1

Putanga 21(3) 2008 Köanga

He Pitopito Körero nä Te Taura Whiri i te Reo Mäori

Te kai a te rangatiranā Pānia Papa, nō Ngāti Korokī-Kahukura me Ngāti Mahuta

Ko hea te wāhi i kō atu i Te Papa Tongarewa hei whakamānawa i te papakupu hou e ū ai te whakaaro ki roto i te whatumanawa, āe, he taonga te reo?Mō te hunga pīkoko ki te reo Māori - ōna whakamārama, ōna pūtakenga me ōna whakamahinga

kāore i kō atu i te papakupu hou i whakamānutia ai i nā noa nei. Nā pūkaea te kāhui ngākaunui ki te reo i whakaaraara i te atapō, i waho i Te Papa Tongarewa, i Te Whanganui a Tara. I reira a Ringa Kino, a Ringa Tango Parahia, nā rātou te papakupu nei i whakaputa ki te ao mārama. I reira a Tuku Huruhuru, nā rātou te manu i whakarere. I reira ngā mātāwaka nā rātou te puiaki nei i moemoeā, i manako hei taonga mā ngā uri whakaheke. I reira hoki a Māngai Hāwareware, a Ihu Pākiki me Karu Tūkari e whanga ana kia rongo i te kakara o te kai a te rangatira i raua ai ki ‘He Pātaka Kupu’ e pūnaunau ai te noho.Ka tākina ngā takutaku, ka pāho ngā karanga, ka rere ngā mihi, ka whītikina te huihuinga tāngata e ngā hihi o te kaupapa nāna mātou i whakarūmene. Me mihi a Te Taura Whiri i te Reo Māori me ōna toronga katoa i eke ai tēnei kaupapa ki te tuarua o ōna keokeonga maha. Ko te haeata tuatahi i wheriko mai i te ana o te raiona i Te Wiki o te Reo Māori. He kai timotimo tēnā hei whakapuku i te tangata. Mō

muri rawa rongo ai i te namunamuā o te hākari nui i te keokeonga tuarua. Te hūnene kē hoki! Ko tītī, ko hāmana, ko tio, ko wāina piari hoki i rerehu noa i te horanga o ngā kai a ‘He Pātaka Kupu’ i te kai o te ata. Ka whai mai ko te wā uiui, whakamihi hoki i te hunga nā rātou i whakaheke tōtā ki

te whakatutuki i te mahi nui whakaharahara nei. Katoa ngā kupu o roto me ngā whakamārama i te taha kei te reo Māori. Kua whakapapatia hoki ia kupu o roto ki tētehi atua Māori, e tū motuhake ai tēnei papakupu i ētehi atu, e herea ai te taukaea o te ihomatua ki te wāhi ngaro. I te whiunga o te pātai he aha ngā momo

uauatanga i roto i te mahi waihanga i te papakupu nei, ka rere te urupare – katoa ngā āhuatanga i uaua. Mei kore ake koutou – te hunga waihanga, ngā whītiki o te kī, ngā puna o te māramatanga, e puta nei tēnei puia ki te wheiao ki te ao mārama, hei rauhī mā tātou ā, haere ake nei. Kei ō tātou ringaringa ināianei, ā, kua pūnaunau te noho. Kei whatungarongaro ngā oro taketake i takea mai ai i ngā atua o te ao Māori, tau mai ana ki a tātou i te ao nei . . . tēnā wherahia!

He taonga tongarewa, me äta rauhï kia kore ai e whatungarongaro.

Tënä wherahia!

nä A

dria

n H

eke

ngä

wha

kaah

ua n

ei

nā Huhana Rokx, Kaiwhakahaere Matua

Kei Roto

Te kai a te rangatira 1

He kupu whakataki 2 He mihi nā te Minita

Kua hinga te kuia 3

Tūrou Hawaiki! 4

Kua reorua a Google

He kōpae whakakōrero whānau 5

Ngā whakatairanga a Air NZ

Te Reo Tātaki 6

Te Whetū o te Tau

He pāpaku te reo pāpāho? 7

Pouaka Whakaata Tuatoru

Te Wiki o te Reo Māori 8 – 10

He pitopito kōrero mō Te Wiki 11

He whakataukī

Maramataka 12

He kupu whakataki

Te Taura Whiri i te Reo MāoriPouaka Poutāpeta 411Papa 14 Investment CentreTe Ara o BallanceTe Whanganui a Tara 6140Waea: 64 4 471 0244Waea whakaahua: 64 4 471 2768Ī-mēra: tereo@tetaurawhiri.govt.nzPaetukutuku: www.tetaurawhiri.govt.nz

E te iwi, tēnā rā tātou katoa. Tēnā tātou me ō tātou mate o te wā. Tātou te hunga ora, kia kaha, kia ita, kia ū. E aroha atu ana au ki ngā take maha kua tutuki i te motu i ngā marama e toru nei. Tokohia kē ngā tāngata i whakapau kaha kia ea ai ngā wawata mō te reo. Kua kaha ake tātou ki te whakatū i tō tātou reo hei reo rangatira mō tātou. I waimarie ahau ki te tae ki te taunga waka rerewhenua, me kī, kia tere ai ngā mahi mō Te Wiki o te Reo Māori 2008. Ka manawanui au i te aronga mai a ngā iwi eke tereina ki te kaupapa i te whakaterenga o Te Wiki, tuatahi. Tuarua ko ngā rauemi rorohiko i whakaterea, ko te ī-papakupu kua roa e whakaritea ana, me te Google reo Māori hei ara kimi i te aha noa atu. E tika ana, ko te hunga taiohi te hunga i waiata i ā rātou ake momo

waiata i te pōhiritanga mai a Google ki te ao kōrero Māori. Kāore anō kia pau ngā mahi mō Te Wiki o te Reo Māori, kātahi anō mātou o Te Taura Whiri i te Reo Māori ka huri ki te whakahaere i te mānutanga o te Papakupu Māori, me te whakamōhiohio haere ki te ao ko wai ngā toa whakatairanga reo Māori i ngā Tohu Wiki Reo Māori. Tirohia ēnei whārangi ‘Muka’ nei mō te whānuitanga o ngā kōrero e pā ana ki tō tātou reo rangatira.

