājiem un utilizētājiem. Atkārtoti lietojot jebkurus celtniecības materiālus, ir jāņem vērā ietekme uz veselību un vidi. Visai piegādes sistēmai atbilstoši REACH – ražotājiem, importētājiem, strādniekiem, lietotājiem, pārstrādātājiem un patērētājiem – tad ir jāsaņem pietiekama un objektīva informāci-ja par iespējamo turpmāko lietošanu.

Zaļo izstrādājumu kritērijos līdztekus jautājumiem par ķimikāliju kaitīgumu ir ņemti vērā arī tādi faktori kā ražošanai nepieciešamās enerģijas daudzums un interjera materiālu zaļo izstrādājumu ražošanas izmaksas. Pie jaunu interjera materiālu ražošanas, ekspluatācijas un lietošanas kritērijiem pieder tādi faktori, kā:

● Tiek lietota, piemēram, jaunā sausā grīdu pulēšana bez vaska. Tas ir videi draudzīgi un samazina dzīves cikla izmaksas.

● Paklāji ir 100% otrreiz pārstrādājami un bioloģiski sadalās.● Linolejs (tirdzniecības nosaukums: piem., Forbo) pieder pie 100 % dabīgu materiālu grīdas klāju-

miem, un tos var otrreizēji pārstrādāt.● Auduma paklāji (tirdzniecības nosaukums: piem., InterfaceFLOR un Heuga 580) ir programmas

„Mission Zero” daļa, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, ka izdalījumi no paklāja visā dzīves ciklā ir nulle.

● Auduma paklāji tiek ražoti, izmantojot atjaunojamo enerģiju.Konkrētā detalizētā informācija par pašreiz tirgū pieejamajiem telpu materiāliem ēkās ir atrodama pēc

izstrādājumu tirdzniecības nosaukumiem Google. Somijā ir izstrādāta arī uz materiālu emisijām balstīta M I un M II ēkās izmantojamo būvmateriālu klasifikācijas sistēma. Detaļas no Somijas klasifikācijas sistēmas ir redzamas 1. tabulā.


14

1. tabula

somijas celtniecības materiālu klasifikācijas sistēma materiāliem ar gaistošām ķīmiskām vielām, aromātiem un emisijām

Pārbaudītās materiālu īpašības Klase M I, mg/(m2h) Klase M II, mg/(m2h)Kopējā gaistošo organisko savienojumu emisija

(TVOC). Minimāli 70% identificēto savienojumu. < 0,2 < 0,4

Formaldehīda emisija (HCOH) < 0,05 < 0,125Amonjaka emisija (NH3) < 0,03 < 0,06

1. kategorijas kancerogēno vielu emisija (saskaņā ar IARC monogrāfiju 1987) < 0,005 < 0,005

Aromāts: neapmierinātībai ar aromātu jābūt zem 15 % Nav aromāta Nav būtisks aromāta

Somijā izvirzītās prasības iekštelpu gaisam ir redzamas 2. tabulā.

2. tabula

Prasības iekštelpu gaisam somijā

Piesārņojums Vienība Maksimālā vērtībaAmonjaks un amīni µg/m3 20

Azbests šķiedra/cm3 0Formaldehīds µg/m3 50

Oglekļa monoksīds mg/m3 8Cietās daļiņas, PM10 µg/m3 50

Radons Bq/m3 200 gadi vidējiStirols µg/m3 1

Viena dominējoša vai daudzas neidentificētas

piesārņojošās vielas

HTP* (gaisa piesārņojums darba vietā zināms kā kaitīgs)

Viena: 1/10 no darba vietas vērtības,

daudzas: Σ C/HTP > 0.1

* - kaitīgo emisiju ietekme pēc 8 stundu iedarbības

8. dzīVes cikla analīze kā zPi sastāVdaļa

Vides aizsardzības nozīmīguma un ar izstrādājumiem (gan ražoto, gan patērēto) saistīto iespējamo ie-tekmju pastiprināta apzināšanās ir palielinājusi interesi par metožu izstrādi, lai labāk izprastu šīs ietekmes un pievērstu tām uzmanību. Viena no šim nolūkam izstrādātajām metodēm ir dzīves cikla analīze (DCA).

Dzīves cikla analīze ir process, kurā izstrādājums tiek aplūkots no visiem aspektiem, sākot ar izejvielu iegu-vi un pārstrādi, ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju, patērēšanu un utilizāciju – from-cradle-to-grave – princips. Šis novērtējums sniedz priekšstatu par gala produktam nepieciešamo izejmateriālu, enerģijas un ūdens patēri-ņu, kā arī par blakus produktiem – izmešiem gaisā, notekūdeņiem un atkritumiem.

15

8. dzīves cikla analīze kā zPi sastāvdaļa

DCA galvenā uzmanība tiek pievērsta izstrādājumu sistēmas vides aspektiem un ietekmēm. Ekonomiskie un sociālie aspekti un ietekmes DCA parasti neietilpst. Lai veiktu izvērstāku analīzi, DCA var papildināt ar citiem instrumentiem.

DCA ir cikliska metode. DCA atsevišķajos etapos tiek lietoti citu etapu rezultāti. Cikliskā pieeja atsevišķos etapos un starp etapiem nodrošina visaptverošākus un konsekventākus pētījumus un iegūtos rezultātus.

DCA pētījumā ir četri etapi (7. att.):● mērķa un darba apjoma noteikšana,● datu inventarizācija,● ietekmes novērtējums, ● rezultātu traktējums.

DCA analīzes pirmajā etapā tiek noteikts pētījuma mērķa un darbu apjoms. DCA mērķī ir noteikts sekojošais:

● paredzamais pielietojums, pētījuma veikšanas mērķi,● paredzamā auditorija, t.i., kam paredzēts darīt zināmus pētījuma rezultātus, ● vai rezultātus ir paredzēts lietot salīdzinošiem novērtējumiem, kurus paredzēts darīt zināmus

sabiedrībai.Veicamo darbu apjomā ietilpst šādas pozīcijas:

● Pētāmā izstrādājumu sistēma; izstrādājumu sistēmas funkcijas vai (salīdzinošo pētījumu gadīju-mā) sistēmas.

