Èsts 2 · veçi ar slotåm, kå saka, „runå ar sirdîm“! esmu es, un man bija jåbég no...
Post on 01-Oct-2020
0 Views
Preview:
TRANSCRIPT
25G A D A P Å R S K A T S 2 0 0 5
AIZKRAUKLES BANKA
PIEDÅVÅ JUMS
JAUNU SAZIˆAS
FORMÅTU AB.
LV 7
-77-
55-5
5
0037
1777
5555
FAKTI UN SKAITÒI
ÈSTSBAˆIERIS
BËT LABÅKAJAM
MANA RÈGA
RÈGASCEÒVEDIS
MÅJOKÒAJAUTÅJUMS
02
03
04
0610
131416
20
22
242564
MANA RÈGAMarija Naumova, Agnese Zeltiña, Mårtiñß Rîtiñß, Alvis Hermanispar Rîgu, tås neatkårtojamîbu un savåm jütåm pret to.
REDAKTORES V‰STULEJautåjums par izvéli un jauniem mekléjumiem bankas darbå.Ko un kåpéc izvéléjusies AB.LV.
JAUNUMI 2005Aiz ßiem notikumiem – Aizkraukles banka un cilvéki.Ekspresatskaite par müsu panåkumiem.
RÈGAS STILS BANKU BIZNESÅAB.LV lîdzîpaßnieka un valdes priekßsédétåja Ernesta Berña pårdomas par bankas ßodienu un müΩîgåm vértîbåm.
BËT LABÅKAJAMViñi ieguvußi titulu Labåkais. Apståk¬u sakritîba, liels gods vaismaga atbildîbas nasta?
P.S.AB.LV lîdzîpaßnieks un valdes priekßsédétåja vietnieks O¬egs Fi¬s zina moderna uzñémuma panåkumu formulu.
CEÒVEDISMüsu “kaklarota” – no Rîgas türisma “pérlém”. Pielaikojiet arîsev!
MÅJOKÒA JAUTÅJUMSMés palîdzésim jums uzcelt måju un iekårtot to moderni,spilgti, måjîgi. Jüsu rîcîbå – AB.LV kredîtproduktu portfelis,ekspertu un dizaineru ieteikumi.
ATBALSTS Sociålå atbildîba – nopietna uzñémuma reputåcijas neatñema-ma da¬a. Par nozîmîgiem bankas atbalstîtiem projektiem2005. gadå.
FAKTI UN SKAITÒIUn vélreiz par müsu panåkumiem – lakoniski un uzskatåmi!Statistikas mî¬otåjiem un ne tikai.
KÅDS VIˆÍ IR – ÈSTS BAˆIERIS?AB.LV labåkie darbinieki zîmé vårdisku moderna bañ˚ieraportretu.
FINANÍU PÅRSKATIMés taçu tomér esam Banka.:)
HOROSKOPSNenopietni, bet varbüt mazliet nopietni par jüsu biznesu unfinansém...
saturs
Cienîjamås dåmas un godåtie kungi!
Bija nepiecießams zinåms laiks, lai izlemtu, kå man jüs
uzrunåt ßåjå bankai it kå neraksturîgajå izdevumå.
„Lasîtåji”, „klienti un partneri”, „draugi” – izvéles iespé-
jas ir, un tas ir svarîgi! Reiz jüs izdarîjåt savu izvéli, såkot
sadarbîbu ar Aizkraukles banku. Iespéjams, jüs vél jopro-
jåm esat ßådas izvéles priekßå, un pietrükst burtiski påris
argumentu, lai izveidotos lietiß˚ais kontakts. Íajå izde-
vumå jüs atradîsiet trükstoßos argumentus.
Íajå gadå arî més esam izdarîjußi savu izvéli par labu
neformålam un tåpéc patiesåkam saskarsmes veidam,
modernåkai saziñas valodai, cießåkam kontaktam ar
auditoriju, jo katrs lasîtåjs ir personîba, bet katrs klients – ¬oti svarîga persona (VIP). Tießi
tåpéc més pårveidojåm oficiozo, formas un satura ziñå sauso bankas gada pårskatu
spilgtå, pievilcîgå, informatîvi piesåtinåtå lifestyle Ωurnålå. Jüs esat pieradußi redzét ßådus
Ωurnålus lidostu uzgaidåmajås zålés, viesnîcu hallés vai jüsu interjera dizainera birojå.
Tagad jums ir vienreizéja iespéja atrast ßådu Ωurnålu arî müsu bankas klientu centrå vai
pårståvniecîbas birojå. Müsu Ωurnåls tåpat kå tå glancétie brå¬i veikalu plauktos paståstîs
jums par cilvékiem, tendencém, jaunumiem un iespéjåm, ko apvieno viens kopîgs stils,
kuru més, AB.LV, saucam par „Rîgas stilu banku bizneså”.
AB.LV stils ir uzasinåts gadiem ilgå, efektîvå komandas darbå, profesionålisma un müsu
speciålistu atdeves noslîpéts. Müsu stils veidojies un attîstîjies kopå ar banku, un tagad
tas strådå müsu reputåcijas labå. Lük, tie „pamatakmeñi”, no kuriem veidota AB.LV vés-
ture: stabilitåte un droßîba, precizitåte un akuråtums, taupîga attieksme pret laiku,
Eiropas tirdzniecîbas pilsétas tradîcijas. Bet ßîs véstures centrå – müsu klienti un viñu
uzticéßanås Aizkraukles bankai.
Lojalitåte – tas ir müsu stila kods. Més lepojamies, ka ßis kods mums ir zinåms. To veido-
joßos elementus jüs atradîsiet ßajå Ωurnålå. Jüs uzzinåsiet, kas müs iedvesmo, kå arî to, kå
vårdå més strådåjam, kådus panåkumus esam sasniegußi un péc kå tiecamies, kåpéc
esam tießi tådi, kådi esam, un kåpéc mums ar jums ir pa ce¬am. Taçu, ja kådu iemeslu dé¬
vårdi jüs nepårliecinås, esam atståjußi arî skait¬us. Müsu finanßu rezultåti paståstîs jums
par AB.LV ne mazåk dai¬runîgi!
Izvéloties jauno saskarsmes stilu, més nemainîgi paliekam patiesi Jüsu banka!
Viktorija Òakißeva, 2005. gada pårskata
redaktore,AB.LV Starptautiskås pårvaldes
Mårketinga noda¬as vadîtåja
Våks
Eksperimentålå AB.LV darbinieka
stila izstråde:
Modele – Baiba Jurkåne
Stils un foto – Dmitrijs Po¬akovs
VizåΩiste – Natålija Vozñesenska
Fotogråfijas un ilustråcijas
Dmitrijs Po¬akovs
Viesturs Masteiko (objektu foto)
Karlîna Vîtoliña (M. Naumovas foto)
A. Zeltiñas foto – no personiskås kolekcijas
“Måjok¬a jautåjuma” foto –
Ωurnåls “Müsmåjas”
Interjeru vizualizåcijas –
Aivars Burakeviçs
Rîgas centra plåns – Dita Målniece
Horoskopu ilustråcijas – Inga Rußmane
Radoßå grupa
Galvenå redaktore – Viktorija Òakißeva
Projekta måkslinieks – Dmitrijs Po¬akovs
Måkslinieciskå direktore – Ûanete Zariña
Radoßais direktors – Andris Romanovskis
Maketétåja – Inta Eihmane
Projekta vadîtåja – Lîga Saidåne
Izpilddirektore – Ilze Apine
Tekstu autori
Marija Naumova
Agnese Zeltiña
Mårtiñß Rîtiñß
Alvis Hermanis
Viktorija Òakißeva
Ernests Bernis
Irina Lastovska
Romåns Surnaçovs
Sergejs Mazurs
O¬egs Fi¬s
O¬egs Sirotins
Liena Britåne
Aivars Burakeviçs
Påvels Ínejersons
Tulkojums, korektüra
Roberts Lîsmanis
Antra Çigure
Natella Grigorjana
Idea Media
Koncepcija, idejas autortiesîbas
Rhino dizaina a©entüra SIA
Projekts, producéßana
Rhino dizaina a©entüra SIA
Visas tiesîbas tiek aizsargåtas ar Latvijas
Republikas likumu “Par autortiesîbåm un
blakustiesîbåm”. Pårpublicéßana bez iepriekßé-
jas saskañoßanas ar AB.LV un citiem tiesîbu
turétåjiem aizliegta.
Iespiests ES
redaktores véstule
Marija Naumova,dziedåtåja
Man patîk ßî pilséta – dienås,kad lîst silts lietus, kad Vecrîgåtantiñas ziedus tirgo un klaudzzirgu pakavi. Ziemassvétku, Jåñu, Lieldienutirdziñi, kuros no sava amatapratéjiem var nopirkt îstu meduun roku darinåjumus. Man patîkRîgas klusie nostüri – roman-tiskais mols, kur saule pår Dau-gavu laiΩas jürå, Kronvaldaparka taciñas un tiltiñi – tiknoslépumaini, it kå nemaznebütu pilsétå. Svaigas maizessmarΩa, kas plüst no be˚erejåm,un åra kafejnîcas, kur nesteidzî-gi baudît téju – mirk¬i, kas tik¬oti man atgådina Parîzi. Manpatîk pastaigas MeΩaparkå,klausoties zoodårza iemîtniekubalsîs, un klejot gar kråßñajåm,atjaunotajåm jügendstilamåjåm. Man patîk ßîs pilsétasnoslépums, jo katru dienu tusaskati ko jaunu. �
Agnese Zeltiña,aktrise
Rîgå ir milzums elegantu, skaistuvietu – ar pårdomåtiem interjeriem,kuros iegrimt, paslépties unaizmirsties ar pareizi sagatavotasza¬ås téjas krüzi rokås.Téjas namiñi, gråmatu veikali, mazas,måjîgas aptiekas, tirgi, mî¬i veikaliñivisneiedomåjamåkajås vietås.Vecrîga ir tik îpaßa, ka tur var staigåtkå pa daudzåm istabåm, nemitîgiatklåjot ko jaunu un nepamanîtu –vårti, baznîcas, bru©is, iekßpagalmi...ar ka˚iem, vînstîgåm. Måju jumti unbalkoni vien ir apjüsmoßanas vérti...Man Rîgå ir stikli, atspulgi, énas unvéja müzika, dakstiñi, torñu gai¬i unlietus uz bru©a! Fantastiskas smalk-maizîtes, ßokolåde un kliju kruasåni,kådu nav nekur citur pasaulé!Vislabåk es Rîgu sajütu, séΩotrestorånå FABRIKA. Rezervéjiet treßogaldiñu no ieejas pa labi! �
mana Rîga
Alvis Hermanis,reΩisors
Tås visnestilîgåkås vietas, manliekas, ir Vecrîga un Jürmala.Tåda, kåda ir Vecrîga, tießi tådapati vecpilséta ir Tallinå, Prågå,un nav nekådas atß˚irîbas. Vecrîgå rîdziniekiem vispår navko darît.Kad pie manis atbrauc cilvéki,kas pirmo reizi ir Rîgå, es viñusvedu pa nomalém – tå pati„Maskaçka“, Grîziñkalns, otråpusé Çaka ielai. Tas ir intere-santi! Protams, ejam uz Centråltirgu. Vecmîlgråvî ir viena pirts, tådariktîga, tåda „sovetskaja ba-ña“ – Emmas ielå. Kad ar teåtriesam årzemés, més interesé-jamies par pirtîm. Visås pilsétås,visås valstîs més mekléjam pirtis.Un jåteic, ka tos pårdzîvojumus,ko var izbaudît VecmîlgråvjaEmmas ielas pirtî, tådus nevarnevienå Budapeßtas pirtî vaiAråbu termås dabüt! Tur riktîgiveçi ar slotåm, kå saka, „runåar sirdîm“! �
esmu es, un man bija jåbég no ßîsbagåtîbas. Íokolådi? Cepumus katrudienu! Tå cilvéki, kas dzîvo pieNiagåras üdenskrituma vai greznåLasvegasas namå, spéj novértét to,ko daru es, staigåjot pa meΩu pårisminüßu brauciena attålumå no Rîgas,kur aug låçpurñi un 4000 daΩåducitu séñu paveidu, ieelpojot bagå-tîgås melnzemes smarΩu un priecå-joties par vientulîbu un klusumumeΩå, kas ir tik milzîgs, ka aizñemgandrîz pusi visas zemes teritorijas. �
Mårtiñß Rîtiñß,restoråna îpaßnieks
Rîgå savåkts tik daudz kultüras unvéstures jomå no visa tå, par ko estik maz zinåju, tåpéc tikßanås ar ßopilsétu bija tik satraucoßa. Rîga – tåir mazas valsts maza galvaspilséta.Te viss ir jaukås miniatürås proporci-jås, tåpéc vieglåk aptverams unapgüstams. Latvijas sirds un dvéseleåtri atveras un paråda savu spéku,våjumu un vienreizîbu. Lai mani iekarotu, Anglijai bijanepiecießams vairåk nekå 20 gadu,Kanådai apméram tikpat, bet Latvijamanu mîlestîbu ieguva no pirmå acuskatiena. Iemîléjos Latvijå kå no jütupårpilnîbas apreibis jauneklis eiforijåpar nåkotni un kå pusmüΩa vecumakrîzi sasniedzis ierindas cilvéks, kasvélas aplidot savu iemî¬oto un patsilgojas büt aplidots, bet tikai ßobrîdspéjîgs patiesi novértét savaspielügsmes objektu.
Médz teikt – „jo mazåk, jo labåk”,un tießi ßis novérojums vada manißobrîd, mekléjot skaistumu un lietas,ko ir vérts mîlét un cienît. Domåju,ka dzîve Rîgå ir palîdzéjusi tosaprast. Esmu redzéjis Lielo Kanjonu,TadΩmahalu, Kanådas klinßainoskalnus un Íveices Alpus, un tas vissaizrauj elpu! Bet man ir jåelpo. Es
AB.LV Jaungada balle bija saistîta
ar svinîga un priecîga notikuma
atzîméßanu. Apkopojot gada
rezultåtus, trîs müsu darbinie-
kiem tika pieß˚irts tituls „Labå-
kais bankas darbinieks”. Ja ñem
vérå, ka par galveno müsu balles
varoni k¬uva Viña Augstîba Kine-
matogråfs, més droßi varam ap-
galvot, ka mums ir savi Oskara
balvas ieguvéji!
2005. gada maijå AB.LV
Maskavas pårståvniecîbas
vadîtåja vietnieks pieda-
lîjås LR véstniecîbas Krie-
vijas Federåcijå rîkotajå
pieñemßanå, kuru par
godu uzvaras Otrajå pa-
saules karå 60. gadadie-
nai rîkoja Latvijas prezi-
dente. O¬egam Koro¬o-
vam bija tas gods uzstå-
ties ar îsu runu un tikties
ar valsts vadîtåju privåtå
sarunå. �
2005. gada 28. septem-brî LNT notika raidîjuma„Måjok¬a jautåjums”pirmizråde. Tå tapßanåir arî liels müsu bankasnopelns! Més uzdåvinå-jåm müsu klientiemjaunu stilu un iespéjas!(Sîkåku informåciju skat.16. lpp.)
Izglîtojoßå programma „Kas ir kredîts?” tika radîta
ar tießu AB.LV lîdzdalîbu. 2005. gadå banka pie-
saistîja ßo programmu popularizéjoßajam uzñé-
mumam Rîgas ekonomikas augstskolas studen-
tus. Tika izsludinåts konkurss jaunießiem „Kas ir
kredîts?”, noorganizéts pa-
såkums „Kredîta dienas”,
pilnveidota interneta måjas-
lapa www.kasirkredits.lv,
izveidoti un izdoti jauni buk-
leti. Viss tika darîts tådé¬, lai
Latvijas iedzîvotåji iegütu vis-
plaßåko informåciju par hipote-
kåro kreditéßanu un ar to saistîta-
jiem jautåjumiem. �
AB.LV pazemina hipo-
tekåro kredîtu % lik-
mi lîdz Eiropas banku
likmes lîmenim. Müsu klientiem
labåkais piedåvåjums tirgü – no
0,8% + starpbanku likme. Müsu
banka vélas sasniegt Eiropas
kvalitåtes standartus!
Labas idejas turpina dzîvot un
uzvarét! 2005. gadå turpinåjås akcija
„Draugam labåko”. Dalîbnieku skaits
salîdzinåjumå ar 2004. gadu bija
palielinåjies divkårt. Katrs bankas
klients Latvijå, kas bija sañémis
hipotekåro kredîtu AB.LV un atvedis
uz banku jaunu klientu kredîta
ñéméju, bija nopelnîjis kredîta brîv-
dienas. Veselu ménesi viñß nemakså-
ja kredîta procentus. To klienta vietå
darîja müsu banka! �
2005. gada vasarå banka såkapétît pasaules pieredzi biznesa pro-cesu optimizåcijå. No daudzajåmteorijåm un metodém esam izvé-léjußies „taupîgas raΩoßanas” stra-té©iju, kuras efektivitåti pierådîjußiuzñémuma Toyota sasniegumi.Bet no procesiem – hipotekårokreditéßanu, kas ir galvenais ban-kas darbîbas virziens Latvijas tirgü.Projekta „Hipotekårås kreditéßanas
kaidzen” mér i̊s ir zaudéjumu novérßana hipotekåråkredîta izsniegßanas un apkalpoßanas proceså gan noklienta, gan bankas puses. Starp citu, vårds kaidzentulkojumå no japåñu valodas nozîmé – nepårtrauktapilnveidoßanås. �
2005. gada 30. septembrî més uzaicinåjåm
müsu Latvijas klientus uz neparastu saviesîgu
vakaru Kitchen Party viesnîcå „Radisson SAS”,
precîzåk – uz tås virtuvi! Kur gan citur iespé-
jams izrunåties no sirds, ja ne virtuvé. Par pa-
nåkumiem un problémåm, par nåkotnes plå-
niem un cerîbåm. Un, protams, virtuvé iespé-
jams atrast daΩådus kårumus, såkot no tradi-
cionåliem çipsiem, lîdz pat eksotiskåm jüras
veltém. Bija iespéjams arî izmé©inåt savus
spékus marcipåna figüriñu veidoßanå un daΩådos
kulinårijas (un ne tikai) konkursos. Esam pårliecinåti,
klientiem ßajå vakarå bija jautri un cienasts garßoja! �
2005. gadå AB.LV k¬uva par Eiropas biznesa asociåci-
jas (EBA) Krievijå locekli. No 1995. gada EBA pårståv
350 Eiropas uzñémumu intereses Krievijå, veicina to
virzîbu Krievijas tirgü. K¬üstot par EBA locekli, esam
ieguvußi iespéju vienmér büt lietas kurså par
notiekoßo müsu biznesa intereßu centrå. �
Pasaules méroga müzikas zvaigΩñu viesoßanås Rîgå
– tas ir retums. Un nok¬üt viñu koncertos izdodas
ne visiem. Mums patîk sagådåt dåvanas un radît
prieku, tås dåvinot, îpaßi jau müsu klientiem!
2005. gada pavasarî AB.LV uzaicinåja savus Latvijas
klientus uz Moby koncertu. Spilgtais uzvedums
bankas klientiem ilgi paliks atmiñå arî ar to, ka pirms
un péc koncerta viñiem bija iespéja aprunåties ar
bankas darbiniekiem îpaßi tam iekårtotå pårrunu telpå. Esam
gatavi veidot uz uzticîbu balstîtas attiecîbas ar saviem klien-
tiem praktiski visas diennakts garumå!
2005. gada jünijå AB.LV atvéra savu
pårståvniecîbu Sanktpéterburgå. Mums
ir svarîgi, lai sadarbîba ar müsu årzemju
klientiem bütu efektîva un érta. Tåpéc
dodamies pie saviem klientiem, atverot
pårståvniecîbas birojus bankai straté-
©iski svarîgos centros. AB.LV årzemju
klientiem vienmér ir iespéja apmeklét
müsu biroju savå dzimtajå pilsétå un
konsultéties pie bankas speciålistiem
par jebkuriem viñus intereséjoßiem
jautåjumiem. �
Bankas, draudzésimies savå starpå! – noléma AB.LV
un Krievijas MDM bankas hokeja komandas. Un
2005. gadå noorganizéja divas draudzîbas spéles Rîgå
un Maskavå, kas rezultåtu kopsummå, protams, bei-
dzås ar draudzîgu neizß˚irtu! Més ticam, ka hokejs –
tas ir ne tikai lielisks sporta veids, bet arî droßas inves-
tîcijas abpuséji izdevîgu partnerattiecîbu veidoßanå. �Kas gan varéja iedomåties, ka müsu
bankå ir tik daudz radoßu personîbu,
îpaßi fotomåkslas jomå! Kå apliecinå-
jums tam k¬uva 2005. gadå izsludinå-
tais fotokonkurss. Uzvarétåju labåkie
darbi tika iek¬auti 2006. gada korpo-
ratîvajå kalendårå. �
Ar AB.LV
tießu lîdz-
dalîbu tika
izveidots
Latvijas-Amerikas
finanßu forums (LAFF).
Organizåcijas mér˚is – veicinåt Rîgas
kå re©ionålå finanßu centra attîstîbu,
stiprinåt valsts konkurétspéju starp-
tautiskajå mérogå, veidot Latvijas
uzñéméjdarbîbas vidi caurskatåmu
un atbildîgu. LAFF aktîvu darbîbu
såks 2006. gadå kå pétniecîbas un
izglîtîbas institüts, valsts un privåtå
sektora sadarbîbas struktüra, savu
dibinåtåju – vairåku Latvijas komerc-
banku – intereßu un vértîbu
pårståvis. �
2005. gadå piedåvåjåm saviem år-
zemju klientiem divus
jaunus pakalpojumu vei-
dus: karßu noré˚inu SMS
kontroli, kas garanté pil-
nîgu droßîbu maksåjumu
karßu darîjumos, un jaunu
finanßu instrumentu – kre-
ditéßanu pret ku©a ˚îlu.
Plaßåk par ßiem pakalpoju-
miem iespéjams uzzinåt
müsu korporatîvajå måjaslapå
www.ab.lv. �
2005. gada aprîlî Rîgå tika at-
vérts jauns klientu apkalpoßanas
centrs „Krasts”. AB.LV mér˚a
klients vietéjå tirgü – ekonomiski
aktîvs Rîgas iedzîvotåjs, tåpéc
cenßamies nodroßinåt müsu
klientiem kvalitatîvu un értu
apkalpoßanas servisu un vienmér
atrasties „pa rokai”! �
AB.NEWS jaunumi
autointervija
RÈGAS STILSBANKU BIZNESÅ
sniegßanå. Tå ir müsu darba saståvda¬a.
Lojalitåte kå veiksmes faktors. Bez klienta nav bankas –tas ir neapstrîdams fakts. Taçu pie-saistît klientu bankai – tå ir tikai pusedarba. Svarîgåkais ir viñu noturét, pa-darît viñu par savéjo uz ilgiem ga-diem – tas jau ir nopietns, daΩreiz arîsmags darbs, kas prasa nopietnus resur-sus un piepüli.Manupråt, lojalitåte ir tå, ko nevar no-pirkt un ko nav iespéjams ekspluatét.Tå rodas pékßñi, bet veidojas noteiktålaika posmå, veicot kopîgu darbu. ManAB.LV klientu lojalitåtes ˚îla ir müsuatvértîba un godîgums attiecîbås ar vi-ñiem. To, ko més sakåm, apsolåm sa-viem klientiem, to arî daråm. Ja kådåbrîdî müsu pakalpojumi, pieméram, iz-rådås ne visai konkurétspéjîgi, més ßofaktu necenßamies slépt aiz spilgtas iz-kårtnes. Ja neesam spéjîgi nodroßinåtto, uz ko klients cer, més to sakåmtießi. Lojalitåte ir tå, kas rodas kopîgå darbå.Tå ir tå, ko klients izjüt, vérßoties piemums ar kådu problému. Lojalitåte –tås ir îpaßas attiecîbas.
Konkréts piemérs. Ja kredîta menedΩe-ris un banka sadarbîbå nesaskata poten-ciålu, uzskata projektu par neperspek-tîvu, tad klientam korekti, viñam sapro-tamå veidå par to tiek paziñots jau paßåsåkumå. Esam kategoriski pret praksi,kad tiek parakstîta vienoßanås, taçu péckåda laika izvirzîti neizpildåmi nosa-cîjumi.
Tåda ir müsu politikas bütîba – korpo-ratîvo un profesionålo principu ievéro-
Par banku. Kad man jautå, komanå dzîvé nozîmé banka, es nemédzufilozofét. Banka – tas ir tas, kas manizdevies. Kopå ar maniem kolé©iem. Íobrîd banka ieguvusi dzîves nepiecie-ßamîbas statusu gandrîz ikviena cilvékadzîvé. Ja jåsniedz konkréts raksturo-jums, tad banka k¬uvusi par aktîva cil-véka sabiedroto, lîdzgaitnieku visasdzîves garumå. Kopå ar banku cilvékspårdzîvo gan labos, gan sliktos brîΩussavå dzîvé. Íobrîd nereti tiek ekspluatéts jédziens„banka kå finanßu lielveikals”, betneesmu vienispråtis ar ßådu viedokli.Aiz katra bankas piedåvåtå produkta,pakalpojuma ir cilvéki. Íeit ¬oti daudzkas atkarîgs no tås korporatîvås kultü-ras, filozofijas, kuru banka savå darbåievéro. Bezpersoniski produkti radaiespéjas izaugsmei, taçu paaugstina arîvirkni riska faktoru. Mums tas navpieñemami – banka nav maßîna, betdzîvs organisms, kas darbojas cilvékulabå un pateicoties cilvékiem.
No kå ßodien saståv bankas misija?Reiz man piedåvåja izvéléties vairåkusvariantus: labais, ¬aunais, lîdzsva-rojoßais faktors, virzoßais spéks. Teikßutå: nevajag ne idealizét, ne demonizétbankas lomu müsdienu pasaulé. Bankaun cilvéki, kas tajå strådå, veic noteik-tas nepiecießamas funkcijas. Banka –tas neapßaubåmi ir partneris. Pazîstudaudz cilvéku, kas jau desmitiem gaduizmanto vienas bankas pakalpojumus.Taçu ir arî klienti, kas bankas maina kåcimdus. Més, AB.LV, cenßamies attais-not pirmo uzticîbu, orientéjoties uzilgtermiña sadarbîbu. Taçu neatsakåmcilvékiem arî vienreizéju pakalpojumu
“Klientu lojalitåti nav iespéjams nopirkt, bet to var nopelnît.”Ernests Bernis, Aizkraukles bankas lîdzîpaßnieks un valdes priekßsédétåjs
ßana. Neapßaubåmi, pårdomåjot unformuléjot savu politiku, més ñemamvérå müsu klientu vajadzîbas. Taçu,kad més to ievießam, jåbüt gataviempieñemt nepopulårus lémumus. Jaklienta darboßanås büs pretrunå ar mü-su politiku, mums nåksies ß˚irties. Tåtas ir bijis, un tå tas büs. To tad varsaukt par politiku.
