1

Putanga 25 (1) 2012 Ngahuru

He Pitopito Körero nä Te Taura Whiri i te Reo Mäori

Te Huringa o ngä Tau

I a au e noho nei, e titiro whakawaho ana ki Te Moana o Raukawa e hotu nei, e hoki ana aku mahara ki ngā Tumuaki kua nohoia e rātou tēnei tūru e noho nei au i roto i te 25 tau kua tū nei a Te Taura Whiri i te Reo Māori. Kāore e kore, kua pēnei anō tā rātou titiro ki te moana, i a rātou e hautū ana i tēnei waka, me te māharahara anō ki te haere o te reo Māori! Nā Tīmoti te tari i whakatū, ko ia te ihuwaka i wāhia atu rā ngā ngaru hukahuka kia tū tika ai te tari, ā, kia puta whānui āna mahi. Kāore i kō atu i kō mai o tana whakataukī kia rere, kia tika, kia Māori te reo hei kōrero whakarāpopoto i āna whakahaere i aua rā. Ko te kounga o te reo tāna i kōkiri ai, ā, ko taua āhua, kei te mau tonu ki Te Taura Whiri i te Reo Māori, ahakoa kua hia tau kē nei a Tīmoti e ngaro ana i te tūru nei. Ka mihi atu au ki a ia, mōna i tū hei taniwha mō te reo, me i kore āna mahi, kua kore pea Te Taura Whiri i te Reo Māori e tū kaha tonu i ēnei rā.Taka mai ki te wā ki a Haami. Mēnā ko tā Tīmoti he whakaū i te reo, ko tā Haami he whakatairanga. Nā Haami Te Wiki o te Reo Māori i whakaora mai anō, nāna hoki Ngā Tohu Reo Māori i whakaara ake. Engari ka noho ko He Pātaka Kupu tāna mahi nui whakaharahara. Mōhio tonu ana au, ehara nāna anahe taua mahi rā, engari, he tika rā te kōrero, nā te oke nui tērā puka i puta ai ki te whai ao, ki te ao mārama. Me i kore tana ū, kua noho tonu atu pea tērā puka ki te pō nui, ki reira mōnehunehu ai. Nō reira, nei anō au ka mihi ki a koe Haami. Nāu i pikitia atu ai te aurere kura o Taotaorangi ē!Nā Huhana te tari i akiaki kia titiro anō ki tāna rautaki, ā, nāna te Poari i whakahui atu me ngā mātanga reo o te motu, mō te tūpono ka kitea he ara hou hei takahi mā tātou. Ā, ko ngā mahi a Tīmoti, a Haami, i kawea tonuhia e ia, me te kōkiri anō i ētahi atu kaupapa

pārekareka ko te reo Māori te tūāpapa. Ā, ko te puka a Chris Winitana mō te haere o te reo mai i te wā i whakatakotoria ai te petihana ki ngā arawhata o te Paremata, tae noa mai ki ēnei rā tēnā. Nō reira rā Huhana, nei au ka mihi ki a koe, te wahine tuatahi i noho ki tēnei tūru!Ā kāti, kei aku rangatira, ka mihi tonu rā ki a koutou katoa i hautū rā i te waka kia eke ai ki te rua ngahuru mā rima tau te roa ōna e rewa ana, e rere ana – kei whea mai! E tapatapa ruru ana mātou o te tari, ngā hoe o te waka, kia tika, kia Māori te rere. Ko te whāinga tonu, kia matekore tēnei reo e whakamanawanui nei tātou kia ora tonu.

Glenis Philip-Barbara, Tumuaki, Te Taura Whiri i te Reo Mäori.

Te Wiki o te Reo Māori 23 – 29 Hōngongoi

He kupu nā te Tumuaki i te ekenga o te 25 tau mai i te whakatūnga o Te Taura Whiri i te Reo Māori.

Ihirangi

Te Huringa o ngā Tau 1

He Mihi nā te Minita 2

Arohatia te Reo – Te Wiki o te Reo Māori 2012 3

Kahungunu Matangi Rau 4

He Kāinga Kōrerorero 5

Mai i te Kākano 6

Ngā Waea Pūkoro Reo Māori a 2degrees 7

Te Hui a ngā Kaiwhiringa Reo o te Ao 8

Te Reo Kapa Haka 8

Ngā Whakataetae Kapa Haka o Mātaatua 9

Te Kura Reo ki Ahuriri 10

He Reo anō tō Te Kāuta 11

He Muka 25 – He Hokinga Mahara 12

He Pānui 12

Te Taura Whiri i te Reo MāoriPouaka Poutāpeta 411Papa 14 Investment CentreTe Ara o BallanceTe Whanganui-a-Tara 6140Waea: 64 4 471 0244Waea whakaahua: 64 4 471 2768Īmēra: tereo@tetaurawhiri.govt.nzPae tukutuku: www.tetaurawhiri.govt.nz

He Mihi nä te Minita

2

I ngā rā tata nei, e whakaaro ana ahau mō ngā mahi a Te Ātaarangi ki te whakarauora i te reo Māori. Ko Te Ātaarangi tētahi rōpū e mōhiotia whānuitia ana hei rōpū torotoro ki waenganui i ngā whānau, i ngā hapū, i ngā marae, i ngā kāinga huri noa i te motu, ki te poipoi, ki te atawhai, ki te āwhina, otirā, ki te ako i te tangata ki te kōrero Māori. Ehara ngā mahi whakaako a Te Ātaarangi i te kauhau, i te tohutohu ‘me pēnei’; engari he whakaoho ake i te reo i roto i te tangata. Nō reira, nā te haere a Te Ātaarangi i te taha tonu o te iwi, ka puritia tonutia te mana me te rangatiratanga o te reo ki ngā wā kāinga. Nō ngā iwi tonu a Te Ātaarangi; nō ngā iwi anō ō rātou reo.Ka ako te tangata ki te kōrero Māori, tērā ka huri ia ki te ako i ngā momo mātauranga katoa. Kei ngā wā kāinga ko ngā wānanga iti nei, pēnei i te Kura Motuhake o Te Ātaarangi i Wairoa, he mea whakatū nā Whāea Liz Hunkin, tērā poutokomanawa o Te Ātaarangi. Ko ērā momo kura iti nei, hei whakamana i ō rātou iwi, hei oranga anō hoki mō rātou. Waimarie tātou katoa i ngā rōpū me ngā wānanga iti nei, e whai mana ai te reo o tēnā iwi, o tēnā iwi, mō ngā take nunui o te wā.Ko te tikanga, mā te rautaki reo Māori hou ēnei āhuatanga e whakapūmau.Ko te whakaaro nui, kia noho te mana o te reo o tēnā iwi, o tēnā iwi ki ngā kāinga, ki ngā marae, ki ngā whānau o ia iwi. Kei roto i tēnei pukapuka ētahi kaupapa e kōrerotia ana, arā, ko Mā te Reo tētahi, ko te Wiki o te Reo Māori tētahi, ko te mahi a Ngāti Kahungunu tētahi, e whakatinanatia ai tēnei tikanga tuku iho. Nō reira, kia kaha tātou katoa!

