3. da º a – kopienas politikas ietekme: konkur tsp ja...

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCI LO KOH ZIJU 113

3 . d a a – K o p i e n a s p o l i t i k a s i e t e k m e : k o n k u r t s p j a , n o d a r b i n t b a u n k o h z i j a

Satura r d t js

Ievads ......................................................................................................................................... 114

Kopienas politikas ieguld jums koh zij , emto v r Lisabonas un G tenburgas strat iju...... 114

Kop g s politikas reform šana: visp r j lauksaimniec bas politika (VLP) un zvejniec baspolitika......................................................................................................................................... 125

Komplementarit te starp valsts pal dz bu un koh zijas politiku.................................................. 129

Tieslietas un valsts iekšlietas: att st bas apst k u uzlabošana ................................................... 131

Kopienas politikas percepcija re ion l l men ........................................................................... 132

3 . d a a — K o p i e n a s p o l i t i k a s i e s p a i d s : k o n k u r t s p j a , n o d a r b i n t b a u n k o h z i j a

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCI LO KOH ZIJU114

Ievads

Otrais Koh zijas p rskats iepaz stin ja ar Kopie-nas politikas ieguld juma anal zi koh zij . Ir sva-r gi neatk rtot šo anal zi, bet izskat t galven sizmai as, kas raduš s Kopienas politik kopš 2001. gada, emot v r ES m r us, jo paši tos, par kuriem pan kta vienošan s Lisabon un G -tenburg . P rskats iever ar divas politikas jomas, kas netika apskat tas iepriekš j p rskat , proti, tirdzniec bas politiku un just ciju un iekšlietas. Atseviš noda apskat ta valsts pal dz bas poli-tika, kam ir b tiska saist ba ar koh zijas politiku. Nosl guma noda aprakst ti 28 Eiropas Savien -bas rajonos veikt s Kopienas politikas ietekmes izpratnes (uztveres) izp tes rezult ti.

Kopienas politikas ieguld jums koh zij , emto v r Lisabonas un G tenburgas strat iju

Uz zin šan m balst tasekonomikas izveidošana

Zin šanas ir Lisabonas strat ijas b t ba. Zin -šanu veidošana, izplat šana un pielietošana ir noz m ga uz m jdarb bas veikšanai un att st -bai. Piek uves veicin šana finans m un tirgiem, uz m jdarb bas atbalsta pakalpojumu veicin -šana, saišu stiprin šana starp uz mumiem un zin tnisko b zi, cilv ku sagatavošana ar izgl t basun apm c bu pal dz bu, nodrošinot tiem atbilstošu kvalifik ciju, mudin jumi uzs kt jaunu tehnolo iju pielietošanu un ieguld jumu palielin šana p tnie-c bas un att st bas jom (R&D) — šie visi ir b tis-ki uz m jdarb bas vides uzlabošanas un inov -cijas veicin šanas nosac jumi.

Kopienas uz mumu, industri l un inov ciju po-litika tiek v rsta uz ES industrijas un pakalpojumu konkur tsp jas stiprin šanu, atbalstot uz mu-mus, izveidojot vidi, kas sp j vad t novatorisku un ekonomisku att st bu un nodrošin t pieeju tirgiem1.

Uz mumu politika veicina valsts un priv to par-ter bu, k ar sakarus uz m jsabiedr bu starp 2

(piem ram, ar Inov ciju apmai as centru (Innova-tion Relay Centers) un Jaunin jumu ieviešanas re ionu pal dz bu Eiropas t kl ), t d j di stimul -jot zin šanu un pieredzes apmai u. T pat infor-m cijas un konsultat vajiem centriem, kas p d -j s dek des laik izveidoti vis ES, ar struktur lofondu, tai skait atbalstu, kop ar citiem uz -m jdarb bas atbalsta pakalpojumiem, ir svar galoma attiec bu veidošan starp uz mumiem da-ž dos re ionos, k ar pal dzot tie atrisin tpraktiskas probl mas.

Uz mumu politika tiek m r ta ar uz uz m j-darb bas veicin šanu, uz m jdarb bas uzs kša-nas un veikšanas atvieglošanu, kas paši svar ginelabv l gaj m grup m un atpalikušajiem re-

ioniem3. Ar š du nol ku, s kot ar 2005. gadu4,tiks pielietota jaun mikro, mazo uz mumu un vid jo uz mumu defin cija, ar kuras pal dz bu, paplašinot segumu liel kiem uz mumiem nektagad, efekt vi tiks samazin ti tie administrat vie apgr tin jumi, k di ir sp k patreiz, un tai pat laik uz mumi b s ties gi sa emt finansi lopal dz bu.

K nor d ts 1. da , atš ir bas starp re ioniemattiec b uz inov cij m, izriet ne tikai no atš ir -b m RTD izdevumos, bet vienl dz b tiski v j ssadarb bas starp no uz m jsabiedr b m, p tnie-ciskajiem centriem un l dz gu uz mumiem, kas veido re ion lo inov ciju sist mu. T d inov cijupolitika att lin s no pas kumiem p tniec bas un att st bas (R&D) un tehnolo isk s kapacit tes paplašin šanai, un virz s tieši to strat iju virzie-n , ar kuru pal dz bu tiek uzlabota vide, kur fir-mas darbojas5. Tr s no š m jom m ir peln jušaspašu uzman bu:

pamatojoties uz pionieru (celmlaužu) darbu, ko finans struktur lie fondi (Re ion l sInov ciju strat ijas (RIS), re ioni tiek mudi-n ti izveidot uz piepras jumu balst tu, inov ciju l dzdal bas politiku (skat t turpm k). Tas ir paši svar gi jaunaj s dal bvalst sval-st s, kur nav saska otas politikas re ion l



l men : Piekt s visp r j s programmas ietva-ros, ar 5.25 miljonu eiro budžetu, tika izvei-dots RIS-NAC (Re ion l s inov ciju strat i-jas — jaunaj s dal bvalst svalst s) , 2002. gada s kum 16 re ioni 9 valst s uzs ka projektus;

iai esoš s zin šanas izmantotu visefekt -v kaj veid un palielin tu to izplat šanu, ne-pieciešams paaugstin t uz m jdarb baspakalpojumu pieejam bu un to kvalit ti.Inov ciju apmai as centru t kls paši tiek fo-kus ts uz maz k labv l go re ionu vajadz -b m, pal dzot viet j m uz m jsabiedr b mpiek t tehnolo ij m un identific jot t stehnolo ijas, kas piem rotas nodošanai citiem re ioniem un nozar m.

finans juma nepieejam ba bieži vien ir galve-nais ierobežojums uz m jsabiedr bu izaug-smei un att st bai, un uz mumu politikas b tiska sast vda a ir atbalst t bankas aizde-vumiem alternat vu pas kumu att st bu, t du k riska kapit la fondi re ionos, kur fi-nans jums ir ierobežots. L dzek i, kas ar Ei-ropas Invest ciju fonda (EIF) pal dz bu izvei-doti, lai paaugstin tu finans juma pieejam bu MVU (SME) (mazajiem un vid jiem uz -mumiem), ietver MVU garantiju atvieglojumus, ETF palaides sh mu un s kotn jo invest ciju kapit la darb bu. EIF patreiz atrodas arproces , kad t d paš nol k , katr valst ,kas pievienojas ES, tiek dibin ta vismaz viena finansu instit cija.

Galvenais Kopienas politikas pamatprincips sa-biedr bas inform šanai ir e-Eiropas iniciat va, ku-ras otr f ze uzs kta 2000. gad , e-Eiropas 2005 Darb bas pl ns, kas tika uzs kts divus gadus v -l k, un kura galvenais m r is ir nodrošin t ‘mo-dernus tiešsaistes inform cijas pakalpojumus (e-p rvaldi, e-izgl tošanos un e-vesel bu); dina-misku e-biznesa vidi un, lai to sp tu pan kt, nodrošin t plašas joslas piek uves pieejam bu par konkur još m cen m un drošu inform cijas infrastrukt ru6.

Darb bas pl ns izkl sta platjoslas infrastrukt ras veidošanas strat iju, kas pieejama uz m jsa-biedr b m un cilv kiem vis ES par re l m ce-n m. Taj piev rsta uzman ba ar vajadz bai vei-dot atbilstošu saturisko un servisa b zi, paši iz-ce ot jomas, kur s vald ba var nodrošin t atbal-stu, izmantojot sadarb bu ar ES un iesp jams piesaistot struktur los fondus, platjoslas piek u-ves ier košanu maz k labv l gos re ionos. Apko-potie rezult ti izskat s š di:

iniciat va pal dz ja stimul t konkurenci starp alternat vaj m platform m un operatoriem, koncentr jot dal bvalstu un Kopienas centie-nus, lai nov rstu b tisk k s atš ir bas ES da-l bvalstu vid . Tom r, neskatoties uz to, ka no 2002. gada j lija l dz 2003. gada j lijam ES ir divk ršojies platjoslas l niju skaits, š pakalpo-juma pieejam ba daž dos ES re ionos v l jo-proj m ir oti nevienm r ga;

visp r jais tiešsaistes oper ciju skaits sagla-b jas pietic g l men , un ir rakstur gasatš ir bas starp daž d m dal bvalst m,galvenok rt Internet t kla izmantošanas tarifu atš ir bas d ;

notiek nep rtraukta tiešsaistes pakalpojumu pieejam bas paplašin šan s vis s 20 e-Eirop noteiktaj s sabiedrisko pakalpojumu jom s, kur k puma koeficients no 45% 2001. gada oktobr 2002. gada oktobr pieauga l dz 60%, un kaut gan v l arvien saglab jasatš ir bas starp daž d m ES dal bvalst m, atpaliekoš s valstis strauji pan k p r j s;

vis s kandid tvalst s ir v rojams strauja valsts sektora tiešsaistes pakalpojumu att st ba, dažas no kur m atseviš s jom s jau ir apsteigušas ES dal bvalstis;

skolu patsvars ES, kur s ir pieejams tieš-saistes piesl gums, no 2001. gada marta l dz2002. gada martam pieauga no 89% l dz 93%, neuzr dot lielas atš ir bas starp ES dal bvalst m, iz emot Grie iju, kur Internet t k-lam bija piesl gtas tikai 59% skolu. Par to



pašu periodu pie Internet t kla piesl gtu da-toru skaits palielin j s no 4 datoriem uz 100 skol niem l dz 6 datoriem uz 100.

2002. gada Eiropas Padomes samit Barselontika nosprausts m r is l dz 2010. gadam palielin tES invest cijas p tniec bas un tehnolo iju att st -bai (PTA) l dz 3% no KPP (divas trešda as tiks atv l tas priv tajam sektoram), kas 2000. gadsast d ja maz k k 2%. Kombin cij ar Vienotas Eiropas p tniec bas telpas iniciat vu (ERA)7, ir uzs kta Kopienas Sest ietvara programma zi-n tnei un tehnolo iju att st bai8 ar kop jo budžetu 17,5 miljardi EUR, kuras m r is ir samazin t p t-niec bas aktivit šu sadrumstalot bu starp ES da-l bvalst m, palielin t invest ciju apjomu p tniec bun veicin t vidi potenci lo p tniec bas darba re-zult tu ieviešanai.

