Pēdējo reizi aktualizēts 11.05.2016.

Augstākās tiesas mājas lapā publicēto nolēmumu klasifikators pēc lietu kategorijām (ar tēzēm)

Tēzes nav izmantojamas kā patstāvīgs tiesību palīgavots atrauti no attiecīgā nolēmuma lietas konteksta

Augstākās tiesas mājas lapā publicēto nolēmumu

klasifikators pēc lietu kategorijām (ar tēzēm)

Saturs

Augstākās tiesas mājas lapā publicēto nolēmumu1klasifikators pēc lietu kategorijām (ar tēzēm)1Saturs1Administratīvais process5Administratīvais akts5Faktiskā rīcība18Publisko tiesību līgums24Tiesību jomu nošķiršana26Tiesību principi33Privātpersonas tiesību ievērošanas princips33Vienlīdzības princips33Tiesiskuma princips34Patvaļas aizlieguma princips34Tiesiskās paļāvības princips35Likuma atrunas princips36Samērīguma princips36Procesuālā taisnīguma princips37Objektīvās izmeklēšanas princips38Tiesības uz taisnīgu tiesu39Citi39Tiesību principu kolīzija40Tiesību normu piemērošana40Dalībnieki44Termiņi administratīvajā procesā50Paziņošana58Personas subjektīvās tiesības63Administratīvais process iestādē74Administratīvais process iestādē74Administratīvā procesa uzsākšana no jauna83Administratīvais process tiesā85Administratīvais process tiesā85Valsts nodeva/ drošības nauda102Pagaidu aizsardzība administratīvajā procesā103Juridiskā palīdzība109Pierādījumi110Jaunatklāti apstākļi113Citi procesuālie jautājumi115Izpilde administratīvajā procesā120Atbalsta maksājumi122Atlīdzinājuma prasījumi123Vispārīgie jautājumi123Materiālie zaudējumi126Morālais un personiskais kaitējums131Bērnu tiesības/ Vecāku tiesības134Brīvo profesiju pārstāvju darbība139Advokāti139Maksātnespējas administratori141Notāri142Tiesu izpildītāji143Būvniecības tiesības144Cilvēktiesības154Vispārīgie jautājumi154Tiesības uz brīvību un drošību154Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu154Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi155Domu, apziņas un reliģijas brīvība160Vārda brīvība160Pulcēšanās un biedrošanās brīvība162Diskriminācijas aizliegums164Tiesības uz goda un cieņas aizsardzību165Tiesības uz īpašumu165Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un saņemt atbilstošu samaksu165Tiesības uz medicīniskās palīdzības minimumu166Tiesības uz izglītību167Ieslodzīto tiesības/ Sodu izpildes tiesības169Interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā173Konkurences tiesības175Medicīnas un ārstniecības tiesības182Naturalizācija, pilsonības piešķiršana, uzturēšanās atļauju piešķiršana, ārzemnieku iekļaušana to personu sarakstā, kurām aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā184Nodokļu tiesības188Vispārīgie jautājumi188Akcīzes nodoklis197Iedzīvotāju ienākuma nodoklis197Muitas nodoklis204Nekustamā īpašuma nodoklis208Pievienotās vērtības nodoklis213Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis222Uzņēmuma ienākuma nodoklis222Patērētāju tiesības225Politisko partiju finansēšana227Privatizācijas tiesības229Vispārīgie jautājumi229Dzīvojamo māju privatizācija230Zemes un citu objektu privatizācija (atsavināšana)232Publiskie iepirkumi239Publisko lietu tiesības248Rīcība ar valsts un pašvaldību mantu252Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzraudzība253Sociālās tiesības256Vispārīgie jautājumi256Tiesības uz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā256Tiesības uz pensijām un pabalstiem258Tiesības uz informāciju un uz atbildi pēc būtības269Tiesnešu karjeras jautājumi277Valsts dienests279Valsts pārvaldes darbība291Finanšu un kapitāla tirgus komisija291Lauku atbalsta dienests292Nodrošinājuma valsts aģentūra292Pašvaldības292Sabiedrības veselības aģentūra295Tiesībsargs296Uzņēmumu reģistrs296Valsts darba inspekcija300Valsts pārvaldes iekārta301Vēlēšanu tiesības; Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi302Vides tiesības306Administratīvo pārkāpumu lietas311Citi322

Administratīvais processAdministratīvais akts2016

19.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-191/2016Atļaujas šķērsot publiska pasākuma norises vietu tiesiskā daba

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma normas vispirms attiecas uz publiska pasākuma organizētājiem, apmeklētājiem un dalībniekiem. Taču tās neparedz izņēmumu drošības pasākumu ievērošanā attiecībā uz jebkuru citu personu, kas iekļūst publiska pasākuma teritorijā, kaut vai lai šķērsotu tā teritoriju. Tā kā pasākuma norises vietas šķērsošana personām, kas nav publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki, ir iespējama vispirms iekļūstot pasākuma norises teritorijā, tad arī šīm personām ir jāpakļaujas pasākuma organizatora veiktajai drošības kontrolei. Savukārt atļauja šķērsot pasākuma norises vietu nozīmē apliecinājumu, ka ir veikta attiecīga kontrole pirms iekļūšanas tajā, nevis atļauju piekļūt zemesgabalam, tādējādi šāda atļauja nav uzskatāma par administratīvo aktu.

11.02.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-607/2016Līguma par elektroenerģijas obligāto iepirkumu tiesiskā daba

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas paredz tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Valsts atbalsta mehānismu pamatā veido Ekonomikas ministrijas piešķirtās tiesības atbalstāmajiem ražotājiem saražoto elektroenerģiju pārdot elektroenerģijas publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstākas par elektroenerģijas tirgus cenu. Līgums starp publisko tirgotāju un komersantu par elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ir Ekonomikas ministrijas administratīvā akta īstenošanas instruments. Proti, līgums ir daļa no valsts atbalsta mehānisma, caur kuru komersants tieši saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tādējādi līguma priekšmets atrodas publisko tiesību jomā.

2015.gads

14.10.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-576/2015Lēmuma par būves klasificēšanu kā cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu tiesiskā daba

Lēmums par būves klasificēšanu kā cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu pats par sevi personai nekādas tiesiskās sekas nerada. Tiesiskās sekas rada administratīvais akts par nekustamā īpašuma nodokli, savukārt lēmumu par ēkas klasificēšanu var uzskatīt par starplēmumu šajā procesā, jo ar to netiek sasniegts mērķis, kura dēļ attiecīgais nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas process ir uzsākts, proti, konkrētā būve netiek aplikta ar paaugstinātu nodokļa likmi. Arī kā starplēmums tas pats par sevi neskar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses. Vērtējot administratīvā akta par nekustamā īpašuma nodokli pamatojumu, proti, vai pamatoti piemērota paaugstināta nodokļa likme, jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību normā minētajam statusam.

30.12.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-1181/2015Labojumu dzimšanas reģistrā tiesiskā daba

1. Dzimšanas kā civilstāvokļa akta reģistrācija ir konstatējošs administratīvais akts, ar kuru tiek noteikts personas publiski tiesiskais statuss, kā arī saistoši nostiprinātas bērna radniecības attiecības ar māti un tēvu. Ar dzimšanas fakta un vecāku reģistrēšanas brīdi bērnam un viņa vecākiem rodas ar šo radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības (Administratīvā procesa likuma 1.panta trešā daļa).

2014.gads

21.03.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-51/2014Administratīvais akts ar nosacījumu

1. Iestādes lēmumā noteikta iespēja pagarināt šā lēmuma rezolutīvās daļas termiņu ir šā administratīvā akta nosacījums. Nosacījums ir administratīvā akta sastāvdaļa. Līdz ar to, ja adresāts nepiekrīt nosacījumam, viņam administratīvais akts daļā par nosacījumu ir jāpārsūdz. Ja viņš to nedara, viņam jāsamierinās ar nosacījumu.

2. Ja lēmums nav pārsūdzēts un ir kļuvis neapstrīdams, tajā noteiktās tiesiskās attiecības tiesai jāpieņem kā (normatīvs) fakts. Šajā sakarā jāņem vērā, ka viena no administratīvā akta pazīmēm ir tiesiskas sekas. Tiesiskas sekas nozīmē, ka spēkā esošs administratīvais akts ir saistošs visām personām, uz kurām tas attiecas. Tas nozīmē arī to, ka spēkā esošs administratīvais akts var būt pamats jauna administratīvā akta izdošanai.

29.05.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-83/2014Administratīvā akta procesuālā un materiālā spēkā esība

1. Gadījumos, kad administratīvais akts nestājas spēkā līdz ar paziņošanu, bet citā laikā, tiek nodalīta administratīvā akta procesuālā un materiālā spēkā esība. Procesuālā spēkā esība nozīmē, ka administratīvais akts kā tāds pastāv, tā iestājas līdz ar administratīvā akta paziņošanu. Savukārt materiālā spēkā esība iestājas tad, kad iestājas tiesiskās sekas, kas paredzētas administratīvajā aktā. Parasti procesuālā un materiālā spēkā esība sakrīt, tomēr tā var arī atšķirties. Parasti tas ir gadījumos, kad administratīvā akta darbības sākums noteikts vēlāk. Līdz ar administratīvā akta paziņošanu iestājas procesuālās sekas, personai ir tiesības šo aktu apstrīdēt, un sākas apstrīdēšanas termiņš, savukārt konkrētas tiesiskās sekas, kuru noteikšana ir administratīvā akta izdošanas mērķis, iestājas citā brīdī (parasti – vēlāk). Materiālā spēkā esība ir atkarīga no procesuālās spēkā esības.

2. Ja administratīvais akts ir bijis paziņots, vispārīgi tas ir ieguvis spēkā esību, bet tā darbība var tikt apturēta. Administratīvā akta darbības apturēšana nozīmē, ka tiesiskais stāvoklis principā ir tāds pats kā pirms administratīvā akta izdošanas. Citiem vārdiem, akta materiālā spēkā esība tiek aizturēta, administratīvo aktu var uzskatīt par relatīvi spēkā esošu.

3. Lēmuma par atļaujas atvērt spēļu zāli atcelšanu procesuālā spēkā esība iestājās vispārīgā kārtībā, proti, ar tā paziņošanu adresātam. Savukārt materiālās spēkā esības iestāšanās noteikta Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītajā daļā, proti, tā iestājas pēc pieciem gadiem, skaitot no lēmuma par atļaujas atvērt spēļu zāli atcelšanu paziņošanas brīža (no procesuālās spēkā esības iestāšanās brīža). Tādēļ administratīvā akta darbības apturēšana negroza tā spēka iestāšanos kā tādu. Līdz ar to lēmuma par atļaujas atvērt spēļu zāli atcelšanu pārsūdzēšana (un darbības apturēšana) negroza Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītajā daļā noteiktā piecu gadu termiņa sākumu.

