pilsoniskā izglītība. cilvēktiesības

Pilsoniskā izglītība.Cilvēktiesības.

Sagatavoja: Anita Zaļaiskalne, RPRV izglītības metodiķe

2010.g.24.novembris

Anotācija

• Prezentācijas materiāls paredzēts klašu audzinātājiem, gatavojoties audzinātāja stundām, to var izmantot arī tiekoties ar izglītojamo vecākiem.

• Prezentācijā iekļauti arī dažādu ar cilvēktiesību jomu saistītu likumdošanas aktu pārskats.

Kas ir pilsoniska izglītība?

• Pilsoniskā izglītība – izglītība, kuras mērķis ir radīt iespējas indivīdam iegūt zināšanas, prasmes un kompetences, kā arī pieredzi, kas nepieciešama viņa sekmīgai un pilnvērtīgai integrācijai un dzīvei pilsoniskā sabiedrībā

• Pilsoniskā sabiedrība – sabiedrība, kurā indivīdi sadarbojas ar citiem indivīdiem un publisko varu sabiedrības problēmu risināšanā.

• Tātad, pilsoniskā izglītība ir saistīta ar dažāda līmeņa savstarpējo attiecību īstenošanu.

Mājasskolaciematspilsēta

Novads

LatvijaValsts

Eiropa

Pasaule

INDIVĪDA UN SABIEDRĪBASSAVSTARPĒJO ATTIECĪBU

LĪMEŅI

PILSONISKĀS IZGLĪTĪBAS LĪMEŅI

• PAMATLĪMENIS – savstarpējo attiecību līmenis ģimenē

• - tiek attīstītas savstarpējo attiecību pamatkompetences, tiesību un pienākuma, atbildības jēdziena izpratne ( bērnam veidojas noteikta vērtību sistēma)

• MIKROLĪMENIS - izglītības iestādes attiecību līmenis– bērni tiek mudināti kļūt par skolas

kopienas locekļiem,

– tiek veicināta pamata normu un noteikumu pieņemšanas kompetenču attīstība (attiecības starp vienaudžiem un skolotājiem, skolas tradīcijas, utt).

• MEZOLĪMENIS - vietējās kopienas attiecību līmenis

• - tiek veicināta un izkopta bērna jēgpilna apzināta piedalīšanās sabiedriskajās aktivitātēs ārpus skolas, attiecībās ar citiem līdzpilsoņiem,

–bērns tiek uztverts kā nākotnes sabiedrības dalībnieks( pilsonis).

• MAKROLĪMENIS – valsts attiecību līmenis– tiek attīstīta izpratne par demokrātiskas

konstitucionālas valsts tiesiskajiem principiem un vērtībām,

– tiek izkopta sabiedrisko un politisko aktivitāšu kritiskas izvērtēšanas kompetence,

– tiek veicināta vēlme aktīvi iesaistīties valsts dzīvē.

• GLOBĀLAIS LĪMENIS – starpvalstu un starptautisko attiecību līmenis

• - tiek veicināta izpratne par pilsonisko atbildību globālā kontekstā ( vides izglītība, cilvēktiesības, drošība)

PASAULESAPZIŅA

NACIONĀLĀIDENTITĀTE

ETNISKĀIDENTITĀTE

PAŠIDENTITĀTE

PILSONISKĀS IZGLĪTĪBAS

ASPEKTI

INDIVĪDAPIENĀKUMI

UN TIESĪBAS

Kompetences, kuras tiek izkoptas

• Dažādības izpratne• Konfliktu risināšana• Iesaistīšanās• Sava viedokļa( attieksmes) formulēšana,

atšķirīgu viedokļu respektēšana• Tolerance• Kritiska attieksme • Piedalīšanās sabiedrības dzīvē• Demokrātiska līdzdalība

Iespējas pilsonisko kompetenču attīstībai saistībā ar izglītības programmu un mācību programmu saturu

• JEBKURA mācību priekšmeta saturā IKVIENĀ no formālās izglītības pakāpēm ir iespēja iekļaut pilsoniskās izglītības elementus

Cilvēktiesības

• Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām).

• Tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem

• Cilvēktiesības tiek iedalītas pilsoniskajās, politiskajās, sociālajās, ekonomiskajās un kultūras tiesībās.

• Tomēr vienlaikus cilvēktiesību sistēmā tiek noteiktas arī dažādas mazaizsargātas personu grupas, kurām, ņemot vērā viņu statusu, ir nepieciešama īpaša valsts aizsardzība un atbalsts.

Cilvēktiesības nav absolūtas

Cilvēkam tiek garantēta pilnīga brīvība tiktāl, ciktāl to demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas labad neierobežo likums. Valsts atsevišķos gadījumos var cilvēktiesības ierobežot ar mērķi, ”lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību” (LR Satversmes 116. pants).

• “Viena cilvēka brīvība vicināt dūres beidzas tur, kur sākas otra cilvēka deguns”

Cilvēktiesību veidi un to juridiskais nodrošinājums dažāda līmeņa likumdošanas

aktos

• Tiesības uz dzīvību • Latvijas Republikas Satversmes 93. pants• Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.

pants• ANO Starptautiskā pakta par

pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. pants

• Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. pants

• Personas tiesības uz brīvību un neaizskaramību.

• Latvijas Republikas Satversmes 94. pants

• ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9. pants

• Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pants

• Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam• Latvijas Republikas Satversmes 101., 8. un 9.

pants• ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 21.

pantsANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantsEiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 3. pants

• Tiesības uz tiesisko statusu – pilsonības, patvēruma un migrācijas jautājumi

• ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 6. un 15. pants

• ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantsEiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā Protokola 1.pants

• Konvencija par bēgļa statusu

• Vārda un izteiksmes brīvība• Latvijas Republikas Satversmes 100. pants• ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19.

pants• ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

politiskajām tiesībām 19. pantsEiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants

• Pulcēšanās brīvība• Latvijas Republikas Satversmes 103. pants• ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 20.

pantsANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 21. pants

• Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pants

• Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi•  • Latvijas Republikas Satversmes 96. pants• ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 12.

pants• ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

politiskajām tiesībām 17. pants• Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 8. pants

• Domu, apziņas un reliģijas brīvība•  • Latvijas Republikas Satversmes 99. pants• ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 18.

pants• ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

politiskajām tiesībām 19. pants• Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 9. pants, arī 1. protokola 2. pants

Bērnu tiesības – atsevišķa cilvēktiesību grupa

• Bērnu tiesības ir pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kuram ir jābūt nodrošinātam katram bērnam (bērns ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu), bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem ar bērnu vai viņa ģimeni saistītiem apstākļiem.

Bērnu tiesību vēsturiskā attīstība XX gadsimtā

• 1924.gads - Tautu Savienība ( Nāciju Līga) pieņem Ženēvas Bērna tiesību deklarāciju

• 1959. gads - Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros tiek pieņemta ANO Bērna tiesību deklarācija

• 1989. gada 20. novembris - ANO Ģenerālās asamblejas sesijā tiek pieņemta ANO Konvencija par bērna tiesībām

• ( Latvijas Republika šo dokumentu ratificēja 1992. gadā)

• 1992. gada 14. maijs - ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteikti vadošie tiesību principi un noteikumi

• 1998.gada 19.jūnijs - principi tiek nostiprināti pieņemtajā Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos nacionālajos tiesību aktos

Izmantoto avotu saraksts

• http://www.tiesibsargs.lv/

• http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/5662/

• www.likumi.lv/doc.php%3Fid%3D57980

• http://www.historia.lv/

• http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/bernkonv.htm

•

Paldies par uzmanību!