garÎgÂs veselÎbas aprÛpe latvijÂ 2005...1. latvijas iedzÎvotÂju raksturojumi 7 2. pacientu...

GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005

GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA

GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005

LATVIJAS REPUBLIKAS VESELÎBAS MINISTRIJAGARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRA

GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ2005

STATISTIKAS GADAGRÂMATA

6. IZDEVUMS

•

GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAS 2005. GADA DARBÎBAS PÂRSKATS

RÎGA, 2006




SATURS


PRIEKÐVÂRDS 4

1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI 7

2. PACIENTU SOCIÂLIE RAKSTUROJUMI 11

3. IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA 15

4. PAÐNÂVÎBAS 31

5. INVALIDITÂTE 39

6. GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPES NODROÐINÂJUMS UN PIEEJAMÎBA 45

7. STACIONÂRÂ APRÛPE 53

8. AMBULATORÂ APRÛPE 71

9. BÇRNU GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE 79

10. TIESU PSIHIATRIJA 89

11. GARÎGÂS VESELÎBAS INFORMÂCIJAS SISTÇMAS ATTÎSTÎBA 95

INFORMÂCIJAS AVOTI 100

GARÎGÂS VESELÎBAS VALSTS AÌENTÛRAS 2005. GADA DARBÎBAS PÂRSKATS 101

Izdevumâ izmantoti GVVA pacientu ergoterapijas nodarbîbâs tapuðie radoðie darbi, kas

2006.gada aprîlî un martâ bija izstâdîti P.Stradiòa Medicînas vçstures muzejâ Rîgâ.

Lietotie saîsinâjumi: PNS - psihoneiroloìiskâ slimnîca

ANO - Apvienoto Nâciju organizâcija PVO - Pasaules Veselîbas organizâcija

BKUS - Bçrnu klîniskâ universitâtes slimnîca RSU - Rîgas Stradiòa universitâte

DEÂK - Darbspçju ekspertîzes ârstu komisija SFL - Sorosa fonds Latvija

ES - Eiropas savienîba Stratçìija - GVVA vidçja termiòa darbîbas stratçìija

GVVA - Garîgâs veselîbas valsts aìentûra 2005.–2007.gadam

KUS - Klîniskâ universitâtes slimnîca VOAVA - Veselîbas obligâtâs apdroðinâðanas valsts aìentûra

LCESC - Latvijas Cilvçktiesîbu un etnisko studiju centrs VSMVTA - Veselîbas statistikas un medicînas tehnoloìiju valsts

MADEKKI - Medicîniskâs aprûpes un darbspçjas ekspertîzes aìentûra

kvalitâtes kontroles inspekcija

Statistikas gadagrâmata „GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005”

Iznâk kopð 2001. gada ( „PSIHISKÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ”)

Materiâlus statistikas gadagrâmatai „GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005”

sagatavojis GVVA autoru kolektîvs:

Jânis BUÌINS – Garîgâs veselîbas valsts aìentûras direktors

Ilze GERHARDE – speciâliste suicîdu izpçtes jautâjumos

Aigars KIÐURO – Organizatoriski metodiskâs daïas vadîtâjs

Rasma KLOTIÒA – Tiesu psihiatrisko ekspertîþu dienesta vadîtâja

Ruta KRIEVKALNA – Psihisko slimîbu un uzvedîbas traucçjumu reìistra vadîtâja

Iveta ÍIECE – Ârstniecîbas pakalpojumu departamenta vadîtâja

Vija LÎCE – Psihisko slimîbu un uzvedîbas traucçjumu reìistra speciâliste

Mârtiòð LOGINS – Informâcijas tehnoloìiju daïas vadîtâjs

Indira OZOLA – sabiedrisko attiecîbu vadîtâja

Sandra PÛCE – Ambulatorâs aprûpes centra vadîtâja

Autoru kolektîvs pateicas RSU Psihiatrijas un narkoloìijas katedras darbiniekiem un personîgi

prof. Raisai ANDRÇZIÒAI

prof. Mintautam CAUNEM

assoc. prof. Birutai KUPÈAI

assoc. prof. Elmâram RANCÂNAM

par sniegto metodisko palîdzîbu un veikto darbu iedzîvotâju garîgâs veselîbas definîciju, râdîtâju un

metodoloìijas veidoðanâ un izvçrtçðanâ.

2005. gada izdevums, tâpat kâ iepriekðçjie, ir statistiski analîtisks apskats, bet, salîdzinot ar iepriekðçjiem

gadiem, satura ziòâ ir vispusîgâks. Statistikas gadagrâmatâ apkopotâ informâcija pârsvarâ skar pçdçjo triju

gadu laika posmu, bet pamatrâdîtâji doti garâkâ periodâ nolûkâ dot iespçju labâk novçrtçt garîgâs veselîbas

un veselîbas aprûpes attîstîbas rezultâtus un virzîbu.

Informâcijas pamatâ ir psihoneiroloìisko institûciju nozares pârskati, papildinâti ar Veselîbas statistikas un

medicînas tehnoloìiju valsts aìentûras un Narkoloìijas valsts aìentûras pârskatu datiem. Galvenie

sociâlekonomiskie un demogrâfiskie râdîtâji òemti no Latvijas Republikas Centrâlâs statistikas pârvaldes

izdevumiem.

Dati par 2004. gadu, kas aprçíinâti vidçji uz iedzîvotâju skaitu, precizçti. Dati par 2005. gadu atseviðíâs

tabulâs ir iepriekðçjie un var tikt precizçti turpmâkajos izdevumos.

Nosacîti apzîmçjumi: – - parâdîba nav konstatçta,

- nav datu vai tie apðaubâmi.

Pârpublicçðanas un citçðanas gadîjumâ atsauce uz informâcijas avotu – Garîgâs veselîbas valsts aìentûra – obligâta.

ISBN 9984-9532-7-0

ISSN 1407-8236

© Garîgâs veselîbas valsts aìentûra

Direktors Jânis Buìins

Tvaika iela 2, Rîga, LV 1005; tâlrunis 7080112,

fakss: 7222305, e-pasts: [email protected]

interneta adrese: www.gvva.gov.lv




4 5

PRIEKÐVÂRDS

2005. gada sâkumâ Pasaules Veselîbas organizâcijas Eiropas ministru konferencç par garîgo veselîbu tika

apstiprinâta „Garîgâs veselîbas deklarâcija Eiropai”. Deklarâcijas moto ir garîgâs veselîbas aprûpei zîmîgs un

nozarç strâdâjoðajiem labi saprotams: „Pretî izaicinâjumam, veidojot risinâjumus”.

Lai noteiktu turpmâko garîgâs veselîbas jomas attîstîbu un sabiedrîbas rîcîbu Latvijas iedzîvotâju garîgâs

veselîbas uzlaboðanai, Veselîbas ministrija 2005. gada maijâ izskatîðanai Ministru kabinetâ piedâvâja

pamatnostâdòu projektu „Iedzîvotâju garîgâs veselîbas uzlaboðana 2006.–2016. gadâ”. Ðis ir pirmais ðâda

mçroga politikas dokuments garîgâs veselîbas jomâ Latvijâ, kas raksturo situâciju iedzîvotâju saslimstîbâ un

garîgâs veselîbas aprûpç, identificç un apkopo nozares problçmas, norâda mçríus, kurus valstij vajadzçtu

sasniegt, kâ arî uzskaita tâs lietas, kas bûtu jâveic, lai sakârtotu garîgâs veselîbas jomu un palîdzçtu cilvçkiem

ar garîga rakstura traucçjumiem integrçties sabiedrîbâ. 2005. gadâ vçl tika veikta pamatnostâdòu projekta

saskaòoðana. Ðajâ procesâ ir svarîgi, ka Veselîbas ministrija savâ interneta mâjas lapâ projektu nodeva

atklâtîbai. Ðâda valstij svarîga politikas dokumenta apsprieðanâ sabiedrîbas informçtîba un lîdzdalîbas

iespçjamîba ir ïoti nepiecieðama.

Garîgâs veselîbas politika un prakse ðodien visâ pasaulç ietver ne tikai vispusîgu un efektîvu pacienta

aprûpes darbu ârstniecîbas procesâ, bet arî sabiedrîbas domâðanas veida ietekmçðanu. Tâ ir arî apziòa, ka

garîgâ veselîba cieði saistîta ar daudzâm norisçm sabiedrîbâ, ka garîgâs labklâjîbas uzlaboðanai ârkârtîgi

svarîgi ir mazinât slimâ cilvçka stigmatizâciju, diskriminâciju un sociâlo izolâciju.

Apziòa nevar mainîties vienâ dienâ, tas ir pacietîbu prasoðs ilglaicîgs process. Latvijâ tas ir pacietîbas pilns

sabiedrîbas uzskatu un stereotipu dziedinâðanas process.

