H. RUBINE, S. OZOLA, V. ENiŅA

Ā R STN IECĪBAS AUGU

SAGATAVOŠANA UN LIETOŠANA

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

4

w

IZDEVNIECĪBA «ZVAIGZNE» 1974

В книге рассмотрены растения, применяемые в научной медицине, а также наиболее популярные растения, исполь­зуемые в народной медицине. Введение и общая часть зна­комят читателя со значением лекарственных растений, их физиологически активными веществами, сбором, заготовкой растений, с правильной эксплуатацией зарослей дикорастущих лекарственных растений и способами приготовления чаев в домашних условиях. В специальной части приведено крат­кое морфологическое описание лекарственных растений, рас­смотрены их химический состав, заготовка и использование, В приложении дана рецептура сборов, указаны усушка сырья, срок хранения и календарь сбора растений.

Книга предназначена для фармацевтов, врачей, интере­сующихся фитотерапией, а также для сборщиков и прием­щиков сырья.

Текст иллюстрирован 100 черно-белыми и 50 цветными рисунками.

© Ы1е\'гпосТЬа «Х ча^гпе» , 1974

<-'1- з Шм ««>•->< 11 >—74 ■ 1Ы-74

P R IE K Š V Ā R D S

Ārstniecības augi ir drogu un dažādu ārstniecisko pre­parātu ieguves avots. Pašlaik tie dod apmēram vienu treš­daļu no visiem medicīnas praksē lietojamiem preparātiem gan drogu un galēnisko preparātu, gan ari a tsevišķu iedarbīgo vielu veidā. Mūsdienu medicīnā, kas izmanto daudzus laboratorijās sintezētos preparātus, ārstniecības augu nozīme nevis samazinās, bet g luži otrādi — ar katru gadu palielinās. P S R S tautas saimniecības attīstības plānā devītās piecgades beigās, t. i„ 1975. gadā, paredzēts drogu sagādi palielināt par 30%, salīdzinot ar sagādi astotās piecgades beigās, t. i., 1970. gadā.

Drogu ieguvei pie m um s izmanto kā savvaļas augus, tā ari kultūraugus. Sos augus vispusīgi izpētījuši dažādu nozaru speciālisti, noskaidrojot tajos esošās fizioloģiski aktīvās vielas un pārbaudot to iedarbību uz dzīvnieku or­ganism u, un tikai pēc tam P S R S Veselības aizsardzības ministrijas Farmakoloģijas komiteja atļāvusi attiecīgos ārstniecības augus lietot slimnieku ārstēšanai.

Grāmatā apskatīti galvenokārt z inātniskajā medicīnā lietojamie ārstniecības augi, kuri uzņem ti Valsts farm a­kopejā vai arī kuriem izstrādāti Vissavienības standarti, valsts standarti, starprepublikāniskie un pagaidu tehniskie noteikumi, un tikai daži tautas medicīnā lietojamie augi. Tajā sniegts pārskats par drogu pareizu sagatavošanu, augu nožuvum iem drogu sagatavošanā, kā arī par ārst­niecības augu audžu saglabāšanu. Plaši raksturots kv a ­litatīvu drogu ārējais izskats, doti norādījumi par to pa­reizu iesaiņošanu un uzglabāšanu noliktavās un aptiekās. Radikāli, pēc jaunākās zinātniskās literatūras a tziņām pār­skatīts augu ķīmiskais sastāvs. Z inātniskajā medicīnā lie­tojamiem augiem, kuriem ir samērā labi izpētīts ķīmiskais

sastāvs, dots z inā tn isks pam ato jum s drogu un to pre­parātu lietošanai. Norādījumi ārstniecības augu lietošanai tautas medicīnā doti pēc izmantotās literatūras ziņām, kas vietām papildinātas ar autoru ievāktajiem materiāliem dažādos mūsu republikas rajonos. A praksti par ārstnie­cības augu lietošanu tautas medicīnā nav domāti izm anto­šanai pašārstēšanās nolūkā, bet gan speciālistu zināšanai attiecīgo augu tālākiem pētījumiem. Lietot ārstniecības augu drogas ikdienā, izņemot vitam lnaugu drogas, bez va­jadzības nedrīkst, jo nav pilnīgi indiferentu drogu, kuras neietekmētu cilvēka organismu.

Grāmata domāta farmaceitiem, ārstiem, kā arī drogu vācējiem un drogu pieņēmējiem. Autores cer, ka tā būs noderīga ikvienam lasītājam, kas interesējas par ārstniecī­bas augiem un to izmantošanu.

Par lietišķām piezīmēm un norādījumiem darba recen­zijā izsakām pateicību Latvijas PSR Z inātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta farmakoloģijas laboratorijas vadītājam, medicīnas zinātņu kandidātam A. Ķimenim.

Autores

IEVADS

Mūsu republikas mežos, purvos, p ļavās un t īrumos aug daudz ārstniecības augu. Tos pareizi ievācot un s a ­gatavojot , iespējams iegūt augs tas kvali tātes drogas . Par d r o g ā m sauc izžāvētas ārstniecības augu daļas un iz­dalī jumus, kurus lieto ārstniecībai un profilaksei vai arī kā izejmateriālu dažādu preparā tu ieguvei.

Agrāk, kad ķīmija vēl nebija sasniegusi tādu at tī st ī ­bas līmeni kā tagad, augu lietošanu ārstniecībā bieži vien uzskatī ja par atpalicību. Mūsdienās šādam uzskatam nav pamata. Modernas ķīmijas sasniegumus paš laik plaši iz­manto ari augu bioķīmiķi un fitoķīmiķi, lai noskaidrotu, kā no vienkāršiem izejmateriāliem — ogļskābās gāzes, skābekļa, ūdens un citām vienkāršām vielām saules ener­ģijas ietekmē augos veidojas ļoti komplicēti savienojumi, kā tos izolēt, iegūt tīra veidā un izpētīt to uzbūvi. Jau akadēmiķis K. Timirjazevs norādīja, ka «zaļais hlorofila grauds ir starpnieks s tarp visas Zemes dzīvību un Sauli». Tagad zināms, ka universā la jai un komplicētajai ultra- mikrolaboratorijai — hloroplastam, kas a trodas as imi lā­cijas audu šūnās , ir galvenā nozīme dažādu vielu biosin- tezē augos, bet šīs vielas izmantojam ikdienas uzturā, s a ­dzīvē un ari ārstniecībā. Dzīvnieku un cilvēka organisms, t āpat kā atsevišķi orgāni, ir izveidojies un piemērojies dažādam fizioloģiskajam funkcijām un vielu maiņai ciešā saskarē ar apkartējo vidi, kur dominējošo vietu ieņem augi. *

Dzīvnieku un augu šūnām ir daudz kopīgu pazīmju, kas izveidojušās i lgstošā evolūcijas procesā, tāpēc dabis­kos produktus organisms izmanto labāk nekā dažus s in­tētiskos produktus. Pierādīts, ka avi taminozes ārs tēšanā ar sintētisko askorbīnskābi nevar pilnīgi aizvietot rožu

5

paaugļus , kuri bez askorbīnskābes sa tu r vēl flavonoīdus, organiskās skābes, mikroelementus, B g rupas vi tamīnus, karotīnus, peklīnvielas u. c. Šīs vielas sekmē cita citai pilnīgāku un labāku izmantošanu organismā.

Uz pieredzes pamata cilvēki iemācījušies izmantot ā r s t ­niecībai ne tikai neindīgos, bet arī indīgos augus , lietojot tos mazās devās. Dažādu dabisko un sintētisko vielu kai ­t īgums ir atkar īgs galvenokār t no devas lieluma un lie­tošanas biežuma.

Arvien vai rāk no augiem izolē t īras vielas, kurām no­teikta ķīmiskā st ruktūra. Tās vieglāk var dozēt, precīzāk noteikt to iedarbību un ievadīt organismā injekciju veidā. Ja vielas nevar izolēt no augiem, kā ari tad, ja iedarbības efektu dod tikai vielu komplekss, gatavo dažādus neogalē- niskos un gālēniskos preparā tus un bieži vien arī ūdens izvilkumus tēju, uzlējumu vai novār ījumu veidā. Ārstniecī­bas augu preparāti izturējuši pārbaudi gadu tūkstošos, un droši var teikt, ka tie savu nozīmi nezaudēs nekad.

Pēc Valsts farmakopejas 10. izdevuma datiem, pašlaik augstāko augu produkti ietilpst apmēram vienā t rešdaļā no visiem Padomju Savienībā medicīnā lietojamiem pre­parātiem; zemākie augi dod 2,4% preparā tu (antibiotikas); apmēram 6,1% preparā tu iegūst no dzīvnieku vals ts (en­dokrīnie preparāti , dzīvnieku drogas un produkt i ); 4,2% preparā tu sas tāda serumi, vakcīnas, bakteriofāgi, anatok- sīni, toksīni; pārējie preparā ti ir vai nu neorganiskas vie­las, vai sintētiskie organiskie savienojumi. Atsevišķās g ru ­pās no ārstniecības augiem iegūto medikamentu daudzums ir daudz lielāks; tā, piemēram, sirds un as insvadu slimību ārstēšanai lieto apmēram 80% augu valsts preparātu.

Aptiekās izmanto ne tikai ārstniecības augus , kas uz­ņemti Vals ts farmakopejā, bet ari augus , kuriem izstrādāti Vissavienības, valsts s tandar t i un starprepubl ikāniskievai pagaidu tehniskie noteikumi. Paš laik Padomju Savienībā izmanto apmēram 200 ārstniecības augu sugu, no kurām49 sugas ir aptiekās kā drogas, 70 sugas izmanto galē- nisko preparātu gatavošanai , 28 sugas — ķīmiski fa rm a­ceitiskā rūpniecībā tīru vielu ieguvei, 13 sugas — galē- niskajā un ķīmiski farmaceit iskajā rūpniecībā, 50 sugas izmanto homeopāti jā un eksportam. Vēl vai rāk ārstniecī­bas augu izmanto tautas medicīnā. Pēc prof. G. Dragen- •lorfa datiem, 19. gs. beigās dažādu tautu medicīnā tika i/miīnlolii' . 12700 augu sugas . Mūsdienās t au tas medicīnā

6

izmantojamo augu sugu skaits ir daudz lielāks. Latviešu t au tas medicīnā tiek lietoti vai rāk nekā 300 sugu augi. Ari šim skai tam ir tendence arvien palielināties, jo d au ­dzi jauni ārstniecības augi tiek aizgūti no citu tautu me­dicīnas.

Drogu nosaukumus dar ina pēc binārās nomenklatūras. Tos atvas ina no attiecīgā auga orgāna un no auga ģints vai sugas vai arī no ģints un sugas nosaukuma latīņu va ­lodā, piemēram, bērzu lapa — folium Betulae, dzeltenās kaķpēdiņas ziedi — flores Helichrysi arenarii. Augu or­gānu latīniskie nosaukumi ir šādi: pumpurs — gemma, miza — cortex, laksts — herba, lapa — folium, zars — iurio, ziedi — flores, augl is — fructus, oga — bacca, sēkla — semen, sīpols — bulbus, gums — tuber, sakne — radix, saknenis — rhizoma, saknenis ar saknēm — rhi- zom a cum radicibus.

Drogu kvalitāti parbauda pēc Valsts farmakopejas, Vissavienības s tandar tu , valsts s t andar tu vai s tarprepub- likānisko un pagaidu tehnisko noteikumu prasībām.

ĀRSTNIECĪBAS AUGU FIZIOLOĢISKI AKTĪVĀS VIELAS

Ārstniecības augu drogas sa tur dažādas fizioloģiski aktīvas vielas, kas iedarbojas uz cilvēka organismu vai arī uz slimību ierosinātājiem, un tāpēc l ietojamas slimību ārstēšanai vai profilaksei. Ārstniecības augos šis vielas neuzkrājās vienmērīgi, tādēļ drogām ievāc tikai tās augu daļas, kurās attiecīgo vielu koncentrācija ir vislielākā. Svarīgākās fizioloģiski aktīvo vielu grupas augos ir al- kaloīdi, glikozīdi, flavonoīdi, ogļhidrāti , miecvielas, sapo- nīni, eļ ļas un ēter iskās eļļas, vitamīni, olbaltumvielas, fer­menti, minerālvielas u. c.

Alkaloīdi ir slāpekli saturošas, bāziskas vielas ar daudzveidīgu un komplicētu ķīmisko uzbūvi. Dažādu sugu augos, kā arī atsevišķos auga orgānos alkaloīdi uzkrājas nevienmērīgi. Paš laik pazīs tami apmēram 2000 dažādu alkaloīdu. Sevišķi daudz to ir nakteņu, magoņu, liliju, gundegu un oleandru dzimtu augos. Alkaloīdu kval i tat ī ­vais un kvant itat īvais sa turs atkar īgs no auga veģetāci ­jas perioda, klimata, augsnes, mēslojuma, ģeogrāfiskās zonas, saules radiāci jas un citiem arējās vides faktoriem. Augos alkaloīdi saistīti ar organiskajām un neorganiska­jām skābēm sāļu veidā, bet reti sas topami ari brīvā veidā. To daudzums drogās svārs tās no dažām s imtdaļām pro­centa līdz 2 . . . 3 % un pat 20%- Augos parast i at rodas vairāki alkaloīdi un tikai ļoti reti viens alkaloids.

Alkaloīdi ir spēcīgas indes vai stipri iedarbīgas vie­las, bet nelielās devās daudzus no tiem lieto medicīnā. Tā kā alkaloīdiem ir daudzveidīga ķīmiskā st ruktūra, arī to lietošana ir ļoti daudzpusīga. Tos lieto iekšķīgi, ārīgi un parenterāli paras ti dažādu sāļu, retāk bāzu veidā. To sāļi ir nestabili sārmainā vidē, tādēļ tos nevar lietot kopā

8

ar sār ma in ām vielām. Daudzi alkaloīdi iedarbojas uz cent rālo nervu sistēmu kā sedat īvas un neiroleptiskas vie­las, piemēram, rezerpīns, harmīns; pre tsāpju un pretkle­pus līdzekļi ir morfīns, kodeīns; kofeīns ir cent rā lās nervu s is tēmas uzbudinātā js jeb psihostimulators; analeptiskie līdzekļi, kuri iedarbojas uz e lpošanas centru, ir lobclīns, citizīns, met i lanabazīns ; m ug ur as smadzeņu reflektorisko uzbudināmību palielina strihnīns, sekurinīns, ehinopsīns; holīnesterazes antagonis t i ir f izostigmīns, ga lantamīns; holīnolītiskas vielas — at ropīns, skopolamīns, homatro- pīns, hiosciamīns, platifilīns, saracīns; kā gangli ju bloķē- tāji darbojas pahikarpīns, sferofizīns; uz kustību nervu galiem iedarbojas kurāre alkaloīdi, kondelfīns, metillika- konitīns; vietējo anestēziju rada kokaīns, konvokaīns; pret malār i ju un arī kā temperatūras pazeminātā js darbojas hinīns; kā ant iar i tmijas līdzekli uzbudinātas s irdsdarbības normal izēšanai lieto hinidīnu; berberīns darbojas kā asi­ņošanu apturē tā js līdzeklis; salsolīnu izmanto kā hipoten- zīvu līdzekli pret hipertoniju utt. Anabazīns un nikotīns ir kaitēkļu apkarošanas līdzekļi, kurus izmanto lauksaim­niecībā.

Glikozīdi ir augos esošas vielas, kas sas tāv no cukura daļas jeb g l i k o n a un necukura daļas jeb a g l i k o n a . Abas šīs daļas savienotas ar glikozīdisko saiti. Glikozīdi plaši izplatīti augu valst ī un sas topami dažādos augu or ­gānos. To ārstnieciskais efekts a tkar īgs galvenokār t no aglikona, bet c u k u r a ' komponents nosaka to šķīdību un līdz ar to arī uzsūkšanos organismā. Glikozīdi ir kristā­liskas, retāk amorfas vielas. Tie labi šķīst atšķaidī tā spirtā un ūdenī. Bieži vien tiem ir rūgta garša. Dabā visvai rāk sastop p-glikozīdus. Glikozīdi ir samērā labilas vielas. Tos viegli šķeļ fermenti ūdens vidē, kā ari skābes un sārmi. To ķīmiskā uzbūve ir ļoti dažāda, jo agl ikonā var būt fenoli, ant rahinoni, ant ranol i, oksinitrili, sēru saturoši savienojumi, ciklopentanoperhidrofenantrēna atvas inājumi un daudzi citi savienojumi.

Pēc iedarbības veida izšķir sirds glikozldus, žults sek­rēciju st imulējošus, caureju radošus, sviedrējošus, diurē- liskus un citus glikozldus. Sirds mazspējas (insuficiences) un cilu sirds slimību ārs tēšanai pēdējā laikā arvien vairāk izmanto t īrus sirds glikozīdus, jo tie specifiski darbojas uz sirds muskulatūru . Sirds glikozīdi sastopami daudzos augos, piemēram, pavasara adonisā, ziemziedēs, maij-

9

puķītēs, pērkonenēs, oleandros, uzpirkstītēs, jūrassīpolos u. c. Visi sirds glikozīdus saturošie augi ir ļoti indīgi. Lai novērstu fermentatīvu šķelšanos, tie ļoti rūpīgi jasagatavo, jāizžāvē un jauzglabā. Daudz stabilaki ir caureju radošie, diurētiskie, sviedrējošie un citi glikozidi.

Rfigtvielu sas tāvā ietilpst monocikliskie terpēni, ses- kviterpēni, nepiesātināti seskviterpēnu laktoni, diterpēni, floroglucīna a tvas inājumi un citi savienojumi ar samērā komplicētu ķīmisko uzbūvi; daži no tiem saistīti glikozī- diski. Rūgtvielām ir rūgta garša. Ieņemtas mutē, tas kai ­rina gar šas nervu roceptorus un reflektoriski st imulē gre­mošanas sulu sekrēciju. Pretēji citiem rūgt iem glikozīdiem un alkaloīdiem rūgtvielas samērā maz uzsūcas no gremo­šan as trakta. Lielās devās tās aizkavē zarnu peristaltiku un var radīt vemšanu. Tās lieto šķidru zāļu formu veidā ēs tgribas ierosināšanai, gremošanas sekrēcijas st imulē­šanai (kolītu un gas tr ī tu slimniekiem) un žults sekrēcijas st imulēšanai . Rūgtvielu grupā visrūgtākā garša ir ama- rogentinam, genciopikrīnam, kuri at rodas dzeltenas dru- dzenes saknēs, ar tabzīnam, absint lnam, kurus iegūst no vērmeļu lakstiem, ahil īnam, ahileīnam, kuri ir pelašķa lakstos u. c.

Saponīni ir īpaša glikozīdu grupa, kuru šķīdums ūdenī puto (latiņu vai. supn ziepes), ievadīti asinīs, tie rada eritrocītu hemolizi (izšķīšanu). Saponīnu necukura daļu sai'V par s a p o g e n i n u . Pec sapogenīna uzbūves visus saponīnus iedala divās lielas grupās — steroidu un tri- terpēnu savienojumos. Saponīniem rakstur īga rūgta, cēr­toša garša ; izņēmums ir lakricu saponīns glicirizīns, ku­ram ir nepatīkami salda garša.

Saponīni ļoti plaši izplatīti augu valstī un at rodas dažādos augu orgānos, bet visvai rāk to ir sēklās, saknēs un augļos. Saponīnus saturošos augus lieto medicīnā ka a tkrēpošanas līdzekļus, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanai un kā diurētiskus līdzekļus. Daži arāliju dzim­tas augu (žeņšeņa, arāli ju, eleuterokoka, ehinopanaksa) saponīni iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu kā tonizējoši un st imulējoši līdzekļi. Daži saponīni labvēlīgi ietekmē s irds un as insvadu sistēmu un galvas smadzeņu asinsva­dus; tos lieto aterosklerozes ārstēšanai , piemēram, diosko- reju saponīnus.

Miecvielas ir lielmolekulāru savienojumu — bezslā- pekļa poli fenolu atvas inājumi . Pēc ķīmiskās uzbiives tas

to

I

iedala 2 grupās : h i d r o l i z ē j a m ā s m i e c v i e l a s — depsīdi, gal lusskābes tannīdi un el lagskabes tannīdi un n e h i d r o l i z ē j a m ā s jeb k o n d e n s ē t ā s m i e c v i e ­l a s , kuras nešķeļas fermentu un skābju ietekmē. Tās a t ­rodas gandr īz visos augos lielākā vai mazākā daudzumā. Miecvielas šķīst ūdenī, daudzas miecē ādu, izmainot ādas olbaltumvielu koloidālo stāvokli un pārvēršot tās nešķīs­tošos savienojumos. Tām ir savelkoša garša . Miecvielas nav indīgas, un daudzām no tām ir izteikta P v i tamīna aktivitāte, piemēram, tējas lapu un pīlādžu augļu katehī- niem.

Miecvielas sa turošus augus un drogas lieto iekšķīgi no­vārījumu un tēju veidā kā pretiekaisuma un pre teaure jas līdzekļus, kā arī pret saindēšanos ar smagaj iem metāliem, alkaloīdiem, jo veido ar tiem nešķīstošus savienojumus. Tomēr visbiežāk miecvielas lieto ārīgi kā savelkošus un baktericīdus līdzekļus mutes dobuma, smaganu, e lpošanas ceļu un citu iekaisumu, kā ari apdegumu ārs tēšanai un pret vietēju as iņošanu. Miecvielu savelkošā un pretiekai­suma iedarbiba pamatojas uz to, ka tās ar gļotādu un adas olbal tumvielām veido nešķīstošu plēvīti, kura aiz­kavē tālāku iekaisuma procesu un aptur vietēju asiņošanu. Miecvielas, oksidējoties ar gaisa skābekli dažādu fermentu klātbūtnē, veido tum šbrūnas krāsas savienojumus floba- fēnus, kuri nešķīst aukstā ūdenī.

Miecvielu daudzums augos un to atsevišķos orgānos ir dažāds un a tkar īgs no augu a tt īs tības fāzes, klimata un citiem ārējās vides faktoriem. Visvai rāk miecvielu ir dažādās pailgās, piemēram, ozolu pai lgās 2 0 . . . 6 0 % at ­karībā no auga sugas , kl imatiskajiem apstākļ iem un ari no kukaiņiem, kuru kodienu rezultātā veidojas šie izau­gumi. Daudz to ir arī koku mizā, piemēram, ozolu mizā apmēram 1 2 . . . 20%, saknēs, sakneņos (ārstniecības brūn- valītes, zalkšu sūrenes), bet inazak — lapās.

Miecvielas ir samērā stabili savienojumi. Ievāktajos augos tās tik atri nesašķeļas kā daži glikozīdi, tādēļ dro­gas var uzglabat 5 . . . 7 gadus . Miecvielām ir ļoti liela nozīme ādu miecēšanā, kā ari krāsu rūpniecībā un pār t i ­kas rūpniecībā, jo no tām atkar īgas dažādu augļu, cgu, vīnu, kafijas, tējas, kakao ga rš as īpašības.

Pofisaharīdi ir l ielmolekulārās vielas, kuras sas tāv no daudziem monosahar īdu atlikumiem. Augos tie sas topami galvenokārt kā rezerves vai uzbuves vielas. Polisaharīdi

11

ir ciete, inulīns, celuloze, lihenīns, pektīnvielas, hemicelu- lozes, gļotas, gumijvielas u. c.

C i e t e ir tipisks augu rezerves polisaharīds. Tā uz­krā jas cietes gra ud u veidā augu bumbuļos, saknēs, g r a u ­dos, s tumbru serdes daļā u. c. Cietes daudzums augos ir dažāds, piemēram, kar tupeļu bumbuļos tās daudzums ir no 12% lidz 24%, kviešu graudos — 75%, kukurūzas graudos — 72%, bet rīsu graudos līdz 80%. Ciete ir ga l ­venais cilvēka uztura ogļhidrāts, no kura organismā veido­jas glikoze. Medicīniskajām vajadzībām lieto kartupeļu, kviešu, kukurūzas un rīsu cieti. Cieti izmanto ārīgi pūde­ros, ziedēs, lodītēs. Iekšķīgi kā sedzošu līdzekli kuņģa un zarnu t rakta slimību ārstēšanai , kā arī dažu tablešu p ag a ­tavošanai un kā emulgatoru lieto cietes klīsteri.

Dažu augu gurnos (dāli ju), saknēs (cigoriņu, pieneņu, Helēna alantes) un graudzāļu s tumbros a t rodas pol isaha­rīds i n u 1 ī n s. Inulīns šķīst ūdenī. Šķeļoties tas veido fruktozi, kuru bieži lieto diabēta sl imnieku uzturā.

C e l u l o z e pieder pie s t ruktūras polisaharīdiem. No tās veidots galvenokart augu šunapvalks . Vistīrākā celu­lozi' dabā ir kokvilnas sēklu matiņi. Celulozei ir svar īga nozīme dzīvnieku un cilvēku barība. Atkarība no bar ības sas tāva cilvēku zarnu t raktā sadalās 4 0 . . . 6 0 % celulozes. Ta st imulē gremošanas orgānu motoro funkciju, sekmē gremošanas sulu izdalīšanos, piedod i rdenumu bar ības masai un sekmē labāku bar ības izmantošanu. Zarnu t rakta celuloze rada labvēlīgu vidi der īgas mikrofloras at t īs t ī­bai, it sevišķi mikroflorai, kura sekmē B un K grupu vit­amīnu sintēzi. Ta veicina arī holesterīna un vielu maiņas produktu izvadīšanu no organisma. Celulozei ir diezgan svar īga loma aterosklerozes, hipertonijas, aknu slimību profilaksē un ārstēšanā.

G ļ o t v i e l a s un g u m i j v i e l a s ir polisaharīdi ar dažām līdzīgām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Sīs bezslāpekļa vielas radniecīgas pektīnvielām un hemicelu- lozei. Gļotvielas izveidojas, atsevišķu šūnu sa tu ram par- gļotojoties, bet uz aru tās neizdalās. Arī gumijvielas ro­das šūnapvalkam un veselām audu grupām pārgļotojoties, bet ievainojuma vietās tās izplūst uz āru un sažūst par cietu stiklveida masu, kas ūdenī atkal uzbriest, izšķīst vai arī neuzbriest (gumiarabiks, aprikozu, plūmju, ķiršu gu ­mija). Gļotvielas un ūdenī šķīstošās gumijvielas dod gļo­tainus, viskozus, koloidālus šķīdumus, kurus lieto ka se­

12

dzošus un mīkstinošus līdzekļus, jo tie a izsargā gļotādās jut īgos nervu galus no kai rinājumiem, piemēram, bron­hos, gremošanas t raktā, mutes dobumā. Gļotvielas un gu- mijvielas lieto kolītu, enterokolītu, gas tr ī tu, kuņģa čūlu, augšējo e lpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanai , kā arī pret sa indēšanos ar dažādām indēm. Ārīgi to šķīdumus lieto kompresēm, jo tie labi aiztur mit rumu un sil tumu, piemē­ram, uzbr iedušu un gļotainu linsēklu kompreses lieto au g ­šējo e lpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanai . Gļotvielu šķī­dumi aiztur un paildzina citu ārstniecības vielu uzsūkša­nos organismā.

P e k t ī n v i e l a s ir pol isaharīdu grupa, kuru s t ruk­tūras pamatā ir galakturonskābe, tās sāļi un esteri ar me- tilspirtu. Medicīniska nozīme ir galvenokārt ūdenī šķīsto­ša jām pektīnvielām. Pektīnvielas at rodas dažādos au g ­ļos (ābolos, upenēs, meža zemenēs), saknēs (burkānos) un arī augļu sulās. Ar cukuru un skābēm tas veido recekļus — želejas. Pektīnvielu želejām ir izteiktas pretiekaisuma un adsorbējošas īpašības. Padomju zinātnieku (prof. A. Bez- uhova, 1. Hot ina) jaunākie pētījumi pierādījuši, ka pektīn­vielas saista stronciju, kobaltu un pat to radioaktīvos izotopus, pie tam lielāko daļu pektīnvielu organisms ne­izmanto un tas tiek izvadī tas kopā ar kai t īga jām vielām. Pektīnvielas vienlaikus uzlabo bar ības sagremošanu, no­vērš pūšanas procesus zarnaļs, at indē indīgas vielas, gan tās, kuras nonāk organismā no ārienes, gan arī tās, kuras ro­das pašā organismā, sekmē mikroorganismu darbību, it sevišķi to, kuri sintezē B grupas vitamīnus. Mēģināju­mos ar dzīvniekiem pierādīts, ka tās saista arī svina un dzīvsudraba sāļus un sekmē to izvadīšanu no organisma, tāpēc karsto cehu strādniekiem, kā arī tiem, kuri s trādā ar indīgām vielām, ieteicams dzert nedzidr inātas augļu sulas. No pektīnvielām pēdējā laikā ir pagatavots prepa­rā ts h e m o f o b ī n s , kuru lieto as iņošanas apturēšanai .

L i h e n ī n s jeb ķērpju ciete ir polisaharīds, kas s a ­s topams ķērpjos. Tas šķīst kars tā ūdenī un atšķaidītos sārmos. Ķērpjiem ir svar īga nozīme ziemeļbriežu barībā, un tos var izmantot medicīniskās glikozes iegūšanai.

Eļļas ir organisku savienojumu grupa, kuru sas tāvā ietilpst augstāko taukskābju un glicerīna esteri. Tās satur galvenokārt nepiesāt inātās taukskābes, bet mazāk piesāti­nātās taukskābes. Eļļas at rodas augu sēklās un augļos. Medicīnā visvai rāk tās izmanto ārīgi l ietojamās zāļu

formās — ziedēs, krēmos, emulsijās, ziepēs, plāksteros un kā dažādu ūdenī nešķīstošu organisko vielu (kampara, dažu hormonu) šķīdinātājus. Tieša medicīniska nozīme ir rīcineļļai, kuru lieto ka caurejas līdzekli.

Eļļām ir ļoti liela nozīme cilvēku uzturā, jo tās sa tur nepiesāt inātās taukskābes — linolēnskābi, linolskābi, ole- īnskābi un citas skābes, kuras ir bioloģiski neaizvietoja­mas. Šīs skābes organisma nesintezējas. Saistoties ar ho­lesterīnu, tās veido šķīstošus savienojumus, kuri viegli iz­dalās no organisma. Tāpēc tie, kuri uztura plaši lieto augu eļļas, mazāk slimo ar aterosklerozi.

Ēteriskās e| ļas ir viegli gaistošas, smaržīgas augu vals ts vielas. Pēc ķīmiskā sas tāva tas ir dažādu vielu maisījumi, kuros ietilpst galvenokārt terpēni, spirti, al ­dehīdi, ketoni, skābes, fenoli, esteri, ēteri, ogļūdeņraži un citas vielas. Ēteriskās eļļas ir eļļaini, bezkrāsaini vai ga iš ­dzelteni, retāk krāsaini šķidrumi, bet atšķirība no eļļām uz papīra vai auduma tās neatstāj taukainu traipu, jo atri izgaist. Paš laik zināmi vai rāk nekā 2500 augi, kas s a ­tur dažādas ēteriskas eļļas, š ī s eļļas labi šķīst taukos ,e ļ ļās un 90° spirtā. No ēter iskajām eļļām atkar īga daudzu augu ziedu smarža un augļu aromāts. Ēterisko eļļu sas tāvs un līdz ar to arī smarža mainās auga at tī st ības laikā.

Medicīnā lieto ēteriskās eļļas, to sas tāvvielas (men­tolu, kamparu) un arī drogas. Ēteriskās eļļas darbojas kā kairinoši un pretiekaisuma līdzekļi. Tas izmanto ka cen­t rā lās nervu s istēmas nomierinošus un uzbudinošus līdzek­ļus, kā prettārpu, antibakterialus, sāpju remdinošus, gre­mošanas sekrēciju veicinošus un urīndzinējus līdzekļus. Daudzas ēteriskas eļļas izmanto dažādu zāļu gar šas un smaržas uzlabošanai. Tās ļoti plaši izmanto parfimērijā, pār t ikas un liķieru rūpniecībā izs t rādājumu smaržas un g ar šas uzlabošanai.

Organiskās skābes ir augu valsts vielas ar skābju īpa­šībām. Tās a trodas augu šūnsulā, kur var būt gan brīvā veidā, gan arī saist ī ta veida kā sāļi. Organiskas skābes ir lapās, ari saknēs un cilos augu orgānos. Augos visbie­žāk sas topama ābolskābe, citronskābe, vīnskābe, skabeu- skābe, etiķskābe, skudrskābe, salicilskābe u. c. Tas ietekmē vielu mainu, st imulē gremošanas orgānu dziedzeru d a r ­bību un uzlabo ēstgribu. No skābajiem augļiem gatavo d a ­žādus dzērienus slimniekiem.

Sveķi un balzami ir augu valsts vielas ar komplicētu

14

sas tāvu. Tie veidojas augos kā vielu m ai ņas blakuspro­dukti un a t rodas īpašās ejās, kanālos vai pienstobros. Ievainojot augus , tie iztek un nosedz ievainojuma vietu, a izsargājot augus no mikroorganismu iekļūšanas, piemē­ram, priežu un egļu sveķi. Augos sveķi var būt kopā ar olbaltumvielām, gumijvielārn, miecvielām, kaučuku un pig­mentiem. Sveķu sas tāvs vēl nav pilnīgi izpētīts; tajos a t ­ras ta s dažādas organiskas skābes, arī sveķskābes, sveķu spirti, fenoli, esteri un indi ferentas politerpēnu tipa vie­las — rezēni. Sveķi un balzami nešķīst ūdenī, bet šķist laukos un dažādos organiskajos šķīdinātājos. Tie deg ar kūpošu liesmu. Sveķiem un balzamiem ir pat īkams a ro ­māts, un tiem piemīt antibiotiska aktivitāte. Medicīnā sve­ķus tagad lieto maz. Medicīniska nozīme ir priežu balza­mam, kas sa tur 1 4 . . . 2 5 % ēter iskās eļļas jeb terpent īna, bet pārējo masu sas tāda sveķi jeb kolofonijs. Kolofoniju izmanto plāks teros un tehnikā. Terpent īnu sevišķi plaši lieto kā medicīnā, tā arī ci tas tautsaimniecības nozarēs. Dezinficējošas un brūču dziedinošas īpaš ības ir Peru bal ­zamam, kuru tagad medicīnā lieto samēra reti. Sveķi aiz­kave ēterisko eļļu iztvaikošanu un to bojāšanos.

Augu pigmentus jeb augu krāsvielas izmanto tautas medicīnā kā dezinficējošus un brūču dziedinošus līdzek­ļus. Pēc ķīmiskajām un fizikālajām īpaš ībām tos var ieda­līt 2 lielās grupās — flavonoīdos, kas izšķīduši šūnsulā, un lipohromos, kuri at rodas plaštīdās.

F l a v o n o ī d i ir augu krāsvielas, kuras nosaka ziedu, augļu, sakņu un lapu krāsu. To krāsu spektrs ir ļoti plašs — balts, gaišdzeltens, dzeltens, oranžs, sarkans , vio­lets, zils, zilvioiets. Sevišķi labi to var novērot augļu no- gat avošanās laikā, kā arī rudenī, kad kokiem sak dzeltēt lapas. Daudzus flavonoīdus lieto medicīnā kā P vi tamīnu (griķu lakstus, upenes augļus, zaļo tēju, aroniju au g ­ļus u. c.), ka žults sekrēcijas st imulējošus līdzekļus (dzel­tenās kaķpēdiņas ziedus), kā asinsvadus paplaš inošus līdzekļus (vilkābeļu augļus un ziedus), kā baktericīdus līdzekļus (āboliņu lakstus, Grieķijas val rieksta augļap- valku) u. c.

L i p o h r o m i ir hlorofils un karotinoīdi. Hlorofils ir augu zaļā krāsviela, bet karotinoīdu krāsu toņi var but dzelteni līdz oranžsarkani . Abas šīs krāsvielas labi šķīst organiskajos šķīdinātājos un eļļās, bet nešķīst ūdenī. P r a k ­tiski hlorofilu iegūst no nāt ru lapām, kā arī no priežu un

15

egļu skujām. Pas ta s veidā to var lietot kā brūču dziedinošu un granulaci ju sekmējošu līdzekli. Nātru lapas sa tur līdz 5% lilorofila. Uzskata, ka nāt ru lapu salāt i un arī uzlē­jumi, kuros ir arī daudz vi tamīnu, labvēlīgi ietekmē asins sas tāvu, jo palielinās hemoglobīna procentuālais d au ­dzums, kā arī eritrocītu un leikocītu daudzums, sekmē asins sarecēšanu un līdz ar to as iņošanas apturēšanu (/V. Ķovaļeva). Domājams, ka šajos procesos svar īga no­zīme ir arī hlorofilam, jo tas ķīmiski radniecīgs ar hēmu (hemoglobīna sas tāvda ļu) , t ikai sarkanā hēma molekulas sas tāva ietilpst dzelzs, bet zaļā hlorofila molekulā — m a g ­nijs.

No karotinoīdiem svarīgākie ir karotīni, kas organisma pārvēršas par A vitamīnu. Karotīnu pas tu lieto brūču dziedēšanai, apdegumu, applaucējumu, acs konjunktīvas iekaisumu ārstēšanai , zobu pastas u. c.

Vitamīni ir bioloģiski aktīvas organiskās vielas. To ķīmiskā uzbūve ir ļoti daudzveidīga un atšķirīga. Arī to fizioloģiskā iedarbība un nozīme organismā ir dažāda. Tie nepieciešami bar ības vielu normālai izmantošanai, šūnu un audu augšanai un a t jaunošanai un visos citos dzīvībai svar īgos procesos. Vitamīni at rodas visās cilvēka o r g a ­nisma šūnās.

Pēc fizikāli ķ īmiskajām īpaš ībām vi tamīnus iedalaI) ūdenī šķīstošos vitamīnos un 2) taukos šķīstošos vi t­amīnos. Odenī šķīstošie vitamīni ir B grupas vitamīni (Bi, B2, Bfi, Bi2, P P vitamīns, folijskābe, pantotēnskābe, paraaminobenzoskābe, H vitamīns, inozīts), C vi tamīns un P vitamīns. Taukos šķīstošie vitamīni ir A vitamīns, D vitamīni, K vitamīni, E vitamīns, F vitamīns.

A v i t a m ī n s (retinols) regulē vielu maiņas procesus organismā, piedalās vai rākos oksidēšanās un reducēšanas procesos, sekmē glikokola sintēzi un toksisko vielu izda- dal īšanos no organisma. Viena no raks tur īgākajām A avit- aminozes pazīmēm ir redzes t raucējumi. A vi tamīna t r ū ­kums pavājina e lpošanas ceļu, ka arī kuņģa un zarnu gļotādu izturību pret infekcijām, mazina ēstgribu un p a ­lielina nogurumu. Ja t rūkst A vitamīna, bieži, it sevišķi bērniem, rodas gremošanas un e lpošanas t rakta sli­mības.

A vi tamīns at rodas dzīvnieku valsts produktos — zivju aknās, sviestā, pienā, olas dzeltenumā u. c. Augu valsts produktos nav A vitamīna, bet ir tā provitainīns k a r o ­

te

t ī n s, piemeram, burkānos , spinātos , lokos, skābenēs, p ap ­rikas augļos, upenēs, mel lenēs u. c.

D v i t a m ī n i regulē fosfora un kalcija vielu maiņu organismā, novērš t raucējumus kaulu s i s tēmas attīstībā. Ja bērni nesaņem ar barību pietiekamu daudzumu D vit­amīna, tie sas l imst a r rahītu, tāpēc šo v i tamīnu bieži sauc par a n t i r a h ī t a v i t a m ī n u . Līdzīgu slimību — osteo- malāciju novēro grūtniecem un zīdī tajām.

Praktiska nozīme ir D2 vi t amīnam (ergokalciferolam) un D3 vi tamīnam (holekalc iferolam), kuriem līdzīgas gan fizikāli ķīmiskās īpašības, gan ari iedarbība uz cilvēka or­ganismu. D3 vi tamīns veidojas cilvēka un dzīvnieku ādā no 7-deliidroholesterina ul travioleto s taru ietekmē, D> vit­amīns — no ergosterīna r aug ā un ci tās mikroskopiskajās sēnēs.

D vi tamīni lielākos daudzumos a t rodas zivju aknās. Ne­daudz to ir ari olas dzeltenumā, sviestā un pienā.

K v i t a m ī n s (asins koagulāci jas v itamīns) veicina asins sarecēšanu, piedaloties protrombīna veidošanā un novēršot asiņošanu. K vi tamīnu organi sms uzņem ar ba ­rību, bet daļēji to sintezē arī za rnu mikroftora.

K vitamīns plaši izplatī ts au gu valstī . Sevišķi daudz tā ir lucernas lapās, spinātos, ziedu kāpostos, skujās, za ­ļos tomātos, mazāk augļos un saknēs, ļoti maz cūku ak­nās, piena, olās.

H v i t a m i n s (tokoferols) z ināms kā augl ības vit­amīns, jo tā t rūkums dzīvnieku bar ībā rada vai rošanās traucējumus: tiek pār t raukta dzimumšūnu veidošanās, ne­tiek izst rādāt i dzimumliormoni, rodas t raucējumi ap au g ­ļotas o lšūnas att īstība un rezul tā tā izbeidzas grūtniecība. E vi tamīna t rūkums rada arī muskuļu atrofiju, cent rālās nervu s istēmas deģenerēšanos un samaz ina asins sarece- šan as spēju.

E vitamīns plaši sas top ams dabā — dīgs tošu graudu asnos, ābolu sēklās, dzīvnieku taukos, sviestā, olas dzel­tenumā u. c.

F v i t a m ī n a akt ivi tāte piemīt nepiesā t ināta jām tau k­skābēm — linolēnskābei un linolskābei. Sīs skābes ir linu un saulgr iežu eļļas sas tāvā . Atšķirībā no ci tām taukskā­bēm tās nesintezējas cilvēka un dzīvnieku orgjM?«»^ t ā ­pēc jāuzņem ar barību. Ja barība ir nepiattc*:.ftis."'A!ui dzums šo skābju, vērojamas patoloģiskas p^/aifrbas un tiek traucēti vielu maiņas procesi. So taukskai/lu' /UzioloģK?k\

nozīme vēl pilnīgi nav noskaidrota. Uzskata, ]<a šo skābju t rūkums izraisa dažas ādas sl imības un nekrozes.

Bi v i t a m ī n s ( t iamīns) ietilpst kofernienta kokarb- oksilāzes sas tāvā , kurai svar īga nozīme vielu maiņā un citos bioķīmiskos procesos. Bi vi tamīna t rūkums organismā izraisa beri-beri slimību jeb polineirītu, kuru raks turo pa­ralīzes. B| avi taminoze rada si rdsdarbības , kuņģa un zarnu t rakta darbības t raucējumus, tūskas, samazina gre­mošanas sulu sekrēciju.

B 1 vitamīns at rodas raugā, kviešu graudu apvalkos un dīgstos, auzu, griķu graudos, rupja maluma maizē u. c.

B2 v i t a m ī n s (riboflavīns) piedalās vielu maiņas procesos, hemoglobīna sintēzē, kā arī nodrošina normālu redzi. B2 vitamīna t rūkums rada plaisas mutes kaktiņos; mēle kļūst sausa, spilgti sarkana; at t īs tās konjunktivīti , blefarīts.

B2 vitamīns at rodas rauga, olas bal tumā, zivīs, aknās, zirņos, graudu apvalkos, dīgstos u. c.

B6 v i t a m ī n s (piridoksīns) piedalās aminoskābju, h is tamīna un tauku maiņa. B6 vi tamīna t rūkums bērniem rada augš anas t raucējumus, mazasinību, paaugs t inātu uz- budināmību, krampju lēkmes, bet pieaugušaj iem — ne­mieru, ēs tgr ibas t rūkumu, nelabuma sajūtu, konjunktivītus.

B6 vitamīnu cilvēks uzņem ar augu un dzīvnieku valsts produktiem — pienu, gaļu, zivīm, aknām, olas dzeltenumu, rupja maluma maizi, raugu u. c. Daļēji to sintezē arī zarnu mikroflora.

B|2 v i t a m ī n s (ciānkobalamīns) ir au gša nas faktors. Tas piedalās asins veidošanā, aminoskābju un nukleīn­skābju maiņā, st imulē aknu un nervu s is tēmas darbību.

B|2 v itamīnu daba sintezē baktērijas, zilaļģes, bet cil­vēka un dzīvnieku organismā arī zarnu mikroflora. Tā kā sintezētā vi tamīna daudzums cilvēka organismam ir ne­pietiekams, tā t rūkumu papildina ar uzturu — dzīvnieku valsts produktieņi.

P P v i t a m ī n s (nikotīnskābe) piedalās oks idēšanās un reducēšanās procesos, uzlabo ogļhidrātu un tauku mainu, ka arī samazina holesterīna daudzumu asinīs a te­rosklerozes slimniekiem. P P vi tamīna t rūkums organismā izraisa pelagru.

PP vitamīns a trodas dzīvnieka orgānos — aknās un nierēs, ka ari raugā, sakņaugos , augļos, griķu putraimos u. c. Visvai rāk tā ir pienā un graudu klijas.

18 •*.4

F o l i j s k ā b e kopā ar B |2 vi tamīnu organismā pieda­lās aminoskabju, nukleīnskābju, purina un pirimidīna s in­tēzē, st imulē eritrocītu veidošanos, regulē liolīna maiņu. Folijskābes t rūkums organismā izraisa mazasinību, pato­loģiskas izmaiņas limfas sistēmā, mutes dobuma gļotādā un gremošanas traktā.

Organi smā folijskābi sintezē zarnu mikroflora, bet p a ­rasti to uzņem ari ar uzturu — aknām, nierēm, pupam, spinātiem, tomāt iem un citiem produktiem.

P a n t o t ē n s k ā b e a t rodas visos dzīvnieku audos. Asinīs tā ir kompleksā savienojumā ar olbaltumvielām. Pautotenskābes t rūkums organismā rada ādas sl imības — dermat ītus , au gšanas un at t ī st ības t raucējumus, paralīzes, izmaiņas sirdī un nierēs, veicina kuņģa un zarnu čūlas att īstību un izraisa nervu s is tēmas darbības traucējumus.

Ļoti daudz pantotēnskābes ir raugā un klijās. Daudz tās ir arī dārzeņos (kāpostos, kartupeļos, burkānos) un dzīvnieku vals ts produktos (gaļā, olās, pienā).

P a r a a m i n o b e n z o s k ā b e ir viens no mikroorga­nismu au gšanas faktoriem. Tā nepieciešama arī cilvēkam un zidītajiem dzīvniekiem, jo darbojas ka biokatalizators daudzu bioķīmisko procesu regulācijā. Vi tamīns sekmē tumšā pigmenta — melanīna veidošanos, nodrošinot matu un ādas normālus p igmentāci jas procesus.

Samērā daudz paraaminobenzoskābes ir aknās, rauga, kviešu dīgstos, bet mazak dārzeņos.

H v i t a m ī n a (biotīna) funkcijas organismā vēl nav pilnīgi noskaidrotas. Domājams, tas sekmē ogļhidrātu pārveidošanos taukos, tr iptofāna oksidēšanu un pārveido­šanu PP vitamīnā, kā ari piedalas purina sintēzē. Biotīna t rūkums organismā t raucē ādas normālu funkcionēšanu, rada nervu s istēmas darbības t raucējumus, mazas inību un sāpes muskuļos.

Visvai rāk II vi tamīna ir raugā un dažādos mikroorga­nismos, mazāk tā ir dzīvnieku valsts produktos — akrus, gaļa, olas un pienā, bet ļoti maz dārzeņos*

I n o z ī t a fizioloģiska darbība organismā vēl maz iz­pētīta. Tas regulē nervu s istēmas darbību un tauku maiņu. Tā. t rūkums kavē organisma au gš anu un attīstību.

Daudz inozīta ir dzīvnieku audos, svaigos augļos, raugā un mikroorganismos.

C v i t a m ī n s (askorbīnskābe) organismā piedalās ok­s idēšanās un reducēšanās procesos, hormonu sintēzē, audu

19

reģenerāci jā un asins sarecēšanā, palielina organisma re- zistenci pret infekcijas sl imībām, normal izē as insvadu caurlaidību. C vi tamīns sekmē kaulu, skrimš |audu, zobu dentīna veidošanos un piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku maiņā. C avi taminoze izraisa skorbutu jeb cingu.

Dzīvnieku valsts produkti, izņemot aknas, sa tu r maz C vitamīna. Daudz tā ir augu valsts produktos — skābos kāpostos, citronos, tomātos, upenēs, mežrožu augļos, sku­jās, mārrutkos u. c.

P v i t a m ī n s novērš kapi lāru t raus lumu un palielina asinsvadu caurlaidību, sekmē C vi tamīna izmantošanu un piedalās dažādos oksidēšanās un reducēšanās procesos. P vi tamīna aktivitāte piemīt organisko savienojumu g ru ­pai — f l a v o n o ī d i e m . Tie a trodas augos — mežrožu, upeņu, pīlādžu un aroniju augļos, rūtu un griķu lakstos, za ļās tējas lapās. No P vi tamīna preparatiem medicīna lieto citrīnu, rutīnu, kvercetīnu, buplerīnu, peflavītu, tējas katehīnu un aroniju aktīvo vielu tabletes.

Ir zināms, ka, slimojot ar dažādām infekcijas sl imī­bām, aknu, kuņģa un zarnu slimībām, kā arī grūtniecī ­bas periodā vajadzība pēc vitamīniem pieaug. Tā, piemē­ram, sirds un as insvadu slimību gadī jumos palielinās C vi tamīna patēr iņš un, jo slimība ir smagāka un aktīvāks tās process, jo vai rāk šī vi tamīna vajadzīgs.

Vi tamīnu t rūkums t raucē organisma normālu vielu maiņas procesu, samazina darba spējas, rada ātru nogu­rumu, pasl ikt inās nervu s is tēmas stāvoklis un vērojamas citas sl imības pazīmes. Nepieciešamais vi tamīnu daudzums ir atkar īgs no organisma stāvokļa, dzīves, klimatiskajiem un darba apstākļiem. Vi tamīnu t rūkumu dažkār t novēro arī tad, ja to uzturā ir pietiekami daudz. Vi tamīnu t rūku­mam tādā gadī jumā var būt vairāki cēloņi — nenotiek vi tamīnu sintēze, traucēta to uzsūkšanās vai notiek daļēja to noārdīšanās kuņģa un zarnu t raktā dažādu slimību re­zultātā. Bez tam var novērot, ka nepareiza vielu maiņa, nieru, urīnpūšļa slimības, i lgstoša caureja, smēķēšana, a l ­koholisku dzērienu lietošana, saindēšanās , ilgstoša an t i ­biotisko un sul fanilamīdu preparā tu lietošana traucē vi t­amīnu uzņemšanu organisma šūnās vai ari to sintēzi o r ­ganismā. Nav vēlama arī vi tamīnu pārdozēšana, jo arī ta traucē organisma normālu vielu maiņu. Li teratūrā ir norādījumi, ka, lietojot dabiskos augu un dzīvnieku vit-

20

amtnu avotus, nenotiek to pārdozēšana un hipervitamini- zācija, jo tie labāk izmantojami organismā nekā sintētiskie vitamīni.

Vi tamīnus tagad plaši lieto ne tikai to pilnīga vai d a ­ļēja t rūkuma gadī jumā organismā, bet arī profilaksei un dažādu slimību ārstēšanai . Vitamīni normal izē organisma vielu maiņu, jo tie bieži vien ietilpst dažādu fermentu s a ­stāvā, kuriem savukār t ir |oti svar īga nozīme hormonu un citu vielu biosintezē organismā.

Antibiotikas ir organiskās vielas, kuras veido un izdala mikroorganismi, dzīvnieki un augi un kuras aptur dažu mikroorganismu augšanu, vai rošanos vai pat spēj iznīci­nāt tos. Antibiotiku iedarbības rezul tātā tiek t raucēta nor­māla vielu maiņa mikroorganismu šūnās. Paš laik pazīs­tami vairāki simti antibiotiku, kuras veidojas dažādu sēņu un baktēri ju dzīvības procesos, pie tam daudzas no tām iegūst ari jau sintētiski. Dažas antibiotikas (penicilīnu, streptomicīnu, biomicīnu, levomicetīnu) lieto medicīnā, bet daudzas medicīnā lietot nevar, jo saskarē ar audiem, asi- nīm vai citiem organisma šķidrumiem tas zaudē savu akt i­vitāti un var būt pat indīgas. Ilgstoši lietojot antibiotikas, var rasties dažādas komplikācijas, var tikt t raucēta dažu vi tamīnu sintēze un uzsūkšanas organismā vai ari var izveidoties tādas patogēno mikroorganismu formas, kuras ir rezistentas attiecība pret šīifn antibiotikām. Mikroorga­nismu izturību pret antibiotikām var pazemināt , lietojot kombinētas antibiotikas.

Padomju zinātnieks prof. B. Tokins, s t rādājot ar gais­tošām augu vielām un sulām, konstatēja, ka tās spēj aiz­kavēt baktēriju, sēņu un vienšūnu augšanu, vai rošanos un pat iznīcināt tos. Sīs vielas viņš nosauca par f i t o n c ī - d i e in. Pēdējo gadu l iteratūrā ir norādījumi, ka vai rākām augstāko augu antibiotikām piemīt fitoncīdu aktivitate. Šīs dabiskās augu aizsargvielas izveidojušās ilgstošā evo­lūcijas procesā Tas izst rādā visu augu šūnas , tāpēc augi slimo retāk ar dažādām slimībām. Antibiotikas ir augu dabiskās imunitātes faktors.

Ievas ziedu, ķiploku, sīpolu, mārrutku gaistošās vie­las iznīcina daudzus mikroorganismus. Šis augstāko augu antibiotikas lieto medicīnā, veterinārijā, pār tikas rūpnie­cībā produktu konservēšanai, lauksaimniecībā cīņā ar augu kaitēkļiem un dažām slimībām. Augstāko augu antibiotiku ķīmiskais sas tāvs ir |oti daudzveidīgs. Līdzīgi gaistošām

21

antibiotikām var darboties dažas ēteriskās eļļas (eikaliptu, paegļu) vai to atsevišķas sastāvvielas, cianogēnie glikozīdi (ievas ziedos), seru saturošie savienojumi (sinepēs, ķip­lokos, sīpolos, mārrutkos) vai arī dažādi aldehīdi, ketoni, skābes, fenoli u. c. Daudzus augus vai to daļas, kuras s a ­tur šīs antibiotikas, piemēram, ķiplokus, sīpolus, kā ari eikaliptu lapu, brūnvālīšu sakneņu, t rejkrāsu vijolītes, pelašķa, asinszāļu lakstu novār ī jumus lieto gripas, k u ņ ģ a , un zarnu t rakta slimību, augšējo elpošanas ceļu kataru, angīnu, smaganu un zobu iekaisumu, ginekoloģisko un ādas slimību arstēšanai .

Minerālvielas ietilpst visu augu un dzīvnieku o rg a ­nismu sastava. Te a trodami gandr īz visi ķīmiskie ele­menti — gan makroelementi , gan mikroelementi, kuri or ­ganismā vajadzīgi ļoti mazās jeb biotiskās devās. Ikvie­nam mikroelementam organismā ir noteikta fizioloģiska loma. Tā, piemēram, ja organismā t rūkst kobalta, rodas mazasinība, bet lielās devās tas rada saindēšanos. Pēt ī ­jumos pierādīts, ka, lietojot dabiskos produktus, šo ele­mentu pārdozēšanu un toksisku iedarbību nenovēro. Dau­dzu mikroelementu bioloģiskā loma un nozīme vēl nav pilnīgi izpētīta.

Svarīga nozīme ir arī makroelementiem, kurus o rg a ­nisma uzņem ar uzturu un dažādiem ārstniecības augiem.

Drogu ārstnieciskā iedarbība a tkar īga nevis no kādas vienas vielas, bet gan no dažādu vielu kompleksa. Tera­peitisko iedarbību var ietekmēt pat tādas vielas, kuras p a ­šas par sevi neuzrāda fizioloģisku aktivitāti, un tāpēc ārstniecības augus pēta kompleksi. Tajos atrod arvien vai­rāk līdzekļu cīņai par cilvēka veselību.

Zinot svar īgākās fizioloģiski aktīvo vielu grupas , iespējams arī labāk izprast dažādu drogu sagatavo šanas un uzglabāšanas atšķi r īgās prasības.

ĀRSTNIECĪBAS AUGU IEVĀKŠANA

Fizioloģiski akt īvās vielas at rodas vai nu visā augā, vai arī tikai atsevišķās auga daļās, tāpēc drogai ievāc tikai tos auga orgānus , kuros šo vielu ir visvairāk.

Ievākšanas laiks katram augam ir a tšķi rīgs un a tka ­rīgs no aktīvo vielu sas tāva un daudzuma. Augos fiziolo-

22

ģiski akt ivās vielas veidojas un uzkrā jas noteiktos auga at tī st ības periodos.

Drogās jacenšas saglabā t visas ārstniecības augos eso­šās aktīvās vielas. Lai to panāktu, ārstniecības augi p a ­reizi jāievāc, jāsaga tavo un jāizžāvē, jo tikai nelielu daļu augu izmanto svaigā veidā. Vācot augu virszemes daļas, jā raugās , lai uz tam nebūtu lieka mi truma, rasas, kas sekmē drogu bojāšanos. Augu virszemes daļas jāvac die­nas vidū, sausa laika, pēc rasas nozušanas . Izņēmums ir staipekņu sporas, kuras jāvāc no rīta, kamēr ir rasa, lai tas neizbirtu. Augu pazemes orgānus (saknes, sakneņus, sīpolus, gurnus), kurus pēc izrakšanas jām azgā, var ievākt ari mi trā laikā.

Pumpurus ievāc agri pavasarī , kad tie ir piebrieduši, bet vēl nav a tvērušās pumpurzvīņas. Pumpurus noplūc vai arī nogriež zaru s lo tiņas (bērziem), kuras izžāvē, pēc tam nokuļ, a tt īra no ziedu spurdzēm un, ja nepieciešams, papi idus žāvē. Priežu pumpurus jeb galotnes nogriež ar nazi. Sīkāks s aga tavo šanas veids minēts kat rai drogai a t ­sevišķi.

Mizu ievāc pavasar ī pas t ipr inātas sulu cirkulācijas pe­rioda — aprīlī, mai jā, kad ta viegli nolobās no koksnes. Mizu nedrīkst vākt vasarā, jo tad no tās viegli nolobās virsējā korķa kār ta un droga nav kvali tatīva. Ievāc 0 ,5 . . .2 (3) mm biezu mizu no ja unām vasām un zariem, uz ku­ras vēl nav izveidojusies krevē un nav ari krūmveida ķēr­pju. Uz s tumbra vai zariem izdara 2 apločveida griezumus1 0 . . . 3 0 cm attā lumā vienu no otra un savieno tos ar ga ­renisku griezumu. Pēc t am mizu no aug šga la viegli no­loba renes veida vai cauruļveida gabalos. Lai saudzētu augus , griezumus var izdar īt ta isns tūra veidā, izgriezt1 0 . . . 5 0 cm ga ra s un dažus centimetrus p la tas sloksnes un pēc tam tās nolobīt. Ja uz mizas ir ķērpji, miza pirms griešanas vispi rms rūpīgi jānotīra. Ja mizu ievāc lielākos daudzumos, jāp ra sa at ļauja no mežsaimniecības, sovhoza vai kolhoza, kura pārziņā at rodas attiecīgā mežaudze.

Lapas un lakstus ievāc tad, kad augiem izveidojušies ziedpumpuri, vai arī augu ziedēšanas sakumā, kad lapas ir pilnīgi izaugušas. Lapas ievāc sausā laikā. Tās noplūc ar rokam vai ari nopļauj visu augu un pēc izžāvēšanas lapas nokuļ. Lapas ievāc ar vai bez kāta atbilstoši s t an ­dar tu prasībām. Jāievēro, ka a u g i e m n e d r ī k s t n o ­p l u k t v i s a s l a p a s , bet tikai daļu. Vispirms lapas

23

ievāc no s tumbra apakšējās daļas. Lapas var ievākt vai ­rākas reizes sezonā. Ievāktās lapas nedrīkst saspiest; tās jāliek grozos brīvi un, lai novērstu saka ršanu un bojāša ­nos, pēc tam jāizklāj p lānā slānī žāvēšanai. Ja ievāktās lapas nevar tūlīt žāvēt, tās var izbērt irdenā, p lānā slānī un tādā veidā uzglabāt 1 0 . . . 12 s tundas.

Ievākt var tikai veselas lapas, kurām nav kaitēkļu u n ’ rūsas sēņu bojājumu. Lapas nedrīkst ievākt no netīriem, noputējušiem augiem, kuri aug ceļmalās, mēslainēs.

Pa r l a k s t i e m sauc auga virszemes daļas ar s tumbru (dažreiz bez tā) , lapām, ziediem, ziedpumpuriem vai au g ­ļiem. Lakstus ievāc līdzīgi lapām, nogriežot vai nopļaujot auga virszemes daļu auga z iedpumpuru veidošanās vai ziedēšanas, dažreiz arī augļu nogatavošanās fāzē. Visbie­žāk ievāc augu lakstu galotnes bez koksnainajāin s tumbra daļām. Dažreiz lakstus nopļauj, izžāvē, nokuļ un s tumbra daļas nosijā, atmet. Tā sagatavo, piemēram, mazā mārs ila vai ārstniecības amol iņa lakstus.

Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā vai pi lnas ziedēšanas fāzē. Tos noplūc kopā ar minimāli īsu ziedu kātu vai ari bez tā. No dažiem ziediem ievāc tikai va inagus , piemēram, gaiļbiksītei, pa ra s ta jam deviņvīruspēkam vai arī tikai a t ­sevišķus mēlziedus, piemēram, rudzupuķei u. c. Ziedu kur­vīšus var ievākt ar speciāliem grābeklīšiem. Ievāktos zie­dus liek grozos nesaspiežot un tūlīt izber plānā slānī ž ā ­vēšanai.

Augļus un sēklas ievāc atkar ībā no to veida un uzbū­ves. Dažus augļus ievāc ar visiem ķekariem, čemuriem, bet pēc izžāvēšanas tos izberž caur sietu un atdala augļu kātus. Dažas sul īgas ogas, piemēram, mellenes, upenes, brūklenes var ievākt ar speciāliem kausiņiem, kuru m a ­lās ir grābeklīši. Ievāktos augļus pēc tam rūpīgi attīra no piemaisījumiem. Ievāc tikai nogatavojušos , veselus, kaitēkļu nebojātus augļus. Oga s ievāc bez kāta lēzenos grozos, bet, ja izmanto dzi ļākus grozus, lai ogas nesa­spiestos un nesašķīstu, ik pēc 5 . . . 7 cm bieza ogu slāņa groza ieliek zariņus. Sausos augļus , kuri nenogatavojas visi vienlaikus, piemēram, ķimenes, dilles, ievāc izlases veidā un pēc tam, kad vai rums augļu sasnieguši tehnisko gatavību (augļi ieguvuši brūnganu nokrāsu), izrauj vai noplūc visu augu, sasien kūlīšos, izžāvē, nokuļ, at t īra, no­dala sīkos negatavos augļus un, ja nepieciešams, vēl p a ­pildus žāvē.

24

Saknes, sakneņus, sīpolus un gurnus ievāc rudenī, kad sāk dzeltēt vai novīst augu virszemes daļas. Dažus augus pēc virszemes da|u a t miršanas grūti at rast , tādēļ tie j ā ­cenšas ievākt veģetāci jas perioda beigās, kad vēl augu virszemes daļas labi saskatāmas. Dzegužpuķu gurnus ieteic vākt augu ziedēšanas perioda otrajā pusē vai beigās, jo vēlāk tos nav iespejams at rast . Savvaļas augu pazemes orgānus jāievāc tad, kad izbirušas augu sēklas vai arī jā- atslāj daži augi sēklu nogatavināšanai . Rakumu vietas rūpīgi jānol īdzina, bet virszemes daļas ar sēklām jāiz­kliedē, lai sēklas varētu izsēties un a t jaunotos augu au ­dzes. Dažreiz pazemes orgānus var ievākt arī pavasarī pirms augu virszemes daļu parādīšanās , tikai tad tos grūti atrast. Šādā veidā varētu ievākt kul tūraugu pazemes orgānus.

Augu pazemes orgānus izrok ar lāpstu, dārza dakšām vai arī ievāc, uzarot ar arklu. Jāraugas , lai tos neievai­notu, tāpēc jārok apmēram 1 0 . . . 2 0 cm attā lumā no auga s tumbra un sakņu sistēma jaizceļ kopā ar zemes velēnu. Saknes, sakneņus, kā arī sīpolus un gurnus rūpīgi notīra un pēc tam, ievietotus speciālos sietos vai grozos, skalo tekošā ūdenī, spēcīgi kratot. Pēc m azgā šanas tos izliek uz sietiem, pinumiem, audekla, lai notecētu un nožūtu lie­kais mitrums. No pazemes orgāniem nogriež s tumbra paliekas, sīkākās saknītes, izgriež bojātās vietas un tikai pēc tam tos vītina vai arī tūlīt žāvē. Dažreiz pazemes or­gāniem nepieciešama īpaša aps trāde, piemēram, plaucē- šana , fumigācija.

Vācot indīgu augu daļas, j ā i e v ē r o d a r b a a i z s a r ­d z ī b a s n o t e i k u m i . Augu vakšanas laikā nedrīkst pie­skarties ar rokam pie sejas un pie acīm un pēc darba rūpīgi jānomazga rokas. Indīgos augus nedrīkst ievākt bērni bez vecāku uzraudzības.

ĀRSTNIECĪBAS AUGU ŽĀVĒŠANA

Ārstniecisko preparā tu pagatavošanai tikai nedaudzus ārstniecības augus izmanto svaigā veidā, bet va i rumu augu izmanto izžāvētā veidā. Pi rms žāvēšanas augu da ­ļas rūpīgi jāpārbauda, japāršķi ro un jāizlasa citu augu piemaisījumi vai arī tā paša auga citas daļas, kuras nav paredzētas kā drogas. Lapām un ziedkopām dažreiz

25

jānogriež gar ie kāti, j āa t l asa bojātās un nodzeltējušās la­pas. Lakstiem jānogriež resnākās s tumbra daļas, sakņu paliekas, nodzeltējušās lapas vai jāa ts i jā s tumbru palie­kas. Sagatavojot lapas, lakstus un ziedus, jā raugās , lai uz tiem nebūtu kaitēkļu un rūsas sēņu bojājumu. Sak-, nes, sakneņus , gurnus un sīpolus rūpīgi jāa t t i ra no zemēm, jāizlasa un jāizgriež bojātās daļas, jānogriež s tum­bra un lapu paliekas un dažreiz arī sīkās saknītes (kal ­mju sakneņiem). Resnos sakneņus un saknes pēc m azg ā ­šanas va r sagr iezt mazākos gabalos, kā norādīts speciā­lajā daļa. Dažas saknes un sakneņus pēc m azg ašan as vēl vītina un mizo.

Lai novērstu savākto ārstniecības augu vai to daļu bojāšanos un pi lnīgāk saglabātu fizioloģiski aktīvo vielu kompleksu, augi jāžāvē dažādā temperatūrā atkarība no tajos esošo iedarbīgo vielu ķīmiskā sas tāva un īpašībām.

Augi, kuri sa tur ēteriskās eļļas, jāžāvē 3 0 . . . 35 (40) °C temperatūrā , lai neiztvaikotu aktīvās vielas.

Augi, kuri sa tur glikozīdus, it sevišķi sirds glikozīdus, jāžāvē 5 5 . . . 6 0 ° C temperatūrā vai vismaz šādā tempe­ra tūrā jā tur vienu stundu, lai inaktivētu fermentu iedar­bību. Pēc tam tos var žāvēt arī zemākā temperatūrā.

Augi, kuri sa tur C vi tamīnu (askorbīnskābi), jāžāvē ātri, 8 0 . . . 9 0 ° C temperatūrā , un pat lidz I00°C, lai no­vērstu šī v i tamīna šķelšanos.

Augus, kuri sa tur alkaloīdus, parast i žāvē 4 0 . . . 5 0 ° C temperatūrā. Temperatūras novirzes a tkar īgas no alkalo- īdu ķīmiskā sastāva.

Vairumu ārstniecības augu var žāvēt normālā tempe­ra tūrā. Sim nolūkam var izmantot māju bēniņus ar skārda jumtu, šķūņus un nojumes vai arī augus var žāvēt tieši saulē. Tikai nelabvēlīgos laika apstakļos vai arī speciālu drogu saga tavošanai var izmantot dažādu tipu kaltes, krāsnis un citus s i l tuma avotus ar noteiktu temperatūras režīmu. Telpām, kurās žāvē augus , jābūt labi vēdināmām un tīrām. Lai telpas racionali izmantotu, augus žāvējot ieteicams izvietot uz speciāliem sas tatņiem, sietiem vai rāmjiem. Sas ta tņu pagatavošanai var izmantot kāpnes, kuras novieto paralēli 1 . . . 1,5 m a t ta lumā un sast iprina ar dēļiem vai līstītēm. Uz dēļiem vai līstītēm izklāj a u ­deklu, st iepļu vai kaprona sietus, bet uz tiem novieto au ­gus. Augus var žāvēt arī uz dēļu grīdas, kura pārklā ta ar

20

audeklu vai liru, izturīgu papīru. Nedrīkst izmantot ap- drukātu avīžu papīru.

Žāvējot augus paras t i izber plānā slānī ( 1 . . . 3 cm) un žāvēšanas laikā maisa vai pārcilā.

Žāvēšanai va r izmantot arī kameru lipa jeb pār t r au k ­tas darbības kaltes un nepār t rauktas darbības jeb konvei­jeru tipa kaltes. Var izmantot arī tādas kaltes, kuras lieto siena žāvēšanai. Konst ruētas pārvietojamas kameru lipa kaltes uz smago automašīnu šas ijām, kurās ievākto mate- rialu iespējams izžāvēt un iegūt joti labas kvali tātes drogas. Sīpolus un gurnus var žāvēt savērtus uz horizon­tāli pies tiprinātām aukl iņām. Tāpat var žāvēt arī nelie­los saišķos sasietus lakstus.

Augi jāžāvē līdz noteiktai mi truma pakāpei saskaņā ar s tarprepubl ikānisko tehnisko noteikumu, valsts s t a n ­dartu vai Vals ts farmakopejas prasībām. Prakt iski izžuvu­šas ir tās drogas, kuras, saspies tas saujā, nesalīp pikas, bet paberžot viegli sabi rst pulverī. Izžāvētas saknes un sakneņi liecot lūst ar troksni, bet neliecas. Kā žāvēšanas laikā, ta arī pēc žāvēšanas drogas ir j ā sa rga no lieka mi t ­ruma un putekļiem, it sevišķi higroskopiskās drogas, pie­mēram, paras tā deviņvīruspēka, paras t ā z i rgkas taņa un gaiļbiksītes ziedi, zilas kāpnītes saknes, kuras ļoti ātri uzsūc apkārtējo mi trumu un pēc tam ātri bojājas.

PSR S Vals ts farmakopejas 10. izdevuma a t ļauta is maksimalais mi t ruma daudzums dažādām drogu grupām ir šāds:

ogām un citiem sulīgiem aug|iem — 13 . . . 20%;sausiem aug|iem un seklām — 6 . . . 13%;lakstiem — 12 . . . 15%;lapām — 8 . . . 14%;ziediem — 8 . . . 14%;saknēm, sakneņiem — 1 2 . . . 16%.

Indīgie augi jāžāvē un j āaps t r ādā atsevišķi. Pēc darba rūpīgi jānomazgā rokas. Tos nedrīkst sagatavot un žā ­vēt bērni.

Drogas iesaiņo un uzglabā sausās, labi vēdināmās, no tiešās saules gaismas a i zsa rgā tās telpās. Drogu iesaiņo­šanai var izmantot t īrus audekla, papīra maisus, koka vai metala kastes un stikla traukus. Aptiekās un mājās dro­gas uzglaba ar vāku noslēdzamās kastēs un stikla vai

27

metāla traukos. Trauki, kuros uzglabā l iigroskopiskas dro­gas, hermētiski jānoslēdz.

Drogu iesaiņošanai mājas apstākļos var izmantot ari polietilēna izs trādājumus. Tajos nevar uzglabāt ēteriskās eļļas sa turošas drogas. Ēteriskās eļļas saturošās , sm arž ī - ’ gās drogas, kā arī stipri iedarbīgās drogas uzglabā atse­višķi no ci tām drogām, ievērojot atbilstošus noteikumus Lai novērstu kaitēkļu ieviešanos drogās , kastēs ievieto, t rauciņus ar vati, kura piesūcināta ar hloroformu, bet t rauciņš aiztaisī ts ar caurumotu vāciņu; hloroformu pie­lej pēc vajadzības.

TEJU, UZLĒJUMU UN NOVĀRĪJUMUGATAVOŠANA

Ievākto ārstniecības augu drogas ir izejviela dažādu * ārstniecisko preparā tu ražošanai farmaceit iskajās rūpnīcās, kā arī dažādu zāļu formu gatavošanai mājas apstākļos.

Zāļu tējas (species) ir visvecākā zaļu forma. Tās g a ­tavo no vienas drogas vai arī no vai rāku drogu mais ī ­juma, dažreiz ar sāļu, ēterisko eļļu un citu vielu piedevu. Pi rms tēju gatavošanas lapas, lakstus, saknes, sakneņus, mizas un gurnus saberž vai sagriež. Ziedus un ziedu kur­vīšus var arī nesasmalc ināt , bet liepu ziedi vienmēr j ā ­sagriež. Augļus un ogas var lietot kā sasmalcinātā , tā arī nesasmalc inātā veida. Drogu sasmalcināt ības pakāpe ir atkar īga no tēju l ietošanas veida. Drogām, kuras izlieto vannām, sautējošām kompresēm un apliekamiem, jabūt smalki saberztam vai sagr iez tām (daļiņu izmēri 2 mm).Ja no tējas gatavo uzlējumu vai novār ījumu iekšķīgai lie­tošanai un mutes dobuma, rīkles skalošanai, lapas, zie­dus, lakstus sasmalc ina ta, lai to daļ iņu lielums nepār­sniegtu 5 inm, bet milteņu, brūkleņu un citu augu ādaino lapu daļiņu l ielums nedrīkst pārsniegt 1 mm; mizas, sak ­neņu, sakņu daļas nedrīkst pārsniegt 3 mm, bet augļi un sēklas — 0,5 mm. Drogu sasmalc ināšanas procesā r adu ­šos putekļus, kuri ir mazāki par 0,2 mm, nosijā caur a t ­tiecīga izmēra sietu.

Gatavojot jauktās tējas, kat ru drogu sasmalcina atse­višķi, nosijā putekļus un pēc tain rūpīgi samaisa visas sas tāvdaļas kopā, kamēr iegūst vienmērīgu maisī jumu. Ja

28

tējām jāpievieno sāļi, tos izšķīdina mazā ūdens t ilpumā, iegūstot piesātinātu šķīdumu, ar kuru apmiglo drogas. Šķīdumu miglo ar pulverizatoru, un apmiglojamās drogas nepārt raukt i maisa. Pēc tam tēju žāvē līdz 6 0 °C tempera­tūrā. Ja tēju sas tāvā ir l i igroskopiskas drogas , kuras ātri bojājas, tās jāpievieno pēc aps t rādatā mater iā la izžāvēša- nas. Sagatavotās tējas uzglabā labi noslēgtos t raukos vai iesaiņo papīra, audekla maisiņos. Ēterisko eļļu drogas uz­glabā skarda vai stikla traukos.

Uzlējumi (in fusa ) un novārījumi (decota) ir drogu ūdens izvilkumi, kurus gatavo aptiekās vai arī m ā jas a p ­stākļos. Sim nolūkam ņem porcelāna, emal jētus vai ne­rūsējoša tērauda traukus, kurus iepriekš izkarsē tvaikos uz ūdens vannas . Pēc tam t raukā ieber sagatavoto tēju, aplej ar i stabas temperatūras ūdeni, t rauku noslēdz ar st ingri pieguļošu vāciņu un vāra uz ūdens vannas, saturu bieži samaisot. Gatavojot novār ījumu, tēju vāra 30 minū­tes, bet, gatavojot uzlējumu, — 15 minūtes. Pēc tam t rauku ar novār ījumu atdzesē i stabas temperatūrā 10 mi­nūtes, bet ar uzlējumu — ne mazāk par 45 minūtēm. Tad izkaš, palikušo augu mater iā lu nospiež, izvi lkumam pie­lej ūdeni līdz vajadz īgajam t i lpumam vai svar am un iz­lieto.

Mājas aps tākļos var gatavot tikai neindīgu augu tējas, jo nav iespējams paga tavot pareizi uzlējumus un novār ī ­jumus kā aptiekās. Mājas apstākļos gatavo drogu vai tēju ūdens izvilkumus, kurus tautā sauc arī par tējām. Sasmalcinātu drogu ievieto emal jētā katl iņā, aplej ar ver­došu ūdeni, dažas minūtes vara, t rauku noslēdz ar v ā ­ciņu un atstāj ievilkties. Pēc a tdzišanas izkāš caur sietu vai marli un tēju lieto aukstā vai siltā veidā.

Mājas aps tākļos drogas un šķidrumus nesver, bet mēra pēc t ilpuma.

1 tējkarotē ietilpst 5 ml šķidruma;1,5 g augu pulvera.

1 ēdamkarotē ietilpst 15 ml šķidruma;3 . . . 5 . g sausu ziedu, lapu;6 . . . 10 g pulverizētu un sasmalcinātu sakņu,

sakneņu;5 . . . 10 g sausu sēklu, augļu.

1 tasē ietilpst apmēram 10 ēdamkarotes šķidruma.1 tējas glāzē ietilpst 2 0 0 . . .2 5 0 tnl šķidruma.

29

Karotes t i lpums var svārstī t ies atkar ībā no tā, cik pilnu to ņem, kā arī no drogas veida. Karoti paras ti pie­pilda līdz malām, bez kaudzes. Sādā veidā drogu svaru uzlējumu, novār ījumu un tēju pagatavošanai , kā arī zāļu devas lielumu var noteikt tikai neindīgiem ārstniecības līdzekļiem. Lai novērstu sa indēšanās iespējas, jāatceras, ka i n d ī g a s d r o g a s n e d r ī k s t g a t a v o t m ā j a s ’ A p s t ā k ļ o s .

ĀRSTNIECĪBAS AUGU AUDŽU SAGLABĀŠANA

Drogu sagade Padomju Savienībā ar kat ru gadu p a ­lielinās. Kā paredzēts valsts plānā, mūsu republikā no 1970. gada līdz 1975. gadam ik gadu s jasag a tavo 2 7 . . . 35 t ārstniecības augu drogu. Lai sistemātiski ar kvali tatī­vām drogām nodrošinātu aptiekas, galēnisko preparā tu rūpniecību un pārtikas rūpniecību, ārstniecības augu vā­cējiem jāievēro savvaļas ārstniecības augu dabisko re­sursu pareiza izmantošana, labi japazīs t augi un jāzina, kā tos ievākt, neiznīcinot audzes.

Daudzi ārstniecības augi ir nezāles, tādēļ to ievākšanā šie noteikumi nav jāievēro. No ārstniecības augiem, kuri aug un at t īs tās ļoti lēni, drogām jaievāc tikai tas daļas, kuras izmanto.

Saņemot at ļauju no att iecīgās mežsaimniecības, mizu var ievākt ci rsmās, kurās paredzēts augus pilnīgi izcirst vai arī retināt.

J a vāc augu saknes, sakneņus , sīpolus vai-gurnus , jā- ņem vērā augu vai rošanās veids. Lai neiznīcinātu dabis­kās audzes, augiem, kas vai rojas veģetatīvi ar pazemes orgāniem, jāa ts tā j daži sakneņi un gumi. Ja augi vairo­jas ar sēklām, vēlu rudenī pēc sēklu izsēšanās var ievākt visus pazemes orgānus , kuru izmēri atbilst prasībām. Pēc pazemes orgānu ievākšanas rakumu vietas rūpīgi jāno- līdziua un augsnē jāa ts tā j jauno augu saknes.

Ievācot staipekņu sporas, jānogriež tikai sporu vārpas. Nedrīkst izraut visu augu, jo s taipekņi aug uu a t t ī stās ļoti lēni (apmēram 20 gadu) .

No miltenēm var nogriezt zarus ar lapām vai arī ievākt lapas, bet nedrīkst raut augus ar visām saknēm, jo p a ­rasti mūžzaļā miltene vai rojas veģetatīvi. Tikai izdegu- mos un mežu s t igās tā vai rojas ar sēklām, kuras izplata

30

putni. Izveidojoties ciešākai ķērpju, laks taugu zemsedzel un koku vainagiem saslēdzoties, mūžzaļās mi ltenes au ­dzes sāk degradet ies — horizontālo zaru au g šan a gandr īz apstājas, daļa zaru atmirst , lapas kļūst mazākas, tās a t ­līstās lēnāk un to ir maz. Mežu ugunsgrēki un mežu izcir­šana ( ret ināšana) sekmē milteņu masīvu a t jaunošanos. Tās var sēt reizē ar jaunajiem priežu sējumiem, izmanto­jot stratificētas sēklas. Šādus sējumus praktizē Lietuvas republikā. Miltenes labi ieaug atklātās, saula inās vietās, kāpas un smilšainos pauguros . To audzes jāsaudzē un drogu ievākšanu var atkār to t ne ā t rāk kā pēc 5 gadiem.

Mai jpuķī tes ievāc, nopļaujot vai nogriežot augu vi rs­zemes daļas 3 . . . 5 cm augs tuma virs zemes. Tās nedrīkst plūkt vai raut ar rokam. Lai neiznīcinātu augu audzes, uz katra kvadrātmetra jāa ts tā j vismaz pa vienam ziedo­šam augam. Drogu vākšanu no audzēm var a tkār tot ne .itrāk kā pēc 2 gadiem. Nedrīkst raut un plūkt ari visus tos laks taugus , kuri vai rojas veģetatīvi un tikai daļēji ar sēklām, piemēram, dzelteno kaķpēdiņu, paras to raudeni, asinszāles u. c. Ievācot lakstus, parast i uz kat ra kvadrāt ­metrā ir jāa ts tā j vismaz pa vienam veselam augam, kas izplatītu sēklas. Ievācot sēklas un augļus, tu rpat jāizkaisa daļa seklu audzes dabiskai at jaunošanai .

Vācot ārstniecības augus , jāsaudzē to dabiskās audzes, ņemot vēra ikvienas augu sugas bioloģiskas īpatnības. Ārstniecības augu vācējiem jāatceras, ka

1) ik gadus jāmaina vēr tīgāko savvaļas augu ievāk­šanas vietas;

2) daļa audzes jāa ts tā j neaizskarta;3) ievakšanas vietas jaa ts tā j pa 1 . . . 3 augiem uz kvad­

rā tmetra par sēkliniekiem;4) pec sakneņu, sakņu un citu pazemes orgānu ievāk­

šanas rūpīgi jānolīdzina augsne;5) nedrīkst ievākt retos un a iz sargājamos augus.Orientējoši aprēķināts, ka drogām ik gadus drīkst

ievākt apmēram 7« • • - 'k no daba esošā lakstu, lapu un ziedu daudzuma, ' / g . . . '/s no sēklu daudzuma, '/is • • • ’/io no pumpuru daudzuma, ’ /20 • • • V10 no sakņu, sakneņu, gumu, sīpolu un s īpolgumu daudzuma, kā arī ' / 2 0 no mizas daudzuma, ja to nevāc no noci ršanai paredzē­tiem kokiem un krūmiem.

Ārstniecības augu vācējiem jārūpējas arī par šo augu sēšanu un izplatīšanu.

ĀRSTNIECĪBAS AUGI

ĀBOLIŅŠ, PĻAVAS

Sarkanais āboliņš; Tri- folium pratense L.; кле­вер луговой.

Droga: āboliņu ziedi —

flores Trifolir, цветки кле­вера.

Pļavas āboliņš ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas (Fabaceac, sin Papilionaceae) lakstaugs

ar stipri zarainu sakņu sis­tēmu, uz kuras attīstās gu- m iņbaktērijas. Stumbrs stāvs, zarains. Lapas trīs- staraini saliktas, ar piela- pēm. Ziedi rožaini vai vio- letsārti, sakopoti lielās, apaļās galviņās. Zied no jūn ija līdz septembrim.

Auglis pāksts.Pļavas āboliņš bieži sa­

stopams pļavās, laukos, mežmalās, ceļmalās; to kultivē kā vērtīgu lopbarī­bas augu.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc uz-

32

ziedējušas ziedkopas (galviņas) , kuras tūlīt žāvē nojumēs vai bēniņos. Drogu nedrīkst pāržāvēt. Tā sas tāv no 1 ,5 . . .2 cm ga rām ziedu galviņam, kurām pie pamata 2 lapas, un atsevišķiem ziediem. Ziedu vainaga krāsa drogā brūn- gansār ta , kausa — dzeltenīgi za ļgana vai brūngana, lapu krāsa zaļa. Drogas smarža medaina; garša saldena, ne­daudz savelkoša.

Drogas kvali tāti nosaka pēc Vissavienības s tandar ta (ОСТ HK.BT 7328-345). Mitrums drogā nedrīkst p ā r ­sniegt 14%, citu auga daļu ta jā nedrīkst būt vai rāk par 1%, atsevišķu ziedu ne vai rāk par 20%, organisko pie­maisī jumu ne vai rāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vai rāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo ķīpās pa 100 kg un uzglabā noliktavās.Ķīmiskais sas tāvs . Droga sa tur glikozīdus — trifolīnu

un izotrifolīnu; flavonoīdus, kumarīna atvasinājumus, ēte- lisko eļļu, miecvielas, sveķveida vielas, askorbīnskābi.

Lietošana. Pie mums drogu medicīnā nelieto, bet s a ­gatavo eksportam. Tau ta s medicīnā p ļavas āboliņa zied­kopas lieto novār ījuma veidā kā atkrčpotāju līdzekli hro­niska klepus, bronhiālās as tmas , drudža, saaukstēšanās slimību ārs tēšanai un arī kā diurētisku un antiseptisku līdzekli. Novār ī jumu gatavo, aplejot 4 ēdamkarotes drogas ar 1 glāzi verdoša ūdens.

Ziedkopas ietilpst arī krūšu un kuņģa tēju sas tāvā. Ārīgi drogu lieto kā mīkstinošu apliekamo augoņu un ap­degumu ārstēšanai . To izmanto arī a romāt iskām vannām.

Tautas medicīnā lieto arī b a l t ā ā b o l i ņ a (Trifolium repens L.) ziedkopas ginekoloģisko slimību, tuberkulozes un saaukstēšanās slimību ārstēšanai . Bal tā āboliņa zied­kopas ievāc un sag atavo t āpa t kā p ļavas āboliņa zied­kopas.

ADONISS, PAVASARA

Adonis vernalis L.; горицвет весенний.

Droga: pavasara adonisa laksts — herba Adonidis ver­nalis; трава горицвета весеннего.

Pav asa ra adoniss ir indīgs, daudzgadīgs gundegu dzimtas (Ranunculaceae) laks taugs ar vairākiem mazza- rainiern virszemes stumbriem. Ziedi pa rādās reizē ar

2 - 393 33

stumbriem. Ziedēšanas sākumā s tumbri nelieli, 1 0 . . . 15cm augsti , bet augļu pilnbrieda periodā sasniedz 3 5 . . . 4 0 cm augstumu. Stumbra pamats klāts brūnganām, dažreiz vio­letam zvfņlapām. Lapas pamīšus, sēdošas, vai rākkār t plūksnaini dalītas. P lūksnas šauras , l ineāras, līdz 1 mm platas. Ziedi ar 1 5 . . . 20 zelta dzeltenām vainaglapām s tumbra galā. Zied agri pavasarī — aprīlī, maijā. Auglis ovāls salikts somenis, nogatavojas jūnijā.

Pavasa ra adoniss aug gaišos lapu koku mežos, mež­malās , krūmājos, sausās pļavās PSRS Eiropas daļas stepju un meža stepju zonā, Sibīrijas r ietumdaļā un Vi­dusāzijā. Latvi jas florā tas nav sas topams.

Ievākšana un sagatavošana. P av asa ra adonisa virsze­mes daļas vāc laikā no augu ziedēšanas beigām līdz augļu nobiršanai. Lakstus nogriež vai nopļauj 5 . . . 10 cm virs zemes. Lai neiznīcinātu savvaļas audzes, uz katriem 100 m2 atstāj vienu vai divus augus . Atkārtoti augus ievākt tajā pašā vietā var pēc diviem trim gadiem. Žāvē atklatā vietā ēnā, nojumēs, labi vēdināmās telpas vai ari kaltēs 5 0 . . . 60 °C temperatūrā. Augus izklāj 2 . . . 3 cm biezā kārtā. Tos žāvē tik ilgi, kamēr resnākās s tumbra daļas liecot lūst.

Droga sastāv no 1 0 . . . 3 5 cm gariem, pelēkzaļiem, la­painiem stumbriem, ziediem un augļiem, kuri var būt d a ­žādās at tī st ības pakāpēs, dažreiz arī nobiruši. Smarža vāja; garša rūgta. Drogas iznākums ir 2 2 . . . 23% no svaiga mater iā la svara.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. izdevuma, kurā norādīts, ka 1 g drogas jāsa tu r 5 0 . . . 66 varžu darbības vienību. Mit rums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 10%, brūnu auga daļu ne vai rāk par 3%, sabi rzušu daļu, kuras var izsijāt caur 0,5 mm lielām sieta acīm, ne vai rāk par 5%, s tumbra daļu ar brūnām zvīņlapām ne vai rāk par 2%, organisko piemaisījumu ne vai rāk par 2%. neorganisko piemaisījumu ne vai rāk par 0,5%.

Noliktavās drogu uzglabā presētās ķīpās pa 25, 50, 75 vai 100 kg, aptiekās — tumša stikla vai skārda t r au ­kos labi vēdināmās telpās, sargājot no tiešiem saules s t a ­riem. Bioloģisko aktivitāti drogai pārbauda katru gadu, bet lielākām drogu par t i jām arī pirms pārst rādes . Uzg la­bāšanas i lgums 2 gadi.

34

Ķīmiskais sas tāvs . Laksti sa tu r sirds glikozidus — ado- nitoksīnu, acetiladonitoksīnu, cimarīnu, K-strofantīnu-{V, l lavonglikozīdu adonivernītu, fitosterīnu, spirtu adonītu, saponīnus, adonitoksolu.

Lietošana. P av as a ra adonisa fizioloģiski akt īvās vielas regulē sirdsdarbību, pas tiprina diurēzi un nedaudz pa ­augstina asinsspiedienu. No drogas gatavo uzlējumu, kas ietilpst arī Behtereva un Traskova (pretas tmas) mikstūrās, sauso ekst raktu, kas ir Behtereva un adonisa-broma d ra ­žeju sas tāvdaļa, preparā tu adonizīdu, kas savukār t ietilpst kardiovalēna un kordiazīda sas tāvā. Drogu lieto pret sirds hronisku mazspēju un kā centrā lās nervu s is tēmas nomie­rinošu līdzekli. Pavas a ra adonisa prepara tu iedarbība līdzīga uzpirkstīšu preparātu iedarbībai, tikai īslaicīgāka. Organ ismā tie nekumulē. P av asa ra adonisa glikozīdi nav tik stabili kā uzpirkstīšu glikozīdi.

ALANTE, HELĒNA

Inula helenium L.; девясил высокий.

Droga: ā lantu saknenis ar saknēm — rhizotna cum ra- dicibus Inulae; корневище с корнями девясила.

Helēna ālante ir 1 . . . 1,5 m augsts , daudzgadīgs asteru dzimtas (Asteraceae, sin. Compositae) laks taugs ar maz- zarainu stumbru. Augam ir resns saknenis ar nedaudzām resnām, gaļ īgām saknēm. Lapas pamīšus, lielas, veselas, eliptiskas vai iegareni olveida. Ziedi dzelteni, sakopoti lielos, līdz 8 cm diametra kurvīšos. Kurvīši pa vienam s tumbru vai zaru gala. Zied jūlijā, augustā. Auglis sēklenis.

Helēna ālante aug mi trās pļavās, upmalās , krūmājos PSRS Eiropas daļas meža stepju un stepju zonā, Kau­kāzā, Vidusāzijā, Rietumsibīrijā. Mūsu republikā to kul­tivē, bet pare tam tā pārgājus i arī savvaļā.

ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc divgadīgu vai t r ī sgadīgu augu sakneņus ar saknēm, izrokot tos ru ­denī vai agri pavasarī . Sakneņus ar saknēm rūpīgi no- lira no zemēm, nomazgā aukstā ūdenī, sagr iež šķērsām un gareniski nelielos 2 . . . 2 0 cm garos un 1 . . . 3 cm res­nos gabalos, 2 . . . 3 dienas vītina, tad žāvē atklātā vieta,

2 * 35

ēnā, labi vēdināmās telpās vai kaltēs līdz 5 0 °C tempera­tūrā. Drogas iznākums ir 30% no svaiga mater iā la svara.

Droga sas tāv no pelēkbrūniem, smalki rievainiem d a ­žādas formas sakņu un sakneņu gabaliem. To lūzums ne­līdzens, matēts, dzeltenbalts, ar brūniem punktiem. Smarža aromāt iska, īpatnēja; gar ša vircota, rūgtena.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts s tandar ta (ГОСТ 15056-69). Mitrums ta jā nedr īks t pārsniegt 13%, kopējo pelnu nedrīkst būt vai rāk par 10%, lūzumā tumšu sakņu ne vai rāk par 5%, sakneņu ar s tumbra paliekām un izkurtējušu sakņu ne vai rāk par 5%, sakņu gabalu, kas mazāki par 2 cm, ne vai rāk par 5%, organisko piemaisī­jumu ne vai rāk par 0,5%, neorganisko piemaisī jumu ne vai rāk par 1%.

Drogu iesaiņo maisos pa 2 5 . . . 3 0 kg vai ķīpās pa50 kg. Nol iktavās to uzglabā maisos, ķīpās, bet apt ie­kās — noslēgtās kastēs, stikla vai skārda t raukos labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sas tāvs . Droga sa tur 1 . . . 3 % ēteriskās eļļas, kuras galvenās sas tāvvielas ir seskviterpēnu savieno­jumi — alantolaktons, izoalantolaktons un proazulēns. Tajā a t ras ts arī inulīns (apmēram 44%) , nedaudz alka- loīdu, pektīnvielas, sveķveida vielas, gļotvielas un sapo- nīni.

Lietošana. Drogā esošie laktoni darbojas kā prettārpu līdzekļi, saponīni — kā a tkrēpošanas un diurētiski līdzekļi, bet azulēnogēnajām vielām rakstur īga pretiekaisuma iedar­bība. Ālantu sakneņus ar saknēm lieto medicīnā elpoša­nas ceļu iekaisumu ārs tēšanai un arī kā žults un kuņģa sekrēcijas veicinātājus un diurētiskus līdzekļus. Iekšķīgai lietošanai gatavo uzlējumu. 1 ēdamkarot i drogas aplej ar 1 glāzi auksta ūdens, ļauj 10 s tundas ievilkties un lieto pa 1 ēdamkarotei 3 vai 4 reizes dienā. Var arī gatavot novārījumu. 1 ēdamkarot i drogas aplej ar 2 g lāzēm ūdens un vāra tik ilgi, kamēr t ilpums sam azinās par Уз- Dzer pa 1 vai 2 ēdamkarotēm ik pēc s tundas . Var lietot arī sakņu pulveri. 2 vai 3 reizes dienā pa naža galam to ieņem mutē un uzdzer nedaudz ūdens.

Ārīgi ā lantu sakneņus ar saknēm lieto ekzēmu ārs tē­šanai. Sim nolūkam gatavo dažādas ziedes. 5 ēdamkaro­tes drogas aplej ar V2 glāzes ūdens, 20 minūtes vāra un pēc tam izkāsto izvilkumu samaisa ar 50 g lanolīna vai augu eļļas. Ziedes gatavošanai var ņemt arī 2 ēdamkaro­

36

tes maisījuma, kas sastāv no cūku taukiem, vazelīna un zivju eļļas vienādās daļās. To sajauc ar 1 ēdamkaroti smalka sakņu pulvera. Ziedi var gatavot arī, 1 ēdamka­roti ālantu sakneņu un sakņu pulvera un 1 ēdamkaroti blīvās skābenes sakņu pulvera samaisot ar 1 glāzi sviesta.

Tautas medicīnā ālantu sakneņus ar saknēm iekšķīgi lieto pret galvassāpēm, reiboņiem, epilepsiju, neregulā­ram ui\ sāpīgām menstruācijam un priekšlaicīgu dzem­dību novēršanai.

Droga ietilpst Zdrenko mikstūras sastāvā, kuru lieto gastrītu ārstēšanai, lai palielinatu skābes daudzumu kuņģa sulā, un kā simptomātisku līdzekli ļaundabīgo audzēju

ārstēšanai. Homeopātijā drogu izmanto ginekoloģisko sli­mību ārstēšanai.

ALKŠŅI

Baltalksnis; Alnus in- сапа (L.) Moench; ольха серая.

Melnalksnis; Alnus glutinosa Gaertn.; оль­ха клейкая.

Droga: alkšņu augļ- kopa — fruetus Alni; плод ольхи.

A lkšņi ir 5 . . .3 5 m augsti bērzu dzimtas (Be- tulaceae) koki vai krūmi.Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas. B a l t a l k s n i m stumbrs ir gaišpelēks, miza gluda, lapas pelēkas, blāvas. M e l n a l k s n i m stumbrs tumšpelēkbrūns,

miza rievaina, bet lapas lipīgas, tumšzaļas, spīdī­gas. Alkšņi ir vienmāj- nieki. Tie zied martā, ap­rīlī, bet spurdzes izveido­jas jau iepriekšējā gada

37

rudeni. Vīrišķas spurdzes nokarenas, brūnas, bet sieviš­ķās — čiekurveida, sēdošas vai uz īsa kāta. No sieviš­ķajām spurdzēm at tī stās čiekurveida augļkopas, t. s. a lk­šņu čiekuriņr, kas sākumā ir zaļas, bet līdz rudenim pār- koksnējas un kļūst melnas.

Alkšņi plaši izplatīti visā mūsu republikā un vietām veido t īraudzes. Tie aug grāvmalās , mežmalās, ūdeņu kras tmalās; melnalkšņi aug mi trākās vietās nekā balt ­alkšņi.

Ievākšana un sagatavošana. Alkšņu augļkopas ievāc pa vienai vai vai rākām kopā bez kāta vasa ras beigās, ru ­denī pec lapu nobiršanas vai pat ziemā, kad tās noga ­tavojušās. Augļkopu kāta garums nedrīkst pārsniegt 1 cm. Ievāktās augļkopas žāvē siltās, labi vēdināmās telpās. Drogas iznākums ir 3 8 . . . 4 0 % no svaiga mater iāla svara.

Droga sas tāv no atsevišķam vai kopā vai rākām augļ- kopām ar 1 cm garu kātu. Tās a tgādina mazus, līdz 1,5cm ga rus un līdz 1 cm diametra pārkoksnējušos čiekuriņus. Augļkopu zvīņas lielākoties atvērušās ; tas ir olveida vai iegareni ovālas, ar riekstiņiem vai bez tiem. Zvīņas tumš­brūnas vai brūnas, bet riekstiņi gaišbrūni līdz tumšbrūni . Drogas smarža vāja, neraks tur īga; garša vāji savelkoša.

Drogas kvalitāti nosaka tikai bal talkšņu augļkopām pēc valsts s t andar ta (ГОСТ 3851-47). Praksē lieto abu sugu augļkopas, tikai drogā tās gruti atšķi ramas. Mit ­rums drogā nedrīkst pārsniegt 12%, kopējo pelnu tajā ne­drīkst būt vai rāk par 3,5%, sabi rzušu, nobirušu zvīņu, riekstiņu ne vai rāk par 3%, zaru, augļu kātu bez augļko­pām ne vai rāk par 1%, augļkopu ar kātu, kura ga rums1 . . . 1,5 cm, ne vai rāk par 3%, organisko piemaisījumu ne vai rāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vai rāk par 1%- Drogā nedrīkst būt zaļas, nenogatavojušās, mi t ­ras, sapelē jušas vai sapuvušas augļkopas.

Drogu iesaiņo audekla maisos pa 10 kg un 20 kg. No­l iktavās to uzglabā iesaiņotu maisos, bet aptiekās — kas­tēs ar vaku labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas laiks 4 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Alkšņu augļkopas sa tur miecvielas (apmēram 2%) , gallusskābi (4%), f lavonoīdus u. c.

Lietošana. Alkšņu preparāti iedarbojas kā savelkoši līdzekļi. No drogas gatavo uzlējumu, tēju, t inktūru un sauso ekstraktu, kurus lieto iekšķīgi gremošanas t rakta

38

slim ību — akūta un hroniska kolīta, enterīta ārstēšanai. Apmēram 12 stundas pirms šo preparātu lietošanas ietei­cams ieņemt caurejas līdzekļus. Sauso ekstraktu Tchme- linutn (satur 12. . . 15% miecvielu) lieto pa 0 ,5 ...0 ,6 g 3 . . . 6 reizes dienā. Ārstēšana ilgst 3 . . . 5 dienas. So pre­parātu var uzglabāt 5 gadus. Alkšņu augļkopas ietilpst savelkošo kuņģa tēju sastāvā. Ārīgi lieto mutes dobuma skalošanai.

Tautas medicīnā tēju lieto ilgstošu caureju, resnās zar­nas katara un dizentērijas ārstēšanai, ņemot 5 ēdamkaro­tes augļkopu uz litra ūdens. Tēju dzer siltu pa 3 glāzēm dienā. Tēju var gatavot ari no alkšņu augļkopām, retēju sakneņiem un nātru saknēm vienādās daļās.

Tautas medicīnā alkšņu lapas izmanto kā apliekamos un sviedrējošu līdzekli pret reimatismu, podagru un locī­tavu sāpēm. Lapu pulveri lieto apkaisījumiem kāju pirkstu izsutumu arstēšanai. L īdzīgi lieto arī pavasari ievāktu jauno alkšņu mizu.

ALTEJA, ARSTNIECIBAS

Althaea officianalis L.; алтей лекарственный.

Droga: alteju sakne — radix Althaeae-, кореньалтея.

Altejas ir līdz 2 m augsti daudzgadīgi malvu dzimtas (Malvaceae) lakstaugi ar labi attīstītu sakņu sistēmu. Stumbrs stāvs, augšdaļa zarains. Lapas daivainas, pelēkza- ļas, biezi klātas ar m ati­ņiem. Ziedi rožaini, pa va i­rākiem augšējo lapu žāk­lēs. Zied no jūn ija līdz septembrim. Auglis sēk- leņu skaldauglis.

Savvaļā altejas sastop PSRS Eiropas daļas stepju

39

un meža stepju zonā, Rietumsibīrijā, Kazahijā un Kaukāzā upju un ezeru krastos. Sājos apgabalos to ari kultivē. Mūsu republikā ārstniecības altcju var kultivēt kā ārstnie­cības un dekoratīvu augu, taču nelabvēlīgos aps tākļos tā dažreiz izsalst.

Ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc saknes, retāk ziedus un lapas. Saknes izrok veģetāci jas perioda beigās vai agri pavasarī , at t īra no zemēm, tūlīt mazgā tekošā ūdenī un vītina. Saknes nomizo vai arī žāvē nemizotas līdz 4 0 °C temperatūrā. Resnākās saknes sagr iež gareniski 2 vai 4 daļās. Droga sas tāv no cilindriskiem vai gareniski sagrieztiem sakņu gabaliem, kuru garums līdz 35 cm un diametrs 0 , 5 . . . 2 cm. Nemizotas saknes ārpuse ir pelēk- dzeltena ar gareniskām rievām; lūzumā sakne ir balta un šķiedraina. Mizotai saknei gan vi rsma, gan lūzums ir balti un šķiedraini. Ja samit rina ar ūdeni, droga pārgļo- tojas. Drogas smarža vāja, īpatnēja; garša salda, gļo­taina. Drogas iznākums ir 22% no svaiga mater iā la svara.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Vals ts farmakopejas 10. izdevuma. Mitrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu nedrīkst būt vai rāk par 7%, 10% sālsskābē nešķīs­tošo pelnu ne vai rāk par 0,5%, pārkoksnējušos sakņu ne vai rāk par 3%, slikti nomizotu sakņu ne vai rāk par 3%, organisko piemaisījumu ne vai rāk par 0,5% un neorga­nisko piemaisī jumu ne vai rāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo maisos. Noliktavās to uzglabā maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs vai skārda t raukos sausās, labi vēdināmās telpās. Droga ir higroskopiska, viegli uz­sūc mi trumu un var sākt ātri pelēt. Uzglabāšanas i lgums3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Droga sa tur pol isaharīdus — gļot- vielas (līdz 35%), cieti (līdz 37%) , kā ari asparagīnu, betaīnu un dažādas minerālvielas.

Lietošana. Drogas terapeit isko efektu nosaka gļotvielas, kuras pārklāj audus un pasa rg ā nervu galus no d ažā ­diem kairinošiem faktoriem, kā arī palēnina zāļu līdzekļu uzsūkšanos un tādējādi paildzina to vietējo (lokālo) iedar­bību. Alteju preparā tus — novārījumu, šķidro un sauso ekstraktu, sīrupu, sakņu pulveri — lieto medicīnā kā pret- iekaisuma, sedzošus un a tkrēpošanas līdzekļus, it sevišķi e lpošanas ceļu iekaisumu, caurejas, akūtu gast rī tu, entero- kolītu ārstēšanai , saindēšanās gadī jumos, kā arī ārīgi ap ­liekamiem un skalojumiem.

40

M ājas apstākļos parasti gatavo drogas aukstu ūdens izvilkumu (istabas temperatūrā). 1 ēdamkaroti sasmal­cinātu sakņu aplej ar 1 glāzi novārīta un atdzesēta ūdens,

atstāj 30 minūtes istabas temperatūrā ievilkties. Saturu periodiski maisa. Tad izvilkumu nolej, izkāš un lieto pēc

vajadzības.Alteju saknes ietilpst arī dažādu jaukto tēju sastāvā

(1. pielikums).

ALVEJA, KOKVEIDA

Aloe arborescens M ill.; алоэ древовидное.

ALVEJA, SVĪTRAINA

Aloe slriatula Haw.; алоэ полосатое.

Droga: alveju lapa — folium Aloes; лист алоэ.

Alvējas ir sukulenti liliju dzimtas (Liliaceae) tropu un subtropu apga­balu augi; ģ in tī apmēram 200 sugu. K o k v e i d a a l ­v e j a i ir līdz 4 m augsts, nozarots stumbrs. Lapas 2 5 ...4 0 cm garas, ga ļī­gas, virspusē nedaudz ieliektas, apakšpusē izliek­tas, mala dzeloņaina. Ziedi oranžsarkani. Kokveida a l­veja zied reti, augļus ne­veido un vairojas veģeta­tīvi. Augs maz salcietīgs.

S v ī t r a i n ā s a l v e ­j a s stumbrs ir zarains.Lapas tai nav tik sulīgas kā kokveida alvejai. Uz lapām labi saskatāmas tumšzaļas vai zaļganbrū- nas svītras. Lapas mala ar baltiem zobiņiem. Augs

daudz s'alcietīgāks, zied un nogatavina pat augļus.

41

Kokveida un svītraino alveju kultivē Padomju Savie­nībā Melnās jūras piekrastē mi trajos subtropos, kā arī augu mājās un istabās kā dekoratīvus un ārstniecības augus.

Ievākšana un saga tavošana . Padomju Savienībā ievāc alveju apakšējās un vidējās lapas no oktobra beigām līdz novembra vidum. No svaigām lapām, tās mehāniski iz­spiežot, iegūst sulu un gatavo arī ekstraktu. Bez tam al ­veju lapas izmanto biogēno s t imulatoru ieguvei. Sim no­lūkam tās 12 diennaktis tur tumšā, vēsā vietā 6 . . . 8 ° C temperatūrā (pēc akad. V. Filatova metodes). Pēc tam no šādi akt ivētām lapām iegūst sulu, gatavo eks traktu un emulsiju; šiem preparāt iem piemīt specifiskas īpa­šības.

Bez jau minētaj iem preparāt iem medicīnā lieto arī sauso sulu (iztvaicētu) un ekst raktu, kurus mums importē. To iegūšanai izmanto citas alveju sug as — d z e l o ņ a i n o a l v e j u (Aloe ferox Mill . ) , ī s t o a l v e j u (A . vera L.) un S o k o t r a s a l v e j u (A. socotrina Lam.). Visiem a l ­veju preparā tiem raks tur īga ļoti rūg ta garša.

Ķīmiskais sastāvs. Alveju lapas sa tur ant ragl ikozīdu mais ī jumu — a l o ī n u ( 5 . . . 40%) , kurā ietilpst aloino- zīds A, aloinozīds B, homonataloīns, izobarbaloīns un to skaldprodukt i — aloe emodīns, hrizofanols un aloe emo- dīna ant rona atvas inājumi , ka arī polisaharīdus, kompli­cētas uzbūves sveķus (10%) un rūgtvielas.

Lietošana. Tā kā alveju ķīmiskais sas tāvs ir ļoti kom­plicēts, tā iedarbība uz organismu ir daudzveidīga. An- t raglikozīdi un to skaldprodukt i darbojas stimulējoši uz zarnu peristalt iku un izraisa caureju. Alveju preparā tus mazās devās rūgtvielu dēļ lieto kā gremošanas sekrēci­jas st imulētājus un žul tsdzinējus līdzekļus. Alveju prepa­rāti palielina asins pieplūdi iegurnim, tādēļ tos nedrīkst lietot grūtnieces.

Svaigai sulai piemīt stipri izteikta baktericīda iedar­bība. To ar panākumiem lieto ārīgi apdegumu, trofisku čūlu, osteomielītu, abscesu, mast ī tu ārstēšanai skalojumu un mitru apliekamo veidā. Tinktūru lieto kompresēm uz bišu dzēlumu vietām.

Biogēnos s t imula torus izmanto acu slimību, kuņģa un divpadsmitpi rks tu zarnas čūlu un bronhiālās as tm as ā r ­stēšanai. Ar emulsiju, kas gatavota no akt ivētām alveju lapām, rīcineļļas un eikaliptu eļļas, ārstē ādas bojājumus

42

pēc staru terapijas, kā arī ekzēmas, psoriāzi, apdegumus.Tautas medicīnā bez tam alveju sulu kopā ar medu

lieto plaušu tuberkulozes un anacīdu gastrītu ārstēšanai.

AMMI, ZOBU

Ammi visnaga (L.) Lam.; амми зубная.

AMMI , LIELA

Ammi maļas L.; амми большая.

Drogas: zobu ammi

auglis — fruetus Ammi visnagae\ плод амми зуб­

ной;lielās ammi auglis —

fruetus Ammi majoris-, плод амми большой.

Z o b u a m m i ir līdz

100 cm augsts, divgadīgs čemurziežu dzimtas (Apia- ceae, sin. Umbelliferae) lakstaugs. Tās stumbrs stāvs, zarains. Lapas va i­rākkārt plūksnaini dalītas sīkās diegveida plūksnās. Lapu kāts ar maksti. Ziedi sīki, balti, ar nepatīkamu smaku, sakopoti saliktos čemuros zaru galā. Auglis sēkleņu skaldauglis. Zied jū n ija— augustā, augļi ienākas augustā, septem­brī. Auga dzimtene ir V i­dusjūras apgabals. P a ­domju Savienībā kā vien­gadīgu lakstaugu to kul­tivē Ukrainā, M oldāvijā un Ziemeļkaukāzā.

43

Arī l i e l a a m m i ir viengadīgs lakstaugs. Salīdzi­nājum ā ar zobu ammi tās stumbrs garāks un lapu p lūk­snas lancetiskas, ar zobainu malu. Kultivē Krasnodaras novada un Turkmēnijā.

Ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc abu sugu aug|us īsi pirms to nogatavošanās, nogriežot čemurus. Tos žāvē, nokuļ un attīra vētījot. Zobu ammi augļi ir 2 . . .

.2,5 mm gari, zaļganbrūni, ar 5 gaišākām ribām. Lielās .ammi augļi ir cilindriskāki, pelēki, zaļi vai sarkanbrūni. To smarža īpatnēja; garša dedzinoša, rūgtena.

Ķīmiskais sastāvs. Abu

minēto augu ķīm iskais sa­stāvs ir ļoti atšķirīgs. Zobu ammi augļi satur furanohromona atvasinā­jumus — kellīnu, visna- gīnu, kellolgl īkozīdu, am- miolu, vizarninolu, sami-

dīnu, dihidroam idīnu, vis- nadīnu, kellaktonu un fla- vonoīdu akacetīnu. Drogas ķīmiskais sastāvs var m ai­nīties atkarībā no augša­nas apstākļiem.

Lielās ammi aug|i sa­tur furokumarīnus — berg- aptēnu un izopimpinel- līnu (apmēram 0,5% ).

Lietošana. No zobu

ammi augļiem iegūst kel­līnu. To lieto stenokardi­jas, bronhiālās astmas, kā arī kuņģa un zarnu

trakta un urīnceļu spazmu ārstēšanai un lēkmju pro­filaksei. Kellīns ietilpst preparātu ķ e l l i t r ī n a

un v i k a 1 ī n a sastāvā. Preparātu a v i s ā n u (zo­bu ammi aktīvo vielu sum ­mu) lieto nieru koliku un cistītu ārstēšanai.

44

No lielās ammi augļ iem iegūst preparā tu a m m i f t i ­r i n u . Tas ir furokumarīnu maisī jums, ko lieto vitiligo (depigmentētu ādas laukumu) ārstēšanai . Ārstēšanās kurss ir ilgstošs. Prepa rā tu vienlaikus lieto iekšķīgi un arī ārīgi, aps tarojot sl imības bojātos ādas laukumus ar ultravioletaj iem stariem. Ammifurīnu lieto arī plikgalvī- bas ārstēšanai . Prepa rā tu nedrīkst lietot tuberkulozes, hi­pertonijas, aknu, nieru slimnieki, kā arī grūtnieces.

Furokumarīns bergaptēns ietilpst arī preparā ta b e - r o k s ā n a sas tāvā , kuru lieto līdzīgi ammifurīnam.

AMOLIŅŠ, ARSTNIECIBAS

Mārābols; Melilolus officinalis (L.) Desr.; донник ле­карственный.

AMOLIŅŠ, AUGSTAIS

Melilotus a ltissimus Thuill.; донник рослый.

Droga: amol iņu laksts — herba Meliloti; трава донника.

Amoliņi ir 304 . . 150 cm augsti , divgadīgi tauriņziežu dz im tas (Fabaceae, sin. Papiliotiaceae) lakstaugi ar z a ­rainu stumbru. Lapas t r ī sstarain i saliktas, ar pielapēm. Ārstniecības un augs tā amol iņa ziedi dzelteni, tauriņveida, sīki, sakopoti ķekaros.

Ā r s t n i e c ī b a s a m o l i ņ a m sēklotne un pākstis ir kailas. Pākstī viena sēkla, kura nogatavojusies ir dzelten­brūnā krāsā. Ārstniecības amoliņš sas topams samērā bieži visā republikā, bet plašas audzes neveido. Tas aug vecas grantsbedrēs , ceļmalās, nezālienēs, laukmalās un sausās pļavas.

A u g s t ā a m o l i ņ a ziedi ir nedaudz lielāki par ārstniecības amoliņa ziediem; sēklotne un pākstis ar m a ­tiņiem. Pākst ī 1 vai 2 sēklas. Nogatavojot ies sēklas kļūst melnas. Augstais amoliņš republikā sas topams reti. Tas aug mit rākas vietās, pļavās, ganībās, grāvjos, krūmājos, nezālienēs.

45

Amoliņi zied no jūni ja līdz septembrim. To ziediem un lakstiem ir pat īkama svaiga siena smarža.

Ievākšana un sagatavošana . Drogai ievāc līdz 30 cm garas un lidz 3 cm diametrā s tumbru galotnes ziedēšanas sākumā, tās nogriežot vai nopļaujot. 2āvē caurvējā, a t ­klāta vietā ēnā vai nojumes, sargājo t no t iešās saules gaismas . Pēc izžāvēšanas var iegūt divējāda veida drogu — veselus un nokul tus lakstus. Nokultus lakstus iegūst, nobraukot lapas un ziedus ar rokām vai izberžot tos caur rupju stiepļu sietu. Pēc tam s tumbru un rupjo zaru daļas atmet. Saus as drogas iznākums ir apmēram2 6 . . . 2 8 % no svaigā mater iā la svara.

Pēc ārējā izskata droga var būt vesela, sagriezta un nokulta. V e s e l ā d r o g a sas tāv no stumbru galotnēm un sānzariem ar lapām un ziediem. Lapām lancetiskas vai īlenveida pielapes, kuras gandr īz vienmēr ir veselas, tikai pašā apakšdaļā var būt 1 vai 2 zobiņi. Apakšējās lapas otrādi olveida, augšējās — iegarenas vai lancetiskas, gar malām kat rā pusē 1 0 . . . 13 nevienādi zobiņi ārstniecības amol iņam vai 8 . . . 2 0 zobiņi augsta j am amol iņam. Ziedi tauriņveida, 5 . . . 7 mm gari, va inags dzeltens, kauss kails, paliek pie augļa (ārstniecības amol iņam) vai pūkains (augs ta jam amol iņam), zaļš. Dažreiz drogās ir mazi, ne­gatavi, 3 . . . 5 mm gari augļi.

Veselo drogu sagriežot, iegūst s a g r i e z t o d r o g u .N o k u l t ā d r o g a sastav no ziedu, lapu, kā arī līdz

8 mm garu augļu un salūzušu sīko zaru, ne resnāku par3 mm, maisījuma. Drogas smarža aromātiska (kumarīna) ; garša rūgtena.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts s t andar ta (ГОСТ 14101-69). Mit rums tajā nedrīkst būt vai rāk par 14%, kopējo pelnu ne vai rāk par 10%, stumbru, resnāku par 3 mm, ne vai rāk par 2%, sabi rzušu auga daļu, kuras var izsijāt caur 0,5 mm lielām sieta acīm, ne vai rāk par 5%, nodzeltējušu, sabrūnējušu un samelnējušu auga daļu ne vai rāk par 2%, organisko piemaisī jumu ne vai rāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vai rāk par 0,5%.

Nokultos lakstus iesaiņo maisos, bāķos vai ķīpās pa 20 kg, bet veselos lakstus — pa 50 kg. Nol iktavās drogu uzglabā iesaiņotu maisos, ķīpās vai bāķos; aptiekas — kastēs ar vāku vai stikla traukos. Uzg labāšanas i lgums2 gadi; pēc pārbaudes to vēl var uzglabāt 2 gadus.

46

Ķīmiskais sas tāvs. Amoliņu laksti sa tur kumarīnu, ku- marskābi, glikozīdu mclilotozīdu, melilotskābi, melilo- tīnu, taukiem līdzīgas vielas, olbal tumvielas un citus s a ­vienojumus.

Lietošana. Farmakoloģiski un klīniski pierādīts, ka ku- marīns nomāc centrālo nervu sistēmu; tam piemīt pret- krampju un narkotiska iedarbība. Leikopēnijas gadījumos, kas rodas s taru terapi jas rezultātā, kumarīns sekmē lei­kocītu skaita palielināšanos. Lielās devās tas rada sliktu dūšu, vemšanu, galvassapes, paralizē gludo muskulatūru, tādēļ tīru kumarīnu medicīna nelieto. Amoliņu lakstiem ir vietēja kairinoša, mīkstinoša un sāpes mazinoša iedarbība. No drogas gatavo tēju un uzlējumu. Tā ietilpst dažu mīk­stinošu krūšu tēju sas tāvā (1. pielikums).

Amoliņu lakstus lieto galvenokārt tau ta s medicīnā uz­lējumu veida, dienas devai ņemot ne vairāk par 2 tējka­rotēm drogas uz 2 glāzēm verdoša ūdens. Uzlējumu lieto hronisku bronhītu, migrēnas ārstēšanai , paaugst inā ta asinsspiediena pazeminašanai klimaktērijā, kā arī m ens t ru ­āciju regulēšanai . Iekšķīgai lietošanai tēju pārdozējot, var notikt saindēšanās , kas izpaužas kā galvassāpes , vem­šana, miegainība. Toksiskās devās novēro aknu iekaisumu un asins izplūdumus.

Amoliņu lakstu drogu ārīgi lieto skalojumiem un kom­presēm. No tās gatavo ūdens izvilkumu, ņemot 2 ēdamka­rotes lakstu uz '/ 2 l verdoša ūdens; ļauj 20 minūtes ievil­kties, izkāš un lieto aukstu. Gatavo eļļas izvilkumu, kuru lieto augoņu, iekaisušu brūču, sasprēgājušu krūšu galu, kā arī piena dziedzeru iekaisumu ārstēšanai . Lakstu s au ­tējumus ieteic kāju un roku locītavu uztūkuma ārstēšanai podagras un reimatisma slimniekiem.

Kumarīnu un amoliņa lakstus lieto pār t ikas rūpniecībā pār tikas produktu aromat izēšanai. Izēdinot liellopiem bo­jātu sienu, kurā ir b a l t a i s a m o l i ņ š (Meliloius albus Desr.), lopi sas limst vai pat iet bojā. Bal tais amoliņš s a ­tur hemorāģisku vielu dikumarolu, kas kavē protrombīna veidošanos un asins sarecēšanu. Pēdējā laikā dikumarolu lieto medicīnā kā ant ikoagulantu.

47

ĀMULIS, BALTAIS

Viscutn album L.; омела белая.

Droga: āmuļu galotnes un lapa — stipites et folium Visci; стебли и лист омелы.

Baltais āmulis ir 3 0 ...6 0 cm augsts āmuļu dzimtas (Loranthaceae) ziemzaļš pusparazītisks krūms, kas ūdeni un m inerālvielas saņem no saimniekauga — bumbierēm, ābelēm, kļavām , vītoliem, apsēm, gobām, vīksnām, retāk

priedēm un dižeglēm. Krūmam ir lodveida forma. Atka­rībā 110 saimniekauga un vecuma tā diametrs var sasniegt līdz 120 cm. Zari augšupvērsti vai arī nokareni. Baltais āmulis zarojas neīsti dihctomi. Augs iedzeltenzaļš, trausls, viegli salūst atsevišķos posmos. Lapas pretējas, ādainas, biezas, iedzeltenas vai olīvzaļas, lancetiskas vai iegareni ovālas, kailas, sēdošas. Tās nobirst otrā gada rudenī. Augs divinājnieks. Ziedi dzeltenzaļi, četrdaļīgi, sīki, sēdoši, pa 3 . . . 6 zaru galā. Tiem īpatnēja ābolu smarža, un tos ap- puteksnē mušas. Zied martā, aprīlī. Auglis neīsta, balta, spīdīga oga ar līmveida mīkstumu un 1 sēklu. Sēklas iz-

plata putni. Mūsu repub­likā baltais āmulis kā da­

bas retums ir ar likumu aizsargāts augs. Tas sa­stopams Kalupes, Āmuļu, Aizkalnes, Rucavas apkār­tnē u. c. Padom ju Savie­nībā baltais āmulis ļoti

plaši izplatīts Eiropas da­ļas dienvidu un rietumu daļā, R ietumkaukāzā, Tā­lajos Austrumos un P ie jū­ras novada.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc lak­stus no baltā āmuļa, kas

aug uz lapu kokiem. Lak­stus un lapas vāc rudenī, kā arī ziemā no novembra līdz aprīlim , nolaužot vai nogriežot līdz 20 cm ga-

48

ras lapainas zaru galotnes bez augļiem. Ievāktos lakstus izklāj 3 . . . 5 cm biezā slāni un žāvē nojumēs vai siltās, labi vēdināmās telpās. Drogas iznākums ir 3 7 . . . 3 9 % no svaiga mater iā la svara.

Droga sas tāv no atsevišķiem vai posmos salūzušiem, līdz 20 cm gar iem zaru gabal iem ar lapām, kuru garums ir 2 . . . 10 cm, bet p latums 1 . . . 1,5 cm. Drogai jābflt d a ­biskā krāsā. Atsevišķi posmi mezglos paresnināt i . Miza dzeltenzaļa, koksne balta. Drogas garša rūgtena; smarža vāja, mazliet saduzējusi.