He mea tino angitu Te Wiki o te Reo Mäorinā Parekura Horomia, te Minita mō ngā Take Māori

2

I ahau e titiro whakamuri ana ki ngā kaupapa i mahia i Te Wiki o te Reo Māori i tēnei tau, ka mārama ake, ko

tēnei tau tonu te tau tino pai.Ko koutou i hiki i te wero auaha ki te whakatairanga i te reo Māori ki roto i ō koutou hapori, ō koutou kura, ō koutou wāhi pakihi, me ō koutou whānau, ko koutou anō i āwhina i te whakapakaritanga i te reo.Ko ā koutou tautoko tōpū, koia nei te āwhina ki te pana whakamua i te hīkoi atu ki te wā ka taea te pānui, kua kotahi rau ōrau te raukaha o te reo.Me te mea hoki ko ngā tukunga pāho i ēnei mahi koia nei anō tētahi takoha whakahira ki te whakanui i te whakamahinga i te reo ki te motu whānui. Ko ngā pāhotanga a ngā pouaka whakaata, a ngā reo irirangi, me ngā nūpepa, kua kaha ake i tēnei tau, koia nei anō e āwhina ana kia maha ake tātou o Aotearoa ki te aro mai ki tō tātou reo tangata whenua

hei wāhanga ahurei tonu o tō tātou tuakiri tikanga ā-motu. I tīmatatia ngā Tohu Reo Māori e rima tau ki muri, me ngā whāinga ki te whakanui, me te tautoko i ngā mahinga wairua hihiko ki te whakatairanga i te reo Māori.Ia tau, he rite tonu te tīmata wawe haere o ngā whakataetae mō ēnei tohu. Ki taku rongo i tēnei tau, he maha tonu ngā pātai a ngā rōpū ki Te Taura Whiri i te Reo Māori mō ngā whakataetae o 2008.He maha rawa atu ngā hui whakanui i waenga i Te Wiki o te Reo Māori, me ētahi kōkiri tino pārekareka pērā i te whakamānutanga o Google Māori me te ī-papakupu.I te marama o Hōngongoi i kitea a Air New Zealand e whakauru ana ki tētahi kirimana ahurei i Te Taura Whiri i te Reo Māori kia whakamahia te reo ki roto i ngā manu rererangi a Air New Zealand, ki ngā papataunga, me ā rātou mahi ia rā, ia rā.

Huri atu ki te whārangi tuatoru

Kua hinga te kuia, te tëtëkura

3

Me taku ohorere tino pai anō i taku rongotanga mō ngā reanga maha, ngā whānau e whakawhānaunau tamariki ana ka whakatipuhia ngā tamariki ki roto i te reo.Ka whai tikanga ake tēnei āhuatanga mēnā ka maumahara tātou, i ngā tau 30 ki muri i roto i ngā āhuatanga o te wā, i tino hē tō tātou reo. I te putanga mārama mai o tēnei āhuatanga ki a tātou, i reira ka tīmata pono ngā mahi whakaora ake i te reo.

Ko Te Rā o te Reo Māori koia nei e tohu ana te rā i te tau 1972 i kawea te petihana ki te Whare Pāremata e karanga ana kia whakahaere ngā akoranga i te reo me ngā tikanga Māori ki roto i ngā kura o Aotearoa.Ko wai ka mōhio, i runga pea i ngā whakahaere angitu tonu o Te Wiki o te Reo Māori, tērā ka kite ka whaiwāhi katoa tātou ki te wā e huri ai te wiki nui whakahirahira kia whakamahia tonuhia ia rā, ia rā, i ngā wā katoa o te tau.

mai i te whārangi tuarua

Kei te momohe, kei te pārore, kei te māhaki, te wharau a te tini, te wharau a te mano, te mūrau a te tini, te mūrau a te mano, moe mai rā i te moe tē

whita, te moe tē rea, tē whakaarahia.Kia kapo kau noa ake ko te mahara, e kui e, kia kapo kau noa ake ko te mahara.Nō roto i ngā tau kua āhua tīkoki te waka engari kāore anō kia totohu - ko mātou e kī ana e kore rawa atu e totohu nā te momo tiaki i ngā taonga pēnā i a koe. Ko tā mātou o muri nei he ū ki te kaupapa ahakoa pēhea, ko koutou nā hoki tā mātau e whakamau atu ai.E te ruahine o te tai tokerau, e Reiri Rose Henare, ko koe tonu te mōrehu kuia o te rau tau kua hipa, takoto mai, moe mai, okioki mai rā. E mihi anō ana ō karangatanga maha i roto i a Ngāti Hine, i a Ngā Puhi nui tonu, i a Ngāti Whātua, i a Ngāti Porou, i a Ngāti Kahungunu hoki. Me kī ake, kua heke te kapua pōuri ki runga i ō iwi. Ka tangi hotuhotu te ngākau ki ēnei iwi rangatira o tātou.

Nā reira e kui, nō te whānautanga mai o Tā Himi, ka noho taumau kōrua, moe rā anō ai kōrua i te tau 1933. Tekau mā tahi katoa ā kōrua tamariki.E kī ana te tangata, he wahine tino māia koe. I rongonui tō mana i runga i ō marae maha. I whakaatatia tō pūmau ki ngā kaupapa Māori pērā ki tō hoa, i pērā anō hoki tō pūmau ki ngā mahi a Te Kōhanga Reo. Ko koe te mutunga o ngā pouaru o tētahi atu anō ao – nō te matenga nei, kua kotia taua here ki tētahi momo ao i tū ai ngā kāwai rangatira Māori, i kitea ai te tino manaaki i te iwi, te ngākau māhaki me te ngākau atawhai ki tō te Māori aronga ki te wā. I whakawhiawhia koe ki te QSO hei whakanui i ō mahi mō te iwi i ngā kura, ngā marae me ngā mahi hākinakina, e pakari ai ngā hapori.Ka nui te tangi a Te Taura Whiri i te Reo Māori e whakaaro nui nei ki te whānau pani. Moe mai e te kahurangi, i tō takotoranga i Motatau.

Taku manawa e kakapa nei

E kakapa ana ki te whetü

Ki te marama

Ka tau nei kei te rua

Kätahi au ka kite i te hë

Kätahi au ka kite i te mate

Ko taku tau kahurangi

Ka riro ki Paerau

Kei te huinga o te kahurangi

Ka oti atu koe e.