Jau teicu, ka banku bizness – tas irattiecîbu bizness. Pateicoties personis-kiem kontaktiem ar mani un påréjiemvadîtåjiem, klientiem ir iespéjamssañemt atbildes uz tiem jautåjumiem,uz kuriem nevar atbildét mani darbinie-ki. Savukårt es güstu iespéju no klien-tiem uzzinåt par servisa kvalitåtes lîme-ni, ko nodroßina manas bankas darbi-nieki. Tas ir abpuséji noderîgs processgan klientiem, gan man. Tå veidojasmüsu pa¬åvîba vienam uz otru. Varuteikt, ka müsu attiecîbås 1 + 1 ir vairåknekå 2. Summéjas intereses, vajadzî-bas, zinåßanas, un rezultåts ir kas vai-råk par divu personîbu solo. Ar daΩiem klientiem esmu pazîstamstuvåk, uzturu attiecîbas, regulåri tiekos,viñi mani interesé kå personîbas. Do-måju, ka arî viñi analo©iski izjüt intere-si par mani. Tas, protams, ir diezganßaurs cilvéku loks, ar kuriem manisaista zinåmå veidå neformålasattiecîbas.
Par attîstîbu. Apkårtéjå pasaule,sabiedrîba atrodas paståvîgå kustîbå,attîstîbå, pårvértîbu proceså. Cenßosuztvert ßîs tendences. Iztéloties, mo-delét, uzminét, sajust ekonomisko,politisko un sociålo procesu attîstîbasvektorus gan müsu valstî, gan arî tajås
*
* paßam sevis izvaicåßana (latîñu cilmes saliktenis)
lpp
. 8
valstîs, ar kuråm müs saista bizness.Informåcija tiek iegüta no daΩådiemavotiem, arî kontaktos ar klientiem unpartneriem banku bizneså. Banku lietås grüti izdomåt ko jaunu.Agråk radîtais tiek piemérots noteik-tiem apståk¬iem. Neapßaubåmi, jaunidarbîbas veidi banku nozaré parådås,taçu bieΩåk tas ir labi aizmirsts vecais.Vienkårßi pienåk laiks, kad konkrétuspakalpojumus k¬üst viegli pårdot.Pieméram, ßobrîd es skaidri jütu, kapienåcis laiks Wealth managementpakalpojumiem. Gan Latvijå, ganårvalstîs. SprieΩot par banku, cilvéki mé©ina no-teikt müsu konservatîvisma lîmeni, aiz-mirstot par müsu iesaistîßanos apkårtnotiekoßajos procesos. Ritmu rada vide,kurå més dzîvojam, tåpéc es droßi varuapgalvot, ka banku bizness nudien navkonservatîvs. Tas ir mîts, ko, manupråt,radîjußi ar banku darbîbu nesaistîti cil-véki. Íobrîd viss attîstås tik strauji, unßå procesa åtrums palielinås no gadagadå. Divi trîs gadi – un datora modelisjau ir novecojis. Banku produktus untehnolo©ijas nepårtraukti jåpilnveido,tåpéc vien més nevaram strådåt konser-vatîvi. Tomér jåatzîst, ka müsu biznesåir zinåma da¬a konservatîvisma tajåapståklî, ka savu filozofiju més kåbanka neesam mainîjußi praktiski nopaßåm pirmajåm savas paståvéßanasdienåm. Kaut gan drîzåk tå bütu sauca-ma par „konsekvenci”. Tå ir principu,tai skaitå nerakstîto, ievéroßana. Tasattiecas arî uz jau teikto par klientulojalitåti, ko nav iespéjams nopirkt, betkas jånopelna.
Darbs ir darbs. Diezgan plaßiizplatîta attieksme pret savu uzñému-mu, kolektîvu kå pret ©imeni.Nekad neesmu pretendéjis uz to, kamüsu banka darbiniekiem spéj aizståt©imeni. Pilnîgi dabiski, ka paraléli dar-ba attiecîbåm maniem darbiniekiem arkolé©iem veidojas arî cita veidaattiecîbas. Tas ir normåli, taçu darbs –pirmajå vietå. Pie mums bankå strådåcilvéki, kas pårståv daΩådas tautîbas unkultüras. Pie mums strådå ©imenes,attåli radinieki, tuvi draugi. Toméruzsvérßu vélreiz – kolektîvs – tå pir-måm kårtåm ir profesionå¬u savienîba,un kontakts ar to aizñem kaut
nozîmîgu, tomér tikai da¬u cilvékadzîves. Cilvékus, kas strådå AB.LV, saista no-teiktas lietas. Tuvas un saprotamas vér-tîbas, pasaules uzskats un noteikts uz-vedîbas kodekss. Tas, ko més dévéjampar „korporatîvo kultüru”. Es teiktu, katå ir ¬oti smalka substance, vårdos gan-drîz neizsakåma, tomér cilvéki, kas piemums nostrådåjußi zinåmu laiku, uzsücto un faktiski ar savu darbu pauΩpiederîbu, piekrißanu ßai korporatîvajaikultürai. To naudå nevar izmérît un ne-var aizvietot. Taçu tå dod darbiniekiemiespéju sajust sevi kå liela uzñémumada¬u un sniegt savåm spéjåm un pras-mém atbilstoßu devumu.
Cilvéks augsto tehnolo©ijulaikmetå. Més ßobrîd daudz runå-jam par cilvéka lomu uzñémumå strau-jas tehnolo©iskas attîstîbas laikmetå.Vai banka var atrasties tehniskå pro-gresa avangardå, tajå paßå laikå ievérotsavu étikas kodeksu, saglabåt cil-vécîbu? Vai iespéjama simbioze unharmonija?Zinåms, ka uzñéméjdarbîbå nepiecießa-mi trîs komponenti. Cilvéki (darbinie-ki, klienti), tehniskå båze (datori uncita tehnika) un treßais – tas, ko méssaucam par tehnolo©ijåm. Tas ir tas,kas saista cilvékus un tehniku. Kådulomu tajå spélé cilvéki un kådu tehnikajeb måkslîgais intelekts – tas ir konkré-tå vésturiskå perioda jautåjums. Katrsjaunatklåjums tehnikas sférå cilvékiempiedåvå jaunu lîmeni savstarpéjås sa-darbîbas jomå, kur måkslîgais intelektspapildina cilvéku, nevis izstumj to. Jocilvéki visu ßo gadu garumå nav zau-déjußi dzîvo saikni cits ar citu. Cilvé-cisko attiecîbu siltumu tehnolo©ijasnevar aizståt, pat visprogresîvåkås ne.Parådås risks zaudét individualitåti,k¬üt bezpersoniskiem, bet tådå gadî-jumå tiek sagrauts visas sabiedrîbaspamats. Daba müs ieprogramméjusi arvélmi péc kontakta. Tåpéc Cilvékssavas pozîcijas neatdos. Müsu bankå tehnolo©ijas ir tådå dau-dzumå, kåds nepiecießams katrå kon-krétå gadîjumå. Mums ir operåcijas,kuras cilvéki tikai pårrauga, pieméram,automåtiskå maksåjumu apstråde. Unviss lieliski darbojas. Taçu, raugotiesno citas puses, tur, kur nav gatavu
algoritmu, valda cilvéki. Noteikt cil-véku un tehnikas darbîbas proporciju,manupråt, ir diezgan vienkårßi. Procesarealizåcija aplükojama no ekonomiskåslietderîbas viedok¬a. Kur kåds no ele-mentiem izrådås efektîvåks, to arî „ies-lédzam”. Íobrîd müsu bankå pat virkne procesu,kas saistîti ar hipotekåro kredîtu iz-sniegßanu, norit elektroniskå formåtå.Taçu cilvéku lomu ßajå proceså ne-drîkst nenovértét. Tießi cilvéki veidotehnolo©ijas, darbîbas algoritmus unseko izmaiñåm. Jo pasaule mums ap-kårt nepårtraukti mainås. Més cenßa-mies laikus rea©ét un atrasties priekß-galå, nepa¬aujoties tikai un vienîgi uztehnolo©ijåm. Mums ir paßiem savsnotiekoßo procesu redzéjums, saskañåar kuru més pieñemam savus lémumus.Gatavas cilvéka un tehnolo©iju sim-biozes receptes man nav. Taçu ir diviietekmes faktori: ekonomika un klientureakcija.
Rîgas stils. Man patîkami, ka arRîgas stilu banku darbîbå més sapro-tam tießi müsu biznesa stilu. Savas dar-bîbas laikå Aizkraukles banka, ja tå varteikt, ir k¬uvusi par vienu no bankumodes noteicéjåm.Íobrîd mums ir visi priekßnoteikumi uniespéjas izdarît tå, lai Rîgas stils k¬ütupasaulé plaßi pazîstams un saprotams.Rîga kå Eiropas finanßu centrs – tå irreåla perspektîva. Domåju, ka par re-zultåtiem büs iespéjams spriest jau pécdaΩiem gadiem, kad mums izdosiesnostiprinåt tos labvélîgos ©eogråfiskosun vésturiskos faktorus, kådi Rîgai bi-jußi un ir. Vél pirms 100 gadiem Rîgabijusi treßå, bet vienu laiku arî otrå pil-séta aiz Péterburgas un Maskavas rüp-nieciskås raΩoßanas apjomu un biznesaattîstîbas ziñå Krievijas impérijas teri-torijå. Ar to arî izskaidrojams, kåpécRîga ir tik skaista, kåpéc mums ir tikdaudz skaistu jügendstila éku, tajå skai-tå arî AB.LV centrålais birojs Elizabe-tes ielå. Protams, ka péc tam notikußastotålas izmaiñas pasaules kårtîbå, taçutas, kas notika pirms 100 gadiem, navnejaußîba. Un müsu uzdevums ir aplie-cinåt pilsétas kådreiz augsto ekonomi-kas statusu. Esmu dzimis un uzaudzis ßajå pilsétå,un man nekad nav gribéjies pamest
Rîgu. Lai arî Insbrukå ir siltåks,Zalcburga ir skaiståka, Luksemburgabagåtåka... Tikai ßeit es jütos pilnîbåkomfortabli. Pat tajås grütîbås, ar ku-råm esmu saskåries, dzîvojot un strå-dåjot Rîgå. Laikam jau tas ir savu sakñu apzinåßa-nås jautåjums. Man patîk daudzas vie-tas pasaulé, man ir interesanti tås ap-meklét, taçu bieΩi esmu uzdevis jau-tåjumu, vai vélos tur dzîvot? Un vien-mér mana atbilde bijusi viennozîmîga –né! Tomér, lai rastos ßîs sajütas, nepie-cießams ßad tad no Rîgas kaut kur aiz-braukt. Lai arî pie mums bieΩi ir sliktslaiks, saules maz, mitrs, ce¬i slikti ungrütîbu pietiek... Íeit ir müsu måjas,ßeit ir müsu pédas akmenî. Pie mums nepårtraukti ierodas klienti,partneri no Krievijas un citåm NVSvalstîm. Viñu interesei par Rîgu ir vai-råki iemesli. Tas nav tikai müsu izdevî-gais ©eogråfiskais atraßanås ståvoklis.Tas ir arî lielais skaits cilvéku, kas lie-liski saprot krievus. Beigu beigås – mésvisi esam ieguvußi vienlîdz lîdzîgu iz-glîtîbu un uzaugußi vienå un tajå paßåvalstî. Pat neñemot vérå daudzåstautîbas ßajå valstî, kuru péc tamsadalîja robeΩas, kaut kåda vienotîbastarp mums ir saglabåjusies. Més kåpartneri esam ¬oti érti un patîkami pir-måm kårtåm jau Krievijas iedzî-votåjiem. Més viñus labåk izprotam,més sarunåjamies vienå valodå. Méspazîstam un mîlam to valsti, kaskådreiz bija arî müsu måjas.Íobrîd Rîga nav ekonomisko reitingulîdere, bet tai ir reålas iespéjas pakåp-ties uz augßu ßajos reitingos, attîstîties.Tas var pavért milzîgas perspektîvasmüsu pilsétai un müsu bankai arî. Rîgamüsu Zieme¬eiropas re©ionå veidojaspar nopietnu finanßu centru. Un tas, parko ßobrîd nav vérts pat runåt, péc 5-10gadiem var k¬üt reåls un izpildåms.Atceros laiku pirms 11 gadiem, kadmés tikko såkåm savu darbîbu Rîgå unmüsu bankas ßtatu sarakstå bija 30 cil-véku, un biznesa darbîbas sféra bija100-150 reiΩu mazåka nekå ßobrîd. Tades pat iedomåties nespéju, ko més sa-sniegsim. Atzîstu, ka müsu bankas så-kotnéjå straté©ija bija intuitîva tiek-ßanås péc stabilitåtes un neatkarîbas.Müsu ßå brîΩa straté©ija atspogu¬omanu izpratni par nepiecießamîbu bütelastîgiem un gataviem pieñemt
izß˚iroßus lémumus. Tießi tåpéc esnepårspîléju straté©ijas nozîmi, kautgan, protams, banku bizneså bez tåsneiztikt.
Un tå, runåjot par Rîgas stilu, més no-nåkam pie trîs galvenajiem elemen-tiem: 1) paståvîba savu mér˚u sasnieg-ßanå; 2) iekßéjå brîvîba; 3) atvértîbavisam jaunajam. Vél es nevaru nedo-måt par veidu, kådå tiek sasniegti re-zultåti. Reiz kådas bankas vadîtåjsteica, ka nekad negribétu k¬üt lîdzîgskådam no 300 spartießiem. Uzskatu, ka
autointervijatas nav tålredzîgs viedoklis. Ziniet, ko saka viens nospartießu likumiem? „Kopå uzvarét vai kopå mirt”.Gudri bija Spartas valdnieki, kam kaut arî par savu300 kareivju dzîvîbas cenu izdevås parådît pårspékaziñå lielåkam un varenåkam pretiniekam, kas viñussagaida tålåk, Spartå. Spartießiem bija izvéles iespé-ja – padoties, nolikt ieroçus. Taçu viñi cînîjås4 dienas un 4 naktis un apkåva apméram 10 000 per-sießu kareivju. Un tad varenais persießu karaspéksatkåpås. Íis piemérs man ir paraugs. Ir iespéjamssakaut spéka ziñå spécîgåku pretinieku, ja atrodiesîstajå laikå un îstajå vietå, darbojies vienotåkomandå un tici, ka izvélétais ce¬ß ir pareizs.
Par esîbas jégu. Kåda ir müsu bankas paståvéßanas jéga? Banka pati par sevi paståvét nevar. Tie ir daudzie cilvéki, no kuriem katrs pilda savu zinåmufunkciju. No apmierinåtîbas, kuru savå darbå güst müsu darbinieki, no katra ieguldîjumakopîgå darbå tad arî veidojas ßî metafiziskå bankas paståvéßanas jéga. Íajå lietå ir daudzvektoru, kam jåsakrît. Banka – kaut kådå mérå tas ir paßrealizåcijas, paßattîstîbas instruments. Ja es bütu sliktsvadîtåjs, akcionåri lügtu man aiziet. Ja mani kå akcionåru neapmierinåtu bankas darbarezultåti, es droßi vien pårtrauktu ßo biznesu. Ja man kå darbiniekam nepatiktu ßeit strådåt,es no ßejienes aizietu. Turklåt runa nav par materiålo apmierinåtîbu. Es runåju par moråloatdevi, ko jüt visi – gan akcionåri, gan vadîtåji, gan darbinieki. Man patîk tas, ka gandrîzvienmér güstu gandarîjumu no visa, ko daru. Nekåda psiholo©iskå noguruma. Man intere-santa ir katra diena. Gan veiksmes, gan neveiksmes. Starp citu, arî tajås ir daudz noderîga:prasme pårvarét neveiksmes, tikt galå ar problémåm – tå ir rakstura pårbaude, stimuls turp-måkam darbam. �
lpp
. 11
lpp
. 10
Irina Lastovska,Kredîtoperåciju un noguldîjumuuzskaites noda¬as vadîtåja
Aizkraukles bankå strådå no 1996.gada. Savu karjeru såka, strådåjotKorespondentkontu uzskaites noda¬å.Íobrîd vada plaßu bankas darbîbassféru, kas saistîta ar kredîtoperåcijåmun noguldîjumiem, maksåjumu kartém,çeku operåcijåm, naudas pårskaitîju-miem. Visu pamana! Par to tiek augstuvértéta. Darbå nepatîk „våjie ˚édesposmi”, no kuriem tiek va¬å, pilnveido-jot darba procesu. Dzîves moto: „Sta-bilitåte un iekßéjais lîdzsvars – perso-niskås dzîves un darba kvalitåtesavots.” Kå pierådîjums tam ir 20 gadilaulîbå, 10 gadi – Aizkraukles bankå.Ar to arî lepojas.
„Esmu dzimusi Rîgå un nespéju iedo-måties piemérotåku dzîves un darbavietu. Íeit viss ir harmonisks – gan cil-véki, gan daba, gan arhitektüra. Pilsétaman asociéjas ar stabilitåti un paståvîguattîstîbu. Tajå saskatu lîdzîbu ar müsubanku, kur viss atrodas kustîbå. Mumsvienmér jåbüt priekßgalå, més nedrîk-stam atslåbt. Ne bankai, ne man ne-drîkst pienåkt brîdis, kad sev pateik-sim: „Nu arî viss, darbs izdarîts...”
Pret nominåciju izturos filozofiski. Tåir gan tießi no manis neatkarîgu ap-ståk¬u sakritîba, gan da¬éji arî mansnopelns, bet vissvarîgåkais – tas ir arîmanas noda¬as kolé©u darba novérté-jums. Bez viñu atbalsta un profesiona-litåtes bütu grüti kaut ko sasniegt.Attiecîbas noda¬å més veidojam uz ©i-meniskuma un savstarpéjas sapratnesprincipiem. Atrodamies nepårtrauktasattîstîbas stadijå. Kad darbinieki piln-vértîgi piedalås darba proceså, viñi la-båk izjüt paßu procesu un atbildîbu pardarba rezultåtu. Òoti svarîgi iedvesmotkolé©us, padarît viñus par saviem do-mubiedriem. Tikai tådå gadîjumåiespéjams sasniegt labus rezultåtus.
Kopumå es müsu bankå neko nemainî-tu. Labie rezultåti runå paßi par sevi.Jåteic, ka sieviete bankas vai lielasbankas struktürvienîbas vadîtåjas amatådrîzåk ir izñémums, nevis likumsakarî-ba. Iztéloties sevi par bankas prezidentivaru ar grütîbåm. Taçu zinu skaidri:naudai jåstrådå ar pråtu. Visbîstamå-kais bañ˚iera profesijå – nepareiza ban-
kas straté©ijas izvéle. Esmu plånveidî-gas, augßupejoßas attîstîbas piekritéja.Stabila, uzticama banka un attîstîbåesoßa ekonomika – divas nesaraujamisavå starpå saistîtas lietas. Tåpéc droßivien nodarbotos ar investîcijåm vietéjårüpniecîbå.
Uzsvarus liktu uz maksimålu informé-tîbu, gaißåm galvåm un gatavîbu izmai-ñåm, kå arî jaunu pakalpojumu ievießa-nu, banku tehnolo©iju pilnveidoßanu,operåciju apjoma palielinåßanu. Sakaråar labklåjîbas palielinåßanos valstî sa-gaidåma iedzîvotåju noguldîjumu skai-ta palielinåßanås, tådé¬ attiecîgi veici-nåtu jaunu, lîdzek¬us piesaistoßu ban-kas produktu izstrådi. Uzñémumi ar-vien efektîvåk rîkojas ar naudas atliku-miem kontos, tåpéc brîvu, nestrådåjoßunaudu iespéjams atrast tikai privåtajåsektorå.
Vienlaikus ar programmåm, kas paredzlîdzek¬u piesaisti „turîgiem” klientiem,piedåvåtu kredîtlînijas (pret nodroßinå-jumu) „ß˚érdétåjiem” ilgtermiñå ar re-gulåru kredîta summas pårskatu. Atka-rîbå no aizdevuma apmaksas lîmeñaklientam bütu iespéja no jauna izman-tot da¬u (viña paßa jau dzéstå) kredîta.Tådå veidå tiktu atvieglota darîjumaveikßanas forma bez nepiecießamîbaskatru reizi kårtot jaunu kredîtu. Cilvékspie labå pierod åtri. Viñß nesåks ap-skraidît citas bankas laimes mekléju-mos, zinot, ka, apliecinot sevi kå uzti-camu klientu, viñß bez papildu laikapatériña varés no konta noñemt naudu(viñam atvélétå limita ietvaros) nepie-cießamiem tériñiem. Pats svarîgåkais –vienkårßot procedüru lîdz minimumam,bet apetîte lai rodas édot.” �
Romåns Surnaçovs,Maksåjumu karßu noda¬as vadîtåjs
Darbu bankå såka 1999. gadå kå mak-såjumu operators. Péc tam strauji kå-pis pa karjeras kåpném – maksåjumukarßu speciålists, privåtbañ˚ieris, vecå-kais privåtbañ˚ieris – , kamér veiksmî-gi nok¬uva lîdz atbildîgajam Maksåju-mu karßu noda¬as vadîtåja amatam. Vi-ña cilvéciskais un profesionålais novér-téjums atklåjas tuvåko kolé©u atzinu-må: „Ir patîkami strådåt kopå ar viñuun viña vadîbå. Lîdzås visåm citåm Ro-måna prasmém uzdevumu un daΩådu ardarbu saistîtu problému risinåßanå vi-
Iepazîstieties ar 2005. gada labåkajiem AB.LV darbiniekiem – Irinu
Lastovsku, Romånu Surnaçovu un Sergeju Mazuru! Viñi ir ne tikai sava
darba profesionå¬i un patiesi bankas patrioti, bet arî spilgtas personîbas –
gudri, patiesi, ar humoru apveltîti cilvéki. Kontaktéties ar viñiem ir îsta
bauda, bet saruna par iemî¬oto darbu sniedz vielu nopietnåm pårdomåm.
BËT LABÅKAJAMMés uzdevåm müsu 2005. gada labåkajiem
vairåkus jautåjumus par dzîvi un darbu, un, pro-
tams, par Rîgu un îpaßo Rîgas stilu, ko katrs izjüt
citådi. Jautåjumi dabiskå veidå sagrupéjås çetrås
da¬ås: par Rîgas stilu; par nominåciju „Labåkais
darbinieks” un darbu kopumå; par bankas
attîstîbu un straté©iju – „Es prezidenta kréslå”;
noslégumå kolé©i izveidoja îsta bañ˚iera vårdisko
portretu (24. lpp.).
Müsu laureåtu atbildes piedåvåtas monologu
veidå, kas, kå més ceram, lasîtåjiem sniegs labåku
priekßstatu par visas AB.LV komandas cilvéciska-
jåm îpaßîbåm un motivåciju.
No kreisås uz labo pusi: Romåns Surnaçovs, Irina Lastovska, Sergejs Mazurs
lpp
. 12
ña labvélîgå un cieñas pilnå attieksme pret kolé©iempalielinås jebkura kolektîva strådåtgribu.” Par vis-spilgtåko notikumu savå dzîvé 2005. gadå uzskatameitas piedzimßanu.
„Rîgas stils. Ja jårunå par banku un darbu ar klien-tiem, tad tåds stils viennozîmîgi ir smags privåtbañ-˚iera darbs, kuru var raksturot vienkårßi un noteikti:saskarsme, saskarsme un vélreiz saskarsme. Par mü-su pakalpojumiem, par biznesu, par konkrétiem dar-biem, par problému risinåjumiem, par laika apståk-¬iem, par atpütu, par bérniem... Viss tå dé¬, laiklients, noliekot tålruña klausuli, pasmaidîtu un savåpiezîmju gråmatiñå ierakstîtu „AB.LV – OK”!
Rîga ir mana pilséta, manas måjas. Rîgå ir labi at-griezties no Maskavas, kad îpaßi skaidri izjüti: ak,Dievs, kå es mîlu savu pilsétu!
Tituls „Labåkais 2005. gada darbinieks” nåca tik ne-gaidîti, ka pat nepårsteidza, lai cik tas dîvaini arîneizklausîtos. Katrå ziñå uztraukuma noteikti nebija.Man vél svaigas bija izjütas par sañemto IV kvartålalabåkå darbinieka nosaukumu. Domåju, ka man tåpatkå DΩülijai Robertsai Oskars pieß˚irts par „nopel-niem jomå...”. Uzskatu, ka ßis ir visa mana darbaAB.LV novértéjums (turklåt pats augståkais). Kåpéces, nevis kåds cits, jo més visi strådåjam melnåsmiesås? Nezinu, droßi vien tiku bieΩåk pamanîts. Pécnominåcijas stiprinåjusies pårliecîba par izvélétå ce¬apareizîbu. Tåtad – kaut kas izdodas.
Uz AB.LV „troni” pat negrasos mér˚ét. Aizkrauklesbankas îpaßnieku autoritåte ir neapstrîdama un nesa-tricinåma. Praksé pierådîjies, ka lémumi, pat tie, kassåkotnéji neß˚iet pareizi, rezultåtå izrådås vienîgiepareizie. Ko es mainîtu? Paplaßinåtu darbinieku izglî-toßanas iespéjas. Mums nepiecießama nepårtrauktaattîstîba. Vél es såktu aktîvi attîstît Asset Manage-ment un veidot îsta Private Banking tradîcijas. Tammums ir visi priekßnoteikumi: esam izaudzinåjußilabus klientus kapitåla veidoßanås såkuma stadijå,ßobrîd pienåcis brîdis ßo kapitålu pårraudzît. Klientimüs labi pazîst un uzticas mums.
Un vél par patriotismu. Més patießåm esam AB.LVpatrioti. Dedzîgi sekojam lîdzi reitingiem, cenßamiespårspét savus iepriekßéjos sasniegumus un pret uzñé-mumu izturamies kå savu. Pårdzîvojam un lienamkaut no ådas laukå, lai viss, ko més daråm, bütu no-derîgs un izdevîgs müsu bankai.
Reiz kopå ar vienu no kolé©iem apguvåm lietiß˚åsang¬u valodas kursu. Grupu veidoja daΩådu bankudarbinieki, taçu bija arî årpus banku sektora strådå-joßie. Tad, lük, lai kådu arî tému diskusijås neuzså-kåm, iznåkums vienmér bija viens: AB.LV – labåkåbanka péc visiem rådîtåjiem! Més visus par to pårlie-cinåjåm. Viena no kursu apmeklétåjåm bija tik ¬otipårsteigta par ßådu korporatîvo patriotismu, ka atnåca
pie mums strådåt! Un nav to noΩélo-jusi. Es speciåli viñai par toapjautåjos.” �
Sergejs Mazurs,Biznesa procesu optimizåcijasspeciålists
2002. gadå atnåca uz banku kå Makså-jumu da¬as operators un drîzumå k¬uvapar apmåcîbu speciålistu AB.LV må-cîbu centrå. Noderéja bagåtå informå-tikas un ekonomikas pasniedzéja uzkrå-tå pieredze, strådåjot skolå. Péc tamk¬uva par visjaunåko analîti˚i Biznesatehnolo©iju pårvaldé un vadîja projek-tus, saistîtus ar vissareΩ©îtåko un atbil-dîgåko jomu biznesa procesu attîstîbå –banku sistému. 2005. gadå atklåja sevjaunu virzienu – taupîgå raΩoßana.Aizråvås tik ¬oti, ka ßobrîd nodarbojasar klientu apkalpoßanas biznesa proce-su optimizåciju. Un „saindé” ar savuaizraußanos arî visus påréjos! Pagüstdaudz: 2005. gadå k¬uva par krusttévu,ar draugiem apbraukåja lielåkås Igau-nijas salas, pabija Kijevå, Barselonå,savu dzimßanas dienu svinéja koman-déjumå Maskavå.
