7/27/2019 Izgltba&Kultra: Skola - kopienas attstbas resurss

1/4

Raksturojot Sorosa fon-daLatvija (SFL) inicia-tvu Prmaiu iespja skolm,es piedvu ldzbu: meln svtra,kur kdreiz dzv gads iekt,var prtapt par skrejceu, nokura pacelties jaunam, varenamlidojumam. iet, tiei t noticisar virkni Latvijas skaitliski mazopamatskolu, kuras pirms laikabaidjs par savu pastvanu, betnu atrod aizvien vairk veidu, kgan pavaldbai, gan vietjai sa-biedrbai, gan paas sev pardt un

pierdt, ka skola ir daudz vairkpar vietu, kur norisins mcbustundas. Nu mums ir paiem savi,Latvij radti piemri, ka msdie-nga skola ir fiziskie un intelektu-lie vietjs kopienas resursi unto pilnvrtga izmantoana sniedznozmgu ieguldjumu visu paau-du vietjo cilvku labsajtas unlabkljbas vairoan.

Jmaina izpratnepar skolu un izgltbuIniciatva Prmaiu iespja

skolm aizsks 2009. gad, Lat-vijai esot pa zemkaj krzespunkt, un kop t laika rosin-

jusi apmram 100 Latvijas skolukop ar pavaldbm un apkrt-js kopienas audm atrast jaunusspkus, jaunus resursus un patssvargkais jaunas sadarbbasformas, lai veidotu 21. gadsimtamatbilstou skolu mizgltbas, uz-mguma, radouma, pilsonisksatbildbas un savstarpjs solidari-ttes ietvar. Prmaiu skola aici-na dzvi atkal ieraudzt kopum,veselum, kad izgltoans, socilatbalsta, kultras, sporta, vesel-bas stiprinanas, nodarbintbassekmanas un citas iespjas pie-ejamas vienuviet.

Iniciatvas 2. krt galven

uzmanba tiek pievrsta tam, laipaldztu pavaldbm un skolmatrast kopgu valodu un kopgiveiktu darbbas, kas 1) veicina ie-

dzvotju pilsonisko ldzdalbu uniesaistanos kopienas attstb;2) veido stabilu partnerbu starppavaldbu, izgltbas un kultrasiestdm, uzmjiem, nevalstis-kajm organizcijm un vietjminiciatvas grupm projekta dar-bbas ilgtspjas nodroinanai;3) atbalsta kvalitatvas izgltbaspieejambu pirmsskolas un skolasvecuma brniem un jaunieiemLatvijas laukos; 4) izmantojot vie-tjs kopienas resursus, sekminovatvus mizgltbas, nodarbi-

ntbas un socilos risinjumus sa-ska ar iedzvotju vajadzbm.

J, patiesi: mazo skolu nkotnes

jautjums ir jautjums par Latvijassabiedrbas izpratni kas ir ms-dienga skola. Tiek izaicinti cilv-ku apzi spcgi iesakojuies unbiei vien ar plasazias ldzekuuzturtie stereotipi, ka skolair skola un tur jnodarbojas ti-kai ar mcanu; ka skolni pcstundm vlas pc iespjas trktikt prom no skolas; ka veckijau uz skolu nenks un citi. Pr-maiu skolu pieredze apstiprina,ka skola var kt par draudzgusatikans vietu, kur kop mcsun cits citu mca vecki un br-

ni, dadu paaudu, intereu unpieredzes cilvki, kur top apkrt-nes labiekrtoanas projekti, tieksperti pirmie soi jauna biznesa

uzskan vai saemta glui prak-tiska paldzba.

Skuma punkts maint attieksmipret mazo skoluSekmgas darbbas izejas

punkts ir maint attieksmi pretmazo skolu, tostarp vienoansskatties uz skolu k iestdi arpakalpojumu grozu, ne tikai for-mls izgltbas iestdi ar nelieluskolnu skaitu. Skolas uzdevumsizgltbas programmu stenoan

jskata un atbilstoi ar finans-jums jrina, balstoties uz pla-ku vajadzbu un funkciju izpratni,piemram, iekaujot bibliotkas,pagarints dienas grupas, inte-reu izgltbas, atbalsta personlautt. pieejambu katram skolnam.Ar du pieeju skola tiek uztvertak vieta, kur apvienojas un jopai mazapdzvotajs teritorijs tiek koordinta, un brniem unjaunieiem nodrointa izgltbas,veselbas aprpes, socilo unkultras pakalpojumu pieejam-ba, vienlaikus rpjoties ar paratbalstu imenm un visai vietjaikopienai. Tas oti ldzins pdjos

gados plai piemintajam Somijasmodelim, kas summjas augstosizgltbas rezulttos.