Drogas kvali tāti nosaka pēc starprepubl ikāniskaj iem tehniskajiem noteikumiem (МРТУ-42 № 684-62). Mit rums tajā nedrīkst pārsniegt 10%, sabi rzušu auga daļu, kuras izsijājas caur 3 mm lielām sieta acīm, ta jā nedrīkst būt vai rak par 3%, organisko piemaisī jumu ne vai rāk par 1%, neorganisko piemaisī jumu ne vai rāk par 1% un kopējo pelnu ne vai rāk par 10%.

Drogu iesaiņo maisos vai bāķos pa 2 5 . . . 5 0 kg. Nolik­tavās to uzglabā maisos vai bāķos, aptiekās — noslēgtās kastēs labi vēdināmās telpās, tumšā vietā.

Svaigas lapas tūlīt pēc ievākšanas sūta uz rūpnīcām un to kvali tāti nosaka pēc s tarprepubl ikāniskaj iem tehnis­kajiem noteikumiem (МРТУ-42 № 724-62). Mit rums tajās nedrīkst būt mazāks par 60%, organisko piemaisījumu tām nedrīkst būt vai rāk par 1%, neorganisko piemaisī jumu ne vai rāk par 0,5% un kopējo pelnu ne vai rāk par 10%.

Ķīmiskais sastāvs. Bal tā āmuļa jauno dzinumu sastāvs ir atkar īgs no saimniekauga un drogas ievākšanas laika. Droga sa tur holīnu, acetilholīnu, polipeptīdu viskotoksīnu, kuru hidrolizējot iegūtas 17 aminoskābes, bāzisku lielmo­lekulāru histontipa proteīnu, sveķveida vielas, glikozīdu viskalbīnu, karotīnu, С vitamīnu u. c.

Lietošana. Bal tā āmuļa aktīvo vielu iedarbība uz or­ganismu ir ļoti daudzveidīga un bieži par to sas topamas pre trunīgas ziņas. Ievadīts intravenozi, viskotoksīns d a r ­bojas kā sirds inde, ilgstoši pazemina arteriālo asinsspie­dienu, reflektoriski izraisa bradikardi ju un rada miokarda bojājumus, tādēļ šādā veidā to terapi jā nelieto. Lietojot iekšķīgi pat 2 0 0 . . . 3 0 0 reižu lielākās devās nekā int rave­nozi, viskotoksīns rada spēcīgu lokālu kai rinājumu, kura rezul tātā rodas akūts zarnu iekaisums, bet toksiskā iedar­bība uz sirdi nav novērojama, jo tas neuzsūcas no zarnu trakta.

49

Vissavienības Ārstniecības augu inst itūta farmakologu pētī jumos pierādīts, ka jan vār ī ievākta, uz vītoliem augošā baltā āmuļa galotņu ūdens izvilkums darbojas nomierinoši un pazemina asinsspiedienu, tāpēc to ieteic lietot hiperto­nijas ārs tēšanai tās sākuma stadijā. Mēģinājumos ar dzīv­niekiem pierādīts, ka ūdenī šķīstošie histontipa proteīni, ievadīti ādā vai zem ādas, rada nekrozi un kavē audzēju augšanu, tāpēc āmuļu preparā tus ieteic lietot ārīgi h ro­nisku locītavu iekaisumu un dermatožu ārstēšanai , kā arī audzēju ārstēšanai , injicējot tos tieši audzējā. No baltā āmuļa gatavo tinktūru, šķidro un biezo ekst raktu, kurus sauc attiecīgi par v i s k u l ē n u un o m e l ē n u . Āmuļu tinktūra ietilpst kompleksā preparā ta a k o f ī t a Nr. 1 sa ­s tāvā, kuru lieto radikulītu, išalģiju un neirītu ārstēšanai .

Baltā āmuļa lakstus plaši izmanto t au tas medicīnā. Iekšķīgi tos lieto epilepsijas ārstēšanai , pret ga lvas rei­boņiem, krampjiem, sāpēm vēderā, kā arī dzemdes un kuņģa as iņošanas apturēšanai , it sevišķi kopā ar kosu novārījumu. Ārīgi kompresēm balto āmuļa lakstus lieto kā pretsāpju līdzekli audzēju ārstēšanai , kā arī pret uzpam­pumiem un kāju locītavu sāpēm. Ir igaci jām un sēdvannās tos lieto hemoroidālo as iņošanu un sieviešu slimību (me- norāģiju) ārstēšanai kā as iņošanu apturē tā ju līdzekli.

Iekšķīgai lietošanai gatavo novār ījumu koncentrācijā 15:200,0 un dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā vai lieto t inktūru pa 30 pilieniem 3 reizes dienā. Ārīgi hemoroīdu, augoņu ārstēšanai bieži lieto maisījumu, kas sas t āv no 3 daļām āmuļu lakstu un 2 daļām pelašķa, ūdenspipara lakstu, ozolu mizas, nā t ru lapu, bal tās panāt res ziedu.

Baltā āmuļa laksti ietilpst dažādu jaukto tēju sas tāvā (1. pielikums).

ANCIT1S, ĀRSTNIECĪBAS

Agritnonia eupatoria L.; рспешок обыкновенный.

Droga: ancīšu laksts — herba A grim oniae ; трава ре- пешка.

Ārstniecības ancītis ir 3 0 . . . 9 0 cm augsts, daudzgad īgs rožu dzimtas (Rosaceae) laks taugs ar stāvu, augšda ļā ne­daudz zara inu s tumbru, kas klāts ar raupjiem matiņiem. Lapas nepāra plūksnaini dalītas, to mala rupji zobaina. Ziedi dzelteni, sakārtoti skrajā ķekarā vai vārpā s tumbra

50

tin zaru galā. Zied no jū lija līdz augustam. Auglis dze­loņains riekstiņš.

Ārstniecības ancītis sastopams visā republikā ne pā­rāk bieži. Tas aug sausās pļavās, ceļmalās, mežos. Lie­las audzes neveido.

Ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc ārstniecībasancīša lakstus īsi pirms laikā no maija līdz augus­tam, nopļaujot vai nogrie­žot auga virszemes daļu 2 . . . 5 cm virs zemes. Augļu laikā drīkst vākt tikai lapas. Izklātus plānā slānī, žāvē atklātā vietā, nojumēs, bēniņos, labi vē­dināmās telpās vai kaltēs līdz 40 °C temperatūrā. Žā­vējot jāraugās, lai droga nesabirztu un nezaudētu dabisko krāsu.

Droga ir 1 5 ...4 5 cm garas auga galotnes ar la­pām, ziediem, ziedpumpu- riem un dažiem negata­viem augļiem. Lapu ga­rums 10. . . 20 cm. To virs­puse tumšzaļa, apakšpuse pelēcīgzaļa. Drogassmarža vāja, patīkama; garša rūgtena, savelkoša.

Drogu iesaiņo bāķos vai maisos. Noliktavās uz­glabā bāķos vai maisos,

aptiekās — labi noslēgtās kastēs, sausās, vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Augs samērā maz izpētīts. Drogā atrastas miecvielas,

ēteriskā eļļa, rūgtvielas, holīns, nedaudz PP un K vitam īna, minerālvielas, it īpaši silīcija savienojumi.

ziedēšanas vai ziedēšanas

51

Lietošana. Pie mums z inātniskajā medicīnā drogu ne­lieto. Drogas preparā ti st imulē gremošanas orgānu sekrē­ciju; tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība. Tautas medi­cīnā no drogas gatavo uzlējumu un tēju, ko lieto iekšķīgi aknu slimību (hepat ītu) , žul tsakmeņu, zarnu un urīnpūšļa atoniju, caureju ārstēšanai , gremošanas t raucējumu no­vēršanai, vielu maiņas regulēšanai , hemoroidālās as iņoša­nas apturēšanai . Uzlējumu gatavo, aplejot 2 ēdamkarotes drogas ar 3 glāzēm verdoša ūdens. Dzer pa ' / 2 glāzes3 reizes dienā, ieteicams kopā ar medu. Var lietot ari smalki saberztu lakstu pulveri pa 0,5 g 3 vai 4 reizes dienā.

Ārīgi uzlējumu lieto skalojumiem mutes un deguna do­buma iekaisumu ārstēšanai , apmazgājumiem furunkulu un dermatī tu ārstēšanai , kā ari kāju peldēm. 5 ēdamkarotes sasmalc inātu lakstu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, ļauj 15 minūtes ievilkties un lieto. So uzlējumu, lietojot v ien­laikus kā ārīgi, tā ar i iekšķīgi, izmanto grūti dzīstošu brūču dziedēšanai.

ANĪSS, p a r a s t a i s

A nisum vulgare Gaertn., sin. Pimpinella anisum L.;анис обыкновенный.

Droga: anīsu auglis — fructus Anisi; плод аниса.

Pa ra s ta is anīss ir 3 0 . . . 8 0 cm augsts, viengadīgs če­murziežu dzimtas (Apiaceae) laks taugs . Stumbrs stāvs, augšdaļā zarains. Lapas s tumbra lejasdaļā uz gara kāta, veselas, ieapaļi nierveida ar zobainu vai daivainu malu; s tumbra v idusdaļā t rī sdaļ īgas , bet s tumbra augšda ļā sē­došas, divkārt plūksnaini dal ī tas l ineārās daļās; augšlapas t rī sdaļ īgas. Ziedi balti, sīki, sakopoti saliktos 7 . . . 15 staru čemuros. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis 2 . . . 3 mm gar š olveida skaldauglis.

Savvaļā paras ta is anīss sas topams Mazāzi jā. Padomju Savienībā to kultivē kaļķainās augsnēs Voroņežas a p g a ­balā, Dienvidukrainā, Kaukāzā. Mūsu republikā anīsa augļi nenogatavojas .

Ievākšana un sagatavošana. Kad augiem 6 0 . . . 7 0 % augļu sasnieguši tehnisko gatavību, kļuvuši dzeltenbrūn-

62

gani, augus nopļauj, sasien kūlīšos un novieto ēnainā vietā, kamēr tie izžūst. Pēc tam augļus nokuļ un vētījot attīra no piemaisījumiem un sīkajiem, negatavajiem aug­ļiem. Ja nepieciešams, augļus papildus žāvē līdz 50°C temperatūrā.

Drogā parastā anīsa augļi var būt veseli vai arī sa­

dalījušies atsevišķos sēkleņos, pa lielākai daļai ar augļa kātu. No ārpuses sēkleņi ir izliekti, klāti ar īsiem m ati­

ņiem; tiem ir 5 ribas. Sēk- leņu iekšpuse plakana. To krāsa dzeltenīgpelēka vai

brūnganpelēka. Smarža īpatnēja, patīkami aromā­tiska; garša saldi vircota.

Drogas kvalitāti no­saka pēc Valsts farmako­pejas 10. izdevuma. M it­rums drogā nedrīkst pār­

sniegt 12%. kopējo pelnu ta jā nedrīkst būt vairāk par 10%, 10% sālsskābē nešķīstošo pelnu ne vairāk par 2,5%, bojātu, nenoga­tavojušos augļu ne vairāk

var 5% , ēterisko eļļu sa­turošu augļu piemaisījumu (aromātisku sēkleņu un citu augu sugu augļu) ne vairāk par 1%, organisko piemaisījumu, to skaitā citu augu sugu nearomā- tisku augļu un sēklu, stum­bra daļu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%. Ēterisko eļļu drogā nedrīkst būt mazāk par 1,5%.

Drogu iesaiņo maisos.

Noliktavās to uzglabā m ai­sos, bet aptiekās — noslēg­tās kastēs, stikla vai skārda traukos labi vēdināmās

sausās telpās.

53

Ķīmiskais sas tāvs . Paras tā anīsa augļi sa tur ēterisko eļļu ( 1 , 5 . . . 3 % ) , kuras galvenās sas tāvvielas ir anetols ( 8 0 . . . 9 0 % ) , metilhavikols, anīsspirts , anīsaldehīds, anīs- skābe. Augļos ir arī eļļa ( 1 5 . . . 3 0 % ) , olbal tumvielas ( ap ­mēram 20%), nedaudz holīna un cukura.

Lietošana. P a ra s tā anīsa augļu ēteriskā eļļa nelielās devās darbojas kā a tkrēpošanas , spazmol īt isks un pret- iekaisuma līdzeklis. Anīsu augļus lieto tējas un uzlējuma veidā. No tiem iegūst ēterisko eļļu, kura ietilpst dažādos kompleksos preparātos , piemēram, amonjaka-anīsa pilie­nos, opija-benzoskābes t inktūrā, krūšu eliksīrā u. c. Sos kompleksos preparā tus iekšķīgi lieto klepus, augšējo elpo­šanas ceļu iekaisumu, bronhīta, as tm as ārstēšanai , bet tēju un uzlējumu lieto zarnu kataru ārstēšanai , kā arī gremo­šanas orgānu darbības t raucējumu novēršanai , kuri r a ­dušies sakarā ar dažādiem pūšanas un rūgš anas procesiem zarnās, pret meteorismu un kā diurētisku līdzekli nieru un urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai . No anīsu augļ iem g a ­tavo tēju, ņemot '/2 - - . 2 tējkarotes uz 1 glāzi verdoša ūdens. Tēju izdzer viena dienā. Ēterisko eļļu pa 3 vai 4 pilieniem uz cukura lieto 2 vai 3 reizes dienā. Ēteriskā eļļa ietilpst arī zobu eliksīru un zobu pulveru sas tāvā. Ārīgi tēju, uzlējumu un ēterisko eļļu lieto rīkles skalošanai, aiz­smakuma novēršanai.

Tautas medicīna anīsu augļus un tēju bez tam vēl lieto laktācijas st imulēšanai. Anetolu lieto galvas utu un kašķa ērču iznicināšanai. Anīsu augļus un to ēterisko eļļu bieži lieto zāļu ga rš as uzlabošanai un pār t ikas rūpniecībā kā garšvielu (konfektēs, liķieros u. c.).

Pētī jumos, kas veikti pēdējos gados, pierādīts, ka ane- tola tvaiki iedarbojas uz augu šūnām kā mitotiska inde, kura traucē šūnu dalīšanos.

APDZIRAS

Lijcopodium selago L.; плаун баранец.

Droga: apdziru laksts — herba Se lag in is ; трава ба­ра нда.

Apdziras ir 5 . . . 25 cm augsts , daudzgadīgs , mūžzaļš staipekņu dzimtas (Lijcopodiaceae) sporaugs. Stumbrs taisns, pie pamata nedaudz pacils, dihotomi zarains. Zari stipri satuvināt i , vienāda augstuma, izveido it kā ciešus

64

pušķus. Lapas vienkāršas, lineāri lancetiskas, atstāvošas

vai piekļāvušās pie stumbra. Tās sakārtotas pamīšus, bet ļoti tuvu cita pie citas, it kā ciešos mieturos pa četrām. Atšķirībā no citām staipekņu (Lycopodiutn L.) sugām ap­dzirām nav sporofilu vārpu zaru galā, bet sporangiji atro­das zaļo lapu žāklēs stumbra vidusdaļā. Augšējo lapu žāklēs attīstās zaļi pumpurķermeņi, ar kuriem augs veģe­tatīvi vairojas.

Mūsu republikā apdziras sastopamas reti. Tās aug mitrās, purvainās vietās, ēnainos, mitros mežos, alksnājos.

Ievākšana un sagatavošana. Apdziru virszemes daļas ievāc no m aija līdz septembrim. Lai saglabātu audzes, augus nedrīkst izraut ar saknēm, bet tos nogriež ar nazi līdz apakšējām nobrunējušām stumbra daļām un uz kat­riem 100 m 2 atstāj 5 . . . 10 neskartus augus. Ievākt apdzi­

ras ta jā pašā vietā var tikai pēc 6 . . . 10 gadiem. No ievāk­

tajiem apdziru lakstiem atlasa sūnas, kosas, kā arī nodzeltējušās un no* brūnējušās auga daļas. Ievāktos lak­stus, izklātus uz papīra vai audekla 3 . . . 5 cm biezā slānī, žāvē nojumēs zem skārda jum ta vai arī kaltēs 50°C temperatūrā. Drogas iznākums

ir 2 5 ...3 0 % no svaiga materiāla svara.

Droga sastāv no lapainiem, līdz 20 cm gariem vai arī salauztiem za­riem. Smaržas tai nav; garša rūgta.Drogas kvalitāti nosaka pēc starp- republikāniskajicm tehniskajiem no­teikumiem (MPTY-42 № 3200-64),

kuros norādīts, ka alkaloīdu droga nedrīkst būt mazāk par 0,4%. M it­rums ta jā nedrīkst būt lielāks par 12%, kopējo pelnu ne vairāk par 7% ,10% sālsskābē nešķīstošo pelnu ne vairāk par 3% , sabrunējušu lapu un stumbru ne vairāk par 5% , orga­nisko piemaisījumu ne vairāk par

2%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo linu, džutas au­

dekla vai trīskārtīgā papīra maisos

pa 20 kg. Nol i k t avās to u z g la b ā maisos , ap t iekās — n o ­s l ēg t ā s kas tēs , s t ikla va i s k ā r d a t r au k o s sa u s ā s , labi vē­d i n ā m ā s te lpās . Droga ir i n d ī g a , un to u z g la b ā kā st ipr i i edarb īgu vielu.

Ķīmiska is sa s tā vs . Apdzi ru lakst i s a tu r a lka lo īdus (0 ,6 . . . 1,1%) — se lag īnu , l ikopedīnu, akr ifol īnu, kā arī kvercet īnu, sveķveida vielas, cuku ru un va i r ā k nekā 40 mikroe lementu .

Lietošana . Apdzi ru fizioloģiski a k t īv ās v ie las ir ind ī ­gas . O r g a n i s m ā tā s iz ra isa s t ip ru veģe ta t īv u reakci ju — s ieka lošanos , sv ī šan u , a r te r iā lā as i nssp ied iena p a z e m i n ā ­šanos , e lp o š a n a s t ra u c ē ju m u s , n e la b u m a s a j ū t u un v e m ­šanu . Vien laikus l ietojot a lkoholu un ap dz i ru novā r ī j umu , s a m ē r ā ā tr i i z s t r ā d ā j a s p re t ī g u m a nosac ī ju m a refelekss pre t alkoholu.

Alkoholi sma ā rs tē š a n a i lieto 5% ap dz i ru laks tu n o v ā ­r ī jumu. Ā rs tē š a n ā s i z d a r ā m a t ikai s ta c io nā ro s ā r s t a u z ­r audz ībā . D r o g a s n o v ā r ī j u m u lieto a r ī n iko t īn i sma un zvīņu ēdes ā rs t ēšana i .

N ov ā r ī j u m a g a t a v o š a n a i ņem 10 g s a s m a l c i n ā t a s dr o ­gas , aplej a r 200 ml ūd ens un lēni v ā r a 15 minūtes . Pēc t a m atdzesē , a r ūdeni pa p i ld in a līdz s ā k o tn ē ja m t i lp u ­mam, b iezumus nospiež un filtrē. N o v ā r ī j u m u u z g la b ā vē su m ā 2 d iennakt is . Ā r s tē šanu sāk 3 vai 4 d ienas pēc a l ­kohola l i etošanas . V is p i rm s dzer 7 5 . . . 100 ml sva ig i s a g a ­ta vot a 5% apdzi ru laks tu n o v ā r ī ju m a . Pēc 3 . . . 16 m i n ū ­tēm s l im nie kam dod paos t ī t un dzert 3 . . . 5 ml a lkohola . V e m š a n a s reakc i ja ies tā jas pēc 10 . . . 15 min ūtēm , dažre iz pēc 1 . . . 3 s t u n d ām . Lai p a ā t r i n ā t u p r e t ī g u m a reakc i ja s izveidošanos, a lkoholu dod dzer t ikreiz p i rm s v e m ša n a s . Ne la bu m a s a j ū t a i lgs t 2 . . . 6 s t u n d a s a r a tk ā r to tu ( 5 . . . 8 un va i rā k reižu) ve m ša nu . Dažreiz p r e t ī g u m s pre t a l ­koholu izveidojas jau pēc 2 vai 3 seans iem. Ja a tka l ro ­das t ieksme pēc a lkohola, ā r s t ē š a n a s kur su a tk ā r to pēc p u s g a d a va i 1 gada .

Dzerot apd z i r u laks tu no v ā r ī j u m u p a š ā r s t ē š a n ā s no ­lūkā, v a r sa indē ties . S a i n d ē š a n ā s pa z īm es ir sā pe s kuņģī un kolapss. P i rm o pal īdz ību s a i n d ē š a n ā s g a d ī j u m ā sniedz, c ietušo novie tojot guļus , dodot ieelpot ož am o sp ir tu u n si ldot rokas, kā jas ; nep iec iešama kva li f icēta pa l īdz ība s t a ­c ionārā.

S ib ī r i j as t a u tu medic īnā iekšķ īg i lieto d r o g a s 40° sp i r ta i zv i lkumu (1 ē d a m k a ro te s a s m a l c i n ā t a s d r o g a s uz

C6

puslitra 40° spirta) reimatisma un plaušu tuberkulozes

ārstēšanai, vielu m aiņas traucējumu novēršanai un kā

abortlvu līdzekli.Ārīgi apdziru lakstu novārījumu lieto pret ēdēm un

galvas utim, pret matu izkrišanu un plikpaurību.

AP IN IS , PARASTAIS

Humulus lupulus L.; хмель обыкновенный.

Drogas: apīņu augļkopas — strobuli Lupuli; соплодия

хмеля;apīņu dziedzeri — glandulae Lupuli; железки хмеля.

Parastais apīnis ir daudzgadīgs kaņepju dzimtas (Can- nabaceae) lakstaugs ar

2. . . 6 m garu, v ijīgu, dobu četršķautņu stumbru. La­pas pretējas, staraini da­lītas vai šķeltas. Ziedi sīki, viendzimuma; vīrišķie ziedi zaļgani vai dzeltenbalti,

sakopoti skarās, sieviš­ķie — galviņās, kuras ap­ņem gandrīz apaļas seg­lapas. Zied jū lijā , augustā.Pēc noziedēšanas seglapas izaug lielākas un veido čiekuram līdzīgu augļkopu.Auglis — riekstiņš.

Mūsu republikā parasto apīni sastop bieži mitros

lapu koku mežos, krūm ā­jos, upju krastos, vietām pat veselām audzēm. Bieži to arī kultivē.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc ve­

selas augļkopas ar 1 ,5 ...3 cm garu kātu, tehniskās gatavības stadijā (īsi pirms pilnīgas nogatavo- šanās), kad tās ir zaļgan-

57

dzeltenas. Tūlīt pēc ievākšanas augļkopas izklāj plānā slānī un žāvē ēnā vai kaltēs temperatūrā līdz 40°C. Drogā ir 3. . .4 cm garas zaļgandzeltenas augļkopas ar kātiem. Drogas smarža īpatnēja; garša rūgtena, sveķaina. Atka­rībā no nokrāsas, nobirušo seglapu daudzuma un citām pazīmēm drogu iedala 3 šķirās pēc Vissavienības stan­darta (OCT-528).

Drogu presē un iesaiņo dubultmaisos pa 120 kg. No­liktavās to uzglabā dubultmaisos, aptiekās — noslēgtās kastēs, skārda vai tumša stikla traukos. Uzglabašanas ilgums 1 gads.

Apīņu dziedzerus taukaina, aromātiska pulvera veidā iegūst, augļkopas sijājot. Tautā tie pazīstami ar nosau­kumu 1 u p u 1 ī n s.

Ķīmiskais sastāvs. Apīņu augļkopu droga satur ēte­risko eļļu ( 1 . . . 3 % ) , kuras galvenās sastāvvielas ir mir- cēns, kariofilēns, mircenols, geraniols, linalools u. c. Apīņu dziedzeri satur sveķveida vielas (līdz 80%) , kuru galve­nās sastāvvielas ir labilas floroglucīna tipa rūgtvielas — humulons, lupulons, kolupulons u. c.

Lietošana. Parasta apīņa aktīvajām vielām piemīt no­mierinoša, pretsāpju, antibiotiska un nedaudz estragēna iedarbiba. Apīņu augļkopas uzlējuma vai tējas veidā lieto iekšķīgi kā ēstgribu ierosinošu, nomierinošu, pretkrampju, pretsāpju un diurētisku līdzekli. Uzlējumu gatavo, aplejot 1 tējkaroti sasmalcinātu augļkopu ar l glāzi verdoša ūdens. Izdzer pa malkam pēcpusdienā. Tautas medicīnā uzlējumu izmanto gastrītu, cistītu, uretrītu ārstēšanai, kā ari pret nierakmeņiem, galvassāpēm un bezmiegu. Ārīgi lieto matu stiprināšanai, grūti dzīstošu brūču dziedēšanai, kompresēs kā pretsāpju līdzekli, sasitumu ārstēšanai un aromātiskām vannām.

Apīņu augļkopu sauso ekstraktu Cehoslovakijā un Un­gārija izmanto kompleksu preparātu — h o v a l e t ē n a un v a l o s e d ā n a pagatavošanai; ēterisko eļļu Vācijas De-

58

m o k rā t i s ka jā Republikā i zm an to p r e p a r ā t a v a l o k o r - d ī n a p a g a ta v o š a n a i .

Apiņu au g ļk o p a s kā ant ibiot iku s a t u r o š u drogu plaši i zm ant o a lu s rūpniec ībā , lai novē rs tu a lus sk āb šan u . D ro ­g a s rūg tv ie la s piedod a lum rak s tu r īg o rū g t e n o gar šu . Apīņu au g ļk o p as iet i lpst j auk to tē ju s a s t ā v ā (1. pieli­ku m s) .

I lgstoši s t r ā d ā j o t a r apiņ iem, v a r ras t ies d a ž ā d a s a le r ­ģ i s ka s p a r ā d ī b a s — v e m š a n a , ga lv a s s ā p e s , acu g ļo t ā d a s iekaisumi .

ARNIKA, KALNU

Arnica montana L.; арника горная.

Droga : a rn iku ziedi — jlores Arnicae-, цветы арники.

Kalnu a rn ik a ir d a u d z g a d ī g s a s te ru dz im ta s (Astera- ceae, sin. Compositae) l a k s t a u g s a r resnu, b rū nu , sl īpi zemē a ugošu sakneni un 4 0 . . . 6 0 cm augs tu , t a i sn u , p ū ­kainu, a u g š d a ļ ā z a r a i n u s tu mb ru . Roze tes la pas 4 . . . 10, i egaren i olveida, a r īsu kātu un 5 . . . 7 dz īs lām; s tu m b ra la pas ne d au d zas , p re tē jas , daļēj i s t u m b r u sk au još as . To v i r spus e spi lg t i zaļa, m a to ta , ap a k š p u s e ga iš āk a , kaila. Ziedi o r anždze l ten i , sakopot i kurv īt ī s t u m b r u un za ru ga lā. Zied ma i jā , jūn i ja . Augl i s sēklenis a r m a tk aus u .

Kalnu a rn ik a veido au dzes V iduse i ro pas ka lnu p ļ a ­vās — Karpa tos , Alpos, U k r a in a s r ie tumda ļā . Re tāk to sa s top Bal tkr iev i jā un L ie tuvas d ienvidda ļā . Mūsu re p u b ­likā ka lnu a rn ik a sa v v a ļā neaug ; v ie tām kul tivē dārzos . Sēklas ātr i zaud ē d īg s t spē ju , t āpēc t ā s izsēj tūl ī pēc ievāk­ša nas . P a d o m j u Savien ībā d r o g a s ieguvei ga lv e n o k ā r t kul ­t ivē l a p a i n o a r n i k u (Arnica foliosa Nutt . ) un S a - m i s o a r n i k u (A. chamissonis L e s s . ) .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Arniku ziedu kur v īšus bez kā t iņa ievāc z i ed ēšan as s ā k u m ā sa u l a i n ā laikā. Tos irdeni sa liek grozos un pēc iespē jas ātr i n o g ā d ā ž ā v ē š a n a s vietā. Z iedus izklāj 2 . . . 3 cm biezā s lān ī un žāvē nojumēs , labi v ē d in ā m ā s te lpā s vai a rī ka l tēs 5 0 . . . 6 0 ° C t e m p e ra tū rā .

D roga s a s t ā v no 3 . . . 5 cm d ia m e t r a ziedu kurv īš iem vai ar ī no a t se v iš ķā m to da ļām. Kurvīšu ā rē jā m a lā a t r o d a s oranždze l ten i mēlziedi a r 3 zobiņiem a u g š g a l ā un a r 7 . . . 9 p a r a l ē l ā m dz īs lām. Kurv īšu vidē jā da ļā ir

59

stobrziedi a r 5 zobiņiem. Sēklo tne i pe lēc īgdzel tens mat - kauss ( l id mat iņ i ) . Zieda p a m a t s a r z a | g a n b r ū n ā m plēv- veida v īka l la pām. D ro g a s s m a r ž a vā ja , a rom ā t i s ka ; g a r š a asa , rū g ta .

D r o g a s kva l i tā t i n o sa ka pēc va ls t s s t a n d a r t a (ГОСТ 13399-67). M i t r u m s t a jā nedr ī ks t p ā r s n i e g t 13%, kopējo pe lnu nedr īks t būt va i r āk a r 9% (S am is o a rn ika i ne va i rā k p a r 12% ) , s ab i rz uš o daļu, ku ra s var i zs i jā t caur2 m m lielām sieta acīm, ne v a i r ā k p a r 6 %, or gani sko pie­m a is ī j u m u ne v a i r ā k p a r 2 %, ne o rg a n is k o p ie ma is ī ju mu ne va i r āk p a r 1%.

D rogu iesaiņo maiso s pa 30 k g un ķ īpās pa 50 kg. Nol ik tavās to u z g la b ā maisos , ķīpās , bet ap t iekās — n o ­s l ē g ta s kastēs , sk ā rd a va i tu m š a s t ik la t r au k o s sa usās , v ē d i n ā m ā s te lpās. Lai p a s a r g ā t u dr o g u no kai tēkļ iem, t a r ā ievieto t r a u c iņ u a r h lo roformā sam ērcē tu vati . U z g l a b ā ­š a n a s i lg um s 2 gadi .

Ķīmiskais sa s tā vs . Arniku ziedi s a t u r ēter isko eļ ļu ( a p ­m ē r a m 0, 1% ) , k u ra s g a lv e n ā s sa s t ā v v ie la s ir t imols un t imola met i les te r is . D rog ā kons ta tē t i a - am ir īn a t ipa tri- t e rpēna sav i eno jum i — arn id iols , fa rad io ls un ta r ak sa s te - rols; f l avongl ikoz īdi — kempferols , kvercet īns , kvercet īn- g l ikoga l ak tu ronīd s ; karot ino īd i — luteīns, zeaksan t īn s , ksan tof i lepoksīds u. c.; miecvielas, sterīni , С v i tamīns , o r g a n i s k ā s skābes, va skve ida vielas un gumi jv ie las .

Lietošana . Arniku a k t ī v a jā m v ie lām piemīt pret iekai- su ma , au du g ra n u la c i ju veicinošas , nomie r in ošas un žul ts sekrēci ju s t i mu lē jo ša s īpaš ība s . Medic īnā a rn ik u ziedu n o v ā r ī j u m u un t i nk tūr u (a t š ķ a id ī ju m ā 1 : 4 ) lieto g a l v e ­n ok ā r t ār īgi ko mp resēm sa s i t u m u , z e m ā d a s a s in s iz p lū ­dum u, s a s t i epum u, u z p a m p u m u , ka rb u n k u lu un t rombozes ā rs tē ša na i .

Ārīga i l i e tošana i n o v ā r ī j u m u ga tavo , ņemot 3 ē d a m k a ­ro tes d r o g a s uz 1 glāzi ve rd oš a ūdens , bet i ekšķīga i l ieto­š ana i 1 ēd a m k a ro t i d r o g a s uz 1 g lāzi ve rd oš a ūdens. Iek­šķīgi lieto pre t sā pēm pa k rū tē un g inekoloģi jā pre t a s i ­ņo š a n ā m . Novēro ta a rī l abvē l īga iedarbība s te nokar d i ja s un s i rds nepie t iekamības ā rs tē šan ā . E kspe r im en tos a r dz īv­niekiem novērots , ka a rn iku p rep a rā t i pa s t ip r in a dzemdes m u s k u l a t ū r a s kont rakc i jas , d a rb o ja s kā žu l t s sekrēci jas s t imulē tāj i , p a p l a š in a ko ron ā ro s a s in s v a d u s un pazem in a holeste r īna d a u d z u m u asinī s.

T a u t a s medic īnā a rn ik u ziedu n o vā r ī ju m u lieto iekšķīgi

60

bronhī ta , pod a g ra s , g r ipas , k r am pju , epi leps i jas , s i rds sl i­mību ā rs tē š a n a i , p ret a s i ns iz p lū dum iem s m a d z e n ē s un arī kā d iurē t i sku līdzekli.

H om eop ā t i j ā g a t a v o t i nk tū ru no sva igu , ziedošu a u g u v i r szeme s d a l ā m un a rī no saknēm.

P i e z ī m e . M ū s u republ ikā ievāc b r i t u s t a ģ i (Itiula britannica L. ) un v ī t o l u s t a ģ i (L. salicina L. ), kuras bieži p ā rd od t i r gū p a r a rn ikā m. Atšķ i r ībā no a r n ik ā m s ta - ģēm n a v roze tes lapu; s tu m b r a la pas pa mī šu s ; mēlziediem4 dzīs las . S t a ģ e s medic īnā ne izmanto .

ARONIJA, MELNAUGĻU

M eln a is pī lādzis; Aronia melanocarpa (Michx.)Elliot. ; рябина черноплодная.

Droga : a ron i ju a ug l i s — / rudus Arotiiae; плод рябины черноплодной.

M e ln a u g ļu a roni ja ir neliels, dekora t īvs , 1 , 5 . . . 2 m a u g s t s rožu dz im ta s (Rosaceae) k rūms . L a p a s pamīšus , v ienkār ša s , o t r ād i olve ida va i ovā las , ar zoba inu malu. Ziedi bal t i va i rožaini , sakopot i va i ro gve id a z iedkopās. Zied mai jā . Augļ i ābolve ida , i egareni , melni , sp īd īg i va i a r g a i š u ap sa rm i , 8 . . . 10 m m diamet rā . Sēk la s t u m š b r ū ­nas , k roka inas . Augļi n o g a t a v o j a s sep tembr ī .

M e ln a u g ļu a ron i ja s dz im ten e ir Z iemeļamer ika . P a ­domju Savie n īb ā to kul t ivē kā dekorat īvu un kā ā r s t n i e ­c ības augu . Pēdē jos g a d u desmi tos m e ln a u g ļu a roni ju kul ­t ivē arī La tv i ja s republ ikā .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Aroni ju a u g ļ u s ievāc, kad tie ir p i lnīgi noga t avoju š ie s . Sā d u au g ļu miza ir blīva, mī ks tu m s g a n d r īz melns , su la tu m š r u b ī n s a r k a n a . Nolasa a r r okā m a t sev iš ķus aug ļu s , sa l iek grozos un a t l a sa pie­m ai s ī j um us . S av āk to s au g ļu s izlieto sva igu s , izspiež sulu, konservē , g a t a v o ievār ī jumus . Droga i au g ļu s v a r a r ī ž ā ­vēt 8 0 . . . 9 0 ° C te m p e ra tū rā . Žāvē ti augļ i ir g a n d r ī z melni , v i r spu sē krokaini .

Drogu iesa iņo kastēs. N o l ik tav ās to u z g la b ā kastēs , ap t iekās — s t ik la va i s k ā r d a t r aukos sa u s ā s , labi vēd in ā ­m ā s telpās.

Ķīmiskais s a s t ā v s . M e ln a u g ļu a roni j as au g ļu sa s t ā v s n av kons ta n t s . Ta s a tk a r īg s no k l im ata un ci t iem a u g š a ­n a s apstāk ļ iem. Augļi s a t u r 4 , 6 . . . 10,2% c u k u r a . V i s v a i r ā k

61

cuku ra ko ns ta tē t s Al t a j a no v a d ā audz ē to a roni ju a u g ­ļos, ku ru s iz m a n to tab le šu g a t a v o š a n a i . Aug ļos a t ra s t i a r i an toc iān i un citi f lavonoīdi (v i ta m īn s P ) , askorbīn- skābe , karot lns , o r g a n i s k ā s skābes, miecvielas, jods u. c.

Lietošana . Aroni ju au g ļu p re pa rā t i fa rm akolo ģi sk i un klīniski pētīti O m s k a s Med ic īna s ins t i tū tā un c i tās z in ā t ­n i skās ies tādēs. So pē t ī jumu re zu l tā tā p ie rādī ts , ka a ro ­n iju aug ļu su la pa p la š i n a as in s v a d u s un pazem in a a r t e ­r iālo as inssp ied ienu. O r g a n i s m ā tā ne uz k rā ja s , un tai ir p l aš s te r ape i t i s ka is efekts, ko aps t ip r inā ju š i a ri k l īn i skās p ā r b a u d e s rezu l tā t i h iper ton i ja s s l imniek iem I un II s l i ­m īb as s tad i jā . Lietojot ik d ienas pa 50 ml s v a ig a s su l a s3 reizes dienā, j a u pēc 10 . . . 12 d ienām 75% sl imnieku uz­labojus ies p a š s a j ū t a , z u d u š a s va i s a m a z i n ā j u š ā s g a l v a s ­sāpes , uzlaboj ies miegs, p a a u g s t i n ā j u š ā s d a rb a sp ē ja s , n o r ­malizē j ies a r t e r i ā la i s as insspied iens .

Ā r s tē š a n ā s ku rss a r sv a ig u su lu i lgs t 1 0 . . . 3 0 dienas. To a tk ā r to ik pēc 1 vai 2 mēneš iem, l ietojot pa 50 ml s u ­las 3 reizes dienā p u s s tu n d u p i r m s ēšanas . V a r l ietot ar ī s v a i g u s a u g ļ u s pa 100 g 3 reizes dienā va i a rī ap t iekās d a b ū j a m ā s a ron i ju aug ļu tabletes .

Aroni ju a u g ļu s un sulu nedr īks t l ietot g a s t r ī t a s l im ­nieki, cilvēki a r p a a u g s t i n ā t u skābes sa t u r u kuņģī , kā arī s l imnieki , kur iem ir d iv p a ds m i tp i r k s tu z a r n a s čūla.

ASINSZALE, DIVŠĶAUTŅU

Asinspuķe , r a g a n u kauli ; Hypericum perforatum L.;зверобой продырявленный.

Droga : as in sz ā ļ u laks t s — herba Hyperici; тр а в а зв е ­робоя.

Div šķ aut ņu a s inszā le ir 3 0 . . . 60 cm a ugs ts , d a u d z g a ­d ī gs a s i ns za ļu d z im tas (Hypericaceae) l a k s t a u g s a r s tā vu d i v šķ au tņ u s tu m br u , kas a u g š d a ļ ā zaro ja s . L a p a s pretējas , v ienkār ša s , veselas, ovā las , e l ip t i skas vai i ega renas , sē ­doša s vai g a n d r ī z sēdošas , a r d aud z ie m tum šie m punkt- ve ida dziedzeriem un c a u r s p ī d ī g ā m sekrēta i lēm. Ziedi sp i l ­gt i dzelteni , sakopot i va i r ogv e id a sk arās . Ari uz ziediem ir melni punkt ve ida dziedzeri . Zied jūl i jā , a u g u s t ā . Augļi l īdz 6 m m g a r a s pog a ļas .

Ü2

s

Divšķautņu asinszāle sastopama diezgan bieži visā

mūsu republikā. Tā aug sausās pļavās, atmatās, krūm ā­jos, mežu izcirtumos, bet neveido ciešas audzes, tādēļ pē­dējos gados to sāk arī kultivēt.

Ievākšana un sagatavošana. Asinszāļu lakstus ievāc

pilnziedā, kad lielāka daļa ziedu ir uzziedējusi, nopļaujot vai nogriežot līdz 30 cm garas lakstu galotnes. Žāvē ēnainā vietā, bēniņos, nojumēs, šķūņos vai kaltēs līdz 40°C temperatūrā, kur laba ventilācija. Drogas iznākums

ir 25% no svaiga materiāla svara.Asinszāļu lakstu droga sastāv no lakstu galotnēm ar

lapām , dzelteniem ziediem, ziedpumpuriem un negataviem augļiem. Drogas smarža vāja, aromātiska; garša rūgta, viegli savelkoša.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums tajā nedrīkst pārsniegt 13%; kopējo

pelnu ta jā nedrīkst būt

vairāk par 8% , 10% sāls­skābē nešķīstošo pelnu ne vairāk par 1%, sabir- zumu, kurus var izsijāt caur 2 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 10%, stumbru un sānzaru ne

vairāk par 50%, organisko piemaisījumu ne vairāk par

1%, neorganisko piemaisī­jum u ne vairāk par 1%, ar 40° spirtu ekstrahējamo vielu ne mazāk par 25%.

Nedrīkst ievākt p l a n ­k u m a i n ā s a s i n s z ā - 1 e s (Hypericum macula- turn Crantz.) lakstus. P lan ­kumainajai asinszālei ir dobs četršķautņu stumbrs.Lapas tai lielākas par div­šķautņu asinszāles lapām, bez caurspīdīgām sekrēt- ailēm. Ziedi piram idālās skarveida ziedkopās.

Drogu iesaiņo ķīpās pa 50 kg. Noliktavās to uz*

63

gl abā ķīpās, ap t iekās — kas t ēs a r va ku sa u sā s , labi vē­d i n ā m ā s telpās. D r o g a s u z g l a b ā š a n a s laiks 3 gadi .

Ķīmiska is s a s t ā v s . D iv šķ a u tņ u a s i n szā le s lakst i s a t u r miecvielas (l īdz 10% ) , f lavonoīdus , a n t r a h i n o n a a t v a s i n ā ­j u m u s — hiper icīnu, pseidohipericīnu, protopseidohiperi - cīnu; sveķveida vielas, ē te r isko eļļu, ka ro t īnu (l īdz 55 m g 100 g d r o g a s ) , hol īnu, a lka lo īdu z īmes u. c.

Lie tošana . D iv š ķ a u tņ u as in szā le s p r e p a rā t i em ir iz­teikta save lkoš a un an t im ik ro bi ā l a iedarb ība ; tie sekmē aud u reģenerāc i ju . Uz lē jum u, tēju, t i nk tūr u un sa u so ek s­t r ak t u ā r īgi lieto s m a g a n u un m u te s g ļ o tā d u ieka isumu, o t r ā s un t r e šā s pa k ā p e s a p d e g u m u ā r s t ēš an a i , brūču dzie­dēšana i . Iekšķīgi tos lieto kolī tu ( r e sn ā s z a r n a s g ļ o tā d as ieka i su mu) , aknu , žu l t s pū š ļ a s l imību, cist ī tu, k u ņ ģ a un z a rn u t r a k t a čūlu ā r s tē šana i . A s in szā ļu lakst i iet i lpst d a ­ž ā d ā s sa ve lk ošās j a u k t a j ā s tē jā s ( 1. p ie l ikums) .

No d i všķ au tņ u as i n szā le s laks t iem B u lg ā r i j ā ra žo p re ­p a r ā t u d e f l a v ī t u , kuru iz m an to kā P v i tamīnu . P r e p a ­r ā tu s i m a n i n u un n o v o i m a n ī n u iz g a t a v o kā s a u ­sos eks t r ak tu s un lieto d a ž ā d ā s zā ļu for m ās ā d a s s l imību un a p d e g u m u ā r s tē šana i .

T a u t a s medic īnā iekšķīgi lieto r e im a t i s m a , p o d a g r a s , hemoroīdu ā r s t ē ša n a i , pret i ekšē jām a s i ņ o ša n ā m , bērniem pre t u r īna n e s a t u r ē š a n u nakt ī s un kā d iurē t i sku līdzekli. A s in szā ļu laks tu e ļ ļas izv i lkumu (1 da ļu laks tu aplej ar2 d a ļā m e ļ ļas un eks t r ahē 3 nedē ļa s i s ta b a s t e m p e r a t ū r ā ) lieto komp resē s a p d e g u m a brūču un čūlu ā rs tē ša na i .

As ins zā ļu la ks t us kā krāsvie lu p laši lieto liķieru, b a l ­z am u un ci tu a lkohol isko dzērienu g a t a v o š a n ā .

AUGST1ŅS, Č EMURU

Āderu zāle, d r u d ž a zāle; Centaurium umbellatum Gilib.;золототысячник зонтичный.

Droga: a u g s t iņ u laks t s — herba Cenlaurii\ тр ава зо л о ­тотысячника.

Ce mu r iņ u a u g s t i ņ š ir 1 0 . . . 4 5 cm a u g s t s v ie n g ad īg s vai d i v g a d īg s genc iān u dz im ta s (Gentianaceae) l a k s t a u g s a r č e t r šķ au tņ u s tu mbru , kur š a u g š d a ļ ā zaro jas . S t u m b r a l apa s pre tē jas , sēdošas , i egareni e l ipt iskas , a r g lud u malu ; rozetes la p a s iegaren i o t r ād i o lveida a r 5 nesk a idr i iz­

64

t e ik tā m dz īslām. Ziedi rožaini , sakopoti čemurve ida di- hāz i jos , a p m ē r a m 10 m m d ia m e t r ā ; a tv e ra s s ausa , s a u ­la ina laika. Zied 110 jū l i j a līdz sep tembrim.

Č e m u ru augstii. iš izplat ī t s ne bieži visā republ ikā a t ­m a ta s , p ļavās , ka lnu nogāzēs , k rūmos , bet nekur neveido p la š ā k a s audzes .

AAitrakās p ļ avā s sa s to p s k a i s t o a u g s t i ņ u ( C m - taurium pulchellutn (S\v). Dr.) . T a s ir v iengad īgs , 5 . . . 15 cm au g s t s , s īks lak s ta ugs , ku ra s t u m b r s za ro j a s jau no pa m a ta . Lapu roze tes nav. Ziedi tumši rožaini . Arī ska is to a u g s t i ņ u dr īks t i zma n to t d ro g u ieguvei.

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . A ugs t iņ u l aks tu s ievāc a u g u z ie dē šanas s ā k u m ā — jū l i jā un a u g u s tā , nogr iežo t tos bez lapu rozetes . Nedr īks t i z r au t au g u s a r v i sām s a k ­nēm. L a k s tu s a r ziediem uz vienu pus i ievieto grozos. Tos v a r žāvē t bēn iņos zem sk a rd a va i ši fera ju m ta , re tāk no­ju mēs , kur laba vent i lāci ja , i zklājot p lān ā s lān ī tā, lai ziedi būtu vienuviet . J a ir s l ikta venti lāci jā , j a l aks tu s iz­klāj biezā s lān ī un ilgi žāvē, d ro g a zau d ē dabisko krāsu un bojājas . L aks tus nedr īks t žāvē t a rī tiešā sau les ga i smā . N a v ie te icams d ro g u sas ie t sa išķos p i rm s ž ā v ēša n as , jo var sekmēt krā sa s izma iņu un pa t pū ša nu . D r o g a s iz nā ku m s ir a p m ē r a m 25% no sv a ig a m a te r iā la sv ara .

D rog ā ir 1 0 . . . 3 0 cm gar i un līdz 2 m m resni , zaļ i vai dze l ten igza ļ i a u g s t i ņ u lakst i a r l a p ā m un ziediem. Drogai s m a r ž a s nav; g a r š a rūg ta .

D r o g a s kva l i tā t i nosaka pēc V a ls t s f a rm ak o p e ja s 9. iz­d e v u m a pra s īb ām. M i t ru m s ta jā nedr īks t p ā r sn i eg t 14%, kopējo pe lnu d ro g a nedr īk s t bū t va i r ā k p a r 7 % , laks tu ar ziediem, kuri zaudē juš i dabisko krāsu, ne va i rāk p a r 5% , laks tu a r s a k n ē m ne va i r āk p a r 2 %, o rgan is ko p iem ais ī ­ju m u ne va i r āk pa r 1%, neor gani sko p iemais ī jumu ne v a i ­rā k p a r 1%.

D rogu iesa iņo ķ īpās pa 50 kg. Nol ik tavās to uzg la b ā ķīpās, ap t iekās — kas t ē s a r vāku sa usā s , labi vē d in ā m ā s te lpās . U z g l a b ā š a n a s i lg um s 2 gadi .

Ķīmiskais s a s t ā v s . A ug s t iņ u lakst i s a t u r rūg tv ie l as — genc iopikr īnu, e r i taur īnu , e r i t r ocen tau r īn u ; a lka lo īdu gen- c ian īnu , t r i t e rpēnskābes , askorb īnskābi u. c.

Lietošana . A ug s t iņ u laks tu p r e p a r a t u s lieto kā rūg tv i e ­las ē s tg r ib a s ie ros ināšana i un g r e m o š a n a s o r g ā n u sekrē­c i jas ve ic ināšana i , pre t z a rn u a izc ietējumiem un meteo- r ismu. No d r o g a s g a t a v o tē jas, no v ā r ī j u m u s u n t ink tūru ,

3 — 3<J3 G3

kura ietilpst rūgtās tinktūras (Tinctura amara) sastāvā.

Eksperimentos konstatēts, ka gencianīris iedarbojas pret cērmēm.

Tautas medicīnā augstiņu lakstu uzlējumu lieto maz­asinības, žultspūšļa, plaušu slim ību ārstēšanai, pret paaug­stinātu skābes saturu kuņģa sulā un žagām . Uzlējuma gatavošanai ņem 20 g drogas uz 1 / udens. Var lietot ar! «ugstiņu 1111 asinszāļu lakstu maisījumu vienādās daļas.

Uzlējumu izdzer viena dienā vairākās reizēs pirms ēšanas. Augstiņu laksti ietilpst arī jaukto tēju sastāvā (I. pieli­kums).

AUZA. S ĒJAS

Avena saliva L.; овеспосевной.

Drogas: auzu auglis (graudenis) — frucltis Avenae; плод овса;

auzu laksts — herba Avenae; трава овса.

Sējas auza ir 5 0 .. . 100 cm augsts, viengadīgs graudzāļu dzimtas (Poa- ceae, siti. Gramineae) lakstaugs ar lineārām lā ­pām. Ziedi sakopoti līdz 25 cm garās vārpskarās. Zied jū lija , augustā. Aug­lis graudenis.

Mūsu republikā auzas plaši kultivē kā pārtikās un lopbarības augus.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogām ievāc no­

gatavojušos auzu augļus (graudus). Augus nopļauj, nokuļ un, ja vajadzīgs, pa. piIdus žāvē kaltēs. Homeo­pātisko zāļu pagatavoša­nai ievāc auzu lakstus

pirms ziedēšanas.

«e

Ķīmiskais sastāvs. G r a u d e ņ i s a t u r po l i s ahar idu s — cieti ( 5 0 . . . 6 0 % ) , inu līnu , pekt īnv ie las ; o lba l tumv ie la s ( 1 4 . . . 16 % ) , t a u k u s (6 . . . 9 % ) , fosfora un kāl i ja sā ļus , lecit īnu, sap oni nu s , t i rozīnu, hol īnu, a lka lo idu t r igone l l īnu , B g r u p a s v i t am īn us , fe rmentus , mikr oe lemen tus u. c. Auzu lakst i s a t u r po l i sa ha r idus , C v i t am īn u un B g r u p a s v i t ­amīnus , minerā lv ie las , m ik roe l em en tus u. c.

Lietošana. Drogu l ie tošana p a m a t o j a s uz vi su da rb īg o vielu kompleksa . Auzu au g ļu s lieto kā labu diē t i sku līdzekli uz tu rā , kā sedzošu un mīks t inošu līdzekli ku ņģa un z a r n u t r a k ta ieka isumu un cau re ju ā r s t ē ša n a i , it se ­višķi veciem cilvēkiem un maz ie m bērniem.

T a u t a s medic īna au zu aug ļu uz lē jumu iz ma nto žul ts sekrēc i jas s t i mu lē šan a i . S im no lūk am 1 g lāzi auzu g ra u d u aplej a r 1 l i t ru ūd ens un v ā ra , k am ēr t i lp ums s a m a z i n ā s l īdz 3/4 l i tra. Pēc ta m izkāš, a td zesē un lieto pa '/2 g lā ze s3 vai 4 reizes dienā.

T a u t a s medic īna plaši i zm an to arī auzu sa lm u no v ā r ī ­ju m u un tēju kā sv iedrējošu, p r c td rudža , d iurē t i sku līdzekli tūsk u a r s t ē ša n a i , kuru cēlonis ir nieru d a r b īb a s t r a u c ē ­jumi , kā a rī me te or i sm a ā rs tēš an a i . Ārīga i l i etošana i g a ­tavo auzu s a lm u peldes, v ā ro t 1 kg sa lm u puss tu n d u 5 lit­ros ūdens un n o v ā r ī ju m u pielejot va n n a i , kuru izman to rei­m at i s m a , i š iasa , a p s a ld ē ju m u un bērniem ra h ī t a ā r s t ē š a ­nai, ka a rī p re t kāju sv īšanu . P re t n ie ra km eņu iz ra i s ī tam sā p ē m lieto k a r s t a s auzu s a lm u kompreses nieru ra jonā .

S v a ig u auzu laks tu sp i r ta i zvi lkumu lieto homeopā t i j ā ka spēc inošu, tonizējošu l īdzekli pret nog u ru m u , kā arī g r e m o š a n a s o r g ā n u sekrēc i jas s t imul ēšana i .

AVENE, MF.ZA

Rublis idaeus L.; малина обыкновенная.

Droga: meža avenes aug l i s (oga) — frtictus Ritbi idaei; плод (ягода) малины.

Meža avene ir dze loņa ins , 1 . . . 2 111 au gs t s , d iv g a d īg s rožu dz im ta s (Rosaceae) k rūm s a r ložņā jošu sakneni . P i r m ā g a d a dz inumi lakstaini , o t rā g a d a — koksna in i . Ziedi bal t i vai za ļga nba l t i . Zied jūn i ja , jūl i j ā. Augl is1.2 . . . 2 cm g a r š sa l ik t s k a u le ņ u kopa ugl i s , s a s t ā v no3 0 . . . 6 0 a t sev išķ iem kauleņ iem un no gat av oj o t ie s viegli

3* G7

atdalās no koniskās zicd- gultnes. Nogatavojušies kopaugļi ir sarkani. Ave­nes sastopamas visā re­publikā. Tās aug mežu iz­cirtumos, krūmos un upju krastos. Tās plaši ari kul­tivē.

Ievākšana un sagata­vošana. Sausā laikā ievāc kaitēkļu nebojātas ogas, kad tās ir p iln īgi nogata­vojušās (jū lijā , augustā) un viegli atdalās 110 zied-

gultnes. Tā kā meža ave­nes ogas ir ļoti sulīgas un viegli saspiežamas, tās jā- vāc lēzenos grozos vai ari starp ogu slāņiem jaliek augu zari, lai ogas nesa­spiestos tin no tām neiztc- cētu sula. Novērots, ka kaitēkļi mazāk bojā skuju koku mežu izcirtumos au­gošo aveņu ogas. Pec ievākšanas ogas tū līt ja- žavē. Siltā, saulaina laikā tas var žāvēt saulainā

vielā, izberot 1 vai 2 ogu biezā slānī uz sietiem, papīra, audekla vai saplākšņa. Šādos apstākļos ogas žūst va irā­kas dienas un tās jāsargā no rasas, lietus, lapsenēm, m u­

šām. Ieteicams tādēļ ogas v ītināt saulē un pēc tam žā ­vēt krāsnīs, uz krāsnīm, speciālās augļu kaltēs, sākumā 3 0 ...3 5 °C temperatūrā, bet vēlāk 4 ()...5 0 °C temperatūrā. Žāvēšanas telpā jābūt labai ventilācijai. Drogas iznākums ir 1G. . . 18% no svaiga materiāla svara.

Drogā kopaugļiem ir dobta konusa veids ar noapaļotu galotni. To diametrs 7 ,5 ... 12 mm. Krasa pelēcīgi sārta. Drogas smarža vāji aromātiska; garša patīkama, sald­skāba.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 9. iz­devuma. M itrums tajā nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo

pelnu drogā nedrīkst būt vairak par 4% . 10% sālsskābē

08

nešķīs tošo pelnu ne va i r āk p a r 0,5%, s ab i r zušu daļu, ku ­r a s v a r i zs i jā t c a u r 2 mm l ie lām sieta acīm, ne va i r a k par 3 % , augļu , kas sa l ipuš i l īdz 3 cm d i a m e t r a pikās, ne v a i ­rāk p a r 4 % , au g ļu a r ne a td a l ī tu z iedgul tn i un a u g ļa kā tu ne va i r āk p a r 2 %, citu aveņ u a u g a da ļu ( lapu, kātu u. c.) ne va i rā k p a r 0,5%, sa m e ln ē ju š u a u g ļ u ne va i r āk p a r 8 %, or g an i sk o p ie ma is ī jum u (citu a u g u s u g u ē d a m ā s og as) ne va i rā k p a r 0,5%, n e or gan is ko p iema is ī jum u ne va i r āk pa r 0,5%.

D rogu iesa iņo maiso s pa 50 kg. Nol ik tavās to u zgl abā maisos, ap t iekās — n o s lē g tā s kas tē s va i s k ā r d a t r au k o s s a u sa s , ga i šās , labi v ē d in ā m ā s te lpās uz sa s ta tņ ie m. D ro ­g a s u z g l a b ā š a n a s i lg ums 2 gadi .

Ķīmiskais s a s tā vs . M eža avenes o g a s s a t u r ēter isko eļļu, o r g a n i s k ā s skābes, a sk orb īnskābi ( l īdz 45 m g 100 g a u g ļu ) , karo t īnu, B g r u p a s v i ta mī nus , cukurus , pektīn- vielas, g l ikozīdus, miecvielas , f l avonoīdus , g ļotvie las, m i ­ne rā lv ie lās u. c.

L ietošana. M eža aven es a u g ļu s tēju un uz lē jumu ve idā izman to s a a u k s t ē š a n ā s s l imību, g r ip a s un a n g ī n a s ā r s t ē ­š a n a i kā sviedrē jošu līdzekli. A g r ā k au g ļu s ī rupu i z m a n ­toja ar ī za ļu g a r š a s uz labošana i . Me ža avenes augļi iet i lpst d a ž ā d u sviedrē jošu tēju s a s t ā v ā ( 1. p ie l ikums) .

T a u t a s medic īnā i zm ant o arī aveņu lapas , l a ks t us kā save lkošu līdzekli ca ure ja s , k lepus ā r s tē š a n a i un a s i ņ o š a ­n a s a p t u r ē š a n a i un ka an t i sep t i sku , t e m p e r a t ū r u p a z e m i ­nošu līdzekli. Aveņu ziedu n o v ā r ī ju m u lieto konjunkt iv ī ta ā r s tē š a n a i un s e j as m a z g ā š a n a i (pret p inn ēm) .

BALDRIĀNS, ĀRSTNIECĪBAS

Bu ldur jān is , va le r iāns ; Valeriana officinalis L.; в але ­риа на лекар ст вен ная .

Droga: b a ld r iā n u s akn eni s a r s a k n ē m — rhizoma cutn radicibus Valerianae; корневище с корнями валерианы.

Ārs tn iec ības b a ld r iā ns ir 5 0 . . . 200 cm augs ts , d a u d z ­g a d ī g s b a ld r iā n u dz im ta s ( Valerianaceae) l a k s ta u g s ar s tāvu , dobu, r ieva inu s tu mb ru , kurš z a r o j a s a u g š d a ļā . S a k ­neņi īsi, vert ikāl i , a p m ē r a m 2 . . . 4 cm ga r i un 1 . . . 3 cm resni , a r d a u d z ā m g a r ā m bā rk šu saknēm, k u ra m ir ī p a t ­nē ja ba ld r i ānu sm arža . L a p a s pretē jas , n e p ā r a p lūksna in i

C9

<lalitas. Ziedi sīki, bal t i vai bāli violet rožaini , sm arž īg i , sakopot i va i rogve ida vai ska rve ida ziedkopās . Zied no ju- n ija līdz sep tembr im. Augļi iegareni , b r ū n g a n i riekst iņi a r l īdmatīņiem.

Ārstniecības b a ld r iā n s s a s t o p a m s visā republ ikā m i t r a s p ļavās , k rūmājos , m ež m a lā s , ūd eņu k r a s tm a lā s . P l a š ā k a s s a v v a ļa s au d zes a t r o d a s L u b ā n a s ezera ap k ā r tn e s klanu p ļavas, g r ā v m a l ā s , u pm a lā s , g a r kana l ie m un dīķiem. Ā rs t ­niec ības ba ld r iā nu ļoti p laš i kultivē, jo s a v v a ļ a s a u g u ne ­pietiek, tie ir m az raž īg i un ievāktā dr o g a n a v t ik v ienve i ­d īga un tā s p a š iz m a k s a ir d au d z a u g s t ā k a nekā kult ivē­ta j iem augiem.

Ie vākš ana un s a g a t a v o š a n a . Ārstniec ības b a ld r iā na s a k n e ņ u s a r s a k n ē m ievāc rudenī ve ģe tāc i ja s per ioda be i­g a s ( a u g u s ta , sep tembr ī , oktobr ī) , i zrokot tos a r dar/ .a d a k š ā m vai l āps tu . P l a n t ā c i j ā s tos izar a r a rklu vai k a r t u ­peļu rok amo ma š īn u . No sa k n ēm un s akn eņi em rūpīg i no ­b i rdina zemi, nogriež a u g a v ir szemes d a ļa s un re snākos sa k n eņ u s s ad a la . S a k n e s ievieto grozos vai speciālos m a z ­g ā j a m o s t r u m u ļo s un ska lo tekošā ūdeni . Labi n o m a z g ā t a - j a m sa knēm un sakneņiem ar naz i nogr iež vel pa l ik ušā s v i r sz emes s t u m b ra d a ļa s un a r ī s īkās bā rk s tv e id a piesak- nes ( tas v a r ari n e a td a l ī t ) . S a k n e ņ u s a r s ak n ēm 2 . . . 3 die ­n a s vī t ina labi v ē d i n ā m ā s te lpās — nojumēs , šķūņos ( j a s a r g a no kaķiem) . Pēc ta m žāvē ka l tēs 3 5 . . . 4 5 ° C t e m ­p e ra tū ra vai si l t as , labi v ē d i n ā m a s te lpās , lai neiztvai- kotu ē t e r i skas eļ ļas. Lai d rogu v ie nmēr īg i izžāvē tu, s a k ­nes va i r ā k k ā r t j ā s a m a i s a pārci lājot . D roga ir i zžuvusi , ja sakneņi liecot lūst , bet neliecas. P i r m s i e s a iņ o š a n a s iz­žā vē ta s sa k n es a t s ta j kādti laiku brīvā ga isā , lai t ā s a t ­vi lg tu un nebūtu p ā rā k t ra us la s . S akn es vēl p ap i l dus sija, lai a t t ī r ī tu smil t i s un sīkās, s a b i r z u š a s saknī tes . D roga s iz nākums ir 25% no sv a ig a m a te r ia la svara .

Sak neņi d ro g ā ir 2 . . . 4 cm gari , I . . . 3 cm resni , a r i rdenu vai dobu se rdes da ļu, kura i ir v a i r ā k a s šķērss ienas . Vi rszemes s t u m b r a m j ā b ū t no gr iez ta m pie pa ša pa m a ta . S akn eņi v a r būt veseli va i sagr iez t i 2 . . . 4 da ļās . Pie s a k ­neņiem a t r o d a s daud z 6 . . . 15 cm vai g a ra k u bārkšu sakņu , kuru d ia m e t r s ir I . . . 3 mm, dažre iz va r būt a r ī s t īg a s — stoloni . Sa k n eņ u un sa k ņ u krāsa dze l te n ī gb rū na , lū­z um ā — g a iš b rūn a . To sm a r ž a s t ipra , īpa tn ē ja ; g a r š a vir- cota, sa ldi rū g te n a .

D ro g a s kva l i ta t i nosaka pēc V a ls t s f a rm ak o p e ja s 10. iz­

70

dev u m a p ra s ī b ā m . M i t r u m s ta jā nedr īk s t p ā r sn i eg t 16%, kopējo pe lnu dr o g a nedr īk s t but va i r ā k p a r 14%, 10% s ā ls s k ā b ē nešķ īs tošo pe lnu ne v a i r ā k par 10%, sa kneņu a r v ir szemes s t u m b r a pa l iekām, k u r a s g a r a k a s par 1 . . . 2 cm, ne va i r āk p a r 3 % , or g an i sk o p i emais ī jumu ne va i r āk par 1%, ne or ga n isk o p iemai s ī j um u ne va i r a k pa r 3%. a r 70° spi r tu e k s t r a h ē j a m o vielu ne m a z ā k p a r 25%.

D rog u iesa iņo ķīpas, baķos pa 50, 70 un 100 kg.No l ik tav ās to u zgl abā ķīpās, baķos, ap t ie kās — no­

s l ē g tā s kas tē s va i sk ā r d a t r aukos sa u s ā s , labi v ē d in ā m a s te lpās. U z g l a b ā š a n a s i lgum s 3 gadi.

Ķīmiska is sa s t ā v s . B a ld r i ān u sakneņi un saknes s a t u r ē te r isko eļ ļu ( 0 , 5 . . . 2 % ) , ku ra s s a s t ā v ā a t r a s t i daudz i ter- pēni — -pinēni, L-kamfēns , L- l imonēns , ( i-felandrēns; seskvi te rpēni — kar iof ilēns, v-sel inēns, 7 -kadinens, p-ele- mēns, p-bizabolēns ; bicikliski t erpēni — borneola un mir- t enola este ri a r e t iķskābi , skudrskābi , i zoba ldr iānskābiu. c. Bez t a m vēl a t r a s t s a -met i lp i r i lke tons un a lkaloīdi — lvatinīns, va ler īns . Pēdē ja laikā ta j o s a t r a s t s līdz 5% va- lepot r ia tu — va l t r ā t s , aceva l t rā t s , d ih id rova l t r ā t s un to sk a ld produkt i , kur iem piemīt nomier inoša iedarbība ; gli- kozīdi, miecvielas, o r g a n i s k ā s skābes , bā z i sk as vielas, c u ­kuri un ci tas sas tāvv ie la s . R a k s tu r īg a b a ld r iā n u s m a r ž a rodas, s a k n e s vi l inot un žāvējot . Droga i to piedod izobal- d r iā n s k ā b e un ta s esteri .

Lie tošana . Ārs tn iec ības b a ld r iā na pr eparā t i d ar bo ja s kā cen t r ā lo nervu s i s t ēmu nomier inoši līdzekļi. S a k ņ u p u l ­veri, tēju, uz lē jumu, t ink tūru , eks t r ak t u lieto pret bez­miegu, uz bud inā jum iem, s i rds un a s in sv ad u s i s t ēma s ne i­rožu, kā a r ī k u ņ ģ a un za rn u s p a z m u a rs tē ša na i . Kopa a r b romīdiem un ci t iem nomier inošiem un s i rds l īdzekļiem b a ld r iā n u sakneņi ar s a k n ē m ieti lpst d a u d z u kompleksu p r e p a r ā tu s a s tā v ā , p iemēram, va lokormīdā , ka rd iova lēnā , k u ņ ģ a un zobu pil ienos, k u ņ ģ a tab letēs u. c.

T a u t a s medic īnā lielo au ks t u ūd ens izv ilkumu, ņemot1 ēda m k a ro t i d r o g a s uz 1 glāzi ūdens ; ļauj ievilkties 24 s t u n d as , t a d izkāš un izdzer v a i r āk ās reizēs I dienā. Var lietot a r ī sa k ņ u pulveri pa 1 . . . 2 g 3 reizes dienā. Bērniem pret pārbī l i dod pa 1 tē jkaro te i n o v ā r ī ju m a va i pa 7 . . . 10 pil ieniem t i n k tū ra s v a i r ā k a s reizes dienā. Ep i leps i jas ā r s t ē š a n a i ieteic bērnus v a n n o t ik p ā r d i e n a s 15 minū tes b a ld r iā nu sa k n e ņ u un sakņ u n o v ā r ī ju m ā , kura g a t a v o š a ­nai ņem 1 ē dam kar o t i vai s a u ju s a s m a l c i n ā t u s a k ņ u uz

71

1 l ūdens. Sausā laikā vasarā acu iekaisumu ārstēšana! ieteic pa nakti ārstniecības baldriāna un ārstniecības ži- bulīša (Euphrasia strieta Host.) lakstu novārījuma kom­preses, bet dienā ieteic ar šo novārījumu vairākkārt skalot acis. Ārstniecības baldriāna droga ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

Ilgstoši lietot ārstniecības baldriāna preparātus nav ieteicams, jo tie var radīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.

BĀRBELE, PARASTĀ

Berberis vulgaris L.;

барбарис обыкновен­ный.

BĀRBELE, AMŪRAS

Berberis atnurensis Rupr.; барбарис амур­ский.

Drogas: parastās bār­beles lapa — folium Ber- beridis vulgaris; лист бар­бариса обыкновенного;

Amūras bārbeleslapa — folium Berbcridis amurensis; лист барба­риса амурского;

parastās bārbeles sakne — radix Bcrberidis vulgaris; корень барба­риса обыкновенного;

parastās bārbeles sak­nes miza — cortex ra- dicis Bcrberidis vulgaris-, кора корпя барбариса обыкновенного.

P a r a s t ā b ā r b e l e ir līdz 2,5 m augsts, stipri

72

zarains bārbeļu dzimtas (Berberidaceae) krūms. Stumbrs un zari klāti trīsstarainiem ērkšķiem, no kuru žāklēm iz­aug īsvasas ar pušķos sakārtotām otrādi olveida lapām. Lapu garums līdz 4 cm; to mala dzeloņaini zobaina. Ziedi dzelteni, sakopoti nokarenos ķekaros. Zied maijā, jūn ijā . Auglis sarkana, iegarena, skāba oga.

A m ū r a s b ā r b e l e i ir lielākas lapas (garums līdz 10 cm ), stipri dzeloņaina lapas mala, kā arī garāki ērk­šķi nekā parastajai bārbelei.

M ūsu republikā parastā bārbele sastopama samērā reti. Tā ir starpsaimnieks rūsas sēņu attīstībā. Amūras bārbele sastopama Tālajos Austrumos; pie mums to var kultivēt.

Ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc bārbeļu la­pas tūlīt pēc ziedēšanas (no maija vidus līdz jūn ija v i­dum ), nogriežot īsvasas. Pēc tam īsvasām noplūc lapas, izklāj 3 . . . 5 cm biezā slānī un žāvē bēniņos, nojumēs, šķūņos, labi vēdināmās telpās. Drogā ir plānas lapas da­biskā krāsā ar vāju, nespecifisku smaržu un skābu, sa­velkošu garšu.

Lapu drogas kvalitāti nosaka pēc pagaidu tehniskajiem noteikumiem (BTY 2123-50), kuros noradīts pieļaujamais m itruma daudzums, pelnu daudzums, kā ari dažādu pie­maisījumu daudzums drogā.

Saknes ievāc rudenī vai pavasarī. Nocērt krūma virs­zemes daļu, saknes izrok, nomazgā un sacērt gabalos. Res­nākās saknes sagriež arī gareniski un žāvē nojumēs, bē­

niņos, labi vēdināmās telpās vai kaltēs līdz 60°C tempera­tūrā. Sakņu drogā ir koksnainas veselas saknes vai to

73

gabal i . No ā rp u se s sak nes ir dz e l te n ī gb rū nas , bet iekšpusē c i t r ondze l tenas . Droga i s m a r ž a s nav; g a r š a rūg ta .

S a k ņ u d r o g a s kva l i tā t i no saka pēc p a g a i d u te h n is k a ­jiem note ikumiem (BTY 2407-58). M i t r u m s dr o g ā nedr īks t p ā r s n i e g t 12%, lū zum a sa b r ū n ē ju š u un s a m e ln ē ju š u sakņu ta ja nedr īks t būt v a i r ā k pa r 5 % , sab i rz ušu da ļu ne va i rā k pa r 3%, or g an is k o p i emais ī jumu ne va i r āk p a r 1%, n e ­or ga n is ko p ie ma is ī ju mu ne va i r ā k pa r 1%.

S a k ņ u mizu ievāc p av asa r i , sakne s izrokot un nom iz o­jot. Ievākto s a k ņ u mizu žāvē labi v ē d i n ā m ā s te lpa s vai ka l tēs līdz 60°C te m p e ra tū rā . Droga ir t raus l i , d a ž ā d a s formas un l ie luma s a k ņ u miza s gabal i . No ā rp u se s to kr āsa pelēc īgbrūna , iekšpusē c i t rondze l tena . G a r š a r ūg t a .

S akņ u miza i kva li tā ti nosaka pēc p a g a id u tehnis ka j iem note ikumiem (BTY 2557-59). M i t r u m s dr og ā nedr īk s t p ā r ­s n ie g t 10%, s ab i r zuš u da ļu ta jā nedr īks t būt v a i r ā k pa r 6 %, sīku s ā n s a k ņ u ne va i r āk pa r 2 ,5%. o rg an is k o p iema i ­s ī jumu ne va i r āk p ar 0,5%, ne o rg an isk o p iem ai s ī j um u ne va i rā k p a r 2 %.

L a p a s iesaiņo m a is os pa 10 kg vai ķ īpās pa 50 kg. sa k n e s — m a is os pa 25 kg, sa k ņ u mizu — m ai sos pa 20 kg vai ķīpās pa 50 kg. Nol ik ta vās d r o g a s u z g la b ā m a i ­sos va i ķīpās, ap t iekās — labi no s l ē g tā s ka s tēs un st ikla vai sk a r d a t raukos.

Ķīmiska is s a s t āvs . Visas a u g a da ļas , i zņemot n o g a t a ­vojušos augļus , s a tu r a lkalo īdus, no kur iem s v a r īg ā k a is ir berber īns . S a k n ē s a t r as t i a r ī alkaloīdi — pa lm a t īn s , ko- lum bamī ns , j a t r or ic īn s un oks iakant īns . L ap as s a tu r ari f lavonoīdus.

Lietošana. Ber ber īns s t imulē žul ts sekrēci ju, pa s t ip r ina dzemd es kont rakc i jas , p a zem in a as inssp ied ienu un nomā c cen t rā io ne rv u s i s tēmu. Bārbe ļu lapu t i n k tū ru lieto ē s t ­gr ib as ie ros ināšana i , kā žu l t s sekrēc iju veicinošu līdzekli pret holecist ī t iem, ž u l t s a k m e ņ u s l imību a r s t ēš an a i , z a rn u t r ak t a d ar b ī ba s ton izēšana i , dzemdes kon t rakc i ju s t i m u ­lēšana i un a s i ņ o ša n u a p tu r ē š a n a i pēcdzemdību perioda. Bārbe ļu la pa s un sakn es iet i lpst da ž ā d o s kompleksos p r e ­p a rā to s — Zdrenko mik s tū rā , holel i t īnā, kuru lieto aknu un žu l t sp ūš ļ a s l imību ā r s tē ša na i .

T a u t a s medic īnā bārbe ļu s ak n es un s a k ņ u mizu lieto ari nieru un u r ī np ūš ļ a iekaisumu, kā arī re im a t i s m a a r s t ē ­šana i . Šim n ol ūk am g a t a v o uz lē jumu, ņem ot ‘/2 t ē jkaro tes

74

sasmalcinātas drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens. Uzlējumu izdzer 1 diena. Tautas medicīnā lieto arī augļu novārījumu pret kuņģa spazmām un liesas slim ību ārstēšanai. Lapu

novārījumu lieto cingas, caurejas un dizentērijas ārstē­šanai.

b e b r u k a r k l i ņ s

Solanum dulcamara L.; паслен сладко-горький.

Droga: bebrukārkliņa galotnes — stipites Dulcamarae; побеги паслена сладко-горького.

Bebrukārktiņš ir 0 ,3 ... 1,5 m (retāk 2 . . . 3 m) garš nakteņu dzimtas (Solanaceae) puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnē- jas. Lapas pamīšus, ar kātu; lapas plātne vesela vai plūk­snaini dalīta. Tās augšējā daļa lielāka, malējās mazākas, pa 1 vai 2 katrā pusē. Ziedi violeti, sakopoti pa 6 . . . 25 rituļos. Zied no maija līdz septembrim. Auglis sarkana,

sulīga olveida oga.Bebrukārkliņš sasto­

pams diezgan bieži visā republikā grāvmalās, upju,

dīķu un ezeru krastos, krū­mājos, purvainos mežos; audzes tas neveido.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc ja u ­nos dzinumus (vasas) no viengadīgiem līdz trīsga­dīgiem augiem. Dzinumus nogriež un tūlīt žāvē ēnainā vietā, labi vēdinā­mās telpās, bēniņos vai kaltēs. Drogā ir līdz 30 cm garas vasas ar lapām , zie­diem un negataviem aug­ļiem. Tās krāsa zaļgan- brūna; smarža vāja; garša sākumā rūgta, vēlāk kļūst saldena. Visas auga da­ļas, it sevišķi augļi, ir i n .

d ī g a s.

75

Ķīmiska is s a s t ā v s . D rog a s a t u r g l ikoa lka lo īdu sola- nīnu, g l ikoz īdu d u lk a m a r īn u , s apo n īn us , miecvielas (līdz 11%) un c i tas vielas.

Lie tošana . A g r ā k drogu lietoja plaši , bet paš la i k to lieto t ikai t a u t a s medic īnā un homeopāt i jā . N o v ā r ī ju m u un p u l ­veri lieto iekšķīgi ā d a s sl imību , a d a s ekzēmu, ieka isumu, bronh iā lā s a s tm a s , s a a u k s t ē š a n ā s s limību un to seku — nei r a lģ i s ko un re ima t i sko sāp ju , u r īn pūš ļ a ieka isumu un n e re g u lā ru m e n s t r u ā c i j u ā r s tē šana i . N o v ā r ī j u m a g a t a v o ­š a n a i 1 t ē jkarot i d r o g a s aplej a r 1 glāzi ūdens un vā ra 10 minutes . Dzer pa 2 tē jk aro t ēm dienā.

Ho m e o p ā t i j ā d rog u lieto gr ipas , klepus, n ā t r e n e s un r e im a t i s m a ā r s tē šana i .

BELADONNA

Vilkoga; Atropa bella­donna L.; белладонна , кр асав к а .

Drogas : b e la do nn as lapa , l akst s, sa k n e — fo­lium, herba, radix Bella- donnae — лист, трава, ко­рень белладонны.

B e la d o n n a ir d a u d z g a ­d īg s nak teņ u dz im ta s (So- lanaccae) l aks ta ug s , klāt s a r ī siem dz iedzermat iņ iem, a r resnu, d a u d z g a l v a i n u saknen i un l ielam z a r a i ­n ā m sa knē m. S t u m b r s līdz 200 cm au g s ts , a u g š d a ļ ā zar a in s . L a p a s pamīšus , s t u m b r a a u g š ē j ā da ļā pa d ivām, pie t a m viena 3 . . .4 reizes l ielāka p a r otru. Ziedi brūnviole t i vai netīri p u r p u r s a r k a n i a r brūnvio- letāin dz īslām, zvanveida , pa v ienam lapu žāklēs. Augl i s ind īga , viole tmelna ,

76

sp īd īga , su l īg a daudzs ēkl u oga , i etver ta za ļā kausā . Zied no jū n i j a l īdz ve ģe tā c i ja s perioda be igām. Augļi sāk n o ­ga ta vot ie s jūl i j ā.

Bela do nn a s a v v a ļā a u g Kr imā, K a u k ā z ā un U k r a i n a s r ie tu m d a ļa s ra jonos , g a l v e n o k ā r t k a ln a in ā s v ie tās s k ā ­ba rž u mežos, izcir tumos , up ju kras tos ; to a r ī kultivē.

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . B e la d o n n a s l apa s ievāc v a i r ā k a s reizes z ie dē šana s laikā. N opl ūk tās la pa s ā tr i s a ­kars t , t ādē ļ pēc iespē jas ā t r ā k tā s izvieto uz siet iem 1 . . .2 cm biezā s lā n ī un žāvē labi v ē d i n ā m ā s t e lpās vai v i s l a ­bāk ka l tēs 3 0 . . . 4 0 ° C t e m p e r a t ū r ā un per iodiski pārci lā . D r o g a s i znā ku m s ir 14 . . . 16% no s v a ig a m a te r i ā l a sva ra .

Droga s a s t ā v no a p m ē r a m 25 cm g a r ā m un 13 cm p l a ­tā m e l ip t i skām, olve ida vai iegaren i o lveida n o sm a i l o tā m lapām. L a p a s kā ta i na s , a r veselu apmal i , p l ā n a s un ļoti t r aus la s . To krāsa za ļa vai z a ļ g a n b r ū n a . D ro g a s sm a rž a vā ja , na rkot i ska ; g a r š a r ū g ta , asa.

D ro g a s kva l i tā t i no saka pēc V a ls t s Farmakopejas 10. iz­devuma, kurā norād ī t s , ka a lka lo īdu d a u d z u m s d ro gā ne­dr īks t būt m a z ā k s p a r 0 ,35%, m i t r u m a ne va i r ā k par 13%, kopējo pe lnu ne va i r āk p a r 15%, 10% sā ls sk ā b ē nešķīs tošo pe lnu ne v a i r ā k p a r 3 % , dzel tenu, b r ū n u un sa m e ln ē ju šu lapu ne v a i r a k p a r 4 % , zaru ga lo t nes a r ziediem un a u g ­ļiem, kā arī a t sev išķu b e l a d o n n a s a u g ļu un ziedu ne v a i ­rāk p a r 4 % , sa b i r zuš o da ļu, k u ra s v a r i zs i jā t ca ur 3 mm lielām sieta acīm, ne v a i r ā k p a r 4 % , or gan is ko p iemais ī ­j u m u ne va i r ak pa r 0 ,5%, neo rg a n i sk o p iemais ī jumu ne va i r ā k p a r 0,5%.

Veģetāc i ja s per ioda be igās ievāc visu v i r szem es daļu. 2 ā v ē t ā p a t kā lapas. La ks tu d r o g a s kva l i tā t i no saka pēc v a ls t s s t a n d a r t a (ГОСТ 3165-53).

S a k n e s ievāc t ikai no ku l t ū r au g ie m c e tu r ta jā vai piek­ta jā gadā , ja p lan tāc i ju likvidē. S a k n e s izlieto t ī ra atro- p īna ieguvei , to kva li tā t i nosaka pēc va ls t s s t a n d a r t a (ГОСТ 14100-69).

L a p a s un l aks tu s iesaiņo pre se ta s ķ īpās pa 50, 70 vai 100 kg, sak nes — ķīpās pa 50 kg va i m ais os pa 40 kg. N ol ik ta vā s d r o g a s u z g la b ā ķīpās, maisos, ap t iekas — labi n os lē g t ā s kas tes, sk ā rd a vai st ikla t r aukos sau sās , labi v ē d i n ā m ā s telpās. U z g l a b ā š a n a s i lg ums 2 gadi . D roga j ā u z g l a b ā p iesardz īg i kā st ipr i i eda rb īga viela.

Ķīmiska is sa s t āvs . Visas a u g a d a ļa s s a t u r alkaloī- dus — hiosciarnīnu, a t rop īn u , skopolamīnu. L apā s to ir

77

0 . 1 4 . . . 1,2%, s a k n ē s 0 , 4 . . . 1 , 3 % , s t u m b r ā 0 , 2 . . . 0 , 6 5 % , z iedos 0 , 2 5 . . . 0 , 6 % , au g ļo s l īdz 0,7%.

Lietošana. B e la d o n n as p r e p a r ā t u s ļoti plaš i i zm an to medic īnā ka pr e t s p a z m u un sā pe s m a z in o š u s l īdzekļus. Ta ka g lu d ā s m u s k u l a t ū r a s o r g ā n u s p a z m a s v ienmēr r ad a s t ip r a s sāpes, šie p re pa rā t i reizē a r s p a z m ā m likvidē arī sāpes. P r e p a r a t u s lieto s a s k a ņ ā a r a r s t a nor ād ī ju mi em k u ņ ģ a un d iv p a ds m i tp i r ks tu z a r n a s čūlu, holeci st ī tu, žults- ak m eņ u ā rs tē šana i , ka a rī pret k u ņģa un u r īn v a d u spaz- mām. So s limību a r s tē š a n a i v isb iežāk lieto be la do nn as eks t rak tu . Br o n h iā la s a s t m a s a r s tē š a n a i lieto p r e t a s tm a s c igaretes. Ļoti j u t ī g a s pret a t rop īnu ir s ieka lu dz iedzeru M -h ol ī nreakt ī vā s s i s tēmas . J a u m i n i m ā l a s a t rop in a devas iz ra i sa s a u s u m a s a jū tu mute un p ā r t r a u c arī sv iedru i z d a ­l īšanos. At ropīna su lfā tu izman to acu zī l ī tes maks im ā la i p a p l a š i n ā š a n a i un ako mo dāc i ja s paral īzei , lai va rē tu a p ­ska tī t acs d ibenu un acs iekšējo vidi. Atropīnu lieto ari acu ieka isumu un t r a u m u a r s tē šana i , jo t a s pilnīgi a t sla- bina v a rav īk sn en es c i rk u lā r ās mu skuļu šķiedras, kā arī s ta r e n e s muskul i un nod roš ina t iem pi lnīgu mieru.

Alka loīdu sāļi ir s t ip ra s indes, bet ga lēn iskie prepa rā t i s t ipr i i ed arb īgas vielas. B e la d o n n a s d ro g a iet i lpst da udzo s kompleksos pr epa rā to s , p iemē ram, a s t m a to l ā , bel loīdā, be- ka rbonā , besa lola , Ze ļeņ ina pil ienos, kuņģa tab le tēs u. c.

S a i n d ē š a n ā s pa z īm es t ā d a s p a š a s ka sa indē jo t ies ar me lno dr iģeni (sk. 108. Ipp. ).

BERGENIJA, BIEZLAPU

Bergenia crassifolici Fr itsch. ; б ад ан толстолистный.

Droga: bergēni ju sak neni s — rhizoma Bergeniac-, ко р­невище бадана .

Biez lapu bergēni ja ir 1 0 . . . 5 0 cm a ugs ts , d a u d z g a d īg s , dekora t īvs a km eņl auz īš u dz im ta s (Saxiļragaceae) l a k s t ­au g s a r spēcīgu, ho r izontā lu sakneni . L a p a s rozetē, ar g a r u katu, t u m š z a ļ a s , sp īd īga s , rudenī kļūs t sa r k a n īg a s , ziemo. L apas p lā tne plati e l ipt iska vai o t rād i o lveida a r s i rds ve ida p a m a t u un n ed au d z roba inu malu . No rozetes v idu s pace ļas z iednesis , kura a u g š d a ļ a pusč em urve ida ziedkopā sakopot i sā r tv io le t i ziedi. Zied mai ja , jūn i j a , k a ­m ēr p a r ā d ā s j a u n ā s lapas. Augl i s d i v d a ļ ī g a poga ļa .

7»

Biezlapu be rgē ni j a s a v v a ļā a u g tikai S ib īr i j ā k l in ša in ās vie tas un a k m e ņ a i n a s ka ln u nogā zēs — Al ta jā , Sa jānos , Ba ikā la ezera a p kā r tnē , Aizba ikā iā un J a k u t i j a s d ien vid­r ietumos . S a s t o p a m a ari ku l tūra . M u s u republ ikā biez­lapu be rgēn i ja ir iecienīts a u g s a k m ens dā rzos .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Biez lapu be rg ē n i j a s s a k ­ne ņ u s a r s a k n ē m ievāc jūn i j ā , jūl i j ā . No zemes tos viegli v a r i z rau t a r rokām, jo sa k n eņ i a t r o d a s g a n d r ī z a u g s n e s v i r spusē . No s akn eņ ie m nopu r in a zemi, nogr iež v i r s zemes da ļa s , s īkās s akn ī te s un a t d a l a veco lapu pa liekas. Pec t a m s a k n e ņ u s m a z g ā au ks tā ūdenī , sagr iež g a b a lo s un žāvē ēn a in a vietā, c a u rv ē jā vai a rī 4 0 . . . 5 0 ° C te m p e r a ­tūrā.

D roga s a s t ā v 110 c i l indri skiem, 0 , 5 . . . 3 , 5 cm resniem s a k n e ņ u gaba l iem. No ā rp u s e s tie ir tum šb rū n i , g r iezumā ga išb rūni a r t um šu punkt u — v a d a u d u kūl ī šu gredzenu . Dro ga i s m a r ž a s nav; g a r š a save lkoša.

D rog u iesa iņo ķ īpas va i s a p l ā k š ņ u kas tēs. Nol ik tavās to uz gl ab ā ķīpās, kastēs , bet ap t iekās — s lēg tos sk ā rd a va i st ikla t r a u k o s s a u sā s , labi v ē d i n ā m ā s telpās.

Ķīmiska is s a s t āvs . Bergēn i ju sakneņi s a t u r miecvielas ( līdz 2 7 % ) , kas pieder g a l v e n o k ā r t pie ga l l o t a n īn u g ru pas , t an ī nu (8 . . . 10% ) , izoku ma r īna a t v a s i n ā j u m u bergenīnn , cieti un cukuru . Līdz a r a u g a vecumu miecvielu s a t u r s s a k ­neņos p ieaug . Arī l apas , t ā p a t ka sakneņi , b a g ā t a s a r miecvie lām un s a t u r br īvu ga l lu sskābi . T ā s ir ar ī v iens 110 b a g a t ā k a j i e m a rb u t īn a ieguves avot iem, jo a r b u t ī n a d a u ­dz um s la pās ir l īdz 22%. Bez t a m la pas s a t u r a r i brīvu h idrohinonu ( 2 . . . 4 % ) un C v i tamīnu .

Lietošana . Medicīnā ber gēni j u s a k n e ņ u p r e p a r ā t u s iz­m a n t o kā save lkošus , a s i ņ o š a n a s a p tu r ē tā ju s un pret iekai- su m a l īdzekļus. Iekšķīgi s a k n e ņ u nov ā r ī j u m u un šķ idro eks t ra k tu lieto g inekoloģisku a s i ņ o ša n u novē ršan a i , d i zen ­tēri jas, kā a r ī neinfekcioza kolī ta un en te rokol ī ta ā r s t ē š a ­nai. Ārīgi to lieto ska lo jum iem dzem des kakla e rozi jas ā r ­s t ē ša n a i un m u te s dob um a ska loša na i s t om a t ī tu un a u g ­šējo e lp o š a n a s ceļu ieka isumu ā rs tē šana i .

L a p a s iz m a n to a rb ut īn a un h idro hin ona ieguvei , bet medic īnā lieto l īdzīgi m ū ž z a ļ ā s mi l tenes lapām.

Pēdē jos ga d o s eksper imentā l i p ie rād ī t s , ka biezlapu b e rg ē n i j a s p r ep a rā t i pa z e m in a as ins sp ied ienu un p a s t i p ­r ina s i rds da rb ī bu ( p a a t r in a s i rd s mu sk uļ u s a r a u š a n o s ) .

79

Ari tautas medicīnā sakneņu uzlējumu lieto caurejas un dizentērijas arstešanai. Uzlējuma gatavošanai ņem

2 tējkarotes sasmalcinātu sakneņu uz 1 glāzi ūdens. U z­lējumu lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes diena. Lapas tautas medicīna lieto caurejas, drudža ārstēšanai un arī kā tējas aizvietotāju.

Tibetas tautas medicīnā sakneņu uzlējumu lieto kuņģa un zarnu slim ību, nieru iekaisumu, tuberkulozes, plaušu karsoņa, locītavu reimatisma ārstēšanai un arī kā tempe­ratūru pazeminošu līdzekli.

Arī veterinārijā sakneņu uzlējumu lieto caurejas ārstē­šanai.

BĒRZS, ARA

Baltais bērzs; Betula pendula Roth, sin., B. vcrrucosa

BĒRZS, PURVA

Sm aržīgais bērzs; Bc- tula pubescens Ehrh.; береза пушистая.

Drogas: bērzu pum ­

purs — gemma Betulue; почка березы;

bērzu lapa — folium Betulae\ лист березы.

Bērzi ir līdz 20 m aug­sti, vasarzaļi bērzu dzim ­tas (Betulaceae) koki ar

baltu m izu un tumšām lenticelēm. Pumpuri 3 . . . 7 mm gari, brūni. Ziedi viendzimuma. Vīrišķie ziedi sakopoti nokarenās, līdz 10 cm garās, brūnās spurdzēs, pa 2 vai 3 vienu­viet. Sievišķie ziedi sā­kumā stāvās, vēlāk noka­renas, 2 . . . 4 cm garās, c i­lindriskās spurdzēs. Zied aprīlī, maija.

Ehrh.; береза повислая.

60

Ā r a b ē r z a m miza pie s t u m b r a p a m a t a melna, sa - p la i sā jus i ; j a uni e zar i a r kā rpve id a dziedzer iem; vecie zar i nokaren i ; l a p a s va i r āk va i m a z ā k l ipīgas . P u r v a b ē r z a m miza līdz pa t s t u m b r a p a m a t a m g lu da , bal ta . L ap u ap ak šp u sē dz īs l o jumu s tū ro s ir matiņi .

Āra bērzs a u g s a u s ā k ā s v ietās mežos t ī r au d zēs va i kopā a r c i t ām koku s u g ā m , bet pu rv a bērzs a u g m i t r ās , p u rv a in a s vietās.

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Bērzu p u m p u r u s ievāc ag r i p a v a s a r i ( m a r tā , aprī l ī) u zb r ie šan as perioda. Sim n o ­lū kam i zm ant o c i r s m ā s nozāģē to berzu z a r u s vai arī n o ­gr iež p i ee ja m ās v ie tās j a u n o s zarus , sas ien tos s lo tās un žāvē. Bērzu p u m p u r u ievākša nu pa ra s t i veic v ien la ikus ar s lotu s a g a t a v o š a n u . S l o ta s žāvē no jumēs , š ķ ūņ os vai ci­tā s p iemēro tās v ie tās c a u rv ē jā 4 . . . 5 nedē ļas , kam ēr tā s sažūs t . S a ž u v u šo s p u m p u r u s n o b ra u k a a r rokām vai nokuļ un a t t ī ra no sīkiem zariem, putekļ iem, z i edpum pur iem un ci t iem p iemais ī jumiem. Pec t a m a t t ī r ī tos p u m p u r u s vēl p a ­p ildus žāvē labi v ē d i n ā m ā s telpas. Lai berzu pum pu r i n e ­a tvēr tos un ne iz tva ikotu ē te r i skā s e ļ ļas un ba lzami , nav ie te icams tos žāvē t ka l tēs vai s i l ta vietā zem sk ā r d a ju m ta . D ro g a s iz n ā k u m s ir 4 0 . . . 4 5 % no sv a ig a m a te r iā la sva ra .

Bērzu l a p a s ievāc z ie de šanas laikā, noplūcot t ā s no ze­mā k a j i e m zar iem. 2 āvē pavēsās , labi v ē d i n ā m ā s telpas. Lapu d rog a i t ehnisko note ikumu nav.

Pare iz i s a g a t a v o t a dr o g a bērzu pum p u r i no ā rp u s e s ir sa r k a n b r ū n i vai brūni , i egaren i koniski, 3 . . . 7 m m gar i ,1 , 5 . . . 3 m m dia m e t ra , klāti a r blīvi p ieguļošam, ju m st iņ - veida s a k ā r t o t a m p u m p u r z v īņ ā m . D r o g a s s m a r ž a ba lza- miska , it sevišķi s t ip ra pec s a b e r š a n a s ; g a r š a viegli s a v e l ­koša, sveķa ina .

Bērzu p u m p u r u kva l i tā t i nosaka pēc v a l s t s s t a n d a r t a (ГОСТ 8533-57). M i t r u m s d ro g ā nedr īks t pā rs n ie g t 13%, ci tu bērza da ļu (zar iņu , ziedu spu rd žu , p u m p u r u a r z a r i ­ņiem u. c.) t a jā nedr īk s t būt v a i r ā k pa r 8 % (ziedu s p u r ­džu ne v a i r ā k p a r 2 % ) , m az l i e t uz p l aukuš u , a tvē rušos p u m p u r u ne v a i r ā k pa r 2 %, o rg an is k o p i ema is ī ju mu ne v a i r ā k p a r 1%, neo rg a n i sk o p ie ma is ī jum u ne va i r āk p a r 1%.

Berzu p u m p u r u drog u iesa iņo m a is os pa 25 kg un 50 kg. Nol ik tavās uz gl ab a ma isos , bet ap t iekās — n o s l ē g ­ta s ka s tēs va i s t ik la t r a u k o s sa u sā s , labi v ē d in ā m ā s te l ­pas . U z g l a b ā š a n a s i l gums 2 gadi .

81

Ķīmiskais sastāvs. Bērzu pu mp ur i s a t u r f lavonoīdus, ē te ri sko e | |u ( 3 , 5 . . . 5 , 3 % ) , sveķveida vie las, saponī nus , С v i t amī nu , o r g a n i s k ā s skābes , t r i t e rp ēn sp i r t u s , miecvie­la s u. c. L a p a s s a t u r f lavongl ikoz īdus , С v i tamīn u , o r g a ­n iskās skābes , ē ter i sko eļ |u, miecvielas ( 5 . . . 9 % ) u. c.

L ie tošana . Bērzu p u m p u r u un lapu uz l ē ju mu un n o v ā ­r ī jumu lielo ka d iurē t i sku līdzekli. No l a p a m g a t a v o arī v i t am īn u tē jas . P u m p u r i sekmē žu l ts sekrēci ju. Ārīgi p u m ­pu ru s lieto m ed ic ī n i skā s v a n n a s akūtu un hronisku ek­zēmu ā rs tē ša n a i . No bērza tās īm , j a u n ā m v a s ā m u n zar iem g a t a v o da rvu , kuru lieto medic īnā kā dezinf icējošu l īdzekli ad a s s l imību un brūču dz iedēšanai . Akt ivētu bērza ogli lieto ka ad so rb en tu s a i n d ē š a n ā s ga dī j um os .

T a u t a s medic īnā iz m an to ari bērzu su lu v i spā rē ja i o r ­g a n i s m a s t i p r in ā š a n a i , kā ari m aza s i n ī ba s , a n g īn a s , fu- runkulozes ā rs tē š a n a i . L a p a s un p u m p u r u s ieteic r e im a ­t i s ma ā r s tē š a n a i v a n n ā s , kompresēm, ap liekamiem. S im no lū ka m v a r iz m a n to t s v a i g a s s a s p ie s ta s bērzu lapas , k u ­r a s liek tieši uz s ā p o š ā s v ie tas. Lapu un p u m p u r u no v ā r ī ­j u m u ieteic brūču a p m a z g ā š a n a i , pret m a tu izkr i ša nu un ekzēmu ā r s t ē š a n a i . Iekšķīgi t ādu pašu n o v ā r ī j u m u ieteic a terosklerozes , akū tu un hronisku ekzēmu ā r s tē ša n a i . U z lē ­ju m u ga tavo , ņemot 4 tē jka ro te s s a s m a l c i n ā t u lapu vai2 tē jk a ro te s p u m p u r u uz 2 g lāzēm ūdens . U z lē ju m u izdzer va i rākos paņē m ie no s viena dienā. K u ņ ģ a un d ivp adsmi t - p irks tu z a r n a s č ū la s ā r s t ē š a n a i lieto t ink t ūru , ku ru g a ta v o no bērzu p u m p u r ie m un degvīna koncent rāc i jā 1 : 10; 10 dienas ļauj ievilkt ies un pēc t a m dzer pa ’/ г * . . 1 tē jkaro te i3 reizes diena p i r m s ē ša na s .

Berzu p u m p u r u s plaši i z m an to kosmēt ikā bērzu ūdens p a g a t a v o š a n a i . Bērzu pump ur i un la p a s iet i lpst j a u k to tēju s a s t ā v ā ( 1. p ie l ikums) .

Bf.RZU PIP.PE, MELNA

C a g a ; Inonolus obliquus (Pers . ) Pil. f. sterilis; труто­вик косотрубчатый.

Droga : m e ln ā bērzu piepe (č aga ) — jungas belulinus; березовый гриб (чага) .

Me lnā bērzu piepe ir f i topa togēna , p a r a z i t ā ra , piepju dz im ta s (Poli/poraceae) sēne, kura a t t ī s tā s uz berzu, re tāk gobu, a lkšņu , p ī lādžu s t u m b r a iev a inojumu vietās. Sēnes

82

s p o r a s no k |ū s t nocir sto z a r u va i mizā sa la bo jā tās v ie tās un s ā k a tt ī st ī t ies , iz- veidojot micēl i ju, kurš iespiežas koksnē, to p a k ā ­peniski noārdot . Pie m u m s a t r a s t a t ikai m e ln a s bērzu piepes s ter i lā forma — čag a , kura nekad neveido sporas . S t u m b r a ā rpusē tā ir kā pārogļo juš ies , g r u m ­buļaini , sa p la i sā ju š i , i e g a ­reni vai i eapa ļ i melnbr īmi izaugumi . To l ie lums va r but d a ž ā d s — no dažiem cent imet r iem līdz va ira- kiem desmi t ie m cent imet ru gari , d a ž ā d a d ia m e t r a un līdz 2 kg sm ag i . I z au gum u iekšējā k ā r ta ir tumšdzel - t enb rū na , cieta; ne da udz g a i š ā k a u n m īk s t āk a ir koksnei tu v ā k ā kār ta .

M e ln ā bērzu piepe a u g uz bērziem visā republ ikā.I ev āk ša n a un s a g a t a v o š a n a . Melno berzu piepi ievāc no

dzīviem kokiem visu gadu . Nav ie te icams to ievākt no no­ka l tuš iem kokiem, ce lmiem, kā ari no koka s t u m b r a a p a k ­šē ja s da ļa s , jo tu r a u g o š ā piepe ir i rdena, viegli d rūp un s a t u r m a z fizioloģiski ak tīvo vielu. Visbiežāk melno bērzu piepi ievāc c i r s m ā s no noc ir s t iem kokiem rudenī va i ziemā. Č a g u nocēr t a r cirvi, ka l tu vai n o zāģ ē ar zāģ i un a td a la irdeno, gaišo , viegli d rupošo da ļu , kas a t r o d a s pie kok­snes. D rogā paliek tikai č a g a s cietā ā rē jā un vidē jā da ļa , kuru a t t ī ra 110 koka s t u m b r a mizas , sag r ie ž vai sacēr t3 . . . 6 cm lielos ga ba lo s un žāvē 5 0 . . . 6 0 ° C t e m p e ra tū rā krāsn īs , ka l tēs , ku r laba vent i lāc i ja .

D roga s a s t ā v n o ne not e ik ta s formas, līdz 6 cm d i a ­me t r ā sac i r s t iem un izžāvē tiem č a g a s gaba l iem, kuru ā r ­puse ir melna , s ap la i s ā ju s i , be t i ekšpuse t u m š b r ū n g a n a . D ro g a s s t r u k t ū r a blīva, ļoti cieta (a r g r ū t ī b ā m va r ie sk rā ­pē t) . S m a r ž a s ta i nav ; g a r š a mazl ie t r f lgtena.

Drog as kva l i tā t i nosaka pēc s t a rp republ ikāniska j iem

83

t e hni sk a j i em n o te ik u m ie m ( M P T y - 4 2 № 704-62). M i t r u m s drogā n e d r ī k s t p ā r s n i e g t 12%, kopējo pe lnu t a jā nedr īks t bū t va i r ā k p a r 17%, p iepes g a b a l i ņ u a r ā rē jo g ru m b u ļa in o me lno k ā r t u u n g a b a l i ņ u a r g a i š b r ū n g a n u vai dze l tenu iekšē jo kā r tu , k u r a viegl i sa d r ū p , ne v a i r ā k p a r 25%, pie­pes g a b a l i ņ u a r i e a u g u š a m t ā s ī m vai koksni ne va i r āk p a r 5% . E k s t r a k t v i e l u d r o g a jābi it ne m a z ā k p a r 20%.

Drogu ie sa iņo m a i s o s pa 2 0 . . . 30 kg. Nol ik tavās u z ­g la bā m a iso s , be t ap t ie kās — no s l ē g tā s ka s tēs sa us ā s , labi v ē d i n ā m a s t e lpās . U z g l a b ā š a n a s i lg ums 4 . . . 6 mēneši .

Ķīmiska is s a s t ā v s . M e l n a j ā bērzu piepē a t r a s t a s d a ž ā ­das vielas, p ie m ē r a m , po l i feno lkarbonskābju h r om ogēna is komplekss ( In im īn sk āb ēm l īdz īg as v ie l as ) , t r i t erpenoldi , ag a r i c īn sk āb e , sv eķve ida vielas, f lavonoīdi , minerā lv ie lās , no t ā m d a u d z m ik ro e l e m e n tu u. c. Tā s s a s t ā v s vēl nav pilnīgi izpēt īts .

Lie tošana . M e l n ā s bērzu piepes teju u n biezo eks t rak tu B e f u n g ī n u lieto kā ne t ieša s ied arb īb as l īdzekļus, kas s t imulē o r g a n i s m a v is pā rē jo bioloģisko a izsargfunkci ju un uz la bo p a š s a j ū t u s l imniek iem, kur iem ir neoperē jami ļ a un da b īg ie audzē j i . P i r m s d r o g a s l i e toš anas nepiec iešama a r s t a konsul tāc i j a . P r e p a r ā t u s lieto i lgstoši , ievērojot piena, s a k ņ u d iē tu; j ā i z v a i r ā s no p ikant iem g a ļ a s ēdieniem, taukiem, g a r š v i e l ā m . Č a g u nedr īks t lietot sl imnieki , k u ­riem ir r e s n ā s z a r n a s ieka isu ms vai h ro n isk a d izen tē ri ja .

BISKRĒSLIŅS, PARASTAIS

Tanacetum vttlgare L.; п и ж м а обыкновенная .

D roga : b i škr ēs l iņu ziedi — ļlores Tanaccti\ цветки пижмы.

P a r a s t a i s b i škr ēs l iņ š ir indīgs , d a u d z g a d ī g s as te ru d z im tas (Asleraceae) l a k s t a u g s a r t a i sn u , 0 , 4 . . . 1 , 6 m au g s t u , a u g š d a ļ ā z a r a i n u s t u m b ru . L ap as pamīš us , ne pā ra p lūksn a in i d a l ī t a s līdz 7 cm g a r ā s p l ūksn ās ; p lū ksn u m a ­las z ā ģz oba in as . Ziedi dzel teni , s tobrve ida , nelielos k u r v ī ­šos, kuri s a v u k ā r t sakopot i va i rogve ida ziedkopās. Zied v a s a r a s o t r a j ā pusē — no jūn i ja b e ig ām līdz a u g u s ta m .

P a r a s t a i s b i škrēs l iņš a u g kā nezā le ce ļmalās , dārzos, l aukos, up ju kr au jā s . Republikā t a s s a s t o p a m s bieži, bet lielas aud zes neveido.

84

I e v ā k š a n a un s a g a t a ­vošana . P a r a s t a b i škr ēs ­liņa z iedus ievāc z i edēša­n a s sā k u m a . Atsev išķus ziedu ku rv ī šus nogr iež ar nazi , s i rpi vai noplūc a r rokām, a t s tā jo t pie t iem kātu, ne g a r ā k u pa r 2 cm.S av āk to s ziedu kurvīšus , i zk lātus 2 . . . 3 cm biezā slāni , žāvē no jumēs , labi v ē d i n ā m ā s te lpā s vai ar ī 40 °C t e m p e r a t ū r ā . Drogas i znā kum s ir 2 2 . . . 2 5 % no sv a ig a m a te r i ā l a sv ara .

Droga sa s ta v no a t s e ­višķiem pu s l odve ida ziedu kurv īš iem 6 . . . 8 m m d i a ­me t rā . S tobrz iedi tumš- dzelteni . Kurv īša p a m a t n e pelēkzaļa, k lā ta a r jum- s t iņve idā s a k ā r t o t ā m vī- ka l lapām. D r o g a s sm a rž a īpa tn ē ja , l īdz īga k a m p a r a m ; g a r š a asi rūg ta .

D ro g a s kva l i tā t i no saka pēc s t a rp repub l i kā n i ska j i em tehniska j iem note ikumiem (MPTY-42 № 3039-62). M i t ­r u m s t a j ā nedr īks t būt l ielāks p a r 13%, lapu un s t u m b r a da ļu ne va i r ā k p a r 2 %, tu m šu , s a b r ū n ē j u š u kurv īšu ne v a i ­r āk p a r 5%, sab i r zušu daļu, k u r a s v a r izs i jā t c au r 2 m m l ie lām s ieta acīm, ne v a i r ā k pa r 5 % , or g an i sk o p iemais ī ­ju m u ne va i r āk pa r 1%, n e or gani sko p iema is ī jum u ne v a i ­rāk par 1%.

Drogu iesa iņo m ai so s pa 20 kg vai ķ īpās pa 50 kg. N o ­l ik tav ās uzg lab a m ai so s un ķīpās, bet ap t ie kās — n o s l ē g ­tās kas tēs, s k ā r d a vai s t ikla t r a u k o s sa u s a s , labi v ē d in ā ­m ā s telpās . U z g l a b ā š a n a s i lg u m s 3 gadi .

Ķīmiskais sa s tā v s . P a r a s t ā b i škrēsl iņa ziedi s a tu r ē te ­r isko eļļu, k u ra s g a lv e n ā sa s tā vv ie la ir t u jo ns ( tanace- t o n s ) , f l avonoīdus , miecvielas, rūgtv ielas , karo t īnu , C v i t ­a mī nu u. c.

Lietošana. P a r a s t ā b i škrēs l iņa ak t ī v a jā m vie lām piemīt an t i se p t i ska un s p a z m o h t i s k a iedarb ība , be t tu jo n a m — speci fiska iedarbība pret ve lten iska j iem z a r n u tā rp iem.

85

Medicīnā lieto d r o g a s pu lver i un uz lē jum u pre t cērmēm un spa l īš iem, kā arī en te rokol ī ta ā rs tē š a n a i . D roga iet i lpst Z dr enko m i k s t ū r a s sa s t āvā .

T o m s k a s z inā tn ieku g r u p a kons t a t ē ju s i , ka droga i pie ­mīt fi toncīdu ak t iv i tā te un ta veicina žu l t s sekrēci ju. Klī­niski novērots , ka ta s t in k t ūr a pa p la š i n a koronā ros a s i n s ­vadus .

T a u t a s medic īnā bi škrēs l iņu z iedus lielo pre t cē rmēm, k u ņ ģ a un z a r n u s l imību, epi lepsi jas , h is tē r i jas , tūsk as , ga l- va s s ā p ju , p o d a g r a s un re im a t i sm a a r s tē šana i . Uz lē ju ma g a t a v o š a n a i ņe m 20 g s a s m a l c i n ā t u ziedu uz 1 g lāzi k a r ­s ta ūdens . D a ž a s m in ūt e s va ra , t ad a tdzesē un izkāš. Dzer pa 1 ē d am ka ro te i 2 vai 3 reizes dienā. Pulver i lieto pa 0 , 5 . . . 3 g 2 vai 3 reizes dienā.

Spa l ī š u izdz ī šana i k l iz mām g a t a v o 3% sēklu uz lē jumu. Tējkarot i sēklu aplej a r 1 0 0 . . . 150 rnl udens un a t s ta j3 s t u n d a s 6 0 °C te m p e r a t ū r a . Pēc t a m izkāš.

P re t cē rmēm un sp a l ī š iem t a u t a s medic īnā lieto uz lē ­jum u. 2 g lā ze s piena, 2 v idē ja l ie luma ķ iplokus un 1 ē d a m ­karot i bi škrēsl iņu sēklu leni vār a 10 m in ū te s s lēg tā t r au kā . N e da udz a tdzesē , i zkāš un s i l tu iz m ant o k l izmām. Kl izmas a tk ā r to līdz pi lnīgai spa l īšu un cērmju izdz īšanai .

BLAKTENE, LAUKU

Ēzeļu puķe; Ononis arvensis L.; с тал ьн ик полевой,стальник пашенный.

Droga: b lak leņu sak ne — radix Ononidis-, корень стальника полевого.

Lauku b la k tene ir 3 0 . . . 5 0 (80) cin au g s ts , d a u d z g a ­d īgs taur iņz iežu dz i m tas (Fabaceae) l a k s ta u g s , k lā t s a r dz iedzer iem. M ie tsa kne koksna ina , gara , m a z z a r a i n a . No īsa, d a u d z g a l v a i n a s a k n e ņ a at iet va i rāk i s tāvi vai pacili, g ludi va i dzeloņa in i s tum br i , kuri pie p a m a t a bieži vien v io le tsa rkani . L ap as pam īšu s , a r pielapēm, s tu m b r a a p a k š ­da ļā t r ī s s ta r a in a s , a u g š d a ļ ā v ienkā ršas . Ziedi net ī r i ro ­žaini vai balt i , uz īsa kā ta seg la pu žāk lēs pa 2 vai v a i r ā ­kiem un izveido blīvu ziedkopu. Zied no jūn i ja l īdz a u g u s ­tam; augļi (pāks t i s ) i enā kas jū l i j ā — septembr i .

L auku b lak tene a u g upju kras tos , ce ļma lās , l aukos un v ie tām veido pa t ne l ie las audzes. Tā b iežāk s a s t o p a m a

66

L a tv i j a s r ie tum da ļā . Pēdē jā laikā šo a u g u saU kul tivēt spec iā lā s ā r s tn iec ības a u g u sa imniec ībās .

ie v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Lauku b lak tenes sak nes ievāc laikā 110 z ie de šana s b e ig ām lidz a u g a v i r szemes da ļu a tm ir š a n a i , t ā s izrokot vai izarot a r a rk lu no 30 cm līdz 35 cm dz i ļuma. Ievākt sak nes ie teicams no s m i l š a i ­na s vai g r a n t a i n a s a u g s n e s tūl ī t pec l ietus, jo tad tās v ieg lāk v a r iz rak t un at t ī rī t . Lai ne izn īc inā tu audzes, i z­lasa t ikai l ie lākas saknes , bet m a z ā s sa k n e s a t s tā j . No s a k n ē m nobi rd ina zemi, nogr iež v i r szemes d a ļa s pie s a k ­neņa vai a r ī a t d a l a vir s zemes esošo koksna ino sakneni . Sa k n e s žāvē sa u l a i n ā vietā, no ju m ēs vai kal tēs 4 0 . . . 6 0 ° C te m p e r a tū r ā tik ilgi, ka m ēr liecot t a s va i r s neliecas, bet lust a r t roksni . Pēc izž āvēša nas rio s a k n ē m rūpīgi a t t ī ra smi l t is un c i tus n eor gan is ko s p iema is ī jum us , s i j ājot t as c a u r rup ju sietu un drog u pārci lā jot .

Pēc a u g u i ev āk ša n as a u g s n i nol īdzina, l a ks t us izklāj i zklaidus, lai i zsētos tajos esošās sēklas u n a u g s a t j a u ­notos.

Drog as iz n ā k u m s ir 3 0 . . . 3 2 % 110 sv a ig a ma te r iā la sva ra .

Droga s a s t a v no vese lām, ve l ten iskām, ko ksn a inām sa k n ēm vai s a k ņ u gaba l iem. S a k n e s a u g š d a ļ ā z a r a i n a s a r i e g a r e n ā m r ievām un brūnu , ne l īdzenu , zv ī ņa i nu mizu. L ū z u m ā sa k n e s ir sm a lk šķ ie d ra in as , pe lec igas vai dzelte- n ī gba l ta s . D r o g a s sm a r ž a īp a tn ē ja ; g a r š a vāj i r ū g ta , a r ne pa t ī k a m u s a ld u p iegaršu .

D ro g a s kva l i ta t i nosaka pēc s ta rp re pu bl ik ān is ka j ie m tehn iska j iem note ikumiem (M PTY 42 № 692-0 2) . M i t r u m s ta jā nedr īk s t pā rs n i eg t 14%, kopējo pelnu nedrīkst but va i r ā k p a r 10%, sa k ņ u da ļ iņu , ku ra s pec ā rē ja izska ta ne­a tb i l s t p ra s ī b am , un sab i r zu m u , kas m azāki pa r 1 mm, ne v a i r ā k p a r 10%, or ga n is ko p iema is ī ju mu ne v a i r ā k par 1%. n e or ga n is ko p iem ai s ī j umu ne v a i r ā k p a r 2 %.

Drogu iesa iņo audekla maiso s pa 18 . . . 25 kg. Nol ik­t avā s to u zgl aba maisos , bet ap t iekās — kas tē s sa usā s , labi v ē d i n ā m ā s telpas.

Ķīmiska is s as tā vs . Lauku b lak tenes sa k n e s s a tu r fla- vonoīdus, gl ikoz īdus, sapo nī nus , miecvielas, t r i t e rpēnspi r - tus, ē te r i sko eļļu, sveķveida vielas, o r g a n is k a s skābes, d a u d z d a ž ā d u mikroe lementu un c i tus sav ienojumus .

Lietošana . Blak teņu sakņu no vā r ī ju mu u n t in k t ū ru lieto z a r n u d a r b īb a s regul ē ša na i , hemoroīdu ā r s t ē š a n a i un ka

87

diurētisku līdzekli. Pēdējā laikā hemoroīdu ārstēšanai ga­

tavo svecītes, kuru sastāvā ietilpst arī lauku blaktenes fizioloģiski aktīvās vielas.

Novārījuma gatavošanai ņem 30 g (3 ēdamkarotes) sasmalcinātas drogas uz 1 litru ūdens. Dzer pa '/2 glāzes 3 reizes dienā. Tautas medicīnā blakteņu saknes lieto pret galvassāpēm, reimatisma ārstēšanai un kā diurētisku un sviedrējošu līdzekli. Ārīgi lieto vannām ekzēmas ārstē­šanai.

Blakteņu saknes ietilpst jaukto tēju sastāvā (1. pieli­kums). Ar lauku blaktenes lakstiem krāso audumus dzel­tena krāsā.

BROKLENE

Vaccinium vitis-idaea L.; брусника.

Droga: brūklenes lapa — foliiim Vilis idaeae-, лист брусники.

Brūklene ir līdz 25 cm augsts, m ūžzaļš ēriku dzimtas (Ericaeae) puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem,

zarainiem stumbriem. Lapas ādainas, eliptiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaišzaļas ar sarkanbrūniem punkti­ņiem. Ziedi rožaini vai balti, sakopoti nokarenos ķekaros.

Zied m aijā, jūn ijā . Auglis sarkana, sulīga oga.

Mūsu republikā brūklene sastopama bieži skuju koku un jauktajos mežos, purvos uz ciņiem, krūmājos, izcirtu­

mos; vietām tā veido audzes.Ievākšana un sagatavo­

šana. Lapas ievāc pavasarī

līdz augu ziedēšanai un ru­denī pēc augļu nogatavoša-

nās. C itā laikā ievāktās la ­pas žāvējot kļūst melnas. La­pas žāvē siltā, tumšā, labi vēdināmā telpa. Drogas iznā­kums ir 4 3 .. . 45% no svaiga materiāla svara.

Droga sastāv no ādainām

88

l a p ām , kas s a g l a b ā j u š a s sa vu dabisko krāsu . S m a r ž a s tai nav; g a r š a rūg t i save lkoša.

D r o g a s kva l i tā t i nos ak a pēc s ta rprc pub l ik ān iska j ie in tehn iska j iem note ikumiem (MPTY-42 № 653-62). M i t r u m s t a jā nedr ī ks t p ā r s n i e g t 13%, s a b r ū n ē ju š u un sa m e ln ē ju šu lapu ne dr īks t but va i r ak p a r 15%. ci tu a u g a da ļu ne v a i ­rāk p a r 1%, s ab i r zu šu da ļu, k u ra s v a r izs i jā t c a u r 3 m m l ielam sieta acīm, ne v a i r ā k p a r 2 %, o r g a n is k o p iem ais ī ­j u m u ne va i r āk par 1%, ne or ga ni sk o p ie m a is ī ju m u ne va i r āk p a r 1%.

Drogu iesa iņo maisos pa 2 0 . . . 2 5 kg va i ķ īpās pa 5 0 kg.N ol ik tavās to u zgl abā m ais os va i ķīpās, ap t iekās — n o ­

s lē g ta s kas tēs , st ikla vai s k a r d a t raukos.Ķīmiska is s a s tā vs . Brūk lenes la p a s s a tu r g l ikozīdus —

a rb ut ī nu , ace t i l a rbut īnu , kofe i la rbut īnu, sa l idrozīdu un to s ka ld pro duk tus , kā arī f l avonoīdus , miecvielas, vīnskābi , u rsolskābi u. c.

L ie tošana . Drog as uz lē jumu u n nov ā r ī j u m u lieto c a u r ­e jas , r e im at i sm a, p o d a g r a s ā r s tē š a n a i un kā d iurēt isku līdzekli n i e ra km eņu ā r s t ē šana i . N o v ā r ī j u m a m 2 tē jkaro tes lapu aplej a r 1 g lāzi verdoša ūdens un v ā r a uz m a z a s u g u n s 15 minūtes . N o v ā r ī ju m u izdzer v ienā dienā. I lgs toši l ietojot, d r o g a esoša is h idr oh inons r a d a aknu k a i r i n ā ­jumu.

T a u t a s medic īnā b rū k lene s l a p a s lieto d iabē ta ā r s t ē ­šana i . T ibe tas t a u t a s medic īnā brū lenes lapu no vā r ī j umu lieto g a s t r ī t u ā r s t ē ša na i , lai s a m a z i n ā t u skābes d a u d z u m u k u ņģa sulā.

Kā diēt isku produktu un kā pr e t i eka is um a līdzekli gan s va ig ā , g a n žāvē tā veidā plaši i zm ant o arī b rūklenes ogas.

BRClNVALITE, ĀRSTNIECĪBAS

Sanguisorba officinalis L.; кровохлебка лекарственная .

Droga : b rūnv āl i šu s aknen is a r s a k n ē m — rhizoma cum radicibus Sanguisorbae; корневище с корнями крово­хлебки.

Ārs tn iec ības br ūnvā l ī te ir 2 0 . . . 100 cm a ugs t s , d a u d z ­g a d īg s rožu dz im tas (Rosaceae) l a k s t a u g s a r a u g š d a ļ ā z a ­ra inu s tu m b r u un spēc īgu s a k ņ u s i s tēmu. L a p a s nep ā ra p lūksna in i sa l ik tas , a r pie lapēm. A p a k š ē jā s l a p a s a r garu

89

kātu, tuvu cita pie citas; augšējās lapas sēdošas. Ziedi tumšbrūngansarkani vai gandrīz melnsarkani, sakopoti ovālās, līdz 3 cm garās galviņās uz gariem ziednešiem. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis sēk- lenis ar spārnveida šķaut­nēm.

Mūsu republikā ārst­niecības brūnvālīte sasto­pama reti. Tā aug pļavās, zālainās nogāzēs, upju krastos, mežmalās, izcirtu­mos. Ārstniecības brūnvā- liti iespējams arī kultivēt.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc brūn- vālīšu sakneņus ar sak­nēm pēc augu ziedēšanas. Tos izrok, rūpīgi notīra no zemēm, auga virszemes daļām, mazgā auksta ūdenī un žāvē atklātā vietā vai labi vēdināmās telpas.

Droga sastāv no labi izžāvētiem, cilindriskiem vai nenoteiktas formas sak­neņu un sakņu gabaliem, kas var būt veseli vai arī salauzti. Drogas krāsa no ārpuses iedzeltena. Smar­žas tai nav; garša savel­koša.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 2979-45). Mitrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 12%, sabirzušu daļu, kuras var izsijāt caur 2 mm lielam sieta acīm, ne vairak par 5% , lūzuma tumšu sakneņu un sakņu ne va i­rāk par 10%. organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%. neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

00

Drogu iesa iņo m a is os pa 35 kg vai ķ īpā s pa 50 k g un 75 kg. N o l ik tav as to u z g la b ā maisos , ķīpās , ap t iekās — no s l ē g ta s kastēs , s t ikla vai sk ā r d a t raukos . U z g l a b ā š a n a s i lgum s 5 gadi .

Ķīmiska is s a s t ā v s . Ārs tn iec ības b r ūn vā l ī t e s d r o g a s a ­tur miecvielas ( sakneņi 12 . . . 13%, s a k n e s — 16 . . . 17% ) , s a p o n īn u s — san g v is o rb īn u , poter īnu; s ter īnu, k rāsv ie las un n ed au d z ē te r i skās eļ ļas. L a p ā s ko ns ta tē ta askorb īn- skābe .

