Siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā: emisiju avoti un to
ietekmējošie faktori
Gaidis Klāvs
Fizikālās enerģētikas institūts
“Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”
2013.gada 10 janvārī
Galvenie uzstāšanās punkti
SEG un CO2 emisijas Latvijā skaitļos – dinamika un struktūra;
CO2 emisijas nosakošie faktori un indikatori, kas raksturo CO2, ekonomikas un enerģētikas mijiedarbību;
Enerģētikas Stratēģija 2030 un Klimata politika
SEG emisiju izmaiņu dinamika Latvijā
SEG emisijas Latvijā, kt CO2 eq
9000
9500
10000
10500
11000
11500
12000
12500
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
SEG emisijas un IKP mijiedarbība Latvijā
0,60,7
0,80,9
11,1
1,21,3
1,41,5
1,61,7
1,81,9
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
SEG emisijas
IKP
SEG emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā
19%
13%
5%7%27%
6%
19%
4% enerģētikas nozare
rūpniecība
pakalpojumu sektors
mājsaimniecības
transports
atkritumu apsaimniekošana
lauksaimniecība
pārējie
CO2 emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā
6% 5%6%
37%27%
13%6%
mājsaimniecības
lauksaimniecība
pakalpojumi
transports
enerģētika
rūpniecība
rūpn.procesi
CO2 emisijas sastāda apmēram 70% no SEG emisijām Latvijā
Klimata un enerģētikas politikas mērķi
ES un Latvijas mērķi klimata un enerģētikas politikā, kuri jāsasniedz līdz 2020. gadam:
Emisiju Tirdzniecības sistēmā (ETS), emisijas daudzums līdz 2020. gadam jāsamazina par 21% no 2005. gada līmeņa;
ne-ETS sektorā izmešu daudzums līdz 2020. gadam var palielināties par 17% no 2005. gada līmeņa;
Jāpalielina AER izmantošana, lai 2020.gadā Latvijā 40% no kopējā gala enerģijas patēriņa nodrošinātu no AER.
Uzlabojot energoefektivitāti, enerģijas patēriņš jāsamazina par 20% no prognozētajiem 2020.gada rādītājiem atsauces scenārijā.
Emisijas ETS Latvijā
0
500000
1000000
1500000
2000000
2500000
3000000
3500000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011
t CO2pārējie
pakalpojumi
ieguves rūpn.
kaļķis un dolomīts
ķīmisko vielu raž
ķieģeļu raž.
lauksaimniecība
Pārtikas raž
cementa raž.
Tērauda raž.
Elektroenerģijas un siltuma raž.
ETS struktūra Latvijā 2011.gadā
59%
3%
20%
1%
0% 12%
2%
1%
2%
Elektroenerģijas un siltuma raž.
Tērauda raž.
cementa raž.
Pārtikas raž
lauksaimniecība
būvmateriālu raž.
ieguves rūpn.
pakalpojumi
pārējie
Daži komentāri par ES Klimata politiku un to ietekmi Līdzšinējā ETS pieeja nav samazinājusi CO2 emisijas šajā
sektorā Latvijā pirmos divos periodos; Tikai atsevišķi uzņēmumi ir domājuši par ilgtermiņa attīstību,
ņemot vērā ES klimata politikas tendences; Daudzi uzņēmumi iegūtos finanšu līdzekļus no emisiju
pārdošanas ir “noēduši”; ES tieksme pārāk regulēt un vienlaicīgi noteikt obligātus
mērķus gan klimata politikas, gan AER un efektivitātes jomā ir novedusi pie ETS efektivitātes samazināšanas nākotnē;
CO2 cenas straujā pazemināšanās parādīja, ka šāda veida atsauces izmantošana investīciju piesaistei jaunu tehnoloģiju ieviešanai ir ar lielu riska pakāpi.
CO2 emisijas ietekmējošie galvenie parametri
CO2 emisiju līmeni valstī pie noteikta ekonomiskās aktivitātes līmeņa ietekmē sekojoši parametri:
enerģijas intensitāte, jeb primārās enerģijas patēriņa daudzuma uz saražoto IKP vienību. Parametra vērtību ietekmē energoefektivitāte;
fosilās primārās enerģijas daudzuma daļa kopējā primārās enerģijas patēriņā. Parametra vērtību izmaina AER izmantošanas daudzums;
vidējais SEG emisiju daudzums uz izmantoto fosilās enerģijas daudzumu. Parametra vērtību ietekmē viena fosilā kurināmā aizvietošana ar citu, piemēram, mazuta ar dabas gāzi, vai ari fosilā kurināmā aizvietošana ar AER.