Ko Tä Himi räua ko Rose Henare (nä te whänau Henare te whakaahua nei)

Kua pōhiritia a Google ki te ao Māori, otirā ka taea te kimi ngā kaupapa katoa i te ao i te pūkaha rapu Google. Kātahi anō te ao ka kite i tētahi pūkaha rapu reo Māori pēnei te nui. I whakarewatia te Google Māori i Te Wānanga o Aotearoa ki Rotorua. Nā Potaua rāua ko Nikolasa Biasiny-Tule o Ngāi Tūhoe, o Ngāti Pikiao me Cuba tēnei kaupapa i kōkiri whakamua, kia whakamāoritia āna kōrero katoa. Nō te whakarewatanga ka tangi kau tā rāua waea i ngā nūpepa o te ao e whai kōrero ana i a rāua mō te puāwaitanga o ngā mahi. E 8,750 ngā kupu i whakamāoritia e tō rāua ope tūao, i rangahaua ake mai i Aotearoa ki te Āporo Nui rā anō. Tūturu he kaupapa tēnei nō te ao, nō te ao hou, i whakamāoritia katoa

ngā kupu, ngā karere me ngā pātene o Google.“He huarahi matua te ao ipurangi nei hei heri i te reo Māori, te mātauranga Māori me te whakapakari ake i te mana Māori,” e ai ki a Huhana Rokx, Kaiwhakahaere Matua o Te Taura Whiri i te Reo Māori.“He reo tipu te reo ora, ā, mā te Google Māori ka kitea, ka whakamahia ake te reo Māori i te ao ipurangi. He kaupapa whakaako reo hoki tēnei i te pānuitanga i te reo Māori i Google. Kei te pai hoki te kaupapa nei hei tirohanga mā ngā mea matatau ki te reo me ngā mea āhua matatau hoki. I whakaterea te Google Māori i muri

tata iho i tērā o te ī-papakupu – kāore e kore kei tēnei papakupu ngā whakamahukitanga mō ngā kupu tauhou a Google hei āwhina anō i te hunga ako.Kia pēnei tō titiro i te Google Māori: www.google.co.nz, ā, patoa te kupu ‘Māori’.

Türou Hawaiki!

4

nā Scotty Morrison, nō Te Arawa

Ko te röpü kahurangi i hui atu ki Ingarangi (nä Elaine Peterson te whakaahua nei)

Ia tau e whā tekau ngā ahorangi me ngā ihumanea nō ngā tōpito katoa o te ao, ka pōwhiritia ki te hui a te Oxford Round Table, ka tū ki te Whare Wānanga

rongonui, tāukiuki hoki o Oxford i Ingarangi. Nōku te maringanui kia haere ki te hui kāmehameha nei i tēnei tau, me te aha, mei kore ake te pūtea tautoko a Te Taura Whiri i te Reo Māori me te Kura Wānanga o Wairaka. E kare mā, nei rā a matihere ka rere ki a kōrua!Ko te kaupapa i whakaritea hei ohia manomanotanga mā mātou o te hui nei, ko te āhua o te noho tahi a ngā iwi e rua ki te whenua kotahi, arā, ko te ahurea takirua. I reira ngā whenua o Īnia, o Amerika, o Pōrana, o Rūhia, o Sri Lanka, o Ahitereiria, o Nigeria, o Ingarangi, o Kotirana, o Tiamana, o Zimbabwe, o Kānata, o hea ake, o hea ake, e wānanga ana i te kaupapa nei. Heoi anō tāku, tā te Morihana nei o Te Arawa waka, he whakatakoto i ngā kōrero rokiroki mai rā ano, e pā ana ki te taenga mai o te iwi Pākehā ki Aotearoa, me tā rātou tokoreko, tāwai, tuatua, takahi hoki i te reo Māori kia manawa kiore rawa atu nei, kia horokiwa rawa atu nei tōna āhua, otirā, he whakatakoto anō rā hoki i ngā kōrero mō te tuhinga o te reo Māori, mō te Tiriti o Waitangi, mō ngā ture whakahōtaetae i te reo Māori, mō te pūrongo nā Richard Benton i te tau whitu tekau mā tahi mā te Uepū Mātauranga o te motu, mō ngā rangapū pērā i Ngā Tamatoa me Te Reo Māori Society me tā rātou petihana i haria ki te Whare Paremata i te tau whitu tekau mā rua, mō Whakatipuranga Rua Mano, mō Dunn Mihaka i ngā kooti, mō te Kōhanga Reo i Wainuiomata, tae atu ki te Te Taura Whiri i te Reo Māori.Heoi, ko te matū o taku kauhau, i hāngai pū kē ki Te Ture Reo Māori o te tau waru tekau mā whitu, me ōna kōiriiri me ōna kōnekeneke, ōna piki me ōna heke, ōna painga me ōna kinonga. Ko tā tātou mātanga ture a Moana

Jackson tētahi i āwhina mai i a au i roto i tēnei wāhanga o taku kauhau. Me kī pēnei au i konei, koia tētahi o ngā hinengaro mātau o tō tatou whakapaparanga. Hei tāna, “Kāore tonu i te tutuki i Te Ture Reo Māori ngā tōmina o te hunga i whawhai rā mō te reo i ngā tau o mua. Kāore he kōrero mō te mana taketake me te rangatiratanga o te reo me te iwi nōna te reo nei, kāore hoki he rauemi, he pūtea, he hātepe whakaute rānei i roto i te ture hei hāpai ake i te reo. Ko tāna noho hei reo ōkawa o tēnei whenua, he ngutu kau noa iho.”Mōketekete ana, mīharo ana ngā iwi o te ao me ngā tohunga o te Whare Wānanga o Oxford ki ngā kōrero mō tō tātou reo me tātou tonu rā, te iwi Māori. Kua rongo rā rātou katoa e pēhea ana te āhua o tā tatou noho ki te iwi Pākehā i tēnei whenua, mā roto mai i ngā kaupapa reo Māori. E kare mā, me whakahīhī tātou! Tūrou Hawaiki!

Kua reorua a Google

E ara e! (nä Nikolasa Biasiny-Tule te whakaahua nei)

Haruru ana te whare o Air New Zealand i tana honotanga ki Te Taura Whiri i te Reo Māori ki te kirimana. He kirimana motuhake tā ngā rōpu e rua nei i kī taurangi ai a Air New Zealand ka whakamahia ake, ka whakatairangatia te reo i runga waka rererangi, i ngā tauranga rererangi me ngā huihuinga kaipakihi o Air NZ. Kua wānanga whānui a Te Taura Whiri i te Reo Māori rāua ko Air NZ i ngā ara e huri mai ai te iwi nui tonu ki te manaaki i tō tātou reo. Kei te hiahia hoki kia kitea atu ngā āhuatanga Māori i roto i ngā mahi a Air New Zealand i te ao i te pō. Ko te whakatinanatanga o te mahere nei, ko te nui o te hāngi i horahia mō ngā kaimahi e hia rau o Air New Zealand i Tāmaki Makaurau i te paunga o te wiki. Tutū ana te puehu i ngā whakataetae haka a tēnā ope, a tēnā ope kaimahi nō ngā whaitua katoa o te pakihi nei. Nā Temuera Morrison o Te Arawa me Ngāti Maniapoto te haka i whakatauira ake hei whai mā ngā toa o Air New Zealand. I kī te Kaiwhakahaere Matua o Te Taura Whiri i te Reo Māori i taua hainatanga kirimana, “He whāinga wāhi nui tēnei mā ngā whakahaere e rua ki te whakatinana i tēnei hiahia ki te whakapakari i te reo Māori i Aotearoa, otirā i te ao nui tonu.” Ka mahi tahi Te

Taura Whiri i te Reo Māori me Air New Zealand ki te tautuhi me te whakatinana i ētahi kōkiri kia mārama tonu te tangata, te umanga rānei ki ngā tikanga e taea ai ngā tikanga arumoni o tētahi whakahaere te kawe mā roto i te reo. E harikoa ana a Huhana kua whai mana a Aotearoa i ngā āhuatanga ahurei o tēnei motu, otirā ko te reo Māori me ngā tikanga Māori hei tohu hei koha mā tātou ki te ao nui tonu.