Lie tošana . D r o g a s fizioloģiski ak t īv ās vie las d a rb o ja s kā save lkoš i un a s in s a p tu r ē tā j i l idzekļi. Ek sp e r im en tā l i noska idro ts , ka ā r s tn iec ības b r ūnv ā l ī t e s šķ id ra i s eks t r ak ts s a š a u r i n a a s in s v a d u s , p a lē n ina z a r n u peri s ta l t iku un d a r ­bojas an t i sep t i sk i pret daž iem zar nu s l imību iz ra i s ī tā j iem. Drogu lielo n o v ā r ī j u m a un šķ i drā ek s t r ak ta veidā c a u re ja s ā rs tē š a n a i un p la ušu a s iņ o š a n a s , re tāk g inekoloģisko a s i ­ņ o š a n u a p tu rē š a n a i . N ovā r ī j u m u ga tavo , v ā ro t 1 ē d a m k a ­roti d r o g a s ar I g lāzi ūdens 30 minūtes . Dzer pa 1 ē d a m ­karote i 5 vai 6 reizes dienā. Brū n v ā l ī te s ek s t ra k ts iet i lpst p r e p a r ā t a s o r b e k s a sa s t ā v ā .

T a u t a s medic īnā drogu iekšķīgi lielo a rī p re t p ā r m ē ­rīgi s t i p r ā m m e n s t r u ā c i jā m , bet ār īgi kā ju vēnu ieka isumu ār s tē š a n a i un brūču dz iedēšanai .

BURKĀNS, DĀRZA

Daucus sativus (Hfm.) Roehl. ; морковь посевная.

Droga: bu rk ān u a u g l i s — [rudus Daucr, плод моркови.

Dā rz a b u r k ā n s ir d iv g a d īg s čemurz iežu dz im ta s (Api- aceae) l aks ta ugs . P i r m a j ā ve ģe tā c i ja s per iodā t a m iz­a u g p lū ks na in i da l ī tu lapu rozete un su l ī ga sakne . O t r a jā v eģe tā c i j as periodā i z a u g līdz 1,2 m a u g s t s z a r a in s s t umbrs . Ziedi sīki, sakopot i sal ik tos čem u ro s za ru ga los. Zied no j ū n i j a l īdz a u g u s t a m . Aug l i s dze lo ņa in s ska ld- augl i s , kas no ga tavo jo t ie s s a d a l ā s divos sēkleņos.

D ārza b u r k ā n s ir p laši ku l t ivē ts sa k ņ a u g s .I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Droga i ievāc a u g ļ u s t e h ­

n is kās g a t a v ī b a s s t ad i j ā īsi p i rm s n o g a t a v o š a n ā s , no g r i e ­žot zarus . Tos sa s ie n kūlīšos, žāvē , nokuļ un a t t ī ra no pie­m a is ī ju m ie m un n e ga t av i em aug ļ iem vētī jot .

9t

Drogā ir 3 . . . 5 mm gari, pelēkbrūni, olveida skaldaugļi, kuriem vāja smarža un rūgtena garša.

Drogu iesaiņo maisos un uzglabā noliktavās.

Ķīmiskais sastāvs. Bur­kānu augļi satur ēterisko eļļu (0 ,5 ... 1,6%), kuras

galvenās sastāvvielas ir a-pinēns, L-limonēns, cinc- ols, geranilacetāts, kā arī flavonoīdus, hromona at­vasinājumus, eļļu, dauko-

sterīnu u. c. Burkānu sak­nes satur karotīnus, B gru­pas vitam īnus (Bi, B2 vit­amīnu, pantotēnskābi), fla­vonoīdus, askorbīnskābi, cukurus, pektīnvielas, or­ganiskās skābes, holīnu, nedaudz ēteriskās eļļas un eļļas, m inerālvielas,m ikro­elementus, piemēram, a lu ­m īniju, niķeli, varu, dzelzi.

Lietošana. Burkānu saknes svaiga veida lieto hipovitam inožu un avit- am inožu ārstēšanai, kā arī organisma vielu maiņas traucējumu novēršanai. Burkānu sulu kā karotīna

avotu iesaka lietot miokarda infarkta slimniekiem.Tautas medicīnā burkānu saknes un sulu izmanto kā

diētiskus produktus, kā vājus caurejas, prettārpu un diu- rētiskus līdzekļus, žultsakmeņu un nierakmeņu slim ību, kā arī mazasinības ārstēšanai un gremošanas veicināšanai.

Dārza burkāna saknes izmanto karotīna rūpnieciskai ieguvei. Uzskata, ka karotīnam piemīt antihistam īna īpašī­bas. Emulsijas un ziedes veidā to lieto kā lokālu sāpju remdinātāju un pretiekaisuma līdzekli.

Tautas medicīnā ārīgi lieto rīvētu burkānu apliekamos

92

čūlu un brūču dz iedēšana i ; su lu ieteic ska lo ju m ie m rīkles un m u t e s do bum a ieka isum u ā r s tē šana i .

No b u r k ā n u augļ iem iegūs t s a u s o eks t ra k tu , ko sauc p a r d a u k a r ī n u . To lieto s i r ds un a s in s v a d u s p a z m u un h ro n is ka s m azsp ē j a s , kā a ri a te rosk le rozes un s t e n o k a rd i ­j a s a rs tē šan a i . Tā iedarbība ir p a kāpeni ska un a tk a r īg a no ak t īvo vielu — li romonu kompleksa , kam piemit spaz- mol ī t i skas īpaš ības .

T a u t a s medic īnā bu rk ā n u a u g ļ u s pu lvera vai t ē ja s ve ida lieto n i e r ak m eņ u s l imību ā r s tē ša n a i un piena sekrē­c i jas s t im ul ē ša na i . 1 ē da m ka ro t i a u g ļu aplej a r 1 glāzi ve rd oš a ūdens un a t s t ā j s i l tā vietā uz nakt i . No r ī ta izkāš, u zka r sē un ka rs tu dzer pa 1 glāze i 3 reizes dienā.

T a u t a s medic īnā hemoroīdu ā r s t ē š a n a i lieto arī b u r ­kānu l aks tu tēju.

Bu rk ān u augļi iet i lpst j a uk to tē ju s a s t ā v ā (1. pieli­k um s) .

CEĻTEKA, LIELA

Ceļmal ī te , c e ļ m a l l ap a ; Planiago major L.; по до рож ­ник большой.

Droga : ceļ teku lapa — folium Planlaginis-, лнег по­дор ож ни ка большого.

Lielā ceļ teka ir d a u d z g a d ī g s ceļ teku d z i m t a s ( Plania- ginaceae) l a ks ta ugs . L a p a s rozetē, v i enkāršas , veselas, ol- veida vai p la t i el ip t i skas, a r lokveida dz īs l o jumu un gludti malu , l īdz 12 cm g a ra s . Ziedi ne izska t īg i , sīki, divdzi- rriumu, sakopot i v ā r p a s 1 0 . . . 4 5 cm g a r u z iednešu ga la . Zied no ma i ja , jū n i ja l īdz vē lam rudenim.

Lielā ceļ teka izp la t ī ta ļoti bieži visā republ ikā kā n e ­zāle ce ļma lā s , p ļavas , t ī rumos , m e ž m a lā s , bet l ielas a u ­dzes vienuvie t neveido. Pēdē jā laikā to sāk a rī kultivēt.

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Lielās ce ļ tekas lapas ievāc v a s a r a s p i rm aj ā puse. T ās noplūc va i nopļau j , a t s t ā jo t ī sus (l īdz 5 cm) kā tus . A u g u s nedr īk s t i z r au t a r v i sam saknēm. Ievāk tās lapas, i zbērtas p l ānā s lānī , tū l ī t žāvē labi v ē d i n ā m ā s te lpās , nojumēs , šķū ņo s va i bēniņos. Lai d roga s a g l a b ā t u dabisko krā su , to ž ā v ē š a n a s laikā va i ra - kas reizes par jauc . D ro g a s i znā kum s ir 2 2 . . . 23% no sv a ig a m a t e r iā la sv ara .

93

Lapas drogā ir zaļas,

plati olveida vai eliptiskas, ar veselu malu un 5 . . . 9 lokveida dzīslām , kailas, ar īsu kātu. Kāta noplūk- sanas vieta saskatāmas garas diegveida dzīslas. Smaržas drogai nav; garša vaji rūgtena, mazliet sa­

velkoša.Drogas kvalitāti no.

saka pēc Vissavienības standarta (ОСТ HKBT 7330/347). M itrums tajā

nedrīkst pārsniegt 14%, dabisko krāsu zaudējušu lapu nedrīkst būt vairāk

par 5% , citas auga daļas (ziedneši ar ziediem) ne vairāk par 1%. sabirzušas lapu daļas, kuras var iz­sijāt caur 3 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par

2%, organisko piemaisī­jumu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu

ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo ķīpās pa 50 kg. Noliktavās to uzglabā ķīpās, aptiekās — kastēs ar vāku sausas, labi vēdināmās telpas. Uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Lielas ceļtekas lapas satur glikozīdu

aukubīnu, miecvielas, gļotvielas, karotīnu, С vitam īnu, ne­daudz К vitam īna, rūgtvielas, daudz kālija sāļu, organis­kas skābes, alkaloīdu zīmes, faktoru 'Г (sekmē asins sare- cēšami) u. c.

Lietošana. Svaigām ceļteku lapām , sulai, uzlējumam nu ekstraktam ir bakteriostatiska, asiņošanu apturoša un brūču dziedējoša iedarbība. Lapu sulu un ekstraktu pa

I ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas lieto anacīdu (pazemināts skābes daudzums) gastrītu, akūtu un hro­nisku kuņģa un zarnu trakta slim ību, čūlu, hronisku žults- pūšļa iekaisumu ārstēšanai. Ārīgi lapu sulu lieto brūču dziedēšanai.

T a u t a s medic īnā ceļ teku lapu tēju, n o vā r ī ju m u un u z ­lē ju mu iekšķīgi lieto kā a t k r ē p o š a n a s līdzekli b ronhī ta un p laušu tuberkulozes , g a r ā k lepus, sk le rozes ā r s t ē š a ­nai, kā a r i pre t u r in ē š a n u naktī s . Ārīgi l a p a s lieto kuka iņu kodumu, au g o ņ u , akūtu ā d a s ieka isumu un s a s i tu m u ā r ­s tēšana i .

Lielās ce ļ tekas sēk las lieto kā c a u r e j a s un pret iekai- su m u līdzekli pre t h ronisku vēdera a izc ie tējumu. I . . . I V 2 ēd a m k a r o te s sēklu aplej a r 1 g lāzi verdoša ūdens , ļauj1 5 . . . 2 0 m in ū te s ievilkties un izdzer a r v i s ā m sē k l ām v a ­k arā . D egu na , dzemdes , hemoroīdu a s i ņ o š a n a s n o v ē r š a ­nai lieto ce ļ teku un n ā t r u lap u (v i enā dā s d a ļā s ) uz lē jumu (1 : 10), kuru dzer pa 1 ē d am karo te i 3 vai 4 reizes diena. V ien la ikus to lieto ari ska lo jum iem, i r igā c i j ām un t a m p o ­niem.

Ceļ teku l a p a s iet i lpst d a ž ā d u ja u k to tēju s a s t ā v ā ( 1. p ie l ikums) .

CIGORI ŅŠ, PARASTAIS

Cichorium intybus L.; цикорий обыкновенный.

Droga: c igor iņu sa k n e — radix Cichorii; корень ци­кория.

P a r a s t a i s c igor iņš ir 5 0 . . . 100 cm au g s ts , d a u d z g a d i g s as te ru dz im ta s (Asteraceae) l a k s ta u g s a r s tāvu , a u g š d a ļ ā a t s tāvoš i z a r a i n u s tu mb ru . A p a k š ē j a s lap as jo ma in i šķe l­tas , a u g š ē j ā s ie g a re n a s vai l ance t i skas. Ziedi gaišzi l i , re ­tumi s rožaini va i ball i , sakopoti kurvīšos ; kurvīš i pa vie­n a m vai va i r āk iem s tu m b r u un za ru ga lā . Zied no jū l i ja l īdz sep t embr im. Augl i s olveida sēklenis.

Miīsu republ ikā p a r a s t a i s c igor iņš s a s t o p a m s savva ļā d i ezgan bieži ce ļmalā s , nezā lienes , norās , g a lv eno kā r t m ā ­la ina s un s m i l š a in ā s a u gsnēs . Tā var ie tā t i (C. intybus L. var . sativum Bisch.) bieži kultivē.

Ie vāk šana un s a g a t a v o š a n a . Droga i ievāc p a r a s t ā ci­g or iņ a saknes , re tāk ziedu ku rv īš us vai vi su v i r s zemes d a |u ( l aks tu s ) . S a k n e s izrok rudenī ( s ep te m br ī ) , a t t ī r a no ze­m ēm un a u g a v i r szemes d a ļā m , ātr i n o m a z g ā au ks tā ūdenī , sa g r ie ž nelielos g a ba l iņ os un žāvē labi v ē d in ā m ā s te lpās vai ka l tēs līdz 6 0 CC t em p era tū rā .

»5

Droga sastāv no izžā­vētiem sakņu gabaliem, kuru krasa no ārpuses ir

brūnganpelēka, bet lūzumā balta vai iedzeltena. Sm ar­žas drogai nav; garša rūgta.

Ziedus un lakstus ievāc ziedēšanas laikā un žāvē labi vēdināmās telpās, sar- gajot no tiešās saules gais­mas.

Saknes iesaiņo ķipās pa 50 kg. Noliktavās uz­glabā ķīpas. Uzglabāšanas ilgums 5 . . . 6 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Sakņu droga satur inulīnu (4 0 ...0 1 % ), rūgtu gliko- zīdu intibīnu (0 ,1 ...

0,2% ), fruktozi, pentozā- nus, miecvielas, holīnu, ka arī C un Bi vitamīnus. Zie­dos atrasts glikozīds ciko- rīns. Auga piensulā kon­statēti rūgti savieno­jum i — laktucīns, laktuko- pikrīns.

Lietošana. Drogā eso­

šās rūgtvielas darbojas kā gremošanas sekrēciju sti­mulējoši un veicinoši līdzekļi.

Tautas medicīnā lieto sakņu novārījumu kuņģa un zarnu trakta slim ību, aknu cirozes, žultsakmeņu slimību un liesas slim ību ārstēšanai, kā vāju caurejas un diurētisku līdzekli, kā žults sekrēcijas veicinātāju līdzekli un or­ganisma vielu maiņas uzlabošanai. Azerbaidžānas tau ­tas medicīnā cigoriņu saknes lieto cukura diabēta ārstē­šanai, it īpaši slim ības sākuma stadija.

Novārījumu gatavo, ņemot 6 ēdamkarotes drogas uz 1 litru ūdens. Ārīgi to izmanto dažādu adas slim ību — iz-

96

s i tumu, furunkulu , ekzēmu (kompresēs un a p m a z g ā j u m o s ) , kā arī «mieža g r a u d u » ā r s tē šan a i .

Eksp er ime ntā l i noska idro ts , ka p a r a s t ā c igo r iņa zied­kopu uz lē j um s nomier ina cen t r ā lo nervu s i s t ēmu un p a ­s t ip r ina s i r dsda rb ību .

G r a u z d ē t a s c ig or iņu sak n es iz m a n to ka kaf i jas s u r o ­gātu.

CITRONLIANA

Schizandra cliinensis Baill . ; лимонник китайский.

Droga: C i t r on l iā na s a u g l i s un sēkla — fruclus et se- tnen Schizandraieļ плод и семя лимонника .

Ci t ron l iāna ir c i t ron l iānu d z imt as (Schizandraceae) krūms vai l i āna a r pārkoksnē tu , a p m ē r a m 2 cm resnu un8 . . . 15 m g a r u s tu mb ru . L a p a s pre tē jas , ovā las, nosmai - lotas, a r vese lām m a lā m . Augs d ivmājnieks . Ziedi balti , vaskveida , pa v ienam, a r 1 . . . 4 cm ga ru s a r k a n ī g u katu. Ķekarā a t t ī s t ā s 1 0 . . . 4 0 m e l n s a r k a n a s ogas , ku rā s ir 1 ( re tāk 2) i edze l tenbrūna, p la kana , nierve ida sēkla. Sēk­lām, l a p ā m un miza i ir speci fi ska g a r š a un c i t rona sm arž a . Zied m a i ja beigās, jūn i jā . Augļ i n o g a t a v o j a s septembrī , oktobrī.

Ci t ro n l iā na s a v v a ļ ā a u g Tālo A u s t ru m u Pi e jū ra s a p ­gaba lā un daļēj i H a b a r o v s k a s novadā , re tāk S a h a l ī n ā un Kūri ju sa la s . To kul t ivē P S R S Tālo A u s t ru m u un d a u ­dzos Ei ropa s d a ļ a s ra jonos . P. S tu čka s LVU Bo tān iska j ā dā rzā c i t ron l iānu a r p a n ā k u m ie m audzē kā dekorat īvu nugu dzīvžogos. A u g u s pav a i ro a r s ēk lām un veģe ta t īv i a r spraudeņie m, nol iektņiem un krūm u da l ī šanu.

Ievā kš ana un s a g a t a v o š a n a . Ci t ro n l i ān as au g ļu s vāc p irms sa ln ām , kad tic p i lnīgi noga ta vo ju š i e s ( septembrī , oktobr ī) . Nogriež vese lus ķe ka ru s un novieto grozos. Pēc tam tos uzm an īg i pā rber uz brezenta , a t l a sa p iemais ī ju ­mus ( lapas , z a rus , bo jā tā s og as) un vī t ina 2 . . . 3 d ienas. Tad o g a s a td a la no kā t iem un žāvē 3 5 . . . 4 0 ° C t e m p e r a ­tūrā 4 . . . 5 s tu n d a s ; pēc t a m t e m p e r a tū r u p a a u g s t i n a līdz G0°C. Izžāvē tie augļi ir t u m š s a r k a n i , ga n d r ī z melni , iea- paļi, sakrokojuš ies , 5 . . . 9 m m diam e t rā , pa v i enam vai ar ī sal ipuši pa va i r āk iem kopā. Augļa m īks tu m ā ir 1 (2) sēkla. Drog as g a r š a asa , rūg t i skāba , sveķa ina .

4 — 393 97

Augļu d r o g a s kva li tā t i nosaka pēc Vals t s f a rm ako pe jas 10. izdevuma. M i t r u m s ta jā nedr īks t būt l ielāks p a r 14%, kopējo pelnu ne v a i r ā k p a r 4 % , 10% s ā ls skāb ē nešķīs tošo pe lnu ne va i r āk p a r 1,5%, p iedegušu un bojātu au g ļu ne va i r āk pa r 1%, o rga n is ko p iema is ī ju mu ne va i r āk par 1%, ne or ga ni sk o p iema is ī jum u ne va i r āk p a r 0,5%.

Sēk las iegūs t no pā r t i k a s rūpniec ībā iz ma nto to a u g ļu a tkr i tumie m pēc su la s izspiešanas. S au so a t l iku mu ska lo2 vai 3 reizes a r auks tu ūdeni , t ad izber uz siet iem un žāvē labi v ē d i n ā m ā s telpās.

Sēklas ir ieapaļi n ie rve ida , g ludas , sp īd īgas , dzel ten- br ūn as , a r cietu apva lk u un bl īvu kodolu. Sēklu g a r u m s3 . . . 5 mm, p l a tu m s 2 . . . 4 , 5 mm, biezums 1 , 5 . . . 2 , 5 mm. Sabe rz to sēklu sm a r ž a specif iska; g a r š a rūg ti save lkoša .

C i t r on l iā na s a u g ļu drogu iesaiņo m ai sos va i ka s tē s pa 50 kg, bet sēk las č e t rkār t īg ā papī r a m a is os pa 20 kg, 25 kg vai 45 kg. Nol ik tavās dr o g u uzgl abā maiso s un k a s ­tēs, ap t iekās — kastēs, s t ikla va i sk ā rd a t r au k o s sa us ās , labi vē d in ā m ā s telpās .

Ķīmiskais sa s tā vs . Ci t r o n l i ān as augļi s a t u r tonizē jošu vielu š izandr īnu , ēter isko eļļu, o r g a n i s k ā s skābes, cu k u ­rus, miecvielas, f i avonoīdus un C v i tamīnu . Sēkl as s a tu r ē ter i sko eļļu un pu sžūs to šu eļļu (l īdz 3 3 % ) .

Lietošana. Ci t ro n l i ān as fizioloģiski ak t ī vās v ie las i ed ar ­bojas s t imulē još i uz cen t rā lo nervu s is tēmu, s i rd s un a s i n sv ad u s i s tēmu, ietekmē e lpošanu , regulē as insr i t i , p a ­a u g s t i n a fiziskā un g a r īg ā da rb a spē jas. Medic īnā lieto pu lver izē tus au g ļu s un sēk las pa 0,5 g 2 vai 3 reizes dienā un t inktūru pa 2 0 . . . 30 pil ieniem s a s k a ņ ā a r ā r s t a n o r ā ­dī jumiem. Tos nedr īks t lietot cilvēki, kur iem ir bezmiegs, p a a u g s t i n ā t s as inssp ied iens un s i r d sd a rb īb a s t raucē jumi .

Ķīnas t a u t a s medic īnā dro gu lieto klepus, g a r ā k lepus ā rs tē šana i , kā arī pre t fizisku un g a r īg u p a g u r u m u .

DADZIS, LIELAIS

Arctium lappa L.; лопух большой.

Droga: dadžu sakn e — radix Bardanae-, корень лопуха.

Lielais dad z is ir 6 0 . . . 180 cm augs ts , d i v g a d īg s as te ru dz im ta s (Asteraceae) l a k s t a u g s a r s t ipri z a r a in u s t u m b ru un līdz 60 cm ga ru , m a z z a ra in u , spēcīgu , labi a t t ī s t ī tu

98

mietsakni. Lapas lielas, ve­selas, ieapaļi olveida; apakšējās iapas ar garu kātu, augšējās sēdošas.Ziedi violetsārtl, sakopoti 3 . . .3 ,5 cm diametra kur­

vīšos. Augli iegareni, raibi sēkleņi ar cietiem sarveida matiņiem. Zied jū lijā , au­gustā.

Mūsu republikā lielais dadzis bieži aug labi mēs­lotās augtenēs ēku tuvumā, ceļmalas, tīrumu malās, nezālienēs, vietām veido­jot nelielas grupas.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc su­līgās saknes, izrokot tās pirmā veģetācijas perioda beigās (septembrī, ok­tobrī), retāk nākamā gada pavasarī pirms lapu plauk­šanas (aprīlī). Saknes at­tīra no zemēm, nomazgā aukstā ūdenī un nomizo. Resnākās saknes pārgriež gare­niski un žāvē labi vēdināmās telpās vai kaltēs līdz 70°C

temperatūrā.Droga sastāv no 5 . . .2 5 cm garām veselām vai gare­

niski pārgrieztām saknēm. No ārpuses to krāsa pelēcīg-

brūna, bet lūzumā bāli pelēka. Drogas iznākums ir 2 6 .. . 28% no svaiga materiāla svara.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Vissavienības standarta (OCT HKBT 79071/370). M itrums drogā nedrīkst pār­sniegt 13%, sabrūnējušu sakņu taja nedrīkst būt vairāk par 5% , sakņu gabalu, kas īsāki par 2 cm, ne vairāk par

5% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, neor­ganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Dadžu saknes iesaiņo ķīpās pa 50 kg, G0 kg vai 100 kg. Noliktavās drogu uzglabā ķīpās, aptiekās — noslēgtas kastēs vai skārda traukos labi vēdināmās telpās. U zg la­bāšanas ilgums 5 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Droga satur polisaharīdu inulīnu

4* 99

(l īdz 4 5 % ) , ēter i sko eļļu, miecvielas, gl ikozīdu a rkt iīnu, s i tos te r īnu, s t i g m as t e r īn u , eļļu, o lba l tum vie l as u. c.

Lietošana. D r o g a s f izioloģiski ak t īvās v ie las d a rbo ja s kā diurēt iski un sviedrē joši l īdzekļi, kā a rī uz labo o r g a ­n i sm a v ispā rē jo vielu ma iņ u . Pie m u m s d a dž u sakne s lieto ga lv eno kā r t t a u t a s medic īnā uz lē juma, novā r ī ju m a , ziedes un dadžu e ļ ļas veidā. Iekšķīgai l i etošana i n o vā r ī ju m u g a ­tavo, aplejot 1 ēd am karo t i s a s m a lc in a tu sa k ņ u a r 1 glāzi verdoš a ūdens ; ļauj ievilkties, i zkāš un dzer pa 1 ē d a m ­karotei 3 . . . 5 reizes dienā ga s t r ī tu , h ronisku aizcietējumu, cukura d iabē ta, nieru un u r ī n p ū š ļa akmeņu , re im a t i s m a un hroni skas ekzēma s ā r s tē šana i . Ārīgi lieto n o vā r ī ju m u kompr esēm dermat ī tu , āda s izs i tumu, niezes ā r s tē š a n a i un ska lo jumie m m ut es do bu ma g ļo t ā d a s ieka isumu ā r s t ē š a ­nai , kā a rī m a t u m a z g ā š a n a i . N ov ā r ī j um u ga tavo , vā ro t1 ēda mk aro t i d r o g a s a r 2 g lāzēm ūd e n s 30 mi nūtes . S a ­m a iso t d ad žu sa k ņ u su lu a r a u g u eļ ļu v i e n ā d ā s da ļās , g a ­tavo ziedi, kuru iz m an to m a tu sa k ņ u s t i p r in āšana i , pre t b l a u g z n ā m un grū t i dzī s tošu brūču un fu runk ulu ā r s t ē ­šana i . Vien la ikus jā l ieto n o v ā r ī j u m s a r ī iekšķīgi.

S v a i g a s p i rmā g a d a sa k n e s lieto hom eopāt i jā un va r izmanto t arī uz turā . Dadžu sa k n es iet i lpst j a u k to tē ju s a ­s tā v ā ( 1. p ie l ikums) .

Lielā dadža sēk leņus t a u t a s medic īnā lieto t i reotoksiko- zes ā r s t ēšan a i .

DF.VIŅ V Ī RU S PĒ K S, PARASTAIS

Saulessvece; Verbascum ihapsus L.; коровяк обыкно­венный.

Droga : dev iņvī ruspēku ziedi — ļlores Verbasci-, цветки коровяка.

P a r a s t a i s dev iņvī r usp ēks ir līdz 150 (200) cm augs ts , d iv g a d īg s c ūk nā t ru d z imt as (Scrophulariaceae) l a k s t a u g s a r spēcīgu, m a z z a r a i n u mie tsakni . P i r m a j ā g a d ā ta m a t ­t ī s tā s lapu rozete, bet o t r a jā g a d ā m a z z a r a i n s s t u m b r s a r ziediem. L ap as balt i va i dzel ten īg i tū ba in as , 1 5 . . . 3 0 cm g a ra s , 5 . . . 10 cm p la ta s ; a p a k š ē ja s la pa s a r kā tu , i e g a ­renas , a u g š ē j ā s olveida, sē do šas vai no la idenas , pamīšus . L apu m a la g l u d a vai s t rup i zoba ina . Ziedi dzel teni , pa2 . . . 7 pušķos, kuri s a v u k ā r t sakopot i blīvā ķekarā . Zied no jūn i ja līdz sep tembr im.

100

A u g ne bieži s au l a inos paka lnos , up ju k r a s tm a lā s , m e ž ­ma la s , s m i l š a in ā s un g r a n t a i n ā s augtenēs .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . P a r a s t ā deviņ vī r uspēka ziedu v a i n a g u s kopā a r s a a u g u š a j ā m p u te k š ņ la p ā m ievāc s aus ā , s a u l a i n ā laikā d ienas vidū. Dze l tenos t ikko uzzie­dē jušos v a i n a g u s uz m an īg i noplūc ik dienas. Nedr īks t i evākt pā rz iedē jušus , no b i r u šu s un m i t ru s ziedus, jo ž ā ­vējot tie sabri īnē. Ievāktos ziedus ļoti rūp īg i i rdenā slānī , nesasp iežo t ievieto grozā . J a ziedu ir daudz , g rozā ik pēc4 . . . 5 cm bieza s lā ņ a ieklāj t ī ra pa p ī r a loksni, lai ziedi nesabl īvētos . Pēc ievā kšana s tos, i zbēr tus ļoti p l ānā slānī , tūl ī t žāvē bēniņos zem s k ā r d a ju m ta , s i l tā t e lpa vai kal tē4 0 . . . 5 0 ° C te m p e r a tū r ā , kur laba vent i lāc i ja . Tā kā d ro g a ir ļoti h igroskopiska , j ā r a u g ā s , lai nak t ī s t e lpa bū tu s lēg ta un ziedi nek ļū tu mitr i . Pēc iz ž ā v ē š a n as d ro g u tūl ī t iesaiņo. D r o g a s iz nā kum s ir 16 . . . 18% no sv a ig a m a te r iā la sva ra .

D ro g a s kva l i tā t i nosaka pēc va ls t s s t a n d a r t a (FOCT 14144-69). Pēc šī s t a n d a r t a droga i v a r i evākt a rī citu deviņv ī ruspēku ziedus, kuru p u t ekš ņ l apu kā tiņ i na v klāti a r tu m š iem violet iem mat iņ iem, p iemēram, a u g s t ā d e v i ņ v ī r u s p ē k a ( V. thapsiļornie S ch ra d . ) , s k a i s t ā d e v i ņ v ī r u s p ē k a (1/. speciostim S chr ad . ) , p ū k a i n ā d e v i ņ v ī r u s p ē k a ( V. phlomoides L.) ziedus.

Droga sa s t ā v no a tsevišķiem, mazl ie t n e ie gu lā r ie m2 . 5 . . . 4 vai 1 . . . 2 cm d i am e t r a ziedu va inag iem , kur iem ir ī s s s tob r iņš un p iecda iva ina apma le . S to br iņa iekšpusē a t ­rodas 5 pu te kšņ la pa s , no k u rā m 2 g a r ā k ā s ir g lud as , bet p ā rē j ā s ī s ākas un pūk ainas . D r o g a s k r ā sa spi lgt i dze ltena . S m a r ž a tai vā j a , a rom ā t i s ka ; g a r š a sa ldena .

M i t r u m s dr o g ā nedr īk s t p ā r s n ie g t 11%, kopējo pe lnu t a jā nedr īks t būt v a i r ā k p a r 6 %, s ab i r zušu zieda daļu, k u ra s v a r i zs i jāt c a u r 2 m m lielam sieta acīm, ne va i r āk p a r 4%, a u g a citu da ļu (kaus lapu , ne izp la uku šu ziedu ar ka u su u. c.) ne v a i r ā k p a r 2 %, sa b r ū n ē ju š u ziedu ne v a i ­rāk p a r 3 % , o rg an is k o p iema is ī jum u ne v a i r ā k pa r 0,25%, ne o rg ani sk o p iem ai s ī j umu ne va i r āk p a r 0,25%.

Drogu iesaiņo hermēt isk i nos l ēg tos sk ā rd a t r a u k o s pa 10 kg. Nol ik tav ās to u z g la b ā sk ā rd a t raukos , ap t iekās — hermēt isk i nos lēg tos s k a r d a t r a u k o s vai o ra n ž a st ikla t r a u ­kos tu m šā s , s a u s ā s telpās. U z g l a b ā š a n a s i lg u m s 2 gadi . Drogu p ā r b a u d a pēc gada .

Ķīmiska is s a s tā vs . Dev iņvī ruspēku ziedi s a t u r gļotvielas ,

101

saponīnus , cukurus , p-karo tīnu, f lavonoldus , kum ar lnu , gumi jv ie las u. c.

L ietošana. Deviņvi ruspēku ziedu tēju un uz l ē ju mu lieto kā mīkst inošu , a tk le poša nas un sviedrē jošu l īdzekli a u g ­šējo e lp ošana s ceļu ieka isumu un bronhī tu ā rs tēš ana i . D roga iet i lpst d a ž ā d u jaukt o tē ju s a s t ā v ā (1. piel ikums) .

T a u t a s medic īnā deviņv i ruspēku ziedu uz lē jumu lieto mu te s dobuma, p la ušu ieka isumu, bronhīta , a s tm as , d i zen ­tē r i jas , ku ņģa k a ta r a , aknu un l iesas s l imību ā r s tē š a n a i un kā sv iedrē jošu līdzekli. U zl ē ju mu ga tavo , ņemot2 ēd a m k a ro te s ziedu uz 1 g lāzi ūdens . Dzer pa 1 ē d a m k a ­rotei 3 reizes dienā. A u g a saknes kā d iurēt isku līdzekli lieto nieru, u r īn pū š ļa akmeņu un p o d a g r a s ā r s tē šan a i . No ­vā r ī j u m u ga tavo , ņemot 1 2 5 . . . 2 2 5 g žā vē tu s a k ņ u uz1 . . . 2 l i t r iem ūdens. N ov ā r ī j um u izdzer v ienā dienā.

Ārīgi v a n n ā m lieto kā ziedus, tā a r ī l a pa s skrofulozes ā rs tē šana i , r īkles ska loš ana i , g a lv a s m a z g ā š a n a i pret plik- paur ību . S v a i g a s deviņvī ruspēka lapas , s a v ā r ī t a s a r pienu, lieto ār īgi kā sā pe s r em din ošu līdzekli pana r i c i ju (pi rkstu ak ū tu iek a i su mu ) , nelielu ap d e g u m u un hemoroīdu ā r s t ē ­šanai .

d i l l i ;, s m a r ž ī g a

Anethum graveolens L.; укроп пахучий.

Droga: diļ ļu aug l i s — fruclus A nethi; плод укропа.

S m a r ž ī g ā dille ir 4 0 . . . 120 cm au gs ts , v ie n g a d īg s če­murz iežu d z imtas (Apiaceae) l a k s t a u g s a r dobu s t u m ­bru. L a p a s pamīšus , t r ī sk ā r t vai č e t r kā r t da l ī t a s pave- dienveida p lūk snā s ; lapu kāti a r maks t īm. Ziedi sīki, dze l­teni, sakopot i sa l iktos čemuros ; vīka la un v īka l iņ a nav. Zied jūl i ja , a u g u s t ā . Augli s p la k an s ska ld augl i s , kas n o ­ga tavojo t ies s a d a l ā s 2 sēkleņos.

M ūsu republ ikā s m a rž īg o dilli p laš i kul tivē kā g a r š ­augu; v ietām ta pār ie t pa t savva ļā .

I evā kš ana un s a g a t a v o š a n a . Droga i ievāc s m a r ž ī g ā s di l les au g ļu s teh nis kās g a t a v ī b a s s tad i jā , kad tie kļūst b rūng an i . Tā ka visi augļi ne i enā kas v ien la ikus , v isp i rms nogr iež tos čemurus , ka s sa sn ie guš i t ehnisko ga tav ību . Pēc t a m kad l ielākā d a ļ a aug ļu kļūst b r ū n g a n i , a u g u s no ­pļauj , sas ien kūl īšos un žāvē no ju m ēs vai šķūņos , t a d

102

nokuļ un attīra no piemai­sījumiem un negataviem augļiem vētījot. Ja nepie­ciešams, augļus var papil­

dus žāvēt kaltēs līdz 40 °C temperatūrā.

Drogā ir līdz 5 mm gari, plati eliptiski, brūn­gani skaldaugļi ar vā ji iz­teiktām, smalkām m ugu­ras un spārnveida sānu ribām. Drogas smarža spē­cīga, aromātiska; garša saldena, vircota.

Drogas kvalitāti no saka pēc Vissavienības standarta (OCT HKBT 5519/2). M itrum s ta jā ne­drīkst pārsniegt 12%. bojā­

tu augļu nedrīkst būt va i­rāk par 2% , organisko pie­maisījumu ne vairāk par

1%, neorganisko piemaisī­jumu ne vairāk par 1%.Ēteriskās eļļas daudzu­mam drogā jābūt ne m a­zākam par 2 ,5 .. .4% .

Drogu iesaiņo maisos.Noliktavās to uzglabā m ai­sos, aptiekās — kastēs ar vāku, stikla vai skārda traukos sausās, labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. D iļļu augļi satur ēterisko eļļu, ku­ras galvenās sastāvvielas ir D-karvons, dillapiols, fellan- drēris, D-limonēns u. c. Bez tam augļos konstatēti arī fu- rokumarīni, eļļa (ap 20%) un minerālvielas. Svaigi laksti satur arī askorbīnskābi, karotīnu, flavonoīdus — kverce- tīnu, izoramnetinu, kempferolu.

Lietošana. D iļļu ēteriskajai eļļai ir antiseptiska un pret- krampju iedarbība; tā veicina arī gremošanas orgānu se­

krēciju, tāpēc dilles bieži lieto uzturā kā garšvielu. Aug­ļus pulvera, uzlējuma un novārījuma veida lieto kuņģa un zarnu trakta, žultsvadu un urīnvadu spazmu, kā arī

103

nic teori sma ā r s tē ša n a i un g r e m o š a n a s t r aucē ju m u novēr ­šana i . No augļ iem g a t a v o p r e p a r ā tu a n e t i n u , ko lieto h ron is kas s i rds m a z s p ē j a s un vēdera dobuma o r g ā n u s p a z m u novē ršana i .

T a u t a s medic īnā diļļu au g ļu s lieto a iz du sa s , e lp o ša n a s ceļu sl imību, bezmiega a r s tē š a n a i un kā žu l t s sekrēci jas s t im u lē tā ju līdzekli. N o v ā r ī j u m u ga tav o , ap le jo t 1 ē d a m k a ­roti diļ ļu a u g ļu a r 1 g lāzi verdoša ūdens ; ļauj 10 mi nūt es ievilkties, t ad izkāš, a tdzesē un dzer pa J/2 g la zē s 2 reizes dienā. Augļu pulveri pa 1 g 3 reizes dienā lieto piena se ­krēci jas s t imul ēšana i .

Diļļu laks tu uz lē ju m u (tēju) lieto h ip er ton i jas I un 11 pa k ā p e s ā rs tē šana i . T a u t a s medic īnā lieto a r i kā d iurē t i sku līdzekli.

Diļļu augļi iet i lpst j au kto tē ju s a s t ā v ā ( l . p ie l ikums) .

DIŽZIRDZENE, ĀRSTNIECĪBAS

Archangelica officinalis (Mnch.) Hfm. ; дягиль ле ка рст ­венный.

Droga: d ižz i rdzeņu sakn eni s a r s a k n ē m — rhizoma cum radicibus Angelicae\ корневище с корнями дягиля лекар ст ­венного.

Ārs tn iec ības d ižz i rdzene ir d i v g a d īg s va i d a u d z g a d ī g s čemurziežu dz im ta s (Apiaceae) l a k s t a u g s a r īsu, v e r ­t ikā lu sakneni un d a u d z ā m sān sa k n ēm . S t u m b r s 1 . . . 2 . 5 (3) m a ug s t s , dobs, r ievains . L a p a s pam īšu s , līdz 80 cm g a ra s , t r ī s kā r t p lūksn a in i da lī t as ; pēdē jās p akāpe s p lūk ­s n a s o lveida vai olveida lance ti skas , a r d ivkā r t z aģzobainu malu . Galo t ne s p lūk sna da ž k ā r t t r ī sda ivu . Lapu m ak s t i s l ielas, uzpūs ta s . Ziedi sīki, za ļgani , sakopot i s t u m b ru un zar u ga la pus lodve ida čemuros . Čem uru kāti a u g š d a ļ ā ar mat iņ iem. Augl i s s p ā r n a i n s ska ldenis . Zied no jūn i ja līdz a u g u s t a m . Augļi n o g a t a v o j a s a u g u s t ā , septembr ī .

Ārs tn iec ības d ižz i rdzene s a s t o p a m a ne bieži m i t r ā s p ļ a ­vās , up ma lā s , k rūmājos , mežos.

Ie vāk šana un s a g a t a v o š a n a . S a k n e ņ u s a r sa k n ē m vāc no p i rmā g a d a augi em rudenī ( sep tembr ī , ok tobri ) , bet no o t rā g a d a augiem agr i pa vasar ī . S akn es izrok a r l āps tu , a t t ī ra no zemēm, nogriež v i r sz emes d a ļ a s un tūl ī t m a z g ā au ks tā ūdenī . Tad izklāj 5 . . . 7 cm biezā s lānī un žāvē

104

atklātā vietā ēnā, labi vē­dināmās telpās, krāsnīs vai kaltēs 3 5 ...4 0 °C tempera­tūrā. Drogas iznākums ir 2 0 ...2 2 % no svaiga m a­teriāla svara.

Sagatavota droga sa­stāv no 6 . . . 8 cm gariem sakneņu gabaliem un 15 ...

25 cm garām un 2 . . . 3 cm resnām, gareniski rievai­nām saknēm. To krāsa no ārpuses brūna vai sarka- nīgpelēka, bet iekšpusē balta vai iepelēkdzeltena.Drogas smarža aromā­tiska, it sevišķi izteikta sa­smalcinātai drogai; garša rūgtena, dedzinoša un

viegli savelkoša.Drogas kvalitāti nosaka

pēc Vissavienības standar­ta (OCT HKBT 7909/372).M itrums droga nedrīkst

būt lielāks par 14%, ko­pējo pelnu ta jā nedrīkst būt vairāk par 14%, sak­neņu ar lapu atliekām ne vairāk par 5% , sakneņu un sakņu gabalu, kas īsāki par 1 cm, ne vairāk par 5% . organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorganisko

piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo ķīpās pa 50 kg vai 100 kg. Noliktavās to uzglabā ķīpās, aptiekās — kastēs, stikla vai skārda traukos sausās, labi vēdināmās telpās. Uzglabāšanas

ilgums 3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. D ižzirdzeņu sakneņi un saknes sa­

tur ēterisko eļļu (līdz 1%) , kumarīnus, izokumarīnus un furokumarīnus — bergaptēnu, ostholu, ostenolu, angeli- cīnu, imperatorīnu, umbelliferonu; miecvielas, sveķus, vas­kus, rūgtvielas, cukurus un organiskās skābes.

Lietošana. Ārstniecības dižzirdzenes fizioloģiski aktī­vajām vielām piemīt sāpju mazinoša un spazmolītiska

105

iedarbība. Iekšķīgi lieto tēju un uzlējumu pret vēdera gā­zēm, rūgšanas un pūšanas procesu novēršanai un skābes satura palielināšanai kuņģī. Drogu lieto arī kā diurētisku līdzekli.

Tautas medicīnā ārstniecības dižzirdzenes drogu lieto kā nervu sistēmas stiprinošu līdzekli histērijas, bezmiega un epilepsijas ārstēšanai, kā ēstgribas ierosinošu, sviedrē­jošu un atkrēpošanas līdzekli. Uzlējuma gatavošanai ņem

7 2 . . . 1 tējkaroti sasmalcinātas drogas, aplej ar 1 glāzi auksta ūdens un pēc pusstundas vāra dažas minūtes. Iz ­dzer vienā dienā.

Ārīgi lieto vannām un mutes dobuma skalošanai.

DRIĢENE, MELNA

Hyoscyamus niger L.; белена черная.

Droga: driģeņu lapa — folium Hyoscyami; лист бе­лены черной.

Driģene ir 3 0 .. . 100 cm augsts, viengadīgs vai divga­dīgs nakteņu dzimtas (Sola- naceac) lakstaugs ar taisnu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas iegareni olveida vai lancetiskas, ar rupji zobainu

vai daivainu malu. Apakšē­jās lapas ar kātu; ziedēšanas ■laikā tās atmirst. Stumbra la ­pas sēdošas, pat skaujošas. Viss augs lipīgs, klāts ar dziedzermatiņiem. Ziedi ne­

tīri dzelteni ar violetu dzīslo- jum u, sēdoši, izvietoti stum­bra un zaru augšējā daļā rituļos vai arī pa vienam lapu žāklēs. Zied jūn ijā , jū ­lijā. Auglis divcirkņu pogaļa ar daudz sīkām sēklām; at­veras ar vāciņu.

M elnā driģene sastopama visā mūsu republikā. Tā aug nezālienēs, ceļmalās, retāk

10G

t ī rum os un dā rz os pa vienai vai v a i r ā k ā m nel ie lās g ru p ās ; to a rī kult ivē.

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . M e ln ā s dr iģ enes rozetes lapas ievāc p i rm ā g a d a rudenī — a u g u s t ā , sep tembr ī . O t ­ra jā g a d ā s t u m b r a un rozetes l apa s ievāc z ie dēšan as laikā, bet rudenī — a u g a v isu v i r s zemes da | u , kuru sa gr ie ž līdz2 cm g a ro s gaba los .

Roze tes l apa s nogr iež a r naz i vai sirpi , be t s tu m b r a la pas noplūc a r rokām. L a p a s ievāc s a u s ā , sa u la in ā laikā, jo m i t r a s la p a s žāvē jo t k ļūs t b rū nas . Nedr īk s t vāk t k a i ­tēkļu un m i l t r a s a s bo jā ta s lapas. S a v ā k t ā s la pas i rdeni n o ­vieto grozos un pēc tam , izk lā tas 1 . . . 2 cm biezā kā r tā , žāvē ēna in ā vietā, labi v ē d i n ā m ā s te lp ās va i ar ī 5 0 . . . 60°C te m p e r a t ū r ā . D r o g a s i zn āku m s ir 1 6 . . . 18% no sv a ig a m a te r iā la svara.

D rog a s a s t ā v no pe lēkza ļām, p lūksna in i d a i v a i n ā m l a ­pām. Rozetes la pa s a r ka lu, st ipr i m a t a i n a s ; s t u m b r a l apas bez kāta, a r m a z ā k u m a to ju m u . L apu g a r u m s 5 . . . 2 0 cm, p la tu m s 3 . . . 1 0 cm. D r o g a s s m a r ž a īp a tn ē ja , na rkot i ska ; g a r š a iesāļi rūg ta .

L ap u d r o g a s kva l i tā t i nosak a pēc V a ls t s f a rm ak o p e ja s 10. i zdevuma. Alka lo īdu d a u d z u m s d ro g ā nedr īk s t būt ma- zāks p a r 0 ,05%. m i t ru m s t a jā nedr īks t būt l ielāks pa r 14%, kopējo pe lnu ne va i r āk p a r 20%, 10% s ā ls sk ābē nešķ īstošo pelnu ne v a i r ā k p a r 10%, sai t i e lnē jušu un br ū n u lapu ne va i r āk pa r 3 % , m e ln ā s dr iģ ene s citu da ļu ne v a i r ā k p a r 5% , s a b i r z u šu da ļu, ku ra s v a r i zs i jāt c au r 3 m m lielām sieta acīm, ne va i r āk pa r 8 %, or g an is k o p iema is ī jum u ne v a i r āk par 1%, n e or gan is ko p ie ma is ī ju mu ne v a i r ā k par 0,5%.

Drog u iesaiņo ķīpās, p r e se ta s pa 50 kg, 75 kg va i 100 kg. No l ik tavā s to u z g la b ā ķ īpās ( sagr iez tu drogu m a i ­sos) , bet ap t iekās — s lē g t ā s kas tēs va i s k ā r d a un st ikla t r auk os sa u s ā s , labi v ē d i n ā m ā s te lpās . D roga ir st ipr i i edarb īga , t ādē ļ t ā j ā u z g l a b ā p iesardz īg i . U z g l a b ā š a n a s i lg um s 2 gadi .

Ķīmiskais sastāvs. Visas a u g a d a ļ a s s a tu r alkaloī- dus — hiosc iamīnu, a t rop īn u un sko polamīnu . Bez alkalo- īdiem t a j ā s kons ta tē t i a rī gl ikozīdi — hiosc ipikr īns , liios- cer īns un hioscirezīns.

Lie tošana . M e ln ā s dr iģ ene s p r e p a r ā t u s medic īnā lieto kā sp azm ol ī t i s kus un sā pes m a z in o šu s l īdzekļus. No d r o ­g a s g a t a v o t ink tūru , eks t r ak tu , e ļ ļas i zvi lkumu; l apas

107

ietilpst a s t m a t o l a un a s t m a t ī n a sastāvā. Ārīgi mel­nās driģenes eļļu lieto ierīvēšanai, ārstējot artrītus, radi­

kulītu, neirītus. Tā ietilpst arī dažādu ierīvējamo preparātu sastāvā (kapsīnā, salin imentā). Iekšķīgi melnās driģenes preparātus lieto samērā reti — pret galvassāpēm, hro­niska bronhīta, kuņģa un zarnu spazmu, histēriju, bez­miega, apgrūtinātas urinēšanas un sāpīgu menstruāciju

ārstēšanai. Melnās driģenes preparātus var l i e t o t t i k a i p ē c ā r s t a n o r ā d ī j u m i e m.

Melnā driģene ir ļ o t i i n d ī g s a u g s . Pēc saskares ar to jām azgā rokas un jāsargās pieskarties pie acīm. Smagi var saindēties ar sēklām. Saindēšanās pazīmes — sausuma sajūta mutē, apgrūtināta rīšana, paplašinātas acu zīlītes, uzbudinājums, sirdsdarbības traucējumi, kram ­pji, pēc tam seko nāve. P irmā palīdzība — jāizraisa vem­šana, jaskalo kuņģis, jādzer aktīvā ogle.

EIKALIPTS, LODVEIDA

Eucalyptus globulus Labili.; эвкалипт шариковый.

EIKALIPTS,

PELNUPELĒKAIS

Eucalyptus cinerea Muelļ.; эвкалипт пе­пельный.

Droga: eikaliptu

lapa — folium Eucalypti-, лист эвкалипта.

E ikalipti ir miršu dzim ­tas (Mijrlaceae) koki. L o d v e i d a e i k a l i p t s

ir mūžzaļš, lidz 150 m augsts, ātraudzīgs koks. P e l n u p e l ē k ā e i k a ­l i p t a stumbra augstums sasniedz tikai 1 5 ...3 0 m. Eikaliptiem labi izteikta

heterofilija — jaunās lapas

ir 7 . . . 16 cm garas, gaiš-

103

za ļas , a r bā lu apsa rm i , olvc ida, sēdošas , p re tē jas , bet vecās — 1 0 . . . 3 0 cm g a ra s , t u m š z a ļa s , l an ce t i skas vai s i rp jve ida , s a k ā r t o t a s pamī šus . Ziedi pa v i e n a m lapu žāk- lēs. Zied rudenī . Augl i s poga ļa .

S a v v a ļā eikal ipt i a u g Au s t r ā l i j ā un T a s m ā n i j a s solā. P a d o m j u Savie n īb ā tos kul tivē ga lv e n o k ā r t K aukāz ā , M el ­n ā s j ū r a s p iekrastē .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Droga i ievāc g a n vecās s i rp jve ida l a p a s vi su gadu , g a n a r ī j a u n ā s lapas rudenī (oktobri , novembr ī ) . Lapas , i z k l ā t as p lā n ā slānī , žāvē a t ­k lā tā vietā, nojumēs , labi v ē d i n ā m ā s te lp ā s va i a rī ka l tēs līdz 40 °C te m p era tū rā .

D roga s a s t ā v no vese lām, labi i zžāvē tām, nebo jā tām , pe l ēkza ļām l a p ā m a r s t ipru , a r o m ā t i s k u s m a r ž u un rūg tu , dedz inošu ga ršu .

D r o g a s kva l i tā t i nos ak a pēc V a ls t s f a r m a k o p e ja s 10. iz­devuma. M i t r u m s t a jā ne dr īk s t p ā r s n ie g t 14%, ci tu a u g a da ļu nedr īks t būt v a i r ā k p a r 2 %, s ab i r zuš u daļu, kuras v a r izsi jāt c au r 3 m m lielām s ieta acīm, ne va i r āk p ar 1%, o rg an i sk o p iem a is ī j u m u ne v a i r ā k p a r 0 ,5%, ne o rg ani sk o p ie ma is ī jum u ne va i r āk p a r 0,5%. Ēter i skās e ļ ļas d a u d z u ­m a m drogā j ā b ū t ne m a z ā k a m p a r 2,5%.

D rogu iesa iņo ķ īpās pa 50 kg. Nol i k t avās to u zg la bā ķīpās, ap t iekās — s tikla vai s k ā r d a t r a u k o s labi v ē d in ā ­m ā s telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Eika l ip tu l a p a s s a t u r 0 , 7 . . . 3 % ē te r i skā s eļ ļas, k u ra s g a l v e n ā s s a s t āvv ie la s ir cineols ( 8 0 . . . 8 5 % ) , a -p inēns , D-mir tenols u. c. Bez t a m vēl l apās a t r a s t a s sveķveida vielas, miecvielas un rūg tv ielas .

Lietošana . E ika l ip tu ē te r i skā eļ ļa un c ineols d a rb o ja s kā ant isept i sk i , sā p j u remdējoši , p r e t tā rp u un a tk r ē p o š a n a s līdzekļi. Cineola an t im ik robiā lā ak t iv i tā te ir spēc īgāka nekā fenolam. D ro g a s tē ju un n o v ā r ī j u m u iekšķīgi lieto akū tu k u ņ ģ a un z a r n u t r a k ta sl imību ā r s tē ša n a i , kā a t ­k rē p o š a n a s un dez inf icējošu l īdzekli — klepus ā rs t ēša na i . Ārīgi lieto s t ru to još u brūču dz iedēšana i un dažre iz arī acu praksē b le fa rī tu ā r s tē šan a i . N o v ā r ī j u m u un ēter isko eļļu plaši lieto inh a lāc i jām, ā rs t ē jo t e lp o š a n a s ceļu iekai ­s um us , l a r i n g ī t u s un p l aušu g a n g r ē n u . Ar ē te r i skā s e ļļas u n sa u l g r i ežu e ļ ļas (1 :50) m a is ī ju m u ieziež d e g u n a g ļo t ­ādu iesnu ā rs tē šana i . Ē te r i sko eļļu m a i s ī j u m ā ar t e r p e n ­t īnu vai k a m p a r s p i r t u lieto ie r īvēšanai p re t re ima t i s mu.

109

г

Ēteriskā eļļa ietilpst preparatu i n g a f ē n a , a l v e j a s e m u l s i j a s un s u n a r e f a z i e d e s sastāvā.

Eikaliptu tinktūru agrāk lietoja kā pretmalārijas līdzekli.

FENHELIS

Foeniculum vulgare M ill.; фенхель обыкновенный.

Droga: fenheja aug­lis — frucius Foeniculi', плод фенхеля.

Fenhelis ir 9 0 .. . 200 cm augsts divgadīgs vai

daudzgadīgs čemurziežu dzimtas (Apiaceae)lakstaugs ar stipri zarainu stumbru. Lapas pamīšus,

trīskārt vai četrkārt da lī­tas sīkās pavedienveida plūksnās. Ziedi sīki, dzel­teni, sakopoti saliktos če­muros; vīkala un vīkaliņa nav. Zied jū lijā , augustā. Auglis cilindrisks, iega­rens skaldauglis, kas no­gatavojoties viegli sadalās 2 sēkleņos.

Fenhelis ir V idusjūras apgabala augs. Padom ju Savienībā savvaļā tas sa­

stopams Krimā, dažos Kaukāza stepju rajonos un V idusāzijā. To kultivē Uk­rainā, Baltkrievijā un var kultivēt ari mūsu repub­likā, tikai augļi dažreiz neienākas.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc fen-

heļa augļus, kad tie sa­

snieguši tehniskās gatavī-

110

bas s tad i ju . V isp i rm s novāc vidē jos če m u ru s un pcc d a ­ž ā m d ie nām nopļau j visu augu . N op ļau to s a u g u s sas ien kūl īšos un žāvē nojumēs , s a r g ā j o t no t i ešās sau le s g a i s ­mas , vai ka l tēs 3 5 . . . 4 0 ° C te m p e r a t ū r ā ; pēc t a m nokuļ.

D rog a s a s t ā v no 4 . . . 10 m m gar iem z a ļg a n b rū n ie m , p lakaniem, iegaren iem augļ iem. Tā s sm a r ž a īpa tn ē ja , a r o ­mā t i s ka ; g a r š a sa lda , vircota.

D r o g a s kva l i tā t i nosaka pēc V a ls t s f a rm ak o p e ja s 10. iz­devuma. M i t r u m s t a j ā nedr īk s t p ā rs n ie g t 14%, kopējo pelnu nedr īks t būt va i r āk par 10%, 10% s ā ls sk ābē nešķ ī s ­tošo pelnu ne va i r āk p a r 1%, citu ē ter i sko eļ ļu s a tu ro š u aug ļu ne va i r āk p a r 1%, bojā tu aug ļu ne va i r āk p a r 1%, o rg ani sko p iemai s ī j um u ne v a i r ā k p a r 0 ,6 %, n e or gani sko p iema is ī jum u ne v a i r ā k p a r 0 ,5%. Ē te r i skā s e ļ ļas d a u d z u ­m a m d ro gā j a b ū t ne m a z ā k a m p a r 3%.

Drogu iesaiņo maisos. Nol ik tav ās to u z g la b ā maisos , ap t iekās — ka s tē s a r vāku un st ikla va i s k ā r d a t ra uko s labi v ē d i n ā m ā s telpās. U z g l a b ā š a n a s i lg um s 3 gadi . D ro ­g a s kva l i tā t i p ā r b a u d a ik gadus .

Ķīmiskais sastāvs. Fenhe ļa augļi s a t u r ē te r isko eļļu (2 . . . 6, 5 % ) , k u ra s g a lv e n ā s s a s t āvvi e la s ir anetols , me- t i lhavikols , fenhons, u -pinēns, ka m fē ns u. c. Ta jo s ir ari eļļa (l īdz 18%) un o lba l tumvie las .

Lietošana. Fenheļa ē te r i ska ja i eļļai un t ā s g a l v e n a j ā m sa s tā vv ic lā m ir an t i s ep t i s ka s un a n t i s p a z m a t i s k a s ī p a š ī ­bas ; t ā s novērš p ū š a n a s un r ū g š a n a s procesus za rn ā s , sekmē a t k rē p o š a n u un piena dziedzeru sekrēci ju. No a u g ­ļiem g a t a v o tēju, uz lē jumu, pulveri , ko lieto kā atkrēpo- š a n a s un gā zu n o va d ī t ā ju līdzekli , g r e m o š a n a s sekrēc i jas ve ic i nā šana i un z a r n u d a rb īb a s regul ēšana i .

T a u t a s medic īnā fenhe ļa a u g ļ u s lieto žu l t s a k m e ņ u un n ie rakm eņu s l imību ā r s tē šan a i .

Fenheļa ē ter i sko eļļu iz m a n to fenheļa ūdens p a g a t a v o ­šana i . Ta iet i lpst a rī k rūšu e l iks ī ra un p r e p a r ā t a a 11 i I s a t sa s t ā v ā ; bieži to lieto zāļu g a r š a s uz l abošana i . Fenhel i dažre iz iz m a n to kā g a r š a u g u .

Droga iet i lpst d a ž ā d u j a u k to tē ju s a s t ā v ā (1. pieli­k um s) .

111

GAIĻBUKSITE

Gaiļapiesis, gailenīte; Primula vēris L.; первоцвет ве­сенний.

Drogas: gaiļbiksītes lapa — foliutn Primulae-, лист пер­воцвета;

gaiļbiksītes saknenis ar saknēm — rhizoma cutn radi- cibus Primulae-, корневище с корнями первоцвета;

gaiļbiksītes ziedi — ļlores Primulae-, цветки перво­цвета.

Gaiļbiksīte ir 1 5 ...3 0 cm augsts, daudzgadīgs prīmulu dzimtas (Primulaceae) lakstaugs ar spēcīgu, apmēram

6...8 cm garu, nezarainu sakneni, no kura atiet daudz gaišu pavedienveida sakņu. Lapas krokainas, olveida vai

iegareni olveida, sakopotas rozetē. Lapas plātne pāriet sparnainā kātā. Ziedneši bez lapām , to galā vienpusīgi no­liecies dzeltenu ziedu čemurs. Zied m aijā, jūn ijā .

Gaiļbiksīte sastopama visā mūsu republikā. Tā aug sausās pļavās, pakalnos, mežmalās, retos krūmājos un vietām veido nelielas audzes.

Ievākšana un sagatavošana. Ziedēšanas sākumā sausā

laikā ievāc ziedus, noplūcot tikai dzeltenos ziedu vainagus. Lapas ievāc ar visu kātu augu ziedēšanas beigās. Bojātās un nodzeltējušās lapas nav derīgas, tās nevāc. Ziedus un lapas žāvē kaltēs 7 0 ...8 0 °C vai 120°C temperatūrā. Sak­neņus ar saknēm ievāc rudenī — augustā, septembrī, ok­tobrī, kamēr augus vēl var atrast pēc lapu rozetēm. Pēc izrakšanas tos skalo aukstā, tekošā ūdenī, nogriež virs­zemes paliekas un žāvē siltās telpās vai kaltēs 4 0 ...5 0 °C temperatūrā. Sakņu un sakneņu drogas iznākums ir 2 8 .. . 30%, lapu drogas — 2 2 ...2 3 % , ziedu drogas — 16 ...

17% no svaiga materiāla svara.Lapas drogā ir veselas vai daļēji salauztas, dzeltenza­

ļas, saritinājušās, ar kātu. Lapu plātnes garums 3 ,5 ...

10 cm, platums 1 ,5 ...3 cm. Kāti 1,5 reizes garāki par lapu plātni. Drogas smarža savdabīga, patīkama; garša salda, pēc tam rūgtena un viegli savelkoša. Lapu drogas

kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 3166-46). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu ne­

drīkst būt vairāk par 12%, С vitam īna ne mazāk par 2% , nodzeltējušu un sabrūnējušu lapu ne vairāk par 2% , sabirzušu lapu daļu, kuras var izsijāt caur l mm lielām

112

sieta acīm, ne va i rā k p a r 3 % , z iednešu ne v a i r ā k p a r 8 %, or ga ni sko p iem ai s ī j umu ne v a i r ā k pa r 0 ,5%, ne or ga ni sk o p iem ais ī j um u ne va i r āk p a r 0,5%.

Ziediem d r o g ā j ā b ū t dzel ten iem, bez kausa . Ziedu v a i ­n a g s p i l tuvve ida , a p m ē r a m 2 cm ga rš , a r 5 zobiņiem. D r o ­g a s s m a r ž a īp a tn ē ja , m eda in a ; g a r š a saldi g ļo ta ina . Z iedu d r o g a s kva li tā t i no saka pēc s ta rp rep u b l i k ān is k a j i em teh ­n iska j iem note ikumiem (MPTy 42 № 3042-62). M i t r u m s d ro g ā nedr ī ks t p ā r s n ie g t 12%, or g an i sk o p iema is ī ju mu t a j ā nedr īks t būt v a i r ā k p a r 2 %, ne or ga n isko p iem ais ī jumu n e va i r āk p a r 0 ,55%.

Sak neņi d r o g ā ir v ienkārš i vai d a ud zga lv a in i , b r ū n g a n i a r d a u d z a m 10 . . . 15 cm g a r ā m , b ā l b r u n g a n ā m sa kn ēm a p m ē r a m 1 m m diame t rā . D r o g a s g a r š a vā j i dedzinoša, rū g t en a ; s m a r ž a s nav. Tehnisko note ikumu sakne ņie m ar s a k n ē m nav.

L ap as iesa iņo m ai so s vai baķos pa 40 kg un 50 kg, blīvi sapresē jo t . Z iedus s a iņ o sk ā rd a t ra uko s p a 5 . . . 1 0 kg, pēc ta m sal iek tos sa p l ā k š ņ u ka s tē s pa 40 kg. S a k n e ņ u s a r s a k n ē m iesaiņo va i nu maisos , vai s a p re s ē tu s baķos pa 50 kg un 75 kg. Z iedus no l ik ta vās uzg lab ā sk ā rd a t raukos , l a p a s m ai so s va i baķos, s a k n e ņ u s a r sa k n ēm m a i ­sos va i baķos. D r o g a s u z g la b ā t ī rās, sa u sā s , labi v ē d i n ā ­m ā s telpās. Apt iekās z iedus uzg lab ā hermēt iski nos lēg tos sk ā r d a vai o r a n ž a st ikla traikkos, bet l ap as un s a k n e ņ u s a r sakn ēm — kas tē s a r vāku. S a kn eņu un sa k ņ u u z g l a b ā ­š a n a s i lgu ms ir 2 gadi .

Ķīmiska is sa s tā v s . S a k n e ņ i un sak nes s a tu r sa p o n īn u s ( 5 . . . 10%) , gl ikozīdus, t r i t e rp ēns av ieno ju m us un c i tas vie­las. La pā s ir C v i ta m īn s ( l īdz 5 , 9 % ) , karo t īns , f lavonoīdi . Arī ziedos ir C v i tamīns , f lavonoīdi u n c i tas vielas.

Lietošana. Gaiļbiks ī tes s akn eņu un sak ņu novār ī jumu, neogale n is kos p re p a r ā t u s lieto kā a tk r ē p o š a n a s l īdzekļus bronhī ta un a u g š ē jo e lp o ša n a s ceļu ieka isumu ār s tē šana i . No la pām un ziediem g a t a v o v i t am īn u tēju.

T a u t a s m edic īnā ga i ļb iks ī tes l aks tu s lieto uz lē jumu, no­v ā r ī j u m u veida klepus, b ronhī ta , iesnu, r e im a t i s m a ā r s t ē ­šana i , kā d iurē t i sku līdzekli nieru un u r ī n p ū š ļ a ieka isu mu ār s tē šana i , h ronisku vēdera a izcie tējumu novē ršana i , m i g ­r ēnas ā r s tē š a n a i un v i t am īn u tē ja s ve idā pret m a z a s in īb u u n n og ur um u . U zlē ju mu un n o v ā r ī j u m u ga ta vo , ņem ot1 ē dam karo t i sa s m a l c i n ā t u lapu uz 1 glāz i ūdens. Izdzer2 reizēs dienā. S a k ņ u nov ā r ī j u m u ga tavo , ņem ot 1 tē jkaro t i

113

sasmalcināta sakņu uz 1 glāzi ūdens. Klepus ārstēšanai dzer pa ēdamkarotei vairākas reizes dienā.

Gaiļbiksītes drogas ietilpst dažādās klepus tējās (1. pie­likums) un kompleksos preparātos (solutāns).

IEVA, PARASTA

Padus racemosa Gi 1., sin. Prunus padus L.; черемуха обыкновенная.

Droga: ievu auglis (oga) — jructus Pruni padi\ плод черемухи.

Parastā ieva ir 2 . . . 10 m augsts koks vai krūms ar

tumšpelēku, g ludu m izu, kurā ir lenticeles. Lapas ar kātu, pamīšus, vienkāršas, veselas, oiveidīgi lancetiskas vai iegareni eliptiskas. Ziedi smaržīgi, balti, sakopoti 8 . . .

12 cm garos ķekaros. Zied m aijā. Auglis melns, spīdīgs,apaļš vai iegarens kaule­nis, 6 . . . 10 mm diametra.

Parastā ieva pie mums sastopama ļoti bieži. Та ug upju krastos, krūm ā­

jos, mežos un dārzos.Ievākšana un sagata­

vošana. Parastās ievas

augļus bez kāta ievāc au­gustā, septembrī, kad tie p iln īg i nogatavojušies. Ž ā­vē kaltēs vai krāsnīs 4 0 .. .

50 °C temperatūrā vai arī saulē. Sausas drogas iz­

nākums ir 4 2 ...4 5 % no svaiga materiāla svara.

Droga sastāv no gata­viem augļiem, kuru d ia ­metrs līdz 8 mm. Augļi ir apaļi vai iegareni noapa­ļoti, melni, bet, ilgi uz­glabājot, kļūst pelēki, jo uz to virsmas izkristalizē­

jas cukurs. Augļu virsma nedaudz krokaina. Augļi

bez kāta; to m īkstumā at-

114

rodas gaišs, nelīdzens kauliņš (sēkla) līdz 6 mm diametrā. Drogai smaržas nav, garša mazliet skāba, savelkoša.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 3318-46). Mitrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, citu auga daļu (augļu kātu, zaru gabalu, augļu ar kātu) tajā nedrīkst būt vairāk par 2%, kaitēkļu bojātu un pie­degušu augļu ne vairāk par 3%, sarkanīgu, brūnganu, negatavu augļu, kā arī citu pārtikā lietojamu augļu ne vairāk par 4%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 1 %, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo maisos pa 60 kg. Noliktavās to uzglabā maisos, bet aptiekas noslēgtās kastēs sausās, labi vēdi­nāmās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums ir 5 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Parastās ievas augļu mīkstums sa­tur miecvielas, organiskās skābes, cukuru, flavonoīdus; kauliņos atrasts glikozīds amigdalīns un citi savienojumi.

Lietošana. Parastās ievas augļus lieto teju veidā kā savelkošu līdzekli gremošanas trakta slimību un caurejas arstēšanai (mellenes ogu vietā).

Tautas medicīnā lieto ari ievu ziedus, lapas un mizu. Ar ziedu uzlējuma kompresēm ārstē acu gļotādu iekaisu­mus. Mizas novārījumu dzer kā sviedrējošu un pretdrudža līdzekli, kā ari reimatisma ārstēšanai. Lapu un ziedu tēju lieto plaušu slimību ārstēšanai. Parastās ievas atigļž ietilpst dažādās jauktajās tējās (1. pielikums).

IRBF.NE, PARASTĀ

Irbenājs, pūtene, sniega pika; Viburnum opulus L.;калина обыкновенная.

Drogas: irbeņu miza — cortex Viburni\ кора калины, irbeņu auglis — fructus Vibiirni; плод калины.

Parastā irbene ir 1,5... 3 m augsts kaprifoliju dzim­tas (Caprijoliaceae) krūms ar pelēkiem, pretējiem zariem. Lapas ar kātu, pretējas, plati olveida, ar 3 . . .5 daivām,5 . . . 10 cm garas/ 4 . . . 8 cm platas; to virspuse kaila, tumš­zaļa, bet apakšpuse gaišāka, ar matiņiem. Ziedi balti, sa­kopoti vairogveida ziedkopās. Ziedkopu ārmalā atrodas neauglīgie ziedi, kas ir lielāki par vidējiem, auglīgajiem ziediem. Zied no 'm aija beigām līdz jūlijam . Augļi kau­leņi nogatavojas augustā, septembrī un kļūst sarkani.

Parastā irbene sastopama visā republikā pamitros

115

krūmājos, mežos, upmalās, grāvmalās, ezermalās. Aug iz­klaidus un audzes neveido.

Ievākšana un sagatavošana. Parastās irbenes mizu ievāc agri pavasarī pastiprinātas sulu cirkulācijas laikā. Mizu, ne biezāku par 2 mm, ievāc no zariem, jaunām va­sām, iegriežot to gredzenveidā 2 vietās 2— 10— 15—25 cm attālumā. Pēc tam starp šiem gredzenveida griezumiem iz­dara garenisku griezumu un mizu noloba. Lai saudzētu krāšņos krūmus un tie neietu bojā, mizu var izgriezt no stumbriem nelielās sloksnēs. Mizu žāvē nojumēs, bēniņos, šķūņos, kur laba ventilācija. Jāraugās, lai žāvēšanas laikā mizas gabali neierilinātos cits citā un nesapelētu. Drogas iznākums ir 38 ...40% no svaiga materiāla svara.

Augļus ievāc rudenī pēc nogatavošanās, noplūcot tos bez kātiem. Žāvē siltās telpās vai kaltēs 70 ...80 °C tem­peratūrā, labi vēdinot.

Mizas droga sastāv no dažāda garuma, līdz 2 mm bie­ziem stobrveida, renveida vai plakaniem mizas gabaliem. No ārpuses miza krokaina, brūnganpelēka vai zaļganpe- lēka, ar sīkām, gaišām lenticelēm. Iekšpusē tā ir gluda, gaišdzeltena vai brūngandzeltena, ar sīkiem sarkanīgiem plankumiem un svītrām; lūzumā — sīki šķiedraina. Smar­žas drogai nav vai arī tā var būt nespecifiska; garša sa­velkoša, rūgtena.

Mizas drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. izdevuma. Mitrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, ko­pējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 10%, mizas gabalu, īsāku par 1 cm, ne vairāk par 5%, mizas gabalu ar tumšu iekšpusi ne vairāk par 5%, mizas gabalu ar koksnes pa­liekām iekšpusē un zaru ne vairāk par 2%, ar 50° spirtu ekstrahējamo vielu ne mazāk par 18%, organisko piemai­sījumu ne vairāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%. Miecvielu daudzumam drogā jābūt ne mazākam par 4%.

Augļu droga sastāv no ieapaļiem, abās pusēs saplaci­nātiem kauleņiem, kuru diametrs 0 ,5 ...1 ,5 cm. Tie ir oranžsarkani vai tumšsarkani ar krokainu, spīdīgu virsmu. Augļa mīkstumā atrodas plakans, augšdaļā nosmailots kauliņš (sēkla). Drogas smarža vāja; garša rūgteni skaba.

Augļu drogas kvalitāti nosaka pēc starprepublikāniska- jiem tehniskajiem noteikumiem (MPTY-42 № G91-62).Mit­rums drogā nedrīkst pārsniegt 15%, nenogatavojušos augļu tajā nedrīkst būt vairāk par 4%, piedegušu, samel-

116

nejušu, kaitēk|u bojātu augļu ne vairāk par 1,5%, citu irbeņu auga daļu (augļu kātu, augļu ar kātiem, zariņu, sēklu, lapu) ne vairāk par 2,57o, organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Mizas drogu iesaiņo ķīpas vai baķos pa 50 kg vai 75 kg; augļu drogu — audekla maisos pa 30 kg un 40 kg. Mizas drogu noliktavās uzglabā iesaiņotu ķīpās vai bā- ķos, augļu drogu — maisos. Aptiekās drogas uzglabā no­slēgtās kastēs sausās, labi vēdināmās telpās. Mizas dro­gas uzglabāšanas laiks 4 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Parastās irbenes miza satur dzelte- nīgsarkanas sveķveida vielas (līdz 6,5%), glikozīdu vibur- nīnu, organiskās skābes, miecvielas, flobafēnus, К vit­amīnu. Augļos atrasts invertcukurs (līdz 32%), miecvie­las, organiskās skābes, С vitamīns, pektīnvielas, bet kauliņos eļļa.

Lietošana. Irbeņu mizu šķidrā ekstrakta, bet retāk no­vārījumu veidā lieto ginekoloģisko asiņošanu, it sevišķi klimaktērijā, un menstruālā cikla traucējumu novēršanai. Aktīvās vielas (viburnīns u. c.) pastiprina dzemdes to­nusu, un tam piemīt asinsvadu sašaurinoša, sāpju remdi­noša un antiseptiska iedarbība. Ārīgi novārījumu lieto de­guna asiņošanas apturēšanai. Irbeņu augļi pastiprina sirds savilkšanos un diurēzi.

Tautas medicīnā augļus lieto kā sviedrējošu, caureju radošu un vemšanas līdzekli, kā arī kuņģa čūlu ārstēša­nai, bet kopā ar medu bronhītu, pneimoniju un aknu sli­mību ārstēšanai. Histērijas un drudža ārstēšanai gatavo novārījumu, ņemot 1 tējkaroti sasmalcinātu mizu uz 1 glāzi ūdens. Izdzer malkiem vienā dienā. Jaunos za­rus lieto skrofuiozes, bet ziedus skrofulozes un ādas izsi­tumu ārstēšanai. Augļu sulu ārīgi lieto ēdes ārstēšanai.

ISLANDES ĶĒRPIS

Krūšu sūna; Cetraria islandica Ach.; исландский ли­шайник.

Droga: Islandes ķērpja laponis — Lichen islandietis-, слоевище лишайника цетрарии исландской.

Islandes ķērpis ir daudzgadīgs parmēliju dzimtas (Par- meūaceae) augs. Ķērpja laponis ir krūmveida, 5 . . . 10 cm augsts, virspusē olivbrūns vai brūnganpelēks, spīdīgs, bet

117

apakšpusē zaļganpelēks,

apakšdaļā bieži iesarkans. Tā apakšdaļa sašaurināta, saritināta vai renvcida,bet augšdaļa dihotoini dalīta, daivaina ar skropstainu malu. Gar m alām dažreiz saskatāmi augļķermeņi

tumšbrūnu vairogu veidā.Islandes ķērpis izp la­

tīts bieži silos uz smilts augsnes; retāk tas aug uz koku stumbru pamatnes.

Ievākšana un sagata­vošana. Islandes ķērpi ievāc visu vasaru, bet vis­labākais ievākšanas laiks ir jūn ijā , jū lijā . Laponis viegli noplūcams ar rokām.

Pēc ievākšanas to rūpīgi attīra no citiem ķērpjiem, skujām un sm iltim . Žāvē saulē un vējā vai arī no­

jumēs, kamēr tas kļūst sauss, lūst, bet neliecas.

Drogā ķērpju garums līdz 10 cm un biezums ap­

mēram 0,5 mm. Ķērpju virspuse brūngana, zaļganbrūna vai tumšolīvbrūna, apakšpuse gaišpelēka ar dažāda veida un lieluma plankumiem, pamatdaļa sarkanbrūna. Smaržas drogai nav vai tā īpatnēja; garša rūgta, gļotaina.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta

(ГОСТ 13727-68). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 2% , organisko pie­maisījumu ne vairāk par 5% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo ķīpās līdz 50 kg. Noliktavās uzglabā ķīpās, aptiekās — noslēgtās kastēs sausās, labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Islandes ķērpja laponis satur anti­biotiskas vielas — ķērpju skābes ( 3 . . .5 % ) , ogļhidrātus lihenīnu un izolihenīnu (līdz 60% ). M itrs ķērpis kļūst elas­tīgs, gļotains. Tā ūdens novārījums sastingst galertveida

118

inasa. Islandes ķērpī vel ir glikoze, galaktoze, rūglviela cetrarīns, kas, vārot ar sodu vai amonija hidroksīdu, zaudē rūgto garšu, jo cetrārskābes sāļi nav rūgti; olbaltumvie­las, pigmenti, tauki, gumijvielas, vaskveida vielas u. c.

Lietošana. Islandes ķērpja gļotvielām piemīt sedzoša, cetrārskābei un ķērpju skābēm — antibakteriāla, nomieri­noša iedarbība. No drogas gatavo tēju, uzlējumus, kurus lieto kuņģa un zarnu trakta slimību, elpošanas ceļu ka­taru arstēšanai un kā ēstgribu ierosinošu līdzekli.

Tautas medicīnā lieto hronisku bronhītu, bronhiālās astmas, caurejas, mazasinības, kuņģa un zarnu kataru un čūlu arstēšanai. Tēju gatavo, ņemot 2 tējkarotes sa­smalcinātu lapoņu uz 1 glāzi verdoša ūdens, vāra 10...15 minūtes, jauj ievilkties, izkāš un izdzer vienā dienā.

Islandes ķērpis ietilpst krūšu tēju sastāvā (1. pieli­kums).

KAĶPĒDIŅA, DZELTENĀ

Salmupuķe, sausziede; Helichrysum arenariutn (L.)Mnch.; бессмертник песчаный.

Droga: dzeltenās kaķpēdiņas ziedi — ļlores Ilelichrysi arenarii; цветки бессмертника песчаного.

Dzeltenā kaķpēdiņa ir 10...30 (50) cm augsts, daudz­gadīgs asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, klāts ar zī­dainiem, pelēkiem matiņiem. Lapas uz stumbra pamīšus, vienkāršas, veselas, sēdošas, lineāras, otrādi lancetiskas vai lancetiskas, ar gludu malu. Ziedi dzelteni vai oranž­dzelteni, sakopoti nelielos kurvīšos (6 . . .7 mm diametrā). Visi ziedi stobrveida. Vīkals sauss, citrondzeltens. Ziedu kurvīši sakopoti čemurveida ziedkopā. Zied no jūnija līdz augustam.

Dzeltenā kaķpēdiņa izplatīta visā republikā ne bieži sausos, saulainos pakalnos, norās, tīrumos, ceļmalās, vis­biežāk kaļķainās augsnēs, bet plašas audzes neveido.

Ievākšana un sagatavošana. Dzeltenās kaķpēdiņas ziedu kurvīšus ievāc ziedēšanas sākumā, kamēr tie vēl nav atvērušies un neizbirst ziedi. Ziedus ievāc sausā laikā, no­griežot tos ar nazi vai grieznēm, bet nedrīkst raut ar ro­kam, lai neiznīcinātu augus. Ziedus irdeni saliek grozos. Ziedu vākšanu tajā pašā audzē var atkārtot pēc 5 . . .7

110

dienām; sezonā ziedus vāc 3 vai 4 reizes. Izbērtus 2 . . . 3 cm biezā slānī, tos žāvē pavēsā, tumšā vietā bēniņos. Nedrīkst ziedus žāvēt kaltēs, bēniņos zem skārda vai šīfera jumta. Drogas iznākums ir apmēram 25% no svaiga materiāla svara.

Lai saglabātu dzeltenās kaķpēdiņas audzes, uz katra kvadrātmetra jāatstāj 1 vai 2 ziedoši, veseli augi.

Droga sastāv no lodveida ziedu kurvīšiem, kas pa vie­nam vai vairākiem kopā atrodas uz īsa, tūbaina, līdz I cm gara ziedneša. Ziedi citrondzelteni vai oranži. Drogas smarža vāja, aromātiska; garša vircoti rūgta.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. Mitrums tajā nedrīkst pārsniegt 12%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 8%, ziedu kurvīšu ar zied­neša paliekām, kas garākas par 1 cm, ne vairāk par 5%, nobirušu ziedu kurvīšu un kurvīšu pamatu ne vairāk par 5_%; sabirzušu ziedu daļu, kuras var izsijāt caur 2 mm lie­lām sieta acīm, ne vairāk par 5%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo maisos un bāķos pa 50 ... 100 kg. No­liktavās to uzglabā maisos un bāķos, aptiekās — noslēg­tās kastēs vai skārda traukos sausā, vēsā vietā. Drogas uzglabāšanas ilgums 3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi satur flavonus, flavonglikozīdus — salipurpozīdu, izosalipurpo- zīdu, naringenīnu, kempferolu, apigenīnu; sterīnus, C vit­amīnu, karotīnu, nedaudz ēteriskās eļļas, organiskās skā­bes, sveķveida vielas u. c. Pēdējā laikā no tiem izolēta antibiotiska viela a r e n a r ī n s .

Lietošana. Dzeltenās kaķpēdiņas ziedu fizioloģiski aktī­vās vielas sekmē kuņģa, žults, aizkuņģa dziedzeru sekrē­ciju, kā arī regulē kuņģa un zarnu trakta darbību. No dro­gas gatavo uzlējumu, tēju, šķidro ekstraktu un sauso eks­traktu f l a m ī n a tablešu veidā. Preparātus lieto akūtu un hronisku aknu, žultspūšļa un žultsvadu slimību (holecis- tītu, hepatītu, holangītu) ārstēšanai. Uzlējumu un tēju gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti ziedu uz 1 glāzi verdoša ūdens; izdzer vienā dienā.

Tautas medicīnā dzeltenās kaķpēdiņas preparātus lieto tāpat kā zinātniskajā medicīnā, kā arī vēl kuņģa sulas skābes satura paaugstināšanai un cērmju izdzīšanai; daž­reiz tos ieteic hipertonijas un aterosklerozes ārstēšanai.

120

Arigi drogu izmanto samērā maz, galvenokārt gineko­loģiskiem skalojumiem pret baltajiem ziediem.

Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

KALANHOJA, PLŪKSNAINA

Ķalanchoē pinnata Persoon, sin. Bryophyllum calyci-nutn Salisb.; каланхоэ перистое.

Droga: plūksnainās kalanhojas laksts — herba Kalan- hoēs pinnatae трава каланхоэ перистой.

Plūksnainā kalanhoja ir 6 0 .. . 120 cm augsts, daudz­gadīgs biezlapju dzimtas (Crassulaceae) lakstaugs.

Stumbrs apakšdaļā pār-

koksnējies. Lapas p lūk­snaini dalītas. Plūksnas iegareni olveida, ar ran- tainu malu. Pieaugušai la ­pai rantojumā saskatāmi sīki mezgli, no kuriem uz augošiem augiem ļoti reti attīstās jaunie augi. Ja lapu nogriež un noliek uz zemes, izveidojas jauni augi ar stumbru, lapām un saknēm. Ziedi stobrveida, zaļgani, balti, rožaini,3,5 cm gari, ar zvanveidā paplašinatu kausu.

Kalanhojas sastopamas D ienvidaustrumāzijā, Āf­

rikā un Amerikā. Tās aug saulainās, akmeņainās, na­

badzīgās augsnēs atklātās vietās 30 0 ... 2500 m virs jūras līmeņa. Pie mums kalanhojas audzē augu m ājās un istabās.

Ievākšana un sagata­vošana. Padom ju Savie­

nībā izmanto plūksnainās

121

kalanhojas svaigās stilīgās galotnes un lapas sulas un ekstrakta iegūšanai.

Ķīmiskais sastāvs. Kalanhojas lakstu sastāvs vēl nav pilnīgi izpētīts. Tajos atrastas organiskas skābes — ābol- skābe, skābeņskābe, etiķskābe, citronskābe, izocitronskābe; fermenti — malātdehidrogenāze, āboiskābes dehidrāze, skābeņskābes un etiķskābes karboksilāze; flavonoīdi, miec­vielas, C vitamīns, mikroelementi u. c.

Lietošana. Plūksnainās kalanhojas sula farmakoloģiski un klīniski pētīta Kijevas Medicīnas institūtā, bet vēlāk pārbaudīta Ļeņingradas, Maskavas, Doņeckas medicīnas institūtu klīnikās. Domā, ka galvenās auga aktīvās vie­las ir fermenti, flavonoīdi un miecvielas. Sulai piemīt pret- iekaisuma darbība; tā sekmē nekrotisko audu attīrīšanu no brūcēm, kā arī brūču un čūlu ātru epitelizāciju.

Plūksnainās kalanhojas sulu, kā arī sulu saturošu ziedi PSRS VAM Farmakoloģijas komiteja kopš 1966. gada ir atjāvusi lietot ārīgi medicīnas praksē. Preparāti ir maz toksiski, nekairina adu un gļotādas, tādēļ tos ieteic lietot grūti dzīstošu, strutojošu un strutojoši nekrotisku brūču, trofisku apakšstilba čūlu, izgulējumu, apdegumu, krūšu galu plaisājumu, stomatīta ārstēšanai, ādas pārstādīšanas gadījumā u. c. Plūksnainās kalanhojas preparātus lieto 3 vai 4 reizes dienā pa 15 ...20 minūtēm. Sula pirms lie­tošanas uz ūdens vannas jāsasilda līdz 37°C temperatūrai. Ārstēšanas kurss ilgst 8 . . . 15 dienas.

Tautas medicīnā plūksnainās kalanhojas sulu lieto ļoti sen un plaši brūču dziedēšanai. Pie mums šo augu daž­reiz sauc par «istabas žeņšeņu» vai «dzīvībaskoku».

Plūksnainās kalanhojas sulu ražo galēniskās rūpnīcas ampulās un flakonos. Preparātu uzglabā vēsā vietā līdz 10°C temperatūrā. Uzglabāšanas ilgums 1 gads.

KALME, PARASTĀ

Skalbe; Acorus calamus L.; аир болотный.

Droga: kalmju saknenis — rhizoma Calami; корневище ai;pa.

Parastā kalme ir daudzgadīgs, smaržīgs kallu dzimtas (Araceae) lakstaugs ar spēcīgi attīstītiem, resniem, hori­zontāli ložņājošiem sakneņiem. Stumbrs pie pamata sar­

122

kanīgs , divpusēj i l apa ins , l . apas g a ra s , l ineāras , pie p a m a t a ci ta ci tu sedz. Ziedi dze ltenzaļ i , sakopot i v ā ­lītē.

P a r a s t ā ka lme plaš i s a ­s to p a m a visā m ū s u re p u b ­likā ūd eņu k ra s tm a lā s , upju a t tekās , diķos, vecās up ju gu l tnē s , ezeru, dīķu un g r ā v ju malāp, seklos ūdeņos apdz īvot u vietu t u ­vumā .

I ev āk šan a un s a g a t a ­vošana . P a r a s t ā s ka lmes s a k n e ņ u s ievāc no v a s a r a s be igā m līdz vē l am r u d e ­nim, re tāk aprī l ī , kad ūdens l īmenis k r ā tu vēs ir pazeminā j ies . S a k n e ņ u s iz­rok a r l āps tu , i za r a r a r ­klu vai a rī izvelk no ūdens a r d a k š a m un grābekļ iem.Pēc ie v āk ša n as no s a k n e ­ņiem a t t ī r a zemi un rūpīgi m a z g ā tekošā ūdenī . Sīkos s a k n e ņ u s a t s tā j audzes s a ­g la b ā š a n a i . Sa kn eņu ievākšanu ta jā pa šā audz ē v a r a tkā r to t tikai pēc 5 . . . 8 gadiem. No n o m a z g ā ta j i e m sakneņ iem nogr iež l apa s un saknes , bet s a k n e ņ u s sa g r i ež 5 . . . 3 0 cm g a ro s gaba los ; resnos s a k n e ņ u s sa gr ie ž arī garen isk i un a tda la bojātās, i epuvušās da ļas. Ta s a g a t a v o t o s sa kne ņus , i zk lā tus 2 . . . 5 cm biezā slānī , v a i r ā k a s d ienas v ī t ina no ju m ēs vai š ķū ­ņos. Pēc t a m žāvē s i l t ās telpās. P a r a s t i žāvē bēniņos zem sk ā rd a va i šīfera j u m t a vai a r ī kal tēs līdz 40 °C te mp e­ra tū rā . Tā d ā veida iegūs t n e m i z o t u d r o g u . Medic īnā plaši lieto a r ī m i z o t u d r o g u , kuru s a g a t a v o , j a pēc vī- t i n ā š a n a s sa k n e ņ u s mizo, noņemot korķa kār tu , un t ikai t ad žāvē. Mizo tā droga sa tu r m a z ā k ē te r i skā s eļ ļas. Ne- mizota s d r o g a s iz n ā k u m s ir 2 6 . . . 3 0 % no sv a ig a m a t e ­r iāla sva ra .

D ro g a s a s t ā v no d a ž ā d a g a r u m a sa k n e ņ u gaba l iem,

123

kuru diametrs 0 ,5 ... 1,5 cm. Tie var būt cilindriski vai ari nedaudz saplacināti. Augšpusē redzamas brūnganas, pusmenesveida retas — atmirušo lapu piestiprināšanās vietas, bet apakšpusē — daudzas sīkas sakņu apločveida piestiprinājumu vietas. No ārpuses sakneņi dzeltenīgbrūn- gani, dažreiz ar pelēkzaļganu nokrāsu. Lūzumā tie bāli rožaini, ar dzeltenīgu vai zaļganu nokrāsu un graudainu struktūru. Drogas smarža spēcīga, aromātiska; garša rūgti vircota.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. Mitrums droga nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 6%, sakneņu ar tumšu vidu lūzumā ne vairāk par 5%, sakneņu gabalu, kas īsāki par 2 cm, ne vairāk par 2%, no saknēm slikti attīrītu sak­neņu gabalu ne vairāk par 5%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 2%, ēteriskajai eļļai jābūt ne mazāk par 2%.

Drogas kvalitāti rūpnieciskai ēteriskās eļļas ieguvei un eksportam nosaka pēc Vissavienības standarta (OCT 4292), kurā doti rādītāji mizotai un nemizotai dro­gai; pamatprasībās tie atbilst Valsts farmakopejai.

Drogu iesaiņo maisos un bāķos pa 25 kg un 50 kg. Noliktavās to uzglaba maisos un bāķos, bet aptiekās — noslēgtās kastēs vai skarda traukos sausās, labi vēdinā­mās telpās. Droga jāsargā no mitruma, jo tā ir higrosko- piska un ātri var sapelēt. Drogas uzglabāšanas ilgums 3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Kalmju sakneņi satur ēterisko eļļu, kura ietilpst apmēram 36 sastāvvielas. No tām svarīgākās ir fj-azarons un cc-azarons (abi kopā 5. . . 10%), kā arī terpēni, seskviterpēni — a-pinēns, kamfēns, borneols, ka- lomols, kalamēns; aromātiskie savienojumi — eigenols, metileigenols; rūgtvielas — akorīns, akorons, izoakorons, neoakorons; miecvielas, glikozīdi u. c.

Lietošana. Kalmju sakneņu rūgtvielas pastiprina gar­šas receptoru kairinājumu un reflektoriski sekmē kuņģa sulas izdalīšanos. No sakneņiem gatavo tēju, novārījumu vai tinktūru un lieto ka aromātisku rūgtvielu ēstgribas ierosināšanai, gremošanas orgānu un žults sekrēcijas sti­mulēšanai, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstē­šanai un arī kā sāpju remdinošu un centrālo nervu sis­tēmu tonizējošu līdzekli. Ārīgi lieto peldein un mutes do­buma skalošanai.

124

Tautas medicīnā kalmju sakneņu novārījumu lieto kuņģa un zarnu trakta slimību, caurejas, anēmijas, žults- pūš]a, nieru slimību ārstēšanai, kuņģa sulas sekrēcijas sa­mazināšanai, gāzu novadīšanai un menstruālā cikla trau­cējumu novēršanai. Krievu tautas medicīnā lieto gremo­šanas orgānu darbības stimulēšanai un arī kā pretsāpju, atkrēpošanas un dezinficējošu līdzekli. Sakneņu pulveri dzer pret žagām. Ārīgi peldēm podagras, rahīta, skrofulo- zes ārstēšanai un strutojošu brūču apkaisīšanai lieto sak­neņu pulveri. Sakneņu novārījumu izmanto galvas maz­gāšanai, lai stiprinātu matu saknes, kā arī mutes dobuma skalošanai. Dažādu sieviešu slimību ārstēšanai lieto no­vārījumu sēdvannām. Novārījumu gatavo, ņemot 30 g (4 ēdamkarotes) drogas uz 1 litru ūdens. Tējai ņem 1 tēj­karoti drogas uz 1 glāzi ūdens, vāra 5. . . 10 minūtes un dzer siltu pirms ēšanas pa V2 glāzes 3 vai 4 reizes dienā.

Kalmju sakneņus plaši izmanto arī veterinārijā, pārti­kas rūpniecībā; parfimērijā visbiežāk lieto sakneņu ēte­risko eļ|u. Kalmes sakneņi ietilpst dažādu jaukto tēju (1. pielikums) un kompleksu preparātu (vikalīna, vikiaira, Zdrenko mikstūras u. c.) sastāvā.

KAPMIRTE, MAZA

Vinca minor L.; барвинок малый.

Drogas: kapmiršu lapa — folium Vincae; лист бар­винка малого;

kapmiršu laksts — herba Vincae-, трава барвинка ма­лого.

Mazā kapmirte ir 15 ...60 cm augsts, mūžzaļš oleandru dzimtas (Аросупасеае) puskrūms. Stumbrs stāvs (ar zie­diem) vai guļošs, kails (bez ziediem). Lapas pretējas vai mieturos pa 3, vienkāršas, veselas, eliptiskas vai lance- tiskas; to virspuse spīdīga. Ziedi zili vai balti, retāk pur­pursarkani, apmēram 2,5 cm diametrā, pa vienam lapu žāklē. Zied maijā, jūnijā. Auglis divdaļīgs somenis ar daudz sēklām.

Mazā kapmirte aug PSRS Eiropas daļas dienvidos un rietumos, Kaukāzā skābaržu, ozolu, gobu mežos, bieži vei­dojot tīraudzes 10. . . 100 ha platībās, kur to izmanto arī rūpnieciskai drogas ievākšanai. Mūsu republikā mazo kap­mirti bieži kultivē dārzos, kapos; vietām tā pārgājusi ari savvaļā.

125

Ievākšana un sagata­

vošana. M azās kapmirtes

lapas un ari lakstus ievāc vasaras sākumā ziedēša­nas laikā, nogriežot vai

nopļaujot auga virszemes daļu. Nedrīkst to raut ar rokām, lai neiznīcinātu augu audzes. Drogu atkār­

toti vākt tajā pašā audzē drīkst tikai pēc 3 . . . 5 ga­diem atkarībā no augu at­

jaunošanās. Ievāktos lak­stus izklāj 3 . . . 5 cm biezā s lānī labi vēdināmās tel­pās, nojumēs, bēniņos, sar­

gājot no tiešas saules gaismas. Drogas iznākums

ir 40% no svaigā materi­āla svara. Drogu eksportē

uz ārzemēm.

Droga sastāv no atse­višķām lapām vai lakstiem. Lakstu drogā stumbra res­nums nedrīkst pārsniegt 1,5 mm; tam jāb īit ar la­

pām un ziediem. Stumbru bez lapām nedrīkst būt vairāk par 20%- Lapas 3 . . . 5 cm garas, 1 ,5 ...2 ,5 cm platas, ādainas, spīdīgas, malas ieritinātas uz leju. Lapu apakš­puse daudz gaišāka par virspusi. Stumbri gaišzaļi. Sm ar­žas drogai nav; garša rūgtena.

M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, organisko pie­maisījumu ta jā nedrīkst būt vairāk par 2% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo vienāda lieluma audekla maisos. Nolik­

tavās uzglabā maisos labi vēdināmās telpās kā stipri iedarbīgu drogu.

Ķīmiskais sastāvs. Mazās kapmirtes laksti satur indola grupas alkaloīdus — vinkam īnu, rezerpīnu, m inorīnu, vin- kaminorīnu, izovinkam īnu, vincīnu; glikozīdu vinkazldu u. c. A lkaloīdu saturs drogā ir atkarīgs no augu augša­nas un klimatiskajiem apstākļiem.

12G

Lietošana. Drogas galvenā aktīvā viela ir vinkamīns, Kas darbojas līdzīgi rezerpīnam kā asinsspiediena pazemi- nātājs, tādēļ to lieto hipertonijas ārstēšanai. Ungārijā ra­žoto preparātu d e v i ņ kā nu tabletēs un ampulās lieto arī pie mums. Bulgārija ražo preparātu v i n k a p ā n u , kurā ietilpst visu alkaloidu summa; to lieto tāpat kā dc- vinkānu.

Kapmiršu preparāti aptur deguna asiņošanu, darbojas savelkoši un kā pretiekaisuma līdzekļi, tāpēc tos lieto caur­ejas un mutes gļotādu iekaisumu ārstēšanai. Ārīgi tos lieto ādas niezes un izsitumu ārstēšanai.

Tautas medicīnā galvas reiboņu un hipertonijas ārstē­šanai lieto drogas novārījumu, ņemot I ēdamkaroti sa­smalcinātu lapu vai lakstu uz 1 glāzi ūdens. Izdzer vai­rākās reizēs vienā dienā.

Droga ietilpst arī jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

Pēdējos gadu desmitos popularitāti ārzemēs ieguvusi kapmiršu suga Vinca rosea L., sin. Catharanthus roseus (L.) G. Don., kura sastopama Madagaskarā. Pašlaik plaši to kultivē ari tropu un subtropu zemēs. No šī auga lak­stiem izolēti apmēram 60 alkaloīdi; daudziem no tiem ir ļoti komplicēta ķīmiskā uzbūve* Galvenie alkaloīdi ir vin- kaleikoblastīns (apmēram 0,005% lapās), leikokristīns, vindolīns u. c. Šie alkaloīdi specifiski iedarbojas uz ļaun­dabīgajiem audzējiem, tādēļ tos lieto limfogranulomatožu, bronhiālā trakta audzēju un akūto leikēmiju ārstēšanai.

Padomju Savienībā pašlaik pēta citas kapmiršu sugas, piemēram, l i e l o k a p m i r t i (V. major L.), kura aug Vi­dusāzijā, l a k s t a i no k a p m i r t i {V. herbacea Wählst, et Kit.), kura aug Kaukāza un Ukrainas stepju zonās. Vi­sas kapmirtes satur alkaloīdus. Daudzas no tām lieto homeopātijā pret ginekoloģiskām asiņošanām. Pēdējā laikā no t a i s n ā s k a p m i r t e s (V. erecta Rgl. et Schmalh.) iegūti preparāti — v i n k a m e t r ī n s , kuru lieto kā dzemdības stimulējošu līdzekli ginekoloģijā un b a r v i n k ā n a s ā l s s k ā b e s s ā l s , kuru lieto centrālās nervu sistēmas stimulēšanai strihnīna vietā.

127

KĀPNĪTE, ZILA

Z ilā trepīte; Poletnonium coeruleutn L.; синюха голубая.

Droga: kāpnīšu saknenis ar saknēm — rhizoma cum radicibus Polemonii; корневище с корнями синюхи.

Z ilā kāpnīte ir līdz 120 cm augsts, daudzgadīgs kāp­

nīšu dzimtas (Polemoniaceae) lakstaugs ar resniem, ho­rizontāliem sakneņiem, no kuriem atiet daudz gaišu bārkst- veida sakņu. P irm ajā gadā attīstās lapu rozete, bet otraja un nākamajos gados — dobs, mazzarains stumbrs. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas. Ziedi zili, zilivioleti vai balti, sakopoti skarveida ziedkopās stumbra galotnē. Zied m aijā, jūn ijā , jū li ja sākumā.

Z ilā kāpnīte savvaļā sastopama reti republikas aus- trumu rajonos pļavās, krūmājos, upju krastos, ezeru sa­lās. To kultivē kā ārstniecības, dekoratīvu augu un nektār- augu.

Ievākšana un sagatavošana. Zilās kāpnītes sakneņus ar saknēm ievāc augustā, septembrī auga veģetācijas pe­rioda beigās, izrokot auga sakņu sistēmu ar sakneņiem. To attīra no zemēm, nogriež virszemes daļas, ieliek grozā

un tū līt mazgā tekošā ūdenī. Nomazgātās, attīrītās sak­nes izklāj p lānā slānī apvītināšanai, pēc tam žāvē 5 0 .. . 60°C temperatūrā vai siltas, labi vēdināmās telpās.

Droga sastāv no taisniem, horizontāliem vai mazliet izlocītiem 0 ,5 ... 5 cm gariem un 0 ,3 ... 2 cm resniem sak­neņiem ar daudzām bārkstveida saknēm un līdz 1 cm

garām stumbra paliekām. No ārpuses sakneņi ir pelēcīg- brūngani, krokaini, bet lūzum ā graudaini vai gludi, dzel- tenīgbalti vai balti. Resniem sakneņiem vidū var būt do­bums. Saknes cilindriskas, zarainas, mezglainas, traus­las, 1 . . . 2 mm resnas un 7 . . .3 5 cm garas. No ārpuses tās dzeltenīgas, lūzum ā baltas. Drogas smarža vāja, sav­dabīga, garša rūgtena.

Drogas kvalitāti nosaka pec valsts standarta (ГОСТ 3557-69). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu ta jā nedrīkst būt vairāk par 13%, sakneņu ar stumbra paliekām, kas garākas par 1 . . . 2 cm, ne va i­rāk par 5% , sakneņu ar brūnu vidu lūzum ā ne vairāk par 3% , sabirzušu sakneņu un sakņu, ko var izsijāt caur 1 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 5% , salauztu sak-

128

neņu un sakņu (nobiru) ne vairāk par 15%, ar ūdeni eks­trahējamo vielu ne mazāk par 20%, organisko piemaisī­jumu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vai­rāk par 2%.

Drogu iesaiņo ciešās ķīpās pa 50 kg. Noliktavās uz­glabā ciešās ķīpas, aptiekas — kastēs vai skārda traukos sausās, labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Zilā kāpnīte satur triterpēnu grupas saponīnus. Sevišķi daudz to ir saknēs un sakneņos (5 ... 10%). Drogā ir atrastas arī sveķveida vielas, eļļas, ēte­riskā eļļa, organiskās skābes u. c.

Lietošana. Zilās kāpnītes preparāti darbojas kā atkrē- pošanas līdzekļi un labvēlīgi ietekmē asins sarecēšanu; tie uzrāda nomierinošu iedarbību uz nervu sistēmu. Kā atkrē- pošanas līdzekli visbiežāk lieto 0,5% novārījumu un eks­traktu akūtu un hronisku bronhītu, kā arī plaušu tuberku­lozes ārstēšanai. Kombinācijā ar dumbrāju zaķpēdiņas lakstu novārījumu lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zar­nās čūlu ārstēšanai. Ārstēšanas kurss ilgst 3 nedēļas. Sim nolūkam gatavo dumbrāju zaķpēdiņas lakstu novārī­jumu (10:200), kuru dzer pa 3 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Zilās kāpnītes sakņu novā­rījumu gatavo, ņemot 3 . . . 6 g drogas uz 200 g ūdens. Dzer pa 3 . . . 5 ēdamkarotēm dienā 2 stundas pēc ēšanas. Pēc tam ārstēšanas kursu pārtrauc un, ja nepieciešams, to var atkal atjaunot. Līdzīgi lieto abu šo augu sausā ekstrakta tabletes, kuras ražo galēniskā rūpniecība.

Sibīrijas tautu medicīnā zilās kāpnītes drogu lieto bal­driāna drogas vietā pret bezmiegu, nobīli, epilepsijas un kuņģa čūlas ārstēšanai. Ir norādījumi, ka novārījumu lieto dizentērijas ārstēšanai. Bieži vien medicīnā izmanto zilās kāpnītes lakstus.

KĀPOSTS, DARZA

Brassica oleracea L.; капуста огородная.

Droga: dārza kāposta lapa — foliutn Brassicae olera- ceae\ лист капусты огородной.

Dārza kāposts ir divgadīgs kāpostu dzimtas (Brassi- caceae) lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās, Otraja gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails,

6 — 393 129

pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgbrūnām sēklām.

Dārza kāpostu plaši kultivē visā republikā kā vērtīgu uzturlīdzekli.

Ievākšana un sagatavošana. Sulas iegūšanai izmanto svaigas kāpostu galviņas, it sevišķi ziemas šķirnes. Gal­viņas sasmalcina un mehāniski izspiež sulu. To iztvaicē vakuuma vai liofili un iegūst amorfu, dzeltenīgbaltu vai dzeltenigbrūnu higroskopisku pulveri, kuru iesaiņo polieti­lēna vai celofāna maisiņos pa 12 g un uzglaba ne ilgāk par 2 mēnešiem. Ja nav iztvaicētās sulas, var gatavot svaigu sulu ik dienas.

Ķīmiskais sastāvs. 100 g kāpostu sulas satur ap 30 mg askorbīnskābes, kas da]ēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā pakāpeniski šķeļas. Sulā ir arī B|, B2, B6, PP, K vitamīns, folijskābe, pantotēnskābe, ka- retīns, inozīts, biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, kalcijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2 . . .3 % ) , fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u. c.

Lietošana. Kāpostu sulas fizioloģiski aktīvās vielas sekmē holesterīna izvadīšanu 110 organisma, uzlabo barī­bas sagremošanu un dziedē čūlas. Kāpostu sulu lieto kuņģa un divpadsmitpirkstti zarnas čulu un gastrītu ār­stēšanai. Sulai piemīt antitoksiska iedarbība un to lieto profilaktiski pie staru terapijas un vairogdziedzera pa­stiprinātas darbības tireotoksiko7.es arstēšanai. Iztvaicētu sulu pa 1 . . . 2 tējkarotēm ar ’/2 glāzes silta novārīta ūdens vai V2 glazēs svaigas sulas dzer 30 ...60 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanas kursam nepieciešams 3G0 g sausa su­las pulvera, bet labāk lietot svaigu sulu (ledusskapī to var uzglabat 2 dienas). Sim nolūkam izmanto ap 9 kg svaigu kāpostu.

No kāpostu sulas un aktivētas ogles izgatavots prepa­rāts k a r b a g i I s.

130

k a s ī j a , s m a i l l a p u

Cassia acutifolia Del.; кассия остролистная.

KASĪJA, ŠAURLAPU

Cassia angustifolia Vahl.; кассия узколистная.

Drogas: kasiju lapa (sennas lapa) — folium Sennac; лист сенны;

kasiju pāksts — folliculi Sennae; плод сснны.

Kasijas ir 5 0 .. . 200 cm augsti tauriņziežu dzimtas (Fa- baceav) krūmi. Lapas para plūksnaini saliktas, pelēcīgza- ļas, ar pielapēm. Ziedi dzelteni, sakopoti ķekaros, uz kā­liem lapu žāklēs. Auglis plakana, nedaudz nierveidā iz­liekta pāksts.

S m a i l l a p u k a s i j a aug Āfrikā Sudānas kalnos. Drogu ieved Eiropā caur Aleksandriju, tāpēc to sauc ari par Aleksandrijas lapu vai Ēģiptes seimu. Š a u r l a p u k a s i j a izplatīta Āzijā gar Sarkano jūru. To kultivē Pa- kistami, Indija. Padomju Savienībā to nedaudz audzē kā viengadīgu augu V idusāzijā.

Ievakšana un sagatavošana. Drogai ievāc kasiju sa ­

likto lapu atsevišķās lapiņas bez vidusdzīslas 2 vai 3 rei­zes veģetācijas periodā. Žāvē nojumēs vai labi vēdināmās telpās. Droga sastav no atsevišķām plānām , ādainām , iegareni lancetiskām, nosmailotām lapiņām . Smaillapu ka­sijas lapu garums ir 1 . . . 3 cm, platums — 0 ,4 ... 1,2 cm, bet šaurlapu kasijas lapu garums 2 . . .6 cm, platums 0,6 ...2 cm. Pie pamata lapas asimetriskas, ar ļoti īsu kātu. To virspuse dzeltenzaļa, apakšpuse pelēkzaļa. Drogas smarža vāja, īpatnēja; garša rūgta.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums drogā nedrīkst būt lielāks par 12%,

pelnu nedrīkst būt vairāk par 12%, organisko piemaisī­jumu (stumbru, ziedu un sabirzušo daļu, kuras var izsijāt caur 2 mm lielām sieta acīm) ne vairāk par 1%, neorga­

nisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.Drogai vāc arī pākstis pēc pirmo sēklu nogatavošanās,

kad tas kļūst brūnas.

Drogu iesaiņo ķīpās un kastēs pa 50 kg vai 70 kg. No­liktavas to uzglaba ķīpās, aptiekās — slēgtās kastēs, stikla vai skārda traukos sausās, labi vēdināmās telpās. U zg la­bāšanas ilgums 5 . . . 7 gadi.

5‘ (31

Ķīmiskais sastāvs. Kasiju lapas satur antraglikozī- dus — sennozldus A un B, to skaldproduktus; reīnu, aloe emodīnu, flavonoīdus — izoramnetīnu, kempferolu; sveķ- veida vielas, organiskās skābes, fitosterīnus u. c.

Lietošana. Kasiju aktīvajām vielām piemīt caureju ra­došas īpašības. Iedarbība sākas tad, kad antraglikozīdi, galvenokārt to skaldprodukti nonāk saskarē ar resnās zar­nas epitēliju, t. i., 6 . . . 8 stundas pēc lietošanas. Pret hro­niskiem vēdera aizcietējumicm lieto tēju un uzlējumu. Ja gatavo karstu uzlējumu, pirms lietošanas tas jāatdzesē un izgulsnējušās sveķveida vielas jānofiltrē. Var ari gata­vot auksto uzlējumu. Pākstis nesatur sveķveida vielas, un to uzlējumus var lietot siltus. Uzlējuma gatavošanai ņem5. . . 10 g drogas uz 100 ml ūdens. Dzer pa 1 tējkarotei vai 1 ēdamkarotei 1. . . 3 reizes dienā. Droga ietilpst dažos kompleksos preparatos (Vīnes dzērienā, pulveros u. c.), kā arī dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

KLIŅĢERITE, ARSTNIECIBAS

Calendula officinalis L.; ноготки лекарственные.

Droga: klinģerīšu ziedi — flores Calendulae-, цветки ноготков.

Ārstniecības kliņģerīte ir plaši pazīstams ārstniecības un dekoratīvs kultūraugs. Tas ir viengadīgs, 30 ...60 cm augsts, zarains asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs ar pamīšus sakārtotām vienkāršām lapam. Ziedi dzelteni vai oranždzelteni, sakopoti 3 . . . 5 cm diametra lielos kurvīšos zaru galā. Mēlziedi vienā vai vairakās rindas, vīkala lapas 1 vai 2 rindās. Visi ziedi divdzimumu, bet auglīgi ir tikai mēlziedi. Zied no jūnija līdz vēlam rudenim. Augļi gaiš­brūni vai tumšbrūni sirpjveida sēkleņi.

Ārstniecības kliņģerīti kultivē saulainās vietās dārzos, dažādās augtenēs.

Ievākšana un sagatavošana. Ziedu kurvīšus ievāc tūlīt pēc uzziedēšanas, noplūcot bez kāta vai arī ar 3 cm garu kātu. Ziedu kurvīšus ievāc ik pēc 3 vai 4, vai pat 7 die­nām līdz vēlam rudenim. Ievāktos ziedus, izbērtus plānā slānī, tūlīt žāvē kaltēs 40 ...45 °C temperatūrā labi vēdi­nāmās telpās. Ziedus var žāvēt arī bēniņos un nojumēs, sargājot tos no tiešas saules gaismas.

132

Droga sastāv no dzelteniem vai oranžiem veseliem ziedu

kurvīšiem. Vīkals pelēkzaļš; vī- kala lapas gandrīz vienādas, lineāras, ar matiņiem un asu galu. Ziedu kurvīša pamats kails, plakans vai nedaudz iz­

liekts.Drogas kvalitāti nosaka pēc

Valsts farmakopejas 9. izde­vuma. M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, ziedu kurvīšu

ar kātu, kas garāks par 3 . . . f> cm, nedrīkst btīt vairāk par 7%, ziedu kurvīšu ar p iln īg i iz­

birušiem ziediem ne vairāk par 20%, sabrūnējušu ziedu kurvīšu ne vairāk par 3% , lapu, zaru un stumbra daļu ne vairāk par

3% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 5% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,1%, kopējo pelnu ne vairāk par 10%, 10%) sālsskābē ne­šķīstošo pelnu ne vairāk par 2% , ar 70° spirtu ekstrahē­

jamo vielu ne mazāk par 35%.Drogu iesaiņo saplākšņu

kastēs, kas izklātas ar tīru pa­pīru, pa 2 0 .. . 25 kg. Noliktavās uzglabā saplākšņu kastēs, aptiekās — noslēgtās kastēs vai skarda traukos sausās, labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Ārstniecības kliņģerītes ziedu kur­

vīši satur karotinoīdus, kuru daudzums mēlziedos sasniedz līdz 3% . Karotinoīdu daudzums atkarīgs no ziedu krā­sas — jo tumšāki ziedi, jo vairāk tajos ir karotinoīdu. Ziedi satur arī ēterisko eļļu, sveķvelda vielas, organiskas

skābes, gļotvielas, nedaudz alkaloīdu, rūgtvielas, saponīnus, nepiesātinātus triterpēnspirtus — arnidiolu, faradiolu; miecvielas u. c.

Lietošana. Kliņģerīšu ziedu preparātiem ir izteikta pret- iekaisuma, nomierinoša, hipotenzīva un vāji izteikta spaz-

molītiska iedarbība. Tie sekmē kuņģa sulas sekrēciju,

133

palielina skābes daudzumu kuņģa sulā untāsfermentatīvo aktivitati. No drogas gatavo uzlējumu, tinktūru, kuru lieto ārīgi brūču dziedēšanai, apdegumu, grūti dzīstošu čūlu, listulu, furunkulozes un vēnu iekaisumu arstēšanai, mutes dobuma un rīkles skalošanai, ārstējot angīnu un smaganu iekaisumus, kā arī ginekoloģijā. Iekšķīgi lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu, aknu un žults ce|u iekaisumu ārstēšanai, kā arī sirds aritmijas un hiper­tonijas ārstēšanai klimaktērijā. Kliņģerīšu ziedi kopa ār nikotīnskābi ietilpst KN tablešu sastava, kuras lieto kā netiešas iedarbības līdzekli neoperējamu kuņģa un zarnu trakta un plaušu vēža formu ārstēšanai. Kopā ar dzelzi droga ietilpst preparāta k a f e r ī d ā , kuru lieto mazasinī­bas arstēšanai. Kliņģerīšu ziedu novārījumu lieto arī men­struāciju traucējumu novēršanai. Novārījumu gatavo, ņe­mot 2 ēdamkarotes ziedu uz 1 glāzi ūdens; izdzer vienā dienā. Var lietot ari 10% tinktūru pa 50 pilieniem 3 reizes dienā.

Tautas medicīnā novārījumu lieto ārīgi pinņu, augoņu, čūlu, ēdes, brūču, acu iekaisumu ārstēšanai un kārpu iz­nīcināšanai. Pret vasaras raibumiem ārīgi 2 reizes dienā lieto kliņģerīšu lakstu sulu līdzīgās da|as ar jāņogu vai citronu sulu un mandeļu eļļu. Kliņģerīšu ziedu novārījumu izmanto skalojumiem balto ziedu ārstēšanai.

Drogas uzlējumu iekšķīgi lieto skrofulozes, rahīta, lie­sas, aknu, sirds asinsvadu slimību, podagras, galvas rei­boņu, piena dziedzeru un sieviešu dzimumorgānu vēža, urīnpūšļa akmeņu un sirds neirožu ārstēšanai.

Tautas medicīnā līdzīgi izmanto arī kliņģerīšu lakstus, kurus ievāc ziedēšanas laikā. Tos plaši lieto homeopātijā un veterinārijā.

No kliņģerīšu ziediem iegūst karotinoīdus, kurus iz­manto dažu siera šķirņu aromatizēšanai un pārtikas pro­duktu krasošanai.

KOSA, TĪRUMA

Skosta; Equisetum arvense L.; хвощ полевой.

Droga: kosu laksts — herba Equiseti\ трава хвоща полевого.

Tīruma kosa ir daudzgadīgs kosu dzimtas (Equisela- ceuc) sporaugs ar gariem, brūnmelniem sakneņiem, ku­riem vietām dziļi augsnē ir melngani bumbveida izaugumi.

J34

Stumbri posmaini, dobi,10. . . 50 cm augsti. A ug lī­gie stumbri ar sporofilu vārpām paradās agri pa­vasarī un ir dzeltenbrun- gani, sulīgi, mīksti, ātri nokalst. Vasaras stumbri /.aļi, neauglīgi, zaraini,

paradās pēc pavasara dzi- uumu nokalšanas; tiem

nav sporofilu vārpiņu vai reti parādās tumšas sporo­filu vārpiņas. Vasaras stumbriem G. . . 19 ribas; l<ipas reducētas par zvī­ņām, kuras saaugot veido makstis. Uz stumbriem maksts zobiņi saaug pa 2 vai 3 kopā. Zari četršķaut- naini, bez dobuma, slīpi

pacelti uz augšu. To mak­stis zaļganas, tikai augš­daļa brūnganas.

Tīruma kosa sasto­pama visā republikā lau­

kos, pjavās, mežos, krūm ā­jos ļoti bieži. Та aug ga l­venokārt skābās augsnēs.

Ievākšana un sagata­vošana. Ievāc zaļos, ne- augligos dzinumus vasa­ras vidū no jūn ija līdz au ­gustam, nopļaujot 5 . . .10 cm virs zemes. Tos iz­

klāj līdz 10 cm biezā, irdenā slānī un žāvē atklātā ēnainā vietā, bēniņos vai kaltēs 4 0 ...5 0 °C temperatūrā.

Kosu laksti drogā ir līdz 30 cm gari, pelēcīgzaļi. Ja

noplūc zarus, pie stumbra paliek brūnas sānzaru makstis. Drogas garša vaji skāba; smarža vāja, īpatnēja. Drogas iznākums ir 20 . . . 25% no svaiga materiāla svara.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 14143-69). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 24%, sabirzušu

135

auga daļu, kas īsākas par 1 cm, ne vairāk par 10%, tīruma kosas citu daļu ne vairāk par 1%, organisko piemaisījumu (citu neindīgo kosu lakstu) ne vairāk par 1%, pec ārējā izskata līdzīgu kosu lakstu ne vairāk par 4%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Lai tīruma kosas lakstu drogai nebūtu citu kosu lakstu drogas piemaisījuma, jāprot atšķirt ari citas kosu sugas.

M e ž a k o s a s (E. sylvaticum L.) zaļo vasaras dzi­numu zari lokveidā noliekti uz leju. Tiem ir 4 vai 5 ribas. Zari savukart zarojas un sīkajiem zariņiem ir 3 ribas. Aug mežos, krūmājos, mežmalās.

P ļ a v a s k o s a s (E. pratense Ehrh.) auglīgie un ne­auglīgie stumbri izaug vienlaikus. Pēc sporu nogatavo- Šanās auglīgie stumbri nenokalst, bet kļūst zaļi, zarojas im saglabājas visu vasaru. Zari atrodas galvenokārt stum­bra augšdaļā; tie ir vienkārši vai arī nedaudz zaraini, ho­rizontāli vai lokveidā noliekti uz leju, ar 3 vai 4 ribām. Makstij ir 12...20 zobiņu. Aug mežmalās, pļavās, krūmā­jos.

P u r v a k o s a (E. palustre L.) pēc ārējā izskata grūti atšķirama no tīruma kosas. Auglīgie un neauglīgie stum­bri tai izaug vienlaikus. Tie ir līdz 3 mm resni, ar 5. . . 8 ribām. Zari vienkārši, ar 5 ribām. Zaru mieturu makstis pie stumbra melnas (pārējām sugām zaļganbrūnas). Zara vidū saskatams dobums. Aug mitrās pļavās, zāļu purvos, fidensbaseinu malās.

Drogu iesaiņo ķīpās vai bāķos pa 50 kg. Noliktavās uzglabā ķīpās vai bāķos, aptiekās — noslēgtās kastēs sau­sās, labi vēdināmās telpās. Uzglabašanas ilgums 4 gadi. Drogu pārbauda ik pēc 2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs. Tīruma kosas laksti satur saponīnu ckvizetonīnu (apmēram 5% ), flavonoīdus, C vitamīnu, ka- rotīnu, organiskās skābes, olbaltumvielas, miecvielas, sveķ- vcida vielas, rūgtvielas, silīcijskābi (līdz 25%) u. c.

Lietošana. Kosu lakstiem izteikta asiņošanu apturētāja un diurētiska iedarbība. No drogas gatavo tēju, uzlējumu un šķidro ekstraktu. Tos lieto kā diurētiskus līdzekļus tus- kas ārstēšanai, kura radusies sakarā ar sirds mazspēju, kā arī urīnpūšļa un urīnceļu akūtu iekaisumu ārstēšanai. Drogu lieto hemoroīdu un dzemdes asiņošanas apturēša­nai. Kosu lakstus nevar lietot, ja slimo ar akūtu nefrītu, jo tie var izraisīt nieru bļodiņu kairinājumu.

Arī tautas medicīnā kosu lakstus lieto visvairāk kā diu-

136

retisku un asiņošanu apturētāju līdzekli. Drogas novārī­jumu lieto kā asins sastava uzlabotāju līdzekli, plaušu sli­mību, tuberkulozes, nierakmeņu, podagras, reimatisma, luskas ārstēšanai, pret urīna nesaturēšanu naktīs, kā arī menustrāciju regulēšanai. Novārījumam ņem 1 ēdamkaroti kosu lakstu uz 1 glāzi ūdens. Izdzer vienā dienā.

Ārīgi novārījumu lieto asiņošanu novēršanai, acu iekai­sumu ārstēšanai, peldēm pret kāju svīšanu, sejas tīrīšanai un matu izkrišanas novēršanai.

Kosu laksti ietilpst Traskova pretastmas mikstūras un dažādu jaukto diurētisko tēju sastāvā (1. pielikums). Kosu lakstus lieto arī veterinārijā.

KRŪKLIS, TRAUSLAIS

Frangula alnus M ill.; крушина ольховидная.

Droga: krūk|u m iza — cortex Frangulae-, кора кру­

шины.

Trauslais krūklis ir 1 . . . 5 m augsts pabērzu dzimtas (Rhamnaceae) krūms vai koks ar plašu vainagu. S tum ­

bram gluda, brīmganpelēka miza, uz kuras labi saskatā­mas bālas lenticeles (svītras). Viengadīgie zari sarka-

nīgbrūni. Lapas pamīšus,

kailas, otrādi olveida, iega­reni eliptiskas vai plati ovālas. Ziedi uz apmēram 1 cm gara kāta, sakopoti pušķos pa 2 . . . 7 lapu žāklēs. Zied m aijā, jūn ijā ,

jū lijā . Auglis sulīgs, ne­gatavs zaļš, vēlāk aveņ- sārts un ienācies violet- melns kaulenis ar 2 vai 3 kauliņiem (sēklām).

