3. lekcija normatīvo tiesību aktu projektu sastādīšanas pamati

17.03.2006. Juridisko tekstu analīze un raksīšana 1

3. lekcija3. lekcijaNormatīvo tiesību aktu projektu Normatīvo tiesību aktu projektu

sastādīšanas pamatisastādīšanas pamati

Rīga, 2006. gada 17. marts

Aldis Gobzems


Lekcijas saturs

1. Tiesību normu jaunrade.

2. Tiesību normu sagatavošanas posmi.

3. Likuma koncepcijas izstrāde.

4. Likuma teksta izstrāde. Efektīvas normatīvo aktu izstrādāšanas stratēģija.

4.1. Mērķa sadaļa.

4.2. Definīcijas.

4.3. Galvenā daļa.

4.4. Piemērošanas noteikumi.

5. Likuma teksta iedalījuma vienības.

6. Ministru kabineta noteikumu izstrāde.


Tiesību normu jaunrades posmi

Tiesību normu jaunradi var sadalīt šādos posmos:

sagatavošana; iesniegšana; izskatīšana; pieņemšana; publicēšana.

Piezīme! Šīs lekcijas ietvaros tiks apskatīts tikai tiesību normu sagatavošanas posms.


Tiesību normu sagatavošanas sastāvdaļas

Tiesību normu sagatavošanas posmam ir šādas sastāvdaļas:

iniciatīva; iniciatīvas analīze; sākotnējā teksta sastādīšana; sākotnējā teksta apspriešana; notiek gan valsts pārvaldes

ietvaros, gan sadarbībā ar dažādām biedrībām konferencēs vai semināros;

projekta galīgās redakcijas noformēšana.


Iniciatīva

Pirms tiek izstrādāts normatīvais akts, jāņem vērā, ka mērķim vajadzētu būt nevis normatīvā akta izstrādei par katru cenu, bet gan saprātīgam problēmas risinājumam.

Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, vai ar normatīvo aktu tiks atrisināta problēma.

Secinājums! Pirms tiek uzsākta normatīvā akta izstrāde, nepieciešams pieņemt lēmumu, ka vispār vajadzīgs jauns normatīvais akts.


Iniciatīvas analīze

Analīzes posmā jāizstudē attiecīgo jautājumu reglamentējošie normatīvie akti un tiesu prakse, kas atspoguļo tiesību normu piemērošanu un esošās problēmas.

Šajā stadijā ir svarīgi izvērtēt, kāda ranga normatīvo aktu nepieciešams sagatavot – likumu, Ministru kabineta noteikumu vai citu normatīvo aktu.



Sākot darbu pie normatīvā akta izstrādes, jāpārliecinās par šādiem jautājumiem:

Kāds ir normatīvā akta mērķis?

Kādu tiesību sfēru – publisko vai privāto – normatīvais akts regulēs?

Vai normatīvais akts atbildīs Satversmei un saistošām starptautisko tiesību normām?



Sākot darbu pie normatīvā akta izstrādes, jāpārliecinās par šādiem jautājumiem:

Kā likums ietekmēs spēkā esošos normatīvos aktus un vai būs nepieciešami grozījumu citos normatīvajos aktos?

Kādi citi normatīvie akti būs jāpieņem?

Vai būs nepieciešami līdzekļi normatīvā akta ieviešanai un darbībai?


Likuma koncepcija

Uzsākot darbu pie likuma izstrādes, ieteicams sagatavot likuma koncepciju. Likuma koncepcija sekmēs likuma ieviešanu:

palīdzēs panākt konceptuālu vienošanos, ka likums ir nepieciešams;

palīdzēs izprast risināmos jautājumus, likuma ieviešanas mehānismu un tam nepieciešamos resursus.


Likuma koncepcija

Koncepcijā ietver:

problēmas izklāstu;

prognozi par sekām, kas varētu rasties, ja problēma netiks risināta;

problēmas risinājuma variantus;

likuma satura galvenos virzienus un priekšnoteikumus par atbildīgajām institūcijām likuma izstrādē.


Likuma teksta izstrāde

Izstrādājot normatīvo aktu, jāievēro šādi principi:

precizitāte: skaidrība; vienkāršība; īsums.


Efektīvas normatīvo aktu izstrādāšanas stratēģija

Sarežģītas idejas izsakiet vienkārši!

Radīt pēc iespējas saprotamāku likumu ir koncentrēties uz jautājumiem "Kas?" un "Ko dara?".

"Kas?":

tekstu rakstiet vienskaitlī; identificējiet subjektu; ierobežojiet vietniekvārdu lietošanu.



