�

Putanga 21 (1) Ngahuru 2008

He Pitopito Körero nä Te Taura Whiri i te Reo Mäori

Tukua te reo kia rere

Kei te āwhina anō ngā mahi whakatairanga i te reo kia tū ari te reo ki te hapori whānui

o Aotearoa? I runga i ō tātou hāereerenga kei te kite tātou kei te whakamahia te reo Māori me ētahi kīanga Māori i te ao tūmatanui.I te marama o Hakihea o tērā tau, tumeke katoa mātou i te rangona i tētahi pānui whakamārama a Noel Leeming e tīmata ana me ngā kupu “Meri Kirihimete.” I te marama o Kohi-tātea i tēnei tau, i te whakaaro mātou i te mātakitaki mātou i a Whakaata Māori i tā mātou rangona i te pānui whakamārama a Suntuf e kī ana i roto i te reo Māori, i whakatūria tō rātou kamupene i te wā i puta te Ture Reo Māori. Ka mau kē te wehi! Kei runga noa atu rātou ki te mahara ake ki tērā. I te mātakitaki mātou i te Whakaata Pākehā e tuku pānui ana i roto i te reo Māori. Ehara! He tohu tērā kua kauneke tātou mai i te wā i rīria rā a Naida Glavish mō tana kī “Kia ora” i te wā e mahi ana ia mō Telecom.Nā reira, e kitea ana kei te puta paku nei te reo ki runga i ngā pāpāho

arumoni, otiia, ka pēhea etahi atu ao? I tō mātou haerenga ki te taunga rererangi i ngā rā tata ake nei, i kite mātou i te kaha whakamahia o te reo ki ngā wāhi e whā i reira:

• Tētahi pānui whakamārama a te Tari Tāke e kī ana “Ka Pai,” me te tāpiringa Ingarihi i roto i te tuhinga pū ririki;

• He whakaaturanga nā Te Papa e whakatairanga ana i tōna ake whakaaturanga e pā ana ki ngā Tohorā;

• Te toa hokohoko Toi Iho e tautoko ana i te reo me ngā taonga Māori hira; me te

• Toa o Kia Kaha, tētahi o ngā pakihi e kaha nei ki te whai ingoa Māori.

I tua atu i a Kia Kaha, kua kite mātou i te maha o ngā toa e whai ingoa Māori ana. I whakaaro mātou mō te pai o te ingoa o “Reka,” tētahi whare kai i Te Awakairangi. E mōhio ana mātou ki tētahi toa rorohiko i Motatau e kīia ana, ko te “Motatau Cyber Whare.” Kei Porirua hoki tētahi wharekai e

hoko taonga ana ā, ko tōna ingoa ko “Koha.” Kei Taihape ko te toa “Ake,” kei Te Whanganui a Tara, ko tētahi toa kai e whai ana i te ingoa “Ka pai.”

He mea kohikohi ënei körero nä Te Taura Whiri

E pöhiritia ana te iwi ki te BP ki Moerewa

He whakatairanga nä Te Tari Täke

Huri atu ki te whārangi tuawhā

nā Huhana Rokx, Kaiwhakahaere Matua

Kei Roto

Tukua te reo kia rere 1

He kupu whakataki 2 He mihi nā te Minita

Hone Tūwhare 3

Kua puāwai he papakupu hōu 4

Ngā tohu ā–tiriti o Tokoroa 5 Te omanga roa

Waikato – kia tika te whakahua 6

Te Rautaki Reo Māori o Kahungunu 7

Talofa Hāmoa!

Kā Manukura o te Reo 8

Te Kura Reo ki Waimārama 9

Kua rere Te Reo 10 Te Tahua Mā Te Reo

Te papakupu o Ngā Puhi 11 Toi Reo Māori Ngā kura reo Māori

Maramataka 12

He kupu whakataki

Te Taura Whiri i te Reo MāoriPouaka Poutāpeta 411Papa 14 Investment CentreTe Ara o BallanceTe Whanganui a TaraWaea: 64 4 471 0244Waea whakaahua: 64 4 471 2768Ī-mēra: tereo@tetaurawhiri.govt.nzPaetukutuku: www.tetaurawhiri.govt.nz

Māringanui nei tātou i ngā rangi ātaahua o Hine raumati me te mōhio anō hoki e tata mai ana a ngahuru, a

hōtoke me makariri. Ka hoki aku mahara ki ngā marama e toru kua taha ake nei. E tangi ana Te Taura Whiri i te Reo Māori i te korowai o aituā e kākāhutia ana e te manawa me te roimata. E haku ana te kiri e ngau kino nei mō Hone Tūwhare rāua ko Tā Edmund Hillary. Ko ngā taonga kua waihotia e kōrua ka mau tonu hei kai mā te hinengaro me te whatumanawa. Haere kōrua. Kua rangona hoki e mātou te matenga o Chief Marie Smith Jones, kuia toto taketake ‘Eyak’ nō Alaska ki te Tonga. Nōna ka mate ā-moa, ka mate ā-huia hoki te reo Eyak. E ngā mate huhua o te motu, o te ao tūroa, o te ao whānui, haere, haere, haere atu rā.Tātou ki a tātou te hunga ora, tēnā tātou! Nō te marama kua hipa ka puta te kōrero whakapāha a te Pirīmia hōu o Ahitireiria, a Kevin Rudd, ki te tangata whenua, ki “ngā whakatipuranga i whānakohia” mō ngā tūkinotanga i a rātou, ka haere tonu nei. Kei te mihi atu, kei te mihi atu.Kua whānui kē te rongo mō te “Te Rā o te Reo Ūkaipō.” Heoi anō rā, nā wai i kī, me ōkawa anake te kōrerohia o te reo Māori, ehara! Me tipu, me poipoi, me akiaki tonu te reo Māori ki roto ki ngā kāinga, ki ngā kura, wāhi mahi, karapu hākinakina aha atu, aha atu. Kei te whakatairangatia te kaupapa me kī, te ariā mō Te Wiki o te Reo Māori 2008, arā “Te Reo i te Kāinga.” Hei te 21 o Hōngongoi tīmata ai ngā whakanuitanga. Tāria te wā!Ngā mihi nui, mihi aroha ki a tātou katoa.

