dabas lieguma “lielupes palienes p ¹ avas” dabas aizsardz...

dabas lieguma “LIELUPES PALIENES P AVAS”dabas aizsardz bas pl ns

teritorija atrodas Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagast , Ozolnieku novadun Jelgavas pils t

pl ns izstr d ts laika posmam no 2007. l dz 2017. gadam

Izstr d t js:Latvijas Dabas fonds

juridisk s personas nosaukums

Ieva Roveprojekta vad t ja

R ga2006. gada decembris

dabas aizsardz bas pl ns dabas liegumam “Lielupes palienes p avas”

Latvijas Dabas fonds R ga, 2006. gada decembris

2

Lietotie sa sin jumi un termini

Biotops dabiskas vai da ji dabiskas izcelsmes sauszemes vai densteritorija, ko raksturo noteiktas eogr fiskas, abiotiskas un biotiskas paz mes 1;

DAP Dabas aizsardz bas p rvaldeDA pl ns dabas aizsardz bas pl nsDL dabas liegums LDF Latvijas Dabas fonds LLU Latvijas Lauksaimniec bas Universit teP ava cilv ka ilgstošas ekstens vas saimniekošanas rezult t veidojies

biotops, kur domin viengad gie un / vai daudzgad gie lakstaugi Ve et cija noteiktas teritorijas augu sega

Fotogr fijas uz 1. v ka – A.Tomaš ns

1 Sugu un biotopu aizsardz bas likum (16.03.2000.) ietvert biotopa defin cija



3

Pl na izstr d iesaist tie eksperti/speci listi:(v rds, uzv rds, specialit te)

Dabas aizsardz bas pl ns izstr d ts pamatojoties uz 2001. gad SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian environment” izstr d to un 2005. gad atbild g Vides ministra apstiprin to dabas aizsardz bas pl nu (01.03.2005. r kojums Nr. 90), k ar ekspertu iev kto un analiz to inform ciju 2006. gada ve et cijas sezon .

J nis Gailis bezmugurkaulnieku eksperts Oskars Keišs ornitologsEdmunds Ra inskis ornitologs Ieva Rove augu sugu un biotopu eksperte Baiba Strazdi a kartogr fijas eksperte Marina i endajeva pl na izstr des I etapa asistente Viktors Jefimovs pl na izstr des asistents

KonsultantiValda Baroni a augu sugu un biotopu eksperte konsult cijas par dabisk m neielabot m

p av m, kuras eksperte apsekoja 2001. gad un 2003. gad

J nis Reihmanis ornitologs, projekta „Latvijas palie up avu atjaunošana ES priorit ro sugu un biotopu saglab šanai” Rietumlatvijas re ion lais koordinators; ornitolo ijas jaut jumi

Liene Salmi a augu sugu un biotopu eksperte; konsult cijas par dabisk m neielabot mp av m, kuras eksperte apsekoja 2001. gad

Inga Straupe LLU Meža fakult tes Mežkop baskatedras pasniedz ja;konsult cijas par dabisk m neielabot mp av m un, m c bu ekskursij m un zin tnisko darbu dabas liegum

Andris Tomaš ns Zemgales t risma att st bas biedr basp rst vis, konsult cijas par kult rv sturesliec b m dabas liegum



4

Pl na izstr des uzraudz bas grupa: (v rds, uzv rds, iest de, amats)

Dabas aizsardz bas pl na izstr des darba uzraudz bas grupas sast vs noteikts ar Dabas aizsardz bas p rvaldes r kojumu Nr. 23 (15.05.2006.). Saska ar r kojumu, dabas aizsardz bas pl na izstr des uzraudz bas grupu veido:

Sindra Elksne Dabas aizsardz bas p rvaldes Sugu un biotopu da as vad t jas vietniece

J nis Reihmanis Latvijas Dabas fonds, projekta „Palie u p avu atjaunošana Eiropas Savien bas sug m un biotopiem” re ion lais koordinators

Inguna Skutele Valsts vides dienesta Jelgavas re ion l s vides p rvaldes vec kinspektore

Ilze Bergmane Lauku atbalsta dienesta Zemgales re ion l s lauksaimniec basp rvaldes Zemes un dens resursu da as vad t ja

Solvita L ri a Jelgavas pils tas domes Att st basun pils tpl nošanas p rvaldesgalven speci liste vides politikas jaut jumos

Edgars Sauka laikraksta „Zemgales zi as”koment t js

Ilma e zemes pašniece

daba

s aiz

sard

zba

s pl

ns d

abas

lieg

umam

“Li

elup

es p

alie

nes p

avas

”

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is

5

1.at

tls

. Dab

as li

egum

a no

viet

ojum

s Lat

vij

un

reio

n



6

SATURS

KOPSAVILKUMS ................................................................................................................ 8I. Aizsarg jam s teritorijas apraksts ................................................................................ 10

I. 1. VISP R JA INFORM CIJA PAR AIZSARG JAMO TERITORIJU............................... 10 I. 1.1. Atrašan s vieta, eogr fisk s koordin tas, plat ba ................................... 10I. 1.2. Zemes lietošanas veidi (raksturojums un zemes pašuma formu apraksts) 10I. 1.3. Pašvald bu teritoriju pl nojumos noteikt teritorijas izmantošana un at aut un pl not izmantošana............................................................................ 11I. 1.4. Esošais funkcion lais zon jums.................................................................. 12I. 1.5. Aizsardz bas un apsaimniekošanas sa v sture .......................................... 12I. 1.6. Kult rv sturiskais raksturojums................................................................. 13I. 1.7. Valsts un pašvald bas instit ciju funkcijas un atbild ba ............................ 14

I. 2. NORMAT VO AKTU NORMAS, KAS TIEŠI ATTIECAS UZ AIZSARG JAMOTERITORIJU, TAI SKAIT PAŠVALD BU SAISTOŠIE NOTEIKUMI, KURI ATTIECAS UZ TERITORIJU ................................................................................................................ 15 I. 3. TERITORIJAS FIZISKI EOGR FISKAIS RAKSTUROJUMS ..................................... 19

I. 3.1.Klimats......................................................................................................... 19I. 3.2. eolo ija, eomorfolo ija .......................................................................... 20I. 3.3.Hidrolo ija .................................................................................................. 20I. 3.4.Augsnes........................................................................................................ 21I. 3.5.Ainava.......................................................................................................... 21

I .4. TERITORIJAS SOCI L S UN EKONOMISK S SITU CIJAS APRAKSTS ................... 22 I. 4.1. Iedz vot ji (past v gie iedz vot ji, zemes pašnieki, kuri past v gi nedz voaizsarg jam teritorij , apmekl t ji), apdz votas vietas, nodarbin t ba ............. 22I. 4.2. Pašreiz j un paredzam antropog n slodze uz aizsarg jamo teritoriju. 22I. 4.3. Teritorijas izmantošanas veidi.................................................................... 23

I. 4.3.1.Lauksaimniec ba................................................................................... 23 I. 4.3.2.Makš er šana ....................................................................................... 23 I. 4.3.3.T risms un atp ta ................................................................................. 23

II. TERITORIJAS NOV RT JUMS ............................................................................... 24II. 1. TERITORIJAS K VIENOTA DABAS AIZSARDZ BAS V RT BA UN FAKTORI, KAS TO IETEKM , TAI SKAIT IESP JAMO DRAUDU IZV RT JUMS ........................................ 24 II. 2. TERITORIJAS AINAVISKAIS NOV RT JUMS ....................................................... 25 II. 3. BIOTOPI............................................................................................................. 25 II. 4. SUGAS ............................................................................................................... 27

II. 4.1.Augu sugas ................................................................................................. 27II. 4.2.Z d t ji ........................................................................................................ 28II. 4.3.Putni ........................................................................................................... 28II. 4.3.Bezmugurkaulnieki ..................................................................................... 29II. 4.4.Zivis, r pu i, abinieki ................................................................................. 29

II. 5. CITAS V RT BAS TERITORIJ UN T S IETEKM JOŠIE FAKTORI ......................... 29 II. 6. TERITORIJAS V RT BU APKOPOJUMS UN PRETNOSTAT JUMS............................ 29

III. INFORM CIJA PAR TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANU.............................. 31III 1. TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANAS ILGTERMI A UN STERMI A M R I 2007.-2017. APSAIMNIEKOŠANAS PERIODAM...................................................................... 31

III. 1. TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANAS IDE LIE JEB ILGTERMI AM R I .................................................................................................................. 31III 1.2. TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANAS STERMI A M R I PL NAPSKAT TAJAM APSAIMNIEKOŠANAS PERIODAM ....................................... 31

III 2. APSAIMNIEKOŠANAS PAS KUMI ...................................................................... 32 III 2.1. Apsaimniekošanas pas kumu apraksts ..................................................... 37

III. 3. NEPIECIEŠAMIE GROZ JUMI PAGASTU TERITORIJAS PL NOJUMOS .................. 39



7

III. 4. INDIVIDU LO AIZSARDZ BAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PROJEKTS UN ZON JUMS.................................................................................................................. 39

III. 4.1. Priekšlikumi teritorijas individu lo aizsardz bas un izmantošanas noteikumu projektam............................................................................................. 39III. 4.2. Ieteicamais dabas lieguma funkcion lais zon jums ................................ 43

IZMANTOTIE INFORM CIJAS AVOTI....................................................................... 44PIELIKUMS ........................................................................................................................ 46



8

KOPSAVILKUMS

Dabas liegums „Lielupes palie u p avas” atrodas Latvijas vidusda , Jelgavas pils tas un Jelgavas rajona Ozolnieku novada un Jaunsvirlaukas pagasta teritorij(1. att ls. 5. lpp). Valsts noz mes dabas liegums dibin ts 1999. gad , 2004. gadliegums paplašin ts, pievienojot tam v l divas palie u p avu teritorijas 97 ha plat b .

Lieguma dibin šanas m r is – saglab t dabisk s palie u p avas Lielupes krastos. Kopš 2004.gada. dabas liegums ir iek auts Eirop paši aizsarg jamo dabas teritoriju t kl NATURA2000 (kods LV0523100), k savva as putnu, dabisko biotopu un augu sugu aizsardz bai noz m gas plat bas Latvij . paši aizsarg jam sdabas teritorijas plat ba ir 352 ha.

Dabas aizsardz bas pl nu apsaimniekošanas periodam no 2003. l dz2008. gadam toreiz jai lieguma teritorijai 2002. gad izstr d ja SIA „Estonian,Latvian & Lithuanian Environment” p c Vides aizsardz bas un re ion l s att st basministrijas (tagad j Vides ministrija) pas t juma. Pl ns apstiprin ts ar Vides ministrijas 01. 03. 2005. r kojumu Nr. 90.

2006. gad Latvijas Dabas fonds, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 234 (28.03.2006.) „Noteikumi par paši aizsarg jam s dabas teritorijas dabas aizsardz bas pl na saturu un izstr des k rt bu”, atjauno dabas aizsardz bas pl nudabas liegumam. Pl na izstr di finans ja Dabas aizsardz bas p rvalde LIFE-Natureprojekta „Latvijas palie u p avu atjaunošana ES priorit ro sugu un biotopu saglab šanai” (turpm k – projekts „Latvijas palie u p avu atjaunošana”) ietvaros. Izstr des laik veikta teritorijas papildus izp te.

DA pl na atjaunošanas nepieciešam bu nosaka teritorijas robežu izmai as2004. gad un ar normat vo aktu pras bu izmai as, kas skar DA pl nu izstr desjomu.

Dabas liegum l dz šim konstat tas 27 paši aizsarg jamas augu un dz vniekusugas, k ar tr s ES Biotopu direkt v min tie biotopi – eitrofas augsto lakstaugu audzes (ar dižzirdzeni; kods 6430) un m reni mitras p avas (kods 6510). Liegums ir noz m ga t rti veid go putnu ligzdošanas vieta un migr jošo densputnu atp tasvieta. Par galvenaj m dabas v rt b m liegum uzskat mas dabisk s palie u p avas,kas nodrošina biotopus lielajai putnu daudzveid bai.

K v rt gs biotops, noz m ga putnu ligzdošanas vieta un reto augu sugu atradne, teritorija iek auta Pasaules Dabas fonda (WWF) Latvijas dabas aizsardz bas pl na v rt go vietu sarakst un „CORINE biotopes” projekta vietu sarakst .

Izstr d jot pl nu, galvenais uzdevums ir saska ot dabas aizsardz bas,rekre cijas un re iona att st bas intereses, nodrošinot teritorijas v rt bu saglab šanuun izveidošanas m r u sasniegšanu. Saska ojot intereses, priorit te ir dabas aizsardz ba.

Darbu uzs kot, tika organiz ta informat v san ksme, kuras laikieinteres t s puses iepaz stin ja ar projekt „Latvijas palie u p avu atjaunošana” paveikto, k ar inform ja par DA pl na izstr des uzs kšanu. San ksm piedal j s



9

ar lieguma teritorijas p rvaldi un izmantošanu saist to organiz ciju p rst vji, zemes pašnieki un vald t ji. Informat v s san ksmes protokols - 1.1. pielikum .

Pl na izstr des gait , Vides ministrijas pak aut b esoš Dabas aizsardz basp rvalde, Sindras Elksnes person , p rraudz ja dabas aizsardz bas pl na izstr di un t atbilst bu (28.03.2006.) MK noteikumiem Nr. 234, izveidojot uzraudz bas grupu. Uzraudz bas grupas san ksm s dal bnieki tiks inform ti par padar to, preciz jotneskaidr bas, apspriežot darba grupas ieteikto aizsardz bas rež mu un perspekt voteritorijas zon jumu. San ksmju dal bnieku saraksti, san ksmju norises protokoli un sabiedrisk s apspriešanas p rskats ietverti 1.2. – 1.6. pielikum .

DA pl ns dabas liegumam „Lielupes palienes p avas” izstr d ts 10 gadiem. Pl n sniegta zin tniski pamatota inform cija par lieguma teritorijas dabas v rt b m un galvenajiem paši aizsarg jam s teritorijas ietekm jošajiem faktoriem. Pl n konspekt vi apkopota un analiz ta inform cija, literat ras sarakst nor dot,kur iesp jams iepaz ties ar detaliz tu inform ciju. Dabas aizsardz bas pl napielikumos ietvert kartogr fisk materi la pamatnes ir Latvijas Republikas Valsts Zemes dienesta pašums.

Dabas aizsardz bas pl n ietvertie apsaimniekošanas pas kumi ir sadal tivair k s grup s. Administrat vie pas kumi ietver lieguma robežu iez m šanu dabun robežz mju uztur šanu, k ar groz jumu veikšanu esošajos teritori lpl nojumos. Biolo isk s daudzveid bas saglab šanas pas kumi ietver palienes p avuatjaunošanu c rtot kr mus un to uztur šanu, p aujot un / vai ganot. Atp tasinfrastrukt ras labiek rtošanas pas kumi ietver barjeru, atp tas vietas, skatu tor a,skatu platformas un inform cijas stendu ier košanu. Sabiedr bas izgl tošanaspas kumu ietvaros paredz ts inform t potenci los lieguma apmekl t jus par lieguma v rt b s un past vošajiem ierobežojumiem, ievietojot attiec go inform cijupašvald bu m jaslap s Internet t mekl . Papildus ir paredz ts izdot bukletu un dabas aizsardz bas pl na popul rzin tnisko apkopojumu, kas tiks izplat ts lieguma zemes pašniekiem. Monitoringa pas kumi ietver reto un paši aizsarg jamo biotopu un sugu st vok a nov rt jumu un atp tas infrastrukt ras st vok amonitoringu.

Dabas lieguma teritorija ir viendab ga – vair k k 95 % no lieguma plat basveido daž di apsaimniekotas dabiskas palie u p avas, pavisam nelielu t da u veido apb ve un pagalmi. emot v r , ka p avu biotopiem ir nepieciešami l dz giapsaimniekošanas pas kumi un ar to, ka apb v taj s teritorij s un pagalmos nav biolo isku v rt bu, kuras b tu nepieciešams aizsarg t, dabas liegum ir izdal tasdivas funkcion l s zonas – dabas lieguma zona ar sezonas liegumu Pils sal , kurietilpst visi palie u p avu biotopi, un neitr l zona, kas ietver apb vi un pagalmus.



10

I. Aizsarg jam s teritorijas apraksts

I. 1. visp r ja inform cija par aizsarg jamo teritoriju

I. 1.1. Atrašan s vieta, eogr fisk s koordin tas, plat baDabas liegums „Lielupes palienes p avas” atrodas Latvijas vidusda un

ietilpst Jelgavas pils t un Jelgavas rajona Ozolnieku novada un Jaunsvirlaukas pagasta teritorij . Lieguma plat ba ir 353 ha.

Lieguma teritoriju veido etras palie u p avu plat bas Lielupes krastos. No t m pirm (211 ha) atrodas Pils sal un piegu ošaj teritorij Lielupes labaj krast ;otr (50 ha) – Lielupes kreisaj krast starp t s pietek m Vircavu un Platoni. Trešteritorija (25 ha) ietver p avas Lielupes labaj krast uz dienvidiem no valsts noz mes ce a A8 R ga-Jelgava; ceturt (67 ha)– p avas kreisaj krast starp Lielupi un K rni u ce u (1. att. 5 lpp.).

Dabas lieguma robežas apraksts, sh ma un robežpunktu koordin tas – 2.pielikum .

Lieguma teritorijas eogr fisk s koordin tas Latvijas koordin tu sist m(LKS 92):

X 483430;

Y 279550.

Dabas liegums ir viegli pieejams, tas atrodas apdz vot s un tautsaimniec bizmantojam s plat b s – Jelgavas pils t , lieguma tieš tuvum atrodas valsts noz mes autoce š, k ar intens vi izmantoti viet jas noz mes ce i. Dabas liegums veido “za as” salas intens vi lauksaimniec b un apb v izmantojam s plat b s,paaugstinot Jelgavas pils tas un t s apk rtnes biolo isko daudzveid bu un palielinot vides kvalit ti. Kop ar Lielupi, palie u p avas veido vienoti funkcion jošu sist mu, ko fragment apb ve un lauksamniec b intens viizmantotas zemes.

I. 1.2. Zemes lietošanas veidi (raksturojums un zemes pašuma formu apraksts)

Dabas lieguma teritorija (352 ha) sast v no 70 kadastra vien b m, pilns kadastra vien bu saraksts apkopots 3.1. pielikum . Priv tperson m liegum pieder kopum 101.62 ha zemes, ko veido 31 kadastra vien ba, juridisk m person m – 15,18 ha (4 kadastra vien bas) Latvijas valstij – 102.6 ha (24 kadastra vien bas), LR Zemkop bas ministrijai – 0,56 ha (2 kadastra vien bas), bet LR Vides ministrijai – 95,69 ha (1 kadastra vien ba). Savuk rt pašvald bai pieder 35,54 ha zemes (8 kadastra vien bas). Zemes pašuma formu sadal jums p c plat b m par d ts2. att l (11. lpp.), zemes pašumu veidi lieguma teritorij par d ti 3.2. pielikuma kart .

Lieguma teritorijas liel ko da u aiz em p avas, stipri maz kas plat bas veido ar kr miem aizaugušas p avas, k ar Lielupes akvatorija (lieguma 1. ter.). Pavisam niec gas plat bas liegum veido apb ve un d rzi. Zemes lietošanas veidi par d ti3.3. pielikuma kart .



11

9.56 0.56 95.69 15.18

101.62128.58Juridiska persona

LR Vides min.

LR Zemkop bas min.

Pašvald bas

Latvijas Republika

Priv tpersona

2. att ls. Zemes pašuma formu sadal jums pa plat b m (ha) dabas lieguma teritorij

I. 1.3. Pašvald bu teritoriju pl nojumos noteikt teritorijas izmantošana un at aut un pl not izmantošana

I un II teritorija Jelgavas pils tas teritorijas pl nojums apstiprin ts ar Jelgavas Domes

1999. gada 20. maija l mumu Nr. 14/1, groz jumi pl nojum apstiprin ti ar Jelgavas Domes 2003. gada 18. septembra l mumu Nr. 13/14.

Jelgavas pils tas teritorijas pl nojuma perspekt vaj zonu iedal jum liel klieguma teritorija apz m ta k dabas pamatne. Šaj teritorij ir pie aujama tikai teritorijas labiek rtojumu b ve. Pie Platones un Vircavas up m n kotn ir paredz ta organiz tu peldvietu izveidošana. Plat bas Pils salas dienvidos, kur atrodas LR Zemkop bas ministrijas p rzi esošie (Latvijas Lauksaimniec basUniversit te), k ar cit m juridisk m un fizisk m person m piederošie zemes gabali, teritorijas pl nojum apz m ta k sabiedrisko un dar jumu teritoriju apb ve.

Negat va ietekme uz dabas lieguma t l ko att st bu un apsaimniekošanu var b t Jelgavas pils tas teritorijas pl nojum paredz tajam Jelgavas apvedce am, kurš š rsotu lieguma I teritoriju. Izb v jot šo apvedce u, paredz ts b v t tiltu p rLielupi un Driksu. Tilta b v šanai paredz t s plat bas pl nojum noteiktas krekre cijas un sabiedriskas noz mes teritorijas. Teritorijas pl nojums noteic, ka pirms apvedce a b v šanas j veic ietekmes uz vidi nov rt jums, ietverot ietekmes uz NATURA2000 teritorijas nov rt jumu.

Dabas aizsardz bas pl na izstr des laik – 2006. gad , dab netiek realiz tainfrastrukt ras un dar jumu teritorijas apb ve dabas lieguma I teritorij – Pils sal .Konkr tais teritorijas pl nojums ir sp k l dz 2010. gadam.