2005. gads GVVA un garîgâs veselîbas aprûpes sistçmai kopumâ bija ïoti spraigs un darba pilns. Ar lepnumu

varam izcelt jaunâ GVVA Ambulatorâs aprûpes centra darbîbas aizsâkumu, kas devis cerçto rezultâtu:

pacienti novçrtçjuði sakopto un draudzîgo vidi, speciâlistu pieejamîbu, ârstniecîbas un rehabilitâcijas metoþu

daþâdîbu. Ðî iestâde ne pacientiem, ne citâm iesaistîtajâm personâm (tuviniekiem, draugiem un citiem

kopçjiem) nesaistâs ar sabiedrîbas apziòâ iesakòojuðos stereotipu par biedçjoðu psihiatrisko slimnîcu. GVVA

2005. gadâ ir turpinâjusi vadît Eiropas Kopienas iniciatîvas EQUAL projektu „Personu ar garîgiem

traucçjumiem un psihiskâm slimîbâm integrâcija darba tirgû”, kur nu jau identificçtas problçmas un domâts

par nâkotnes risinâjuma projektiem nodarbinâtîbas iespçju radîðanai cilvçkiem ar garîga rakstura

traucçjumiem. Ir svarîgi, ka ðajâ projektâ iesaistîtie slimnieki no septiòiem Latvijas stacionâriem ir raduði

piepildîjumu savai nepiecieðamîbai darboties, lîdz ar to ceïoties paðapziòai un rçíinoties ar atlîdzîbu par

paveikto darbu.

Pçc Pasaules Veselîbas organizâcijas apkopotajiem datiem mûsdienu pasaulç 450 miljoniem cilvçku ir

psihiskas un neiroloìiskas slimîbas un uzvedîbas traucçjumi, ceturtajâ daïâ ìimeòu kâdam ìimenes loceklim

ir psihiska saslimðana. Latvijâ 2005. gadâ no garîgâs veselîbas traucçjumiem cieta 65 285 cilvçki, 5517 no

viòiem aprûpç tika uzòemti pirmo reizi mûþâ. Taèu jâpieòem, ka faktiskais slimo personu skaits ir lielâks, jo

daïa cilvçku neatzîst savas problçmas, vai arî kâdu iemeslu dçï neapmeklç ârstniecîbas iestâdes.

Latvijâ lielâkâ daïa psihiatrijas pacientu dzîvo ìimençs. Visumâ ðis fakts vçrtçjams pozitîvi, jo ìimene var

veidot pamata atbalsta sistçmu pacientiem. Tomçr statistika nesniedz informâciju par attiecîbâm ðajâs

ìimençs, to struktûru. Nav statistikas par cilvçku attieksmi pret personâm ar garîgâs veselîbas problçmâm,

taèu mçs to redzam ikdienâ. Daudzi vçrojumi nerunâ sabiedrîbai par labu.

Vçrtçjumam nododam statistiku par garîgâs veselîbas jomu Latvijâ kopumâ un atskaiti par GVVA 2005. gadâ

paveikto. GVVA kolektîvs, apzinoties iestâdei uzticçtâs funkcijas garîgâs veselîbas aprûpç, 2005. gadâ ir

daudz darîjis, lai nodroðinâtu saskaòotu un nepârtrauktu, efektîvu un mçrítiecîgu iestâdes darbîbu tai uzticçto

uzdevumu veikðanâ. GVVA visupirmais mçríis ir nodroðinât pacientiem augsti kvalificçtu un specializçtu

profesionâlo psihiatrisko palîdzîbu psihisko un uzvedîbas traucçjumu diagnostikâ, ârstçðanâ, profilaksç un

psihiatriskajâ rehabilitâcijâ. Mûsu virsmçríis – uzlabot Latvijas iedzîvotâju garîgo veselîbu un nodroðinât

visiem Latvijas iedzîvotâjiem pieeju kvalitatîviem garîgâs veselîbas aprûpes pakalpojumiem.

Pârskata gada laikâ GVVA ir strâdâjusi pie darba organizâcijas pilnveidoðanas, profesionâlu konsultâciju un

informâcijas sniegðanas valsts pârvaldes iestâdçm un citâm ar garîgâs veselîbas jomu saistîtâm iestâdçm, ir

koordinçjusi un piedalîjusies starptautiskos projektos. Ir strâdâts pie iekðçjâs kontroles sistçmas

uzlaboðanas, personâla tâlâkizglîtoðanâs veicinâðanas, jaudîgâku informâcijas tehnoloìiju ievieðanas un

sabiedrîbas informçðanas pasâkumu nodroðinâðanas. Ðajâ procesâ viens no GVVA uzdevumiem ir atklâta,

caurskatâma, uz izmaksu efektivitâti balstîta finansçðanas un budþeta sistçmas attîstîðana.

Atskatoties uz paveikto, ar pârliecîbu raugâmies nâkotnç.

Jânis Buìins

Garîgâs veselîbas valsts aìentûras direktors

GVVA ârstu kolektîvs




6

1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI



GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 11

LATV

IJAS

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

RAKS

TURO

JUM

I

LATV

IJAS

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

RAKS

TURO

JUM

I

8 9

1. LATVIJAS IEDZÎVOTÂJU RAKSTUROJUMI

Latvijas pastâvîgo iedzîvotâju skaits turpina samazinâties. 2006. gada sâkumâ, salîdzinâjumâ ar 2005. gada

sâkumu, tas samazinâjies par 11,8 tûkstoðiem, galvenokârt iedzîvotâju dabiskâs kustîbas rezultâtâ.

Latvijas demogrâfiskie râdîtâji ir vieni no zemâkajiem Eiropâ. Zemâ dzimstîba, ar mînuss zîmi izsakâmais

iedzîvotâju dabiskais pieaugums un sabiedrîbas novecoðanâs procesi turpinâs un ir nopietni ðíçrðïi

tautsaimniecîbas attîstîbai.

Latvijas universitâtes Demogrâfijas centrs atzîmç, ka iedzîvotâju skaita lejupslîdi var uzskatît kâ

neatgriezenisku procesu. Iedzîvotâju skaita lejupslîde un administratîvi teritoriâlâs izmaiòas ar tâm sekojoðu

mainîgu iedzîvotâju skaita sadalîjumu starp reìioniem nenovçrðami ietekmç veselîbas un veselîbas aprûpes

kvantitatîvo un kvalitatîvo râdîtâju virzîbu, pacientu kustîbu uz ârstniecîbas iestâdçm un veselîbas aprûpes

nosacîjumus.

1.1. PASTÂVÎGO IEDZÎVOTÂJU SKAITS (tûkstoðos)

LATVIJA

1.2. BÇRNU (0-14) UN PIEAUGUÐO (60+ gadi) IEDZÎVOTÂJU SKAITS (procentos)

1.3. PASTÂVÎGO IEDZÎVOTÂJU SKAITS LATVIJAS VALSTS STATISTISKAJOS REÌIONOS

(gada sâkumâ)

Latvijas rajonos un pilsçtâs pastâv bûtiskas atðíirîbas teritoriju nevienmçrîgâ attîstîbâ, nodarbinâtîbas un

iedzîvotâju ieòçmumu lîmenî, sociâlâs un kultûras dzîves nosacîjumos.

Veselîbas aprûpç turpinâs vçl nepilnîgi realizçtais konkrçtâs atbildîbas sadalîjums starp valsti, paðvaldîbâm

un privâto sektoru. Pastâv sareþìîjumi kâ îstermiòa, tâ ilgtermiòa garîgâs veselîbas aprûpes plânoðanâ, kas

bremzç iesâkto pârkârtojumu konsekventu turpinâðanu.

Par iedzîvotâju dzîves lîmeni veselîbas aprûpes jomâ liecina fakts, ka Latvijâ 2004. gadâ vidçji uz vienu

mâjsaimniecîbu veselîbai tika patçrçti 3,9 % no visiem izdevumiem (2001. gadâ – 3,8 %). Tajâ paðâ laikâ

medicînas pakalpojumu un zâïu sadârdzinâðanâs, neraugoties uz valsts kompensçjamo zâïu saraksta

paplaðinâðanos, palielina to iedzîvotâju skaitu, kam veselîbas aprûpe kïûst nepieejama. Pieaug neizârstçtu

un neârstçtu slimîbu risks, tostarp arî psihiatrijâ. Neraugoties uz mâjsaimniecîbu budþetos 2004. gadâ

manâmi pieauguðajiem izdevumiem veselîbas aprûpei, ðo izdevumu absolûtais pieaugums ir neliels un

nevienlîdzîba patçriòa jomâ turpina padziïinâties.

Reìions 2003 2004 2005

VOAVA reìionâlais

dalîjums 2005

LATVIJA 2 331 480 2 319 203 2 306 434 2 306 434

RÎGA 941 031 940 787 940 605 940 605

VIDZEME 353 536 350 582 347 383 312 332

KURZEME 315 555 313 334 310 673 365 948

ZEMGALE 346 541 345 349 343 428 351 450

LATGALE 374 817 369 151 364 345 336 099

19.9

14.815.416

16.617.3

18.118.619.3

20.320.7

19.2

22.222.12222.722.42320.519.9

19.5

0

5

10

15

20

25

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Bçrni (0-14) Pieauguðie vecumâ no 60 gadiem

1991 1995 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006

Gada sâkumâ 2667.9 2529.5 2379.9 2366.1 2345.8 2331.5 2319.2 2306.4 2294.6

tajâ skaitâ:

vîrieði 1242.4 1172.0 1095.4 1089.4 1080.1 1073.1 1068.3 1062.9 –

sievietes 1425.5 1357.5 1284.5 1276.7 1275.4 1258.4 1258.9 1243.5 –

No iedzîvotâju skaita lauku iedzîvotâji 820.5 782.6 755.7 752.9 753.8 751.0 745.7 739.1 –

tajâ skaitâ:

vîrieði 390.4 372.1 363.6 362.5 363.4 362.5 360.8 358.3 –

sievietes 430.1 410.5 392.1 390.4 390.4 388.5 384.9 380.8 –

18.9




10

2. PACIENTU SOCIÂLIE RAKSTUROJUMI



GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 22PA

CIEN

TU S

OCIÂ

LIE

RAKS

TURO

JUM

I

PACI

ENTU

SOC

IÂLI

E RA

KSTU

ROJU

MI

12 13


Garîgâs veselîbas aprûpes sistçmas problçma joprojâm ir tâs nepietiekamais finansçjums, kas savienojumâ

ar pacientu maznodroðinâtâs daïas maksâtnespçju un zemo dzîves lîmeni neveicina veselîbas uzlaboðanos.