Ko te reo Mäori anake e pähotia ananā Parekura Horomia, te Minita mō ngā Take Māori

�

He nui ngā taumata kua ekea e Whakaata Māori i ngā tau e whā ki muri nei. Kei te tautokohia

ngā akoranga reo Māori, kei te kōrerotia ā tātou pakiwaitara, pakipūmeka, mahi whakaari, take hauora, hākinakina, aha atu, aha atu ki te marea whānui, e kore pea e rangona, e mātakina rānei i ngā whakaaturanga riuroa. Kei wareware hoki ngā kaupapa whakanui i te ahurei Māori i runga i te hōtaka hēteri i a Te Kāea.Nā ngā kawenga a te pāpāhotanga pouaka whakaata, ka āhei tātou ki te whakakitekite hāngai i ā tātou tikanga ahurei, i tō tātou reo ki roto tonu i ō tātou kāinga huri noa.

Nō te marama o Poutū-te-rangi i tū ai te hui tuatahi o te ao mō ngā kaiārahi pouaka whakaata tāngata whenua ki Tāmaki-makau-rau. Ka wānanga rātou mō te toru rā ki te whakakotahi, ki te whakapakari me te whakatairanga i ngā kaipāho tāngata whenua ki te hanga rūnanga e taea ai te akoako mai i tētahi ki tētahi, ki te tohatoha i te tohungatanga, ā tātou wero me ā tātou rautaki. Mā ēnei mahinga ngātahi ka kaha ake ō tātou mātauranga hei whakatairanga ake i ā tātou tikanga me te reo mā tēnei waka – mā te pouaka whakaata.

I whānau a Hone Tūwhare i te tau 1922 i Kokewai, i Mangakāhia, i te rohe o Kaikohe. Ko ana

karangatanga, ko Ngāti Korokoro, ko Ngāti Tautahi, ko Te Popoto, ko Te Uri-o-Hau, ko Ngā Puhi nui tonu hoki. Ka mate tana whaea, ka nuku rāua ko tana matua ki Tāmaki-makau-rau. Ka kuraina ia ki Te Whau, ki Māngere, ki Ponsonby hoki. He tangata whakairo kupu tana matua, he tangata kaha ki te kōrero i ngā pakiwaitara o ana tūpuna. Ahakoa rā, ka iwa te pakeke o Hone ka mutu tana kōrero Māori. Kāore te whānau i whai moni kia mutu tana haikura, ka tīmata ia ki te mahi i ngā rerewē mahi rino ai. Nō te tau 1939, ka tīmata ia ki te tuhituhi i a ia e mahi ana i Ōtāhuhu. Ka kaha ake ia ki te pānui haere i ngā pukapuka katoa a te whare pukapuka a te uniana rerewē.Ka haere nei a Hone ki Hapani i muri i te Pakanga Tuarua. Ka kitea te kino o te pahū i Hiroshima. Koia nei i tāia ai ēnei whakaaro ōna ki tana pukapuka tuatahi. Ka tūtaki ia ki tana wahine a Jean McCormack, i Te Whanganui a Tara, ka mārena rāua i te tau 1949. Tokotoru ā rāua tamariki, ko Rewi rātou ko Robert, ko Andrew. I te tau 1956, kātahi ia ka huri ki te tuhituhi. Ko tana pukapuka tuatahi, ko No Ordinary Sun, i puta mai i te tau 1964, ka pau katoa ngā kape i roto i ngā wiki ruarua noa iho. Tekau ngā tānga o No Ordinary Sun. He tauhōu katoa te āhua o ana rotarota ki te Pākehā, he kōrero tika ki te kaupapa. He Māori rawa te āhua o ngā kōrero, ahakoa reo Pākehā. I puta tana kanohi ki te puka maheni o Te Ao Hōu i te tau 1964. I tērā wā i Matahina ia e noho ana, e mahi ana i te matatara o Matahina. Ko ia hoki te māngai uniana. He kaha te tangata nei ki te tautoko i ngā uniana, he whakapono nōna ki ngā whawhai a te kaimahi kia riro i a ia ana tika.Nō ngā tau 1970 ka aro a Tūwhare ki ngā mahi tōrangapū, whakaora reo hoki a te Māori. Nāna i karanga te huinga tuatahi a ngā kaituhituhi

Māori i Te Kaha i te tau 1973. Ka hīkoi hoki ia i te hīkoi mō te whenua i te tau 1975. Ka noho tana whānau i te Raki Paewhenua, ka pōtihia ia hei māngai i runga i te Kaunihera ā-rohe o Birkenhead. Ka haere ki Papua me Hāmoa noho ai, ki reira tūtaki ai ki a Albert Wendt, kaituhituhi rongonui nō Hāmoa. Ka toro anō ki tāwāhi, ki Tiamana rā anō, ā, ka hurihia tētahi o ana pukapuka ki te reo Tiamana i te tau 1985. Ka hūnuku rā ia ki te rae ki Kākā i te takiwā ki Ōtākou i te tau 1992. Nō te matenga o Hone ka maumahara a Whirimako Black mā i tā rātou waiatatanga o ngā kupu a Hone ki tētahi kōpae i te tau 2006. Ka tapaina te kopae nei ko “Tūwhare.”E ai ki ngā kōrero, i te tuhi tonu a Hone i tana rā mutunga. Ka whakahokia ia ki te ūkaipō o ana tūpuna, ki ana mātua i Te Tai Tokerau. Nō reira e koro, moe mai ki ō mātua tūpuna, hīkoi atu rā i a rātou kua wehe tahi nei i a koe, hei hoa haerenga mōu.