„Rîgas stils? Pirmais, kas nåk pråtå, –tå ir stipra melnå kafija kafejnîcå„13 krésli”, Doma laukumå. Rîgas stils – tå ir îpaßa dzîves ritma, pasaulesuztveres un vértîbu sistémas kombinå-cija. Rîgu es droßi varu saukt par vis-mî¬åko pilsétu zemes virsü, neñemotvérå to, ka esmu dzimis Rietumukrai-nas pilsétå Luckå. Man patîk sajustvéstures klåtbütni Vecrîgas ieliñås.Patîk Rîgas mazie attålumi un neatkår-tojamais måjîgums. Pilséta – tås, pro-tams, ir ne tikai celtnes, bet arî cilvéki,kas rada tås neatkårtojamo atmosféru.Rîdzinieku vienreizîba ir tajå, ka mésvienlîdz labi saprotam gan rietumu, ganaustrumu kultüru, atrodoties it kå uztilta starp Rietumeiropu un Austrum-eiropu. Rîdzinieki ir rietumnieciskiatturîgi un kårtîgi, bet arî slåviski vies-mîlîgi un dåsni, zina daudzas valodasun ¬oti saudzîgi izturas pret savåmmåjåm – Rîgu. Es mîlu Rîgu par to, kakatrå tås ieliñå un måjå jütama sav-dabîgå pilsétas dvésele, par tås kom-paktumu un visa nepiecießamå sas-niedzamîbu 1-2 kilometru attålumå,vienmérîgi kurséjoßo tramvaju un ¬otidaΩådo, bet stilîgo pilsétnieku dé¬. MîluRîgu tåpéc, ka te ir viss, ko saucu par
Darbinieka vértîba uzñémumå – tas navfilozofisks jautåjums, tå ir aksioma. Mésnovértéjam un cienåm savus darbiniekusne tikai vårdos. Nominåcija „LabåkaisAB.LV darbinieks”, kas tiek pieß˚irtamüsu kolé©iem katrå ceturksnî, bet péctam arî izvértéjot darba rezultåtus gadalaikå, ir tikai müsu attieksmes redzamåda¬a. Ar nominåciju parådåm saviem dar-biniekiem, ka bankas vadîtåji augstu vértésavus darbiniekus un ir ieintereséti viñuprofesionålajå izaugsmé. Pierasti un sa-protami, ka darbinieki sañem materiålunovértéjumu par savu ikdienas darbu ban-kas labå (t.i., algu). Vél bez tå més cenßa-mies atklåt un veicinåt personîbas attîstî-bu. Tam nepiecießama îpaßa pateicîbaspaußanas kultüra. Lük, kåpéc tituls„Labåkais AB.LV darbinieks” ir ne tikaiatzinîba par darba rezultåtiem, bet arî at-zinîba par jauna darbîbas lîmeña sasnieg-ßanu. Mums banku darbîbas sférå nepie-cießami konkurétspéjîgi profesionå¬i, kurusasniegumi palielina visas bankas konku-rétspéju. Cilvéki nåk pie mums. Nevaruteikt, ka konkursa atlases kårtîbå orienté-jamies uz kaut kådiem îpaßiem kritéri-jiem, bet varu apgalvot, ka pie mumsstrådå labåkie no labåkajiem.
Kad Aizkraukles banka 1995. gadå atvérasavu filiåli Rîgå, ßtatu sarakstå nebija patpussimts cilvéku. Íobrîd müsu ir gandrîzpustükstotis. AB.LV darbinieku vidéjaisvecums ir 30 gadu. Tas nozîmé, ka müsucilvéki atrodas visaktîvåkajå dzîves pos-må un gatavi mér˚tiecîgi veidot savu kar-jeru. Bet més savukårt piedåvåjam viñiemtam nepiecießamos apståk¬us.
Mani priecé tas, ka bankå redzu smaido-ßus un darbîgus kolé©us. Man tå ir visla-båkå motivåcija. Patîkami atzîmét arî fak-tu, ka müsu darbinieki savu brîvo laikulabpråt pavada ar kolé©iem. Més visi esam¬oti sportiski, tåpéc banka saviem darbi-niekiem piedåvå daudzveidîgas sportanodarbîbas, bet vasarå més visi kopå brau-cam uz lieliem AB.LV sporta svétkiem.
Neformålais kontakts ir ¬oti nepiecie-ßams, îpaßi jaunajiem darbiniekiem. Tasir parastais veids, kå iek¬auties kolektîvå.Müsu „vecå”, saliedétå komanda vien-mér ir atvérta papildinåjumam, jaun-pienåcéji tiek uzñemti labvélîgi,vajadzîbas gadîjumå viñiem tiekpalîdzéts gan ar padomu, gan konkrétudarbu.
Runåjot par korporatîvo kultüru AB.LV,atzîméßu, ka darbinieku ietekme uz ik-dienas darba procesu ir milzîga. Müsudarbiniekiem vienmér ir iespéja izteiktsavu viedokli un piedåvåt savus darbasituåciju risinåjumus. Müsu gadîjumåiniciatîva nekad netiks sodîta. Labi zi-nåms, ka barjera vai liela distance attie-cîbås starp bankas vadîbu un tås darbi-niekiem sareΩ©î lémumu pieñemßanasprocesu. Tajå paßå laikå sakårtots ko-mandas darbs vairåkas reizes palielinalémumu kvalitåti un efektivitåti.
Darbinieku lojalitåte – tå ir aktuåla témajebkuram müsdienu uzñémumam. Laiizprastu un novértétu müsu kolektîvavajadzîbas un vélmes, tå attieksmi pretsavu darbavietu, més veicam regulåraskorporatîvås aptaujas. Saskañå ar pédé-jiem aptauju rezultåtiem vairåk nekå84% AB.LV darbinieku ir apmierinåti arsavu darbu bankå un nåkotné raugås aroptimismu. Íis skaitlis liecina par daudzko, taçu nav müsu sapñu piepildîjums.Müsu mér˚is – 100% rådîtåjs.
Lai darbinieks bütu lojåls pret uzñému-mu, kurå strådå, viñam jåbüt lepnam, kastrådå tajå. Müsu darbinieki vienmér irinforméti par to, kas notiek bankå, kådiir müsu mér˚i, plåni un sasniegumi, kådsir müsu téls sabiedrîbå. Ja cilvéka rîcîbåir ßåda informåcija, viñß balstås uz reå-låm vértîbåm, saskata priekßrocîbas, koviñam dod darbs bankå. Un tad darbssniedz viñam gandarîjumu, savukårtbankai – lojålu darbinieku. Lük, tådavienkårßas veiksmes formula. �
savu dzîvi: ©imene, måja, draugi,darbs, intereses, atmiñas un plåni...Mîlu. Un viss.
Nominåcija man ir liels gods. Un lielaveiksme. Ik dienas strådåjot ar cilvé-kiem, esmu pårliecinåjies, ka lieliskudarbinieku AB.LV ir ¬oti, ¬oti daudz!Mums ir brîniß˚îgs talantîgu profesio-nå¬u kolektîvs, kas katru dienu strådåpéc labåkås sirdsapziñas. Bet tas, kapamanîts tießi mans darbs un tå rezul-tåti, da¬éji ir labvélîgu apståk¬u sakritî-ba: notikumu, laika, kurå tie notikußi,un pret tiem vérstås uzmanîbas...
Vai kaut kas ir mainîjies? Man liekas,ka pårmaiñas profesionålajå dzîvésaistîtas nevis ar paßu balvu, bet ar vél-mi attîstîties. Man paveicies: mansdarbs man sniedz milzîgu prieku ungandarîjumu, bet kad tas atnes labumubankai, tad tas ir dubults prieks! Uz-skatu, ka ne tikai labåkajam, bet katramdarbiniekam pirmåm kårtåm jåmîldarbs, ko viñß dara! Darbam més vel-tåm lîdz pat 40% müsu nomodå esoßålaika, un, ja veicam darbu, ko nemîlam,tad, pirmkårt, nespéjam büt pa îstamlaimîgi, bet, otrkårt, profesionåli neat-tîståmies.
Jå, büt par bankas vadîtåju nav viegli...Es vienlaikus izvélétos divus virzienusattîstîbai. Påris vårdos – tie ir pakalpo-jumi klientiem, kuriem ir nauda ßobrîd,un tiem, kam tå radîsies nåkotné. Vi-siem ßiem pakalpojumiem jåbüt vien-kårßiem noforméßanas un nevainoja-miem kvalitåtes ziñå.
Klientiem, kuru rîcîbå ir brîvais kapi-tåls un kuri vélas to pavairot, kå atbal-sta punktu es izvélétos investîciju pro-duktus – kopîgu ieguldîjumu fondus,individuålo investîciju portfe¬us.
Tiem, kas vélas uzlabot savu dzîvi jautagad, iegüstot stabilu darbu, es attîstîtupatériña kredîtus, turklåt uz vietas no-forméjamus pirkumus: lai tas bütu vei-kals, türisma a©entüra vai privåts dzî-voklis (kad kurjers piegådå internetåpasütîtu preci måjås).
Neapßaubåmi, arî par citu pieprasîtuproduktu attîstîbu es neaizmirstu. Pre-zidents galu galå...” �
p.s. O¬egs Fi¬s> Aizkraukles bankas
lîdzîpaßnieks un valdes priekßsédétåja vietnieks
büt labåkajam
2. Restoråns „Fabrika”slavens ne tikai ar savuîpaßnieku – bijußo Latvijas
premjerministru, ßobrîd veiksmîgu uzñéméju un îstu „jüras vilku”Måri Gaili. Tas iecienîts savas izmeklétås virtuves un pirmklasîgåsapkalpoßanas dé¬. Kaimiños atrodas lielåkais izståΩu centrs„îpsala”, baseins un prestiΩs dzîvojamo måju rajons.
97
1
5
2
8
6
3
4
10
lpp
. 15
Pråtojot par stilu vispår un attiecîbå uzmüsu banku, par klienta vietu ßå stila
vértîbu hierarhijå, nonåc pie acîm redzamasdomas: bez klienta vispår nebüs nekå – nebankas, ne stila. Müsdienås visas pasaulesbankas tik ¬oti standartizéjußas savu piedåvå-jumu, ka pårsteigt klientu var tikai ar vienu – arîpaßu attieksmi. Tajå arî mekléjama bankas dar-bîbas unikalitåte – tas ir attiecîbu bizness. Jamums izdevies izveidot attiecîbas ar klientu untås uzturét gadiem, tas nozîmé, ka müsu biz-nesam ir nåkotne. Aizkraukles bankas klientikopå ar mums pårdzîvojußi sareΩ©îtus un grü-tus brîΩus. Arî més nekad neesam novérsußiesno klientiem, ja viñiem radußås problémas, betgan centußies atrast kopîgus efektîvus risinåju-mus. Vairumå gadîjumu klients pie mumsatnåk péc savu kolé©u, partneru vai drauguieteikuma. Lai ßîs rekomendåcijas bütu tikaipozitîvas, més strådåjam daudz un ar pilnuatdevi. Lai gan nevaru neminét, ka daudzusuzticamus ilggadéjus klientus esam ieguvußi,pateicoties daΩu müsu darbinieku harismai,kuru pårliecinåßanas spéjåm vienkårßi naviespéjams turéties pretî!
Müsu klientiem Rîga – tas ir komforts. Atbrau-cot pie mums, klients visas savas problémas unnepatikßanas atståj måjås, pie mums viñßATPËÍAS. Pieméram, müsu Krievijas klientiatzîmé, cik Rîgå ir kluss, it kå nekas nenotiek,nelieli attålumi... Padomåjiet tikai – no centralîdz lidostai var nok¬üt 15 minütés! Bet kad,apmetoties viesnîcå Rîgas centrå, klients prasa,kå aizbraukt lîdz müsu bankai, viñu sagaidagandrîz kultürßoks, kad més sakåm: 5 minüteskåjåm, cauri parkam. Rîga viñiem ir kå SPAkürorts. Taçu tießi tajå ir jéga – nekas tevi tenetraucé. Tu vari baudît mieru un lieliskiatpüsties no savas Krievijas megapoles trakåritma. Müsu klienti maskavießi brînås par Rîgasrestorånu un veikalu létajåm cenåm. Un, pro-tams, Jürmala. Jomas iela, jüra, kåpas unpriedes – tas viss viñiem ß˚iet eksotika unbauda.
Ja müsu viesim jåiesaka, kurp doties, teikßu, kabez Vecrîgas, Jürmalas un Siguldas neiztikt. Véljo vairåk tåpéc, ka laika müsu klientiem vien-mér ir maz un jåpaspéj apskatît vietéjos simbo-lus. �
O¬egs Sirotins,Starptautiskås pårvaldes
vadîtåjs
EKSPERTAVIEDOKLIS
1. AB.LV centrålå biroja éka Elizabetes ielå 23 –izcils Rîgas arhitektüras pérles – jügendstila paraugs.2004. gadå atjaunotais nams ieguva 1. vietu nomi-nåcijå „2004. gada rekonstrukcijas”. Pastaiga patuvåko kvartålu labas arhitektüras cienîtåjiem sniegsestétisku baudu.
3. Berga bazårs – tå ir îsta oåze trok-ßñainajå Rîgas centrå. Íeit var pastai-gåties pa flîzém klåtåm ejåm starprekonstruétåm ékåm, apmeklét måk-slas galerijas, modernus veikalus, iz-smalcinåtus restorånus un gastrono-mijas bodîtes. Neliels vecås labåsEiropas fragments!
4. Jürmala neapßaubåmi ir müsu„vizîtkarte”. Tå ir arî nostal©ija, atmiñas,vasaras nometnes, pirmås romantiskåstikßanås... Un ne tikai mums, rîdzinie-kiem, bet arî daudziem müsu viesiem. Jo-mas iela un Dzintaru koncertzåle, resto-råniñi, viesnîcas un SPA centri – tas vissjüs gaida vasarå.
5. „Aréna Rîga” tika uzbüvéta speciåli2006. gada pasaules çempionåtahokejå vajadzîbåm. Més vél nezinåm,kas plüks çempiona uzvaras laurus,bet ticam, ka ßajå sporta laukumå no-tiks spraiga, bet godîga cîña, tiks sa-sniegti jauni rekordi un paustas nevil-totas lîdzjutéju emocijas!
6. Latvijas Nacionålå opera – spilgtacélas klasiskås arhitektüras un müsdie-nu Ωanrisko risinåjumu saskaña. Nevelti Latvijas meistaru operu un baletuiestudéjumi ir notikums ne tikai Rîgå,bet arî aiz Latvijas robeΩåm. Skvérs lî-dzås operai – iecienîta rîdzinieku atpü-tas vieta.
7. Viesnîca „Gütenbergs” atrodas paßå Vecrîgassirdî – Latvijas türistu Mekå. Íî nelielå måjîgå viesnî-ca ieguvusi ne tikai türistu, bet arî rîdzinieku pelnîtuievérîbu arî tådé¬, ka uz tås jumta atrodas restoråns.Pat véså vakarå, ietinoties pükainå pledå, ar glåzikonjaka rokå var baudît burvîgo skatu, kas paverasuz vecpilsétu.
8. Bi¬etes uz Jaunå Rîgas teåtra izrådém nåkas re-zervét gadu iepriekß – tik savdabîgs un iespaidîgs irAlvja Hermaña un viña talantîgås trupas stils unredzéjums. Taçu müsu årzemju klientiem ir izredzesapmeklét izrådes Maskavå, uz kurieni teåtris médzdoties viesizrådés.
9. „Balzama bårs” – viena no populåråkajåm tu-siñu vietåm Vecrîgå. Íeit vienmér skan kvalitatîvamüzika, laipni bårmeñi gatavo îpaßus koktei¬us,apkårt jauki un patîkami cilvéki, gatavi lîksmot lîdzrîtam. Bet rîta pusé, izejot no båra, var apskatîtvisievérojamåko vecpilsétas celtni – Doma baznîcu.
10. Lielåkais restoråns nacionålajå stilåLIDO iecienîts ne tikai ar vérienîgumuun labu virtuvi, bet arî ar savu kokaarhitektüru, értu brîvdabas atpütas zo-nu un izklaidém. Garßîgi édieni (kå må-jås gatavoti), vislabåkås vietéjå alusß˚irnes, aizrautîga müzika – kas gan vélnepiecießams, lai atpüstos!
AB.GUIDEce¬vedis
lpp
. 17
Sava veida stils var rasties arî, ja budΩets ir ierobeΩots –mazs budΩets reizumis ¬auj realizét visori©inålåkås idejas!Fotoattélos redzamås pårvértîbas realizétas Rîgå – kontrastu
pilnajå pilsétå. Cik kontrastainasveidojas vienkårßu rîdziniekudzîves, tikpat kontrastaini veidojasarî stili, ko dizaineri ienes viñumåjok¬os. Tåpat kå ir lielas unmazas måjas, tåpat ir lielas unmazas istabas. Ai, kå gribas, laikatra cilvéka dzîvojamå telpånebütu nekå lieka! Lai to varétuat¬auties gan interjerists, gan patstelpas saimnieks.
Liena Britåne, Ωurnåla “Müsmåjas” galvenå redaktore
Hipotekårå kreditéßana irAizkraukles bankas prio-ritårais darbîbas virziensvietéjå tirgü.
Måjok¬a jautåjums –sapñi piepildås!Måjok¬a remonts – tå ir lielåka vai ma-zåka méroga katastrofa, kas notikusi ik-viena cilvéka dzîvé. Kå pauΩ tautasgudrîba, remontu nevar pabeigt, to vartikai pårtraukt. Daudzi no mums, ne-spékå sastingußi remonta izårdîta dzî-vok¬a vidü starp tapeßu lîmi un griestubalsinåtåju, sapñojußi – kaut atnåktukåds un pabeigtu remontu manå vietå!
2005. gada 28. septembrî LNT sadarbîbåar Aizkraukles banku noléma sniegtLatvijas iedzîvotåjiem palîdzîgu roku,piedåvåjot skatîtåju vértéjumam jaunuraidîjumu „Måjok¬a jautåjums”. Katrsraidîjums dara laimîgåku kådu Latvijas©imeni, kas sañémusi kredîtu müsu ban-kå. Laimîgajiem dota iespéja izremontétkådu no sava måjok¬a telpåm, sañemtprofesionåla dizainera padomus unaizñemties interesantas dizaina idejasnåkamajiem remonta projektiem. �
Vienaldzîgo nebüsRaidîjuma „Måjok¬a jautåjums” skatî-tåji ar lîdzpårdzîvojumu sirdîs véro, kåviñu acu priekßå pårvérßas raidîjumavaroñu måjok¬i. Dizainera ieteikumi unremontmeistaru prasme pårvérß pat„vispelécîgåko” istabu telpå no Ωurnåla„Labåkie gada interjeri” ilustråcijas.Raidîjuma finålå kå emocionålais de-serts skatîtåjiem tiek piedåvåts skats uzmåjokli pirms un péc remonta. To ir vérts redzét!Jau péc pirmås raidîjuma sérijas ar pårliecîbu varéja apgalvot, kaßis raidîjums katrå ©imené sace¬ îstu pozitîvo emociju vétru. Cil-véku vélme piedalîties ßådå eksperimentå ir pilnîbå saprotama: nevisi var at¬auties, remontéjot savu måjokli, samaksåt profesionåladizainera pakalpojumus, ori©inålås un bieΩi vien pårdroßås idejas.
Pateicoties AB.LV un LNT, tas iriespéjams! Parasti raidîjuma såkumå tådalîbnieki mé©ina iztéloties, kådu viñigribétu ieraudzît savu måjokli, taçugandrîz vienmér raidîjuma „Måjok¬ajautåjums” veidotåjiem izdodas viñuspårsteigt. Par to liecina izsaucieni unpirmie vårdi, ko pauΩ pårsteigtie rai-dîjuma varoñi, pårkåpjot sava jaunåmåjok¬a slieksni: „KAUT KO TÅDUmés tießåm nebijåm gaidîjußi!”2005. gadå, pateicoties raidîjumam„Måjok¬a jautåjums”, tika izremontéti18 Aizkraukles bankas klientu dzîvok¬i.Vérojot, kådu neaprakståmu prieku unneviltotu uztraukumu pårdzîvo raidîju-ma varoñi, ieraugot savus atjaunotosmåjok¬us, nevaram nedalîties ar viñiemßajås sajütås. Izremontéta vannas ista-ba, viesistaba, bérnistaba vai virtuve –tas ir stimuls turpinåt savas måjas lab-iekårtoßanu arî péc raidîjuma!
Par bankas lémumu piedalîties ßajåprojektå ståsta AB.LV Klientu ap-kalpoßanas pårvaldes vadîtåjs un valdesloceklis Påvels Ínejersons: „Mums bijainteresanti vérot, kå viss notiek dzîvé,kå dzîvo müsu klienti, kå viñi cenßasuzlabot savu dzîvi. Més gribéjåm arsavu klientu acîm ieraudzît paßi savadarba rezultåtu!”
DaΩi raidîjumi påréjo vidü izcélås arîpaßu emocionalitåti. Didzis Kurzem-nieks, kas televîzijas kameru priekßåuzdroßinåjås bildinåt savu draudzeni unar ßo savu soli aizkustinåja gandrîz vaivisus Latvijas iedzîvotåjus, ståsta:„Esmu ¬oti apmierinåts ar piedalîßanosraidîjumå „Måjok¬a jautåjums”. Bijåmpatîkami pårsteigti, kad ieraudzîjåm, kaizremontéta ir ne tikai vannas istaba,bet arî gaitenis, kå arî iekårtota un ap-rîkota atseviß˚a telpa tualetei. Visi re-montdarbi tika veikti augstå profesio-nålå lîmenî, viss darbojas nevainojami!
pirms péc
Péc raidîjuma pie mums ieradås draugi un bija pårsteigti, ka reali-tåté viss izskatås pat labåk nekå televizorå. Såkumå bija grütinoticét, ka atrodamies savås måjås, taçu diezgan åtri pieradåm piepårmaiñåm. Liels paldies raidîjumam par ßo piedzîvojumu!” �
AB.HOME måja
Iespéjams elektroniskipieteikt tikßanos ar klientu menedΩeriAizkraukles bankas måjaslapåwww.ab.lv kopß 2005. gada nogales iriespéja ne tikai atrast sev értåko klientuapkalpoßanas centru un apskatît kredîtumenedΩeru fotogråfijas, bet arîpieteikt tikßanos sev vélamålaikå pie konkrétå izvélétåmenedΩera.
Kredîta noforméßa-nas izmaksas iriespéjams pievienotkredîta summaiPéc klienta lüguma hipotéku kredîtanoforméßanas izmaksas ir iespéjams pie-vienot kredîta summai, kas dod iespéjuefektîvåk izmantot naudas lîdzek¬us –pieméram, iegådåtå måjok¬a labiekårto-ßanai. Atß˚irîba no citåm bankåm ir tå,ka parasti bankas piedåvå daΩådas komi-siju izmaksas iek¬aut kredîta summå, ko-pumå nepårsniedzot maksimåli pie¬au-jamo kredîta lielumu. Aizkraukles bankapiedåvå iespéju pievienot komisiju kre-dîtam arî tajå gadîjumå, ja tas tiek iz-sniegts maksimåli pie¬aujamå apmérå.
Måjok¬a labiekårtoßanaikredîts lîdz 85%Kopß septembra Aizkraukles banka ir uz-labojusi nosacîjumus arî kredîtam må-jok¬a labiekårtoßanai. Kredîtu var sañemtlîdz pat 85% apmérå no måjok¬a vértîbasuz termiñu lîdz 20 gadiem. Íis aizde-vums paredzéts dzîvok¬a vai privåtmåjasremontam, rekonstrukcijai un labiekår-toßanai.
Jaunos måjok¬us finanséjam no vértéjuma summas2005. gadå turpinåja strauji attîstîtiesjauno måjok¬u tirgus – arî Aizkrauklesbanka îpaßu vérîbu pievérsa elastîgåkaun izdevîgåka piedåvåjuma veidoßanaijauno måjok¬u kredîtu ñéméjiem.Aizkraukles banka piedåvå saviem klien-tiem finansét jaunå måjok¬a iegådi novértéjumå norådîtås summas, neñemotvérå pirkuma lîgumå norådîto iegådessummu. Tas ¬auj klientiem sañemt kredî-tu ne tikai 100% apmérå no måjok¬avértîbas, bet arî papildu summu måjok¬alabiekårtoßanai. ��
lpp
. 18
Pårcelßanås kredîtsPårcelßanås kredîts ir îpaßi izstrådåta hipotekåråskreditéßanas programma, lai atvieglotu klientiem pår-celßanås procesu uz jaunu måjokli. Gada laikå klien-tiem ir iespéja labiekårtot iegådåto jauno måjokli, ti-kai péc tam pårcelties uz to un pårdot lîdzßinéjo må-jokli. Galvenås kredîta priekßrocîbas:• gads laika pårcelßanås procesam; • ßå gada laikå klients bankai makså tikai kredîtaprocentu maksåjumus, atliekot pamatsummas mak-såjumus;• kredîts vairåk par 105% no måjok¬a vértîbas (parkredîta nodroßinåjumu kalpo abi îpaßumi – gan jau-nais, gan esoßais måjoklis).Papildu priekßrocîbas:• banka sedz valsts un kancelejas nodevas parhipotékas re©istréßanu Zemesgråmatå;• atlaides mébe¬u un interjera lietu iegådei.
Pirmås iemaksas kredîtsPirmås iemaksas kredîts ir paredzéts klientiem, ku-riem nepietiek lîdzek¬u pirmås iemaksas veikßanai,iegådåjoties måjokli jaunuzceltå daudzdzîvok¬u måjå. Bankas klienti var sañemt kredîtu lîdz pat 10% nojaunå måjok¬a vértîbas. Ar to pilnîbå vai da¬éji iriespéjams segt måjok¬a îpaßnieka prasîto rokasnau-das summu. Péc måjok¬a nodoßanas ekspluatåcijåbankas klientiem büs iespéjams sañemt hipotéku kre-dîtu ar îpaßi izdevîgiem nosacîjumiem.Pirmås iemaksas kredîts ir bez nodroßinåjuma. Pa-mats kredîta sañemßanai ir klienta noslégtais lîgumsar pårdevéju par måjok¬a iegådi. Ar ßå kredîta palî-dzîbu klienti var at¬auties jau måjok¬a celtniecîbaslaikå rezervét savåm iespéjåm un vélmém pieméro-tåko måjokli, bet péc tå nodoßanas ekspluatåcijå tur-pinåt maksåt jau hipotéku kredîtu, bütiski nemaino-ties kredîta maksåjuma lielumam.Aizkraukles banka 2005. gadå pakåpeniski samazinå-ja hipotéku kredîtu procentu likmes, septembrî sa-sniedzot Eiropas banku hipotéku kredîtu procentulikmju lîmeni. Íobrîd bankas klientiem ir iespéja sa-ñemt kredîta procenta likmi, såkot no 0,8% + starp-banku likme.
Kredîta termiñß 30 gadiPalielinåts kredîta termiñß lîdz 30 gadiem jauniem unrenovétiem måjok¬iem, kas nodoti ekspluatåcijå, så-kot no 2003. gada.
Notåra pakalpojumi bankåBankas Kredîtu centros “Elizabete” (Elizabetes ielå21, Rîgå), “Marija” (Marijas ielå 13, Rîgå) un"Vairogs" (Brîvîbas gatvé 226, Rîgå) klientu értîbåmuz vietas bankå tiek piedåvåti arî notåra pakalpojumi,kas ievérojami samazina klienta patéréto laikuhipotekårå kredîta noforméßanai.