18.07.2014. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-908/2014Personas tiesības pārsūdzēt atteikumu anulēt paziņojumu par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu

1. Valsts ieņēmumu dienesta atteikums anulēt iesniegtu paziņojumu par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu, liedz īstenot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktā minētās tiesības. Tādēļ šāds lēmums ir administratīvais akts.

2013.gads

31.01.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-127/2013Administratīvā akta par elektroenerģijas tirdzniecības diferencētā tarifa saistītajiem lietotājiem apstiprināšanu izdošana, izpilde, pārsūdzēšana un atcelšana

1. Ja tarifus nosaka publiskais tirgotājs, tā lēmums par tarifu noteikšanu nav administratīvais akts, taču atbilstoši likuma regulējumam tas ir pakļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kontrolei. Savukārt atbilstoši likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 11.panta ceturtajai daļai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

2. Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikā saistītajiem lietotājiem (apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592; turpmāk – Metodika) ir noteikts 21 dienas termiņš, kurā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jāizvērtē un jāizlemj jautājums par iesniegto diferencēto tarifu atbilstību Metodikai un ekonomisko pamatojumu. Gadījumā, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pieņem publiskajam tirgotājam nelabvēlīgu lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību Metodikas prasībām, par šo lēmumu ir publicējams paziņojums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, atsaucot tarifu spēkā stāšanos. Savukārt attiecībā uz tarifu vērtējuma pozitīvu rezultātu, t.i., ja tarifi atbilst Metodikai un ekonomiski pamatotām izmaksām, administratīvā akta izdošana ir aizstāta ar noteiktiem apstākļiem – 21 dienas termiņa pēc tarifu iesniegšanas izbeigšanos un nelabvēlīga lēmuma neizdošanu šajā termiņā. Šādā gadījumā var uzskatīt, ka administratīvais akts ir izdots klusējot (ar konkludentām darbībām). Tādējādi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbība – iesniegto tarifu atbilstības izvērtēšana – ir priekšnoteikums, lai tarifi stātos spēkā, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šīs darbības rezultātā izdod administratīvo aktu.

3. Lēmuma par tarifu atbilstību izpilde izpaužas kā publiskā tirgotāja tiesības saņemt no saistītajiem lietotājiem samaksu par patērēto elektroenerģiju saskaņā ar elektroenerģijas tirdzniecības diferencētajiem tarifiem saistītajiem lietotājiem. Līdz ar to iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ne tiesiski, ne faktiski nav iespējama, jo publiskais tirgotājs lietā nav atbildētāja, bet gan trešās personas statusā. Taču pieteikuma apmierināšanas gadījumā pieteicējiem pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas ir tiesības prasīt atlīdzinājumu no atbildētāja.

4. Vispārīgajam administratīvajam aktam pamatā ir piemērojami tādi paši procesuālie noteikumi kā parastam administratīvajam aktam, proti, to var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tomēr noteikumi par pārsūdzēšanu parasti attiecināmi tikai uz konkrētiem pieteicējiem, bet ne citām personām, kuras nav aktīvi izmantojušas savas tiesības, iesniedzot pieteikumu tiesā, lai gan ar pārsūdzēto administratīvo aktu tiek skartas. Tādējādi arī tiesas spriedums par vispārīgā administratīvā akta atcelšanu parasti skar tikai tiesiskās attiecības starp konkrēto pieteicēju un iestādi. Vispārīgā administratīvā akta gadījumā tiesai nav tiesību atcelt pārsūdzēto administratīvo aktu arī attiecībā uz personām, kuras nav konkrētās lietas procesa dalībnieki.

5. Saistītajiem lietotājiem ir tiesības apšaubīt tā elektroenerģijas tirdzniecības diferencētā tarifa saistītajiem lietotājiem tiesiskumu, pēc kura tie norēķinās. Mājsaimniecības lietotāju tiesības vai tiesiskās intereses nevar aizskart pārējiem saistītajiem lietotājiem noteiktie elektroenerģijas tirdzniecības diferencētie tarifi saistītajiem lietotājiem un otrādi. Tādējādi pieteicēju subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu par tarifu atbilstību izriet no saistītā lietotāja statusa un tiesību vai tiesisko interešu aizskāruma, kuru var radīt konkrētais diferencētais elektroenerģijas tirdzniecības diferencētais tarifs saistītajiem lietotājiem, saskaņā ar kuru katrs no pieteicējiem norēķinās.

21.11.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-703/2013 un senatora Jāņa Neimaņa atsevišķās domasIestādes publiska paziņojuma par administratīvā procesa gaitu tiesiskuma izvērtējums nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets

Iestādes darbībām, kas veiktas administratīvās lietas ietvaros, un ir saistītas ar to, Administratīvā procesa likums nepiešķir patstāvīga rakstura nozīmi no tiesas kontroles procesuālās kārtības aspekta. Tādēļ kontrole pār šādu darbību un gala lēmuma tiesiskumu ir veicama vienas lietas ietvaros, kas ierosināta par iestādes gala lēmumu (administratīvo aktu).

20.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-746/2013Lēmuma par nozares atzīšanu par stratēģiski svarīgu tiesiskā daba

Lēmums, ar kuru pašvaldība kādu nozari atzīst par stratēģiski svarīgu, pats par sevi privātpersonām nerada tiesiskas sekas - ar to netiek uzlikts vai atcelts kāds tiesisks pienākums, piešķirtas vai atņemtas tiesības. Tas turklāt netiek izdots attiecībā uz konkrētu personu, un tam nav konkrēti nosakāmu adresātu loks, lai to varētu uzskatīt par vispārīgo administratīvo aktu. Tādēļ minētais lēmums nav administratīvais akts.

2012.gads

29.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-77/2012Vadības līgumā paredzētās atlīdzības tiesiskā daba; pamatojuma nepieciešamība lēmumam par vadības līguma izbeigšanu

Vadības līgums nav administratīvais akts, līdz ar to, izbeidzot līgumu nav nepieciešams iestādei izvirzīt tādas pašas pamatojuma prasības kā administratīvajam aktam. Izvērsta pamatojuma trūkums vai tā atspoguļojuma trūkums lēmumā par vadības līguma izbeigšanu nav izšķirošs minētā lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Ja prasība pamatot lēmumu par vadības līguma izbeigšanu tā pieņemšanas procesā neizriet no līguma nosacījumiem un tā juridiskā rakstura, tad tiesas procesā iestādes pienākums ir pamatot savu rīcību, lai tiesa varētu pārliecināties par tiem iestādes apsvērumiem, kas ir bijuši par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.

30.10.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-139/2012Sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma pārsūdzēšana tiesā

1. Sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma lēmums, ar kuru tiek atzīts, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, nav atsevišķi pārsūdzams tiesā. Šis lēmums ir starplēmums, kurš pats par sevi vien nav pietiekams, lai varētu uzsākt paredzēto darbību. Lēmuma pārbaude ir iespējama, pārbaudot galīgā lēmuma tiesiskumu.

2. Lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas nepieciešamību tieši likumā norādīts kā pārsūdzams, jo tas paredz iesniedzējam (paredzētās darbības veicējam) veikt tūlītējas finansiāli un laika ziņā ietilpīgas procedūras kā nosacījumu tālākai virzībai uz iespējamo darbības akceptu. Tātad šis lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā minētajam gadījuma, kad starplēmumam pašam par sevi ir būtiska ietekme uz personas tiesībām un tiesiskajām interesēm.

3. Sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma mērķis ir tikai noteikt iespējamās ietekmes un to, vai tās varētu būt būtiskas, nevis precīzi dokumentēt ietekmju apjomu un definēt projekta īstenošanas noteikumus. Tiesas pārbaudei par sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu ir jābūt vērstai uz to, lai noskaidrotu, vai kompetentā iestāde ir pietiekami apzinājusi ietekmes būtiskumu un nepieciešamību tādēļ veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Pat ja iestāde ir pieļāvusi kļūdas ietekmes precīzā vērtējumā, ir jāvērtē, vai tas varētu mainīt iestādes secinājumu par to, ka nav sagaidāma tāda projekta ietekme, kurai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Tāpat jāņem vērā, ka nevis lēmumā par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, bet reģionālās vides pārvaldes izdotajos tehniskajos noteikumos tiek noteiktas konkrētas prasības, kādām jāpakļauj paredzētā darbība.

4. Vides aizsardzības likums, nosakot ikviena sabiedrības pārstāvja tiesības vērsties tiesā vides aizsardzības interesēs, neparedz nekādus sabiedrības pārstāvjiem izvirzāmus papildu kritērijus. Arī gadījumā, ja pieteikums pret paredzēto darbību akceptējošu lēmumu administratīvajā tiesā daļēji tiek pamatots ar privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizskārumu, šai personai nav šķēršļu izteikt arī ar vides aizsardzības interesēm saistītus iebildumus.

04.07.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-196/2012Administratīvā akta pamatojuma pārbaude tiesā

Par administratīvā akta pamatojumu ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, nevis pierādījumi par šiem apstākļiem. Tas izriet no Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmās daļas, kas noteic, ka iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. Līdz ar to Administratīvā procesa likuma 150.panta otrā daļa un 250.panta otrā daļa neļauj tiesai, skatot pieteikumu par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu, pieteicējam nelabvēlīgu spriedumu pamatot ar jauniem apstākļiem, uz kuriem nav norādīts administratīvajā aktā. Tomēr tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai iestādes norādītie apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, patiešām pastāv. To darot, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmajai daļai var atļaut atbildētājam iesniegt papildu pierādījumus par administratīvā akta pamatojumā minētajiem apstākļiem.

25.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-257/2012Lēmuma par izdienas pensijas piešķiršanu tiesiskā daba; Administratīvā procesa likuma 87.panta trešajā daļā noteiktā termiņa aprēķināšana

Lēmums, ar kuru piešķirta izdienas pensija, ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, proti, ar to uz ilgstošu (nenoteiktu) laiku ir noteikta izdienas pensijas ikmēneša izmaksa. Savukārt iesniegums par piešķirtās izdienas pensijas pārrēķinu ir vērtējams kā iesniegums par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna.