“Ko dara?" :

lietojiet darāmo kārtu; lietojiet tagadnes laiku; lietojiet īstenības izteiksmi pretēji vajadzības izteiksmei; lietojiet "var", lai paredzētu iespēju izvēlēties; lietojiet “aizliegts”, “nav pieļaujams”, “nedrīkst”, lai aizliegtu

darbību; veidojiet pozitīvu tekstu, neveidojiet noliegumus.



Palīdziet lasītajam!

Ja likumam ir kāds mērķis, pasakiet to skaidri un

nepārprotami. Rakstiet, nelietojot saīsinājumus (izņemot vispār zināmus

saīsinājumus). Izvairieties no terminu lietošanas, ja tie nav nepieciešami. Ja termini ir nepieciešami, izskaidrojiet tos. Lietojiet virsrakstus un pantu daļas, lai padarītu dokumenta

organizāciju pēc iespējas pārskatāmāku. Ierobežojiet aizguvumus vai novecojušus vārdus.



Esiet konsekventi!

Rakstiet, nelietojot sinonīmus.

Nelietojiet tos pašus vārdus, ja domājat kaut ko atšķirīgu.

Darbības rakstiet secīgi.

Atcerieties! Pārliecinieties, ka normatīvais akts ir iekšēji saskanīgs.


Likuma nosaukums

Veidojot likuma nosaukumu, ņemiet vērā:

nosaukumam jāatbilst likuma saturam, lai pēc tā varētu spriest, kādas sabiedriskās attiecības likums regulē;

nosaukums nedrīkst būt plašāks vai šaurāks par attiecīgā likuma saturu;

nosaukums parasti ir ne garāks par 5-7 vārdiem.


Likuma sastāvdaļas

Lielākoties likumi sastāv no četrām sadaļām:

mērķa sadaļa; definīcijas (jēdzienu skaidrojumi); galvenā daļa; likuma piemērošanas noteikumi, atsauces uz savstarpēji saistītām

dokumenta daļām.

Atcerieties! Likumam parasti neviedo pielikumus.



Likuma mērķu sadaļa:

palīdz noskaidrot vispārējos likumdevēja mērķus;

identificē problēmu, kuras noregulēšanai ir domāts konkrētais likums;

identificē, kā likumdevējs ir iecerējis problēmu atrisināt;

palīdz tiesām tiesību tālākveidošanas ceļā aizpildīt neizbēgamos likuma “robus”.



Atcerieties! Likumam parasti neraksta preambulu, jo likumā ietver tiesību normas, taču preambula nav tiesību norma. Ja likumam tomēr raksta preambulu, tad to raksta pirms likuma pirmā panta. Preambulu noteikti neveido likumam, kurā paredzēti grozījumi jau spēkā esošam likumam.



Likuma mērķu sadaļa:

Pantu, kurā noteikts likuma mērķis, parasti raksta kā likuma pirmo pantu.

Formulējot likuma mērķi, rakstiet, kas jāsasniedz ar šo likumu, nevis, ko likums regulē vai nosaka.



Likuma mērķa sadaļu obligāti jāiekļauj likumprojektā, ja ar likumu paredzēts regulēt līdz šim normatīvi nenoregulētu sfēru un likuma mērķis sabiedrībai nav vispārzināms un saprotams.



Definīcijas (jēdzienu skaidrojumi):

parasti raksta pirms likuma mērķa; norāda uz likumdevēja izvēlēto vārdu nozīmi; turpmāk likumā lietotais termins ir jāsaprot tajā nozīmē, kāda ir

definīcijā; definīcijas var būt un var nebūt tādas pašas kā noteiktas

vārdnīcās; izvairieties no riņķveida (“idem per idem” – ar to pašu par to

pašu) definīcijām.



Definīcijas (jēdzienu skaidrojumi):

Izvērtējot, vai likumā iekļaut jēdziena (termina) skaidrojumu, vispirms pārbaudiet, vai šāds termins nav jau skaidrots pieņemtajos likumos.

Nav ieteicams terminu skaidrot likuma sākumā, ja tas tekstā lietots tikai dažas reizes. Šādā gadījumā terminu izskaidrojiet tur, kur tekstā tas minēts pirmo reizi.

Ja Jūs likumā jēdzienu lietojiet tā vispārzināmajā (parastajā) nozīmē, neskaidrojiet to.



Galvenā daļa:

faktiski regulē uzvedību konkrētajā jomā;

var sastāvēt no vairākiem desmitiem nodaļu;

ir vissarežģītākā likuma daļa, jo tajā jāraksta faktiskā regulācija.