Mērķa un darbaapjoma

noteikšana

Datuinventarizācija

Ietekmesnovērtējums

Rezultātutraktējums

Rezultātu pielietojums:- izstrādājuma izveide

un uzlabošana,- stratēģiskā plānošana,- valsts politikas izstrāde,

- marketings,- citi virzieni

Dzīves cikla analīzes struktūra

7. att. Dzīves cikla analīzes struktūra

● Funkcionālā vienība, kas ir galvenais DCA elements un kuram ir jābūt skaidri definētam. Funk-cionālā vienība ir konkrētā pētījamā izstrādājuma daudzums, svars un kvalitāte. Funkcionālās vienības piemēri – 1 MWh saražotās enerģijas, 1 litrs piena no lielveikala, 1000 mazgāšanas cikli utt. Tas ļauj salīdzināt divas būtiski dažādas izstrādājumu sistēmas. Tādējādi ir iespējams salīdzi-nāt divu atšķirīgu sistēmu ar vienādu funkcionālo vienību ietekmi uz vidi. Funkcionālā vienība ir atkarīga no atbildamo jautājumu veida. Visas turpmākās analīzes pēc tam ir saistītas ar konkrēto funkcionālo vienību, jo visi dzīves cikla inventarizācijas (DCI) sākotnējie un iegūtie dati un vēlāk arī dzīves cikla ietekmes analīzes (DCIA) profils ir saistīti ar funkcionālo vienību.

● Sistēmas robeža; piešķiršanas procedūras.● Ietekmju kategorijas un ietekmju analīzes metodes, un izmantojamā turpmākā interpretācija.● Prasības attiecībā uz datiem, pieņēmumi, ierobežojumi, prasības attiecībā uz sākotnējo datu kvali-

tāti, kritiskā pārskata veids, ja tāds ir.● Pētījumam nepieciešamā ziņojuma tips un formāts.


16

Inventarizācijas analīzes etapā tiek apkopoti un kvantificēti izstrādājumu sistēmas sākotnējie un iegūtie parametri. Inventarizācijas analīzē ietilpst datu vākšanas un aprēķinu procedūras, lai kvantificētu attiecīgos izstrādājumu sistēmas sākotnējos un izejošos parametrus:

● procesa shēma,● datu formāts un datu kategorijas,● datu kvalitāte, ● datu vākšana un datu attiecināšana uz procesu,● datu validācija,● datu novērtēšana,● daudzfunkcionalitāte un datu sadalījums,● aprēķina metode.

Līdz ar to pirmo divu etapu strukturālā shēma ir šāda (8. att.):

Inventarizācija pabeigta

Pap

ildus

dat

u va

i pro

cesu

piev

ieno

šana

Pārskatāmo datu lapa

Mērķa un darba apjomanoteikšana

Sagatavošanās datusavākšanai

Datu savākšana

Datu apstiprināšana

Datu attiecināšanauz procesu

Datu attiecināšanauz funkcionālo vienību

Datu apvienošana

Sistēmas robežuprecizēšana

Datu lapas izveide

Savāktie dati

Apstiprinātie dati

Uz procesu attiecinātieapstiprinātie dati

Uz funkcionālo vienībuattiecinātie apstiprinātie dati

Izskaitļotā inventarizācija

Mērķa un darba apjomasadale un atkārtotadatu attiecināšana

8. att. Inventarizācijas etapa strukturālā shēma

DCA iet ekmes novērtējuma etaps ir vērsts uz to, lai vērtētu iespējamo ietekmju uz vidi nozīmīgumu, izmantojot DCI rezultātus. Principā šis process ietver inventarizācijas datu sasaisti ar konkrētām ietekmes uz vidi kategorijām un kategoriju indikatoriem, tādējādi mēģinot izprast šīs ietekmes.

DCIA etaps arī sniedz informāciju dzīves cikla interpretācijas etapam.Rezultātu traktējums ir DCA etaps, kurā inventarizācijas etapā un ietekmju novērtējuma laikā iegūtie dati

tiek skatīti kopumā, vai arī DCA pētījumu gadījumā – tikai inventarizācijas dati. Rezultātu traktējuma etapam ir jānodrošina rezultāti, kuri atbilst noteiktajam mērķim un darbu apjomam un kuri noved līdz secinājumiem, izskaidro ierobežojumus un dod rekomendācijas.

Tādējādi DCA var palīdzēt● apzināt iespējas, kā uzlabot izstrādājumu ekoloģiskos rādītājus dažādos to dzīves cikla punktos,● informēt nozares lēmējinstitūcijas, valsts un nevalstiskās organizācijas (piem., stratēģiskās plānoša-

nas, prioritāšu noteikšanas, izstrādājumu vai procesu projektēšanas vai pārprojektēšanas nolūkos),

17

9. dzīves cikla izmaksu analīze

● izvēlēties attiecīgos vides parametru rādītājus, ieskaitot mērīšanas metodes, ● mārketingam (piem., ieviešot ekomarķējuma programmu, izdodot ekoloģisku paziņojumu vai no-

formējot izstrādājuma vides deklarāciju).Ir dažādi iespējamie papildu pielietojumi privātās un sabiedriskās organizācijās:

● ietekmes uz vidi analīze (EIA),● vides pārvaldības uzskaite (EMA),● politiku izvērtēšana (otrreizējās pārstrādes modeļi utt.),● ilgtspējas analīze (ekonomiskie un sociālie aspekti nav ietverti DCA, bet tās procedūras un vadlī-

nijas var pielietot citu kompetenču jomās),● vielu un materiālu plūsmu analīzes (SFA un MFA),● ķimikāliju kaitīguma un risku izvērtējums,● telpu, iekārtu un ražotņu risku analīze un risku pārvaldība,● izstrādājumu pārvaldība, piegādes tīklu pārvaldība,● dzīves cikla pārvaldība (LCM),● projekta metodikas, dzīves cikla domāšana,● dzīves cikla izmaksas (LCC).

9. dzīVes cikla izmaksu analīze

Viens no galvenajiem dzīves cikla izmaksu analīzes uzdevumiem ir noteikt īpašumā esoša izstrādājuma kopējās izmaksas visā tā dzīves ciklā, kas ietver pētniecību un pilnveidi, konstruēšanu, ekspluatāciju un apkopi, un utilizāciju.

Dzīves cikla izmaksas (LCC) ir visu vienreizējo (neatkārtojošos) un atkārtojošos izmaksu summa visā pre-ces, pakalpojuma, konstrukcijas vai sistēmas dzīves laikā vai konkrētā periodā. Tas ietver iegādes cenu, uzstā-dīšanas izmaksas, ekspluatācijas izmaksas, apkopes un aktualizācijas/pilnveides izmaksas un atlikušo vērtību īpašumtiesību perioda vai derīguma perioda beigās.

Paredzamās dzīves cikla izmaksas ir noderīga informācija lēmuma par izstrādājuma iegādi, konstrukcijas uzlabošanu, tehnisko apkopju grafika sastādīšanu vai remontu/modernizācijas plānošanu pieņemšanā.

