es kaimiņu politikas izvērtējums attiecībā uz gruziju
DESCRIPTION
Mans 2005. gada kursa darbs, kur skaidroju Eiropas Kaimiņu politikas ietekmi uz demokrātisko normu un vērtību nostiprināšanos Gruzijā.TRANSCRIPT
RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz
Gruziju Kursa darbs
Irina Ivaškina
2005. gads
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 1
Saturs
Ievads. ........................................................................................................................................................ 2. lpp.
1. Normatīvā dinamika un drošības apsvērumi Eiropas Savienības ārējā identitātē ................... 4. lpp.
1.1. „Maigās varas” koncepcija. ................................................................................................ 4. lpp.
1.2. Eiropas Savienība kā normatīvā vara. .............................................................................. 6. lpp.
2. Eiropas Kaimiņu politikas mērķi un mehānismi. ....................................................................... 12. lpp.
3. Gruzija – valsts ceļā uz demokrātiju. ........................................................................................... 18. lpp.
3.1. Politiskā kultūra Gruzijā. .................................................................................................. 19. lpp.
3.2. Gruzijas ārpolitika un demokrātiskās vērtības. ............................................................. 27. lpp.
4. Eiropas Savienība un Gruzija. ....................................................................................................... 31. lpp.
4.1. Eiropas Savienības sadarbība ar Gruziju. ...................................................................... 31. lpp.
4.2. Eiropas Kaimiņu politika attiecībā uz Gruziju: iespējas un ierobežojumi. ............... 34. lpp.
Nobeigums. ............................................................................................................................................. 39. lpp.
Izmantoto avotu un literatūras saraksts. ............................................................................................. 42. lpp.
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 2
Ievads
2004. gadā, kad Eiropas Savienībā iestājās desmit jaunas valstis, galvenokārt no Centrālās un
Austrumeiropas reģiona, ES ietvaros tika uzsākts jauns ārpolitisks projekts – Eiropas Kaimiņu
politika, kuras mērķis ir dalīties ar 2004. gada Eiropas Savienības paplašināšanās priekšrocībām ar
jaunajām kaimiņvalstīm, stiprinot stabilitāti, drošību un labklājību. Šī rīcībpolitika tika uzsākta, lai
novērstu jaunas sadalījuma līnijas rašanos starp paplašināto ES un tās kaimiņvalstīm un piedāvātu
tām iespēju piedalīties dažādās ES aktivitātēs politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un drošības sfērā.
2004.gada 14. jūnijā ES Padomes sēdē tika nolemts iekļaut Gruziju, kā arī citas Dienvidkaukāza
valstis – Armēniju un Azerbaidžānu – Eiropas Kaimiņu politikā. Viens no šo valstu iekļaušanas
iemesliem bija iekšpolitiskās izmaiņas Gruzijā pēc „rožu revolūcijas”, kad pie varas nāca jauns,
enerģisks prezidents Mihails Saakašvili – jaunās politiskās elites pārstāvis. Jaunā valdība ir uzsākusi
vērienīgu reformu īstenošanas procesu, par savas ārpolitikas prioritātēm izvirzot iestāšanos NATO
un Eiropas Savienībā, kā arī demokrātisko procesu konsolidāciju un demokrātisko vērtību
izplatīšanu Melnās jūras reģionā.
Savās runās Gruzijas valdošās amatpersonas lielākoties apelē pie demokrātiskām normām un
vērtībām, pat Gruzijas Nacionālās drošības koncepcijā tiek uzsvērts, ka Gruzijas fundamentālās
nacionālās vērtības ir neatkarība, indivīda brīvības, demokrātija, likuma vara, labklājība un miers.
Tomēr pēc Freedom House datiem Gruzija joprojām ir daļēji brīva valsts. Proti, cietumos un policijas
iecirkņos joprojām tiek spīdzināti arestētie, netiek ievērota vārda brīvība , tiesu sistēma ir korumpēta
un nav atkarīga, bet korupcijas līmenis pēc Transparency International „Korupcijas uztveršanas indeksa”
datiem ir samazinājies tikai nedaudz (2005. gadā Gruzijai TI deva 2.3. punkta no 10 iespējamiem
salīdzinājumā ar 1,8 punktiem 2003. gadā).
Gruzija ir kļuvusi par sava veida pārbaudījumu Eiropas Kaimiņu politikai, kuras mērķis ir
veicināt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, likuma varu un stabilitāti kaimiņreģionā, tādējādi
palielinot arī savu drošību. Šī darba mērķis ir noskaidrot Eiropas Kaimiņu politikas ietekmi uz
demokrātisko normu un vērtību nostiprināšanos Gruzijā. Līdz ar to dotajā darbā vēlos pierādīt
sekojošu hipotēzi – Eiropas Kaimiņu politika, piedāvājot Gruzijai ciešāku ekonomisko un politisko
integrāciju ar Eiropas Savienību un vienlaicīgi izplatot demokrātiskās normas un vērtības, rada
priekšnosacījumu stabilitātes veicināšanai un demokrātisko vērtību nostiprināšanai Gruzijā.
Lai sasniegtu mērķu un pierādītu hipotēzi, tika uzstādīti šādi uzdevumi:
aprakstīt un izvērtēt Eiropas kaimiņu politikas mērķus, uzdevumus un mehānismus;
analizēt Gruzijas politisko kultūru un noteikt demokrātisko vērtību vietu tajā;
izvērtēt demokrātisko vērtību lomu Gruzijas ārpolitikā;
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 3
analizēt Eiropas Savienības sadarbību ar Gruziju;
izvērtēt Eiropas kaimiņu politikas efektivitāti attiecībā uz Gruziju.
Pirmajā nodaļā tiek izklāstīts teorētisks pamatojums darbam, kas balstās konstruktīvisma teoriju.
Tiek aprakstīta normu un vērtību loma Eiropas Savienības ārējā identitātē, kas veido Eiropas
Savienību par normatīvu varu. Vienlaicīgi tiek apskatīti drošības apsvērumi ES ārpolitiskajās
attiecībās.
Otrā nodaļa tiek veltīta Eiropas kaimiņu politikai, kur tiek aprakstīti un izvērtēti šīs realizētās
politikas mērķi, uzdevumi un mehānismi. Autore analizē demokrātisko vērtību un drošības
apsvērumu lomu Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā, secinot, ka Eiropas kaimiņu politika ir
Eiropas kaimiņreģiona demokratizācijas stratēģija, kuras premisa ir tāda, ka „palīdzot mūsu
kaimiņiem, mēs palīdzam sev pašiem”1 galvenokārt drošības ziņā.
Trešā nodaļa sniedz ieskatu demokrātisko normu un vērtību lomu Gruzijas politiskajā kultūrā, kā
arī ārpolitikas īstenošanā. Tiek analizēts politiķu iekšpolitiskais un ārpolitiskais diskurs, kā arī
Gruzijas sabiedrības demokratizācijas problēmas.
Ceturtā, pēdējā nodaļa ir centrālā šajā darbā, kura ir veltīta Eiropas Savienības attiecībām ar
Gruziju. Tā tiek iedalīta divās daļās. Pirmajā daļā tiek īsi aprakstīta Eiropas Savienības sadarbība ar
Gruziju, kā arī sadarbības mehānismi un to efektivitāte. Otrajā daļā autore cenšas izvērtēt Eiropas
kaimiņu politikas efektivitāti attiecībā uz Gruziju, analizējot Eiropas Savienības un Gruzijas valdības
vēlmes un prioritātes turpmākajā sadarbībā Eiropas kaimiņu politikas ietvaros, kā arī Eiropas
Savienības piedāvātie stimuli demokrātisko reformu īstenošanai Gruzijā.
Galvenie darbā izmantotie avoti ir Eiropas Savienības institūciju un Gruzijas valdības oficiālie
paziņojumi un dokumenti; zinātniskie darbi par Eiropas Kaimiņu politiku, Gruzijas politisko kultūru
un iekšpolitisko stāvokli; starptautisko nevalstisko organizāciju ziņojumi par Gruziju; socioloģiskas
aptaujas un pētījumi par Gruzijas sabiedrību.
1 Benita Ferrero-Waldner. Press Conference to launch first seven Action Plans under the European Neighbourhood
Policy. (Brussels, 09.12. 2004.)
http://europa.eu.int/rapid/pressReleasesAction.do?reference=SPEECH/06/35&format=HTML&aged=0&language=
EN&guiLanguage=en
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 4
1. Normatīvā dinamika un drošības apsvērumi Eiropas Savienības ārējā
identitātē
„Eiropai nepieciešams projicēt savu sabiedrības modeli plašā pasaulē. Mēs neesam šeit vienkārši,
lai aizsargātu savas intereses: mums ir unikāla vēsturiskā pieredze ko piedāvāt. Pieredze atbrīvot
cilvēkus no nabadzības, kara, apspiešanas un netolerances. Mēs attīstījām attīstības un kontinentālās
integrācijas modeli, kas balstās uz demokrātijas, brīvības un solidaritātes principiem, un tas ir
modelis, kas darbojas.,”2 – tā ES lomu pasaulē parakstīja bijušais Eiropas Komisijas prezidents
Romano Prodi, kas paredz ES normu un vērtību izplatīšanu pasaulē. Viņam piekrīt arī ES ārējo
attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere, apgalvojot, ka „ES, kā organizācija, kas tika nodibināta
uz cilvēktiesību, demokrātijas un likumu varas respektēšanas, ir pārliecināta, ka demokrātija pēc
būtības ir vērtīga un visur vēlama. Un mums ir morāls pienākums veicināt šo vērtību izplatīšanu
visos mūsu starptautiskajos partneros.”3 Tādējādi Eiropas Savienību var uzskatīt par normatīvu,
civilizējošu varu, kas savās darbībās balstās uz maigās varas izmantošanu.
1.1. „Maigās varas” koncepcija
Vara ir spēja sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus mērķu
realizēšanā. Vara arī ir spēja ietekmēt citu uzvedību sev vēlamajā virzienā. Lai to sasniegtu, var
izmantot draudus vai fizisku spēku, tādējādi piespiežot citus darīt to, ko viņi citādi nedarītu, bet var
arī izmantot citus līdzekļus kā, piemēram, pievilināšana un kooptēšana, kas ļautu panākt vēlamo
rezultātu bez piespiešanas.4 Tādējādi varam redzēt, ka varai ir „divas sejas”, kurus pazīstamais
teorētiķis Džozefs Naiss (Joseph Nye) nosauca par „cieto varu” un „mīksto varu”.
Cietā vara izpaužas caur piespiešanu un fizisko spēku, kuras galvenais instruments ir militārais
spēks. Tomēr mūsdienu globalizētā pasaulē, kur militārais potenciāls vairs nav tik svarīgs varas un
ietekmes palielināšanai, valsts var iegūt sev vēlamo rezultātu bez cietās varas līdzekļu izmantošanas,
kad citas valstis jau pašas izmaina savu ārpolitisko uzvedību vai pieņem šādas valsts vērtības un
2 Romano Prodi. Shaping the New Europe. (European Parliament, Strasbourg, 15.02.2000.)
http://europa.eu.int/rapid/pressReleasesAction.do?reference=SPEECH/00/41&format=HTML&aged=0&language=
EN&guiLanguage=en 3 Benita Ferrero-Waldner. European Strategies for Promoting Democracy in Post-Communist Countries.
(International Conference, Institute for Human Sciences, Vienna 20.01.2006.)
http://europa.eu.int/rapid/pressReleasesAction.do?reference=SPEECH/06/35&format=HTML&aged=0&language=
EN&guiLanguage=en 4 Nye, Joseph. Soft power: the means to success in world politics (NY: PublicAffairs, 2004),1-2
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 5
normas, vienkārši cenšoties atdarināt tās panākumus. Šajā gadījumā var runāt par varas otro
dimensiju – „maigo varu”, kas ir lielākoties valsts „spēja veidot citu valstu intereses.”5
„Maigā vara ir spēja iegūt to, ko jūs gribat caur pievilcību nevis caur piespiešanu vai
maksājumiem. Tā izriet no valsts kultūras, politisko ideālu un politikas pievilcības. [Bet] kad mūsu
īstenotā politika tiek uztverta kā leģitīma citu acīs, palielinās mūsu maigā vara. (…) Kad jūs varat
izdarīt tā, lai citi apbrīnotu jūsu ideālus un gribētu to, ko jūs gribat, jums nevajag daudz tērēt uz
nūjām un burkāniem, lai virzītu viņus jūsu virzienā. Vilinājums vienmēr ir efektīvāks nekā
piespiešana, un daudzas vērtības, kā demokrātija, cilvēktiesības un individuālas iespējas ir daudz
pievilinošākas.”6
Maigā vara ir līdzīga ietekmei; tā lielākoties ir pierunāšana vai spēja ietekmēt cilvēkus, izmantojot
argumentus, savas normas, vērtības un ideālus. Tādējādi maigo varu var nosaukt arī par
pievilināšanas jeb kooptēšanas varu, kas balstās uz valsts kultūras, ideālu un vērtību pievilcību. Bet
šeit ir svarīgi padarīt šo valsts maigo varu par leģitīmu citu acīs, lai pārējās valstis nepretotos tai, bet
vēlētos pārņemt šīs vērtības un ideālus. Ja valsts kultūra vai ideoloģija ir pievilcīga, citas valstis sekos
šai valstij. Ja valsts var veidot starptautiskos likumus, kas atbilst tās interesēm un vērtībām, citas
valstis uzskatīs tās sekojošās darbības par leģitīmām. Bet ja tā papildus aktīvi izmanto institūcijas un
pati ievēro likumus, kas ierobežo un nosaka citu valstu darbības vēlamajā virzienā, tad tai nevajadzēs
izmantot nūju un burkānus, lai ietekmētu citu valstu uzvedību. 7
Maigā vara galvenokārt balstās uz trim avotiem – valsts kultūru (vietās, kur tā ir pievilcīga
citiem), tās politiskajām vērtībām (kad valsts vadās pēc tam gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā) un
ārpolitiku (kad tā ir leģitīma citu acīs, un tai piemīt morālā autoritāte). Kultūra ir vērtību un prakšu
kopums, kas veido sabiedrības nozīmi. Kad valsts kultūra balstās uz universālām vērtībām, bet savā
ārpolitikā veicina vērtības un intereses, kas ir kopīgas citām valstīm, tā palielina savas iespējas
sasniegt vēlamo rezultātu, jo veidojas pievilcības attiecības ar citām valstīm.8
Valsts piekoptā politika gan iekšienē, gan ārzemēs ir cits maigās varas avots, bet tieši valsts
piekoptā ārpolitika īpaši ietekmē maigo varu. Tādējādi valsts valdība ar savu darbību var pastiprināt
savu maigo varu vai arī padarīt to par vāju, iedragājot tās pozīcijas. Liekulīga un augstprātīga
iekšpolitika un ārpolitika, kas balstās uz valsts šaurajām nacionālajām interesēm, kad citu valstu
viedoklis un intereses netiek ņemtas vērā, stipri iedragā maigo varu.9 Tādējādi, lai valsts maigā vara
būtu efektīva, pašai valstij jāievēro tās normas un vērtības, kuras tā ir iecerējusi izplatīt tālāk.
5 Ibid, 5
6 Joseph Nye. Op. Cit., X
7 Ibid, 6-10
8 Ibid, 11
9 Ibid, 14
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 6
Maigajai varai dažreiz ir tiešs efekts uz specifiskiem mērķiem, tomēr tai vairāk ir ietekme uz
vispārējiem mērķiem, pēc kuriem tiecas valsts. Respektīvi maigā vara ietekmē t.s. „vides mērķus”
(„milieu goals”), kad izmainās kaimiņvalstu iekšpolitiskā un ārpolitiskā uzvedība. Tādējādi maigajai
varai ir būtiska loma demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas veicināšanā. Proti, vieglāk pievilināt
cilvēkus ar demokrātiju, lai viņi to pieņemtu, nevis uzspiest demokrātiskās vērtības no augšas,
tādējādi radot pretestību cilvēkos, ka rodas, kad cilvēkiem, pašiem to negribot, ir jāpieņem kādas
valsts uzspiestas vērtības.10
Tomēr valdībai nav tiešas kontroles pār maigo varu; arī lielie uzņēmumi, universitātes, fondi,
baznīcas, filmu industrijas, populārās zvaigznes, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskā sabiedrība
kopumā var radīt savu maigo varu, kas var pastiprināt valsts ārpolitisko mērķu sasniegšanu, bet tai
pašā laikā var arī būt pretrunā ar valsts izvirzītajiem ārpolitiskajiem mērķiem. Tādējādi valdības
uzdevums ir panākt, lai tās darbība un rīcībpolitikas pastiprinātu pilsoniskās sabiedrības maigo varu,
nevis iedragātu, jo tieši šādi maigās varas privātie avoti pakāpeniski kļūst arvien svarīgāki mūsdienu
globālajā informācijas laikmetā.11 Līdz ar to var rezumēt, ka maigā vara ir „daļēji sociāls un
ekonomisks blakusprodukts, nevis tikai valdības oficiālās darbības rezultāts.”12
Maigā vara mūsdienās ir kļuvusi par svarīgu instrumentu valsts ārpolitisko mērķu sasniegšanā,
tomēr, lai valsts būtu atraktīva un efektīvi izmantotu savu maigo varu, tai jāizmanto dažādi
komunikācijas kanāli un institūcijas ar mērķi izplatīt savas vērtības un normas, veidojot citu aktoru
diskursus un ietekmējot viņu uzvedību. Bet pēc Džozefa Naisa uzskatiem, tikai tās valstis, kas
vistuvāk stāv tādām universālām normām kā liberālisms, plurālisms un autonomija visticamāk iegūs
maigo varu.13 Savukārt „Eiropa kļuvusi par miera salu’ un, kā izteicās ASV aizsardzības ministrs,
„Eiropas militārais spēks, tās ‘cietā vara’ var būt niecīga. [Bet] tās ‘maigā vara’… patiešām ir
iespaidīga.”14
1.2. Eiropas Savienība kā „normatīvā vara”
Pastāv viedoklis, ka „visas lielvaras nešaubīgi veicina vērtību kopumu. Nepastāv nevienas
ārpolitiskās darbības, kas vienlaicīgi neizvirzītu starptautiskajā arēnā kādu vērtību vai vērtību kopumu
kā alternatīvu tam, kas jau ir. (…) Visas varas ir normatīvas. Tas ir valsts būtība veicināt savu
alternatīvo vērtību un savas ētiskās esamības formu izplatīšanu pasaulē. Ja tā nebūtu vērtību
10
Joseph Nye. Op. Cit.,16-17 11
Ibid, 17 12
Ibid, 32 13
Joseph Nye. “Why military power is no longer enough?” Guardian Unlimited, 31.03. 2002.
http://observer.guardian.co.uk/worldview/story/0,11581,676169,00.html 14
Joseph Nye. Op. Cit., 78
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 7
alternatīva citām valstīm, tā nebūtu valsts. (…)Eiropa ir normatīva vara, bet tas nav pateicoties
Eiropai. Tas ir pateicoties pašas varas būtībai.”15 Tas nozīmē, ka jēdziens normatīvā vara pavisam
nav saistīts ar liberālām un demokrātiskām normām, jo, piemēram, Irānai ir savas atšķirīgās vērtības
un normas, kuras tā cenšas izplatīt Tuvējos Austrumos. Tomēr Irāna nav normatīva vara, jo
uzvesties normatīvajā veidā nozīmē realizēt politiku saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī
censties pārvarēt varas politiku (power politics) starptautiskajās attiecībās, liekot uzsvaru uz
multilaterālismu un institūcijām.16 Bet mēdz būt arī tā, ka lielvara nevēlas izplatīt savas vērtības un
normas, kā tas pašlaik ir ar Ķīnu, kurai „nav vērtību sistēmas ko pārdot un mesiāniskas misijas ko
izpildīt. (…) Ķīnas ārpolitika ir šauro interešu vadītā un brīva no vērtībām.”17 Tomēr tas nebūt
nenozīmē, ka Ķīnai nav savas maigās varas, kas ietekme dažādas valstis reģionā. Bet runa tagad nav
par Ķīnu, bet par Eiropas Savienību, kurai ir īpaša ietekme uz starptautisko sistēmu, un „šāda īpaša
ietekme ir saistīta ar ES būtību. (…) Proti, ES spēja izplatīt savu modeli, nodrošinot stabilitāti un
drošību, izmantojot ekonomiskus un politiskus, nevis militārus līdzekļus, kas veido tās spēku un
novitāti.”18
ES starptautiskajā sistēmā ir kļuvusi par normatīvu un civilizējošu (civilising) varu, kas veicina
savas liberālās un demokrātiskās vērtības pasaulē, izmantojot savu maigo varu, „varu pār viedokļiem
jeb ideoloģisko varu.”19 Bet „ES normatīvā atšķirība izriet no vēsturiskā konteksta, hibrīdas valsts
iekārtas un politiskas un juridiskas struktūras.”20 Tieši brutālā vēsturiskā pieredze un vēlme nodibināt
mieru un stabilitāti reģionā kļuva par sadarbības iemesliem starp sešām Eiropas valstīm, kuras
parakstot Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līgumu, „apņēmušās tādējādi apvienot
resursus, lai saglabātu un stiprinātu mieru un brīvību, un aicināt Eiropas pārējās tautas, kurām tādi
paši ideāli, pievienoties šiem centieniem” (EEK dibināšanas līguma preambula).
Piecdesmit gadus pēc Kopienu dibināšanas varam jau runāt par ES normatīvo bāzi, kas ir
izveidojusies laika gaitā, ES dalībvalstīm parakstot dažādus līgumus, pieņemot deklarācijas, piekopjot
noteiktas rīcībpolitikas, kā arī noteicot pieņemšanas un sadarbības kritērijus. Mihaels Emersons
izstrādāja 10 Eiropas baušļus – Eiropas modeļa vērtības un sistēmiskās īpašības:
tev jābūt īsti demokrātiskam un jārespektē cilvēktiesības un likuma vara;
tev būs garantēt četras kustības brīvības (preču, pakalpojumu, kapitāla un darba spēka);
15
Jean-Pierre, Masse. “Insecurity of the community of values : The European Union as a Security Community.”
