dns, rns un proteīnu biosintēze
DESCRIPTION
DNS, RNS un proteīnu biosintēze. Trīs galvenie procesi šūnā. Replikācija (DNS-DNS) Transkripcija (DNS-RNS) Translācija (RNS-proteīni). Kurš process ir visnepieciešamākais dzīvībai?. Translācija ? Transkripcija ? Replikācija ?. DNS. RNS. Proteīni. Informācijas plūsma. - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
DNS, RNS un proteīnu biosintēze
1
Trīs galvenie procesi šūnā
• Replikācija (DNS-DNS)
• Transkripcija (DNS-RNS)
• Translācija (RNS-proteīni)
2
Kurš process ir visnepieciešamākais dzīvībai?
• Translācija ?
• Transkripcija ?
• Replikācija ?
DNS
RNS
Proteīni
Informācijas plūsma
Informācijas nesēja replikācija 3
Galvenās atšķirības starp eikariotu un prokariotu šūnām
• Eikariotos kodolam un citām organellām ir sava membrāna
• Prokariotiem nav citoskeleta• Genoma organizācija ir ļoti atšķirīga• Vērojamas lielas atšķirības bioķīmiskajos
procesos, replikācijā, transkripcijā un translācijā
4
Kas notiek replikācijā?
1. DNS dubultspirāle atritinās
2. Pēc komplementaritātes principa uz abiem esošajiem DNS pavedieniem veidojas jauni
5
Replikācijas ķīmijaP
P
P
P
P
P
P
P
CH2
CH2
CH2
OH
OH
O
O
OBase
Base
Base
CH2
CH2
CH2
OH
O
O
OBase
Base
Base
5' gals
3' gals3'
5'
3'
H20+
Saites veidošanās
OHO OHO
OHO OHO
OHO
OHO
OHO
OHO
OH
P PO O
OHOH
OHOH+
6
Kas ir nepieciešams replikācijai ?
• 1) dsDNS
• 2) Oriģins – DNS rajons, kuru atpazīst replikācijas mašinērija
• 3) Replicējošie enzīmi
• 4) Nukleotīdi
7
Polimerāžu enzimātiskās aktivitātes
• 5’-3’ polimerāzes aktivitāte
5’-AAGTCACC-3’ 5’-AAGTCACCG-3’ 3’-TTCAGTGGCAA-5’ 3’-TTCAGTGGCAA-5’
NEKAD nav 3’-5’ polimerāzes aktivitāte!
+G
5’-3’ polimerāzes aktivitāte piemīt visām DNS un RNS polimerāzēm
8
Polimerāžu enzimātiskās aktivitātes
• 3’-5’ eksonukleāzes (editēšanas) aktivitāte
5’-AAGTCAC -3’ 5’-AAGTCAC-3’ 3’-TTCAGTGGCAA-5’ 3’-TTCAGTGGCAA-5’
A -A
• Normālos apstākļos, tiek aizvākts viens nepareizi pievienots nukleotīds (t.i., izlabota kļūda)
• 3’-5’ eksonukleāzes aktivitāte piemīt lielākajai daļai (bet ne visām) DNS un RNS polimerāžu
• Dažām polimerāzēm piemīt arī 5’-3’ eksonukleāzes aktivitāte (piemēram, DNS polimerāzei I) 9
Polimerāzes un praimeri
• DNS polimerāzes spēj tikai pagarināt esošu DNS vai RNS fragmentu (praimeri), bet nespēj uzsākt fragmenta sintēzi
• RNS polimerāzēm ir nepieciešams tikai komplimentārais pavediens
• Tādēļ, replikācijas procesu uzsāk RNS polimerāze (t.i., uzsintezē praimeri), bet turpina DNS polimerāze
10
Praimeris
Komplimentārais pavediens (matrica)
11
Topoizomerāze sašķeļ vienu DNS pavedienu, lai noņemtu mehānisko spriegumu
2
3
1
4
56
7
Pol III sintezē vadošo pavedienu
Helikāze atvij spirāli
Primāze sintezē RNS praimeri
Pol III pagarina praimeri, producē Okazaki fragmentu
Pol I aizvieto RNS praimeri ar DNS
DNS ligāze savieno Okazaki fragmentus
DNS replikācija (E.coli)
SSB proteīni aizkavē dubultspirāles veidošanos
12
Topizomerāze sašķeļ vienu DNS pavedienu, lai noņemtu mehānisko spriegumu
2
3
1
5
56
7
Pol sintezē vadošo pavedienu
Helikāze atvij spirāli
Primāze sintezē RNS praimeri
Pol aizvieto Pol ; producē Okazaki fragmentu
RNāze H izšķeļ RNS praimeri
DNS ligāze savieno Okazaki fragmentus
DNS Replikācija (Eikarioti)
4
Pol nedaudz pagarina RNS praimeri
RPA proteīni aizkavē dubultspirāles veidošanos
13
Atšķirības eikariotu un prokariotu replikācijas dakšā
• Eikariotos RNS praimeri vispirms pagarina Pol α un tad Pol δ. Prokariotos praimeri pagarina tikai PolIII
• Eikariotos RNS praimeri izšķeļ RNāze, kamēr prokariotos – DNS PolI, kura vienlaicīgi arī aizpilda spraugu ar DNS
• Prokariotos Okazaki fragmenti ir aptuveni 2000 bp gari, bet eikariotos – aptuveni 200bp gari (nevis otrādi...)