Lai du modeli ieviestu, jaut-jumi jskata un lmumi jpieemno brna attstbas veicinanasviedoka, tostarp nodroinotatbalstu un daudzveidgas atts-tbas iespjas gan tieaj mcbuproces, gan intereu izgltb (nevien mzikas un mkslas, bet artehniskajos, dabaszintu, sportau. c. pulcios un nodarbbs) undads darbncs, ko var vadtpau kopienas vai citi pieaicinticilvki. T notiek preja no brnumcanas rta pus un pieskat-

anas pcpusdiens uz vispusgasattstbas veicinanu.

Skola - kopienasattstbas resurss

Laikraksta Izgltba un Kultra Nr. 13 specilizdevums sadarbb ar Sorosa fondaLatvijainiciatvas Prmaiu iespja skolm 2. krtu Skola k kopienas attstbas resurss

2013. gada 15. augusts

Prmaiu skolas skolas un dzves sastapans vieta

Aija Tna,SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm vadtja

Skolas uzdevumsizgltbasprogrammustenoan jskataun atbilstoi arnansjums jrina,balstoties uzplaku vajadzbu unfunkciju izpratni.

Turpinjums 4.lpp. >

Foto:AndrisBrzi

7/27/2019 Izgltba&Kultra: Skola - kopienas attstbas resurss

2/4

Skola - kopienasattstbas resurss2

Brocnu vidusskola ir mazalauku vidusskola, reiz atvrtaskola. Skola tda ir varjusi ktar SFL atbalstu, esam sakrtojuinovada izgltbas prvaldes darbuun veicinjui paaudu sadarb-bu, ststa projekta Prmaiuiespja skolm vadtja Bro-cnos Laura Mielsone. Kop2009. gada Brocnos iedzvinaideju Mcsimies dzvot, izman-tojot savas iespjas, un palaikrit otr krta Ms cits citamBrocnos. Viasprt, svarg-kais ir tas, ka vietjie cilvki viensotr pamana potencilos resur-sus, kuvui atvrti un spj viensotram ko dot. Skola kuvusi at-vrta sabiedrbai, nodarbojas arto, ko jau sen vajadzja dart, ra-dusies izpratne, ka jmcs visama garum, atzst Brocnuvidusskolas vstures skolotjaun metodisks padomes vadtjaL. Mielsone.

Viens otru bagtinaLai kas vrtgs notiktu, vajag

aktvus un ieinterestus cilvkus.Brocnu novad patlaban nojkrobeas ne tikai starp skolas,pirmsskolas izgltbas iestdes,bibliotkas un socilo iestufunkcijm, bet ar starp da-diem projektiem tie, turpinotattstties, viens otru veiksmgipapildina.

Manuprt, SFL ir devis ie-dvesmu dart, impulsu savstar-pjai dadu pavaldbas iestusadarbbai, ir provocjis idejuraanos. Vairs nav tik svargs ma-terilais aspekts, cik fonda cilv-ku morlais atbalsts un mudin-jums, uzsver Brocnu projektadirektore.

Vienas no liel vezuma vilc-jm ir novada skolotjas, kurasorganiz sabiedrbas aktivittes un

paas visu laiku mcs. Starp nova-da skolm nevalda konkurence,bet tiek veidoti kopgi projekti,teic L. Mielsone un skaidro, kaskolotjas strd ar dadm

paaudzm. Dakrt ar pieaugu-ajiem esot pat grtk, tau tadpalielins pedagogu spju robeaun paaugstins kvalifikcija.

Visa skums ir agra brnba.Viena no pirmsskolas izgltbasiestu darbinieku aktivittmir pau radt Bbu skolia.Daudzbrnu un trcgo ime-u veckiem SFL projekts visto apmeklt bez maksas, pa-laik tiek meklts pavaldbas at-balsts, tau ar citiem veckiemir iespja pirms socializcijasprasmes mct saviem brniemjau ar pusotra gada vecumu, ko-pgi darbojoties attstoajs br-

nu nodarbbs. Pie tjas galdia

socializcija notiek ar mam-mm un ttiem ir iespja pr-runt audzinanas jautjumusun vienkri parunties pardzvi. Ar SFL materilo atbalstuprojekta laik reizi ned uzlekcijm varjm uzaicint lo-gopdu, fizioterapeitu, psiholo-gu, skaidro L. Mielsone. Sep-tembr mazie brnudrzniekiieradsies skol, lai jau nedaudziepaztos ar skolas dzvi.

