banku uzraudzības reitinga noteikšanas metodika

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA

APSTIPRINĀTA

ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes

28.02.2013 lēmumu Nr. 35 (prot. Nr. 8 10.p.)

BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA

NOTEIKŠANAS METODIKA



2. lappuse no 202

SATURS

PĀRSKATĪŠANAS VĒSTURE ................................................................................................ 4

IEVADS ..................................................................................................................................... 6

LIETOTO TERMINU SKAIDROJUMS ................................................................................... 8

1. nodaļa REITINGU SISTĒMAS VISPĀRĒJS APRAKSTS ................................................ 10

2. nodaļa INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA ......................................................................... 15

3. nodaļa INSTITŪCIJAS IEDALĪJUMS................................................................................ 17

3.1. Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlase .............................................................. 18

3.2. Būtisko (vērtējamo) biznesa vienību un darbības veidu atlase ..................................... 21

3.3. Vērtējamo risku noteikšana ........................................................................................... 31 3.4. Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu ...................................... 34

4. nodaļa RISKU UN RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS .................................. 35

4.1. Vispārēji principi ........................................................................................................... 35 4.2. Risku novērtējums ......................................................................................................... 42

4.2.1. Kredītrisks .............................................................................................................. 42

4.2.2. Operacionālais risks ............................................................................................... 65 4.2.3. Tirgus cenu risks .................................................................................................... 96 4.2.4. Procentu likmju risks ............................................................................................ 104

4.2.5. Ārvalstu valūtu risks ............................................................................................. 110

4.2.6. Likviditātes risks .................................................................................................. 112 4.2.7. Informācijas tehnoloģiju risks .............................................................................. 117 4.2.8. Stratēģijas risks ..................................................................................................... 125

4.2.9. Atbilstības un reputācijas risks ............................................................................. 130 4.3. Risku pārvaldīšanas novērtējums ................................................................................ 141

4.3.1. Iekšējās kontroles sistēma .................................................................................... 141

4.3.2. Korporatīvā vadība ............................................................................................... 177

5. nodaļa NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTU APKOPOŠANA .............................................. 189

5.1. Kopējie principi ........................................................................................................... 189 5.2. Koriģēšana ................................................................................................................... 190 5.3. Elementu novērtējumu apkopošana ............................................................................. 191

5.4. Darbības veidu kopējā riska vērtējums ....................................................................... 192 5.5. Biznesa vienību (darbības jomu) kopējais vērtējums .................................................. 195 5.6. Grupas uzņēmumu vērtējums ...................................................................................... 197

5.7. Institūcijas kopējais vērtējums .................................................................................... 199

6. nodaļa REITINGA APSTIPRINĀŠANA UN PĀRSKATĪŠANA .................................... 201



3. lappuse no 202

Veidlapas:

1. veidlapa Vispārējā informācija par banku

2.1. veidlapa Finanšu informācija

2.2. veidlapa Vērtējamie grupas uzņēmumi

2.3. veidlapa Pārējo grupas uzņēmumu atlase

2.4. veidlapa Vērtējamie darbības veidi

4. veidlapa Kredītriska novērtējums

5. veidlapa Operacionālā riska novērtējums

6. veidlapa Tirgus cenu riska novērtējums

7. veidlapa Procentu likmju riska novērtējums

8. veidlapa Ārvalstu valūtu riska novērtējums

9. veidlapa Likviditātes riska novērtējums

10. veidlapa Informācijas tehnoloģiju riska novērtējums

11. veidlapa Stratēģijas riska novērtējums

12. veidlapa Atbilstības un reputācijas riska novērtējums

13. veidlapa Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums

14. veidlapa Korporatīvās vadības novērtējums

15. veidlapa Reitinga kopsavilkums

16. veidlapa Informācija par risku novērtēšanu



4. lappuse no 202

PĀRSKATĪŠANAS VĒSTURE

Versi-

jas Nr. Dokumenta

īpašnieks Pārskatīšanas

datums

Pārskatītās dokumenta sadaļas un

izmaiņu īss apraksts Apstiprinājums

1 I. Rainska 24.03.2006. Dokumenta pirmā versija.

1. versija

apstiprināta ar

FKTK padomes

24.03.2006.

lēmumu Nr. 62

(prot. Nr. 14 4.p.) 2 I. Rainska 30.11.2007. Papildināta un apvienota ar "Kredītiestāžu

un krājaizdevu sabiedrību uzraudzības

rokasgrāmatu", norādīti darbinieki, kas

atbildīgi par katrā posmā veicamo darbību

un procedūru veikšanu, operacionālajam

riskam un procentu likmju riskam

izstrādātas detalizētas šo risku pārbaudes

procedūras (kontroljautājumi), veikti

labojumi un precizējumi atbilstoši praksē

konstatētajām nepilnībām un trūkumiem,

kā arī redakcionāli labojumi.

2. versija

apstiprināta ar

FKTK padomes 30.11.2007. lēmumu Nr.164

(prot.Nr.49 4.p.)

2.1. I. Rainska 08.02.2008. Apstiprināta jauna 12.3.veidlapas

"Likuma "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" izpilde" versija

Grozījumi

apstiprināti ar UD

direktora

08.02.2008.

parakstu,

reģistrācijas

Nr. 04.07.13/1 2.2. S. Zelča 13.02.2009. 6. nodaļa izteikta jaunā redakcijā. Grozījumi

apstiprināti ar UD

direktora

13.02.2009.

parakstu,

reģistrācijas

Nr. 04.07.13/1 2.3. J. Ļebedeva 23.11.2009. Precizēta 3.nodaļas sadaļa par

pieprasījuma vēstules sagatavošanu pirms

pārbaudes un 6. nodaļas sadaļa par

pārbaudes izziņas sagatavošanu, viscaur

"Banku un vērtspapīru tirgus daļa"

nomainīts pret "Banku un institucionālo

investoru daļa" saskaņā ar izmaiņām

FKTK struktūrā.

Grozījumi

apstiprināti ar UD

direktora

24.11.2009.

parakstu,

reģistrācijas

Nr. 04.07.13/2

2.4. I. Rainska 08.02.2011. Pievienots 8.2. pielikums "Instrukcija

darbam ar BLOOMBERG termināli",

veikti atbilstoši redakcionāli labojumi

4.2.3. sadaļā un mainīta 8. pielikuma

numerācija (uz 8.1.).

Grozījumi

apstiprināti ar UD

direktora

08.02.2011.

parakstu,

reģistrācijas

Nr. 04.07.13/1 2.5. A. Treikovska 02.09.2011. Precizēta 1.nodaļas sadaļa "Pārbaužu

plānošana", 2. nodaļas sadaļa

"Informācijas apkopošana", veikti

grozījumi kredītriska vērtēšanas

metodoloģijā (4.2.1., 4.2.9., 4.3.1. sadaļa),

6. nodaļas sadaļa "pabeigšana un izziņas

sagatavošana" izteikta jaunā redakcijā,

Grozījumi

apstiprināti ar

FKTK padomes

02.09.2011.

lēmumu Nr. 167

(prot. Nr. 32 7. p.)



5. lappuse no 202

Versi-

jas Nr. Dokumenta

īpašnieks Pārskatīšanas

datums

Pārskatītās dokumenta sadaļas un

izmaiņu īss apraksts Apstiprinājums

viscaur "likumdošana" aizstāts ar vārdiem

"normatīvie akti" attiecīgajā locījumā.

Veikti arī grozījumi 1., 5., 6., 18., 22.

pielikumā un 2.1., 3., 12.3. veidlapā.

Pievienots 24. pielikums "Atalgojums”,

izslēgta 1. veidlapa. 2.6. N. Puriņa 27.01.2012. 8.2. pielikums "Instrukcija darbam ar

BLOOMBERG termināli" izteikts jaunā

redakcijā.

Grozījumi

apstiprināti ar

FKTK

priekšsēdētāja

27.01.2012.

rīkojumu

Nr. 04.08.01/16 2.7. A. Treikovska 15.03.2012. Veikti grozījumi 3.nodaļas sadaļās

"Sagatavošanās pārbaudei" un "Tikšanās

ar institūciju pirms pārbaudes

uzsākšanas", nosakot, ka pirms pārbaudes

tiek gatavota pieprasījuma vēstule un

vadības apliecinājums. Papildināts 5.

pielikums, nosakot, ka izlases kārtībā tiek

pieprasīti apstiprinājumi no

korespondējošajām bankām.

Grozījumi

apstiprināti ar

FKTK padomes

15.03.2012.

lēmumu Nr. 75 (prot. Nr. 12 10.

p.)

2.8. I. Rainska 11.10.2012. Veikti grozījumi 3. nodaļā "Sagatavošanās

pārbaudei un institūcijas iedalījums" un 4.

nodaļā "Risku un risku pārvaldīšanas

novērtējums", nosakot, ka gan pirms

pārbaudes, gan pārbaudes laikā jāņem

vērā informācija par banku, tās vadību un

akcionāriem no ārējiem informācijas

avotiem, veikti labojumi pārbaužu

plānošanas procedūrās un veikti

redakcionāli labojumi, t.sk. atbilstoši

izmaiņām FKTK struktūrā. Papildināts

8.1. pielikums, nosakot, ka izlases kārtībā

tiek pieprasīti apstiprinājumi no

vērtspapīru kontu turētājiem.

Grozījumi

apstiprināti ar

FKTK padomes

11.10.2012.

lēmumu Nr. 216 (prot. Nr. 36 2. p.)

3.0. I. Rainska, A. Treikovska, L. Avota

28.02.2013. "Banku risku novērtēšanas rokasgrāmata"

sadalīta divās daļās – "Banku uzraudzības

reitinga noteikšanas metodika" un "Banku

klātienes (on-site) uzraudzības un

pārbaužu veikšanas rokasgrāmata". Abas

sadaļas papildinātas ar kritērijiem un

metodiku stresa testēšanas izvērtēšanai un

pārskatīta metodika operacionālā riska

vērtēšanai.

Grozījumi

apstiprināti ar

FKTK padomes

28.02.2013.

lēmumu Nr. 35

(prot. Nr. 8 10.p.)

3.1. A.Treikovska 19.12.2013. Reitinga noteikšanas metodika papildināta

ar kritērijiem padomes, valdes un personu,

kas pilda pamatfunkcijas, novērtēšanai.

1.veidlapa "Vispārēja informācija par

banku " izteikta jaunā redakcijā.

Grozījumi

apstiprināti ar

FKTK padomes

19.12.2013.

lēmumu Nr. 280

(prot. Nr.49 27.p.)



6. lappuse no 202

IEVADS

Latvijā banku darbību nosaka un regulē Latvijas Republikas Kredītiestāžu likums. Saskaņā ar

šo likumu izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) padomes

apstiprinātie normatīvie noteikumi un norādījumi par banku darbību regulējošām prasībām ir

saistoši visām bankām, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā. Komisija saskaņā ar

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un atbilstoši labākajai starptautiskajai tirgus

dalībnieku uzraudzības praksei un pamatprincipiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla

tirgu.

Komisijas darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu

aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus, kā arī tā dalībnieku attīstību un stabilitāti. Tirgus

dalībnieku uzraudzības mērķis ir savlaicīgi atklāt to darbībā iespējamo likumu pārkāpumu vai

problēmu cēloņus, Komisijas kompetences ietvaros veikt pasākumus šo cēloņu novēršanai un

atbilstoši rīkoties, lai mazinātu kāda tirgus dalībnieka problēmu ietekmi uz finanšu un kapitāla

tirgu kopumā. Lai īstenotu šo mērķi, tiek noteiktas banku risku un darbību ierobežojošas

prasības, tajā pašā laikā iespējami maz ietekmējot banku vadības komerciālo lēmumu

pieņemšanas brīvību.

Regulāru un visaptverošu banku uzraudzību Komisija īsteno:

analizējot darbību raksturojošos rādītājus, pastāvīgi pievēršot uzmanību finanšu

rādītāju izmaiņām un regulējošo prasību ievērošanai;

analizējot risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstus;

veicot pārbaudes bankās.

Uzraudzības speciālistiem, veicot bankas darbības vērtējumu, jāsniedz neatkarīgs, kvalitatīvs

un visaptverošs vērtējums par bankas finansiālo stāvokli, darbības riskiem un risku

pārvaldīšanas sistēmām, lai varētu novērtēt tās drošību un stabilitāti. Šiem nolūkiem ir

izstrādāta reitingu sistēma, kas tiek izmantota, lai identificētu, analizētu un novērtētu bankas

darbībai piemītošos riskus (t.i., novērtētu riska profilu) un novērtētu bankas lietoto metožu šo

risku pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību bankas darbības apmēriem un

sarežģītībai.

Banku uzraudzības reitinga noteikšanas metodikā ir aprakstīts uzraudzības reitinga

noteikšanas process, pamatprincipi, uzraudzības reitinga noteikšanas procesā vērtējamie riski

un elementi, vērtēšanas kritēriji un to novērtējums, kā arī sniegts reitingu skaidrojums.

Banku uzraudzības reitinga metodika ir saistoša Uzraudzības departamenta darbiniekiem,

kuru funkcijās ietilpst ar banku uzraudzību saistīti jautājumi. Uzraudzības reitinga noteikšanas

procesā piedalās:

Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēšanas daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot

risku apmēru un risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitāti;

Finanšu integritātes daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu;

Informācijas tehnoloģiju daļa, klātienes pārbaudēs izvērtējot IS drošību,

Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļa, nodrošinot, ka reitinga

noteikšanas procesā tiek ņemti vērā bankas veiktie un plānotie pasākumi risku

mazināšanai un risku pārvaldīšanas uzlabošanai, kā arī nodrošinot reitinga

apstiprināšanu un komunicēšanu bankai.

Banku uzraudzības reitinga noteikšanas procesu papildus šai metodikai nosaka arī "Banku

klātienes (on-site) uzraudzības un pārbaužu rokasgrāmata" un "Banku neklātienes (off-site)

uzraudzības rokasgrāmata".

Banku uzraudzības reitingu sistēma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas banku uzraudzības

komitejas (CEBS) "Vadlīnijas uzraudzības pārbaudes procesa piemērošanai 2. pīlāra ietvaros"

("Guidelines on the Application of the Supervisory Review Process under Pillar 2"), par



7. lappuse no 202

piemēru ņemot citu valstu (Nīderlandes, Zviedrijas, Lielbritānijas) uzraudzības iestādēs esošas

reitingu sistēmas, izmantojot publiski pieejamo informāciju par reitingu aģentūru lietoto

metodiku un kritērijiem institūciju risku novērtēšanai, kā arī ņemot vērā Latvijas banku

ieteikumus un priekšlikumus.



8. lappuse no 202

LIETOTO TERMINU SKAIDROJUMS

Institūcija – grupa, kuras mātes uzņēmums ir uzraugāmā banka.

Kurators – Komisijas Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes

daļas darbinieks, kas atbildīgs par institūcijas neklātienes (off-site) uzraudzību.

Reitingu sistēma – līdzeklis, ko izmanto Komisija, lai analizētu un novērtētu uzraugāmo

institūciju darbībai piemītošos riskus un risku pārvaldīšanas sistēmas.

Reitings – Komisijas padomes apstiprināts institūcijas vērtējums, ko Komisija izmanto, lai

raksturotu institūcijas darbības risku līmeni un risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitāti,

pietiekamību un atbilstību tās darbības apmēriem un sarežģītībai.

Reitinga piešķiršanas process – process, kurā tiek veikta institūcijas darbības risku un risku

pārvaldīšanas sistēmu novērtēšana, rezultātā piešķirot institūcijai uzraudzības reitingu.

Pārbaudes grupa – Komisijas Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēšanas daļas un/vai citu

daļu (Finanšu integritātes daļas, Informācijas tehnoloģiju daļas u.c.) speciālistu grupa,

kas veic pārbaudi institūcijā.

Reitinga lieta – speciāla lieta, kurā tiek glabāta visa ar institūcijas uzraudzības reitinga

piešķiršanas procesu saistītā dokumentācija. Reitinga lieta tiek veidota elektroniski,

par tās struktūras izveidošanu un regulāru atjaunošanu ir atbildīgs kurators1.

Vērtējamās vienības – institūcijas būtiskās biznesa vienības un būtiskie darbības veidi.

Biznesa vienība šī reitinga izpratnē ir institūcijas organizatoriskā vai funkcionālā

vienība, kas veic tādu darbību, kuru iespējams nodalīt no institūcijas pārējās darbības,

kurai piemīt līdzīgi riski un kuras risku pārvaldīšanā tiek lietotas līdzīgas metodes.

Riski – ienākumu/izdevumu nenoteiktība un potenciālā ietekme uz pašu kapitāla apmēru.

Uzraudzības reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti deviņi riski, kas ietekmē

institūcijas ienākumu/izdevumu nenoteiktību:

kredītrisks;

operacionālais risks;

tirgus cenu risks;

procentu likmju risks;

ārvalstu valūtu risks;

likviditātes risks;

informācijas tehnoloģiju risks;

stratēģijas risks;

atbilstības un reputācijas risks.

1 Reitinga lieta tiek veidota un ar reitinga noteikšanu saistītā dokumentācija tiek uzglabāta elektroniski – P diskā:

MFIDAD_MFIRND / Banku reitingi, ievērojot šādu reitinga lietas struktūru:

/[Banka]

/[Gads]

/ Vispārējā un finanšu informācija

/ Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads]

/ Iedalījums

/ Reitinga materiāli

/ Reitinga projekts - pārbaudes grupa

/ Reitinga projekts - ar kuratora korekcijām

/ Padomes apstiprinātais reitings

/ Reitinga pārskatīšana (bez klātienes pārbaudes veikšanas) - [pārskatīšanas mēnesis un gads]

/ Reitinga materiāli

/ Reitinga projekts

/ Padomes apstiprinātais reitings.



9. lappuse no 202

Risku pārvaldīšana – institūcijas lietotās metodes un sistēmas risku pārvaldīšanai.

Uzraudzības reitinga piešķiršanas nolūkiem risku pārvaldīšanas kvalitāte tiek vērtēta

divos aspektos:

iekšējās kontroles sistēma;

korporatīvā vadība.



10. lappuse no 202

1. nodaļa

REITINGU SISTĒMAS VISPĀRĒJS APRAKSTS

Reitingu sistēma ir līdzeklis, ko Komisija izmanto, lai identificētu, analizētu un novērtētu

uzraugāmo institūciju darbībai piemītošos riskus un novērtētu to lietoto metožu šo risku

pārvaldīšanai kvalitāti, pietiekamību un atbilstību to darbības apmēriem un sarežģītībai.

Reitingu sistēmas svarīgākie mērķi ir:

novērtēt uzraugāmo institūciju darbībai piemītošos riskus un risku pārvaldīšanas

sistēmas;

ieviest standartizētu uzraudzības pieeju risku identificēšanā, analīzē un novērtēšanā;

apkopot novērtējuma rezultātus īsā un salīdzināmā veidā (t.i., piešķirot katrai

uzraugāmajai institūcijai reitingu);

nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu uzraudzības plānošanu;

nodrošināt uzraudzības procesa nepārtrauktību un caurskatāmību;

sekmēt attīstītāku pieeju risku pārvaldīšanā ieviešanu uzraugāmajās institūcijās;

veicināt komunikāciju un dialogu ar uzraugāmajām institūcijām.

Reitinga piešķiršanas process sastāv no off-site daļas – informācijas par institūciju

apkopošana, institūcijas uzraudzības procesa plānošana, reitinga apstiprināšanas koordinēšana

un paziņošana institūcijai, institūcijai piešķirtā reitinga pārskatīšana un turpmāko uzraudzības

pasākumu plānošana, un on-site daļas – institūcijas darbības iedalījums, institūcijas darbības

risku un risku pārvaldīšanas sistēmu novērtēšana, veicot pārbaudes uzraugāmajās institūcijās,

un novērtējuma rezultātu apkopošana.

Reitinga piešķiršanas process iedalīts sešos posmos:

Pirmais posms ir vispārējas un finanšu informācijas apkopošana, kas tiek izmantota reitinga

piešķiršanas pārbaudes sagatavošanai un novērtējuma apjoma plānošanai. Šī posma veikšanas

kārtība aprakstīta 2. nodaļā – "Informācijas apkopošana".

Otrais posms ir sagatavošanās reitinga piešķiršanas pārbaudei un institūcijas iedalījuma

veikšana – vērtējamo vienību un vērtējamo risku noteikšana. Veicot iedalījumu, institūcijas

darbība reitinga piešķiršanas mērķiem tiek sadalīta pa vienībām un no visām vienībām

atlasītas reitinga piešķiršanas pārbaudē vērtējamās vienībās. Šī posma veikšanas kārtība

aprakstīta 3. nodaļā – "Institūcijas iedalījums".

Trešais posms ir institūcijas vērtējamām vienībām piemītošo risku un risku pārvaldīšanas

novērtēšana. Šis posms tiek veikts, veicot pārbaudi institūcijā. Katrai no vērtējamām vienībām

tiek novērtēts tai piemītošo risku lielums un lietoto risku pārvaldīšanas metožu kvalitāte.

Novērtēšanas mērķiem riski un risku pārvaldīšanas metodes iedalīti sīkāk – atsevišķos

elementos, kas raksturo attiecīgi riska lielumu vai risku pārvaldīšanas kvalitāti. Katram

elementam reitinga piešķiršanas procesā tiek noteikts novērtējums 4 ballu skalā, izmantojot

Institūcijas

iedalījums

Informācijas

apkopošana

Risku un

risku

pārvaldīšanas

novērtējums

Novērtējuma

rezultātu

apkopošana

Uzraudzības

plānošana

1.posms 2.posms 6.posms 4.posms 3.posms

Reitinga

apstiprināšana

5.posms



11. lappuse no 202

šajā metodikā aprakstītos kritērijus un vadlīnijas novērtējuma noteikšanai. Šī posma veikšanas

kārtība aprakstīta 4. nodaļā – "Risku un risku pārvaldīšanas novērtējums".

Ceturtais posms ir risku un risku pārvaldīšanas elementu novērtējumu apkopošana, rezultātā

iegūstot institūcijas kopējo vērtējumu – reitingu. Šī posma veikšanas kārtība aprakstīta

5. nodaļā – "Novērtējuma rezultātu apkopošana".

Piektais posms ir reitinga apstiprināšana. Šajā posmā institūcijas vadībai tiek paziņoti

novērtējuma rezultāti un kopējais reitings. Šī posma veikšanas kārtība aprakstīta 6. nodaļā

"Reitinga apstiprināšana".

Sestais posms – Uzraudzības plānošana sevī ietver:

institūcijas turpmākās uzraudzības plānošanu – atkarībā no institūcijas reitinga un,

izmantojot reitinga piešķiršanas procesā iegūto informāciju, tiek izvēlēti, plānoti un

piemēroti turpmākie uzraudzības pasākumi (korektīvie pasākumi, sankcijas,

pārbaudes, papildu informācijas pieprasīšana, tikšanas ar iestādes vadību);

uzraudzības resursu plānošanu, t.sk.:

o efektīvu resursu sadali – vairāk resursi tiek novirzīti to institūciju uzraudzībai,

kurām ir zemāks reitings;

o uzraudzības darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un turpmākās apmācības

plānošanu.

Reitinga piešķiršanas procesa rezultātā katrai uzraugāmajai institūcijai uzraudzības

vajadzībām tiek piešķirts reitings no 1,0 līdz 4,0, kur 1,0 – visaugstākais vērtējums, bet 4,0 –

viszemākais vērtējums. Atbilstoši institūcijai piešķirtajam reitingam tiek plānota tās

uzraudzība – institūcijai, kuras vērtējums ir visaugstākais (institūcijas darbībai piemīt "zems"

risks un risku pārvaldīšana ir "pietiekama"), nepieciešamie uzraudzības pasākumi ir minimāli

savukārt institūcijai, kuras vērtējums ir viszemākais (institūcijas darbībai piemīt "augsts" risks

un risku pārvaldīšana ir "vāja"), nepieciešama pastāvīga un pastiprināta uzraudzības kontrole.

Reitingu skaidrojums:

Reitinga

grupa Reitings Reitinga skaidrojums

Zema

riska

grupa

1,0 – 1,7 Institūcijas darbībai raksturīgs zems risku līmenis un lietotās metodes risku

pārvaldīšanai ir pietiekamas – tās riskiem, darbības apmēriem un

sarežģītībai atbilstošas. Institūcijas darbība ir stabila, riski tiek pietiekami

identificēti, mērīti un kontrolēti. Institūcijas darbībā iespējamas atsevišķas

nepilnības, kuras nav būtiskas, neapdraud institūcijas turpmāko darbību un

var tikt savlaicīgi novērstas. Neskatoties uz atsevišķām nepilnībām, šīs

institūcijas stabilitāte no uzraudzības viedokļa neizraisa bažas, līdz ar to

nepieciešamie uzraudzības pasākumi ir minimāli.

Vidēji

zema

riska

grupa

1,8 – 2,5 Institūcijas darbībai raksturīgs mērens risku līmenis un/vai institūcijas

lietotās metodes risku pārvaldīšanai ir apmierinošas, bet iespējami

uzlabojumi. Institūcijas darbība tās pamatdarbības veidos ir stabila, un risku

pārvaldīšanas metodes ir pietiekamas – tās riskiem, darbības apmēriem un

sarežģītībai atbilstošas. Iespējams, ka institūcija iesaistās atsevišķos augsta

riska darījumos, bet risku pārvaldīšanas kvalitāte šajos darbības veidos ir

apmierinoša. Iespējams, ka kādā no mazāk nozīmīgiem darbības veidiem

institūcija nepietiekami identificē, mēra un kontrolē tai piemītošos riskus,

bet tas nevar būtiski ietekmēt kopējo institūcijas stāvokli, un ir maz

iespējams, ka tai būs finansiāla rakstura problēmas. Tā kā institūcijas

darbība kādā no mazāk nozīmīgiem darbības veidiem ir nestabila un no



12. lappuse no 202

uzraudzības viedokļa izraisa bažas, tad šim darbības veidam jāpievērš

lielāka uzraudzības uzmanība, t.sk. jāveic uzraudzības pasākumi, lai

panāktu risku samazināšanu un/vai risku pārvaldīšanas kvalitātes

uzlabošanu. Iespējamie uzraudzības pasākumi ir problēmu apspriešana ar

vadību un pasākumu plānu izstrāde, kā arī soda naudas uzlikšana, ja

Komisija to uzskata par lietderīgu.

Vidēji

augsta

riska

grupa

2,6 – 3,3 Institūcijas darbībai raksturīgs paaugstināts risku līmenis un/vai institūcijas

lietotās metodes risku pārvaldīšanai ir neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi.

Institūcijas darbība kādā no tās pamatdarbības veidiem ir nestabila, t.sk.

iespējams, ka institūcija iesaistās augsta riska darījumos un nepietiekami

identificē, mēra un kontrolē šiem darījumiem piemītošos riskus.

Paaugstinātu risku uzņemšanās un nepietiekama risku pārvaldīšana var

ievērojami pasliktināt kopējo institūcijas stāvokli, un pastāv iespēja, ka tai

var būt finansiāla rakstura problēmas. Tā kā institūcijas darbība kādā no

pamatdarbības veidiem ir nestabila un no uzraudzības viedokļa izraisa

bažas, tad šai institūcijai jāpievērš lielāka uzraudzības uzmanība, t.sk. jāveic

uzraudzības pasākumi, lai panāktu institūcijas darbības risku samazināšanu

un/vai risku pārvaldīšanas kvalitātes uzlabošanu. Iespējamie uzraudzības

pasākumi ir problēmu apspriešana ar vadību, akcionāriem, pasākumu plānu

izstrāde, soda naudas uzlikšana, ja Komisija to uzskata par lietderīgu,

iespējamas palielinātas pašu kapitāla apmēra prasības.

Augsta

riska

grupa

3,4 – 4,0 Institūcijas darbībai raksturīgs augsts risku līmenis un institūcijas lietotās

metodes risku pārvaldīšanai ir nepietiekamas – tās darbībai piemītošajiem

riskiem, darbības apmēriem un sarežģītībai neatbilstošas. Institūcija

iesaistās augsta riska darījumos un nepietiekami identificē, mēra un

kontrolē tās darbībai piemītošos riskus. Augstu risku uzņemšanās un

nepietiekama risku pārvaldīšana pakļauj institūciju nopietnām finansiāla

rakstura problēmām un apdraud tās kopējo stāvokli. Institūcijas darbībai un

vadībai nepieciešama pastāvīga uzraudzības kontrole un pastiprinātu

uzraudzības pasākumu veikšana. Iespējamie uzraudzības pasākumi ir

noteikt ierobežojumus iestādes darbībai, daļēji vai pilnīgi apturēt finanšu

pakalpojumu sniegšanu, noteikt iestādei par pienākumu mazināt risku, kas

saistīts ar tās darījumiem, pakalpojumiem un sistēmām, noteikt iestādei par

pienākumu pārskatīt stratēģiju un procedūras, lai pastiprinātu pasākumus,

ko tā ieviesusi likuma prasību izpildei, kā arī iespējamas palielinātas pašu

kapitāla apmēra prasības. Ja institūcijas problēmas netiks novērstas, var būt

nepieciešams apturēt tās darbību un atsaukt licenci.

Reitings tiek piešķirts pēc katras pilnās pārbaudes un var tikt koriģēts pēc būtiskas

informācijas saņemšanas Komisijā vai pēc mērķa pārbaudes uzraugāmajā institūcijā.

Institūcijai piešķirtais reitings tiek regulāri pārskatīts. Ik reizi, kad Komisijas rīcībā nonāk

būtiska informācija par institūciju (piemēram, jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana,

izmaiņas finanšu stāvoklī, kāda darbības veida būtiska paplašināšana, meitas uzņēmumu

dibināšana, apvienošanās ar citu institūciju, izmaiņas vadībā un organizatoriskajā struktūrā,

jaunu risku pārvaldīšanas metožu ieviešana u.tml.) tiek pārskatīts institūcijas riska profils un

šīs izmaiņas tiek ņemtas vērā regulārajā risku analīzē, ko veic institūcijas kurators saskaņā ar

"Banku neklātienes (off-site) uzraudzības rokasgrāmatā" noteikto kārtību. Sastādot

paplašinātos pusgada analītiskos ziņojumus par banku, kurators ņem vērā notikušās izmaiņas

un tās atspoguļo bankai noteiktajā vērtējumā. Reizi pusgadā bankai noteiktais vērtējums tiek

salīdzināts ar institūcijas reitingu. Gadījumā, ja neklātienes uzraudzībā noteiktais vērtējums ir



13. lappuse no 202

būtiski zemāks nekā institūcijas pēdējais uzraudzības reitings2, par to tiek informēta Komisijas

padome, kas pieņem lēmumu par reitinga pārskatīšanai nepieciešamajiem pasākumiem, t.sk.

par klātienes pārbaudes veikšanu institūcijā vai par institūcijas kopējā reitinga vai atsevišķo

novērtējumu mainīšanu bez klātienes pārbaudes veikšanas.

Reitinga piešķiršanas metodikai ir šādi kopējie pamatprincipi un nostādnes:

Kopējais institūcijas reitings veidojas, apkopojot institūcijas vērtējamām vienībām

piešķirtos novērtējumus.

Pirms novērtējumu piešķiršanas tiek veikta institūcijas būtisko, reitinga piešķiršanas

pārbaudē vērtējamo vienību atlase saskaņā ar 3. nodaļā aprakstīto metodiku.

Katras vērtējamās vienības novērtējumā tiek vērtēti šai vienībai piemītošo risku

lielums un risku pārvaldīšanas kvalitāte saskaņā ar 4. nodaļā aprakstīto metodiku.

Vērtējamai vienībai piemītošie riski un risku pārvaldīšanas kvalitāte tiek vērtēti

atsevišķi. Tas nozīmē, ka, novērtējot vērtējamai vienībai piemītošos riskus, netiek

ņemts vērā tas, kā institūcija šos riskus pārvalda. Savukārt, novērtējot risku

pārvaldīšanas kvalitāti, netiek ņemts vērā vērtējamai vienībai piemītošo risku lielums.

Kopējais vērtējamās vienības vērtējums veidojas, apkopojot risku novērtējumus un

risku pārvaldīšanas novērtējumus.

Vērtējamai vienībai piemītošais risks reitinga piešķiršanas metodikas nolūkiem tiek

definēts kā vērtējamās vienības ienākumu/izdevumu nenoteiktība un potenciālā

ietekme uz pašu kapitāla apmēru. Katras vērtējamās vienības ienākumu/izdevumu

nenoteiktību ietekmē vairāki riski, kas reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti

atsevišķi. Piemēram, kādai vērtējamai vienībai piemītošā operacionālā riska

novērtējumā, tiek vērtēts, kāda ir iespēja, ka var rasties papildus izdevumi vai

samazināties ienākumi operacionālā riska rezultātā (t.i., darbinieku kļūdu, neatbilstošu

sistēmu u.tml. iemeslu dēļ). Savukārt, novērtējot šai pašai vērtējamai vienībai

piemītošo kredītrisku, tiek vērtēts, kāda ir iespēja, ka var rasties papildus izdevumi vai

samazināties ienākumi kredītriska rezultātā (t.i., sliktas klientu kredītspējas,

nepietiekama nodrošinājuma vai riska koncentrācijas dēļ).

Bez risku lieluma novērtējuma tiek vērtēta arī risku pārvaldīšanas kvalitāte. Risku

pārvaldīšanas kvalitāte tiek vērtēta divos aspektos – iekšējās kontroles sistēmas

kvalitāte un korporatīvā vadība.

Risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu apkopošanas metodika aprakstīta 5. nodaļā,

un tajā tiek ievēroti šādi principi:

o riska lielumam ir noteicošā nozīme vērtējamās vienības vērtējumā – piemēram,

vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir

"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā augstāks salīdzinot ar vērtējamo

vienību, kurai piemīt "zems" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja";

o pietiekama un piesardzīga riska pārvaldīšana mazina institūcijas kopējo risku –

piemēram, vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska

pārvaldīšana ir "pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā zemāks, salīdzinot

ar vērtējamo vienību, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir

"vāja".

Visos reitinga piešķiršanas procesa posmos pieļaujamas atkāpes no šajā rokasgrāmatā

aprakstītās metodikas, ja pārbaudes grupas vērtējumā šīs atkāpes nodrošinās precīzāku

rezultātu sasniegšanu – sniegs labāku priekšstatu par institūcijas darbībai

2 Vērtējums tiek uzskatīts par būtiski zemāku, ja tas atšķiras vismaz par 0,3 ballēm un/vai mainās reitinga grupa.



14. lappuse no 202

piemītošajiem riskiem un šo risku pārvaldīšanu. Visas atkāpes tiek rakstiski pamatotas

un dokumentētas.

Visu reitinga piešķiršanas procesa posmu rezultāti tiek dokumentēti atbilstoši šajā metodikā,

"Banku klātienes (on-site) uzraudzības un pārbaužu rokasgrāmatā" un "Banku neklātienes

(off-site) uzraudzības rokasgrāmatā" noteiktajai kārtībai.

Reitinga piešķiršanas metodika tiek regulāri pārskatīta, papildināta un pilnveidota, ņemot vērā

izmaiņas tirgus dalībnieku darbības veidos, finanšu tirgus attīstības tendences, izmaiņas

normatīvajos aktos, Komisijas uzkrāto pieredzi reitinga piešķiršanā un izmantošanā

uzraudzības vajadzībām, un citus aspektus.



15. lappuse no 202

2. nodaļa

INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA

Šajā nodaļā aprakstīta informācija, kas tiek apkopota par katru institūciju reitinga piešķiršanas

procesa mērķiem – reitinga piešķiršanas pārbaudes sagatavošanai un institūcijas iedalījuma pa

vērtējamām vienībām veikšanai.

Informācijas apkopošanu veic institūcijas kurators.

Informācija tiek iegūta no ārējiem un iekšējiem informācijas avotiem. Iekšējie informācijas

avoti Komisijā ir:

institūcijas uzraudzības lieta, t.sk. ikceturkšņa analītiskie ziņojumi par banku

Komisijas padomei;

institūcijas juridiskā lieta;

institūcijas iesniegtie regulējošo prasību pārskati;

datu analīzes rīks "Business Objects" (BO);

statistikas informācijas sistēma "STATIS";

kredītportfeļa informācijas sistēma "KREDIS";

apakšsistēmas jeb analīzes rīki "Kredis_HAT" un "Statis_HAT";

licencēšanas informācijas sistēma "LICIS";

datu bāze "Pārbaudēs konstatēto trūkumu reģistrs";

datu bāze "Sankciju un korektīvo pasākumu reģistrs".

Ārējie informācijas avoti ir:

institūcijas sniegtā informācija;

speciāls informācijas pieprasījums no institūcijas;

no citām Latvijas, ārvalstu un dalībvalstu uzraudzības un citām iestādēm saņemtā

informācija;

masu mediju informācija u.c.

Informācija par institūciju tiek glabāta elektroniski reitinga lietā atbilstoši "Banku neklātienes

(off-site) uzraudzības rokasgrāmatā" noteiktajai kārtībai un pieejama pārbaudes grupai,

kuratoram, Uzraudzības departamenta daļu vadītājiem un direktoram un Komisijas padomei.

Informācija tiek regulāri atjaunota un papildināta – ik reizi, kad Komisijas rīcībā nonāk

būtiska informācija. Informācija obligāti jāpārskata un jāatjauno vismaz divas reizes gadā –

līdz 30. aprīlim (par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī) un līdz 31. augustam (par stāvokli

atskaites gada 30. jūnijā).

Institūcijas darbības vispārējam raksturojumam tiek izmantota ikceturkšņa analītiskajos

ziņojumos par banku, kurus sagatavo institūcijas kurators atbilstoši "Banku neklātienes (off-

site) uzraudzības rokasgrāmatā" noteiktajai kārtībai, apkopotā informācija:

Institūcijas juridiskā informācija (juridiskais nosaukums, reģistrācijas numurs,

juridiskā adrese, licences numurs, licences apmērs);

Spēkā esošie darbības ierobežojumi;

Pēdējo 24 mēnešu laikā bankai piemērotās sankcijas un korektīvie pasākumi, kā arī to

pašreizējais statuss un rezultāti;

Reitingu aģentūru piešķirtie reitingi;

Komisijas noteiktais bankas uzraudzības reitings;

Kopsavilkums par pēdējo divu līdz trīs Komisijas veikto pārbaužu rezultātiem;

Vadība – padomes sastāvs, valdes sastāvs, citas būtiskas amatpersonas, ja tās nav

valdes vai padomes locekļi (piemēram, kredītdaļu vadītāji, IA vadītājs, darbības

atbilstības kontroles vadītājs, risku kontroles vadītājs, galvenais grāmatvedis u.c.);



16. lappuse no 202

Akcionāri, kuriem pieder vairāk par 10% no akciju kapitāla;

Konsolidācijas grupa.

Vispārēja rakstura informācija par institūciju tiek dokumentēta un atbilstoši "Banku

neklātienes (off-site) uzraudzības rokasgrāmatā" noteiktajai kārtībai – tiek aizpildīta minētās

rokasgrāmatas 4.3. pielikumā pievienotā veidlapa "Vispārēja informācija par banku"*.

Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski reitinga lietā sadaļā – Vispārējā un finanšu

informācija.

Finanšu stāvokļa raksturojumam tiek izmantota pārskatu, kuri tiek iesniegti Komisijai un

Latvijas Bankai (turpmāk tekstā – pārskatu), informācija un papildus informācija par

institūciju.

Informācija tiek apkopota par pēdējiem 3 finanšu gadiem no šādiem pārskatiem:

Auditētie finanšu pārskati (gada un starpposmu);

Mēneša bilances pārskati un to pielikumi;

Kredītportfeļa struktūras faili (kredītportfeļa informācijas sistēma "KREDIS");

Kapitāla pietiekamības aprēķini;

Banku likviditātes rādītāja aprēķini;

Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskati;

Lielo riska darījumu pārskati.

Turklāt regulāri tiek apkopota papildus informācija par institūciju. No visām institūcijām

vismaz divas reizes gadā tiek pieprasīta informācija par institūcijas budžetu. Par institūciju var

tikt uzkrāta arī cita finanšu informācija, kas ir būtiska šai institūcijai piemītošo risku

raksturojumam, un tā var tikt iegūta gan no institūcijas pārskatiem, gan no citiem avotiem –

pārbaužu izziņām un darba dokumentiem, finanšu pārskatiem, kā arī speciāli pieprasot no

institūcijas iesniegt šādu informāciju. Speciāla informācijas pieprasījuma gadījumā tiek

noteikts atbilstošs termiņš informācijas sagatavošanai, ņemot vērā sagatavojamās informācijas

apjomu, specifiku un institūcijas iespējas.

Finanšu informācija institūcijas iedalījuma veikšanai tiek dokumentēta 2.1. veidlapā "Finanšu

informācija"*. Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski reitinga lietā sadaļā – Vispārējā un

finanšu informācija.

* Informācija tiek sagatavota atbilstoši "Banku neklātienes (off-site) uzraudzības rokasgrāmatas" 9., 13. un 20.

sadaļas prasībām.



17. lappuse no 202

3. nodaļa

INSTITŪCIJAS IEDALĪJUMS

Šajā nodaļā aprakstīta kārtība, kādā tiek noteiktas reitinga piešķiršanas procesā vērtējamās

vienības un vērtējamie riski.

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupas vadītājs.

Sagatavojoties reitinga piešķiršanai, nepieciešams veikt institūcijas iedalījumu. Veicot

iedalījumu, institūcijas darbība reitinga piešķiršanas mērķiem tiek sadalīta pa biznesa

vienībām un darbības veidiem. No visām biznesa vienībām un darbības veidiem tiek atlasītas

reitinga piešķiršanas procesā vērtējamās vienības – būtiskās biznesa vienības un būtiskie

darbības veidi. Tas, vai biznesa vienība un darbības veids uzskatāms par būtisku, tiek noteikts,

izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus saskaņā ar tālāk aprakstīto metodiku.

Iedalījuma veikšanas secība ir šāda:

Iedalījuma veikšanai izmanto institūcijas pēdējo trīs gadu finanšu pārskatu informāciju,

institūcijas iekšējo vadības informāciju par institūcijas budžetu un tā izpildi (turpmāk –

institūcijas iekšējā informācija), un informāciju par bankas kredītportfeļa sastāvu.

Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez

finanšu pārskatos pieejamās informācijas parasti nepieciešama arī institūcijas iekšējā

informācija. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas

iegūšanai nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Tā, piemēram, būtisko

(vērtējamo) biznesa vienību un darbības veidu atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas

iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz institūcijas finanšu pārskatos pieejamo

informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja Komisijas rīcībā nav nepieciešamās

institūcijas iekšējās informācijas, vai no institūcijas iekšējās informācijas nav iespējams iegūt

iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par institūcijas biznesa vienībām, vai arī

iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par institūcijas biznesa vienībām ir iespējams

iegūt, bet tas saistīts ar nesamērīgi lielu (Komisijas vai institūcijas) resursu patēriņu. Līdz ar to

atkarībā no Komisijai pieejamās informācijas iespējamas divas pieejas būtisko biznesa

vienību atlasei – institūcijas iedalījums pa faktiskajām biznesa vienībām un institūcijas

iedalījums pa darbības jomām (nosacītajām biznesa vienībām).

Institūcijas iedalījumu veic pārbaudes grupas vadītājs, pamatojoties uz institūcijas kuratora

iesniegto finanšu informāciju par institūciju un izmantojot 2.2., 2.3., 2.4.a. un 2.4.b. veidlapas.

Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta -

[pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.

Būtisko

(vērtējamo)

grupas

uzņēmumu atlase

Būtisko (vērtējamo)

biznesa vienību un

darbības veidu

atlase

Vērtējamo

risku

noteikšana

Lēmums par pilna

vai nepilna apjoma

novērtējuma

veikšanu



18. lappuse no 202

3.1. Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlase

Šis posms tiek veikts tām uzraugāmajām institūcijām, kurām saskaņā ar "Kredītiestāžu

likumu" kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem

finanšu pārskatiem un kuras saskaņā ar "Konsolidētās uzraudzības normatīvajiem

noteikumiem" ir konsolidācijas grupas atbildīgās iestādes. Šajā posmā tiek novērtēts, vai bez

konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības jāvērtē arī citi grupas uzņēmumi (turpmāk –

pārējie uzņēmumi), un tiek atlasīti reitinga piešķiršanas procesā vērtējamie grupas uzņēmumi.

Būtisko (vērtējamo) uzņēmumu atlases veikšanas secība ir šāda:

jā

nē

Atlases procedūra iedalīta vairākos posmos, lai papildus nepieprasītu no institūcijas tādu

informāciju, kas netiks izmantota tālākajā reitinga piešķiršanas procesā. Atlases procedūras

pirmo posmu iespējams veikt, pamatojoties uz grupas finanšu pārskatos pieejamo informāciju,

informāciju par grupas budžetu un tā izpildi pārskata gadā, kā arī citu Komisijas rīcībā esošo

informāciju. Ja pēc atlases procedūras pirmā posma tiek izdarīts secinājums, ka pārējie grupas

uzņēmumi kopumā nav būtiski grupā, tad no institūcijas netiek pieprasīta nākamo posmu

veikšanai nepieciešamā informācija (visu pārējo grupas uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditētie

finanšu pārskati un informācija par visu pārējo grupas uzņēmumu budžetiem un to izpildi

pārskata gadā).

Būtisko grupas uzņēmumu atlase tiek veikta, izmantojot kvantitatīvus un kvalitatīvus

kritērijus.

Atlasē tiek izmantota šāda informācija:

pēdējo trīs gadu grupas auditēto konsolidēto finanšu pārskatu un to pielikumu

informācija,

informācija par grupas budžetu un tā izpildi pārskata gadā,

nepieciešamības gadījumā:

o visu grupas uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informācija,

o informācija par visu grupas uzņēmumu budžetiem un to izpildi pārskata gadā,

o informācija par konsolidācijas korekcijām grupas auditētajos konsolidētajos

finanšu pārskatos.

Ja kaut vienā no pēdējiem trim finanšu gadiem vai pārskata gadā grupas uzņēmuma finanšu

rādītāji atbilst vismaz vienam no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem, tad šis uzņēmums tiek

atlasīts novērtējumam. Šāds nosacījums noteikts, lai izvairītos no situācijas, ka būtisks grupas

uzņēmums netiek atlasīts novērtējumam īslaicīgu finanšu stāvokļa izmaiņu rezultātā.

Uzņēmums netiek atlasīts novērtējumam tikai tajā gadījumā, ja tas neatbilst turpmāk

aprakstītajiem kritērijiem vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.

Atlases procedūra ir šāda:

1. Tiek noteikts, vai bez konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības jāvērtē arī pārējie

uzņēmumi – tiek novērtēts, vai pārējiem uzņēmumiem kopumā ir būtiska nozīme grupā.

Izmantojot pēdējo trīs gadu grupas konsolidēto finanšu pārskatu informāciju un

informāciju par pārskata gada grupas budžetu un tā izpildi, aprēķina:

Nosaka, vai pārējie

uzņēmumi kopumā ir

būtiski grupā

Pieņem lēmumu, ka vērtē

tikai banku

Būtisko (vērtējamo)

pārējo uzņēmumu atlase

Nozīmīguma pakāpes

noteikšana būtiskajiem

uzņēmumiem



19. lappuse no 202

pārējo uzņēmumu kopējo ienākumu, izdevumu un peļņas/zaudējumu īpatsvaru

grupas ienākumos, izdevumos un peļņā/zaudējumos;

pārējo uzņēmumu kopējo aktīvu īpatsvaru grupas aktīvos;

pārējo uzņēmumu kopējo aktīvu attiecību pret grupas pašu kapitālu (%).

Pārējie uzņēmumi kopumā tiek vērtēti kā būtiski grupā un atlasīti novērtējumam reitinga

piešķiršanas procesā, ja visu pārējo uzņēmumu kopējie:

ienākumi veido vairāk par 10% no grupas ienākumiem vai

izdevumi veido vairāk par 10% no grupas izdevumiem vai

peļņa/zaudējumi veido vairāk par 10% no grupas peļņas/zaudējumiem vai

aktīvi veido vairāk par 10% no grupas aktīviem vai

aktīvu attiecība pret grupas pašu kapitālu ir lielāka par 100%.

Pārējie uzņēmumi var tikt novērtēti kā būtiski grupā arī tad, ja tie neatbilst iepriekš

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tiem pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska

nozīme grupā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja visi vai kāds no pārējiem uzņēmumiem:

ir stratēģiski nozīmīgi grupā;

izmanto konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības – uzraugāmās bankas –

izsniegtos kredītus bez ierobežojumiem;

darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;

strauji paplašina darbību (vai tā tiek plānota);

uzsākta (vai plānota) darbība grupai jaunos tirgos;

to darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.

2. Ja pārējo uzņēmumu finanšu rādītāji kopumā neatbilst aprakstītajiem

kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem, tad tiek pieņemts lēmums, ka

reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēta tikai konsolidācijas grupas atbildīgā

sabiedrība – uzraugāmā banka.

Ja pārējo uzņēmumu finanšu rādītāji kopumā atbilst aprakstītajiem

kvantitatīvajiem kritērijiem, vai tiem pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska nozīme

grupā pēc citiem kritērijiem, tad no visiem pārējiem uzņēmumiem tiek atlasīti

vērtējamie uzņēmumi.

Šim nolūkam no institūcijas tiek pieprasīta pārējo uzņēmumu pēdējo trīs gadu auditēto

finanšu pārskatu informācija un informācija par budžetiem un to izpildi pārskata gadā.

Izmantojot šo informāciju, aprēķina:

katra pārējā uzņēmuma ienākumu, izdevumu, peļņas/zaudējumu īpatsvaru pārējo

uzņēmumu kopējos ienākumos, izdevumos, peļņā/zaudējumos;

katra pārējā uzņēmuma aktīvu īpatsvaru pārējo uzņēmumu kopējos aktīvos.

Novērtējumam tiek atlasīti tie pārējie uzņēmumi, kuru:

ienākumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējiem ienākumiem vai

izdevumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējiem izdevumiem vai

peļņa/zaudējumi veido vairāk par 20% no pārējo uzņēmumu kopējās

peļņas/zaudējumiem vai

aktīvi veido vairāk par 30% no pārējo uzņēmumu kopējiem aktīviem.

Uzņēmums var tikt novērtēts kā būtisks arī tad, ja tas neatbilst iepriekš aprakstītajiem

kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tam pārbaudes grupas vērtējumā ir būtiska nozīme grupā

pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja uzņēmums:

ir stratēģiski nozīmīgs grupā;

izmanto konsolidācijas grupas atbildīgās sabiedrības – uzraugāmās bankas –

izsniegtos kredītus bez ierobežojumiem;

darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;



20. lappuse no 202

strauji paplašina darbību (vai tā tiek plānota);

uzsācis (vai plāno) darbību grupai jaunos tirgos;

tā darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.

3. Katram no atlasītajiem uzņēmumiem tiek noteikta nozīmīguma pakāpe, kas tiek

izmantota novērtējuma rezultātu apkopošanā, lai noteiktu atsevišķo uzņēmumu vērtējumu

svēršanas pakāpi institūcijas kopējā reitinga aprēķinā.

Nozīmīguma pakāpe un atbilstošā uzņēmumu vērtējuma svēršanas pakāpe kopējā

institūcijas reitinga aprēķinā tiek noteikta pēc uzņēmuma peļņas/zaudējumu īpatsvara

grupas kopējā peļņā/zaudējumos saskaņā ar pēdējā finanšu gada auditēto finanšu pārskatu

informāciju:

Nozīmīguma

pakāpe Rādītājs* Kritērijs*

Svēršanas

pakāpe Liela nozīme Uzņēmuma peļņas/zaudējumu

īpatsvars grupas kopējā

peļņā/zaudējumos

> 50% 4 Vidēja nozīme 20% - 50% 2

Maza nozīme < 20% 1 * Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes noteikšanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot

turpmāk aprakstītos principus.

Pārbaudes grupas vadītājs uzņēmuma nozīmīguma pakāpes noteikšanai var izmantot arī

citu informāciju (piemēram, informāciju par pārskata gada budžetu un tā izpildi), ja

uzskata, ka šīs informācijas izmantošana precīzāk atspoguļos grupas kopējo risku. Ja tiek

izmantota cita informācija, tad tā jāizmanto konsekventi visu atlasīto grupas uzņēmumu

nozīmīguma pakāpes noteikšanai. Tas nozīmē, ka, piemēram, nedrīkst viena grupas

uzņēmuma nozīmīguma pakāpi noteikt, izmantojot informāciju par pārskata gada budžetu

un tā izpildi, bet pārējo uzņēmumu nozīmīguma pakāpi noteikt, izmantojot finanšu

pārskatu informāciju. Minētajā piemērā visu uzņēmumu nozīmīguma pakāpes noteikšanai

jāizmanto vai nu informācija par budžetu, vai nu finanšu pārskatu informācija.

Nosakot uzņēmuma nozīmīguma pakāpi, pārbaudes grupas vadītājs var atkāpties no

iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ja uzskata, ka uzņēmuma nozīme

grupā ir lielāka (vai mazāka), nekā tā izriet no peļņas/zaudējumu īpatsvara kritērija.

Piemēram, ja grupa kopumā strādā ar peļņu, bet viens grupas uzņēmums strādā ar

zaudējumiem, kuru lielums pēdējā pārskata gadā bija mazāks par 20% no grupas peļņas,

un zaudējumi pēdējo trīs gadu laikā ir pastāvīgi pieaugoši, tad pārbaudes grupas vadītājs

var pieņemt lēmumu, ka uzņēmumam ir nevis maza nozīme, bet gan vidēja nozīme. Tāpat,

piemēram, pārbaudes grupas vadītājs var pieņemt lēmumu, ka kāda grupas uzņēmuma

nozīmīguma pakāpe ir lielāka par to, kas noteikta pēc kvantitatīvajiem kritērijiem, ja šī

uzņēmuma darbība saistīta ar augstu reputācijas risku un tā nozīmīgi ietekmē grupas

kopējo reputāciju.

Būtisko (vērtējamo) grupas uzņēmumu atlases rezultāti un atlases pamatojums tiek

dokumentēti 2.2. veidlapā "Vērtējamie grupas uzņēmumi" un pēc vajadzības – 2.3. veidlapā

"Pārējo grupas uzņēmumu atlase". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga

lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.



21. lappuse no 202

3.2. Būtisko (vērtējamo) biznesa vienību un darbības veidu atlase

Pēc tam, kad atlasīti būtiskie (vērtējamie) uzņēmumi, šajā posmā katram no atlasītajiem

uzņēmumiem tiek noteiktas vērtējamās vienības.

Reitinga piešķiršanas procesā vērtējamās vienības ir būtiskās biznesa vienības un būtiskie

darbības veidi. Šajā nodaļā aprakstīta vērtējamo vienību atlases procedūra un kritēriji, pēc

kuriem tiek noteikts, vai biznesa vienība un darbības veids uzskatāmi par būtiskiem un līdz ar

to vērtējamiem reitinga piešķiršanas procesā. Vērtējamo vienību atlase tiek veikta, izmantojot

gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus.

Vērtējamo vienību atlases secība ir šāda:

Atlasē tiek izmantota šāda informācija par katru vērtējamo uzņēmumu:

pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informācija,

informācija par budžetu un tā izpildi pārskata gadā,

pēc iespējas – informācija par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetu un budžeta

izpildi biznesa vienību griezumā.

Iedalījuma veikšanai izmanto pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju, tādēļ bez

finanšu pārskatos pieejamās informācijas pēc iespējas izmanto arī institūcijas iekšējo

informāciju. Tomēr tiek ievērots samērīguma princips – lai resursi, kas jāpatērē informācijas

iegūšanai, nav pārmērīgi lieli, salīdzinot ar sagaidāmajiem rezultātiem. Vērtējamo vienību

atlase var tikt veikta, neizmantojot institūcijas iekšējo informāciju, bet tikai pamatojoties uz

institūcijas finanšu pārskatos pieejamo informāciju. Šāda situācija var būt gadījumos, ja

Komisijas rīcībā nav nepieciešamās institūcijas iekšējās informācijas, vai no institūcijas

iekšējās informācijas nav iespējams iegūt iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par

institūcijas biznesa vienībām, vai arī iedalījuma veikšanai nepieciešamo informāciju par

institūcijas biznesa vienībām ir iespējams iegūt, bet tas saistīts ar nesamērīgi lielu (Komisijas

vai institūcijas) resursu patēriņu.

Līdz ar to, atkarībā no Komisijai pieejamās informācijas, iespējamas divas pieejas būtisko

biznesa vienību atlasei:

institūcijas iedalījums pa faktiskajām biznesa vienībām, izmantojot institūcijas iekšējo

informāciju;

institūcijas iedalījums pa nosacītajām biznesa vienībām – darbības jomām, izmantojot

tikai finanšu pārskatu informāciju.

Ja kaut vienā no pēdējiem trim finanšu gadiem un pārskata gadā biznesa vienības un darbības

veida finanšu rādītāji atbilst vismaz vienam no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem, tad šī

biznesa vienība un darbības veids tiek atlasīts novērtējumam. Šāds nosacījums noteikts, lai

izvairītos no situācijas, ka būtiska biznesa vienība un būtisks darbības veids netiek atlasīts

novērtējumam īslaicīgu finanšu stāvokļa izmaiņu rezultātā. Biznesa vienība un darbības veids

netiek atlasīts novērtējumam tikai tajā gadījumā, ja tas neatbilst turpmāk aprakstītajiem

kritērijiem vairāk kā trīs gadus pēc kārtas.

Turpmāk šajā dokumentā aprakstīta metodika bankas iedalījumam vērtējamās vienībās. Lai

vienkāršotu aprakstu, nav atsevišķi izdalīta citu vērtējamo grupas uzņēmumu iedalījuma

metodika, jo tā ir analoga metodikai, ko lieto bankām, tikai tiek ievērota vērtējamā uzņēmuma

specializācija.

Atlases procedūra ir šāda:

Būtisko biznesa vienību

atlase

Būtisko darbības

veidu atlase

Nozīmīguma pakāpes noteikšana

būtiskajām biznesa vienībām un

darbības veidiem



22. lappuse no 202

1. Būtisko biznesa vienību atlase

Reitinga piešķiršanas procesa mērķiem visas bankas biznesa vienības tiek iedalītas divās

daļās:

peļņas vienības (to darbību var novērtēt, izmantojot finanšu kritērijus – piemēram,

privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana, investīciju darbība u.c.);

vienības, kas veic kopīgās bankas funkcijas (to darbību parasti nevar novērtēt,

izmantojot finanšu kritērijus – piemēram, iekšējais audits, risku pārvalde, personāla

vadība, finanšu grāmatvedība u.c.).

Šo vienību atlases procedūra ir atšķirīga – peļņas vienību atlasē pamatā tiek izmantoti

kvantitatīvi kritēriji, bet vienību, kas veic kopīgās funkcijas – kvalitatīvi kritēriji un

pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums. Tādēļ šo vienību atlases procedūras

aprakstītas atsevišķi.

Peļņas vienību atlases procedūra:

Šajā posmā iespējamas divas pieejas atkarībā no Komisijas rīcībā esošās informācijas:

1) Ja Komisijas rīcībā ir iedalījuma veikšanai nepieciešamā bankas iekšējā informācija

par biznesa vienībām – ja bankas budžets tiek plānots un faktiskā darbība kontrolēta

biznesa vienību griezumā un bankas iekšējā informācija ir pietiekama, lai veiktu biznesa

vienību atlasi, tad iedalījums tiek veikts faktiskajās biznesa vienībās. Šajā gadījumā

būtisko peļņas vienību atlases procedūra ir šāda:

Izmantojot informāciju par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetiem un to izpildi,

aprēķina katras peļņas biznesa vienības:

o peļņas/zaudējumu īpatsvaru augstāka līmeņa biznesa vienības

peļņā/zaudējumos;

o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru augstāka līmeņa biznesa

vienības pārvaldītajos bilances un ārpusbilances posteņos;

o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu

kapitālu (%).

Peļņas biznesa vienība tiek novērtēta kā būtiska un tiek atlasīta novērtējumam reitinga

piešķiršanas procesā, ja tās:

o peļņa/zaudējumi veido vairāk par 10% no augstāka līmeņa biznesa vienības

peļņas/zaudējumiem vai

o pārvaldītie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no augstāka

līmeņa biznesa vienības pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances posteņiem

vai

o pārvaldīto bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu

kapitālu ir lielāka par 100%.

Peļņas biznesa vienība var tikt novērtēta kā būtiska arī tad, ja tā neatbilst iepriekš

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tai pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā

ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, jo tā, piemēram:

o darbojas tirgos, kam raksturīgs augsts risku līmenis;

o plāno strauju darbības paplašināšanu;

o ir stratēģiski nozīmīga;

o tās darbība saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.

2) Ja Komisijas rīcībā nav iedalījuma veikšanai nepieciešamās informācijas – ja bankas

budžets netiek plānots un faktiskā darbība netiek kontrolēta biznesa vienību griezumā, vai

bankas iekšējā informācija nav pietiekama, lai veiktu biznesa vienību atlasi, vai arī, ja no



23. lappuse no 202

bankas šādu informāciju nav iespējams iegūt, tad bankas darbība tiek iedalīta nosacītajās

biznesa vienībās – darbības jomās. Šajā gadījumā atlases procedūra ir šāda:

Izmantojot pēdējo trīs gadu auditēto finanšu pārskatu informāciju un informāciju par

budžetu un tā izpildi pārskata gadā, bankas ienākumi un izdevumi tiek sagrupēti pa

darbības jomām:

o kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem – attiecina šādus

ienākumus/izdevumus:

procentu ienākumi no aizdevumiem klientiem;

komisijas naudas ienākumi par kredītu apkalpošanu;

komisijas naudas ienākumi par garantijām;

komisijas naudas izdevumi par kredītu apkalpošanu un garantijām;

izdevumi uzkrājumiem kredītiem un ārpusbilances saistībām pret

klientiem;

uzkrājumu samazināšanas ienākumi kredītiem un ārpusbilances saistībām

pret klientiem;

citi ar kreditēšanu un ārpusbilances saistībām pret klientiem saistīti

ienākumi/izdevumi;

o investīciju darbība – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:

procentu ienākumi no vērtspapīriem;

procentu ienākumi no finanšu atvasinātiem instrumentiem;

procentu izdevumi par finanšu atvasinātiem instrumentiem;

komisijas naudas izdevumi par bankas darījumiem ar vērtspapīriem;

finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi;

līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa;

ienākumi no saņemtajām dividendēm;

izdevumi uzkrājumiem ar investīciju darbību saistītajiem aktīviem;

uzkrājumu samazināšanas ienākumi (no aktīviem, kas saistīti ar investīciju

darbību);

citi ar investīciju darbību saistīti ienākumi/izdevumi;

o maksājumi un norēķini – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:

procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm;

komisijas naudas izdevumi par korespondentbanku pakalpojumiem;

komisijas naudas ienākumi no naudas pārskaitījumiem;

komisijas naudas izdevumi par naudas pārskaitījumiem;

komisijas naudas ienākumi no norēķinu karšu apkalpošanas;

komisijas naudas izdevumi par norēķinu kartēm;

komisijas naudas ienākumi no skaidras naudas operācijām;

komisijas naudas izdevumi par inkasāciju un skaidras naudas apkalpošanu;

izdevumi uzkrājumiem ar maksājumiem un norēķiniem saistītajiem

aktīviem;

uzkrājumu samazināšanas ienākumi (no aktīviem, kas saistīti ar

maksājumiem un norēķiniem);

citi ar maksājumiem un norēķiniem saistīti ienākumi/izdevumi;

o klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – attiecina šādus


komisijas naudas ienākumi par darījumiem ar vērtspapīriem klientu

uzdevumā;

komisijas naudas izdevumi par darījumiem ar vērtspapīriem klientu

uzdevumā;

komisijas naudas ienākumi par uzticības operācijām;



24. lappuse no 202

citi ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu pakalpojumiem saistīti

ienākumi/izdevumi;

o noguldījumu piesaistīšana un apkalpošana – attiecina šādus


procentu izdevumi par klientu noguldījumiem;

komisijas naudas ienākumi par norēķinu kontu uzturēšanu;

citi ar noguldījumu piesaistīšanu un apkalpošanu saistīti

ienākumi/izdevumi;

o aizņēmumi – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:

procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm;

procentu izdevumi par emitētajiem parāda vērtspapīriem;

procentu izdevumi par pakārtotajām saistībām;

komisijas naudas izdevumi par piesaistītajiem kredītresursiem;

citi ar bankas ilgtermiņa aizņēmumiem saistītie ienākumi/izdevumi;

o cita darbība – attiecina šādus ienākumus/izdevumus:

citi procentu ienākumi/izdevumi;

citi komisijas naudas ienākumi/izdevumi;

citi parastie ienākumi/izdevumi;

izdevumi uzkrājumiem pārējiem aktīviem;

uzkrājumu samazināšanas ienākumi no pārējiem aktīviem;

o bankas kopējie ienākumi/izdevumi – attiecina:

administratīvos izdevumus;

nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizāciju un nolietojumu;

uzņēmuma ienākuma nodokli.

Katrai no darbības jomām (izņemot kopējos ienākumus/izdevumus) aprēķina:

o ienākumu/izdevumu īpatsvaru bankas kopējos ienākumos/izdevumos;

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas bilances

kopsummu (%);

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu kapitālu

(%).

Darbības joma tiek novērtēta kā būtiska un tiek atlasīta novērtējumam reitinga

piešķiršanas procesā, ja tās:

o ienākumi veido vairāk par 10% no bankas kopējiem ienākumiem vai

o izdevumi veido vairāk par 10% no bankas kopējiem izdevumiem vai

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no bilances

kopsummas vai

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu kapitālu

ir lielāka par 100%.

Darbības joma var tikt novērtēta kā būtiska arī tad, ja tā neatbilst iepriekš aprakstītajiem

kvantitatīvajiem kritērijiem, bet tai pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā ir būtiska nozīme

bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, jo tā, piemēram:

o saistīta ar tirgiem, kam raksturīgs augsts risku līmenis;

o tiek plānota strauja darbības paplašināšana;

o ir stratēģiski nozīmīga;

o saistīta ar augstu reputācijas risku u.c.

Vienību, kas veic kopīgās funkcijas, atlases procedūra:

Bez aprakstītajām peļņas vienībām reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtētas arī tās

būtiskās vienības, kas veic bankas kopīgās funkcijas (turpmāk – kopīgās funkcijas).