LCC = Cic + Cin + Ce + Co + Cm + Cs + Cenv + CdkurCic – sākotnējās izmaksas: ir komponentes/sistēmas iegādes cena. To var maksāt uzreiz vai vairākos mak-

sājumos gadu gaitā,Cin – uzstādīšanas izmaksas: ar nodošanu ekspluatācijā saistītās izmaksas, kuras operatoram ir jāmaksā,

bet nav ietvertas iegādes cenā (piem., personāla apmācības izmaksas, materiālie zaudējumi),Ce – enerģijas izmaksas: enerģijas lietošanas produkts un dažādu enerģijas veidu izmaksas,Co – ekspluatācijas izmaksas: ikgadējās ekspluatācijas izmaksas, ieskaitot enerģijas izmaksas,Cm – uzturēšanas izmaksas: apkopju un plānoto remontdarbu izmaksas,Cs – dīkstāves izmaksas: neplānotu dīkstāvju izmaksas,Cenv – vides izmaksas: piem., vides atļauju izmaksas,Cd – ekspluatācijas izbeigšanas izmaksas: izstrādājuma/iekārtas izņemšanas no ekspluatācijas izmaksas.

Diskontējot izmaksas līdz konkrētam gadam, ir jāņem vērā arī finanšu faktori. Tie ietver:● pašreizējo enerģijas cenu,● paredzamo ikgadējo enerģijas cenas palielinājumu (inflācija) dzīves laikā,● diskonta likme,● paredzamais aprīkojuma kalpošanas laiks.

Nosakot enerģijas izmaksas, iespēju robežās ir jāņem vērā fiksēto maksu, enerģijas maksājumu, soda mak-su par reaktīvās enerģijas patēriņu utt. ietekmes. Atbilstoši faktori ir jāņem vērā arī attiecībā uz citiem enerģijas


18

veidiem (ne tikai elektrību). Turklāt lietotājam ir jāizlemj, kuras izmaksas ietvert (piem., apkope, dīkstāve, vide, utilizācija un citas iespējamās izmaksas).

Kad visi izmaksu elementi apzināti, ir jānosaka vai jāaplēš katra elementa izmaksas. Kad aplēstas izmaksas, ir jāaprēķina nākotnes izmaksu un ieņēmumu pašreizējā vērtība, izmantojot „tīro pašreizējo vērtību” - NPV

kurNPV – nākotnes naudas plūsmu tīrā pašreizējā vērtība,Cn – nominālā naudas plūsma n-tajā gadā,n – konkrētais gads dzīves cikla izmaksu periodā,X – diskonta likme,T – apsvērtā laika perioda garums gados.

Rezultātā iegūst 9. att. attēloto izdevumu plūsmu.

Izdevumu plūsma pa gadiem

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

160000

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20

sākotnējās izmaksas enerģijas izmaksasdarba samaksa plānoto apkopju izmaksas

avāriju novēršanas izmaksas dīkstāves izmaksasdarbības izbeigšanas izmaksas

9. att. Izdevumu plūsma pa gadiem

Ja veic variantu salīdzinājumu, tad šādas plūsmas viedo katram variantam.

10. ekodizains

Ekodizainu var definēt kā rīcību, lai samazinātu izstrādājumu ietekmi uz vidi/funkcionalitāti visā to dzī-ves cikla laikā.

Ekodizains nozīmē vides mērķu sistemātisku integrāciju izstrādājumu izstrādē, procesos un pakalpojumos.Ekodizaina prakses ir paredzētas, lai palīdzētu izstrādāt videi draudzīgus izstrādājumus un procesus,

vienlaikus saglabājot vai uzlabojot izmaksas, veiktspējas un kvalitātes standartus.Ekodizaina mērķis ir apmierināt patērētāju un citu ieinteresēto personu prasības ar iespējami mazāku

ietekmi uz vidi.Ekodizains ietver izstrādes praksi, kas nodrošina mazāku materiālu un enerģijas patēriņu, kā arī maksi-

mālu atkārtotu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi.

19

10. ekodizains

Ekodizaina plānošanas procedūra un etapi ir● apzināt un īstenot vides mērķus,● apzināt un īstenot vispārīgus mērķus,● noteikt izstrādes (dizaina) sākumpunktu,● ievērot vides prasības, ● likumdošana, patērētāji, utt.,● izveidot kontrolsarakstus procesa laikā,● plānot mērķu sasniegšanas indikatorus,● izmantot ciklisku procesu,● pielietot sistemātisku pieeju,● izstrādāt pastāvīgu uzlabojumu.

Ekodizaina principi atbilst Pasaules uzņēmējdarbības padomes ilgstpējīgai attīstībai septiņiem eko-efek-tivitātes principiem:

● enerģijas patēriņa mazināšana, ● precēm un pakalpojumiem nepieciešamo materiālu patēriņa samazināšana,● izstrādājumu ilgākas kalpošanas nodrošināšana, ● procesu lietderīguma palielināšana, ● toksiskas dispersijas mazināšana, ● otrreizējās pārstrādes veicināšana, ● atjaunojamo resursu lietošanas veicināšana.

Ekodizainam ir vairāki iemesli:● Ekoloģiskie iemesli

– Pašlaik mēs „lietojam” daudz vairāk vides nekā mums ir. Fakti liecina, ka, lai nodrošinātu neskartu vidi nākotnei, mums ir jāsamazina „vides patēriņš” tagad.

● Ekonomiskie iemesli– Uzņēmumi apzinās vairākus motīvus ekodizaina lietošanai. – Ieinteresēto personu, akcionāru un klientu pārliecība, jaunu uzņēmējdarbības sektoru at-

vēršana, konkurences priekšrocība, peļņas palielināšana, augstas izejmateriālu un enerģi-jas izmaksas, materiālu patēriņa samazināšana.

● Sociālie iemesli– Ekodizains nodrošina sociāli atbilstošus apstākļus un dzīves kvalitāti, darbavietu radīša-

nu un aizsardzību, kā arī ir sociālas un politiskas stabilitātes priekšnoteikums.Ekodizaina rīcības līmeņi ir:

● Izstrādājuma līmenis– Šajā līmenī tieši izstrādājumu uzlabojumi ir iespējami, strukturējot ciklus (atkārtota lieto-

šana, otrreizējā pārstrāde), palielinot kalpošanas ilgumu, samazinot materiālu un enerģi-jas patēriņu, kā arī izvairoties no toksicitātes.

● Sasaiste starp izstrādājumu un lietošanu– Šajā līmenī īstenošana notiek, iesaistot lietotāju izstrādājuma izstrādē, piem., lietotāju va-

jadzību vērā ņemšana, jaunu tehnoloģisko sistēmu izstrāde jauniem utilizācijas veidiem, kā, piemēram, līzingam.

● Reģionālais līmenis– Reģiona iekļaušana izstrādājuma izstrādē, izmantojot vietējos resursus (izejmateriāli, pro-

fesionālās zināšanas un pieredze, darbaspēks utt.), un vietējo vajadzību ievērošana var no-drošināt reģiona atpazīstamību ar izstrādājumiem.

Projektētājiem ikdienas darbā ir nepieciešami vienkāršoti instrumenti. Šim nolūkam tiek izstrādāta Eko-indikatora metode un ECO-it atlases instruments.