Koh zijas valstu un atpalikušo re ionu l dzdal ba Piekt ietvara programm (1998–2002) bija sekojoša:

organiz cijas no Koh zijas valst m sast d ja 17.8% no Kopienas PTA l gumiem, kas bija nosl gti starp 2002. gada janv ri un 2003. gada martu, t d j di p rsniedzot šo valstu iedz vot ju skaita patsvaru Eiropas Savien b (17.1%) un uzr dot pieaugumu sa-l dzinot ar 2001. gadu, kad šis r d t js sast -d ja 16%. Ta u finansi laj izteiksm š s val-stis sa ma maz k l dzek u, nek to iedz vo-t ju skaita patsvars (14.6%), tom r tas p r-sniedza 2001. gada l meni (12.2%). Bez tam virs 31% no 2002. gad starp organiz cij mnodibin tiem sadarb bas kontaktiem ietv radal bniekus no Koh zijas valst m;

ir stipr k iez m juš s atš ir bas starp re-ioniem, uzr dot p tniec bas aktivit šu kon-

centr ciju sal dzinoši maz teritoriju skait .Apm ram 14% no organiz cij m, kas piedal -j s Piekt ietvara programm , atrodas M r a1 re ionos, t pat k tas bija Ceturt ietvara programm (1994–1998). No 64 M r a 1 re-

ioniem tikai 8 ( rija, Berl ne, Lisboa e Vale do Tejo, Atika, Kr ta, Valensija, Andal zija un

Dienvidu Jorkš ra) bija uztic ta vair k k puse no visiem projektiem. Pirmie tr s re ioni vairs nav iek auti M r a 1 re ionu sarakst ;

run jot par MVU l dzdal bu, 2001. gad l gu-mus parakst ja vair k k 4,600 MVU. Ap-m ram 77% projektu tika stenoti uz m j-sabiedr b s, kur s darbinieku skaits bija ma-z ks par 50, bet 42% — uz m jsabiedr b sar maz k k 10 darbiniekiem. Da a no t mn ca no kandid tvalst m un asoci taj mvalst m. Lai gan ar MVU nosl gto l gumu skaits sast d ja niec gu da u no kop jSavien bas apjoma, etr s tematiskaj sprogramm s šo dal bnieku patsvars p rs-niedza 23% un vi i sa ma vair k k 15% no kop j finans juma.

Tika uzs ktas vair kas iniciat vas ar nol ku stip-rin t re ionu lomu PTA veidošan :

inov cijas aktivit tes saska ar Piekt ietva-ra programmu (ar budžetu virs 119 miljo-ni EUR), veicin ja uz m jdarb bas un citu organiz ciju t klu izveidi re ionos un bija pie-saist tas struktur lo fondu inovat vajiem pas kumiem;

no Programmas l dzek iem tika finans ta ar“Eiropas inovat vo re ionu” (EIR) t kla Iniciat -va9, kuras m r is ir sekm t pieredzes un la-bas prakses apmai u starp kandid tvalstu un esošo ES 15 dal bvalstu re ioniem, tai skaitstarp šo valstu att st tajiem un atpalikušajiem re ioniem;

šaj paš kontekst 2003. gad tika uzs kta jauna paraug iniciat va10 ar kop jo budžetu 2.5 miljoni EUR nol k rosin t eksperiment -los pas kumus, iesaistot Eiropas re ion los t klus (ar akt vu universit šu, p tniec bas cen-tru un uz m jdarb bas vides l dzdal bu), lai izveidotu ’Zin šanu re ionus‘, kuri turpm kvar tu kalpot k paraugi Lisabonas strat ijasstenošanai re ion l l men ;



vair kas uz re ion l s ‘prognoz šanas’ att s-t bu orient t s programmas tika atbalst tas caur Cilv ku potenci la veicin šanas (CPV) programmas (kop jais budžets 25 miljo-ni EUR) ietvaros veicamaj m STRATA aktivi-t t m nol k sekm t ilgtermi a strat iskudom šanu un p rmest tiltu aizai starp re i-on lo un RTDI politiku. paša uzman ba tika piev rsta kandid tvalst m.

Skatoties uz Sest ietvara programmu (2002–2006), pateicoties div m jaunaj m iniciat v m: Ekselences t kli un Integr tie projekti, tai piem tpotenci ls uzlabot saikni starp centr lajiem un perif rijas zin tniskajiem centriem, pastiprin t ES visp r jo inovat vo kapacit ti un apkarot intelekta nopl di no maz k att st tiem uz labv l g kiemre ioniem.

Sest ietvara programm ir divk ršots finans ju-ma apjoms cilv kresursu att st bai, kur svar gu efektu maz k att st tos re ionos ir iesp jams pa-n kt, pielietojot tehnolo iju p rveduma sh mas.Turkl t ir iepl nots vismaz 15% no budžeta t r tMVU tematiskaj m priorit t m.

Bez tam ir iedibin ta jauna sadarb bas forma starp koh zijas un P tniec bas un att st bas (R&D) politik m, kas dod iesp ju veiksm gajiem Sest ietvara programmas pretendentiem no M r a 1 re ioniem griezties pie attiec gaj mre- ion laj m iest d m un pieteikties papildus finans jumam no struktur lajiem fondiem.

Izgl t bai un apm c bai ir b tiska noz me

ES iedz vot ju iema as un kvalifik cija ir t s gal-venais resurss un priekšnosac jums, lai t k tupar pasaules visdinamisk ko un konkur tsp j g -ko uz zin šan m balst to ekonomiku. Programma “Izgl t ba un apm c ba 2010” tiek realiz ta nol ksasniegt šo uzdevumu, nospraužot 13 m r us11,kas ir v rsti, lai padar tu izgl t bu un apm c bu Eirop par “pasaules m roga kvalit tes etalonu 2010. gad ”12. Sav nesenaj pazi ojum 13 Ko-misija pieprasa dal bvalst m pastiprin t centienus

visos l me os, paši attiec b uz invest cij m izgl -t bas un apm c bas jom , lai nodrošin tu Lisabo-nas strat ijas veiksm gu stenošanu. Eiropas Padomes Briseles s d 14 2003. gada beig s da-l bvalstis piekrita ’stiprin t struktur lu sadarb bucilv ku kapit la att st bas atbalstam’.

Lai gan daudzas ES dal bvalstis ir pielikušas iev -rojamas p les, lai reform tu un adapt tu savas gadsimtiem senas izgl t bas iek rtas uz zin ša-n m balst tai ekonomikai, veikt s izmai as v ljoproj m nav pietiekamas nospraust m r a sa-sniegšanai. Fakti nemit gi liecina par to, ka, lai sp tu uztur t minim lu zin šanu ietilp gu nodar-bin t bas l meni, re ion vispirms ir j sasniedzkritisku str d jošo skaitu ar plaš m profesion la-j m iema m. Kopiena daudzu gadu garum ir organiz jusi sadarb bas t klus, savienojot daž du re ionu universit tes, m c bu iest des un uz -m jsabiedr bas, bet p d j laik ir centusies no-organiz t ‘re ionu apm c bas’ t klus.

Tai pat laik , Savien b arvien pieaugoš izgl t -bas un apm c bas funkciju decentraliz cija uz re ion lo l meni paver iesp jas izveidot lab kum c bu procesa organiz ciju apvienojot iedz vo-t ju vajadz bas ar re iona att st bas pl niem.

Vair k un lab kas darbavietasintegr t sabiedr b

1997. gada beig s tika uzs kta Eiropas nodarbi-n t bas strat ija (ENS), kuras prim rais m r is ir apkarot bezdarbu, ieviešot profilaktiskus un akt vus nodarbin t bu veicinošus pas kumus. Kopš 2000. gada t m r is ir izpild t Lisabonas uzdevumu par piln gu nodarbin t bu, lab k mdarbaviet m un uzlabotu ekonomisko un soci lokoh ziju.

P c Strat ijas nov rt juma 2002. gad 2003. gada Briseles padomes pavasara sesij t tika pilnveidota un kori ta atbilstoši Lisabon no-sprausto m r iem paplašin t s Savien bas kon-tekst . Nov rt jums atkl ja skaidrus struktur lusuzlabojumus ES darba tirg . 2002. gad vid jais



Tirdzniec bas politika un t s ietekme uz nodarbin t bu un koh ziju

Tirdzniec bas iesp ju paplašin šanai parasti ir labv -l ga ietekme uz ekonomiku, k rezult t notiek ak-centu mai a ražošanu noteicošajos faktoros uz pro-duktivit tes palielin šanos, efektivit tes uzlabošanos un m roga ekonomiku, k ar t palielina konkurenci, zin šanu un tehnolo iju apmai u, kur ieg st pat r -t js, sa emot plaš kas izv les iesp jas un zem kascenas.

Tom r tirdzniec bas paplašin šan s var izrais t l dz-v rt gu izmaksu k pumu, kas atsver min tos labu-mus. L dz ar to, jebkurš ieguvums ilgtermi a per-spekt v un ražošanas faktoru akcentu mai a, patei-coties pieaugošajam importa slogam, stermi uz-liks ar piel gošanos saist tas izmaksas gan uz -mumiem, gan to darbiniekiem.

Dažas šo izmaksu patn bas liek noprast, ka t svienk rši nedr kst ignor t:

Izmaksas galvenok rt koncentr jas atseviš ossektoros un re ionos, kas noz m , ka zin masiedz vot ju grupas t s izjut s vair k, un attiec gito graujošais efekts b s izteikt ks, nek tad, ja t s b tu vienm r gi sadal tas visas tautsaimnie-c bas telp .

Nav kompens cijas meh nisma, kad tie, kas ie-g st, maks t tiem, kas zaud , kas notiek galve-nok rt t p c, ka konkr t s izmaksas ir gr ti no-sak mas un, l dz ar to, dažiem cilv kiem (un re-ioniem) vismaz s kuma posm kl sies slikt k

(arguments par labu šo subjektu atbalst šanai).

Ir rakstur gi, ka starp ba starp ieguvumu un iz-maks m ar laiku palielin s: s kuma gados iz-maksas ir augst kas ( rvalstu konkurence pa-rasti strauji ietekm nekonkur tsp j gos sekto-rus), turpret j paiet laikam, kam r b s j tamiieguvumi (uzlabojoties darba efektivit tei patei-coties lab kai ražošanas faktoru lokaliz cijai). T p c emp riskie p t jumi liecina par to, ka pir-majos gados p c br v s tirdzniec bas ieviešanas izmaksas sasniegs 10-15% no ieguvuma, kas ir divas tr s reizes vair k nek ilgtermi .

Starp ba starp izmaks m un ieguvumu daž d sviet s ir vien da: ietekme uz re ioniem ir atkar -ga no tajos esošo nozaru konkur tsp jas starp-

tautiskaj m rog , no uz m jdarb bas eogr -fisk s koncentr cijas ( paši pre u mazumtir-dzniec b ) un re ionu specializ cijas pak pes konkr tu pre u ražošanas un pakalpojumu jom .Dažos re ionos br v s tirdzniec bas ieviešanas atgriezeniskais efekts b s paši stiprs, kam r citi b s ieguv ji.

Bez tam iez m jas izteikta asimetrija izmaksu un ie-guvuma uztver , kas rad s nenov ršamas politiskas sekas. Lai gan izmaksas ir skaidri saskat mas un otisatraucošas, ne tikai to koncentr cijas, bet ar izteik-ta materi l rakstura d (r pn cu sl gšana, štatu samazin šana un taml dz gi), ieguvums, š iet, ir ma-z k j tams, da ji t nemateri l rakstura d — vai vismaz gr t k izm r ms (piem ram, liel kas izv las iesp jas pat r t jiem) — k ar maz k efekt gs un vair k izklied ts.

Pret ji tipiski zem m piel gošan s izmaks m, br vtirgus ieviešanas sakar veicamajiem blakuspas -kumiem ir kritiska noz me gan ekonomiskaj , gan politiskaj perspekt v . Š noz me k st v l liel ka,emot v r to, ka labi orient ta l dzpolitika sp j sa-

mazin t piel gošan s izmaksas, nodrošinot to mak-sim lu prognoz šanu un atvieglojot nepieciešamos izmai u procesus. Tamd . agr na jut gu sektoru un tajos iesaist t darbasp ka identifik cija auj maksi-m li samazin t izdevumus. Tai pat laik , rodoties probl m m, pal dz bas l dzek u piem rošana adap-t cijas proces skartaj m iedz vot ju grup m var pa trin t p rmai u iest šanos un samazin t piel -gošan s izmaksas.