Rîgå kå nekur pasaulé ir ¬oti prasmîgi cilvéki,kuri prot åtrå laikå, daudz neeksperimentéjot,radît interesantas lietas. Rîgå cilvékiem patîkkvalitatîvi materiåli un pårbaudîtas vértîbas.
Konsulté dizainers Aivars Burakeviçs
Rîgas stils ir funkcionåls minimålisms. Bet ne tikai. Cilvéki tiecasradît noskañu, mekléjot dé¬u grîdas, vecas metåla mantas, kaut ko noindustriålås maßinérijas un vecåm mébelém. Tiek mekléts neatkårtoja-mais. Aktuåli ir jaukt visu dabisko ar måkslîgo.
Rîgas biroju interjeriem raksturîgas tîras lînijas, monolîtas formas ungaumîga materiålu izvéle. Neapstrådåts vai puléts dabisks materiålsdzîvos lîdzås ar absolüto sintétiku. Wenge, tîkkoks, riekstkoks, stikls –un tad perforéts plastikåts, kas atgådina sievießu tîkliñze˚i. DaΩkårtabsolüti funkcionålå telpå uzrodas kåds pilnîgi nefunkcionåls måkslasinstalåciju cienîgs priekßmets.
Måjîguma meklétåjiem – siltås, gaißås kråsas ar nelieliem kon-trastiem: béßs ar tumßi brünu, za¬ß, visu nokråsu balts. Neliels kiçsapvienots ar austrumu etno – interjera jogi veido savu vidi saskañå arseniem austrumu kultüru måjok¬u likumiem.
Latviskå izpratne par måjîgumu – izmantojam etnogråfiskos elemen-tus apvienojumå ar modernås dzîves artefaktiem. Aktuåli büs piejauktklåt kaut ko no modernå skandinåvu un itå¬u mébe¬u dizaina. �
Aiv
ara
Bura
kevi
ça p
roje
kti
Kåds ir Aizkraukles bankas klients? Nav viegli atbildét uz ßo jautåjumu ßodien,
kad klientu skaits ir méråms tükstoßos.Cilvéki, kas izvélas müs kå sava måjok¬akredîta banku, ir ¬oti daΩådi. Statistika teic, ka Aizkraukles bankas kredîtañéméji lielåkoties ir cilvéki savå aktîvåkajåvecumå – no 25 lîdz 40 gadiem. Pårsvarå tieir ©imenes cilvéki ar vidéjiem ienåkumiem,kas var at¬auties iegådåties måjokli, aizñe-moties 25-30 tükstoßus latu. Viñi ir ganapiesardzîgi, ñemot kredîtu, un cenßas toatmaksåt péc iespéjas åtråk. Íiem cilvékiem més esam îstå banka. Cerî-bas, ar kuråm klienti nåk pie mums, katramir savas, un kontakts veidojas ¬oti individuåls.Més cenßamies rast kopîgu valodu un, vai tåbütu kredîta izsniegßana vai tikai kårtéjåmaksåjuma iemaksa, nepievilt cilvéka cerî-bas.Nav brînumlîdzek¬a, kå panåkt visu klientuaugstu apmierinåtîbu. Bet ir iespéjams ikdienu strådåt pie tå, lai katrs klients bütu pil-nîbå apmierinåts ar müsu pakalpojumiem.Un tas nozîmé vienu – pårsniegt klienta ce-rîbas ik dienas. Vai tas mums izdodas? Méssekojam tam lîdzi: gan uzdodam ßo jautåju-mu klientu aptaujå, gan aicinåm klientusteikt mums, ja müsu serviså pamanîtaskådas nepilnîbas (ja Jüs, lasîtåj, esat Aiz-kraukles bankas klients, es labpråt uzzinåßuJüsu viedokli par müsu servisu un palîdzéßuatrisinåt problému, ja tåda bijusi. Rakstietman – p.snejersons@ab.lv).
SprieΩot péc tå, ko zinåm – ka klientu skaitspieaug un klienti müs iesaka saviem drau-giem –, esam uz pareizå ce¬a. Zinu, kamums vél ir ko iet un ka nekad nevarésimpateikt, ka esam ce¬a galå.
Esmu pateicîgs katram müsu klientam paruzticéßanos mums vienå no svarîgåkajiemsavas dzîves finanßu lémumiem – måjok¬akredîta izvélé. Un més uzticamies saviemklientiem, jo viñu dé¬ paståv Aizkrauklesbanka. �
EKSPERTAVIEDOKLIS
Påvels Ínejersons,Klientu apkalpoßanas
pårvaldes vadîtåjs
måja
lpp
. 21
lpp
. 20
Muzejs sev izvirzîjis augstu mér˚i – savåkt starptau-tiska méroga måkslas darbu kolekciju – un aicinastrådåt vadoßos ekspertus måkslas zinåtniekus nodaudzåm Eiropas valstîm. Par tagadéjås Starptautiskoekspertu padomes priekßsédétåju ievéléts AB.LVlîdzîpaßnieks un valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis.
Esam pårliecinåti, ka investét kultürå un måkslå navmazåk svarîgi, kå ieguldît lîdzek¬us citås valstij sva-rîgås dzîves un darbîbas sférås. Tåpéc müsu bankauzlüko savu sponsoréßanas darbîbu ßajå jomå kåprioritåru, kas veicinås un palîdzés radît piesåtinåtuemocionålo un ener©étisko fondu veselas sabiedrîbasveidoßanå.
O¬egs Fi¬s atzinis: „Gribam sabiedrîbå popularizétprincipu: uzñéméjiem ne tikai jåprasa no valsts, betarî jåpalîdz tai îstenot valstiski nozîmîgusprojektus.” �
Jau otro gadu turpinot sniegt atbalstulaikraksta „Diena” un televîzijas kanålaTV3 kopéjam projektam „Latvijas lep-nums”, 2005. gadå müsu banka piedalî-jås sabiedrîbai nozîmîga notikuma tap-ßanå – gråmatas „Personîbas Latvijasdemokråtijå” izdoßanå, kam saskañå arieceréto jåk¬üst par måcîbu lîdzekliLatvijas skolås. Gråmatå apkopoti ma-teriåli par demokråtijas procesiem, iz-maiñåm un spilgtåm personîbåm poli-tikå. Savås pårdomås par demokråtijuar lasîtåjiem dalås Latvijas prezidente,politologi, diplomåti, kå arî müsu ban-kas lîdzîpaßnieks O¬egs Fi¬s. �
2005. gada 18. novembrî par godu Lat-vijas neatkarîbas proklaméßanas gada-dienai LR ©enerålkonsulåts Sanktpéter-burgå organizéja brîniß˚îgu koncertu„Divu koru tikßanås”. Atjaunotajå, se-nåm tradîcijåm bagåtajå un ar lieliskuakustiku slavenajå M. G¬inkas ValstsAkadémiskås kapelas zålé uzståjås divikori – J. Mediña Rîgas müzikas vidus-skolas zénu koris un M. G¬inkas Sankt-péterburgas müzikas skolas zénu koris.
Citi nozîmîgi bankas atbalstîti projektiAtbalstot daΩådus projektus LatvijasNacionålajå operå, Aizkraukles banka2005. gadå k¬uva par DΩana Karlo Me-noti operas bérniem „Amåls un naktsviesi” ©enerålsponsoru. Íis brîniß˚îgaisiestudéjums, kas slavina neierobeΩotobérnu fantåziju, ticîbu brînumiem, pa-cietîbu un sapratni, lielå mérå sasaucasarî ar müsu cerîbåm. Més ticam, kabérni ir valsts un sabiedrîbas uzplauk-smes ˚îla nåkotné, tåpéc arî turpmåkvisådå veidå atbalstîsim müsu jaunopaaudzi, tås centienus péc jaunå unskaistå. �
2005. gadå kopå ar Latvijas Kultürasfondu AB.LV parakstîja nodomu proto-kolu, kas paredz såkt atbalsta program-mu trîs gadu garumå Rundåles pils attîs-tîbai. Íis arhitektüras un måkslas piemi-neklis ir îsta Latvijas vizîtkarte. Íî ir Lat-vijas kultüras pérle, kuru ierodas apbrî-not türisti un viesi no visas pasaules. Pa-lîdzét saglabåt ßådas vértîbas arî ir da¬ano müsu atbildîbas pret sabiedrîbu. �
AB.LV ar prieku sniedza finansiålu at-balstu müsu konsulåtam Sanktpéterbur-gå ßå koncerta rîkoßanå. Zéniem noLatvijas radås iespéja apmeklét vienuno skaiståkajåm pilsétåm pasaulé –krievu kultüras dårgumu glabåtåju, kåarî parådît Krievijas müzikas cienîtå-jiem savu meistarîbu un tradîcijåm ba-gåto Latvijas kora dziedåßanasmåkslu. �
2005. gadå AB.LV k¬uva par VI Starp-tautiskå Jaunå teåtra festivåla „HomoNovus” ©enerålsponsoru. Pirmoreiz ßisfestivåls notika pirms 10 gadiem Dau-gavpilî. Íajå laikå seßos „Homo No-vus” festivålos uz Latviju atvests vai-råk nekå 50 izråΩu, katru reizi pulcéjotapméram 8000 skatîtåju. Festivåls sa-ñémis Eiropas atzinîbu, ieguvis neatka-rîga, nekomerciåla kultüras projektastatusu, sañémis LR Kultüras ministri-jas prémiju un laikraksta „Diena” balvukå gada notikums kultüras dzîvé. Fes-tivåla devîze „Måksla kå dzîves pa-raugs” saskan arî ar müsu bankas izvir-zîtajiem mér˚iem. Büt sava darba pro-fesionålim, nevainojami un no sirds
2005. gada 23. septembrî LR Kultüras ministrija unAizkraukles banka noslédza sadarbîbas lîgumu, saskañå arkuru banka k¬uva par galveno jaundibinåtå Modernås måkslasmuzeja mecenåtu. AB.LV nodroßinås finansiålo atbalstu muze-jam tå tapßanas periodå no 2005. gada lîdz 2015. gadam,pieß˚irot tam Latvijå lîdz ßim vél nebijußu ziedojuma summukultüras un måkslas jomå – vienu miljonu latu.
strådåt – tå arî ir måksla, kuru més pår-valdåm un kuru pilnveidojam no gadagadå. �
Müsu banka vienmér ar îpaßu priekuatbalstîjusi interesantus müzikas pro-jektus. Jo müzika – tå ir katram sapro-tama valoda, kas vieno un nojauc jeb-kådas robeΩas. 2005. gadå müsu bankak¬uva par ©enerålsponsoru:
• izsmalcinåtam françu müzikas projek-tam „Nouvelle Vague”, kas rîdzinie-kiem piedåvåja kådreiz ¬oti populårusEiropas rokmüzikas skañdarbus ori©i-nålå, savdabîgå un jutekliskå sievießuvokåla interpretåcijå;
• Moby koncertam, kura måksla mumsir ¬oti tuva garîguma un vértîbu poten-ciåla ziñå: apvienojot daudzus muzikå-lus stilus, ßis müzi˚is savu uzståßanospadara par neaizmirstamu notikumu;
• lieliskå Zviedrijas dΩeza kvinteta TheReal Group koncertam, kas savi¬ñojamüsu pieredzéjußo Rîgas publiku arsavu virtuozo vokålo måkslu. �
AB.SUPPORTatbalsts
lpp
. 23
lpp
. 22
AB.FACTS fakti
cnh.
24
Irina LastovskaÈsts bañ˚ieris – pråta, nevis emociju cilvéks. Viñß ir progresîvs, tålredzîgs, prot klausîties, liet-pratîgi un precîzi izklåsta savas domas. Viña runa un lo©ika ir skaidra. Pretéjå gadîjumå viñßnetiek saprasts. Viñß ir sabiedrisks, demokråtisks. Nav stingri novilcis robeΩu starp darbu unprivåto dzîvi.
Romåns SurnaçovsKåds ir îsts bañ˚ieris? Bankas tiek uzskatîtas par ekonomikas indikatoriem, tåtad arî bañ˚ierim jåbütlietas kurså par notiekoßo ekonomikå un politikå, jåsaprot ekonomikas likumi gan makrolîmenî, gankonkrétas raΩotnes lîmenî. Bañ˚ierim jåpårzina arî tendences pasaulé kopumå. Bizness ieñem arvienglobålåkus apmérus, informåcijas apmaiñas åtrums strauji pieaug, un ekonomiska vai politiska rakstu-ra izmaiñas citås valstîs vai re©ionos var ietekmét müsu biznesu ne tikai ¬oti spécîgi, bet arî ¬oti åtri. Vél vairåk – kå zinåms, müsu interesantajå laikå likumi, kas izstrådåti citåm valstîm un vadoties nocitu valstu pieredzes, ñemot vérå specifiskås postsociålisma telpas îpatnîbas, ne vienmér piemérojamimüsu situåcijå. Tåpéc bañ˚ierim jåbüt apveltîtam ne tikai ar ¬oti asu lo©iku, bet arî ar intuîciju. Bañ-˚ieris – tå ir paståvîga kontaktu uzturéßana ar partneriem, klientiem, padotajiem, un ßajå jomå jåbütpsihologam, jo cilvéki ir ¬oti daΩådi un katram nepiecießama sava pieeja: vienam jåizråda stingrîba,citam – jåbüt gatavam uz kompromisiem. Kas attiecas uz bañ˚iera privåto dzîvi... Viss ir „kå pie cilvékiem”, kaut gan, skatoties uz Aizkrauklesbankas hokeja komandu, grüti iedomåties, ka ßie uz laukuma tik pårgalvîgie puißi darba laikå bankåuzvalkos un kaklasaités veic darbu, par ko runåju iepriekß?! Vai bankas elektroniskajå avîzé palasîtmüsu kolé©u ce¬ojumu aprakstus. Kur tikai savos ce¬ojumos nedodas bañ˚ieri! Tas liecina tikai par to,ka intereses un aizraußanås mums ir visdaΩådåkås un no darba brîvajå laikå més protam atpüsties unpriecåties!
Sergejs MazursKas attiecas uz îstu bañ˚ieri... Hmm... Nu, ko – lüdzu.• Darbå ierodas laikus. Bet, ja ne, tad viñam padomå ir desmit pårliecinoßu un attaisnojoßu iemeslu. • Prot skaitît naudu (kå gan citådi!) un lieliski orientéjas laikå: zina, lîdz cikiem jånosüta nauda vai kad to var gaidît. Bet,ja nezina to, tad noteikti zina kådu, kas to zina.• Darba dienas laikå viñam vissvarîgåkås ir klienta vértîbas. Un nekådu „ja”!• Nekad neatståj nepabeigtus darbus uz rîtdienu, pabeidz iesåkto, neré˚inoties ar savu laiku. Un kolé©u laiku. • Brîvi runå un raksta vismaz divås valodås. Påréjås viñam arî padodas bez aiz˚erßanås, jo svarîgåkais ir rezultåts –saprasties ar klientu. • Vienmér gatavs palîdzét kolé©iem un uzlabot kolektîva garaståvokli ar veselîga humora devu. Dzied, dejo un nekautréjasßîs prasmes divas reizes gadå atrådît visai bankai*.• Uz darbu brauc ar automaßînu un liftu, bet ar kåjåm iet un skrien sporta klubå, ko apmeklé trîs reizes nedé¬å. • Regulåri makså par kabe¬televîziju, bet nav laika to skatîties. • Lieliski orientéjas japåñu virtuvé, mobilajos telefonos un Vidusjüras piekrastes pilsétås. Patîk fotografét.• Kas vél raksturo? Åtrumå – AB.LV oranΩais lietussargs!
* Sergejs aktîvi piedalås korporatîvajos koncertos, kurus bankas darbinieki organizé Jaunajå gadå un vasaras sportasvétkos.
îsta bañ˚iera portrets
Saturs
Bankas padomes un valdes ziñojums 26
Bankas padome un valde 29
Paziñojums par Bankas padomes un valdes atbildîbu 30
Finanßu pårskati
Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins 31
Bilance un årpusbilances posteñi 32
Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats 33
Naudas plüsmas pårskats 34
Pielikumi 35
Revidentu ziñojums 63
konsolidétais pårskatsAS “Aizkraukles banka” 2005. gada
lpp
. 26
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
PAD
OM
ESU
NV
ALD
ES Z
IˆO
JUM
SBankas padomes un valdes ziñojumsGodåtie Aizkraukles bankas akcionåri,klienti un sadarbîbas partneri!
2005. gadå, neñemot vérå sîvo konkurenci komercbanku
tirgü, AS “Aizkraukles banka” (turpmåk tekstå – Aizkraukles
banka vai Banka) ir izdevies sasniegt vérå ñemamus finansiå-
los rezultåtus. Pateicoties veiksmîgi izvélétai Bankas darbîbas
straté©ijai, Banka ir sasniegusi plånotos finanßu rådîtåjus un
pat tos pårsniegusi.
Saskañå ar Bankas pieñemtajiem straté©iskajiem virzieniem
arî 2005. gadå Aizkraukles bankå lielåka uzmanîba tika veltî-
ta kredîtu produktu attîstîbai vietéjå tirgü, kå arî pozîciju
nostiprinåßanai starptautiskajå tirgü.
2005. gads Bankai bija nozîmîgs arî ar strukturålåm
izmaiñåm Bankas vadîbå un tås pårvaldés, ievießot decentra-
lizåcijas procesus Bankas dzîvé, kas veicinåja vél efektîvåku
finanßu un operacionålo plånoßanu un analîzi.
Lai optimizétu Bankas valdes darbîbu, tika stingri nodefinétas
turpmåkås valdes funkcijas. Galvenås no tåm ir: biznesa
plånu apstiprinåßana – to virzieni, kontrole un izpildes
analîze, korporatîvås kultüras izveide, darbinieku motivåcijas
sistémas izveide, risku pårvaldîßanas sistémas izveide,
budΩetu apstiprinåßana un to izpildes kontrole, kå arî lielo
darîjumu izvértéßana.
Finanßu rezultåti2005. gads Bankai ir bijis kårtéjais veiksmîgais periods
finanßu jomå. Aizvadîtajå gadå Bankas neto pe¬na bija 18
miljoni latu, kas ir aptuveni 2,2 reizes vairåk nekå 2004. gadå.
Savukårt Bankas aktîvi 2005. gada beigås bija 547 miljoni
latu. Salîdzinot ar gada såkumu, Bankas aktîvi pieaugußi par
23%. Bankas bruto kredîtportfelis 2005. gada 31. decembrî
sasniedza 278 miljonus latu.
Péc 2005. gada finanßu rezultåtiem Bankai kapitåla atdeve
ROE (tiek mérîta kå gada pe¬ña pret vidéjo Bankas kapitålu)
sasniedza 49,34%, bet aktîvu atdeve ROA (tiek mérîta kå
gada pe¬ña pret aktîvu vidéjo gada vértîbu) bija 3,59%.
Kopumå, vértéjot Bankas finanßu rezultåtus, jåatzîmé, ka
gada såkumå izvirzîtie finanßu plåni tika pårsniegti. Bankas
aktîvu pieaugums nebija tik straujß kå plånots, kas saistîts ar
pastiprinåtu klientu izvértéßanu, kå rezultåtå Banka ir
atteikusies no virknes paaugstinåta riska klientu.
Bankas valde ieteica Bankas akcionåru pilnsapulcei pieñemt
lémumu par dividenΩu izmaksu akcionåriem 30 latu apmérå
par akciju.
Vietéjais tirgus2005. gadå Aizkraukles banka turpinåja nostiprinåt savas
pozîcijas vietéjå tirgü hipotekåro kredîtu jomå. Pårskata peri-
oda beigås Bankas hipotekåro kredîtu apjoms sasniedza 188
miljonus latu, kas, salîdzinot ar gada såkumu, ir pieaudzis
par 123%.
Bankas nostiprinåßanos vadoßo privåtpersonu kreditéßanas
banku vidü apliecina fakts, ka Banka Rîgå un Rîgas rajonå
aizñem aptuveni 18% no visa privåtpersonu hipotekårå
kreditéßanas tirgus, kas ir viens no augståkajiem rådîtåjiem
Latvijas komercbanku vidü.
Teicamus rezultåtus kreditéßanas jomå nodroßina pårdomåta
Bankas kreditéßanas politika, elastîgums – spéja pielågoties
jebkura klienta vélmém, konkurétspéjîgs piedåvåjums, kå arî
augsta apkalpoßanas kultüra. Banka savå darbå ievéro aug-
stus kredîtriska pårvaldîßanas standartus.
Analizéjot Bankas darbîbu klientu apkalpoßanas jomå vietéjå
tirgü, ßå gada pirmajå pusé tika nolemts nodalît no Klientu
apkalpoßanas pårvaldes funkcijåm kredîtu administréßanas
(lémumu pieñemßanas) un kredîta riska novértéßanas funkci-
jas, apvienojot tås jaunå pårvaldé – Kredîtu administréßanas
pårvalde. Mér˚is ßådai funkciju nodalîßanai ir panåkt
neatkarîgu novértéßanu un lémuma pieñemßanu saistîbå ar
kredîtu riskiem.
2005. gada såkumå Aizkraukles banka optimizéja savas
klientu apkalpoßanas vietas. Aprî¬a ménesî Banka atvéra
jaunu klientu apkalpoßanas centru “Krasts”, kurå tika
apvienotas divas lîdzßinéjås apkalpoßanas vietas – noré˚inu
centrs “Motors” un klientu apkalpoßanas centrs “Imanta”.
Starptautiskais tirgusPapildu iepriekßminétajam darbam pie klientu struktüras
optimizåcijas un atsacîßanås no paaugstinåta riska klientiem
aizvadîtajå gadå Banka veltîja lielu uzmanîbu arî jaunu klien-
tu piesaistîßanai. Nozîmîga loma jaunu klientu piesaistîßanå
bija Bankas pårståvniecîbai Maskavå un Bankas sadarbîbas
partneriem Krievijå un citås NVS valstîs.
lpp
. 27
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
PAD
OM
ESU
NV
ALD
ES Z
IˆO
JUM
S
2005. gada nogalé tika nodibinåta atklåta sabiedriskå orga-
nizåcija “Latvijas – Amerikas finanßu forums”, kur viens no
dibinåtåjiem ir arî Aizkraukles banka. Foruma mér˚is ir
veicinåt Latvijas finanßu centra attîstîbu, tå starptautisko
konkurétspéju un biznesa vides caurredzamîbu un atbildîbu.
Foruma biedri vélas sekmét Latvijas un ASV ekonomisko
sadarbîbu, radot jaunu dimensiju ASV uzñémumiem un
investoriem, kå arî nodroßinot jaunas priekßrocîbas Latvijas
kapitåla darbam ASV.
2005. gadå Bankå piesaistîto noguldîjumu apjoms sasniedza
480 miljonus latu, kas ir par 25% vairåk nekå gada såkumå.
Pårskata periodå strauji audzis arî nerezidentiem izsniegto
kredîtu apjoms. Salîdzinot ar 2004. gada beigåm, nereziden-
tiem izsniegto kredîtu apjoms pieaudzis 1,7 reizes un 2005.
gada beigås sasniedza 29,4 miljonus latu.
InvestîcijasPar vienu no veiksmîgåkajiem aizvadîtå gada panåkumiem
Banka uzskata sasniegumus investîciju bizneså, kam pamatå
ir pårdomåta Bankas darbîbas straté©ija ßajå jomå.
Bankas likviditåtes portfe¬a vidéjais atlikums 2005. gada
beigås bija 37,5 miljoni latu, gada ienesîgums – 3,55%.
Likviditåtes portfeli veido OECD valstu kredîtieståΩu paråda
vértspapîri. Savukårt investîciju uz nenoteiktu laiku portfe¬a
gada ienesîgums bija 12,5%, tå vidéjais apjoms 2005. gadå –
64,7 miljoni latu. Investîciju uz nenoteiktu laiku portfeli
veido Latvijas centrålås valdîbas, kå arî citu (ne-OECD) valstu
centrålo valdîbu, kredîtieståΩu un privåtuzñémumu paråda
vértspapîri. Vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek
uzskaitîti péc patiesås vértîbas, portfe¬a gada ienesîgums
2005. gadå bija 11,6% gadå, vidéjais portfe¬a apjoms –
2,1 miljons latu.
“Zini savu klientu”Pårskata periodå, ñemot vérå Latvijas valdîbas un komerc-
banku kopéjo vélmi cînîties pret noziedzîgi iegüto naudas
lîdzek¬u legalizåciju, tika nolemts palielinåt Bankas izdevumus
risku novérßanai, kas saistîti ar iespéju negodpråtîgi izmantot
Banku ßådu darîjumu veikßanai.
2005. gada såkumå Bankå tika ieviests pastiprinåts
mehånisms noziedzîgi iegüto naudas lîdzek¬u legalizåcijas
novérßanai. Galvenå loma ßå mehånisma ievießanå bija
Klientu kontroles komitejai, kura aktîvi iesaistîjås ßo procesu
realizåcijå – tika izveidotas papildu kontroles struktüras,
apmåcîti Bankas darbinieki. Tåpat tika veikts konsultatîvs
darbs ar Finanßu un kapitåla tirgus komisiju, kå arî ar
Aizkraukles bankas korespondéjoßajåm bankåm.
2005. gada 15. jünijå visas Latvijas komercbankas parakstîja
Latvijas Komercbanku asociåcijas deklaråciju “Par noziedzîgi
iegütu lîdzek¬u legalizåcijas novérßanas pastiprinåßanu”, kurå
Latvijas bankas deklaréja savu skaidro, nesamierinåmo un
nelokåmo pozîciju cîñas ar “netîrås naudas atmazgåßanu”
tålåkai pastiprinåßanai.
Noziedzîgi iegüto naudas lîdzek¬u legalizåcija ir globåla
pasaules finanßu institüciju probléma. Tå kaité klientu un
visas sabiedrîbas pårliecîbai par finanßu sistémas droßîbu gan
Latvijå, gan viså pasaulé. Cîña pret “naudas atmazgåßanu” ir
årkårtîgi sareΩ©îta, ikkatrå pasaules nostürî ir iespéjami
noziedznieku radîtie draudi. Tådé¬ bankas, finanßu institüci-
jas, to darbîbu reguléjoßås iestådes, kå arî tiesîbsargåjoßås
iestådes sadarbojas, lai veiktu ¬oti grüto darbu, kas saistås ar
noziedznieku atklåßanu.
Aizkraukles banka sabiedrîbaiAizkraukles banka 2005. gadå daΩådiem sponsoréßanas un
labdarîbas pasåkumiem ir ziedojusi kopumå 745 tükstoßus
latu.
Aizvadîtajå gadå Banka iesaistîjås valstiski nozîmîgå projektå –
Latvijas Laikmetîgås måkslas muzeja izveidé. Banka parakstîja
ilgtermiña sadarbîbas lîgumu ar LR Kultüras ministriju par
finanséjumu 1 miljona latu apmérå 10 gadu laikå muzeja
kråjumu izveidei.
Jau otro gadu Aizkraukles banka iesaistîjås laikraksta “Diena”
un televîzijas kompånijas “TV 3” organizétajå projektå
“Latvijas Lepnums”, kura mér˚is ir veicinåt labestîgumu,
sapratni un izpalîdzîbu sabiedrîbå. Pie sabiedrîbai nozîmîgiem
projektiem pieskaitåms arî Bankas atbalsts gråmatas
“Personîbas Latvijas demokråtijå” izdoßanå.