Ekodizaina 10 vadlīnijas var raksturot kā dzīves cikla domāšanas rezultātu:● neprojektēt izstrādājumus, bet dzīves ciklus,● dabīgi materiāli ne vienmēr ir vislabākie,● enerģijas patēriņš bieži ir nepietiekami novērtēts,● palielināts izstrādājuma dzīves laiks,


20

● neprojektēt izstrādājumus, bet pakalpojumus,● lietot minimālu materiāla daudzumu,● lietot otrreiz pārstrādātus materiālus,● padarīt savu izstrādājumu otrreiz pārstrādājamu,● uzdot stulbus jautājumus,● kļūt par O2 biedru!

11. ietVertā enerģija kā PaPildus kritērijs zaļajā Publiskajā iePirkumā

Telpās izmantojamu materiālu izgatavošanai tiek pārveidots ievērojams daudzums energoresursu. Parasti, kā ietvertā enerģija tiek definēts enerģijas daudzums, kas nepieciešams visos materiāla dzīves cikla etapos ma-teriāla sagatavošanai tā galīgajā formā lietošanai dažādos izstrādājumos (piem., ģipsis lietošanai ģipškartonā). Tomēr ir iespējams raksturot arī galaprodukta, (piem., ģipškartona) ietverto enerģiju, un tā ir konstrukcijas ietvertā enerģija. Ietvertās enerģijas definīcija varētu būt: „Kopējā enerģija, kuru izstrādājums „satur,” ieskaitot visu enerģiju, kura ir patērēta tapšanai, ieguvei un izgatavošanai, kā arī transportēšanai līdz lietošanas vietai. Konstrukcijas vai sistēmas ietvertā enerģija ietver tās komponentu ietverto enerģiju, kā arī enerģiju, kas izman-tota to izgatavošanai”. Sākotnējā ietvertā enerģija var tikt noteikta dažādos materiāla vai konstrukcijas dzīves cikla posmos (10. att.).

Jēlmateriālu ieguve

Jēlmateriāluapstrāde

Transports (enerģija)

Enerģija

Materiālu izgatavošanatransportēšanai uz lietošanas vietu

Materiāla lietošanas vieta

Materiāla kalpošanaproduktā

Nojaukšana

Atkritumu apstrāde

Periodiskā ietvertāenerģija*

Būvniecība (enerģija)

Enerģija




Enerģija


Atgūtā enerģija

Ēkas ekspluatācijasenerģija

Materiāls pats var būt arenerģijas saturu (siltumspēju)

Sākotnējā ietvertā enerģija



Ēkas dzīves cikla enerģijas patēriņš = ietvertā enerģija + ekspluatācijas enerģija + dzīves cikla beigu enerģija* - enerģija, kas nepieciešama, lai materiālu labotu, atjaunotu, uzturētu un tml.

10. att. Materiālu vai konstrukciju dzīves cikls un enerģijas plūsmas

21

11. ietvertā enerģija kā papildus kritērijs zaļajā publiskajā iepirkumā

Galvenais mērķis, raksturojot ietverto enerģiju zaļā iepirkuma nolūkos, ir izvēlēties piemērotus materiā-lus vai izstrādājumus iekšdarbiem ar mazāko ietekmi uz vidi, salīdzinot ar alternatīvām. Tāpēc materiāls vai izstrādājums, t.i., tvērums (apjoms), kas ir jāņem vērā, nosakot ietverto enerģiju, ir jāizvēlas, paturot prātā šo vides mērķi.

Raizes par būvmateriālu ietverto enerģiju rodas, jo šo materiālu ražošana ir ļoti energoietilpīga, un ir ap-lēsts, ka apmēram 20% no visa enerģijas patēriņa un CO2 izmešiem rodas izstrādājumos lietojamo materiālu ražošanas rezultātā. Viens veids, kā noteikt ietverto enerģijas patēriņu, ir saskaitīt kopā visu enerģiju, kura ir nepieciešama materiāla ieguvei, transportēšanai, pārstrādei, utt., izsakot to enerģijas vienībās uz vienu masas vienību (piem., MJ/kg) vai tilpuma vienību (piem., MJ/m3). Būvmateriālu ietvertā enerģija ir atšķirīga plašā diapazonā: piemēram, no aptuveni 1 MJ/kg betonam līdz aptuveni 80 MJ/kg nerūsošajam tēraudam un līdz pat apmēram 200 MJ/kg alumīnija sakausējumiem. 3. tabulā ir redzams, ka ievērojami var atšķirties arī viena lietojuma tipa ēkai noteiktā ietvertā enerģija.

Noteikta veida materiāla ietvertā enerģija dažādos pētījumos var būt atšķirīga atkarībā no sistēmas apjoma, kas tiek ņemts vērā pētījumā, ģeogrāfiskā novietojuma un izvēlētās metodes. Līdzīgi var teikt par ēku kopējās ietvertās enerģijas atšķirībām, taču līdztekus iepriekš minētajam parasti ievērojami atšķiras arī ēkās izmantoto materiālu un konstrukciju kopums.

3. tabula

dažādām biroju un dzīvojamo ēkām noteiktās ietvertās enerģijas

Ietvertā enerģija (GJ/m2) Ēkas tips Avots

3.6 Dzīvojamā Hill (1978) (citē Pullen)

3.9 Dzīvojamā Edwards et al. (1994)4.3-5.3 Dzīvojamā D’ Cruz et al. (1990) (citē by Pullen)

4.9 Dzīvojamā Pullen (1995)5.0 Dzīvojamā Lawson (1992) (citē Pullen)

5.9 Dzīvojamā Pullen

3.4-6.5 Biroju Honey and Buchanan (1992) (citē Pullen, 2000)4.3-5.1 Biroju Cole and Kernan (1996)

5.5 Biroju Oppenheim and Treloar (1995)8.0-12.0 Biroju Oka et al. (1993) (citē Pullen, 2000)

Turklāt ietvertā enerģija, kas noteikta, rēķinot uz vienu masas vienību, var dot tādu videi vēlamo materiālu sarakstu, kas pilnībā atšķiras no saraksta, kas izveidots, pamatojoties uz ietverto enerģiju, kura noteikta uz tilpuma vienību. Tāpēc pareizi būtu ņemt vērā ietverto enerģiju uz funkcionālo vienību, piemēram, 1 m2 sienas izbūve ar noteiktu U-vērtību (siltuma caurlaidības koeficients), ar noteiktas kvalitātes iekšējo (ārējo) apdari un noteiktu kalpošanas laiku. Funkcionālā vienība ir jānosaka zaļā iepirkuma organizētājam, un tā ir jāizvēlas rūpīgi, lai nodrošinātu alternatīvu korektu salīdzinājumu.