Trauslais krūklis sa­stopams ļoti bieži visā re­publikā; aug mežos, krū­mājos, upju, ezeru krast­malās, gravās.

Ievākšana un sagata­vošana. Trauslā krūkļa mizu ievāc pavasarī sulu

»37

cirkulācijas aktīvākajā periodā — martā, aprīlī, maija pirmajā pusē pirms lapu plaukšanas. Mizu ievāc no stum: briem un resniem zariem, uz kuriem nav ķērpju. To iegriež gredzenveida 2 vietās dažādā attālumā (5. . . 40 cm), bet pēc tam abus griezumus ar garenisku griezumu savieno un mizu viegli noloba iegarenas renes vai caurules veida. Ja uz mizas ir ķērpji, tie pirms iegriezumiem jānotīra. Ievākto mizu izklāj plānā slānī, irdeni, lai mizas gabali neieritinātos cits citā, un žāvē nojumēs vai šķūņos. Žā­vēšanas laikā ieteicams mizu pārcilāt vienu vai divas rei­zes. Miza ir izžuvusi, ja liecot tā lūst ar troksni, bet ne­liecas. Drogas iznākums ir 40% no svaiga materiāla svara.

Drogā ir apmēram 0,5 ... 2 mm biezi, dažāda garuma mizas gabali. To ārpuse vairāk vai mazāk gluda, tumš­brūna vai pelēkbruna, ar šķērseniskām lenticelērn; vecā­kas mizas gabaliem lenticeles izplūdušas par pelēkiem plankumiem. Ja noloba ārējo korķa daļu, redzams sarka­nīgs slānis. Mizas iekšpuse ir dzeltenīgoranža vai sarka- nīgbriingana, gluda. Lūzums sīkšķiedrains. Drogas smarža vāja; garša rūgtena, nepatīkama.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. Mitrums droga nedrīkst pārsniegt 15%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 5%, 10% sālsskābē nešķīstošo pelnu ne vaiiāk par 0,6%, mizas gabalu ar koksnes paliekam iekšpusē ne vairāk par 1%, mizas ga­balu ar krūmveida ķērpjiem ne vairāk par 1%, mizas ga­balu, kas biezāki par 2 mm, ne vairāk par 3%, or­ganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, ar 70° spirtu ekstrahē­jamo vielu ne mazāk par 20%.

Drogu iesaiņo ķīpas vai baķos pa 50 ... 100 kg, uz ku­riem atzīmē mizas ievākšanas gadu. Noliktavās uzglabā ķīpās vai baķos, aptiekās — noslēgtās kastēs sausās, labi vēdināmās telpās. Uzglabāšanas ilgums 5 gadi, bet pēc pārbaudes vēl 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Krūkļu miza satur antracēna atva- sinājumus — glikofrangulīnu A un B, frangulīrm A un B. frangula emodīnu, fiscionu, hrizofanolu, palmidīnu C un citus glikozīdus. Tajā ir nedaudz alkaloīdu, organiskās skābes un cukuri. Augļos atrasti alkaloīdi, tāpēc augļi ir indīgi.

Lietošana. Pirms lietošanas miza jāuzglabā ne mazāk par t gadu vai jākarsē 100°C temperatūrā ne mazāk par

133

1 stundu, jo svaiga miza satur vielas (antranolglikofran- gulīnu A un B, dimērusdihidrodiantranolglikofrangulīnus), kas rada sliktu dušu, vemšanu, sāpes kuņģa un zarnu iraktā. Krūkļu mizas antraglikozīdi, sašķeļoties gremoša­nas traktā, rada zarnās kairinājumu un darbojas kā sa­mērā maigs caurejas līdzeklis. No drogas gatavo tēju, no­vārījumu, šķidro, biezo un sauso ekstraktu un tabletes, kuras lieto kā caurejas līdzekļus pret hroniskiem vēdera aizcietējumiem un hemoroīdu ārstēšanai. Standartizētie preparāti ir r a m n i l s un f r a n g u l ē n s (satur 25% an- traglikozīdu). Pirms gulētiešanas vakaros dzer pa 1 vai2 tabletēm; iedarbības efekts sākas pēc 8. . . 10 stundām. Novārījumu gatavo koncentrācijā 1 : 10. Tējas gatavošanai ņem 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens nn vara 55...20 minūtes. Pēc tam atdzesē, izkāš un dzer aukstu pa 7г glāzes rītā un vakarā. No krūkļu mizas iegū­tais einodīns ietilpst preparāta h o l a g o l a sastāvā, kuru lieto žultsakmeņu, hronisku holecistītu un aknu cirozes. ārstēšanai. Pulverizēta miza ietilpst preparāta v i k a l ī n a un dažadu vēdera darbību regulētāju tēju sastāvā (1. pie­likums).

Tautas medicīnā krukļu mizu lieto arī vēl aknu uz­pampuma novēršanai, drudža ārstēšanai un pret stip- rām menstruālām asiņošanām.

Ārīgi krūkļu mizas novārījumu lieto apmazgājumiem pret kašķi.

Nogatavojušos augļus lieto pret tārpiem, kā arī tūskas, drudža un aknu slimību ārstēšanai. No augļiem var iegūt dzeltenu vai zaļu krāsu. Jāievēro, ka nepilnīgi ienākušies augļi ir indigi, un, tos lietojot, var saindēties.

KUKURŪZA

Zea mays L.; кукуруза.

Droga: kukurūzas irbuļi ar drīksnām — siyii et stig­mata Maijdis; кукурузные столбики и рыльца.

Kukurūza ir viengadīgs graudzāļu dzimtas (Poaceae) lakstaugs. Stumbrs stāvs, sasniedz 3 (5) m augstumu un2. . . 3 cm diametru. Augs vienmājnieks; ziedi viendzimuma, neizskatīgi, bez apziedņa. Vīrišķie ziedi pa 1 . . . 3 sakopoti6 . . . 14 mm garās vārpiņās un stumbra galā izveido plašu skaru. Sievišķie ziedi sakopoti vālītēs, kuras atrodas lapu

139

žāklēs, parasti pa 1 . . .3 uz viena auga. Ziedu vālītes apklātas ar

seglapām. Ziedēšanas laikā ārpus seglapām nokarājas gari pave-

dienveida irbuļi ar drīksnām. Zied augustā, septembri.

Pie mums kukurūzu audzē skābbarībai.

Ievākšana un sagatavošana.

Kukurūzas irbuļus ar drīksnām ievāc graudu nogatavošanās pe­riodā, kad graudi sasnieguši vis­maz piengatavības stadiju. No­plūktos vai nogrieztos irbuļus ar drīksnām tūlīt pēc ievākšanas at­tīra no nomelnējušām un bojātām daļām un, izklātus p lānā slānī, žāvē labi vēdināmās telpās, no ju­mēs, bēniņos vairākas reizes pār­cilājot, lai droga vienmērīgi iz­žūtu. Žāvēt var arī siltākās tel­pās, kaltēs līdz 40°C temperatūrā. Ja drogu žāvē kaltēs, pēc izžūša­

nas to atstāj 1 . . .2 dienas neiesaiņotu, lai tā kļūtu gais- sausa un nebirztu iesaiņojot.

Droga sastāv no gariem, pavedienveida irbuļiem, kuru galā saskatāmas divdaļīgas drīksnas. Irbuļi ir izlocīti, plakani, lentveida; to platums 0 ,1 ...0 ,15 mm, garums 0 ,5 ... 20 cm. Drīksnas 0,4 . . . 3 mm garas. Drogas krāsa dažāda — gaišdzeltena, zeltaindzeltena, brūngana, iesar­kana. Smarža vāja, raksturīga; garša rūgtena. Drogas iz­

nākums ir 25% no svaiga materiāla svara.Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 9. iz­

devuma. M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%; kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 7% , samelnējušu ku­kurūzas drīksnu ne vairāk par 3% , sabirzušu daļu, kuras var izsijāt caur 0,2 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par

1%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, neor­ganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo, labi sapresējot audekla maisos vai ķī­pās pa 1 5 ...3 0 kg. Noliktavās uzglabā maisos vai ķīpās, aptiekās — noslēgtās kastēs, stikla traukos labi vēdinā­mās, tīrās, sausās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums 1 gads.

140

Ķīmiskais sastāvs. Kukurūzas irbuļi ar drīksnām sa­tur eļļu (līdz 2,5%), gumijvielas, ēterisko eļļu, saponīnus, karotinoīdus, С, К vitamīnus, В grupas vitamīnus, fito- sterolus, nedaudz alkaloīdu u. c. Kukurūzas graudos ir līdz 72% cietes, 3 . . . 9% eļļas, 9. ..13,2% olbaltumvielu.

Lietošana. Kukurūzas irbuļu un drīksnu preparāti pa­stiprina žults sekrēciju. To iedarbībā žults kļūst šķidrāka un tajā samazinās bilirubīna daudzums. Tie sekmē asins sarecēšanu, palielina trombocītu daudzumu un pastiprina diurēži. No drogas gatavo šķidro ekstraktu un uzlējumu, kurus lieto kā žults sekrēciju stimulējošus līdzekļus ho- lecistītu un hepatītu ārstēšanai, kā arī asiņošanu apturē­šanai un kā diurētiskus līdzekļus urīnpūšļa akmeņu, nier­akmeņu un tūsku ārstēšanai.

Svarīga nozīme ir arī eļļai, kuru iegūst no kukurūzas graudu dīgļiem. To ieteic kā diētisku līdzekli pret atero­sklerozi, jo tā satur nepiesātinātu taukskābju glicerīdns, E vitamīnu, fosfatīdus un pazemina holesterīna daudzumu asinīs.

Kaukāza tautu un ukraiņu tautas medicīnā kukurūzas irbuļu un drīksnu novārījumus un tējas lieto pret asiņoša­nām, tūskas, sieviešu slimību, aknu un nieru slimību ār­stēšanai ka diurētisku līdzekli, diabēta, skrofulozes ārstē­šanai, lenteņu izdzīšanai un kā nomierinošu līdzekli. Bul­gāru tautas medicīnā kukurūzas irbuļus ar drīksnām ieteic lietot pret aptaukošanos ka ēstgribu pasliktinātāju līdzekli.

Kukurūzas irbuļi ar drīksnām ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

KUMELĪTE, SMAR2IGA

īstā kumelīte; Matricaria chatnomilla L.; ромашка ап­течная.

k u m e l īt e , m a u r a

Matricaria matricarioides (Less.) Porter; ромашка ду­шистая.

Droga: kumelīšu ziedi — flores Chamomillae; цветки ромашки.

S m a r ž ī g ā k u m e l ī t e ir viengadīgs, 30 ... 45 cm augsts, stipri zarains asteru dzimtas (Asteraceae) lakst­augs ar īpatnēju aromātu. Lapas pamīšus, apmēram 5 cm

1414

garas, vairākkart plūksnaini dalītas. Ziedi sakopoti kurvī­šos stumbru un zaru galā uz 2 . . . 8 crn gara kāta. Mēl- ziedi balti, stobrziedi dzelteni. Ziedu kurvīšu pamats kails, ziedēšanas sakumā plakans, vēlāk kļūst konusveida un dobs. Zied no maija lidz rudenim. Smaržīgā kumelīte pa­retam aug savvaļa laukos un ceļmalās; plaši to kultivē dārzos.

M a u r a k u m e l ī t e arī ir viengadīgs, 5 ...3 0 cm augsts, zarains lakstaugs. Lapas pamišus, vairākkārt plūk­snaini dalītas. Ziedu kurvīši uz īsa kāta; tajos nav mēl- ziedu, stobrziedi zaļgandzelteni. Ziedu kurviša pamats ko­nisks, dobs. Zied no jūnija līdz augustam. Maura kumelīte izplatīta ļoti bieži visā republikā; aug pagalmos, ceļmalās, tiezālienēs, bet lietas audzes neveido.

Ievākšana un sagatavošana. Kumelīšu ziedu kurvīšus ievāc no katras sugas atsevišķi. Tos ievāc ziedēšanas sā­kuma (jūnijā, jū lijā ), kad stobrziedu lielākā daļa vēl nav uzziedējusi. Ziedēšanas beigās drogai ziedus parasti ne­ievāc, jo tie ļoti viegli nobirst un ir jau attīstījušies diez­gan lieli sēkleņi. Ziedu kurvīšus noplūc ar rokām, bet no kultūrām tos ievāc ar speciāliem grābeklīšiem. Maura ku­melītes ziedus var ievākt ar 1 cm garu kātu, bez lapam. Smaržīgās kumelītes ziediem kāts var btit līdz 3 cm garš. Lai ievāktie ziedi nesakarstu un žāvējot neizmainītu da­bisko krāsu un aktīvo vielu saturu, tos grozos nevar uz- glabat ilgāk par 2 . . . 3 stundām. Pēc ievākšanas ziedus iz­ber 3 . . . 5 cm bieza slānī uz sastatņiem (apmēram 1 kg uz l m2) bēniņos vai citās labi vēdināmās telpās, kā ari žāvē speciālas kaltēs līdz 40°C temperatūrā. Izžāvēto drogu sijā caur rupju sietu ar l cm lielām acīm, lai atda­lītu rupjākos piemaisījumus. Drogas iznākums ir 25 ... 27% no svaiga materiala svara.

Smaržīgās kumelītes droga sastāv no plakaniem, pus- lodveida vai konusveida ziedu kurvīšiem, bez ziedu kā­tiem vai lidz 3 cm garam to paliekam. Ziedu kurvīšos ir12. . . 18 balti mēlziedi un daudz dzeltenu stobrziedu. Izžā­vēti ziedu kurvīši parasti ir 4. . . 8 mm diametrā un apmē­rām tikpat gari (bez meiziediem). To pamats kails, iekš: pusē dobs. Drogas smarža stipri aromātiska, īpatnēja; garša vircoti rūgtena.

Maura kumelītes drogas ziedu kurvīšu kāta garums ne- drikst pārsniegt I cm. Ziedu kurvīša vīkals sastav no 2 vai3 rindas jumstiņveidā sakārtotām dzēltenīgzaļām, iegareni

142

olveida vīkallapām . Ziedu kurvīšos nav mēlziedu, stobr- /iedi ar 4 zobiņiem. Smarža un garša līdzīga smaržīgas

kumelītes ziedu smaržai un garšai.Drogas kvalitāti nosaka pec Valsts farmakopejas 30. iz­

devuma.

Iespējamie organiskie piemaisījumi drogā var būt ne- s m a r ž ī g ā s u ņ k u m e l i t e (Tripleurospermum inodo- rum (L.) Schultz-Bip.), 1 a u k u i l z i t e (Anihemis arven- sis L.) un s u ņ u i l z i t e (A. cotula L .). Nesmaržīgās ku­

melītes ziedu kurvīšu pamats plakans, nav dobs; ziedu kurvīši lielāki (līdz 12 m m ), bez īpatnējās kumelīšu smar­žas. Lauku ilzītes un suņu ilzītes ziedu kurvīšu pamats plakans vai konisks, iekšpusē bez dobuma. So augu zie­diem nav īpatnējās kumelīšu ziedu smaržas.

Drogu iesaiņo saplākšņu kastēs, kuras izklātās ar pa­pīru, vai daudzkārtaina papīra maisos pa 50 kg. Nolik­tavās uzglabā kastēs, aptiekās — noslēgtās kastēs vai skārda traukos sausās, labi vēdināmās telpās. Drogas

uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

J43

Ķīmiskais sastāvs. Kumelīšu ziedi satur ēterisko e|ļu (0 ,2 ...0 ,8% , dažas poliploidas formas pat 0 ,5 ...3 % ), kuras galvenas sastāvvielas ir seskviterpēni. Atkarība no kumelīšu augšanas apstākļiem ēteriskajā eļļā var but 4. . . 21% hamazulēna, kurš piedod tai zilu krāsu. Svaiga droga liamazulēna nav, bet ir seskviterpēnu laktons — proazu- lēns matricīns, kas ūdens ietekmē šķeļas par hamazulēn- karbonskābi, bet no tās savukart veidojas hamazulēns. Ku­melīšu ziedu ēteriskajā eļļā konstatētas apmēram 14 sa- stavvielas (apmēram 50% seskviterpēnspirta p-bisabolola, farnezēns, mircēns, kadinēns u. c.). Drogā atrasti ari fla- vonoidi gan glikozīdu, gan brīvu aglikonu veidā — apige- nīns, apiīns, luteolīns, kvercetīns, kvercimetrīns; oksikuma- rīni — umbelliferons, herniarīns; holīns (0 ,3 ... 0,5%). gļotvielas, rūgtvielas, gurnijvielas, organiskās skābes, fito- sterīni, karotīni, C vitamīns un citi savienojumi. Maura kumelītes ēteriskajā eļļā hamazulēna nav.

Lietošana. Kumelīšu ziedu preparātiem piemīt izteikta pretiekaisuma, antialerģiska, sviedrējoša un antiseptiska iedarbība. No drogas gatavo tējas, uzlējumus, kurus lieto iekšķīgi zarnu spazmu, čūlu, alerģisku gastrītu, kolītu, enterītu ārstēšanai, kā žults sekrēciju stimulējošu undiurē- tisku līdzekli aknu un nieru slimību ārstēšanai, kā sviedrē­jošu līdzekli un pret gāzu uzkrāšanos zarnās. Spazmolī- tisko efektu nosaka flavonoīdi un oksikumarīni, bet azu- lēnogēnajām vielām ir izteikta pretiekaisuma iedarbība, tās pastiprina reģeneratīvos procesus, samazina alerģiskās pa­rādības un darbojas kā viegli anestezējoši līdzekļi. Kume­līšu tēja ieteicama bērniem pret uzpūstu vēderu un sāpēm.

Ārīgi kumelīšu preparātus lieto skalojumiem, klizmām, kompresēm, peldēm un inhalācijām. Ēterisko eļļu lieto rentgenstaru apdegumu, dažādu alerģisko, ādas slimību un reimatisma ārstēšanai. Kumelīšu ziedus plaši izmanto arī homeopātijā un kosmētikā.

Drogas uzlējumu gatavo koncentrācijā 1:10, bet tējas gatavo, ņemot l ēdamkaroti ziedu uz 1 glāzi verdoša ūdens.

Arī tautas medicīnā kumelīšu ziedus lieto ļoti plaši dažādu slimību ārstēšanā. Iekšķīgi tos lieto tāpat kā zināt­niskajā medicīnā, bet bez tam vēl kā vieglu caurejas līdzekli, neiralģiju, histērijas, skrofulozes, garā klepus un sāpīgu menstruāciju ārstēšanai. Dienas deva — 6 g ziedu. Francijā kumelīšu ziedu tēju lieto pret organisma pargu-

144

rumu, fizisku pārslodzi, organisma pārsātināšanos ar ka­fiju un tabaku. Arigi tos lieto inhalācijām gripas ārstēša­nai, skalojumiem, rīkles un mutes dobuma gļotādu un smaganu iekaisumu ārstēšanai, hemoroīdu, grūti dzīstošu brūču, ekzēmu, čūlu ārstēšanai, acu kompresēm, skaloju­miem acu gļotādas un ausu iekaisumu ārstēšanai, kā arī pret kāju svīšanu.

Ukrainas tautas medicīna ieteic lietot reimatisma ārstē­šanai kumelīšu un melna plūškoka ziedus, kurus iepriekš samitrina ar verdošu ūdeni, katliņa uzkarsē un pēc tam liek uz sāpošajām vietām, labi nosienot, lai ilgāku laiku saglabātos siltums. Sautējošas kompreses liek uz augo­ņiem.

Kosmētikā kumelīšu ziedus izmanto balinošu, savel­košu sejas masku gatavošanai un gaišu matu mazgāšanai. Tos plaši lieto dažādu krēmu un matu ūdeņu pagatavo­šanai.

Kumelīšu ziedi ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (I. pielikums).

KUMEĻPĒDA, PARASTA

Asarum europaeum L.; копытень европейский.

IDrogas: kumeļpēdu saknenis ar saknēm — rhizoma

ctirn radicibus Asari-, корневище с корнями копытня;parastās kumeļpēdas lapa, svaiga — folium Asari

europaei recens; лист копытня европейского, свежий.

Parastā kumeļpēda ir līdz 10 cm augsts, daudzgadīgs aristolohiju dzimtas (Arisiolochiaceae) lakstaugs. Augam ir ložņājošs, zarains saknenis. No tā atiet īsi viengadīgi dzinumi, kuriem pie pamata ir 3 brūnganas plēksnes un2, retāk 3 nierveida, tumšzaļas, ādainas lapas uz gara kāta; tās saglabājas pa ziemu līdz nākamā gada pavasa­rim. Ziedi netīri purpursarkani, pa 1 dzinumu galā. Zied maijā, jūnijā. Auglis pogaļa.

Mūsu republikā parastā kumeļpēda sastopama bieži ēnainos jauktos un lapu koku mežos, it īpaši lazdājos, bet lielas audzes neveido.

Ievākšana un sagatavošana. Viss augs ir i n d ī g s , tā­pēc tas jāievāc ļoti uzmanīgi. Drogai ievāc lapas jū lijā vai augustā. Vairumu lapu izmanto svaigā veidā, bet tās

14S

var ari žāvēt. Svaigas la­

pas ir 4 . . . 5 cm garas,

5 . . . 8 cm platas, tum šza­ļas; kāti IFdz 10 cm gari. Lapu smarža īpatnēja; garša vircota, rūgtena.

Svaigu lapu kvalitāti nosaka pēc starprepubli- kāniskajiem tehniskajiem noteikumiem (MPTY-42 № 721-62). M itrums lapās nedrīkst pārsniegt 70%,

kopējo pelnu tajās ne­drīkst būt vairāk par 16%, citu auga daļu ne vairāk par 2% , organisko

piemaisījumu ne vairāk

par 1%. neorganisko pie­maisījumu ne vairāk par

1%.Lai iegulu drogu, lapas

izklāj plānā slānī un žāvē nojumēs, bēniņos, labi vē­dināmās telpās vai kaltēs līdz 50°C temperatūra.

Sakneņus ar saknēm vāc septembrī. Tos izrok, attira no zemēm, ātri nomazgā aukstā ūdeni un atstāj brīvā gaisā,

lai nožūst liekais mitrums. Tad žāvē kaltēs līdz 50CC tem­

peratūrā.

Droga sastāv no 0 ,3 ...0 ,7 cm resniem, brūnganiem sakneņiem ar pavedienveida saknēm. M itrums drogā ne­

drīkst pārsniegt 12%, sabirzušu daļu tajā nedrīkst bui va i­rāk par 10%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 2% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo maisos pa 50 kg. Noliktavās uzglabā maisos, aptiekās — labi noslēgtās kastēs un stikla trau­

kos vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Visas auga daļas satur ēterisko eļļu (apmēram 1 % ), kuras galvenās sastāvvielas ir azarons,

diazarons, L-pinēns, eigenols un bornilacetāts. Tajas ir arī sirds glikozīdi, miecvielas, sveķveida vielas un neizpētīts

alkaloīds azarīns.

146

Azarons ir aromātisks savienojums, kuru dažkārt lite­ratūra sauc par kumeļpēdas kamparu, jo ēteriskajā eļļā tas atrodas kristāliskā veidā.

Lietošana. Drogas aktīvajām vielām piemīt dažāda iedarbība. Azarons darbojas ka lokāls kairinātājs, sirds glikozīdi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, pa­stiprinot sirdsdarbību un paaugstinot asinsspiedienu. No­vārījumu, ko gatavo koncentrācijā l : 100 no sakneņu un sakņu drogas, lieto kā atkrēpošanas, prettārpu, diurētisku un piena sekrēciju stimulējošu līdzekli un arī ka vemša­nas līdzekli alkoholisma ārstēšanai. 1 ēdamkarote novā­rījuma, sajaukta ar glāzi degvīna, var radīt riebumu pret alkoholu. Lapu novārījumu koncentrācijā l : 200 pa 1 ēdam­karotei 3 reizes dienā iesaka lielot pret sirds un asinsvadu mazspēju (pret aterosklerotisko kardiosklerozi).

Arigi drogu var lietot apliekamajiem išiasa, reimatisma, locītavu sāpju un stipru galvassāpju ārstēšanai. Lapas ietilpst kompleksajā preparātā a k o f ī t ā , kuru lieto radi­kulīta ārstēšanai.

Ta kā v i s a s a u g a d a ļ a s i r i n d ī g a s , preparātus var lielot tikai pēc ārsta norādījumiem.

KUKPJTE, ZILA

Aconitum napellus L.; аконит синий.

Droga: kurpīšu gums — tuber Aconiti\ клубень ако­нита.

Zilā kurpīte ir 50 ... 150 cm augsts, i n d ī g s , daudzga­dīgs gundegu dzimtas (Ranunculaceae) lakstaugs ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas pamīšus, staraini šķeltas vai dalītas 5 . . . 7 da|ās. Ziedi zilivioleti, sakopoti blīvā, vienkāršā vai zaraina ķekarā. Zied no jūnija līdz augus­tam. Auglis somenis.

Mūsu republikā zilo kurpīti audzē dārzos kā dekoratīvu augu.

Ievākšana un sagatavošana. Zilās kurpītes gurnus ievāc veģetācijas perioda beigas. Tos izrok ar lāpstu, nobirdina zemes, nogriež virszemes daļas, saknes un mazgā aukstā ūdenī. Pēc tam izklāj 1 . . . 2 cm biezā kārtā un žāvē sau-, sās, labi vēdināmās telpās vai arī 40 ...50 °C tempera­tūrā.

U7

Sagatavota droga sastāv no nedaudziem, kopā saau­gušiem vai atsevišķiem, iegareni koniskiem, 3 . . . 8 cm ga­riem un I . . . 2 cm resniem gurniem. To ārpuse gareniski rievaina, tumšbrūna, gandrīz melna; lūzums gluds, pclēk- balts. Smaržas drogai nav; garša rūgta, pretīga.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 3892-47). Mitrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 6%, gumu ar stumbru un sakņu paliekām ne vairāk par 3%, salauztu gumu ne vairāk par 2%, gumu ar samelnējušu iekšpusi ne vairak par 3%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1 %, alka- loīda akonitīna nedrīkst būt mazāk par 0,65%.

Drogu iesaiņo trīsskārtaina vai četrkārtaina papīra maisos pa 20 ... 25 kg. Noliktavās uzglabā maisos, aptie­kās — slēgtos stikla vai skārda traukos sausās, labi vēdi­nāmās telpās. Glabā stingrā uzraudzībā kā stipri iedar­bīgu drogu.

Ķīmiskais sastāvs. Zilās kurpītes gumi un pārējās da­ļas satur alkaloīdus. Gurnos to daudzums svārstās no 0,2% līdz 3%. Alkaloīdi iedalāmi 2 grupas. Pirmās grupas alkaloīdi — a k o n i t ī n i ir aminospirtu (akonīnu) un or­ganisko skābju esteri, no kuriem nozīmīgākie ir akonitīns, napellīns, neopellīns u. c. Otras grupas alkaloīdi — at i - z ī n i ir maz toksiski aminospirti. No tiem svarīgākie — atizīns, antorīns, pseidoantorīns, talatizīns u. c.

Akonitins ir viena no spēcīgākajām augu indēm; tā letālā deva pieaugušam cilvēkam — 1. . . 5 mg. Drogu uzglabājot, akonitīns šķeļas un rodas akonīns, kas ir ma­zāk toksisks. Bez alkaloīdiem drogā ir arī ciete, organis­kās skābes un citi savienojumi.

Lietošana. Kurpīšu preparātu lietošana ir ierobežota sa­karā ar akonitīna lielo toksiskumu. Bet akonitīnam piemīt arī sāpes mazinošas īpašības. Preparatam nonākot saskarē ar ādu, rodas nieze ar tai sekojošu anestēziju.

No drogas gatavo tinktūru, kura ietilpst kompleksa preparāta a k o f ī t a 1 sastāvā, kuru lieto iekšķīgi radiku­lītu, lumbago, neiralģiju, locītavu reimatisma ārstēšanai, un a n g i n о 1 a sastāvā, kuru lieto angīnas ārstēšanai. Pre­parāti lietojami tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem.

Tibetā kurpītes jau senatnē izmantoja bultu indes ga­tavošanai. Sibīrijas tautu medicīnā zilās kurpītes drogu ļoti mazos daudzumos iekšķīgi lieto paralīžu, migrēnas un

148

malārijas ārstēšanai un zarnu parazītu izdzīšanai. Ārīgi lieto ziedi kā sāpes mazinošu līdzekli sasitumu un reima­tisma ārstēšanai. Ziedes gatavošanai ņem 2 g sasmalci­nātas drogas un sajauc ar 100 g augu eļļas vai cūku tauku. Trauku noslēdz un novieto uz 1 stundu siltā vietā. Ķīnas tautas medicīnā drogu lieto kā pretvēža līdzekli.

Ļoti plaši zilās kurpītes drogas izmanto homeopātijā.Zilās kurpītes preparāti jālieto uzmanīgi, jo ar tiem

var saindēties. Saindējoties ar akonitīnu, mutē, kuņģa un zarnu traktā rodas stipras dedzinošas sāpes, siekalošanās, aukstuma sajūta, reibonis, redzes pasliktināšanās, elpo­šanas traucējumi, sirds aritmija, nervu un kustību para­līze, krampji. Nāve iestājas noslāpstot.

Zilās kurpītes alkaloīdiem piemīt insekticīdas īpašības; tos lieto arī cīņā pret grauzējiem — pelēm un žurkām.

ĶIMENE, PĻAVAS

Carurn carvi L.; тмин обыкновенный.

Droga: ķimeņu auglis — fruetus Carvi, плод тмина.

Pļavas ķimene ir divgadīgs Čemurziežu dzimtas (Api- aceao) lakstaugs. Pirmajā g^dā tai attīstās lapu ro­zete, bet otrajā gadā izaug 30 ...80 cm augsts, stāvs, za­rains stumbrs. Lapas pamīšus, divkārt vai trīskārt plūk­snaini dalītas, ar makstīm, kurām ir pielapēm līdzīgas, šķeltas plūksnas. Ziedi sīki, balti vai rožaini, sakopoti sa­liktos čemuros. Zied jūnijā, jūlijā.

Pļavas ķimene sastopama bieži visā republikā. Tā aug sausās pļavās, ganībās, ceļmalās, grāvmalās; lielas ciešas audzes neveido. Pļavas ķimeni var arī kultivēt dažādās augsnēs, sējot kopā ar labību, zirņiem kā virsaugiem. Kul­tūrā to parasti izmanto divus gadus.

Ievākšana un sagatavošana. Pļavas ķimenes augļus ievāc jūnija beigās, jūlijā, kad tie kļūst gaišbrūngani. Au­gus nopļauj ar labības pļaujmašīnu, izkapti vai sirpi, sa­sien kūlīšos un ļauj nogatavoties vēl negatavajiem aug­ļiem; pļavas ķimenes visi augļi nenogatavojas vienlaikus. Lai novērstu augļu izbiršanu, ķimenes pļauj agri no rīta vai vēlu vakarā, kad ir rasa. Sasietos kūlīšus novieto caur- vējainā telpā uz brezenta, auduma vai klona. Pēc izžāvē- šanas augļus nokuļ, attīra no pelavām un sīkajiem

149

augļiem ar vētījamām mašīnām. Attīrītos aug­

ļus vēl papildus žāvē, iz­berot tos uz grīdas (kā labību) un bieži pārlāp- stojot, lai nesapelētu, vai

ari kaltēs 3 0 . . .3 5 °C tem- peratūrā, kamēr mitrums ta jos nepārsniedz 12%.

Pļavas ķimenesaugļi — dzeltenīgbruni 2 sēkleņu skaldaugļi drogā pa lielākai daļai ir sadalī­jušies skaldeņos. Tie ir iegareni, 3 . . . 7 mm gari, 1 . . . 1,5 mm diametrā, mazliet sirpjveidā saliekti un no sāniem nedaudz sa- placināti. Drogas smarža stipri aromatiska; garša dedzinoša, vircota, riig- tena.

Drogas kvalitāti no­

saka pēc Valsts farmako­pejas 9. izdevuma. M it­rums drogā nedrīkst pār­sniegt 12%, ēteriskās eļļas tajā nedrīkst būt mazāk par 4%, kopējo pelnu ne

vairak par 8%, 10% sālsskābē nešķīstošo pelnu ne vai­rāk par 1,5%, bojātu un negatavu augļu, stumbru un lapu piemaisījumu ne vairāk par 2%, ēterisko eļļu saturošu citu

augļu ne vairāk par 1%, organisko piemaisījumu ne vai­rāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo maisos pa 5 0 . . .6 0 kg. Noliktavās to uz- glaba maisos, aptiekās — labi noslēgtos stikla vai skārda traukos sausas, labi vēdināmās telpas. Drogas uzglabā­šanas ilgums 3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Ķimeņu augļi satur ēterisko eļļu

( 3 . . . 7 % ) , kuras daudzums atkarīgs no augu augšanas apstākļiem un augļu nogatavošanās pakāpes. Sīs eļļ;:s ga l­venā sastavviela ir D-karvons (5 0 . . .6 0 % ) , bez tsm vēl

J50

D-limonēns, karveols, diliidrokarvons un citi terpēnu at- vasinajumi. Bez ēteriskās e||as aug|os ir arī eļļa (14. . . 22%), olbaltumvielas (20 ...23% ), flavonoīdi, miecvie­

las u. c.Lietošana. Ķimeņu augļi darbojas kā garšas receptoru

kairinatāji, reflektoriski pastiprina gremošanas orgānu darbību, pastiprina to tonusu un peristaltiku, kā arī sama­zina rūgšanas un pūšanas procesu zarnās. Ķimeņu augļu tējas, uzlējumus un ēterisko eļļu lieto zarnu atonijas ā r ­stēšanai, gremošanas orgānu un piena dziedzeru sekrēcijas stimulēšanai, ka arī pret zarnu gāzēm. Uzlējumu gatavo koncentrācijā I : 10, kā arī ņemot 1 ēdamkaroti drogas uzl glāzi ūdens.

Tautas medicīnā iekšķīgi lieto ķimeņu augļus arī kā žults dzinēju un atkrēpošanas līdzekli. Mātēm zīdītājām piena daudzuma palielināšanai ieteic ēst maizi ar ķime­nēm. dzert pienu vai saldu krējumu, samaisītu ar ķimeņu augļiem, ņemot I ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi šķidruma. Ķimeņu lakstu novārījumu lieto klepus, elpošanas orgānu iekaisumu, rahīta, dispepsijas ārstēšanai un kā diurētisku un spazmolītisku līdzekli.

Ķimeņu augļus plaši lieto arī veterinārijā. Izēdinot lopiem ķimeņu salmus un raušus, piens un gaļa iegūst īpatnējo ķimeņu piegaršu. Plaši tos lieto arī parfimērijā, p.irtikas rūpniecībā un vieglajā rūpniecībā. Ķimeņu augļi: ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (l. pielikums).

LAIMIŅŠ, KODĪGAIS

Sedum aere L.; очиток едкий.

Droga: kodīgā laimiņa laksts — herba Sēdi acrisi трава очитка едкого.

Kodīgais laimiņš ir 4 . . . 15 cm augsts, daudzgadīgs biezlapju dzimtas (Crassulaceae) lakstaugs. Ziedošie stumbri stāvi, neziedošie — ložņājoši. Lapas sīkas, sulī­gas, sakārtotas jumstiņveidā. Ziedi citrondzelteni, zaru vat stumbra galā. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis somenis.

Mūsu republikā kodīgais laimiņš sastopams bieži smil­šainos uzkalnos, kāpās, ceļmalās, upmalas un vietām pat veido nelielas audzes.

151

Ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc ziedošu augu virszemes daļas un tūlīt žāvē kaltes līdz 60°C tempera­tūrā. Drogā ir gaišdzelteni vai dzeltenīgbrūngani laksti ar dzelteniem ziediem, ziedpumpuriem, ka ari atsevišķas nobirušas lapas. Smaržas drogai nav; garša kodīgi dedzi­noša.

Ķīmiskais sastāvs. Droga satur alkaloīdus — sed- amīnu, nikotīnu, sedridīnu, sedinīnu, izopcltjerīnu, kā arī miecvielas, gļotvielas, maz izpētītus glikozīdus, askorbīn- skābi, ābolskābi, cukurus u. c.

Lietošana. Zinātniskajā medicīnā augu praktiski ne­lieto, kaut gan pētījumi šai virzienā tiek veikti. Tautas medicīnā drogas novārījumu lieto malārijas, epilepsijas, mazasinības, Botkina slimības ārstēšanai un kā vemša­nas, caurejas un diurētisku līdzekli. Novārījumu gatavo, aplejot 1 tējkaroti drogas ar 1 glāzi verdoša ūdens. Dzer pa V2 glāzes 3 reizes dienā (pret malāriju). Jalieto uzma­nīgi, jo augs ir i n d ī g s .

Var lietot arī svaigu augu sulu, bet uzmanīgi, jo tā rada čūlas, vemšanu, caureju.

Ārīgi lielo ziedi vai svaigu augu sulu pret varžacīm, kārpām, strutojošu brūču un čūlu ārstēšanai. Ziedi gatavo, samaisot 1 ēdamkaroti lakstu pulvera ar 4 ēdamkarotēm sviesta vai vazelīna.

Homeopātijā drogu lieto hemoroīdu ārstēšanai.

LAKRICA, KAILA

Glycyrrhiza glabra L.; солодка голая.

LAKRICA, URALU

Glycyrrhiza uralensis Fisch.; солодка уральская.

Drogas: lakricu sakne, dabiska — radix Glycyrrhizae naturalis, sin. radix Liquiritiae\ корень солодки, неочи­щенный;

lakricu sakne, mizota — radix Glycyrrhizae mun- data-, корень солодки, очищенный.

Lakricas ir 5 0 ... 100 cm augsti, daudzgadīgi tauriņ­ziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi ar labi attīstītu sakņu sistēmu, kas sastāv no īsa, resna sakneņa un līdz 70 cm

152

garām saknēm. Medicīnā lietojamām lakricu sugām saknes ir saldas. Stumbrs stāvs, mazzarains. Lapas nepāra plūksnaini salik­tas, ar sīkām pielapēm.Ziedi bā 1 violeti vai violeti,

sakopoti ķekaros lapužāk- lēs. Auglis pāksts.

Lakricas aug PSRS E i­ropas da|as dienvidos,Kaukāzā, Urālos, Rietum- sibīrijā, V idusāzijā stepju un tuksnešu rajonos sā­ļās augsnēs. To galvenie ievākšanas rajoni ir Tur-

kmēnijas PSR, U rāli un Dagestāna.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc sak­nes no četrgadīgiem vai piecgadīgiem augiem. Tās izrok rudeni (novembrī) vai pavasari (martā, ap­rīlī), nobirdina zemes, sa­liek grēdās (kaudzēs) un vairākas reizes pārcilā, ka­mēr tās izžūst. Ja gatavo mizotu drogu, saknes vis­pirms vītina, tad mizo un žāvē saulē vai labi vēdināmās telpās; var žāvēt ari kal­tēs līdz 60°C temperatūrā. Padomju Savienībā ik gadus

sagatavo 8000...20000 t sakņu drogas.Droga sastāv no nemizotām saknēm, kuru ārpuse tumš­

brūna, rievaina, vai no m izotām saknēm, kuru ārpuse gaiš­dzeltena vai brūngandzeltena, bet lūzums dzeltens, šķied­rains. Saknes var but veselas, dažāda garuma, 5 . . . 50 mm diametrā vai sagrieztas I . . . 10 mm garos gabalos (nemi­zotās saknes), 3 . . . 6 mm garos gabalos (m izotās sak­nes), kā ari pulverizētas. Drogas garša nepatīkami salda,

dedzinoša; smaržas nav.Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­

devuma.

153

Veselas lakricu saknes iesaiņo ķīpās — nemizotās pa 140... 175 kg, m izotās pa 5 0 .. . 100 kg. Grieztas saknes iesaiņo maisos, bet pulverizētu drogu — dubultmaisos. No­liktavās drogu uzglabā ķīpās, maisos vai dubultmaisos. Aptiekās grieztās saknes uzglabā kastēs, bet sakņu pul­veri — skārda traukos. Drogas uzglabāšanas ilgums 10 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Lakricu saknes satur saldu sapo- nīnu glicirizīnu (3 . . .2 6 % ) , tā skaldproduktus — gliciri-

zīnskabi un gliciretīnskabi; flavonoīdus — likviritīnu, neolikviritīnu, neoizolikviritīnu, likviritozīdu, glabrozidu, uralozīdu; ēterisko eļļu ( 3 . . .4 % ) , p-sitosterīnu,askorbīn-

skābi, asparagīnu, cukurus, gumijvielas, cieti, sveķveida vielas, rugtvielas, olbaltumvielas u. c.

Lietošana. Drogas fizioloģiski aktīvajām vielām piemīt pretiekaisuma, antispazmatiska, antialerģiska, antitoksiska,

antibiotiska un estragēna iedarbība. Tas regulē ūdens un m inerālvielu maiņu organismā un sekmē kortikālo hor­

monu darbību. No lakricu saknēm gatavo sauso un biezo ekstraktu un sīrupu. Tas ietilpst jaukto pulveru un dažādu kompleksu preparātu sastāvā (krūšu eliksīrā u. c.). La-r kricu preparātus lieto ka atkrēpošanas līdzekļus, pret hro­niskiem aizcietējumiem un Adisona slim ības ārstēšanai, Fiavonoīdu preparātus l i k v i r i t o n u un f l a k a r b ī n u lieto kuņģa Un divpadsmitpirkstu zqrnas čūlu ārstēšanai.

154

No drogas gatavo kālija amonija glicirizātu un nātrija gli- cirātu, kurus lielo alerģisku slim ību, ekzēmas, astmas, alerģiska rinīta un dažādu iekaisumu ārstēšanai. Ārīgi

lieto ekzēmas un psoriāzes arstēšanai.85% no sagatavotās lakricu sakņu drogas Padomju

Savienība eksportē uz 12 valstīm. Lakricu saknes plaši iz­manto apmēram 20 dažādas tautas saimniecības noza­

rēs — pārtikas rūpniecībā alus, kvasa, limonādes, kori- Iekšu gatavošanai, krasainajā metalurģijā, mazgašanas

līdzekļu, tintes gatavošanai, ugunsdzēsības aparatos u. c. Lakricu sakņu droga ietilpst jaukto tēju sastāvā (1. pie­likums).

LAMINĀRI JA, CUKURA

Jūraskāposts; Laminaria saccharina (L.) Lamour.; ла-

минария сахарная.

Droga: juraskāposta laponis — Laminaria; морская

капуста.

Cukura lam inarija ir

liela lam ināriju dzimtas (Laininariaceae) brūnaļģe ar 1 . . . 13 m garu lent- veida, gļotainu, zaļganu vai olivzaļu laponi, kas apakšējā daļā sašaurinats un veido apaļu stumbru ar sakņveida izaugu­

miem — rizoīdiem. Lami- nāriju laponis Baltajā jurā aug 4 . . . 5 gadus, bet gara lentveida plātne augam

nomainās katru gadu. La- m inārijas sastopamas auk­stās, mēreni aukstas zie­meļu jūrās, Ziemeļu Le­dus okeānā, Baltajā un Barenca jurā. Lam inārijas

aug apmēram 500 m pla­tās joslās 2 . . . 2 0 m, retāk 30 m dziļum ā, veidojot

zemūdens piekrastes pļavas. Gar PSRS Tālo Austrumu piekrasti sastopama J a p ā n a s l a m i n ā r i j a (L. japo- nica Aresch.).

Ievākšana un sagatavošana. Lamināriju tapoņus ievāc agri no rīta bēgumu laikā ar speciāliem grābekļiem un dakšām. Pēc izzvejošanas krastā tos attīra no piemaisī­jumiem un tūlīt izklāj žāvēšanai. Žāvēšanas laikā tie jā ­sargā no lietus un lieka mitruma.

Izžuvušus lapoņus iesaiņo ķīpās un nodod drogu pār­strādes rūpnīcās.

Droga sastāv no blīvām, ādainām, zaļganbrūnām la- poņa plātnēm, kas klātas ar pelēcīgu apsarmi. Tā var būt arī salauztu gabalu vai rupja pulvera veidā dabiskā krāsā. Drogas smarža īpatnēja; garša sāļi gļotaina.

No drogu pārstrādes rūpnīcām aptiekas jūraskāpostus saņem iesaiņotus nelielās kartona kastītēs.

Noliktavās drogu uzglabā noslēgtās kastēs, aptiekās — iesaiņotu kastītēs sausās, labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Droga satur ogļhidrātus — lamina- rlnu, mannītu, algīnskābi; karotinu, B,, B2, Bl2, C, D vitamīnus, folijskābi, brūnu pigmentu, minerālvielas — jodu, bromu, kāliju, nātriju, kalciju, magniju, varu, ko­baltu, arsēnu, mangānu, boru u. c.

Lietošana. Medicīnā jūraskāpostu laponi lieto kā vieglu caurejas līdzekli pret hroniskiem vēdera aizcietējumiem un zarnu darbības stimulēšanai, jo uzbriestot algīnskābe stipri palielina zarnu saturu un pastiprina zarnu peristal- tiku. Drogu lieto kā profilaktisku līdzekli pret palielinātu vairogdziedzeri un aterosklerozi. Iekšķīgi dzer pulvera veidā pa !/2 . . . 1 tējkarotei vienreiz dienā, parasti vakarā.

Tautas medicīnā jau no seniem laikiem jūraskāpostus lielo pret podagru, palielinātu vairogdziedzeri, ateroskle­rozi un arī kā caurejas līdzekli.

Cukura laminārija ir vērtīgs uzturlīdzeklis. No tās ga­tavo konservus un saldumu rūpniecībā izlieto dražejās.

Ķīnā un Japānā pārtikā izmanto ne tikai cukura lami­nāriju, bet arī Japānas lamināriju, kura barības vērtības ziņā pielīdzināma kartupeļiem.

156

LEIZEJA

Rhaponticurn carlhatnoides (W illd.) llj., sin. Leuzea carthamoides DC.; левзея сафлоровидная.

Droga: leizejas saknenis ar saknēm — rhizoma cum radicibus Leuzeae\ корневище с корнями левзеи.

Leizeja ir 0 ,5 ... 1,8 (2,2) m augsts, daudzgadīgs as­teru dzimtas (Asteraceac) lakstaugs ar koksnainu, zarainu sakneni un garām , tievām, lokanām saknēm. Stumbrs ne- zarains, dobs, sīki rievains, ar matiņiem. Lapas dziļi plūk­snaini šķeltas; plūksnām robaina mala. Violetsārti stobr- veida ziedi sakopoti ziedkopā — kurvītī stumbra galā. Auglis pelēkbrūns eiipsveida sēklenis. Zied jū lijā , augustā. Augļi nogatavojas augustā, septembrī.

Leizeja savvaļā aug tikai PSRS Āzijas daļā. Plašākās

savvaļas audzes atrodas A lta jā un Sajānos, visbiežāk1700...2000 m virs jūras līmeņa kalnu pļavās. Rietum- sibīrijā un PSRS Eiropas daļā leizeju kultivē. Labi tā aug ari Latvijas republikā.

Ievākšana un sagatavošana. Leizejas sakneņus ar sak­nēm ievāc augustā, septembrī, izrokot ar lāpstu. Nobir­dina zemi, nogriež virszemes daļas un ātri mazgā aukstā tekošā ūdenī. 2āvē atklātā laukā zārdos vai ari kaltēs5 0 ...6 0 °C temperatūrā.

Droga sastav no veseliem vai sagrieztiem sakneņiem ar daudzām sīkām, zarainām sānsaknēm, bez virszemes daļām. Sakneņi koksnaini, nevienmērīgi krokaini. Kultūr­

augiem sakneņi vertikāli, līdz 3 cm resni, daudzgalvaini, zaraini, savvaļas augiem — horizontāli, līdz 1,8 cm resni.

Saknes 15 ...3 6 cm garas. To ārpuse tumšbrūna vai melna, lūzumā krāsa gaišdzeltena. Bieži uz saknēm miza nolo­bījusies nelieliem plankumiem. Drogas smarža vāja, sav­dabīga; garša sveķaini salda.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. Ar 70° spirtu ekstrahējamo vielu droga nedrīkst

būt mazāk par 12%, m itrums tajā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairak par 9% , sakneņu ar I . . .2 cm garām stumbra paliekam ne vairāk par 5% , orga­nisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorganisko pie­maisījumu ne vairāk par 4%-

Drogu iesaiņo maisos pa 25 kg un ķīpās pa 50 kg.

157

Noliktavās to uzglabā ķīpās, maisos, aptiekās — slēgtās kastēs sausās labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Leizejas saknes satur ēterisko eļļu, inulīnu, sveķveida vielas, C vitamīnu, karotīnu, miecvie­las u. c.

Lietošana. Leizejas preparāti darbojas kā centrālās nervu sistēmas stimulētāji un tonizējoši līdzekļi. No dro­gas gatavo šķidro ekstraktu un tinktūru, kurus lieto pēc arsta norādījumā kā centrālās nervu sistēmas uzbudinā­tājus fiziskas un garīgas pārpūlēšanās gadījumos pret hipotoniju un depresīvu stāvokli, ka arī asinsspiediena regulēšanai. Leizejas preparāti ir maz toksiski. Tie ietilpst dzēriena «Sajāni» sastāvā.

Tautas medicīnā izmanto galvenokārt sakneņus ar sak­nēm, bet dažos gadījumos arī auga virszemes daļas ka spēcinošu līdzekli pēc smagām slimībām, pret fizisku pa­gurumu un impotenci. Sibīrijas tautu medicīnā leizeju sauc par «marala sakni».

LĒPE, DZELTENA

Nuphar luteum (L.) S i t i . ; кубышка желтая.

Droga: dzeltenās lepes saknenis — rhizoma Nupharis lulei; корневище кубышки желтой.

Dzeltenā lēpe ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas (Ntjmphaeaceae) ūdensaugs. Tai ir resns, horizontāls, za­rains saknenis, kura garums 1 . . . 1,5 m un diametrs 5. . . 6- cm. No sakneņa atiet daudz sakņu. Apakšējās lapas ar samērā īsu kātu, puscaurspīdīgas, ar viļņainām malām, atrodas zem ūdens. Augšējās lapas ar garu katu, lielas, ādainas, olveida vai sirdsveida, peld ūdens virspusē. Zied- neši gari, to galā pa 1 ziedam. Ziedi 5. . . 6 cm diametrā, ar lielām, dzeltenzaļām kauslapām un sīkām vainaglapām. Zied no jūnija līdz septembrim. Augļi ogveida, nogatavo­jas zem ūdens.

Mūsu republikā dzeltenā lēpe sastopama bieži stāvo­šos vai lēni tekošos ūdeņos.

Jevākšana, un sagatavošana. Sakneņus ievāc ar rokām vai ar īpašu ķeksi izrauj no ūdens laikā no jūlija līdz vē­lam rudenim. Tos notira no lapu kātiem, piesaknēm, no­mazgā un sagriež šķērsām, gareniski vai šķēlēs. Žāvē iz­

158

klātus p lānā slānī noju­mēs vai bēniņos; var sa­vēri ari uz auklas vai ž ā ­vēt kaltēs līdz 50°C tem­peratūrā. Drogas iznā­

kums ir 8 . . . 10% no svaiga materiāla svara.

Drogā ir līdz 10 cm gari sakneņu gabali vai

līdz 1 cm biezi diski. To ārējā virsma brūnganpe- lēka, ar rombiskām lapu katu rētām virspusē un , paļām sakņu rētām apakšpusē; lūzums pclē- dgs vai viegli iedzeltens.Drogas smarža nepatī­kama; garša rūgtena, g ļo­

taina.Drogas kvalitāti no­

saka pēc pagaidu tehnis­kajiem noteikumiem (BTY 2373-58). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, samelnējušu un sa- brūnējušu sakneņu gabalu tajā nedrīkst būt vairāk par 5% , sabirzušu daļu, kuras var izsijāt caur 2 mm lielam sieta acīm, ne vairāk par 2% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1 %• Alkaloīdu drogā jābūt ne mazāk par 0 ,3 ... 0,45%.

Drogu iesaiņo maisos pa 25 kg vai ķīpas pa 40 kg. No­liktavās to uzglabā maisos vai ķīpas. Droga ir i n d ī g a , tā jāuzg labā piesardzīgi kā stipri iedarbīgas vielas.

Kā piemaisījumi drogai var būt b a l t ā s ū d e n s r o ­z e s (Nymphéa alba L.) sakneņi, kas ir īsāki, līdz 10 cm diametrā, virspusē brunganmelni, nevis dzeltenīgzaļi kā dzeltenās lēpes sakneņi.

Ķīmiskais sastāvs. Droga satur alkaloīdu maisījumu n u f a r ī n u , kura galvenās sastāvvielas ir dezoksinufari-

dins, nufarīns, nufleīns, lutenurīns. Tajā ir ari ciete (1 8 ... 19%), dekstroze, miecvielas u. c.

Lietošana. No drogas iegūst alkaloīdus, kuri darbojas

J59

pret trihomonām un dažiem mikroorganismiem. No drogas gatavoto preparātu l u t e n u r ī n u atļauts lietot kopš

1961. gada emulsijas veidā akūtu un hronisku trihomonu invāziju ārstēšanai, lodītēs un tabletēs — kā pretapaug-, ļošanās līdzekli. Svaigu sakņu esenci lieto homeopātija pret dzimumnespēku un dzemdes noslīdējumu.

Tautas medicīnā drogu lieto klepus, galvassāpju, palie­lināta vairogdziedzera ārstēšanai, kā arī pret urīna a iztu­rēšanu. Lapas un stumbrus tautas medicīnā lieto nieru slim ību un muguras sāpju arstēšanai.

Sakneņu pulveri lieto tarakānu iznīcināšanai.

LIEPA, PARASTA

Tilia cordata M ill.; липа сердцевидная.

LIEPA, PLATLAPU

Tilia platyphyllos Scop.; липа широко­листная.

Droga: liepu ziedi — flores Tiliae\ цветки липы.

P a r a s t ā l i e p a ir

līdz 30 m augsts liepu dzimtas (Tiliaceae) koks ar plašu vainagu. Jauniem kokiem miza gluda, vēlāk rievaina. Jaunie dzinum i sarkanīgi vai olīvzaļi. La­pas vienkāršas, ar kātu un vairāk vai mazāk asimet­risku sirdsveida pamatu. Lapu apakšpuse z ilgan ­zaļa, dzīslojumu stūros rūsgani matiņu pušķi. Ziedi bāldzelteni, dihāzi-

jos pa 5 . . . 11, smaržīgi. Ziedkopas seglapa parasti nesniedzas līdz ass pam a­tam. Zied jūn ijā , jū lijā .

Parastā liepa aug me­žos. upju krastos, uz ezeru

160

salām. To audzē ari ceļmalās un apdzīvota vietu tu­vumā.

P l a t l a p u l i e p a i ir lielākas lapas nekā parastajai liepai. Lapu apmales zobiņi nobeidzas ar dzeloņsmaili, kas viegli nolūst. Dzīslojumu stūros ir bālganu matiņu pušķi. Ziedkopa 3 . . . 9 ziedi. Ziedkopas seglapa apakšpusē uz vidusdzīslas ar matiņiem, spārnainā daļa sniedzas līdz pat ass pamatam. Zied jūnijā, jūlija (apmēram 1,5...2 nedēļas agrāk par parasto liepu).

Platlapu liepa sastopama tikai kultūrā — samērā bieži parkos un stādījumos.

Ievākšana un sagatavošana. Liepu ziedus ievāc piln- zieda periodā, kad lielākā daļa ziedu ir uzziedējusi. Ar dārza šķērēm vai speciālām zaru griežamām ierīcēm no­griež kokiem nelielus zarus ar ziediem, kurus noplūc kopā ar seglapu. Jāraugās, lai seglapas būtu veselas, bez kai­tēkļu un rūsas sēņu bojājumiem. Pēc noplūkšanas ziedus izber plānā slānī žāvēšanai. Žāvē bēniņos, nojumēs vai citās piemērotās telpās, sargājot no tiešās saules gais­mas. Žāvējot kaltēs, jāraugās, lai temperatūra nepār­sniegtu 40.. ,45°C. 2āvējot ziedus saulē vai augstākā tem­peratūrā, iegūst nesmaržīgu drogu. Liepu ziedus nedrīkst ari pāržāvēt, jo tie ātri nobirst. Drogas iznākums ir apmē­ram 30% no svaigo ziedu svara.

Droga sastāv no veselām uzziedējušām ziedkopām un seglapām. Bez tam droga var būt arī ziedpumpuri un pa­retam nenogatavojušies augļi. Ziedkopas veselas, līdz6 cm garas un 1,5 cm platas, gaišzaļas vai dzeltenīgza- ļas, apakšdaļa līdz pusei saaugušas ar ziedkopas asi. Dro­gas smarža patīkama, vāja; garša salda, gļotaina, maz­liet savelkoša.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. Mitrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, sabir­zušu daļu, kuras var izsijāt caur 3 mm lielām sieta acīm, nedrīkst but vairāk par 3%, liepu lapu, zaru un ziedkopu ar augļiem ne vairāk par 3%, ziedkopu ar kaitēkļu vai rūsas sēņu bojātām seglapām ne vairāk par 2%, ziedkopu ar dzeltenām vai brūnām seglapām vai nomelnējušiem ziediem ne vairāk par 4%, atsevišķu ziedu vai ziedkopu bez seglapām ne vairāk par 15%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 0,3%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,1%.

6 - 39} ĪGI

Drogu iesaiņo baķos vai maisos pa 50 ...75 Kg. Nolik­tavas to uzglabā baķos vai maisos; aptiekās — noslēgtās koka vai skārda kastēs sausās, labi vēdināmās telpās, pa- sargatas no gaismas un mitruma. Drogas uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Liepu ziedi satur nedaudz ēteriskās e]ļas, kuras sastāvā ir seskviterpēnspirts farnezols. Tajos atrasti arī saporiīni, miecvielas, karotīns, С vitamīns, fla- vonglikozīds hesperidīns, glikozīds liliacīns, relatīvi daudz gļotvielu u. c.

Lietošana. Liepu ziedu uzlējumiem piemīt sviedrējoša, baktericīda, temperatūru pazeminoša, diurētiska un sekre- tolītiska iedarbība. No drogas gatavo uzlējumus, tēias, ku­ras bieži vien kopā ar citām drogām un medu lieto kā sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un saaukstēšanās ārstēšanai. Ārīgi lieto mutes dobuma skalo­šanai bieži vien kopā ar dzeramo sodu. Tēju gatavo, ņemot ) . . . 2 ēdamkarotes drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens; dzer pa 1. . . 2 glāzēm vakaros pirms gulētiešanas.

Liepu ziedus bieži vien kopā ar citām drogām lieto arī aknu, kuņģa, zarnu, nieru un citu slimību ārstēšanai.

Tautas medicīnā liepu ziedus izmanto reimatisma, kle­pus, vēdera sāpju, difterijas, krampju un nierakmeņu ār­stēšanai. Sarīvētus liepu augļus ar etiķi ārīgi lieto brūču, mutes, deguna asiņošanas apturēšanai. Sarīvētus pumpu­rus un lapas liek uz augoņiem, uzpampumiem. Gremzdu kārtu ieteic apdegumu ārstēšanai, bet ziedus izmanto sau­tējošos apliekamos kā mīkstinošu līdzekli. Liepu koksnes ogli lieto pret atraugām, kā adsorbentu zarnu gāzēm, caurejas, saindēšanās arstēšanai un zobu tīrīšanai.

Liepu ziedus izmanto arī liķieru rūpniecībā. Tie ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

LINI, SEJAS

Linum usitaUssimum L.; лен обыкновенный.

Droga: linu sēkla — semen Lini; льняное семя.

Sējas lini ir viengadīgs linu dzimtas (Linaceae) kul­tūraugs ar tievu, cilindrisku, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas vienkāršas, lancetiskas, sēdošas, pamīšus. Ziedi zili, pa 1 stumbra un zaru gala, sakopoti skraja pusčemurā. Auglis lodveida pogaļa ar 10 sēklām.

162

Sējas lini ir joti sens ku l­tūraugs, un to audzē dažā ­dās klimata joslās kā šķied­

ras, tā arī sēklu ieguvei.

Ievākšana un sagatavo­šana. Linu pogaļas ievāc kopa ar stumbru. Noplūc visu

augu, sasien kūlīšos un po­gaļas nosukā. Pēc tam tās žāvē, izkuļ un sēklas attīra no piemaisījumiem. Sēklas ir olveida, plakanas, sp īd ī­gas, brūnd/.eltenas, dīgļa

galā nosmāilotas, pretējā — noapaļotas. Smaržas sēklām nav; garša gļotaina, tau­

kaina. Sam itrinātas sēklas apklajas ar gļotu kārtu.

Drogu iesaiņo maisos vai kastēs. Noliktavās to uzglabā maisos, aptiekās — labi no­

slēgtās kastēs. Sēklu pul­veri uzglabā slēgtos skārda vai stikla traukos sausās, labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Sēkla satur žūstošu eļļu (3 3 ...

48% ), gļotvielas ( 5 . . . 12%), olbaltumvielas, ogļhidrātus, karotinoīdus, organiskās skā­bes, fermentus, bet dīgstošas

sēklas ari glikozīdu linama- rīnu.

Lietošana. Medicīnā lieto linu sēklu gļotu šķīdumu un eļļu. G ļotvielām piemīt se­dzošas, pretiekaisuma un vieglu caureju radošas īpašī­bas. Iekšķīgi tās lieto elpošanas ceļu, nieru un urīnpūšļa, ka ari kuņģa, zarnu gļotādu iekaisumu un kolītu ārstēša­

nai. Ārīgi sēklas un raušus lieto kompresēm angīnas ārstē­šanai, sautējošām kompresēm furunkulu un dažādu ādas slim ību ārstēšanai. Gļotas ilgi aiztur siltumu un mīkstina iekaisušos audus. Gļotvielas plaši izmanto ari veterinārijā.

6*

Linu eļļas—kaļķa linimentu lielo ādas apdegumu un applaucējumu ārstēšanai, linetolu — iekšķīgi aterosklero­zes un ārīgi ādas apdegumu ārstēšanai, linolu — staru terapijas radīto ādas apdegumu ārstēšanai. Gļotu iegūša­nai 1 daļu linsēklu aplej ar 30 daļām karsta ūdens un sakrata. Lieto tūlīt.

Jāizvairās lietot dīgstošas sēklas, jo glikozīds linama- rīns ir indīgs un var izraisīt saindēšanos.

Linu eļļu plaši izmanto laku un krāsu rūpniecībā.

LUPSTĀJS, ĀRSTNIECĪBAS

Lībstoki, lustāji; Levisticum ojficitiale Koch; любистокаптечный.

Droga: lupstāju sakne — radix Levistici; корень лю- бистока аптечного.

Ārstniecības lupstājs ir 1 . . . 2 m augsts, daudzgadīgs čemurziežu dzimtas (Apiaceae) lakstaugs ar stipru sele­riju smaržu. Stumbrs stāvs, dobs, apaļš, ar smalkām rie­vām, augšdaļā zarains. Lapas līdz 70 cm garas, spīdīgas, plati olveida, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas. Pē­dējās pakāpes plūksnas otrādi olveida, pie pamata ķīļveida un gludas, augšdaļā ar rupjiem zobiņiem. Apakšējās la­pas ar garu kātu, augšējās sēdošas; makstis lielas. Ziedi sīki, bāldzelteni, sakopoti saliktos čemuros stumbra un zaru galā. Zied jū lijā , augustā. Auglis 5 . . . 7 mm garš skaldauglis ar spārnainām ribām.

Mūsu republikā ārstniecības lupstāju audzē dārzos. Tas labi pārziemo un vietām pāriet savvaļā. Nedaudz savvaļā sastopams Pļaviņu un Līgatnes apkārtnē.

Ievākšana un sagatavošana. Ārstniecības lupstāja sak­nes kopā ar sakneņiem ievāc no divgadīgiem vai trīsga­dīgiem augiem agri pavasari vai rudenī — augustā, sep­tembrī. Saknes izrok, notīra zemes, nogriež virszemes da­ļas un sīkās saknītes. Pēc tam tās mazgā aukstā ūdenī, pārgriež gareniski, izklāj plānā kārtā un žāvē labi vē­dināmās telpās vai kaltēs 30 ...35 °C temperatūrā.

Sagatavotā drogā ir veselas vārpstveida vai sagriez­tas saknes. To ārpuse brūndzeltena, iekšpuse iepelēki balta. Drogas smarža specifiska, līdzīga seleriju smaržai; garša asa, dedzinoša.

164

Drogu iesaiņo saplāk­šņu kastēs, kuras no iekš­puses izklātas ar perga­mentu. Noliktavās uzglabā saplākšņu kastēs, aptie­

kās — slēgtos stikla vai skārda traukos sausās, labi vēdināmās telpās. Droga ir ļoti higrosko-

piska.Ķīmiskais sastāvs.

Ārstniecības lupstāja ķ ī­miskais sastāvs maz pē­tīts. Noskaidrots, ka svai­

gas saknes satur 0 ,1 ... 0,5% ēteriskās eļļas, bet žāvētas saknes 0 ,6 ...2 % ēteriskās ej|as, kuras ga l­venās sastāvvielas ir D- terpineols, cineols, karva- krols un citi terpēni. Bez ēteriskās eļļas saknēs ir ciete, miecvielas, kuma- rīna un furokumarīna a t­vasinājum i, sveķveida vie­las, kaučuks, gumijvielas. Saknēm piemīt fitoncīdu aktivitāte.

Lietošana. Lupstāju

sakņu aktīvās vielas dar­bojas kā diurētiski un sek­rēciju veicinoši līdzekļi, kas sekmē gremošanu un mazina kuņģa un zarnu

kolikas.Tautas medicīnā sakņu

uzlējumu kā diurētisku līdzekli lieto tūskas (kāju sapam- pum a), kā arī nieru un urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai. Ieteic arī dzeltenās slim ības ārstēšanā žults sekrēcijas stimulēšanai, vēdera gāzu adsorbcijai, zarnu darbības pa­stiprināšanai, podagras un reimatisma ārstēšanai, pret

vispārēju nervu vājumu, impotenci un menstruāciju at­

jaunošanai.

105

Iekšķīgai lietošanai uzlējumu gatavo, 1 tējkaroti sa­smalcinātu sakņu aplejot ar glāzi karsta ūdens; uzvāra* atdzesē un izlieto vienā diena. Iekšķīgi lielo arī pulveri pa 1 g 3 reizes dienā.

Ārīgai lietošanai grūti dzīstošu, strutojošu brūču un augoņu arstēšanai gatavo lupstāju sakņu novārījumu kom­presēm vai vannām (40 ... 60 g uz 4. . . 6 / ūdens vienai vannai). Ar novārījumu mazgā arī galvu, lai stiprinātu matu saknes.

Lupstāju saknes var lietot kā garšvielu pie zupām un salātiem.

MAGONE, MIEGA

Papaver somniferutn L.; мак снотворный.

Drogas: opijs — Opium\ опий;negatavs magoņu auglis (pogaļa) — fruclus (capita)

Papaveris immaturus; плод (коробочка) мака, незрелый.

Miega magone ir līdz 150 cm augsts, viengadīgs ma­goņu dzimtas (Papaveraceae) lakstaugs ar taisnu, augš­daļā nedaudz zarainu stumbru un plūksnaini daivainām vai dziļi robainām lapām. Viss augs ar bālganu apsarmi un piensulu. Ziedi lieli, dažādas krasas (balti, violeti, sārti, sarkani), stumbra un zaru gala. Vainaglapas 4; kausla­pas 2, ziediem izplaukstot, ātri nobirst. Auglis lodveida vai iegarena pogaļa ar daudzām sēklām. Zied jūnijā. Sēk­las nogatavojas no jūlija beigām līdz septembra sāku­mam.

Miega magone ir sens kultūraugs, kuru galvenokārt kultivē Vidusāzijas republikās. To iespējams audzēt arī mnsu republikā.

Ievākšana un sagatavošana. Opiju iegūst no magoņu pogaļam. kad tas sasniegušas tehnisko gatavību — ap­mēram 2 nedējas pec ziedēšanas. Pogaļas pēcpusdienā iegriež ar speciālu nazi vertikāli vai horizontāli tā, lai tās ievainotu līdz ' / з no sienu biezuma. Pogaļas iegriež vairā­kas reizes. Piensula iztek mazu pilienu veida, sažūst un kļūst brūna. To savāc pēc 8. . . 12 stundām, t. i., nākamās dienas rita. un saspiež pikās. Jaraugas, lai opijam nepie­liptu pogaļas daļas. Pēc pirmās iegriešanas no pogaļas iegust lidz 0,02 g opija. Atkarībā no klimatiskajiem ap­stākļiem viena hektāra platībā var iegūt 5. . . 70 kg opija.

166

Jelopiju saliek kannās pa 40 kg, pec tam žāvē saulē vai 60 °C temperatūrā un izveido 1. . . 2 kg smagas briketes, kuras nosūta ķīmiski farmaceitiskajām vai galēniskajāni rtipnicāin.

Opijs ir gaišbrūna līdz tumšbrūna sažuvusi piensulas masa ar īpatnēju narkotisku smaržu un ļoti rūgtu garšu. Opija kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 4813- 5t). Mitrums jēlopijam nedrīkst pārsniegt 45%, žāvētam opijam ne vairāk par 13%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 6%, morfīna ne mazāk par 11%. kodetna ne mazāk par 1%.

Opiju iesaiņo briketēs pa 1 kg vai 2 kg skārda kastēs. Noliktavās to uzglabā noslēgtās kastēs, bet aptiekās — skārda vai stikla traukos sausās, labi vēdināmās telpās kā indīgu vielu speciāli noslēgtos seifos.

Pēc sēklu izkulšanas rūpnieciskai morfīna ieguvei iz­manto ari sausās magoņu pogaļas. Sausu pogaļu vērtību nosaka pēc pagaidu tehniskajiem noteikumiem (ВТУ М3 37-58).

Ķīmiskais sastāvs. Pogaļās galvenās aktīvas vielas ir alkaloīdi — morfīns (0 ,3 ...0 ,9% ), kodeīns (0,07%), papa- verīns (0,05%), narkotīns (0,08%). Nogatavojušās seklas alkaloīdu nav. Tas satur eļļu (40 ...55% ). Opija sastāvā atrastas dažādas organiskās un neorganiskās vielas —• sveķi, gumijvielas, pigmenti, gļotvielas, kaučuks, pektīn- vielas, triterpēni, olbaltumvielas, vaski, minerālvielas u. c. Galvenās aktīvās vielas opijā ir alkaloīdi (20 ...30% ). Pašlaik no opija izolēti apmēram 40 dažādi alkaloīdi. Sva­rīgākos no tiem pec ķīmiskās struktūras iedala 2 grupās: I) fenantrēna— izohinolīna grupas atvasinājumi — mor- fīns (6 ,8 ... 20,8%), tebaīns (0 ,5 ... 7,4%), kodeīns (0 ,3 ... 6,6%) un 2) benzilizohinolīna grupas atvasinājumi — pa- paverlns (0,1 ...4 ,5 % ), narkotīns (1 ,4 ... 12,8%), narceīns (0,1 ...0 ,7% ).

Lietošana. Opijam un tā preparātiem piemīt pretsāpju un spazmolītiskas īpašības. Iekšķīgi lieto opija pulveri, tabletes, sauso ekstraktu, tinktūru un citus preparātus traumatisko, pleirīta, holecistīta, vēdera plēves iekaisuma, zarnu un nieru koliku sāpju mazināšanai, pret bailēm, uz­budinājumu, stipra klepus un ari caurejas ārstēšanai, jo tie samazina kuņģa un zarnu peristaltiku. Opija prepa­rāti lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem. Tos nedrīkst dot bērniem līdz 5 gadu vecumam, un veciem cilvēkiem.

167

Medicīna lieto arī tīrus opija alkaloīdus. M o r f ī n a m ir specifiska un komplicēta iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, un tas ir viens no aktīvākajiem augu valsts pret­sāpju līdzekļiem. Apmēram 80% no pasaulē iegūtā mor- tīna pārstrādā kodeīnā. K o d e ī n u lieto kā pretklepus līdzekli, jo tas iedarbojas kavējoši uz klepus centru. Ko­deins ietilpst dažādu tablešu un dražeju sastāvā. P a p a ­v e r i n s pavājina gludās muskulatūras tonusu un kontr- akcijas spējas, tāpēc rada asinsvadus paplašinošu un spazmolītisku efektu. Papaverīnu lieto asinsspiediena pa­zemināšanai, pret stenokardiju un smadzeņu asinsvadu spazmām, kā arī pret citu iekšējo orgānu spazmām, glu­dās muskulatūras atslābināšanai. Opija alkaloīdu sāls­skābes sāļu summu — o m n o p o n u lieto līdzīgi morfī­nam. Visi šie alkaloīdi ir indes, bet morfīns darbojas arī kā narkotiska viela un var izraisīt narkomāniju, tādēļ tie jālieto piesardzīgi, tikai pēc ārsta norādījumiem.

Tautas medicīnā pret kukaiņu kodieniem ārīgi lieto svaigu magoņu pogaļu piensulu. Iekšķīgi pogaļu un lapu novārījumu lieto kā pretsāpju līdzekli. Ziedu novārījumu ūdenī ieteic kuņģa slimību, it sevišķi kataru ārstēšanai. Ziedu novārījumu pienā vai medus ūdenī lieto pret bez­miegu un garīgu pārpūlēšanos, bet ziedu novārījumu me­dus ūdenī — arī pret stipru svīšanu. Novārījuma gatavo­šanai ņem 2 ēdamkarotes sasmalcinātu ziedu uz 1 glāzi fidens vai glāzi piena, uzvāra, ļauj ievilkties, izkāš un Helo pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā. Gatavojot novārī­jumu ar medu, uz 1 glāzi ūdens ņem 1 . . . 2 tējkarotes me­dus, 2 tējkarotes sasmalcinātu ziedu un vāra 5 . . . 10 m i­nūtes. Dzer pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā.

M AIJPU ĶITF.

Kreimene; Convallaria majalis L.; ландыш майский.

Drogas: maijpuķītes ziedi — flores Convallariae-, цветки ландыша;

maijpuķītes lapa — folium Convallariae; лист лан­дыша;

maijpuķītes laksts — herba Convallariae-, трава лан­дыша.

Maijpuķīte ir 10...30 cm augsts, daudzgadīgs liliju dzimtas (Liliaceae) lakstaugs ar garu, ložņājošu, zarainu

168

sakneni, no kura izaug dzinumi ar 2 vai 3 eliptiskām vai iegareni eliptiskām lapām. Tās ir sēdošas, ar gludu malu. Ziedi balti, zvanveida, smaržīgi, sakopoti vienpusīgā, skrajā ķekarā ziedneša galā. Zied maijā, jūnijā.

Maijpuķīte sastopama diezgan bieži visā republikā. Tā aug ēnainos mežos, krūmājos, mežmalās un vietām veido nelielas audzes. To audzē arī kā dekoratīvu un ārstniecī­bas augu.

Ievākšana un sagatavošana. Maijpuķītes ziedus, lapas, lakstus ievāc tikai no ziedošiem augiem pēc rasas nožūša- nas. Maijpuķīte ir svarīgs ārstniecības augs, tāpēc, ievā­cot to, jāraugās, lai netiktu iznīcinātas dabiskās audzes. Augus nogriež 3 . . . 5 cm virs zemes ar nazi, šķērēm vai tīraudzēs nopļauj, bet nedrīkst augus raut, jo tā var bojāt sakneni un dzinumus; augi var pilnīgi iznīkt vai arī tie vairākus gadus nezied. Augu ievākšanu jāorganizē dažā­dās vietās. Ieteicams augus vākt no vienas un tās pašas audzes ik pēc 2 vai 3 gadiem, jo tā mazāk cieš audzes un var iegūt augstākas kvalitātes drogas. Audžu saglabā­šanai uz katra kvadrātmetra jāatstāj vismaz pa vienam ziedošam augam.

Ievācot ziedus (ziedkopas), jāraugās, lai vairums to būtu uzziedējis. Ziedkopas nogriež 3 cm zem pirmā (apak­šējā) zieda, saliek irdeni grozos ar ziediem uz augšu, starp atsevišķiem ziedkopu slāņiem liekot šī paša auga lapas. Ievācot lapas, nedrīkst ievainot ziednešus. Lakstus ievā­cot, jāraugās, lai drogā būtu ne mazāk par 5% ziednešu ar ziediem. Lakstus un lapas liek grozos vai maisos ne­saspiestus un pēc tam ātri žāvē. Žāvēšanai tās izklāj irdenā, plānā (1 vai 2 augi) slānī uz paklājiem vai sa­statņiem labi vēdināmās, siltās telpās. Saulainā laikā tās var žāvēt bēniņos zem skārda vai šīfera jumtiem, bet vis­labāk kaltēs 50 ...60 °C temperatūra. Žāvēšanas laikā lak­stus un lapas ieteicams pārcilāt. Ziedus izklāj apmēram1 cm bieza slānī un žāvēšanas laikā 1 vai 2 reizes pār­cilā, lai tie nesasautējas un nekļūst dzelteni, brūngani. Drogas bojājas, ja tās sabērtas biezā slānī bēniņos un laika apstākļi ir slikti (mitri). Izžuvušā drogā lapu vai ziednešu kāti lūst, bet neliecas. Drogas iznākums lapām un lakstiem ir 20 ...23% , bet ziediem 13... 16% no svaiga materiāla svara.

Lapu un lakstu drogā lapas ir 10 ...20 cm garas, 3. . . 8 cm platas, ar makstīm, pa 1 vai 2 kopā. Ziedneši gaiš-

169

zaļi, kaiti, šķērsgriezuma trīsšķautnaini. To galā vienpu­sīgi» ķekarā sakopoti 5 . . . 10 (20) nokareni zvanveida, dzeltenīgbalti ziedi. Ziedu drogā ir atsevišķas ziedkopas. Ziediem vienkāršs apziednis ar 6 zobiņiem. Drogas smarža

vaja; garša rūgta.Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz-

t\ m r i t m o

170

Maijpuķītes ziedu drogu iesaiņo saplākšņu kastēs pa 10 kg vai 20 kg, bet lapu un lakstu drogu maisos, bāķos un ķīpās pa 20 kg vai 50 kg. Noliktavās drogu uzglabā kastes, maisos, ķīpās vai baķos, bet aptiekās — skārda traukos. Visas maijpuķītes drogas ir i n d ī g a s , tās jāuz- glaba piesardzīgi (saraksts B) iesaiņotā veidā sausās,

labi vēdināmās ti-lpas. Drogu bioloģiskā aktivitāte jāpār­bauda katru gadu.

Ķīmiskais sastāvs. Visi auga orgāni satur glikozīdus (0 ,2 ...0 ,4 % ) — konvalozīdu, konvalotoksīnu, konvalotok-

solii, glikokonvaloztdu, vallarotoksīuu, majalozīdu, kon-

valotoksolozīdu, lokundjozīdu, dezglikolieirotokslnu. Bez glikozīdiem augos ir storoīdu grupas saponīni, ēteriska

eļļa un citi savienojumi. Ķīmiskais sastāvs atkarīgs no augu augšanas apstākļiem.

Lietošana. Svarīgākā nozīme ir glikozīdiem konvalozī- dam, konvalatoksīnam, lokundjozīdam. Sie glikozīdi dar­bojas kā sirds līdzekļi. Maijpuķītes preparātus lieto bkptas un hroniskas sirds mazspējas, kardiosklerozes, sirds nei­rozes ārstēšanai; tie pastiprina dinrēzi. Terapijā lieto tikai bioloģiski standartizētus preparātus saskaņā ar ārsta no­rādījumiem. No drogām gatavo tinktūru, sauso ekstraktu, neogalēnisko preparātu korglikonu, iegūst glikozīdu kon- valatoksīnu. Šie preparāti nekumulē (neuzkrājas) sirds muskulī, ir maz stabili, iekšķīgi ieņemti maz efektīvi, bet, parenterāli ievadīti, darbojas ātri un spēcīgi. Tos bieži lieto kopā ar baldriānu, māteru tinktūru un vilkābeļu šķidro ekstraktu.

MĀLLEPE

Tūskas lapa; Tussilago ļarļaru L.; мать-и-мачеха.

Drogas: māllēpes lapa — folium Farļarae\ лист мать- и-мачехи;

māllēpes ziedi — flnres Fnrfarae-, цветки мать-и-ма­чехи.

Mallēpe ir daudzgadīgs asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs ar ložņājošu saknerti, no kura agri pavasarī iz­aug ziedneši. Tie klāti ar plēkšņveida lapiņām, un to galā atrodas dzelteni ziedu kurvīši, kuru malās ir mēl- ziedi, bet vidū stobrziedi. Ziedešanas beigas attīstās apa­ļas vai plati olveida lapas ar sirdsveida vai nierveida pa­matu un garu kātu. Jaunās lapas no abām pusēm ir tū- bainas, bet vecākām lapām virspuse kaila, apakšpuse tūbaina.

Mallēpe sastopama visā republikā. Tā aug galvenokārt mālainās, diezgan pamitras augsnēs dārzos, tīrumos, up­malas, ceļmalas un vietām veido pat nelielas audzes.

Ievākšana un sagatavošana. Māllēpes lapas ievāc va­saras sākumā (jūnijā, jū lijā ), noplūcot lapu plātni ar katu (līdz 5 cm). Nedrīkst ievākt jaunās tūbainās lapas, ka ari kaitēkļu un rūsas sēņu bojātās (plankumainās) lapas. Lapas, izklātas plānā slānī ar tūbaino pusi uz augšu, žāvē labi vēdināmās telpās, sargājot no mitruma, jo tas ir higroskopiskas un ātri bojājas. Žāvēšanas laikā tās 1 Vai2 reizes jāapgriež, lai izžūtu abas puses. Lapas var žāvēt

171

arī kaltēs 50 ...60°C temperatūrā. Drogas iznākums ir16 ... 18% no svaiga materiāla svara.

Māllēpes ziedus ievāc ziedēšanas sākumā, noplūcot ziedu kurvīšus pie paša pamata, lai kāts nebūtu garāks par 5 mm. Tāpat kā lapas, arī ziedus izber plānā slānī un žāvē vislabāk kaltēs.

Lapu droga sastāv no ieapaļi sirdsveida, daivainām lapām, kuru mala nevienmērīgi sīkzobaina. To garums8. . . 15 cm, platums līdz 10 cm. Smaržas drogai nav; garša vāji rūgteni gļotaina. Lapu drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 13382-67). Mitrums drogā ne­drīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vai­rāk par 20%, sasmalcinātu lapu daļu, kuras var izsijāt caur 3 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 2%, tumšu, brūnganu lapu ne vairāk par 5%, lapu ar brūniem rūsas plankumiem ne vairāk par 3%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 2%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 2%.

Ziedu droga sastāv no veseliem ziedu kurvīšiem, kuru kāta garums nedrīkst pārsniegt 0,5 cm. Ziedu kurvīšu dia­metrs ir 1. . . 1,5 cm. Ziedi dzelteni. Vīkala lapas zaļas, bet malās un vidū violetas. Smaržas drogai nav; garša rūgteni gļotaina. Ziedu drogas kvalitāti nosaka pēc Vis­savienības standarta (ОСТ HK.BT 6622/212). Ziedu kur­vīšu ar 0 ,5 ...2 cm garu kātu drogā nedrīkst būt vairāk par 4%, mitrums tajā nedrīkst pārsniegt 15%, auga daļu (pārziedējušu un nobirušu ziedu kurvīšu) nedrīkst būt vai­rāk par 3%, sabirzušu daļu, kuras var izsijāt caur 2 mm lielām sieta aciin, ne vairāk par 2%, organisko piemaisī­jumu ne vairāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Dažreiz māllēpes lapu vietā ievāc un sagatavo n e ī s ­t ā s t ū s k l a p e s (Petasites spurius L.) lapas. Neīstā tūsklape bieži sastopama ūdeņu krastmalu smiltājos. Tai ir gari, ložņājoši sakneņi. Lapas ar gariem kātiem, plati trīsstūrainas, 10. . . 19 cm garas un 13...22 cm platas. Lapu apakšpuse balti tūbaina, mala zobaina, pamats plati sirdsveida vai nierveida. Retāk piemaisījumā sastopamas b a s t a r d a t ū s k l a p e s (P. hybridus (L.) G. M. Sch.) lapas, kuras ir ļoti lielas, apaļas, līdz 80 cm garas; jaunās lapas apakšpusē ar matiņiem, tūbainas, bet vecās — gan­drīz kailas. Bastarda tūsklape paretam sastopama mitros grāvjos, upmalās, gravās.

172

Māllēpes lapu drogu iesaiņo maisos, baķos pa 20 kg,

50 kg, bet ziedu drogu saplākšņu kastēs, kas izklātas ar tīru papīru, pa 25 kg. Noliktavās drogas uzglabā maisos, baķos, kastēs, aptiekās — noslēgtās kastēs sausās telpās. Lapu drogas uzglabāšanas ilgums ir 3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Māllēpes lapas satur gļotvielas, gli-

kozīdus (līdz 2,63%), karotinoīdus, organiskās skābes, fitosterīnus, miecvielas u. c. Ziedos ir karotinoīdi, miec­vielas, fitosterīni, flavonoīdi u. c.

Lietošana. Māllēpes fizioloģiski aktīvās vielas darbojas kā pretiekaisuma un mīkstinoši līdzekļi, pastiprina bronhu

un sviedru dziedzeru sekrēciju. No drogām gatavo tējas un uzlējumus, kurus lieto augšējo elpošanas ceļu kataru, bronhīta, bronhiālās astmas, pneimonijas ārstēšanai kā atkrēpošanas un viegli sviedrējošus līdzekļus. Dažreiz tos dzer arī kuņģa, zarnu iekaisuma, katara ārstēšanai un ēst­

gribas ierosināšanai. Ārīgi lieto mutes dobuma skaloša­nai pret rīkles iekaisumiem.

Tautas medicīnā lapas ar ziediem lieto dažādu krūšu slimību, angīnas, katara, kā arī skrofulozes, kuņģa, zarnu, urīnpūšļa kataru un nieru slim ību ārstēšanai. Ārīgi svaigu lapu sulu pilina degunā pret iesnām, kā arī lieto kompre­sēm uz strutojošām brūcēm, čūlām , sastrutojumiem, ādas

un vēnu iekaisumiem, augoņiem un galvassāpju m azinā­šanai. Svaigu lapu sulu ar medu dzer pret tuberkulozi un

kā žultsdzinēju līdzekli.Māllēpes lapas un ziedi ietilpst dažādu jaukto tēju sa­

stāvā (1. pielikums).

MĀRSILS, MAZAIS

Lauku tim iāns; vecvīrbārdiņa; Thymus serpyllum L.;чабрец, тимьян ползучий.

Droga: mazā mārsila laksts — herba Serphylli; трава чабреца.

Mazais mārsils ir smaržīgs panātru dzimtas (Latnia- ceae) puskrūms. Stumbri guļoši, nenoteikti četršķautnaini, ziedošie stumbri apaļi, ar matiņiem; zari stāvi, 5 . . . 10 cm augsti. Lapas sīkas, ar īsu kātu, veselas, eliptiskas, iega­reni eliptiskas, pie pamata ar baltiem sarveida matiņiem, virspusē un apakšpusē ar maziem punktveida dziedzeriem. Ziedi divlūpaini, violetrožaini, sārtvioleti vai balti, blīvās galviņās zaru galā. Zied no jūn ija līdz augustam.

173

Mazais mārsils sastopams visa republikā sausās, sau­lainās vietās, uzkalniņos, sausos mežos, vecainēs un vie­tām veido blīvas audzes.

Ievākšana un sagatavošana. Mazā mārsila lakstus

ievāc jūn ija , jū lijā , nopļaujot augu galotnes, bet ne kok- snainos stumbrus. Pec tam tos attīra no citu augu pie­maisījum iem un žave atklatā vietā ēnā, bēniņos, nojumēs vai kaltēs 3 5 .. .4 0 ° temperatūrā, izbērtus plānā ( 5 . . .7 cm), irdena slānī. Pec izžāvēšanas lapas un ziedus no­kuļ un, lai nodalītu koksnainās stumbru paliekas, sijā caur stiepļu sietu. Iegūtā droga sastāv no ziedu un lapu

maisījuma. Drogas iznākums ir apmēram 25% no svaiga materiāla svara.

Mazais mārsils vairojas ar sēklām un veģetatīvi, za ­riem iesakņojoties. Lai audzes saudzētu, augus nedrīkst iz­raut ar saknēm.

Drogas lapu garums ir apmēram 15 mm, platums ap­mēram 7 mm; ziedu garums 3 . . .4 mm. Smarža drogai aromātiska; garša rūgti vircota.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Vissavienības standarta (OCT 4338). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, citu auga daļu (salauztu zaru, stumbru u. c.) tajā nedrīkst būt vairāk par 5% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 2%.

Drogu iesaiņo maisos un baķos pa 100 kg. Noliktavās

to uzglabā maisos vai baķos, aptiekās — noslēgtās kastēs, skārda vai stikla traukos sausās, labi vēdināmās telpās.

Drogas uzglabāšanas ilgums 3 gadi.Ķīmiskais sastāvs. M azā mārsila laksti satur ēterisko

eļļu, kuras galvenās sastavvielas ir aromātiskie savieno­jum i — timols, karvakrols, p-cimols un terpēnu atvasinā­jum i. Bez ēteriskās eļļas lakstos ir arī miecvielas, rugt- vielas, gumijvielas, flavonoīdi, triterpēnskābes u. c.

Lietošana. Mazā mārsila preparātiem piemīt dezinfi­

cējošas un nomierinošas īpašības. No drogas gatavo no­vārījumu un šķidro ekstraktu, kurus lieto kā antiseptiskus atkrēpošanas līdzekļus bronhīta un citu augšējo elpoša­nas ceļu slimību ārstēšanai un žults sekrēcijas stimulēša­nai. Droga ietilpst preparāta p ē r t u s ī n a sastāvā. Ārīgi

drogu izmanto peldēm un kompresēm kā sāpes mazinošu, antiseptisku un aromātisku līdzekli.

Tautas medicīnā mazā mārsila drogu lieto gremošanas

orgānu darbības stimulēšanai, pret sāpēm vēderā, gāzu

174

uzkrāšanos zarnās, nieru slim ību ārstēšanai kā diurētišku, nomierinošu un pretdrudža līdzekli, kā arī garā klepus, astmas, hipertonijas un bezmiega ārstēšanai. Novārījumu

gatavo, ņemot 10 ... 15 g drogas uz 200 ml ūdens. Dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā.

Literatūrā ir ziņas, ka mazā mārsila preparātus ne­drīkst lietot ilgstoši, jo tie var sekmēt vairogdziedzera hipofunkciju. Ārīgi drogu lieto aromātiskām peldēm, kom­presēm kā asinstirītaju līdzekli, it sevišķi beriliem, vielu maiņas traucējumu slim ību, reimatisma, radikulīta, brūču, čūlu un apdegumu (ar skābēm) arstēšanai. Stipru novārī­

jumu lieto acu skalošanai un kompresēm uz iekaisumiem.M azā mārsila lakstus plaši izmanto kā garšvielu pār­

tikas rūpniecībā. Ēterisko eļļu lieto parfimērijā kā ziepju smaržvielu, kā arī konservu un liķieru rūpniecībā. Droga ietilpst dažādu jaukto tēju sastāva (1. pielikums).

MATERE, P1ECDAIVII

Leonurus quinquelobatus G il.; пустырник пятилопа­

стный.

MATERE, S IRDS

Leonurus cardiaca L.; пустырник сердечный.

Droga: māteru laksts — herba Leonuri\ трава пустыр-

иика.

Māteres ir 4 5 .. . 100 cm augsti, daudzgadīgi panātru dzimtas (Lamiaceae) lakstaugi ar četršķautnainu stum­bru. Stumbrs var būt kails, ar matiņiem uz šķautnēm vai arī viscaur segts ar baltiem, atstāvošiem matiņiem . Lapas ar kātu, pretējas, staraini šķeltas 3 . . .7 da|ās, ar m ati­ņiem. Augšējas lapas iegarenas, eliptiskas vai lancetis-

kas, veselas vai gandrīz veselas, apakšējās — icapaļas vai olveida; plūksnu malas zobainas vai gludas. Ziedi divlū- paini, netīri bālrožaini, pušķos lapu žāklēs. Kauss kails (sirds māterei) vai ar matiņiem (piecdaivu māterei) un 5 īlenveida zobiņiem. Zied no jūn ija līdz septembrim.

Materes izplatītas visā republikā, bet nekur neveido

lielas audzes. Aug ceļmalās, dārzos, grāvmalās, upju krastmalās, mēslainēs. Pēdējos gados tās sāk kultivēt un

iegūst 1 0 ...3 0 c/ha lakstu ražas.

»75

Ievākšana un sagatavošana. Māteru lakstus ievāc piln- zieda periodā, nopļaujot vai nogriežot 3 0 ...4 0 cm garas augu galotnes un zarus. Stumbru diametrs pie pamata ne­drīkst pārsniegt 5 mm. Žāvē izklātus p lānā slānī nojumēs, bēniņos vai kaltēs līdz 60°C temperatūrā. Drogas iznā­kums ir 2 5 .. . 28% no svaiga materiāla svara.

Droga sastāv no lakstu galotnēm ar lapain un vārp- veida ziedkopām. Lapas tumšzaļas, pretējas, ar matiņiem, augšējas lancetiskas. Ziedu kauss stobrveida, zvanveida, ar asiem zobiņiem. Vainags garaks par kausu. Drogā var būt arī negatavi augļi. Sirds materes lakstiem mazak m a­tiņu nekā piecdaivu materes lakstiem. Drogas smarža vaja; garša rūgta.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz ­devuma. M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu ta jā nedrīkst būt vairāk par 12%, 10% sālsskābē nešķīstošo pelnu ne vairāk par 6% , ar 70° spirtu ekstrahē­jamo vielu ne mazāk par 10%, sabrūnējušu un nodzeltē­jušu lapu ne vairāk par 5% , stumbru, kas resnāki par

5 mm, ne vairak par 3% , organisko piemaisījumu ne va i­rāk par 2% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%; sabirzušu auga daļu, kuras var izsijāt caur 3 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 10%.

Drogu iesaiņo ķīpās līdz 50 kg. Noliktavās to uzglabā ķīpās, aptiekās — kastēs ar vāku sausās, labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums 3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Māteru laksti satur līdz 0,45% al- kaloīdu (tikai ziedēšanas sākum ā), glikozīdus, saponīnus, miecvielas, flavonoidus, rūgtvielas, nedaudz ēteriskās eļļas un citus savienojumus.

Lietošana. Eksperimentāli pierādīts, ka māteres nav in­

dīgas un to preparātiem piemīt nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu. Tie palēnina sirds ritmu, pastip­rina sirds savilkšanās spēju un pazemina arteriālo asins­

spiedienu. No drogas gatavo uzlējumu un tinktūru, ko lieto pret paaugstinātu nervu uzbudinām ību, sirds uri

asinsvadu neirožu, stenokardijas un hipertonijas (sākuma stadijā) arstēšanai. Dažreiz to lieto tējās kopā ar baldri­ānu saknēm, ķimeņu un fenheļa augļiem, ledarbiba līdzīga baldriānu preparātiem.

Tautas medicīnā materu lakstu tēju lieto pret pavā ji­nātu sirdsdarbību, tūsku, nervu uzbudināmību, histēriju, parbili, kā arī epilepsijas, Bazedova slim ības ārstēšanai

17G

un kā diurētisku līdzekli. Teju gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti sasmalcinātu lakstu uz 1 glāzi ūdens. Izdzer 2 reizēs vienā dienā. Bieži lieto svaigu augu sulu pa 40 pilieniem ar ūdeni 3 vai 4 reizes dienā. Māteru preparātus ieteic lietot arī resnās zarnas katara un kuņģa spazmu ārstēšanai.

Māteru laksti ietilpst dažādu jaukto tēju sastāva

(1. pielikums).

MATUZALE, ARSTNIECIBAS

Fumaria officinalis L.; дымянка лекарственная.

■

Droga: matuzāļulaksts — herba Fumariae; трава дымянки.

Ārstniecības matuzāle ir 15 ...3 0 cm augsts, zaļ- ganpelēks, viengadīgs m a­goņu dzimtas (Papavera- ceae) lakstaugs ar vairāk­kārt p lūksnaini dalītām

lapām. Ziedi sīki, violetro- žain i vai purpursarkani,

sakopoti ķekarā. Zied no m aija līdz oktobrim. Aug­lis riekstiņš.

Mūsu republikā ārst­niecības matuzāle sasto­pama bieži kā nezāle tīru ­mos, dārzos, gružainās vietās, taču audzes ne­veido.

Ievākšana u n sagata­vošana. Drogai ievāc zie: došu augu virszemes da­ļas. Lakstus nogriež ap­mēram 5 cm virs zemes un žāvē atklātā vietā ēnā uz paliktņiem, bēniņos, labi vēdināmās telpās vai kaltēs līdz 50°C tempera­tūrā. Droga sastāv no pe-

177

lēkzaļiem lakstiem ar ziediem un zied pumpuriem, bez aug­ļiem. Smarža tai asa, nepatīkama; garša sāļi rūgta.

Drogu galvenokārt eksportē, un tās kvalitāti nosaka pēc vienošanas ar attiecīgajām ārzemju firmām. M itrums

drogā nedrīkst pārsniegt 13%, sabirzušu un sabrūnējušu augu daļu tajā nedrīkst būt vairāk par 5% , organisko pie­maisījumu ne vairāk par 2% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo baķos vai kastēs pa 50 kg un uzglabā noliktavās.

Ķīmiskais sastāvs. Droga satur alkaloīdus — fumarīnu, kriptokarpīnu, aurotenzīnu, kā arī fumārskābi, flavonoīdus, sveķus, rūgtvielas u. c.

Lietošana. Pie mums drogu lieto tautas medicīnā kā sviedrējošu līdzekli, pret žultsvadu spazmām, gastrītiem ar pazeminātu skābes saturu, zarnu atoniju, meteorismu, kā arī hemoroīdu, tuberkulozes ārstēšanai un kā ēstgribas veicinātāju atveseļošanas periodā pēc ilgstošas slim ības. No drogas gatavo tēju aukstā veidā, ņemot 1 tējkaroti drogas uz 1 glāzi auksta ūdens, ļauj 8 stundas ievilkties, tad dzer pa 1 ēdamkarotei 2 vai 3 reizes dienā. Svaigu augu sulu var arī samaisīt ar piena sūkalām ( 2 . . .3 ēdam­

karotes sulas uz 1 glāzi sūkalu) un dzert pa 4 . . . 6 ēdam­karotēm dienā.

Svaigu auga sulu lieto ārīg i kompresēm un apmazgā-

jumiem ādas slimību (izsitumu, ēdes, kašķa) ārstēšanai.

MELISA, ĀRSTNIECĪBAS

Melissa ofļicinalis L.; мелисса лекарственная.

Droga: melisu lapa — foliuni Melissae; лист мелисси.

Ārstniecības melisa ir 3 0 .. . 120 cm augsts, daudzga­dīgs panātru dzimtas (Lamiaceae) lakstaugs ar citrona smaržu. Stumbrs stāvs, zarains, dažreiz pie pamata pa- cils. Lapas olveida, līdz ieapaļi rombiskas, ar zobainu malu. Viss augs ar matiņiem. Ziedi bālgani vai iedzelteni, sakopoti pa 3 . . . I 0 neīstos mieturos lapu žāklēs. Zied no jūn ija līdz augustam. Auglis riekstiņu skaldauglis.

Mūsu republikā ārstniecības melisu audzē dārzos kā ēterisko eļļu augu un nektāraugu.

Ievākšana un sagatavošana. Melisu lapas un arī ja u ­nās galotnes ievāc augu ziedēšanas sākumā dienas pir-

178

m ājā pusē, kad augos uzkrā­jies visvairāk ēterisko eļļu.Augus nopļauj vai nogriež ar nazi, sasien saišķos un izkar sausas un labi vēdinā­mās telpās. Savākto materi­ālu var izklāt arī ‘2 . . .3 cm biezā slānī un žāvēt parastā vai 3 0 ...3 5 °C temperatūra.

Izžuvušiem augiem lapas no­purina vai nobrauka ar ro­kām un dažreiz nolauž ari zaru galotnes.

Sagatavotā droga sastāv no 3 ,5 ... 12,5 cm garām un 2 . . . 6 cm platām lapām.Lapu virspusē reti, gari m a­tiņi, apakšpuse klāta ar biezu matiņu kārtu. Smarža aro­mātiska — citronu, it sevišķi stipra, ja drogu saberž starp pirkstiem; garša asa, dedzi­

noša.Drogu iesaiņo kastēs,

maisos vai ķipās. Noliktavās

uzglabā kastēs, maisos vai ķīpās, aptiekās — slēgtos stikla vai skārda traukos sausās, labi vēdināmās tel­pās. Drogas uzglabāšanas

ilgums 2 gadi.Ķīmiskais sastāvs. Ārst­

niecības melisas lapas satur ēterisko eļļu, kuras dau­

dzums atkarīgs no augša­nas vietas (no zīmēm lidz 0,33%). Ēteriskās eļļas galve­nās sastavvielas ir citrāls, citronellāls, citronellols, gera- niols un linalools. Droga satur askorbīnskabi (apmēram 150 rng 100 g drogas), kafijskābi, ursolskabi, kā ari kon­

densētās miecvielas, rūgtvielas, gļotas u. c. Sēklās ir līdz 20% eļļas.

Lietošana. Medicīnā izmanto tikai ārstniecības melisas ēterisko eļļu, ko lieto zāļu aromatizēšanai farmaceitiskajai

179

rūpniecībā. Literatūrā ir norādījum i par šīs ēteriskās e]ļas aktīvo vielu labvēlīgu ietekmi uz sirds slim ībām. Lietojot eļļu iekšķīgi (ne vairāk par 15 pilieniem), izzūd aizdusa, tahikardijas lēkmes un mazinās sāpes sirds apvidū, novē­rojama elpošanas un sirds ritma palēnināšanās un asins­spiediena pazemināšanās. Ēteriska eļļa ir maztoksiska, ar sedatlvu ietekmi.

Tautas medicīnā plaši izmanto ārstniecības melisas lapu uzlējumu, arī ēterisko eļļu un dažreiz spirta tinktūru.

Iekšķīgi uzlējumu lieto kā pretkrampju un nervu sistēmu nomierinošu līdzekli pret m igrēnu, bezmiegu, paaugstinātu dzimumuzbudinām ību, kuņģa un zarnu sāpēm, gremošanas traucējumiem, sāpīgām menstruācijām un ādas izsitu­miem. To ieteic lietot arī grūtniecības periodā pret ga l­vas reiboņiem un vemšanu.

Ārīgi uzlējumu lieto mutes dobuma skalošanai pret smaganu iekaisumiem, zobu sāpēm, kā arī kompresēm uz strutojošām brūcēm un furunkuliem. Ari ēterisko eļļu lieto ārīgi ierīvēšanai pret reimatismu un pret sāpēm sirds ap­vidū.

Iekšķīgai lietošanai gatavo uzlējumu, ņemot 2 tējkaro­tes sasmalcinātu lapu, bet ārējai lietošanai 4 tējkarotes lapu uz 1 glāzi verdoša ūdens. Ļauj pusstundu noslēgtā traukā ievilkties un izlieto vienā dienā.

Aromātiskām vannām melisu lapas kopā ar citām dro­gām lieto vielu maiņas traucējumu novēršanai un vispā­rēja noguruma mazināšanai. Melisu lapas, pelašķu zie­

dus, vērmeļu lakstus, raudeņu lakstus, kalm ju sakneņus, piparmētru lapas, priežu pumpurus (visus pa 20 g) sa­jauc, aplej ar 10 / verdoša ūdens un vāra slēgtā traukā

30 minūtes. Peldes ilgums 15 ...2 0 minūtes.Ārstniecības melisa ir vērtīgs nektāraugs. To izmanto

arī parfimērijā, liķieru un pārtikas rūpniecībā kā garš­augu.

MELLENE

Vaccinium myrtillus L.; черника.

Droga: mellenes auglis — fructus Myriilli\ плод чер­ники.

Mellene ir 1 5 ...2 0 cm augsts, neliels, vasarzaļš, za­rains ēriku dzimtas (Ericaceae) krūms ar šķautnainu stumbru. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, olveida vai

180

eliptiskas, ar sīki zobaina malu un īsu kātu. Ziedi ro­žaini, iesārtzaļi, nokareni, pa­rasti pa vienam lapu žāklēs.Zied m aijā, jūn ijā . Augļi melnas vai zilas ogas ar z il­ganu apsarmi.

Mellene sastopama visā mūsu republikā ļoti plaši

priežu, egļu, jauktos skuju koku un bērzu rnežos.

Ievākšana un sagatavo­šana. Ievāc nebojātas, p iln īgi

nogatavojušās ogas jū lijā un augusta sākumā sausā laikā pēc rasas nožūšanas. Ogas nav ieteicams vākt vēlāk, kad tās ir pārgatavojušās, ļoti sulīgas, viegli saspiežamas

un žāvējot no tām iztek daudz sulas, tādēļ tās salīp pikās un nevar iegūt augst­

vērtīgu drogu. Mellenes ogas noplūc ar speciāliem grābek­līšiem — sukāin (mūsu republikā šis ievākšanas veids aizliegts) vai rokām. Ar grābeklīšiem ievāc netīrākas ogas, tādēļ tās ļoti rūpīgi jāattīra. Ievāktās ogas tū līt žāvē. V islabāk žāvēt speciālās augļu kaltēs vai arī saulē. Ogas izber uz sietiem 1 . . . 2 cm biezā slānī,

vītina 2 . . . 3 stundas 3 5 ...4 0 °C temperatūrā, tad žāvē5 0 ...6 0 °C (nedrīkst pārsniegt 80°C) temperatūrā. Šādos apstākļos ogas var izžāvēt 2 . . . 3 dienās. Ogas ir izžā­vētas, kad tās, saspiežot saujā, nekrāso rokas un nesalīp

pikās. Drogas iznākums ir apmēram 13% no svaiga mate­riāla svara.

Drogā mellenes ogas ir stipri sarukušas, bezformīgas,3 . . . 6 mm diametrā, bet sam itrinot tām jābūt lodveidīgām, 5 mm diametrā. Ogas augšdaļā var saskatīt apločveidīgu kausa apmali un irbuļa paliekas. M īkstumā ir daudz (līdz 30) sarkanbrūnu sēklu. Pie augļa pamata var būt īss kāts. Ārpusē ogas melnas, ar sarkanīgu nokrāsu, matētas vai

viegli spīdīgas, bet iekšpusē sarkanvioletas. Drogas smarža savdabīga; garša skābi saida.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 3322-69). M itrums droga nedrīkst pārsniegt 17%, kopējo pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 3% , 10% sāls­skābē nešķīstošo pelnu ne vairāk par 0,8%, lapu un stum­bra daļu ne vairāk par 0,25%, cietu, nenogatavojušos, pie­

degušu augļu ne vairāk par 1%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 2% , to skaitā zileņu ogu ne vairāk par 1,57o, citu uztura lietojamo ogu ne vairāk par 0,5% (ja ir konstatētas neēdamas un indīgas ogas, drogu

brāķē), neorganisko piemaisījumu ne vairak par 0,5%.Mellenes ogas iesaiņo maisos pa 3 5 ...5 0 kg. Nolikta­

vās tās uzglabā maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs, skārda traukos vai papīra maisiņos sausās, gaišās, vē­sās telpās. Droga jāsarg;i no kodēm. Drogas uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Mellenes ogas satur miecvielas

(7. . . 12%), cukuru (līdz 20% ). organiskas skābes (apmē­ram 7%) , pektīnvielas, gļotvielas, С vitam īnu (6 mg 100 g drogas), p-karotīnu, antociānus, mikroelementus, it

sevišķi m angānu. Lapas satur miecvielas, glikozīdus — m irlillīnu un neomirtillīnu; triterpēnskābes, С vitam īnu, flavonoīdus.

Lietošana. Mellenes ogām piemīt savelkoša iedarbība, kuru nosaka miecvielas. M irtillīns samazina cukura dau­

dzumu asinīs. Mellenes ogas un to tējas lieto ka viegli savelkošu līdzekli akūtu un hronisku kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumu novēršanai, enterokolītu ār­stēšanai, pret rūgšanas un pūšanas procesiem zarnās, bet

it sevišķi caurejas ārstēšanai bērniem. Pierādīts, ka mel­lenes lapas samazina cukura daudzumu asinīs cukur- slimniekiem.

Tautas medicīnā mellenes ogas lieto pret žagām , caur­ejas, cingas, kā arī gastrīta un kolīta ārstēšanai. 50 g drogas aplej ar 0,5 l ūdens, uzvāra un izdzer vienā dienā. Lapu tēju (1 ēdamkarote drogas uz 1 glāzi ūdens) lieto cukura diabēta ārstēšanai. Mellenes ogas ļoti paši lieto uzturā kā diētisku un ārstniecības līdzekli un arī liķieru un dažādu dzērienu pagatavošanai. Droga ietilpst dažādu

jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

1S2

M ELN IE G RAU D I

Viikazobi; Clauiceps purpurea Tul.; спорынья.

Droga: melnais rudzu grauds — Secalc cornutum\ спорынья, маточные рожки.

Melnie graudi jeb viikazobi ir uz rudziem parazitējošas sēnes Claviceps purpurea Tul. blīvi sēņotnes savijum i — sklerociji. Pavasarī uz tiem atlīstās augļķermeņi ar spo­rām. Vējš sporas aiznes uz graudzāļu auglenīcām, kur at- tīstas balta sēņotne ar sīkām konīdijām un izdalās lipīgs, salds šķidrums «medus rasa». Kukaiņi sūc šķidrumu un pārnes konīdijas, tā inficējot rudzus vai citas graudzāles. Sēņu infekciju un sklerociju attīstību sekmē mitrs, silts laiks un ilgstošs rudzu ziedēšanas periods. Inficētās augle- nīcās atlīstas melnie graudi — sēnes sklerociji, kuri sa­sniedz līdz 3 cm garumu un 3 . . .6 mm diametru. Melnie graudi sastopami mitros rudzu laukos, kur izmanto sējai nekodinātus graudus. Pēdējā laikā tos kultivē specializētās saimniecībās, inficējot rudzus ar mākslīgās kultūrās izau­dzētām konīdiju sporām, kurus bagātīg i producē vajadzī­gos alkaloīdus. Labvēlīgos apstākļos iegūst diezgan aug­

stas ražas (apmēram 4 c/ha).

Ievākšana un sagatavošana:Melnos graudus ievāc labī­

bas riogatavošanās laika, kad rudzu graudi ir pilngatavības

stadijā vai arī pēc labibas no- gatavošanās. Labību nopļauj, izkuļ un melnos graudus at­dala ar labības šķirojamām m a­šīnām. Parasti saimniecībās, kur šos melnos graudus nekultivē,

tos ievāc pēc rudzu izkulšanas, atdalot no veselajiem graudiem ar speciālām graudu šķiroja­mām un vētījamām mašīnām.Pēc tam tos papildus žāvē siltā, tumšā vietā, kamēr tie neliecas, bet liist ar troksni. Drogas iz­

nākums ir 7 0 ...8 0 % no svaiga materiāla svara.

183

Droga sastāv no sausiem, 1 . . . 3 cm gariem, 3 . . . 5 mm diametra sklerocijiem. Sklerociji iegareni, nedaudz sa­

liekti, trīsšķautnaini, ar noapaļotiem galiem. Ārpusē tie tumšvioleti, ar gaišu apsarmi, bet lūzuma iekšpuse balta vai dzeltenīgbalta, ar šauru, violetu maliņu; virsma gluda.

Drogas smarža nepatīkama, savdabīga; garša taukaina, nepatīkama. Droga ir i n d ī g a .

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 8% , salūzušu, sadrupušu sklerociju ta jā nedrīkst būt vairāk par 7% , kai­tēkļu bojātu sklerociju ne vairāk par 1%, sklerociju ar

brūnganu iekšpusi lūzumā ne vairāk par 5% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%. neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%. Kopējam alkaloīdu daudzumam, pār­

rēķinātam uz ergokristīnu, jābut ne mazākam par 0,05%.

Drogu iesaiņo daudzkārtainos papīra maisos pa 5 0 .. . 60 kg. Noliktavās to uzglabā papīra maisos, aptiekās — kastēs un labi noslēgtos skārda vai tumša stikla traukos sausā, vēsā tumšā vietā. Droga jāg labā piesardzīgi, at­sevišķi no pārējām drogām kā stipri iedarbīga viela. U z­glabāšanas ilgums 2 gadi. Ja pēc tam kontrolē drogas kvalitāte atbilst prasībām, drogu var uzglabāt ilgāk.

Ķīmiskais sastāvs. Melno graudu sastāvs ir ļoti kom­plicēts un nevienveidīgs. Tajos atrasti apmēram 30 dažādi

alkaloīdi ( 0 . . . 1 % ). Pēc ķīmiskās struktūras tos iedala e r g o a l k a l o l d o s jeb lizergīnskābes atvasinājumos un k l a v ī n a g r u p a s a l k a l o ī d o s . Svarīgākie ir 6 pāri optiski aktīvo L-izomēru lizergīnskābes atvasinājumu, kuri arī nosaka šo savienojumu farmakoloģisko iedarbību. Tie ir e r g o t o k s ī n a g r u p a (ergokristīns, ergokriptins, er- gokornīns), e r g o t a m ī n a g r u p a (ergotamīns, ergo- zīns) un e r g o m e t r ī n a g r u p a (ergometrīns jeb ergo- bazīns). Lizergīnskābes alkaloīdu ūdens šķīdumus vai ekstraktus uzglabājot, alkaloīdi viegli pārvēršas farmako- loģiski neaktīvos izolizergīnskābes stereoizomēros. Sāds

process notiek arī m itru drogu un ūdens izvilkumu uzg la­bāšanas laikā, tādēļ tagad visbiežāk izmanto tīru alkaloīdu sāļus. Bez alkaloīdiem fizioloģiski aktīvas vielas melna­jos graudos ir arī holīns un acetilholīns. Kā balastvielas te atrodas eļļa (2 0 ...4 0 % ), aminoskābes, am īni, pien­skābe, cukuri, pigmenti un fitosterīni.

184

Lietošana. Tā kā lizergīnskābes alkaloīdu ķīmiskā struktūra ir ļoti daudzveidīga, arī to fizioloģiskā iedarbība uz organismu ir dažāda un komplicēta. Tie darbojas kā adrenalīna un serotonīna antagonisti, sašaurina asinsva­dus un sekmē dzemdes savilkšanos. Sevišķi svarīgi ir al- kaloīdi ergometrīns un ergotamīns, kuri ietilpst preparātu ginoforta, neoginoforta, kofetamīna sastāvā. Tos lieto g i­nekoloģijā un dzemdniecībā pret dzemdes atoniju un ar to saistīto asiņošanu, pēcdzemdību periodā dzemdes invo- lūcijai, m enorāģijām (menstruālās asiņošanas) un citām dzemdes asiņošanām, kuras nav saistītas ar menstruālā cikla traucējumiem. Melno graudu alkaloīdi ļoti komplicēti darbojas arī uz centrālo nervu sistēmu. Ergotamīns un ergotoksīna grupas alkaloīdi un to hidrētic atvasinājum i nomierina nervu sistēmu, pavājina pamatvielu maiņu, sa­

mazina taliikardiju, novērš migrēnas lēkmes (kofetam īns). Ergotamīna un ergotoksīna grupu alkaloīdus un to dibi- droatvasinājumus lieto pret asinsvadu spazmām, hiperto­niju, Bazedova slim ību u. c. Tie ietilpst dažādu preparātu, piemēram, kofekristīna, belloīda, aklimana, bellaspona sa­

stāvā. Pussintētiskais lizergīnskābes dietilamīds darbojas ka spēcīgs psihotrops līdzeklis. G inekoloģijā bez jau mi- nētajiem preparatiem lieto arī melno graudu pulveri, šķidro un biezo ekstraktu, kā arī neogalēniskos preparātus ergotālu un sekalēnu. Visus šos preparātus kā stipri iedar­bīgas vielas un indes drīkst lietot tikai saskaņā ar ārsta

norādījum iem.

Pēc ilgstošas preparatu lietošanas vai paaugstinātas jutības gadījumos var novērot saindēšanās parādības — e r g o t i s m u , kas saistīts ar asinsvadu sašaurināšanos un līdz ar to traucētu audu barošanos, var rasties arī psihiski traucējumi. Saindēšanās var notikt, arī ēdot rudzu maizi, kurā ir melnie graudi. Lai novērstu saindēšanos, melnos graudus nošķiro un pirms sēšanas rudzu graudus kodina.

Saindēšanās pazīme ir neatgriezeniska asinsvadu sa­šaurināšanās galējās ekstremitātēs, kuras rezultātā rodas t. s. sausā gangrēna (nokrīt pirkstu palangas, ausis, de­guns). Plašāka saindēšanās ar melnajiem graudiem pē­dējo reizi aprakstīta literatūrā 1929. gadā Īrijā .

185

MILTENE, MŪŽZAĻA

Miltenājs, smiltene; Ardostaphijlos uva-ursl (L.) Spr.;толокнянка обыкновенная.

Oroga: m ilteņu lapa — ļotium Uvae arsi; лист толок­нянки (медвежье ушко).

M ūžza ļā miltene ir līdz 130 cm garš, mūžzaļš ēriku dzimtas (Lricaceae) pundurkrūms ar ložņājošu stumbru. Zari pacili. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, iegareni otrādi olveida vai lāpstveida, ādainas, spīdīgas, ar tīkl- vetda dzīslojumu un gludu malu. Ziedi balti ar rožainu apmali, uz īsa kāta, sakopoti mazziedainos, nokarenos

ķekaros. Zied m aijā, jūn ijā . Auglis sarkans olveida kau­lenis.

Parasti m ūžzaļā miltene vairojas veģetatīvi, zariem iesakņojoties. Ar sēklām ta vairojas galvenokart izdegu- rtios, mežu stigas. Sēklas izplata putni. M ūžzaļā miltene sastopama visā republikā; vietām tā veido nelielas (0,5,1,5, 5, 10 pat līdz 50 tn2) audzes (Valkas, Ventspils, Rīgas,

Madonas, Stučkas, Ogres, Balvu, Kuldīgas, Talsu rajonos). Aug smilšainos, saulainos sausos mežos, izcirtumos, kāpas, dzelz­ceļu un šoseju malās.

M ūžza ļā miltene labi aug saulainās, atklātās vietās, kamēr kokiem nesaslēdzas vainagi, bet vecos, biezos mežos tā neaug vai arī audzes ir degradētas un pamazām iznīkst.

Ievākšana un sagata­

vošana. M ūžzaļās miltenes lapas ievāc pavasarī līdz augu ziedēšanai (aprīlī, m aija) un rudenī pēc

augļu nogatavošanās līdz to nobiršanai (no augusta beigām līdz oktobra vi­

dum ). Nedrīkst ievākt jauno dzinumu gaišzaļas

(80

lapas, jo no tam iegūst nestandarta drogu, kura žāvējot samelne un satur mazāk, .aktīvo vielu. Lai neiznīcinātu krūmus, lapas ieteicams nolasīt ar rokām, noplūcot 1ās tješi no zaru galotnēm. Nogriežot lielos iesakņojušos zarus un pēc tam noku|ot lapas, iegiist sliktākās kva­litātes drogu un izpostītas tiek milteņu audzes, jo apgrieztie krūmi nākamajos gados slikti aug un lapas ievākt var ne ātrāk par 5 gadiem. Degradētās au­dzēs vecajiem milteņu krūmiem ieteic retināt zarus, jo ar snaudošajiem pumpuriem augs var atjaunoties un pēc da­žiem gadiem labvēlīgos apstākļos no tiem var iegūt aug­

stas kvalitātes drogu. No ievāktajiem zariem nobirdina at­mirušās, sarnelnējušās lapas, smiltis un saknes. Zarus sa­sien saišķos un žāvē nojumēs, bēniņos vai atklātā vietā ēnā. Ja drogu ievāc lielos daudzumos, nogriežot auga za­rus, tad pēc izžāvēšanas lapas vislabāk noplūkt ar rokām.

Zemākas kvalitātes drogu iegūst, ja lapas nokuļ un zarus atdala vētījot vai laižot pār gareniskiem stiepļu sieta kra- tikļiem. Drogas iznākums ir 50% no svaiga materiāla svara.

Droga sastāv no ādainām , veselām lapām dabiskā

krāsā. Lapu virspuse spīdīga, apakšpuse matēta (vai maz­liet iesarkana rudens ievakumā). Lapu garums 1 . . .2 ,2 cm, platums 0 .5 ... 1,2 cm, dzīslojums tīklveida. Smaržas dro­gai nav; garša savelkoša, rūgta.

Drogas kvalitāti nosaka pec Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 12%, pelnu tajā nedrīkst būt vairāk par 4% , dabisko krāsu zaudējušu lapu ne vairāk par 3% , citu augu daļu un atm irušu lapu

ne vairāk par 4% . lapu, kuras var izsijāt caur 3 mm lie­lām sieta acīm, ne vairāk par 3% , organisko piemaisī­

jumu ne vairāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, arbutīna ne mazāk par 6%.

Kā citu augu piemaisījumi drogā var būt brūklenes,

zilenes un mellenes lapas. B r ū k l e n e s (Vacciiiium viiis idaea L.) lapas ir gandrīz tikpat lielas ka m ūžzaļās m il­tenes lapas. To forma ovala, lapu malas ieritinātās uz leju, apakšpuse gaišāka nekā virspuse, ar melniem pun­ktiem (dziedzeriem).

Z i l e n e s (Vaccinium uliginosum L.) lapas ir nedaudz lielākas par m ūžzaļās miltenes lapām , plati ovālas vai otrādi olveida, ar gludu malu, plānas, nav ādainas, abās

pusēs gaišpelēcīgzaļas.

J87

M e l l e n e s ( Vaccinium mtjrtillus L.) lapas ir ovālas ar nedaudz nosmailotu galu un zobainu malu, plānas, gaišzaļas.

Drogu iesaiņo maisos vai bāķos pa 25 kg un 50 kg. No­liktavās uzglabā maisos vai baķos, aptiekās — noslēgtās koka kastēs sausās, tīrās telpās. Uzglabāšanas ilgurn? 5 gadi. Drogu pārbauda ik pēc 2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs. M ūžzaļās miltenes lapas satur gli- kozīdus — arbutīnu ( 3 . . . 12%) un metilarbutīnu, arbutina esteri ar gallusskābi un to skaldproduktus — hidrohinonu un metilhidrohinonu. Lapās ir arī miecvielas (līdz 35% ), gallusskābe, ellagskābe, triterpēnskābes, flavonoīdi, m ikro­elementi — mangāns, alum īnijs, varš, sudrabs, bārijs, svins u. c.

Lietošana. M ilteņu lapu aktīvās vielas (arbutīns) sa­šķeļas, un atbrīvojas hidrohinons, kas darbojas antiseptiski. Literatūrā ir norādījum i, ka šim nolūkam labākas ir tās m ilteņu lapas, kuras nabagākas ar miecvielām. No dro­

gas gatavo tēju, uzlējumus, novārījumus, kurus lieto kā dezinficējošu un diurētisku līdzekli akūtu urīnvadu un urīnpūšļa slimību (pielītu, cistitu, uretrītu) ārstēšanai.

M ūžzaļās miltenes preparāti sakarā ar miecvielu lielo daudzumu lokāli kairina kuņģa un zarnu trakta gļotādas, tāpēc dažreiz slimniekiem rada vemšanu, sliktu dūšu vai pat caureju. Lai šīs parādības novērstu, ieteic lietot miec­vielām nabagakas lapas, gatavot aukstus ūdensizvijku- mus — macerātus vai ar arbutīnu bagātus ekstraktus. Novārījumus gatavo koncentrācijās 10: 180 vai 3: 100 un dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā. Tējas gatavo, ņemot1 . . . 3 ēdamkarotes lapu uz I g lāzi verdoša ūdens; vāra 15 minūtes, atdzesē, izkāš un dzer pa lļ2 glāzes vai l ēdam­karotei 3 reizes dienā. Uzlējumu var gatavot arī aukstā veidā.

Tautas medicīnā bez tam vēl drogu lieto vielu maiņas traucējumu novēršanai, reimatisma, polūciju, sāpīgas, asi­

ņainas urinēšanas, caurejas ārstēšanai kā savelkošu un nervu sistēmu stiprinošu līdzekli un pret pūšanas un rūg­šanas procesiem zarnās.