14
Citas atšķirības eikariotu un prokariotu replikācijā
• Cēloņi:
• 1. Eikariotiskās hromosomas ir daudz garākas par prokariotiskajām
• 2. Eikariotiskās hromosomas ir lineāras, nevis cirkulāras
• 3. Eikariotiskās hromosomas ir sapakotas un uztītas uz histoniem
15
Hromosomu multiplie oriģini
Baktērijas Eikarioti
16
1 l kultūrā = 4.1010 šūnu --> 400 000 km sintezētas DNS
Raugs 14 Mbp(1 cm)
3 kb/min 20 min 330 Repl. ilgtu 80st ja būtu 1 ori
Dzīves laikā (1016 šūnu dalīšanās) sintezēti 2x1013 km DNA (2 gaismas gadi)
Cilvēks 3 Gbp(2 m)
3 kb/min 7 h >10 000 ? Repl. ilgtu 1 gadu, ja būtu 1 ori
Genoms Repl. ātrums Repl. laiks Oriģini Komentāri
E. coli 4.6 Mbp 30 kb/min 40 min 1
DNS sintēzes ātrumi un nepieciešamība pēc vairākiem oriģiniem
17
Lineāras DNS replicēšanai vajag īpašus līdzekļus:
• Telomēras: īsu sekvenču atkārtojumi hromosomu galos
• Telomerāze: polimerāze, kas veido telomēras
• Kam noder telomēras un telomerāze?
Telomēras un telomerāze
18
• Telomerāze satur savu RNS fragmentu, kas darbojas kā matrica DNS galu sintēzei
• RNS fragments satur divus tiešos atkārtojumus (parādīts aaaacccc 2x atkārtojums dažos vienšūņos, mugurkaulniekiem tas ir cccctaa)
• Pēc viena nukleotīdu pievienošanas cikla, telomerāze translocējas līdz nākošajam ttttgggg atkārtojumam
• Realitātē process ir ievērojami komplicētāks...
Telomerāze darbībā
19
Vai telomerāze vienmer ir aktīva?
• Aktīva bērniem un pieaugušo dzimumšūnās un cilmes šūnās
• Neaktīva lielā daļā somatisko šūnu pieaugušajiem• Tātad hromosomas patiešām ar laiku paliek īsākas – viens
no iemesliem, kāpēc mēs novecojam• Tā paša iemesla dēļ kultivētas primārās zīdītāju šūnas
dalās ierobežotu reižu skaitu• Telomerāzes aktivācija pieaugušās pelēs paildzina to mūžu• Telomerāze ir aktīva lielākajā daļā audzēju
20
Transkripcija
21
Kas ir nepieciešams transkripcijai?