Datus par materiālu un konstrukciju ietverto enerģiju var iegūt no dažādiem avotiem. Prof. Geoff Ham-mond un Craig Jones no Bātas universitātes (University of Bath) Inženiermehānikas fakultātes ir izveidojuši datu bāzi, kurā ir informācija par daudzu būvmateriālu ietverto enerģiju patēriņu. Datubāze, reģistrējoties ir pieejama bez maksas. Cits risinājums ir dzīves cikla inventarizācijas (DCI) datu bāzu lietošana (piem., ELCD – Eiropas Dzīves Cikla Referentā Datubāze, kura arī ir pieejama bez maksas). ELCD datubāzē ir dažādu mate-riālu un konstrukciju sistēmu DCI dati. ELCD datubāzes dati ir labi aprakstīti un satur izejas lielumus pētītās izstrādājumu plūsmas ietvertās enerģijas aprēķiniem.

Aplūkotā izstrādājuma vai sistēmas kopējo ietverto enerģiju var aprēķināt, sasummējot visu energoresursu patēriņu. Tomēr tādā veidā netiktu nodrošināts korekts materiālu salīdzinājums no vides viedokļa, jo izmantoto


22

energoresursu izcelsme var būt atšķirīga. Dodot priekšroku materiāliem ar lielāku atjaunojamo energoresursu daļu, tiek veicināta ilgtspēja, un tāpēc atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā ietvertā enerģijā ir jāņem vērā (11. att.).

4.66 1.93 1.25

59.99

35.86

2.9

29.51 28.06

0.69

67.04

3%

7%6% 6%

16%9%

75% 74%

7%

4% 0%10%20%30%40%50%60%70%80%

01020304050607080

Gāz

beto

nabl

oks

Bez

ūden

sģi

psis

Ca

silik

āta

ķieģ

eļi

Stik

la v

ate

Ģip

škar

tona

plāk

snes

Vie

glbe

tona

blok

i

Ska

idu

plāt

ne(O

SB)

Kok

skai

dupl

ātne

Dze

lzsb

eton

s

Akm

ens

vate

MJ/kg

kopējā ietvertā enerģija

AER daļa

11. att. Kopējā ietvertā enerģija un atjaunojamo energoresursu (AER) daļa dažādiem būvmateriāliem un sistēmām; dati ņemti no ELCD datubāzes

Atlikušās neatjaunojamo energoresursu rezerves var ņemt vērā, lai dotu priekšroku energoresursiem ar lielākajām zināmajām rezervēm pasaulē. Tādējādi materiālus varētu izvēlēties, ņemot vērā arī neatjaunojamo energoresursu izsīkšanas pakāpi (EDNRES), kuru var aprēķinā šādi:

Ee

Re

Ee

Re

Ee

ReEDNRES i

i

i ×++×+×= ...2

2

21

1

1 (1)

kur ei – ietvertā enerģija, kas iegūta no neatjaunojamā energoresursa i;Ri – neatjaunojamā energoresursa i zināmās atlikušās rezerves pasaulē;E – materiāla kopējā ietvertā enerģija.

Lielumi ei/Ri izteiksmē (1) var tikt aizstāti ar dzīves cikla ietekmes analīzes raksturošanas faktoriem kate-gorijā „abiotisko resursu noplicināšana”, ko lieto metodē „CML 2002”. Šie rādītāji dažādiem energoresursiem ir izteikti antimona ekvivalentu kg uz vienu MJ, t.i. kg Sbeqv/MJ. Ir iespējami citi risinājumi, kurus var lietot, lai ietvertās enerģijas izvērtējumā ņemtu vērā neatjaunojamo energoresursu izsīkšanu.

4. tabulā ir redzami EDNRES kritēriji, kuri ir aprēķināti, izmantojot formulu (1) dažādiem materiāliem un konstrukcijām.

23

11. ietvertā enerģija kā papildus kritērijs zaļajā publiskajā iepirkumā

4. tabula

būvelementu un materiālu ednres (1 kg materiāla)

Būvelementi EDNRESDzelzsbetons 2,01E-17

Kalcija silikāta bloki 7,10E-17Vieglbetona bloki 8,04E-17Bezūdens ģipsis 8,33E-17

Skaidu plātne 1,28E-16Orientēto skaidu plātne 1,33E-16

Gāzbetona bloks 2,33E-16Akmens vate 2,39E-15Ģipškartons 2,44E-15Stikla vate 4,41E-15

Zināmās neatjaunojamo energoresursu atlikušās rezerves pasaulē, kas izmantotas EDNRES aprēķinā, ir parādītas 5. tabulā.

5. tabula

zināmās neatjaunojamo energoresursu rezerves pasaulē (ej)

Energoresurss RezervesOgles 22302Nafta 8569

Dabasgāze 6277Kodolkurināmais 1020

4. tabulā redzams, ka, rēķinot uz vienu materiāla kilogramu, akmens vates EDNRES vairāk nekā 200 reižu pārsniedz dzelzsbetona EDNRES. Tomēr, ja salīdzinājuma pamats ir viens sienas virsmas kvadrātmetrs ar to pašu U vērtību W/(m2•K), tad betona EDNRES apmēram 20 reižu pārsniedz akmens vates materiāla vērtību. Tomēr, akmens vate, veidojot sienu, ir jāuzstāda kādā saturošā konstrukcijā. Tāpēc risinājuma izvēli, ņemot vērā ietverto enerģiju, var veikt, balstoties uz gatavu konstrukciju ar noteiktām funkcionālajām īpašībām, kas nodrošina korektu salīdzinājumu.

Tādējādi trīs kritērijus, kuros ietilpst materiāla vai konstrukcijas sistēmas ietvertā enerģija, var izmantot zaļā iepirkuma nolūkiem:

1) kopējā ietvertā enerģija, rēķinot uz elementa masas vienību, elementa tilpumu vienību vai funkcio-nālo vienību;

2) neatjaunojamo energoresursu īpatsvars papildus pirmajam kritērijam;3) neatjaunojamo energoresursu izsīkšanas pakāpe papildus 2 iepriekš minētajiem kritērijiem.


24

12. īslandes Pieredze zPi ieViešanā

Runājot par pašiem pirmsākumiem, Īslandes valdības politika par Zaļo publisko iepirkumu (ZPI) stājās spēkā 2009. gadā. Politikas vispārīgais uzdevums ir aizsargāt un veicināt ilgtspējīgu attīstību sabiedrībā. Šīs po-litikas konkrētie mērķi ir integrēt vides apsvērumus visu līmeņu publiskā iepirkuma programmās gan attiecībā uz izstrādājumiem, gan darbu un pakalpojumiem. Tā ļauj valsts pārvaldei īstenot ZPI gan valsts, gan pilsētu pašvaldību līmenī.