25. lappuse no 202

Būtisko kopīgo funkciju atlasei netiek izmantoti kvantitatīvi (finanšu) kritēriji, bet gan

pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums, ņemot vērā bankas lielumu, darbības

specifiku, attiecīgu organizatorisko vienību esamību bankā u.c. faktorus.

Parasti reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtētas šādas kopīgās funkcijas:

Padome un valde;

Operacionālā riska pārvaldīšana;

Procentu likmju riska pārvaldīšana;

Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana;

Likviditātes riska pārvaldīšana;

Iekšējais audits;

Informācijas sistēmas;

Darbības atbilstības kontrole;

Finanšu un vadības grāmatvedība;

Personāla vadība.

Ja ar kreditēšanu saistītai darbībai ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad reitinga

piešķiršanas procesā papildus kā kopīgā funkcija tiek vērtēta arī kredītriska pārvaldīšana

bankā kopumā.

Atkarībā no bankas darbības specifikas, bez uzskaitītajām kopīgām funkcijām var tikt

vērtētas arī citas (piemēram, valsts riska pārvaldīšana), ja tām pārbaudes grupas vadītāja

vērtējumā ir būtiska nozīme bankas darbībā.



26. lappuse no 202

2. Būtisko darbības veidu atlase

Pēc tam, kad atlasītas būtiskās biznesa vienības, katrai no atlasītajām biznesa vienībām

tiek noteikti būtiskie darbības veidi, ko šīs vienības veic. Šiem nolūkiem tiek izmantota

bankas iekšējā informācija un finanšu pārskatu informācija. Arī šeit atkarībā no Komisijas

rīcībā esošās informācijas iespējamas divas pieejas iedalījuma veikšanai:

1) Ja Komisijas rīcībā ir iedalījuma veikšanai nepieciešamā bankas iekšējā informācija par

biznesa vienību darbības veidiem, tad būtisko darbības veidu atlases procedūra ir šāda:

Visām būtiskajām biznesa vienībām nosaka darbības veidus, ko tās veic;

Izmantojot informāciju par pēdējo trīs gadu un pārskata gada budžetiem un to izpildi,

aprēķina katra darbības veida:

o ienākumu/izdevumu īpatsvaru biznesa vienības ienākumos/izdevumos;

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvaru biznesa vienības

pārvaldītajos bilances un ārpusbilances posteņos;

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecību pret bankas pašu kapitālu

(%);

Darbības veids tiek novērtēts kā būtisks un tiek atlasīts novērtējumam reitinga

piešķiršanas procesā, ja tā:

o ienākumi veido vairāk par 10% no biznesa vienības ienākumiem vai

o izdevumi veido vairāk par 10% no biznesa vienības izdevumiem vai

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no biznesa

vienības pārvaldītajiem bilances un ārpusbilances posteņiem vai

o atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu attiecība pret bankas pašu kapitālu

ir lielāka par 100%.

Darbības veids var tikt novērtēts kā būtisks bankas darbībā arī tad, ja tas neatbilst iepriekš

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā tam ir

būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja tam ir:

o netipiski zems ienākumu līmenis, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem;

o augsts īstermiņa ienesīguma svārstīgums;

o būtiskas pārmaiņas ienesīgumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem;

o tas saistīts ar augstu reputācijas risku u.c.

2) Ja Komisijas rīcībā nav iedalījuma veikšanai nepieciešamās informācijas par biznesa

vienībām un iedalījums veikts pa nosacītajām biznesa vienībām – darbības jomām, tad

būtisko darbības veidu atlases procedūra ir šāda:

Izmantojot Komisijas rīcībā esošo finanšu pārskatu informāciju, visām būtiskajām

darbības jomām tiek noteikti darbības veidi.

Atkarībā no tā, kādi finanšu pārskati tika izmantoti darbības veidu noteikšanai,

aprēķina – vai nu katra darbības veida ienākumu/izdevumu īpatsvaru darbības jomas

kopējos ienākumos/izdevumos, vai nu darbības veidam atbilstošo bilances un

ārpusbilances posteņu īpatsvaru darbības jomai atbilstošajos bilances un ārpusbilances

posteņos. Piemēram, lai veiktu darbības jomas – kreditēšana un ārpusbilances saistības

pret klientiem – iedalījumu pa darbības veidiem, var tikt izmantota kredītportfeļa

informācijas sistēmas "KREDIS" un Mēneša bilances pārskata informācija. Minētajā

piemērā katra kredītu veida būtiskums tiek noteikts, aprēķinot šim kreditēšanas veidam

atbilstošo aktīvu un ārpusbilances posteņu īpatsvaru bankas kredītportfelī.

Katrā konkrētajā gadījumā tiek izvēlēts institūcijas darbības specifikai

vispiemērotākais un atbilstošākais dalījums. Darbības jomu iedalījuma darbības veidos

piemēri:



27. lappuse no 202

o Kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem:

kredīti centrālajām valdībām,

kredīti vietējām valdībām,

kredīti finanšu institūcijām,

kredīti lielajiem uzņēmumiem,

kredīti vidējiem uzņēmumiem,

kredīti maziem uzņēmumiem,

kredīti mikrouzņēmumiem,

kredīti privātpersonām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam,

kredīti privātpersonām – norēķinu karšu un norēķinu kontu kredīti,

citi kredīti privātpersonām patēriņa preču iegādei,

pārējie kredīti privātpersonām,

kredīti privātpersonas apkalpojošām bezpeļņas institūcijām,

galvojumi un garantijas,

akreditīvi,

pārējie;

o Investīciju darbība:

Sabiedrības portfelis:

parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu,

līdzdalība radniecīgo un saistīto uzņēmumu kapitālā,

finanšu atvasinātie instrumenti riska ierobežošanas nolūkiem;

Tirdzniecības portfelis:


akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu,

finanšu atvasinātie instrumenti tirdzniecības nolūkiem,

kredītderivatīvi,

preču atvasinātie instrumenti,

pārējie finanšu instrumenti;

Pārdošanai pieejamais / likviditātes portfelis:


akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu,

pārējie finanšu instrumenti;

o Maksājumi un norēķini:

korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti,

naudas pārskaitījumi,

skaidras naudas operācijas un inkasācija,

norēķinu karšu apkalpošana,

pārējā ar maksājumiem un norēķiniem saistītā darbība;

o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi:

uzticības operācijas,

ieguldījumu pakalpojumi,

pārējā ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu pakalpojumiem

saistītā darbība;

o Noguldījumu piesaistīšana un apkalpošana:

rezidentu noguldījumi,

nerezidentu noguldījumi;

o Aizņēmumi:

saņemtie starpbanku kredīti;

emitētie parāda vērtspapīri,

citi aizņēmumi (t.sk., subordinētie aizņēmumi);



28. lappuse no 202

o Var tikt atsevišķi izdalīta cita darbība, piemēram:

konsultāciju pakalpojumi,

elektroniskie pakalpojumi,

projektu finansēšana,

cita darbība;

Darbības veids tiek novērtēts kā būtisks un tiek atlasīts novērtējumam reitinga

piešķiršanas procesā, ja tā:

o Ienākumi/izdevumi veido vairāk par 10% no darbības jomas kopējiem

ienākumiem/izdevumiem vai

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 10% no darbības

jomas kopējiem bilances un ārpusbilances posteņiem vai

o atbilstošie bilances un ārpusbilances posteņi veido vairāk par 100% no bankas

pašu kapitāla;

Darbības veids var tikt novērtēts kā būtisks bankas darbībā arī tad, ja tas neatbilst iepriekš

aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, bet pārbaudes grupas vadītāja vērtējumā tam

ir būtiska nozīme bankas darbībā pēc citiem kritērijiem, piemēram, ja tam ir:

o netipiski zems ienākumu līmenis, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem;

o augsts īstermiņa ienesīguma svārstīgums;

o būtiskas pārmaiņas ienesīgumā, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem;

o tas saistīts ar augstu reputācijas risku u.c.



29. lappuse no 202

3. Nozīmīguma pakāpju noteikšana

Katrai no atlasītajām vienībām tiek noteikta nozīmīguma pakāpe, kas tiek izmantota

novērtējuma rezultātu apkopošanā, lai noteiktu atsevišķo vienību vērtējumu svēršanas

pakāpi institūcijas kopējā reitinga aprēķinā.

Peļņas vienību nozīmīguma pakāpes noteikšana:

Peļņas vienības nozīmīguma pakāpe un atbilstošās peļņas vienības vērtējuma svēršanas

pakāpe kopējā institūcijas reitinga aprēķinā tiek noteikta pēc tās peļņas/zaudējumu

īpatsvara bankas peļņā/zaudējumos (ja iedalījums veikts pa faktiskajām biznesa vienībām)

vai pēc tās ienākumu/izdevumu īpatsvara bankas ienākumos/izdevumos (ja iedalījums

veikts pa nosacītajām biznesa vienībām):

Nozīmīguma


Svēršanas

pakāpe

Liela nozīme Biznesa vienības peļņas/zaudējumu

(ienākumu/izdevumu) īpatsvars bankas kopējā

peļņā/zaudējumos (ienākumos/izdevumos)

> 50% 4

Vidēja nozīme 20% - 50% 2 Maza nozīme < 20% 1

* Peļņas vienību nozīmīguma pakāpes noteikšanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji,

ievērojot turpmāk aprakstītos principus.

Kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpes noteikšana:

Kopīgām funkcijām nozīmīguma pakāpes noteikšanai netiek izmantoti kvantitatīvi

kritēriji, bet gan pārbaudes grupas vadītāja profesionālais vērtējums. Nosakot nozīmīguma

pakāpi kopīgām funkcijām, tiek ņemta vērā bankas darbības specifika, lielums un citi

faktori, un tiek izvērtēts, kāda būtu potenciālā ietekme uz bankas

ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla apmēru gadījumā, ja šī kopīgā funkcija bankā

darbotos neefektīvi vai nepastāvētu vispār.

Kopīgās funkcijas reitinga aprēķina nolūkiem tiek sadalītas divās grupās:

Risku pārvaldīšana (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – kredītriska pārvaldīšana,

operacionālā riska pārvaldīšana, procentu likmju riska pārvaldīšana, ārvalstu

valūtu riska pārvaldīšana, likviditātes riska pārvaldīšana, darbības atbilstības

kontrole);

Darbības organizācija (ietilpst šādas kopīgās funkcijas – padome un valde,

iekšējais audits, informācijas sistēmas, finanšu un vadības grāmatvedība,

personāla vadība).

Pēc noklusējuma katrai no šīm grupām noteikta liela nozīmīguma pakāpe. Atsevišķo

kopīgo funkciju nozīmīguma pakāpe katrā no šīm grupām tiek noteikta katrai bankai

individuāli atkarībā no bankas darbības specifikas un atbilstošo biznesa vienību darbības

būtiskuma bankas kopējā darbībā.

Darbības veidu nozīmīguma pakāpes noteikšana:

Tā kā reitinga piešķiršanas metodika nosaka, ka darbības veidu atlasē var tikt izmantoti

dažādi kritēriji, tad šie paši kritēriji tiek izmantoti arī darbības veidu nozīmīguma pakāpes

noteikšanai.

Ja darbības veidu atlasē tika izmantots ienākumu/izdevumu kritērijs, tad nozīmīguma

pakāpe un atbilstošā darbības veida vērtējuma svēršanas pakāpe kopējā institūcijas

reitinga aprēķinā tiek noteikta pēc darbības veida ienākumu/izdevumu īpatsvara biznesa

vienības ienākumos/izdevumos:



30. lappuse no 202

Nozīmīguma


Svēršanas

pakāpe Liela nozīme

Darbības veida ienākumu/izdevumu īpatsvars

biznesa vienības ienākumos/izdevumos

> 50% 4 Vidēja nozīme 20% - 50% 2 Maza nozīme < 20% 1

* Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes noteikšanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot


Ja darbības veidu atlasē tika izmantots bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara

kritērijs, tad nozīmīguma pakāpe un atbilstošā darbības veida vērtējuma svēršanas pakāpe

kopējā institūcijas reitinga aprēķinā tiek noteikta pēc darbības veidam atbilstošo bilances

un ārpusbilances posteņu īpatsvara biznesa vienības pārvaldītajos bilances un

ārpusbilances posteņos:

Nozīmīguma


Svēršanas

pakāpe Liela nozīme Darbības veida bilances un ārpusbilances

posteņu īpatsvars biznesa vienības pārvaldītajos

bilances un ārpusbilances posteņos

> 50% 4

Vidēja nozīme 20% - 50% 2

Maza nozīme < 20% 1 * Uzņēmuma nozīmīguma pakāpes noteikšanai var tikt izmantoti arī citi rādītāji vai kritēriji, ievērojot


Nozīmīguma pakāpes noteikšanai tiek izmantota pēdējā finanšu gada budžeta izpildes

informācija (ja iedalījums tiek veikts pa faktiskajām biznesa vienībām) vai pēdējā finanšu

gada auditēto finanšu pārskatu informācija (ja iedalījums tiek veikts pa nosacītajām biznesa

vienībām – darbības jomām). Pārbaudes grupas vadītājs biznesa vienību un darbības veidu

nozīmīguma pakāpju noteikšanai var izmantot arī citu informāciju (piemēram, gada pārskatu

informāciju), ja uzskata, ka šīs informācijas izmantošana precīzāk atspoguļos biznesa vienību

un darbības veidu nozīmīgumu bankas kopējā darbībā.

Nosakot biznesa vienību un darbības veidu nozīmīguma pakāpes, pārbaudes grupas vadītājs

var atkāpties no iepriekš aprakstītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ja uzskata, ka biznesa

vienības vai darbības veida nozīme bankā ir lielāka (vai mazāka), nekā tā izriet no

ienākumu/izdevumu īpatsvara vai atbilstošo bilances un ārpusbilances posteņu īpatsvara

kritērija. Piemēram, ja ar bankas darbības veidu – uzticības operācijas – saistītā trasta bilance

pārsniedz bankas bilances kopsummu, bet ienākumi no uzticības operācijām veido mazāk par

20% no bankas kopējiem ienākumiem, tad pēc ienākumu/izdevumu kritērija uzticības

operācijām noteikta maza nozīmīguma pakāpe. Pārbaudes grupas vadītājs var pieņemt

lēmumu, ka, tā kā uzticības operāciju pakalpojumi saistīti ar liela apjoma aktīvu pārvaldīšanu,

tad šai darbībai ir nosakāma liela nozīmīguma pakāpe.

Būtisko vienību atlase tiek dokumentēta 2.4. veidlapā "Vērtējamie darbības veidi". Aizpildītā

veidlapa tiek glabāta elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un

gads] / Iedalījums.



31. lappuse no 202

3.3. Vērtējamo risku noteikšana

Pēc tam, kad ir atlasīti būtiskie uzņēmumi un katrs no šiem uzņēmumiem ir sadalīts

vērtējamās vienībās, šajā posmā tiek noteikts, kādi riski un kādi risku pārvaldīšanas elementi

reitinga piešķiršanas procesā tiks vērtēti katrai vērtējamai vienībai, kā arī tiek noteikts, kāda ir

katra no šiem riskiem un risku pārvaldīšanas elementiem nozīme kopējā darbības veida

vērtējumā (katram no vērtējamiem riskiem un risku pārvaldīšanas elementiem tiek noteikta

nozīmīguma pakāpe, kas tiek izmantota rezultātu apkopošanā, lai noteiktu atsevišķo risku un

risku pārvaldīšanas vērtējumu svēršanas pakāpi darbības veida kopējā vērtējuma aprēķinā).

Bankas darbības veidu ienākumu/izdevumu nenoteiktība ir atkarīga no vairākiem riskiem.

Piemēram, darbības veidam – kreditēšana piemīt ne tikai kredītrisks, bet arī operacionālais

risks, atbilstības un reputācijas risks, informācijas tehnoloģiju risks, procentu likmju risks un

citi riski. Šiem riskiem ir atšķirīga nozīme, novērtējot ar kreditēšanas darbību saistīto risku –

vislielākā nozīme ir kredītriskam, pārējiem riskiem ir mazāka nozīme. Reitinga piešķiršanas

procesā tiek vērtēti tikai svarīgākie no darbības veidam piemītošajiem riskiem – t.i., tie riski,

kuriem ir vislielākā potenciālā ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitālu.

Piemēram, darbības veidam – kreditēšana – reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti šādi riski

– kredītrisks un operacionālais risks.

Lai noteiktu katram darbības veidam vērtējamos riskus un risku pārvaldīšanas elementus, un

to nozīmīguma pakāpes, tiek izmantota standartizēta pieeja. Tas nozīmē, ka pēc noklusējuma

ir noteikts, kādi riski un kādi risku pārvaldīšanas elementi jāvērtē katram darbības veidam, un

kāds ir katra no tiem nozīmīgums kopējā darbības veida vērtējumā. 1. tabulā "Darbības veidu

riski un risku pārvaldīšana" apkopoti dažādiem darbības veidiem vērtējamie riski un risku

pārvaldīšanas elementi, kā arī noteikts katra riska un risku pārvaldīšanas elementa

nozīmīgums darbības veida kopējā vērtējumā. Pēc noklusējuma katram darbības veidam tiek

vērtēti ne vairāk kā trīs riski, bet attiecībā uz risku pārvaldīšanu tiek vērtēta gan iekšējās

kontroles sistēmas kvalitāte, gan arī korporatīvā vadība.

Darbības veidu uzskaitījums 1. tabulā nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas

darbības specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbības veidiem iespējami arī citi darbības

veidi (piemēram, projektu finansēšana, finanšu konsultāciju pakalpojumi, bankas īpašumā

esoša nekustamā un kustamā īpašuma pārvaldīšana u.tml.), kam bieži nav būtiska nozīme

bankas kopējā darbībā. Ja kādā bankā citiem darbības veidiem ir būtiska nozīme bankas

kopējā darbībā, tad tiem individuāli tiek noteikti vērtējamie riska elementi.

Nozīmīguma pakāpe tiek noteikta tādā pašā skalā, kā tika noteiktas nozīmīguma pakāpes

vērtējamiem uzņēmumiem un vērtējamām vienībām, t.i., riskam un risku pārvaldīšanas

elementam var būt liela, vidēja vai maza nozīme. Atkarībā no riskam vai riska pārvaldīšanas

elementam noteiktās nozīmīguma pakāpes, tiek izmantoti šādi lielumi risku vērtējumu un

risku pārvaldīšanas vērtējumu svēršanas pakāpes noteikšanai kopējā reitinga aprēķinā:

Liela nozīme – 4;

Vidēja nozīme – 2;

Maza nozīme – 1.

Atkarībā no vērtējamās bankas darbības specifikas, pārbaudes grupas vadītājs var mainīt 1.

tabulā noteiktos darbības veidiem vērtējamos riskus un risku pārvaldīšanas elementus, kā arī

var mainīt noteiktās nozīmīguma pakāpes.

Vērtējamo risku un risku pārvaldīšanas elementu noteikšana tiek dokumentēta tabulā, par

pamatu ņemot 1. tabulu "Darbības veidu riski un risku pārvaldīšana". Aizpildītā tabula tiek

glabāta elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] /

Iedalījums.



32. lappuse no 202

1. tabula

Darbības veidiem vērtējamie riski un risku pārvaldīšana un to nozīmes kopējā vērtējumā*

Riski Risku pārvaldīšana

Darbības veidi KR OR TCR PLR ĀVR LR ITR SR ARR IKS KV

1. Kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem

Kredītriska pārvaldīšana liela - - - - - - - vidēja liela vidēja

Kredīti centrālajām valdībām maza vidēja - - - - - - - liela vidēja

Kredīti vietējām valdībām vidēja vidēja - - - - - - - liela vidēja

Kredīti finanšu institūcijām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja

Kredīti uzņēmumiem liela vidēja - - - - -- - - liela vidēja

Kredīti privātpers. mājokļa iegādei, rekonstr. un remontam liela vidēja - - - - - - - liela vidēja

Kredīti privātpers. - norēķinu karšu un norēķ. kontu kredīti liela liela - - - - - - - liela vidēja

Kredīti privātpersonām patēriņa preču iegādei liela liela - - - - - - - liela vidēja

Pārējie kredīti privātpersonām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja

Kredīti privātpersonas apkalpojošām bezpeļņas institūcijām liela vidēja - - - - - - - liela vidēja

Galvojumi un garantijas vidēja vidēja - - - - - - - liela vidēja

Akreditīvi vidēja liela - - - - - - - liela vidēja

2. Investīciju darbība

Sabiedrības portfelis

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu liela vidēja - - - - - - - liela vidēja

Līdzdalība radniecīgo un saistīto uzņēmumu kapitālā liela vidēja - - - - - - - liela vidēja

Finanšu atvasinātie instrumenti riska ierobežošanas nolūkiem liela vidēja - - - - - - - liela vidēja

Tirdzniecības portfelis

Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja

Finanšu atvasinātie instrumenti tirdzniecības nolūkiem maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja

Kredītderivatīvi maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja

Preču atvasinātie instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja

Pārējie finanšu instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja

Pārdošanai pieejamais portfelis Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja

Pārējie finanšu instrumenti maza vidēja liela - - - - - - liela vidēja



33. lappuse no 202

1. tabulas turpinājums


Darbības veidi KR OR TCR PLR ĀVR LR ITR SR ARR IKS KV

3. Maksājumi un norēķini

Korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti liela vidēja - - - - - - vidēja liela vidēja

Naudas pārskaitījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja

Skaidras naudas operācijas un inkasācija - liela - - - - - - vidēja liela vidēja

Norēķinu karšu apkalpošana - liela - - - - - - vidēja liela vidēja

4. Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi

Uzticības operācijas - liela - - - - - - liela liela maza

Ieguldījumu pakalpojumi - liela - - - - - - vidēja liela maza

5. Noguldījumu piesaistīšana

Rezidentu noguldījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja

Nerezidentu noguldījumi - liela - - - - - - liela liela vidēja

6. Bankas aizņēmumi

Emitētie parāda vērtspapīri - vidēja - - - - - - - liela vidēja

Subordinētās saistības - vidēja - - - - - - - liela vidēja

Termiņaizņēmumi no kredītiestādēm - vidēja - - - - - - - liela vidēja

Citi aizņēmumi - vidēja - - - - - - - liela vidēja

7. Kopīgās funkcijas

Padome un valde - - - - - - - liela - liela liela

Operacionālā riska pārvaldīšana - liela - - - - - - vidēja liela liela

Procentu likmju riska pārvaldīšana - vidēja - liela - - - - vidēja liela liela

Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana - vidēja - - liela - - - vidēja liela liela

Likviditātes riska pārvaldīšana - vidēja - - - liela - - vidēja liela liela

Iekšējais audits - - - - - - - - vidēja liela vidēja

Informācijas sistēmas - - - - - - liela - - liela -

Darbības atbilstības kontrole - - - - - - - - liela liela vidēja

Finanšu un vadības grāmatvedība - liela - - - - - - vidēja liela vidēja

Personāla vadība - - - - - - - - - liela vidēja

*Tabulā izmantotie apzīmējumi: KR – kredītrisks, OR- operacionālais risks, TCR – tirgus cenu risks, PLR – procentu likmju risks, ĀVR – ārvalstu valūtu risks, LR – likviditātes risks, ITR –

informāciju tehnoloģiju risks, SR – stratēģijas risks, ARR – atbilstības un reputācijas risks, IKS – iekšējās kontroles sistēma, KV – korporatīvā vadība.



3.4. Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu

Pārbaudes grupas vadītājs, konsultējoties ar Uzraudzības departamenta direktoru, Monetāro

finanšu iestāžu risku novērtēšanas daļas vadītāju un institūcijas kuratoru, var pieņemt

lēmumu, ka atsevišķiem grupas uzņēmumiem, biznesa vienībām vai darbības veidiem netiks

veikts pilna apjoma novērtējums, bet gan vienkāršots – nepilna apjoma novērtējums

(piemēram, mazas nozīmes meitas uzņēmumā netiks veikta on-site pārbaude, bet novērtējums

tiks veikts off-site – analizējot Komisijas rīcībā esošo informāciju).

Lēmumu par nepilna apjoma novērtējumu var pieņemt, piemēram, šādos gadījumos:

grupas uzņēmumam, kam noteikta maza nozīmīguma pakāpe;

biznesa vienībai, kam noteikta maza nozīmīguma pakāpe;

darbības veidam, kam noteikta maza nozīmīguma pakāpe;

ja nav pieejama pilna apjoma novērtējuma veikšanai nepieciešamā informācija un, lai

to iegūtu, nepieciešami lieli Komisijas vai bankas resursu ieguldījumi, bet rezultāts, ko

iegūs no šīs informācijas, kopējā reitinga aprēķinā būs nebūtisks u.c.

Vērtējamās grupas un bankas pamatdarbības veidiem vienmēr tiek veikts pilna apjoma

novērtējums.

Lēmums par pilna vai nepilna apjoma novērtējuma veikšanu un tā pamatojums tiek

dokumentēts 2.2. veidlapā "Vērtējamie grupas uzņēmumi" un 2.4. veidlapā "Vērtējamie

darbības veidi". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Iedalījums.



35. lappuse no 202

4. nodaļa

RISKU UN RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS

Šajā nodaļā aprakstīta institūcijas risku un risku pārvaldīšanas kvalitātes novērtēšanas kārtība.

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupa.

Iepriekšējā posma – Institūcijas iedalījuma rezultātā tika atlasīti vērtējamie grupas uzņēmumi

un vērtējamās vienības, kā arī tika noteikts, kādi riski un risku pārvaldīšanas elementi tiek

vērtēti katrai vērtējamai vienībai. Šajā posmā tiek veikts institūcijas vērtējamām vienībām

piemītošo risku un tās risku pārvaldīšanas sistēmu novērtējums.

Turpmāk šajā dokumentā aprakstīta metodika bankas risku un risku pārvaldīšanas

novērtējumam. Lai vienkāršotu aprakstu, nav atsevišķi izdalīta citu vērtējamo grupas

uzņēmumu risku un risku pārvaldīšanas novērtējuma metodika, jo tā ir analoga metodikai, ko

lieto bankām, tikai tiek ievērota vērtējamā uzņēmuma specializācija. Piemēram, uzņēmumam,

kas specializējas līzinga un faktoringa darījumos, tiek vērtēti citi riski, salīdzinot ar universālu

banku vai uzņēmumu, kurš specializējas brokeru pakalpojumu sniegšanā.

4.1. Vispārēji principi

Katras vērtējamās vienības novērtējumā tiek vērtēti šai vienībai piemītošo risku lielums un

risku pārvaldīšanas kvalitāte saskaņā ar šajā nodaļā aprakstīto metodiku. Vērtējamai vienībai

piemītošie riski un risku pārvaldīšanas kvalitāte tiek vērtēti atsevišķi. Tas nozīmē, ka,

novērtējot vērtējamai vienībai piemītošos riskus, netiek ņemts vērā tas, kā banka šos riskus

pārvalda. Savukārt, novērtējot risku pārvaldīšanas kvalitāti, netiek ņemts vērā vērtējamai

vienībai piemītošo risku lielums. Kopējais vērtējamās vienības vērtējums veidojas, apkopojot

risku novērtējumus un risku pārvaldīšanas novērtējumus.

Piemēram, viens no kredītriska novērtējuma elementiem ir aizņēmēju kredītspēja. Banka

nevar ietekmēt aizņēmēju kredītspēju (spēju savlaicīgi pildīt saistības), bet banka var mazināt

aizņēmēju saistību nepildīšanas potenciālo ietekmi uz banku, ieviešot atbilstošas riska

pārvaldīšanas metodes – nosakot limitus kredītriska koncentrācijai, savlaicīgi identificējot

aizņēmēju problēmas, savlaicīgi veicot atbilstošus pasākumus, lai mazinātu potenciālos

zaudējumus no problēmu kredītiem u.c., tādējādi samazinot ar šo darbības veidu saistīto

kopējo risku.

Riski

Darbības veida risks ir saistīts ar nenoteiktību, ka var svārstīties darbības vieda

ienākumi/izdevumi. Jo lielāka ir darbības veida ienākumu/izdevumu svārstību amplitūda, jo

lielāks ir darbības veidam piemītošais risks. Ienākumu/izdevumu svārstīgums ietekmē pašu

kapitāla apmēra stabilitāti. Jo svārstīgāki ir bankas darbības veidu ienākumi/izdevumi, jo

mainīgāks, nestabilāks un grūtāk prognozējams ir bankas pašu kapitāla apmērs. Tādēļ šī

reitinga mērķiem darbības veida risks tiek definēts kā – darbības veida ienākumu/izdevumu

svārstīgums un potenciālā ietekme uz pašu kapitāla apmēru.

Teorētiski darbības veida ienākumu/izdevumu nenoteiktība (t.i., risks) ir atkarīga no diviem

faktoriem:

varbūtības, ka var notikt kāds notikums, kas var negatīvi ietekmēt bankas

ienākumus/izdevumus un pašu kapitāla apmēru;

šī notikuma ietekmes lieluma uz bankas ienākumiem/izdevumiem un pašu kapitāla

apmēru.



36. lappuse no 202

Veicot bankas iedalījumu, katram no vērtējamiem darbības veidiem tika noteikta nozīmīguma

pakāpe, kas tiek izmantota atsevišķo darbības veidu vērtējumu svēršanas pakāpes noteikšanai

kopējā reitinga aprēķinā. Līdz ar to reitinga nolūkiem darbības veida potenciālā ietekme uz

bankas ienākumiem/izdevumiem jau ir novērtēta. Šajā posmā – risku novērtējumā – tiek

vērtēta tikai varbūtība, ka var notikt kādi notikumi, kas var negatīvi ietekmēt bankas

ienākumus/izdevumus.

Reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti deviņi riski:

Šajā metodikā lietotās risku definīcijas:

Risks Definīcija

Kredītrisks Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja bankas aizņēmējs

(parādnieks, debitors) vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies

pildīt saistības pret banku atbilstoši līguma noteikumiem.

Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus no neadekvātu vai

neveiksmīgu iekšēju procesu norises, cilvēku un sistēmas darbības, vai

arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Šajā reitingā ar operacionālo risku

saprot risku, ka var samazināties bankas ienākumi (vai rasties papildus

izdevumi) un samazināties pašu kapitāla apmērs dažādu iekšējās un

ārējas krāpšanas gadījumu, neatbilstošas nodarbinātības prakses un

darbavietas drošības, nekorektas attieksmes pret klientiem,

neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses, materiālo aktīvu

bojājumu, komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu) un

nepilnību izpildes, piegādes un procesu vadībā dēļ.

Tirgus cenu risks Tirgus cenu risks ir risks, ka var mainīties bankas ienākumi/izdevumi

(un pašu kapitāla apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas

RISKI

Kredītrisks

Operacionālais risks

Tirgus cenu risks

Procentu likmju risks

Ārvalstu valūtu risks

Likviditātes risks

Informācijas tehnoloģiju risks

Stratēģijas risks

Atbilstības un reputācijas risks



37. lappuse no 202

finanšu instrumentu tirgus cenās, preču cenās, ārvalstu valūtu kursos

un procentu likmēs.

Procentu likmju

risks

Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā

iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem

(un pašu kapitāla apmēru).

Ārvalstu valūtu risks Ārvalstu valūtu risks ir risks, ka valūtas kursu izmaiņu rezultātā

iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem

(un pašu kapitāla apmēru).

Likviditātes risks Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt

juridiski pamatotas prasības bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī

nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu neplānotas

izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu.

Informācijas

tehnoloģiju risks

Informācijas tehnoloģiju risks ir risks, ka var samazināties bankas

ienākumi/rasties papildus izdevumi neapmierinošu informācijas

tehnoloģiju vai neatbilstošas informācijas apstrādes rezultātā.

Stratēģijas risks Stratēģijas risks ir risks, ka izmaiņas biznesa vidē un bankas nespēja

savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām, vai nepārdomāta/nepamatota

bankas ilgtermiņa darbības stratēģija, vai bankas nespēja nodrošināt

nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var nelabvēlīgi ietekmēt

bankas ienākumus/izdevumus (un pašu kapitāla apmēru).

Atbilstības un

reputācijas risks

Atbilstības un reputācijas risks ir risks, ka var samazināties bankas

ienākumi/rasties papildus izdevumi (un samazināties pašu kapitāla

apmērs), kā arī var tikt apdraudēta bankas turpmākā darbība, jo banka

neievēro vai pārkāpj institūcijas darbību regulējošos likumus un citus

tiesību aktus, ar institūcijas darbību saistītos pašregulējošo institūciju

noteiktos standartus, profesionālās rīcības un ētikas kodeksus un citus

ar institūcijas darbību saistītos labākās prakses standartus, kā arī risks,

ka bankas klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības

iestādēm izveidojies negatīvs viedoklis par banku. Atbilstības un

reputācijas risks ietver arī risku, ka bankas darbības atbilstība

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvajiem

aktiem ir nepietiekama, t.sk. risku, ka banka var tikt iesaistīta

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Katrs no vērtējamiem riskiem sadalīts sīkāk – atsevišķos elementos jeb riska komponentos,

kas kopumā raksturo riska lielumu. Piemēram, kredītriska apmēru raksturo trīs elementi:

aizņēmēju (parādnieku, darījumu partneru) kredītspēja – varbūtība, ka aizņēmēji

(parādnieki, darījumu partneri) nespēs savlaicīgi pildīt saistības pret banku

(probability of default) (to raksturo kredītvēsture, kredītreitings, finanšu stāvoklis,

aizņēmēju atkarība no pārmaiņām vidē, kurā tie darbojas u.c. faktori);

kredītrisku mazinošu faktoru esamība (to raksturo bankas prasījumu kārta parādnieka

likvidācijas gadījumā, ķīlas esamība, kvalitāte un likviditāte, maksātspējīgu galvotāju

esamība u.c. faktori);

kredītriska koncentrācija – jo lielāka kredītriska koncentrācija, jo lielāka varbūtība, ka

atsevišķs notikums (piemēram, krīze nekustamā īpašuma tirgū) var būtiski ietekmēt



38. lappuse no 202

bankas ienākumus/izdevumus (to raksturo vērtējamā darbības veida koncentrācija

dažādos sadalījumos – pa atsevišķiem klientiem/saistītu klientu grupām, pa nozarēm,

pa valstīm, ģeogrāfiskiem reģioniem, pa nodrošinājuma veidiem u.c.).

Reitinga piešķiršanas procesā katram riska elementam tiek piešķirts novērtējums 4 ballu skalā,

kas raksturo varbūtību, ka bankā pastāvošo (vai potenciālo) risku rezultātā kādi notikumi var

negatīvi ietekmēt bankas ienākumus/izdevumus un rezultātā pašu kapitāla apmēru:

1

Zems risks

2

Mērens risks

3

Būtisks risks

4

Augsts risks Varbūtība, ka bankā

pastāvošo (vai

potenciālo) risku

rezultātā kādi notikumi

negatīvi ietekmēs

bankas

ienākumus/izdevumus,

ir minimāla

Varbūtība, ka bankā

pastāvošo (vai

potenciālo) risku


negatīvi ietekmēs

bankas


nav nozīmīga


pastāvošo (vai

potenciālo) risku


negatīvi ietekmēs

bankas


ir nozīmīga


pastāvošo (vai

potenciālo) risku


negatīvi ietekmēs

bankas


ir liela

Metodikā sniegts apraksts, kāds ir katra elementa novērtēšanas mērķis, un kādiem

jautājumiem un kritērijiem pārbaudes grupai jāpievērš uzmanība, veicot katra elementa

novērtējumu. Metodikā sniegta arī katra elementa novērtējuma 4 ballu skalā definīcija – kādai

situācijai bankā atbilst katrs no novērtējumiem. Kritēriji un novērtējumu definīcijas ir

orientējošas – tas nozīmē, ka ne visi iespējamie kritēriji ir aptverti (iespējami arī citi, kas var

tikt ņemti vērā, novērtējot riska elementus), ne visi aprakstītie kritēriji ir atbilstoši visiem

vērtējamiem darbības veidiem, kā arī, ne vienmēr bankā pastāvošā situācija pilnībā atbildīs

kādam no novērtējuma aprakstiem. Gadījumā, kad elementa novērtējumu nevar viennozīmīgi

noteikt, jāievēro būtiskuma princips – jāizvēlas tas novērtējums, kuram bankā pastāvošā

situācija atbilst visvairāk.

Riska elementu novērtējumā liela nozīme ir pārbaudes grupas speciālistu profesionālajam

vērtējumam un pieredzei.

Papildus jāņem vērā, ka ne visiem vērtējamiem darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā

metodikā aprakstītie risku raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības

veidam nav iespējams novērtēt kādu no risku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā

šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie

darbības veidi, kam šis elements jāvērtē.

Reitinga piešķiršanas procesā tiek novērtētas arī paredzamās riska lieluma izmaiņas – vai

riska lielums nākotnē pieaugs, būs bez izmaiņām vai samazināsies. Pēc noklusējuma tiek

pieņemts, ka riska lielums būs "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir informācija

un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies (piemēram, ir informācija, ka banka plāno

strauju darbības paplašināšanu jaunos tirgos u.c.), tad vērtējums tiek attiecīgi mainīts.

Risku elementu novērtējums un novērtējuma pamatojums tiek dokumentēts veidlapās

atbilstoši norādēm tekstā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā

– Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.



39. lappuse no 202

Risku pārvaldīšana

Risku pārvaldīšanas novērtējumā tiek analizēts, kādus pasākumus un metodes banka lieto, lai

mazinātu kopējā riska lielumu, t.i., lai mazinātu ar darbības veidu saistīto ienākumu/izdevumu

svārstīgumu un potenciālo ietekmi uz pašu kapitāla apmēru. Risku pārvaldīšanas novērtējumā

tiek analizēts, vai bankas lietotās metodes risku pārvaldīšanā ir bankas darbības veidiem, to

sarežģītībai un apmēriem atbilstošas un pietiekamas, un vai tās efektīvi mazina bankas

darbībai piemītošos riskus.

Risku pārvaldīšana tiek vērtēta divos aspektos:

Šajā metodikā lietotas šādas definīcijas:

Definīcija

Iekšējās kontroles

sistēma

Iekšējās kontroles sistēma ir sistēma, ko bankas vadība izveidojusi, lai

tai būtu pārliecība, ka bankas aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem

un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu, darbības riski tiek pastāvīgi

uzraudzīti un novērtēti, kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā

ir pietiekams institūcijas darbībai piemītošo un varbūtējo risku

segšanai, darījumi notiek saskaņā ar bankā noteikto kārtību un ir

pareizi grāmatoti, banka darbojas saprātīgi, piesardzīgi un efektīvi,

pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasības.

Reitinga piešķiršanas procesā, novērtējot iekšējās kontroles sistēmu,

tiek vērtēta risku pārvaldīšanas sistēmas kvalitāte (t.sk. risku

identifikācija, novērtēšana, analīze un pārvaldīšana); politiku un

procedūru kvalitāte un ievērošana; vadības informācijas sistēmas

kvalitāte; vai noteikti katra darbinieka un katras struktūrvienības

funkcijas, atbildība, un pakļautība (t.sk. lēmumu pieņemšanas

process); iekšējā audita (un citu iekšējo pārbaužu) efektivitāte un

darbības atbilstības kontroles funkcijas efektivitāte.

Korporatīvā vadība Svarīga nozīme bankas darbībai piemītošo risku savlaicīgā

identificēšanā, analīzē un pārvaldīšanā ir tam, kā ir organizēta bankas

darbība, un kāda ir vadības attieksme pret risku uzņemšanos un

uzņemto risku lielumam atbilstošu risku pārvaldīšanas metožu

lietošanu. Tādēļ reitinga piešķiršanas procesā atsevišķi tiek vērtēta

korporatīvā vadība bankā, t.sk. – vai ir izveidota bankas lielumam un

darbības sarežģītībai un piemītošiem riskiem piemērota

organizatoriskā struktūra; padomes un valdes darba efektivitāte;

darbības plānošanas efektivitāte; vai ir nodrošināti pietiekami resursi

(t.sk. cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai struktūrvienības varētu

kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.

Katrs no vērtējamiem risku pārvaldīšanas aspektiem sadalīts sīkāk – atsevišķos risku

pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošos elementos.

RISKU

PĀRVALDĪŠANA

Iekšējās kontroles sistēma

Korporatīvā vadība



40. lappuse no 202

Reitinga piešķiršanas procesā katram risku pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošam elementam

tiek piešķirts novērtējums 4 ballu skalā, kas raksturo bankas lietoto risku pārvaldīšanas

metožu kvalitāti:

1

Pietiekama risku

pārvaldīšana

2

Apmierinoša risku

pārvaldīšana

3

Neapmierinoša risku

pārvaldīšana

4

Vāja risku

pārvaldīšana Bankas lietotās risku

pārvaldīšanas metodes

ir piesardzīgas, bankas

darbības veidiem un

specifikai atbilstošas,

tās nodrošina efektīvu

kopējā riska

mazināšanu

Bankas lietotās risku


ir piesardzīgas, bankas

darbības veidiem un

specifikai atbilstošas,

tās nodrošina samērā

efektīvu kopējā riska

mazināšanu. Vēlami

atsevišķi uzlabojumi.

Bankas lietotās risku


nenodrošina piesardzīgu,

bankas darbības veidiem

un specifikai atbilstošu

risku pārvaldīšanu un

efektīvu kopējā riska

mazināšanu. Nepieciešami

būtiski uzlabojumi.

Banka nepārvalda

tās darbībai

piemītošos riskus.

Nepieciešami

nekavējoši un

būtiski uzlabojumi.

Metodikā sniegts apraksts, kāds ir katra elementa novērtēšanas mērķis un kādiem kritērijiem

pārbaudes grupai jāpievērš uzmanība, veicot risku pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošo

elementu novērtējumu. Metodikā sniegta arī katra elementa novērtējuma 4 ballu skalā

definīcija – kādai situācijai bankā atbilst katrs no novērtējumiem. Kritēriji un novērtējumu

definīcijas ir orientējošas – tas nozīmē, ka ne visi iespējamie kritēriji ir aptverti (iespējami arī

citi, kas var tikt ņemti vērā, novērtējot risku pārvaldīšanas elementus), ne visi aprakstītie

kritēriji ir atbilstoši visiem vērtējamajiem darbības veidiem, kā arī, ka ne vienmēr bankā

pastāvošā situācija pilnībā atbildīs kādam no novērtējuma aprakstiem. Gadījumā, kad

elementa novērtējumu nevar viennozīmīgi noteikt, jāievēro šādi vispārīgi principi:

vai bankas kontroles vide nodrošina pietiekami efektīvu bankā pastāvošo risku

pārvaldīšanu un mazināšanu;

būtiskuma princips – jāizvēlas tas novērtējums, kuram bankā pastāvošā situācija atbilst

visvairāk;

jāņem vērā, kādi uzlabojumi pārbaudes grupas vērtējumā nepieciešami:

Vērtējums Nepieciešamie uzlabojumi 1 Nav nepieciešami uzlabojumi 2 Vēlami atsevišķi uzlabojumi, bet tie nav būtiski 3 Nepieciešami būtiski uzlabojumi atsevišķās svarīgās jomās 4 Visās svarīgākajās jomās nepieciešami nekavējoši un būtiski uzlabojumi

Risku pārvaldīšanas elementu novērtējumā liela nozīme ir pārbaudes grupas speciālistu

profesionālajam vērtējumam un pieredzei.

Papildus jāņem vērā, ka ne visiem vērtējamiem darbības veidiem obligāti jāvērtē visi risku

pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam

nav iespējams novērtēt kādu no šajā metodikā aprakstītajiem risku pārvaldīšanu

raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra

elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam šis elements jāvērtē.

Reitinga piešķiršanas procesā tiek novērtētas arī paredzamās risku pārvaldīšanas kvalitātes

izmaiņas – vai risku pārvaldīšanas kvalitāte uzlabosies, paliks bez izmaiņām vai

pasliktināsies. Pēc noklusējuma vērtējums ir, ka risku pārvaldīšanas kvalitāte paliks "Bez

izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka risku pārvaldīšanas

kvalitāte nākotnē mainīsies (piemēram, bankā tiek ieviesta jauna, progresīva risku

pārvaldīšanas sistēma u.c.), tad vērtējums tiek attiecīgi mainīts.



41. lappuse no 202

Risku pārvaldīšanas elementu novērtējums un novērtējuma pamatojums tiek dokumentēts

veidlapās atbilstoši norādēm tekstā. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga

lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.



42. lappuse no 202

4.2. RISKU NOVĒRTĒJUMS

4.2.1. Kredītrisks

Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja bankas aizņēmējs (parādnieks, debitors)

vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret banku atbilstoši līguma

noteikumiem. Kredītrisks piemīt bankas operācijām, kuras bankai izveido prasības pret otro

personu un kuras tiek atspoguļotas bankas bilancē un ārpusbilancē. Kredītrisks piemīt ne tikai

galvenajam kredītriska avotam – kreditēšanas darbībai, bet arī citiem darbības veidiem un

produktiem, kuru ienesīgums ir atkarīgs no darījumu partnera, emitenta vai parādnieka

darbības. Kredītrisks rodas, kad bankas līdzekļi uz noslēgta līguma pamata tiek izsniegti,

investēti vai citādā veidā nodoti lietošanai citām pusēm. Šajā reitingā, novērtējot kredītrisku,

tiek vērtēts arī darījumu partnera risks (risks, ka darījumu partneris nespēs vai atteiksies pildīt

saistības pret banku) un pārvedumu risks (risks, ka var tikt kavēti vai ierobežoti līdzekļu

pārvedumi no ārvalstīm).

Jāievēro, ka tas, ka banka izveidojusi uzkrājumus, nemazina kredītriska līmeni – līdz ar to

uzkrājumu pietiekamība nav kredītriska lieluma novērtēšanas elements. Uzkrājumi kalpo kā

riska apmēra indikators – tie raksturo, kāda ir atsevišķo darījumu un darījumu portfeļa

kopumā kvalitāte, kā arī kalpo kā indikators potenciālo zaudējumu apmēra novērtēšanai.

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā kredītrisks tiek vērtēts šādiem

darbības veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā):

kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana;

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar kreditēšanu;

visiem investīciju darbības veidiem;

korespondentattiecībām, t.sk. izsniegtajiem starpbanku kredītiem.

Šis darbības veidu uzskaitījums nav visaptverošs. Atkarībā no vērtējamās bankas darbības

specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbības veidiem iespējami arī citi darbības veidi, kam

piemīt kredītrisks (piemēram, saimnieciskie debitori, projektu finansēšana u.tml.), lai gan

parasti šiem citiem darbības veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā darbībā. Ja kādā

bankā citiem darbības veidiem ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad tiem individuāli

tiek noteikti vērtējamie riska elementi.

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēts kredītrisks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi un

kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem

darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie kredītrisku raksturojošie

elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav iespējams novērtēt kādu no

kredītrisku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā

metodikā katra kredītriska elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam šis

elements jāvērtē.

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot kredītrisku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir:

Elements Novērtēšanas mērķis

Aizņēmēju (emitentu, darījumu

partneru) kredītspēja

Noteikt, kāda ir varbūtība, ka aizņēmēji (emitenti, darījumu

partneri) nespēs savlaicīgi pildīt saistības pret banku, un ka

to finanšu stāvokļa pasliktināšanās rezultātā samazināsies

bankas ienākumi.

Kredītrisku mazinošie faktori Noteikt, kāda ir kredītrisku mazinošu faktoru ietekme uz

kopējo kredītrisku.

Koncentrācija Noteikt, vai bankā pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās



43. lappuse no 202

nepalielina kopējo kredītrisku.

Paredzamās riska lieluma izmaiņas:

Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Veicot kredītportfeļa struktūras

un dinamikas analīzi, salīdzinājumu ar visu banku sektoru kopumā un līdzīgo banku grupu un

citos gadījumos, kad pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē

mainīsies, vērtējums tiek attiecīgi mainīts. Piemēram, vērtējot aizņēmēju kredītspēju, par

kredītriska iespējamo palielinājumu var liecināt šādas pazīmes:

kredītportfelī būtiski pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars;

kavētajā kredītportfelī būtiski* pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90

dienām īpatsvars;

būtisks* pārstrukturēto kredītu īpatsvara kredītportfelī pieaugums;

pārbaudes grupas vērtējumā bankas izmantotie pārstrukturēšanas veidi/risinājumi

būtiskā daļā gadījumu nav atbilstoši, jo to rezultātā nav prognozējama aizņēmēju

maksātspējas uzlabošanās;

pārstrukturētajā kredītportfelī būtiski* pieaudzis kredītu ar maksājumu kavējumu

īpatsvars un/vai veikto procentu kapitalizācijas darījumu īpatsvars;

aizņēmēju finansiālā stāvokļa un prognozējamās naudas plūsmas analīze nozīmīgā

kredītportfeļa daļā norāda, ka pastāv liela varbūtība, ka aizņēmēji savlaicīgi nespēs

pildīt saistības pret banku;

salīdzinot bankas rādītājus un noteiktos raksturlielumus (t.sk. kredītportfeļa struktūra

pēc kavējuma perioda, problēmu kredīti, uzkrājumu līmenis) ar visu banku un līdzīgo

banku grupu vidējiem rādītājiem un raksturlielumiem, ir konstatētas būtiskas

atšķirības, kas pārbaudes grupas vērtējumā liecina par kredītriska iespējamo

palielināšanos.

Kredītriska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek izmantoti šajā sadaļā

aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Kredītriska elementu vērtējums un novērtējuma

rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 4. veidlapā "Kredītriska novērtējums".

Aizpildītās veidlapas tiek glabāta elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta -

[pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.

Var uzskatīt, ka vērtējamajā pozīcijā ir būtisks pieaugums, ja pozīcijas īpatsvars pēdējā gada laikā ir

palielinājies par 10 procentu punktiem.



44. lappuse no 202

Aizņēmēju (emitentu, darījumu partneru) kredītspēja

Novērtēšanas mērķis – noteikt kāda ir varbūtība, ka aizņēmēji (emitenti, darījumu partneri)

nespēs savlaicīgi pildīt saistības pret banku, un ka to finanšu stāvokļa pasliktināšanās rezultātā

samazināsies bankas ienesīgums.

Šis elements jāvērtē:

Šādām darbības jomām un darbības veidiem:

o Kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem – visiem darbības veidiem

o Investīciju darbība – visiem darbības veidiem, t.sk.:

sabiedrības portfeļa darbības veidiem – jāvērtē emitenta kredītspēja

tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļu darbības veidiem – jāvērtē darījumu partneru kredītspēja

o Maksājumi un norēķini – darbības veidam:

o Korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti

Šādām kopīgām funkcijām:

o Kredītriska pārvaldīšana

Kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana

Kritēriji Novērtējums Pašreizējā situācija, dinamika un

tendences šādos bankas kredītportfeļa

kvalitāti raksturojošos rādītājos:

o Kredītportfeļa sadalījums pēc

kavējuma perioda:

kredītu ar maksājumu

kavējumu īpatsvars

kredītportfelī

kredītu ar kavējumu līdz 90

dienām īpatsvars kavētajā

kredītportfelī

kredītu ar kavējumu virs 90


kredītportfelī

o Atgūšanas procesā esošo un

vairāk nekā 180 dienas kavēto

kredītu, kas nav pārstrukturēti un

atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī

o Pārstrukturētais kredītportfelis:

pārstrukturēto kredītu īpatsvars

kredītportfelī

pārstrukturēto kredītu ar

maksājumu kavējumu

īpatsvars pārstrukturētajā

kredītportfelī

procentu kapitalizācijas


kredītportfelī

Pārbaudes grupas veiktais bankas

kredītportfeļa kvalitātes novērtējums:

o Individuāli vērtējamiem

kredītiem:

papildus nepieciešamo

uzkrājumu attiecība pret

pārbaudē izskatīto kredītportfeli


uzkrājumu ietekme uz bankas

kapitāla pietiekamības rādītāju

o Grupās vērtējamo kredītu

kvalitātes novērtēšanas kārtības

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā situācija

1 – Zems risks

Kredītportfeļa sadalījums pēc kavējuma perioda:

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5%

vai

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%,

bet nepārsniedz 10% un ne mazāk kā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar

kavējumu līdz 90 dienām un

Atgūšanas procesā esošo un vairāk nekā 180 dienas kavēto kredītu, kas nav

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 2% un

Pārstrukturētais kredītportfelis:

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% vai

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 5%, bet

nepārsniedz 10% un kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% un

Pārbaudes grupas vērtējumā bankas veiktais kredītu kvalitātes novērtējums

ir atbilstošs, jo nav nepieciešams veidot papildu uzkrājumus un nav

konstatēti trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtībā

un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanos

saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās

2 – Mērens risks



bet nepārsniedz 10% un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar

kavējumu līdz 90 dienām vai



kavējumu līdz 90 dienām un/vai


pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 10% un/vai




pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai





45. lappuse no 202

un kritēriju kvalitāte

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu

kredītriska analīzei, mērīšanai un

novērtēšanai rezultāti

Stresa testu rezultāti (vērtēšanas

ietvaros pārbaudītāji var izmantot

dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.

kredītriska stresa testus, visaptverošos

stresa testus, ja pieejami, vērtējamā

elementa stresa testus, lai novērtētu,

kāda ir iespējamās aizņēmēju

kredītspējas pasliktināšanās ietekme

uz bankas riska līmeni, kā arī finanšu

un kapitāla rādītājiem). Ja banka stresa

testos nav iekļāvusi aizņēmēju

kredītspējas stresa testēšanu, tad

pārbaudītāji elementa kopējo

vērtējumu samazina par vienu

kategoriju

pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%, un procentu

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50%

un/vai

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no pārbaudē izskatītā

kredītportfeļa un papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas kapitāla

pietiekamības rādītājs nesamazinās vairāk par 1 procentu punktu un nav

zemāks par 10% un/vai

Nav konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes

novērtēšanas kārtībā un kritērijos un/vai


saistītā riska līmenis ir mērens, jo aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās

ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski

zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,

īstenošanās ir maz ticama

3 – Būtisks risks













pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% un/vai procentu

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%

vai





un/vai

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10%, bet nepārsniedz 30% no pārbaudē

izskatītā kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē

bankas kapitāla pietiekamības rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu

punktu, bet nav zemāks par 9% un/vai

Grupās vērtējamie kredīti veido nozīmīgu daļu no bankas kredītportfeļa un

ir konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu novērtēšanas kārtībā

un kritērijos un/vai


saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,

kad aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks


o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%

un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar kavējumu līdz 90

dienām vai

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40 %

un/vai


pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un/vai


o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un kredītu

ar maksājumu kavējumu īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī

pārsniedz 50% un/vai procentu kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā

kredītportfelī pārsniedz 50% vai



46. lappuse no 202

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40% un/vai

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no pārbaudē izskatītā

kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas

kapitāla pietiekamības rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu punktu un ir



grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtība bankā ir

neapmierinoša, jo banka nav izstrādājusi un dokumentējusi grupās

vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtību un kritērijus un/vai banka

neveic minēto kredītu kvalitātes novērtēšanu un/vai


saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,





47. lappuse no 202

Kreditēšanai un ārpusbilances saistībām pret klientiem – visiem darbības veidiem

Kritēriji Novērtējums

Aizņēmēju kredītspēja, ko raksturo

aizņēmēju:

o kredītreitingi – ārējie, bankas

iekšējie

o kredītvēsture bankā un informācija

no ārējiem avotiem, t.sk. no

Latvijas Bankas Kredītu reģistra

o pašreizējais un prognozējamais

finanšu stāvoklis, t.sk.:

juridiskām personām – aktīvu,

apgrozījuma, peļņas apmērs;

naudas plūsmas pietiekamība;

likviditātes, ilgtermiņa finanšu

stabilitātes, rentabilitātes u.c.

rādītāji; aizņēmēju vadības

kompetence

fiziskām personām – ienākumu

stabilitāte un pietiekamība

saistību savlaicīgai atmaksai;

maksājumu par kredītsaistībām

attiecība pret ienākumiem

o ārējo faktoru ietekme uz aizņēmēju

kredītspēju, t.sk. – pārvedumu risks

(vai pastāv kādi ierobežojumi

līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm

– piemēram, aktīvu ekspropriācija;

ierobežojumi ārvalstu valūtas

pārvedumiem; nodokļi u.c.),

politiskā situācija, ekonomiskā

vide, tirgus un nozares attīstības

tendences, juridiskās un regulējošās

pārmaiņas, sociālie faktori,

izmaiņas tehnoloģiju vidē,

aizņēmēju piederība savstarpēji

saistītu klientu grupai un

savstarpēji saistītu klientu grupas

finanšu stāvoklis u.c. faktori

Pašreizējā situācija šādos vērtējamo

kreditēšanas veidu raksturojošos

rādītājos:

o Kredītportfeļa sadalījums pēc

kavējuma perioda:

kredītu ar maksājumu

kavējumu īpatsvars

kredītportfelī

kredītu ar kavējumu līdz 90


kredītportfelī

kredītu ar kavējumu virs 90


kredītportfelī

o Atgūšanas procesā esošo un

vairāk nekā 180 dienas kavēto

kredītu, kas nav pārstrukturēti un

atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī

o Pārstrukturētais kredītportfelis:

pārstrukturēto kredītu īpatsvars

kredītportfelī


1 – Zems risks

No reitinga piešķiršanas procesā izskatītajiem vērtējamā kreditēšanas veida

kredītiem – visiem aizņēmējiem ir augsts kredītreitings* un/vai drošs

finanšu stāvoklis un nav paredzams, ka tas varētu ievērojami pasliktināties

tuvākajā nākotnē. Aizņēmēju kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo

faktoru ietekmē (t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu

pārvedumi no ārvalstīm) un

Vērtējamā kreditēšanas veidā:


o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5%

vai



kavējumu līdz 90 dienām un


pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 2% un


o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī nepārsniedz 5% vai



pārstrukturētajā kredītportfelī nepārsniedz 50% un

Pārbaudes grupas vērtējumā bankas veiktais kredītu kvalitātes novērtējums

ir atbilstošs, jo nav nepieciešams veidot papildu uzkrājumus un nav

konstatēti trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtībā

un


saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas


2 – Mērens risks


kredītiem – atsevišķiem aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs,

un/vai to kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori. Šādu kredītu

apmērs nepārsniedz 20% no vērtējamā kreditēšanas veida un/vai














pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50% vai





un/vai

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no pārbaudē izskatītā

kredītportfeļa un papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas kapitāla

pietiekamības rādītājs nesamazinās vairāk par 1 procentu punktu un nav



48. lappuse no 202

pārstrukturēto kredītu ar

maksājumu kavējumu


kredītportfelī

procentu kapitalizācijas


kredītportfelī

Pārbaudes grupas veiktais bankas

kredītportfeļa kvalitātes novērtējums:

o Individuāli vērtējamiem

kredītiem:


uzkrājumu attiecība pret

pārbaudē izskatīto kredītportfeli


uzkrājumu ietekme uz bankas

kapitāla pietiekamības rādītāju

o Grupās vērtējamo kredītu

kvalitātes novērtēšanas kārtības

un kritēriju kvalitāte




Ja pieejami – stresa testu rezultāti

(vērtēšanas ietvaros pārbaudītāji var

izmantot dažādu stresa testu

rezultātus, t.sk. kredītriska stresa

testus, visaptverošos stresa testus, ja

pieejami, vērtējamā elementa stresa

testus, vai atsevišķa kreditēšanas veida

stresa testus, lai novērtētu, kāda ir

iespējamās aizņēmēju kredītspējas

pasliktināšanās ietekme uz bankas

riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla

rādītājiem). Ja vērtējamais

kreditēšanas veids bankai ir būtisks un

banka stresa testos nav iekļāvusi

vērtējamā kreditēšanas veida

aizņēmēju kredītspējas stresa

testēšanu, tad pārbaudītāji elementa

kopējo vērtējumu samazina par vienu

kategoriju


Nav konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu kvalitātes

novērtēšanas kārtībā un kritērijos un/vai


saistītā riska līmenis ir mērens, jo aizņēmēju kredītspējas pasliktināšanās






kredītiem – daudziem aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs

un/vai to kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori. Šādu kredītu

apmērs nepārsniedz 50% no vērtējamā kreditēšanas veida un/vai














pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%, un/vai procentu

kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī pārsniedz 50%

vai





un/vai

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10%, bet nepārsniedz 30% no pārbaudē

izskatītā kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē

bankas kapitāla pietiekamības rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu

punktu, bet nav zemāks par 9% un/vai


ir konstatēti būtiski trūkumi grupās vērtējamo kredītu novērtēšanas kārtībā

un kritērijos un/vai


saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,



4 – Augsts risks


kredītiem – pārsvarā aizņēmējiem ir zems kredītreitings** un/vai par to

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai to finanšu stāvoklis ir nedrošs

un/vai to kredītspēja pilnībā atkarīga no nestabiliem ārējiem faktoriem. Šādu

kredītu apmērs pārsniedz 50% no vērtējamā kreditēšanas veida un/vai



o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25%

un mazāk nekā 50% no kavētajiem kredītiem ir ar kavējumu līdz 90

dienām vai

o kredītu ar maksājumu kavējumu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40 %

un/vai




49. lappuse no 202

pārstrukturēti un atgūšanā, īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un/vai


o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 25% un kredītu

ar maksājumu kavējumu īpatsvars pārstrukturētajā kredītportfelī

pārsniedz 50%, un/vai procentu kapitalizācijas īpatsvars pārstrukturētajā

kredītportfelī pārsniedz 50% vai

o pārstrukturēto kredītu īpatsvars kredītportfelī pārsniedz 40% un/vai

Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no pārbaudē izskatītā

kredītportfeļa un/vai papildus nepieciešamo uzkrājumu ietekmē bankas

kapitāla pietiekamības rādītājs samazinās vairāk par 1 procentu punktu un ir



grupās vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtība bankā ir

neapmierinoša, jo banka nav izstrādājusi un dokumentējusi grupās

vērtējamo kredītu kvalitātes novērtēšanas kārtību un kritērijus un/vai banka

neveic minēto kredītu kvalitātes novērtēšanu un/vai


saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,



* Augsts kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa

(investment grade) kredītreitingam ** Zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst kredītreitingam zem

investīciju līmeņa (below investment grade)



50. lappuse no 202

Investīciju darbībai – sabiedrības portfeļa darbības veidiem (izņemot atvasinātos instrumentus

riska ierobežošanas nolūkiem)


Uzņēmumu, kuros investēti bankas

līdzekļi (turpmāk – emitentu)

kredītspēja, ko raksturo:

o kredītreitingi un reitingu prognozes

o pašreizējais un prognozējamais

finanšu stāvoklis

o ārējo faktoru ietekme uz emitentu

kredītspēju, t.sk. – pārvedumu risks

(vai pastāv kādi ierobežojumi

līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm

– piemēram, aktīvu ekspropriācija;

ierobežojumi ārvalstu valūtas

pārvedumiem; nodokļi u.c.),

politiskā situācija, ekonomiskā

vide, tirgus un nozares attīstības

tendences, juridiskās un

regulējošās pārmaiņas, sociālie

faktori, izmaiņas tehnoloģiju vidē

u.c. faktori

Vai Pārbaudes grupas vērtējumā

bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu

instrumentu vērtību? Ja nepieciešams,

tad kāda ir finanšu instrumentu

vērtības samazinājuma (kas

attiecināms uz peļņas/zaudējumu

aprēķinu) attiecība pret bankas

pārskata gada neauditēto peļņu

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu







testus, tirgus riska stresa testus,

likviditātes riska stresa testus,

visaptverošos stresa testus, ja


testus, lai novērtētu, kāda ir

iespējamās emitentu kredītspējas

pasliktināšanās ietekme uz bankas


rādītājiem). Ja līdz termiņa beigām

turētais portfelis bankai ir būtisks un

banka stresa testos nav ņēmusi vērā un

novērtējusi emitentu un darījumu

partneru kredītspējas pasliktināšanās

ietekmi, tad pārbaudītāji elementa

kopējo vērtējumu samazina par vienu

kategoriju


1 – Zems risks

Pamatā emitenti, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu stāvoklis

ir drošs un nav paredzams, ka tas varētu ievērojami pasliktināties tuvākajā

nākotnē. Emitentu kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru

ietekmē (t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no

ārvalstīm) un

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nav nepieciešams pārvērtēt finanšu

instrumentu vērtību vai pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams

pārvērtēt finanšu instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtības

samazinājuma attiecība pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir

mazāka par 20% un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar emitentu un/vai darījumu partneru

kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav

paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku

zaudējumu rašanās

2 – Mērens risks

Ir atsevišķi emitenti, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru finanšu

stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai

kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie faktori (t.sk. pastāv iespēja,

ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm), bet šādu

darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbības veida un/vai

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams pārvērtēt finanšu

instrumentu vērtību un finanšu instrumentu vērtības samazinājuma attiecība

pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir mazāka par 50% un/vai


kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir mērens, jo emitentu

un/vai darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē ir iespējama

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu

scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama


Būtisks tādu emitentu skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs

un/vai kuru kredītspēju var nelabvēlīgi ietekmēt ārējie faktori (t.sk. pastāv

liela iespēja, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm), taču

šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida un/vai



pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir mazāka par 100% un/vai


kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama

tādu scenāriju īstenošanās, kad emitentu un/vai darījumu partneru

kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska

līmenis un rasties būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks

Liels tādu emitentu skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs

un/vai kuru kredītspēja pilnībā atkarīga no nestabiliem ārējiem faktoriem

(t.sk. ir būtiski ierobežojumi līdzekļu pārvedumiem no ārvalstīm, kā

rezultātā banka nevarēs saņemt maksājumus par saistībām pilnā apmērā) un

šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida un/vai



pret bankas pārskata gada neauditēto peļņu ir lielāka par 100% un/vai




51. lappuse no 202

kredītspējas pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma

tādu scenāriju īstenošanās, kad emitentu un/vai darījumu partneru

kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska

līmenis un rasties būtiski zaudējumi * augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa

(investment grade) kredītreitingam

** zems kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa (below investment grade) kredītreitingam



52. lappuse no 202

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības un pārdošanai pieejamo portfeļu darbības veidiem

Investīciju darbībai – sabiedrības portfelī iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem riska

ierobežošanas nolūkiem


Vērtspapīru turētāju,

atvasinātiem instrumentiem –

darījumu partneru (turpmāk –

darījumu partneru) kredītspēja,

ko raksturo:

o kredītreitingi un reitingu

prognozes

o pašreizējais un

prognozējamais finanšu

stāvoklis un reputācija

Ārējo faktoru ietekme uz

darījumu partneru kredītspēju,

t.sk. pārvedumu risks – vai

pastāv kādi ierobežojumi

līdzekļu pārvedumiem no

ārvalstīm (t.sk. aktīvu

ekspropriācija; ierobežojumi

ārvalstu valūtas pārvedumiem;

nodokļi u.c.)