2005. gada martå Aizkraukles banka, Rundåles pils muzejs
un Latvijas Kultüras fonds parakstîja nodomu protokolu, kas
paredz Bankas atbalsta programmas uzsåkßanu Rundåles pils
attîstîbai. 2005. gadå Bankas valde noléma atbalstît Rîgas
Lutera Evañ©éliski Luteriskås draudzes jaunå centra celt-
niecîbu ar 35 000 LVL.
lpp
. 29
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
PAD
OM
EU
NV
ALD
E
2005. gadå Banka sniedza atbalstu arî daΩådu müzi˚u kon-
certu organizéßanai Latvijå. To vidü ir pasaulé labi pazîstamais
müzi˚is Moby, grupas “Nouvelle Vague” un “The Real
Group”. Kultüras jomå nozîmîgi Bankas atbalstîti projekti bija
starptautiskais teåtra festivåls “Homo Novus” un Latvijas
Nacionålås operas bérnu operas izråde “Amåls un nakts
viesi”.
Sporta jomå Aizkraukles banka turpinåja atbalstît Latvijas
handbola federåciju un vadoßo handbola klubu
“ASK/AB.LV”, bérnu un jaunießu handbola klubu “Skrîveri un
Aizkraukle”.
Aizkraukles bankas vadîba izsaka pateicîbu par Jüsu uzticîbu
un lojalitåti Bankai!
Padomes priekßsédétåjs
Aleksandrs Bergmanis
Valdes priekßsédétåjs
Ernests Bernis
Rîgå, 2006. gada 20. februårî
Bankas valde:
Valdes priekßsédétåjs:
EErrnneessttss BBeerrnniiss
Valdes priekßsédétåja vietnieks:
OO¬¬eeggss FFii¬¬ss
Valdes locek¬i:
PPååvveellss ÍÍnneejjeerrssoonnss
AAlleekkssaannddrrss PPååΩΩee
OO¬¬eeggss SSiirroottiinnss
Padomes priekßsédétåjs
Aleksandrs Bergmanis
Valdes priekßsédétåjs
Ernests Bernis
Rîgå, 2006. gada 20. februårî
lpp
. 28
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
PAD
OM
ESU
NV
ALD
ES Z
IˆO
JUM
SBankas padome un valde
Bankas padome:
Padomes priekßsédétåjs:
AAlleekkssaannddrrss BBeerrggmmaanniiss
Padomes priekßsédétåja vietnieks:
JJåånniiss KKrrîîggeerrss
Padomes loceklis:
VVllaaddiimmiirrss KKuuttoovvoojjss
2005. gada 4. aprîlî Bankas padome par valdes locekli iecéla
O¬egu Sirotinu.
Bankas padomes un valdes ziñojums
lpp
. 30
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I PA
ZIˆ
OJU
MS
PAR
BAN
KA
SPA
DO
MES
UN
VA
LDES
ATB
ILD
ÈBU
lpp
. 31
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I PEÒ
ˆA
S U
NZA
UD
‰JU
MU
APR
‰IN
S
Paziñojums par Bankas padomes un valdes atbildîbu
Bankas padome un valde (turpmåk tekstå – vadîba) ir atbildîga
par Bankas finanßu pårskatu sagatavoßanu, kå arî par Bankas
un tås meitas uzñémuma (turpmåk tekstå – Koncerns) kon-
solidéto finanßu pårskatu sagatavoßanu. Finanßu pårskati
sagatavoti saskañå ar Latvijas Republikas KredîtieståΩu likumu,
Finanßu un kapitåla tirgus komisijas norådîjumiem un citåm uz
kredîtiestådém attiecinåmåm Latvijas Republikas likumdoßanas
prasîbåm.
Finanßu pårskati, kas atspogu¬oti no 31. lappuses lîdz 62. lappu-
sei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem
un sniedz patiesu priekßstatu par Bankas un Koncerna finansiå-
lo ståvokli 2005. un 2004. gada 31. decembrî, kå arî par to
2005. un 2004. gada darbîbas rezultåtiem, kapitåla un rezervju
izmaiñåm un naudas plüsmu.
Iepriekßminétie finanßu pårskati ir sagatavoti, konsekventi pielie-
tojot Starptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem atbilstoßus
uzskaites principus un pamatojoties uz uzñéméjdarbîbas
turpinåßanas principu. Ío finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå
vadîbas pieñemtie lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi
piesardzîgi un pamatoti.
Bankas vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas
nodroßinåßanu, Koncerna aktîvu saglabåßanu, kå arî par
kråpßanas un citu Koncernå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un
novérßanu. Bankas vadîba ir atbildîga arî par Latvijas Republikas
KredîtieståΩu likuma, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas
norådîjumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas
Republikas likumdoßanas prasîbu ievéroßanu.
Padomes priekßsédétåjs
Aleksandrs Bergmanis
Valdes priekßsédétåjs
Ernests Bernis
Rîgå, 2006. gada 20. februårî
Interest income
Interest expense
Net interest income
Income from securities
Commission and fee income
Commission and fee expense
Net commission and fee income
Profit on trading with financial instruments
Other operating income
Operating income
Administrative expense
Depreciation of fixed assets and their value adjustmentsredit losses
Release of previously established provision
Extraordinary expense
Profit before corporate income tax
Corporate income tax
Net profit for the period
Procentu ienåkumi
Procentu izdevumi
Procentu ienåkumi, neto
Ienåkumi no vértspapîriem
Komisijas naudas ienåkumi
Komisijas naudas izdevumi
Komisijas naudas ienåkumi, neto
Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña
Citi parastie ienåkumi
Pamatdarbîbas ienåkumi
Administratîvie izdevumi
Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u nolietojums un to vértîbas korekcijas
Citi parastie izdevumi
Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem
Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi
Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas
Uzñémumu ienåkuma nodoklis
Pårskata gada pe¬ña
Notes
31.12.02.
31.12.01.
Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins par 2005. un 2004. gadu
Pielikums
4
4
5
5
6
7
8
20
9
10
10
11
Koncerns
2005
LVL '000
24 383
(6 091)
18 292
14
6 944
(1 164)
5 780
9 334
413
33 833
(11 608)
(1 643)
(389)
(420)
817
20 590
(2 590)
18 000
Koncerns
2004
LVL '000
14 677
(2 760)
11 917
1
5 345
(1 068)
4 277
3 473
474
20 142
(8 922)
(1 274)
(250)
(765)
414
9 345
(1 234)
8 111
Banka
2005
LVL '000
24 383
(6 091)
18 292
14
6 944
(1 164)
5 780
9 334
411
33 831
(11 606)
(1 643)
(389)
(420)
817
20 590
(2 590)
18 000
Banka
2004
LVL '000
14 677
(2 760)
11 917
1
5 345
(1 068)
4 277
3 473
474
20 142
(8 921)
(1 274)
(250)
(765)
414
9 346
(1 234)
8 112
Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Padomes priekßsédétåjs
Aleksandrs Bergmanis
Valdes priekßsédétåjs
Ernests Bernis
Rîgå, 2006. gada 20. februårî
lpp
. 32
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BIL
AN
CE
UN
ÅRP
USB
ILA
NC
ES P
OST
EˆI
lpp
. 33
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I KA
PITÅ
LA U
NRE
ZERV
JU IZ
MA
IˆU
PÅ
RSK
ATS
Aktîvi
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Prasîbas uz pieprasîjumu
Påréjås prasîbas
Kredîti
Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti
péc patiesås vértîbas
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå
Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå
Nemateriålie aktîvi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumu îpaßumi
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Pårmaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis
Påréjie aktîvi
Aktîvi kopå
Pasîvi
Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm
Saistîbas uz pieprasîjumu
Termiñsaistîbas
Noguldîjumi
Pieprasîjuma noguldîjumi
Termiñnoguldîjumi
Atvasinåtie lîgumi
Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis
Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas
Påréjås saistîbas
Pakårtotås saistîbas
Pasîvi kopå
Kapitåls un rezerves
Apmaksåtais pamatkapitåls
Akciju emisijas uzcenojums
Rezerves kapitåls un påréjås rezerves
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve
Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña
Pårskata perioda nesadalîtå pe¬ña
Kapitåls un rezerves kopå
Pasîvi un kapitåls un rezerves kopå
Årpusbilances posteñi
Aktîvi pårvaldîßanå
Iespéjamås saistîbas
Galvojumi (garantijas)
Påréjås iespéjamås saistîbas
Årpusbilances saistîbas pret klientiem
Bilance un årpusbilances posteñi 2005. 31. decembrî un 2004. gada 31. decembrî
Pielikums
12
13
14
15
15
16
17
18
19
20
20
21
22
11
23
24
25
17
26
11
11
27
29
28
28
28
Koncerns
31.12.2005.
LVL '000
40 801
99 716
86 911
12 805
276 773
1 033
1 033
102 905
101 212
1 693
1 114
12
–
1 205
7 231
15 988
258
–
343
547 379
8 655
8 155
500
480 268
339 325
140 943
742
1 499
601
1 038
982
7 731
501 516
15 000
255
1 500
1 583
9 525
18 000
45 863
547 379
4 099
6 895
4 562
2 333
43 236
Koncerns
31.12.2004.
LVL '000
18 870
164 390
97 668
66 722
138 146
2 168
2 168
98 767
98 005
762
258
12
–
789
7 936
12 044
78
224
810
444 492
8 194
8 194
–
382 861
313 473
69 388
1 308
695
458
-
14 399
6 727
414 642
15 000
255
1 500
1 571
3 413
8 111
29 850
444 492
6 685
5 110
3 297
1 813
24 577
Banka
31.12.2005.
LVL '000
40 801
99 716
86 911
12 805
276 773
1 033
1 033
102 905
101 212
1 693
1 114
12
707
1 205
7 231
15 288
258
–
343
547 386
8 655
8 155
500
480 275
339 332
140 943
742
1 499
601
1 038
982
7 731
501 523
15 000
255
1 500
1 583
9 525
18 000
45 863
547 386
4 099
6 895
4 562
2 333
43 236
Banka
31.12.2004.
LVL '000
18 870
164 390
97 668
66 722
138 146
2 168
2 168
98 767
98 005
762
258
12
707
789
7 936
11 344
78
224
810
444 499
8 194
8 194
-
382 867
313 479
69 388
1 308
695
458
-
14 399
6 727
414 648
15 000
255
1 500
1 571
3 413
8 112
29 851
444 499
6 685
5 110
3 297
1 813
24 577
Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a. Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Pårdoßanai
Akciju pieejamo finanßu
Apmaksåtais emisijas Paßas Rezerves aktîvu pårvérté- Nesadalîtå Kopå kapitåls
pamatkapitåls uzcenojums akcijas kapitåls ßanas rezerve pe¬ña un rezerves
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
01.01.2004.
Izmaksåtås dividendes
Apmaksåtå pamatkapitåla palielinåßana
Rezerves kapitåla palielinåßana
Paßas akciju pårdoßana
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
pårvértéßanas rezerves izmaiñas
Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå
vértspapîru pårdoßanas rezultåtå
Izmaiñas atliktajå uzñémumu
ienåkuma nodoklî
2004. gada pe–a
31.12.2004.
Izmaksåtås dividendes
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
pårvértéßanas rezerves izmaiñas
Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå
vértspapîru pårdoßanas rezultåtå
Izmaiñas atliktajå uzñémumu
ienåkuma nodoklî
2005. gada pe–a
31.12.2005.
Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par 2005. un 2004. gadu
10 000
–
5 000
–
–
–
–
–
–
15 000
–
–
–
–
–
15 000
255
–
–
–
–
–
–
–
–
255
–
–
–
–
–
255
(3)
–
–
–
3
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
1 250
–
–
250
–
–
–
–
–
1 500
–
–
–
–
–
1 500
2 926
–
–
–
–
177
(1 771)
239
–
1 571
–
2 789
(2 775)
(2)
–
1 583
10 463
(1 800)
(5 000)
(250)
–
–
–
–
8 112
11 525
(2 000)
–
–
–
18 000
27 525
24 891
(1 800)
–
–
3
177
(1 771)
239
8 112
29 851
(2 000)
2 789
(2 775)
(2)
18 000
45 863
lpp
. 35
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 34
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I NA
UD
AS
PLË
SMA
S PÅ
RSK
ATS
Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå
Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas
Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u nolietojums
un to vértîbas negatîvå korekcija
Uzkråjumu nedroßiem parådiem (samazinåjums)/ pieaugums
Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas zaudéjumi
Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå
pirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos
Nåkamo periodu ienåkumu un uzkråto izdevumu pieaugums
Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto ienåkumu (pieaugums)
Påréjo aktîvu (pieaugums)
Påréjo saistîbu (samazinåjums)/ pieaugums
Èstermiña ieguldîjumu* (pieaugums)/ samazinåjums
Prasîbu pret kredîtiestådém samazinåjums/ (pieaugums)
Kredîtu (pieaugums)
Noguldîjumu pieaugums
Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums)/ pieaugums
pamatdarbîbas rezultåtå pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a
(Samaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis)
Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums)/ pieaugums
pamatdarbîbas rezultåtå
Naudas plüsma ieguldîjumu darbîbas rezultåtå
Pamatlîdzek¬u un ieguldîjumu îpaßumu (iegåde)
Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå un citu ilgtermiña ieguldîjumu (iegåde)
Pamatlîdzek¬u un nemateriålo aktîvu pårdoßana
Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) ieguldîjumu
darbîbas rezultåtå
Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå
Pakårtoto saistîbu piesaistîßana
DividenΩu (izmaksas)
Paßas akciju pårdoßana
Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums)/ pieaugums
finanséßanas darbîbas rezultåtå
Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums)/ pieaugums
Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda såkumå
Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas pe¬ña/ (zaudéjumi)
Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda beigås**
* Èstermiña ieguldîjumi apzîmé vértspapîrus, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas, un pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
portfe¬u paråda vértspapîrus un akcijas.
** Naudas un tås ekvivalentu saståvda¬as skatît 32. pielikumå.
Naudas plüsmas pårskats par 2005. un 2004. gadu
Finanßu pårskatu pielikumi
Koncerns
2004
LVL '000
9 344
1 274
347
190
11 155
240
(37)
(602)
15 152
1 683
(14 707)
(73 679)
161 343
100 548
(1 883)
98 665
(13 049)
–
30
(13 019)
6 727
(1 799)
3
4 931
90 577
68 316
(190)
158 703
Banka
2004
LVL '000
9 345
1 274
347
190
11 156
240
(37)
(602)
15 152
1 683
(14 707)
(73 679)
161 349
100 555
(1 883)
98 672
(12 349)
(707)
30
(13 026)
6 727
(1 799)
3
4 931
90 577
68 316
(190)
158 703
Koncerns
2005
LVL '000
20 591
1 643
(631)
751
22 354
804
(173)
(389)
(13 984)
(2 763)
12 469
(138 229)
97 407
(22 504)
(1 186)
(23 690)
(5 325)
–
27
(5 298)
–
(2 000)
–
(2 000)
(30 988)
158 703
253
127 968
Banka
2005
LVL '000
20 590
1 643
(631)
751
22 353
804
(173)
(389)
(13 984)
(2 763)
12 469
(138 229)
97 408
(22 504)
(1 186)
(23 690)
(5 325)
-
27
(5 298)
–
(2 000)
–
(2 000)
(30 988)
158 703
253
127 968
1. Pamatinformåcija
AS “Aizkraukles banka” (turpmåk tekstå - Banka) tika re©istréta kå
akciju sabiedrîba Aizkrauklé, Latvijas Republikå, 1993. gada 17. septem-
brî. Íobrîd Bankas juridiskå adrese ir Rîga, Elizabetes iela 23.
Bankai ir septiñi klientu apkalpoßanas centri, divi kredîtu centri un divi
kredîtu biroji Rîgå un Jürmalå. Tås galvenie darbîbas virzieni ir kredi-
téßana, maksåjumu pårvedumi, årvalstu valütas maiñas operåcijas un
finanßu resursu pårvaldîßana.
Banka darbojas saskañå ar LR likumdoßanu un Latvijas Bankas izsniegto
licenci, kas ¬auj veikt visus KredîtieståΩu likumå paredzétos finanßu
pakalpojumus.
Finanßu pårskatu pielikumos iekavås sniegtå informåcija atbilst salîdzi-
noßiem 2004. gada rådîtåjiem, ja vien nav norådîts citådi.
2. Ziñas par lietotajåm svarîgåkajåm gråmatvedîbas metodém
Íajå pielikumå ir atspogu¬oti nozîmîgåkie 2005. un 2004. gada laikå
konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) pielietotie uzskaites principi.
Salîdzinåjumå ar gråmatvedîbas uzskaites metodém, kuras tika izmanto-
tas, sagatavojot iepriekßéjo periodu finanßu pårskatus, 2005. gada
finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotås gråmatvedîbas uzskaites
metodes nav mainîtas, izñemot to, kas attiecas uz ieguldîjumu radniecî-
gajå uzñémumå (skatît skaidrojumu o)).
a) Finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valütaFinanßu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL '000), ja vien nav
norådîts citådi.
b) Uzskaites pamatprincipiFinanßu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå
kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re©istriem. Íie uzskaites re©istri ir
sagatavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu,
ietverot atseviß˚u bilances posteñu pårvértéßanu un korekcijas, kas
izdarîtas, lai ßie atbilstoßi Starptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem
(SFPS) un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm sagatavotie
finanßu pårskati sniegtu patiesu priekßstatu.
c) Finanßu pårskatu sagatavoßanas principiÍie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar SFPS un Finanßu un kapitåla
tirgus komisijas “Banku gada pårskatu sagatavoßanas noteikumiem”.
2004. gada 31. decembra bilancé, kå arî 2004. gada pe¬ñas un
zaudéjumu apré˚inå un naudas plüsmas pårskatå un pielikumos
uzrådîtie posteñi ir pårklasificéti.
Pårklasifikåcija nav ietekméjusi Koncerna un Bankas 2004. gada pe¬ñu.
Nåkamajå tabulå ir uzrådîtas korekcijas 2004. gada 31. decembra
bilancé.
31.12.2004. 31.12.2004.
Aktîvi
Prasîbas pret kredîtiestådém
Kredîti
Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos
tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Pasîvi
Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm
Noguldîjumi
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Pakårtotås saistîbas
2004. gada
pårskata
dati
LVL ‘000
164 273
137 967
2 133
2 133
96 688
96 688
1 726
8 191
382 563
1 015
6 708
Koncerns
Veikto
korekciju
apjoms
LVL '000
117
179
35
35
1 317
1 317
(1 648)
3
298
(320)
19
2005. gada
pårskata
dati
LVL ‘000
164 390
138 146
2 168
2 168
98 005
98 005
78
8 194
382 861
695
6 727
2004. gada
pårskata
dati
LVL ‘000
164 273
137 967
2 133
2 133
96 688
96 688
1 726
8 191
382 569
1 015
6 708
Banka
Veikto
korekciju
apjoms
LVL '000
117
179
35
35
1 317
1 317
(1 648)
3
298
(320)
19
2005. gada
pårskata
dati
LVL ‘000
164 390
138 146
2 168
2 168
98 005
98 005
78
8 194
382 867
695
6 727
lpp
. 36
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 37
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
d) Finanßu aktîvu un saistîbu atzîßanaFinanßu aktîvi vai saistîbas tiek atzîti bilancé tikai un vienîgi brîdî, kad
Koncerns k¬üst par lîgumslédzéja pusi saskañå ar instrumenta lîguma
nosacîjumiem.
e) Ienåkumu un izdevumu atzîßanaVisi nozîmîgie ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz
uzkråßanas principu.
Procentu ienåkumi/ izdevumi finanßu aktîviem/ saistîbåm, kas tiek
novértétas amortizétajå vértîbå, tiek atzîti pe¬ñas vai zaudéjumu
apré˚inå saskañå ar faktiskås procentu likmes metodi.
Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek gråmatoti pe¬ñas un
zaudéjumu apré˚inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî, izñemot komisi-
jas ieñémumus/ izdevumus, kas tießi attiecinåmi uz finanßu aktîviem/
saistîbåm, kas tiek uzrådîtas amortizétajå vértîbå – ßiem aktîviem/
saistîbåm komisijas ieñémumi/ izdevumi tiek iek¬auti faktiskås procentu
likmes apré˚inå.
f) Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksaiUzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai tiek apré˚inåti, summéjot
katra Bankas darbinieka neizmantoto atva¬inåjumu darba dienu skaitu,
kas reizinåts ar dienas vidéjo izpe¬ñu atva¬inåjuma apmaksai saskañå ar
Darba likumu, un pieskaitot darba devéja valsts sociålås apdroßinåßanas
obligåtås iemaksas.
g) Årvalstu valütu pårvértéßanaDarîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjumu dienå spékå
esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Monetårie
aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc gada beigås
spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa.
Årvalstu valütas maiñas kursa turpmåko izmaiñu rezultåtå iegütå pe¬ña
vai zaudéjumi tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña vai
zaudéjumi no årvalstu valütas pozîcijas pårvértéßanas.
Nozîmîgåkie Bankas bilances sagatavoßanå izmantotie Latvijas Bankas
noteiktie valütas maiñas kursi (lati par vienu årvalstu valütas vienîbu) bija
ßådi:
Pårskata periodu beigu datums USD EUR RUB
2005. gada 31. decembrî 0,593 0,703 0,0206
2004. gada 31. decembrî 0,516 0,703 0,0186
h) Uzñémumu ienåkuma nodoklisSaskañå ar Latvijas Republikas nodok¬u likumdoßanas prasîbåm uzñé-
mumu ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts 15% (15%) apmérå no
attiecîgajå nodok¬u periodå gütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåku-
miem.
Atliktie nodok¬i, kas radußies no îslaicîgåm atß˚irîbåm, iek¬aujot atse-
viß˚us posteñus nodok¬u deklaråcijås un ßajos finanßu pårskatos, ir
apré˚inåti, izmantojot saistîbu metodi. Atliktie nodok¬i attiecas uz
nåkotné iespéjamajåm nodok¬u prasîbåm un saistîbåm par visiem
darîjumiem un notikumiem, kas atzîti finanßu pårskatos vai nodok¬u
deklaråcijås. Atliktås nodok¬u saistîbas tiek noteiktas, pamatojoties uz
nodok¬u likmém, kuras ir paredzéts piemérot tad, kad izzudîs îslaicîgås
atß˚irîbas. Galvenås îslaicîgås atß˚irîbas laika ziñå rodas no atß˚irîgajåm
gråmatvedîbas un nodok¬u vajadzîbåm pielietotajåm nolietojuma lik-
mém pamatlîdzek¬iem, portfe¬a uzkråjumiem nedroßiem parådiem un
uzkråjumiem darbinieku atva¬inåjumu apmaksai, kå arî no bilances aktî-
va posteñu, t.sk. vértspapîru un pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu,
pårvértéßanas.
i) KredîtiAizñémumi un debitoru parådi ir neatvasinåti finanßu aktîvi ar fiksétu
vai nosakåmu maksåjumu grafiku, kuri netiek kotéti aktîvajå tirgü. Íådi
aktîvi tiek uzskaitîti amortizétajå vértîbå, izmantojot efektîvo procentu
metodi, atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (vértîbas samazi-
nåjums), kå parådîts 10. pielikumå. Pe¬ña un zaudéjumi tiek atzîti
pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå ßo aktîvu atzîßanas pårtraukßanas vai to
vértîbas samazinåßanås brîdî, kå arî amortizåcijas proceså.
Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no finanßu nomas lîgumiem izrietoßås
prasîbas ir klasificétas kå kredîti.
Kredîtus bilancé atspogu¬o brîdî, kad naudas lîdzek¬i tiek pårskaitîti uz
klienta noré˚inu kontu.
j) Finanßu noma, kur Banka ir iznomåtåjsNo finanßu nomas lîgumiem izrietoßås prasîbas tiek uzrådîtas kå aktîvi,
kas atspogu¬oti zemåkajå no iznomåtå îpaßuma patiesås vértîbas vai
minimålo nomas maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu
nomas tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot vienlîdzîgu un
regulåru atdevi no neatmaksåtås summas.
Maksåjumi, kas izriet no aktîvu nomas, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéju-
mu apré˚inå visa nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.
k) Uzkråjumi nedroßiem parådiemPar nedroßiem parådiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevu-
mus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, par kuriem lîgumå
paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 30 dienåm,
procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti,
par kuru procentu un pamatsummas atmaksas iespéjamîbu Bankas
vadîbai ir radußås ßaubas.
Banka pieß˚ir klientiem hipotekåros, komerciålos un patériña kredîtus.
Nosakot uzkråjumu lielumu nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåju-
mu), Bankas vadîba ir ñémusi vérå gan vispåréjo (portfe¬a), gan speci-
fisko risku. Speciålie uzkråjumi nedroßiem parådiem tiek izveidoti, atse-
viß˚i izvértéjot katru kredîtu un ñemot vérå aizñéméja finansiålo ståvok-
li, kredîta nodroßinåjuma vértîbu, kredîtlîguma nosacîjumu ievéroßanu
un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikto riska darîjumu lieluma
ierobeΩojuma ievéroßanu. Vispåréjie (portfe¬a) uzkråjumi tiek veidoti
tikai paståvoßiem kredîtu zaudéjumiem, kå arî zaudéjumiem no vértîbas
samazinåßanås, kas ir “radußies, bet nav zinåmi”. Izstrådåtå metodika
dod iespéju katru kredîtu grupu saistît ar pagåtnes zaudéjumu
pieredzes informåciju kredîtu aktîvu grupåm ar lîdzîgiem raksturlielu-
miem un atbilstoßiem tirgus noteiktiem datiem, kas atspogu¬o
paßreizéjos apståk¬us.
Atzîstot parådu par nedroßu, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås
neatgüstamås summas apmérå. Uzkråjumu apjoms tiek noteikts atbil-
stoßi nåkotnes naudas plüsmas tagadnes vértîbai, ñemot vérå bütiskus
faktorus, kas ietver ne tikai Bankas iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéju-
mu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinåmos kredîtportfelî
paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk¬us, kas varétu ietekmét
aizñéméju spéju atmaksåt to parådus, ˚îlas vértîbu un esoßos
ekonomiskos apståk¬us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé iz-
sniegto kredîtu atmaksu un ˚îlu vértîbu. Faktiskie kredîtu zaudéjumi var
atß˚irties no to paßreizéjåm aplésém.
Kredîta nodroßinåjumam pieñemtås ˚îlas vértîba tiek noteikta, balstoties
uz tås iespéjamo realizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot
paredzamo naudas plüsmu un attiecîgi nepiecießamo kredîtu uzkråjumu
lielumu.
Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba
ßos uzkråjumus kori©ét, pårskata perioda pe¬ñas un zaudéjuma
apré˚inå tiek iek¬auti attiecîgi labojumi. Bankas vadîba ir ¬oti uzmanîgi
izvértéjusi iespéjamos kredîtu zaudéjumus un, ñemot vérå pieejamo
informåciju, uzskata, ka ßajos finanßu pårskatos atspogu¬otie uzkråjumi
nedroßiem parådiem ir pietiekoßi.
Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tos noraksta årpusbilances
kontos, vienlaikus samazinot uzkråjumu atlikumu nedroßiem parådiem.
Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie
pasåkumi un noteikts zaudéjumu galîgais apjoms.
l) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri arfiksétu ienåkumuParåda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek iedalîti divos pamatportfe¬os:
– vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc patiesås
vértîbas, portfelis;
– pårdoßanai pieejamais portfelis:
• likviditåtes portfelis,
• investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis.
Vértspapîru ar fiksétu ienåkumu atbilstoßo sadalîjumu portfe¬os Bankas
vadîba nosaka to iegådes brîdî. Visi vértspapîru ar fiksétu ienåkumu
pirkßanas un pårdoßanas darîjumi bilancé tiek atzîti noré˚inu dienå.
Vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiekuzskaitîti péc patiesås vértîbas, portfelisVértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek uzskaitîti pe¬ñå vai zaudéjumos péc
patiesås vértîbas, ja tie iegådåti ar nolüku tuvåkajå laikå güt pe¬ñu no
cenu vai procentu likmju svårstîbåm. Íajå portfelî iek¬aujamos finanßu
aktîvus un saistîbas nosaka atseviß˚a Bankas politika.
Tirdzniecîbas nolükos iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to
iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, kas tiek
noteikta, pamatojoties uz Bloomberg kotétajåm tirgus cenåm. Pe¬ña vai
zaudéjumi, kas rodas no vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pårvértéßanas
atbilstoßi to tirgus vértîbai, un pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo
vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ina
postenî “Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña”.
Pårdoßanai pieejamais portfelisBankas pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfeli veido likvi-
ditåtes portfelis un investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis.
Likviditåtes portfelisLikviditåtes portfe¬a mér˚is ir izveidot Bankas likviditåtes rezervi ar mi-
nimålu procentu risku un kredîtrisku. Likviditåtes portfeli veido paråda
vértspapîri ar augstu kredîtreitingu, ar augstu likviditåti tirgü un mainîgu
procentu likmi vai procentu likmi, kas fikséta ne ilgåk kå uz vienu gadu.
Investîciju uz nenoteiktu laiku portfelisPortfe¬a mér˚is ir güt maksimålu pe¬ñu no investîcijåm finanßu aktîvos
ilglaicîgå laika periodå. Portfeli veido paråda vérstpapîri ar augstu
kredîtrisku un/vai fiksétu procentu likmi, kas fikséta uz periodu, kas
ilgåks par gadu, ievérojot Bankå noteiktos ierobeΩojumus un pårvaldot
ar investîcijåm saistîtos riskus.
m) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétuienåkumuTirdzniecîbas nolükos izdarîtie ieguldîjumi birΩå kotétås akcijås tiek
uzskaitîti to tirgus vértîbå. Nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies
no birΩå kotétu akciju uzskaites to tirgus vértîbå, un pe¬ña vai zaudéju-
mi, kas rodas no ßo vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas un
zaudéjumu apré˚ina postenî “Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîju-
mu pe¬ña”.
Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu, kas nav iegådåti
tirdzniecîbas nolükos, tiek iek¬auti pårdoßanai pieejamo vértspapîru
portfelî.
n) Lîdzdalîba saistîto uzñémumupamatkapitålåIeguldîjumi saistîtos uzñémumos, kuros Bankai tießå vai netießå veidå
pieder vairåk nekå 20%, bet mazåk nekå 50% akciju un balsstiesîbu,
tiek uzskaitîti, izmantojot paßu kapitåla metodi.
o) Ieguldîjums radniecîgajå uzñémumå2005. gada 31. decembrî Bankai bija ieguldîjums radniecîgajå uzñé-
mumå, kurå Bankai tießi piederéja 100% no pamatkapitåla un kopéjåm
balsstiesîbåm.
Pamatojoties uz izmaiñåm 27. Starptautiskajå gråmatvedîbas standartå,
ir mainîti lîdzdalîbas meitas uzñémuma pamatkapitålå uzskaites principi.
Bankas finanßu pårskatå lîdzdalîba meitas uzñémuma pamatkapitålå
tiek uzskaitîta atbilstoßi izmaksu metodei. Iepriekßéjos finanßu pårskatos
tika pielietota paßu kapitåla metode. Iepriekß minéto uzskaites principu
izmaiñu rezultåtå veiktås korekcijas Bankas finanßu pårskatos nav
bütiskas.
Bankas un tås meitas uzñémuma finanßu pårskati tiek konsolidéti
Koncerna finanßu pårskatos péc pilnas konsolidåcijas metodes, apvieno-
jot attiecîgus aktîvus un saistîbas perioda beigås, kå arî ienåkumus un
izdevumus, kas radußies kopß iegådes brîΩa – 2004. gada 8. marta, un
izslédzot savstarpéjos bilances atlikumus un kopß iegådes brîΩa
notikußos savstarpéjos darîjumus (skatît 19. pielikumu).
Radniecîgå uzñémuma iegådes cena tiek attiecinåta uz ßå radniecîgå
uzñémuma aktîvu un saistîbu patiesajåm vértîbåm iegådes brîdî.
Iegådes cena, kas pårsniedz radniecîgå uzñémuma aktîvu un saistîbu
patieso vértîbu, tiek uzskaitîta kå ßå radniecîgå uzñémuma nemateriålå
vértîba.
p) Nemateriålie aktîvi Nemateriålos aktîvus veido iegådåtais programmnodroßinåjums, kas nav
datortehnikas neatñemama saståvda¬a, un licences. Nemateriålie aktîvi
tiek amortizéti iegüto tiesîbu izmantoßanas laikå vai to apléstajå liet-
derîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi.
q) Pamatlîdzek¬i Pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkrå-
tais nolietojums. Nolietojums tiek apré˚inåts viså pamatlîdzek¬u liet-
derîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Péc grå-
matvedîbas apléßu maiñas katra ékas da¬a ar izmaksåm, kas ir bütiskas
attiecîbå pret ékas kopéjåm izmaksåm, tiek nolietota atseviß˚i.
Pamatlîdzek¬iem un nomåtå îpaßuma uzlabojumiem to celtniecîbas vai
sagatavoßanas laikå nolietojums netiek apré˚inåts. Zemes vértîba nav
pak¬auta nolietojuma apré˚inam.
Banka pamatlîdzek¬iem ir piemérojusi ßådas nolietojuma likmes:
Pamatlîdzek¬u veids Gada likme
‰kas un îpaßuma uzlabojumi 5,5%
Transporta lîdzek¬i 20%
Datortehnika un programmnodroßinåjums 16-33%
Biroja aprîkojums 10-33%
lpp
. 38
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 39
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pamatlîdzek¬u uzturéßanas un remontu izdevumi, kas nepalielina jaudu
vai nepagarina lietoßanas laiku, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu
apré˚inå to raßanås brîdî.
Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti un turpmåk amortizéti viså
atlikußajå nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.
r) Ieguldîjumu îpaßumiPårskata periodå Banka ir iegådåjusies nekustamo îpaßumu ar galveno
mér˚i güt nomas un îres ienåkumus, kå arî güt pe¬ñu no tå vértîbas
palielinåßanås. Íådi ieguldîjumi tiek klasificéti kå ieguldîjumu îpaßumi,
un tiem tiek pieméroti uzskaites principi, kas atbilst iegådes vértîbas
modelim. Iegådes vértîbas modelis nosaka, ka ieguldîjumu îpaßumi tiek
uzskaitîti saskañå ar 16. SGS prasîbåm, kas piemérojamas ßim modelim.
s) Atvasinåtie lîgumi un citi årpusbilancesfinanßu darîjumiAtvasinåtie lîgumiIkdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta valütu mijmaiñas (swaps)
darîjumos, birΩas vértspapîru nåkotnes (futures) un årpusbirΩas valütas
maiñas nåkotnes (forwards) darîjumos.
Noslégtie atvasinåtie finanßu darîjumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå,
kas noteikta atbilstoßi tirgus cenåm, un atspogu¬oti atseviß˚å bilances
postenî “Atvasinåtie lîgumi” attiecîgi gan aktîvos, gan saistîbås. Patieså
vértîba tiek noteikta péc kotétåm tirgus cenåm un diskontétås naudas
plüsmas mode¬iem. Atvasinåto finanßu instrumentu pårvértéßanas
rezultåtå radusies pe¬ña vai zaudéjumi tiek atzîti pe¬ñas un zaudéjumu
apré˚ina postenî “Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña”.
Citi årpusbilances finanßu darîjumiIkdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîju-
mos, kas saistîti ar kredîtu pieß˚irßanu, galvojumu izsniegßanu un
akreditîvu noforméßanu. Íiem darîjumiem nav raksturîga ekonomisko
labumu aizplüde no Bankas, tådé¬ tie netiek uzskaitîti kå Bankas
saistîbas. Íie finanßu darîjumi tiek atspogu¬oti finanßu pårskatu årpusbi-
lancé attiecîgo lîgumu noslégßanas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas principi
årpusbilances finanßu darîjumiem ir atbilstoßi w) skaidrojumå aprakstîta-
jiem uzkråjumu veidoßanas principiem nedroßiem parådiem.
t) Aktîvi pårvaldîßanåAktîvi pårvaldîßanå ir lîdzek¬i, kurus Banka pårvalda savå vårdå klientu
uzdevumå. Íie lîdzek¬i netiek uzskatîti par Bankas aktîviem, un lîdz ar to
tie netiek atspogu¬oti Bankas bilancé.
u) Finanßu aktîvu un saistîbu patiesåvértîbaFinanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu¬o naudas lîdzek¬u
daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai saistîbas varétu tikt
dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja péc Bankas
vadîbas domåm finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski
atß˚iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un saistîbu
patieså vértîba tiek atseviß˚i atspogu¬ota finanßu pårskatu pielikumos.
v) Nauda un tås ekvivalentiNauda un tås ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasîbas uz pieprasîju-
mu pret Latvijas Banku un citåm kredîtiestådém, termiñnoguldîjumus
Latvijas Bankå un citås kredîtiestådés ar såkotnéjo termiñu lîdz trîs
méneßiem un centrålås valdîbas îstermiña parådzîmes ar såkotnéjo
dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem, atskaitot saistîbas uz pieprasîjumu
un termiñsaistîbas ar såkotnéjo dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem vai
mazåk pret citåm kredîtiestådém (skatît 32. pielikumu).
w) UzkråjumiUzkråjumi tiek atzîti, kad Koncernam ir paßreizéjs pienåkums (juridisks
vai prakses radîts), ko izraisîjis kåds pagåtnes notikums, un paståv var-
bütîba, ka ßo saistîbu izpildei büs nepiecießama ekonomiskos labumus
ietveroßu resursu aizplüßana no Koncerna, un saistîbu apjomu iespéjams
pietiekami ticami novértét. Gadîjumå, kad bütiska ietekme ir naudas
laika vértîbai, uzkråjumi tiek apré˚inåti, diskontéjot paredzamo
nåkotnes naudas plüsmu, izmantojot pirmsnodok¬u likmi, kas atspogu¬o
naudas laika vértîbas paßreizéjo novértéjumu tirgü un riskus, kas
attiecas uz konkrétajåm saistîbåm, ja tådi bütu.
x) Apléßu izmantoßanaSagatavojot finanßu pårskatu saskañå ar SFPS, vadîbai nåkas pamatoties
uz zinåmåm aplésém un pieñémumiem, kas ietekmé atseviß˚us
pårskatos atspogu¬otos bilances un pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina
posteñu atlikumus, kå arî iespéjamo saistîbu apméru. Nåkotnes notiku-
mi var ietekmét pieñémumus, pamatojoties uz kuriem veiktas attiecîgås
apléses. Íådas apléses un pieñémumi ir balstîti uz vadîbai pieejamo
ticamåko informåciju par attiecîgajiem notikumiem un darbîbåm.
Jebkåda apléßu izmaiñu ietekme tiek atspogu¬ota finanßu pårskatå to
noteikßanas brîdî.
3. Riska vadîba
Riska pårvaldîßana ir viena no Bankas straté©iskajåm vértîbåm. Banka,
veicot savu uzñéméjdarbîbu, ir pak¬auta daΩådiem finanßu riskiem, no
kuriem nozîmîgåkie ir kredîtrisks, likviditåtes risks un tirgus riski, kurus
izraisa izmaiñas procentu likmés, valütas maiñas kursos un citi faktori.
Ío risku pårvaldîßanas nolükå Bankå ir izstrådåtas risku vadîbas poli-
tikas, kuras apstiprina Bankas valde un îsteno attiecîgås struk-
türvienîbas. Riska vadîbas politiku îstenoßanu Bankå uzrauga Riska
vadîbas pårvalde un Kredîtu administréßanas pårvalde.
Riska vadîba nozîmé potenciålo risku noteikßanu, novértéjumu, kontroli.
Riska vadîbas pårvalde ir neatkarîga, un tås funkcijas ir nodalîtas no biz-
nesa struktürvienîbu funkcijåm.
Riska vadîbas sistéma nepårtraukti tiek pilnveidota, ievérojot Bankas
darbîbas un finanßu tirgus attîstîbu. Íå procesa regulåru kontroli veic
Iekßéjå audita noda¬a.
a) KredîtrisksKredîtrisks ir iespéja ciest zaudéjumus, ja Bankas darîjumu partneris vai
parådnieks nepildîs lîgumå noteiktås saistîbas pret Banku.
Kredîtriska novértéßanai pirms sadarbîbas uzsåkßanas ar klientu Banka
veic visaptveroßu klienta maksåtspéjas un piedåvåtå nodroßinåjuma
novértéjumu. Aizñéméju finanßu ståvoklis tiek novértéts vismaz reizi
gadå. Privåtpersonu novértéßanas vajadzîbåm Bankå ir izstrådåta rei-
tingu pieß˚irßanas sistéma. Paßreiz tiek turpinåts darbs, lai tåda tiktu
ieviesta arî uzñémumiem.
Banka nosaka ierobeΩojumus viena aizñéméja, kå arî ©eogråfiskå
re©iona vai nozares segmenta riska apméram. Riskam pak¬autie darîju-
Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc ©eogråfiskiem re©ioniem.
Emitenti, kas re©istréti kådå valstî tikai lîdzek¬u piesaistes nolükå, at-
spogu¬oti atbilstoßi tai valstij vai re©ionam, kurå atrodas ßo saistîbu
galvotåji.
b) Likviditåtes risksLikviditåte ir Bankas spéja nodroßinåt vai apmierinåt sagaidåmo (ikdie-
nas) vai negaidîti radußos (kritisko) nepiecießamîbu péc naudas plüsmas
aktîvu pieauguma finanséßanai un savlaicîgai finansiålo saistîbu
izpildîßanai. Ar to saprot Bankas spéju pårvérst aktîvus skaidrå naudå ar
minimåliem zaudéjumiem vai arî aizñemties naudu par sapråtîgu
samaksu. Bankas valde, pamatojoties uz aktîvu un saistîbu struktüru,
likviditåtes pårvaldîßanas politikå ir noteikusi augstu tekoßås likviditåtes
lîmeña uzturéßanu.
Riska vadîbas pårvalde veic likviditåtes riska novértéßanu un kontroli.
Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par likviditåtes nodroßinåßanu un
noteikto limitu ievéroßanu.
Eiropas Påréjås
Savienîbas OECD re©iona Citås
Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Kredîti
Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos
tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas
Paråda vértspapîri un citi
vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi
vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri ar
nefiksétu ienåkumu
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Årpusbilances saistîbas
Aktîvi un årpusbilances saistîbas
©eogråfisko re©ionu dalîjumå
kopå
38 325
2 688
248 370
–
2 703
–
25 057
317 143
38 534
355 677
1 482
27 070
865
99
–
–
–
29 516
437
29 953
986
51 578
554
–
28 080
130
281
81 609
688
82 297
8
5 933
21
–
12 954
–
793
19 709
12
19 721
–
12 447
26 963
934
57 475
1 563
27
99 409
10 460
109 869
40 801
99 716
276 773
1 033
101 212
1 693
26 158
547 386
50 131
597 517
Ikdienas likviditåtes riska pårvaldîßanå tiek izmantoti ßådi rådîtåji:
– likviditåtes neto pozîcijas kopå visås valütås un atseviß˚u valütu
griezumå;
– likviditåtes rådîtåji daΩådåm termiñu grupåm;
– lielo noguldîjumu uz pieprasîjumu attiecîba pret likvîdiem
aktîviem uz pieprasîjumu;
– viena klienta (savstarpéji saistîtu klientu grupas) termiñnoguldîju-
mu summa.
Visiem minétajiem rådîtåjiem ir noteikti ierobeΩojumi. Årkårtas situåciju
novértéßanai tiek izmantoti stresa testi.
Likviditåtes nodroßinåßanai Bankå izveidots vértspapîru Likviditåtes port-
felis, kurå iek¬autie vértspapîri atbilst ßådiem kritérijiem: augsta likvidi-
tåte tirgü, augsts kredîtreitings, mainîga procentu likme vai procentu
likmes fiksétas ne ilgåk kå uz vienu gadu. Påréjo vértspapîru portfe¬u
likviditåte tiek novértéta ne retåk kå reizi ceturksnî.
mi ar jebkuru aizñéméju, tajå skaitå banku vai brokeru sabiedrîbu, tiek
pak¬auti tålåkiem ierobeΩojumiem, nosakot limitus.
Efektîvai kredîtriska pårvaldîßanai Bankas Aktîvu novértéßanas komiteja
regulåri veic aktîvu un årpusbilances saistîbu novértéßanu, t.i., to atgüs-
tamås vértîbas noteikßanu. Atbilstoßi novértéßanas rezultåtiem tiek
noteikti uzkråjumu apjomi.
Banka uzskata, ka lielåkais kredîtrisks piemît kredîtiem, ieguldîjumiem
paråda vértspapîros ar fiksétu ienåkumu un prasîbåm pret kredîtiestådém.
lpp
. 40
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 41
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Aktîvu, saistîbu un årpusbilances posteñu termiñstruktüra tiek veidota,
pamatojoties uz ßådiem nosacîjumiem:
– aktîvus uzråda atbilstoßi atlikußajam atmaksas vai iespéjamajam pår-
doßanas termiñam;
– aktîvus, kas ieguldîti ar tiesîbåm tos sañemt péc pieprasîjuma, uzrå-
da termiña grupå “uz pieprasîjumu”;
– aktîvus vai to da¬u, kuru samaksas kavéjums ir ilgåks par 14 dienåm,
uzråda kå nokavétus aktîvus;
– aktîvus vai to da¬u, kå arî visus maksåjumu karßu izsniegtos kredîtus
un noré˚inu kontu debeta atlikumus (overdraftus), kuru samaksas
kavéjums ir mazåks par 14 dienåm, uzråda kategorijå “uz pieprasîju-
mu”;
– par beztermiña aktîviem uzskata aktîvus, kuriem darîjuma bütîba
neparedz noteiktu beigu termiñu, vai atmaksas vai pårdoßanas ter-
miñß nevar büt precîzi noteikts;
– visi Likviditåtes portfe¬a paråda vértspapîri tiek uzskatîti par augsti
likvîdiem un uzrådîti termiña grupå “lîdz 1 ménesim”;
– lai novértétu laiku, kådå bez ievérojamiem zaudéjumiem iespéjams
realizét Vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc
patiesås vértîbas, portfe¬a un Investîciju uz nenoteiktu laiku portfe¬a
paråda vértspapîrus, tiek aplükotas starpîbas (spread) starp pirkßanas
un pårdoßanas cenåm, kå arî vértspapîru cenas un to vésturiskås
svårstîbas. Sadalîßana pa termiñstruktüras grupåm tiek veikta, bal-
stoties uz ßo vértéjumu;
– saistîbas un årpusbilances posteñus atspogu¬o atbilstoßi atlikußajam
lîguma izpildes termiñam;
– saistîbas ar nenoteiktu izpildes termiñu vai ar pienåkumu tås izpildît
péc pieprasîjuma tiek uzrådîtas termiña grupå “uz pieprasîjumu”;
– netiek uzrådîtas izsniegto galvojumu vai cita veida garantiju radîtås
saistîbas, kas nodroßinåtas ar ßajå kredîtiestådé izvietotu
noguldîjumu.
Tiem aktîviem, kuriem ir izveidoti uzkråjumi nedroßiem parådiem, atlikumi
ir uzrådîti neto vértîbå.
Atbilstoßi Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm Bankai jåuztur
likvîdie aktîvi saistîbu izpildei pietiekamå apjomå, bet ne mazåk kå 30%
apmérå no Bankas tekoßo saistîbu kopsummas. 2005. gada 31. decembrî
saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem apré˚inåtais
Bankas likviditåtes rådîtåjs bija 50,7% (66,7%).
c) Valütas risksBanka ir pak¬auta riskam, ka årvalstu valütas kursu svårstîbas varétu ietek-
mét tås finanßu pozîcijas un naudas plüsmu. No darîjumiem izrietoßais
valütas risks tiek apré˚inåts katrai valütai atseviß˚i un ietver årvalstu valütå
denominétos aktîvus un saistîbas, kå arî no atvasinåtajiem finanßu instru-
mentiem izrietoßås naudas plüsmas.
Bankas Limitu politika nosaka vispårîgos limitu pieméroßanas un kontroles
principus, ierobeΩojumi katrai valütai un kopéjai atvértai pozîcijai tiek
noteikti atvérto valütas pozîciju limitos un tiek kontroléti katru dienu.
Termiñß Uz pie- Lîdz 1 – 6 6 – 12 1 – 5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie
nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå
Aktîvi
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Kredîti
Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos
tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Lîdzdalîba saistîto un radniecîgo
uzñémumu pamatkapitålå
Nemateriålie aktîvi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumu îpaßumi
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Påréjie aktîvi
Aktîvi kopå
Pasîvi
Saistîbas pret kredîtiestådém
un centrålajåm bankåm
Noguldîjumi
Atvasinåtie lîgumi
Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem
Påréjås saistîbas
Pakårtotås saistîbas
Kapitåls un rezerves
Pasîvi kopå
Årpusbilances posteñi
Galvojumi (garantijas)
Akreditîvi
Neizmantotås kredîtlînijas
Maksåjumu karßu neizmantotie limiti
Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti
Lîgumi par aktîvu pirkßanu
Årpusbilances posteñi kopå
Likviditåtes neto pozîcija
Likviditåtes kopéjå pozîcija
2004. gada 31. decembrî
Aktîvi kopå
Pasîvi kopå
Årpusbilances saistîbas
Likviditåtes neto pozîcija
LVL '000
–
–
337
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
337
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
172
–
–
LVL '000
40 801
86 909
6 454
–
–
–
1 114
–
–
–
–
258
–
135 536
8 155
340 078
742
1 499
–
2 020
13
–
352 507
65
418
17 982
2 197
23 030
27
43 719
(260 690)
(260 690)
118 265
324 901
23 836
(230 472)
LVL '000
–
3 116
4 847
1 016
95 067
–
–
–
–
–
–
–
–
104 046
–
52 342
–
–
–
–
9
–
52 351
511
231
–
–
–
–
742
50 953
(209 737)
136 603
30 971
488
105 144
LVL '000
–
8 936
41 880
11
5 115
–
–
–
–
–
–
–
–
55 942
–
58 966
–
–
–
–
–
–
58 966
839
1 633
–
–
–
–
2 472
(5 496)
(215 233)
26 790
13 715
1 938
11 137
LVL '000
–
474
42 231
6
551
1 662
–
–
–
–
–
–
–
44 924
–
20 391
–
–
–
–
–
–
20 391
662
51
–
–
–
–
713
23 820
(191 413)
47 868
28 269
892
18 707
LVL '000
–
281
67 664
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
67 945
–
8 498
–
–
–
–
7 709
–
16 207
1 478
–
–
–
–
–
1 478
50 260
(141 153)
42 236
14 354
1 364
26 518
LVL '000
–
–
113 360
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
113 360
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
113 360
(27 793)
48 982
–
–
48 982
LVL '000
–
–
–
–
–
31
–
719
1 205
7 231
15 288
–
343
24 817
–
–
–
–
601
–
–
45 863
46 464
–
–
–
–
–
–
–
(21 647)
(49 440)
21 591
30 309
–
(8 718)
LVL '000
–
–
–
–
479
–
–
–
–
–
–
–
–
479
500
–
–
–
–
–
–
–
500
–
–
–
–
–
–
–
1 992
1 980
–
LVL '000
40 801
99 716
276 773
1 033
101 212
1 693
1 114
719
1 205
7 231
15 288
258
343
547 386
8 655
480 275
742
1 499
601
2 020
7 731
45 863
547 386
3 555
2 333
17 982
2 197
23 030
27
49 124
444 499
444 499
28 518
Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjumu pa attiecîgajåm dzéßanas termiñu grupåm, pamatojoties uz
bilances datumå atlikußo periodu lîdz paredzétajam dzéßanas termiñam.
lpp
. 43
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 42
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Påréjås
LVL USD EUR RUB valütas Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Kredîti
Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos
tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Lîdzdalîba saistîto un radniecîgo
uzñémumu pamatkapitålå
Nemateriålie aktîvi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumu îpaßumi
Nåkamo periodu izdevumi un
uzkråtie ienåkumi
Påréjie aktîvi
Aktîvi kopå
Pasîvi
Saistîbas pret kredîtiestådém un
centrålajåm bankåm
Noguldîjumi
Atvasinåtie lîgumi
Nåkamo periodu ienåkumi un
uzkråtie izdevumi
Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem
Pakårtotås saistîbas
Påréjås saistîbas
Saistîbas kopå
Kapitåls un rezerves
Pasîvi kopå
Garå/ (îså) bilances pozîcija, neto
Årpusbilances årvalstu valütas maiñas
darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas
Atklåtå garå/ (îså)
valütas pozîcija, neto
Procentos no paßu kapitåla (%)
2004. gada 31. decembrî
Aktîvi kopå
Pasîvi kopå
Årpusbilances årvalstu valütas
maiñas darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas
Atklåtå garå/ (îså)
valütas pozîcija, neto
Bankas aktîvi, saistîbas, kapitåls un rezerves, kå arî atvasinåto finanßu instrumentu naudas plüsmas pa valütåm 2005. gada 31. decembrî:
38 325
4
28 648
–
553
–
1 112
719
1 205
7 231
15 288
258
283
93 626
2 748
21 992
612
1 318
601
–
1 127
28 398
45 863
74 261
19 365
(11 621)
7 744
17,0%
59 260
51 769
(8 616)
(1 125)
1 483
67 314
56 214
934
90 979
593
2
–
–
–
–
–
25
217 544
3 828
358 213
106
141
–
7 731
534
370 553
–
370 553
(153 009)
153 427
418
0,9%
292 459
315 781
22 303
(1 019)
956
23 886
191 911
99
7 615
31
–
–
–
–
–
–
35
224 533
2 077
88 466
24
38
–
–
308
90 913
–
90 913
133 620
(140 621)
(7 001)
(15,4%)
68 801
51 985
(17 476)
(660)
–
4 848
–
–
2 065
853
–
–
–
–
–
–
–
7 766
–
8 593
–
2
–
–
30
8 625
–
8 625
(859)
173
(686)
(1,5%)
7 194
9 509
2 684
369
37
3 664
–
–
–
216
–
–
–
–
–
–
–
3 917
2
3 011
–
–
–
–
21
3 034
–
3 034
883
(108)
775
1,7%
16 785
15 455
47
1 377
40 801
99 716
276 773
1 033
101 212
1 693
1 114
719
1 205
7 231
15 288
258
343
547 386
8 655
480 275
742
1 499
601
7 731
2 020
501 523
45 863
547 386
–
444 499
444 499
Latvijas Republikas KredîtieståΩu likums paredz, ka atseviß˚as årvalstu
valütas atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 10% no paßu kapitåla un
kopéjå årvalstu valütu atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu
kapitåla.