Vai Latvija virzās uz zema oglekļa emisiju ekonomiku?
0,4
0,6
0,8
1
1,2
1,4
1,6
1,8
2
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
CO2/IKP (kg/Ls)
CO2/KPRP (t/toe)
KPRP/IKP,(toe/1000Ls)
Ekonomikas CO2 intensitāte periodā samazinājusies par 16%;Kopējo patērēto primāro resursu CO2 intensitāte samazinājusies par 1%;Ekonomikas energointensitāte samazinājusies par 15.5%
Ekonomikas energointensitāte Latvijā
0,000
0,050
0,100
0,150
0,200
0,250
0,300
0,350
0,400
0,450
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
koe/
€200
5p ES gala enerģijas intensitāte
Latvja gala enerģijas intensitāte, ppp
Latvja gala enerģijas intensitāte
Energointensitāte dažādos ekonomikas sektoros Latvijā
0
0,1
0,2
0,3
0,4
0,5
0,6
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
koe/
€200
0 apstrādājošā rūpn.
pakalpojumi (klimata korekcija)
agriculture
CO2 emisijas raksturojošie indikatori apstrādājošā rūpniecībā
0
0,5
1
1,5
2
2,5
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
emisijas uz PV apstr.rūpniecībā; t CO2/1000Ls
energointensiāte, toe/1000 Ls
kurināmā CO2 ntensitāte, t CO2/toe
Energointensitāte apstrādājošā rūpniecībā
0,000
0,100
0,200
0,300
0,400
0,500
0,600
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
koe/
€200
0 kurināmā intensitāte
elektroenerģija
gala enerģija sintensitāte
Tiešo CO2 emisiju izmaiņas (2010/2000.gads) mājsaimniecībās un to ietekmējošo faktoru
analīze
0,0
5,0
10,0
15,0
20,0
25,0
30,0
35,0
40,0
45,0
emisiju izmaiņas(faktiskie klimatiskie
apstākļi)
klimatisko apstākļuizmaiņu ietekme
aktivitāšu ietekme(mājokļu skaitapalielināšanās)
Kopējais CO2ietaupījums
ktCO2
Tiešo CO2 emisiju izmaiņu (2010/2000.gads) mājsaimniecībās faktori
-50,0-40,0-30,0-20,0-10,0
0,010,020,030,040,050,060,0
Kopējais CO2 ietaupījums CO2 ietaupījumsno enerģijas efektivitātes
Kurināmāaizvietošana
ktCO2
CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatori Latvijā un citās pasaules valstīs
CO2/iedz, t
Krievija
Lietuva
Latvija
SlovēnijaPolija
Ungārija
Vācija
SomijaIgaunija
DānijaJapāna
ASV
0
5
10
15
20
0 10 20 30 40 50IKP/iedz, USD 1000$/iedz
Pie līdzīgas ekonomikas un enerģētikas sektora struktūras novērojama tendence, ka labklājības pieaugums provocē CO2 emisiju pieaugumu uz iedzīvotāju
CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatori Latvijā un citās pasaules valstīs
CO2/IKP, kg CO2/USD$(2005)
Krievija
Lietuva
LatvijaSlovēnija
Polija
UngārijaVācija
Somija
Igaunija
DānijaJapāna
ASV
00,20,40,60,811,21,41,61,82
0 10 20 30 40 50IKP/iedz,USD1000$/iedz
Attīstītās ekonomikas ar augstu konkurētspēju raksturojas ar zemu emisiju līmeni uz saražoto IKP vienību
CO2 emisiju sadalījums dažādos sektoros attiecināts uz iedzīvotāju skaitu
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
ASV
Japā
na
Dānija
Igau
nija
Somija
Vācija
Ungārij
a
Polija
Slovē
nija
Latvi
ja
Lietuva
Krievi
ja
kg CO2/iedz.
Elektrība&siltums
Rūpniecība
transports
pakalpojumi un pārējie
mājsaimniecības
Rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā nosaka indikatora vērtību šajā sektorā, atšķirību starp valstīm ietekmē rūpniecības energointensīvo nozaru īpatsvars.