Piemram, neatsverama pa-

ldzba skolai un mazajiem bro-cnieiem ir bibliotkas vadtjasValdas Ozolias iniciatva vasarrkot brnu lasanas nometni.Jnij nometni organizja Bro-cnu bibliotka, jlij skola,bet august mazos uz nometniSprdtis aicina pirmsskolasizgltbas iestde Msmjas.Bibliotk mazui noskaidroja,vai pirmklasniekiem vasar jla-sa, skola prvrts par radoulaboratoriju skumskolniem,aicinot bt draudzgiem un re-dzgiem. Savukrt pirmsskolnie-ki divas nedas pts apkrtni,izzins lietu un pardbu btbu,

sportos un eksperiments.Par vienu no interesant-kajm aktivittm Laura atzstmcbu programmu pirmsskolasizgltbas iestu aukltm. Br-nudrzu aukltes bija patiesi sa-jsmintas, ka pirmo reizi kdsiedomjies ar par vim, orga-niz specilas mcbas, priekuneslpj ar L. Mielsone. Kursi araizkustinou izlaidumu beidzsjau pavasar, bet august, peda-gogu konferences laik, mcbasnotiks 21 pirmsskolas izgltbasiestu aukltei.

Brocnos jauniei tiek mcti,k strdt ar pieauguajiem, lai

viiem, savukrt, mctu pras-

mi rkoties ar jaunkajm teh-noloijm. Tas lieliski uzlaboattiecbas, jo savstarpji mcsiejtbu, pacietbu. Skolni peda-gogiem skaidro, k veidot filmas,k izmantot viedtlruni, vec-kiem mca, k last elektroniskogrmatu u. tml., ststa projektadirektore.

Lau ar stereotipusBiei vien par darbu paval-

dbas iestds izveidojies zinms

stereotips, pat piemums, katur jau tikai s un dzer kafiju,td Brocnos pusotru mnesinorisinjs pavaldbas iestuatvrto durvju dienas. Pc saru-nm ar pavaldbas specilistiemdaudzi saprata, cik liela nozmeir pilsoniskajai ldzdalbai, ststaLaura.

Brocnu novada socilaj die-nest tika organiztas atvrtodurvju aktivittes pilstas jaunajm

imenm, to mris paplaintimeu informtbu par iespjmun atbalstu, ko dienests sniedzjaunajiem veckiem un brniemldz 18 gadu vecumam.

Brocnu vidusskolas atvr-to durvju paskumos kopienaspensionriem bija iespja iz-gltoties msdienu tehnoloijuizmantoan skols: viiem bijaiespja vienu mcbu dienu pava-dt skol skolnu lom; savukrtSIA Brocnu sporta centrstika laipni aicinti pirmsskolasvecuma brni un viu vecki, laiuzzintu, ar kdu sporta veidunkotn nodarboties.

Top vairkas flmasVarbt daudzi nenojau, kura

ir viena no efektvkajm mcbumetodm. Izrds filmu veido-

ana. aj proces ir apkopotas

visas prasmes, ko mca skol, ptniecba, faktu atlase, sintze,domana, matemtika, fantzi-jas raisana, eksperimentana,pacietba. SFL piedv iespjumcties uzemt filmas, tdjdiizbaudot, k notiek darboanskinomksl, skaidro Brocnuprojekta direktore.

Brocnu vidusskolas 11. kla-ses skolniece Madara Mielsoneststa, ka projekta laik radu-sies iespja apmeklt kinoskolu.

Ms, etri klasesbiedri, apvie-nojmies un trs reizes main-jm tmu, ldz vienojmies, kaveidosim filmu par Sarmi, kurBrocnu sporta skol ieradiesno Kuldgas, lai ktu par hoke-jistu, ar filmas tapanu un varo-ni iepazstina Madara. Via atklj,

ka skum bijis grti, jo puisis iz-rdjies oti kautrgs. Gjm pievia uz kopmtnm, treniiem,pat skatjmies, k vi gatavost, ldz vi atraisjs, ms pie-ma un ska runt, filmanasgaitu atceras jauniete. Lielkiepadomdevji, k un ko dart,kd rakurs filmt, montt utt.,esot reisori Ligita Lukstraupeun Dzintars Dreibergs.

Kds ir iesaistjuos lielkaisieguvums? Madara uzskata, ka ie-mcjusies bt pacietga, attstju-si komunikcijas spjas. Skumnedomjm, ka bs nepiecieamstik liels darbs, bet bija to vrts.Esam apguvui divas jaunas pro-grammas, t ka varsim paldztar pedagogiem, veidojot mcbufilmas, ststa brocniete.