He köpae whakakörero whänau

5

nā Lisa Rangiaho, nō Ngāi Tūhoe

Ngä mahi whakatairanga reo Mäori a Air NZ

Ka kawetia te reo ki te ao

Nā Te Rūnanga o Ngāi Tahu tēnei kōpae i whakaputa hei rauemi tautoko i te kaupapa whānui o Generation Reo.

E hāngai ana tēnei ki tērā atu o ngā kaupapa, ‘Kotahi mano kāika, kotahi mano wawata’ hoki. Koinei tētahi o ngā rautaki kei te whāia mō ngā tau 25 e tū mai nei, arā kia kōrerotia te reo o Ngāi Tahu i ngā kāinga kotahi mano. Kei tēnei paetukutuku te roanga atu o ngā kōrero mō tēnei kaupapa: www.kmk.maori.nzTekau mā tahi noa iho ngā whānau o Ngāi Tahu e kōrero ana i te reo i ō rātou kāinga. Nā reira, “Kia mataara, kōrerotia te reo mō tātou, ā, mō kā uri, ā muri ake nei.” Ka tautoko, ka whakahau tēnei kōpae i te whānau ki te kōrero i te reo Māori i te kāinga, ā, kia tangata whenua hoki te reo ki roto i a rātou. E rima ngā wāhanga ka whakaaturia mai i te tirohanga o ngā whānau e ono i whakaae kia uru mai rātau ki te whakatinana i tēnei kaupapa Generation Reo.E whai ake nei ngā wāhanga:

- Kei hea tātau? Arā kei konei e kōrero ana mō ngā take o te wā i te rohe o Ngāi Tahu.- Te tīmatatanga me te take i whakauru atu ai ēnei whānau ki tēnei kaupapa Whakatau Mahere.- Ngā uauatanga, ngā wero, ngā taumahatanga ka tau ki runga i a rātau.- Wētahi rautaki. Ngā mahere ka whakaritea e angitu ai ngā whānau.

- He kōrero āwhina, he kōrero tautoko, kia whakatauira i te reo i ngā momo horopaki, arā te taha ki te reo me ōna tikanga, ngā kapa haka, te whakarite kai, tae atu ki ngā tūmomo mahi a te whānau e whai oranga ai te reo.

Kei te ipurangi anō ētahi atu rauemi hei tautoko i tēnei kōpae, ā, hei āwhina hoki i a koe; he papakupu, he tauira mahere, he pukapuka mahi. Ki te hiahia koe ki ētahi atu kōrero, ā, ki te mātakitaki rānei i te kōpae, tēnā, tirohia atu te whārangi ipurangi: www.generationreo.com Ngā mihi hoki ki ngā whānau e hāpai nei i tēnei kaupapa. Nā reira e hoa mā, ‘Kōrerohia te Reo!’

He köpae hou nä Ngäi Tahu

Te Whetü o te Tau Kua riro i a Ruia Aperahama te tohu nui a Te Taura Whiri i te Reo Māori, arā ko ia Te Whetū o te Tau mō 2008. Kātahi anō te tohu nei ka riro i te tāne. He tohu ka whakawhiwhia ia tau ki tētahi tangata kaha nei tana whakaora i te reo. I whakaingoatia a Hareruia ‘Ruia’ Aperahama o te iwi Mōrehu, Ngāti Kurī me Te Aupōuri mō ana whakatairangatanga i te reo ki te ao katoa. I whakawhiwhia ia ki te tohu mō Te Whetū o te Tau i te pō nui mō Matariki i Te Papa Tongarewa i te 27 o Pipiri kua pahemo ake nei. “I tēnei tau i tahuri ai ō mātou whakaaro ki ngā pou o tō tātou ao waiata

e hiki nei te wairua o te iwi, e whakatakahia nei te waewae,” hei tā Huhana Rokx. I poipoia a Ruia ki te reo Māori i te kāinga, i te Pā o Rātana. He kaitito waiata kua roa e waiata ana. He kaiako, he kaiwhakapāho hoki i runga i Te Reo Irirangi o Waatea i Māngere. He kaingākau rā ki ngā mahi whakaora reo, engari nāna ka aro mai ai te hunga taiohi ki ngā āhuatanga papai ki a rātou – taua momo waiata me ngā tini kaupapa. “I waimarie te ao Māori i a Ruia, heoi anō e whakaaro ana ki ngā huarahi nāna i para,” tā Huhana. “He mea angitu te huihuinga whakanui i Te Whetū o te Tau mā te Kōmihana kia kitea te pakari o te reo Māori i tēnā takiwā, i tēnā takiwā. Nā te reka, nā te pai hoki o ngā waiata reo Māori i whakaputaina e te rangatira nei, i rongo whānuitia ai te reo, pēnei i tana whakamāoritanga i ngā waiata a Bob Marley.” Nā Te Taura Whiri i te Reo Māori te tohu nei i whakawhiwhi ki a ia. Me mihi tahi ki Te Papa Tongarewa i whai whakaaro nei ki tēnei whakawhiwhinga.

“Nö Aotearoa anake te reo Mäori nei . . . he tino taonga te reo Mäori.” “Ko ngā mahi hōtaka Māori i runga i ngā teihana pāpāho o te motu, he mahi nui tērā hei whakapakari i ngā mahi i roto i ngā kura me ngā kāinga. Ko ngā hōtaka pēnei i a Waka Huia, i a Marae, i a IAM TV, i a Kōrero Mai, i a Karu ki te Karu me ērā atu hōtaka, he tino wāhanga . . . ki te whakaora i te reo Māori . . . Ki ngā Kaihautū o te waka pāpāho nei, o Te Reo Tātaki o Aotearoa, ki te kotahi tā tātou hoe, ka ū tēnei waka ki uta. He mea nui te rautaki Māori . . . Kia mōhio ai tātou he aha ngā tino whāinga o te Rautaki Hōtaka Māori hou:

• Me whakapāho hōtaka Māori hei whakahīhītanga mā te marea.• Me whai hōtaka e ora tonu ai te reo Māori me ngā tikanga Māori. • Me whānui ake, me hou ake te mokowā hōtaka Māori. • Me kōputuputu tonu ngā hōtaka Māori hei taonga mō āpōpō. • Me whakapā tonu atu ki ngā kaituku pūtea. • Me whānui ake te kitea o ngā hōtaka Māori i ngā hongere mati, me te ipurangi.”