Tādā pašā nolūkā drogu lieto arī veterinārijā. M ilteņu lapas ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums). Tās izmanto arī ādu miecēšanai un tekstiliju krāsošanai melnā, zaļā vai sarkanīgi brūnganā krāsā.

M ilteņu ogas lieto caurejas ārstēšanai.

168

NĀTRE, LIELA

Uriica dioica L.; крапива двудомная.

Droga: nātru lapa — }olium Urticae-, лист крапивы.

Lielā nātre ir 6 0 .. . 120 cm augsts, daudzgadīgs nātru dzimtas (Urticaceae) lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem. Lapas pretējas, vienkāršas, veselas, iegareni olveida vai olveida, ar zāģzobainu malu. Augs klāts ar dzeļmatiņiem un matiņiem. Ziedi zaļgani, viendzimuma, sakopoti vārp-

skarās. Augs divmājnieks.Lielā nātre sastopama bieži visā republikā. Tā aug

trūdvielām bagātās augte- nēs — sētmalēs, dārzos, mēslainēs, mežos un vie­tām veido audzes.

Ievākšana un sagata­vošana. Lielās nātres lapas ievāc vasaras sākumā — m aijā, jūn ijā , jū lija . Lai aizsargātu rokas no dzeļ- matiņiem, jāuzvelk cimdi.Lapas plūc ar rokām (no apakšas uz augšu) vai arī nopļauj ar izkapti, sirpi

visu augu, apvītina un1 pēc tam lapas nolasa ar rokām. Lapas izber 5 cm biezā slānī, žāvē nojumēs vai bēniņos un, lai tās ne- izbalotu, sargā no tiešas saules gaismas. Drogas

iznākums ir apmēram 20% no svaiga lapu svara.

Drogā lapas iegareni nosmailotas, olveida, ari matiņiem, 4 . . . 17 cm ga­

ras un 3 ,5 .. .7 cm p la­tas pie pamata. Drogā var

būt arī daļēji sabirzušas lapas. Krāsa tām tumš­zaļa. Drogas smarža vāja; garša rūgtena.

189

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 12529-67). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu tajā nedrīkst biit vairāk par 20%, dabisko krasu zaudējušu, sabrūnējušu, samelnējušu lapu ne vairāk par 5% , citu auga daļu (ziedkopu, stumbru u. c.) ne vai­

rāk par 5% . sabirzušu lapu, kuras var izsijāt caur 3 mm lielam sieta acīm, ne vairāk par 10%, organisko piemaisī­jumu ne vairāk par 2%, neorganisko piemaisījumu ne va i­rāk par 1 %.

Drogā kā piemaisījums nedrīkst būt sīkās nātres (Ur- lica urens L.) lapas. Sīkā nātre ir viengadīgs vienmāj- nieks augs. Lapas tai olveida vai eliptiskas, ar zāģzo- baitut malu, strupas, ar ķīļveida pamatu. 2 . . . 5 cm garas un 1 ,5 ...3 ,5 cm platas. Sīkā nātre aug bieži kā nezāle dārzos, sētmalās, ceļmalās.

Drogu iesaiņo ķīpās pa 50 kg. Noliktavās to uzg lab i ķīpās, aptiekās — labi noslēgtās kastēs sausās, labi vē­dināmās telpas, sargājot no tiešās saules gaismas. Dro­gas uzglabāšanas ilgums ir 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Lielās nātres lapas satur К, С, Вг vitamīnus, glikozīdu urticīnu, miecvielas, olbaltumvielas, karotinoīdus, skudrskābi, histamīnu, hlorofilu un dažādus mikroelementus — hromu, varu, mangānu, alum īniju , va­nādiju , dzelzi. No lielās nātres lapam var iegūt tīru h lo­rofilu bez citu pigmentu piemaisījuma.

Lietošana. Lielas nātres preparātus lieto kā polivit- amīnu avotu un arī dzemdes, plaušu, nieru, zarnu asiņo­šanas apturēšanai. Nātru lapu uzlējums un ekstrakts vei­cina asins sarecēšanu, palielina eritrocītu un hemoglobīna daudzumu asinīs, sašaurina asinsvadus un tonizē dzem­des gludo muskulatūru. No drogas gatavo tējas, uzlēju­mus, šķidro un sauso ekstraktu, kurus lieto iekšķīgi pret asinošanam bieži kopā ar pelašķu lakstiem. Nātru lapu sau­

sais ekstrakts ietilpst allohola sastāvā, kuru lieto pret

žultsceju un aknu slim ībām . Eksperimentos ar dzīvniekiem pieradīts, ka nātru lapu uzlējums samazina cukura dau­dzumu asinīs un urīnā, tādēļ to ieteic cukura diabēta ār­stēšanai. Ārīgi lieto varikozu čūlu ārstēšanai.

Uzlējumus un tējas gatavo, ņemot 3 . . . 4 ēdamkarotes lapu tiz 1 glāzi ūdens. Dzer pa I ēdamkarotei 3 vai 4 rei­zes dienā; šķidro ekstraktu dzer pa 3 0 .. .4 0 pilieniem 3 reizes dienā.

Tautas medicīnā lielās nātres lapu sulu pa 1 tējkarotei

190

3 reizes diena dzer deguna, plaušu, pārmērīgu menstrualo asiņošanu apturēšanai un hemoroīdu ārstēšanai. Lapu no­

vārījumu ieteic dzert urinēšanas pastiprināšanai, pret vē­dera aizcietejumiem, hronisku adas slim ību, piņņu, niezes, augoņu arstēšanai un kā asinstīrītāju līdzekli podagras un reimatisma arstēšanai. Lietojot nātru lapu novārījumu, ārstēšanās laikā jāievēro piena diēta, nedrīkst est gaļu, zivis, nedrīkst dzert alu un alkoholiskus dzērienus.

Lielās nātres sakņu novārījumu lieto astmas un kuņģa slimību ārstēšanai. Pret matu izkrišanu, kā arī pret blaug- znām galvas mazgāšanai ieteic lielās nātres sakņu novā­rījumu ar etiķi, ņemot 100 g sakņu drogas uz '/2 l ūdens un etiķa maisījumu vienādas daļas.

Ārīgi ar svaigām lielās nātres lapām sadzeļ sāpošās vietas reimatisma un radikulīta ārstēšanai.

Nātru lapas ietilpst Traskova pretastmas m ikstūrā un

dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

ORTOSIFONS

Nieru tēja; Orthosiphon stamineus Benth.; почечныйчай.

Droga: ortosifona lapa — joliurn Orihosiphonis; лист

почечного чая.

Ortosifons ir līdz 70 cm augsts, stipri zarains panātru dzimtas (Lamiaceae) puskrūms. Pie mums to kultivē kā viengadīgu lakstaugu. Tam ir vairāki četršķautnaini, tumšvioleti stumbri. Lapas rombiskas, pretējas, ar zobainu malu. Ziedi divlūpaini, bālvioleti, sakopoti neīstos mie­turos, kas veido p iram idālu ziedkopu stumbru un zaru galā. Zied jū li jā , augustā. Auglis riekstiņu skaldauglis.

Ortosifons savvaļā aug tropos Sumatrā, .lavā, Borneo. Padomju Savienība to kultivē mitrajos subtropos — Su-

humi un Kobuleti ārstniecības augu sovhozā.Ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc lapas, no­

raujot tās ar rokām, vai arī augu jaunās galotnes ar 2

lapām un galotnes pumpuru, atstājot uz dzinuma ne ma­zāk par 2 vai 3 pāriem lapu. Vākšanu atkārto ik pēc 10...14 dienām. Ievākto materiālu vītina 2 4 ...3 6 stundas siltā, labi vēdināma telpā un pēc tam žāve p lānā slānī ēnā vai

kaltē līdz 35°C temperatūrā.Drogā ir 2 . . . 7 cm garas lapas ar kātiem un 2 . . . 3 cm

ИЭ)

garas augu galotnes. Lapas brūnganzaļas. Drogas smarža savdabīga; garša rūgtena, nedaudz savelkoša.

Drogas kvalitāti nosaka pēc starprepublikāniskajiem tehniskajiem noteikumiem (M PT y 42 № 689-62). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 12%, kopējo pelnu tajā nedrīkst but vairāk par 12%. samelnējušu lapu ne vairāk par 2%, sabirzušu daļu, kuras var izsijāt caur 3 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 10%, organisko piemaisījumu ne va i­rāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par0,5%- Ar ūdeni ekstrahējamo vielu daudzumam drogā jā- būt ne mazākam par 35%-

Drogu iesaiņo kastēs, kas izklātas ar pergamentu, pa12. . . 15 kg vai dubultmaisos pa 15 ...2 0 kg. Noliktavās to uzglabā kastēs, maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs, stikla vai skārda traukos, kā arī kartona kastītēs.

Ķīmiskais sastāvs. Droga satur glikozīdu ortosifonīnu,

nedaudz alkaloīdu, organiskās skābes, ēterisko eļļu, sapo- nīnus, p-sitosterīnu, miecvielas u. c.

Lietošana. Ortosifona iedarbību nosaka saponīni un ēte­riskā eļļa. Auga fizioloģiski aktīvās vielas nav indīgas, pat pēc ilgstošas lietošanas tās nerada kaitīgas blakuspa- rādības. Drogu lieto uzlējuma un tējas veidā kā diurētisku līdzekli akutu un hronisku nieru slim ību, nieru darbibas traucējuma radītu tūsku, holecistīta, žultsakmeņu slimību, podagras, reimatisma un diabēta ārstēšanai.

Uzlējumu gatavo, aplejot 1 tējkaroti ortosifona lapu ar I g lāzi auksta ūdens un ļaujot 4 stundas ievilkties. Var

arī gatavot novārījumu, ņemot I tējkaroti drogas uzl g lāzi verdoša ūdens; vāra 5 minūtes un ļauj 1 stundu

ievilkties. Lieto siltu pa '/2 glāzes 2 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Novārījuma iedarbība ir efektīvāka par uz­lējuma iedarbību.

OZGLPAPAIRDE, MELNA

Dryopleris \ilix-mas (L.) Scholt; папоротник мужской.

Droga: melnās ozolpapardes saknenis — rhizotna Fi- licis maris; корневище мужского папоротника.

Melnā ozolpaparde ir daudzgadīgs saldsaknīšu dzim ­

tas (Poltjpodiaceae) lakstaugs. Sakneņi spēcīgi, aug. slīpi vai taisni, segti ar īsām, cieši pieguļošām lapu kātu at­

192

liekām. Lapas līdz 1 m ga­

ras, eliptiski iegarenas, divkārt plūksnainas, ga­lotnē nosmailotas, pie pa­mata pakāpeniski sašauri­nās, apakšā ar brūniem plēkšņmatiņiem. Lapas sa­kārtotas piltuvveida puš­ķos. Lapas kāts apmēram4 reizes īsāks par lapas plātni. Sporangiju kaudzī­tes (soras) tikai lapas augšdaļā divās rindās.

Sporas nogatavojas au­gusta, septembri.

M elnā ozolpaparde sa­stopama visā republikā ne bieži un lielas audzes ne­veido. Tā aug trūdvielām bagātas augsnēs' lapu, skuju koku, ēnainos egļu, ozolu un jauktos mežos.

ievākšana un sagata­vošana. Melnās ozolpapar-

des sakneņus kopā ar lapu kātu paliekām (pamatiem)

ievāc vēlu rudenī vai agri pavasari. Tos izrok, attīra no zemes, nogriež saknes, atm irušas sakneņa daļas un sakaltušās lapu katu paliekas, kamēr redzama dzīvā daļa gaišdzeltenzaļā krāsā. Lai sakneņi ātrāk izžūtu, tos vēl var sagriezt gareniski un šķērsām. Žāvē ēnainā vietā, siltās telpās, uz krāsnīm vai kaltēs ar labu ventilāciju līdz 40°C temperatūrā. Drogas iznākums ir 3 0 ...3 3 % no svaiga materiāla svara. No vienas un tās pašas audzes sakneņu ievākšanu var atkārtot ne ātrāk par 7 gadiem.

Droga sastav no 5 . . .2 0 cin gariem sakneņiem, kam diametrs 2 . . . 3 cm, bet kopā ar lapu kātu paliekām 5 . . . 7 cm. Resnie sakneņi var būt sagriezti gareniski un šķēr­sām. Drogā var būt arī atsevišķi lapu katu pamati. Sak­nenis jumstiņveidā klāts ar lapu kātu paliekām (pama­tiem), kas savukārt klātas ar gaišbrūniem plēkšņmatiņiem.

7 — 393 193

Augšanas konusā atrodas spirāliski sagriezti lapu pum­puri. Sakneņa un lapu kātu palieku ārpuse tumšbrūna, bet svaiga lūzuma krāsa gaišzaja vai dzeltenzaļa; lūzums līdzens. Saknenis šķērsgriezumā neregulāri daudzstūrains. Sakneņa zaļa jā daļā gredzenveidā izvietoti 8 . . . 10 nevie­

nādā lieluma vadaudu kūlīši. Lapu katu paliekas izliektas formas, no sāniem saplacinātas. Tajās pakavveida izvietoti vadaudu kūlīši. Drogas smarža vāja; garša sākumā savel­koši salda, pēc tam viegli kairinoša, nepatikama. Saknenis i ndī gs .

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums droga nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu tajā nedrikst būt vairak par 3% , sakneņu, kuri lū ­zumā sabrunējuši un slikti attīrīti, ne vairāk par 5% , sa- birzumu, kurus var izsijāt caur 2 mm lielām sieta acīm,

ne vairāk par 3% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 2%.

No citu augu piemaisījumiem drogā iespējami parastās sievpapardes un parastās strauspapardes sakneņi. P a ­r a s t a s s i e v p a p a r d e s (Atlujriuiri filix-feinina (L.) Rth.) sakneņiem lapu kātu paliekas redzami iksveidā izvie­toti 2 vadaudu kūlīši. Sakneņi īsāki par melnās ozolpa- pardes sakneņiem. P lēkšņmatiņi veseli.

P a r a s t a s s t r a u s p a p a r d e s (Maiteucia struthio- pteris (L.) Todar, sin. Slruthyopleris filicastrum A li.) sak­

nenis liels, tumšbrūns, pēc formas atgadina lielu sīpolu. Lapu kātu paliekas, tāpat kā parastajai sievpapardei, ir2 vadaudu kūlīši. Sīs papardes neauglīgas lapas diezgan līdzīgas melnās ozolpapardes neauglīgajām lapām , bet auglīgas lapas ir ļoti atšķirīgas — uz lapu kāta tām maz plēkšņmatiņu. Plēkšņmatiņi tumšbrūni, plati, īsi, ar ve­

selu malu.Drogu iesaiņo maisos pa 40 kg. Noliktavās to uzglabā

maisos, aptiekas — labi noslēgtos skārda traukos. Sak­neņus pārstrādā tūlīt pēc izžavēšanas vai arī uzglabā. Uzglabašanas ilgums 1 gads. Drogu uzglaba kā stipri iedarbīgu līdzekli atsevišķi no citām drogām sausās, labi vēdināmās telpas, sargājot no saules gaismas.

Ķīmiskais sastāvs. Melnas ozolpapardes sakneņi sa­tur indīgus, labilus dimēru, trimēru un tetramēru floro- glucina atvasinājumus — aspidinolu, albaspidīnu, filiks- skābi, flavaspidinskābi; ēterisko eļļu, flavonoīdus, eļļu,

rūgtvielas, miecvielas u. c.

194

Lietošana. Melnās ozolpapardes sakneņu aktīvās vie- I is iedarbojas galvenokārt uz plakanajiem tārpiem; to Iedarbība uz veīteniskajiem tārpiem ir niecīga. No dro­gas gatavo biezo ekstraktu un preparātu f i 1 i k s ā nu. kas Гг tabletēts sausais ekstrakts. Tos lieto pret lenteņu invā- H jāin, bet tikai pēc ārsta norādījumiem. Pēdējā laikā tos cenšas aizvietot ar sintētiskajiem preparātiem. Pirms de- lielinintēšanas jāizdara urīna analīze. 1 . . .2 dienas pirms iirstēšanas slimniekam dod barojošu, vieglu diētu, kura nesatur taukus. Vakarā izdzer glāzi saldas tējas vai kafi­jas ar sausiņiem, bet pēc tam caurejas līdzekļus. Rītā taisa klizmu un pēc tam */2 . . . 1 stundas laikā iedzer 3 . . . 7 g bieza ekstrakta želatīna kapsulās ar 1 glāzi 1% sodas Ūdens (pēc ārsta norādījum ā). Pusstundu pēc pēdējās eks­trakta porcijas dzer sāļu šķīdumus (nātrijā vai magnija sulfātu, purgēnu, Vīnes dzērienu). Tikai pēc 1 ,5 ... 2 stun­dām slimnieks saņem vieglas brokastis. Ja slimniekam vē­ders neiziet, taisa siltu klizmu.

Melnās ozolpapardes preparāti kairina kuņģa, zarnu gļotādas un tādēļ arstēšanas laikā var novērot blakuspa- radibas un pat saindēšanos. Saindēšanās pazīmes — sā­pes kuņģi, slikta dūša, vemšana, caureja, paātrināts pulss, aizdusa, sašaurinātas acu zīlītes, rodas redzes traucējumi. Pirmā palīdzība pēc saindēšanās — skalo kuņģi, dzer ak- livēto ogli, caureju radošu sāļu šķīdumus, zem ādas in ­jicē kofeīnu, kamparu vai korazolu, ņem siltas peldes, silda. Ja ir krampji, jādod hlorālhidrāts, barbamils. Ne­drīkst dzert pienu, lietot taukainus šķidrumus, rīcineļļu, jo tie sekmē indes uzsūkšanos organismā.

Tautas medicīnā melnās ozolpapardes lapas lieto rei­matisma, podagras, applaucējumu ārstēšanai apliekamiem un spilvenos.

OZOLS, PARASTAIS

Quercus robur L.; дуб черешчатый.

Droga: ozolu miza — cortex Quercus; кора дуба.

Parastais ozols ir līdz 50 m augsts dižskābaržu dzim­tas (Fagaceae) koks ar kuplu vainagu un spēcīgi attīs­tītiem zariem. Jauniem augiem miza gluda, vēlāk saplai­sājusi. Lapas pamīšus, plūksnaini daivainas vai šķeltas. Ziedi viendzimuma. Vīrišķie ziedi dzeltenzaļi, sakopoti

7* 195

skrajās spurdzēs, bet sie­višķie ziedi pa 1 . . . 3 uz kāta. Auglis — zīle ar 1

sēklu, kuru ietver augļa bļodiņa.

Parastais ozols sasto­pams visā republikā un vietām veido audzes. Bieži to kultivē apstadijumos.

Ievākšana un sagata­

vošana. M izu ievāc no jauniem (līdz 10 gadus veciem) augiem vai to res­nākajiem zariem, kad m i­zas biezums sasniedz 2 . . . 3 mm. To vāc agri pava­sarī no aprīļa līdz jū n i­jam , sulu cirkulācijas laikā, kad tā visvieglāk nolobās. Uz stumbra vai

zariem taisa 2 griezumus ne tuvāk par 3 cm vienu

no otra. Ar garenisku griezumu tos savieno un noloba izgriezto mizas gabalu. Pec ievakšanas m izu izklāj p lānā slānī nojumēs un, žāvēšanas laikā vairākkārt pārcilājot, samaisa. Ievācot mizu, jāraugās, lai uz tās nebūtu ķērpju un saplaisājumu. Pirms mizas ievākšanas jāsaņem atļauja no saimniecības, kuras teritorijā paredzēts ozolu m izu

ievākt. Drogas iznākums ir 45 . . . 50% no svaigas mizas svara.

Droga sastāv no renveida, cauruļveida vai šauriem da­žāda garuma mizas gabaliem. M izas ārpuse ir spīdīga, gaišbrungana vai gaišpelēka, gluda vai viegli krokaina,

bez plaisām, ar šķērsejošām, iegarenām lenticelēm. M izas iekšpuse dzeltenīgbrūngana, ar daudzām iegarenām ric-

viņām . Lūzumā mizas arējā daļa gluda, bet iekšējā — šķiedraina, skabargaina. Drogas garša stipri savelkoša; smarža vāja, ta pastiprinās, drogu samitrinot.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums droga nedrīkst pārsniegt 15%, kopējo pelnu ta jā nedrīkst but vairāk par 9% , mizas gabalu ar tumšu iekšpusi ne vairāk par 5% , mizas gabalu, kas īsāki par 3 cm, ne vairāk par 3% , mizas gabalu, kas biezāki par

19G

4 . . . 6 mm, ne vairāk par 5% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 1 %, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1 %.

Drogu iesaiņo ķīpās pa 5 0 .. . 100 kg. Noliktavās to uz­g labā ķīpās, aptiekas — koka kastēs ar vaku sausās tel­pās. M izas uzglabāšanas ilgums 5 gadi, pēc pārbaudes to papildus var uzglabat vēl 2 gadus.

Ķīmiskais sastāvs. Ozolu m iza satur 12 ...2 0% miec­vielu, gallusskabi, ellagskābi, pentozānus, flavonoīdus, cu­kurus, pektīnvielas, flobafēnus u. c.

Lietošana. Ozolu mizas preparātu iedarbība pamatojas uz miecvielu spēju sablīvēt, miecēt ādu, gļotādas. No dro­gas gatavo tējas un novārījumus, kurus lieto kā savelko­šus, pretiekaisuma līdzekļus, caurejas, kuņģa un zarnu asiņošanu arstēšanai. Ārīgi tos lieto mutes dobuma ska­lošanai hroniska rīkles iekaisuma (tonsilīta), stoinatitu, faringitu, gingivītu ārstēšanai, pret nepatīkamu smaku

mutē, kā arī ādas iekaisumu, ja izdalās daudz eksudātu, un apdegumu arstēšanai, pret hemoroidālām asiņošanām,

peldēm pret roku un kāju svīšanu, skalojumiem uroģeni- talo orgānu akūtu iekaisumu ārstēšanai.

Tautas medicīnā parastā ozola mizu izmanto tapat kā zinātn iskajā medicīnā, bet bez tam vēl apsaldējumu, iz- gulējumu, skrofulozes ārstēšanai, skalojumiem pret bal­tajiem ziediem un trihomonu invāzijām . Iekšķīgi lieto d i­zentērijas, pārmērīgu menstrļuālo asiņošanu, urīnpūšļa iekaisumu, cingas, rahīta, aknu un liesas slimību ārstē­šanai, kā ari pret saindēšanos ar sēnēm un vara sāļiem. Uz lapām izveidojušos pangu novārījumu lieto apdegumu un apsaldējumu arstēšanai. Ozolu mizas pulveri ar mel­nās papeles pumpuriem līdzīgās daļās varot eļļā vai tau­kos (uz 1 . . . 2 ēdamkarotēm drogas 10 ēdamkarotes eļļas), gatavo ziedi, ko lieto izgulējum u ārstēšanai.

Ozolu miza ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pie­likums).

PABĒRZS, PARASTAIS

Rhamnus cathartica L.; жостер слабительный.

Droga: parastā pabērza auglis — fructus Rhamni cath- articae; плод жостера.

Parastais pabērzs ir ļoti zarains, neliels pabērzu dzim ­tas (Rhamnaceae) koks vai krūms ar sarkanīgu vai brūn- ganpelēku mizu. Auga zari ar strupiem ērkšķiem. Lapas

197

pretējas vai pušķos, vien­kāršas, veselas, olveida,

ovālas vai eliptiskas. L ā ­pām no galvenās dzīslas atiet 3, retāk 4 pari lok­

veida sanu dzīslu. Lapas plātnes mala sīki zobaina. Augs divmajnieks. Ziedi viendzimuma, sīki, zaļgani

pa 10 ...1 5 pušķos, lapu žākles. Auglis apaļš, su­līgs kaulenis ar 3 vai 4 sēklām. Augļiem ir pretīga smarža un saldena, bet vēlāk pretīgi rūgtena garša.

Parastais pabērzs aug krūmājos, saulainās no­ras, mežos, upju krastma­

lās un grāvmalās. Biežāk tas sastopams republikas dienvidrietumu rajonos.

Ievākšana un sagata­vošana. Parastā pabērza

augļus ievāc septembrī un oktobra sākumā, kad tie ir p il­nīgi nogatavojušies. Augļus noplūc bez kata un tūlīt žāvē. Žāvēšanai vislabāk noder augļu-ogu kaltes, bet var žāvēt arī krāsnīs, uz krāsnīm, mūrīšiem un citās piemerotas siltās vietās. Augļus žāvē 5 0 ...6 0 °C temperatūrā labi vē­

dināmās telpās. Drogas iznākums ir 17% no svaiga ma- teriala svara.

Drogā parastā pabērza augļi ir apaļi, 5 . . . 8 mm dia­metra, krokaini, spīdīgi, gandrīz melni. Augļiem var but neliela irbuļa palieka un iedobums, kur nolauzts augļa

kāts. Augļa mīkstums brūngans, ar 3 vai 4 (retāk 2) tumš­brūniem, trīsšķautnainiem vai olveida kauliņiem (sēklām). Garša saldi rugtena; smarža vāja, nepatīkama.

Drogas kvalitati nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums droga nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu tajā nedrīkst but vairak par 4% , nenogatavojušos augļu ne vairāk par 4% , piedegušu augļu ne vairāk par 5% , citu augļu un zaru ne vairāk par 2% , neorganisko

piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

198

Drogu iesaiņo maisos pa 50 kg. Noliktavās uzglabā

maisos, aptiekās — noslēgtās kastes sausās, labi vēdinā­mās, vēsās telpās. Augļu uzglabāšanas ilgums 4 gadi, bet pēc pārbaudes tos var uzglabāt vēl 2 gadus.

Ķīmiskais sastāvs. Parastā pabērza augļi satur antra-

glikozīdus (apmēram 0 ,8% ), flavonoīdus, cukurus, pek- tiuvielas, eļļu, gļotvielas, sveķveida vielas u. c.

Lietošana. Augļu antraglikozīdi darbojas kā samērā

maigi caurejas līdzekļi. No drogas gatavo novārījumu, tēju, šķidro ekstraktu, kurus lieto zarnu pcristaltikas sti­mulēšanai pret atoniju un aizcietējumiem. Iedarbība sākas tikai pēc 6 . . .8 stundām, kad glikozīdi sašķeļas tievajās zarnās. Ari parastā pabērza miza satur antraglikozīdus. No tās iegūts preparāts f r a n g i ns, kuru lieto pa ! vai 2 tabletēm (0,05) vakaros pret hroniskiem vēdera aizcie­tējumiem. Lietojot mizu, jāuzm anās no pārdozēšanas, jo iedarbība ir ļoti spēcīga.

Arī tautas medicīna parastā pabērza augļu drogu lieto zarnu darbības regulēšanai, kā ari tūskas, gastrītu, podag­ras, hemoroīdu arstēšanai un kā vemšanas līdzekli. Lielas devās preparāti var izraisīt gremošanas trakta orgānu iekaisumus, vemšanu, caureju, tāpēc, it sevišķi bērniem, tie jāiieto nelielās devās. Tēju un novārījumu gatavo, ņe­mot t ēdamkaroti augļu uz 1 glāzi ūdens. Dzer pa ‘/2 g lā ­zes vakaros pirms gulētiešanas.

Parastā pabērza augļi ietilpst dažadu jaukto tēju sa­

stāvā (1. pielikums). Augļus lieto ari tekstiliju krāsoša­nai. Negatavi augļi dod dzeltenu, nogatavojušies — zaļu,

pārgatavojušies augļi — sarkanu krāsu.

PAEGLIS, PARASTAIS

Kadiķis; Juniperus communis L.; можжевельник обык­новенный.

Droga: paegļu auglis — /rudus Juniperi-, плод можже­вельника.

Parastais paeglis ir 1 . . . 3 (12) m augsts, mūžzaļš cip­rešu dzimtas (Cupressaceae) krūms vai koks. M iza pelēk- brūna, saplaisājusi. Vainags šauri piram idāls vai ari plašs, nekārtns. Skujas adatveida, parasti pa 3 mieturī. Augs divmājnieks. Sievišķie ziedi iegareni olveida čieku- riņi, līdz 2 mm gari, pa vienam lapu žāklēs uz īsa kata.

199

Zied aprīlī, m aijā. Angļi — lodveida čiekurogas, nega­

tavās zaļas, nogatavojušas kļūst melnzilganas ar ap­sarmi. Tie ienākas tikai otrajā gadā. Parastais pa­eglis sastopams bieži visā republikā. Aug pamežā skuju koku un jauktos me­žos, izcirtumos, kalnu no­gāzēs, norās, krūmu m a­lās kā sausās, tā arī m it­

rākās vietās.Ievākšana un sagata­

vošana. Čiekurogas ievāc oktobrī, novembrī, kad tās nogatavojušās un kļūst melnsarmainas. Tā kā

krūmi ir ļoti asi, ogas ar rokām nevar nolasīt. Zem krūma izklāj audeklu, bre­zentu un gatavās ogas no­birdina, spēcīgi kratot visu krūmu. Nobirst tikai noga­tavojušās čiekurogas, za­

ļās čiekurogas nenobirst. Savāktās ogas saber maisos un nosūta žāvēšanai. Ciekur- ogas žāvē labi vēdināmās, siltās telpās vai kaltēs, kur temperatūra ne augstāka par 20 °C; žāvē lēni un bieži ap­maisa. Pēc izžāvēšanas čiekurogas attīra no skujam un

citiem piemaisījumiem vētījot. Drogas iznākums ir 4 0 .. . 45% no svaiga materiāla svara.

Droga sastāv no lodveida, 6 . . . 9 mm diametra, sānos bieži vien saspiestiem, gludiem augļiem — čiekurogām. Krāsa tiem violeta vai melnbrūna, dažreiz ar gaišu ap­sarmi. Augļu augšdaļā labi saskatāma trīsdaļīga šuve. Augļa kāts īss, ar 6 mazām, olveida zvīņām 2 mieturos. Augļa irdenajā, zaļganbrūnajā m īkstumā atrodas 3, retāk 2 vai 1 gaišdzeltena sēkla. Drogas smarža aromātiska, it sevišķi saberžot, īpatnēja; garša saldi vircota.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz ­devuma. M itrums tajā nedrīkst pārsniegt 20%; ēteriskās

eļļas nedrīkst būt mazāk par 0,5%, kopējo pelnu ne vai-

200

rāk par 5% , 10% sālsskābē nešķīstošo pelnu ne vairāk par 0,5%, nenogatavojušos vai brūnu aug|u ne vairāk par 10%, to skaitā nenogatavojušos augļu ne vairāk par 0,5%. parastā paegļa skuju un citu augu augļu ne va i­rāk par 0,5%, organisko piemaisījumu ne vairāk par

0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo maisos pa 40 kg un 45 kg. Noliktavās to uzglabā maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs vai stikla traukos sausas, labi vēdināmās telpās. Drogas uzg labā­šanas ilgums 3 gadi. To pārbauda pēc 1 gada. Droga jā ­

sargā no pelēm.

Ķīmiskais sastāvs. Paegļu čiekurogas satur ēterisko

eļļu {0 ,2 ... 2%) , kurā konstatēti 17 monoterpēni, 24 ses- kviterpēni — kamfēns, limonēns, mircēns, elemēns, hu- mulēns, kariofilēns, pinēni, terpineols-4, kadinēns u. c. Bez ēteriskās eļļas čiekurogās ir invertcukurs (līdz 3 0 .. .

40% ), miecvielas, sveķi, sveķskābes, flavonoīdi, eļļa, or­

ganiskās skābes u. c.

Lietošana. Paegļu čiekurogu ēteriskā eļļa nelielās kon- centrācijās darbojas kā kairinātāj līdzeklis gremošanas traktā un pastiprina peristaltiku, bronhu dziedzeru sekrē­ciju, šķidrina krēpas. Izdaloties tā kairina nieres un pa­

stiprina diurēzi. Lielās devās kairinājums var būt tik spē­cīgs, ka diurēze un bronhu dziedzeru sekrēcija samazinās.

No drogas gatavo tējas, uzlējumus, kurus lieto kā diurē- tiskus, urīnceļus dezinficējošus līdzekļus nieru, aknu sli­mību, klepus ārstēšanai, kā arī gremošanas orgānu sekrē­cijas stimulēšanai. Novārījumus, uzlējumus un tējas ga­tavo, ņemot 1 ēdamkaroti augļu uz 1 glāzi verdoša ūdens. Izdzer vienā dienā. Nedrīkst lietot akūta nefrīta slimnieki.

Ārīgi agrāk augļu ēterisko eļļu lietoja reimatisma, muskuļu sāpju, dermatītu ārstēšanai. Šinī nolūkā lieto arī

ogu novārījumu peldēm.Tautas medicīnā drogu izmanto tāpat kā zinātniskajā

medicīnā.

Zarus dedzina telpu dezinficēšanai un kopā ar augļiem lieto peldēm pret reimatismu. Aknu slim ību ārstēšanai ieteic ēst paegļu čiekurogas, sākot ar 1 čiekurogu dienā, devu ik dienas palielinot par 1 čiekurogu 12 dienas, pēc tam tādā pašā secībā, 12 dienas devu atkal samazinot, līdz 1 čiekurogai dienā. Ārīgi ierīvējumiem lieto arī augļu spirta izvilkumu podagras, reimatisma ārstēšanai.

20 i

Paeg|u aug|us lieto kā garšvielu zivju, gaļas ēdienu gatavošanā. Plaši tos izmanto alkoholisku dzērienu ga­tavošanai un veterinārijā. Paeg(u augļi ietilpst arī dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

PANĀTRE, BALTA

Lamium album L.; яснотка белая.

Droga: baltās panāt- res ziedi — flores Lamii albi\ цветки яснотки бе­лой.

Baltā panātre ir 3 0 .. .

60 cm augsts, daudzgadīgs panātru dzimtas (Latnia- ceae) lakstaugs ar četr- šķautnainu stumbru. La­

pas olveida, pretējas. Ziedi balti, divlūpaini, pa 6 . . .8 lapu žāklēs. Zied no maija līdz oktobrim. Auglis 4 riekstiņu skaldauglis.

Mūsu republikā baltā panātre sastopama bieži

sm ilšainās augsnēs ap­dzīvotu vietu tuvumā, taču lielas audzes neveido.

Ievākšana un sagata­vošana. Kā drogu ievāc baltās panātres ziedu vai­nagus. Tūlīt pēc ievākša­nas tos, izklātus plānā slānī uz papīra, žāvē ēnā. Drogas iznākums ir 16. . .

20% no svaiga materiāla svara.

Drogā ir iedzeltenbalti

ziedu vainagi ar patīkamu, medainu smaržu un rtig-

tenu garšu. Saspiežot sauja, tie nedrīkst salipt pika.

202

Drogas kvalitāti nosaka pēc Vissavienības standarta (OCT HKBT 6620-210). M itrums taja nedrīkst pārsniegt

14%, baltās panātres citu daļu un neizplaukušu ziedu ne­drīkst but vairāk par 3% , organisko piemaisījumu ne va i­rāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par

0,5%.

Drogu iesaiņo kastes, kas izklātas ar ietinamo papīru, pa 25 kg. Noliktavās uzglabā kastēs, aptiekās — noslēg­tās kastēs, stikla vai skarda traukos.

Ķīmiskais sastāvs. Baltās panātres ziedi satur gjotvic- las, miecvielas, saponīnus, ēterisko eļļu, nedaudz alka- loīdu, askorbīnskābi, flavonoīdus, holīnu, histamīnu, tir-

amīnu u. c.

Lietošana. Drogas aktīvās vielas uzrāda savelkošu, se­dzošu un pretiekaisuma iedarbību. Drogu pie mums iz­

manto galvenokārt tautas medicīnā, gatavojot uzlējumu, tinktūru un pulveri, kurus lieto kā savelkošu un asinsap- turētāju līdzekli pret plaušu un dzemdes asiņošanu, bal­tajiem ziediem, hemoroīdu, cistītu, uretrītu, nefrītu, pielītu, elpošanas ceļu iekaisumu, anēm ijas ārstēšanai. Ārīgi no­vārījumu lieto aukstām kompresēm ekzēmas, nātrenes ār­stēšanai un apmazgājum iem brūču, saplaisajumu un ap­degumu ārstēšanai. Iekšķīgai lietošanai gatavo uzlējumu,

4 . . . 6 tējkarotes ziedu aplejot ar 2 glāzēm verdoša ūdens; izdzer vienā dienā. Novārījumu ārīgai lietošanai gatavo,

ņemot 6 ēdamkarotes drogas uz 1 litru ūdens.

PAPRIKA

Capsicum annuum L.; перец стручковый однолетний.

Droga: paprikas auglis — ļruetus Capsici; плод перца

стручкового.

Paprika ir neliels nakteņu dzimtas (Solanaceae) pus- krūms, ko parasti kultivē kā viengadīgu lakstaugu. Stumbrs 3 0 ...6 0 cm augsts, zarains. Lapas olveida vai lancetiskas, ar smailu galu un diezgan garu kātu. Ziedi pa vienam, retāk pa vairakiem lapu žāklēs, balti, iedzel­

teni, violeti. Zied no jūn ija līdz augustam. Auglis ādaina, mazsulīga, gluda oga ar daudz sēklām. Augļi var but

dažāda lieluma (no 5 cm līdz 15 cm) un dažadas krāsas

ЮЗ

(spilgti sarkani, oranži, dzelteni, brūni, violeti līdz melni). Tie ienākas no jū ­lija līdz novembrim.

Paprikas dzimtene ir Meksika un Gvatemala. Padomju Savienība kul­tivē Ukraina, Moldāvija, Kaukāzā, Lejas Pievolgā un V idusāzijā.

Ievākšana un sagata­vošana. Kā drogu ievāc p iln īgi nogatavojušos pap­rikas augļus. Tos tū līt žāvē saulē vai augļu kal­tēs. .

Drogā ir tumšsarkani vai oranži, spīdīgi papri­

kas augļi ar daudz sēk­lām. Augļa garums 8 . . . 12 cm, diametrs pie pa­mala līdz 4 cm. Smaržas drogai nav; garša stipri dedzinoša. Drogas putekļi kairina acu, deguna un mutes gļotādu, tāpēc drogu jāsm alcina uzm a­nīgi.

Drogas kvalitāti nosaka pec valsts standarta (ГОСТ 14260-69) prasibam. M itrums droga nedrīkst pār­sniegt 14%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 8% , sa-

brūnējušu augļu ne vairāk par 2% , sēklu, lapu, ziedu un citu auga daļu piemaisījumu ne vairāk par 3% , sabirzušu daļu, kuras var izsijāt caur 5 mm lielām sieta acīm, ne vairak par 5%.

Drogu iesaiņo ķīpās pa 50 kg vai maisos pa 20 kg. Sasmalcinātu drogu iesaiņo dubultmaisos pa 30 kg. No­liktavās to uzglabā ķīpās, maisos, dubultmaisos.

Ķīmiskais sastāvs. Droga satur alkaloīdu kapsaicīnu (0,22%) un tā atvasinājumus, karolinoīdus — kapsantīnu, kapsorubīnu, zeaksantīnu, violaksantīnu, ksantofilu, p-ka- rotinu, neo-p-karotīnu; askorbīnskābi (līdz 400 mg 100 g drogas), ēterisko eļļu (līdz 1,12%), eļļu (lidz 10%)

204

un steroīdos saponīnus. Svaigas lapas satur askorbīn- skābi (līdz 1000 ing 100 g lapu) un karotinoīdus.

Lietošana. Alkaloīdam kapsaiclnam raksturīga ļoti rūgta, dedzinoša garša. Iekšķīgi lietots, tas ierosina ēst­gribu un stimulē gremošanas orgānu dziedzeru sekrēciju. Ārīgi tas darbojas kairinoši un rada ādas hiperēmiju.

Paprikas preparāts ir tinktūra, kura ietilpst saliktā lini- menta un pretapsaldējumu ziedes sastāvā. Tinktūru iek­šķīgi lieto pa 10. . . 20 pilieniem ēstgribas un gremošanas veicināšanai, bet ārīgi ierivējumiem išiasa ārstēšanai, kā arī pret reimatiskām un citām sāpēm.

Paprikas augļus plaši izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā.

PELASĶIS, PARASTAIS

Dzelzszāle, mēra puķe; Achillea millefolium L.; тыся­челистник обыкновенный.

Droga: pelašķu laksts — herba Millefolii; трава тыся­челистника.

Parastais pelašķis ir 2 0 .. . 50 (80) cm augsts, daudz­gadīgs asteru dzimtas (Asleraceae) lakstaugs ar īsu, lož­ņājošu sakneni. Stumbrs zarojas tikai pie ziedkopas. La­pas vairākkārt plūksnaini dalītas. Apakšējās rozetlapas ar kātu, augšējās — sēdošas, pamīšus. Lapu virspuse tumšzaļa, apakšpuse pelēkzaļa. Ziedi balti vai violetro- žaini, sakopoti kurvīšos, stumbru un zaru galotnē un veido vairogu vai skaru. Zied no jūn ija līdz rudenim. Parastais pelašķis sastopams visā republikā ļoti bieži laukos, ceļ­malās, sausās pļavās, krūmājos.

Ievākšana un sagatavošana. Parastā pelašķa lakstus

ievāc, nogriežot vai nopļaujot līdz 15 cm garas un līdz3 mm diametrā (pie pamata) augu galotnes ar ziedkopām ziedēšanas perioda sakumā jūn ijā , jū lijā . Žāvē bēniņos vai citās labi vēdināmās telpās parastos apstākļos, sargājot no tiešas saules gaismas. Drogas iznākums ir 2 0 ...2 2 %

no svaiga materiala svara.Droga sastāv no pelašķu lakstu galotnēm, līdz 5 mm

gariem un 4 . . . 6 mm platiem atsevišķiem ziedu kurvīšiem un to kopām. Ziedu kurvīšu malās atrodas mēlziedi, vidū — stobrziedi. Laksti un ziedi dabiskā krasā. Drogas

smarža savdabīgi aromātiska; garša rūgta.

205

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 9. iz­devuma. M itrums taja nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 15%, 10% sālsskābē nešķīs­

tošo pelnu ne vairāk par 3% , sabirzušu auga daļu, kuras var izsijāt caur 1 mm lielam sieta acīm, ne vairāk par

3% , lakstu, kuru stumbrs resnāks par 3 mm, ne vairāk par 3% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%, neorga­nisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo baķos pa -50 kg. Noliktavās to uzglabā baķos, aptiekās — slēgtās kastēs sausās, labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Pelašķu laksti satur ēterisko eļļu (līdz 0 ,8% ), kuras galvenās sastāvvielas ir seskviter- pēn i — proazulēns, rūgtviela ahillīns, hamazulēns, terpēni un skabekli saturošie terpēnu atvasinājum i; organiskas skābes, spirtus, alkaloīdu ahilleīnu, miecvielas, sveķveida vielas, karotinoīdus, C un K vitam īnu. Svaigiem lakstiem izteikta fitoncīdu aktivitāte.

Lietošana. Eksperimentāli pierādīts, ka ahilleīns pa­stiprina asins sarecēšanu, bet azulenogēnajām vielām ir izteiktas pretiekaisuma un antialerģiskas īpašības un tas sekmē brūču sadzīšanu. Parastā pelašķa preparāti palie­lina trombocītu skaitu asinīs un pastiprina dzemdes mus­kulatūras savilkšanos. No drogas gatavo uzlējumu, tēju un šķidro ekstraktu, kurus lieto dzemdes asiņošanas ap­turēšanai iekaisumu un fibromiomu gadījumos, kā ari bieži kopā ar nātru lapu šķidro ekstraktu deguna, zarnu, brūču asiņošanas apturēšanai. Drogu lieto ēstgribas iero­sināšanai un gremošanas orgānu sekrēcijas stimulēšanai, ka arī gastrītu un čūlu ārstēšanai. Preparāti labvēlīgi

ietekmē visu organismu.

Tautas medicīnā drogu lieto arī kuņģa, zarnu un aknu slim ību, augšējo elpošanas ce|u kataru, aterosklerozes un furunkulu arstēšanai, menstruālā cikla traucējumu novēr­šanai, laktacijas stimulēšanai zīdītajām-mātēm, pret he moroidālām un ginekoloģiskām asiņošanām, žultsalune- ņiem un urīna nesaturēšanu naktīs. Svaigu sulu kopā ar medu pa l tējkarotei 3 reizes dienā lieto tuberkulozes, mazasinības un žultsakmeņu ārstēšanai. Pret spēcīgam sirdsklauvēm, it sevišķi klimaktērijā, lieto parasta pelašķa

uu smaržīgās rūtas sulu vienādās daļās pa 1 tejkarotei 3 reizes dienā.

200

Ārīgi brūču, furunkulu, čūlu, zvīņainās ēdes ārstēšanai lieto svaigu augu sulu vai ziedi, bieži vien kopā ar ārstnie­

cības tauksaknes sakni. No pelašķu lakstiem (2 daļas)

un kumelīšu ziediem (1 daļa) gatavo novārījumu, kuru lieto sejas ādas kopšanai un pret pinnēm. Tēju gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti lakstu uz 1 glāzi verdoša ūdens. Iz ­dzer 3 reizēs viena diena.

Pelašķu laksti ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā

(1. pielikums).

PEON IJA , NOVIRZĪTA

Paeonia unomala L.; пион уклоняющийся, марьин

корень.

Droga: peoniju sakne — radix Paeoniae; корень пиона,

марьин корень.

Novirzīta peonija ir 60 . . . 100 cm augsts, daudzgadīgs gundegu dzimtas (Ranunculaceae) lakstaugs. Augam ir īss, daudzgalvains saknenis ar daudzām sulīgām , resnam, briinsarkanīgāni saknēm. Lapas pamīšus ar 15. . . 30 cm garu lapu plātni un 5 . . . 15 cm garu kātu. Lapu plātne divkārt vai trīskārt staraini vai plūksnaini šķelta. Ziedi krāšņi, 8 . . . 13 cm diametrā, pa vienam stumbru galā.

Vainaglapas 5, spilgti sarkanas vai balrožainas. Kausla­pas arī 5, nevienādās, paliek pie augļa. Putekšņlapu daudz.

Auglis 2 . . . 5 someņu kopauglis. Zied m aija beigas, jūn ija sākumā.

Novirzītā peonija sastopama PSRS Eiropas daļas zie­meļaustrumu daļā, mežu josla, S ibīrijā līdz Jakutijas rie­tumu rajoniem, Kazabijas austrumdaļas kalnos. Та aug kalmi nogāzēs, laucēs, skrajos skuju un lapu koku mežos, kā arī snbalpīnas kalnu pļavas. Mušu republika novirzīto peoniju, ka ari citas peoniju sugas, piemēram, ā r s t n i e ­c ī b a s p e o n i j u (P. officinalis L.) bieži kultivē dārzos

ka dekoratīvu augu.

Ievākšana un sagatavošana. Peoniju saknes ievāc ve­ģetācijas perioda beigās — no augusta beigām līdz vē­lam rudenim, visvairāk septembri un oktobri. Saknes iz­

rok neievainotas un tū līt skalo tekošā ūdenī, ļauj nožūt

207

liekajam m itrumam un tad sagriež gabalos. Resnākās sak­nes pārgriež ari gareniski un atdala bojātās vietas. Žāvē siltās, labi vēdināmās telpās vai kaltēs līdz 50°C tempe­ratūrā.

Droga sastāv no dažāda garuma sakņu gabaliem, kuru ārpuse brūna, lūzums gluds, dzeltenīgs vai brūngans. Dro­gas garša rūgti savelkoša; smarža vāja, īpatnēja.

Ķīmiskais sastāvs. Peoniju saknes satur ēterisko eļļu (apmēram 1,6%), kuras sastāvā ietilpst peonols, metilsa- licilāts, benzoskābe, salicilskābe, ka arī cieti (apmēram

78,5%), glikozīdu salicīnu, miecvielas, cukurus, nedaudz alkaloīdu, samērā daudz mikroelementu (hromu, stron- ciju u. c.). Sēklas satur arī eļļu.

Lietošana. Peoniju sakņu ūdens un spirta izvilkumiem ir izteikta sedatīva un vājāk izteikta pretsāpju iedarbība. Tie nedaudz paaugstina arī kuņģa skābes sekrēciju.

Sakņu tinktūru lieto pa 30. . . 40 pilieniem 3 reizes dienā neirožu, bezmiega, galvassāpju ārstēšanai. Prepa­rāts ir maz toksisks un būtiski neietekmē asinsspiedienu, sirdsdarbības ritmu, elpošanu, uzlabo darba spējas. Sakņu uzlējumu lieto gastrītu un kuņģa čūlu ārstēšanai, jo tas nedaudz paaugstina skābes saturu kuņģī.

Tautas medicīnā peoniju saknes plaši lieto dažādu sli­mību, piemēram, hipertonijas, bezmiega, klepus, drudža, caurejas, kuņģa čūlu, reimatisma, podagras, epilepsijas, ādas tuberkulozes, strutojošu ausu iekaisumu, dzemdes kakla erozijas un pat vēža ārstēšanai, kā arī pret asiņo- šanām . Tējas gatavo, ņemot '/2 tējkarotēs sakņu uz 1. . .2 glāzēm ūdens.

Ķīnas tautas medicīnā peoniju saknes lieto vēža ārstē­šanai, M ongolija nieru slim ību ārstēšanai un pret saindē­šanos, bet ziedus un lakstus — epilepsijas ārstēšanai. Vi- duseiropā un Dienvideiropā k o r a ļ ļ s a r k a n ā s p e o n i - j a s (P. corallina Retz.) saknes lieto akūta gastroenterīta ārstēšanai, sēklas — epilepsijas, krampju ārstēšanai un kā gāzu novadītāju līdzekli. S k a i s t ā s p e o n i j as (P. pe- regrina M ill.) saknes lieto dzemdes muskulatūras stimulē­šanai, kā pretiekaisuma, pretsāpju līdzekli, garā klepus, astmas, podagras, vēdera sāpju, nierakmeņu, pūšļakineņu un hemoroīdu ārstēšanai.

208

PĒRKONENE, SIRMA

Erysimum canescens Rotli, sin. E. diffusum Elirh.; желтушник се­рый.

PĒRKONENE, PARASTA

Erysimum cheiranthoi- des L.; желтушник

левкойный.

Droga: sirmās pērko- nenes laksts — herba Ery- simi canescenlis\ трава желтушника серого.

S i r m ā p ē r k o n e n e

ir 3 0 .. . 80 cm augsts, d iv ­gadīgs krustziežu dzimtas (Brassicaceae) lakstaugs,

klāts ar matiņiem , tādēļ tā krāsa pelēkzaļa. P ir ­m ajā veģetācijas periodā

veidojas ļoti īsi rozetveida dzinum i, bet otrajā gada izaug viens vai vairāki zaraini stumbri. Lapas lan- cetiskas vai lineāri lance- tiskas, sēdošas, pamīšus. Ziedi dzelteni, sakopoti blīvos ķekaros zaru galā. Zied m aijā, jūn ijā . Augļu laikā zieda ass izaug ļoti gara. Auglis pelēks pāk- stenis ar daudz sīkām sēk-lām ; ienākas jūn ijā , jū lijā .

S irmā pērkonene savvaļā sastopama V idusāzija, kā arī

PSRS Eiropas daļas un Sibīrijas stepju zonā. Medicīnis­kiem nolūkiem drogu ievāc tikai no kultivētiem augiem.

Pašlaik medicīnā atļauts lietot arī citas pērkoneņu su­

gas.

209

P a r a s t ā p ē r k o n e n e ir 30. . . 120 cm augsts, vien­gadīgs lakstaugs ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas iega­reni lancetiskas vai lancetiskas, sēdošas, pamīšus, klātas ar retiem matiņiem. Ziedi spilgti dzelteni, sakopoti īsos

ķekaros, kas augļu laikā sasniedz līdz 35 cm garumu. Zied no maija līdz oktobrim. Augļi četršķautnaini pāksteņi.

Mūsu republikā parasto pērkoneni sastop bieži kā ne­zāli tīrumos, pļavas, ceļmalas, upmalas, izcirtumos, ap­dzīvotu vietu tuvumā. Lielas audzes tā neveido.

Ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc līdz 30 cm

garas augu galotnes, nogriežot vai nopļaujot tās ziedēša­nas laika. Nedrīkst izmantot bojātus, ka arī nodzeltējušus augus. Ievākto materiālu žāvē ēnā, labi vēdināmās telpās, bēniņos vai kaltēs līdz 60°C temperatūra.

Drogā ir zarainas augu galotnes ar lapām , ziediem un paretam ar dažadas gatavības pakāpes augļiem. Stumbri un lapas pelēki, ziedi dzelteni. Smarža drogai vāja, īpa t­nēja; garša ļoti rūgta.

Drogas kvalitati nosaka pec Valsts farmakopejas 9. iz­devuma. M itrums droga nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu nedrīkst but vairak par 13%, dabisko krāsu zaudē­jušu lakstu ne vairāk par 3% , augļu ne vairāk par 5% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 2% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%- Drogas aktivitatei jabūt ne mazākai par 500 varžu darbības vienībām vai 8 6 ... 95 kaķu darbības vienībām 1 g drogas.

Drogu iesaiņo maisos vai ķīpās. Aptiekās uzglabā kas­tēs, noliktavās — maisos vai ķīpās uzmanīgi ka stipri iedarbīgu drogu. Aktivitāti parbauda ik gadus.

Ķīmiskais sastāvs. Visas auga daļas satur sirds gliko- zīdus. V isvairāk to ir sēklās, ziedos (2. . . 6% ) un lapās

(1. . . 1,5%), mazāk stumbrā un saknēs. Svarīgākie gliko- zīdi ir erizim īns un erizimozīds. Sēklas satur eļļu (3 0 ... 40% ), kuras sastāvā ietilpst oleīnskabe, erukskābe, palmi- tīnskābe, linolskābe, linolēnskābe.

Lietošana. Pērkoneņu aktīvās vielas pēc savas iedarbī­bas ir līdzīgas uzpirkstīšu glikozīdiem. Tās iedarbojas samēra ātri, tomēr Ienāk neka strofantīns. Erizim īns neku- mulē, erizimozīds nedaudz kumulē. Medicīnā lieto ind iv i­duālos glikozīdus — erizim īnu un erizimozīdu. E r i z i - m ī n u lieto 0,033% šķīduma veidā intravenozi, galveno­kārt pret m itralam sirdskaitēm, aterosklerotisko kar-

diosklerozi ar 11 un 111 pakāpes asinsrites traucējumiem.

210

Preparāta diurētiskais efekts saistīts ar sirdsdarbības uz­labošanos. E r i z i m o z ī d u lieto tabletēs pa 0,5 mg vai ari iekšķīgi 0,2% spirta šķīduma veida pret II pakāpes asinsrites traucējumiem.

No parastās pērkonenes iegūts preparāts k o r e z ī d s , kas ir glikozīdu summa. To lieto 0,05% šķīduma veida tāpat kā erizimozīdu. Visi minētie preparati ir indīgas vielas, kuras lietojamas uzmanīgi, tikai pēc ārsta norādī­juma.

Sirmās pērkonenes svaigu lakstu sula ietilpst preparāta k a r d i o v a l ē n a sastāva. No tās iegūst arī neogalerūsko preparātu e r i ž ī d u.

Parastās pērkonenes lakstu uzlējumu tautas medicīnā jau sen lieto sirdsslimību, cingas ārstēšanai un kā diurē- tisku līdzekli. I ēdamkaroti drogas aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens; dzer pa I ēdamkarotei 4 vai 5 reizes dienā ar cu­kuru.

S ibīrijas tautu medicīnā drogu bez tam lieto arī plaušu tuberkulozes un tūsku ārstēšanai.

PIEN EN E , ĀRSTNIECĪBAS

Cūkpiene; Taraxacum officinale Web.; одуванчик.

Droga: pieneiiu sakne — radix Taraxaci; корень оду­ванчика.

Ārstniecības pienene ir daudzgadigs asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs ar resnu, mazzarainu, 2 0 .. . 60 cm garu varpstveida sakni. Visās auga daļas ir piensula. La­pas rozetē, pie pamata sašaurinātas; pēc ārēja izskata un lieluma ļoti variē. Ziedneši dobi, 5 . . . 30 cm augsti. Ziedi dzelteni, divdzimumu, ar mēlveida vainagu, sakopoti kur­vīšos. Zied no maija līdz jū lijam un dažreiz pat līdz oktobrim.

Ārstniecības pienene sastopama ļoti bieži visā repub­likā. Tā aug saulainos pakalnos, laukos, pļavas, mežos, ceļmalās. Lielākas saknes ir tikai tiem augiem, kuri aug dārzos iabā augsnē.

Ievākšana un sagatavošana. Ārstniecības pienenes sak­nes ievāc rudenī — septembrī, oktobrī. Tās izrok neievai­notas, nobirdina zemi, nogriež virszemes daļas kopā ar saknes kaklu, atri mazgā aukstā ūdenī, nogriež sīkās sān- saknītes un vītiria vēsā vietā, kamēr vairs neizdalās balta

211

ne vairāk par 4% , ļenganu, vieglu sakņu, kurām atda­lās miza, ne vairak par 2% , sakņu ar bruņu vai

tumšu vidu ne vairāk par 10%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 2% .

Drogu iesaiņo ķīpās pa 50 kg. Noliktavās to uzglabā

ķīpās, aptiekās — noslēgtās kastēs, skārda vai stikla trau­kos sausās, labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums 5 gadi.

212

piensula. Pēc tam saknes žāvē, izklātas p lānā slānī labi vēdināmās siltās tel­

pas vai kaltēs 40 . . . 50° temperatūra. Saknes ir iz­

žuvušas, kad tās laužot neliecas, bet lūst. Drogas

iznākums ir 3 3 .. .3 5 % no svaiga materiāla svara.

Droga sastāv no 10 ... 15 cm garām , 0 ,5 ... 1,5 cm resnām, vienkāršām vai arī nedaudz zarainām sak­nēm, bez saknes kakla.

Saknes ir rievainas vai ne­daudz spirāliski sagriez­tas, brūnganas, trauslas, liecot lūst ar troksni. L ū­zums līdzens, ta jā saska­tāma bieza, pelēkbalta miza, bet vidū dzeltena koksne. Smaržas drogai

nav; garša rūgtena, ar saldu piegaršu.

Drogas kvalitāti no­saka pēc Valsts farmako­pejas 9. izdevuma. M it­rums ta jā nedrīkst pār­

sniegt 14%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par

8%, 10% sālsskābē ne­šķīstošo pelnu ne vairāk par 4% , slikti attīrītu sakņu (ar saknes kaklu)

Ķīmiskais sastāvs. Ārstniecības pienenes saknes satur karotinoīdus, triterpēnu savienojumus, rugtvielas (laktu- kopikrinu), sterīnus, flavonoīdus, kaučukveida vielas, inu- linu uri citus savienojumus.

Lietošana. Pieneņu sakņu rugtvielas ierosina ēstgribu, sekmē gremošanas trakta orgānu darbību, tām piemīt diu- rētiskas, žults sekrēciju stimulējošas, prettārpu un caur­eju radošas ipašibas. No drogas gatavo tēju, novārījumus, ekstraktus, kurus lieto pirms ēšanas kā gremošanas or­gānu sekrēciju stimulējošus līdzekļus aknu, žultspūšļa slim ību, žultsakmeņu, gastrītu, kolītu, hemoroīdu, ārstē­šanai un vēdera aizcietējuma novēršanai.

Tautas medicīnā ārstniecības pienenes saknes pa 5 g dienā pirms ēšanas lieto aterosklerozes ārstēšanai. Pēdējā laikā mēģinājumos ar dzīvniekiem (žurkām ) pieradīts, ka auga saknes sekmē holesterīna oksidēšanos un tā izda lī­šanos no organisma žultsskābju veidā, pie tam vienlaikus novērota paaugstināta asins sarecēšanas spēja. Vasarā var dzert svaigu augu sulu ( 5 . . . 6 ēdamkarotes dienā) kā tonizējošu, urīndzinēju un asins sastāva uzlabotāju līdzekli, podagras un ādas slimību arstēšanai. Tēju un novārījumu dzer žultsakmeņu, dzeltenās kaites, tūskas, urīnpūšļa un nieru slim ību ārstēšanai, vielu maiņas uzla­bošanai un kā atkrēpošanas līdzeklī. Tējas gatavošanai ņem l ēdamkaroti sakņu uz 1 glāzi verdoša ūdens; dzer pa V2 glāzes pirms ēšanas.

Ārīgi svaigu sulu lieto acu slim ību, sausās ekzēmas ār­stēšanai, sejas ādas tīrīšanai, pret kārpām, pinnēm, vasa­

ras raibumiem. Sula ietilpst arī kosmētisko ūdeņu sastāvā.Jaunus lakstus kopā ar saknēm lieto salatiem kā v it­

amīnu avotu pret mazasinību un nogurumu. Lietojot lapu salātus, ieteicams 30 minūtes pirms lietošanas lapas no­mērcēt auksta ūdenī, lai atbrīvotos no rūgtvielām . Jaunos ziedu kurvīšus marinē un lieto uzturā. Saknes ietilpst jaukto tēju sastāvā (I. pielikums).

PĪLĀDZIS , PARASTAIS

Sērmūkslis; Sorbus aucuparia L.; рябина обыкновенная.

Droga: p īlādžu auglis — fruetus Sorbi; плод рябины.

Parastais pīlādzis ir 3 . . . 10 (20) m augsts rožu dzim ­tas (Rosaceae) krūms vai koks. Lapas pamīšus vai pušķos,

nepāra plūksnaini saliktas; lapiņas iegarenas vai iegareni

213

lancetiskas, ar zobainu malu. Ziedi baiti, aromātiski, sako­poti vairogveida ziedkopas. Zied m aijā, jūn ija . Augļi oranž­

sarkani, ābolveida, lidz 1 cm diametrā, ar 3 ( 2 . . . 7) sēk­

lām.Parastais pīiadzis sastopams bieži visā republika. Tas

aug mežos, ceļmalas, grāvmalās, ka ari stādījumos dārzos

un parkos.Ievākšana un sagatavošana. Parastā pīlādža augļus

ievāc augusta beigas, septembri, oktobrī, kad tie pilnīgi

nogatavojušies, noplūcot ar visu vairogu. Pirms žāvēšanas atlasa bojātos augļus un atdala kātus. Žāvē tāpat kā pa­rasta pabērza augļus.

Droga pīlādžu augļi ir apaļi vai ovāli noapaļoti, stipri

krokaini, spīdīgi, oranžsarkani, apmēram G mm diametra, ar pieezobaina kausa paliekam. Augļa iekšpusē 2 . . . 7

sirpjveidā saliektas brūnganas sēklas. Drogas smarža vaja, savdabīga; garša rūgteni skaba.

Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta (ГОСТ 6714-53). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 18%,

dabisko krasu zaudējušu augļu ta jā nedrīkst but vairak par 5% , to skaitā — gaišoranžu augļu ne vairāk par 4%), piedegušu augļu ne vairak par 1%; augļu ar augju kātu ne vairāk par 3% , auga citu daļu (lapu, augļu katu u. c.) ne vairak par 0,5%, organisko piemaisījumu ne vairak par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairak par 0,2%.

Drogu iesaiņo maisos pa 20 kg un 40 kg. Noliktavās to uzglaba maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs sausās,

labi vēdināmās telpās.Ķīmiskais sastāvs. P īlādžu augļi satur karotinoīdus,

flavonoidus, С vitam īnu, spirtu sorbitu, cukurus, pektīn- vielas, organiskās skābes, miecvielas, eterisko eļļu, m ikro­elementus — varu, m angānu, a lum īniju , arī dzelzi u. c.

Lietošana. P īlādžu augļus lieto ka profilaktisku un ārstniecības līdzekli vitam īnu tēju gatavošanai (1. pieli­

kums).Tautas medicīnā tos lieto reimatisma, nierakmeņu un

urīnpūšļa akmeņu ārstēšanai, kā diurētisku līdzekli, m i­nerālvielu maiņas traucējumu novēršanai un menstruāciju regulēšanai. Svaigu sulu lieto dizentērijas, cingas (ar medu), hipertonijas, aterosklerozes ārstēšanai un kā vieglu

caurejas līdzekli bērniem.P īlādžu augļus plaši izmanto dažādās pārtikas rūpnie­

cības nozarēs.

2)4

PIPARMĒTRA

Saltmētra; Mentha piperita L.; мята перечная.

Droga: piparmētras lapa — foliurn Menihae piperitae\ лист мяты перечной.

Piparmētra ir daudzgadīgs pariātru dzimtas (Larnia- ccae) lakstaugs ar zarainiem ložņājošiem sakneņiem. Sak­

neņu mezglos attīstās saknes. Augus pavairo veģetatīvi ar sakneņiem, no kuriem ik gadus izaug 8 0 .. . 100 cm aug­sti, četršķautnaini, zaraini, tumšvioleti vai zaļi virszemes stumbri. Lapas pretējas, ar īsu kātu, olveidīgi iegarenas,

veselas. Tās sakošļājot, rodas aukstuma sajūta mutē. Ziedi sīki, sārti vai rožaini violeti, sakopoti pusmieturos varpveida ziedkopā. Zied jūn ijā , jū lijā . Augļi ienākas reti.

Piparmētru kultivē dārzos, no kurienes vietām tā pāriet savvaļa, bet tad samērā ātri iznīkst. Padomju Savienība to visvairāk kultivē Ukrainā, Krasnodaras novadā, Mol- dāvijā, Baltkrievija un Pievolgas apgabalos. Mūsu repub­lika piparmētra dažreiz izsalst, bet samērā labi padodas vietējie hibrīdi, kas neslimo ar rūsas sēņu izraisītām sli­m ībām un satur samērā daudz ēteriskās eļļas (1 . . . 1,5%).

Ievākšana un sagatavošana. Piparmētras lapas ievāc augu ziedēšanas sakumā dienās pirmaja pusē, kad augos ir uzkrājies visvairāk ēteriskās eļļas, nopļaujot augus ar

mašīnu vai izkapti. No nopļautajiem augiem lapas var no­plukt ar rokam, bet darbs ir ļoti neražīgs, tādēļ augus sa­liek kaudzītēs, kur tie savīst, pēc tam tos sasien nelielos

kūlīšos vai saišķos un žāvē. Augus žāvē, izkārtus kaltēs3 0 ...3 5 °C temperatūrā vai arī laba laika laukā, nojumēs, uz klona, bēniņos, caurvējā. Izžuvušos augus spēcīgi kra­tot, nobirdina sausās, veselas lapas, kuras izmanto medi­

cīnas vajadzībām . Pārējās lapas, kuras izmanto ēteriskas eļļas ieguvei, nokuļ ar mašīnām vai arī uz klona apdauza

ar ķēdēm. Nokuļot lapas, jāraugās, lai tās stipri nesa­birztu.

Drogā ir ap 8 cm garas un apmēram 3 cm platas lapas. Lapu kati un dzīslas var būt violetas, lapu plātnes malas nevienādi zāģzobainas, lapu virspuse tumšzaļa, apakšpuse gaišāka, jo uz tās ir daudz matiņu. Drogas smarža stipri

aromātiska, īpatnēja, it sevišķi sarīvējot; garša dedzinoša, košļājot mutē, ilgāku laiku sajūtams aukstums.

215

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu nedrīkst but vairāk par 14%, 10% sālsskābē nešķīs­tošo pelnu ne vairāk par 6% , samelnējušu lapu ne vairāk par 5% , stumbru un ziedkopu ne vairāk par 10%, sabir­zušu auga daju, kuras var izsijāt caur 3 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 5% , organisko piemaisījumu ne va i­rāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%; ēteriskās eļ|as ne mazāk par 1%. Nav pieļaujami citu mētru sugu lapu piemaisījumi.

Drogu iesaiņo kastēs, bāķos vai maisos pa 50 kg. No­liktavas uzglabā kastēs, bāķos vai maisos, aptiekās — labi noslēgtos stikla vai metāla traukos vai noslēgtās kas­tēs sausas, labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Piparmētras lapas satur ēterisko eļļu ( 1 . . . 2 % un pat 5%) , kurā atrastas līdz 40 dažādas sastāvvielas. Galvenā sastāvviela ir D-mentols un tā esteri ar etiķskābi un izobaldriānskābi, bez tam vēl daudz dažādu terpēnu un to atvasinājum u — mentons (apmēram 10%), fellandrēns, pinēni, cineols, jasmols, jasmons, pipe- ritons, inentofurāns. Smaržas kvalitāti uzlabo esterificētais mentols un jasmols, bet mentofurans un mentons to pa­sliktina. Bez ēteriskās eļļas lapas vēl ir karotīns, betaīns, triterpēnskābes, miecvielas, flavonoīdi, rūgtvielas u. c.

Lietošana. Mentolam piemīt vietēja sāpes remdinoša, spazmolītiska, antiseptiska, kairinoša iedarbība. No drogas gatavo tinktūru, kas ietilpst kuņģa pilienos, tēju, uzlē­jumu, kurš ietilpst Traskova pretastmas mikstūras sastāvā,

aromatisko ūdeni, iegūst ēterisko eļļu un mentolu. Mentols ietilpst preparātu validola, valokordīna, korvalola, arte- mizola, enatīna, pektusīna, Zeļeņina pilienu, dažādu ziežu, spirta un eļļas šķīdumu sastavā. Mentolu kopā ar bela- donnas un baldriāna tinktūrām kā nomierinošu līdzekli lieto stenokardijas ārstēšanai, jo paplašina koronāros asinsvadus un novērš spazmas, histērijas, neirožu ārstē­šanai un pret vemšanu. Piparmētras tēju un tinktūru lieto pret vemšanu kā nomierinošu, žultsdzinēju, gāzu novadī- tāju līdzekli, pret sāpēm kuņģī un gremošanas traucējumu novēršanai. Tēju gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti lapu uz

1 glāzi verdoša ūdens.Ārīgi ēterisko eļļu un mentolu lieto kā dezinficējošu

un kairinošu līdzekli. Tā ietilpst zobu pilienos, deguna p i­

216

lienos, pulveros, ziedēs (tīģera ziedē), ingafēnā, inga- kamfā, kurus lieto neiralģiju, nervu iekaisumu, ādas nie­zes, deguna iekaisumu, iesnu, migrēnas, augšējo elpoša­nas ceļu iekaisumu ārstēšanai.

Tautas medicīnā piparmētru lieto pret paaugstinātu skābes saturu kuņģī, žagām , kuņģa— zarnu spazmām, žultsakmeņiern un nierakmeņiem, galvassapēm, bezmiegu ka nom ierinātāju līdzekli un pret pārmērīgam menstruāci- jam . Ārīgi lieto kā antiseptisku līdzekli peldēm, rīkles ska­lošanai, inhalācijām . Svaigu lapu apliekamos lieto pret galvassāpēm.

Piparmētru, 110 tās iegūto ēterisko eļļu un mentolu plaši lieto kā garšvielu pārtikas rūpniecībā, dzērienu ga­tavošanā, kosmētika. Piparmētras lapas ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

PLIKST IŅŠ, GANU

Naudulītis, plikšķis; Capsella bursa-pastoris (L.) Med.;пастушья сумка.

Droga: ganu plikstiņa laksts — herba Bitrsae pastoris; трава пастушьей сумки.

Ganu plikstiņš ir līdz 50 cm augsts, viengadīgs vai pārziemojošs kāpostu dzimtas (Brassicaceae) lakstaugs. Lapas pamīšus, vienkāršas. Rozetes lapas veselas vai p lūk­snaini dalītas, ar kātu; stumbra lapas iegareni lancetis- kas vai lineāras, skaujošas, ar gludu vai zobainu malu un bultveida pamatu. Ziedi sīki, balti vai bālzaļgani, sa­kopoti ķekarveida ziedkopā. Zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Ganu plikstiņš sastopams visā republikā un aug kā nezāle laukos, dārzos, ceļmalās, grāvmalās.

Ievākšana un sagatavošana. Ganu plikstiņa lakstus

ievāc vasaras pirinaja pusē. Augu izrauj ar visām saknēm, kuras tūlīt nogriež 1111 atmet, bet virszemes daļu (kopā ar

lapu rozeti) žāvē parastos apstakļos bēniņos, nojumēs,

šķūņos. Drogas iznākums ir 2 6 .. . 28% no svaiga mate­riāla svara.

Drogā ir 10. . . 40 cm gari laksti ar lapām , ziediem un dažādas attīstības pakapes augļiem — otrādi sirdsveida vai trīsstūrainiem, plakaniem 3 . . . 8 mm gariem un 2 . . .5 mm platiem pakstenīšiem. Lakstiem jābut dabiskā, zaļa

217

krāsā. Drogas garša rūg­tena; smarža vāja, īpat­nēja.

Drogas kvalitāti no­

saka pēc valsts standarta (ГОСТ 14102-69). M it­rums taja nedrīkst pār­

sniegt 13%, kopējo pelnu nedrīkst but vairāk par 10%, 10% sālsskābē ne­šķīstošo pelnu ne vairāk par 2% , ar 70'J spirtu eks­trahējamo vielu jābūt ne mazāk par 10%, sabirzušu

lakstu, kurus var izsijāt caur 1 mm lielām sieta

acīm, ne vairāk par 2% , stumbru ar saknēm, atse­višķu sakņu, sadzeltējušu lapu, stumbru, citu auga daļu, kurām ir neīstas miltrasas bojājum i, no vairāk par 3% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 2% , neorganisko pie­maisījumu ne vairak par

1%.Drogu iesaiņo maisos

pa 25 kg, baķos vai ķīpās

pa 50 kg. Noliktavās uzglabā maisos, ķīpas, baķos, aptie­kās — noslēgtas kastēs sausās, labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums ir 3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Ganu plikstiņa laksti satur gliko-

zīdus, flavonoīdus, miecvielas, organiskas skābes, holīnu, acetilholīnu, daudz kalija un mikroelementus — hromu, manganu, varu, titānu, alum īniju .

Lietošana. Ganu plikstiņa preparatiem piemīt asinsap-

turētājas īpašības, tie izraisa dzemdes muskulatūras sa- vilkšanos. Eksperimentāli pierādīts, ka ekstrakts darbojas kā hipotenzīvs līdzeklis. No drogas gatavo uzlējumu un šķidro ekstraktu, kurus lieto ka asiņošanu apturētājus līdzekļus ginekoloģijā un dzemdniecībā pret inenoraģijam un metrorāģijām un pēc dzemdībām. Pret plaušu un nieru

218

asiņošanu ganu plikstiņa lakstus lieto kopā ar tīruma kosas lakstiem (pēc ārsta noradijuma un kontroles). U z­

lējumu gatavo koncentrācijā 10: 180...200 un dzer pa 1 ēdamkarotei 3 vai 4 reizes dienā.

Tautas medicīnā ganu plikstiņa lakstus lieto ļoti sen kā asiņošanu apturētāju līdzekli pret iekšējām asiņošanam, nieru slim ību, kuņģa katara un čūlas, žultsakmeņu, hiper­tonijas arstēšanai, vielu maiņas traucējumu novēršanai un pret urīna nesaturēšanu naktīs. Svaigu sulu lieto pa4 0 ...5 0 pilieniem reimatisma, caurejas, aknu un nieru slimību ārstēšanai. Arigi lieto pret deguna asiņošanu.

Ganu plikstiņa lapas lieto kā salātus un vāra zupās un citos ēdienos.

P LŪŠKOKS, M ELNAIS

Pliedcrs; Sambucus nigra L.; бузина черпая.

Drogas: plūškoku ziedi — ļlores Sambuci; цветки бу­зины;

plūškoku auglis — jruetus Sambuci; плод бузины.

Melnais plūškoks ir 2 . . . 6 m augsts, dekoratīvs kapri- foliju dzimtas (Capriļoliaceae) krūms. Zaros resna, balta serde. Lapas pretējas, 2 0 .. . 30 cm garas, nepāra plūk­snaini saliktas; lapiņas eliptiskas, otrādi vai iegareni īlen- veida, ar sīki zobainu malu un ļoti īsu kātiņu. Lapu virs­puse tumšzaļa, apakšpuse gaišāka. Ziedi dzeltenigbalti, sīki, smaržīgi, sakopoti plašās vairogveida ziedkopās. Zied m aijā, jūn ijā (dažreiz arī jū li jā ) . Augļi melnvioleti kau­leņi ar 2 . . . 4 kauliņiem, nogatavojas augustā, septembrī.

Melnais plūškoks aug dārzos, parkos un paretam pār­gājis savvaļā veco parku un m āju apkaime.

Ievākšana un sagatavošana. Melnā plūškoka ziedus

ievāc ziedēšanas sākumā, kad lielāka daļa ziedu ir uzzie­dējusi. Parasti noplūc visu ziedkopu ar ziediem un vēl

neuzziedējušiem ziedpumpuriem un pirms žāvēšanas at­dala kātus. Augļus ievāc bez kāta, kad tie p iln ig i nogata­vojušies. Ziedus izber plāna slānī un žāvē caurvēja, bēni­ņos vai kaltēs 3 0 ...3 5 °C temperatūra, laiku pa laikam parjaucot. Augļus pēc ievākšanas 2 . . . 3 dienas vilina at­klātā vietā ēna, nojumēs, pēc tam žāvē kaltēs, krāsnīs, kur laba ventilācija, 5 0 ...6 0 °C temperatūra. Pēc izžāvēšanas nosijā augļu kātus. Ziedu drogas iznākums ir 18%, augļu

drogas — 15% no svaiga materiāla svara.

219

Ziedu droga sastāv no atsevišķiem, apmēram 5 mm diametra ziediem un apmēram 2,2 mm lieliem ziedpumpu- riern. Ziedi ir riteņveida, ar 5 kauslapām, 5 vainaglapām un 5 putekšņlapām. To krāsa dzeltenīgbalta (drogā pie­ļauj līdz 8% brūnganu ziedu), smarža vāji aromatiska; garša saldi gļotaina.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Vissavienības standarta (OCT HKBT 6618/208). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, ziedu kātu un ziedkopu ta jā nedrīkst būt vairāk par 8% , sabirzušu ziedu daļu, kuras var izsijāt caur 1 mm lielam sieta acīm, ne vairāk par 8% , organisko piemaisī­

jum u ne vairāk par 1%, neorganisko piemaisījumu ne vai­rāk par 1%-

Augļu droga sastāv no ieapaļiem, iegareniem, krokai­niem ogveida kauleņiem, kuru diametrs līdz 5 mm. To augšdaļā ir 5 mazi kausa zobiņi. Augļa mīkstumā ir ap­mēram 4 mm gari un 2 min plati 2 . . . 4 olveida vai iega­reni, plakani, krokaini kauliņi. Augļu ārpuse melnvioleta, mīkstums tumšsarkanbrūngans, kauliņ i gaišbrflngani.

Smaržas drogai nav; garša skābi salda.Augļu kvalitāti droga nosaka pēc Vissavienības stan­

darta (OCT IIKBT 7397/360). M itrums drogā nedrīkst

pārsniegt 15%. auga citu daļu (augļu kātu, lapu, zaruu. c.) nedrīkst būt vairāk par 2% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk

par 0,5%.Ziedu drogu iesaiņo kastēs un baķos pa 50 kg un

100 kg, augļu drogu maisos pa 50 kg. Noliktavās ziedus uzglabā kastēs un bāķos, bet augļus — maisos. Aptiekas kā ziedus, tā arī augļus uzglabā labi noslēgtās kastēs sau­

sās, labi vēdināmās telpas.Ķīmiskais sastāvs. Melnā plūškoka ziedi satur flavo-

noīdus, glikozīdu sambunigrīnu, ēterisko eļļu, holīnu, alkil-

ainīnus, organiskās skābes, gļotvielas, miecvielas. Augļos ir C vitamīns, karotīns, flavonoīdi, miecvielas, cukuri, or­

ganiskās skābes.Lietošana. Plūškoku ziedus un augļus tēju un uzlē­

jum u veidā lieto kā sviedrējošus un diurētiskus līdzekļus pret saaukstēšanos, retāk nieru un urīnpūšļu slim ību ār­stēšanai.

Tautas medicīnā plūškoku ziedus, augļus, jaunos dzi­numus un lapas lieto pret dažādām slim ībām . Ziedus un augļus lieto saaukstēšanās, bronhīta, drudža, reimatisma,

220

artrīta, nierakmeņu ārstēšanai kā sviedrējošu un diurē- tisku, pretiekaisuma un vieglu caurejas līdzekli. Lapu no­vārījumu ar medu lieto pret vēdera sāpēm un aizcietēju- miem. Augļus un sakņu mizu lieto tūskas, dizentērijas, diabēta, nieru un urīnpūšļa slim ību ārstēšanai. Ziedu teju gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens; dzer pa 1/4 glāzes ar medu 3 vai 4 reizes dienā pirms ēšanas. Ārīgi ziedus (bieži kopā ar kumelīšu zie­

diem) lieto kompresēm un skalojumiem angīnas, mutes gļotādas iekaisumu, acu, ausu sāpju, podagras, reima­tisma, hemoroīdu ārstēšanai, kā arī pret sāpēm krustos. No drogas gatavo spilventiņus, kurus aplej ar verdošu

ūdeni, ļauj samitrināties un karstus liek uz sāpošajām vietām. Jaunas lapas, novārītas pienā, liek uz iekaisumiem, apdegumiem un izsutumiem. Rozes ārstēšanai lieto div­gadīgu dzinumu m izu bez korķa kārtas. M izu aplej ar sa­berztu kaņepju ūdens emulsiju (kaņepju pienu) un virs auduma novieto uz slimās vietas.

PR IED E , PARASTĀ

Meža priede; Pinus sylvestris L.; сосна обыкновенная.

Droga: priežu pumpurs — gemma Pini-, сосновая ночка.

Parastā priede ir mūžzaļšļ, lidz 40 m augsts priežu dzimtas (Pinaceae) skuju koks ar sarkanīgbrūnu, kre- vainu mizu. Skujas zilganzaļas, pa 2 kopā uz īsvasām. Ziedi viendzimuma, augs vienmājnieks. Vīrišķie ziedi pa vairākiem vienkopus, ar daudz putekšņlapām; sievišķie ziedi — čiekuriņi pa 1 vai 2 kopā zaru galā. Jaunie Čie- kuriņi ir pelēkzaļi, bet vēlāk pelēkbrūni. Sēklas ar spārnu.

Parastā priede sastopama ļoti bieži visā republikā. Tā aug sm ilšainās augsnēs jauktos mežos vai tīraudzēs.

Ievākšana un sagatavošana. Parastās priedes jaunos, rožainbrūnos pumpurus ievāc agri pavasari (110 marta līdz m aijam ), kamēr tie uzbrieduši, bet vēl nav sākuši

augt un nav atvērušās segzvīņas. Pumpurus var ievākt arī ziemā janvara beigās un februārī, kad tie ir mazāki, bet sveķaināki. Pumpurus (pušķos pa 4 vai 5) nogriež ar asu nazi kopā ar 3 mm garu pārkoksnētā zara daļu, iz­

ber p lānā slānī un žāvē vēsas, labi vēdināmās telpās. Ž ā­vēšanas ilgums 3 . . . 4 nedēļas. Tos nedrīkst atstat bēni­ņos, kurus sasilda saule, jo no priežu balzama var iztvai­kot ēteriskā eļļa un segzvīņas var atvērties, tāda droga

221

vairs nav derīga. Pumpuri ir izžāvēti, kad tie liecot lūst, bet neliecas. Drogas

iznākums ir 3 8 . . . 407o n o

svaiga materiāla svara.

Droga sastāv no t . . . 4 cm gariem konusveida pumpuriem, kuri atrodas

pa vairakiem kopā un v i­dējais ir lielāks par pārē­jiem. Atsevišķu pumpuru drogā nedrīkst būt vairāk par 25%. No ārpuses tie klāti ar rožainbrūnām , spi-

raliski sakārtotām zvīņām , kas salipušas ar sveķiem (balzam u). Drogas garša rūgtena; smarža balza- miska, patīkama.

Drogas kvalitāti no­saka pēc valsts standarta (ГОСТ 8466-57). M it­rums drogā nedrīkst pār­sniegt 13%; auga citu daļu (skuju, pāraugušu

galotņu, pumpuru ar zara daļu, kas garaka par 3 mm, bet ne garāka par 2 cm) nedrīkst būt vairāk par

10%, to skaitā skuju ne vairāk par 0,5%; sabirzušu pumpuru daļu, kuras var iz ­sijāt caur 3 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 5% , or­ganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo kastēs pa 25 kg. Noliktavās to uz-

glaba kastēs, aptiekās — noslēgtās kastēs vai stikla trau­kos labi vēdināmās, vēsas telpās atsevišķi no citām dro­gām.

Ķīmiskais sastāvs. Priežu pumpuri satur ēterisko eļļu (līdz 0,36% ), kuras galvenās sastāvvielas ir <z-, fi-pinēni, limonēns, borneols, kamfēns un citi savienojumi, bez tam vēl miecvielas, rūgtvielas, flavonoidus, karotinoidus, m ik­

roelementus — mangānu, varu, alum īn iju u. c. Priežu sku-

222

jas satur С vitam īnu (0,1 . . . 0 ,3% ), karotīnus, ēterisko eļļu un citus savienojumus.

Lietošana. Priežu pumpuru preparātiem piemīt dezin­ficējošas un diurētiskas īpašības, bez tam tie sekmē at- krepošanu. Tēju un uzlējumu lieto klepus un augšējo elpo­šanas ceļu iekaisumu ārstēšanai. Ārīgi lieto inhalācijam , peldēm, kā arī nervu, sirds un asinsvadu slim ību ārstēša­nai. Priežu skujas izmanto vitam īnu dzērienu pagatavo­šanai un karotīna iegūšanai. Skuju ēterisko eļļu lieto ārīgi ierīvējumos pret podagru un reimatismu. Та ietilpst arī preparāta p i n a b i n a sastāvā. Tēju gatavo, ņemot1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens.

No parastās priedes iegūst terpentīnu, balzamu, kolo­foniju, darvu, ogli un citus produktus, kurus izmanto kā medicīnā, tā arī citās tautas saimniecības nozarēs. Ter­pentīns ietilpst dažadu preparātu, piemēram, olimetīna, enatīna un citu sastāva, it sevišķi terpentīna smagas frak­cijas, kuras lieto nierakmeņu ārstēšanai. No terpentīna gatavo terpīnhidrātu, kamparu un dažādas smaržas, kuras

izmanto parfimērijā. Kolofoniju un priežu balzamu lieto plāksteros. Darvu izmanto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli pret dažādām ādas slim ībām . Terpentīnu inha lā­

ciju veidā lieto augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un kā dezinficējošu un atkrēpošanas līdzekli bronhītu ārsleša- nai. To izmanto arī dažadas ziedēs ka kairinošu un sāpes

atvelkošu līdzekli. Aktivēto ogli lieto kā adsorbeniu pret rūgšanas un pūšanas procesiem zarnās, gāzu uzkrāšanos, saindēšanos ar alkaloīdiem un citām vielām, lai gan prak­tiski šim nolūkam izlieto galvenokārt berzu, liepu vai citu lapu koku ogli.

Priežu pumpuri ietilpst dažu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

PUPIŅA , PARASTĀ

Phaseolus vulgaris L.; фасоль обыкновенная.

Droga: pupiņu auglis bez sēklām — jrucius Phaseoli sine semine; нлод фасоли без семян.

Parasta pupiņa ir 3 0 .. . 60 cm augsts, viengadīgs tau­riņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugs ar stāvu (var. na- nus Asch.), retāk vijīgu stumbru (var. communis Asch.). Lapas trīsstaraini saliktas, lidz 10 cm garas un līdz 6 cm platas, ar pielapēm. Ziedi dzeltenbalti vai violeti, sakopoti

223

pa 2 . . . 6 ķekaros lapu žāklēs. Zied no jūn ija līdz augustam. Auglis 5 . . . 20 cm gara, nokarena',

plakana vai gandrīz c ilin ­driska pāksts ar 2 . . . 8 sēk­lām. Sēklas 5 . . . 15 mm garas, dažādās krāsās. Medicīnā izmanto tikai augus ar baltam sēklām.

Parastas pupiņas dzim ­tene ir Meksika vai Gva- temala; pie mums to plaši kultivē kā pārtikas augu.

Ievākšana un sagata­

vošana. Drogai ievāc pa­

rastas pupiņas augļus — pākstis, kad tās kļuvušas dzeltenas. Izloba sēklas, un pākstis tū līt žāvē labi vēdināmās telpās vai kal­tēs līdz 50°C temperatūrā.

Drogā ir lidz 15 cm ga­ras un lidz 2 cm platas spirā liski sagriezušās pākšu puses. No ārpuses tās ir gaišdzeltenas, ne­

daudz matētas, iekšpusē gandrīz baltas, spīdīgas. Pāksts iekšējā sieniņa plāna, caurspīdīga, viegli lobās. Uz pāk­stīm labi saskatāmas sēklu piestiprināšanās vietas. Sm ar­

žas drogai nav; garša vaji gļotaina.Ķīmiskais sastāvs. Pupiņu pākstis satur am inoskā­

bes — asparaginu, arginīnu, tirozīnu, leicīnu, lizīnu, trip- tofānu; hemicelulozi (līdz 48,6% ), kālija sāļus, kā ari m ik­

roelementus — niķeli un kobaltu. Sēklas (pupiņas) satur cieti (5 3 ... 65% ), olbaltumvielas, nedaudz tauku, cuku­rus, m inerālvielas u. c.

Lietošana. Drogas sastāvā esošais arginīns spēj pa­zem ināt cukura līmeni asinīs, tādēļ drogu lieto cukura diabēta ārstēšanai. Eksperimentālajos pētījumos noskaid­rots, ka pupiņu pākšu preparāti dzīvniekiem (trušiem) pa­zemina cukura līmeni asinīs par 3 0 ...4 0 % , pie tarn

efekts ilgst apmēram 10 stundas.

224

Drogu lieto šķidrā un sausā ekstrakta, kā arī uzlē­jum a veidā cukura diabēta ārstēšanai un kā labu diurē- tisku līdzekli nieru un urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai. Uz­lējumu gatavo, vārot 40 g drogas ar 1 glāzi ūdens; dzer

pa 1 ēdamkarotei 4 vai 5 reizes dienā. Bulgāru tautas me­dicīnā lieto novārījumu, ņemot 20 g drogas uz 1 l ūdens; vāra uz lēnas uguns 3 . . . 4 stundas. Dienā pa malkam iz­dzer apmēram l/2 novārījumā.

Agrāk medicīnā plaši izmantoja arī sēklas (pupiņas). To m iltus aptiekas praksē lietoja kā indiferentu pamat- masu zirnīšu pagatavošanai. Tautas medicīnā pupiņu m il­tus lietoja ārīgi ādas slim ību ārstēšanai.

Pupiņu augļus un sēklas plaši izmanto pārtikas rūp­niecībā.

PUPLAKSIS , TREJLAPU

Pupāji, trislapis; Memjanthes trifoliata L.; трилистникводяной, трифоль.

Droga: puplakšu lapa — ļolium Menyanthidis\ лист трилистника водяного.

Trejlapu puplaksis ir 1 5 ...3 0 cm augsts, daudzgadīgs genciānu dzimtas (Gen(ianaceae) lakstaugs ar resniem, gariem, ložņājošiem sakneņiem, kuru virspusē saskatāmas lapu rētas. Lapas pamīšus, trīsstaraini dalītas, ar 7 . . . 30 cm garu kātu; plūksnas otrādi olveida vai eliptiskas,3 . . . 1 0 cm garas, 1,5. . . 3 (5) cm platas, ar gludu malu

un strupu galu. Ziednesis bez lapam, 2 0 ...3 0 cm augsts. Ziedi balti vai rožaini, 3 . . . 7 cm garos ķekaros. Zied m aijā, jūn ijā .

Trejlapu puplaksis sastopams visā republikā. Tas aug m itrās, purvainās pļavās, grāvjos, ezermalās, stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastmalās un vietām veido pat nelielasaudzes.

ievākšana un sagatavošana. Trejlapu puplakša lapas

ievāc tūlīt pēc augu noziedēšanas jū lijā , augustā, kad tās ir p iln īg i attīstījušās. Tās noplūc kopā ar īsu, līdz 3 cm

garu kātu. Ievāktās lapas tūlīt žāvē. Sākumā tās novieto vējā, lai nožūtu liekais, ārējais mitrums, bet pēc tam iz­klāj p lānā slānī labi vēdināmās telpās uz sastatņiem vai arī kaltēs 4 5 ...6 0 °C temperatūrā. Žāvēšanas laikā lapas periodiski pārcilā un samaisa. Drogas iznākums ir 1 6 .,. 18% no svaigu lapu svara.

8 - 393 225

Droga sastāv no veselam un salauztam, p lānām , zaļām lapām. Lapu formai un lielumam jāatb ilst lapu mor­foloģiskajam aprakstam. Smaržas drogai nav vai tā ir nespecifiska; garša ļoti lūgta .

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, kopējo pelnu nedrikst būt vairāk par 10%, sabrunejušu lapu ar brūniem traipiem ne vairāk par 5% , lapu ar katu, kas ga­rāks par 3 cm, ne vairāk par 8% , atsevišķu lapu katu ne

vairaiš par 3% , organisko piemaisījumu ne vairak par 1%. neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.

Drogu iesaiņo baķos vai maisos pa 50 kg. Noliktavās to uzglaba baķos vai maisos, aptiekās — noslēgtas koka kastēs vai skarda traukos sausas, labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas ilgums 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Puplakšu lapas satur rūgtvielas — loganīnu, foliamentlnu, sverozidu, mentiafollnu; flavono- īdus, alkaloldus, miecvielas, nedaudz eļļas, holīnu, sveķ- skābes un citus savienojumus, kuri satur jodu.

Lietošana. Puplakšu lapu preparātus lieto rūgtvielu dēļ ēstgribas ierosināšanai un gremošanas orgānu darbī­bas regulēšanai. No drogas gatavo tēju, uzlējumus, kurus izmanto kā žults sekrēciju veicinātājus līdzekļus aknu un žultsvadu slim ību arstēšanai. Teju gatavo, ņemot 2 tēj­karotes lapu uz 1 glāzi verdoša ūdens un dzer pa ‘Д g lā ­zes 30 minutes pirms ēšanas.

Tautas medicīna lieto cingas, drudža, aknu un žults- pūšļa slim ību, gastrītu, ja pazeminats skābes saturs kuņģa sulā, skrofulozes, tuberkulozes ārstēšanai un pret parazi- tarajiem tārpiem.

Puplakšu lapas ietilpst dažādu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

RABARBERS, PALM I.APU, T lIN G O ZIJA S VARIETĀTE

Rheum palmatum (L.) var. tanguiicum Maxim. —ревень пальчатый тангутский.

Droga: rabarberu saknenis ar saknēm — rhizoma cum radicibus Rhei; корневище с корнями ревеня.

Palm lapu rabarbers ir 1 ,5 ...2 ,5 m augsts, daudzga­dīgs sūreņu dzimtas (Pohjgunaceae) lakstaugs, ar īsu, tumšbrūnu sakneni un vairākām resnam, gaļīgām sak-

226

nēm. Rozetes lapas lielas, ar garu kātu. Lapas plātne

staraini šķelta, daivas no- smaiļotas. Stumbra lapas pamišus, mazakas, pie pa­mata ar turzīti. Ziedi sīki, bālrožaini vai sārti, sakopoti lielās skarās.

Augu masveida ziedēšana novērojama ar trešo veģe­tācijas periodu. Zied jū ­

nijā. Auglis trīsšķautnains riekstiņš.

Palm lapu rabarbera dzimtene ir Centrālās Ķ ī­nas kalnu meži. Padomju Savienībā to kultivē M as­kavas, Voroņežas, Kiro- vas un Novosibirskas ap­gabalos, kā arī Baltkrie­vijā un Ukrainā. Var ku l­tivēt arī mūsu republikā, bet augs cieš no dažādiem kaitēkļiem.

Ievākšana un sagata­

vošana. Drogai ievāc sak­neņus ar saknēm no četr­gadīgiem lidz sešgadīgiem

un vecākiem augiem. Tos izrok vai mehanizēti izar, mazgā aukstā ūdenī, at­

tīra no koksnainām un bo­jā tām daļām , sagriež ap­

mēram 10 cm garos gaba­los, 8 . . . 15 dienas vītina gaisā, tad žāvē kaltēs lidz

60 °C temperatūrā.

66. att. Palm lapu rabarbera Tungūzijas varietāte (Rhcum palmatum (L.) var. tangiiticumMaxim.) :

a — hab itués : b — saknen is ar sak­nēm

227

Drogā ir blīvi sakņu vai sakneņu gabali. To ārpuse ir pelēcīgbrūna, iekšpuse dzeltena ar oranžiem punktiņiem; lūzums gluds, marmorēts. Drogas smarža specifiska; garša rugtena, savelkoša. Drogu košļājot, tā čirkst starp zo­biem, un siekalas krāsojās oranžā krāsā.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums droga nedrīkst pārsniegt 1 2 % , kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 8% , 10% sālsskābē nešķīs­tošu pelnu ne vairāk par 1%, sabirzušu daļu, kuras var izsijāt caur 3 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 5 % ,

lūzumā tumšu sakņu ne vairāk par 5 % , organisko piemai­

sījumu ne vairāk par 0 ,5 7 o , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,57o- Ar ūdeni ekstrahējamo vielu drogā jābūt ne mazāk par 337o- Pie mums izmanto arī importētu drogu, kas sastāv no m izotām saknēm.

Drogu iesaiņo dubultmaisos pa 2 0 . . . 2 5 kg. Noliktavās to uzglabā maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs, stikla vai skārda traukos.

Ķīmiskais sastāvs. Atkarībā no augšanas vietas un augu sugas antracēnatvasinajumu daudzums drogā svār­

stās no 37o līdz 127o- Jauna jās augu daļās aktīvo vielu ir vairāk, un tās ir galvenokārt reducētā veidā vai kā brīvi aglikoni. Vecajas augli daļās pārsvara ir glikozīdiski sa­vienojumi. Reducētajiem savienojumiem ir galvenokārt di- mēru forma. Tie ir homoioddiantroni — senidīns A un B,

dialoeemodīndiantroni, difisciondiantroni, diemodīndian- troni, dihrizofanoldiantroni un heterodiantroni — senidīns

C, palm idīns A, B, C un D, reidīns A, B un C, kas var būt monoglikozīdu vai diglikozīdu veidā. Bez tam atrasti šo savienojumu skaldprodukti aglikoni — aloe-emodīns,

hrizofanols, reum-ernodīns, fiscions, reins; flavonoīdi (līdz 1 ,37o rutīna u. c.), pektīnvielas, ciete, cukurs, miecviela glikogaiīns u. c.

Lietošana. Mazu devu un spirta šķīdumu iedarbība at­

karīga no tannoglikozīdiem, kas darbojas kā preteaurejas līdzekļi, bet lielu devu un ūdens šķīdumu iedarbību no­saka antracēnatvasinājum i, kuri darbojas kā caurejas līdzekļi. Drogu lieto pulvera un tablešu (sausais ekstrakts) veidā, kā arī dažādos kompleksos pulveros, bieži kopā ar magnija oksīdu. Agrāk to lietoja arī tinktūras un sīrupa veidā.

Lietojot palm lapu rabarbera preparātus, visi organisma izdalījum i (urīns, sviedri, piens) ir oranžā krāsā.

228

Pie mums dārzos audzēta parastā rabarbera (Rheum rhaponticum L.) sakneņi ar saknēm nevar aizvietot palm« lapu rabarbera sakneņus un saknes.

RASASKRĒSLIŅS, PARASTAIS

Rasaspodiņš; Alchemilla vulgaris L.; манжетка обык­новенная.

Drogas: rasaskrēsliņu laksts — herba Alchetnillae\ трава манжетки;

rasaskrēsliņu lapa — ļoliutn Alchemillae-, лист манжетки.

Parastais rasaskrēsliņš ir 5 . . . 40 cm augsts, daudzgadīgs rožu dzimtas (Rosaccae) lakstaugs ar

stāvu vai pacilu stumbru. Lapas vienkāršas, ar pie- lapēm, staraini daivainas, gandrīz apaļas, ar zo­bainu malu, klatas ar m a­tiņiem. Piezemes lapas ar garu kātu. Stumbra lapu

maz, tās ar īsu kātu vai pat sēdošas. Ziedi sīki, dzeltenzaļi, sakopoti neīs­tos čemuros. Zied no maija līdz rudenim. Auglis riek­

stiņš.

Parastais rasaskrēsliņš mūsu republikā aug bieži pļavās, laukos, mežmalās,

taču lielas audzes neveido.

Ievākšana un sagata­

vošana. Drogai ievāc lak­stus un lapas ziedēšanas laikā, nogriežot auga virs­zemes daļu 2 . . . 3 cm virs zemes. Tos saliek irdeni

229

grozos, pēc tam izklāj plana slānī ( 2 . . . 3 cm) un žāvē

labi vēdināmās telpās, nojumēs, bēniņos vai ari kaltēs līdz 60°C temperatūrā.

Drogā ir stumbri ar 3 . . . 10 cm lielām, veselām vai vē- dekļveidā saplacinātām lapām un sīkiem dzeltenzaļiem zie­diem. Drogai īpatnēja smarža un rūgtena, savelkoša garša.

Drogu iesaiņo baķos vai maisos. Noliktavās uzglabā bāķos vai maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs sausās, labi vēdināmas telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Droga samērā maz izpētīta. Tajā atrastas miecvielas, rūgtvielas, glikozīdi u. c.

Lietošana. Padomju Savienībā zinātniskajā medicīnā

drogu nelieto. Tautas medicīnā to lieto ļoti plaši, jo aktī­vajam vielām piemīt preliekaisuma iedarbība. Tās sekmē

bronhu dziedzeru sekrēciju un uzlabo organisma vispārējo vielu maiņu. Uzlējumu lieto pret sāpēm mazā iegurņa ra­jonā, dismenorejas, kuņģa un zarnu kataru, caurejas ār­stēšanai, pret pūšanas un rūgšanas procesiem zarnās. U z­lējumu gatavo, aplejot 2 tējkarotes sasmalcinatas drogas ar 1 glāzi verdoša ūdens. Lieto pa 1 glāzei 2 vai 3 reizes dienā. Ārīgi ūdens uzlējumu lieto acu kompresēm, deguna

skalojumieni pret asiņošanu un iesnām, strutojošu brūču dziedēšanai.

Droga ietilpst dažu jaukto tēju sastāvā (1. pielikums).

RASENE, APAĻLAPl)

Saules rasene; Drosera rotundifolia L.; росянка кругло-листая.

Droga: raseņu laksts — herba Droserae\ трава ро­сянки.

Apaļlapu rasene ir lidz 25 cm augsts, daudzgadīgs ra­seņu dzimtas (Droseraceae) kukaiņēdājs lakstaugs. Lapas rozetē, izpletušās un piekļāvušās pie zemes, gandrīz apa­ļas, ar 1. . . 7 cm garu kātu. Pielapes pavedienveida, līdz pusei saaugušas ar lapas kātu. Lapas plātne ar īpatnē­jiem sarkanīgiem dziedzermatiņiem, kuru pamats ļoti ju ­

tīgs pret kairinājum iem . Kad kukainis noklust uz lapas, dziedzermatiņi izdala sulu ar fermentiem un to sagremo. Ziednesis 1, ar 3 . . . I 0 . . . 2 0 sīkiem, baltiem ziediem, kas sakopoti vienpusīgā ķekarā. Zied no jūn ija līdz aupustam. Auglis ovāla pogaļa.

230

Apaļlapu rasene aug mūsu republikas sūnu purvos, ka arī purvainos grāvjos.

Ievākšana un sagatavošana. Apaļlapu rasenes virsze­mes daļas ievāc auga ziedēšanas laikā un atdala saknes, sūnas un citus piemaisījumus. Tās izklāj plana slānī un žāvē ēnā nojumēs, labi vēdināmās telpās vai arī 4 0 .. . 50 °C temperatūrā.

Droga sastāv no 0 ,4 ... 1 cm garām un 0 ,5 ... 1,8 cm

platām iesarkanām piezemes lapām, 10. . . 15 cm gariem vai arī nedaudz salauztiem ziednešiem ar ziediem un da- žadas gatavības pakāpes augļiem. Drogas krāsa tumšsar- kanbrūna; smarža īpatnēja; garša skābi rūgta, savelkoša, nedaudz gļotaina.

Drogas kvalitati nosaka pēc Vissavienības standarta

(OCT IIKBT 5532/15). M itrums drogā nedrīkst būt lielāks par 15%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 15%, sa­birzušu daļu, kuras var izsijāt caur 1 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 5% , organisko piemaisījumu ne vai­rāk par 2% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo pa 25 kg saplākšņu kastēs, kuras izklā­tas ar pergamentu. Noliktavās uzglabā kastēs, aptiekās — kastēs, skārda vai stikla traukos sausās, labi vēdināmās

telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Rasei,ui laksti satur naftahinona at­

vasinājumus — drozeronu un plumbagīnu, bez tam vēl C vitam īnu, organiskās skābes, antociānu, miecvielas, pro-

teolītiskus fermentus, kā arī kālija un kalcija sāļus.

Lietošana. Apaļlapu rasenes aktīvajām vielām piemīt spazmolītiskas īpašības. P lumbagīns uzrāda antimikro-

biāltt aktivitāti, tas nomāc dažu patogēno sēņu un baktē­riju, piemēram, tuberkulozes nūjiņu , augšanu, kā arī iedar­bojas uz garā klepus ierosinātāju. P lumbagīns nelielās

devās stimulē centrālo nervu sistēmu, bet lielās devās iz­raisa konvulsijas un paralīzi.

Medicīna lieto tēju, uzlējumu un tinktūru dažādu el­pošanas orgānu slimību, piemēram, garā klepus, larin­gīta, hroniska bronhīta, bronhiālās astmas, kā ari hroniska

aizsmakuma ārstēšanai.

Tautas medicīnā iekšķīgi lieto novārījumu kuņģa un zarnu iekaisumu ārstēšanai, kā diurētisku līdzekli tusku, dzeltenās slimības, tuberkulozes ārstēšanai un kā tempe­ratūras pazem inātāju. Novārījuma gatavošanai ņem

23t

1 tējkaro ti d r o g as uz 1 glāz i kar s ta ūdens ; v ā r a d a ž a s m i ­nūtes, izkāš un izdzer vienā dienā.

Ārīgi p re t v a s a r a s ra ibumiem, k ā r p ā m un va ržac īm lieto lapu dziedzeru sekrētu un lapu sulu.

Drogu iz m ant o homeopāt i jā , kā arī pā r t ik a s rūpniec ībā l iķieru g a ta vošana i .

R A U D E N E, PARASTA

L abdūša , sa r k a n ā ra u d a ; O riganum vu lgare L.; д у ­шица обыкновенная.

Droga: r a u d e ņ u laks t s — herba Origani-, трава д у ­шицы.

P a r a s t ā raud en e ir 2 5 . . . 85 cm augs ts , d a u d z g a d ī g s p a n ā t r u d z im tas (Lamiaceae) l aks tau gs . S t u m b r s s tāvs, dažre iz s a rka nī gs , z a ro ja s au g š d a ļā . L a p a s pre tē jas , v ie n ­kāršas , veselas , iegaren i olveida vai i egarenas . Ziedi div- lūpaini , rožaini vai pu rp u r sa rk an i , t u m š s a r k a n u piezicd- lapu žāk lēs va i rog ve i da s k a r ā s za ru ga lā. Zied no jūn i ja līdz sep tembrim.

P a r a s t a rauden e pie m u m s s a s t o p a m a ne bieži un lie­las, p la š a s audzes neveido. Tā a u g sa u so s paka lnos , upju k r a s tm a la s , ce ļmalās , k rūmā jos , a t k l ā t ā s vietās.

I evā kš ana un s a g a t a v o š a n a . P a r a s t ā s ra u d e n e s l a k ­s t u s ievāc z iedēš ana s laikā jūl i j a, a u g u s t a s āk u m ā , nog r ie ­žot 2 0 . . . 3 0 cm g a r a s z iedoša a u g a ga lo tnes. Tās žāvē n o ­ju m ēs vai bēniņos, labi v ē d i n ā m ā s te lpās 5 . . . 7 cm biezā slānī . Pēc iz ž ā v ē š a n as la ks tu s izberž cau r sietu vai a rī a r rokām no b rau k a z iedus un lapas , bet k ā tu s un s t u m b r u s a tmet . A u g u s nedr īks t i z rau t a r sakn ēm un plūkt , jo tie v a i r o ja s veģetat īvi . Laks tus ievākt no v ienas audzes v a r2 vai 3 gadus , bet pēc t a m 1 g a d u ļauj augie m a ta u g t . Drog as izn āku m s ir 2 6 . . . 3 0 % no sv a ig a ma te r iā la sv ara .

Droga s a s t ā v no ziedu un lapu m ais ī ju ma . L apa s ir1 ,5 . . . 4 cm g a r a s un lidz 2,5 cm p la tas , iegareni o lveida, a r vese lu malu , s t ru p u ga lu un ķīļveida p am a tu . To v i r s ­puse tum šz a ļ a , a p akšpuse ga išāka . Ziedi 3 . . . 5 m m gari , lūpziežu t ipa, bā lroža in i vai b ā lp u rp u r s a rk a n i . D r o g a s s m a r ž a a romā t i s ka ; g a r š a rūgt i vircota, savelkoša .

D ro g a s kva li tā t i nosaka pēc Viss av ien ības s t a n d a r t a (OCT-4322) . M i t ru m s drogā nedr īks t p ā r s n ie g t 12%, d a ­bisko krā su daļēj i zaudē jušu , sa m e ln ē ju šu lapu un ziedu

232

nedr īks t but va i r āk pa r 7 % , s a l a u z t u a u g a da ļu ne va i ­rāk p a r 5 % , sab i r zu m u , kur us v a r izs ijā t c a u r 2 m m lie­lām sieta acīm, ne v a i r ā k p a r 5% , o rga n is ko p iemai s ī ­j um u ne va i rā k p a r 1%, ne o rg a n is k o p iemai s ī j um u ne v a i ­rāk par 0,5%.

D rogu iesa iņo baķos pa 100 kg. Nol ik tavās to u zgl abā baķos, ap t iekās — n os lē g t ās ka s tē s sa usā s , labi v ē d in ā m ā s telpās. D r o g a s u z g l a b ā š a n a s i lg um s 3 gadi .

Ķīmiskais sastāvs. P a r a s t ā s ra u d e n e s lakst i s a tu r ē te ­risko eļļu (l īdz 1 % ) , k u ra s g a lv e n ā s s a s t āvv ie la s ir fenoli — timols, karvak ro ls un seskvi te rpēni . Bez t a m la k ­stos ir miecvielas, С v i ta m īn s , f lavonoīdi u. c.

Lietošana. Ekspe r im en tā l i p ie radī ts , ka ra u d e ņ u lakstu uz lē jums pas t i p r i n a diurēzi , d a rb o ja s nomierinoši uz c e n ­t rā lo nervu s i s tēmu, sekmē k u ņ ģ a su la s un žu l t s sekrēci ju, krēpu a td a l ī ša nos . No d r o g a s g a t a v o tēju, uz lē jumu, k u ­rus lieto g r e m o š a n a s ve ic inā šan a i pre t z a rn u a ton i ju un kā diurēt isku, sv iedrē jošu un a tk r ē p o š a n a s l īdzekli. U z ­lējumu un tēju ga tavo , ņe mo t 1 . . . 1 V2 ēd a m k a ro te s dr o g a s uz 1 g lāzi verdoša ūdens ; i zdzer vienā dienā. Ārīgi lieto mutes d o bu m a s k a lo ša na i p ret a u g š ē jo e lp o š a n a s ceļu iekaisumiem.

T a u t a s medic īnā bez t a m vēl tēju un uz l ē ju mu lieto klepus, ga rā klepus, h roniska bronhī ta , s a a u k s t ē š a n ā s ā r ­s t ē ša na i kā sv iedrē jošu līdzekli, pret s ā p ī g a m m en s t r uāc i - jām, p a a u g s t i n ā t u dz im um u zb u d in ām īb u , kā nomier inošu līdzekli pre t ga lv a s s ā p ē m , kā a rī epi lepsi jas, nieru, aknu sl imību un a te rosk le rozes ā r s t ē ša na i . Ārīgi lieto s a u s ā m un m i t r ā m kompresēm, apl iekamiem, peldēm re imat i sm a, skrofulozes, i zs i tumu, furunkulozes , p iņņu, ēdes ā rs t ēša na i .

P a r a s t ā s ra u d e n e s l aks tu s lieto a rī pā r t ik a s rūpniecībā kā garšv ie lu sēņu un gu rķ u skābēšana i . R a ud eņu laksti iet i lpst d ažādu j a u k to tēju s a s tā v ā (1. piel ikums).

RAUVOLFIJA, ČOSKVEI DA

Rauwolfia serpentina Benth. ; раувольфи я змеиная .

Droga: rauvolf i ju sakn e — radix Rauwolfiae\ корень раувольфии змеиной.

Cūskveida rauvol f i ja ir 5 0 . . . 100 cm au g s t s , mūžza ļš , dekora t īvs o le and ru dz im ta s (Л росупасеае ) k rū m s ar spēcīgu sakņu s i s tēmu. S tu m br i va irāki , n e d a u d z zara in i ,

233

ar bālganu mizu. Lapas pa 3 . . . 5 mieturos, lance- tiskas, nosmailotas, kailas, iar gludu malu. Ziedi sīki, rožaini, retāk balti, če- murveida ziedkopās. Zied visu gadu. Auglis dubults kaulenis (vidu saaudzis) netīri purpursarkanā krasā.

Cūskveida rauvolfija savvaļā sastopama tropis­kajā Āzijā — Indijā, Indo­ķīna, Ceilonā, Indonēzijā,

kur aug mežu klajumos un mežmalās apmēram

1200 m virs jūras līmeņa. To kultivē Indijā. Padomju Savienībā cūskveida rau- volfijas izm ēģinājum u lau­ki iekārtoti A izkaukāzā.

Ievākšana un sagata­vošana. Cūskveida rauvol- fijas saknes kopā ar sak­neņiem plantācijās ievāc 3. un 4. veģetācijas gadā. Saknes izrok, nobirdina zemes, nogriež virszemes daļas, mazgā, sagriež ci­lindriskos gabalos vai at- staj veselas un žāvē 4 0 .. . 50 °C temperatūrā.

Sagatavotā drogā ir ve­selas vai sagrieztas sak­nes. Veselām saknēm ir

līdz 2 cm garš saknenis un 2 . . . 3 m gara izlocīta g a l­venā sakne ar daudzām sānsaknēm. Saknes ārpusē atro­

das brūna korķa karta ar gareniskām rievām. Saknes m iza plāna, ar pienstobriem; koksne trausla, dzeltenīga, tās lūzums gluds. Drogas smarža nepatīkama; garša rūgta.

Drogu iesaiņo ķīpās vai kastēs. Noliktavās to uzglabā

ķīpās vai kastēs sausās, labi vēdināmās telpās.

23i

Ķīmiskab sastāvs. Rauvol f i ju saknes s a tu r va i rāk neka 50 a lka lo īdu ( 1 , 5 . . . 3 ,0% ) , kas pieder pie d a ž ā d ā m ķīmi s­kām g r u p ā m . Daudzi no t iem ir opt iski aktīvi . Nozīmīgākie alkaloīdi ir rezerpīns , re sc inamīns , a im a l īn s ( rauvo l f īns ) , a imalicīns , a imal in īns , se rpīns , jo h im bīn s u. c.

L ie tošana . Medic īnā lieto a lka loīdu r e z e r p ī n u (sin. serpasil, Rau-sed, Rausedyl, Reserpoid, Serļin u. c.) , a i - m a l ī n u (sin. A rytm al, Taclūnalin u. c.) un a lka lo īdu ( rezerpīns , se rpent īns , a i m a l īn s u. c.) s u m m u r a u n a t ī n u (sin. Gendon, Raupina, R a im ito id , R au w asan u. c.).

P r e p a ra t i l ie to jami t ikai pēc ā rs ta norād ī jumiem. Re ­zerp īnu lieto g a lv enokā r t h iper ton i ja s un ps ihi sko s l imību ā rs tē šana i . T a s pazem in a a r te r i ā lo as in ssp ied ienu v isās s l imības s ta d i jā s , pa lēn ina pulsu, it sevišķi, ja t a s p a ā t r i ­nā ts . Rezerp īns nomier ina cen t r ā lo nervu s i s tēmu — s a ­m a z i n ā s un izzūd g a lv a ss ā p e s , reiboņi, s a t r a u k u m s . Tas sekmē dabisku iem ig šan u un a rī miega līdzekļu iedarbību. Rezerp īnu lieto arī s i rds m a z s p ē j a s gadī jumos .

Aimal īns pazem in a a r te r iā lo as inssp ied ienu , bet g a l ­venokār t t a m piemīt a n t i a r i tm is ka iedarbība.

R a u n a t ī n a iedarbība , sa l īdz ino t a r rezerp īna iedarbību, ir m a i g ā k a un pozitīvi i z p a u ž a s h iper ton i j as I un II p a ­kāpē. To ieteic kā h ipo tenzīvu un a n t i a r i t m is k u s i rds līdzekli i lgstoša i l ietošanai .

Ārzemēs no d r o g a s g a t a v o t ink tūru , sa u so un šķ idro eks t rak tu . Ind i jas la u t a s medic īnā rauvol f i ju sa k ņ u no ­v ā r ī ju m u iekšķīgi lieto pret čūsku un skorp ionu ko du­miem, s m a g u k u ņģ a un z a rn u t r ak ta s l imību — holēras , d izen tē r i jas , kā ari epi lepsi jas , ga lv a s s ā p ju , bezmiega , psi­hožu ā r s tē š a n a i un kā dzem de s m u s k u l a t ū r a s tonizē tā ju .

RETĒJS, MAURA

Pla tkā j iņ i , Ья It vēder iņ i ; Potentilla anserina L.; л а п ­чатка гусиная.

Droga: m a u r a re tē ja laks t s — herba P o ten tii lae an- serinae; трава лапчатки гусиной.

M a u r a retēj s ir d a u d z g a d ī g s rožu dz im ta s (R o sa - ceae) l a k s ta u g s a r ī su, re snu s t u m b ru un ložņā još iem1 5 . . . 8 0 cm gar iem, m ezgl a in iem dz inumiem, kur i m e z ­glos iesakņojas . L a p a s p iezemes rozetē, 6 . . . 10 (20) cm

2Э5

garas, nepāra plūksnaini dalītas, ar pielāpām; pluk­sim mala zobaina. Lapu apakšpuse zīdaini tūbaina, spīdīga. Ziedi dzelteni, pa vienam 3 . . .1 0 cm garu ziednešu galā. Auglis riek­

stiņu kopauglis. Zied 110

maija līdz augustam.

Maura retējs |oti bieži sastopams visā republikā.

Tas aug ceļmalas, māju pagalmos, ganības, gar ūdeņu m alām un grāvm a­lām, uezālienēs, bet lielas audzes neveido.

Ievākšana un sagata­vošana. Maura retēja virs­

zemes daļas vai arī virs­zemes daļas kopā ar sak­nēm ievāc ziedēšanas laikā.

2āvē ēnaina vietā laukā, nojumēs vai labi vēdinā­mās telpās.

Droga sastāv no sudrabaini pelēkām lapām , īsiem stumbriem, ziediem un dažādas gatavības pakāpes aug­ļiem, dažreiz ar nelielu sakņu piemaisījumu. Drogas

smarža vāja, īpatnēja; garša savelkoša.Drogu iesaiņo ķīpās vai kastēs, kas no iekšpuses iz­

klātas ar papīru. Noliktavās uzglabā ķīpās, aptiekas — noslēgtās kastēs, skārda vai stikla traukos sausas, labi vē­

dināmās telpās.Ķīmiskais sastāvs. Maura retēja laksti satur miecvie­

las (7 . . .2 0 % ) , flavonoīdus, C vitam īnu, holīnu u. c.Lietošana. Maura retēja aktīvajām vielām piemīt savel­

košas un baktericīdas īpašības. Pēdējā laikā farmakologi konstatējuši, ka tām piemīt arī spazmolītiska iedarbība.

Tautas medicīna lieto tēju un uzlējumu nierakmeņu un urīnpūšļa akmeņu, tuberkulozes, cingas ārstēšanai, pret bruku un dzemdes noslīdējumiem. Kaut gan augs satur miecvielas, lakstu un sakņu novārījumu (20 g drogas uz 1 / karsta ūdens) lieto aknu slim ību ārstēšanai, kuņģa un zarnu darbības traucējumu novēršanai, pret zarnu kut-

23G

rumu un z a rn u a izc ie tējumu. N ovār ī ju m u iekšķīgi lieto pret s ā p ī g ā m m e n s t r u ā c i j ā m un v ien la ikus a rī ār īgi kom ­presēm uz vēdera . /

P re t ba l ta j iem ziediem un s ā p ī g ā m m e n s t r u ā c i j ā m ieteic sēklu n o vā r ī ju m u pienā, ņemot 1 tē jkaro ti sēklu uz 1 glāz i piena ; v ā r a 5 m in ū te s un dzer pa '/2 g lāzes 2 reizes dienā. Laks tu nov ā r ī j u m u ka zas pienā lieto kā d iurēt isku līdzekli. Ārīgi d r o g u lieto v a n n ā m pre t locī­tavu sāpēm, ska lo jumiem pre t zobu sāpēm, acu ieka isumu a r s t ē ša n a i un d e g u n a a s i ņ o š a n a s ap tu rē ša n a i , kā a rī kos­mētikā se ja s kom presēm ā d a s t ī r ī šanai .

S va igu a u g u sulu kopā a r rudz u zaļo lapu sulu dzer pa 1 ēdam karo te i 3 reizes dienā žu l t sa k m eņ u un n ie r ak ­meņu ā rs tē šana i .

S va ig u su lu lieto brūču dz iedēšana i .

RETĒJS, ME2A

Pla tk ā js , re tē jums; Poten iil la erecia (L.) Raeusch. , sin.P. torm eniilla Neck.; лапч атк а прямостоячая , калгандикий.

Droga: meža re tē ja sakn eni s — rhizotna Torm entil lae ; корневище лапчатки.

Meža retēj s ir 2 0 . . . 30 cm a ug s ts , d a u d z g a d ī g s rožu dz imtas (Rosaceae ) l a k s t a u g s a r d a u d z g a lv a in u , resnu sakneni, no kura at iet s tāv i vai pacili , sīki, z a r a in i s t u m ­bri. L a p a s pa mī šu s , s t a r a in i sa l iktas, ar 3 (reti a r 4 vai 5) l ap iņā m, s ēdošas vai a r ī su kātu, rupj i zoba inu malu un 2 dziļi šķe l tā m p ie lapēm. Ziedi zel ta indzel ten i , pa 1 vai 2 uz ga r ie m kā t iem lapu žāklēs. Zied no m a i j a līdz rudenim. Augl i s r iekst iņu kopaugl is .

Meža retē js bieži s a s t o p a m s visā republ ikā. Tas a u g p ļavās , mežos, ce ļmalās , i zc ir tumos, k ū d r a s pu rv u un ezeru m a l ā s mi t ras , s k ā b ā s augsnēs .

Ievākšana un sagatavošana. Meža re tē ja s ak n eņ u s ievāc a u g a z i edē ša nas laikā, izrokot tos a r l ā p s t ā m vai d akšām. Nedr īks t i z rak t v i sus aug us , bet j ā a t s t ā j a rī sēk­linieki, jo aug i va i r o j a s t ikai a r sēk lām un a t t ī s tā s lēni, g a d ā sakneņi p ie aug a p m ē r a m pa 0,5 g. Ievākšan a i izvē­las au gus , kuri a u g s a u l a i n ā s vietās, jo tie s a tu r va i r āk ak tīvo vielu. Iz rak ta j iem sak neņi em nogr iež s īkās saknes,

237

s t um br u pa l iekas un m a z g ā auks tā ūdenī . N om a z g ā to s s a k n e ņ u s 1 . . . 2 d ienas vī t ina no jum ēs vai uz lauka , bet pēc ta m žāvē s i l tas, labi v ē d in ā m ā s te lpās vai ka l tēs 4 0 . . . 50 °C t e m p e ra tū rā . D ro g a s i znāku m s ir 2 8 . . . 327o no sv a ig a m a te r i ā la sva ra .