Paldz neaizmirst

valoduKad Brocnu vidusskolasrpusklases darba organizato-re un latvieu valodas skolotjaBaiba Freidenfelde aizbrauca uzAngliju, via puspajokam teica,ka vajadztu tur izveidot Broc-nu skolas filili. Joks prvrtiesstenb Izgltbas un zintnesministrij (IZM) licencta msupedagogu izstrdt nekltie-nes un tlmcbas pamatizglt-bas programma, ststa idejasautore un stenotja, Brocnuvidusskolas matemtikas skolo-tja un direktora vietniece Olitaitvinova. Kad uz rvalstm, pat

nepabeigui skolu, aizbraukui10. un 11. klases skolni, itisaktuli izveidot programmas uz-devumus vidusskolai. Tad idejaattstjusies vajag ar pamatsko-lai ar 5. klasi, bet tagad secints,ka btiska ir ar jau 1. klasesprogramma.

Atvrti cits citam Brocnos un pasaulIlze Brinkmane

Viena no pirmsskolas izgltbas iestu darbinieku aktivittm ir pau radt Bbu skolia.Daudzbrnu un trcgo imeu veckiem SFL projekts vis to apmeklt bez maksas.

Aija Tna:Brocnu vidusskola un nu jau ar Brocnu no -

vads ir ilglaicgi SFL sadarbbas partneri. Ir apbr-nojama cilvku spja mcties, sistematizt, atrast

darm jgu un iesaistt kopienas dzv aizvien jau-nus cilvkus vai t btu kundze gados, kura nuaizrvusies ar fotografanu, dokumentjot Brocnuodienu, vai jauniei, kuri uzrun vietjos audis unsniedz otro elpu savu laiku nokalpojum lietm,vai mazui, kuri Bbu skoli var lieliski attsttsavas spjas di strdjot, rodas ar jauni jau-tjumi, piemram: kda sti odien ir skolotja lomaun efektvks darba formas, ja tlmcbas skolnurezultti centraliztajos eksmenos gandrz ir labkinek tiem, kuri katru dienu bijui klas; k viegluroku nesadalt jaunieus teicamniekos un sareta-jos, ja izrds, ka otrie, sirsngi uzrunti, spj apzingipaveikt oti daudz visas kopienas lab.

Foto:noprojektaarhva

7/27/2019 Izgltba&Kultra: Skola - kopienas attstbas resurss

3/4

Skola - kopienasattstbas resurss 3

Tirzas pamatskolas direkto-re Svetlana Ziepniece ststa, kaprmaiu process skol sciesjau pirms 2009. gada, kad valstsks krze un skolotjiem b-tiski samazinja algas. Vii apzi-njuies, ka septiu kilometruattlum no Tirzas ir vl trsskolas. Mums tri kuva skaidrs,ka ir jmekl iespjas bt atir-

giem un piedvt tdas iespjas,kdu nav kaimiskols. Jau kop2002. gada skola steno pirms-skolas izgltbas programmu,uzemot skol brnus, skot ardivu gadu vecumu. Pirmie divigadi pagja, eksperimentjot ungstot pieredzi. Tagad, projektaPrmaiu iespja skolm re-zultt, esam atvrui pirmssko-las diennakts grupu, lai veckivartu braukt strdt uz kaimi-u pagasta raotni Avoti, kurdarbs ir diennakts rem, pie-redz dals direktore.

Tirzas pamatskola ir bvta1867. gad, skolai nebija piem-

rotas zles, kur sportot, td2005. gad vii rkojui akciju skrjienu, lai pierdtu, cik otiskolai nepiecieama sporta zle.Tolaik o ideju atbalstjui ar pa-gasta deputti, un IZM pierusifinansjumu sporta zles bvnie-cbai. 2007. gad nolemts sko-l integrt brnus ar specilmvajadzbm, td izstrdtas unlicenctas specils izgltbas pro-grammas. Skm sniegt paldzbubrniem ar valodas traucjumiem,jo skol strdja atbilstoa speci-liste. Patlaban ms piedvjam trsspecils izgltbas programmas.Skotnji domjm, ka neuzem-

sim brnus ar gargs attstbas

traucjumiem, jo netlu ir inter-ntskola, kur tiek stenota daprogramma. Tau mani emocio-nli aizkustinja kdas etru brnumammas ststs. Via sdja mankabinet, raudja un vaicja: Trsmani brni mcs jsu skol, klai es ceturto palaiu vienu tluprojm no mjm? Nolmm, kastrdsim atbilstoi principam ja skol ierodas brns, kuram irkdas specilas vajadzbas, msupedagogi dars visu, lai vi vartu

mcties tepat, sav dzimtaj vietun skol.