Tākuta Pita Sharples, Minita mō ngā Take Māori

Te whakarewatanga o te Wiki o te Reo Mäori 2011. Mauï ki te matau: Right Hon. Pita Sharples, Sam Jackson, Hënare Kïngi.

3

Arohatia te Reo – Te Wiki o te Reo Mäori 2012Hei whakanui i te huringa o te tau rua tekau mā rima mai i te whakatūnga o Te Taura Whiri i te Reo Māori, kua tīkina atu ko ‘Arohatia te Reo’ hei tāhuhu mō te Wiki o te Reo Māori 2012. Ko te tino ngako o te kaupapa, kia kaingākautia te reo, waihoki, kia rere angiangi i ngā horopaki maha kia mau ai ki te ngākau o te tangata.

“He wero nui te whiriwhiri kaupapa mō te Wiki o te Reo Māori ka hāpaitia e te katoa. Heoi, ko te tūmanako ka whai wāhi mai te katoa ki tēnei kaupapa – ahakoa ko wai, ahakoa nō hea.” te kī a Glenis Philip-Barbara, Tumuaki o Te Taura Whiri i te Reo Māori. “Nā ngā whakahokinga kōrero a te iwi i tērā tau mō te kaupapa o te ‘Manaakitanga’ i mōhio ai mātou e tika ana tērā kaupapa i te tau o te Ipu Whutupōro o te Ao. Ko te tūmanako ka eke te kaupapa o ‘Arohatia te Reo’ ki tērā taumata.”

He rite tonu ngā whāinga o te Wiki o te Reo Māori 2012, arā, kia whakamahia, kia kōrerohia, kia ākona hoki te reo Māori. “Ko te tūmanako ka kawea ake te kaupapa nei e ngā tāngata, e ngā kura, e ngā pakihi, e ngā tari kāwanatanga, e ngā kāinga anō hoki kia taea ai e rātou

katoa te whakanui, te whakamana, te whakamahi me te whakatairanga i te reo Māori,” te kī a Glenis Philip-Barbara.Otirā, ko te wero nui ki Te Taura Whiri, ko te whakahau i te iwi kia ū ki te kaupapa nei. Kaua mō te wiki kotahi noa iho, engari mō te roanga o te tau. E ai anō ki a Glenis, “Kei te mahi tahi mātou ko Te Puni Kōkiri me Te Kāhui Tika Tangata ki te akiaki i ngā pakihi me ngā tari kāwanatanga kia arotahi rātou ki te kaupapa me ngā mahi whakatairanga, kia tino kitea ai ngā hua o te wiki nei, arā, kia ‘Arohatia te Reo’.”Ka tū te Wiki o te Reo Māori ā te 23 – 29 o Hōngongoi. Tirohia te pae ipurangi www.koreromaori.co.nz, me whakapā atu rānei ki a Debra Jensen, i 04 4716425, mō ētahi atu whakamārama.

4

Kahungunu Matangi Rau

Te whakarewatanga o Kahungunu Matangi Rau. Mauï ki te matau: Materoa Haenga, Tïmoti Käretu, Haami Hilton, Ngahiwi Tomoana.

Nō te 12 o ngā rā o Hereturikōkā 2011, i whakarewangia ai a Kahungunu Matangi Rau, te puka maheni reo Māori a te iwi o Ngāti Kahungunu, hai kawe i ngā rongo o te wā ki ngā rohe katoa o Ngāti Kahungunu.

I toko ake tēnei kaupapa i runga i te karanga a te iwi kia rahi ake ngā tuhinga reo Māori ka whakaputaina e Te Kaporeihana o Ngāti Kahungunu Iwi ka tahi, ā, hai whakanui to i te hunga e whakapau kaha ana ki te haumanu i te reo Māori ka rua, anā, kia mōhio anō hoki ai te iwi e ahu pēhea ana ngā mahi whakarauora reo Māori i waenga i a mātau, ka toru. Katoa ēnei tūmanako kua whakawhāitingia, ā, kua raua atu ki roto o Kahungunu Matangi Rau.Ā, me te rau hoki o mahara ki ngā pepa reo Māori a ō tātau tīpuna, pērā i Te Puke ki Hikurangi, Te Wānanga, Te Waka Māori, He Toa Takitini kua roa kē nei e moe ana, ā, nā wai nā wai, kua maranga ake ko Kahungunu Matangi Rau. Nā, ko tōna ingoa, nō te takiwā o te ngutuawa o Te Wairoa Hōpūpū-hōnengenenge-matangirau. Ko te aronga o Kahungunu Matangi Rau ki a au, he kupu whakarite. E whakarite ana i a tāua te tangata, ki ngā tini hau o Tāwhirimātea. Tika, ko ia te hau, ko tāua te tangata kikokiko, engari ko tāua tonu tāua. He kanohi, he ngoi, he taikaha, he mātao, he mahana, he mahi to tā tēnā, tā tēnā. He mana, he tohu, he karawhiu, he tangi, he reo kōrero to tō tēnā, tō tēnā.Waihoki, nō ngā tōpito katoa o Ngāti Kahungunu ana kaituhi kōrero. Ahakoa te whāinga nui, kia whakaarangia mai te mita ake o Ngāti Kahungunu, ko te whakatau: E Kahungunu ai, me Māori i te tuatahi! Engari mēnā kei a koe ētahi kupu nō Kahungunu ake, tēnā tukuna mai, hai mirimiri, hai ngaungau mā tātau, te iwi kāinga. Ka mutu, ko te reo e tau mai nei ki tēnei puka maheni, he reo mātau