III teritorija Ozolnieku novada teritorijas pl nojums gala redakcij apstiprin ts ar

2006. gada 11. maija padomes s des l mumu (prot. Nr. 5, § 2) un nos t ts uz apstiprin šanu Re ion l s att st bas un pašvald bu lietu ministrij . Pl nojumdabas lieguma teritorija apz m ta k dabas liegums. Zemes izmantošanas veids – lauksaimniec ba.



12

IV teritorija Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas pl nojums apstiprin ts ar 2005. gada

19. apr a pagasta padomes s des l mumu (prot. Nr. 6), st j s sp k 2005. gada 26. apr l . Pl nojum dabas lieguma teritorija apz m ta k agrotehnisk teritorija, noteiktais zemes izmantošanas veids – lauksaimniecisk darb ba.

I. 1.4. Esošais funkcion lais zon jumsSp k esošaj dabas lieguma dabas aizsardz bas pl n ieteikts lieguma

teritorijas dal jums tr s funkcion laj s zon s: stingr rež ma zona, regul jamrež ma zona un dabas lieguma zona. J atz m , ka zon jums attiecas tikai uz da upašreiz j dabas lieguma. Dabas aizsardz bas pl ns ir apstiprin ts Vides ministrij01.03.2005. ar r kojumu Nr. 90, bet l dz šim nav izstr d ti un apstiprin ti dabas lieguma individu lie aizsardz bas un izmantošanas noteikumi.

I. 1.5. Aizsardz bas un apsaimniekošanas sa v stureAr 1991. gada 12. j lija Jelgavas pils tas Tautas deput tu padomes

11. sesijas l mumu Lielupes piekrastes p av m pieš irts viet jas noz mes ornitolo isk lieguma statuss. Ar šo l mumu apstiprin ts ar lieguma apsaimniekošanas rež ms.

Jelgavas palienes p avu viet jas noz mes dabas liegums izveidots 1991. gad ,lai aizsarg tu un saglab tu putnu daudzveid bu. Savuk rt ar Latvijas republikas Vides aizsardz bas komitejas 1992. gada 15. decembra r kojumu Nr. 7 “Par pašiaizsarg jamo dabas objektu aizsardz bas nodrošin šanu pils tu zem s” lieguma teritorija Pils sal iek auta to objektu sarakst , kuru teritorij s nav atjaunojamas bijušo zemes pašnieku un vi u mantinieku zemes pašuma ties bas un kuru zemes nav nododamas pašum .

Valsts noz mes dabas liegums „Lielupes palienes p avas” 255 ha plat b (I un II teritorijas) dibin ts 1999. gad (MK 15.06.1999. noteikumi Nr. 212 par dabas liegumiem, p. 1.85.). Dibin šanas m r is – saglab t dabisk s p avas Lielupes krastos. Lieguma robeža main ta ar MK 08.04.2004. noteikumiem Nr. 226 „Groz jumi Ministru kabineta 1999. gada 15. j nija noteikumos Nr. 212 „Noteikumi par dabas liegumiem” – liegumam pievienotas III un IV teritorija. Lieguma plat ba t d j di palielin ta l dz 352 ha.

K v rt gs biotops un noz m ga putnu ligzdošanas vieta dabas liegums ir iek auts WWF Latvijas dabas aizsardz bas pl na v rt go teritoriju sarakst (Dabas aizsardz bas pl ns Latvijai, 1992). Dabas liegums ir ar putniem starptautiski noz m ga vieta (kods 027).

Dabas liegums ietverts „CORINE biotopes” projekta vietu sarakst (kods V54220500).

2001. un 2002. gad dabas lieguma I un II teritorija apsekoja ekspertes Inga Straupe, Ieva Rove un Liene Salmi a, LDF projekta “P avu inventariz cija Latvij ”ietvaros.

2001. gad lieguma I un II teritorija apsekota projekta “Latvijas pašiaizsarg jamo teritoriju sist mas saska ošana ar EMERALD/NATURA 2000aizsarg jamo teritoriju t klu” ietvaros.



13

2002. gad dabas liegumam izstr d ts dabas aizsardz bas pl ns (izstr d t js – SIA „ELLE”), pl nu apstiprin ja Vides ministrija ar 01. 03. 2005. r kojumu Nr. 90.

Akcijas „Iesaki teritoriju” ietvaros sa emts pieteikums par palie u p avupievienošanu liegumam, kuras atrodas uz pussalas pie Vircavas ietekas Lielup .Galven s v rt bas ir augsta biolo isk daudzveid ba šaj s p av s (t. sk. putnu sugu daudzveid ba – min ti orman ši, griezes, meln s puskuitalas) un Zemgales l dzenumam rakstur g ainava. Apsekojot š s teritorijas 2003. gada vasar , Lielupes labaj krast (tilta tuvum ) konstat ti NATURA 2000 biotopi – m reni mitras p avas (kods 6510) un palie u p avas (6450). Savuk rt Lielupes kreisaj krastkonstat ts viens v rt gs p avu fragments; apk rt j s p avas – noz m gas putniem, m r tiec gi apsaimniekojot – potenci li v rt gi biotopi. Š s p avas liegumam 2004. gad pievienotas k III un IV teritorija.

V sturiski tagad j lieguma teritorij ir bijušas p avas un gan bas, kas regul ri nogan tas un p autas. Visakt v k tika apsaimniekota Pils sala, kur l dz pat ~ 1986. gadam atrad s Latvijas Lauksaimniec bas Universit tes m c bu lauki. Šeit tika arts, p auts, ec ts, tika gan ti lopi. Par to liecina liegum esoš s atmatas, kr m ji un parast s usnes lauki. S kot ar 1986. gadu Pils salas apsaimniekošana krasi samazin j s l dz dažu govju gan šanai salas vidusda . P d jos piecus gadus Pils sala netiek apsaimniekota. Pilssalai pretim esoš lieguma teritorija gar Kalnciema ielu šobr d tiek apsaimniekota fragment ri, šeit tiek p auti un nogan tiatseviš as p avu fragmenti.

Lieguma II teritorija starp Vircavas un Platones up m tiek da ji nogan ta un p auta v l šobr d, lieguma III un IV teritorija tiek regul ri p autas.

I. 1.6. Kult rv sturiskais raksturojumsPils sal lieguma teritorij l dz šim nav veikti nek di nopietni arheolo iskie

izrakumi, t p c par šo teritoriju v sturisk s liec bas sniedz tikai rakstiski avoti. Pils sala ir vieta, no kuras aizs kusies Jelgavas pils tas veidošan s. Šeit 1265. gadLivonijas orde a mestrs Konr ds no Mandernas pav l ja celt pili, kur orde abr iem patverties no zemga iem. Ap 14. gs. vidu pie pils jau izveidoj s apmetne un viet jo iedz vot ju aprit par d j s nosaukums Jelgava, bet 1573. gad Jelgavai pieš ra viduslaiku pils tas ties bas un erboni.

Tieši blakus lieguma teritorijai uz Pils salas atrodas Jelgavas pils, kurai ir sena v sture. To k dreiz j s Livonijas orde a pils viet s ka b v t 1738. gad un b vniec bu ar p rtraukumu turpin ja l dz pat 1772. gadam. Pils ir vair kk rtdegusi, p rb v ta un post ta. M sdien s pil atrodas Latvijas Lauksaimniec basuniversit te (LLU).

P c v sturnieka A. Tomaš na sniegt s inform cijas Pils salas Z gal 19. gs. s kum bijusi uzcelta skanste, l dz ga atrad s ar pie Iecavas upes ietekas Lielup .Tom r, k liecina VKPAI 2006. gad sniegt inform cija, šie arheolo iskie objekti l dz šim nav p t ti un nav iek auti aizsarg jamo objektu skait .

Saska ar Br u kapu komitejas Jelgavas noda as sniegto inform ciju,2004. gad Pils salas zieme os atrastas 16 II Pasaules kara beig s nogalin tuJelgavas iedz vot ju mirst g s atliekas, t s izraktas un p rapbed tas. Past vaizdomas, ka izrakt s atliekas, nav vien g s un, ka 1944. gad nogalin tiejelgavnieki esot apraksti ar pret “Jelgavas ku iniekam”.



14

I. 1.7. Valsts un pašvald bas instit ciju funkcijas un atbild baDabas lieguma “Lielupes palienes p avas” p rvaldes un apsaimniekošanas

k rt bu nosaka Latvijas Republikas likums “Par paši aizsarg jam m dabas teritorij m”: par teritorijas apsaimniekošanu atbild gs ir zemes pašnieks vai lietot js (24. pants), t k liegumam nav savas p rvaldes instit cijas, teritorijas p rvaldi realiz pašvald bas (25. pants).

Dabas aizsardz bas p rvalde p rrauga dabas aizsardz bas pl na izstr di un veicina t ieviešanu, k ar koordin dabas lieguma p rvaldi un apsaimniekošanas pas kumus, jo t p rvaldes nodrošin šanai nav izveidota sava administr cija.Teritorijas individu lo aizsardz bas un izmantošanas noteikumu izstr di p c dabas aizsardz bas pl na apstiprin šanas veic Vides ministrijas Dabas aizsardz basdepartaments.

Dabas lieguma aizsardz bas un izmantošanas noteikumu iev rošanas kontroli veic Valsts Vides dienesta Vides kontroles un uzraudz bas departaments un Valsts Vides dienesta Jelgavas re ion l vides p rvalde.

Zemkop bas ministrijas p rraudz b esoš Lauku atbalsta dienesta Zemgales re ion l lauksaimniec bas p rvalde uzrauga normat vo aktu iev rošanulauksaimniec bas jom un administr Eiropas Savien bas, k ar valsts atbalstu laukiem un lauksaimniec bai.

Latvijas Vides, eolo ijas un meteorolo ijas a ent ra organiz un koordinaizsarg jamo teritoriju monitoringu.



15

I. 2. Normat vo aktu normas, kas tieši attiecas uz aizsarg jamoteritoriju, tai skait pašvald bu saistošie noteikumi, kuri attiecas uz teritoriju

Latvijas dabas aizsardz bas politika

Vides politikas pl ns Latvijai. Akcept ts Ministru Kabinet (turpm k MK) 25. 04. 19952.

Biolo isk s daudzveid bas nacion l programma. Akcept ta MK 16. 05. 2000.

Vides un dabas aizsardz ba

Likums “Par vides aizsardz bu” (06.08.1991., groz jumi 10.01.1997., 22.05.1997., 20.06.2000., 20.12.2001., 24.10.2002., 15.05.2003. un 07.04.2004.) nosaka resursu ilgtsp j gu izmantošanu, valsts p rvaldes instit ciju un pašvald buinstit ciju kompetenci vides aizsardz b un dabas resursu izmantošan , Latvijas Republikas iedz vot ju ties bas uz kvalitat vu dz ves vidi, Latvijas Republikas iedz vot ju pien kumus vides aizsardz b un dabas resursu izmantošan ,sabiedr bas ties bas sa emt inform ciju par vidi un piedal ties ar vides aizsardz busaist tu l mumu pie emšan .

Likums “Par paši aizsarg jam m dabas teritorij m” (02.03.1993., groz jumi 05.08.1997., 30.10.1997., 28.02.2002., 12.12.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005.) defin aizsarg jamo teritoriju kategorijas (ar Eiropas noz mes aizsarg jam s dabas teritorijas) un defin iesp jas t m izstr d t dabas aizsardz baspl nus, individu los aizsardz bas un izmantošanas noteikumus.

Likuma 33. panta 2. da a nosaka, ka “valstij un pašvald b m piederoš un piekr toš zeme dabas rezerv tos, dabas liegumos un citu aizsarg jamo teritoriju dabas rezerv ta, stingr rež ma, dabas lieguma un regul jam rež ma zon s nav privatiz jama vai atsavin ma”, savuk rt 35. panta 1. da a nosaka, ka “valstij ir pirmpirkuma ties bas uz zemi aizsarg jam s teritorij s, iz emot zemi neitr laj szon s”.

Likuma 43. panta 6. da a nosaka, ka “ja paredz t darb ba vai pl nošanasdokumenta stenošana negat vi ietekm Eiropas noz mes aizsarg jamo dabas teritoriju (Natura 2000), darb bu at auj veikt vai dokumentu stenot tikai t dosgad jumos, kad tas ir vien gais risin jums un nepieciešams sabiedr bai noz m guinterešu, ar soci lo vai ekonomisko interešu, apmierin šanai”.

“ paši aizsarg jamo dabas teritoriju visp r jie aizsardz bas un izmantošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 415, 22.07.2003., groz jumi 26.10.2004. MK noteikumi Nr. 898, 08.11.2005. MK noteikumi Nr. 838) – nosaka paši aizsarg jamo dabas teritoriju visp r jo aizsardz bas un izmantošanas k rt bu,

taj skait pie aujamos un aizliegtos darb bas veidus aizsarg jam s teritorij s, kar aizsarg jamo teritoriju apz m šanai dab lietojam s speci l s informat v sz mes paraugu un t s lietošanas un izveidošanas k rt bu.

2Šeit un turpm k apakšnoda , likumdošanas akta pie emšanas vai groz šanas datums Saeim vai Ministru Kabinet



16

Eiropas noz mes aizsarg jamo dabas teritoriju (NATURA 2000)izveidošanas krit riji Latvij (MK noteikumi Nr. 199., 28.05.2002., izdoti saska ar likuma “Par paši aizsarg jam m dabas teritorij m” 43. panta otro da u)- nosaka krit rijus, kas piem rojami Eiropas noz mes aizsarg jamo dabas teritoriju izveidošanai Latvij .

“Noteikumi par dabas liegumiem” (MK noteikumi Nr. 212., 15.06.1999., groz jumi Nr. 270 26.06.2001., Nr. 586 21.10.2003., Nr. 266 08.04.2004., Nr. 704 10.08.2004. un Nr. 995 30.11.2004.) nosaka dabas lieguma robežas un teritorijas aizsardz bas statusu. Lielupes palie u p av m piem rots paši aizsarg jamas dabas teritorijas statuss - dabas liegums, 352 ha plat b .

“Sugu un biotopu aizsardz bas likums” (16.03.2000., groz jumi 15.09.2005.) regul sugu un biotopu aizsardz bu, apsaimniekošanu un uzraudz bu,veicina popul ciju un biotopu saglab šanu, k ar regul paši aizsarg jamo sugu un biotopu noteikšanas k rt bu. Likums nosaka valsts p rvaldes un instit cijukompetenci, un zemes pašnieku un past v go lietot ju pien kumus un ties bassugu un biotopu aizsardz b , k ar nepieciešam bu veikt sugu un biotopu monitoringu.

“Noteikumi par paši aizsarg jamo sugu un ierobežoti izmantojamo pašiaizsarg jamo sugu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 396 14.11.2000. groz jumi Nr.627 27.07.2004.) nosaka sugu sarakstu, kur iek autas apdraud t s, izz doš svai ret s sugas, vai ar sugas, kuras apdz vo specifiskus biotopus. Dabas lieguml dz šim konstat tas 27 sugas, kas ir ietvertas šaj sarakst .

“Noteikumi par paši aizsarg jamo biotopu veidu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 421, 05.12.2000., groz jumi Nr.61 25.01.2005.) nosaka biotopu sarakstu, kur iek auti Latvij apdraud ti vai reti biotopi.

“Noteikumi par Latvij sastopamo Eiropas Savien bas priorit ro sugu un biotopu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 153, 21.02.2006.) nosaka Latvijsastopamo Eiropas Savien bas priorit ro sugu un biotopu sarakstu.

“K rt ba, k d nov rt jama ietekme uz Eiropas noz mes pašiaizsarg jamo dabas teritoriju (NATURA 2000)” (MK noteikumi Nr. 455, 06.06.2006.) nosaka:1) k rt bu, k d nov rt jama to paredz to darb bu ietekme uz Eiropas noz mes paši aizsarg jamo dabas teritoriju (NATURA 2000), kuru stenošanai nav j veic ietekmes uz vidi nov rt jums; 2) zi ojuma par kompens jošo

pas kumu piem rošanu saturu, k ar k rt bu, k d zi ojumu nos ta Eiropas Komisijai; 3) k rt bu, k d sagatavo informat vo zi ojumu par paredz to darb buvai pl nošanas dokumenta stenošanu un iesniedz to Ministru kabinet l muma pie emšanai.

“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardz bas un apsaimniekošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 45, 30.01.2001., groz jumi Nr.378 31.05.2005.) defin mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas k rt bu un to aizsardz basnosac jumus.

“Noteikumi par zaud jumu atl dz bu par paši aizsarg jamo sugu indiv du un biotopu izn cin šanu vai boj šanu” (MK noteikumi Nr. 117, 13.03.2001) nosaka zaud jumu atl dzin šanas k rt bu, atl dz bas lielumu un sugu sarakstu, par kuru izn cin šanu j atl dzina zaud jumi.



17

“K rt ba koku ciršanai rpus meža zemes” (MK noteikumi Nr. 717, 29.08.2006.) nosaka k rt bu koku ciršanai rpus meža zemes.

Makš er šana

“Zvejniec bas likums” (12.04.1995., groz jumi 05.08.1997., 01.10.1997., 17.02.2000., 18.10.2001., 19.06.2003., 30.10.2003., 30.09.2004. un 26.05.2005.) regul Latvijas Republikas iekš jo de u, teritori lo j ras de u un ekonomisk szonas de u zivju resursu ieg šanu, izmantošanu, p t šanu, saglab šanu,pavairošanu un uzraudz šanu. Tauvas josla — sauszemes josla gar de u krastu, kas paredz ta ar zveju vai ku ošanu saist t m darb b m un k j mg j jiem.Priv t pašumos tauvas joslas platums ir 4 m, p r jos – 10 m.

“Licenc tas amatierzvejas – makš er šanas k rt ba Latvijas Republikas de os” (MK noteikumi Nr 349, 15.09.1998.) nosaka k rt bu, k d veicama

licenc t s amatierzvejas – makš er šanas, ar licenc to zem dens med bu un licenc t s v žošanas – ieviešana un kontrole, k ar konkr t s denstilpeslicenc t s makš er šanas nolikuma izstr de.

Šie noteikumi attiecin mi uz vis m Latvijas Republikas iekš j mdenstilp m, ar iznom t m un priv t m, k ar j ras piekrastes de iem, iz emot de us, kas tiek izmantoti specializ tai zivkop bai un m ksl gai zivju pavairošanai.

“Makš er šanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 67, 13.02.2001.) nosaka k rt bu, k d fizisk s personas var nodarboties ar amatierzveju — makš er šanu,k ar ar zem dens med b m, v žu un citu dens bezmugurkaulnieku ieguvi rekre cijas vai sporta nol k ar šajos noteikumos at autiem makš er šanas r kiem Latvijas Republikas de os.

Makš er šana paši aizsarg jamo dabas teritoriju de os notiek saska ar šiem noteikumiem un attiec go teritoriju aizsardz bas un izmantošanas noteikumiem.

Aizsargjoslas

“Aizsargjoslu likums” (05.02.1997., groz jumi 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005.) likums nosaka aizsargjoslu veidus un funkcijas, aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus, uztur šanas un st vok a kontroles k rt bu,saimniecisk s darb bas ierobežojumus aizsargjosl s. Lauku apvidos Lielupei noteikta aizsargjosla ne maz k k 300 m katr krast , bet bl vi apdz vot s viet s – saska ar teritori lpl nošanu regul jošiem normat vajiem aktiem, bet ne maz k k20 metrus plata josla katr krast . Lielupei Jelgavas teritorijas pl nojum noteiktaizsargjosla ir 100m abos krastos.

“ denstilpju un denste u aizsargjoslu noteikšanas metodika”(MK noteikumi Nr. 284, 04.08.1998.) regul aizsargjoslu noteikšanas k rt bu,apz m šanu dab , vides aizsardz bas pras bas aizsargjosl s.

“Noteikumi par ekspluat cijas aizsargjoslu ap melior cijas b v m un ier c m noteikšanas metodiku lauksaimniec b izmantojam s zem s un meža zem s” (MK noteikumi Nr. 258, 13.05.2003.) nosaka ekspluat cijas aizsargjoslu ap melior cijas b v m un ier c m noteikšanas metodiku lauksaimniec bizmantojam s zem s un meža zem s.

Melior cija



18

“Melior cijas sist mu ekspluat cijas un uztur šanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 272, 08.04.2004.) nosaka pras bas, k das zemes pašniekam vai tiesiskajam vald t jam j iev ro valsts, valsts noz mes, pašvald bas, koplietošanas vai viena pašuma melior cijas sist mu izmantošan , kopšan un saglab šan .

T risms

“T risma likuma” (17.09.1998., groz jumi 07.10.1999., 24.01.2002. un 27.02.2003.) m r is ir rad t tiesisku pamatu t risma nozares att st bai Latvij ,noteikt k rt bu, k d valsts p rvaldes iest des, pašvald bas un uz mumi (uz m jsabiedr bas) darbojas t risma jom , un aizsarg t t ristu intereses. Likums defin , ka dabas t risms ir t risma veids, kura m r is ir izzin t dabu, apskat trakstur gas ainavas, biotopus, nov rot augus un dz vniekus dabiskajos apst k os, kar izgl toties dabas aizsardz bas jaut jumos, savuk rt kult ras t risma galvenais m r is ir iepaz šan s ar kult rv sturisko mantojumu un iev rojam m viet m.