17.02.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-301/2012 Plānošanas un arhitektūras uzdevuma tiesiskā daba; zaudējumu atlīdzināšana administratīvajam aktam pielīdzināma starplēmuma atcelšanas gadījumā

Plānošanas un arhitektūras uzdevums pats par sevi nav lēmums ar galīga noregulējuma raksturu, tomēr tas ietekmē būtiskas būvniecības ierosinātāja tiesības un tiesiskās intereses būvniecības procesa ietvaros, turklāt ietekme ir tūlītēja, tādēļ attiecībā uz būvniecības ierosinātāju tas pielīdzināms administratīvajam aktam.

17.02.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-345/2012 Elektroenerģijas gala tarifu saistītajiem lietotājiem veidojošo pakalpojumu tarifu pamatotības pārbaude tiesā

1. Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora noteiktais tarifs ir patstāvīgi apstiprināms tarifs un lēmums par tā apstiprināšanu ir administratīvais akts.

2. Elektroenerģijas saistītajiem lietotājiem ir jāapzinās, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nolūkā elektroenerģijas tirgū tiek nodalīta elektroenerģijas ražošana, pārvade, sadale un piegāde (tirdzniecība). Katrā no segmentiem elektroenerģijas tirgus dalībnieki darbojas patstāvīgi, un tāda ir arī to sniegto pakalpojumu cena, un, kamēr cena tiek pakļauta regulatora kontrolei, arī tarifi ir atsevišķi kontrolējami. Tas, ka šie tarifi pie saistītā lietotāja nonāk integrētā veidā un integrētā rēķinā, tomēr nav pamats šai lietotāju kategorijai noteiktā elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifa pārbaudes ietvaros pārbaudīt ikviena šī patstāvīgā pakalpojuma tarifa pamatotību.

15.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-543/2012Iestādes lēmuma par procesuālu jautājumu tiesiskā daba; pārbaudes apjoms būvatļaujas termiņa pagarinājuma gadījumā

1. Iestādes lēmumam, kas atrisina procesuālu jautājumu par apstrīdēšanas iesnieguma pieļaujamību, ir procesuāla nozīme. Šādam lēmumam nav materiāli tiesiskas nozīmes, jo tas neietekmē materiāli tiesiskās attiecības un līdz ar to arī nerada tiesiskās sekas Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas izpratnē. Līdz ar to šāds lēmums nav administratīvais akts.

2. Augstākas iestādes lēmums ir administratīvais akts tikai gadījumā, ja augstāka iestāde ir pārbaudījusi zemākas iestādes izdotā administratīvā akta pamatotību pēc būtības, tādējādi zemākas iestādes vietā izlemjot jautājumu par konkrētu tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, konstatēšanu vai izbeigšanu.

05.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-651/2012Pašvaldības lēmuma par Slavas alejas un pasākuma „Jaunais vilnis” laukuma izveidi tiesiskā daba

Jūrmalas pašvaldības lēmumi par Slavas alejas un pasākuma „Jaunais vilnis” laukuma ierīkošanu neatbilst administratīvā akta pazīmēm, t.i., tie nav vērsti tieši pret kādām konkrētām privātpersonām „uz āru” un nenodibina tiesiskas attiecības ar tām. Šie lēmumi nav vērsti pret kādu noteiktu personu loku, bet pret publisku lietu. Tomēr tie nenoteic šo lietu vispārējās lietošanas kārtības ierobežojumus, nemaina līdzšinējo lietošanas kārtību. Tādējādi lēmumiem nav „uz āru” vērstu tiesisku seku. Šādu lēmumu pamatā ir nevis tiesību apsvērumi, bet gan politiska izšķiršanās par piemiņas vietu vajadzību, raksturu un veidu, tādējādi lēmumiem ir politisku lēmumu daba.

2011.gads

03.06.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-65/2011Tiesas tiesību uzdot izdot jaunu nelabvēlīgu administratīvo aktu izmantošanas priekšnoteikumi; noilguma termiņa tecējums administratīvā akta pārsūdzēšanas un jauna administratīvā akta izdošanas gadījumā; lēmuma par soda naudas uzlikšanu atcelšana daļā

1. Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa atļauj tiesai, apmierinot pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, uzdot iestādei izdot jaunu, arī nelabvēlīgu administratīvo aktu. Šī norma ir piemērojama tikai gadījumā, ja faktiskie apstākļi ir tādi, ka situācija nevar iztikt bez attiecīga tiesiskā regulējuma – nelabvēlīga administratīvā akta.

2. Tiesai uzdodot iestādei izdot jaunu administratīvo aktu, tiek turpināts tas pats process, kas iestādē tika uzsākts, ierosinot sākotnējā lēmuma procesu. Proti, ja lēmuma pieņemšanai noteikts noilguma termiņš, tajā netiek ieskaitīts administratīvā akta kontroles (apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas) periods.

3. Administratīvā akta atcelšana daļā ir iespējama, ja administratīvais akts satur vairākas daļas. Administratīvais akts, ar kuru uzlikta soda nauda par vienu pārkāpumu, nesatur vairākas daļas, tādējādi šādu administratīvo aktu tiesa nevar atcelt daļā.

31.01.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-103/2011Personas tiesības tikt uzklausītai

1. Tiesības tikt uzklausītam, kas iekļaujas taisnīgas tiesas jēdzienā un izriet no tiesiskā taisnīguma principa, citastarp nozīmē procesa dalībnieka iespēju izteikt savu viedokli par visiem jautājumiem, faktiem un tiesību normām pirms tiesas nolēmuma pieņemšanas. Taču tiesības tikt uzklausītam nav izprotamas tādējādi, ka tiesai pieteikums noteikti ir jāapmierina un pieteicēja paustais viedoklis viennozīmīgi jāpieņem par pamatotu. Šis secinājums attiecas arī uz augstākas iestādes lēmumu. Respektīvi, sakarā ar apstrīdēšanas iesniegumu augstāka iestāde izskata lietu pēc būtības. Personas viedoklis tiek uzklausīts un apsvērts, bet tas nenozīmē, ka iestādei šim viedoklim ir jāpiekrīt.

2. Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 4.punktā ietvertā prasība rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā ietvert arī administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus nepieciešama, lai procesa dalībnieks redzētu, ka viņa viedoklis un argumenti ir izvērtēti. Taču administratīvajā aktā ir jānorāda tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme lietā, proti, kuri ir būtiski un kuri spēj ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju

13.05.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-210/2011Administratīvo aktu spēkā esība laikā; lēmuma par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā tiesiskā daba; iestāžu kompetence administratīvā akta apstrīdēšanas procesā; administratīvā akta galīgais noformējums

1. Noteikums, ka administratīvais akts zaudē spēku ar izpildi, attiecas uz tādiem administratīvajiem aktiem, kuri paredz kādas atsevišķas tiesiskas vai faktiskas darbības (vai to kopuma) izpildi. Tomēr pastāv arī administratīvie akti ar ilgstošu iedarbību, kuri nodibina kādu tiesisko attiecību, kura ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā administratīvais akts, ar kuru šī attiecība nodibināta. Uz ilgstošo administratīvo aktu pamata var tikt veiktas atsevišķas darbības, taču tās nav uzskatāmas par administratīvā akta izpildi tādā nozīmē, ka to veikšana nozīmētu administratīvā akta spēka zaudēšanu.

2. Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 15.pantā paredzētais lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, jo tas paredz izdarīt komercreģistrā ierakstu, kas kā aktuālais ieraksts minētajā reģistrā atspoguļojams noteiktu laika posmu – līdz jauna ieraksta, kas savukārt izdarāms uz jauna lēmuma pamata, izdarīšanai. Ieraksts komercreģistrā ir tikai lēmuma atspoguļojums ieraksta formā.

3. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajai daļai augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Saskaņā ar panta otrās daļas 2. un 4.punktu augstāka iestāde var citastarp atcelt administratīvo aktu un izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu. Atbilstoši panta piektajai daļai administratīvais akts apstrīdēšanas procesā iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Tādējādi apstrīdēšana ir tā paša administratīvā procesa turpinājums nākamajā stadijā. Apstrīdēšanas procesā netiek izdots jauns administratīvais akts, bet apstiprināts vai mainīts sākotnējā administratīvā akta formulējums. Tāpēc apstrīdēšanas procesā nevar runāt par vairākiem administratīvajiem aktiem, bet tikai par vienu administratīvo aktu dažādās procesa stadijās. Attiecīgi augstākas iestādes kompetence izlemt lietu un izdot administratīvo aktu apstrīdēšanas stadijā ir tāda pati kā sākotnēji zemākai iestādei (izņemot, ja padotība tiek īstenota pārraudzības formā).

05.12.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-395/2011Administratīvā akta izdošana par transportlīdzekļu satiksmes aizliegšanu vai ierobežošanu

1. Tiesības un pienākumus jeb autoceļa lietošanas kārtību (aizliegumus, norādījumus u.tml.), kas personai ir saistoša attiecīgajā ceļa posmā, parasti persona uzzina tieši no izvietotajām ceļa zīmēm, nevis no atsevišķi noformēta dokumenta par to izvietošanu. Tomēr, atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumu Nr.456 „Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi” 3.1. un 4.1.apakšpunktam par transportlīdzekļu satiksmes aizliegšanu vai ierobežošanu valsts AS „Latvijas Valsts ceļi” pieņem lēmumu, bet atbilstoši 5.punktam par to noteiktā kārtībā sniedz informāciju, tādējādi šajā gadījumā administratīvā akta izdošanai ir noteikta atšķirīga kārtība, kā tas var būt citos ceļu satiksmes regulēšanas gadījumos.

2. Administratīvā akta rakstveida forma ir būtisks elements, kura trūkums ir pieļaujams vienīgi objektīvos likumā paredzētajos gadījumos vai tā „nevajadzība” izriet no tiesību normām (piemēram, tiesību normā nav paredzēta pozitīva lēmuma izdošana personai labvēlīga noregulējuma gadījumā, tiesiskās sekas iestājas bez tā).

3. Darījuma ietvaros, kas noslēgts vienīgi starp līgumslēdzējām pusēm un noteic vienīgi šo personu tiesības un pienākumus, nevar tikt atrasts pakļautības attiecībās izdots tiesību akts, kurš adresēts citām personām. Savukārt ar iestādes gribas veidošanos nav pietiekami, lai atzītu, ka tā arī izteikta, ar visām no tā izrietošajām sekām.

16.11.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-499/2011Zemes lietošanas mērķa maiņas iespējamība pēc pašvaldības iniciatīvas

1. Lēmums, ar kuru pēc pašvaldības iniciatīvas tiek mainīts zemes lietošanas mērķis, jo tas neatbilst uz zemes esošās ēkas funkcijai, ir iepriekšējo lēmumu aizstājošs lēmums, un tā pieņemšanā jāņem vērā noteikumi par prettiesiska administratīvā akta atcelšanu, kas ietverti Administratīvā procesa likuma 86.pantā.