Ngā tohu i whakawhiwhia ki a ia

• 1969, 1974 – i whakanuia ia ki te Robert Burns Fellowship e te Whare Wānangā o Ōtākou

• 1985 – ka utua ia ki te haere ki Berlin ki reira tuhituhi ai

• 1991 – i whakawhiwhia ia ki te Literary Fellowship e Te Whare Wānanga o Tāmaki-makau-rau

• 1999 – ka whakaingotia ia hei Te Mata Poet Laureate. Ko te hua i puta i tēnei hōnore ki a ia, ko te pukapuka Piggy-Back Moon

• 2002 – ka whakarārangihia tana ingoa ki ngā Tohu Pukapuka Montana

• 2003 – ka whakaingoatia ia hei taonga nō Aotearoa e te Arts Foundation

• 2003 – ka whakawhiwhia ia ki te Tohu a te Pirīmia mō te Literary Achievement for Poetry

• 2005 – ka whakawhiwhia ia ki te Tākutanga Tuhituhi e Te Whare Wānanga o Tāmaki-makau-rau

Poroporoaki ki a Hone TüwhareHe mea kohikohi ēnei kōrero nā Te Taura Whiri

�

“Rerenga wairua tēnā whakarongo maiPapaki tū ana ngā tai o te Tokerau . . . ”

Ko Hone Tüwhare i tana whare i Ötäkou (nä Sunday Star-Times te whakaahua)

Kei te tino harikoa Te Taura Whiri i te Reo Māori i te otinga o te papakupu tuatahi ka tāia katoatia ki te reo Māori. Kua tukuna atu ki ngā etita kia

āta tirohia ngā mahi i mua i te tuku ki ngā kaiwhakatā pukapuka.Kua whitu tau ngā kaiwetewete reo, ngā kaituhi whakamāramatanga, ngā etita, ngā kaitohutohu me ētahi atu e mahi ana i te papakupu. He whakaaro te papakupu nei i toko ake i te hinengaro me te manawa tītī o Te Taura Whiri i ngā tau e 20 ki muri ā, nō te tau 2000 i tīmata ai te whakatinanatanga o taua wawata. Kua oti ngā kupumatua e 25,000 te rangahau, te waihanga pātengi raraunga, ngā whakamāramatanga tae atu ki te whakamana pūtakenga mō

ngā kupu. Ko te mea whakamīharo rawa atu, kāore e kitea he kupu Pākehā kotahi noa. He nui ōna āhuatanga rerekē ā, kua ara ake he tauira whakamahinga hōu, kua tohua he atua Māori mō ia kupumatua, kua whakarārangihia he kupu whakarite, ngā arohere whakahāngu, whakaingoa anō hoki.Mā te Minita mō ngā Take Māori, mā Parekura Horomia te papakupu ā-ipurangi e whakamānu ā te marama o Pipiri ā, hei te Rā o te Reo Māori, hei te 14 o Mahuru rā anō te papakupu pepa mārō e puta mai ai.

Kua puäwai he papakupu höu

�

nā Migoto Eria, nō Ngāi Tūhoe me Ngāti Kahungunu

E rua ngā toa e mōhio ana mātou e para ana i te huarahi mā te whakamahi i ngā kupu reorua. I puta te mōhio ki te motu mō te toa hokomaha i Tokomaru Bay i tōna huringa hei toa reorua, pērā ki te toa BP ki Moerewa. I puta katoa ngā kōrero i runga i ngā reo irirangi, i roto i ngā nūpepa, i runga hoki i te pouaka whakaata. Nā runga i ēnei tauira pai kua puta te rongo mō ēnei toa, me te aha, kua kaha te pekapeka atu o ngā tāngata. E tautoko ana Te Taura Whiri i te Reo Māori i ēnei pīrere kaha ki te whakapiki i te ari o te reo ā, me tā rātou whakarite ki te whai huarahi pēnei i tēnei tau. Ki te kite koe i ētahi rōpū i roto i tō rohe e whakanuihia pēneihia ana te reo, whakapā mai ki Te Taura Whiri i te Reo Māori, kia pai ai tā mātou whakatairanga i ēnei kaupapa whakahirahira.

Tukua te reo kia rere mai i te whärangi tuatahi Ko ngä tohu o te BP i Moerewa

“Meri Kirihimete,” e kï ana a Noel Leeming

He whakamärama kupu

Kia tika ngä tohu ä-tiriti Mäori o Tokoroa!nā Charlie Tepana, nō Ngāti Raukawa

�

I te tau 2005, nā Te Poari Kaitiaki o Raukawa te kaupapa hanga rautaki reo i whakarewa ki āna pouwhenua katoa, ki te hapori whānui o konei, ki ngā uri hoki e hono

mai nei ki te tupuna a Raukawa. I kohikohia ngā whakaaro whānui mō te reo me tōna āhuatanga, tōna taumata, tōna whānuitanga, kore rānei, hei tūāpapa mō taua rautaki reo raka. Nā tērā tēnei kaupapa tohu ā-tiriti Māori i hua mai. Nā reira, ka whakaarongia kia mahi tahi te iwi me te kaunihera ā-rohe ki te whakatikatika i te tuhinga o ngā tiriti whai ingoa Māori katoa o Tokoroa. Ka whakahuangia ana aua tiriti e tētehi, ka whakahuangia tika ai me te whakaaro tūturu hoki o aua ingoa.Ko te ingoa tiriti i hē rawa, ko tēnei e whai ake nei. Ka whīkoi ana ngā tamariki ki te kura kaupapa Māori, ka kitea hoki tērā tohu ā-tiriti, ko “Kaka”, ā, ka pukukata, ka whakahāwea rawa aua tamariki nā te tikanga o taua ingoa, i tohungia, i whakaatungia. Ki a rātou, he tiriti tiko kē, he tiriti tūtae kē. Atu i te nanakia o te tamaiti, ka mōhio tūturu te hunga reo Māori, he tino hē te tuhinga pēraka o “Kaka”, ana ko “Kākā” kē te mea tika, i te mea kei te mōhio hoki rātou he wāhanga tēnei o te tāone kua tapaina ki ngā manu a te Māori. Me kī, ko Takahē, ko Kererū, ko Toroa, ko Kiwi me wētehi atu.Nā wēnei momo kōrero i whakarite ai tētehi hui e Te Poari Kaitiaki o Raukawa me te Kaunihera ā-Rohe o Waikato ki te Tonga ki te whakawhiti kōrero mō taua kaupapa, ki te whakarite hoki i te huanui i mua i te whakatikanga. Ka tautokongia katoa tēnei kaupapa e te kaunihera me tā rātou ake kī mai, “Me whakatika e tātou te tuhinga o