ES interes s ir pal dz t atvieglot visus piel gošan sprocesus, kas b s nepieciešami, un piedal ties ievie-šamo politiku rad to izmaksu segšan . T da prakse jau daudzus gadus past v Eiropas Og u un t rauda kopienas vad b . Š das izmai as veicinošas politi-kas ieviešana k s arvien b tisk ka tuv ko gadu lai-k , kad da a tirdzniec bas memorandu vai nu tiks izbeigta vai tos b s nepieciešams p rskat t(Daudzš iedru Memorands, ES- les memorands), k ar b s j s k p rrunas par jauniem memorandiem (DDA, EU-Mercosur), un to sekas kopum gandr zviennoz m gi izrais s jut gu pre u importa pieaugumu.



bezdarba l menis ES sast d ja 7.7% no darbsp -j go skaita, sal dzinot ar 10.0% piecus gadus ag-r k, un tai pat laik str d jam vecuma iedz vot -ju patsvars palielin j s no 60.7% l dz 64.3%. Par sp ti past vošaj m izteikt m atš ir b m daž d sdal bvalst s un gr t b m nodibin t c loniskas at-tiec bas starp nodarbin t bas problem tikas risi-n jumiem un pašaj m politik m, ir iez m jusies tendence uz nacion lo nodarbin t bas politiku virz šanos uz ENS nospraustaj m vadl nij mun m r iem.

Liel kaj ES dal bvalstu da tiek pielikti nemit gicentieni, lai ar jaunu sparu nodrošin t apm c bas,p rizgl tošanas, darba prakses, darba vietas vai citu nodarbin t bu veicinošu pas kumu ieviešanu, attiecinot tos uz jebkuru bezdarbnieku pirmajos sešos m nešos p c darba zaud šanas jauniem cilv kiem un 12 m nešos cilv kiem vecum virs 24 gadiem.

Ir nepieciešams nodrošin t konkr tai situ cijai atbilstošus pakalpojumus un atbalst t atbilstošas kapacit tes aktiviz šanas un profilaktiskos pas -kumus, efekt vus publisk s nodarbin t bas pakal-pojumus. Tieši t p c ES dal bvalstis ir ap mu-š s moderniz t publisk s nodarbin t baspakalpojumu nozari, iez m jot zin mu tuvin ša-nos sadarb bai ar priv to sektoru. Gandr z vis sjaunaj s ES dal bvalst s notiek nep rtraukta1990. gadu s kum ieviesto publisk snodarbin t bas pakalpojumu moderniz cija un pilnveidošana.

Pateicoties ENS, Savien bas dal bvalstu nodarbi-n t bas politikas tiek koordin tas uz vienotas m r u un priorit šu b zes. Strat ija mudina ie-saist t visas sabiedriskaj un priv taj sektorskart s personas, tai skait soci los partnerus, atbilstoši katras konkr t s valsts institucion lai iek rtai. ENS vadl nijas nosaka, ka strat ijai ir j b t efekt gi stenotai gan re ion l un viet j —gan ar valsts l men , un Komisija ir piepras jusipan kt liel ku attiec go pušu iesaist šanos.

2002. un 2003. gad tika detaliz ti apsekota si-tu cija kandid tvalstu darba tirg nol k noteikt

adekv tas nodarbin t bas politikas, kuru sagata-vošanu p c iest šan s ES uz emsies ENS, un izstr d t ENS budžeta pl nus laika periodam no 2004. l dz 2006. gadam.

2003. gad veikt s ENS rev zijas rezult t ir vienk ršotas vadl nijas, kuras patreiz ietver tr sprim rus m r us:

sasniegt Lisabon nospraustos nodarbin t -bas r d t jus;

nodrošin t darba kvalit ti un produktivit ti, k apliecin jumu liel kam lab ku darbavietu skaitam;

veidot integr tu darba tirgu ar samazin tu bezdarba l meni un reduc t m soci l mun re ion l m atš ir b m darba tirgus pieejam bas zi .

Bez tam past v 10 paš s vadl nijas struktur lai reformai. ENS stenošanas veiksme ir atkar ga no uz mumu un str d jošo piel gošan s sp j m,nodarbin t bas l me a paaugstin šanas, liel k mun lab k organiz t m m r invest cij m cilv kukapit l un lab kas p rvaldes.

Jaun ENS ir cieši saist ta ar ekonomisk s un soci l s koh zijas politiku, tr s priorit rajiem m r-iem un pašaj m vadl nij m ir kop gs uzdevums

samazin t soci lo nevienl dz bu un nodarbin t -bas atš ir bas starp re ioniem.

Soci l iesaist šana un dzimumu vienl dz ba

Amsterdamas l gums paplašin ja ES mand tusoci l s izsl gt bas apkarošanas jom . Konsek-venti, Lisabonas samits nosprauda m r i spert izš irošus so us nabadz bas un soci l s izsl gt -bas likvid cijai ES l dz 2010. gadam. Šis m r istika papildin ts N cas samita laik un kopš t lai-ka tiek realiz ta vienota soci l s iesaist šanas strat ija, kuras pamat ir izmantota t pati atkl -t s koordin cijas metode, k nodarbin t bas poli-tik , iz emot to, ka ES dal bvalstu l dzdal ba dr -z k br vpr t ga nek oblig ta. Praks šaj proce-



s ir iesaist tas visas ES dal bvalstis un pirmie nacion li pl ni pret soci lo izsl gt bu ir iesniegti 2001. gad , kas padar ja šaj jom realiz to poli-tiku uzskat m ku.

Pl ni pal dz ja identific t 8 galvenos n kotnesuzdevumus: att st t uz iesaist šanu v rstu darba tirgu un nodrošin t katram indiv dam iesp ju un ties bas b t nodarbin tam; nodrošin t adekv tuien kumu un apmierinošu dz ves l meni katram; nov rst izgl t bas tr kumus; saglab t imeni un aizsarg t b rnu ties bas; nodrošin t apmierinošus dz ves apst k us katram; garant t kvalitat vu pakalpojumu pieejam bu; uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalit ti un atjaunot daudz j dicietušus re ionus.

2003. gada j lija beig s sast d t nacion lo pl no otr redakcija pieš irs šim procesam jaunu impul-su. Pamatojoties uz ES dal bvalstu priekšliku-miem tiks veikti 8 gada nov rt jumi par konkr -tiem politikas aspektiem, kuros tiks iesaist tas 3 l dz 6 dal bvalstis, neatkar gie eksperti, soci lo partneru p rst vji un re ion l s un pašvald bu instit cijas, k ar iedz vot ji, kuri re li cieš naba-dz bu un soci lo izsl gt bu.

Paral li tiek dibin ta sadarb ba ar kandid tvalst mnol k sagatavot t s l dzdal bai strat ij p c to iest šan s ES. Kop ar Komisiju t s ir pie mu-šas memorandus par soci lo izsl gt bu, kuros ir noformul tas galven s probl mas un uzdevumi, k ar nosprausti priorit r s politikas pas kumi. 2001. gada beig s pie emtais indikatoru saraksts pal dz s lab k nov rt t situ ciju katr valst .

Taj ir ietverti 7 struktur li indikatori, kurus Komi-sija izmanto k pamatu ikgad jam sint zes zi o-jumam par ekonomisko un soci lo situ ciju Eiro-pas Savien b un kurus ir j attiecina ar uz n ka-mo periodu pl niem, ietverot gan re ion los —gan nefinansi los indikatorus.

P r j s aktivit tes, kuras sast da da u no Eiropas Savien bas Soci l s iesaist šanas programmas ar kop jo budžetu laika periodam no 2002. l dz2006. gadam 75 miljonu EUR apm r , ietver sev

pieredzes apmai u starpvalstu l men (pirmajf z ir apbalst ti 64 projekti un otraj — gandr z30) un pašus tematiskos p t jumus, ar m r i stip-rin t sadarb bu, uzlabot savstarp jo saprašanos un stimul t jaunu pieeju rašanu.

T d j di tiek rad ta jauna soci l s izsl gt bas likvid cijas strat ija, kur arvien vair k iesaist svisas ES dal bvalstis, lai ar uz br vpr t bas prin-cipa, pieš irot jaunu dimensiju valstu savstarp jaiintegr cijai un stiprinot Eiropas soci lo modeli, kar veicinot lab ka l dzsvara ieg šanu starp ES soci laj m un ekonomiskaj m politik m.

Viens no ES fundament lajiem pamatprincipiem ir v riešu un sieviešu ties bu vienl dz ba. Kopš 1996. gada ir v rojama vienota pieeja šim jaut jumamun dzimumu jaut jums ir emts v r visu Kopie-nas politiku pl nošan un realiz cij .

Vides aizsardz ba ilgtsp j gasizaugsmes nodrošin šanai

Galven jaun iniciat va vides aizsardz bas jombija Eiropas Parlamenta un Padomes15 pie em-t 6. Vides r c bas programma: M su n kotne —m su izv le (6. VRP). Taj vide ir apskat ta pla-š k perspekt v , emot v r ekonomiskos un soci los apst k us un uzsverot Lisabonas un G -tenburgas uzdevumus. Programm ir iek auti etrigalvenie elementi: efekt va vides likumdošanas stenošana un izpilde (acquis); ar vides aizsardz -

bu saist to aktualit šu iek aušana cit s politik s, tai skait infrastrukt r ; l dzek u un pas kumu kombin šana nol k pan kt visefekt v ko un op-tim l ko rezult tu; un akt va iesaist to pušu pie-saiste politikas veidošan un stenošan .

Programm ir izceltas etras r c bas aktualit tes: klimata izmai as; daba un biolo isk daudzveid -ba; vide un vesel ba; dabas resursi un atkritumi. T pied v jaunu ‘tematisk s strat ijas’ koncep-ciju k atseviš u kompleksu vides probl mu risi-n šanas veidu16 un Kopienas intervences priorit -šu noteikšanas pa mienu, ieskaitot no koh zijaspolitikas fondiem finans tos l dzek us. Turkl t,



taj ir ierosin ts pak peniski atteikties no subs di-j m, kuras veicina negat vu ietekmi uz vidi un nav savienojamas ar ilgtsp j gu att st bu.

Sakar ar to, ka maz k tur g m valst m jau pirm-s kumos ir v j ka vides infrastrukt ra, attiec giar ieguld jumu apjoms, lai sasniegtu Direkt v snor d to l meni, ir liel ks un pieprasa liel ku KPP da u (pie emot, ka tas ir sal dzinoši neliels). T -p c šeit ir skaidri saredzama struktur lo fondu potenci l loma pal dz t š m valst m atbilst ES vides politikas pras b m.

Neskatoties uz iesaist taj m tieš m izmaks m, politika ir veidota t d veid , lai ilgtermi sama-zin tu finansi los un soci los izdevumus, nov r-šot draudus cilv ku vesel bai un nepieciešam bulikvid t pies r ojumu. Pasaules Vesel bas orga-niz cija, piem ram, ir nesen izp t jusi, ja 100,000 priekšlaic g s n ves gad jumu Eirop var b tsaist ti ar cieto da i u emisiju17. Ir paredzams, ka ES Direkt vu iev rošanas rezult t l dz 2010. ga-dam kandid tvalst s cieto da i u emisija atmosf -r samazin sies par 1.8 l dz 3.3 miljoniem tonnu, t d j di samazin t priekšlaic g s n ves gad jumu skaitu par aptuveni 15,000.

Kandid tvalstu atbilst ba ES likumdošanas nor-m m ar noz m t r ku dzeramo deni ar pašu uzlabojumu v rojamu Bulg rij un Igaunij (k arTurcij ), kur 20–30% m jsaimniec bu nav piesl g-ti centr lajam densapg des t klam, bet Direkt vas par komun lo notek de u att r šanuieviešana samazin s p rtikas pies r ojuma l meni par aptuveni 33% ( ehijas Republik )un 67% (Polij ).

Par sp ti prognoz tajam 2% atkritumu ražošanas pieaugumam, Direkt v par izg ztuv m ir pare-dz ts samazin t š d veid depon to atkritumu daudzumu no 59 miljoniem tonnu 1998. gad l dzaptuveni 20 l dz 35 miljoniem tonnu 2020. gad ,bet, savuk rt, Direkt va par iepakojumu paredz taj paš laika period sasniegt iepakojuma otr-reiz j s p rstr des apjomu k pumu par 3.7 miljo-niem tonnu.