20.09.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-937/2011Iestādes lēmuma, ar kuru atteikts nodibināt tiesiskās attiecības, tiesiskā daba

1. Iestādes lēmums, ar kuru atteikts nodibināt tiesiskās attiecības, atzīstams par administratīvo aktu tikai tad, ja ar to atteikts radīt tādas tiesiskas sekas, kuras vispārīgi atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām ir iespējamas, taču tās kādu iemeslu dēļ atteikts nodibināt konkrētajā gadījumā. Savukārt, ja iestāde atteikusies nodibināt tiesiskas attiecības, kādas atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām nav iespējamas, nepārkāpjot tiesisko kārtību, ne ar vienu privātpersonu, šāds iestādes atteikums nav uzskatāms par administratīvo aktu.

2. Tiesību normas (2007.gada 11.septembra saistošo noteikumu Nr.88 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 4.punkts) neparedz piešķirt privātpersonām nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus sakarā ar pašvaldības teritorijas bezatlīdzības uzkopšanu, līdz ar to prasījums par tāda iestādes lēmuma atzīšanu par prettiesisku, ar kuru atteikts piešķirt nodokļa atvieglojumu, kā arī prasījums par šāda atvieglojuma piešķiršanu nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

2010.gads

22.02.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-101/2010Publiskas lietas pieejamība un tās nodošana sevišķajai izmantošanai; ceļa zīmju tiesiskais statuss un izdevējiestāde

1. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu. Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos.

2. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu.

3. Personai, kura nodarbojas ar taksometru pakalpojumu sniegšanu, un kas vēlas, lai tiktu atzītas tās tiesības izmantot pieeju (publiskas taksometru stāvvietas veidā) Stacijas laukumam, ar attiecīgu prasību ir jāvēršas pie iestādes, kuras kompetencē ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevišķi izmantojamas lietas statusu. Prasība ceļa zīmju izdevējiestādei uzstādīt ceļa zīmi, kas atļauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stāvvietas veidā, šādā situācijā nav pamatota, jo šī iestāde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma kā publiskas lietas pieejamības apmēru.

05.01.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-163/2010 Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma, kas adresēts privātpersonai, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, tiesiskā daba

1. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījums nodokļu maksātājam – administratīvā procesa dalībniekam – nav uzskatāms par atsevišķu, galīgu darbību, jo ir vērsts uz apstākļu noskaidrošanu, kas savukārt ir pamats tālākai iestādes rīcībai. Tādēļ šāds informācijas pieprasījums nav pārsūdzams atsevišķi administratīvajā tiesā.

2. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījums privātpersonai – kredītiestādei, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, sniegt ziņas par tās klientu atbilst visām administratīvā akta pazīmē, tostarp rada tiesiskas sekas, jo informācijas pieprasījums ietiecas privātpersonas pašnoteikšanās tiesībā pār savu informāciju. Tāpat kā administratīvais akts informācijas pieprasījums ir izpildāms piespiedu kārtā, ja privātpersona (kredītiestāde) to neizpilda labprātīgi.

10.06.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-188/2010 (SENĀTS MAINA JUDIKATŪRU)Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja brīdinājuma tiesiskā daba; citu šā biroja izdotu lēmumu pārbaude tiesā

1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam korupcijas novēršanas jomā ir tiesības norādīt personai uz iespējamu pārkāpumu, informējot personu par attiecīgo darbību neatbilstību tiesību normām un atturot no pārkāpuma izdarīšanas (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 8.punkts).

2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja brīdinājums nav sods, bet norāde amatpersonai turpmāk no attiecīgām darbībām atturēties. Brīdinājums nerada konkrētas tiesiskās sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, kas būtu pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

21.01.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-208/2010Lēmuma par personas ievēlēšanu asociētā profesora amatā tiesiskā daba

Profesoru padomes lēmums par konkrētas personas ievēlēšanu asociētā profesora amatā ir priekšnoteikums tiesisko attiecību starp asociēto profesoru un augstskolu nodibināšanai. Šāds lēmums nav vērsts uz publiski tiesisko attiecību nodibināšanu, tas ir, netiek pieņemts publisko tiesību jomā, jo uz profesoru padomes lēmuma pamata ar asociēto profesoru un augstskolu tiek slēgts darba, tas ir, privāttiesisks līgums. Tādējādi profesoru padomes lēmuma tiesiskums nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

12.02.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-253/2010Ministru kabineta lēmuma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju tiesiskā daba; gadījumi, kad iekšējs lēmums atzīstams par administratīvo aktu

1. Lai konkrētu lēmumu atzītu par administratīvo aktu, tam jāatbilst visām administratīvā akta pazīmēm. Viena no administratīvā akta pazīmēm ir tā, ka administratīvajam aktam jābūt vērstam uz āru. Tas nozīmē, ka administratīvais akts skar personas ārpus iestādes. Lēmums, kuram nav šādas ārējas ietekmes, ir iestādes iekšējs lēmums, nevis administratīvais akts.

2. Izņēmuma gadījumi, kad ir pamats iekšēju lēmumu atzīt par administratīvo aktu, ir šādi:

1) ja iestādei īpaši pakļautai personai adresēts lēmums ietekmē šīs personas tiesisko statusu, disciplināro sodīšanu vai būtiski ierobežo šīs personas cilvēktiesības;

2) ja iekšēja lēmuma ietekme izplešas ārpus iestādes, aizskarot iestādei nepadotu personu cilvēktiesības. Tas, vai konkrēts lēmums aizskar kādas personas cilvēktiesības, izvērtējums katrā konkrētā gadījumā, identificējot cilvēktiesību un novērtējot, vai tā aizskarta.

3. Latvijas Policijas akadēmijai ar likumu bija noteikts valsts pārvaldes iestādes statuss. Ministru kabineta lēmums reorganizēt vai likvidēt kādu iestādi ir tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas ietvaros pieņemts iekšējs lēmums. Tādējādi arī Ministru kabineta lēmums likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju ir iekšējs lēmums.

16.04.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-408/2010Administratīvais akts attiecībā uz skolēnu kā īpaši pakļautu personu; izglītības iestādes reorganizācija

1. Skolēna un valsts attiecībās administratīvie akti ir tādi lēmumi, kas skar skolēna un valsts attiecību pamatus, tos nodibinot, grozot vai izbeidzot, piemēro sodu skolēnam vai būtiski skar skolēna cilvēktiesības.

2. Lēmumi par skolēna izglītības iegūšanas organizēšanu, tostarp tādi, kas reorganizē izglītības iestādes darbību, ciktāl tie būtiski neskar skolēna tiesības iegūt izglītību, ir vērsti uz iekšu, tāpēc nav administratīvie akti.

12.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-589/2010Administratīvais akts par tiesneša neapstiprināšanu; tiesneša tiesības vērsties tiesā neapstiprināšanas gadījumā; tiesneša neatkarība

1. Viens no tiesas neatkarības nodrošināšanas veidiem ir caurspīdīga tiesnešu atlases kārtība un karjeras virzība, kas ir balstīta uz objektīviem kritērijiem, gan lemjot par tiesneša iecelšanu vai apstiprināšanu amatā, gan lemjot par viņa atcelšanu.

2. Lēmumam par tiesneša atcelšanu ir jābūt pakļautam izskatīšanai neatkarīgā procesā. Personas tiesības uz neatkarīgu šā jautājuma izvērtēšanu nedrīkst ietekmēt apstāklis, ka tiesnesis statusu zaudē uz likuma, nevis īpaša lēmuma pamata.

3. Administratīvais akts, kurš liedz tālāku virzību personas iecelšanai, atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai tiesneša amatā, ir tieslietu ministra lēmums par tiesneša nevirzīšanu. Tā tiesiskums ir pārbaudāms administratīvajā tiesā neatkarīgā un objektīvā procesā, kas nodrošina iespēju izvairīties no tiesneša statusa zaudēšanas politisku iemeslu dēļ un ir viena no garantijām tiesu varas neatkarības nodrošināšanai.

21.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-705/2010Pašvaldības lēmuma par bāriņtiesas likvidēšanu tiesiskā daba

Pašvaldības domes lēmums par bāriņtiesas, kas ir pašvaldības iestāde, likvidēšanu ir lēmums par valsts pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu. Tas ir lēmums, kas attiecas uz pašvaldības darba organizāciju nolūkā nodrošināt attiecīgās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, tātad iekšējs lēmums.

15.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-742/2010Lēmuma, kas pieņemts attiecībā uz amatpersonu, pakļautība administratīvo tiesu kontrolei; lēmuma par disciplinārlietas izbeigšanu tiesiskā daba

1. Administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauti lēmumi par amatpersonas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu vai par amatpersonas disciplināro sodīšanu, kā arī citi lēmumi, ja tie būtiski ierobežo amatpersonas cilvēktiesības. Par cilvēktiesību būtisku ierobežojumu nav atzīstama iespējamība, ka lēmumā konstatētie fakti un atzinums par disciplinārpārkāpuma izdarīšanu varētu tikt izmantoti citā lietā.

2. Lai nolēmums, kurā konstatēts pārkāpums, iegūtu konstatējoša administratīvā akta pazīmes un tādējādi tiktu pakļauts administratīvās tiesas kontrolei, pārkāpuma konstatējumam ir jābūt ar saistošu raksturu, jārada tiesiskas sekas.

3. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, kas ietver arī faktus un atzinumu par disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, ir iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi un tādējādi nav administratīvais akts, ja vien minētais atzinums nerada amatpersonai tiesiskas vai faktiskas sekas.

10.09.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-749/2010Administratīvā pārkāpuma uzskaites punkti; ietekmēšanas līdzekļi un to pārsūdzība administratīvā procesa kārtībā

1. Pārkāpumu uzskaites punkti nav atsevišķs administratīvā soda veids, taču rada papildu sekas izdarītam administratīvajam pārkāpumam. Pārkāpumu uzskaites punktu mērķis ir uzskaitīt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita, varētu uzlikt transportlīdzekļa vadītājam papildu ietekmēšanas līdzekļus.

2. Transportlīdzekļa vadītājam iegūstot noteiktu skaitu pārkāpumu uzskaites punktus, Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļa vadītājam piemēro ietekmēšanas līdzekļus, kas rada tiesiskas sekas. Paziņojums par ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu (izņemot brīdinājumu) atbilst administratīvā akta pazīmēm un tāpēc tā tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

20.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-795/2010Administratīvā akta iekšējā un ārējā spēkā esība; iestādes lēmuma apstrīdēšanas termiņš lēmuma nepaziņošanas gadījumā

1. Administratīvais akts var stāties spēkā tad, kad iestāde paziņojusi visas tā būtiskās sastāvdaļas

2. Naudas ieskaitīšanu pieteicēja norēķinu kontā nevar uzskatīt par tādu, ar kuru pieteicējam būtu paziņots administratīvā akta saturs. Proti, administratīvā akta saturu veido ne tikai personai piešķirtās tiesības, bet arī šo tiesību piešķiršanas pamatojums.