ngā tohu Māori katoa nei. Nā te mea, he kaupapa hirahira te whakahua tika, te tuhi tika hoki i te reo Māori.” Ka tohutohungia hoki rātou ki ngā whāinga o te rautaki reo Māori. Nā mātou te kōrero nei i tuku atu, me tika te whakamahi i te reo taketake i te mea he reo whakahirahira, he reo tūturu, he pūtake, he mauri anō hoki tō te reo ki ngā kaupapa whānui o te Māori.E ai ki tā mātou rautaki reo Māori, ko Whakareia te Kakara o te Hinu Raukawa te ingoa, me tōna wawata nui “Ko te te reo Māori te reo tuatahi ā te tau 2170.” Heoi, hei ngā tau e tū mai nei ko te mahi, he hanga tumu mō te reo kia whakakahangia te hononga o ngā rōpū pērā i te kaunihera ā-rohe ki te iwi me te aronga hoki ki ā mātou whāinga mō te reo Māori. He tohu pai hoki tēnei ki te hunga mōhio ki te reo Maōri me ngā mea kore mōhio hoki. Kei warewaretia e tātou he mana nui tō te reo Maōri ā, kei te piki ake hoki tōna tūranga i waenga i te hapori whānui nei o Raukawa me te aroha hoki i roto i te ngākau o tēnā, o tēnā.

Kei hë hoki te whakahua!

Talofa lava e te manuhiri nö Hämoa

Nō Te Taura Whiri i te Reo Māori te māringanui i te taenga mai o Congressman Eni F.H. Faleomavaega, māngai mō te iwi o Hāmoa Amerikana ki te pāremata nui o Amerika.Ohorere ana te kaiwhakarongo i

tana kōrero Maōri mai ā, ka whakamutua ki te waiata Māori tonu hei kīnaki. I te tirohanga atu ki te tangata nei me ana kaimahi, kua pōhēhētia, nō Porirua, nō Manukau rānei, engari i te whakahuatanga ake o te reo Pākehā, kua mōhio, he Amerikana kē te āhua o tana reo Pākehā.Heoi anō, ko ngā kōrero i horahia e ia, he whakanui i ngā hononga i waenga i ō tātou iwi o te Moananui a Kiwa, me tāna i mea mai, nā te rite tahi hoki o ō tātou reo. E ai ki a Eni, “Hei pito ō tātou reo, kia honohono ai ngā uri whakaheke ki ā tātou tikanga.”

Ko Congressman Eni F.H. Faleomavaega räua ko Huhana Rokx

�

Ko Waikato – kia tika tonu töna whakahua

I ahu mai ngēnei kōrero i a Te Rangihau i te haka “Te Ao Pākehā,” nā Tīmoti Kāretu i waihanga. I titoa mai tēnei haka i runga i te kaupapa, i te whakahau kia tukua

mā te ao Māori anō te ao Māori e whakahaere, ā, kua roa rawa a tauiwi e whakarite ana i a tātou ki te keretao.He tika rā hoki tēnei kōrero mō tō tātou reo rangatira me ngōna āhuatanga katoa. Ko wai rātou ki te kī mai ki a tātou, “Me pēnei Māori mā, me pērā Māori mā. Nei kē Māori, nā kē Māori!”Kua roa hoki e whērā ana te āhua mō te whakahua tika i tō tātou reo i te motu whānui. Huri noa i tō mātou ake rohe o Waikato, e kaha rangona ana te whakahua hē o te ingoa o “Waikato.”Koinā tā mātou o te Tari o te Tūmuaki Māori, otirā i te puna tautoko Māori puta noa i Te Whare Wānanga o Waikato, i huri ai ki te akiaki, ki te whakaako i te tangata me pēwhea te whakahua tika i te ingoa o Waikato.I ara ake tētehi kaupapa i ngā kōrero i te rere haere i te whare wānanga nei. E wānanga ana, e rapu ana me pēwhea

te whakatinana i tō tātou rangatiratanga, tō tātou mana motuhake hoki. Nā konei ka puta mai te whakaaro, he ingoa tēnei nō tātou, ko te awa tonu rā, me ngāna kōrero whakahirahira huhua.Ko te nuinga e noho kūare ana ki tōna hōhonutanga. Nā te kūare me te māngere kua noho mārō te whakahua hē nei, arā “Y-cat-oh.” Nā reira ka tupu mai te hiahia ki te whakatārewa i te kaupapa e kīia nei ko “Kia tika te whakahua” me ngōna āhuatanga maha o roto. Nā te Tari o te Tumuaki Māori tēnei kaupapa i kōkiri i Waikato nei. Ka nui kē ngā tūmomo kōrero i puta mai i ngēnei mahi, ko ngētehi e tautoko ana i te kaupapa, ā, ko te nuinga e whakahē ana i te kaupapa, ki reira uaua ake ai te kawe i te mānuka. Ahakoa tērā, ko te mea nui, i kōrerohia whānuitia te kaupapa nei i tēnei rohe, puta noa ki ngā nūpepa.Nā reira e kore e mutu ngā mahi whakaako, whakahau hoki i te hunga nei. Kei mua tonu te taki, hei wero i te tangata. Nā reira, Māori mai, tauiwi mai, kia tika te whakahua!

nā Maria Huata, nō Waikato, Ngāti Maniapoto, Ngāti Kahungunu me Ngāti Porou

“Whakamīharo nei au ki te ao Pākehā, mōhio kē ake nei rātou i ahau, kei hea te painga, te oranga mōku mō te ao Māori.”

Ko Herearoha Skipper tënei o Te Whare Wänanga o Waikato (nä Waikato Times te whakaahua)

�

Te Reo o Ngäti Kahungunu

I te tau 2005 ka whakarewangia Te Rautaki Reo o Ngāti Kahungunu i te marae o Omāhu. E whai ake

nei ko ngā kaupapa matua i puta mai: • Whakaoho - te whakamataara

tonu i te iwi ki ngā whakamā-tautau a te rāwaho i te reo o Kahungunu me ōna tikanga.

• Whakamana - te rangahau i ngā momo rautaki katoa, hai haumanu i te reo o Kahungunu me te waihanga mai i ngā rauemi hai tautoko.