Invest cijas vides aizsardz bas jom var rad t pa-pildus darba vietas. 15 ES dal bvalst s ekolo is-kaj r pniec b ir nodarbin ts aptuveni 1% no kop j Savien bas darba tirgus, pieaugot str d -jošo skaitam atkritumu apsaimniekošanas (atjau-nošanas un p rstr des) jom , skaitlisk izteiksmsasniedzot r d t ju no 200,000 l dz 400,000. Identiskas tendences ir skaidri v rojamas arkandid tvalst s.

Esošaj s ES 15 dal bvalst s jau ir paveikta liel kda a ar Direkt vu ieviešanu saist to ieguld jumu (pirms 2001. gada tas sast d ja apm ram 63%), ta u šis r d t js daž d s vides zon s ir atš ir gs. Atkritumu apsaimniekošanas sf r ieguld jumi ir praktiski pabeigti, bet densapg des jom l dz2001. gadam ir paveikti aptuveni 72%. Vien gsf ra, kur liel kais ieguld juma apjoms v l ir priekš ir saist ta ar gaisa pies r ojuma kontroli, lai gan sal dzinot nepieciešamos finans juma ap-jomus, notek de u att r šanai, š iet, b s svar g -ka loma. Tom r, š iet, ka lielus ieguld jumus pra-s s gais p rn s jamo cieto da i u kontroles pa-s kumu ieviešana saska ar Direkt vu par Integ-r to pieeju pies r ojuma nov ršanai un kontrolei (IPNK) un Kioto protokola ietvaros parakst tajiem dokumentiem par klimata izmai m.

P d jo 15 gadu laik tika stiprin ti koh zijas poli-tikas vides aizsardz bas nosac jumi un sp kesošie struktur lo fondu noteikumi, apl ko vides aizsardz bu p c horizont la principa un nost dato vides likumdošanas kopuma augst k s priorit -tes status 18. T p c ir svar gi pan kt, lai vides r c bas programmas m r i un vides likumdošanas pras bas tiktu iev rotas struktur l s izpausm svis ES teritorij .

Iekš jais tirgus un visp r jasnoz mes pakalpojumi

Transeiropas transporta, telekomunik ciju un ener tikas t klu att st ba ir v rsta uz to, lai pada-r tu iekš jo tirgu par realit ti un stiprin tu ekono-misko un soci lo koh ziju. ES politika šaj jaut -jum paredz nodrošin t nacion lo t klu savstarp



jo savienojam bu un p rvaldi, k ar pieeju tiem br v tirgus un konkurences kontekst . paša uz-man ba tiek velt ta nepieciešam bai savienot salu, cietzem ieskautu un perif rijas re ionus ar Sa-vien bas centr laj m zon m. Š politika tieš vei-d ietekm ES ekonomikas konkur tsp ju kopu- m un nosaka ekonomisko aktivit šu lokaliz ciju.Š s teritori l s izpausmes d koh zijai ir j k stpar vienu no svar g kajiem t klu veidošanas poli-tikas aspektiem.

Jaut jumam ir b tiska noz me ar no šo sektoru liberaliz cijas viedok a. Lai gan liberaliz cijas re-zult t ir pazemin juš s pakalpojumu cenas un palielin jusies to efektivit te, ir ac mredzami, ka br v tirgus ieviešana var rad t situ ciju, kad at-seviš m ES iedz vot ju vai soci laj m grup mvar b t liegta pieeja b tiskiem pakalpojumiem. Šiemesla d , tirgus liberaliz cija notiek paral li augoš m pras b m ieviest oblig tus sabiedriskos pakalpojumus nol k saglab t un nostiprin t eko-nomisko un soci lo koh ziju. L dz ar to t klu poli-tika ir b tiska tiem, kas pied v visp r jas eko-nomiskas noz mes pakalpojumus, kuru svar gums tika akcent ts Padomes Barselonas un L keness d s.

Main gaj pasaul visp r jas noz mes pakalpo-jumi ir viens no Eiropas sabiedr bas mode a pa-matelementiem. Tas ir atspogu ots Eiropas Sa-vien bas L guma 16. pant un Fundament lo tie-s bu Hartas 36. pant . Tas nost da individu lo pilsoni ES priorit šu centr . T p c Komisija 2003. gada maija izdevuma Za aj av z ir paudusi savu viedokli par šo pakalpojumu efekt va nodrošin -juma iesp j m, liel m r piesaistot nevalstisk sorganiz cijas un sabiedr bu kopum .

Pati visp r j s noz mes pakalpojumu j ga uzliek pien kumus sabiedr bas priekš , veicot attiec go nozaru liberaliz cijas pas kumus. To b t ba, at-kar b no pakalpojuma veida, ir nodrošin t attie-c g pakalpojuma visp r ju pieejam bu, saglab -jot to kontinuit ti, kvalit ti un pie emamas cenas, k ar emot v r pat r t ju interešu aizsardz bu un pieg des stabilit ti. Kopiena pied v finansi-

lu atbalstu dal bvalst m nol k nodrošin t šo

principu iev rošanu, piem ram, izmantot struktu-r los fondus piln ga mobil telefona p rkl jumaun platjoslas piesl guma t kla izveidošanai valst s.

Transporta politika

Eiropas transporta t klu politika (TEN-T) kopš M strihtas L guma ir v rsta uz Eiropas “telpas“ integr ciju un uz perif ro rajonu izol cijas mazi-n šanu, t d veid pasarg jot no fragment rasnacion lo t klu att st bas. Robežas š rsojošu maršrutu konstrukcija un jau eksist jošo uzlabo-šana t p c diemž l veicina “robežu efektu”, kas veicina tirdzniec bas tempu pieaugumu. Taj pa-š laik TEN-T vadl niju m r is ir veicin t tuvin -šanos videi draudz giem transporta l dzek iem.

TEN-T politika kopš 1991 ir uzlabojusi pieejam -bu, un v l liel ki efekti ir gaid mi n kamajos ga-dos, paši pievienojošaj s valst s. Šies invest ci-jas tom r nepieciešams pavad t ar substanci liem pat ri iem, lai uzlabotu sekund ro t klu un t sa-vienojumus ar TNT-T. Tas ir paši svar gi attiec buz lauku rajoniem šo valstu austrumos, kur pa autoce u sasniegt konkr tu vietu var tikai tr sstund s un vair k.

Saska ar 2001. gada White Paper transporta politiku, 2001. gada beig s tika veikta rev zija1996. gada TEN-T vadl nij m, un tika izsludin tijauni priorit šu projekti. Šis Eiropas interešu pro-jektu saraksts tika paplašin ts 2003. gada oktob-r , lai aptvertu pievienojoš s valstis (3.1. karte).

emot v r šiem t kliem nepieciešamos iev ro-jamos finansi los l dzek us, izmaksas ir apm ram600 biljoni eiro l dz 2020. gadam, Komisija 2003. gada apr l ir ar piem rojusi pazi ojumu par ie-sp jamiem jauniem TEN att st bas veidiem Eiro-p , lai nodrošin tu lab ku publisko un priv to fi-nansu koordin ciju. Paral li Komisija j lij ir ietei-kusi p rskat t Eirovinjetes Direkt vu, preciz jot infrastrukt ru un prec z k nosakot lietot ju iz-maksas. Ieteikums tom r aprobežojas ar nodok ul meni, kas var tikt pieskait ts, lai izvair tos no p r-liek m izmaks m, kas samazina pieejam bas



efektivit ti un ekonomisko att st bu. Šaj sakarTEN-T vadl niju p rskat šanas ietekmes anal zepar da b tisku ieguvumu (20%) pieejam bas ziperif rijas rajonos un pievienojoš s valst s un ie-v rojamu starptautisk transporta pieaugumu (170%) p d j s valst s19.

Praks liberaliz cijas efektus vislab k var nov rotgaisa transporta gad jum . Pils tu skaits ar starp-tautiskiem sakariem ir pieaudzis par 70% kopš 1992. gada, kam r ekonomikas pieauguma apjo-mi laika posm no 1997. l dz 2000. gadam ir vid -ji samazin jušies par 15%20. Papildus publiskie pakalpojumi ir tikuši piem roti perif rijas rajonos un rajonos ar zemu transporta intensit ti, t pal -dzot atbalst t to ekonomisko att st bu. Šies pas -kumi bieži tiek apvienoti ar subs dij m.

Ener ijas politika

Eiropas Savien bas ener ijas politikai ir tr s gal-venie m r i: sasniegt liel ku pieg des droš bu, rad t iekš jo ener ijas tirgu un lab k pasarg tvidi. 2002. gada Green Paper attiec b uz Eiropas Strat iju liel kai ener ijas pieg des droš bai no-saka piepras juma menedžmentu k galveno n -kotnes priorit ti, liekot uzsvaru uz ener ijas efek-tivit tes uzlabošanu un iekš j s ener ijas avotu att st bu, paši atjaunojamo avotu att st bu

Sekojot 1996. gada Elektr bas Direkt vai un 1998. gada G zes Direkt vai, ener ijas tirgus ir ticis liberaliz ts, t d j di ieviešot liel ku s ncen-s bu un ieviešot pieg des restrukturiz ciju, no tpaši ieg st lielie ener ijas pat r t ji, bet past v

risks, ka ciet s att l kie perif rijas rajoni un ma-z k apdz votie re ioni. Šis risks tiek mazin ts, piem rojot publisku pakalpojumu saist bas. Seko-joši regul joši pas kumi ir paredz ti, lai pal dz tu šiem re ioniem, ieskaitot pien kumu uztur tener ijas pieg di, izdevumu regul ciju l dz gala pat r t jiem un uzst dot minim los kvalit tes standartus.

Saska ar Vienošanos, transeiropas t kla ener i-jas politikai (TEN-T) ir tie paši kop gie m r i, kas transportam un citiem t kliem — nodrošin t Eiro-

pas Savien bas nacion lo energosist mu vienot -bu, lai visiem re ioniem š sist ma ir pieejama un lai energosist mas kontrol Eiropas, nevis naci-on l l men 21. Ekonomikas un soci l s koh zijas re ion l s dimensijas un pie mumi un soci lvienot ba ir emti v r pirmaj s Kopienas direkt -v s attiec b uz TAN-E22. Noz m gs progress ir pan kts šo t klu konstrukcij ar struktur lo fondu pal dz bu. Piecas g zes cauru vadu l nijas s kafunkcion t pirms 2001. gada beig m un tika pa-beigti vair ki lieli elektr bas sadales projekti, pašiinvest jot perif rijas re ionu att st b .

P d j s TEN-T direkt v s, kas piem rotas2003. gada j nij , uzsvars tika likts uz elektr bassadales t klu att st bu un dabasg zes ieviešanu nosl gtos re ionos, perif rijas re ionos un otiliel nomal .

Papildus att st bas veicin šana ir viena no galve-naj m ener ijas politikas priorit t m. Tas ir sa-ska ar Kioto konvenciju. M r i ir noteikti, lai paaugstin tu atjaunojamo ener ijas avotu pielie-tošanu kop j ener ijas pielietošanas apjoml dz 12% 2010. gad un lai paaugstin tu to da uelektr bas produkcij l dz 22% ar m r i — lietot biokarburantus transport 5,75% apjom . TEN-E t p c nepieciešamas invest cijas lok l l menener ijas ener cij no v ja, saules un eoterm -liem avotiem23.

Jaunu ener ijas avotu att st ba, piem ram dabas-g zes vai ener ijas, kas ieg ta no atjaunojamiem resursiem, autu perif rijas re ionos daudzveidot to ener ijas resursus un paaugstin tu to dz ves l meni.

Telekomunik ciju politika

Pieejam ba efekt viem telekomunik ciju t kliempar pieejamu cenu ir svar gs faktors konkurencun cilv ku dz ves l me a veicin šan . Tehnolo-

iskie pilnveidojumi un tirgus liberaliz cija veici-n juši ac mredzamu izsaukumu samazin šanos,paši garas distances un starptautisku izsaukumu

daudzuma samazin šanos, no k ieg st att l kie



perif rijas re ioni, pat ja šo procesu pavada fiks -to izdevumu pieaugums.

2002. gada marta Univers l pakalpojumu direk-t va defin ja attiec g s saist bas, kas n kotn b sj iev ro vis re ion . P c liberaliz cijas gadiem tiek nov rotas kritiskas atš ir bas eogr fiskajnodrošin jum ar pakalpojumiem, pat tajos re ionos, kur ir pilnveidoti tehnolo ijas pakalpo-jumi, piem ram, mobil telefona pakalpojumi.