rawa atu. Ā, koinei rā te tino mihi ki te hunga tuku kōrero e whakapeto ngoi nei kia tika, kia rere, kia Māori tonu te reo. I te mea nō ngā rohe katoa ngā kaituhi, he taera to tō tēnā, tō tēnā, anā, hai tirohanga rā mā ngā kaimanako i te reo e akoako tonu nei i tō tātau reo rangatira.Anei tēnei urupounamu kua whiua mai ki a au: “Mā wai tēnei puka maheni e pānui, arā kē hoki te taumata o te reo o roto?” Ko tāku, “Mā te hunga e hiahia ana kia pakari ake, kia piki ake ō rātau reo ki taumata kē noa atu. Mea ko koe tērā, tēnā karawhiua! Ki te kore e pūrangiaho mai te tikanga o te kupu, tīkina atu te papakupu a Wiremu. Kei konā e pūkana mai ana! Ehara i te mea nō nā noa nei te kupu, engari ia nō tāukiuki rawa. He mea hahu ake; tūpono ka hangahanga noa iho te makere mai i te ngutu o te marea.” Kāti ake. Hai kō tonu ake nei, ko te putanga tuarua o Kahungunu Matangi Rau. Ā, koinei rā te mihi a Te Kaporeihana o Ngāti Kahungunu Iwi ki ngā kaiwhakahaere o Te Taura Whiri i Te Reo i whakaae nei kia whatia mai tētahi paku nei o te pūtea tautoko a Mā Te Reo, hai kōkiri i tēnei kaupapa hira, ā, hai huruhuru anō hoki mō ngā wae o Kahungunu Matangi Rau.

Nā Jeremy MacLeod (Ngāti Kahungunu, Te Arawa, Rangitāne, Ngāti Raukawa ki te Tonga, Te Āti Awa, Ngāi Tahu)

5

He Käinga Körerorero

He käinga körerorero Mäori. Mauï ki te matau: Jason Thackery, Kiriana Thackery, Te Amorangi Thackery.

Ingoa: Jason Thackeray (Ngāti Pākehā), Kiriana Thackeray (Rongomaiwahine, Ngāti Maniapoto).Mahi: Kairapuhara, Ngā Pirihimana o Aotearoa, Kaitiaki Tamariki, Child, Youth and FamilyTamariki: Mercedes 21, Shaqueal 18, Te Amorangi 3 Rohe: Te WairoaTe roa e whai ana i te kaupapa: Kotahi tau

Te Take e whai ana mÄTou i TËnei kaupapa:Jason: Me mau ki te reo Māori, ka tika. E whai ana māua i tēnei kaupapa mō māua anō, hei painga hoki mō tā māua pōtiki, mō Te Amorangi. Kei te hiahia māua ki te kōrero Māori i tō māua whānau. He āwhina hoki te reo Māori i te mahi pirihimana. I ētahi o ngā mahi i te hapori nei, ka āhua māmā ake te haere o ngā whakawhitinga kōrero mēnā ka taea te whakahua tika i ngā ingoa o ngā tāngata, ka taea rānei te whakauru atu i ētahi kupu ruarua nei ki te reo Māori.

he aha ngÄ uauaTanga?Jason: He tino wero ki ahau te whakahua tika i te reo me te whakamahi i ngā kupu e mōhio nei au i ngā whakawhitinga kōrero o ia rangi. Me ako hoki au i taku pepeha kia pai ai taku tū i ngā tūmomo huihuinga. Kiriana: He uaua te ū ki te reo Māori i ngā

whakawhitinga kōrero i waenganui i a māua ko Te Amorangi. He tino wero hoki te kōrero Māori ki a Jason i te mea he māmā ake ki te kōrero Ingarihi ki a ia.I te mea he taone iti a Te Wairoa, kāore e nui ngā rauemi reo Māori i konei. He uaua hoki kia hui tahi mātou katoa, ko ngā whānau e whai ana i tēnei kaupapa. Heoi anō, he rawe te mahi a tō mātou pouārahi a Te Paea Whakatopa.

he aha ngÄ painga?Jason: He pai ki ahau te ako i ngā kupu hou me te mōhio ki ngā kōrero i waenganui i taku hoa rangatira me taku tamāhine. Ka haere taku tamāhine ki te kōhanga reo. Ka hoki mai taku tamāhine, ka kōrero Māori rāua ko tōna Māmā. Kei te hiahia au ki te mōhio

mehemea ko au te kaupapa o tā rāua kōrero.

Tino whakahīhī au ki te rongo i taku tamāhine e kōrero Māori ana. Kiriana: Ko Te Paea Whakatopa tō mātou pouārahi. E rima ngā whānau i tō mātou rōpū Kāinga Kōrerorero. Ka haere mai a Te Paea ki tō mātou whare ia wiki. Mīharo ana māua ki tōna ngākaunui ki te reo me ngā mea Māori. Ka whakamōhio mai ia i a mātou mō ngā hui me ngā wānanga reo i tō mātou rohe. He mahi ā-whānau tēnei, koia nei te tino painga o tēnei kaupapa. He rawe ki ahau te kite i te whanaketanga o te reo o taku tāne i te tau kua pahure, ā, kia ako tahi mātou katoa i tō tātou reo kāmehameha.He kaupapa mīharo tonu tēnei ki a māua engari i te mea ko te tau tuatahi tēnei, e rapu tonu ana māua i te huarahi tika mō tō māua whānau i tēnei kaupapa. Ko te tūmanako, ā te mutunga o tēnei tau ka kitea ngā hua.