Ja pieejami - bankas iekšējo

modeļu darījumu partneru riska

analīzei, mērīšanai un


Ja pieejami - stresa testu

rezultāti (vērtēšanas ietvaros

pārbaudītāji var izmantot

dažādu stresa testu rezultātus,

t.sk. kredītriska stresa testus,

tirgus riska stresa testus,

likviditātes riska stresa testus,


pieejami, vērtējamā elementa

stresa testus, lai novērtētu, kāda

ir iespējamās darījumu partneru

kredītspējas pasliktināšanās

ietekme uz bankas riska līmeni,

kā arī finanšu un kapitāla

rādītājiem). Ja tirdzniecības

portfelis un/vai pārdošanai

pieejamais portfelis bankai ir

būtiski un banka stresa testos

nav ņēmusi vērā un novērtējusi

darījumu partneru kredītspējas

pasliktināšanās ietekmi, tad



kategoriju


1 – Zems risks

Pamatā darījumu partneri, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu

stāvoklis ir drošs un tiem ir nevainojama reputācija un

Darījumu partneru kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru ietekmē,

t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanos

saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska

līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās

2 – Mērens risks

Atsevišķi darījumu partneri, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru finanšu

stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai kam ir

slikta reputācija, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbības

veida un/vai

Atsevišķi darījumu partneri, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie faktori

un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm, bet

šādu darījumu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā darbības veida un/vai


saistītā riska līmenis ir mērens, jo darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās


zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir

maz ticama


Būtisks tādu darījumu partneru skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru

finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs un/vai

kam ir slikta reputācija, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā

darbības veida un/vai

Būtisks tādu darījumu partneru skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt

ārējie faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no

ārvalstīm, bet šādu darījumu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida

un/vai


saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad

darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties

bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks

Liels tādu darījumu partneru skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru


kam ir slikta reputācija, šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā


Liels tādu darījumu partneru skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie

faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no

ārvalstīm, šādu darījumu apjoms pārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida un/vai


saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad

darījumu partneru kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties

bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi * augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa (investment

grade) kredītreitingam

** zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa (below investment grade) kredītreitingam



53. lappuse no 202

Korespondentattiecībām un izsniegtajiem starpbanku kredītiem


Korespondentbanku kredītspēja,

ko raksturo:

o kredītreitingi un reitingu

prognozes

o pašreizējais un

prognozējamais finanšu

stāvoklis un reputācija

Ārējo faktoru ietekme uz

korespondentbanku kredītspēju,

t.sk. pārvedumu risks – vai

pastāv kādi ierobežojumi

līdzekļu pārvedumiem no

ārvalstīm (t.sk. aktīvu

ekspropriācija; ierobežojumi

ārvalstu valūtas pārvedumiem;

nodokļi u.c.)?

Pārbaudes grupas vērtējumā

nepieciešamo speciālo

uzkrājumu attiecība pret kopējo

vērtējamā darbības veida apjomu

Pārbaudes grupas vērtējumā

nepieciešamo papildus speciālo

uzkrājumu attiecība bankas

pārskata gada neauditēto peļņu

Ja pieejami - bankas iekšējo

modeļu korespondentbanku riska

analīzei, mērīšanai un


Ja pieejami - stresa testu rezultāti

(vērtēšanas ietvaros pārbaudītāji

var izmantot dažādu stresa testu


testus, likviditātes riska stresa

testus, visaptverošos stresa

testus, ja pieejami, vērtējamā

elementa stresa testus, lai

novērtētu, kāda ir iespējamās

korespondentbanku kredītspējas

pasliktināšanās ietekme uz

bankas riska līmeni, kā arī

finanšu un kapitāla rādītājiem).

Ja prasību pret kredītiestādēm

īpatsvars aktīvos ir būtisks un

banka stresa testos nav ņēmusi

vērā un novērtējusi

korespondentbanku kredītspējas

pasliktināšanās ietekmi, tad



kategoriju


1 – Zems risks

Pamatā korespondentbankas, kam ir augsts kredītreitings* un/vai kuru finanšu

stāvoklis ir drošs un tām ir nevainojama reputācija un

Korespondentbanku kredītspēja nevar būtiski pasliktināties ārējo faktoru ietekmē,

t.sk. nepastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no ārvalstīm un

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 2% no prasībām pret kredītiestādēm un

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nav nepieciešams veidot papildus speciālos

uzkrājumus vai pārbaudes grupas vērtējumā bankai ir nepieciešams veidot

papildus speciālos uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 20% no bankas pārskata

gada neauditētās peļņas un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar korespondentbanku kredītspējas

pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska

bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās

2 – Mērens risks

Atsevišķas korespondentbankas, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru


kam ir slikta reputācija, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 20% no

prasībām pret kredītiestādēm un/vai

Atsevišķas korespondentbankas, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt ārējie

faktori un/vai pastāv risks, ka varētu tikt ierobežoti līdzekļu pārvedumi no

ārvalstīm, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 20% no prasībām pret

kredītiestādēm un/vai

Nepieciešamie uzkrājumi nepārsniedz 10% no prasībām pret kredītiestādēm

un/vai

Pārbaudes grupas vērtējumā bankai nepieciešams veidot papildus speciālos

uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 50% no bankas pārskata gada neauditētās

peļņas un/vai


pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir mērens, jo korespondentbanku kredītspējas

pasliktināšanās ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās

un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,



Būtisks tādu korespondentbanku skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par

kuru finanšu stāvokli nav informācijas un/vai kuru finanšu stāvoklis ir nedrošs

un/vai kam ir slikta reputācija, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz

50% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai

Būtisks tādu korespondentbanku skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt


ārvalstīm, bet prasību pret šīm bankām apjoms nepārsniedz 50% no prasībām pret


Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 10% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai


uzkrājumus un to apjoms nepārsniedz 100% no bankas pārskata gada neauditētās

peļņas un/vai


pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju

īstenošanās, kad korespondentbanku kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks

Liels tādu korespondentbanku skaits, kam ir zems kredītreitings** un/vai par kuru


kam ir slikta reputācija, prasību pret šīm bankām apjoms pārsniedz 50% no

prasībām pret kredītiestādēm un/vai

Liels tādu korespondentbanku skaits, kuru kredītspēju nelabvēlīgi var ietekmēt



54. lappuse no 202


ārvalstīm, prasību pret šīm bankām apjoms pārsniedz 50% no prasībām pret


Nepieciešamie uzkrājumi pārsniedz 30% no prasībām pret kredītiestādēm un/vai


uzkrājumus un to apjoms pārsniedz 100% no bankas pārskata gada neauditētās

peļņas un/vai


pasliktināšanos saistītā riska līmenis ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju

īstenošanās, kad korespondentbanku kredītspējas pasliktināšanās ietekmē var


* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa (investment

grade) kredītreitingam ** zems kredītreitings – reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst zem investīciju līmeņa (below

investment grade) kredītreitingam



55. lappuse no 202

Kredītrisku mazinoši faktori

Novērtēšanas mērķis – noteikt, kāda ir kredītrisku mazinošu faktoru ietekme uz kopējo

kredītrisku.




o Investīciju darbība – visiem darbības veidiem, t.sk.:

sabiedrības portfeļa darbības veidiem – jāvērtē darījumu kredītrisku mazinošie faktori

tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļu darbības veidiem – jāvērtē darījumu partneru risku

mazinošie faktori


Korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti



Bankas prasījumu kārta aizņēmēja

likvidācijas gadījumā, t.sk.:

o vai bankas prasības pret

aizņēmēju ir

nodrošinātas/nenodrošinātas?

o prasījumu kārta

o speciālu nosacījumu esamība

aizdevuma līgumos

Ķīlas esamība, t.sk.:

o ķīlas tiesību reģistrācija

attiecīgos reģistros

o apgrūtinājuma kārta

Ķīlas vērtība, t.sk.:

o vai to noteikuši neatkarīgi

speciālisti?

o vai ķīla tiek regulāri pārvērtēta?

o tirgus vērtība un piespiedu

realizācijas vērtība, salīdzinot ar

parāda atlikumu

o ķīlas vērtības svārstīgums un

ārējo faktoru ietekme

(ekonomiskā vide, tirgus

attīstības tendences u.c.)

Ķīlas likviditāte, t.sk.:

o aktīva tirgus esamība

o vai bankai šis tirgus brīvi

pieejams?

o ķīlas vērtība, salīdzinot ar

kopējo šīs ķīlas tirgus apjomu

Citu kredītrisku mazinošu faktoru

esamība – maksātspējīgu galvotāju

esamība, kredītderivatīvu

izmantošana u.c.

Vērtējamā kreditēšanas veida

aizņēmēju kredītspējas (pirmā

kredītrisku raksturojošā elementa)

novērtējums

Var ņemt vērā arī:

o vai bankai ir pieredze analogu

ķīlu realizācijā?

o vai nepastāv juridiski šķēršļi


1 – Zems risks


kredītiem – aizņēmēju saistību nepildīšanas gadījumā banka parādus noteikti

atgūs pilnā apmērā, jo visiem kredītiem:

o banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un

o ir likvīda ķīla, kas pilnībā sedz gan parādu, gan izdevumus, kas saistīti ar tās

realizāciju, un nepastāv juridiski šķēršļi tās atsavināšanai un

o stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska

līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji)

vai

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu kredītrisku

mazinošu faktoru, un vērtējamā kreditēšanas veida aizņēmēju kredītspējas

(pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"

2 – Mērens risks

Vērtējamā kreditēšanas veida aizņēmēju kredītspējas (pirmā kredītrisku

raksturojošā elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks" vai "3 – būtisks

risks", vai "4 – augsts risks"

un


kredītiem – atsevišķiem kredītiem:

o banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un/vai

o ķīla nav likvīda un/vai tā ir nepietiekamā apjomā un/vai pastāv juridiski

šķēršļi tās atsavināšanai un/vai


saistītais risks ir mērens, jo, piemēram, ķīlas vērtības un ķīlas likviditātes

samazināšanas ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa

paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto

negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama un

o nav citu kredītrisku mazinošu faktoru (piemēram, nav kredītspējīgu

galvotāju)

Šādu kredītu apjoms nepārsniedz 20% no vērtējamā kreditēšanas veida





un




56. lappuse no 202

ķīlas atsavināšanai?

o izmaiņas bankas uzkrājumos,

kas saistītas ar nodrošinājuma

vērtības samazināšanos




Stresa testu rezultāti (vērtēšanas

ietvaros pārbaudītāji var izmantot


kredītriska stresa testus,




kredītrisku mazinošo faktoru

ietekme (piemēram, ķīlas vērtības

svārstīgums un ķīlas likviditāte) uz

bankas riska līmeni, kā arī finanšu

un kapitāla rādītājiem). Ja ar ķīlu

nodrošinātu prasību (kredītu)

īpatsvars bankas aktīvos ir būtisks

un banka stresa testos nav ņēmusi

vērā un novērtējusi kredītrisku

mazinošo faktoru iespējamu

nelabvēlīgu ietekmi, tad



kategoriju

kredītiem – daudziem kredītiem:





saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad,

piemēram, ķīlas vērtības un ķīlas likviditātes samazināšanas ietekmē var

būtiski palielināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un


galvotāju)

Šādu kredītu apjoms nepārsniedz 50% no vērtējamā kreditēšanas veida

4 – Augsts risks




un


kredītiem vairāk kā 50% (pēc apjoma) ir kredīti, kuriem:





saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad,

piemēram, ķīlas vērtības un ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var

būtiski palielināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un


galvotāju)



57. lappuse no 202

Investīciju darbībai – sabiedrības portfeļa darbības veidiem (izņemot atvasinātos instrumentus

riska ierobežošanas nolūkiem)


Bankas prasījumu kārta emitentu

likvidācijas gadījumā, t.sk.:

o vai bankas prasības pret emitentu ir

nodrošinātas/nenodrošinātas?

o prasījumu kārta

o subordinēti aizdevumi/dalība kapitālā

Parāda vērtspapīru kredītreitings, t.sk. vai

parāda vērtspapīriem ir noteikts augstāks

kredītreitings par emitenta kredītreitingu?

Ķīlas esamība, t.sk.:

o ķīlas tiesību reģistrācija attiecīgos

reģistros

o apgrūtinājuma kārta

o ķīlas vērtība

o ķīlas likviditāte

Maksātspējīgu galvotāju esamība, to

kvalitāte

Citi kredītrisku mazinoši faktori –

kredītderivatīvu izmantošana u.c.

Vērtējamā darbības veida emitentu

kredītspējas (pirmā kredītrisku

raksturojošā elementa) novērtējums






izmantot dažādu stresa testu rezultātus,

t.sk. tirgus riska stresa testus, kredītriska

stresa testus, visaptverošos stresa testus,

ja pieejami, vērtējamā elementa stresa

testus, lai novērtētu, kāda ir kredītrisku

mazinošo faktoru ietekme uz bankas riska

līmeni, kā arī finanšu un kapitāla

rādītājiem). Ja banka, kurai līdz termiņa

beigām turētais portfelis ir būtisks,

izmanto kredītrisku mazinošos faktorus

un stresa testos nav ņēmusi vērā un

novērtējusi kredītrisku mazinošo faktoru

iespējamu nelabvēlīgu ietekmi, tad

pārbaudītāji elementa kopējo vērtējumu

samazina par vienu kategoriju


1 – Zems risks

Gadījumā, ja emitenti nepildīs saistības pret banku, tā parādus noteikti

atgūs pilnā apmērā, jo:

o vismaz 75% vērtībā no bilances vērtības ir vērtspapīri, kuriem banka

ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai

o parāda vērtspapīriem ir augsts kredītreitings* vai

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi

galvotāji) un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar kredītrisku mazinošiem faktoriem

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās vai

Banka nav augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors un nav citu

kredītrisku mazinošu faktoru, un vērtējamā darbības veida emitentu

kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā elementa) novērtējums ir

"1 – zems risks"

2 – Mērens risks

Banka ir augstāko kārtu (piem., nodrošināts) kreditors vai ir citi

kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo,

piemēram, ķīlas vērtības un ķīlas likviditātes samazināšanas ietekmē ir

iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski


īstenošanās ir maz ticama un/vai




"2 – mērens risks"




kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir būtisks, jo ir

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtības un

ķīlas likviditātes samazināšanas ietekmē var būtiski palielināties bankas

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi un/vai




"3 – būtisks risks"

4 – Augsts risks



kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir augsts, jo ir

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad, piemēram, ķīlas vērtības un

ķīlas likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski palielināties bankas





"4 – augsts risks"

* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa




58. lappuse no 202

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības un pārdošanai pieejamo portfeļu darbības veidiem

Investīciju darbībai – sabiedrības portfelī iekļautajiem atvasinātajiem instrumentiem riska

ierobežošanas nolūkiem


Vai bankas prasības pret darījumu

partneriem ir nodrošinātas vai

nenodrošinātas? T.sk.:

o drošības depozītu esamība

o speciālu nosacījumu esamība darījumu

līgumos

o citu kredītrisku mazinošu faktoru

(ķīlas, maksātspējīgu galvotāju,

norēķinu par darījumiem kārtība u.c.)

esamība

Vērtējamā darbības veida darījumu

partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku

raksturojošā elementa) novērtējums


o vai darījumi tiek slēgti Eiropas

ekonomiskās zonas (EEA) un

Ekonomiskās attīstības un sadarbības

organizācijas (OECD) valstu regulētos

tirgos (biržās)?

o vai darījumi tiek slēgti pārējo valstu

regulētos tirgos (biržās)?

o vai darījumi tiek slēgti ārpus biržas?


darījumu partneru riska analīzei,

mērīšanai un novērtēšanai rezultāti










rādītājiem). Ja banka, kurai tirdzniecības

portfelis un/vai pārdošanai pieejamais

portfelis ir būtiski, izmanto kredītrisku

mazinošos faktorus un stresa testos nav

ņēmusi vērā un novērtējusi kredītrisku

mazinošo faktoru iespējamu nelabvēlīgu

ietekmi, tad pārbaudītāji elementa kopējo

vērtējumu samazina par vienu kategoriju


1 – Zems risks

Gadījumā, ja darījumu partneri nepildīs saistības pret banku, bankai

neradīsies zaudējumi, jo:

o bankas prasības pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji,

norēķinu par darījumiem kārtība u.c.) un




Nav darījumu partneru risku mazinošu faktoru un vērtējamā darbības

veida darījumu partneru kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā

elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"

2 – Mērens risks

Bankas prasības pret darījumu partneriem ir pilnībā nodrošinātas vai ir

citi kredītrisku mazinoši faktori, bet stresa testu rezultāti norāda, ka ar

kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo, piemēram,

ķīlas vērtības un ķīlas likviditātes samazināšanas ietekmē ir iespējama

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet

tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz

ticama un/vai



elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks"










elementa) novērtējums ir "3 – būtisks risks"

4 – Augsts risks









elementa) novērtējums ir "4 – augsts risks"



59. lappuse no 202



Vai bankas prasības pret

korespondentbankām ir

nodrošinātas/nenodrošinātas? T.sk.:

o drošības depozītu esamība

o speciālu nosacījumu esamība darījumu

līgumos

o citu kredītrisku mazinošu faktoru

(ķīlas, maksātspējīgu galvotāju u.c.)

esamība

Korespondentbanku kredītspējas (pirmā

kredītrisku raksturojošā elementa)

vērtējums


korespondentbanku kredītriska analīzei,

mērīšanai un novērtēšanai rezultāti










rādītājiem). Ja banka, kurai prasību pret

kredītiestādēm īpatsvars aktīvos ir

būtisks, izmanto kredītrisku mazinošos

faktorus un stresa testos nav ņēmusi vērā

un novērtējusi kredītrisku mazinošo

faktoru iespējamu nelabvēlīgu ietekmi,

tad pārbaudītāji elementa kopējo



1 – Zems risks

Gadījumā, ja korespondentbankas nepildīs saistības pret banku, bankai

neradīsies zaudējumi, jo:

o bankas prasības pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai

o ir citi kredītrisku mazinoši faktori (piemēram, kredītspējīgi galvotāji)

un




Nav korespondentbanku kredītrisku mazinošu faktoru un

korespondentbanku kredītspējas (pirmā kredītrisku raksturojošā

elementa) novērtējums ir "1 – zems risks"

2 – Mērens risks

Bankas prasības pret korespondentbankām ir pilnībā nodrošinātas vai ir


kredītrisku mazinošiem faktoriem saistītais risks ir mērens, jo,

piemēram, ķīlas vērtības un ķīlas likviditātes samazināšanas ietekmē ir

iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski


īstenošanās ir maz ticama un/vai



elementa) novērtējums ir "2 – mērens risks"










elementa) novērtējums ir "3 – būtisks risks"

4 – Augsts risks









elementa) novērtējums ir "4 – augsts risks"



60. lappuse no 202

Koncentrācija

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai bankā pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina

kopējo kredītrisku.



o Investīciju darbība – sabiedrības portfeļa darbības veidiem


Korespondentattiecības un izsniegtie starpbanku kredīti





Kredītportfeļa koncentrācija jāapskata

šādos kredītportfeļa sadalījumos:

o pa klientiem/savstarpēji saistītām

klientu grupām

o pa tautsaimniecības nozarēm

o pa nodrošinājuma veidiem

o pa valstīm/reģioniem (ņemot vērā

valsts riska pārnešanu)

o cita iespējamā koncentrācija

Lielo riska darījumu īpatsvars

kredītportfelī un attiecība pret bankas

pašu kapitālu




Stresa testu rezultāti (vērtēšanas ietvaros

pārbaudītāji var izmantot dažādu stresa

testu rezultātus, t.sk. kredītriska stresa

testus, visaptverošos stresa testus,

koncentrācijas riska stresa testus, lai

novērtētu, kāda ir koncentrācijas ietekme

uz bankas riska līmeni, kā arī finanšu un

kapitāla rādītājiem). Ja kredītu īpatsvars

bankas aktīvos ir būtisks un banka stresa

testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi

koncentrācijas iespējamo nelabvēlīgo

ietekmi, tad pārbaudītāji elementa kopējo



1 – Zems risks

Kredītportfelis ir diversificēts, jo:

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss * IKI ≤ 0,1 un

o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss * NKI ≤ 12 un

o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss * NVKI ≤

25 un

o prasības pret klientiem – vienas valsts (izņemot Latviju) vai viena

reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 5% no kredītportfeļa un

o nav citu koncentrētu pozīciju un

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu

nepārsniedz 50% un

Stresa testu rezultāti norāda, ka kredītportfeļa koncentrācijas risks ir

zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās

2 – Mērens risks

Kredītportfelis ir pietiekami diversificēts, tomēr kādā no sadalījumiem

tas neatbilst vērtējumam "1– zems risks" noteiktajiem kritērijiem, bet

nevienā sadalījumā nepārsniedz šādus kvantitatīvos kritērijus:

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI ≤ 0,4 un

o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas NKI ≤ 20 un

o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI ≤ 45

un


reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 15% no kredītportfeļa un

o ir konstatētas citas koncentrētas pozīcijas un/vai


nepārsniedz 150% un/vai


mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama būtiska

koncentrācijas riska paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu



Kredītportfelī ir būtiska koncentrācija, jo kredītportfelis vairākos

sadalījumos neatbilst vērtējumam "1– zems risks" noteiktajiem

kritērijiem un/vai pārsniedz vērtējumam "2– mērens risks" pieļaujamos

rādītāja kvantitatīvos kritērijus, bet nevienā sadalījumā nepārsniedz

šādus kvantitatīvos kritērijus:

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI ≤ 5 un

o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss NKI ≤ 50 un

o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI ≤ 65



61. lappuse no 202

un


reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 50% no kredītportfeļa un/vai

o ir citas būtiskas koncentrētas pozīcijas, piemēram, kredīti, kas

izsniegti ar banku saistītām personām, veido būtisku kredītportfeļa

daļu un/vai


nepārsniedz 300% un/vai


būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu

faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis

un rasties būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks

Kredītportfelī ir augsta koncentrācija, jo:

o kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss IKI > 5 un/vai

o kredītportfeļa nozaru koncentrācijas indekss NKI > 50 un/vai

o kredītportfeļa nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss NVKI > 65

un/vai


reģiona pārstāvjiem pārsniedz 50% no kredītportfeļa un/vai

o ir citas augsti koncentrētas pozīcijas un/vai


pārsniedz 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem

noteikto ierobežojumu pārkāpumus un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, kredītportfeļa koncentrācijas risks ir augsts,

jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru

ietekmē var būtiski paaugstināties bankas koncentrācijas riska līmenis un

rasties būtiski zaudējumi

*

Kredītportfeļa individuālās koncentrācijas indekss (IKI), kredītportfeļa nozaru koncentrācijas

indekss (NKI) un nodrošinājuma veida koncentrācijas indekss (NVKI) tiek noteikts saskaņā ar

Komisijas 20.03.2009. normatīvajiem noteikumiem Nr.38 "Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi".



62. lappuse no 202

Investīciju darbībai - sabiedrības portfeļa darbības veidiem


Vērtējamais sabiedrības portfeļa

darbības veids jāapskata šādos

sadalījumos:

o pa emitentiem/darījumu partneriem

o pa valstīm (ņemot vērā valsts riska

pārnešanu)

o pa tautsaimniecības

nozarēm/reģioniem


Pašreizējā situācija, dinamika un

tendences šādā rādītājā - lielo riska

darījumu īpatsvars vērtējamā darbības

veidā un attiecība pret bankas pašu

kapitālu







rezultātus, t.sk. visaptverošos stresa

testus, tirgus riska stresa testus,

koncentrācijas riska stresa testus, ja



koncentrācijas ietekme uz bankas


rādītājiem). Ja bankai līdz termiņa

beigām turētais portfelis ir būtisks un


novērtējusi koncentrācijas iespējamu

nelabvēlīgu ietekmi, tad pārbaudītāji

elementa kopējo vērtējumu samazina

par vienu kategoriju


1 – Zems risks

Vērtējamais sabiedrības portfeļa darbības veids ir pietiekami diversificēts –

nevienā sadalījumā nav koncentrētu pozīciju:

o prasības pret vienu emitentu/darījumu partneri nepārsniedz 2% no vērtējamā

darbības veida un

o prasības pret emitentiem – vienas OECD valsts pārstāvjiem nepārsniedz

20% no vērtējamā darbības veida un

o prasības pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem nepārsniedz

5% no vērtējamā darbības veida un

o prasības pret emitentiem – vienas tautsaimniecības nozares vai reģiona

pārstāvjiem nepārsniedz 5% no vērtējamā darbības veida un


Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir mazāka

par 50% un

Stresa testu rezultāti norāda, ka vērtējamā darbības veida koncentrācijas risks ir



2 – Mērens risks

Vērtējamais sabiedrības portfeļa darbības veids ir pietiekami diversificēts, bet

kādā no sadalījumiem tas neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" noteiktajiem

kritērijiem, piemēram:

o prasības pret emitentiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem

pārsniedz 5% no vērtējamā darbības veida

Koncentrācija šajā sadalījumā nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"

noteiktos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 3 reizēm un/vai


par 150% un/vai


mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama būtiska koncentrācijas

riska paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa

minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama


Vairākas būtiskas koncentrētas pozīcijas, jo vērtējamais sabiedrības portfeļa

darbības veids vairākos sadalījumos neatbilst vērtējumam "1 – zems risks"

noteiktajiem kritērijiem, piemēram:

o prasības pret vienu emitentu/darījumu partneri pārsniedz 2% no vērtējamā


o prasības pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem pārsniedz 5%

no vērtējamā darbības veida un/vai


pārsniedz 5% no vērtējamā darbības veida

Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems risks"



par 300% un/vai


būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru

ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis un rasties

būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks

Vērtējamā portfelī ir būtiska koncentrācija, jo:

o prasības pret vienu emitentu/darījumu partneri pārsniedz 20% no vērtējamā


o prasības pret emitentiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem pārsniedz

50% no vērtējamā darbības veida un/vai



63. lappuse no 202


pārsniedz 50% no vērtējamā darbības veida un/vai

o ir citas koncentrētas pozīcijas un/vai

Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir lielāka

par 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem noteikto

ierobežojumu pārkāpumus un/vai


augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nelabvēlīgu faktoru

ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas riska līmenis un rasties

būtiski zaudējumi



64. lappuse no 202



Prasības pret kredītiestādēm jāapskata

šādos sadalījumos:

o pa kredītiestādēm/savstarpēji saistītām

grupām

o pa valstīm/reģioniem (ņemot vērā

valsts riska pārnešanu)








t.sk. visaptverošos stresa testus,

kredītriska stresa testus, koncentrācijas

riska stresa testus, ja pieejami, vērtējamā

elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda

ir koncentrācijas ietekme uz bankas riska


rādītājiem). Ja bankai ir būtisks prasību

pret kredītiestādēm īpatsvars un banka

stresa testos nav ņēmusi vērā un



elementa kopējo vērtējumu samazina par

vienu kategoriju


1 – Zems risks

Prasības pret kredītiestādēm ir pietiekami diversificētas – nevienā

sadalījumā nav koncentrētu pozīciju:

o prasības pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu nepārsniedz

5% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un

o prasības pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona

pārstāvēm nepārsniedz 20% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm

un


Stresa testu rezultāti norāda, ka prasību pret kredītiestādēm

koncentrācijas risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas


2 – Mērens risks

Prasības pret vienu kredītiestādi/savstarpēji saistītu grupu ir lielākas par

5%, bet mazākas par 20% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm

un/vai

Prasības pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona pārstāvēm

pārsniedz 20%, bet nepārsniedz 50% no kopējām prasībām pret



koncentrācijas risks ir mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir

iespējama būtiska koncentrācijas riska paaugstināšanās un būtiski





20%, bet mazākas par 50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm

un/vai

Prasības pret kredītiestādēm – vienas valsts vai viena reģiona pārstāvēm

pārsniedz 50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un/vai


koncentrācijas risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,

kad nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas

riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks


50% no kopējām prasībām pret kredītiestādēm un/vai


koncentrācijas risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,

kad nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas




65. lappuse no 202

4.2.2. Operacionālais risks

Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus no neadekvātu vai neveiksmīgu iekšēju

procesu norises, cilvēku un sistēmas darbības, vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Šajā reitingā

ar operacionālo risku saprot risku, ka var samazināties bankas ienākumi (vai rasties papildus

izdevumi) un samazināties pašu kapitāla apmērs dažādu iekšējas vai ārējas krāpšanas

gadījumu, neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas drošības, nekorektas attieksmes

pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses, materiālo aktīvu bojājumu,

komercdarbības pārtraukumu un sistēmu kļūdu (defektu), kā arī nepilnību izpildes, piegādes

un procesu vadībā dēļ. Šajā definīcijā nav ietverts informācijas tehnoloģiju risks, atbilstības

un reputācijas risks, jo tie reitinga piešķiršanas procesā tiek vērtēti atsevišķi.

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā operacionālais risks tiek vērtēts

šādiem darbības veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā):

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar kreditēšanu;

visiem investīciju darbības veidiem;

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem;

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu

pakalpojumiem;

noguldījumu piesaistīšanai;

bankas aizņēmumiem;

kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana;

kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana;

kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana;

kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana;

kopīgai funkcijai – Finanšu un vadības grāmatvedība.


specifikas, bez iepriekš uzskaitītajiem darbības veidiem iespējami arī citi darbības veidi, kam

piemīt operacionālais risks (piemēram, konsultāciju pakalpojumi, bankas īpašumā esoša

nekustamā un kustamā īpašuma pārvaldīšana u.tml.), lai gan parasti šiem citiem darbības

veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā darbībā. Ja kādā bankā citiem darbības veidiem ir

būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad tiem individuāli tiek noteikti vērtējamie riska

elementi.

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēts operacionālais risks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi

un kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem

darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie operacionālo risku

raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav iespējams novērtēt

kādu no operacionālo risku raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis elements nav

jāvērtē. Šajā metodikā katra operacionālā riska elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie

darbības veidi, kam šis elements jāvērtē.

Novērtējot operacionālo risku, tiek vērtēts arī, vai banka izmanto apdrošināšanu potenciālo

operacionālā riska zaudējumu segšanai, un cik lielā mērā apdrošināšana mazina operacionālo

risku bankā.

Katra darbības veida novērtējumā jāņem vērā, vai banka šajā darbības veidā izmanto

ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. Gadījumā, ja banka izmanto ārpakalpojumu

sniedzēju pakalpojumus, jāanalizē, vai ārpakalpojumu sniedzēju izmantošana samazina vai

palielina operacionālo risku.



66. lappuse no 202

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot operacionālo risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi

ir:


Iekšējas krāpšanas risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu

darbību rezultātā, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma

piesavināšanās vai normatīvo aktu un bankas politiku un

procedūru apiešana un kurās iesaistīts vismaz viens no

bankā strādājošiem (piemēram, darbinieku apzinātas

informācijas sagrozīšanas, aktīvu zādzības, personiska

labuma gūšana, izmantojot pieejamo iekšējo informāciju).

Ārējas krāpšanas risks Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu

darbību rezultātā, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma

piesavināšanās vai likumu apiešana un kuras veic trešā

puse (piemēram, laupīšanas, viltošanas, nesankcionēta

ārēja piekļūšana informācijas resursiem, t.sk. hakeru un

ļaundabīgo programmatūru uzbrukumi).

Neatbilstoša

nodarbinātības prakse un

darbavietas drošība

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, kas

rodas tiesību aktiem vai nolīgumiem, kas nosaka darba

attiecības, veselības aizsardzību vai darba drošību,

neatbilstošu darbību rezultātā, vai notikumu, kas saistīti

ar personu traumu vai diskriminācijas gadījumiem,

rezultātā (piemēram, personāla veselības un drošības

kārtības noteikumu neievērošana, organizēta darba

pārtraukšana jeb streiki, psiholoģiskais terors

(mobings/bosings)).

Nekorekta attieksme pret

klientiem, neatbilstoši

produkti un

komercdarbības prakse

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nejaušu

vai nolaidīgu profesionālo pienākumu pildīšanas dēļ

attiecībā uz konkrētiem klientiem, vai produkta veida vai

tā rakstura dēļ (piemēram, uzticēšanās ļaunprātīga

izmantošana, konfidenciālas klienta informācijas

nepareiza lietošana, neatbilstošu tirdzniecības darbību

veikšana bankas vārdā, neatļautu produktu pārdošana).

Materiālo aktīvu

bojājumu risks

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi materiālo

aktīvu zaudējumu vai to bojājumu dabas katastrofu vai

citu notikumu rezultātā (piemēram, ugunsgrēks,

vandālisms, terorisms, plūdi, zemestrīces).

Komercdarbības

pārrāvumi un sistēmu

kļūdas (defekti)

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi

komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu)

dēļ (piemēram, informācijas sistēmu vai informācijas

tehnoloģiju darbības pārtraukumi, sakaru bojājumi,

elektrības padeves traucējumi).

Nepilnības izpildes,

piegādes un procesa

vadībā

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi darījumu

apstrādes vai procesu vadības kļūdu un attiecību ar

darījumu partneriem vai piegādātājiem dēļ (piemēram,

datu ievadīšanas kļūdas, ķīlas pārvaldīšanas kļūdas,

nepilnīga juridiskā dokumentācija, ārpakalpojumu līgumu

nepildīšana).





67. lappuse no 202

Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir

informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi

mainīts.

Operacionālā riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek izmantoti šajā

sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Operacionālā riska elementu vērtējums un

novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 5. veidlapā "Operacionālā riska

novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.



68. lappuse no 202

Iekšējās krāpšanas risks

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu darbību rezultātā,

kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu un bankas politiku un

procedūru apiešana un kurās iesaistīts vismaz viens no bankā strādājošiem (piemēram,

darbinieku apzinātas informācijas sagrozīšanas, aktīvu zādzības, personiska labuma gūšana,

izmantojot pieejamo iekšējo informāciju).




o Investīciju darbība – visiem darbības veidiem

o Maksājumi un norēķini – visiem darbības veidiem

o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi – visiem darbības veidiem

o Noguldījumu piesaistīšana – visiem darbības veidiem


o Operacionālā riska pārvaldīšana

o Procentu likmju riska pārvaldīšana

o Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana

o Likviditātes riska pārvaldīšana

o Finanšu un vadības grāmatvedība


Investīciju darbībai – visiem darbības veidiem

Maksājumiem un norēķiniem – visiem darbības veidiem

Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem – visiem darbības veidiem

Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadības grāmatvedība


Iekšējās krāpšanas rašanās iespējamība

darījumu uzskaitē (informācijas

ievadīšanā un apstrādē) un novērtēšanā,

t.sk.:

o vai darījumu informācija tiek

uzskaitīta, izmantojot manuālas

metodes, jeb tas tiek veikts

automatizēti?

o sākotnēji ievadītās informācijas

labošanas iespējamība,

o vai darījumi tiek novērtēti, izmantojot

manuālas metodes, jeb tas tiek veikts

automatizēti?

o vai tiek izmantotas loģiskās un citas

(piemēram, salīdzināšana ar ārējo pušu

apstiprinājumiem) kontroles metodes

informācijas pareizības pārbaudei?

o vai pārbaudes laikā konstatētas

iespējama krāpnieciska rakstura

kļūdas darījumu informācijas uzskaitē

vai darījumu novērtēšanā?

Iekšējās krāpšanas rašanās iespējamība

pārskatos, t.sk.:

o vai pārskati tiek sastādīti manuāli vai

automatizēti?

o vai tiek izmantotas loģiskās u.c.

kontroles metodes pārskatu pareizības

pārbaudei?

o pārskatos atspoguļotās informācijas


1 – Zems risks

Iekšējās krāpšanas risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu

sastādīšanā ir zems, jo:

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana pilnībā

automatizēta vai

o sākotnējās informācijas ievadīšana ir manuāla, un informācijas

pareizība tiek pietiekami kontrolēta, bet darījumu novērtēšana un

pārskatu sastādīšana ir automatizēta un

o sistēmā ievadīto darījuma informāciju un pārskatos atspoguļoto

informāciju pēc tās apstiprināšanas nav iespējams labot/mainīt bez

speciālas autorizācijas saņemšanas un

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas iespējamas krāpnieciskas

kļūdas darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un

Iekšējās krāpšanas risks neatbilstošu darījuma specifikai darbību

veikšanas dēļ ir zems, jo

o vērtējamā darbības veidā ir tikai standartizēti darījumi un tiek lietotas

standartizētas darījumu analīzes un akceptēšanas procedūras un

kritēriji un

o nav vienpersonisku lēmumu par darījumu veikšanu un

o nav konstatēti neatbilstoši autorizēti darījumi

2 – Mērens risks


sastādīšanā ir mērens, jo:

o darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu sastādīšanā tiek lietotas

manuālas metodes un informācijas pareizība tiek pietiekami

kontrolēta un

o būtisko (likmes, darījuma summa u.c.) darījumu un/vai pārskatos



69. lappuse no 202

labošanas iespējamība,

o vai pārbaudes laikā vai off-site

konstatētas iespējamas krāpnieciska

rakstura kļūdas pārskatos (piemēram,

nav uzrādīti zaudējumi vai peļņa no

tirdzniecības ar finanšu

instrumentiem)?

Iekšējās krāpšanas rašanās risks darījumu

specifikai neatbilstošu darbību veikšanas

dēļ, t.sk.:

o vai vērtējamā darbības veidā pārsvarā

ir standartizēti darījumi (t.i., darījumi,

kuriem tiek izmantotas standartizētas

darījumu analīzes un akceptēšanas

procedūras un kritēriji)?


ir nestandartizēti darījumi (t.i.,

darījumi, par kuru veikšanu tiek

pieņemts individuāls lēmums un

netiek izmantotas standartizētas



o vai lēmumi par darījumu veikšanu tiek

pieņemti vienpersoniski, jeb tas ir

kolektīvs lēmums?

o vai pārbaudes laikā konstatēta

neatbilstoši autorizētu (piemēram,

pārsniegti limiti, autorizēts tāds

darījuma veids, kura akceptēšanai

banka nemaz nav piešķīrusi pilnvaras

konkrētajam darbiniekam) darījumu

esamība, kas saistīta ar iespējamiem

krāpnieciskiem nodarījumiem?

Cik liela ir iekšējo krāpniecisko darījumu

potenciālā ietekme uz bankas

ienākumiem/izdevumiem?

atspoguļoto informāciju pēc tās apstiprināšanas nav iespējams

labot/mainīt bez speciālas autorizācijas saņemšanas un

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas darījumu

uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas varētu būt saistītas ar

iespējamu krāpšanu un/vai


veikšanas dēļ ir mērens, jo:

o vērtējamā darbības veidā pārsvarā ir standartizēti darījumi un tiek

lietotas standartizētas darījumu analīzes un akceptēšanas procedūras

un kritēriji un nestandartizēti darījumi tiek veikti reti un to apjomi ir

nelieli un

o nav vienpersonisku lēmumu par darījumu veikšanu un

o ir konstatēti atsevišķi neatbilstoši autorizēti darījumi, un kopējais šādu

darījumu apmērs ir nebūtisks



sastādīšanā ir būtisks, jo:


manuālas metodes un informācijas pareizība netiek pietiekami

kontrolēta un/vai

o būtisko darījumu un/vai pārskatos atspoguļoto informāciju pēc tās

apstiprināšanas ir iespējams labot/mainīt bez speciālas autorizācijas

saņemšanas un/vai

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas ir saistītas ar iekšējo

krāpšanu un/vai


veikšanas dēļ ir būtisks, jo

o vērtējamā darbības veidā pārsvarā ir nestandartizēti darījumi un/vai

o pārsvarā vienpersoniski lēmumi par darījumu veikšanu, un atsevišķo

darījumu apjomi ir nelieli un/vai

o ir konstatēti vairāki neatbilstoši autorizēti darījumi, un kopējais šādu

darījumu apmērs ir nebūtisks

4 – Augsts risks


sastādīšanā ir augsts, jo:


tikai manuālas metodes un informācijas pareizība netiek kontrolēta

un/vai

o jebkuru darījumu un/vai pārskatos atspoguļoto informāciju pēc tās

apstiprināšanas ir iespējams labot/mainīt bez speciālas autorizācijas

saņemšanas un/vai

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas kļūdas

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, kas saistītas ar iekšējo

krāpšanu un/vai


veikšanas dēļ ir augsts, jo

o vērtējamā darbības veidā ir tikai nestandartizēti darījumi un/vai

o tikai vienpersoniski lēmumi par darījumu veikšanu, un atsevišķo

darījumu apjomi ir lieli un/vai

o kopējais konstatētais neatbilstoši autorizētu darījumu skaits ir būtisks



70. lappuse no 202

Kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana

Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana

Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana


Iekšējās krāpšanas iespējamība pārskatos,

t.sk.:


automatizēti?




konstatētas iespējamas krāpnieciska

rakstura kļūdas pārskatos?

Cik liela ir kļūdu potenciālā ietekme uz

bankas ienākumiem/izdevumiem?


1 – Zems risks

Iekšējās krāpšanas risks pārskatu sastādīšanā ir zems, jo:

o pārskatu sastādīšana pilnībā automatizēta un

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas iespējamas krāpnieciska

rakstura kļūdas pārskatos

2 – Mērens risks

Iekšējās krāpšanas risks pārskatu sastādīšanā ir mērens, jo:

o pārskatu sastādīšanā daļēji tiek lietotas manuālas metodes un

informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas iespējamas

krāpnieciska rakstura kļūdas pārskatos


Iekšējās krāpšanas risks pārskatu sastādīšanā ir būtisks, jo:

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes un informācijas

pareizība netiek pietiekami kontrolēta, un/vai

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas atsevišķas būtiskas


4 – Augsts risks

Iekšējās krāpšanas risks pārskatu sastādīšanā ir augsts, jo:

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas tikai manuālas metodes un

informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai

o pārbaudes laikā un/vai off-site konstatētas daudzas būtiskas




71. lappuse no 202

Kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana


Informācija par bankas

zaudējumiem, kas radušies iekšējas

krāpšanas dēļ, t.sk.:

o vēsturiskā informācija par

zaudējumu apmēru iekšējas

krāpšanas dēļ,


pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgu

notikumu zaudējumu apmēru

iekšējas krāpšanas dēļ, to

atkārtošanās biežumu un

bankas reakciju uz šādiem

notikumiem,

o vai banka veic iekšējās

krāpšanas dēļ radušos

zaudējumu apjoma iespējamo

izmaiņu prognozēšanu

izmantojot bankas izveidoto

zaudējumu datu bāzi – aprēķina

nākotnē sagaidāmos

(potenciālos) zaudējumus?

o bankas novērtējums par

potenciālo zaudējumu apmēru

iekšējas krāpšanas dēļ.

Vēsturiskā informācija par bankas

piemēroto politiku attiecībā uz

atklāto iekšējās krāpšanas

gadījumu izmeklēšanu un sankciju

piemērošanu – piemēram, naudas

sods, atbrīvošana no darba, tiesas

prāvas ierosināšana u.c.

Vai banka bieži maina noteikto

uzņemtā riska lieluma slieksni?

Cita iespējamā informācija par

iekšējas krāpšanas gadījumiem

bankā – piemēram, publiski

pieejamā informācija, Komisijas

rīcībā esoša informācija u.c.

Informācija par personāla mainību

iekšējās krāpšanas riskam

pakļautajās darbības jomās un/vai

kontroles funkcijās.

Vai banka izmanto apdrošināšanu

iespējamo operacionālā riska

zaudējumu mazināšanai?

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas uz

apdrošināšanas prēmijas

saņemšanu zaudējumu gadījumā

(t.i., banka neveic nekādas

darbības, lai analizētu un novērstu

zaudējumu rašanās cēloņus)?




rezultātus, t.sk. operacionālā riska

stresa testus, visaptverošos stresa




1 – Zems risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi iekšējas

krāpšanas dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi

iekšējas krāpšanas dēļ, t.sk. no atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem

gadījumiem, un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk

novērstu šādu zaudējumu rašanos un

Banka veic iekšējās krāpšanas dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē

iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem

zaudējumiem iekšējas krāpšanas dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi

iekšējas krāpšanas dēļ un

Banka ir veikusi visu konstatēto iekšējo krāpšanas gadījumu pilnīgu

izmeklēšanu un piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un

Banka vēsturiski nav mainījusi tās noteikto uzņemtā iekšējā krāpniecības riska

slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi noteikto slieksni (ir pieejams kvalitatīvs

un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai

Nav citas negatīvas informācijas par iekšējas krāpšanas gadījumiem bankā un

Personāla mainības koeficients iekšējās krāpšanas riskam pakļautajās darbības

jomās un/vai kontroles funkcijās ir zems (piemēram, nepārsniedz 2%) un

Banka izmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpšanas risku mazinošu faktoru un

vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu

rašanās cēloņus un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir zems, jo tā

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku


2 – Mērens risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi iekšējas

krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpšanas dēļ nepārsniedz 5%

no atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos

un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura

ziņā līdzīgi iekšējās krāpšanas gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir

nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu

gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai



zaudējumiem iekšējas krāpšanas dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi

iekšējas krāpšanas dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā perioda finansiālās

darbības peļņas un/vai

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav veikusi iekšējās krāpšanas

gadījumu pilnīgu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas

sankcijas un/vai

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās noteikto uzņemto iekšējās krāpniecības

riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai

Personāla mainības koeficients iekšējai krāpšanai pakļautajās darbības jomās

un/vai kontroles funkcijās ir vidēji zems (piemēram, 2-5% robežās) un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpšanas risku mazinošu faktoru, bet

atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos nepietiekami veic darbības, lai

analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir mērens, jo

iekšējās krāpšanas ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa


negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama



72. lappuse no 202

novērtētu, kāda ir iekšējās

krāpšanas riska ietekme uz bankas

riska līmeni, kā arī finanšu un

kapitāla rādītājiem)


Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi iekšējas

krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpšanas dēļ pārsniedz 5%,

bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka

nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu

zaudējumu rašanos un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā

līdzīgi iekšējās krāpšanas gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir

nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu

atkārtošanos nākotnē un/vai




iekšējas krāpšanas dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā

perioda finansiālās darbības peļņas un/vai

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav veikusi iekšējās krāpšanas

gadījumu pilnu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas

sankcijas un/vai

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās noteikto uzņemtā iekšējās krāpšanas

riska slieksni un/vai


un/vai kontroles funkcijās ir vidēji augsts (piemēram, 5-15%) un/vai

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā iekšējas

krāpšanas risku mazinošu faktoru, un/vai nepietiekami veic darbības, lai


Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir būtisks, jo

ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad iekšējās krāpšanas ietekmē var


4 – Augsts risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi iekšējas

krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi iekšējas krāpšanas dēļ pārsniedz 10%



vai

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu iekšējās

krāpšanas gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai

novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai

Banka neveic iekšējās krāpšanas dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē

iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai




iekšējas krāpšanas dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā perioda finansiālās

darbības peļņas un/vai

Banka neveic konstatēto iekšējo krāpšanas gadījumu izmeklēšanu un/vai

nepiemēro nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās noteikto

uzņemtā iekšējā krāpniecības riska slieksni un/vai


un/vai kontroles funkcijās ir augsts (piemēram, lielāks par 15%) un/vai

Ir cita informācija par būtisku/būtiskiem iekšējas krāpšanas

gadījumu/gadījumiem bankā un/vai

Banka neizmanto apdrošināšanu kā iekšējas krāpšanas risku mazinošu faktoru

un neveic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar iekšējo krāpšanu saistītais risks ir augsts, jo ir

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad iekšējās krāpšanas ietekmē var




73. lappuse no 202



74. lappuse no 202

Ārējas krāpšanas risks

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi tādu darbību rezultātā,

kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai likumu apiešana un kuras veic trešā puse

(piemēram, laupīšanas, viltošanas, nesankcionēta ārēja piekļūšana informācijas resursiem,

t.sk. hakeru un ļaundabīgo programmatūru uzbrukumi).







zaudējumiem, kas radušies ārējas

krāpšanas dēļ, t.sk.:


zaudējumu apmēru ārējas

krāpšanas dēļ,




ārējās krāpšanas dēļ, to


bankas reakciju uz šādiem

notikumiem,

o vai banka veic ārējās krāpšanas

dēļ radušos zaudējumu apjoma

iespējamo izmaiņu

prognozēšanu izmantojot

bankas izveidoto zaudējumu

datu bāzi – aprēķina nākotnē

sagaidāmos (potenciālos)

zaudējumus?


potenciālo zaudējumu apmēru

ārējas krāpšanas dēļ.

Vēsturiskā informācija par bankas

piemēroto politiku attiecībā uz

atklāto ārējās krāpšanas gadījumu

izmeklēšanu un sankciju

piemērošanu – piemēram, lieta

nodota tiesībsargājošām

institūcijām, uzsāktas tiesas prāvas

u.c.



Cita iespējamā informācija par

ārējas krāpšanas gadījumiem –

piemēram, publiski pieejamā

informācija, Komisijas rīcībā esoša

informācija u.c.


iespējamo operacionālā riska




saņemšanu zaudējumu gadījumā


1 – Zems risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi ārējas krāpšanas

dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no

atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) ārējas krāpšanas

dēļ un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu

šādu zaudējumu rašanos un

Banka veic ārējās krāpšanas dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo

izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem

ārējas krāpšanas dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi ārējas

krāpšanas dēļ un

Banka ir veikusi visu konstatēto ārējo krāpšanas gadījumu pilnīgu izmeklēšanu

un piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un

Banka vēsturiski nav mainījusi tās noteikto uzņemtā ārējās krāpniecības riska

slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi noteikto slieksni (ir pieejams kvalitatīvs

un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai

Nav citas negatīvas informācijas par ārējas krāpšanas gadījumiem un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpšanas risku mazinošu faktoru un

vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu

rašanās cēloņus un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir zems, jo tā

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku


2 – Mērens risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi ārējas

krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ nepārsniedz 5%



un


ziņā līdzīgi ārējās krāpšanas gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir

nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu




ārējas krāpšanas dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpšanas

dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbības peļņas

un/vai

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav veikusi ārējās krāpšanas

gadījumu pilnīgu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas

sankcijas un/vai

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās noteikto uzņemto ārējās krāpniecības riska

slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpšanas risku mazinošu faktoru, bet



75. lappuse no 202

(t.i., banka neveic nekādas

darbības, lai analizētu un novērstu

zaudējumu rašanās cēloņus)?








novērtētu, kāda ir ārējās krāpšanas

riska ietekme uz bankas riska


rādītājiem).

atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos nepietiekami veic darbības, lai


Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir mērens, jo

ārējās krāpšanas ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa




Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi ārējas

krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ pārsniedz 5%, bet

nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka




līdzīgi ārējās krāpšanas gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir

nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu




ārējas krāpšanas dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējas krāpšanas

dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda

finansiālās darbības peļņas un/vai

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav veikusi ārējās krāpšanas gadījumu

pilnu izmeklēšanu un/vai piemērojusi nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās noteikto uzņemtā ārējā krāpniecības

riska slieksni un/vai

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu, kā ārējas

krāpšanas risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic darbības, lai


Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir būtisks, jo ir

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad ārējās krāpšanas ietekmē var būtiski


4 – Augsts risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi ārējas

krāpšanas dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi ārējas krāpšanas dēļ pārsniedz 10% no

atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi


vai

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu iekšējās

krāpšanas gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai


Banka neveic ārējās krāpšanas dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē




ārējās krāpšanas dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi ārējās krāpšanas

dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbības peļņas

Ir cita informācija par būtisku/būtiskiem ārējas krāpšanas gadījumu/gadījumiem

un/vai

Banka neveic konstatēto ārējo krāpšanas gadījumu izmeklēšanu un/vai

nepiemēro nodarījumam atbilstošas sankcijas un/vai


uzņemtā ārējās krāpniecības riska slieksni un/vai

Banka neizmanto apdrošināšanu kā ārējas krāpšanas risku mazinošu faktoru un

neveic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar ārējo krāpšanu saistītais risks ir augsts, jo ir

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad ārējās krāpšanas ietekmē var būtiski




76. lappuse no 202

Neatbilstoša nodarbinātības prakse un darbavietas drošība

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, kas rodas tiesību

aktiem vai nolīgumiem, kas nosaka darba attiecības, veselības aizsardzību vai darba drošību,

neatbilstošu darbību rezultātā, vai notikumu, kas saistīti ar personu traumu vai diskriminācijas

gadījumiem, rezultātā (piemēram, personāla veselības un drošības kārtības noteikumu

neievērošana, organizēta darba pārtraukšana jeb streiki, psiholoģiskais terors

(mobings/bosings)).






Informācija par bankas zaudējumiem,

kas radušies neatbilstošas

nodarbinātības prakses un darbavietas

drošības dēļ, t.sk.:


zaudējumu apmēru, kas radušies

neatbilstošas nodarbinātības

prakses un darbavietas drošības dēļ,





prakses un darbavietas drošības dēļ,

to atkārtošanās biežumu un bankas

reakciju uz šādiem notikumiem,

o vai banka veic neatbilstošas

nodarbinātības prakses un

darbavietas drošības dēļ radušos

zaudējumu apjoma iespējamo

izmaiņu prognozēšanu izmantojot

bankas izveidoto zaudējumu datu

bāzi – aprēķina nākotnē

sagaidāmos (potenciālos)

zaudējumus?

o bankas novērtējums par potenciālo

zaudējumu apmēru, kas radušies


prakses un darbavietas drošības dēļ.

o vai banka bieži maina noteikto


Informācija par bankas darba

likumdošanas/drošības pārkāpumiem

no ārējiem informācijas avotiem

(piemēram, sižeti TV, publikācijas

presē u.c.).

Darbinieku tiesas prasību pret banku

esamība, skaits, apmēri.

Informācija par bankas zaudētajām

tiesas prasībām.


iespējamo zaudējumu neatbilstošas



1 – Zems risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi neatbilstošas

nodarbinātības prakses un darbavietas drošības dēļ vai vēsturiskā

informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no atsevišķiem

pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) neatbilstošas

nodarbinātības prakses un darbavietas drošības dēļ un banka ir ieviesusi

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu

rašanos un

Banka veic neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas drošības dēļ

radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un

bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem neatbilstošas

nodarbinātības prakses un darbavietas drošības dēļ liecina, ka bankā nav

sagaidāmi zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātības prakses un

darbavietas drošības dēļ un

Banka vēsturiski nav mainījusi tās noteikto uzņemtā neatbilstošas

nodarbinātības prakses un darbavietas drošības riska slieksni vai tā ir

pamatoti palielinājusi noteikto slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un

kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai

No ārējiem informācijas avotiem nav saņemta informācija, ka banku būtu

konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo nodarbinātības likumdošanas

aktu neievērošanu un/vai darba drošības pārkāpumiem, un

Nav darbinieku tiesas prasību pret banku un

Banka izmanto apdrošināšanu kā neatbilstošas nodarbinātības prakses un

darbavietas drošības risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic

darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošu nodarbinātības praksi un

darbavietas drošību saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās

2 – Mērens risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi, kas

radušies neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas drošības dēļ

(t.i., vēsturiskie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātības

prakses un darbavietas drošības dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda

finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles

metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi

rakstura ziņā līdzīgi neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas

drošības gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks un

bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu




77. lappuse no 202

drošības dēļ mazināšanai?


apdrošināšanas prēmijas saņemšanu

zaudējumu gadījumā (t.i., banka

neveic nekādas darbības, lai analizētu

un novērstu zaudējumu rašanās

cēloņus)?




t.sk. operacionālā riska stresa testus,

visaptverošos stresa testus, ja pieejami,

vērtējamā elementa stresa testus, lai

novērtētu, kāda ir neatbilstošas


drošības riska ietekme uz bankas riska


rādītājiem)


radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un

bankas novērtējums par potenciāliem zaudējumiem, kas radušies

neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas drošības dēļ liecina, ka

bankas potenciālie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātības

prakses un darbavietas drošības dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata

perioda finansiālās darbības peļņas un

No ārējiem informācijas avotiem ir saņemta informācija, ka bankā ir

konstatēti atsevišķi nebūtiski pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo

nodarbinātības likumdošanas aktu neievērošanu un/vai darba drošības

pārkāpumiem, un

Tiesas prasību saistībā ar neatbilstošu nodarbinātības praksi un darbavietas

drošību apmēri ir nelieli un/vai

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās noteikto uzņemto neatbilstošas

nodarbinātības prakses un darbavietas drošības riska slieksni, bet tā

izmaiņas ir nebūtiskas un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā, neatbilstošas nodarbinātības praksi un

darbavietas drošību risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos

darbības veidos nepietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu

zaudējumu rašanās cēloņus un/vai


darbavietas drošību saistītais risks ir mērens, jo neatbilstošas nodarbinātības

prakses un darbavietas drošības ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska

līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa



Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi, kas



prakses un darbavietas drošības dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no

atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu

rašanos un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura

ziņā līdzīgi neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas drošības

gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas

vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos

nākotnē un/vai


radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un



bankas potenciālie zaudējumi neatbilstošas nodarbinātības prakses un

darbavietas drošības dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā

pārskata perioda finansiālās darbības peļņas un/vai

No ārējiem informācijas avotiem ir saņemta informācija, ka bankā ir

konstatēti vairāki nebūtiski pārkāpumi, kas saistīti ar saistošo

nodarbinātības likumdošanas aktu neievērošanu vai darba drošības

pārkāpumiem, un/vai

Ir vairākas būtiskas tiesas prasības saistībā ar neatbilstošu nodarbinātības

praksi un/vai darbavietas drošību un/vai

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās noteikto uzņemtā neatbilstošas

nodarbinātības prakses un darbavietas drošības riska slieksni un/vai

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā

neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas drošības risku mazinošu

faktoru un/vai nepietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu


Stresa testu rezultāti norāda, ka ar neatbilstošas nodarbinātības praksi un

darbavietas drošību saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju

īstenošanās, kad neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas



78. lappuse no 202

drošības ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties

būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi, kas



prakses un darbavietas drošības dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda

finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles

metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu

neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas drošības gadījumu

skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu


Liels tiesas prasību skaits saistībā ar neatbilstošu nodarbinātības praksi un

darbavietas drošību vai

Banka neveic neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas drošības

dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu

vai


radušos zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un



bankas potenciālie zaudējumi, kas radušies neatbilstošas nodarbinātības

prakses un darbavietas drošības dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata

perioda finansiālās darbības peļņas

Banka neizmanto apdrošināšanu kā neatbilstošas nodarbinātības prakses un

darbavietas drošības risku mazinošu faktoru un neveic darbības, lai


Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās

noteikto uzņemtā neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas

drošības riska slieksni un/vai

No ārējiem informācijas avotiem regulāri tiek saņemta informācija, bankā ir

konstatēti būtiski pārkāpumi attiecībā uz nodarbinātības likumdošanas aktu

neievērošanu un/vai darba drošības pārkāpumiem un/vai


darbavietas drošību saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju

īstenošanās, kad neatbilstošas nodarbinātības prakses un darbavietas

drošības ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties

būtiski zaudējumi



79. lappuse no 202

Nekorekta attieksme pret klientiem, neatbilstoši produkti un komercdarbības prakse

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nejaušu vai nolaidīgu

profesionālo pienākumu pildīšanas dēļ attiecībā uz konkrētiem klientiem vai produkta veida

vai tā rakstura dēļ (piemēram, uzticēšanās ļaunprātīga izmantošana, konfidenciālas klienta

informācijas nepareiza lietošana, neatbilstošu tirdzniecības darbību veikšana bankas vārdā,

neatļautu produktu pārdošana).





o Maksājumi un norēķini:

Naudas pārskaitījumi,

Norēķinu karšu apkalpošana






Naudas pārskaitījumiem

Norēķinu karšu apkalpošanai


Noguldījumu piesaistīšanai – visiem darbības veidiem

Kritēriji Novērtējums Vai konstatēti klientu patērētāju

tiesību pārkāpumi t.sk.:

o vai ir ievērots līgumslēdzēju pušu

vienlīdzības princips un līgumu

noteikumi ir taisnīgi?

o vai darījumu nosacījumu ir atrunāti

skaidrā un saprotamā veidā?

o vai banka ir nodrošinājusi vispusīgu

un brīvi pieejami informāciju par

pakalpojumu un/vai tā cenu?

o vai klientam sniegts līguma

nosacījumiem atbilstošs

pakalpojums?

o vai līgumsaistības ir pienācīgi

izpildītas/tiek pildītas?

Vai konstatēti personas datu

aizsardzības pārkāpumi (piemēram,

nav saņemta personas piekrišana datu

apstrādei, bez pamatojuma tiek

pieprasīti sensitīvi personas dati)?

Komercdarbības un tirgus prakses

atbilstības novērtējums, t.sk.:

o vai banka iesaistās tirgus

manipulācijās?

o vai banka klientiem piedāvā

nelicencētus

produktus/pakalpojumus?

o vai banka sniedz tādus

pakalpojumus, par kuru sniegšanas

uzsākšanu tā nav informējusi


1 – Zems risks

Banka savā darbībā ievēro līgumslēdzēju pušu vienlīdzības principu un

līgumos esošie noteikumi ir taisnīgi un

Visiem darījumiem ir skaidri nosacījumi un

Klientiem ir brīvi pieejama vispusīga informācija par sniegtajiem

pakalpojumiem un to cenu un

Klientiem tiek sniegti līguma nosacījumiem atbilstoši un pienācīgi izpildīti

pakalpojumi un

Nav konstatēti personas datu aizsardzības pārkāpumi un

Bankas īstenotā komercdarbība un tirgus prakse ir atbilstoša un veidota pēc

labākajiem komercprakses principiem un

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši konfidencialitātes

neievērošanas gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikšanas gadījumi, u.c.

neatbilstoši darījumi

2 – Mērens risks

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka savā darbībā neievēro

līgumslēdzēju pušu vienlīdzības principu un/vai līgumos esošie noteikumi

nav taisnīgi, un kopējais šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai

Pārsvarā darījumiem ir skaidri nosacījumi, bet ir atsevišķi gadījumi, kad

darījumu nosacījumi ir neskaidri un/vai

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad klientiem nav nodrošināta vispusīga un

pilnīga informācija par sniegtajiem pakalpojumiem un to cenu un/vai

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka klientiem nav sniegusi līguma

nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus, un kopējais

šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai

Ir konstatēti atsevišķi personas datu aizsardzības pārkāpumi un/vai

Ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad bankas īstenotā komercdarbība un tirgus

prakse nav bijusi atbilstoša un/vai veidota pēc labākajiem komercprakses



80. lappuse no 202

Komisiju?

Vēsturiskā informācija par:

o informācijas konfidencialitātes

neievērošanu,

o neatbilstošu darījumu esamību –

piemēram, konfidenciālas

informācijas izmantošanu bankas

vai personiskās interesēs, līgumu

nosacījumu neievērošanu,

neautorizētas līdzekļu noguldīšanas

un izņemšanas gadījumiem,

nepietiekamu gādību un rūpību

klientu aktīvu pārvaldīšanā u.c.

o neatbilstošu komercpraksi,

o patērētāju tiesību pārkāpumiem.

principiem un/vai

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā ir bijuši atsevišķi konfidencialitātes

neievērošanas gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikšanas gadījumi

un/vai citi neatbilstoši darījumi, bet šādu darījumu kopējais apmērs ir

nebūtisks


Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka savā darbībā neievēro līgumslēdzēju

pušu vienlīdzības principu un/vai līgumos esošie noteikumi nav taisnīgi, un

kopējais šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai

Vairākiem darījumiem ir neskaidri nosacījumi un/vai

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad klientiem nav nodrošināta vispusīga un

pilnīga informācija par sniegtajiem pakalpojumiem un to cenu un/vai

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad banka klientiem nav sniegusi līguma

nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus, un kopējais

šādu darījumu apmērs ir nebūtisks un/vai

Ir konstatēti vairāki personas datu aizsardzības pārkāpumi un/vai

Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad bankas īstenotā komercdarbība un tirgus

prakse nav bijusi atbilstoša un/vai veidota pēc labākajiem komercprakses

principiem un/vai

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankā ir bijuši vairāki konfidencialitātes

neievērošanas gadījumi, neatbilstošas komercprakses veikšanas gadījumi

un/vai citi neatbilstoši darījumi, un šādu darījumu kopējais apmērs ir

nebūtisks

4 – Augsts risks

Banka regulāri savā darbībā neievēro līgumslēdzēju pušu vienlīdzības

principu un/vai būtisks tādu līgumu skaits, kuros esošie noteikumi nav

taisnīgi un/vai

Būtisks tādu darījumu skaits un apjoms, kuru nosacījumi ir neskaidri un/vai

Klientiem nav pieejama vispusīga un pilnīga informācija par sniegtajiem

pakalpojumiem un to cenu un/vai

Būtisks tādu gadījumu skaits, kad banka klientiem nav sniegusi līguma

nosacījumiem atbilstošus un pienācīgi izpildītus pakalpojumus un/vai

Būtisks personas datu aizsardzības pārkāpumu skaits un/vai

Bankas īstenotā komercdarbība un tirgus prakse nav atbilstoša un nav veidota

pēc labākajiem komercprakses principiem, t.i. - banka sniedz nelicencētus

pakalpojumus un/vai par konkrētu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu nav

informējusi Komisiju, un/vai tā bieži iesaistās tirgus manipulācijās un/vai

Vēsturiskā informācija liecina, ka konfidencialitātes neievērošanas gadījumu,

neatbilstošas komercprakses veikšanas gadījumu un/vai citu neatbilstošu

darījumu skaits ir būtisks



81. lappuse no 202



Informācija par bankas zaudējumiem, kas

radušies nekorektas attieksmes pret

klientiem, neatbilstošu produktu un

komercdarbības prakses dēļ, t.sk.:

o vēsturiskā informācija par zaudējumu

apmēru nekorektas attieksmes pret

klientiem, neatbilstošu produktu un

komercdarbības prakses dēļ

o vēsturiskā informācija par pārkāpuma

rakstura ziņā līdzīgu gadījumu

zaudējumu apmēru nekorektas

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu

produktu un komercdarbības dēļ, to

atkārtošanās biežumu un bankas

reakciju uz šādiem notikumiem.

o vai banka veic nekorektas attieksmes

pret klientiem, neatbilstošu produktu

un komercdarbības prakses dēļ

radušos zaudējumu apjoma iespējamo

izmaiņu prognozēšanu izmantojot

bankas izveidoto zaudējumu datu bāzi

– aprēķina nākotnē sagaidāmos


o bankas novērtējums par potenciālo

zaudējumu apmēru nekorektas


produktu un komercdarbības prakses

dēļ,

Vai banka bieži maina noteikto uzņemtā

riska lieluma slieksni?