• Whakamahi - te whai kia kaha ake nga whānau ki te kōrero i te reo i te kāinga, tae atu hoki ki ngā tūwāhi katoa o te hapori.

I te rā o Waitangi ka whakatinanatia ēnei kaupapa i Te Rā o Kahungunu i Waipūreku (Clive). Ka hokona atu ētahi taonga kia ea ai te kaupapa o “Whakaoho,” kia tipu ai hoki te reo o Kahungunu. I tua atu i tērā ka tū tō mātau rōpū ki runga atamira ki te whakanui i te kaupapa o Whakamahi. Ka titongia tētahi waiata ‘rap’ e māua ko taku mokopuna, ā, ka waiatatia ki te iwi i taua rā. Ko tētahi o ngā taonga hokohoko he pounamu inu hākinakina, i runga rā ētahi o ngā kupu kia taea ai te iwi te waiata anō hoki. Ānika anō hoki ētahi o ngā kupu o te wāhanga rap i whakahuahuatia e māua ko taku mokopuna:

Me kōrero pēnei and make it fun, Rap in Māori, you’ll soon be a gun

Kia ora e koro kai te pēhea? Kai te pai e moko, me koe?

Oh āhua pai, kei te ngenge ahauNō te hīkoi ki tēnei wāhi ngahau Ka aroha moko, whakarongo atuki Te Reo Irirangi o Kahungunu

Nē rā koro, pai rawa atuKai te kōrero au ki a Kōtuku

Āe e moko, he tangata toa ki te kōrero Māori i ngā wā katoa

Kāti rā, me whakapūmau,i tō tātau reo o Kahungunu

nā Ihaia Hutana, nō Ngāti Kahungunu

E kï ana ënei rangatahi, “Whakamahia te reo!”

E mahia ana he papakupu mō te reo o Ngā Puhi ā, ka āta tirohia te mita me ngā kupu tūturu mai i Te Whare Tapu o Ngā Puhi. He tohunga mō te kōrero i te reo o Ngā Puhi ngā kaimahi katoa. E mahia ana hoki ētahi pukapuka hei āwhina i ngā māhita, ngā kaiako o ngā kura katoa, me te mahi anō i ētahi aratohu mō ngā tikanga o Ngā Puhi.

Kua kitea mai i te tatauranga, ko Ngā Puhi anō te iwi nui rawa atu o te motu. Ko te rohe o Ngā Puhi e tīmata mai ana i te puku o Te Tai Tokerau, ki te taha tonga o te moana o Hokianga ki Mangakāhia, whiti atu ki Te Pēwhairangi ka huri ki te uru, ki te tonga o Terenga Parāoa.Mēnā e hiahia whakamārama tonu ana koe mō tēnei kaupapa, whakapā ake ki a: bryan@ngatihinefm.co.nz.

Te papakupu o Ngä Puhi

“Nō Kāi Tahu te reo karaka, nā kā iwi whānui i rau atu.”I tū te hui o Kā Manukura o te Reo i Te Wānaka o Ōtautahi i raro i te maru o ngā mātaka reo Māori o Te Waipounamu. Ko ngā take i kōrerohia, ko te tokoiti noa o te tangata hei hoa kōrero Māori, te whakatipu tamariki ki te reo i te rohe me ngā taumahatanga e pā ana ki tērā āhua. Ka kōrerotia hoki te kore pūmau o te tangata ki tōna reo, ahakoa kei a ia te reo, kāore e kōrerotia ana!Ka nui te mihi a te Kaiwhakahaere Matua i tana rongo i ngā take i heria ki te hui. “He reo motuhake tūturu ake te reo o Ngāi Tahu. Me kī, ka hari taku ngākau i taku kitenga i tērā āhuatanga.”Tokotoru ngā kaikōrero i whakautu i te wero a Tīmoti Kāretu e pā ana ki te whakahuanga o te “k,” o te “ng” rānei. I whakamāramahia mai e Tahu Pōtiki ngā tuhinga tawhito a ētahi koroua nō Murihiku i kaha whakamahia te “k,” te “l” hoki. Kātahi te reo motuhake ko tēnei! Ka hoki ngā mahara o Rangi Nicholson ki te “ng” i tāngia ki ngā kōhatu i te urupā o tōna whānau i Wairewa. Kei te tika te kī, kei tēnā, kei tēnā o tātou ōna whakapae mō te take nei.

Hei tā Huhana Rokx, “Ko Ngāti Tahu anake pea te iwi e whakahuihui ana i ngā manukura reo Māori ki te whakatakoto i ā rātou kaupapa ki mua i te marea. Koirā i haere atu ai mātou ko ngā kaiwhiri hei kanohi kitea mō Te Taura Whiri. Kāore e kore ka whakahokia katoatia e ngā kaiwhiri ngā hua nui a te hui nei ki ngā takiwā me ngā rohe anō hoki.”

Kä Manukura o te Reo MäoriHe mea kohikohi ēnei kōrero nā Te Taura Whiri

�

Ka nui te mihi a Hana O’ReganKo Kä Manukura o te Reo

Te Kura Reo o W a i m ā r a m a : Kohi-tātea 2008.