Ko te maramara kōrero i raro nei, nō roto mai i tētahi rauemi reo Māori hou taihoa ka puta, ko Mai i te Kākano te ingoa. Anei ngā kai matua o roto:• hewhakatikatikaiētahi hapa nui o te wā • hehoatutauirakōreromōētahikaupapamotuhake kawea ai e te whānau (pēnei i te tunu kai, i te mahi māra, i te haere ki te hokomaha, i te tākaro i te pā whutupōro)• hewhakamāramaiētahikupuwhakarite,iētahi kīwaha, i ētahi kupu kāore pea i te mōhio nuitia. Ko te tino kaupapa, he whai kia ngāwari ake, kia tika ake, kia pārekareka ake te rere o te reo Māori i roto i ā tātou kawenga o ia rā. He mea tuhi e Hēni Jacob, i raro i te maru o Te Wānanga o Raukawa. Ā, ko te whare hanga pukapuka hou o Te Wānanga o Raukawa, ko Te Tākupu, te kaiwhakaputa.

he Tauira o ngÄ körero kei Te wehenga whakaTika hapaKo tērā tōku mea. Nāku kē tēnā.Kei te āhua kaha tonu te puta o tēnei rerenga kōrero i waenga i ā tātou tamariki. E mea ana te tamaiti nāna tēnei kōrero ko te taonga, ko te taputapu kei te ringa o tana hoa e mau ana (arā, kei te ringa o te tamaiti whakarongo) nāna kē, nā te kaikōrero. Nā, ahakoa ka mārama pai pea rāua tahi ki te tikanga o te kōrero nei, he nui ngā hapa, ngā tōrōkiri, taha wetereo.Tuatahi, mēnā he taonga tākaro te mea e kōrerotia ana, tētahi atu momo taputapu rānei, pērā i te pene, i te pune, nō te karangatanga ‘a’ katoa aua mea, nō reira kei te hē te ‘ō’ o te ‘tōku’.Tuarua, kei te hē te kupu ‘tērā’. Ko te kupu ‘tērā’ e tohu ana i tētahi mea e tawhiti ana, e āhua tawhiti ana rānei i a rāua tahi, i te waha kōrero me te taringa whakarongo. I te mea e tino tata ana te taonga ki te kaiwhakarongo (kei tana ringa hoki), ko te ‘tēnā’ kē te kupu tika. Ka toru, he kupu, he whakatakoto motuhake tā te Māori hei whakakaha ake, hei whakawhāiti ake i te aronga ki te tangata ko ia te rangatira o tētahi mea – ko te nāna/nōna tērā. Ā, i te mea nō te karangatanga ‘a’ te taonga, ko te ‘nāna’ te mea tika i konei. Ā, hei whakaū noa i te hā Māori o te rerenga, me hoatu anō ko te ‘kē’, hei taunaki i te whakaaro ehara kau ana nā te kaiwhakarongo taua taonga rā. Nō reira, ko te rerenga pai katoa, Māori katoa hei kawe i tēnei whakaaro e kawea nuitia ana e ā tātou tamariki, ko tēnei:

• Nāku kē tēnā! (mō ngā taonga, ngā taputapu, me ērā atu hanga o te karangatanga ‘a’)• Nōku kē tēnā! (mō ngā kākahu me ērā atu hanga o te karangatanga ‘o’)Ā, tērā anō hoki te whakaaro ko te whakaaro tonu kei te hē. Arā, ko te taonga a te kotahi – nā te katoa – kaua noa te tamaiti, te tangata rānei e matapiko, e hao. Heoi anō, he momo whakatikatika kē anō tērā, he uaua noa ake pea i te whakatika i te reo!Ka puta tēnei pukapuka ā te marama o Haratua. Whakapā atu ki a Ngahuia Hemara-Wahanui, tau waea 06 3649011, peka 775, ki tana īmēra rānei ki ngahuia.hemara-wahanui@twor-otaki.ac.nz mō ngā whakamārama.

✔✗

6

Mai i te Käkano

✔

✔

7

Ngä Waea Pükoro Reo Mäori a 2degrees

Ko Bill Osborne te Heamana o Hautaki Trust me tëtahi o ngä waea pükoro reo Mäori o 2degrees.

Ko te waea atamai reo Mäori o IDEOS X3 nä 2degrees.

Kua tau mai te reo Māori ki te ao hangarau ā-waea, nā ngā mahi a Hautaki Trust me 2degrees.

E rua ngā waea pūkoro reo Māori i whakarewahia e 2degrees i te mutunga o te tau 2011. Ko Te Reo Huawei G6600 me te waea atamai IDEOS X3. E ai ki a Bill Osborne o te Poari o Hautaki Trust, he āpitihanga nō Te Huarahi Tika Trust, “Ko te whakamahinga o te reo Māori mā te hangarau ā-waea tētahi o ngā kaupapa matua i te orokotīmatanga o te kamupene nei.” Kua whakamāorihia ngā rārangi tohutohu i ngā waea pūkoro e rua. Nō te marama o Whiringa-ā-nuku i whakarewahia ai te waea pūkoro reo Māori tuatahi, arā, te Huawei G6600. He waea pūkoro tēnei mā te katoa – he māmā te whakamahi, ā, he māmā hoki te utu i te $99 mō ia waea pūkoro.Nō te marama o Hakihea, ka whakaputahia te waea atamai reo Māori tuatahi o 2degrees. I mahi tahi a 2degrees me te kamupene hanga waea o Huawei ki te whakamāori i ngā rārangi kaupapa katoa i te waea atamai o IDEOS X3.Ki tā Mr Osborne anō, “Ehara au i te tangata kōrero Māori, engari kua mea mai ētahi he pai, he māmā te whakamāoritanga o ngā rārangi tohutohu nei. Ko ētahi anō kua kī mai me āhua Māori ake ngā kupu. Ko te mea nui ki a mātou, kei te whakanuia te reo Māori i te ao

hangarau ā-waea.” Hei tāna anō, “Ko te whāinga matua o te Hautaki Trust, ko te akiaki i te iwi Māori kia uru mai ki te ao hangarau ā-waea. Ko tētahi anō, ko te tautoko i te reo me ngā tikanga Māori i roto i ngā mahi hangarau nei.” Hei tauira te waea atamai IDEOS X3 reo Māori o te kaha o 2degrees me Hautaki Trust ki te whakatinana i tēnei kaupapa.E ai ki tētahi rīpoata o Venture Consulting, e $2.24 piriona te nui o ngā hua kua puta ki ngā mahi ōhanga o Aotearoa i te whakatūnga o tēnei kamupene.Nā, kua whakatūngia e 2degrees me Te Huarahi Tika Trust ētahi karahipi mō ngā Māori e hiahia ana ki te uru atu ki te ao hangarau ā-waea. Ko ‘Hei Rere Mai’ te ingoa o te kaupapa nei. Ko te whāinga, kia tautokona ētahi Māori ki te whai i tētahi tohu hangarau ā-waea ki te Whare Wānanga o Tāmakimakaurau. Tekau mano tāra te nui o ia karahipi, ā, hui katoa, kua whakawāteahia te $50,000 mō tēnei kaupapa. Ki tā Mr Osborne, “Ko te tūmanako, mā roto i ēnei tūmomo kaupapa ka whai wāhi mai te Māori ki te ao hangarau ā-waea, kaua hei kaihoko anake, engari kia uru mai ki ngā tini mahi whakahirahira o te kaupapa nei.”