Klientu sūdzību esamība, skaits

Klientu tiesas prasību pret banku

esamība, skaits, apmēri

Informācija par bankas zaudētām tiesas

prasībām

Cita informācija par nekorektas


produktu un komercdarbības prakses

gadījumiem bankā – publiski pieejamā

informācija, Komisijas rīcībā esošā

informācija u.c.


iespējamo operacionālā riska zaudējumu

mazināšanai?



zaudējumu gadījumā (t.i., banka neveic

nekādas darbības, lai analizētu un

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus)?




t.sk. operacionālā riska stresa testus,



novērtētu, kāda ir nekorektas attieksmes

pret klientiem, neatbilstošu produktu un

komercdarbības prakses riska ietekme uz


1 – Zems risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi

nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un

komercdarbības prakses dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai

ir bijuši zaudējumi (t.sk. no atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā

līdzīgiem gadījumiem) nekorektas attieksmes pret klientiem,

neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses dēļ un banka ir

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu


Banka veic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu

un komercdarbības prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē

iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par

potenciāliem zaudējumiem nekorektas attieksmes pret klientiem,

neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses dēļ liecina, ka bankā

nav sagaidāmi zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem,

neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses un

Banka vēsturiski nav mainījusi tās noteikto uzņemtā nekorektas

attieksmes pret klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbības

prakses riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi noteikto slieksni (ir

pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un

Klientu sūdzību skaits ir nebūtisks un

Nav klientu tiesas prasību pret banku un

Nav citas negatīvas informācijas par nekorektas attieksmes pret

klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses gadījumiem

bankā un

Banka izmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret klientiem,

neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses risku mazinošu

faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu

zaudējumu rašanās cēloņus un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nekorektu attieksmi pret klientiem,

neatbilstošiem produktiem un komercdarbības praksi saistītais risks ir



2 – Mērens risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi


komercdarbības prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi klientu interešu

neievērošanas dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda finansiālās

darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,

lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi

rakstura ziņā līdzīgi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu

produktu un komercdarbības prakses gadījumi, kopējais šādu zaudējumu

apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu

šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai





neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses dēļ liecina, ka bankas

potenciālie zaudējumi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu

produktu un komercdarbības prakses dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā

pārskata perioda finansiālās darbības peļņas un

Sūdzību/tiesas prasību saistībā ar nekorektu attieksmi pret klientiem,

neatbilstošiem produktiem un komercdarbības praksi apmēri ir nelieli

un/vai



82. lappuse no 202

bankas riska līmeni, kā arī finanšu un

kapitāla rādītājiem)

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās noteikto uzņemto nekorektas


prakses riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret klientiem,

neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses risku mazinošu

faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos nepietiekami

veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus

un/vai



mērens, jo klientu interešu neievērošanas ietekmē ir iespējama būtiska

bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu



Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi


komercdarbības prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nekorektas


prakses dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda

finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki

rakstura ziņā līdzīgi nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu

produktu un komercdarbības prakses gadījumi, kopējais radušos

zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai








produktu un komercdarbības prakses dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs

10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbības peļņas un/vai

Ir vairākas būtiskas sūdzības/tiesas prasības saistībā ar nekorektas


prakses, bet to kopējais skaits ir neliels un/vai

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās noteikto uzņemtā nekorektas


prakses riska slieksni un/vai



komercdarbības prakses risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami veic

darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai



būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nekorektas


prakses ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un


4 – Augsts risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi


komercdarbības prakses dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nekorektas


prakses dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbības

peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai

turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai





83. lappuse no 202

komercdarbības prakses gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība

nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē

un/vai

Banka neveic nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu

produktu un komercdarbības prakses dēļ radušos zaudējumu apjoma

nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai







produktu un komercdarbības prakses dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā


Liels sūdzību/tiesas prasību saistībā ar nekorektas attieksmes pret

klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses

neievērošanu skaits un kopējais apjoms un/vai

Ir saņemta cita informācija par būtiskiem nekorektas attieksmes pret

klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses gadījumiem

un/vai

Banka vēsturiski vairākkārt bez pamatojuma ir būtiski palielinājusi tās

noteikto uzņemtā nekorektas attieksmes pret klientiem, neatbilstošu

produktu un komercdarbības prakses riska slieksni un/vai

Banka neizmanto apdrošināšanu kā nekorektas attieksmes pret

klientiem, neatbilstošu produktu un komercdarbības prakses risku

mazinošu faktoru un neveic darbības, lai analizētu un novērstu




augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad klientu interešu

neievērošanas ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un




84. lappuse no 202

Materiālo aktīvu bojājumu risks

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi materiālo aktīvu

zaudējumu vai to bojājumu dabas katastrofu vai citu notikumu rezultātā (piemēram,

ugunsgrēks, vandālisms, terorisms, plūdi, zemestrīce).







zaudējumiem, kas radušies

materiālo aktīvu bojājumu

dēļ, t.sk.:

o vēsturiskā informācija

par zaudējumu apmēru

materiālo aktīvu

bojājumu dēļ,

o vēsturiskā informācija

par pārkāpuma rakstura

ziņā līdzīgu gadījumu

zaudējumu apmēru

materiālo aktīvu

bojājumu dēļ, to


bankas reakciju uz

šādiem notikumiem,

o vai banka veic materiālo

aktīvu bojājumu dēļ

radušos zaudējumu

apjoma iespējamo

izmaiņu prognozēšanu

izmantojot bankas

izveidoto zaudējumu

datu bāzi – aprēķina


(potenciālos)

zaudējumus?


potenciālo zaudējumu

apmēru materiālo aktīvu

bojājumu dēļ.

Vai banka bieži maina

noteikto uzņemtā riska

lieluma slieksni?

Bankas lietotās citas

kontroles metodes

materiālo aktīvu bojājuma

riska samazināšanai

(piemēram, apsardze,

tehniskas ierīces u.c.) un to

efektivitāte.

Vai banka izmanto

apdrošināšanu iespējamo

operacionālā riska



1 – Zems risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi materiālo aktīvu

bojājumu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši zaudējumi (t.sk. no

atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem gadījumiem) materiālo aktīvu

bojājumu un banka ir ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu

šādu zaudējumu rašanos un

Banka veic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē


zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi materiālo

aktīvu bojājumu dēļ un/vai

Banka vēsturiski nav mainījusi tās noteikto uzņemtā materiālo aktīvu bojājumu riska

slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi noteikto slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un

kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru un

vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās

cēloņus un

Bankas veiktās darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāna testēšanas rezultāti

apstiprina, ka bankas ieviestais darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāns ir

atbilstošs bankas darbības profilam un tam nav nepieciešami uzlabojumi un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir zems,

jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku


2 – Mērens risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi materiālo aktīvu

bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ nepārsniedz

5% no atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi

pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura ziņā

līdzīgi materiālo aktīvu bojājumu gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir

nebūtisks, un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu




zaudējumiem materiālo aktīvu bojājumu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi

materiālo aktīvu bojājumu dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda


Banka vēsturiski ir palielinājusi tās noteikto uzņemto materiālo aktīvu bojājumu riska

slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru,

bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos nepietiekami veic darbības, lai analizētu

un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai


apstiprina, ka bankas ieviestais darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāns ir

atbilstošs bankas darbības profilam, bet tam ir nepieciešami atsevišķi nebūtiski



85. lappuse no 202

Vai banka pārmērīgi

nepaļaujas uz


saņemšanu zaudējumu

gadījumā (t.i., banka neveic

nekādas darbības, lai

analizētu un novērstu


cēloņus)?

Bankas darbības

nepārtrauktības

nodrošināšanas plāna

testēšanas rezultāti.


rezultāti (vērtēšanas

ietvaros pārbaudītāji var


rezultātus, t.sk.

operacionālā riska stresa


testus, ja pieejami,

vērtējamā elementa stresa


materiālo aktīvu bojājumu

riska ietekme uz bankas

riska līmeni, kā arī finanšu

un kapitāla rādītājiem)

uzlabojumi un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar materiālo aktīvu bojājumiem saistītais risks ir

mērens, jo materiālo aktīvu bojājumu ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa

paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo

ietekmi, īstenošanās ir maz ticama


Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi materiālo aktīvu

bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniedz 5%,

bet nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka nav

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos

un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura ziņā līdzīgi

materiālo aktīvu bojājumu gadījumi, kopējais radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks,

un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos

nākotnē un/vai




materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā


Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās noteikto uzņemtā materiālo aktīvu

bojājumu riska slieksni un/vai

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu

bojājumu risku mazinošu faktoru, un/vai nepietiekami veic darbības, lai analizētu un

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai


apstiprina, ka bankas ieviestais darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāns vairākos

būtiskos jautājumos ir neatbilstošs bankas darbības profilam un tam ir nepieciešami

būtiski uzlabojumi un


būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad materiālo aktīvu bojājumu

ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi

4 – Augsts risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi materiālo aktīvu

bojājumu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniedz 10%

no atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu materiālo aktīvu

bojājumu gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu

līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai

Banka neveic materiālo aktīvu bojājumu dēļ radušos zaudējumu apjoma nākotnē





materiālo aktīvu bojājumu dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda



uzņemtā materiālo aktīvu bojājumu riska slieksni un/vai

Banka neizmanto apdrošināšanu kā materiālo aktīvu bojājumu risku mazinošu faktoru

un neveic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai


apstiprina, ka bankas ieviestais darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāns nav

atbilstošs bankas darbības profilam un tam ir nepieciešama pilnīga pārstrādāšana un


augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad materiālo aktīvu bojājumu

ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi



86. lappuse no 202

Komercdarbības pārrāvumi un sistēmu kļūdas (defekti)

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi komercdarbības

pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu) dēļ (piemēram, informācijas sistēmu vai informācijas

tehnoloģiju darbības pārtraukumi, sakaru bojājumi. elektrības padeves traucējumi).








o Bankas aizņēmumi – visiem darbības veidiem









Bankas aizņēmumiem – visiem darbības veidiem



Sistēmu kļūdu rašanās iespējamība

darījumu uzskaitē un novērtēšanā, t.sk.:


uzskaitīta automatizēti?

o vai darījumi tiek novērtēti

automatizēti?





o vai pārbaudes laikā konstatētas kļūdas

darījumu informācijas uzskaitē vai

darījumu novērtēšanā?

Sistēmu kļūdu rašanās iespējamība

pārskatos, t.sk.:

o vai pārskati tiek sastādīti automatizēti?



pārbaudei?


konstatētas kļūdas pārskatos?



Vēsturiskā informācija par sistēmu kļūdu

gadījumiem (piemēram, informācija par

gadījumiem, kad klientiem nav bijuši

pieejami bankas pakalpojumi)


1 – Zems risks

Sistēmu kļūdu rašanās risks darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatu

sastādīšanā ir zems, jo:

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana pilnībā tiek

veikta manuāli vai

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek veikta

automatizēti, un informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta, un

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas darījumu uzskaitē,

novērtēšanā un pārskatos, un

o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši sistēmu darbības

pārtraukumi.

2 – Mērens risks


sastādīšanā ir mērens, jo:


automatizēti, un informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un


uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un

o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši būtiski sistēmu

darbības pārtraukumi.



sastādīšanā ir būtisks, jo:


automatizēti, un informācijas pareizība netiek pietiekami kontrolēta

un/vai


darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un



87. lappuse no 202

o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā nav bijuši būtiski sistēmu


4 – Augsts risks


sastādīšanā ir augsts, jo:


automatizēti, un informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai


darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos, un

o vēsturiskā informācija liecina, ka bankā bijuši būtiski sistēmu




88. lappuse no 202





komercdarbības pārrāvumu un

sistēmu kļūdu dēļ, t.sk.:


zaudējumu apmēru


sistēmu kļūdu dēļ,



gadījumu zaudējumu apmēru


sistēmu kļūdu dēļ, to

atkārtošanās biežumu un bankas

reakciju uz šādiem notikumiem,

o vai banka veic komercdarbības

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ

radušos zaudējumu apjoma

iespējamo izmaiņu

prognozēšanu izmantojot bankas

izveidoto zaudējumu datu bāzi –

aprēķina nākotnē sagaidāmos



potenciāliem zaudējumiem

komercdarbību pārrāvumu un

sistēmu kļūdu dēļ.




iespējamo zaudējumu


sistēmu kļūdu dēļ mazināšanai?



zaudējumu gadījumā (t.i., banka

neveic nekādas darbības, lai

analizētu un novērstu zaudējumu

rašanās cēloņus)?







elementa stresa testus, lai novērtētu,

kāda ir sistēmu kļūdu riska ietekme

uz bankas riska līmeni, kā arī

finanšu un kapitāla rādītājiem)


1 – Zems risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi komercdarbības

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir

bijuši zaudējumi (t.sk. par atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem

gadījumiem) komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ un banka ir

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu

rašanos, un

Banka veic komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas

novērtējums par potenciāliem zaudējumiem komercdarbības pārrāvumu un

sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi komercdarbības

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ, un/vai

Banka vēsturiski nav mainījusi tās noteikto uzņemtā komercdarbības

pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi

noteikto slieksni (ir pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa

maiņai) un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu

risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus, un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar komercdarbības pārrāvumiem un sistēmu

kļūdām saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas

riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās.

2 – Mērens risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi

komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi

sistēmu kļūdu dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda finansiālās darbības

peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk

novērstu šādu zaudējumu rašanos, un


ziņā līdzīgi komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumi, kopējais

radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi

reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai




sistēmu kļūdu dēļ liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi komercdarbības

pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata

perioda finansiālās darbības peļņas, un/vai

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās noteikto uzņemto komercdarbības

pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu

risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos

nepietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās

cēloņus, un/vai


kļūdām saistītais risks ir mērens, jo komercdarbības pārrāvumu un sistēmu

kļūdu ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un

būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,

īstenošanās ir maz ticama.


Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi


komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniedz 5%, bet

nepārsniedz 10% no atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka


zaudējumu rašanos, un



89. lappuse no 202

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši vairāki rakstura

ziņā līdzīgi komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumi, kopējais

radušos zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai






pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no

iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbības peļņas, un/vai

Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās noteikto uzņemtā komercdarbības

pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni un/vai


komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu risku mazinošu faktoru, un/vai

nepietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās

cēloņus, un/vai


kļūdām saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad

komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu ietekmē var būtiski

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi.

4 – Augsts risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi


komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā

perioda finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos, vai


komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu gadījumu apmērs ir būtisks, un

bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos

nākotnē un/vai

Banka neveic komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ radušos

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai





pārrāvumu un sistēmu kļūdu dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda

finansiālās darbības peļņas, un/vai


uzņemtā komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu riska slieksni un/vai

Banka neizmanto apdrošināšanu kā komercdarbības pārrāvumu un sistēmu

kļūdu risku mazinošu faktoru un neveic darbības, lai analizētu un novērstu

zaudējumu rašanās cēloņus, un/vai


kļūdām saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad

komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu ietekmē var būtiski

paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski zaudējumi.



90. lappuse no 202

Nepilnības izpildes, piegādes un procesa vadībā

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi darījumu apstrādes vai

procesu vadības kļūdu un attiecību ar darījumu partneriem vai piegādātājiem dēļ (piemēram,

datu ievadīšanas kļūdas, ķīlas pārvaldīšanas kļūdas, nepilnīga juridiskā dokumentācija,

ārpakalpojumu līgumu nepildīšana).























Darījumu juridiskās dokumentācijas

kvalitātes novērtējums, t.sk.:


līgumos, darījumu apstiprinājumu

dokumentos, maksājumu dokumentos

u.c. juridiskos dokumentos?

o vai pārbaudes laikā konstatēti darījumi

bez nepieciešamās juridiskās

dokumentācijas noformēšanas

(piemēram, bez līgumu noslēgšanas)?


neatbilstoši parakstītu juridisko

dokumentu esamība (līgumu

parakstījis darbinieks, kuram nav

piešķirtas šādas pilnvaras, pārsniegti

pilnvaru limiti)?

Vai banka ievēro darījumu līgumos

noteiktos nosacījumus un termiņus un vai

stingri pieprasa līgumu nosacījumu un

termiņu ievērošanu no klientiem/darījumu

partneriem?

Vai banka pietiekami pārzina normatīvo

aktu prasības produktiem,

pakalpojumiem, darījumiem, kas tiek

veikti ārvalstīs?

Darījumu uzskaites (informācijas


1 – Zems risks

Darījumiem ir detalizēta, precīza un skaidra juridiskā dokumentācija.

Skaidri noteikta strīdu atrisināšanas kārtība un atbildības sadalījums starp

banku un tās klientiem/darījumu partneriem. Nav konstatēti trūkumi

darījumu juridiskos dokumentos (kļūdas, darījumi bez juridiskās

dokumentācijas noformēšanas, neatbilstoši parakstīti dokumenti u.c.) un

banka pārzina normatīvo aktu prasības produktiem, pakalpojumiem,

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, un

darījumi pilnībā tiek izpildīti saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem,

un

Kļūdu risks darījumu uzskaites, novērtēšanas un pārskatu sastādīšanas

procesā ir zems, jo:

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana ir pilnībā

automatizēta vai

o sākotnējās informācijas ievadīšana ir manuāla, un informācijas

pareizība tiek pietiekami kontrolēta, bet darījumu novērtēšana un

pārskatu sastādīšana ir automatizēta, un

o pārbaudes laikā nav konstatēta neatbilstoši autorizētu darījumu

esamība, un

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas darījumu uzskaitē,

novērtēšanā un pārskatos un/vai pārskatu iesniegšanas termiņu

neievērošanas gadījumi, un

Kļūdu rašanās risks nepietiekamas darījumu analīzes pirms darījumu

uzsākšanas dēļ ir zems, jo vērtējamā darbības veidā ir tikai standartizēti

darījumi un tiek lietotas standartizētas darījumu analīzes un akceptēšanas



91. lappuse no 202

ievadīšana un apstrāde) un novērtēšanas

procesa kvalitātes novērtējums, t.sk.:


uzskaitīta, izmantojot manuālas

metodes vai tas tiek veikts

automatizēti?






darījumu informācijas uzskaitē vai

darījumu novērtēšanā?


neatbilstoši autorizētu darījumu

esamība?

Bankas sagatavoto pārskatu kvalitātes

novērtējums, t.sk.:


automatizēti?



pārbaudei?


konstatētas kļūdas pārskatos un/vai

pārskatu iesniegšanas termiņu

neievērošanas gadījumi?

o no trešajām pusēm saņemtā

informācija (Latvijas Banka, ārējie

auditori u.c.) par konstatētajām

kļūdām pārskatos u.c. sniegtajā

informācijā

Kļūdu rašanās risks nepietiekamas

darījumu analīzes pirms darījumu

uzsākšanas dēļ, t.sk.:


ir standartizēti darījumi (t.i., darījumi,

kuriem tiek izmantotas standartizētas




ir nestandartizēti darījumi (t.i.,

darījumi, par kuru veikšanu tiek

pieņemts individuāls lēmums un

netiek izmantotas standartizētas



o vai lēmumi par darījumu veikšanu tiek

pieņemti vienpersoniski, jeb tas ir

kolektīvs lēmums?

Cik liela ir nepilnības izpildes, piegādes

un procesa vadībā riska potenciālā

ietekme uz bankas

ienākumiem/izdevumiem?

procedūras un kritēriji; nav vienpersonisku lēmumu par darījumu

veikšanu, un

2 – Mērens risks

Darījumu juridiskā dokumentācija ir apmierinoša, bet iespējami

uzlabojumi, piemēram, nepietiekami noteikta strīdu atrisināšanas kārtība,

nepietiekami noteikts atbildības sadalījums starp banku un tās

klientiem/darījumu partneriem. Nav konstatēti būtiski trūkumi darījumu

juridiskajos dokumentos un/vai

Banka pārzina normatīvo aktu prasības produktiem, pakalpojumiem,

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, bet iespējami uzlabojumi, un/vai

Darījumi pamatā tiek izpildīti saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem,

bet ir atsevišķas, nebūtiskas atkāpes, un/vai


procesā ir mērens, jo:

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek lietotas

manuālas metodes, un informācijas pareizība tiek pietiekami

kontrolēta un

o pārbaudes laikā ir konstatēti atsevišķi neatbilstoši autorizēti darījumi

un to kopējais apmērs ir nebūtisks un


uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai atsevišķi pārskatu

iesniegšanas termiņu neievērošanas gadījumi, un/vai


uzsākšanas dēļ ir mērens, jo vērtējamā darbības veidā pārsvarā ir

standartizēti darījumi un tiek lietotas standartizētas darījumu analīzes un

akceptēšanas procedūras un kritēriji; nestandartizēti darījumi tiek veikti

reti un to apjomi ir nelieli, nav vienpersonisku lēmumu par darījumu

veikšanu, un/vai


Darījumu juridiskā dokumentācija kopumā ir apmierinoša, bet ir vairāki

būtiski trūkumi, piemēram, neskaidri noteikta strīdu atrisināšanas kārtība,

neskaidri un nepilnīgi sadarbības līgumi, neskaidrs atbildības sadalījums

starp banku un tās klientiem/darījumu partneriem, pārbaudes laikā

konstatētas atsevišķas būtiskas kļūdas vai citi būtiski trūkumi juridiskajā

dokumentācijā un/vai

Banka nepietiekami pārzina normatīvo aktu prasības produktiem,

pakalpojumiem, darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, par ko liecina

pārbaudes laikā konstatētie būtiskie trūkumi un/vai

Vairākos gadījumos darījumi tiek izpildīti, neievērojot noslēgto līgumu

nosacījumus, un/vai


procesā ir būtisks, jo:

o darījumu uzskaite, novērtēšana un pārskatu sastādīšana tiek lietotas

manuālas metodes, un informācijas pareizība netiek pietiekami

kontrolēta un/vai

o pārbaudes laikā ir konstatēti vairāki neatbilstoši autorizēti darījumi un

to kopējais apmērs ir nebūtisks un/vai

o pārbaudes laikā un off-site ir konstatētas vairākas nebūtiskas kļūdas

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai vairāki pārskatu

iesniegšanas termiņu neievērošanas gadījumi, un/vai


uzsākšanas dēļ ir būtisks, jo vērtējamā darbības veidā pārsvarā ir

nestandartizēti darījumi un/vai pārsvarā vienpersoniski lēmumi par

darījumu veikšanu un atsevišķo darījumu apjomi ir nelieli, un/vai

4 – Augsts risks

Darījumu juridiskā dokumentācija ir neapmierinoša, jo, piemēram, nav

noteikta strīdu atrisināšanas kārtība, nav noslēgti sadarbības līgumi, nav

noteikts atbildības sadalījums starp banku un tās klientiem/darījumu

partneriem. Biežas kļūdas līgumos, darījumu apstiprinājumu



92. lappuse no 202

dokumentos, maksājumu dokumentos un citos juridiskos dokumentos

un/vai

Banka nepārzina normatīvo aktu prasības produktiem, pakalpojumiem,

darījumiem, kas tiek veikti ārvalstīs, un/vai

Bieži darījumi tiek izpildīti, neievērojot noslēgto līgumu nosacījumus,

un/vai


procesā ir augsts, jo:


tikai manuālas metodes, un informācijas pareizība netiek kontrolēta

un/vai

o pārbaudes laikā ir konstatēti būtisks skaits neatbilstoši autorizētu

darījumu, un/vai

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas daudzas būtiskas kļūdas

darījumu uzskaitē, novērtēšanā un pārskatos un/vai regulāra pārskatu

iesniegšanas termiņu neievērošana, un/vai


uzsākšanas dēļ ir augsts, jo vērtējamā darbības veidā ir tikai

nestandartizēti darījumi un/vai tikai vienpersoniski lēmumi par darījumu

veikšanu un atsevišķo darījumu apjomi ir lieli, un/vai



93. lappuse no 202





Kļūdu rašanās iespējamība pārskatos,

t.sk.:

o vai pārskati tiek sastādīti automatizēti?



pārbaudei?


konstatētas kļūdas pārskatos, un/vai

pārskatu iesniegšanas termiņu

neievērošanas gadījumi?




1 – Zems risks

Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir zems, jo:

o pārskatu sastādīšana ir pilnībā automatizēta vai

o pārskatu sastādīšanā tiek daļēji izmantotas manuālas darbības, un

informācijas pareizība tiek pietiekami kontrolēta un

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas kļūdas pārskatos, kā arī nav

konstatēti pārskatu iesniegšanas termiņu kavējumi.

2 – Mērens risks

Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir mērens, jo:

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes, un informācijas

pareizība tiek pietiekami kontrolēta un

o pārbaudes laikā un off-site nav konstatētas būtiskas kļūdas pārskatos,

pārskatu iesniegšanas termiņu neievērošana notiek reti.


Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir būtisks, jo:

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas manuālas metodes, un informācijas

pareizība netiek pietiekami kontrolēta un/vai


pārskatos un/vai pārskatu iesniegšanas termiņi bieži netiek ievēroti.

4 – Augsts risks

Kļūdu rašanās risks pārskatu sastādīšanā ir augsts, jo:

o pārskatu sastādīšanā tiek lietotas tikai manuālas metodes, un

informācijas pareizība netiek kontrolēta un/vai


pārskatos un/vai pārskatu iesniegšanas termiņi regulāri netiek ievēroti.



94. lappuse no 202





nepilnību izpildes, piegādes un

procesa vadībā dēļ, t.sk.:


zaudējumu apmēru

nepilnību izpildes, piegādes

un procesa vadībā dēļ


pārkāpuma rakstura ziņā

līdzīgu gadījumu zaudējumu

apmēru nepilnību izpildes,

piegādes un procesu vadībā

dēļ, to atkārtošanās biežumu

un bankas reakciju uz

šādiem notikumiem,

o vai banka veic nepilnību

izpildes, piegādes un

procesa vadībā dēļ radušos

zaudējumu apjoma

iespējamo izmaiņu

prognozēšanu izmantojot

bankas izveidoto zaudējumu

datu bāzi – aprēķina




potenciālo zaudējumu

apmēru nepilnību izpildes,

piegādes un procesa vadībā

dēļ.



Cita iespējamā informācija –

piemēram, klientu saņemtās

sūdzības par kļūdainiem

bankas darījumiem u.c.

Vai banka izmanto

apdrošināšanu iespējamo

operacionālā riska zaudējumu

mazināšanai?

Vai banka pārmērīgi nepaļaujas

uz apdrošināšanas prēmijas

saņemšanu zaudējumu

gadījumā (t.i., banka neveic

nekādas darbības, lai analizētu

un novērstu zaudējumu rašanās

cēloņus)?


rezultāti (vērtēšanas ietvaros

pārbaudītāji var izmantot

dažādu stresa testu rezultātus,

t.sk. operacionālā riska stresa




novērtētu, kāda ir nepilnības

izpildes, piegādes un procesa


1 – Zems risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai nav bijuši zaudējumi nepilnību izpildes,

piegādes un procesa vadībā dēļ vai vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir

bijuši zaudējumi (t.sk. par atsevišķiem pārkāpuma rakstura ziņā līdzīgiem

gadījumiem) nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ un banka ir

ieviesusi pietiekamas kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu

rašanos un

Banka veic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos zaudējumu

apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu un bankas novērtējums par

potenciāliem zaudējumiem nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ

liecina, ka bankā nav sagaidāmi zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa

vadībā dēļ un/vai

Banka vēsturiski nav mainījusi tās noteikto uzņemtā nepilnību izpildes, piegādes

un procesa vadībā riska slieksni vai tā ir pamatoti palielinājusi noteikto slieksni (ir

pieejams kvalitatīvs un kvantitatīvs pamatojums sliekšņa maiņai) un

Nav saņemtas sūdzības no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes, piegādes un

procesa vadībā un

Banka izmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā

risku mazinošu faktoru un vienlaicīgi pietiekami veic darbības, lai analizētu un

novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar nepilnībām izpildes, piegādes un procesa vadībā

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa


2 – Mērens risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši nebūtiski zaudējumi nepilnību

izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ (t.i., vēsturiskie zaudējumi nepilnību

izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ nepārsniedz 5% no atbilstošā perioda

finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,

lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka bankai ir bijuši atsevišķi rakstura ziņā

līdzīgi nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā gadījumi, kopējais radušos

zaudējumu apmērs ir nebūtisks un bankas vadība ir savlaicīgi reaģējusi, lai



apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu, un bankas novērtējums par


liecina, ka bankas potenciālie zaudējumi nepilnību izpildes, piegādes un procesa

vadībā dēļ nepārsniegs 5% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbības

peļņas un/vai

Banka vēsturiski ir palielinājusi tās noteikto uzņemto nepilnību izpildes, piegādes

un procesa vadībā riska slieksni, bet tā izmaiņas ir nebūtiskas un/vai

Ir saņemtas atsevišķas sūdzības no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes,

piegādes un procesa vadībā un/vai

Banka izmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā

risku mazinošu faktoru, bet atsevišķos mazāk svarīgos darbības veidos

nepietiekami veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus

un/vai


saistītais risks ir mērens, jo nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē

ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet

tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz ticama


Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši būtiski zaudējumi nepilnību


izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ pārsniedz 5%, bet nepārsniedz 10% no

atbilstošā perioda finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas



95. lappuse no 202

vadībā riska ietekme uz bankas

riska līmeni, kā arī finanšu un

kapitāla rādītājiem).

kontroles metodes, lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos un


līdzīgi nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā gadījumi, kopējais radušos

zaudējumu apmērs ir nebūtisks, un bankas vadība nav reaģējusi, lai novērstu šādu

līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai





vadībā dēļ pārsniegs 5%, bet nepārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda


Banka vēsturiski ir būtiski palielinājusi tās noteikto uzņemtā nepilnību izpildes,

piegādes un procesa vadībā riska slieksni un/vai

Ir saņemtas vairākas būtiskas sūdzības no klientiem saistībā ar nepilnībām izpildes,

piegādes un procesu vadībā un/vai

Banka būtiskākajos darbības veidos neizmanto apdrošināšanu kā nepilnību

izpildes, piegādes un procesa vadībā risku mazinošu faktoru un/vai nepietiekami

veic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu rašanās cēloņus un/vai


saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad nepilnību

izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē var būtiski paaugstināties bankas


4 – Augsts risks

Vēsturiskā informācija liecina, ka bankai ir bijuši lieli zaudējumi nepilnību


izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ pārsniedz 10% no atbilstošā perioda

finansiālās darbības peļņas) un banka nav ieviesusi pietiekamas kontroles metodes,

lai turpmāk novērstu šādu zaudējumu rašanos vai

Vēsturiskās informācijas analīze liecina, ka rakstura ziņā līdzīgu nepilnību izpildes,

piegādes un procesa vadībā gadījumu skaits ir būtisks, un bankas vadība nav

reaģējusi, lai novērstu šādu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē un/vai

Banka neveic nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā dēļ radušos

zaudējumu apjoma nākotnē iespējamo izmaiņu prognozēšanu vai





vadībā dēļ pārsniegs 10% no iepriekšējā pārskata perioda finansiālās darbības

peļņas un/vai


uzņemtā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā riska slieksni un/vai

Būtisks no klientiem saņemto sūdzību skaits saistībā ar nepilnībām izpildes,

piegādes un procesu vadībā un/vai

Banka neizmanto apdrošināšanu kā nepilnību izpildes, piegādes un procesa vadībā

risku mazinošu faktoru un neveic darbības, lai analizētu un novērstu zaudējumu

rašanās cēloņus un/vai


saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad nepilnību

izpildes, piegādes un procesa vadībā ietekmē var būtiski paaugstināties bankas




96. lappuse no 202

4.2.3. Tirgus cenu risks

Tirgus cenu risks ir risks, ka var mainīties bankas ienākumi/izdevumi (un pašu kapitāla

apmērs) gadījumā, ja notiek nelabvēlīgas izmaiņas finanšu instrumentu tirgus cenās, preču

cenās, ārvalstu valūtu kursos, procentu likmēs.

Tirgus cenu risks ietekmē tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautos finanšu

instrumentus. Tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļauto finanšu instrumentu

atvērto pozīciju vērtību ietekmē izmaiņas šo instrumentu tirgus cenās (tai skaitā izmaiņas

preču cenās, ārvalstu valūtu kursu svārstības un izmaiņas procentu likmēs) un tirgus

likviditāte (un izmaiņas tajā). Kopējo portfeļa riska apmēru ietekmē arī portfeļa

koncentrācija/diversifikācija. Tirgus cenu risks daudzām bankām bieži ir mazāks nekā

kredītrisks, bet tas ir grūtāk prognozējams. Pēkšņi lieli zaudējumi, kas var rasties no

pārmērīgu tirgus risku uzņemšanās un/vai nepietiekamas tirgus risku pārvaldīšanas, var

nopietni apdraudēt bankas darbību. Veicot tirgus cenu riska novērtējumu, jāvērtē bankas

darbībai piemītošā tirgus cenu riska apmērs saistībā ar bankas pašu kapitālu un tā struktūru.

Ārvalstu valūtu kursu svārstības un izmaiņas procentu likmēs ietekmē gan bankas ilgtermiņa,

gan īstermiņa ienesīgumu. Reitinga piešķiršanas procesā šo risku īstermiņa ietekme uz bankas

ienesīgumu tiek vērtēta, novērtējot bankas tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos

iekļauto finanšu instrumentu tirgus cenu risku, bet ārvalstu valūtu riska un procentu likmju

riska ilgtermiņa ietekme uz bankas darbību kopumā, tiek vērtēta atsevišķi – kopīgo funkciju

Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana un Procentu likmju riska pārvaldīšana novērtējumā.

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā tirgus cenu risks tiek vērtēts

visiem tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem investīciju darbības

veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).


specifikas bez iepriekš uzskaitītajiem darbības veidiem iespējami arī citi darbības veidi, kam

piemīt tirgus cenu risks (piemēram, ja bankas īpašumā kā pārņemta ķīla ir biržā tirgotu preču

krājumi), lai gan parasti šiem citiem darbības veidiem nav būtiska nozīme bankas kopējā

darbībā. Ja kādā bankā citiem darbības veidiem ir būtiska nozīme bankas kopējā darbībā, tad

tiem individuāli tiek noteikti vērtējamie riska elementi.

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot tirgus cenu risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir:


Tirgus cenu svārstīgums

(volatility)

Noteikt tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos

iekļauto finanšu instrumentu tirgus cenu svārstīguma

ietekmi uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu

kapitāla apmēru).

Tirgus likviditāte Noteikt bankas spēju realizēt tirdzniecības un pārdošanai

pieejamos portfeļos iekļautos finanšu instrumentus īsā laika

periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem.

Koncentrācija/diversifikācija Noteikt, vai bankas tirdzniecības un pārdošanai pieejamos

portfeļos pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina

kopējo tirgus cenu risku.





97. lappuse no 202



mainīts.

Tirgus cenu riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek izmantoti šajā

sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Tirgus cenu riska elementu vērtējums un

novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 6. veidlapā "Tirgus cenu riska

novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.



98. lappuse no 202

Tirgus cenu svārstīgums (volatility)

Novērtēšanas mērķis – noteikt tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļauto finanšu

instrumentu tirgus cenu svārstīguma ietekmi uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu

kapitāla apmēru).



o Investīciju darbība – šādiem darbības veidiem:

visiem tirdzniecības portfeļa darbības veidiem

visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbības veidiem

Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības portfeļa darbības veidiem

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darbības veidiem


Atvērto pozīciju lielums

Finanšu instrumentu, kam ir atvērtās

pozīcijas:

o tirgus cenu svārstīgums (volatility)

o ticamu tirgus cenu pieejamība (t.sk.

biržās nekotējamo un neapgrozāmo

finanšu instrumentu īpatsvars, tirgus

aktivitātes līmenis)

Atvasinātajiem finanšu instrumentiem

raksturīgs lielāks vērtības svārstīgums, kā

arī biežāk darījumi tiek slēgti ārpus biržas.

Iespējas līgumiem jāņem vērā gan pamatā

esošā aktīva tirgus cenu svārstīgums, gan

iespējas līguma vērtības svārstīgumu

raksturojošie lielumi – tā saucamie

"grieķi" (greeks).

Var ņemt vērā arī pozīcijas riska kapitāla

prasības (parāda vērtspapīriem un akcijām)

vai preču riska kapitāla prasības (preču

atvasinātajiem līgumiem) īpatsvaru kopējā

kapitāla prasībā

Ja pieejami - bankas iekšējo modeļu tirgus

riska analīzei, mērīšanai un novērtēšanai

rezultāti (piemēram, Value at Risk (VaR))



izmantot dažādu stresa testu rezultātus, t.sk.

tirgus riska stresa testus, likviditātes riska

stresa testus, visaptverošos stresa testus, ja

pieejami, vērtējamā elementa stresa testus,

lai novērtētu, kāda ir tirgus cenu

svārstīguma ietekme uz bankas riska līmeni,

kā arī finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja

tirdzniecības portfelis un/vai pārdošanai

pieejamais portfelis bankai ir būtiski un


novērtējusi tirgus cenu svārstīguma

iespējamu negatīvu ietekmi, tad




1 – Zems risks

Tirgus cenu svārstīguma risks ir zems, jo: o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas

tirgus cenas un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais

šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 100%*** no bankas pašu

kapitāla un/vai

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam nav pieejamas

ticamas tirgus cenas vai tirgus cenu svārstīgums ir nozīmīgs**.

Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 2%*** no

bankas pašu kapitāla un

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar tirgus cenu svārstīgumu saistītais

risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska


2 – Mērens risks

Tirgus cenu svārstīguma risks ir mērens, jo

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas

tirgus cenas, un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais

šādu atvērto pozīciju apmērs nepārsniedz 200%*** no bankas pašu

kapitāla un/vai




bankas pašu kapitāla un/vai


risks ir mērens, jo tirgus cenu svārstīguma ietekmē ir iespējama

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi,

bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās

ir maz ticama


Tirgus cenu svārstīguma risks ir būtisks, jo:

o Ir atvērtās pozīcijas finanšu instrumentiem, kam pieejamas ticamas

tirgus cenas un tirgus cenu svārstīgums ir nenozīmīgs*. Kopējais

šādu atvērto pozīciju apmērs pārsniedz 200%*** no bankas pašu

kapitāla un/vai






risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus

cenu svārstīguma ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska




99. lappuse no 202

4 – Augsts risks

Tirgus cenu svārstīguma risks ir augsts, jo:



Kopējais šādu atvērto pozīciju apmērs pārsniedz 50%*** no bankas

pašu kapitāla un/vai


risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus

cenu svārstīguma ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska


* nenozīmīgs tirgus cenu svārstīgums – starpība starp finanšu instrumenta pēdējā gada

augstāko un zemāko cenu veido mazāk par 15% no pēdējā gada zemākās cenas ** nozīmīgs tirgus cenu svārstīgums – starpība starp finanšu instrumenta pēdējā gada augstāko

un zemāko cenu veido vairāk par 15 % no pēdējā gada zemākās cenas

*** procentuālās attiecības pret pašu kapitālu kritēriji noteikti visiem tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem finanšu instrumentiem kopā. Līdz ar to kritēriji

atsevišķiem portfeļiem proporcionāli jāsamazina atkarībā no tā, kāds ir vērtējamā portfeļa

atvērto pozīciju īpatsvars bankas kopējā atvērtajā pozīcijā. Piemēram, ja noteikts, ka kopējais apjoms nepārsniedz 50% no bankas pašu kapitāla, tad uz

vērtējamo portfeli attiecināmais kritērijs tiek aprēķināts šādi:

Vērtējamā portfeļa atvērtā pozīcija 50% x ------------------------------------------------------------

Kopējā tirdzniecības un pārdošanai pieejamo

portfeļu atvērtā pozīcija



100. lappuse no 202

Tirgus likviditāte

Novērtēšanas mērķis – noteikt bankas spēju realizēt tirdzniecības un pārdošanai pieejamos

portfeļos iekļautos finanšu instrumentus īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem.






Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības portfeļa darījumiem

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darījumiem


Finanšu instrumentu, kas tiek tirgoti

Eiropas ekonomiskās zonas (EEA) un

Ekonomiskās attīstības un sadarbības

organizācijas (OECD) valstu regulētajos

tirgos (biržās), īpatsvars vērtējamā

portfelī un attiecība pret bankas pašu

kapitālu

Finanšu instrumentu, kas tiek tirgoti

pārējo valstu regulētajos tirgos, īpatsvars

vērtējamā portfelī un attiecība pret bankas

pašu kapitālu

Biržās nekotējamo un neapgrozāmo

finanšu instrumentu īpatsvars vērtējamā

portfelī un attiecība pret bankas pašu

kapitālu

Finanšu instrumentu un emitentu

kredītreitingi

Apgrūtinājumu esamība (repo darījumi,

ķīlas u.c.)

Katra atsevišķā finanšu instrumenta

apjoms, salīdzinot ar kopējo vienas

tirdzniecības sesijas tirgus darījumu

apjomu (apgrozījumu)

Katra atsevišķā finanšu instrumenta

apjoms, salīdzinot ar kopējo šī finanšu

instrumenta emisijas apjomu

Tādu finanšu instrumentu apjoms un

īpatsvars vērtējamā portfelī, kuru

apgrozījums ir neliels


tirgus riska analīzei, mērīšanai un

novērtēšanai rezultāti (piemēram, Value

at Risk (VaR))




t.sk. tirgus riska stresa testus, likviditātes

riska stresa testus, visaptverošos stresa

testus, ja pieejami, atsevišķā elementa

stresa testi, lai novērtētu, kāda ir portfeļa

likviditātes ietekme uz bankas riska


rādītājiem). Ja tirdzniecības portfelis

un/vai pārdošanai pieejamais portfelis


1 – Zems risks

Portfeļa tirgus likviditāte ir ļoti augsta, jo:

o Finanšu instrumenti tiek tirgoti EEA un OECD tirgos (biržās). Nav

pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un neapgrozāmo

finanšu instrumentu un

o Finanšu instrumentus iespējams realizēt īsā laika periodā bez

ievērojamiem zaudējumiem, jo:

tiem ir augsts kredītreitings* un

tie nav apgrūtināti un

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir neliels,

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu vienas tirdzniecības sesijas

vidējo apgrozījumu (t.i., tos var realizēt bez ievērojamiem

zaudējumiem 1-2 dienu laikā) un

finanšu instrumentu ar nelielu apgrozījumu īpatsvars ir nebūtisks

un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar finanšu instrumentu tirgus likviditāti

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska riska līmeņa

paaugstināšanās un būtisku zaudējumu iestāšanās

2 – Mērens risks

Portfeļa tirgus likviditāte ir augsta, jo:

o Pārsvarā finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti EEA un OECD tirgos

(biržās). Pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms nepārsniedz 10% no kopējā

portfeļa un 25%** no bankas pašu kapitāla un

o Finanšu instrumentus iespējams realizēt pietiekami īsā laika periodā

bez ievērojamiem zaudējumiem, jo:

vērtējamā portfelī vismaz 70% ir finanšu instrumenti, kam ir augsts

kredītreitings* un

apgrūtinājumi nav nozīmīgi (t.i., tie ir nelielai portfeļa daļai un/vai

īstermiņa) un

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir tāds, ka tos

bez ievērojamiem zaudējumiem var realizēt 5 dienu laikā un

finanšu instrumentu ar nelielu (vai bez) apgrozījumu apjoms

nepārsniedz 10% no kopējā portfeļa un 25%** no bankas pašu

kapitāla un/vai


saistītais risks ir mērens, jo tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē ir

iespējama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet

tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz

ticama


Portfeļa tirgus likviditāte ir zema, jo:

o Būtisks pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai



101. lappuse no 202

bankai ir būtiski un banka stresa testos

nav ņēmusi vērā un novērtējusi finanšu

instrumentu tirgus likviditātes iespējama

samazinājuma ietekmi, tad pārbaudītāji


vienu kategoriju

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms, bet tas nepārsniedz 30% no

kopējā portfeļa un 70%** no bankas pašu kapitāla un/vai

o Finanšu instrumentus nevar realizēt īsā laika periodā (t.i. 5 dienu

laikā), neciešot ievērojamus vērtības zaudējumus, jo:

vērtējamā portfelī mazāk par 70% ir finanšu instrumenti, kam ir

augsts kredītreitings* un/vai

tiem ir nozīmīgi apgrūtinājumi un/vai

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir liels,

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu vienas tirdzniecības sesijas

vidējo apgrozījumu – tos var realizēt 5 dienu līdz 1 mēneša laikā

un/vai

finanšu instrumentu ar nelielu (vai bez) apgrozījumu apjoms ir

liels, bet tas nepārsniedz 30% no kopējā portfeļa un 70%** no



saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad

tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties riska


4 – Augsts risks

Portfelis ir nelikvīds, jo:

o Būtisks pārējo valstu tirgos tirgoto un/vai biržās nekotējamo un/vai

neapgrozāmo finanšu instrumentu apjoms un tas pārsniedz 30% no

kopējā portfeļa un/vai 70%** no bankas pašu kapitāla un/vai

o Finanšu instrumentus nevar realizēt īsā laika periodā, jo:

vērtējamā portfelī mazāk par 20% ir finanšu instrumenti, kam ir

augsts kredītreitings* un/vai

tie pilnībā, uz ilgu laika periodu apgrūtināti un/vai

bankas portfeļos esošo finanšu instrumentu apjoms ir liels,

salīdzinot ar šo finanšu instrumentu viena mēneša vidējo

apgrozījumu un/vai

vairāk par 30% no kopējā portfeļa un/vai 70%** no bankas pašu

kapitāla ir finanšu instrumenti ar nelielu (vai bez) apgrozījumu

un/vai


saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad

tirgus likviditātes samazināšanās ietekmē var būtiski paaugstināties riska


* augsts kredītreitings – Reitingu aģentūru piešķirtais reitings, kas atbilst investīciju līmeņa


** procentuālās attiecības pret pašu kapitālu kritēriji noteikti visiem tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem finanšu instrumentiem kopā. Līdz ar to kritēriji

atsevišķiem portfeļiem proporcionāli jāsamazina atkarībā no tā, kāds ir vērtējamā portfeļa

īpatsvars kopējā tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfelī. Piemēram, ja noteikts, ka kopējais apjoms nepārsniedz 50% no bankas pašu kapitāla, tad uz

vērtējamo portfeli attiecināmais kritērijs tiek aprēķināts šādi:

Vērtējamā portfeļa apmērs

50% x ____________________________________________________

Kopējais tirdzniecības un pārdošanai pieejamo

portfeļu apmērs



102. lappuse no 202

Koncentrācija/diversifikācija

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai bankas tirdzniecības un pārdošanai pieejamos portfeļos

pastāv koncentrētas pozīcijas un vai tās nepalielina kopējo tirgus cenu risku.






Investīciju darbībai – visiem tirdzniecības portfeļa darījumiem

Investīciju darbībai – visiem pārdošanai pieejamā portfeļa darījumiem


Vērtējamais portfelis (darbības veids)

jāapskata šādos sadalījumos:

o pa parādniekiem/darījumu partneriem

o pa valstīm

o pa tautsaimniecības

nozarēm/reģioniem


(piemēram, pa valūtām)

Var ņemt vērā arī pašreizējo situāciju,

dinamiku un tendences šādā rādītājā -

lielo riska darījumu īpatsvars vērtējamā

darbības veidā un attiecība pret bankas

pašu kapitālu


tirgus riska analīzei, mērīšanai un

novērtēšanai rezultāti (piemēram,

diversifikācijas efektu nozīme, Value at

Risk (VaR))




t.sk. tirgus riska stresa testus,

visaptverošos stresa testus, koncentrācijas

riska stresa testus, ja pieejami, vērtējamā

elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda

ir koncentrācijas ietekme un tirgus cenas

risku, kā arī uz bankas riska līmeni,

finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja

tirdzniecības portfelis un/vai pārdošanai

pieejamais portfelis bankai ir būtiski un





vienu kategoriju


1 – Zems risks

Vērtējamais portfelis ir pietiekami diversificēts – nevienā sadalījumā nav

koncentrētu pozīciju:

o prasības pret vienu parādnieku/darījumu partneri nepārsniedz 2% no

vērtējamā portfeļa un

o prasības pret parādniekiem – vienas OECD valsts pārstāvjiem

nepārsniedz 20% no vērtējamā portfeļa un

o prasības pret parādniekiem – vienas ne-OECD valsts pārstāvjiem

nepārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un

o prasības pret parādniekiem – vienas tautsaimniecības nozares vai

viena reģiona pārstāvjiem nepārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un


Lielo riska darījumu kopsummas attiecība pret bankas pašu kapitālu ir

mazāka par 50% un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar vērtējamā portfeļa koncentrāciju



2 – Mērens risks

Vērtējamais portfelis ir pietiekami diversificēts, bet kādā no

sadalījumiem tas neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" noteiktajiem


o prasības pret parādniekiem – vienas tautsaimniecības nozares

pārstāvjiem pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa




mazāka par 150% un/vai


saistītais risks ir mērens, jo nelabvēlīgu faktoru ietekmē ir iespējama

būtiska koncentrācijas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski




Vairākas būtiskas koncentrētas pozīcijas, jo vērtējamais portfelis

vairākos sadalījumos neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" noteiktajiem


o prasības pret vienu parādnieku/darījumu partneri pārsniedz 2% no

vērtējamā portfeļa un


pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa un


pārstāvjiem pārsniedz 5% no vērtējamā portfeļa

Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems



103. lappuse no 202

risks" noteiktos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai


mazāka par 300% un/vai


saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad

nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas


4 – Augsts risks

Vērtējamā portfelī ir būtiska koncentrācija, jo:

o prasības pret vienu parādnieku/darījumu partneri pārsniedz 20% no

vērtējamā portfeļa un/vai


pārsniedz 50% no vērtējamā portfeļa un/vai


pārstāvjiem pārsniedz 50% no vērtējamā portfeļa un/vai

o ir citas koncentrētas pozīcijas un/vai


lielāka par 300%. Iespējams, ka banka pieļauj lielajiem riska darījumiem

noteikto ierobežojumu pārkāpumus un/vai


saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad

nelabvēlīgu faktoru ietekmē var būtiski paaugstināties koncentrācijas




104. lappuse no 202

4.2.4. Procentu likmju risks

Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga

ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru).

Reitinga piešķiršanas procesā procentu likmju riska novērtējumā tiek vērtēta procentu likmju

izmaiņu ietekme uz bankas darbību kopumā – procentu likmju izmaiņu ietekme gan uz

sabiedrības portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz tirdzniecības un pārdošanai pieejamā

portfeļos iekļautajiem darījumiem.

Procentu likmju riska rašanās avoti ir:

cenu izmaiņu risks (repricing risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu

likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos vai

procentu likmes pārskatīšanas termiņos;

ienesīguma līknes risks (yield curve risk) – iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu

ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ;

bāzes risks (basis risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu

instrumentiem ar vienādiem pārskatīšanas termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm;

izvēles risks (optionality risk) – iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši

(iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz

pieprasījumu u.tml.) paredz bankas klientam izvēles iespēju.

Reitinga piešķiršanas procesā cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes risks tiek vērtēts kopā

kā viens elements – pārskatīšanas nesakritība, jo cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes

risks ir savstarpēji saistīti, t.i., ja bankā nepastāvētu cenu izmaiņu risks, tad bankas ienākumus

nespētu ietekmēt arī ienesīguma līknes risks. Piemēram, pieņemsim, ka banka izsniegusi

kredītus ar mainīgo procentu likmi 6 mēnešu LIBOR+3%. Pieņemsim, ka šo kredītu

finansēšanai piesaistītie līdzekļi ir starpbanku aizņēmums ar mainīgo likmi 6 mēnešu

LIBOR+0.25%. Ja vienās un tajās pašās dienās (piemēram, katra gada 1.janvārī un 1.jūlijā)

visiem bankas izsniegtajiem kredītiem un šo kredītu finansēšanas avotam – starpbanku

aizņēmumam tiktu fiksēta mainīgā procentu likmes daļa, tad bankas tīrie procentu ienākumi

būtu nemainīgi (tā būtu starpība starp likmi, par kādu banka līdzekļus aizdevusi, un likmi, par

kādu banka līdzekļus aizņēmusies, t.i., 2.75% gadā). Aprakstītajā piemērā aktīvu un pasīvu

pārcenošanas termiņi pilnībā sakrīt un izmaiņas LIBOR likmēs banku neietekmē un nepastāv

risks, ka bankas tīrie procentu ienākumi varētu mainīties tādēļ, ka notiktu izmaiņas LIBOR

likmēs. Tomēr praktiski nav iespējams nodrošināt situāciju, ka gan bankas aktīviem, gan to

finansēšanas avotiem (bankas saistībām) procentu likmes tiek pārskatītas vienādos apmēros

vienos un tajos pašos termiņos – līdz ar to bankas tīrais procentu ienākums ir atkarīgs no

svārstībām procentu likmju mainīgajās daļās.

Novērtējot bāzes risku, ir jāanalizē risks, kas rodas no dažādu bankas darbību ietekmējošo

ienesīguma līkņu savstarpējām korelācijām un to izmaiņām. Iepriekš aprakstītajā piemērā

nepastāv bāzes risks, jo gan kredītu procentu likmju, gan aizņēmuma procentu likmes bāze ir

LIBOR. Savukārt, ja kredītiem bāze būtu LIBOR, bet aizņemto līdzekļu bāze būtu EURIBOR,

tad bankas tīros procentu ienākumus ietekmētu tas, kāda ir korelācija starp LIBOR un

EURIBOR likmēm. Piemēram, 1.janvārī 6 mēnešu LIBOR ir 5.4%, bet 6 mēnešu EURIBOR

– 4.3%. Nākošajā pārskatīšanas termiņā – 1.jūlijā 6 mēnešu LIBOR ir 4.9%, bet 6 mēnešu

EURIBOR – 4.7%, t.i. LIBOR ir samazinājies par 0.5%, bet EURIBOR palielinājies par

0.4%. Rezultātā bankas tīrie procentu ienākumi ir samazinājušies par 0.9% – ja sākotnēji tie

bija 2.75%, tad pēc pārskatīšanas tie ir 1.85%. Šajā gadījumā bankas tīrie procentu ienākumi

ir samazinājušies tādēļ, ka EURIBOR un LIBOR līknes ir mainījušās dažādi.



105. lappuse no 202

Novērtējot izvēles risku, jāanalizē, kā bankas produktos tiešā vai netiešā veidā ietvertās ar

procentu likmēm saistītās izvēles iespējas (opcijas) ietekmē bankas procentu likmju risku.

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā procentu likmju risks tiek vērtēts,

novērtējot kopīgo funkciju – Procentu likmju riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3.

sadaļā).

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot procentu likmju risku, un šo elementu novērtēšanas

mērķi ir:


Pārskatīšanas nesakritība Noteikt risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un

ārpusbilances pozīciju atlikušajos termiņos un procentu

likmes pārskatīšanas termiņos un/vai apmēros.

Bāzes risks Noteikt, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus

ietekmē dažādu bankas darbību ietekmējošo ienesīguma

līkņu savstarpējās korelācijas.

Izvēles risks Noteikt risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai

netiešā veidā ietvertām ar procentu likmēm saistītām

izvēles iespējām (opcijām), kuras banka nevar ietekmēt.





mainīts.

Procentu likmju riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un

novērtējuma apraksts. Procentu likmju riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā

izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 7. veidlapā "Procentu likmju riska novērtējums".





106. lappuse no 202

Pārskatīšanas nesakritība

Novērtēšanas mērķis – noteikt risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances

pozīciju atlikušajos termiņos un procentu likmes pārskatīšanas termiņos un/vai apmēros.






Procentu likmju riska neto pozīciju (gap) (kopējo un

atsevišķo intervālu) apmērs


o kādā apmērā tiek izmantoti biržā tirgotie un ārpus

biržas atvasinātie finanšu instrumenti pārskatīšanas

termiņu nesakritību ierobežošanai?

o kāds ir paredzamais pārskatīšanas termiņu

sadalījums noguldījumiem uz pieprasījumu?

o bankas pašu kapitāla izmaiņas (%), simulējot

situāciju, kad procentu likmes izmainās par 200

bāzes punktiem

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu procentu likmju

riska analīzei, mērīšanai un novērtēšanai rezultāti:

o duration un gap analīzes rezultāti

o bankas ienākumu/izdevumu izmaiņu simulācija

dažādos ar procentu likmju izmaiņām saistītos

scenārijos

o ekonomiskais novērtējums – kā mainās bankas

aktīvu, saistību un ar procentu likmēm saistīto

ārpusbilances posteņu vērtība procentu likmju

izmaiņu rezultātā?

o bankas peļņas un pašu kapitāla jutīgums dažādos

procentu likmju izmaiņas scenārijos, piemēram,

negaidītas izmaiņas vispārējā procentu likmju

līmenī, izmaiņas ienesīguma līknes slīpumā un

aprisēs, izmaiņas likviditātē vadošajos tirgos u.c.

o vēsturiskā informācija par tīro procentu ienākumu

un pret procentu likmēm jutīgo komisijas naudas

ienākumu un izdevumu izmaiņām procentu likmju

izmaiņu rezultātā

Ja pieejami - stresa testu rezultāti (vērtēšanas ietvaros

pārbaudītāji var izmantot dažādu stresa testu

rezultātus, t.sk. procentu likmju riska stresa testus,

visaptverošos stresa testus, ja pieejami, vērtējamā

elementa stresa testus, lai novērtētu, kāda ir procentu

likmju pārskatīšanas nesakritības ietekme uz bankas

riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja

banka, kurai procentu likmju risks ir būtisks, stresa

testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi procentu likmju

pārskatīšanas nesakritības ietekmi, tad pārbaudītāji

elementa kopējo vērtējumu samazina par vienu

kategoriju

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst bankā pastāvošā

situācija

1 – Zems risks

Aktīvu un saistību pārskatīšana ir saskaņota (gan laika, gan

apmēru ziņā) – aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās

pozīcijas ir nebūtiskas un/vai

Aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās pozīcijas pilnībā

ierobežotas un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar procentu likmju

pārskatīšanas nesakritību saistītais risks ir zems, jo tā

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa


2 – Mērens risks

Ir būtiskas aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās

pozīcijas un

Visas būtiskās aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās

pozīcijas efektīvi ierobežotas un/vai


pārskatīšanas nesakritību saistītais risks ir mērens, jo

procentu likmju pārskatīšanas nesakritības ietekmē ir

iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un

būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto




pozīcijas un

Ir vairākas būtiskas aktīvu/saistību pārskatīšanas

nesakrītošās pozīcijas, kas nav efektīvi ierobežotas un/vai


pārskatīšanas nesakritību saistītais risks ir būtisks, jo ir

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad procentu likmju

pārskatīšanas nesakritības ietekmē var būtiski paaugstināties


4 – Augsts risks


pozīcijas un

Aktīvu/saistību pārskatīšanas nesakrītošās pozīcijas nav

ierobežotas un/vai


pārskatīšanas nesakritību saistītais risks ir augsts, jo ir

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad procentu likmju

pārskatīšanas nesakritības ietekmē var būtiski paaugstināties




107. lappuse no 202

Bāzes risks

Novērtēšanas mērķis – noteikt, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus ietekmē dažādu

bankas darbību ietekmējošo procentu likmju līkņu korelācijas.






Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes

likmes nesakrīt

Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma

līkņu (yield curves) savstarpējās attiecības

(korelācijas)


procentu likmju riska analīzei, mērīšanai

un novērtēšanai rezultāti, t.sk.:

o bankas ienākumu/izdevumu izmaiņu

simulācija dažādos ar procentu likmju

izmaiņām saistītos scenārijos




t.sk. procentu likmju riska stresa testus,



novērtētu, kāda ir bāzes riska ietekme uz

bankas riska līmeni, kā arī finanšu un

kapitāla rādītājiem). Ja banka, kurai

procentu likmju risks ir būtisks, stresa

testos nav ņēmusi vērā un novērtējusi

bāzes riska ietekmi, tad pārbaudītāji


vienu kategoriju


1 – Zems risks Bāzes risks ir zems, jo:

o Aktīvu un saistību bāzes likmes sakrīt vai

o Bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu (yield curves) korelācijas

koeficienti ir tuvu +1 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas gandrīz pilnībā

sakrīt ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un

o Stresa testu rezultāti norāda, ka ar bāzes likmju nesakritību saistītais risks

ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa


2 – Mērens risks

Bāzes risks ir mērens, jo:

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, nav būtisks un/vai


koeficienti ir lielāki par +0,5 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas lielā

apmērā sakrīt ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un/vai


ir mērens, jo bāzes likmju nesakritības ietekmē ir iespējama būtiska

bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu



Bāzes risks ir būtisks, jo:

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, ir būtisks un


koeficienti ir no +0,5 līdz –0,5 (t.i., aktīvu bāzes likmes izmaiņas

nebūtiski sakrīt (vai nesakrīt) ar saistību bāzes likmes izmaiņām) un/vai


ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad bāzes likmju

nesakritības ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un


4 – Augsts risks

Bāzes risks ir augsts, jo:

o Aktīvu un saistību apmērs, kuru bāzes likmes nesakrīt, ir būtisks un


koeficienti ir zem –0,5 (t.i., piemēram, ja aktīvu bāzes likme samazinās,

tad saistību bāzes likme aptuveni tādā pat apmērā pieaug) un/vai


ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad bāzes likmju

nesakritības ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un




108. lappuse no 202

Izvēles risks

Novērtēšanas mērķis – noteikt risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai netiešā veidā

ietvertām ar procentu likmēm saistītām izvēles iespējām (opcijām).






Bankas aktīviem – darījumu līgumos rakstiski

ietvertās izvēles iespējas, kas rada bankai

procentu likmju risku, piemēram:

o fiksētas procentu likmes kredītu

pirmstermiņa atmaksas iespējas

o līgumos noteiktie procentu likmes griesti

(caps)

o kredīti ar automātisku pagarināšanu pēc

termiņa beigām, nemainot to procentu

likmi u.c.

Bankas saistībām – darījumu līgumos

rakstiski ietvertās izvēles iespējas, kas bankai

rada procentu likmju risku, piemēram:

o bankas izrakstītie procentu likmju izvēles

līgumi (opcijas)

o pirmstermiņa depozītu izņemšanas

iespējas

o depozīti ar automātisku pagarināšanu pēc

termiņa beigām, nemainot to procentu

likmi u.c.

Netiešās izvēles iespējas, piemēram, klienta

izvēles iespējas norēķinu kontos esošus

līdzekļus izvietot depozītos u.c.

Bankas piedāvājumos ietvertās izvēles

iespējas – piemēram, bankas piedāvājums

izsniegt klientam hipotēku kredītu jāuzskata

par bankas izrakstītu iespējas līgumu (uz

piedāvājuma periodu)

Ietverto tiešo/netiešo izvēles iespēju

izmantošanas tendences nesenā pagātnē

Ja pieejami – bankas iekšējo modeļu procentu

likmju riska analīzei, mērīšanai un

novērtēšanai rezultāti t.sk.:

o ietverto opciju vērtības un opciju vērtību

svārstīgumu raksturojošie lielumi

Ja pieejami - stresa testu rezultāti (vērtēšanas

ietvaros pārbaudītāji var izmantot dažādu

stresa testu rezultātus, t.sk. procentu likmju

riska stresa testus, visaptverošos stresa testus,

ja pieejami, vērtējamā elementa stresa testus,

lai novērtētu, kāda ir izvēles riska ietekme uz

bankas riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla

rādītājiem). Ja banka, kurai procentu likmju

risks ir būtisks, stresa testos nav ņēmusi vērā

un novērtējusi izvēles riska ietekmi, tad




1 – Zems risks

Bankas produktos nav ietvertas izvēles iespējas (opcijas) vai

Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas,

bet risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai

zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir zems, jo:

o to apmērs ir nebūtisks un

o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) efektīvi ierobežotas un/vai

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām nav

vērtības un/vai

o vēsturiskā informācija liecina, ka ietverto izvēles iespēju (opciju)

izmantošana ir nebūtiska un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar izvēles iespējām (opcijām)

saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama būtiska bankas


2 – Mērens risks

Bankas produktos ir tiešā vai netiešā veidā ietvertas izvēles iespējas

un risks, ka tās varētu tikt izmantotas un varētu radīt bankai

zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir mērens, jo:

o to apmērs ir būtisks un

o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) efektīvi ierobežotas un/vai

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām nav

vērtības vai tā ir neliela un/vai


izmantošana ir nebūtiska un/vai


saistītais risks ir mērens, jo izvēles iespēju ietekmē ir iespējama

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiski zaudējumi,

bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir

maz ticama




zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir būtisks, jo:


o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) nav efektīvi ierobežotas un/vai

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām ir

liela vērtība un/vai


izmantošana ir nebūtiska un/vai


saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās,

kad izvēles iespēju ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska


4 – Augsts risks





109. lappuse no 202

zaudējumus procentu likmju riska dēļ ir augsts, jo:


o ietvertās izvēles iespējas (opcijas) nav efektīvi ierobežotas un/vai

o bankas iekšējo modeļu rezultāti liecina, ka ietvertām opcijām ir

liela vērtība un/vai


izmantošana bankā ir būtiska un/vai


saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās,

kad izvēles iespēju ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska




110. lappuse no 202

4.2.5. Ārvalstu valūtu risks

Ārvalstu valūtu risks ir risks, ka valūtu kursu izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga ietekme

uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru). Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu

valūtai.

Reitinga piešķiršanas procesā ārvalstu valūtu riska novērtējumā vērtē, cik lielā apmērā

ārvalstu valūtu kursu izmaiņas var negatīvi ietekmēt bankas darbību kopumā – kā

samazināsies bankas ienākumi un/vai palielināsies izdevumi (un rezultātā samazināsies pašu

kapitāla apmērs) valūtu kursu izmaiņu rezultātā. Ārvalstu valūtu riska novērtējumā jāvērtē

ārvalstu valūtu riska ietekme gan uz sabiedrības portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz

tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem darījumiem.