Tēnei rā te mihi ki te kāhui kaiwhakaako a Tīmoti, rātou ko manu pīrere, ko manawa tītī i tau mai nei ki te Kura Reo o Waimārama o nā tata tonu nei. Ā, kia haehae kau ake, kia mōteatea kau ake rā a ngākau ki te hunga kua kore i te tirohanga tangata me te hotu anō hoki o manawa ki ērā mihi whakaāroharoha a te pae tapu ki a Ngāhina Tūrae. Nā, ko tātou rā o ngā tau, e mahara tonu ana pea ki tērā kī a Ngāhina i ana whakaakoranga aroā, “Nā, he reo fussy te reo Māori nei. Kia tika tonu tā koutou whakatakoto, tā koutou whakahuahua i a ia, he pērā rawa hoki tana fussy!” E kui e, moe mai rā koutou ko tō momo i te urunga e au ai tō moe e.Kāti ake, kia hoki iho ki te kura reo nei me te kī a Tïmoti, “Ko te kaupapa, he whakatika, he whakahōhonu ake, he whakawhānui i te matatau o te tangata ki te reo Māori kia piki ake ai ia ki ngā taumata e tika ana mōna.” Nā, e kite nei tātou, me whai reo tonu te tangata ka kuhu mai ki ēnei tū kura. Koia hoki tēnei e whakamātau nei i te roro, e whakapātari nei i te hinengaro, e whakahau nei i a arero kia kōrero Māori, pō noa te ao. Otirā, me aroha te tokorua i wehe atu rā i te rangi tuatahi tonu. Nā te iti noa nei o te reo me te ngākau mōhio, tē aro he aha te aha! Āe, he wānanga reo rā tēnei e haere ngātahi ai a pōraru rātou ko pōkaikaha, ko pātai, arā, e whakamātauria ai te manawanui o te kaiwhakaako. ”He aha hoki te aronga o tēnei whakataukī?” He aha tā te kupu whakarite nei? E rite ana te tikanga whakaaro o tēnei kōrero ki tēhea kīanga kōrero? E whakanui ana, e whakahē kē ana rānei te kīwaha nei? He aha tā tēnei kīrehu? He aha i “ki”’ ai a konei, i “i’ kē ai a korā? He aha tēnei i “ō” ai, i “ā” ai ko tērā? He aha te whakamāoritanga, te

whakapākehātanga e hāngai pū ana ki tēnei whakaaro? Ā, koinā rā ētahi o ngā kaupapa wānanga, ā, kei tēnā, kei tēnā ākonga tonu te mahi ki te āta ketuketu, te āta ngaungau i aua kōrero, arā, e tōtika ai tana whakamahi, tana whakatakoto i te kupu.Nā, koinā tonu te karawhiu i tēnei o ngā kura, ā, me te ohorere anō hoki o ētahi i te kī a Tīmoti, hei muri pea i te kura ka tū nei ki Ōtautahi, ka makere mai rātou ko Te Wharehuia, ko Anita i ngā kura reo nei. Āna, kua tae nei ki tēnei pēperekōutanga o te tangata – waiho mā pito mata, mā pakihiwi kaha mā te kaupapa nei e pīkau.E hoa mā, waimarie kē rā tātou o ngā tau katoa nei ki te whai wāhi atu ki tēnei momo me tērā tiketiketanga o te mōhio, tērā koi o te pīnati, tērā mārama ki te wetewete i te kupu me te tiki atu i te matū o te kōrero ka whakamārama, arā, e paku kitea atu ai pea e tēnei whakatipuranga te aroaro whenua! Tua atu, i roto i ngā tau kua pahure, kāore i ārikarika te mahi a te kupu kua hahua ake e te hanga nei hei whakaoreore, hei whakahaumanu mā tāua – wetiweti kē nei! Ā, tae noa ki ngā pakē a Tīmoti inā rā ka pararā mai te reo pihikete. Hei reira, kua whākanakana atu a koroua me

te pīki waha atu, “Kātahi nā! Mēnā ko te reo Pākehā tā koutou e whai nei, tēnā, pōkaihia ō tueke, ka hoki!” Tika! Mārama katoa ana rā tātou ki te reo akiaki, te reo whakatoi, te reo pukutākaro o te tokotoru hai nei, ā, tae noa ki ngā taera whaiere a tēnā, a tēnā. Engari i te mutunga atu, ko te manako kotahi o te katoa, ko tēnei tonu nei nā. Kia tika te reo, kia rere te reo, kia Māori te reo – kia kounga!Nā, anei anō ētahi o ngā take i kōrerohia i te kura reo. Tuatahi, ko te kura reo ki Ōtautahi hei te 20 ki te 25 o ngā rā o te marama o Paenga-whāwhā, ā, ka ao ake i te ata o te Anzac, ka whakakao katoa atu tātou ki te hui whakamahara ki ngā hōia. Tuarua, ko ngā kura reo nei i whānau mai i Taupunga ki Waimārama i te tau 1989. Nā, hei te marama o Kohi-tātea 2009, kua tuangahuru te pakeke o tā tātou kaupapa, ā, hei reira kua hoki atu te Kura Reo nei ki Taupunga, ki tōna ake marae kāinga. Ā, kei Waimārama, tēnā rā koutou i whaiwhakaaro nei ki te hari mai i tēnei kaupapa whakaharahara ki waenga i a mātou o Te Whare Takiura o Kahungunu nei. Ahakoa kua kūmea te roa kia poto, mā te aha i tēnei! Huri noa, huri noa, tēnā tātou katoa.

Kei noho wawata noa. Kia eke!nā Materoa Haenga, nō Ngāti Porou

�

Ka mau katoa i ngä äkonga ngä körero a Tïmoti mä

�0

I tū tēnei omaoma i te Rātapu, te 17 o Hui-tanguru. He omaoma mō te marea, kaumātua mai, taiohi mai,

tae noa ki ngā tamariki, pēpi hoki. E whitu kiromita noa iho te roa ā, he pai ake ki ētahi te hīkoi, ki ētahi he pai ake te oma ā, he pana wakapēpi te mahi a ētahi atu. I tīmata te omaoma i te papa rēhia o Frank Kitts, ka mutu i te papa rēhia o Kilbirnie.E hia mano kē ngā tāngata i whaiwāhi mai ā, he rā tino ātaahua, kāre he kapua i te rangi ā, he mārire te pupuhi mai o te hau. I reira Te Taura Whiri i te Reo Māori e whakatairanga ana i te reo Māori. Tekau mā rua ngā kaimahi i whaiwāhi mai, engari tata ki te toru tekau tāngata whānau i patu i te huarahi. I tuituia ētahi tī-hāte reo Māori mō ngā momo hākinakina katoa ā, ka whakaaengia ēnei tohu kōrero:

He reo omaomaHe reo pārekareka

He reo tākaroHei paku whakamārama atu. Kei te rere haere te reo Māori ki ngā tōpito kātoa, ā-wairua, ā-hinengaro hoki. Engari tae noa ki te taha tinana, anei te wāhi mō ēnei tohu kōrero. He reo omaoma – tokomaha tonu ngā

tāngata Māori e tākaro ana i te whutupōro, te rīki, te poitūkohu, te netipōro, te tauwhaingaroa. Me akiaki i a rātou ki te kōrero Māori. He reo pārekareka – ka pātaihia ngā kaipara rongonui, e ai ki te nuinga o rātou he mahi pārekareka tēnei. He reo tākaro – kei konei te reo Māori, hei tohu ki a tātou mā tēnei taonga tuku iho e āhei koe ki ōu whāinga, ki ōu moemoeā hoki.Ko te kōrero whakamutunga, kia tere tātou kia puta ki waho ki te korikori tinana, ahakoa he omaoma, he hīkoikoi, he tai-chi, he kauhoe, he aha rawa rānei. Kei a koe te oranga.