8

Ngä Whakataetae Kapa Haka o Mätaatua

nā Hōri Manuirirangi (Ngā Ruahine, Ngāti Kahungunu)

nā Tāmati Waaka (Te Whānau-a-Apanui, Tūhoe, Ngāti Pūkeko)

I tēnei tau kei te tū ngā whakataetae kapa haka ā-rohe huri noa i te motu. Hei konei ka rangona te reo o ia iwi, o ia rohe anō hoki, arā, ko ngā mita, ko ngā kupu me ngā kōrero mō te iwi me te whenua e nōhia ana e rātou. He putanga whakaaro tēnei e pā ana ki te reo i rangona i te whakataetae kapa haka o Mātaatua.

‘Mai i Ngā Kurī-a-Whārei ki Tihirau; mai i Te Moana-o-Toi ki Panekire’.Ko te rohe tēnei o te waka o Mātaatua. Ki te tirohia te papakupu o He Pātaka Kupu mō te whakamārama o te kupu ‘rohe’; 2. [Papatuanuku] He wehenga whenua kua tautuhia

ōna paenga, ōna pou tarāwaho.Nā, kia hoki ake anō ki ngā kōrero o te waka o Mātaatua, he maha ōna iwi, me kī ngā iwi e whakapapa atu ana ki te whānau o Toroa. Ko Ngāi-te-Rangi, ko Ngāti Pūkenga, ko Ngāti Awa, ko Ngāti Pūkeko, ko Tūhoe, ko Ngāti

Whare, ā, ko Te Whakatōhea ērā. Ko te whakamārama o te kupu ‘iwi’;1. [Tāne] He huinga whānau, he huinga hapū, ka heke

mai ō rātou kāwai whakapapa i te tupuna kotahi.Tērā anō ētahi iwi i roto i te rohe kāore i whakapapa atu ki a Toroa, arā, te tipuna kotahi e kōrerohia ake e te whakamārama a He Pātaka Kupu – ko Ngāti Ranginui tērā, ko Ngāi Tai tērā, ā, ko Te Whānau-a-Apanui hoki tērā.Ko te pātai ka toko ake, he aha i whakaaehia ēnei iwi, kāore i heke mai i ngā tātai whakapapa o te waka o

Te Hui a ngä Kaiwhiringa Reo o te AoNō te marama o Whiringa-ā-rangi o te tau kua taha nei, i tū te hui o te Association of Libraries and Special Information Bureau (ALSIB) ki Rānana i Ingarangi, e karanga ana i ngā kaiwhiringa reo o te ao. Ko te aronga matua o tēnei hui, he āta wānanga i te whakamahinga o ngā hangarau rorohiko hei āwhina, hei tautoko hoki i te hunga e huri nei i tētehi reo ki tētehi reo atu anō. Ki a tātou o konei, koinei ngā kawenga a te kaiwhakamāori.He mea whakarite tēnei tūmomo hui e te rangapū ASLIB ia tau, ia tau, hei whakamine i ngā kaiwhiringa reo o hea ake, o hea ake. Ko te whāinga, ko te whakatōpū i ngā tūmomo hangarau, i ngā pūnaha auaha me ngā pūkenga rorohiko e whanake ai, e māmā ai rānei ngā mahi a ngā kaiwhiringa reo huri noa. Koirā tā te rangapū ASLIB mahi mai i te tau 1978, ā, mohoa noa nei.Tau atu ana ki te wāhi i tū ai te hui, ka tūpono ki ētehi atu o ngā kaikōrero i te tuku pepa ki tēnei huinga tāngata. He nui tonu ngā kaiwhiringa reo, nō Itāria, nō Tiamani, nō Wīwī, nō Pāniora, ā, huri noa i Uropi. He pai ki te tūtaki ki ngā kaiwhiringa reo o Arāpia me Parīhi i te mea kei te āhua mārama hoki rātou ki ngā uauatanga o te kaiwhiringa o tētehi reo taketake, pēnei i tō tātou reo Māori. E rite tahi ana ngā taupā hei kakenga atu mā rātou ki ērā e whakakōroiroi ana i ngā kaiwhakamāori o Aotearoa, arā, te korekore o ngā hangarau rorohiko hei āwhina i te mahi whakamāori.

Ko te pepa i whakatakotohia e māua ko Tākuta Te Taka Keegan ki tēnei o ngā hui a ASLIB, he pepa e arotake ana i tā mātou whakamahi i te raupapa tono ‘Google Translator Toolkit’ (GTT) hei whakaoti i tētehi kirimana whakamāori nui mō Moodle. Ko te raupapa tono rorohiko GTT nei, he taputapu hei āwhina i te kaiwhakamāori. Ka whakaurua atu ngā kupu Pākehā me te whakamāoritanga, ā, ka puritia ngā kōrero katoa e tētehi pātaka maumahara. Nā, ki te hiahia te kaiwhakamāori ki te whakamāori i ētahi rerenga anō he ōrite ki ngā kōrero kei te pātaka maumahara, ka puta aunoa mai te whakamāoritanga i te pūnaha nei. I mihia te kaupapa nei e tētahi o ngā mātanga reo o Google mō te ao, arā, e Sergio Pelini. He nui noa atu ngā āheinga o tēnei pūnaha i ngā pūnaha rorohiko a ngā mātanga reo o whenua kē. He nui tonu ngā hangarau rorohiko i te hui nei, engari koia nei anake te pūnaha kore-utu. Hei tāpiri atu, he māmā te whakamahi, ā, he pai hoki mō te tuari kōrero i waenganui i ngā kaiwhakamāori. Ki te kaha rawa te whakamahinga o tēnei taputapu tautoko e ngā kaiwhakamāori, ka nui ake ngā momo rerenga kei te pātaka maumahara. Nā, ka pai ake, ka whānui ake te puna whakamāori hei whiriwhiri mā te kaiwhakamāori. I te mutunga iho, mō tō tātou reo anō te painga. Me whai gmail ngā tāngata e hiahia ana ki te pūnaha rorohiko ‘Google Translator Toolkit’.