TEN-T Telecom programma, kas k uva par eTEN 2002. gad , m r is ir stiprin t ekonomiku un so-ci lo koh ziju, savienojot salas un v l att l kusre ionus ar Eiropas Savien bas centr lo da u24.Galven probl ma, kuru programmai j p rvar, ir ne tik daudz “tr kstošie posmi” t kl , k izmanto-šanas un pakalpojumu nepietiekam ba uz m j-darb b , vald b un no individu lo personu puses. Aktivit šu m r is ir pal dz t att st t visam atv rtu inform cijas sabiedr bu un atvieglot, piem ram,veco cilv ku un inval du soci lo iesaist šanusabiedr b .

2002. gad , k jau min ts iepriekš, 2005. gada e-Europe darb bas pl ns tika izveidots, iek aujot strat iju, lai izveidotu platjoslas t klu, kas par pieejamu cenu b tu pieejams ikvienam Eiropas Savien bas iedz vot jam. Ir m r is l dz 2005. ga-dam par pusi paplašin t Intern ta piesl gumupieejam bu Eirop . Ac mredzams, ka tr kstot pie-tiekošam ienes guma l menim, invest cijas, kas

nepieciešamas , lai piln b nokl tu visas Eiropas Savien bas da as, nenodrošin s tikai tirgus, bet b s nepieciešams publisks finansi lais atbalsts. Šim m r im Komisija 2003. gad izdeva jaunas direkt vas, lai att st tu platjoslas t klu un lai ar to (ar struktur l fonda pal dz bu) segtu re ionus,kuros v l nav mobil telefona p rkl jums.

Kop g s politikas reform šana:visp r j lauksaimniec bas politika (VLP) un zvejniec bas politika

Visp r j lauksaimniec bas politika (VLP)

2003. gad Visp r j lauksaimniec bas politika (VLP) aiz ma apm ram 46½% no Eiropas Sa-vien bas budžeta, visp r jais pat ri š sasniedza p ri par 47 biljoniem eiro, 90% tiek velt ti tirgus atbalstam un tiešai pal dz bai un 10% lauku re ionu att st bai.

Eiropas Savien bas izdevumi lauksaimniec bai ir aizvien vair k samazin jušies no 0,57% 1990-1992. gados Eiropas Savien bas 12 valst m l dz 0,47% 2000–2002. gados Eiropas Savien bas 15 valst m. Agenda 2000 padzi in ja un paplašin jaVLP reformu s kot no 1992. gada, pazeminot ofi-ci l s cenas un tiešo pal dz bu. Ir ticis ieguld ts ar lauku att st bas konsolid šan un savienotas strukt ras rad šan VLP piem rošanai lauksaim-niec b pievienojoš s valst s. Papildus t no jauna formul ja Eiropas Savien bas lauksaimnie-c bas politikas m r us:

uzlabot lauksaimniec bas konkurences sp juEiropas Savien b bez p rliekas v ršan s p csubs dij m;

saglab t zemnieku ien kumu l meni un to stabilit ti;

respekt t vidi un lauku vides daudzveid bu;

uzlabot lauksaimniec bas produkcijas kvalit ti; 0

4

8

12

16

20

DK BE UK SE DE IE FR LU FI ES15 AT ES NL EL IT PT

0

4

8

12

16

20

T kstots EUR par gada darba vien bu (GDV)

3.1 EAGGF Garantijas noda as izdevumi, 2002

Viens GDV ir l dzv rt gs personai, kura

gad nostr d jusi pilnu darba laiku

Inform cijas avots: DG lauksaimniec ba un Eurostat



vienk ršot un decentraliz t visp r jo lauk-saimniec bas politiku.

T p c, ka samazin tas ofici l tirgus cenas un palielin ta tieš pal dz ba ražot jiem, tieš pal -dz ba (neskaitot tiešos maks jumus lauku att st -bai) sast d ja 70% no VLP izdevumiem 2000– 2002. gados, par 7% vair k nek 1995–1997. ga-dos. Turpret tradicion lie VLP pas kumi, piem -ram pal dz ba fondu eksportam, bija tikai 14.5% no izdevumiem 2000–2002. gados pret 22% 1995 –1997. gados.

2001. gad 4 dal bvalstis sa ma 64% no maks -jumiem no EAGGF Garantijas, prec z k, Francija (22%), Sp nija (15%), V cija (14%) un It lija (13%). Kopš 1990. gada, maks jumi Be ijai, D -nijai, Grie ijai, N derlandei, It lijai, rijai un V cijai tikuši samazin ti, kam r maks jumi Lielbrit nijai, Sp nijai, Portug lei un Francijai palielin jušies. T k maks jumi ir saist ti ar hekt ru skaitu, Be -

ija, N derlande un Grie ija ir galvenie sa m ji,kaut ar pirm s divas valstis ir vien g s, kas at-aino samazin šanos šajos r d t jos kopš 1995. gada. Attiec b uz nodarbin t bu, visaugst kiemaks jumi ir D nij , Lielbrit nij , Zviedrij un Be ij (3.1. grafiks).

Zviedrij , Somij un rij EAGGF p rvietošana uz lauksaimniec bai pievienoto v rt bu bija vair knek 50% 2000–2001. gados un zem 20% bija tikai It lij , Luksemburg un N derland . L dzda-l ba visur pieauga starp 1995–1996. gadiem un 2000–2001. gadiem, kaut ar t samazin j s Be -

ij . Pieaugums tika paši nov rots Lielbrit nij ,Austrij un Sp nij . Tas ar bija V cij , Grie ijun Francij gan nodarbin t bas zi , gan hekt ruzi , bet samazin j s lauksaimniec bas pievieno-t s v rt bas zi .

Maks jumi Portug lei un Sp nijai ar pieauga, kaut ar pirmaj no t m v l arvien pal dz bas l -menis ir maz ks nek vid ji Eiropas Savien b ,gan nodarbin to atalgojuma zi , gan hekt ru un lauksaimniec bas pievienot s v rt bas zi .

2001. gad liel kais tiešas VLP pal dz bas efekts izpaud s vid ji lielu holdingu (40% no ien ku-miem) ien kumos, nevis lielu (28%) vai mazu holdingu ien kumos. Vienlaikus, 5% pal dz bas sa m ju liel kajos holdingos sa em pusi no vi-siem maks jumiem, galvenie sa m ji specializ -jas graudaugu ražošan un lopkop b .

rpuses M r a 1 re ioniem. Pas kumus lauku re ionu att st bai finans EAGGF-Garantijas sek-cija. M r a 1 re ionos š sekcija finans tr s pa-vadošos pas kumus, kas ieviesti k 1992. gada VLP reformas sast vda a — lauksaimniec bas vides att st ba, agr na lauksaimnieku pension ša-n s un lauksaimniec bas zemes apmežošana, kar pal dz ba kalnainiem un nelabv l giem re-

ioniem.Visiem pas kumiem ir specifiskas priori-t tes lauku att st bai, prec z k: konkur tsp j ga lauksaimniec bas sektora att st šana, respekt jotvidi, lauksaimniec bas aktivit šu diversifik cija un multifunkcion lu lauku re ionu veicin šana, pal -dz ba lauku re ionu konkur tsp jai kopum un Eiropas lauku mantojuma saglab šana.

No pieš irt finans juma lauku att st bai no EAGGF (kopum apm ram 49,5 biljoni eiro 2000– 2006. gados, neskaitot LEADER+, kas ir v l divi biljoni eiro), 32 biljoni n k no Garantijas sekcijas. 10,4 biljoni tiek doti M r a 1 re ioniem. Ieskaitot finans jumu, kas n k no Vad bas sekcijas (kopu-m 17,5 biljoni eiro), kop j summa lauku att st -bai M r a 1 re ioniem ir 27,9 biljoni eiro, 56% no šim m r im kopum pieš irt s summas Eiropas Savien b . Tas par da sp c gu saiti starp lauku att st bas politiku un ekonomikas un soci l s ko-h zijas priorit tes m r iem.

stenoto pas kumu anal ze tom r r da, ka no ko-p j apjoma — 49,5 biljoniem eiro, tikai apm ram10% tiek t r ti pas kumiem, lai stiprin tu lauku ekonomiku, kas nav saist ta ar lauksaimniec basaktivit t m (piem ram, t risma un amatniec basaktivit šu diversifik cija, pakalpojumi un ciematu att st ba). Liela da a fondu lauku att st bai (23,4 biljoni eiro, 47% no kopsummas no div m EAGGF sekcij m vai 73% no Garantijas sekcijas) tiek no-



doti pavadošajiem pas kumiem, kas min ti ie-priekš.

Kas attiecas uz VLP n kotni, 2002. gada oktobra Briseles Padome noteica t r jam s summas no-min lo apjomu tirgus menedžmentam un tiešos maks jumus katram gadam no 2007. l dz 2013. gadam, pamatojoties uz ikgad jo pieaugumu par 1%. Tas noz m , ka izdevumi re li samazi-n s. VLP izdevumi v l nav noteikti, kaut gan ir noteikts, ka saska ar Agenda 2000 m r iem,VLP n kotn vajadz tu paši sarg t ražot ju inte-reses pašreiz j s Eiropas Savien bas nelabv l -gos re ionos, un uztur t multifunkcion lu lauk-saimniec bas sektoru vis s Eiropas Savien basda s.

2003. gada j nij Luksemburg Lauksaimniec -bas Ministru padome, balstoties uz Komisijas re-komend cij m, piekrita VLP reformai 2004–2006. gados un 2007–2013. gados. etri galvenie ele-menti ir:

tieš s pal dz bas palielin šana no produkci-jas, ieviešot vienreiz ju maks jumu par holdingu, kas b s saist ts ar vides sarg šanu,bar bas vesel gumu un dz vnieku dz ves ap-st k u uzlabošanu. Galvenais likums b s, ka dal bvalst m vajadz tu palielin t to maks ju-mus graudaugu un lopu audz šanai s kot no 2005. gada, kaut ar l dz 2006. gadam b siesp jams turpin t maks t noteiktas subs di-jas saska ar veco sist mu;

pogres va tiešo maks jumu samazin šanaliel kajiem holdingiem (nosaukta “Modil cija”);

sktor lu pas kumu s rija lauksaimniec bas tirgum, kas veicin s zem kas cenas;

otr balsta stiprin šana, ieviešot jaunus pas kumus, lai veicin tu vides kvalit ti, dz v-nieku dz ves apst k u uzlabošanu un lai pal dz tu zemniekiem pild t Kopienas normas, ko da ji finans ar iekr jumiem no modul cijas, ar dažu summu p rvietošanu,kas ieg tas no tiešo maks jumu samazi-

n šanas lielajos holdingos.

N kotn VLP potenci lam ir ietekme uz koh ziju un t vair k nek agr k b s atkar ga no m r iem,ko defin jušas dal bvalstis. B tiski ir re ioni, kam b s plaš kas pilnvaras, nosakot tiešo maks jumuveidu. Taj paš laik zemniekiem b s liel ksvi u l mumu elast gums attiec b uz vi u produk-ciju, kurai vajadz tu b t vair k orient tai uz tirgu un kurai vajadz tu nodrošin t stabil kus ien ku-mus, k ar palielin t ien kumu stabilit ti.

Lauku att st bai ir noz m g ka vieta jaunaj VLP. B s efekt va finansu p rvietošana , palielinot tie-šos maks jumus no 3% 2005. gad l dz 4% 2006. gad un 5% 2007. gad l dz 2013. gadam (pro-cess nosaukts “modul cija”, k jau min ts ie-priekš). 5% p rvietošana noz m s papildus 1,2 biljonus eiro gad , lai finans tu lauku att st bu un vides aizsardz bu, kvalit tes paaugstin šanuun dz vnieku dz ves apst k u uzlabošanu, k arpal dz s zemniekiem piem rot jaun s Kopienas normas. Papildus summu sadales k š “modul -cijas” procesa rezult ta pamat b s koh zijas krit riji dal bvalstu l men (lauksaimniec bas vides plat ba, nodarbin t ba lauksaimniec b un iekš-zemes kopprodukts uz vienu cilv ku). Papildus Kopienas lauksaimniec bas vides kopfinans ša-nas pas kumi ir pieauguši l dz 85% M r a 1 re- ionos un par 60% citur.