3. Ir nodalāma administratīvā akta iekšējā un ārējā spēkā esība. Administratīvā akta izdošanas procesā var izdalīt brīdi, kad administratīvais akts ir pieņemts, bet vēl nav paziņots adresātam, un brīdi, kad tas tiek paziņots adresātam. Laikā, kad administratīvais akts ir pieņemts, bet vēl nav paziņots adresātam, tas jau ir saistošs iestādei, iestāde jau var gatavoties tā izpildei un labvēlīgu administratīvo aktu pat jau izpildīt. Līdz ar to šajā gadījumā var runāt par to, ka administratīvais akts attiecībā pret iestādi (iekšēji) ir stājies spēkā

4. Administratīvais akts, kas vēl nav paziņots adresātam, nerada adresātam nekādas tiesības vai pienākumus. Adresāts nevar prasīt šāda administratīvā akta izpildi, adresātam nav pienākuma izpildīt šādu administratīvo aktu, tāpat arī adresātam nesākas termiņš, kurā tam ir tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo aktu. Proti, šāds nepaziņots administratīvais akts attiecībā pret tā adresātu vēl nav stājies spēkā (ārējā spēkā esība).

5. Ja zemāka iestāde nepaziņo personai savu lēmumu sakarā ar tās iesniegumu, personai ir tiesības vērsties augstākā iestādē gada laikā no dienas, kad tā vērsusies zemākā iestādē.

30.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-1088/2010Administratīvā akta un politiska lēmuma nošķiršana; personas tiesības uz taisnīgu tiesu

1. Būtiska nozīme administratīvā akta nošķiršanā no politiska lēmuma ir šā lēmuma pieņemšanas procedūras izvērtējumam. Gadījumā, ja lēmums pieņemts, balstoties uz amatpersonu iekšējo pārliecību un subjektīviem kritērijiem, un likumā nav izvirzīti nosacījumi, kuriem iestājoties, balsojams vienā vai otrā veidā, lēmums uzskatāms par politisku.

2. Satversmes 92.pantā minētās tiesības nav saprotamas kā tādas, kas ļauj personai vērsties jebkurā tiesā ar jebkādu prasījumu. Tiesai ir jārīkojas likumā piešķirtā pilnvarojuma ietvaros, nepārkāpjot tai noteikto kompetenci. Tiesai ir jāpieņem un jāizskata pēc būtības personas pieteikums tikai tad, ja pastāv visi priekšnoteikumi lietas ierosināšanai. Tādējādi personas tiesības uz taisnīgu tiesu iespējams pārkāpt tikai tad, ja tiesa atteiktos ierosināt administratīvo lietu, neskatoties uz to, ka pieteikums ir pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā un ir ievēroti citi likumā noteiktie nosacījumi, kas attiecas uz pieteikuma pieļaujamību.

2009.gads

16.02.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-69/2009Par administratīvo līgumu

1. Kredītam pielīdzināto stipendiju zinātniskā grāda ieguvei studentam piešķir, pamatojoties uz stipendiju piešķiršanas komisijas vai šobrīd augstākās izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotās personas lēmumu un augstskolas un studenta noslēgta līguma pamata.

2. Administratīvi tiesiskās attiecības starp augstākās izglītības iestādi un studentu, piešķirot studentam subjektīvās tiesības saņemt stipendiju, tiek nodibinātas ar stipendiju piešķiršanas komisijas lēmumu. Augstākās izglītības iestāde, noslēdzot līgumu par stipendijas saņemšanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesiskās, ne jaunas privāttiesiskās attiecības, bet pēc būtības papildina administratīvā akta – lēmuma par stipendijas piešķiršanu – saturu. Tā kā līgums par kredītam pielīdzinātās stipendijas saņemšanu ir paredzēts kā palīginstruments stipendijas saņemšanas procedūrā, līgums par šādas stipendijas saņemšanu ir administratīvais līgums. Tādējādi jautājums par tā izpildi ir skatāms administratīvā procesa kārtībā.

24.03.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-278/2009Lēmuma anulēt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam pārsūdzība tiesā

1. Lēmums, ar kuru amatpersonai ir liegta piekļuve attiecīga statusa informācijai, pats par sevi nenodibina, nemaina un neizbeidz amatpersonas tiesisko statusu. Tāpēc šāds lēmums nav administratīvais akts.

26.05.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-493/2009Par Naturalizācijas pārvaldes iekšēju lēmumu

Iestādes lēmums vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību privātpersonai atņemt Latvijas pilsonību nav administratīvais akts, jo nerada privātpersonai tiesiskas sekas. Tas ir iestādes iekšējs lēmums un par to kontrole nav veicama administratīvajā tiesā. Tiesiskas sekas privātpersonai rada vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmums.

29.06.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-528/2009Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmuma, ar kuru atzīts, ka persona nav piemērota tiesneša amatam, tiesiskā daba

1. Ceļā no tiesneša amata kandidāta līdz tiesnesim, kurš stājas pie pienākumu izpildes, ir iesaistīti visi valsts varas atzari: valsts pārvalde, likumdevējs un arī tiesu vara. Šajā procesā novērojams, kā izpildvara un likumdevējvara piedalās pie tiesu varas atzara izveidošanas, tādējādi līdzsvarojot varas dalījumu un nodrošinot varas atzaru mērenību.

2. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, kura ir tiesnešu profesionālās pašpārvaldes institūcija, piešķirta kompetence tiesneša kandidāta atlases procedūrā. Vērtējot tiesneša amata kandidāta atbilstību tiesneša amatam un pieņemot kvalifikācijas eksāmenu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija īsteno tiesu varas funkciju tiesnešu sastāva veidošanā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai nav piešķirtas pilnvaras valsts pārvaldes jomā, un tā nav atzīstama par iestādi tiesnešu amata kandidātu atlases procedūrā. Tās atzinumi par tiesneša amata kandidātu nav administratīvie akti.

10.11.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-759/2009Kārtība bērnu uzņemšanai ārpus kārtas pirmsskolas izglītības iestādē

1. Ne tikai bērna uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādē (pieeja publiskajam pakalpojumam), bet arī reģistrācija rindā ir administratīvais akts, nevis starplēmums, jo rada tiesiskās sekas – ar reģistrēšanu bērnu vispārīgi atzīst par tiesīgu saņemt pakalpojumu, turklāt tiek nostiprināta viņa vieta rindā, konkurējot ar citiem bērniem.

2008.gads

25.03.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-119/2008Privatizācijas aģentūras skaidrojoša rakstura vēstule, kas potenciālam privatizācijas pretendentam sniegta, pirms ir izstrādāti privatizācijas noteikumi, pati par sevi nerada tiesiskas sekas un līdz ar to nav administratīvais akts

1. Saņemot pieteikumu tiesā, primāri jānoskaidro, vai pieteikums iesniegts par kādu no Administratīvā procesa likumā paredzētajiem pieteikuma priekšmetiem, proti, vai lēmums vai rīcība, par kuru iesniegts pieteikums, vispār ir pakļauts administratīvo tiesu kontrolei. Tikai tad, ja tiesa atzinusi, ka pieteikums par šādu lēmumu vai rīcību vispārēji iekļaujas administratīvās tiesas kompetencē, tiesai jānoskaidro, vai konkrētajai personai, kura pieteikumu iesniegusi, ir tiesības vērsties tiesā.

2. Viena no administratīvā akta obligātajām pazīmēm ir tiesisko seku radīšana. Tiesiskas sekas tiek radītas tad, ja ar attiecīgo lēmumu tiek saistoši ietekmētas tiesiskās attiecības, proti, ja ar šo lēmumu tiek saistoši ietekmēts adresāta subjektīvo publisko tiesību un pienākumu loks. Privātpersonas tiesību loks attiecīgi var tikt papildināts vai arī samazināts. Tiesību loks tiek samazināts, ja personai tiek atņemtas kādas līdz šim bijušas tiesības.

Lai lēmumu varētu atzīt par administratīvo aktu, tam pašam par sevi jārada personai tiesiskas sekas. Tas nozīmē, ka lēmumam ir jāsatur galīgs noregulējums (izņemot gadījumu, kad starplēmums pats par sevi rada būtisku privātpersonas aizskārumu), proti, tam jābūt tādam, kas attiecīgajā administratīvajā procesā galīgi noregulē to jautājumu, kura dēļ process bija uzsākts.

3. Saskaņā ar Privatizācijas likumā noteikto valsts īpašuma objektu privatizācijas kārtību lēmumu par valsts īpašuma privatizācijas tiesību piešķiršanu konkrētiem pretendentiem iestāde var pieņemt tikai pēc tam, kad ir apstiprināti privatizācijas noteikumi. Tādējādi arī saistošu lēmumu liegt kādam pretendentam piedalīties privatizācijas procesā iestāde var pieņemt tikai pēc privatizācijas noteikumu apstiprināšanas. Līdz ar to pirms tam Privatizācijas aģentūras potenciālajiem privatizācijas pretendētiem sniegti skaidrojumi nerada tiesiskas sekas.

04.03.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-140/2008Lēmumi un darbības, kas veikti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procesa ietvaros, nav pakļauti kontrolei administratīvā procesa kārtībā

1. Administratīvā akta un faktiskās rīcības obligāta pazīme ir publisko tiesību joma – proti, lai kādu lēmumu vai rīcību atzītu par pakļautu administratīvās tiesas kontrolei, tam jābūt  īstenotam publisko tiesību jomā, turklāt ne jebkurā, bet tieši valsts pārvaldes jomā. Tādējādi kriminālprocesuāla rakstura lēmumi vai rīcība nav ne administratīvie akti, ne faktiskā rīcība.

2. Faktiskā rīcība atšķirībā no administratīvā akta ir faktisku, nevis tiesisku seku radīšana privātpersonai. Pēc pārējām pazīmēm faktiskā rīcība atbilst  administratīvā akta jēdzienam.

3. Valsts publiski tiesiska mērķa (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas) nolūkā ir imperatīvi noteikusi, ka atsevišķos gadījumos kredītiestādei ir jāatturas veikt pienākumus, ko tā uzņēmusies privāttiesiskajās attiecībās. Imperatīva rakstura normas, kuru mērķis ir publiski tiesisks, nereti var ietekmēt un ierobežot privāttiesiskās attiecības, tomēr tas nemaina bankas un klienta attiecību privāttiesisko raksturu.