Īslandē ZPI nosaka galvenokārt Eiropas direktīvas par iepirkumiem.Zaļais iepirkums Īslandē aizvien vairāk kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Likumā par publisko iepirkumu

(84/2007) ir ietvertas atsauces uz zaļo iepirkumu vai videi draudzīgo (ekoloģisko) iepirkumu. Likums paredz, ka, organizējot publisko iepirkumu, priekšroka dodama precēm/pakalpojumiem, kas ir ekoloģiski un/vai po-pularizē pastiprinātas uzmanības pievēršanu vides aizsardzības jautājumiem. Izvērtējot pilsētās pašlaik iepirk-tās preces un pakalpojumus, tika konstatēta milzīga ietaupījuma iespēja, iepērkot birojiem no otrreizējām iz-ejvielām izgatavotu papīru, reorganizējot un samazinot autoparku, kā arī lietojot videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.

Īslandes valdība uzskata, ka ekomarķējums ir efektīvs un lietderīgs instruments, kas veicina vidi saudzē-jošu patēriņu un ražošanu. Īslandes valdība aktīvi piedalās ekomarķējuma Gulbis vadībā. Ekomarķējuma Zie-meļu gulbis lietošana tehniskajās specifikācijās pēdējā pusgada laikā ir palielinājusies par 100%. Papildus tam (saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas vienošanos starp Īslandi un ES) Īslande ir arī Eiropas Savienības eko-marķējuma Puķīte programmas dalībvalsts. Īslandes uzņēmumi var tam pieteikties un lietot šo ekomarķējumu. Šo divu ekomarķējuma (Gulbis un Puķīte) programmu pārvaldību nodrošina Vides aģentūra, kas ir Īslandes valdības vides pārvaldes iestāde.

Īslandē tiek lietoti arī citi, konkrētām nozarēm specifiski ekomarķējumi: „Zaļais karogs” ir ekomarķējums, kuru var lietot izglītības iestādes, bērnudārzi, sākumskolas, vidusskolas un koledžas; ekomarķējums „Zaļais globuss” ir pieejams tūrisma iestādēm un municipalitātēm.

Pieņemamajos būvnoteikumos tiks izvirzītas prasības būvju konstrukcijai un celtniecībai attiecībā uz to izskatu un iederēšanos tuvākajā apkārtnē, to ekonomisko un inženiertehnisko vērtību, invalīdu iekļūšanu tajās, drošību, tehnisko izpildījumu un uzturēšanu. Tiks izvirzītas prasības attiecībā uz pamatiem, būvmateriāliem, noslodzi, siltumizolāciju, tvaika barjeru un trokšņu izolāciju, ventilāciju, apgaismojumu, instalācijām, higiēnu, ugunsdrošību utt.

Kompleksu projektu gadījumos būvniecības amatpersona var pieprasīt likumīgi pilnvarotā projektētāja paskaidrojumus uz būvnieka rēķina. Lai būvmateriālus un gatavās būvkonstrukcijas varētu izmantot būvnie-cībā, tām būs jābūt akreditētas būvniecības laboratorijas sertificētām. Pārbaužu veicējam būs jāizsniedz oficiā-ls atzinums, ka materiāli un konstrukcijas atbilst būvnoteikumos un ugunsdrošības noteikumos izvirzītajām prasībām un standartiem, kā arī ir piemēroti/piemērotas pielietotajām darba metodēm un vietējiem apstākļiem Īslandē.

Būvniecības amatpersona var pieprasīt, lai izgatavotājs vai importētājs uzrāda akreditētas un attiecīgajā jomā specializējošās būvniecības laboratorijas izsniegtu sertifikātu vai pārbaužu/analīžu slēdzienu, kur ir no-rādīts, ka pārdošanā esošie būvmateriāli atbilst standartos un būvnoteikumos izvirzītajām prasībām.

Saskaņā ar Īslandes būvniecības likumu nevienu materiālu nav atļauts lietot, ja ES vai Īslandes Inovāciju centrā, kas pārbauda visus būvmateriālus, nav pārbaudīts ētera saturs tajā.

Galvenās attiecībā uz ZPI, kā arī būvniecības nozarē ievērojamās vadlīnijas ir Ziemeļu gulbis, Eiropas eko-marķējums Puķīte, kā arī Īslandes Valsts plānošanas aģentūras izdotās vadlīnijas.

Attiecībā uz ZPI ieviešanu Īslandē jānorāda, ka pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies sabiedrības informētība.

Galvenais publisko iepirkumu ieviešanas sekmīguma faktors bija politiskais atbalsts ilgtspējīgas attīstības stiprināšanai.

25

13. somijas pieredze pašvaldību zaļo iepirkumu plānošanā

13. somijas Pieredze PašValdību zaļo iePirkumu Plānošanā

Šajā gadījumā kopējie zaļā iepirkuma principi pašvaldību līgumos ir balstīti uz intervijām ar Lahti munici-palitātes speciālistiem. Tiek plānots, ka 2013. gadā apmēram 50-75% līgumu, kas saistīti ar materiālu iepirkšanu pašvaldību vajadzībām, tiks ņemti vērā zaļā iepirkuma principi. Iepirkumu „zaļums” tiks izvērtēts, balstoties uz noteiktiem salīdzinājuma faktoriem un principiem. Amatpersonas cer, ka būs piedāvājumu konkurss un

„zaļuma” faktori koncentrēsies galīgajā iepirkuma noteikšanas lēmumā. Pie kritērijiem pieder šādi faktori: vi-siem iepirktajiem izstrādājumiem jābūt ar vides sertifikātiem; kompānijai, kas iesniedz piedāvājumu, jābūt ar kvalitātes sistēmas sertifikātu, piem., ISO 9000 vai ekvivalentu; cenas un kvalitātes attiecība, cenas pamatotība un atbilstība vēlamajai cenai jāpierāda ar aprēķiniem. Kā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs dažos konkursos var būt arī produkta inovatīvais raksturs un darba slodze. Liela nozīme ir iepirkuma materiāltehniskai nodro-šināšanai, kā arī darba laikā izveidojušos atkritumu likvidācijai. Papildus punktus var iegūt, ja izrādītas rūpes par apkārtējo vidi ēkas būvniecības laikā un arī pēc būvniecības pabeigšanas. Katrs kritērijs dod punktus (% izteiksmē), kas kalpo par labākā produkta izvēles pamatojumu konkursa noslēgumā. Pie iepirkuma procedūras pieder arī informācijas izplatīšana, instruktāža un apmācība. Katrs iepirkuma konkurss tiek rūpīgi izvērtēts, gala slēdziens vienmēr ir publiski pieejams. Iepirkumos tiek paredzēta uzskaites un izpildes termiņu pārbaudes sistēma.

14. zPi Piemēri

turku

Turku reģionā tika nolemts izstrādāt projektus 31 ēkai, kas atbilstu pasīvās ēkas standartam. Ekspertiem un iedzīvotājiem tika organizēti kursi un semināri, lai noskaidrotu ēku iekļaušanos pilsētas plānojumā, tehnis-kās specifikācijas kritērijus, piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus, termiņus utt.