Rakstot likuma galveno daļu, ņemiet vērā:

Ja likumā iekļauj normu, uz ko tas attiecas, tad norāda likuma darbības jomu.

Likumā nosauc personas vai objektus, uz kuriem likuma galvenais saturs neattiecas.



Piemērošanas noteikumi:

nosaka metodes, kas nodrošinās, ka likumā paredzētie uzdevumi tiek izpildīti;

ietver tiesiskās sekas par likuma pārkāpšanu, saskaņā ar likumu radušos prasību celšanas termiņus un prasību izskatīšanas procesu.



Piemērošanas noteikumi:

Pārejas noteikumi (piemēram, nosauc personas vai objektus,

uz kuriem likuma saturs piemērojams atšķirīgi; norāda, kādā veidā realizējama pāreja no līdzšinējā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu);

spēkā stāšanās laiks (ja likums stājas spēkā nevis vispārīgajā kārtībā 14 dienas pēc tā izsludināšanas, bet citā laikā);

spēkā esamības laiks (ja nepieciešams).


Likuma rakstīšanas noteikumi (ieteikumi)

Rakstot likumu, paturiet prātā!

Vispirms izklāstiet galveno domu un pēc tam – visus pārējos noteikumus un apsvērumus.

Katrai normai ir mērķis. Tādēļ normas likumā nedrīkst iekļaut tikai skata pēc, lai likums būtu apjomīgāks.


Likuma rakstīšanas noteikumi (ieteikumi)

Rakstot likumu, paturiet prātā!

Nerakstiet likumā deklaratīvas normas. Likumā raksta tikai tādas normas, kuras var piemērot.

Katrā likuma vienībā vēlams ietvert vienu pabeigtu uzvedības noteikumu.

Vispārējo tiesību normu pārrakstīšana ir lieka atkārtošanās, kas var radīt nepareizu priekšstatu par attiecīgās nozares normatīvo bāzi. Tādēļ nepārrakstiet normas no citiem likumiem.


Likuma teksta iedalījuma vienības

Likuma teksta iedalījuma pamatvienība ir “pants”.

Panta tekstu izklāstiet vispārināti.

Pantu numurējiet ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu, un kopā ar likuma teksta iedalījuma pamatvienības nosaukumu “pants” rakstiet ar atkāpi.

Pantam nosaukums nav obligāts. Panta nosaukumu rakstiet, lai uzskatāmi atklātu pantā ietvertā satura būtību un atvieglotu orientēšanos likuma tekstā. Ja pantiem raksta nosaukumu, tas jādara attiecībā uz visiem pantiem.



Pantam var būt “daļas”, “punkti” un “apakšpunkti”.

Panta daļas numurējiet, attiecīgo skaitli ierakstot iekavās. Ja pantam ir tikai viena daļa, to nenumurējiet.

Neveidojiet pantu, kuram ir vairāk kā sešas daļas.

Punktus numurējiet ar arābu cipariem bez punkta un ar vienu iekavu aiz cipara.

Punktiem var būt apakšpunkti, tomēr tik detalizētu pantu iedalījumu likumos nav vēlams izmantot.



Likuma pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu, var apvienot “nodaļās”.

Nodaļā apvieno vismaz divus vai vairāk pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu.

Pieļaujams, ka nodaļā ir viens pants. Ja nodaļā ir viens pants, tās nosaukums var būt tāds pats kā panta nosaukums.

Nodaļas nosaukumu rakstiet rindas vidū zem nodaļas numura un likuma teksta iedalījuma vienības nosaukuma. Nodaļas nosaukumā ir ne vairāk par 5-7 vārdiem.



Nodaļas numurējiet ar romiešu cipariem pieaugošā secībā (piemēram, I nodaļa, II nodaļa, III nodaļa).

Nav pieļaujams, ka likums ir sadalīts nodaļās, bet kāds pants atrodas ārpus tām.



“Sadaļa”:

Apjomīgos likumos nodaļas ieteicams apvienot sadaļās. Ja likumā ir “sadaļas”, apzīmējiet tās ar latviešu burtiem alfabēta secībā (piemēram, A sadaļa, B sadaļa, C sadaļa).


Ministru kabineta noteikumu izstrāde

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, ievērojiet:

konstatējiet, vai likumā noteikta Ministru kabineta kompetence izdot attiecīgos noteikumus;

konstatējiet šīs kompetences apjomu;

izstrādājiet noteikumu tekstu atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei.