4. Banka, pieņemot lēmumu par atturēšanos no darījumu veikšanas klienta kontā, nepilda publisku funkciju. Šādos gadījumos banka ievēro tai ar publisko tiesību normām uzliktu pienākumu, tomēr no tā nav izdarāms tālāks secinājums, ka līdz ar to bankai būtu deleģēti pārvaldes uzdevumi, kas ietver pārvaldes lēmumu pieņemšanu.Bankas un klienta attiecības jebkurā gadījuma ir un paliek privāttiesiskas.

5. Darbības, ko Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests  veic saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu, izsekošanu vai darbību ierobežošanu ar tiem, ir tieši vērstas uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu, noziedzīgā nodarījumā vainīgo personu sodīšanu. Citiem vārdiem, minētās darbības ir nesaraujami saistības ar apstākļu noskaidrošanu un noziedzīgā nodarījumā vainīgu personu sodīšanu kriminālprocesā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojums apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību tādējādi  ir vērsts uz kriminālprocesuālu mērķu sasniegšanu, pat ja kriminālprocess nav uzsākts. Proti, kaut arī rīkojuma izdošanas brīdī nav skaidri zināms, vai tiks uzsākts kriminālprocess, tādēļ vien rīkojumu nav pamata atzīt par tādu, kas izdots valsts pārvaldes attiecību ietvaros (administratīvajā procesā).

6. Administratīvā procesa ietvaros galīgais noregulējums tiesiskajās attiecībās starp privātpersonu un valsti ir administratīvais akts vai galīga rakstura (pabeigta) faktiskā rīcība.  Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojums, ar kuru kredītiestādei uzlikts pienākums apturēt darbības ar klienta naudas līdzekļiem, pēc būtības ir starplēmums procesā, kurš var turpināties kā kriminālprocess. Līdz ar to dienesta rīcībai šādos gadījumos nav administratīvā procesa rakstura, proti, tā nav vērsta nedz uz administratīvā akta izdošanu, nedz faktiskās rīcības veikšanu.

03.06.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-234/2008Faktiskās rīcības nošķiršana no starpdarbībām (starplēmuma); administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros pieņemta lēmuma par dokumentu izņemšanu tiesiskā daba; cietušais administratīvā pārkāpuma lietā muitas jomā

1. Lai varētu vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā par kādu valsts rīcību, vispārīgs noteikums ir tāds, ka sekām, kas no attiecīgās rīcības (lēmuma) ir radušās, ir galīgā noregulējuma raksturs. Līdz ar to jautājums par valsts rīcības pareizību var tikt nodots tiesas kontrolei tad, kad persona ir noskaidrojusi valsts galīgo attieksmi konkrētajā jautājumā (piemēram, saņemot lēmumu, ar kuru personai uzlikts kāds pienākums, un apstrīdēšanas procesa ietvaros nepanākot sev vēlamo rezultātu).Procesa laikā iestāde var būt veikusi darbības vai pieņēmusi starplēmumus, kas ir vērsti uz galīgā lēmuma pieņemšanu, bet paši par sevi galīga rakstura regulējumu konkrētajā jautājumā nesatur. Starplēmumi un starpdarbības parasti nav atsevišķi pārsūdzami, bet ir pārbaudāmi kā iespējami procesuāli pārkāpumi pēc tam, kad process ir noslēdzies un ir pārsūdzēts galīgais lēmums.

2. Faktiskā rīcība ir patstāvīgs galīga rakstura administratīvā procesa instruments. Tādējādi administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros veikta darbība, kaut arī tā ir radījusi faktiskas sekas, nav uzskatāma par faktisko rīcību.

3. Lēmumam par dokumentu izņemšanu un dokumentu izņemšanai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir procesuāla starplēmuma (starpdarbības) raksturs. Līdz ar to jautājums par dokumentu izņemšanas tiesiskumu parasti nav vērtējams tiesā kā patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Ja persona nav apmierināta ar administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros veikto darbību – dokumentu izņemšanu, pieteikumu tiesā var iesniegt, kad sagaidīts procesa noslēgums, proti, pieņemts gala lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesa, lemjot par šā lēmuma tiesiskumu (kaut vai tikai procesa daļā par dokumentu izņemšanu), tādējādi var pilnvērtīgi izvērtēt lietas apstākļus un dot savu novērtējumu šai darbībai.

4. Gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par muitas noliktavas īpašnieka pārkāpumu muitas jomā, un šīs pārkāpuma lietas ietvaros iestāde no muitas noliktavas izņem citai personai piederošu preču pavaddokumentus, administratīvā pārkāpuma lietas gala lēmums, kā arī procesa gaitā pieņemtie starplēmumi var tieši skart ne tikai adresātu (administratīvi sodāmo personu), bet arī izņemto dokumentu īpašnieku. Šī persona līdz ar to šādā administratīvā pārkāpuma lietā atzīstama par cietušo.

23.12.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-603/2008Iestādes lēmuma par transportlīdzekļa pārreģistrācijas aizliegumu tiesiskā daba

1. Lēmums, ar kuru iestāde uzlikusi Ceļu satiksmes drošības direkcijai pārreģistrācijas aizliegumu visām darbībām ar vieglo automašīnu, kas pirms tam konfiscēta administratīvā pārkāpuma lietā un vairs neatrodas pieteicēja īpašumā, nenoteic pieteicēja, tas ir, personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesības un pienākumus pēc būtības administratīvā pārkāpuma lietā, bet ir vērsts uz pieņemtā lēmuma par automašīnas konfiskāciju (lēmuma pēc būtības) izpildes nodrošināšanu. Tāpēc šis lēmums ir administratīvā akta izpildes lēmums, bet tas nav administratīvais akts.

2. Iestādes lēmumi, kuri ir vērsti uz administratīvā akta izpildi, tiesā nav pārsūdzami tādā pašā kārtībā kā administratīvie akti, bet gan to izpildi reglamentējošās tiesību normās noteiktā kārtībā. Pieteicējam ir tiesības prasīt veikt kontroli pār administratīvā akta par automašīnas konfiskāciju izpildi sākotnējai iestādei, kas pieņēmusi lēmumu.

26.11.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-837/2008 Administratīvā akta paziņošana nav faktiskā rīcība

1.Ne katra normatīvajā aktā noteiktā iestādes pienākuma neizpilde ir uzskatāma par iestādes faktisko rīcību, kas ir pārsūdzama administratīvā procesa kārtībā. Lai iestādes rīcību, nepaziņojot pieteicējai par izveidojušās pārmaksas novirzīšanu pieteicējas nodokļa parāda segšanai, atzītu par faktisko rīcību, tai pašai par sevi jārada tiešas faktiskās sekas. Ja ir uzsākts administratīvais process, kura rezultātā tiek izdots administratīvais akts, atsevišķas iestādes darbības vai bezdarbības šā procesa ietvaros neveido patstāvīgu faktisko rīcību.

2. Likumā noteiktais iestādes pienākums rakstveidā informēt nodokļu maksātāju triju darba dienu laikā pēc lēmuma par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai izpildes, ir administratīvā akta – nodokļu pārmaksu novirzīšanas nodokļa parāda segšanai – paziņošanas process. Administratīvā akta paziņošana ir procesuāla darbība, kādā administratīvais akts tiek darīts zināms personai un kādā tas stājas spēkā. Turklāt, tā kā informēšana par pārmaksas novirzīšanu notiek jau pēc šā lēmuma izpildes, tā ir gan paziņošana par administratīvo aktu, gan tā izpildi.

3.Administratīvā akta paziņošana, tā kā tai nav patstāvīgs un galīgs raksturs, nav faktiskā rīcība. Administratīvā akta paziņošanas kā procesuālas darbības tiesiskuma pārbaude ir veicama kopā ar administratīvo aktu.

2007.gads

13.03.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-11/2007Par KNAB brīdinājuma tiesisko dabu, par valsts amatpersonas rīcību, izskatot privātpersonas sūdzību par attiecīgās amatpersonas darījumu partneri, un par apdrošināšanas līgumattiecību darījuma summu likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē

1. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta 8.punktam izteikts brīdinājums par likuma pārkāpuma nepieļaujamību ir saistošs tā adresātam, proti, tas uzliek pienākumu adresātam atturēties no konkrētas rīcības, kura Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieskatā satur prettiesiskas darbības pazīmes. Tādējādi šāds Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums ir pārbaudāms tiesā kā administratīvais akts.

2. Apdrošināšanas līgumattiecību gadījumā, ja ir iestājies apdrošinātais risks, darījuma summa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē ir izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, proti, summa, ko amatpersona atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas darījuma nosacījumiem ir reāli saņēmusi.Tādējādi, ja saņemtās apdrošināšanas atlīdzības summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, amatpersonai informācija par konkrēto apdrošināšanas darījumu ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā, un secīgi attiecīgais apdrošinātājs uzskatāms par darījumu partneri, kas savukārt nozīmē to, ka amatpersonai, pildot savus pienākumus, jāizvairās no iespējamas interešu konflikta.

3. Apdrošināšanas līgumattiecību gadījumā, ja apdrošinātais risks nav iestājies, darījuma summa likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē ir apdrošināšanas prēmija.

4. Lai uz personas iesnieguma pamata iestāde ierosinātu administratīvo lietu un lietas ietvaros pieņemtais lēmums būtu uzskatāms par administratīvo aktu, ir jāpastāv iesniedzēja subjektīvajām tiesībām prasīt attiecīgā administratīvā akta izdošanu.

5. Valsts iestādei, saņemot sūdzību no privātpersonas jomā, kas ir tās kompetencē vai par kuru tā veic valsts uzraudzību, ne vienmēr ir jārealizē uzraudzība vai kontrole Interešu konflikta novēršanas likuma nozīmē. Privātpersonai jebkurā gadījumā ir tiesības uz savu sūdzību sagaidīt atbildi pēc būtības, taču, ja pārraugošās iestādes rīcībā ir pietiekama informācija par to, ka nav pamata veikt kādas ar uzraudzību vai kontroli saistītās darbības, tad atbildi uz sūdzību ne vienmēr var uzskatīt par uzraudzības vai kontroles funkcijas veikšanu (vai neveikšanu tad, ja tā bija jāveic).

27.03.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-90/2007Pēc VID muitas iestāžu iniciatīvas sniegtam preces identifikācijas atzinumam (par preču paraugu atbilstību konkrētiem Latvijas kombinētās nomenklatūras (LKN) kodiem) nepiemīt galīgā noregulējuma raksturs, līdz ar to tas nav atsevišķi pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā

1. Viena no administratīvā akta un faktiskās rīcības pamatpazīmēm ir galīgā noregulējuma raksturs – proti, par administratīvajiem aktiem nav uzskatāmi starplēmumi un starpdarbības (procesuāla rakstura lēmums vai rīcība).