Nejutmies k uzcitas plantasSkolas direktore atceras, ka

2008. gads skol bijis emocionlapacluma laiks, pavaldba bija ra-dusi iespju algot skolas psiholo-gu, bet tad nca krze Skolo-tju kolektv valdja diezgan lieladepresija, ita, ka viss beigsies,bet izrdjs, ka tas ir msuskums. Rakstot projekta Pr-maiu iespja skolm 1. krtaspieteikumu, mans mris bija iz-raut skolotjus no nomktbas

lai viiem btu vl kas darmspapildu brnu mcanai. Laikagait rads ar citas idejas, atzstS. Ziepniece. Via gan uzsver, kaskola nekad nav norobeojusiesno Tirzas sabiedrisks dzves:mcjui brnus, bet nekad neju-tuies dzvojam uz citas plantas,jo skolotji un skolas darbiniekidarbojuies padarbbas kolek-tvos, skolni pirms svtkiemrotjui tautas nama zli un visikop svinjui svtkus. Ir j-mekl iespjas, k izrauties nokrzes, no bezcerbas. To var iz-dart, sankot kop un darot. Tstrdjot, ms atradm pai

sevi. Skolotju algas nav kuvuas

lielkas, bet ms esam kuvuioptimistiskki, drosmgk ska-tmies pasaul. Pirms iniciatvasPrmaiu iespja skolm msnoteikti nebtu uzdrkstjuiespieteikties skolu partnerbasprojekt Comenius, jo laukucilvki ir diezgan kompleksaini(Ko nu ms?). Tau msu pro-jektu atbalstja jau pirmaj reiz,palaik skolotji brauc uz da-dm valstm, kur esam atraduisadarbbas partnerus, atzisdals skolas direktore.

Risk piedvttlmcbu programmuTirzas pamatskolas pedago-

giem tri vien tapis skaidrs, kaskolnu skaitu palielint neizdo-sies aj laik ar citas skolasska piedvt pirmsskolas unspecils izgltbas programmas.Pagjuaj gad riskjm unskm stenot nekltienes tl-mcbas programmu 7.9. kla-u skolniem, kuriem ir vairknek 18 gadu un kuri nav iegu-vui pamatizgltbu. T ir laba ie-spja iegt izgltbu ar rzemsdzvojoajiem jaunieiem, unms ceram, ka msu piedv-ts iespjas izmantos. Pieteicspieci 2040 gadus veci skolni:sekmgi mcjs trs, bet divi m-cbas prtrauca. Vl vairk nekdesmit jaunieiem skola nodro-inja mcbu procesu, atverot

nekltienes punktu sadarbb arGulbenes vakara (maiu) vidus-skolu, tdjdi skolotjiem ir pa-pildu darbs un jauniei ir atgrie-zuies skolas sol. Lai informtupar mcbu iespjm Tirzas pa-matskol, skolotji jaunieus uz-runjui portl Draugiem.lv,

zvanjui un prliecinjui atsktmcbas, ststa S. Ziepniece.

Mca ar pieauguosTirzas pagasta cilvki gud-

ri apvieno projektus, lai katruideju vartu stenot ar vislielkoatdevi. Vairkus gadus vii ir sa-darbojuies ar Nodarbintbasvalsts aentru, mcot dator-prasmes pieauguajiem, sama-zinot bezdarba risku. Ldzguprojektu varja stenot bied-rbas, td ms kop ar divmcitm biedrbm stenojm pro-jektu bezdarba riska samazina-nai jaunieiem. Divi jauniei, kuritaj piedaljs, guva ne tikai vr-tgu pieredzi, bet bija ar lielisksatbalsts skolotjiem: paldzjaorganizt paskumus, strdjapar skolotju palgiem, ar savupiemru prliecinot brnus, kaskol apgto vii vars izmantotikdienas dzv, un rdot, k tasdarms. Jauniei atzina, ka skolir apguvui prasmi komunict ardadiem cilvkiem.

Tagad ir svargi jaunietim vis-pirms iemct uzdrkstanosatvrt durvis, ienkt un sasveici-nties, prast formult jautjumu,k d vi ncis, vrojumos da-ls direktore.