Teritoriju pl nojumi, pašums

“Viet j s pašvald bas teritorijas pl nošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 883, 19.10.2004.) nosaka viet j s pašvald bas teritorijas pl nojuma un det lpl nojuma sast vda as, to sagatavošanas, sabiedrisk s apspriešanas, sp kst šan s, likum bas izv rt šanas, iev rošanas p rraudz bas un darb bas aptur šanask rt bu, k ar viet j s pašvald bas teritorijas pl nojuma groz šanas k rt bu.Jelgavas pils tas teritorijas pl nojums apstiprin ts 1999. g. 20. maij (l muma Nr. 14/1), groz jumi pl nojum apstiprin ti 2003.g. 18. septembr (l muma Nr. 13/14). Ozolnieku novada teritorijas pl nojums apstiprin ts 2006. g. 11. maij(padomes s des l muma prot. Nr. 5, § 2) un nos t ts uz apstiprin šanu Re ion l satt st bas un pašvald bu lietu ministrij . Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas pl nojums apstiprin ts 2005. g. 19. apr l (padomes s des l muma prot. Nr. 6).

30.06.2005. LR Saeim pie emts, sp k st jies 01.01.2006. likums “Par zemes pašnieku ties b m uz kompens ciju par saimniecisk s darb basierobežojumiem paši aizsarg jam s dabas teritorij s un mikroliegumos”. Likum atrun tas iesp jas sa emt vienreiz ju kompens ciju vai main t zemes gabalu.

Starptautisk s saist bas un Eiropas Savien bas noteikt s saist bas

Eiropas Savien bas Putnu ( Council Directive 79/409/EEC) un Biotopu(Council Directive 92/43/EEC) direkt v s paredz ts, ka dal bvalst m j izveidoaizsarg jamo dabas teritoriju t kls ( NATURA 2000), kas direkt vu pielikumos min taj m sug m un biotopiem nodrošina atbilstošu aizsardz bu. Dabas lieguma teritorija atbilst NATURA 2000 aizsarg jamo dabas teritoriju nosac jumiem un krit rijiem.

Apvienoto N ciju Organiz cijas Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25.j nija Orh sas konvencija (26.04.2002) par pieeju inform cijai, sabiedr basdal bu l mumu pie emšan un iesp ju griezties tiesu iest d s saist b ar vides jaut jumiem. Orh sas konvencija nosaka sabiedr bas un valsts p rvaldes iest žuattiec bas saist b ar vides jaut jumiem, seviš i pieeju inform cijai, sabiedr basdal bu l mumu pie emšan un iesp ju griezties tiesu iest d s saist b ar vides jaut jumiem.



19

Konvencija par biolo isko daudzveid bu Latvij pie emta un apstiprin taar likumu “Par 1992. gada 5. j nija Riodežaneiro Konvenciju par biolo iskodaudzveid bu” (31.08.1995). Š s konvencijas uzdevumi ir biolo isk sdaudzveid bas saglab šana un dz v s dabas ilgtsp j ga izmantošana.

Bonnas 1979. gada konvencija “Par migr jošo savva as dz vniekuaizsardz bu” (11.03.1999). Puses atz st migr jošo sugu saglab šanas noz m gumu un šim m r im lietojamo pas kumu saska ošanu starp are la valst m, un, kur tas iesp jams un ir m r tiec gi, seviš u uzman bu veltot t m migr još m sug m, kuru aizsardz bas statuss ir nelabv l gs, k ar veicot pas kumus, kas nepieciešami š dusugu vai to dz ves vides saglab šanai.

Bernes 1979. gada konvencija “Par Eiropas dz v s dabas un dabisko dz vot u saglab šanu” (17.12.1996). Š s Konvencijas m r i ir aizsarg t savva asfloru un faunu un to dabisk s dz votnes, paši t s sugas un dz votnes, kuru aizsardz bai nepieciešama vair ku valstu sadarb ba, k ar veicin t š du sadarb bu.pašs uzsvars likts uz apdraud taj m un izz došaj m sug m, tai skait

apdraud taj m un izz došaj m migr jošaj m sug m.

ES direkt vas

Eiropas Padomes Direkt va 79/409/EEC “Par savva as putnu aizsardz bu”(02.04.1979.). Dal bvalst m j veic nepieciešamie pas kumi, lai saglab tu migr jošosugu popul cijas t d l men , kas atbilst pašaj m ekolo iskaj m, zin tniskaj m un kult ras pras b m, tai paš laik emot v r ekonomisk s un rekre cijasvajadz bas, vai regul t šo sugu popul ciju lielumu atbilst b šim l menim. Dabas liegum konstat tas 20 putnu sugas, kas ir min tas š s Direkt vas pielikumos.

Eiropas Padomes Direkt va 92/43/EEC “Par dabisko biotopu, savva asfaunas un floras aizsardz bu” (21.05.1992). Direkt vas m r is ir veicin tbiolo isk s daudzveid bas saglab šanos, veicot dabisko biotopu, faunas un floras aizsardz bu. Dabas liegum konstat ti divi Eiropas m rog aizsarg jami biotopu veidi.

Direkt vas paredz, ka katrai dal bvalstij ir j izveido aizsarg jamo dabas teritoriju t kls (saukts par NATURA 2000), kas nodrošin tu direkt vu pielikumos min to sugu un biotopu adekv tu aizsardz bu. Katra Eiropas Savien basdal bvalsts ir atbild ga par NATURA 2000 vietu aizsardz bas nodrošin šanu.

Ar 2005. gada 15. septembra groz jumiem likum „Par pašiaizsarg jam m dabas teritorij m” dabas liegums „Lielupes palienes p avas”apstiprin ts par NATURA 2000 vietu (kods LV0523100). Liegums ietverts teritoriju grup , kas noteiktas atbilstoši ES direkt vai “Par savva as putnu aizsardz bu” (79/409 EEK) un direkt vai „Par dabisko biotopu, savva as faunas un floras aizsardz bu” (92/43 EEK).

I. 3. Teritorijas fiziski eogr fiskais raksturojums

I. 3.1.Klimats Klimatiskos apst k us Jelgavas pils t ietekm apk rtnes l dzenais reljefs.

Lielupes baseinu, kura palien atrodas Jelgava b tiski ietekm ar R gas j ras l a



20

tuvums, t p c klimats ir m reni kontinent ls. Valdošie v ji pils t ir DR, R. Vid jais v ja trums ir 6 – 7 m/s, ta u 30 – 40 dienas gad ir nov rojams stiprs (>14 m/s) un br zmains v jš. Ziemas m nešu vid j temperat ra ir –5,5°C, bet vasaras vid j temperat ra ir +17°C (Jelgavas teritorijas pl nojums 1999. – 2010. gadam).

Maksim l fiks t gaisa temperat ra ir +35°C, bet minim l – 35°C. Laika periods, kur diennakts vid j temperat ra ir zem ka par 0°C ir vid ji 74 dienas. Past v ga sniega sega Zemgales l dzenum par d s ap 25. decembri, bet sairst ap 20. martu (Latvijas Padomju enciklop dija, 1984). Sniega segas biezums ir 15 – 20 cm. Visagr k s rudens salnas par d s ap 5. novembri, bet p d j s pavasara salnas ap 13. j niju. Atmosf ras nokriš i ir 170 – 180 dienas gad . Ilggad gais vid jaisnokriš u daudzums gad ir 600 – 650 mm (Latvijas eogr fijas atlants 1999).

Dabas liegums ietilpst Piej ras zemienes un Zemgales l dzenuma klimatiskaj rajon . Klimats sam r sauss (HTK 1.5-1.6) un silts (akt votemperat ru summa 1900-2000oC). Ilggad jais vid jais nokriš u daudzums ir ~600-650 mm gad . J lija vid j gaisa to ir +17 oC, janv ra – -5.5 oC. Bezsala periods ilgst vid ji 140-150 dienas gad .

I. 3.2. eolo ija, eomorfolo ijaDabas liegums atrodas Viduslatvijas zemienes T re u l dzenum . Lieguma un

t apk rtnes reljefs ir l dzens. Liel k s lieguma da as absol tais augstums ir 1-2 m virs j ras l me a, atseviš s viet s 3.5 m virs j ras l me a. Reljefu veido nelieli, l zeni pac lumi un ieplakas. Da a mikroreljefa formu ir vai nu noraktas, vai izveidotas saimniecisk s darb bas rezult t . Pie Lielupes krastiem regul rasappl šanas ietekm veidojas reljefa formas – noskalojumi un sanesumi.

Pamatiežu virsmu veido augšdevona Fr nas st va Apakšfr nas past vaOgres, Stipinu un Amulas sv ta (smilšakme i, aleirol ti, m li, dolom ti, domer ti,mer e i ar ipšakmens starpsl iem). Kvart ra nogulumu segas biezums main s no 15-30 m. Liel kaj teritorijas da t s virs jos sl us veido Lielupes aluvi lienogulumi (smilts, grants, aleir ti), kuru biezums main s no dažiem centimetriem l dz vair kiem metriem. T k dabas lieguma teritorija joproj m regul ri appl st,main s ar aluvi lo nogulumu sl a biezums. Zem aluvi lajiem nogulumiem un reljefa augst kaj s viet s sastopami Litor nas j ras nogulumi un Baltijas ledus ezera nogulumi – smilts un grants.

Smilšainiem nogulumiem, kas kl j liel ko da u lieguma teritorijas, piem tlabas dens infiltr cijas paš bas. L dz ar to grunts de i ir viegli pies r ojami.

Zem kaj s un mitrakaj s lieguma da s norisin s p rpurvošan s un k drasuzkr šan s procesi.

Upes ielejas l zenais reljefs sekm palie u p avu veidošanos. Regul riedaž du apjomu pali ilgtermi nodrošina palie u p av m nepieciešamos ekolo iskos apst k us.

I. 3.3.Hidrolo ijaLieguma teritorijai cauri tek Latvijas otra p c baseina plat bas liel k upe (17

600 km2 kop ar M su un M meli) Lielupe. Lielupes kopgarums ir 119 km, bet



21

kritums tikai 10.8 m, kas nosaka upes l no tec jumu. Pie Jelgavas Lielupes l menis maz dens period ir 0.2 m vjl., bet att lums l dz gr vai 71 km.

Lieguma teritorija robežojas ar ar vair k m Lielupes baseina denstec m – Lielupes atteku Driksu, pils kan lu, kreis krasta pietek m Vircavu un Platoni, kar lab krasta pieteku Iecavu. Jelgav starp Lielupi un Driksu ir 4.5 km garPilssala, kas veido da u lieguma I teritorijas.

Lielupe nosaka dabas lieguma teritorijas hidrolo isko rež mu. Grunts de ilieguma teritorij ir 1.5-2 m dzi um , pavasaros to l menis iev rojami paaugstin s.Tas b tiski ietekm lieguma abiotiskos un biotiskos apst k us. Lieguma teritorija da ji tiek dren ta ar novadgr vju pal dz bu, noteci novadot uz Lielupi, bet mazo kritumu d sist mas darbojas periodiski. Da a novadgr vju ir aizauguši. Lieguma teritorija, iz emot Pils salu, uz em ar noteci no atkl tajiem gr vjiem, kuri drenda u Jelgavas pils tas teritorijas, uz emot pils tas rad to pies r ojumu. Novadgr vju sist ma darbojas pašteces rež m , kas nosaka to, ka, ce oties densl menim up s, pašteces sist mas p rtrauc darboties, l me i gr vjos un kanaliz cijassist m s paaugstin s un appludina pils tas zem k s, p c tam ar augst k s vietas (Jelgavas teritorijas pl nojums 1999-2010). Pl nojums paredz uz caurtek mizveidot dens l me a regul šanas b ves, un dažviet ar aizsargdambjus.

I. 3.4.Augsnes Lieguma teritorija ietilpst Piej ras zemienes augš u rajon un atrodas vien

no visaugl g kajiem zemkop bas novadiem Latvij .

Liegum izplat tas galvenok rt augl gas aluvi l s augsnes uz smilts cilmiežiem, kuras ir bag tas ar sl pekli un ka i (par to liecina liegum sastopamas p c bar bas viel m pras gas augu sugas). L dzen reljefa un augst grunts de ul me a d notece ir minim la, kas izraisa augsnes glejošan s un k dras uzkr šan sprocesus reljefa pazemin jumos. J atz m , ka saimniecisk s darb bas p rtraukšanada lieguma ar sekojošu aizaugšanas procesu izraisa pak penisku augsnes apst k upasliktin šanos.

P c FAO klasifik cijas lieguma teritorij izplat t s augsnes ir EutricFluvisols un Mollic Fluvisols (paskaidrojumi FAO augš u klasifik cijai4. pielikum ).

I. 3.5.Ainava Dabas liegums atrodas Jelgavas pils tas un apk rt jo ciematu ieskaut

l dzenuma upju ainav .

Teritorijas ainavas strukt ras pamatu faktiski veido urbaniz tas ainavas matrica, kuru sadala Lielupes un t s pieteku koridori un, kuri ieskauj izol tuspalie u p avu fragmentus, no kuriem liel kie un dabisk kie iek auti dabas lieguma teritorij . Praktiski lieguma teritorij iek autie palienes fragmenti ir vien giedaudzmaz dab gie Lielupes palienes posmi Jelgavas pils t un t s tieš tuvum .

Dabiskas, nemelior tas, ik pavasari appl stošas un nekultiv tas lielo l dzenumu upju ainavas Latvijas m rog v rt jamas k unik las.

Pateicoties l dzenajam reljefam, liegum domin plašas, atkl tas palie up avu ainavas, kuras saposmo kr mu puduri un joslas. Kr mu plat b m



22

palielinoties, samazin s palie u ainavisk v rt ba. Kopum teritorijas ainava v rt jama k vienveid ga.

Lieguma teritorij nov rojama vienveid ga ainava. Pastiprin ti p av maizaugot (Pils salas D da a), samazin s to ainavisk v rt ba, pasliktin s skatu perspekt vas uz Jelgavas pils tu. Iek rtojot labiek rtotas skatu vietas rastos plaš kas skatu perspekt vas gan uz lieguma teritoriju, gan uz pils tu kopum (DA pl ns dabas liegumam „Lielupes palienes p avas, 2002).

I .4. Teritorijas soci l s un ekonomisk s situ cijas apraksts

I. 4.1. Iedz vot ji (past v gie iedz vot ji, zemes pašnieki, kuri past v ginedz vo aizsarg jam teritorij , apmekl t ji), apdz votas vietas, nodarbin t ba

Dabas liegums atrodas p c iedz vot ju skaita ceturtaj liel kaj Latvijas pils t . 2005. gad Jelgav past v gi dz vojuši 66186 cilv ki (Anno,2006). Sal dzinot ar 1989. g. tautas skait šanas datiem (73455 cilv ki), Jelgavas iedz vot ju skaits ir samazin jies par aptuveni 14%, tom r p d jos piecos gados nov rojams l ns, bet stabils iedz vot ju pieaugums. Vairums to ir darbsp jasvecum (65,4% iedz vot ju 2005. gad ). Pils t ir zems bezdarba l menis – 7,3% (2004.g), kas ir zem ks par vid jo l meni republik taj paš gad – 8,5%..

Lieguma III un IV teritorijas ir neapdz votas, teritorijas tuvum atrodas tikai dažas priv tm jas. Lieguma teritoriju apmekl makš ernieki un z les p v ji.

Lieguma II teritorija starp Vircavu un Platoni ar nav apdz vota, tom r t stieš tuvum atrodas intens va pils tas apb ve, kuras iedz vot ji apmekl teritoriju makš er šanai, lopu gan šanai un z les p aušanai.

Lieguma I teritorija ir praktiski neapdz vota, tom r sal dzinoši visvair kapmekl t , jo atrodas vistuv k pils tas centram un tai ir vis rt k piek uve. Pils salu apmekl rite brauc ji un daudzi makš ernieki, par ko liecina to uztur šan svietas upes krastos. Pret j krast esoš teritorija gar Kalnciema ielu nav apdz vota,tiek apmekl ta pastaig m, atp tai pie dens un makš er šanai.

I. 4.2. Pašreiz j un paredzam antropog n slodze uz aizsarg jamoteritoriju

Lieguma teritoriju - Pils salu un tai pret j krast esoš s plat bas, nedaudz maz k m r ar p avu teritoriju starp Platones un Vircavas up m akt vi izmanto Jelgavas pils tas iedz vot ji k atp tas un makš er šanas vietu. Labiek rtotoatp tas vietu un infrastrukt ras tr kums izraisa paaugstin tu un nekontrol tuantropog no slodzi uz teritoriju (taku t kla veidošan s, piegružošana ar sadz vesatkritumiem, makš ernieki smas mekl jumos p rrak p avas krastu tuvum ).Jelgavas pils tas ekonomisk s att st bas rezult t iesp jama iedz vot ju skaita iev rojama palielin šan s, kas savuk rt var b t par c loni v l liel kai slodzei uz dabas liegumu.



23

I. 4.3. Teritorijas izmantošanas veidi

I. 4.3.1.Lauksaimniec baPils sal (lieguma I teritorija) sastopamas vecas atmatas, da a no kur m tiek

fragment ri p autas, viet m izmantotas govju un kazu gan šanai. Salai pret jLielupes krast esoš s plat bas ir apsaimniekotas – p autas un gan tas.

Lieguma II teritorija tiek akt vi apsaimniekota, iz emot augsto lakstaugu audzes. P avas un vec s atmatas tiek p autas, gan atst jot vair kus metrus nep autasplat bas Lielupes krast . Tiek gan tas govis un zirgi. Teritorijas ZA da esošo gan bu zemsedze viet m izrak ta. Ier kotas vair kas komposta kaudzes, ugunskura vietas. Viet m boj ta zemsedze – izraktas bedres, kur s v rojams atkl ts

dens. Augsto lakstaugu audz s izveidotas vair kas nelielas sadz ves atkritumu kaudzes.

Lieguma III teritorija (Ozolnieku novads) tiek izmantota lauksaimniec bai;ar IV teritorij (Jaunsvirlaukas pagasts) notiek lauksaimniecisk darb ba – p aušana, lopu gan šana.

I. 4.3.2.Makš er šanaLiegum , paši t I un II teritorij , notiek intens va individu l makš er šana

gan no krasta, gan no laiv m, p av s tiek rakta sma, degrad jot zemsedzi. III un IV teritorij makš er šana ir sal dzinoši maz k intens va, kas izskaidrojams ar to atrašanos t l k no bl vi apdz vot m viet m.

I. 4.3.3.T risms un atp taPils sala un tai pret j Lielupes krast esoš lieguma teritorija tiek izmantota

atp tai. Vasar atseviš i cilv ki lieguma teritoriju izmanto k peldvietu, kurina ugunskurus un atp šas pie dens. Pils salai pret j Lielupes krast ier kots viens neliels sporta laukums un vair kas piebrauktuves upes krastam.

Nekontrol t antropog n slodze (labiek rtoto peldvietu, g j ju celi utr kums) negat vi ietekm liegum ietvert s teritorijas. T s rezult t p av s ir izveidojies un turpina att st ties taku t kls. L dz ar atp tnieku skaita palielin šanospieaug ar pies r ojums ar sadz ves atkritumiem. Pils salas D da veidojas stihiska atkritumu izg ztuve, kur par d s ruder l s augu sugas; Z da izveidotas vair kasugunskura vietas, atst ti sadz ves atkritumi. V rojami ar ve et ciju neapkl tilaukumi, kas radušies autotransporta p rvietošan s rezult t .



24

II. TERITORIJAS NOV RT JUMS

II. 1. Teritorijas k vienota dabas aizsardz bas v rt ba un faktori, kas to ietekm , tai skait iesp jamo draudu izv rt jums

Dabas lieguma palie u p avas ir izveidojuš s ilgstoša dabas procesa – appl šanas un cilv ka saimniecisk s darb bas – lauksaimniec ba, ekstens vasgan bas, siena p aušana – rezult t . To liel m r ir sekm jis ar l zenais teritorijas reljefs, kas nodrošin jis lielu teritoriju regul ru appl šanu.

Regul ri appl stoš s dabisk s p avas ir biolo iski noz m gas k viena no p d j m neregul taj m Lielupes palienes da m, k ar nacion l un starptautiskm rog rets un aizsarg jams biotops. Noz m ga ir biotopu daudzveid ba lieguma p av s. T s saglab šana ir nepieciešama gan specifisko p avu sugu saglab šanai,gan ar citu organismu daudzveid bas paaugstin šanai. P rejas joslu jeb ekotonu esam ba starp daž diem biotopiem ir b tisks biolo isk s daudzveid baspalielin šanas faktors.

Dabas liegum ietvert s palienes p avas veido vienotu augu sabiedr bukompleksu, kas, tiekot pareizi apsaimniekots, ir oti piem rots putnu sabiedr b m. K v rt gs biotops, noz m ga putnu ligzdošanas vieta un reto augu sugu atradne, teritorija iek auta Pasaules Dabas fonda (WWF) Latvijas dabas aizsardz bas pl nav rt go vietu sarakst (Anon., 1992) un „CORINE biotopes” projekta vietu sarakst(Opermanis u.c. 1997), k ar putniem starptautiski noz m gu vietu sarakst .

Liel k da a liegum sastopamo plat bu ir k dreiz izmantotas lauksaimniec b , tikai dažas p avas uzskat mas par neielabot m, p r j s ir daž d satjaunošan s stadij s esošas vecas atmatas, kas augsnes, k ar augu sugu d ,uzskat mas par sam r bag t m. Liel koties lieguma teritorij esoš s p avas tiek apsaimniekotas, bet da plat bu saimniekošana nenotiek., kas ir v rt jams knopietns drauds p avu ilgtsp j gai eksistencei, jo t s nep aujot vai neizmantojot kgan bas, p avas pak peniski aizaug ar kr miem un to biolo isk v rt ba samazin s.