Garîgâs veselîbas aprûpes dienestam praktiski nav iespçju strauji ieviest jaunas aprûpes formas, nostiprinât

ârstniecîbas personâlu un veikt pçtîjumus (apsekojumus) par saslimstîbu, ârstçðanas rezultâtiem, resursu

savstarpçjo sakarîbu.

2.1. PACIENTU AR GARÎGÂS VESELÎBAS TRAUCÇJUMIEM PAMATIZTIKAS AVOTI

LATVIJA, 2005

2.2. PACIENTU AR GARÎGÂS VESELÎBAS TRAUCÇJUMIEM SKAITA SADALÎJUMS PÇC DZÎVES VEIDA,

LATVIJA, 2005

Nozîmîgs ar veselîbu un tâs aprûpi saistîts faktors ir arî izglîtîbas lîmenis. (2.6. tabula)

2.3. FAKTORI UN PROBLÇMAS,

KAS IETEKMÇ SLIMNIEKU VESELÎBAS STÂVOKLI UN APRÛPI

LATVIJA, 2005 (Psihoneiroloìisko kabinetu dati)

2.4. VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI ÌIMENES, SOCIÂLÂS VIDES

UN SOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ, LATVIJA, 2005

16.5

12.1

16.7

54.6

atipiska audzinâðana (ðíirtas ìimenes u.c.)

pielâgoðanâs grûtîbas kultûrvidei

sociâlâ izolâcija

dzîves stila problçmas

tajâ skaitâ – pa pacientu vecumgrupâm no kopçjâ skaita

SSK–10 kods

Kopâ 0–14 15–17 18–59

60 un vecâki invalîdi Sievietes

KOPÂ 14407 1200 1541 8960 2706 2247 5526

VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI SOCIÂLEKONOMISKO UN PSIHOSOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ 10569 659 1076 6930 1904 1030 3936

• izglîtîbas problçmas Z55.0,1,3,4,8 1756 528 420 793 15 110 741 • bezdarbs un darba zaudçðanas

draudi Z56.0,2 2705 0 0 2618 87 32 144

• darba apstâkïu problçmas (nesaskaòas, risks, nepiemçrots darbs, kaitîgi fizikâli apstâkïi)

Z56.1,3,4,5; Z57; Z58 581 11 29 487 54 18 146

• sadzîves problçmas (bezpajumtîba, neadekvâts mâjoklis) Z59.0,1,2 1486 45 149 753 539 105 823

• ekonomiskâs problçmas (nabadzîba, uztura trûkums, zemie ienâkumi u.c.) Z59.4–7 4041 75 478 2279 1209 765 2082

VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI: ÌIMENES, SOCIÂLÂS VIDES UN SOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ 2610 462 413 1226 509 580 1172

• atipiska audzinâðana (ðíirtas ìimenes u.c.)

Z60.1; Z61; Z62; Z63 1426 392 320 593 121 257 639

• pielâgoðanâs grûtîbas kultûrvidei Z60.3,5 437 25 59 271 82 113 150 • sociâlâ izolâcija Z60.2,4; Z65 430 21 20 156 233 100 224 • dzîves stila problçmas Z60.0; Z70;

Z72; Z73; Z75 317 24 14 206 73 110 159

APRÛPES UN REHABILITÂCIJAS IZMANTOÐANA Z50 785 21 16 539 209 514 276

CITAS SOCIÂLÂS PROBLÇMAS 443 58 36 265 84 123 142

abs.sk. %

Valsts darbs 5867 9.0

Privâts darbs 2642 4.0

Vecumpensija 8039 12.3

Invaliditâtes pensija (jebkura) 19688 30.2

Sociâlie pabalsti 3808 5.8

Citu personu apgâdîba 16881 25.9

Citi iztikas lîdzekïi 8076 12.4

Iztikas lîdzekïu nav 284 0.4

abs.sk. %

Dzîvo viens 7105 10.9

Dzîvo ìimenç 50189 76.9

Bez noteiktas dzîvesvietas 1041 1.6 Dzîvo sociâlâs aprûpes iestâdç 4620 7.1

Ilgstoði (ilgâk par 12 mçneðiem) ârstçjies psihoneiroloìiskajâ slimnîcâ 222 0.3

Citi veidi 2108 3.2

10.91.6 7.1

0.3 3.2

76.9

Dzîvo viensDzîvo ìimençBez noteiktas dzîvesvietasDzîvo sociâlâs aprûpes iestâdçIlgstoði (ilgâk par 12 mçneðiem) ârstçjies psihoneiroloìiskajâ slimnîcâCiti veidi

12.3

30.25.8

25.9

4.09.012.4 0.4

Valsts darbs Privâts darbsVecumpensija Invaliditâtes pensija (jebkura)Sociâlie pabalsti Citu personu apgâdîbaCiti iztikas lîdzekïi Iztikas lîdzekïu nav




PACI

ENTU

SOC

IÂLI

E RA

KSTU

ROJU

MI

PACI

ENTU

SOC

IÂLI

E RA

KSTU

ROJU

MI

12 13


Garîgâs veselîbas aprûpes sistçmas problçma joprojâm ir tâs nepietiekamais finansçjums, kas savienojumâ

ar pacientu maznodroðinâtâs daïas maksâtnespçju un zemo dzîves lîmeni neveicina veselîbas uzlaboðanos.

Garîgâs veselîbas aprûpes dienestam praktiski nav iespçju strauji ieviest jaunas aprûpes formas, nostiprinât

ârstniecîbas personâlu un veikt pçtîjumus (apsekojumus) par saslimstîbu, ârstçðanas rezultâtiem, resursu

savstarpçjo sakarîbu.

2.1. PACIENTU AR GARÎGÂS VESELÎBAS TRAUCÇJUMIEM PAMATIZTIKAS AVOTI

LATVIJA, 2005

2.2. PACIENTU AR GARÎGÂS VESELÎBAS TRAUCÇJUMIEM SKAITA SADALÎJUMS PÇC DZÎVES VEIDA,

LATVIJA, 2005

Nozîmîgs ar veselîbu un tâs aprûpi saistîts faktors ir arî izglîtîbas lîmenis. (2.6. tabula)

2.3. FAKTORI UN PROBLÇMAS,

KAS IETEKMÇ SLIMNIEKU VESELÎBAS STÂVOKLI UN APRÛPI

LATVIJA, 2005 (Psihoneiroloìisko kabinetu dati)

2.4. VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI ÌIMENES, SOCIÂLÂS VIDES

UN SOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ, LATVIJA, 2005

16.5

12.1

16.7

54.6

atipiska audzinâðana (ðíirtas ìimenes u.c.)

pielâgoðanâs grûtîbas kultûrvidei

sociâlâ izolâcija

dzîves stila problçmas

tajâ skaitâ – pa pacientu vecumgrupâm no kopçjâ skaita

SSK–10 kods

Kopâ 0–14 15–17 18–59

60 un vecâki invalîdi Sievietes

KOPÂ 14407 1200 1541 8960 2706 2247 5526

VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI SOCIÂLEKONOMISKO UN PSIHOSOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ 10569 659 1076 6930 1904 1030 3936

• izglîtîbas problçmas Z55.0,1,3,4,8 1756 528 420 793 15 110 741 • bezdarbs un darba zaudçðanas

draudi Z56.0,2 2705 0 0 2618 87 32 144

• darba apstâkïu problçmas (nesaskaòas, risks, nepiemçrots darbs, kaitîgi fizikâli apstâkïi)

Z56.1,3,4,5; Z57; Z58 581 11 29 487 54 18 146

• sadzîves problçmas (bezpajumtîba, neadekvâts mâjoklis) Z59.0,1,2 1486 45 149 753 539 105 823

• ekonomiskâs problçmas (nabadzîba, uztura trûkums, zemie ienâkumi u.c.) Z59.4–7 4041 75 478 2279 1209 765 2082

VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI: ÌIMENES, SOCIÂLÂS VIDES UN SOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ 2610 462 413 1226 509 580 1172

• atipiska audzinâðana (ðíirtas ìimenes u.c.)