• dsDNS matrica
• promoters = transkripcijas uzsākšanas vieta
• ribonukleotīdi
• RNS polimerāze un transkripcijas faktori
22
Eksoni, introni un sekvences gēnu galos• Introni –nekodējošās sekvences eikariotu gēnu vidus daļā
• Eksoni – gēnu kodējošās sekvences
• Introni bieži tiek uzlūkoti kā “nederīga” DNS, bet tie var saturēt regulatoras sekvences vai funkcionālas nekodējošās RNS
• Parasti introni ir daudz garāki par eksoniem
• Gēnu 5’un 3’ gali satur t.s. netranslētos reģionus (UTR), kuri satur regulējošas sekvences
Eksoni
Introni
5’ UTR
(Untranslated region)3’UTR
23
Eikariotiskie promoteriTATA bokss
• Vislabāk izpētītā promoteru sekvence
• Atrodas daudzu, bet ne visu gēnu 5’ UTR sastāvā 25-35 nukleotīdus pirms transkripcijas sākuma vietas
• Piesaista t.s. TATA boksa piesaistīšanās proteīnu TBP, kas ir transkripcijas faktora TFIID sastāvdaļa
24
Citi eikariotisko promoteru elementi
• CpG salas – CG bagātas sekvences, piedalās transkripcijas regulācijā, C nukleotīds var būt metilēts
• BRE (TFII B recognition element) – tieši piesaista transkripcijas faktoru IIB
• Iniciatora elements (Inr) darbojas līdzīgi TATA boksam un arī piesaista TBP
• DPE elements (Downstream promoter element) piesaista citas TFIID subvienības- TAF9 un TAF5
• Eikariotisko promoteru sastāvā var būt viens vai vairāki no minētajiem elementiem
CpG BRE TATA Inr DPE-100 līdz -1 -37 līdz -32 -31 līdz -26 -2 līdz +4 +28 līdz +32
GGGCCACGCG TATA AAA
TPyPyAN PyPyT
A GAG
ACTT
GAC
25
Enhānseri
• Transkripciju regulējošie elementi tālu (līdz 50,000 bp) no transkripcijas sākuma vietas
• Var atrasties pirms gēna, pēc gēna vai intronā• Kalpo kā regulatoro proteīnu piesaistes vieta
26
Transkripcijas iniciācija eikariotos - pārskats
Enhancer
27
Vispārējie transkripcijas faktori (GTFi, General transcription factors)
• Nepieciešami RNS polimerāzes piesaistei un transkripcijas uzsākšanai no lielākās daļas promoteru
• Prokariotos ir tikai viens GTF – sigma faktors
• Eikariotos ir vismaz 6 GTFi – TFIIA, TFIIB, TFIID, TFIIE, TFIIF un TFIIH
28
GTFu funkcijasA
B
C
D
• (A) TFIID (kura sastāvdaļa ir TBP) atpazīst TATA boksu
• (B) TFIIA un B stabilizē kompleksu, rada vietu RNS polimerāzes piesaistei
• (C) TFIIF piesaista brīvu RNS polimerāzi un kopā ar TFIIE un H piesaistās esošajam kompleksam
• TFIIE un TFIIH ir iesaistīti dsDNS pavedienu atdalīšanā
• (D) Pēc visu faktoru un RNS polimerāzes piesasitīšanās sākas transkripcija
• Pēc transkripcijas uzsākšanas, GTFi no kompleksa disociē 29
Transkripcijas trīs fāzes
• Iniciācijā pie promotera piesaistas GTFi un RNS polimerāze un izveidojas transkripcijas burbulis
• Elongācijā notiek RNS ķēdes pagarināšana
• Terminācijā polimerāze sasniedz transkripcijas «stop» sekvenci (terminatoru) un RNS ir gatava
• movie
Transkripcijas burbulis
DNS-RNS hibrīds
Augošā RNS
Start Stop
Iniciācija
Elongācija
Terminācija
30
Pēc transkripcijas...