Ar lieguma teritorij nov rojamaj m rekre cijas, k ar makš er šanasaktivit t m ir saist tas vair kas negat vas tendences. T , piem ram, lieguma I teritorij Pils sal neskatoties uz tur uzst d to z mi “Braukt aizliegts” atp tniekiun makš ernieki bieži m dz iebraukt ar automaš n m, par ko liecina apsekojumu laik konstat tas intens vi iebrauktas automaš nu p das. L dz ga situ cija nov rotalieguma II teritorij , kur pa k j mg j ju iestaig taj m tak m m dz iebraukt ar automaš n m. Otra negat va tendence ir apmekl t ju atst to atkritumu uzkr šan sp av s un it paši spont ni ier kotaj s makš er šanas viet s gar upi. emot v rlieguma nelielo plat bu, antropog no ietekmi v lams kontrol t un iesp ju robež ssamazin t, uzst dot papildus “Iebraukt aizliegts” z mes un veicot pastiprin tuteritorijas kontroli.

Lieguma teritoriju veidojoš s palie u p avas, kas ir dabisko procesu un cilv ka saimniecisk s darbošan s mijiedarb b radies biotops, ir biolo iskiaugstv rt gas teritorijas, kas nodrošina dz votni daudz m ret m, aizsarg jam msug m, t d ir saglab jamas, nov ršot t s negat vi ietekm jošos faktorus – apsaimniekošanas tr kumu, zemsedzes degrad ciju un n kotn turpinot nov rstiesp jamu biotopu fragment ciju, zemes transform ciju u.t.t.



25

II. 2. Teritorijas ainaviskais nov rt jumsDabas lieguma biolo isk s un ainavisk s v rt bas ir savstarp ji cieši saist tas,

jo atbilstoša ekstens va p avu apsaimniekošana – p aušana un gan šana ir pamats ne tikai augu un dz vnieku sugu daudzveid bas saglab šanai un palielin šanai, bet arrakstur go ainavu un skatu perspekt vu veidošanai. Ne tikai biolo isko, bet arainavisko lieguma v rt bu var samazin t intens va saimniekošana un p r k augsta rekre cijas slodze, kas noplicina p avas aug ju Tikpat nelabv l gi teritorijas ainavu var ietekm t ar saimniecisk s darb bas – p aušanas un gan šanas tr kums, kas sekm p avu aizaugšanu. Šo probl mu risin šana ir b tisks priekšnosac jums lieguma dabas, ainavisko un soci li ekonomisko (rekre cijas) v rt bu saglab šanai.

II. 3. Biotopi

II. 3.1.P avas2001. un 2002. gada p t jumos (EMERALD, P avu inventariz cijas projekts)

nav konstat ti MK noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par paši aizsarg jamo biotopu veidu sarakstu” pielikum ietvertie paši aizsarg jamie biotopi.

P c Latvijas biotopu klasifik cijas liegum sastopami sekojoši p avu biotopi: p avas lapsastes p avas; parast s ci usmilgas, parast miežubr a, slaid gr š a,divrindu gr š a, p kain s p avauz tes, parast s v griezes p avas. Sastopamas arkultiv t s p avas un kr m ji.

Pils salas vid un zieme u gal atrodas klajas neielabotas p avas, bet salas dienvidos galvenok rt ir ielabotas p avas, atmatas un k rklu kr m ji. Salas rietumu pus atrodas p avas lapsastes Alopecurus pratensis p avas, kur s ir liels parast sv griezes Filipendula ulmaria patsvars. Ir ar slaid gr š a Carex acuta, divrindu gr š a Carex disticha, parast miežubr a Phalaris arundinacea un parast sv griezes Filipendula ulmaria p avas.

Salas austrumu pus sastop bezakotu za auzas Bromopsis inermis p avas.Tuv k upei izveidojuš s dižzirdzenes Angelica archangelica un parast s niedres Phragmites australis audzes. Dažviet domin meža su uburkš is Anthriscussylvestris.

Lielupes labaj krast neielabotas p avas sastopamas neliel s plat b s, t sgalvenok rt ir p kain s p avauz tes Helictotrichon pubescens p avas, vietumis sastop ar dižzirdzenes Angelica archangelica audzes. Tuv k upei domin parastniedre Phragmitis australis. K rklu kr m ji galvenok rt atrodas gar gr vjiem. Daudz ielabotu p avu, da a no t m tiek apsaimniekotas (p autas, gan tas).

Lielupes kreisaj krast pie Platones upes atrodas klaja, sug m bag tap kain s p avauz tes Helictotrichon pubescens p ava un gar upi izveidojuš sfragment ras dižzirdzenes Angelica archangelica audzes. Reljefa pazemin jum ,paral li Lielupei ir ci u gr š a Carex caespitosa p ava. Tuv k Vircavas upei tiek gan tas govis un tiek p auts. Neregul ri tiek p auta ar p ava pie Platones upes. K rklu kr m ji galvenok rt upmal s un I, II teritorijas perif rij .

Bot niski visv rt g k s p avas atrodas Lielupes kreisaj krast – II teritorij .P avas ir sug m bag tas, taj s ir daudz neielaboto p avu indikatorsugu.

Dabas lieguma biotopi, saska ar Latvijas biotopu klasifik ciju (2001) atz m ti 5.1. pielikum , bet aizsarg jam s plat b s – 5.2. pielikum .



26

Dabas aizsardz bas v rt baDabas lieguma teritorij l dz šim konstat ti tr s biotopu tipi, kas ir uzskait ti

Biotopu Direkt vas I pielikum (biotopu kodi 6270*, 6430, 6510) un ir reti Eiropas Savien bas m rog . Biotopi un to plat bas apkopotas

1. tabula

Dabas liegum konstat tie paši aizsarg jamie biotopi Nosaukums Kods ES

priorit riaizs.

biotops1

Latvijpaši aizs. biotops2

Plat ba,ha

% no lieguma

kop.plat bas

Sug m bag tas atmatu p avas

6270* + _ 1,5 0,43

Eitrofas augsto lakstaugu audzes (ar kop ar atmat m)

6430 _ _ 62,8 17,84

M reni mitras p avas (arkop ar atmat m)

6510 _ _ 66,0 18,75

Eitrofas augsto lakstaugu audzes + m reni mitras p avas

6430 + 6510

_ _ 32,3 9,18

1“Noteikumi par Latvij sastopamo Eiropas Savien bas priorit ro sugu un biotopu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 153, 21.02.2006.)

2“Noteikumi par paši aizsarg jamo biotopu veidu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 421, 05.12.2000., groz jumi Nr.61 25.01.2005.)

J piebilst, ka viet m liegum sastopam s eitrof s augsto lakstaugu audzes (6430) ir monodominantas un t d j di tikai da ji pieskait mas Eiropas Savien basnoz mes p avu biotopiem. M reni mitr s p avas (6510) – sug m bag tas m renimitras siena p avas, kas tiek vair k vai maz k regul ri p autas ( st s p avas), viet mtiek izmantotas ar k gan bas.



27

Soci li ekonomisk v rt baDabas lieguma p avas no soci lekonomisk viedok a ir v rt gas k siena

ieguves vietas, t s tiek izmantotas ar k gan bas. Š di tiek pabaroti lopi vasar ,sagatavoti bar bas kr jumi ziemai, k ar uztur tas pašas p avas, kas nodrošina to ilgtsp j gu att st bu n kotn .

P av m piem t rekre cijas v rt ba, t s tiek izmantotas atp tai, pastaig m, krastos atrodas daudzas makš er šanas vietas.

Dabas liegumam piem t potenci la v rt ba ar k apb ves teritorijai, jo tas atrodas ainaviski augstv rt g viet , tom r emot v r teritorijas augsto biolo iskov rt bu, t s aizsardz ba un taj skait ar neapb v šana ir izvirz ta par priorit ti.Potenci lo apb vi teritorij b tu apgr tin jusi t s regul ra appl šana palu laik , tas izskaidro, k p c šaj s viet s v sturiski nav izveidojusies apb ve.

Ietekm jošie faktori Pie p avas ietekm jošajiem faktoriem pieskait ma lauksaimniecisk s

darb bas p rtraukšana, kas viet m izrais jusi p avu aizaugšanu ar kr miem un kokiem. P av m aizaugot, t s k st nepiem rotas vair k m ret m un aizsarg jam mputnu sug m; samazin s, paliek nabadz g ks to floristiskais sast vs, ar to ainavisk v rt ba. Otrais p avu biolo isk s un ainavisk s v rt bas negat viietekm jošais faktors ir neorganiz t rekre cija lieguma teritorij . Gan g j ji, gan automaš nas boj zemsedzi un rada pies r ojumu. Makš ernieki smas mekl jumos m dz p rrak t p avas, izn cinot to zemsedzi.

oti v lama ir dabas lieguma p avu floras un augu sabiedr bu izp te vair kuve et cijas sezonu garum , jo t dos iesp ju lab k klasific t domin još s augu sabiedr bas un nov rt t main g s antropogen s slodzes un apsaimniekošanas pas kumu izrais t s p rmai as.

II. 4. Sugas

II. 4.1.Augu sugas Lieguma teritorija ietilpst Piej ras eobot niskaj rajon . Taj sastopamas

sto, oti augl gu palie u, m reni augl gu, augsto gr š u p avu sugas, k ar kalcifilu p avu sugas (vid j ce mal te Plantago media).

L dz šim dabas lieguma teritorij konstat tas ret s un aizsarg jam s augu sugas ir plankumain dzegužpirkst te Dactylorhiza maculata, Baltijasdzegužpirkst te Dactylorhiza baltica (lieguma I teritorij ), k ar purvadzeguzene Epipactis palustris (I teritorij , k ar p av uz lieguma austrumu robežas).

Ret s sugas, kuras nav iek autas paši aizsarg jamo sugu sarakst (MK noteikumi Nr. 369), ir rudens v lziede Celchium autumnalis (I teritorij uz lieguma robežas), meža tulpe Tulipa sylvestris, r tain fritil rija Fritilariameleagris un iploku s pols Allium scorodophrasum (Pils sal ). Inform cija par l dz šim liegum konstat to sugu aizsardz bas statusu atrodama 5.3. pielikum ,karte – 5.4. pielikum .



28

Negat vu ietekmi uz dabas lieguma augu sug m var atst t gan p avuapsaimniekošanas p rtraukšana, gan ar intens va saimniekošana. Reto augu sugu aizsardz ba nodrošin ma, aizsarg jot biotopu kopum – uzturot un aizsarg jot visas ap auga atradni esoš s p avas, lai ar n kotn saglab tu šos floras aizsarg jamos un retos elementus un dotu to popul cij m iesp ju izplat ties. T pat b tu j nov ršaizsarg jamo augu v kšana, ko bieži lieguma apmekl t ji veic nezin šanas d vai pe as g šanas nol k .

II. 4.2.Z d t ji

Dabas liegum konstat ta bebra Castor fiber un dra Lutra lutra kl tb tne.Š s sugas ir iek auti EP direkt vas 92/43/EEC par dabisko biotopu, savva as faunas un floras aizsardz bu, paši aizsardz bas pas kumi t m nav nepieciešami.

Lieguma teritorij konstat ta ar siksp r u barošan s, bet nav veikti speci lip t jumi sastopamo sugu noteikšanai. Visas Latvij sastopam s siksp r u sugas ir iek autas paši aizsarg jamo sugu sarakst . Citas aizsarg jamo un reto z d t jusugas vai t m piem roti biotopi nav konstat ti.

II. 4.3.Putni Regul ras caurce ojošo putnu uzskaites pavasar un ligzdojošo putnu

nov rojumi veikti vismaz kopš 20. gs. 80-to gadu beig m un turpin j s EMERALDprojekta ietvaros, k ar otr Latvijas ligzdojošo putnu atlanta izstr des ietvaros veiktajos p t jumos.

Lielupes palienes p avas ir putniem starptautiski noz m ga vieta (PNV jeb angliski IBA - Important Bird Area, kods - LV027, Ra inskis, 2004), iek autaBirdLife International Eiropas PNV sarakst . Atbilst PNV krit rijam A1 (vietregul ri un noz m g skait sastopama glob li apdraud ta suga vai cita suga ar glob lu aizsardz bas noz mi) p c šeit ligzdojošo apdraud to griežu Crex crexskaita. V l viena pasaules m rog apdraud ta putnu suga, kas ir sastopama dabas liegum , ir ikuts Gallinago media.

Pavisam liegum konstat tas vair k k 135 putnu sugas. Regul ri teritorijligzdo un barojas 70-80 putnu sugas. Liegums ir noz m ga ligzdošanas vieta griezei (30-45 p ri). oti daudzveid ga ir ligzdojošo putnu fauna – konstat ta pr kš e,platkn bis, laukirbe, orman tis, mazais orman tis, gugatnis, meln puskuitala (5-15 p ri, viena no lab kaj m ligzdošanas viet m Latvij ), p avas tilb te, melnais z ri š,Seivi au is, somz l te. 1991. gad dzird ts ikuta riests Lielupes lab krasta p av s, bet turpm kajos gados ikuts vair kk rt izcelts Pils sal . Lieguma teritorijkonstat ts ar zieme u un mazais gulbis, j rasžagata, dumbrc lis, purva tilb te,kr mu au is, dzeltengalvas cielava u.c.

Ornitofaunas daudzveid ba, kas nov rojama liegum , past v pateicoties lieguma p avu biotopu daudzveid bai un to apsaimniekošanas pas kumiem. Bez p avu apsaimniekošanas to v rt ba k putniem noz m gam biotopam samazin sies.

B tisks lieguma ornitofaunu ietekm jošais faktors ir nekontrol taapmekl t ju pl sma, kas izraisa trauc jumu ligzdojošajiem putniem. Biežo p avasapmekl jumu rezult t p av s, paši Pils sal un Lielupes labaj krast veidojas taku t kls, kas savuk rt piesaista arvien vair k apmekl t ju. Liela da a no teritorijas apmekl t jiem ir makš ernieki. Makš er šana pati par sevi lieguma aizsarg jam m



29

sug m draudus nerada, tom r makš erniekiem p rvietojoties pa p av m putnu ligzdošanas laik , tie tiek trauc ti. T pat makš ernieki m dz p rvietoties pa lieguma teritoriju automaš n s, atst j atkritumus, rada arvien jaunas takas un atp tas vietas.

Potenci li b tiski negat vs faktors var b t putnu med bas lieguma teritorij ,kas atbaid tu tos no lieguma un b tu pretrun ar apsaimniekošanas pas kumiem, kas paredz ti, lai uztur tu biotopus k b tisku putniem noz m gu vietu. Šobr dlieguma I un II teritorij s, kas atrodas Jelgavas pils tas robež s, med bas ir aizliegtas; t s nav v lamas ar lieguma III un IV teritorij .

paši aizsarg jam s putnu sugas apkopotas 5.5. pielikum , to konstat šanasvietas – 5.4. pielikum .

II. 4.3.Bezmugurkaulnieki

Dabas liegum konstat ts s nu cilindrgliemezis Pupilla muscorum ir Latvij reti sastopama suga. Kop jais zin mo atrad u skaits ir neliels, t d katra atradne v rt jama k noz m ga. Sugu b tiski ietekm joši faktori pašlaik nav konstat ti.

P c biotopu vizu l nov rt juma liegum var tu tikt konstat tas v l dažas aizsarg jamo bezmugurkaulnieku sugas: t , teritorija ir potenci li piem rotazirgsk be u zilen tim Lycaena dispar un za ajai upju sp rei Ophiogomphuscecilia. Lai nov rt tu lieguma patieso noz mi bezmugurkaulnieku sugu aizsardz b ,nepieciešami prec z ki p t jumi vair ku ve et cijas periodu garum . pašiaizsarg jam s bezmugurkaulnieku sugas apkopotas 5.5. pielikum .

II. 4.4.Zivis, r pu i, abinieki Dabas liegums ietver Lielupes posmu un da ji Driksu, k ar Vircavas,

Platones un Iecavas upju lejteces. Min taj s denstec s zivis ir konstat tas, ta u to faunistiskais sast vs nav piln b noskaidrots. No noz m g k m sug m var min tvimbu Vimba vimba un upes n i Lampetra fluviatilis, kas pieder pie apa mutniekiem. Upes n is ir ierobežoti izmantojama paši aizsarg jam suga, ta u paši aizsardz bas pas kumi tam nav nepieciešami.

Konstat tas divas r pu u sugas – odze Vipera berus un zalktis Natrix natrix.Liegum nav konstat ta neviena no aizsarg jam m abinieku sug m, tikai š d mteritorij m tipisk s za s Rana esculenta kompekss un parast s vardes Ranatemporaria.

II. 5. Citas v rt bas teritorij un t s ietekm jošie faktori Lieguma teritorijai piem t kult rv sturisk v rt ba, jo tieši no Pils salas

13. gs. aizs kusies Jelgavas pils tas veidošan s. Šeit atrad s pirm m ra pils, kuras viet v l k tika uzcelta tagad j Jelgavas pils, kur šobr d atrodas Latvijas Lauksaimniec bas Universit te. Pils sal ir risin juš s noz m gas v sturiskaskaujas, saglab jušies masu apbed jumu vietas no 2. Pasaules kara.

II. 6. Teritorijas v rt bu apkopojums un pretnostat jumsPamatojoties uz patreiz zin mo inform ciju teritorijas v rt bu apkopojums un

pretnostat jums apkopots 2 tabul .



30

2. tabula

Dabas lieguma „Lielupes palienes p avas” v rt bu apkopojums

teritorijas v rt bas ietekm jošie faktori

Eitrofas augsto lakstaugu audzes, st sp avas, k ar v rt gas vecas atmatas, taj ssastopam s ret s un aizsarg jamas augu sugas.

st s p avas netiek p autas visplat b ;

Teritorija intens vi tiek izmantota rekre cijas un makš er šanasvajadz b m;

Br vas iesp jas iebraukt liel kajlieguma da .

Augsta putnu sugu daudzveid ba, putnu dz votnes, ligzdošanas vietas.

st s p avas netiek p autas visplat b ;

Teritorija intens vi tiek izmantota rekre cijas un makš er šanasvajadz b m;

Br vas iesp jas iebraukt liel kajlieguma da .

Pie citiem ietekm jošajiem faktoriem dabas lieguma teritorij un t s apk rtnpieskait mi – ruder l s ve et cijas att st bas uzs kšan s, aizaugšana ar kokiem un kr miem, denssporta veidi, ku niec ba, vienlaidus pils tas apb ve. Faktors, kam potenci li var b t oti negat va ietekme uz lieguma dabas v rt b m, ir Jelgavas pils tas ener lpl n paredz tais apvedce š un tilts p r Pils salu un labkrasta p av m to plat kaj da .

L mums par labu dabas aizsardz bai pie emts, pieš irot teritorij m dabas lieguma statusu un iek aujot Eiropas Savien bas paši aizsarg jamo dabas teritoriju NATURA 2000 sarakst .

Uzturot p avas dabas liegum – t s p aujot un/vai noganot, netransform jotzemi, samazinot makš ernieku rakumu skaitu, dabas lieguma biolo isk sv rt bas iesp jams saglab t, uztur t, k ar paaugstin t tipiskaj m, retaj m un aizsarg jam m sug m nepieciešamo dz vot u kvalit ti, t d j di nodrošinot to izplat bu pat rpus tagad j m atradn m (piem ram, augu sugas, p avu augi ieviešas atmat s utt.).

Projekta „Palie u p avu atjaunošana Eiropas Savien bas sug m un biotopiem” ietvaros paredz ts veikt pas kumus p avu biolo isk s v rt bas uztur šanai un palielin šanai – kr mu izciršanu lieguma teritorij 10 ha plat b un p aušanu230 ha plat b .



31

III. INFORM CIJA PAR TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANU

III 1. Teritorijas apsaimniekošanas ilgtermi a un stermi a m r i 2007.-2017. apsaimniekošanas periodam

III. 1. TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANAS IDE LIE JEB ILGTERMI A M R I1. Lieguma biotopu un sugu aizsardz bu nodrošina optim ls aizsardz basstatuss un apsaimniekošana, t p c biotopu plat bas un noz me biolo iskoprocesu kontekst ilgtermi ir stabila vai pieaug, bet sugu popul cijas ir stabilas vai palielin s; to st voklim ir nodrošin ts pietiekams monitorings;

2. Dabas lieguma robežas ir lo iskas, dab labi iez m tas un atpaz stamas;

3. Lielupes palie u p avas ir Latvij un rvalst s labi paz stama dabas teritorija atp tai un t rismam ar p rdom tu infrastrukt ru apmekl t jiem.

III 1.2. TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANAS STERMI A M R IPL N APSKAT TAJAM APSAIMNIEKOŠANAS PERIODAM

M r u realiz cija paredz ta s kot no pl na apstiprin šanas, ja nav nor d tsm r a izpildes termi š, tad tas j veic regul ri, visu pl na darb bas laiku.

ADMINISTRAT VIE UN ORGANIZATORISKIE JAUT JUMI

A.1. Iez m tas un uztur tas dabas lieguma robežas z mes gada laik ;

A.2. Atz m tas nepieciešam s izmai as pagastu teritorijas pl nojumos, viena gada laik p c dabas aizsardz bas pl na apstiprin šanas Vides ministrij ;

TERITORIJAS BIOLO ISKO UN AINAVISKO V RT BU SAGLAB ŠANAUN PALIELIN ŠANA

B.1. Veikta aizaugušo p avu atjaunošana 10 ha plat b , 2 gadu laik ;

B.2. Uztur tas p avas 230 ha plat b , katru gadu;

ATP TAS UN IZZI AS INFRASTRUKT RAS LABIEK RTOŠANAT.1. Labiek rtota teritorijas apskates un atp tas infrastrukt ra piecu gadu laik

un uztur ta visu pl na darb bas laiku;

SABIEDR BAS IZGL TOŠANA UN INFORM CIJAS PIEEJAM BAS.1. Sabiedr bai pieejama inform cija par dabas v rt b m liegum

MONITORINGSM.1 Izveidota un ieviesta monitoringa sist ma apsaimniekošanas pas kumu

efektivit tes un teritorijas att st bas dinamikas nov rt šanai.