Challenge. Liberty & Security, 10.05.2005. http://www.libertysecurity.org/article250.html 16
Helene Sjursen. “The EU as a “normative power”: how can this be?” (European Union Studies Association
(EUSA), Biennial Conference, 2005 (9th), 31.03.-02.04.2005, Austin, Texas), 22, 24
http://aei.pitt.edu/3169/01/EUSA_Conference_2005_Sjursen.pdf 17
Francois Heisbourg. „The coming age of the self-interested superpower.” Financial Times, 16.02.06. 18
Sjursen. Op. Cit.,1 19
Ian Manners. “Normative Power Europe: A Contradiction in Terms?” Journal of Common Market Studies, 2002,
Vol. 40, Nr. 2, 239 20
Ibid,240
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 8
tev būs nodrošināt sociālo kohēziju cilvēku, reģionu un valstu starpā;
tev būs garantēt ilgtspējīgās ekonomikas attīstību nākamo paaudžu labā;
tev būs noraidīt nacionālismu un veicināt pilsoņu daudzējādu identitāti;
tev būs garantēt federatīvu, daudzlīmeņu pārvaldi;
tev būs nodrošināt laicīgu pārvaldi un veicināt multikulturālu plurālismu sabiedrībā;
tev būs veicināt multilaterālo kārtību starptautiskajās attiecībās;
tev nebūs draudēt vai pielietot spēku pret citiem bez pamatota iemesla;
tev jābūt atklātam un iekļaujošam attiecībā uz kaimiņiem, kas stingri ievēro iepriekšminēto.21
Tādējādi tas ir ES būtība, kas liek tai uzvesties normatīvajā veidā, bet šāda normatīvā bāze vēl
nedara Eiropas Savienību par normatīvo varu, ja šīs normas netiek izplatītas tālāk. Jans Menners (Ian
Menner) ir izdalījis sešus veidus kā Eiropas Savienības normas tiek izplatītas ārpus Savienības
robežām. Pirmkārt, ideju izplatīšanās notiek nejauši, bez nodoma, piemēram, kad citas valstis cenšas
atdarināt ES integrācijas modeli. Šo gadījumu Menners nosauca par „infekcijas slimību.” Otrais variants
ir informācijas izplatīšana, kas izriet no ES ārpolitiskajām aktivitātēm – ES un dalībvalstu personu
runām, prezidējošās valsts vai Eiropas Komisijas politiskās iniciatīvas, deklarācijām, paziņojumiem
utt. Savukārt procedūras izplatīšana paredz attiecību institucionalizāciju starp ES un kādu trešo pusi, tas
ir, sadarbības līguma noslēgšana, dalība starptautiskajās organizācijās un ES paplašināšanās. Bet
nosacītība (conditionality), kas tiek iekļauta visos ES līgumos ar trešajām valstīm, vēl vairāk veicina ES
normu un vērtību izplatību. Normu izplatīšana notiek arī pateicoties ES dalībvalstu aktīvai
tirdzniecībai ar citām valstīm, kā arī ES finansiālajai un tehniskajai palīdzībai, tādējādi Menners šo
procesu nosauca par pārvietošanu. Pastāv arī atklāta izplatīšana, kad trešajās valstīs atrodas Eiropas
Savienības institūciju pārstāvniecības, dalībvalstu vēstniecības, monitoringa misijas, ES un dalībvalstu
personu vizītes trešajās valstīs. Pēdējais faktors, kas veicina normu izplatīšanos ir „kultūras filtrs”, kas
ietekmē starptautiskās normas un politisko mācīšanos trešajās valstīs un organizācijās.22
Tomēr vērtības un izpratne par to kas ir labi atšķiras atkarībā no kultūras vai sociālā konteksta.
Tādējādi pastāv risks, ka Eiropas Savienības izpratne par to kas ir labi un par demokrātiju kā tādu var
būt diezgan subjektīva, jo citās valstīs pastāv savas sociālās un kultūras normas pavisam atšķirīgā
kontekstā.23 Bet kā izteicās ES ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere, ES „atzīst, ka
demokrātijas prakse dažās valstīs var izskatīties ļoti atšķirīgi, un politiskās institūcijas var tikt
pielāgotas vietējiem apstākļiem. Nav viena risinājuma kā veicināt demokrātiju, kas derētu visiem.”24
Turklāt daudzveidība ir pašā ES sirdī, ne velti ES moto ir „vienotība daudzveidībā.”
21
Michael Emerson. „What values for Europe? The Ten Commandments.” Centre for European Policy Sturdies,
Policy Brief, No. 65, February 2005 http://shop.ceps.be/BookDetail.php?item_id=1203 22
Ibid, 244-245 23
Sjursen. Op. Cit, 21 24
Benita Ferrero-Waldner. European Strategies for Promoting Democracy in Post-Communist Countries.
(International Conference, Institute for Human Sciences, Vienna, 20.01.2006.)
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 9
Tā kā ES izplata savas demokrātiskās vērtības, „mainot domāšanas veidus, nevis režīmus,”25 ir
svarīgi, lai ES vadītos pēc savām normām un vērtībām ne tikai ārpolitiski, bet arī iekšpolitiski.
Uzticamība ES ir atkarīga no iekšējās prakses un pasludināto ārējo mērķu atbilstības.26 Turklāt „ES
būs spiesta veidoties saskaņā ar utopiju, kuru tā projicē uz pārējiem,”27 jo ne vienmēr ES dalībvalstis
atbilst t.s. „dalības kritērijiem”, kuru ES ir izvirzījusi citām valstīm, ja tās grib pievienoties ES.
Eiropas Savienībai būs grūtāk saglabāt normatīvās un civilizējošās varas tēlu, ja turpmāk tiks
attīstīts ES militārais potenciāls, ja pat ES turpinās attaisnot un skaidrot tās starptautisko lomu
normatīvajos jēdzienos.28 „ES militarizācija padara to par līdzīgu citām varenām valstīm, atstājot
starpvalstu politikas problēmas tieši tur, kur tās bija. (…) [Turklāt] ES militarizācija ne tikai nevairos
tās varu starpvalstu politikā, bet samazinās to, [un] būtiski iedragās ES normatīvo koncepciju.”29 Jo
vairāk ES attīstīs savu militāro potenciālu, jo vairāk tai būs vilinājuma izmantot to diplomātisko un
civilo līdzekļu vietā, risinot konfliktu trešajās valstīs. Savukārt ES militāro spēku izmantošana
konflikta reģionos, kur agrāk strādāja tikai valstiskās un nevalstiskās humanitārās organizācijas no
ES, tikai palielinās risku, ka ES normatīvā vara tiks iedragāta, un ES vietējiem iedzīvotājiem
asociēsies vairāk ar militāro spēku, nevis ar humanitāro palīdzību.30 ES militāro spēku izmantošana,
vienlaicīgi neiedragājot savu normatīvo varu, ir iespējama tikai tad, ja tika saņemts ANO mandāts, jo
šāda rīcība jau būs leģitīma saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.31
Tomēr ES normatīvā dinamika reizēm saplūst ar stratēģiskajām interesēm. Tā Ričards Jangs
(Richard Young) empīriski pierāda, ka ES cilvēktiesību politika faktiski balstās uz stratēģiskiem
apsvērumiem un instrumentālo racionalitāti. Cilvēktiesību, labas pārvaldes un likumu varas
veicināšana izriet nevis tik no ES normatīvā konteksta, cik no Savienības stratēģiskajām interesēm:
biznesa un drošības.32
„Eiropai ir vajadzīga drošība. Ārējo drošību var sasniegt, samazinot nemierus un saspīlējumu uz
mūsu robežām. (…) Mums jātiecas kļūt par globālo civilvaru, kas kalpotu globālai ilgstpējīgai
attīstībai. Galu galā, tikai nodrošinot ilgtspējīgu globālo attīstību, Eiropa var garantēt sev stratēģisko
drošību,”33 – uzsvēra jau bijušais Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi. Līdz ar to ir skaidri
25
Ibid 26
Kalypso Nicolaidis & Robert Howse. ‘This is my EUtopia…’: Narrative as Power. ?Journal of Common Market
Studies, 2002, Vol. 40, Nr. 4, 773 27
Ibid, 788 28
Sjursen. Op. Cit, 8 29
Ian Manners. “Normative Power Europe Reconsidered.” (October 2004, CIDEL Workshop, Oslo 22-23.10. 2004.
From civilian to military power: the European Union at a crossroads?)
http://www.arena.uio.no/cidel/WorkshopOsloSecurity/Manners.pdf 30
Ibid, 17 31
Ibid, 20 32
Richard Young. “Normative Dynamics and Strategic Interests in the EU’s External Identity. “ Journal of Common
Market Studies, 2004, Vol. 42, Nr. 2 33
Romano Prodi. Shaping the New Europe. (European Parliament Strasbourg, 15.02.2000.)
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 10
redzama saikne starp normatīvās varas praksēm un drošību, kas pēdējā laikā kļuva par
daudzdimensionālu jēdzienu, kuru ietekmē ne tikai militārā rakstura draudi, bet arī politiskie,
ekonomiskie, sociālie un ekoloģiskie draudi.
Eiropas Savienība kā normatīva vara veicina savu drošību, izmantojot maigo varu. Kaimiņvalstis
pārņem tās demokrātiskās vērtības un diskursu, un līdz ar to paplašinās drošības kopiena, jo tajā
iesaistītās puses dala kopīgas vērtības un normas, kas novērš militāros konfliktus un nodrošina
stabilitāti un labklājību. Tas ir tāpēc, ka tādas normas kā demokrātija, likuma vara, miera uzturēšana
un cilvēktiesības ir kļuvušas jau par ES identitāti, tās būtību. Tādējādi var apgalvot, ka ES ir
normatīvā vara pēc izvēles, nevis pēc nepieciešamības, kā uzskata Roberts Kagans.34
Eiropas Savienībā, līdzīgi kā jebkurā citā drošības kopienā, ar jēdzienu drošība saprot sadarbības
drošību (cooperative security), kas balstās uz iekļaušanas un plurālistiskās integrācijas jēdzieniem.
Sadarbības drošība ir visaptveroša, jo tā apvieno klasiskos drošības elementus ar ekonomiskiem,
kultūras un cilvēktiesību faktoriem. Tā arī ir nedalāma tādā ziņā, ka vienas valsts drošība nav
atdalāma no citu valstu drošības, bet vissvarīgākais ir tas, ka tā ir drošība, kas balstās uz uzticību un
sadarbību, strīdu miermīlīgu atrisināšanu un multilaterālo institūciju darbību.35
„Eiropieši izmantoja normatīvo varu, lai apvienotos Savienībā, bet tagad paši izmanto normatīvo
varu, lai stabilizētu savas tuvās ārzemes un līdz ar to garantētu savu reģionālo drošību.” Notiek
pakāpeniska ārpolitikas, retorikas un diskursa, kā arī attiecību maiņa. Ja agrāk šādas attiecības tika
uzskatītas par ārējām, tad pakāpeniski tām parādās iekšējais raksturs – „viņi” pārvēršas par „mēs”,
notiekot kolektīvas identitātes paplašināšanai. Normatīvā vara tiek izmantota, lai sociāli konstruētu
paplašināto plurālistisko drošības sabiedrību.36 Savukārt plurālistiskā drošības kopiena attīstās, kad tās
dalībvalstīm ir kopīgas pamatvērtības, kas izriet no kopīgām institūcijām un savstarpējās atsaucības.37
Drošības kopiena ir kā īpaša sociāla struktūra, kas veido tās dalībvalstu identitātes un intereses.
Bet „mēs” sajūta pastāv ne tikai cilvēku prātos, tas arī tiek institucionalizēta sabiedrības praksēs.
Turklāt drošības sabiedrība nav ģeogrāfiski vienots valstu kopums. Tas ir kopīgās normas un
identitātes, kas padara valstis par drošām savstarpējās attiecībās, kad strīdu gadījumā tiek izmantots
dialogs un pierunāšana. Tādējādi drošība tiek saprasta nevis tanku un raķešu skaitā, bet vai valstis
atrodas kopīgā telpā, kuru raksturo kopīgās vērtības un normas.38
34
Robert Kagan. “Power and Weakness”.Policy Review, June-July 2002
http://www.carnegieendowment.org/publications/index.cfm?fa=view&id=985&prog=zgp&proj=zusr 35
Emanuel Adler &Beverly Crawford. “Normative Power: The European Practice of Region Building and the Case
of the Euro-Mediterranean Partnership.” (Institute of European Studies, University of California, Berkeley, 2004),10
http://repositories.cdlib.org/cgi/viewcontent.cgi?article=1035&context=ies 36
Ibid, 13 37
Ibid, 14 38
Ibid, 15
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 11
Tikai tādām valstīm, kas sasniedz un saglabā šo „mēs” sajūtu, ir iespēja pievienoties šai drošības
sabiedrībai. Svarīga šeit ir izglītošanās, kas kļūst par izmaiņu mehānisma daļu. Un svarīga šī
izglītošanās ne tikai, lai paši indivīdi pieņemtu sabiedrības vērtības, idejas un ticības, bet arī tādēļ, lai
sabiedrībā noritētu realitātes pārdomāšanas process. Tādējādi notiek izmaiņas ne tikai indivīdu
prātos, izmainās realitātes izpratne, un tas viss noved pie drošības sabiedrības paplašināšanas, kas
praktizē miermīlīgas izmaiņas. Svarīga loma šeit ir maigajai un normatīvajai varai, kas veicina šo
identitāšu maiņu un pievilina perifērijas valstis šai drošības sabiedrībai. Šāda magnētiska pievilināšana
kļūst par savstarpējas uzticības un kolektīvās identitātes avotu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai notiktu
miermīlīgas izmaiņas.39 Bet „uzticamība un pareģojamība ir būtiski stabila miera aspekti.”40
Drošības sabiedrībā drošība balstās uz kopīgu identitāti, kopīgām vērtībām, bet maigā, normatīvā
vara tikai veicina šīs sabiedrības vērtību un identitāšu izplatību, tādējādi padarot pašu sabiedrību par
drošāku, jo mazinās risks, ka pie tās robežām izcelsies karš, vardarbība, sabruks valsts, zels un plauks
organizētā noziedzība, nabadzība un pastāvēs nopietnas ekoloģiskās problēmas, kas pašlaik ir aktuāli
draudi valstu drošībai.
39
Emanuel Adler &Beverly Crawford. Op. Cit., 15-16 40
Raimo Väyrynen. “Stable Peace through Security Communities? Steps towards theory-building.” (The Joan B.
Kroc Institute for International Peace Studies, Occasional Paper No. 18:OP:3)
http://www.nd.edu/~krocinst/ocpapers/op_18_3.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 12
2. Eiropas Kaimiņu politikas mērķi un mehānismi
Eiropas Savienības paplašināšanās bija viens no sekmīgākajiem ārpolitikas instrumentiem, jo
perspektīva nākotnē pievienoties šai ekonomiski un politiski spēcīgajai valstu savienībai, „atgriezties
Eiropā” tikai veicināja demokrātiskās reformas Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kas savukārt
garantēja stabilitāti un drošību ne tikai šajā reģionā, bet arī pašā Eiropas Savienībā. Tomēr „ES nevar
paplašināties ad infinitum – visam ir savas robežas.”41
Debates par ES paplašināšanās iespējam un tās ģeogrāfiskām robežām sākās jau ilgi pirms 2004.
gada paplašināšanās. Tā toreizējais Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi norādīja, ka „mēs
nevaram mūžīgi paplašināties. Mēs nevaram nogremdēt Eiropas politisko projektu un pārveidot
Eiropas Savienību vienkārši par kontinentāla mēroga brīvo tirdzniecības telpu.”42 Tādējādi vajadzēja
meklēt jaunus sadarbības instrumentus ar jaunajiem Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, projicējot uz
tām Eiropas Savienības demokrātiskās vērtības (līdz ar to nodrošinot savu drošību), bet piedāvājot
jau kaut ko citu nekā pievienošanos ES. Jau 2002. gada aprīlī ES Ārlietu ministru padome pilnvaroja
Eiropas Komisiju un Kopējās ārējās un drošības politikas augstāko pārstāvi Havjeru Solanu izstrādāt
priekšlikumus par „iespējām stiprināt attiecības ar jauniem austrumu kaimiņiem,”43 bet 2003. gada
martā Eiropas Komisija nopublicēja paziņojumu „Plašākā Eiropa – kaimiņattiecības: jauna struktūra
attiecībām ar mūsu Austrumu un Dienvidu kaimiņiem”44, un 2004. gada maijā tika nopublicēts
Eiropas kaimiņu politikas stratēģijas dokuments, kur tika sīki izklāstīti jaunās Eiropas kaimiņu
politikas (EKP) mērķi, uzdevumi un mehānismi.
Saskaņā ar EKP Stratēģiju „Eiropas kaimiņu politikas mērķis ir dalīties ar ES 2004. gada
paplašināšanās priekšrocībām ar jaunajām kaimiņvalstīm, stiprinot stabilitāti, drošību un labklājību. Šī
rīcībpolitika tika uzsākta, lai novērstu jaunās sadalījuma līnijas rašanos starp paplašināto ES un tās
kaimiņvalstīm un piedāvātu tām iespēju piedalīties dažādās ES aktivitātēs politikas, ekonomikas,
kultūras un drošības sfērā.”45 Bet kā izteicās Romano Prodi, šī piedāvāta sadarbības iespēja ar
Eiropas Savienību trešajām valstīm ir „vairāk nekā partnerattiecības un mazāk nekā piederība,
neizslēdzot pēdējo.”46 Tādējādi ES piedāvā „visu, bet tikai ne institūcijas.”47
41
Eneko Landaburu. From Neighbourhood to Integration Policy: are there concrete alternatives to enlargement?
(CEPS Conference „Revitalising Europe”, Brussels, 23.01.2006.) http://shop.ceps.be/BookDetail.php?item_id=1305 42
Romano Prodi. “Peace, Security And Stability International Dialogue and the Role of the EU" (Sixth ECSA-
World Conference. Jean Monnet Project, Brussels, 5-6.12.2002.) 43
Council Conclusions, 15 April, 2002, 7705/02 (Presse 91)
http://ue.eu.int/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/gena/70160.pdf 44
European Commision, “Wider Europe – Neighbourhood: A New Framework for Relations with our Eastern and
Southern Neighbours” (Brussels, 11.03.2003.) http://ec.europa.eu/comm/world/enp/pdf/com03_104_en.pdf 45
European Commission, European Neighbourhood Policy, Strategy Paper. (Brussels, 12.05.2004.)
http://ec.europa.eu/comm/world/enp/pdf/strategy/strategy_paper_en.pdf 46
Romano Prodi, Op. Cit. 47
Ibid
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 13
Eiropas kaimiņu politika attiecas tikai uz ES tiešajām kaimiņvalstīm, kā arī Gruziju,
Azerbaidžānu un Armēniju, kas tika iekļautas tikai pēc ES Ārlietu ministru padomes lēmuma 2004.
gada 14. jūnijā. Savukārt var atšķirt divus virzienus – Austrumu un Dienvidu jeb Vidusjūras Eiropas
kaimiņu politikas virzienu. Austrumu virzienā šāda politika attiecas uz Moldovu, Ukrainu,
Baltkrieviju, kā arī Gruziju, Azerbaidžānu un Armēniju. Vidusjūras reģionā Eiropas Kaimiņu politikā
tika iekļautas Ēģipte, Jordānija, Izraēla, Palestīnas pašpārvalde, Sīrija, Libāna, Tunisija, Maroka un
Lībija.
Eiropas Savienība caur Eiropas kaimiņu politiku piedāvā privileģētu partnerību, kas balstās uz
kopējām vērtībām (demokrātija, cilvēktiesības, likuma vara, laba pārvalde, tirgus ekonomika un
ilgspējīga attīstība) un paredz ciešāku ekonomisko un politisko integrāciju nākotnē. Tomēr
sadarbības līmenis būs atkarīgs no tā, cik efektīvi šīs vērtības tiek respektētas ES partnervalstī, kā arī
no progresa politisko un ekonomisko reformu īstenošanā, kas tiek aprunātas abu pušu starpā un
iekļautas Darbības plānā.