9

Te Reo Kapa Haka

Ngä toa o te whakataetae ä-rohe o Mätaatua, ko Te Whänau-a-Apanui. Nä Te Hauäuru Tahi-Rangihau tënei whakaahua.

Ko Huitanguru te marama i tau ai te waewae o Rūhī-te-rangi ki te whenua, ā, koia anō hoki te marama i tū ai ngā whakataetae kapa haka o ngā rohe o Kahungunu, o Te Arawa, o Mātaatua, o Tainui hoki. Ko Poutūterangi te marama o te putunga o te hinu, ā, te putunga hoki o ngā whakataetae haka o ngā rohe o Te Tai Rāwhiti, o Rangitāne, ā, whakawhiti atu ki te Whenua Moemoeā. Ko te matū o te tuhinga nei, kua eke tātau ki ngā kaupeka raumati me te ngahuru, e makuru ai te kai, ā, e makuru ai te reo kapa haka.He ahurei anō tā te reo kōrero, he ahurei anō tā te reo haka. Ko tētahi o ngā nuka reo i ahurei ai te reo haka, ko te whakamahi i ngā kupu tauaro. Ko ētahi tauira o te kupu tauaro, ko te ao me te po, te kino me te pai, a runga me raro, a roto me waho. Ka noho ēnei tū mahinga kupu kōrero hei whakairinga whakaaro mā ngā kaitito waiata, me ngā kaitito haka, ahakoa nō tēhea iwi, nō tēhea rohe. He tauira tēnei:Ka hura tū manawa pore;Ka hura tū manawa uha...Whakahotu nuku whakahotu rangi . . . Ko tō manawa, ko tōku manawa.E toru ngā tauira kupu tauaro kei te ngota o tēnei waiata, ko pore me uha; ko nuku me rangi; ko tō me tōku. I roto i aku rangahautanga, ko te pore, he moana kare, ā, ko te uha, he moana āio. Kei raro a nuku, ā, kei runga a rangi. Ko tō manawa, ko tōku manawa, he tau-utu.Ahakoa nō tua rā anō tēnei waiata, mātua kei te rangona tonu te nuka reo tawhito nei i roto i ngā titonga hou, e pāorooro ana i ngā papa whakataetae o ngā rohe o te

motu. Kei nga kupu karanga, ngā karakia tawhito, ngā whakaeke, ngā whaikōrero (tauparapara), ngā mōteatea, tatū noa ki ngā haka taparahi, te whakamahinga nui o te kupu tauaro. I takea mai tēnei nuka reo te kupu tauaro i ngā kōrero tuku iho mō te orokohanga. Tīmata atu i a Rangi-nui-e-tū-iho-nei, ā, i a Papa-tua-nuku-e-takoto-ake-nei; he maha ngā tauarotanga i roto i ēnei ingoa. Ko Rangi kei runga, ko Papa kei raro, ā, ko te tohu o tēnei tauaro ko tū iho, me takoto ake. Tuia ki tēnei, e mārama ana tātau, he atua tāne a Ranginui, he atua wahine a Papa. Kia whāia haeretia ngā kōrero mō te orokohanga, ko tōna take matua, ko te putanga mai i te pō, i te pōuri; kia puta ki te wheiao, ki te ao mārama. Nā koinā tonu ngā tauaro matua a te Māori, ko runga me raro; ko te tāne me te wahine; ko te pō me te ao (i te ao tauiwi ko te mā me te pango tētahi).He taura here ngā mahi kapa haka ki te ao o nehe, ā, ko tētahi o ngā whītau o taua taura, ko te nuka reo nei, te kupu tauaro. He iwi kōrero ā-waha te Māori o mua, kāore āna pene, āna pukapuka, nō reira ko ngā titonga waiata kē te kaipupuri kōrero a rātau mā. He tikanga tito anō tā te Māori kāore i tīpokapoka, engari he hakune tonu; ko tētahi o ā tātau hakune nei, ko te āta whakamahi kupu tauaro, hei kākahu mō te whakaaro. Nō reira rā e ngā tautāwhi haka; e ngā kaimātaki, kaiwhakarongo kapa; ahakoa whitia e te rā, pākia e te marangai; ō taringa aronui ki ngā kupu tauaro, hei kīnaki mō ō titiro, ō whakarongo.

Mātaatua, kia uru ki ngā whakataetae ā-rohe o Mātaatua? Ko te whakautu, kei roto i te kupu iti nei, a ‘rohe’. Ko te kupu rohe nei, kāore ōna hekenga toto, ōna kāwai tīpuna rānei. He whakatau noa iho tāna mahi i ngā wehenga whenua mai i tētahi wāhi, ki tētahi wāhi. Katoa o ngā iwi i whakahuatia ake, kei roto i te rohe i whakataukītia ai e Muriwai, ‘Mai i Ngā Kurī-a-Whārei ki Tihirau’.Waihoa! Kei ngā iwi o Mātaatua tōna ake tū, ōna ake reo. Tuia ki ngā iwi o waka kē, he tū anō, he reo anō. Nā reira, he pinenga ngā reo, he ōpetinga mita, ngā whakataetae kapa haka ā-rohe o Mātaatua. Ka hākiritia te reo o Tainui, o Tākitimu, o Horouta waka. Ka miria ki te reo o ngā iwi taketake hoki o Ngā Pōtiki, o Te Mārangaranga. He mahi nui mā te kaiwhakarongo, kia aroa ngā waiata me ngā haka o te rohe nei o Mātaatua. Heoi, kia kā rā anō tō ahi ki te whenua, e waia ai tō taringa ki ngā reo, ki ngā mita huhua o te rohe. Inā rā, ka taea te kōpaki ake i ngā reo o Mātaatua rohe i roto i te whakataukī nei, ‘E koekoe te tūī, e ketekete te kākā, e kūkū te kererū’.Ko te reo o ngā kapa o Te Tai Rāwhiti mai, a Tauira, a Apanui, a Tūtawake, he reo māene, he ngāwari. Ko te rite ko te au o te moana. Huri ake ki Ōpōtiki, ko ō Te Whakatōhea reo, i tua atu i te reo o te waka o Mātaatua, he reo Panenehu, he reo hoki nō Nukutere waka. Ki roto o Ngāti Awa puta atu ki Tauranga Moana, he reo ariki i

takea mai i te whare o Toroa, i Tūpāpakurau. Whakauta ki te kohu, ka kō te reo manu, ka wawara ngā rau, ēhara, ko te reo taketake o Ngā Pōtiki.Kāti, kia hoki ake au ki ngā Whakataetae o Mātaatua i tū ki Ōmāio, takiwā o Te Whānau-a-Apanui i te marama o Rūhi-te-Rangi kua taha atu. I taiparitia te ākau i ngā reo huhua o ngā iwi o te rohe. Ā, ko ngā rōpū i puta te ihu, kia hau ōna reo ki runga o Te Arawa ā te tau e tū mai nei, ko tō Te Whānau-a-Apanui reo, tō Ōpōtiki-Mai-Tawhiti, tō Ruatāhuna-Kākahu-Maukū, tō Tauira-Mai-Tawhiti, ā, me te reo o Te Karu. Mātaatua tāwharautia!