6

Te Reo Tätakinā Pāora Maxwell, nō Te Arawa

Nau mai, e Te Wiki o te Reo Mäori

Ko Päora Maxwell tënei (nä TVNZ ngä whakaahua nei)

Kua tïrama mai tënei whetü (nä Gig Ltd te whakaahua nei)

He rawerawe ngā pāhotanga a TV3 i eke ai rātou ki te taumata o Te Wiki o te Reo Māori i te tau nei. Ko John Campbell tētahi o ngā toa mō te reo – i whakaakotia e ia tētahi kupu Māori hou i ngā pō e rima. Anei tana whakaakoranga i te tino pātai a te ao Māori – ‘Kei te pēhea koe?’ He aha te whakautu a Kuīni Irihāpeti i taua

pō rā? Ka kitea e Te Taura Whiri i te Reo Māori te hē o tā rātou tuhinga, kei te pai, nō te mea kotahi tonu atu mātou ki te waea atu ki te whakatika haere i ā rātou kupu akoako.

7

He päpaku te reo päpäho? nā Quinton Hita, nō Ngā Puhi

I te hanga karo kē au i tēnei mahi, ē, he hoatu i aku whakaaro mō aku kōrero i runga i a Marae i tērā atu marama, i wero rā au i te taumata o te reo i runga i te

pouaka whakaata he pāpaku rawa. He aha i karo ai?I ngā wero pērā, (i mea atu au, ko te whakatika i te reo Māori i runga i te pouaka whakaata, he rite anō ki te whakaora i te tinana ina pāngia te ringa e te mate - poroa atu i mua atu i te hounga o te mate ki te katoa atu o te tinana, ka mate hoki ko te tinana. Ka mutu, ko te ringa mate e kōrerotia nei, ko te hunga tapepa te reo), ka hanga hakamā te tangata. Ahatia e whakaae mai ana te tangata ki tō kōrero, ina rere te pātai, nā wai ēnei kōrero? Kua tohu katoa mai rātou ki a koe, ‘nāna.’Kei te pai ētahi tāngata, he whakahūmarie kē i te kōrero kia kore ai te tangata e whara, kei ētahi (ka mare au i konei), he kōrero hāngai kē. Ko te mea hēmanawa kē, ehara i te mea nāku tēnei kaupapa! Ka hia tau, koia anō tēnei ko te kōrero a te hunga whawhai mō te reo. Erangi mā te taitamariki pea e whakapuaki, kua hē.Mehemea he whakahē mō runga i te tamariki o te kaikōrero - kei te pai. Mehemea he whakahē i taku wero, kāti whakaaturia mai kei hea e hē ana?Hore rānei e tika ana kua kore kē he reo Māori i ō tātou kāinga iāianei nā?Hore rānei e tika ana kua kore kē he karani tuku iho i te reo i te kāinga iāianei nā?Hore rānei e tika ana kua riro kē ko te pouaka whakaata (reo irirangi rānei) te māngai kōrero Māori i roto i te kāinga i tēnei wā?Hore rānei e tika ana, te hunga ako i te reo nei (te nuinga o te hunga kōrero i taua reo nei), i waho o te karāhe, kei hea te reo Māori hei whakarongorongo mā rātou? I tua atu i te pouaka whakaata?Āe, ko te kai-ā-te-kurī pouaka e keko whakahīhī mai nei ki a au i taku rūma noho nei, e mara mā, koia anō tēnei.

Horekau au e mea ana e tika ana kia pērā. Ko tāku kē e mea nei - e pērā ana.Ka mutu, ko tāna e hōmai ai, tika mai, tapepa mai, he pērā pū anō tāu e whiwhi ai.Nō reira, hore rānei e tika ana kia tika mutunga te reo Māori e hōmai ana ia?I a tātou e tatari ana kia pūmau anō te reo ‘O’ te kāinga ‘I’ te kāinga, he aha te whakautu ki ēnei pātai? Heoi rā anō.MŌ TE MITA - ki taku mōhio (koni atu i te tekau mā rima tau ahau ki tēnei mahi), ina hou he mita ki ngā kaupapa pouaka whakaata, nā te hau kē i pupuhi noa atu ki reira. Ā hea whai wāhi ai te iwi e toitū ai te mita? E hia kē tekau mano tāngata e hopu ana i te reo Māori ki te pouaka whakaata. Kia tekau atu ngā tau, e hia rau mano kē, nā te pouaka whakaata rātou i mōhio ai ki te kōrero Māori. Hora ana te mita i raro.MŌ TE KITEA O TE HUNGA TOITŪ TE REO - te amuamu e pēnei ana, e kore kē e kitea ngā tāngata pērā rawa te pakari o te reo hei whakakīkī i ngā tūranga. Ko te whakautu . . . ina herea ki tō kirimana (arā, ki tō kakī) mā te pērā rā anō ka whiwhi pūtea ai koe, ka kitea anō e hoa mā! Tētahi, kautehia katoatia ngā tūranga kōrero nui i te reo Māori i runga i te pouaka whakaata. E tae rānei ki te rau? E kore e kitea kotahi rau tāngata hei mau? Ainei pea mēnā e nekehia ake ana ‘kia pakari te reo’ ki runga rawa o te rārangi titiro i ngā tāngata titika mō ēnei mahi, ka kaha kē atu te kitea.Tētahi anō raruraru hei whakakapi - ko te hunga waihanga i ā tātou pikitia, ngā kamupene hanga pikitia nei, me pēhea te reo e tika ai i mua i te kāmera, horekau e arohaina ana i muri i te kāmera.

Nā, koia au i karo ai.

Pouaka Whakaata Tuatoru

He akoranga nä John Campbell (nä TV3 ngä whakaahua nei)

I tautokotia e te Kōhanga Reo o Kākāriki ngā mahi a Te Whare Pukapuka o Titirangi i te uru o Tāmaki Makaurau. He nui ngā mahi i whakaritea e te whare

pukapuka – he pānui pakiwaitara reo Māori, he tāmoko i ngā kanohi o ngā mokopuna ki te peita, kātahi ka whāngai i te katoa ki ngā kai reka a te iwi rā. Whai muri iho, i te pai o ngā mahi Wiki Reo Māori, ka kī a Rachelle Forbes o taua whare pukapuka, “E hiahia ana mātou kia kōrerotia tonutia ngā pakiwaitara reo Māori mō ngā kōhanga o tēnei takiwā. Ka haria haeretia te kaupapa ki ngā whare pukapuka katoa o Waitakere.”Ko ētehi atu mahi i mahia, ko te whakamōhio atu ki hea ako ai i te reo Māori i te rohe, i te tāone nui o Waitakere, arā i ngā kura tuarua o Kōtuku (Rutherford), o Motukaraka (Green Bay), o Tiriwa (Massey) me Henderson me te Whare o ngā Kaimahi o Waitakere. Kei te mōhio ngā kaimahi o Te Taura Whiri i te Reo Māori ki te maha o te tangata e kimi kōrero ana mō ngā akoranga reo Māori nō reira e tika ana mā ngā whare pukapuka tēnei e whakaatu atu ki a ‘Tio Tūmatanui.’