32

III 2. Apsaimniekošanas pas kumi

Apsaimniekošanas pas kumi pl noti laika periodam no 2007. l dz2017. gadam. Pas kumi sak rtoti piec s tematisk s grup s:

A - administrat vi un organizatoriski pas kumi; B - biolo isk s daudzveid bas saglab šana un palielin šana;T - t risma infrastrukt ras uzlabošana; S - sabiedr bas inform šana;M - izp te un monitorings

3. tabul (33.- 36. lpp.) apkopoti visi ieteiktie apsaimniekošanas pas kumi, pas kuma pamatojums atrodams dabas aizsardz bas pl na aprakstošaj un nov rt juma da (1. un 2. noda ), nov rt ta pas kuma steidzam ba (priorit te)3 un v lamais izpildes termi š, k ar nepieciešamie resursi un pas kuma potenci laisfinans t js4.

Pas kuma potenci lais izpild t js ir konkr t s kadastra vien bas pašnieks vai p rvald t js, atkar b no sabiedr bas ieinteres t bas, potenci lais izpild t js var main ties, vai tie var b t vair ki. Visi dabas lieguma apsaimniekošanas pas kumi un infrastrukt ras izveidošanas un labiek rtošanas darbi j veic, kop gi saska ojotpas kumu veikšanu, labiek rtojuma elementu vizu lo izskatu starp Jelgavas, Ozolnieku novada un Jaunsvirlaukas pagasta pašvald bu un priv t pašnieku/-iem, ja pas kums veicams uz priv tas zemes. M r is ir izveidot vizu li vienota izskata infrastrukt ras objektus, saska ojot informat vo stendu un nor žu tekstu ar Dabas aizsardz bas p rvaldi.

Tabul nor d ti ar pas kumu izpildes indikatori, lai nov rt tu pas kumu efektivit ti un nepieciešam bas gad jum ieviestu korekcijas dabas aizsardz baspl n .

Apsaimniekošanas pas kumu veikšanas vietas par d tas 6. pielikum .

3 nodal tas 3 priorit tes. Pas kumu, kas identific ti k I – priorit ri veikšanai akt vi j piesaista l dzek i4 min ts pas kuma potenci lais finans t js, jo izpild t ji var b t atkar gi no konkursa rezult tiem un dotaj br d nav identific jami

daba

s aiz

sard

zba

s pl

ns d

abas

lieg

umam

“Li

elup

es p

alie

nes p

avas

”

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 33

3. ta

bula

Aps

aim

niek

ošan

as p

asku

mu

kops

avilk

ums

Nr.

p.k.

Pas

kum

a nos

auku

ms

Prio

ritte

un

izpild

este

rmi

š

pote

ncil

ais iz

pild

tjs

un n

epiec

iešam

ie re

surs

i – o

rient

joši

Izpild

es in

dika

tori

Pieli

ku-

ma N

r.

AA

DM

INIS

TR

AT

VIE

UN

OR

GA

NIZ

AT

OR

ISK

IE P

AS

KU

MI

A.1

.Ie

zm

tas

un

uztu

rta

sda

bas

liegu

ma

robe

žas

zm

es;

I, 20

07

Aps

aim

niek

otji

sada

rbb

ar

D

AP;

ro

bežs

tabi

LVL

30/g

ab.

Lieg

uma

robe

žas

dab

ir s

kaid

ri ie

zm

tas,

ts

tiek

uztu

rta

s vis

u la

iku

6.

A.2

.A

tzm

tas

nepi

ecie

šam

siz

mai

as p

agas

tu te

ritor

ijas

plno

jum

os

vien

a ga

da

laik

p

c da

bas

aizs

ardz

bas

plna

apst

iprin

šana

s V

ides

m

inis

trij

;

I, 20

07

Jelg

avas

pa

šval

dba

,Ja

unsv

irlau

kas

pag.

un

Ozo

lnie

ku n

ovad

a pa

šval

dba

s pa

r pa

šval

dba

s bu

džet

a ld

zek

iem

, ko

nkr

tasu

mm

a pa

šlai

k na

v no

sak

ma

Vie

nota

in

form

cija

pa

r da

bas

liegu

mu

terit

ori

lpl

noju

ma

doku

men

tos

--

BT

ER

ITO

RIJ

AS

BIO

LO

ISK

O U

N A

INA

VIS

KO

VR

TB

U S

AG

LA

BŠA

NA

UN

PA

LIE

LIN

ŠAN

A

B.1

.V

eikt

a ai

zaug

ušo

pav

uat

jaun

ošan

a 10

ha

plat

b,

I, 20

07 -2

008

Proj

ekta

„P

alie

up

avu

atja

unoš

ana

Eiro

pas

Savi

enba

s

Ir

atja

unot

as

biol

ois

ki

vrt

gas

palie

up

avas

, crto

t kr

mus

6.

daba

s aiz

sard

zba

s pl

ns d

abas

lieg

umam

“Li

elup

es p

alie

nes p

avas

”

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 34

2 ga

du la

ik;

sug

m u

n bi

otop

iem

” ie

tvar

os;

ldz

LVL

180/

ha

B.2

.U

ztur

tas

pav

as

230

ha

plat

b, k

atru

gad

u;

I, 20

07.

gad

sk

un tu

rpin

a vi

su la

iku

Kon

krt

ze

mes

ga

bala

pašn

ieks

vai

p

rval

dt

js; L

VL

60-

114/

ha

– at

bals

ta

mak

sju

mi

proj

ekta

ie

tvar

os

Palie

u p

avas

tie

k pa

stv

gi

uztu

rta

s –

pau

tas v

ai/u

n ga

nta

s6.

T.

AT

PT

AS

UN

IZZI

AS

INFR

AST

RU

KT

RA

S L

AB

IEK

RT

OŠA

NA

T.1

.La

biek

rtota

te

ritor

ijas

apsk

ates

un

at

pta

sin

fras

trukt

ra

piec

u ga

du

laik

un

uztu

rta

vis

u pl

nada

rbba

s lai

ku;

II, 2

007-

2011

A

psai

mni

ekot

ji Ie

krto

ta p

asta

igu

taka

Pils

sal

un

skat

u to

rnis

pre

tj

Lie

lupe

s kra

st6.

T.1

.1.

Skat

u to

rnis

Pils

sal

as D

da

II, 2

007-

2011

A

psai

mni

ekot

ji;LV

L 12

000

Iesp

ja

vro

t lie

gum

u un

t

ap

krtn

i no

pa

augs

tinju

ma,

ies

pja

nov

rot

putn

us t

iem

ne

tuvo

jotie

s kl

t

6.

T.1

.2.

Nor

obež

ojoš

as

barje

ras

Pils

sal

I, 20

07

Aps

aim

niek

otji;

LVL

500

Nod

roši

nti

apst

ki,

lai

liegu

m n

eieb

rauk

tu

ar m

otor

izta

jiem

tran

spor

ta l

dzek

iem

6.

T.1

.3.

Atp

tas

viet

a Pi

ls s

alas

D

daII

, 200

7-20

11

Aps

aim

niek

otji;

LVL

500

Sekm

ta r

ekre

cija

s ak

tivit

šu k

once

ntr

cija

vien

uvie

t, m

azin

ot

trauc

jum

us

liegu

ma

terit

orija

i

6.

T.1

.Sk

atu

plat

form

a Li

elup

es

II, 2

007-

2011

A

psai

mni

ekot

ji;

Iesp

ja v

rot l

iegu

ma

aina

vu, n

ovro

t put

nus

6.

daba

s aiz

sard

zba

s pl

ns d

abas

lieg

umam

“Li

elup

es p

alie

nes p

avas

”

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 35

4.la

baj

kra

st

LVL

4000

T.1

.5.

Uzs

td

ti di

vi i

nfor

mci

jas

sten

di –

pie

Jel

gava

s pi

ls

un p

ie K

alnc

iem

a šo

seja

s

I, 20

07

Jelg

avas

pa

šval

dba

sada

rbb

ar

proj

ektu

“P

alie

u p

avu

atja

unoš

ana

Eiro

pas

Savi

enba

s su

gm

un

biot

opie

m”

veic

jiem

, D

AP;

LV

L 50

0/ga

b.

Apm

ekl

tjie

m

piee

jam

a in

form

cija

pa

r lie

gum

u 6.

T.1

.6.

Info

rmat

vs s

tend

s Pi

ls s

alar

in

form

ciju

pa

r da

bas

liegu

ma

vrt

bm

un

se

zon

lo li

egum

u

I, 20

07

Aps

aim

niek

otji;

LVL

500/

gab.

Pi

e at

pta

s vi

etas

atro

das

sten

ds, k

as in

form

apm

ekl

tju

s pa

r da

bas

vrt

bm

un

info

rmpa

r lai

ku, k

ur a

izlie

gts

uztu

rtie

s Pi

ls s

alas

Z

da

SSA

BIE

DR

BA

S IZ

GL

TO

ŠAN

A U

N IN

FOR

MC

IJA

S PI

EE

JAM

BA

S.1.

Sabi

edrb

ai

piee

jam

a in

form

cija

pa

r da

bas

vrt

bm

lieg

um

I, 20

07

Jelg

avas

pa

šval

dba

sada

rbb

ar

DA

P un

pr

ojek

tu

„ Pa

lieu

pav

u at

jaun

ošan

a Ei

ropa

s Sa

vien

bas

sug

m u

n bi

otop

iem

”

Kat

ram

int

eres

enta

m i

r pi

eeja

ma

info

rmci

japa

r lie

gum

a da

bas v

rtb

m--

daba

s aiz

sard

zba

s pl

ns d

abas

lieg

umam

“Li

elup

es p

alie

nes p

avas

”

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 36

S.1.

1.Iz

dots

bu

klet

s pa

r da

bas

liegu

mu

I, 20

07

Proj

ekta

„

Palie

up

avu

atja

unoš

ana

Eiro

pas

Savi

enba

ssu

gm

un

biot

opie

m”

ietv

aros

; LV

L 19

00

Kat

ram

int

eres

enta

m i

r pi

eeja

ma

info

rmci

japa

r lie

gum

a da

bas v

rtb

m--

S.1.

2.Iz

dots

po

pul

rzin

tnis

ksD

A p

lna

kop

savi

lkum

s I,

2007

Pr

ojek

ta

„ Pa

lieu

pav

u at

jaun

ošan

a Ei

ropa

s Sa

vien

bas

sug

m u

n bi

otop

iem

” ie

tvar

os; L

VL

1300

Lieg

uma

terit

orij

es

ošaj

iem

ze

mes

pa

šnie

kiem

ir

piee

jam

a in

form

cija

pa

r lie

gum

a da

bas v

rtb

m

--

S.1.

3.In

form

cija

pa

r lie

gum

u pi

eeja

ma

Inte

rnet

tm

ekl

II, 2

007

Jelg

avas

pa

šval

dba

,Ja

unsv

irlau

kas

pag.

un

Ozo

lnie

ku n

ovad

a pa

šval

dba

s

Inte

rnet

tm

ekl

ir at

roda

ma

info

rmci

ja p

ar

liegu

mu

--

M.

MO

NIT

OR

ING

S

M.1

Izst

rd

ta

un

piel

ieto

ta

mon

itorin

ga

sist

ma

pas

kum

u ef

ektiv

itte

s un

te

ritor

ijas

atts

tbas

dina

mik

as n

ovrt

šana

i

I, vi

enla

ikus

ar ap

saim

niek

ošan

aspa

sku

mu

uzs

kšan

u

Koo

rdin

D

A

plna

ievi

esjs

/i,

sada

rbb

ar

noza

res

eksp

ertie

m,

izm

aksa

s pa

šlai

k na

v no

sak

mas

Obj

ektv

a un

pi

etie

kam

a in

form

cija

pa

r da

bas

vrt

bm

un

proc

esie

m l

iegu

m,

kas

auj

plno

t ai

zsar

dzba

s un

iz

man

toša

nas

pas

kum

us

--

Dabas lieguma “Lielupes palienes p avas” dabas aizsardz bas pl ns


37

III 2.1. Apsaimniekošanas pas kumu aprakstsADMINISTRAT VIE UN ORGANIZATORISKIE JAUT JUMI

A.1. Iez m tas un uztur tas dabas lieguma robežas z mes gada laik ;Dabas lieguma robežas ir papildus j iez m ar robežz m m, kur tas lo iski nepieciešams un j veic periodiska z mju nomai a vai uzst d šana, ja uzst d t s z mes ir tikušas boj tas.Lieguma robežas z mes izvietojamas redzam s viet s, gar lieguma robežu, lai t s dabb tu nep rprotami atpaz stamas. A.2. Atz m tas nepieciešam s izmai as pagastu teritorijas pl nojumos, viena gada laik p c dabas aizsardz bas pl na apstiprin šanas Vides ministrij ;Dabas lieguma zon jumam un t risma infrastrukt rai j b t ietvertiem Jelgavas pils tas,Jaunsvirlaukas pagasta un Ozolnieku novada pašvald bu att st bas pl nojumos un saistošajos noteikumos.

TERITORIJAS BIOLO ISKO UN AINAVISKO V RT BU SAGLAB ŠANA UN PALIELIN ŠANA

B.1. Veikta aizaugušo p avu atjaunošana 10 ha plat b , 2 gadu laik ;

Lai atjaunotu ar kr miem aizauguš s lieguma p avu plat bas, paredz ta kr mu selekt vaizciršana, atst jot liel kos kokus un atseviš as kr mu grupas.

Zemie kr mi ir j izc rt, usnes, n tres un kamolz le l dz j p auj l dz izzied šanai katru gadu piecus gadus p c k rtas – lai nenogatavotos s klas, p c tam p auj t pat k p avas – p c 15. j lija vai nogana.

Alternat va p aušanai ir nogan šana visu ve et cijas periodu. Var izmantot jebk dusm jlopus, ieteicam kie ir kazas vai aitas, kas efekt vi no d lielu daudzumu biomasas.

Lieguma IV teritorij , kuras atrodas rpus Jelgavas pils tas robež m (Jaunsvirlaukas pagast ), k vienreiz js p avu atjaunošanas pas kums pie aujama kontrol ta dedzin šana.

B.2. Uztur tas p avas 230 ha plat b , katru gadu;

Lieguma palie u p avu biolo isk s v rt bas saglab šana nav iesp jama bez cilv kasaimniecisk s darb bas – p aušanas, gan šanas. Gan šana liegum tiek veikta neliel splat b s un b tu ar turpm k atbalst ma, priorit tes gan šanai b tu Pils sala un lieguma II teritorija.

Pils sal ir pie aujama gan šana, uzst dot aplokus un citu p rvietojamu nepieciešamo infrastrukt ru (dzird šanas siles, sarga b da).

Nenogan t s lieguma p avu teritorijas ir j p auj katru gadu p c 15. j lija. P aušanaveicama no p avas vidus uz rmal m.



38

ATP TAS UN IZZI AS INFRASTRUKT RAS LABIEK RTOŠANA

T.1. Labiek rtota teritorijas apskates un atp tas infrastrukt ra piecu gadu laik un uztur ta visu pl na darb bas laiku; Lieguma I teritorij – Pils sal gadu gait ir izveidojies iebrauk ts ce š l dz salas Z galam, kuru izmanto gan k j mg j ji, gan rite brauc ji. Šo ce u nepieciešams sl gtmotoriz tajam transportam, uzst dot sl dzamu barjeru, kas pie autu iebraukšanu esoš sinfrastrukt ras apkopes nol k (pas kums T.1.2.). Apmekl t jiem pa šo taku b tupie aujama p rvietošan s tikai k j m vai ar velosip du, iz emot putnu ligzdošanas laikno 01.apr a l dz 30.j nijam, kad uztur šan s Pils sal uz Z no pl n paredz t srekre cijas infrastrukt ras ir aizliegta. Takas s kum nepieciešams izvietot inform cijasstendu par dabas un kult rv sturiskaj m v rt b m, k ar paskaidrojumu, k p c past vsezon lais liegums (T.1.6.).

Takas s kumda v lams ier kot atp tas vietu un skatu torni. Atp tas vietai (T.1.3.)vajadz tu b t nelielai ar dažiem soliem un galdu, k ar atkritumu urnu. Tas sekm tulieguma apmekl t ju koncentr šanos Pils salas D da , kaut da ji nov ršot jaunu stihisku rekre cijas vietu veidošanos salas Z da . Skatu tor a ier košana (T.1.1.) autu v l vair ksamazin t apmekl t ju v lmi apmekl t Pils salas Z da u putnu ligzdošanas laik ,vienlaikus nodrošinot š s salas da as apskati no paaugstin juma. Skatu tornis ar autuveikt putnu nov rošanu no att luma. Atp tas vieta ier kojama pirms sl dzam s barjeras.

Lieguma I teritorij , Lielupes labaj krast pretim Pils salai ir iesp jams ier kot skatu platformu (T.1.4.), kas var tu eksist t vienlaikus ar skatu torni Pils sal vai b t tam par alternat vu. Šaj viet paveras kr š a ainava uz Pils salu un Jelgavas pils tas panor ma, kas teritorijas apmekl t jiem var tu likties saistoša. Platforma var b t oti noder ga arteritorijas putnu v rot jiem. Šaj viet b tu j uzst da viens no diviem paredz tajiem inform cijas stendiem (T.1.5.), savuk rt otrs paredz ts uzst d šanai pie Jelgavas pils, lai baroka pieminek a apmekl t ji var iepaz ties ar ar salas un Pils apk rtnes dabas v rt b m, izprast to unikalit ti – saglab šanos pils tvid un biolo isko daudzveid bu

SABIEDR BAS IZGL TOŠANA UN INFORM CIJAS PIEEJAM BA

S.1.Sabiedr bai pieejama inform cija par dabas v rt b m liegum ;Apsaimniekojot liegumu un labiek rtojot Pils sal atp tas vietu, liegums ar laiku, dom jams, var tu k t popul rs ne tikai viet j , bet ar rajona un valsts m rog . Lieguma Pils salas teritorija k atp tas vieta gan neb tu populariz jama, lai nov rstu p rliekuintens vu Pils salas Z da as apmekl šanu. Apmekl t ju inform t bu par lieguma dabas v rt b m un ierobežojumiem apmekl šan var sekm t, nodrošinot inform cijaspieejam bu par to gan Jelgavas t risma inform cijas centr , gan Jelgavas pašvald basport l www.jelgava.lv. Š da inform cijas pieejam ba var tu b t visai efekt va, turkl t tneprasa nek dus papildus izdevumus. L dz gi inform ciju par liegumu var ievietot arJaunsvirlaukas pag. un Ozolnieku novada pašvald bu m jaslap s.

M.1.Izstr d ta un pielietota monitoringa sist ma apsaimniekošanas pas kumuefektivit tes un teritorijas att st bas dinamikas nov rt šanaiVe et cijas monitoringam nepieciešams ier kot parauglaukumus transektos katrteritorij , lielums 1x1m vai 5x5m – j uzskaita visas augu sugas pa st viem, ve et cijas



39

p rkl jums no parauglaukuma lieluma, katras sugas projekt vais segums parauglaukumprocentos (Brauna – Blank metode).

paši aizsarg jamo augu atrad u nov rt šanu v lams veikt katru gadu p rbaudot to atrad u vietas, to plat bu, augu skaitu atradn , vitalit ti.

Putni – p c ornitolo ijas eksperta ieteikumiem.

III. 3. nepieciešamie groz jumi pagastu teritorijas pl nojumosP c dabas aizsardz bas pl na apstiprin šanas Dabas lieguma zon jums un t risma infrastrukt ra j iek auj pašvald bu att st bas pl nojumos un saistošajos noteikumos.

2002. gad izstr d tais dabas aizsardz bas pl ns dabas liegumam „Lielupes palienes p avas” ietver iebildumu pret tilta b v šanu, kas š rsotu lieguma teritoriju. Tam min tivair ki iemesli (negat va ietekme uz lieguma dabas v rt b m, t.sk. trauc jums putniem ligzdošanas laik ; zemes transform cijas nepieciešam ba, kas liegumos ir aizliegta). Tiek uzsv rts, ka tilta izveide ir pretrun ar lieguma past v šanas m r iem. Ja Jelgavas pašvald ba tom r v las realiz t tilta b vniec bas projektu, ir j veic ietekmes uz vidi, kar ietekmes uz Natura2000 teritoriju nov rt jums.

III. 4. Individu lo aizsardz bas un izmantošanas noteikumu projekts un zon jums

III. 4.1. Priekšlikumi teritorijas individu lo aizsardz bas un izmantošanas noteikumu projektam Turpm k šaj apakšnoda ADT visp r jos aizsardz bas un apsaimniekošanas noteikumos iek aut s pras bas aprakst tas, izmantojot fontu Times New Roman (Normal), bet individu lo aizsardz bas un izmantošanas noteikumu pras bas – izmantojot fontu Times New Roman (Italic). ADT visp r jo aizsardz bas un izmantošanas noteikumu pras bas, kuras dabas lieguma teritorij aizst tas ar individu lo aizsardz bas un izmantošanas noteikumu pras b m vai teritorijai nav aktu las, ir p rsv trotas.

I.Visp r gie jaut jumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma „Lielupes palie u p avas” (turpm k – dabas liegums) individu losaizsardz bas un izmantošanas noteikumus;

1.2. dabas lieguma funkcion lo zon jumu;

1.3. dabas lieguma apz m šanai dab lietojam m speci l s informat v s z mesparaugu un t s lietošanas k rt bu.

2. Dabas lieguma teritorij nav sp k paši aizsarg jamo dabas teritoriju visp r jieaizsardz bas un izmantošanas noteikumi.

3. Dabas lieguma plat ba ir 352 ha. Dabas lieguma funkcion lo zonu sh ma noteikta noteikumu 1.pielikum (7.pielikums).

4. Dabas lieguma robežas dab apz m ar speci l m informat v m z m m, kuras paraugs un lietošanas k rt ba noteikta visp r jo noteikumu 1.pielikum . Informat vo z mjuizveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina attiec g pašvald ba sadarb b ar Dabas aizsardz bas p rvaldi.