Drogā ir 3 . . . 4 (pa t lidz 7) cm ga r i un 1 . . . 2 c r n d i a ­me t r a sakneņi . Tie va r but t a i sn i vai izlocīti, nenote ik tas vai c i l indri skas formas, cieti, sm agi , a r nogr iezto sakņu rē tām. To kr ā sa ā rpu sē t u m š b rū n a , lūzumā s a r k a n a vai s a r k a n ī g b r ū n a ; lūzum s l īdzens vai ned aud z šķ iedrains . Droga i s m a r ž a s nav; g a r š a st ipr i save lkoša.

D rogas kva li tā t i nosaka pēc V a ls t s f a rm ak o p e ja s 9. iz­devuma. M i t ru m s droga nedr īks t pā rs n ie g t 1 4 7 o . kopējo pe lnu nedr īks t būt va i rā k pa r 5 7 o , lūzumā s a b r ū n ē ju š u sa kne ņu ne va i ra k pa r 5 7 o , slikti at t ī r ī tu s ak n eņ u ne v a i ­rāk p a r 3 7 o . o rg ani sko p i emais ī jumu ne va i r āk par 0 , 5 7 o , n eorgan isk o p iema is ī jum u ne v a i r ā k pa r l %.

Drogu iesaiņo maisos vai ķ īpās pa 50 kg. Nol iktavās to u zgl abā maiso s vai ķīpas, ap t iekās — nos lē g t ā s kas tēs sa us ā s , labi v ē d in ā m ā s telpas. D rogas u z g l a b ā š a n a s i lgu ms 6 gadi . J a kontrolē tā s kva l i tā te a tbi l s t p r as ībam, v a r u zg la bā t vēl 2 gadus .

Ķīmiskais sastāvs. Meža re tē ja sakneņi s a tu r miecvie­las ( 1 4 . . . 31 7o). f lobafēnus, o r g a n i s k ā s skābes, vaskve ida vielas, sveķveida vielas, gumi jv ie las , C v i t amī nu un ci tas vielas.

Lietošana. Meža retēja sa k n e ņ u n o v ā r ī j u m a m piemīt bakter ic idas , save lkošas u n a s iņ o š a n u a p t u r ē t a j a s īp a š ī ­bas. No d r o g a s g a t a v o n o vā r ī ju m u un tēju, ko lieto iekai­sumu , cau re ja s , gas t r ī tu , k u ņ ģ u čūlu. aknu sl imību ā r s t ē ­šana i , p re t i ekšējām a s iņ ošanā m , s a in d ē š a n o s a r s m a g a ­j iem metā l iem un a lka loīdiem. Tēju ga tav o , ņemo t 2 lh ē d a m k a r o š u dr o g as uz 1 glāz i verdoša itdens; vā ra 10 m i­nūtes, ļauj ievilkties un dzer pa 1 ēda mk aro te i 3 reizes diena p i rm s ēšanas . V a r ņemt arī 1 tē jkarot i d r o g a s uz 1 g lāzi verdoša ūdens ; izdzer vienā dienā. Ārīgi novā r ī jum u lieto mute s dobum a ska lo ša na i s toma t ī t u , a n g īn a s , g ļo t ­ā d a s ieka isumu, a p d e g u m u , ekzēmu un citu ā d a s sl imību ā rs tē šana i , kā a r ī d e g u n a a s i ņ o š a n a s ap tu rē ša na i .

T a u t a s medic īnā bez t a m vēl no d r o g a s g a t a v o ziedi, ņemot '/2 • • • 1 ē dam kar o t i d r o g a s uz 1 g lāzi t a uk u vai sv iesta; v ā r a 5 minūtes , i zkāš caur m ar l i un lieto pret lūpu, roku un kā ju ā d a s s a s p rē g ā ju m ie m . Ziedi va r g a ­

23ā

tavot , sa jaucot 2 d a ļ a s sa k n e h u t i n k tū ra s a r 1 da ļu g l i ­cerīna ; lieto kā iepr iekšminē to ziedi.

Meža re tē ja s a k n e ņ u s plaši lieto arī ve te r in ār i jā c a u r ­e jas a rs tē ša na i . S a k n e ņ u s izma nt o a rī rūpniec ībā kā miec­vielu a d a s miecēšanai un kā krāsvielu, it sevišķi t eks t i ­liju krāsoša na i . D roga iet i lpst d a ž ā d u jauk to tēju s a s tā v ā (1 p ie l ikums) .

RETĒJS, SUDRABA

Baltvēdere , kau luzā le ; P oten til la argen tea L.; лапчаткасеребристая.

Droga: s u d r a b a re tēja laks t s — herba Poten iil loe ar- genieae\ трава лапчатки серебристой.

S u d r a b a re tē js ir d a u d z g a d ī g s , su d ra b a in i pelēks rožu d z im tas (Rosaceae) l a k s t a u g s a r 1 0 . . . 3 0 cm a u g s tu la ­pa inu s tum bru . L apa s pa mī šu s , a r p ie lapēm, s ta ra in i s a ­liktas, ap a k š p u s ē tu ba ina s . S tu m b ra a p a k š d a ļ ā l apām5 . . . 7, bet a u g š d a ļ ā 3 . . . 5 lap iņas , to m a la zobaina . Ziedi dzelteni , sk ra ja va i rogve ida ziedkopā s t u m b ra un zaru ga la . Zied jūn i jā , jul i ja . Augl i s riekst iņš.

S u d r a b a re tē j s s a s t o p a m s visā republ ikā . Tas a u g p ļ a ­vās, gan ībās , l aukos, a tm a t ā s , priežu un ja uk to s mežos.

Ie vāk šana un s a g a t a v o š a n a . S u d r a b a re te ja v ir szemes da ļ as ievāc z ie dē ša nas laikā, nogr iežo t t ikai a u g a ga lo t ­nes bez a p a k š ē j a m k o k s n a in a jā m s tu m b ra da ļā m. T a s iz­klāj 7 . . . 10 cm bieza slāni uz pa p ī r a vai audekla un žāvē ēna i nā vieta no jumēs vai labi v e d in ā m ā s telpās.

D rogā ir lakst i a r l apām, z ie dpumpur iem, ziediem un d a ž ā d a s g a t a v ī b a s pa kā pes augļiem. L api ņas o trād i ol- ve ida, 1 . . . 3 cm g a ra s , ga lā a r lieliem n e r e g u l ā r a s for­m a s zobiņiem un a r 2 . . . 5 nevienādiem zobiņiem ka t rā pusē. Lapu v i r spuse zaļa, sp īdīga , ap a k š p u s e balt i tuba in a , m a l a s ie r i t inātas. Ziedi nelieli , 10 . . . 12 m m di amet ra . S m a r ž a s droga i nav; g a r š a ned a u d z savelkoša.

D ro g a s kva li ta t i nosaka pec s ta rp re pu bl ik ān is ka j ie m tehniska j iem note ikumiem (МРТУ-42 № 715-62). M i t r u m s droga nedr īks t bū t l ielāks pa r 13%, nodze l tē jušu un bruņ u a u g a daļu nedr īks t bū t v a i r ā k par 5 % , s ab i r zušu daļu, ku ra s v a r i zs i jā t c a u r 2 m m lielām sieta acīm, ne va i r ak

239

par 5% , organisko ūn ne­organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo maisos

pa 20 kg. Noliktavās to uzglabā maisos, aptie­kās — skarda vai stikla traukos sausās, labi vēdi­

nāmās vietās.

Ķīmiskais sastāvs. Sudraba retējs, tapat kā citas retēju sugas, satur galvenokārt miecvielas, ne­

daudz flavonoīdus, C v it­amīnu u. c.

Lietošana. Sudraba re­tēja lakstu novārījums

ietilpst Zdrenko mikstūras sastavā, kuru lieto kā ne­tiešas iedarbības līdzekli gastrītu ārstēšanai, ja kuņģa sulā ir pazemināts skābes saturs.

Tautas medicīnā tēju

un uzlējumu lieto iekšķīgi saaukstēšanās gadījumos, elpošanas orgānu iekai­sumu, plaušu tuberkulozes arstešanai un iekšējas asi­ņošanas apturēšanai. Ārīgi

tēju un uzlējumu lieto mu­tes dobuma un rīkles ska­lošanai, kā savelkošu līdzekli gļotādu iekaisumu ārstēšanai pret smaganu asiņošanām , komprešu un ziedes veidā (1 tējkaroti svaigas augu sulas sajauc

ar 5 tējkarotēm augu eļļas vai cūku tauku) reimatisma un

furunkulu ārstēšanai. Uzlējuma gatavošanai ņem 1 ēdam­karoti sasmalcinatas drogas un aplej ar t glāzi verdoša

ūdens; vara dažas minūtes, izkāš un izdzer vienā diena.

240

RODIOLA, ROŽAINA

Zelta sakne — Rhodiola rosea L.; родиола розовая,

золотой корень.

Droga: rodiolu sakne — radix Rhodiolae\ золотой ко­

рень.

Rožaina rodiola ir 3 0 ...5 0 cm augsts, daudzgadīgs biezlapju dzimtas (Crassulaceae) lakstaugs ar ovālām , pamīšus sakārtotām, sulīgām lapām. Lapu garums 3 . . .

5 cm, bet platums 1 ,6 ...2 ,7 cm.Lapu plātnes mala nedaudz zo­baina. Ziedi sarkanbrūni, ar piecdaļīgu apziedni, sakopoti vairogveida ziedkopā. Saknes sulīgas. To ārpuse vāji spīdīga, brūngana vai pelēkbrūngana.

Lūzumā tās baltas, dzeltenīgas, retāk brūnganas.

Rožaina rodiola ir arktisko un alpīno apgabalu augs. Та sa­stopama Urālos, Kuzņeckas A latau kalnos, Irkutskas, Aiz- baikāla apgabalā, Čukču pus­salā, A ltajā, kur aug 15001..2500 m virs jūras līmeņa. Vie­tām tā veido lielas audzes, ku­ras tiek rūpnieciski izmantotas.Latv ijā rožaino rodiolu audzē akmens dārzos.

Ievākšana un sagatavošana.Rožainās rodiolas saknes ievāc

veģetācijas perioda beigās au­gustā, septembrī. No tām attīra zemi, un tikai ļoti netīras sak­nes mazga tekošā ūdenī, pārē­jās saknes nemazgā. Resnākās saknes sagriež gabalos un arī gareniski, tad žāvē kaltēs 5 0 .. .60 °C temperatūra, kur laba ven­tilācija.

Droga sastāv no dažāda garuma sakņu gabaliem, kuru

241

d ia m e t r s 0 , 5 . . . 1 cm. S akņu ārpu se pe lēkbr fma, kroka ina ; lūzumā to s t ru k tū ra g r a u d a in a , d z e l t e n b r ū n g a n a vai b r ū n ­ga na . D ro g a s g a r š a rūg ti save lkoša ; sm a r ž a p a t ī kam a, īpa tnē ja .

Ķīmiska is s a s t āvs . R oža inā s rod io las saknes plaši pē­t ī t as Tomsk as Med ic īnas insl i tutā. T a jā s a t r a s t s g l ikozids rodiolozīds, a n t r a c ē n a a tv a s i n ā ju m i , miecvie las (l īdz 15,6%), ē te r iskā eļļa ( a p m ē r a m 5 %) , l ak tonu t ipa sa v ie ­nojumi, o r g a n i s k a s skābes — ga l lu skā be , skā beņskabe , dz in ta rskābe , c i t ronskābe , abolskabe un citi sav ienojumi .

Lietošana. Fa rm ak o lo ģi sk i noska idro ts , ka sakņu ek s­t r a k ts 40° sp i r t ā (k oncent rāc i jā 1 : 1 ) u z rād a s t imulē jošu iedarbību un spēju s t ip r in ā t o r g a n i s m a p re to ša nos n e la b ­vēl īgiem a rē jā s vides faktoriem. Kopš 1966. g a d a a t ļa u ts l ie tošana i šķ idra i s eks t rak ts , kuru dzer pa 10 . . . 15 pil ie­niem kā c e n t r ā l ā s nervu s i s t ēm as s t i m u lē tā ju līdzekli tikai pēc a rs t a no rād ī jumiem. Lielās devās ta s va r izraisī t ne­v ē la m as b la k u s p a rā d īb a s , ku ra s iz p a u ž a s kā nervu s i s tē ­m a s ka i r inā jumi , bezmiegs un sāpes s i rds apvidū.

No d r o g a s izga ta vo ts p r e p a r a t s r o d o z ī n s paren te - rālai l ietošanai . Ekspe r ime ntos a r dz īvniek iem pierādī ts , ka, paren te rā l i i evadot roža in ās rodiolas p r e p a ra tu s , tie pazemina a r te r i a lo as insspiedienu .

Sibīr i jas, Al ta ja ta u t u medic īnā roža in ās rod iolas s a k ­nes izman to ja u i lgāk pa r 400 gadiem. D arba spē ju p a a u g s t i n ā š a n a i , nervu un ku ņģa s l imību ā r s t ē ša n a i , kā tonizē jošu līdzekli, kā arī pret p ā r m ē r ī g a m m e n s t r u ā l ā m a s i ņ o š a n ā m (m e n o r ā ģ i jā m ) un drudz i lieto teju vai uz lē ­jum u, ņemot 1 tējkarot i d r o g a s uz 1 glāzi ūdens . Ārīgi lakstu no vā r ī j um u lieto peldēm, kompr esē m t r a h o m a to z u acu iekaisumu un skrofulozes a rs tē ša n a i , ka a rī brūču dziedēšanai .

ROZE, RliDĀ

R osa c\nnam om ea L.; роза коричная.

ROZE, KRO KA IN A

Rosa rugosa Thunb. ; роза морщинистая .

Droga: rožu aug l i s — ļruetus R o sa e ; плод шиповника .

Rozes ir dze loņa ini , 0 , 3 . . . 2 m a ug s t i rožu dz i m tas (R osaceae ) krūmi. L a p a s ne pa ra p lūksna in i sal ik tas , a r

242

pielāpām, kuras daļēji sa­augušas ar lapu kātu.R u d a j a i r o z e i zaru

miza brūnrūsgana. Dze­loni nelieli, taisni, lejpus

lapām parasti pa pāriem.Lapas kailas vai ar mati­ņiem, mala vienkārt zo­baina. Ziedi rožaini, 3 . . .5 cm diametrā, pa 1 uz

īsa kāta zaru galā. Zied no maija līdz jū li jam .Augļi riekstiņi atrodas

krūzveida ziedgultnē, kura augot paplašinās, kļūst su­

līga un kopā ar rieksti­

ņiem izveido neīstu augli jeb paaugli. Paauglis ir iodveida vai nedaudz sa­

placināts, ar augšup vēr­stām kauslapām.

Nogatavojušies paaugļi ir oranži vai spilgti sarkani, gludi, iekšpusē ar matiņiem.

Rudā roze savvaļā aug krūmājos, uzkalniņos, ceļmalās. Visbiežāk tā sastopama republikas dienvidrietumu rajo­nos. To audzē arī apstādījumos.

K r o k a i n a j a i r o z e i ir līdz 4 cm resni dzinumi. Dzeloņu daudz, tie taisni vai mazliet izliekti, pūkaini.

Bez lielajiem dzeloņiem ir vēl ļoti daudz īsu, adatveida vai sarveida dzeloņu. Lapas biezas, stipri krokainas; to virspuse kaila, spīdīga, apakšpuse pelēkzaļa, pūkaina. Katrā lapiņas malā ir 13 .. .24 vienkārši, strupi zobiņi. Pielapes platas, ar trīsstūrainām, nosmailotam, mazliet atstāvošām austiņām. Lapu kāti tūbaini, bez dzeloņiem vai ar nedaudziem sīkiem dzeloņiem. Ziedi karmīnsarkani, tumšsarkani vai balti, pa 1 vai 3 . . . 6 , lieli, 6 . . . 12 cm

diametrā. Ziedu kats 1 . . .2 ,5 cm garš, ar platām augšla- pām, kails vai tūbains. Paaugļi lieli, lodveida, sulīgi, sp il­

gti oranžsarkani, ar augšupstavošām kauslapām, dažreiz nokareni. Zied no maija līdz augustam. Krokainā roze sa­stopama tikai kultūrā dzīvžogos, gar ceļiem, dzelzceļu malām, dārzos.

Ievākšana un sagatavošana. Ievāc tikai veselus,

243

kai tēkļu neboj ā tus rožu au g ļu s (p a a u g ļu s ) rudenī no a u ­g u s ta be igām lidz p i r m a j ā m sa ln ā m , kad tie sas n iedz te h ­nisko ga tav ību , kļūs t o r a n ž sa rk a n i , s a rkani . S a s a l u š u s a u g ļ u s žāvē t nevar , bet v a r tūl ī t p ā r s t r ā d ā t s ī rupos, s u ­lās. Rožu a u g ļu s noplūc a r rokam un sal iek sp a iņ o s vai grozos. Lai p a s a r g ā t u rokas no dzeloņiem, jāuzve lk ād a s vai b rezenta cimdi. Ned r īk s t noplūkt no augļ iem k a us la pas , jo bez t ā m augl i ā t r āk bo jā jas , pelē. S av āk to s a u g ļ u s tūl ī t žāvē. J a a u g ļ u s nav iespē jams tūl ī t izžāvēt , a t ļ a u t s tos u z g la b ā t 3 . . . 4 d ienas 3 . . . 1 0 ° C te m p e ra tū rā . J a uzg lab ā i lgāk, augļ i bojājas . Rožu a u g ļ u s izber p l ānā s lān ī un žāvē 8 0 . . . 9 0 ° C te m p e r a t ū r ā ka l tēs vai labi v ē d in ā m ā s kr āsn ī s uz spec iā l iem sietiem. Ž ā v ē š a n a s laikā a u g ļu s v a i r āka s reizes ma is a . K rā s n s t e m p e r a t ū r u p ā rb a u d a , iemetot pap īru. J a papī rs nep ā ro g ļo ja s un nek ļūs t s t ipri dzel tens, a u g ļu s va r ievietot k rā sn ī žāvēšana i . P i r m a j ā s2 s t u n d ā s k rā sn s dū men im j ā b ū t a tvē r t am , pēc t a m to d a ­ļēji v a r a izvēr t , bet ž ā v ē š a n a s be igas v a r pi lnīgi aizvērt . Lai k r ā sn īs n od ro š in ā tu labu vent i lāc i ju , k r ā s n s a pakš ē jā da ļa v i s m az 2 ķieģeļu a u g s t u m ā ja a t s t ā j nea izvēr ta , lai p ieplūstu sv a ig s ga iss , bet a u g š d a ļ ā a i zva rs jāat l i ec tā, lai m i t r a i s ga i ss ātr i a izp lūstu . J a k r ā sn īs na v la bas v e n ­t i lāci jas, augļ i v a r izcept vai sasau tē t ies . Augļ i j ā c e n ­ša s izžāvē t vienā dienā, bet, j a šinī laikā tie tomē r neiz ­žūst , t ad ž āv ēša n u tu rp in a uz k r ā s n s vai s i l ta m ūr īš a . A ugļ us nedr īk s t p iededz inā t vai a rī paržāvē t . J a labi iz­žāvē tus a u g ļu s sasp iež pirkstos, tie sa lūs t , bet ne sa b i r s t s m a lk ā pulverī . Pēc i z žā v ēša n as a td a la ka us la pa s , s i j ā ­jot au g ļu s uz st iepļu krat īkļ iem. D r o g a s iznā kum s ir3 2 . . . 35% no sv a ig a m a te r i ā la svara .

Rožu aug ļ i d rog ā ir 0 , 7 . . . 3 cm gari , 0 , 6 . . . 1,7 cm d i a ­met rā, lodveida, olveida, ovāli l īdz v ā rp s t iņ ve id ā izstiepti , bez kā ta un bez ka u s l a p ā m . A ugļ os ir d a ud z r iekst iņu, kas klāti a r ga i šdze l ten iem mat iņ iem. Augļi o r a n ž s a r k a n i līdz b rū n g a n s a r k a n i . Daž iem au gļ iem v a r bū t ar ī au gš up vē r - s t a s un s a k ļ ā v u š ā s ka us la pa s . J a t a s lauž, v ien la ikus no ­lūst k a u s a p a m a t s un a u g ļ a a u g š d a ļ ā r e d z a m s neliels i eapa ļš caur um iņ š . Izžāvē tu au g ļu s i enas ir cietas, t r a u s ­las, to ā rē jā v i r sm a sp īd īga un va i r āk vai m a z ā k kroka ina. Augļa s ie nas iekšējā v i r sm a k lā ta a r gar iem, ciet iem sar - ve ida ma t iņ iem. S m a r ž a s d ro ga i nav ; g a r š a skābi salda , viegli savelkoša .

No ievākta j iem augļ iem p i rm s ž ā v ē š a n a s va r ari iz­

244

ņe m t r iekst iņus , a tda l ī t m a t i ņ u s un ka us la pa s . Tā iegūs t a t t ī r ī tu aug ļu drogu .

D ro g a s kva l i tā t i nosaka pēc Va ls t s f a rm ako pe jas 10. iz­devuma. M i t r u m s d ro g ā nedr īk s t pār sn ie g t 14%, kopējo pe lnu nedr īks t būt va i r ā k p a r 3 % , citu a u g a da ļu (zari , k aus la pas , augļ i a r kātu u. c.) ne v a i r ā k p a r 1%, samel- nē jušu, p iedegušu , kai tēkļu bojā tu a u g ļ u un to da ļu ne v a i r ā k p a r 1%, s ab i rz uš u a u g ļ u daļu, to ska i tā r iekst iņu, ku ru s v a r izs i jāt c aur 3 m m lielām sieta acīm, ne va i r āk pa r 3 % , o rg an is k o p iema is ī ju mu ne v a i r ā k p a r 0 ,5%, n<v- or ga n is ko p iemai s ī j um u ne va i rā k pa r 0,5%- Veselo aug ļu droga i j ā s a t u r ne m a z ā k p a r 1% C v i t a m īn a (L-askorbīn- sk ab es) , a t t ī r ī tu a u g ļu droga i — ne m a z ā k p a r 2% C v i tamīna.

D rogu iesa iņo du b u l tm a is o s vai bāķos pa 40 kg un 50 kg. Nol i k ta vās to u z g la b ā m ais os vai bāķos, ap t ie ­kās — no s l ē g ta s kas tēs vai sk ā rd a t raukos sa us ās , labi vēd i ­n ā m ā s , t u m š ā s telpās. D ro g a s u z g l a b a š a n a s i lg um s 2 gadi.

Ķīmiskais sastāvs. Rožu augļ i s a t u r l īdz 6% C v i t ­am īn a (L -ask orb īns kabes ) . Augļos a t ra s t i a rī f lavongliko- zīdi (a r P v i t am īn a ak t iv i tā t i ) , cukur i , pek tīnv ielas , o r ­g a n is k ā s skābes , karot īns, B2, K v i ta mī ns , fol i jskabe, miec­vielas, miner ā lv ie la s — magn i j s , kalci js, kāl i js , fosfors, dzelzs, m a n g ā n s , varš , a lumīni j s . Rožu au gļ os ir 1 0 . . . 5 0 reižu v a i r ā k C v i t a m īn a nekā ci t ronos.

Lietošana. Rožu aug ļu tē jas , s ī rupus , pu lv erus lieto kā po l iv i tamīnu p r e p a r ā t u s av i ta min ožu , h ipovi taminožu ā rs tē šan a i , lai p a a u g s t i n a t u o r g a n i s m a pr e to ša n ā s sp ē­ja s infekciju s l imībām. Tos lieto p la ušu ka rsoņa , a te ro ­sklerozes, n ie r akmeņ u, žu l t s akme ņu, anac īdu ga s t r ī tu ā r ­s tēša na i , kā a r i pret nespēku, novā jēš anu; tie sekmē kaulu lū zumu s a dz īš anu .

No rožu augļ iem iegūs t e ļ ļas izv i lkumu — k a r o t o - l ī n u , kuru lieto ār īgi ekzēmu, čūlu, de rm at i tu , psor iāzes , k rū šu g a lu s a s p r ē g ā j u m u ā rs tē ša n a i . Rožu a u g ļu eļļu lieto s ta r o ju m u izrai sī to un citu ap d eg u m u , izgulē jumu, apa kšs t i l bu trofisko čūlu, de rm a to žu a r s tē šan a i . Rožu a u g ļu tē ju ga tavo , ņemot 1 ē da m ka ro t i d r o g a s uz 1 glāzi ūdens ; v ā r a 7 . . . 10 minūtes , ļauj ievilkties un dzer pa ‘/2 • • • I g lāzei 2 vai 3 reizes diena p i rm s ēšanas . Ļoti vē r ­t ī g a s ir rožu aug ļu sulas .

T a u t a s medic īnā rožu a u g ļ u s lieto s a a u k s t ē š a n ā s s l i ­mību, h ipe r ton i jas , k u ņ ģ a un z a rn u t ra k ta , s i rds, nervu

245

s l imību ā r s t ē šana i . Lapu un sa k ņ u no v ā r ī ju m u lieto k u ņģ a s l imību un c a u r e j a s ā rs tē šana i . Ārīgi rožu v a i n a g l a p a s , s a v ā r ī t a s a r medu, lieto rozes a r s t ē ša na i . Ziedu tēju (100 g d r o g a s uz 1 glāz i ūd ens ) lieto acu ieka isumu ā r ­s tēšana i . S akņu no vā r ī ju m u iz m ant o kāju peldēm.

Rožu a u g ļu s va r vākt a rī no ku l t i vē t a j ām rozēm, k u ­ras s a tu r d au d z C v i tamīna , p iemēram, no D a u r i j a s r o z e s (R. dahurica Pa l i . ) , B e g e r a r o z e s (R. begge- riana Sc h ra n k . ) ; F e d č e n k o r o z e s (R. fedtschenkoana Rgl. ) , s m a i l a d a t a i n ā s r o z e s (R. acicularis Lindl.) un no citu su gu rozēm.

Nav a t ļ a u ts v i t am īn u d r o g ā m ievākt s u ņ u r o z e s {R. caniria L.) aug ļus , kuri s a t u r m a z C v i tamīna . Tās au g ļu s ievāc un iz ma nto p r e p a r a ta h o l o s a s a iegūšana i . So p r e p a r ā tu lieto kā žu l t sdz inē ju l īdzekli liolecisti tu, he­pat ī tu, žu l t spū š ļ a un aknu s l imību ā r s t ēšan a i . Su ņ u rozes augļ iem ir p lūksna ini šķe l tas k a us la pa s , kas p iek ļa u ja s pie angļiem. Augļ iem noga tavojo t ies , t ā s nobirst . J a k a u s l a ­pas no a u g ļa no lauž , a u g ļa a u g š d a ļ ā s a s k a t ā m s p iecs tū­ra ins laukumiņš .

T a u t a s medic īnā su ņu rozes au g ļu s a r r iekst iņiem vai t ikai r ieks t iņus lieto n ie rakmeņu, u r īn pūš ļa akmeņu, t ū s ­kas, nieru ieka isumu ā rs tē šan a i un kā vieglu c a u re ja s līdzekli. Teju ga tavo , ņemot 1 tē jkarot i s a s m a lc in ā tu r iekst iņu uz 1 g lāzi ūdens ; p u s s t u n d u v ā r a un dzer pa glāzei r ī tos un vakaros . V a i n a g l a p a s lieto kā save lkošu līdzekli, kā arī i z m an to liķieru ga t a v o š a n a i . S uņu rozes augļ us bez r iekst iņ iem lieto k u ņģa un d iv pa ds mi lp i rk s tu z a r n a s čūlas, ku ņģa ka t a r a , m a z a s i n ī b a s ā r s tē šan a i . Lapu novā r ī j umu lieto k u ņģ a s l imību ā r s t ēšan a i .

Rožu a u g ļ u s ļoti plaš i i z m ant o pā r t ik ā s rūpniecībā . Tie iet i lpst ar ī d a ž ā d u ja u k to tēju s a s t ā v ā (1. p ie l ikums) .

RUBkJA

Rubia tinctorum L.; марена красильная .

Droga : rub i j as sakn eni s a r s a k n ē m — rhizom a curn radicibus R u b ice ; корневище с корнями марены.

Rubi ja ir 3 0 . . . 150 cm a u g s t s , d a u d z g a d ī g s rubi ju dz imta s (Rubiaceae) l aks ta ugs ar č e t r š ķ a u tn a in u , paci lu s tum bru , kas a u g š d a ļ ā zaro jas . L a p a s lance t i skas , g a n ­

JM6

drīz sēdošas, sakopotas pa

4 . . . 6 mieturos. Viss augs raupjš, jo uz stumbra un zaru šķautnēm, kā ari uz lapu dzīslām ir daudz at­stāvošu āķveida dzeloņu.Ziedi sīki, zaļgandzelteni, sakopoti dihāzijos un iz­veido skaru. Zied no jūn ija līdz augustam. Auglis su­līga, melna kauleņveida oga ar 1 vai 2 kauliņiem.

Savvaļā rubija sasto­

pama PSRS Eiropas daļas

dienvidos, V idusāzijā,Kaukāzā. Tā aug upju krastos, apūdeņojuma ka­

nālu malās, krūmājos un dārzos kā nezāle. Rubiju

plaši kultivē V idusāzijā,Dagestānā, Ukrainā.

G ruzijā kalnos 400 ...700 m virs jūras līmeņa aug G r u z i j a s r u b i j a (R. iberica (Fiscii.) C.

Koch). Tās lapam ir kāts; lapu apakšpuse klāta ar pelēcīgiem matiņiem.

Ievākšana un sagata­vošana. Savvaļas augu

sakņu sistēmu ievāc augļu

nogatavošanās laikā no augusta līdz aprīļa sā­kumam vienu reizi 3 ga ­dos. No rubijām , kas v īn­ogu dārzos aug kā nezāles, drogu ievāc ik gadus. No kul­tūras augiem drogu ievāc vētu rudenī oktobrī, novembrī.

Saknes izrok vai izar, nobirdina zemi, saliek grozos uti nemazgātas izber uz audekla žāvēšanai. Sevišķi netīras saknes atļauts m azgāt tekošā ūdeni. Saknes žāvē atklata laukā ēnainā vieta, nojumēs, bēniņos, sargājot no lietus un m itruma, vai kaltēs līdz 45°C temperatūrā. Žāvēšanas

247

l aikā sa k n es pārc i lā . D r o g a s iz nāku m s ir 2 5 . . . 3 0 % no sv a ig a m a te r i ā la svara .

Drog a s a s t a v no d a ž ā d a g a r u m a iegaren iem, r ievai ­niem, 2 . . . 18 m m di am e t r a s ak neņ iem ar saknē m. To ā rp u se s a r k a n ī g b r ū n g a n a , bet lū zumā s a s k a t ā m a brūn- g a n s a r k a n a miza un o r a n ž s a r k a n a koksne; lū zums g luds. D r o g a s sm a r ž a īp a tnē j a ; g a r š a sa ld i save lkoša , rū g te n a , pie t a m s ieka las k r ā so ja s o r a n ž ā krāsā.

D ro g a s kva li tā t i nosaka pēc s ta rp re pub l ik ān is ka j ie m tehnisk a j iem note ikumiem (MPTV-42 № 670-62). M i t ru m s dr og ā nedr īks t pā rs n ie g t 13%, kopējo pe lnu nedr īks t būt va i r āk par 10%, p a r 1 cm ī sāku sa kn eņu ne va i r āk p a r 5 % , citu a u g u da ļu ne va i r āk pa r 1,57o, o r g a n is k o pie­ma is ī ju m u ne v a i r ā k par 1%, n e o rga n is ko p iemais ī jumu ne va i r āk p a r 1 %, eks t raktvielu ne m a z ā k pa r 10%, a k ­t īvo vielu ( an t r ag l ik oz ī du ) ne m a z ā k pa r 3%.

Drogu iesaiņo m a is os pa 20 kg. Nol i k ta vās to uzgl abā maiso s labi vēd i nāmā s , s a u s ā s telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Rubi ju sa k n ē s un sa kneņo s a t ra s t i dažādi an t ra c ē n a a t vas i na jum i . Sva r īgākie no tiem ir gli- kozīdi — ruber i t r īns kābe un tā s sk a l d p ro d u k t s a l izar īns; rubiad īns , purpur īn -3 -karbonskābe , k san t opu rp u r īn s . Gru- z i jas rub ijā a t r a s t s ar ī gl ikozīds ibericīns. D roga sa tu r o r g a n is k ā s skābes , pek tīnvielas , a lka lo īdu z īmes un ci tus sav ienojumus .

Lietošana. Rubiju an t rag l iko z id i em un to ska ldpro- dukt iem piemī t d iurē t i ska, spazmol ī t i ska , dezinficējoša iedarbība . Ar kalci ja un m a g n i j a joniem tie ve ido kom ­pleksus sav ienoj umu s , tādēļ tos lieto kalci ja un m a g n i j a fosfātu, oksa lā tu , u reā tu šķ īd in āšan a i un izv adī ša na i no nierēm, u r īn pūš ļa un žu l t spūš ļa , kā a rī p o d a g r a s ā r s t ē ­šana i . G a ta v o pulver izē tu sa k ņ u table tes , s t a n d a r t i z ē t a s s a u s ā ek s t ra k t a tab le tes pa 0,5, k u ra s s a t u r ga lv eno kā r t g likozīdus, nevis ag l ikonus . Sevišķi l abu iedarb ību u z ­r āda kombinēt ie preparā t i , p iemēram, r o v a t e n e k s s un c i s t e n ā l s . P a d o m j u Sav ien ībā ražo r o va te neks am l īdz īgu pr e p a rā tu TM.

Droga iet i lpst d a ž ā d u j auk to tēju s a s t ā v ā (1. pie­l iku ms) . Rubi ju sakn es a rī t a g a d vēl i zm an to v i lnas iz s t rā dā ju m u , it sevišķi persiešu tepiķu kr ā so ša n a i no ­tu r īgā s a r k a n ā krāsā. Līdz s in tē t iskā a l izar īna i egū ša na i rub i jas p laši i zman to j a kā krāsvielu augus .

248

RUDZUPUĶE, ZII.A

Ccniaurea cyanus L.; василек синий.

Droga: rudzupuķes ziedi — flores Cijani; цветки

василька.

Z ilā rudzupuķe ir viengadīgs vai pārziemojošs, līdz 50 cm augsts asteru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs ar

pelēkzaļu, stipri zarainu stumbru un lancetiskām lapām. Ziedi zili, sakopoti kurvīšos; kurvīša vidū atrodas div- dzimumu stobrziedi, bet ārmalā neauglīgi piltuvveida ziedi. Zied no m aija līdz septembrim. Auglis sēklenis ar matiņiem.

Z ilā rudzupuķe mūsu republikā aug bieži tīrumos, it sevišķi panīkušu rudzu tīrumos un ceļmalās.

Ievākšana un sagatavošana. Drogai ievāc kurvīša m a­

lējos piltuvveida ziedus, kad tie p iln īg i uzziedējuši. Tos tūlīt pēc ievākšanas izklāj 1 . . . 1,5 cm biezā slānī un žāvē tumšā, labi vēdināmā telpā, sargājot no saules sta­riem, lai droga saglabātu dabisko krāsu.

Droga sastāv no ziliem piltuvveida ziediem, kuriem ir vāja, īpatnēja smarža. Garšas drogai nav. Drogas iznā­

kums ir 2 0 .. . 22% no svaiga materiāla svara.Drogas kvalitāti nosaka pēc starprepublikāniskajiem

tehniskajiem noteikumiem (МРТУ-42 № 3040-62). M it­rums drogā nedrīkst pārsniegt 14%, stobrziedu ta jā ne­drīkst būt vairāk par 40%, dabisko krāsu zaudējušu ziedu ne vairāk par 10%, ziedu kurvīšu pamatu ne va i­rāk par 1%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%,

neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 0,5%.Drogu iesaiņo maisos pa 15 ...2 0 kg vai ķīpās pa

50 kg. Noliktavās to uzglabā maisos vai ķīpās, aptie­kās — labi noslēgtos tumša stikla vai skārda traukos

vēdināmās telpās.Ķīmiskais sastāvs. Ziedi satur flavonoīdus — cianīn-

hlorīdu, pelargonīnhlorīdu un glikozīdus — centaurīnu, cikoriīnu.

Lietošana. Rudzupuķes ziedu uzlējumu un tēju lieto kā vāju diurētisku līdzekli. 1 tējkaroti ziedu aplej ar 1 g lāzi verdoša ūdens, ļauj 20 minūtes ievilkties, tad atdzesē, izkaš un dzer pa 'Д glāzes 3 reizes dienā. Droga ietilpst diurētisko tēju sastāvā, jo aktīvās vielas uzrāda diurētisku un pretiekaisuma iedarbību (1. pielikums).

249

Tautas medicīnā rudzupuķes ziedus izmanto ari kā pretdrudža un sviedrējošu iidzekli saaukstēšanās slimību, nieru un urīnpūšļa slimību, tūsku ārstēšanai, žults sekrē­cijas veicināšanai un ārīgi acu kompresēm.

R ŪTA, SMARŽĪGA

Ruta graveolens L.; рута душистая.

Droga: smaržīgās rūtas laksts, svaigs — herba Rutae graveolenlis recens\ трава руты душистой, свежая.

Sm aržīgā rūta ir 2 0 ... 00 cm augsts, pelēkzaļš, daudzgadīgs rūtu dzimtas (Rutaceae) lakstaugs vai puskrūms ar zarainu stum­bru. Lapas pamīšus, div­kārt vai trīskārt plūksnaini dalītas. Plūksnas iegare­nas, otrādi olveida, biezas, sulīgas. Ziedi dzeltenzaļ- gani, sakopoti vairogveida

ziedkopās. Zied no jūn ija līdz septembrim. Auglis gandrīz olveida pogaļa ar

melnām sēklām.

Sm aržīgā rūta savvaļā sastopama Dienvideiropā. Mūsu republikā to audzē dārzos kā dekoratīvu un ārstniecības augu.

Ievākšana un sagata­vošana. Sm aržīgās rūtas lakstus ievāc pirms ziedē­šanas, nogriežot līdz 30 cm garas augu galotnes. Tām ir nepatīkama smaka un rūgta garša. Savāktās au ­

gu daļas novieto uz tīra audekla un ta jā pašā dienā nosūta drogu pārstrādes rūpnīcām.

250

T a u t a s medic īnā lieto žāvē tu drogu . L a k s tu s ievāc z i edēšanas s ā k u m ā un izklāj p lānā slānī . Žāvē labi vē­d i n ā m ā s te lpā s vai ka l tēs 3 5 . . . 4 0 ° C te m p e r a tū r ā . I zžā ­vētai d ro ga i ir pa t ī k a m s a rom ā ts . Drog u iesa iņo kas tēs vai ci tos labi nos l ēd zamos t r au k o s un uzg la bā sa u s ā s , labi v ē d i n ā m ā s telpās.

A u g s ir i n d ī g s , tādē ļ l akst i j ā ievāc uzma nīg i , jo tie va r i zrais ī t ā d a s ieka isumu, niezi, č ū la s un a rī u z ­pa m pu m u. V a r not ik t s a in d ē š a n ā s , kas sa i s t ī t a a r sieka- lošanos , mēles u z p a m p u m u , a p g r ū t i n ā t u e lp oš an u un g r e m o š a n a s t raucē jumiem.

Sv aigu laks tu kval i tāt i nosaka pēc s ta r pr epu bl ik ān is - kajiem tehn iska j ie m note ikumiem (MPT5/-42 № 726-62). M i t ru m s laks t iem nedr īk s t būt m a z ā k s p a r 60% , pelnu ne dr īks t but v a i r ā k pa r 9 % , orga ni sk o p i ema is ī ju mu ne va i rā k pa r 1%, ne or ga n is ko p iem ai s ī j um u ne va i r āk par 0,5%.

Ķīmiska is sa s tā v s . S m a r ž ī g ā s rū t a s lakst i s a tu r ē te ­r isko eļļu ( 0 , 2 5 . . . 1 ,2%) , k u ra s s a s t ā v ā iet i lpst cineols, a -pinēns, L- l imonēns , pe la rg o n sk ā b e s a ldehīds, kapri l- skābe, met i l -p-noni lke tons un meti l-p-hept ilke tons . Ttijos a t ra s t i a rī f lavonoīdi , no kur iem g a lv ena is ir ru t īn s a r P v i t amī na akt iv i tāt i ; fu rokumar īn i — b e rg a p te n s un ksanto- loksīns, kā a rī alkaloīdi .

Lietošana . S m a r ž ī g a s r ū ta s la ks tu s iz m an to rūpniec is ­kai ru t īna (P v i t a m īn a ) ieguvei . No sv a ig i em lakst iem g a t a v o arī t ink tūru , kura iet i lpst p r e p a r a t a a k o f ī t a - 2 sa s t ava . So pr e p a rā tu lieto iekšķīgi h roniska un akū ta rad ikul ī ta ā r s tē šana i .

Arī homeopā t i j ā t i nk tū ru plaši lieto locī tavu r e im a ­t i sm a un rad ikul ī ta ā r s tē šan a i .

T a u t a s medic īnā s m a r ž ī g ā s r ū ta s laks tu no vā r ī ju mu lieto iekšķīgi h i s tē ri jas , epi lepsi jas , k u ņģa s p a z m u ā r s t ē ­ša na i , pre t f izisku un g a r ī g u p a g u r u m u , a i zkavē tām m e n s t r u ā c i j ā m un kā abo r t īvu līdzekli. N ov ā r ī j u m a p a ­ga t a v o š a n a i ņ em nepi lnu tējkaro ti s a s m a l c i n ā t a s drogas , aplej a r 2 g l āzēm ka r s t a ūdens , a t s tā j 8 s t u n d as , t ad izkaš un izdzer vienā dienā. Tā kā d ro ga ir ind īga , no­v ā r ī ju m u nav ie te icams lietot i lgāku laiku. Ārīgi i zm an to vannair t rab ī ta u n skrofulozes ā rs tē šana i . S va ig u laks tu su lu lieto s t ru to jo šu brūču ā r s tē šana i .

U k r a i n a s t a u t a s medic īnā sm a r ž ī g o rū tu lieto d a ž ā d u

25)

s l imibu ā rs tē šana i . Iekšķīgi p re t g r e m o š a n a s t r a u c ē j u ­miem, ē s tg r ib a s t r ūk um u, kā a r i p re t a s i n s p iep lūdumu g a lv ā lieto rū t a s laks tu sp i r t a i zv i lkumu pa 10 pil ieniem3 reizes dienā. Izv i lkuma g a t a v o š a n a i ņem 1 da ļu sva igu r ū t a s laks tu un aplej a r 6 d a ļ ā m sp i r ta ; a t s tā j tu m š ā vietā 10 d ienas , t ad izkāš un lieto.

S m a r ž ī g a s rū ta s lapu un pē ters ī ļu sēklu n o vā r ī ju m u lieto k l imaktēr i jā pret s ā p īg ā m , a r nelielu a s iņ oš anu sa i s t ī t ā m m e n s t r u ā c i j ā m . N ovā r ī j um a g a t a v o š a n a i ņem2 d a ļa s r ū t a s laks tu un 1 da ļ u pē te rsī ļu augļ u , aplej a r l V2 . . . 2 g lāzēm ūdens un v ā r a 10 minūtes . Dzer m a l ­kiem, dienā izlietojot 1 glāzi . N ovā r ī ju m u nedrīkst dzert g rū tn ie c ības periodā.

SALVIJA, ĀRSTNIECĪ BAS

Saluia officinalis L.; ш алф ей лекарственный.

Droga : sa lvi ju lapa — folium Salviae; лист шалфея.

Ārs tniec ības sa lv i ja ir līdz 50 cm a ug s t s , d a u d z g a d ī g s p a n ā t r u dz im ta s (Lam iaceae ) p u s k r ū m s ar s tāvu , z a ­ra inu s tu mbru . L a p a s iegarenas , p re tē jas , a r kā tu, k lā ­tā s a r mat iņ iem. Ziedi zilivioleti, sakopoti mieturos , kas s t u m b r u u n zaru g a l ā veido p ā r t r a u k t u s ķekarus . Zied jūn i j ā , jūl i j ā. Aug l i s 4 r ieks t iņu sk a ld aug l i s .

S a v v a ļ ā ā rs tn iec ības sa lv i ja a u g V id u s jū r a s a p g a b a l ā ka ļķ a in a s ka lnu nogāzēs . P a d o m ju Savien ībā to kult ivē Ukra in ā , Z iem eļkaukāzā , Kr imā, Moldāvi jā , i e spē jams kul t ivē t a rī m ūsu republ ikā , bet dažre iz tā izsalst .

I ev āk ša n a un s a g a t a v o š a n a . Droga i ievāc la pa s vai- r a k a s reizes veģe tāc i j as periodā , sākot no z i edēšanas laika līdz ru d e n s sa ln ā m . L a p a s noplūc, izklāj p lān ā s l ā n ī un žāvē caurvē jā , ēnā , no jumēs , bēn iņos va i k a l ­tēs līdz 40 °C te m p e ra tū rā . V a r a rī no pļ au t 2 vai 3 reizes sezona j a u n ā s a u g u ga lo tn es un pēc t a m lapas noplūkt a r rokām.

D rogā ir līdz 7 cm g a ra s , veselas , l ance ti skas, pelēk- za ļ as l apa s a r r a n t a i n u malu . D ro g a s s m a r ž a a r o m ā ­t iska ; g a r š a rūg ta , save lkoša .

D ro g a s kva l i tā t i no saka pēc V a ls t s f a rm ak o p e jas 10. iz­devuma. M i t r u m s d ro g ā nedr īks t p ā rs n ie g t 14%, kopējo

252

pelnu nedr īks t bū t va i r āk p a r 12%, sa m e ln ē ju š u un sa- b rūn ē jušu lapu ne va i r āk p a r 5% , citu a u g a da ļu ne v a i ­rāk p a r 10%, o rg an is k o p iema is ī jum u ne v a i r ā k p a r 0,5%, ne o rg ani sko p iema is ī ju mu ne va i r āk p a r 0,5%.

D rogu iesaiņo m ais os va i ķ īpās pa 50 kg. Nol ik tavās to u zgl abā m a is os un ķīpās, ap t ie kās — n o s l ē g tā s k a s ­tēs, s t ik la vai s k ā r d a t raukos .

Ķīmiskais sa s t āvs . D rog a s a tu r ēter isko eļļu ( 0 , 5 . . . 2 ,5 % ) , k u ra s ga lv e n ā s sa s t avv ie la s ir p-cineols, tu jons , pinēns, sa lvēns , borneols , cedrēns . L a p ā s a t r a s t a s a rī miec­vielas, t r i t e rpēnskābes , parad i fenols , d i te rpēnla k to ns , kas u z rad a an t ibio t i sku iedarbību, rūg tv ie la p ikrosa lv īns , n e n o ­ska idro ta s a s t ā v a sav ienojums, kas s a m a z in a g ļo tā d a s dziedzeru sekrēciju.

Lietošana . Ārstniec ības s a lv i ja s lapu uz lē jumu lieto kā save lkošu , dezinf icējošu un p re t ie ka isu ma l īdzekli , it īp a š i m ute s do bu ma un a ug šē jo e lp ošana s ceļu ieka isuma ā r ­s tēšana i . T a u t a s medic īnā to lieto pre t sv ī ša nu , piena sekrēc i jas s a m a z i n ā š a n a i , k u ņ ģ a un z a rn u ieka isumu, me- teor i sma, caure ja s , aknu, žu l t s pū š ļa un nieru ieka isumu ārs t ēša na i . U z lē ju m u iekšķīga i l ie tošanai ga ta vo , ņemot2 tē jkaro tes lapu uz 2 g lā zēm verdoša ūdens . Ļauj 30 m i ­nūte s ievilkties, t ad izkāš un dzer pa 1 ēdam ka ro te i ik pēc 3 s t u n d ām . Ār īga i l ie tošana i g a ta v o uz lē jumu, ņemot4 tē jkaro tes d r o g a s uz 2 g lā zēm verdoša ūdens . U zlē jum u lieto sk a lo ju mi em m u te s do buma un kakla ieka isuma ā r ­s t ēšana i un kompresēm grū t i dz ī s tošu un s t ru t o jo šu brūču ā rs t ēšana i .

Ārs tniec ības sa lv i ja s l apa s iet i lpst k rūšu , k u ņ ģ a un s a ­velkošo teju s a s t ā v ā (1. p ie l ikums) . Ē ter isko eļļu plaši iz­m a n t o par f imēri jā .

SETVIJA, BALTA

Bryonia alba L.; переступень белый.

Drogas : b a l t ā s sē tv i jas sa k n e — radix B ryoniae albae\ корень переступеня белого;

ba l t ā s sē tv i ja s sakne , s v a ig a — radix B ryoniae albae recens ; свежий корень переступеня белого.

Ba l tā sē tv i ja ir d a u d z g a d ī g s ķ irbju dz im ta s (Cucur- bitaceae) l a k s t a u g s a r kāpelējošu, l īdz 4 m garu , šķaut - na in u s tu mb ru . Vī tnes v ie nkā ršas , dažre iz za ra ina s .

253

Lapas pamīšus, staraini daivainas, ar matiņiem un dziļu sirdsveida pamatu; daivas smailas, ar nevie­nādi zobainu malu. Ziedi zaļganbalti, vīrišķie uz gara kāta, sakopoti pa 7 . . . 15 ķekaros, sieviš­ķie — vairogveida ziedko­pas. Augs vienmājnieks. Zied jūn ija , jū lija . Auglis apaļa, melna, sulīga oga.

Mūsu republikā balto sētviju vietām kultivē dār­zos, pie m āju sienām kā dekoratīvu augu.

Ievākšana un sagata­vošana. Baltās sētvijas saknes ievāc pirms auga ziedēšanas (aprīlī, maija) vai arī rudenī. Tās izrok, nobirdina zemes, nogriež virszemes daļas, sīkās sak­nītes un mazgā aukstā ūdenī. Nomazgatās sak­nes sagriež gareniski p lā ­nas šķēlēs, izklāj 2 . . .3 c m biezā slānī vai arī saver uz auklām un žāvē labi vēdināmās telpās vai kal­tēs 5 0 ...6 0 °C tempera­tūrā.

Izlietošanai svaigā veidā saknes tūlīt vākšanas dienā nosūta uz rūpnīcām pārstrādei. Svaigas nežāvētas sak­nes ir 5 0 ...7 0 cm garas, 3 . . . 5 cm diametrā, rāceņveida,

ar gredzenveida uzbiezinajumiem. Bieži tas divdaļīgas, ar nedaudzām sānsaknēm. Sakņu krāsa ārpusē dzeltenīga, bet iekšpusē balta. Garša rūgta; smarža specifiska, nepa­tīkama. Saknes ir i n d ī g a s .

Svaigas drogas kvalitāti nosaka pēc starprepublikānis- kajiem tehniskajiem noteikumiem (M PT JM 2 № 719-62). M itrums saknēs nedrīkst but mazāks par 60%, kopējo

pelnu nedrīkst būt vairak par 5% , organisko piemaisī-

254

ju m u ne va i r ak p a r 0,5%, n e o rga n is ko p ie ma is ī jum u ne va i rāk par 1 %.

2ā v e tu drogu iesaiņo s lēg tos sk ā rd a vai s t ikla t r a u ­kos un uzg lab ā sa usas , labi v ē d i n ā m ā s te lpās p iesardzīg i kā indīgu drogu.

Ķīmiska is sa s tā vs . S akn es s a tu r ind īgus g l ikoz īdus — br ion īnu, br ionid īnu, b r ionic īnu un br ionolu; f i toster īnus , cieti, miecvielas, o r g a n i s k ā s skābes un sveķveida vielu briorezīnu.

Lietošana. Sv a ig u sa k ņ u su la iet i lpst p r e p a r ā t a a k o - l ī t a - 3 sa s t āvā . Pēc ā rs ta no rā d ī ju m ie m to lieto iekšķīgi kā pre t s āp ju l īdzekli d a ž ā d u formu radikul ī tu, lu m b ag o un locī tavu re im a t i sm a a r s t ēšana i . E ks pe r im en tā l i p i e r a ­dīts, ka ba l t ā s sē tv i jas g l ikozīdu su m m a m a z i n a s āp j u s a ­jūtu, tonizē s i rds m u s k u l a t ū r u un p a a u g s t i n a as in ss p i e ­dienu. Br ion īns d a rboj as kā vietējs k a i r i n ā tā j s l īdzeklis, bet b r iorezīns iz ra isa s t ip ru caure ju .

T a u t a s medic īnā uz lē jumu m a z ā s de vā s lieto iekšķīgi kā pr e t s āp ju un d iurē t i sku līdzekli, p re t d a ž a d a veida iekšķīgām as iņ o š a n ā m , a i z k a v ē tā m m e n s t r u ā c i j ā m un arī pleir i ta ā rs tē šana i . Tas ja l ieto uz ma nī g i , jo v a r izrai sī t s t ipru ca u re ju un nieru bļodiņu ieka isumu. Uz lē j um a g a t a v o š a n a i ņem l/2 t ē jkaro tes s a s m a l c i n ā t a s d r o g a s un aplej a r 2 g lāz ēm verdoša ūdens; uz var a , a tdzesē un iz­lieto 2 dienas.

Ārīgi kā sāpes ma zinoš u līdzekli ne ira lģ i ju , locī tavu re imat i sm a, rad ikul ī ta , kā a r ī g a lv a s āda s k r a u p ja ā r s t ē ­ša n a i lieto ziedi. Ziedes g a t a v o š a n a i ņe m 1 tē jkaro ti sakņu pulvera un sa ja u c a r 100 g sau lg r ie žu e ļ ļas vai cūku ta uk u vai ar ī 1 daļu sak ņu su la s s a ja u c a r 4 da ļa in vaze līna vai ciiku tauku.

Visas a u g a d a ļ a s ir i n d ī g a s , it sevišķi sak nes , j a u ­nie dz inumi un ogas , tādēļ d r o g a s pr epara t i j a l ieto u z m a ­nīgi, lai nenot ik tu s a in d ē š a n ā s , kam ra k s tu r īg a v em šan a , k rampj i un c e n t r ā lā s ner'vu s i s tē m a s para l īze .

Drogu plaši i zm ant o homeopā t i j ā p laušu ieka isumu, g a r a klepus, s a a u k s t ē š a n ā s sl imibu ā rs tē šan a i . 10% sē t ­v i jas t ink tūra iet i lpst Lori sp i r ta sa s t ā v ā , kuru lieto ār īgi re im at i sma ār s tē šana i .

T a p a t kā ba l t ā s sē tv i jas sakn es i zm ant o a rī d i v m ā j u s ē t v i j a s (B. d ioica Jacq .) saknes . Atšķ i r ībā no ba l tā s sē tv i j as d ivmaju sēt vijai ir s a r k a n a s ogas .

SFAGNI

Baltās sūnas; Sphagnum L.; сфагновый мок.

Droga: sfagnu sūna — Sphagnum; сфагновый мок.

Sfagni jeb baltās sūnas ir 5 . . .3 0 cm augsti, daudzga­dīgi sfagnu dzimtas (Sphagna- ccae) sporaugi ar sīku stumbru.

Rizoīdu — sakņveida izaugumu tiem nav. tldeni un barības vielas sfagni uzņem ar lapām no atmo­sfēras. Aug ar galotni, bet stum­bra apakšēja daļa pakāpeniski at­mirst un veido kūdras slāni.

Stumbrs stāvs, zari pamīšus, pa 5 . . . 7 pušķos, stumbra augš­daļā satuvināti un izveido blīvu zvaigžņveida galviņu. Lapas sī­kas, sēdošas, uz zariem blīvi cita pie citas. Tām ir divējāda veida šūnas — dzīvas, kurās ir hloro­fils, un nedzīvas — hialīnās jeb ūdens uzsūcējas šiinas, kuru ap­valkos ir poras. Arī stumbra ārē­jās kartas sastāv no h ia līnajām šūnām.

Sfagni aug mitros mežos, pur­vainās ezeru krastmalas, kūdras purvos. Tie veido it kā velēnas vai blīvus, nepārtrauktus maurus. Mūsu republikā sastopamas 38 sfagriu sugas. Medicīnā var iz­mantot visas sugas, bet vairāk m itruma uzsūc sugas, kurām ir lielākas lapas.

Ievākšana un sagatavošana. Medicīniskām vajadzībām sūnas ievāc visu vasaru — no m aija līdz septembrim. Nepieciešamības ga­dījum ā vāc arī ziemā. Sūnu velē­nas dzīvo slāni noņem ar rokām, dakšām vai grābekļiem. No tā no­spiež lieko ūdeni un no bāli zaļās

25G

dzīvās d a ļ a s a t d a l a nedz īvo b r ū n g a n o da ļu, a t l a s a p iemai ­s ī j um us — skuja s , s a u s ā s lapas , kosas un c i tus pu rv a a u ­gus. S ū n ā m j ā b u t 10 . . . 20 cm g a rā m . Ievāktā s s ū n a s izklāj uz brezenta un p a ra s t i žāvē a tk lā tā laukā v ā k š a n a s vieta.

I zžāvē t ās s ū n ā s m i t r u m a m j ā b ū t no 25% līdz 30%- Ja dr o g a ir sa u s ā k a , t ā viegli sabi r s t , bet m i t r ā k a d ro g a sapel .

Drogu iesaiņo ķīpās, kas sa p r e s ē t a s pa 7 0 . . . 80 kg. No­l ik tavās to u z g la b ā ķ īpās s a u s ā s , labi v e d i n ā m ā s te lpas, jo d ro g a ir ļoti h ig roskopiska . P i r m s s a d a le s ķ īpas a p ­sm id z in a a r ūdeni un s ū n u s l ā ņ u s pa k ā r t ā m a tda la citu no cita. D ro g a s k r ā j u m u s ka t ru g a d u a t jauno .

Ķīmiska is s a s t āvs . Sf agn i s a t u r t r i t e rpēnu sav ienoj u­m u s — ta raks e ron u , t a rakser o l u , a -ami r īnu ; p-si tosterolu, l ignocerolu, van i l īnu, s i rena ldeh īdu , p-oksibenzaldehīdu, p ig m e n tu s — f lobafēna un a n to c iā na a t v a s i n ā j u m u s ; sveķ- ve ida , vielas, o lba l tumvie las , celulozi, min erā lv ie l as un fenolveida vielu s fagnolu , k am p iemī t an t i s ep t i s ka s ī p a ­šības.

Lietošana . S f a g n u sū nu kā p ā rs ie n a m o m a te r i ā lu e m ­pīr iski sāka l ietot j a u XI gs. T a g a d nosk a id ro t a tā s uz sū k ­š a n ā s spē ja , bak te r ic īdās īp a š ī b as un dziednieciskais efekts. M i t r u m a u z s ū k š a n a s spē j a s ū n ā m ir i lgs toša un3 . . . 4 reizes l ielāka nekā h i grosk op isk a j a i vatei .

P ā r s ē j i e m s a g a t a v o 3 . . . 5 cm biezus a t t iec īga l ieluma m a r le s sp i lv en t iņ us a r sū nu p i ld ī ju mu un steril izē. P i r m s nov ie to ša nas uz brūces un a rī pēc t a m p ā r s ē j u s mi t r in a a r s te r i lu fizioloģisko šķ īdu mu , jo spi lvent iņ i izžūst , sū na k ļūs t asa , sa b i r s t un nok ļūs t brūcē. S ū n u p ār sē ju s lielo s t r u to jo š ā m brūcēm, pa t l ie lām un dz iļām, k u r ā m da udz a tda l ī j um u. Tie dziedē brūces bez kompl ikāc i jām, sa īs ina brūču d z īš a n a s laiku, p a ā t r i n a ievainoto a u d u funkci ju a t j a u ­noša nu . P ā r s ē j u s uz brūcēm v a r tu rē t 9 . . . 10 d ienas. Vis- Iabāka u z s ū k š a n a s spē ja t iem ir no 3. d ienas līdz 5. dienai .

Pēd ē jā laikā iz m an to a rī pu lver izē tu kūdru. Uz brūcēm ārīgi t ā d a r b o ja s kā labs s a u s i n ā t ā j s un novērš s truto- ša nu , bet iekšķīgi — kā ak t īvā ogle. No s f a g n u kū dra s iegūs t Torļotum b ios t im ula tor u — b e zkr ā sa in u šķ ī dumu ar k ū d r a s sm aržu . To lieto injekc i jām acu s l imību — blefa- rī tu, konjukt ivī tu , kera t ī tu , s t iklve ida ķe rm eņa duļ ķo jumu ā rs tē ša na i , kā ari a r t r ī t a , rad ikul ī ta , m ia lģ i j a s un citu s l imību ā r s t ē ša na i .

. T a u t a s medic īnā s f a g n u s ū n u tē ju lieto pre t g a ro klepu un e lp o ša n a s ceļu iekaisumiem.

9 — 393 257

SINEPE, SAREPTAS

Zilgana sinepe; Brassica juncea (L.) Czern.; горчица сарептская.

Droga: sinepju sēkla — sctnen Sinapis\ семя горчнци.

Sareptas sinepe ir līdz 100 cm augsts, viengadīgs kā­postu dzimtas (Brassicaceae) lakstaugs ar zarainu stum­

bru. Apakšējās lapas koklesveidā plūksnaini šķeltas, 5 . . .

11 cm garas, ar kātu, aug­šējās lapas veselas, sēdo­šas. Ziedi dzelteni, sako­poti blīvā ķekarā. Augļu laikā ziedkopas ass paga­rinās līdz 35 cm. Zied m aijā, jūn ijā . Auglis c ilin ­drisks pākstenis ar sapla­cinātu īlenveida knābi. Pāksteņu kāts ar ziedko­pas asi veido 45° leņķi. Sēklas lodveida, tumšzil- ganpelekas, retāk brūnga­nas vai dzeltenas.

Padom ju Savienībā Sa­reptas sinepi plaši kultivē kā ārstniecības augu un

nektāraugu; Ukrainā un un Kaukāzā vietām tā pār­gājusi savvaļā. Mūsu re­publikā kultūrā tā cieš no dažādiem kaitēkļiem.

Kā ārstniecības augu, līdzīgi Sareptas sinepei, kultivē arī m e l n o s i ­n e p i (B. nigra Koch.). Tas ir līdz 150 cm augsts viengadīgs lakstaugs, kura izskats līdzīgs Sareptas sinepes izskatam. A tšķi­rībā no Sareptas sinepes melnajai sinepei ir četr- šķautnaini pāksteņi, kas

piespiesti ziedkopas asij.

Sek las t u m š b r ū n a s l īdz b r u n s a r k a n a s . T ās var lietot m e ­d ic īna t a p a t kā S a r e p t a s s inepes sēklas.

B a l t o s i n e p i (S in ap is a lba L.) pie m u m s kult ivē t ikai kā e ļ ļas aug u , medic īna to nelieto. B a l ta ja i sinepei v i sas l a p a s — ka ap akš ē jā s , t ā ar ī a u g š ē j ā s ir p lūksna in i šķe ltas; pāks t eņ i ci l indri ski , g a n d r īz horizontā l i a t s tāvoš i no z iedkopas ass. Sēklas bā ldze l ten īgas .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Droga i ievāc S a r e p t a s s i ­nepes un m e l n ā s s inepes sēklas , kad pāks teņ i kļūst zel- t a indzel ten i . A u g u s nopļau j ag r i no r īta, k a m ē r vēl nav nožuvus i ra sa , sa s ien kūl ī šos un žāvē no ju m ēs va i labi v ē d i n ā m ā s te lpās . Pēc t a m sēk las nokuļ un a t t ī ra no pie­ma is ī ju miem vētījot .

Drogā ir l īdz 1,8 mtn d ia m e t r a sēklas tum šz i lg anpe lē kā krāsā a r t īk la inu v i r smu. Sa m i t r i n o t a r ūdeni , t ā s nepār - g ļo to jas. S m a r ž a s dr og a i nav ; tā j ū t a m a , sabe ržo t sēklas a r ūdeni; g a r š a dedz inoša.

S a r e p t a s s inepes sēklu kva l i tā t i n o sa ka pēc Valst s f a rm ak o p e ja s 9. i zdevuma. M i t r u m s dro ga nedr īks t p ā r ­sn ieg t 12%, kopējo pe lnu t a jā nedr īk s t būt v a i r ā k par 5 % , 10% s ā l s s k ā b ē nešķ īs tošu pe lnu ne v a i r ā k par 1,5%, ci tu p iemais ī ju mu, to ska i ta citu e ļ ļas a u g u sēklu, ne v a i r a k p a r 4 % . Al i l izot ioc iana ta s a t u r a m d ro gā jāb ūt ne m a z ā k a m p a r 0,7%.

Drogu iesa iņo m a is os pa 60 kg. No l ik tavās to uzg labā maisos. U z g l a b ā š a n a s i lg ums 3 gadi , bet, j a kont rolē dr o ­g a s kva l i t ā t e a tbi l s t p r a s īb ām , to va r u z g la b ā t vēl l gadu .

Ķīmiska is s a s tā vs . D ro g a s a t u r g l ikoz īdu s in igr īnu , kas f e rm en tu ietekmē a tbr īvo a l i l i zo tioc īanā tu, un eļļu (līdz 47% )- B a l tā s s inepes sēk las s a tu r eļļu ( a p m ē r a m 30%) un g likozīdu s ina lb īnu .

Lietošana . Al i l i zot iocianā ts ( sinepju ē te r i skā eļ ļa) d a r ­bojas kā spēc īgs vie tē js k a i r in ā t ā j s l īdzeklis. Drog u lieto s inepju sp i r ta (2% s inepju ē t e r i skās e ļ ļas šķ īd u m s spi r tā, st ip ri i eda rb īga v ie la ) un s inepju p l āks te ru ve idā kā a t ­velkošu līdzekli p l a u šu k a r s o ņ a un au g šē jo e lp oš anas ceļu ieka isumu ā r s t ē ša n a i , kā a rī re im a t i sm a un i š iasa ā r s t ē ­šana i . P r e p a r ā t i j ā l ieto uzm an īg i , jo to da rb īb a ir ļoti i n ­tens īva un v a r rad ī t ap d e g u m u s , čūlas. S ine pju sēklas iet i lpst k u ņģ a tē jas s a s t ā v ā (1. p ie l ikums) .

S inep es p laši lieto pā r t ik a s rūpniec ībā kā garšvie lu. No s ēk l ām iegūto eļļu iz m ant o a ri t ehnika .

9* 239

SKĀBENE, BLĪVA

Rumex confertus W illd.; щавель конский.

Droga: blīvās skābenes sakne — radix Rumicis conferti; корень щавеля конского.

Blīvā skābene ir 6 0 .. . 120 cm augsts, daudzgadīgs sū-reņu dzimtas (Polijgona- ceae) lakstaugs ar stāvu, augšdaļā zarainu stumbru. Rozetes un apakšējās

stumbra lapas lielas, līdz 25 cm garas un līdz 12 cm platas, iegarenas vai trīs- stūraini olveida, ar viegli v iļņa inu malu. Augšējas lapas šaurākas un īsākas. Ziedi sakopoti diezgan šaurā, blīvā skarā. Zied no jūn ija līdz augustam. Aug­

lis riekstiņš.Mūsu republikā blīvā

skābene aug diezgan bieži pļavās, krūmājos, ceļma­lās.

Ievākšana un sagata­vošana. Drogai ievāc blī­

vās skābenes saknes, re­tāk augļus. Saknes izrok rudenī, notīra no zemēm, m azgā aukstā ūdenī, sa­griež šķērsām un gare­niski nelielos gabalos un žāvē bēniņos, labi vēdinā­mās telpās vai kaltēs līdz 60°C temperatūrā.

Drogā ir dažādas for­mas un lieluma sakņu un sakneņu gabali. No ārpu­ses tie brūni, lūzumā oranždzelteni. Drogas garša savelkoša, īpatnēja, atgādina palm lapu rabar-

2G0

bera g a r š u ; s m a r ž a s nav. D rog a i v a r i evākt a ri citu s k ā ­beņu s u g u saknes.

Ķīmiskais sa s tā vs . D roga s a tu r a n t r a h i n o n a a t v a s i n ā ­ju m u s ( līdz 4 %) , kuru s a s t ā v ā iet i lpst h r izofānskā be un emodīns ; bez t a m vēl miecvielas, kafi jskābi un f lavonoīdu nepodīnu . A ug ļo s a t r a s t i a n t r a h i n o n a a tv a s in ā ju m i un miecvielas. V is ā s a u g a d a ļā s daudz ka lc ija o k sa l ā ta un a rī K v i tamīns .

Lie tošana . Lietojot m a z ā s devās, skā beņ u pr eparā t i d a r b o ja s save lkoši , bet l ielās — r a d a caure ju . D rogu iz­m a n t o n ov ā r ī j um a , šķ idrā un s a u s ā ek s t ra k t a un pulvera ve idā kolī tu, en terokol ī tu un bērn iem c a u re ja s ā r s tē šan a i . N o v ā r ī j u m a m ņ e m 2 ēd a m k a r o te s d r o g a s uz 1 g lāzi v e r ­doša ūdens . P u lv e r i pa 0,25 g 3 reizes dienā lieto c au re j a s ā rs tē ša na i , bet pa 0 , 5 . . . 1 g v a k a r o s kā c a u re ja s līdzekli. D roga iet i lpst Zd renko m i k s t ū r a s s a s ta vā .

Ir noska idro ts , ka šķ id ra i s eks t r ak ts pazem in a a s i n s ­spiedienu h i pe r ton i ja s s l imniekiem I un II s t ad i jā , kā arī da rb o ja s nomier inoš i , spazmolī t i ski .

T a u t a s medic īnā skāb eņ u sa k ņ u n o vā r ī ju m u lieto aknu s l imību ā r s t ē ša na i . 1 ē dam kar o t i d r o g a s v ā r a a r 1 glāz i ūd ens uz lēnas u g u n s 1 s t u n d u ; ļauj p u s s t u n d u ievilkties, t ad dzer pa '/2 g lāzes 2 reizes dienā. A g r ā k l ietoja arī ād a s s limību, ga lv e n o k ā r t kašķa , kā a rī c i n g a s ā r s tē š a n a i un pre t p ū š a n a s procesiem z a r n u t rak tā .

Ārīgi a u g ļu n o v ā r ī j u m u k om pr ešu ve idā lieto a p d e ­g u m u ā r s tē šana i .

Pēdē jos g a d o s ekspe r imen tā l i noska idro ts , ka s a k ņ u pr epara t i kavē ļa u n d a b īg o a udzē ju a t t īs t ību.

SM ILT SĒ R K SĶ IS , PABĒRZU

H ippophaē rhatnnoides L.; облепиха крушиновая.

Droga: sm i l t sē rk šķ u augl i s — Jructus Hippophciēs\ плод облепихи.

P a b ē r z u smi l t sē rkšķ is ir ļoti z a r a ins , l īdz 5 (12) m a u g s t s e le a g n u dz im ta s (E laeagnaceae ) k rūm s a r pelēk- b r ū n g a n u , r ieva inu mizu. Vie ng ad īg ie zar i a r mat iņ iem, vecākiem zar iem 2 . . . 7 cm ga r i ērkšķi . L a p a s su d raba in -

261

pelēkas, pamīšu s , l ineāri l ance ti skas . Ziedi sīki, līdz 4 m m gari . A u g s d ivmājn ieks . Sievišķie ziedi ciešos, m azos ķe­karos lapu žāklēs, vīrišķie ziedi ga n d r ī z lodveida g a lv i ­ņās . Augļi o r a n ž sa rk a n i , sul īgi , lodveida vai e l ipsve ida kauleņi , a r īsu kātu, it kā ap l ipuš i ap zar iem. Ziedi p lauks t reizē a r l apām. Augļ i n o g a t a v o j a s no a u g u s t a līdz ok- tobrn sā k u m am .

Pa b ē rz u smi l t sē rkšķ i s av v a ļā sa s t op Al ta j a nova dā , Vi ­dusāz i jā , S ib ī r i j as a u s t r u m d a ļ ā un K a u k ā z a z iemeļda ļa up ju kras tos , mežu k la jumos , g r avās . M ū s u republ ikā to audzē dārzos, dzīvžogos , g a r c e ļm a lā m kā dekora t īvu augu .

Ie vāk šana un s a g a t a v o š a n a . Pa b ē rz u smi l t s ē rkšķ a a u g ­ļus vāc vēlu rudeni pēc s a l n ā m va i a r ī z iemas sā kum a , kad tie sasa luš i . A ug ļu s no la sa a r rokām vai n oz āģ ē z a ­rus un s a sa lu šo s a u g ļu s nokuļ, jo zar i ļoti ē rkšķa in i un a u g ļu s grū t i nolasī t . Ievāktos au g ļu s a t t ī r a no p iem ai s ī ­jum iem un s v a ig u s vai ar ī s a s a l u š u s tū l ī t p ā r s t r ā d ā . P i rm s sa l n ā m ievāktos a u g ļ u s žāvē ēnā va i ar ī ka l tēs 8 0 . . . 9 0 ° C te m p era t ū rā .

Drogu iesa iņo s lēg to s s t ik la va i sk ā r d a t r au k o s un u zg labā labi v ē d i n ā m ā s te lpās .

Ķīmiska is s a s t āvs . P a b ē r z u smi l t sē rkš ķa augļ i s a tu r eļļu (l īdz 8 %) , ka ro t in o īd us ( 1 8 0 . . . 2 5 0 m g 100 g) — karo t īnu, k r ip toksant īnu , zeaksan t īn u ; С, В ь B2, E v i t ­amīnu , fol i jskābi , kvercet īnu , miecvielas, cukuru , o r g a n i s ­kās skābes, ster ī r ius un m ik roe le me ntu s — va ru , boru, m a n g ā n u , dzelzi. Sēk la s s a t u r eļļu ( l īdz 12 ,5%) . B b B2, E v i tam īnu , karo t īnu .

Lietošana . A ug ļu eļļai, ku rā daudz v i ta mīn u , piemīt sāpes m a z in o š a s īpaš ības . T ā veicina au d u g ra n u lā c i ju un epi tel izāci ju. Eļļu lieto iekšķīgi kā prof i lak t i sku līdzekli pre t ba r ība s v a d a vēzi t ā a p s t a r o š a n a s laikā; dzer V2 ēd a m k a ro tē s 2 vai 3 reizes d ienā un a rī pēc ā r s t ē š a n ā s2 . . . 3 nedē ļas . T ikpa t lielu devu lieto k u ņ ģ a un z a rn u čūlu, a iz kuņģ a dz iedzera ieka isuma, kā a rī c a u r e j a s un holec is t ī t a ā r s tē šan a i .

Ārīgi lieto rad ioak t īvo s ta ru rad ī to ā d a s bo jā jum u, a p ­d e g u m u (ieteic l ietot a ri vaze l īna ziedi a r 3 . . . 9 % e ļļas p ie ja u k u m u ) , ekzēmas , ā d a s tuberkulozes , r īkles, d e g u n a un acu g ļo tā du ieka isumu, kā ari dzem des kakla e rozi jas un ci tu g inekoloģisko sl imību ā rs t ēšana i .

202

Kosmēt ikā eļ ļu ieteic b a ro jo šā m se jas m a sk ām . P ā r t i ­ka s rūpniecībā no augļ iem g a ta v o s v a i g a s un v ā r ī ta s že ­lejas, i evār ī j umus un izspiež sulu. A ug ļu s iz ma nto arī citu pā r t i k ā s rūpniec ības p ro du kt u v i ta m in iz ē ša na i . Tos lieto kā po l iv i tamīn u p repa rā tu .

s t a i p e k n i s , v ā l ī š u

Z a ķ u s ta ipekl is ; Lycopodium c lava tum L.; плаун бу­лавовидный.

ST A IP E K N IS , GADA

Lycopodium annolinum L.; плаун годичный.

ST A IP EK N IS , PLAKANAIS

Lycopodium anceps Wall . ; плаун сплюснутый.

Drog a: s t a ipek ņu sp o ra s — Lycopodium-, ликоподий, споры плауна .

S ta ipekņi ir mūžza ļ i , d a u d z g a d īg i sp oraugi . To sp or a s d īg s t t ikai pēc 6 vai 7 gad iem un izveido nelielu gumiņ- ve ida pro ta l i ju — d z im u m p a a u d z i , kas pazemē a u g 1 2 . . . 15 g a d u s un t ikai pēc o l š ū n a s a p a u g ļ o š a n ā s sāk a t t ī s t ī ­t ies sporofī ts — za ļa i s s ta ipeknis .

V ā l ī š u s t a i p e k ņ a s tu m b r s ložņā jošs , līdz 150 cm garš , d ihotomi zar a in s . Za r i n ed au d z pace ļas uz au gš u; sa k ņ u maz . S t u m b r s un zar i klāt i a r s īkām, spirāl iski sa k ā r to tā m , l i n e ā rā m lapām, k u r a s nobe idz as a r b ezk rā ­sa inu g a r u ma t iņ u . Z a r u g a l ā uz p a g a r i e m dze l tenza ļiem kā tiem a t r o d a s 2 vai 3 ( re tāk 1, 4, 5) sporof ilu vā rpas .

Vāl ī šu s ta ipe kni s s a s t o p a m s v isā republ ikā , bet lielas audzes neveido. T as a u g egļu, priežu, bērzu, ozolu un ja u k tu koku mežos m i t r ā s au gs nēs .

G a d a s t a i p e k n i m a t šķ i r ībā no iepr iekšē jās s u g a s la pas ir a t s tā v o š a s , bez ma t iņ iem, a r zoba inu malu . S p o ­rofilu v ā r p a s sēdošas , pa 1 zar u ga lā .

G ada s t a ipekn is b iežāk a u g ja u k to s vai egļu mežos m i t r ā k ā s vietās nekā vā l ī šu s ta ipe knis un v ie tām veido nelielas, d a ž ā d a b l īvum a audzes .

P l a k a n a i s s t a i p e k n i s sasniedz 10 ... 20 cm aug­stumu. Stumbrs ložņājošs, parasti virszemes, bez hloro­fila, ar daudziem dihotomiem zariem. Zari 2 . . . 4 mm plati, vēdekļveida atstāvoši, saspiesti, ar spirāliski sakārtotām

zvīņveida lapam zāles zaļā krāsā. Sporofilu vārpas pa 2 vai 3 uz gara kāta sānzaru galā.

P lakanais staipeknis aug paretam sausos priežu me­žos smilšainas vietās. Visas staipekņu sugas mūsu repub­lika ir aizsargājam i augi, kurus nedrīkst iznīcināt.

264

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . S p o ra s v a r ievākt t ikai a r D a b a s a i z s a rd z īb as kom i te jas a t jau ju . S p o ra s ievāc no- g a t a v o š a n ā s s t a d i j ā a u g u s t ā . Sporofi lu v ā r p a s nogr iež mi t r ā laikā va i a g r i no r īta, k am ēr ir ra sa , lai g a t a v ā s sp o ra s ne izbi r tu. V ā r p a s nogr iež a r sp ec iā lā m vai p a r a s ­tā m gr ieznēm un sal iek maisos , ema l jē tos sp a i ņos va i a r i a r audeklu izklātos grozos. T ā s izber uz t ī ra papī ra , e m a l ­jē t ā s b ļodās va i uz p a p l ā t ē m un žāvē s i l tās , labi v ē d in ā ­m ā s te lpās. Sporof ilu v a r p a s ne dr īk s t žāvē t k a r s tā s k r ā s ­nīs, jo s p o r a s v a r sa l ip t un k ļūt tu m šas , ne de r īg as . I zžā ­vēto m a te r iā lu s ā k u m ā s i jā c a u r sm a lk u st iepļu, kapr on a vai s a r u sietu, bet pēc t a m sp o ra s vēl pa p i ld us s i jā cau r z īda va i kapr ona sietu, lai pi lnīgi a t da l ī t u sporof ilu vā rp u pa liekas. S i j ā š a n a s laikā s iet s no v i r spuses cieši j ānosedz a r drēbi, lai n e ra s to s d r o g a s zudumi , bet sp o ra s jā s a v ā c blīvā t ī ra audekla m a is ā va i t raukā . D r o g a s i znā kum s ir6 . . . 7 % no sv a ig u vā l ī š u svara .

S ta ip ek ņu s p o r a s ir ļoti smalks , bā ldze l tens , šķiet m a z ­liet t a u k a in s pulver is . Tās līp pie p i rkst iem un t ā s va r izbēr t v i enm ēr īgā s lānī . A uk s tā ūdenī ne g r im st , bet peld pa vi rsu , n o g r im s t pēc u zv ā r ī š an as . U z m a n īg i ievietotas l iesmā tā s s a d e g vienmērīgi , bet i ebērtas s a d e g uz l iesmo­jot, bez dūmiem. S m a r ž a s un g a r š a s s p o r ā m nav.

D r o g a s kva l i tā t i n os aka pēc Va ls t s fa rm a k o p e ja s 10. iz­devuma. A^itrums s p o r ā m nedr īk s t p ā r s n ie g t 6 % , kopējo pe lnu nedr ī ks t bū t va i rā k p a r 3 % , 10% sā l s s k ā b ē nešķ īs ­tošo pe lnu ne va i r ā k p a r 0 ,1%, a t l ikums, kuru ne va r iz­s i jā t c au r 0,16 m m l ie lām sieta acīm (z īd a) , nedr īks t p ā r s n ie g t 0,2%.

Mil tu p iem ai s ī j umu d ro ga i nosaka , k rā so jo t to a r joda šķ īd um u kā l i ja jod īda šķ īdu mā ; ciete n o k rā so ja s violetzi lā k r āsā . Pr iežu pu te kšņu p iema is ī jumu d r o g a i n os aka m ik ­roskopiski , kā a r i d ro gu sab eržo t p irks tos u n sadedz inot ; no pr iežu pu tekšņ iem roda s ī p a tn ē ja pr iežu sveķu s m arž a . Ari citu a u g u pu tek šņ u s n o sa ka mikroskopiski . Sē ra p iemai ­s ī j um u dr og a i nos ak a pēc sē r a dioks īda sm a k a s , d rogu dedzinot .

D rogu iesa iņo dubu l ta pa pī ra ma is i ņos pa 3 kg, ku­rus s a v u k ā r t i esaiņo a r pap ī ru izk lā tās s a p l ā k š ņ u kas tēs pa 10 ga ba l ie m kat rā . No l ik tavās u z g la b ā kastēs , ap t i e ­kās — s tikla va i m e tā l a t ra uko s va i arī dubul ta papī ra mais i ņos s a u s ā s telpās. D r o g a s u z g l a b ā š a n a s i lg um s nav ierobežots.

265

Ķīmiskais s a s t āvs . S ta ip ekņ u sp o ra s s a t u r nežūs tošu e | | u (l īdz 5 0 % ) , f i toster īnus, o lba l tumvie las , m in erā lv i e ­las. Laks tos a t r as t i va i rāk i alkaloīdi .

Lietošana. S ta ipekņu s p o r a s i zm ant o to m ehā n is ko ī p a ­š ību dēļ. Ārīgi t ā s lieto kā ind i fe ren tu pūder i i zsu tumu, izsv īdum u apk a is ī š ana i , ap t i ekās z i rn ī šu ap ka is ī ša na i , lai tie nesa l ip tu kopā. S ta ip ekņu spo ru t in k t ū ra iet i lpst ko m ­pleksā p r e p a r ā t a a k o f ī t a - 3 s a s tā v ā , kuru lieto akū tu per ifēro nervu ieka isumu, rad ikul ī tu , i ša lģ i ju , lumbago, pleksī tu ā r s t ēšana i .

T a u t a s medic īnā spo ru uz l ē ju mu lieto akū tu nieru ieka i­sumu , n ie r ak me ņu un u r īn p ū š ļa s p a z m u ā r s t ē šan a i . U z ­lē jumu ga tavo , ņemot 1 ē da m karo t i spo ru uz 1 glāzi ūdens; v ā r a 15 minūtes , a td zesē un dze r pa karotei vai m a l k a m ik pēc s t u n d a s kopā a r v i s ām spo rām. Ārīgi b ē r ­niem furunkulu , zvīņu ēdes, n iezes ā r s tē š a n a i lieto lakstu no vā r ī jumu, kuru ga tavo , ņemot 30 g (6 ēd am k aro te s ) d r o g a s uz 1 g lāzi ūdens .

S ta ip ek ņu s p o r a s plaši i z m a n to m e t a l u r ģ i j ā lē jumu formu apka is ī šana i , lai i egūtu g lu du v i r smu.

STRUTENE, LIELA

Kārpu zāle, vandul i s ; Chelidonium m ajus L.; чистотелбольшой.

D ro ga : s t r u te ņ u laks t s — herba Chelidonii-, тр ава чис­тотела.

Lielā s t ru t ene ir 3 0 . . . 100 cm a ug s t s , z a r a in s , d a u d z ­g a d ī g s l a k s t a u g s a r o ra n ž d z e l t en u p iensulu. M ie tsa kne ka n ē ļb rū n a , z a r a in a . L a p a s p a m īš u s , p lūksna in i da l ī tas , ap a k š p u s ē z i lgan i s a r m a i n a s . Apa kš ē jā s la p a s a r g a r u kā tu, a u g š ē j ā s a r īsu kātu vai sēd ošas . Ziedi dzel teni , s a ­kopoti skarve ida ziedkopā. Zied no m a i j a līdz sep tembr im. Augl i s 2 . . . 5 cm g a r a p āk s t v e id a poga ļa . Lielā s t ru te ne s a s t o p a m a v isā republ ikā , be t aud zes neveido. Tā a u g ēna in ās , g r u ž a i n ā s sē tmalēs , dārzos , k rūmos , mežos, t rūd- v ie lām b a g ā t a s a u g s n ē s kā nezāle.

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Lie lās s t ru te ne s laks tus ievāc z ie dēša nas laikā — jūni j ā , jūl i j ā , nopļ au jo t va i no ­gr iežot 3 0 . . . 5 0 cm g a r u a u g a v i r sz emes da ļu piezemes lapu l īmenī. Žāvē a tk lā tā vietā ēnā , no jumēs , bēniņos, bet

266

vis labāk ka l tēs 6 0 . . . 7 0 ° C te m p e ra tū rā . D r o g a s i znāku m s ir 2 3 . . . 2 5 % no sv a ig a m a t e r iā la svara .

Droga s a s t ā v no lakst iem a r lapām, ziediem, z iedpum- pur iem un d a ž ā d a s g a t a v ī b a s pa k ā p e s augļiem. S tu m br i r ievaini , za ra in i , a r ned a u d z mat iņ iem. L a p a s n e p ā r a p lūk ­sn a in i da l ī t a s 3 . . . 5 da ļā s ; ga lo tn es p lūk sna l ielāka pa r pā rē jā m. L apu v i r s puse t u m š z a ļa , bet a p a k š p u s e s a rm a in i zaļa. Ziedi a r 4 dz e l te nām v a i n a g l a p ā m un d a u d z p u t e k š ņ ­lapām. D r o g a s s m a r ž a īp a tnē ja ; g a r š a r ū g ta , dedzinoša.

D r o g a s kva l i tā t i nosak a pēc Va ls t s fa rm a k o p e ja s 9. iz­devuma. M i t r u m s dr o g ā nedr īk s t p ā rs n ie g t 14%, kopējo pe lnu nedr īk s t būt v a i r ā k p a r 15%, 10% s ā ls sk ābē nešķ ī s ­tošo pe lnu ne v a i r ā k p a r 2 % , sa m e ln ē ju š u un s a b rū n ē ju š u laks tu ne va i r ā k p a r 3%, or g an i sk o p ie ma is ī jum u ne v a i ­rāk p a r 1%, ne o rg a n is k o p iema is ī ju mu ne va i rā k p a r 0 , 5 % .

D rog u iesa iņo baķos pa 20 kg un 25 kg. Nol i k ta vās to u z g la b ā baķos , ap t iekās — labi n o s l ē g tā s ka s t ē s vai sk ā rd a t r au k o s labi vē d in ā m ā s , s a u s ā s telpās. D rog as u z g l a b ā š a n a s i lg u m s 3 gadi .

Ķīmiska is sa s t ā v s . S t r u t e ņ u laksti s a t u r a p m ē r a m 20 d a ž ā d u a lka loīdu. Laks to s to d a u d z u m s s v ā r s t ā s no 0,01% līdz 0,6%, be t sak nēs no 0,2% līdz 1,4%. Galvenie alka- loīdi ir hel idonīns , homohel idonīns , he le r i t r īns , oksiheli- donīns , s a n g v in a r īn s , berber īns , p ro top īns u. c. Laks tos a t r a s t s karo t īns , C v i tamīns , ē fe ri skā eļļa, o r g a n i s k ā s s k ā ­bes, f l avonoīdi , saponīn i un citi sav ienojumi .

Lie tošana . Lielās s t r u te n e s p r ep a rā t i d a r b o ja s bakte- r iostat iski un fungis ta t i sk i . Ek sp e r im en to s kons ta tē t s , ka tie ap tu r ļa u n d a b īg o a udzē ju a u g š a n u . Hel idonīns , t ā p a t kā morfīns , i ed arboj as nomier inoš i uz ce n t r ā lo ne rv u s i s ­tēmu, s a m a z i n a s āpes un d a rb o ja s spazmol ī t iski . H o m o ­he l idonīns ie da rb o ja s kā k r a m p j u inde un r a d a v ietēju ne- jut ību ; he le r i t r īns iz ra isa vietēju k a i r in ā jum u . S a n g v in a - r īns ī slaicīgi d a rb o ja s kā na rkot i sks l īdzeklis, kavē ho- l īnes te rāzes darb ību , bet l i elās de vās ra da k ra m p ju s , s t i ­mulē z a r n u per i s ta l t iku , s ieka lu sekrēci ju, i z ra i sa vietēju k a i r in ā ju m u un t a m sekojošu ne jut ību. Pr o to p īn s s a m a ­z ina v e ģ e ta t ī v ā s ne rv u s i s tē m a s reakci ju . Ber ber īns tonizē dzem des g ludo m u s k u l a t ū r u un sekmē žu l t s sekrēci ju. No d r o g a s g a t a v o t ink tū ru un uz lē jumu. Iekšķīgi ieņemti , s t ru te ņ u p re p a rā t i n e d a u d z p a lē n ina pulsu, pa z e m in a a r ­te r iā lo as inssp ied ienu, pa p la š in a koronāros a s i n sv adus , sekmē žu l t s sekrēci ju. Tos lieto pre t d a ž ā d ā m s l imībām,

267

ku ra s p a v a d a m u s k u l a t ū r a s s p a z m a s , p iem ēram , gas t r ī tu , kolītu, aknu , žu l t sp ū š ļ a s l imību ā r s tē š a n a i kā h ipo tenzīvu un nomier inošu līdzekli. S v a i g u a u g a sa k ņ u t i nk tūr a iet i lpst kompleksā p r e p a r ā t a h o l e l i t ī n a s a s tā v ā , kuru lieto pret žu l t sakmeņiein , holeci st ī t iem, hepa t ī t iem.

P r e p a r ā t u iz g a t a v o š a n a i i z m ant o g a l v e n o k ā r t sv a i g u s a u g u s , jo ž ā v ē š a n a s laikā tie p a r a s t i z au d ē līdz 80% no f izioloģiskās ak tiv i tā tes . P ēdē jo s g a d o s kl īniski p ā rb a u d ī t s s v a ig a a u g a uz l ē ju m s (1 : 10) r e sn ā s z a r n a s pol ipozes ā r s t ē š a n a i un iegūti pozit īvi rezu l tā t i . S im no lū k am iz­m a n t o sv a ig u a u g u laks tus , v iena i p rocedūr a i a tk a r īb ā no s l imnieka s v a r a ņ em ot 1 5 . . . 6 0 g z a | ā s m a s a s . Uz lē jumu ievada k lizmu veidā s t a c io n ā ra aps tāk |o s . Pēc 6 . . . 10 p r o ­c e d ū rā m s l imnieki klīniski pi lnīgi a tb r īvo ja s no polipiem. Ā r s tē š a n a s ku rs u ieteic a tk ā r to t pēc ga da . Ārīgi sv a ig u sulu lieto kā rp u nodzīša na i , r e s n ā s z a r n a s un u r īnpū š ļa pol ipu ā rs tē ša na i . Tā kā a u g a p re p a rā t i ir indīgi , tos sāk lietot ne l ielās de vā s va i kopā a r ci t iem augie m s a s k a ņ ā a r ā rs ta norād ī j umi em.

T a u t a s m edic īnā s t ru te ņ u la k s t u s lieto kā nomier inošu , žu l t sdz inē ju , d iurēt isku, hipotenz īvu un spazmol ī t i s ku līdzekli epi leps i jas , polipu, k u ņ ģ a vēža, r e im a t i s m a ā r s t ē ­š a n a i un z a r n u pe r i s ta l t i ka s p a s t i p r in ā š a n a i . Ekzēmu ā r ­s t ē ša na i iekšķīgi dzer 10 pi l ienus t i nk t ūr as , ku ru v ien la i ­kus lieto a rī ār īgi . L apu un sa k ņ u n o vā r ī ju m u ga ta vo , ņ e ­mot 1 tē jkarot i d r o g a s uz 1 glāz i ve rd oša ūdens ; dzer pa '/3 g l āzes 3 reizes dienā va i lieto t in k t ū ru pa 1 0 . . . 3 0 pil ieniem dienā.

Ārīgi s v a ig u su l u vai no t ā s p a g a t a v o t u ziedi lieto pre t kā rpām , va ržac īm , kā a r ī p o d a g r a s , re im at i s m a , ā d a s tuberkulozes , ēdes, ekzēmu un ā d a s vēža ā r s tē šana i , iezie­žot 3 va i 4 reizes d ienā s l i m ā s v ie tas . La k s tu no v ā r ī ju m u lieto bērnu pe ldēm skrofulozes un d a ž ā d u ā d a s s l imību ā rs tē ša na i .

Nepare iz i l ietojot va i pār doz ē jo t s t ru te ņ u p r e p a rā tu s , novēro s a i ndē šano s , kura iz p a u ž a s a r sl iktu dūšu, v e m ­šanu , kol ikām, caureju.

S t r u te ņ u la ks tu s kopā a r sāl i i zēd ina l iel lopiem pret vēdera u z p ū š a n o s un tā rp iem, bet ār īgi su lu lieto pre t kašķi , ēdēm un brūču dz iedēšana i vis iem mājdz īvniek iem.

L ak s t u pu lver i v a r i z m a n to t d ā r z a kai tēkļu izn īc inā ­šanai .

268

s u n ī t i s , t r e j d a i v u

Smadzis; Bidens tripartita L.; череда трехраздельная,

золотушная трапа.

Droga: trejdaivu sunīša laksts — herba Bideniis\ трава череды.

Trejdaivu sunītis ir 3 0 .. . 80 cm augsts, viengadīgs as­teru dzimtas (Asteraceae) lakstaugs. Stumbrs stāvs, c ilin ­drisks, sarkanīgbrūns, parasti joti zarains. Lapas pretē­jas, ar īsu kātu, dziļi staraini vai plūksnaini šķeltas vai dalītas; augšējās lapas pa lielākai daļai vienkāršas. Ziedi stobrveida, brūngandzelteni, plakanos, stāvos ziedu kurvī­šos. Zied no jūn ija līdz septembrim. Auglis kails, plakans sēklenis ar 2 uz leju liektiem atskabargainiem izaugu­miem; nogatavojas septembrī, oktobrī.

Trejdaivu sunītis sastopams bieži visā republikā kā nezāle m itrās vietās, tīrumos, dārzos, stāvošu ūdeņu krast­malās, pļavās.

Ievākšana un sagatavošana. Ievāc līdz 15 cm garas stumbra galotnes, sānzarus un atsevišķas lapas ziedu kur­vīšu veidošanās sākumā (jū lijā , augustā). Ievāktos lak­stus novieto irdeni un žāvē ēnainā vietā, caurvējā, no ju­mēs, bēniņos, bieži samaisot. Drogas iznākums ir 1 8 ... 20% no svaiga materiāla svata.

Droga sastāv no atsevišķām lapām , lapainām stumbra galotnēm bez ziediem. Lapas tumšzaļas, 10. . . 15 cm ga­ras, ar īsu kātu un zāģzobainu malu. Drogas smarža īpat­nēja, tā pastiprinās, ja drogu sam itrina; garša savelkoša,

vaji dedzinoša.Drogas kvalitāti nosaka pēc valsts standarta

(ГОСТ 15946-70). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 11%, sabrūnējušu un samelnējušu stumbra galotņu un lapu ne vairāk par

3% , lapainu stumbra galotņu, kas garākas par 15 cm, ne vairāk par 3% , organisko piemaisījumu ne vairāk par 2% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo ķīpās vai bāķos līdz 50 kg. Noliktavās to uzglabā ķīpās vai bāķos, aptiekās — noslēgtās kastēs sausās, labi vēdināmās telpās. Drogas uzglabāšanas

ilgums 5 gadi.Ķīmiskais sastāvs. Trejdaivu sunīša lakstu saturs vēl

nav p iln īg i izpētīts. Tajos atrastas miecvielas, rūgtvielas,

2G9

flavonoīdi , karot inoīdi , gļo tvielas , ne d a u d z ē te r i skās eļ ļas, C v i tam īns , kā a rī mikroelementi — hroms, varš , m a n ­gā ns , a lumīni js .

L ie tošana . T re jd a iv u su n īš a laks tu p r ep a rā t i da rb oj a s d iurēt i ski , sviedrē joši un uz labo g r e m o š a n a s o r g ā n u d a r ­bību. No d r o g a s g a t a v o tēju, uz lē jumu, t ink t ūru , ko lieto g r e m o š a n a s o r g ā n u d a rb ī ba s regu lē ša na i , o r g a n i s m a vielu m a i ņ a s uz la b o ša n a i un n o rm a l i zē ša n a i un kā ur īnd z in ē ju s un s v i e d rē š a n a s l īdzekļus. D rogu lieto ar ī kā rūg tv ielu. Ārīgi uz lē ju m us lieto ā rs tn i ec i sk ām pe ldēm d a ž ā d u ād as sl imību, g a l v a s ā d a s sebo re jas ( t auku dz iedzeru p a s t i p r i ­n ā t a s d a r b īb a s ) , piena kreves, skrofulozes , n ā t r e n e s veida iz s i tumu ā r s tē š a n a i un vielu m a i ņ a s t r a u c ē ju m u n o v ē r š a ­nai.

T a u t a s medic īnā uz lē jum u un tēju lieto ar ī vēl eksu- d a t īv ā s dia tēzes , re im at i sm a, po d a g ra s , rad ikul ī ta , cukura d iabē ta un bronhī ta ā r s tē šan a i . Ār īgi lieto pret p i n ­nēm, furunkul iem, ekzēmu, čūlu ā r s t ēš an a i , kā a rī brūču dz i edēšana i (vien la ikus uz lē jum u dzer a rī iekšķ īgi ) . U z ­lē jumu ga tavo , ņe mo t 1 ēd a m k a ro t i l aks tu uz 1 glāzi verdoša ūdens ; v ā r a 5 mi nū te s (v a r a r ī nevār ī t ) un pēc iev i lkšanās dzer pa '/2 g lāzes 3 vai 4 reizes dienā.

Tre jd a ivu su nī ša la ks tu s v a r l ietot v i l na s un z īda tek­sti l i ju kr ā so ša n a i . Atka r īb ā no k o di nā tā ja v a r iegūt k r ēm kr āsa s , dze ltenu, b r ū n g a n u va i g a i š z a ļu kr āso jumu. Lakst i iet i lpst j a uk to tē ju s a s t ā v ā (1. p ie l ikums) .

SO REN E, BLUSU

Blusenc; P olygonum persicaria L.; горец почечуйный.

Droga : b lusu sū re ne s laks t s — herba P o lygon i persi- cariae; тра ва горца почечуйного, почечуйная трава .

Blusu sū re ne ir 1 0 . . . 8 0 cm au g s ts , v ie n g a d īg s sū re ņu d z im ta s (Polygonaceae) l a k s ta u g s ar s t ā v u va i paci lu s tu mb ru . L a p a s vese las, l ance t i s kas vai i egareni lancet is- kas, a r g lu du malu . Turz ī tes ap sk au j s tu m b ru ; uz t ā m ir pieguļoši sa rv e i da matiņ i . Ziedi balt i vai rožaini , sakopoti bl īvās v ā rpv e id a ziedkopās. Zied no jū l i ja līdz s e p t e m ­brim. Augl i s melns, sp īd īg s lēcveida riekst iņš.

Blusu sū re n e s a s t o p a m a bieži kā nezāle vi sā r e p u b ­likā. Tā a u g dārzos , t ī rumos , g rāv jos .

270

Ievākšana un sagatavo­šana. Blusu sūrenes lakstus ievāc ziedēšanas laikā, no­griežot vai nopļaujot līdz 40 cm garas augu galotnes.Lakstus izklāj 3 . . . 5 cm biezā slānī uz sietiem, audekla, pa­pīra, dēļiem un žāvē noju­mēs, bēniņos, kaltēs līdz 60 °C temperatūrā, kur laba

ventilācija. Ilg i žāvējot, droga samelnē, tādēļ žāvēša­nas laikā laksti bieži jāpār- maisa un jāsargā no tiešiem saules stariem. Drogas iznā­kums ir 2 0 ...2 2 % no svaiga

materiāla svara.Droga sastāv no lakstiem

ar lapām un ziediem. Lapas

un stumbri ir zaļi, turzītes brūnganas, ziedi rožaini vai balti. Smaržas jļroga i nav; garša rūgtena, savelkoša.

Drogas kvalitāti nosaka pēc starprepublikāniskajiem tehniskajiem noteikumiem (MPTY-42 № 3281-64). M it­

rums drogā nedrīkst pār­

sniegt 13%, sabirzušu auga daļu, kuras var izsijāt caur 2 mm lielām sieta acīm, ne­drīkst būt vairāk par 0,5%, organisko piemaisījumu ne vairāk par 3% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo baķos pa 50 kg vai maisos pa 15 ... 20 kg. Noliktavās to uzglabā baķos vai maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs sausās, labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Blusu sūrenes laksti satur miecvie­

las, flobafēnus, gallusskabi, nedaudz ēteriskās eļļas, fla- vonoīdus — hiperozīdu, avikularīnu, kvercetrlnu; C un K vitam īnu, pektinvielas, gļotvielas. Saknēs atrasti antrahi-

nona atvasinājum i.

271

Lietošana. Bl us u sū re ne s p r e p a rā t i s a š a u r i n a a s i n s ­vadus , tonizē dzemdes m u s k u la tū ru , pal ie l ina a s in s v i sko ­zi tāt i un s a r e c ē š a n a s spē ju, sekmē z a r n u per i s ta l t iku un pa s t ip r in a diurēzi . No d r o g a s g a t a v o uz lē jum us , tē jas, šķidro eks t rak tu , kurus lieto kā d iurē t i s kus l īdzekļus, pre t p ā r m ē r ī g ā m m e n s t r u ā l ā m un c i tā m dzem de s a s iņ o š a n ā m , hemoroīdu ā r s t ē š a n a i un kā v ā j u s c a u r e j a s l īdzekļus pret vēdera a izcietējumiem.

T a u t a s medic īnā bez t a m vēl d rogu lieto ba l to ziedu ā r s t ē ša n a i . To ne dr īks t l ietot cilvēki a r akūt iem nieru ieka isumiem. U z lē ju m u ga ta vo , ņ em ot 20 g laks tu uz 1 glāz i verdoš a ūdens ; dzer p a 1 ē d am ka ro t e i 3 reizes dienā p i rms ēš ana s . Arī šķ idro e ks t r ak t u lieto pa 3 0 . . . 40 pi l i eniem 3 reizes d ienā p i rm s ē ša n a s . Ā r s t ē š a n a s kur ss i lgst 1 . . . 3 nedē ļas . Ār īgi uz lē j um u lieto m u te s do­buma un r īkles sk a lošana i , ā r s tē jo t an gī nu , b rūču dzie ­d ēšan a i un pre t a u goņ ie m kompresēs va i ziedēs. S v a ig u s a u g a l aks tu s liek uz p a k a u š a , lai no vē rs t u g a lv ass āp es .

SŪ R EN E, MAURA

Cūk u m au r s , m a u r iņ š ; P olygon u m aviculare L.; горецптичий.

Droga: m a u r a sūr enes laks t s — herba P o lygon i avicu- lar is ; тр ава спорыша, горца птичьего.

M a u r a sū re n e ir 5 . . . 5 0 cm a ug s t s , v ie n g a d īg s sū re ņ u dz im tas ( Polygon aceae) l a k s t a u g s a r za ra in u , gu ļoš u va i pac i lu s tu m br u . L a p a s e l ip t i skas vai l āps tve ida . Turz ī tes a u g š m a l a nevienāda . Ziedi sīki, pa 1 . . . 5 l apu žāk lēs za ru au g šd a ļā . Apziednis za ļg an s , t ā a p m a le ba l ta vai roža ina . Zied no jū n i j a līdz sep tembr im. Au g l i s t r ī s š ķ a u tn a in s , b lāvs r iekst iņš.

M a u r a s ū r e n e s a s t o p a m a bieži visā republ ikā . T ā a u g pag a lm o s , dā rzos , ce ļma lās , l aukos un g a n ī b ā s kā n e ­zāle.

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . M a u r a sūreni ievāc z iedē­š a n a s laikā, no pļ au j o t l īdz 40 cm g a r a s laks tu ga lotnes . La k s tu s izklāj 2 . . . 3 cm biezā s lā n ī uz siet iem, papī ra vai audek la un žā vē nojumēs , bēn iņos va i ka l tēs l īdz 60°C te m p e r a tū r ā , kur laba venti lāc i ja . Ž ā v ē š a n a s la ikā tos

272

periodiski samaisa. Dro­gas iznākums ir 2 2 .. .

24% no svaiga materiāla svara.

Drogā ir pelēkzaļas

lakstu galotnes ar gaišza- ļām , līdz 3 cm garām un 0 ,3 .. . 1 cm platām , elip­tiskām lapām , plēvainām

turzītēm pie pamata un bālrožainiem vai baltiem sīkiem ziediem vai pumpu­riem, kas atrodas lapu

žāklēs. Drogas smarža vāja; garša mazliet savel­koša.

Drogas kvalitāti no­saka pēc starprepublikā-

niskajiem tehniskajiem no­teikumiem (MPTY-42 № 694-62). M itrums drogā

nedrīkst pārsniegt 13%, sabrūnējušu un samelnē- jušu auga daļu nedrīkst būt vairak par 3% , atse­višķu sakņu un sakņu ar

lakstiem ne vairāk par 2% , sabirzušu auga daļu, ku­ras var izsijāt caur 2 mm lielām sieta acīm, ne vai­rāk par 3% , organisko pie­maisījumu ne vairāk

par 2%.Drogu iesaiņo maisos

pa 15 ...2 0 kg. Noliktavās to uzglabā maisos, aptie­kās — noslēgtās kastēs sausās, labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. M aura sūrenes laksti satur flavon- glikozīdu avikularīnu, miecvielas, sveķveida vielas, cuku­rus, vaskveida vielas, rūgtvielas, nedaudz ēteriskās eļļas, C un K vitam īnu, karotīnu, silikātus, dzelzi, kalciju, m ag­niju un mikroelementus — m angānu, varu, vanādiju ,

sudrabu. Auga saknēs atrasti antrahinona atvasinājum i.

273

Lie tošana . M a u r a sū re nes laks tu p r ep a rā t i sekmē a s in s sa re cēša nu , ned a u d z pa z e m in a as inssp ied ienu , d a rb o ja s spazmol ī t i ski , tonizē dzemd es m u s k u l a t ū r u un pas t i p r ina diurēzi . No d r o g a s g a t a v o tē jas , uz lē jum us , eks t rak tu s , t ā iet i lpst p r e p a r ā t ā a v i k u l a r ē n ā , kuru ražo pulvera un tab lešu veidā pa 0,5 g. P r e p a r ā t u lieto dzemdniec ībā un g inekoloģi jā dzemdes as iņ o šan u a p t u r ē š a n a i pēcdzemdību periodā , hemoroīdu a s i ņ o š a n a s a p t u r ē š a n a i un a rī kā d iurē t i sku un žu l t s sekrēci ju s t im ul ē tā ju līdzekli.

T a u t a s medic īnā drog u vēl lieto k u ņģ a k a ta r a , gas t r ī tu , ku ņģ a un z a r n u as iņ o ša n u , c au re ja s , d izen tē r i jas , tūskas , u r īn pūš ļa k a ta r a , n i e r akme ņu, ž u l t s akm eņu , aknu sl imību, p o d a g r a s , re im a t i sm a, a s tm a s , k lepus un tuberkuloz es ā r ­s tēša na i . Ķ īn as t a u t a s medic īnā to lieto te m p e r a t ū r a s p a ­z e m in āšana i , kā ton izē jošu līdzekli un a rī dažu ā d a s s l i ­mību ā rs tē ša na i . D ro g u ļoti bieži lieto kopā a r citu a u g u d rog ām . Ār īgi lieto kompresēs brūču , čūlu dz iedēšana i , kā ar ī kā ju pe ldēm pre t sa s i t um iem, tūsku . U z lē ju m u g a ­tavo, ņem ot 20 g l aks tu uz 1 glāz i ūdens ; dzer pa 1 ē d a m ­karote i 3 reizes dienā.

D rog a iet i lpst d a ž ā d u j a u k t o tē ju s a s t ā v ā (1. pieli­k u m s ) .

SŪRENE, ZALKŠU

Za lk šu sakne ; Pohjgonum b is toria L.; горец змеиный,змеевик.D roga : za lkšu sū ren es sakn eni s — rhizomn B is lo r ia c ;

корневище змеевика, раков ые шейки.

Zalkšu sū ren e ir 3 0 . . . 7 0 cm a ug s t s , d a u d z g a d ī g s s ū ­reņu dz im ta s (P o lygon aceae ) l a k s t a u g s a r čūskve idā iz­locītu, resnu sakneni . L apas p am īš us , v i enkā rša s , ve se ­las, i egaren i olveida, l ance t i sk as va i l ineā ra s , a r g ludu malu . A p a k š ē j ā s l apa s a r g a r u s p ā r n a i n u kā tu ; s t u m b r a lapas ne d a u d z a s , sē doš as vai a r īsu kātu. P ie lapes izveido turz ī tes , k u ra s ap tv e r s tu m br u . Ziedi rožaini , sakopoti bl īvās vā rp ās . Zied mai jā , jūn i jā .

Za lkšu sū re n e a u g m i t r ā s p ļav ās , v ie tām veidojot l ie­las audzes . Dažreiz tā s a s t o p a m a arī k rū m os un mežu k la jumos .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Za lk šu sū ren es s a k n e ņ u s izrok ag r i p a v a s a r ī , rudenī va i a r ī tūl ī t pēc a u g u noziedē- ša n a s , jo pēc n o p ļ a u š a n a s tie grūt i a t rodam i . Iz rak tos

274

s a k n e ņ u s m a z g ā tekošā ūdenī , nogr iež s īkās saknes , s t u m ­bra un lapu pa l iekas un žāvē ā rā a tk lā tā vietā vai ari labi vē d in ā m ā s , s i l t ās t elpās. D ro g a s i znā ku m s ir 3 3 . . . 36% no s v a ig a m a t e r iā la s va ra .

D rogā ir 3 . . . 5 (10) cm ga r i un 1 . . . 2 cm plat i , i z lo­cīti, cieti, n ed au d z sa p la c in ā t i sakneņi , kuru a u g š p u s ē ir šķērsen iski g r edzenve id a uzbiez inā jumi, bet apa kšp use nogr iez to s a k ņ u rētas. S a k n e ņ u ā rpuse tu m ša , sa rkan īg - brūna , i ekšpuse roža ina vai b r u n g a n r o ž a i n a ; lūzum s g luds . S m a r ž a s droga i nav ; g a r š a st ipr i savelkoša .

D r o g a s kva li tā t i n o sa ka pēc V a ls t s f a rm a k o p e ja s 10. iz­devuma. M i t r u m s d r o g ā nedr īks t p ā r s n ie g t 13%, kopējo pe lnu ned r īk s t būt v a i r ā k p a r 10%, lū z u m ā sa m e ln ē ju šu s a k n e ņ u ne va i r ā k p a r 10%, no saknēm, s t u m b r a pa l ie ­kām, la p ā m slikt i a t t ī r ī tu sa k n e ņ u ne v a i r ā k p a r 5 % , o r ­gani sk o p i em a is ī ju m u ne va i r āk p a r 0 ,5%, ne organis ko p ie ma is ī jum u ne v a i r ā k p a r 1%. Miecvielu d a u d z u m a m droga jā b ū t ne m a z ā k a m p a r 15%.

Drog u iesaiņo m ai so s vai bāķos pa 100 kg. Nol ik t avās to u z g la b ā m a is os va i bāķos , ap t iekās — no s lē g tā s k a s ­tēs sa u s ā s , labi v ē d i n ā m ā s te lpās. D ro g a s u z g l a b ā š a n a s i lg u m s 2 gadi .

Ķīmiska is sa s t ā v s . Za lkšu sū ren es sakn eņ i s a t u r miec­vie las ( 1 5 . . . 2 5 % ) , br īvu ga l lu ssk āb i un e l l agskābi , kate- liīnu, o r g a n i s k ā s skābes, cieti ii. c.

Lie tošana . Za lk šu sū re nes p r e p a r ā tu iedarbība a t k a ­r īga no miecvielām, k u rā m piemīt sa ve lk ošas un dez inf icē­jo ša s īpaš ība s . P r e p a r ā t i n a v toksiski. No d r o g a s ga ta v o n o vā r ī j um u un šķ idro eks t r ak tu , ku ru s lieto ak ū tu un h ro ­nisku cau re ju un ci tu z a r n u ieka isu mu ā rs tē šan a i . Visbie­žāk n o v ā r ī ju m a g a t a v o š a n a i ņ em 1 ē dam ka ro t i d r o g a s uz l glāz i ūdens ; v ā r a 10 . . . 15 m in ū te s un dzer pa */2 g lāzes3 reizes dienā. Ārīgi lieto m utes dob u m a g ļo tā d a s iekai­sum u, s torna tī tu, g ing iv ī tu ā r s t ē š a n a i kā save lkošu un dez­inficējošu līdzekli.

T a u t a s medic īnā n o vā r ī ju m u un tēju, kā a rī pulveri ( 0 , 5 . . . 1,0 d ienā) lieto a s i ņ a i n a s caur e ja s , dizentē ri jas , u r īn pūš ļa ak m eņ u un žu l t s akm eņu , k u ņ ģ a un d ivpadsmi t - p irkstu z a r n a s čulu, z a r n u k a t a r a ā r s t ē ša na i . P re t u r ī n ­pūš ļa akm eņ ie m un ž u l t s ak m eņ ie m g a t a v o tēju, ņemot 20 g d r o g a s uz 1 l ūdens ; v ā r a 15 m inū te s un dzer 1 . . . IV2 g l āze s dienā. Ā r s t ē š a n ā s laikā jā ievēro diēta bez ga ļas , zivīm, o lām, s ā l s un alkohol iskiem dzēr ieniem.

Slim ā vieta jāsilda, jāievēro gultas režīms. Dažreiz vēl bez tam lieto 2 . . . 3 ēdamkarotes melno rutku sulas dienā. Ārīgi drogu lieto kompresēs uz brūcēm, pret asiņošanām, furunkuliem, skalojumos pret smaganu iekaisumiem, bal­tajiem ziediem.

Zalkšu sūrenes sakneņus izmanto vilnas krāsošanai dzeltenā vai melnā krāsā, kā arī ādu miecēšanai. Droga ietilpst dažādu savelkošu tēju sastāvā (1. pielikums).

TAMUS, PARASTAIS

Ādama sakne; Tamus communis L.; тамус обык­новенный, адамов корень,

недоступ, лепшура.

Droga: tamus sakne —

radix Tami; корень та- муса обыкновенного, ко­рень недоступа.

Parastais tamus ir līdz 4 m garš, daudzgadīgs dioskoreju dzimtas (Dio- scoreaceae) vīteņaugs ar spēcīgu mietsakni. Lapas pamīšus, olveida, ar garu kātu, lokveida dzīslojumu, dzi|i sirdsveida pamatu un nosmailotu galu. Ziedi

mazi, dzeltenīgzaļi. Augs divmājnieks. Vīrišķie ziedi lielākos, bet sievišķie ziedi sakopoti mazākos ķekaros lapu žāklēs. Zied aprīlī—

jūn ijā . Auglis gandrīz sar­kana, gaļīga lodveida oga ar 3 . . . 6 sēklām.

Parastais tamus aug Krimas un Kaukāza kalnu apakšējā un vidējā joslā, ļoti bieži dižskābaržu un kastaņu mežos.

276

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . P a r a s t ā t a m u s saknes ievāc v a s a r ā a u g ļ u n o g a t a v o š a n ā s laikā. To ievākšana ir darb ie t i lpīga , jo sa k n e s a t r o d a s līdz 1 m dziļi a u g s n ē un augi l ielākoties a u g biezos krūmā jos . I z r a k t ā m s a k n ē m n o ­gr iež v i r szemes da ļas , a t t ī r a no zemēm, s ī k a j ā m sa knē m un m a z g ā au k s tā ūdenī . N o m a z g ā t ā s sakn es sagr iež šķē r ­s a m 1 0 . . . 15 cm g a ro s g aba lo s un g a ren is kās , a p m ē r a m1 cm biezās šķēlēs, izklāj 2 . . . 3 cm biezā s lān ī un žāvē labi v ē d i n ā m ā s t e lp ās va i 5 0 . . . 6 0 ° C te m p e ra tū rā . M ed i ­cīnā g a lv e n o k ā r t i z m a n to s v a i g a s saknes.

T a m u s sa k n e s ir ga ļ ī g a s , līdz 1 m g a r a s , a u g š d a ļ ā3 , 5 . . . 5 cm r esn as , ā rp u sē b r ū n g a n a s , i ekšpusē b a l t a s vai dze l tenpelēc īgas. S a k ņ u s m a r ž a īp a tn ē j a ; g a r š a s ā k u m ā neizteikta, vē lāk asa , dedz inoša .

Drogu iesaiņo kastēs , k u r a s izk lā tas a r pe rg a m e n tu . To uz gl ab ā kas tēs , s lēg tos sk ā rd a vai s t ikla t r aukos s a u ­sās , labi v ē d i n ā m ā s te lpās , p i esardz īg i kā ind īgu drogu.

Ķīmiska is s a s t ā v s . P a r a s t ā t a m u s ķ īmiska is s a s t ā v s ma z pētī ts . Noska idro ts , ka sa k n e s a tu r n e d a u d z alkaloī- dus , g l ikoz īdus (br ion īnu) , saponī nus , miecvielas, skudr- skābi , skābeņskābi u. c. Augļ i s a tu r ka ro t ino īdus — liko- pīnu, l ikoksant īnu ; g ļo tv ie las un a m in o sk ā b ju kompleksu.

Lietošana . Akt īvo vielu te rape i t i skā iedarb ība uz o r g a ­n ism u p a g a i d ā m n a v p i lnīgi nos ka idro ta . Klīni skie pēt ī ­ju m i liecina, ka t a m u s ak t ī vā s vie las ref lektoriski i e d a r ­bojas uz ādu, to ka i r ina un u z r ā d a sāpes m a z i n o š a s ī p a ­šības.

G ruz i j a s t a u t a s un a rī ci tu Ka uk āza t a u t u medic īnā t a m u s sa k n e s ār īgi lieto r e im at i sm a, radikul ī ta , i š iasa un ekzēmu ā r s t ē š a n a i , kā a rī p r e t ga lv ass āp ēm .

R e im a t i s k ā m sā p ē m lieto s a k ņ u sp i r ta i zvi lkumu. 150 g sv a ig u s a k ņ u aplej a r ’/2 l 40° sp i r ta un a t s tā j 3 d ienas tu m šā , vēsā vietā. Pēc t a m izv ilkumu nolej un lieto sāpošo vietu ie r īvēšana i . Ie r īvē tās v ie tas apziež a r t a u ­ka inu krēmu va i vazel īnu, jo ro da s spēc īgs lokā ls ādas k a i r in ā jum s. E k z ē m a s ā r s t ē š a n a i lieto ziedi, kuru p a g a ­tavo, 2 ē d a m k a r o t e s sva igu , s a r īv ē tu s a k ņ u sa ja ucot a r3 karo tēm cūku tauku.

P r e t g a l v a s s ā p ē m g a t a v o no vā r ī ju m u , uz 3 l ūdens ņ e ­m o t I ēd a m k a ro t i sa r īv ē tu sakņu . N o v ā r ī j u m u izkāš un, ga lv u m a z g ā jo t , a r p i rks tu ga l iem g a lv a s ādu viegli masē, G alvu a r n o v ā r ī j u m u m a z g ā 2 re izes nedē ļā .

277

T a m u s sa k n e s plaš i lieto homeopāt i jā .T a m u s sak n es sv a ig ā ve idā p ā rdod a r ī m ū s u kolhozu

t i rgos. S a k n e s j r ļoti i n d ī g a s , t ā s j ā l ie to uzma nīg i . J a l i e tošanas laika p a r a d a s izs i tumi, l ie tošana j ā p ā r t r a u c . N edr īks t t ā s l ietot iekšķīgi, jo v a r s m a g i sa indē ties . Tās iz ra i sa s t ip ru ve m ša nu , caur e ju un v a r p a t i es tāt ies nāve.

TAUKSAKNE, A R STN IEC IB A S

S y m p h y tu m officinale L.; окопник лекарственный.

Droga : t a u k s a k ņ u s aknen is a r s a k n ē m — rhizom a curn radicibus S ym p h y ti \ корневище с корнями окопника.

Ārs tn iec ības t a u k s a k n e ir d a u d z g a d ī g s sk a rb la p ju d z imt as (B orag inaceae ) l a k s t a u g s a r īsu, m eln u sakneni un g a rā m , r esnā m, z a r a i n ā m sa kn ēm . S t u m b r s 5 0 . . . 100 cm a ugs ts , a u g š d a ļ ā zar a in s , k lā t s raup j ie m m a t i ­ņiem. L a p a s l ielas, o lve ida va i l ancet iskas . Ziedi ne t ī r i p u r p u r s a r k a n i vai violeti, r e t āk balt i (var . bohem icum ), sakopot i r i tuļos. Zied no jūn i ja l īdz a u g u s t a m . Aug l i s 4 r ieks t iņu ska lda ug l i s .

M ū s u republ ikā ā r s tn iec ība s ta u k s a k n e s a s t o p a m a ne bieži m i t r ā s p ļavās , u p j u un ezeru krastos . Vie tām to ku l ­t ivē dārzos kā ā rs tn iec ība s augu .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Droga i ievāc ā r s tn iec ības la u k sa k n e s s a k n e ņ u s a r s a k n ē m m a r t ā , apr īl ī vai s ep ­tembr ī , oktobrī . No t iem nobi rd ina zemes, ā t r i m a z g ā un sa gr iež šķ ē r sā m gaba los ; re sn ākos s a k n e ņ u s v a r sa gr iez t ar ī garenisk i . S a k n e ņ u s izklāj p lā nā s lā n ī va i uzver uz au k la s un žāvē no ju m ēs va i ka l tē s l īdz 6 0 °C te m p e r a tū r ā .

D rog a s a s t ā v no š ķ ē r s ā m va i garen isk i sag r ie z t iem sa kn eņu un s a k ņ u gaba l iem. To ā r p u s e m e ln br ūn a , iekš­puse pe lēcīgdzel tena . D r o g a s g a r š a asa , g ļo ta ina .

Ķīmiska is sa s t ā v s . D ro ga s a tu r a lka lo ī dus laziokarp īnu , c inoglos īnu un a l an to ī nu ; d iga l lus skā bi , a s p a r a g ī n u , miec­vielas, saharoz i , cieti, g ļo tv ie las un n ed au d z ē te r i skās eļ ļas.