Darbības plāns, kuru noslēdz uz trim vai pieciem gadiem , ir galvenais sadarbības dokuments
starp ES un kaimiņvalsti. Attiecībā uz šo dokumentu tiek bieži tiek lietots termins – kopīpašums, kas
apzīmē to, ka šis plāns netiek uzspiests no ES puses, bet rūpīgi apspriests abu pušu starpā un balstās
uz vienprātību prioritāšu izvēlēšanā. Katrai valstij ir savs Darbības plāns, kas ir veidots tieši tai un
atspoguļo prioritātes un mērķus dažādās sadarbības sfērās, kā arī kopīgās vērtības, kas ir obligāta šī
plāna sastāvdaļa. Tā, piemēram, var izdalīt tādas bieži minētas sfēras, kā tirdzniecība, ekonomiskā un
sociālā sadarbība un attīstība, transports, vides aizsardzība, enerģija u.c. Tādējādi „Eiropas kaimiņu
politika iekļauj tradicionālajā partnerībā ES paplašināšanās stratēģijas elementus. Tā piedāvā
integrācijas pakāpi, bet ne piederības solījumu.”48 Reģionālās sadarbības veicināšana arī ir viena no
EKP prioritātēm, jo saskaņā ar „ES filozofijus dziļāka sadarbība ar kaimiņvalstīm ir ceļš uz
nacionālp, kā arī reģionālo stabilitāti un attīstību, un šāda sadarbība kalpo to savstarpējām
interesēm.”49 Tomēr „Eiropas Savienība negrasās izveidot jaunas reģionālās organizācijas, bet tikai
atbalstīt pastāvošās un veicināt to tālāku attīstību.”50
Eiropas kaimiņu politika arī balstās uz nosacītību (conditionality), tomēr oficiālajos dokumentos
vairāk lieto terminu standarti (benchmarks) („standarti piedāvā partnervalstīm lielāku pareģojamību un
noteiktību nekā tradicionālā nosacītība. Politiskie un ekonomiskie standarti var tikt izmantoti, lai
novērtētu progresu reformu procesā un attiecībā uz noteiktiem mērķiem”51) Tad, kad ES
48
Fabrizio Tassinari.”Security and Integration in the EU Neighbourhood. The Case for Regionalism.” CEPS
Working Document No. 226/July 2005. http://shop.ceps.be/BookDetail.php?item_id=1251 49
Ibid 50
European Commission. European Neighbourhood Policy, Strategy Paper. (Brussels, 12.05.2004.) 51
European Commision. Wider Europe – Neighbourhood: A New Framework for Relations with our Eastern and
Southern Neighbours. (Brussels, 11.03.2003. )
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 14
partnervalstis izpilda šos standartus un uzņemtās saistības, kas ir noteiktas Darbības plānā, tad ES
piedāvā ciešāku ekonomisko un politisko integrāciju un noslēdz jau Eiropas kaimiņu vienošanos.
„Ar politisko integrāciju saprot biežāku un augstāka līmeņa dialogu, kas atspoguļo šo attiecību
svarīgumu, kā arī palīdzību tālāk stiprināt institūcijas, pie tā aizsargājot demokrātiju un likuma varu.
Politiskā integrācija arī nozīmē kopīgo ārpolitisko prioritāšu veicināšanu. Tās ir multilaterālo
institūciju padarīšana par efektīvām un kopīgo drošības draudu (terorisms, ekstrēmisms un masu
iznīcināšanas ieroču izplatīšana) adresēšana.”52 ES no savas puses arī apsola aktīvāku iesaistīšanos
konfliktu risināšanā kaimiņvalstīs, kā arī cilvēktiesību aizsardzības, starpkultūru sadarbības un
saprašanas veicināšanu.
Ekonomiskā integrācija paredz lielāku finansiālo palīdzību; atbalstu integrācijai globālajā
tirdzniecības sistēmā, tas ir, Pasaules Tirdzniecības organizācijā; jaunus instrumentus investīciju
veicināšanai un aizsardzībai; atvieglotu tirdzniecību, kas prasa ES acqui pārņemšanu; likumīgas
migrācijas un personu kustības perspektīvas, kā arī pakāpenisku līdzdalību dažādās ES programmās
un aģentūrās un iespēju piedalīties ES iekšējā tirgū uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir
dalībvalstīm. Tomēr tas pavisam nenozīmē, ka uz ES partnervalstīm tiks attiecinātas ES
pamatbrīvības. Turklāt „daļa ES iekšējā tirgū” ir ilgtermiņa mērķis, kas pagaidām nav visai skaidrs, jo
šī „daļa” būs atkarīga no partnervalsts prioritātēm, kādā sfērā tā vēlās ciešāku sadarbību. Tomēr
pašlaik „ir skaidrs, ka brīvā personu kustība [un tieši šo visvairāk vēlas ES kaimiņvalstis] nav dienas
kārtībā pat paredzamajā nākotnē.”53 Lai gan šo ES iniciatīvu ilgtermiņa mērķis ir nodibināt ar
kaimiņvalstīm tādas ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības, kādas pašlaik pastāv starp ES un
Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, tas tomēr paredz ES likumdošanas pārņemšanu un lielāku
saistību uzņemšanu no ES partnervalsts puses.54
Eiropas Kaimiņu politikas kritiķi, tai skaitā populārais žurnāls The Economist55, norāda uz to, ka
visi šie piedāvājumi nav pietiekami, lai veicinātu reformas kaimiņvalstīs. Lai gan noteiktai nosacītībai
jābūt, tomēr „EKP neskaidrie solījumi par ciešāku sadarbību nav tik dāsni, lai attaisnotu sāpīgas
iekšējas reformas.”56 „Iestāšanās process deva politiķiem [no Centrāleiropas] alibi nepopulārajām
reformām. Ierēdņi daudz laika pavadīja Briselē, jo viņi jutās atbildīgi ne tikai savas valdības, bet arī
Eiropas institūciju priekšā. Vēlētāji gribēja Rietumus, ja ne sev, tad saviem bērniem.”57 Bez cerībām
52
Eneko Landaburu. Op. Cit. 53
What does the offer of a “stake in the internal market” mean? European Neighbourhood Policy
http://europa.eu.int/comm/world/enp/faq_en.htm#3.10 54
European Commision. Wider Europe – Neighbourhood: A New Framework for Relations with our Eastern and
Southern Neighbours. (Brussels, 11.03.2003.) 55
Charlemagne. „A weakening magnet.” The Economist, 20.03.2006. 56
Fabrizio Tassinari. Op. Cit. 57
Meeting the neighbours. A survey of the EU’s eastern borders. The Economist, 25.06.2005., 6
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 15
uz iestāšanos valdības zaudē motivāciju. Palīdzība, pat piekļaušana tirgum nav aizvietojums.58 Turklāt
interesanti ir tas, ka visi piedāvātie labumi no ES puses, kas ir ļoti neskaidri pēc sava satura, atbilst
galvenokārt ES interesēm (piemēram, cieša sadarbība enerģētikas un drošības sfērā), bet tas, ko ES
piedāvā tagad ir tālu no Romana Prodi teiktā „viss, izņemot institūcijas.” Savienība pašlaik nevar
piedāvāt labumus, kurus kaimiņvalstis patiešām vēlas – bezvīzu režīmu un lauksaimniecības
produktu brīvo tirdzniecība.59 Bet kā apgalvo ES ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere,
„EKP ir politika, kur uzvar visas puses (win-win policy), kas balstās uz savstarpējām interesēm un
dalītām vērtībām. Mēs piekrītam mūsu kaimiņu vēlmei turpināt reformas un kļūt par labklājīgām un
stabilām [valstīm]. Mēs gribam palielināt mūsu un viņu drošību, labklājību un stabilitāti. Un mēs
gribam tikt galā ar mūsu pilsoņu raizēm – drošību, migrāciju un ekonomisko labklājību.”60 No
šejienes var secināt, ka Eiropas kaimiņu politika galvenokārt ir Eiropas Savienības drošības interesēs,
kas „tēmē izveidot draugu loku ap jaunās paplašinātās ES robežām,”61 demokratizējot un stabilizējot
savus tiešus kaimiņus. Bet uzmanību jāpievērš arī izteicienam „mēs piekrītam mūsu kaimiņu vēlmei
turpināt reformas.” Tas nozīmē, ka vēlmei sadarboties jānāk no kaimiņvalsts puses. „Svarīgu
reformu stimulam vienmēr jānāk no iekšienes. Ja šādas vēlmes tur nav, nekāds ārējās palīdzības
daudzums vai spiediens [nepalīdzēs] īstenot ilgtspējīgas reformas. Tāpēc ES tic reformu veicināšanā
nevis uzspiešanā.” – norāda Benita Ferrero-Valdnere vienā no konferencēm.62
Veicinot reformas, Eiropas Savienība vienlaicīgi izplata savas vērtības un normas, tādējādi
demokratizējot savas kaimiņvalstis un novēršot nestabilitātes rašanos ne tikai šo valstu iekšienē, bet
arī visā reģionā. Demokrātijas veicināšanai arī ir pietiekama juridiskā bāze:
Savienība un tās dalībvalstis izstrādā un īsteno kopēju ārpolitiku un drošības politiku, kuras mērķi ir sargāt Savienības kopējās vērtības, pamatintereses un neatkarību, (…)attīstīt un stiprināt demokrātiju un likuma varu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu (Līgums par Eiropas Savienību, J1 pants) ;
Kopienas politika [attiecībā uz sadarbību attīstības atbalsta jomā] palīdz sasniegt vispārējo mērķi – attīstīt un konsolidēt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības (Eiropas Kopienas dibināšanas līgums 177. 2 pants);
Tādējādi varam secināt, ka demokrātijas princips, kas ir Savienības kopējā vērtība, jārespektē ne
tikai Savienības iekšienē, bet arī vadoties pēc tā, īstenojot Savienības kopējo ārējo un drošības
politiku un sadarbojoties ar trešajām valstīm.
58
Ibid, 4 59
Heather Grabbe. „How the EU should help its neighbours.” (Centre for European reform, Policy Brief, June
2004.) http://www.cer.org.uk/pdf/policybrief_eu_neighbours.pdf 60
Benita Ferrero-Waldner.The European Neighbourhood Policy: helping ourselves through helping our neighbours.
Conference of Foreign Affairs Committee Chairmen of EU member and candidate states. (London, 31.10.2005.) 61
Benita Ferrero-Waldner. Press Conference to launch first seven Action Plans under the European Neighbourhood
Policy. (Brussels, 09.12.2004.) 62
Benita Ferrero-Waldner.The European Neighbourhood Policy: helping ourselves through helping our neighbours.
Conference of Foreign Affairs Committee Chairmen of EU member and candidate states. (London, 31.10.2005.)
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 16
Eiropas Kaimiņu politikas būtība ir demokrātisko reformu veicināšana ES kaimiņvalstīs. Saskaņā
ar EKP stratēģijas dokumentu jebkurš Darbības plāns satur virkni prioritāšu, kas ir domātas
demokrātisko vērtību stiprināšanai:
stiprināt demokrātiju un likuma varu, tiesu sistēmas reformu un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību;
cilvēktiesību un fundamentālo brīvību respektēšana (ieskaitot mediju un izteiksmes brīvību), minoritāšu un bērnu tiesības, dzimuma līdztiesība, arodbiedrību tiesības un citu galvenie darba standarti, kā ari cīņa pret spīdzināšanu un sliktas izturēšanās gadījumu novēršana;
pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsts;
sadarbība ar Starptautisko Krimināltiesu;
starptautisko tiesību ievērošana un respektēšana un konfliktu miermīlīga atrisināšana.63 ES kaimiņvalsts tālāka sadarbība ar Eiropas Savienību ir atkarīga no demokrātisko reformu, kas
iekļautas Darbības plānā, īstenošanas. Pagaidām vēl nav skaidrs, vai visi iepriekšminētie stimuli un
piedāvājumi būs pietiekami, lai kaimiņvalstis īstenotu Darbības plānā iekļautas reformas, jo tas lielā
mērā ir atkarīgs no iekšpolitiskās situācijas valstī un politisko līderu apņemšanās un vēlmes īstenot
demokrātiskas reformas. Skaidrs ir tas, ka demokratizējot savas kaimiņvalstis, ES veicina to stabilitāti
un labklājību un, veidojot t.s. draugu loku apkārt ES ārējām robežām, nodrošina savu drošību
„Drošība ir galvenais EKP mērķis. Šai ziņā tiek gaidīts, ka [kaimiņvalstis] kļūs par Savienības
partneriem drošības kopienas, kas stieptos no Atlantijas okeāna līdz Urāliem, no Kaukāza un
Tuvajiem Austrumiem līdz Arktikas jūrai, veidošanā”64 Savukārt Eiropas Drošības stratēģijā tika
uzsvērts, ka „tas ir Eiropas interesēs, ka valstis pie mūsu robežām ir labi pārvaldītas. Kaimiņi, kas ir
iesaistīti vardarbīgos konfliktos; vājas valstis, kur organizētā noziedzība zeļ un plaukst,
disfunkcionālās sabiedrības vai iedzīvotāju skaita straujš pieaugums uz tās robežām – tas viss rada
problēmas Eiropai. Blakus esošo valstu integrācija ne tikai palielināja mūsu drošību, bet arī
pietuvināja ES nemierīgiem reģioniem. Mūsu uzdevums ir veicināt labi pārvaldīto valstu loku gan uz
Austrumiem no Eiropas Savienības, gan uz tās Vidusjūras robežām, ar kurām mēs varam baudīt
ciešas un kooperatīvas attiecības. (…) Vislabākā mūsu drošības aizsardzība ir labi pārvaldītu
demokrātisku valstu pasaule. Labas pārvaldes izplatīšana, sociālo un politisko reformu atbalstīšana,
cīņa pret korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu, likuma varas izveidošana un cilvēktiesību
aizsardzība ir vislabākie līdzekļi stiprināt starptautisko kārtību.”65
Eiropas kaimiņu politikas vispārējie mērķi ir:
63
European Commission. European Neighbourhood Policy, Strategy Paper. (Brussels, 12.05.2004.) 64
Fulvio Attina. „European Neighbourhood Policy and the Building of Security Around Europe” in European
Neighbourhood Policy: Political, Economic and Social Issues (Ed. by Fulvio Attinà and Rosa Rossi), The Jean
Monnet Centre “Euro-Med”, Department of Political Studies, Catania 2004, 16 65
A Secure Europe in a Better World. European Security Strategy. Brussels, 12.12.2003 .
http://ue.eu.int/uedocs/cmsUpload/78367.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 17
konfliktu un agresijas aktu pret Eiropas Savienību novēršana kaimiņvalstīs;
pašreizējo konfliktu un strīdu atrisināšana un pēckonflikta miera veidošana;
ciešu ekonomisko un politisko partnerību izveidošana, kas balstās uz kopējām vērtībām,
labklājību un drošību;
migrācijas un visa veida nelegālās cilvēku tirdzniecības kontrolēšana kaimiņvalstīs;
ES pilsoņu aizsardzība, kas dzīvo ES kaimiņvalstīs;66
sadarbība ar kaimiņvalstīm cīņā pret terorismu, transnacionālo organizēto noziedzību,
muitas un nodokļu krāpšanu, kā arī vides piesārņošanas un kodoldraudu novēršana.
Šī „Kaimiņu politikas pieeja drošībai sastāv no klasiskajiem jēdzieniem, kas izceļ Eiropas
reģionālo drošības partnerību pēdējos trīsdesmit gados; tie ir visaptverošās drošības jēdziens
(savstarpējā atkarība no politiskām, sociālekonomiskām, ekoloģiskām, kultūras un militārām
dimensijām) un kooperatīvā drošība (pastāvīgs dialogs un apmaiņa ar informāciju, zināšanām un
ekspertīzi).”67 Eiropas Savienība skatās uz drošību caur tādu jēdzienu prizmu kā laba pārvalde,
attīstība, vides aizsardzība un cilvēktiesības.68
Eiropas Savienības pieeja drošībai balstās uz visaptverošās drošības jēdzienu, kad izmanto ne
tikai politiski-militārus instrumentus, bet arī dažādus ārpolitikas instrumentus, tādus kā ārējā
tirdzniecība, attīstības sadarbība, starptautiskā vides politika, imigrācijas politika, multilaterālā
diplomātija un ES vērtību izplatība, kā arī tiesībsargājošo iestāžu un izlūkdienestu sadarbība ar
trešajām valstīm. Bet galvenais šo politisko instrumentu mērķis ir globālo sabiedrisko labumu
veicināšana:69
fiziskā drošība un stabilitāte – „brīvība no bailēm”;
realizējama tiesiskā kārtība;
atklāta un ietveroša ekonomiskā kārtība – „brīvība no trūkuma”;
labklājība visos tās aspektos – veselības aprūpes sistēmas, izglītības, tīras vides un līdzīgu labumu pieejamība.
Visus šos labumus var baudīt tikai tad, ja tie visi ir pieejami. Pārāk liela plaisa starp tiem, kas var
baudīt šos labumus un tiem, kas nevar ir ultimatīvi sistēmiski draudi Eiropas drošībai. Nevienlīdzības
izraisītā politiskā nestabilitāte, ekstrēmisms, vardarbība, ekonomiskā nepareģojamība un masveidīgie
66
A European Security Concept for the 21st Century. – Royal Institu8te for International Relations, Egmont Paper
№ 1, April 2004. http://www.irri-kiib.be/paperegm/ep1.U560.pdf 67
FulvioAttina. Op. Cit. 68
Barth Eide Espen (ed.). Global Europe. Report 1: ‘Effective Multilateralism’: Europe, Regional Security and a
Revitalised UN (Royal Institu8te for International Relations, December 2004) http://www.irri-
kiib.be/papers/dec04Global%20Europe%201.pdf 69
Sven Biscop. „The European Security Strategy. Implementing a Distinctive Approach to Security.” ‘Sécurité &
Stratégie’, Paper No. 82, March 2004, Royal Institute for International Relations, Brussels. http://www.irri-
kiib.be/papers/Artikel%20V&S%20ESS.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 18
migrācijas viļņi uz ES valstīm kļūst nekontrolējami.70 Tādējādi ne tikai terorisms, organizētā
noziedzība un masu iznīcināšanas ieroču izplatība, bet arī reģionālie konflikti un „sabrukušās valstis”
ir draudi Eiropas Savienības drošībai, kā tas it atzīmēts Eiropas drošības stratēģijā. 71
Ja Eiropas kaimiņu politika izradīsies veiksmīgs ES ārpolitiskais projekts, kas piedāvā
kaimiņvalstīm ciešāku ekonomisko un politisko integrāciju, vienlaicīgi izplatot ES demokrātiskās
normas un vērtības, tad radīsies jauna paplašināta drošības kopiena, kas iekļaus sevī ES un tās
kaimiņvalstis. Tas ne tikai padarīs šis valstis par stabilākām un drošākām, bet arī dos svarīgu
ieguldījumu globālās drošības nodrošināšanā.
3. Gruzija – valsts ceļā uz demokrātiju
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Gruzijā sākās nestabilitātes laiks: valdības bija nestabilas,
valstī valdīja vardarbība, visatļautība, masveidīga korupcija visos sabiedrības līmeņos, vēlēšanās
pārsvarā bija negodīgas un safabricētas, turklāt valstī nekad nenotika konstitucionālā prezidenta
maiņa, jo gan 1992. gadā, gan 2003. gadā ievelētie prezidenti tika gāzti pēc tam, kad notika
sabiedrības protesti. Tomēr 2003. gadā Gruzija prezidenta Eduarda Ševarnadzes gāšana notika
miermīlīgi un bez asinsizliešanas, pēc tam, kad gan sabiedrības masas, gan opozīcijas spēki apsūdzēja
pastāvošo režīmu krāpšanā notikušajās 2003. gada 2. novembra vēlēšanās. 2004. gadā pēc prezidenta
un parlamenta vēlēšanām pie varas nāca jaunā politiskā elite, kas paziņoja par savu vēlmi padarīt
Gruziju par demokrātisku valsti, izskaust korupciju, paātrināt ekonomiskās un valsts pārvaldes
reformas, atrisināt „sasaldētos” konfliktus Abhāzijā un Dienvidosetijā, kā ari ieņēma kursu uz
integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās.
„Mums vajag īstenot gruzīnu tautas sapni – Gruzijai jākļūst par brīvu un demokrātisku valsti.
Brīvu, izglītotu un lepnu cilvēku valsti. Valsti, kur katram pilsonim būs līdzvērtīgas tiesības. Valsti,
kur par galveno bagātību tiks atzītas zināšanas un izglītība.” – savā inaugurācijas dienā 2004. gada 25.
janvārī uzsvēra Gruzijas prezidents, opozīcijas un viens no „rožu revolūcijas” līderiem Mihails
Saakašvili.72 Viņu un viņa iecerētās reformas, ārpolitisko kursu atbalstīja 96% no visiem
balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas piedalījās vēlēšanās (82,8%). Tomēr divu gadu laikā Saakašvili
atbalsts saruka līdz 60% (2005. gada decembris).73 Bet 2006. gada aprīlī saskaņā ar aptauju, kuru veica
70
Barth Eide Espen(ed.) Op. Cit. 71
A Secure Eujrope in a Better World. European Security Strategy. Brussels, 12.12.2003.
72 Грузия должна стать демократической страной свободных, образованных и гордых людей - Михаил
Саакашвили. ИА Новости-Грузия, 26.02.04. www.newsgeorgia.ru 73
Public Opinion Survey about Political Ratings in Georgia, December 2005. ‘Gorbi” (Georgian member of Gallup
International) http://www.gorbi.com/store/en/20051222_183415.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 19
populārākā Gruzijas avīze ‘Kviris Palitra”, par M. Saakašvili bija gatavi balsot tikai 33,2%.74
Starptautiskā nevalstiskā organizācija Freedom House savā publikācijā „Nācijas pārējas periodā 2005”
raksta, ka „valsts stiprināšanai sekoja demokrātisko brīvību un politiskās varas balansa regress.”75
Valsts saskaņā ar Freedom House ziņojuma „Brīvība pasaulē 2006” datiem ir daļēji brīva, ieņem 130.
vietu Transparency International korupcijas uztveres indeksā.76 Samazinājās arī mediju plurālisms un
parādījās tāds jēdziens kā pašcenzūra, tiesībsargājošās iestādes joprojām praktizē spīdzināšanu, tiesu
sistēma ir neefektīva un korumpēta, un tikai 31% no Gruzijas iedzīvotājiem 2005. gada martā ticēja,
ka valsts tagad atrodas uz pareizā ceļā (2004. gada janvārī šis skaitlis sasniedza 70%).77
Cilvēki ir vīlušies jaunajā valdībā, bet tādas svarīgas, bet nepopulāras reformas kā, piemēram,
kases aparātu ieviešana visās tirdzniecības vietās, ieskaitot tirgu, tikai samazina valdības un veikto
reformu popularitāti. Pagaidām cilvēku prasības, kas izgāja ielās, ir sociāla un ekonomiska rakstura.