40

5. Dabas liegum ir noteiktas š das funkcion l s zonas:

5.1. dabas lieguma zona ar sezon lo liegumu Pils sal ;

5.2. neitr l zona.

II Visp r gie aprobežojumi vis dabas liegum6. Zemes pašniekiem (lietot jiem) aizliegts sav pašum (lietojum ) ierobežot apmekl t ju p rvietošanos pa ce iem un tak m, denstec m un denstilp m, kas nor d tiattiec g s aizsarg jam s teritorijas dabas lieguma dabas aizsardz bas pl n (turpm k – dabas aizsardz bas pl ns) un paredz ti aizsarg jam s teritorijas dabas lieguma apskatei.

7. Jebk da veida rekl ma dabas rezerv tos, dabas liegumos, dabas parkos, k arnacion lo parku un biosf ras rezerv tu dabas lieguma zon s dabas lieguma teritorijdab izvietojama p c saska ošanas ar aizsarg jam s teritorijas administr ciju vai, ja t dasnav, ar re ion lo vides p rvaldi.

8. Inform ciju par aizsarg jam s teritorijas dabas lieguma paši aizsarg jamo sugu dz votn m un paši aizsarg jamiem biotopiem dr kst izplat t tikai ar attiec g saizsarg jam s teritorijas administr cijas vai, ja t das nav, ar Dabas aizsardz bas p rvaldesrakstisku at auju.

9. Ja par vides aizsardz bu atbild g valsts vai pašvald bas instit cija atbilstoši t skompetencei pie em p rvaldes l mumu, ka k dai darb bai ir vai var b t b tiska negat vaietekme uz aizsarg jamo teritoriju dabas liegumu, t s t ekosist m m vai dabas procesiem taj , vai darb ba ir pretrun ar aizsarg jam s teritorijas dabas liegumaizveidošanas un aizsardz bas m r iem un uzdevumiem, šo darb bu veikt aizliegts.

10.Vis dabas lieguma teritorij ir aizliegts:

10.1. ier kot jaunus atkritumu poligonus un izg ztuves;

10.2. bez attiec gas at aujas vai iepriekš jas rakstiskas saska ošanas ar aizsarg jam steritorijas administr ciju vai ja t das nav, ar re ion lo vides p rvaldi:

10.2.1. veikt darb bas, kas izraisa pazemes de u, grunts de u un virszemes de ul me a mai u;

10.2.2. veikt arheolo isk s izp tes darbus;

10.3. ieg t der gos izrakte us, iz emot pazemes deni personiskaj m vajadz b m.

10.4. p rvietoties ar dens motocikliem un motorjaht m, iz emot valsts un pašvald buinstit ciju amatpersonu p rvietošanos, pildot dienesta pien kumus;

10.5. veikt putnu med bas;

10.6. lietot densputnu med b s š vi us, kas satur svinu;

10.7. veikt zemes transform ciju, iz emot zemes transform ciju (p c rakstiskas saska ošanas ar aizsarg jam s teritorijas administr ciju) nacion lo parku dabas lieguma zon s un zemes transform ciju (p c saska ošanas ar aizsarg jam s teritorijas administr ciju vai, ja t das nav, ar re ion lo vides p rvaldi) šo noteikumu x.x. apakšpunkt min to darb bu veikšanai;

10.8. ier kot purvos dz rve u plant cijas;



41

10.9. nosusin t purvus;

10.10. cirst kokus galvenaj cirt un rekonstrukt vaj cirt ;

10.11. cirst kokus kopšanas cirt (iz emot slim bu infic tos, kait k u invad tos vai cit di boj tos kokus saska ar šo noteikumu 16.29.apakšpunktu un citiem normat vajiem aktiem), ja valdaudzes vecums p rsniedz:

10.11.1. priežu un ozolu audz m – 60 gadus;

10.11.2. eg u, b rzu, melnalkš u, ošu un liepu audz m – 50 gadus;

10.11.3. apšu audz m - 30 gadus;

10.12. no 15.apr a l dz 31.j lijam veikt mežsaimniecisko darb bu, iz emot meža ugunsdroš bas pas kumus, meža atjaunošanu ar rokas darbar kiem un b stamo koku (koku, kas apdraud cilv ku dz v bu un vesel bu, tuvum esoš s kas vai infrastrukt rasobjektus) ciršanu un nov kšanu;

10.13. atzarot augošus kokus mežaudz s, iz emot koku atzarošanu skatu punktu ier košanai un uztur šanai, k ar satiksmes droš bai uz visp r j s lietošanas ce iem;

10.14. cirst nokaltušus kokus un izv kt kritušus kokus, kritalas vai to da as, kuru diametrs resn kaj viet ir liel ks par 25 cm, iz emot b stamo koku nov kšanu;

10.15. izmantot speci las v kšanas pal gier ces savva as ogu un s u las šan ;

10.16. uzst d t v ja eneratorus;

10.17.celt un ier kot jaunus aizsprostus un citas dens regul šanas ietaises, iz emot gad jumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardz bas pl n paredz to biotopu atjaunošanas pas kumu veikšanai un rakstiski saska ots ar aizsarg jam s teritorijas administr ciju vai, ja t das nav, ar re ion lo vides p rvaldi;

10.18. cirst slim bu infic tos, kait k u invad tos vai cit di boj tos kokus kopšanas cirt , sanit raj cirt un galvenaj cirt p c Valsts meža dienesta sanit r atzinuma bez rakstiskas saska ošanas ar re ion lo vides p rvaldi, iz emot koku ciršanu aizsarg jam s teritorij s, kur m ir izveidota administr cija, kas izsniedz koku ciršanas apliecin jumus.

III Dabas lieguma zona 11. Dabas lieguma zona 349 ha plat b izveidota, lai saglab tu dabiskas palie u p avas,kuras veido eitrofas augsto lakstaugu audzes un m reni mitras p avas, k ar pašiaizsarg jamo dz vnieku sugu – griezes, ikuta, meln un upes z ri a, purva tilb tes u.c. sugu dz votnes, k ar paši aizsarg jamo augu – Baltijas un plankumain sdzegužpirkst tes sugu dz votnes.

12. Dabas lieguma zon aizliegts:

12.1.veikt zemes transform ciju, iz emot zemes transform ciju dabas aizsardz baspl n paredz t s infrastrukt ras ier košanai saska ar 6.pielikumu.

12.2.izsniegt zemes dz u izmantošanas at auju (licenci);

12.3. p aut virzien no lauka mal m uz centru;

12.4. nobraukt no ce iem un p rvietoties ar meh niskajiem transportl dzek iem, mop diem, motorolleriem, paj giem un zirgiem pa meža un lauksaimniec bas zem m,



42

ja tas nav saist ts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudz bu vai valsts aizsardz bas uzdevumu veikšanu;

12.5. ier kot nometnes, celt teltis un kurin t ugunskurus rpus paši nor d t m vai speci li ier kot m viet m;

12.6. r kot autosacens bas, motosacens bas, densmotosporta un denssl pošanassacens bas, k ar rallijus, treni braucienus un izm in juma braucienus;

12.7. ier kot savva as augu, s u un dz vnieku, k ar to produktu p rdošanas un iepirkšanas punktus;

12.8. boj t vai izn cin t (ar uzarot vai kultiv jot) palie u terašu un meža p avas un lauces, iz emot med jamo dz vnieku piebarošanas lauces;

12.9. sadal t zemes pašumus zemes vien b s, kas maz kas par 10 hekt riem;

12.10. veikt darb bas, kas izraisa augsnes eroziju;

12.11. bez rakstiskas saska ošanas ar aizsarg jam s teritorijas administr ciju vai, ja t das nav, ar re ion lo vides p rvaldi:

12.11.1. organiz t br v dab masu sporta, izklaides un atp tas pas kumus, kuros piedal s vair k nek 50 cilv ku;

12.11.2. veikt ce u (ar sliežu ce u), inženierkomunik ciju un citu inženierb vjurestaur ciju, renov ciju vai rekonstrukciju;

12.11.3. ier kot izzi as, atp tas un t risma infrastrukt ras objektus, iz emot dabas aizsardz bas pl n nor d tos;

12.11.4. atjaunot un ieaudz t mežu;

12.11.5. v kt dabas materi lus kolekcij m;

12.11.6. veikt zin tniskos p t jumus;

12.11.7. ier kot jaunas un paplašin t esoš s denstransporta l dzek u b zes;

12.12. pie aut su u atrašanos br v dab bez pavadas un uzpur a, iz emot med bas un valsts robežas apsardz bu regul jošajos normat vajos aktos noteiktos gad jumus un k rt bu;

13.Dabas lieguma zon p c saska ošanas ar re ion lo vides p rvaldi ir at auts:

13.1. ier kot jaunas iežogotas savva as dz vnieku sugu br vdabas gan bas;

13.2. izmantot kontrol tu dedzin šanu k vienreiz ju apsaimniekošanas pas kumulieguma IV teritorijas (Jaunsvirlaukas pag.) biotopu atjaunošanai un uztur šanai.13.3. veikt esošo melior cijas gr vju aizb ršanu, ja par to ir pan kta vienošan s arar lauku atbalsta dienestu un zemes pašniekiem, uz kuru zemes pašuma tie atrodas vai kuru zemes pašuma hidrolo isko st vokli tie var ietekm t.



43

IV Sezonas liegums 14. Sezonas liegums Pils sal 66 ha plat b ir izveidots ar m r i aizsarg t ligzdojoš s

paši aizsarg jam s putnu sugas to ligzdošanas laik pret antropog no trauc jumu.

15. Sezonas lieguma teritorij ir sp k visi dabas lieguma zonai noteiktie ierobežojumi.

16 Sezonas lieguma teritorij ir aizliegts uztur ties no 01.apr a l dz 30.j nijam, iz emotlieguma aizsardz bas un apsaimniekošanas pas kumu veikšanai.

V Neitr l zona 17. Neitr l zona 3 ha plat b izveidota apdz vot s viet s un v sturiskaj s m jviet s, lai nodrošin tu rakstur g s ainavas saglab šanu un teritorijas ilgtsp j gu saimniecisko izmantošanu un att st bu.

18. Neitr laj zon aizliegts:

18.1. veikt jebk das darb bas, kas b tiski p rveido rakstur go ainavu;

18.2. bez rakstiskas saska ošanas ar re ion lo vides p rvaldi ier kot izzi as, atp tasun t risma infrastrukt ras objektus.

19. Neitr laj zon p c saska ošanas ar re ion lo vides p rvaldi ir pie aujams veikt b vniec bu atbilstoši pašvald bas teritorijas pl nojumam, iev rojot šajos noteikumos un b vniec bu regul jošajos normat vajos aktos noteikto kart bu un ierobežojumus.

III. 4.2. Ieteicamais dabas lieguma funkcion lais zon jumsDabas lieguma teritorija ir viendab ga – vair k k 95 % no lieguma plat bas veido

daž di apsaimniekotas dabiskas palie u p avas. Vis lieguma teritorij dabas aizsardz baspras bas nodrošin mas, iev rojot vienotus principus – p aujot un / vai noganot, k arizc rtot kr mus gr vju mal s un upju krastos. Zemes transform cija liegum nav pie aujama, jo nav savienojama ar p avu saglab šanu. emot v r visu iepriekš min to, un to, ka nelielu plat bu liegum tom r veido ar apb ve, pagalmi u.c. teritorijas ar zemu biolo isko v rt bu, dabas liegum ir izdal tas divas funkcion l s zonas:

1)dabas lieguma zona (349 ha), kas ietver sezon lo liegumu Pils sal (66 ha) un

2)neitr l zona (3 ha).



44

IZMANTOTIE INFORM CIJAS AVOTI Literat raAnno. 2006. Jelgava skait os. Jelgavas pils tas dome, 36.

Beikerts G. 1995. Lielupe. – Latvijas daba. Enciklop dija. 3. s j. R ga, Latvijas enciklop dija, 135.-137. lpp.

Brangulis A., Kr mi š R. 1998. eolo isk karte. – Latvijas daba. Enciklop dija. 6. s j.R ga, Preses nams. – iekop t ar Pededzei!

Dabas aizsardz bas pl ns Latvijai, WWF project 4568: Conservation plan for Latvia. Final report, 1992. R ga: LU Ekolo iskais centrs, 141.

Dabas lieguma „Lielupes palienes p avas” dabas aizsardz bas pl ns. Izstr d t js SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, 2002. gads.

Jelgavas teritorijas pl nojums 1999.-2010. gadam.

Juškevi s V., Kr mi š R. 1998. Kvart ra nogulumu karte. – Latvijas daba. Enciklop dija.6. s j. R ga, Preses nams.

Kabucis I. 1995. eobot niskie rajoni. – Latvijas daba. Enciklop dija. 2. s j. R ga,Latvijas enciklop dija, 136. lpp.

Kabucis I. 1998. Zemgales eobot niskais rajons. – Latvijas daba. Enciklop dija. 6. s j.R ga, Preses nams, 126. lpp.

Kalni a A. 1995. Klimatisk rajon šana. – Latvijas daba. Enciklop dija. 2. s j. R ga,Latvijas enciklop dija, 245. lpp.

Latvijas Padomju Enciklop dija 52 s jums. Galven enciklop diju redakcija. 1984. R ga.53 – 62. lpp.

Nikodemus O., Kr mi š R., Zvaigzne E. 1998. Augš u karte. – Latvijas daba. Enciklop dija. 6. s j. R ga, Preses nams.

Nikodemus O. 1998. FAO augš u klasifik cija. – Latvijas daba. Enciklop dija. 6. s j.R ga, Preses nams, 401. lpp.

Nikodemus O., Kr mi š R., Ozoli a I. 1998. Augš u karte (FAO klasifik cija). – Latvijas daba. Enciklop dija. 6. s j. R ga, Preses nams.

Pastors A. 1995. Hidrolo isk rajon šana. – Latvijas daba. Enciklop dija. 2. s j. R ga,Latvijas enciklop dija, 148.-151. lpp.

Ra inskis E. 2004. Eiropas Savien bas noz mes putniem noz m g s vietas Latvij . R ga,LOB.

Ramans K., Zel s V. 1995. Fizio eogr fisk rajon šana. – Latvijas daba. Enciklop dija.2. s j. R ga, Latvijas enciklop dija, 74.-76 lpp.

Š i is P. 1999. T re u l dzenums. – Latvijas daba. Enciklop dija. 5. s j. R ga, Preses nams, 219. lpp.



45

Projektu atskaites un anketas

Projekta “Latvijas paši aizsarg jamo teritoriju sist mas saska ošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsarg jamo teritoriju t klu” lauka darba anketas. Projekta norises laiks 2001-2003. gads, izpild t js Latvijas Dabas fonds, finans t jsDANCEE.

LIFE-NATURE projekta “Latvijas palie u p avu atjaunošana ES priorit ro sugu un biotopu saglab šanai” pieteikuma un atskaišu materi li. Projekta norises laiks 2004.-2008. gads, izpild t js Latvijas Dabas fonds, finans t ji: Eiropas Savien bas LIFE-Natureprogramma, ANO Att st bas programma/Pasaules Vides fonds (GEF), LR Vides Ministrija, Latvijas Vides aizsardz bas fonds

Interneta adreses: www.dap.gov.lv

www.lvgma.gov.lv

www.jelgava.lv

http://test.csb.gov.lv:8080/dialog/statfile16.asp



46

PIELIKUMS

Sabiedr bas inform šana un pl na izstr des process 1.1 07.04.2006. informat v s s des protokols 1.2. 30.06.2006. uzraudz bas grupas s des protokols 1.3. 05.10.2006. uzraudz bas grupas s des protokols 1.4. Pl na 1. redakcijas sabiedrisk s apspriešanas (02.11.2006.) p rskats 1.4.1. sabiedr bas inform šana 1.4.2. pl na 1. redakcijas sabiedrisk s apspriešanas protokols 1.4.3. sabiedrisk s apspriešanas laik izskat to jaut jumu un ieteikumu kopsavilkums 1.5. pašvald bu san ksmju protokolu izrakstu kopijas 1.6. 15.12.2006. uzraudz bas grupas s des protokols

Teritorijas apraksts 2. Dabas lieguma robeža 3.1. Zemes pašumi dabas liegum “Lielupes palie u p avas”, tabula 3.2. Zemes pašumu veidu karte 3.3. Zemes lietošanas veidu karte 4. Augš u grupas (FAO klasifik cija)

Biolo iskais apraksts 5.1. Latvijas biotopi, karte 5.2. paši aizsarg jamie biotopi, karte 5.3. Ret s un paši aizsarg jam s augu sugas, tabula 5.4. Ret s un paši aizsarg jam s putnu sugas, tabula 5.5. Ret s un paši aizsarg jam s bezmugurkaulnieku, abinieku un zivju sugas, tabula5.6.Ret s un aizsarg jam s augu un dz vnieku sugas, karte

Pl notie pas kumi6. Apsaimniekošanas pas kumi, esoš un pl not infrastrukt ra, karte

Dabas lieguma zon jums7. Dabas lieguma funkcion l s zonas, karte



47

1.1.PIELIKUMSInformat v san ksme

Dabas aizsardz bas pl na izstr des uzs kšana dabas liegumam „Lielupes palienes p avas”

2006. gada 12. apr l , pl. 13:00, Jelgavas rajona padom

Dal bnieku saraksts: Nr. p.k. V rds, uzv rds Organiz cija / pašums

1. Marina i endajeva Latvijas Dabas fonds2. Ieva Rove Latvijas Dabas fonds 3. Inga Ra inska Latvijas Dabas fonds 4. Harijs Peka Zemes pašnieks 5. Vasilijs Nazarišins Kalnciema pils tas dome 6. Boriss Marlovs SIA „Gneiss” 7. Kaspars Roz tis Ozolnieku novada dome 8. Rita J kabsone „ dri”, Rogu 9 9. Ruta Ambute „V i”, B rzu c. 117

10. Ilma e B rzu c. 42, Jelgava 11. G. Saul ja Jaunsvirlaukas pagasta padome 12. Ilze V vere Vecsvirlauka, Strauti i13. Baiba Lind ne Strautu c. 21 („Skudras”) 14. Valerij ns Konovalovs LLU galv. d rznieks-agronoms 15. Andra Austere Z.s. „Kalni i”16. Inta Granta Piem jas s. „Vizbu i”, Ozolnieku novads 17. Solvita L ri a Jelgavas pašvald ba18. Gunita Os te Jelgavas Dome 19. Andris Majors Valsundes pag. „Smilti i”20. J nis Zemene Jelgavas pašvald bas preses sekret rs21. Andris Tomaš ns Zemgales t risma att st bas biedr ba22. Meldra Pried na VVD Jelgavas RVP 23. Sindra Elksne Dabas aizsardz bas p rvalde24. Andris Klepers Latvijas Dabas fonds 25. J nis Reihmanis Latvijas Dabas fonds

Informat v s san ksmes protokols Dabas aizsardz bas pl na izstr des uzs kšana dabas liegumam

„Lielupes palienes p avas”2006. gada 12. apr l , pl. 13:00, Jelgavas rajona padom

San ksmi vada: Inga Ra inskaLR VM DAP: Sindra Elksne Protokol : Marina i endajevaSan ksmes s kums: pl. 13:00



48

San ksmi atkl j I. Ra inska izst stot kl tesošajiem par san ksmes m r i – iepaz stin t ar LIFE projekt „Palie u p avu atjaunošana” paveikto un dabas aizsardz bas pl naatjaunošanu dabas liegumam „Lielupes palienes p avas”.I. Ra inska si izst sta par projektu „Palie u p avu atjaunošana”: palie u p avas – ES noz mes aizsarg jams biotops; to apsaimniekošanai piesaist ti ES l dzek i; projekta ievies js – LDF sadarb b ar pašvald b m. Projekts norisin s 16 teritorij s Latvij .Tiek izst st ts par paveiktaj m darb b m projekta ietvaros: dabas aizsardz bas pl niizstr d ti pusei teritoriju, un 2006. g. tiks izstr d ti pl ni ar p r j m teritorij m; dabas aizsardz bas pl nu publisk apspriešana; inform šana par Agrovides maks jumiem; semin ru organiz šana; praktisk s aktivit tes – kr mu ciršana. Jaut jums: vai pašniekiem maks pirms vai p c kr mu izciršanas? I. Ra inska: tas notiek p c vienošan s; parasti 40% summas tiek izmaks ts pirms ciršanas.I. Ra inska turpina st st t par projekta aktivit t m – p avu pirmreiz jo p aušanu;informat vaj m v stul m un tikšanos ar zemes pašniekiem; inform cijas stendiem, kas tiek izgatavoti p c dabas aizsardz bas pl nu izstr des; pieredzes apmai as braucieniem; dabas aizsardz bas pl nu popul rzin tnisko kopsavilkumu sagatavošanu, kas tiks s t ti arpašniekiem; bukletu iespiešanu.