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā ārvalstu valūtu risks tiek vērtēts,

novērtējot kopīgo funkciju – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3.

sadaļā).

Ārvalstu valūtu riska novērtējumam nav nodalīti atsevišķi elementi.





mainīts.

Ārvalstu valūtu riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un

novērtējuma apraksts. Ārvalstu valūtu riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā

izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 8. veidlapā "Ārvalstu valūtu riska novērtējums".





111. lappuse no 202

Ārvalstu valūtu risks






Bankas darbība spekulatīvajos ārvalstu

darījumos savās interesēs (forex)

Ārvalstu valūtu atklāto pozīciju

(atsevišķo valūtu un kopējās) apmērs,

t.sk. atklātās valūtas pozīcijas

“eksotiskajās” valūtās


o naudas plūsmu ārvalstu valūtās

termiņu nesakritību (nepieciešams

aktīvu un pasīvu termiņstruktūras

pārskats pa valūtām)

o kādi ir ārvalstu valūtu atklāto pozīciju

veidošanās avoti?

o kādā apmērā tiek izmantoti biržā

tirgotie un ārpus biržas atvasinātie

finanšu instrumenti ārvalstu valūtu

riska ierobežošanai?

o riska ierobežošanai lietoto instrumentu

efektivitāte


ārvalstu valūtu riska analīzei, mērīšanai

un novērtēšanai rezultāti (piemēram,

scenāriju analīze)




t.sk. tirgus riska stresa testus,


vērtējamā elementa stresa testi, lai

novērtētu, kāda ir ārvalstu valūtas riska

ietekme uz bankas riska līmeni, kā arī

finanšu un kapitāla rādītājiem). Ja

ārvalstu valūtas risks bankai ir būtisks un


novērtējusi ārvalstu valūtas riska ietekmi,

tad pārbaudītāji elementa kopējo



1 – Zems risks

Banka neveic spekulatīvos valūtas darījumus pašas interesēs (forex),

banka veic tikai klientu pozīciju aizvēršanu un

Nenozīmīgas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas (atsevišķo valūtu un

kopējā) un

Bankai nav atklāto pozīciju “eksotiskajās” valūtās un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir zems, jo tā

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un

būtisku zaudējumu rašanās

2 – Mērens risks

Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir nebūtisks

un/vai

Atsevišķas ievērojamas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas, bet neviena

atsevišķā pozīcija nepārsniedz 5% no pašu kapitāla un kopējā pozīcija

nepārsniedz 10% no pašu kapitāla un/vai

Bankai ir nebūtiskas atklātās pozīcijas “eksotiskajās” valūtās un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir mērens, jo

ārvalstu valūtas riska ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa

paaugstināšanās un būtiski zaudējumi, bet tādu scenāriju, kas izraisa



Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir būtisks

un/vai

Atsevišķas ievērojamas ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas, bet neviena

atsevišķā pozīcija nepārsniedz 10% no pašu kapitāla un kopējā pozīcija

nepārsniedz 20% no pašu kapitāla (t.i., nav likumā noteikto

ierobežojumu pārkāpumu) un/vai

Bankai ir būtiskas atklātās pozīcijas “eksotiskajās” valūtās un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir būtisks, jo ir

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad ārvalstu valūtas riska ietekmē

var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski

zaudējumi

4 – Augsts risks

Bankas veikto spekulatīvo darījumu apjoms pašas interesēs ir būtisks

un/vai

Likumā noteikto ierobežojumu ārvalstu valūtu atklātām pozīcijām

pārkāpumi (atsevišķo valūtu un/vai kopējās) un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir augsts, jo ir

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad ārvalstu valūtas riska ietekmē

var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un rasties būtiski

zaudējumi



112. lappuse no 202

4.2.6. Likviditātes risks

Likviditātes risks ir risks, ka banka nespēs savlaicīgi apmierināt juridiski pamatotas prasības

bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī nespēs pārvarēt bankas resursu un/vai tirgus apstākļu

neplānotas izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu.

Likviditātes riska apmērs ir atkarīgs no:

Aktīvu un pasīvu naudas plūsmu termiņu nesakritības, kas ietver arī risku, ka banka

nespēs pildīt saistības bez ievērojamiem zaudējumiem, jo tā nespēs pārvarēt negaidītu

resursu samazināšanos;

Tirgus likviditātes riska – riska, ka nepieciešamības gadījumā bankai nebūs pieejami

līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem

likvidēt pozīcijas (piemēram, pārdot aktīvus). Tas sevī ietver arī bankas nespēju

savlaicīgi konstatēt izmaiņas tirgus apstākļos (tirgus likviditātes samazināšanos).

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā likviditātes risks tiek vērtēts,

novērtējot kopīgo funkciju – Likviditātes riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot likviditātes risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir:


Aktīvu un pasīvu termiņu

nesakritība

Noteikt risku, kas rodas no aktīvu un pasīvu naudas plūsmu

termiņu nesakritības.

Tirgus likviditātes risks Noteikt risku, ka nepieciešamības gadījumā bankai nebūs

pieejami līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā

un bez ievērojamiem zaudējumiem likvidēt pozīcijas

(piemēram, pārdot aktīvus).





mainīts.

Likviditātes riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma

apraksts. Likviditātes riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi

tiek dokumentēti 9. veidlapā "Likviditātes riska novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek

glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] /

Reitinga materiāli.



113. lappuse no 202

Aktīvu un pasīvu termiņu nesakritība

Novērtēšanas mērķis – noteikt risku, kas rodas no aktīvu un pasīvu naudas plūsmu termiņu

nesakritības.






Likviditātes neto pozīciju apmēri, īpaši

īstermiņa neto pozīciju apmēri

Likviditātes rādītāja lielums un tendences

Likvīdo aktīvu struktūra un likvīdo

starpbanku kredītu apmērs

Ja pieejami – bankas veiktās scenāriju

analīzes rezultāti, t.sk.:

o naudas plūsmas par saistībām normālos

apstākļos analīzes rezultāti, t.sk.:

vidējais noguldījumu un citu saistību

apjoms, kas regulāri tiek pagarināti

(noguldījumu bāze)

noguldījumu uz pieprasījumu un citu

beztermiņa noguldījumu efektīvais

termiņš

depozītu pieaugums

o iespējamās naudas plūsmas par saistībām

krīzes apstākļos (stresa testu) novērtējuma

rezultāti, t.sk.:

finansēšanas avoti, kas bankā paliks

jebkuros apstākļos, to apjoms un vai tie

nepieciešamības gadījumā var tikt

palielināti

finansēšanas avoti, kas problēmu

gadījumā tiks izņemti daļēji un kāds ir

to paredzamais apjoms

finansēšanas avoti (ar un bez noteikta

atmaksas termiņa), kas aizplūdīs no

bankas nekavējoties pirmo problēmu

signālu gadījumā. Jāņem vērā arī

līgumos iekļautās pirmstermiņa

izņemšanas iespējas un apjoms, kādos

tās varētu tikt izmantotas

vai bankai ir citi finansēšanas avoti, kas

nepieciešamības gadījumā varētu tikt

izmantoti?

Vērtēšanas ietvaros pārbaudītāji var izmantot


likviditātes riska stresa testus, visaptverošos

stresa testus, ja pieejami, vērtējamā elementa

stresa testus, lai novērtētu, kāda ir aktīvu un

pasīvu termiņu nesakritības ietekme uz

bankas riska līmeni un likviditātes rādītāju. Ja


novērtējusi aktīvu un pasīvu termiņu

nesakritības ietekmi, tad pārbaudītāji


vienu kategoriju



1 – Zems risks

Prasības un saistības ir sabalansētas; kopējā pozīcija ir pozitīva,

sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 31 dienas un

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir augsts (t.i., lielāks par

50%) un stabils (tas būtiski nemainās vai tas ir pieaugošs) un

Liels likvīdo aktīvu īpatsvars (vairāk kā 80%) ir kase un likvīdi

naudas tirgus instrumenti* un

Stresa testu rezultāti norāda, ka ar aktīvu un pasīvu termiņu

nesakritību saistītais risks ir zems, jo tā ietekmē nav paredzama

būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiska likviditātes

samazināšanās

2 – Mērens risks

Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri nav būtiski; kopējā

pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 91 dienas

un/vai

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir vidējs – robežās no 30-

50% un stabils (tas būtiski nemainās vai tas ir pieaugošs) un/vai

Būtisks likvīdo aktīvu īpatsvars (vairāk kā 50%) ir kase un likvīdi

naudas tirgus instrumenti* un/vai


nesakritību saistītais risks ir mērens, jo aktīvu un pasīvu termiņu

nesakritības ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa

paaugstināšanās un būtiska likviditātes samazināšanās, bet tādu

scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās ir maz

ticama


Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri ir būtiski; kopējā

pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 181

dienas un/vai

Likviditātes rādītājs pēdējā gada laikā ir vidējs – robežās no 30-

40%, bet tam ir tendence samazināties un/vai tam ir būtiskas

svārstības un/vai

Neliels likvīdo aktīvu īpatsvars (mazāk kā 50%) ir kase un likvīdi

naudas tirgus instrumenti* un/vai


nesakritību saistītais risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju

īstenošanās, kad aktīvu un pasīvu termiņu nesakritības ietekmē var

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un būtiski samazināties

likviditāte

4 – Augsts risks

Likviditātes negatīvo kopējo pozīciju apmēri ir lieli; kopējā

pozīcija ir pozitīva, sākot ar grupu ar atlikušo termiņu no 361

dienas un/vai

Likviditātes rādītājs ir zems – visa pēdējā gada laikā tas ir tuvu

30% vai mazāks, iespējams, ka banka neievēro noteiktās



114. lappuse no 202

o tādu aktīvu (kredītu un citu) īpatsvaru,

kuriem sagaidāmas finansiālas problēmas

un līdz ar to neregulāra naudas plūsma

o vai ir paredzams, ka tiks izmantotas lielas,

līdz šim neizmantotas kredītlīnijas?

o vai netuvojas termiņi, kad bankai jāpilda

iespējamās saistības, kas izriet no

galvojumiem un garantijām?

likviditātes rādītāja prasības un/vai

Kase un likvīdi naudas tirgus instrumenti* veido nebūtisku daļu no

likvīdajiem aktīviem un/vai


nesakritību saistītais risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju

īstenošanās, kad aktīvu un pasīvu termiņu nesakritības ietekmē var

būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un būtiski samazināties

likviditāte

* likvīdi naudas tirgus instrumenti – prasības pret Latvijas Banku ar atlikušo termiņu līdz 30 dienām, prasības pret maksātspējīgām kredītiestādēm ar atlikušo termiņu līdz 30

dienām, A zonas valstu centrālo valdību parāda vērtspapīri, t.sk. LR valsts parāda

vērtspapīri, atkarībā no bankas specifikas un, ja banka veikusi pietiekamu analīzi un analīzes rezultāti ir ticami, var tikt ņemti vērā arī citi likvīdi aktīvi (piemēram,

korporatīvie parāda vērtspapīri, kuriem Reitingu aģentūru piešķirtais reitings atbilst

investīciju līmeņa (investment grade) kredītreitingam)



115. lappuse no 202

Tirgus likviditātes risks

Novērtēšanas mērķis – noteikt risku, ka nepieciešamības gadījumā bankai nebūs pieejami

līdzekļi tirgū un/vai ka tā nespēs īsā laika periodā un bez ievērojamiem zaudējumiem likvidēt

pozīcijas (piemēram, pārdot aktīvus).






Finansēšanas avotu (t.sk. noguldījumu)

koncentrācija jāapskata šādos

finansēšanas avotu sadalījumos:

o pa atsevišķiem finansēšanas avotiem –

klientiem/aizdevējiem

o pa atmaksas termiņiem


Noguldījumu tendences

Pieeja citiem resursu avotiem (piemēram,

iespēja saņemt atbalstu no mātes bankas

vai citiem grupas uzņēmumiem, iespēja,

ka nepieciešamības gadījumā akcionāri

palielinās kapitālu, subordinēto

aizdevumu piesaistīšanas iespēja, aktīvu

restrukturizācijas iespējas)

Aktīvu pārdošanas iespējas likviditātes

problēmu gadījumā, t.sk.:

o augsti likvīdu aktīvu īpatsvars kopējos

aktīvos

o tādu aktīvu (t.sk. kredītu) īpatsvars

kopējos aktīvos, kuru realizācijas

iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas


o bankas kredītreitingu

o reputācija tirgū

Stresa testu rezultāti (vērtēšanas ietvaros

pārbaudītāji var izmantot dažādu stresa

testu rezultātus, t.sk. likviditātes riska

stresa testus, visaptverošos stresa testus, ja

pieejami, vērtējamā elementa stresa testus,

lai novērtētu, kāda ir tirgus likviditātes

riska ietekme uz bankas riska līmeni un

likviditāti). Ja banka stresa testos nav

ņēmusi vērā un novērtējusi tirgus

likviditātes samazināšanās ietekmi, tad




1 - Zems risks

Finansēšanas avoti ir pietiekami diversificēti – nav koncentrētu pozīciju:

o neviena atsevišķā klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas

noguldījumi nepārsniedz 2% no bankas saistībām un

o neviena atsevišķā aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas

uzņēmumus) aizdevumi nepārsniedz 5% no bankas saistībām un

o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms

nepārsniedz 5% no bankas saistībām un

Pastāvīgi pieaugošs noguldījumu apjoms un

Nepieciešamības gadījumā banka var piesaistīt resursus no citiem

avotiem ātri un bez papildus izmaksām vai zaudējumiem un/vai

Nav problēmas likviditātes uzturēšanai īsā un ilgā laika periodā, jo,

piemēram, nepieciešamības gadījumā ir iespējas saņemt atbalstu no

mātes bankas vai citiem grupas uzņēmumiem un

Stresa testu rezultāti norāda, ka tirgus likviditātes risks ir zems, jo tā

ietekmē nav paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un

būtiska likviditātes samazināšanās

2 – Mērens risks

Finansēšanas avoti ir pietiekami diversificēti, bet kādā no sadalījumiem

tie neatbilst vērtējumam "1 – zems risks" noteiktajiem kvantitatīvajiem


o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas noguldījumi

pārsniedz 2% no bankas saistībām



Stabils noguldījumu apjoms, bet tam nav pieauguma tendences un/vai

Nepieciešamības gadījumā banka var piesaistīt resursus no citiem

avotiem pietiekami ātri un bez būtiskām izmaksām vai zaudējumiem

un/vai

Nav paredzamas problēmas likviditātes uzturēšanai īsā laika periodā, bet

varētu būt problēmas nepieciešamības gadījumā uzturēt likviditāti ilgākā

laika periodā, jo, piemēram, būtisks tādu aktīvu īpatsvars kopējos

aktīvos, kuru realizācijas iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas (piemēram,

kredīti) un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka tirgus likviditātes risks ir mērens, jo

tirgus likviditātes nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē ir iespējama būtiska

bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtiska likviditātes

samazināšanās, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,



Vairākas finansēšanas avotu koncentrācijas, piemēram:

o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītas klientu grupas noguldījumi

pārsniedz 2% no bankas saistībām un

o atsevišķa aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas uzņēmumus)



116. lappuse no 202

aizdevumi pārsniedz 5% no bankas saistībām un

o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms pārsniedz

5% no bankas saistībām

Koncentrācija šajos sadalījumos nepārsniedz vērtējumam "1 – zems

risks" noteiktos kvantitatīvos kritērijus vairāk par 10 reizēm un/vai

Nestabils noguldījumu apjoms, tam ir tendence samazināties un/vai

Nepieciešamības gadījumā bankai varētu būt problēmas piesaistīt

resursus no citiem avotiem ātri un/vai tas varētu būt saistīts ar būtiskām

izmaksām vai zaudējumiem un/vai

Nav problēmas likviditātes uzturēšanai īsā laika periodā, bet paredzamas

būtiskas problēmas nepieciešamības gadījumā uzturēt likviditāti ilgākā

laika periodā, jo, piemēram, pārsvarā ilgtermiņa aktīvi, kuru realizācijas

iespējas īsā laikā ir apgrūtinātas (piemēram, kredīti, kuri šajā reitinga

procesā novērtēti kā "3 – būtisks risks" un "4 – augsts risks") un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka tirgus likviditātes risks ir būtisks, jo ir

iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus likviditātes nelabvēlīgu

izmaiņu ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un

būtiski samazināties likviditāte

4 – Augsts risks

Būtiska finansēšanas avotu koncentrācija, jo:

o atsevišķa klienta/savstarpēji saistītu klientu grupas noguldījumi

pārsniedz 20% no bankas saistībām un/vai

o atsevišķa aizdevēja (izņemot akcionārus un grupas uzņēmumus)

aizdevumi pārsniedz 50% no bankas saistībām un/vai

o vienā termiņā atmaksājamo noguldījumu/aizdevumu apjoms pārsniedz

50% no bankas saistībām un/vai

Nestabila noguldījumu bāze un/vai noguldījumu apjoms būtiski

samazinās un/vai

Nepieciešamības gadījumā banka nevarētu piesaistīt resursus no citiem

avotiem un/vai

Būtiskas problēmas likviditātes uzturēšanai un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka tirgus likviditātes risks ir augsts, jo ir

sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad tirgus likviditātes nelabvēlīgu

izmaiņu ietekmē var būtiski paaugstināties bankas riska līmenis un

būtiski samazināties likviditāte



117. lappuse no 202

4.2.7. Informācijas tehnoloģiju risks

Informācijas tehnoloģiju risks ir risks, ka var samazināties bankas ienākumi/rasties papildus

izdevumi neapmierinošu informācijas tehnoloģiju vai neatbilstošas informācijas apstrādes

rezultātā.

Novērtējot informācijas tehnoloģiju risku, tiek ņemta vērā gan šī riska tiešā, gan netiešā

ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru).

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā informācijas tehnoloģiju risks

tiek vērtēts, novērtējot kopīgo funkciju – Informācijas sistēmas (skatīt arī 1. tabulu 3.3.

sadaļā).

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot informācijas tehnoloģiju risku, un šo elementu

novērtēšanas mērķi ir:


Stratēģija Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi

neatbilstošas informācijas tehnoloģiju stratēģijas dēļ.

Politika un IS resursu

pārvaldības principi (IS

klasifikācija un risku

novērtēšana)

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, nenosakot

IS resursu turētājus, neklasificējot IS resursus un neveicot

atbilstošu IS risku analīzi.

Cilvēkresursu pārvaldība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IT

personāla un sistēmu lietotāju darbības vai bezdarbības dēļ.

Fiziskā drošība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi

nepietiekamas IS fiziskās aizsardzības dēļ.

Loģiskā drošība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi

nepietiekamas IS loģiskās aizsardzības dēļ.

IS izstrāde un pārmaiņu

pārvaldība

Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi no

neatbilstošas IS izstrādes un pārmaiņu pārvaldības, vai

nespējas veikt nepieciešamās pārmaiņas esošajās IS.

Nepārtrauktības pārvaldība Noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IS

darbības pārtraukumu dēļ.





mainīts.

Informācijas tehnoloģiju riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie

secinājumi tiek dokumentēti 10. veidlapā "Informācijas tehnoloģiju riska novērtējums".





118. lappuse no 202

Stratēģija

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi neatbilstošas

informācijas tehnoloģiju stratēģijas dēļ.



o Informācijas sistēmas

Kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas

Kritēriji Risku pārvaldīšana Risks

Informācijas tehnoloģiju stratēģijas

esamība


atbilstība bankas darbības stratēģijai


pilnīgums – vai tā aptver tehnisko

nodrošinājumu (hardware), programmu

nodrošinājumu (software),

telekomunikācijas, datu un sakaru tīklu

struktūru u.c. aspektus

Resursu pietiekamība informācijas

tehnoloģiju stratēģijas īstenošanai, t.sk.

cilvēkresursu, finanšu resursu un tehnisko

resursu pietiekamība

IT darbības plānu atbilstība stratēģijai

Jāizvēlas tas novērtējums, kuram vislabāk atbilst

bankā pastāvošā situācija

1 – Pietiekama risku pārvaldīšana

o Bankai ir informācija un izpratne par

attiecīgajiem procesiem un funkcijām

o Bankai ir resursi attiecīgo procesu un funkciju

pārvaldībai

o Banka efektīvi pārvalda attiecīgos procesus un

funkcijas

2 – Apmierinoša risku pārvaldīšana

o Bankai ir informācija un izpratne par lielāko

daļu no attiecīgajiem procesiem un funkcijām


pārvaldībai

o Banka attiecīgos procesus un funkcijas

nepārvalda vai dara to neefektīvi

3 – Neapmierinoša risku pārvaldīšana



o Bankai nav pietiekamu resursu attiecīgo

procesu un funkciju pārvaldībai



4 – Vāja risku pārvaldīšana

o Bankai nav informācija un izpratne par lielāko


Jāizvēlas tas novērtējums,

kuram vislabāk atbilst


1 - Zems risks

o Pietiekama risku

pārvaldīšana neatkarīgi

no ietekmes

2 – Mērens risks

o Apmierinoša risku

pārvaldīšana un maza

ietekme


pārvaldīšana un liela

ietekme

o Neapmierinoša risku


ietekme


o Vāja risku


ietekme



ietekme

4 – Augsts risks

o Vāja risku


ietekme uz zaudējumu

rašanos



119. lappuse no 202

Politika un IS resursu pārvaldības principi (IS klasifikācija un risku novērtēšana)

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi, nenosakot IS resursu

turētājus, neklasificējot IS resursus un neveicot atbilstošu IS risku analīzi.






Informācijas tehnoloģiju politikas un

noteikumu esamība un kvalitāte,

piemēram:

o nepietiekama ar informācijas

tehnoloģijām saistīto risku apzināšana,

profilakse, novēršana un norobežošana

o nepietiekama politikas pārskatīšana

saistībā ar izmaiņām biznesa prasībās

Vadības atbalsts

Resursu turētāju pienākumi un to iesaiste

resursu pārvaldībā

Resursu klasifikācijas noteikumi un

shēma, un tās pielietojums

Risku analīzes metodika un tās

pielietojums







pārvaldībai


funkcijas





pārvaldībai
















1 - Zems risks

o Pietiekama risku


no ietekmes

2 – Mērens risks



ietekme



ietekme



ietekme


o Vāja risku


ietekme



ietekme

4 – Augsts risks

o Vāja risku



rašanos



120. lappuse no 202

Cilvēkresursu pārvaldība

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IT personāla un

sistēmu lietotāju darbības vai bezdarbības dēļ.






Lietotāju atbalsts

Lietotāju informētība IS drošības

jautājumos

Nepareizas lietošanas incidentu blīvums

un to novēršanas efektivitāte

IS drošības funkcijas realizācija

IS audita funkcijas realizācija

Aizvietojamība







pārvaldībai


funkcijas





pārvaldībai
















1 - Zems risks

o Pietiekama risku


no ietekmes

2 – Mērens risks



ietekme



ietekme



ietekme


o Vāja risku


ietekme



ietekme

4 – Augsts risks

o Vāja risku



rašanos



121. lappuse no 202

Fiziskā drošība

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nepietiekamas IS

fiziskās aizsardzības dēļ.






Sistēmu lietotāju darbavietu aizsardzība

un datu centru aizsardzība pret:

o fizisku ielaušanos, terorismu,

neautorizētu un nekontrolētu piekļuvi,

o ugunsgrēku,

o applūšanu,

o neatbilstošu klimatu,

o elektrības zudumu vai svārstībām

Fiziskās drošības incidentu blīvums, kas

attiecināmi uz informācijas sistēmām, un

to novēršanas efektivitāte







pārvaldībai


funkcijas





pārvaldībai
















1 - Zems risks

o Pietiekama risku


no ietekmes

2 – Mērens risks



ietekme



ietekme



ietekme


o Vāja risku


ietekme



ietekme

4 – Augsts risks

o Vāja risku



rašanos



122. lappuse no 202

Loģiskā drošība

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi nepietiekamas IS

loģiskās aizsardzības dēļ.






Lietotāju un administratoru tiesību

piešķiršana un pārvaldīšana

Sistēmas drošības kontroles datu ievadei,

izvadei, apstrādei

Sensitīvas informācijas pārvaldība

Auditācijas pierakstu politika un

monitorings

Darbstaciju aizsardzība un pārvaldība

Datu nesēju loģiskā aizsardzība

Datortīklu (t.sk. ārējo tīklu pieslēgumu)

loģiskās aizsardzības pasākumi

Loģiskās drošības incidentu blīvums un to

novēršanas efektivitāte:

o Iekšējo lietotāju,

o Ārējo lietotāju (piem., internetbankas

lietotāju krāpniecības)







pārvaldībai


funkcijas





pārvaldībai
















1 - Zems risks

o Pietiekama risku


no ietekmes

2 – Mērens risks



ietekme



ietekme



ietekme


o Vāja risku


ietekme



ietekme

4 – Augsts risks

o Vāja risku



rašanos



123. lappuse no 202

IS izstrāde un izmaiņu pārvaldība

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi no neatbilstošas IS

izstrādes, vai nespējas veikt nepieciešamās pārmaiņas esošajās IS.






IS izstrādes un pārmaiņu pārvaldības

procedūras

Augsti prioritāru kļūdu novēršanas prakse

Izmaiņu realizācijas iespējas esošajās

sistēmās

Versiju kontrole un to pārvaldība

Testēšana

Dokumentācija un apmācība







pārvaldībai


funkcijas





pārvaldībai
















1 - Zems risks

o Pietiekama risku


no ietekmes

2 – Mērens risks



ietekme



ietekme



ietekme


o Vāja risku


ietekme



ietekme

4 – Augsts risks

o Vāja risku



rašanos



124. lappuse no 202

Nepārtrauktības pārvaldība

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka bankai var rasties zaudējumi IS darbības

pārtraukumu dēļ.






IS darbības nepārtrauktības un IS

atjaunošanas plāni, to saskaņotība ar

biznesa vajadzībām un bankas kopējo

bankas darbības nepārtrauktības

nodrošināšanas plānu

IS rezervēšanas realizācija (rezerves datu

centrs, klastersistēmas)

Incidentu pārvaldība

Datu rezerves kopēšanas pārvaldība

Iesaistīto personu informētība par plānu,

plāna testēšana un aktualizēšana







pārvaldībai


funkcijas





pārvaldībai
















1 - Zems risks

o Pietiekama risku


no ietekmes

2 – Mērens risks



ietekme



ietekme



ietekme


o Vāja risku


ietekme



ietekme

4 – Augsts risks

o Vāja risku



rašanos



125. lappuse no 202

4.2.8. Stratēģijas risks

Stratēģijas risks ir risks, ka izmaiņas biznesa vidē un bankas nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm

izmaiņām, vai nepārdomāta/nepamatota bankas ilgtermiņa darbības stratēģija, vai bankas

nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var negatīvi ietekmēt bankas

ienākumus/izdevumus (un pašu kapitāla apmēru).

Reitinga piešķiršanas procesā, vērtējot stratēģijas risku, tiek vērtēts risks, ka var samazināties

bankas ienākumi (vai rasties papildu izdevumi), jo:

notiek neparedzētas izmaiņas biznesa vidē, kurā banka darbojas;

banka nespēj savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām biznesa vidē;

tiek pieņemti nepārdomāti/nepamatoti lēmumi par bankas turpmākajiem attīstības

virzieniem;

pieņemtie lēmumi netiek īstenoti dzīvē.

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā stratēģijas risks tiek vērtēts,

novērtējot kopīgo funkciju – Padome un valde (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot stratēģijas risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir:


Biznesa vide Noteikt iespēju, ka kāds notikums biznesa vidē, kurā banka

veic savu darbību un/vai plāno veikt darbību nākotnē,

negatīvi ietekmēs bankas spēju sasniegt stratēģiskos

mērķus (īstenot stratēģiju) un/vai apdraudēs bankas

turpmāko darbību.

Biznesa stratēģija Novērtēt riskus, kas rodas no:

bankas nespējas noteikt tās biznesa videi atbilstošu

darbības stratēģiju;

nepārdomātas/nepamatotas (t.sk. agresīvas) stratēģijas;

bankas nespējas nodrošināt stratēģijas īstenošanu (t.sk.

nepieciešamos resursus).





mainīts.

Stratēģijas riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma

apraksts. Stratēģijas riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi

tiek dokumentēti 11. veidlapā "Stratēģijas riska novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek

glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] /

Reitinga materiāli.



126. lappuse no 202

Biznesa vide

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka kāds notikums biznesa vidē, kurā banka veic savu

darbību un/vai plāno veikt darbību nākotnē, negatīvi ietekmēs bankas spēju sasniegt

stratēģiskos mērķus (īstenot stratēģiju) un/vai apdraudēs bankas turpmāko darbību.



o Padome un valde

Kopīgai funkcijai – Padome un valde


Pašreizējie ekonomiskie apstākļi un

attīstības prognozes valstīs, kurās

banka un/vai tās klienti veic savu

darbību, un kā tas var ietekmēt bankas

darbību? T.sk.:

o ekonomikas izaugsme un stabilitāte

o inflācijas līmenis un cenu stabilitāte

o bankas klientu darbības atkarība no

izmaiņām ekonomiskajā vidē u.c.

Pašreizējā politiskā situācija un

prognozes valstīs, kurās banka un/vai

tās klienti veic savu darbību, un kā tas

var ietekmēt bankas darbību? T.sk.:

o politiskā stabilitāte

o konfliktu (vietējo un starptautisko)

esamība

o nacionalizācija/privatizācija u.c.

Cik biežas ir izmaiņas normatīvo aktu

vidē valstīs, kurās banka un/vai tās

klienti veic savu darbību, un kā tas var

ietekmēt bankas darbību? T.sk.:

o izmaiņas vispārējos normatīvajos

aktos un regulējošās prasībās

(piemēram, nodokļu normatīvajos

aktos, valūtas režīma regulācijā,

sociālos un darba normatīvajos

aktos u.c.)

o izmaiņas banku darbību

regulējošajos normatīvajos aktos

(piemēram, kapitāla pietiekamības

prasībās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas novēršanas

normatīvajos aktos u.c.)

Pašreizējais tirgus stāvoklis un

attīstības prognozes, t.sk.:

o konkurences līmenis un bankas

konkurētspēja

o izmaiņas klientu (sabiedrības)

uzvedībā un patēriņā

o jauni produkti/aizvietotāji u.c.

Izmaiņas tehnoloģiju jomā un kā tas

var ietekmēt bankas darbību,

piemēram:

o elektronisko pakalpojumu attīstība

o internets u.c.


1 – Zems risks

Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir stabila, prognozējama

un labvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram, zems inflācijas līmenis,

labvēlīga nodokļu politika, stabila ekonomikas izaugsme u.c.) un

Izmaiņas normatīvajos aktos ir retas un/vai prognozējamas un

Tirgus, kurā banka darbojas, ir attīstīts un stabils (stabils konkurences līmenis,

jauni produkti/pakalpojumi tiek ieviesti salīdzinoši reti, nav būtiskas pārmaiņas

klientu patēriņā u.c.) un bankai ir augsta konkurētspēja, jo tā piedāvā progresīvus

produktus/pakalpojumus (banka ir "tirgus līderis")

2 – Mērens risks

Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir samērā stabila un

prognozējama ekonomiskā un politiskā vide. Iespējams, ka ekonomiskie apstākļi

nav visai labvēlīgi (piemēram, samērā augsts inflācijas līmenis, ekonomikas

stagnācija u.c.), bet tie būtiski neietekmē bankas darbību un/vai

Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas, bet banka pietiekami seko tām līdzi un spēj

savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai

Tirgus, kurā banka darbojas, ir mainīgs (pieaug konkurence, bieži tiek ieviesti

jauni produkti/pakalpojumi, mainās klientu patēriņš u.c.) un bankai ir apmierinoša

konkurētspēja, jo tā pietiekami savlaicīgi spēj piedāvāt klientiem

modernus/progresīvus produktus/pakalpojumus


Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir nestabila un/vai

neprognozējama un/vai nelabvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram,

augsta inflācija, ekonomikas lejupslīde un/vai strauja ekonomikas izaugsme

("pārkaršanas" draudi)) un tas var būtiski ietekmēt/kavēt bankas darbību un/vai

Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas, un banka nepietiekami seko tām līdzi un

nespēj savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai

Tirgus, kurā banka darbojas, ir mainīgs (strauji pieaug konkurence, bieži tiek

ieviesti jauni produkti/pakalpojumi, mainās klientu patēriņš u.c.) un bankai ir

neapmierinoša konkurētspēja, jo tā nespēj pietiekami savlaicīgi piedāvāt klientiem

modernus/progresīvus produktus/pakalpojumus

4 – Augsts risks

Valstīs, kurās banka un/vai tās klienti veic savu darbību, ir ļoti nestabila un/vai

neprognozējama un/vai nelabvēlīga ekonomiskā un politiskā vide (piemēram,

hiperinflācija, nacionalizācijas draudi, nelabvēlīga nodokļu politika

nerezidentiem, pilsoņu vai starptautiskais karš u.c.) un tas būtiski ietekmē/kavē

bankas darbību un/vai

Izmaiņas normatīvajos aktos ir biežas un neprognozējamas, un banka nespēj

savlaicīgi uz tām reaģēt un/vai

Tirgus, kurā banka darbojas, ir bankas attīstībai nelabvēlīgs (piemēram, monopolu

esamība vai rašanās, valsts subsīdijas rezidentu bankām, nacionalizācijas draudi

u.c.) un banka nav konkurētspējīga



127. lappuse no 202

Biznesa stratēģija

Novērtēšanas mērķis – novērtēt riskus, kas rodas no:

bankas nespējas noteikt tās biznesa videi atbilstošu darbības stratēģiju;

nepārdomātas/nepamatotas (t.sk. agresīvas) stratēģijas;

bankas nespējas nodrošināt stratēģijas īstenošanu (t.sk. nepieciešamos resursus).



o Padome un valde



Vai bankā ir definēti un dokumentēti

stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa plāni

to sasniegšanai?

Stratēģijas kvalitāte, t.sk.:

o vai definēti skaidri un sasniedzami

stratēģiskie mērķi (t.sk. mērķa

klienti, mērķtirgi, tirgus daļa,

produkti/pakalpojumi)?

o vai izstrādāti ilgtermiņa plāni

stratēģisko mērķu sasniegšanai?

o vai stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa

plāni tiek regulāri pārskatīti

atbilstoši izmaiņām biznesa vidē?

o vai ilgtermiņa plānos paredzēti

vairāki attīstības scenāriji atkarībā

no izmaiņām biznesa vidē?

Stratēģijas agresivitāte, t.sk.:

o attieksme pret risku

o izaugsmes plāni

o stratēģisko mērķu sasniedzamība

o vai banka, nosakot stratēģiskos

mērķus un izstrādājot ilgtermiņa

plānus, pietiekami ņem vērā

uzraudzības un regulējošās

prasības?

Ar stratēģijas realizāciju saistīto risku

apzināšana

Bankas veikto stresa testu (atsevišķo

risku, visaptverošo, reverso) rezultāti

Resursu pietiekamība ilgtermiņa plānu

īstenošanai un resursu plānošana, t.sk.:

o finanšu resursi

o cilvēkresursi

o risku pārvaldīšanas sistēmu

atbilstība

o IT atbilstība u.c.

Kapitāla pietiekamība ilgtermiņa plānu

īstenošanai un kapitāla pietiekamības

plānošana

Stratēģijas ieviešanas kvalitāte:

o īstermiņa plānu (budžetu)

saskaņotība ar ilgtermiņa plāniem

o vai bankas darbinieki ir pietiekami

informēti par bankas ilgtermiņa

plāniem?


1 – Zems risks

Skaidri definēta stratēģija, t.sk.:

o biznesa videi atbilstoši stratēģiskie mērķi, t.sk. ir noteikti mērķa klienti,

mērķtirgi, tirgus daļa, produkti/pakalpojumi un

o izstrādāti ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai, t.sk. noteikti

specifiski, izmērāmi, precīzi mērķi konkrētiem laika posmiem un

o mērķi un plāni tiek pārskatīti atbilstoši izmaiņām biznesa vidē un

paredzēti vairāki attīstības scenāriji atkarībā no dažādiem biznesa vides

nosacījumiem un

Stratēģija ir konservatīva, jo:

o tā paredz vienmērīgu un piesardzīgu bankas attīstību svarīgākajos

darbības veidos un

o stratēģiskie mērķi ir sasniedzami un

o plānotā darbība atbilst biznesa videi un bankas pašreizējai darbībai un

o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, tiek ievērotas uzraudzības un

regulējošās prasības un

Stresa testu rezultāti norāda, ka bankas stratēģija ir konservatīva, jo tās

realizācijas gadījumā dažādu ārējo apstākļu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē

nav paredzama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu

rašanās un

Apzināti, analizēti un izvērtēti visi ar stratēģijas realizāciju saistītie būtiskie

riski un

Bankas pašreizējie resursi ir pietiekami ilgtermiņa plānu īstenošanai un

Bankas pašreizējais kapitāls ir pietiekams ilgtermiņa plānu īstenošanai un

Ilgtermiņa plāni tiek efektīvi īstenoti dzīvē. Īstermiņa plāni ir saskaņoti ar

stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem

2 – Mērens risks

Bankas stratēģija ir definēta, bet ir trūkumi. Iespējamie trūkumi:

o ne visām svarīgākajām darbības jomām ir noteikti stratēģiskie mērķi

un/vai

o nav noteikti, piemēram, mērķtirgi, kuros banka plāno veikt savu darbību

u.tml. un/vai

o ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai ir vispārīgi, piemēram,

nav noteikti specifiski, izmērāmi, precīzi mērķi, nav noteikti termiņi,

kuros tie jāsasniedz un/vai

o mērķi/plāni ne vienmēr tiek pārskatīti atbilstoši izmaiņām biznesa vidē

un/vai

o nav analizēti citi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no dažādiem

biznesa vides nosacījumiem un/vai

Stratēģija kopumā ir konservatīva, bet ir atsevišķas darbības jomas, kurām

noteikti samērā agresīvi mērķi. Piemēram:

o banka paredz kāda darbības veida strauju pieaugumu un/vai

o atsevišķi stratēģiskie mērķi ir nereāli (ir šaubas, ka banka nebūs spējīga



128. lappuse no 202

tos sasniegt) un/vai

o atsevišķi mērķi neatbilst biznesa videi un bankas pašreizējai darbībai

un/vai

o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, ne vienmēr ir ņemtas vērā

uzraudzības un regulējošās prasības un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka bankas stratēģija kopumā ir konservatīva, jo

tās realizācijas gadījumā dažādu ārējo apstākļu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē

ir iespējama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu

rašanās, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi, īstenošanās

ir maz ticama un/vai

Būtiskākie ar stratēģijas realizāciju saistītie riski ir apzināti, bet tie nav

pietiekami analizēti un izvērtēti un/vai

Bankas resursi tuvākajam laikam ir pietiekami un ir izstrādāti plāni

nepieciešamo resursu palielināšanai un/vai

Bankas kapitāls tuvākajam laikam ir pietiekams un ir reāli plāni tā

palielināšanai nākotnē un/vai

Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni tiek samērā efektīvi īstenoti dzīvē.

Iespējams, ka īstermiņa plāni nav visos aspektos saskaņoti ar

stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem


Bankas stratēģija nav skaidri definēta, jo, piemēram:

o stratēģiskie mērķi ir noteikti vispārīgi, nav definēti mērķa klienti,

mērķtirgi, produkti/pakalpojumi un/vai

o nav izstrādāti ilgtermiņa plāni stratēģisko mērķu sasniegšanai, nav

noteikti specifiski, izmērāmi, precīzi starpposmu mērķi, nav noteikti

termiņi to sasniegšanai un/vai

o mērķi/plāni nav ilgstoši pārskatīti, lai gan notikušas būtiskas izmaiņas

biznesa vidē un/vai

o nav analizēti alternatīvi attīstības scenāriji un/vai

Stratēģija ir agresīva, jo:

o visos būtiskajos darbības veidos banka paredz strauju pieaugumu un/vai

o iespējams, ka banka plāno veikt samērā plašu darbību līdz šim

nezināmos, riskantos tirgos ar augstu konkurences līmeni un/vai

o vairāki mērķi ir ambiciozi un ir šaubas, ka banka nebūs spējīga tos

sasniegt un/vai

o mērķi neatbilst biznesa videi, kurā banka darbojas un/vai

o nosakot mērķus un izstrādājot plānus, nav ņemtas vērā uzraudzības un

regulējošās prasības un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka bankas stratēģija ir agresīva, jo tās

realizācijas gadījumā dažādu ārējo apstākļu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē ir

iespējama būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu

rašanās un/vai

Nav apzināti, analizēti un izvērtēti ar stratēģijas realizāciju saistītie būtiskie

riski un/vai

Šobrīd bankai ir pietiekami resursi, bet tie nav pietiekami ilgtermiņa plānu

īstenošanai, un nav izstrādāti plāni nepieciešamo resursu palielināšanai

un/vai

Šobrīd bankas kapitāls ir pietiekams, bet tas nav pietiekams ilgtermiņa

plānu īstenošanai, un nav reālu plānu tā palielināšanai nākotnē un/vai

Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni netiek efektīvi īstenoti dzīvē. Īstermiņa

plāni nav saskaņoti ar stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa plāniem

4 – Augsts risks

Nav definēti stratēģiskie mērķi un/vai ilgtermiņa attīstības vīzija un/vai

Netiek veikta ilgtermiņa plānošana un/vai

Ļoti agresīva stratēģija, jo:

o banka plāno plašu darbību līdz šim bankai nezināmos, riskantos tirgos ar

augstu konkurences līmeni un/vai ar jauniem, riskantiem klientiem

un/vai ar jauniem, riskantiem produktiem/pakalpojumiem un/vai

o mērķi ir ambiciozi un nav sasniedzami un/vai

o mērķi neatbilst biznesa videi, kurā banka darbojas un/vai plāno darboties



129. lappuse no 202

un/vai

o mērķi un/vai plāni ir pretrunā ar regulējošām un uzraudzības prasībām

un/vai

Banka neidentificē un neanalizē ar stratēģijas realizāciju saistītos riskus

un/vai

Stresa testu rezultāti norāda, ka bankas stratēģija ir ļoti agresīva, jo tās

realizācijas gadījumā dažādu ārējo apstākļu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmē ir

sagaidāma būtiska riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu

rašanās un/vai

Bankai nav pietiekamu resursu ne pašreizējai darbībai, ne ilgtermiņa plānu

īstenošanai un/vai

Bankas kapitāls nav pietiekams ne pašreizējai darbībai, ne ilgtermiņa plānu

īstenošanai un/vai

Pieredze rāda, ka ilgtermiņa plāni ir nereāli. Bankas faktiskā darbība

neatbilst formāli noteiktajai stratēģijai. Vāja īstermiņa plānošana



130. lappuse no 202

4.2.9. Atbilstības un reputācijas risks

Atbilstības un reputācijas risks ir risks, ka var samazināties bankas ienākumi/rasties papildus

izdevumi (un samazināties pašu kapitāla apmērs), kā arī var tikt apdraudēta bankas turpmākā

darbība, jo banka neievēro vai pārkāpj tās darbību regulējošos likumus un citus tiesību aktus,

ar institūcijas darbību saistītos pašregulējošo institūciju noteiktos standartus, profesionālās

rīcības un ētikas kodeksus un citus ar institūcijas darbību saistītos labākās prakses standartus,

kā arī risks, ka bankas klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm

izveidojies negatīvs viedoklis par banku.

Atbilstības un reputācijas risks ietver arī risku, ka bankas darbības atbilstība noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvajiem aktiem ir nepietiekama, t.sk. risku, ka banka

var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Atbilstības un reputācijas riska sekas var būt negatīva reputācija, ierobežotas darbības un/vai

izaugsmes iespējas, zaudējumi u.c. Slikta reputācija ietekmē bankas spēju dibināt jaunas

darījumu attiecības un uzturēt esošās (ar klientiem, darījumu partneriem). Sliktas reputācijas

dēļ banka var zaudēt klientu uzticību, var sākties strauja noguldījumu izņemšana no bankas,

kā rezultātā var tikt apdraudēta bankas likviditāte un līdz ar to maksātspēja.

Jebkurā bankas darbības veidā pastāv reputācijas risks (t.i., risks, ka klientiem/darījumu

partneriem var izveidoties negatīvs viedoklis par banku) un līdz ar to jebkurā tās darbības

jomā bankai jābūt uzmanīgai darījumos ar klientiem, kā arī attiecībās ar sabiedrību kopumā.

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā atbilstības un reputācijas risks

tiek vērtēts šādiem darbības veidiem (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā):

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar maksājumiem un norēķiniem;

visiem darbības veidiem, kas saistīti ar klientu aktīvu pārvaldīšanu un ieguldījumu

pakalpojumiem;

noguldījumu piesaistīšanai;

kopīgai funkcijai – Kredītriska pārvaldīšana;

kopīgai funkcijai – Operacionālā riska pārvaldīšana;

kopīgai funkcijai – Procentu likmju riska pārvaldīšana;

Kopīgai funkcijai – Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšana;

Kopīgai funkcijai – Likviditātes riska pārvaldīšana;

Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits;

Kopīgai funkcijai – Darbības atbilstības kontrole;

Kopīgai funkcijai – Finanšu un vadības grāmatvedība.

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēts atbilstības un reputācijas risks, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi

elementi un kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem

vērtējamiem darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie atbilstības un

reputācijas risku raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav

iespējams novērtēt kādu no atbilstības un reputācijas risku raksturojošiem elementiem, un tādā

gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra atbilstības un reputācijas riska

elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam šis elements jāvērtē.

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot atbilstības un reputācijas risku, un šo elementu

novērtēšanas mērķi ir:


Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas risks

Noteikt iespēju, ka banka/starpnieki/klienti/darījumu

partneri ir iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.



131. lappuse no 202

Regulējošo prasību ievērošana Noteikt, cik lielā mērā bankas darbība atbilst un/vai atbildīs

nākotnē regulējošām prasībām.

Reputācijas risks Noteikt iespēju, ka tirgus dalībniekiem (klientiem,

darījumu partneriem, akcionāriem) un/vai uzraudzības

iestādēm (Komisijai, ārvalstu uzraudzības iestādēm,

nodokļu iestādēm, citām iestādēm Latvijā un ārvalstīs) var

izveidoties negatīvs viedoklis par banku, un kāda ir šī

negatīvā viedokļa iespējamā ietekme uz bankas turpmāko

darbību.





mainīts.

Atbilstības un reputācijas riska novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek

izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Atbilstības un reputācijas

riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti

12. veidlapā "Atbilstības un reputācijas riska novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas

elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga

materiāli.



132. lappuse no 202

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka pati banka vai tās starpnieki/klienti/darījumu

partneri ir iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.




o Klientu aktīvu pārvaldīšana un ieguldījumu pakalpojumi - visiem darbības veidiem




o Darbības atbilstības kontrole






"Pazīsti savu klientu" procedūras un

klientu identifikācija, t.sk.:

o klientu skaits, kam nav identificēts

patiesais labuma guvējs

o klientu skaits, kas neatklāj

informāciju un/vai iesniedz

apšaubāmus dokumentus par

saimniecisko darbību (ienākumiem,

finanšu stāvokli, darījumu līgumus

u.c.)

o nepilnīgi identificētu klientu skaits

o klientu skaits, kuru identifikācijas

dokumenti ir apšaubāmi

Klientu/darījumu partneru/starpnieku

atlase, t.sk.:

o paaugstināta riska klientu skaits,

kāds ir risks, ka klienti/darījumu

partneri/starpnieki saistīti ar

noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizāciju?

Klientu skaits, kuriem ir neskaidri

naudas līdzekļu izcelsmes avoti

Pakalpojumu sniegšana klientiem, par

kuriem ir šaubas (vai ir zināms), ka tie

izvairās no nodokļu samaksas

Konstatētie neparastie un aizdomīgie

darījumi, par kuriem nav ziņots

Kontroles dienestam

Vai banka atturas no darījumu

veikšanas, ja pats klients vai darījums

ir aizdomīgs?

Korespondentattiecībām papildus

jāvērtē, vai pastāv risks, ka bankai tiks

slēgti korespondējošie konti bankas

darbībai būtiskās valūtās (piemēram,

ASV dolāros). Par paaugstinātu risku

liecina šādas pazīmes:


1 – Zems risks

No pārbaudītajiem klientiem:

o visiem klientiem ir identificēts patiesais labuma guvējs un

o nav konstatēti klienti, kas neatklāj informāciju vai iesniedz apšaubāmus

dokumentus par saimniecisko darbību un

o nav nepilnīgi identificētu klientu un

o nav klientu, par kuriem ir šaubas, ka tie slēpj savu identitāti un

o klientu līdzekļu izcelsmes avoti ir zināmi un tie ir likumīgi un

o nav klientu, par kuriem ir šaubas, ka tie slēpj savu rezidences valsti un

Minimāls paaugstināta riska klientu skaits (līdz 1% no kopējā klientu skaita)

un

Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas nav identificēti un

par kuriem nav savlaicīgi ziņots Kontroles dienestam un

Nav konstatēti gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu veikšanas,

ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs

Risks, ka tiks slēgti korespondējošie konti bankas darbībai būtiskās valūtās,

ir zems, jo bankai ir pietiekams korespondējošo kontu skaits visās būtiskās

valūtās un nav pazīmju, kas liecina, ka nākotnē kāda no korespondējošām

bankām varētu pārtraukt sadarbību ar banku

2 – Mērens risks

Atsevišķi klienti (to skaits nepārsniedz 2% no pārbaudītajiem un to

darījumu kopējais apmērs ir neliels):

o kam nav identificēts patiesais labuma guvējs un/vai

o kas neatklāj informāciju un/vai iesniedz apšaubāmus dokumentus par

saimniecisko darbību un/vai

o kas ir nepilnīgi identificēti un/vai

o par kuriem ir šaubas, ka tie slēpj savu identitāti un/vai

o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai

o par kuriem ir šaubas, ka tie slēpj savu rezidences valsti un/vai

Neliels paaugstināta riska klientu skaits (līdz 3% no kopējā klientu skaita)

un

Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas nav identificēti un

par kuriem nav savlaicīgi ziņots Kontroles dienestam un/vai

Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu

veikšanas, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs, bet šādu darījumu

kopējais apmērs ir neliels



133. lappuse no 202

o ierobežots korespondējošo kontu

skaits bankas darbībai būtiskās

valūtās

o ir gadījumi, kad korespondējošā

banka pārtraukusi sadarbību ar

banku - slēgusi tās kontu/kontus

(klientu struktūras vai to veikto

darījumu dēļ)

o no korespondējošām bankām

regulāri tiek saņemti informācijas

pieprasījumi par klientu veiktajiem

darījumiem

o liels paaugstināta riska klientu

skaits


ir mērens, jo bankai ir pietiekams korespondējošo kontu skaits, tomēr

atsevišķas pazīmes liecina par paaugstinātu risku (piemēram, banka regulāri

saņem informācijas pieprasījumus no korespondējošām bankām par klientu

veiktajiem darījumiem)


Vairāki klienti (to skaits nepārsniedz 10% no pārbaudītajiem un/vai to

darījumu kopējais apmērs ir ievērojams):






o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai nav pārliecības par to

likumību un/vai


Ievērojams paaugstināta riska klientu skaits (līdz 10% no kopējā klientu

skaita) un/vai

Konstatēti gadījumi, kad banka nav identificējusi un ziņojusi par

neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem Kontroles dienestam, bet tie ir

atsevišķi gadījumi un tos nevar uzskatīt par trūkumu bankas iekšējas

kontroles sistēmā un/vai

Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav atturējusies no darījumu

veikšanas, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs


ir būtisks, jo bankai ir ierobežots korespondējošo kontu skaits kādā no

bankas darbībai būtiskajām valūtām un atsevišķas pazīmes liecina par

paaugstinātu risku (piemēram, banka regulāri saņem informācijas

pieprasījumus no korespondējošām bankām par klientu veiktajiem

darījumiem, liels paaugstināta riska klientu skaits u.c.)

4 – Augsts risks

Daudz klientu (to skaits pārsniedz 10% no pārbaudītajiem un/vai to

darījumu kopējais apmērs ir liels):






o kam nav zināmi to līdzekļu izcelsmes avoti un/vai nav pārliecības par to

likumību un/vai


Liels paaugstināta riska klientu skaits (vairāk par 10% no kopējā klientu

skaita) un/vai

Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav identificējusi un ziņojusi par

neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem Kontroles dienestam un var

uzskatīt, ka šie gadījumi liecina par trūkumu bankas iekšējās kontroles

sistēmā un/vai

Konstatēts ievērojams skaits gadījumu, kad banka nav atturējusies no

darījumu veikšanas, ja pats klients vai darījums ir bijis aizdomīgs


ir būtisks, jo bankai ir ierobežots korespondējošo kontu skaits kādā no

bankas darbībai būtiskajām valūtām un vairākas pazīmes liecina par

paaugstinātu risku (piemēram, ir gadījumi, kad korespondējošā banka ir

pārtraukusi sadarbību ar banku (slēgusi tās kontus), banka regulāri saņem

informācijas pieprasījumus no korespondentbankām par klientu veiktajiem

darījumiem, liels paaugstināta riska klientu skaits u.c.)



134. lappuse no 202

Kopīgai funkcijai – Darbības atbilstības kontrole


Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska skaitlisks

novērtējums, kas tiek noteikts šādi:

Tiek ņemti vērā šādi bankas parametri:

1. Nerezidentu noguldījumu īpatsvars kopējos

noguldījumos

2. Nerezidentu noguldījumu attiecība pret bankas aktīviem

3. Nerezidentu noguldījumu daļa kopējos Latvijas banku

sistēmas nerezidentu noguldījumos

4. Nerezidentu noguldījumu absolūtās izmaiņas (%) pēdējā

gada laikā

5. Bankas vadības attieksme pret naudas atmazgāšanas

problēmu – t.sk. vēlme uzņemties risku un vēlme ieviest

atbilstošas risku pārvaldīšanas metodes

Katram no šiem parametriem tiek noteikts vērtējums

robežās no 1 līdz 20. Maksimālais punktu skaits – 100.

Punktu skaita noteikšana:

1.-3. parametrs – nerezidentu noguldījumu īpatsvars

(procentos): 0 - 5 = 1 >50 - 55 = 11

> 5 - 10 = 2 >55 - 60 = 12

>10 - 15 = 3 >60 - 65 = 13 >15 - 20 = 4 >65 - 70 = 14

>20 - 25 = 5 >70 - 75 = 15

>25 - 30 = 6 >75 - 80 = 16 >30 - 35 = 7 >80 - 85 = 17

>35 - 40 = 8 >85 - 90 = 18

>40 - 45 = 9 >90 - 95 = 19 >45 - 50 =10 >95 -100= 20

4. parametrs – nerezidentu noguldījumu apmēra izmaiņas

(procentos):

-100 - -80 = 1 > +50 - +60 = 11

<-80 - -60 = 2 > +60 - +70 = 12 <-60 - -40 = 3 > +70 - +80 = 13

<-40 - -20 = 4 > +80 - +90 = 14

<-20 - 0 = 5 > +90 - +100 = 15 > 0 - +10 = 6 >+100 - +110 =16

>+10 - +20 = 7 >+110 - +120 =17

>+20 - +30 = 8 >+120 - +130 =18 >+30 - +40 = 9 >+130 - +140 =19

>+40 - +50 =10 >+140 =20

5. parametrs – Komisijas speciālistu vērtējums, piešķirot

no 1-20 punktus

Bankas ziņojumu par neparastiem un aizdomīgiem

darījumiem skaits

Konstatēto neparasto un aizdomīgo darījumu skaits, par

kuriem nav ziņots Kontroles dienestam


o soda naudām saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizāciju

o sūdzībām/tiesas prasībām saistībā ar noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizāciju

No citām uzraudzības iestādēm saņemtā informācija

saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Cita informācija (no masu saziņas līdzekļiem, baumas

u.c.) saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju


o Klientu/darījumu partneru/starpnieku atlasi, t.sk.:

paaugstināta riska klientu skaitu un īpatsvaru

kopējā klientu skaitā

kāds ir risks, ka klienti/darījumu

partneri/starpnieki saistīti ar noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju


situācija

1 - Zems risks

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska skaitliskais

vērtējums ir no 5 – 20 punkti un

Mazs neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un

Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas

nav identificēti un par kuriem nav savlaicīgi ziņots

Kontroles dienestam un

Nav sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un

Nav citas autoritatīvas informācijas par bankas saistību ar

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

2 – Mērens risks


vērtējums ir no 21 – 30 punkti un

Neliels neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un

Nav konstatēti neparastie un/vai aizdomīgie darījumi, kas

nav identificēti un par kuriem nav savlaicīgi ziņots

Kontroles dienestam un/vai

Sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizāciju skaits un apmēri ir nelieli

un/vai

Ir cita informācija par bankas saistību ar noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju, bet tā nav pietiekami autoritatīva

un/vai to nav iespējams pārbaudīt un/vai tā ir nebūtiska



vērtējums ir no 31 – 40 punkti un/vai

Ievērojams neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un/vai

Konstatēti gadījumi, kad banka nav identificējusi un

ziņojusi par neparastiem un/vai aizdomīgiem darījumiem

Kontroles dienestam, bet tie ir atsevišķi gadījumi un tos

nevar uzskatīt par trūkumu bankas iekšējas kontroles

sistēmā un/vai

Atsevišķas būtiskas sūdzības/tiesas prasības/soda naudas

saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet to

skaits ir neliels un/vai

Ir cita informācija par bankas saistību ar noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju, un tā ir autoritatīva, bet nav būtiska

4 – Augsts risks


vērtējums ir no 41 -100 punkti un/vai

Liels neparastu un aizdomīgu darījumu skaits un/vai

Konstatēti vairāki gadījumi, kad banka nav identificējusi

un ziņojusi par neparastiem un/vai aizdomīgiem

darījumiem Kontroles dienestam un var uzskatīt, ka šie

gadījumi liecina par trūkumu bankas iekšējās kontroles

sistēmā un/vai

Liels sūdzību/tiesas prasību/soda naudu saistībā ar

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju skaits un apmērs

un/vai

Ir cita autoritatīva informācija par bankas saistību ar

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un tā ir būtiska



135. lappuse no 202

o Attālināto klientu un neaktīvo kontu skaitu

o Informāciju par krāpšanas gadījumiem (kontu

atvēršana neesošām personām u.c.)



136. lappuse no 202

Regulējošo prasību ievērošana

Novērtēšanas mērķis – noteikt, cik lielā mērā bankas darbība atbilst un/vai atbildīs nākotnē

regulējošām prasībām.










o Iekšējais audits









Kopīgai funkcijai – Iekšējais audits



Darbības atbilstība šo darbības veidu

regulējošām normatīvo aktu un

regulējošām prasībām, t.sk.:

o noteikto ierobežojumu ievērošana

o prasību un ieteikumu ievērošana

attiecībā uz risku pārvaldīšanas

sistēmu izveidošanu

Vai banka pietiekami seko līdzi izmaiņām

regulējošajās prasībās un pietiekami ātri

ievieš nepieciešamās izmaiņas savā

darbībā?

Vai banka pietiekami pārzina (un seko

līdzi izmaiņām) regulējošās prasības

ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību?

Citu normatīvo aktu ievērošana

(piemēram, personas datu aizsardzība,

patērētāju tiesību aizsardzība u.c.)


1 - Zems risks

Nav konstatēti normatīvo aktu un regulējošo prasību pārkāpumi un

Banka labi pārzina (un pietiekami seko līdzi izmaiņām) regulējošās

prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību

2 – Mērens risks

Atsevišķi nebūtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi

un

Banka kopumā pārzina regulējošās prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā

veic savu darbību, bet iespējami uzlabojumi


Vairāki nebūtiski vai atsevišķi būtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo

prasību pārkāpumi un/vai

Banka nepietiekami pārzina (un/vai seko līdzi izmaiņām) regulējošās

prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību

4 – Augsts risks

Vairāki būtiski un/vai regulāri normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību

pārkāpumi un/vai

Banka nepārzina (un neseko līdzi izmaiņām) regulējošās prasības Latvijā

un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību



137. lappuse no 202



Darbības atbilstība uzraudzības

iestāžu regulējošām prasībām,

t.sk.:

o kapitāla pietiekamības prasībām

o citiem ierobežojumiem

o vai ir nepieciešamās licences?

Vai banka pietiekami seko līdzi

izmaiņām regulējošajās prasībās un

pietiekami ātri ievieš

nepieciešamās izmaiņas savā

darbībā?

Vai banka pietiekami pārzina (un

seko līdzi izmaiņām) regulējošās

prasības ārvalstīs, kurās tā veic

savu darbību?

Pārskatu uzraudzības iestādēm

iesniegšanas savlaicīgums un

kvalitāte (precizitāte, pilnīgums

u.c.)

Nodokļu normatīvo aktu

ievērošana (t.sk. Finanšu

stabilitātes nodevas likuma prasību

ievērošana)

Citu normatīvo aktu ievērošana

(piemēram, personas datu

aizsardzība, patērētāju tiesību

aizsardzība u.c.)


o uzraudzības/nodokļu iestāžu

uzliktām soda sankcijām

o uzraudzības iestāžu/nodokļu

iestāžu tiesas prasībām pret

banku




rezultātus, t.sk. atsevišķo risku




novērtētu, kāda ir regulējošo

prasību neievērošanas ietekme uz

bankas riska līmeni, kā arī finanšu

un kapitāla rādītājiem)


1 – Zems risks

Nav konstatēti normatīvo aktu un regulējošo prasību pārkāpumi un

Pārskati tiek iesniegti savlaicīgi, tie ir precīzi un pilnīgi un

Banka labi pārzina (un pietiekami seko līdzi izmaiņām) regulējošās prasības

Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un

Nav nodokļu normatīvo aktu pārkāpumu un

Nav tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai regulējošo

prasību neievērošanu un

Stresa testu rezultāti norāda, ka regulējošo prasību neievērošanas risks ir



2 – Mērens risks

Nebūtiski, īslaicīgi normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi

un/vai

Pārskati tiek iesniegti savlaicīgi, ir atsevišķas kļūdas vai neprecizitātes, bet

tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas un/vai

Banka kopumā pārzina regulējošās prasības Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic

savu darbību, bet iespējami uzlabojumi un/vai

Atsevišķi nebūtiski nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai

Tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai regulējošo

prasību neievērošanu skaits un apmēri ir nelieli un/vai


mērens, jo regulējošo prasību neievērošanas ietekmē ir iespējama būtiska

bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu rašanās, bet tādu



Būtiski normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi un banka veic

nepieciešamos pasākumus, lai tos novērstu un/vai

Pārskati dažreiz tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar kavējumiem

un/vai

Banka nepietiekami pārzina (un/vai seko līdzi izmaiņām) regulējošās prasības

Latvijā un ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un/vai

Vairāki nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai

Atsevišķas būtiskas tiesas prasības/soda sankcijas saistībā ar normatīvo aktu

un/vai regulējošo prasību neievērošanu, bet šādu gadījumu skaits nav liels

un/vai


būtisks, jo ir iespējama tādu scenāriju īstenošanās, kad regulējošo prasību



4 – Augsts risks

Būtiski un/vai regulāri normatīvo aktu un/vai regulējošo prasību pārkāpumi

un banka neveic/nespēj veikt nepieciešamos pasākumus, lai tos novērstu

un/vai

Pārskati regulāri tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar kavējumiem

un/vai

Banka nepārzina (un neseko līdzi izmaiņām) regulējošās prasības Latvijā un

ārvalstīs, kurās tā veic savu darbību un/vai

Vairāki būtiski nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi un/vai

Liels tiesas prasību/soda sankciju saistībā ar normatīvo aktu un/vai regulējošo

prasību neievērošanu skaits un apmērs un/vai


augsts, jo ir sagaidāma tādu scenāriju īstenošanās, kad regulējošo prasību





138. lappuse no 202

Reputācijas risks

Novērtēšanas mērķis – noteikt iespēju, ka tirgus dalībniekiem (klientiem, darījumu

partneriem, akcionāriem) un uzraudzības iestādēm (Komisijai, ārvalstu uzraudzības iestādēm,

nodokļu iestādēm, citām iestādēm Latvijā un ārvalstīs) var izveidoties negatīvs viedoklis par

banku, un kāda ir šī negatīvā viedokļa iespējamā ietekme uz bankas turpmāko darbību.






Darbības atbilstība normatīvo aktu

un regulējošām prasībām

Pārbaužu laikā konstatētie trūkumi,

t.sk. atkārtoti konstatētie trūkumi,

trūkumu atzīšanu un novēršanas

savlaicīgums, bankas vēlēšanās

sadarboties ar uzraudzības

iestādēm

No citām uzraudzības iestādēm

saņemtā informācija par banku,

citu uzraudzības iestāžu piemērotie

pasākumi

Tiesas prasību pret banku esamība,

skaits, apmēri un tendences

Klientu/darījumu partneru sūdzību

skaits, apmēri un tendences

Bankas izdevumi saistībā ar tiesas

prasībām un sūdzībām un

izdevumu tendences

Uzraudzības iestāžu piemērotās

soda naudas

Negatīvas informācijas esamība

masu saziņas līdzekļos, baumas

u.c.