„Tomēr, ja valdība nespers pirmo soli, lai tuvotos savai tautai, tad mēs pieprasīsim prezidenta un
valdības atstādināšanu.” – paziņoja Leiboristu partijas līderis Šalva Natelašvili.78 Daudzie, kas
piedalījās mītiņos atzina žurnālistiem, ka „2003. gada rudenī arī stāvēja parlamenta ēkas priekšā un
prasīja Ševarnadzes atstādināšanu. Ielas protests, šķiet, jau ir kļuvis par Gruzijas politiskā landšafta
organisko daļu.”79 Šāda tendence, kad varas maiņa notiek nevis saskaņā ar konstitūciju, bet
sabiedrības nemieru rezultātā, ir bīstama, jo tādējādi var tikt iedragāta demokrātiskā politiskā iekārta.
Bet pozitīvi ir tas, ka visas Gruzijas politiskās partijas un kustības uzskata, ka demokrātija ir vienīgā
alternatīva valsts attīstībai. Pat nacionālradikālās partijas „Tavisupleba” (Brīvība) priekšsēdētājs
Konstantīns Gamsahurdija vienā no mītiņiem pateica: „Mūsu uzdevums ir pārliecināt varu, ka
Gruzijai jāturpina valsts demokrātiskā attīstība.”80 Tomēr, lai demokrātija un tās vērtības iesakņotos
sabiedrībā, ir svarīgi, lai tajā attīstītos demokrātiska politiskā kultūra, bet demokrātiskās vērtības tiktu
ievērotas un respektētas praksē, nevis paliktu tikai par retoriku
3.1. Politiskā kultūra Gruzijā
74
Если бы президентские выборы проводились сегодня, Саакашвили вновь стал бы президентом Грузии –
опрос. ИА Новости-Грузия, 10.04.06. www.newsgeorgia.ru 75
Georgia from “Nations in Transit: democratization to Central Europe and Eurasia.” Freedom House, 2005
www.freedomhouse.org 76
Corruption perceptions index 2005. Transparency International
http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/cpi/2005 77
Public Opinion Survey, March 2005. ‘Gorbi” (Georgian member of Gallup International)
http://www.gorbi.com/store/en/20050401_150004.PDF 78
EkaBasilaia. „Anti-government demonstrations continue.” The Messenger (Georgia’s English Language Daily),
03.04.2006, No.062 (1082) http://www.messenger.com.ge/issues/1082_april_3_2006/n_1082_2.htm 79
Наталья Ратани. Вместе с теплом в Тбилиси пришел сезон политических протестов. ИА Новости-Грузия,
30.03.06. www.newsgeorgia.ru 80
Ibid
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 20
Sabiedrības politiskā kultūra atspoguļo sabiedrības uzskatus kādai jābūt valdībai, politiskajai
dzīvei. Tā ietver sevī arī noteiktas vispārpieņemtas politiskās uzvedības normas, kā arī politiskās
vērtības. Var teikt, ka politiskā kultūra ir cilvēku psiholoģiskā orientācija attiecībā uz tādiem
politiskiem objektiem kā partijas, valdība, politiskā sistēma un konstitūcija. Torbens Hansens
(Torben Hansen), izmantojot klasisko Almonda un Verbas politiskās kultūras klasifikāciju81, apraksta
Dienvidkaukāza tautu politisko kultūru kā parohiālo, tā kā „individuālā lojalitāte pret radiniekiem un
draugiem nosaka viņa attieksmi un cerības attiecībā uz valdību. Šāda tradīcija atspoguļo sabiedrības
pirmsvēsturisko sabiedrību, (…) [kā arī] uz radniecības saitēm orientēto politiku. ” Parohiālā
politiskā kultūra ir „ārkārtīgi spēcīgas pieķeršanās rezultāts pie šaurām sabiedrībām.”82 Tomēr šim
apgalvojumam, ka sabiedrības politiskā kultūra Gruzijā ir parohiālā, ir grūti piekrist, jo galvenā
parohiālās kultūras iezīme ir tāda, ka cilvēkiem nav zināšanu par savas valsts politisko sistēmu,
vēsturi, tās simboliem un konstitūciju un līdz ar to viņiem nav nekādas psiholoģiskās orientācijas
attiecībā uz sociāliem un politiskiem objektiem. Cilvēki ir apolitiski un neuzticas cits citam, it īpaši
kādai nezināmai centrālajai valdībai. Cilvēki neko negaida un neprasa no politiskās sistēmas un
centrālās valdības, kas savukārt maz ietekmē šo cilvēku dzīvi, neiejaucoties tajā.
Pēdējie aptaujas dati rāda, ka iedzīvotājiem ir izpratne par politisko sistēmu un notikumiem
valstī, tās simboliem un vēsturi, katrs ceturtais pieaugušais no pieciem Gruzijas iedzīvotājiem
interesējās par politiku83, kā arī ir zināmas ekonomiskā un sociālā rakstura prasības, tomēr iespaidīga
iedzīvotāju daļa atzīst tikai sava lokālā līdera varu un autoritāti – Abhāzijā un Dienvidosetijā
(pašpasludinātas neatkarīgas republikas), kā arī pārsvarā armēņu apdzīvotajā teritorijā Samche-
Džavahetijā, kur vietējie iedzīvotāji, kuri dzīvo ļoti nošķirti, sauc Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi par
„Gruziju”84, bet ne vietējiem ir priekšstats, ka daudzi uzskata par savu galvaspilsētu Erevānu nevis
Tbilisi. Daudzus gadus tur norēķinājās ar Krievijas rubļiem nevis ar Gruzijas nacionālo valūtu – lari.
Pat izkārtnes pie veikaliem ir krievu valodā.85 Tādējādi Gruzijas sabiedrības politisko kultūru, pēc
Almonda un Vebras politiskās kultūras klasifikācijas, var raksturot kā parohiālo-līdzdalības politisko
kultūru, ņemot vērā sabiedrības aktivitāti pēdējo gadu laikā.
Šāda tipa kultūra ir raksturīga galvenokārt valstīm, kur, lai gan praktiski nav nekādu demokrātisko
tradīciju, bet ir tikusi izveidota demokrātiskā politiskā sistēma un struktūra. Lielākajai daļai cilvēku
81
P. Almond, S. Verba, The Civic Culture, New York, 1965 82
Torben Hansen. “Ethnicity and political culture in Southern Caucasia.” Danish Association for Research on the
Caucasus, http://www.caucasus.dk/publication12.htm 83
Saakashvili in a Different Dimension –Current political attitudes in Georgia, 2004 April. ‘Gorbi” (Georgian
member of Gallup International), http://www.gorbi.com/store/en/20040419_205526.pdf 84
Paul Rimple. „Language Rights Issue Fuels Discord in Georgia.” EURASIANET.org, 3.30.06.
http://www.eurasianet.org/departments/civilsociety/articles/eav033006.shtml 85
Ия Бахтадзе. «Азбука интеграции - армянское население Самцхе-Джавахети должно стать частью единого
грузинского общества.» ИА Новости-Грузия, 10.01.06. www.newsgeorgia.ru
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 21
piemīt parohiālā kultūra un tikai neliels cilvēku skaits vēlas piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Bet
problēma ir tāda, ka šiem cilvēkiem nav zināšanu un reizēm arī laika, jo tā kā vajag apgādāt ģimeni,
kas atstāj maz laika atliek sabiedriskajai dzīvei. Tā Gruzijā „pēc statistikas datiem 50% no visa
iedzīvotāju skaita atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet 10% pavisam atrodas ārpus jebkādām sociālām
gradācijām, pārvēršoties par nabadzīgo masu.”86
Tomēr valstī darbojas 185 politiskās partijas un organizācijas, 8355 nevalstiskās organizācijas un
1198 fondi,87 bet šā gada martā Tieslietu ministrija paziņoja, ka kopumā valstī ir 8501 nevalstisko
organizāciju.88 „Gruzijas NVO spēlē arvien nozīmīgāku lomu sabiedriskās darba kārtības veidošanā,
saglabājot stimulu reformām. (…) Lielākā daļa no pilsoniskās sabiedrības organizācijām saglabā
saites ar valdības aģentūrām – 49,6% Tbilisī un 40,8% apkārtējos reģionos strādā kopā ar oficiālajām
aģentūrām. [Tomēr] daudzos gadījumos šādas saiknes ir vienpusīgas – galvenokārt pilsoniskās
sabiedrības organizācijas informē valdību par viņu darbu vai iniciatīvām (21% reģionos, 22%
galvaspilsētā).”89 Kaut gan daudzas NVO pastāv tikai uz papīra vai ir nodibinātas, lai tikai īstenotu
vienu vai divus projektus, tomēr starptautiskā NVO Freedom House atzīmē, ka „Gruzijas neatkarīgais
pilsoniskais sektors ir relatīvi liels, enerģisks un ietekmīgs, un tā tiesības lielākoties ir aizsargātas.” 200
organizācijas ir relatīvi stabilas, bet 30 ir pastāvīgie darbinieki un valde. Tomēr nevalstiskā sektora
ietekme un redzamība samazinājās pēc 2003. gada „rožu revolūcijas”, kad daudzi NVO aktīvisti
pārgāja strādāt valsts struktūrās.90
Gruzijas sabiedrība pamatā ir uz grupu orientēta sabiedrība, kur ģimene, radinieki un draugi ir
augsti vērtēti sabiedrībā, veidojot tādējādi daudzus dažādus neformālus tīklus. Aptuveni 98% no
visiem iedzīvotājiem uzticas savas ģimenes locekļiem un draugiem.91 Neraugoties uz to, ka
„personiskās attiecības ārpus ģimenes nav stabilas”92, tomēr 80% Gruzijas iedzīvotāju uzskata, ka citi
86
Новая программа окажет помощь семьям, которые находятся в крайней нужде или на пороге голода.
Грузия за неделю. ИА REGNUM, 11.04.06. http://www.regnum.ru/news/georgia/621509.html 87
В настоящее время в Грузии действуют 185 политических партий и организаций – минюст. ИА Новости-
Грузия, 04.01.06. www.newsgeorgia.ru 88
В Грузии зарегистрированы 8 тыс 501 неправительственная организация – минюст. ИА Новости-Грузия,
15.03.06. www.newsgeorgia.ru 89
“Development of Civil Society Organizations in Georgia” Countrywide Assessment Report. United Nations
Association of Georgia, Center for Strategic Research and Development, Citizens Advocate Program, Tbilisi 2005,
pp. 4-6, http://www.una.ge/CSO_Eng_p1_.pdf 90
Georgia from “Nations in Transit: democratization to Central Europe and Eurasia.” Freedom House, 2005
www.freedomhouse.org 91
Judicial Reform in Georgia. A Study of Public Opinion, 2004. “Gorbi” (Georgian member of Gallup
International), http://www.gorbi.com/store/en/20050831_212726.pdf 92
Koba Turmanidze. “State against the Invisible: The Case of the Georgian Informal Economy” (2001, Koba
Turmanidze’s Web Site, Open Society Institute, International Policy Fellow 2002), 17.
www.policy.hu/turmanidze/downloads/publications_informal.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 22
cilvēki ir uzticības cienīgi.93 Tas viss ir priekšnosacījums sociālā kapitāla, kas savukārt ir
nepieciešamais, lai funkcionētu pilsoniskā sabiedrība, rašanai:
Sociālā kapitāla jēdziens ietver visas organizāciju (valsts, privāto, nevalstisko, sabiedrisko) formas, kā arī visas formālās un neformālās attiecības starp cilvēkiem (personīgas, ģimenes vai sabiedriskas, dibinātas uz tradīcijām vai regulējamas ar likumiem). Sociālais kapitāls ir savdabīgs “cements”, kas sastiprina sabiedrību vienotā “organismā”. Šis “organisms” var būt vairāk vai mazāk dzīvotspējīgs, respektīvi — spēj augt un attīstīties. Sabiedrībā ar bagātīgu sociālo kapitālu samazinās visi ražošanas un biznesa izdevumi, jo starp cilvēkiem valdošās savstarpējas uzticēšanās attiecības ievērojami atvieglo viņu pūliņu koordināciju un veicina savstarpēji izdevīgu sadarbību. Un tieši otrādi: — sabiedrībā ar sociālā kapitāla deficītu līdz ar savstarpēju neuzticēšanos, saasinās dažādi konflikti (sociālie, starpnacionālie un pat personiskie), kas attiecīgi traucē efektīvai sadarbībai, nepieciešamai, lai notiktu strauja ekonomikas izaugsme un stabila, noturīga, ilgtspējīga sabiedrības attīstība.94
Svarīgi arī atzīmēt, ka 2003. gada oktobrī lielākā iedzīvotāju daļa (66%) uzskatīja, ka demokrātija
ir labākā valdīšanas forma. Tomēr šādi domājošo cilvēku skaits samazinājās par 7%, ja salīdzina ar
1998. gadu.95 Bet ar demokrātiju cilvēki galvenokārt saprot vienlīdzību likumu priekšā (49,5%),
ekonomiskās situācijas uzlabošanos (45,1%), kā arī labāku dzīves līmeni (41,3%), un tikai 20,2%
uzskata, ka izteiksmes un pulcēšanās brīvība ir demokrātijas iezīme.96 No vienas puses var secināt, ka
iedzīvotāju attieksme pret demokrātiju daļēji ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, tomēr fakts,
ka 1998. gadā, kad valstī ekonomiskā situācija bija vēl sliktāka nekā pašlaik, bet neraugoties uz to, tik
iespaidīgs iedzīvotāju skaits atbalstīja demokrātiju, neļauj mums secināt kā ekonomiskais stāvoklis
determinē iedzīvotāju attieksmi pret demokrātiju. Turklāt 63% uzskata, ka piedalīties vēlēšanās ir ļoti
svarīgi97, bet likuma svarīgumu atzīst 81% no visiem Gruzijas iedzīvotājiem (2002. gadā to atzina
tikai 11%).98 Šāda ticība demokrātijā lielākoties ir saistīta ar cilvēku cerībām pēc „rožu revolūcijas”,
ticību jaunajā valdībā, it īpaši jaunajā līderī.
Gruzijas sabiedrībā „tautas valstiskums asociējās ar patrimoniālismu, t.i., sistēmu, kad valdnieks
ne tikai valda, bet viņam arī pieder valsts, tās pilsoņi un resursi”99 Daļa iedzīvotāju uzskata, ka
vislabākā politiskā sistēma ir prezidentālā sistēma (39%), stingrs līderis (29%), komunistiskā valdība
93
Lifestyle Georgia, 2000. “Gorbi” (Georgian member of Gallup International),
http://www.gorbi.com/store/en/20050831_204220.PDF 94
„Vai sociālā kapitāla bankrots ? Latvijas sabiedrība pēc desmit gadiem pārejas ekonomikā.” Fragmenti no
informācijas analītiskā apskata Latvija meklē attīstības nacionālo stratēģiju (2001.g.), Dialogi.lv,
http://www.dialogi.lv/pdfs/kapit_briedis.pdf 95
Pre-election situation in Georgia, August 2003. “Gorbi” (Georgian member of Gallup International),
http://www.gorbi.com/store/en/20031008_173319.ppt 96
Survey of Political Attitudes in Georgia, June,2003. “Gorbi” (Georgian member of Gallup International),
http://www.gorbi.com/store/en/20030902_154243.ppt 97
Study of Citizen Attitudes and Knowledge on Election Issues, March 2006. Gorbi” (Georgian member of Gallup
International), http://www.gorbi.com/store/en/20060401_140804.PDF 98
Judicial Reform in Georgia. A Study of Public Opinion, 2004. “Gorbi” (Georgian member of Gallup
International), http://www.gorbi.com/store/en/20050831_212726.pdf 99
Koba Turmanidze. Op. Cit., 19
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 23
(28%),100ko var uzskatīt par autoritārisma iezīmēm, bet pēc ģimenes un draugiem iedzīvotāji uzticas
baznīcai (91%), prezidentam (81%), Gruzijas armijai (69%), medijiem (68%), un tikai 44% uzticas
parlamentam, kas ir ievēlēta valdības struktūra, atšķirībā no armijas un baznīcas, kas ir divas
hierarhiskās organizācijas, kuras netiek ievēlētas un nav tieši saistītas ar iedzīvotāju ekonomisko
dzīvi un sociālekonomisko rehabilitāciju. Iedzīvotāji īpaši neuzticas politiskajām partijām (80%), jo
uzskata, ka tās ir ieinteresētas tikai saņemt cilvēku balsis, nevis ieklausīties viņu viedokļos.101 Bet
balso pārsvarā, vadoties pēc partiju līdera personiskajām īpašībām nevis partijas ideoloģijas vai
programmas, un tas ir daļēji tāpēc, ka pašas partijas tiek organizētas ap kādu vienu spēcīgu līderi,
nevis pēc ideoloģijas vai kādām interesēm. Tas zināmā mērā kavē demokrātisko vērtību veidošanos
un iesakņošanos ne tikai politiskajās partijās, bet arī sabiedrībā, ja šādas partijas neiekļauj šādas
demokrātiskās vērtības savā politiskajā diskursā. Tomēr tradicionālā autoritātes un varas
respektēšana, totalitārisma pakļaušanas tradīcija, kā arī dubulto standartu piemērošana (atšķirības
starp retoriku un darbību) joprojām dominē valsts politiskajā dzīvē.102 Un tas ir bīstami demokrātijas
attīstības valstī, likuma vara un laba pārvalde paliek tikai politiska retorika, kā tas bija Ševarnadzes
valdīšanas laikā, kad viņš, „lai attaisnotu sevi starptautisko patronu acīs kā uzticīgu palīdzības
saņēmēju, iesaistījās pārliecinošu reformu veicināšanā, atkal un atkal deklarējot savu uzticību
demokrātiskās valsts veidošanai, taču darot tā, lai šādas reformas netiktu īstenotas.”103
Politisko līderu retorika bieži ir populistiska, bet šo populistisko solījumu neizpildīšanas
gadījumā, cilvēki vīlušies partijās un pie varas nākušajos politiķos, rīko mītiņus, izejot ielās ne tikai ar
ekonomiskām un sociālām, bet arī politiskām prasībām, ko savukārt aktīvi atbalsta opozicionārie
politiskie spēki:
„Man viss ir apnicis, bija solījumi – un neviens nav izpildīts. Lūk atnācām atkal pie parlamenta un stāvam”, -- runā inteliģenta izskata sieviete. Jautāju, par kādiem solījumiem ir runa. „Dzīvi apsolīja padarīt labāku”, -- seko atbilde. Viņas draudzene uzreiz atceras par pensijām un algām, kuras solīja paaugstināt, bet tagad runā, ka vara tikai sev pacēla algas. Darba nav, tāpēc stāv mītiņos, konstatē grāmatu pārdevēji netālu no parlamenta ēkas.”104
Tomēr cilvēki grib labāku dzīvi uzreiz un tagad, pieprasot vairāk nekā valdība spēj izdarīt. Tieši tā
ir skaidrojama Mihaila Saakašvili reitinga krišana no 96% līdz 33,2%. Tādējādi ir skaidri redzama
100
Survey of Political Attitudes in Georgia, June,2003. “Gorbi” (Georgian member of Gallup International),
http://www.gorbi.com/store/en/20030902_154243.ppt 101
Pre-election situation in Georgia, August 2003. “Gorbi” (Georgian member of Gallup International),
http://www.gorbi.com/store/en/20031008_173319.ppt 102
Nana Sumbadze & George Tarkhan-Mouravi. Democratic Value Orientations & Political Culture in Georgia.
(Policy Documentation Centre, 2003)
http://pdc.ceu.hu/archive/00002562/01/Democratic_Value_Orientations_Sumbadze_Tarkhan-Mouravi.pdf 103
Barbara Cristophe. “Uderstanding Politics in Georgia”, DEMSTAR Research Report No. 22, Department of
Political Science, University of Aarhus, November 2004. http://www.demstar.dk/papers/GeorgiaUnderstand.pdf 104
Наталья Ратани. Op. Cit.
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 24
paļaušanās uz valsti, cilvēkiem ir vienkāršāk novelt atbildību uz valsti un vainot to bezdarbībā, nekā
pašiem kaut ko uzsākt un izmainīt savu dzīvi.