Konkursā ietverti būvniecības darbi, energoapgāde un apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes sistēmas.

Kritēriji:● siltuma patēriņš apkurei ≤ 20 kWh/m2/g,● kopējais primārās enerģijas patēriņš ≤ 130 kWh/m2/g,● gaisa apmaiņa ≤ 0,6 1/h.

Tika ieviesti kritēriji, lai samazinātu pretendentu skaitu: ● dzīves cikla izmaksu aprēķins,● CO2 emisijas atbilstoši izvēlētajam enerģijas ražošanas veidam – ģeotermālais, koksnes šķeldu vai

granulu katls un tml.

luukku māja (somija)

Luukku māja ir „0 enerģijas” māja Somijas apstākļos. Spānijas klimatiskajos apstākļos ēka radītu enerģijas pārpalikumu. Luukku mājas projekts radies, balstoties uz tradicionālas somu mājas, kas cieši saistīta ar dabu, koncepciju. Celtniecības materiāli tika izvēlēti tādi, lai sasniegtu mazu oglekļa pēdas nospiedumu. No koksnes izgatavotu izstrādājumu pielietojums Luuku mājā ir daudzveidīgs – no karkasa un izolācijas līdz apšuvumam


26

un iekštelpu apdarei. Projekts aptver esošu produktu inovatīvu pielietojumu, kā arī demonstrē aktīvu jaunu produktu izaugsmi. Māja projektēta tā, lai novērstu siltuma zudumus ziemeļu klimatā. Tas ir sasniegts, patei-coties augstai gaisa necaurlaidībai un termisko tiltu neesamībai, biezai izolācijai un rūpīgai detaļu pielāgošanai. Logi veidoti ar četrām stikla kārtām, kas tieši saistītas ar rāmi. Rezultātā iegūta lieliska siltuma izolācija bez termiskiem tiltiem. Pie enerģiju taupošiem pasākumiem pieder arī interjerā izmantotie koksnes paneļi ar lielu virsmu, kas saskaras ar telpas gaisu un absorbē vai izdala mitrumu, tādejādi nodrošinot mitruma līmeni mājā un iekštelpu gaisa kvalitāti. Enerģiju ražo saules paneļi un kolektori. Enerģijas bilance tika nodrošināta, nepār-traukti saistot enerģijas patēriņa modelēšanas rezultātus ar projektēšanas risinājumiem. Tādā veidā tika atrasti visefektīvākie enerģētiskie risinājumi, neizjaucot interjera iekšējo atmosfēru. Enerģijas ražošana un patērēšana, meteoroloģisko staciju informācija un mājas ekspluatācijas parametri tiek nepārtraukti mērīti un izvērtēti. Visa informācija ir pieejama caur lietotāja komunikācijas līdzekļiem vai internetu.

roma

Romas pašvaldība nolēma organizēt ZPI skolēnu ēdināšanas pakalpojumiem, ietverot priekšdarbus, ēdie-nu gatavošanu, apkalpošanu un atkritumu savākšanu.

Kritēriji:● pārtikas un nepārtikas atkritumiem jābūt sašķirotiem,● mazgāšanas un sanitārijas līdzekļiem jābūt ar niecīgu ietekmi uz vidi,● individuālās lietošanas materiāliem, piemēram, salvetēm, jābūt bioloģiski noārdāmiem vai otrrei-

zēji pārstrādājamiem,● jālieto galda piederumi no keramiskiem materiāliem, stikla un nerūsošā tērauda,● pārtikas sastāvam (maize, olīvu eļļa, makaroni, rīsi siers, augļi, dārzeņi u.c.) jāatbilst Regulation

(EC) No 834/2007 (Council Regulation (EC) No 834/2007 of 28 June 2007 on organic production and labelling of organic products and repealing Regulation (EEC) No 2092/91),

● ģenētiski modificētie produkti ēdienos un dzīvnieku barībā aizliegti,● jāievēro „garantētā svaiguma” kritērijs, t.i.

– augļiem un dārzeņiem laiks no novākšanas līdz izlietošanai – ne vairāk kā 3 dienas,– gaļai laiks no iepakošanas vakuuma iepakojumā līdz izlietošanai – ne vairāk kā 4 dienas,– gaļas izstrādājumiem un dažiem siera veidiem jāievēro Council Regulation (EC) No

510/2006 of 20 March 2006 (Council Regulation (EC) No 510/2006 of 20 March 2006 on the protection of geographical indications and designations of origin for agricultural products and foodstuffs),

● gaļas ēdieni gatavojami maksimāli 2 reizes nedēļā,● sezona ir noteicošā ēdienu kartes veidošanā.

stokHolma

Stokholmas apgabala Dome lieto apmēram 40 000 dažāda veida datorus. 2010. gadā tika izstrādāti jauni, stingrāki vides aizsardzības noteikumi datoru iegādei.

Kritēriji: ● visām iekārtām jāatbilst pēdējam Energy Star standartam par enerģijas patēriņu, ● datoros nedrīkst būt svins, dzīvsudrabs, PVC un halogenizētie uzliesmošanas palēninātāji atbilsto-

ši RoHS Directive 2002/95/EC, ● datoru Tipiskajam Elektroenerģijas Patēriņam (TEC) jābūt par 20% mazākam nekā Energy Star

kritērijam, ● datoriem jāsatur vismaz 10% otrreizēji izmantojamas plastmasas, ● visiem monitoriem jāatbilst pēdējiem vides un lietošanas kritērijiem atbilstoši TCO Development

sertifikātam (TCO Displays 5) vai tā ekvivalentam.

27

14. zPi piemēri

reikjaVīka (īslande)

Reikjavīkas pilsēta, kurā ir 120 000 iedzīvotāju, iekļauj vides kritērijus visos savos konkursos par pašvaldī-bas tīrīšanas pakalpojumu sniegšanu kopš 2008. gada. Šobrīd tīrīšanas pakalpojumus pilsētas galvenajās ēkās (piem., bērnudārzos) nodrošina saskaņā ar Ziemeļu gulbja ekomarķējuma programmu sertificēti uzņēmēji. Tas, ka pilsēta pieprasīja ekoloģiski atbildīgus tīrīšanas pakalpojumus, izraisīja pieprasījuma pēc ekomarķējumiem un sertifikātiem strauju palielināšanos. Šīs iniciatīvas rezultātā vairāki uzņēmumi ir izveidojuši un īstenojuši vides pārvaldības sistēmas (piem., ISO 14001).

cīriHe

Cīrihe iepriekšējos gados pašvaldības pakalpojumu vajadzībām (slimnīcas, policija u.c.) iepirka kreklus, kas izgatavoti no poliestera un citu šķiedru maisījuma. Kopējais apjoms – apmēram 60 000 gabalu gadā. Tika nolemts pāriet uz 100% dabīgas kokvilnas kreklu iepirkšanu, jo sintētisko šķiedru un no tām izgatavotās pro-dukcijas ražošana saistīta ar ievērojamu ietekmi uz vidi. Tika izsludināts konkurss uz 4 000 dabīgās kokvilnas kreklu iepirkšanu.