Lie tošana . Ek sp e r im ent os a r dzīvniek iem noska idro ts , ka ā r s tn iec ības t a u k s a k n e s ak t īv ās v ie las p a z e m in a a s i n s ­spiedienu, s t imulē e lpošanu , p a a u g s t i n a z a r n u un dzemdes m u s k u l a t ū r a s tonusu un p a s t i p r i n a kont rakc i jas . Drogu rekomendē a r ī kā l īdzekli, kas sekmē šū nu a u g š a n u un

278

reģenerāc i ju . To lieto kaulu lū zum u ā r s tē ša n a i , s t r u t o jo šu ka u lu ieka isumu, vēnu ieka isumu, s a s i t u m u un izme žģ ī ­j u m u ā r s t ē ša n a i , a m p u tē tu locekļu s ā p ju m a z i n ā š a n a i , dzi ļu un grūt i dz ī s tošu brūču dz iedēšana i . T ā d ā pašā no­lūkā drog u lieto arī ve te r inār i jā . Iekšķīgai l i e tošana i g a ­ta v o uz lē jumu: aplej 2 tē jka ro te s d r o g a s a r 1,5 g l āzēm ū d e n s vai piena un ļauj 8 s t u n d a s ievilkties, t a d izkāš un a t l ik umu a tkā r to t i aplej a r 1 glāz i verdoša ūdens , š ķ i d ­rum u pēc 10 m in ū tē m izkāš, s a m a i s a u z l ē ju m a a b a s po r ­c i jas kopā un izdzer pa m a l k a m ik pēc 2 s t u n d ā m vienā dienā. V a r g a t a v o t a r i d r o g a s spi r ta i zvi lkumu, ap le jot1 ē d a m k a ro t i d r o g a s a r 5 ē d a m k a r o tē m 40° spi r ta . Dzer pa 2 0 . . . 4 0 pi l ieniem 4 va i 5 reizes dienā caure ja s , ku ņģ a , d iv p ad sm i t p i rk s tu z a r n a s čū las un hroniska bronhu k a ­t a r a ā rs tē ša na i . Lietojot tos lielās devās , v a r rad ī t s a i n d ē ­šanos .

Ār īga i l i e tošana i kompresēm, ap l iekamaj iem , ska loju- mi em 1 ē dam kar o t i sa k ņ u pu lvera aplej a r 1 g lāzi v e r ­doša ūdens un v ā r a 10 minūtes , t a d a tdzesē un lieto. V a r izman to t a rī sa b e rz tu sv a ig u sa k ņ u put r iņu , ko apliek s l i ma ja i vietai . J a to lieto i lgstoši , v a r ra s t ie s čū las . S a ­ma iso t s abe rz tu sakn i a r cūku tauk iem v i e n ā d ā s da ļās , g a ta v o ziedi. N edzī s tošas brūces v a r apka is ī t a r pulveri , kas s a s t ā v no t a u k s a k ņ u sak ņu un lauku kosa s laks tu pu l ­vera v ie nā dā s da ļās .

T a u t a s medic īnā sa k n e ņ u n o vā r ī ju m u lieto kā sedzošu un mīks t inošu līdzekli e lp o š a n a s ceļu ieka isumu un c a u r ­e jas ā r s t ēš an a i . To lieto a r ī kā d iurē t i sku līdzekli.

T E R M O PS IS , LANCETVEIDA

Therm opsis lanceolata R. Br.; термопсис ланцетный,мышатник.

Droga : t e rm o p š u laks t s — herba Thermopsidis; трава термопсиса.

Lance tve ida te rmop s is ir 1 0 . . . 4 0 cm a ugs t s , i n d ī g s , d a u d z g a d ī g s ta ur iņz iežu dz im tas (Fabaceae) l aks ta ugs . S t u m b r s paci ls , m a z z a r a i n s , pelēc īgzaļš . S akn eņi spēcīgi , gari , ložņā joši , t ādēļ augi va i r o ja s veģe ta t īvi un ir g rūt i iznīcināmi. L a p a s t r ī sda ļ ī ga s , a r p ie lapēm; la p iņ a s ie g a ­reni l ancet iskas . Ziedi dzel teni , sakopoti ķekaros . Zied j ū ­nijā, jūl i j ā. Augļ i pākst i s , i enākas a u g u s t ā , sep tembr ī .

279

Savvaļā termopši sa­stopami S ib īrijā, Kazahijā stepju un meža stepju

zonās. Tie aug sāļainās, sm ilšainās augsnēs, akme­

ņainās kalnu nogāzēs, upju krastos. Lancetveida termopsis bieži sastopams kā bīstama karantīnas ne­

zāle kviešu sējumos. Mūsu republikā nav sastopams, bet, kā rāda R īgā farma- kognozijas lauciņos veik­tie izm ēģinājum i, pie mums to var kultivēt.

Ievākšana un sagata­

vošana. Lancetveida ter­mopša lakstus ievāc laikā no augu ziedēšanas sā­kuma līdz augļu veidoša­nās sākumam. Ievāc arī nogatavojušās sēklas. Ievāktos lakstus tūlīt žāvē atk lātā vietā ēnā vai no­jumēs, sargājot no tiešiem saules stariem. Ievācot, sagatavojot un uzglabājot

drogu, jāievēro piesar­dzība, jo visas auga daļas, bet it sevišķi sēklas, ir in ­dīgas.

Drogā ir līdz 30 cm ga­ras lakstu galotnes ar lie­liem, līdz 2,8 cm gariem ziediem. Ziedu kauss gan­

drīz zvanveida, ar 5 zobiņiem. Putekšņlapas 10, visas brī­vas. Lakstu drogā dažreiz var būt arī dažādas gatavības

pakāpes augļi. Lakstu un lapu krāsa pelēcīgzaļa. Drogas smarža vāja, savdabīga; garša rūgta, nepatīkama.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, kopējo pelnu nedrīkst būt vairāk par 8% , negatavu augļu ne va i­rāk par 1%, stumbra daļu ar sabrūnējušām lapām , sak-

280

nē m un izba lē jušiem, s av ī tu š ie m ziediem ne va i r āk par 6 % , nob i ru šu lapu un ziedu ne va i rā k p a r 5 % , or g an is k o p iema is ī ju mu ne va i rā k p a r 2 % , n e or gan i sko p iema is ī jum u ne va i rā k p ar 1%. Alka lo īdu d a u d z u m a m d ro g ā jā bū t ne m a z ā k a m p a r 1%.

D rogu iesaiņo bāķos va i maisos . N ol ik tavās to uzg lab ā ma iso s , baķos, ap t ie kās — st ikla vai m e t ā l a t r a u k o s vai n o s lē g tā s ka s t ē s s a u sā s , labi v ē d i n ā m ā s telpās. U z g la b ā p iesardz īg i kā st ipr i i edarb īgu drogu .

Ķīmiska is sa s tā vs . T e rm o p šu lakst i s a t u r a lka lo īdu s ( 1 . . . 2 , 5 % ) , kuru d a u d z u m s a tk a r īg s no a u g a a t t ī s t ibas fāzes un a u g š a n a s apstāk ļ iem. Galvenie alkaloīdi ir ter- mops īns , hom ote rm ops īns , pah ik arp īns , a n a g i r īn s , metil- cit izīns. Sēk la s s a tu r 2 . . . 3 % alka loīdu, no kur iem g a l v e ­na is ir cit izīns. Laks tos a t r a s t i ar ī sveķi, miecvielas , sapo- nīni, gļotvielas , ē te r i skā eļ ļa u. c.

Lietošana . Termopšu laks tos esošo a lka lo īdu iedarb ība uz o r g a n i s m u ir ļoti komplicēta. No d r o g a s g a t a v o uz lē ­j u m u {0 ,6 :100 vai 200) , s ta n d a r t iz ē tu šķ idro un sa u so e ks t r ak tu , ku ru s lieto kā a tk le p o š a n a s u n klepu nomie r i ­nošu s l īdzekļus pēc ā r s ta norā d ī j um iem . D ro ga iet i lpst d a ž a d ā s pre tk lepus tabletēs , p iemēram, pektolā, bieži vien kopa a r ci t iem a t k r ē p o š a n a s l īdzekļiem.

T e rm opšu la ks t us iz m an to rūpniec iska i a lka lo īda pa- h ik a rp īn a ieguvei. P a h i k a r p ī n u lieto kā ga ng l io b lo ķē t a ju līdzekli p ret per ifēro a s in s v a d u s p a z m ā m , h ip e r ton isk ām krīzēm, obl i te rē jošo en dar te r ī t u , gang l ion ī t iem, miopā ti ju , v e ģ e ta t ī v ā m nei rozēm, kā a r ī dzemdniec ībā dzemdību ak t a s t im u lē ša na i . T a s n e p a a u g s t i n a a r te r i ā lo as inssp iedienu, tādēļ var l ietot d zem d ēt ā jā m , kur a s s l imo a r hipertoni ju . No a u g a s ēk l ām iegūs t a lka loīdu ci t izīnu, ku ra 0,15% šķ ī­d u m u (p r e p a r ā t ā c i t i t o n ā ) lieto e l p o š a n a s cen t r a s t i ­m u lēš ana i . T a s v ien la ikus p a a u g s t i n a a r ī a r te r i ā lo a s i n s ­spiedienu. Ci t iz īnu lieto pre t re f lektori sku e lp o š a n a s ap- s t a š a n o s operāc iju, t r a u m u va i s a i n d ē š a n ā s g a d ī j u m o s ar t v a n a gāzi , zi lskābi un n a rk o t i s k ā m vielām. Te rmo pšu p r e p a r ā t i ir i n d ī g i , t ādēļ tos lielo t ikai s t in gr i pēc ā r ­s ta n or ād ī ju m iem un u z g la b ā kā in d īg a s vielas.

Te rm op šu la ks t u pu lve r im p iemīt insek t ic īdas īpaš ības , t a s d a r b o ja s kā kontak t inde , bet to nedr īks t lietot m ā j ­dzīvnieku insek tu izn īc ināšana i .

281

TIMIĀNS

Thymus vulgaris L.; тимьян обыкновенный.

Droga: tim iāna laksts — herba Thymi vulgaris; трава тимьяна обыкновенного.

T imiāns ir 2 0 .. .4 0 cm augsts, m ūžzaļš panātru dzim ­tas (Lamiaceae) pundurpuskrūms. Stumbrs stāvs vai pa- cils, stipri zarains, bieži vien zari vienmērīgi iesakņojas. Lapas pretējas, lineāras vai iegareni olveida, sīkas, 4 . . .

10 mm garas un līdz 4 mm platas, ar īsu kātu vai sēdo­šas. Lapu mala gluda, uz leju ieritinājusies. Lapas

pelēcīgzaļas. Ziedi sīki, rožaini vai violeti, divlū- paini, sakopoti stumbru un zaru galā, izveidojot galviņveida vārpas. Zied jūn ijā , jū lijā .

T imiāns savvaļā sasto­pams V idusjūras apgabala rietumdaļā. Padom ju Sa ­vienībā to kultivē Ukrai­nas dienvidu rajonos, Mol- dāvijā. T im iānu var kul­tivēt arī mūsu republikā,

tikai nelabvēlīgos apstāk­ļos tas izsalst, bet no sēk­lām atkal atjaunojas. Lai saglabātu augus, tos ziema

var piesegt ar skujām , la ­pām. Augi labāk padodas saula inās vietās, kaļķai­nās, vidēji auglīgās aug ­snēs. Tos var kultivēt arī kūdrainās augsnēs un dār­zos, sējot pēc kartupeļiem, bet augsni nedrīkst pār­mērīgi mēslot, jo tad tim i­

āna droga iegūst sliktāku smaržu, ir izaudzētas šķir­nes, kuras kultivē kā vien­gadīgus lakstaugus. Kul-

282

t ū r a s v a r ' i z m a n t o t 3 va i 4 ga du s , dodot t ā m pa pi ld us m in e rā lm ē s l o ju m u un kompostu .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . T im iā na l aks tu s nopļau j2 . . . 3 cm v i r s zeme s p i rm s a u g u z ie dēša na s un z ie dēša nas s ā k u m ā p a ra s t i pēcpusdienā . O t r re iz a tā lu v a r nop ļau t rudenī — septembr ī . Ievāktos laks tus žāvē ē n a i n ā vietā, nojumēs , bēn iņos va i ka l tēs l īdz 3 5 °C te m p e ra tū rā . Pēc t a m la ks t us nokuļ un k o ks na inās d a ļ a s nos i jā un a tmet . D r o g a s i znā kum s ir 2 5 . . . 2 7 % no s v a ig a m a te r iā la svara .

D ro g a s a s t ā v no lapu, s īku zaru, z ie dpum pu ru , ziedu un n e g a t a v u a u g ļu m a is ī j u m a . D roga s a g l a b ā a u g u d a ­bisko krāsu. Ziedu ka us s d iv lūpa ins , a r 5 zobiņiem un k lā t s a r ma t iņ iem. S m a r ž a īpa tn ē ja , t imola; g a r š a vircoti dedz inoša , ru g te na .

D r o g a s kva l i tā t i n o saka pēc V a ls t s f a rm ak o p e ja s 9. iz­devuma . M i t r u m s d ro gā nedr īk s t p ā r s n ie g t 13%, kopējo pe lnu nedr īk s t būt v a i r ā k p a r 12%, 10% s ā ls sk ābē nešķ īs ­tošo pe lnu ne va i r āk par 7 % , or gani sko p iem ai s ī j umu ne va i r āk p a r 1%, mine rā lv ie lu p i em a is ī j u m u ne v a i r ā k pa r 2 % , ē te r i skās e ļ ļas ne m a z ā k p a r 1%- D rogu iesa iņo bā- ķos va i m a is os pa 50 kg. Nol ik tavā s to u z g l a b ā bāķos vai maisos , ap t ie kās — n o s l ē g tā s kas tēs vai sk ā r d a t r a u ­kos s a u s ā s , labi v ē d i n ā m ā s te lpās . D r o g a s u z g l a b ā š a n a s i lg um s 3 gadi .

Ķīmiska is s as tā vs . T im iā na laks t i s a tu r ē te r i sko eļļu ( 0 , 5 . . . 2 , 5 % ) , k u ra s g a lv e n ā s sa s t ā v v ie l a s ir t imols ( 4 5 . . . 5 0 % ) , t imola meti les te r is , p-cimols, karvak ro ls , t erp inēni , l inalools, borneols. Bez t a m dr o g a s a t u r rūg tv ie la s , tri- t e rpēnsk ābes , miecvielas. D r o g a s s a s t ā v s a t k a r ī g s kā no k l imat i s ka j ie m apstāk ļ iem, tā arī no a u g a šķi rnes.

Lie tošana . T im iā n a ak t ī vā s v ie las d a r b o ja s an t i sep t i sk i un sekmē bro nh u dziedzeru sekrēci ju. No d r o g a s g a ta v o šķ idro eks t r ak tu , uzlē jumu, tē jas , i egūs t ē ter i sko eļļu un t imolu. T im iā n a šķ idr a i s eks t ra k ts iet i lpst p e r t u s ī n a sa s t ā v ā . To lieto iekšķīgi ka a t k r ē p o š a n a s l īdzekli pret klepu, g a r o klepu, b ronhī tu , k u ņ ģ a k a ta ru , me te or i sm u un žu l t s sekrēc i jas s t im ulē šan a i . Arī t imolu lieto iekšķīgi pre t p ū š a n a s un r ū g š a n a s proces iem z a r n ā s un kā p r e t t ā r p u līdzekli. T imols m a z ā k ka i r ina g ļo tā d a s un ādu nekā fe­nols, t āpēc to lieto kā konse rvē jošu l īdzekli d a ž ā d u f a r m a ­cei t i sku p r e p a r ā t u p a g a t a v o š a n a i . I lgs toš i l ietojot t imolu s a t u r o š u s p r e p a rā tu s , n o v ē ro ja m a s b la k u s p a r ā d īb a s , d a ž ­reiz rod as t i reotoksikoze. D r o g a s nov ā r ī j u m u ār īgi lieto

283

r īkles un m u te s d o b u m a ska loš ana i . Ē te r i sko eļ ļu un t imolu lieto zobārs tn iec ībā , r īkles ska lo ša na i , it sevišķi pret a iz sm akum ie m . 10% t imola šķ īd um u eļļā va i spi r tā lieto ak t in om ik ožu ā r s t ē ša na i .

T a u t a s medic īnā (Vāci jā, B u lg ā r i j ā ) t im iā nu lieto a r ī h ro n is ka k u ņ ģ a k a ta r a , d iv p a d sm i t p i rk s tu z a r n a s čūlas , b ro nh iā lā s a s t m a s ā r s t ē š a n a i un g r e m o š a n a s t r a u c ē ju m u novēršana i . Ārīgi to lieto pe ldēm un ap l ie ka m a jo s r e im a ­t i sma, pa rēžu , kā ju p a m i r u m a , sa s i t um u , iz m ežģī ju m u ā r ­s tē ša na i , kā a rī p re t u z tū k u š ā m kā ju, roku loc ī ta vām un sā p ē m krus tos . Tēju ga tavo , ņ em ot 3 tē jka ro tes laks tu uz2 g lāzēm ve rd oš a ūdens ; izlieto v ienā dienā . S ā d u tēju va r lietot a r ī r īkles sk a loša na i .

T im iā n u d iezga n bieži lieto kā garšv ie lu d a ž ā d u g a ļ a s un zivju ēdienu un i z s t r ā d ā j u m u p a g a t a v o š a n ā , d ā r z ā ju ko nse rvēša nā un liķieru rūpniec ībā . T im iā n a lakst i iet i lpst d a ž ā d u ja u k to tēju s a s t ā v ā (1. p ie l ikums) .

TRClKUMZALITE, KAILĀ

T r a k u m a zāle; Herniaria g labra L.; гры ж ни к гладкий.

Droga : t r ū k u m z ā l ī š u laks t s — lierba Herniariae\ трава грыжника .

Kailā t r ū k u m z ā l ī te ir neliels, l īdz 30 cm gar š , dze l ­tenza ļš , d a u d z g a d ī g s ne ļķu dz im tas ( C aryophyllaceae) l a k s t a u g s a r s t ipr i z a r a in u , zemei p ieguļošu s tu mb ru . L a ­p a s pr e te jas , v i enk ā rša s , olve ida va i e l ipt iskas . P ie lapes p l ēva inas , g a r m a lu ar ma t iņ iem. Ziedi sīki, dze l tenzaļ i , g a lv iņ ve id a z ie dkopās lapu žāklēs. Zied no j ū n i j a l īdz se p tembr im. Aug l i s r iekst iņš.

Kai lā t r ū k u m z ā l ī t e bieži s a s t o p a m a m ū s u republ ikā, bet l ielas audzes neveido. Tā a u g s m i lš a in os laukos , a t m a ­tās, ce ļmalā s , g a r dzelzceļa s t i g ā m un arī up ju krastos .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . V i rs zem es d a ļa s ievāc vi su v eģe tā c i j as per iodu, nogr iežo t l īdz 15 cm g a r u s za ru g a l u s va i z a ru pušķus . Ievāktos la ks t us izklāj 2 . . . 3 cm biezā s lā n ī un ž ā v ē ēn a in ā vietā, no ju m ēs vai labi v ēd i ­n ā m ā s te lpās , ž ā v ē š a n a s la ikā v a i r ā k a s reizes pārci lājot . D r o g a s iz n ā k u m s ir 2 3 . . . 2 5 % no sv a ig a m a te r iā la svara .

D ro g ā ir saž uv uš i lakst i a r l a pā m, z iediem un d a ž ā d a s g a t a v ī b a s p a k ā p e s augļ iem. L a p a s z a ļ g a n d z e l te n a s , ziedi

284

dzeltenzaļi. Drogai ir pa­tīkama, svaiga siena smarža; garša viegli sa­velkoša.

Drogas kvalitāti no­saka pēc Vissavienības standarta (OCT HKBT

7900/363). M itrums droga nedrīkst būt lielāks par 13%, augu ar nepilnīgi nogrieztām saknēm ne­drīkst būt vairāk par 2% , zaru ar nobirušām lapām

ne vairāk par 10%, sa- brūnējušu daļu ne vairāk

par 3% , organisko un ne­organisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo, sapre­sējot 100 kg ķīpās. Nolik­tavās to uzglaba ķīpās, ap­tiekās — kastēs, skārda

vai stikla traukos sausās, labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs. Trū- kumzalīšu laksti satur ku- marīnus — herniarīnu un umbeliferonu; flavonoī- dus — kvercetīnu, rutīnu u. c.; triterpēnu saponīnus, ēterisko eļļu un nedaudz alkaloīdu.

Lietošana. Kailās trūkumzālītes aktīvajām vielām pie­mīt spazmolītiska un diurētiska iedarbība. Iekšķīgi lieto tējas un novārījumus nieru iekaisumu, urīnpūšļa spazmu, nierakmeņu un urīnpūšļa akmeņu, reimatisma, artrītu un podagras ārstēšanai. Novārījuma gatavošanai ņem 1 tēj­karoti sasmalcinātas drogas uz 2 glāzēm karsta ūdens; izlieto diennaktī.

Tautas medicīnā drogu lieto arī dzeltenās slimības, balto ziedu un venerisko slim ību ārstēšanai.

Lakstu novārījumu izmanto dažreiz ziepju vietā v il­nas audumu un mājdzīvnieku (suņu, kaķu) mazgāšanai.

Drogu lieto ari homeopātijā.

285

ŪDENSPIPARS

Sīvene; Polygonum hydropiper L.; горец перечный, во­дяной перец.

Droga: udenspipara laksts — herba Polygoni hydropi- peris\ трава горца перечного, трава водяного перца.

Ūdenspipars ir 15 ...7 0 cm augsts, viengadīgs sūreņu dzimtas (Polygonaceae) lakstaugs ar asu, dedzinošu garšu. Stumbrs kails, mezglains, sarkanīgs, zarojas no pamata. Lapas pamīšus, vienkāršās, veselas, iegareni lan- cetiskas, ar gludu malu, pasmailu vai strupu galu un ķī|veida pamatu. Turzīte gar malu ar matiņiem. Ziedi sīki, zaļgani vai rožaini, sakopoti 4 . . . 6 cm garos, skrajos,

pārtrauktos, nolīkušos ķekaros. Zied no m aija vidus līdz septembrim.

Ūdenspipars sastopams bieži visā republikā. Tas aug m itrās vietās grāvjos, upju, ezeru krastmalās, pļavās, krūmājos, purvu, ceļu malās un vietām veido audzes.

Ievākšana un sagatavo­šana. Ūdenspipara lakstus ievāc līdz augusta vidum, no­

griežot 3 0 ...4 5 cm garas auga galotnes bez rupjajām ,

sarkanajām stumbra apakšē­jām daļām . Lakstus izklāj

p lānā slānī, jo tie ir ļoti su­līgi, un žāvē nojumēs, bēni­ņos zem skārda jum ta, kur laba ventilācija, un bieži ap­maisa. Ja lakstus žāvē saulē, tie samelnē, bet, ja ilgi žāvē, pat sapūst. Drogas iznākums

ir 2 0 ...2 2 % no svaiga m a­teriāla svara.

Drogā ir laksti ar 3 . . . 6 сm garām un 0 ,5 .. . 1,5 cm platām lapām , ziediem un da­žādas gatavības pakāpes augļiem. Ar lupu uz apziedņa var saskatīt sekrētailes brūn-

280

g a n u p u nk t iņ u veidā. Laks t iem j ā b ū t dab isk ā krāsā. S m a r ž a s dr o g a i nav ; g a r š a n a v r a k s tu r īg a , asi vi rcota.

D r o g a s kva l i tā t i nosaka pēc V a ls t s f a rm a k o p e ja s 10. i z ­devuma. M i t r u m s d ro g ā nedr īks t p ā rs n i e g t 14%, kopējo pe lnu ned r īk s t bū t va i r ā k p a r 8% , dabisko k rā s u z a u ­dē jušu laks tu ne v a i r ā k p a r 2 % , o rg an is k o p iemais ī jumu, to sk a i t ā citu sū re ņ u s u g u a u g u , ne va i r āk p a r 3 % , ne o r ­ga n isk o p iema is ī ju mu ne va i rā k p a r 0,5%, sa b i r z u šu a u g a da ļu , to ska i tā nob i rušu lapu, ziedu, a ug ļu , ne v a i r ā k pa r 10%, a r 70 ° sp ir tu e k s t r a h ē j a m o vielu ne m a z ā k p a r 17%.

Kā organisk ie p iemai s ī j umi d ro g ā v a r a t r a s t ie s c i tu s ū ­reņu s u g u lakst i , bet t i em a t šķ i r ībā no i id ensp ipara la k ­s t iem nav dedz inošas , a sas , v i rco tas g a r š a s . M a i g ā s ū ­r e n e (P. m ite Sc h ra nk ) ir s īkāka p a r ūd ensp ip a ru . Ziedu ķekari tai nokaren i , skra j i , l īdzīgi ū d e n s p ip a ra ziedu ķe­kar iem, be t a r lupu uz apz iedņa n e v a r sa s k a t ī t b r ū n g a n u s punkt iņus . Tu rz ī te s a r raupj ie m ma t iņ iem. Arī m a z ā s ū ­r e n e (P. minus Huds . ) ir s īkāka pa r ūdens pi par u . L ap as tai ša u r i l a nce t i sk as vai l ineāras , pie p a m a t a bieži vien p a p l a š i n ā t a s . Z iedkopas s t ā v a s , uz apz i edņa n a v sa s k a t ā m i b r ū n g a n i punktiņ i . P ā r ē j ā m s ū r e ņ u s u g ā m z iedkopas ir bl īvas, c i l indr i skas. S va ig ie m lakst iem nav a sa s , dedz i ­nošas , v i rco ta s g a r š a s .

Drogu iesaiņo baķos pa 75 kg. No l ik tavās to uzg labā bāķos, ap t iekās — n o s lē g tā s ka s tē s va i s k ā r d a t ra uk os sa u sā s , labi v ē d i n ā m ā s te lpās . U z g l a b ā š a n a s i lgum s2 gadi .

Ķīmiska is sa s t ā v s . Ū d e n s p i p a r a lakst i s a t u r gl ikozīdu pol igopiper īnu , f lavongl ikoz īdus ( 2 . . . 2 , 5 % ) — rut īnu, i zoramne t īnu , r a m n a z ī n u , kverci t r īnu , hiperozīdu, kverce- t īnu, kempferolu; miecvielas (3 ,8 % ) , ned a u d z ē te r i skā s e ļ ­ļas, K v i t am īn u , o r g a n i s k ā s skābes , m ik roe le me ntu s — m a n g ā n u , zel tu, t i t ānu u. c.

Lie tošana . Ū d e n s p i p a r a p rep a rā t i p a a u g s t i n a a s in s sa- r ecē ša nas spēju, s a m a z i n a a s in s ka pi l ā ru c a u r la id īb u un s t imulē dz emdes m u s k u l a t ū r a s sav i lkšanos . No d r o g a s g a t a v o no vā r ī j um u, šķ idro eks t ra k t u un f lavongl ikoz īdu s u m m u — p r e p a r ā t u b i d r o p i p e r ī n u , k u r u s lieto pre t i ekšē jām a s iņ o š a n ā m , kā ar ī p re t hemoroīdiem. Tie iet i lpst a r ī anes tezo la svecīšu sa s tā v ā .

T a u t a s medic īnā ū d e n s p i p a r a l aks tu s lieto hemoroīdu , a s i ņ a in u cau re ju , k u ņ ģ a vēža , n ie r akm eņu un ur īn pūš ļa akmeņ u ā r s tē š a n a i kā d iurē t i sku un sā pes remd inošu

287

līdzekli. Novārījumu gatavo, ņemot 10 ...2 0 g ( 2 . . .4 ēdamkarotes) drogas uz 1 glāzi ūdens; uzvāra un dzer pa I ēdamkarotei 3 reizes dienā. Ārīgi lieto peldēm, irigāci- jām , ziedēm pret hemoroīdiem, uzpampumu, ekzēmām, augoņiem kā pretsāpju un kairinošu līdzekli. Ziedi hemo­roīdu ārstēšanai gatavo, rūpīgi saberžot tīras, svaigas la ­pas ar cūku taukiem; var izmantot ari tikai saberztu lapu putriņu.

Udenspipara lakstus izmanto vilnas izstrādājum u krā­

sošanai dažādos toņos atkarībā no lietotās kodnes. Tie ietilpst jaukta jās tējas, kuras lieto hemoroīdu ārstēšanai (I. pielikums). Udenspipara lakstus izmanto arī veterinā­rijā čulu ārstēšanai.

UPENE

Melnā jāņoga, zus­trene; Ribes nigrutn L.;

смородина черная.

Droga: upenes aug­lis — f rudus Ribes nigri-, плод смородины черной.

Upene ir līdz 1,5 m

augsts jāņogu dzimtas (Ribesiaceae) krūms. Ja u ­nie dzinum i brūngani. L a­

pas aromātiskas, sakarto- tas pamīšus, staraini dai- vainas, ar 3 . . . 5 pastru- pām daivām , kuru mala zobaina. Ziedi rožainzaļ- gani vai violeti, sakopoti ķekaros. Ogas melnas, lodveida. Zied m aijā , jū ­nija sākumā.

Upene sastopama diez­gan bieži mitros mežos, krūmājos, grāvjos, upju un strautu krastmalas.

Ļoti plaši to kultivē.

2B3

I e v a k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Ievāc pi lnīgi n o g a t a v o j u ­šā s ogas . Tās noplūc bez kāta, izber p lā nā s lā n ī uz s ie ­t iem un tūl ī t žāvē augļ u ka l tēs vai k rāsn īs . S ā k u m ā o g a s žāvē 3 0 . . . 4 0 ° C te m p e r a tū r ā , be t vē lāk t e m p e r a t ū r u p a k ā ­peniski p a a u g s t i n a līdz 6 O . . . 8 0 ° C . Ž ā v ē ša n a s laikā ka l tēs jā b ū t labai vent i lāc i ja i , lai o g a s nesacep tu un nesabojā tos . D ro g a s iz n ā k u m s ir 1 8 . . . 2 0 % no sv a ig u ogu svara .

Izžāvē tas o g a s ir melnas , s a r u k u š a s 4 . . . 10 m m d ia ­metrā . M ī k s t u m ā t ā m dau dz sēklu. O g a s a u g š d a ļ ā r e d z a ­m a s k a u sa un i rbuļa pa liekas. D ro g a s s m a r ž a a ro mā t i s ka ; g a r š a skābi sa lda .

D ro g a s kva l i tā t i nosaka pēc Vissav ie n ība s s t a n d a r t a (OCT HK.BT 5527/10). M i t r u m s dro gā nedr īks t pā rs n ie g t 18%, a u g a c itu da lu nedr īks t būt va i r āk p ar 1%, pāržā- vētu ogu ne va i rā k pa r 3 % . n e n o g a ta v o ju š o s og u ne v a i ­rāk p a r 5 % , or g an is k o p iema is ī jum u ne v a i r ā k p a r 1%, n e or gani sko p ie ma is ī ju mu ne v a i r ā k p a r 0,5%.

D rogu iesaiņo m ais os pa 5 0 . . . 6 0 kg. Nol ik t avās to u zg laba maisos, ap t iekās — n os lē g t a s kas tēs , sk ā rd a vai s t ik la t r auk os sa u s ā s , g a i š ā s telpās, s a r g ā j o t no ka i tēk­ļiem un grauzē j iem. D ro g a s u z g l a b a š a n a s i lg um s 2 gadi .

Ķīmiskais sa s t ā v s . Up ene s o g a s s a tu r C v i t am īn u (līdz 0 ,4 % ) . Bi, P v i t am īn u , karo t īn us , o rg a n is k ā s skābes, miec­vielas, pekt īnvielas , ē te r isko eļļu, k rāsv ie las (a n to c i ān u s) , dzelzi , mik roe l em en tus — m a n g ā n u , a lumīni ju , varu , h r om u u. c.

Lietošana. Up ene s o g ā m un la pām piemīt pret iekai- su ma , sv iedrē jošas, d iure t i s kas un p re tc aur e j a s īpaš ības. To lieto kā po l iv i ta mīnu drogu , lai p a a u g s t i n ā t u o r g a ­n i sm a p r e to š a n ā s spēju s l im īb ām un uz labotu ēs tgr ibu . No d r o g a s g a ta v o tē jas , uz lē jumus , sulu, s ī rupu. O g a s ļoti plaš i lieto uz turā .

Pēdē jos g a d o s noska idro ts , ka upenes lapu uz lē jum s da rb o ja s s t imulē još i uz vi r sn ie ru g a r o z a s funkci ju. F r a n ­ci jā l apu uz lē jum u un ek s t r ak tu lieto ka d iurē t i sku un an- t i re imat i sku līdzekli.

T a u t a s medic īnā iz m an to ogas , l a pa s un pu m pu ru s , no kur iem g a t a v o tē ja s un uz lē jumus . Tos lieto klepus, a iz ­s m a k u m a , s a a u k s t ē š a n ā s , g a r ā klepus, h iper ton i jas , nier ­akm eņu un u r ī np ūš ļa akmeņu, u r īn pū š ļ a ieka isumu, skro- fulozes ā r s tē š a n a i un vielu m a i ņ a s t r a u c ē ju m u n o v ē rš a ­nai . Tēju ga tav o , ņemot 1 ē da m ka ro t i l apu uz 1 glāzi ūde ns ; dzer pa ’/2 • • • 1 glāze i 2 vai 3 reizes dienā. Ogu

10 — 393

su lu dzer pa 1/4 - 1/2 g lāzes 3 reizes dienā k u ņ ģ a čūlu un a nac īdu g a s t r ī t u ā r s t ēšan a i .

Upenes o g a s iet i lpst d a ž ā d u ja ukt o tē ju s a s t ā v ā (1. pie­l ikums) . L a p a s un p u m p u r u s i zm ant o pā r t ik a s rūpniec ībā gu rķ u un sēņu skābēšana i , kā a ri liķiera p a g a t a v o š a n a i .

U Z PIR K ST ĪTE , SARKANĀ

D igita lis purpurea L.; наперстянка пурпурная.

U Z PIR K ST ITE , L1ELZIF.DU

D igita l is grandiflora Mill. , sin. D. am bigua Murr . ;наперстянка крупноцветковая.

Droga : uzp i rks t l šu lapa — ļo lium Digitalis-, лист н а ­перстянки.

S a r k a n ā u z p i r k s t ī t e ir 3 0 . . . 120 cm augs ts , d iv­g a d īg s cū k n ā t r u dz im ta s (Scrophulariaceae) l aks ta ug s . L a p a s ie g a r e n a s vai lancet iski olveida. A p a k š ē jā s la pas a r s p ā r n a i n u kātu, a u g š ē j ā s la p a s sēdošas . Zied o t ra jā ga d ā . Ziedi lieli, a r n e k ā r t n u zvanve ida v a in agu , p u r p u r ­sarkani , sakopoti s tu m b r a g a l ā v ienpus īgā ķekarā . A u g ­lis poga ļa .

L i e l z i e d u u z p i r k s t ī t e ir līdz 120 cm a ugs ts , d a u d z g a d ī g s la k s t au g s . L a p a s lance ti skas, a r n ed au d z zoba inu malu . Ziedi dzel teni , a r n e k ā r t n u zva nve id a v a i ­nagu , sakā r to t i ķekarā. Aug l i s poga ļa .

Uzpi rk s t ī t e s zied jūn i jā , jūl i j ā; sēk las ienākas a u g u s tā .S a r k a n ā uzpi rks t ī t e P a d o m j u Savien ībā s a s t o p a m a

tikai ku l tūrā. M ūsu republ ikā to bieži aud z ē ap s tā d ī j u m o s kā dekora t īvu augu . Lielziedu uzpi rks t ī t e s a s t o p a m a s a v ­vaļā a ri m ūsu republ ikā, g a lv enokā r t D a u g a v a s ba se inā un ir a i z s a r g ā j a m s augs .

I ev āk ša n a un s a g a t a v o š a n a . Uz pi rk s t ī t ē m ja u p i r m a jā g a d ā v a r ievākt rozetes l a p a s jū l i j ā , a u g u s tā . O t r a j ā un n ā k a m a j o s ga d o s vāc s t u m b r a l apa s no z ie dēš ana s s ā ­kuma līdz p i lnziedam. L a p a s vāc sa usā , s a u l a i n ā laikā pēcpusdienā . L a p a s ievāc bez kāt iem, jo tie lēni žūst . Pēc bo jā to un nodze l tē jušo lapu a t l a se s la p a s tūl ī t žāvē 5 5 . . . 60 °C t e m p e ra tū rā , jo, i lgāk g labā jo t , t ā s k ļūs t tu m š a s , n e ­ak t īvas . D ro g a s iznāku m s ir 1 9 . . . 2 0 % no s v a ig a m a t e ­r iāla sv ara .

290

S a r k a n ā s uzpi rks t ī t es d r o g a s a s t a v no iegaren i ol- veida vai o lve ida lance t i skām, l īdz 30 cm g a r ā m un līdz11 cm p l a t ā m lapām, a r un bez kā ta. L a p a s t r a u s l a s , s a ­krokojušās , to v i r sp use tu m šz a ļa , ap a k š p u s e a r mat iņ iem, pelēka, a r ļoti izteiktu t īk lveida dz īs lojumu. D ro g a s sm a rž a vāja ; g a r š a r ūg ta .

D r o g a s kva l i tā t i nosaka pēc V a ls t s f a rm a k o p e ja s 10. iz­devuma. M i t r u m s d ro g ā nedr īks t p ā r s n ie g t 13%, kopējo pe lnu nedr īks t būt v a i r ā k pa r 18%, t u m š u un nodze l tē jušu lapu ne v a i r ā k p a r 1%, s tu m b ra , au g ļu un uzpi rks t ī tes ci tu da ļu ne va i r āk pa r 1%, org an i sk o p iema is ī jumu ne va i rā k p a r 0,5%, ne or ga n isk o p iema is ī ju mu ne va i rāk pa r 0,5%.

Lielziedu uz pi rks t ī t es d r o g ā ir l ance t i s kas va i i egareni lance ti skas, nos inai lo tas , l īdz 30 cm g a r a s un līdz 6 cm p l a t a s lap as dab iskā krā sā . D r o g a s s m a r ž a neizteikta, tā pa s t ip r inā s , j a d ro g u s a m i t r in a a r ka r s tu ūdeni ; g a r š a rūg ten a .

D rog as kva l i tā t i n o sa ka pēc Va ls t s fa rm ak o p e ja s 10. iz­devuma. M i t r u m s d ro g ā nedr īks t p ā r s n i e g t 12%, kopējo pelnu nedr īks t bū t v a i r ā k p a r 7 % , s ab i r zušu daļu, kuras v a r i zs ijā t c a u r 2 m m l ie lām sieta acīm, ne va i r ā k par 2% , s t u m b r a da ļu ne v a i r ā k p a r 2% , or g an is k o p iema is ī ­j u m u ne v a i r ā k p a r 1%, ne o rg ani sko p iema is ī jum u ne va i rā k p a r 1%.

D r o g a s s ta nda r t i z ē , nosakot to bioloģisko akt ivi tāt i a tt iecībā uz vardēm, kaķiem va i baložiem. 1 g uzpi rks t ī šu lapu d r o g a s b io loģiska ja i akt ivi tāte i j ā a tb i l s t 5 5 . . . 6 0 v a rž u d a rb ī ba s v ien ībām. P i eņem ot uzpirks t ī šu lapas a p ­t iekās vai s a g ā d e s punk tos no drog u vācēj iem, bioloģisko ak t iv i tā t i ne pā rb a u d a .

D rogu iesa iņo ķ īpās va i s a p lā k š ņ u kas tē s pa 50 kg. Nol iktavā to u z g la b ā ķīpās, s a p l ā k š ņ u kastēs, ap t iekās — n os lē g tā s kas tēs , s t ikla va i sk ā r d a t r a u k o s sa usās , labi v ē d i n ā m ā s telpās . D roga ir i n d ī g a un tā j ā u z g l a b ā pie­sa rd z īg i kā c i tas in d īg ās droga s . Apt iekās uz iesa iņo­ju m a jā b ū t a tz īmei p ar b ioloģisko ak tivi tā t i un p ā r b a u ­des te rmiņ u . Bioloģisko ak t iv i tā t i p ā r b a u d a ka t ru gadu. U z g l a b ā š a n a s i lg um s 2 gadi .

Ķīmiskais s a s t ā v s . Uzpi r ks t ī šu la p a s s a t u r p r imā ros jeb genu īno s g l ikoz īdus — dezace t i l l ana toz īdu s A, B jeb p ur pu rea g l ikoz īdus A, B un to s k a ld pr oduk tu s — s e k u n ­d ā ro s g l ikoz īdus d ig i toks īnu , g itoksīnu, d igoks īnu;

10* 2!>l

s tc ro īdos sa p o n īn u s — dig i ton īnu , g i ton īnu, t igonīnu; fla- vonoīdus , o r g a n is k ā s skābes, hol īnu un d ig i ta nolg l ikoz ldus bez f izioloģiskās akt ivi tā tes.

Lietošana. Uzp i rks t ī šu gl ikozīdi ir s t ip r a s indes, bet m a z ā s devās tie d a rbo ja s kā ka rd io ton isk as vielas. Gli- kozīdu ska ldprodukt i , it sevišķi digi toksīns , o r g a n i s m ā ir |oti stabil i , lēni u z sūcas un spēj kumulē ties . Uzpi rks t ī šu p repar ā t i l i etojami tikai pēc ā rs t a no rād ī jumiem, jo p r e­tējā g a d ī j u m ā v a r saindē ties .

D až ā d u s i rds s limību, p iemēram, hr on isk as m azspē ja s , tūskas , m i r g o š a n a s a r i tmi ja s , t a h ik a rd i j a s ā r s tē š a n a i lieto uzpi rks t ī šu lapu pulver i , uz lē jum u, s a u so eks t r ak tu un t ī rus g l ikoz īdus — dig itoksīnu, g i toks īnu , kā arī neoga lē - ni skos p r e p a r ā t u s — gi ta lēnu , d ig ipurēnu , kordigi tu.

VAIVARIŅŠ, PURVA

Vāverā js , vāverene ; L edum pa lu stre L.; багульник бо­лотный.

Droga: purva v a i va r i ņa laks t s — herba Ledi pa lu s tr is ; трава багульника болотного.

P u r v a v a iv a r i ņ š ir 0 , 5 . . . 1 m au g s ts , m ū ž z a ļ š ēriku dz im ta s (Ericaceae ) p u n d u r k r ū m s . J a u n i e zari r ūsg an i , klāt i a r biezu m a t i ņ u kār tu , vecie zar i kaili , pelēki. L a p a s pamīšus , l ineār i i egarenas , āda in as . To v i r spuse spīd īga , a p a k šp u se b lāva , r ū s g a n a , m a la s ie r i t inā jušās . Ziedi ball i , r e tā k iesārt i , sakopot i č em urve id a z iedkopās zar u ga lā . A u g a m īp a tn ē j a reib inoša s m arža . Zied no m a i ja līdz j ū ­l i jam. Augli s n o k a ren a poga ļa , n o g a t a v o j a s a u g u s tā , se p ­tembrī .

P u r v a v a iv ar iņ š bieži s a s t o p a m s m ū s u republ ikas p u r ­vos, kā a rī p u rva in os priežu mežos. Vie tām ta s veido lie­las audzes.

Ievākšana un sagatavošana. Droga i ievāc t ikai j aunos , tekošā g a d a z a ru s ( a u g u s tā , sep temb r ī ) sēklu no g a ta v o ša - n ās laikā. Ar naz i vai sirpi nogriež a p m ē r a m 10 cm g a ­r as zaru ga lo tnes. Tās izklāj 5 . . . 7 cm biezā s lān ī un žāvē a tk lā tā laukā ēnā , no ju mēs , labi v ē d i n ā m ā s te lpā s va i a rī 2 5 . . . 3 0 ° C te m p e r a tū r ā . Pēc ž ā v ē š a n a s nokuļ un a t d a l a re sn āko z a r u da ļas . D r o g a s i znā kum s ir a p m ē r a m3 2 . . . 3 5 % no s v a ig a m a te r iā la sva ra .

292

D rog a s a s t ā v no lapu, s t u m b r u un a u g ļ u m a is ī j u m a . Ta i ir s t ipra , r a k s t u r ī g a s m a r ž a un r ū g t a ga r ša .

Drog as kva l i tā t i n o s a k a pēc s ta rp re p u b l ik ā n is k a j i e m tehniska j iem note ikumiem (MPTY-42 № 1017-62). M i t ­r u m a d r o g ā ne dr īk s t bū t va i r āk pa r 14%; s t u m b r a daļu ne va i rā k p a r 20%, to ska i tā iepr iekšējo g a d u s tu m b r u ne va i ra k p a r 10%, or g an is k o p iem ai s ī j umu ne v a i r ā k par 1%, ne or ga ni sk o p ie m a is ī ju m u ne va i r āk p a r 0,5%.

D rog u iesa iņo kastēs , k u ra s izk lā tas a r p e rgam en tu , pa 15 kg, 20 kg un 25 kg, kā arī d u bu l tm a is os pa 2 0 . . . 25 kg un ķ īpās pa 50 kg. Nol ik tav ās to u z g la b ā kas tēs, m ai sos un ķīpās, ap t iekās — labi no s lē g tā s kas tēs, st ikla va i sk ā rd a t r a u k o s labi v ē d i n ā m ā s te lpās.

Ķīmiskais s a s tā v s . Visās a u g a da ļā s , i zņemot saknes, ir ē te r iskā eļļa. V i s b a g ā t ā k ā s a r ēter i sko eļļu ir j a u n ā s , p i rm ā g a d a lapas . Ē te r i sk ās e ļļas g a l ve nā sa s t āvvie la ir ledols. D rogā ir arī a rb u t īn s , miecvielas, C v i tamīns , fla- vonoīdi , mikroe lement i va r š un bors. Droga i p iemīt f i toncīdu akt ivi tā te .

Lietošana. P u r v a v a iv a r iņ a ak t īv ās vielas u z r ā d a spaz- mol ī t iskas , sā pes m a z in o ša s un insekt ic idas īpaš ības . M e ­d ic īniskā p r a k s ē tēju un uz lē j um u lieto klepus, g a r ā kle­p us un bron h iā lā s a s t m a s ā r s tē šana i . Ārīgi 10% eļ ļas eks t rak tu lieto g r i p a s u n a ug šē jo e lp o ša n a s ceļu g ļo t ādu ieka isumu ā r s tē šan a i . S im no lūk am 1 da ļu d r o g a s sa jauc a r 9 d a ļ a m l inu vai sau l gr ie žu eļ ļas, u zk a r sē un a t s t ā j s i l t um ā 10 . . . 15 minū te s , pēc t a m izkāš. E k s t r a k tu lieto kā d e g u n a p i l ienus pa 1 vai 2 pi l ieniem 2 reizes diena. E ļ ļa s eks t ra k t u lieto arī r e im a t i s m a ā r s t ē š a n ā kā p r e t ­sā p ju līdzekli i er īvēšanai .

T a u t a s medic īnā d r o g a s uz lē jumu lieto a rī vēl iek­šķīgi d izen tē r i jas , m a la r i ja s , p la ušu tuberkulozes un skro- fulozes a rs tē ša na i . U z lē ju m a p a g a t a v o š a n a i ņem 2 ē d a m ­ka ro tes d r o g a s uz 1 g lāzi ūdens, uzv ā ra un a t s tā j ievil­kties 10 . . . 15 minūtes . Pēc t a m izkāš un dzer pa 1 ēdam ka ro te i ik pēc 2 s tu n d ā m .

Laks tu s kā insekt icīdu līdzekli lieto n a f ta l īn a vietā pret kodēm. D r o g a s n o v ā r ī j u m u lieto a rī ve te r inārmed ic īna ko­liku ā r s tē šana i , govīm pre t u z p ū ša n o s un c ū k ā m pret ep i ­dē m is kā m sl imībām.

Vācot pu rv a va iv a r iņ u un lietojot t ā p r e p a rā tu s , j ā ­ievēro p iesardz ība , jo ledols v a r i zrais ī t sa in dēša no s . M a ­z ā s de vās ta s ie da rboja s uzbudinoš i uz cen t rā lo nervu

233

sistēmu, bet lielākās devās to paralizē. Saindēšanās gadī­jumos parādās vemšana, asiņaina caureja, muskuļu un lo­cītavu sāpes, reibonis un miegainība.

Sevišķi plaši purva vaivariņa drogu lieto tinktūras veidā homeopātijā reimatisma ārstēšanai kopā ar citu

augu tinktūrām , kuras ietilpst Lori spirta sastāvā.

VALRIEKSTS, GR IEĶI JAS

Juglans regia L.; орех грецкий.

Drogas: valriekstu lapa — folium Juglandis-, лист

грецкого ореха;valriekstu auglis, negatavs — fructus Juglandis im-

maturi; плод грецкого ореха, незрелый.

Grieķijas valrieksts ir līdz 20 m augsts valriekstu dzim ­tas (Juglandaceae) koks ar labi attīstītu vainagu. Stum ­bra miza gaišpelēka, ar plaisām , uz zariem tā gluda. La­

pas lielas, 15 ...4 5 cm ga­ras, nepāra plūksnaini sa­

liktas. Ziedi vicndzimuma. Vīrišķie ziedi sakopoti no­karenās spurdzēs, sieviš­ķie ziedi pa 2 . . . 5 uz ja u ­najiem dzinumiem. Zied

aprīlī, m aijā. Auglis ne­īsts kaulenis, kuru parasti sauc par riekstu. Augļap- valks sākumā zaļš, sulīgs, auglim nogatavojoties,

kļūst melns, ādains, sa­plaisā un atdalās no kau­

leņa.Padom ju Savienība

Grieķijas valrieksts sav­vaļā sastopams V idusāzi­

jas kalnu rajonos. Plaši to kultivē mūsu zemes dienvidu rajonos.

Ievākšana un sagata­

vošana. Lapas drogai ievāc jūn ijā , noplūcot atsevišķās lapiņas ar rokām. Tāsiz-

294

klāj p lā n ā s lā n ī un žāvē a tk lā tā vietā. Ž ā v ē š a n a s laikā v a i r ā k a s reizes apm ai sa .

D rogā ir l īdz 15 cm g a r a s un l īdz 6 cm p la ta s lapas. To v i r s puse tu m šz a ļa , ap a k š p u s e ne da ud z ga išā ka . D ro ­g a s s m a r ž a īp a tnē ja , ba lz am is ka ; g a r š a rū g te n a , s a v e l ­koša.

D r o g a s kva l i tā t i nosaka pēc Vissav ien ības s t a n d a r t a (OCT H K B T 7916/379). M i t ru m s drogā nedr īk s t pā rs n i eg t 13%, s a b r ū n ē j u š u un s a m e ln ē ju š u lapu nedr īks t būt v a i ­rāk p a r 5 % , s ab i rz uš u da ļu, k u ra s v a r izs i jā t c a u r 3 m m l ielām sieta acīm, ne va i r āk p a r 3 % , ci tu a u g a da ļu (zaru , l apu a r kā tu u. c.) ne va i r ā k pa r 5% . o rg an is k o p iema i ­s ī j umu ne v a i r ā k p a r 0,5%, n e or gan is ko p iem ais ī ju mu ne va i rā k p a r 0,5%.

L a p a s iesa iņo ķ īpās un bāķos pa 50 kg. Nol ik tavās u zgl abā ķ īpās un bāķos, ap t iekās — ar papī ru izk lātās kastēs .

A ugļu droga i i evāc a u g ļ a p v a l k u s no n e g a t a v ie m a u g ­ļiem a u g u s t ā un a t i i žāvē tos labi v ē d i n ā m ā s te lpās vai ka l tēs līdz 60 °C te m p e ra tū rā . D roga s a s t ā v no āda iniem, tu m šb rū n ie m a u g ļ a p v a l k a gaba l iem. S m a r ž a s droga i nav; g a r š a rū g te n a , save lkoša.

Sēkl as ( r ieks tu kodolus) var i zmanto t au g s t v ē r t ī g a s , ātr i ž ūs to ša s e ļ ļas ieguvei .

Ķīmiska is sa s t āvs . L a p a s s a t u r a -h idro juglonu , kas viegli oks idē ja s p a r j u g lo n u (o ranž dz e l t en ā k r ā s ā ) , (3-hi- d ro jug lonu , a -h id ro ju g lo n a gl ikozīdu, f lavonoīdus — hipe- rozīdu, 3 -a rab inoz īdkv erce t īnu u. c.; askorb īnskābi ( 4 . . . 5 %) , miecvielas, karo t īnu , ēter isko eļļu. N e g a ta v o aug ļu ap va lk s s a t u r l īdz 3% ask orb īn skā bes un 25% miecvielu, kā ari a- un p-hidro juglonus . Sēklas s a tu r eļļu, kurā d au d z karo t īna .

Lie tošana . Tā kā la pās un a u g ļa p v a lk o s ir d a ud z a s ­korb īnskābes, tos v a r i z m an to t v i ta m īn u koncent rā tu p a g a ­ta voš ana i . U z sk a ta , ka dr o g u akt īvo vielu komplekss ie dar ­bojas save lkoši , kā p re t t ā rp u l īdzeklis un uz labo o r g a n i s m a v isp ārē jo vielu ma iņu .

T a u t a s medic īnā d r o g a s uz lē j um u un tē ju lieto g r e m o ­š a n a s sekrēc i jas ve ic inā šana i , gas t roente r ī t u , cau re ja s , ā d a s s l imību, l imfas dziedzeru iekaisumu, n e reg u lā ru m ens t ruāc i ju ā r s tē š a n a i un kā pr e t t ā rp u līdzekli. C uku ra d i abē t a sl imniekiem, kuri lieto va l r ieks tu d r o g a s p r e p a r ā ­tus, no v ē ro ja m a c u k u ra d a u d z u m a s a m a z i n ā š a n ā s urīna.

293

Tējas gatavošanai ņem 5 ēdamkarotes drogas uz 1 / ūdens.

Ārīgai lietošanai gatavo uzlējumu, ņemot 5 ēdamka­rotes drogas uz_ V2 l ūdens. Uzlējumu lieto apmazgāju- miem un vannām grūti dzīstošu brūču dziedēšanai un raliīta ārstēšanai, kā arī kompresēm krūšu galu saplai- sājumu ārstēšanai.

Juglonu lieto ādas tuberkulozes ārstēšanai.Drogas izmanto arī homeopātijā ginekoloģisku sli­

m ību ārstēšanai. M azgājo t matus stiprā novārījumā, tie iegūst tumšu nokrāsu.

VĀRPATA, LO Ž ŅU

Vārpu zāle; Agropyron repens (L.) Р. В.; пырей

ползучий.

Droga: vārpatas sak­nenis — rhizoma Grami- nis; корневище пырея.

Ložņu vārpata ir grūti izskaužama, daudzgadīga graudzāju dzimtas (Poa- ceae) nezāle ar garu, za­

rainu, ložņājošu sakneni. Stumbrs pacils vai stāvs, 3 0 ...7 0 (125) cm augsts. Lapas pamīšus, vienkār­šas, lineāras, raupjas.

Ziedi sīki, sakopoti saliktā vārpā. Auglis grauds.

Ložņu vārpatu ļoti bieži sastop visā repub­likā. Tā aug tīrumos, no­rās, dārzos, ceļmalas, mežu klajumos, krūmājos, pļavās, nezālienes.

Ievākšana un sagata­vošana. Sakneņus ievāc

agri pavasarī vai rudenī

lauku apstrādes laikā vai

296

ari izrok a r l āps tu. No sak neņ iem a t d a l a saknes , v i r sze­mes d a ja s un m a z g ā auks t ā ūdenī . S a k n e ņ u s sa g r i ež 1 cm g a ro s gaba los , ne da udz v ī t ina sau l ē un vē jā , pēc t a m iz­klāj 1 . . . 2 cm biezā s lān ī ē n a i n ā s no ju m ēs va i l abi vēd i ­n ā m ā s te lpā s un žāvē.

D roga s a s t ā v no spīdīgiem, līdz 2 m m resniem, do- biem, sagr iez t iem, s a lm u dze l ten iem sa k n e ņ u gaba liem. S m a r ž a s d rog a i nav; g a r š a s a ldena , g ļo ta ina .

D r o g a s kva l i tā t i nosaka pēc V is sav ie n ības s t a n d a r t a (OCT H K B T 7325-342). M i t r u m a d ro g ā nedr īks t bū t v a i ­rāk p a r 14%, 10% sā ls sk ā b ē nešķ īs tošo pe lnu ne va i r āk p a r 3 % , s a k n e ņ u gaba lu , kas ī sāki par 1 cm, ne va i rā k p a r 5 % , sa k n e ņ u a r sa k ņ u pa l iekām ne v a i r ā k pa r 8 % , s ab i rz uš o da ļu , ku ra s v a r i zs i jāt c aur 1 m m l ielām sieta acīm, ne v a i r ā k p a r 2 % , or g an i sk o p iemai s ī ju mu ne v a i ­rāk p a r 1%, ne o rg ani sko p ie m a is ī ju m u ne va i r ā k p a r 1%.

Drogu iesaiņo m ai so s pa 40 kg. N ol ik ta vās to u zg la bā maisos, ap t iekās — sk ā rd a vai s t ik la t raukos sa u sā s , labi v ē d in ā m ā s telpās.

Ķīmiskais s a s t āvs . Sak ne ņ i s a t u r ē te r isko eļļu, ku ra s g a lv enā sas tāvvi e l a ir agrop i r ī ns , p o l i sa h a r īd u s inul īnu, t r i t icīnu, gļotvielas; s apo n īn us , o r g a n i s k ā s skābes un to sā ļus , C v i ta mī nu , ka ro t īn u u. c.

L ie tošana . Ložņu v ā r p a t a s p r e p a rā t i em p iemīt sedzo­šas , d i u rē t i s kas un sv i edrē jošas īpaš ības . Tē ju un uzlē­j u m u lieto nieru, u rīnee ļu un žu l t s v a d a ieka isumu ā r s t ē ­šana i , p re t i ekšējām a s i ņ o š a n ā m un kā vieglu c a u re ja s līdzekli. P u lv e r iz ē tu s s a k n e ņ u s izm an to z i rn ī šu p a m a t m a - sai.

T a u t a s medic īnā lieto vielu m a i ņ a s t r a u c ē ju m u no vē r ­šana i , e l p o š a n a s ceļu iekaisumu, žu l t s pū š ļ a a k m eņu un n ie r akmeņu, k u ņ ģ a un z a r n u s l imību, f u ru nku lu un kar- b unkul u ā r s t ē ša n a i , k l iz mās pre t h ronisk iem z a r n u aiz- c ie tē jumiem, v a n n ā s skrofu lozes un ci tu ā d a s s l imību ā r ­s t ēšana i .

U z lē ju m a g a t a v o š a n a i 4 tē jka ro te s s a s m a l c i n ā t a s dr o ­g a s aplej a r 1 glāz i a u k s ta ūd e n s un a t s tā j vēsā vietā12 s tu n d a s . Tad izkāš un nokās to dr o g u a t ka l aplej a r 1 g lāz i ka r s t a ūdens . Pēc 10 m in ūt ēm izkāš, abu s uz lē ­j u m u s sa j a u c un izlieto v ienā dienā.

297

VELNABOLS, DZELOŅAINAIS

Trakuma zale, vilka ābols; Datura stramonium L.;дурман обыкновенный.

Droga: velnābola lapa — folium Stramonilļ лист дурмана.

Dzeloņainais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas (Solatiaceae) lakstaugs ar kailu, 3 0 .. . 120 cm augstu, za ­rainu stumbru. Lapas pamīšus, plati olveida vai iegareni olveida, ar asiem zobiem vai daivainu malu. Lapu pamats ķīļveida. Ziedi balti, piltuvveida, līdz 10 cm gari, lapu žāklēs. Auglis ovāla, dzeloņaina pogaļa, atveras pa četrām vārsnēm. Sēklas plakanas, melnas, nierveida. Viss augs i n d ī g s . Zied no jūn ija līdz septembrim. Augļi nogatavo­jas septembrī, oktobri.

Dzeloņainais velnābols sastopams ne bieži nezālienēs, dārzos, sētmalēs, uz komposta kaudzēm. Aug atsevišķi vai veido nelielas grupas. To ari kultivē.

Ievākšana un sagatavošana. Dzeloņainā velnābola la­

pas ievāc laikā no auga ziedēšanas sākuma līdz pirma­jām salnām . Tās nolasa ar rokām sausā, saulainā laikā; mitras lapas žūstot kļūst melnas. Ievāktās lapas tū līt iz­klāj 2 . . . 3 cm biezā slānī nojumēs vai labi vēdināmās tel­pās. Labāk žāvēt 40°C temperatūrā. Žāvēšanu beidz, kad lapas galvenā dzīsla lūst. Drogas iznākums ir 12. . . 14% no svaiga materiala svara.

Jāievēro, ka visas auga daļas ir i n d ī g a s un pēc sa­skares ar tām rūpīgi jānomazgā rokas.

Sagatavota droga sastāv no veselām lapām vai ari sagrieztiem 1 . . . 8 mm gariem lapu gabaliem. Veselās la ­pas sakrokojušās, 10. . . 15 cm garas, 5 . . . 2 0 cm platas. To virspuse tumšzaļa, apakšpuse gaišāka. Drogas smarža specifiska, nepatīkama, drogu samitrinot, tā kļūst spēcī­gāka; garša sāļi rūgta.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 10. iz­devuma. A lkaloīdu daudzums drogā nedrīkst būt m a­zāks par 0,25%, m itruma ne vairāk par 14%, kopējo pelnu

ne vairāk par 20%, 10% sālsskābē nešķīstošo pelnu ne vairāk par 4% . sainelnējušu un sabrūnējušu lapu ne va i­rāk par 5% , citu auga daļu — ziedu, augļu, stumbru ne vairāk par 2% , kā organisko, tā ari neorganisko piemai­sījumu ne vairāk par 0,5%.

298

Veselu lapu dr o g ā s ab i r zuš o lapu daļ iņu , k u r a s var izs i jā t c a u r 3 m m l ie lām sieta acīm, ned r īk s t būt va i r āk p a r 4 % . S a s m a l c i n a t ā d r o g ā lapu da ļ iņu, kas l ie lākas p a r 8 mm, nedr īks t bū t v a i r ā k p a r 10%, bet m a z ā k u par 0,5 m m ne v a i r ā k p ar 8%.

Drogu presē ķ īp ās pa 2 5 . . . 4 0 kg. No l ik tavā s veselu lapu dr o g u u z g la b ā ķīpās, be t sa s m a l c i n ā t o d ro g u maisos , ap t iekās — labi n o s lē d z a m ā s kas tēs, s k ā r d a vai s t ikla t r aukos s a u s ā s , labi v ē d i n ā m ā s te lpās. D ro g a ir ļoti higro- skopiska. T ā s u z g l a b ā š a n a s i lg ums 2 gadi . Ve lnābola la pas j ā u z g l a b ā kā st ipr i i edarb īga droga .

Ķīmiskais sastāvs. Velnābola l apa s s a t u r a lka lo ī dus — a t ropīnu, h iosc iamīnu, skopolamīnu; ē te r i sko eļļu, miec­vielas, ka ro t īn u un C v i ta mī nu .

Lietošana. Medicīnā ve lnābola p r e p a r ā t u s lieto kā spaz- mol ī t i skus , sā pes m a z in o š u s un nomie r inošus l īdzekļus. Lapu pulver i , k a s iet i lpst a s tm a to la un a s t m a t ī n a s a s tā v ā , lieto br o n h iā lā s a s tm a s , ep i leps i jas ā r s t ē šan a i , nervu s i s ­tē m a s n o m ie r in ā ša na i , ne i r a lģ i s ku u n re imat i sk u sā p ju ma z in ā ša n a i . P r e p a r ā t i l ie tojami tikai pēc ā rs ta n o r ā d ī ­juma .

H om eopā t i jā d rogu lieto ps ihožu, s t i n g u m a kram pj u , epi leps i jas , para l īžu , m e ni ng ī ta , g a r ā k lepus un citu s l i ­mību ā r s tē šana i .

VĒLZI EDE, KRASŅA

Bezlaiķe, ziemziede; Colchicum speciosum Stev. ; бе з ­временник великолепный.

Dro ga: k r ā š ņ ā s vē lz iedes bumbuļs īpo ls , sv a ig s — bul- botuber Colchici speciosi recens ; клубнелуковица безвре­менника великолепного, свежая .

K r ā š ņ ā vēlziede ir 1 0 . . . 4 0 cm a u g s t s , d a u d z g a d ī g s l iliju dz im ta s (Liliaceae) s īp o la ugs a r īp a tn ē ju a t t ī s t īb as ciklu. S t u m b r s ļoti īss, jo d a ļa no tā a t r o d a s zemē. L apas 3 vai 4, p l akana s , l ance ti skas, t a isn i s tā vošas , l īdz 30 cm g a ra s , a tm ir s t jūl i j ā, a u g u s t ā . A u g s zied pēc lapu a tmir - š a n a s septembr ī , oktobrī . Ziedi 1 . . . 3 , ga i šv io le t i līdz p u rp u r sā r t i , p i l tuvve ida vai zvanveid a , a r g a ru s tobr iņu. Sēklo tne pēc n oz ie dēša nas pal iek zemē un p a r ā d ā s vi rs zemes t ikai p a v a s a r ī līdz a r l apām. Augl i s i eg arena

299

pog a ļa a r d au d z s īkām sēklām, n o g a t a v o j a s lapu a tm ir ša - n a s laikā.

K r ā š ņ ā vēlzicde s av v a ļā s a s t o p a m a Z ieme ļk au kā za un Aizkaukāza su b a l p ī n a j ā s p ļavās , mežu izc ir tumos un ka lnu nog āzēs 1800 līdz 3000 m vir s j ū r a s l īmeņa .

D r o g a s ieguvei i zm an to a rī r u d e n s v ē l z i e d i (Col- chicum autum nale L.) . To ļoti reti sa v v a ļā sa s to p ari m ū s u republ ikā , be t ga lv e n o k ā r t audzē kā dekora t īvu augu , it sevišķi akm en sd ārzo s .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . K r ā š ņ ā s vē lz iedes biun- bu ļs īpo lus ievāc ruden ī a u g u z ie dē šana s laikā. Tos izrok a r l āps tu , a t t ī r a no zemēm, s a k n ē m un lapu mak s t īm. Bumbuļs īpo l i ir cieti, sm ag i , ieapa ļi s i rdsve ida , olveida va i i egareni , 4 . . . 7 cm gari , 3 . . . 6 cm d iame t r ā , klāt i a r s a r k a n b r ū n ā m plēvve ida zv īņām. To sā no s ieg a re na rieva. Š ķē r sg r i ezum ā bumbuļsīpo l i ir balt i , v iendabīg i , bez slā- ņ o ju ma . S m a r ž a s t iem nav; g a r š a rū g t a . Bumbuļs īpol i ir i n d ī g i .

D r o g a s kva l i tā t i no saka pēc s ta rp re pu bl ik ān is k i em t e h ­n iska j iem note ikumiem (MPTV-42 № 650-62). M i t ru m a d a u d z u m s n a v noteikts , be t bumbuļs īpo l i no ā rp u se s ne­dr īks t būt mitr i . Ieva inotu bumbu ļs īpo lu nedr īks t būt v a i ­rāk p a r 20%, n e o rga n is ko p iema is ī ju mu ne va i r āk p a r 1%.

Bum buļ s īp o lus iesaiņo s a p lā k š ņ u kas tēs pa 2 0 . . . 30 kg. Uz k as tē m j ā b ū t u z r a k s t a m «Indīgs». U zg la bā sv a ig a ve idā vēsās, s a u s ā s nol ik tavās , izvietojot kas tes v ienā k ā r t ā uz g r ī d a s va i sa s ta tņ ie m. G la b ā s t i n g r ā u z ­rau dz ī bā kā ind īgu drogu . U z g l a b ā š a n a s i lg u m s 3 m ē ­neši. Droga un t ā s p re p a rā t i ir A s a r a k s t a vielas.

Ķīmiska is s as tā vs . Bumbuļsīpol i s a t u r līdz 0,25% al- ka loīda kolhieīna, sēklas — 1,2%, bet ziedi — 0,8%. Bez kolhieīna no vē lziedēm izolēti vēl a p m ē r a m 20 citi alka- loīdi, no kur iem sva r īgā k ie ir ko lh am īn s (demekolc īns ) , kolhieeīns, specioz īns un kolhieer īns . Bum buļ s īp o los a t ­r a s t s a rī g l ikoa lka lo īds kolhizoīds, f lavons ap ig en īns , a r o ­m ā t i sk ā s skābes, f i tosterīni , cu kurs u. c.

Lietošana. F a rm a k o lo ģ i s k ā iedarbība no sk a id ro ta g a l ­venok ār t a lka lo īd iem kolh ieīnam un ko lham īna m. Abi al- kaloīdi ir ļoti toks i sk i un u z r ā d a an t imi to t i sku akt ivi tā ti . Tie a izkavē ļa u n d a b īg o audzē ju a t t īs t ību, bet v ienlaikus nom āc a rī leikocītu un l imfocītu ve idošanos . Medic īnā g a lv e n o k ā r t lieto ko lhamīnu , jo, sa l īdz ino t a r kolhieīnu, t as ir 7 . . . 8 reizes m a z ā k toksi sks. I un II pa k ā p e s ā d a s

300

v ēž a ā r s tē ša n a i lieto 0,5% kolham ln a (om aīn a , dernekol- cīna) ziedi. P ēd ējā laikā kolham īn u lie to arī iekšķ īg i p u l­vera va i tab lešu ve idā pret barības v ad a un kuņģa kardi- ja s ( iee ja s ) vēz i , kuru n evar operēt.

P r e p a r ā t i l i etojami t ikai s a s k a ņ ā a r ā r s t a n o r ā d ī j u ­miem. L ie to šana s laikā v a r pa rād ī t ie s nevē lami s im ­ptomi — anēmi j a , le ikopēni ja , o l ba l tu mv ie la s ur īnā , c a u r ­eja, v e m š a n a . S a i n d ē š a n ā s g a d ī j u m o s kol ham īn a p r e p a ­rā tu l ie tošana j ā p ā r t r a u c . Jā l ie to gl ikoze, askorb īnskabe , j ā pā r le j as in i s utt .

Kolbicīnu s a k a r ā a r tā a u g s t o toks i s kum u medicīni skā p ra k sē iz m a n to s a m ē r ā maz . Dažreiz bum buj s īp o lu un sēklu t i n k tū ru lieto re im a t i s m a , p o d a g r a s , ne i r a l ģ i j a s ā r ­s tē šana i un a r ī kā d iurē t i s kus l īdzekļus.

Liela nozīme ko lh ic īnam ir augkopī bā , kur to izma nto d a ž ā d u a u g u pol iploīdo formu iegūšana i .

VERATRE, LOBEĻA

Ce mer iņš ; Veralrum lobelianum Bernh . ; чемерица Jlo-беля.

Droga: v e r a t r u s akn en i s a r sa k n ēm — rhizom a сит radicibus Veratri-, корневище с корнями чемерицы.

Lobeļa ve ra t r e ir indīgs , 7 0 . . . 170 cm a ug s t s , d a u d z ­g a d īg s liliju dz im ta s (L iliaceae) l a k s t a u g s a r t a i snu , resnu , c i l indr i sku s tu m bru . L a p a s p am īš us , a p a k š ē jā s — a r gar u , s t u m b r u s kauj ošu maks t i . L apu p lā tn e el ipt i ska, a r lokveida dz īs lo jumu u n g lu du malu . Ziedi sīki, dzel- t en īgzaļ i , sakopoti s t u m b r a a u g š d a ļ ā blīvā, z a r a in ā skarā . Zied no jū n i j a l īdz a u g u s t a m . Augl i s olve ida poga ļa ar d a u d z ā m pl a k a n ā m , plat i s p ā r n a i n ā m sēklām.

Lobeļa ve ra t r e a u g P S R S E i rop as d a ļ a s meža un m ež a - s t ep ju zonā , Sibī r i jā l īdz Aizba ik ā l am, Kaukāza un ci tos ka lnu ra jonos . To v isb iežāk sas top a p p l ū s t o š ā s p ļa ­vās , mi t ro s m eža k la j umos , i zc ir tumos, kā arī z ā ļa in a j ā s s u b a l p ī n a j ā s p ļavās . M ū s u republ ikā a u d z ē dārzos , bet d ie zgan reti.

Medic īnā i zm ant o arī c i ta s v e r a t r u s u g a s , p iemēram, Ei r op ā a u g o š o b a l t o v e r a t r i (V. album L.) , Amer ikā a u g o š o z a ļ o v e r a t r i (У. viride Ait.) un Sib īr i jā a u ­gošo m e l n o v e r a t r i ( V. nigrum L . ) .

301

Ievākšana un sagata­vošana. Veratru sakneņus ar saknēm ievāc agri pa­vasari, kad augiem parā­dās bālzaļi dzinum i, vai ari rudenī, kad vīstošas

stumbru paliekas labi sa­skatāmas starp pārējiem augiem. Lai nenorautu saknes, sakneņus uzma­nīgi atrok ar asu lāpstu

2 0 ...2 5 cm dziļumā. No­birdina zemi, nogriež virs­zemes daļas, mazgā un

1 . . . 2 dienas vītina. Pēc tam sakneņus gareniski

pārgriež 2 . . . 4 daļās, iz­klāj p lānā slānī un žāvē labi vēdināmās telpās vai

arī kaltēs 5 0 ...6 0 °C tem­peratūrā, kamēr resnākās daļas liecot viegli salūst.

Droga sastāv no 2 . . . 8 cm gariem un 1 ,5 ... 3 cm resniem pārgrieztiem sak­neņiem, kuriem ir daudz10...20 cm garu, c ilin ­drisku, krokainu sānsakņu. Sakneņu ārpuse pelēka vai tumšbrūna, saknes salmu dzeltenas vai dzel- tenīgbrūnas, to lūzums

pelēcīgbalts. Smaržas nav,bet putekļi izraisa šķavas; garša rūgta, dedzinoša.

Drogas kvalitāti nosaka pēc Valsts farmakopejas 9. iz­devuma. Alkaloīdu daudzums drogā nedrīkst būt mazāks par 1%, m itruma ne vairāk par 14%, kopējo pelnu ne va i­

rāk par 10%, 10% sālsskābē nešķīstošo pelnu ne vairāk par 4% , sakneņu ar stumbra paliekām, kas garākas par 1 cm, ne vairāk par 3% , organisko piemaisījumu ne va i­rāk par 0,5%, neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1%.

Drogu iesaiņo ķīpās pa 2 5 ...3 0 kg. Noliktavās uz­

glabā ķīpās, aptiekās — slēgtos stikla vai skārda traukos

302

sausa s , labi v e d i n ā m ā s te lpas . G labā s t i n g r ā uz ra ud z īb ā kā st ipr i i ed a rb īg u drogu.

Ķīmiska is sa s t āvs . Vi sa s a u g a d a ļ a s s a t u r a lka loīdus . S akn ēs to ir 2 ,4%, sa k n eņ o s — 1,3%, v i r s zemes d a ļ ā s — 0 ,55%. Alka loīdi d ro g ā a t r o d a s br īvu a lk am īnu , gl ikoal- ka loīdu un am in oes te ru veidā. Daži a lkaloīdi ro das d r o g a s a p s t r ā d e s procesā . Pēc ķ īmi skā s s t r u k t ū r a s v e r a t r u a l k a ­loīdus ieda la 3 g ru p ā s . 1. g r u p a — s teroīdie a lkalo īdi ir a) aminosp i r t i rub i jerv īns , i zorubi jerv īns u n b) gl ikoa lka- loīdi i zorubi je rvoz īns u. c.; 2. g r u p a — perh idrobenzfluo- rēna gr upa , kurā ir a) aminospi r t i je rvīns , i zoje rvīns , ve- r a t r a m ī n s u. c., b) g l ikoa lka loīdi pse ido je rv īns u. c., c) e s ­teri, no kur iem g a lv enā te rape i t i skā noz īme ir ge rm īn a ester iem — g e r m e r ī n a m un g e r m e t r īn a m un protover īna es te r iem — p ro to v e r a t r īn a m A un B; 3. g r u p a — n e n o ­sk a id ro t a s s t r u k t ū r a s alkaloīdi . Bez a lka lo īd iem v e ra t ru saknē s un sa k n eņ o s ir k rāsvie las , cukurs , ciete, miecvie­las, minerā l sā ļ i , t r i t e rpēni u. c.

L ie tošana . V e ra t r u p r e p a r ā t u s izma nto g a l v e n o k ā r t v e ­te r i nā r i ja s praksē . Iekšķīgi d r o g a s uz l ē ju mu un t ink tūru lieto a t g r e m o tā j i e m k u ņ ģ a d a rb īb a s ve i c ināšana i — pre t u zp ū š a n o s un kā v e m š a n a s l īdzekli cū k ā m un suņiem. Ārīgi v e r a t r u ūdeni , ziedi un t i nk tūr u lieto kā insekt icīdu līdzekli p re t ut īm, d u n d u r u ķāpur iem, pre t ā d a s niezi un kašķi . Pu l ve r iz ē tu dr o g u v a r l ietot b rūču dezinf icēšana i .

Medic īnā v e r a t r u ūdeni un t ink t ūru , t ā p a t kā v e t e r i n ā ­rijā, lieto pre t g a l v a s ut īm, be t no v ā r ī j u m u un ziedi — ierī- vē šana i p re t ne i ra lģ i jā m , a r t r ī t i em un r e im at i sm u. P l a ­šāku d r o g a s l i etošanu kavē a t sev išķu a lka lo īdu toks iskums.

Pēd ē jo s g a d o s kon s ta tē t s , ka v e r a t r u a k t ī v a j ā m v ie lām p iemīt h ipo tenzīva iedarb ība un tā s p a zem in a a s i n ss p ie ­dienu h i per ton i j as I un II pakāpē .

T a u t a s med ic īnā d r o g a s sp i r ta i zv i lkumu lieto iekšķīgi kā p r e td r u d ž a līdzekli, p re t p la uš u karsoni , n o vā r ī ju m u ār īgi lieto g a l v a s m a z g ā š a n a i p re t b la u g z n ā m , be t ziedi ā r īg i p r e t g a l v a s u t īm, kašķi un ekzēmām. Ziedi ga tavo ,1 da ļu izv i lkuma vai 1 g pu l ve ra sa ja u co t a r 4 da ļ ām cūku tauk u vai vaze l īna .

V e ra t r u a lka loīd i ir ļoti toksiski . 1 , 0 . . . 2 , 0 g d r o g a s v a r ra d ī t ļoti s m a g u sa in d ē š a n o s un pa t nāvi . S a i n d ē š a ­n ā s r a k s t u r o j a s a r ve m š a n u , caure ju , s i rds v ā ju m u, pa z e m i­n ā s as inssp ied iens . P r e p a r ā t u s ie te icams lietot t ikai ārīgi .

303

V Ē R M ELE, P A R A S T Ā

Pelene, pelejs; Arlemisia absinthium L.; полынь горь­кая.

Drogas: vērmeles laksts — herba Absinthii; трава по­лыни горькой;

vērmeles lapa — folium Absinthii-, лист полыни

горькой.

Parastā vērmele ir6 0 .. . 125 cm augsts, daudzgadīgs asteru dzim ­tas (Asteraceae) lakst­

augs. Stumbrs stāvs, za­rains, apakšdaļā pārkok- snējies, rievains, viscaur sudrabpelēks, klāts ar m a­tiņiem. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini da lī­tas, abās pusēs spīdīgi z ī­dainas. Apakšējās lapas ar garu kātu, vidējās sēdošas, vienkāršākas, augšējās la ­pas bieži vien ar veselu plātni. Ziedi dzelteni, stobriņ veida, nokarenos

kurvīšos, kuru diametrs3 . . . 4 mm. Kurvīši ar īsu kātu, sakopoti stāvās vai ļoti zarainās, mazliet no­karenās skarās. Ziedu kur­vīša pamats plakans, ar raupjiem matiņiem.

Parastā vērmele sasto­pama visā republikā, ne bieži. Tā aug ceļmalās, gar

dzelzceļu uzbērumiem, grantainos uzkalniņos, sētmalēs, nezālienēs, to kultivē arī dārzos.

Ievākšana un sagata­

vošana. Parastās vērmeles

304

l a ks tu s ievāc z ie dēša nas s ā k u m ā jūn i j ā , jūl i j ā , nogr iežo t vai nop ļau jo t 2 0 . . . 2 5 cm g a r a s a u g u ga lo tn es bez kok- s n a i n ā s da ļa s , ne r e s n ā k a s p a r 3 mm. Ievāc a r i a tsev išķi l a p a s p i rm s a u g u z ie d ē š a n a s jūn i j ā , jūl i jā . Ievāktos la k ­s t u s un lap as izklāj 3 . . . 5 cm biezā, i r de nā s lān ī un žāvē bēniņos vai c i tās labi v ē d i n ā m ā s te lpās. D r o g a s iz nā ku m s ir 2 4 . . . 2 5 % no s v a ig a m a t e r i ā l a sva ra .

Lapu dr o g a v ar būt īsi j auni e zar i a r d a ž ā m lapām. Laks tu d ro g a sa s tā v no ne u z z ie d ē j u š ām vai z iedošām a u g u ga lo tnē m. L a p ā m un laks t iem d ro g ā j ā b ū t dab iskā kr āsā . D r o g a s s m a r ž a spēc īga , a r o m ā t i sk a ; g a r š a rū g ta , vircota.

D ro g a s kva l i tā t i n osa ka pēc V a ls t s f a rm a k o p e ja s 9. iz­devuma. M i t r u m s d ro g ā nedr īks t p ā rs n i e g t 13%, kopējo pe lnu nedr īk s t but v a i r ā k p a r 13%, 10% sā ls sk ā b ē ne šķ īs ­tošo pelnu ne va i r ā k p a r 3 % , s a b r ū n ē j u š u u n nod ze l tē ­ju šu lapu ne v a i r ā k p a r 3 % , s t u m b r u ga lo t ņu , ka s r e s n ā ­kas p a r 3 mm , ne v a i r ā k p a r 3 % , o rg an is k o p ie ma is ī ­ju m u ne va i r āk par 2 % , neo rg a n i sk o p ie mai s ī j um u ne va i rā k p a r 1,5%, s ab i r zušu a u g a daļu, k u ra s v a r i zs i jā t c a u r 3 m m l ie lām sieta- acīm, ne va i r a k p a r 5% lakstu dr og ā un ne va i rā k p a r 3% lapu drogā.

Laks tu un lapu d r o g a s s ap re sē ķ īp ās va i bāķos pa 50 kg, 75 kg un 100 kg. Nol ik tavās u z g la b ā ķ īpās vai b ā ­ķos, ap t iekās — n os lē g tā s kafetēs sa u s ā s , labi v ē d in ā m ā s te lpās . U z g l a b ā š a n a s i lg ums 2 gadi .

Ķīmiska is sa s t ā v s . Laks t i un la p a s s a t u r ē ter i sko eļļu (l īdz 2 %) , k u r a s s a s t ā v a iet i lpst tujol s, tu jons , l i amazu- lēns un citi t erpēni . Bez ē te r i skā s e ļ ļas laks tos vēl ir r ūg tv ie la s — abs in t lns , a nabs in t ī ns , a r t a b z īn s ( la pā s v a i ­r āk nekā z iedos) ; f lavonoīdi , o r g a n i s k ā s skābes, karot īns , miecvielas , C v i ta m īn s un citi sav ienojumi .

Lie tošana . P a r a s t ā s vērmeles p r e p a r ā t i i erosina ē s t ­gr ibu, sekmē g r e m o š a n a s o r g ā n u dziedzeru sekrēci ju. Ē t e ­r i skā eļļa, l īdzīgi k a m p a r a m , d a rb o ja s uzbudinoš i uz c e n ­t r ā lo nervu s i s tēm u. No d r o g a s g a t a v o tēju, uz lē jumus , t ink tūru un eks t r ak tus , kur us lieto ē s tg r ib a s ie r o s in ā š a ­nai . Tie pa l ie l ina ku ņģ a , žu l t s un a i zk u ņ ģ a dz iedzera sulu izda l ī šanos . M ā j a s aps tā k ļo s tēju ga tavo , ņ em ot 1 tē jk a ­roti sa s m a l c i n ā t u laks tu uz 2 g l āzēm v e rdoš a ūdens , ļauj1 5 . . . 2 0 m in ū te s ievilkt ies un dzer pa '/2 g lā ze s 3 reizes d ienā p i rms ēš ana s .

T a u t a s medic īnā d r o g u lieto t ā p a t kā z in ā tn is k a jā

305

medic īnā un bez t a m vēl p ret anēmi ju , gas t r ī t i em, gā zu Uzkrāšanos za rn ā s , žu l t s p ū š ļ a un a k n u s l im ībā m, bez­miegu, cērmēm, spa l i š iem. Kā p re t t ā rp u līdzekli lieto lapu pulver i pa 1 tē jkaro tei p i rm s ē š a n a s a r p lūm ēm vai kopā a r l akr icas sa k ņ u un a n īs a au gļ u pulveri 5 d ienas. D rogu lieto a rī m ens t r uāc i j u regu lē ša na i , p re t tūsk u kā d iurēt isku līdzekli un n e p a t ī k a m a s s m a k a s n o v ē r ša n a i mutē . Ārīgi uz lē ju m us lieto kom presēs pre t i z me žģ ī ju mi em un kl iz­m ā s pre t ve l ten iska j iem tā rpiem.

P a r a s t ā s vērmeles ē ter i sko eļļu lieto vīnu un liķieru rūpniec ībā . I lgstoši lietojot t ā s p r e p a r ā tu s , p a t nel ielās devās, v a r sa indē ties, un rezu l tā tā rod as roku dr ebē šana , k rampj i , konvuls i jas , ha luc ināc i jas , t. s. «vērmeļu ep i lep­sija». S ā d a s a i n d ē š a n ā s vi sbiežāk notiek, l ietojot i lgstoši a lkohol i skus dzērienus, kuru g a t a v o š a n ā i z m a n to ta s v ē r ­meles. J a dzīvniek iem izēdina p a r a s t ā s vērmele s laks tus vai to p r e p a r ā tu s , p ienam u n ga ļa i v a r bū t īp a tn ē ja v ē r ­meļu p iegar ša .

P a r a s t ā s vē rm eles lakst i un la p a s iet i lpst j a uk to tēju sa s t ā v ā (1. p ie l ikums) .

VĒRMELE, CĒRM JU

A rtem is ia cina Berg. ; полынь цитварная.Drogas : c ērmj u vērmeles ziedi — flores Cinae\ цветки

полыни цитварной;cērmju vē rmeles laks t s — herba Cinae\ тр ава полыни

цитварной.C ē rm ju vērmele ir 4 0 . . . 7 0 cm a u g s t s a s t e ru dz i m tas

(A steraceae ) p u s k r ū m s ar va i rā k ie m sa rk anī g ie m , a u g š ­da ļā za ra in i em s tumbr iem. L a p a s pam īšu s , d ivk ār t p lū k ­sn a in i da l ī t a s s īkās d iegve ida p lūksnās . A p a k š ē jā s la pa s a r kā tu, a u g š ē j ā s sēdošas . Ziedi sīki, sakopoti kurvīšos , k ur u d i a m e t r s a p m ē r a m 6 mm. Zied se p te m br a s āk u m ā . Augl i s sēklenis.

C ē rm ju vērmele ir endē mi sks augs . S a v v a ļ ā tā s a s t o ­p a m a t ikai P a d o m j u Savien ībā Vidu sāz i jā , kur ve ido lie­las au dz es up ju ie le jās un priekška lnēs . A ug u ie spē jams ari kult ivēt .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Ziedu droga i ievāc ne iz ­p la u k u š u s ziedu ku rv īšus a u g u s t ā . A u g u s nopļau j un pēc bojā to a u g u a t l a s ī š a n a s sal iek i r d en ās kaudzī tēs , ku ra s žāvē sau lē 5 . . . 8 dienas. Augi j ā s a r g ā no lietus, tos ne­

306

dr īks t a rī pā ržāvē t , jo t a d d r o g a ir nekva l i ta t īva . Pēc ž ā ­v ē š a n a s ziedu kur v īšus nokuļ, v a i r ā k k ā r t s i j ā c au r rup ju , bet pēc t a m caur sm a lk u sietu.

D roga s a s t ā v no sīkiem, līdz 4 m m gar iem, iegaren i olveida, abos ga los nosmai lo t iem ziedu kurv īš iem. To k r ā s a dze l t enz a ļa va i b r ū n g a n z a ļ a ; s m a r ž a specif iska; g a r š a r ūg t a , dedz inoša.

D ro g a s kva l i ta t i n os aka pēc V a ls t s f a rm a k o p e ja s 10. iz­devuma. M i t r u m s d ro g ā nedr īks t p ā r s n ie g t 13%, kopējo pe lnu ne dr īk s t but va i r āk pa r 9 % , 10% s ā ls sk ābē nešķ ī s ­tošu pe lnu ne v a i r ā k p a r 2 % , ci tu a u g a da ļu ( s tu mb ru , l apu) ne va i r āk par 2% , ne o rg an isk o p iema is ī jum u ne v a i ­rāk p a r 1%. O rg a n is k o p ie ma is ī jum u dr o g ā nedr īks t būt.

Drog u iesa iņo maisos. Nol i k ta vās to uz gl ab ā maisos, ap t iekās — labi nos l ēg tos t u m š a st ikla t r a u k o s va i fasētu ka r tona kast ī t ēs . U z g l a b ā š a n a s i l g u m s 3 gadi , be t pēc p ā r b a u d e s v a r u z g la b a t vēl 1 gadu .

La k s tu s d ro ga i ievāc no jū n i j a līdz a u g u s t a m . A u g u s nopļau j bez ap a k šē jā s p ā rk o k sn ē t ā s d a ļ a s un žāvē t ā p a t kā ziedu d r o g a s ieguvei. Pēc t a m tos nokuļ un a t t ī ra no s tumbr iem.

D roga s a s t ā v no ne izp lau kuš ie m ziedu kurvīšiem, la ­p ām u n s īkām, nepā rko ksnē ta s t u m b r a da ļā m . D ro g a s kr ā sa za ļa, pe lēkza ļa vai dze l tenza ļa ; s m a r ž a īpa tnē ja , ne daud z a t g ā d i n a k a m p a r a s m a r ž u ; g a r š a rū g ta .

D ro g a s kva l i tā t i no saka pēc v a l s t s s t a n d a r t a (ГОСТ 4747-49). M i t ru m s drogā nedr īk s t p ā r sn i eg t 13%, kopējo pe lnu ned r īks t bū t va i r āk p a r 9 % , c itu a u g a daļ u ( sa dze l tē ju šu lapu, pā rk oksn ē ju šo s s t u m b ru ) ne va i r āk p a r 5% , o r g a n i s k o p i em ai s ī j um u ne va i r ā k p a r 2 % , m i n e ­rālvielu p i ema is ī ju mu ne va i r āk p a r 1,5%. S a n t o n ī n a d a u ­d z u m a m dro ga j ā b ū t ne m a z ā k a m p a r 1,75%.

Drogu iesa iņo d ž u ta s m ai so s pa 20 kg un u zg labā no­l iktavās.

Ķīmiskais sastāvs. Visas a u g a d a ļa s s a t u r seskvi ter- pēnu laktonu san ton īnu . V is v a i r ā k tā ir ne izp laukušos ziedu kurv īšos — 2 . . . 6 , 5 % . Zied iem uzziedot , s a n to nī na d a u d z u m s ta jo s s a m a z i n ā s l īdz 0 , 3 . . . 1,8%. L apās s a n t o ­n īna ir 0 , 2 . . . 5 , 4 % . Sakn es , pā rko ksnē juš ie s s tu mb r i un sēk las s a n to n īn u nesa tur . D ro g ā bez t a m vēl a t r a s t a ē te ­r i skā eļļa, k u r a s ga lv e n ā s s a s t āvvi e la s ir cineols, terpi- nēns, kar v a k ro ls u. c.; kā a rī be taīns , hol īns , rūg tv ie las , ābolskābe , e t iķskābe .

307

Lietošana. Ziedu kurvīši, kurus tautā sauc par «cērmju sēkliņām» un no drogas iegūtais santonīns tiek plaši lie­toti kā prettārpu līdzekļi. Ēteriskā eļ|a un tās atsevišķās sastāvvielas uzrāda izteiktas baktericīdas īpašības un dar­bojas pret_ iekaisumiem, pavājina organisma alerģiskās reakcijas. Ēterisko eļļu var lietot bronhiālās astmas, rei­matisma, ekzēmu un rentgena apdegumu ārstēšanai. San­tonīns ietilpst dažu komplekso preparātu sastāvā.

Drogu un santonīnu drīkst lietot tikai pēc ārsta norā­dījumiem, jo lielās devās tie var radīt saindēšanos.

VERONIKA, ĀRSTNIECĪBAS

Zemteka; Veronica offici­nalis L.; вероника лекарст­

венная.

Droga: veroniku laksts — herba Veronicae\ трава веро­

ники.

Ārstniecības veronika ir

sīks, daudzgadīgs cūknātru dzimtas (Scrophulariaceae) lakstaugs ar ložņājošu stum­bru. Lapas pretējas, olveida, klātas ar matiņiem. Ziedi gaišzili, violeti vai balti, sa­kopoti ķekaros lapu žāklēs. Zied no m aija līdz augustam.

Auglis pogaļa.Mūsu republikā ārstnie­

cības veronika sastopama

bieži mežos, pļavās, krūm ā­jos, bet audzes neveido.

Ievākšana un sagatavo­šana. Drogai ievāc lakstus ziedēšanas laikā jū lijā , au­gustā, nogriežot tos līdz ze­mei. Nogrieztos lakstus iz­klāj p lānā slānī un žāvē, sar­

gājot no tiešiem saules sta­riem, lai droga nezaudētu

dabisko krāsu.308

D roga s a s t ā v no laks t iem ar ziediem, z ic dpum pur i em un d a ž a d a s g a t a v ī b a s pa k ā p e s augļiem. T ā s kr ā sa pelē- c īgza ļa , ziedi zili violeti. D r o g a s s m a r ž a vā ja , p a t īk am a ; g a r š a r ūg ta , save lkoša .

Drogu s a g a t a v o ga lv e n o k ā r t ekspor tam, un tā s kv a l i ­tāt i n o sa ka pēc v i eno ša nā s a r ā r zem ju f i rmām. M i t r u m s dr og ā nedr īk s t p ā r s n i e g t 14%, sa m e ln ē ju šu un sab rūnē - j u š u laks tu ned r īk s t but va i r āk p a r 5 % , o rg an is k o p iem ai ­s ī j umu ne va i r ā k p a r 2 % , ne or ga n is ko p ie ma is ī ju mu ne va i rā k p a r 0,5%.

D rog u iesa iņo ķ īpās pa 50 kg un u z g la b ā no l ik­ta vās .

Ķīmiskais sa s tā vs . D rog a s a t u r miecvielas, rūgtvie- las, n ed au d z ē te r i sk ās eļļas, g l ikozīdu aukubīnu , saponī- n u s u. c.

Lie tošana . Pie m u m s dr o g u lieto g a lv en okā r t t a u t a s medic īnā kā a t k r ē p o š a n a s un sv iedrē jošu līdzekli s a a u k ­s tē ša n ās , p l au šu tuberkulozes , a s tm a s , a i z s m a k u m a ā r ­s t ēšan a i , kā d iurē t i sku līdzekli u r īn pū š ļ a s l imību, n i e r ­akmeņu, p o d a g r a s un hroni sku ā d a s sl imību ā rs t ēšana i . No d r o g a s g a t a v o uz lē jumu, ņ em ot 1 ēd am ka ro t i d r o g a s uz 2 g l ā z ē m ve rd oša ūdens . U z lē ju m u izdzer v ienā dienā. Ār īgi d r o g a s e ļ ļas izvi lkumu lieto s t ru to jo šu brūču, a p ­deg u m u , ā d a s niezes un ēde^ ā rs tē ša na i . V a r l ietot ar ī a u g u sulu, sv a ig u vai konservē tu a r sp i r tu un P e ru b a l ­zamu.

L i te ra tū rā ir norād ī j um i , ka ā r s tn iec ības ve ronikas a k ­t īvo vielu iedarb ība n a v spēc īga .

v ī b o t n e , p a r a s t a

Vīpata ; A rtem is ia vu lgaris L.; полынь обыкновенная, чернобыльник.

Drog a: vībo tņu laks t s — herba Л rtemisiae-, трава по­лыни обыкновенной.

P a r a s t ā vībotne ir 6 0 . . . 150 cm a ugs ts , d a u d z g a d ī g s as te ru dz im ta s (A sleraceae) l a k s ta u g s . S t u m b r s r ievains , bieži vien z i lganvio le t s . L a p a s p lū ks na in i dal ī t as . To v i r s ­pus e za ļa, kai la , a p a k š p u s e bal t i tū ba ina . Ziedi dzel teni va i sa rk a n b rū n i , nokarenos kurvīšos, kuri sakopoti sk aras .

309

Zied jū lijā , augustā. Pa­rastā vībotne sastopama visā republikā kā nezāle dārzos, upmalās, laukos, ceļmalas, nezālienēs.

Ievākšana un sagata­vošana. Lakstus ievāc zie­dēšanas laikā jū lijā , au­gustā, nogriežot līdz 35 cm

garas un līdz 5 mm res­nas auga galotnes bez koksnainās daļas. Lakstus izklāj 3 . . . 5 cm biezā slānī un žāvē nojumēs, bēniņos, sargājot no saules gais­mas vai kaltēs līdz 40°C temperatūrā, kur laba ven­tilācija . Drogas iznākums

ir 2 3 ...2 4 % no svaiga materiāla svara.

Drogā ir brūnganpelē- kas lakstu galotnes ar la ­pām, kuru garums sa­sniedz 12 cm un platums 10 cm. Lapu virspuse brūnganzaļa, bet apakš­puse pelēkbalta. Ziedu kur­

vīši pelēcīgbrūngani. Dro­gas smarža aromātiska;

garša vircota.

Drogas kvalitāti no­saka pēc starprepublikā- niskajiem tehniskajiem noteikumiem (MPTY-42

№ 700-62). M itrums drogā nedrīkst pārsniegt 13%, sa- brūnējušu un samelnējušu lakstu nedrīkst būt vairāk par 4% , stumbru, kas resnāki par 5 mm, ne vairāk par 10%, sabirzumu, kurus var izsijāt caur 1 mm lielām sieta acīm, ne vairāk par 3% , organisko piemaisījumu ne vairāk par

2% , neorganisko piemaisījumu ne vairāk par 1,5%.Drogu iesaiņo maisos pa 2 0 ...2 5 kg. Noliktavās to

uzglabā maisos, aptiekās — noslēgtās kastēs labi vēdi­nāmās telpās.

310

Ķīmiska is s as tā vs . Vībotņu lakst i s a t u r ē te r isko eļļu (0,1 . . . 0 , 6 % ) , k u ra s g a l v e n ā s s a s t āvv ie la s ir cineols, tu- jons, borneols ; rūg tv ie la s , sveķveida vielas, miecvielas, ka- rot īnu, C v i ta mīn u . S a k ņ u ē te r i skās e ļ ļa s g a lv e n ā sa s tā v- viela ir d i h id romat r ik ares te r i s , bez t a m vēl s ak n ēs a t ­r a s t a s gļotvielas , inul īns , miecvielas u. c.

L ie tošana . Vībotņu la ks t u a k t īv ā s vielas ierosina ē s t ­gribu, s t im ulē g r e m o š a n a s t r ak t a dz iedzeru sekrēci ju, d a r ­bo ja s nomier inoši uz cen t rā lo nervu s i s tēmu, pret k r a m ­pjiem, m a z in a sāpes . T ā m piemī t an t i se p t i sk as , t e m p e r a ­tū ru p a z e m in o š a s un o r g a n i s m u spēc ino šas īpaš ības. Vībotņu lakst i iet i lpst Zdrenko m i k s t ū r a s s a s t āvā , kuru ražo r ūpnī cā s un lieto kā s i m pt om ā t i s ku līdzekli dažu ļa u n d a b īg u a ud zē ju formu, gas t r ī tu un k u ņ ģ a čūlu ā r s t ē ­šana i .

T a u t a s medic īnā d ro g u lieto iekšķīgi p re t bezmiegu , epi leps iju, ne i ras tēn i ju , g a lv a s s ā p ē m , zobu sāpēm, b r o n ­h iā lo as tm u, grū t n ie c īb as toksikozēm, r e im a t i s kā m sāpēm, n ie rakm eņi em un u r īn pūš ļa akmeņiem, p la ušu tuberkuloz i (kopā a r m e d u ) . D rogu lieto arī sieviešu s l i mī bām sāpju m a z i n ā š a n a i , dzem dīb u ak ta s t i mu lē šan a i , amen ore jām, d i s m eno re jā m , it sevišķi j aunie tēm. S im no lū ka m biežāk g a t a v o v ībotņu sa k ņ u uz lē jum u un tēju, ņem ot 2 ē d a m ­ka ro tes s a s m a l c i n ā t u s a k ņ u u,z '/2 l ūdens un dzer pa1 . . . 2 g l āzēm dienā. P r e t cē rm ēm bērn iem dod laks tu pulveri pa 0 , 1 . . . 0 , 2 4 dienā. No v ībotņu lakst iem un s a k ­nēm g a ta v o to sp i r ta eks t rak tu t a u t a s medic īnā lieto kuņģa , t a i s n a s z a r n a s un dzem des vēža ā r s t ē šan a i . Kā nomier i ­nošu un p r e t s ā p ju l īdzekli g a t a v o tēju, ņe mo t 3 t ē jk a r o ­tes laks tu uz IV2 g lā ze s ūdens .

D rogu l ietojot i lgs toš i vai a rī l ielās devās , v a r notikt s a in d ē š a n ā s .

Ār īgi d ro g u lieto pe ldēm, ap l iekamiem (k omp resēm) , pre t n ie ra km eņi em un u r īn pū š ļa akmeņiem, kā a s i ņoš anu a p t u r ē t ā j u līdzekli , p r e t dzem des kakla erozi ju, augoņiem, loc ī tavu sā pēm, ieka isumiem. Uz grū t i dz ī s to šā m brūcēm un čū l ām liek sa ber z tu sv a ig u laks tu pu t r iņu .

P a r a s t o vībotni lieto a rī kā garšv ie lu pie g a ļ a s ēd ie ­niem.

311

v ī g r i e z e , p a r a s t a

Filipetidula ulmaria (L.) Мах.; лабазник вязолистный.

VĪGRIEZE, L IELZ IEDU

rUipendula hexapetala G il.; лабазник шестилепсстной.

Drogas: parastās vī­griezes ziedi — flores Fi- lipendulae ulmariae;цветки лабазника вязо- листного;

vīgriežu saknenis ar saknēm — rhizoma cum radicibus Filipendulae; корневище с корнями лабазника шестилепесг- ного.

P a r a s t ā v ī g r i e z e ir līdz 1,5 m augsts, daudzgadīgs rožu dzimtas (Rosaceae) lakstaugs ar ložņājošu sakneni un za­rainu stumbru. Lapas

10. . . 25 cm garas un 5 . . . 15 cm platas, pamīšus,

plūksnaini dalītas, to virs­puse tumšzaļa, apakšpuse balti tūbaina. Ziedi sīki,

dzeltenbalti, smaržīg i, sa­kopoti blīvā skarā. Zied jūn ijā , jū lijā .

L i e 1z ie d u v ī ­g r i e z e ir līdz 80 cm augsts, mazzarains, daudz­gadīgs lakstaugs. Dažu sakņu galos atrodas bum- buļveida paresninājum i.

Lapas 4 . . . 18 cm garas un 2 . . . 4 cm platas, da lī­

tas sīkās plūksnās, abās

312

pusēs za ļas . Ziedi sīki, ba l t i va i bā l roža ini , sakopot i skarā, Zied no jū n i j a l īdz a u g u s ta m .

M ū s u republ ikā p a r a s t ā v īgr ieze s a s t o p a m a bieži m i t ­r ā s p ļavās , u p m a lā s , k r ūm ā jo s , v ie tām pa t ve se lā m a u ­dzēm. Liclziedu v īgr ieze s a s t o p a m a ne bieži sa u sā s , s a u ­la inās paka lnē s , m ež m a lā s , p ļavās .

I ev āk ša n a un s a g a t a v o š a n a . Z iedus dr og a i ievāc no p a r a s t ā s vīgr iezes , nogr iežo t z iedkopas p i lnz iedu laikā j ū ­ni jā un jūl i j ā . T ās ā tr i žāvē ēn a in ā vietā, ca ur vē jā , no­jumēs .

D rog ā ir 1 0 . . . 15 cm g a r a s z i edkopas va i a tsevišķ i ziedi 4 . . . 6 m m diame t rā . D roga dze l ten īga , a r īp a tnē ju s m a r ž u un s a lk a n u gar šu .

S a k n e ņ u s drog a i ievāc no lielziedu v īgr iezes v e ģ e t ā ­ci jas perioda be ig ās sep tembr ī , oktobr ī vai agr i p a v a s a r ī aprī l ī . Tos izrok, nobi rd ina zemes , m a z g ā tekošā ūdenī , v ī t ina, t ad žāvē bēniņos, labi v ē d i n ā m ā s te lp ās vai kal tēs līdz 60 °C te m p era tū rā .

D rogā ir l īdz 10 cm gar i un l īdz 1,5 cm d ia m e t r ā veseli va i sa lūzuš i sakne ņ i a r saknē m. To v i r sm a ne līdzena , g r u m b u ļa in a . S a k n e s t ievas, c i l indr i skas , to v id us da ļ ā vai ga los l īdz 15 cm gar i vā rp s tv e id a vai lodveida pares - n inā jumi . S akneņi d r og ā tu m šb rū n i , lū zum ā b r ū n g a n i vai rožaini . D r o g a s s m a r ž a r a k s tu r īg a ; g a r š a rū g ta , s ave l ­koša.

D r o g a s kva l i tā t i nosaka pēc s ta rp rcp u b l i k ān is k a j i em teh ni sk a j iem note ikumiem (MPTV-42 № 713-62). M i t r u m s d ro g ā ne dr īk s t p ā r s n ie g t 14%, l ū z u m ā s a b r ū n ē j u š u s a k ­neņu un sa k ņ u nedr īks t bū t v a i r ā k p a r 5 % , sab i rz ušu da ļu, k u ra s v a r i zs i jā t c a u r 2 m m l ie lām s ieta acīm, ne v a i r ā k pa r 3 % , or g an i sk o p ie ma is ī ju mu ne v a i r ā k pa r 1%, n e or gani sko p i ema is ī ju mu ne v a i r ā k par 2 7 o-

D r o g a s iesaiņo m ai so s pa 30 kg va i ķ īpās pa 50 kg un uz g la b ā no l iktavās .

Ķīmiska is s a s t ā v s . Vīgr iežu ziedi s a t u r ē ter i sko eļļu, k u r a s g a lv e n ā s sa s t ā v v ie l a s ir sa l ic i lskābes a ldehīds , helio- t ropīns , vani l īns ; bez t a m ar ī br īvu sa lic il skābi , giikozī- dus — g au l t e r īnu , sp i ra īnu ; kum ar īn u s , f l avonoidus, C v i t ­am īn u , miecvielas. S akneņ i a r sa k n ēm s a t u r n ed au d z ē te ­r i skās eļ ļas, me t i l s a la c i lā tu gl ikozīda ve idā un miecvielas.

Lietošana . Pie m u m s a u g u s lieto ga lv e n o k ā r t t a u t a s medicīnā . Vīgr iežu ak t īvās v ie las d a r b o ja s kā sviedrējoši , d iurēt iski un p re t i eka i suma līdzekļi. P a r a s t ā s v īgr iezes

313

ziedu uz lē jumu vai teju lieto pret s a a u k s t ē š a n o s kā te m pe ­ra tū ru pazem in o šu un sviedrē jošu līdzekli, p re t d a ž ā d ā m ā d a s s l im īb ām (derma t ī t i em, i eka i sumiem) , p re t krūšu sāpēm, u r o ģ e n i t ā lā s s i s t ē m a s ieka isumiem, pret u z b u d i n ā ­ju m u un bezmiegu. Ārīgi sa u s u ziedu pulveri i z m ant o apk a is ī ju m ie m a p p la u c ē ju m u ā rs tē ša na i . Ar ziedu n o v ā ­r ī ju mu iesaka m a z g ā t ga lvu , lai ve ic inā tu m a t u au g š a n u .

No sa kn eņ iem un s a k n ē m g a t a v o p r e p a r ā t u s a r s ave l ­košu iedarb ību un p r e p a r ā t u s re im a t i sm a ā r s tē ša na i . Tie iet i lpst a rī Zdrenko m ik s tū ra s s a s tā v ā . T a u t a s medicīnā s a k n e ņ u s lieto cau re jas , d izen tē r i jas , hemoroīdu ā r s t ē š a ­na i un kā spēc īgu d iurē t i sku līdzekli.

v i j o l ī t e , t r e j k r ā s u

Atra i tn ī te , sē rdien īte; Viola tricolor L.; ф и ал к а трех­цветная.

Drog a: t r e jk rā su vijol ī tes l aks t s — herba Violae trico- loris — трава фиалки трехцветной, Иван-д а-Марья .

T re jk rā su vi jol ī t e ir 1 0 . . . 4 0 cm au g s ts , v ie n g ad īg s vai d i v g a d ī g s (pārz iemojošs ) vi jo l ī šu dz im ta s (Viola- ceae) l a k s t au g s . S t u m b r s s tā v s va i pacils. L a p a s pa mī šu s , i e ga renas , olveida, i egaren i olve ida va i l ance t i skas . A u g ­šē jā s la pa s g a n d r ī z sēdošas . P ie lapes p lū ksna in i šķel tas . Ziedi pa v ie nam lapu žāklēs , violetzil i , bā lga nd ze l ten i , ar piesi, nekār tn i . Zied no m a i ja l īdz sep tembr im. Augl is po ga ļa a r d a u d z sēklām.

T re jk rā su vi jol ī t e s a s t o p a m a visā republ ikā. T ā a u g izk la idus laukos , s a u s ā s p ļavās , veca inēs, me žu k lajumos .

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . T r e jk rā s u vijol ī tes l ak­s tu s ievāc v a s a r a s p i rm a jā pusē ma i jā , j ūn i jā z i ed ēšan as laikā, nogr iežo t tos a p m ē r a m 5 . . . 10 cm vi rs zemes, bez s t u m b r a a p a k š ē j a s daļas , kura i n a v lapu. Neieteic ievākt pā rz ie dē ju šu s a u g u s ar po ga ļā m . L a k s tu s izklāj plānā , i r denā s lā n ī un žāvē p a ra s to s aps tā k ļo s bēniņos, no jumēs , s a r g ā j o t no t ieš iem sa u le s s ta r iem. D ro g a s iz n ā k u m s2 0 . . . 2 2 % no sv a ig a m a t e r iā la sva ra .

D rog ā ir 1 0 . . . 2 5 cm g a r a s laks tu ga lo tn es a r l a pā m un ziediem. L a p u g a r u m s līdz 6 cm. Ziedi neregulā r i , ar g a r u kā tu; v a i n a g s p iecda ļīgs , ap a k š ē jā v a i n a g l a p a pie

314

p a m a l a a r piesi; ka us s nenobirs t . Augļ i po ga ļa s , a t v e ra s pa 3 vā rs nēm .

D r o g a s kva l i tā t i no saka pēc V is sav ie n īb as s t a n d a r t a (OCT HK.BT 7327/344). M i t r u m s dro gā nedr īks t p ā r sn ie g t 14%. sa b i r z u š u a u g a da ļu , k u ra s v a r i zsi jā t c a u r 2 m m l ie lām sieta acīm, nedr īk s t bū t va i r āk p a r 3 % , o rga n is ko p iem ai s ī j umu ne v a i r ā k p a r 3 % , neo rg a n is k o p i em ai s ī j um u ne v a i r ā k p a r 1 %.

T ā p a t kā t r e jk r ā s u vi jol ī tes l a ks t us medic īnā a t ļ a u ts lietot a rī l a u k u v i j o l ī t e s ( Viola a rvensis M ur r . ) l ak­s tus , kuri j ā s a g a t a v o a tsevišķi . La uku vijol ī tes ziedi ir sīkāki p a r t r e jk r ā su vi jol ī tes ziediem; v a i n a g s t ik pa t g a r š vai mazl ie t ī sā ks p a r kausu . V a i n a g l a p a s ga išd ze l te na s , a u g š ē j ā s g a i š ā k a s vai mazl ie t vio le tas, piesis a p m ē r a m t ik­pa t g a r š kā k a u s la p u piedevas. Zied no ap r ī ļa b e ig ām līdz sep tembr im.

Lauku vi jol ī te pie m u m s b iežāk izp lat ī t a nekā t r e jk rā s u vijolīte. Tā a u g sējumos , papuvē s , dārzos , nezā lienēs .

Drogu iesa iņo ķ ipās pa 100 kg. No l ik tavā to u zgl abā ķīpās, ap t iekās — n o s l ē g tā s ka s tēs s a u s ā s , labi v ē d in ā ­m ā s te lpās. U z g l a b ā š a n a s i lg u m s 2 gadi .

Ķīmiskais sa s tā v s . Laks t i s a t u r f lavonoīdus — rut īnu, v iolakverc i t īnu, v io lan īnu; n e d a u d z ē te r i skā s eļ ļas, sapo- n īnus , C v i ta m īn u , gļotvielas , ka ro t ino īdus — karo t īnu, v io laksant ī nu , z eak sant īn u , aū ro k sa n t ī n u , f l avoksant īnu ; sa k n ēs a t r a s t s a lka lo īds violoemetīns .

Lie tošana . T re jk rā su vijol ī tes l a ks t u p re p a r ā t i sekmē bronhu dz iedzeru sekrēci ju un p a s t i p r i n a diurēzi . No d ro ­gas g a t a v o uz lē jumus , t ē jas , ku ru s lieto kā a tk r ē p o š a n a s l īdzekļus pre t a u g š ē jo e lp o š a n a s ceļu k a ta r ie m un ari kā d iurē t i skus l īdzekļus.

T a u t a s medic īnā t r e jk r ā su vi jol ī tes d ro g u izma nto plaši un daudzveid īgi . To lieto kā vielu m a i ņ a s reg u lē tā ju pre t skrofulozi , re imat i sm u, po d a g ru , a r t r ī t i em, av i tami- nozēm, k u ņ ģ a u n z a r n u t r a k t a d a rb īb a s t r auc ē ju m ie m , kā a tk rē p o ša n a s , d iurē t i sku un sviedrē jošu l īdzekli. Ārīgi lieto pe ldēm pre t skrofulozi , ekzēmām, brūcēm, čū lā m, ēdēm. izsi tumiem, de rmat ī t i em. No d r o g a s g a t a v o uz lē jumus , e ļ ļas izv i lkumus un ziedes.

Tē ja s ga tav o , ņe mo t 2 . . . 4 ē d a m k a r o t e s la ks t u uz 1 g lāzi ūdens ; dzer pa '/2 g lā ze s 3 reizes dienā . Lietojot l ielās devās, t ā v a r ra d ī t k u ņ ģ a k a i r in ā ju m u . Droga iet i lpst d a ž ā d u ja u k to tē ju s a s t ā v ā (1. p i e l ikums) .

315

VI LKĀBELE, AS INSSARTĀ

P u r p u r s ā r t ā vi lkābele; C rataegus sangu inea Pal i . ;боярыш ник кровяно-красный.

v i l k ā b e l e , d z e l o ņ a i n a

Divirbuļu vilkābele, mīklene, paērkšķ is ; C rataegus oxy- acantha L.; боярышник колючий.

Droga s : vi lkābe ļu ziedi — f lores Cralaegi-, цветки б о я ­рышника;

vi lkābe ļu a u g l i s — fructus Crataegi\ плод б о яр ы ш ­ника.

Vi lkābe les ir nelieli , 1 , 5 . . . 5 m aug s t i rožu dz imta s ( R osaceae) koki vai krūmi a r ē rkšķa in iem zariem.

A s i n s s ā r t a j a i v i l k ā b e l e i j aun ie dz inum i p u r ­pursār t i , b r ū n g a n i , kaili , a r ret iem, 2 , 5 . . . 4 cm gar iem, ta i sn iem ērkšķiem. L a p a s pamīšu s , 2 . . . 6 cm g a r a s , o trādi olve ida vai plat i roīnb iskas, a r kā tu , asu ga lu, p la t i ķīļvei- dīgu p a m a t u un a r 3 vai 7 se k lā m da ivām, kuru a pm a le zaģzobaina.- Abās l apa s pusēs ir mat iņi . P ie lap es si rpj- ve ida vai sl īpi s i rdsve ida , a r zoba inu malu . Ziedi balti , sakopot i s a m ē r ā ciešās, 4 . . . 5 cm d ia m e t r a va i r ogv e ida ziedkopās. Zied ma i jā , jūn i j ā . Augļ i 6 . . . 8 m m diame t r ā , ābolve ida , a r 2 . . . 5 kaul iņiem, a s in ssā r t i , re tāk b r ūnga n i , mi l taini , lodveida vai el ipsveida , a r k a u s l a p ā m au g š d a ļ ā . Augļi i enākas a u g u s t ā , sep tembr ī .

A s i n s s ā r t ā v i lkābe le m ū s u republ ikā s a v v a ļ ā neaug . To kul t ivē pa rk os un ap s tā d ī j u m o s kā dekora t īvu augu .

D z e l o ņ a i n a j a i v i l k ā b e l e i ērkšķi ir 2 . . . 4 cm gari . L a p a s v ie nkā r ša s , līdz 6 cm g a ra s , 5 cm p la t as , o t ­rādi o lveida, t r ī s d a iv a in a s vai p iecda iva inas , ka i la s vai ap ak šp u se dz īs lo jumu s tū ros a r ma t iņ iem. A p a k šē jā s l a ­pas bieži vien vese las. L a p a s k ā ts a p m ē r a m 3 reizes ī sāks par l apa s p lā tni . Augļ i lodveida, tu m š s a r k a n i , a r 2 va i 3 kauliņiem, kuru m u g u r p u s ē 2 vai 3 g a r e n is k a s rieviņas.

D ze loņ a inā vi lkābe le p a r e t a m s a s t o p a m a m ū s u r e p u b ­likā k rū m ā jo s un nogāzēs . To bieži kul t ivē dz īvžogos.

I e v ā k š a n a un s a g a t a v o š a n a . Vi lkābe ļu z iedus ievāc zie­d ē š a n a s s ā k u m ā m a i j ā va i jūn i ja s ā k u m ā , k am ēr da ļa ziedu vēl n a v uzz iedē jus i ( p u m p u r o s ) . Ziedkopas nogr iež kopa a r īsu, l īdz 3,5 cm g a r u z ieda kā tu un i rdeni sal iek

316

grozos. Ne vē lāk p a r 1 . . . 2 s t u n d ā m pēc ie vā kšana s ziedi j ā s ā k žāvēt . Tos izklāj 2 . . . 3 cm biezā s lān ī s i l tos bēniņos, kal tēs, labi v ē d i n ā m ā s te lpās. J a žāvē bēniņos , pa nakt i j ā a i zver logi, lai d ro g a n e sa m i t r i n ā t o s no mi t rā n akt s ga isa , jo tā ir ļoti b igroskopiska . Pēc i z ž ā v ē š a n as drogu tūl ī t iesaiņo. S a u s a s d r o g a s i z n ā k u m s ir 1 8 . . . 2 0 % no s v a ig a m a t e r i ā l a sva ra .

A u g ļu s ievāc rudenī , kad tie p i lnīgi no ga tav oju š ie s . Noplūc vi su v a i rogu un pēc t a m a td a la a u g ļu kā tus , k a u ­sus un bojā tos augļus . A u g ļu s izber 2 . . . 3 cm biezā s lān ī uz siet iem un žā vē s i l t ās t e lpā s va i ka l tēs 5 0 . . . 6 0 ° C te m p e ra tū rā . Pēc i z ž ā v ē š a n as a u g ļ u s vētī un a t t ī ra p iem ai ­s ī jumus . D r o g a s i znā ku m s ir 25% no sv a ig u aug ļu s va ra .

Ziedu d r o g a s a s t ā v no a tsev išķiem ziediem va i vese­lām z iedkopām a r va i r āk iem ziediem, z ie dpum pu r i em un ziedu kāt iem va i z iedkopas as s pa l iekām. Ziediem ir p a ­p la š i n ā t a z iedgul tne, kas pār ie t p iecda ļ īgā kausā . V a in a g s bā ldze ltens . Ziedu d i a m e t r s 1 5 . . . 17 mm , p u m p u r u —3 . . . 4 mm. D r o g a s sm a r ž a vā ja , īp a tn ē ja ; g a r š a vāj i rū g t en a , g ļo ta ina .

D r o g a s kva l i tā t i n o sa ka pēc V a ls t s f a rm ak o p e jas 10. iz­devuma. M i t r u m s dro gā nedr īk s t p ā rs n i e g t 14%, kopējo pe lnu nedr īks t bū t v a i r ā k p a r 11%, ci tu a u g a da ļu (a t s e ­v išķu ziedu kātu, nobi rušu da ļy, l apu u. c.) ne va i r āk pa r 3 % , s a b r ū n ē j u š u ziedu ne v a i r ā k p a r 3 ,5%, o r g a n is k o pie­m a is ī j u m u ne va i r āk p a r 0,5%. neo rg a n is k o p ie ma is ī jum u ne v a i r ā k p a r 0,5%.

D rogu iesaiņo a r p e r g a m e n t u izk lā tās s a p lā k š ņ u k a s ­tēs, k u rā s novieto t r a u c iņ u a r h loroformā s a m i t r i n ā t u v a ­tes piciņu, lai ziedos neieviestos kukaiņi , va i a rī maisos .

Augļu d ro g a s a s t ā v no ciet iem kauleņiem, kuru g a r u m s8 ... 14 m m un d ia m e t r s 6 . . . 10 mm. To a u g š d a ļ ā s a s k a ­t ā m a a p m a le a r 5 zobiņiem; v i r s m a kroka ina , a r ka u sa r ē tā m va i ka u sa pa l iekām. Kaulen ī ir 2 va i 3 (1 . . . 5 ) ne­r egulā r i t r ī s s t ūr a in i , a p m ē r a m 5 m m gari , ga i šdzel ten i , k rokaini kaul iņi . Augļi t u m š s a r k a n i , o ranž i va i b rū n g an - oranž i . D r o g a s s m a r ž a vā ja , a r o m ā t i s k a ; g a r š a viegli s a ­velkoša, sa ld ena .

D r o g a s kva l i tā t i n osa ka pēc V a ls t s f a rm a k o p e ja s 10. iz­de vuma. M i t r u m s d r o g ā nedr īks t p ā r s n ie g t 14%, kopē jo pe lnu nedr īks t bū t v a i r ā k p a r 3 % , p ā r g a t a v o j u š o s , piede­g u š u un s a m e ln ē ju š u au g ļu ne v a i r ā k p a r 3 % , n e n o g a t a ­

317

vojušos a u g ļ u a r bālu n o k r ā s u ne va i r āk p a r 1%, p ikās sa l ip ušu a u g ļ u (pa 2 vai 3 kopā) ne v a i r ā k p a r 1%, aug ļu a r kātu, sa b i r z u šu augļu , a t sev išķu kaul iņu un za ru ne va i r ak p a r 2 % , o rg an is k o p i em a is ī j u m u ne v a i r ā k p a r 1%, ne o rg a n i sk o p ie ma is ī ju mu ne va i r ak p a r 0,5%.

Nav a t ļ a u t s p ieņemt d r o g a s a r sa d u z ē j u m a smaku, s a ­pe l ē juša s dr og as , kā a rī d roga s , k u rā m p ie ma is ī jum ā ir neēdami augļ i .

Kopš 1960. g a d a a t ļ a u t s i evākt a r ī p i e c i r b u ļ u v i l k ­ā b e l e s (C. pentagijna W. K.) z iedus un au gļu s . To augļi melni , a r pelēc īgu aps a rm i , bet i ekšpusē m īk s tu m s sarka- n īg b rū ns , a r 3 . . . 5 t r ī s s tū ra in ie m kaul iņ iem.

Augļu drog u iesa iņo m a is os pa 4 0 . . . 5 0 kg. Ziedu un a u g ļ u drogu nol ik t avās uz g la b ā maisos , z iedus ar ī k a s ­tēs, ap t ie kās — n o s lē g tā s kas tēs , sk ā r d a vai st ikla t r au kos sa u s ā s , labi v ē d i n ā m ā s telpās. A ug ļu u z g l a b ā š a n a s i lgums ir 8 gadi . Ziedu u z g l a b ā š a n a s i lg u m s nav noteikts.

Ķīmiska is sa s t ā v s . A s i n s s ā r t ā s un dze lo ņa inās v i lkābe­les drog u ķ īmiska is s a s t ā v s ir l īdzīgs. Ziedos a t r a s t a ē te ­r iskā eļļa, holīns, acet i lhol īns , t r im et i la mīns , kaf i j skābe , h lo rogēnskābe , f lavonoīdi — kvercet īns , kverc it r īns, liipe- rozīds. Augļ i s a t u r miecvielas, f l avonoīdus , t r i t e rpēnskā- bes — urso lskābi , oleanolskābi ; holīnu, acet i ihol īnu, C v i t ­amīnu , karo t īnu , eļ ļas, cukuru , o r g a n i s k ā s skābes , gliko- zīdu a m ig da l īnu . L a p ā s ir f lavonoīdi — kvercet īns, vi teksīns.

