zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana matīss Žagars vides risinājumu institūts
DESCRIPTION
Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana Matīss Žagars Vides risinājumu institūts. Kāpēc tas ir aktuāli?. Pēdējos gadu desmitos ezeri ir tikuši pakļauti būtiskām cilvēka ietekmēm: Piesārņojums sateces baseinā Neattīrīta kanalizācija Lauksaimniecības mēslojums Nocirsti meži - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana
Matīss Žagars
Vides risinājumu institūts
Kāpēc tas ir aktuāli?• Pēdējos gadu desmitos ezeri ir tikuši pakļauti būtiskām
cilvēka ietekmēm:
– Piesārņojums sateces baseinā• Neattīrīta kanalizācija• Lauksaimniecības mēslojums• Nocirsti meži
– Pārmērīga zvejas, makšķerēšanas slodze
– Pārmērīga vai neadekvāta krastu izmantošana
– Invazīvas zivju sugas
Kāpēc tas ir aktuāli?• Rezultāts:– Ezeri aizaug ar aļģēm un ūdensaugiem
– Ezeru krasti aizaug ar ūdensaugiem un krūmiem
– Ezers aizpildās ar nogulumiem
– Ezeros samazinās vērtīgo zivju apjoms
– Patērētājiem zūd interese
Kāpēc tas ir aktuāli?
• Līdz ar to šobrīd ir ļoti maz patiešām dabisku ezeru
• Nevar cerēt uz to, ka ezers “pats sevi sakārtos”
• Tas neizbēgami noved pie vajadzības pēc plānveida rīcības
Saprast ezeru un identificēt problēmas
• Sarežģīta, atvērta bioloģiska sistēma, kurā viss ir saistīts
• Sarežģīta socioekonomiska sistēma
Apsaimniekošanas stratēģijas izstrāde• Pašvaldībām, sabiedrībai, pētniekiem kopīgi
jāidentificē problēma un darbības mērķi
• Uz esošām un jauniegūtām zināšanām balstīta– Ko zinām jau tagad?
– Situācijas novērtējums
– Izrietošs pasākumu plāns
Zināšanu papildināšana• Izpilda zinātnieki, izmantojot vietējo ekspertīzi– Fizikālo īpašību novērtēšana
– Pirmprodukcijas novērtēšana
– Aizauguma novērtēšana
– Faunas novērtēšana
– Ihtioloģiska ekspertīze
Priekšlikumu izstrāde• Balstīti datos un to kopsakarībās
• Risina identificētās problēmas
• Praktiskas, reālas darbības– Piesārņojuma novēršana– Biomanipulācija– Sabiedrības izglītošana– Niedru pļaušana
Burtnieka piemērs
Ezerā vasarā ir zaļš ūdens (zied aļģes) un ezera krasti aizaug
Ezers un tā piekraste strauji zaudē pievilcību patērētāju acīs, zūd tā rekreācijas vērtība
Burtnieka piemērs• Pārmērīgas eitrofikācijas cēloņi:– Ietekošās upes, palu ūdeņu un lietus pienes barības
vielas no ezera baseina
– Lielās ūdens līmeņa svārstības ieskalo ezerā papildus barības vielas
– Izmainītais zivju sabiedrības sastāvs
Burtnieka piemērs
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
8.0
9.0
10.0
11.0
12.0
13.0
3.06. 11.07. 30.07. 10.09. 3.06. 11.07. 30.07. 10.09. 3.06. 11.07. 30.07. 10.09.
1. stacija 3. stacija 6. stacija
Fito
plan
kton
a bi
omas
a, m
g/l
OTHERSEUGLENOPHYCEAECYANOPHYCEAEDINOPHYCEAECHLOROPHYCEAECRYPTOPHYCEAEDIATOMOPHYCEAE
Average (Pavasaris) Average (Vasara) Average (rudens)0.00
500.00
1000.00
1500.00
2000.00
2500.00
3000.00
3500.00
1147.43
321.74
1015.27
150.90
1428.81
3082.82
92.84
425.17
113.72
Copepoda Cladocera Rotatoria
mg/
1m3
Series10%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
PlēsīgāsKarpveidīgās
1971 1988 2006 20130
50
100
150
200
250
300
350
Plaudis (6) Rauda (4)
Garu
ms (
mm
)
VEIKSMES STĀSTI
Neliels mērogs
VEIKSMES STĀSTI
• Vašingtonas ezera attīrīšana
• Atlantijas laša introdukcija Lielajos ezeros
• Palijas introdukcija Kāla ezerā