Eiropas Savien bas paplašin šan s veicin s b -tisku atš ir bu pastiprin šanos lauksaimniec bun to div j d rakstura pieaugumu, sakarar mazo holdingu lielo skaitu pievienojošaj s val-st s ar liel ku nodarbin t bu lauksaimniec b , ne-k 15. Eiropas Savien bas valst s. Lauksaimnie-c b nodarbin to skaits Eiropas Savien b pie-augs no apm ram 6½ miljoniem l dz 10½ miljo-niem, paaugstinot kop jo lauksaimniec bnodarbin to skaitu no 4% l dz 5½% un pat l dz7½%, ja Bulg rija un Rum nija ar pievienosies. Pievienot v rt ba lauksaimniec b pieaugs par apm ram 8%.

Pamatojoties uz šiem datiem, 9 no 10 jaunaj mdal bvalst m vai virtu li visiem to re ioniem b s



M r a 1 statuss, un ir apr in ts, ka apm ram divas trešda as no divu EAGGF sekciju finans -juma lauku att st bai n kotnes Eiropas Savien bar 25 valst m tiks š diem re ioniem.

Zvejniec ba

Galvenais Visp r j s zvejniec bas politikas (VZP) m r is ir sp cin t sektora konkur tsp ju. Tai ir etri elementi: zivju kr jumu saglab šana, zvej-

niec bas restrukturiz cija, zivju un ar to saist to produktu tirgus organiz cija un vienošan s par zvejniec bu ar trešaj m valst m.

2002. gada reformas m r is b t b bija pirmie divi elementi, ilgtermi a pl nošanas sist mas ievie-šana, kuras m r is zivju kr jumu atbalst šana un to papildin šana no jauna, jo tie ir izsmelti l dzkritiskam l menim. T p c tika ieviesti neparedz tugad jumu pas kumi, lai aizsarg tu zivju kr jumus,k ar lai aizsarg tu j ras ekosist mu.

Kas attiecas uz VZP restruktur jošo elementu, tikusi ieviesta jauna zvejniec bas flotes raž guma ierobežošanas sist ma, l dz ar to liel ka ir dal b-valstu atbild ba, lai sabalans tu zivju kr jumu ra-ž gumu. Papildus, Kopienas struktur lo pas ku-mu p rorient cija ir saist ta ar valsts pal dz baspak penisku samazin šanos priv tajiem uz -mumiem, kas v las moderniz t to floti, kam r tiek saglab ta pal dz ba droš bas veicin šanai un

darba apst k u uzlabošanai. To atbalst s jauna neparedz tu gad jumu Fonda rad šana, kura m r is b s veicin t zvejniec bas ku u ekspluat -cijas p rtraukšanu.

Nesen ticis laists klaj Komisija darb bas pl ns,lai p r emtu restrukturiz cijas soci l s, ekono-misk s un re ion l s sekas. Šaj f z ir gr ti no-teikt re ionus un rajonus, kurus visvair k ietek-m s noteikt s zvejniec bas kvotas.

Apdraud t ko sugu kr jumu restrukturiz cijaspl ni tiks noteikti tuv kaj n kotn . Tie iek auslikumus to ikgad j s nozvejas likmes apr in ša-nai un pas kumus nozvejas samazin šanai, kar to p rraudz bai un kontrolei.

stermi a period nozvejas samazin šana neno-v ršami noved s pie ien kumu samazin šan s no zvejas, kuru apjoms b s daž ds Eiropas Savien -bas valst s. Aktivit tes, kas saist tas ar zvejniec -bu (ku u celtniec ba, pieg de, zivju un zivju pro-duktu apstr de un tirgošana) ar daž d s Eiropas Savien bas valst s tiks ietekm tas daž d l men ,atkar b no šo valstu atkar bas no š s industrijas.

Ilgtermi a period , zvejas kr jumu restrukturiz ci-ja, nozvejas pieaugums un konkurences samazi-n šan s starp zvejas ku iem, kas darbojas dotajrajon , veicin s raž guma pieaugumu, kas kompens s samazin tos aktivit tes apjomus, kam r kr jumi b s atg ti. Dal bvalst m t p cvajadz tu b t gatav m atbild t uz nepieciešam ssektora restrukturiz cijas soci liem un ekonomis-kiem efektiem:

Subsid jot zvejas ku u ekspluat cijas p r-traukšanu, lai veicin tu sam r gu ien kumul meni, kas rodas ilgtermi a period un kuru p rveidošana tiek atbalst ta cit m funkcij m

Kompens jot ien kumu samazin šanos pa-gaidu periodos, kad zvejniec ba p rtrauktaVZP noteikto nosac jumu robež s.

Desmit no jaunaj m dal bvalst m ir j ras robeža, bet tikai Polijai un tr s Baltijas valst m ir noz m gs zvejniec bas sektors. Tom r, kop j nozveja ša-

0,0

0,2

0,4

0,6

0,8

1,0

1,2

1,4

1,6

FI DK BE LU IE DE FR PT EL IT ES15 AT NL ES SE UK

0,0

0,2

0,4

0,6

0,8

1,0

1,2

1,4

1,6Kop j pal dz ba

Kop j pal dz ba, nepieskaitot lauksaimniec bu,zivsaimniec bu un transportu

% no IKP

3.2 Valsts pal dz ba dal bvalst m, 2001

Inform cijas avots: DG COMP, Valsts pal dz bas rezult tu tabula



j s tr s valst s ir maz ka nek 7% no kop j s Ei-ropas Savien bas nozvejas (17% ,ja iek auta Tur-cija). Kopš šaj s valst s s kusies p reja, t s ir pieredz jušas noz m gu kritumu to nozvej ,iemesls ir kr jumu p rliek ekspluat cija un biju-š s Padomju Savien bas tirgus pazaud šana.

VZP palielin šan s efekts t p c b s ierobežots. No otras puses, b s nepieciešami noz m gi struk-tur li pas kumi, lai veicin tu sektora restrukturi-z ciju un moderniz ciju.

Komplementarit te starp valsts pal dz bu un koh zijas politiku

K ir atzinusi Eiropas Padome, ir nepieciešama strikta valsts pal dz bas kontrole, lai pan ktu Li-sabonas m r us un dal bvalstis ir aicin tas sa-mazin t kop jo pal dz bas apjomu un p rorient t

to uz kop go interešu rajoniem, ieskaitot koh zijas m r us.

Valsts pal dz bas kontrole var pozit vi ietekm tkoh ziju. Pie aujot pal dz bu tikai tiem re ioniemun sektoriem , kur t ir visnepieciešam k un kur tai ir vismaz kais efekts, kontrole pal dz koncen-tr t pal dz bu re ionos, kuriem pal dz ba ir visne-pieciešam k , lai samazin tu re ion l s atš ir -bas Eiropas Savien b . Taj paš laik kontroles discipl na iedrošina dal bvalstis ieguld t naudu sh m s, kas dod taust mus rezult tus gan t m,gan visai Eiropas Savien bai kopum un attiec giveicina publisk s iejaukšan s efektivit ti.

Visp r jie valsts pal dz bas izdevumi Eiropas Sa-vien b ir samazin jušies no 102 biljoniem 1997. gad l dz 86 biljoniem eiro 2001. gad . Šis kri-tums ir pan kts, pateicoties noz m gai finansi l spal dz bas samazin šanai finansu pakalpoju-miem, og r pniec bai, lauksaimniec bai un ap-

3.1. Valsts pal dz ba uz vienu cilv ku dal bvalst s, 1997-2001

Kop j pal dz ba (PPS) Kop j pal dz ba , neskaitot lauksaimniec bu,zvejniec bu un transportu (PPS)

1997-1999 1999-2001 % mai a 1997-1999 1999-2001 % mai a

EU15 251 226 -10,0 123 97 -21,1 BE 322 325 0,9 83 80 -3,6DK 274 360 31,4 144 186 29,2 DE 313 288 -8,0 179 157 -12,3EL 185 155 -16,2 73 61 -16,4 ES 178 154 -13,5 112 90 -19,6FR 286 263 -8,0 145 109 -24,8 IE 320 329 2,8 226 188 -16,8IT 284 231 -18,7 132 84 -36,4 LU 450 578 28,4 108 82 -24,1NL 207 246 18,8 43 44 2,3 AT 265 251 -5,3 65 61 -6,2PT 252 177 -29,8 190 133 -30,0 FI 439 396 -9,8 89 78 -12,4SE 169 169 0,0 48 48 0,0 UK 112 115 2,7 53 42 -20,8

IE: Dati aptver periodu 1998–1999 Inform cijas avots:: DG COMP, State Aid Scoreboard



str des r pniec bai, k ar pal dz bas samazin -šanai atbalst majiem re ioniem (3.2. grafiks)

Valsts pal dz bas l menis attiec b uz iekšzemes kopproduktu 12 no 15 Eiropas Savien bas dal b-valst m starp 1997–1999. un 1999–2001. gadiem (3.1. tabula) ir samazin jies saska ar Stokhol-mas Padomes l mumu samazin t pal dz bu l dz 2003. gadam. Turkl t pal dz bas da a horizont lo m r u atbalstam palielin jusies par 10% starp abiem periodiem.

Valsts pal dz bas rezult tu tablo tom r par da, ka starp dal bvalst m v l aizvien saglab jas noz m -gas atš ir bas pal dz bas zi apstr des r pnie-c bai un l me a atš ir bas plaukstoš kaj s dal b-valst s un etr s koh zijas valst s p d j laik otimain juš s. Koh zijas valstis (11.5% no Eiropas Savien bas iekšzemes kopprodukta 2001. gad )turpin ja sast d t 10% no kop jiem valstu pal -dz bas izdevumiem ražošanas sektoram 1999– 2001. gados, kam r etru lielo valstu patsvars (V cija, Francija, It lija un Lielbrit nija — 72% no Eiropas Savien bas iekšzemes kopprodukta 2001. gad ) krit s no 79% 1997–1999. gados l dz 76% 1999–2001. gados.

Pal dz ba atpalikušiem re ioniem

2001. gad apm ram 8 biljoni eiro valsts pal dz -bas naudas, 9% no kop j s summas25, non care ionos, kas Eiropas Savien b ir klasific ti k“a” tipa re ioni26, kas ir apm ram t di paši kM r a 1 re ioni27. Tas bija daudz maz k nek27 biljoni eiro 1993. gad , kad V cija (17 biljoni eiro) un It lija (7 biljoni eiro) sast d ja gandr z90% no kopsummas. 2001. gad š s divas valstis v l arvien bija atbild gas par vair k nek pusi no re ion l s pal dz bas, kaut gan absol t s sum-m s, izt r t summa bija daudz maz ka nekpirms 8 gadiem (2,5 biljoni eiro V cij un 2,1 eiro It lij ) Liel k pal dz bas samazin šana bija jaunajiem V cijas Länder, kas sa ma noz m gassummas nekav joties p c apvienošan s. Starp 2000 un 2001. gadiem kop j s pal dz bas v rt ba “a” tipa re ioniem palika t da pati.

Pal dz ba citiem problem tiskiem re ioniem

2001. gad apm ram 800 miljoni eiro no valsts pal dz bas (iz emot lauksaimniec bu, zvejniec bu un transportu) non ca piln b nodrošin tos “c” tipa re ionos28, kas atbilst M r a 2 no struktur la-jiem fondiem piem rotajai pal dz bai. Papildus apm ram 4,5 biljoni eiro tika velt ti NUTS 2 “c” tipa re ioniem , kuri tika da ji atbalst ti. Diemž ldatu nepietiekam ba NUTS 2 l men noz m , ka nav iesp jams noteikt š s pal dz bas proporcijas, kas tika velt ta re ionu atbalst taj m da m29, un t p c tos nevar sal dzin t ar pal dz bas apjomu dal bvalst s.