Zināmie krāpšanas gadījumi

Cik ātri tiek veikti maksājumi –

t.sk. norēķinu kavējumu laiks un

apmēri

Cik bieži ir gadījumi, kad

klientiem nav bijuši pieejami

bankas pakalpojumi (bankomāti,

internetbanka, iespēja saņemt

nepieciešamo informāciju)?


o pastiprinātās uzraudzības

esamību

o vai ir informācija par klientu

konfidencialitātes

neievērošanu?

o vai ir informācija par noslēgto

līgumu nosacījumu

neievērošanu?

o vai ir informācija par

pastāvošās (vispārpieņemtās)

prakses un ētikas standartu


1 – Zems risks

Viedoklis par banku ir pozitīvs un iespēja, ka tas varētu pasliktināties, ir maza, jo:

o bankas darbība atbilst normatīvo aktu un regulējošām prasībām, banka seko

līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un savlaicīgi ievieš nepieciešamās izmaiņas

savā darbībā un

o pārbaužu laikā nav konstatēti būtiski trūkumi un

o banka savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu

novēršanai un savlaicīgi izpilda uzraudzības iestāžu prasības un

o banka sadarbojas ar uzraudzības iestādēm un savlaicīgi, pilnā apmērā sniedz

nepieciešamo informāciju un

o nav/minimālas (salīdzinot ar bankas darbības apjomiem) tiesas prasības pret

banku un

o nav/minimāls (salīdzinot ar bankas darbības apjomiem) klientu/darījumu

partneru sūdzību skaits un

o nav/minimāli (salīdzinot ar bankas darbības apjomiem) izdevumi saistībā ar

tiesas prasībām/sūdzībām un

o nav zināmi krāpšanas gadījumi, nav citas negatīvas informācijas (no ārvalstu

uzraudzības iestādēm, masu saziņas līdzekļos, baumas u.c.) un

o maksājumi un norēķini tiek veikti ātri, nav norēķinu kavējumu, reti gadījumi,

kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un

o banka sabiedrībai savlaicīgi atklāj plašu, pilnīgu un patiesu informāciju un

o stresa testu rezultāti norāda, ka reputācijas risks ir zems, jo tā ietekmē nav

paredzama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku zaudējumu

rašanās

2 – Mērens risks

Viedoklis par banku ir pozitīvs, bet pastāv iespēja, ka tas varētu pasliktināties, jo:

o bankas darbība atbilst normatīvo aktu un regulējošām prasībām, bet banka

nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās un/vai ne vienmēr savlaicīgi ievieš

nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un/vai

o pārbaužu laikā konstatēti atsevišķi trūkumi, bet tie vēl būtiski neietekmē

bankas darbību kopumā un/vai

o banka ne vienmēr savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus konstatēto

trūkumu novēršanai un/vai izpilda uzraudzības iestāžu prasības un/vai

o banka ne vienmēr sadarbojas ar uzraudzības iestādēm un ne vienmēr savlaicīgi

un pilnā apmērā sniedz nepieciešamo informāciju un/vai

o atsevišķas tiesas prasības pret banku, bet to skaits un apmēri ir nelieli un/vai

o klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un apmēri ir nelieli, bet tām ir

tendence palielināties un/vai

o nelieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai

o cita negatīva informācija par banku (no ārvalstu uzraudzības iestādēm

saņemtā, informācija par krāpšanas gadījumiem, informācija masu saziņas

līdzekļos, baumas u.c.), bet tā vēl nevar būtiski apdraudēt bankas reputāciju

un/vai

o maksājumi un norēķini tiek veikti ātri, ir atsevišķi norēķinu kavējumi un/vai



139. lappuse no 202

neievērošanu?

o vai ir informācija par bankas

pakalpojumu slikto kvalitāti?

o bankas politiku attiecībām ar

akcionāriem un investoriem

o dividenžu politiku

o publiski pieejamo būtisko

informāciju par banku

o bankas politiku attiecībā uz

informācijas atklāšanu

sabiedrībai (sabiedrisko

attiecību politika)

o publiskām akciju sabiedrībām –

akciju vērtības tirgū

pieaugumu/samazinājumu,

dividendes




rezultātus, t.sk. atsevišķo risku




novērtētu, kāda ir reputācijas riska

ietekme uz bankas riska līmeni, kā

arī finanšu un kapitāla rādītājiem).

Ja pārbaudītāju vērtējumā

reputācijas risks bankai ir būtisks

un banka stresa testos nav ņēmusi

vērā un novērtējusi reputācijas

riska ietekmi, tad pārbaudītāji

elementa kopējo vērtējumu


gadījumi, kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi, bet tie

pietiekami savlaicīgi konstatēti un novērsti un/vai

o banka sabiedrībai atklāj patiesu informāciju, bet tā ne vienmēr ir plaša un/vai

pilnīga un/vai savlaicīga un/vai

o stresa testu rezultāti norāda, ka reputācijas risks ir mērens, jo reputācijas riska

ietekmē ir iespējama būtiska bankas riska līmeņa paaugstināšanās un būtisku

zaudējumu rašanās, bet tādu scenāriju, kas izraisa minēto negatīvo ietekmi,



Viedoklis par banku būtiski pasliktinās, jo:

o bankas darbība atsevišķās jomās neatbilst normatīvo aktu un regulējošām

prasībām, un banka nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās un/vai ne vienmēr

savlaicīgi ievieš nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un/vai

o pārbaužu laikā konstatēti vairāki būtiski trūkumi un/vai

o banka nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un

uzraudzības iestāžu prasību izpildīšanai veic formāli (nepietiekoši efektīvi)

un/vai pēc atkārtotas trūkumu konstatēšanas un/vai

o banka slikti sadarbojas ar uzraudzības iestādēm, jo nesniedz savlaicīgi un/vai

pilnā apmērā nepieciešamo informāciju un/vai

o atsevišķas būtiskas tiesas prasības pret banku, bet šādu prasību skaits nav liels.

Iespējams, ka tas var būtiski ietekmēt bankas turpmāko darbību un/vai

o samērā liels klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un tam ir tendence

palielināties un/vai

o salīdzinoši lieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai tiem ir

tendence palielināties un/vai


saņemtā, informācija par krāpšanas gadījumiem, informācija masu saziņas

līdzekļos, baumas u.c.), un tā var būtiski apdraudēt bankas reputāciju un/vai

o maksājumi un norēķini bieži tiek veikti ar kavējumiem un/vai bieži gadījumi,

kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un šādi gadījumi ne

vienmēr tiek savlaicīgi konstatēti un novērsti un/vai

o banka sabiedrībai ne vienmēr atklāj patiesu, plašu un pilnīgu informāciju

un/vai

o stresa testu rezultāti norāda, ka reputācijas risks ir būtisks, jo ir iespējama tādu

scenāriju īstenošanās, kad reputācijas riska ietekmē var būtiski paaugstināties


4 – Augsts risks

Viedoklis par banku ir negatīvs, un tas neuzlabojas, jo:

o bankas darbība vairākās jomās neatbilst normatīvo aktu un regulējošām

prasībām, banka nepietiekami seko līdzi izmaiņām tajās un savlaicīgi neievieš

nepieciešamās izmaiņas savā darbībā un/vai

o pārbaužu laikā konstatēti būtiski trūkumi, kas var apdraudēt bankas turpmāko

darbību un/vai

o banka neveic nepieciešamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un

uzraudzības iestāžu prasību izpildīšanai un/vai

o banka nesadarbojas ar uzraudzības iestādēm, jo nesniedz tām nepieciešamo

informāciju un/vai sniedz maldinošu informāciju un/vai

o liels tiesas prasību pret banku skaits un apmēri un tas būtiski apdraud bankas

turpmāko darbību un/vai

o liels klientu/darījumu partneru sūdzību skaits un apmēri un tas apdraud bankas

turpmāko darbību un/vai

o ļoti lieli izdevumi saistībā ar tiesas prasībām/sūdzībām un/vai


saņemtā, informācija masu saziņas līdzekļos, baumas u.c.), tā būtiski apdraud

bankas reputāciju un/vai

o maksājumi un norēķini tiek veikti ar būtiskiem kavējumiem un/vai bieži

gadījumi, kad klientiem nav bijuši pieejami bankas pakalpojumi un banka

neveic nepieciešamos pasākumus, lai šādus gadījumus savlaicīgi konstatētu un

novērstu un/vai

o banka sabiedrībai neatklāj patiesu un pilnīgu informāciju un/vai neatklāj to



140. lappuse no 202

vispār un/vai

o stresa testu rezultāti norāda, ka reputācijas risks ir augsts, jo ir sagaidāma tādu

scenāriju īstenošanās, kad reputācijas riska ietekmē var būtiski paaugstināties




141. lappuse no 202

4.3. RISKU PĀRVALDĪŠANAS NOVĒRTĒJUMS

4.3.1. Iekšējās kontroles sistēma

Efektīva iekšējās kontroles sistēma ļauj mazināt bankas darbībai piemītošos riskus, tos

savlaicīgi identificējot, analizējot un pārvaldot.

Iekšējās kontroles sistēma ir jāorganizē tā, lai bankas vadībai būtu pamatota pārliecība, ka

bankas aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu,

darbības riski tiek pastāvīgi uzraudzīti un novērtēti, kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara

ziņā ir pietiekams institūcijas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai, darījumi notiek

saskaņā ar bankā noteikto kārtību un ir pareizi grāmatoti, banka darbojas saprātīgi, piesardzīgi

un efektīvi, pilnībā ievērojot likumu un citu tiesību aktu prasības.

Iekšējās kontroles sistēmu veido, ņemot vērā iestādes lielumu, veikto operāciju (darījumu)

apjomu, to dažādību un sarežģītību, risku lielumu saistībā ar katru darbības sfēru, pārvaldes

centralizācijas pakāpi, informācijas tehnoloģiju u.c. faktorus, kuri ir būtiski konkrētās iestādes

darbības mērķu īstenošanai.

Iekšējās kontroles sistēmai jāietver bankas vadības noteiktās politikas un kontroles

procedūras, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar tās darbību.

Reitinga piešķiršanas procesā iekšējās kontroles sistēmas novērtējumā tiek vērtētas:

risku pārvaldīšanas sistēmas kvalitāte (t.sk. risku identifikācija, novērtēšana, analīze

un pārvaldīšana);

politiku un procedūru kvalitāte un ievērošana;

vadības informācijas sistēmas kvalitāte (t.sk. pārskatu sniegšanas un informācijas

apmaiņas kārtība un pārskatu kvalitāte);

pilnvaru, pienākumu un atbildības sadalījums (t.sk. lēmumu pieņemšanas process);

iekšējā audita (un citu iekšējo pārbaužu) efektivitāte;

darbības atbilstības kontroles funkcijas efektivitāte.

Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā iekšējās kontroles sistēma tiek

vērtēta visiem darbības veidiem un visām kopīgām funkcijām (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā).

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēta iekšējās kontroles sistēma, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi

elementi un kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem

vērtējamiem darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie iekšējās kontroles

sistēmas kvalitāti raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav

iespējams novērtēt kādu no iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti raksturojošiem elementiem,

un tādā gadījumā šis elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra iekšējās kontroles sistēmas

kvalitāti raksturojošā elementa novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam šis

elements jāvērtē.

Iekšējās kontroles sistēmas novērtējuma metodika kopīgai funkcijai – Informācijas sistēmas –

aprakstīta reitinga metodikas sadaļā "Informācijas tehnoloģiju risks".

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot iekšējās kontroles sistēmu, un šo elementu novērtēšanas

mērķi ir:


Risku pārvaldīšanas sistēmas

kvalitāte

Novērtēt, vai bankas darbībai piemītošie riski tiek

savlaicīgi identificēti, novērtēti, analizēti un pārvaldīti.

Politiku un procedūru kvalitāte Novērtēt politiku un procedūru kvalitāti un ievērošanu



142. lappuse no 202

un ievērošana bankas darbībā.

Vadības informācijas sistēmas

kvalitāte

Noteikt, vai pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas

kārtība ir skaidri noteikta, novērtēt, vai tā ir bankas

lielumam un darbības sarežģītībai atbilstoša, novērtēt

vadības pārskatu un operatīvās informācijas pārskatu

kvalitāti – atbilstību, precizitāti un savlaicīgumu.

Pilnvaru, pienākumu un

atbildības sadalījums

Noteikt, vai bankas struktūrvienību un darbinieku

pilnvaras, pienākumi un atbildība (t.sk. lēmumu

pieņemšanas process) ir skaidri noteiktas un novērtēt, vai

to sadalījums ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai

atbilstošs.

Iekšējā audita efektivitāte Novērtēt iekšējā audita funkcijas (un citu iekšējās

pārbaudes funkciju, piemēram – iekšējās kredītu pārbaudes

funkcijas) neatkarību, kvalitāti un efektivitāti.

Darbības atbilstības kontroles

funkcijas efektivitāte

Novērtēt darbības atbilstības kontroles funkcijas

neatkarību, kvalitāti un efektivitāti.

Paredzamais iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes izmaiņu virziens:

Uzlabosies Bez izmaiņām Pasliktināsies


informācija un pārliecība, ka iekšējās kontroles sistēmas kvalitāte nākotnē mainīsies, tad

vērtējums tiek attiecīgi mainīts.

Iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam

tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Iekšējās kontroles

sistēmas elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti

13. veidlapā "Iekšējās kontroles sistēmas novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas

elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga

materiāli.



143. lappuse no 202

Risku pārvaldīšanas sistēmas kvalitāte

Novērtēšanas mērķis – novērtēt, vai bankas darbībai piemītošie riski tiek savlaicīgi

identificēti, analizēti un pārvaldīti.










Vai bankā ir izveidota piemērota kredītriska

pārvaldīšanas vide. T.sk.:

o vai noteikta kredītriska pārvaldīšanas

stratēģija. Vai noteikti:

mērķi, kas jāsasniedz

kredītu veidi, kādus banka paredzējusi

piešķirt

tautsaimniecības nozares, ģeogrāfiskais

izvietojums

valūtas, termiņi un ienesīgums

vēlamā portfeļa struktūra (diversifikācija,

pieļaujamās koncentrācijas)

pieļaujamais kredītriska līmenis un

vēlamā peļņa, kredītriska segšanai

nepieciešamais kapitāls

pamatprincipi kredītu novērtēšanai

atbilstoši to kvalitātei

vēlamais kredītu kvalitātes līmenis un

kredītu kopējā apmēra palielinājums vai

samazinājums

paredzētās kredītriska mazināšanas

metodes

o vai ir apstiprinātas kredītriska pārvaldīšanas

stratēģijas īstenošanas politikas un

procedūras

o vai stratēģija un politikas tiek regulāri

pārskatītas

o vai tiek veikts bankas kapitāla un resursu

pietiekamības novērtējums saistībā ar

uzņemto risku lielumu

Vai bankā skaidri noteikti kredītu piešķiršanas

kritēriji un kārtība, kādā tiek pieņemti lēmumi

par kredītu izsniegšanu

Vai ir noteikti atbilstoši limiti (katram

aizņēmējam, savstarpēji saistītai klientu grupai,

ar banku saistītām personām, tautsaimniecības

nozarēm, ģeogrāfiskajiem reģioniem, kredītu

veidiem, iekšgrupas darījumiem, prasībām pret

bankām, darījumiem, kas nodrošināti ar viena

veida nodrošinājumu, kredītiem, kas izsniegti

no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā

valūtā)

Vai noteikta kārtība, kādā tiek apstiprinātas



Piemērota kredītriska pārvaldīšanas vide, t.sk.:

o skaidri noteikta kredītriska pārvaldīšanas stratēģija, noteikti

mērķi, kredītu veidi, tautsaimniecības nozares, vēlamā portfeļa

struktūra, pieļaujamais riska līmenis un citi svarīgākie aspekti un

o noteiktas kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas

politikas un procedūras un

o stratēģija un politikas tiek regulāri, ne retāk kā reizi gadā

pārskatītas un

o bankas kapitāls un resursi ir pietiekami stratēģijas īstenošanai un

Saprātīga kredītu piešķiršanas kārtība, t.sk.:

o skaidri noteikti un piesardzīgi kredītu piešķiršanas kritēriji un

kārtība un

o noteikti atbilstoši limiti un

Tiek veikta nepārtraukta kredītu administrēšana, novērtēšana un

pārraudzība, t.sk.:

o atbilstoša individuālo kredītu un viendabīgu kredītu grupu

kvalitātes pārraudzības sistēma un

o bankas kredītu novērtējums atbilst ārējo vērtētāju kredītu

novērtējumam un

o atbilstoša kredītportfeļa pārraudzība kopumā un

o pietiekami pārvaldīts koncentrācijas risks un

o izstrādātas un dokumentētas kredītu, kuru kvalitāte

pasliktinājusies, pārstrukturēšanas un atgūšanas procedūras un

Regulāri un kvalitatīvi tiek veikta stresa testēšana un tās rezultāti

tiek ņemti vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto lēmumu pieņemšanā,

t.sk. politiku un procedūru izstrādē un pārskatīšanā un

Atbilstoša kredītriska kontrole, t.sk.:

o tiek veiktas regulāras kredītu pārbaudes un

o noteiktas darbības, kas bankai jāveic kredītu kvalitātes

pasliktināšanās gadījumā un

o limitu ievērošana tiek pietiekami kontrolēta, stingras procedūras

limitu pārkāpumu autorizācijai un

o nav neautorizētu limitu pārkāpumu gadījumu


Kredītriska pārvaldīšanas vide ir apmierinoša, bet iespējami

uzlabojumi, piemēram:

o kredītriska pārvaldīšanas stratēģijā nav noteikts kāds atsevišķs

aspekts (piemēram, nav noteiktas valūtas, kurās banka plāno

izsniegt kredītus) un/vai

o nav veikta regulāra stratēģijas, politiku pārskatīšana un/vai

o bankas kapitāls un resursi tuvākajā laikā ir pietiekami stratēģijas



144. lappuse no 202

atkāpes no limitiem

Vai bankā tiek veikta nepārtraukta kredītu

administrēšana, novērtēšana un pārraudzība.

T.sk.:

o vai izstrādāta individuālo kredītu un

viendabīgu kredītu grupu kvalitātes

pārraudzības sistēma

o vai tiek nodrošināta pietiekama individuālo

kredītu un viendabīgu kredītu grupu

kvalitātes pārraudzība (t.sk. kredītņēmēju

finansiālā stāvokļa un kredītspējas

izvērtēšana, līguma nosacījumu ievērošanas

kontrole, nodrošinājuma pietiekamības

novērtēšana, kavēto maksājumu un kredītu

kvalitātes pasliktināšanās savlaicīga

identificēšana)

o vai individuālo kredītu kvalitātes

pārraudzībai tiek izmantota iekšējo

kredītreitingu sistēma

o vai tiek nodrošināta kredītu novērtēšanas

regularitāte

o vai bankas kredītu novērtējums atbilst ārējo

vērtētāju (Komisijas, ārējo auditoru u.c.)

novērtējumam

o vai tiek nodrošināta pietiekama

kredītportfeļa pārraudzība kopumā

o vai tiek pārvaldīts koncentrācijas risks

o vai kredītiem, kuriem kvalitāte

pasliktinājusies, tiek veikta pārstrukturēšana

vai tiek izstrādāta un realizēta atbilstoša

kredītu atgūšanas programma

Vai kritisko situāciju scenāriju novērtēšana

(stresa testēšana), ņemot vērā bankas darbības

raksturu, apjomu, sarežģītību un riska profilu,

tiek veikta kvalitatīvi un atbilstoši, t.i.:

o vai ir dokumentēta stresa testu veikšanas

metodoloģija, t.sk. stresa testu veikšanas

biežums un kārtība, izmantotie

pieņēmumi, scenāriji un parametri?

o vai stresa testos tiek apskatīti scenāriji ar

dažādu "smaguma" pakāpi – vai banka

izstrādā un veic stresa testēšanu vismaz

saskaņā ar šādiem diviem scenārijiem -

pamatscenārijs un pesimistiskais

scenārijs?

o vai banka scenāriju analīzē ietver

kvantitatīvu un kvalitatīvu kredītrisku

ietekmējošo rādītāju izmaiņas dažādiem

laika posmiem un stresa līmeņiem?

o vai veikto stresa testu scenāriji ir

pietiekami "smagi" – ar pietiekami

būtisku ietekmi, bet ne neiespējami?

o vai stresa testēšanā tiek ņemtas vērā

tautsaimniecības prognozes un tiek

analizēta makroekonomisko rādītāju

izmaiņu ietekme uz kredītrisku?

o vai banka veic kredītriska stresa testēšanu

ne retāk kā reizi pusgadā?

o vai stresa testēšanas scenārijos ir apskatīti

vismaz divi stresa notikumu periodi –

izmaiņas viena gada laikā un divu gadu

īstenošanai un bankai ir reāli plāni kapitāla un resursu

palielināšanai nākotnē un/vai

Apmierinoša kredītu piešķiršanas kārtība, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, nav dokumentēta kārtība, kā tiek noteikta kredīta cena)

un/vai

Apmierinoša kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība,

bet iespējami uzlabojumi (piemēram, ārējo vērtētāju kredītu

novērtējums nebūtiski atšķiras no bankas kredītu klasifikācijas)

un/vai

Banka regulāri veic stresa testēšanu, tās kvalitāte ir apmierinoša,

bet iespējami uzlabojumi, piemēram, konstatētas atsevišķas

nepilnības stresa testu veikšanas metodoloģijas dokumentēšanā

un/vai

Kredītriska kontrole ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, ir atsevišķi nebūtiski limitu pārkāpumi, un vadība tiek

pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem)


Kredītriska pārvaldīšanas vide ir neapmierinoša, jo ir būtiski

trūkumi, piemēram:

o kredītriska pārvaldīšanas stratēģija ir vispārīga, tajā nav noteikti

būtiskākie aspekti – mērķi, kredītu veidi, tautsaimniecības

nozares u.c. – un/vai

o būtiski trūkumi svarīgākajās risku pārvaldīšanas politikās un

procedūrās un/vai

o stratēģijas un politikas ilgstoši nav pārskatītas un/vai

o bankas kapitāls un resursi tuvākajā laikā ir pietiekami stratēģijas

īstenošanai, bet tie nebūs pietiekami ilgākā laikā, un bankai nav

plānu kapitāla un resursu palielināšanai un/vai

Neapmierinoša kredītu piešķiršanas kārtība, jo ir būtiski trūkumi

(piemēram, nav noteikta kārtība, kādā tiek apstiprinātas atkāpes no

limitiem), un/vai

Neapmierinoša kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība,

jo ir būtiski trūkumi (piemēram, ārējo vērtētāju kredītu novērtējums

būtiski atšķiras no bankas kredītu novērtējuma), un/vai

Atsevišķi būtiski trūkumi stresa testēšanā un/vai stresa testu

rezultātu izmantošanā riska vadības lēmumu pieņemšanā un

kredītriska pārvaldīšanā, stratēģijas, politiku un procedūru

izstrādāšanā un pārskatīšanā. Piemēram, stresa testu scenāriji

neaptver lielu daļu galveno kredītrisku ietekmējošo faktoru,

scenāriji nav pietiekami "smagi", stresa testēšana tiek veikta reti un

neregulāri, stresa testu veikšanai netiek nodrošināti pietiekami

resursi un/vai

Kredītriska kontrole ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi,

piemēram:

o kredītriska kontroles funkcija nav neatkarīga no kredītu

piešķiršanas funkcijas un/vai

o ir vairāki būtiski limitu pārkāpumi, un vadība netiek pietiekami

savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumu gadījumiem


Kredītriska pārvaldīšanas vide ir vāja, jo:

o nav kredītriska pārvaldīšanas stratēģijas vai

o ir kredītriska pārvaldīšanas stratēģija, bet bankas kapitāls un

resursi nav pietiekami stratēģijas īstenošanai ne tuvākajā laikā,

ne nākotnē un/vai

o nav izstrādātas svarīgākās risku pārvaldīšanas politikas un

procedūras un/vai

Nav noteikti kredītu piešķiršanas kritēriji. Nav noteikti limiti vai ir

noteikti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina efektīvu

kredītriska pārvaldīšanu, un/vai

Netiek veikta kredītu administrēšana, novērtēšana un pārraudzība –



145. lappuse no 202

laikā?

o vai stresa testi ir uz nākotni vērsti - stresa

testu scenāriji nav balstīti tikai uz

vēsturiskiem scenārijiem, bet tiek ņemta

vērā arī aktuālā situācija un attīstības

tendences nākotnē?

o vai stresa testu scenāriji ir atbilstoši

bankas riska apetītei, darbības profilam

un riska līmenim?

o vai stresa testu scenāriji tiek regulāri

pārskatīti, ņemot vērā riska līmeni

ietekmējošo faktoru izmaiņas?

o vai bankai ir pietiekoši resursi (IT

risinājumi, cilvēku resursi), lai

nodrošinātu bankas darbības apjomam un

riska profilam atbilstošu kredītriska

stresa testēšanu?

o vai bankas vadība regulāri tiek informēta

par stresa testu rezultātiem?

o vai stresa testu rezultāti tiek ņemti vērā ar

riska pārvaldīšanu saistītu lēmumu

pieņemšanā un kredītriska pārvaldīšanā,

stratēģiju, politiku un procedūru

izstrādāšanā un pārskatīšanā?

o vai bankas stresa testēšanas sistēma ir

pietiekami elastīga – vai tā ļauj veikt

stresa testēšanu arī ar FKTK noteiktajiem

scenārijiem un pieņēmumiem, ja tas tiek

pieprasīts?

Vai izstrādāti rīcības plāni kritisko situāciju

pārvarēšanai

Vai bankā tiek veikta pietiekama kredītriska

kontrole T.sk.:

o vai tiek veiktas regulāras kredītu pārbaudes

o vai noteiktas darbības, kas jāveic kredīta

kvalitātes pasliktināšanās gadījumā

o vai limitu ievērošana tiek kontrolēta

no aizņēmējiem netiek pieprasīta un saņemta finanšu informācija,

individuālo kredītu pārraudzība ir neapmierinoša, netiek veikta

kredītportfeļa pārraudzība kopumā un/vai

Netiek veikta kredītriska stresa testēšana vai stresa testēšanas

kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no vērtējamajiem stresa testēšanas

elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas pārbaudītāju

vērtējumā apliecina, ka stresa testus banka neizmanto vai bez

būtisku uzlabojumu veikšanas tie nav izmantojami riska

pārvaldīšanā un/vai

Nav kredītriska kontroles funkcijas. Būtiski neautorizēti limitu

pārkāpumi



146. lappuse no 202



Vai bankā izveidota piemērota operacionālā riska

pārvaldīšanas vide? T.sk.:

o vai banka definējusi, kādi riski tiek uzskatīti

par operacionālo risku?

o vai skaidri definēta operacionālā riska

pārvaldīšanas stratēģija?

o vai noteikts, kāda ir attieksme pret risku –

pieļaujamais riska līmenis?

Vai ir izstrādātas operacionālā riska

pārvaldīšanas politika un procedūras? Vai tajās

noteikta:

o pieeja un metodoloģija operacionālā riska

identificēšanai, pārraudzīšanai, kontrolei un

mazināšanai

o prioritātes operacionālā riska pārvaldīšanas

darbībās

o metodes operacionālā riska pārvaldīšanai

gadījumos, kad bankas darbības

nodrošināšanai tiek izmantoti ārpakalpojumu

sniedzēji

o vai banka novērtē jauniem

produktiem/pakalpojumiem/darbībai jaunos

vai ģeogrāfiski attālinātos tirgos piemītošo

operacionālo risku un apstiprina riska

pārvaldīšanas un kontroles procedūras pirms

jaunās darbības uzsākšanas?

Vai bankas izstrādātā operacionālā riska

pārvaldīšanas procedūru un politiku pakete ietver

arī ētikas politiku, kas nosaka sagaidāmos

korporatīvos uzvedības standartus (ietverot

vadlīnijas tādos jautājumos kā dāvanas,

viesmīlība, kukuļi, interešu konflikts, ārpusdarba

uzvedības normas)?

Vai banka iedrošina personālu ziņot par politiku

un procedūru pārkāpumiem, kā arī iekšējiem un

ārējiem krāpnieciskiem darījumiem? Vai banka

nodrošina, ka personāls, kurš ziņojis par

pārkāpumiem, tiek pienācīgi aizsargāts (netiek

nopludināta informācija par ziņošanas

gadījumiem)?

Vai operacionālā riska pārvaldīšanas stratēģija,

politika un procedūras tiek pietiekami regulāri

pārskatītas?

Vai tiek veikta regulāra un neatkarīga uzkrāto

operacionālo notikumu datu kvalitātes pārbaude?

Vai tiek veikts bankas kapitāla un resursu

pietiekamības novērtējums saistībā ar uzņemto

risku lielumu?

Vai banka identificē un novērtē operacionālo

risku, kas piemīt tās būtiskajiem produktiem,

darbības veidiem, procesiem un sistēmām? T.sk.:

o vai informācija tiek vākta par visiem

zaudējumiem, vai tikai par būtiskajiem? Vai

tiek īpaši analizēti zaudējumi, kuru apjoms ir

tuvu tam, lai zaudējums tiktu klasificēts kā

būtisks?

o vai bankas uzkrātie dati par zaudējumiem, kas

radušies operacionālā riska notikumu



Piemērota operacionālā riska pārvaldīšanas vide, t.sk.:

o skaidri noteikta operacionālā riska pārvaldīšanas stratēģija –

mērķi, pieļaujamais riska līmenis u.c. un

o noteikta piesardzīga operacionālā riska pārvaldīšanas politika

un procedūras un

o stratēģija, politikas un procedūras tiek regulāri, ne retāk kā

reizi gadā pārskatītas un

Stingra operacionālā riska identificēšanas un novērtēšanas

kārtība, t.sk.:

o tiek izmantotas attīstītas metodes riska novērtēšanai, tiek ņemti

vērā gan iekšēji, gan ārēji faktori un

o pietiekami regulāri tiek novērtēti iespējamie operacionālā riska

zaudējumi un to ietekme uz bankas darbību un

Regulāri tiek veikta atbilstoša, bankas darbībai piemērota

operacionālā riska stresa testēšana un tās rezultāti tiek ņemti vērā

ar riska pārvaldīšanu saistīto lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku

un procedūru izstrādē un pārskatīšanā un

Stingra operacionālā riska pārraudzības kārtība, t.sk.:

o izveidota sistēma operacionālā riska zaudējumu informācijas

reģistrēšanai un analīzei, tiek izmantota gan bankas iekšējā

informācija, gan citu (līdzīgu) iestāžu (banku) dati par

operacionālā riska zaudējumiem un

o regulāri tiek analizēti operacionālā riska vērtēšanas/mērīšanas

rezultāti un savlaicīgi tiek veikti pasākumi operacionālā riska

(t.sk. ar to saistīto potenciāli iespējamo zaudējumu)

mazināšanai un

o bankā darbojas ātrā brīdinājuma sistēma (riska indikatori), tās

rezultāti tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, skatīti

vadības līmenī un

Banka veic stingru operacionālā riska kontroli, t.sk.:

o skaidri noteiktas darbības, ko banka veic attiecībā uz

operacionālā riska veidiem, kuri var tikt kontrolēti un

o skaidri noteiktas darbības, ko banka veic attiecībā uz

operacionālā riska veidiem, kuri nevar tikt kontrolēti un

o skaidri noteiktas darbības, ko banka veic, lai mazinātu

iespējamos zaudējumus no tādiem operacionālā riska

notikumiem, kas notiek reti, bet kuru iespējamā ietekme uz

bankas darbību ir būtiska un

Skaidri, detalizēti plāni varbūtējiem gadījumiem, tajos aptverti

visi būtiskākie aspekti, tie tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā,

pārskatīti


Apmierinoša operacionālā riska pārvaldīšanas vide, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, nav veikta regulāra politiku un procedūru

pārskatīšana) un/vai

Apmierinoša operacionālā riska identificēšanas un novērtēšanas

kārtība, bet iespējami uzlabojumi (operacionālā riska

identificēšanā banka ņem vērā gan iekšējos, gan ārējos datus par

operacionālā riska zaudējumiem, bet iespējamo operacionālo

risku ietekmējošo ārējo datu apzināšana un ietekmes uz banku

novērtēšana netiek veikta pietiekoši regulāri) un/vai

Apmierinoša operacionālā riska pārraudzības kārtība, bet

iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķos nebūtisku

operacionālā riska zaudējumu gadījumos (faktiskos vai potenciāli

iespējamos) banka nav veikusi atbilstošas izmaiņas politikās un

procedūrās, lai novērstu vai mazinātu šādu zaudējumu rašanās



147. lappuse no 202

rezultātā ir kvalitatīvi? T.sk.:

dati ir saņemti savlaicīgi;

tie ir pilnīgi (tajos ietvertās informācijas

komponentes ir pietiekošas kvalitatīvai

analīzei un lēmumu pieņemšanai);

tie ir saprotami (formāts, kurš tiek

izmantots datu apkopošanai, ir saprotams)

o vai riska identifikācijā un novērtēšanā tiek

ņemti vērā gan iekšēji, gan ārēji faktori?

o riska identifikācijā un novērtējumā lietoto

metožu kvalitāte (piemēram, operacionālā

riska sadalīšana, riska novērtēšana, riska

indikatori, limitu ievērošanas kontrole,

kvantitatīvas riska mērīšanas metodes u.c.)

o vai banka regulāri novērtē iespējamos

operacionālā riska zaudējumus un to ietekmi

uz bankas darbību, izmantojot bankas

darbības raksturam, apjomam, sarežģītībai un

riska profilam atbilstošas metodes?

o vai banka iespējamo operacionālā riska

zaudējumu noteikšanai izmanto gan

kvalitatīvas, gan kvantitatīvas metodes un

stresa testēšanu?

o vai operacionālā riska novērtēšanai un

mērīšanai izmantotie modeļi tiek regulāri

novērtēti? (t.sk. vai novērtēšanu veic ārējie

eksperti, kuriem ir piemērota kvalifikācija un

pieredze)?

Vai bankā izstrādāta kārtība regulārai

operacionālā riska pārraudzībai? T.sk.:

o vai izveidota sistēma operacionālā riska

zaudējumu informācijas - skaita, apmēra un

citas būtiskas informācijas reģistrēšanai un

analizēšanai? Vai banka operacionālā riska

zaudējumus klasificē pa operacionālā riska

notikumu veidiem? Vai banka bez iekšējās

informācijas papildus reģistrē un analizē arī

citu (līdzīgu) iestāžu (banku) datus par

operacionālā riska zaudējumiem?

o vai operacionālā riska zaudējumu (faktisko

vai potenciāli iespējamo) gadījumos, tiek

savlaicīgi veiktas nepieciešamās izmaiņas

politikās un procedūrās, lai novērstu vai

mazinātu šādu zaudējumu turpmāku

iespējamību?

o vai bankā ieviesta ātrā brīdinājuma sistēma,

nosakot riska indikatorus, kas ļauj savlaicīgi

identificēt potenciālos zaudējumus? Vai riska

indikatoru informācija tiek regulāri izvērtēta

(piemēram, reizi ceturksnī)?

Vai bankā tiek veikta pietiekama operacionālā

riska kontrole un mazināšana? T.sk.:

o vai noteikti kontrolējamie operacionālā riska

veidi? Vai noteiktas bankas darbības attiecībā

uz operacionālā riska veidiem, kuri var tikt

kontrolēti?

o vai noteikti nekontrolējamie operacionālā

riska veidi? Vai noteiktas bankas darbības

attiecībā uz operacionālā riska veidiem, kuri

nevar tikt kontrolēti?

o vai ņemti vērā tādi operacionālā riska

iespēju nākotnē) un/vai

Operacionālā riska stresa testēšana ir apmierinoša, bet iespējami

uzlabojumi, piemēram, konstatētas atsevišķas nepilnības stresa

testu veikšanas metodoloģijas dokumentēšanā un/vai

Operacionālā riska kontrole ir apmierinoša, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, nav noteiktas darbības, ko banka veic

attiecībā uz operacionālā riska veidiem, kuri nevar tikt kontrolēti)

un/vai

Apmierinoši plāni varbūtējiem gadījumiem, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, nav veikta regulāra to pārskatīšana)


Neapmierinoša operacionālā riska pārvaldīšanas vide, jo ir būtiski

trūkumi, piemēram:

o operacionālā riska pārvaldīšanas stratēģija ir vispārīga – nav

skaidri definēts, kādus riskus banka uzskata par operacionālo

risku, pieļaujamais riska līmenis un/vai

o būtiski trūkumi operacionālā riska pārvaldīšanas politikā

un/vai procedūrās un/vai

o stratēģija, politika un procedūras ilgstoši nav pārskatītas un/vai

Neapmierinoša operacionālā riska identificēšanas un

novērtēšanas kārtība, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, banka

operacionālā riska novērtēšanai izmanto kvantitatīvu riska

mērīšanas modeli, bet modelī izmanto tikai iekšējo informāciju,

bet labākai (precīzākai, pilnīgākai) riska novērtēšanai būtu

lietderīgi izmantot arī citu (līdzīgu) iestāžu (banku) datus par

operacionālā riska zaudējumiem), un/vai

Neapmierinoša operacionālā riska pārraudzības kārtība, jo ir

būtiski trūkumi, piemēram:

o nav dokumentēta operacionālā riska zaudējumu informācijas

reģistrēšanas un analīzes kārtība, tā tiek veikta nesistemātiski,

zaudējumu reģistrs nesatur pilnīgu informāciju par bankas

operacionālā riska zaudējumiem un/vai

o operacionālā riska zaudējumu gadījumos (faktiskos vai

potenciāli iespējamos) netiek veiktas atbilstošas izmaiņas

politikās un procedūrās, lai novērstu vai mazinātu šādu

zaudējumu rašanās iespēju nākotnē un/vai

o bankā darbojas ātrā brīdinājuma sistēma (riska indikatori), bet

ir būtiski trūkumi (piemēram, tās rezultāti netiek regulāri

skatīti vadības līmenī) un/vai

Atsevišķi būtiski trūkumi stresa testēšanā un/vai stresa testu

rezultātu izmantošanā riska vadības lēmumu pieņemšanā un

operacionālā riska pārvaldīšanā, politiku un procedūru

izstrādāšanā un pārskatīšanā. Piemēram, stresa testu scenāriji

neaptver būtiskus bankas darbībai piemītošus operacionālos

riskus, scenāriji nav pietiekami "smagi", stresa testēšana tiek

veikta reti un neregulāri, stresa testu veikšanai netiek nodrošināti

pietiekami resursi un/vai

Operacionālā riska kontrole ir neapmierinoša, jo ir būtiski

trūkumi (piemēram, nav identificēti operacionālā riska veidi, ko

banka var kontrolēt, un operacionālā riska veidi, ko banka nevar

kontrolēt, nav analizēti tādi operacionālā riska notikumu veidi,

kas notiek reti, bet kuru iespējamā ietekme uz bankas darbību ir

būtiska) un/vai

Neapmierinoši plāni varbūtējiem gadījumiem, jo ir būtiski

trūkumi (piemēram, tie ir vispārīgi, nav identificēti tie darbības

veidi, kurus uzņēmējdarbības pārtraukumu gadījumos

nekavējoties jāatjauno, nav noteikta kārtība, kā tie tiks atjaunoti)


Vāja operacionālā riska pārvaldīšanas vide, jo:

o nav noteikta operacionālā riska pārvaldīšanas stratēģija un/vai



148. lappuse no 202

notikumu veidi, kas notiek reti, bet kuru

iespējamā ietekme uz bankas darbību ir

būtiska? Vai noteiktas darbības, ko banka

lieto šo notikumu risku mazināšanai

(piemēram, apdrošināšana u.c.)?

o vai banka veic potenciālo operāciju un

funkciju, kuras nākotnē varētu tikt pakļautas

operacionālā riska notikumiem, izvērtēšanu

un pastiprinātu uzraudzīšanu?

Vai banka īpašu uzmanību pievērš operacionālā

riska notikumiem, kuri atkārtojas?

Vai bankā tiek veikta plānošana varbūtējiem

gadījumiem, kuru iestāšanos nav iespējams

paredzēt, un darbības attīstībai- ir izstrādāti

darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāni?

T.sk.:

o vai noteikti bankas darbībai būtiski darbības

veidi, kurus uzņēmējdarbības traucējumu

gadījumos nekavējoties jāatjauno, un kārtība,

kādā tie tiks atjaunoti (t.sk. vai tiek plānota

datu atjaunošana, datu uzglabāšana, darbības

veikšanas rezerves atrašanās vietas)?

o vai ir noteikts maksimāli pieļaujamais laiks

bankas būtisko darbības veidu un funkciju

atjaunošanai, kā arī maksimāli pieļaujamais

laiks pilnīgai bankas darbības atjaunošanai?

o vai ir noteiktas būtiskās personāla pozīcijas,

kuru darbībspēja nekavējoši jāatjauno?

o vai identificēti varbūtējo notikumu rašanās

cēloņi, kuri var būt ārpus bankas kontroles, un

kuri var izraisīt bankas nespēju veikt kādu vai

visas tās darbības, kā arī radīt nozīmīgus

finansiāla rakstura zaudējumus?

o vai darbinieki ir iepazīstināti ar šiem plāniem,

kā arī to pielietošanu krīzes situācijās?

o vai ir identificētas iespējamās izmaksas, kas

būtu saistītas ar bankas būtisko darbības veidu

un funkciju atjaunošanu?

o vai plāni varbūtējiem gadījumiem tiek

regulāri pārskatīti un testēti?

o nav izstrādātas svarīgākās operacionālā riska pārvaldīšanas

politika un procedūras un/vai

Nav izstrādāta operacionālā riska identificēšanas un novērtēšanas

kārtība un/vai

Netiek veikt operacionālā riska stresa testēšana vai stresa

testēšanas kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no vērtējamajiem

stresa testēšanas elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas

pārbaudītāju vērtējumā apliecina, ka stresa testus banka

neizmanto vai bez būtisku uzlabojumu veikšanas tie nav

izmantojami riska pārvaldīšanā un/vai

Nav izstrādāta operacionālā riska pārraudzības kārtība un/vai

Banka neveic operacionālā riska kontroli un/vai

Nav izstrādāti plāni varbūtējiem gadījumiem



149. lappuse no 202



Vai izstrādātas procentu likmju riska

pārvaldīšanas politika un procedūras?

Vai tajās noteikti:

o mērķi, kas jāsasniedz

o kāda ir attieksme pret risku –

pieļaujamais riska līmenis

o procentu likmju riska iekšējie limiti

(piemēram, pa valūtām,

produktiem)

o rīcība limitu neievērošanas

gadījumos

o procentu likmju riska mērīšanas

metodoloģija

o stresa testu veikšanas metodoloģija,

t.sk. stresa testu veikšanas biežums

un kārtība, pieņēmumi stresa

testēšanā?

o vai procentu likmju riska mērīšanas

metodoloģija aptver bankai

būtiskos procentu likmju riska

avotus un ļauj novērtēt procentu

likmju izmaiņu ietekmi uz bankas

ienākumiem un ekonomisko

vērtību?

o apstākļu, kādos bankai var rasties

būtiski zaudējumi procentu likmju

riska dēļ, pieņēmumi un

iespējamais rīcības plāns

Vai politika un procedūras tiek

regulāri pārskatītas?

Vai stresa testu rezultāti tiek ņemti

vērā, pārskatot procentu likmju riska

pārvaldīšanas politiku un procedūras

Vai tiek veikts bankas kapitāla un

resursu pietiekamības novērtējums

saistībā ar uzņemto risku lielumu?

Vai, izmantojot bankas darbības

apjomam un riska profilam atbilstošas

metodes, t.sk. stresa testēšanu, banka

pastāvīgi novērtē procentu likmju

risku gan tirdzniecības portfelim, gan

sabiedrības portfelim, gan bankā

kopā?

Vai banka novērtē procentu likmju

risku katrā valūtā, kurā tā veikusi

būtisku darījumu apjomu?

Vai banka novērtē jauniem

produktiem/pakalpojumiem piemītošo

procentu likmju risku un apstiprina

riska pārvaldīšanas un kontroles

procedūras pirms jauno produktu

iegādes/pakalpojumu sniegšanas?

Limitu ievērošana un kontrole (t.sk.

pārkāpumu autorizācijas process, vai

vadība savlaicīgi saņem informāciju

par pārkāpumiem u.c.)



Izstrādātas politikas un procedūras procentu likmju riska pārvaldīšanai

(mērīšanai, analīzei un kontrolei), aptverti visi būtiskākie riska

pārvaldīšanas aspekti. Politika un procedūras tiek regulāri pārskatītas. Pirms

jaunu produktu iegādes/pakalpojumu ieviešanas tiek veikta tiem piemītošā

procentu likmju riska analīze un

Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu

autorizācijai. Nav neautorizētu limitu pārkāpumu un

Regulāri tiek veikta bankas darbībai atbilstoša procentu likmju riska stresa

testēšana un tās rezultāti tiek ņemti vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto

lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku un procedūru izstrādē un pārskatīšanā un

Izstrādāti reāli, detalizēti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un

Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek novērtēts, analizēts un kontrolēts

procentu likmju risks gan bankā kopumā, gan pa atsevišķiem portfeļiem un

valūtām


Apmierinošas politikas un procedūras procentu likmju riska pārvaldīšanai

(mērīšanai, analīzei un kontrolei), bet iespējami uzlabojumi (piemēram, nav

noteikta politiku pārskatīšanas regularitāte u.c.) un/vai

Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Atsevišķi

nebūtiski limitu pārkāpumi un vadība tiek pietiekami savlaicīgi informēta

par limitu pārkāpumiem un/vai

Procentu likmju riska stresa testēšana ir apmierinoša, bet iespējami

uzlabojumi, piemēram, konstatētas atsevišķas nepilnības stresa testu

veikšanas metodoloģijas dokumentēšanā un/vai

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, tie nav pietiekami detalizēti u.c.) un/vai

Regulāri tiek vērtēts procentu likmju risks, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, tas netiek vērtēts pa atsevišķiem portfeļiem u.c.)


Procentu likmju riska pārvaldīšanas politika un procedūras ir

neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tās nav ilgstoši pārskatītas,

nav dokumentēta procentu likmju riska mērīšanas un analīzes metodoloģija

un tajā izmantotie pieņēmumi u.c.) un/vai

Neapmierinoši noteikti limiti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav

procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai). Vadība netiek pietiekami

savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem. Vairāki būtiski limitu

pārkāpumi un/vai

Procentu likmju riska stresa testēšana ir neapmierinoša, jo ir atsevišķi

būtiski trūkumi tās veikšanā, piemēram, scenāriji nav pietiekami "smagi",

stresa testi tiek veikti reti un neregulāri, stresa testu veikšanai netiek

nodrošināti pietiekami resursi un/vai

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav reāli un/vai

Nepietiekami (piemēram, neregulāri) tiek vērtēts procentu likmju risks


Nav izstrādātas procentu likmju riska pārvaldīšanas politika un procedūras

un/vai

Nav noteikti limiti vai noteikti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina

efektīvu riska pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai

Netiek veikta procentu likmju riska stresa testēšana vai stresa testēšanas

kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no vērtējamajiem stresa testēšanas

elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas pārbaudītāju vērtējumā

apliecina, ka stresa testus banka neizmanto vai bez būtisku uzlabojumu

veikšanas tie nav izmantojami riska pārvaldīšanā un/vai

Nav izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai un/vai



150. lappuse no 202

Banka nevērtē procentu likmju risku



151. lappuse no 202



Vai izstrādātas

ārvalstu valūtu riska

pārvaldīšanas politika

un procedūras? Vai

tajās noteikts:

o kā tiek slēgti,

izpildīti un

uzskaitīti ārvalstu

valūtu darījumi?

o riska mērīšanas

metodoloģija

o riska kontroles

procedūras un

limitu sistēma

o rīcība limitu

neievērošanas

gadījumos

o stresa testu

veikšanas

metodoloģija, t.sk.

stresa testu

veikšanas biežums

un kārtība,

pieņēmumi stresa

testēšanā?

o rīcības plāns krīzes

situācijā

Limitu ievērošana un

kontrole (t.sk.

pārkāpumu

autorizācijas process,

vai vadība savlaicīgi

saņem informāciju par

pārkāpumiem u.c.)

Vai, izmantojot

bankas darbības

apjomam un riska

profilam atbilstošas

metodes, t.sk. stresa

testēšanu, banka

pastāvīgi novērtē

ārvalstu valūtu risku?

Vai stresa testu

rezultāti tiek ņemti

vērā, pārskatot

ārvalstu valūtu riska

pārvaldīšanas politiku

un procedūras?

Vai tiek veikts bankas

kapitāla un resursu

pietiekamības

novērtējums saistībā

ar uzņemto risku

lielumu?

Atklāto valūtas

pozīciju kontrole



Izstrādāta politika un procedūras ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanai (mērīšanai, analīzei un

kontrolei), aptverti visi būtiskākie riska pārvaldīšanas aspekti. Politika un procedūras tiek

regulāri pārskatītas un

Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Nav

neautorizētu limitu pārkāpumu un

Regulāri tiek veikta bankas darbībai atbilstoša ārvalstu valūtu riska stresa testēšana un tās

rezultāti tiek ņemti vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku un

procedūru izstrādē un pārskatīšanā un


Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek novērtēts, analizēts un kontrolēts ārvalstu valūtu risks un

Bankai ir atbilstošs programmnodrošinājums, lai operatīvi (on-line) veiktu atklāto valūtas

pozīciju kontroli


Apmierinošas politika un procedūras ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanai (mērīšanai, analīzei

un kontrolei), bet iespējami uzlabojumi (piemēram, nav noteikta politiku pārskatīšanas

regularitāte u.c.) un/vai

Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai. Atsevišķi nebūtiski limitu

pārkāpumi un vadība tiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem un/vai

Ārvalstu valūtu riska stresa testēšana ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi, piemēram,

konstatētas atsevišķas nepilnības stresa testu veikšanas metodoloģijas dokumentēšanā un/vai

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav

pietiekami detalizēti u.c.) un/vai

Regulāri tiek vērtēts ārvalstu valūtu risks, bet iespējami uzlabojumi un/vai

Bankai ir programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, bet tā

operativitāte nav pietiekama


Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanas politika un procedūras ir neapmierinošas, jo ir būtiski

trūkumi (piemēram, tās nav ilgstoši pārskatītas, nav dokumentēta ārvalstu valūtu riska

mērīšanas un analīzes metodoloģija u.c.) un/vai

Neapmierinoši noteikti limiti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav procedūras limitu

pārkāpumu autorizācijai). Vadība netiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu

pārkāpumiem. Vairāki būtiski limitu pārkāpumi un/vai

Ārvalstu valūtu riska stresa testēšana ir neapmierinoša, jo ir atsevišķi būtiski trūkumi tās

veikšanā, piemēram, scenāriji nav pietiekami "smagi", stresa testi tiek veikti reti un

neregulāri, stresa testu veikšanai netiek nodrošināti pietiekami resursi un/vai

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav reāli un/vai

Nepietiekami (piemēram, neregulāri) tiek vērtēts ārvalstu valūtu risks un/vai

Bankai ir programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, bet

informācijas ievadīšana ir manuāla un nav on-line režīmā


Nav izstrādātas ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanas politika un procedūras un/vai

Nav noteikti limiti vai noteikti pārmērīgi augsti limiti, kas nenodrošina efektīvu riska

pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai

Banka, kas pakļauta ārvalstu valūtas riskam, neveic ārvalstu valūtu riska stresa testēšanu vai

stresa testēšanas kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no vērtējamajiem stresa testēšanas

elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas pārbaudītāju vērtējumā apliecina, ka stresa

testus banka neizmanto vai bez būtisku uzlabojumu veikšanas tie nav izmantojami riska



Banka nevērtē ārvalstu valūtu risku un/vai

Bankai nav programmnodrošinājums, kas nodrošina atklāto valūtas pozīciju kontroli, atklāto

valūtas pozīciju kontrole notiek manuāli



152. lappuse no 202



Vai izstrādāta likviditātes riska pārvaldīšanas politika?

Vai tajā noteiktas:

o likviditātes riska pārvaldīšanas metodes

o iekšējie limiti aktīvu un pasīvu termiņstruktūras

likviditātes neto pozīcijām

o aktīvu un pasīvu termiņstruktūras novērtēšanas kārtība

un biežums

o iekšējie limiti noguldījuma maksimālajai summai, kuru

atļauts piesaistīt no viena klienta/savstarpēji saistītu

klientu grupas

o rīcība iekšējo limitu neievērošanas gadījumos

o stresa testu veikšanas metodoloģija, t.sk. stresa testu

veikšanas biežums (periodiskums), pieņēmumi un

kārtība?

o rīcības plāns likviditātes krīzes pārvarēšanai

Vai likviditātes pārvaldīšanas politika tiek regulāri

pārskatīta?

Vai likviditātes riska stresa testēšana, ņemot vērā bankas

darbības raksturu, apjomu, sarežģītību un riska profilu,

tiek veikta kvalitatīvi un atbilstoši, t.i.:

o vai stresa testos tiek apskatīti scenāriji ar dažādu

smaguma pakāpi un vai veikto stresa testu scenāriji ir

pietiekami smagi?

o vai likviditātes riska stresa testēšana ietver šādus

scenārijus: bankas krīze, vispārēja tirgus krīze,

kombinētais scenārijs (bankas krīze un vispārēja tirgus

krīze vienlaikus)?

o vai izmantotie scenāriji ir ārkārtēji, ar pietiekami

būtisku ietekmi, bet ne neiespējami?

o vai banka, izstrādājot pieņēmumus scenārijam „Bankas

krīze”, novērtē scenārija ietekmi uz bankas

finansējuma avotiem, ņemot vērā atšķirīgo klientu

uzvedību un citu iespējamo saistību iespējamās

izmaiņas?

o vai banka, izstrādājot pieņēmumus scenārijam

„Vispārējā tirgus krīze”, novērtē scenārija ietekmi uz

bankas aktīvu likviditāti un izstrādā pieņēmumus par

atsevišķu finanšu instrumentu pārdošanas un

ieķīlāšanas iespējas pasliktināšanos?

o vai banka stresa testēšanā analizē vismaz divas stresa

fāzes – īstermiņa saasinājuma fāzi un ilgāku, bet

mazāk saasinātu fāzi?

o vai banka stresa testēšanas rezultātā novērtē

nepieciešamās likviditātes rezerves noteiktam laika

periodam?

o vai stresa testos izmantotie pieņēmumi ir konservatīvi,

statistiski un ekonomiski pamatoti?

o vai stresa testi ir uz nākotni vērsti, t.i., stresa testu

scenāriji nav balstīti tikai uz vēsturiskiem scenārijiem,

bet tiek ņemta vērā arī aktuālā situācija un attīstības

tendences nākotnē?

o vai stresa testu scenāriji ir atbilstoši bankas riska

apetītei, darbības profilam un riska līmenim?

o vai stresa testu scenāriji tiek regulāri pārskatīti, ņemot

vērā riska līmeni ietekmējošo faktoru izmaiņas?

o vai bankai ir pietiekoši resursi (IT risinājumi, cilvēku

resursi), lai nodrošinātu bankas darbības apjomam un

riska profilam atbilstošu stresa testēšanas veikšanu?


situācija


Izstrādātas politikas un procedūras likviditātes riska

pārvaldīšanai, aptverti visi būtiskākie likviditātes riska

pārvaldīšanas aspekti. Politika un procedūras tiek

regulāri pārskatītas un

Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu

pārkāpumu autorizācijai. Nav neautorizētu limitu

pārkāpumu un

Regulāri un kvalitatīvi tiek veikta stresa testēšana un tās

rezultāti tiek ņemti vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto

lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku un procedūru izstrādē

un pārskatīšanā un

Izstrādāti reāli, detalizēti plāni krīzes situāciju

pārvarēšanai un

Pastāvīgi (pietiekami regulāri) tiek noteikts, analizēts un

kontrolēts likviditātes risks


Apmierinošas politikas un procedūras likviditātes riska

pārvaldīšanai, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, nav

noteikts iespējamo notikumu attīstības scenāriju analīzes

veikšanas biežums u.c.) un/vai

Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu

autorizācijai. Atsevišķi nebūtiski limitu pārkāpumi un

vadība tiek pietiekami savlaicīgi informēta par limitu

pārkāpumiem un/vai

Banka regulāri veic stresa testēšanu, tās kvalitāte ir

apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi, piemēram,

konstatētas atsevišķas nepilnības stresa testu veikšanas

metodoloģijas dokumentēšanā un/vai

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet

iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav pietiekami

detalizēti u.c.) un/vai

Regulāri tiek noteikts, analizēts un kontrolēts likviditātes

risks, bet iespējami uzlabojumi


Likviditātes riska pārvaldīšanas politika un procedūras ir

neapmierinošas, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav

dokumentētas likviditātes riska pārvaldīšanas metodes

u.c.) un/vai

Neapmierinoši noteikti limiti, jo ir būtiski trūkumi

(piemēram, nav izstrādātas procedūras limitu pārkāpumu

autorizācijai). Vadība netiek pietiekami savlaicīgi

informēta par limitu pārkāpumiem. Vairāki būtiski

limitu pārkāpumi un/vai

Atsevišķi būtiski trūkumi stresa testēšanā un/vai stresa

testu rezultātu izmantošanā riska vadības lēmumu

pieņemšanā un likviditātes riska pārvaldīšanā,

stratēģijas, politiku un procedūru izstrādāšanā un

pārskatīšanā. Piemēram, stresa testu scenāriji neaptver

lielu daļu galveno likviditātes risku ietekmējošo faktoru,

scenāriji nav pietiekami "smagi", stresa testēšana tiek

veikta reti un neregulāri, stresa testu veikšanai netiek

nodrošināti pietiekami resursi un/vai

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav

reāli un/vai



153. lappuse no 202

o vai bankas vadība regulāri tiek informēta par veikto

stresa testu rezultātiem?

o vai stresa testu rezultāti tiek ņemti vērā riska vadības

lēmumu pieņemšanā un likviditātes pārvaldīšanā,

stratēģiju, politiku un procedūru izstrādāšanā un

pārskatīšanā?

o vai banka, ņemot vērā stresa testēšanas rezultātus

izstrādājusi rīcības plānu iespējamās likviditātes krīzes

pārvarēšanai?

o vai bankas stresa testēšanas sistēma ir pietiekami

elastīga – vai tā ļauj veikt stresa testēšanu arī ar FKTK

noteiktajiem scenārijiem un pieņēmumiem, ja tas tiek

pieprasīts?

Vai tiek veikts bankas kapitāla un resursu pietiekamības

novērtējums saistībā ar uzņemto risku lielumu?

Limitu ievērošana un kontrole (t.sk. pārkāpumu

autorizācijas process, vai vadība savlaicīgi saņem

informāciju par pārkāpumiem u.c.)

Likviditātes risks tiek nepietiekami regulāri noteikts,

analizēts un kontrolēts


Nav izstrādātas likviditātes riska pārvaldīšanas politika

un procedūras un/vai

Nav noteikti limiti vai noteikti pārmērīgi augsti limiti,

kas nenodrošina efektīvu riska pārvaldīšanu. Būtiski

neautorizēti limitu pārkāpumi un/vai

Netiek veikta likviditātes riska stresa testēšana vai stresa

testēšanas kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no

vērtējamajiem stresa testēšanas elementiem ir konstatēti

būtiski trūkumi, kas pārbaudītāju vērtējumā apliecina, ka

stresa testus banka neizmanto vai bez būtisku

uzlabojumu veikšanas tie nav izmantojami riska



Banka nevērtē likviditātes risku



154. lappuse no 202

Politiku un procedūru kvalitāte un ievērošana

Novērtēšanas mērķis – novērtēt politiku un procedūru kvalitāti un ievērošanu bankas darbībā.













o Personāla vadība



Vai kredītpolitikā un procedūrās ir noteikti:

o skaidri un piesardzīgi kredītu piešķiršanas

kritēriji

o informācija, kam jābūt bankas rīcībā pirms

lēmuma pieņemšanas par kredīta

piešķiršanu (t.sk. kredīta mērķis un

atmaksas avoti, piešķiršanas noteikumi,

nodrošinājuma analīze, aizņēmēja

finansiālā līdzdalība kredīta mērķa

finansējumā, aizņēmēja riska

raksturojums, parādu kārtošanas vēsture

un kredītspēja, saimnieciskās darbības un

tautsaimniecības nozares analīze,

privātpersonu kredīta apkalpošanas

rādītājs (debt service ratio) u.c.) un

prasības minētās informācijas

dokumentēšanai

o savstarpēji saistītu klientu/ar banku

saistītu personu identificēšanas kārtība

o pieņemamie nodrošinājuma veidi un

atbilstošie limiti kredīta apmēra attiecībai

pret nodrošinājuma vērtību

o nodrošinājuma novērtēšanas un regulāras

pārvērtēšanas procedūras

o kredītu limiti (katram aizņēmējam,

savstarpēji saistītu klientu grupām, ar

banku saistītām personām u.c.)

o kredītu apstiprināšanas pilnvaras un

atbildība

o kārtība, kādā tiek apstiprinātas atkāpes no

kredītpolitikā noteiktajiem kritērijiem

o kārtība kredītu procentu likmju un

atmaksas nosacījumu noteikšanai

o kredītu administrēšanas sistēma (t.sk.

dokumentācijas, līgumu noteikumu,

papildnosacījumu un nodrošinājuma

pārraudzība, regulējošo prasību, iekšējo

politiku un procedūru ievērošanas



Kredītpolitika un procedūras ir visaptverošas un skaidri formulētas.

Noteikti visi būtiskie aspekti – detalizēti kredītu piešķiršanas

kritēriji, informācija, kādai jābūt bankas rīcībā pirms lēmuma

pieņemšanas par kredīta piešķiršanu, lēmumu pieņemšanas kārtība,

pieņemamie nodrošinājuma veidi, nodrošinājuma novērtēšanas

procedūras, kredītu limiti, kredītu administrēšanas kārtība, metodes

kredītu kvalitātes pasliktināšanās identificēšanai, kredītu

novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas kārtība, problemātisko

kredītu pārvaldīšanas kārtība u.c. svarīgi aspekti. Kredītpolitika un

procedūras atbilst bankas darbībai. Tās tiek regulāri pārskatītas un

pilnveidotas un

Kredītpolitika un procedūras nodrošina piesardzīgu kredītu

izsniegšanu un administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Kredītu

izsniegšana, administrēšana, novērtēšana un pārraudzība pilnībā

dokumentēta un

Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un

procedūras


Kredītpolitika un procedūras ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, nav izstrādātas detalizētas nodrošinājuma

novērtēšanas procedūras u.c.). Kredītpolitika un procedūras atbilst

bankas darbībai. Tās tiek pārskatītas un pilnveidotas, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, tas netiek veikts regulāri katru gadu u.c.)

un/vai

Kredītpolitika un procedūras nodrošina apmierinošu kredītu

izsniegšanu, administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Atsevišķi

nebūtiski trūkumi kredītu izsniegšanas, administrēšanas,

novērtēšanas un pārraudzības dokumentācijā un/vai

Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un/vai

procedūras, tomēr tas vēl nepakļauj banku būtiskam riskam

(piemēram, atsevišķos gadījumos nav ievērota kredītlietu uzturēšanas

kārtība u.c. mazāk svarīgi pārkāpumi)


Kredītpolitika un procedūras ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir



155. lappuse no 202

kontrole, pienākumu dalīšanas principa

ievērošana u.c.)

o kredītlietu uzturēšanas kārtība

o prasības finanšu informācijas saņemšanai

un analīzei

o prasības kredītu novērtēšanas

dokumentiem

o prasības nodrošinājuma novērtējumam

o aizņēmēju apmeklējumu kārtība

o metodes kredītu kvalitātes pasliktināšanās

identificēšanai (t.sk. darbinieki, kas

atbildīgi par kredītu kvalitātes

pārraudzību, agrīnas brīdināšanas rādītāji

par kredītu kvalitātes pasliktināšanos,

kredītu zaudējumu notikumu

identificēšana u.c.)

o kredītu klasificēšanas un speciālo

uzkrājumu veidošanas kārtība

o problemātisko kredītu pārvaldīšanas

metodes un organizācija (t.sk. darbinieku

pienākumi un atbildība, metodes darbā ar

problemātiskajiem kredītiem, kārtība,

kādā tiek veikta kredītu pārstrukturēšana

un atgūšana u.c.)

Vai kredītpolitika un procedūras tiek

ievērotas

Vai darbinieki pārzina ar kreditēšanu saistītās

politikas un procedūras

Vai kredītpolitika un procedūras tiek regulāri

pārskatītas un pilnveidotas, t.sk. vai

pārskatīšanā un pilnveidošanā tiek ņemti vērā

stresa testu rezultāti

būtiski trūkumi (piemēram, nav skaidri noteikti kredītu piešķiršanas

kritēriji, pieņemamie nodrošinājuma veidi, prasības aizņēmēju

saimnieciskās darbības analīzes veikšanas regularitātei u.c.). Tās

netiek savlaicīgi pārskatītas un pilnveidotas un/vai

Kredītpolitika un procedūras nenodrošina piesardzīgu kredītu

izsniegšanu, administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību. Būtiski

trūkumi kredītu izsniegšanas, administrēšanas, novērtēšanas un

pārraudzības dokumentācijā un/vai

Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērota kredītpolitika un/vai

procedūras, un tas pakļauj banku palielinātam riskam (piemēram,

kredīti izsniegti, pārkāpjot aizņēmējam noteiktos limitus, pārkāptas

kredītu piešķiršanas pilnvaras, kredīti, kas izsniegti ar banku

saistītām personām, veido būtisku kredītportfeļa daļu un tiek

izsniegti ar atvieglotiem nosacījumiem, banka nav identificējusi

savstarpēji saistītu klientu grupas u.c.)


Kredītpolitika un procedūras ir ļoti sliktas kvalitātes, jo tās nenosaka

daudzus būtiskus aspektus (piemēram, nav noteiktas prasības

aizņēmēju saimnieciskās darbības analīzei, nepiesardzīgi kredītu

piešķiršanas kritēriji, nav noteiktas prasības nodrošinājumam, nav

izstrādātas metodes kredītu kvalitātes pasliktināšanās identificēšanai

u.c.), un/vai

Kredītu izsniegšanas, administrēšanas, novērtēšanas un pārraudzības

politika un procedūras ir sliktas kvalitātes un nepiesardzīgas. Nav

dokumentēta kredītu izsniegšana, administrēšana, novērtēšana un

pārraudzība un/vai

Bieži nav ievērota kredītpolitika un procedūras un tas pakļauj banku

būtiskam riskam (piemēram, kredīti izsniegti aizņēmējiem ar

neskaidriem kredīta atmaksas avotiem un bez nodrošinājuma, banka

savlaicīgi neveic pasākumus darbam ar problemātiskiem kredītiem

u.c.)



156. lappuse no 202

Investīciju darbība – visiem darbības veidiem


Ar investīciju darbību saistīto risku

pārvaldīšanas politiku kvalitāte,

t.sk. vai noteikti:

o mērķi, kas jāsasniedz

o kāda ir attieksme pret risku -

pieļaujamais riska līmenis un

peļņa

o darbības veidi un tirgi

o valūtas, termiņi un ienesīgums

o vēlamā portfeļa struktūra

(diversifikācija, pieļaujamās

koncentrācijas)

o riska novērtēšanas metodes

(kvalitatīvas un kvantitatīvas,

t.sk. stresa testēšanu)?

Vai tiek veikts bankas kapitāla un

resursu pietiekamības novērtējums

saistībā ar uzņemto risku lielumu?

Vai politikas un procedūras tiek

pietiekami regulāri pārskatītas?

Risku identificēšanas kvalitāte,

t.sk. vai riski tiek identificēti pirms

jaunu produktu iegādes, darījumu

uzsākšanas?