Pamudint vlmiizpaustiesS. Ziepniece atzst, ka jau

pirmajos projektos formulju-i mri, ko turpina stenot artagad, proti, veicint iedzvot-ju iniciatvu, lai cilvkiem btuvlme izpausties vienam vaikop ar citiem. Galvenais ir da-rt, td tagad Tirzas pedago-gi steno mazus, bet vietjiem

cilvkiem nozmgus projektus.Piemram, vairki vecki, vec-vecki apvienojs, lai atjaunoturotalaukuma ierces, uzrakst-ja projektu un sama 50 latuatbalstu krsu iegdei. Pai sa-meklja vecu laivu, restaurjato, piesaistot jaunieus no no-metnes radoajm darbncm,un rezultt ir tapis skaistsrotau laukums. Kda projektalaik divas meitenes mcjs l-derbas skol un stenoja divusvrtgus projektus, piemram,Es un mani kaimii. Direk-tore ststa, ka grtk ir ar se-nioriem, kuri nevar saemtiesiziet no mjas. Bet, ja reiz viito nevar, ms brauksim pieviiem! Trijs pagasta vietsnotika pagalma svtki. Jaunieisarunja kdas privtmjas pa-galmu, kur varja notikt svt-ki, izstja ielgumus, sagatavo-ja koncertu , organizja radoodarbncu, lai cilvki vartu ie-mcties ko jaunu. Ms vl ilgipriecjmies par kdas kundzespcsvtku atziu: svtki bijusiiespja parunties ar kaimi-iem, ar kuriem via nebija ru-njusi vairkus gadus.

stenojot projektu Lab-darbas skola, Tirzas skolnisadraudzjuies ar Valmierasskolniem. aj projekt ra-dos darbncas vadjui nevisskolotji, bet vecki, uzmji,

brvprtgie. Es nevaru sdz-ties, ka cilvki btu neatsauc-gi. J, ir reizes, kad vii atsaka,bet vienmr piekodina, ko viivartu dart nkamreiz.

Prmaiu iespja skolm rosinjusiTirzas pedagogus atrast sevi

Svetlana Ziepniece,Tirzas pamatskolas direktore

T k seniorus ir grtk iesaistt aktivitts, jauniei nolmui doties ciemos pie viiem. Trijspagasta viets, privtmju pagalmos, notika svtki Es un mani kaimii. Cerikaln pagalma

svtkos piedaljs visu paaudu kaimii.

Daiga Kanska

Turpin jums 4. lpp. >

Foto:noprojektaarhva

Foto:AndrisBrzi

7/27/2019 Izgltba&Kultra: Skola - kopienas attstbas resurss

4/4

Skola - kopienasattstbas resurss4

Piemram, uzmjs, kassniedz autoprvadjumu pakal-

pojumus, vadja gardumu darbn-cu, kur mcja gatavot saldo.Brni bija oti priecgi un reizprsteigti, ka is cilvks nebai-ds uzlikt priekautu un gatavotdienu. Kop ar viu brni iem-cjs mazgt traukus. Tas viiembija oti labs paraugs, lepojasdirektore.

Skol smaropltsmaize un augkartupeiDirektore ststa, ka o-

gad mcbu gadu noslgui arsportisku paskumu kop arLgatnes vidusskolas draugiem.

Kamr brni skrja nakts tra-

sti, mammas skolas mjtur-bas kabinet cepa rabarberupltsmaizes. J, mums sko-l biei smaro pc gardiem

dieniem, jo mjturbas kabi-netu diena gatavoanai izman-to ar internta brni, atkljdirektore. Kop 2009. gadaskolai ir savs kartupeu lauks0,4 hektru platb. Par toiedeguies vecki, iespjams,atceroties savus skolas laikus.Pavasar viiem uzdvinti sk-las kartupei, sastrdta zemeun iestdti kartupei, lai sep-tembra skum vartu rkotkartupeu talku, uz kuru aici-nti ar vecki. Tau ncis tikairetais vecki uzskatjui, kabrni pai var paveikt o dar-bu. Pirmajos gados brni inte-

resjuies, kas bs, ja vii uz

talku neatnks, bet tagad jauseptembra skum par talkaslaiku interesjas ne tikai sko-lni, bet ar absolventi. Ms

nekad to neesam likui dartobligti, un, protams, ir pakdam, kas taj dien izvlasneatnkt uz skolu, bet tie irtikai dai skolni. Pai audz-jot kar tupeus, finansili msvarbt neko neiegstam, tauprasmm, kuras apgst brni,ir cita vrtba to nevar ri-nt tikai naud. Draudzjamiesar bioloisks zemnieku saim-niecbas Avotii panieciLigitu Zvirbuli: ms paldzamviai novkt burknus un citusdrzeus, via brniem sarpsvtkus, veiksmes ststos unidejs ar priekpilnm acm da-

ls S. Ziepniece.