Kaut ar vairums dal bvalstu ir samazin jušasvalsts pal dz bu un p rorient jušas to uz horizon-t lajiem m r iem, saska ar Eiropas Savien basstrat iju, p rorient šan s uz koh zijas m r iemir maz k man ma kopš re ion l pal dz ba ir sa-mazin jusies.

Valsts pal dz ba unLisabonas – G tenburgas m r i

Koh zijas politika un valsts pal dz ba ir komple-ment ras: abu m r is ir atbilst Lisabonas un G -tenburgas l mumiem, lai iev rotu pieaugumu, konkur tsp ju un ilgstošu att st bu vis Eiropas Savien b . Maz k att st tajos re ionos uzdevums sasniegt Lisabonas — G tenburgas m r us ir daudz liel ks, nek citur. T d taj s past v ne-pieciešam ba p c palielin tas pal dz bas (invest -cij m sabiedr bas prec s un institucion l s cel-tn s), augst kas pal dz bas intensit tes (lai veici-n tu iekšzemes invest cijas) un ilgstošas pal dz -bas no Eiropas Savien bas budžeta (koh zijas politikas konver ences/solidarit tes elements). Kop gs abu politiku uzdevums ir noteikt strukt ru,p c kuras dal bvalstis un re ioni ar piem rotu Ei-ropas Savien bas pal dz bas l meni var att st t un stenot efekt vu strat iju, lai veicin tu raž guma

pieaugumu un konkur tsp ju bez nelabv l ga efekta uz ekonomikas att st bu re ion l , naci-



on l un Eiropas Savien bas l men un bez tr c -go budžeta resursu izš rd šanas.

Komisija nesen s kusi eksist još s re ion l spal dz bas vadl niju iekš jo p rbaudi, kas j p r-bauda, lai autu dal bvalst m pl not uz priekšu periodu p c 2006. gada, kad beigsies pašreiz j spal dz bas pl ni. Š p rbaude izskat s koh zijaspolitikas att st bu Eiropas Savien bas l men , kar nacion lo un re ion lo politiku, kuru uzde-vums ir sasniegt Lisabonas un G teborgas m r-us. Tai vajadz tu atspogu ot plaš kus valsts pa-

l dz bas politikas m r us, kas noteikti Lisabon .Galvenais m r is, ko noteikušas Stokholmas un Barselonas Padomes, b s “maz ka un lab ka valsts pal dz ba”, varb t ietverot tematisk ku pie-eju rpus maz k att st tajiem re ioniem, k arsp c g ku kontroli p r pal dz bas izkrop ot kaj mun izš rd g kaj m form m.

2002. gad Komisija ar piem roja jaunu nodok uatvieglojumu regul cijas bloku valsts pal dz bai nodarbin t bai30, kas likvid s nepieciešam bu p ciepriekš jas pal dz bas notifik cijas darbavietu veidošanas gad jum un veicin s str dnieku ver-v šanu. Rezult t Kopienas kopfinans šanasproced r m vajadz tu k t vienk rš k m. V l jo vair k, regul cija tiek piem rota v j kajos re-

ionos, palielinot pal dz bu, lai tur veidotu darba-vietas.

Kas attiecas uz valsts pal dz bas m riem, kas nav prec zi formul ti un iek auti eksist još s sh m s, vadl nij s un regul cij s, Komisija turpin s emtv r iesp ju ieviest meh nismu, lai noteiktu, vai šie pas kumi nedeform konkurences strukt ru.Š dai jaunai pieejai vajadz tu aut dal bvalstu elast gumam non kt visos re ionos, lai atbalst tunodarbin t bu, konkur tsp ju un koh ziju saska-

ar Lisabonas m r iem.

Tieslietas un valsts iekšlietas: att st bas apst k u uzlabošana

Augsts kriminog nais l menis, organiz t s nozie-dz bas eksistence un korupcija visas kop kav

ekonomisko att st bu to skartajos re ionos, attur jaunus investorus, paši rzemju investorus. Uz-skats, ka likumdošana nesp j pietiekoši labi no-v rst š s probl mas, ar bied investorus. Droša vide, kur likums p rsvar tiek iev rots, t p c ir b tisks priekšnoteikums atbalst m s ekonomikas att st bai.

Tr s Eiropas Savien bas politikas aspekti attiec buz tiesliet m un valsts iekšliet m, kas ir paši b -tiski koh zijas politikai:

Juridisko un administrat vo sp ju stiprin šana,bezrobežu sadarb ba un c a pret organiz tonoziedz bu un korupciju ir b tiskas, lai atbal-st tu stabilas ekonomisk s un politisk s vides uztur šanu, kas, savuk rt, ir svar gas att st bai.

Lok lo un re ion lo autorit šu iesaist šana imigr cijas un patv ruma mekl t ju politikas att st b un stenošan . Š s autorit tes, kopar soci lajiem partneriem, NGO un cit m lo-k l m amatperson m, sp l oti lielu lomu treš s pasaules valstu integr cij sabiedr bun ekonomiskaj dz v .

r jo robežu menedžments, t d j di papil-dinot bezrobežu pas kumus, ko atbalsta struktur lie fondi.

Kam r past v nepieciešam ba lab k izprast kri-min l s pasaules eogr fiju un to re ionu v ju-mu, kuros ir organiz t noziedz ba, tom r ir ie-sp jams apskat t konkr tus re ionus un rajonus, kuros ir augsts kriminalit tes l menis, kas var ie-tekm t to att st bu.

Kaut ar past v izteiktas atš ir bas starp valst m, daž s no jaunaj m valst m organiz t s noziedz -bas l menis ir paši augsts, un tam ir tendence pieaugt31. Forma, kuru pie em krimin l s pasau-les t kls šaj s valst s, tieši ietekm ne tikai to ekonomisko att st bu un to potenci lu, bet ar vi-sas Eiropas Savien bas droš bu. Piem ram, leg -l uz m jdarb basa prakse (viesn cas un citas t risma industrijas sast vda as, vesel bas apr -



pes organiz cija, nekustamais pašums un ban-kas) k l dzeklis iek t re ion ir k uvusi par orga-niz to krimin lo grupu standarta modus operandišaj s valst s. Papildus, krimin l s organiz cijascenšas g t labumu no leg lo un administrat vo sist mu v juma, un daž s no jaunaj m valst mkorupcija un infl cijas izmantošana ir oti izplat -tas. Publiska sag de un m kstinošas proced ras ir seviš i v jas un liel ko akt vu p rvietošanas un v ju instit ciju kombin cija ir paši pak auta ko-rupcijai. Jaunaj s valst s tika veikti noz m gi cen-tieni to samazin t ar PHARE pal dz bu, lai att st -tu antikorupcijas strat iju un lai stiprin tu likum-došanu. Tom r taj s korupcijas izpratne ir augst ka nek pašreiz j s Eiropas Savien basdal bvalst s un vairum valstu šaj jom daudz kas v l dar ms.

Pils tvide, paši t da, kur ir augsta iedz vot jukoncentr cija un daudzas probl mas, kur iedz vo-t ji dz vo gr tos apst k os bez rt b m, ir cits piem rs. URBAN Audits, ko uzs ka Komisija, pie-v rš uzman bu sakar b m starp urbaniz ciju un kriminog no situ ciju. Gandr z vis s pils t s, ku-r s iesp jama sal dzin šana, ir augst ks krimino-g n s situ cijas l menis nek p r j valst . Krimi-nog nie r d t ji ir augst ki Eiropas Savien bas zieme u pils t s un galvaspils t s citur. Saskaar p d jiem datiem, r d t ji pieaug vairum pils -tu. Z m gi, ka Eiropas Savien bas struktur l poli-tika, paši attiec b uz pils tvides att st bu, iek aujkriminog n s situ cijas l me a r d t ju, pieš irotfinans jumu un ar savas darb bas vadl nij s ie-k auj policijas un tiesved bas sadarb bu32.

N kamais piem rs attiecas uz It lijas dienvidu re ioniem, kur 1994.–1999. un 2000.–2006. ga-dos ir uzs ktas divas specifiskas ERDF prog-rammas, lai c n tos pret organiz to noziedz bu un lai rad tu droš ku vidi, stiprin tu tic bu likumam, mazin tu atpalic bu, augsto kriminog no situ ciju un nedroš bu.

Efekt vai c ai pret organiz to noziedz bu Eiropas Savien b nepieciešams att st t Eiropas Savien -bas pal dz bu re ion laj m un lok laj m kopie-n m, lai p rvar tu dzi i iesak ojuš s krimin l s

pasaules trad cijas, kas pal nina ekonomisk satt st bas tempus. Tas ir paši b tiski jaunaj svalst s, kur s tr kst finansu resursi, lai efekt vic n tos ar organiz to noziedz bu.

K min ts iepriekš (1. da ), nepieciešama koor-din ta pieeja, lai imigrantus integr tu sabiedr bun ekonomik , kas iek auj pieejas izgl t bai, vese-l bas un soci lajiem pakalpojumiem nodrošin ša-nu, cilv c gus dz ves apst k us utt.

Kopienas politikas percepcija re ion l l men

P c Komisijas l guma, atseviš u gad jumu p t -jumi tika veikti 28 re ionos vis Eiropas Savien -b ,lai p rbaud tu, k Kopienas politiku un t sefektus uztver atbild gie par to ieviešanu. Izv l tie re ioni bija gandr z vis s dal bvalst s un iek vaM r a 1 re ionus, k ar citus re ionus gan ar rajoniem, kas izv l ti M r a 2, gan ar t diem ra-joniem, kas visp r nav izv l ti struktur lo fondu atbalstam33. Kopienas politikas, uz kuram p t ju-m tiek likts uzsvars, ir VLP, s ncens bas politi-kas (valsts pal dz ba) un P tniec bas un att st bas(R&D) politika. Anal zes pamat ir dati, kas emti katr re ion un dati no intervij m ar re ionuamatperson m. J uzsver, ka zem k sniegtie uz-skati ir interv to amatpersonu uzskati un nep r-st v Komisijas viedokli. Nav iesp jams visp rin tp t juma rezult tus, p c t nevar ieg t der gussl dzienus par Kopienas devuma percepciju un Kopienas politikas ieguld jumu ekonomiskaj un soci laj koh zij .

Vairum gad jumu, “Kopienas politika” noz m“Kopienas finans šanu” un vairum gad jumu uzman ba ir velt ta summ m, kas sa emtas no VLP, no struktur lajiem fondiem un no valsts pa-l dz bas. Bieži attiec b uz Kopienas politiku, piem ram attiec b uz vidi, uzman ba vair k tiek piev rsta VLP vai struktur lo fondu ieguld jumam, nevis politikai pašai par sevi.

Vairums gad jumu p t jumu par da, ka Kopienas koh zijas politika, paši tie projekti, ko finans



struktur lie fondi, ir redzam kie un tiem ir liel ksiespaids re ion (skat t aili 4. sada ). J uzsver, ka koh zijas politika nebija priorit te gad jumup t jumos.

Vairum gad jumu tika atkl ts vienota tirgus un ekonomisk s un monet r s vienot bas pozit vais efekts. Virkn gad jumu p t jumu M r a 1 re-

ionos bija maz ka vienot tirgus ietekmes uz konver enci un koh ziju pozit v s ietekmes per-cepcija, kas atspogu o t s efektu un tr kumu atz -šanas b tiskumu re ion laj konkur tsp j , pie-m ram neadekv ti komunik cijas sakari vai rajo-na perif rijas raksturs.

Re ionos, kuros notiek radik la industrijas re-strukturiz cija (Rietumu Midlands, Ast rija, Mag-deburga and Saarlande) tika uzskat ts , ka iekš jtirgus komplekt cija l dz jusi , lai pa trin tu struk-tur l s piem rošanas procesu , kas s cies agr k. Vienlaikus, noz m gu lomu sp l ja struktur lie fondi, atbalstot šo politiku, un š politika tika at-balst ta un nov rt ta.