Kritēriji: ● krekli izgatavoti no 100% dabīgas kokvilnas,● audumam jāatbilst Eco-Tex Standard 100 Class II vai ekvivalenta prasībām, kas nosaka

– potenciāli bīstamo vielu robežvērtības audumā, ja tas tieši saskaras ar ādu, – bioloģiski aktīvo vielu un uzliesmošanu palēninošo vielu maksimālo saturu, krāsvielu no-

turības minimālās vērtības.

latVija

Iepazīstoties ar pieejamo Zaļā iepirkuma dokumentāciju – publikācijām un konkursa nolikumiem, jāse-cina, ka

● vairākos iepirkumos vides aizsardzības prasības izteiktas ar vispārīgām frāzēm: „... vides un dabas aizsardzības prasību ievērošana atbilstoši Valsts vides dienesta reģionālās vides pārval-

des prasībām...”, „... nodrošināt būvdarbu veikšanu videi draudzīgā veidā...”, „...veikt vienkāršotu renovāciju, atbilstoši augstām energoefektivitātes prasībām un izmantojot videi draudzīgus būvniecības materiālus...”,

● nedaudz labāks ir variants, kad pasūtītājs pieprasa atbilstību noteiktam būvnormatīvam vai stan-dartam, piemēram, „... enerģijas ekonomijas aprēķinu veikt saskaņā ar LVS EN ISO 13790...”, „...rekonstrukciju veikt saskaņā ar LBN...”,

● dažos iepirkumos jūtams, ka nevis pasūtītājs pieprasa kāda kritērija konkrētu vērtību, bet gan gaida, ka piegādātājs dos šo vērtību, kuru tad arī izvērtēs, piemēram, „...dot energoefektivitātes risinājumus norobežojošām konstrukcijām...”, „...dot apkures un ventilācijas sistēmas ar siltuma rekuperāciju risinājumus...”, „... nodrošināt pāreju uz ekonomiskajām lampām...”,

● tiek dota iekārtas tehniskā specifikācija (jauda, ražība un tml.), taču nav pieprasīta iekārtas lietde-rības koeficienta vērtība,

● ir projekti, kuros uzrādītas konkrētu kritēriju vērtības, taču nav uzrādīti avoti, no kuriem vērtības ņemtas, piemēram, „...enerģijas patēriņa robežvērtība uz 1 m2 gadā apkurināmajai platībai - 57,90 kWh/m2 gadā...”,

● maz ir to iepirkumu, kuros tiek iekļauti punkti par vides prasību ievērošanu, konkursa uzvarētājs ir galvenokārt lētākā varianta piedāvātājs, ja vien kāds no parametriem neatbilst normatīviem. Ne-tiek ievēroti citi piedāvājumi, kuru pieteikumos, iespējams, ir kvalitatīvāku materiālu izvēle.


28

15. ieteicamā literatūra

1. EPP Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra. Oficiālais Vēstnesis L 134, 30/04/2004, lpp. 0114 – 0240

2. EPP Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. Oficiālais Vēstnesis L 134, 30/04/2004, lpp. 0001 - 0113

3. 06.04.2006. likums „Publisko iepirkumu likums”.„LV”, 65 (3433), 25.04.2006.; Ziņotājs, 9, 11.05.2006. [stājas spēkā 01.05.2006.] ar grozījumiem līdz 02.02.2012. „LV”, 24 (4627), 10.02.2012.

4. http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/zalais_publiskais_iepirkums/

5. http://www.iub.gov.lv/node/62

6. http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/buying_green_handbook_lv.pdf

7. http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/handbook_summary_lv.pdf,

8. http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/handbook.pdf

9. GPP Training Toolkit. http://ec.europa.eu/environment/gpp/toolkit_en.htm

10. Life Cycle Assessment. http://www.pre-sustainability.com/content/life-cycle-assessment

11. GPP in practice http://ec.europa.eu/environment/gpp/case_en.htm

12. EU GPP criteria. http://ec.europa.eu/environment/gpp/eu_gpp_criteria_en.htm

13. Yoshio Kawauchi and Marvin Rausand. 1999. Life Cycle Cost (LCC) analysis in oil and chemical process industries. 82 p. http://www.ntnu.no/ross/reports/lcc.pdf

14. Eco-design guidelines. http://www.pre.nl/ecodesign/ecodesign.htm#Guidelines

15. http://echa.europa.eu/chem_data/authorisation_process/candidate_list_table_en.asp

16. http://www.reachonline.eu/REACH/EN/REACH_EN/kw-concentrate.html

17. http://www.klif.no/no/Publikasjoner/Publikasjoner/2011/Mars/Regulerte-stoffer-i-byggevarer/?attachment=true

18. Peltonen P., Mälkki H. and Rosberg E. Educating engineers in environmentally sustainable chemicals risk management. Engineering Education in Sustainable Development 2008 Conference, 22nd to 24th September, Graz, Austria.

19. Risk assessment of chemicals: An introduction Second Edition. Edited by C.J. van Leeuwen and T.G. Vermeire, Springer, ISBN 978-1-4020-6102-8 (E-BOOK), 2010, P. 235-274

20. Kubba S. (LEED AP), Green construction project management and cost oversight. Elsevier, 2010

21. Ashby M., Johnson K., Materials and Design, The Art and Science of Material Selection in Product Design, 2nd edition. Elsevier, 2010

22. Ding G., The development of a multi-criteria approach for the measurement of sustainable performance for built projects and facilities. Ph.D. Thesis – Sydney, Australia : University of technology, 2004., pp. 114

23. G.P.Hammond and C.I.Jones (2006) Inventory of (Embodied) Carbon & Energy (ICE), Department of Mechanical Engineering, University of Bath, United Kingdom, http://www.bath.ac.uk/mech-eng/sert/embodied/

24. LCA Tools, Services and Data, Browse and view data sets, http://lca.jrc.ec.europa.eu/lcainfohub/datasetCategories.vm

25. Melece A., Method for determination of embodied energy of building materials, Master’s Thesis. Riga Technical University, 2011

26. Statistical Review of World Energy 2010. http://www.bp.com/sectionbodycopy.do?categoryId=7500&contentId=7068481

27. Nuclear Energy Agency, Nuclear Energy in a Sustainable Development Perspective, OECD, 2000. – 58 pp

28. Luukku house. http://www.sdfinland.com/pdf/Aalto-sd2010-esite.pdf

vidi saudzējošu celtniecības un interjeravides produktu deklarācijas, ekomarķējums, vides ......

Documents