Elektroenerģijas un siltuma ražošanas radīto CO2 emisiju īpatsvars
0,0%
10,0%
20,0%
30,0%
40,0%
50,0%
60,0%
70,0%
80,0%
90,0%
ASV Japāna Dānija Igaunija Somija Vācija Ungārija Polija Slovēnija Latvija Lietuva Krievija
Elektrība&siltums
citas enerģētikas nozares
CO2 emisiju pieauguma virzītājspēki un alternatīva pieeja emisiju analīzē Tiekšanās pēc arvien augstākas labklājības, kas ietver produktu un
pakalpojumu patēriņa pieaugumu, ir galvenais emisiju pieauguma dzinējspēks;
Starptautiski atzīta ir emisiju aprēķināšanas pieeja, kas ietver tikai valstī radīto emisiju aprēķināšanu un uzskaiti;
Alternatīva pieeja ir aprēķināt emisijas, balstoties uz valstī patērēto produktu un pakalpojumu apjomu;
Apmēram 23% no kopējām globālām no kurināmā sadedzināšanas radītām CO2 emisijām ir no produktu ražošanas, kas pēc tam ir patērētas citā valstī;
Attīstītās Eiropas valstīs emisiju imports ir no 20 līdz 50% no kopējām patēriņa emisijām;
Japānā un ASV importētās emisijas ir 17,8% un 10,8% no kopējām patēriņa emisijām;
Latvija ir starp 10 emisiju importētāju valstīm, attiecinot importētās emisijas pret IKP (0,50 kg CO2/$IKP)
Lielākās tirdzniecībā iesaistītās CO2 emisiju plūsmas (MT CO2) (Emisiju eksporta dominējošās valstis – zila; importa dominējošās
valstis – sarkana)
Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692
Vidējās importa un eksporta CO2 intensitātes
Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692
Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030
Stratēģija 2030 piemin ES klimata politiku – “2050.gadā samazināt SEG emisijas enerģētikas sektorā par 93-99% salīdzinājumā ar 1990.gadu”, bet šis mērķis netiek asociēts ar Latviju un nav indikatīva tendence minēta uz 2030.gadu;
AER un efektivitāte tiek nosaukti kā svarīgi virzieni, bet šo politiku realizācijai minētās pieejas nepārtraukti ir pretrunās;
Spēlēšanās ar enerģētikas, kā ekonomikas galveno dzinējspēku un konkurētspējīgas ekonomikas pamatu ir tālu no patiesības;
Tiek izvirzīts uzdevums palielināt apstrādes rūpniecības daļu kopējā ekonomikā līdz 20%, lai radītu konkurētspējīgu ekonomiku? Enerģētikas plānošanas viens no galvenajiem sākuma punktiem ir nepieciešamais patēriņš nevis otrādi.
Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030
Stratēģijā tiek uzskaitīti dažādi politikas instrumenti, bet tie ir pretrunu pilni:
Tiek minēts, ka līdzšinējā AER politika bijusi nepareiza, un tiek piedāvāts, piemēram, “patēriņa veicināšana pretstatā ražošanas subsīdijām”?
No vienas puses ir piedāvājums enerģijas nodoklī iekļaut SEG un energoietilpības izmaksas;
No otras puses “izvērtēt nepieciešamību noteikt energoietilpīgu eksporta nozaru uzņēmumu pakāpeniskus atvieglojumus (līdz 2020. gadam) no AER tirgus daļas prasībām un dalības obligātā iepirkuma komponentē”;
Klimata politikas nākotne Latvijā
Līdz šim klimata politika Latvijā tiek uztverta kā kaut kas svešs un no āra uzspiests, tāpēc jāpadomā kā to labāk “pārdot” politiķiem un sabiedrībai. Ne tik daudz runāt pa emisiju samazināšanu un ierobežošanu, bet par:
Energoefektivitāti, kas nodrošina ekonomikas konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti;
AER, kas samazina atkarību no importēto fosilo energoresursu cenu pieaugumiem nākotnē;
Arī daudz piesauktai rūpniecības attīstībai, kas vērsta uz tehnoloģiju ražošanu šiem diviem minētiem politikas virzieniem varētu būt attīstības potenciāls.
Vai Latvija nākotnē ir gatava piedalīties emisiju samazināšanā emisiju eksportējošās valstīs?