Jaut jums: vai iesp jams pan kt, lai pašum esoš s p avas tktu iek autas NATURA 2000 teritorij ? P avas ielabotas; piem rotas atjanošanas darbu veikšanai. I. Ra inska: ir j skat s, kur viet pašums atrodas; ja tas lo iski iek aujas NATURA 2000 teritorijas robež s, dabas aizsardz bas pl nu iztr d jot robežas var preciz t.Protams, p avu atbilst ba NATURA 2000 teritorijas krit rijiem ar tiks p rbaud ta.A. Klepers izst sta par Lielupes palienes p avu dabas v rt b m: retaj m putnu ( ikuts,meln puskuitala) un augu (Baltijas dzegužpirkst te, meža tulpe, rudens v lziede) sug m. Palie u p avas – unik la dabas sist ma. T s biolo isk s v rt bas apdraud divi pret jiprocesi – aizaugšana un intens va saimniekošana. Tiek st st ts par p avu atjaunošanas darbiem Lielupes palien , pieredzes apmai as braucienu uz M tsalu, k galven ideja bijusi – saimniekot var ar dabas liegum .Tiek izst st ts par to, k du labumu g st pils ta, kuras teritorij ietilpst liegums (ieguvumi – dz ves vides kvalit te, pils tas pievilc gums, iesp ja att st t ekot rismu, piem rot barekre cijai, k ar iesp ja piesaist t papildu finans jumu). A. Klepers izst sta par biolo iski v rt gajiem z l jiem (<1% Latvijas teritorijas), uzsverot, ka paši maz š du p avu ir Zemgal . Tas paaugstina iesp jas sa emt Agrovides maks jumus š du p avu apsaimniekošanai. Jaut jums: vai p c p aujas j nov c siens? A. Klepers: lai sa emtu Agrovides maks jumus, tas ir j aizv c. Iesp jams, to var tup av atst t sasmalcin tu, bet tas ir v l diskut jams jaut jums. A. Klepers: p avas apsaimniekojot, j pan k, lai dabas aizsardz bas un sabiedrisk sintereses nesadurtos; tieši tam ir dom ti Agrovides maks jumi. J em v r , ka šo maks jumu apjomam patreiz Eirop ir tendence palielin ties.Jaut jums: vai purvaina p ava ir piel dzin ma „norm lai” p avai?



49

A. Klepers: t das p avas ir gr t k apsaimniekojamas. J skat s, kur t s atrodas; t s var tikt iek autas „za aj lauku blok ”.I. Rove izst sta par dabas aizsardz bas pl na izstr des procesu Lielupes palienes p avudabas liegumam. Inform cijas apkopošanu par teritoriju atvieglo tas, ka 2002. g. tai jau ir bijis izstr d ts dabas aizsardz bas pl ns. Jaunais pl ns tiek izstr d ts, jo ir main jusiesgan teritorijas robeža, gan pl nu izstr des k rt ba.I. Rove izst sta par pl na izstr des proces iesaist tajiem ekspertiem un orient jošiem pl na izstr des termi iem. paši uzsv rta tika iesp ja pašniekiem un interesentiem iesaist ties pl nošanas proces iek aujoties darba uzraudz bas grupas sast v .S. Elksne izst sta par dabas aizsardz bas pl nu izstr des proced ru un š procesa uzraudz bu: ir reglament ts pl na saturs un izstr des k rt ba. Pl nam j ietver teritorijas apraksts un nov rt jums, k ar nepieciešamo apsaimniekošanas pas kumu apraksts un – nepieciešam bas gad jum – priekšlikumi groz jumiem teritorijas pl nojumos, priekšlikumi teritorijas individu lajiem aizsardz bas un izmantošanas noteikumiem un priekšlikumi funkcion lajam zon jumam. Tiek izst st ts par pl na izstr des proced ru – informat v san ksme; uzraudz bas grupas izveide; uzraudz bas grupas pien kumi pl na izstr des proces . Pl na pirm s redakcijas sabiedrisk apspriešana. Dabas aizsardz bas pl ns tiek izskat ts pašvald b s; nodots apstiprin šanai Vides Ministrij . Vair kas pl na kopijas nodod atbilstošaj m instit cij m, k ar pl na teksts tiek ievietots Dabas aizsardz bas p rvaldes m jas lap .S. Elksne aicina kl tesošos, kuriem ir v l šan s tikt iek autiem uzraudz bas grup ,pieteikties p c san ksmes ofici l s da as izbeigšanas. San ksmes nobeigums pl. 14:10.



50

1.2. PIELIKUMS

Uzraudz bas grupas san ksmeDabas aizsardz bas pl na izstr de dabas liegumam „Lielupes palienes p avas”

2006. gada 30. j nij , pl. 10:00, dabas lieguma teritorij

Nr.p.k. V rds, uzv rds Organiz cija/ pašums1. Sindra Elksne Dabas Aizsardz bas p rvalde2. Ilze Bergmane Zemgales re . lauksaimn. p rvalde3. Inguna Skutele VVD Jelgavas RVP4. Elita Fridrihsone VVD Jelgavas RVP5. Janis Reihmanis LDF6. Ieva Rove LDF7. Edgars Sauka Zemgales Zi as8. Ivars Kabucis LDF9. Oskars Keišs Latvijas Universit te, jelgavnieks

10. Edmunds Ra inskis LOB11. Sandra Gali a LVM Zemgales mežsaimniec ba12. Viktors Jefimovs LDF

Uzraudz bas grupas san ksmes protokols Dabas aizsardz bas pl na izstr de dabas liegumam

„Lielupes palienes p avas”

2006. gada 30. j nij , pl. 10:00, dabas lieguma teritorij

San ksmi vada: LR VM DAP p rst ve: Sindra Elksne Protokol : Viktors Jefimovs San ksmes s kums: pl. 10:00

San ksmes norises vieta – ku tis ar kuru san ksmes dal bnieki dodas pa Driksu un Lielupi, lai lieguma “Lielupes palienes p avas” apskat tu no netipiska redzespunkta un vienlaikus apspriestu daž dus ar liegumu un t dabas aizsardz bas pl nu saist tus jaut jumus.

San ksmi atkl j Ieva Rove – dabas aizsardz bas pl na izstr des projekta vad t ja un st stakl tesošajiem par palie u p avu atjaunošanas projektu un Lielupes palienes p av m izstr d jamo DAP k t sast vda u, par š du p avu v rt bu un pas kumiem, kas nepieciešami to uztur šanai.



51

San ksmes dal bnieki apspriež jaut jumu par lieguma v rt bu populariz šanu, kas nepieciešama, lai rosin tu izpratni par apsaimniekošanas pas kumu nepieciešam bu un motiv tu zemes pašniekus to veikt. Pils tniekos savuk rt j rosina lepnums par to, ka vi i dz vo pils t , kuras

vid ir dabas liegums – teritorija ar lielu biolo isku, kult rv sturisku un rekre cijas v rt bu, kur viet jie iedz vot ji un pils tas viesi var baud t dabu. Tas ar veicin tu t risma att st bu, bet past vprobl ma, ka t risma att st ba pils t nav priorit ra un Jelgavas t risma inform cijas centram pietr kst inform cijas, lai populariz tu liegumu un t v rt bas, t p c lieguma teritorija šobr dinteresanta tikai makš erniekiem un pikniku r kot jiem. Nepieciešams att st t infrastrukt ruliegum , ier kot un labiek rtot takas, lai maksim li nov rstu stihisku rekre ciju. B tunepieciešamas ugunskuru vietas Pilssal , bet t s j ier ko tuv k laivu b zei, lai p r j teritorijsamazin tu trauc jumu putniem. Tiek izteikta ideja, ka vajadz tu t risma inform cijas centram sniegt DAPa apkopojumu, kur popul r valod b tu aprakst ta t noz me un sastopam s v rt bas.T du kopsavilkumu ir paredz ts p c pl na apstiprin šanas izdruk t un izdal t lieguma zemju pašniekiem. Seko ieteikums t da kopsavilkuma drukai sagatavota maketa eksempl ru nodot

Jelgavas pils tas r c b , lai vi i var tu p c vajadz bas šo info bukletu veid izdruk t un t d j dipopulariz t lieguma dabas v rt bas.

Diskusij tiek pacelts jaut jums par zemes pašuma ties b m liegum ; daudzi zemes pašnieki gan ne lieguma teritorij , bet t tieš tuvum v las b v t m jas, taj skait ar upes palien , kas regul ri appl st, jo šodienas tehnolo ijas auj veidot pietiekoši augstus uzb rumus, lai densneapdraud tu pašu ku. Š probl ma n kotn potenci li var tu skart ar lieguma teritoriju. Tom rpast v probl ma, jo pirmk rt, tas neatgriezeniski degrad palieni un t s aug ju un otrk rt,sab v jot pietiekami lielu skaitu ku tuvu upes krastiem, stipru pl du laik tiktu b tiskiierobežots straumes platums un t rezult t pieaugtu t s trums un paceltos dens l menis, kas var izrais t ku noskalošanu. Cilv ki, kas grib b v ties, b tu j br dina par šiem draudiem un j rosinab v šanai izv l ties citas vietas.

Ar apb ves probl m m saist ts ar jaut jums par tilta b v šanu p r Lielupi, kas potenci liparedz ts Jelgavas pils tas pl nojum , kaut ar pašreiz netiek realiz ts. Šis tilts b tu novietots strat iski ide l viet no satiksmes viedok a, tom r no dabas aizsardz bas viedok a atst tub tisku negat vu ietekmi uz liegumu. emot v r , ka liegums turkl t ir Natura 2000 teritorija, veikt šeit t da m roga b vniec bu bez ietekmes uz vidi nov rt juma un saska ošanas ar Eiropas m roga instit cij m neb tu iesp jams.

Brauciena laik pl na izstr des uzraudz bas grupas dal bnieki izk pj Pilssalas vidusda un dabapskata p avas, to pašreiz jo st vokli. Kl tesošie eksperti ornitologi spriež, ka p avas s k p rliekuaizaugt un veidojas p r k bl va k las k rta un t s nepieciešams steidzami p aut, lai saglab tu to biolo isko v rt bu. L dz gu viedokli pauž p avu speci listi, jo p avu aizaugšana samazina augu sugu daudzveid bu taj s. Viet jie speci listi st sta, ka k dreiz te notikušas traktoristu apm c bas,p avas artas un ec tas, bet t l k no LLU bijušas gan bas l dz pat 90-to gadu s kumam. Šobr dveikt gan šanu ir nerentabli un apgr tinoši, jo problem tiski šurp transport t lopus, vien galternat va p avu apsaimniekošan ir to p aušana, par ko paredz ti atbalsta maks jumi. P c RLP inform cijas ar pils tas teritorij esošie zemju pašnieki var pretend t uz atbalsta maks jumiem p avu apsaimniekošanai, tas ar laiku var tu b t nopietns stimuls veikt apsaimniekošanas pas kumus.

No Pilssalas dal bnieki dodas atpaka uz “Jelgavas ku inieka” piest tni, kur s de tiek nosl gta.



52

1.3. PIELIKUMS


2006. gada 05. oktobr , pl. 14:00, Ozolnieku novada padomes k

Nr.p.k. V rds, uzv rds Organiz cija/ pašums

1. Inguna Skutele Jelgavas re ion l vides p rvalde2. Solvita L ri a Jelgavas pašvald ba3. Sindra Elksne Dabas aizsardz bas p rvalde4. J nis Teteris Zemgales re . lauksaimniec bas

p rvalde5. Edgars Sauka Laikraksts “Zemgales Zi as”6. M ris Ain rs Ozolnieku novada dome 7. Antra Poseika Ozolnieku novada dome 8. Antra Plot ikova Ozolnieku novada dome 9. J nis Kažotnieks Ozolnieku novada dome

10. Viktors Jefimovs Latvijas Dabas fonds

Uzraudz bas grupas san ksmes protokols Dabas aizsardz bas pl na izstr de dabas liegumam

„Lielupes palienes p avas”

2006. gada 05. oktobr , pl. 14:00, Ozolnieku novada padomes k

San ksmi vada: LR VM DAP p rst ve: Sindra Elksne Protokol : Viktors Jefimovs San ksmes s kums: pl. 14:00

San ksme s kas ar jaut jumu, kas ir zemes pašnieks Pils sal . Tiek st st ts un r d tskart , ka liel k da a lieguma teritorijas pieder LR Vides ministrijai, v l nedaudz – priv tperson m. Tiek apspriests jaut jums par potenci l tilta b vniec bu. DA pl n b s nor d ts, ka potenci lais tilts negat vi ietekm s biotopus, tos fragment jot, bet neb s v rt ta ietekmes pak pe, jo to ir j veic ietekmes uz vidi nov rt juma un ietekmes uz Natura2000 vietu



53

nov rt juma ietvaros. T tad, ja pils ta tom r grib b v t tiltu, vi iem j veic šie abi nov rt jumi un tad j r kojas saska ar šo nov rt jumu atzinumiem un rekomend cij m. Diskusija turpin s par lieguma infrastrukt ru. Akt vas debates izraisa ideja par barjeru uzst d šanu Pils sal , lai nov rstu iebraukšanu lieguma teritorij ar autotransportu, iz emot infrastrukt ras uztur šanas nol kos. Past v bažas, ka barjeras tiks nojauktas, tom r t s ir j uzliek, jo autotransporta iebraukšana ir oti nev lama. Tiek apspriests jaut jums par 2. pasaules kara apbed jumiem Pils salas Z gal . Pl n b sparedz ta iesp ja uzst d t piemi as pl ksni, bet neb s at auts veikt izrakumus, arheolo isko izp ti, jo tas degrad p avu biotopus. Turpinot diskusiju par infrastrukt ru, tiek ieteikts izveidot ar ugunskuru vietas ar soli iem un atkritumu urn m Pils salas D pus . Tas autu attur t vairumu lieguma apmekl t ju no spont nu atp tas vietu ier košanas un lieguma piem slošanas. Tiek nolemts, ka šis ierosin jums tiks apspriests ar ekspertiem un ja vi i neiebild s, to iek auspl n .Tiek diskut ts par skatu tor a novietojumu un konstrukciju. B tu v lams, lai skatu tornis atrastos Pils sal , kur atrodas ar p r j infrastrukt ra, nevis Lielupes labaj krast . Torni b tu v lams izvietot Pils salas D pus , blakus atp tas infrastrukt rai. Ideja tiks sniegta ekspertiem izv rt šanai.Seko ierosin jums lieguma teritorij veidot p av s izp autas takas, lai virz tuapmekl t jus pa v lamajiem maršrutiem. Ierosin jumu sol ts nodot ekspertiem izv rt šanai.Tiek apspriesti apsaimniekošanas pas kumi, kas nepieciešami lieguma p avu uztur šanai.Tie ir l dz gi visai teritorijai. P av s ir nepieciešams veikt p aušanu vai gan šanu, ja gan šana ir iesp jama, to b tu j veic Pils sal un lieguma II teritorij . Paredz ta arkr mu izciršana gar gr vjiem un upi. T k p avas ir l dz gas p c strukt ras un t m nepieciešami l dz gi apsaimniekošanas pas kumi, liegum paredz ts izdal t divas funkcion l s zonas – dabas lieguma un neitr lozonu. Dabas lieguma zon b s ietverts praktiski viss liegums, iz emot nelielas apb vesun pagalmu teritorijas, kuras b s izdal tas neitr laj zon . Dabas lieguma zon b saizliegta jebk da zemes transform cija, neitr laj zon t b s at auta ar RVP atzinumu. Tiek ierosin ts ar ekspertiem izrun t jaut jumu, vai neitr laj zon neizdal t ar nelielo zemes plat bu Lielupes labaj krast starp laivu piest tn m. J p rbauda, cik v rt gi ir tur esošie biotopi un vai ir paši aizsarg jamo sugu atradnes, ja nav un eksperti neizteiks pretenzijas, šo zemes gabalu var tu paredz t ieskait t neitr laj zon .Apspriests tiek ar jaut jums par lieguma robežz mju izvietojumu. Eksperti ir snieguši savus ierosin jumus, bet ar kl tesošie tiek aicin ti izteikt savus viedok us, kur lab k t sizlikt.Turpinot apspriest DA pl nu, tiek izrun tas neprecizit tes lieguma teritorijas aprakst un pas kumu noda . Tiek sol ts nov rst nepiln bas un papildin t tekstu, kur nepieciešams. San ksmes nosl gum tiek izlemts, ka pl ns tiks papildin ts un nodots sabiedriskajai apspriešanai un t pilnais teksts ar pielikumiem tiks vienlaikus nos t ts ar uzraudz basgrupai.San ksme tiek nosl gta plkst. 16:00.



54

1.4.1. PIELIKUMS

P rskats par sabiedrisko apspriešanu dabas aizsardz bas pl nam dabas liegumam “Lielupes palienes p avas”

2006. gad Latvijas Dabas fonds izstr d ja dabas aizsardz bas pl nudabas liegumam “Lielupes palienes p avas”. Saska ar MK noteikumiem Nr. 234 (28.03.2006) “Noteikumi par paši aizsarg jam sdabas teritorijas dabas aizsardz bas pl na saturu un izstr des k rt bu”dabas aizsardz bas pl na 1. redakcijai tika r kota sabiedriskapspriešana, atbilstoši noteikumu pras b m iepriekš sniedzot inform ciju par t s norises vietu un laiku.

Inform cija par sabiedrisko apspriešanu tika public ta Latvijas Republikas ofici llaikraksta “Latvijas V stnesis” 2006. gada 19. oktobra numur un re ion l laikraksta “Zemgales Zi as” 2006. gada 19. oktobra numur .Sabiedrisk apspriešana dabas aizsardz bas pl nam tika r kota 02. novembr Jelgavas rajona padomes k Jelgav , Pasta iel 37. Vis m ieinteres taj m person m iepriekš tika nodrošin ta iesp ja iepaz ties ar pl na saturu šaj paš adres esošaj Jelgavas t risma inform cijas centr .Sabiedrisk s apspriešanas dal bnieku saraksts, protokols un t s laik izskat to jaut jumu un ieteikumu kopsavilkums iek auts dabas aizsardz bas pl na pielikum .



55

1. att ls. Sludin jums par sabiedrisko apspriešanu Latvijas Republikas ofici llaikraksta “Latvijas V stnesis” (19.10.2006.)



56

2. att ls. Sludin jums par sabiedrisko apspriešanu re ion laj laikrakst“Zemgales Zi as” (19.10.2006.)



57

1.4.2. PIELIKUMS

Sabiedrisk apspriešana Dabas aizsardz bas pl na izstr de dabas liegumam „Lielupes palienes p avas”

2006. gada 2. novembr , pl. 10:00, Jelgavas rajona padomes k

Dal bnieku saraksts: Nr.p.k. V rds, uzv rds Organiz cija/ pašums

1. Ruta Ambulte Zemes pašniece Kalnciema ce š 89C

2. Rita J kabsone Zemes pašniece Kalnciema ce š “ dri”3. Inese Belshka Zemgales att st bas a ent ra4. J nis Artemjevs Dabas aizsardz bas p rvalde5. Sindra Elksne Dabas aizsardz bas p rvalde6. Edgars Sauka Zemgales Zi as7. J nis Reihmanis Latvijas Dabas fonds 8. Zenta Ambulte Zemes pašniece Kalnciema ce š 85

9. Vita Kinderevi a Jelgavas rajona padome, TIC 10. Inguna Skutele VVD Jelgavas RVP 11. Viktors Jefimovs Latvijas Dabas fonds

Sabiedrisk apspriešana

Dabas aizsardz bas pl na izstr de dabas liegumam „Lielupes palienes p avas”

2006. gada 2. novembr , pl. 10:00, Jelgavas rajona padomes k

LR VM DAP p rst ve: Sindra Elksne Protokol : Viktors Jefimovs San ksmes s kums: pl. 10:00

S di atkl j Viktors Jefimovs un st sta par dabas lieguma atrašan s vietu, izveides v sturi,v rt b m, paredzamajiem apsaimniekošanas pas kumiem – teritorijas robežu iez m šanu dab .Jaut jums: cik daudz robežz mju paredz ts uzst d t? – Aptuveni 20. V.J. turpina st st t par apsaimniekošanas pas kumiem. Pie administrat vajiem pas kumiem v lparedz ts, ka pašvald b m savi att st bas pl nojumi j papildina ar inform ciju par lieguma



58

zon jumu un rekre cijas infrastrukt ru. Tiek st st ts par apsaimniekošanas pas kumiem un atp tas infrastrukt ras ier košanu.Kl tesošais zemes pašnieks ierosina Pils sal uzst d t žogu, lai nov rstu trauc jumu putniem, bet cit s teritorij s, piem ram, Jaunsvirlaukas pagast , b tu j liek neitr ls zon jums vai vismaz j aujplaš k saimniekot. Tur patreiz p avu viet da ji ier koti aramlauki. Noskaidrojas, ka da a p avunesen uzartas. Turpinot diskusiju par infrastrukt ru, tiek ierosin ts, lai barjera noteikti b tu aiz atp tas vietas. Tiek ar uzsv rts, ka nav j gas kaut ko aizliegt, ja aizliegumam nav pien c gas kontroles, vajag p c iesp jas vair k inform t!Tiek apspriestas motorlaivu sacens bas, to ietekme uz liegumu un konstat ts, ka t s putniem trauc jumu nerad s.Run jot par zon jumu, tiek uzsv rts, ka neitr laj zon tiks izdal tas tikai t s plat bas, kur s jau tagad atrodas pagalmi un apb ve un kur m nav biolo iskas v rt bas.Dažiem zemes pašniekiem ir probl ma, ka zemes plat ba ir oti maza, bet par to ir j maksnodok i un p aut, lai sa emtu kompens cijas, ir oti gr ti, jo dažviet t s ir p rrak jušimakš ernieki. pašnieki tiek inform ti, ka no jaun gada var s sa emt kompens cijas vai main tzemi, ar to nodarbosies Valsts zemes dienests. Tiek izrun tas neprecizit tes pl na satur . Individu lajos aizsardz bas un izmantošanas noteikumos j atrun kontrol t dedzin šana k apsaimniekošanas pas kums. Pl n b tu v lams paredz t gr vju Jaunsvirlaukas pagasta teritorij aizb ršanu.Pl n nepieciešams aprakst t, k p c med bas lieguma teritorij aizliegtas, j b t pamatojumam. J papildina teritorijas juridisk s saist bas ar normat vajiem aktiem, tiek nor d tas v l dažas neprecizit tes.Diskut jot par makš er šanas ietekmi uz Pils salas p av m, tiek ierosin ts paredz t makš er šanuar licenc m. San ksme tiek nosl gta plkst. 12:30.