Visos re ionos atz ta b tisk Visp r j s lauk-saimniec bas politikas (VLP) ietekme, bet nov ro-jumi par t s sek m vari j s atkar b no re iona tipa. Re ionos, kur svar g k ir lauksaimniec ba, pozit vs efekts uz zemnieku dz ves apst k iem un uz sektora restrukturiz ciju, moderniz ciju un di-versifik ciju bija iev rojams. No otras puses, tas nebija tipiski Vidusj ras tipa re ioniem un re-

ionos ar mežiem, pateicoties tam, ka VLP tika uztverta k maz k svar gs faktors to kultiv to kul-t ru atbalst šanas programm s.

Sakar ar to, vair ki koment t ji re ionos rpus M r a 1 re ioniem (Rietumu Midlands, rij un Nordpadekal , piem ram) uzr d ja, ka nauda no VLP non ca galvenok rt plaukstoš kajos uz -mumos un att st t kaj s re ionu da s, un t p cvar palielin ties disproporcijas paš re ion un starp re ioniem.

VLP lauku att st ba tiek uzskat ta par faktoru ar ierobežotu ietekmi, jo tai ir maz ki finans šanas apjomi, kaut ar to ieguld jums lauku rajonu diver-

sifik cij ir ticis atz ts. Ir izplat juš s pozit vas piez mes par L dera iniciat vu (Leader Initiative)k ar par partner bu re ion l l men , kas to no-drošin ja.

Virkn lauku re ionu (Andal zija, Kentriki, Ma e-donija) gad jumu p t jumi paši uzsv ra, ka daudzveid g ki lauksaimniec bas produkcijas ra-žot ju sp ju nog d t produkciju uz pils tvides tirgu uzlabošanas efekti tika pan kti, sadarbojo-ties ar EAGGF Vad bas sekciju un ERDF.

Visp r tika atz ts pozit vs vides integr cijas iegul-d jums re ion l s att st bas politik , piem ram kpras ba p c strikt k m norm m. Dažos re ionosEiropas normas tika uzskat tas par maz k ierobe-žojoš m nek nacion l s normas ( paši Austrij ,Zviedrij un Somij ) un nek proced ras, kas ir slikti piem rotas re ion lajiem apst k iem un ir p r k birokr tiskas.

Gandr z visos gad jumos, tika uzsv rtas tuvas attiec bas starp vides un koh zijas politiku, k artika uzsv rta pozit va saist ba starp ab m. Gan-dr z visos M r a 1 re ionos, vides politika tika apl kota saska ar projektiem, ko vides aizsar-dz b finans struktur lie fondi, nevis Kopienas noteikumi vai direkt vas. Taj paš laik , daži re ioni piepras ja cieš kas saiknes starp vides politiku un VLP (Nordpadekal , Sard nija un Al-garve).

Valsts pal dz bas situ cija bija koment ru sub-jekts galvenok rt rpus koh zijas valst m. Kopu-m vald ja uzskats, ka š da pal dz ba ne vienm ratbilst past vošajam struktur lo probl mu sma-gumam. Dažos gad jumos atseviš os sektoros dr z k tika nov rota atbalsta pazemin šan s, ne-vis centieni moderniz t produkt vas re ionu sp -jas.

Citos gad jumos bija zin ms apjukums sakar ar daž dajiem pal dz bas tipiem SME, ieskaitot da-ž dus finansu meh nismus. Svar gums ar pie-auga atkar b no potenci l “robežu efekta”, kas nor da pal dz bu, kas var tu tikt sniegta kaimi u



re ioniem, ja tiek piem rotas daž das intensit -tes pak pes.

Dažos re ionos tika atz ti ieguvumi no P tniec -bas un att st bas (R&D) Framework Programmufinans juma ( paši Lielbrit nijas un V cijas re i-onos, k ar Kr t ). K vides politikas gad jum ,noz m gs saist bu l menis tika identific ts starp P tniec bas un att st bas (R&D) un koh zijas poli-tiku. Vairum gad jumu p t jumu, paši M r a 1 re ionos, tika paši uzsv rts invest ciju P tniec -bas un att st bas (R&D) infrastrukt r s un apr ko-jum , ko finans struktur lais fonds, svar gums.

Dažos gad jumos, Struktur lais Fonds ieguld ja l dz pat 10 reiz m vair k no re ion lajiem izde-vumiem šaj rajon nek to dar ja FrameworkProgramma, kurai ir tendence ierobežot p d j snov rt šanu re ion l l men .

Vair kos gad jumos tika dom ta jaunievedumu politika, paši M r a 2 re ionos, t s ieguld jums produkt v s b zes diversifik cij un moderniz ci-j ir atz ts, kam r re ion lie jaunievedumu t kli v lir j ievieš34.

1 Ska as pat r t ja aizsardz bas politika ar ir svar ga k rt gai tirgus funkcion šanai.2 Industri l politika paplašin t Eirop , COM(2002) 714 beigu da a.3 Green Paper “Uz m jdarb ba Eirop ” COM(2003) 27 beigu da a. Eiropas Hartu mazajiem uz mumiem apstiprin ja Eiropas

Padome Santa Maria da Feira Portug l 2000. gada 18 – 19. j nij un kandid tvalst m Maribor , Slov nij 2002. gada apr l .Skat t trešo implement cijas zi ojumu COM(2003) 21 beigu da a.

4 Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikums C(2003)1422 5 Jaunievedumu politika: Savien bas pieejas preciz šana Lisabonas strat ijas kontekst , COM(2003) 112 beigu da a.6 eEurope 2005 Darb bas pl ns COM(2002) 263 beigu da a.7 Pret Eiropas p t jumu re ionam, COM(2000) 6 beigu da a8 Invest šana p t jumos: r c bas pl ns Eiropai, COM(2003)226 beigu da a9 http://www.innovating-regions.org 10 Zin šanu re ioni (KnowREG). Skat t ar : http://www.cordis.lu/era/regions.htm 11 Detaliz ta darba programma izgl t bas un treni a sist mu m r u sasniegšanai Eirop (OJ C 142 14.06.2002). 12 2002. gada 15. un 16. mart notikuš s Barselonas Eiropas Padomes secin jumi13 “Izgl t ba un Treni š” Lisabonas strat ijas pan kumi stiprina steidzamas reformas (pagaidu projekta zi ojums par detaliz tas

darba programmas implement ciju un izgl t bas un treni a m r u sasniegšanu Eirop ) COM(2003) 685 beigu da a14 2003. gada 25. novembra Padomes secin jumi par “Cilv ku kapit la att st bu soci lajai koh zijai un konkur tsp jai sabiedr b ”

(2003. gada 5. decembra OJ C 295 ). 15 L mums 1600/2002/EC, OJ L 242, 10/9/2002. 16 Piem ram, augsnes aizsardz ba, j ras vides aizsardz ba un saglab šana, atbalst ma pestic du izmantošana, gaisa pies r o-

jums, pils tvide, resursu izmantošana un menedžments, otrreiz j izejvielu p rstr de (L mums 1600/2002/EC) 17 WHO, Pasaules Vesel bas Zi ojums 2002, Žen va, 2002. 18 Eiropas Komisija, Struktur lie fondi un to koordin cija ar Koh zijas Fondu: vadl nijas programm m period no 2000. l dz 2006.

gadam, EUROP, Luksemburga 1999 un t l kas vadl nijas kandid tvalst m, COM(2003) 110 beigu dok. 19 SEC (2003) 106. 20 Ekonomisk s reformas: Zi ojums par Kopienas produktu un kapit ltirgus funkcion šanu, COM(2002) 743 beigu dok. (“K rdifas

zi ojums”)21 Piem ram, elektrisk s str vas padeves p rtraukšana It lij 2003.gada septembr , kas rad s, kad bija zems elektr bas pat ri š,

nenotika ne sist mas kapacit tes tr kuma d , ne ar k da r ja faktora d , bet gan l mumu pie emšanas des nepiln bu un neadekv tas Eiropas t kla koordin šanas d .

22 L mums 1254/96/EC. 23 2002.gada novembr Padome pie ma daudzgad gu programmu “Inteli enta ener ija Eiropai”, piesaistot 190 miljonus eiro etru

gadu laik , veicinot atjaunojamu ener ijas avotu izmantošanu un mazinot siltumn cas efekta g žu izdal šanos, k tas ir noteikts Kioto 1997.gad .

24 L mums 1336/97/EC. 25 Tas attiecas uz maz k k ceturto da u no visiem pal dz bas veidiem, iz emot lauksaimniec bu, zivsaimniec bu un transportu,

kuriem nav pieejama re ionu izt r to finanšu sadale. 26 Saska ar L guma 3.paragr fa 87.pantu noteikt s jom s ir v rojama novirz šan s no principa, ka valsts sniegt pal dz ba nav

savienojama ar kop jo tirgu. Paragr fa punkt ir teikts, ka pal dz ba, kas sniegta ar m r i veicin t ekonomisko att st bu re ionos,kuros dz ves standarts ir neparasti zems vai kuros past v v r emamas bezdarba l menis, var b t savienojama ar kop jo tirgu.

27 2000.gad “Lisboa e Vale do Tejo” re iona statuss main j s no “a” uz “c”. T k ar pašreiz pieejamo inform ciju nav iesp jams šos divus periodus izdal t atseviš i, visa šim re ionam sniegt pal dz ba tiek re istr ta k “a”. Attiec b uz koh zijas valst mnoteikta veida pal dz ba netiek sniegta noteiktam re ionam, bet gan visai valstij.

28 Saska ar 3.paragr fa 87.pantu “c” punkt ir noteikts, ka pal dz ba ar m r i atbalst t konkr tu aktivit šu vai ekonomisk re ionaatt st bu var tikt uzskat ta par savienojamu ar kop jo tirgu tik ilgi, kam r t nerada sarež jumus tirdzniec bas nosac jumiem t dapjom , kas atbilst visas valsts interes m.



29 Inform cija par valsts pal dz bu nav pieejama re ioniem, kas ir zem “NUTS 2” l me a, kas nav uzskat ma par probl mu, lai noteiktu pal dz bas veidu “a” re ioniem, kas ir “NUTS 1” vai “NUTS 2” re ioni. Tom r “c” tipa re ioniem bieži ir ties bas tikai uz da u no “NUTS 2” re ioniem. T p c nav re ionu, kuriem tiktu sniegta pal dz ba piln b , k , piem ram, Berl ne, vai kuriem pal dz ba tiek sniegta da ji, k Beierna (Bayern).

30 OJ L 337, 13.2.2002. 31 Avoti: “Europol” gada zi ojumi, Caursp d guma principu starptautisk s glob l s korupcijas zi ojumi, Pasaules Bankas zi ojumi.32 Urb n darba k rt ba Eiropas Savien b , COM(1997) 197 beigu dok. 33 Izp tes re ioni bija sekojoši: Hainault re ions Be ij , Oberbayern, Saarland un Magdburg re ions V cij , Kentriki Makedonia un

Kriti re ions Grie ij , Asturias, Cataluña un Andalucía re ions Sp nij , Bretagne, Nord–Pas-de-Calais un Limousin re ions Fran-cij , pierobežu, vidienes, Rietumu, Dienvidu un Austrumu re ioni rij , Campania, Toscana un Sardegna re ions It lij , Flevoland re ions N derland , Steiermark re ions Austrij , Algarve un Açores re ions Portug l , Itä-Suomi un Estelä-Suomi re ionsSomij , Norra Mellansverige un Övre Norrland re ions Zviedrij , Rietumu vidienes, augstienes un salu, k ar Zieme u rijas re-

ions Lielbrit nij .34 Lai ieg tu detaliz t ku inform ciju par šo visp r go jaut jumu, griezieties pie Eiropas Ekonomisko un soci lo jaut jumu komitejas,

skatiet izp tes atzinumu par citu kopienas politisko nost d u ieguld jumu ekonomiskaj un soci laj koh zij 2003.gada septem-br , kas attiecas uz Kop jo lauksaimniec bas politiku un ekonomikas politiku Izaugsmes un stabilit tes pakta form , k ar poli-tisk s nost dnes attiec b uz konkurenci, iekš jo tirgu, transportu, izgl t bu un profesion lo apm c bu.

3. da º a – kopienas politikas ietekme: konkur tsp ja...

Documents