Z60.1; Z61; Z62; Z63 1426 392 320 593 121 257 639

• pielâgoðanâs grûtîbas kultûrvidei Z60.3,5 437 25 59 271 82 113 150 • sociâlâ izolâcija Z60.2,4; Z65 430 21 20 156 233 100 224 • dzîves stila problçmas Z60.0; Z70;

Z72; Z73; Z75 317 24 14 206 73 110 159

APRÛPES UN REHABILITÂCIJAS IZMANTOÐANA Z50 785 21 16 539 209 514 276

CITAS SOCIÂLÂS PROBLÇMAS 443 58 36 265 84 123 142

abs.sk. %

Valsts darbs 5867 9.0

Privâts darbs 2642 4.0

Vecumpensija 8039 12.3

Invaliditâtes pensija (jebkura) 19688 30.2

Sociâlie pabalsti 3808 5.8

Citu personu apgâdîba 16881 25.9

Citi iztikas lîdzekïi 8076 12.4

Iztikas lîdzekïu nav 284 0.4

abs.sk. %

Dzîvo viens 7105 10.9

Dzîvo ìimenç 50189 76.9

Bez noteiktas dzîvesvietas 1041 1.6 Dzîvo sociâlâs aprûpes iestâdç 4620 7.1

Ilgstoði (ilgâk par 12 mçneðiem) ârstçjies psihoneiroloìiskajâ slimnîcâ 222 0.3

Citi veidi 2108 3.2

10.91.6 7.1

0.3 3.2

76.9

Dzîvo viensDzîvo ìimençBez noteiktas dzîvesvietasDzîvo sociâlâs aprûpes iestâdçIlgstoði (ilgâk par 12 mçneðiem) ârstçjies psihoneiroloìiskajâ slimnîcâCiti veidi

12.3

30.25.8

25.9

4.09.012.4 0.4

Valsts darbs Privâts darbsVecumpensija Invaliditâtes pensija (jebkura)Sociâlie pabalsti Citu personu apgâdîbaCiti iztikas lîdzekïi Iztikas lîdzekïu nav



GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 20052PA

CIEN

TU S

OCIÂ

LIE

RAKS

TURO

JUM

I

14

2.5. VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI SOCIÂLEKONOMISKO UN PSIHOSOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ

LATVIJA, 2005

2.6. AKÛTÂ APRÛPÇ ESOÐO UNIKÂLO PACIENTU SKAITS SADALÎJUMÂ PÇC IZGLÎTÎBAS

LATVIJA, 2005 (gada beigâs)

3.IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA

16.6

5.514.1

38.2

25.6

izglîtîbas problçmas

bezdarbs un darba zaudçðanas draudi

darba apstâkïu problçmas (nesaskaòas, risks, nepiemçrots darbs, kaitîgi fizikâli apstâkïi)

sadzîves problçmas (bezpajumtîba, neadekvâts mâjoklis)

ekonomiskâs problçmas (nabadzîba, uztura trûkums, zemie ienâkumi u.c.)

Izglîtîba Absolûtos skaitïos Procentos

Analfabçts 1010 1.6

Nav mâcîjies 4765 7.6

Speciâlâ skola garîgi atpalikuðajiem 9084 14.5

Nepabeigta pamatskola 9835 15.8

Pamatskola 11826 18.9

Nepabeigta vidçjâ 3140 5.0

Vidçjâ 11368 18.2

Vidçjâ speciâlâ 7594 12.2

Augstâkâ 3882 6.2




PACI

ENTU

SOC

IÂLI

E RA

KSTU

ROJU

MI

14

2.5. VESELÎBAS APDRAUDÇJUMI SOCIÂLEKONOMISKO UN PSIHOSOCIÂLO APSTÂKÏU DÇÏ

LATVIJA, 2005

2.6. AKÛTÂ APRÛPÇ ESOÐO UNIKÂLO PACIENTU SKAITS SADALÎJUMÂ PÇC IZGLÎTÎBAS

LATVIJA, 2005 (gada beigâs)

3.IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA

16.6

5.514.1

38.2

25.6

izglîtîbas problçmas

bezdarbs un darba zaudçðanas draudi

darba apstâkïu problçmas (nesaskaòas, risks, nepiemçrots darbs, kaitîgi fizikâli apstâkïi)

sadzîves problçmas (bezpajumtîba, neadekvâts mâjoklis)

ekonomiskâs problçmas (nabadzîba, uztura trûkums, zemie ienâkumi u.c.)

Izglîtîba Absolûtos skaitïos Procentos

Analfabçts 1010 1.6

Nav mâcîjies 4765 7.6

Speciâlâ skola garîgi atpalikuðajiem 9084 14.5

Nepabeigta pamatskola 9835 15.8

Pamatskola 11826 18.9

Nepabeigta vidçjâ 3140 5.0

Vidçjâ 11368 18.2

Vidçjâ speciâlâ 7594 12.2

Augstâkâ 3882 6.2



GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005GARÎGÂS VESELÎBAS APRÛPE LATVIJÂ, 2005 33IE

DZÎV

OTÂJ

U GA

RÎGÂ

VES

ELÎB

A

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

16 17

3. IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA

2005. gadâ, salîdzinot ar 2004. gadu, ir neliels pacientu ar psihiskajâm slimîbâm un uzvedîbas traucçjumiem

skaita pieaugums (1,7%). Gada beigâs uz katriem 100 000 iedzîvotâjiem bija 2815 ðâdi pacienti. Tas liecina,

ka garîgâs veselîbas jomâ turpinâs visai nelabvçlîga epidemioloìiskâ situâcija. Kopçjais atpazîto pacientu

skaits, tâpat kâ iepriekðçjos gados, sastâda 2,8% no populâcijas, bet kopâ ar pacientiem ar psihiskiem un

uzvedîbas traucçjumiem, kas raduðies psihoaktîvo vielu lietoðanas dçï, – 4,3 %. Sadalîjumâ pa

administratîvajâm teritorijâm (pilsçtas, rajoni), pa valsts statistiskajiem reìioniem un VOAVA izdalîtajiem

reìioniem datu atðíirîbas ir ievçrojamas (galvenokârt, rajonu un pilsçtu grupçjumâ).

Primârâs saslimstîbas râdîtâjs samazinâjies par 5,5% un kârtçjo reizi atspoguïo tam raksturîgo nestabilitâti.

Pçdçjo desmit gadu laikâ ðis râdîtâjs uz 100 000 iedzîvotâjiem samazinâjies 1,6 reizes. Tomçr tas neliecina

par reâlo situâciju saslimstîbas samazinâðanâs procesâ ne Latvijâ kopumâ, ne tâs atseviðíâs teritorijâs.

Paðreizçjâ praksç pielietotâs datu uzskaites sistçmas (valsts programmas apstiprinâtie pârskati un

psihiatrijas informâcijas sistçmas datubâzes) praktiski saistîtas ar pacienta apmeklçjumu pie psihiatra.

Statistikas dati apliecina, ka psihiatru aprûpç ir salîdzinoði stabils slimnieku kontingents. Pagaidâm garîgâs

veselîbas sistçmâ netiek uzskaitîti, apstrâdâti un analizçti dati par SSK-10 F nodaïas slimnieku aprûpi pie

ìimenes ârstiem un citiem speciâlistiem.

2005. gadâ, salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu, pacientu skaita sadalîjumâ teritoriâlajâs pamatgrupâs bûtisku

izmaiòu nav ne Rîgâ, ne ârpus Rîgas teritorijas kopumâ. Praktiski trîs ceturtdaïas no slimnieku skaita un 60 %

primâro slimnieku atrodas ârpus Rîgas.

Latvijâ uzsâkts veidot valsts reìionâlo statistiku, kas balstîta uz ES dalîbvalstu statistisko teritoriâlo vienîbu

klasifikatorâ ietvertajiem pamatprincipiem. Tâs uzdevums – nodroðinât vienotu teritoriâlo vienîbu iedalîjumu

ES reìionâlâs statistikas mçríiem.

GVVA 2005. gada datu krâjumâ ir ievietoti atseviðíi râdîtâji, kas raksturo situâciju, kâda tâ ir VOAVA veidotajos

reìionos salîdzinâjumâ ar valsts statistisko reìionu dalîjuma datiem. Ðî informâcija rada pârdomas par

iedzîvotâju garîgâs veselîbas un tâs aprûpes tâlâkâs attîstîbas jautâjumu risinâðanu. Statistikas dati râda, ka

slimnieku skaits populâcijâ abos reìionâlajos sadalîjumos, salîdzinâjumâ ar republikas vidçjo râdîtâju (2,8 %),

ir manâmi paaugstinâts Kurzemes (3,5 % un 3,6 %) un Latgales reìionâ (3,6 %). Viszemâkais slimnieku skaits

populâcijâ ir Rîgâ (2,3 %) un Zemgales reìionâ (2,6 %).

Abos reìionâlajos sadalîjumos visaugstâkais slimnieku skaits uz 100 000 iedzîvotâjiem ir Latgales reìionâ:

3568 un 3629. Attiecîgi primâro slimnieku skaits ir 137 un 126.

3.2. AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM PIRMO REIZI MÛÞÂ APRÛPÇ UZÒEMTIE (F00-F99),

(uz 100 000 iedzîvotâjiem)

LATVIJA

3.3. SLIMNIEKU SKAITA SADALÎJUMS TERITORIÂLAJÂS PAMATGRUPÂS, 2005

2767.9

2527.9

2670.3

2830.6

2779.12760.8

2598.42609.7

2641.1

2740.9

2721.1

2801.2

2778.9

2651.7

2813.4

2350

2400

2450

2500

2550

2600

2650

2700

2750

2800

2850

2900

1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

416.3

376.1

415.9

239.2

251.6244.9

233.2

274.5

276.4

318.2

305.7

389.5

385.8395.3

352.6

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Reìions

Kopçjais slimnieku skaits

No tiem saslimuði pirmo reizi dzîvç

abs. sk. procentos abs. sk. procentos

Latvija 65285 100.0 5517 100

Rîga 17134 26.24 2253 40.84

Latvija bez Rîgas 48151 73.76 3264 59.16

3.1. SLIMNIEKU KONTINGENTS AR PSIHISKIEM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM (F00-F99)


LATVIJA

Statistikâ informâcija tiek apkopota par to iedzîvotâju saslimstîbu, kuri apmeklçjuði psihoneiroloìiskâs

ârstniecîbas iestâdes vai citu iestâþu psihiatriskâs palîdzîbas struktûrdaïas, kâ arî tos psihiatrus, kas

nodarbojas ar privâtpraksi un kurus saista lîgums ar VOAVA.




IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

16 17

3. IEDZÎVOTÂJU GARÎGÂ VESELÎBA

2005. gadâ, salîdzinot ar 2004. gadu, ir neliels pacientu ar psihiskajâm slimîbâm un uzvedîbas traucçjumiem

skaita pieaugums (1,7%). Gada beigâs uz katriem 100 000 iedzîvotâjiem bija 2815 ðâdi pacienti. Tas liecina,

ka garîgâs veselîbas jomâ turpinâs visai nelabvçlîga epidemioloìiskâ situâcija. Kopçjais atpazîto pacientu

skaits, tâpat kâ iepriekðçjos gados, sastâda 2,8% no populâcijas, bet kopâ ar pacientiem ar psihiskiem un

uzvedîbas traucçjumiem, kas raduðies psihoaktîvo vielu lietoðanas dçï, – 4,3 %. Sadalîjumâ pa

administratîvajâm teritorijâm (pilsçtas, rajoni), pa valsts statistiskajiem reìioniem un VOAVA izdalîtajiem

reìioniem datu atðíirîbas ir ievçrojamas (galvenokârt, rajonu un pilsçtu grupçjumâ).

Primârâs saslimstîbas râdîtâjs samazinâjies par 5,5% un kârtçjo reizi atspoguïo tam raksturîgo nestabilitâti.

Pçdçjo desmit gadu laikâ ðis râdîtâjs uz 100 000 iedzîvotâjiem samazinâjies 1,6 reizes. Tomçr tas neliecina

par reâlo situâciju saslimstîbas samazinâðanâs procesâ ne Latvijâ kopumâ, ne tâs atseviðíâs teritorijâs.

Paðreizçjâ praksç pielietotâs datu uzskaites sistçmas (valsts programmas apstiprinâtie pârskati un

psihiatrijas informâcijas sistçmas datubâzes) praktiski saistîtas ar pacienta apmeklçjumu pie psihiatra.

Statistikas dati apliecina, ka psihiatru aprûpç ir salîdzinoði stabils slimnieku kontingents. Pagaidâm garîgâs

veselîbas sistçmâ netiek uzskaitîti, apstrâdâti un analizçti dati par SSK-10 F nodaïas slimnieku aprûpi pie

ìimenes ârstiem un citiem speciâlistiem.

2005. gadâ, salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu, pacientu skaita sadalîjumâ teritoriâlajâs pamatgrupâs bûtisku

izmaiòu nav ne Rîgâ, ne ârpus Rîgas teritorijas kopumâ. Praktiski trîs ceturtdaïas no slimnieku skaita un 60 %

primâro slimnieku atrodas ârpus Rîgas.

Latvijâ uzsâkts veidot valsts reìionâlo statistiku, kas balstîta uz ES dalîbvalstu statistisko teritoriâlo vienîbu

klasifikatorâ ietvertajiem pamatprincipiem. Tâs uzdevums – nodroðinât vienotu teritoriâlo vienîbu iedalîjumu

ES reìionâlâs statistikas mçríiem.

GVVA 2005. gada datu krâjumâ ir ievietoti atseviðíi râdîtâji, kas raksturo situâciju, kâda tâ ir VOAVA veidotajos

reìionos salîdzinâjumâ ar valsts statistisko reìionu dalîjuma datiem. Ðî informâcija rada pârdomas par

iedzîvotâju garîgâs veselîbas un tâs aprûpes tâlâkâs attîstîbas jautâjumu risinâðanu. Statistikas dati râda, ka

slimnieku skaits populâcijâ abos reìionâlajos sadalîjumos, salîdzinâjumâ ar republikas vidçjo râdîtâju (2,8 %),

ir manâmi paaugstinâts Kurzemes (3,5 % un 3,6 %) un Latgales reìionâ (3,6 %). Viszemâkais slimnieku skaits

populâcijâ ir Rîgâ (2,3 %) un Zemgales reìionâ (2,6 %).

Abos reìionâlajos sadalîjumos visaugstâkais slimnieku skaits uz 100 000 iedzîvotâjiem ir Latgales reìionâ:

3568 un 3629. Attiecîgi primâro slimnieku skaits ir 137 un 126.

3.2. AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM PIRMO REIZI MÛÞÂ APRÛPÇ UZÒEMTIE (F00-F99),


LATVIJA

3.3. SLIMNIEKU SKAITA SADALÎJUMS TERITORIÂLAJÂS PAMATGRUPÂS, 2005

2767.9

2527.9

2670.3

2830.6

2779.12760.8

2598.42609.7

2641.1

2740.9

2721.1

2801.2

2778.9

2651.7

2813.4

2350

2400

2450

2500

2550

2600

2650

2700

2750

2800

2850

2900

1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

416.3

376.1

415.9

239.2

251.6244.9

233.2

274.5

276.4

318.2

305.7

389.5

385.8395.3

352.6

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005

Reìions

Kopçjais slimnieku skaits

No tiem saslimuði pirmo reizi dzîvç

abs. sk. procentos abs. sk. procentos

Latvija 65285 100.0 5517 100

Rîga 17134 26.24 2253 40.84

Latvija bez Rîgas 48151 73.76 3264 59.16

3.1. SLIMNIEKU KONTINGENTS AR PSIHISKIEM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM (F00-F99)


LATVIJA

Statistikâ informâcija tiek apkopota par to iedzîvotâju saslimstîbu, kuri apmeklçjuði psihoneiroloìiskâs

ârstniecîbas iestâdes vai citu iestâþu psihiatriskâs palîdzîbas struktûrdaïas, kâ arî tos psihiatrus, kas

nodarbojas ar privâtpraksi un kurus saista lîgums ar VOAVA.




DZÎV

OTÂJ

U GA

RÎGÂ

VES

ELÎB

A

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

18 19

Savukârt Kurzemes slimnieku kopskaits uz 100 000 iedzîvotâjiem abos reìionâlajos sadalîjumos ir nedaudz

mazâks kâ Latgalç, bet primâro slimnieku skaits ir visaugstâkais un attiecîgo vidçjo reìionâlo râdîtâju

pârsniedz 1,6 reizes, bet Latgales vidçjo râdîtâju – 1,2 reizes.

Kopçjais slimnieku un primâro slimnieku skaita sadalîjums pa diagnozçm atkârto lîdzîgu ainu, kaut gan

jâatzîmç, ka ðizofrçnijas izplatîba visvairâk izteikta Rîgâ, nedaudz mazâk – Latgalç. Savukârt organisko

psihisko traucçjumu izplatîba raksturo Latgali (1037 slimnieki uz 100 000 iedzîvotâjiem valsts statistisko

reìionu sadalîjumâ, 1023 – VOAVA reìionâlajâ sadalîjumâ), bet garîgâs atpalicîbas izplatîba manâmi vairâk

izteikta Zemgalç.

3.4. SLIMNIEKU SASTÂVS

(Sadalîjums pa valsts statistiskajiem reìioniem un diagnozçm)

LATVIJA, 2005


(Sadalîjums pa valsts statistiskajiem reìioniem un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)

LATVIJA, 2005


(Sadalîjums pa VOAVA reìioniem un diagnozçm)

LATVIJA, 2005

Tajâ skaitâ

Reìioni

Kopâ

Organiski psihiski

traucçjumi, ieskaitot

simptomâ–tiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-

tipiskie traucç-jumi un murgi

Gara–

stâvokïa (afek-tîvie)

traucç-jumi

Neirotis-kie, ar stresu

saistîtie un

somato–formie traucç-

jumi

Uzvedîbas sindromi,

kas saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–

jumiem un somatis–

kiem faktoriem

Pieaugu-

ðo perso-

nîbas un uzve-dîbas

traucç-jumi

Garîgâ atpali-cîba

Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzvedî-bas un

emocio-nâlie

traucç-jumi, kas parasti

sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa

vecumâ

F00–

F99

F00–

F09

F20–

F29

F30–

F39

F40–

F48

F50–

F59

F60–

F69

F70–

F79

F80–

F89

F90–

F98

Slim-nieku skaits popu-lâcijâ

%

LATVIJA 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273 2.8

Rîgas 21972 5409 9119 1246 1802 53 179 2751 801 588 2.3

Vidzemes 10002 2314 2373 814 641 24 230 2973 251 371 2.9

Kurzemes 11191 2120 1968 838 1636 55 294 3238 536 492 3.6

Zemgales 8898 1805 2089 375 482 15 154 3144 458 363 2.6

Latgales 13222 3727 2932 824 1238 49 550 2920 515 459 3.6

Tajâ skaitâ

Reìioni

Kopâ

Organiski psihiski

trau-cçjumi, ieskaitot simpto-

mâtiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi

Neiro-

tiskie, ar stresu

saistîtie un

somato–formie

traucçjumi

Uzvedî-bas

sindromi, kas

saistîti ar fiziolo–ìiskiem traucç–


kiem faktoriem

Pieaugu-ðo per-sonîbas

un uzvedîbas traucçjumi

Garîgâ atpali–cîba

Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzve-dîbas un emocio-

nâlie traucç-

jumi, kas parasti


vecumâ

F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98

LATVIJA 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6

Rîgas 2335.9 575.1 969.5 132.5 191.6 5.6 19.0 292.5 85.2 62.5 Vidzemes 2879.2 666.1 683.1 234.3 184.5 6.9 66.2 855.8 72.3 106.8 Kurzemes 3602.2 682.4 633.5 269.7 526.6 17.7 94.6 1042 172.5 158.4 Zemgales 2590.9 525.6 608.3 109.2 140.3 4.4 44.8 915.5 133.4 105.7 Latgales 3629.0 1022.9 804.7 226.2 339.8 13.4 151.0 801.4 141.3 126.0