10

Te Kura Reo ki Ahuriri

Nō te tuawaru o ngā rā o Kohitātea i ngā whakamātuatanga o Matiti i tāwhaitia ngā puke pākākā o Heretaunga takoto noa e ngā uri o tēnā iwi, o tēnā iwi mai i Te Hiku-o-te-Ika tae atu ki Te Taurapa-o-te-Waka kia tae ki Te Matau-a-Māui, ki roto o Ngāti Kahungunu. Ko te kaupapa nōna nei te reo karanga ki ngā maunga whakahī o te motu, nā reira i rere pōhūhū mai ai te makiu, ko Te Kura Reo o Waimārama. Nāna te rau o te tangata i whakarāmemene ki Te Kura Kaupapa Māori o Te Ara Hou ki Ahuriri, ki reira whakaheitia ai e Ngāti Kahungunu ki tō rātou nā whaitua.Ka rere ngā kōrero, ka rangona ngā kupu whakamihi, ka tangihia anō hoki ngā tangi ki te tuawahine nei ki a Anita Moke i hinga mai rā i tērā tau, i te marama o Hereturikōkā. I karangahia kia hoki wairua mai rātou mā ki te kaupapa i uatakina nei e rātou o te Poari tuatahi o Te Taura Whiri i Te Reo Māori i te tau 1989. Nō te pō rā ka tū ake te Poari o Te Taura Whiri ki te tāpae i te tohu, i Te Tira Aumangea i whakawhiwhia ki Te Kura Reo i te pō Tohu Reo Māori i tū ki Rotorua i te 18 o Whiringa-ā-rangi. Nā te Toihau, nā Ērima Hēnare te taonga nei i tuku ki a Tīmoti Kāretu, he tohu hei whakanui i ngā haumāuiui kua puta mai i ngā mahi whakarauora reo Māori a Te Kura Reo i roto i ngā tau mai i tōna orokohanga, mai i te wā i a Anita mā, ā, moroki noa nei.Ko tētehi āhuatanga i kitea i tēnei hui, ko te kaha muia o te kaupapa nei e āna pononga, taitamariki mai, taipakeke mai. Katoa katoa ngā ākonga i tuku i ngā kaupapa huhua o te wā nei ki rahaki mō te wiki kotahi ka huri kē ai ki te wānanga, ki te ako, me te aha, e ai ki ngā rongo, i eke te nui o ngā tauira ki tōna ikeiketanga ka whakaāetia, ko

tōna 150 hemihemi nei.Ao ake, pō iho he mea whāngai mārire mātou e te apārangi a Tīmoti ki ngā whakarehunga kīnaki i tā te rangatira kai hei kamu mā te hunga nui te āritarita, nui te kūwata kia ora tonu ai tēnei taonga ohooho a tātou, te reo Māori. Nō reira me pēwhea kē mātou e noho pakaroa ai?Koia nei te more he rite tonu tā ētehi o mātou hokihoki ki ēnei kura, he hiakai nō mātou ki te reo ka tahi. Ka rua he mōhio anō nō mātou koia nei te wāhi e horahia ai ki mua tonu ki te aroaro o te ākonga te ora iti o Kahutore hei timotimo māna. Hei āpiti atu, ka rumakina ia ki te reo ao te pō, pō te ao mō te roanga o te wiki, ā, me uaua hoki ka tūpono atu ki tērā āhuatanga i tēnei ao e noho nei tātou. Heoi anō, arā anō tētehi atu āhuatanga, atu i te reo e kukume nei i a mātou ki ēnei kura, arā te taura here tangata kua āta whiriwhiria i roto i ngā tau. Ka noho ko tō mātou kōinga ki tēnei kaupapa hei nape i taua taura i waenganui i a mātou ngā hoa ako. Nō reira mehemea e iri mārō ana te manawa ōu ki tō tātou reo, nau mai, tahuti mai, hoki mai, mei kore noa ake e tūpono ka paku tāngangao ake i konei taua pīkoko rā o roto i a koe.Hei whakakapi noa ake, ka rere ngā mihi ki Te Kura Kaupapa Māori o Te Ara Hou, nā rātou tō rātou nā kura i whakawātea hei kāinga taupua mō te motu. Ka rere anō hoki ngā mihi ki te hunga nihowera, ki ngā hapū o te marae o Waimārama, nā rātou te pahī o te kura i whāngai mō te roanga o te wiki, nā rātou i ora ai a Tamaroto kia pai ai tā mātou oke i ngā mahi akoako. Kia tikina atu e au ngā kupu whakamānawa a kui mā, a koro mā, 'Inā te ora o te tangata'. E te iwi o Waimārama, e ngā tohunga o te manaaki, tēnā koutou katoa.

Ngä äkonga i te Kura Reo ki Te Kura Kaupapa Mäori o Te Ara Hou. Nä Nichole Gully tënei whakaahua.

nā Hēmi Kelly (Ngāti Maniapoto)

11

He Reo anö tö Te Käuta

Ko Ngäwai Herewini räua ko Kïngi Biddle - ngä kaiwhakataki o Te Käuta.