2. Pēc VID muitas iestāžu iniciatīvas sniegtam preces identifikācijas atzinumam (par preču paraugu atbilstību konkrētiem Latvijas kombinētās nomenklatūras (LKN) kodiem) nepiemīt galīgā noregulējuma raksturs. Proti, šāds atzinums pats par sevi nerada tiešas tiesiskās sekas, bet gan ir tikai starpdarbība – konkrētās muitas procedūras ietvaros veikts apstākļu konstatējums, kas var būt par pamatu galīga rakstura lēmumiem – lēmumam par administratīvā soda piemērošanu par preču nepareizu deklarēšanu vai lēmumam par muitas vērtības labošanu un, iespējams, soda naudas piemērošanu.

3. VID muitas iestāžu preču identifikācijas atzinums, ja tas sniegts pēc privātpersonas lūguma ar mērķi, lai privātpersona varētu attiecīgi pareizi veikt muitas procedūru un maksāt nodokļus, savukārt ir uzskatāms par konstatējošo administratīvo aktu, jo tas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.597 „Kārtība, kādā izsniedzams atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam” ir saistošs gan personai, kas atzinumu pieprasījusi, gan iestādei.

05.02.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-103/2007Ārsts, izsniedzot darbnespējas lapu, un ārstniecības iestādes vadītājs, anulējot izsniegto darbnespējas lapu, rīkojas valsts pārvaldes jomā; ārstniecības iestādes vadītāja lēmums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir atzīstams par administratīvo aktu

1. Latvijas Republikas Satversme ikvienam paredz tiesības uz sociālo nodrošinājumu darbnespējas gadījumos. Ar sociālo nodrošinājumu citstarp saprot sociālās drošības pasākumus, ko organizē valsts, lai nodrošinātu personām iespēju saņemt pabalstu gadījumā, ja sociāli apdrošinātā persona zaudē darba ienākumus sakarā ar slimību.Ievērojot, ka viens no slimības pabalsta piešķiršanas priekšnoteikumiem ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa, atzīstams, ka darbnespējas lapas izsniegšana ir viens no valsts organizēto sociālās drošības pasākumu kopuma elementiem. Tādējādi darbnespējas lapu izsniegšanas nodrošināšana ir valsts pārvaldes uzdevums.

2. Saskaņā ar darbnespējas lapu izsniegšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem valsts pārvaldes uzdevums – darbnespējas lapu izsniegšana - ir deleģēts ārstam (ārstniecības iestādei).

3. Ārsta izsniegto darbnespējas lapu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var anulēt tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa. Ievērojot, ka ārsts, izsniedzot darbnespējas lapu, veic valsts pārvaldes uzdevumu, proti, darbojas publisko tiesību jomā, tad arī ārstniecības iestādes vadītāja rīkojums anulēt darbnespējas lapu ir pieņemts publisko tiesību jomā.

Tādējādi ārstniecības iestādes vadītāja rīkojums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir administratīvais akts, ar kuru tiek ietekmētas (izbeigtas) konkrētas tiesiskas attiecības, proti, attiecīgajai personai tiek liegtas tiesības pretendēt uz valsts garantēto materiālo nodrošinājumu slimības gadījumā.

27.12.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-253/2007Iestādes izsniegts rēķins par administratīvā akta izdošanu nav iestādes faktiskā rīcība, bet gan attiecīgā administratīvā akta nosacījums; administratīvā akta nosacījumi un to pārsūdzēšana

1. Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts fitosanitārais sertifikāts, ar kuru iestāde apliecina augu vai augu produktu atbilstību importētājvalstī noteiktajām fitosanitārajām prasībām, ir konstatējošs administratīvais akts. Izdodot šādu administratīvo aktu, Valsts augu aizsardzības dienests īsteno valsts uzraudzību augu aizsardzības jomā.

2. Ja likumdevējs par konstatējošā administratīvā akta izdošanu noteicis iestādei tiesības prasīt samaksu, šāda maksas prasīšana (rēķins par pakalpoja apmaksu) nav uzskatāma par iestādes faktisko rīcību, jo tā rada nevis faktiskas, bet gan tiesiskas sekas – uzliek personai pienākumu veikt noteiktu maksājumu. Vienlaikus šāds rēķins nav uzskatāms par patstāvīgu administratīvo aktu, jo tas ir vērsts uz attiecīgā konstatējošā administratīvā akta izdošanas pakalpojuma apmaksu. Līdz ar to šāds rēķins atzīstams par attiecīgā administratīvā akta nosacījumu.

3. Izdodot personai labvēlīgu administratīvo aktu, iestāde atbilstoši tiesību normu noteikumiem administratīvajā aktā var iekļaut ierobežojošus nosacījumus – termiņus, priekšnoteikumus, uzdevumus un atrunas. Administratīvā akta nosacījums nevar pastāvēt bez paša administratīvā akta.

4. Ja iestāde kā administratīvā akta nosacījumu noteikusi akta adresātam kādu pienākumu, šis nosacījums atzīstams par priekšnoteikumu tad, ja konkrētais administratīvais akts nestājas spēkā pirms attiecīgais pienākums ir izpildīts. Savukārt, ja attiecīgā pienākuma izpilde neietekmē akta spēkā stāšanos, šāds pienākums vērtējams kā administratīvā akta nosacījums – uzdevums.

5. Ņemot vērā, ka fitosanitārā sertifikāta izsniegšanas pakalpojuma apmaksa netiek prasīta pirms sertifikāta izsniegšanas, to nevar uzskatīt par šī administratīvā akta priekšnoteikumu. Tā kā rēķins par sertifikāta izsniegšanas apmaksu personai tiek izsniegts vienlaikus ar pašu sertifikātu, secināms, ka šis administratīvā akta (sertifikāta) nosacījums – pienākums apmaksāt sertifikāta izdošanu – uzskatāms par uzdevumu.

6. Administratīvā akta nosacījumam – uzdevumam ir patstāvīgs raksturs, jo tas neietekmē paša administratīvā akta spēkā stāšanos. Līdz ar to uzdevumu ir iespējams objektīvi nodalīt no administratīvā akta pamatregulējuma, un šī iemesla dēļ pieļaujama šāda nosacījuma kontrole administratīvā procesa kārtībā atsevišķi no paša administratīvā akta. Proti, apstrīdot vai pārsūdzot administratīvā akta nosacījumu – uzdevumu, prasījums ir administratīvā akta kontrole daļā, ar kuru noteikts nosacījums.

14.06.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-255/2007Atteikums kā negatīvs administratīvais akts

Atteikums ir negatīvs administratīvs akts, kas neko nemaina personas tiesiskajā stāvoklī un tam nav turpinošas iedarbības. Līdz ar to nav iespējams runāt par atteikuma kā tāda spēka zaudēšanu vai atcelšanu. Atceļot atteikumu, personas tiesiskajā stāvoklī nekas nemainās. Tāpēc arī atteikuma gadījumā pieteikuma priekšmets tiesā ir labvēlīga administratīvā akta izdošana. Ja labvēlīga administratīvā akta izdošana nav iespējama, tad tiesa var vērtēt tikai atteikuma prettiesiskumu.

25.06.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-294/2007Administratīvais akts var sastāvēt no vairākiem dokumentiem, un akta pamatojumam nav obligāti jābūt tajā pašā dokumentā, kurā ietverta lēmuma rezolutīvā daļa

1. No Administratīvā procesa likuma neizriet obligāta prasība, ka administratīvajam aktam ir jāsastāv no viena dokumenta. Tādējādi nav būtiski, cik dokumenti veido administratīvo aktu (tā pamatojumu). Būtiski ir, lai būtu objektīvi saprotams, ka iestāde konkrētu dokumentu uzskata par administratīvā akta sastāvdaļu, un lai iestāde šo dokumentu būtu paziņojusi (izsniegusi, nosūtījusi) adresātam, ja šis dokuments jau iepriekš nav bijis adresāta rīcībā.

2. Ja rakstveidā izdots administratīvais akts neatbilst likumā noteiktajām satura un formas prasībām, adresātam saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 69.panta otro daļu viena mēneša laikā no administratīvā akta paziņošanas dienas ir tiesības pieprasīt, lai iestāde divu nedēļu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas noformē administratīvo aktu atbilstoši likuma prasībām. Iestādei šādā gadījumā nebūtu obligāti jāizgatavo viss administratīvais akts no jauna, iestāde tā vietā var izsniegt adresātam papildu dokumentus, kuri satur trūkstošās administratīvā akta sastāvdaļas.

2006.gads

26.04.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SA-2/2006Par izņēmumu no Administratīvā procesa likuma 67.panta noteikumiem par administratīvā akta sastāvdaļām ("Berezovska lieta")

1. Iekšlietu ministra lēmumā par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, atbilstoši Imigrācijas likuma 61.1 panta otrajai daļai kā speciālajai tiesību normai, nav jānorāda Administratīvā procesa likuma 67.pantā noteiktās tādas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kā faktu konstatējums un administratīvā akta pamatojums.

2. Kādas personas, kurai ir ārvalstnieka statuss, vēlme ierasties citā valstī pati par sevi nav atzīstama par cilvēktiesību. Par cilvēktiesību, kura ir aizsargājama, tā kļūst atbilstoši Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā noteiktajām tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.

07.02.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-32/2006Par likuma „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” normu piemērošanu un par administratīvo aktu ar divējādu iedarbību

1. Atbilstoši likuma „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” normām personas atzīšanai par invalīdu nepieciešami divi priekšnoteikumi: pirmkārt, jākonstatē papildu medicīniskās un sociālās palīdzības nepieciešamība sakarā ar orgānu sistēmas funkciju traucējumiem, kurus izraisījusi slimība, trauma vai iedzimts defekts (medicīniskais kritērijs), un otrkārt, jākonstatē invaliditāte, proti, ilgstošs vai nepārejošs ar vecuma pārmaiņām cilvēka organismā nesaistīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kas apgrūtina personas integrāciju sabiedrībā, pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo tās spēju strādāt un sevi apkopt (sociālais kritērijs).

2. Konstatējot medicīniskos kritērijus personas atzīšanai par invalīdu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai ir individualizēti jānosaka personas fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu pakāpe. Lai noteiktu ierobežojumu pakāpi, vispirms ir jānosaka, kādi ierobežojumi pastāv. Tikai tad ir iespējams noteikt, vai fizisko un psihisko spēju ierobežojumi ir atzīstami par ļoti izteiktiem vai izteiktiem, kas ir noteicošais kritērijs attiecīgi pirmās vai otrās grupas invaliditātes noteikšanai.

3. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas lēmuma pamatojums nozīmē, ka lēmumā personai saprotamā veidā jābūt norādītiem gan medicīniskajiem kritērijiem (orgānu sistēmu funkciju traucējumi), gan sociālajiem kritērijiem (fizisko vai psihisko spēju ierobežojumi), kā arī jānovērtē personas spēju ierobežojumu pakāpe atkarībā no tās darba spēju ierobežojuma (persona nav spējīga strādāt, lai saņemtu darba ienākumus, vai arī tas ir iespējams, ievērojot noteiktus darba apstākļus un darba režīmu, vai persona ir spējīga izpildīt mājsaimniecībā nepieciešamos darbus un tml.) iespējas integrēties sabiedrībā ar vai bez citu personu palīdzības (izglītošanās iespējas, brīvā laika pavadīšanas iespējas un tml.) un sevi apkopt.

4. Administratīvā procesa likums iedala administratīvos aktus labvēlīgos un nelabvēlīgos atkarībā no tā, vai personai tiek piešķirtas tiesības vai uzlikti pienākumi. Tajā pašā laikā ir administratīvie akti ar divējādu iedarbību: daļā tie ir labvēlīgi, jo piešķir tā adresātam kādu tiesību, bet daļā – nelabvēlīgi, jo nepiešķir to tādā apmērā, kā to vēlējies administratīvā akta adresāts. Šādam administratīvajam aktam daļā, kas attiecas uz noraidīto tiesību piemērojamas tās prasības, ko normatīvie akti ir attiecinājuši uz nelabvēlīgu administratīvo aktu.

07.02.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-39/2006Par piemērojamām tiesību normām lietā par administratīvā akta ar ilgstošu iedarbību atcelšanu; PMLP lēmums par nepilsoņa statusa atņemšanu kā administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību

1. Ja tiesību normas procesa laikā ir mainījušās, administratīvajā procesā ir pieļaujams, ka tiesa piemēro jaunāko tiesību normu. Tas tiek pamatots ar procesa ekonomiju un tiesību aizsardzības efektivitātes nodrošināšanu. Minēto noteikumu piemēro tajos gadījumos, kad pārsūdzētajam administratīvajam aktam ir ilgstoša iedarbība, proti, tas pieteikuma izskatīšanas brīdī vēl ir spēkā.

2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums par nepilsoņa statusa atņemšanu atzīstams par administratīvo aktu ar ilgstošu iedarbību. Līdz ar to, vērtējot šāda lēmuma tiesiskumu, kā arī pirmās instances un apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, tiesai jāņem vērā lietas izskatīšanas brīdī spēkā esošās tiesību normas. Tādējādi, ja pārsūdzētais lēmums pamatots ar tiesību normu, kas lietas izskatīšanas brīdī tiesā ar Satversmes tiesas spriedumu ir atzīta par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu, attiecīgais lēmums atzīstams par prettiesisku.

09.05.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-52/2006Par soda uzlikšanā piemērojamo principu, kas nosaka, ka tiesību normai ar pietiekošu skaidrību ir jānosaka pienākums, par kura nepildīšanu personai var draudēt sods, un par administratīvā akta ar ilgstošu iedarbību spēkā esību gadījumā, ja tiesību norma, uz kuras pamata attiecīgais akts izdots, zaudējusi spēku

1.Iestādes privātpersonai izsniegts paziņojums par termiņu, kādā uzņēmumam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, atbilst visām administratīvā akta pazīmēm: tas ir uz āru vērts tiesību akts, ko publisko tiesību jomā izdevusi iestāde attiecībā uz konkrētu juridisko personu, nodibinot tiesiskās attiecības – uzliekot par pienākumu veikt iemaksas līdz attiecīgam datumam. Šādam administratīvajam aktam ir ilgstoša iedarbība un tas tiek izdots bez nosacījuma, tostarp bez atrunas par tā atcelšanu vai spēka zaudēšanu.

2. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 70. panta trešajā daļā ietvertos nosacījumus par administratīvā akta spēka zaudēšanu, secināms, ka tas vien, ka spēku ir zaudējusi tiesību norma, pamatojoties uz kuru administratīvais akts ir izdots, pats par sevi nevar būt par pamatu administratīvā akta spēkā neesamībai.

19.05.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-201/2006VID pieprasījuma iesniegt papildu deklarāciju tiesiskā daba; galējā noregulējuma raksturs kā vien no administratīvā akta pamatpazīmēm

1. VID mērķis, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. panta trešās daļas 1. punktam pieprasot personai iesniegt papildu deklarāciju, ir pārbaudīt sākotnējā deklarācijā norādīto datu ticamību un pareizību. Proti, papildu deklarācijas pieprasījums ir viens no līdzekļiem, kā VID var pārliecināties par sākotnējās deklarācijas ticamību un pareizību. Līdz ar to secināms, ka papildu deklarācijas pieprasījums pats par sevi un tās saņemšana nesasniedz mērķi, kura sakarā VID uzsācis konkrēto procesu. Tādējādi VID papildu deklarācijas pieprasījumam iztrūkst galējā noregulējuma raksturs, tāpēc tas uzskatāms par starplēmumu, nevis administratīvo aktu.

2. Kaut arī likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22. panta trešās daļas 1.punktā lietots vārds “pieprasa”, kura gramatiskas iztulkošanas rezultātā var izsecināt papildu deklarācijas iesniegšanas obligātumu, aplūkojot šo normu saistībā ar citām tiesību normām, secināms, ka papildu deklarācijas iesniegšana ir personas tiesības, nevis pienākums.

3. Valsts ieņēmumu dienestam pieprasījumā par papildu deklarācijas iesniegšanu nav pamata norādīt uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzēto atbildību par valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu, bet gan tā vietā būtu jāizskaidro adresātam nelabvēlīgās sekas, kas personai papildu deklarācijas un informācijas neiesniegšanas gadījumā var iestāties atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un citām tiesību normām.

19.05.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-207/2006Par studenta attiecībām ar iestādi, kurā studiju programmas ietvaros students iziet praksi, un par lēmumu, kas pieņemti sakarā ar praksi, juridisko dabu

1. Citas valsts pārvaldes iestādes attiecības ar Policijas akadēmiju, nodrošinot Policijas akadēmijas studentus ar iespēju iziet praksi, tādejādi vērtējamas kā iestāžu sadarbība Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.

2. No Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” ietvertajām normām izriet, ka bakalaura programmas obligātais saturs ietver šādas studiju programmas struktūras pamatdaļas: 1) studiju kursi; 2) prakse ārpus izglītības iestādes; 3) valsts pārbaudījums.Tādējādi mācību prakse tāpat kā jebkurš studiju kurss vai valsts pārbaudījums ir viena no trīs savstarpēji saistītām mācību procesa sastāvdaļām, kas veido vienotu mācību procesu.

3. Izglītības likuma 45.panta pirmā daļa, kā arī Policijas akadēmijas Satversme noteic, ka studiju programmas īsteno augstskola. Tādējādi par profesionālās studiju programmas īstenošanu, tostarp arī par mācību prakses īstenošanu atbild pati Policijas akadēmija.

4. Ja iestāžu sadarbības ietvaros Policijas akadēmijas students atrodas praksē kādā valsts pārvaldes iestādē, viņa kā studenta, tātad Policijas akadēmijai īpaši pakļautas personas statuss nemainās – proti, esot praksē, students ir un paliek Policijas akadēmijas students, kurš iestāžu sadarbības ietvaros ir nosūtīts apgūt daļu mācību procesa citā iestādē, nevis pašā Policijas akadēmijā. Tādējādi lēmumi, kas tiek pieņemti sakarā ar praksi (piemēram, rīkojums par prakses laika grozīšanu), ir vērtējami kā lēmumi attiecībā uz Policijas akadēmijas īpaši pakļauto personu, kas neietekmē šīs personas statusu, un līdz ar to nav atzīstami par administratīvajiem aktiem.

11.04.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-221/2006Ministru kabineta lēmums, ar kuru atteikts personu uzņemt Latvijas pilsonībā, ir politisks lēmums un nav pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā

1. Ministru kabinets, lemjot par personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā, neveic valsts pārvaldes funkciju, bet gan konstitucionālu funkciju, līdz ar to nav atzīstams par iestādi Administratīvā procesa likuma izpratnē.

2. Pilsonība naturalizācijas kārtībā tiek iegūta ar diviem secīgi pieņemtiem lēmumiem: 1) pirmo lēmumu pēc attiecīgo juridisko faktu konstatēšanas pieņem Naturalizācijas pārvalde; 2) otro lēmumu pieņem Ministru kabinets.

3. Ar lēmumu, kuru pieņem Naturalizācijas pārvalde, tiek konstatēts, vai kandidāts atbilst pilsonības piešķiršanas juridiskajiem priekšnoteikumiem. Šo priekšnoteikumu pastāvēšanas vai nepastāvēšanas konstatēšanas pareizību tiesa var pārbaudīt, līdz ar to Naturalizācijas pārvaldes lēmums atzīstams par konstatējošu administratīvo aktu, kuru var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Secīgi otro lēmumu, pamatojoties uz Naturalizācijas pārvaldes sagatavoto rīkojuma projektu, pieņem Ministru kabinets balsojot. Likums nav devis nekādus saturiskus norādījumus attiecībā uz Ministru kabineta lēmumu un neprasa Ministru kabineta loceklim izpaust pamatojumu attiecīgajam balsojumam.  Tādējādi Ministru kabinetam ir piešķirta neierobežota rīcības brīvība piešķirt vai nepiešķirt pilsonību personām, attiecībā uz kurām Naturalizācijas pārvalde ir konstatējusi, ka tās atbilst naturalizācijas priekšnoteikumiem, un Ministru kabinets lēmumu pieņem, balstoties uz Ministru kabinetā pārstāvēto politisko partiju mērķiem un nostājas pilsonības jautājumos. Līdz ar to šādiem lēmumiem piemīt politiska lēmuma raksturs.

5. Tas, ka uz personu neattiecas neviens naturalizācijas ierobežojums un tā ir izpildījusi visas naturalizācijas prasības, nerada personai subjektīvās tiesības uz uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Šādā gadījumā personai rodas subjektīvās tiesības tikai uz to, ka lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu tiek nodots Ministru kabinetam izlemšanai.

6. Latvijā nav vispārpieņemta prakse attiecībā uz nepārsūdzamiem lēmumiem normatīvā akta tekstā expressis verbis norādīt, ka attiec