Whakanuia Te Wiki o te Reo Mäori

8

“E papa waiari, taku nei mahi . . . ” (na Tania Webb te whakaahua nei)

Ko ngä mokopuna a Te Köhanga Reo o Käkäriki (nä Rachelle Forbes te whakaahua nei)

Ko Matthew Heke tënei (nä Daily Post te whakaahua nei)

Te hokinga mai i tawhitiKo Matthew Heke tēnei, nō Te Roro-o-te-Rangi o Ngāti Whakaue. Ka pau i a ia te tekau tau ki Poihākena, ka tupu te whakaaro ki roto i a ia kia hoki mai ki te ako i tana reo Māori i te kāinga. He matatau ana tūpuna, a Kataraina rāua ko Hohepa Heke, engari kāore tērā reo i kōrerotia i te wā ki te reanga o Matthew. Nō reira nō tana hokinga mai i Poihākena i te tau 2005 ka rēhita ia ki Te Ara Reo Māori i Te Wānanga o Aotearoa. “Kāore anō kia pakari rawa taku reo engari kua mārama au ināianei ki te whakarongo ki te reo. Kua āhua pai taku mōhio ki ngā kōrero o Te Kāea, o Te Karere hoki.”

Whangärei terenga paräoa Ko te kura tuatahi nui rawa atu o Whangārei, ko Te Kura Tuatahi o Whangārei tonu. Ka riro mā te kaiako Māori o te kura, mā Megan Pearson e whakahaere tō rātou pō whakangahau, pō waiata – e 500 ngā tamariki i eke ki te atamira. He mahi pakeke te ako i ngā karaehe e 22 ki te waiata me te tī rākau. Heoi anō ko te hua, ko te aro a ngā ākonga ki tō tātou reo. E mea ana ētahi, “He tino whakahirahira te reo ki ngā iwi o te tai tokerau. Kātahi anō mātou ka mōhio ki tēnei mea te tikanga Māori me ōna kawa.”

Te Whare Pukapuka o Titirangi

9

Kia kaha te körero Mäori (nä Te Whare Wänanga o Waikato te whakaahua nei)

Whakanuia te reo (nä Te Kuratini o Waikato te whakaahua nei)

I whakaaturia te reo Mäori

Ko Ross Hemara tënei i te marae o Puketeraki

“Whakapiripiri mai ki te waiata” Koia nei te uhi o te nūpepa o te

uru o Tāmaki Makaurau. I te wiki katoa rā ka whakamāoritia

te rā me te marama i mua, ka huri te titiro ki ngā kaupapa Māori o te rohe o Waitakere whānui tonu. I ngā rā o mua, ko ngā kaikōrero Māori anake e kite ana i ngā ingoa tūturu Māori mō ngā marama o te tau. Ināianei kua noho ēnei ingoa hei titiro, hei kōrerotanga mā te iwi whānui.

Ngä mahi a MasseyI tū ngā kaupapa reo Māori i ngā rohe katoa e tū ana te Whare Wānanga o Manawatū, otira i Manawatū, i Oteha, i Te Whanganui a Tara hoki. Ka ako waiata ngā kaimahi o te whare pukapuka i Te Papaioea. Ka whakaatu whitiāhua i te marae o te Te Kuratini o Te Whanganui a Tara. Ka karakiatia te waharoa i tāraia e Ross Hemara o Te Kāreti o ngā Mahi Toi rāua ko James York o Ngāi Tahu, i te marae o Puketeraki i Ōtākou. Nō te Rāmere tēnei i te paunga o Te Wiki o te Reo Māori.

He whakatairanga i te kaupapa

I pānui nuitia te reka o te reo i Kirikiriroa, i te rohe o Waikato. E kore e taea te karo ngā mahi whakatairanga i te reo a Te Kuratini me Te Whare Wānanga o Waikato, he nui nō ngā pānui whakaatu

i te kaupapa. Ka kitea tētehi whānau kaha ki te whakapūmau i te reo Māori i te huringa huarahi atu ki te whare wānanga i Waikato, arā te whānau o Te Rita Papesch nō roto o Waikato, Te Arawa me Ngāti Porou.Nō Te Kuratini o Waikato tētehi atu pānui i tētehi kokonga matua i te tāone tonu o Kirikiriroa hei mātakitakitanga mā ngā tamariki

kura me ngā waka e haere ana i taua rori rā. I whakaaturia e Te Kuratini nei ‘Te Tangata Whai Rawa o Wēniti’ hei whakakōrero i ngā Māori me ngā Pākehā o tērā wāhi. E kore e mutu ngā mihi ki te hunga whakatairanga i te reo kia pēnei, kia kitea e tini rāua ko mano.

He mahi nä te nüpepa

10

Kä mahi i ötautahi

Auē, nā te aha a Kaiwahiri Hana O’Regan i haere ai ki te mahi i ana kākahu moe? E ai ki te Kaiwhakahaere Matua o tana wāhi mahi a

Neil Barns, koia nei tā rātou i whakaaro ai i Te Puna Wānaka o te Kuratini o Ōtautahi. I hiahia ngā iwi rā kia whakaritea tō rātou wāhi mahi hei ‘kāinga,’ arā he whakatā te mahi. Ka parakuihi tahi ngā kaiako me ngā ākonga i te roanga o te rā me ō rātou kākahu moe, ka māmā te noho tahi me te kōrero Māori tahi. He nui ngā Māori o Te Wānaka nei e whai haere i te reo o ngā tīpuna. E mea ana a Hana O’Regan, “Kei te whai hua kā ākoka o te reo i te Wānaka nei – hei te tau e tū mai nei ka whakarewahia tā mātou tohu paetahi i te reo, nā reira ko te tūmanako ka haere tonu ā mātou ākoka ki te piki ki kā tihi o te mātauraka i roto i kā āhuataka katoa o tō tātou reo.”

Neke atu i te 800 te rahi o te iwi i uru ki ngā mahi mō Te Wiki o te Reo Māori i Te Whare Wānanga o Waitaha. I rere mai a Raimona Inia o ‘Toa o Aotearoa’ (Whakaata Māori) ki te whakahaere akoranga taiaha me ērā atu o ngā mahi a Rēhia. Tirohia ngā tamariki, ngā tāne me ngā wāhine e whai ana i ērā mahi a tātou. Ka whakatūhia he karaehe reo me ētahi karaehe raranga i ngā whare pukapuka e Monica Morgan rāua ko Ranui Ngarimu. Kia puta ngā ākonga ki waho, ka whāngaihia rātou me ō rātou hoa hiakai ki te BBQ. Ka pānuitia tētahi patapatainga i te ipurangi o te wānanga nei hei whakataetae. Ka riro i ngā toa ētahi taonga reo, arā he hāte me ētahi pepa hoko inu kawhe kia taea te noho tahi ki te kōrero Māori tahi ki ō hoa – ērā mahi a te ākonga whare wānanga o ēnei rā. Nā te Cultural Support Team o Te Whare Wānanga ngā mahi i whakahaere.