Risku mērīšanas un analīzes

kvalitāte, t.sk.:

o vai izstrādātas procedūras un

metodoloģija risku mērīšanai un

analīzei, vai noteikta

pietiekama regularitāte?

o vai aptverti svarīgākie riskus

raksturojošie elementi?

o risku mērīšanas metožu un

modeļu kvalitāte

Risku pārvaldīšanas, kontroles un

limitu sistēmas kvalitāte, t.sk.:

o vai izstrādātas procedūras un

metodoloģija risku

pārvaldīšanai, t.sk. limitu

sistēma?

o vai izstrādātas procedūras risku

kontrolei, vai noteikta risku

kontroles regularitāte?

o limitu noteikšanas process

o limitu sistēmas kvalitāte

o limitu ievērošana un kontrole

(t.sk. pārkāpumu autorizācijas

process, vai vadība savlaicīgi

saņem informāciju par

pārkāpumiem u.c.)

Vai tiek veikta ar investīciju

darbību saistīto risku stresa

testēšana un tās rezultāti tiek ņemti

vērā ar investīciju darbību saistīto

lēmumu pieņemšanā, t.sk. nosakot

risku pārvaldīšanas politikas un

procedūras?

Vai izstrādāti rīcības plāni krīzes



Visaptverošas, piesardzīgas ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīšanas

politikas, t.sk. noteikti - pieļaujamais riska līmenis, vēlamais ienesīgums un citi

svarīgākie aspekti un

Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku identificēšanai. Riski tiek

savlaicīgi un regulāri identificēti (t.sk. pirms jaunu produktu iegādes/darījumu

uzsākšanas) un

Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku mērīšanai un analīzei.

Riski tiek regulāri analizēti, risku analīzē ņemti vērā visi svarīgākie riskus

raksturojošie elementi un

Izstrādātas procedūras un metodoloģija būtisko risku pārvaldīšanai un kontrolei.

Noteikti detalizēti limiti. Stingras procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai.

Nav neautorizētu limitu pārkāpumu. Riski tiek efektīvi pārvaldīti un

Regulāri un kvalitatīvi tiek veikta stresa testēšana un tās rezultāti tiek ņemti

vērā ar riska pārvaldīšanu saistīto lēmumu pieņemšanā, t.sk. politiku un

procedūru izstrādē un pārskatīšanā un


Nav konstatēti gadījumi, kad politikas un procedūras nav ievērotas


Ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīšanas politikas ir apmierinošas, bet

iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķiem darbības veidiem politika ir

riskanta, bet šādas darbības esošais un plānotais apjoms ir neliels) un/vai

Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai, bet iespējami

uzlabojumi. Būtiskākie riski tiek savlaicīgi un regulāri identificēti un/vai

Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei, bet

iespējami uzlabojumi. Riski tiek regulāri analizēti, risku analīzē pietiekami

ņemti vērā svarīgākie risku raksturojošie elementi un/vai

Apmierinošas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un kontrolei, bet

iespējami uzlabojumi. Noteikti limiti un procedūras limitu pārkāpumu

autorizācijai. Atsevišķi nebūtiski limitu pārkāpumi un vadība tiek pietiekami

savlaicīgi informēta par limitu pārkāpumiem. Riski tiek samērā efektīvi

pārvaldīti, bet iespējami uzlabojumi un/vai

Banka regulāri veic stresa testēšanu, tās kvalitāte ir apmierinoša, bet iespējami

uzlabojumi, piemēram, konstatētas atsevišķas nepilnības stresa testu veikšanas

metodoloģijas dokumentēšanā un/vai

Izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, tie nav pietiekami detalizēti u.c.) un/vai

Konstatēti atsevišķi nebūtiski politiku un/vai procedūru neievērošanas gadījumi


Ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīšanas politikas ir neapmierinošas,

jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav noteikts pieļaujamais riska līmenis, nav

noteikti darbības veidi un tirgi, vairākiem darbības veidiem politika ir riskanta,

šādas darbības apjoms ir būtisks u.c.) un/vai

Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai, jo ir būtiski

trūkumi (piemēram, nepietiekami identificēti riski pirms jaunu darījumu

uzsākšanas, darbības uzsākšanas jaunos tirgos u.c.) un/vai

Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei, jo ir

būtiski trūkumi (piemēram, nav dokumentēta risku lieluma aprēķina kārtība,

nav dokumentēti risku analīzē izmantotie pieņēmumi u.c.) un/vai

Neapmierinošas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un kontrolei, jo

ir būtiski trūkumi (piemēram, nav procedūras limitu pārkāpumu autorizācijai).

Vairāki būtiski limitu pārkāpumi un/vai vadība netiek pietiekami savlaicīgi

informēta par limitu pārkāpumu gadījumiem un/vai

Atsevišķi būtiski trūkumi stresa testēšanā un/vai stresa testu rezultātu

izmantošanā riska vadības lēmumu pieņemšanā un ar investīciju darbību saistītā



157. lappuse no 202

situācijām?

Politiku un procedūru ievērošana

riska pārvaldīšanā, stratēģijas, politiku un procedūru izstrādāšanā un

pārskatīšanā. Piemēram, stresa testu scenāriji neaptver lielu daļu galveno ar

investīciju darbību saistīto risku ietekmējošo faktoru, scenāriji nav pietiekami

"smagi", stresa testēšana tiek veikta reti un neregulāri, stresa testu veikšanai

netiek nodrošināti pietiekami resursi un/vai

Ir izstrādāti plāni krīzes situāciju pārvarēšanai, bet tie nav reāli un/vai

Konstatēti vairāki politiku un/vai procedūru neievērošanas gadījumi


Nav izstrādātas ar investīciju darbību saistīto risku pārvaldīšanas politikas, vai

ir izstrādātas risku pārvaldīšanas politikas, bet bankas kapitāls un resursi nav

pietiekami to īstenošanai ne tuvākajam laikam, ne nākotnē un/vai

Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku identificēšanai. Riski netiek

identificēti un/vai

Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku mērīšanai un analīzei. Risku

analīze netiek veikta un/vai

Nav izstrādātas procedūras un metodoloģija risku pārvaldīšanai un kontrolei.

Nav noteikti limiti vai limiti noteikti pārmērīgi augsti, kas nenodrošina efektīvu

risku pārvaldīšanu. Būtiski neautorizēti limitu pārkāpumi. Riski netiek

pārvaldīti un/vai

Banka, kurai investīciju darbība ir būtiska, neveic ar investīciju darbību saistīto

risku stresa testēšanu vai stresa testēšanas kvalitāte ir vāja, jo lielākajā daļā no

vērtējamajiem stresa testēšanas elementiem ir konstatēti būtiski trūkumi, kas

pārbaudītāju vērtējumā apliecina, ka stresa testus banka neizmanto vai bez

būtisku uzlabojumu veikšanas tie nav izmantojami riska pārvaldīšanā un/vai


Konstatēti daudzi politiku un/vai procedūru neievērošanas gadījumi



158. lappuse no 202






Politiku un procedūru kvalitāte, t.sk.:

o atbilstība vērtējamam darbības veidam

o vai tās aptver visus būtiskos aspektus?

o vai tās nodrošina piesardzīgu risku

pārvaldīšanu?

o vai ir pietiekami dokumentētas?

o satura kvalitāte

o vai tās tiek regulāri pārskatītas un

pilnveidotas?

o aktīvu aizsardzības procedūru

pietiekamība

Vai politikas un procedūras tiek

ievērotas?

Vai politiku un procedūru ievērošana tiek

pietiekami kontrolēta?

Vai darbinieki pārzina attiecīgās politikas

un procedūras?

Vai politikas un procedūras tiek regulāri

pārskatītas un pilnveidotas?



Labas kvalitātes, piesardzīgas un dokumentētas politikas un procedūras.

Politikas un procedūras atbilst bankas darbībai. Tās tiek regulāri

pārskatītas un pilnveidotas un

Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas politikas un procedūras


Apmierinošas kvalitātes, piesardzīgas un dokumentētas politikas un

procedūras, pietiekami aptverti būtiskie aspekti. Politikas un procedūras

atbilst bankas darbībai. Tās tiek pārskatītas un pilnveidotas, bet

iespējami uzlabojumi (piemēram, tas netiek veikts regulāri katru gadu

u.c.) un/vai

Konstatēti atsevišķi gadījumi, kad nav ievērotas politikas un/vai

procedūras, tomēr tas vēl nepakļauj banku būtiskam riskam


Politikas un procedūras ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir būtiski trūkumi

(piemēram, tās ir vispārīgas, bankas darbībai neatbilstošas, neaptver

visus būtiskos aspektus u.c.). Tās netiek savlaicīgi pārskatītas un

pilnveidotas un/vai

Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērotas politikas un/vai

procedūras un tas pakļauj banku palielinātam riskam (piemēram, būtiski

limitu pārkāpumi u.c.)


Nav izstrādātas politikas un procedūras, vai tās ir formālas un bankas

darbībai neatbilstošas un/vai

Bieži nav ievērotas politikas un/vai procedūras un tas pakļauj banku

būtiskam riskam



159. lappuse no 202



Iekšējā audita darbību regulējošo

procedūru kvalitāte un pietiekamība

Iekšējā audita darbību regulējošo

procedūru ievērošana


1 – Pietiekama risku pārvaldīšana Detalizētas un kvalitatīvas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras

(t.sk. audita programmas, audita rezultātu dokumentēšanas procedūras

u.c.). Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas procedūras


Apmierinošas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, tās ilgstoši nav pārskatītas)


Neapmierinošas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras, jo ir būtiski

trūkumi (piemēram, nav noteikta pārbaužu rezultātu dokumentēšanas

kārtība, konstatēti vairāki gadījumi, kad procedūras nav ievērotas)


Nav izstrādātas iekšējā audita darbību regulējošās procedūras



160. lappuse no 202



Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

regulējošo prasību ievērošana

Vai izstrādātas politikas un procedūras, kas nosaka:

o kritērijus sadarbības uzsākšanai ar ārvalstu bankām

(t.sk. kārtība ārvalstu bankas, kura ir atvērusi kontu

bankā, iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā efektivitātes

un pietiekamības novērtēšanai, paredzot periodisku

bankā atvērtā korespondējošā kontā veikto darījumu

monitoringu, un, nepieciešamības gadījumā, papildu

informācijas pieprasīšanu ārvalsts bankai par tās

klientiem un to veiktajiem darījumiem)

o kritērijus un kārtību, kā banka konstatē, ka tās klients

veic darbību, kas atbilst čaulbankas funkcijām (t.sk.

paredzot, ka banka nesadarbojas ar čaulbankām un

tām pielīdzināmiem klientiem)

o potenciālo klientu loku (t.sk. klientu politika;

pazīmes klientiem, ar ko banka nevēlas sadarboties;

pazīmes sadarbības pārtraukšanai ar klientu; kārtību

PEP konstatēšanai, to darbības pārzināšanai un

monitoringam u.c.)

o kārtību, kādā banka sāk darījumu attiecības ar

ārpakalpojumu sniedzējiem (piem., klientu piesaiste,

kontu atvēršana u.tml. pakalpojumiem)

o klientu identifikāciju un patieso labuma guvēju

konstatēšanu (t.sk. saimnieciskās darbības

apzināšanas kārtība; veicamās darbības, lai iegūtu

pamatotu pārliecību, ka norādītie patiesie labuma

guvēji tādi patiešām ir; papildu identifikācijas

pasākumus un monitoringu klientiem, kas atvēruši

kontu personīgi neierodoties bankā; minimālās

prasības starpniekiem; metodes informācijas

pārbaudīšanai; pazīmes, ka klients darbojas trešo

personu uzdevumā; metodes pietiekamas

informācijas iegūšanai par ārzonās reģistrētu un tiem

pielīdzinātu komersantu nepieciešamību atvērt kontu

Latvijā, tā izmantošanas mērķi, saimniecisko

darbību, naudas līdzekļu izcelsmi u.c.)

o neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšanu (t.sk.

klientu saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtība;

aizdomīgu darījumu pazīmes; procedūras neparastu

un aizdomīgu darījumu konstatēšanai un ziņošanai

atbildīgajam darbiniekam un Kontroles dienestam;

informācijas par ziņojumiem saglabāšanas un

uzskaites kārtība u.c.)

o "augsta riska" klientus (t.sk. "augsta riska" klientu

pazīmes; klientu akceptēšanas sistēma; kārtība, kā

aktualizējama informācija par "augsta riska"

klientiem; to saimnieciskās darbības pārzināšana,

uzraudzība un dokumentēšana; kārtība pamatotas

pārliecības par naudas līdzekļu izcelsmes avotiem

iegūšanai u.c.)

o pastāvīgu klientu veikto darījumu uzraudzību (t.sk.

klientu lietu kārtošanas kārtība; informācijas

aktualizācija; lietotās metodes; IS izmantošana u.c.)

o kārtību, kādā jāatturas no aizdomīgu darījumu

veikšanas

Vai regulāri tiek veikta iekšējās kontroles sistēmas


situācija



politika un procedūras ir labas kvalitātes. Aptverti visi

būtiskie aspekti. Nav konstatēti gadījumi, kad politika un

procedūras nav ievērotas. Notiek regulāra darbinieku

apmācība un

Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt izmaiņas

bankas darbību regulējošās prasībās un noteiktas

atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu un

Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt izmaiņas

vispārējos normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas

darbību, un noteiktas atbildīgās personas par izmaiņu

identificēšanu un

Izstrādāta sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt un

novērtēt risku, ka var pasliktināties bankas reputācija, un

savlaicīgi veikt efektīvus pasākumus reputācijas riska un

tā iespējamās nelabvēlīgas ietekmes mazināšanai un

Klientu sūdzību izskatīšanas kārtība ir skaidri un detalizēti

dokumentēta. Pastāvīgi tiek veikta informācijas par

sūdzībām apkopošana un analīze un tiek veikti efektīvi

pasākumi to cēloņu novēršanai



politika un procedūras ir apmierinošas, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, nav noteikts, ka jāveic

dokumentēta klientu kontu apgrozījuma analīze u.c.).

Pietiekami aptverti būtiskākie aspekti. Konstatēti atsevišķi

nebūtiski politikas un/vai procedūru neievērošanas

gadījumi. Darbinieku apmācība ir apmierinoša, bet

iespējami uzlabojumi (piemēram, nav izstrādāts apmācību

plāns) un/vai

Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas bankas

darbību regulējošās prasībās, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, tā nav pietiekami dokumentēta u.c.). Noteiktas

atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu un/vai

Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas vispārējos

normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību, bet

iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami

dokumentēta u.c.). Noteiktas atbildīgās personas par

izmaiņu identificēšanu un/vai

Izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt un novērtēt risku, ka

var pasliktināties bankas reputācija, un veikt

nepieciešamos pasākumus reputācijas riska un tā

iespējamās nelabvēlīgas ietekmes mazināšanai, bet


dokumentēta u.c.) un/vai

Klientu sūdzību izskatīšanas kārtība ir dokumentēta, bet


detalizēta u.c.). Tiek veikta informācijas par sūdzībām

apkopošana un analīze, bet pasākumi to cēloņu novēršanai

ne vienmēr tiek savlaicīgi veikti



politika un procedūras ir neapmierinošas, jo ir būtiski

trūkumi (piemēram, nav noteiktas bankas klientu



161. lappuse no 202

efektivitātes izvērtēšana?

Vai tiek nodrošināts, ka pasākumi noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanā ir veikti visās

struktūrvienībās un meitas uzņēmumos (sevišķi

ārvalstīs)?

Vai izstrādātas procedūras klientu saimnieciskās

darbības pārzināšanai (t.sk. klientu saimnieciskās

darbības sākotnējai un pastāvīgai apzināšanai; kontu

apgrozījumu analīzei u.c.)?

Vai iecelts darbinieks (vai noteikta struktūrvienība), kas

atbildīgs par likuma prasību ievērošanu?

Vai atbildīgajam darbiniekam piešķirtas pietiekami

plašas pilnvaras?

Vai tiek veikta regulāra darbinieku apmācība un vai

apmācību programma ir dokumentēta?

Vai vadība pievērš pietiekamu uzmanību likuma

ievērošanai?

Vai tiek veiktas regulāras iekšējā audita pārbaudes?

Politiku un procedūru ievērošana

Bankas darbību regulējošo prasību ievērošana

Vai izstrādāta sistēma, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām

bankas darbību regulējošās prasībās (t.sk. ārvalstīs,

kurās banka veic savu darbību)?

Vai noteiktas atbildīgās personas par izmaiņu

identificēšanu?

Vispārējo normatīvo aktu ievērošana

Vai izstrādāta sistēma, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām

vispārējos normatīvajos aktos (t.sk. ārvalstīs, kurās

banka veic savu darbību)?

Vai noteiktas atbildīgās personas par izmaiņu

identificēšanu?

Reputācijas riska pārvaldīšana

Vai izstrādāta sistēma tādas informācijas identificēšanai,

kas var apdraudēt bankas reputāciju?

Vai tiek noteikta un novērtēta reputācijas riska ietekme

uz bankas riska līmeni, kā arī finanšu un kapitāla

rādītājiem (piemēram, banka stresa testos ņem vērā

reputācijas riska ietekmi)?

Vai tiek veikta informācijas pārbaude un atbilstoši

pasākumi reputācijas riska mazināšanai?

Reputācijas riska pārvaldīšanā lietotās metodes (t.sk.

sabiedrisko attiecību politika, citas aktivitātes

(ziedojumi, dāvinājumi), reklāma)

Klientu sūdzību izskatīšanas kārtība, t.sk.:

o informācijas apkopošana

o informācijas analīze

o sūdzību cēloņu novēršana

specifikai atbilstošas aizdomīgu darījumu pazīmes u.c.).

Nav pietiekami aptverti atsevišķi būtiski aspekti.

Konstatēti vairāki politikas un/vai procedūru

neievērošanas gadījumi. Darbinieku apmācība nav

pietiekama un/vai

Banka neapmierinoši seko līdzi izmaiņām bankas darbību

regulējošās prasībās (piemēram, nav skaidri noteiktas

atbildīgās personas par izmaiņu identificēšanu; nav

izstrādāta sistēma, kā sekot līdzi izmaiņām banku darbību

regulējošās prasībās citās valstīs, kurās banka veic savu

darbību u.c.) un/vai

Banka neapmierinoši seko līdzi izmaiņām vispārējos

normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību

(piemēram, nav skaidri noteiktas atbildīgās personas par

izmaiņu identificēšanu; nav izstrādāta sistēma, kā sekot

līdzi izmaiņām vispārējā normatīvajos aktos citās valstīs,

kurās banka veic savu darbību u.c.) un/vai

Banka neapmierinoši pārvalda reputācijas risku – nav

izstrādāta sistemātiska pieeja, kā sekot līdzi publiski

pieejamai informācijai par banku un novērtēt riska

ietekmi, kā arī kādus pasākumus veikt gadījumā, ja bankas

reputāciju apdraud negatīva informācija u.c. un/vai

Klientu sūdzību izskatīšanas kārtība ir neapmierinoša

(piemēram, sūdzības netiek reģistrētas; nav dokumentēts,

kādi pasākumi veikti, lai novērstu sūdzību cēloņus u.c.).

Netiek veikta informācijas par sūdzībām apkopošana un

analīze un/vai pasākumi to cēloņu novēršanai netiek

savlaicīgi veikti



politika un procedūras ir neskaidras un sliktas kvalitātes.

Nav aptverti vairāki būtiskākie aspekti. Konstatēti daudzi

politikas un/vai procedūru neievērošanas gadījumi.

Nenotiek darbinieku apmācība un/vai

Nav izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas

bankas darbību regulējošās prasībās un/vai

Nav izstrādāta sistēma, kas ļauj identificēt izmaiņas

vispārējos normatīvajos aktos, kas ietekmē bankas darbību

un/vai

Nav izstrādāta sistēma riska, ka var pasliktināties bankas

reputācija, identificēšanai un novērtēšanai, kā arī

nepieciešamo pasākumu veikšanai reputācijas riska un tā

iespējamās nelabvēlīgas ietekmes mazināšanai un/vai

Nav izstrādāta klientu sūdzību izskatīšanas kārtība. Netiek

veikta sūdzību apkopošana un analīze, netiek veikti

pasākumi to cēloņu novēršanai



162. lappuse no 202



Grāmatvedības uzskaites sistēmas un

kontroles kvalitāte, t.sk.:

o grāmatvedības politika

o uzskaites procedūras (t.sk. uzskaites

precizitāte, savlaicīgums; vai netiek

uzskaitītas fiktīvas operācijas?;

operāciju dokumentēšana un

dokumentācijas saglabāšana; vai visas

operācijas katru dienu tiek apstrādātas

un katras dienas beigās sagatavota

bilance? u.c.)

o kontroles procedūras (t.sk.

grāmatvedības ierakstu salīdzināšana;

atšķirību iemeslu noskaidrošana;

grāmatvedības ierakstu labošana; vai

darījumu kontroli veic persona, kas

nav darījuma iniciatore un neatbild par

darījuma grāmatošanu? u.c.)

o novērtēšanas procedūras (t.sk. aktīvu,

pasīvu un ārpusbilances saistību un

prasību vērtības noteikšanas

regularitāte un savlaicīgums;

tirdzniecībai paredzēto aktīvu

pārvērtēšana; uzkrājumu veidošana un

pietiekamība u.c.)

o pārskatu sagatavošanas procedūras

Vai darījumu uzskaite, sākotnējā

novērtēšana, pārvērtēšana un kontrole

tiek veikta savlaicīgi?

Vai darījumi tiek novērtēti patiesajā

vērtībā?

Ieņēmumu – izdevumu atspoguļošana

pārskatos atbilstoši normatīvajām

prasībām



Izstrādātas kvalitatīvas, detalizētas grāmatvedības politika un

procedūras. Aptverti visi uzskaites, kontroles, novērtēšanas un pārskatu

sagatavošanas aspekti un

Grāmatvedības uzskaites principi ir piesardzīgi. Aktīvi, pasīvi un

ārpusbilances saistības un prasības grāmatvedības uzskaitē tiek savlaicīgi

atspoguļoti atbilstoši bankā noteiktajiem grāmatvedības uzskaites

principiem un

Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedības politika un/vai

procedūras


Izstrādātas apmierinošas kvalitātes grāmatvedības uzskaites politika un

procedūras, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķas procedūras

nav pietiekami detalizētas u.c.). Aptverti svarīgākie uzskaites, kontroles,

novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas aspekti un/vai

Grāmatvedības uzskaites principi ir piesardzīgi, bet ir atsevišķi trūkumi

un

Nav konstatēti gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedības politika un/vai

procedūras


Grāmatvedības uzskaites politika un procedūras ir neapmierinošas, jo

nav aptverti atsevišķi svarīgi uzskaites, kontroles, novērtēšanas, pārskatu

sagatavošanas aspekti un/vai

Grāmatvedības uzskaites principi vairākās jomās ir nepiesardzīgi. Aktīvi,

pasīvi, ārpusbilances saistības, prasības grāmatvedības uzskaitē vairākos

gadījumos nav atspoguļoti atbilstoši bankā noteiktajiem grāmatvedības

uzskaites principiem un/vai

Konstatēti vairāki gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedības politika

un/vai procedūras


Nav izstrādāta grāmatvedības uzskaites politika un svarīgākās

procedūras. Nav aptverti svarīgākie uzskaites, kontroles, novērtēšanas un

pārskatu sagatavošanas aspekti un/vai

Grāmatvedības uzskaites principi svarīgākajās bankas darbības jomās ir

nepiesardzīgi. Aktīvi, pasīvi un ārpusbilances prasības, saistības bieži

grāmatvedības uzskaitē netiek atspoguļoti atbilstoši bankā noteiktajiem

grāmatvedības uzskaites principiem un/vai

Bieži gadījumi, kad nav ievērotas grāmatvedības politika un/vai

procedūras



163. lappuse no 202

Kopīgai funkcijai – Personāla vadība


Personāla politikas esamība un kvalitāte

(t.sk. tās atbilstība bankas stratēģijai)

Darba aprakstu esamība un kvalitāte

Vai ir izstrādātas darbinieku atlases

procedūras; to kvalitāte

Vai ir izstrādātas darbinieku, t.sk.

personu, kas pilda pamatfunkcijas,

novērtēšanas procedūras; to kvalitāte

Atalgojuma sistēmas pārraudzība, tās

kvalitāte un atbilstība

Atalgojuma un prēmēšanas sistēma, tās

kvalitāte

Atalgojuma līmenis, salīdzinot ar

nozares vidējiem rādītājiem

Darbinieku apmācību sistēma, tās

kvalitāte un pietiekamība

Vai ir izstrādāta un dokumentēta

interešu konflikta situāciju

pārvaldīšanas politika, izstrādātas un

dokumentētas procedūras, kas nodrošina

potenciālo interešu konflikta situāciju

savlaicīgu identificēšanu un

pārvaldīšanu un nosaka rīcību interešu

konflikta situāciju novēršanai?

Vai ir noteiktas un dokumentētas

korporatīvās vērtības, t.sk. profesionālās

rīcības un ētikas standarti?



Piesardzīga personāla politika, kas atbilst bankas stratēģijai, un

Izstrādāti detalizēti darba apraksti un

Kvalitatīvas darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras un

Iestādes struktūrai un sarežģītībai atbilstoša atalgojuma sistēmas

pārraudzība, kura paredz padomes un/vai atalgojuma komitejas

iesaistīšanu, kā arī interešu konfliktu novēršanu, un

Motivējoša atalgojuma un prēmēšanas sistēma, t.sk. tā neveicina

pārmērīgu risku uzņemšanos, nodrošina to darbinieku identificēšanu, kuri

ietekmē bankas risku profilu, paredz atalgojuma mainīgās daļas korekcijas

risku izmaiņu gadījumos, un

Darbinieku atalgojuma līmenis ir augsts, salīdzinot ar nozares vidējiem

rādītājiem, un

Notiek regulāra darbinieku apmācība un

Kvalitatīva interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politika un

procedūras un

Noteiktas un dokumentētas korporatīvās vērtības, augsti profesionālās

rīcības un ētikas standarti


Personāla politika ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi un/vai

Izstrādāti darba apraksti, bet ir iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav

pietiekami detalizēti u.c.) un/vai

Apmierinošas darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras, bet ir

iespējami uzlabojumi (piemēram, nav noteikta darbinieku novērtēšanas


Pastāv apmierinoša atalgojuma sistēmas pārraudzība, kurā atsevišķos

jautājumos ir iesaistīta padome un atalgojuma komiteja. Atalgojuma

sistēma nerada būtiskus interešu konfliktus un/vai

Apmierinoša atalgojuma un prēmēšanas sistēma, bet ir iespējami

uzlabojumi (piemēram, darbinieku atalgojuma sistēma nepietiekami

saistīta ar darbinieku novērtēšanas rezultātiem u.c.), kā arī daļēji tiek

identificēti darbinieki, kuri ietekmē bankas riska profilu, un daļēji to

atalgojuma mainīgā daļa tiek koriģēta risku izmaiņu rezultātā un/vai

Darbinieku atalgojuma līmenis atbilst nozares vidējiem rādītājiem un/vai

Tiek veikta darbinieku apmācība, bet ir iespējami uzlabojumi (piemēram,

nav izstrādāts detalizēts apmācību plāns turpmākajam gadam u.c.) un/vai

Interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politika un procedūras ir

apmierinošas, bet ir iespējami uzlabojumi (piemēram, politika un

procedūras nenosaka atsevišķas iespējamo interešu konfliktu, kuriem

banka varētu būt pakļauta, situācijas un rīcību to novēršanai, tomēr šādu

potenciālo interešu konflikta situāciju iespējamā ietekme uz bankas

darbību un reputāciju nav vērtējama kā būtiska) un/vai

Ir noteiktas un dokumentētas korporatīvās vērtības, izstrādāti

profesionālās rīcības un ētikas standarti, bet iespējami uzlabojumi


Personāla politika ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tā

neatbilst bankas stratēģijai u.c.), un/vai

Neapmierinošas kvalitātes darba apraksti, jo ir būtiski trūkumi (piemēram,

nav skaidri noteiktas pilnvaras lēmumu pieņemšanas procesā), un/vai

Virspusēja atalgojuma sistēmas pārraudzība, kurā ir neapmierinoša

padomes iesaistīšanās, un nav dokumentēts lēmums par atalgojuma

komitejas nepieciešamību, kā arī atalgojuma sistēma veido interešu

konfliktus un/vai

Neapmierinošas darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras

(piemēram, nav noteiktas pilnvaras lēmuma pieņemšanai par jaunu



164. lappuse no 202

darbinieku pieņemšanu darbā u.c.) un/vai

Neapmierinoša atalgojuma un prēmēšanas sistēma (piemēram, darbinieku

atalgojuma sistēma nav motivējoša, jo darbinieku atalgojums nav saistīts

ar darba rezultātiem; prēmēšanas sistēma var veicināt papildu risku

uzņemšanos u.c.), kurā pastāv būtiskas nepilnības to darbinieku

identificēšanā, kas ietekmē bankas riska profilu, un kurā nepilnīgi paredz

atalgojuma mainīgās daļas korekciju risku rezultātā, un/vai

Darbinieku atalgojuma līmenis ir zems, salīdzinot ar nozares vidējiem

rādītājiem, un/vai

Darbinieku apmācība ir nepietiekama un/vai

Neapmierinoša interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politika un

procedūras, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, procedūras izstrādātas

formāli, to saturs un kvalitāte rada pamatotas šaubas par bankas spēju

savlaicīgi identificēt un pārvaldīt potenciālās interešu konflikta situācijas),

un/vai

Neapmierinoša dokumentēto korporatīvo vērtību, profesionālās rīcības un

ētikas standartu kvalitāte, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, standarti

nevēršas pret korupciju, nelikumīgu iekšējās informācijas izmantošanu un

jebkuru citu nelikumīgu, neētisku vai apšaubāmu rīcību, tie nav atbilstoši

bankas darbības raksturam, apjomam un riska profilam)


Nav personāla politikas un/vai

Nav izstrādāti darba apraksti un/vai

Nepastāv atalgojuma sistēmas pārraudzība un tajā nav iesaistīta padome,

un nav izvērtēta atalgojuma komitejas nepieciešamība, kā arī netiek

novērsti interešu konflikti un/vai

Nav izstrādātas darbinieku atlases un novērtēšanas procedūras un/vai

Atalgojuma sistēma veicina pārmērīgu risku uzņemšanos un darbinieku

negodīgu rīcību, netiek identificēti darbinieki, kuri ietekmē iestādes riska

profilu, un, nosakot atalgojuma mainīgo daļu, netiek ņemta vērā risku

ietekme un/vai

Darbinieku atalgojuma līmenis ir būtiski zemāks, salīdzinot ar nozares

vidējiem rādītājiem, līdz ar to tas veicina lielu darbinieku mainību un/vai

Darbinieku apmācība netiek veikta un/vai

Nav izstrādāta interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politika un

procedūras un/vai

Nav noteiktas un dokumentētas korporatīvās vērtības, profesionālās

rīcības un ētikas standarti



165. lappuse no 202

Vadības informācijas sistēmas kvalitāte

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība ir

skaidri noteikta, novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai atbilstoša,

novērtēt vadības pārskatu un operatīvās informācijas pārskatu kvalitāti – atbilstību, precizitāti

un savlaicīgumu.









o Padome un valde











Klientu aktīvu pārvaldīšanai un ieguldījumu pakalpojumiem - visiem darbības veidiem













Vai bankā skaidri noteikta un

dokumentēta pārskatu sniegšanas

(t.sk. iekšējiem un ārējiem

lietotājiem – Komisijai, Latvijas

Bankai u.c.) un informācijas

apmaiņas kārtība? Vai ir noteikts:

o kādu informāciju, kad un kam ir

pienākums sniegt?

o kāda informācija ir konfidenciāla

un tālāk neizpaužama?

Vai vadības informācijas sistēma var

nodrošināt savlaicīgu informācijas

sniegšanu ārējiem lietotājiem

(Komisijai, Latvijas Bankai u.c.)?



Vadības informācijas sistēma ir efektīva, bankas lielumam un darbības

sarežģītībai piemērota un augstas kvalitātes – vadība un darbinieki savlaicīgi

saņem plašu, precīzu, atbilstošu, detalizētu un pārskatāmu informāciju un

Skaidri noteikta un dokumentēta pārskatu sniegšanas (gan iekšējiem, gan

ārējiem lietotājiem) un informācijas apmaiņas kārtība. Noteiktā pārskatu

sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība tiek ievērota un

Vadības un operatīvās informācijas pārskati ir savlaicīgi, precīzi un pilnīgi.

Grāmatvedības pārskati ir precīzi un pilnīgi, nav konstatētas kļūdas, pārskati

tiek iesniegti savlaicīgi. Pārskatiem un informācijai tiek veikta neatkarīga

pārbaude, pārskatu sniegšanas funkcija ir neatkarīga no darījumu veikšanas

funkcijas un

Tiek izmantotas modernas IS, kas nodrošina precīzu un savlaicīgu



166. lappuse no 202

Vai bankas informācijas sistēma var

nodrošināt vadību/darbiniekus ar

kvalitatīvu lēmumu

pieņemšanai/ikdienas darbībai

nepieciešamo informāciju? T.sk.:

o pašreizējais stāvoklis

salīdzinājumā ar iepriekšējiem

periodiem un plānu

o aktīvu, pasīvu, ārpusbilances

posteņu analīze

o ienākumu un izdevumu analīze

o faktisko risku salīdzinājumu ar

noteiktajiem limitiem

o politiku un procedūru

neievērošanas gadījumu

identificēšanu un analīzi

o operacionālajai kontrolei

nepieciešamo informāciju

Vai bankā noteiktā pārskatu

sniegšanas un informācijas apmaiņas

kārtība tiek ievērota?

Vai vadība un darbinieki savlaicīgi

saņem lēmumu pieņemšanai/ikdienas

darbībai nepieciešamo informāciju?

Vai tiek veikta neatkarīga pārskatu

un informācijas pārbaude?

Vai pārskatu sniegšanas funkcija ir

neatkarīga no operāciju veikšanas

funkcijas?

Vadības, operatīvās informācijas un

grāmatvedības pārskatu kvalitāte,

t.sk.:

o savlaicīgums

o precizitāte

o ticamība

o kļūdas un to konstatēšanas un

labošanas savlaicīgums

o detalizētība

o pārskatu kvalitāte (pārskatāmība,

saprotamība u.c.)

IS izmantošana pārskatu

sagatavošanā

informāciju. IS ir elastīgas un nodrošina informācijas analīzi dažādos

griezumos. IS nodrošina gan standarta pārskatu sagatavošanu, gan pietiekami

ātru ārkārtas pārskatu sagatavošanu


Vadības informācijas sistēma ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, vadības pārskati ir nepārskatāmi, pārāk detalizēti)

un/vai

Noteikta un dokumentēta pārskatu sniegšanas (gan iekšējiem, gan ārējiem

lietotājiem) un informācijas apmaiņas kārtība, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, nav noteikti atsevišķu iekšējo pārskatu sniegšanas termiņi u.c.)

un/vai atsevišķos gadījumos pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas

kārtība nav ievērota un/vai

Vadības un operatīvās informācijas pārskati ir savlaicīgi, ir atsevišķas kļūdas

vai neprecizitātes, bet tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas. Grāmatvedības

pārskati ir pietiekami precīzi, konstatētas atsevišķas nebūtiskas kļūdas vai

neprecizitātes, bet tās vienmēr tiek savlaicīgi izlabotas, pārskati tiek iesniegti

savlaicīgi un/vai

Tiek izmantotas apmierinošas IS, kas nodrošina precīzu un savlaicīgu

informāciju. Iespējams, ka IS nav pietiekami elastīgas – tās apmierinoši

nodrošina standarta pārskatu sagatavošanu, bet ārkārtas pārskatu iegūšanai

nepieciešams ievērojams laiks/resursi


Vadības informācijas sistēma ir neapmierinoša, jo atsevišķās būtiskās jomās

tā nenodrošina pietiekamu informāciju, lai efektīvi pieņemtu

lēmumus/kvalitatīvi veiktu ikdienas operacionālās kontroles procedūras

un/vai

Pārskatu sniegšanas (gan iekšējiem, gan ārējiem lietotājiem) un informācijas

apmaiņas kārtība ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, tā nav

pietiekami dokumentēta, svarīgiem darbības veidiem pārskatu sniegšanas

funkcija nav neatkarīga no darījumu veikšanas funkcijas u.c.) un/vai

konstatēti vairāki gadījumi, kad svarīgu pārskatu sniegšanas un informācijas

apmaiņas kārtība nav ievērota un/vai

Vadības un/vai operatīvās informācijas pārskati dažreiz ir nepilnīgi un/vai

kļūdaini un/vai ar kavējumiem. Grāmatvedības pārskati ir neapmierinošas

kvalitātes, konstatētas vairākas būtiskas kļūdas, pārskati dažreiz tiek iesniegti

nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar kavējumiem un/vai

Izmantotās IS ir neapmierinošas, jo pārskatos ir daudz kļūdu, vadības un/vai

operatīvā informācija ir neprecīza un/vai nav savlaicīga


Vadības informācijas sistēma ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai

nepiemērota, tā nenodrošina pietiekamu informāciju, lai izprastu un novērtētu

bankas ekonomisko un finanšu stāvokli, efektīvi pieņemtu lēmumus, veiktu

ikdienas operacionālās kontroles procedūras. Iespējamie trūkumi - pārskatiem

un informācijai netiek veikta neatkarīga pārbaude, visiem svarīgākajiem

darbības veidiem pārskatu sniegšanas funkcija nav neatkarīga no darījumu

veikšanas funkcijas u.c. un/vai

Pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība ir neskaidra un/vai nav

dokumentēta. Nav izstrādātas ārējo pārskatu sastādīšanas un sniegšanas

procedūras un/vai

Vadības un/vai operatīvās informācijas pārskati ir kļūdaini un neatspoguļo

aktuālo situāciju, informācija ir novecojusi. Grāmatvedības pārskatos ir

daudz kļūdu, grāmatvedības uzskaites informācija ir neprecīza un/vai nav

savlaicīga, pārskati regulāri tiek iesniegti nepilnīgi un/vai kļūdaini un/vai ar

būtiskiem kavējumiem un/vai

Netiek izmantotas IS, pārskatos ir daudz kļūdu, vadības un/vai operatīvā

informācija ir neprecīza, vadība to saņem ar būtiskiem kavējumiem



167. lappuse no 202

Pilnvaru, pienākumu un atbildības sadalījums

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai bankas struktūrvienību un darbinieku pilnvaras, pienākumi

un atbildība (t.sk. lēmumu pieņemšanas process) ir skaidri noteiktas un novērtēt, vai to

sadalījums ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai atbilstošs.










o Padome un valde


























Vai pilnvaras, pienākumi un atbildība

(struktūrvienībām, komitejām,

darbiniekiem) ir noteiktas un

pietiekami dokumentētas?

Vai pilnvaru piešķiršanas

dokumentācijā ir norādīts:

o piešķirto pilnvaru veids

o personas (norādot amatu) un

struktūrvienības, kam piešķirtas

pilnvaras

o pārpilnvarojuma tiesības

o piešķirto pilnvaru izmantošanas



Skaidri noteiktas, detalizēti dokumentētas pilnvaras, pienākumi un atbildība

(struktūrvienībām, komitejām un darbiniekiem). Darījumu slēgšanas,

darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas ir nodalītas un

neatkarīgas. Operācijās (darījumos) tiek ievērots "četru acu princips". Ir

noteikta atbildīgo izpildītāju atbildības apliecināšanas kārtība. Tiek veikta

neatkarīga piešķirto pilnvaru ievērošanas kontrole un

Pilnvaru delegācijas pakāpe ir optimāla un bankas lielumam un darbības

sarežģītībai piemērota un

Visas operācijas (darījumi) ir atļautas ar attiecīgās amatpersonas rīkojumu

saskaņā ar noteiktajiem atbildības līmeņiem un



168. lappuse no 202

ierobežojumi?

Vai paredzēta atbildīgo izpildītāju

atbildības apliecināšanas kārtība

(piemēram, parakstoties par uzticēto

pienākumu izpildi)?

Vai tiek veikta neatkarīga pilnvaru

ievērošanas kontrole?

Vai darījumu slēgšanas, darījumu

kontroles un darījumu izpildes

funkcijas ir nodalītas un neatkarīgas?

Vai pietiekami tiek ievērots "četru acu

princips" gan vadības jautājumos, gan

ikdienas darbībā?

Piešķirto pilnvaru delegācijas pakāpe

(t.sk. piesardzīgums) un piemērotība

bankas lielumam un darbības

sarežģītībai

Vai visas operācijas (darījumi) ir

atļautas ar attiecīgās amatpersonas

rīkojumu (t.sk. komitejas lēmumu)

saskaņā ar noteiktajiem atbildības

līmeņiem?

Vai lēmumu pieņemšanas process

dokumentēts bankas politikās un

procedūrās?

Vai lēmumi ir skaidri un tie tiek

dokumentēti?

Lēmumu pieņemšanas procesa

efektivitāte, t.sk.:

o vai lēmumu pieņemšanas process

nav pārmērīgi sarežģīts (un tādēļ

kavē savlaicīgu lēmumu

pieņemšanu)?

o vai lēmumu pieņemšanas process

neveicina pārmērīgu risku

uzņemšanos (piemēram,

darbiniekiem piešķirtas lielas

pilnvaras un/vai ir nepietiekama

kontrole)?

Cik liela lēmumu pieņemšanas procesā

ir atkarība no atsevišķiem

darbiniekiem, t.sk.:

o vai nav "neaizvietojamu"

darbinieku?

o vai darbiniekiem, kas iesaistīti

lēmumu pieņemšanā, ir noteikti

darbinieki, kas tos aizvieto?

o vai banka plāno un sagatavo

darbiniekus, kas nepieciešamības

gadījumā varētu pārņemt lēmumu

pieņemšanā iesaistīto darbinieku

funkcijas (t.i., vai ir nodrošināta

"vadības pēctecība")?

Atbildība, t.sk.:

o vai ir skaidri noteikta un

dokumentēta katra darbinieka, kam

ir pilnvaras pieņemt lēmumus,

atbildība?

o vai tā ir atbilstoša deleģētajām

pilnvarām?

o vai ir paredzētas soda sankcijas par

Skaidri noteikts, efektīvs un kontrolēts lēmumu pieņemšanas process. Visi

lēmumi un darbība ir skaidri un dokumentēti un

Lēmumu pieņemšanas procesā nav atkarības no atsevišķiem

"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Ir nozīmēti darbinieki, kas aizvieto

lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītos darbiniekus. Ir nodrošināta

atbilstoša "vadības pēctecība" un

Skaidri noteikta, deleģētajām pilnvarām atbilstoša atbildība un efektīvas

soda sankcijas


Pilnvaru, pienākumu un atbildības (struktūrvienībām, komitejām un

darbiniekiem) noteikšana un dokumentēšana ir apmierinoša, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, nebūtiski trūkumu piešķirto pilnvaru

dokumentēšanā, atsevišķos nebūtiskos darbības veidos nav pilnībā nodalītas

darījumu slēgšanas, darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas,

varētu tikt uzlabota atbildīgo izpildītāju atbildības apliecināšanas kārtība

u.c.). Tiek veikta pietiekama piešķirto pilnvaru ievērošanas kontrole un/vai

Pilnvaru delegācijas pakāpe ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai

piemērota, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, lai nodrošinātu efektīvāku

darbību, varētu tikt palielināti filiālēm deleģēto pilnvaru apjomi u.c.) un/vai

Operācijas (darījumi) ir atļautas ar attiecīgās amatpersonas rīkojumu

saskaņā ar noteiktajiem atbildības līmeņiem un/vai

Apmierinošs lēmumu pieņemšanas process, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, tas nav pilnībā dokumentēts bankas politikās un procedūrās

u.c.) un/vai

Lēmumu pieņemšanas procesā nav būtiskas atkarības no atsevišķiem

"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Iespējams, ka nav pietiekami nodrošināta

atbilstoša "vadības pēctecība", bet tas nevarētu radīt ievērojamas problēmas

un/vai

Apmierinoši noteikta atbildība un soda sankcijas, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, soda sankcijas ne vienmēr tiek konsekventi pielietotas u.c.)


Pilnvaru, pienākumu un atbildības (struktūrvienībām, komitejām un

darbiniekiem) noteikšana un dokumentēšana ir neapmierinoša, jo ir būtiski

trūkumi (piemēram, atsevišķos būtiskos darbības veidos darījumu

slēgšanas, darījumu kontroles un darījumu izpildes funkcijas nav pilnībā

nodalītas un/vai nav neatkarīgas, nav pilnībā ievērots "četru acu princips",

nav noteikta/ir noteikta, bet netiek ievērota atbildīgo izpildītāju atbildības

apliecināšanas kārtība u.c.). Piešķirto pilnvaru ievērošanas kontrole ir

nepietiekama un/vai

Pilnvaru delegācijas pakāpe ir nepamierinoša un bankas lielumam un

darbības sarežģītībai nepiemērota (piemēram, pārāk liela (nepiesardzīga)

pilnvaru deleģēšana u.c.) un/vai

Konstatēti vairāki gadījumi, kad operāciju (darījumu) veikšanā nav ievērota

bankā noteiktā pilnvaru sistēma, bet šādu darījumu kopējais apjoms ir

neliels un/vai

Lēmumu pieņemšanas process ir neapmierinošs, jo ir būtiski trūkumi

(piemēram, tas nav dokumentēts, pieņemtie lēmumi bieži ir neskaidri un/vai

nav pamatoti u.c.) un/vai

Lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiska atkarība no atsevišķiem

"neaizvietojamiem" darbiniekiem. Vairākās būtiskās darbības jomās

darbiniekiem, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, nav nozīmēti

darbinieki, kas tos aizvieto. Nav pietiekami nodrošināta "vadības

pēctecība", tas varētu radīt bankai ievērojamas problēmas un bankas vadība

šo risku neapzinās un/vai

Atbildība un soda sankcijas ir neapmierinoši noteiktas, jo ir būtiski trūkumi

(piemēram, atbildība un soda sankcijas nav dokumentētas, atbildība un soda

sankcijas, salīdzinot ar deleģētajām pilnvarām, ir nesamērojami mazas u.c.)


Nav noteiktas, dokumentētas pilnvaras, pienākumi un atbildība



169. lappuse no 202

politiku un procedūru

pārkāpumiem?

o cik efektīvas ir soda sankcijas?

(struktūrvienībām, komitejām un darbiniekiem). Būtiskajos darbības veidos

nav nodalītas darījumu slēgšanas, darījumu kontroles un darījumu izpildes

funkcijas, netiek ievērots "četru acu princips". Nav noteikta atbildīgo

izpildītāju atbildības apliecināšanas kārtība. Netiek veikta neatkarīga

piešķirto pilnvaru ievērošanas kontrole un/vai

Pilnvaru delegācijas pakāpe ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai

neatbilstoša un nenodrošina efektīvu bankas darbību (piemēram, pārāk liela

centralizācija, nepiesardzīgi piešķirtas pilnvaras atsevišķiem darbiniekiem

u.c.) un/vai

Konstatēti daudzi gadījumi, kad operāciju (darījumu) veikšanā nav ievērota

bankā noteiktā pilnvaru sistēma un šādu darījumu kopējais apjoms ir liels

un/vai

Neskaidrs (nav noteikts) lēmumu pieņemšanas process. Lēmumi un/vai

darbība nav dokumentēti un/vai

Svarīgākajās bankas darbības jomās lēmumu pieņemšana atkarīga no

atsevišķiem "neaizvietojamiem" darbiniekiem, nav nozīmēti darbinieki, kas

tos aizvieto. Nav nodrošināta un netiek plānota "vadības pēctecība" un/vai

Neskaidra (nav noteikta) atbildība un soda sankcijas, vai ir noteikta

atbildība un soda sankcijas, bet tās, salīdzinot ar deleģētajām pilnvarām, ir

minimālas



170. lappuse no 202



Vai ir noteikti un dokumentēti pienākumi,

pilnvaras un atbildība?

Vai padomes pienākumos ir iekļautas

funkcijas, kuras padomei jāveic saskaņā

ar regulējošām prasībām (t.i., saskaņā ar

Kredītiestāžu likumu, Iekšējās kontroles

sistēmas izveides normatīvajiem

noteikumiem, Kredītriska pārvaldīšanas

normatīvajiem noteikumiem u.c.

regulējošām prasībām)?

Vai ir noteikti un dokumentēti valdes un

tās locekļu pienākumi, pilnvaras un

atbildība?

Vai valdes pienākumos ir iekļautas

funkcijas, kuras valdei jāveic saskaņā ar

regulējošām prasībām (t.i., saskaņā ar

Kredītiestāžu likumu, Iekšējās kontroles

sistēmas izveides normatīvajiem

noteikumiem, Kredītriska pārvaldīšanas

normatīvajiem noteikumiem u.c.

regulējošām prasībām)?

Vai ir noteikta kārtība un regularitāte,

kādā valde sniedz pārskatu padomei par

savu darbību?

Vai praksē tiek ievērots pilnvaru,

pienākumu un atbildības sadalījums?

Vai ir noteikta, dokumentēta un praksē

tiek ievērota interešu konflikta situāciju

pārvaldīšanas politika padomes un valdes

darbībā?



Skaidri noteikti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi, pilnvaras

un atbildība, t.sk.:

o noteikti un dokumentēti pienākumi, pilnvaras un atbildība un

o padomes pienākumos iekļautas funkcijas, kuras padomei jāveic saskaņā

ar regulējošām prasībām, un

o valdes pienākumos iekļautas funkcijas, kuras valdei jāveic saskaņā ar

regulējošām prasībām, un

Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildības sadalījums tiek ievērots

praksē un

Noteikta pietiekama regularitāte un kārtība, kādā valde sniedz pārskatu

padomei par savu darbību, un tā tiek ievērota un

Kvalitatīva interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politika un

procedūras, kā arī padomes un valdes locekļu darbībā un lēmumu

pieņemšanā nav konstatētas interešu konflikta situācijas


Apmierinoši noteikti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi,

pilnvaras un atbildība, bet ir iespējami uzlabojumi (piemēram, tie nav

pietiekami dokumentēti). Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildības

sadalījums tiek ievērots praksē un/vai Apmierinoši noteikta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par

savu darbību, bet ir iespējami uzlabojumi (piemēram, tā nav pietiekami

dokumentēta) un/vai

Interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politika un procedūras ir

apmierinošas, bet ir iespējami uzlabojumi (piemēram, politika un

procedūras nenosaka atsevišķas iespējamo interešu konfliktu situācijas,

kas var īstenoties padomes un/vai valdes darbībā) un/vai

Attiecībā uz atsevišķām padomes un/vai valdes darbībām un lēmumiem

pastāv interešu konflikta situācijas iespējamība, tomēr tas nerada būtisku

bankas darbības apdraudējumu


Neapmierinoši noteikti padomes, valdes un valdes locekļu pienākumi,

pilnvaras un atbildība, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, padomes/valdes

pienākumos nav iekļautas būtiskas funkcijas, kuras tām jāveic saskaņā ar

regulējošām prasībām). Noteiktais pilnvaru, pienākumu un atbildības

sadalījums ne vienmēr tiek ievērots praksē un/vai Neapmierinoši noteikta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par

savu darbību, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, nav noteikta regularitāte,

nav noteikti jautājumi, par kuriem valdei jāsniedz pārskats padomei,

u.c.), un/vai

Neapmierinoša interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politika un

procedūras, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, procedūras izstrādātas

formāli, to saturs un kvalitāte rada pamatotas šaubas par bankas spēju

savlaicīgi identificēt un pārvaldīt potenciālās interešu konflikta

situācijas), un/vai

Būtiska daļa no padomes un/vai valdes lēmumiem ir pieņemti padomes

un/vai valdes locekļiem atrodoties interešu konflikta situācijā


Nav noteikti un dokumentēti padomes, valdes un valdes locekļu

pienākumi, pilnvaras un atbildība un/vai

Nav noteikta kārtība, kādā valde sniedz pārskatu padomei par savu

darbību un/vai

Nav izstrādāta interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politika un

procedūras un/vai



171. lappuse no 202

Lielākā daļa no padomes un /vai valdes lēmumiem ir pieņemti padomes

un/vai valdes locekļiem atrodoties interešu konflikta situācijā



172. lappuse no 202

Iekšējā audita efektivitāte

Novērtēšanas mērķis – novērtēt iekšējā audita funkcijas (un citu iekšējās pārbaudes funkciju,

piemēram – iekšējās kredītu pārbaudes funkcijas) neatkarību, kvalitāti un efektivitāti.
































Vai pēdējā gada laikā iekšējais audits (vai

cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) ir

veicis šī darbības veida pārbaudi?

Vai iekšējais audits (vai cita iekšējās

pārbaudes struktūrvienība) pietiekami

regulāri veic vērtējamā darbības veida

pārbaudes?

Pēdējo iekšējā audita (vai citas iekšējās

pārbaudes struktūrvienības) pārbaužu

kvalitāte un rezultāti. Vai pārbaužu

rezultāti saskan ar Komisijas pārbaudēs

atklātajiem faktiem?

Vai pietiekami savlaicīgi novērsti iekšējā

audita (vai citas iekšējās pārbaudes

struktūrvienības) atklātie trūkumi un

ieviestas nepieciešamās izmaiņas

darbībā?

Vai pārbaudīti visi būtiskie aspekti



Iekšējais audits (vai cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) pēdējā gada

laikā ir veicis šī darbības veida pārbaudi. Tiek veiktas pietiekami

regulāras pārbaudes un

Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienības) pārbaudes ir

kvalitatīvas – pārbaudīti visi būtiskie jautājumi. Tiek sastādīti kvalitatīvi

ziņojumi un

Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienības) pārbaužu

rezultātā atklātie trūkumi savlaicīgi novērsti un ātri ieviestas visas

nepieciešamās izmaiņas



laikā nav veicis šī darbības veida pārbaudi, bet pārbaudes grupas

vērtējumā tiek veiktas pietiekami regulāras pārbaudes un/vai


apmierinošas kvalitātes, bet iespējami uzlabojumi – nav pārbaudīti



173. lappuse no 202

(piemēram, vai, veicot kredītu pārbaudes,

ir novērtēta kredītu izsniegšana saskaņā

ar politikām un procedūrām; kredītriska

pārvaldīšanas process; darbinieku

prasmes un darba kvalitāte; kredītlietu

dokumentācijas atbilstība; kredītlīguma

noteikumu un papildnosacījumu

ievērošana; kredītu un to vērtēšanas

kvalitāte u.c. būtiski aspekti)?

Iekšējā audita (vai citas iekšējās

pārbaudes struktūrvienības) ziņojumu

kvalitāte

atsevišķi mazāk svarīgi jautājumi (piemēram, veicot kredītu pārbaudi,

ilgstoši nav veikta kredītlietu kārtošanas atbilstības procedūrās

noteiktajai kārtībai pārbaude u.c.). Tiek sastādīti apmierinošas kvalitātes

ziņojumi un/vai


rezultātā atklātie būtiskākie trūkumi novērsti, bet nepieciešamās

izmaiņas ieviestas ar kavējumiem



laikā nav veicis šī darbības veida pārbaudi, un pārbaudes grupas

vērtējumā tas nav pietiekami (t.i., būtu nepieciešams veikt biežākas

pārbaudes) un/vai


neapmierinošas kvalitātes, jo nav pārbaudīti būtiskākie jautājumi

(piemēram, veicot kredītu pārbaudi, nav novērtēta kredītu un to

vērtēšanas kvalitāte u.c.). Ziņojumi ir neapmierinoši (piemēram, tie ir

vispārīgi un nesniedz rekomendācijas trūkumu novēršanai u.c.) un/vai


rezultātā atklātie būtiskie trūkumi novērsti tikai daļēji, nepieciešamās

izmaiņas ieviestas daļēji un ar kavējumiem


Iekšējais audits (vai cita iekšējās pārbaudes struktūrvienība) nav veicis šī

darbības veida pārbaudi vai

Iekšējā audita (vai citas iekšējās pārbaudes struktūrvienības) pārbaudēs

tiek pārbaudīti tikai mazsvarīgi jautājumi, kas nav saistīti ar efektīvu

risku pārvaldīšanu. Iespējams, ka iekšējā audita funkcija (vai cita

iekšējās pārbaudes struktūrvienība) nav neatkarīga – tā piedalās arī

lēmumu pieņemšanā par darījumu veikšanu u.c. Netiek sastādīti

ziņojumi un/vai


rezultātā atklātie būtiskie trūkumi nav novērsti



174. lappuse no 202



Vai bankā pastāv neatkarīga iekšējā

audita funkcija?

Vai iekšējā audita dienesta vadītāju ir

apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce, vai

ir skaidri norādīti tā pienākumi, pilnvaras

un pārskatu sniegšanas kārtība?

Vai iekšējā audita dienesta vadītājs

lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir

neatkarīgs no bankas valdes?

Vai iekšējā audita funkcijas ir nodalītas

no ikdienas operāciju (darījumu)

veikšanas un kontroles funkcijām, kā arī

no uzskaites un kontroles procedūru

noteikšanas?

Vai iekšējā audita pienākumos iekļautas:

o bankas darbības efektivitātes un

rezultātu novērtēšana

o darbības atbilstības politikām,

plāniem, procedūrām un regulējošām

prasībām novērtēšana

o grāmatvedības sistēmas pārbaude

o informācijas sistēmu novērtēšana

o iekšējās kontroles procedūru darbības

pārbaude

o finansiālās informācijas ticamības un

pilnības pārbaude

o speciālo pārbaužu un izmeklēšanu

veikšana?

Vai iekšējam auditam ir nodrošināta brīva

piekļūšana visiem dokumentiem,

informācijai un personālam?

Vai iekšējam auditam ir nodrošināti tieši

kontakti ar bankas padomi un valdi?

Vai bankas padome ir apstiprinājusi

iekšējā audita darbības plānu?

Vai darbības plānā ir norādītas:

o pārbaudāmās darbības jomas,

pārbaužu regularitāte un nepieciešamie

resursi

o riska noteikšanas un novērtēšanas

metodes

o riska kontroles procedūru novērtēšanas

kritēriji

o pārbaužu rezultātu dokumentēšanas

prasības

o kārtība, kādā pārbaužu rezultāti

sniedzami padomei un valdei

o ieteikumu īstenošanas pārbaudes

kārtība?

Vai bankas padome apstiprinājusi iekšējā

audita gada darba plānu?

Iekšējā audita ziņojumu kvalitāte

Vai ir nodrošināta pārbaužu rezultātā

atklāto faktu, atzinumu un ieteikumu

apspriešana atbilstošā vadības līmenī?

Vai iekšējais audits pietiekami seko līdzi

tā ieteikumu izpildei?

Vai iekšējais audits sagatavo regulāru



Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir pilnībā neatkarīgs no

valdes. Iekšējā audita dienesta vadītāju apstiprinājusi akcionāru

pilnsapulce. Iekšējā audita funkcijas nodalītas no citas darbības un

Iekšējam auditam ir liela autoritāte bankā un ir nodrošināti tieši kontakti

ar padomi un valdi. Iekšējam auditam nodrošināta brīva piekļūšana

visiem dokumentiem, informācijai un personālam un

Iekšējā audita darbs ir kvalitatīvs – tas veic gan atsevišķo darbības jomu,

gan bankas darbības kopumā novērtēšanu. Iekšējais audits regulāri

pārbauda visas būtiskās darbības jomas. Detalizēti un kvalitatīvi darbības

un gada darba plāni, pietiekami resursi to īstenošanai un

Kvalitatīvi audita ziņojumi. Audita rezultāti tiek apspriesti atbilstošā

vadības līmenī. Savlaicīgi tiek novērsti iekšējā audita pārbaužu rezultātā

konstatētie trūkumi un ieviestas visas nepieciešamās izmaiņas darbībā un

Augsta darbinieku kvalifikācija un liela profesionālā pieredze. Tiek

veikta pastāvīga darbinieku apmācība un kvalifikācijas paaugstināšana.

Pietiekams darbinieku skaits


Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir neatkarīgs no valdes.

Iekšējā audita dienesta vadītāju apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce.

Tomēr iekšējā audita funkcijas nav pilnībā nodalītas no citas darbības

(piemēram, tas piedalās operacionālo kontroles procedūru izstrādē u.c.),

bet tas neapdraud tā objektivitāti pārbaužu veikšanā un/vai

Iekšējam auditam pietiekami nodrošināti kontakti ar bankas padomi un

valdi, bet iespējami uzlabojumi (piemēram, iekšējam auditam nav

pietiekama autoritāte u.c.). Atsevišķos nebūtiskos jautājumos iekšējam

auditam nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem,

informācijai un personālam un/vai

Iekšējā audita darbs ir apmierinošas kvalitātes, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, tas pārskatā par savu darbību nav izteicis viedokli par

prioritārajiem pasākumiem iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes

uzlabošanai u.c.). Iekšējais audits pietiekami pārbauda būtiskās darbības

jomas, bet tā darbībā iespējami uzlabojumi (piemēram, darba plāns ir

vispārīgs, audita programmas nav pietiekami detalizētas u.c.) un/vai

Audita ziņojumi ir apmierinoši. Audita rezultāti ne vienmēr tiek

pietiekami apspriesti atbilstošā vadības līmenī. Iekšējā audita pārbaužu

rezultātā atklātie būtiskākie trūkumi novērsti, bet nepieciešamās

izmaiņas ieviestas ar kavējumiem un/vai

Apmierinoša darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze, bet

iespējams, ka darbinieku skaits ir nepietiekams. Tiek veikta darbinieku

apmācība


Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un/vai rīcībā nav pilnībā neatkarīgs

no valdes. Iekšējā audita funkcijas nav pilnībā nodalītas no citas darbības

(piemēram, darbinieki, kas veic audita funkcijas, aizvieto citus

darbiniekus, kas veic ikdienas operācijas vai operāciju kontroles

funkcijas u.c.), kā rezultātā iekšējā audita objektivitāte pārbaužu

veikšanā ne vienmēr tiek nodrošināta un/vai

Iekšējam auditam nav nodrošināti pietiekami kontakti ar bankas padomi

un valdi. Atsevišķos būtiskos jautājumos iekšējam auditam nav

nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem, informācijai un

personālam un/vai

Iekšējā audita darbs ir neapmierinošas kvalitātes, jo ir būtiski trūkumi

(piemēram, nav izstrādāts un apstiprināts gada darba plāns, netiek

veiktas atsevišķu būtiskāko darbības jomu pārbaudes, padome netiek

informēta par audita darba rezultātiem, auditam nav pietiekami resursi



175. lappuse no 202

pārskatu par veiktajām pārbaudēm,

atklātajām problēmām un iekšējās

kontroles efektivitāti?

Vai pēdējā gada laikā veiktas visu bankas

būtisko darbības jomu pārbaudes?

Vai pietiekami savlaicīgi novērsti iekšējā

audita atklātie trūkumi un ieviestas

nepieciešamās izmaiņas darbībā?

Vai ir nodrošināta iekšējo auditoru

pietiekama izglītība un profesionālā

pieredze?

Darbinieku kvalifikācijas un skaita

pietiekamība

u.c.) un/vai

Audita ziņojumi ir neapmierinoši (piemēram, tie ir vispārīgi un nesniedz

rekomendācijas trūkumu novēršanai u.c.). Audita rezultāti netiek

pietiekami apspriesti atbilstošā vadības līmenī. Iekšējā audita pārbaužu

rezultātā atklātie būtiskie trūkumi novērsti tikai daļēji, nepieciešamās

izmaiņas ieviestas daļēji un ar kavējumiem un/vai

Darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze ir nepietiekamas, lai

veiktu kvalitatīvas pārbaudes. Darbinieku apmācība ir nepietiekama


Iekšējais audits lēmumu pieņemšanā un rīcībā nav neatkarīgs no valdes

(tas ir valdes pakļautībā). Iekšējā audita funkcijas veic darbinieki, kuru

pamatpienākumi saistīti ar ikdienas operāciju veikšanu vai operāciju

kontroles funkcijām un līdz ar to tie, veicot pārbaudes, nav objektīvi

un/vai

Iekšējam auditam nav nodrošināti kontakti ar bankas padomi un valdi.

Vairākos būtiskos jautājumos iekšējam auditam nav nodrošināta brīva

piekļūšana visiem dokumentiem, informācijai un personālam un/vai

Iekšējā audita pārbaudēs tiek pārbaudīti tikai mazsvarīgi jautājumi, kas

nav saistīti ar efektīvu risku pārvaldīšanu un/vai

Netiek sastādīti audita ziņojumi, un audita rezultāti netiek apspriesti

atbilstošā vadības līmenī. Iekšējā audita pārbaužu rezultātā atklātie

būtiskie trūkumi nav novērsti un/vai

Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze un skaits ir nepietiekami,

lai veiktu kvalitatīvas pārbaudes. Netiek veikta darbinieku apmācība



176. lappuse no 202

Darbības atbilstības kontroles funkcijas efektivitāte

Novērtēšanas mērķis – novērtēt darbības atbilstības kontroles funkcijas kvalitāti un

efektivitāti.






Vai bankā ir iecelts darbinieks/darbinieki

(vai nozīmēta struktūrvienība), kuru

pienākumos ietilpst bankas darbības

atbilstības kontroles funkcijas (t.sk.

nodrošināt, ka banka savā darbībā ievēro

regulējošās prasības, biznesa ētikas

standartus, tirgus un labākās prakses

standartus, uzraudzības iestāžu prasības,

sabiedrības intereses u.c. svarīgus

aspektus)?

Vai darbības atbilstības kontroles

darbiniekam/darbiniekiem ir nodrošināti

tieši kontakti ar bankas padomi un valdi?

Vai skaidri dokumentētas darbības

atbilstības kontroles

darbinieka/darbinieku pilnvaras?

Vai darbības atbilstības kontroles

darbiniekam/darbiniekiem ir nodrošināta

brīva piekļūšana visiem dokumentiem,

informācijai un personālam?

Vai ir nodrošināta darbinieku pietiekama

izglītība un profesionālā pieredze?

Darbinieku kvalifikācijas un skaita

pietiekamība



Nozīmēti darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst visu būtiskāko

darbības atbilstības kontroles funkciju nodrošināšana bankā. Atbildīgiem

darbiniekiem ir liela autoritāte bankā un ir nodrošināti kontakti ar

padomi un valdi. Tiem nodrošināta brīva piekļūšana visiem

dokumentiem, informācijai un personālam un

Augsta darbinieku kvalifikācija un liela profesionālā pieredze.