Tajâ skaitâ

Reìioni

Kopâ

Organiski psihiski


simptomâ–tiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi


saistîtie un


jumi




kiem faktoriem

Pieaugu-

ðo perso-


traucç-jumi


Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzvedî-bas un

emocio-nâlie

traucç-jumi, kas

parasti sâkuðies bçrnîbâ vai pus-audþa

vecumâ

F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69

F70–F79

F80–F89

F90–F98


%

LATVIJA 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273 2.8

Rîgas 21972 5409 9119 1246 1802 53 179 2751 801 588 2.3

Vidzemes 9948 2209 2155 927 629 24 232 3174 237 347 3.2

Kurzemes 12172 2288 2282 866 1662 55 297 3661 548 499 3.5

Zemgales 9201 1982 2237 444 534 15 155 2981 460 380 2.6

Latgales 11992 3487 2688 614 1172 49 544 2459 515 459 3.6




IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

18 19

Savukârt Kurzemes slimnieku kopskaits uz 100 000 iedzîvotâjiem abos reìionâlajos sadalîjumos ir nedaudz

mazâks kâ Latgalç, bet primâro slimnieku skaits ir visaugstâkais un attiecîgo vidçjo reìionâlo râdîtâju

pârsniedz 1,6 reizes, bet Latgales vidçjo râdîtâju – 1,2 reizes.

Kopçjais slimnieku un primâro slimnieku skaita sadalîjums pa diagnozçm atkârto lîdzîgu ainu, kaut gan

jâatzîmç, ka ðizofrçnijas izplatîba visvairâk izteikta Rîgâ, nedaudz mazâk – Latgalç. Savukârt organisko

psihisko traucçjumu izplatîba raksturo Latgali (1037 slimnieki uz 100 000 iedzîvotâjiem valsts statistisko

reìionu sadalîjumâ, 1023 – VOAVA reìionâlajâ sadalîjumâ), bet garîgâs atpalicîbas izplatîba manâmi vairâk

izteikta Zemgalç.


(Sadalîjums pa valsts statistiskajiem reìioniem un diagnozçm)

LATVIJA, 2005


(Sadalîjums pa valsts statistiskajiem reìioniem un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)

LATVIJA, 2005


(Sadalîjums pa VOAVA reìioniem un diagnozçm)

LATVIJA, 2005

Tajâ skaitâ

Reìioni

Kopâ

Organiski psihiski


simptomâ–tiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi


saistîtie un


jumi




kiem faktoriem

Pieaugu-

ðo perso-


traucç-jumi


Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzvedî-bas un

emocio-nâlie

traucç-jumi, kas parasti


vecumâ

F00–

F99

F00–

F09

F20–

F29

F30–

F39

F40–

F48

F50–

F59

F60–

F69

F70–

F79

F80–

F89

F90–

F98


%

LATVIJA 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273 2.8

Rîgas 21972 5409 9119 1246 1802 53 179 2751 801 588 2.3

Vidzemes 10002 2314 2373 814 641 24 230 2973 251 371 2.9

Kurzemes 11191 2120 1968 838 1636 55 294 3238 536 492 3.6

Zemgales 8898 1805 2089 375 482 15 154 3144 458 363 2.6

Latgales 13222 3727 2932 824 1238 49 550 2920 515 459 3.6

Tajâ skaitâ

Reìioni

Kopâ

Organiski psihiski


mâtiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi

Neiro-

tiskie, ar stresu

saistîtie un

somato–formie

traucçjumi

Uzvedî-bas

sindromi, kas



kiem faktoriem




Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzve-dîbas un emocio-

nâlie traucç-

jumi, kas parasti


vecumâ


LATVIJA 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6

Rîgas 2335.9 575.1 969.5 132.5 191.6 5.6 19.0 292.5 85.2 62.5 Vidzemes 2879.2 666.1 683.1 234.3 184.5 6.9 66.2 855.8 72.3 106.8 Kurzemes 3602.2 682.4 633.5 269.7 526.6 17.7 94.6 1042 172.5 158.4 Zemgales 2590.9 525.6 608.3 109.2 140.3 4.4 44.8 915.5 133.4 105.7 Latgales 3629.0 1022.9 804.7 226.2 339.8 13.4 151.0 801.4 141.3 126.0

Tajâ skaitâ

Reìioni

Kopâ

Organiski psihiski


simptomâ–tiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi


saistîtie un


jumi




kiem faktoriem

Pieaugu-

ðo perso-


traucç-jumi


Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzvedî-bas un

emocio-nâlie

traucç-jumi, kas


vecumâ

F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69

F70–F79

F80–F89

F90–F98


%

LATVIJA 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273 2.8

Rîgas 21972 5409 9119 1246 1802 53 179 2751 801 588 2.3

Vidzemes 9948 2209 2155 927 629 24 232 3174 237 347 3.2

Kurzemes 12172 2288 2282 866 1662 55 297 3661 548 499 3.5

Zemgales 9201 1982 2237 444 534 15 155 2981 460 380 2.6

Latgales 11992 3487 2688 614 1172 49 544 2459 515 459 3.6




DZÎV

OTÂJ

U GA

RÎGÂ

VES

ELÎB

A

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

20 21


(Sadalîjums pa VOAVA reìioniem un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)

LATVIJA, 2005


(Sadalîjums pa administratîvajâm teritorijâm un diagnozçm)

LATVIJA, 2005

Tajâ skaitâ

Reìioni

Kopâ

Organiski psihiski


mâtiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi

Neiro-

tiskie, ar stresu

saistîtie un

somato–formie

traucçjumi



jumiem un somatiskiem

faktoriem




Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzvedîbas un emo-cionâlie traucç-

jumi, kas parasti


vecumâ


LATVIJA 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6

Rîgas 2335.9 575.1 969.5 132.5 191.6 5.6 19.0 292.5 85.2 62.5 Vidzemes 3185.1 707.3 690.0 296.8 201.4 7.7 74.3 1016 75.9 111.1 Kurzemes 3326.2 625.2 623.6 236.6 454.2 15.0 81.2 1000 149.7 136.4 Zemgales 2618.0 563.9 636.5 126.3 151.9 4.3 44.1 848.2 130.9 108.1 Latgales 3568.0 1037.5 799.8 182.7 348.7 14.6 161.9 731.6 153.2 136.6

Tajâ skaitâ

Kopâ

Organiski psihiski


simptomâ–tiskos

Ðizofrç-nija,

ðizo-tipiskie traucç-jumi un murgi

Gara–


traucç-jumi


saistîtie un


jumi




kiem faktoriem

Pieaugu-

ðo perso-


traucç-jumi


Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzvedî-bas un

emocio-nâlie

traucç-jumi, kas


vecumâ F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98

L A T V I J A 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273

RÎGA 17134 4555 7725 804 1037 45 120 1690 689 460

DAUGAVPILS 3797 1178 864 159 414 4 193 400 366 214

JELGAVA un rajons 2693 637 677 118 158 2 18 765 204 105

JÛRMALA 1913 481 454 232 301 5 35 256 57 92

LIEPÂJA un rajons 5318 1094 929 440 1079 37 68 1295 152 213

RÇZEKNE un rajons 2894 914 594 178 304 5 140 569 82 108

VENTSPILS un rajons 1718 261 411 183 264 4 50 412 70 61

Rajoni:

AIZKRAUKLES 1708 301 298 84 99 2 37 681 97 109

ALÛKSNES 710 135 164 79 100 1 7 202 19 3

BALVU 1230 240 244 210 66 0 6 461 0 0

BAUSKAS 1233 207 234 51 71 4 18 464 98 83

CÇSU 1492 327 350 146 138 4 40 327 34 121

DAUGAVPILS 1745 505 349 45 101 2 54 610 41 38

DOBELES 1081 232 257 40 62 3 33 396 30 27

GULBENES 1535 311 292 100 121 7 24 591 43 43

JÇKABPILS 1202 260 309 54 66 4 45 415 17 32

KRÂSLAVAS 1087 312 335 66 53 0 42 273 6 0

KULDÎGAS 1026 189 160 39 81 4 36 454 20 43

LIMBAÞU 1086 337 220 119 50 0 29 233 36 62

LUDZAS 1196 310 212 48 164 30 47 307 7 71

MADONAS 1110 339 252 70 52 2 19 340 9 24

OGRES 1284 345 462 97 78 0 4 260 14 24

PREIÏU 1273 268 334 118 136 8 68 300 13 28

RÎGAS 2925 373 940 210 464 3 24 805 55 36

SALDUS 1544 293 198 111 156 4 61 429 162 129

TALSU 1585 283 270 65 56 6 79 648 132 46

TUKUMA 981 168 314 28 26 0 3 423 12 7

VALKAS 1323 257 270 120 50 2 49 424 89 62

VALMIERAS 1462 263 363 83 52 8 58 596 7 32




IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

20 21


(Sadalîjums pa VOAVA reìioniem un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)