59

1.4.3. PIELIKUMS Sabiedrisk s apspriešanas laik

izskat to jaut jumu un ieteikumu kopsavilkums

Sabiedrisk s apspriešanas laik izskat tie jaut jumi un priekšlikumi apkopoti 1. tabul ,aprakstot priekšlikumu un Latvijas Dabas fonda ieteikumus.

1. tabula Jaut jumi, priekšlikumi un Latvijas Dabas fonda ieteikumi

par dabas lieguma “Lielupes palienes p avas” dabas aizsardz bas pl na 1. redakciju

N.p.k. Priekšlikums/koment rs/iebildums LDF ieteikumi 1. Autotransportam dom t barjera oblig ti

j izvieto aiz atp tas vietas un skatu tor a.Pl n šis nosac jums ir ietverts.

2. Individu lajos aizsardz bas un izmantošanas noteikumos j ietver inform cija par kontrol to dedzin šanu k apsaimniekošanas pas kumu.

emot v r pašvald bu p rst vjuiebildumus pret konkr toapsaimniekošanas pas kumu un tveikšanai piem roto teritoriju plat bu, pas kumu nolemts izsl gtno pl na.

3. Pl na tekst nepieciešams ietvert pamatojumu med bu aizliegumam lieguma teritorij .

Pl na teksts preciz ts.

4. Potenci li pl n un individu lajosaizsardz bas un izmantošanas noteikumos j paredz iesp ja n kotn aizb rt gr vjusJaunsvirlaukas teritorij .

Pl na teksts preciz ts.

5. Ierosin ts makš er šanu Pils sal at aut tikai ar licenc m

Pils sal ir paredz ts sezon laisliegums, kura laik teritorijatrasties aizliegts, p r j laikmakš er šana neapdraud teritorijas v rt bas.



60

1.5. PIELIKUMS

Pašvald bu san ksmju protokolu izrakstu kopijas



61

1.6. PIELIKUMS


2006. gada 15. decembr , pl. 9:00, Ozolnieku novada domes k

Dal bnieku saraksts: N.p.k. V rds, uzv rds Organiz cija/ pašums

1 J nis Reihmanis Latvijas Dabas fonds 2 Sindra Elksne Dabas aizsardz bas p rvalde3 Solvita L ri a Jelgavas Dome 4 Edgars Sauka Laikraksts “Zemgales Zi as”5 M ris Ain rs Ozolnieku novada dome 6 Antra Plot ikova Ozolnieku novada dome 7 J nis Teteris Zemgales RLP 8 Ilze Bergmane Zemgales RLP 9 Inguna Skutele VVD Jelgavas RVP

10 Viktors Jefimovs Latvijas Dabas fonds


2006. gada 15. decembr , pl. 9:00, Ozolnieku novada domes k

San ksmi vada: Viktors Jefimovs LR VM DAP p rst ve: Sindra Elksne Protokol : Viktors Jefimovs San ksmes s kums: pl. 9:00

S di atkl j Viktors Jefimovs, inform par to, ka Jaunsvirlaukas pagasts ir apstiprin jisdabas aizsardz bas pl nu bez preciz jumiem vai iebild m, savuk rt no Jelgavas Domes un Ozolnieku novada Domes ir sa emts konceptu ls atbalsts dabas aizsardz bas pl nam ar pras bu veikt atseviš u pl na punktu korekciju, kuras Latvijas Dabas fonda izstr desgrupa iestr d s DA pl na fin la versij . emot v r , ka uzraudz bas grupas dal bniekiem ar nav iebildumu par pl na saturu, tiek nolemts parakst t p d j s uzraudz bas grupas s des protokola pielikumu.

Dab

as li

egum

a “L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

” da

bas a

izsa

rdz

bas p

lns

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 62

2. P

IEL

IKU

MS

Dab

as li

egum

a "L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

" sh

ma

85.p

ielik

ums M

inis

tru k

abin

eta

1999

.gad

a 15

.jni

ja n

otei

kum

iem

Nr.2

12

(Pie

likum

s MK

08.

04.2

004.

not

eiku

mu

nr.2

66 re

dakc

ij)



63

2. PIELIKUMA turpin jums

Dabas lieguma "Lielupes palienes p avas"robežpunktu koordin tas

I teritorija Robežpunkts X koordin ta Y koordin ta1 481534 2825112 481621 2826323 481703 2826274 481764 2826295 481857 2826326 481888 2826247 481936 2826048 481988 2825709 482026 28253410 482049 28250011 482071 28247212 482134 28243913 482197 28243914 482248 28245015 482293 28247516 482364 28253117 482381 28249418 482391 28246219 482397 28242620 482393 28239821 482464 28229822 482680 28203323 482849 28216024 482860 28217925 482868 28220226 482882 28216127 482942 28185428 482922 28184829 482935 28180730 482867 28178231 482818 28183832 482746 28178733 482852 28162634 482931 28166535 482882 28173536 482966 28180237 483044 28160838 482929 28158439 482942 28150940 482878 28149941 482909 28143342 482972 28144343 483050 28145944 483082 28134445 483110 28117646 483129 28110547 483216 28086848 483236 28080149 483251 280780



64

51 483374 28073452 483332 28069353 483298 28067554 483308 28065155 483393 28059956 483430 28050257 483409 28048858 483418 28040959 483461 28022660 483420 28021461 483475 28006462 483141 28000763 483205 27993164 483300 27981165 483388 27969966 483446 27961967 483466 27960068 483534 27952869 483573 27947470 483602 27942671 483613 27941372 483580 27938873 483576 27936174 483534 27929975 483528 27926176 483526 27922477 483527 27918678 483531 27916779 483486 27908880 483502 27905381 483480 27896482 483403 27896083 483388 27897684 483311 27901785 483136 27917486 483040 27926087 483007 27929988 482987 27934589 482990 27942290 482996 27949591 483011 27954492 483019 27961193 483009 27962394 482972 27961095 482946 27960896 482927 27962197 482882 27966198 482841 27971799 482791 279795100 482750 279885101 482718 279980102 482701 280046103 482690 280138104 482672 280235105 482665 280293106 482672 280310107 482687 280304108 482703 280308



65

110 482691 280365111 482684 280420112 482674 280454113 482670 280515114 482653 280589115 482649 280659116 482651 280704117 482620 280711118 482605 280734119 482596 280783120 482578 280826121 482568 280868122 482567 280893123 482558 280912124 482623 280951125 482615 280983126 482618 281007127 482609 281034128 482608 281055129 482602 281073130 482610 281086131 482603 281123132 482610 281158133 482620 281174134 482620 281216135 482611 281248136 482607 281286137 482579 281363138 482556 281401139 482535 281427140 482522 281447141 482507 281478142 482491 281504143 482471 281527144 482462 281533145 482454 281562146 482430 281612147 482414 281652148 482406 281697149 482348 281775150 482322 281828151 482220 281961152 482128 282040153 482077 282074154 481998 282126155 481945 282157156 481883 282206157 481782 282296158 481723 282353159 481627 282440160 481579 282467



66

II teritorija Robežpunkts X koordin ta Y koordin ta1 484360 2777622 484396 2777623 484472 2777214 484591 2776695 484687 2776406 484793 2776177 484939 2775968 485063 2775879 485230 27760510 485299 27762411 485333 27762612 485359 27761713 485399 27759214 485430 27755815 485451 27752616 485488 27749817 485542 27749418 485557 27750819 485557 27753920 485590 27755821 485628 27756122 485648 27755423 485666 27753924 485770 27744625 485617 27737326 485418 27733727 485380 27734728 485241 27732529 485165 27731830 485069 27729431 485045 27729332 484969 27728133 484887 27726834 484808 27727035 484726 27726336 484622 27725837 484503 27726238 484511 27719539 484468 27718540 484285 27712941 484241 27722042 484239 27723943 484196 27724744 484208 27727745 484210 27731146 484198 27733647 484183 27735348 484179 27737849 484164 27740150 484164 27741251 484187 27741952 484233 27744253 484253 27746254 484265 27749255 484264 27751256 484274 277567



67

57 484258 27759758 484252 27761659 484269 27765460 484305 277693

61 484333 277742

III teritorija Robežpunkts X koordin ta Y koordin ta1 487133 2779342 487225 2779803 487326 2778994 487471 2777715 487591 2776476 487663 2775717 487672 2775508 487660 2775349 487658 27752110 487652 27746611 487654 27737012 487639 27736213 487636 27732514 487615 27732115 487564 27731216 487488 27730717 487396 27732718 487321 27735919 487261 27741220 487222 27745521 487179 27751322 487144 27757523 487115 27763324 487084 27772925 487078 27775726 487039 27787627 487043 277889

IV teritorija Robežpunkts X koordin ta Y koordin ta1 487157 2773872 487184 2773583 487238 2773074 487351 2772295 487433 2771926 487540 2771877 487582 2771848 487724 2771969 487832 27721810 487931 27724911 488224 27733012 488305 27733213 488477 27731114 488652 27725415 488854 27715716 488812 277071



68

18 488377 27688419 488331 27687520 488185 27692121 488089 27693822 488014 27673723 487834 27679024 487829 27681125 487627 27686726 487614 27685427 487575 27686928 487521 27688129 487466 27689030 487415 27689431 487366 27689932 487270 27692233 487241 27694634 487221 27697835 487191 27702336 487175 27707337 487098 27727738 487073 277351



69

3.1. PIELIKUMS

Dabas lieguma “Lielupes palie u p avas (1.teritorija, Jelgavas pils ta) zemes pašumu kadastrs (p c st vok a uz 01.01.2006)

Nr. p. k. Kadastra Nr. pašuma nosaukums pašnieks

Zemes gabala kop jplat ba, ha

DL esoš steritorijasplat ba, ha

1 09000120012 Pilssalas iela 5 LR ZM 0,51 0,51 2 09000120013 Liel iela 2/4 Priv tpersona 0,13

3 09000120051 Pilssalas iela 6 Priv tpersona 0,02 0,02

4 09000120060 Pilssala LR VIDM 106,07 95,69

5 09000120063 Pilssalas iela 8 Jelgavas pašv. 0,30 0,30

6 09000120065 Pilssalas iela 10 LR ZM 0,05

7 09000120071 Pilssalas iela Jelgavas pašv. 0,56

8 09000120081 Pilssalas iela 8A Jurid. pers. (a/s) 0,09 0,09

9 09000120083 Lielupe Latvijas Republika 30,30

10 09000120084 Driksa Latvijas Republika 1,42

11 09000130001 Spr d ši, Klanciema ce š83

Priv tpersona 4,05 2,05

12 09000130002 Robežu iela 1B Latvijas Republika 1,15 1,15

13 09000130004 Paegles Priv tpersona 1,17 0,41

14 09000130007 Kalnciema ce š p ava Priv tpersona 0,43 0,43

15 09000130008 Strautu ce š 1 Priv tpersona 0,92 0,92

16 09000130009 dri Priv tpersona 1,11 1,11

17 09000130024 Skudras Priv tpersona 1,10 1,10

18 09000130050 Kalnciema ce š 73A Priv tpersona 4,30 2,55

19 09000130103 Palmas Latvijas Republika 0,77

20 09000130104 Kalnciema ce š ? Priv tpersona 0,82 0,82

21 09000130107 Dadz ši Priv tpersona 0,89 0,89

22 09000130108 Malenieki Priv tpersona 0,89 0,89

23 09000130112 Kalnciema ce š 81 Priv tpersona 4,41 2,61

24 09000130115 Kalnciema ce š 85 Priv tpersona 3.87 1.94

25 09000130117 Kalnciema ce š 87 Priv tpersona 2.62 1.37

26 09000130118 Spodras, Kalnciema ce š89A

Priv tpersona 1.48 0.58

27 09000130119 Rogas Priv tpersona 1.62 1.10

28 09000130120 Nori as/Rogu ce š Priv tpersona 1.46 0.89

29 09000130121 Varo i Priv tpersona 0.56 0.23

30 09000130122 Liepkalni Priv tpersona 1,0 1,0

31 09000130123 Zemturi Latvijas Republika 8.03 0.80

32 09000130124 Ziedi i Priv tpersona 1.18 1.07

33 09000130125 Silar ji Priv tpersona 0.96 0.90

34 09000130126 Antonijas p ava Priv tpersona 1.00 0.94



70

3.1. PIELIKUMS. Turpin jums

Dabas lieguma “Lielupes palie u p avas (1.teritorijas, Jelgavas pils ta) zemes pašumu kadastrs(p c st vok a uz 01.01.2006)




35 09000130128 Ku enieki Latvijas Republika 9.16 2.01 36 09000130129 Sprigu i Priv tpersona 2.59 1.54 37 09000130132 Kalnciema 95 Jurid. pers. (koop.) 1.16 0.50 38 09000130146 K avi as Latvijas Republika 7.96 0.96 39 09000130147 Ritenieki Latvijas Republika 8.19 1.19 40 09000130162 Zieme u tilts Jelgavas pašv. 3.58 3.01 41 09000130163 Kalnciema ce š Jelgavas pašv. 2.96 2.96 42 09000130164 Kalnciema ce š Jelgavas pašv. 2.24 0.94 43 09000130165 Lielupes krasts Latvijas Republika 1.63 1.63 44 09000130166 Lielupes krasts Latvijas Republika 0.43 0.43 45 09000130167 Tauvas josla Latvijas Republika 5.62 46 09000130168 Tauvas josla Latvijas Republika 0.24 47 09000130169 Tauvas josla Latvijas Republika 0.21 48 09000130171 Kalnciema ce š Latvijas Republika 0.68 0.50 49 09000130173 Kalnciema ce š Latvijas Republika 2.31 2.15 50 09000130184 Kalnciema ce š 105B Jelgavas pašv. 39.79 0,4 51 09000130240 Kalnciema ce š Latvijas Republika 23,56 23,56 52 09000130185 Rogu ce š Jelgavas pašv. 0.10 0.03 53 09000130194 Iebraucamais ce š Jelgavas pašv. 1.13 0.68 54 09000130198 Palmas Latvijas Republika 3.87 3.28 55 09000130199 Lielupes p ava Latvijas Republika 2.08 2.08 56 09000130239 Kalnciema ce š 87A Juridiska persona

( )2.08 0.31

Dabas lieguma “Lielupes palie u p avas (2.teritorija, Jelgavas pils ta) zemes pašumu kadastrs (p c st vok a uz 01.01.2006)




1 09000160175 Bauskas iela 15 Latvijas Republika 7.80 3.56 2 09000160938 Tauvas josla Latvijas Republika 2.44 1.38

3 09000160939 Tauvas josla Latvijas Republika 1.51 1.51

4 09000160940 Tauvas josla Latvijas Republika 2.56 2.56

5 09000160941 Sta enes iela Pašvald ba 0.67

6 09000160944 Sta enes iela Latvijas Republika 50.19 38.83

7 09000160945 Bauskas iela Latvijas Republika 2.44



71

3.1. PIELIKUMS. Turpin jums

Dabas lieguma “Lielupes palie u p avas (3.teritorija, Cenu pagasts, Ozolnieku novads) zemes pašumu kadastrs (p c st vok a uz 01.07.2006)




1 54440070217 Priv tpersona 18.95 11.68

2 54440070219 Za i Priv tpersona 26.9 13.17

Dabas lieguma “Lielupes palie u p avas (4.teritorija, Jaunsvirlaukas pagasts) zemes pašumu kadastrs (p c st vok a uz 07.08.2006)




1 54560010008 Baj ri Jurid. persona 14.29 14.27

2 54560030024 L pl ši Priv tpersona 31.60 2.24

3 54560030031 Strauti i Priv tpersona 6.50 5.73

4 54560030036 Mazpaku i Priv tpersona 24.40 3.24

5 54560030037 Atpl das Priv tpersona 21.29 21.28

6 54560030039 M ras Priv tpersona 19.90 19.90

Dab

as li

egum

a “L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

” da

bas a

izsa

rdz

bas p

lns

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 72

Dab

as li

egum

a “L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

” da

bas a

izsa

rdz

bas p

lns

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 73



74

4. PIELIKUMS

FAO augš u klasifik cijas terminu atšifr jums

Augš u grupas

FluvisolsAugsnes, kas veidojuš s uz aluvi lajiem nogulumiem un kam rakstur gas

izteiktas sanešu materi la paz mes. Latvijas augš u klasifik cij t m atbilst aluvi l s augsnes.

Augš u apakšgrupas Eutric Augsne, kurai rakstur ga pies tin t ba ar b z m

Mollic Augsne, kuras virsk rtai rakstur gs augsts humusa saturs un laba strukt ra

O. Nikodemus, R. Kr mi š Enciklop dija „Latvijas Daba”, 6. s j.

Dab

as li

egum

a “L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

” da

bas a

izsa

rdz

bas p

lns

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 75

Dab

as li

egum

a “L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

” da

bas a

izsa

rdz

bas p

lns

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 76



77

5.3. PIELIKUMS

Ret s un paši aizsarg jam s augu sugas dabas liegum „Lielupes palienes p avas”

Nosaukums SG ES BK AS MIK

Vaskul rie augi iploku s pols Allium scorodoprasum 3 – – – –

Baltijas dzegužpirkst te Dactylorhiza baltica 4 – – + –

Plankumain dzegužpirkst te Dactylorhizamaculata 4 – – + –

Rudens v lziede Celchium autumnalis _ – – – –

R tain fritil rija Fritillaria meleagris – – – – –

Apz m jumi: SG Latvijas Sarkan s Gr matas kategorija ES Eiropas Savien bas direkt vas HD Biotopu Direkt vas pielikums BK Bernes Konvencijas pielikums

AS paši aizsarg jam suga (MK noteikumi Nr. 396, 14.11.2000., groz. 27.07.2004.) MIK sugai veidojami mikroliegumi (MK noteikumi Nr. 45, 30.01.2001., groz. 31.05.2005.)



78

5.4. PIELIKUMS

Ret s un paši aizsarg jam s putnu sugas dabas liegum „Lielupes palienes p avas”

Nosaukums SG ES BK AS MIK Putni

Baltais st r is Ciconia ciconia BD I Ann II + Melnais st r is Ciconia nigra 3 BD I Ann II + + Zieme u gulbis Cygnus cygnus 3 BD I Ann II + + Mazais gulbis Cygnus columbianus BD I Ann II + Liel gaura Mergus merganser 2 BD II/2 AnnIII + + Niedru lija Circus aeruginosus BD I Ann II + Laukirbe Perdix perdix 2 BD II/1; III/1 AnnIII + Grieze Crex crex 2 BD I Ann II + Mazais orman tis Porzana parva 3 BD I Ann II + Orman tis Porzana porzana 2 BD I Ann II + J rasžagata Haematopus ostralegus 3 BD II/2 AnnIII Meln puskuitala Limosa limosa 2 BD II/2 AnnIII + P avas tilb te Tringa totanus 2 BD II/2 AnnIII + Purva tilb te Tringa glareola BD I Ann II +

ikuts Gallinago media 1 BD I Ann II + Gugatnis Philomachus pugnax 2 BD I; II/2 AnnIII + Melnais z ri š Chlidonias niger BD I Ann II + + Upes z ri š Sterna hirundo BD I Ann II + + Br n akste Lanius collurio BD I Ann II + Liel akste Lanius excubitor 3 Ann II + Zilr kl te Erithacus svecica 4 BD I AnnII + B rdz l te Panurus biarmicus 3 AnnII + Seivi au is Locustella luscinoides 3 AnnII + Somz l te Remiz pendulinus 3 AnnIII +

Apz m jumi: SG Latvijas Sarkan s Gr matas kategorija ES Eiropas Savien bas direkt vas BD Putnu Direkt vas pielikums BK Bernes Konvencijas pielikums

AS paši aizsarg jam suga (MK noteikumi Nr. 396, 14.11.2000., groz. 27.07.2004.) MIK sugai veidojami mikroliegumi (MK noteikumi Nr. 45, 30.01.2001., groz. 31.05.2005.)



79

5.5. PIELIKUMS

Ret s un paši aizsarg jam s bezmugurkaulnieku, abinieku, zivju un z d t ju sugas dabas liegum „Lielupes palienes p avas”

Nosaukums SG ES BK AS MIK

Bezmugurkaulnieki K rklu zaigraibenis Apatura iris 3 – – + –

Parka v ngliemezis Helix pomatia HD V III + –

AbiniekiZa varde Rana esculenta HD V III – –

Parast varde Rana temporaria HD V III – –

Zivis, apa mutniekiUpes n is Lampetra fluviatilis HD II; V III + +

Z d t jiBebrs Castor fiber HD II; IV III – –

drs Lutra lutra 4 HD II; IV II + –

Apz m jumi: SG Latvijas Sarkan s Gr matas kategorija ES Eiropas Savien bas direkt vas HD Biotopu Direkt vas pielikums BK Bernes Konvencijas pielikums

AS paši aizsarg jam suga (MK noteikumi Nr. 396, 14.11.2000., groz. 27.07.2004.) MIK sugai veidojami mikroliegumi (MK noteikumi Nr. 45, 30.01.2001., groz. 31.05.200,

Dab

as li

egum

a “L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

” da

bas a

izsa

rdz

bas p

lns

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 80

Dab

as li

egum

a “L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

” da

bas a

izsa

rdz

bas p

lns

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 81

Dab

as li

egum

a “L

ielu

pes p

alie

nes p

avas

” da

bas a

izsa

rdz

bas p

lns

Lat

vija

s Dab

as fo

nds

Rga

, 200

6. g

ada

dece

mbr

is 83

dabas lieguma “lielupes palienes p ¹ avas” dabas aizsardz...

Documents