Siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā: emisiju avoti un to

ietekmējošie faktori

Gaidis Klāvs

Fizikālās enerģētikas institūts

“Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”

2013.gada 10 janvārī

Galvenie uzstāšanās punkti

SEG un CO2 emisijas Latvijā skaitļos – dinamika un struktūra;

CO2 emisijas nosakošie faktori un indikatori, kas raksturo CO2, ekonomikas un enerģētikas mijiedarbību;

Enerģētikas Stratēģija 2030 un Klimata politika

SEG emisiju izmaiņu dinamika Latvijā

SEG emisijas Latvijā, kt CO2 eq

9000

9500

10000

10500

11000

11500

12000

12500

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

SEG emisijas un IKP mijiedarbība Latvijā

0,60,7

0,80,9

11,1

1,21,3

1,41,5

1,61,7

1,81,9

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

SEG emisijas

IKP

SEG emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā

19%

13%

5%7%27%

6%

19%

4% enerģētikas nozare

rūpniecība

pakalpojumu sektors

mājsaimniecības

transports

atkritumu apsaimniekošana

lauksaimniecība

pārējie

CO2 emisiju struktūra Latvijā 2010.gadā

6% 5%6%

37%27%

13%6%

mājsaimniecības

lauksaimniecība

pakalpojumi

transports

enerģētika

rūpniecība

rūpn.procesi

CO2 emisijas sastāda apmēram 70% no SEG emisijām Latvijā

Klimata un enerģētikas politikas mērķi

ES un Latvijas mērķi klimata un enerģētikas politikā, kuri jāsasniedz līdz 2020. gadam:

Emisiju Tirdzniecības sistēmā (ETS), emisijas daudzums līdz 2020. gadam jāsamazina par 21% no 2005. gada līmeņa;

ne-ETS sektorā izmešu daudzums līdz 2020. gadam var palielināties par 17% no 2005. gada līmeņa;

Jāpalielina AER izmantošana, lai 2020.gadā Latvijā 40% no kopējā gala enerģijas patēriņa nodrošinātu no AER.

Uzlabojot energoefektivitāti, enerģijas patēriņš jāsamazina par 20% no prognozētajiem 2020.gada rādītājiem atsauces scenārijā.

Emisijas ETS Latvijā

0

500000

1000000

1500000

2000000

2500000

3000000

3500000

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

t CO2pārējie

pakalpojumi

ieguves rūpn.

kaļķis un dolomīts

ķīmisko vielu raž

ķieģeļu raž.

lauksaimniecība

Pārtikas raž

cementa raž.

Tērauda raž.

Elektroenerģijas un siltuma raž.

ETS struktūra Latvijā 2011.gadā

59%

3%

20%

1%

0% 12%

2%

1%

2%

Elektroenerģijas un siltuma raž.

Tērauda raž.

cementa raž.

Pārtikas raž

lauksaimniecība

būvmateriālu raž.

ieguves rūpn.

pakalpojumi

pārējie

Daži komentāri par ES Klimata politiku un to ietekmi Līdzšinējā ETS pieeja nav samazinājusi CO2 emisijas šajā

sektorā Latvijā pirmos divos periodos; Tikai atsevišķi uzņēmumi ir domājuši par ilgtermiņa attīstību,

ņemot vērā ES klimata politikas tendences; Daudzi uzņēmumi iegūtos finanšu līdzekļus no emisiju

pārdošanas ir “noēduši”; ES tieksme pārāk regulēt un vienlaicīgi noteikt obligātus

mērķus gan klimata politikas, gan AER un efektivitātes jomā ir novedusi pie ETS efektivitātes samazināšanas nākotnē;

CO2 cenas straujā pazemināšanās parādīja, ka šāda veida atsauces izmantošana investīciju piesaistei jaunu tehnoloģiju ieviešanai ir ar lielu riska pakāpi.

CO2 emisijas ietekmējošie galvenie parametri

CO2 emisiju līmeni valstī pie noteikta ekonomiskās aktivitātes līmeņa ietekmē sekojoši parametri:

enerģijas intensitāte, jeb primārās enerģijas patēriņa daudzuma uz saražoto IKP vienību. Parametra vērtību ietekmē energoefektivitāte;

fosilās primārās enerģijas daudzuma daļa kopējā primārās enerģijas patēriņā. Parametra vērtību izmaina AER izmantošanas daudzums;

vidējais SEG emisiju daudzums uz izmantoto fosilās enerģijas daudzumu. Parametra vērtību ietekmē viena fosilā kurināmā aizvietošana ar citu, piemēram, mazuta ar dabas gāzi, vai ari fosilā kurināmā aizvietošana ar AER.