Ministru kabineta noteikumu teksta iedalījums

Lielākoties Ministru kabineta noteikumu teksta iedalījums sastāv no šādām daļām:

mērķis; galvenā daļa; izņēmumi; īpašie noteikumi; noslēguma jautājumi; spēkā stāšanās laiks (ja noteikumos noteikta cits spēkā

stāšanās laiks, nevis nākamajā dienā pēc to publicēšanas).


Ministru kabineta noteikumu teksta iedalījuma vienības

Ministru kabineta noteikumu teksta iedalījuma pamatvienība ir “punkts”.

Punktus numurējiet ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu. Aiz punkta nerakstiet punkta vienības nosaukumu “punkts”.

Punktus var iedalīt apakšpunktos. Ieteicams, ka apakšpunkti tiek iedalīti ne vairāk kā 3-4 līmeņos.


Pārbaudes jautājumi, izstrādājot normatīvo aktu

Normatīvā akta saturs:

Vai Jūs esat ietvēruši visas nepieciešamās sadaļas (mērķis, definīcijas, galvenā daļa, piemērošanas noteikumi)?

Vai sagatavotais normatīvā akta projekts ir reāli izpildāms?

Vai normatīvā akta projekts atrisinās arī nākotnes problēmas, kā tas bija iecerēts? Proti, vai esat veikuši normatīvā akta radīto seku analīzi?




Vai normatīvais akts sasniedz tos mērķus, kas ir noteikti Mērķa sadaļā?

Vai paredzētās tiesiskās sekas veicina nosprausto mērķu sasniegšanu?

Vai definīcijas ir precīzi pielietotas noteikumu galvenajā sadaļā?

Vai esat novērsuši visas iespējamās neskaidrības?




Vai saturiskā organizācija ir pareiza?

Vai saturiskā organizācija atspoguļo risināmās problēmas reālo saturu?

Vai nodaļu saturs atbilst to virsrakstiem?

Vai ir kādi "robi" vai sadaļas, kas savstarpējipārklājas?



Teksta uztveramība:

Vai esat rakstījuši labā stilā?

Vai esat izvairījušies no nevajadzīgu terminu, svešvārdu vai jēdzienu lietošanas?

Vai esat izvairījušies no sarežģītas normatīvā akta struktūras lietošanas un citām stila nepilnībām, kas mazina dokumenta skaidrību?



Teksta uztveramība:

Vai esat koncentrējušies uz “Kas?” un “Ko dara?” ?

Vai esat lietojuši paralēlo konstrukciju - atsaukšanos uz savstarpēji saistītām dokumenta daļām?

Vai esat izvairījušies saukt vienu un to pašu jēdzienu dažādos vārdos?

Vai visu esat uzrakstījuši gramatiski pareizi?


Piemērs: noteikumi “Par mājdzīvnieku turēšanas kārtību”

18. punkts. Pēc vispārīgiem noteikumiem neviens suņa dzimtas dzīvnieks nedrīkst būt izvests pastaigā bez kakla siksnas un zīmes ar īpašnieka vārdu, uzvārdu un adresi, un neviena persona, kurai pieder vai kuras uzraudzībā ir atstāts suns šajā pilsētā, nedrīkst atļaut sunim atrasties jebkurā publiskā vietā pilsētas teritorijā, ja vien šāds suns nav stingri piesiets, izmantojot spēcīgu saiti, kas garumā nepārsniedz divus metrus un kura tiek turēta tādas personas rokās, kas ir spējīga noturēt šādu suni, kā arī neviens suns nedrīkst atrasties kādas citas personas privātā īpašumā esošās teritorijas robežās bez šīs personas, kas ir īpašnieks vai attiecīgā īpašuma lietotājs, piekrišanas.


Piemērs: noteikumi “Par mājdzīvnieku turēšanas kārtību”

Personai, kura izved suni pastaigā publiskā vietā pilsētas teritorijā, ir pienākums nodrošināt, lai:

sunim ir kakla siksna un zīme ar īpašniekavārdu, uzvārdu un adresi;

suns ir piesiets saitē, kuras garumsnepārsniedz 2 m;

sunim ir uzpurnis;

suns nedrīkst atrasties kādas citas personas privātā īpašumā bez īpašnieka piekrišanas.


Kontakti

Aldis Gobzems:

Tālr. 7 240 689

Fakss 7 821 524

Mob. 9 429 669

[email protected]

www.lt-v.lv

mailto:[email protected]






3. lekcija normatīvo tiesību aktu projektu sastādīšanas pamati

Documents