Kei hea ngā kōrero tūturu o te marae? Kei Te Kāuta! Ka mutu ngā mahi katoa, ka hui ngā tāngata i mua o te ahi, ka maringi mai ngā kōrero, ā, ka rere te katakata. Koinei te whakaritenga mō tēnei hōtaka. He hōtaka ngahau i hangaia hei whakakata i te hunga pakeke. Hei te 2 o Paengawhāwhā ka tīmata te wāhanga hou o te hōtaka takao nei, o Te Kāuta. Kei te whakaahuahia te hōtaka nei i tētahi kāuta tawhito e karapotia ana e ngā piharoa kōwakawaka. Ka whakaatuhia a Te Kāuta i te 8.30pm i ngā pō o te Rāhina ki te Rāpare. I tēnei wāhanga hou o Te Kāuta, ka mahi tahi te kaiwhakataki hou, a Ngāwai Herewini (Ngāpuhi, Tainui, Tūhoe), ki te kaiwhakataki matua, ki a Kīngi Biddle (Te Arawa). Tekau mā ono tau a Ngāwai e mahi ana i te irirangi o Te Hiku o Te Ika. Kua mahi hoki ia hei kaiwhakataki i runga i a Whakaata Māori mō ngā hōtaka o Ruahine me Ask Your Aunties. Ki tāna, ko te pukukata te ngako o te hōtaka Te Kāuta. “Ka ohorere pai ngā taringa ki te rongo atu!” te kī a Ngāwai.Ko Kīngi Biddle te kaiwhakataki matua o te hōtaka nei.

E ai ki a Mark Robinson, te kaihanga hōtaka me te kaitohu hoki mō Te Kāuta, ko Kīngi te toa o ngā mahi pukuhohe. “He pai tōna āhua mō tēnei mahi. Nā tēnei, ka taea ai e ia te tō mai i ngā kōrero hangarau mai i ngā manuhiri whakahirahira.”Ko ētahi o ngā manuhiri ka tau mai ki Te Kāuta i tēnei tau, ko Reti Wharekura, ko Pierre Lyndon, ko Keita Te Moananui, ko Peho Tamehana, ko Rangitunoa Black, ko Hōhepa Stephens, ko Heeni Mama Mangu, ko Sonny Harrison me ētahi atu.I tēnei o ngā hōtaka ka puta anō ngā kōrero huna a ngā kaumātua mō tō rātou whakatipuranga me ngā kōrero pārekareka mō te wā i a rātou. Ahakoa he hōtaka whakangahau, he akoranga hoki kei ngā kupu e kōrerohia ana e ngā kaumātua nei. Āe mārika! He reo anō tō te kāuta!Aro mai ki Te Reo (Freeview Satellite 24, SKY 59) i te 2 o Paengawhāwhā, hei te 8.30 i te pō, Rāhina ki te Rāpare, mō te wāhanga hou o Te Kāuta. He hōtaka pukuhohe Māori mā te hunga pakeke.

12

He PänuipaengawhÄwhÄTe Kura Reo ki Te WaipounamuRā: 10 – 14 PaengawhāwhāWāhi: Te marae o Āraiteuru, ŌtepotiUtu: $300 pakeke, $150 rangatahi (kei te kura tuarua)Whakapā atu ki a:charisma@ngaitahu.iwi.nz, paulette@ngaitahu.iwi.nzWaea: 0800 KAI TAHU (0800 524 8248)

höngongoiTe Wiki o te Reo MāoriRā: 23 – 29 HōngongoiWhakapā atu ki a: Debra Jensen 04 471 6425Tirohia: www.koreromaori.co.nz

He Muka 25 – He Hokinga MaharaHei tēnei tau ka whakanuia te ekenga o te rua tekau mā rima tau mai i te aranga ake o Te Taura Whiri i te Reo Māori i te tau 1987. Nō te marama o Pipiri i te tau whai muri mai ka whakaputahia tuatahitia te pānui tuatahi a Te Taura Whiri e kīia ana i taua wā ko Pānui, e kīia ana i nāianei ko He Muka. Hei ngā putanga o te tau 2012 ka tāngia ētahi o ngā kōrero nō ngā putanga tuatahi rā, mei kore rānei e kitea tētahi māramatanga, tētahi maharatanga, tētahi akoranga rānei i ngā mahinga a ētahi atu i ngā tau e rua tekau mā rima kua hori.

PĀNUI – Hune 1988Nau mai, haere atu tēnei karere kawe aroha,

kawe mihi ki ngā tauranga-ā-uta, tauranga-ā-tai o te ika e takoto

nei, tae atu hoki ki te waka i hīia ake ai. Tēnā rā tātou katoa. Ko tēnei te tuatahi o ā mātou

pānui ki a koutou,

ki te hunga nui te āritarita kia kaha tēnei taonga marihi, tō tātou reo.

NGĀ ĀHUATANGA O TE WHAKATŪ I TE TAURA WHIRI I TE REO MĀORI

Ko Te Taura Whiri i te Reo Māori he mea whakatū i te 1 o ngā

rā o Ākuhata 1987 i raro i te maru o te Ture mō te Reo Māori,

hei whakahau i te iwi whānui o Aotearoa kia aro nui mai ki

te reo, ā, hei whakamahuri i ētahi o ngā tari kāwanatanga kia

whakatakoto kaupapa e pā ana ki te reo.

Ahakoa i whakamanatia mātou i te marama o Ākuhata, nō te

17 rawa o ngā rā o Noema i āta wātea mai ai te Ahorangi ki te

whakaoti, ki te whakatutuki haere i ngā āhuatanga e pā ana ki

te whakahaere, pērā i te kimi mai i te nui o ngā kaimahi e rite

ana me te wāhi hoki e āta noho ai mātou.

I te rā i tāia ai te kawa o te wāhi e noho nei Te Taura Whiri,

i tae mai te Kāwana-Tianara, a Tā Pāora Reeves, te Minita

Māori, a Koro Wetere, te Tumuaki o te Tari Māori, a Tāmati

Reedy, me te huhua noa ki te whakanui i Te Taura Whiri me

tōna kāinga noho. Ka nui te mihi o te ngākau ki a rātou katoa.

E hui ana te kōmihana o Te Taura Whiri ia marama mō te rua

rā, engari mehemea ki te nui ngā take, whakaroatia ake ai te wā

hui, E āta mahi ana i reira te Ahorangi rātou ko ngā kaimahi a

te tari o Te Taura Whiri.

Ko te hunga i whakatatūtia mō te kōmihana o Te Taura Whiri

nei, ko:Tīmoti S. Kāretu (Ahorangi), nō TūhoeKīngi Matutaera Īhaka (Kaiwhiri), nō Te Aupōu

ri

Raymond Harlow (Kaiwhiri)Ānita Moke (Kaiwhiri), nō Ngāti HikairoKāterina Te Heikōkō Mataira (Kaiwhiri), nō Ng

āti Porou