Pankumu atslga skolas vlme unspja pieemtlmumus unuzemties atbildbuMazo skolu attstbas sek-

mana ciei saistta ar skoluautonomijas palielinanu. B-tb skolas autonomija skas,skolai mainot iekjo kultruun uzemoties atbildbu parsava darba procesa un rezul-ttu kvalitti gan individulaskolotja, gan visa skolas ko-lektva lmen. Sav zi auto-noma jau ir t skola, kas meklun atrod efektvkos ceus, ksekmt ikviena skolna izaugs-mi un mcbu sasniegumus, kassaredz, kdas ir skolnu ime-u un citu apkrtjs kopienascilvku vajadzbas un atbilstoiar organiz darbu, nevis atsau-cas uz ierobeojoiem noteiku-miem un iespju trkumu.

Darba gait uzkrti prlieci-noi pierdjumi, ka tiei skola(izgltbas iestde) no konkrtaspavaldbas finanu sloga un rp-ju avota var sekmgi kt par re-sursu un pakalpojumu snieganasvietu, par koordintju izgltotas,ekonomiski un socili aktvas,iekaujoas sabiedrbas attstbaiun atbalstam, tpc nepiecie-ams saglabt Latvijas reionuskolu tklu, nodroinot kvalita-tvas un daudzveidgas, tostarpintereu un neformls, izgltbas

pieejambu, pai pirmsskolas unpamatskolas posm, un veidojotmsdiengas, decentraliztas iz-gltbas ieguves un nodarbint-bas sekmanas risinjumu aps-tkus mizgltbas ietvar.

Veidojas kopienasskolas Latvijas modeiVairku valstu pieredze lieci-

na, ka jaunajos apstkos skola

veiksmgi darbojas k institcija,

kas ir pieejama skolniem, viu

veckiem un imenes locekiem

un plakai sabiedrbai pirms, pc

mcbu procesa (stundm) un t

laik septias dienas ned visa

gada laik. Kopienas skolu rakstu-

ro darbs kopga mra sasniega-

n; atirgs f inansanas modelis;

darbinieku darbbas modeu (dar-

ba pienkumu) izmaias; radoa

un cieas pilna sadarbba ar jau-

nieiem, imenm, citiem kopie-

nas iedzvotjiem. Skolas darbba

var bt organizta k 1) vienas

pieturas aentra (viss norisins

skolas telps), 2) virtuli integrti

pakalpojumi (ar vienotu koordi-

ncijas centru) vai 3) apvienotais

modelis, kur dai pakalpojumi at-

rodas vienuviet, bet ar citiem ir

virtula saikne.

Interesanti vrot, k ar Lat-vij pamazm attsts visu trsdarbbas veidu modei, rdotvirkni veiksmgu piemru, kadskola jau btiski paplainjusisavas funkcijas. Piemram: jaskolniem pc stundm jgaidaautobuss, tiek organiztas jg-pilnas un aizraujoas nodarbbas;ja apkr tjs imens ir mazui,bet brnudrza nav, skola atverpirmsskolas izgltbas grupas; jabrniem gribas muzict vai ap-gt mkslas pamatus, bet ldzpilstai tlu, turpat, skol, tiek

atvrta mzikas vai mkslasskolas filile vai klase; ja sko-l ir labi iekrtots mjturbaskabinets vai darbncas, ts varizmantot gan intereu nodarb-bm, gan glui praktisku jautju-

mu risinanai kzu un jubilejumielastu gatavoanai, mbeu unvelosipdu remontanai, klei-tas malas atanai utt. visam,kas cilvkiem nepiecieams. Da-torklau izmantoana kopienasvajadzbm jau ir kuvusi parklasiku.

Un tas vl nav viss. Ja skolair vieta, kur apkrtjiem cil-vkiem rti nokt un ir brvastelpas, skolas k var iemjotbibliotka, vienas vai vairkubiedrbu biroji vai tikans tel-pas, biznesa inkubators, skolas

internts vai pirmsskolas dien-nakts grupa, ja tda nepieciea-ma, pagasta trisma informcijascentrs, naktsmtnes noguruamceiniekam vai skolas viesim, patvieta duai un veas mazga-nai. T ir vajadzbs un realittbalstta rcba, kas vrsta rpustradicionl skolas piedvju-ma un fantastiski iedarbojas uzkopienas saliedtbu, skolas un

imenes saiu spcinanu, t-djdi samazinot agrnas skolaspameanas un mcans moti-vcijas problmas.

Ldz ar to saturiski var runtpar trs galvenajiem darbbas

virzieniem: atbalsts vispusgaipersonbas izgltoanai un at-tstbai ikvien vecum; atbalstsdaudzveidgu prasmju apg-anai un pielietoanai, tostarpnodarbintbas sekmanai unsaturgai brv laika pavadanai;atbalsts iekaujoas, saliedtas,pilsoniski un socili aktvas sa-biedrbas spcinanai.