Kā jau tika minēts Gruzijā pastāv tāda kultūra, kur ir loti spēcīgs kolektīva elements; ģimenei,
radniecības saiknēm un savstarpējai palīdzībai ir svarīga loma cilvēku dzīvē. Gruzīniem-vīriešiem ir
ļoti svarīgs gods. Vīrieša godu parāda viņa spēja vērienīgi svinēt dažādus svētkus un pārticīgi dzīvot
(„ja tu esi nabags un māja ir tukša – tad kur ir tavs lepnums?”). Vēl viens priekšnosacījums godam ir
cilvēka uzticamība, bet personisko saikņu skaits ir ļoti svarīgs ne tikai godam, bet arī sekmīgai
karjerai. Šādi sakari balstās uz pienākumiem un savstarpīgumu: katrs iesaistītais tīklā uzskata to par
pašu par sevi saprotamu lietu palīdzēt citam tīkla loceklim, kas iekūlies ķezā.105 Šādi neformālie tīkli,
uzticamība un savstarpīgums ir laba sociālā augsne korupcijai un nepotismam, kas bija raksturīgi
Gruzijas sabiedrībai padomju laikos, kā arī raksturo mūsdienu Gruzijas sabiedrību, jo ne politiskās
izmaiņas 1991. gadā, ne „rožu” revolūcija 2003. gadā neizmainīja pastāvošus tīklus; jaunienācēji
valdības struktūrās mierīgi integrējās korumpētajā sistēmā, bet cīņa ar korupciju pārvērtās tikai par
raganu medībām.106 Tomēr, kā apgalvo Nina Dadalauri, „ korumpētas politiskās elites spēcīgo
sociālo tīklu pastāvēšanai ir maz kopīga ar gruzīnu kultūru un tradicionāli stiprām ģimenes un
draudzības saiknēm starp gruzīniem. Klanus un sistematizētu korupciju valdībā ieviesa padomju
režīms. Bet fakts, ka gruzīnu kultūrai piemīt spēcīgas saiknes starp draugiem un ģimeni, padarīja
korumpētus tīklus vieglāk uzbūvējamus. (…) Korupcija Gruzijā plauka dažādu iemeslu dēļ –
nedrošības sajūta starp politiķiem un valsts amatpersonām, monitoringa trūkums no valsts orgānu un
pilsoniskās sabiedrības puses, demokrātiskās politiskās kultūras prombūtne, zemi ienākumi,
ierobežots darba tirgus un patronāžā, kas ņēma priekšroku par profesionālismu.”107 „Šādi tīkli
izveidoja sistematizētu korumpētu institūciju „burvju loku”, kas ļāva korupcijai izplatīties visos
sabiedrības slāņos, līdz ar to šis burvju loks kļuva patstāvīgs un pašpietiekams.”108
Korupcija nopietni iedragā demokrātijas konsolidāciju Gruzijā, jo valsti, kur korupcija ir plaši
izplatītā publiskajā un privātajā sfērā, kā arī valsts politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, grūti nosaukt
par demokrātisko. Korupcijas prakse iedragā vienu no mūsdienu demokrātijas stūrakmeniem –
likuma varu, kā tas ir skaidri redzams Gruzijas piemērā. Tā „sabiedrība Gruzijā ir sadalīta starp
nedaudziem bagātiem uzņēmējiem ar ciešiem kontaktiem ar valsts institūcijām un ar augstām
105
Koba Turmanidze. Op. Cit., 17 106
Esadze, Londa. “Organized Nature of Corruption in Post-Soviet Space and Challenges of Donors: A Case Study
of Georgia” (Development partnership forum “Improving Donor Effectiveness in Combating Corruption”,
organized by OECD Development Assistance Committee and Transparency International, 9-10.12.2004.)
http://www.oecd.org/dataoecd/41/27/34097907.PDF 107
Nina Dadalauri. “Political Corruption: the Case of Georgia”, Conference “Redesigning the State? Political
Corruption in Development Policy and Practice”, School of Environment and Development (SED), The University
of Manchester, November, 2005, pp. 28-29
http://www.sed.manchester.ac.uk/idpm/research/events/PoliticalCorruption/documents/Dadalauri.doc 108
Ibid, 11
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 25
amatpersonām un parastajiem pilsoņiem. Pirmajai grupai, kas sastāda 5-10% no Gruzijas
iedzīvotājiem, likuma vara netiek piemērota. Otrajai grupai likuma vara netiek piemērota arī. [Tomēr
tas ne tikai neuzlabo, bet pat pasliktina parasta cilvēka tiesisko stāvokli.] Likumi, kuri ir domāti, lai
aizsargātu pilsoņu tiesības, netiek ievēroti un sistemātiski pārkāpti no valsts amatpersonu puses.
Gruzijas korupcija ir endēmiska. Prakses, kuras rietumnieki uzskata par korupciju, daudzi gruzīni
uzskata par līdzekļiem, lai parūpētos par sevi un veiktu biznesu.”109
Demokratizācijas procesi sabiedrībā notiek lēni. Ja pat cilvēki atbalsta demokrātiskus principus
vārdos, viņi negribīgi piemēro tos praksē. Lielākā daļa cilvēku ir uzticīgi tādiem demokrātiskiem
principiem kā tautas suverenitāte un brīvas un godīgas vēlēšanas, nevis tādiem principiem kā
pilsoniskās brīvības un politiskās tiesības (par to liecina fakts, ka tikai 20,2% uzskata, ka runas un
pulcēšanās brīvība ir demokrātijas iezīme). Kultūras un politiskais mantojums kavē jauno
demokrātisko vērtību pārņemšanu. Jau iesakņojušais nepotisms un korupcija nestimulē pie varas
esošos cilvēkus veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, bet no citas puses
vīlušies parastie cilvēki izrāda apātiju un akceptē to cilvēku autoritāti, kas ir pie varas.110 Vienīgi
iejaukšanās cilvēku ekonomiskajās aktivitātēs vai ilgi nesaņemtas algas valsts institūcijās var izraisīt
cilvēku neapmierinātību un veicināt lielāku pilsonisko aktivitāti, tomēr šāda aktivitāte izpaužas
galvenokārt ielas protestos (piemērs šim ir šā gada februārī-aprīlī sarīkotie mītiņi pret kases aparātu
ieviešanu visās tirdzniecības vietās un 8. marta pedagogu protesta akcijas dažādās Gruzijas pilsētās).
Jautājums par to, vai „rožu revolūcija” bija sabiedrības aktivitāte vai elites vadītā prasa atsevišķu
pētījumu, kas nav šā darba uzdevums. Tomēr jāatzīmē, ka „cilvēki, kas atbrauca uz Tbilisi no
dažādiem Gruzijas reģioniem rožu revolūcijas laikā, bija vienoti lozungā, kas atspoguļo negatīvismu,
proti, – „Gruzija pret Ševardandze!” nevis „Gruzija kopā ar Saakašvili!”111
Mūsdienu Gruzijā klīst baumas par jaunu revolūciju. Opozīcijas spēki runā par to, ka Gruzijas
prezidents Mihails Saakašvili veido valstī diktatūru un novirzījās no demokrātijas ceļa, aicinot
nomainīt pastāvošo varu:
„Rožu revolūcija” pārauga „rožu terorā”, kas grib tikai vienu – izveidot diktatūru valstī.”112 („Jauno labējo” līderis Davids Gamkrelidze);
„[Gruzijas] valdība novirzās no valsts demokrātiskās attīstības kursa, un mēs faktiski nezinām, uz kurieni mēs ejam.”113 (Salome Zurabišvili, „Gruzijas ceļš”);
„Mihails Saakašvili vēl vienu reizi apstiprināja visai pasaulei, ka viņš ir asinskārs diktators un terorists, bet mēs lieku reizi pārliecinājāmies, ka Saakašvili varu nav iespējams
109
Esadze, Londa. Op. Cit. 110
Nana Sumbadze & George Tarkhan-Mouravi. Op. Cit. 111
“Georgia's strong leaders easy to criticize, difficult to replace.” The Messenger (Georgia’s English Language
Daily), 24.03.2006, #056 (1076) 112
Лидер «Новых Правых» утверждает, что президент Грузии устанавливает в стране диктатуру. ИА
Новости-Грузия, 15.02.06. www.newsgeorgia.ru 113
Правительство Грузии свернуло с демократического курса развития страны. ИА Новости-Грузия,
13.03.06. www.newsgeorgia.ru
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 26
nomainīt ar civilizētām metodēm, un tam ir nepieciešama vispārēja nacionāla nepakļaušanās.”114 (Šalva Natelašvili, „Leiboristu partija”);
„Mēs atvedām šo varu, un mums pašiem tā jānomaina.”115 ( Zviads Dzidziguri, „Konservatīvā partija”);
„Valsts iedzīvotāju vēlēšanās un atbalsta gadījumā, partijas „Taisnīgums” pārstāvji ir gatavi demokrātiskajā ceļā gāzt pastāvošo Gruzijas valdību un sarīkot valstī ārkārtējas prezidenta un parlamenta vēlēšanas.”116 (partijas „Taisnīgums” pārstāvji)
Krievija savukārt aktīvi informatīvi (pēdējā laikā intervijas ar viņu bieži parādās Krievijas
televīzijā un presē) un finansiāli atbalsta bijušo VDK šefu Igoru Giorgadze, kas atrodas trimdā un
aicina sarīkot „mētru revolūciju”, kā arī viņa vadīto labdarības fondu.117 Ja jaunā valdība nespēs
izpildīt visus ekonomiskā, sociālā un politiskā rakstura solījumus, tad tautas neapmierinātība, kuru
aktīvi izmantos opozīcijas spēki, var izpausties lozungā „Gruzija pret Saakašvili”, „Nost ar
Saakašvili”, kas sliktākajā gadījumā var novest līdz 1991.-1992. gada traģiskajiem notikumiem, kad
valstī pēc toreizēja demokrātiski ievēlētajā prezidenta Zviada Gamsahurdia gāšanas sekoja pilsoņu
karš un pilnīga anarhija. Tādējādi tādi prezidenta populistiskie paziņojumi, kā piemēram, „2010. gadā
Gruzija vairs nebūs nabagu valsts”118, ir bīstami, ja tie netiks īstenoti. Neapšaubāmi valdība un
valdošā M. Saakašivili vadītā partija„Vienotā nacionālā kustība” cenšas uzlabot ekonomisko situāciju
valstī. Tā pensija pēc „revolūcijas” tika palielināta no 18 līdz 33 lariem (10,44 Ls), tiek atvērtas
bezmaksas zupu ēdnīcas maznodrošinātajiem dažādās Gruzijas reģionos, tomēr ar to nepietiek, lai
īstenotu M. Saakašvili solījumu, ka „2010. gadā Gruzija vairs nebūs nabagu valsts.” „Galvenajam
fokusam cīņā ar nabadzību jābūt jaunu darba vietu veidošanā un ārvalstu investīciju veicināšanā.
Bezmaksas ēdnīcas nav pietiekamas, lai apmierinātu cilvēkus.”119 Turklāt šis solis tiek domāts kā
valdošās partijas PR-akcija pirms municipālajām vēlēšanām šā gada rudenī.
Politiskā stabilitāte ir svarīga ārvalstu investīciju piesaistīšanai, kas radīs jaunas darba vietas un
ienākumu avotus daudziem Gruzijas iedzīvotājiem, tomēr šo stabilitāti var sasniegt, ja valstī
izveidosies demokrātiskā politiskā kultūra, kas paredz likuma varu, cilvēktiesību respektēšanu,
pilsoniskās un politiskās brīvības, demokrātisko pārstāvniecību, varas dalīšanu izpildvarā,
114
Грузинские лейбористы просят Совбез ООН изучить деятельность президента Саакашвили. ИА Новости-
Грузия, 03.12.05. www.newsgeorgia.ru 115
Впервые на акции протеста перед зданием парламента Грузии прозвучали политические требования. ИА
Новости-Грузия, 30.03.06. www.newsgeorgia.ru 116
Партия Игоря Гиоргадзе требует проведения внеочередных президентских и парламентских выборов. ИА
Новости-Грузия, 21.02.06. www.newsgeorgia.ru 117
Россия готовит новую революцию? Грузия за неделю. ИА REGNUM, 26.12.05.
www.regnum.ru/news/georgia 118
К 2010 году Грузия не будет бедным государством, заявил Саакашвили в выступлении в парламенте
страны. ИА Новости-Грузия, 14.02.06. www.newsgeorgia.ru 119
M. Alkhazashvili. “Soup kitchens cannot solve the problem of poverty.” The Messenger (Georgia’s English
Language Daily),April 13, 2006, #070 (1090)
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 27
likumdevējvarā un tiesu varā, kā arī kompromisu un toleranci. Svarīga arī aktīvas pilsoniskās
sabiedrības veidošana un demokrātisko vērtību veicināšana no valdības un politisko partiju puses.
Pašlaik visu politisko partiju pārstāvju diskursā var bieži saklausīt vārdus par demokrātijas un tās
vērtību svarīgumu, ka Gruzija jau ir izvēlējusies kļūt par „demokrātisku un brīvu valsti, kas garantē
likuma varu, cilvēktiesības, drošību, labklājību tās pilsoņiem un brīvo tirgus ekonomiku:”120
„Gruzijai jākļūst par augstu standartu spēcīgu, demokrātisku valsti. Mums jāpārvērš raiba Gruzija par plurālistisku Gruziju. Mums, valdībai un opozīcijai, vajag dialogu, lai reāli nostiprinātu nopietnus demokrātiskus standartus valstī.”121 (Davids Berdzenišvili, „Republikāniskā partija”, opozīcija);
„Šodien tiek darīt viss, lai Gruzija kļūtu par mūsdienu civilizētu demokrātiju.”122 (Giorgi Bokeria, valdošā partija „Vienotā nacionālā kustība”);
Tagad Gruzija kļuva par atklātu un leģitīmu demokrātiju, kas izskatās, darbojas un funkcionē kā jebkura normālā Eiropas valsts. Mums ir atbildīga un demokrātiski ievēlēta valdība. Un mēs varam lepoties par mūsu spēju un uzņemtām saistībām stiprināt demokrātiskās institūcijas, kas veido mūsu valsts pamatu, ieskaitot brīvus masu medijus un aktīvo NVO sektoru. (…) Gruzija šodien nav vairs korumpēta valsts.”123 (Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili).
Tomēr pēc Freedom House datiem Gruzija joprojām ir daļēji brīvā valsti. Cietumos un policijas
iecirkņos joprojām praktizē spīdzināšanu, vārda brīvība samazinājusies, tiesu sistēma ir korumpēta
un nav atkarīga, bet korupcijas līmenis pēc Transparency International (TI) „Korupcijas uztveršanas
indeksa” tikai mazliet samazinājās (2005. gadā Gruzijai TI deva 2.3. punktus no 10 iespējamiem
salīdzinājumā ar 1,8 punktiem 2003. gadā). Starptautiskā nevalstiskā organizācija Human Rights Watch
nosauca situāciju attiecībā uz cilvēktiesību neievērošanu Gruzijā par „nevienmērīgu”124. Savukārt
ASV valsts departamenta ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Gruzijā 2005. gadā125 atzīmēja, ka
dažādās sfērās situācija attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu ir uzlabojusies, tomēr joprojām pastāv
nopietnas problēmas: tiesībsargājošo orgānu pārstāvji spīdzina, piekauj un visādos citos veidos
pazemo aizturētos vai ieslodzītos; nehumāni un dzīvu apdraudoši cietumu apstākļi; korupcija un
nesodāmība likuma piemērošanā; tiesu neatkarības trūkums; valdības spiediens uz medijiem u.c.
3.2. Gruzijas ārpolitika un demokrātiskās vērtības
120
National Security Concept of Georgia. – http://www.mfa.gov.ge/index.php?sec_id=24&lang_id=ENG 121
Грузинский политик о грузино-российских отношениях: "Мы - разные и должны понять это". ИА
REGNUM, 28.04.06. www.regnum.ru/news/georgia 122
Никакое соглашение с Россией не сможет состояться": представитель правящей партии Грузии. ИА
REGNUM, 28.04.06. www.regnum.ru/news/georgia 123
Remarks by President Saakashvili at the dinner dedicated to the 42nd international conference in Munich, 03
February 2006. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=0&sm=3&id=1430 124
Georgia 2005, Human Rights Watch. http://hrw.org/english/docs/2006/01/18/georgi12229.htm 125
Georgia. Country Reports on Human Rights Practices - 2005 (Bureau of Democracy, Human Rights, and Labor
08.03.2006.) http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2005/61649.htm
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 28
Stājoties amatā pagājušā gada oktobrī, jaunais Gruzijas ārlietu ministrs Gela Bežuašvili skaidri
norādīja uz trim Gruzijas ārpolitikas vāliem – iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, kā arī Melnās
jūras sadarbības attīstība drošības sfērā.126 Turklāt tā „balstās uz demokrātiskām vērtībām, likuma
varu, cilvēktiesību un brīvību aizsardzību, kā arī cenšas veicināt mieru, drošību un labklājību Gruzijā
un tās kaimiņreģionā. (…) Gruzija turpina rožu revolūcijas mantojumu, stiprinot demokrātiskas
attīstības kursu. Mēs darbosimies, lai veicinātu demokrātijas izplatīšanos plašākā Eiropā un tās
reģionos ar mērķi izveidot stabilu un drošu vidi Gruzijas iekšējai attīstībai.”127
Gruzija par savu mērķi pasludināja iestāšanos Eiropas Savienībā, kas atgriezīs Gruziju Eiropas
ģimenē un tikai stiprinās demokrātijas konsolidāciju Gruzijā:
„Eiropas integrācija ir vienīga atbilde stiprai, demokrātiskai, pilnīgi neatkarīgai un pašpārliecinātai Gruzijai.”128 (Gruzijas Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas ministrs Giorgi Baramidze);
„Mēs viennozīmīgi uzskatam sevi par Eiropas daļu. Un tas nav mana izvēle, vai izvēle, kas tika izdarīta pavisam nesen. Tas ir Gruzijas tautas izvēle, kuru izdarīja daudz gadsimtu atpakaļ, iespējams vēl krustnešu gājienu laikā. Turklāt mans dziļš pārliecinājums ir tas, ka jebkura valsts, kura uzskata sevi par eiropeisku, tai ir eiropeiskas saknes un tiecas uz Eiropu, neizbēgami kļūs par visu plašu Eiropas institūtu daļu. Gruzija ir Dienvidkaukāza daļa, Melnās jūras reģiona tauta. Tomēr jaunākas vēstures lielākas daļas garumā tā it kā nav eksistējusi pārejai pasaulei. Šodien mēs esam atgriezušies uz jaunas Eiropas karti. Kādam tas var likties par maznozīmīgu detaļu, bet mums, pēc tik ilgu gadu mūsu pastāvēšanas ignorēšanas, tas ir liels sasniegums.”129 (Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili);
„[Pēc rožu revolūcijas] gruzīni ir kļuvuši par Eiropas un Eiropas ģimenes pilnīgiem locekļiem. Atspoguļojot šo faktu, es nevis vienkārši skatos uz ģeogrāfiju, bet uz nacionālo identitāti.”130 (Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili).
Šeit ir svarīgi atzīmēt to, ka Gruzijas valdošās amatpersonas apelē galvenokārt pie Eiropas
integrācijas, nevis runā par integrāciju Eiropas Savienībā, kas joprojām ir svarīgs ilgtermiņa mērķis.
Vēl viens svarīgs moments ir nacionālā identitāte, kas Gruzijai ir nesaraujami saistīta ar Eiropu.
„Vajag saprast, ka Gruzija nav vairs Aizkaukāzs. Aizkaukāza vairs nav. Ir Dienvidaustrumu Eiropa,
ir Melnās jūras baseins, ir Eiropas kopīgā drošība.” – uzsvēra Gruzijas ārlietu ministrs Gela
Bežuašvili.131 Ārpolitiskajā diskursā Gruzija ir kļuvusi par Melnās jūras reģiona valsti.
126
Три кита грузинской внешней политики. ИА Новости-Грузия, 31.10.05. www.newsgeorgia.ru 127
Minister's Vision and Directives for 2006, Ministry of Foreign Affairs of Georgia. –
http://www.mfa.gov.ge/index.php?sec_id=28&lang_id=ENG 128
Speech of the State Minister of Georgia on European and Euro-Atlantic Integration, Crans Montana Forum,
Monaco, 23-25 June. http://www.eu-integration.gov.ge/pdfs/GIA.pdf 129
Саакашвили, Михаил. „Мы выполнили то, что обещали”, 29.12.2004.
http://www.president.gov.ge/?l=E&m=0&sm=7&id=370 130
Speech delivered by Mikheil Saakashvili at John Hopkins University, 04.02.2004.
http://www.president.gov.ge/?l=E&m=0&sm=3&id=171 131
Три кита грузинской внешней политики. ИА Новости-Грузия, 31.10.05. www.newsgeorgia.ru
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 29
Eiropas Savienība ir kļuvusi par „demokrātijas magnetu”, „demokrātijas gravitācijas modeli”132
Gruzijai. Tā Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze, runājot par Krievijas-Gruzijas
attiecībām, uzsvēra, ka „Krievijai jāsaprot, ka XXI gadsimtā ir jācīnās par pozitīvo, nevis negatīvo
ietekmi. Pozitīvā ietekme – kad ar tevi draudzēties ir izdevīgi, kad draudzība ir paredzama, kad tu
atnes demokrātiskās vērtības, vienlīdzību, savstarpēju cieņu.”133 Savukārt Mihails Saakašvili, runājot
par demokrātiskām vērtībām un principiem, pateica, ka „tur, kur mēs atradīsim šādus principus jau
iesakņotus, mēs meklēsim ciešākas attiecības. Tur, kur mēs atradīsim šādus principus attīstībā, mēs
piedāvāsim mūsu draudzību un atbalstu. Un tur, kur mēs neatradīsim šādus principus, mēs izteiksim
savu līdzjūtību un meklēsim demokrātiju kopienu citur.”134
Runājot par Krievijas-Gruzijas attiecībām, tad bieži Gruzijas politiķi bieži norāda uz vērtību
atšķirību starp divām valstīm.:
„Krievijas valsts tās varas apstākļos, un Gruzijas valsts tās varas apstākļos – tās ir valstis un valdības, kas piedāvā alternatīvus attīstības ceļus. (…) Gruzijā demokrātiskā opozīcija no paša sākuma bija pret palikšanu Krievijas telpā, un ceru, ka Gruzijas valdība vismaz tagad sapratīs, ka mums nav ko darīt antidemokrātiskajā Krievijas telpā. Izeja ir grūta, bet pilnīgi skaidra. Krievijai tuvās ārzemes – tā ir NVS telpa. Tur nav Baltijas, Baltija viņiem neatrodas tuvās ārzemēs. Dabiski, ka tur nav Centrālās un Austrumeiropas. Tur drīz nebūs arī ne Ukrainas, ne Gruzijas. Krievijas antidemokrātiskā telpa – tās pamatā ir Krievijas attiecības ar autoritārajiem Centrālāzijas režīmiem. (…) Mēs esam atšķirīgi un mums tas jāsaprot. Mums jāsāk process un jāatgriež sava vēsturiskā, normālā, civilizētā vide.”135 (Davids Berdzenišvili, opozicionāras „Republikāniskās partijas” pārstāvis)
Viens no Gruzijas ārpolitiskajiem mērķiem ir brīvības un demokrātijas stiprināšana kaimiņvalstīs.