Ngä mahi a Rëhia

Kua reri te parakuihi? (nä The Press te whakaahua nei)

Ka whängaihia ngä äkonga

“A, e , i, o, u.” (nä te Manawatü Standard ngä whakaahua nei)

Whakatutühia te puehu!

Kei taka!

Te PapaioeaHe mahi katakata ngā tū mahi a Rēhia i te Whare Pukapuka o Te Papaioea. I huri haere tētahi ope o Te Wānanga o Aotearoa ki te whare pukapuka nei, ki Whanganui, ki Ngāmotu, ki Heretaunga hoki me ā rātou mahinga rākau.

“He mahi ako tēnei kia tere ai te mau o te kupu,” hei tā Damian McGregor. “Heoi anō hei whakaako i ngā oro puare o te reo Māori, ka tere tonu atu te mau i ngā mahi korikori.” Ka whakahuatia te oro puare, kātahi ka huri matau, mauī rānei ngā tāngata. Ki te taka te rākau a tētahi, kua puta ia ki waho.

Kāore i whakaaetia kia kitea tēnei whakaahua i te ipurangi nei

11

He pitopito körero mö Te Wikinā Kotuku Tibble, nō Ngāti Porou, Ngāti Raukawa me Ngāti Tūwharetoa

Ko Ngā Kete Wānanga te marae

ko Te Kete Uruurumatua te tipuna whare

ko Tahuaroa te wharekai

Ka kī mai ētahi ki a au, kare kau ana he take o te wiki mō te reo Māori! Ko tērā kōrero tērā, heoi anō he rerekē rawa tāku nei mātakitaki ake ki te āhua

o te kaupapa nei. He tika tonu pea te whakaaro kua roa tātou a Ngāti Iwi Māori e tautoko ana i tēnei kongakonga whakaaro kia whakanuia te reo rangatira mō te kotahi wiki o ia tau hei te mutunga o Hōngongoi.Heoi anō me hoki ki tōna pūtaketanga mai i te tau 1972 i te 14 o Mahuru, nā Hana Te Hemara taua hīkoi whakahē i ārahi ki ngā arapiki o te Whare Pāremata. Nā te kaumātua o Ngāti Toa nā Te Ouenuku Reene te wero ki te minenga pēnei nā, “Tērā te wā ka tae ki te aroaro o tō kaihanga kei pātai mai a ia ki a koe, i ahatia e koe tēnei taonga te reo Māori i takoha atu ai ki ō tūpuna i te orokohanga rā anō o tēnei ao?”E hika mā, he ui makihoi tērā i te rā nei. Inā hoki ko te whakautu i haere ā tātou tamariki ki te kōhanga reo, kātahi ka piki atu ki te kura kaupapa mai i reira ki te wharekura, oti atu ai ki ngā whare wānanga o te motu. Kāti ka titiro ki ngā tatauranga ka kitea kua auheke te nui o ngā tamariki kei ngā kōhanga reo me ngā kura kaupapa. Kāre anō pea kia eke ki tā ō tātou kaumātua i wawata nui ai! Kia ahatia! Kua tū ngā kaupapa pāpāho, e hia kē ngā reo irirangi, e rua ngā hongere pouaka whakaata, me ērā atu hōtaka reo Māori kei Te Reo Tātaki me ērā atu ara tuku.Kia hoki mai te toi o taku pene ki tā mātou nei o te Kura Matatini o Manukau i whakamahere ai hei paku hiki i te mana o te reo ki te taitonga o Tāmaki Makaurau. Nō te ata o te Rāhina ka tae mai a Charles Berryman, tētahi o ngā poutikanga o Whakaata Māori. Ko tana kauhau mō te mahere rautaki o Whakaata Māori.Āhua pai tonu ngā whakamārama, me taku whakaohiti mā ngā mahi ka oti, ka kitea te tika te hē rānei o taua mahere.Nō te Wenerei ka haramai a Te Kauhoe Wano ki te kauhau ki aku tauira o te kete pāpāho i ana wheako i roto i te ao pāpāho, i ngā reo irirangi i ngā pouaka whakaata hoki. Kāre he kupu i tua atu i tāna ki aku tauira pēnei nā:

“Kia kaha ki te tono mahi, ki te tono kaupapa pāpāho hoki ki te Māngai Pāho. Me upoko pakaru te karawhiu, ahakoa ka kī mai ētahi kāore, kia kaha tonu koe ki te akiaki i tō kaupapa i ō moemoeā, tērā anō te wā ka puare mai te kuaha māhau, ana tomo atu!”Nō te Tāite ka tae mai a Neil Wāka mai i Te Reo Tātaki, he rawe āna nei kōrero mō ngā Māori kua roa e mahi ana ki roto i ngā hongere auraki.Anō nei hei tā Neil he Pākehā rātou, i te kore reo me te kore tikanga ka kīia he parareka, arā, he riwai rātou. Tōna tikanga he parauri ā-waho engari he mā ā roto! Kaha ana a Neil ki te whakahē i taua whakapae, me tana kī ake ahakoa tana kūware ki tōna reo taketake, he ngākau Māori tōna. Kāti he karangarua a Neil nōku, nā whai anō i ngāwari ai taku wero ki a ia kia tahuri mai a ia ki te ako mai i te reo, māku tōna reo e whakapakari, māna taku tinana e whakapakari. Ko tērā whakatau tērā!Nō te Paraire ka hākari mātou. Ka whakarauika mai mātou ngā kaiako me ngā tauira ki reira whakarongo ai ki tō mātou Amorangi ki a Wiremu Doherty e kauhau ana mai mō te mātauranga Māori. Autaia rawa atu ana kōrero, he wero āna ki a Ngāi Māori kia ū ki te reo me ngā tikanga Māori. Nā tana koroua anō, nā Te Rangihau te pepeha mō tērā āhua o ana kōrero . . . “Ki te kore te whakaaro Māori, kāre pea he take o te kōrero Māori.”Kāti ake aku pahupahu, pēnei tonu au, he take nui tō Te Wiki o te Reo Māori. Ahakoa kua āhua tūpāpaku te kaupapa, hei tāku e rua ngā tirohanga mō taua wiki. Tuatahi, he titiro whakamuri ki ngā papatu ki ngā toa nā rātou i hiki te mana o te reo i ō rātou whawhai ki ngā ture, ki te kāwanatanga ki te iwi Māori hoki - ko Hana Te Hemara mā, ko Tā Himi Henare, ko Koro Dewes mā, ko Huirangi Waikerepuru, ko wai ake, ko wai ake. Te tirohanga tuarua he penapena he maimoa he tāwharau i te hunga kātahi anō ka tahuri mai ki te whai mai i te reo, Pākehā mai, Māori mai, Hainamana mai!Kia eke ki Tā Himi Henare kōrero ki Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi i te tau 1996 ki te marae o Waiwhetū, “Ko te reo te mauri o te mana Māori!” E hika mā kāre he pepeha i tua atu hei akiaki i a tātou, kāti ake nā Timoti tonu te kupu rā, “Tōku reo, tōku ohooho, tōku reo, tōku whakakai marihi, tōku reo, tōku mapihi maurea!” Haramai te mauri, haumi e, hui e, tāiki e!