Pietiekams darbinieku skaits


Nozīmēti darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst svarīgāko

darbības atbilstības kontroles funkciju nodrošināšana bankā, tomēr

atsevišķiem jautājumiem nav pievērsta pietiekama uzmanība (piemēram,

nav nozīmēts darbinieks, kura pienākumos ietilpst sekot līdzi tam, kā

banka ievēro tirgus labākās prakses standartus). Atbildīgiem

darbiniekiem pietiekami nodrošināti kontakti ar padomi un valdi, bet

iespējami uzlabojumi (piemēram, darbības atbilstības kontroles

darbiniekam nav pietiekama autoritāte bankā u.c.). Atsevišķos

nebūtiskos jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem

dokumentiem, informācijai un personālam un/vai

Apmierinoša darbinieku kvalifikācija un profesionālā pieredze, bet

iespējams, ka darbinieku skaits ir nepietiekams


Darbības atbilstības kontroles funkcija bankā ir neapmierinoša, jo ir

būtiski trūkumi (piemēram, vairākiem būtiskiem darbības atbilstības

jautājumiem nav nozīmēti atbildīgie darbinieki, vai tiem nav nodrošināti

pietiekami kontakti ar padomi un valdi u.c.). Atsevišķos būtiskos

jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana visiem dokumentiem,

informācijai un personālam un/vai

Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze vai skaits ir

nepietiekams, lai kvalitatīvi veiktu darbības atbilstības kontroles

funkcijas


Darbības atbilstības kontroles funkcija bankā netiek veikta. Nav nozīmēti

darbinieks/darbinieki, kuru pienākumos ietilpst darbības atbilstības

kontroles funkciju nodrošināšana bankā/ir nozīmēti darbinieki, bet

vairākos būtiskos jautājumos tiem nav nodrošināta brīva piekļūšana

visiem dokumentiem, informācijai un personālam un/vai

Darbinieku kvalifikācija, profesionālā pieredze un skaits ir nepietiekami,

lai kvalitatīvi veiktu darbības atbilstības kontroles funkcijas. Netiek

veikta darbinieku apmācība



177. lappuse no 202

4.3.2. Korporatīvā vadība

Svarīga nozīme bankas darbībai piemītošo risku savlaicīgā identificēšanā, analīzē un

pārvaldīšanā ir tam, kā ir organizēta bankas darbība, un kāda ir vadības attieksme pret risku

uzņemšanos un uzņemto risku lielumam atbilstošu risku pārvaldīšanas metožu lietošanu.

Tādēļ reitinga piešķiršanas procesā atsevišķi tiek vērtēta korporatīvā vadība bankā, t.sk. – vai

ir izveidota bankas lielumam un darbības sarežģītībai un piemītošiem riskiem piemērota

organizatoriskā struktūra; padomes un valdes darba efektivitāte; darbības plānošanas

efektivitāte; vai ir nodrošināti pietiekami resursi (t.sk. cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai

struktūrvienības varētu kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.

Saskaņā ar standartizēto pieeju (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā) reitinga piešķiršanas procesā

korporatīvā vadība tiek vērtēta visiem darbības veidiem un visām kopīgām funkcijām.

Darbības veidi, kuriem tiek vērtēta korporatīvā vadība, ir atšķirīgi, līdz ar to ne visi elementi

un kritēriji katram no vērtējamiem darbības veidiem ir atbilstoši – ne visiem vērtējamiem

darbības veidiem obligāti jāvērtē visi šajā metodikā aprakstītie korporatīvās vadības kvalitāti

raksturojošie elementi. Iespējama situācija, ka kādam darbības veidam nav iespējams novērtēt

kādu no korporatīvās vadības kvalitāti raksturojošiem elementiem, un tādā gadījumā šis

elements nav jāvērtē. Šajā metodikā katra korporatīvās vadības kvalitāti raksturojošā elementa

novērtējuma aprakstā norādīti tie darbības veidi, kam šis elements jāvērtē.

Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot korporatīvo vadību, un šo elementu novērtēšanas mērķi

ir:


Organizatoriskā struktūra Noteikt, vai bankas organizatoriskā struktūra ir skaidri

noteikta un novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbības

sarežģītībai atbilstoša.

Grupas attiecības Noteikt, vai ir skaidri noteikta bankas vieta grupā (t.sk.

attiecības ar struktūrvienībām, kas veic centralizētu risku

pārvaldīšanu) un attiecības ar citiem grupas uzņēmumiem.

Šis elements tiek vērtēts tikai tām bankām, kas ir grupas

sastāvā.

Padomes un valdes darba

efektivitāte

Novērtēt padomes un valdes kompetenci un darba

efektivitāti.

Plānošanas process Novērtēt darbības plānošanas procesa efektivitāti.

Resursu pietiekamība Novērtēt, vai bankas struktūrvienību rīcībā ir pietiekami

resursi (cilvēku, finanšu, materiālie u.c.), lai tās varētu

kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.

Paredzamais korporatīvās vadības kvalitātes izmaiņu virziens:

Uzlabosies Bez izmaiņām Pasliktināsies


informācija un pārliecība, ka korporatīvās vadības kvalitāte nākotnē mainīsies, tad vērtējums

tiek attiecīgi mainīts.

Korporatīvās vadības novērtējumam atbilstoši vērtējamam darbības veidam tiek izmantoti šajā

sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Korporatīvās vadības elementu vērtējums

un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 14. veidlapā "Korporatīvās

vadības novērtējuma lapa". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā

– Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli.



178. lappuse no 202

Organizatoriskā struktūra

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai bankas organizatoriskā struktūra ir skaidri noteikta un

novērtēt, vai tā ir bankas lielumam un darbības sarežģītībai atbilstoša.



o Padome un valde



Vai ir dokumentēta organizatoriskā

struktūra? Vai organizatoriskās struktūras

shēma apstiprināta valdē?

Vai organizatoriski nodalītas

struktūrvienības, kas veic darījumu

slēgšanu, kontroli un izpildi?

Organizatoriskās struktūras skaidrība,

t.sk.:

o vai apstiprinātā organizatoriskās

struktūras shēma atbilst faktiskajai

struktūrai (t.sk. vai izmaiņas struktūrā

tiek savlaicīgi apstiprinātas valdē)?

o cik biežas ir organizatoriskās

struktūras izmaiņas, kāds ir šo izmaiņu

pamatojums (t.i., vai tās ir

izskaidrojamas ar bankas

saimnieciskās darbības iemesliem –

darbības paplašināšanos, jaunu

darbības veidu uzsākšanu u.c.)?

Organizatoriskās struktūras piemērotība

bankas darbībai, t.sk.:

o vai tā atbilst bankas lielumam un

darbības sarežģītībai?

o vai tā atbilst bankas ģeogrāfiskajam

izvietojumam?

Akcionāru struktūras skaidrība



Skaidra organizatoriskā struktūra. Noteikti un dokumentēti visi

svarīgākie jautājumi, t.sk. nodalītas struktūrvienības, kas veic darījumu

slēgšanu, kontroli un izpildi un

Organizatoriskās struktūras shēma apstiprināta valdē un tā atbilst

faktiskajai struktūrai un

Organizatoriskā struktūra nodrošina efektīvu darbību, lēmumu

pieņemšanu un ir bankas lielumam, darbības sarežģītībai un

ģeogrāfiskajam izvietojumam atbilstoša un

Skaidra akcionāru struktūra. Nav šaubu par to, ka kāds akcionārs varētu

darboties trešo personu interesēs


Pietiekami skaidra organizatoriskā struktūra, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, atsevišķu funkciju dublēšanās; atsevišķās darbības jomās nav

pietiekami nodalītas struktūrvienības, kas veic darījumu slēgšanu,

kontroli un izpildi, bet šādas darbības apjoms ir neliels) un/vai

Biežas pārmaiņas organizatoriskajā struktūrā. Tādēļ iespējams, ka

faktiskā struktūra atšķiras no valdē apstiprinātās organizatoriskās

struktūras shēmas, bet atšķirības nav būtiskas. Biežās organizatoriskās

struktūras pārmaiņas izskaidrojamas ar saimnieciskās darbības

iemesliem un/vai

Organizatoriskā struktūra ir bankas lielumam, darbības sarežģītībai un

ģeogrāfiskajam izvietojumam atbilstoša, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, var tikt uzlabota efektivitāte, novēršot atsevišķu funkciju

dublēšanos u.c.) un/vai

Pietiekami skaidra akcionāru struktūra. Ir zināms, ka atsevišķi akcionāri

darbojas trešo personu interesēs, bet šādu akcionāru īpatsvars kopējā

kapitālā ir neliels. Ir pieejama ticama informācija par šīm trešajām

personām, un iemesli, kāpēc tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas

kapitālā, ir leģitīmi un loģiski izskaidrojami


Neskaidra organizatoriskā struktūra, ir būtiski trūkumi (piemēram,

organizatoriskā struktūra ir nevajadzīgi sarežģīta, traucē efektīvai

darbībai un kavē lēmumu pieņemšanu; vairākās darbības jomās nav

pietiekami nodalītas struktūrvienības, kas veic darījumu slēgšanu,

kontroli un izpildi, un šādas darbības apjoms ir ievērojams) un/vai

Biežas pārmaiņas organizatoriskajā struktūrā, kuras nevar izskaidrot ar

saimnieciskās darbības iemesliem. Faktiskā struktūra būtiski atšķiras no

valdē apstiprinātās organizatoriskās struktūras shēmas un/vai

Organizatoriskā struktūra ir bankas lielumam, darbības sarežģītībai un

ģeogrāfiskajam izvietojumam neatbilstoša (piemēram, neefektīvs filiāļu

izvietojums; banka piesaistījusi lielu klientu skaitu no ārvalsts, kurā tai

nav oficiāli atvērtas pārstāvniecības un/vai starpnieka u.c.) un/vai

Neskaidra akcionāru struktūra. Ir zināms, ka vairāki akcionāri darbojas

trešo personu interesēs, un šādu akcionāru īpatsvars kopējā kapitālā ir



179. lappuse no 202

ievērojams. Ir pieejama ticama informācija par šīm trešajām personām,

un iemesli, kāpēc tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas kapitālā, ir

leģitīmi un loģiski izskaidrojami


Organizatoriskās struktūras shēma nav apstiprināta valdē. Būtiskos

darbības veidos organizatoriski nav nodalītas struktūrvienības, kas veic

darījumu slēgšanu, kontroli un izpildi un/vai

Bankas organizatoriskā struktūra ir ļoti sarežģīta un neefektīva

(piemēram, liela funkciju dublēšanās, lēna informācijas plūsma u.c.)

un/vai

Organizatoriskā struktūra neatbilst bankas lielumam, darbības

sarežģītībai un ģeogrāfiskajam izvietojumam (piemēram, pārāk

liels/mazs filiāļu skaits u.c.) un/vai

Sarežģīta un neskaidra akcionāru struktūra. Ir šaubas par to, ka lielākā

daļa akcionāru varētu darboties trešo personu interesēs. Nav pieejama

ticama informācija par šīm trešajām personām un/vai iemesliem, kāpēc

tās nav pašas veikušas ieguldījumu bankas kapitālā



180. lappuse no 202

Grupas attiecības

Šis elements tiek vērtēts tikai tām bankām, kas ir grupas sastāvā šādos gadījumos:

o ja vērtējamā institūcija ir ES dalībvalstī vai ārvalstīs reģistrētas kredītiestādes vai

finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

o ja institūcijas iedalījuma rezultātā tika izdarīts secinājums, ka institūcijas meitas

sabiedrības ir būtiskas grupā.

Novērtēšanas mērķis – noteikt, vai ir skaidri noteikta bankas vieta grupā (t.sk. attiecības ar

struktūrvienībām, kas veic centralizētu risku pārvaldīšanu) un attiecības ar citiem grupas

uzņēmumiem.



o Padome un valde

















Vai ir noteikta bankas vieta grupā? T.sk.:

o centralizētās un decentralizētās

funkcijas

o vai skaidri noteiktas bankas pilnvaras

lēmumu pieņemšanā un atbildība?

o vai skaidri noteiktas atskaitīšanās

līnijas un kontroles kārtība?

Grupas attiecību efektivitāte, t.sk.:

o vai attiecību starp grupas

uzņēmumiem kārtība nodrošina

pietiekami ātru lēmumu pieņemšanu?

o cik optimāla ir funkciju

centralizācija/decentralizācija?

o kontroles pār pilnvaru un atbildības

ievērošanu kvalitāte

Darījumi starp grupas uzņēmumiem, t.sk.:

o vai nav neskaidru (nepamatotu, bankai

neizdevīgu) darījumu starp grupas

uzņēmumiem?

o darījumu starp grupas uzņēmumiem

nosacījumu atbilstība tirgus

standartiem



Skaidri noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā, t.sk. skaidri

noteiktas centralizētās un decentralizētās funkcijas, bankas pilnvaras

lēmumu pieņemšanā un atbildība, atskaitīšanās līnijas un kontroles

kārtība un

Grupas attiecību struktūra ir optimāla – tā nodrošina ātru lēmumu

pieņemšanu, funkciju centralizācijas/decentralizācijas pakāpe ir

optimāla. Efektīvas kontroles metodes un

Visi darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir skaidri, un to nosacījumi

atbilst tirgus standartiem


Noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, atsevišķu funkciju dublēšanās, nepietiekami noteiktas

atskaitīšanās līnijas un kontroles kārtība u.c.) un/vai

Grupas attiecību struktūra ir apmierinoša, bet iespējami uzlabojumi

(piemēram, var tikt uzlabota efektivitāte, novēršot atsevišķu funkciju

dublēšanos, atsevišķos darbības veidos ir pārāk liela funkciju

centralizācija u.c.) un/vai

Atsevišķi darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri un/vai to

nosacījumi neatbilst tirgus standartiem, bet šādu darījumu kopējais

apjoms ir neliels


Neapmierinoši noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā, jo ir būtiski



181. lappuse no 202

trūkumi (piemēram, nav skaidri noteiktas bankas pilnvaras lēmumu

pieņemšanā, atbildība un atskaitīšanās līnijas, vāja kontrole pār

decentralizēto funkciju izpildi u.c.) un/vai

Grupas attiecību struktūra ir neapmierinoša, jo tā ir neefektīva un

nevajadzīgi kavē lēmumu pieņemšanu un/vai

Vairāki darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri un/vai to

nosacījumi neatbilst tirgus standartiem un šādu darījumu apjoms ir

ievērojams


Nav noteikta un dokumentēta bankas vieta grupā – nav noteiktas

centralizētās un decentralizētās funkcijas, bankas pilnvaras lēmumu

pieņemšanā un atbildība, atskaitīšanās līnijas un kontroles kārtība un/vai

Grupas attiecību struktūra ir ļoti sarežģīta, neefektīva (piemēram, liela

funkciju dublēšanās, lēna informācijas plūsma u.c.) un tā nenodrošina

efektīvu lēmumu pieņemšanu. Iespējams, ka bankai tiek uzspiesti

neefektīvi lēmumi "no augšas" un bankas valde nevar noteikt bankas

darbības virzienus un/vai

Darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem ir neskaidri, to nosacījumi

neatbilst tirgus standartiem un ir bankai neizdevīgi. Šādu darījumu

apjoms ir liels



182. lappuse no 202

Padomes un valdes darba efektivitāte

Novērtēšanas mērķis – novērtēt padomes un valdes kompetenci un darba efektivitāti.



o Padome un valde



Padomes locekļu:

o izglītība

o profesionālā pieredze, iepriekšējie

sasniegumi

o reputācija

o neatkarība un neietekmējamība

Padomes darba efektivitāte, t.sk.:

o cik lielā mērā padome kontrolē bankas

attīstības virzienus, faktiskās darbības

atbilstību bankas stratēģijai un

darbības plānam?

o cik bieži notiek padomes sēdes?

o vai noteikta informācijas apmaiņas

kārtība starp padomi un valdi?

o vai tiek veikts kvalitatīvs saņemtās

informācijas izvērtējums, ja

nepieciešams, kritiski izvērtēta un

izdiskutēta saņemtā informācija, t.sk.

valdes pieņemtie lēmumi, priekšlikumi

un skaidrojumi?

o vai padome apstiprina bankas

politikas?

o vai padome analizē iekšējās kontroles

sistēmas efektivitāti?

o vai padome saņem kvalitatīvu

(pietiekamu, savlaicīgu un precīzu)

informāciju lēmumu pieņemšanai?

o vai padome saņem informāciju par

būtiskiem noteikto ierobežojumu

pārkāpumiem?

Valdes locekļu:

o izglītība

o profesionālā pieredze, iepriekšējie

sasniegumi

o reputācija

o neatkarība un neietekmējamība

Valdes darba efektivitāte, t.sk.:

o vai valdes izveidotā iekšējās kontroles

sistēma ir visaptveroša un bankas

darbībai piemērota?

o cik bieži notiek valdes sēdes?

o vai valde regulāri sniedz padomei

pārskatu par savu darbību?

o vai noteikta valdes un tās locekļu

darbības novērtēšanas kārtība?

Vai padomes un valdes locekļi velta

pietiekami daudz laika savu pienākumu

izpildei (arī komiteju ietvaros)?

Vai ir nodrošināta padomes un valdes



Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir

bankas darbības lielumam un sarežģītībai piemērota, padomes locekļiem

ir liela pieredze sarežģītu problēmu risināšanā, attīstības stratēģiju

noteikšanā un īstenošanā. Padomes locekļiem ir nevainoja reputācija, tie

velta pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei, kā arī savus

pienākumus spēj pildīt neatkarīgi bez trešo personu ietekmes. Padome

efektīvi nosaka un pārrauga bankas attīstības virzienus. Padomes sēdēs

regulāri tiek skatīti visi bankas darbībai būtiskie, padomes kompetencē

esošie jautājumi (piemēram, risku pārvaldīšanas stratēģija un politikas

u.c.) un

Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze) ir bankas

darbības lielumam un sarežģītībai piemērota. Valdes locekļiem ir

nevainojama reputācija, tie velta pietiekami daudz laika amata

pienākumu izpildei, kā arī savus pienākumus spēj pildīt neatkarīgi bez

trešo personu ietekmes. Valde efektīvi pilda savas funkcijas, t.sk. ir

izveidojusi visaptverošu un bankas darbībai piemērotu iekšējās kontroles

sistēmu. Valdes sēdēs regulāri tiek skatīti visi bankas darbībai būtiskie

jautājumi (piemēram, risku pārvaldīšanas politikas, risku pārskati u.c.) un

Lēmumu pieņemšanas kārtība ir piemērota un efektīva (piemēram,

lēmumi padomes un valdes sēdēs tiek pieņemti piesardzīgi, iepazīstoties

ar lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, lēmumu pieņemšana

balstās uz visaptverošu informācijas analīzi, lēmumu pieņemšanas

procesā notiek konstruktīva diskusija un viedokļu apmaiņa, lēmumi ir

atbilstoši bankas darbības stratēģijai un mērķiem) un

Padome un valde veikusi pasākumus, lai savlaicīgi, kvalitatīvi un pilnībā

novērstu iekšējā audita, ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu

konstatētās problēmas bankas darbībā un

Ir nodrošināta padomes un valdes kolektīvā piemērotība un

Kvalitatīvas padomes un valdes, un to locekļu novērtēšanas procedūras

un

Tiek veikts regulārs un kvalitatīvs padomes un valdes kopumā, kā arī to

locekļu piemērotības novērtējums


Padomes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze),

reputācija, neatkarība un spēja veltīt pietiekami daudz laika amata

pienākumu izpildei, kā arī padomes darba efektivitāte ir apmierinoša, bet

ir iespējami uzlabojumi (piemēram, padome ne vienmēr saņem

savlaicīgu informāciju, atsevišķu padomes kompetencē esošo funkciju

īstenošana nenotiek pietiekami efektīvi un regulāri u.c., tomēr konstatētie

trūkumi nerada būtisku bankas darbības apdraudējumu) un/vai

Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze)


pienākumu izpildei, kā arī un valdes darba efektivitāte ir apmierinoša, bet

ir iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķi nebūtiski trūkumi valdes

informācijas sistēmā, valdes sēžu regularitātē u.c., tomēr konstatētie

trūkumi nerada būtisku bankas darbības apdraudējumu) un/vai



183. lappuse no 202

kolektīvā piemērotība, t.i., gan padomei,

gan valdei kolektīvi ir pietiekama

pieredze un zināšanas par visiem

būtiskajiem bankas darbības veidiem un

riskiem, kā arī tādās jomās kā finanses,

grāmatvedība un revīzija, aizdevumu

izsniegšana, maksājumu sistēmas,

stratēģiskā plānošana, pārvaldība, risku

pārvaldīšana, iekšējās kontroles funkcijas

un atbilstības likumi, noteikumi un

standarti?

Vai padomes un valdes sēdēs pietiekami

tiek skatīti visi būtiskie jautājumi, kas ir

to atbildībā (piemēram, būtisko risku

pārvaldīšanas politiku regulāra

pārskatīšana, risku pārskatu regulāra

izskatīšana un analīze u.c.)?

Vai padome un valde izvērtē un pieņem

lēmumus darbības uzlabošanai un

trūkumu novēršanai pēc iekšējā audita,

ārējo auditoru, Komisijas un citām

pārbaudēm?

Lēmumu pieņemšanas un padomes/valdes

sēžu vadības kultūra, t.sk. vai lēmumi tiek

pieņemti, balstoties uz visaptverošu

informācijas analīzi, lēmumu

pieņemšanas procesā norit konstruktīvas

diskusijas un visiem padomes/valdes

locekļiem, ja tas attiecīgā jautājuma

izskatīšanā ir nepieciešams, ir iespējas

brīvi paust savu neatkarīgu viedokli?

Vai bankā pastāv "ēnu vadība"? Vai

bankas padome un valde lēmumus

pieņem pastāvīgi, vai tos pieņem citas

personas, bet bankas padome un valde tos

tikai formāli apstiprina?

Vai ir izstrādātas padomes un valdes un

individuālu to locekļu darbības

novērtēšanas procedūras, to kvalitāte?

Vai tiek veikts regulārs padomes un

valdes, kā arī to locekļu darbības un

piemērotības novērtējums?

Lēmumu pieņemšanas kārtība ir apmierinoša, bet ir iespējami uzlabojumi

(piemēram, konstatēti atsevišķi gadījumi, ka padomes un/vai valdes

locekļiem pirms valdes un/vai padomes sēdēm nav bijusi iespēja laicīgi

iepazīties ar darba materiāliem, atsevišķi lēmumi pieņemti bez

pietiekamas visaptverošas informācijas analīzes un viedokļu apmaiņas,

tomēr konstatētie trūkumi nerada būtisku bankas darbības apdraudējumu)

un/vai

Padome un valde veikusi pasākumus, lai pilnībā novērstu iekšējā audita,

ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu konstatētās problēmas bankas

darbībā, bet tas veikts ar kavējumiem un/vai pēc papildu izskaidrošanas

un/vai

Padomes un valdes kolektīvā piemērotība ir apmierinoša, bet ir iespējami

uzlabojumi (piemēram, līdz ar izmaiņām bankas darbību ietekmējošā

iekšējā vidē (piemēram, jauni pakalpojumi) un/vai ārējā vidē (piemēram,

tiesiskais regulējums) atsevišķiem valdes locekļiem būtu ieteicams

paaugstināt to kompetences līmeni, tomēr konstatētie atsevišķie trūkumi

nerada būtisku bankas darbības apdraudējumu) un/vai

Apmierinošas padomes un valdes un to locekļu novērtēšanas procedūras,

bet ir iespējami uzlabojumi (piemēram, nav noteikta novērtēšanas


Padomes un valdes, kā arī to locekļu piemērotības novērtējuma kārtība ir

apmierinoša, bet ir iespējami uzlabojumi (piemēram, novērtējums netiek

veikts pietiekami regulāri, atsevišķi nebūtiski trūkumi novērtēšanas

procedūrās un kārtībā u.c.)




pienākumu izpildei un/vai padomes darba efektivitāte ir neapmierinoša,

jo ir būtiski trūkumi (piemēram, padomes locekļu kompetence, personīgā

rīcība vai komercdarbība rada pamatotas šaubas par spēju nodrošināt

saprātīgu un piesardzīgu bankas pārvaldību, padome nesaņem kvalitatīvu

informāciju – tā nav pietiekami informēta par būtiskiem bankas darbības

riskiem u.c.) un/vai

Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze),


pienākumu izpildei un/vai valdes darba efektivitāte ir neapmierinoša, jo

ir būtiski trūkumi (piemēram, valdes locekļu kompetence, personīgā

rīcība vai komercdarbība rada pamatotas šaubas par spēju nodrošināt

saprātīgu un piesardzīgu bankas vadību, valdes locekļu pienākumi nav

dokumentēti, atsevišķās būtiskās darbības jomās valde nav izveidojusi

piemērotu iekšējās kontroles sistēmu u.c.) un/vai

Padome un valde nav veikušas pasākumus, lai pilnībā un/vai kvalitatīvi

novērstu iekšējā audita, ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu

konstatētās problēmas bankas darbībā un/vai

Lēmumu pieņemšanas kārtība ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi

(piemēram, konstatēts, ka būtiskā daļā gadījumu lēmumi pieņemti bez

pietiekamas visaptverošas informācijas analīzes un viedokļu apmaiņas,

padomes un/vai valdes locekļiem pirms valdes un/vai padomes sēdēm

regulāri nav iespējams iepazīties ar darba materiāliem, padomes un/vai

valdes sēdes ir formālas) un/vai

Ir šaubas par "ēnu vadības" esamību bankā, tomēr Komisijas vērtējumā

šāda situācija būtiski neapdraud bankas darbības stabilitāti un drošumu

un/vai

Padomes un/vai valdes kolektīvā piemērotība ir neapmierinoša, jo ir

būtiski trūkumi (piemēram, par atsevišķiem būtiskiem bankas darbības

veidiem un riskiem padomei un/vai valdei, t.sk. nevienam no padomes

un/vai valdes locekļiem, nav pietiekamas pieredzes un zināšanu) un/vai

Neapmierinošas padomes un /vai valdes un to locekļu novērtēšanas

procedūras, jo tajās nav noteiktas lielākā daļa no novērtējuma politikas

sastāvdaļām (piemēram, funkcija, kas atbildīga par novērtējuma



184. lappuse no 202

veikšanu, novērtēšanas kārtība, novērtēšanas regularitāte, zināšanu,

prasmju un pieredzes apjoms, kas nepieciešams, lai padomes vai valdes

locekli varētu novērtēt kā pietiekami kompetentu) un/vai

Padomes un/vai valdes, kā arī to locekļu piemērotības novērtējuma

kārtība ir neapmierinoša, jo ir būtiski trūkumi (piemēram, novērtējums

tiek veikts formāli un neobjektīvi, neatbilstību konstatēšanas gadījumā

netiek veikti atbilstoši korektīvie pasākumi)




pienākumu izpildei ir nepietiekama un bankas darbības lielumam un

sarežģītībai neatbilstoša. Līdz šim padome nav risinājusi būtiskas

problēmas. Padome faktiski nenosaka un nekontrolē bankas attīstības

virzienus un/vai

Valdes locekļu kompetence (izglītība un profesionālā pieredze),


pienākumu izpildei ir nepietiekama un bankas darbības lielumam un

sarežģītībai neatbilstoša. Valde faktiski nepilda savas funkcijas, t.sk.

būtiskākajās darbības jomās ir vāja iekšējās kontroles sistēma un/vai

Padome un valde nav novērsusi un/vai nevēlas novērst iekšējā audita,

ārējo auditoru, Komisijas un citu pārbaužu konstatētās būtiskās

problēmas bankas darbībā un/vai

Lēmumu pieņemšanas kārtība ir neapmierinoša, jo konstatēts, ka

lielākajā daļā gadījumu lēmumi tiek pieņemti bez pietiekamas

visaptverošas informācijas analīzes un viedokļu apmaiņas un/vai tie nav

atbilstoši bankas darbības stratēģijai un mērķiem un/vai

Ir šaubas par "ēnu vadības" esamību bankā, un Komisijas vērtējumā šāda

situācija apdraud bankas darbības stabilitāti un drošumu un/vai

Padome un/vai valde nav kolektīvi piemērota, jo attiecībā uz lielāko daļu

no būtiskiem bankas darbības veidiem un riskiem padomei un/vai

valdei, t.sk. nevienam no padomes un/vai valdes locekļiem, nav

pietiekamas pieredzes un zināšanu un/vai

Nav izstrādātas padomes un /vai valdes, kā arī to locekļu novērtēšanas

procedūras un/vai

Netiek veikts padomes un/vai valdes, kā arī to locekļu piemērotības

novērtējums



185. lappuse no 202

Plānošanas process

Novērtēšanas mērķis – novērtēt darbības plānošanas procesa efektivitāti.









o Padome un valde






















Plānošanas regularitāte

Plānošanas kvalitāte

Vai ir atbilstoša plānošanas kontrole

(piemēram, vai plānošanā izmantojamā

informācija tiek neatkarīgi pārbaudīta

u.c.)?

Vai plānošanā tiek izmantota atbilstoša

(ticama, savlaicīga, precīza) informācija?

Vai ir skaidri noteikti un definēti

pieņēmumi?

Faktiskās darbības atbilstība plānotajai

Stresa testēšanas rezultātu izmantošana

plānošanas procesā (attiecas tikai uz

šādām kopīgām funkcijām – padome un

valde, kredītriska pārvaldīšana,

operacionālā riska pārvaldīšana, procentu

likmju riska pārvaldīšana, ārvalstu valūtu

riska pārvaldīšana, likviditātes riska

pārvaldīšana, kā arī darbības jomu

investīciju darbība)



Skaidri noteikts, efektīvs un kontrolēts plānošanas process. Plānošanas

procesa rezultātā noteikti skaidri mērķi. Īstermiņa plāni atbilst

stratēģiskajiem plāniem un

Plānošanā tiek izmantota ticama, savlaicīga un precīza informācija.

Skaidri definēti un dokumentēti pieņēmumi un

Bankas faktiskajā darbībā ir minimālas novirzes no plānotās darbības un

Banka veic stresa testēšanu, un stresa testu rezultāti tiek ņemti vērā un

izmantoti plānošanas procesā un

Efektīvi rīcības plāni ekstremālām krīzes situācijām


Apmierinošs plānošanas process, bet iespējami uzlabojumi (piemēram,

plāni netiek pietiekami regulāri pārskatīti u.c.) un/vai

Plānošanā tiek izmantota ticama, precīza un savlaicīga informācija, bet

iespējami uzlabojumi (piemēram, nav pietiekami dokumentēti

pieņēmumi u.c.) un/vai

Bankas faktiskajā darbībā ir novirzes no plānotās darbības, bet tās nevar

uzskatīt par būtiskām (piemēram, novirzes ir mazākas par 20%) un/vai



186. lappuse no 202

Rīcības ekstremālās krīzes situācijās

plānošana (attiecas tikai uz kopīgām

funkcijām)

Banka veic stresa testēšanu, stresa testu rezultāti tiek izmantoti

plānošanas procesā, tomēr ir iespējami uzlabojumi (piemēram, atsevišķi

nebūtiski uzlabojumi izmantošanas apjomā, regularitātē) un/vai

Apmierinoši rīcības plāni ekstremālām krīzes situācijām, bet iespējami

uzlabojumi (piemēram, tie nav pietiekami detalizēti u.c.)


Plānošanas process ir neapmierinošs, jo ir būtiski trūkumi (piemēram,

vadība nav pietiekami iesaistīta plānošanas procesā, plāni ir vispārīgi,

plānošanas procesa rezultātā netiek noteikti konkrēti mērķi, kas

jāsasniedz, īstermiņa plāni nesaskan ar stratēģiskajiem plāniem u.c.)

un/vai

Plānošanā tiek izmantota neapmierinoša informācija (piemēram, tā nav

ticama, ir neprecīza un novecojusi, pieņēmumi nav konsekventi u.c.)

un/vai

Bankas faktiskajā darbībā ir būtiskas novirzes no plānotās darbības

(piemēram, novirzes ir lielākas par 20%) un/vai

Banka veic stresa testēšanu, bet konstatēti atsevišķi būtiski trūkumi

stresa testu veikšanā un/vai rezultātu izmantošanā plānošanas procesā

(piemēram, stresa testu rezultāti liecina par augstu risku un iespējamiem

būtiskiem finansiāliem zaudējumiem, bet banka nepieņem lēmumus

iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai vai novēršanai) un/vai

Rīcības plāni ekstremālām krīzes situācijām ir neapmierinoši, jo ir

būtiski trūkumi (piemēram, tie ir vispārīgi, nav noteikta darbinieku rīcība

un pienākumi krīzes situācijā u.c.)


Netiek veikta darbības plānošana un/vai

Nav rīcības plānu ekstremālām krīzes situācijām un/vai

Banka neveic būtisko risku stresa testēšanu vai būtisko risku stresa

testēšanas kvalitāte ir vāja, līdz ar to netiek apskatīti un plānošanā ņemti

vērā iespējamie nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās scenāriji, un netiek

analizēta to ietekme uz banku



187. lappuse no 202

Resursu pietiekamība

Novērtēšanas mērķis – novērtēt, vai bankas struktūrvienību rīcībā ir pietiekami resursi

(cilvēku, finanšu un materiālie u.c.), lai tās varētu kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.



































Cilvēkresursu pietiekamība, t.sk.:

o vai ir pietiekams darbinieku skaits

pašreizējai darbībai?

o vai darbinieku skaits būs pietiekams

plānotajai darbībai? Ja darbinieku

skaitu plānotajai darbībai

nepieciešams palielināt, tad – vai šim

nolūkam ir piešķirti nepieciešamie

resursi?

o vai tiek veikta regulāra darbinieku

apmācība un kvalifikācijas celšana?

Finanšu, materiālo resursu pietiekamība,

t.sk.:

o vai finanšu un materiālie resursi ir

pietiekami pašreizējai darbībai?


1 – Pietiekama risku pārvaldīšana Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas gan pie pašreizējiem,

gan plānotajiem darbības apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku,

finanšu, materiālie un citi resursi, t.sk.:

o ir pašreizējai darbībai pietiekams darbinieku skaits (t.i., nav konstatēti

gadījumi, kad kāda darbinieka/darbinieku darba pienākumos ir iekļauts

pārmērīgi liels darba daudzums, kā rezultātā šī darbinieka/darbinieku

darba kvalitāte ir slikta) un

o netiek plānota būtiska darbības paplašināšana nākotnē, un tādēļ

darbinieku skaits būs pietiekams arī nākotnē un

o tiek veikta regulāra darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšana un

o visām būtiskām struktūrvienības vajadzībām (piemēram, informācijas

sistēmas pārskatu sastādīšanai izveidei u.c.) tiek atvēlēti pietiekami

finanšu, materiālie un citi resursi



188. lappuse no 202

o vai ir piešķirti pietiekami resursi

darbības paplašināšanai, kvalitātes

uzlabošanai u.c. attīstībai?

Citu resursu pietiekamība


Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas pie pašreizējiem

darbības apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku, finanšu, materiālie

un citi resursi. Bet iespējams, ka nākotnē pašreizējie resursi būs

nepietiekami, jo tiek plānota būtiska darbības paplašināšana. Apmierinoši

tiek plānota resursu palielināšana, bet iespējami uzlabojumi (piemēram,

nav izstrādāts jauno darbinieku apmācības plāns u.c.)


Struktūrvienība var kvalitatīvi pildīt savas funkcijas pie pašreizējiem

darbības apjomiem, jo tās rīcībā ir pietiekami cilvēku, finanšu, materiālie

un citi resursi. Bet iespējams, ka nākotnē pašreizējie resursi būs

nepietiekami, jo tiek plānota būtiska darbības paplašināšana.

Neapmierinoši tiek plānota resursu palielināšana, jo ir būtisku trūkumi

(piemēram, netiek plānota darbinieku skaita palielināšana, netiek plānotas

papildus finanšu izmaksas u.c.)


Struktūrvienība nevar kvalitatīvi pildīt savas funkcijas ne pie pašreizējiem,

ne plānotajiem darbības apjomiem, jo tās rīcībā nav pietiekami cilvēku,

finanšu, materiālie un citi resursi, t.sk.:

o nav pašreizējai darbībai pietiekams darbinieku skaits (t.i., konstatēti

gadījumi, kad kāda darbinieka/darbinieku darba pienākumos ir iekļauts

pārmērīgi liels darba daudzums, kā rezultātā šī darbinieka/darbinieku

darba kvalitāte ir slikta) un/vai

o ja tiek plānota darbības paplašināšana nākotnē – netiek plānota arī

darbinieku skaita palielināšana un/vai

o netiek veikta regulāra darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšana

un/vai

o būtiskām struktūrvienības vajadzībām (piemēram, ikdienas kontroles

funkciju nodrošināšanai u.c.) netiek atvēlēti pietiekami finanšu,

materiālie un citi resursi



189. lappuse no 202

5. nodaļa

NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTU APKOPOŠANA

5.1. Kopējie principi

Šajā nodaļā aprakstīta institūcijas risku un risku pārvaldīšanas kvalitātes novērtējuma

rezultātu apkopošanas kārtība.

Risku un risku pārvaldīšanas novērtējuma rezultātu apkopošanu veic pārbaudes grupas

vadītājs.

Iepriekšējā posma – risku un risku pārvaldīšanas novērtējuma rezultātā katram no

vērtējamiem darbības veidiem tika novērtēti tam piemītošo risku lielumu raksturojošie

elementi un risku pārvaldīšanas kvalitāti raksturojošie elementi – katram elementam tika

noteikts novērtējums skalā no 1 līdz 4. Šajā posmā tiek veikta šo atsevišķo risku un risku

pārvaldīšanas elementu novērtējumu apkopošana un institūcijas reitinga noteikšana.

Novērtējuma rezultātu apkopošanas mērķi ir:

apvienot risku un risku pārvaldīšanas elementu novērtējumus, rezultātā iegūstot

uzraugāmās institūcijas kopējo vērtējumu – reitingu;

apkopot reitinga piešķiršanas procesa rezultātus standartizētā formā, nodrošinot

rezultātu pārskatāmību, analīzi un izmantošanu turpmākajā uzraudzībā.

Novērtējuma rezultātu apkopošanas secība ir šāda:

Apkopojot novērtējumus, tiek ievēroti šādi principi:

riska lielumam ir noteicošā nozīme vērtējamās vienības vērtējumā – piemēram,

vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir

"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā augstāks (t.i., lielāks), salīdzinot ar

vērtējamo vienību, kurai piemīt "zems" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja";

pietiekama un piesardzīga riska pārvaldīšana mazina institūcijas kopējo risku –

piemēram, vērtējamai vienībai, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir

"pietiekama", kopējais risks būs novērtēts kā zemāks (t.i., mazāks), salīdzinot ar

vērtējamo vienību, kurai piemīt "augsts" risks un šī riska pārvaldīšana ir "vāja";

jo augstāks riska līmenis, jo tam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā;

jo vājāka riska pārvaldīšana, jo tai ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā;

jo zemāks vērtējums, jo tam ir lielāks svars apkopotajā augstāka līmeņa vērtējumā.

Elementu

novērtējumu

apkopošana

Darbības veidu

kopējā riska

vērtējums

Biznesa vienību

(darbības jomu)

vērtējums

Grupas

uzņēmumu

vērtējums

Institūcijas

kopējais

vērtējums



190. lappuse no 202

5.2. Koriģēšana

Rezultātu apkopošanā aprēķinātie vērtējumi tiek pārskatīti un nepieciešamības gadījumā

koriģēti, ja pārbaudes grupa vai institūcijas kurators, vai Monetāro finanšu iestāžu risku

novērtēšanas daļas vadītājs, vai Uzraudzības departamenta direktors, vai citi Komisijas

padomes locekļi uzskata, ka koriģētais vērtējums nodrošinās precīzāku rezultātu sasniegšanu

– sniegs labāku institūcijas darbībai piemītošo risku un risku pārvaldīšanas sistēmu

raksturojumu. Tas nozīmē, ka jebkurā posmā rezultātu apkopošana tiek veikta:

pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu;

otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot aprēķināto vērtējumu.

Svarīgākie iemesli, kāpēc aprēķinātais vērtējums var tikt koriģēts, ir:

paredzamais izmaiņu virziens (t.i., vai paredzams, ka nākotnē risku lielums

palielināsies vai samazināsies un/vai risku pārvaldīšanas sistēmas kvalitāte uzlabosies

vai pasliktināsies);

darbības veidu savstarpējā ietekme (t.i., augsts riska lielums kādā darbības veidā var

palielināt cita darbības veida riska lielumu);

ne visi risku un risku pārvaldīšanas elementi ir vienādi svarīgi (t.i., risku un risku

pārvaldīšanas kopējā vērtējuma aprēķinā tiek pieņemts, ka visiem elementiem ir

vienāda nozīme. Var pastāvēt situācija, ka vērtējamā institūcijā kādam

elementam/elementiem ir lielāka nozīme par citiem elementiem);

ja reitinga piešķiršanas procesā kādam riskam vai risku pārvaldīšanas aspektam tiek

novērtēts tikai viens elements (jo, piemēram, par pārējiem elementiem nav pieejama

nepieciešamā informācija), tad šī elementa novērtējums arī ir kopējais vērtējums. Šajā

gadījumā aprēķināto vērtējumu var mainīt, ja pārbaudes grupas vērtējumā pārējie

elementi varētu būt novērtēti augstāk (vai zemāk), ja būtu pieejama novērtēšanai

nepieciešamā informācija.

Aprēķināto vērtējumu var koriģēt, noapaļojot to uz augšu vai uz leju līdz veselam skaitlim.

Piemēram, aprēķinātais bankas kopējās funkcijas Darbības atbilstības kontrole kopējā riska

vērtējums ir 2,3. Banka nesen ieviesusi jaunu sistēmu, kas ļauj ievērojami uzlabot klientu

kontu apgrozījuma analīzi, un līdz ar to pārbaudes grupai ir pārliecība, ka tuvākajā nākotnē

ievērojami uzlabosies atbilstības un reputācijas riska pārvaldīšana bankā. Pārbaudes grupa var

koriģēt šo vērtējumu līdz veselam skaitlim – 2,0.

Izņēmumu gadījumos var tikt veiktas arī lielākas aprēķināto vērtējumu korekcijas. Piemēram,

aprēķinātais risku kopējais vērtējums darbības veidam. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar

fiksētu ienākumu ir 2,4. Bankas parāda vērtspapīru portfeli veido tikai Latvijas valdības

parādzīmes, līdz ar to portfelim ir augsta koncentrācija (100% veido viens emitents), kas arī ir

iemesls tam, ka darbības veida risku kopējais vērtējums ir tik zems. Šajā gadījumā pārbaudes

grupa var mainīt aprēķināto vērtējumu vairāk, nekā noapaļojot to līdz veselam skaitlim, un

noteikt darbības veida risku kopējo vērtējumu – 1,0.

Visu aprēķināto vērtējumu koriģēšanas pamatojums tiek dokumentēts atbilstoši šajā nodaļā

noteiktajai kārtībai.



191. lappuse no 202

5.3. Elementu novērtējumu apkopošana

Šajā posmā tiek apkopoti risku un risku pārvaldīšanas elementu novērtējumi, iegūstot risku un

risku pārvaldīšanas kopējos vērtējumus visiem vērtētajiem darbības veidiem.

Elementu novērtējumu apkopošana tiek veikta:

pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu;


Kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo elementu novērtējumu svērtais vidējais, lai

nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka augstam riskam un vājai risku pārvaldīšanai ir

lielāka nozīme kopējā vērtējumā.

Vispirms vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādas formulas:

Risku vērtējuma aprēķināšanai:

Risks n

n

n

V

kur:

n - novērtēto elementu skaits

V - atsevišķo elementu novērtējums

Risku pārvaldīšanas vērtējuma aprēķināšanai:

Risku pārvaldīšana n

n

n

V

kur:

n - novērtēto elementu skaits

V - atsevišķo elementu novērtējums

Piemēram, novērtējot darbības veida – kredīti lielajiem uzņēmumiem – kredītrisku, atsevišķajiem riska elementiem tika

noteikti šādi novērtējumi:

Aizņēmēju kredītspēja 2

Kredītrisku mazinošie faktori 2

Koncentrācija 3

Riska vērtējums tiek aprēķināts šādi:

Risks = 4,23

3223

333

Pēc tam aprēķinātais vērtējums tiek pārskatīts un nepieciešamības gadījumā koriģēts.


Gadījumā, ja vērtējums tiek koriģēts, tālākajos aprēķinos tiek izmantots koriģētais vērtējums.

Risku un risku pārvaldīšanas elementu vērtējums, kā arī risku un risku pārvaldīšanas elementu

vērtējumu apkopošanas rezultāti tiek dokumentēti 15. veidlapā "Reitinga kopsavilkums" –

attiecīgi 1. – 8. pielikumos. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā

sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.



192. lappuse no 202

5.4. Darbības veidu kopējā riska vērtējums

Iepriekšējā posma rezultātā visiem darbības veidiem tika aprēķināti risku vērtējumi un risku

pārvaldīšanas vērtējumi.

Piemēram, darbības veidam – kredīti lielajiem uzņēmumiem – tika iegūti šādi risku lielumu

vērtējumi un risku pārvaldīšanas vērtējumi:

Kredīti lielajiem

uzņēmumiem


Kredītrisks liela nozīme

Operacionālais

risks vidēja nozīme

Iekšējās kontroles

sistēma liela nozīme

Korporatīvā

vadība liela nozīme

2,4 3,2 3,6 1,8

Šajā posmā tiek veikta atsevišķo risku vērtējumu un risku pārvaldīšanas vērtējumu

apkopošana, rezultātā iegūstot darbības veida kopējo vērtējumu (šajā piemērā – darbības veida

– kredīti lielajiem uzņēmumiem – kopējo vērtējumu).

Lai iegūtu darbības veida kopējo vērtējumu, vispirms tiek apkopoti atsevišķo risku vērtējumi

un risku pārvaldīšanas vērtējumi, iegūstot kopējo riska vērtējumu un kopējo risku

pārvaldīšanas vērtējumu. Pēc tam tiek aprēķināts darbības veida kopējais vērtējums.

Kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīšanas vērtējums

Rezultātu apkopošana tiek veikta:

pirmkārt, aprēķinot kopējo riska un kopējo risku pārvaldīšanas vērtējumu, ņemot vērā

Institūcijas iedalījuma posmā noteiktās nozīmīguma pakāpes;


Kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo risku (un risku pārvaldīšanas) vērtējumu

svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka augstam riskam (vājai risku

pārvaldīšanai) ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā.

Galvenā atšķirība kopējā riska vērtējuma (un kopējā risku pārvaldīšanas vērtējuma)

aprēķināšanā no atsevišķo risku vērtējumu (un risku pārvaldīšanas aspektu vērtējumu)

aprēķināšanas ir tā, ka tiek izmantota cita svēršanas pakāpe – tā ir atkarīga no institūcijas

iedalījumā noteiktās atsevišķo risku (risku pārvaldīšanas elementu) nozīmīguma pakāpes.

Iepriekšējā posmā svēršanas pakāpe bija novērtēto elementu skaits, bet šajā posmā svēršanas

pakāpe tiek aprēķināta, ņemot vērā atsevišķā riska (risku pārvaldīšanas elementa) nozīmi

darbības veidā, kas tika noteikta institūcijas iedalījuma posmā, nosakot katram riskam (risku

pārvaldīšanas elementam) nozīmīguma pakāpi (t.i., liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza

nozīme (1)).

Svēršanas pakāpe tiek aprēķināta šādi:



193. lappuse no 202

Svēršanas pakāpe (sp) = 2

1

N

kur:

N - nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums

Piemēram, šīs apakšnodaļas (5.4.) sākumā minētajā piemērā kopējā riska vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā svēršanas

pakāpe tiek aprēķināta šādi:

tiek aprēķināts nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums:

Kredītrisks (KR) liela nozīme 4

Operacionālais risks (OR) vidēja nozīme 2

Relatīvā nozīme:

67,024

4

KR

33,024

2

OR

tiek aprēķināta svēršanas pakāpe:

80,15556,0

1

33,067,0

122

sp

Kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīšanas vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot

šādas formulas:

Darbības veida kopējā riska vērtējuma aprēķināšanai:

Kopējais risks = sp sp

ii VN )*(

kur:

sp - svēršanas pakāpe

Ni - i riska relatīvā nozīme

Vi - i riska vērtējums

Darbības veida kopējā risku pārvaldīšanas vērtējuma aprēķināšanai:

Kopējā risku pārvaldīšana = sp sp

ii VN )*(

kur:


Ni - i risku pārvaldīšanas relatīvā nozīme

Vi - i risku pārvaldīšanas vērtējums

Piemēram, šīs sadaļas (5.4.) sākumā minētajā piemērā kopējais riska vērtējums un kopējais risku pārvaldīšanas vērtējums tiek

aprēķināti šādi:

Kopējais risks = 7,2)2,3*33,0()4,2*67,0(80,1 80,180,1

Kopējā risku pārvaldīšana = 8,2)8,1*5,0()6,3*5,0( 22






194. lappuse no 202

Kopējais darbības veida vērtējums

Pēc tam, kad ir aprēķināts katra darbības veida kopējais riska vērtējums un kopējais risku

pārvaldīšanas vērtējums, tiek aprēķināts darbības veida kopējais vērtējums.

Darbības veida kopējā vērtējuma aprēķinā tiek ņemts vērā, ka riska līmenim ir lielāks svars

kopējā vērtējumā.

Darbības veida kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

Kopējais vērtējums = 3

2* kopējais risks +

3

1 * kopējā risku pārvaldīšana

Turpinot iepriekšējo piemēru, darbības veida – kredīti lielajiem uzņēmumiem – kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi:

Kopējais vērtējums 7,27333,29333,08,18,2*3

17,2*

3

2

Darbības veida kopējais riska vērtējums, kopējais risku pārvaldīšanas vērtējums un kopējais

vērtējums tiek dokumentēts 15. veidlapā "Reitinga kopsavilkums" – atbilstoši 1. – 8.

pielikumos. Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa..



195. lappuse no 202

5.5. Biznesa vienību (darbības jomu) kopējais vērtējums

Institūcijas iedalījumā visa institūcijas darbība tika sadalīta biznesa vienībās (darbības jomās),

kas tālāk tika sadalītas darbības veidos. Iepriekšējā posma rezultātā katram no darbības

veidiem tika iegūts kopējais vērtējums.

Piemēram, bankas biznesa vienībā – kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem –

iekļautajiem darbības veidiem tika iegūti šādi kopējie vērtējumi:

Kreditēšana un ārpusbilances

saistības pret klientiem

Kredīti

lielajiem

uzņēmumiem maza nozīme

Kredīti

vidējiem

uzņēmumiem liela nozīme

Kredīti

maziem

uzņēmumiem vidēja nozīme

Kredīti

privātpersonām

mājoklim vidēja nozīme

Patēriņa kredīti

privātpersonām vidēja nozīme

Galvojumi

un

garantijas maza nozīme

2,7 1,8 1,6 > 2 2,1 2,9 3,4

Šajā piemērā Kredītu maziem uzņēmumiem vērtējumā ir – 1,6 > 2. Tas nozīmē, ka

aprēķinātais vērtējums 1,6 ir koriģēts uz 2,0.

Šajā posmā tiek veikta atsevišķo darbības veidu kopējo vērtējumu apkopošana, rezultātā

iegūstot biznesa vienības (darbības jomas) kopējo vērtējumu (šajā piemērā – nosacītās biznesa

vienības – kreditēšana un ārpusbilances saistības pret klientiem – kopējo vērtējumu).


pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma posmā

noteiktās nozīmīguma pakāpes;


Biznesa vienības (darbības jomas) kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo darbības

veidu kopējo vērtējumu svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka

zemākam vērtējumam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svēršanas pakāpe

tiek aprēķināta, ņemot vērā atsevišķo darbības veidu nozīmīgumu biznesa vienībā (t.i.,

institūcijas iedalījumā noteiktās nozīmīguma pakāpes darbības veidiem – liela nozīme (4),

vidēja nozīme (2), maza nozīme (1)).



1

N

kur: N - nozīmīguma pakāpju relatīvais lielums

Piemēram, šīs apakšnodaļas (5.5.) sākumā minētajā piemērā biznesa vienības kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā

svēršanas pakāpe tiek aprēķināta šādi:


Kredīti lielajiem uzņēmumiem (LU) maza nozīme 1

Kredīti vidējiem uzņēmumiem (VU) liela nozīme 4

Kredīti maziem uzņēmumiem (MU) vidēja nozīme 2

Kredīti privātpersonām mājoklim (PM) vidēja nozīme 2

Patēriņa kredīti privātpersonām (PP) vidēja nozīme 2

Galvojumi un garantijas (G) maza nozīme 1



196. lappuse no 202

Relatīvā nozīme:

08,0122241

1

LU

33,0122241

4

VU

17,0122241

2

MU

17,0122241

2

PM

17,0122241

2

PP

08,0122241

1

G


80,42083,0

1

08,017,017,017,033,008,0

1222222

sp

Biznesa vienības kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

Biznesa vienības vērtējums = sp sp

ii VN )*(

kur:


Ni - i darbības veida relatīvā nozīme

Vi - i darbības veida vērtējums

Turpinot šīs apakšnodaļas (5.5.) sākumā minēto piemēru, biznesa vienības – kreditēšana (BV) kopējais vērtējums tiek

aprēķināts šādi:

BV vērtējums = 4,2381,2)4,3*08,0()9,2*17,0()1,2*17,0()2*17,0()8,1*33,0()7,2*08,0(8,4 8,48,48,48,48,48,4




Biznesa vienību kopējie vērtējumi tiek dokumentēti 15. veidlapā "Reitinga kopsavilkums".

Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes

mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.



197. lappuse no 202

5.6. Grupas uzņēmumu vērtējums

Iepriekšējā posma rezultātā visām biznesa vienībām (darbības jomām) tika aprēķināts kopējais

vērtējums. Rezultātā ieguvām bankas un katra vērtējamā grupas uzņēmuma (ja vērtējamā

institūcija ir grupa) atsevišķo biznesa vienību (darbības jomu) kopējos vērtējumus. Nākamais

solis ir bankas un katra vērtējamā grupas uzņēmuma kopējā vērtējuma noteikšana.

Piemēram, "Bankai XXX" tika iegūti šādi biznesa vienību (darbības jomu) kopējie vērtējumi:

Banka XXX

Kreditēšana liela nozīme

Investīciju

darbība maza nozīme

Noguldījumi vidēja nozīme

Risku

pārvaldīšanas

kopīgās

funkcijas vidēja nozīme

Darbības

organizācijas

kopīgās

funkcijas liela nozīme

2,4 1,8 3,6 > 4 2,0 2,6

Šajā piemērā Noguldījumu vērtējumā ir – 3,6 > 4. Tas nozīmē, ka aprēķinātais vērtējums 3,6

ir koriģēts uz 4,0.

Šajā posmā tiek veikta biznesa vienību (darbības jomu) kopējo vērtējumu apkopošana,

rezultātā iegūstot uzņēmuma (bankas vai cita grupas uzņēmuma) kopējo vērtējumu (šajā

piemērā – "Bankas XXX" kopējo vērtējumu).


pirmkārt, aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma posmā

noteiktās nozīmīguma pakāpes;


Uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo biznesa vienību (darbības jomu)

kopējo vērtējumu svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka zemākam

vērtējumam ir lielāka nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svēršanas pakāpe tiek

aprēķināta, ņemot vērā atsevišķo biznesa vienību (darbības jomu) nozīmīgumu uzņēmuma

darbībā (t.i., Institūcijas iedalījumā noteiktās nozīmīguma pakāpes biznesa vienībai (darbības

jomai) – liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza nozīme (1)).



1

N

kur:


Piemēram, šīs apakšnodaļas (5.6.) sākumā minētajā piemērā uzņēmuma kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā



Kreditēšana (K) liela nozīme 4

Investīciju darbība (I) maza nozīme 1

Noguldījumi (N) vidēja nozīme 2

Risku pārvaldīšanas kopīgās funkcijas (RV) vidēja nozīme 2



198. lappuse no 202

Darbības organizācijas kopīgās funkcijas (DO) liela nozīme 4

Relatīvā nozīme:

31,042214

4

K

08,042214

1

I

15,042214

2

N

15,042214

2

RV

31,042214

4

DO


12,42426,0

1

31,015,015,008,031,0

122222

sp

Uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

Uzņēmuma vērtējums = sp sp

ii VN )*(

kur:


Ni - i biznesa vienības relatīvā nozīme

Vi - i biznesa vienības vērtējums

Turpinot šīs apakšnodaļas (5.6.) sākumā minēto piemēru, uzņēmuma kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi:

Uzņēmuma vērtējums = 8,2763,2)6,2*31,0()2*15,0()4*15,0()8,1*08,0()4,2*31,0(12,4 12,412,412,412,412,4




Grupas uzņēmumu kopējais vērtējums tiek dokumentēts 15. veidlapā "Reitinga

kopsavilkums". Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.



199. lappuse no 202

5.7. Institūcijas kopējais vērtējums

Šis posms jāveic tikai tajā gadījumā, ja reitinga piešķiršanas procesā bez bankas tika vērtēti

arī citi grupas uzņēmumi. Iepriekšējā posma rezultātā visiem vērtētajiem grupas uzņēmumiem

tika iegūts uzņēmuma kopējais vērtējums. Šajā posmā tiek apkopoti atsevišķo grupas

uzņēmumu kopējie vērtējumi un iegūts institūcijas kopējais vērtējums.

Piemēram, iepriekšējā posma rezultātā "Institūcijai XXX" tika iegūti šādi atsevišķo grupas

uzņēmumu kopējie vērtējumi:

Institūcija XXX

Banka XXX liela nozīme

Līzinga kompānija XXX maza nozīme

Pārējie (nevērtētie)

grupas uzņēmumi

2,8 3,4 nav vērtējuma


pirmkārt, matemātiski aprēķinot kopējo vērtējumu, ņemot vērā Institūcijas iedalījuma

posmā noteiktās nozīmīguma pakāpes;

otrkārt, pārskatot un, ja nepieciešams, koriģējot matemātiski aprēķināto vērtējumu.

Institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts kā atsevišķo uzņēmumu kopējo vērtējumu

svērtais vidējais, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips, ka zemākam vērtējumam ir lielāka

nozīme kopējā vērtējumā. Arī šajā posmā svēršanas pakāpe tiek aprēķināta, ņemot vērā

atsevišķo uzņēmumu nozīmīgumu institūcijas darbībā (t.i., Institūcijas iedalījumā noteiktās

nozīmīguma pakāpes grupas uzņēmumiem – liela nozīme (4), vidēja nozīme (2), maza nozīme

(1)).



1

N

kur:


Piemēram, šīs apakšnodaļas (5.7.) sākumā minētajā piemērā institūcijas kopējā vērtējuma aprēķināšanai izmantojamā



Banka (B) liela nozīme 4

Līzinga kompānija (L) maza nozīme 1

Relatīvā nozīme:

80,0

14

4

B

20,014

1

L


47,168,0

1

2,08,0

122

sp



200. lappuse no 202

Institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

Institūcijas vērtējums = sp sp

ii VN )*(

kur:


Ni - i uzņēmuma relatīvā nozīme

Vi - i uzņēmuma vērtējums

Turpinot šīs apakšnodaļas (5.7.) sākumā lappusē minēto piemēru, institūcijas kopējais vērtējums tiek aprēķināts šādi:

Institūcijas vērtējums = 9,2925,2)4,3*2,0()8,2*8,0(47,1 47,147,1




Institūcijas kopējais vērtējums tiek dokumentēts 15. veidlapā "Reitinga kopsavilkums"

Aizpildītā veidlapa tiek glabāta elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes

mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.



201. lappuse no 202

6. nodaļa

REITINGA APSTIPRINĀŠANA UN PĀRSKATĪŠANA

Šajā nodaļā izklāstīta reitinga apstiprināšanas, paziņošanas institūcijas vadībai un

pārskatīšanas kārtība.

Šajā nodaļā aprakstītās procedūras veic pārbaudes grupas vadītājs, pārbaudes grupa,

institūcijas kurators, kā arī nepieciešamības gadījumā Uzraudzības departamenta direktors,

Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēšanas daļas vadītājs, Monetāro finanšu iestāžu darbības

analīzes daļas vadītājs un Komisijas padome atbilstoši šajā nodaļā norādītajam.

Pēc pārbaudes, kuras laikā tika noteikts reitings, pārbaudes grupas vadītājs sagatavo

pārbaudes izziņu saskaņā ar "Banku klātienes (on-site) uzraudzības un pārbaužu veikšanas

rokasgrāmatā" noteikto kārtību.

Pēc bankai sūtāmās (galvenās) izziņas projekta izveides, pārbaudes grupas vadītājs sagatavo

reitinga projektu. Reitinga projekts tiek dokumentēts, izmantojot 15. veidlapu "Reitinga

kopsavilkums" un 16. veidlapu "Informācija par institūcijas risku novērtēšanu". Reitinga

projekts (aizpildītās veidlapas) pēc sagatavošanas tiek ievietots elektroniski reitinga lietā

sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – pārbaudes grupa.

16. veidlapā "Informācija par institūcijas risku novērtēšanu", apkopojot pārbaudē konstatēto,

nav jāiekļauj visu konstatēto faktu uzskaitījums, bet gan jāsniedz pārbaudes grupas vadītāja

no konstatētajiem faktiem izdarītie secinājumi par risku lielumu un/vai risku pārvaldīšanas

kvalitāti. Piemēram, ja pārbaudes laikā ir konstatētas kļūdas vairākos bankas iekšējos

pārskatos, tad 16. veidlapā nav jāiekļauj visu pārskatu, kuros ir konstatētas kļūdas,

uzskaitījums, bet gan jānorāda uz trūkumiem vadības informācijas sistēmā.

Institūcijas vadība iesniedz informāciju par pārbaudes rezultātiem – komentārus par pārbaudes

laikā konstatēto, kā arī informāciju par plānotajiem pasākumiem konstatēto pārmērīgo risku

mazināšanai un/vai konstatēto trūkumu risku pārvaldīšanā novēršanai.

Institūcijas kurators analizē no institūcijas vadības saņemto informāciju par pārbaudes

rezultātiem un izvērtē, vai nav nepieciešams veikt korekcijas pārbaudes grupas noteiktajā

institūcijas reitingā. Korekcijas reitingā varētu būt nepieciešams veikt, piemēram, ja:

o institūcija veikusi pasākumus, lai samazinātu paaugstinātos riskus, kas minēti

pārbaudes izziņā;

o institūcija veikusi pasākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus risku pārvaldīšanā;

o institūcija novērsusi regulējošo prasību pārkāpumus, kas tikuši konstatēti pārbaudes

laikā;

o saņemtā papildu informācija liecina, ka piešķirtais reitings neatbilst institūcijai

piemītošo risku lielumam un/vai risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitātei (t.i., piešķirtais

reitings ir pārāk augsts vai pārāk zems);

o saņemtā papildu informācija liecina, ka institūcijas problēmas ir dziļākas – piemēram,

institūcijas darbībai piemītošie riski ir lielāki, nekā tie tika novērtēti pārbaudes laikā,

un/vai risku pārvaldīšanas kvalitāte ir pasliktinājusies un/vai risku pārvaldīšanas

kvalitāte ir vājāka, nekā tā tika novērtēta pārbaudes laikā.

Ja tiek secināts, ka korekcijas nepieciešams veikt, tās veic institūcijas kurators,

nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar pārbaudes grupu un/vai pārbaudes grupas

vadītāju.

Pēc tam, kad ir veiktas nepieciešamās korekcijas institūcijas reitingā, institūcijas kurators,

konsultējoties ar Uzraudzības departamenta direktoru un Monetāro finanšu iestāžu darbības

analīzes daļas vadītāju, sagatavo Komisijas padomei ziņojumu par institūcijas reitingu,



202. lappuse no 202

izmantojot 16. veidlapu "Informācija par institūcijas risku novērtēšanu". Ziņojuma pielikumā

pievieno informāciju par reitinga rezultātu apkopošanu, izmantojot 15. veidlapu "Reitinga

kopsavilkums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga

lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga projekts – ar kuratora korekcijām.

Galīgo institūcijas reitingu apstiprina Komisijas padome, aicinot piedalīties Komisijas

padomes sēdē institūcijas vadību. Pirms Komisijas padomes sēdes institūcijai tiek nosūtīts

institūcijas reitinga projekts un ar to saistītie dokumenti – aizpildītas 15. un 16. veidlapas.

Komisijas padome arī var veikt korekcijas piešķirtajos novērtējumos un visu līmeņu

apkopotajos vērtējumos, ja tā uzskata, ka koriģētais vērtējums labāk raksturo institūcijai

piemītošo risku lielumu un risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitāti.

Komisijas padomes izskatītais ziņojums un lēmums par institūcijas reitingu tiek uzglabāts

elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Padomes

apstiprinātais reitings. Komisijas padomes lēmums par institūcijas reitingu tiek nosūtīts arī

institūcijai.

Reitings tiek regulāri pārskatīts:

reitings tiek pārskatīts katras pilna apjoma klātienes pārbaudes laikā. Pārbaudes

institūcijās tiek plānotas ar noteiktu regularitāti saskaņā ar "Banku klātienes (on-site)

uzraudzības un pārbaužu rokasgrāmatā" noteikto kārtību;

reizi pusgadā bankas reitings tiek salīdzināts ar bankas neklātienes uzraudzībā saskaņā ar

"Banku neklātienes (off-site) uzraudzības rokasgrāmatā" noteikto kārtību noteikto bankas

vērtējumu. Gadījumā, ja neklātienes uzraudzībā noteiktais vērtējums ir būtiski zemāks

nekā institūcijas pēdējais uzraudzības reitings3, par to tiek informēta Komisijas padome,

kas pieņem lēmumu par reitinga pārskatīšanai nepieciešamajiem pasākumiem, t.sk. par

klātienes pārbaudes veikšanu institūcijā vai par institūcijas kopējā reitinga vai atsevišķo

novērtējumu mainīšanu bez klātienes pārbaudes veikšanas.

Gadījumā, ja reitings tiek pārskatīts neklātienē, t.i. bez klātienes pārbaudes veikšanas

institūcijā, šī pārskatīšana tiek dokumentēta šajā metodikā noteiktajā kārtībā. Aizpildītās

veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga pārskatīšana (bez klātienes

pārbaudes veikšanas) - [pārskatīšanas mēnesis un gads].

3 Vērtējums tiek uzskatīts par būtiski zemāku, ja tas atšķiras vismaz par 0,3 ballēm un/vai mainās reitinga grupa.

banku uzraudzības reitinga noteikšanas metodika

Documents