Nacionālajā drošības stratēģijā šis mērķis tiek minēts Gruzijas nacionālu interešu sadaļā – „Gruzija
sveic un veicina demokrātijas, brīvo tirgu un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu kaimiņvalstīs un
reģionos, uzskatot to par svarīgu priekšnosacījumu reģionālās stabilitātes un drošības garantēšanā.”136
Pēc Gelas Bežuašvili vārdiem, „Galvenais Gruzijas drošībai ir droša un stabila vide. (…). Tā kā
demokrātija ir vienīgais stabilitātes avots, mēs uzskatam demokrātisko izmaiņu konsolidāciju un
institucionalizāciju par mūsu galveno nacionālās drošības rūpi. Mūsu izvēle ir atbalstīt universālās
demokrātiskās vērtības. (…). Galvenās mūsu ārpolitikās intereses ir sakoncentrēt visas zināšanas un
resursus, lai stiprinātu šo jauno demokratizācijas vilni reģionā. Kopā ar mūsu kaimiņiem, mēs varam
132
Michael Emerson & Gergana Noutcheva. Europeanisation as a Gravity Model of Democratisation, CEPS
Working Document No. 214, November 2004. http://shop.ceps.be/BookDetail.php?item_id=1175 133
Nino Burdžanadze. Gruzija cer Rīgā spert soli tuvāk NATO. (intervēja Atis Klimovičs). Diena, 09.05.06. 134
Mikheil Saakashvili. Eurasia: Principled Democracy, 29.04.2005.
http://www.president.gov.ge/?l=E&m=5&sm=3&id=165 135
Грузинский политик о грузино-российских отношениях: "Мы - разные и должны понять это. ИА
REGNUM, 28.04.06. http://www.regnum.ru/news/georgia/631756.html 136
National Security Concept of Georgia. – http://www.mfa.gov.ge/index.php?sec_id=24&lang_id=ENG
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 30
virzīt uz priekšu mūsu kopīgās reformas, ieskaitot konflikta risināšanu, kā arī demokrātijas un
cilvēktiesību veicināšanu. Lai plauktu, demokrātijām vajag apvienoties.”137
Jau 2005. gada 5. janvārī Mihails Saakašvili kopā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko
parakstīja Karpatu deklarāciju, kurā abi pauda pārliecību, ka „Revolūcija Ukrainā un Gruzijā
simbolizē jauno brīvības vilni Eiropā, kas nesīs galīgu uzvaru brīvībai un demokrātijai visā Eiropas
kontinentā.”138 Kišiņevas deklarācijā Gruzijas un Moldovas līderi jau apņēmās padarīt reģionālo
sadarbības iniciatīvu GUUAM par demokrātisko principu un vērtību sargu tās dalībvalstīs, kā arī
demokrātijas, stabilitātes un drošības veicinātāju veselā reģionā. „Brīvības aizsardzības un stabilitātes
un demokrātijas attīstības vārdā mēs apstiprinām mūsu kolektīvo vēlmi piedalīties jaunas, Vienotas
Eiropas izveidošanā, kas balstītos uz mūsu kopīgo eiropeisko mantojumu un identitāti, kā arī uz
mūsu kopīgajām Eiropas vērtībām, veidošanā.” –dokumentā uzsvēra abu valstu līderi.139 Augustā
Mihails Saakašvili Gruzijas pilsētā Boržomi parakstīja vēl vienu deklarāciju, ar kuru apņēmās izveidot
Demokrātiskās izvēles kopienu (DIK), kas savukārt būtu „spēcīgs instruments mūsu reģiona
atbrīvošanai no visām atlikušajām sadalījuma līnijām, no cilvēktiesību pārkāpumiem, no jebkāda
konfrontācijas gara, no sasaldētiem konfliktiem, tādējādi atklājot jauno demokrātijas, drošības,
stabilitātes un ilgstoša miera ēru visai Eiropai no Atlantijas līdz Kaspijas jūrai.”140
Rezumējot, jāsaka, ka Gruzijas ārpolitika ir nesaraujami saistīta ar demokrātisko vērtību
konsolidāciju valstī, kā arī šo vērtību izplatīšanu kamiņvalstīs. Gruzijā Eiropas Savienība tiek uztverta
kā labklājības, stabilu un demokrātisku valstu savienība, kas garantē mieru un labklājību visā Eiropā,
līdz ar to arī Gruzijā, kura jau „atgriezusies jaunas Eiropas kartē”, un „kuras nacionālā identitāte un
liktenis jau ir iesakņojies Eiropā.”141 Gruzija ne tikai pārņēmusi Eiropas Savienības normatīvo
retoriku, bet arī līdzīgi tai cenšas izplatīt demokrātiskās vērtības citās valstīs. Tomēr pašā Gruzijā vēl
ir daudz jāizdara demokrātijas konsolidācijas ziņā, lai tā kļūtu par brīvu demokrātisku valsti, nevis
daļēji brīvu, kā tas ir patlaban. Eiropas Savienības palīdzība (politiskā, tehniskā, finansiālā) šeit ir ļoti
būtiska, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos. Tai vajag turpināt aktīvu politisko dialogu, sniegt
tehnisko un finansiālo palīdzību, kā arī veicināt demokrātiskās reformas Gruzijā, jo neveiksmes
gadījumā, t.i. ja notiks demokrātijas regress, arī demokratizācijas procesi citās bijušās padomju
republikas var apstāties.
137
Gela Bezhuashvili. “National Security and Foreign Policy”. ( Georgian Security Forum Conference, 16-19.02.
2006, Ministry of Foreign Affairs of Georgia)
http://www.mfa.gov.ge/index.php?lang_id=ENG&sec_id=35&info_id=293 138
Carpathian Declaration of the Leaders of Georgia and Ukraine. 05.01.2005.
http://www.president.gov.ge/?l=E&m=5&sm=2&id=29 139
Chisinau Declaration of the Presidents of Georgia and the Republic of Moldova on the Supremacy of Democratic
Values and Principles. 02.03.2005. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=5&sm=2&id=30 140
Borjomi Declaration. 12.08.2005. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=5&sm=2&id=451 141
Speech delivered by Mikheil Saakashvili at John Hopkins University. 04.02.2004.
http://www.president.gov.ge/?l=E&m=0&sm=3&id=171
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 31
4. Eiropas Savienība un Gruzija
Eiropas Savienība kopš Gruzijas neatkarības pasludināšanas bija viens no lielākajiem tās
donoriem, no 1992. līdz 2004. gadam sniedzot finansiālo palīdzību 420 milj. eiro vērtībā.142 Eiropas
Komisija, ES Padome un ES dalībvalstis finansiāli un tehniski atbalstīja daudz dažādu projektu un
iniciatīvu, tomēr šī sadarbība nekad neiekļāva politisko dimensiju, kā arī nebalstījās uz noteiktu
stratēģiju, konkrētiem ES mērķiem un interesēm. Gruziju toreiz uzskatīja par vienu no bijušajām
PSRS republikām, bet pēc 2003. gada rožu revolūcijas un 2004. gada ES paplašināšanās situācija ir
mainījusies. Gruzija ir kļuvusi par ES „tuvo ārzemju” valsti, tika iekļauta ES Eiropas kaimiņu
politikas programmā, bet pati Gruzija pasludināja par vienu no saviem ārpolitiskajiem mērķiem
iestāšanos Eiropas Savienībā.
4.1. Eiropas Savienības sadarbība ar Gruziju
1992. gadā Eiropas Savienība atzina Gruzijas neatkarību un uzsāka dažādas sadarbības
programmas un projektus, kas bija domāti galvenokārt kā palīdzība jaunai neatkarīgai valstij parējās
periodā. Galvenie palīdzības instrumenti bija ECHO (humanitārā palīdzība), TACIS (tehniskā
palīdzība), Pārtikas drošības programma, kā arī makro finansiālā palīdzība un Kopējās ārējās un
drošības politikas kopējās darbības, kas savukārt bija domātas konflikta zonas rehabilitācijai
Dienvidosetijā un Gruzijas robežsardzes palīdzībai, bet tika uzsāktās tikai 90. gadu beigās. 2002. gadā
Gruzija saņēma finansiālo un tehnisko palīdzību no Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvas
cilvēktiesību, demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības veicināšanai. 1995. gadā uz Gruziju tika
attiecināta ES atvieglojumu sistēma GSP, saskaņā ar kuru 5 000 preču tika atbrīvoti no muitas
maksājumiem, bet vēl 6 900 precēm tika piemēroti zemāki muitas tarifi.143 Tomēr tikai 1996. gadā
starp Gruziju un Eiropas Savienību tika parakstīts Partnerattiecību un sadarbības līgums, kas stājās
spēkā 1999. gadā uz desmit gadiem.
Galvenie Partnerattiecību un sadarbības līguma mērķi ir:
izveidot nepieciešamas struktūras politiskajam dialogam, kas veicinās politisko attiecību attīstību;
atbalstīt Gruzijas pūles konsolidēt demokrātiju un attīstīt tirgus ekonomiku;
veicināt tirdzniecību un investīcijas, kā arī harmonizēt ekonomiskās attiecības starp ES un Gruziju, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomisku attīstību;
142
ENP Country Report Georgia (Commission Staff Working Paper COM (2005), 72 final, Brussels, SEC (2005)
288/3) http://ec.europa.eu/comm/world/enp/pdf/country/georgia_country_report_2005_en.pdf 143
Евросоюз предоставил таможенные льготы для грузинской продукции по схеме «GSP+», ИА Новости-
Грузия, 16.07.05. www.newsgeorgia.ru
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 32
piedāvāt pamatu ekonomiskai, sociālai, finansiālai, tehnoloģiskai, kultūras un likumdošanas sadarbībai.144
Līguma īstenošanai tika izveidotas trīs institūcijas – Sadarbības padome, kas tiekas divas reizes
gadā ministru līmenī; Sadarbības komiteja, kas tiekas regulārāk amatpersonu līmenī; un Parlamentārā
sadarbības komiteja ar Eiropas Parlamentu, kas tiekas vienu reizi gadā. Tomēr šajā līgumā uzsvars
galvenokārt tika likts uz ekonomisko un tehnisko sadarbību; līguma politiskā dimensija bija mazāk
svarīga.
1999. gada jūnijā Komisija sagatavoja ziņojumu ES Padomei un Eiropas Parlamentam par ES –
Dienvidkaukāza valstu attiecībām, nosaucot etniskos konfliktus par galveno reģiona politisko,
ekonomisko un humanitāro problēmu iemeslu.145 Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome arī
atzina, ka „Eiropas Komisijas palīdzība ir tieši saistīta ar miera procesu attīstību” tomēr tikai
mudināja „visas puses spert visus iespējamus soļus konfliktu atrisināšanai”, norādot ka noslēgtais
līgums ir vienīgais sadarbības pamats.146
2001. gadā, neredzot nekādu progresu līguma īstenošanā un konfliktu noregulēšanā, Eiropas
Savienība sāka īstenot aktīvāku rīcībpolitiku attiecībā uz Gruziju. Tā Zviedrijas prezidentūra 2001.
gada pirmajā pusē pasludināja Dienvidkaukāzu par vienu no ES ārpolitikas prioritātēm, Vispārējo
lietu padomē februārī tika paziņots par ES „vēlmi spēlēt aktīvāku politisko lomu Dienvidkaukāza
reģionā un tās nodomu meklēt citus ceļus kā atbalstīt pūles, kas tiek domātas konfliktu novēršanai un
atrisināšanai, kā arī piedalīties pēckonflikta rehabilitācijā,”147 ES pārstāvis kļuva par novērotāju
Jauktajā kontroles komisijā, kas uzrauga miera uzturēšanas operāciju Dienvidosetijā, bet 2003. gada
jūlijā Somijas diplomāts Heikki Talvitie kļuva par ES Speciālo pārstāvji Dienvidkaukāzā ar uzdevumu
bija veicināt ES mērķu īstenošanu, t.i., palīdzēt ekonomisko un politisko reformu īstenošanā un
konfliktu atrisināšanā, kā arī veicināt reģionālo sadarbību un ES darbību konsekvenci un
efektivitāti.148
Tomēr, neskatoties uz Eiropas Savienības dāsno finansējumu un tehnisko palīdzību, nebija
novērojams nekāds nozīmīgs progress ekonomisku un politisku reformu īstenošanā. Gruzija
joprojām ieņēma pēdējās vietās Transparency International „Korupcijas uztveršanas indeksā”, tiesu
sistēma nebija neatkarīga, notika masveidīgie cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī velēšanu rezultātu
144
Partnership and Cooperation Agrrement between EU and Georgia, 22.04.1996.
http://ec.europa.eu/comm/external_relations/ceeca/pca/pca_georgia.pdf 145
„Bilateral Relations – South Caucasus,” Bulletin EU 6-1999. http://europa.eu/bulletin/en/9906/p103098.htm 146
Council Conclusions, 21-22.06.1999, Nr.9008/99 (Press: 198),
http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/gena/09008.EN9.htm 147
ENP Country Report Georgia. 148
Decision Taken by Written Procedure. Council appoints an EU Special Representative for the South
Caucasus (11027/03; Brussels, 7.07.2003)
http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/misc/76560.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 33
falsifikācija, bet konflikta zonās saglabājās status quo. Toreizējais prezidents Eduards Ševarnadze visu
laiku deklarēja uzticību demokrātiskajām vērtībām un demokrātiskas valsts veidošanai un pat sāka
īstenot noteiktas reformas valsts pārvaldē, tomēr viņa retorika bija tikai skaista fasāde, lai iegūtu
kārtējo finansiālo palīdzību, kas vēlāk pazuda korumpētu politiķu un ierēdņu kabatās. Tādējādi
reformas tā arī netika īstenotas. Situācija ir mainījusies, kad pēc miermīlīgas „rožu revolūcijas” un
Ševarnadzes atkāpšanas pie varas nāca jaunais enerģiskais prezidents Mihails Saakašvili, jaunas
politiskās elites, kura lielākoties sastāvēja no jauniem enerģiskiem cilvēkiem, dzimušiem vai augstāko
izglītību ieguvušiem Eiropā vai ASV, pārstāvis. Jaunā valdība uzsāka vērienīgu reformu īstenošanu,
par savas ārpolitiskas prioritātēm pasludinot iestāšanos ES.
Tieši Gruzijas „rožu revolūcija” bija viens no Dienvidkaukāza valstu iekļaušanas iemesliem
Eiropas kaimiņu politikā. Ja Komisijas 2003. gada marta ziņojuma „Plašākā Eiropa –
kaimiņattiecības: jauna struktūra attiecībām ar mūsu Austrumu un Dienvidu kaimiņiem” atsaucē tika
minēts, ka „ņemot vērā to atrašanas vietu, Dienvidkaukāzs pagaidām izkrīt no šīs iniciatīvas
ģeogrāfiskā loka,”149 tad jau decembrī publicētajā Eiropas drošības stratēģijā tika uzsvērts, ka „mums
tagad vajag aktīvāk interesēties par Dienvidkaukāza, kas drīz arī kļūs par kaimiņreģionu,
problēmām.”150 2004. gada sākumā Eiropas Parlaments pieņemot rezolūciju par ES rīcībpolitiku
attiecībā uz Dienvidkaukāzu, ES Padomi:
„noteikt prasību minimumu Dienvidkaukāza valstīm, lai tās tiktu iekļautas rīcībpolitikā „Plašākā Eiropa – jaunas kaimiņattiecības”; palielināt ES aktivitāti mieram un stabilitātei reģionā, piedāvājot spēcīgas iniciatīvas reformām un sadarbībai konfliktā iesaistītajām pusēm; ES iesaistīšanai reģionā jābalstās uz vēlmi darboties kā mediatoram konfliktos un kā reformu veicinātājam; ES palīdzībai un ciešākai sadarbībai jābūt saistītai ar progresu tādās svarīgās sfērās kā konfliktu atrisināšana, cilvēktiesību, likuma varas un demokrātisko vērtību ievērošana; progresu jāvērtē saskaņā ar noteiktiem standartiem.”151
Eiropas Kaimiņu politikas Stratēģijas dokumentā Eiropas Komisija rekomendēja ES Padomei
iekļaut Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju Eiropas Kaimiņu politikā, kas tika izdarīts ES Padomes
sēdē 2004. gada 14. jūnijā. Tas skaidri parādīja ES reģionālo pieeju, jo Dienvidkaukāzs tika uzskatīts
par vienotu ģeopolitisku un ekonomisku telpu. Tādējādi Gruzija jau no paša sadarbības sākuma ar
ES netika uzskatīta par atsevišķu valsti, bet par Dienvidkaukāza daļu. Šī Savienības pieeja balstījās uz
to, ka, rīkojoties reģionāli, reformu process paātrināsies, jo valstis ņems piemēru cita no citas, un pat,
149
European Commision, Wider Europe – Neighbourhood: A New Framework for Relations with our Eastern and
Southern Neighbours. (Brussels, 11.03.2003.) 150
A Secure Eujrope in a Better World. European Security Strategy. (Brussels, 12.12.2003.) 151
European Parliament. EU Policy towards South Caucasus, 26.02.2004. P5_TA_PROV(2004)0122.
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 34
iespējams, konkurēs reformu īstenošanā. Turklāt šī reģionālā pieeja bija domāta valstu sadarbības
veicināšanai.152
2005. gada martā Eiropas Komisija nopublicēja EKP valsts ziņojumu (ENP Country Report) par
Gruziju, kur tika novērtēta iekšpolitiskā situācija valstī un reformu īstenošanas process, balstoties uz
kuru tika domāts turpmāk izstrādāt Darbības plānu, kas kļūtu par galveno sadarbības dokumentu
starp Gruziju un ES Eiropas kaimiņu politikas ietvaros. Sarunas par Darbības plāna izstrādāšanu bija
paredzēts uzsākt 2005. gada aprīlī, lai pabeigtu līdz 2005. gada beigām. Tomēr pirmais sarunu raunds
notika tikai 2005. gada 25. novembrī. Par aizkavēšanas iemeslu kļuva Azerbaidžānas lēmums uzsākt
tiešus lidojumus no Baku uz Nikosiju, kas izraisīja negatīvo Kipras reakciju. Tas mudināja ES pāriet
no reģionālas pie individuālas pieejas, sadarboties ar Dienvidkaukāza reģiona valstīm, tai skaitā ar
Gruziju.
4.2. Eiropas kaimiņu politika attiecībā uz Gruziju: iespējas un ierobežojumi
Eiropas Savienības politika attiecībā uz Gruziju lielākoties bija notikumu nevis noteiktas
stratēģijas vadīta. Eiropas kaimiņu politika un individuāli noslēgtais Darbības plāns ar Gruziju
piedāvā ES un Gruzijas sadarbības stratēģisko plānu, kas atbilst abu pušu interesēm. Kaut gan ir par
agru spriest par Eiropas kaimiņu politikas efektivitāti, tomēr var jau skaidri redzēt, ka Gruzijas
valdība uztver to ļoti nopietni. Pēc Gruzijas ārlietu ministra Gelas Bežuašvili vārdiem „Eiropas
Kaimiņu politika ir svarīgs instruments, lai sasniegtu demokrātijas konsolidāciju un ekonomisko
attīstību Gruzijā.”153
Cieša sadarbība ar Gruziju ir arī Eiropas Savienības interesēs. Tā Dovs Linčs (Dov Lynch) izcēla
piecas interešu sfēras, kas mudina Eiropas Savienību aktīvāk sadarboties ar Gruziju.154
Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir tieša interese demokrātijas konsolidācijā Gruzijā. Jaunās Gruzijas
valdības nespēja vai nevēlēšanās turpmāk īstenot tik svarīgas valsts pārvaldes un ekonomiskās
reformas, garantēt likuma varas un cilvēktiesību ievērošanu nozīmēs demokrātisko procesu
palēnināšanos vai apstāšanos ne tikai Gruzijā, bet arī iespējams citās postpadomju valstīs.
Otrkārt, viens no Eiropas kaimiņu politikas mērķiem ir veicināt Savienības drošību. Eiropas
drošības stratēģijā ir uzsvērts, ka „tas ir Eiropas interesēs, ka valstis pie mūsu robežām ir labi
pārvaldītas. (…) Mūsu uzdevums ir veicināt labi pārvaldīto valstu loku gan uz Austrumiem no
152
“The EU-Georgian Relations.” Georgian Economic Trends, Quarterly Review, No. 1 2005, Georgian-European
Policy and Legal Advice Centre. http://www.geplac.org/publicat/economic/get05n1e.pdf 153
Gela Bezhuashvili. Op. Cit. 154
Dov Lynch. Why Georgia matters? ( Institute for Security Studies, Chaillot Paper No. 86, February 2006),.66-68
http://www.iss-eu.org/chaillot/chai86.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 35
Eiropas Savienības, gan uz tās Vidusjūras robežām, ar kurām mēs varam baudīt ciešas un
kooperatīvas attiecības. (…) Vislabākā mūsu drošības aizsardzība ir labi pārvaldītu demokrātisku
valstu pasaule.”155 Pēc Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanas Eiropas Savienībai būs kopīga jūras
robeža ar Gruziju, tādējādi demokrātiska, stabila un labklājīga Gruzija, kur cilvēktiesības ir
respektētas, korupcija izskausta, un valstī valda likums, ir Eiropas Savienības drošības interesēs, jo
tādējādi Gruzija nekļūs par jaunu drošības izaicinājumu ES transnacionālās organizētās noziedzības,
narkotiku transportēšanas un nelegālas imigrācijas ziņā..