He whakataukï nā Hohepa MacDougall, nō Ngāi Tūhoe“Ko te tangata akona ki te kāinga, tū ana i te marae, tau ana”He kōrero tēnei e whakatau ana i te whakaaro, kāore i tua atu i te kāinga mō te whai i ngā mahi Māori katoa, i ngā mahi e pā ana ki tō tātou ahurea, e pā ana hoki ki ā tātou tikanga. Ahakoa te puta o te tangata i tōna papa kāinga, te wā i tipu ake ia, me tōna kaha whai i ngā mātauranga, i ngā mahi, i ngā

whakaaro e rērere ana i te ao, ki te tū a ia ki runga i te marae, ā, ki te kore e pātata mai te āhua o tōna tū, te āhua o āna kōrero ki tērā o ngā kākā wahanui o tōna whānau, o tōna hapū, he moumou wā noa iho tana tū. Nā, he āhua rite anō tēnei kōrero mō tō tātou reo. Kia huria e au te kōrero o runga ake nei kia pēnei kē te puta “Ko te tangata ako i tana reo i te kāinga,

tū ana i te marae, tau ana.” Ka hāngai ki tēnei mea te ako i tō tātou reo, inā hoki, he pai noa iho te ako i te reo i te kura, i te whare wānanga, engari ki te kore e kōrerohia i te kāinga, ka uaua ngā mahi whakaora tonu i tō tātou reo, inā hoki, ki te kore te reo e kōrerohia ki waenganui i te whānau, ki waenga hoki i ngā reanga, ka ngaro tēnei mea te tipu o te reo, arā te ora o te reo.

Whiringa-ä-nuku

17-18Te Whakataetae Waka ama roa Kei Te Tii i Waitangi Nā Te Rōpū Waka Ama o Te Tai Tokerau Whakapā atu ki a Robert Gabriel Waea: (027) 540 81145Ī-mēra: tirohanga.waka@xtra.co.nz

17-19Te hui kaituhi Mäori Kei Te Hōro Matua o Te Whanganui a Tara Nā Ngā Pou Kaituhi Māori me Toi Māori AotearoaWhakapā atu ki a Charlie Holland o Toi Reo MāoriWaea: (04) 801 7914Ī-mēra: charlie@maoriart.org.nzTirohia: www.maoriart.org.nz

25Te whakarewatanga o te pukapuka o ngä Tama ToaKei Tūranganui a KiwaWhakapā atu ki a Barry Soutar Waea: (021) 459 854Ī-mēra: barry.soutar@piata.co.nzTirohia: www.ngatamatoa.co.nz

27-31Te Taumata Waiata Mäori (Pao Pao Pao)Kei Te Whanganui a TaraWhakapā atu ki a Charlie Holland o Toi Reo MāoriWaea: (04) 801 7914Ī-mēra: charlie@maoriart.org.nzTirohia: www.maoriart.org.nz

30-2 Whiringa-ä-rangiTe hui a Te Waka äwhinaKei Te Wānanga o Aotearoa ki Porirua, mō ngā Māori e mahi ana i ngā kaunihera Ko te kaupapa: ‘Mā te Māori – mō te Māori’Whakapā atu ki a Kiri ParataWaea: (04) 382 7967Ī-mēra: kiri.parata@gw.govt.nz Tirohia: http://www.lgnz.co.nz/events/TeWakaAwhina/index.html

31-2 Whiringa-ä-rangiWaiata Tawhito – Te aka MatuaKei te marae o Rongomaraeroa ki PorangahauWhakapā atu ki a Piri FerrisĪ-mēra: piri.ferris@twor.ac.nz Whiringa-ā-rangi

Whiringa-ä-rangi

8Te köwhiringa nuiKei te motu whānuiTirohia: www.elections.govt.nz

12-16Te ahurei o TäkitimuKei Heretaunga Waea: (06) 876 2718Ī-mēra: paatai@kahungunu.iwi.nzTirohia: www.takitimufestival.co.nz

21-23hui ä-tau o ngäi TahuKei te marae o Takahanga ki Kaikōura Whakapā atu ki a Vicki Ratana Waea: (03) 371 2757, 0800 942 472 rānei

29Te Taiopenga kaimoana o Tauranga MoanaKei te Tiriti o Dive ki Tauranga Whakapā atu ki a Caryn RawlinsonWaea: (021) 815 555Ī-mēra: nahu@events.maori.nzTirohia: http://www.ngaiterangi.org.nz/myfiles/Tga_Moana_Seafood_Festival_Flyer.pdf

hakihea

13ngä Tohu häkinakina Mäori Kei RotoruaWhakapā atu ki Te Tohu Tākaro o AotearoaWaea: (09) 278 6591Ī-mēra: info@maorisportsawards.co.nzTirohia: www.maorisportsawards.co.nz

kohi-TäTea

3ngä whakataetae häkinakina o ngä pä o ngäti Porou Kei Ūawa

11–16Te kura reo ki WaimäramaKei te marae o WaimāramaWhakapā atu ki a Helen BarlowWaea: (06) 878 6624Ī-mēra: helenbarlow12@xtra.co.nz

hui-Tanguru

7raggamuffin 2009Kei te Rotorua International StadiumWhakapā atu ki TicketmasterWaea: 0800 111 999Tirohia: www.eventfinder.co.nz7Te Taiopenga kaimoana o käwhia Kei KāwhiaWhakapā atu ki a Lloyd rāua ko Hinga WhiuWaea: (07) 871 0755Ī-mēra: tekarito@xtra.co.nz Tirohia: www.kawhiakaifestival.co.nz19-22Te Matatini Kei Tauranga MoanaWhakapā atu ki Te MatatiniWaea: (04) 499 6158Ī-mēra: festival.enquiry@tematatini.co.nzTirohia: www.tematatini.org.nz

Maramataka

12

www.korero.maori.nz/forspeakers/patakakupu