Te omanga nui i Te Whanganui a Tara 2008

Kua rere Te Reo Kua whiwhi taonga hōu te iwi Māori nā te whakamānutanga o Te Reo i whakapāhotia tuatahitia hei teihana tuarua a Whakaata Māori i te 28 o Poutū-te-rangi. Ko te reo Māori anake te reo e rangona ana I pānuitia tēnei āhuatanga i te hākari nui a te Hui o te Ao Pāpāho Taketake i tū ki Tāmaki-makau-rau. Kātahi te kaupapa whakahirahira ko tēnei, te whakarewa kaupapa pēnei i mua tonu i te aroaro o ngā mātanga tāngata whenua nei. Ka taea Te Reo te mātakitaki i ngā pō, mai i te waru ki te tekau mā tahi karaka i runga i ngā ratonga Freeview me Sky.Ko te kaupapa o te teihana hōu nei, he tuku i te reo ki ngā tāngata matatau ki te reo me ērā atu e ako tonu ana.He nui ngā āhuatanga motuhake o Te Reo:

• Ka piki haere ngā hāora pāho ā tōna wā. • Kāore e kitea he whakatairanga hokohoko. • Ka tukuna he wā ki ngā reo ā-iwi, kia rangona

whānuitia ai ngā reo o tēnā iwi, o tēnā rohe.

• E 30 ōrau ngā hōtaka, ka pāho tuatahitia. • Ka whakaarotia te hunga pakeke e matatau ana ki te

reo. • Ka pāho tuaruatia ngā hōtaka o Te Reo ki runga i a

Whakaata Māori. Ka tāpirihia hoki te reo Pākehā ki aua pāhotanga.

Hei tāpiri ki ēnei kōrero, ka nui haere ngā hāora pāho a Whakaata Māori, e 500 hāora te pikitanga. E ai ki a Jim Mather, Kaiwhakahaere Matua, “Ka whakatūturutia ngā pāhotanga i te whakarewanga o tēnei teihana hōu; e kore rā e ngaro tēnei āhuatanga ki waenganui i a tātou.”

Ko ngä kaioma e hia nei

Ko te whänau MacDougall i mua i te omanga roa

��

Te Mahere Whakahaere mö Te Toi Reo Mäori 2008Te Rā o ngā Whakamātautau

ā-waha Rāapa 21 Haratua 8 –12 hāora Te Whanganui a Tara

ā-tuhi Rāapa 21 Haratua 2 -5 hāora Te Whanganui a Tara

Ko te hunga e hiahia ana kia whakamātauria mō Te Toi Reo Māori 2008 me te whakaae anō ki ngā tikanga o runga ake, me wawe te rēhita mai ki a lucas@tetaurawhiri.govt.nz, waeahia atu rānei (04) 471 6723 i mua i te 30 Paenga-whāwhā.

Te Tahua Mä Te ReoHe hōtaka whai pūtea mai i te Kāwanatanga a Mā Te Reo i whakatūria i te tau 2001 hei tautoko i ngā tūmahi, ngā hōtaka me ngā ngohe e āwhina ana i te whakaoranga o te reo Māori ki ngā takiwā. Te Rauna Tahua Tuawaru (2008)Kua whakapūmauhia ngā rā kati mō te Rauna Tahua Tuawaru, ā, e whai ake nei:

Tuwhera ai te rauna Rāhina, 31 o Poutū-te-rangi 2008

Kati ai te rauna Rāmere, 25 o Pāenga-whāwhā 2008 (mō ngā tono pepa, ngā tono ī-mēra, me ngā tono waea whakaahua hoki)

Kati ai te rauna Rāmere, 9 o Haratua 2008 (mō ngā tono ipurangi)

Kua whakahōungia ngā kōrero katoa mō tēnei rauna tahua i runga i te paetukutuku, ā, kua wātea hoki ngā pukatono. Whakamōhio atu ki tō whānau me ō hoa e whakapau kaha nei ki te whakatairanga i te reo Māori i roto i ō rātou ake hapori, ā, tērā pea ka hiahia mōhio rātou mo ngā āhuatanga o te hōtaka Mā Te Reo.Tirohia te ipurangi: www.ma-tereo.co.nz.

Utu rēhita Kāore he utu rēhita mō ngā tāngata e tino matatau ana ki te kōrero me te tuhituhi i te reo Māori. Me tangata whai wheako tonu koe ki ēnei mahi whakamāori, whakapākehā anō hoki. Me whai taumata 4-5 mai i te LFE, he kōrero tautoko ā-iwi rānei.

Pukapuka āwhina Ka tukuna atu te Pukapuka Mahi (TRM Homestudy Guide) ki a koe ā, kei roto ētahi ngohe whakamāori hei mahinga māu, ko ētahi pepa whakamātautau nō ngā tau ki muri, ngā paearu o te kounga reo e hiahiatia ana, ngā aratohu tuhituhi me ētahi atu rauemi hei āwhina atu i a koe.

Wā rēhita Atu i te 1 Paenga-whāwhā ki te 30 Paenga-whāwhā 2008Hei te 1 Haratua tukuna atu ai te TRM Homestudy Guide ki ngā kairēhita.