Treškārt, Gruzija ir Kaspijas jūras naftas un gāzes tranzītvalsts, jo tās teritoriju šķērso divi naftas
cauruļvadi no Azerbaidžānas – Baku-Tbilisi-Džeihana un Baku-Supsa, bet tuvākajā laikā tiks
uzbūvēts gāzes cauruļvads Baku-Erzeruma. Tika aprēķināts, ka 2030. gadā ES būs līdz 70% atkarīga
no enerģijas importa. Savukārt 2020. gadā atkarība no naftas var palielināties līdz 90%.156 Tādējādi
viens no svarīgākajiem uzdevumiem ES enerģijas piegāžu drošībā ir piegāžu maršrutu diversifikācija,
it īpaši ņemot vērā šā gada janvāra „gāzes karu” starp Krieviju un Ukrainu, kad tika samazināts gāzes
piegāžu apjoms ES valstīm, kā arī nesenu Krievijas gāzes kompānijas „Gazprom” draudus, ka
„mēģinājumi ierobežot Gazprom aktivitātes Eiropas tirgū un gāzes piegāžu jautājumu politizēšana,
kam ir tīri ekonomisks raksturs, nenovedīs pie labiem rezultātiem. Nedrīkst aizmirst, ka mēs aktīvi
meklējam jaunus tirgus Ziemeļamerikā un Ķīnā.”157
Ceturtkārt, Eiropas Savienība arī ir ieinteresēta konfliktu miermīlīgā noregulēšanā Dienvidosetijā
un Abhāzijā. Joprojām pastāv militāro sadursmju iespējas, tomēr ne tikai Gruzijas vai separatistu
valdību neapdomātas rīcības dēļ (piem, Gruzijas miera uzturēšanas spēka sastāva bieža maiņa
Dienvidosetijā, kas separatistu republikā tiek uztverts kā apvidus izpēte pirms karadarbības; gruzīnu
diskriminācija Abhāzijas reģiona Galī), bet arī organizētās noziedzības aktivitātes dēļ, jo katrs
slepkavības vai nolaupīšanas gadījums pieņem etnisko nokrāsu. Turklāt iespējams, ka karadarbības
skars visu Kaukāza reģionu un tādējādi apdraudēs ES drošību, kā arī iedragās visus Gruzijas
sasniegumus iepretim demokrātijai. Status quo saglabāšana arī nav vēlama un pat bīstama, ņemot vērā
Gruzijas valdības apņemšanos pēc iespējas ātrāk atrisināt Gruzijas teritoriālās integritātes problēmas.
Piektkārt, Gruzija ir kļuvusi svarīga pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem. Eiropas
Savienībai ir svarīgi, lai Gruzija nepārvērstos par teroristu tranzītvalsti vai pat rezidences valsti, kā arī
nelikumīgas ieroču (tai skaitā arī masu iznīcināšanas ieroču) kontrabandas tranzītvalsti.
Šā gada 16. maijā noslēdzās ES-Gruzijas sarunu trešais raunds par Darbības plāna izstrādi, kas
kļūs par Gruzijas un ES sadarbības pamatdokumentu nākamajiem trim gadiem. Tomēr puses
155
A Secure Eujrope in a Better World. European Security Strategy. Brussels, 12.12.2003 156
European Commission. Green Paper: Towards a European strategy for the security of energy supply, COM
(2000) 769. europa.eu.int/comm/energy_transport/en/lpi_lv_en1.html 157
Mark Milner. „Gazprom threatens Europe's gas supply. “ Guardian Unlimited, 21.04.06.
http://business.guardian.co.uk/story/0,,1758077,00.html
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 36
joprojām nav vienojušās. Kā atzīmēja pirmais Gruzijas ārlietu ministra vietnieks Valerijs Čečelašvili,
„palika vēl daži svarīgi jautājumi.”158
Eiropas Savienība vēl 2005. gada martā izstrādāja tās prioritārās sfēras Darbības plānam, kur
Gruzijas valdībai jākoncentrē savi spēki:
likuma varas stiprināšana (tiesu varas, tiesībsargājošo iestāžu un penitenciāras sistēmas reformēšana) un cilvēktiesību aizsardzība;
demokrātisko institūtu un plurālisma stiprināšana (parlamenta reforma, masu mediju neatkarības stiprināšana, vietējo pašvaldību reforma, vēlēšanu likumdošanas reforma);
uzlabojumi biznesa klimatā, kā arī publiskā sektora modernizācija;
nodokļu un muitas administrācijas un likumdošanas reforma, kā arī cīņas pret korupciju un krāpšanu pastiprināšana;
atklāts privatizācijas process;
progress nabadzības mazināšanā, ilgtspējīgā attīstībā, vides aizsardzībā;
progress konfliktu atrisināšanā un reģionālajā sadarbībā;
apdomīgas makroekonomiskās rīcībpolitikas svarīgums Darbības plāna īstenošanā.159 No savas puses Eiropas Savienība piedāvā atbalstu tirgus ekonomikas reformām, kas vedīs pie
pakāpeniskas ekonomiskas integrācijas ES iekšējā tirgū; tālāku palīdzību konfliktzonu ekonomiskajā
rehabilitācijā konfliktu atrisināšanas kontekstā; lielāku finansiālu palīdzību; finansiālu palīdzību
reģionālai sadarbībai; pastiprinātu sadarbību justīcijas un iekšlietās, iespējams, ieskaitot dialogu par
vīzu režīmu un atpakaļuzņemšanas līgumu; sadarbības intensifikāciju enerģijas, elektronisko
komunikāciju, transporta, vides un sabiedriskās veselības jomā, kā arī pastiprinātu sadarbību
zinātnes, tehnoloģiju, inovāciju un izglītības jomā.160
Šeit ir pamatots jautājums par to, vai visas šīs iniciatīvas būs pietiekami spēcīgas, lai tālāk
veicinātu reformas? Tomēr atkārtošos un citēšu vēl vienu reizi ES ārējo attiecību komisāres Benitas
Ferrero-Valdneres teikto, ka „svarīgu reformu stimulam vienmēr jānāk no iekšienes. Ja šādas vēlmes
tur nav, nekāds ārējās palīdzības daudzums vai spiediens [nepalīdzēs] īstenot ilgtspējīgas reformas.
Tāpēc ES tic reformu veicināšanā nevis uzspiešanā.”161
Iestāšanās Eiropas Savienībā ir Gruzijas ilgtermiņa mērķis. „Ceļš uz ES tiek uzskatīts kā ceļš uz
modernu sabiedrību ar stabilu demokrātiju un attīstītu tirgus ekonomiku.”162 Tomēr kā pateica
158
В МИД Грузии завершился 3-й раунд переговоров по плану действий в рамках программы соседской
политики ЕС, ИА Новости-Грузия, 16.05.06. www.newsgeorgia.ru 159
European Neighbourhood Policy: Georgia, IP/05/24, Brussels, 02.03.2005.
http://www.delgeo.cec.eu.int/en/press/eu.neighbor.georgia.pdf 160
European Commission. European Neighbourhood Policy. Recommendations for Armenia, Azerbaijan, Georgia
and for Egypt and Lebanon, Brussels, 02.03.2005.
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2005/com2005_0072en01.pdf 161
Benita Ferrero-Waldner.The European Neighbourhood Policy: helping ourselves through helping our neighbours.
Conference of Foreign Affairs Committee Chairmen of EU member and candidate states, London, 31.10.2005. 162
Georgia’s EU integration strategy (draft), 28.01.2006. http://www.eu-integration.gov.ge/pdfs/Strategi-Draft-
28.01.2006.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 37
Gruzijas parlamenta spīkere Nino Burdžanadze: „Mēs nedomājam prasīt piederību pie Eiropas
Savienības, tāpēc ka mēs neesam gatavi, bet mēs gribam ciešāku sadarbību. Un Eiropai jāsaprot, ka
Gruzija arvien tuvāk pie tās nekā 15 gadus atpakaļ.”163 Bet pēc bijušās ārlietu ministres Salomes
Zurabišvili vārdiem, „Tbilisi uztver Kaimiņu politiku ļoti nopietni daļēji tāpēc, ka tā piedāvā iespējas
reformu īstenošanai, kas ir priekšnosacījums dalībai ES.”164
Gruzijas valdība arī izstrādāja savas prioritātes EKP Darbības plānam165:
veicināt tiesu varas, tiesībsargājošo iestāžu un penitenciāras sistēmas reformēšanu;
ciešāk sadarboties drošības sfērā, it īpaši robežkontroles jomā;
attīstīt priekšnosacījumus ES četru brīvību efektīvai realizācijai (brīvā cilvēku
(visupirms), preču, pakalpojumu un kapitāla kustība);
infrastruktūras rehabilitācija, kā arī sadarbība transporta un enerģijas jomā;
ciešāk sadarboties izglītības un zinātnes sfērā.
Kā atsevišķs punkts tika minēta arī sadarbība konfliktu risināšanas veicināšanā. Tbilisī uzskatā, ka
„Eiropai vajag aktīvāk iesaistīties Gruzijā pastāvošo problēmu, kā arī konfliktu risināšanā.”166 „Tas,
kas bija kādreiz izolēti un aizmirsti nestabilitātes perēkļi, tagad ir reāli nedrošības avoti Eiropai.
Mums vajag apvienot visus savus spēkus, lai miermīlīgi atrisinātu šos nelaimīgus konfliktus. Un
vislabākais ceļš kā to panākt ir rīkoties vienoti un apņēmīgi, izplatot vērtības un prakses, uz kurām
balstās eiroatlantiskā drošība.” – uzsvēra Mihails Saakašvili 42. drošības konferencē Minhenā.167 Pēc
viņa domām, „Eiropa ir miera garants, un ir pienācis laiks ES ieņemt skaidrāku pozīciju miera pusē.
Mēs un ES vairs nevaram atļauties dzīvot blakus reģioniem, kas darbojas kā „melni caurumi”, radot
riskus dalībvalstu drošībai.”168
Tomēr ES pagaidām negrasās spēlēt aktīvu politisko lomu konfliktu noregulēšanā. Tā ES KĀDP
augstākais pārstāvis Havjers Solana paziņoja, ka „pašām konfliktā iesaistītajām pusēm jāatrisina šie
konflikti. Bet mēs vēlamies palīdzēt. Mēs darām šo kopā ar mūsu starptautiskajiem partneriem,
163
Грузия рассматривает возможность выхода из СНГ, но хочет улучшить отношения с Россией - Нино
Бурджанадзе, ИА Новости-Грузия, 22.04.06. www.newsgeorgia.ru 164
Ahto Lobjakas. Georgia: Foreign Minister Pushes For Greater EU Involvement In South Caucasus, RFE/RL,
02.03.2005. http://www.rferl.org/featuresarticle/2005/03/b7cff0fc-8c3b-4ab1-b176-979544bcea4c.html 165
Priorities of the Georgian Government for the ENP Action Plan. http://www.eu-
integration.gov.ge/pdfs/ENPActionPlanENG.pdf 166
Бывший министр иностранных дел Грузии Саломе Зурабишвили намерена основать свою политическую
партию, ИА Новости-Грузия, 28.01.06.. www.newsgeorgia.ru 167
Mikheil Saakashvili. Dinner-Speech: Georgian's role in International Security Policy,
http://www.securityconference.de/konferenzen/rede.php?menu_2006=&menu_konferenzen=&sprache=en&id=163
& 168
Remarks - H.E President Mikheil Saakashvili to the Parliamentary Assembly of the Council of Europe,
26.01.2005. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=0&sm=3&id=153
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 38
ieskaitot Krieviju, kuras loma ir būtiska.”169 ES palīdzība galvenokārt ir finansiālā rakstura, jo „2005.
gadā abās konflikta zonās ES bija vislielākais donors.”170 Tomēr viens no ES Speciālā pārstāvja
mērķiem ir „saskaņā ar pastāvošiem mehānismiem novērst konfliktus reģionā, veicināt konfliktu
miermīlīgu noregulēšanu, ieskaitot bēgļu un iekšēji pārvietoto personu atgriešanos veicināšanu.”171
Eiropas Savienība jau sadarbojas ar Gruziju robežsardzes jomā, sniedzot gan finansiālo (tā ar ES
finansē robežspēku fakultāti Gruzijas policijas akadēmijā, bet Vācijas valdība sniegs finansiālo
palīdzību Gruzijas robežapsardzes sistēmas reformēšanā), gan tehnisko palīdzību (sadarbībā ar ES
ekspertiem tika izstrādāts jauns likumprojekts „Par pierobežas policiju”, kas atbilst visiem ES
standartiem). No 2004. gada jūlija līdz 2005. gada jūlijam Gruzijā darbojās ES likuma varas misija
EUJUST Themis, kuras uzdevums bija sniegt padomus justīcijas iestādēm krimināltiesību jomā. ES
dalībvalstis aktīvi sniedz attīstības palīdzību Gruzijai, finansējot dažādus projektus. Savukārt jaunās
ES dalībvalstis ir sākušās īstenot attīstības sadarbības politiku, kas paredz pieredzes nodošanu
reformu īstenošanā, ekspertu un tehnisku palīdzību, un Gruzija ir viena no prioritārām valstīm.
Eiropas Savienība caur tās mehānismiem – TACIS un Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību
iniciatīva – finansē daudz dažādu projektu, kuru mērķis ir veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un
pilsonisko sabiedrību Gruzijā, tādējādi izplatot demokrātiskās vērtības un normas. Sākot no 2007.
gada visi projekti tiks finansēti caur Eiropas kaimiņattiecību instrumentu. Tomēr Gruzijai „nav
svarīga Eiropas palīdzība, bet Eiropas sadarbība, piekļūšana Eiropas tirgum. Tas dod vairāk nekā
tieša palīdzība.”172
Kopš 2005. gada jūlija Gruzija bauda no ES puses Vispārējo priekšrocību sistēmu GSP+, kas
piedāvā nulles muitas tarifu 7200 precēm tām attīstības valstīm, ka ir parakstījušas un ratificējušas
galvenās starptautiskās konvencijas sociālajā, cilvēktiesību, vides aizsardzības un pārvaldes jomās,
ietverot arī cīņu pret narkotiku ražošanu un izplatību. Tomēr Gruzija vēlas vēl „attīstīt sadarbību ar
mērķi piešķirt Gruzijai autonomas tirdzniecības priekšrocības no ES puses, panākt Gruzijas
eksportpreču atzīšanu Eiropas Savienības iekšējā tirgū, [kā arī] noslēgt divpusējo vienošanos par vīna
un minerālūdens tirdzniecību.”173 Tieši tirdzniecības nosacījumi ir viens no „sarežģītiem
jautājumiem”, par kuru vēl joprojām netika panākta vienošanās starp Gruziju un ES. It īpaši aktuāls
169
Javier Solana. „The Role of the EU in Promoting and Consolidating Democracy in Europe’s East.” (Conference
„Common Vision for a Common Neighbourhood”, Vilnius, 4.05.2006.)
http://www.vilniusconference2006.lt/sen/lib.files_full/11?sev=getfile 170
Dov Lynch. Op. Cit., 64 171
Council Joint Action 2006/121/CFSP of 20.02.2006 appointing the European Union Special Representative for
the South Caucasus. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2006/l_049/l_04920060221en00140016.pdf 172
Президент Грузии не ожидает в ближайшее время приема своей страны в Евросоюз, ИА Новости-Грузия,
03.02.06.. www.newsgeorgia.ru 173
Priorities of the Georgian Government for the ENP Action Plan.
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 39
šis jautājums kļuva pēc Gruzijas lauksaimniecības preču, vīna un minerālūdens importa aizliegšanu
Krievijā, kas bija galvenais šo Gruzijas preču eksporta tirgus.
Vēl viens „sarežģīts jautājums” attiecas uz vīzu režīma liberalizāciju. „No mūsu puses mēs
atcēlām vīzu režīmu ES pilsoņiem. Viņi var atrasties Gruzijas teritorijā 90 dienu laikā bez vizas. Mēs
ceram, ka no ES puses tiks sperti pretimnākoši soļi.” – atzīmēja Valerijs Čečelašvili. Tomēr ES vēl
nav gatava spert šādus soļus, ņemot vērā lielu Gruzijas nelegālo imigrantu skaitu ES valstīs. Eiropas
Savienībai „vīzu jautājums ir ļoti sarežģīts jautājums.”174
Vīzu režīma liberalizācija un atvieglota tirdzniecība, kā arī turpmāka finansiāla un tehniska
palīdzība ir spēcīgi stimuli Gruzijai tālāk turpināt reformu procesu. Tomēr daudz kas šeit ir atkarīgs
no pašas Gruzijas vadības, jo pirms vīzu režīma liberalizācijas vēl jānoslēdz līgums par
atpakaļuzņemšanu, bet lai Gruzijas preces tiktu brīvi pārdotas ES iekšējā tirgū, no sākuma jāsaskaņo
likumdošana un jāpārņem ES preču ražošanas standartus.
Nobeigums
Eiropas Savienība starptautiskajā sistēmā ir kļuvusi par normatīvu un civilizējošu varu, kas
veicina savas liberālās un demokrātiskās vērtības pasaulē, izmantojot savu maigo varu, „varu pār
viedokļiem jeb ideoloģisko varu.” Savukārt Gruzija jau ne tikai ir pārņēmusi demokrātiskās vērtības
un ES normatīvo retoriku, bet arī līdzīgi tai cenšas izplatīt demokrātiskās vērtības citās valstīs. Līdz
ar to tika paplašināta drošības kopiena, jo tajā iesaistītajām pusēm jau ir kopīgas vērtības un normas,
kas novērš militāros konfliktus un nodrošina stabilitāti un labklājību šīs kopienas valstīm.
Eiropas Kaimiņu politika piedāvā ES kaimiņreģiona demokratizācijas stratēģiju, kas galvenokārt
ir ES drošības interesēs, jo, ja kaimiņvalstis turpmāk būs tik pat nabadzīgas kā patlaban, bet
iekšpolitisko situāciju raksturos nestabilitāte, masveidīga korupcija, cilvēktiesību pārkāpumi un
neatrisināti konflikti, kas draudēs pārvērsties militārā sadursmē, tad tās veicinās tādu draudu kā
organizētā noziedzība, cilvēku tirdzniecība, nelegālā imigrācija un ekstrēmisms, rašanos. Lai
nepieļautu šāda scenārija attīstību, Eiropas Savienībai vajag piedāvāt spēcīgus stimulus demokrātisko
reformu veicināšanai, lai kaimiņvalstis kļūtu par uzticamiem un stabiliem sadarbības partneriem,
nevis par slikto ziņu avotiem.
Gruzijas 2003. gada „rožu revolūcija”, kad tika gāzts korumpēts Eduarda Ševarnadze režīms,
ievēsa sabiedrībā jaunas cerības labākā nākotnē, kur Gruzijas valsts būs demokrātiska un ekonomiski
attīstīta. Revolūcija zināmā mērā mainīja arī sabiedrības politisko kultūru, jo sabiedrības pilsoniskā
174
Грузия выступает за введение безвизового режима с Евросоюзом, ИА Новости-Грузия, 30.11.05.
www.newsgeorgia.ru
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 40
aktivitāte krasi pieauga, ja salīdzināsim ar sabiedrības apātiju 90. gados. Pie varas nāca jaunie līderi,
apsolot gaišāku nākotni, nepieciešamas reformas un demokrātisko Gruziju. Tomēr pēc diviem
gadiem valdošas partijas un prezidenta reitings krita, korupcijas līmenis samazinājās tikai mazliet,
mediju brīvība un plurālisms samazinājās, tiesu vara joprojām nav neatkarīga, bet sabiedrībā, kuras
dzīves līmenis neuzlabojās, virmo baumas par jaunu revolūciju, kas izmanto savā labā marginalizētā
politiskā opozīcija, rīkojot mītiņus ar tādiem politiskiem lozungiem kā „Mēs atvedām šo varu, un
mums pašiem tā jānomaina.” Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos Eiropas Savienībai vajag
turpināt aktīvu politisko dialogu, sniegt tehnisko un finansiālo palīdzību un veicināt demokrātiskās
reformas Gruzijā, jo neveiksmes gadījumā, t.i. ja notiks demokrātijas regress, demokratizācijas
procesi citās bijušās padomju republikas var arī apstāties.
Eiropas Savienības politika attiecībā uz Gruziju lielākoties bija notikumu nevis noteiktas
stratēģijas vadīta. Savukārt Eiropas Kaimiņu politika un individuāli noslēgtais Darbības plāns ar
Gruziju piedāvā ES un Gruzijas sadarbības stratēģisko plānu, kas atbilst abu pušu interesēm. Kaut
gan ir par agru spriest par Eiropas kaimiņu politikas efektivitāti, tomēr var jau skaidri redzēt, ka
Gruzijas valdība uztver to ļoti nopietni. Pēc Gruzijas ārlietu ministra Gelas Bežuašvili vārdiem
„Eiropas Kaimiņu politika ir svarīgs instruments, lai sasniegtu demokrātijas konsolidāciju un
ekonomisko attīstību Gruzijā.”175 Tādējādi varam secināt, ka darba sākumā izvirzītā hipotēze, ka
Eiropas Kaimiņu politika, piedāvājot Gruzijai ciešāku ekonomisko un politisko integrāciju ar Eiropas
Savienību un vienlaicīgi izplatot demokrātiskās normas un vērtības, rada priekšnosacījumu
stabilitātes veicināšanai un demokrātisko vērtību nostiprināšanai Gruzijā, ir daļēji pierādīta.
EKP Darbības plāns vēl joprojām ir izstrādes stadijā, tomēr katra no pusēm piedāvāja savas
prioritātes turpmākai sadarbībai. Tā Eiropas Savienība vēl 2005. gada martā noteica tās prioritārās
sfēras Darbības plānam, kur Gruzijas valdībai jākoncentrē savi spēki. Kā primāras tika minētas
likuma varas stiprināšana (tiesu varas, tiesībsargājošo iestāžu un penitenciāras sistēmas
reformēšana), cilvēktiesību aizsardzība, demokrātisko institūtu un plurālisma stiprināšana
(parlamenta reforma, masu mediju neatkarības stiprināšana, vietējo pašvaldību reforma, vēlēšanu
likumdošanas reforma). Savukārt Gruzijas valdības izstrādātajā EKP Darbības plānā uzsvara uz
demokrātisko normu nostiprināšanos praktiski nav, izņemot aktīvu sadarbību tiesu varas,
tiesībsargājošo iestāžu un penitenciāras sistēmas reformēšanā. Galvenās Gruzijas prioritātes tiek
saistītas ar drošību, tirdzniecību, infrastruktūras rehabilitāciju un sadarbību transporta un enerģijas
jomā.