Vai Latvija virzās uz zema oglekļa emisiju ekonomiku?

0,4

0,6

0,8

1

1,2

1,4

1,6

1,8

2

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

CO2/IKP (kg/Ls)

CO2/KPRP (t/toe)

KPRP/IKP,(toe/1000Ls)

Ekonomikas CO2 intensitāte periodā samazinājusies par 16%;Kopējo patērēto primāro resursu CO2 intensitāte samazinājusies par 1%;Ekonomikas energointensitāte samazinājusies par 15.5%

Ekonomikas energointensitāte Latvijā

0,000

0,050

0,100

0,150

0,200

0,250

0,300

0,350

0,400

0,450

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

koe/

€200

5p ES gala enerģijas intensitāte

Latvja gala enerģijas intensitāte, ppp

Latvja gala enerģijas intensitāte

Energointensitāte dažādos ekonomikas sektoros Latvijā

0

0,1

0,2

0,3

0,4

0,5

0,6

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

koe/

€200

0 apstrādājošā rūpn.

pakalpojumi (klimata korekcija)

agriculture

CO2 emisijas raksturojošie indikatori apstrādājošā rūpniecībā

0

0,5

1

1,5

2

2,5

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

emisijas uz PV apstr.rūpniecībā; t CO2/1000Ls

energointensiāte, toe/1000 Ls

kurināmā CO2 ntensitāte, t CO2/toe

Energointensitāte apstrādājošā rūpniecībā

0,000

0,100

0,200

0,300

0,400

0,500

0,600

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

koe/

€200

0 kurināmā intensitāte

elektroenerģija

gala enerģija sintensitāte

Tiešo CO2 emisiju izmaiņas (2010/2000.gads) mājsaimniecībās un to ietekmējošo faktoru

analīze

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

35,0

40,0

45,0

emisiju izmaiņas(faktiskie klimatiskie

apstākļi)

klimatisko apstākļuizmaiņu ietekme

aktivitāšu ietekme(mājokļu skaitapalielināšanās)

Kopējais CO2ietaupījums

ktCO2

Tiešo CO2 emisiju izmaiņu (2010/2000.gads) mājsaimniecībās faktori

-50,0-40,0-30,0-20,0-10,0

0,010,020,030,040,050,060,0

Kopējais CO2 ietaupījums CO2 ietaupījumsno enerģijas efektivitātes

Kurināmāaizvietošana

ktCO2

CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatori Latvijā un citās pasaules valstīs

CO2/iedz, t

Krievija

Lietuva

Latvija

SlovēnijaPolija

Ungārija

Vācija

SomijaIgaunija

DānijaJapāna

ASV

0

5

10

15

20

0 10 20 30 40 50IKP/iedz, USD 1000$/iedz

Pie līdzīgas ekonomikas un enerģētikas sektora struktūras novērojama tendence, ka labklājības pieaugums provocē CO2 emisiju pieaugumu uz iedzīvotāju

CO2 un ekonomiku raksturojošie indikatori Latvijā un citās pasaules valstīs

CO2/IKP, kg CO2/USD$(2005)

Krievija

Lietuva

LatvijaSlovēnija

Polija

UngārijaVācija

Somija

Igaunija

DānijaJapāna

ASV

00,20,40,60,811,21,41,61,82

0 10 20 30 40 50IKP/iedz,USD1000$/iedz

Attīstītās ekonomikas ar augstu konkurētspēju raksturojas ar zemu emisiju līmeni uz saražoto IKP vienību

CO2 emisiju sadalījums dažādos sektoros attiecināts uz iedzīvotāju skaitu

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

ASV

Japā

na

Dānija

Igau

nija

Somija

Vācija

Ungārij

a

Polija

Slovē

nija

Latvi

ja

Lietuva

Krievi

ja

kg CO2/iedz.

Elektrība&siltums

Rūpniecība

transports

pakalpojumi un pārējie

mājsaimniecības

Rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā nosaka indikatora vērtību šajā sektorā, atšķirību starp valstīm ietekmē rūpniecības energointensīvo nozaru īpatsvars.