Såkot ar 2005. gadu, saskañå ar FKTK lémumu ierobeΩojumi EUR valütas
atklåtajai pozîcijai nepaståv.
2005. gada 31. decembrî Banka bija ievérojusi minétås KredîtieståΩu liku-
ma prasîbas.
d) Procentu likmju risksProcentu likmju risks ir nelabvélîga tirgus likmju izmaiñu ietekme uz
Bankas finanßu ståvokli.
Riska vadîbas pårvalde veic procentu likmju riska kontroli un novértéßanu.
Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par procentu likmju riska uzturéßanu
noteikto limitu ietvaros.
Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta tå, lai péc iespéjas plaßåk
aptvertu visas procentu likmju riska saståvda¬as – pårcenoßanas risku,
ieñémumu lîknes risku, båzes risku un opciju risku.
Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta gan no ienåkumu perspektî-
vas, gan no ekonomiskås vértîbas perspektîvas. Ar terminu “ekonomiskå
vértîba” apzîmé paßu kapitåla ekonomisko vértîbu, kas ir starpîba starp
prasîbu ekonomisko vértîbu un saistîbu ekonomisko vértîbu. Årkårtas
situåciju novértéßanai tiek izmantoti procentu likmju stresa testi.
Lai ierobeΩotu procentu likmju risku, ir noteikti limiti pie¬aujamajam
ekonomiskås vértîbas samazinåjumam, kå arî Investîciju uz nenoteiktu
laiku portfe¬a modificétajam ilgumam (modified duration). Procentu lik-
mju riska ierobeΩoßanai tiek izmantoti risku ierobeΩojoßi atvasinåtie
finanßu instrumenti.
Nåkamajå tabulå tiek uzrådîts aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu
sadalîjums noteiktos termiñu intervålos atbilstoßi:
– îsåkajam termiñam no atlikußå atmaksas/izpildes/dzéßanas termiña –
finanßu instrumentiem ar fiksétu procentu likmi;
– termiñam lîdz nåkamajam procentu likmju izmaiñas datumam jeb
procentu likmju pårcenoßanas termiñam – finanßu instrumentiem ar
mainîgo procentu likmi.
Atlikumu sadalîßana noré˚inu kontos pa termiñstruktüras grupåm tiek
veikta, balstoties uz Bankas vésturisko pieredzi par noré˚inu kontu atliku-
mu jütîgumu pret izmaiñåm procentu likmés. Atvasinåtie lîgumi tiek
uzrådîti ar diviem ierakstiem – pirmais ieraksts ir nosacîtå båzes aktîva
vértîba, otrais ir kompenséjoßs ieraksts ar pretéju vértîbu.
lpp
. 45
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 44
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Procentu
likmju
Lîdz 1 – 3 3 – 6 6 – 12 1 – 5 Vairåk ne- riskam ne-
1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi pak¬autie Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Kredîti
Finanßu aktîvi, kas pe¬ñå vai zaudéjumos
tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Nemateriålie aktîvi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå
Påréjie aktîvi
Aktîvi kopå
Pasîvi
Saistîbas pret kredîtiestådém un
centrålajåm bankåm
Noguldîjumi
Påréjås saistîbas
Pakårtotås saistîbas
Kapitåls un rezerves
Pasîvi kopå
BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie
Procentu likmju pårcenoßanas
termiña atß˚irîbas
2004. gada 31. decembrî
Aktîvi kopå
Pasîvi kopå
BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie
Procentu likmju pårcenoßanas
termiña atß˚irîbas
37 130
88 734
6 990
–
21 506
–
–
–
–
–
154 360
8 647
110 046
–
–
–
118 693
–
35 667
297 396
58 617
–
238 779
–
5 921
10 660
–
16 214
–
–
–
–
–
32 795
–
261 135
–
–
–
261 135
38 413
(189 927)
11 285
269 336
16 292
(241 759)
–
3 009
230 444
–
1 738
–
–
–
–
–
235 191
–
37 434
–
–
–
37 434
–
197 757
26 976
5 335
–
21 641
–
474
20 251
–
2 428
–
–
–
–
–
23 153
–
20 391
–
–
–
20 391
–
2 762
18 433
14 677
–
3 756
–
281
6 599
487
26 862
–
–
–
–
–
34 229
–
48 030
–
7 709
–
55 739
(20 363)
(41 873)
35 672
49 474
(13 802)
–
98
527
30 535
–
–
–
–
–
31 160
–
–
–
–
–
–
(18 177)
12 983
26 282
–
(16 287)
9 995
3 671
1 297
1 731
19
1 929
1 693
1 205
7 231
15 288
2 434
36 498
8
3 239
4 862
22
45 863
53 994
–
(17 496)
28 455
47 060
–
(18 605)
40 801
99 716
276 773
1 033
101 212
1 693
1 205
7 231
15 288
2 434
547 386
8 655
480 275
4 862
7 731
45 863
547 386
(127)
x
444 499
444 499
5
x
e) Darbîbas jeb operacionålie riskiBankas darbîbå tiek identificéti arî nefinanßu riski, kas var radît negaidîtus
zaudéjumus. Íådu risku célonis var büt, pieméram, cilvéku k¬üdas vai
kråpßana, informåcijas sistému darbîbas traucéjumi, nepietiekama iekßéjå
kontrole un procedüras u.tml. Banka cenßas saglabåt iespéjamo zemåko
riska lîmeni, vienlaikus tiecoties nepårsniegt sapråtîgu izmaksu lîmeni.
Iekßéjå kontrole Bankas struktürvienîbås un kontrole no Riska vadîbas pår-
valdes puses ir viens no iespéjamo zaudéjumu novérßanas lîdzek¬iem.
Operacionålå riska pårvaldîßanå liela nozîme tiek pieß˚irta automåtiskås
darîjumu kontroles sistémas pilnveidei. Izstrådåjot uzskaites un kontroles
procedüras, tiek noteikti pasåkumi operacionålo risku mazinåßanai.
4. Procentu ienåkumi un izdevumi
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
2005 2004
Procentu ienåkumi LVL ‘000 LV ‘000
no prasîbåm pret Latvijas Banku
no prasîbåm pret kredîtiestådém
no kredîtiem
no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu
påréjie procentu ienåkumi
Procentu ienåkumi kopå
Procentu izdevumi
par saistîbåm pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm
par nebanku noguldîjumiem
par pakårtotajåm saistîbåm
påréjie procentu izdevumi
Procentu izdevumi kopå
Procentu ienåkumiem un izdevumiem pak¬auto aktîvu un saistîbu gada vidéjås procentu likmes:
Aktîvi
Prasîbas pret Latvijas Banku
Prasîbas pret kredîtiestådém, neto
Kredîti, neto
Paråda vértspapîri
Påréjie aktîvi, neto
Aktîvi kopå
Saistîbas
Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm
Noguldîjumi
pieprasîjuma
termiñnoguldîjumi
Pakårtotås saistîbas
Påréjås saistîbas
Saistîbas kopå
Kapitåls un rezerves
Saistîbas, kapitåls un rezerves kopå
Procentu atdeves starpîba, %
Ieguldîjumu atdeves starpîba, %
386
3 837
13 945
6 203
12
24 383
82
4 665
463
881
6 091
72
1 625
7 554
5 426
–
14 677
74
1 985
123
587
2 760
Méneßa
vidéjais
atlikums
LVL ‘000
21 864
139 776
202 994
102 291
32 698
499 623
8 588
431 824
333 587
98 237
7 323
15 487
463 222
36 401
499 623
2005
Procentu
ienåkumi/
izdevumi
LVL '000
386
3 837
13 945
6 203
–
24 371
82
4 665
1 310
3 355
463
5 210
–
5 210
Vidéjå
procentu
likme
1,77
2,75
6,87
6,06
–
4,88
0,95
1,08
0,39
3,42
6,32
–
1,12
–
1,04
3,76
3,84
Méneßa
vidéjais
atlikums
LVL ‘000
14 082
95 546
101 477
105 739
21 284
338 128
5 145
291 664
234 258
57 406
2 040
13 353
312 202
25 926
338 128
2004
Procentu
ienåkumi/
izdevumi
LVL '000
72
1 625
7 554
5 426
–
14 677
74
1 985
561
1 424
123
–
2 182
–
2 182
Vidéjå
procentu
likme
0,51
1,70
7,44
5,13
–
4,34
1,44
0,68
0,24
2,48
6,03
–
0,70
–
0,65
3,64
3,69
lpp
. 47
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 46
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
5. Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi
Komisijas naudas ienåkumi
par maksåjumiem klientu uzdevumå
par maksåjumu kartém
par servisa pakalpojumiem klientiem
par skaidras naudas operåcijåm
påréjie komisijas naudas ienåkumi
Komisijas naudas ienåkumi kopå
Komisijas naudas izdevumi
par korespondentbanku pakalpojumiem
par maksåjumu kartém
påréjie komisijas naudas izdevumi
Komisijas naudas izdevumi kopå
6. Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña
Pe¬ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem
(Zaudéjumi) no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas
Kopå
Pe¬ña no pårdoßanai pieejamo vértspapîru pårdoßanas
Pe¬ña/ (zaudéjumi) no vértspapîru pårdoßanas, kas pe¬ñå
vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas
Pe¬ña no vértspapîru pårvértéßanas, kas pe¬ñå
vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc patiesås vértîbas
Kopå
Pe¬ña/ (zaudéjumi) no tirdzniecîbas ar citiem finanßu instrumentiem
(Zaudéjumi)/ pe¬ña no citu finanßu instrumentu pårvértéßanas
Kopå
Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña kopå
7. Citi parastie ienåkumi
Ienåkumi no lîgumsodiem
Ienåkumi no telpu nomas
Ienåkumi no kredît˚îlu realizåcijas
Citi parastie ienåkumi
Citi parastie ienåkumi kopå
Koncerns/Banka
2005
LVL '000
4 590
771
849
238
496
6 944
649
452
63
1 164
Koncerns/Banka
2004
LVL '000
3 621
738
499
211
276
5 345
556
466
46
1,068
Koncerns/Banka
2005
LVL '000
6 642
(751)
5 891
3 030
72
11
3 113
458
(128)
330
9 334
Banka
2004
LVL '000
3 005
(190)
2 815
1 771
(37)
55
1 789
(1 136)
5
(1 131)
3 473
Banka
2005
LVL '000
271
108
–
32
411
Koncerns
2005
LVL '000
271
110
–
32
413
Koncerns/Banka
2004
LVL '000
183
128
135
28
474
8. Administratîvie izdevumi
Padomei un valdei izmaksåtais atalgojums
Personåla atalgojums
Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas
Telpu nomas un uzturéßanas izdevumi
Reklåmas un mårketinga izdevumi
Ziedojumi
Tehnikas apkalpoßanas izdevumi un kancelejas preces
Starpbanku un citi sakaru izdevumi
Izdevumi darbinieku kvalifikåcijas celßanai
Nekustamå îpaßuma apsaimniekoßanas izdevumi
Citi administratîvie izdevumi
Administratîvie izdevumi kopå
2005. gadå vidéjais Bankå strådåjoßo darbinieku skaits bija 466.
Bankas darbinieku skaits un sadalîjums pa kategorijåm:
31.12.2005. 31.12.2004.
Vadîba 8 7
PårvalΩu un noda¬u vadîtåji 75 62
Påréjie darbinieki 391 388
Kopå 474 457
9. Citi parastie izdevumi
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
2005 2004
LVL ‘000 LVL ‘000
Izdevumi par starpnieku pakalpojumiem 312 216
Citi parastie izdevumi 77 34
Citi parastie izdevumi kopå 389 250
Koncerns
2005
LVL '000
270
5 099
1 214
1 063
813
745
507
467
177
164
1 089
11 608
Koncerns
2004
LVL '000
132
3 883
951
913
735
322
437
512
151
129
757
8 922
Banka
2005
LVL '000
270
5 098
1 214
1 063
813
745
507
467
177
164
1 088
11 606
Banka
2004
LVL '000
132
3 882
951
913
735
322
437
512
151
129
757
8 921
lpp
. 49
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 48
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
10. Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem un uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi
Speciålie uzkråjumi pårskata gada såkumå
Vispåréjie (portfe¬a) uzkråjumi pårskata gada såkumå
Uzkråjumi pårskata gada såkumå kopå
Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autie speciålie uzkråjumi
Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autie vispåréjie uzkråjumi
Aktîvu norakstîßanas izdevumi
Uzkråjumi, kas iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå, kopå
Speciålo uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi
Vispåréjo (portfe¬a) uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi
Iepriekß norakstîto aktîvu atgüßana
Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi kopå
Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem, neto
Aktîvu norakstîßanas izdevumi
Uzkråjumu samazinåjums valütas kursa svårstîbu rezultåtå
Speciålo uzkråjumu samazinåjums aktîvu norakstîßanas rezultåtå
Uzkråjumu izmaiñas pårskata gadå kopå
Speciålie uzkråjumi pårskata gada beigås
Vispåréjie (portfe¬a) uzkråjumi pårskata gada beigås
Uzkråjumi nedroßiem parådiem pårskata gada beigås kopå
Kopéjo uzkråjumu nedroßiem parådiem struktüra:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Speciålie Portfe¬a Speciålie Portfe¬a
uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kredîti 876 429 668 1 026
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu – – 226 –
Uzkråtie ienåkumi – – 9 –
Påréjie aktîvi – – 7 –
Kopå 876 429 910 1 026
11. Nodok¬i
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
2005 2004
LVL ‘000 LVL ‘000
Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 20 590 9 345
Teorétiski apré˚inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 3 089 1 402
Paståvîgås atß˚irîbas 149 86
Nodok¬a atlaides (619) (267)
Faktiskie uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi par pårskata gadu 2 619 1 221
Iepriekßéjå gada uzñémumu ienåkuma nodok¬a korekcija (29) 13
Uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi kopå 2 590 1 234
Koncerns/Banka
2005
LVL '000
910
1 026
1 936
414
–
6
420
(207)
(597)
(13)
(817)
(397)
7
74
(315)
(631)
876
429
1 305
Koncerns/Banka
2004
LVL '000
1 216
769
1 985
394
362
9
765
(302)
(105)
(7)
(414)
351
(2)
(31)
(367)
(49)
910
1 026
1 936
Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚ins:
31.12.2005. 31.12.2004.
Nodok¬a apré˚ina Nodok¬a apré˚ina
summa, kas pak¬auta Nodok¬a summa, kas pak¬auta Nodok¬a
laika atß˚irîbåm likme laika atß˚irîbåm likme
LVL ‘000 LVL ‘000
Pamatlîdzek¬u atlikußås vértîbas starpîba finanßu
gråmatvedîbå un nodok¬u vajadzîbåm 2 948 15% 2 397 15%
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve 1 861 1 848
Portfe¬a uzkråjumi un citas uzkråtås saistîbas (710) (1 273)
Bilances aktîva posteñu pårvértéßana, neto (89) 80
Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas 4 010 601 3 052 458
2005 2004
LVL ‘000 LVL ‘000
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada såkumå 458 600
Palielinåjums, kas iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå 141 97
Palielinåjums/ (samazinåjums), kas attiecinåts uz pårvértéßanas rezervi paßu kapitålå 2 (239)
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada beigås 601 458
Nodok¬u kustîbas pårskats:
Uzñémumu Iedzîvotåju Valsts sociålås Pievienotås Nekustamå
ienåkuma ienåkuma apdroßinåßanas vértîbas îpaßuma
nodoklis nodoklis obligåtås iemaksas nodoklis nodoklis
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
01.01.2004. nodok¬a (saistîbas)
Apré˚inåts
Korekcija par iepriekßéjiem periodiem
Samaksåts
31.12.2004. nodok¬u
pårmaksa/ (saistîbas)
Apré˚inåts
Korekcija par iepriekßéjiem periodiem
Samaksåts/ (atgüts)
31.12.2005. nodok¬u
pårmaksa/ (saistîbas)
12. Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL’000
Kase 3 671 3 774
Prasîbas pret Latvijas Banku 37 130 15 096
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm kopå 40 801 18 870
(522)
(1 124)
(13)
1 883
224
(2 477)
29
1 186
(1 038)
–
(881)
–
881
–
(1 059)
–
1 059
–
(74)
(1 282)
–
1 220
(136)
(1 465)
–
1 526
(75)
(3)
390
–
(125)
262
92
(39)
(301)
14
–
(51)
–
51
–
(113)
(1)
114
–
Prasîbas pret Latvijas Banku veido korespondentkonta atlikums 2005.
gada 31. decembrî.
Péc Latvijas Bankas norådîjumiem apré˚inåtais vidéjais korespondentkon-
ta atlikums Latvijas Bankå nedrîkst büt mazåks par Latvijas Bankas
padomes noteikto 8% (4%) rezervju prasîbu apméru, kas tiek noteikts
atbilstoßi piesaistîto lîdzek¬u apméram. 2005. gada 31. decembrî Banka
bija izpildîjusi ßîs rezervju prasîbas.
lpp
. 51
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 50
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
13. Prasîbas pret kredîtiestådém
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL’000
Prasîbas pret OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 78 637 148 991
Prasîbas pret citu valstu kredîtiestådém 18 391 9 715
Prasîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 2 688 5 684
Prasîbas pret kredîtiestådém kopå 99 716 164 390
Prasîbas pret kredîtiestådém
OECD Citås Kopå Kopå
re©ionå Latvijå valstîs 31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Korespondentkontu atlikumi
Diennakts noguldîjumi
Droßîbas depozîti
Termiñnoguldîjumi
Prasîbas pret
kredîtiestådém kopå
Prasîbu pret kredîtiestådém koncentråcijas risks:
31.12.2005. 31.12.2004.
Atlikumi virs 15 000 000 LVL skaits skaits
OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 1 4
Atlikumi no 5 000 000 lîdz 15 000 000 LVL
OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 6 7
Citu valstu kredîtiestådes 1 –
Atlikumi lîdz 5 000 000 LVL
OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 19 13
Citu valstu kredîtiestådes 26 23
Latvijå re©istrétås kredîtiestådes 6 8
Kopå
Citu valstu kredîtiestådes 27 23
OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 26 24
Latvijå re©istrétås kredîtiestådes 6 8
2005. gada 31. decembrî Banka bija nodibinåjusi korespondentattiecîbas
ar 23 (24) OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém, 5 (8) Latvijå
re©istrétåm kredîtiestådém un 28 (26) citås valstîs re©istrétåm kredît-
iestådém.
21 646
46 604
–
10 387
78 637
459
745
605
879
2 688
17 457
–
–
934
18 391
39 562
47 349
605
12 200
99 716
49 236
48 432
289
66 433
164 390
14. Kredîti
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Kredîti LVL ‘000 LVL ‘000
Hipotekårie kredîti privåtpersonåm måjok¬a iegådei
Izmantoto kredîtlîniju atlikumi
Påréjie hipotekårie kredîti
Klientu noré˚inu kontu debeta atlikumi
Finanßu lîzings
Maksåjumu karßu debeta atlikumi
Droßîbas depozîti
Citi kredîti
Kredîti kopå
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem
Kredîti, neto
Kredîtu sadalîjums péc aizñéméja veida:
Koncerns/Banka Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Aizñéméja veids LVL ‘000 LVL ‘000
Privåtuzñémumi
Bankas darbinieki
Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe¬ñas institücijas
Paßvaldîbu uzñémumi
Citas privåtpersonas
Kredîti kopå
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem
Kredîti, neto
152 687
37 713
35 295
2 078
687
495
128
48 995
278 078
(1 305)
276 773
70 537
17 095
13 812
564
971
653
113
36 095
139 840
(1 694)
138 146
92 453
4 232
–
142
181 251
278 078
(1 305)
276 773
49 139
2 766
313
191
87 431
139 840
(1 694)
138 146
Atbilstoßi Latvijas kredîtieståΩu likumdoßanai kopéjais riska darîjumu
apjoms ar vienu personu vai savstarpéji saistîtu personu grupu, kas nav
saistîta ar kredîtiestådi, nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes paßu
kapitåla. Savukårt visåm ar kredîtiestådi saistîtåm personåm riska darîjumu
kopéjå summa nedrîkst pårsniegt 15% no kredîtiestådes paßu kapitåla.
2005. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi iepriekßminétås prasîbas
par saistîto un nesaistîto personu kreditéßanu.
Kredîtu sadalîjums péc procentu uzkråßanas (atzîßanas) principa:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Procentu uzkråjumu princips LVL ‘000 LVL ‘000
Kredîti, kuriem procenti bija uzkråti 277 223 139 124
Kredîti, kuriem procentu uzkråßana pårtraukta 855 716
Kredîti kopå 278 078 139 840
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (1 305) (1 694)
Kredîti, neto 276 773 138 146
lpp
. 53
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 52
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Uzñémumiem izsniegto kredîtu sadalîjums péc tautsaimniecîbas nozarém:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Tautsaimniecîbas nozare* LVL ‘000 LVL ‘000
Tirdzniecîba
Nekustamå îpaßuma pårvaldîßana
Büvniecîba
Finanßu starpniecîba
Rüpniecîba
Transports un sakari
Lauksaimniecîba un meΩsaimniecîba
Citas pakalpojumu nozares
Påréjås nozares
Uzñémumiem izsniegtie kredîti kopå, bruto
* Kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir lîdz 1 gadam, tautsaimniecîbas nozaru dalîjumu Banka nosaka péc aizñéméja darbîbas veida, savukårt
kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir ilgåks par 1 gadu, – péc izsniegtå aizdevuma mér˚a (péc tås nozares, kuras attîstîbai tas izsniegts).
Visas finanßu lîzinga prasîbas izriet no transporta lîdzek¬u lîzinga. Finanßu
lîzinga prasîbas uzrådîtas atbilstoßi noslégtajiem lîguma termiñiem.
Bankas îpaßumå esoßo paråda vértspapîru sadalîjums péc ieguldîjuma veida:
31 616
24 138
15 599
9 285
3 783
3 553
1 834
873
1 914
92 595
16 805
14 200
5 607
2 062
2 625
4 097
203
1 355
2 376
49 330
Finanßu lîzinga prasîbas:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Ieguldîjumi finanßu lîzingå, bruto LVL ’000 LVL ‘000
no 1 lîdz 5 gadiem 743 1 041
Ieguldîjumi finanßu lîzingå kopå, bruto 743 1 041
Atskaitot nenopelnîtos procentu ienåkumus (50) (67)
Finanßu lîzinga prasîbas, bruto 693 974
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (6) (3)
Finanßu lîzinga prasîbas kopå, neto 687 971
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Vértspapîru, kas Vértspapîru, kas
pe¬ñå vai zaudéjumos pe¬ñå vai zaudéjumos
Pårdoßanai tiek uzskaitîti péc Pårdoßanai tiek uzskaitîti péc
pieejamie patiesås vértîbas, pieejamie patiesås vértîbas,
vértspapîri portfelis vértspapîri portfelis
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri
Latvijas kredîtieståΩu paråda vértspapîri
OECD re©iona valstu emitenti
Centrålo valdîbu paråda vértspapîri
KredîtieståΩu paråda vértspapîri
Privåtuzñémumu paråda vértspapîri
Citu valstu emitenti
Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri
Paßvaldîbu paråda vértspapîri
KredîtieståΩu paråda vértspapîri
Finanßu institüciju vértspapîri
Valsts uzñémumu paråda vértspapîri
Privåtuzñémumu paråda vértspapîri
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu kopå
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu, neto
15. Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
2 089
615
–
39 418
1 031
8 015
1 860
23 975
805
2 539
20 865
101 212
–
101 212
–
–
–
–
99
247
–
623
64
–
–
1 033
–
1 033
8 296
521
6 748
32 718
387
7 799
1 616
12 629
1 113
3 483
22 930
98 240
(235)
98 005
–
–
–
–
–
251
56
973
55
107
726
2 168
–
2 168
lpp
. 55
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 54
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Likviditåtes Investîciju uz neno- Likviditåtes Investîciju uz neno-
portfelis teiktu laiku portfelis portfelis teiktu laiku portfelis
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri
Latvijas kredîtieståΩu paråda vértspapîri
OECD re©iona valstu emitenti
Centrålo valdîbu paråda vértspapîri
KredîtieståΩu paråda vértspapîri
Privåtuzñémumu paråda vértspapîri
Citu valstu emitenti
Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri
Paßvaldîbu paråda vértspapîri
KredîtieståΩu paråda vértspapîri
Finanßu institüciju vértspapîri
Valsts uzñémumu paråda vértspapîri
Privåtuzñémumu paråda vértspapîri
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu kopå
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu, neto
Bankas pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfe¬a sadalîjums:
2005. gada 31. decembrî Banka bija ie˚îlåjusi Latvijas centrålås valdîbas
paråda vértspapîrus bilances vértîbå 479 (1 962) tükst. latu repo darîjuma
veikßanai.
2005. gada 31. decembrî visi Bankas paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu tika kotéti birΩås. Arî 2004. gada 31. decembrî visi
Bankas paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tika
kotéti birΩås, izñemot viena privåtuzñémuma paråda vértspapîrus 1 589
tükst. latu apmérå.
Nåkamå tabula atspogu¬o årvalstu valütas maiñas darîjumu un påréjo
finanßu instrumentu nosacîto pamatvértîbu un patieso vértîbu. Årvalstu
valütas maiñas darîjumu nosacîtå pamatvértîba ir no ßiem darîjumiem
sañemamå summa. Påréjo finanßu instrumentu nosacîtå pamatvértîba ir
ßo instrumentu båzes aktîva vértîba.
Årvalstu valütas maiñas spot darîjumu rezultåts ir atspogu¬ots bilances posteños “påréjie aktîvi” un “påréjås saistîbas”.
2004. gada 8. martå Banka iegådåjås 100% kapitåla da¬u uzñémumå SIA
“Hanzas 16a”, kura darbîbas veids ir operåcijas ar nekustamo îpaßumu.
Meitas uzñémuma iegådes mér˚is bija uzñémumam piederoßå zemes ga-
bala iegåde. Kopéjå iegådes cena bija 702,6 tükst. latu. Meitas uzñému-
ma pamatkapitåls ir 130 tükst. latu, bet paßu kapitåls, ieskaitot kapitalizé-
jamo parådu, iegådes brîdî bija 125 tükst. latu. Iegådes cenas pår-
sniegums pår paßu kapitålu ir attiecinåts uz zemes gabala vértîbu. 2004.
gada aprîlî Banka ieguldîja vél 5 tükst. latu, apmaksåjot atlikußås kapitåla
da¬as. SIA “Hanzas 16a” juridiskå adrese ir Rîga, Elizabetes iela 23.
–
615
–
37 354
–
–
–
–
–
–
–
37 969
–
37 969
2 089
–
–
2 064
1 031
8 015
1 860
23 975
805
2 539
20 865
63 243
–
63 243
496
521
5 228
32 718
–
–
–
–
–
–
–
38 963
–
38 963
7 800
–
1 520
–
387
7 799
1 616
12 629
1 113
3 483
22 930
59 277
(235)
59 042
16. Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu
2005. un 2004. gada 31. decembrî visi Bankas ieguldîjumi akcijås ir klasificéti
kå pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi.