He Ara Rümaki Kua roa nei ngā kura rūmaki reo e tautokohia ana e Te Taura Whiri, engari nō te kura reo ki Ōtautahi i te tau 2002 kua noho kē ko Mā Te Reo hei kaupapa atawhai, hei pokapū whakahaere i ngā whakaritenga. Ko te iwi e hiahia ana kia whakapakaringia ō rātou reo te hunga e tika ana kia haere mai ki ēnei hui e rua nei. Koirā i Māori anake ai te reo kōrero. Ko te aukatinga i te reo Pākehā tētahi huarahi e aro rawa mai te hinengaro ki te reo e whāia ana. Nō reira, nau mai, tauti mai ki ēnei kura reo. Kei Ōtautahi tētahi ā te 20 ki te 25 o Paenga-whāwhā. He whai atu i ngā mahi a Kotahi Mano Kāika me te hui o Kā Manukura o te Reo i tū rā i te marama o Hui-tanguru te tino kaupapa. Mō te roanga ake o ngā kōrero, whakapā atu ki a:Charisma Rangipunga, waea 021 277 7979, ī-mēra rānei charisma@akeassociates.co.nz. Kei te kaha hoki a Ngāti Raukawa ki te whakatinana i ngā whāinga o tā rātou rautaki reo Māori mā te kura reo ki te marae o Papa o te A r o h a i Tokoroa. Hei te 20 ki te 25 o Paenga-whāwhā anō hoki ka tū ai. Ko Roger Lewis te tangata whakarite i te kaupapa – waea 07 885 0260, 027 554 2772, ī-mēra rānei, roger.lewis@raukawa.org.nz.

www.koreromaori.co.nz

Poutü-te-rangi

��-�

ngä whakataetae waka ama ä-motu mö ngä wharekura

Kei Karapiro i Waikato

Paenga-whäwhä

�-�

waka Fest ki tauranga

Kei te papa Marine ki te Huarahi o Cross He whakataetae waka ama ki te moana o Tauranga

�

he haerenga mä runga pahi

Ka huri haere ētahi kaituhituhi Māori nō Te Hā ki te Tai Tokerau ki Kawakawa, ki Paihia, ki Kaikohe, ki Kerikeri, ki Moerewa, ki Whangarei anō hoki. Arā, ko Joe Harawira rātou ko Apirana Taylor, ko Hinemoana Baker, ko Kelly Ana Morey.Whakapā atu ki a Toi Māori Aotearoa 29 Tory StreetTe Whanganui a TaraWaea: (04) 801 7914Ī-mēra: toimaori@maoriart.org.nz

�-��

te hui whakangungu ä-motu mö auahi Kore Kei te marae o IhengaTe Kuratini o WaiarikiWaea: (09) 638 5800Tirohia: www.tehotumanawa.org.nz

�0-��

te Kura reo ki te waipounamu

Whakapā atu ki a Charisma Rangipunga79 Lonsdale Street, New BrightonŌtautahi Waea: 021 277 7979Ī-mēra: charisma@akeassociates.co.nz

�0–��

te Kura whakapakari reo ki raukawa

Kei te marae o Papa o te Aroha ki TokoroaWhakapā atu ki a Roger LewisWaea: (07) 885 0260, 027 554 2772 Ī-mēra: roger.lewis@raukawa.org.nz Tirohia: www.raukawa.org.nz

��-��

te hui hauora ki Kahungunu �00�

Kei te Whare Takiura o Kahungunu Whakapā atu ki a Jason Rārere, kaiwhakahaere Auahi Kore ki HeretaungaWaea: (06) 878 6116, 021 299 3585Pouaka Poutāpeta 901, HeretaungaĪ-mēra: kahungunu.health@xtra.co.nz

��-��

wänanga reo/kura reo ä-iwi

Te Wānanga Reo o Te Awa o Whanganui 2008Kei Ohakune te wānanga tuatoru Whakapā atu ki te Poari o Whanganui Pouaka Poutāpeta 323, WhanganuiWaea: (06) 345 8160Ī-mēra: wrmtb@wrmtb.co.nz

��-�

hui ä-tau mö te Kaunihera o ngä nëhi Mäori

Kei te marae o Ngā Kete Wānanga, Te Whare Takiura o Manukau Ī-mēra: tekaunihera@slgroup.co.nz Tirohia: www.maorihealth.co.nz

haratua

��-��

te hui whakamaharatanga mö te kotahi rau, rima tekau tau o te Kïngitanga

Kei te marae o Tūrangawaewae

PiPiri��-��

ngä whakataetae ä-motu mö ngä kapa haka o ngä kura tuarua

Kei Te Whanganui a Tara

��

te rä o Mäui Pomare

Kei te marae o Ōwae ki Waitara

höngongoi

�-�

‘he tapu te Kaiako’ - te hui ä-tau mö ngä kaiako Mäori o te huarahi Mäori o te PPta

Kei te Hōtera Sudima, 1000 Eruera St, Rotorua. Whakapā atu ki a Pauline Ryan, ki a Te Mākao Bowkett rānei

Pouaka Poutāpeta, Te Whanganui a TaraWaea: (04) 913 4224, (04) 913 4234, 021 661 743Ī-mēra: pryan@ppta.org.nz, tbowkett@ppta.org.nzTirohia: www.ppta.org.nz

�-�

‘tapu . . . noa:’ hui ä-tau o te Pha

Kei te Hōtera Copthorne ki WaitangiWhakapā atu ki a Erina KorohinaWaea: (09) 459 7401Ī-mēra: erina.k@xtra.co.nz

��

ngä tohu whakanui i te reo Mäori ki ngäti raukawa Kei Tokoroa

��-��

te wiki o te reo Mäori

Ko te kaupapa, ko “Te Reo i te Kāinga”Tirohia: www.koreromaori.co.nz

here-turi-KöKä

��-��

te Koroneihana o Kïngi tüheitia

Kei te marae o Tūrangawaewae

Mahuru

��

ngä tohu mö te wiki o te reo Mäori

Kei Te Whanganui a Tara

��

te rä o te reo Mäori

Kei Aotearoa whānuite mänutanga o te papakupu Mäori

��

ngä whakataetae o te motu mö ngä Manu Körero

Kei Te Whanganui a Tara

whiringa-ä-rangi

��-��

te ahurei ki täkitimu

Whakapā atu ki reception@takitimu.ac.nzWaea: (06) 873 0041

Maramataka

��