Pai savaslaimes kaljiSkolas prtapana par vie-

tu, kas rada vlanos nevistrk pabeigt klasi, skolu,mcanos, bet gan uzzint, iz-zint, izprast un d arboties visumu, nav viena gada un patne vienas iniciatvas spkos.Tomr nozmgs ir katrs solis,kas paldz pedagogiem mekltiekjo atbrvoanos, atmoduvai revolciju, atbrvojot sevino dogmm, aubm un bai-lm, paemot no jebkuras teo-rijas tikai tik un to, kas btiskskatra konkrtajiem skolniem,situcijai (un katram paam).Atbrvoans, atmoda unmiermlga, dziedoa revolci-ja skolas un mc an s izprat-n ir nepiecieama ar mums,prjiem, ierdiem, lmu-mu piemjiem, jebkur jomstrdjoajiem, veckiem, kat-r kopien un vis aj valstdzvojoajiem.

Prmaiu skolas rda, kas

notiek, kad nojauc barjeru starp

stundm un dzvi un garaugu

dobe pie skolas, sakoptais spor-ta laukums, iztrt upe, pludma-

les svtki un daudz kas cits kst

par msu, pau vietjo cilvku,

darba rezulttu un lolojumu.

Kad skolni ar prieku mcs un

mca citus. Kad skol vakaros

ilgi deg gaisma un 1. septembr

nav jsaka tradicionlais nu

jums ats ksies mc bas, jo m-

cans notiek visu laiku.

Gerijs Markss, viens no cil-

vkiem, kas uz pasauli raugs

netradicionli un iedvesmo ms

dart tpat, uzskata, ka drosmei

un persongai atbildbai ir jpr-

var bailes un sevis loana un

katram juzemas stratisk

savas dzves futurologa loma.

Prmaiu skolas mums paldz

ieraudzt, k btu, ja btu, un

izrds, ka pieredze noder ik-

vienai skolai.

Kur uzzint vairkGalvenais SFL iniciatvas Pr-

maiu iespja skolm mrisir paldzt skolm meklt savusrisinjumus, nostiprinties unkt par iedvesmas avotu un at-balstu ikvienai citai skolai, kasvlsies iet jauno ceu. Par ini-ciatvas gait uzkrto pieredzivisvairk var uzzint internetavietn www.parmainuskolas.lv,kur par savs skols notiekooststa pai projektu stenotji.Piedzvotie veiksmes ststi ap-kopoti pieredzes krjum, sa-ska ar tiem izstrdti ietei-kumi skolm un pavaldbmPau skola pau valdb, partiem var uzzint ar dokumen-tlaj film Otrais zvans.Iegt pieredze ar aicinjumuizmantot topoos modeus,s tenojo t prma ias izgl t -

b valsts mrog un veicinotstarpnozaru sadarbbu, jo pa-i labkljbas, socil atbalsta,reionls attstbas, kultrasun veselbas jom, piedvtaar IZM.

Prmaiu skolas skolas un dzves sastapans vieta

Prmaiu iespja skolm rosinjusiTirzas pedagogus atrast sevi

Aija Tna:Tas, par ko ststa Tirzas pamatskolas direkto-

re, nav ststs par mazas lauku skolas izdzvoanukrzes apstkos. Tas ir ststs par msdiengu skolu,

kuras vadba un kolektvs nevis dzvo ar nolemt-bas izjtu, izpildot krtjos nordjumus, bet augstuprofesionlismu apvieno ar pilsonisko atbildbu uncilvcisku iejtbu un veido savu ceu, aktvi anali-zjot situciju, domjot un pieemot drosmgus unradous lmumus. opavasar, kad Eiropas Padomesprogrammas Pestalozzi ietvaros Latvij ieradsvairk nek desmit valstu izgltbas darbinieki, vieso-ans Tirzas pamatskol izvrts par vienu no spilg-tkajiem iespaidiem, jo viesi saskatja mrtiecgusistmisku darbu un t rezulttus. Savukrt skolaskolektvam viesu uzemana bija iespja prdomtpau paveikto, salikt akcentus un labk saskatt, kasdarms turpmk.

> Turpin jums no1. lpp.

> Turpin jums no3. lpp.

Skola nokonkrtaspavaldbas nanusloga un rpjuavota var sekmgi

kt par resursuun pakalpojumusnieganas vietu.

Specilizdevuma publikcijas piln apjom aicinmlast laikraksta Izgltba un Kultra" mjaslap, k arinterneta vietn ww.parmainuskolas.lv