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
BirΩå kotétås BirΩå nekotétås BirΩå kotétås BirΩå nekotétås
akcijas akcijas akcijas akcijas
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Årvalstu uzñémumu akcijas 1 662 31 731 31
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu kopå 11 666622 3311 773311 3311
17. Atvasinåtie lîgumi
Nosacîtå pamatvértîba Patieså vértîba
Prasîbas Saistîbas
Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/
Banka Banka Banka Banka Banka Banka
31.12.2005. 31.12.2004. 31.12.2005. 31.12.2004. 31.12.2005. 31.12.2004.
Årvalstu valütas
maiñas darîjumi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Spot darîjumi 5 969 7 941 53 18 3 –
Atvasinåtie lîgumi
Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 1 056 5 943 5 205 2 3
Valütas mijmaiñas darîjumi 154 890 22 897 1 107 14 610 1 271
Årvalstu valütas
maiñas darîjumi kopå 161 915 36 781 1 165 237 615 1 274
Procentu likmju atvasinåtie lîgumi
BirΩå tirgotie nåkotnes
lîgumi, pårdotie 38 413 16 292 2 39 130 34
Procentu likmju atvasinåtie
lîgumi kopå 38 413 16 292 2 39 130 34
18. Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå
Bankas lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå pårskata gada beigås:
Uzñéméjdarbîbas Iegådes Kapitåla Iegådes Kapitåla
veids vértîba da¬a vértîba da¬a
31.12.2005. 31.12.2004.
Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå LVL ‘000 (%) LVL ‘000 (%)
A/s “AB Konsultåcijas” Konsultatîvie pakalpojumi 12 30% 12 30%
Lîdzdalîba saistîto uzñémumu
pamatkapitålå kopå 12 12
19. Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå
lpp
. 57
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 56
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
20. Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000
Nemateriålie aktîvi
Avansa maksåjumi par nemateriålajiem aktîviem
Nemateriålie aktîvi kopå
Zeme
‰kas un îpaßuma uzlabojumi
Nomåtå îpaßuma uzlabojumi
Transporta lîdzek¬i
Biroja aprîkojums
EDA iekårtas
Påréjie pamatlîdzek¬i
Avansa maksåjumi par pamatlîdzek¬iem
Pamatlîdzek¬i kopå
Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i to atlikußajå vértîbå kopå
Izmaiñas Koncerna un Bankas nemateriålajos aktîvos un pamatlîdzek¬os, izñe-
mot ieguldîjumus nekustamajos îpaßumos:
Kopå,
‰kas un Nomåtå atskaitot
Nemateriålie îpaßuma îpaßuma Transporta Biroja avansa
aktîvi Zeme uzlabojumi uzlabojumi lîdzek¬i aprîkojums maksåjumus
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
2005. gada 1. janvårî
Pårskata gadå iegådåtie
Pårskata gadå pårdotie un norakstîtie
2005. gada 31. decembrî
2005. gada 1. janvårî
Pårskata gadå apré˚inåtais nolietojums
Nolietojuma norakstîßana
2005. gada 31. decembrî
2005. gada 1. janvårî
2005. gada 31. decembrî
Nolietojuma likme
(lineårå metode)
993
212
1 205
131
4 070
544
368
680
1 395
43
7 231
8 436
423
366
789
131
4 258
564
276
899
1 752
56
7 936
8 725
887
784
(3)
1 668
464
214
(3)
675
423
993
20%
131
–
–
131
–
–
–
–
131
131
–
4 555
14
–
4 569
297
202
–
499
4 258
4 070
5,5%
732
97
(73)
756
168
116
(72)
212
564
544
10–25%
469
197
(46)
620
193
94
(35)
252
276
368
20%
4 910
347
(91)
5 166
2 259
908
(76)
3 091
2 651
2 075
10–33%
11 684
1 439
(213)
12 910
3 381
1 534
(186)
4 729
8 303
8 181
21. Ieguldîjumu îpaßumi
Izmaiñas Koncerna un Bankas ieguldîjumos nekustamajå îpaßumå:
Koncerns Banka
Zeme ‰kas Kopå Zeme ‰kas Kopå
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Såkotnéjå vértîba 2005. gada 1. janvårî
Pårskata periodå iegådåtie
Såkotnéjå vértîba 2005. gada 31. decembrî
Uzkråtais nolietojums 2005. gada 1. janvårî
Pårskata periodå apré˚inåtais nolietojums
Uzkråtais nolietojums 2005. gada 31. decembrî
Atlikusî vértîba 2005. gada 1. janvårî
Atlikusî vértîba 2005. gada 31. decembrî
Nolietojuma likme
(lineårå metode)
10 070
4 003
14 073
–
–
–
10 070
14 073
2 136
50
2 186
162
109
271
1 974
1 915
5%
12 206
4 053
16 259
162
109
271
12 044
15 988
9 370
4 003
13 373
–
–
–
9 370
13 373
2 136
50
2 186
162
109
271
1 974
1 915
5%
11 506
4 053
15 559
162
109
271
11 344
15 288
2005. gada 31. decembrî Bankas ieguldîjumu îpaßumu tirgus vértîba bija
50 758 (44 967) tükstoßi latu, savukårt Koncerna ieguldîjumu tirgus vértî-
ba bija 52 372 (46 581) tükstoßi latu.
Péc Bankas vadîbas ieskatiem, nekustamå îpaßuma ticamåkå tirgus vértîba
tika noteikta, pamatojoties uz vairåku neatkarîgu nekustamå îpaßuma
vértétåju iesniegtajiem novértéjumiem. Nekustamo îpaßumu pårdoßanas
vértîba var atß˚irties no noteiktås tirgus vértîbas, jo ßådu nekustamo
îpaßumu tirgus nav pietiekami attîstîts.
Nomas un îres ienåkumi 2005. gadå no ieguldîjumu îpaßumiem bija
164 tükstoßi latu, t.sk. izdevumi ienåkumus nenesoßu ieguldîjumu îpaßu-
mu uzturéßanai – 26 tükstoßi latu.
22. Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000
Nåkamo periodu izdevumi 245 78
Påréjie uzkråtie ienåkumi 13 –
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi kopå 258 78
23. Påréjie aktîvi
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000
Maksåjumu karßu klîringa atlikumi 194 288
Pårdoßanai paredzétais îpaßums, neto 35 23
Spot darîjumu rezultåts 53 18
Citi îstermiña aktîvi, neto 61 481
Påréjie aktîvi, neto 343 810
lpp
. 59
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 58
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
24. Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm
Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm iedalîjums péc darîjuma partnera rezidences:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000
Saistîbas pret Latvijas Republikå re©istrétåm kredîtiestådém 6 016 2 404
Saistîbas pret citu valstu kredîtiestådém 2 139 2 427
Saistîbas pret Latvijas Banku 500 1 982
Saistîbas pret OECD valstîs re©istrétåm kredîtiestådém – 1 381
Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm kopå 8 655 8 194
Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm sadalîjums péc to atmaksas termiña:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000
Uz pieprasîjumu dzéßamås saistîbas 5 955 6 212
Repo darîjums 500 1 982
Diennakts depozîti 2 200 –
Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm kopå 8 655 8 194
25. Noguldîjumi
Koncerns Banka Koncerns Banka
31.12.2005. 31.12.2005. 31.12.2004. 31.12.2004.
Noguldîtåja veids LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Privåtuzñémumi
Privåtpersonas
Valsts uzñémumi
Centrålås valdîbas
Paßvaldîbas
Finanßu institücijas
Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe¬ñas institücijas
Noguldîjumi kopå
Koncerns Banka Koncerns Banka
31.12.2005. 31.12.2005. 31.12.2004. 31.12.2004.
Noguldîtåju rezidences vieta LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Rezidenti 49 183 49 190 26 818 26 824
Nerezidenti 431 085 431 085 356 043 356 043
Noguldîjumi kopå 480 268 480 275 382 861 382 867
427 843
46 980
3 652
–
1 100
509
191
480 275
427 836
46 980
3 652
–
1 100
509
191
480 268
348 568
28 577
2 965
1 073
1 001
525
152
382 861
348 574
28 577
2 965
1 073
1001
525
152
382 867
26. Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000
Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai 281 247
Påréjie uzkråtie izdevumi 1 218 448
Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi kopå 1 499 695
27. Påréjås saistîbas
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000
Nenoskaidrotås summas 282 14 192
Påréjås nodok¬u saistîbas 117 136
Nauda ce¬å 77 –
Maksåjamås dividendes 1 1
Citas saistîbas 505 70
Påréjås saistîbas kopå 982 14 399
28. Årpusbilances posteñi
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
Iespéjamås saistîbas LVL ‘000 LVL ‘000
Galvojumi un garantijas
Akreditîvi
Iespéjamås saistîbas kopå
Saistîbas pret klientiem
Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti
Neizmantotås kredîtlînijas
Maksåjumu karßu neizmantotie limiti
Noslégtie lîgumi par nemateriålo aktîvu iegådi
Noslégtie lîgumi par påréjo pamatlîdzek¬u iegådi
Saistîbas pret klientiem kopå
Iespéjamås saistîbas un saistîbas pret klientiem kopå
Postenî “Nenoskaidrotås summas” vairs nav iek¬autas sañemtås naudas
pårskaitîjumu summas, kuru apjoms 2004. gada 31. decembrî bija
13 468 tükstoßi latu un kuråm atbilstoßi Bankas naudas pårskaitîjumu
uzraudzîbas procedüråm bija nepiecießams veikt papildu izmekléßanu
attiecîbå uz to izcelsmi. Minétie naudas lîdzek¬i tika pårskaitîti, izpildot
spékå ståjußos tiesas nolémumu.
Aktîvi pårvaldîßanå 4 099 (6 685) tükstoßu latu apmérå iek¬auj kredîtus,
kas izsniegti, izmantojot klientu uzticétos lîdzek¬os. Par kredîtrisku un
citiem riskiem, kas saistîti ar ßådi izsniegtiem kredîtiem, atbild klients, kurß
ßos lîdzek¬us uzticéjis Bankai.
4 562
2 333
6 895
23 030
17 982
2 197
27
–
43 236
50 131
3 297
1 813
5 110
12 658
9 709
1 963
218
29
24 577
29 687
31. Darîjumi ar saistîtåm personåm
31.12.2005. 31.12.2004.
Summa Nosacîjumi Summa Nosacîjumi
Saistîtåm personåm izsniegtie kredîti LVL ‘000 LVL ‘000
Vadîbai 600 3-10% 605 4-10%
Saistîtåm juridiskåm personåm 1 946 6-18% 1 377 4-9%
Citåm saistîtåm privåtpersonåm 518 3-24% 465 4-13%
Kredîti saistîtåm personåm kopå 3 064 2 447
Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti 310 3-24% 92 4-10%
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (187) (171)
Kredîti un pieß˚irtie,
bet vél neizmaksåtie kredîti kopå, neto 3 187 2 368
Procentos no paßu kapitåla, % (skat. 34. pielikumu) 6,99 7,47
lpp
. 61
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 60
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
29. Pakårtotås saistîbas
% no visa Lîguma Lîguma
Aizdevuma Uzkråtie subordinétå Procentu noslégßanas atmaksas
apmérs procenti kapitåla likme Valüta datums datums
Aizdevéjs LVL ‘000
Multicross LLC
Euro swiss LLC
Lielåkie aizdevéji kopå
Påréjie aizdevéji
rezidenti
nerezidenti
Påréjie aizdevéji kopå
Kopå
Påréjo aizdevéju da¬a (katram aizdevéjam atseviß˚i) nepårsniedz 10% no subordinétå kapitåla kopsummas.
30. Apmaksåtais pamatkapitåls
Bankas lielåkie akcionåri un saistîto akcionåru grupas:
31.12.2005. 31.12.2004.
Apmaksåtais % no visa apmaksåtå Apmaksåtais % no visa apmaksåtå
pamatkapitåls pamatkapitåla pamatkapitåls pamatkapitåla
LVL ‘000 LVL ‘000
O¬egs Fi¬s 6 967 46,45 6 881 45,88
Saistîto akcionåru grupa
Ernests Bernis 6 813 45,42 6 727 44,85
Nika Berne 154 1,03 154 1,03
Kopå saistîto akcionåru grupa 6 967 46,45 6 881 45,88
2004. gadå Banka sañéma subordinétos aizdevumus 13 milj. ASV dolåru
apmérå. Subordinétie aizdevumi ir iek¬auti Bankas paßu kapitåla apré˚ina
otrajå lîmenî. Aizdevéjiem saskañå ar noslégto subordinétå aizdevuma
lîgumu nosacîjumiem nav tiesîbu prasît ßo aizdevumu pirmstermiña
atmaksu un nav tiesîbu pårvérst subordinétos aizdevumus Bankas
pamatkapitålå.
Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét
Koncerna darbîbu, padomes un valdes locek¬i, vadoßie darbinieki, viñu
tuvi radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un
Koncerna radniecîgie un saistîtie uzñémumi.
2005. gada 31. decembrî saistîto personu noguldîjumi Bankå bija
1 488 (629) tükst. latu.
Visiem no saistîtåm personåm piesaistîtiem noguldîjumiem procenti tiek
maksåti atbilstoßi Bankas piedåvåtajai standarta procentu likmei.
Banka saistîtåm personåm ir izsniegusi arî garantijas par American Express
kredîtkartém 12 (10) tükst. latu apmérå.
2004. gadå Latvijas Republikas Valsts ieñémumu dienests (VID) Bankå
veica nodok¬u pårbaudes par 2002. un 2001. gadu. 2004. gada 2. jülijå
no VID tika sañemts lémums, kurå tas ir ierosinåjis veikt labojumus ßo
periodu nodok¬u apré˚inåßanå, kå rezultåtå ir apré˚inåti papildu nodok¬i
un soda naudas 597 tükst. latu apmérå.
Banka nepiekrita papildu nodok¬u apré˚inam un soda naudåm 553 tükst.
latu apmérå un ir pårsüdzéjusi ßo VID lémumu likumdoßanå noteiktajå
kårtîbå.
Administratîvå rajona tiesa 2005. gada 6. jülijå izskatîja Aizkraukles
bankas südzîbu par VID ©eneråldirektora lémumu noteikt kredîtiestådei
papildu apmaksåt uzñémuma ienåkuma nodokli un soda naudas. Tiesa
péc bütîbas apmierinåja Bankas prasîbu un atcéla visus VID lémumus, ar
kuriem Bankai nepamatoti tika papildu apré˚inåts uzñémuma ienåkuma
nodoklis un noteiktas soda naudas, kas kopumå bija 530 tükstoßi latu.
Minétais tiesas spriedums ir ståjies likumîgå spékå.
Procentu ienåkumi un izdevumi darîjumos ar saistîtåm personåm:2005. gada 31. decembrî Bankas re©istrétais un apmaksåtais
pamatkapitåls bija 15 milj. (15 milj.) latu. Bankas pamatkapitålu veido
tikai parastås akcijas ar balsstiesîbåm. Vienas akcijas nominålvértîba ir
150 (150) latu.
2005. gada 31. decembrî Bankai bija 119 (146) akcionåri, tajå skaitå
22 (28) juridiskås un 97 (118) privåtpersonas, ar kopéjo akciju skaitu
100 000.
Bankas valdes locek¬iem tießå veidå pieder 92,13% (90,99%) no Bankas
pamatkapitåla un padomes locek¬iem – 4,35% (4,35%) no Bankas
pamatkapitåla.
2 965
2 965
5 930
385
1 394
1 779
7 709
2
13
15
2
5
7
22
38,46
38,46
76,92
5,00
18,08
23,08
100
6,30
5,50
7,50
7,50
USD
USD
USD
USD
USD
USD
USD
24.08.2004.
02.11.2004.
09.08.2004.
02.08.2004.
27.08.2009.
01.12.2009.
10.08.2009.
10.08.2009.
2005 2004
LVL ‘000 LVL ‘000
Procentu ienåkumi 135 85
Procentu izdevumi 23 11
32. Nauda un tås ekvivalenti
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2005. 31.12.2004.
LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 40 801 18 870
Prasîbas pret kredîtiestådém 95 822 148 027
Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm (8 655) (8 194)
Nauda un tås ekvivalenti kopå 127 968 158 703
33. Iespéjamås nodok¬u saistîbas
lpp
. 62
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
lpp
. 63
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I REV
IDEN
TUZI
ˆO
JUM
S
34. Kapitåla pietiekamîba
Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs ir apré˚inåts saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem par banku kapitåla pietiekamîbas rådîtåja
apré˚inåßanu.
31.12.2005. 31.12.2004.
Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi LVL ‘000 LVL ‘000
Apmaksåtais pamatkapitåls
Akciju emisijas uzcenojums
Rezerves kapitåls
Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña
Nemateriålie aktîvi
Pårskata perioda auditétå pe¬ña (kas nav paredzéta dividenΩu izmaksai)
Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi kopå
Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve (55%)
Subordinétais kapitåls (80%)
Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi kopå
Paßu kapitåls kopå
Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba
Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba
Pozîcijas riska kapitåla prasîba
Darîjuma partnera riska kapitåla prasîba
Tirgus risku kapitåla prasîbu kopsumma
Kapitåla prasîbu kopsumma, 8%
Kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%)
Minimålais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%)
35. Tiesvedîbas
15 000
255
1 500
9 525
(1 202)
15 000
40 078
870
4 625
5 495
45 573
28 854
755
1 154
16
1 925
30 779
11,85
8,00
15 000
255
1 500
3 413
(789)
6 112
25 491
864
5 366
6 230
31 721
19 189
60
767
10
837
20 026
12,67
8,00
Parastås komercdarbîbas gaitå Banka ir iesaistîjusies atseviß˚os tiesvedîbas
procesos, kas ir saistîti ar parådu piedziñu, nodroßinåjuma saglabåßanu
kreditéßanas ietvaros atseviß˚iem darîjumiem. Bankas vadîba ir pårliecinå-
ta, ka lîdz 2005. gada 31. decembrim ierosinåtås tiesvedîbas neizraisîs
bütiskus zaudéjumus Koncernam.
SIA “Ernst & Young Baltic”11. novembra krastmala 23
Rîga, LV-1050Latvija
Tålr.: +371 7043801Fakss: +371 7043802
AS "Aizkraukles banka" akcionåriem
Més esam veikußi AS Aizkraukles banka un tås meitas uzñémuma (turpmåk tekstå – Koncerns) 2005. gada konsolidéto finanßu
pårskatu un AS Aizkraukles banka (turpmåk tekstå – Banka) 2005. gada finanßu pårskatu, kas atspogu¬oti no 31. lîdz 62. lappusei,
revîziju. Revidétie finanßu pårskati ietver Koncerna un Bankas 2005. gada 31. decembra bilanci, 2005. gada pe¬ñas un zaudéjumu
apré˚inu, kapitåla un rezervju izmaiñu pårskatu, naudas plüsmas pårskatu un attiecîgos pielikumus. Par ßiem finanßu pårskatiem ir
atbildîga Bankas vadîba. Més esam atbildîgi par atzinumu, ko izsakåm par ßiem finanßu pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto
revîziju.
Més veicåm revîziju saskañå ar Starptautiskås gråmatveΩu federåcijas izdotajiem Starptautiskajiem revîzijas standartiem. Íie standarti
nosaka, ka mums jåplåno un jåveic revîzija tå, lai iegütu pietiekamu pårliecîbu par to, ka finanßu pårskatos nav bütisku k¬üdu.
Revîzija ietver finanßu pårskatos norådîto summu un citas finanßu pårskatos ietvertås informåcijas pamatojuma pårbaudi izlases
veidå. Revîzija ietver arî pielietoto gråmatvedîbas principu un nozîmîgu vadîbas izdarîto pieñémumu, kå arî vispåréju finanßu
pårskatu satura izvértéjumu. Uzskatåm, ka veiktå revîzija ir devusi pietiekamu pamatojumu müsu atzinuma izteikßanai.
Müsupråt, iepriekß minétie finanßu pårskati sniedz skaidru un patiesu priekßstatu par Koncerna un Bankas finansiålo ståvokli 2005.
gada 31. decembrî, kå arî tås darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu 2005. gadå saskañå ar Starptautisko gråmatvedîbas standartu
valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem.
Ernst & Young Baltic SIA
Licence Nr. 17
Diåna Krißjåne
Personas kods: 250873-12964
LR zvérinåta revidente
Sertifikåts Nr. 124
Rîgå, 2006. gada 20. februårî
Revidentu ziñojums
AunsLai arî jüs reti uztrauc sî-
kumi, nauda ßajå ziñå ir izñémums. To dikté stipri
izteiktå nepiecießamîba bütneatkarîgam. Ja jums ir parådi, jüs patssevi iesédinåt parådnieku cietumå unjütaties kå nomåkts güsteknis, kamérjüsu saldo atkal nek¬üst pozitîvs. Tadgan jüs dejojat un priecåjaties! Naudajums sniedz brîvîbas sajütu, tåpéc pretfinanßu jautåjumiem izturaties nopietni.
Horoskops. Jüsu bizness un finanses
VézisJüsu domåßanas veids nav ori©inåls, jums ir nosliece uz
pårbaudîtåm lietåm un risinåju-miem, tåpéc nevajadzétu iejüg-
ties personiskajå bizneså. Labåk strådåtsakårtotå, stabilå sistémå, pilnveidojotdarba metodes un iemantojot kolé©u cie-ñu. Péc savas iekßéjås pårliecîbas jüs esatkarotåjs, tåpéc esat gatavs sliktåkajam.Uztraucoties, ka jüsu ©imenei kådå dienåvar nepietikt lîdzek¬u maizes riecienam, jüsesat spéjîgs sakråt pat veselu bagåtîbu.Taçu, lai baudîtu dzîvi, jums beidzot jå-pårståj par visu uztraukties!
SvariJums ir nosliece
ß˚iesties ar naudu, par to pat nedomåjot,
îpaßi, ja tas skar izklaidi – jüs dievinåtnakts dzîvi! Jums nepiecießama finanßudisciplîna – cieniet naudu, atverietuzkråjuma kontu! Pretéjå gadîjumåjüsu izdevumi daΩådåm izklaidém“aprîs” visas jüsu cerîbas par laimîgufinanßu nåkotni.
MeΩåzisJüs labi orientéjaties
finanßu lietås, tåpéc liela banka, apdroßinåßanas vai
investîciju uzñémums ir veik-smîga izvéle paßrealizåcijai. Kå zemeszîme un îsts darbarü˚is jüs apzinåtiesceltniecîbas nozîmîgumu, tåpéc biz-ness, saistîts ar nekustamo îpaßumu unceltniecîbu, jums büs îpaßi piemérots.Bet zinåma MeΩåΩa saistîba ar kauliemun zobiem var kalpot par ˚îlu veiksmî-gai zobårsta vai ortopéda karjerai.
VérsisFinanßu jomå jüs neesat
spélmanis. Jüsu attieksme pret naudu ir konservatîva,
ar ko jåsaprot ilgtermiña ieguldîju-mi un paståvîgi ienåkumi. Jums svarîgijusties pasargåtam, piedzîvojumi navdomåti jums. Taçu ßajå ainå ir viensmelnais plankums – jüsu izdaudzinåtåietiepîba! Skrienot ar pieri sienå, jüsvarat nesaskatît labas iespéjas. Nav slik-ti büt praktiskam – ßî îpaßîba jüs pasar-gås, taçu kådreiz jüsu nepiekåpîba varjums dårgi maksåt.
LauvaApbrînojami, taçu taisît kar-
jeru jums daΩreiz var bütprobléma. Dzîvojat ar pår-liecîbu, ka esat dzimis ka-
ralis, tåpéc jums bieΩi vien pietrükstpacietîbas metodiski virzîties uz priekßu.Jums nenåktu par sliktu nogaidît brîdi,kad jüsu spéjas pamanîs un novértéspriekßniecîba. Ja nevélaties strådåt citulabå, k¬üstiet pats sev saimnieks. Zi-nåms, ka Lauvas k¬üst par labiem aktie-riem, iespéjams arî veiksmîgi veidotsavu biznesu.
SkorpionsPateicoties unikålajåm spé-jåm visu kontrolét, jüs viegliso¬ojat augßup pa karjeras
kåpném. Jüsu pårbaudîtais ce¬ß uzpanåkumiem – tå ir cîtîga darba, talan-tîgu manevru un netveramas varas ma-©ijas kombinåcija. Jüsu iedzimtais aiz-domîgums atvairîs konkurentu uzbru-kumus, bet spéja manipulét aizvedîsîstajå laikå uz îsto vietu. Un pårtrauku-mos starp darbiem jüs neatlaidîgi cen-tîsities pierådît, ka jüs esat tas, kurßkontrolé, nevis kåds kontrolé jüs!
ËdensvîrsDaba jüs apveltîjusi ar analîtisku pråtu un spéju lo©iski spriest,
un tas palîdzés jums virzîties pakarjeras kåpném jomås, kas saistîtas
ar augstajåm tehnolo©ijåm. Tå kåßådam darbam parasti raksturîgas da-Ωåda veida garantijas un labs atalgo-jums un jums patîk uz lo©iku balstîtiuzdevumi, jüs gaida panåkumi ßajå biz-neså. Jüs alkstat ßo pasauli pårveidot,nevis iedzîvoties. Tåpéc nekas jüsnekaitina vairåk kå cilvéki, kas karjeruizvéléjußies naudas dé¬.
DvîñiJüsu talants – prasme kontaktéties. Jomas, kur nepiecießams cilvéciskais
kontakts: vai tå bütu pårdoßana vaipirkßana, ir jüsu “jåjamzirdziñß”. Jüsutalants ir dai¬runîba – aktîvs, kas jumsnoderés biznesa vadîbas, mårketingaun pårdoßanas sférå. Pat sañemot pa-augstinåjumu, jüs nesåksiet aizsédétieskabinetå, bet meklésiet arvien jaunuskontaktus ar visu pasauli.
JaunavaJüsu vienîgå finanßu våjîba – nosliece uz spéli. Lai kom pensétu dzîves stabilitåti, jüs
mekléjat piedzîvojumus, pieß˚irotasumiñu finanßu jomå. DaΩas Jaunavasgüst panåkumus kå profesionåli spél-mañi, ja spélé pieméro savas analîtiskåsspéjas un ievéro étiku, kas raksturîgamierîgåkåm profesijåm. Nav jau sliktipaspélét gan ßeit, gan tur, taçu nespé-léjiet “uz visu banku”, ja neesat spéleslietpratéjs!
StrélnieksFinanßu jautåju-
mos jüs esat pår liecinåts optimists.
Kas attiecas uz pirkumiem un azart-spélém, jüs nedaudz esat ß˚érdétåjs.Jüs domåjat: “Ai, drîz k¬üßu bagåts!”Tå jüs attaisnojat savus zaudéjumuszirgu skrießanas sacensîbås vai psiho-lo©iski uzmundriniet sevi, kad kårtéjoreizi esat iztéréjis visu kredîtu no savasmaksåjumu kartes. Pråtîgums pie jumsdodas pa apkårtce¬iem!...
ZivisSlavenåko Zivju sarakstå dominé måkslas pasaules
cilvéki. Bet kas notiek artiem, kas nav tik slaveni? Ir daΩi pår-baudîti varianti. Pirmkårt, viss, kam irjebkåda saistîba ar zivîm un üdeni.Jums piemérots darbs, kas saistîts aralkoholu radoßå vai sociålå plåksné,pieméram, bårmeña vai aldara darbs.Treßkårt, jums labi veiktos farmåcijå.Medikamenti – tå ir Zivju joma.
Aizkraukles banka
Elizabetes iela 23, Rîga, LV-1010, Latvija
Klienta lînija: +371 777 5555
Tålr.: +371 777 5222; fakss: +371 777 5200
www.ab.lv e-mail: bank@ab.lv
top related