Elektroenerģijas un siltuma ražošanas radīto CO2 emisiju īpatsvars

0,0%

10,0%

20,0%

30,0%

40,0%

50,0%

60,0%

70,0%

80,0%

90,0%

ASV Japāna Dānija Igaunija Somija Vācija Ungārija Polija Slovēnija Latvija Lietuva Krievija

Elektrība&siltums

citas enerģētikas nozares

CO2 emisiju pieauguma virzītājspēki un alternatīva pieeja emisiju analīzē Tiekšanās pēc arvien augstākas labklājības, kas ietver produktu un

pakalpojumu patēriņa pieaugumu, ir galvenais emisiju pieauguma dzinējspēks;

Starptautiski atzīta ir emisiju aprēķināšanas pieeja, kas ietver tikai valstī radīto emisiju aprēķināšanu un uzskaiti;

Alternatīva pieeja ir aprēķināt emisijas, balstoties uz valstī patērēto produktu un pakalpojumu apjomu;

Apmēram 23% no kopējām globālām no kurināmā sadedzināšanas radītām CO2 emisijām ir no produktu ražošanas, kas pēc tam ir patērētas citā valstī;

Attīstītās Eiropas valstīs emisiju imports ir no 20 līdz 50% no kopējām patēriņa emisijām;

Japānā un ASV importētās emisijas ir 17,8% un 10,8% no kopējām patēriņa emisijām;

Latvija ir starp 10 emisiju importētāju valstīm, attiecinot importētās emisijas pret IKP (0,50 kg CO2/$IKP)

Lielākās tirdzniecībā iesaistītās CO2 emisiju plūsmas (MT CO2) (Emisiju eksporta dominējošās valstis – zila; importa dominējošās

valstis – sarkana)

Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692

Vidējās importa un eksporta CO2 intensitātes

Davis S J , Caldeira K PNAS 2010;107:5687-5692

Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030

Stratēģija 2030 piemin ES klimata politiku – “2050.gadā samazināt SEG emisijas enerģētikas sektorā par 93-99% salīdzinājumā ar 1990.gadu”, bet šis mērķis netiek asociēts ar Latviju un nav indikatīva tendence minēta uz 2030.gadu;

AER un efektivitāte tiek nosaukti kā svarīgi virzieni, bet šo politiku realizācijai minētās pieejas nepārtraukti ir pretrunās;

Spēlēšanās ar enerģētikas, kā ekonomikas galveno dzinējspēku un konkurētspējīgas ekonomikas pamatu ir tālu no patiesības;

Tiek izvirzīts uzdevums palielināt apstrādes rūpniecības daļu kopējā ekonomikā līdz 20%, lai radītu konkurētspējīgu ekonomiku? Enerģētikas plānošanas viens no galvenajiem sākuma punktiem ir nepieciešamais patēriņš nevis otrādi.

Dažas piezīmes par Enerģētikas stratēģiju 2030

Stratēģijā tiek uzskaitīti dažādi politikas instrumenti, bet tie ir pretrunu pilni:

Tiek minēts, ka līdzšinējā AER politika bijusi nepareiza, un tiek piedāvāts, piemēram, “patēriņa veicināšana pretstatā ražošanas subsīdijām”?

No vienas puses ir piedāvājums enerģijas nodoklī iekļaut SEG un energoietilpības izmaksas;

No otras puses “izvērtēt nepieciešamību noteikt energoietilpīgu eksporta nozaru uzņēmumu pakāpeniskus atvieglojumus (līdz 2020. gadam) no AER tirgus daļas prasībām un dalības obligātā iepirkuma komponentē”;

Klimata politikas nākotne Latvijā

Līdz šim klimata politika Latvijā tiek uztverta kā kaut kas svešs un no āra uzspiests, tāpēc jāpadomā kā to labāk “pārdot” politiķiem un sabiedrībai. Ne tik daudz runāt pa emisiju samazināšanu un ierobežošanu, bet par:

Energoefektivitāti, kas nodrošina ekonomikas konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

AER, kas samazina atkarību no importēto fosilo energoresursu cenu pieaugumiem nākotnē;

Arī daudz piesauktai rūpniecības attīstībai, kas vērsta uz tehnoloģiju ražošanu šiem diviem minētiem politikas virzieniem varētu būt attīstības potenciāls.

Vai Latvija nākotnē ir gatava piedalīties emisiju samazināšanā emisiju eksportējošās valstīs?

Paldies par uzmanību

Gaidis KlāvsEnergosistēmu analīzes un optimizācijas

laboratorijaenergy@edi.lv