LATVIJA, 2005


(Sadalîjums pa administratîvajâm teritorijâm un diagnozçm)

LATVIJA, 2005

Tajâ skaitâ

Reìioni

Kopâ

Organiski psihiski


mâtiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi

Neiro-

tiskie, ar stresu

saistîtie un

somato–formie

traucçjumi



jumiem un somatiskiem

faktoriem




Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi


jumi, kas parasti


vecumâ


LATVIJA 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6

Rîgas 2335.9 575.1 969.5 132.5 191.6 5.6 19.0 292.5 85.2 62.5 Vidzemes 3185.1 707.3 690.0 296.8 201.4 7.7 74.3 1016 75.9 111.1 Kurzemes 3326.2 625.2 623.6 236.6 454.2 15.0 81.2 1000 149.7 136.4 Zemgales 2618.0 563.9 636.5 126.3 151.9 4.3 44.1 848.2 130.9 108.1 Latgales 3568.0 1037.5 799.8 182.7 348.7 14.6 161.9 731.6 153.2 136.6

Tajâ skaitâ

Kopâ

Organiski psihiski


simptomâ–tiskos

Ðizofrç-nija,

ðizo-tipiskie traucç-jumi un murgi

Gara–


traucç-jumi


saistîtie un


jumi




kiem faktoriem

Pieaugu-

ðo perso-


traucç-jumi


Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi

Uzvedî-bas un

emocio-nâlie

traucç-jumi, kas


vecumâ F00–F99 F00–F09 F20–F29 F30–F39 F40–F48 F50–F59 F60–F69 F70–F79 F80–F89 F90–F98

L A T V I J A 65285 15375 18481 4097 5799 196 1407 15026 2561 2273

RÎGA 17134 4555 7725 804 1037 45 120 1690 689 460

DAUGAVPILS 3797 1178 864 159 414 4 193 400 366 214

JELGAVA un rajons 2693 637 677 118 158 2 18 765 204 105

JÛRMALA 1913 481 454 232 301 5 35 256 57 92

LIEPÂJA un rajons 5318 1094 929 440 1079 37 68 1295 152 213

RÇZEKNE un rajons 2894 914 594 178 304 5 140 569 82 108

VENTSPILS un rajons 1718 261 411 183 264 4 50 412 70 61

Rajoni:

AIZKRAUKLES 1708 301 298 84 99 2 37 681 97 109

ALÛKSNES 710 135 164 79 100 1 7 202 19 3

BALVU 1230 240 244 210 66 0 6 461 0 0

BAUSKAS 1233 207 234 51 71 4 18 464 98 83

CÇSU 1492 327 350 146 138 4 40 327 34 121

DAUGAVPILS 1745 505 349 45 101 2 54 610 41 38

DOBELES 1081 232 257 40 62 3 33 396 30 27

GULBENES 1535 311 292 100 121 7 24 591 43 43

JÇKABPILS 1202 260 309 54 66 4 45 415 17 32

KRÂSLAVAS 1087 312 335 66 53 0 42 273 6 0

KULDÎGAS 1026 189 160 39 81 4 36 454 20 43

LIMBAÞU 1086 337 220 119 50 0 29 233 36 62

LUDZAS 1196 310 212 48 164 30 47 307 7 71

MADONAS 1110 339 252 70 52 2 19 340 9 24

OGRES 1284 345 462 97 78 0 4 260 14 24

PREIÏU 1273 268 334 118 136 8 68 300 13 28

RÎGAS 2925 373 940 210 464 3 24 805 55 36

SALDUS 1544 293 198 111 156 4 61 429 162 129

TALSU 1585 283 270 65 56 6 79 648 132 46

TUKUMA 981 168 314 28 26 0 3 423 12 7

VALKAS 1323 257 270 120 50 2 49 424 89 62

VALMIERAS 1462 263 363 83 52 8 58 596 7 32




DZÎV

OTÂJ

U GA

RÎGÂ

VES

ELÎB

A

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

22 23


(Sadalîjums pa administratîvajâm teritorijâm un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)

LATVIJA, 2005

3.10. SLIMNIEKU SKAITS AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM

2005. GADA BEIGÂS ADMINISTRATÎVO TERITORIJU SADALÎJUMÂ (uz 100 000 iedzîvotâjiem)

4354.6

4299.3

4155.2

4126.5

4071

4060.6

3688.5

3664.9

3440.5

3440

3331.6

3225.6

3144.1

2954.9

2830.6

2830.3

2809.1

2805.3

2792.6

2609.7

2585.9

2514.7

2477.1

2386.1

2341.5

2247.9

2028.5

1908.8

1774.8

5688.8

0 1000 2000 3000 4000 5000 6000

GULBENES rajons

BALVU rajons

DAUGAVPILS rajons

AIZKRAUKLES rajons

SALDUS rajons

VALKAS rajons

LIEPÂJA un rajons

RÇZEKNE un rajons

LUDZAS rajons

JÛRMALA

DAUGAVPILS

TALSU rajons

PREIÏU rajons

KRÂSLAVAS rajons

VENTSPILS un rajons

L A T V I J A

ALÛKSNES rajons

LIMBAÞU rajons

KULDÎGAS rajons

DOBELES rajons

JELGAVA un rajons

CÇSU rajons

MADONAS rajons

VALMIERAS rajons

BAUSKAS rajons

RÎGA

JÇKABPILS rajons

OGRES rajons

RÎGAS rajons

TUKUMA rajons

Kopâ

Tajâ skaitâ

Organiski psihiski


mâtiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi

Neiro-

tiskie, ar stresu

saistîtie un

somato–formie

traucçjumi

Uzvedî-bas

sindromi, kas



kiem faktoriem




Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi


jumi, kas parasti


vecumâ


L A T V I J A 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6

RÎGA 2341.5 622.5 1055.7 109.9 141.7 6.1 16.4 230.9 94.2 62.9 DAUGAVPILS 3440.0 1067.2 782.8 144.0 375.1 3.6 174.9 362.4 331.6 193.9 JELGAVA un rajons 2609.7 617.3 656.1 114.4 153.1 1.9 17.4 741.4 197.7 101.8 JÛRMALA 3440.5 865.1 816.5 417.2 541.3 9.0 62.9 460.4 102.5 165.5 LIEPÂJA un rajons 4060.6 835.3 709.3 336.0 823.9 28.3 51.9 988.8 116.1 162.6 RÇZEKNE un rajons 3688.5 1164.9 757.1 226.9 387.5 6.4 178.4 725.2 104.5 137.6 VENTSPILS un rajons 2954.9 448.9 706.9 314.8 454.1 6.9 86.0 708.6 120.4 104.9

Rajoni:

AIZKRAUKLES 4155.2 732.3 725.0 204.4 240.8 4.9 90.0 1656.7 236.0 265.2 ALÛKSNES 2830.3 538.1 653.8 314.9 398.6 4.0 27.9 805.2 75.7 12.0 BALVU 4354.6 849.7 863.8 743.5 233.7 0.0 21.2 1632.1 0.0 0.0 BAUSKAS 2386.1 400.6 452.8 98.7 137.4 7.7 34.8 897.9 189.6 160.6 CÇSU 2585.9 566.7 606.6 253.0 239.2 6.9 69.3 566.7 58.9 209.7 DAUGAVPILS 4299.3 1244.2 859.9 110.9 248.8 4.9 133.0 1502.9 101.0 93.6 DOBELES 2792.6 599.3 663.9 103.3 160.2 7.7 85.2 1023.0 77.5 69.7 GULBENES 5688.8 1152.6 1082.2 370.6 448.4 25.9 88.9 2190.3 159.4 159.4 JÇKABPILS 2247.9 486.2 577.9 101.0 123.4 7.5 84.2 776.1 31.8 59.8 KRÂSLAVAS 3144.1 902.4 969.0 190.9 153.3 0.0 121.5 789.6 17.4 0.0 KULDÎGAS 2805.3 516.8 437.5 106.6 221.5 10.9 98.4 1241.3 54.7 117.6 LIMBAÞU 2809.1 871.7 569.1 307.8 129.3 0.0 75.0 602.7 93.1 160.4 LUDZAS 3664.9 949.9 649.6 147.1 502.5 91.9 144.0 940.7 21.5 217.6 MADONAS 2514.7 768.0 570.9 158.6 117.8 4.5 43.0 770.3 20.4 54.4 OGRES 2028.5 545.0 729.9 153.2 123.2 0.0 6.3 410.8 22.1 37.9 PREIÏU 3225.6 679.1 846.3 299.0 344.6 20.3 172.3 760.2 32.9 70.9 RÎGAS 1908.8 243.4 613.4 137.0 302.8 2.0 15.7 525.3 35.9 23.5 SALDUS 4126.5 783.1 529.2 296.7 416.9 10.7 163.0 1146.5 433.0 344.8 TALSU 3331.6 594.9 567.5 136.6 117.7 12.6 166.1 1362.1 277.5 96.7 TUKUMA 1774.8 303.9 568.1 50.7 47.0 0.0 5.4 765.3 21.7 12.7 VALKAS 4071.0 790.8 830.8 369.3 153.9 6.2 150.8 1304.7 273.9 190.8 VALMIERAS 2477.1 445.6 615.0 140.6 88.1 13.6 98.3 1009.8 11.9 54.2




IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

22 23


(Sadalîjums pa administratîvajâm teritorijâm un diagnozçm uz 100 000 iedzîvotâjiem)

LATVIJA, 2005

3.10. SLIMNIEKU SKAITS AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM

2005. GADA BEIGÂS ADMINISTRATÎVO TERITORIJU SADALÎJUMÂ (uz 100 000 iedzîvotâjiem)

4354.6

4299.3

4155.2

4126.5

4071

4060.6

3688.5

3664.9

3440.5

3440

3331.6

3225.6

3144.1

2954.9

2830.6

2830.3

2809.1

2805.3

2792.6

2609.7

2585.9

2514.7

2477.1

2386.1

2341.5

2247.9

2028.5

1908.8

1774.8

5688.8

0 1000 2000 3000 4000 5000 6000

GULBENES rajons

BALVU rajons

DAUGAVPILS rajons

AIZKRAUKLES rajons

SALDUS rajons

VALKAS rajons

LIEPÂJA un rajons

RÇZEKNE un rajons

LUDZAS rajons

JÛRMALA

DAUGAVPILS

TALSU rajons

PREIÏU rajons

KRÂSLAVAS rajons

VENTSPILS un rajons

L A T V I J A

ALÛKSNES rajons

LIMBAÞU rajons

KULDÎGAS rajons

DOBELES rajons

JELGAVA un rajons

CÇSU rajons

MADONAS rajons

VALMIERAS rajons

BAUSKAS rajons

RÎGA

JÇKABPILS rajons

OGRES rajons

RÎGAS rajons

TUKUMA rajons

Kopâ

Tajâ skaitâ

Organiski psihiski


mâtiskos

Ðizofrç-

nija, ðizo-


Gara–


traucç-jumi

Neiro-

tiskie, ar stresu

saistîtie un

somato–formie

traucçjumi

Uzvedî-bas

sindromi, kas



kiem faktoriem




Psihis-

kâs attîs-tîbas

traucç-jumi


jumi, kas parasti


vecumâ


L A T V I J A 2830.6 666.6 801.3 177.6 251.4 8.5 61.0 651.5 111.0 98.6

RÎGA 2341.5 622.5 1055.7 109.9 141.7 6.1 16.4 230.9 94.2 62.9 DAUGAVPILS 3440.0 1067.2 782.8 144.0 375.1 3.6 174.9 362.4 331.6 193.9 JELGAVA un rajons 2609.7 617.3 656.1 114.4 153.1 1.9 17.4 741.4 197.7 101.8 JÛRMALA 3440.5 865.1 816.5 417.2 541.3 9.0 62.9 460.4 102.5 165.5 LIEPÂJA un rajons 4060.6 835.3 709.3 336.0 823.9 28.3 51.9 988.8 116.1 162.6 RÇZEKNE un rajons 3688.5 1164.9 757.1 226.9 387.5 6.4 178.4 725.2 104.5 137.6 VENTSPILS un rajons 2954.9 448.9 706.9 314.8 454.1 6.9 86.0 708.6 120.4 104.9

Rajoni:

AIZKRAUKLES 4155.2 732.3 725.0 204.4 240.8 4.9 90.0 1656.7 236.0 265.2 ALÛKSNES 2830.3 538.1 653.8 314.9 398.6 4.0 27.9 805.2 75.7 12.0 BALVU 4354.6 849.7 863.8 743.5 233.7 0.0 21.2 1632.1 0.0 0.0 BAUSKAS 2386.1 400.6 452.8 98.7 137.4 7.7 34.8 897.9 189.6 160.6 CÇSU 2585.9 566.7 606.6 253.0 239.2 6.9 69.3 566.7 58.9 209.7 DAUGAVPILS 4299.3 1244.2 859.9 110.9 248.8 4.9 133.0 1502.9 101.0 93.6 DOBELES 2792.6 599.3 663.9 103.3 160.2 7.7 85.2 1023.0 77.5 69.7 GULBENES 5688.8 1152.6 1082.2 370.6 448.4 25.9 88.9 2190.3 159.4 159.4 JÇKABPILS 2247.9 486.2 577.9 101.0 123.4 7.5 84.2 776.1 31.8 59.8 KRÂSLAVAS 3144.1 902.4 969.0 190.9 153.3 0.0 121.5 789.6 17.4 0.0 KULDÎGAS 2805.3 516.8 437.5 106.6 221.5 10.9 98.4 1241.3 54.7 117.6 LIMBAÞU 2809.1 871.7 569.1 307.8 129.3 0.0 75.0 602.7 93.1 160.4 LUDZAS 3664.9 949.9 649.6 147.1 502.5 91.9 144.0 940.7 21.5 217.6 MADONAS 2514.7 768.0 570.9 158.6 117.8 4.5 43.0 770.3 20.4 54.4 OGRES 2028.5 545.0 729.9 153.2 123.2 0.0 6.3 410.8 22.1 37.9 PREIÏU 3225.6 679.1 846.3 299.0 344.6 20.3 172.3 760.2 32.9 70.9 RÎGAS 1908.8 243.4 613.4 137.0 302.8 2.0 15.7 525.3 35.9 23.5 SALDUS 4126.5 783.1 529.2 296.7 416.9 10.7 163.0 1146.5 433.0 344.8 TALSU 3331.6 594.9 567.5 136.6 117.7 12.6 166.1 1362.1 277.5 96.7 TUKUMA 1774.8 303.9 568.1 50.7 47.0 0.0 5.4 765.3 21.7 12.7 VALKAS 4071.0 790.8 830.8 369.3 153.9 6.2 150.8 1304.7 273.9 190.8 VALMIERAS 2477.1 445.6 615.0 140.6 88.1 13.6 98.3 1009.8 11.9 54.2




DZÎV

OTÂJ

U GA

RÎGÂ

VES

ELÎB

A

IEDZ

ÎVOT

ÂJU

GARÎ

GÂ V

ESEL

ÎBA

24 25

3.11. SLIMNIEKU KONTINGENTI (PREVALENCE) UN PIRMREIZÇJI SASLIMUÐIE (INCIDENCE)

AR PSIHISKÂM SLIMÎBÂM UN UZVEDÎBAS TRAUCÇJUMIEM

(Sadalîjums pa diagnozçm absolûtos skaitïos) , LATVIJA

Kâ jau minçts GVVA Statistikas gadagrâmatas iepriekðçjos izdevumos, psihisko slimîbu un uzvedîbas

traucçjumu profilaksç nozîmîga ir to atpazîðana, ârstçðana un dinamiska novçroðana. Tam lîdzâs stâv

juridiskie un morâli çtiskie aspekti, kuri nereti sareþìî iepriekð minçtos procesus. Ðajâ jomâ garîgâs veselîbas

aprûpes dienesta attîstîbâ nekas nav mainîjies ne garîgâs veselîbas traucçjumu diagnostikâ, ne diagnoþu

reìistrâcijas procesa stabilitâtç un precizitâtç. Par to liecina vidçjie aritmçtiskie râdîtâji administratîvajâs

teritorijâs, kâ arî atseviðíâs diagnoþu kategorijâs.

Pacientu skaita struktûrâ vadoðâs vietas ieòem organiski psihiski traucçjumi (23,6 %), ðizofrçnija, ðizotipiskie

traucçjumi un murgi (28,3 %), kâ arî garîgâ atpalicîba (23 %).

2005. gadâ par 14 % pieaudzis pacientu skaits ar neirotiskajiem, ar stresu saistîtajiem, traucçjumiem, ieòemot

4. ranga vietu (8,9 %) un par 2,5 % pieaudzis pacientu skaits ar garastâvokïa (afektîviem) traucçjumiem,

ieòemot 5. ranga vietu.

turpinâjums no 24. lpp

Absolûtos skaitïos

Kopâ

tajâ skaitâ – saslimuði pirmo reizi dzîvç

SSK

10. redakcijas kods

2002 2003 2004 2005 2002 2003 2004 2005

KOPÂ: F00–F99 62886 64198 64452 65285 5491 5694 5836 5517

ORGANISKI PSIHISKI TRAUCÇJUMI, IESKAITOT SIMPTOMÂTISKOS F00–F09 14542 15349 15477 15375 1840 2134 2135 2048

demence F00.00–F3 3754 4087 4102 3955 537 641 653 621 t.sk. ar epilepsiju F02.8+g40 1310 1315 1272 1269 19 21 20 17

psihozes F04–F06.2, F06.8 1338 1439 1462 1451 233 243 210 252 t.sk. epileptiskas F06.2+G40; F06.8+G40 107 110 123 122 6 2 7 4

nepsihotiska rakstura organiski traucçjumi

F06.6–F06.71, F07.0–F07.9 8107 8388 8417 8456 858 999 1057 964

t.sk. epilepsijas ar organiskiem traucçjumiem F07.0+G40 1805 1864 1913 1938 78 80 93 84

citi un neprecizçti traucç

garÎgÂs veselÎbas aprÛpe latvijÂ 2005...1. latvijas iedzÎvotÂju raksturojumi 7 2. pacientu...

Documents