175
Gela Bezhuashvili. “National Security and Foreign Policy” (Georgian Security Forum Conference, 16-
19.02.2006, Ministry of Foreign Affairs of Georgia)
http://www.mfa.gov.ge/index.php?lang_id=ENG&sec_id=35&info_id=293
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 41
Vīzu režīma liberalizācija un atvieglota tirdzniecība, kā arī turpmāka finansiāla un tehniska
palīdzība ir spēcīgi stimuli Gruzijai tālāk turpināt reformu procesu. Tomēr daudz kas šeit ir atkarīgs
no pašas Gruzijas vadības, jo pirms vīzu režīma liberalizācijas vēl jānoslēdz līgums par
atpakaļuzņemšanu, bet lai Gruzijas preces tiktu brīvi pārdotas ES iekšējā tirgū, no sākuma jāsaskaņo
likumdošana un jāpārņem ES preču ražošanas standarti.
Eiropas Savienības piedāvātais EKP Darbības plāns pašreizējā variantā piedāvā daudz stimulu
sadarbībai. Turklāt finansiālu un tehnisku palīdzību Gruzijai piedāvā ne tikai Eiropas Savienības
institūcijas, bet arī tās dalībvalstis. Savukārt jaunās ES dalībvalstis ir sākušas īstenot attīstības
sadarbības politiku, kas paredz pieredzes nodošanu reformu īstenošanā, ekspertu un tehnisku
palīdzību, un Gruzija ir viena no prioritārām valstīm. Tā, piemēram, bijušais Igaunijas
premjerministrs Marts Laars nesen ir kļuvis par Gruzijas prezidenta padomnieku reformu īstenošanā,
kas vēl vienu reizi apliecina Gruzijas valdības apņemšanos turpināt reformu procesu un demokrātijas
konsolidāciju valstī. Turklāt notiek aktīvs politisks dialogs Gruzijas jauno draugu grupas176,
Demokrātiskās izvēles kopienas177 un „3+3” grupas178, kā arī GUAM ietvaros, kur ES, Polijai un
Lietuvai ir novērotājvalsts statuss.
Tomēr kā uzsvēra ES KĀDP Augstais pārstāvis Havjers Solana „Panākumi sākas mājās. (…)
Attiecību kvalitāte starp ES un jaunajām demokrātijām ir atkarīga no reformu un demokrātijas
kvalitātes šo valstu iekšienē. (…) Iniciatīvai jānāk no jaunajām demokrātijām. Mēs Eiropas Savienībā
sniegsim visu mūsu palīdzību un atbalstu. Es esmu pārliecināts, ka strādājot kopā mēs varam gūt
panākumus.”179
176
Gruzijas jauno draugu grupā ietilpst Latvija, Bulgārija, Igaunija, Lietuva, Polija un Rumānija 177
Demokrātiskās izvēles kopienā ietilpst Gruzija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Ukraina, Moldova, Polija, Slovēnija un
Bijuši Dienvidslāvijas Republika Maķedonija 178
„3+3” ir Baltijas un Dienvidkaukāza valstu sadarbības formats 179
Javier Solana. „The Role of the EU in Promoting and Consolidating Democracy in Europe’s East.” (Conference
„Common Vision for a Common Neighbourhood”, Vilnius, 04.05.2006.)
http://www.vilniusconference2006.lt/sen/lib.files_full/11?sev=getfile
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 42
Izmantoto avotu un literatūras saraksts
Pirmavoti: 1. A Secure Europe in a Better World. European Security Strategy. Brussels, 12.12.2003.
http://ue.eu.int/uedocs/cmsUpload/78367.pdf
2. Bezhuashvili, Gela. “National Security and Foreign Policy” (Georgian Security Forum Conference, 16-19.02.2006, Ministry of Foreign Affairs of Georgia) http://www.mfa.gov.ge/index.php?lang_id=ENG&sec_id=35&info_id=293
3. „Bilateral Relations – South Caucasus,” Bulletin EU 6-1999.
http://europa.eu/bulletin/en/9906/p103098.htm
4. Borjomi Declaration. 12.08.2005. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=5&sm=2&id=451
5. Carpathian Declaration of the Leaders of Georgia and Ukraine. 05.01.2005.
http://www.president.gov.ge/?l=E&m=5&sm=2&id=29
6. Chisinau Declaration of the Presidents of Georgia and the Republic of Moldova on the Supremacy of Democratic Values and Principles, 02.03.2005. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=5&sm=2&id=30
7. Corruption perceptions index 2005. Transparency International
http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/cpi/2005
8. Council Conclusions, 21-22.06.1999, Nr.9008/99 (Press: 198), http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/gena/09008.EN9.htm
9. Council Conclusions, 15.04.2002, 7705/02 (Presse 91)
http://ue.eu.int/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/gena/70160.pdf
10. Council Joint Action 2006/121/CFSP of 20.02.2006 appointing the European Union Special Representative for the South Caucasus. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2006/l_049/l_04920060221en00140016.pdf
11. Decision Taken by Written Procedure. Council appoints an EU Special Representative for
the South Caucasus (11027/03; Brussels, 07.07.2003) http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/misc/76560.pdf
12. European Neighbourhood Policy: Georgia. (IP/05/24, Brussels, 02.03.2005.) http://www.delgeo.cec.eu.int/en/press/eu.neighbor.georgia.pdf
13. ENP Country Report Georgia (Commission Staff Working Paper)
http://ec.europa.eu/comm/world/enp/pdf/country/georgia_country_report_2005_en.pdf
14. European Commission. European Neighbourhood Policy. Recommendations for Armenia, Azerbaijan, Georgia and for Egypt and Lebanon. (Brussels, 02.03.2005.) http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2005/com2005_0072en01.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 43
15. European Commission. Green Paper: Towards a European strategy for the security of
energy supply, COM (2000) 769. europa.eu.int/comm/energy_transport/en/lpi_lv_en1.html
16. European Commission, Wider Europe – Neighbourhood: A New Framework for Relations with our Eastern and Southern Neighbours. (Brussels, 11.03.2003.) http://ec.europa.eu/comm/world/enp/pdf/com03_104_en.pdf
17. European Commission, European Neighbourhood Policy, Strategy Paper. (Brussels,
12.05.2004.) http://ec.europa.eu/comm/world/enp/pdf/strategy/strategy_paper_en.pdf
18. Ferrero-Waldner, Benita. „European Strategies for Promoting Democracy in Post-Communist Countries.” (International Conference, Institute for Human Sciences, Vienna, 20.01.2006.) http://europa.eu.int/rapid/pressReleasesAction.do?reference=SPEECH/06/35&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=en
19. Ferrero-Waldner, Benita. „The European Neighbourhood Policy: helping ourselves through
helping our neighbours.” (Conference of Foreign Affairs Committee Chairmen of EU member and candidate states, London, 31.10.2005.) http://ec.europa.eu/comm/external_relations/news/ferrero/2005/sp05_31-10-05.htm
20. Ferrero-Waldner, Benita. Press Conference to launch first seven Action Plans under the
European Neighbourhood Policy. (Brussels, 09.12.2004.) http://ec.europa.eu/comm/external_relations/news/ferrero/2004/sp04_529.htm
21. Georgia 2005, Human Rights Watch.
http://hrw.org/english/docs/2006/01/18/georgi12229.htm
22. Georgia. Country Reports on Human Rights Practices - 2005 (Bureau of Democracy, Human Rights, and Labor 08.03.2006, USA State department.) http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2005/61649.htm
23. Georgia from “Nations in Transit: democratization to Central Europe and Eurasia.” Freedom
House, 2005 www.freedomhouse.org
24. Georgia’s EU integration strategy (draft), 28.01.2006. http://www.eu-integration.gov.ge/pdfs/Strategi-Draft-28.01.2006.pdf
25. Judicial Reform in Georgia. A Study of Public Opinion, 2004. “Gorbi” (Georgian member
of Gallup International), http://www.gorbi.com/store/en/20050831_212726.pdf
26. Landaburu, Eneko. „From Neighbourhood to Integration Policy: are there concrete alternatives to enlargement?” (Centre for European Policy Studies Conference „Revitalising Europe”, Brussels, 23.01. 2006.) http://shop.ceps.be/BookDetail.php?item_id=1305
27. Lifestyle Georgia, 2000. “Gorbi” (Georgian member of Gallup International),
http://www.gorbi.com/store/en/20050831_204220.PDF
28. Minister's Vision and Directives for 2006, Ministry of Foreign Affairs of Georgia. – http://www.mfa.gov.ge/index.php?sec_id=28&lang_id=ENG
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 44
29. National Security Concept of Georgia. –
http://www.mfa.gov.ge/index.php?sec_id=24&lang_id=ENG
30. Partnership and Cooperation Agrrement between EU and Georgia, 22.04.1996. http://ec.europa.eu/comm/external_relations/ceeca/pca/pca_georgia.pdf
31. Pre-election situation in Georgia, August 2003. “Gorbi” (Georgian member of Gallup
International), http://www.gorbi.com/store/en/20031008_173319.ppt
32. Priorities of the Georgian Government for the ENP Action Plan. http://www.eu-integration.gov.ge/pdfs/ENPActionPlanENG.pdf
33. Prodi, Romano. Shaping the New Europe. (European Parliament, 15.02.2000.)
http://europa.eu.int/rapid/pressReleasesAction.do?reference=SPEECH/00/41&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=en
34. Prodi, Romano. “Peace, Security And Stability International Dialogue and the Role of the
EU" (Sixth ECSA- World Conference. Jean Monnet Project, Brussels, 5-6.12.2002.)
35. Public Opinion Survey, March 2005. ‘Gorbi” (Georgian member of Gallup International) http://www.gorbi.com/store/en/20050401_150004.PDF
36. Public Opinion Survey about Political Ratings in Georgia, December 2005. ‘Gorbi”
(Georgian member of Gallup International) http://www.gorbi.com/store/en/20051222_183415.pdf
37. Remarks - H.E President Mikheil Saakashvili to the Parliamentary Assembly of the Council
of Europe, 26.01.2005. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=0&sm=3&id=153
38. Saakashvili, Mikheil. Eurasia: Principled Democracy. 26.04.2005. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=5&sm=3&id=165
39. Saakashvili, Mikheil. Dinner-Speech: Georgian's role in International Security Policy.
03.02.2006. http://www.securityconference.de/konferenzen/rede.php?menu_2006=&menu_konferenzen=&sprache=en&id=163&
40. Saakashvili in a Different Dimension –Current political attitudes in Georgia, 2004 April.
‘Gorbi” (Georgian member of Gallup International), http://www.gorbi.com/store/en/20040419_205526.pdf
41. Solana, Javier. „The Role of the EU in Promoting and Consolidating Democracy in
Europe’s East.” (Conference „Common Vision for a Common Neighbourhood”, Vilnius, 04.05.2006.) http://www.vilniusconference2006.lt/sen/lib.files_full/11?sev=getfile
42. Speech delivered by Mikheil Saakashvili at John Hopkins University. 04.02.2004.
http://www.president.gov.ge/?l=E&m=0&sm=3&id=171
43. Speech of the State Minister of Georgia on European and Euro-Atlantic Integration, Crans Montana Forum, Monaco, 23-25 June. http://www.eu-integration.gov.ge/pdfs/GIA.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 45
44. Study of Citizen Attitudes and Knowledge on Election Issues, March 2006. Gorbi”
(Georgian member of Gallup International), http://www.gorbi.com/store/en/20060401_140804.PDF
45. Survey of Political Attitudes in Georgia, June,2003. “Gorbi” (Georgian member of Gallup
International), http://www.gorbi.com/store/en/20030902_154243.ppt
46. Саакашвили, Михаил. „Мы выполнили то, что обещали”, 29.12.2004. http://www.president.gov.ge/?l=E&m=0&sm=7&id=370
Zinātniskā literatūra:
47. A European Security Concept for the 21st Century. (Royal Institu8te for International Relations, Egmont Paper № 1, April 2004) http://www.irri-kiib.be/paperegm/ep1.U560.pdf
48. Adler, Emanuel & Crawford, Beverly. Normative Power: The European Practice of Region
Building and the Case of the Euro-Mediterranean Partnership. (Institute of European Studies, University of California, Berkeley, 2004), 10 http://repositories.cdlib.org/cgi/viewcontent.cgi?article=1035&context=ies
49. Almond, P., Verba, S. The Civic Culture. – New York, 1965
50. Biscop, Sven. The European Security Strategy. Implementing a Distinctive Approach to
Security. ‘Sécurité & Stratégie’, Paper No. 82, March 2004, Royal Institute for International Relations, Brussels. http://www.irri-kiib.be/papers/Artikel%20V&S%20ESS.pdf
51. Cristophe, Barbara. “Uderstanding Politics in Georgia” (DEMSTAR Research Report No.
22, Department of Political Science, University of Aarhus, November 2004.) http://www.demstar.dk/papers/GeorgiaUnderstand.pdf
52. Dadalauri, Nina. “Political Corruption: the Case of Georgia.” (Conference “Redesigning the
State? Political Corruption in Development Policy and Practice”, School of Environment and Development (SED), The University of Manchester, November, 2005.),28-29 http://www.sed.manchester.ac.uk/idpm/research/events/PoliticalCorruption/documents/Dadalauri.doc
53. “Development of Civil Society Organizations in Georgia”, Countrywide Assessment Report.
United Nations Association of Georgia. (Center for Strategic Research and Development, Citizens Advocate Program, Tbilisi 2005.), 4-6. http://www.una.ge/CSO_Eng_p1_.pdf
54. Emerson, Michael. What values for Europe? The Ten Commandments. (Centre for European Policy Studies, Policy Brief, No. 65, February 2005) http://shop.ceps.be/BookDetail.php?item_id=1203
55. Emerson, Michael & Noutcheva, Gergana. Europeanisation as a Gravity Model of
Democratisation. (Centre for European Policy Studies, Working Document No. 214, November 2004.) http://shop.ceps.be/BookDetail.php?item_id=1175
56. Esadze, Londa. “Organized Nature of Corruption in Post-Soviet Space and Challenges of
Donors: A Case Study of Georgia.” (Development partnership forum “Improving Donor Effectiveness in Combating Corruption”, organized by OECD Development Assistance
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 46
Committee and Transparency International, 9-10.12.2004.) http://www.oecd.org/dataoecd/41/27/34097907.PDF
57. Espen, Barth Eide (ed.). Global Europe. Report 1: ‘Effective Multilateralism’: Europe,
Regional Security and a Revitalised UN (Royal Institu8te for International Relations, December 2004) – http://www.irri-kiib.be/papers/dec04Global%20Europe%201.pdf
58. Grabbe, Heather. How the EU should help its neighbours. (Centre for European reform,
Policy Brief, June 2004.) http://www.cer.org.uk/pdf/policybrief_eu_neighbours.pdf
59. Hansen, Torben. “Ethnicity and political culture in Southern Caucasia.” (Danish Association for Research on the Caucasus) http://www.caucasus.dk/publication12.htm
60. Kagan Robert. “Power and Weakness.” Policy Review, June-July 2002.
http://www.carnegieendowment.org/publications/index.cfm?fa=view&id=985&prog=zgp&proj=zusr
61. Lynch, Dov. Why Georgia matters? (Institute for Security Studies, Chaillot Paper No. 86,
February 2006.), 66-68. http://www.iss-eu.org/chaillot/chai86.pdf
62. Manners, Ian. “Normative Power Europe: A Contradiction in Terms?” Journal of Common Market Studies, 2002, Vol. 40, Nr. 2
63. Manners, Ian. Normative Power Europe Reconsidered (October 2004, CIDEL Workshop,
Oslo 22-23.10.2004. From civilian to military power: the European Union at a crossroads?) http://www.arena.uio.no/cidel/WorkshopOsloSecurity/Manners.pdf
64. Masse, Jean-Pierre. Insecurity of the community of values: The European Union as a Security Community. (Challenge. Liberty & Security, 10.05.2005.) http://www.libertysecurity.org/article250.html
65. Nicolaidis, Kalypso & Howse, Robert. ‘This is my EUtopia…’: Narrative as Power. ?” Journal
of Common Market Studies, 2002, Vol. 40, Nr. 4
66. Nye, Joseph. Soft power: the means to success in world politics (NY: PublicAffairs, 2004)
67. Sjursen, Helene. The EU as a “normative power”: how can this be? (European Union Studies Association (EUSA), Biennial Conference, 2005 (9th), 31.03.-03.04.2005, Austin, Texas.) http://aei.pitt.edu/3169/01/EUSA_Conference_2005_Sjursen.pdf
68. Sumbadze, Nana & Tarkhan-Mouravi, George. Democratic Value Orientations & Political
Culture in Georgia (Policy Documentation Centre, 2003.) http://pdc.ceu.hu/archive/00002562/01/Democratic_Value_Orientations_Sumbadze_Tarkhan-Mouravi.pdf
69. Tassinari, Fabrizio. Security and Integration in the EU Neighbourhood. The Case for
Regionalism (CEPS Working Document No. 226/July 2005). http://shop.ceps.be/BookDetail.php?item_id=1251
70. The EU-Georgian Relations in Georgian Economic Trends, Quarterly Review, No. 1 2005,
Georgian-European Policy and Legal Advice Centre. http://www.geplac.org/publicat/economic/get05n1e.pdf
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 47
71. Turmanidze, Koba “State against the Invisible: The Case of the Georgian Informal Economy” (2001, Koba Turmanidze’s Web Site, Open Society Institute, International Policy Fellow 2002.), 17. www.policy.hu/turmanidze/downloads/publications_informal.pdf
72. „Vai sociālā kapitāla bankrots ? Latvijas sabiedrība pēc desmit gadiem pārejas ekonomikā.”
Fragmenti no informācijas analītiskā apskata Latvija meklē attīstības nacionālo stratēģiju (2001.g.), Dialogi.lv, http://www.dialogi.lv/pdfs/kapit_briedis.pdf
73. Väyrynen, Raimo. Stable Peace through Security Communities? Steps towards theory-
building (The Joan B. Kroc Institute for International Peace Studies, Occasional Paper #18:OP:3) http://www.nd.edu/~krocinst/ocpapers/op_18_3.pdf
74. Young, Richard. “Normative Dynamics and Strategic Interests in the EU’s External
Identity.” Journal of Common Market Studies, 2004, Vol. 42, Nr. 2 Publikācijas periodiskajos izdevumos:
75. Alkhazashvili, M. “Soup kitchens cannot solve the problem of poverty.” The Messenger (Georgia’s English Language Daily), 13.04.2006, #070 (1090)
76. Basilaia, Eka. „Anti-government demonstrations continue.” The Messenger (Georgia’s English
Language Daily), 03.04.2006, #062 (1082) http://www.messenger.com.ge/issues/1082_april_3_2006/n_1082_2.htm
77. Burdžanadze, Nino. „Gruzija cer Rīgā spert soli tuvāk NATO.” (intervēja Atis Klimovičs). Diena, 09.05.06.
78. Charlemagne. A weakening magnet. The Economist, 30.03.2006.
79. “Georgia's strong leaders easy to criticize, difficult to replace.” The Messenger (Georgia’s
English Language Daily), March 24, 2006, #056 (1076)
80. Heisbourg, Francois. „The coming age of the self-interested superpower.” Financial Times, 16.02.06.
81. Lobjakas, Ahto. „Georgia: Foreign Minister Pushes For Greater EU Involvement In South
Caucasus.” RFE/RL, 02.03.2005. http://www.rferl.org/featuresarticle/2005/03/b7cff0fc-8c3b-4ab1-b176-979544bcea4c.html
82. Meeting the neighbours. A survey of the EU’s eastern borders. The Economist, 25.06.2005.
83. Milner, Mark. „Gazprom threatens Europe's gas supply.” Guardian Unlimited, 21.04.06.
http://business.guardian.co.uk/story/0,,1758077,00.html
84. Nye, Joseph. “Why military power is no longer enough?” Guardian Unlimited, 31.03.2002. http://observer.guardian.co.uk/worldview/story/0,11581,676169,00.html
85. Rimple, Paul. „Language Rights Issue Fuels Discord in Georgia.” EURASIANET.org,
3.30.06. http://www.eurasianet.org/departments/civilsociety/articles/eav033006.shtml
ES Kaimiņu politikas izvērtējums attiecība uz Gruziju 48
86. Бахтадзе, Ия. «Азбука интеграции - армянское население Самцхе-Джавахети должно
стать частью единого грузинского общества.» ИА Новости-Грузия, 10.01.06. www.newsgeorgia.ru
Internetresursi:
1. www.mfa.gov.ge – Gruzijas Republikas Ārlietu ministrija;
2. www.president.gov.ge – Gruzijas Republikas prezidenta kanceleja;
3. www.parliament.ge – Gruzijas Republikas parlaments;
4. www.eu-integration.gov.ge – mājas lapa veltīta Gruzijas integrācijai Eiropas Savienībā;
5. www.newsgeorgia.ru – ziņu aģentūra „Novosti-Gruzija”;
6. www.regnum.ru/news/georgia -- ziņas par Gruziju ziņu aģentūrā REGNUM
7. www.civil.ge – Gruzijas internetžurnāls;
8. www.geotimes.ge – Gruzijas angļu valodā izdotā avīze „The Georgian Times”;
9. www.messenger.com.ge – Gruzijas angļu valodā izdotā avīze „The Messenger”;
10. www.delgeo.cec.eu.int – Eiropas Komisijas delegācija Gruzijā;
11. http://ec.europa.eu/index_en.htm -- Eiropas Komisija;
12. http://ec.europa.eu/comm/world/enp/index_en.htm -- Eiropas Kaimiņu politika;