Lie tošana . Vi lkābe ļu p rep a rā t i pazem in a c en t r ā lā s nervu s i s t ē m a s uz bu d in ām īb u , tonizē s i rds muskul i , p a ­s t ip r in a as ins r i t i s i rds v a i n a g a r t ē r i j ā s un s m a d z e ņ u a s i n s ­vados , novērš n e p a t ī k a m o s a j ū t u s i rds apvidū , a r i tmi ju , t ah ikard i j u , n ed au d z p azem ina as inssp ied ienu , uzlabo mi egu un v ispā rē jo s l imnieka stāvokl i . No d r o g ā m ga ta v o t i nk tū ru un šķ idro eks t r ak tu , kur us lieto pre t funkc ionā­liem s i r d s d a r b īb a s t ra uc ē ju mie m, s i r ds v ā ju m u , angione i- rozēm, s t e n o k a r d i j a s un h ip er ton i ja s sā k u m s t a d i j ā kā a n t i s p a z m a t i s k u līdzekli , p re t bezmiegu , hiper t i reozi a r t a ­h ikardi ju , kā a r ī pre t p a a u g s t i n ā t u va i ro gdz ie dz era f un­kciju. Vi lkābe ļu p rep a rā t i i et i lpst kompleksā p re p a rā ta k a r d i o v a l ē n a s a s tā v ā . Ir norād ī jumi , ka ziedu p re ­pa rā t i d a rb o ja s spēc īg āk pa r a u g ļ u pr e p a rā t i em un ka a k ­t īvāki ir s v a ig u aug ļu un ziedu preparā t i . Vi lkābe ļu pre­p a r ā t u s lieto t ikai pec ā r s t a no rā d ī ju m a .

318

Tautas medicīnā drogas izmanto tāpat kā zinātn iskajā medicīnā. No ziediem gatavo tēju, ņemot 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens, dzer pa 1 . . . 2 ēdamka­rotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas. No svaigiem ziediem gatavo tinktūru, 1 daļu ziedu aplejot ar 10 daļām 70°

spirta, 7 dienas ekstrahē un dzer pa 1 5 ...3 0 pilieniem 2 vai 3 reizes dienā pēc ēšanas.

VĪRCELE, PARASTA

Linaria vulgaris M ill.;лыгяика обыкновенная.

Droga: vīrceļu laksts — herba Linariae\ трава

льнянки.

Parastā vīrcele ir 3 0 .. . 60 cm augsts, daudzgadīgs ciiknātru dzimtas (Scro- phulariaceae) lakstaugs.

Stumbrs stāvs, bez zariem vai mazzarains, ar lineā­rām vai lineāri lancetis- kām lapām . Ziedi dzelteni, d iv lūpain i, ar piesi, sako­

poti blīvos ķekaros stum­bru vai zaru galā. Zied no jūn ija līdz septembrim.

Auglis pogaļa.Mūsu republikā pa­

rastā vīrcele sastopama bieži kā nezāle laukos, ceļmalās un upju krastos, taču audzes neveido.

Ievākšana un sagata­

vošana. Drogai ievāc zie­

došu augu virszemes da­ļas jū lijā , augustā, nogrie­

žot tās 10. . . 15 cm virs zemes. Žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās.

Drogā ir izžāvētas,

319

2 0 . . . 4 0 cm g a r a s laks tu ga l o tn es a r ziediem, z iedpumpu- r iem un d a ž ā d a s g a t a v ī b a s pa k ā p e s augļ iem. L a p a s pe- lēc īgzaļas , ziedi o r anždze l ten i . D r o g a s s m a r ž a vā ja ; g a r š a r ū g ta , vē lāk dedz inoša.

Ķīmiskais s a s t ā v s . Vī rce ļu laks t i s a t u r a lka loīdu pega- nīnu, f la von gl ikoz īdus — l inar īnu , neo l inar īnu , pektol ina- r īnu; karo t īnu , f i toste rīnu, o r g a n i s k ā s skābes — c i t ro n ­skābi , skudr skā bi , ābolskābi , ga l lu sskābi u. c.

L ie tošana . D r o g a s iedarb ība a t k a r ī g a no alka lo īdiem un f lavonoīdiem, kur i sekmē žu l t s sekrēci ju un diurēzi . Droga ir i n d ī g a , t āpēc jāl ie to uzmanīg i .

T a u t a s med ic īnā d r o g a s uz lē jumu un tē ju lieto pret za rn u a toni ju, u r īn pū š ļ a k a ta ru , p r e t u r īn a n e s a tu rē š a n u , kā vā ju ca ur e ja s , žu l t s sekrēc i jas ve ic in ā tā ju un d iurē t i sku līdzekli. U z lē ju m u ga tavo , ap lejo t 3 tē jka ro te s laks tu ar2 g lāzēm verdoša ūdens ; dzer pa 2 va i 3 tē jk a ro t ēm v a ­karos p i rm s gulē t ie šanas .

Ār īgi d ro g u lieto kom pre sē m ā d a s s l imību, furunkulu , acu g ļo t ā d a s un p laks t iņu ieka isumu ā r s t ē ša n a i . N o v ā r ī ­ju m u ār īg a i l i e tošana i ga tavo , lēni v ār o t 4 ē d a m k a ro t e s lakstu a r ‘/г l ūd ens vai piena. No d r o g a s g a ta v o a rī ziedi hemoroīdu ā rs tē ša na i . 2 ēd a m k a r o te s lakstu s a m a i s a a r 5 ē d a m k a r o tē m cūku ta uk u vai e ļ ļas un s i lda 2 0 . . . 3 0 m i­nūtes. Izv i lkumu izkāš un a r to ieziež hemoroīdu mezglus , it sevišķi pēc vēdera izejas. Ziedi v a r lietot a rī ekz ēm as un kašķa ā r s t ē šan a i .

No d r o g a s iegūts šķ id ra i s ek s t r ak ts un a lka lo īds pega- nīns tabletēs . C e n t r ā la i s apt ieku z in ā tn is k ā s pē tniec ības ins t i tū t s ieteicis l ietot šķ idro eks t ra k tu kā caur e ja s , žu l ts sekrēc i jas ve ic in ā tā ju un d iurē t i sku līdzekli. P e g a n ī n u kopš 1966. g a d a a t ļ a u t s lietot m ia s tē n i ja s , m io pā t i j as un za rn u a izc ie tē jumu ā r s tē šana i .

Drogu lieto a rī homeopāt i jā .

Z AĶPĒDI ŅA, DUMBRĀJ U

Dilumzāle, kaķpēdiņa ; Gnaphalium ulig inosum L.; су­шеница топяная, сушеница болотная.

Droga: d u m b r ā j u za ķ p ē d iņ a s laks t s — herba Gnap- halii uliginosi; трава сушеницы топяной (болотной).

D u m b r ā j u zaķpēd iņ a ir 5 . . . 2 0 cm a ug s ts , v i e n g a d īg s as teru dz im ta s (A ste ra cea e ) l a k s t au g s , v i s caur k lāt s a r sud rabpe lēk iem, z īda in iem ma t iņ iem. S t u m b r s z a r o ja s j a u

320

;

pie pa ša pa m a ta . La pas veselas , v ienkāršas , p a m īš u s vai pušķos v i s g a r ā m s tu m b ra m . Ziedi s tobrve ida , ļoti sīki, bā lbrūn- gaui , 3 . . . 4 m m ga ros kurvīšos.Kurvīši pa 3 . . . 10 s a v u k ā r t s a ­kopoti ga lv iņv e ida pušķos zaru ga lā . Pie pušķu p a m a t a daudz zā la inu au g š l a p u . Vīkala lapas g a iš b rū n a s , s a u sa s , a r tumšāku, kailu au g šd a ļu . Zied jūl i jā , a u ­gus ta .

D u m b rā ju zaķpēd iņa s a s t o ­p a m a bieži mi t rās , pā rp lū s to š ā s vietās, ce ļmalās , g r ā v m a lā s , u p ­mala s , z iemāju labībā, kur p a ­v asa ro s ilgi s a g l a b ā j a s ūdens, bet lielas audzes neveido.

I ev āk šan a un s a g a t a v o š a n a .D u m b rā ju za ķp ed iņ as laks tus ievāc jūl i j ā, a u g u s tā , i z rau jo t a u g u a r v i sām saknēm, no kur am nob i rd ina zemi un putekļus. Uz ka t ra k v a d r ā t ­me t r a sēklai a t s tā j v i smaz 2 . . . 4 augus . Ievāktos a u g u s izklāj 3 . . . 5 cm biezā s lānī ue audekla vai siet iem un žāvē ē n a in ā s vietās, bēniņos, no jumēs vai ar ī ka ltās 3 0 . . . 4 0 °C te m pe ra tū ra . D rog as izn āku m s ir 2 3 . . . 2 5 % no sv a ig a m a te r i ā l a svara.

Droga s a s t ā v no lakst iem ar z iedkopām vai p are t am ar ī a r augļiem, dabiskā , ga i špe lēka krāsā . S t um br i 5 . . . 20 cm gar i , ci l indri ski , za rain i , re tāk bez zariem. Lapas veselas, līdz 2,5 cm g a ra s , 1 . . . 4 m m pla tas , a r vienu cen t r ā lo dzīslu. Ziedu kurvīši ļoti mazi , olveida, ziedi s tobrveida. D ro g a s sm a r ž a vā ja , sa vdab īg a ; g a r š a sāļa.

D rogas kva li tā ti nosaka pēc Va ls t s fa rm akope jas 10. iz­devuma. M i t ru m s droga nedrīkst pā rs n ie g t 13%, kopējo pe lnu nedrīkst būt va i r ak pa r 20%, 10% sā lss kābē ne­šķ īs tošo pe lnu ne va i rak p a r 10%, or gan is ko p iemais ī­ju m u ne va i rāk par 2% . neorganis ko p iemais ī jumu ne v a i ­rāk par 2%.

Kā p iemais ī jumi dr o g ā iespē jami meža zaķpēd iņ as un lauku pūte les laksti . M e ž a z a ķ p ē d i ņ a { Gnaphalium sy lva licu m L.) ir daudz lielākā pa r d u m b r ā ju zaķpēdiņu .

u — 393 321

Tās s t u m b rs bez zar iem. L ap as l ielākās, to a u g š p u s e t u m š ­zaļa, ap ak šp u se pelēka. Ziedu kurvīši pa 2 . . . 8 sakopot i īsos ķekaros vai p i r am id a lā s sk a rā s a u g š l a p u žākles. Aug sausos t i ruinos, mež m a la s , k rūmājos .

L a u k u p u t e l e (Filago arvensis L.) ir neliels, 15 . . . 30 cm augs ts , bal t i v i lna ins la k s ta u g s a r s tā vu vai pacilu s tumb ru , kas za ro ja s t ikai a u g š d a ļā . L apas līdz 1 cm ga ra s , tūba ina s . Ziedi dze l tenba l t i , s tobrve ida , sakopoti3 . . . 5 m m gar os kurvīšos. Ziedu kurv īša vīkala ā r ē jās lapas bāli t ūba inas , bet pa rē jā m ir ga i š a plēvve ida a p ­male, pēc pa rz ie dēša na s s t a rve idā atveras . A u g š l a p a s n e ­pārsn iedz ziedu kurv īšu pušķus. A ug sau sos t ī rumos , p a ­kalnos, ga lv en okār t s m i l š a in as augsn ēs .

Drogu iesa iņo baķos vai maiso s pa 20 kg, 40 kg, 60 kg. Nol ik tavas to u zgl abā baķos vai maisos , ap t iekas — no­s l ēg ta s ka s tēs vai sk ā rd a t rauko s vēsās , sa us as , labi v ē ­d in ām ās telpās. D rog as u z g l a b ā š a n a s i lgu ms 3 gadi .

Ķīmiskais s a s t āvs . D u m b rā ju z a ķp ēd iņ as lakstu ķ īmis­kais s a s ta v s vēl s a m ē r ā maz izpētīts. D roga ir a t r a s t s karo tins , C un Bi v i tamīns , miecvielas, ē te r iska eļļa, sveķ- veida vielas, f i tosterīni , a lka loīds gnafa l īn s , mikroe le­menti — varš , a lumīni j s , hroms, m a n g ā n s un arī dzelzs.

Lietošana. D um brā ju za ķpē diņ as laks tu prepa rā t i p a ­zemina a r te r iā lo as inssp ied ienu, pap la š in a as i n sv adu s , sekmē brūču, a pde gum u, čūlu sadz īšanu , s t imulē g r a n u ­lāciju un bojā to audu epi tel izāci ju. No d r o g a s g a ta v o u z ­lējumu, tē jas, eks t rak tus , pulveri , kuru lieto h iper toni jas a rs tē šana i s ākum st ad i j ā , bet kopā a r z i lās kāpnītes sakņu novā r ī j um u k u ņ ģ a un d iv padsm i tp i rk s tu z a r n a s čū l as ā r ­s tēšana i . Uzlē jumu g a t a v o š a n a i ņem 6 . . . 8 g d r o g a s uz 200 ml udens, dzer pa 4 ēd am k aro tē m 4 reizes diena p i rms ēšanas . Ārīgi lieto d ro g as e ļ ļas izvi lkumu vai uz lē jumu peldēm, apl iekamiem, kompresēm brūču, čūlu, apd egum u, fistulu a r s tē šan a i . Pe ldes i lgums līdz 30 m in ūt ēm 35 °C tem p era tū rā .

T a u ta s medic īnā drogu lieto ar ī vēl s ten okard i jas , p laušu tuberkulozes , diabē ta, k u ņģa un z a rn u sl imību (gas t r ī tu , ž a g u ) ā r s t ē ša n a i un pre t nervu uz bud in ā ju m u. Hipe r to n i ja s a r s t ē ša n a i ieteic dzer t no vā r ī j um u un v i en ­la ikus kāju pe ldes a u g a laks tu nov ā r ī j um ā (150 g d ro g as uz 3 l ūdens) pa 30 minūtēm. Ārīgi d rogu lieto dzemdes kakla e rozi jas un vēža ā r s tē šan a i , kā arī pret t r ihomonu

322

invāzijām . Slapjās ekzēmas ārstēšanai slimās vietas ap­

kaisa ar lakstu pulveri.Dumbrāju zaķpēdiņas laksti ietilpst dažu jaukto tēju

sastāvā (1. pielikums).

ZEMENE, MF.ZA

Fragaria vesca L.; земляника лесная.

Drogas: zemeņu lapa — folium Fragariae-, лист земля­

ники;zemeņu auglis — fruclus Fragariae-, плод -земля­

ники.

Meža zemene ir daudzgadigs rožu dzimtas (Rosaceae) lakstaugs ar īsu, resnu sakneni un vienu vai vairākiem stumbriem. Lapas trīsstaraini saliktas, sakārtotas rozetē. Ziedi balti, nedaudzi, sakopoti vairogos. Zied maijā, jū ­

nijā. Auglis sulīgs riek­stiņu paauglis, ko tautā sauc par ogu.

Mūsu republikā meža zemene aug bieži saula i­

nos uzkalnos, izcirtumos prifcžu un jauktos mežos, alksnājos. Vietām tā veido nelielas audzes.

Ievākšana un sagata­vošana. Lapas ievāc zie­dēšanas laikā m aijā, jū ­n ijā un ātri žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās. Drogā ir līdz 5 cm garas lapas ar 1 cm garu kātu. To krāsa zaļa vai pe- lēkzaļa, smarža vāja, īpat­nēja; garša savelkoša.

Lapu drogas kvalitāti

nosaka pēc pagaidu teh­niskajiem noteikumiem (ВТУ 1825-54). M itrums

drogā nedrīkst pārsniegt 13%, samelnējušu un sa-

II* 323

brū nē ju šu lapu nedrīkst būt va i r āk par 2 % , lapu a r kātu, kas g a r ā k s pa r 1 cm, ne va i r āk p a r 5% , ci tu a u g a daļu ne va i r āk p a r 5%.

A ugļ us ievāc s a u s ā laikā no r īta, kad nožuvus i rasa, vai ari pēcpusdienā. Mi t r ā laikā ievāktie augļi atr i bo j ā ­j a s (pelē) , bet k a r s tu m ā ievāktie — sasu t . Ievāc t ikai ve­selus, nebo jā tus augļus . Tos lieto s v a ig u s vai ari vī t ina s i l tās, labi vē d in ā m ā s te lpās un tad žāve kal tes līdz 7 0 °C te m p era tū rā . Droga sa s t ā v no izžāvēt iem, līdz 6 m m g a ­riem konusve ida augļiem, kas sa g la b a ju š i savu dabisko krāsu. D rog as s m a r ž a vā ja, tā p a s t i p r in ā s ; j a d rogu s a ­mi t r ina ; g a r š a skāba, ne daud z rū g t ena .

Augļu d ro g as kval itāt i nosaka pēc" Vi ssav ien ības s t a n ­d a r ta (OCT 4388). M i t ru m s ta ja nedr īks t p ā r s n ie g t 13%, sab i rz ušu da ļu, ga lv eno kā r t a t sevišķu r iekst iņu, nedr īks t bū t va i rāk par 5 % , o rga nis ko p iema is ī jum u ne va i r āk par 1%, ne o rgan isko p iemais ī jumu ne va i r āk par 1 %.

A ug ļu s iesa iņo maisos pa 50 kg.

Ķīmiska is s as tāv s . Zemeņu augļ i s a t u r askorbīnskābi ( 2 0 . . . 5 0 m g 100 g) , B g r u p a s v i ta m īn us , n ed au d z ē te ­r i skās eļ ļas, cukurus , o r g a n is k a s skābes, miecvielas, pek- t īnvielas, f lavonoīdus — antociānus* kvercet īnu, kverci- t r īnu; mikroelementus. L ap as s a tu r askorbīnskābi , miec­vielas, ned aud z alka lo īdu , f lavonolus.

Lietošana. S v a i g u s zemeņu a u g ļu s lieto kā diēt isku līdzekli anēmi jas , aknu , žu l t spūš ļa , l iesas, kuņģa un nieru s l imību a r s t ē šan a i un vielu m a i ņ a s regu lēšana i . No žāvē ­t iem aug ļ iem g a ta v o uz lē jumu un tēju, ņemot 2 ē d a m k a ­rotes aug ļu uz 1 glāzi verdoša ūdens; dzer pa '/2 g lāzes 3 reizes dienā kā vā ju d iurē t isku līdzekli p od agr a s , nie r­akmeņ u un ž u l t s akm eņu sl imību, m a z a s in īb a s ā r s t ē š a n a i un pre t g inekoloģiskām a s iņ ošanā m .

T a u t a s medic īna a u g ļu s lieto pre t sklerozi, hipertoni ju, z a rn u da rb īb as regulēšanai . , l ielas devās — līdz 3 kg dienā, ievērojot at t i ec īgu dietu, lieto ka p re t tā rp u līdzekli. Ārīgi sv a ig u aug ļu ap liekamos lieto hronisku ekzēmu, s a s t r u to ju m u un čūlu ā rs tē šana i .

Zemeņu lapu no vā r ī j umu vai t ē ju lieto pret caur e ju (k uņ ģa un z a r n u t r ak ta ieka isumiem) , p re t sv ī šanu nakt īs , vielu m a i ņ a s t r au cē ju mi em (izsi tumiem, furunkul iem, p in­nēm) . Sim no lū kam ņem V2 - - - 1 ēdamk aro t i lapu, aplej

324

ar 1 glāzi verdoša ūdens un lēni vara 1 5 . . . 2 0 minūtes ; n o vā r ī ju m u izdzer 1 diena.

Daudziem cilvēkiem zemenes rada a l e r ģ i skas p a r ā d ī ­bas. Zemeņu d r o g a s ieti lpst j au kto tēju s a s tā v ā (1. pieli­kums) .

Z IR G K A S T A N IS

Aesculus h ippocastanum L.; конский каштан обыкно­венный.

Droga: z i r g k a s ta ņ a sēkla — semen H ippocastan i ; семя конского каштана .

Z i r g k a s t a n i s ir dekora t īvs z i r g k a s t a ņ u d z imt as (Hip- pocastanaceae) koks a r p i r am id ā lu va in agu . P u m p u r i ļoti lipīgi, līdz 2,5 cm gari . L apa s pretējas , s ta r a in i sal iktas , a r 5 . . . 9 lap iņām. Ziedi balti , ar sa rk an iem vai dze l te­niem p lankumiem, sakopoti s t ā v ā s sk a rā s vai ķekaros. Augli s dze loņa ina pogaļa a r 1 vai 2 sēklām. Zied mai jā . Sēklas n o g a t a v o j a s septembrī , oktobrī .

Z i r g k a s ta n is sa v v a ļ ā s a s t o p a m s Persi jā , Ziemeļindi jā, Dienvidei ropā. M ūs u republ ikā to audzē kā dekora tīvu koku dārzos , parkos, ielu un ceļu aps tād ī ju mos .

Ie vākšana un s a g a t a v o š a n a . Z i r g k a s t a ņ a au g ļu s ievāc scpetrnbrī , oktobrī un a td a la ā rē jo aug iapv a lku . Sēklas ir i eapa ļas , viegli sasp ies ta s . To apva lks plāns , ada ins , sp ī ­dīgs, tu m š b rū n s , a r lielu ga išpelēku p la n k u m u pie p am ata . Sēkla s žāvē nojumēs, labi vē d in ā m ā s te lpā s vai arī ka l tēs 2 5 °C t em pera tū rā . T u m š a s sēklas pēc ž ā v ē š a n a s a t lasa . S m a r ž a s droga i nav ; g a r š a saldi rūg ta .

P a d o m j u Savien ība z i rg k a s ta ņ a sēklas eksportē, un s a s k a ņ ā a r ā rzemju f i rmu norād ī jum iem m i t ru m s ta j ā s ne­dr īks t būt l ielāks par 13%.

Drogu iesaiņo maisos.L apas ievāc bez kā ta z i edēšanas laikā. Pec dzel teno un

kai tēkļu bojā to lapu a t l ases tā s izklāj p lānā ( 2 . . . 3 cm) s lān ī labi vē d in ā m ā s te lpās žāvēšana i . Droga sa s t ā v no veselām, s ak rok ot am lapā m, kuru v i r spuse tumš za ļa , bet ap a k š p u s e g a i šza ļa . Drogai nav ne s m a r ž a s , ne ga r ša s . Arī l apas ekspor tē. S a s k a ņ ā a r ā rzemju f i rmām m i t r um s

325

t a j a s nedr īks t pā rs n ie g t 13%, t u m š u un sa b rū n ē ju šu lapu nedr īks t but va i rāk par 3 % , ci tu a u g a da ļu ne va i rāk par 2 % , organis ko un neorganis ko p ie ma is ī jum u ne v a i ­rāk pa r 0,5%. Drogu iesa iņo pre se ta s ķīpas.

Ziedēš ana s s ā k u m ā ievāc ari ziedu ķekarus , bet p a v a ­sar i kambi ja d ar b ī ba s s ā k u m ā za ru mizu. Žāvē labi v ē ­d in ā m a s te lpas va i kal tēs 5 0 . . . 6 0 ° C te m pera tū rā . D rogas iesaiņo n o s l ēd zam ās kas tēs un st ikla vai sk a rd a t raukos. Atsev išķās a u g a d a ļa s uz gl ab ā maisos , ķīpās, kastēs , s t ikla vai sk ā rd a t ra uk os labi vēd in ā m ā s telpās.

Ķīmiska is s as tāvs . Sēklas s a tu r kum ar īng l ik oz ī dus — eskul īnu, f raksīnu; sa pon lnu escīnu; f lavonoīdus, eļļu, miecvielas, cieti, f i tosterīnus, B t, C un K v i tamīnus .

L apā s ir karot inoīdi , f lavonoīdi un c i tas vielas.Ziedi s a tu r f lavongl ikozīdus — kverci t rīnu, izokverci t-

r īnu, kvercet īnu, ru t īnu ; ka ro t ino īdus u. c.Mizā ir eskul īns , fraksīns , s apo n īn s escīns, miecvielas,

f lavonoīdi u. c.Lietošana. Z i r g k a s t a ņ a pr e p a rā tu iedarbība a tk a r īg a

no flavonoīdiem, kumar ing l ikoz īd iem un saponīniem. Es- kul ins un f raksīns d a rbo ja s ka a n t ik oa gu la n t i , tic p a a u g ­st ina a s in sv adu (kapi lā ru) un er i t rocī tu rezistenci , a iz ­kavē t romb u ve idošanos p a p l a š i n a t a s vē nas un sekmē holester īna m a iņ u asinīs . Sēklu t ink tū ru un ci tus p r e p a ­r ā tu s (eskuzanu, desku zānu , venos taz inu , vazo ton īnu u. c.) lieto iekšķīgi pre t vēnu p ap la š i n ā ša n o s , t romboflebī- t iem, hemoroīdiem, kā arī pret a te roskleroz i. Tie sekmē va- rikozo čūlu sadz īšanu . Seklu t ink tū ru un mi zas eks t rak tu lieto svecī tēs hemoroīdu un ta i s na s z a r n a s e roz i jas ā r s t ē ­šanai .

T a u t a s medic īnā z i r g k a s ta ņ a ziedus, za ru mizu un sēkl- apva lku ieteic lietot p a p la š in ā tu kaju vēnu un hemoroīdu ā r s tē šana i . Sim no lūk am dzer sva igu z i r g k a s ta ņ a ziedu sulu 2 5 . . . 30 pi l ienus a r 1 ēd am ka ro t i ūd ens 2 reizes dienā. S au su ziedu sp i r ta i zvi lkumu (40 g dr o g as uz 1 / sp i r ta ) lieto ierīvējurniem pre t re im at i sm u un ar tr ī t iem. M izas n o vā r ī ju m u (50 g d r o g a s uz 1 l ūdens) lieto s ē d ­v a n n a s pret hem or oi dā lā m as i ņ o ša n ā m . Sēklap va l ku n o ­vā r ī jumu (15 g d r o g a s uz 2 5 0 . . . 3 0 0 ml ūdens) lieto ska- lojumiem pret dzem des a s i ņ o š a n ā m kl imaktēri jā , j a tās nav sa i s t ī t a s a r ļ aund ab īg iem audzē jiem.

326

ŽEŅŠEŅS, PARASTAIS

Dzīvības sakne; Panax schin-seng Nees v. Esenb., sin.P. ginseng С. А. Меу.; женьшень обыкновенный.

Droga: žeņšeņa sakne — radix Ginseng; корень жень­

шеня.

Parastais žeņšeņs ir 3 0 ...5 0 cm augsts, daudzgadīgs arāliju dziintas (Araliaceae) lakstaugs. Sakne dzeltenīga

vai balta, cilindriska, ar 2 . . . 6 sānsaknēm, pēc ārējā iz­skata atgādina cilvēka figuru. Lapas 2 . . .5 , ar garu katli, staraini piecdaļīgas, lapiņas lancetiskas ar divkārt- zāģzobainu malu. Lapas sakārtotas rozetē stumbra augš­daļā. No lapu rozetes vidus paceļas ziednesis, kura galā ir čemurveida ziedkopa ar sīkiem, zaļganbaltiem ziediem.

Auglis spilgti sarkans, su­

līgs kaulenis (oga) ar 2 vai 3 nierveida sēklām.

Zied jū lijā . Aug ļi nogata­vojas augustā, septembri.

Savvaļā parastais žeņ­

šeņs aug Tālajos Austru­mos, Piejūras apgabalā,Koreja, Ķīnā. Tālajos Aus­

trumos to ari kultivē. Mūsu republikā tas bieži izsalst.

Ievākšana un sagata­vošana. Žeņšeņa saknes

ievāc augļu nogatavoša- nās laikā. Vāc tikai tās saknes, kuru svars pār­sniedz 10 g. Šādiem au ­giem parasti ir ne mazāk par 3 lapām un vairāki augļi.

Lai saknes neievainotu, tās izrok ar speciālām kaula lāpstiņām . Audžu

saglabašanai reizē ievāc arī augļus, kurus izsēj, jo sēklas dīgst tikai pēc 18 ...

24 mēnešiem. Izraktās saknes notīra ar mīkstu

327

suku un sal iek pa 30 kg koka kas tēs, k u ra s izk lā ­ta s a r mit ru sūnu. S aknes liek k ā r t ā m ar zemi un nos uta drogu a p s t r a d e s rūpn īcām. Nežāvē tu, sv a i g u sakņ u kva- litati nosaka pēc va ls t s s t a n d a r t a (ГОСТ 10064-62). Pēc s v a ra tā s iedala 5 šķi ras, bet pēc to bo jā ju m u pakāpes kat ru šķiru s a v u k ā r t iedala 2 gru pās .

Rūpnī ca s saknes at t iecīgi a p s l r a d ā a r ūdens tvaiku, p laucē verdošā ūdenī vai vā ra cu k u ra s ī rupā . 2 ā v ē sau lē vai 3 0 . . . 5 0 ° C te m p era tū rā . Atkar ībā no s a g a t a v o š a n a s veida iegūs t balto, dzel teno un sa r k a n o sakni.

Droga ir vese las saknes , k u rā m var izšķirt 3 ga lv e n ā s d a ļa s — ga lvu, sakneni -kaklu un ga lveno sakni . G a l v a ir nel iels sa kn eņa a u g š ē jā s d a ļa s p a r e s n i n ā j u m s ar 2 vai3 snaudoš i em pumpur iem. S a k n e n i s ir 2 . . . 8 cm garš , šķ ē r sā m r ievains , tievs, a r s t u m b ru rētām. G a l v e n ā s a k n e ir līdz 25 cm g a r a un 0 , 7 . . . 2 , 5 cm resna , g a n ­drīz c il indr iska, garenisk i , re tāk spira liski r ievaina , a r2 vai 3 a tz a ro ju m ie m au g šē j ā un apakš ē jā daļā. Galva un kakls dažre iz nolūzuši . D rogas sm a rž a specif iska; g a r š a sa lda , dedz inoša, vēlāk rug tena .

Drog as kval i tāt i nosaka pēc V a ls t s fa rm ak ope ja s 10. iz­devuma. Ar 70° sp i r tu ek s t r a h ē j a m o vielu drogā jā bu t ne ma zāk par 20%, m i t ru m s nedr īks t p ā r sn i eg t 13%, kopējo pe lnu nedr īkst būt va i rak pa r 5%, tu m šu un b rū n u sak ņu ne va i r āk p a r 10%.

Drogu iesaiņo ce lofāna mai s iņ os pa 1 kg, ku ru s s a v u ­kārt ievieto pa 10 a r p e rg a m e n tu izk lā tas s ap lā k šņ u k a s ­tēs. No l ik tavas uzg lab ā kas tēs, ap t iekās — nos lēg tos st ikla t r aukos sa us ās , labi vēd in ā m ā s telpās.

Ķīmiska is s as tāv s . P a r a s t ā žeņ šeņa sakne s a t u r sapo- n īnus — pa naks oz īd us А, В, C, D, E, F; e te r isko eļļu — panacēnu , k u ra s s a s tā v ā iet i lpst seskvi te rpeni ; pa na ks- skabi , f i tosterīnus, pekt invielas , cieti, miecvielas, sveķveida vielas, C, Bi, B2 v i tamīnus , minerā lv ie las , to ska i tā da udz mikroe lementu — bāri ju , s t ronc iju, m a n g ā n u , t i t ān u , a l u ­mīni ju, silīciju, dzelzi.

L ietošana. Žeņšeņa p re p a r a t u s plaši lieto medicīnā . Tie ir vieni no labāka j ie m C N S s t imulējošiem un ton izē jo­š iem līdzekļiem; tie nav arī toksiski. Aktīvo vielu iedar ­bība uz o r g a n i s m u ir v i sp us īg a — saponīn i tonizē sirdi un as in svadus , s t imulē endokr īno s i s tēmu, sekmē hormonu producēšanos o r g a n is m a ; ē te r iskā eļļa — p an acēn s n o ­mier ina 1111 m a z i n a sāpes nervu cent ros; p a n a k ss k ā b e s t i ­

328

mulē vielu maiņu. No drogas gatavo sakņu pulveri table­tēs un dražejās, kā ari tinktūru, kura var būt sarkana vai gandrīz bezkrāsaina. Tinktūru dzer 12 ...2 5 pilienus3 reizes diena pirms ēšanas pret hipotoniju, fizisku un garīgu nogurumu, pārpūlēšanos, neirastēniju, hronisku gastritu, impotenci. Žeņšeņa preparātus pēdējā laikā ieteic lietot arī kuņģa vēža ārstēšanai kā netiešas iedarbības līdzekli. Sakni izmanto ari kosmētikā.

N. Kova|eva [35., 113. Ipp.] ieteic lietošanas veidu m ā­jas apstākļos. 30. . . 40 g smagu sakni aplej ar novārītu, atdzesētu cukurūdeni un mērcē 3 . . . 4 stundas. Pēc mēr- cēšanas sakni sagriež sīkos gabaliņos, aplej ar 500 ml 40° spirta un atstaj 17. . . 20 diennaktis tumša, vēsā vietā. Dzer pa 1 ēdamkarotei vienreiz dienā pusstundu pirms ēšanas, neuzdzerot ūdeni. P irmajās 2 nedēļās nodzerto iz­vilkumu ik dienas papildina ar 10 ml 40° spirta līdz sā­kuma tilpumam. Ārstēšanās kurss ilgst 90 dienas ar 2 pār­traukumiem ik pa 10 dienām. Kursu atkārto tikai pēc gada.

Austrumu tautu medicīnā žeņšeņa sakni lieto kā spēku atjauninatāju un dzīves pagarinataju līdzekli. Koreja auga lapas lieto brūču un čūlu ārstēšanai.

Parastais žeņšeņs ir relikts augs. No savvaļas augiem saknes ievāc maz, bet arī kultūraugu nepietiek, lai nodro­šinātu pieprasījumu preparātu ražošanai. PSRS Veselības aizsardzības m inistrijas Farmakoloģijas komiteja atļāvusi aizvietot žeņšeņa preparātus ar e l e u t e r o k o k a (Ele­utherococcus senticosus Rupr. et M axim .), M a n d ž ū r i j a s a r ā l i j a s (Aralia mandschurica Rupr. et Maxim.) un e h i n o p a n a k s a (Echinopanax elatum Nakai) tinktū­rām.

2IBUL1TIS, ĀRSTNIECĪBAS

Euphrasia stricta Host., sin. E. officinalis L.; очанка

лекарственная.

Droga: žibulīšu laksts — herba Euphrasiae\ трава

очанки.

Ārstniecības žibulītis ir 5 . . .5 0 cm augsts, viengadīgs cūknatru dzimtas (Scrophulariaceae) lakstaugs, ar stāvu, vidusdaļā un augšdaļā zarainu stumbru. Lapas olveidā lancetiskas vai olveida. Ziedi bali zili, sakopoti paskrajās

329

vārpās stumbru un zaru galā. Zied no jun ija līdz oktobrim. Auglis pogaļa.

M ūsu republikā ārst­niecības žibulītis sasto­pams bieži p|avās, norās, tīrumu malās, ce|malās, mežmalās, bet lielas au­

dzes neveido.Ievākšana un sagata­

vošana. Drogai ievāc lak­stus, ziedēšanas laikā iz­raujot visu augu ar sak­nēm. Saknes pēc tam no­griež, bet lakstus žāvēenā vai labi vedināmās telpas. Drogā ir laksti ar lapam un ziediem, kā arī nobiru­šas lapas. To krāsa pelek- zaļa. Smaržas drogai nav;

garša rugtena, nedaudz savelkoša.

Drogu uzglabā ar pa­pīru izklātās kastēs.

Ķīmiskais sastāvs.

Augs pētīts samērā maz. Tajā atrasta ēteriskā eļļa, rūgtvielas, miecvielas, sveķveida vielas, glikozīds aukubīns u. c.

Lietošana. Pie mums žibulīšu lakstus lieto tautas medicīnā un homeopātijā.

Gremošanas traucējumu novēršanai, bronhīta, kuņģa ka­tara ārstēšanai, pret paaugstinātu skābes saturu kuņģa

sulā iekšķīgi lieto drogas uzlējumu, uz 3 tējkarotēm dro­gas ņemot 2 glazēs verdoša ūdens; izdzer vienā dienā. Lieto arī lakstu pulveri, dzerot to pa 3 g diena ar pienu.

Ārīgi drogas uzlējumu lieto acu slim ību arstēšanai — pret acs gļotādas, plakstiņu iekaisumiem un plankumiem uz radzenes. Uzlējumu var izmantot acu mazgāšanai un

ari ka acu pilienus. Vienlaikus ieteicams uzlējumu lietot ari iekšķīgi. Eksperimentāli noskaidrots, ka droga iedar­bojas uz sirds muskuli.

P I E L I K U M I

1. pielikums

TĒJU RECEPTŪRA

VITAMĪNU TĒJAS

Vitamīnu lēju sastāvā ietilpst drogas, kuras satur vitamīnus un

citus savienojumus. Tējas gatavojot, ņem 1 ēdamkaroti attiecīgā drogu

maisījuma uz 1 . . . 2 glāzēm ūdens; vāra 10 minūtes; ļauj ievilkties

2 . . . 4 stundas labi noslēgtā traukā vēsā vietā, tad izkāš caur sietiņu

vai marli un dzer pa V2 . . . 1 glāzei 2 vai 3 reizes dienā.

Nr. 1*

Kožu augļi 1 d.

Upenes augļi 1 d.

Nr. 2*

Rožu augļi I d.

P īlādžu augļi 1 d.

Nr. 3

P īlādžu augļi 7 d.

Nātru lapas 3 d.

Nr. 4

Rožu augļi I d.

Brūklenes augļi I d

Nr. 5

Nātru lapas 3 d.

Burkānu saknes 3 d

Rožu augļi 3 d.

Upenes augļi 1 d

Nr. 6

Nātru lapas 3 d.

Rožu augļi 3 d.

Brūklenes augli 1 d.

* Ar * atzīmētas tējas, buru receptūru apstiprinājusi PSRS Veselības aizsar­dzības ministrijas Farmakoloģijas komiteja. Tās sagatavo d ro | J U pārstrādes rūp­nīcās. Aptiekās i īs tējas dabūjamas bez ārsta receptes. Pārējo tēju receptes ņemtas no sarakstā minētās literatūras avotiem.

331

TĒJAS ĒSTGRIBAS IEROSINĀŠANAI

Tējas gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti attiecīgā drogu maisījuma uz

I glāzi verdoša ūdens; uzvāra un jauj 20 minūtes tējai ievilkties, tad

izkāš un dzer 1 5 .. . 20 minūtes pirms ēšanas pa I . . . 2 ēdamkaro­

tēm.

Nr. 2

Vērmeļu laksti 1 d

Puplakšu lapas 1 d

Nr. 3

Vērmeļu laksti 1 d.

Kalm ju sakneņi 1 d.

Puplakšu lapas 1 d.

Ķimeņu augļi l d.

KUŅĢA TĒJAS

Tējas zarnu darbības regulēšanai

Nr. 1*

Nātru lapas 3 d.

Krūkļu miza 3 d.

Piparmētras lapas 2 d.

Kalm ju sakneņi 1 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens;

vāra 10 minūtes, izkāš un dzer pa V2 glāzes rītā un vakarā.

Nr. 4

Rūtu lapas 2 d.

Augstiņu laksti 2 d.

Dižzirdzeņu saknes I d.

Salviju lapas 1 d.

Nr. 5

Vērmeļu laksti 2 d.

Pelašķu laksti 2 d.

Pieneņu saknes 1 d.

Nr. 6

Vērmeļu laksti 7 d.

Puplakšu lapas 7 d.

Augstiņu laksti G d.

332

... Nr 1

Vērmeļu laksti 4 d.

Pelašķu lapas 1 d.

Nr. 2*

Lakricu saknes 3 d.

Krūkļu miza 2 d.

Anīsu augļi 2 d.

Sinepju seklas 2 d.

Pelašķu laksti 1 d.

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens;

vāra 10 minūtes, izkāš un dzer pa Vs glazēs rītā un vakarā.

Nr. 3

Pelašķu laksti 4 d.

Piparmētras lapas 3 d.

Puplakšu lapas 2 d.

Ķimeņu augļi 2 d.

Kumelišu ziedi 2 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

Kalm ju sakneņi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties 10 minūtes, tad izkāš un izdzer karstu vienā

reizē pirms pusdienām.

Nr. 4

Kumelišu ziedi 3 d.

Baldriānu sakneņi 2 d.

Anīsu augļi 1 d.

Dižzirdzeņu saknes 1 d.

Fenheļa augļi 1 d.

Krukļu mizas 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties 10 minūtes, tad izkāš un dzer siltu pa >/2 g la­

zēs pirms ēšanas.

Nr. 5

Fenheļa augļi 1 d.

Alteju saknes 1 d.

Kumelīšu ziedi 1 d.

Varpatu sakneņi 1 d.

Lakricu saknes 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 g lāzi verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties 1 5 ...2 0 minūtes, izkāš un dzer pa 1 glāzei

vakaros. Teju lieto kuņģa 1111 divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēša­

nai.

333

Nr. 6

Asinszāļu laksti 6 d.

Piparmētras lapas 3 d.

Pelašķu laksti 3 d.

Diļļu augļi 3 d.

Puplakšu lapas 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens;

vāra 10 minūtes, ļauj ievilkties 20 minūtes un izdzer vienā dienā

vairākās reizēs. Tēju lieto pret paaugstinātu skābes saturu kuņģa

sulā.

Nr. 7

Dižzirdzeņu saknes 2 d.

Salviju lapas 2 d.

Vērmeļu laksti 2 d.

Cigoriņu saknes I d.

Paegļu augļi 1 d.

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar l glāzi verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties 15. . . 20 minūtes, izkāš un dzer pa 1 . . . 2 g lā­

zēm diena, ārstējot gastrītus ar paaugstinātu skābes saturu kuņģa

sulā.

334

Nr. 8

Dumbrāju zaķpēdiņas laksti 2 d.

Puplakšu lapas 1 d.

Fenheļa augļi I d.

Pelašķu laksti 1 d.

Augstiņu laksti I d.

Piparmētras lapas l d.

Teju gatavo un lieto tāpat kā

tēju Nr. 7.

Nr. 9

Asinszāļu laksti 6 d.

Piparmētras lapas 4 d.

Krīikļu miza 4 d.

Maura sūrenes laksti 3 d.

Dumbrāju zaķpēdiņas laksti 3 d.

D iļļu augļi 2 d.

Baldrianu sakneņi 2 d.

Apiņu augļkopas l d.

4 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm ūdens, vāra

10 minūtes, ļauj ievilkties, tad izkāš. No rīta pirms ēšanas dzer l

glāzi, bet pārējo tēju izdzer 3 reizēs dienā. Tēju ieteic lietot pret

gastrītiem ar paaugstinalu skābes saturu kuņģa sulā un vēdera aiz­

cietēj umiem.

Savelkošās, pretcaurejas tējas

Nr. 1*

Ievu augļi 3 d.

Mellenes augļi 2 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm ūdens; vāra

20 minūtes, izkāš, atdzesē un dzer 3 reizes dienā pa 1/4-1/2 glāzes.

Nr. 2

Salviju lapas 3 d.

Mellenes aug|i 2 d.

Meža retēja sakneņi 1 d.

Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties, atdzesē, izkāš un dzer 3 reizes dienā pa '/a

glāzes 1 5 ... 20 minūtes pirms ēšanas.

Nr. 3

Salviju lapas 5 d.

Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi 2 d.

Meža retēja sakneņi 2 d.

Ķimeņu aug|i 1 d.

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

ļauj ievilkties līdz atdzišanai, izkāš un dzer pa '/2 glāzes pusstundu

pirms ēšanas.

Nr. 4*

Zalkšu sūrenes sakneņi 4 d.

Meža retēja sakneņi 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, Jauj ievilkties, izkāš un izdzer 3 reizēs vienā dienā.

Nr. 5*

Alkšņu augļkopas 2 d.

Zalkšu sūrenes sakneņi 1 d.

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens

un uzvāra; pusstundu |auj ievilkties, izkāš un izdzer 3 vai 4 reizēs

vienā dienā.

CAUREJAS TĒJAS

Nr. 1*

Krūkļu m iza 6 d.

Puplakšu lapas 2 d.

Pelašķu lapas 2 d.

Ķimeņu augļi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens;

vāra 10 minūtes, izkāš un dzer pa V2 . . . 1 glāzei vakarā.

335

Nr. 2*

Kasiju (sennas) lapas 6 d.

Krūkļu miza 5 d.

Pabērzu augļi 5 d.

Anīsu augļi 2 d.

Lakricu saknes 2 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties 20 minūtes, tad izkāš un dzer pa ‘/2 . . . %

glāzes vakarā.

Nr. 3*

Kasiju (sennas) lapas 4 d.

Plūškoku ziedi 3 d.

Anīsu augļi 1 d.

Fenheļa augļi 1 d.

Segneta sāls 1 d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā tēju Nr 2*.

Nr. 4*

Krūkļu miza 5 d.

Puplakšu lapas 2 d.

Amoliņu laksti 2 d.

Ķimeņu augļi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties 20 minūtes, izkāš un dzer pa ' / j . . . 3U glāzes

vakarā.

Nr. 5*

Krūkļu miza 8 d.

Lakricu saknes 1 d.

Ķimeņu augļi 1 d.

Koriandru augļi 1 d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā tēju Nr. 4*.

ZULTSDZINĒJAS TĒJAS

Nr 1*

Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi 4 d.

Puplakšu lapas 3 d.

Piparmētras lapas 2 d.

Koriandru augļi 1 d.

136

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens;

vāra 10 minūtes, izkāš un dzer pa ‘/2 glāzes 3 reizes dienā 15 m i­

nūtes pirms ēšanas.

Nr. 2

Pelašķu laksti 5 d.

Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi 3 d.

Palm lapu rabarbera sakneņi 2 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties lidz atdzišanai, tad izkāš un dzer vakarā. Tēju

ieteicams dzert Žultsakmeņu slimniekiem.

Nr. 3

Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi 3 d.

Pelašķu laksti 2 d.

Fenhe|a aug|i 2 d.

Piparmētras lapas 2 d.

Timiāna laksti 2 d.

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm novārīta auksta

ūdens, ļauj ievilkties 8 stundas, izkāš un izdzer vienā dienā.

Nr. 4

Asinszāļu laksti 4 d.

Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi 4 d.

Maura sūrenes laksti 3 d. • 1

Kruk|u miza 2 d.

Kumelīšu ziedi 1 d.

4 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar I litru verdoša ūdens;

uzvāra, |auj ievilkties, nokāš un izdzer 5 reizēs vienā dienā 1 stundu

pēc ēšanas. Tēju ieteicams dzert žultsakmeņu slimniekiem.

Nr. 5 •

Augstiņu laksti 10 d.

Kumelīšu ziedi 2 d.

Kalmju sakneņi 1 d.

Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi 1 d.

Kukurūzas irbuļi ar driksriām I d.

4 ēdamkarotes drogu' maisījuma aplej ar 1 litru ūdens; ļauj

ievilkties 6 . . . 8 stundas, tad 5 minūtes vāra, izkāš un dzer no rīta

pirms ēšanas pa 1 glāzei, bet pārējo da|u izdzer 4 reizēs dienā.

337

Nr. 6

Asinszāļu laksti 2 d.

Pelašķu laksti 1 d.

Kliņģerīšu ziedi 1 d.

Maura sūrenes laksti 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisijuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens;

uzvāra, ļauj ievilkties 1 5 .. . 20 minūtes, izkāš un izdzer vairākās rei­

zēs vienā dienā.

TĒJAS PRET GĀZU PASTIPRINĀTU UZKRĀŠANOS

(M ET EORISM U )

Tēju gatavošanai ņem 2 tējkarotes attiecīgā drogu maisījuma uz

1 glāzi verdoša ūdens; uzvāra, ļauj ievilkties 20 minūtes, pēc tam

izkāš, atdzesē un dzer pa '/2 •. • 1 glāzei 2 reizes dienā — 110 rīta un

vakarā.

Nr. 1*

Baldriānu sakneņi 2 d.

Piparmētras lapas 2 d.

Fenheļa angļi 1 d.

Nr. 2

Piparmētras lapas 2 d.

Dižzirdzeņu saknes 1 d.

Fenheļa augļi 1 d.

Nr. 3

Fenheļa augļi 3 d.

Kumelišu ziedi 2 d.

Piparmētras lapas 2 d.

Ķimeņu augļi 2 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

Nr. 4

Piparmētras lapas 3 d.

Kumelīšu ziedi 3 d.

Kalm ju sakneņi 2 d.

Fenheļa augļi 2 d.

Baldriānu sakneņi 2 d.

Nr. 5

Fenheļa augļi 5 d.

Ķimeņu augļi 5 d.

Piparmētras lapas 5 d.

Kumelišu ziedi 5 <1.

Paegļu augļi 2 d.

Nr. 6

Krūkļu miza 3 d.

Kumelīšu ziedi 3 d.

Fenheļa augļi 1 d.

Anīsu augļi 1 d.

Nr. 7

Auzu laksti 6 d.

Ķimeņu augļi 4 d.

Pelašķu laksti 4 d.

Kalm ju sakneņi 2 d.

D iļļu augļi 2 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

Nr. 8

Kalm ju sakneņi 10 d.

Augstiņu laksti 4 d.

Asinszāļu laksti 2 d.

Vērmeļu laksti 2 d.

Piparmētras lapas 1 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

Nr. 9

Pelašķu laksti 2 d.

Vērmeļu laksti 1 d.

Meža retēja sakneņi 1 d.

Nr. 10

Kumelīšu ziedi 1 d.

Raudeņu laksti 1 d,

338

M IKST INOSAS TĒJAS

Nr. t

Salviju lapas 1 d.

Malvu ziedi 1 d

Pluškoku ziedi 1 d.

1 tējkaroti drogu maisījuma aplej ar verdošu ūdeni; uzvāra, at-

dzese, izkāš un izlieto rīkles skalošanai.

Nr. 2

Linu sēklas 3 d.

Alteju saknes I d.

Kumelīšu ziedi I d.

Malvu ziedi 1 d.

Amoliņu ziedi l d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar I glāzi, verdoša ūdens.

Jauj' ievilkties līdz atdzišanai, tad izkāš caur marli un dzer pēc ārsta;

norādījuma.

Nr. 3*

Kumelišu ziedi 1 d.

Amoliņu ziedi 1 d.

Drogu maisījumu uzvāra, ievieto marlē un karstu liek uz slimās

vietas.Nr. 4*

Kumelišu ziedi 1 d.

Amoliņu zii^di 1 d.

Alteju lapas 1 d.

Drogu maisījumu uzvāra, ievieto mariē un karstu liek uz slimās

vietas.

Nr. 5*

Linu sēklas 3 d.

Kumelīšu ziedi 1 d.

Alteju saknes l d.

Amoliņu ziedi l d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

jauj ievilkties 1 0 ... 15 minūtes, tad izkāš caur marli un siltu lieto

mutes dobuma skalošanai.

TĒJAS MUTES DOBUM A UN DEGUNA SKALOSANAI

Nr. 1*

Ozolu mizas 3 d.

Liepu ziedi 2 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar I glāzi verdoša ūdens,

ļauj ievilkties 2 0 . . . 30 minūtes, izkaš caur marli un lieto rikles ska­

lošanai.

Nr. 2*

V īto lu (kārklu) miza 3 d.

Liepu ziedi 2d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

ļauj ievilkties 2 0 . . . 30 minūtes, izkāš caur marli un lieto rīkles ska-

'ošanai.

Nr. 3*

Kumelīšu ziedi 3 d.

Liepu ziedi 2 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

ļauj ievilkties 1 5 ... 20 minūtes, izkāš caur marli, atdzesē un lieto

rīkles skalošanai.

340

Nr. 4*

Ozolu miza 6 d.

Raudeņu laksti 4 d.

Alteju lapas 2 d.

vai alteju saknes 1 d.

Nr. 5*

Salviju lapas 1 d.

Malvu ziedi 1 d.

Plūškoku ziedi I d.

Ozolu miza 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

ļauj ievilkties 1 5 ...2 0 minūtes, izkāš caur marli, atdzesē un lieto

rīkles skalošanai.

Nr. 6

Ancišu laksti 3 d.

Kumelīšu ziedi 2 d.

Sa lv iju lapas 2 d.

1 tējkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 g lāzi verdoša ūdens, uz­

vāra, ļauj ievilkties 1 5 . . . 20 minūtes, izkāš un ar siltu teju skalo

rīkli vairākas reizes dienā.

Nr. 7

Salviju lapas 3 d.

Meža avenes lapas 2 d.

Liepu ziedi 2 d.

3 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj ievilkties 15. . . 20 minūtes, tad izkāš un ar siltu tēju

skalo rīkli vairākas reizes dienā.

Nr. 8

Meža retēja sakneņi 3 d

Alteju saknes 3 d.

Ozolu miza 3 d.

Salviju lapas 3 d.

Fenheļa augļi 1 d.

1 tējkaroti drogu maisījuma aplej ar glāzi auksta ūdens, pēc 5

stundām uzvara, |auj ievilkties 10. . . 15 minūtes, nokāš un vēl siltu

izlieto rīkles skalošanai vairākas reizes diena.

Nr. 9

Piparmētras lapas 3 d.

Kumelīšu ziedi 3 d

Salviju lapas 3 d.

Fenhe|a augji 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar I glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, |auj ievilkties 20 minūtes, izkāš un lieto vairākas reizes dienā

sillu.

Nr. 10

Rūtu laksti I d.

Kume|pedu sakneņi 1 d.

Drogu tnaisijumu saberž smalka pulverī un šņauc caur degunu

pret iesilām.

Nr. 11

Kumelišii ziedi 1 d.

Tīruma kosas laksti I d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar I g lāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj ievilkties 15. . . 20 minūtes, izkāš un lieto deguna ska­

lošanai.

D IURĒTISKAS (U R IN DZ IN Ē JA S ) TĒJAS

Nr. 1*

Milteņu lapas 2 d.

Rudzupuķu ziedi 2 d.

Lakricu saknes 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens;

vāra 10 minūtes, izkāš caur marli un lieto pēc ārsta norādījuma.

Nr. 2*

f M ilteņu lapas 3 d.

Rudzupuķu ziedi I d.

Lakricu saknes 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 g lāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj ievilkties 15 minūtes, tad izkāš caur marli un <dzer 3 . . .

5 reizes dienā pa ēdamkarotei 20 minūtes pirms ēšanas nieru slimību

un tūskas ārstēšanai.

311

Nr 3*

Paeg|u aug|i 2 d.

Tīruma kosas laksti 2 d.

Vārpatu sakneņi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens,

ļauj ievilkties 15 minūtes, izkāš caur marli un lieto pēc ārsta norā­

dījuma.

Nr. 4*

Paeg|u aug|i 4 d.

Dižzirdzeņu saknes 3 d.

Rudzupuķu ziedi 3 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens,

ļauj ievilkties 15 minūtes, izkāš caur marli un lieto pec ārsta norā­

dījuma.

Nr. 5*

Puplakšu lapas 4 d.

Milteņu lapas 2 d.

Rudzupuķu ziedi 1 d.

Pētersīļu augļi 1 d.

Bērzu pumpuri I d

Ālantu sakneņi ar saknēm 1 d

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

vāra 10 minūtes, izkāš caur marli un dzer pa ’/2 glāzes 3 reizes

dienā 20 minūtes pirms ēšanas

Tējas Nr. 6 . . . 17 gata\o, 1 ēdamkaroti attiecīgā drogu maisī­

juma aplejot ar 1 glāzi auksta ūdens; ļauj ievilkties 5 . . . 6 stundas,

tad vāra 10. . . 15 minūtes uz lēnas uguns, izkāš un izdzer vairākās

reizēs vienā dienā.

342

Nr. 6

Blakteņu saknes 1 d.

Lakricu saknes 1 d.

Paegļu augļi 1 d.

Lupstāju saknes 1 d.

Asinszāļu laksti 1 d.

Nr. 7

Pētersīļu saknes 1 d.

Blakteņu saknes 1 d.

Lakricu saknes 1 d.

Fenheļa augļi I d.

Kosu laksti 1 d.

Nr. 8

Pelašķu laksti 2 d.

Bērzu pumpuri 2 d.

Milteņu lapas 2 d.

Rasaskrēsliņu laksti 1 d.

Kalm ju sakneņi 1 d.

Nr. 9 .

Plūškoku ziedi 4 d.

Bērzu lapas 3.d.

Veroniku laksti 3 d.

Maura sūrenes laksti 3 d.

Ancišu laksti 3 d.

Nr. 10

Linu sēklas 5 d.

Berzu lapas 2 d.

Rožu augļi 2 d.

Meža zemenei lapas 1 d.

Nātru lapas 1 d.

Nr. 11

Vārpatu sakneņi 3 d.

Blakteņu saknes 3 d

Bērzu lapas 3 d

Lupstāju saknes 2 d

Pētersīļu augļi 1 d

Nr. 12

Kosu laksti 4 d.

Milteņu lapas 2 d.

Maura sūrenes laksti 2 d.

Trejkrāsu vijolītes laksti 2 d

Bērzu pumpuri 2 d.

Nr. 13

Tauksakņu saknes t d.

Kosu laksti 1 d.

Trejkrāsu vijolites laksti 1 d.

Māteru laksti 1 d.

Asinszāļu laksti 1 d.

Nr. 14

Berzu lapas 1 d.

Milteņu lapas 1 d.

Kukurūzas irbuļi ar drik

snām 1 d.

Lakricu saknes 1 d.

Vārpatu sakneņi 1 d.

Nr. 15

Milteņu lapas 4 d.

Blakteņu saknes 3 d.

Trūkumzālīšu laksti 1 d

Pētersīļu augļi 1 d.

Piparmētras lapas 1 d

Nr. IG

Kosu laksti 4 d

Milteņu lapas 2 d.

Veroniku laksti 2 d.

Salviju lapas 2 d.

Nr. 17

Milteņu lapas 4 d.

Trūkumzālīšu laksti 4 d

Pētersīļu augļi 1 d.

Struteņu laksti l d.

Tējas Nr. 1 8 .. . 25 lieto nierakmeņu ārstēšanai. Tās gatavo, ņe­

mot 4 ēdamkarotes attiecīgā drogu maisījuma uz 1 l verdoša ūdens;

vāra 5 . . . 10 minūtes, ļauj ievilkties, izkāš un karstu izdzer vienā

reizē. Pēc tam ieteicamas karstas sēdvannas; jāievēro diēta.

Nr. 18

Bērzu pumpuri 110 d.

Brūklenes lapas 5 d

Lakricu saknes 5 d.

Kumeļpēdu sakneņi 3 d

Kosu laksti 2 d.

Nr. 19

Anīsu augļi 10 d.

Pētersīļu augļi 10 d.

Plikstiņu laksti 3 d.

Milteņu lapas 3 d.

Blakteņu saknes 3 d.

Vītolu miza 1 d.

Anīsu augļi 1 d.

Māllēpes lapas 1 d.

Liepu ziedi 1 d.

Avenes augļi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens;

vāra 5 minūtes, izkāš un dzer karstu.

Nr. 2*

Liepu ziedi 1 d.

Meža avenes augļi 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens;

vāra 5 minūtes, izkāš un izdzer vienā reizē.

Nr. 3*

Meža avenes augļi 2 d.

Māllēpes lapas 2 d.

Raudeņu laksti 1 d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā tēju Nr. 2*.

Nr. 23

Milteņu. lapas 3 d.

Blakteņu saknes 3 d.

Pieneņu saknes 3 d.

Lupstāju saknes 2 d.

Asinszāļu laksti 2 d.

Nr. 24

Meža zemenes lapas 1 d.

Brūklenes lapas 1 d.

Kosu laksti 1 d.

Lakricu saknes 1 d.

Paegļu augļi 1 d.

Ķimeņu augļi 1 d.

Nr. 25

Rtibiju sakneņi 2 d.

Bērzu pumpuri 1 d.

Paegļu augļi 1 d.

Rožu augļi I d.

Rudzupuķu ziedi 1 d.

344

SV IEDREJOSAS TĒJAS

Nr. 1*

Nr. 20

Viršu laksti 2 d.

Pētersīļu augļi 2 d.

Pupiņu augļi bez sēklām 1 d.

Lupstāju saknes 1 d.

Apiņu augļkopas 1 d.

Nr. 21

Rubiju sakneņi 5 d.

Linu sēklas 4. d.

Vārpatu sakneņi 3 d.

Blakteņu saknes 2 d.

Nr. 22

Bērzu lapas 3. d.

D iļļu augļi 2 d.

Lakricu saknes 2 d.

Ortosifona lapas 1 d.

Nr. 4*

Vītolu miza 2 d.

Māllēpes lapas 2 d.

Raudeņu laksti 1 d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā tēju Nr. 2*.

Nr. 5

Piparmētras lapas 1 d.

Plūškoku ziedi 1 d.

Liepu ziedi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens,

vāra 5 minūtes, izkāš caur marli un dzer karstu.

Nr. 6*

Liepu ziedi 1 d.

Plūškoku ziedi 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

vāra 5 . . . 10 minūtes, izkāš un dzer karstu.

NOM IER INOŠAS TĒJAS

Nr. 1*

Piparmētras lapas 2 d.

Puplakšu lapas 2 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

Apīņu aug|kopas 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens,

uzvāra un 20 minūtes |auj ievilkties, pēc tam izkāš un dzer 3 reizes

dienā pa '/2 glāzes.

Nr. 2

Baldriānu sakneņi 1 d.

Piparmētras lapas 1 d.

Kumelīšu ziedi 1 d.

Ķimeņu aug|i 1 d.

Fenheļa augļi 1 d.

2 . . . 3 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj 15 minūtes ievilkties, izkāš un dzer no rīta un vakarā

pa '/2 glāzes, it sevišķi pret zarnu spazmām un vēdera uzpūšanos.

345

Nr. 3

Baldriānu sakneņi I d

Māteru laksti 1 d.

Ķimeņu aug|i 1 d.

Fenhe|a augļi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj ievilkties līdz atdzišanai, izkāš un dzer siltu 3 reizes

dienā pa ‘/2 - 1 glāzei

Nr. 4

Puplakšu lapas 4 d.

Baldriānu sakneņi 3 d.

Piparmētras lapas 3 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj 20 minūtes ievilkties, izkāš un dzer 2 reizes dienā —

no rita un vakarā pa ‘/2 glazēs.

Nr. 5

Ķimeņu augļi 5 d.

Kumelišu ziedi 3 d

Baldrianu sakneņi 2 d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā tēju Nr. 4.

TĒJAS HEM OROĪDU ARSTĒSANAI

Nr. [*

Kasiju (sennas) lapas 1 d.

Pelašķu lapas I d.

Krūkļu miza 1 d.

Koriandru augļi 1 d.

Lakricu saknes 1 d.

I ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj ievilkties līdz atdzišanai, izkāš un dzer vakarā pa ‘/2 g lā­

zes.

Nr. 2

Nātru lapas 1 d.

Ceļteku lapas 'I d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā teju Nr, l*

316

TĒJAS S IRDS UN ASINSVADU SLIM ĪBU ARSTĒSANAI

Tējas pret neirozei« un 'spazmām

Nr. 1

Pelašķu laksti 10 d.

Baldriānu sakneņi 3 d.

Melisu lapas 3 d.

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi ūdens, |auj stā­

vēt 3 stundas, tad uzvāra, atdzesē, izkaš un izdzer vairākas reizēs

vienā dienā.

Nr. 2

Baldriānu sakneņi 4 d.

Piparmētras lapas 3 d.

Fenheļa augļi 2 d.

Kumelīšu ziedi 1 d.

Maijpuķītes ziedi 1 d.

Tēju gatavo un lielo tapat kā tēju Nr. 1.

Nr. 3

Vilkābeļu ziedi 5 d.

Maura sūrenes laksti 3 d.

Kosu laksti 2 d.

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj 30 minūles ievilkties, izkaš un izdzer vairākās reizēs

viena diena.

Nr. 4

Adonisu laksti 2 d.

Rūtu laksti 1 d.

Baldrianu sakneņi I d.

Ķimeņu aug|i 1 d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā teju Nr. 3.

N'r. 5

Māteru laksti 2 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

Piparmētras lapas 1 d.

Fenheļa augļi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj ievilkties 30 minūtes un dzer pa ‘/a glāzes 3 reizes

dienā.

347

Nr. 6

Māteru laksti 4 d.

Vilkābeļu ziedi 3 d.

Apīņu augļkopas 2 d.

2 tējkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, uz:

vāra, ļauj ievilkties 30 minūtes un dzer pa '/3 glāzes 3 reizes diena.

Nr. 7

Melisu lapas 4 d.

Māteru laksti 3 d.

Maura retēja laksti 3 d.

Plūškoku ziedi 2 d. ..

Tēju gatavo un lieto tāpat kā tēju Nr. 6.

Nr. 8

Baldriānu sakneņi 3 d.

Melisu lapas 3 d.

Apīņu augļkopas 2 d.

Pelašķu laksti 2 d.

I ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj ievilkties 20 minūles, izkāš un izdzer malkiem vairākās

reizēs vienā dienā.

Nr. 9

Bērzu lapas 1 d.

Adonisu laksti l d.

Blakteņu saknes l d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā tēju Nr. 8.

Tējas pret aterosklerozi un hipertoniju

Tējas gatavo, 1 ēdamkaroti attiecīgā drogu maisījuma aplejot ar

1 g lāzi auksta ūdens; ļauj ievilkties 3 stundas, pēc tam 5 minūles

vāra, tad atkal atstāj 15 minūtes ievilkties, izkāš un dzer pa '/3 g lā ­

zes 3 reizes diena.

Nr. I

Maura retēja laksti 3 d.

Rūtu laksti 3 d.

Melisu lapas 2 d.

Maijpuķītes ziedi 1 d.

Nr. 2

Pelašķu laksti 5 d.

Asinszāļu laksti 4 d.

Arniku ziedi 1 d.

348

Nr. 3

Pelašķu laksti C d. Vilkābeļu ziedi 3 d. Kosu laksti 3 d. Āmuļu laksti 3 d. Kapniiršu lapas 3 d.

Nr. 4

Āmuļu laksti 3 d. Vilkābeļu ziedi 2 d. Melisu lapas 2 d. Kapmiršu lapas 2 d. Ķimeņu augļi 1 d. Rūtu laksti I d.

Nr. 5

Āmuļu laksti 3 d. Pelašķu laksti 3 d.Kosu laksti 3 d.Rutu laksti 1 d.Maura retēja laksti 1 d

Nr. 6

Baldriānu sakneņi 20 d. Kapmiršu lapas 5 d. Ķimeņu augļi 5 d. Vilkābeļu ziedi 5 d. Rūtu laksti 3 d.

Nr. 7Melisu lapas 4 d.Rutu laksti 3 d.Mazā mārsilā laksti 3 d.

KROSU TĒ JA S PRET KLEPU , GARO KLEPU , ASTMU

Krušu tējas, kuru sastāvā ietilpst alteju saknes, lakricu saknes, vārpatu sakneņi un linu sēklas, gatavo, 1 ēdamkaroti attiecīgā drogu maisījuma aplejot ar 1 glāzi auksta ūdens; atstāj 2 stundas ievilkties un pēc tam 5 . . . 10 minūtes vāra. Pārējās krūšu tējas gatavo, I ēdam­karoti attiecīgā drogu maisījuma aplejot ar 1 glāzi verdoša ūdens; uzvāra un ļauj 20 minūtes ievilkties, pēc tam izkāš un dzer siltu vairākas reizes dienā pa '/2 •. • 2 glāzēm.

Nr. 1*

Alteju saknes 2 d. Māllēpes lapas 2 d. Raudeņu laksti 1 d.

Nr. 2*

Māllēpes lapas 4 d.Lielas ccļlekaš lapas 3 d. Lakricu saknes 3 d.

Nr. 3*

Salviju lapas 1 d. Anīsu augļi 1 d. Priežu pumpuri I d. Alteju saknes 1 d. Lakricu saknes 1 d.

Nr. 4*i

Alteju saknes 2,d. Lakricu saknes 2 d. Fenheļa augļi 1 d.

Nr. 5

Māllēpes lapas 1 d.

Anīsu aug|i 1 d.

Alteju saknes 1 d.

Lakricu saknes t d.

Nr. 6

Māllēpes lapas 4 d.

Deviņvīruspēku ziedi 2 d

Anīsu aug|i 2 d.

Alteju saknes 1 d.

Dzegužpuķu gumi 1 d,

Nr. 7

Alteju ziedi 1 d.

Deviņvīruspēku ziedi 1 d.

Islandes ķērpja laponis 1 d

Nr. 8

Ālantu sakneņi ar saknēm I d

Gai|biksites sakneņi ar sakneni

1 d

Māllēpes lapas 1 d.

Nr. 9

Alteju saknes 4 d.

Māllēpes lapas 2 d

Lakricu saknes 1 d.

Periheļa augļi I d.

Deviņvīruspēku ziedi 1 d

Nr. 10

Timiāna laksti 2 d.

Alteju saknes 2 d.

Māllepes lapas 1 d.

Deviņvīruspēku ziedi t d

Anīsu augļi 1 d.

Nr. 11

Trejkrāsu vijolītes laksti 4 d

Veroniku laksti 3 d.

Gaiļbiksītes ziedi 3 d

Lielas ceļtekas lapas 1 d.

Nr. 12

Anīsu augļi 1 d.

Gaiļbiksītes sakneņi I d.

Lakricu saknes 1 d.

Islandes ķērpja laponis I d.

Nr. 13

Alteju saknes 2 d.

Trejkrāsu vijolītes laksti 2 d.

Liepu ziedi 2 d.

Fenlieļa augļi I d.

Plūškoku ziedi 1 d

Nr. 14

Liepu ziedi 2 d.

Tauksakņu saknes 1 d

Vārpatu sakneņi 1 d.

Plūškoku ziedi 1 d.

Deviņvīruspēku ziedi t d

Nr. 15

Alteju saknes 2 d.

Māllēpes lapas 2 d.

Vaivariņu laksti I d.

Nr. 16

Islandes ķērpja laponis 4 d.

Gaiļbiksītes sakneņi 2 d.

Priežu pumpuri 1 d.

Nr. 17

Anīsu augļi 1 d.

Fenheļa augļi 1 d

Linu sēklas 1 d.

Timiāna laksti 1 d.

Nr. 18

Gaiļbiksītes ziedi 1 d.

Raseņu laksti I d.

Lakricu saknes 1 d.

Timiāna laksti l d.

350

Nr. 19

Plūškoku ziedi 1 d.

Rascņu laksti I d.

Lielas ce|tekas lapas 1 d.

Trejkrāsu vijolītes laksti 1 d.

Nr. 20

Ālantu sakneņi ar saknēm 1 d.

Anīsu augļi 1 d.

Trejkrāsu vijolītes laksti 1 d.

Maura retēja laksti 1 d.

Timiāna laksti 1 d.

G IN EK OLOĢ ISK AS TĒJAS

Tējas menstruāciju regulēšanai

Nr. 1

Krūkļu miza 1 d.

Irbeņu miza 1 d.

Vārpatu sakneņi 1 d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

ļauj ievilkties līdz atdzišanai, izkāš un izdzer vienā dienā.

Nr. 2

Melisu lapas 1 d.

Kliņģerišu ziedi 1 d.

Baltās panātres ziedi 1 d.

Rūtu laksti 1 d.

Kumelišu ziedi 1 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

Tēju gatavo un lieto tāpat kā tēju Nr. 1.

Nr. 3

Pelašķu laksti 1 d.

Lakricu saknes 1 d.

Paegļu augļi 1 d.

Rūtu laksti 1 d.

Asinszāļu laksti 1 d.

Nr. 21

Anīsu augļi 1 d.

Fenheļa augļi 1 d.

Kumeļpēdu sakneņi 1 d.

Timiāna laksti 1 d.

Lakricu saknes 1 d.

Nr. 22

Trejkrāsu vijolītes laksti 2 d.

Vītolu miza 1 d.

Struleņu laksti 1 d.

Plūškoku ziedi 1 d.

Priežu pumpuri 1 d.

Trejkrāsu vijolītes laksti 1 d.

351

\

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens,

|auj ievilkties līdz atdzišanai, izkas un dzer pa 2 glāzēm vakarā.

Nr. 4. . . . . . i • 1 • ' /

Melisu lapas 3 d.

Rutu laksti 2 d.

Kumelīšu ziedi 2 d.

Maura reteja laksti 2 d.

Tēju gatavo un dzer tāpat kā teju Nr. 3.

Tējas pret pārmērīgām menstruālām asiņošanām

Tējas gatavo, I ēdamkaroti attiecīgā drogu maisījuma aplejot ar

1 glāzi ūdens; uzvāra, bet, ja maisījumā ir saknes vai mizas, tad tās

vāra 5 . . . 10 minūtes, ļauj ievilkties, izkāš un dzer pa 1 glāzei rīta

un vakarā 5 . . . 8 dienas pirms menstruācijām.

Nr. I

Ozolu miza 1 d.

Meža zemenes lapas 1 d.

Maura releja laksti l d.

Meža avenes lapas 1 d.

Pelašķu laksti 1 d.

Nr. 2

Meža retēja sakneņi 5 d.

Plikstiņu laksti 5 d.

Pelašķu laksti 5 d.

Ozolu miza 2 d.

Nr. 3

Plikstiņu laksti 1 d.

Maura sūrenes laksti 1 d.

Āmu|u laksti 1 d.

Odenspipara laksti 1 d,

Nr. 4

Plikstiņu laksti t d.

Pelašķu laksti 1 d.

Baldriānu sakneņi 1 d.

Maura sūrenes laksti 1 d.

Tējas pret baltajiem ziediem

Nr. 1

Baltās panātres ziedi 3 d.

Baldriānu sakneņi 2 d.

Melisu lapas I d.

1 ēdamkaroti drogu maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj ievilkties 20 minūtes, izkāš un vairākās reizēs izdzer

vienā dienā.

352

I

Nr. 2

Maura sūrenes laksti 5 d.

Nātru lapas 3 d.

Kumelišu ziedi 1 d.

Ozolu tniza 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 litru ūdens, vāra

5 . . . 10 minūtes, |auj ievilkties, izkāš caur vati un lieto ārīgi vaginā-

liem skalojumiem.

Nr. 3

Ozolu miza 40,0

Salviju lapas 20,0

Pelašķu laksti 20,0

Drogu maisījumu aplej ar 3 l ūdens, vāra 20 minūtes, ļauj ievil­

kties 10 minūtes, izkāš caur vati un lieto vagināliem skalojumiem

2 reizes dienā.

Nr. 4

Kumelīšu ziedi 1 d.

Maura retēja laksti 1 d.

2 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 l ūdens, vāra 5 . . .

10 minūtes, ļauj ievilkties, izkāš caur vati un lieto ārīgi vagināliem

skalojumiem.

TĒJAS VIELU MAIŅAS TRAUCĒJUMU NOVĒRŠANAI

Nr. I

Salviju lapas 1 d.

Vērmeļu laksti 1 d.

Rasaskresliņu laksti 1 d.

Pelašķu laksti 1 d.

4 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar I / verdoša ūdens,

uzvara, ļauj ievilkties 15. . . 20 minūtes, izkāš un izdzer vairākās

reizes vienā dienā.

Nr. 2

Paeg|u augļi 2 d.

Ceļteku lapas 2 d.

Nātru lapas 2 d.

Asinszāļu laksti 2 d.

Augsliņu laksti 1 d.

Tēju gatavo un lieto lāpāt ka teju Nr. 1.

Nr. 3

Trcjdaivu sunīša laksti 4 d.

Trejkrāsu vijolītes laksti 4 d.

Bebrukārkliņa galotnes 1 d.

4 ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar I l verdoša ūdens,

uzvāra, ļauj 1 5 ...2 0 minūtes ievilkties, izkāš un lieto ārīgi apmaz-

gājumiein, vannām skrofulozes ārstēšanai.

Nr. 4

Trejkrāsu vijolītes laksti 40,0

Trcjdaivu sunīša laksti 40,0

Ozolu miza 20,0

Raudeņu laksti 20,0

Kalm ju sakneņi 20,0

Pelašķu laksti 20,0

Drogu maisījumu 10 l ūdens vāra apmēram 15 minūtes. Biezumus

nospiež, bet novārījumu atšķaida ar ūdeni pēc vajadzības 1 vannai.

Minētajam drogu maisījumam var pievienot ari pa 1 kg kviešu kliju,

upenes lapu un sadīgušu rudzu graudu.

Nr. 5

Trejdaivu sunīša laksti 2 d.

Trejkrāsu vijolītes laksti 4 d.

Lielā dadža saknes 3 d.

Meža zemenes lapas 3 d.

Baltās panātres ziedi 2 d.

Pelašķu laksti 2 d.

Upenes lapas 2 d.

4 Ēdamkarotes drogu maisījuma aplej ar 1 l ūdens un vāra 10

minūtes, ļauj ievilkties 1 5 ... 20 minūtes, izkāš un dzer malkiem vai­

rākas reizes dienā; bērniem dod dzert pa 1 ēdamkarotei 6 . . . 8 reizes

dienā.

TĒJAS GALVAS MAZGAŠANAI PRET BLAUGZNĀM

UN MATU SAKŅU STIPRINĀŠANAI

Tējas gatavo, 00 ,0 ... 100,0 attiecīgā drogu maisījuma aplejot ar

2 . . . 3 l ūdens; vāra 10 minūtes, ļauj ievilkties, izkāš un 3 reizes ne­

dēļā mazgā galvu. Attiecīgā sastāva tējas pa '/2 • • • 1 glāzei dienā

ieteicams dzert vienlaikus ari iekšķīgi.

354

12*

Nr. 1

Viršu laksti 1 d.

Lielā dadža saknes I d.

Nātru saknes 1' d.

Nr. 2

Nātru lapas 1 d.

Māllēpes lapas 1 d.

Apīņu augļkopas 1 d.

Nr. 3

Kalmju sakneņi 1 d.

Lielā dadža saknes 1 d.

Apīņu augļkopas 1 d.

Kumelīšu ziedi 1 d

2. pielikums

DROGU IE D A L Ī JU M SPĒC FA R M A K O T ER A PE IT ISK Ā S IE D A R B ĪB A S

DROGAS CENTRĀLĀS NERVU S ISTĒM A S NO M IER IN ĀŠAN AI

Apīņu augļkopas Baldriānu sakneņi ar saknēm Kāpnīšu sakneņi ar saknēm Kumelīšu ziedi Magoņu pogaļas

Māteru laksti Peoniju saknes Raudeņu laksti Vībotņu laksti Vīgriežu ziedi

356

DROGAS S IRD S UN ASIN SVAD U S L IM ĪB U ĀRSTĒŠANAI

Adonisa, pavasara, laksti Maijpuķītes laksti Māteru laksti

Pērkoneņu laksti Uzpirkstīšu lapas Vilkābeļu ziedi un augļi

DROGAS A S IN SSP IED IEN A PAZEM IN ĀŠAN A I

Aroniju augļiBaldriānu sakneņi ar saknēm Burkānu augļi Diļļu augļi

Māteru laksti Pīlādžu augļiTauksakņu sakneņi ar saknēm Zaķpēdiņas, dumbrāja, laksti

DROGAS A TERO SKLERO ZES ĀRSTĒŠANAI

Aroniju augļiJūraskāpostu (laminārijas) lapon Kukurūzas eļļa

Linsēklu eļļa Rožu augļi

DROGAS CENTRĀLAS N ERVU S ISTĒM A S ST IM U LĒŠA N A I UN UZBUD IN ĀŠAN AI

Citronliānas augļi un sēklas Leizejas sakneņi ar saknēm Žeņšeņa saknes un to atvietotāji

DROGAS ELPOŠANAS STIM ULĒŠANAI

Termopša sēklas

NARKOTISKAS, SPAZM OLIT ISKAS UN PRETSĀPJU DROGAS

Apīņu augļkopas

Baldriānu sakneņi ar saknēm

Beladonnas lapas

Driģeņu lapas

Bērzu piepe, melnā

Kumelīšu ziedi

Opijs

Piparmētras lapas

Rūtu laksti

Smiltsērkšķu augļi

Struteņu laksti

Velnābolu lapas

Kukurūzas irbuļi ar drīksnām

Pieneņu saknes

Retēja, maura, laksti

Struteņu laksti

Vārpatu sakneņi

Vīrceļu laksti

Āboliņu ziedi

Ālantu sakneņi ar saknēm

Altcju saknes

Amoliņu laksti

Anīsu augļi

Ceļteku lapas

Deviņvīruspēku ziedi

Eikaliptu lapas

Gaiļbiksītes sakneņi ar saknēm

Kāpnīšu sakneņi ar saknēm

Kumeļpēdu sakneņi ar saknēm

Lakricu saknes

Māllēpes lapas un ziedi

Mārsila, mazā, laksti

Panālres, baltas, ziedi

Priežu pumpuri

Raseņu laksti

Raudeņu laksti

Termopša laksti

Timiāna laksti

Vaivariņa, purva, laksti

Veroniku laksti

Vijolītes, trejkrāsu, laksti

Kosu laksti

Kumeļpēdu sakneņi ar saknēm

Milteņu lapas

Ortosifona lapas

Paegļu augļi

357

2U LTSDZINĒJAS DROGAS

Ālantu sakneņi ar saknēm

Bārbeļu saknes

Bērzu pumpuri

Biškrēsliņu ziedi

Ķimeņu augļi

Kaķpēdiņas, dzeltenās, ziedi

Kliņģerīšu ziedi

PRETKLEPUS DROGAS

D IU RĒT ISKAS DROGAS

Āboliņu ziedi

Bērzu pumpuri un lapas

Blakteņu saknes

Brūklenes lapas

Dadžu saknes

Plūškoku ziedi un augļi Rožu augļi Rudzupuķes ziedi Sunīša, trejdaivu, laksti Sūrenes, blusu, laksti

Sūrenes, maura, laksti Trūkumzālīšu laksti Vārpatu sakneņi Veroniku laksti

SV IED R Ē JO ŠA S DROGAS

Avenes, meža, augļi un laipas Dadžu saknes Kumelišu ziedi Liepu ziedi Matuzāļu laksti

Plūškoku ziedi un augļi Sunīša, trejdaivu, laksti Upenes augļi un lapas Veroniku laksti Vīgriežu ziedi

DROGAS GREM OŠANAS D Z IED ZERU S EK R ĒC IJA S V E IC IN Ā ŠAN A I

Alveju lapas Ancišu laksti Anīsu augļi Apīņu augļkopas Diļļu augļiDižzirdzeņu sakneņi ar saknēm Fenheļa augļi Islandes ķērpja laponis Kalmju sakneņi Ķimeņu augļi

Pelašķu laksti < Pieneņu saknes Piparmētras lapas Puplakšu lapas Raudeņu laksti Sinepju sēklas Sunīša, trejdaivu, laksti Timiāna laksti Vērmeļu laksti

Alveju lapasJūraskāpostu (laminārijas) la,ponis Kasiju (sennas) lapas un pākstis Krūkļu miza

Lakricu saknes Pabērzu augļiRabarberu sakneņi ar saknēm Skābeņu saknes

Alkšņu augļkopas Asinszāļu laksti Brūklenes lapas Ievu augļi Mellenes augļi Opijs

Ozolu mizaRabarberu sakneņi ar saknēm Retēja, meža, sakneņi Salviju lapas Sūrenes, zalkšu, sakneņi Zemenes, meža, lapas

358

C A U REJA S DROGAS

PRETC A U REJA S DROGAS

DROGAS IEKŠĶ ĪG O ASIŅOŠANU APTURĒŠANAI

Arniku ziedi

Bārbeļu lapas

Irbeņu miza

Kosu laksti

Kukurūzas irbuli ar drīksnām'

Melnie graudi, rudzu

Nātru lapas

Panātres, baltās, ziedi

Pelašķu laksti

Plikstiņu laksti

Retēja, meža, sakneņi

Sūrenes, blusu, laksti

Sūrenes, maura, laksti

DROGAS V IELU M AIŅAS TRAUCĒJUM U NOVĒRŠANAI

Alveju lapas

Dadžu saknes

Jūraskāposta (laminārijas) laponis

Kosu laksti

Lakricu saknes

Mellenes lapas

Sunīša, trejdaivu, laksti

SEDZOŠAS UN M IKSTINOSĀS DROGAS

PRETĪEKAISUM A DROGAS

Anīsu augļi

Arniku ziedi

Kliņģerīšu ziedi

Kumelīšu ziedi

Milteņu lapas

Pelašķu laksti

Priežu pumpuri

Rasaskrēsliņu laksti

Salviju lapas

Smiltsērkšķu aug|i

Arniku ziedi

Asinszāļu laksti

Biškrēsliņu ziedi

Eikaliptu lapas

Islandes ķērpja laponis

Kliņģerīšu ziedi un laksti

Lēpes, dzeltenās, sakneņi

Liepu ziedi

Ozolpapardes, melnās, sakneņi

Paegļu augļi

Priežu pumpuri

Raseņu laksti

Retēja, maura, laksti

Struteņu laksti

PRETM IKROBIALÀS UN ANTI PARAZITĀRĀS DROGAS

Auzu augļi

Alteju saknes

Islandes ķērpja laponis

Linu sēklas

Kumelīšu ziedi

Staipekņu sporas (likopodijs)

Tauksakņu sakneņi ar saknēm

DROGAS SKALOJUM1EM, KOMPRESĒM, VANNĀM

UN KLIZMĀM

Alkšņu augļkopas

Amoliņu laksti

Ancīšu laksti

Arniku ziedi

Asinszāļu laksti

Bērzu pumpuri un lapas

Dadžu saknes

Eikaliptu lapas

Kalm ju sakneņi

Kumelīšu ziedi

Liepu ziedi

Linu sēklas

Mārsila, mazā, laksti

Ozolu miza

Paegļu augļi

Panātres, baltās, ziedi

Priežu pumpuri

Raudeņu laksti

Retēja, meža, sakneņi

Rūtu laksti

Salviju lapas

Struteņu laksti

Sūrenes, zalkšu, sakneņi

Vijolītes, trejkrāsu, laksti

VITAMĪNU d r o g a s

Bērzu lapas

Burkānu saknes

Gaiļbiksītes lapas

Nātru lapas

P īlādžu augļi

Priežu skujas

Rožu augļi

Upenes augļi un lapas

Smiltsērkšķu augļi

Zemenes, meža, augļi un lapas

PRETALKOHOLISMA DROGAS

Apdziru laksti

Kumeļpēdu sakneņi ar saknēm

3. pielikums

DROGU IEVĀKSANAS KALENDĀRS

o o TO c» (A

Jan

vāris

Feb

ruāris

Marts

Aprīl

is V)

š Jū

nij

s

Jū

lijs

Aug

usts

Septe

mbri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Decem

bri

s

Āboliņu ziedi X X XĀlantu sakneņi ar saknēm X X X XAlkšņu augļkopas X X X X X X X

Alteju saknes X X X XAlveju lapas X XAmoliņu laksti X X XĀmuļu galotnes un lapas X X !X X X

Ancīšu laksti X X XApdziru laksti X X X XApiņu augļkopas XAroniju augļi X XAsinszāļu laksti X XAugstiņu laksti X XAvenes', meža, augļi X XBaldriānu sakneņi ar sak­ X X X X X

nēm Bārbeļu lapas X X

„ saknes X X XBebrukārkliņa galotnes X X XBergēniju sakneņi X XBērzu pumpuri X X

„ lapas X XBērzu piepe, melnā X X X X X X X X X X X XBiškrēsliņu ziedi X XBlakleņu saknes X X XBrūklenes lapas X X X X XBrūnvāllšu sakneņi ar

cjil/np mX X X

o a t l l i c u i

Burkānu augļi X XCeļteku lapas X X X XCitronliānas augļi un sēk­

lasX X

o —1 o n to M

Jan

vāris

Feb

ruāris

Ma

rts

Aprīl

is

Maij

s

Jū

nij

s w>

cs

Aug

usts

Septe

mbri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Decem

bri

s

Dadžu saknes X X XDeviņvīruspēku ziedi X X XDitlu augļi X X

1 1 o f

Dižzirdzeņu sakneņi ar X X Xsaknēm

Driģeņu lapas X X XGaiļbiksītes sakneņi ar X X X X

saknēm Gaiļbiksītes lapas, ziedi X XIevas augli X XIrbeņu miza X X

aug|i X XIslandes ķērpja laponis X X X X XKaķpēdiņas, dzeltenās, X X X

ziedi Kalm ju sakneņi X X X XKapmiršu lapas X X

„ laksti X XKāpnīšu sakneņi ar sak-

n (ī r r iX X

l l C l U

Kliņģerīšu ziedi X X X XKosu laksti X X XKrūk|u miza X X XKukurūzas irbuļi ar drīk-

c n ā r r iX X

O l 1 cl 111

Kumelīšu ziedi X X X XKumeļpēdu sakneņi ar

knp mX

O m iM I C I I I

Kumclpēdu lapas X XKurpīšu gumi X XĶimeņu aug|i X X XLaimiņa, kodīgā, laksti X XLēpes, dzeltenās, sakneņi X X X XLiepu ziedi X XLupstāju saknes X X XMaijpuķītes ziedi, lapas,

lakstiX X

Māllēpes lapas X X„ ziedi X X

Mārsila, mazā, laksti X XMāteru laksti X X XMatuzāļu laksti X X X XMellenes aug|i X XMelnie graudi, rudzuI I r i j . ____ 1 X X XMilteņu lapas X X X X XNātru lapas X X X

362

o Q f

o TO CJ w

Jan

vāris

Feb

ruāris

Maft

s

Aprī

lis

Maij

s

Jū

nij

s

Jū

lijs

Aug

usts

Septe

mbri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Decem

bri

s

Ozolpapardes, melnās, X X X Xsakneņi

O /n l i i m iza X XlilijuP ah ē rzo a u e l i X XJl u M v . 1 / - U D 1

Pacpln aueli X XPanātres, baltās, ziedi X X X XPelašķu laksti X X XPeoniju saknes X X XPērkoneņu laksti X XPieneņu saknes X XPīlādžu augļi X X XPiparmētras lapas X XPlikstiņu laksti X X X XPlūškoku ziedi X X

aug|i X XPriežu pumpuri X X XPupiņu aug|i bez sēklām X XPuplakšu lapas X XRasaskrēsliņu laksti, la ­ X X X X

pasRascņu laksti X X XRaudeņu laksti X XRetēja, maura, laksti X X X

„ meža, sakneņi X X X X X„ sudraba, laksti X X X

Rožu augļi X X XRudzupuķes ziedi X X XRūtas laksti X XSētviju saknes X X X XSinepju sēklas XSkābeņu saknes X XSmiltsērkšķu augļi X X XStaipekņu sporas XStruteņu laksti X X XSunīša, trejdaivu, laksti X 1XSūrenes, blusu, laksti X X

„ maura, laksti X X X„ zalkšu, sakneņi

ar <;aknpmX X X X

Tauksakņu sakneņi ar saknēm

X X X X

Trūkuinzālīšu laksti X X XUdenspipara laksti X X XUpenes augļi XUzpirkstīšu lapas X XVaivariņa laksti X X

a o TO £> .

W

Jan

vāris

Feb

ruāris

Mart

s

Aprīl

is

Maij

s

Jū

nij

s

Jū

lijs

Aug

usts

Septe

mbri

s

Okto

bri

s

Novem

bri

s

Decem

bri

s

Vārpatu sakneņi X X X XVelnāboia lapas Veratru sakneņi ar sak­

XX

X XX X

nēm Vērmeļu laksti X XVeroniku laksti X X XVībotņu laksti X XVīgriežu ziedi

sakneņi ar sak­X

XX

X Xnēm

Vijolītes, trejkrāsu, lakst X XVilkābeļu ziedi X X

V V

Virceļu laksti^A A

X XZaķpēdiņas, dumbrāju

la k s tiX X

Zemenes, meža, aug|i X X„ „ lapas X x

Vg u c i i j i u i ^ c i o v , l\ id o

Zibulīšu laksti XA A .

X X

4 pielikums

DROGU NOŽUVUMS

UN UZGLABĀŠANAS ILGUMS

DrogasDrogas

iznākums (%)Nožuvums'

(%>

Uzglabāšanasilgums(gados)

1 2 3 4

Āboliņu ziedi 22— 23 77— 78Adonisa, pavasara, laksti 22—23 77— 78 2Alkšņu aug|kopas 38— 40 60— 62 4Ālantu sakneņi ar saknēm 30 70 3Alteju saknes 22— 23 77—78 3Amoliņu laksti 26—28 72— 74 2Arniku ziedi 20— 22 78— 80 2Asinszāļu laksti 22— 25 75-78 3Augstiņu laksti 25— 26 74— 75 2Avenes, meža, augļi Baldriānu sakneņi ar saknēm

16-18 82-84 225— 32 68— 75 3

Beladonnas lapas Bērzu piepe, melnā

14-16 84— 86 24— 6 mēneši

Bērzu pumpuri 40-45 55— 60 2Biškrēsliņu ziedi 22— 25 75— 78 3Blakteņu saknes 30—32 68— 70 __

Brūklenes lapas, 43-45 55-57 __

Ceļteku lapas 22— 23 77— 78 2Dadžu saknes 26— 28 72— 74 __

Deviņvīruspēku ziedi 16-18 82-84 2Dižzirdzeņu sakneņi ar 20—22 78—80 3

saknēmDriģeņu lapas 16— 18 82— 84 2Gaiļbiksītcs ziedi 16— 17 83—84 __

„ lapas 22— 23 77— 78 —

„ sakneņi ar sak­ 28— 30 70— 72 2nēm

Ievu augļi 42— 45 55-58 5Irbeņu miza 38—40 60— 62 4Kaķpēdiņas, dzeltenās, ziedi 23— 25 75—77 3Kalm ju sakneņi, mizoti 22— 25 75— 78 3

„ „ nemizoti 26— 30 70— 74 3Kāpnīšu sakneņi ar saknēm 30— 32 70-74 2Kliņģerīšu ziedi 17— 20 80—83 —

365

1 2 3 3

Kosu laksti 20-25 75-80 4Krūkļu miza 40—45 55— 60 5Kukurūzas irbuli ar drīksnām 25 75 IKumelīšu ziedi 25-27 73-75 2Ķimeņu augļi 3Lakricu saknes 10Lēpes, dzeltenās, sakneņi 8— 10 90-92Liepu ziedi 30-31 69-70 2Maijpuķītes ziedi 13— 16 84— 87 1

lapas un laksti 20-23 77—80 2Māllēpes lapas 16— 18 82— 84 3Mārsila, mazā, laksti 23— 25 75—77 3Māteru laksti 25— 28 72— 75 2Mellenes augļi 13-15 85— 87 2Melnie graudi, rudzu 70—80 20—30 2Milteņu lapas 48-50 50— 52 5Nātru lapas 20— 23 77— 80 2Ozolpapardes, melnās, sak­ 30-33 67— 70 1

neņiOzolu miza 45— 50 50—55 5Pabērzu augļi 16— 18 82— 84 4Paegļu augļi 40—45 55— 60 3Panātres, baltās, ziedi 16— 20 80—84 _Pelašķu laksti 20—22 78—80 2Pieneņu saknes 33— 35 65— 67 5P īlādžu augļi 2Plikstiņu laksti 26-28 72— 74 3Plūškoku ziedi 18— 20 80—82

augliPriežu pumpuri

15-18 82— 85 _

38— 40 60—62Puplakšu lapas 16— 18 82— 84 2Raseņu laksti 18— 20 80—82 _Raudeņu laksti 26— 30 70—74 3Releja, meža, sakneņi 28-32 68— 72 6Rožu augļi 32— 35 65— 68 2Rudzupuķu ziedi 20-22 78— 80 —

Staipekņu sporas 6— 7 93—94 __

Struteņu laksti 23-25 75— 77 3Sunīša, trejdaivu, laksti 18— 20 80—82 5Sūrenes, blusu, laksti 20—22 78— 80 2

„ maura, laksti 22— 24 76— 78 ____

„ zalkšu, sakneņi 33-36 64—67 2ar saknēm

Timiāna laksti 25-27 73— 75 3Trūkumzālīšu laksti 23— 25 75— 77 2Odenspipara laksti 20—22 78-80 2Upenes ogas 18— 20 80—82 2Uzpirkstīšu lapas 19-20 81— 80 2Vaivariņu laksti 32— 36 64— 68 -

Velnābolu lapas 12-14 86—88 2

366

I 2 3 4

Vērmeļu laksti 24— 25 75— 76 2Vijolītes, trejkrāsu, laksti 20—22 78— 80 2Vilkābeļu augli 24— 25 75— 76 8

„ ziedi 18-20 80-82 ___Zaķpēdiņas, dumbrāju, laksti 23— 25 75— 77 3Zemenes, meža, aug|i 14— 16 84— 86 —

Atkarība no augsnes un klimatiskajiem apstak|iem nožuvuma daudzums var nedaudz svārstīties.

L I T E R A T Ū R A

1. Aņičkovs S., Befenkijs M. Farmakoloģija R., 1970. 417 lpp.

2. Baumgarten G. Die herzwirksame Glykoside. Leipzig, Thieme,

1963. 316 S.

3. Büssler F. A. Heilpflanzen erkannt und angewandt. Berlin, Neu-

man Verlag, 1956. 420 S.

4. Birkmane K., Tabaka L. Latvijas PSR aizsargājamie un retie augi.

R., 1959. 36 lpp.

5. Dörfler F., Roselt G. Unsere Heilpflanzen. Leipzig, Jena, Berlin,

Urania-Verlag, 1962. 492 S.

6. Dragendorf G. Die Heilpflanzen der verschiedenen Völker und

Zeiten. Stuttgart, 1898. 884 S.

7. Heeger E. F. Handbuch des Arznei und Gewürzpflanzenbaues.

Leipzig, Deutscher Bauernverlag, 1956. 776 S.

8. Hitler K., Keipert M., Linzer B. Triterpensaponine. Die Pharmazie,

1966, № 12. 713 S.

9. Jansone I. Garšaugi un garšvielas. R., 1965. 72. lpp.

10. Karsten, Weber, Stahl. Lehrbuch der Pharmakognosie. 9. Auflage.

Jena, VEB Gustav Fischer, 1962. 642 S.

11. Kiršteine-Jaunbrüne /. Ārstniecības augu audzēšana. R., 1966

74 lpp.

12. Latvijas PSR flora. 4 sēj. I— IV, R., 1953— 1959.

13. Moritz О. Einführung in die allgemeine Pharmakognosie. 3. Auf­

lage. Jena, VEB Gustav Fischer, 1962. 422 S.

14. Pētersone A. Savvaļas ārstniecības augi. 2. izd. R., 1968. 480 lpp.

15. Tuescher E. Pharmakognosie. Berlin, Akadcniie-Verlag, 1970. 381 S

16. Атлас лекарственных растений СССР. Подготовлей научными

сотрудниками ВИ ЛА Р. М., Медгиз, 1962. 701 с.

17. Ахметова Б. X. Полезные лекарственные растения. Уфа, Баш-

кннгоиздат, 1962. 80 с.

18. Баньковский А. И. Химическое изучение некоторых лекарствен-

368

лных растений и разработка методов получения препаратов из

них. Автореф. на соиск. учен, степени доктора фармац. наук.

М., 1970. 96 с.

19. Брехман И. И. Жень-шень. Л., Медгиз, 1957. 182 с.

20. Брехман И. И. Элеутерококк. Л., «Наука», 1968. 185 с.

21. Биохимия растений. Под ред. В. Л. Кретовича. М., «Мир», 1968.

662 с.

22. Володарский Л. И. Практическое руководство по сбору и заго­

товке дикорастущих лекарственных растений. М., Медгиз, 1959.

280 с.

23. Вопросы изучения и использования солодки в СССР . М .—Л.,

‘ «Наука», 1966. 213 с.

24. Гаммерман А. Ф. Куре фармакогнозии. Л., «Медицина», 1967.

703 с.

25. Гаммерман А. Ф., Шупинская М. Д., Яценко-Хмелевский А. А.

Растения — целители. М., «Высшая школа», 1963. 432 с.

26. Генри Т. А. Химия растительных алкалоидов. М., Госхимиздат,

1956. 904 с.

27. Головко Д. И., Рожко Ф. М. Сбор, сушка, хранение и упаковка

лекарственного сырья. М , Медгиз, 1950. 210 с.

28. Государственная фармакопея СССР . Изд. 9-е. М., «Медицина»,

1961. 911 с.

29. Государственная фармакопея СССР . Изд. 10-е. М., «Медицина»,

1968. 1079 с.

30. Жуковский П. М. Культурные растения и их сородичи. М., «Со­

ветская наука», 1950. 595 с.

31. Землинский С. Е. Лекарственные растения СССР . М., Медгиз,

1958. 608 с.

32. Ибрагимов Ф., Ибрагимова В. Основные лекарственные средства

китайской медицины. М., Медгиз, 1960. 410 с.

33 Изучение и использование лекарственных растительных ресурсов

СССР . М., «Медицина», 1964. 448 с.

34. Иорданов Д., Николае П., Бойчинов А. Фитотерапия. София,

1968. 323 с.

35. Ковалева Н. Г. Лечение растениями. М., «Медицина», 1971.349 с.

36. Кондратенко П. Т., Кур С. Д., Рожки Ф. М. Заготовка, выращи­

вание и обработка лекарственных растений. М., «Медицина»,

1965. 344 с.

37. Кретович В. Л. Основы биохимии растений. М., «Высшая школа»,

1971. 464 с.

38. Лекарственные растения в научной и народной медицине. С ара­

тов, 1968. 382 с.

369

39. Лекарственные растения научной медицины СС СР , не включен­

ные в фармакопею. Ашхабад, 1970. 185 с.

40. Лекарственные растения Украины. Киев, 1972. 349 с.

41. Макеенко С. Г., Алексеев Б. Д., Гаммерман Л. Ф. Лечение тра­

вами. Л., 1970. 132 с.

42. Машковский М. Д. Лекарственные средства. В 2-х ч. Ч. 1, 2.

Изд. 6-е. М., «Медицина», 1967.

43. Машковский М. Д. Лекарственные средства. В 2-х ч. Ч . 1, 2.

Изд. 7-е. М., «Медицина», 1972.

44 Межреспубликанские технические условия на лекарственные

средства. Сборник № 3. М., «Медицина», 1964. 414 с.

45. Минаева В. Г. Лекарственные растения Сибири. Новосибирск,

1970. 270 с.

46. Носаль Af. A., Нос.аль И. М. Лекарственные растения и способы

их применения в народе. Киев, 1958. 256 с.

47. Оницев П. И. Сердечные гликозиды. М., Медгиз, 1960. 184 с.

48. О расширении использования природных ресурсов лекарственных

растений с учетом изучения опыта народной медицины. Мате­

риалы Всесоюзной науч. конф. Тбилиси, 1971. 131 с.

49. Попов А. П. Лекарственные растения в народной медицине.

Киев, 1970. 313 с.

50. Ресурсы дикорастущих лекарственных растений СССР . Л.,

«Наука», 1968. 204 с.

51. Сало В. М. Растения и медицина. М.,' «Наука», 1968. 158 с.

52. Сало В. М. Витамины и жизнь. М , «Наука», 1969. 172 с.

53. Станков С. С., Ковалевский Н. В. Наши лекарственные растения

Изд. 2-е. Горький, 1952. 244 с.

54. Турова А. Д. Лекарственные растения СС СР и их применение.

М., «Медицина», 1967. 691 с.

55. Физер Л., Физер М. Стереоиды. М ., Мир, 1964. 982 с.

56. Шасс Е. Ю. Фитотерапия. М., 1952. 218 с.

57. Энциклопедический словарь аптечного работника. М., 1960.

596 с.

AUGU LATĪNISKO NOSAUKUMU

a l f a b ē t is k a is r ā d ī t ā j s

Achillea millefolium 205 Aconitum napellus 147 Acorus calamus 122 Adonis vernalis 33 Aesculus hippocastanum 325

Agrimonia eupatoria 50 Agropyron repens 296 Alchemilla vulgaris 229 Ainus glutinosa 37— incana 37Aloe arborescens 41— striatula 41 Althaea officinalis 39 Ammi majus 43— vis nag a 43 Anethum graveolens 102 Anisum vulgare 52 Archangelica officinalis 104 Arctium lappa 98 Arctostaphylos uva-ursi 186 Arnica montana 59 Aronia melanocarpa 61 Artemisia absinthium 304— cina 306— vulgaris 309 Asarum europaeum 145 Atropa belladonna 76 Avena sativa 66

Berberis amurensis 72— vulgaris 72 Bergenia crassifolia 78 Betula pendula 80— pubescens 80— verrucosa 80 Bidens tripartita 269

Brassica juncea 258— olcracea 129 Bryonia alba 253 Bryophyllum calycinum 121

Calendula officinalis 132 Carum carvi 149 Cassia acutifolia 131— angustifolia 131 Capselia bursa-pastoris 217 Capsicum annuum 203 Centaurea cyanus 249 Centaurium umbellatum 64 Cetraria islandica 117 Chelidonium majus 266 Cichorium intybus 95 Claviceps purpurea 183 Colchicum speciosum 299 Convallaria majalis 168 Crataegus oxyacantha 316— sanguinea 316

Datura stramonium 298 Daucus sativus 91 Digitalis ambigua 290— grandiflora 290— purpurea 290 Drosera rotundifolia 230 Dryopteris filix-mas 192

Erysimum canescens 209— cheiranthoides 209— diffusum 209 Equisetum arvense 134 Eucalyptus cinerea 108— globulus 108 Euphrasia officinalis 329— stricta 329

Filipendula hexapetala 312— ulmaria 312 Foeniculum vulgare 110 Fragaria vesca 323 Frangula alms 137 Fumaria officinalis 177

Glycyrrhiza glabra 152— uralensis 152 Gnaphaliurn uliginosum 320

Helichrysum arenarium 119 Herniaria glabra 284 Hippophae rhamnoicles 261 Humulus lupulus 57 Hyoscyamus niger 106 Hypericum perforatum 62

Inonotus obliquus f. sterilis 82 Inula helenium 35

Juglans regia 294 Juniper us communis 199

Kalanchoe pinnata 121

Laminaria saccharina 155 Lamium album 202 Ledum palustre 292 Leonurus cardiaca 175— quinquelobatus 175 Leuzea carthamoides 157 Levisticum officinale 164 Linaria vulgaris 319 Linum usitatissimum 162 Lycopodium anceps 263— annotinum 263— clavatum 263— selago 54

Matricaria chamomilla 141— matricarioides 141 Melilotus altissimus 45— officinalis 45 Melissa officinalis 178 Mentha piperita 215 Menyanthes trifoliata 225

Nuphar luteum 158

Ononis arvensis 86 Origanum vulgare 232 Orthosiphon stamineus 191

Padus racemosa 114 Paeonia anomala 207 Panax ginseng 327— schin-seng 327 Papaver somniferum 166 Phaseolus vulgaris 223 Pimpinella anisum 52 Pinus sylvestris 221 Plantago major 93 Polemonium coeruleum 128 Polygonum aviculare 272— bistorta 274— hydropiper 286— persicaria 270 Potentilla anserina 235— argentea 239— erect a 237

— tormentilla 237 Primula veris 112 Prunus padus 114

Quercus robur 195

Rauwoljia serpentina 233 Rhamnus cathartica 197 Rhaponticum carthamoides 157 Rheum palmatum var. tanguticum

226Rhodiola rosea 241 Rib es nigrum 289 Rosa cinnamomea 242— rugosa 242 Rubia tinctorum 246 Rubus idaeus 67 Rumex confertus 260 Ruta graveolens 250

Salvia officinalis 252 Sambucus nigra 219 Sanguisorba officinalis 89 Schizandra chinensis 97 Sedum acre 151 Solanum dulcamara 75 Sorbus aucuparia 213 Sphagnum 256 Symphytum officinale 278

Tamus communis 276 Tanacetum vulgare 84 Taraxacum officinale 211 Thermopsis lanceolata 279 Thymus serpyllum 173— vulgaris 282

372

Tilia cordata 160— platyphyllos 160 Trifolium pratense 32 Tussilago farfara 171

Urtica dioica 189

Vaccinium myr/illus 180— vitis-idaea 88 Valeriana officinalis 69

Veratrum lobelianum 301 Verbascum thapsus 100 Veronica officinalis 308 Viburnum opulus 115 Vinca minor 125 Viola tricolor 314 Viscurn album 48

Zea mays 139

AU GU KRIEVISKO NOSAUKUMU

ALFABĒTISKAIS RĀDĪTĀJS

Адамов корень 270 Лир болотный 122 Аконит синий 147 Алоэ древовидное 41— полосатое 41Алтей лекарственный 39 Лмми большая 43— зубная 43Апис обыкновенный 52 Арника горная 59

Багульник болотный 292 Бадан толстолистный 78 Барбарис амурский 72— обыкновенный 72 Барвинок малый 125 Безвременник великолепный 299 Белена черпая 106 Белладонна 76Береза повислая 80 •— пушистая 80 Бессмертник песчаный 119 Боярышник колючий 316— кровяно-красный 316 Брусника 88Бузина черная 219

Валериана лекарственная 69 Василек синий 249 Вероника лекарственная 308 Водяной перец 286

Горец змеиный 274— перечный 286 —■ почечуйный 270— птичий 272 Горицвет весенний 33 Горчица сарептская 258

Грыжник гладкий 284

Девясил высокий 35 Донник лекарственный 45— рослый 45Дуб черешчатый 195 Дурман обыкновенный 298 Душица обыкновенная 232 Дымянка лекарственная 177 Дягиль лекарственный 104

Желтушник левкойный 209— серый 209Женьшень обыкновенный 327 Жостер слабительный 197

Зверобой продырявленный 62 Земляника лесная 323 Змеевик 274 Золотой корень 241 Золототысячник зонтичный 64 Золотушная трава 269

Исландский лишайник 117

Каланхоэ перистое 121 Калган дикий 237 Калина обыкновенная 115 Капуста огородная 129 Кассия остролистная 131— узколистная 131 Клевер луговой 32Конский каштан обыкновенный

325Копытень европейский 145 Коровяк обыкновенный 100 Крапива двудомная 189 Красавка 76

Кровохлебка лекарственная 89 Крушина ольховидная 137

374

Кубышка желтая 158 Кукуруза 139

Лабазник вязолистный 312— шестилепестной 312 Ламинария сахарная 156 Ландыш майский 168 Лапчатка гусиная 235— прямостоячая 237

— серебристая 239 Лепшура 276Левзея сафлоровидная 157 Лен обыкновенный 162 Лимонник китайский 97 Липа сердцевидная 160— широколистная 160 Лопух большой 98

Льнянка обыкновенная 319 Любисток аптечный 164

Мак снотворный 166 Малина обыкновенная 67 Манжетка обыкновенная 299 Мать-и-мачеха 171 Марена красильная 246 Марьин корень 207 Мелисса лекарственная 178 Можжевельник обыкновенный

199Морковь посевная 91 Мышатник 279 Мята неречная 215

Наперстянка крупноцветковая 290

— пурпурная 290 Недоступ 276Ноготки лекарственные 132

Облепиха крушиновая 261 Овес посевной 66 Одуванчик 211 Окопник лекарственный 278 Ольха клейкая 37— серая 37 Омела белая 48 Орех грецкий 294

Очанка лекарственная 329 Очиток едкий 151

Папоротник мужской 192 Паслен сладко-горький 75 Пастушья сумка 217 Первоцвет весенний 112

Переступень белый 253 Перец стручковый однолетний

203Пижма обыкновенная 84 Пион уклоняющийся 207

Плаун баранец 54— булавовидный 263— годичный 263— сплюснутый 263 Подорожник большой 93 Полынь горькая 304— булавовидный 263— цитварная 306 Почечный чай 191 Пустырник пятилопастный 175— сердечный 175 Пырей ползучий 296

Раупольфня змеиная 233 Ревень пальчатый тангутский

226Репешок обыкновенный 50 Родиола розовая 241 Роза коричная 242— морщинистая 242 Ромашка аптечная 141— душистая 141 Росянка круглолистая 230 Рябина обыкновенная 213— черноплодная 61 Рута душистая 250

Синюха голубая 128 Смородина черная 289 Солодка голая 152— уральская 152 Сосна обыкновенная 221 Спорынья 183 Стальник пашенный 86— полевой 86 Сушеница болотная 320— топяная 320

Сфагновый мох 256

Тамус обыкновенный 276 Термопсис ланцетный 279 Тимьян обыкновенный 282 —• ползучий 173 Тмин обыкновенный 149 Толокнянка обыкновенная 186 Трилистник водяной 225 Трифоль 225

375

Трутовик косотрубчатый 82 Тысячелистник обыкновенный

205

Укроп пахучий 102

Фасоль обыкновенная 223 Фенхель обыкновенный 110 Фиалка трехцветпая 314

Хвощ полевой 134 Хмель обыкновенный 57

Цикорий обыкновенный 95

Чабрец 173

Чемерица Лобеля 301 Череда трехраздельная 269 Черемуха обыкновенная 114

Черника 180 Чернобыльник 309 Чистотел большой 266

Шалфей лекарственный 252

Шинель конский 200

Эвкалипт пепельный 108 —■ шариковый 108

Яснотка белая 202

S A T U R S

P r ie k šv ā rd s ......................................................................................... 3

Ievads .............................................................................................. 5

Ārstniecības augu fizioloģiski aktīvās v ie la s ..................... 8

Ārstniecības augu ie vākšana ......................................................... 22

Ārstniecības augu ž ā v ē ša n a ..........................................................25

Tēju, uzlējumu un novārījumu g a ta v o ša n a ..................... 28

Ārstniecības augu audžu s a g la b āša n a .................................... 30

Ārstniecības a u g i .......................... .................................................. 32

Āboliņš, pļavas ......................................................... ..... 32

Adoniss, p a v a s a r a .............................................................. . 33

Ālante, Helēna .............................................................. ..... . 35

A lk š ņ i ............................................................................................. 37

Alteja, ārstniecības ....................................................................39

Alveja, k o k v e id a .........................................................................41

Alveja, s v īt r a in ā ........................................................................ 41

Ammi, zobu ......................................... 43

Ammi, l i e l ā ................................................................................... 43

Amoliņš, ārstniecības ...............................................................45

Amoliņš, a u g s t a i s ................................................................... 45

Āmulis, b a l t a i s .........................................................................48

Ancītis, ārstniecības................................................................... 50

Anīss, parastais .........................................................................52

Apdziras ................................................................................... 54

Apīnis, p a ra s ta is .........................................................................57

Arnika, k a l n u ..............................................................................59

Aronija, m e ln a u g ļu ................................................................... 61

Asinszāle, d iv š ķ a u tņ u .............................................................. 62

Augstiņš, čem uru .........................................................................64

Auza, s ē ja s ................................................................................... C6

Avene, m e ž a .............................................................................. 67

377

Baldriāns, ārstniecības ...............................................................69

Bārbele, p a r a s t ā .........................................................................72

Bārbele, A m ū r a s ..................... ................................................... 72

Bebrukārkliņš . , ....................................................................75

B e la d o n n a .................................................... .............................. 76

Bcrgēnija, b ie z la p u .......................... .........................................78

Bērzs, ā r a ................................................................................... 80

Bērzs, p u r v a ..............................................................................80

Bērzu piepe, m e ln ā ....................................................................82

Biškrēsliņš, p a ra s ta is ......................................................... ..... 84

Blaktene, l a u k u .................................... ....................................86

Brūklene ...................................................................................88

Brūnvālīte, ā r s tn ie c īb a s ......................................................... 89

Burkāns, d ā r z a ........................................................................ 91

Ce|teka, l i e l ā ..............................................................................93

Cigoriņš, p a ra s ta is .......................... .........................................95

C i t r o n l iā n a ................................................................................... 97

Dadzis, l ie la is ......................................................... 98

Deviņvlruspēks, parastais .................................................... 100

Dille, s m a r ž īg ā .........................................................................102

Dižzirdzene, ārstn iec ības ......................................................... 104

Driģene, m e l n ā ..................... ...................................................106

Eikalipts, lo d v e id a .................................................... ..... 108

Eikalipts, p e ln u p e lē k a is ......................................................... 108

Fenhelis . . , .........................................................................110

G a i| b ik s īte ................................................................................... 112

Ieva, p a r a s t ā ..............................................................................114

Irbene, p a r a s t ā .........................................................................115

Islandes ķ ē r p i s .........................................................................117

Kaķpēdiņa, d z e l t e n ā .............................................................. 119

Kalanhoja, p lū k s n a in ā .............................................................. 121

Kalme, p a r a s t ā ...................................................................., 1 2 2

Kapmirte, m a z ā .........................................................................125

Kāpnīte, zilā .......................................... . - ...............................128

Kāposts, dārza . ......................................................... ..... 129

Kasi ja, s m a i l l a p u ................................................................... 131

Kasija, š a u r la p u .........................................................................131

Kliņģerīte, ārstniecības ...............................................................132

Kosa, tīruma . . .........................................................................134

Krūklis, trauslais . . . . . . . . . .......................... 137

Kukurūza ......................................................................... 139

Kumelīte, s m a r ž īg ā .......................................... ..........................141

Kumelīte, maura . . 141

378

Kumeļpēda, p a r a s tā ........................................................ . . . 145

Kurpīte, zilā ...................................... ......................... - - - 147

Ķimene, p | a v a s .........................................................................149

Laimiņš, k o d ī g a i s .....................................- .........................151

Lakrica, k a i l ā ..............................................................................152

Lakrica, U r ā lu ........................................................................ . 1 5 2

Laminārija, c u k u r a ..............................................................- - 155

L e ize ja ................................................................................... - » 157

Lēpe, d z e lte n ā .................................................... ..... 158

Liepa, parastā ....................................................................- 160

Liepa, p l a t l a p u ......................................................... ..... 160

Lini, sējas . .............................................................................. 102

Lupstājs, ā rs tn ie c īb a s .............................................................. 104

Magone, m i e g a .................................................... ..... 160

M a i jp u ķ ī t e ................................................................................... 108

M ā l l ē p e ....................................................................................... . 1 7 1

Mārsils, m a z a i s .................................... ..... 173

Mātere, p iecda ivu .........................................................................175

Mātere, s i r d s ......................................... ....................................175

Matuzāle, ārstn iec ības .............................................. . 177

Melisa, ārstn iec ības .................................................... ..... 178

M e l l e n e ........................................................................................ 180

Melnie g r a u d i ..............................................................................183

Miltene, m ū ž z a ļā ............................................... ......................... 186

Nātre, l i e l ā ................................................................................... 189

O r t o s i f o n s ................................................................................... 191

Ozolpaparde, m e ln ā ................................................................... 192

Ozols, p a r a s t a is .........................................................................195

Pabērzs, p a r a s ta is .............................................................. 197

Paeglis, parastais ....................................................................199

Panātre, b a l t ā ..............................................................................202

P a p r i k a ........................................................................................ 203

Pelašķis, p a r a s t a is ....................................................................205

Peonija, n o v i r z ī t ā ......................................................... ..... • 207

Pērkonene, s i r m ā ........................................................................ 209

Pērkonene, p a r a s t ā ......................................................... ..... • 209

Pienene, ā r s t n ie c īb a s .......................... ................................ 2 1 1

Pīlādzis, p a r a s t a is ....................................................................213

P ip a r m ē tr a ................................................................................... 215

Plikstiņš, ganu . -.........................................................................217

Plūškoks, m e l n a i s ....................................................................219

Priede, p a ra s tā ..............................................................................221

Pupiņa, parastā , , . . .................................................... 223

379

Puplaksis, t r e j la p u ................................................................ 2 2 5

Rabarbers, palmlapu, Tungūzijas v a r ie tā te .....................220

Rasaskrēsliņš, p a r a s t a is .................................... ..... 229

Rasene, apa| lapu ........................................................................ 230

Raudene, p a ra s tā ........................................................................ 232

Rauvolfija, č ū s k v e id a ..............................................................233

Retējs, m a u r a ............................................................................... 235

Retējs, meža ..............................................................................237

Retējs, s u d r a b a .......................................................................... 239

Rodiola, r o ž a in ā .................................................... ..... 241

Roze, r u d ā ...................................................................................242

Roze, k r o k a i n ā ................................................................... 242

Rubija ................................................................................... 246

Rudzupuķe, z i l ā .........................................................................249

Rūta, s m a r ž ī g ā ............................... ..... 250

Salvija, ā r s tn ie c īb a s ..............................................................252

Sētvija, b a l t ā ..............................................................................253

Sfagni ........................................................................................ 256

Sinepe, S a re p ta s ......................................................... ..... 258

Skābene, b l īv ā ..............................................................................260

Smiltsērkšķis, p a b ē rz u .............................................................. 261

Staipeknis, v ā l īš u ........................................................................ 263

Staipeknis, g a d a .........................................................................263

Staipeknis, p la k a n a is ......................................................... . 263

Strutene, l i e l a ......................................................... ..... 266

Sunītis, t r e j d a i v u ....................................................................269

Sūrene, b l u s u ..............................................................................270

Sūrene, m a u r a ..............................................................................272

Sūrene, z a lk š u ..............................................................................274

Tamus, p a ra s ta is ........................................................................ 276

Tauksakne, ā r s tn ie c īb a s .........................................................278

Termopsis, lancetveida .............................................................. 279

T im i ā n s ........................................................................................ 282

Trūkumzālīte, kailā . .............................................................. 284

Odenspipars . .........................................................................286

Upene ........................................................................................ 288

Uzpirkstīte, sarkanā ....................................................................290

Uzpirkstīte, l i e l z ie d u .............................................................. 290

Vaivariņš, purva . ......................................................... ..... . 292

Valrieksts, Grieķijas , . .....................................................294

Vārpata, l o ž ņ u .........................................................................296

Velnābols, d z e lo ņ a in a is ......................................................... 298

Vēlzicde, k r ā š ņ ā .........................................................................299

380

Veratre, L o b e ļa ......................................................................... 301

Vērmele, p a r a s t ā .........................................................................304

Vērmele, c ē r m ju .........................................................................306

Veronika, ārstn iec ības ......................................................... .... ...308

Vībotne, p a r a s t ā .........................................................................309

Vīgrieze, p a r a s tā .........................................................................312

Vīgrieze, lielziedu .........................................................................312

Vijolīte, tre jk rāsu .........................................................................314

Vilkābele, as inssārtā ....................................................................316

Vilkābele, d z e lo ņ a in ā .............................................................. 316

Vīrcele, p a r a s t ā .........................................................................319

Zaķpēdiņa, dumbrāju ...............................................................320

Zemene, meža .........................................................................323

Zirgkaslanis ..............................................................................325

Žeņšeņs, p a r a s t a is ................................................................... 327

Zibulītis, ā r s tn ie c īb a s ............................................................. 329

Pielikumi ........................................................................................ 331

Tēju receptūra ..............................................................................331

Drogu iedalījums pēc farmakoterapeitiskās iedarbības 356

Drogu ievākšanas ka lendārs ....................................................361

Drogu nožuvums un uzglabāšanas i lg u m s .....................365

Literatūra ........................................................................................ 368

Augu latīnisko nosaukumu alfabētiskais rādītājs . . . . 371

Augu krievisko nosaukumu alfabētiskais rādītājs . . . . 374

Рубине X. А., Озола С. М., Эныня В К.

ЗАГОТОВКА И ИСПОЛЬЗОВАНИИ

ЛЕКАРСТВЕННЫХ РАСТЕНИЙ

Издание 2 е

Издательство «Звайгзне»

Рига 1977

На латышском языке

Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola. Vija Eniņa

ARSTNIECIBAS AUGU SAGATAVOŠANA

UN LIETOŠANA

H5 №855

Mākslinieces A. Ozoliņos noformējums.Redaktore 5. ĶondratovlČa. Māksi, redaktore A. Lub- gāne. Tehn. redaktore V. Lazdiņa. Korektore V. Fridrihsone.

Parakstīta iespiešanai 1977. g. 21. oktobrī. Papīra formāts 84X108/32. Tip. papīrs Nr. 2. 12 fiz. iespiedi.; 20,1G uzsk. iespiedi.: 21,59 izdevn. 1. Metiens 50 000 eks. Maksā 1 rbl. 70 kap» Izdevniecība «Zvaig­zne» Rīgā, Gorkija ielā 105.1 Izdevn. Nr. 4366-D-65. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa» Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pasūt. Nr. 3728-L.