• Prokariotos RNS ir gatava translācijai uzreiz pēc transkripcijas vai pat vienlaicīgi ar to
• Eikariotos vispirms ir jāveic RNS procesēšana un transports uz citoplazmu
31
pre-mRNS procesēšana
• 1) Kepings
• 2) Poliadenilēšana
• 3) Splasings
(1)
(2)
(3)
32
Keps (angl. cap)
• Īpaša struktūra mRNS 5’- galā• Nepieciešams translācijai
eikariotos• Pievieno kepinga enzīms un
metiltransfreāzes• Norisinās vienlaicīgi ar
transkripciju• Apzīmējums: m7Gppp
7-metil guanilāts
5’- 5’ saite ar 3 fosfātu grupām
Pirmo 2 nukleotīdu metilēšana
33
Poliadenilēšana• Gēnu 3’ galos ir t.s. poly-A signālsekvence:
AAUAAA(N)50(G/U)bagāts rajons• Sasniedzot poly-A signālu : • 1. Transkripcija tiek terminēta• 2. RNS tiek sašķelta 10-35 nukleotīdus pēc AAUAAA
sekvences• 3. Poly-A polimerāze pie RNS pievieno aptuveni 200 adenilātus• Poliadenilēšana ir nepieciešama:
– 1) transkripcijas terminācijai– 2) mRNS transportam uz citoplazmu– 3) translācijai– 4) mRNS aizsardzībai pret eksonukleāzēm
34
Splaisings: intronu izšķelšana
Konsensus sekvence splaisa saita tuvumā
YYYY
35
Splaisinga molekulārais mehānisms
• Splaisings notiek ar divu transesterifikācijas reakciju palīdzību
• Rezultātā izšķeļas «P» veida lariāta introns
• Reakciju katalizē splaisosoma – liels proteīnu un RNS komplekss
36
mRNS nukleārais transports
A A A AA
m7Gppp
mRNS
eksporteris
mRNS
Kodola membrāna
Nukleoplazma
Citoplazma
Nukleārā
pora
• Process, kurā mRNS tiek transportēta uz citoplazmu
37
Translācija
38
Ģenētiskais kods
39
Translācijas fāze• Gēna sekvence:• AGGTCATGTCTAGGTATGCCC• 1. fāze:• AGG TCA TGT CTA GGT ATG CCC• Arg Ser Cys Leu Gly Met Pro• 2. fāze:• A GGT CAT GTC TAG GTA TGC CC• Gly His Val ---- Val Cys Pro• 3. fāze:• AG GTC ATG TCT AGG TAT GCC C• Val Met Ser Arg Tyr Ala• Vēl 3 fāzes ir uz otrā dsDNA pavediena
40
Trīs galvenie RNS veidi
• mRNS – translācijas matrica
• rRNS – ribosomu sastāvdaļa
• tRNS – nolasa mRNS kodu
41
tRNS satur atbilstošās aminoskābes antikodonu – t.i. kodonam komplimentāru sekvenci
tRNS
42
Aminoskābe (Phe)
Phe aminoacil-tRNS sintetāze Phe tRNS
(tRNSPhe)
Phe un tRNSPhe
savienošana
Augstas enerģijas
estera saite
Aminoacil-tRNS
Aminoacil-tRNS sintēze
43
tRNSPhe saistās ar Phe kodonu UUU
mRNSAminoacil-tRNS
Kopējais rezultāts: Phe atpazīst savu kodonu
Ģenētiskā koda nolasīšanas mehānisms
44
Ribosoma
• Proteīnu biosintēzes mašinērija• 65% RNS, 35% proteīns• 4 dažādas RNS, 83 proteīni (eikariotiem)• Katalītisko aktivitāti veic RNS daļa
45
Translācijas faktori
• Proteīni, kuri nav ribosomu sastāvā, bet kuri ir nepieciešami dažādos translācijas etapos – iniciācijā, elongācijā un terminācijā
• Iniciācijas faktori (eIF1, eIF2...)
• Elongācijas faktori (eEF1, eEF2)
• Atbrīvošanas (angl. «release») faktori (eRF1, eRF3), nepieciešami translācijas terminācijai
46
Eikariotiskās ribosomas subvienības
eIF6 un eIF3 neļauj 60S un 40S subvienībām priekšlaicīgi apvienoties
47
Iniciācija
Preiniciācijas komplekss
Pirmās aminoacil tRNS piesaistīšana
48
Preiniciācijas komplekss
Iniciācijas komplekss
mRNS piesasitīšana
49
mRNS skanēšana un starta kodona atpazīsana
Iniciācijas komplekss
50
Lielās subvienības piesaistīšana
51
Elongācija
Nākošās aminoskābes piesaistīšana A centrā
Ribosomā ir 3 centri (E, P, A), kuros var atrasties tRNS:A – Aminoacil-tRNS piesasitīšanāsP – PeptīdaE- tRNS izejas (Eject)
52
Peptīda saites izveidošana
53
Ribosomas translokācija
54
Terminācija• Terminācijas kodonu
neatpazīst tRNS, bet atbrīvošanas faktoru eRF1-eRF3 komplekss
• Rezultātā tiek atšķelta pēdējā tRNS P saitā un atbrīvota ribosoma un proteīns
55
Movie
Ribosomas atkārtota izmantošana
56